Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.9 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 963 4490616 4218261 2026-07-05T17:56:01Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */ 4490616 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|angļu zinātnieku|Ņūtons (nozīmju atdalīšana)|Ņūtons}} {{Zinātnieka infokaste | platums = 235px | vārds = Īzaks Ņūtons | vārds_orig = ''Isaac Newton'' | attēls = GodfreyKneller-IsaacNewton-1689.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1643 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 4 | dz_vieta = Vulstorpa pie Kolstervertas, [[Linkolnšīra]], {{Karogs|Anglija}} | m_gads = 1727 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 31 | m_vieta = [[Kensingtona]], [[Londona]], {{flaga|Apvienotā Karaliste|1606}} [[Lielbritānijas Karaliste]] | pilsonība = | tautība = [[angļi|anglis]] | darba_vietas = [[Kembridžas Universitāte]],<br />[[Karaliskā biedrība]] | alma_mater = [[Kembridžas Universitāte]] | zinātne = [[fizika]],<br />[[matemātika]],<br />[[astronomija]],<br />[[dabas filozofija]],<br />[[alķīmija]],<br />[[teoloģija]] | pasniedzēji = [[Izāks Barovs]] | studenti = [[Rodžers Kots]],<br />[[Viljams Vistons]] | sasniegumi = [[klasiskā mehānika]],<br />[[Ņūtona vispasaules gravitācijas likums|gravitācijas likums]],<br />[[matemātiskā analīze]],<br />[[optika]] | apbalvojumi = | paraksts = Isaac Newton signature.png | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Sers Īzaks Ņūtons''' ({{val|en|Sir Isaac Newton}}; dzimis {{dat VS|{{dat|1643|1|4}}|{{dat|1642|12|25}}}}, miris {{dat VS|{{dat|1727|3|31}}|{{dat||3|20}}}}) bija [[Anglija|angļu]] [[fiziķis]], [[matemātiķis]], [[astronoms]], [[dabas filozofija|dabas filozofs]], [[alķīmija|alķīmiķis]] un [[teoloģija|teologs]], kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē. Viņa darbs "[[Dabas filozofijas matemātiskie principi]]" (''Philosophiæ Naturalis Principia Mathematica''), kas tika izdots 1687. gadā, tiek uzskatīts par pašu ietekmīgāko [[zinātnes vēsture|zinātnes vēsturē]]. Tajā Ņūtons apraksta [[Ņūtona vispasaules gravitācijas likums|gravitācijas likumu]] un ar saviem [[Ņūtona likumi|kustības likumiem]] liek pamatus [[klasiskā mehānika|klasiskajai mehānikai]], kas dominēja zinātniskajā skatījumā uz fizikālo [[Visums|Visumu]] nākamos trīs [[gadsimts|gadsimtus]] un ir pamatā mūsdienu [[inženierija|inženierijā]]. Ņūtons pierādīja, ka Zemes objektu un [[Astronomisks objekts|debesu ķermeņu]] kustību ietekmē vieni un tie paši dabas likumi, demonstrējot sakarību starp [[Keplera likumi|Keplera planētu kustības likumiem]] un viņa izveidoto [[gravitācijas teorija|gravitācijas teoriju]], tādējādi iznīcot pēdējās šaubas par [[heliocentrisms|heliocentrismu]] un uzsākot [[zinātniskā revolūcija|zinātnisko revolūciju]]. [[Mehānika|Mehānikā]] Ņūtons izveidoja [[kustības moments|kustības]] un [[impulsa moments|impulsa momenta]] principus. [[Optika|Optikā]] viņš uzbūvēja pirmo "praktisko" [[Reflektors|spoguļteleskopu]]<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://etoile.berkeley.edu/~jrg/TelescopeHistory/Early_Period.html|title=The Early Period (1608—1672)|accessdate=2009-02-03|publisher=James R. Graham's Home Page}}{{Novecojusi saite}}</ref> un attīstīja [[krāsa|krāsu]] teoriju, kad ar [[prizma (optika)|prizmas]] palīdzību sadalīja balto [[gaisma|gaismu]] redzamajā [[spektrs|spektrā]]. Viņš arī formulēja empīrisko [[Siltuma daudzums|siltumplūsmas formulu]] un pētīja [[skaņas ātrums|skaņas ātrumu]]. == Biogrāfija == === Bērnība un agrīnā jaunība === Jau pirms zēna piedzimšanas nomira viņa tēvs. (Topošais ģēnijs ieradās pasaulē tik sīks un vārgs, ka piederīgie centās viņu pēc iespējas ātrāk nokristīt, jo bija maz cerību, ka zēns paliks dzīvs. Taču sīkais puisēns izdzīvoja un sasniedza 84 gadu vecumu). Māte pēc trim gadiem apprecējās otrreiz, un tādēļ ģimenes materiālie apstākļi uzlabojās. Radās iespējas arī dēla labākai izglītošanai. Tāpēc arī pēc lauku skolas Īzaks divpadsmit gadu vecumā nokļuva pilsētas skolā Grantēmā. Angļu skolām šajā laikā bija raksturīgas stingras audzināšanas metodes. Sevišķi populāri bija [[pēriens|miesas sodi]]. Īzaks Ņūtons bija kautrīgs, kluss zēns ar vidējām sekmēm. Tomēr tieši šajā laika notika lūzums zēna dzīvē. Reiz kāds no klasesbiedriem Īzakam spēcīgi iesita. Aizvainojums bija tik liels, ka vajadzēja gūt gandarījumu. Vienīgā iespēja pārspēt pāridarītāju bija — gūt labākas sekmes mācībās. Tā arī Ņūtons izdarīja un kļuva par pirmo skolēnu klasē. Grantēmas skolā galvenie mācību priekšmeti bija svētie raksti, Bībeles vēsture. Bez tam Ņūtons te apguva arī senās grieķu, latīņu un senebreju valodas. Maz šī skola deva matemātikas jomā — Ņūtons iepazinās tikai ar aritmētiku un ģeometrijas sākumiem. Viņš izgatavoja dzirnaviņas, kuras grieza ieslodzīta pele, ūdens pulksteni un saules pulksteni. Dažreiz mazais Ņūtons naktī palaida pūķus, kurus izgaismoja ar laterniņām. Šajā laikā zēns arī daudz zīmēja un rakstīja dzejoļus. Taču māte domāja par praktisko pusi un gribēja, lai no dēla iznāktu fermeris. Tāpēc piecpadsmito un sešpadsmito dzīves gadu Ņūtons pavadīja fermā, strādādams dažādus darbus. Tomēr tie zēnu neinteresēja, viņa laiku galvenokārt aizņēma grāmatas. Un tā pēc tēvoča ierosinājuma Ņūtons 1660. gadā atkal nokļuva Grantēmā, kur gatavojās iestāju eksāmeniem universitātē. === Studijas === 1661. gadā jauneklim pavērās Kembridžas Universitātes [[Triniti koledža]]s durvis. Sākās spraigs studiju posms. Kembridžā Ņūtons nogāja ceļu no studenta līdz profesoram. Studiju periodā parādījās viņa pirmie zinātniskie darbi. Students Īzaks Ņūtons pierādīja teorēmu par binoma izvirzījumu, kas formulas veidā ieguva autora vārdu — [[Ņūtona binoms]]. Universitātē Ņūtons pilnībā iepazinās ar Eiklīda, Dekarta, Vallisa, Kopernika un citu zinātnieku darbiem. Daudz šajā laikā centīgais students guva no sava pasniedzēja un priekšteča Īzaka Barrova, kas pētīja sakarību starp diferencēšanu un integrēšanu. 1665. gadā Ņūtons beidza Kembridžas Universitāti, iegūstot bakalaura grādu. 1667. gadā Ņūtonu ievēlēja par koledžas jaunāko locekli, pēc gada — par vecāko locekli un vēl pēc gada, divdesmit septiņu gadu vecumā, - par profesoru. No šī laika Kembridža kļuva slavena ar fizikas un matemātikas zinātnēm. === Ieguldījums zinātnē === Lai gan jaunais profesors vēl nebija publicējis savus zinātniskos darbus, viņa jaunā matemātiskā pieeja — [[funkciju metode]] jau kļuva pazīstama. Ar to pats zinātnieks spēja atrisināt daudzus sarežģītus uzdevumus. Atkarīgo mainīgo lielumu Ņūtons nosauca par [[fluents|fluentu]], bet tā atvasinājumu — par fluksiju. Ņūtonam jau bija skaidra sakarība starp šīm divām operācijām: fluksijas atrašana pēc dotās fluentas un fluentas atrašana pēc dotās fluksijas. Jaunā metode, kas tika izrādīta 1670. — 1671. gadā, lika pamatus diferenciālrēķiniem un [[integrālis|integrālrēķiniem]], taču to publicētā grāmata „[[Fluksiju metode]]” parādījās tikai pēc zinātnieka nāves 1736. gadā. Arī [[optika|optikā]] Ņūtona vārds kļuva populārs. 1666. gadā jaunais zinātnieks atklāja [[Dispersija (optika)|gaismas dispersiju]], 1668. gadā izgatavoja vēl neredzētu [[teleskops|teleskopu]] — [[reflektors|reflektoru]], kura garums bija 15 cm un diametrs 2,5 cm. Ar šo instrumentu varēja novērot [[Jupiters (planēta)|Jupiteru]] un tā pavadoņus, kā arī [[Venera (planēta)|Veneras]] fāzes. 1671. gadā Ņūtons izgatavoja otru teleskopu, kura garums bija 120 cm. Šis teleskops guva sensacionālu ievērību, to nosūtīja uz [[Londona|Londonu]], ar to iepazinās karalis un Karaliskās biedrības locekļi. 1672. gada sākumā Ņūtonu ievēlēja par Londonas Karaliskās biedrības locekli. Šajā gadā Ņūtons biedrībā nolasīja ziņojumu par gaismas un krāsu jauno — [[Korpuskulārā teorija|korpuskulāro teoriju]]. To daudzi neizprata, bet daži slaveni zinātnieki (R. Huks un [[Kristiāns Heigenss|K. Heigenss]]) apstrīdēja Ņūtona prioritāti un apvainoja viņu plaģiātismā. Te jāpiebilst, ka jaunās idejas sagatavoja vispārējā zinātnes attīstība, taču Ņūtons prata šīs idejas vispārināt un visdziļāk tajās ielūkoties. Šajā laika Ņūtons viens no pirmajiem novēroja arī elektrisko atgrūšanos. === Stāsts par gravitāciju un ābolu === Pēc optikas pētījumiem Ņūtons sāka nodarboties ar mehāniku. Jau ilgu laiku zinātnieka domas saistīja jautājums par spēku, kas planētām liek riņķot ap sauli. Ņūtona laikabiedrs Hekelejs stāsta, ka kādreiz zinātnieks viņam pavēstījis, kā šis spēks noskaidrots. Reiz Ņūtons, domās iegrimis, sēdējis zem ābeles. No tās nokritis ābols. Kāpēc ābols krīt vertikālā virzienā uz zemes centru? Tātad eksistē spēks, kas pievelk ābolu. Ja viena [[matērija]] pievelk otru, tad jāpastāv zināmai proporcionalitātei starp matēriju daudzumiem. Tāpēc ābols pievelk arī zemi. 1687. gadā iznāca slavenais Ņūtona darbs „Dabas filozofijas matemātiskie principi”. Ņūtons pierādīja, ka debess ķermeņu kustības notiek pēc vispasaules gravitācijas likuma, kas ir universāls. Šajā grāmatā formulēti arī trīs mehānikas pamatlikumi ([[Ņūtona likumi]]), pirmoreiz definēts masas jēdziens. Ņūtons definēja arī kustības daudzumu, inerci, spēku. Zinātnieks postulēja absolūto telpu un laiku, izveidoja vienotu debess un Zemes mehānikas sistēmu — klasiskās fizikas pamatu. Vispasaules gravitācijas likums sagrāva reliģiskos mītus par debess un Zemes būtisko atšķirību, par Kristus staigāšanu pa ūdens virsmu utt. Tāpēc garīdzniecība pret Ņūtona uzskatiem uzsāka asu cīņu. Daudzās Eiropas universitātēs līdz pat 19. gadsimtam tika aizliegta Ņūtona debess mehānikas mācīšana. Tomēr pats Ņūtons bija ticīgs cilvēks un uzskatīja, ka visuma mehānismu kādreiz iekustinājis Dievs. === Brieduma gadi === No 1688. līdz 1690. gadam Ņūtons bija parlamenta loceklis Londonā. Sanāksmēs zinātnieks publiski nav izteicies, un, kā stāsta anekdote, vienīgā Ņūtona uzstāšanās parlamentā bijusi pavēle sulainim: „Aizveriet logu — caurvējš!” 1690. gadā slavenais zinātnieks atgriezās Kembridžā. Sāka izpausties pārpūles sekas. Smags trieciens bija ugunsgrēks, kas iznīcināja daļu no Ņūtona rokrakstiem. Gandrīz divus gadus Ņūtons slimoja ar nervu sabrukumu, kas izpaudās kā vajāšanas mānija. Tomēr draugi palīdzēja, zinātnieks 1694. gadā izveseļojās un sāka pievērsties Mēness kustības pētījumiem. 1696. gadā Ņūtona draugs, finanšu ministrs Montegjū, aicināja izcilo zinātnieku uz Londonu darbam monētu palātā. Anglija bija nonākusi finanšu krīzes priekšvakarā, jo naudai — mārciņai — vairs nebija noteiktas vērtības. Vecā nauda ļoti īsā laikā bija jāpārkaļ par jaunu, protams, izdarot attiecīgus aprēķinus. Tāds bija Ņūtona uzdevums, ko viņš sekmīgi veica. Ņūtonu iecēla par monētu palātas direktoru. 1705. gadā karaliene Anna piešķīra zinātniekam sera titulu. No 1703. gada līdz mūža beigām Ņūtons bija Londonas Karaliskās biedrības pārzinis. Londonas periodā Ņūtona darbība vairs nebija tik aktīva kā Kembridžā, tomēr arī šajā posmā parādījās nozīmīgi darbi, piemēram, 1701. gadā publicētais raksts „Par siltuma un aukstuma pakāpju skalu”. Te Ņūtons aprakstīja savu termometru, kas pildīts ar lineļļu. 1704. gadā iznāca „Optika”, kuras pamatā bija Kembridžas periodā lasītās lekcijas. Grāmatai bija divi matemātikas pielikumi: „Par līkņu kvadratūru” un „Trešās pakāpes līniju uzskaitījums”. Pēdējā pielikumā Ņūtons klasificēja trešās pakāpes līknes 72 veidos, izmantojot savu teorēmu par to, ka katru kustību līkni var iegūt no vienas parabolas <math>y^2=ax^3+bx^2+cx+d</math> ar vienas plaknes centrālo projekciju uz citas plaknes. 1707. gadā iznāca "Vispārīga aritmētika". Te apkopotas Ņūtona lekcijas Kembridžas Universitātē no 1673. līdz 1683. gadam. Viens no galvenajiem „Vispārīgās aritmētikas” sasniegumiem bija jauna [[Reāls skaitlis|reāla skaitļa]] definīcija, kurā skaitlis tika definēts nevis tikai kā vienību daudzums, bet kā lieluma attiecība pret tādas pašas dabas lielumu, ko pieņem par vienību. Mūža nogali Ņūtons pavadīja slavā un bagātībā. Tomēr arī sirmā vecumā ģeniālais zinātnieks turpināja eksperimentēt, novērojot, piemēram, sīkas dzirkstelītes, kas veidojas, tuvinot adatu dzintaram vai gumijai, kuri paberzēti ar vilnas drānu. Ņūtons šķīrās no dzīves naktī no 30. uz 31. martu 1727. gadā. Ar lielu godu viņu apglabāja [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]]. Virs Ņūtona atdusas vietas paceļas grezns piemineklis. Uzraksts uz tā pilnībā novērtē Ņūtona vienreizējos nopelnus zinātnes attīstībā: "Lai mirstīgie priecājas, ka dzīvoja tāds cilvēces krāšņums." == Ņūtons pasaules vēsturē == Ņūtons bija pirmais, kurš nodemonstrēja, ka gan zemes, gan [[Astronomisks objekts|debesu ķermeņu]] kustību regulē vieni un tie paši likumi. Viņa vārdu saista ar [[zinātniskā revolūcija|zinātnisko revolūciju]] un [[heliocentrisms|heliocentrisma]] attīstību. Ņūtons matemātiski pamatoja [[Keplera likumi|Keplera planētu kustības likumus]]. Viņš tos arī papildināja, norādot, ka [[orbītas]] var būt ne vien eliptiskas, bet arī hiperboliskas un paraboliskas. Vēl viens nozīmīgs Ņūtona apgalvojums ir saistīts ar [[gaisma|gaismu]] - viņš uzskatīja, ka tā sastāv no [[elementārdaļiņa|daļiņām]]. Viņš bija arī pirmais, kurš atklāja, ka [[krāsu spektrs]], kas ieraugāms, kad balto gaismu šķeļ [[prizma (optika)|prizma]], ir iekļauts pašā gaismā, to nerada prizma. Ņūtons tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem zinātniekiem pasaules vēsturē, lai arī pēc [[Alberts Einšteins|Einšteina]] atklājumiem zināms, ka viņa gravitācijas likumi lielos mērogos nav pareizi. == Ņūtona likumi == {{main|Ņūtona likumi}} Ņūtona likumi jeb dinamikas pamatlikumi ir trīs klasiskās mehānikas pamatlikumi, kurus Ņūtons formulējis 1687. gadā. [[Pirmais Ņūtona likums]] jeb inerces likums: ja uz ķermeni neiedarbojas citi ķermeņi vai arī, ja to iedarbība savstarpēji līdzsvarojas, ķermenis saglabā miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli. [[Otrais Ņūtona likums]]: ķermeņa masas un paātrinājuma reizinājums ir vienāds ar spēku, kas darbojas uz ķermeni, turklāt paātrinājuma virziens sakrīt ar spēka virzienu. <math> \begin{cases} \vec{p} = m\vec{v} \\\\ \vec{a} = {d\vec{v} \over dt} \\\\ {d\vec{p} \over dt} = \vec{F}\\\\ \end{cases} \longrightarrow \vec{F} = m\vec{a}</math> [[Trešais Ņūtona likums]] jeb darbības un pretdarbības likums: spēki, ar kādiem divi ķermeņi iedarbojas viens uz otru, vienmēr ir vienādi pēc lieluma, bet vērsti pretējos virzienos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņūtons, Īzaks}} [[Kategorija:1643. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1727. gadā mirušie]] [[Kategorija:Linkolnšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Īzaks Ņūtons]] [[Kategorija:Angļu fiziķi]] [[Kategorija:Angļu astronomi]] 8yy9bpajaxae56m87emj93f0mf5b32y 0 1150 4490596 4470010 2026-07-05T17:15:42Z Treisijs 347 {{Afganistānas pilsētas}} 4490596 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|de facto valsti|starptautiski atzīto (de iure) valsti|Afganistānas Islāma Republika}} {{cita nozīme|mūsdienu valsti|valsti, kas pastāvēja no 1996. līdz 2001. gadam|Afganistānas Islāma Emirāts (1996—2001)}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = {{val|ps|د افغانستان اسلامي امارت}}<br />''Də Afġānistān Islāmī Imārat''<br />{{val|prs|امارت اسلامی افغانستان}}<br />''Imārat-i Islāmī-yi Afğānistān'' | pilnais_valsts_nosaukums = Afganistānas Islāma Emirāts | valsts_nosaukums = | karoga_attēls = Flag of the Taliban.svg | karoga_nosaukums = Afganistānas karogs | ģerboņa_attēls = Emblem of the Islamic Emirate of Afghanistan.svg.png | ģerboņa_nosaukums = Afganistānas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85 | valsts_moto = [[Šahāda|{{ara|لا إله إلا الله، محمد رسول الله}}<br />''Lā ʾilāha ʾillā llāh, Muhammadun rasūlu llāh'']]<br />"Nav cita dieva kā [[Dievs islāmā|Dievs]], [[Muhameds]] ir Dieva ziņnesis" | valsts_himna = [[Afganistānas himna|{{ara|دا د باتورانو کور}}<br />''Dā də bātorāno kor'']]<br />"Šīs ir drosmīgo mājas" | kartes_attēls = Afghanistan (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Kabula]] |latd=34 |latm=31 |latNS=N |longd=69 |longm=08 |longEW=E | lielākā_pilsēta = Kabula, [[Kandahāra]], [[Herāta]], [[Mazārešarīfa]] | valsts_valodas = [[puštu]]<br />[[dari]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitārs]] [[Totalitārisms|totalitārs]] [[Teokrātija|teokrātisks]] [[Islāms|islāma]] [[emirāts]] | valsts_galvas_tituls = [[Afganistānas augstākais vadītājs|Augstākais vadītājs]] | valsts_galva = [[Hibatulla Ahundzada]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Afganistānas premjerministri|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Hasans Ahunds]] | valsts_galvas_tituls3 = Galvenais Tiesnesis | valsts_galva3 = [[Abdelhakīms Ishākzai]] | neatkarības_notikums2 = Deklarēta neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] | neatkarības_datums2 = {{dat|1919|8|8}} | neatkarības_notikums3 = Atzīta | neatkarības_datums3 = {{dat|1919|8|19}} | neatkarības_notikums4 = [[Afganistānas Islāma Republika|Islāma Republika]] | neatkarības_datums4 = {{dat|2004|1|26}} | neatkarības_notikums5 = ''Taliban'' ieņem Kabulu un atjauno emirātu | neatkarības_datums5 = {{dat|2021|8|15}} | platība_km2 = 647500 | platība_rangs = 41 | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2016 | iedzīvotāju_skaits = 33 332 025<ref name="CIA-pop">{{Tīmekļa atsauce | url= https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2119.html?countryName=Afghanistan&countryCode=af&regionCode=sas&#af | title= Population of Afghanistan | publisher= CIA World Factbook | work= CIA | year= 2010 | accessdate= 2010-10-12 | archive-date= 2017-06-07 | archive-url= https://web.archive.org/web/20170607234625/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2119.html?countryName=Afghanistan&countryCode=af&regionCode=sas&#af }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170607234625/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2119.html?countryName=Afghanistan&countryCode=af&regionCode=sas&#af |date=2017-06-07 }}</ref><ref>Pēdējā iedzīvotāju skaitīšana notika 1979. gadā</ref> | iedzīvotāju_skaits_rangs = 40 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 49,88 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 150. | GDP_nominal = $20,889 miljardi<ref name=imf2>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2018/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=43&pr.y=6&sy=2017&ey=2019&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=512%2C946%2C914%2C137%2C612%2C546%2C614%2C962%2C311%2C674%2C213%2C676%2C911%2C548%2C193%2C556%2C122%2C678%2C912%2C181%2C313%2C867%2C419%2C682%2C513%2C684%2C316%2C273%2C913%2C868%2C124%2C921%2C339%2C948%2C638%2C943%2C514%2C686%2C218%2C688%2C963%2C518%2C616%2C728%2C223%2C836%2C516%2C558%2C918%2C138%2C748%2C196%2C618%2C278%2C624%2C692%2C522%2C694%2C622%2C142%2C156%2C449%2C626%2C564%2C628%2C565%2C228%2C283%2C924%2C853%2C233%2C288%2C632%2C293%2C636%2C566%2C634%2C964%2C238%2C182%2C662%2C359%2C960%2C453%2C423%2C968%2C935%2C922%2C128%2C714%2C611%2C862%2C321%2C135%2C243%2C716%2C248%2C456%2C469%2C722%2C253%2C942%2C642%2C718%2C643%2C724%2C939%2C576%2C644%2C936%2C819%2C961%2C172%2C813%2C132%2C726%2C646%2C199%2C648%2C733%2C915%2C184%2C134%2C524%2C652%2C361%2C174%2C362%2C328%2C364%2C258%2C732%2C656%2C366%2C654%2C734%2C336%2C144%2C263%2C146%2C268%2C463%2C532%2C528%2C944%2C923%2C176%2C738%2C534%2C578%2C536%2C537%2C429%2C742%2C433%2C866%2C178%2C369%2C436%2C744%2C136%2C186%2C343%2C925%2C158%2C869%2C439%2C746%2C916%2C926%2C664%2C466%2C826%2C112%2C542%2C111%2C967%2C298%2C443%2C927%2C917%2C846%2C544%2C299%2C941%2C582%2C446%2C474%2C666%2C754%2C668%2C698%2C672&s=NGDPD%2CPPPGDP%2CNGDPRPPPPC%2CNGDPDPC&grp=0&a= |title=World Economic Outlook Database: Afghanistan |publisher=[[Starptautiskais Valūtas fonds]] |date=April 2018 |accessdate=6 June 2018}}</ref> | GDP_nominal_rank = | GDP_nominal_year = 2017 | GDP_nominal_per_capita = $588<ref name=imf2/> | GDP_nominal_per_capita_rank = | IKP_PPP_gads = 2017 | IKP_PPP = $69,553 miljardi<ref name="imf2" /> | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $1,783<ref name=imf2/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{samazinājās}} 0,478 | HDI_gads = 2021 | HDI_kategorija = zems | HDI_rangs = 180. | Gini = 29 | Gini_gads = 2008 | Gini_kategorija = <span style="color:#090;">zems</span> | Gini_rangs = | valūta = [[afgāns]] | valūtas_kods = AFN | laika_zona = | utc_offset = +4:30 | laika_zona_DST = nav vasaras laiks | utc_offset_DST = | domēns = [[.af]] | tālsarunu_kods = 93 | piezīmes = | iso_kods_num = 004 | iso_kods_alfa2 = AF | iso_kods_alfa3 = AFG }} '''Afganistāna''' ({{val|ps|افغانستان}}, ''Afġānistān''; {{val|prs|افغانستان}}, ''Afğānistān''), oficiāli '''Afganistānas Islāma Emirāts''' ({{val|ps|د افغانستان اسلامي امارت}}, ''Də Afġānistān Islāmī Imārat''; {{val|prs|امارت اسلامی افغانستان}}, ''Imārat-i Islāmī-yi Afğānistān'') ir [[valsts]] [[Centrālāzija]]s dienvidos. Rietumos tā robežojas ar [[Irāna|Irānu]], dienvidos un austrumos ar [[Pakistāna|Pakistānu]], ziemeļos ar [[Turkmenistāna|Turkmenistānu]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]] un [[Tadžikistāna|Tadžikistānu]], bet austrumos ar [[Ķīna|Ķīnu]]. Tās galvaspilsēta ir [[Kabula]]. Afganistānā mīt ap 29,1 miljons cilvēku, tomēr tas ir tikai aptuveni lēsts, jo oficiāla [[tautas skaitīšana]] pēdējo reizi notika 1979. gadā. Aptuveni 40% no iedzīvotājiem ir [[puštuni]] (afgāņi). Citas lielākās etniskās grupas ir [[tadžiki]], [[hazareji]] un [[uzbeki]]. Oficiālā valsts reliģija ir [[islāms]]. Afganistānā saskārās daudzas [[Eirāzija]]s [[civilizācija]]s, krustojās tirdzniecības un kara ceļi. Līdz ar to reģions ir piedzīvojis daudz tautu staigāšanu, tajā bijušas [[indoārieši|āriešu]], [[mīdieši|mīdiešu]], [[Senā Persija|persiešu]], [[Senā Grieķija|sengrieķu]], [[Maurju impērija|maurju]], [[Kušānu valsts|Kušānu]], [[arābi|arābu]], [[Tjurki|tjurku]], [[Mongoļu impērija|mongoļu]], [[Apvienotā Karaliste|britu]], [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[NATO]] valstu armijas. == Vēsture == [[Attēls:Buddha of Bamiyan (reconstitution).jpg|thumb|150px|left|Klintīs izkaltais Budas tēls Bamjanā (rekonstrukcija). Izveidots 6. gadsimtā m.ē., iznīcināts 2001. gadā]] Pirmie valstiskie veidojumi Afganistānas teritorijā zināmi kopš 2200.—1700. gada p.m.ē., kad [[Amudarja]]s (Oksas) augštecē pastāvēja [[bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] kultūra, ko [[arheologs]] [[Viktors Sarianidi]] 1976. gadā nosauca par [[Baktrijas–Margiānas arheoloģiskais komplekss|Baktrijas—Margiānas arheoloģisko kompleksu]] (BMAC). 2. gadu tūkstoša p.m.ē. beigās to pakļāva [[mīdieši]], bet aptuveni 550. gadā p.m.ē. [[Kīrs Lielais]], iekļaujot [[Ahemenīdu impērija]]s sastāvā, 336. gadam p.m.ē. to iekaroja Maķedonijas [[Aleksandrs Lielais]]. Pēc viņa nāves Afganistāna bija [[Hellēnisms|helēniskās]] kultūras ietekmē, no 312. gada p.m.ē. Afganistānas teritorija bija [[Seleikīdu impērija]]s, no 247. līdz 224. gadam tās rietumu daļa bija [[Parta]]s valsts, bet austrumu daļa [[Maurju impērija]]s sastāvā, bet vēlāk visa Afganistāna bija [[Grieķu Baktrijas valsts]] sastāvā, kas pastāvēja līdz 125. gadam p.m.ē. 135. gadā p.m.ē. mūsdienu Afganistānas ziemeļus ieņēma kušānu ciltis, bet nākamajā gadsimtā viņi nodibināja [[Kušānu valsts|Kušānu valsti]]. Par valsts galvaspilsētām kalpoja Kapisa (pie mūsdienu [[Kabula]]s) un Pušklavati (pie mūsdienu [[Pešāvara]]s). Paši kušāni savas valodas pierakstam pieņēma [[grieķu alfabēts|grieķu alfabētu]] un sāka kalt [[grieķi|grieķu]] parauga [[monēta]]s. Vairums kušānu bija [[zoroastrisms|zoroastrieši]], tomēr laika gaitā pamazām pieņēma [[budisms|budismu]]. No 180. gada p.m.ē. līdz 10. gadam m.ē. mūsdienu Afganistānas un Pakistānas teritorijā valdīja [[Indo-grieķu valsts]] valdnieki, vēlāk līdz pat 651. gadam [[Sasanīdu impērija]]s valdnieki. Pēc [[islāms|islāma]] ieviešanas Afganistāna bija [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] (661—750), vēlāk [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] sastāvā. No 977. līdz 1186. gadam [[Gaznī]] bija [[Gaznevīdu impērija]]s [[galvaspilsēta]]. 13. gadsimtā Afganistānu pakļāva [[Mongoļu impērija]], 14. gadsimtā [[Timurīdu lielvalsts]]. 16. un 17. gadsimtā pastāvēja Hatasku, Pešāvaras, Heratas, Gilzaju, Kandahāras, Kabulas, Abdaliju hanistes, kas visas bija [[Sefevīdi|Sefevīdu]] šahu [[Vasaļvalsts|vasaļvalstis]]. 18. gadsimta sākumā [[gilzaji]] gan sarāva vasaļattiecības un sāka ekspansiju, ieņemot [[Isfahāna|Isfahānu]], kur 1722. gadā [[Mirs Mahmuds]] pasludināja sevi par [[Šahs (monarhs)#Šahanšahs|šahanšahu]], taču ar to pašu dumpi tika apspiests un afgāņu ciltis atkal nonāca atkarībā no Persijas. === Duranī lielvalsts === Tagadējās Afganistānas valstiskuma vēsture sākas 1747. gadā, kad Persijas karaspēka afgāņu vienību komandieris, abdaliju cilts [[hans]] [[Ahmadšahs Abdalī|Ahmads]] sasauca pirmo [[Puštuni|puštunu]] vistautas sapulci — [[Lojadžirga|Lojadžirgu]] (''loya jirga'' — lielā padome), — [[Kandahāra|Kandahārā]], kurā ievēlēja par visu puštunu [[Hans|hanu]], pieņēma titulu "[[Šahs (monarhs)|šahs]]" un vārdu Duranī — "Persijas pērle" — sākot dēvēties par šahu Duranī (valdīja 1747-1772). Ahmadšahs, būdams talantīgs karavadonis un politiķis, gan ar spēku, gan diplomātiskā ceļā pakļāva un apvienoja visas afgāņu ciltis, izveidojot t.s. Duranī lielvalsti. Sava lielākā uzplaukuma laikā Duranī lielvalsts bez tradicionālajām puštunu apdzīvotajām teritorijām aptvēra arī visu mūsdienu Afganistānas teritoriju, daļu [[Mešheda]]s Persijā, kā arī visu mūsdienu Pakistānu un [[Kašmīra|Kašmīru]]. Ahmadšaha pēcnācēju laikā valsts ieslīga nebeidzamos konfliktos ar Persiju un [[sikhisms|sikhiem]], kas stipri samazināja tās teritoriju, bet pati valsts sadrumstalojās. Pēc šaha [[Timurs Duranī|Timura]] nāves 1793. valstī sākās haoss, jo nebija leģitīma troņmantnieka un uz troni pretendēja visi nelaiķa dēli, kas katrs pārvaldīja savu provinci un karoja savā starpā. === Afganistānas emirāts === [[Attēls:Afghan foot soldiers in 1841.jpg|thumb|250px|Afgāņu karotāji [[Pirmais angļu-afgāņu karš|Pirmā angļu-afgāņu kara]] laikā|left]] 1826. gadā Kabulu ieņēma [[Dosts Muhammeds]], [[Barakzaju klans|barakzaju]] klana vadonis, pieņemot [[Emīrs|emīra]] titulu un proklamējot Afganistānas emirātu. Taču tas bija laiks, kad šī zeme bija nonākusi [[Krievijas Impērija]]s un Lielbritānijas savstarpējās sāncensības par dominanti [[Āzija|Āzijā]] krustpunktā (skat [[Lielā spēle]]). 1839. gadā zemē iebruka [[Britu impērija]]s ekspedīcijas korpuss un sākās t.s. [[Pirmais angļu-afgāņu karš]], kas ilga līdz 1842. gadam. Puštunu teritoriju sadalīja ar [[Durandas līnija|Durandas līniju]] daļā, ko Britu impērija pilnībā pakļāva (mūsdienu Pakistānā), un nepakļautajā daļā (kas kļuva par iemeslu saspīlētajām attiecībām starp [[Britu Indija|Britu Indiju]], kā arī vēlāk ar Pakistānas valsti — šī problēma šodien ir zināma kā "Puštunistānas jautājums"). 1878. gadā briti atkal iebruka Afganistānā, sākot [[Otrais angļu-afgāņu karš|Otro angļu-afgāņu karu]] un uzspiežot Afganistānai [[Gandamakas miera līgums|Gandamakas miera līgumu]]. Afganistānas emirāts kļuva par Britu impērijas vasaļvalsti ar lemšanas tiesībām tikai iekšpolitikā. Taču 1919. gadā, nākot pie varas emīram Amanulaham, Afganistāna pasludināja neatkarību, ko [[Londona]] negribēja pieļaut un sākās t.s. [[Trešais angļu-afgāņu karš]], kas beidzās ar [[Rāvalpindi miera līgums|Rāvalpindi miera līgumu]], ar kuru Lielbritānija atzina Afganistānas neatkarību. === Afganistānas Karaliste === 1929. gadā emīrs [[Mohammads Nadīrhans]] pasludināja par valsts nosaukuma maiņu, pieņemot titulu "šahs" un tā [[Eiropa]]s ekvivalentu "[[karalis]]" — valsti pārdēvēja par "Afganistānas Karalisti". Radikālā organizācija "Afgāņu jaunatne" 1933. gadā atentātā nogalināja karali Nadīrhanu. Viņa dēls [[Muhammeds Zahīršahs|Zahīršahs]] tobrīd bija 19 gadus vecs — pārāk jauns, lai valdītu musulmaņu izpratnē, tāpēc 20 gadus viņa vietā to darīja trīs viņa tēvoči. Nākamos 20 gadus valdīja pats Zahīršahs, un tieši viņa laikā — 20 gadsimta 60. gados Afganistānā izveidojās to politisko kustību aizmetņi, kas vēlāk vistiešākajā veidā ietekmēja valsts vēsturi. === Afganistānas Republika === Izmantodams valdnieka prombūtni, Afganistānas monarha Zahīršaha brāļadēls hans un ģenerālis [[Sardars Mohammads Dauds]] 1973. gada 18. jūlijā sagrāba varu un pasludināja Afganistānu par republiku. Zahīršahs vairs neatgriezās valstī un turpmāk lielākoties uzturējās [[Francija|Francijā]]. Monarhijas gāšanu islāmiskie spēki uztver par signālu cīņas sākumam. Viņu mērķis ir nodibināt Afganistānā teokrātisku islāma valsti, atjaunojot ticības un morāles tīrību. Daudzi emigrēja uz Pakistānu, kur uzsāk bruņotu grupu veidošanu. Pagrīdes organizācijas "Musulmaņu jaunatne" rindās bija [[Kabulas Universitāte]]s Inženieru fakultātes students [[Gulbedins Hekmatjars]] (nākamais Afganistānas Islāma partijas vadītājs), teoloģijas profesori Rabani (nākamais Afganistānas Islāma biedrības dibinātājs un valsts prezidents) un Saijafs (nākamais Afganistānas atbrīvošanas islāmiskās savienības dibinātājs). === Afganistānas Demokrātiskā Republika === {{pamatraksts|Afganistānas Demokrātiskā Republika|Afganistānas karš (1979—1989)}} 1978. gada 27. aprīlī (1357. gada saura mēneša 7. dienā) notika [[Padomju Savienība|PSRS]] atbalstīts [[Aprīļa revolūcija Afganistānā|militārs apvērsums]], kura laikā Daudu un viņa brāli nogalināja armijas virsnieku grupa pulkveža [[Abduls Kadirs|Abdula Kadira]] vadībā. Lai arī operācijā iesaistīti augstu stāvoši armijas virsnieki, reālā varas pārņemšana notika ar septiņu tanku palīdzību, kas iebrauca Kabulas centrā, ieņēma pastu, telegrāfu un banku. Pučisti "par pretošanos" nošāva valdības locekļus un pasludināja Afganistānu par demokrātisku republiku. Revolucionārā padome iecēla [[Nūrs Mohammads Tarakī|Mohammadu Tarakī]] par valsts pagaidu vadītāju un revolucionārās padomes priekšsēdētāju. Dienu vēlāk — 3. maijā, par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts [[Babraks Karmals]], bet par Tarakī kā premjerministra vietnieku un ārlietu ministru iecēla [[Hafizulla Amins|Hafizullu Aminu]]. Aizsardzības ministra pienākumus piekrita pildīt pats Abduls Kadirs. Gandrīz valdības locekļi vēl pirms pāris dienām atradās cietumos, kur bija iekļuvuši kā [[Afganistānas Tautas Demokrātiskā partija|ATDP]] biedri. 9. maijā notikušo nosauca par Saura (aprīļa) revolūciju, ko pasludināja kā rūpīgi plānotu un gatavotu jau kopš partijas dibināšanas 1965. gadā. 1978. gada vasarā uzsāktā agrārā reforma izpaudās plānveida izbraukumos uz laukiem, kur sapulcināto vietējo iedzīvotāju acu priekšā nošāva lielāko zemes gabalu īpašniekus, turpat aprokot tos un steigā sadalot zemi visiem klātesošajiem. Cilšu elitē, kas pārvaldīja zemes platības, tas izsauca sašutumu, kas pārauga par bruņotu pretošanos. Nestabila bija arī pati valsts vadība. Jau augustā pulkvedi Kadiru pasludināja par "[[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionāru]] elementu" un arestēja. Deviņu mēnešu laikā tiek arestēti divi tūkstoši TDP biedru, 500 no viņiem — nošauti. No politiskās skatuves uz laiku pazuda Babraks Karmals — Tarakī vietnieks partijā. [[Attēls:Soviet Soldier in Gardez colorized by colorbykevin.jpg|left|thumb|Padomju karavīri Afganistānā 1987. gadā]] 1979. gada septembrī, atgriezies no vizītes [[Havana|Havanā]] un [[Maskava|Maskavā]], Tarakī uzzināja, ka viņa vadītās partijas ārkārtas plēnums izskatījis un akceptējis Tarakī lūgumu veselības stāvokļa dēļ atbrīvot viņu no visiem partijas un valsts amatiem. Par premjeru iecēla Hafizullu Aminu. Divdesmit dienas vēlāk Tarakī mira "no ilgstošas un nopietnas slimības", bet viņa sērojošos ģimenes locekļus ieslodzīja cietumā. 1979. gada 14. septembrī Amins pasludināja sevi par valsts galvu, izsludināja vispārēju amnestiju, represiju galu, patiesas tautas demokrātijas uzvaru un darbaļaužu tiesību un brīvību neaizskaramību. Amnestija tomēr neattiecās uz tiem "revolucionārajiem darboņiem", kas savulaik veidoja pirmo revolucionāro valdību pēc Aprīļa revolūcijas. Septembra notikumi nopietni satrauca Padomju Savienību. Lai nepieļautu ASV nostiprināšanos reģionā, 1979. gada 24. decembrī PSRS ieveda savu karaspēku Afganistānā (to pamatoja ar Afganistānas un PSRS 1978. gadā parakstīto "Draudzības, sadarbības un labu kaimiņattiecību" līgumu). Sākās t.s. [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas karš]]. 27. decembrī padomju specvienība straujā triecienā ieņēma Amina rezidenci un nogalināja Afganistānas vadītāju. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], lai nepieļautu PSRS nostiprināšanos reģionā, uzsāka slepenu (caur Pakistānas drošības dienestiem) atbalstu opozīcijas vadoņiem: apmācot un apbruņojot tos cīņai pret marksistisko Afganistānas valdību. Kā rezultāts padomju okupācijai bija masveida afgāņu izceļošana uz bēgļu nometnēm kaimiņos esošajās Pakistānā un Irānā. Pakistānā vien patvērumu meklēja vairāk nekā 3 miljoni afgāņu. Pēc desmit gadiem, saskaroties ar arvien pieaugošo starptautisko spiedienu un ar aptuveni 15 000 padomju karavīru bojāeju karā ar modžahediem, PSRS izveda savu karaspēku no Afganistānas. PSRS aiziešana no Afganistānas uzskatāma par ASV ideoloģisku uzvaru. ASV atbalstīja modžahedus kā pretspēku PSRS ietekmei reģionā, kurš atrodas netālu no naftas bagātā [[Persijas līcis|Persijas līča]]. Pēc PSRS aiziešanas, ASV un tās sabiedrotie zaudēja interesi par Afganistānu un maz darīja lai palīdzētu atjaunot kara izpostīto zemi. Aizejot padomju karaspēkam režīms zaudēja spēju pretoties labi apbruņotajiem cilšu karotājiem — kaut arī PSRS turpināja atbalstīt Nadžibullas vadīto Afganistānas valdību, tā krita 1992. gadā. === Pilsoņu karš === Jau 1991. gada beigās izveidoja "Afganistānas glābšanas apvienoto islāmisko fronti" (''Jabha-yi Muttahid-i Islami-yi Milli bara-yi Nijat-i Afghanistan''), vēlāk zināma kā "Ziemeļu alianse", kurā apvienojās praktiski visi nepuštunu modžahedi. 1992. gada martā, sagraujot valdības spēku paliekas, Ziemeļu alianses spēki ieņēma Kabulu, pirms tajā bija ielauzušās puštunu vienības. Izveidotā valdība, kurā bija pārstāvētas visas lielākās partijas un grupējumi, visai drīz ieslīga iekšējos ķīviņos un tās darbība praktiski bija paralizēta. Sākās cīņa par varu starp dažādām modžahedu frakcijām — centrālajai valdībai nebija reālas varas ārpus galvaspilsētas un dažiem lielākajiem centriem, — teritoriju savā starpā sadalīja dažādu modžahedu grupējumu vadoņi. === Afganistānas Islāma Emirāts === {{pamatraksts|Afganistānas Islāma Emirāts (1996—2001)}} Kā atbilde uz haosu un korupciju radās islāma fundamentālistu militārā kustība ''[[Taliban]]'', kas uzsāka karu pret separātajiem cilšu vadoņiem. Talibi visai īsā laikā uzvarēja "veco modžahedu" koalīciju un 1996. gadā kontrolēja gandrīz 90% Afganistānas teritorijas (tikai valsts ziemeļaustrumu daļa palika Ziemeļu alianses kontrolē). ''Taliban'' izveidoja valdību (no citām valstīm tās leģitimitāti atzina tikai Apvienotie Arābu Emirāti, Pakistāna un Saūda Arābija) un centralizētu pārvaldes aparātu un ieviesa ekstrēmu [[šariats|šariata]] režīmu. Pēc [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|11. septembra terora akta ASV]] sākās ASV un tās sabiedroto, kopā ar Ziemeļu alianses spēkiem, [[Karš Afganistānā (2001—2014)|uzbrukums Talibanam]], kas beidzās ar ''Taliban'' valdības gāšanu. Dzīvi palikušie valdības locekļi glābās bēgot uz Pakistānas kalniem. Savukārt sakautie ''Taliban'' spēki atkāpās uz apvidiem kuros tiem bija lielāks civiliedzīvotāju atbalsts — galvenokārt dienvidu un dienvidaustrumu provincēs, un uzsāka tur partizānu karu, kas turpinās arī mūsu dienās. === Afganistānas Islāma Republika === {{pamatraksts|Afganistānas Islāma Republika}} {{pamatraksts|Karš Afganistānā (2001—2014)}} {{pamatraksts|Afganistānas pilsoņu karš (2015—2021)}} 2001. gada beigās [[Bonna|Bonnā]] tikās Rietumu valstu diplomāti ar afgāņu cilšu vadoņiem un diasporas politiskajiem līderiem, vienojoties par jaunas valdības izveidošanu (par pagaidu vadītāju koalīcijas spēku valstis 2001. gada decembrī iecēla [[Hāmids Karzajs|Hāmidu Karzaju]]) — vistautas [[Lojadžirga|Lojadžirgā]] 2002. gadā Karzaju oficiāli ievēlēja par Afganistānas prezidentu.<ref>''Taliban'' neatzīst šo ievēlēšanu par leģitīmu, jo tā notikusi okupācijas militārās varas kontrolē un uzraudzībā.</ref> Lai nepieļautu jaunās valdības gāšanu, nodrošinātu valstī kārtību, un palīdzētu tai atjaunoties, Afganistānā līdz 2014. gada beigām atradās [[ISAF]] koalīcijas spēki (t.sk. arī [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas NBS]] kontingents). === Otrā ''Taliban'' valdīšanas ēra === NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] 2021. gada 14. aprīlī paziņoja, ka alianse ir piekritusi sākt savu karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz 1. maijam.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.voanews.com/usa/nato-cut-forces-afghanistan-match-us-withdrawal|title=NATO to Cut Forces in Afghanistan, Match US Withdrawal|work=[[VOA News]]|access-date=26 July 2021|date=14 April 2021|archive-date=15 April 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210415000426/https://www.voanews.com/usa/nato-cut-forces-afghanistan-match-us-withdrawal}}</ref> Drīz pēc tam, kad NATO karaspēks sāka atkāpties, ''[[Taliban]]'' [[Taliban ofensīva (2021)|sāka ofensīvu]] pret Afganistānas Islāma Republikas valdību un ātri virzījās uz priekšu pretī sabrūkošajiem Afganistānas valdības spēkiem.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2021/06/24/asia/afghanistan-taliban-offensive-intl-cmd/index.html|title=Afghanistan is disintegrating fast as Biden's troop withdrawal continues|publisher=CNN|access-date=26 July 2021|date=24 June 2021|last1=Robertson|first1=Nic|archive-date=9 July 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210709190124/https://edition.cnn.com/2021/06/24/asia/afghanistan-taliban-offensive-intl-cmd/index.html}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2021/jul/13/afghanistan-stunned-by-scale-and-speed-of-security-forces-collapse|title=Afghanistan stunned by scale and speed of security forces' collapse|work=[[The Guardian]]|access-date=26 July 2021|date=13 July 2021|archive-date=15 August 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210815063215/https://www.theguardian.com/world/2021/jul/13/afghanistan-stunned-by-scale-and-speed-of-security-forces-collapse}}</ref> Talibi [[Kabulas krišana (2021)|ieņēma galvaspilsētu Kabulu]] 2021. gada 15. augustā pēc tam, kad bija atguvuši kontroli pār lielāko daļu Afganistānas teritorijas. Vairāki ārvalstu diplomāti un Afganistānas valdības amatpersonas, tostarp prezidents [[Ašrafs Gani]],<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/taliban-enter-afghan-capital-kabul-news-agency-afp-2510885|title=President Ashraf Ghani Flees Afghanistan, Taliban Take Over Kabul: Report|work=NDTV.com|access-date=15 August 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210815081516/https://www.ndtv.com/world-news/taliban-enter-afghan-capital-kabul-news-agency-afp-2510885|archive-date=15 August 2021}}</ref> tika evakuēti no valsts, un daudzi afgāņu civiliedzīvotāji mēģināja bēgt kopā ar viņiem.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.newstatesman.com/world/asia/2021/08/afghan-government-s-collapse-humiliation-us-and-joe-biden|title=The Afghan government's collapse is a humiliation for the US and Joe Biden|work=[[New Statesman]]|access-date=15 August 2021|date=15 August 2021|archive-date=16 August 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210816164152/https://www.newstatesman.com/world/asia/2021/08/afghan-government-s-collapse-humiliation-us-and-joe-biden}}</ref> 17. augustā pirmais viceprezidents [[Amrulla Salehs]] pasludināja sevi par pagaidu prezidentu un paziņoja par [[Afganistānas Nacionālā pretošanās fronte|prettalibu frontes]] izveidošanu ar vairāk nekā 6000 karavīru<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nrfafg.org/operations|title=Operations|publisher=National Resistance Front of Afghanistan|website=The National Resistance Front: Fighting for a Free Afghanistan|access-date=21 August 2021|archive-date=6 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210906001614/https://www.nrfafg.org/operations}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/asia-pacific/anti-taliban-forces-say-theyve-taken-three-districts-afghanistans-north-2021-08-21/|title=Anti-Taliban forces say they've taken three districts in Afghanistan's north|work=Reuters|access-date=21 August 2021|date=21 August 2021|archive-date=23 August 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210823164227/https://www.reuters.com/world/asia-pacific/anti-taliban-forces-say-theyve-taken-three-districts-afghanistans-north-2021-08-21/}}</ref> [[Pandžšīras ieleja|Pandžšīras ielejā]] kopā ar [[Ahmads Masūds|Ahmadu Masūdu]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theweek.in/news/world/2021/08/17/an-anti-taliban-front-forming-in-panjshir-ex-top-spy-saleh-son-of-lion-of-panjshir-meet-at-citadel.html|title=An anti-Taliban front forming in Panjshir? Ex top spy Saleh, son of 'Lion of Panjshir' meet at citadel|website=The Week|access-date=17 August 2021|archive-date=17 August 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210817065524/https://www.theweek.in/news/world/2021/08/17/an-anti-taliban-front-forming-in-panjshir-ex-top-spy-saleh-son-of-lion-of-panjshir-meet-at-citadel.html}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.news18.com/news/world/afghan-vice-president-saleh-declares-himself-caretaker-president-reaches-out-to-leaders-for-support-4097117.html|title=Afghan Vice President Saleh Declares Himself Caretaker President; Reaches Out To Leaders for Support|website=News18|access-date=17 August 2021|date=17 August 2021|archive-date=17 August 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210817224511/https://www.news18.com/news/world/afghan-vice-president-saleh-declares-himself-caretaker-president-reaches-out-to-leaders-for-support-4097117.html}}</ref> Tomēr līdz 6. septembrim talibi bija pārņēmuši savā kontrolē lielāko daļu [[Pandžšīras vilajets|Pandžšīras provinces]], piespiežot pretošanās kustības cīnītājus atkāpties uz kalniem.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/5b4b7b58-1edf-4510-ad15-813487f3c80e|title=Taliban says it has captured last Afghan region of resistance|work=[[Financial Times]]|access-date=6 September 2021|date=6 September 2021|last1=Kazmin|first1=Amy|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20221210/https://www.ft.com/content/5b4b7b58-1edf-4510-ad15-813487f3c80e|archive-date=10 December 2022|last2=Findlay|first2=Stephanie|last3=Bokhari|first3=Farhan}}</ref> Kaujas ielejā beidzās septembra vidū.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2021/09/17/world/asia/panjshir-resistance-taliban-massoud.html|title=In Panjshir, Few Signs of an Active Resistance, or Any Fight at All|newspaper=The New York Times|date=17 September 2021|last1=Huylebroek|first1=Jim|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20211228/https://www.nytimes.com/2021/09/17/world/asia/panjshir-resistance-taliban-massoud.html|archive-date=28 December 2021|last2=Blue|first2=Victor J.}}</ref> Saskaņā ar ''Costs of War Project'' datiem, no 2001. līdz 2021. gadam konfliktā tika nogalināti 176 000 cilvēku, tostarp 46 319 civiliedzīvotāji.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://watson.brown.edu/costsofwar/figures/2021/human-and-budgetary-costs-date-us-war-afghanistan-2001-2022|title=Human and Budgetary Costs to Date of the U.S. War in Afghanistan, 2001–2022 {{!}} Figures {{!}} Costs of War|website=The Costs of War|access-date=1 September 2021|archive-date=6 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210906010357/https://watson.brown.edu/costsofwar/figures/2021/human-and-budgetary-costs-date-us-war-afghanistan-2001-2022}}</ref> Saskaņā ar ''[[Uppsala Conflict Data Program]]'' rīcībā esošo informāciju, karā gāja bojā vismaz 212 191 cilvēks.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ucdp.uu.se/country/700|title=UCDP – Uppsala Conflict Data Program|website=ucdp.uu.se|access-date=25 December 2022|archive-date=19 August 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210819054652/https://www.ucdp.uu.se/country/700}}</ref> Lai gan karastāvoklis valstī beidzās 2021. gadā, dažos reģionos turpinās [[Islāma valsts – Taliban konflikts|bruņots konflikts]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.stripes.com/theaters/us/2022-08-30/lasting-questions-afghanistan-withdrawal-7156882.html|title=One year later, Austin acknowledges lasting questions over Afghanistan war's end|website=Stars and Stripes|access-date=1 October 2022|archive-date=1 October 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221001113942/https://www.stripes.com/theaters/us/2022-08-30/lasting-questions-afghanistan-withdrawal-7156882.html}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ariananews.af/karzai-says-while-the-war-has-ended-unity-has-not-yet-been-achieved/|title=Karzai says while the war has ended, unity has not yet been achieved {{!}} Ariana News|website=ariananews.af|access-date=1 October 2022|date=9 March 2022|archive-date=1 October 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221001113942/https://www.ariananews.af/karzai-says-while-the-war-has-ended-unity-has-not-yet-been-achieved/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://unama.unmissions.org/briefing-special-representative-deborah-lyons-security-council-10|title=Briefing by Special Representative Deborah Lyons to the Security Council|website=UNAMA|access-date=1 October 2022|date=26 January 2022|archive-date=4 October 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221004064300/https://unama.unmissions.org/briefing-special-representative-deborah-lyons-security-council-10}}</ref> starp ''Taliban'' un [[Islāma valsts]] vietējo atzaru [[Islāma valsts — Horasānas province|IS-KP]], kā arī ''Taliban'' un [[Afganistānas Islāma Republika|Islāma Republikas]] lojālistu [[Pandžšīras konflikts (2021–pašlaik)|sadursmes]].<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2022/08/08/1115674232/afghanistan-taliban-hamid-karzai-us-withdrawal|title=Hamid Karzai stays on in Afghanistan — hoping for the best, but unable to leave|publisher=[[NPR]]|access-date=15 October 2022|archive-date=19 January 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230119174316/https://www.npr.org/2022/08/08/1115674232/afghanistan-taliban-hamid-karzai-us-withdrawal}}</ref> [[Attēls:Taliban Humvee in Kabul, August 2021 (cropped).png|thumb|left|Talibu kaujinieki Kabulā uz sagrābta [[HMMWV]] pēc [[Kabulas krišana (2021)|Kabulas krišana]]s 2021. gadā]] ''Taliban'' valdību vada [[Afganistānas augstākais vadītājs|augstākais vadītājs]] [[Hibatulla Ahundzada]]<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2021/09/01/world/asia/afghanistan-taliban-government-leader.html|title=Shifting to Governing, Taliban Will Name Supreme Afghan Leader|work=The New York Times|access-date=6 September 2021|date=1 September 2021|last=Zucchino|first=David|issn=0362-4331|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20211228/https://www.nytimes.com/2021/09/01/world/asia/afghanistan-taliban-government-leader.html|archive-date=28 December 2021}}</ref> un premjerministra pienākumu izpildītājs [[Hasans Ahunds]], kurš stājās amatā 2021. gada 7. septembrī.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/persian/afghanistan-58477769|title=گروه طالبان حکومت جدید خود را با رهبری ملا حسن اخوند اعلام کرد|publisher=BBC News فارسی|access-date=8 October 2021|archive-date=7 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210907202525/https://www.bbc.com/persian/afghanistan-58477769}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-58479750|title=Taliban announce new government for Afghanistan|publisher=BBC News|access-date=9 September 2021|date=7 September 2021|archive-date=7 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210907212403/https://www.bbc.com/news/world-asia-58479750}}</ref> Ahunds ir viens no četriem ''Taliban'' dibinātājiem<ref>{{ziņu atsauce|url=https://tribune.com.pk/story/2319144/profile-who-is-afghanistans-new-caretaker-prime-minister|title=Profile: Who is Afghanistan's new caretaker prime minister?|newspaper=The Express Tribune|access-date=8 October 2021|date=8 September 2021|archive-date=8 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210908140526/https://tribune.com.pk/story/2319144/profile-who-is-afghanistans-new-caretaker-prime-minister}}</ref> un bija iepriekšējā emirāta premjerministra vietnieks. Viņa iecelšana tika uzskatīta par kompromisu starp mērenajiem un stingrās līnijas piekritējiem.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-58479750|title=Hardliners get key posts in new Taliban government|publisher=BBC News|access-date=9 September 2021|date=7 September 2021|archive-date=7 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210907212403/https://www.bbc.com/news/world-asia-58479750}}</ref> Tika izveidots jauns [[Afganistānas valdība|ministru kabinets]], kurā tieslietu ministra amatā ieņēma [[Abdelhakīms Ishākzai|Abduls Hakims Hakani]].<ref>{{ziņu atsauce|url=https://tolonews.com/afghanistan-174556|title=Taliban Announces Head of State, Acting Ministers|newspaper=[[TOLOnews]]|access-date=7 September 2021|date=7 September 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210907182414/https://tolonews.com/afghanistan-174556|archive-date=7 September 2021}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.npr.org/2021/09/21/1039232797/taliban-women-all-male-government-cabinet-ministers|title=Taliban Name Their Deputy Ministers, Doubling Down On An All-Male Team|publisher=[[NPR]]|access-date=8 October 2021|date=21 September 2021|archive-date=10 October 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211010123846/https://www.npr.org/2021/09/21/1039232797/taliban-women-all-male-government-cabinet-ministers}}</ref> 2021. gada 20. septembrī [[ANO ģenerālsekretārs]] [[Antoniu Guterrešs]] saņēma vēstuli no ārlietu ministra pienākumu izpildītāja [[Amirs Hans Mutakī|Amira Hana Mutakī]], lai oficiāli pieprasītu Afganistānas Islāma Emirātam dalībvalsts vietu Taliban oficiālajam pārstāvim [[Doha|Dohā]] [[Suhails Šahīns|Suhailam Šahīnam]]. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] neatzina iepriekšējo ''Taliban'' valdību un tā vietā izvēlējās sadarboties ar [[Afganistānas Islāma Republika|toreizējo trimdas valdību]].<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/economy/2021/9/24/who-will-speak-for-afghanistan-at-the-united-nations|title=Who will speak for Afghanistan at the United Nations?|publisher=[[Al Jazeera Media Network|Al Jazeera]]|access-date=8 October 2021|date=26 September 2021|archive-date=14 October 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211014060240/https://www.aljazeera.com/economy/2021/9/24/who-will-speak-for-afghanistan-at-the-united-nations}}</ref> [[Rietumu pasaule|Rietumvalstis]] apturēja lielāko daļu humānās palīdzības Afganistānai pēc talibu veiktās valsts atkarošanas 2021. gada augustā. Arī [[Pasaules Banka]] un [[Starptautiskais Valūtas fonds]] apturēja savus maksājumus.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.news24.com/news24/world/news/china-urges-world-bank-imf-to-help-afghanistan-20211028|title=China urges World Bank, IMF to help Afghanistan|work=News24|access-date=12 November 2021|date=28 October 2021|archive-date=2 June 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220602222034/https://www.news24.com/news24/world/news/china-urges-world-bank-imf-to-help-afghanistan-20211028}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.dw.com/en/afghanistan-can-the-taliban-avert-a-food-crisis-without-foreign-aid/a-59790464|title=Afghanistan: Can the Taliban avert a food crisis without foreign aid?|publisher=Deutsche Welle|access-date=12 November 2021|date=11 November 2021|archive-date=26 December 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221226203615/http://www.dw.com/en/afghanistan-can-the-taliban-avert-a-food-crisis-without-foreign-aid/a-59790464}}</ref> Vairāk nekā puse no aptuveni 39 miljoniem Afganistānas iedzīvotāju 2021. gada oktobrī saskārās ar akūtu pārtikas trūkumu.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/global-development/2021/oct/25/countdown-to-catastrophe-half-of-afghans-face-hunger-this-winter-un|title='Countdown to catastrophe': half of Afghans face hunger this winter – UN|work=[[The Guardian]]|access-date=12 November 2021|date=25 October 2021|archive-date=9 June 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220609005548/https://www.theguardian.com/global-development/2021/oct/25/countdown-to-catastrophe-half-of-afghans-face-hunger-this-winter-un}}</ref> ''[[Human Rights Watch]]'' 2021. gada 11. novembrī ziņoja, ka Afganistāna piedzīvo [[Bads|badu]] ekonomikas un banku krīzes dēļ.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.hrw.org/news/2021/11/11/afghanistan-facing-famine|title=Afghanistan Facing Famine: UN, World Bank, US Should Adjust Sanctions, Economic Policies|publisher=Human Rights Watch|access-date=12 November 2021|date=11 November 2021|archive-date=12 May 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220512115310/https://www.hrw.org/news/2021/11/11/afghanistan-facing-famine}}</ref> Talibi ir ievērojami apkarojuši [[Korupcija|korupciju]], tagad ieņemot 150. vietu korupcijas uzrauga uztveres indeksā. Ir ziņots, ka talibi ir samazinājuši arī kukuļdošanu un izspiešanu sabiedrisko pakalpojumu jomās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.voanews.com/a/can-the-taliban-tackle-corruption-in-afghanistan-/6942205.html|title=Can the Taliban Tackle Corruption in Afghanistan?|website=VOA|access-date=16 August 2023|date=31 January 2023|quote=Taliban-ruled Afghanistan is ranked 150th, a remarkable status upgrade from its 174th ranking in 2021. In 2011, at the height of U.S. military and developmental engagement in Afghanistan, the country was ranked 180th, next to North Korea and Somalia.|archive-date=16 August 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230816235333/https://www.voanews.com/a/can-the-taliban-tackle-corruption-in-afghanistan-/6942205.html}}</ref> Tajā pašā laikā cilvēktiesību situācija valstī ir pasliktinājusies.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.arabnews.com/node/2372216/world|title=Taliban blasted for 'shocking oppression' of women|website=Arab News|access-date=13 September 2023|date=12 September 2023|archive-date=12 September 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20230912213450/https://www.arabnews.com/node/2372216/world}}</ref> Pēc 2001. gada iebrukuma vairāk nekā 5,7 miljoni bēgļu atgriezās Afganistānā.<ref>Afghan Refugees, Costs of War, {{tīmekļa atsauce|url=http://costsofwar.org/article/afghan-refugees|title=Afghan Refugees &#124; Costs of War|access-date=5 March 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130310001659/http://costsofwar.org/article/afghan-refugees|archive-date=10 March 2013}}, 2012</ref> Tomēr 2021. gadā 2,6 miljoni afgāņu joprojām bija bēgļi, galvenokārt [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], un vēl 4 miljonus pārvietoja valsts iekšienē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-asia-57767067|title=In numbers: Life in Afghanistan after America leaves|publisher=BBC News|access-date=15 July 2021|date=13 July 2021|archive-date=23 August 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210823133602/https://www.bbc.co.uk/news/world-asia-57767067}}</ref> 2023. gada oktobrī Pakistānas valdība pavēlēja no Pakistānas izraidīt afgāņus.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2023/11/22/whats-wrong-the-silence-of-pakistanis-on-expulsion-of-afghan-refugees|title='What's wrong?': The silence of Pakistanis on expulsion of Afghan refugees|publisher=Al Jazeera|access-date=26 January 2024|date=22 November 2023|archive-date=26 January 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240126111459/https://www.aljazeera.com/news/2023/11/22/whats-wrong-the-silence-of-pakistanis-on-expulsion-of-afghan-refugees}}</ref> Irāna arī nolēma deportēt Afganistānas pilsoņus atpakaļ uz Afganistānu.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/iran-afghans-banned-provinces/32713320.html|title=Afghans Banned From 16 Provinces In Iran As Forced Exodus Continues|publisher=Radio Free Europe/Radio Liberty|access-date=26 January 2024|date=4 December 2023|archive-date=26 January 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240126112954/https://www.rferl.org/a/iran-afghans-banned-provinces/32713320.html}}</ref> Talibu varas iestādes nosodīja deportācijas kā "necilvēcīgu rīcību".<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.voanews.com/a/taliban-iran-deports-almost-350-000-afghans-within-3-months/7392705.html|title=Taliban: Iran Deports Almost 350,000 Afghans Within 3 Months|work=VOA News|access-date=26 January 2024|date=11 December 2023|archive-date=26 January 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240126101758/https://www.voanews.com/a/taliban-iran-deports-almost-350-000-afghans-within-3-months/7392705.html}}</ref> Afganistāna 2023. gada beigās saskārās ar humanitāro krīzi.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.business-standard.com/world-news/over-1-mn-afghan-children-facing-severe-malnutrition-says-who-chief-123122200080_1.html|title=Over 1 mn Afghan children facing severe malnutrition, says WHO chief|work=Business Standard|access-date=26 January 2024|date=22 December 2023|archive-date=1 January 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240101131416/https://www.business-standard.com/world-news/over-1-mn-afghan-children-facing-severe-malnutrition-says-who-chief-123122200080_1.html}}</ref> 2024. gada 10. novembrī Afganistānas Ārlietu ministrija apstiprināja, ka ''Taliban'' pārstāvji piedalīsies [[2024. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konference|Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferencē]] (COP29), kas ir pirmā reize, kad valsts piedalās kopš ''Taliban'' atgriešanās pie varas 2021. gadā. Afganistānai bija liegts piedalīties iepriekšējos samitos, jo talibu režīms netika atzīts visā pasaulē. Tomēr ''Taliban'' vides aizsardzības amatpersonas uzsvēra, ka klimata pārmaiņas ir humanitārs, nevis politisks jautājums, un tas ir jārisina neatkarīgi no politiskām atšķirībām.<ref>{{ziņu atsauce|title=Afghanistan's Taliban send delegation to COP climate summit |date=10 November 2024 |url=https://www.dw.com/en/afghanistans-taliban-send-delegation-to-cop-climate-summit/a-70746139 |website=DW News |access-date=11 November 2024}}</ref> == Valsts pārvalde == Prezidentāla republika, ko pārvalda prezidents, valdība, Nacionālā asambleja un pašvaldību padomes. Konstitūcija pieņemta 2004. gada janvārī. === Parlaments === Divpalātu parlaments — Nacionālā asambleja — uzsāka darbu 2005. gada 19. decembrī pēc 2005. gada 18. septembrī notikušajām vēlēšanām. Vēlēšanu kandidātes sievietes bija apmēram 10% no kopējā kandidātu skaita un pateicoties kārtībai rezervēt vietas sievietēm deputātēm, sievietes ieguva 27,3% vietu apakšpalātā un gandrīz 30% vietu pašvaldību padomē. Vēlēšanu laikā nogalināja astoņus kandidātus un vairākus darbiniekus, kas iesaistīti vēlēšanu darbā. ES Vēlēšanu Novērošanas Misija ziņoja par pārkāpumiem un krāpšanu vairākās provincēs.<ref>[http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P6-TA-2006-0017+0+DOC+XML+V0//LV Eiropas Parlamenta rezolūcija par Afganistānu — 2006. gada 18. janvāris]</ref> === Ārpolitika === Afganistāna nesen ir pievienojusies [[Dienvidāzijas reģionālās sadarbības asociācija]]i (SAARC). Attiecības ar [[Eiropas Savienība|ES]] balstās uz partnerattiecību nolīgumu "Ieguldot jaunā ES — Afganistānas partnerībā", ko parakstīja 2005. gada 16. novembrī Strasbūrā. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Afghanistan physical en.png|thumb|250px|Afganistānas topogrāfiskā karte]] Kaut arī Afganistāna pamatā tiek uzskatīta par [[Centrālāzija]]s valsti, dažreiz to pieskaita [[Dienvidāzija]]s vai [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģioniem, jo tai ir ciešas kultūras, [[etnolingvistika|etnolingvistiskas]] un ģeogrāfiskas saites ar vairumu no tās kaimiņiem. Afganistāna no visām pusēm robežojas ar citām valstīm; tai nav izejas uz atklātu jūru. [[Arābijas jūra]] ir tuvākā jūra; tā atrodas aptuveni 500 km uz dienvidiem no Afganistānas. Afganistāna joprojām ir viena no vissliktāk [[kartogrāfija|kartētajām]] valstīm pasaulē, jo gan tās izolācijas, gan nestabilās [[politiskā iekārta|politiskās iekārtas]] dēļ nav izdevies to pilnvērtīgi izpētīt.<ref>[http://www.britannica.com/EBchecked/topic/7798/Afghanistan Afghanistan] Britannica.com</ref> Dienvidos un austrumos Afganistāna robežojas ar [[Pakistāna|Pakistānu]] (ieskaitot [[Kašmīra]]s reģionu, kuru pārvalda Pakistāna, bet teritoriālas pretenzijas ir arī [[Indija]]i). Rietumos robežojas ar [[Irāna|Irānu]], bet ziemeļos ar Centrālāzijas valstīm [[Turkmenistāna|Turkmenistānu]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]] un [[Tadžikistāna|Tadžikistānu]]. Salīdzinoši, ļoti īsa robeža Afganistānai ir arī ar [[Ķīna]]s autonomu rajonu [[Siņdzjana|Siņdzjanu]]. Afganistānas platība ir 647 500 km² (aptuveni 10 reizes lielāka par [[Latvija|Latviju]]). == Administratīvais iedalījums == Valsts teritorija administratīvi sadalīta 34 vilajetos. '''Lielākās pilsētas:''' [[Kabula]] — 2 000 000, [[Džalālābāda]] — 59 000, [[Kandahāra]] — 226 000, [[Kondūza]] — 57 000, [[Herāta]] — 177 000, [[Baglāna (pilsēta)|Baglāna]] — 41 000, [[Mazārešarīfa]] — 103 000, [[Gardeza]] — 50 000 iedzīvotāju. Afganistāna sastāv no 34 vijaletiem. [[Attēls:Afghanistan provinces numbered gray.PNG|thumb|400px]] {| class="wikitable" |- ! Province ! Kartes cipars ! Centrs ! Iedzīvotāju skaits ! Platība (km²) |- | [[Badahšāna]] | 30 | [[Feizābāda (Afganistāna)|Feizābāda]] | 819,396 | 44,059 |- | [[Bādgīsa]] | 4 | [[Kale i Nova]] | 499,393 | 20,591 |- | [[Baglāna]] | 19 | [[Polehomrī]] | 741,690 | 21,118 |- | [[Balha]] | 13 | [[Mazārešarīfa]] | 1,123,948 | 17,249 |- | [[Bāmijāna]] | 15 | [[Bāmijāna]] | 343,892 | 14,175 |- | [[Dājkondī]] | 10 | [[Nīlī]] | 477,544 | 8,088 |- | [[Džouzdžāna]] | 8 | [[Hādže Dokūha]] | 426,987 | 11,798 |- | [[Farāha]] | 2 | [[Farāha]] | 493,007 | 48,471 |- | [[Farjaba]] | 5 | [[Majmana]] | 493,007 | 48,471 |- | [[Gaznī]] | 16 | [[Gaznī]] | 1,080,843 | 22,915 |- | [[Goura]] | 6 | [[Čagčarāna]] | 635,302 | 36,479 |- | [[Helmanda]] | 7 | [[Laškargāha]] | 1,441,769 | 58,584 |- | [[Herāta]] | 1 | [[Herāta]] | 1,762,157 | 54,778 |- | [[Housta]] | 26 | [[Housta]] | 638,849 | 4,152 |- | [[Kabula]] | 22 | [[Kabula]] | 3,314,000 | 4,462 |- | [[Kandahāra]] | 12 | [[Kandahāra]] | 913,000 | 54,022 |- | [[Kāpīsa]] | 29 | [[Mahmūderākī]] | 358,268 | 1,824 |- | [[Konara]] | 34 | [[Asadābāda]] | 413,008 | 4,942 |- | [[Kondoza]] | 18 | [[Kondoza]] | 820,000 | 8,040 |- | [[Lagmāna]] | 32 | [[Mehtarlāma]] | 382,280 | 3,843 |- | [[Lougara]] | 23 | [[Polealāma]] | 322,704 | 3,880 |- | [[Nangarhāra]] | 33 | [[Džalālābāda]] | 1,342,514 | 7,727 |- | [[Nīmrūza]] | 3 | [[Zarandža]] | 117,991 | 41,005 |- | [[Nūrestāna]] | 31 | [[Pārūna]] | 130,964 | 9,225 |- | [[Orūzgāna]] | 11 | [[Tarīnkouta]] | 320,589 | 22,696 |- | [[Paktija]] | 24 | [[Gardīza]] | 415,000 | 6,432 |- | [[Paktīka]] | 25 | [[Šarana]] | 809,772 | 19,482 |- | [[Pandžšīra]] | 28 | [[Bāzāraka]] | 128,620 | 3,610 |- | [[Parvāna]] | 20 | [[Čārīkāra]] | 491,870 | 5,974 |- | [[Samangāna]] | 14 | [[Aibaka]] | 378,000 | 11,262 |- | [[Sarepola]] | 9 | [[Sarepola]] | 442,261 | 15,999 |- | [[Tahāra]] | 27 | [[Tālogāna]] | 830,319 | 12,333 |- | [[Vardaka]] | 21 | [[Maidanšahra]] | 529,343 | 9,934 |- | [[Zābola]] | 17 | [[Galāta]] | 244,899 | 17,343 |} == Iedzīvotāji == [[Attēls:Ethnolinguistic Groups Afghanistan EN.svg|thumb|200px|Afganistānas tautu apdzīvotie reģioni]] Afganistānā dzīvo vairāk nekā 20 tautu — [[puštuni]] (38% no valsts iedzīvotāju skaita), [[tadžiki]] (25%), [[hazareji]] (19%), [[uzbeki]] (6%), citas tautas (12%) — [[turkmēņi]], [[Afganistānas kirgīzi|kirgīzi]], [[kazahi]], [[beludži]], [[čaraimeki]], [[nuristāņi]] u.c. Vidējais apdzīvotības blīvums ir 31 cilv./km², toties auglīgās ielejās un oāzēs tas pārsniedz 100 cilv./km². Kalnu rajoni un tuksneši maz apdzīvoti. Kara darbības dēļ daudzi iedzīvotāji devušies [[bēgļi|bēgļu]] gaitās. Pakistānā uzturas ap 3 miljoni afgāņu bēgļu, bet Irānā ap 1,3 miljoni. Valstī ir 48,5% sieviešu un 51,5% vīriešu (100 sievietes uz 106 vīriešiem). Iedzīvotāju [[dabiskais pieaugums]] 3,48% gadā (2001). Vienai sievietei dzīves laikā dzimst vidēji 6 bērni. 60% Afganistānas iedzīvotāju ir analfabēti, īpaši izplatīts [[analfabētisms]] sieviešu vidū — tikai 15% sieviešu prot lasīt un rakstīt. : Iedzīvotāju vecuma struktūra (2001): :: 0—14 gadi 42,2% :: 15—64 gadi 55,01% :: 65 un vairāk gadi 2,79% : Dzimstība 41,42 (uz 1000 iedz.) : Mirstība 17,72 (uz 1000 iedz.) : Dabiskais pieaugums 23,7 : Zīdaiņu mirstība (uz 1000 jaundzimušajiem) 147,02 Mūža vidējais ilgums vīriešiem ir 47 gadi, sievietēm 45,5 gadi (2001). Pilsētās dzīvo 21% Afganistānas iedzīvotāju. Darbaspēka resursus veido 10 miljoni iedzīvotāju (37% no iedz. skaita). 70% darbaspējīgo nodarbināti lauksaimniecībā, 15% rūpniecībā, 15% pakalpojumu sfērā. Gandrīz 3 miljoni iedzīvotāju ir [[klejotāji]] un pusklejotāji. === Reliģija === Valdošā reliģija ir [[islāms]] ([[sunnīti]] — 84%, [[šiīti]] — 15%), citas ticības 1% ([[Jūdaisms|jūdaisti]], [[Hinduisms|hinduisti]]). == Saimniecība == Afganistānas izolācija un vairāk nekā 20 gadus ilgušais pilsoņu karš pilnībā izpostījis valsts saimniecību un infrastruktūru. Elektroenerģija pieejama tikai 6% iedzīvotāju. Tikai 10% iedzīvotāju pieejams tīrs dzeramais ūdens. Nauda nepieciešama izpostītās saimniecības atjaunošanai, kājnieku mīnu savākšanai, infrastruktūras attīstībai, izglītībai un veselības aprūpei, tīra dzeramā [[ūdens]] nodrošināšanai, kā arī enerģētikai un komunikācijām. Valsts saimniecības pamats ir apūdeņojamā zemkopība un ganību lopkopība. Aramzeme aizņem 12% teritorijas, ganības 46%, meži un krūmāji 3%. Valstī apūdeņo 30000&nbsp;km² (5% teritorijas). [[lauksaimniecība|Lauksaimniecību]] būtiski ietekmē krasi kontinentālais [[klimats]]: aukstas [[ziema]]s, karstas un sausas [[vasara]]s. Sevišķi liels sausums bija [[2001. gads|2001]]. gadā, kura dēļ bada nāve draud 7 miljoniem iedzīvotāju. === Imports un eksports === Eksportē dabasgāzi, augļus, paklājus, vilnu, riekstus, karakulādas, importē pārtiku, plaša patēriņa preces, degvielu. [[Attēls:A child herds sheep through a street, while U.S. Soldiers of Task Force Spartan conduct clearing operations in Sher'Ali Kariz, Maiwand district, Kandahar province, Afghanistan, Feb 120224-A-QD683-110.jpg|left|thumb|Bērns gana aitas [[Kandahāra|Kandahāras provincē]]]] === Lauksaimniecība === Valstī pārsvarā naturālā lauksaimniecība un klejotāju lopkopība ([[aita]]s, [[kaza]]s, [[kamieļi]], [[mājas ēzelis|ēzeļi]], [[mājas zirgs|zirgi]]). Zemkopības galvenās kultūras: [[kvieši]], [[rīsi]], [[kukurūza]], [[mieži]], [[kokvilna]], [[lini]], [[sezams]], [[cukurbietes]], [[cukurniedres]]. Audzē citrusus ([[aprikozes]], [[persiks|persikus]]), cidonijas, [[vīnogas|vīnogulājus]], dižlazdas, [[olīvas|olīvkokus]], dārzeņus. Plaši izplatīta ir opija magoņu audzēšana. Afganistānā tiek iegūti 95% pasaulē patērētā [[heroīns|heroīna]]. Kopš 2001. gada heroīna iegūšana ir dubultojusies.<ref>[http://www.narcomania.lv/pub/print.php?id=93&gid=31&lid=391&id=93 Afganistānā pēdējos gados pieaudzis narkomānu skaits — RD Atkarības Profilakses Centrs]{{Novecojusi saite}}</ref> === Dabas resursi === Valsts ir bagāta ar dabas resursiem: [[nafta]], [[dabasgāze]], [[akmeņogles]], [[varš]], [[cinks]], [[svins]], [[dzelzsrūda]], [[hromīti]], [[vizla]], [[barīti]], [[sērs]], [[vārāmā sāls]], dārgakmeņi un pusdārgakmeņi. Ar pus amatnieciskām metodēm iegūst [[akmeņogles]], akmeņsāli, lazurītu, beriliju, dzelzsrūdu, būvmateriālu izejvielas. [[Attēls:Afghan carpets being sold.jpg|thumb|Afgāņu paklāji ir viena no galvenajām eksportprecēm]] === Ražošana === Dominē mājamatniecība. Izgatavo paklājus, pledus, mēbeles, kokvilnas un vilnas audumus, augu eļļu, ziepes. === Transports === Kalnainais reljefs kavē transporta tīkla attīstību. Dzelzceļu kopgarums ir 24,6&nbsp;km, autoceļu — 21 000&nbsp;km, no tiem ar cieto (asfalta) segumu 2793&nbsp;km, pārējie 18207&nbsp;km ir zemes ceļi. Preču transportā izmanto autotransportu, kā arī vilcējdzīvniekus: [[kamieļi|kamieļus]], [[mājas ēzelis|ēzeļus]], [[mājas zirgs|zirgus]]. == Kultūra == Afganistānai ir bagāts [[kultūra]]s mantojums, kas aptver vairāk nekā 5000 gadus ilgu laiku posmu. Tajā ir atrodami dažādu kultūru elementi, no kurām īpaši jāizceļ [[Senā Persija|Senās Persijas]] un [[Indija]]s kultūras. No [[Hellēnisms|Hellēnisma]] laikmeta ir saglabājušies arī [[Senā Grieķija|seno grieķu]] kultūras elementi. Šis kultūru sajaukums vairākas reizes Afganistānas vēsturē piedzīvoja ziedu laikus, īpaši [[Mogulu impērija]]s laikā, kad [[Kabula]] un [[Herāta]] kļuva par nozīmīgiem [[māksla]]s un [[izglītība]]s centriem. Laika periodā no 16. līdz 20. gadsimtam [[literatūra]], [[māksla]] un [[arhitektūra]] bija panīkusi, kas izskaidrojams ar to, ka valsts bija izolēta no ārpasaules un lielākā daļa no iedzīvotājiem dzīvoja ārpus pilsētām, kur dominējošā tomēr bija [[zemnieks|zemnieku]] "kultūra". Sociālās dzīves pamatā bija [[patriarhāts]]. == Sports == [[Attēls:Afghan Game Buzkashi.jpg|thumb|Buzkašī — Afganistānas nacionālais sporta veids]] Afganistānā populāri ir individuālie sporta veidi, kas saistīti ar [[cīņas māksla|cīņas mākslu]]. Viens no populārākajiem sporta veidiem ir [[buzkašī]], kur par uzvarētāju kļūst tas, kas pirmais, jājot uz [[zirgi|zirga]], nogalina aplokā ielaistu [[kaza|kazu]] vai [[aita|aitu]]. [[Rietumu pasaule]]s tradicionālie komandu sporta veidi, kā [[futbols]], [[basketbols]], [[volejbols]], nekad nav ieguvuši vispārēju popularitāti. [[Olimpiskās spēles|Olimpiskajās spēlēs]] Afganistānas sportisti pirmo reizi piedalījās [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Pagaidām vienīgā Olimpiskā medaļa ir izcīnīta [[tekvondo]] (līdz 58&nbsp;kg) — [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] bronzas medaļu ieguva [[Rohulla Nikpajs]]. Afganistāna pagaidām vēl ne reizi nav aizsūtījusi savus sportistus uz [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajām spēlēm]]. == Nosaukums == Burtiski nosaukums '''Afganistāna''' nozīmē "[[puštuni|afgāņu]] zeme" — acīmredzot cēlies no vārda [[puštuni|afgānis]]. Domājams, ka [[puštuni]] sāka izmantot vārdu afgānis kā pašnosaukumu, kopš [[islāms|islāma]] perioda sākuma. Saskaņā ar dažu zinātnieku viedokli, vārds afgānis pirmo reizi vēsturē parādījās nezināma autora, desmitā gadsimta ģeogrāfiskā grāmatā ar arābu nosaukumu ‘[[:en:Hudud ul-'alam min al-mashriq ila al-maghrib|Hudud-al-Alam]]’, 982. gadā (pilnajā nosaukumā „Hudud ul-'alam min al-mashriq ila al-maghrib„ — „Pasaules robeža no austrumiem līdz rietumiem”). Ir vairāki viedokļi attiecībā par vārda ‘afgānis’ izcelšanos, no kuriem vairums ir tīri spekulatīvi: * Afgāņu profesora [[Nematulla Šahranī|Nematullas Šahranī]] ([[:en:Nematullah Shahrani|Nematullah Shahrani]]) tulkotajā vēstures avotā „Makhzan-i-Afghani”, kas bija sarakstīts 1612. gadā, afgāņu jeb puštunu izcelsme tiek saistīta ar tā saukto karali Talutu ([[Sauls|Saulu]]), patriarha [[Ābrams|Ābrahama]] pēcteci. Zaulam bija dēls Irmija (Jeremija), kuram bija dēls, vārdā Afgans. Pēc karaļa Zaula nāves, Afganu paaugstināja [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvids]] un vēlāk izvirzīja par armijas virspavēlnieku karaļa [[Zālamans|Zālamana]] valdīšanas laikā. Afganam bija liels skaits pēcteču, kurus sāka dēvēt par ‘Bani-Israel’. Sestajā gadsimtā p.m.ē., Bakhtunasars, jeb [[Nebukadanēcers]], [[Babilona|Bābeles]] karalis, uzbruka [[Jūdeja]]i un izraidīja Afgāna pēcteču kopienu trimdā uz Goras (Ghor) zemi, kura atrodas mūsdienu Afganistānas vidusdaļā. Ar laiku, izraidīto kopienu sāka dēvēt par afgāņiem, pēc viņu ciltstēva Afgana vārda, tāpat kā viņu zemi sāka dēvēt par Afganistānu. Šī vēstures interpretācija satur daudzas pretrunas un mūsdienu zinātnē tāpēc nav akceptēta. Pēdējais šīs ‘Bani-Israel’ hipotēzes aizstāvis bija majors Ravertijs (''Mayor Raverty „The Pathans”, 1958, Olaf Caroe''). Lielā mērā, ‘Bani-Israel” teorija ir nepieņemama to daudzo vēsturisko un lingvistisko neatbilstību dēļ kuras tā satur. Šī mutvārdu tradīcija ir pašu puštunu radīts mīts, kurš ir radies politiskajā un kultūras cīņā starp puštuniem un [[Moguli]]em. [https://web.archive.org/web/20051214084838/http://www.afghanology.com/BaniIsraeli.html BaniIsraeli] — šis raksts izskaidro dotā mīta vēsturisko fonu, tā neatbilstības un lingvistiskos pētījumus, kuri noliedz jebkādu semītisku izcelsmi. * Cita puštunu leģendas versija attēlo puštunu un afgāņu ciltstēvu Afganu, kā musulmaņu pravieša Muhameda laikabiedru. Izdzirdot par jauno ticību — islāmu, Kuaiss (Kuaiss Abdurs Rašīds ([[:en:Qais Abdur Rashid|Qias Abdur Rashid]]) starp puštuniem tiek uzskatīts par pirmo, kurš ir ceļojis uz [[Meka|Meku]] un [[Medīna|Medīnu]], islāma reliģijas pirmsākumos) no [[Ariāna]]s uzsāka ceļojumu uz Medīnu, lai satiktu pravieti [[Muhameds|Muhamedu]] un atgriezās Ariānā kā musulmanis. Viņam bija daudz dēlu, no kuriem viens bija Afgans. Afganam, savukārt, bija četri dēli, kuri uz austrumiem no tēva zemes nodibināja paši savas dzimtas. Pirmais dēls devās uz Suatas ([[:en:Swat (Pakistan)|Swat]] tagad Pakistānas Z) zemi, otrais uz [[Lahora|Lahoru]], trešais uz [[Multāna|Multānu]], bet pēdējais uz [[Kvetta|Kvettu]]. Šī leģenda ir viena no daudzām tradicionālajām puštunu teikām, kurās tiek stāstīts par puštunu izcelsmi. Un atkal, tas ir leģendārais Afgans, kura vārds puštuniem devis to pašreizējo nosaukumu. Kā var ievērot, šai leģendai par Afganu ir vismaz 11 gadsimtu liela laika starpība salīdzinot ar teiku par Zālamana laika Afganu. * Grāmatā — „Pētījumi par Afganistānas etnogrāfiju” (''Dr H.W. Bellew „An Enquiry into the Ethnography of Afghanistan”'') ir pausts viedoklis, ka nosaukuma ‘afgāņi’ izcelsme ir saistīta ar [[latīņi|latīņu]] terminu ''albāņi'', kuru [[armēņi]] lietoja izrunājot kā ''alvan'', ar ko apzīmēja kalniešus. Un šajā gadījumā transliterēti armēņu burti būtu izrunāti kā ''aghvan''. Persiešu valodā šis vārds tika izrunāts kā ''aoghan'', ''avghan'' un ''afghan'', lietojot kā norādi uz augstkalnu iedzīvotājiem — kalniešiem, kuri dzīvoja austrumos no [[Irāna]]s kalnienes. * Daži pētnieki pauž pārliecību, ka nosaukums ''afgan'' nāk no vārda „abagan” (t.i. bez Dieva). Šo apzīmējumu persieši sāka attiecināt uz puštuniem lai aprakstītu tos kā bezdievjus vai neticīgos. ''Abagan'' ir antonīms vārdam ''bagan'' (t.i. tāds, kurš tic Dievam) tieši tāpat kā vārds ‘apolitisks’ ir antonīms vārdam ‘politisks’. Tāpat ir daži, kas vārdu ''afgan'' saista ar [[uzbeki|uzbeku]] vārdu ''avagan'' (t.i. pirmavots), kamēr citi saskata līdzību ar [[sanskrits|sanskrita]] ''upa-ganah'' (t.i. apvienotās ciltis). * Pēc cita, uz [[etimoloģija|etimoloģiju]] balstīta uzskata, nosaukums ''afgan'' nāk no sanskrita vārda [[ašvakas]] ([[:en:Ashvaka|ashvaka]]), jeb ''ašvakani''. Šo uzskatu proponē ''J. W. McCrindle'' un to atbalsta vesela rinda mūsdienu zinātnieku (ieskaitot ''C. Lassen, S. Martin, Bishop, Crooks, W. Crooke, J. C. Vidyalnar, M. R. Singh, P. Smith, N. L. Dey, Dr J. L. Kamboj, S. Kirpal Singh'' u.c.). Sanskritā, vārds ''ashva'' (irāņu ''aspa'', [[prakrits|prakritā]] ([[:en:Prakrit|prakrit]]) ''assa'') nozīmē 'zirgs' un ''ašvakas'' (prakritā ''assaka'') nozīmē 'jātnieks'. Ir zināms, ka laikā p.m.ē., iedzīvotājus no Afganistānas austrumiem dēvēja par ''ašvakām'' (t.i. jātniekiem), jo tie audzēja augstvērtīgas zirgu šķirnes un tiem bija labu kavalēristu slava. * 5 gs. p.m.ē., indiešu gramatiķis [[Pāņini]] sauc afgāņus par ''ashvayana'' un ''ashvakayana''. Klasiskie rakstnieki lieto atbilstošus ekvivalentus — ''aspasios'' (vai ''aspasii'', ''hispasii'') un ''assakenois'' (vai'' assaceni/assacani'', ''asscenus''). Tāpat, ''aspasios/assakenois'' (ašvakas = kavalēristi) tiek lietots kā cits nosaukums [[kambodži]]em (([[:en:Kambojas|''kambojas'']]) ļoti seni Indijas un Pakistānas Z iedzīvotāji), izciliem senatnes jātniekiem. Pēdējā, vārda ‘Afganistāna’ daļa nāk no persiešu vārda ‘stān’ (t.i. zeme vai valsts). Pirms Afganistāna ieguva savu pašreizējo nosaukumu, šis reģions, savā vairāk nekā 5000 gadu ilgajā vēsturē, ir izgājis cauri vairākām nosaukuma maiņām. Viens no vissenākajiem nosaukumiem, saskaņā ar vēsturnieku un zinātnieku viedokli, bija Ariāna — kā grieķiski tiek izrunāts senajā valodā [[avesta (valoda)|avestā]] lietotais antīkais nosaukums — ''Aryanam Vaeja'', jeb sanskritā — ''Aryavarta''(t.i. ariāņu zeme). Mūsdienās šī senpersiešu un avestas izruna ir aizstāta ar vārdu Irāna, kas ir pieminēts Afganistānas nacionālās aviosabiedrības nosaukumā — "Ariana Airlines". Daudzus gadsimtus vēlāk, Afganistāna bija daļa no Lielās [[Horasāna]]s un kopš tā laika ir atpazīstama arī ar nosaukumu Horasāna. == Skatīt arī == * [[Afganistānas valsts vadītāju uzskaitījums]] == Atsauces un paskaidrojumi == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20061231125554/http://www.mod.gov.lv/Nacionalie%20brunotie%20speki/Misijas/Afganistana.aspx Latvijas kareivji Afganistānā] * [http://www.nra.lv/articles/print.htm?id=17804 Bērziņa Z. Zeme, ko nevar iekarot. // NRA. 26. februāris 2009.]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20160311200637/http://areu.org.af/uploads/editionpdfs/419e-land%20relations%20in%20faryab-cs-print.pdf Liz Alden Wily. LAND RELATIONS IN FARYAB PROVINCE: Findings from a field study in 11 villages] {{Āzija}} {{Afganistānas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āzijas valstis]] [[Kategorija:Afganistāna| ]] dhi8un3yqgkij6heam3fqx9p8q1goqd 0 1173 4490572 4152119 2026-07-05T16:39:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490572 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|lāču dzimtu|Lācis|Lācis}} {{BioTakso infokaste | attēls =Brown bear (Ursus arctos arctos) running.jpg | att_nosaukums ={{TaksoSaite|Ursus arctos|Brūnais lācis}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Carnivora | kārta_lv =Plēsēji | apakškārta = Caniformia | apakškārta_lv = Suņveidīgie | dzimta =Ursidae | dzimta_lv =Lāču dzimta | binomial=Ursidae <small>([[Johann Fischer von Waldheim|G. Fischer de Waldheim]], 1817)</small> }} '''Lāču dzimtas''' (''Ursidae'') dzīvnieki ir lieli [[Plēsēji|plēsēju kārtas]] [[zīdītāji]], kas pieder [[suņveidīgie|suņveidīgo apakškārtai]] (''Caniformia''), un ir tuvi radinieki [[airkāji]]em (''Pinnipedia''). Lai arī lāču dzimtā mūsdienās ir tikai 8 dzīvojošas [[suga]]s, tie dzīvo ļoti dažādos apstākļos — no [[tropi]]em līdz [[Arktika]]i. Un [[lāči|lāču ģints]] (''Ursus'') ir sastopama gan [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], gan [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], gan [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]]. Lāču dzimtu [[Latvija|Latvijā]] pārstāv [[brūnais lācis]] (''Ursus arctos''). Šī suga ierakstīta Latvijas [[Sarkanā grāmata|Sarkanās grāmatas]] 3. kategorijā. [[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] mijā [[meža izciršana]]s un izmedīšanas rezultātā lācis bija izzudis no Latvijas teritorijas.<ref name="die">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diena.lv/lat/dzive/daba/neertais-milzis |title=Latvijas 12 brūnie lāči šogad ir īpaši slaveni : Diena.lv<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|05|15||bez}} |archive-date={{dat|2010|04|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100413183641/http://www.diena.lv/lat/dzive/daba/neertais-milzis }}</ref> Tikai 20. gadsimta {{g_dek|1970|L}} atsākās dzīvnieku atgriešanās, tie ieceļoja no [[Igaunija]]s un [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]]. {{g_dek|1980|L}} lācis tika konstatēts arī Latvijas rietumdaļā, kopumā šobrīd ir vairāki desmiti īpatņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/augi_dzivnieki/lacis.shtml |title=Brūnais lācis<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2009|05|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090512212045/http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/augi_dzivnieki/lacis.shtml }}</ref> Kopš seniem laikiem [[cilvēks]] ir medījis lāčus, lai iegūtu [[āda|ādu]] un [[gaļa|gaļu]]. Joprojām arī mūsdienās lāči ieņem nozīmīgu lomu dažādās [[kultūra]]s izpausmēs; [[māksla|mākslā]], [[mitoloģija|mitoloģijā]], [[literatūra|literatūrā]] un citās kultūras jomās. Mūsdienās no 8 eksistējošām lāču sugām 6 sugu izdzīvošana ir kritiska, lāči tiek aizsargāti ar [[likums|likumu]], tomēr [[malumedniecība]] joprojām ir viens no galvenajiem faktoriem lāču iznīcībai, īpaši [[Āzija|Āzijā]]. == Izskats un raksturs == [[Attēls:Black bear large.jpg|thumb|left|180px|[[Amerikas melnais lācis]] (''Ursus americanus'')<br />Lāči var sēdēt līdzīgi cilvēkam]] Lāči kopumā ir lieli, masīvi [[dzīvnieki]], ar relatīvi īsām kājām. Atšķirībā no citiem plēsējiem lāči staigā uz pilnas [[pēda]]s, nevis uz pirkstgaliem, kas gaitu vizuāli padara lempīgu. Tomēr lāči ir ātri un veikli [[plēsēji]]. Lāči, lai arī ir lēnāki kā [[kaķveidīgie]] plēsēji un [[suņi]], tie var skriet ar 42 km/st, kā arī tie ir izcili peldētāji. Lāčiem ir ļoti laba [[mehāniskais līdzsvars|līdzsvara]] sajūta, un tie var stāvēt ilgstoši pakaļkājās un sēdēt vertikālā stājā. Lāča kažoks ir klāts ar gariem matiem, tam ir īsa [[aste]], neievelkami [[nags|nagi]], bet pietiekami asi, kurus tas lieto rakšanai, upura satveršanai un turēšanai, kā arī lācis ar saviem nagiem var uzkāpt [[koks|kokā]]. Lāčiem ir garš [[purns]] un nelielas, apaļas [[auss|ausis]]. Tam ir izcila [[oža]] un [[dzirde]]. Dažas lāču [[suga]]s, piemēram, [[polārlācis]] un [[grizlilācis]] ir cilvēkam bīstamas. == Ieradumi == [[Polārlācis]] (''Ursus maritimus'') pamatā ir [[gaļēdājs]], kas medī dažādus [[jūra]]s [[zīdītājs|zīdītājus]], bet [[lielā panda]] (''Ailuropoda melanoleuca'') ir izteikta [[veģetārietis|veģetāriete]] un barojas ar [[bambuss|bambusa]] dzinumiem, pārējie lāči ir [[visēdājs|visēdāji]], kas ēd gan [[gaļa|gaļu]], [[zivis]], [[ola]]s, gan dažādus [[augi|augus]], [[augļi|augļus]], [[ogas]], [[medus|medu]]. [[Garlūpu lāči]] (''Melursus ursinus''), lai arī ir visēdāji, pamatā barojas ar [[termīti]]em. Neskaitot retus individuālus izņēmumus un [[mātīte]]s ar mazuļiem, lāči ir tipiski vientuļnieki. Dažreiz tie dodas baroties [[diena]]s laikā, bet pamatā lāči ir [[nakts]] [[dzīvnieki]], kas aktīvi kļūst pēc saulrieta. Savu medījumu lāči atrod ar izcilās ožas palīdzību. [[Ziema]]s laikā lāči dodas [[ziemas miegs|ziemas miegā]], iekārtojoties kādā [[ala|alā]], vai migā zem sakritušiem [[koks|kokiem]]. == Vairošanās == [[Attēls:Ursus maritimus Steve Amstrup.jpg|thumb|200px|[[Polārlācis]] (''Ursus maritimus'')]] Lāču [[riests|pārošanās periods]] iestājas pēc ziemas miega vienu reizi gadā. Lāču mātes meklējas reizi trīs gados. Parasti piedzimst 1—3 lācēni, kas piedzimst ziemas guļas laikā. Piedzimstot tie ir pavisam sīciņi — [[vāveres]] lielumā. Ja māti midzenī iztraucē, viņa bēg, atstājot savus bērnus, un tie iet bojā. Parasti kopā ar māti lācēni dzīvo vismaz līdz pusotra vai pat trīs gadu vecumam.<ref name="die"/> Dzimumbriedumu lāči sasniedz aptuveni 7 [[gads|gadu]] vecumā. Lāči dzīvo vidēji 25—40 gadus. [[Polārlācis]] un [[brūnais lācis]] savā starpā var pāroties un veidot vairoties spējīgus (fertilus) pēcnācējus. Pirmais dokumentētais gadījums savvaļā notika [[2006. gads|2006]]. gadā [[Kanāda|Kanādā]], kur kāds amerikāņu mednieks, nopērkot licenci, nošāva polārlāci, kas, pēc rūpīgākas apskates, izrādījās polārlācenes un [[grizlilācis|grizlilāča]] pēcnācējs. Lai par to pārliecinātos ķepainim veica [[DNS]] analīzes. Lai arī daudzi priecājas par šādu lāču eksistenci brīvā dabā, pieredzējuši [[zoologs|zoologi]] satraucas par abu sugu iespējamo degradēšanos un uzskata, ka šādu pārošanos veicina lāču dzīves telpas sarukšana un [[globālā sasilšana]]. Nebrīvē dažādu lāču krustojumi ir pavairoti daudzviet, taču šis ir pirmais brīvā dabā nomedītais eksemplārs. == Sistemātika == [[Attēls:Sun Bear 7.jpg|thumb|200px|[[Saules lācis]] (''Helarctos malayanus'')]] [[Attēls:Atlanta Zoo Panda.jpg|thumb|200px|[[Lielā panda]] (''Ailuropoda melanoleuca'')]] [[Attēls:Brillenbär (Tremarctos ornatus).jpg|thumb|200px|[[Briļļainais lācis]] (''Tremarctos ornatus'')]] {{TaksoSaite|Ursidae|Lāču dzimta}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bearsoftheworld.net/bear_classification.htm |title=Bear Classification - Ursidae Family - Bears of the World<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090207155008/http://bearsoftheworld.net/bear_classification.htm }}</ref> * apakšdzimta [[Skrējējlāči]] (''Tremarctinae'') ** ģints {{TaksoSaite|Tremarctos|Briļļainie lāči}} *** suga [[Briļļainais lācis]] (''Tremarctos ornatus'') *** † suga [[Floridas alu lācis]] (''Tremarctos floridanus'') ** † ģints [[Īssejas lāči]] (''Arctodus'')<ref name="la">{{Tīmekļa atsauce |url=http://multimedia.hint.no/bearconference/abstracts/Soibelzon.htm |title=Abstract<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|06|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20040910225049/http://multimedia.hint.no/bearconference/abstracts/Soibelzon.htm |archivedate={{dat|2004|09|10||bez}} }}</ref> *** † suga [[Īssejas lācis]] (''Arctodus pristinus'') *** † suga [[Milzu īssejas lācis]] (''Arctodus simus'') ** † ģints [[Dienvidamerikas īssejas lāči]] (''Arctotherium'')<ref name="la"/> *** † suga [[Argentīnas īssejas lācis]] (''Arctotherium latidens'') *** † suga [[Brazīlijas īssejas lācis]] (''Arctotherium (Pararctotherium) brasiliensis'') *** † suga [[Buenosairesas lācis]] (''Arctotherium bonariensis'') *** † suga ''Arctotherium vetustum'' *** † suga ''Arctotherium tarijense'' ** † ģints ''[[Plionarctos]]'' *** † suga ''Plionarctos edensis'' *** † suga ''Plionarctos harroldorum'' *** † suga ''Plionarctos telonensis'' * apakšdzimta '''''Ursinae''''' ** ģints [[Garlūpu lāči]] (''Melursus'') *** suga [[Garlūpu lācis]] (''Melursus ursinus'') **** pasuga [[Šrilankas garlūpu lācis]] (''Melursus ursinus inornatus'') **** pasuga [[Indijas garlūpu lācis]] (''Melursus ursinus ursinus'') ** ģints {{TaksoSaite|Ursus|Lāči}} *** suga [[Amerikas melnais lācis]] (''Ursus americanus'') **** pasuga [[Kanēļa lācis]] (''Ursus americanus cinnamomum'') **** pasuga [[Karalienes Šarlotes melnais lācis]] (''Ursus americanus carlottae'') **** pasuga [[Kermoda lācis]] (''Ursus americanus kermodei'') **** pasuga Austrummeksikas melnais lācis (''Ursus americanus eremicus'') **** pasuga Dalla melnais lācis (''Ursus americanus pugnax'') **** pasuga Floridas melnais lācis (''Ursus americanus floridanus'') **** pasuga Jaunmeksikas melnais lācis (''Ursus americanus amblyceps'') **** pasuga Kalifornijas melnais lācis (''Ursus americanus californiensis'') **** pasuga Kenas melnais lācis (''Ursus americanus perniger'') **** pasuga Ledāju lācis (''Ursus americanus emmonsii'') **** pasuga Luiziānas melnais lācis (''Ursus americanus luteolus'') **** pasuga Minesotas melnais lācis (''Ursus americanus americanus'') **** pasuga Ņufaundlendas melnais lācis (''Ursus americanus hamiltoni'') **** pasuga Olimpiskais melnais lācis (''Ursus americanus altifrontalis'') **** pasuga Rietummeksikas melnais lācis (''Ursus americanus machetes'') **** pasuga Vankuveras melnais lācis (''Ursus americanus vancouveri'') *** suga [[Āzijas melnais lācis]] (''Ursus thibetanus'') **** pasuga [[Beludžistānas melnais lācis]] (''Ursus thibetanus gedrosianus'') **** pasuga [[Formozas melnais lācis]] (''Ursus thibetanus formosanus'') **** pasuga [[Himalaju melnais lācis]] (''Ursus thibetanus laniger'') **** pasuga [[Japānas melnais lācis]] (''Ursus thibetanus japonicus'') **** pasuga [[Tibetas melnais lācis]] (''Ursus thibetanus thibetanus'') **** pasuga Ķīnas melnais lācis (''Ursus thibetanus mupinensis'') **** pasuga Mandžūrijas melnais lācis (''Ursus thibetanus ussuricus'') *** suga [[Brūnais lācis]] (''Ursus arctos'') **** pasuga [[Apenīnu brūnais lācis]] (''Ursus arctos marsicanus'') **** † pasuga [[Atlasa lācis]] (''Ursus arctos crowtheri'') **** † pasuga [[Bergmaņa lācis]] (''Ursus arctos piscator'') **** pasuga [[Eirāzijas brūnais lācis]] (''Ursus arctos arctos'') **** pasuga [[Gobi lācis]] (''Ursus arctos gobiensis'') **** pasuga [[Grizlilācis]] (''Ursus arctos horribilis'') **** pasuga [[Himalaju brūnais lācis]] (''Ursus arctos isabellinus'') **** pasuga [[Hokaido brūnais lācis]] (''Ursus arctos yesoensis'') **** pasuga [[Kadjakas lācis]] (''Ursus arctos middendorffi'') **** pasuga [[Kamčatkas brūnais lācis]] (''Ursus arctos beringianus'') **** † pasuga [[Meksikas grizli lācis]] (''Ursus arctos nelsoni'') **** pasuga [[Sibīrijas brūnais lācis]] (''Ursus arctos collaris'') **** pasuga [[Sīrijas brūnais lācis]] (''Ursus arctos syriacus'') **** pasuga [[Tibetas brūnais lācis]] (''Ursus arctos pruinosus'') **** pasuga Usūrijas brūnais lācis (''Ursus arctos lasiotus'') **** † pasuga Kalifornijas zeltainais lācis (''Ursus arctos californicus'') **** pasuga Karpatu brūnais lācis (''Ursus arctos formicarius'') **** pasuga Kaukāza brūnais lācis (''Ursus arctos meridionalis'') **** pasuga Kolimas brūnais lācis (''Ursus arctos ognevi'') *** † suga [[Dolinas lācis]] (''Ursus dolinensis'') *** † suga [[Eiropas alu lācis]] (''Ursus spelaeus'') *** † suga [[Etrusku lācis]] (''Ursus etruscus'') *** † suga [[Makfarlena lācis]], (''Ursus inopinatus'') *** † suga [[Mazais lācis (Ursus minimus)|Mazais lācis]] (''Ursus minimus'') *** suga [[Polārlācis]] (''Ursus maritimus'') *** † suga [[Savina lācis]] (''Ursus savini'') *** † suga [[Senais alu lācis]] (''Ursus deningeri'') ** ģints [[Malajas lāči]] (''Helarctos'') *** suga [[Malajas lācis]] (''Helarctos malayanus'') * apakšdzimta '''''Ailuropodinae''''' ** ģints {{TaksoSaite|Ailuropoda|Pandas}}<ref>http://paleobackup.nceas.ucsb.edu:8110/cgi-bin/bridge.pl?action=checkTaxonInfo&taxon_no=104025{{Novecojusi saite}}</ref> *** suga [[Lielā panda]] (''Ailuropoda melanoleuca'') **** pasuga [[Cjiņlinas lielā panda]] (''Ailuropoda melanoleuca qinlingensis'') **** pasuga [[Parastā lielā panda]] (''Ailuropoda melanoleuca melanoleuca'') *** †suga [[Pigmejpanda]] (''Ailuropoda microta'' jeb ''Ailuropoda minor'') *** †suga ''[[Ailuropoda baconi]]'' *** †suga ''[[Ailuropoda fovealis]]'' *** †suga ''[[Ailuropoda wulingshanensis]]'' (†) — izmirusi organismu grupa == Kultūrā == Lācis ieņem ievērojamu lomu latviešu mitoloģijā — pēc galvenās versijas, [[Lāčplēsis|Lāčplēša]] māte bijusi lācene.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/37235-kas-bija-lacplesa-vecaki-un-ka-tautas-varonis-tika-pie-sava-varda Jauns.lv: Kas bija Lāčplēša vecāki, un kā tautas varonis tika pie sava vārda?]</ref> Lācis ir arī Eiropā bieži lietots heraldisks un māksliniecisks simbols, politikā to reizēm ironiski saista ar Krieviju. Agrāk tika uzskatīts, ka lāčiem līdzinās debess [[zvaigznājs|zvaigznāji]] [[Lielais Lācis]] un [[Mazais Lācis]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * http://www.viss.lv/?k=178378 * https://web.archive.org/web/20160305184452/http://krabjiem.lv/foto/3025/dazadi-laci/ * https://web.archive.org/web/20090402083026/http://rigazoo.lv/public/29933.html * http://www.earthtimes.org/articles/show/241001,slovakia-warns-of-tipsy-bears.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120706224731/http://www.earthtimes.org/articles/show/241001,slovakia-warns-of-tipsy-bears.html |date={{dat|2012|07|06||bez}} }} * https://web.archive.org/web/20100109043716/http://www.gi.alaska.edu/ScienceForum/ASF13/1314.html * http://www.pitt.edu/~votruba/qsonhist/bear.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090422075423/http://www.pitt.edu/~votruba/qsonhist/bear.html |date={{dat|2009|04|22||bez}} }} * http://news.bbc.co.uk/2/hi/science/nature/7087345.stm * http://www.bear-viewing-in-alaska.info/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090430114704/http://www.bear-viewing-in-alaska.info/ |date={{dat|2009|04|30||bez}} }} {{Commonscat|Ursidae|Lāču dzimta}} {{autoritatīvā vadība}} r1iiuvtqdtxmr5tn13jxfektqh20khi 0 3772 4490640 4489956 2026-07-05T18:17:58Z Pirags 3757 /* Biogrāfija */ 4490640 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Alberts fon Bukshēvdens | vārds_orig = ''Albrecht von Buxthoeven'' | attēls = Albert of Riga.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = Bīskaps Alberts uz [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] fasādes. | dz_dat_alt = | dz_gads = apmēram 1165 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1229 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 17 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Alberts fon Bukshēvdens''' ({{val|de|Albrecht von Buxthoeven}}, {{val|la|Adalbertus Canonicus Rigensis}}; dzimis apmēram {{dat|1165}}, miris {{dat|1229|1|17}}), arī '''Alberts no Apeldernas''', bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais [[Līvu zemes|Līvzemes]] (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas bīskaps]]. Galvenais vācu feodāļu un katoļu baznīcas ekspansijas vadītājs Baltijā [[13. gadsimts|13. gadsimta]] sākumā. Tiek uzskatīts par [[Rīga]]s dibinātāju, viņa valdīšanas laikā uzcēla [[Rīgas Doms|Rīgas Doma baznīcu]]. == Izcelsme == Cēlies no zemākās kārtas dižciltīgajiem — [[Bukshēvdeni]]em (''Bickeshovede'', ''Bikeshovde'', ''Beckeshovede'', ''de Bekeshovede'', ''Buxhöveden'', ''Buxöhvden'', ''Bukshöwden''). Alberta māte bija otrreiz precējusies ar ministeriālu Hogero no Apeldernas. Līdz pat [[18. gadsimts|18. gadsimtam]] visur kā Alberta dzimtas uzvārds figurē Bukshēvdens. Nesaskaņas radās tikai tad, kad J.D. Grūbers savā "Livonijas Hronikas" izdevumā (1740. gadā) piešķīra Albertam dzimtas uzvārdu Apelderns (''de Apeldern''). J.D. Grūbers pamatojās vietu [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] (XXVIII, 6), kur minēts kā Alberta brālis minēts Johanness no Apeldernas (''Iohannes vero de Appelderin, frater episcopi...''). Tas likās par pietiekamu iemeslu, lai lauztu līdzšinējo tradīciju un izvirzītu jaunu tēzi par Alberta dzimtas uzvārdu. Šo tēzi atzina un pieņēma arī vairāki vēlākie pētnieki (J.G. Arnts, A. Hanzens, E. Pābsts, S. Aņņinskis). Jāteic, ka Alberta dzimtas vārds ar pilnīgu ticamību nav pierādīts vēl tagad. == Dzīvesɡājums == [[Attēls:Livonijas_fenins_1211.jpg|thumb|200px|Bīskapa Alberta attēls uz Livonijā kaltā feniņa (1211—1229).]] [[Attēls:Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus 1225.jpg|thumb|200px|“Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus 1225. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] Dzimis ap 1165. gadu, mācījies [[Brēmene]]s svētā Pētera baznīcas skolā, vēlāk kļuva par šīs baznīcas skolas garīdznieku un Brēmenes domkungu (1186—1194). {{dat|1199|3|29||bez}} (pēc [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolda]] nāves 1198. gadā) pāvests [[Inocents III]] iesvētīja viņu par trešo Līvzemes (Ikšķiles) bīskapu. Izvēli acīmredzot ir ietekmējusi tuvā radniecība ar [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskapu]] [[Hartvigs II|Hartvigu II]] (Alberta māte bija Hartviga II pusmāsa). 1200. gadā Alberts ieradās Līvzemē, par savu rezidenci izvēloties [[Ikšķile|Ikšķili]]. 1201. gadā, pēc pret līviem zaudētās [[Kauja pie Rumbulas (1200)|kaujas pie Rumbulas]], Alberts savu rezidenci pārcēla uz [[Rīga|Rīgu]], ko tad arī vēlāk oficiāli uzskata par Rīgas pilsētas dibināšanas gadu. {{dat|1214|2|20||bez}} Inocents III atbrīvoja [[Livonijas bīskapija|Līvzemes bīskapiju]] no Brēmenes arhibīskapa uzraudzības. 1220. gadā Igaunija un Līvzeme tika piešķirtas [[Dānija]]s karalim Valdemāram II, pret ko iebilda Līvzemes iedzīvotāji un bīskapam Albertam 1222. gada jūnijā [[Sāmsala]]s sarunās ar karali izdevās viņu pārliecināt atteikties no tiesībām uz Līvzemi. {{dat|1225|12|1||bez}} [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizara [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdriha II]] dēls, Vācijas karalis [[Heinrihs VII]] (literatūrā dažkārt Indriķis), pamatojoties uz Alberta lūgumu, piešķīra Albertam principātu pār [[Livonija|Livoniju]], [[Jersika (valsts)|Letiju]] un [[Ridala|Ridalu]] ar tiesībām kalt naudu, dibināt pilsētas komūnu Rīgā (''fundandi civitem in Riga'') un arī citas tiesības, kādas ir zemes valdniekam. Tādējādi Alberts kļuva par Vācijas valsts firstu. Tomēr Albertam neizdevās iegūt Livonijas arhibīskapa titulu. Viņš nebija vienīgais Livonijas garīgais valdnieks un viņa apgabala robežās ietilpa tikai daļa no [[Igaunija]]s. Alberts (arī viņa pēcteči līdz pat 1255. gadam) no Livonijas bīskapa palika tikai par Rīgas un Rīgas apgabala bīskapu, un Alberts aktīvi konfliktēja ar Dāniju par to, kuram pieder tiesības kristīt Igaunijas iedzīvotājus.<ref name="IepazīsimLatviju4">sast. Uldis Bormanis, "''Iepazīsim Latviju (3)''", 2008., "Aplis", 7. lpp. ISBN 9984-10-214-9</ref> Daļa autoru uzskata, ka Alberta aktīvā darbība drīzāk kavējusi kristietības ienākšanu Baltijā, jo no austrumiem reģionā līdz Alberta karagājieniem virzījās [[pareizticība]], kura nebija tik asiņaini konfrontējoša ar vietējiem pagāniem.<ref name="IepazīsimLatviju42">sast. Uldis Bormanis, "''Iepazīsim Latviju (4)''", "Aplis", 7.-8. lpp. ISBN 9984-10-214-9</ref> Savas valdīšanas laikā Alberts 14 reizes pats personiski devies vervēt krusta karotājus. 1202. gadā Alberta palīgs [[Teoderihs no Turaidas|Teoderihs]] ar viņa ziņu dibināja garīgu bruņinieku ordeni — Kristus bruņinieku brāļus —, ko vēlāk pazīst ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] nosaukumu. Organizējis daudzus krusta karagājienus pret līviem, letiem un igauņiem, pēdējo reizi 1227. gada janvārī piedalījās [[Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)|Sāmsalas iekarošanā]]. Miris 1229. gada 17. janvārī, apglabāts Rīgas [[Rīgas Doms|Doma baznīcā]]. Albertam par godu ir nosaukta [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] Rīgā. 1996. gadā, saistībā ar Rīgas astoņsimtgadi, tika izlaista 10 [[lats|latu]] jubilejas monēta ar bīskapa Alberta attēlu reversā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latviancoins.lv/latvijas_bankas_jubilejas_monetas/10_Latu_1995_Rigai_800_biskaps_Alberts_13_gs |title=10 Latu 1995, Rīgai - 800, bīskaps Alberts, 13 gs. |access-date={{dat|2013|05|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130221061700/http://latviancoins.lv/latvijas_bankas_jubilejas_monetas/10_Latu_1995_Rigai_800_biskaps_Alberts_13_gs |archivedate={{dat|2013|02|21||bez}} }}</ref> == Skatīt arī == * [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20050405031058/http://www.historia.lv/alfabets/A/AL/ALBERTS/alberts.htm ''Historia'' prodils] * [http://www.buxhoeveden.net/index.php?link=2 Dzimtas tīmekļa vietne] {{kastes sākums}} {{S-amati}} {{S-rel}} {{Amatu secība | pirms = [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]] | virsraksts = [[Livonijas bīskapi|Livonijas bīskaps]]| periods=1199—1229 | pēc =[[Nikolajs fon Nauens]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bukshevdens, Alberts fon}} [[Kategorija:1160. gados dzimušie]] [[Kategorija:1229. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas Romas katoļu bīskapi]] [[Kategorija:Rīgas arhibīskapija]] [[Kategorija:Livonijas cilvēki]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] [[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]] 4rbhlgcqb5qer5qcr383qrcnd4lfgwv 4490641 4490640 2026-07-05T18:18:32Z Pirags 3757 4490641 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Alberts fon Bukshēvdens | vārds_orig = ''Albrecht von Buxthoeven'' | attēls = Albert of Riga.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = Bīskaps Alberts uz [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] fasādes. | dz_dat_alt = | dz_gads = apmēram 1165 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1229 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 17 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Alberts fon Bukshēvdens''' ({{val|de|Albrecht von Buxthoeven}}, {{val|la|Adalbertus Canonicus Rigensis}}; dzimis apmēram {{dat|1165}}, miris {{dat|1229|1|17}}), arī '''Alberts no Apeldernas''', bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais [[Līvu zemes|Līvzemes]] (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas bīskaps]]. Galvenais vācu feodāļu un katoļu baznīcas ekspansijas vadītājs Baltijā [[13. gadsimts|13. gadsimta]] sākumā. Tiek uzskatīts par [[Rīga]]s dibinātāju, viņa valdīšanas laikā uzcēla [[Rīgas Doms|Rīgas Doma baznīcu]]. == Izcelsme == Cēlies no zemākās kārtas dižciltīgajiem — [[Bukshēvdeni]]em (''Bickeshovede'', ''Bikeshovde'', ''Beckeshovede'', ''de Bekeshovede'', ''Buxhöveden'', ''Buxöhvden'', ''Bukshöwden''). Alberta māte bija otrreiz precējusies ar ministeriālu Hogero no Apeldernas. Līdz pat [[18. gadsimts|18. gadsimtam]] visur kā Alberta dzimtas uzvārds figurē Bukshēvdens. Nesaskaņas radās tikai tad, kad J.D. Grūbers savā "Livonijas Hronikas" izdevumā (1740. gadā) piešķīra Albertam dzimtas uzvārdu Apelderns (''de Apeldern''). J.D. Grūbers pamatojās vietu [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] (XXVIII, 6), kur minēts kā Alberta brālis minēts Johanness no Apeldernas (''Iohannes vero de Appelderin, frater episcopi...''). Tas likās par pietiekamu iemeslu, lai lauztu līdzšinējo tradīciju un izvirzītu jaunu tēzi par Alberta dzimtas uzvārdu. Šo tēzi atzina un pieņēma arī vairāki vēlākie pētnieki (J.G. Arnts, A. Hanzens, E. Pābsts, S. Aņņinskis). Jāteic, ka Alberta dzimtas vārds ar pilnīgu ticamību nav pierādīts vēl tagad. == Dzīvesɡājums == [[Attēls:Livonijas_fenins_1211.jpg|thumb|200px|Bīskapa Alberta attēls uz Livonijā kaltā feniņa (1211—1229).]] [[Attēls:Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus 1225.jpg|thumb|“Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus 1225. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] Dzimis ap 1165. gadu, mācījies [[Brēmene]]s svētā Pētera baznīcas skolā, vēlāk kļuva par šīs baznīcas skolas garīdznieku un Brēmenes domkungu (1186—1194). {{dat|1199|3|29||bez}} (pēc [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolda]] nāves 1198. gadā) pāvests [[Inocents III]] iesvētīja viņu par trešo Līvzemes (Ikšķiles) bīskapu. Izvēli acīmredzot ir ietekmējusi tuvā radniecība ar [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskapu]] [[Hartvigs II|Hartvigu II]] (Alberta māte bija Hartviga II pusmāsa). 1200. gadā Alberts ieradās Līvzemē, par savu rezidenci izvēloties [[Ikšķile|Ikšķili]]. 1201. gadā, pēc pret līviem zaudētās [[Kauja pie Rumbulas (1200)|kaujas pie Rumbulas]], Alberts savu rezidenci pārcēla uz [[Rīga|Rīgu]], ko tad arī vēlāk oficiāli uzskata par Rīgas pilsētas dibināšanas gadu. {{dat|1214|2|20||bez}} Inocents III atbrīvoja [[Livonijas bīskapija|Līvzemes bīskapiju]] no Brēmenes arhibīskapa uzraudzības. 1220. gadā Igaunija un Līvzeme tika piešķirtas [[Dānija]]s karalim Valdemāram II, pret ko iebilda Līvzemes iedzīvotāji un bīskapam Albertam 1222. gada jūnijā [[Sāmsala]]s sarunās ar karali izdevās viņu pārliecināt atteikties no tiesībām uz Līvzemi. {{dat|1225|12|1||bez}} [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizara [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdriha II]] dēls, Vācijas karalis [[Heinrihs VII]] (literatūrā dažkārt Indriķis), pamatojoties uz Alberta lūgumu, piešķīra Albertam principātu pār [[Livonija|Livoniju]], [[Jersika (valsts)|Letiju]] un [[Ridala|Ridalu]] ar tiesībām kalt naudu, dibināt pilsētas komūnu Rīgā (''fundandi civitem in Riga'') un arī citas tiesības, kādas ir zemes valdniekam. Tādējādi Alberts kļuva par Vācijas valsts firstu. Tomēr Albertam neizdevās iegūt Livonijas arhibīskapa titulu. Viņš nebija vienīgais Livonijas garīgais valdnieks un viņa apgabala robežās ietilpa tikai daļa no [[Igaunija]]s. Alberts (arī viņa pēcteči līdz pat 1255. gadam) no Livonijas bīskapa palika tikai par Rīgas un Rīgas apgabala bīskapu, un Alberts aktīvi konfliktēja ar Dāniju par to, kuram pieder tiesības kristīt Igaunijas iedzīvotājus.<ref name="IepazīsimLatviju4">sast. Uldis Bormanis, "''Iepazīsim Latviju (3)''", 2008., "Aplis", 7. lpp. ISBN 9984-10-214-9</ref> Daļa autoru uzskata, ka Alberta aktīvā darbība drīzāk kavējusi kristietības ienākšanu Baltijā, jo no austrumiem reģionā līdz Alberta karagājieniem virzījās [[pareizticība]], kura nebija tik asiņaini konfrontējoša ar vietējiem pagāniem.<ref name="IepazīsimLatviju42">sast. Uldis Bormanis, "''Iepazīsim Latviju (4)''", "Aplis", 7.-8. lpp. ISBN 9984-10-214-9</ref> Savas valdīšanas laikā Alberts 14 reizes pats personiski devies vervēt krusta karotājus. 1202. gadā Alberta palīgs [[Teoderihs no Turaidas|Teoderihs]] ar viņa ziņu dibināja garīgu bruņinieku ordeni — Kristus bruņinieku brāļus —, ko vēlāk pazīst ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] nosaukumu. Organizējis daudzus krusta karagājienus pret līviem, letiem un igauņiem, pēdējo reizi 1227. gada janvārī piedalījās [[Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)|Sāmsalas iekarošanā]]. Miris 1229. gada 17. janvārī, apglabāts Rīgas [[Rīgas Doms|Doma baznīcā]]. Albertam par godu ir nosaukta [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] Rīgā. 1996. gadā, saistībā ar Rīgas astoņsimtgadi, tika izlaista 10 [[lats|latu]] jubilejas monēta ar bīskapa Alberta attēlu reversā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latviancoins.lv/latvijas_bankas_jubilejas_monetas/10_Latu_1995_Rigai_800_biskaps_Alberts_13_gs |title=10 Latu 1995, Rīgai - 800, bīskaps Alberts, 13 gs. |access-date={{dat|2013|05|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130221061700/http://latviancoins.lv/latvijas_bankas_jubilejas_monetas/10_Latu_1995_Rigai_800_biskaps_Alberts_13_gs |archivedate={{dat|2013|02|21||bez}} }}</ref> == Skatīt arī == * [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20050405031058/http://www.historia.lv/alfabets/A/AL/ALBERTS/alberts.htm ''Historia'' prodils] * [http://www.buxhoeveden.net/index.php?link=2 Dzimtas tīmekļa vietne] {{kastes sākums}} {{S-amati}} {{S-rel}} {{Amatu secība | pirms = [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]] | virsraksts = [[Livonijas bīskapi|Livonijas bīskaps]]| periods=1199—1229 | pēc =[[Nikolajs fon Nauens]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bukshevdens, Alberts fon}} [[Kategorija:1160. gados dzimušie]] [[Kategorija:1229. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas Romas katoļu bīskapi]] [[Kategorija:Rīgas arhibīskapija]] [[Kategorija:Livonijas cilvēki]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] [[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]] iit69z88nrf1ti7x2qpjg6blz992nad 4490650 4490641 2026-07-05T18:25:51Z Pirags 3757 4490650 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Alberts fon Bukshēvdens | vārds_orig = ''Albrecht von Buxthoeven'' | attēls = Albert of Riga.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = Bīskaps Alberts uz [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] fasādes. | dz_dat_alt = | dz_gads = apmēram 1165 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1229 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 17 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Alberts fon Bukshēvdens''' ({{val|de|Albrecht von Buxthoeven}}, {{val|la|Adalbertus Canonicus Rigensis}}; dzimis apmēram {{dat|1165}}, miris {{dat|1229|1|17}}), arī '''Alberts no Apeldernas''', bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais [[Līvu zemes|Līvzemes]] (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas bīskaps]]. Galvenais vācu feodāļu un katoļu baznīcas ekspansijas vadītājs Baltijā [[13. gadsimts|13. gadsimta]] sākumā. Tiek uzskatīts par [[Rīga]]s dibinātāju, viņa valdīšanas laikā uzcēla [[Rīgas Doms|Rīgas Doma baznīcu]]. == Izcelsme == Cēlies no zemākās kārtas dižciltīgajiem — [[Bukshēvdeni]]em (''Bickeshovede'', ''Bikeshovde'', ''Beckeshovede'', ''de Bekeshovede'', ''Buxhöveden'', ''Buxöhvden'', ''Bukshöwden''). Alberta māte bija otrreiz precējusies ar ministeriālu Hogero no Apeldernas. Līdz pat [[18. gadsimts|18. gadsimtam]] visur kā Alberta dzimtas uzvārds figurē Bukshēvdens. Nesaskaņas radās tikai tad, kad J.D. Grūbers savā "Livonijas Hronikas" izdevumā (1740. gadā) piešķīra Albertam dzimtas uzvārdu Apelderns (''de Apeldern''). J.D. Grūbers pamatojās vietu [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] (XXVIII, 6), kur minēts kā Alberta brālis minēts Johanness no Apeldernas (''Iohannes vero de Appelderin, frater episcopi...''). Tas likās par pietiekamu iemeslu, lai lauztu līdzšinējo tradīciju un izvirzītu jaunu tēzi par Alberta dzimtas uzvārdu. Šo tēzi atzina un pieņēma arī vairāki vēlākie pētnieki (J.G. Arnts, A. Hanzens, E. Pābsts, S. Aņņinskis). Jāteic, ka Alberta dzimtas vārds ar pilnīgu ticamību nav pierādīts vēl tagad. == Dzīvesɡājums == [[Attēls:Livonijas_fenins_1211.jpg|thumb|200px|Bīskapa Alberta attēls uz Livonijā kaltā feniņa (1211—1229).]] [[Attēls:Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus 1225.jpg|thumb|“Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus pie [[Valjala]]s 1225. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] Dzimis ap 1165. gadu, mācījies [[Brēmene]]s svētā Pētera baznīcas skolā, vēlāk kļuva par šīs baznīcas skolas garīdznieku un Brēmenes domkungu (1186—1194). {{dat|1199|3|29||bez}} (pēc [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolda]] nāves 1198. gadā) pāvests [[Inocents III]] iesvētīja viņu par trešo Līvzemes (Ikšķiles) bīskapu. Izvēli acīmredzot ir ietekmējusi tuvā radniecība ar [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskapu]] [[Hartvigs II|Hartvigu II]] (Alberta māte bija Hartviga II pusmāsa). 1200. gadā Alberts ieradās Līvzemē, par savu rezidenci izvēloties [[Ikšķile|Ikšķili]]. 1201. gadā, pēc pret līviem zaudētās [[Kauja pie Rumbulas (1200)|kaujas pie Rumbulas]], Alberts savu rezidenci pārcēla uz [[Rīga|Rīgu]], ko tad arī vēlāk oficiāli uzskata par Rīgas pilsētas dibināšanas gadu. {{dat|1214|2|20||bez}} Inocents III atbrīvoja [[Livonijas bīskapija|Līvzemes bīskapiju]] no Brēmenes arhibīskapa uzraudzības. 1220. gadā Igaunija un Līvzeme tika piešķirtas [[Dānija]]s karalim Valdemāram II, pret ko iebilda Līvzemes iedzīvotāji un bīskapam Albertam 1222. gada jūnijā [[Sāmsala]]s sarunās ar karali izdevās viņu pārliecināt atteikties no tiesībām uz Līvzemi. {{dat|1225|12|1||bez}} [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizara [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdriha II]] dēls, Vācijas karalis [[Heinrihs VII]] (literatūrā dažkārt Indriķis), pamatojoties uz Alberta lūgumu, piešķīra Albertam principātu pār [[Livonija|Livoniju]], [[Jersika (valsts)|Letiju]] un [[Ridala|Ridalu]] ar tiesībām kalt naudu, dibināt pilsētas komūnu Rīgā (''fundandi civitem in Riga'') un arī citas tiesības, kādas ir zemes valdniekam. Tādējādi Alberts kļuva par Vācijas valsts firstu. Tomēr Albertam neizdevās iegūt Livonijas arhibīskapa titulu. Viņš nebija vienīgais Livonijas garīgais valdnieks un viņa apgabala robežās ietilpa tikai daļa no [[Igaunija]]s. Alberts (arī viņa pēcteči līdz pat 1255. gadam) no Livonijas bīskapa palika tikai par Rīgas un Rīgas apgabala bīskapu, un Alberts aktīvi konfliktēja ar Dāniju par to, kuram pieder tiesības kristīt Igaunijas iedzīvotājus.<ref name="IepazīsimLatviju4">sast. Uldis Bormanis, "''Iepazīsim Latviju (3)''", 2008., "Aplis", 7. lpp. ISBN 9984-10-214-9</ref> Daļa autoru uzskata, ka Alberta aktīvā darbība drīzāk kavējusi kristietības ienākšanu Baltijā, jo no austrumiem reģionā līdz Alberta karagājieniem virzījās [[pareizticība]], kura nebija tik asiņaini konfrontējoša ar vietējiem pagāniem.<ref name="IepazīsimLatviju42">sast. Uldis Bormanis, "''Iepazīsim Latviju (4)''", "Aplis", 7.-8. lpp. ISBN 9984-10-214-9</ref> Savas valdīšanas laikā Alberts 14 reizes pats personiski devies vervēt krusta karotājus. 1202. gadā Alberta palīgs [[Teoderihs no Turaidas|Teoderihs]] ar viņa ziņu dibināja garīgu bruņinieku ordeni — Kristus bruņinieku brāļus —, ko vēlāk pazīst ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] nosaukumu. Organizējis daudzus krusta karagājienus pret līviem, letiem un igauņiem, pēdējo reizi 1227. gada janvārī piedalījās [[Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)|Sāmsalas iekarošanā]]. Miris 1229. gada 17. janvārī, apglabāts Rīgas [[Rīgas Doms|Doma baznīcā]]. Albertam par godu ir nosaukta [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] Rīgā. 1996. gadā, saistībā ar Rīgas astoņsimtgadi, tika izlaista 10 [[lats|latu]] jubilejas monēta ar bīskapa Alberta attēlu reversā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latviancoins.lv/latvijas_bankas_jubilejas_monetas/10_Latu_1995_Rigai_800_biskaps_Alberts_13_gs |title=10 Latu 1995, Rīgai - 800, bīskaps Alberts, 13 gs. |access-date={{dat|2013|05|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130221061700/http://latviancoins.lv/latvijas_bankas_jubilejas_monetas/10_Latu_1995_Rigai_800_biskaps_Alberts_13_gs |archivedate={{dat|2013|02|21||bez}} }}</ref> == Skatīt arī == * [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20050405031058/http://www.historia.lv/alfabets/A/AL/ALBERTS/alberts.htm ''Historia'' prodils] * [http://www.buxhoeveden.net/index.php?link=2 Dzimtas tīmekļa vietne] {{kastes sākums}} {{S-amati}} {{S-rel}} {{Amatu secība | pirms = [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]] | virsraksts = [[Livonijas bīskapi|Livonijas bīskaps]]| periods=1199—1229 | pēc =[[Nikolajs fon Nauens]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bukshevdens, Alberts fon}} [[Kategorija:1160. gados dzimušie]] [[Kategorija:1229. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas Romas katoļu bīskapi]] [[Kategorija:Rīgas arhibīskapija]] [[Kategorija:Livonijas cilvēki]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] [[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]] 77r8pyxeymcswe9mpqdpzebggas9nza 4490652 4490650 2026-07-05T18:27:36Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4490652 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Alberts fon Bukshēvdens | vārds_orig = ''Albrecht von Buxthoeven'' | attēls = Albert of Riga.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = Bīskaps Alberts uz [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] fasādes. | dz_dat_alt = | dz_gads = apmēram 1165 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1229 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 17 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Alberts fon Bukshēvdens''' ({{val|de|Albrecht von Buxthoeven}}, {{val|la|Adalbertus Canonicus Rigensis}}; dzimis apmēram {{dat|1165}}, miris {{dat|1229|1|17}}), arī '''Alberts no Apeldernas''', bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais [[Līvu zemes|Līvzemes]] (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas bīskaps]]. Galvenais vācu feodāļu un katoļu baznīcas ekspansijas vadītājs Baltijā [[13. gadsimts|13. gadsimta]] sākumā. Tiek uzskatīts par [[Rīga]]s dibinātāju, viņa valdīšanas laikā uzcēla [[Rīgas Doms|Rīgas Doma baznīcu]]. == Izcelsme == Cēlies no zemākās kārtas dižciltīgajiem — [[Bukshēvdeni]]em (''Bickeshovede'', ''Bikeshovde'', ''Beckeshovede'', ''de Bekeshovede'', ''Buxhöveden'', ''Buxöhvden'', ''Bukshöwden''). Alberta māte bija otrreiz precējusies ar ministeriālu Hogero no Apeldernas. Līdz pat [[18. gadsimts|18. gadsimtam]] visur kā Alberta dzimtas uzvārds figurē Bukshēvdens. Nesaskaņas radās tikai tad, kad J.D. Grūbers savā "Livonijas Hronikas" izdevumā (1740. gadā) piešķīra Albertam dzimtas uzvārdu Apelderns (''de Apeldern''). J.D. Grūbers pamatojās vietu [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] (XXVIII, 6), kur minēts kā Alberta brālis minēts Johanness no Apeldernas (''Iohannes vero de Appelderin, frater episcopi...''). Tas likās par pietiekamu iemeslu, lai lauztu līdzšinējo tradīciju un izvirzītu jaunu tēzi par Alberta dzimtas uzvārdu. Šo tēzi atzina un pieņēma arī vairāki vēlākie pētnieki (J.G. Arnts, A. Hanzens, E. Pābsts, S. Aņņinskis). Jāteic, ka Alberta dzimtas vārds ar pilnīgu ticamību nav pierādīts vēl tagad. == Dzīvesɡājums == [[Attēls:Livonijas_fenins_1211.jpg|thumb|200px|Bīskapa Alberta attēls uz Livonijā kaltā feniņa (1211—1229).]] [[Attēls:Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus 1225.jpg|thumb|“Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus pie [[Valjala]]s 1225. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] Dzimis ap 1165. gadu, mācījies [[Brēmene]]s svētā Pētera baznīcas skolā, vēlāk kļuva par šīs baznīcas skolas garīdznieku un Brēmenes domkungu (1186—1194). {{dat|1199|3|29||bez}} (pēc [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolda]] nāves 1198. gadā) pāvests [[Inocents III]] iesvētīja viņu par trešo Līvzemes (Ikšķiles) bīskapu. Izvēli acīmredzot ir ietekmējusi tuvā radniecība ar [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskapu]] [[Hartvigs II|Hartvigu II]] (Alberta māte bija Hartviga II pusmāsa). 1200. gadā Alberts ieradās Līvzemē, par savu rezidenci izvēloties [[Ikšķile|Ikšķili]]. 1201. gadā, pēc pret līviem zaudētās [[Kauja pie Rumbulas (1200)|kaujas pie Rumbulas]], Alberts savu rezidenci pārcēla uz [[Rīga|Rīgu]], ko tad arī vēlāk oficiāli uzskata par Rīgas pilsētas dibināšanas gadu. {{dat|1214|2|20||bez}} Inocents III atbrīvoja [[Livonijas bīskapija|Līvzemes bīskapiju]] no Brēmenes arhibīskapa uzraudzības. 1220. gadā Igaunija un Līvzeme tika piešķirtas [[Dānija]]s karalim Valdemāram II, pret ko iebilda Līvzemes iedzīvotāji un bīskapam Albertam 1222. gada jūnijā [[Sāmsala]]s sarunās ar karali izdevās viņu pārliecināt atteikties no tiesībām uz Līvzemi. {{dat|1225|12|1||bez}} [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizara [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdriha II]] dēls, Vācijas karalis [[Heinrihs VII]] (latviski saukts par Indriķi), pamatojoties uz Alberta lūgumu, piešķīra Albertam principātu pār [[Livonija|Livoniju]], [[Jersika (valsts)|Letiju]] un [[Ridala|Ridalu]] ar tiesībām kalt naudu, dibināt pilsētas komūnu Rīgā (''fundandi civitem in Riga'') un arī citas tiesības, kādas ir zemes valdniekam. Tādējādi Alberts kļuva par Vācijas valsts firstu. Tomēr Albertam neizdevās iegūt Livonijas arhibīskapa titulu. Viņš nebija vienīgais Livonijas garīgais valdnieks un viņa apgabala robežās ietilpa tikai daļa no [[Igaunija]]s. Alberts (arī viņa pēcteči līdz pat 1255. gadam) no Livonijas bīskapa palika tikai par Rīgas un Rīgas apgabala bīskapu, un Alberts aktīvi konfliktēja ar Dāniju par to, kuram pieder tiesības kristīt Igaunijas iedzīvotājus.<ref name="IepazīsimLatviju4">sast. Uldis Bormanis, "''Iepazīsim Latviju (3)''", 2008., "Aplis", 7. lpp. ISBN 9984-10-214-9</ref> Daļa autoru uzskata, ka Alberta aktīvā darbība drīzāk kavējusi kristietības ienākšanu Baltijā, jo no austrumiem reģionā līdz Alberta karagājieniem virzījās [[pareizticība]], kura nebija tik asiņaini konfrontējoša ar vietējiem pagāniem.<ref name="IepazīsimLatviju42">sast. Uldis Bormanis, "''Iepazīsim Latviju (4)''", "Aplis", 7.-8. lpp. ISBN 9984-10-214-9</ref> Savas valdīšanas laikā Alberts 14 reizes pats personiski devies vervēt krusta karotājus. 1202. gadā Alberta palīgs [[Teoderihs no Turaidas|Teoderihs]] ar viņa ziņu dibināja garīgu bruņinieku ordeni — Kristus bruņinieku brāļus —, ko vēlāk pazīst ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] nosaukumu. Organizējis daudzus krusta karagājienus pret līviem, letiem un igauņiem, pēdējo reizi 1227. gada janvārī piedalījās [[Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)|Sāmsalas iekarošanā]]. Miris 1229. gada 17. janvārī, apglabāts Rīgas [[Rīgas Doms|Doma baznīcā]]. Albertam par godu ir nosaukta [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] Rīgā. 1996. gadā, saistībā ar Rīgas astoņsimtgadi, tika izlaista 10 [[lats|latu]] jubilejas monēta ar bīskapa Alberta attēlu reversā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latviancoins.lv/latvijas_bankas_jubilejas_monetas/10_Latu_1995_Rigai_800_biskaps_Alberts_13_gs |title=10 Latu 1995, Rīgai - 800, bīskaps Alberts, 13 gs. |access-date={{dat|2013|05|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130221061700/http://latviancoins.lv/latvijas_bankas_jubilejas_monetas/10_Latu_1995_Rigai_800_biskaps_Alberts_13_gs |archivedate={{dat|2013|02|21||bez}} }}</ref> == Skatīt arī == * [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20050405031058/http://www.historia.lv/alfabets/A/AL/ALBERTS/alberts.htm ''Historia'' prodils] * [http://www.buxhoeveden.net/index.php?link=2 Dzimtas tīmekļa vietne] {{kastes sākums}} {{S-amati}} {{S-rel}} {{Amatu secība | pirms = [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]] | virsraksts = [[Livonijas bīskapi|Livonijas bīskaps]]| periods=1199—1229 | pēc =[[Nikolajs fon Nauens]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bukshevdens, Alberts fon}} [[Kategorija:1160. gados dzimušie]] [[Kategorija:1229. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas Romas katoļu bīskapi]] [[Kategorija:Rīgas arhibīskapija]] [[Kategorija:Livonijas cilvēki]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] [[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]] gg5x0p0g8i0cr9dfeufqbdrau0m9dpp 0 4065 4490872 4060941 2026-07-06T08:35:38Z Pirags 3757 /* Sekas */ 4490872 wikitext text/x-wiki {{Kauja |kauja=Saules kauja |attēls= [[Attēls:Saules kauja.jpg|300px]] |paraksts= [[Voldemārs Vimba|Voldemāra Vimbas]] 1936. gada glezna "Saules kauja" |konfl=[[Livonijas krusta kari]] |laiks=[[1236]]. gada [[22. septembris]] |vieta=nav zināma |iznāk=Tiek iznīcināts [[Zobenbrāļu ordenis]] |puse1= [[Žemaiši]], saukti par [[lietuvieši]]em<br />[[Zemgaļi]] |puse2=[[File:Zakon Kawalerów Mieczowych COA.svg|15px]][[Zobenbrāļu ordenis]]<br />[[Letgaļi]]<br />[[Līvi]]<br />[[Igauņi]]<br />[[File:Символ господарства Псковского.png|15px]][[Pleskava|Pleskavieši]] |karavad1=[[Vikints]] |karavad2=[[Folkvins]] |spēki1=4000—5000 |spēki2=3000 |zaud1=nav zināms |zaud2=aptuveni 2700, no tiem 50—60 bruņinieki }} '''Saules kauja''' ({{val|lt|Saulės mūšis}} jeb ''Šiaulių mūšis''; {{val|de|Schlacht von Schaulen}}) bija viena no lielākajām [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] kaujām, kas notika [[1236]]. gada [[22. septembris|22. septembrī]] pie [[Saules zeme]]s ziemeļu robežas. Tajā [[Žemaiši|žemaišu]] un [[zemgaļi|zemgaļu]] karaspēks [[Vikints|Vikinta]] vadībā iznīcināja apvienoto krustnešu karaspēku, kurā ietilpa gan ārzemju bruņinieki, gan [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] mestra [[Folkvīns|Folkvīna]] un tā sabiedrotā [[Pleskavas kņazi|Pleskavas kņaza]] karaspēks, gan arī [[katolicisms|katoļu ticībā]] pārgājušo vietējo [[līvi|līvu]], [[letgaļi|letgaļu]] un [[igauņi|igauņu]] vasaļu karavīri. Kopš 2000. gada Latvijā un Lietuvā 22. septembri atzīmē kā [[Balti|Baltu]] vienības dienu. == Ievads == Pāvests [[Gregors IX]] 1236. gada [[16. februāris|16. februārī]] izdeva bullu, kurā uzdeva legātam [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmam]] gādāt, lai krustneši no citām [[Brēmenes arhibīskapi]]jas provincēm un no [[Magdeburga]]s, [[Havelberga]]s, [[Brandenburga]]s, [[Verdene]]s, [[Mindene]]s, [[Paderborna]]s diecēzēm (tagadējās [[Saksija-Anhalte|Saksijas-Anhaltes]], [[Lejassaksija]]s un [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] teritorijā) un [[Gotlande]]s tiktu aicināti doties uz [[Livonija|Livoniju]]. Līdz ar to, 1236. gada vasarā Livonijā no jauna, pēc vairāku gadu pārtraukuma, ieradās krustnešu papildspēki. Kā ievērojamākie starp tiem minēti [[Dītrihs no Hāzeldorfas]] un [[Heinrihs no Dannenbergas]], dižciltīgi [[sakši|sakšu]] augstmaņi. Karagājiena mērķis bija pakļaut un kristīt [[Zemgales bīskapija]]i iedalītās zemes no [[Lielupe]]s augšteces līdz pat [[Nemuna]]i. Atbraukušie krustneši prasīja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordenim]] rīkot iebrukumu lietuviešu zemē pēc iespējas ātrāk, lai līdz ziemas salam vēl paspētu atgriezties [[Vācija|Vācijā]]. Krustnešu spiests, Zobenbrāļu ordeņa mestrs [[Folkvins]] sapulcināja ordeņa spēkus — kristītos [[igauņi|igauņus]], [[līvi|līvus]], [[letgaļi|letgaļus]], kā arī sabiedrotos [[krievi|krievus]] no [[Pleskava]]s. Kopējais karotāju skaits nav precīzi zināms, rakstītie avoti sniedz informāciju tikai par vismaz 48 ordeņbrāļiem un 200 Pleskavas karavīriem. Pēc vācu pētnieka [[Frīdrihs Beninhofens|Frīdriha Beninhofena]] ordeņa pusē karagājienā piedalījās apmēram 3000 vīru. Pretējā pusē bija sapulcināts 4000—5000 vīru liels karaspēks, ko vadīja žemaišu kunigaitis [[Vikints]]. Nav pārliecinošu datu, ka kaujā būtu piedalījies [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitijas]] dižkungs [[Mindaugs]]. == Kauja == [[Attēls:Medieval Livonia 1260.svg|250px|left|thumb|Livonijas karte XIII. gs., kur Saules kaujas vieta ir atzīmēta Lietuvas teritorijā.]] [[Attēls:2010 05 22 062Saulėsmūšis.JPG|right|230px|thumb|Iespējamā Saules kaujas norises vieta, Jauniūņi, Jonišķu rajons, Lietuva.]] Saskaņā ar [[Atskaņu hronika]]s aprakstu, krustnešu un viņu sabiedroto karaspēks iebruka Lietuvas zemē (''Littowen'') un pamatīgi to izpostīja. Uz Rīgu tiem bija jāatgriežas caur brikšņaino un purvaino [[Saules zeme|Saules zemi]], kur nonāca pie kādas upes, kur tos gaidīja lietuviešu karaspēks. Folkvins brīdināja krustnešus par draudošajām briesmām un iespējamo kauju, taču pārgājienā nogurušais karaspēks nevēlējās uzsākt cīņu un iekārtojās nometnē. Otrā rītā, ar pēkšņu uzbrukumu, kauju uzsāka [[žemaiši]], uzbrukdami krustnešu karaspēkam, kurš bija vairāk noskaņots turpināt mājupceļu, nekā cīnīties. Pēkšņais uzbrukums pārsteidza krustnešus, igauņu, līvu un letgaļu karavīri atteicās cīnīties, daļa karaspēka metās bēgt, bet ielenktie ordeņbrāļi, zaudējuši smagās kavalērijas priekšrocības, pēc sīvas cīņas tika nogalināti. Zemgaļu karaspēks nogrieza atkāpšanos tiem, kas bija aizbēguši no kaujas lauka.<ref>[[Atskaņu hronika]] (01863.-01969.)</ref> Rakstu avotos kritušo ordeņbrāļu skaits svārstās no 48—60, taču visticamākās ir [[Atskaņu hronika]]s ziņas par 48 ordeņbrāļiem. Krita arī augstdzimušie krustnešu vadoņi, grāfi — [[Dītrihs no Hāzeldorfas]] un [[Heinrihs no Dannenbergas]], kā arī lielākā krustnešu daļa. Pēc [[Novgorodas 1. hronika]]s ziņām no krievu karavīriem mājās atgriezās tikai katrs desmitais. [[Attēls:Saulesmusiolenta.jpg|thumb|200px|Saules kaujas memoriālā parka vēstījums.]] Rakstītie avoti sniedz skopas un pretrunīgas ziņas par Saules kaujas notikuma vietu, līdz ar to historiogrāfijā nav vienprātības šajā jautājumā. Atskaņu hronikā apgabals, kur notika kauja tiek saukts par ''Soule'', Vartbergas Hermaņa hronikā ''circa terram Sauleorum'', kas nozīmē "Sauliešu zemes tuvumā". Literatūrā ir divas plašāk pamatotas [[hipotēze]]s par iespējamo Saules kaujas vietu. Pirmā, ka tā notikusi uz ziemeļiem no [[Šauļi]]em [[Lietuva|Lietuvā]], kur Šauļu—[[Jonišķi|Jonišķu]] vecais lielceļš pie Jaunjūniem šķērso [[Mūsa]]s upi (šo hipotēzi pamatojis [[Frīdrihs Benninghofens]] 1965. gadā). Otrā, ka Latvijā, [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Vecsaules pagasts|Vecsaules pagastā]], Čapānu mājas robežās (šo hipotēzi pamatojuši [[Augusts Bīlenšteins]] 1892. gadā un [[Pēteris Stepiņš]] 1993. gadā). Taču līdz šim neviena no tām nav neapstrīdami pierādīta un Saules kaujas vieta līdz ar to jāuzskata par pagaidām nenoskaidrotu.<ref>[http://www.old.historia.lv/alfabets/S/sa/saules_kauja/saules_kauja.htm Saules kauja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161207213459/http://www.old.historia.lv/alfabets/S/sa/saules_kauja/saules_kauja.htm |date={{dat|2016|12|07||bez}} }} no historia.lv</ref> == Sekas == [[Attēls:Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237.jpg|thumb|Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237. ɡadā. Kreisajā pusē sēž pāvests [[Gregors IX]], pa labi stāv Vācu ordeņa mestrs [[Hermanis no Zalcas]] ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums)]] Pēc Saules kaujas no Zobenbrāļu ordeņa kontrolētās teritorijas atkrita [[Sāmsala|sāmsalieši]], zemgaļi un daļa [[kurši|kuršu]]. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] lielmestrs [[Hermans no Zalcas]] bija izšķīries par labu Zobenbrāļu ordeņa pievienošanai Vācu ordenim vēl pirms Saules kaujas iznākuma uzzināšanas, taču apvienošanos kavēja [[Dānija]]s karaļa prasības. Tikai pēc Zobenbrāļu ordeņa sūtņa [[Gerlaks Rots|Gerlaka Rota]] ierašanās Viterbo pie pāvesta ar ziņām par Saules kaujas iznākumu šis jautājums tika galīgi atrisināts. Pāvests pret apvienošanās atļauju prasīja atdot Dānijas karalim atņemto Ziemeļigauniju, kas arī tikai izdarīts. Rezultātā [[1237]]. gada [[14. maijs|14. maijā]], Romas pāvests [[Gregors IX|Gregorijs IX]] parakstīja rīkojumu par ordeņu apvienošanu. Pieminot Saules kauju, kur lietuvieši un zemgaļi kopīgi cīnījās pret vienu ienaidnieku, 22. septembrī tiek atzīmēta [[Baltu vienības diena]]. == Piemiņa == [[Attēls:Stamps of Lithuania, 2011-31.jpg|thumb|200px|Saules kaujas piemiņas pastmarka (Lietuva, 2011).]] [[Attēls:2011 09 22Jauniunai11.JPG|thumb|200px|Saules kaujas inscinējums Jauņūnos (2011).]] * [[1987]]. gadā [[Lietuvas PSR]] kultūras ministrija iekļāva Jauņūnu apkaimi kā iespējamo Saules kaujas vietu Republikas nozīmes vēstures pieminekļu sarakstā. * [[1996]]. gadā konkurā par [[Saules kaujas memoriālais parks|Saules kaujas memoriālā parka]] izveidi Jauņūnos uzvarēja lietuviešu arhitektes Virgīnijas Taujanskienes projekts * [[1998]]. gadā Latviešu folkmetāla grupa [[Skyforger]] izlaida albumu ''[[Kauja pie Saules (albums)|Kauja pie Saules]]'', kura tituldziesma ir par Saules kauju. * [[2000]]. gadā Latvijas un Lietuvas parlamenti nolēma katru gadu Saules kaujas dienā svinēt Baltu vienības dienu. * [[2006]]. gadā uzņemta lietuviešu filma "Saules kauja" (''Saulės mūšis'', režisors Sauļus Bartkus, scenārija autors Gintars Songaila). == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Livonijas krusta kari]] == Ārējās saites == * Viesturs Sprūde (2016. gada 23. septembris). [https://web.archive.org/web/20161001035141/http://www.la.lv/baltiesu-pirma-uzvara/ Par seno baltu vienotības simbolu – Saules kauju – jautājumu vairāk nekā atbilžu]. [[Latvijas Avīze]]. Skatīts: 2016. gada 1. oktobrī. * [https://web.archive.org/web/20150518013838/http://www.old.historia.lv/alfabets/S/sa/saules_kauja/raksti/dedumietis.htm Saules kauja 1236.gada septembrī. Lokalizācijas mēģinājums.] * [https://web.archive.org/web/20170407144415/http://www.historia.lv/raksts/juskevics-j-kauja-pie-saules-22sept-1236gada-aizsargs-1926-5-140-143lpp J. Juškevičs. Kauja pie Saules 22. sept. 1236. gadā. Aizsargs. 1926. 5, 140.—143.lpp.] [[Kategorija:Kaujas Livonijas krusta karos]] [[Kategorija:Kaujas ar Zobenbrāļu ordeņa piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Lietuvas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar zemgaļu piedalīšanos]] [[Kategorija:1236. gads]] [[Kategorija:13. gadsimta kaujas]] shri7o4abtau0de7zq7bsyxymopqmvw 4490873 4490872 2026-07-06T08:36:15Z Pirags 3757 /* Kauja */ 4490873 wikitext text/x-wiki {{Kauja |kauja=Saules kauja |attēls= [[Attēls:Saules kauja.jpg|300px]] |paraksts= [[Voldemārs Vimba|Voldemāra Vimbas]] 1936. gada glezna "Saules kauja" |konfl=[[Livonijas krusta kari]] |laiks=[[1236]]. gada [[22. septembris]] |vieta=nav zināma |iznāk=Tiek iznīcināts [[Zobenbrāļu ordenis]] |puse1= [[Žemaiši]], saukti par [[lietuvieši]]em<br />[[Zemgaļi]] |puse2=[[File:Zakon Kawalerów Mieczowych COA.svg|15px]][[Zobenbrāļu ordenis]]<br />[[Letgaļi]]<br />[[Līvi]]<br />[[Igauņi]]<br />[[File:Символ господарства Псковского.png|15px]][[Pleskava|Pleskavieši]] |karavad1=[[Vikints]] |karavad2=[[Folkvins]] |spēki1=4000—5000 |spēki2=3000 |zaud1=nav zināms |zaud2=aptuveni 2700, no tiem 50—60 bruņinieki }} '''Saules kauja''' ({{val|lt|Saulės mūšis}} jeb ''Šiaulių mūšis''; {{val|de|Schlacht von Schaulen}}) bija viena no lielākajām [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] kaujām, kas notika [[1236]]. gada [[22. septembris|22. septembrī]] pie [[Saules zeme]]s ziemeļu robežas. Tajā [[Žemaiši|žemaišu]] un [[zemgaļi|zemgaļu]] karaspēks [[Vikints|Vikinta]] vadībā iznīcināja apvienoto krustnešu karaspēku, kurā ietilpa gan ārzemju bruņinieki, gan [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] mestra [[Folkvīns|Folkvīna]] un tā sabiedrotā [[Pleskavas kņazi|Pleskavas kņaza]] karaspēks, gan arī [[katolicisms|katoļu ticībā]] pārgājušo vietējo [[līvi|līvu]], [[letgaļi|letgaļu]] un [[igauņi|igauņu]] vasaļu karavīri. Kopš 2000. gada Latvijā un Lietuvā 22. septembri atzīmē kā [[Balti|Baltu]] vienības dienu. == Ievads == Pāvests [[Gregors IX]] 1236. gada [[16. februāris|16. februārī]] izdeva bullu, kurā uzdeva legātam [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmam]] gādāt, lai krustneši no citām [[Brēmenes arhibīskapi]]jas provincēm un no [[Magdeburga]]s, [[Havelberga]]s, [[Brandenburga]]s, [[Verdene]]s, [[Mindene]]s, [[Paderborna]]s diecēzēm (tagadējās [[Saksija-Anhalte|Saksijas-Anhaltes]], [[Lejassaksija]]s un [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] teritorijā) un [[Gotlande]]s tiktu aicināti doties uz [[Livonija|Livoniju]]. Līdz ar to, 1236. gada vasarā Livonijā no jauna, pēc vairāku gadu pārtraukuma, ieradās krustnešu papildspēki. Kā ievērojamākie starp tiem minēti [[Dītrihs no Hāzeldorfas]] un [[Heinrihs no Dannenbergas]], dižciltīgi [[sakši|sakšu]] augstmaņi. Karagājiena mērķis bija pakļaut un kristīt [[Zemgales bīskapija]]i iedalītās zemes no [[Lielupe]]s augšteces līdz pat [[Nemuna]]i. Atbraukušie krustneši prasīja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordenim]] rīkot iebrukumu lietuviešu zemē pēc iespējas ātrāk, lai līdz ziemas salam vēl paspētu atgriezties [[Vācija|Vācijā]]. Krustnešu spiests, Zobenbrāļu ordeņa mestrs [[Folkvins]] sapulcināja ordeņa spēkus — kristītos [[igauņi|igauņus]], [[līvi|līvus]], [[letgaļi|letgaļus]], kā arī sabiedrotos [[krievi|krievus]] no [[Pleskava]]s. Kopējais karotāju skaits nav precīzi zināms, rakstītie avoti sniedz informāciju tikai par vismaz 48 ordeņbrāļiem un 200 Pleskavas karavīriem. Pēc vācu pētnieka [[Frīdrihs Beninhofens|Frīdriha Beninhofena]] ordeņa pusē karagājienā piedalījās apmēram 3000 vīru. Pretējā pusē bija sapulcināts 4000—5000 vīru liels karaspēks, ko vadīja žemaišu kunigaitis [[Vikints]]. Nav pārliecinošu datu, ka kaujā būtu piedalījies [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitijas]] dižkungs [[Mindaugs]]. == Kauja == [[Attēls:Medieval Livonia 1260.svg|250px|left|thumb|Livonijas karte XIII. gs., kur Saules kaujas vieta ir atzīmēta Lietuvas teritorijā.]] [[Attēls:2010 05 22 062Saulėsmūšis.JPG|thumb|Iespējamā Saules kaujas norises vieta, Jauniūņi, Jonišķu rajons, Lietuva.]] Saskaņā ar [[Atskaņu hronika]]s aprakstu, krustnešu un viņu sabiedroto karaspēks iebruka Lietuvas zemē (''Littowen'') un pamatīgi to izpostīja. Uz Rīgu tiem bija jāatgriežas caur brikšņaino un purvaino [[Saules zeme|Saules zemi]], kur nonāca pie kādas upes, kur tos gaidīja lietuviešu karaspēks. Folkvins brīdināja krustnešus par draudošajām briesmām un iespējamo kauju, taču pārgājienā nogurušais karaspēks nevēlējās uzsākt cīņu un iekārtojās nometnē. Otrā rītā, ar pēkšņu uzbrukumu, kauju uzsāka [[žemaiši]], uzbrukdami krustnešu karaspēkam, kurš bija vairāk noskaņots turpināt mājupceļu, nekā cīnīties. Pēkšņais uzbrukums pārsteidza krustnešus, igauņu, līvu un letgaļu karavīri atteicās cīnīties, daļa karaspēka metās bēgt, bet ielenktie ordeņbrāļi, zaudējuši smagās kavalērijas priekšrocības, pēc sīvas cīņas tika nogalināti. Zemgaļu karaspēks nogrieza atkāpšanos tiem, kas bija aizbēguši no kaujas lauka.<ref>[[Atskaņu hronika]] (01863.-01969.)</ref> Rakstu avotos kritušo ordeņbrāļu skaits svārstās no 48—60, taču visticamākās ir [[Atskaņu hronika]]s ziņas par 48 ordeņbrāļiem. Krita arī augstdzimušie krustnešu vadoņi, grāfi — [[Dītrihs no Hāzeldorfas]] un [[Heinrihs no Dannenbergas]], kā arī lielākā krustnešu daļa. Pēc [[Novgorodas 1. hronika]]s ziņām no krievu karavīriem mājās atgriezās tikai katrs desmitais. [[Attēls:Saulesmusiolenta.jpg|thumb|Saules kaujas memoriālā parka vēstījums.]] Rakstītie avoti sniedz skopas un pretrunīgas ziņas par Saules kaujas notikuma vietu, līdz ar to historiogrāfijā nav vienprātības šajā jautājumā. Atskaņu hronikā apgabals, kur notika kauja tiek saukts par ''Soule'', Vartbergas Hermaņa hronikā ''circa terram Sauleorum'', kas nozīmē "Sauliešu zemes tuvumā". Literatūrā ir divas plašāk pamatotas [[hipotēze]]s par iespējamo Saules kaujas vietu. Pirmā, ka tā notikusi uz ziemeļiem no [[Šauļi]]em [[Lietuva|Lietuvā]], kur Šauļu—[[Jonišķi|Jonišķu]] vecais lielceļš pie Jaunjūniem šķērso [[Mūsa]]s upi (šo hipotēzi pamatojis [[Frīdrihs Benninghofens]] 1965. gadā). Otrā, ka Latvijā, [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Vecsaules pagasts|Vecsaules pagastā]], Čapānu mājas robežās (šo hipotēzi pamatojuši [[Augusts Bīlenšteins]] 1892. gadā un [[Pēteris Stepiņš]] 1993. gadā). Taču līdz šim neviena no tām nav neapstrīdami pierādīta un Saules kaujas vieta līdz ar to jāuzskata par pagaidām nenoskaidrotu.<ref>[http://www.old.historia.lv/alfabets/S/sa/saules_kauja/saules_kauja.htm Saules kauja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161207213459/http://www.old.historia.lv/alfabets/S/sa/saules_kauja/saules_kauja.htm |date={{dat|2016|12|07||bez}} }} no historia.lv</ref> == Sekas == [[Attēls:Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237.jpg|thumb|Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237. ɡadā. Kreisajā pusē sēž pāvests [[Gregors IX]], pa labi stāv Vācu ordeņa mestrs [[Hermanis no Zalcas]] ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums)]] Pēc Saules kaujas no Zobenbrāļu ordeņa kontrolētās teritorijas atkrita [[Sāmsala|sāmsalieši]], zemgaļi un daļa [[kurši|kuršu]]. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] lielmestrs [[Hermans no Zalcas]] bija izšķīries par labu Zobenbrāļu ordeņa pievienošanai Vācu ordenim vēl pirms Saules kaujas iznākuma uzzināšanas, taču apvienošanos kavēja [[Dānija]]s karaļa prasības. Tikai pēc Zobenbrāļu ordeņa sūtņa [[Gerlaks Rots|Gerlaka Rota]] ierašanās Viterbo pie pāvesta ar ziņām par Saules kaujas iznākumu šis jautājums tika galīgi atrisināts. Pāvests pret apvienošanās atļauju prasīja atdot Dānijas karalim atņemto Ziemeļigauniju, kas arī tikai izdarīts. Rezultātā [[1237]]. gada [[14. maijs|14. maijā]], Romas pāvests [[Gregors IX|Gregorijs IX]] parakstīja rīkojumu par ordeņu apvienošanu. Pieminot Saules kauju, kur lietuvieši un zemgaļi kopīgi cīnījās pret vienu ienaidnieku, 22. septembrī tiek atzīmēta [[Baltu vienības diena]]. == Piemiņa == [[Attēls:Stamps of Lithuania, 2011-31.jpg|thumb|200px|Saules kaujas piemiņas pastmarka (Lietuva, 2011).]] [[Attēls:2011 09 22Jauniunai11.JPG|thumb|200px|Saules kaujas inscinējums Jauņūnos (2011).]] * [[1987]]. gadā [[Lietuvas PSR]] kultūras ministrija iekļāva Jauņūnu apkaimi kā iespējamo Saules kaujas vietu Republikas nozīmes vēstures pieminekļu sarakstā. * [[1996]]. gadā konkurā par [[Saules kaujas memoriālais parks|Saules kaujas memoriālā parka]] izveidi Jauņūnos uzvarēja lietuviešu arhitektes Virgīnijas Taujanskienes projekts * [[1998]]. gadā Latviešu folkmetāla grupa [[Skyforger]] izlaida albumu ''[[Kauja pie Saules (albums)|Kauja pie Saules]]'', kura tituldziesma ir par Saules kauju. * [[2000]]. gadā Latvijas un Lietuvas parlamenti nolēma katru gadu Saules kaujas dienā svinēt Baltu vienības dienu. * [[2006]]. gadā uzņemta lietuviešu filma "Saules kauja" (''Saulės mūšis'', režisors Sauļus Bartkus, scenārija autors Gintars Songaila). == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Livonijas krusta kari]] == Ārējās saites == * Viesturs Sprūde (2016. gada 23. septembris). [https://web.archive.org/web/20161001035141/http://www.la.lv/baltiesu-pirma-uzvara/ Par seno baltu vienotības simbolu – Saules kauju – jautājumu vairāk nekā atbilžu]. [[Latvijas Avīze]]. Skatīts: 2016. gada 1. oktobrī. * [https://web.archive.org/web/20150518013838/http://www.old.historia.lv/alfabets/S/sa/saules_kauja/raksti/dedumietis.htm Saules kauja 1236.gada septembrī. Lokalizācijas mēģinājums.] * [https://web.archive.org/web/20170407144415/http://www.historia.lv/raksts/juskevics-j-kauja-pie-saules-22sept-1236gada-aizsargs-1926-5-140-143lpp J. Juškevičs. Kauja pie Saules 22. sept. 1236. gadā. Aizsargs. 1926. 5, 140.—143.lpp.] [[Kategorija:Kaujas Livonijas krusta karos]] [[Kategorija:Kaujas ar Zobenbrāļu ordeņa piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Lietuvas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar zemgaļu piedalīšanos]] [[Kategorija:1236. gads]] [[Kategorija:13. gadsimta kaujas]] 65ebb0iozx6fftrladd6djq0s0r3g7j 4490874 4490873 2026-07-06T08:37:43Z Pirags 3757 /* Piemiņa */ 4490874 wikitext text/x-wiki {{Kauja |kauja=Saules kauja |attēls= [[Attēls:Saules kauja.jpg|300px]] |paraksts= [[Voldemārs Vimba|Voldemāra Vimbas]] 1936. gada glezna "Saules kauja" |konfl=[[Livonijas krusta kari]] |laiks=[[1236]]. gada [[22. septembris]] |vieta=nav zināma |iznāk=Tiek iznīcināts [[Zobenbrāļu ordenis]] |puse1= [[Žemaiši]], saukti par [[lietuvieši]]em<br />[[Zemgaļi]] |puse2=[[File:Zakon Kawalerów Mieczowych COA.svg|15px]][[Zobenbrāļu ordenis]]<br />[[Letgaļi]]<br />[[Līvi]]<br />[[Igauņi]]<br />[[File:Символ господарства Псковского.png|15px]][[Pleskava|Pleskavieši]] |karavad1=[[Vikints]] |karavad2=[[Folkvins]] |spēki1=4000—5000 |spēki2=3000 |zaud1=nav zināms |zaud2=aptuveni 2700, no tiem 50—60 bruņinieki }} '''Saules kauja''' ({{val|lt|Saulės mūšis}} jeb ''Šiaulių mūšis''; {{val|de|Schlacht von Schaulen}}) bija viena no lielākajām [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] kaujām, kas notika [[1236]]. gada [[22. septembris|22. septembrī]] pie [[Saules zeme]]s ziemeļu robežas. Tajā [[Žemaiši|žemaišu]] un [[zemgaļi|zemgaļu]] karaspēks [[Vikints|Vikinta]] vadībā iznīcināja apvienoto krustnešu karaspēku, kurā ietilpa gan ārzemju bruņinieki, gan [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] mestra [[Folkvīns|Folkvīna]] un tā sabiedrotā [[Pleskavas kņazi|Pleskavas kņaza]] karaspēks, gan arī [[katolicisms|katoļu ticībā]] pārgājušo vietējo [[līvi|līvu]], [[letgaļi|letgaļu]] un [[igauņi|igauņu]] vasaļu karavīri. Kopš 2000. gada Latvijā un Lietuvā 22. septembri atzīmē kā [[Balti|Baltu]] vienības dienu. == Ievads == Pāvests [[Gregors IX]] 1236. gada [[16. februāris|16. februārī]] izdeva bullu, kurā uzdeva legātam [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmam]] gādāt, lai krustneši no citām [[Brēmenes arhibīskapi]]jas provincēm un no [[Magdeburga]]s, [[Havelberga]]s, [[Brandenburga]]s, [[Verdene]]s, [[Mindene]]s, [[Paderborna]]s diecēzēm (tagadējās [[Saksija-Anhalte|Saksijas-Anhaltes]], [[Lejassaksija]]s un [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] teritorijā) un [[Gotlande]]s tiktu aicināti doties uz [[Livonija|Livoniju]]. Līdz ar to, 1236. gada vasarā Livonijā no jauna, pēc vairāku gadu pārtraukuma, ieradās krustnešu papildspēki. Kā ievērojamākie starp tiem minēti [[Dītrihs no Hāzeldorfas]] un [[Heinrihs no Dannenbergas]], dižciltīgi [[sakši|sakšu]] augstmaņi. Karagājiena mērķis bija pakļaut un kristīt [[Zemgales bīskapija]]i iedalītās zemes no [[Lielupe]]s augšteces līdz pat [[Nemuna]]i. Atbraukušie krustneši prasīja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordenim]] rīkot iebrukumu lietuviešu zemē pēc iespējas ātrāk, lai līdz ziemas salam vēl paspētu atgriezties [[Vācija|Vācijā]]. Krustnešu spiests, Zobenbrāļu ordeņa mestrs [[Folkvins]] sapulcināja ordeņa spēkus — kristītos [[igauņi|igauņus]], [[līvi|līvus]], [[letgaļi|letgaļus]], kā arī sabiedrotos [[krievi|krievus]] no [[Pleskava]]s. Kopējais karotāju skaits nav precīzi zināms, rakstītie avoti sniedz informāciju tikai par vismaz 48 ordeņbrāļiem un 200 Pleskavas karavīriem. Pēc vācu pētnieka [[Frīdrihs Beninhofens|Frīdriha Beninhofena]] ordeņa pusē karagājienā piedalījās apmēram 3000 vīru. Pretējā pusē bija sapulcināts 4000—5000 vīru liels karaspēks, ko vadīja žemaišu kunigaitis [[Vikints]]. Nav pārliecinošu datu, ka kaujā būtu piedalījies [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitijas]] dižkungs [[Mindaugs]]. == Kauja == [[Attēls:Medieval Livonia 1260.svg|250px|left|thumb|Livonijas karte XIII. gs., kur Saules kaujas vieta ir atzīmēta Lietuvas teritorijā.]] [[Attēls:2010 05 22 062Saulėsmūšis.JPG|thumb|Iespējamā Saules kaujas norises vieta, Jauniūņi, Jonišķu rajons, Lietuva.]] Saskaņā ar [[Atskaņu hronika]]s aprakstu, krustnešu un viņu sabiedroto karaspēks iebruka Lietuvas zemē (''Littowen'') un pamatīgi to izpostīja. Uz Rīgu tiem bija jāatgriežas caur brikšņaino un purvaino [[Saules zeme|Saules zemi]], kur nonāca pie kādas upes, kur tos gaidīja lietuviešu karaspēks. Folkvins brīdināja krustnešus par draudošajām briesmām un iespējamo kauju, taču pārgājienā nogurušais karaspēks nevēlējās uzsākt cīņu un iekārtojās nometnē. Otrā rītā, ar pēkšņu uzbrukumu, kauju uzsāka [[žemaiši]], uzbrukdami krustnešu karaspēkam, kurš bija vairāk noskaņots turpināt mājupceļu, nekā cīnīties. Pēkšņais uzbrukums pārsteidza krustnešus, igauņu, līvu un letgaļu karavīri atteicās cīnīties, daļa karaspēka metās bēgt, bet ielenktie ordeņbrāļi, zaudējuši smagās kavalērijas priekšrocības, pēc sīvas cīņas tika nogalināti. Zemgaļu karaspēks nogrieza atkāpšanos tiem, kas bija aizbēguši no kaujas lauka.<ref>[[Atskaņu hronika]] (01863.-01969.)</ref> Rakstu avotos kritušo ordeņbrāļu skaits svārstās no 48—60, taču visticamākās ir [[Atskaņu hronika]]s ziņas par 48 ordeņbrāļiem. Krita arī augstdzimušie krustnešu vadoņi, grāfi — [[Dītrihs no Hāzeldorfas]] un [[Heinrihs no Dannenbergas]], kā arī lielākā krustnešu daļa. Pēc [[Novgorodas 1. hronika]]s ziņām no krievu karavīriem mājās atgriezās tikai katrs desmitais. [[Attēls:Saulesmusiolenta.jpg|thumb|Saules kaujas memoriālā parka vēstījums.]] Rakstītie avoti sniedz skopas un pretrunīgas ziņas par Saules kaujas notikuma vietu, līdz ar to historiogrāfijā nav vienprātības šajā jautājumā. Atskaņu hronikā apgabals, kur notika kauja tiek saukts par ''Soule'', Vartbergas Hermaņa hronikā ''circa terram Sauleorum'', kas nozīmē "Sauliešu zemes tuvumā". Literatūrā ir divas plašāk pamatotas [[hipotēze]]s par iespējamo Saules kaujas vietu. Pirmā, ka tā notikusi uz ziemeļiem no [[Šauļi]]em [[Lietuva|Lietuvā]], kur Šauļu—[[Jonišķi|Jonišķu]] vecais lielceļš pie Jaunjūniem šķērso [[Mūsa]]s upi (šo hipotēzi pamatojis [[Frīdrihs Benninghofens]] 1965. gadā). Otrā, ka Latvijā, [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Vecsaules pagasts|Vecsaules pagastā]], Čapānu mājas robežās (šo hipotēzi pamatojuši [[Augusts Bīlenšteins]] 1892. gadā un [[Pēteris Stepiņš]] 1993. gadā). Taču līdz šim neviena no tām nav neapstrīdami pierādīta un Saules kaujas vieta līdz ar to jāuzskata par pagaidām nenoskaidrotu.<ref>[http://www.old.historia.lv/alfabets/S/sa/saules_kauja/saules_kauja.htm Saules kauja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161207213459/http://www.old.historia.lv/alfabets/S/sa/saules_kauja/saules_kauja.htm |date={{dat|2016|12|07||bez}} }} no historia.lv</ref> == Sekas == [[Attēls:Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237.jpg|thumb|Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237. ɡadā. Kreisajā pusē sēž pāvests [[Gregors IX]], pa labi stāv Vācu ordeņa mestrs [[Hermanis no Zalcas]] ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums)]] Pēc Saules kaujas no Zobenbrāļu ordeņa kontrolētās teritorijas atkrita [[Sāmsala|sāmsalieši]], zemgaļi un daļa [[kurši|kuršu]]. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] lielmestrs [[Hermans no Zalcas]] bija izšķīries par labu Zobenbrāļu ordeņa pievienošanai Vācu ordenim vēl pirms Saules kaujas iznākuma uzzināšanas, taču apvienošanos kavēja [[Dānija]]s karaļa prasības. Tikai pēc Zobenbrāļu ordeņa sūtņa [[Gerlaks Rots|Gerlaka Rota]] ierašanās Viterbo pie pāvesta ar ziņām par Saules kaujas iznākumu šis jautājums tika galīgi atrisināts. Pāvests pret apvienošanās atļauju prasīja atdot Dānijas karalim atņemto Ziemeļigauniju, kas arī tikai izdarīts. Rezultātā [[1237]]. gada [[14. maijs|14. maijā]], Romas pāvests [[Gregors IX|Gregorijs IX]] parakstīja rīkojumu par ordeņu apvienošanu. Pieminot Saules kauju, kur lietuvieši un zemgaļi kopīgi cīnījās pret vienu ienaidnieku, 22. septembrī tiek atzīmēta [[Baltu vienības diena]]. == Piemiņa == * [[1987]]. gadā [[Lietuvas PSR]] kultūras ministrija iekļāva Jauņūnu apkaimi kā iespējamo Saules kaujas vietu Republikas nozīmes vēstures pieminekļu sarakstā. * [[1996]]. gadā konkurā par [[Saules kaujas memoriālais parks|Saules kaujas memoriālā parka]] izveidi Jauņūnos uzvarēja lietuviešu arhitektes Virgīnijas Taujanskienes projekts * [[1998]]. gadā Latviešu folkmetāla grupa [[Skyforger]] izlaida albumu ''[[Kauja pie Saules (albums)|Kauja pie Saules]]'', kura tituldziesma ir par Saules kauju. * [[2000]]. gadā Latvijas un Lietuvas parlamenti nolēma katru gadu Saules kaujas dienā svinēt Baltu vienības dienu. * [[2006]]. gadā uzņemta lietuviešu filma "Saules kauja" (''Saulės mūšis'', režisors Sauļus Bartkus, scenārija autors Gintars Songaila). <gallery> Attēls:Stamps of Lithuania, 2011-31.jpg|Saules kaujas piemiņas pastmarka (Lietuva, 2011) Attēls:2011 09 22Jauniunai11.JPG|Saules kaujas inscinējums Jauņūnos (2011) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Livonijas krusta kari]] == Ārējās saites == * Viesturs Sprūde (2016. gada 23. septembris). [https://web.archive.org/web/20161001035141/http://www.la.lv/baltiesu-pirma-uzvara/ Par seno baltu vienotības simbolu – Saules kauju – jautājumu vairāk nekā atbilžu]. [[Latvijas Avīze]]. Skatīts: 2016. gada 1. oktobrī. * [https://web.archive.org/web/20150518013838/http://www.old.historia.lv/alfabets/S/sa/saules_kauja/raksti/dedumietis.htm Saules kauja 1236.gada septembrī. Lokalizācijas mēģinājums.] * [https://web.archive.org/web/20170407144415/http://www.historia.lv/raksts/juskevics-j-kauja-pie-saules-22sept-1236gada-aizsargs-1926-5-140-143lpp J. Juškevičs. Kauja pie Saules 22. sept. 1236. gadā. Aizsargs. 1926. 5, 140.—143.lpp.] [[Kategorija:Kaujas Livonijas krusta karos]] [[Kategorija:Kaujas ar Zobenbrāļu ordeņa piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Lietuvas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar zemgaļu piedalīšanos]] [[Kategorija:1236. gads]] [[Kategorija:13. gadsimta kaujas]] mvt0teptn9slr56rr0uv3h3d7p679vj 0 4518 4490543 4182560 2026-07-05T15:05:37Z Pirags 3757 +bilde 4490543 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{Citas nozīmes|Zemgales lielkungu|Viesturs|Viesturs}} [[Attēls:Westhardus, Rex Semigallorum (Liberts 1936).jpg|thumb|200px|Zemgaļu ķēniņš Viestards ([[Ludolfs Liberts|L.Liberta]] glezna [[Rīgas pils|Rīgas pilī]], 1936)]] [[attēls:Konrāds no Meiendorpas un ķēniņš Viestards uzvar lietuviešus pie Ropažiem 1204.JPG|thumb|[[Konrāds no Meiendorpas]] (uz zirɡa pa kreisi) un zemɡaļu ķēniņš Viestards (uz zirɡa pa labi) uzvar lietuviešus kaujā pie Ropažiem ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] '''Viestards''' jeb '''Viestarts'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=2&q=Viestarts&id=965910&g=1 |title=letonika.lv |access-date={{dat|2018|10|16||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200930062238/https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=2&q=Viestarts&id=965910&g=1 }}</ref> (avotos: ''Vesthardus'', ''Vester''; miris pēc 1229. gada), arī '''Viesturs''', bija [[Tērvete (zeme)|Tērvetes]] zemes vecākais, vēlāk visas [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] lielkungs. [[Atskaņu hronika|Atskaņu hronikā]] kopš 1225. gada dēvēts par [[Zemgales valdnieku uzskaitījums|Zemgales ķēniņu]] (''konic Vesters''). == Vārda cilme == Pēc valodnieka Ernesta Bleses domām, Viestarts ir baltu cilmes personvārds, kas liecina par cilvēku, kurš visiem kaut ko saka (no {{val|lt|tarti}} — 'sacīt') un par visiem rūpējas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1268 |title=Vēsturiskie Latvijas valsts apbalvojumi Viestura ordenis |access-date={{dat|2007|03|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070304050645/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=1268 |archivedate={{dat|2007|03|04||bez}} }}</ref> Vārda pirmā daļa savukārt cēlusies no vārda "viesis" ({{val|lt|viešis}}, vai arī no ''viešpats'' — 'kungs'). == Biogrāfija == No 1205. līdz 1208. gadam [[Tērvete (zeme)|Tērvetes]] vecākais Viestarts vadīja zemgaļu karaspēku cīņās pret [[līvi]]em ([[1206. gada kauja pie Turaidas|1206. gada kaujā pie Turaidas]]) un to sabiedrotajiem [[lietuvieši]]em ([[Karagājiens uz Lietuvu (1208)|1208. gada karagājienā uz Lietuvu]]). Jau pēc [[1205. gada Ropažu kauja|uzvaras Ropažu kaujā]] 1205. gadā viņš bija noslēdzis militāru savienību ar Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapu Albertu]]. 1219. gadā Viestarta vadītais karaspēks mēģināja [[Mežotnes aplenkumi (1219—1220)|ieņemt zemgaļu pilskalnu Mežotni]] [[Upmale (zeme)|Upmales zemē]], kas bija noslēgusi sadarbības līgumu ar krustnešiem. 1225. gadā par visas [[Zemgales valdnieku uzskaitījums|Zemgales ķēniņu]] kļuvušais Viestarts atļāva pāvesta legātam [[Vilhelms no Modenas|Modenas Vilhelmam]] sludināt visā Zemgalē kristietību, bet pats atteicās kristīties. Blakus [[Zemgales bīskapija|Zemgales bīskapam]] [[Lamberts (bīskaps)|Lambertam]] viņš saglabāja militāro varu Zemgalē. Sakarā ar robežu strīdiem [[Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)|1228. gadā ķēniņš Viestarts vadīja zemgaļu un kuršu uzbrukumu]] [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klosterim]]. Atbildes karagājienā krustneši iebruka Zemgalē, bet nespēja to iekarot. [[Aizkraukles kauja (1229)|1229. gadā Viestarts devās atbildes karagājienā pāri Daugavai]] pret Zobenbrāļu ordeņa pili [[Aizkraukles komtureja|Aizkraukles komturejā]]. Jādomā, ka 1231. gadā ķēniņš Viestarts jau bija miris, jo Rīgas bīskaps Nikolajs veica Zemgales zemju pārdali, Mežotnes un Upmales teritoriju pievienojot Rīgas diacēzei, bet pārējo Zemgales daļu nododot Rīgai un ordenim, tādējādi, ''[[de facto]]'' likvidējot Zemgales bīskapiju. == Literatūra == * [[Pēteris Dreimanis]]. Zemgales lielskungs Viestarts (1927) * Letonika.lv Latvijas vēstures enciklopēdija == 13. gadsimta Latvijas nominālie un faktiskie valdnieki ķēniņa Viestarda laikā == {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = nezināms | virsraksts = [[Zemgales ķēniņš]]<br /> Viestards | periods = pirms [[1205. gads|1205. gada]] — pēc [[1229. gads|1229. gada]] | pēc = [[Šabis]] (ap 1259)}} {{Amatu secība | pirms = nav | virsraksts = [[Sēlijas bīskapi|Sēlijas bīskaps]] <br /> [[Bernhards no Lipes]] ([[1218. gads|1218]]—[[1224. gads|1224]]) <br /> [[Lamberts (bīskaps)|Lamberts]] (1224—1226) Zemgales bīskaps (1226—1232)| periods = | pēc = [[Zemgales bīskaps]] <br /> [[Balduīns no Alnas]] (1232—1236) }} {{Amatu secība | pirms = [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]] (1196—1198) | virsraksts = [[Livonijas bīskapi]] <br /> [[Alberts fon Bukshēvdens]] (1199—1229) | periods = | pēc = [[Nikolajs fon Nauens]] (1229—1253)}} {{Amatu secība | pirms = - | virsraksts = [[Zobenbrāļu Ordeņa mestri]] <br /> [[Venno]] (1204—1209) <br /> [[Folkvins]] (1209—1236) | periods = | pēc = [[Livonijas ordeņa mestri]] <br />[[Hermans Balke]] (1237—1239)}} {{kastes beigas}} == Skatīt arī == * [[Viestura ordenis]] * [[Livonijas krusta kari]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējā saites == * [https://web.archive.org/web/20110831204840/http://www.historia.lv/alfabets/V/vi/viestards/viestards.htm Viestards historia.lv] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20081011154442/http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=498 Viestarts (Viesturs) — zemgaļu valdnieks (13. gs.)] {{lv ikona}} * [http://www.omsa.org/photopost/showphoto.php?photo=1098 Order of Vesthardus, commander, with swords] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070912041012/http://www.historia.lv/alfabets/V/vi/viestards/encik/viest_lpe.htm Latvijas padomju enciklopēdija. 101 sējums, 426.lpp.] {{lv ikona}} * [https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=viestarts&s=0&g=1&r=2] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200930052248/https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=viestarts&s=0&g=1&r=2 |date={{dat|2020|09|30||bez}} }} {{lv ikona}} [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Zemgaļi]] qjcv9nvujizpk5989h2j1cn2adflqmn 0 4523 4490716 4474660 2026-07-05T20:32:30Z Pirags 3757 4490716 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Rubenes baznīca 2000-04-29.jpg|thumb|300px|Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta]] '''Latviešu Indriķis''' ({{val-la|Henricus de Lettis}}, ap 1187 — pēc 1259) jeb '''Indriķis no Rubenes''' ({{val-la|Hinricus de Papendorpe}}) bija [[Imera]]s latviešu [[katoļi|katoļu]] draudzes priesteris, tulks un pirmās [[Latvija|Latvijā]] sarakstītās hronikas (t.s. [[Indriķa Livonijas hronika]]s) autors. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Igauņu uzbrukuma latviešu Beverīnas pilij atvairīšana 1207.jpg|300px|Latviešu Indriķa dziesma atvaira igauņu uzbrukumu [[Beverīna]]s pilij ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums)]] Indriķa dzimšanas vieta un laiks nav zināmi, bet labās [[līvu valoda|līvu]] un letu valodu zināšanas liecina, ka viņš varēja būt dzimis robežapgabalā. [[Arveds Švābe]] izteica pieņēmumu, ka viņš varēja būt viens no 30 līvu [[labieši|labiešu]] dēliem, kurus bīskaps Alberts 1200. gadā lika aizvest uz Vāczemi par ķīlniekiem ([[Indriķa hronika]] IV. 4.). Domājams, ka daļa no šiem ārzemēs izskolotiem labiešu dēliem vēlāk ieņēma garīdznieku amatus jaunkristīto [[līvi|līvu]], [[leti|letu]] un [[igauņi|igauņu]] zemēs. Citi avoti uzskata, ka viņš dzimis zemākās aristokrātijas ģimenē [[Vācija|Vācijā]], Papendorpā netālu no [[Magdeburga|Magdeburgas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://erenow.org/postclassical/crusades/424.php|title=Henry of Livonia - The Crusades|website=erenow.org|access-date=2026-05-28|language=en}}</ref> 1208. gadā Indriķis tika iesvētīts par priesteri un ieradās [[Imera]]s novadā, kur sāka sludināt katoļu ticību vietējo latviešu vidū. Uzcēla baznīcu tagadējā [[Rubene|Rubenē]]. 1212. gadā bijis šķīrējs strīdā starp [[Autine]]s latviešiem un [[Zobenbrāļu ordenis|ordeni]] (skat. [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles]]). 1215. gadā pavadīja Raceburgas bīskapu Filipu ceļā uz [[Roma|Romu]]. Vēlāk piedalījās [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karos]] pret [[igauņi]]em. Kad 1225. gada pavasarī Rīgā ieradās Romas pāvesta legāts [[Vilhelms no Modenas]], Latviešu Indriķis kā tulks kopā ar legātu, [[Alberts fon Bukshēvdens|Livonijas bīskapu Albertu]], [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapu]] [[Lamberts (bīskaps)|Lambertu]] un citiem zemes kungiem apceļoja misijas apgabalu, apmeklējot [[Turaida (zeme)|Turaidu]], [[Lēdurga|Lēdurgu]], [[Metsepole|Metsepoli]], [[Idumeja|Idumeju]], [[Letija|Letiju]] un Igauniju. Ap 1225./1226. gadu viņš bīskapa Alberta uzdevumā sacerēja [[Indriķa hronika|Livonijas, Letijas un Igaunijas pakļaušanas un kristīšanas hroniku]], bet 1227. gadā tai pievienoja vēl vienu nodaļu par [[Sāmsala]]s iekarošanu. Dzīvoja Rubenē vismaz līdz 1259. gadam, kad viņu nopratināja kā liecinieku strīdā par [[Rīgas arhibīskapija|arhibīskapijas]] un [[Livonijas ordenis|ordeņa]] robežām pie [[Burtnieks|Burtnieku ezera]] un [[Salaca]]s. Šajā laikā viņš dēvēts par Papendorfas draudzes kungu Indriķi (''dominus Hinricus plebanus de Papendorpe''). [[Lejasvācu valoda|Lejasvācu]] vietvārda ''Papendorp'' nozīme ir “Mācītāja ciems”, kas liecina par augsto cieņu, ko pret Indriķi juta Imeras un plašākas apkārtnes tā laika iedzīvotāji. == Izcelsme == Pats hronikas autors sevi dēvējis par Imeras letu mācītāju (''Henricus, Letthorum minister de Ymera'') vai arī svētnieku Indriķi no letiem (''sacerdos Henricus de Letthis''). Par priestera Indriķa tautību nav vienota uzskata — sākumā viņu uzskatīja par [[Imera]]s [[leti|letu]] vai [[līvi|līvu]], kam piekrita hronikas vācu akadēmiskā tulkojuma autors [[Leipcigas Universitāte]]s profesors [[Vilhelms Arnts]] (1838—1895)<ref>W. Arndt. Heinrici Chronicon Lyvoniae ex recensione. p. XVI citāts: “De origine eius multum disputatum est. Cum prius omnes crederent, eum Lettum origine fuisse, nunc eum Germanum sibi vindicant Lyvones hodierni. Falso!” (latīniski) — “Par viņa [Indriķa] izcelšanos ir daudz debatēts. Ja agrāk visi ticēja, ka viņš cēlies no latviešiem, tad tagad mūsdienu livoņi piesavinās viņu kā vācieti. Aplam!</ref> un [[Latvijas Universitāte]]s profesors [[Arveds Švābe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/H/he/heinrihs_no_papendorfas/raksti/shvabe.001.htm |title=Švābe, A. Kas bija Latviešu Indriķis. Senatne un Māksla. 1938. Nr.4, 11.—38.lpp. |access-date={{dat|2013|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130530142802/http://www.historia.lv/alfabets/H/he/heinrihs_no_papendorfas/raksti/shvabe.001.htm#028 |archivedate={{dat|2013|05|30||bez}} }}</ref> Vēlāk vācu historiogrāfijā sāka dominēt uzskats, ka Imeras priesteris bija [[Magdeburga|Magdeburgā]] dzimis [[vācieši|vācietis]],<ref>[R. Holtzmann. Studien zu Heinrich von Lettland. Neues Archiv der Gesellschaft für ältere deutsche Geschichtskunde, Bd. 43, Hannover, Leipzig, 1920.]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://bsbndb.bsb.lrz-muenchen.de/sfz29286.html |title=Johansen, Paul. „Heinrich von Lettland“. In: Neue Deutsche Biographie 8 (1969), S. 413 |access-date={{dat|2013|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305005920/http://bsbndb.bsb.lrz-muenchen.de/sfz29286.html |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> kas Latvijā ieradies ap 1205. gadu. Latviešu vēsturnieks [[Arveds Švābe]] šādi mēģinājis atspēkot argumentus par Latviešu Indriķa vācisko izcelsmi: # Viņa vārds ''Henricus'' ir vāciskas izcelsmes. Tomēr arī latvieši un līvi, kristoties un pārejot garīgā kārtā, varēja pieņemt vai nu sava krusttēva, vai kādu citu nozīmīgu vācu vārdu, piemēram, [[Kaupo]] pieņēma Jēkaba vārdu. # Vācu īpašvārdi hronikā rakstīti [[lejasvācu valoda|lejasvācu valodā]], tātad Indriķis cēlies no Ziemeļvācijas. Tomēr lielākā daļa Livonijas garīgo un laicīgo kungu bija lejasvācu izcelsmes, no kuriem hronists dzirdēja Ziemeļvācijas vietu nosaukumus tikai lejasvācu formā. # Indriķa dzimtene bija [[Raceburga|Raceburgā]] vai Magdeburgā, kas balstās uz to, ka dažos tālaika dokumentos minēts svētnieks ''Heinricus, sacerdos de Lon''. Tomēr pierādāms, ka [[Vestfālene]]s Īzerlonā (''Lon'') dzīvojušais garīdznieks Indriķis 1214.—1233. gadā dzīvoja nevis Livonijā, bet gan Vestfālenē. # Indriķis savos tautu raksturojumos nostājās nevis latviešu, bet gan vācu pusē, piemēram, slavēja vācu uzticību un varonību, bet līvus un letus dēvēja cietsirdīgiem. Tomēr viņš kritiski rakstīja arī par vācu [[zobenbrāļi]]em un idealizēja bīskapu Albertu, bet visur tur, kur bij ķilda starp lībjiem un letiem, viņš aizstāvēja letus. # Rakstot par vāciešiem, Indriķis lietoja vietniekvārdu “mēs” (''nos''). Tomēr viņš par “mūsējiem” sauca visus katoļu ticībai piederīgos Livonijas iedzīvotājus, neatkarīgi no tautības — vāciešus, līvus, letus un igauņus, nostatot tiem pretim krievus (XIV.10), kuršus (XIV.5) vai zemgaļus (XXIII.8). # Indriķis hronikā ne reizi nav lietojis latviešu vārdus, izņemot vienu vietu, kur viņš vārdu ''draugs'' lietojis nepareizā locījumā (XVI.4: ''Bertoldum... draugum suum, id est consocium, alloguitur'').<ref>C.G. v. Sievers. Die Lettenburg Autine und die Nationalität des Chronisten Henricus de Lettis. Riga, 1878. — 26.—27.lpp.</ref> Tomēr kā gan hronists bez labām letgaļu valodas zināšanām varētu kalpot par letu misionāru un tulku miera sarunās ar līviem un letiem 1212. gada Autīnes sacelšanās (XVI.3) laikā? # Indriķis nav lietojis latviešu valodas vietvārdus ''Daugava, Gauja, Burtnieku ezers, Straupe'', bet tā vietā līvu vietvārdus ''Duna, Coiwe, Astigerwe, Raupa''. Tomēr jau sen pirms Indriķa šie līvu vietvārdi bija ieviesušies vācu tirgotāju rakstu valodā, tādēļ viņš sekoja šai tradīcijai. # Indriķa augstais izglītības līmenis tajā laikā varēja būt vienīgi vācietim. Tomēr šāds apgalvojums ir doktrinārs, nevis vēsturisks. == Kaps Rubenes baznīcā? == Tagadējā [[Rubenes baznīca]] uzcelta 1739. gadā uz vecās koka ēkas pamatiem. Baznīcas grīdas atjaunošanas laikā 2000. gadā atrada senas kapenes, kas varētu būt Latviešu Indriķa apglabāšanas vieta. == Literatūra == * [[Paul Johansen]]. Die Chronik als Biographie. Heinrichs von Lettland Lebensgang und Weltanschauung. Jahrbücher für Geschichte Osteuropas, NF, 1953, Bd.1, H.1, S.1-24. {{de}} * Paul Johansen. Henrik af Letlands krønike. Kulturhistorisk leksikon for nordisk middelalder, Bd.6. København, 1961. S.460, 461. (dāniski) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20091205185458/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/saturs_indr_hr.htm Indriķa hronika] {{lv ikona}} * [http://www.ailab.lv/Teksti/Senie/Zeiferts/3.Livhron/1.htm#a 1. Latviešu Indriķa hronika, Latviešu Indriķis] {{lv ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture|Indrikis]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Livonija|Indrikis]] [[Kategorija:Saksijā-Anhaltē dzimušie]] kol1usbb0fl55cvuzwsveygu4oi662n 4490717 4490716 2026-07-05T20:32:49Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4490717 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Rubenes baznīca 2000-04-29.jpg|thumb|300px|Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta]] '''Latviešu Indriķis''' ({{val-la|Henricus de Lettis}}, ap 1187 — pēc 1259) jeb '''Indriķis no Rubenes''' ({{val-la|Hinricus de Papendorpe}}) bija [[Imera]]s latviešu [[katoļi|katoļu]] draudzes priesteris, tulks un pirmās [[Latvija|Latvijā]] sarakstītās hronikas (t.s. [[Indriķa Livonijas hronika]]s) autors. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Igauņu uzbrukuma latviešu Beverīnas pilij atvairīšana 1207.jpg|thumb|300px|Latviešu Indriķa dziesma atvaira igauņu uzbrukumu [[Beverīna]]s pilij ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums)]] Indriķa dzimšanas vieta un laiks nav zināmi, bet labās [[līvu valoda|līvu]] un letu valodu zināšanas liecina, ka viņš varēja būt dzimis robežapgabalā. [[Arveds Švābe]] izteica pieņēmumu, ka viņš varēja būt viens no 30 līvu [[labieši|labiešu]] dēliem, kurus bīskaps Alberts 1200. gadā lika aizvest uz Vāczemi par ķīlniekiem ([[Indriķa hronika]] IV. 4.). Domājams, ka daļa no šiem ārzemēs izskolotiem labiešu dēliem vēlāk ieņēma garīdznieku amatus jaunkristīto [[līvi|līvu]], [[leti|letu]] un [[igauņi|igauņu]] zemēs. Citi avoti uzskata, ka viņš dzimis zemākās aristokrātijas ģimenē [[Vācija|Vācijā]], Papendorpā netālu no [[Magdeburga|Magdeburgas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://erenow.org/postclassical/crusades/424.php|title=Henry of Livonia - The Crusades|website=erenow.org|access-date=2026-05-28|language=en}}</ref> 1208. gadā Indriķis tika iesvētīts par priesteri un ieradās [[Imera]]s novadā, kur sāka sludināt katoļu ticību vietējo latviešu vidū. Uzcēla baznīcu tagadējā [[Rubene|Rubenē]]. 1212. gadā bijis šķīrējs strīdā starp [[Autine]]s latviešiem un [[Zobenbrāļu ordenis|ordeni]] (skat. [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles]]). 1215. gadā pavadīja Raceburgas bīskapu Filipu ceļā uz [[Roma|Romu]]. Vēlāk piedalījās [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karos]] pret [[igauņi]]em. Kad 1225. gada pavasarī Rīgā ieradās Romas pāvesta legāts [[Vilhelms no Modenas]], Latviešu Indriķis kā tulks kopā ar legātu, [[Alberts fon Bukshēvdens|Livonijas bīskapu Albertu]], [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapu]] [[Lamberts (bīskaps)|Lambertu]] un citiem zemes kungiem apceļoja misijas apgabalu, apmeklējot [[Turaida (zeme)|Turaidu]], [[Lēdurga|Lēdurgu]], [[Metsepole|Metsepoli]], [[Idumeja|Idumeju]], [[Letija|Letiju]] un Igauniju. Ap 1225./1226. gadu viņš bīskapa Alberta uzdevumā sacerēja [[Indriķa hronika|Livonijas, Letijas un Igaunijas pakļaušanas un kristīšanas hroniku]], bet 1227. gadā tai pievienoja vēl vienu nodaļu par [[Sāmsala]]s iekarošanu. Dzīvoja Rubenē vismaz līdz 1259. gadam, kad viņu nopratināja kā liecinieku strīdā par [[Rīgas arhibīskapija|arhibīskapijas]] un [[Livonijas ordenis|ordeņa]] robežām pie [[Burtnieks|Burtnieku ezera]] un [[Salaca]]s. Šajā laikā viņš dēvēts par Papendorfas draudzes kungu Indriķi (''dominus Hinricus plebanus de Papendorpe''). [[Lejasvācu valoda|Lejasvācu]] vietvārda ''Papendorp'' nozīme ir “Mācītāja ciems”, kas liecina par augsto cieņu, ko pret Indriķi juta Imeras un plašākas apkārtnes tā laika iedzīvotāji. == Izcelsme == Pats hronikas autors sevi dēvējis par Imeras letu mācītāju (''Henricus, Letthorum minister de Ymera'') vai arī svētnieku Indriķi no letiem (''sacerdos Henricus de Letthis''). Par priestera Indriķa tautību nav vienota uzskata — sākumā viņu uzskatīja par [[Imera]]s [[leti|letu]] vai [[līvi|līvu]], kam piekrita hronikas vācu akadēmiskā tulkojuma autors [[Leipcigas Universitāte]]s profesors [[Vilhelms Arnts]] (1838—1895)<ref>W. Arndt. Heinrici Chronicon Lyvoniae ex recensione. p. XVI citāts: “De origine eius multum disputatum est. Cum prius omnes crederent, eum Lettum origine fuisse, nunc eum Germanum sibi vindicant Lyvones hodierni. Falso!” (latīniski) — “Par viņa [Indriķa] izcelšanos ir daudz debatēts. Ja agrāk visi ticēja, ka viņš cēlies no latviešiem, tad tagad mūsdienu livoņi piesavinās viņu kā vācieti. Aplam!</ref> un [[Latvijas Universitāte]]s profesors [[Arveds Švābe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/H/he/heinrihs_no_papendorfas/raksti/shvabe.001.htm |title=Švābe, A. Kas bija Latviešu Indriķis. Senatne un Māksla. 1938. Nr.4, 11.—38.lpp. |access-date={{dat|2013|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130530142802/http://www.historia.lv/alfabets/H/he/heinrihs_no_papendorfas/raksti/shvabe.001.htm#028 |archivedate={{dat|2013|05|30||bez}} }}</ref> Vēlāk vācu historiogrāfijā sāka dominēt uzskats, ka Imeras priesteris bija [[Magdeburga|Magdeburgā]] dzimis [[vācieši|vācietis]],<ref>[R. Holtzmann. Studien zu Heinrich von Lettland. Neues Archiv der Gesellschaft für ältere deutsche Geschichtskunde, Bd. 43, Hannover, Leipzig, 1920.]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://bsbndb.bsb.lrz-muenchen.de/sfz29286.html |title=Johansen, Paul. „Heinrich von Lettland“. In: Neue Deutsche Biographie 8 (1969), S. 413 |access-date={{dat|2013|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305005920/http://bsbndb.bsb.lrz-muenchen.de/sfz29286.html |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> kas Latvijā ieradies ap 1205. gadu. Latviešu vēsturnieks [[Arveds Švābe]] šādi mēģinājis atspēkot argumentus par Latviešu Indriķa vācisko izcelsmi: # Viņa vārds ''Henricus'' ir vāciskas izcelsmes. Tomēr arī latvieši un līvi, kristoties un pārejot garīgā kārtā, varēja pieņemt vai nu sava krusttēva, vai kādu citu nozīmīgu vācu vārdu, piemēram, [[Kaupo]] pieņēma Jēkaba vārdu. # Vācu īpašvārdi hronikā rakstīti [[lejasvācu valoda|lejasvācu valodā]], tātad Indriķis cēlies no Ziemeļvācijas. Tomēr lielākā daļa Livonijas garīgo un laicīgo kungu bija lejasvācu izcelsmes, no kuriem hronists dzirdēja Ziemeļvācijas vietu nosaukumus tikai lejasvācu formā. # Indriķa dzimtene bija [[Raceburga|Raceburgā]] vai Magdeburgā, kas balstās uz to, ka dažos tālaika dokumentos minēts svētnieks ''Heinricus, sacerdos de Lon''. Tomēr pierādāms, ka [[Vestfālene]]s Īzerlonā (''Lon'') dzīvojušais garīdznieks Indriķis 1214.—1233. gadā dzīvoja nevis Livonijā, bet gan Vestfālenē. # Indriķis savos tautu raksturojumos nostājās nevis latviešu, bet gan vācu pusē, piemēram, slavēja vācu uzticību un varonību, bet līvus un letus dēvēja cietsirdīgiem. Tomēr viņš kritiski rakstīja arī par vācu [[zobenbrāļi]]em un idealizēja bīskapu Albertu, bet visur tur, kur bij ķilda starp lībjiem un letiem, viņš aizstāvēja letus. # Rakstot par vāciešiem, Indriķis lietoja vietniekvārdu “mēs” (''nos''). Tomēr viņš par “mūsējiem” sauca visus katoļu ticībai piederīgos Livonijas iedzīvotājus, neatkarīgi no tautības — vāciešus, līvus, letus un igauņus, nostatot tiem pretim krievus (XIV.10), kuršus (XIV.5) vai zemgaļus (XXIII.8). # Indriķis hronikā ne reizi nav lietojis latviešu vārdus, izņemot vienu vietu, kur viņš vārdu ''draugs'' lietojis nepareizā locījumā (XVI.4: ''Bertoldum... draugum suum, id est consocium, alloguitur'').<ref>C.G. v. Sievers. Die Lettenburg Autine und die Nationalität des Chronisten Henricus de Lettis. Riga, 1878. — 26.—27.lpp.</ref> Tomēr kā gan hronists bez labām letgaļu valodas zināšanām varētu kalpot par letu misionāru un tulku miera sarunās ar līviem un letiem 1212. gada Autīnes sacelšanās (XVI.3) laikā? # Indriķis nav lietojis latviešu valodas vietvārdus ''Daugava, Gauja, Burtnieku ezers, Straupe'', bet tā vietā līvu vietvārdus ''Duna, Coiwe, Astigerwe, Raupa''. Tomēr jau sen pirms Indriķa šie līvu vietvārdi bija ieviesušies vācu tirgotāju rakstu valodā, tādēļ viņš sekoja šai tradīcijai. # Indriķa augstais izglītības līmenis tajā laikā varēja būt vienīgi vācietim. Tomēr šāds apgalvojums ir doktrinārs, nevis vēsturisks. == Kaps Rubenes baznīcā? == Tagadējā [[Rubenes baznīca]] uzcelta 1739. gadā uz vecās koka ēkas pamatiem. Baznīcas grīdas atjaunošanas laikā 2000. gadā atrada senas kapenes, kas varētu būt Latviešu Indriķa apglabāšanas vieta. == Literatūra == * [[Paul Johansen]]. Die Chronik als Biographie. Heinrichs von Lettland Lebensgang und Weltanschauung. Jahrbücher für Geschichte Osteuropas, NF, 1953, Bd.1, H.1, S.1-24. {{de}} * Paul Johansen. Henrik af Letlands krønike. Kulturhistorisk leksikon for nordisk middelalder, Bd.6. København, 1961. S.460, 461. (dāniski) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20091205185458/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/saturs_indr_hr.htm Indriķa hronika] {{lv ikona}} * [http://www.ailab.lv/Teksti/Senie/Zeiferts/3.Livhron/1.htm#a 1. Latviešu Indriķa hronika, Latviešu Indriķis] {{lv ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas kultūras vēsture|Indrikis]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Livonija|Indrikis]] [[Kategorija:Saksijā-Anhaltē dzimušie]] 96kiqm2ii4uz7c8fpplgcg7s5lo90jg 0 4561 4490608 4455763 2026-07-05T17:45:09Z Pirags 3757 pap 4490608 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Meinards | vārds_orig = Meinhard von Segeberg | attēls = Meinhards_Broce.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Bīskapa Meinarda kapa piemineklis Rīgas Doma baznīcā, Sv.Krusta altāra priekšā. | dz_dat_alt = | dz_gads = 1134 vai 1136 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1196 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 12 | m_vieta = [[Ikšķile]], [[Daugavas Līvzeme]]<br />(tagad - {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = <!-- tautība nav skaidra, ir teksti, kas saka, ka nācis no vācu pakļautajiem slāviem obodrītiem (bet bez skaidriem avotiem, "droši pieņemt...") --> | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} [[Attēls:Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186.JPG|thumb|Meinards krista līvus Ikšķiles baznīcā 1186. ɡadā]] '''Meinards no Zēgebergas''' ({{val|la|Meynardus, Meinnardus}}, [[vidusaugšvācu valoda|vidusaugšvācu]]: ''Meynhart'', {{val|de|Meinhart, Meinhard von Segeberg}}; dzimis ap 1130/1140, miris {{dat|1196|10|12}}<ref name=historialv/>), pazīstams arī kā '''Meinhards''', no 1993. gada '''Svētais Meinards''' ({{val|it|Saint Meinardo}})<ref>[http://www.vatican.va/news_services/liturgy/saints/index_saints_en.html#8%20settembre%201993,%20Riga%20(Lettonia)Table of the Canonizations during the Pontificate of His Holiness John Paul II]</ref> bija pirmais zināmais [[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] misionārs [[Līvzeme|Līvzemē]] un pirmais [[Ikšķiles bīskapija|Ikšķiles bīskaps]]. Romas Katoļu baznīcas svētais.<ref>[null '''San Meinardo (1134/36-1196), ''primo Vescovo della Livonia, oggi Lettonia (Ripristino del Culto)'''''] http://www.vatican.va/news_services/liturgy/saints/ns_lit_doc_19930908_meinardo_photo.html</ref> == Dzīvesɡājums == [[Attēls:Ikskile1.jpg|thumb|Pēc Meinarda aicinājuma celtās Ikšķiles baznīcas drupas mūsdienās]] Dzimis pirms 1140. ɡada. Meinards kļuva par priesteri Zēgebergas [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu]] klosterī [[Holšteina|Holšteinā]]. Ap 1180. gadu ieradās Līvzemē un apmetās pie [[Daugavas līvi|Daugavas lejtecē dzīvojošajiem lībiešiem]]. Uz šo rīcību viņu, iespējams, iedvesmoja mūks [[Vicelīns]], kurš sludināja kristietību [[slāvi|slāvu]] zemēs.<ref name=fonne/> Tā kā tolaik no Daugavas lībiešiem [[Mesli|meslus]] ievāca [[Polockas kņazi]], tad Meinards lūdza un saņēma atļauju no Polockas kņaza katolicisma sludināšanai, iemācīdamies tamdēļ [[Lībiešu valoda|lībiešu valodu]].<ref name="IepazīsimLatviju1">sast. Uldis Bormanis, "''Iepazīsim Latviju''", "Aplis", 39. lpp. ISBN 9984-10-193-2</ref> 1184. gadā uzcēla koka kapellu [[Ikšķile|Ikšķilē]] ({{val|de|Üxküll}}) un kalpoja par misionāru. 1185. gadā aizsardzībai pret lietuviešu sirojumiem<ref name="IepazīsimLatviju1" /> ataicināja mūrniekus no [[Gotlande]]s ([[Visbija|Visbijas]]) un uzcēla [[Ikšķiles viduslaiku pils|Ikšķiles akmens pili]] un baznīcu Ikšķilē, kā arī akmens pili [[Mārtiņsala|Mārtiņsalā]] [[Salaspils|Salaspilī]] (''Holme'', ''Holmia'').<ref name=historialv/><ref name=lkv/> Tās ir senākās zināmās mūra celtnes [[Baltijas valstis|Baltijā]].<ref name=turnbull/><ref name=jovai/> Jaunā mūra pils Salaspilī sākotnēji piedzīvoja vairākus līvu ienaidnieku [[zemgaļi|zemgaļu]] uzbrukumus. 1186. gadā [[Brēmenes arhibīskaps]] [[Hartvigs II]] piešķīra Meinardam bīskapa tiesības jaunizveidotajā [[Ikšķiles bīskapija|Ikšķiles bīskapijā]] (''episcopatus Ixcolanensis''). 1188. gada 1. oktobrī pāvests [[Klements III]] apstiprināja priestera Meinarda iecelšanu par Līvzemes bīskapu ar sēdekli Ikšķilē un piešķīra šo bīskapiju Brēmenes arhibīskapam Hartvigam II.<ref name=lkv/> 1188. gadā nenokārtotu parādu dēļ Gotlandē apcietināja krievu tirgotājus, kā dēļ uz laiku tika pārtraukta tirdzniecība starp [[Novgorodas Republika|Novgorodu]] un Rietumbaltiju. Tāpat tirdzniecību pa [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] traucēja [[Zviedrijas—Novgorodas kari|Novgorodas konflikts ar Zviedriju]]. Rezultātā no Daugavas lejteces izveidojās sauszemes tirdzniecības ceļš uz [[Pleskava|Pleskavu]]. Pateicoties Meinarda izveidotajiem atbalsta punktiem Ikšķilē un Salaspilī, šī ceļa sākumu kontrolēja vācu tirgotāji, kas tādējādi kļuva ieinteresēti materiāli atbalstīt Meinarda misiju. 1190. gadā pāvests Klements III atļāva Meinardam darbā pieņemt visu ordeņu mūkus un garīdzniekus. 1193. gada aprīlī jaunais pāvests [[Celestīns III]] vēstulē Meinardam pauda lielāku atbalstu misijai, atļaujot mūkiem atkāpties no stingrajiem ēšanas un ģērbšanās noteikumiem (misijas ceļojumos viņi tagad drīkstēja lietot pagānu sniegto ēdienu) un garantējot tiem, kas iesaistās misijās, [[indulgence]]s.<ref name=fonne/><ref name=lva/> Šajā laikā misijai pievienojās [[Teoderihs no Turaidas|Teoderihs]], kurš sāka sludināt [[Turaida (zeme)|Turaidā]]. Tomēr 12. gadsimta beigās vairums līvu atsacījās pildīt sākotnējo solījumu kristīties un Meinardam izveidojās konflikts ar līvu aristokrātiju, kā rezultātā Meinards zaudēja savu ietekmi līvu vidū. Redzot misijas neveiksmīgo gaitu, Meinards nolēma meklēt militāru palīdzību, tomēr pirms izbraukšanas noticēja līvu solījumiem un palika Līvzemē. Atkal piedzīvojot līvu izsmieklu, viņš nolēma doties uz tirgotāju apmetni [[Igaunija|Igaunijā]], lai no turienes tālāk ceļotu uz [[Vācija|Vāciju]], taču, pēc [[Turaida (zeme)|Turaidas]] vecākā [[Anno]] brīdinājuma, ka viņu pa ceļam plāno nogalināt, tomēr palika Ikšķilē. Meinards miris 1196. gada 12. oktobrī,<ref name=historialv/> apglabāts Ikšķiles baznīcā. 14. gadsimtā Meinarda mirstīgās atliekas pārapbedīja [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīcā, kur tās atrodas arī tagad.<ref name=lkv/> 1993. gada 8. septembrī, Latvijas vizītes laikā pāvests Jānis Pāvils II [[kanonizācija|kanonizēja]] bīskapu Meinardu<ref name=tilde/> un atzina viņu par latviešu pirmo apustuli, bīskapu un svēto.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meinardadraudze.lv/?p=27 |title=Svētā Meinarda kults |access-date={{dat|2014|06|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150701202904/http://www.meinardadraudze.lv/?p=27 |archivedate={{dat|2015|07|01||bez}} }}</ref> == Piemineklis Sv. Meinardam Ikšķilē == 2010. gada 24. septembrī Ikšķilē tika atklāts piemineklis Sv. Meinardam.<ref>Atklāj pieminekli Sv. Meinardam. http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/atklaj-pieminekli-sv.meinardam.a10174/</ref> Monumenta autors ir skulptors [[Viktors Suškevičs, Latvijas skulptors|Viktors Suškevičs]]. Kardināls [[Jānis Pujats]] savā runā atklāšanas ceremonijā teica: "Meinarda piemineklis šajā vēsturiskajā vietā ir kā zīme, ka jāatgriežas pie kristīgām vērtībām un jātur tās godā. Tā ir ļoti nopietna lieta. Ticības dēļ misionāri brauc uz tālām zemēm, bieži vien riskēdami ar savu dzīvību, lai palīdzētu cilvēkiem pašā svarīgākajā lietā, proti, lai parādītu viņiem ceļu uz nemirstību. Lai apzinātos, ka cilvēka mērķis ir dzīve pie Dieva un ka Dievu var atrast, attīroties no grēkiem un tiecoties pēc Viņa ar visu sirdi."<ref>[http://www.meinardadraudze.lv/?p=100 Sv.Meinarda pieminekļa iesvētīšanas svētbrīža J.Pujata uzruna.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160630205937/http://www.meinardadraudze.lv/?p=100 |date={{dat|2016|06|30||bez}} }} http://www.meinardadraudze.lv/?p=100 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160630205937/http://www.meinardadraudze.lv/?p=100 |date={{dat|2016|06|30||bez}} }}</ref> == Bibliogrāfija == * Kučinskis S J. Svētais Meinards Latvijas apustulis. R., 1993. == Dokumenti == {{Citāts|[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s 13.sējums, 26366.-26367.lpp.: <br /><br /> <blockquote> "Meinards (''Meinardus''), ap 1125-96, pirmais lībju bīskaps, bija svētnieks augustīniešu koŗkungu Zēgebergas konventā Holšteinā (''canonicus regularis ordinis beati Augustini''), kur dzīvojis sv. Vīcelīna, slāvu apustuļa, kaimiņu Neiminsteres klosteŗa bijušā prāvesta un pirmā Oldeburgas bīskapa (†1154.) misijas tradicijās. Lībekas tirgotāju kuģos un pavadonībā, kā viņu svētnieks un laikam ari gadījuma rakstvedis, Meinhards pēc 1163. ieradās Daugavgrīvā. Dažus gadus priekš 1184. Meinards ar [[Polockas kņazi|Polockas lielkunga]] atļauju sāka sprediķot Daugavgrīvas lībjiem katoļu ticību, apmetās Ikšķilē, kur cēla baznīcu un ar [[Visbija]]s dzirkaļu palīdzību ap 1185. ari pili, bet 1187. otru pili Mārtiņa salā. 1186. gadā [[Brēmene]]s virsbīskaps [[Hartvigs II]] (1184-1207) viņu iecēla par lībju bīskapu ar sēdekli Ikšķilē (''episcopatus Ixcolanensis'') un iesvētīja viņu Brēmenes baznīcā, bet 1.10.1188. pāvests [[Klements III]] to apstiprināja. Desmito tiesu jaunkristītiem laikam būs uzlicis tikai viņa pēcnācējs [Bertolds]. Meinhardam bij palīgi ([[Teoderihs no Turaidas|Turaidas Teodorichs]]) un lieli naudas līdzekļi. Pie Ikšķiles baznīcas vismaz no 1193., ar pāvesta [[Celestīns III|Celestīna III]] atļauju, pastāvēja sv. Augustīna ordeņa konvents, turpmākais domkapituls (''conventus fratrum''). Meinards mira Ikšķilē, laikam 14.8., un turpat apbedīts. Laikam 14 gs. beigās, varbūt virsbīskapa [[Johans IV fon Zintens|Sintenas Jāņa IV]] laikā, Meinarda relikvijas pārveda uz Rīgas Doma baznīcu, kur tam cēla kapa pieminekli pēc 1370. mirušā pāvesta [[Urbāna V]] kapa parauga. Pirmā rakstu liecība par Meinardu viduslaiku latīņu literatūrā ir Neiminsteres prāvesta 1195.-96. sacerētā ''Epistola Sidonis'': …”Ecce vinea Domini Saboath…nunc per Meinhardum episcopum in Liflandiam transplantata crescit”." </blockquote> }} == Atsauces == {{reflist|refs= <ref name=lkv>{{grāmatas atsauce |title=[[Latviešu konversācijas vārdnīca]] |pages=26366-26367 |volume=13}}</ref> <ref name=lva>{{grāmatas atsauce |title=Latvijas vēstures avoti |first=Arveds |last=Švābe |url=http://www.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/dok.htm |pages=16 |publisher=Latvijas vēstures institūta apgāds |year=1937 |volume=1 |accessdate={{dat|2013|05|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100417005703/http://www.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/dok.htm |archivedate={{dat|2010|04|17||bez}} }}</ref> <ref name=fonne>{{grāmatas atsauce |title=The popes and the Baltic crusades, 1147-1254 |first=Iben |last=Fonnesberg-Schmidt |url=http://books.google.com/books?id=TKCAvDd2JHYC&pg=PA66 |pages=66–68, 73–74 | publisher=BRILL |year=2007 |isbn=90-04-15502-3 |series=The Northern World |volume=26}}</ref> <ref name=historialv>Gints Skutāns, mag.hist., [http://www.historia.lv/alfabets/M/Me/Meinards/meinards.htm Meinards (?-1196), Historia.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130530142954/http://www.historia.lv/alfabets/M/Me/Meinards/meinards.htm |date={{dat|2013|05|30||bez}} }}</ref> <ref name=jovai>{{grāmatas atsauce| title=Mindaugas karalius | publisher=Aidai |year=2008 |first=Liudas |last=Jovaiša | chapter=Bažnyčia Mindaugo krikšto laikais |isbn=9789955656562 |page=17}}</ref> <ref name=turnbull>{{grāmatas atsauce |title=Crusader castles of the Teutonic Knights: The stone castles of Latvia and ... |first=Stephen R. |last=Turnbull |author2=Peter Dennis |url=http://books.google.com/books?id=F3wzkSHR4j4C&pg=PA5 |pages=4–5 |publisher=Osprey Publishing |year=2004 |isbn=1-84176-712-3 |series=Fortress |volume=19 |access-date={{dat|2013|05|12||bez}} |archive-date={{dat|2014|07|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140704125454/http://books.google.com/books?id=F3wzkSHR4j4C&pg=PA5 }}</ref> <ref name=tilde>[http://www.historia.lv/alfabets/M/Me/Meinards/enciklopedia/tilde.htm Meinards] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071029023435/http://www.historia.lv/alfabets/M/Me/Meinards/enciklopedia/tilde.htm |date={{dat|2007|10|29||bez}} }}. [[Valdis Klišāns]], Tildes Datorenciklopēdija Latvijas vēsture. Rīga: Sabiedrība Tilde, 1998</ref> }} {{kastes sākums}} {{S-rel}} {{Amatu secība | pirms= nav | virsraksts=[[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)#Ikšķiles bīskapi|Ikšķiles bīskaps]] | periods= [[1186]] - [[1196]] | pēc=[[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]] }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:12. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Romas katoļu bīskapi]] [[Kategorija:Vācijas Romas katoļu garīdznieki]] [[Kategorija:Augustīnieši]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Livonijas cilvēki]] [[Kategorija:Katoļu svētie]] r5dgras1pqa6vtcgbx59d2kw3oz8lq9 4490609 4490608 2026-07-05T17:48:57Z Pirags 3757 4490609 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Meinards | vārds_orig = Meinhard von Segeberg | attēls = Meinhards_Broce.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Bīskapa Meinarda kapa piemineklis Rīgas Doma baznīcā, Sv.Krusta altāra priekšā. | dz_dat_alt = | dz_gads = 1134 vai 1136 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1196 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 12 | m_vieta = [[Ikšķile]], [[Daugavas Līvzeme]]<br />(tagad - {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = <!-- tautība nav skaidra, ir teksti, kas saka, ka nācis no vācu pakļautajiem slāviem obodrītiem (bet bez skaidriem avotiem, "droši pieņemt...") --> | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} [[Attēls:Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186.JPG|thumb|Meinards krista līvus Ikšķiles baznīcā 1186. ɡadā ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F. L. fon Maidela]] zīmējums)]] '''Meinards no Zēgebergas''' ({{val|la|Meynardus, Meinnardus}}, [[vidusaugšvācu valoda|vidusaugšvācu]]: ''Meynhart'', {{val|de|Meinhart, Meinhard von Segeberg}}; dzimis ap 1130/1140, miris {{dat|1196|10|12}}<ref name=historialv/>), pazīstams arī kā '''Meinhards''', no 1993. gada '''Svētais Meinards''' ({{val|it|Saint Meinardo}})<ref>[http://www.vatican.va/news_services/liturgy/saints/index_saints_en.html#8%20settembre%201993,%20Riga%20(Lettonia)Table of the Canonizations during the Pontificate of His Holiness John Paul II]</ref> bija pirmais zināmais [[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] misionārs [[Līvzeme|Līvzemē]] un pirmais [[Ikšķiles bīskapija|Ikšķiles bīskaps]]. Romas Katoļu baznīcas svētais.<ref>[null '''San Meinardo (1134/36-1196), ''primo Vescovo della Livonia, oggi Lettonia (Ripristino del Culto)'''''] http://www.vatican.va/news_services/liturgy/saints/ns_lit_doc_19930908_meinardo_photo.html</ref> == Dzīvesɡājums == [[Attēls:Ikskile1.jpg|thumb|Pēc Meinarda aicinājuma celtās Ikšķiles baznīcas drupas mūsdienās]] Dzimis pirms 1140. ɡada. Meinards kļuva par priesteri Zēgebergas [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu]] klosterī [[Holšteina|Holšteinā]]. Ap 1180. gadu ieradās Līvzemē un apmetās pie [[Daugavas līvi|Daugavas lejtecē dzīvojošajiem lībiešiem]]. Uz šo rīcību viņu, iespējams, iedvesmoja mūks [[Vicelīns]], kurš sludināja kristietību [[slāvi|slāvu]] zemēs.<ref name=fonne/> Tā kā tolaik no Daugavas lībiešiem [[Mesli|meslus]] ievāca [[Polockas kņazi]], tad Meinards lūdza un saņēma atļauju no Polockas kņaza katolicisma sludināšanai, iemācīdamies tamdēļ [[Lībiešu valoda|lībiešu valodu]].<ref name="IepazīsimLatviju1">sast. Uldis Bormanis, "''Iepazīsim Latviju''", "Aplis", 39. lpp. ISBN 9984-10-193-2</ref> 1184. gadā uzcēla koka kapellu [[Ikšķile|Ikšķilē]] ({{val|de|Üxküll}}) un kalpoja par misionāru. 1185. gadā aizsardzībai pret lietuviešu sirojumiem<ref name="IepazīsimLatviju1" /> ataicināja mūrniekus no [[Gotlande]]s ([[Visbija|Visbijas]]) un uzcēla [[Ikšķiles viduslaiku pils|Ikšķiles akmens pili]] un baznīcu Ikšķilē, kā arī akmens pili [[Mārtiņsala|Mārtiņsalā]] [[Salaspils|Salaspilī]] (''Holme'', ''Holmia'').<ref name=historialv/><ref name=lkv/> Tās ir senākās zināmās mūra celtnes [[Baltijas valstis|Baltijā]].<ref name=turnbull/><ref name=jovai/> Jaunā mūra pils Salaspilī sākotnēji piedzīvoja vairākus līvu ienaidnieku [[zemgaļi|zemgaļu]] uzbrukumus. 1186. gadā [[Brēmenes arhibīskaps]] [[Hartvigs II]] piešķīra Meinardam bīskapa tiesības jaunizveidotajā [[Ikšķiles bīskapija|Ikšķiles bīskapijā]] (''episcopatus Ixcolanensis''). 1188. gada 1. oktobrī pāvests [[Klements III]] apstiprināja priestera Meinarda iecelšanu par Līvzemes bīskapu ar sēdekli Ikšķilē un piešķīra šo bīskapiju Brēmenes arhibīskapam Hartvigam II.<ref name=lkv/> 1188. gadā nenokārtotu parādu dēļ Gotlandē apcietināja krievu tirgotājus, kā dēļ uz laiku tika pārtraukta tirdzniecība starp [[Novgorodas Republika|Novgorodu]] un Rietumbaltiju. Tāpat tirdzniecību pa [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] traucēja [[Zviedrijas—Novgorodas kari|Novgorodas konflikts ar Zviedriju]]. Rezultātā no Daugavas lejteces izveidojās sauszemes tirdzniecības ceļš uz [[Pleskava|Pleskavu]]. Pateicoties Meinarda izveidotajiem atbalsta punktiem Ikšķilē un Salaspilī, šī ceļa sākumu kontrolēja vācu tirgotāji, kas tādējādi kļuva ieinteresēti materiāli atbalstīt Meinarda misiju. 1190. gadā pāvests Klements III atļāva Meinardam darbā pieņemt visu ordeņu mūkus un garīdzniekus. 1193. gada aprīlī jaunais pāvests [[Celestīns III]] vēstulē Meinardam pauda lielāku atbalstu misijai, atļaujot mūkiem atkāpties no stingrajiem ēšanas un ģērbšanās noteikumiem (misijas ceļojumos viņi tagad drīkstēja lietot pagānu sniegto ēdienu) un garantējot tiem, kas iesaistās misijās, [[indulgence]]s.<ref name=fonne/><ref name=lva/> Šajā laikā misijai pievienojās [[Teoderihs no Turaidas|Teoderihs]], kurš sāka sludināt [[Turaida (zeme)|Turaidā]]. Tomēr 12. gadsimta beigās vairums līvu atsacījās pildīt sākotnējo solījumu kristīties un Meinardam izveidojās konflikts ar līvu aristokrātiju, kā rezultātā Meinards zaudēja savu ietekmi līvu vidū. Redzot misijas neveiksmīgo gaitu, Meinards nolēma meklēt militāru palīdzību, tomēr pirms izbraukšanas noticēja līvu solījumiem un palika Līvzemē. Atkal piedzīvojot līvu izsmieklu, viņš nolēma doties uz tirgotāju apmetni [[Igaunija|Igaunijā]], lai no turienes tālāk ceļotu uz [[Vācija|Vāciju]], taču, pēc [[Turaida (zeme)|Turaidas]] vecākā [[Anno]] brīdinājuma, ka viņu pa ceļam plāno nogalināt, tomēr palika Ikšķilē. Meinards miris 1196. gada 12. oktobrī,<ref name=historialv/> apglabāts Ikšķiles baznīcā. 14. gadsimtā Meinarda mirstīgās atliekas pārapbedīja [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīcā, kur tās atrodas arī tagad.<ref name=lkv/> 1993. gada 8. septembrī, Latvijas vizītes laikā pāvests Jānis Pāvils II [[kanonizācija|kanonizēja]] bīskapu Meinardu<ref name=tilde/> un atzina viņu par latviešu pirmo apustuli, bīskapu un svēto.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meinardadraudze.lv/?p=27 |title=Svētā Meinarda kults |access-date={{dat|2014|06|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150701202904/http://www.meinardadraudze.lv/?p=27 |archivedate={{dat|2015|07|01||bez}} }}</ref> == Piemineklis Sv. Meinardam Ikšķilē == 2010. gada 24. septembrī Ikšķilē tika atklāts piemineklis Sv. Meinardam.<ref>Atklāj pieminekli Sv. Meinardam. http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/atklaj-pieminekli-sv.meinardam.a10174/</ref> Monumenta autors ir skulptors [[Viktors Suškevičs, Latvijas skulptors|Viktors Suškevičs]]. Kardināls [[Jānis Pujats]] savā runā atklāšanas ceremonijā teica: "Meinarda piemineklis šajā vēsturiskajā vietā ir kā zīme, ka jāatgriežas pie kristīgām vērtībām un jātur tās godā. Tā ir ļoti nopietna lieta. Ticības dēļ misionāri brauc uz tālām zemēm, bieži vien riskēdami ar savu dzīvību, lai palīdzētu cilvēkiem pašā svarīgākajā lietā, proti, lai parādītu viņiem ceļu uz nemirstību. Lai apzinātos, ka cilvēka mērķis ir dzīve pie Dieva un ka Dievu var atrast, attīroties no grēkiem un tiecoties pēc Viņa ar visu sirdi."<ref>[http://www.meinardadraudze.lv/?p=100 Sv.Meinarda pieminekļa iesvētīšanas svētbrīža J.Pujata uzruna.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160630205937/http://www.meinardadraudze.lv/?p=100 |date={{dat|2016|06|30||bez}} }} http://www.meinardadraudze.lv/?p=100 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160630205937/http://www.meinardadraudze.lv/?p=100 |date={{dat|2016|06|30||bez}} }}</ref> == Bibliogrāfija == * Kučinskis S J. Svētais Meinards Latvijas apustulis. R., 1993. == Dokumenti == {{Citāts|[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s 13.sējums, 26366.-26367.lpp.: <br /><br /> <blockquote> "Meinards (''Meinardus''), ap 1125-96, pirmais lībju bīskaps, bija svētnieks augustīniešu koŗkungu Zēgebergas konventā Holšteinā (''canonicus regularis ordinis beati Augustini''), kur dzīvojis sv. Vīcelīna, slāvu apustuļa, kaimiņu Neiminsteres klosteŗa bijušā prāvesta un pirmā Oldeburgas bīskapa (†1154.) misijas tradicijās. Lībekas tirgotāju kuģos un pavadonībā, kā viņu svētnieks un laikam ari gadījuma rakstvedis, Meinhards pēc 1163. ieradās Daugavgrīvā. Dažus gadus priekš 1184. Meinards ar [[Polockas kņazi|Polockas lielkunga]] atļauju sāka sprediķot Daugavgrīvas lībjiem katoļu ticību, apmetās Ikšķilē, kur cēla baznīcu un ar [[Visbija]]s dzirkaļu palīdzību ap 1185. ari pili, bet 1187. otru pili Mārtiņa salā. 1186. gadā [[Brēmene]]s virsbīskaps [[Hartvigs II]] (1184-1207) viņu iecēla par lībju bīskapu ar sēdekli Ikšķilē (''episcopatus Ixcolanensis'') un iesvētīja viņu Brēmenes baznīcā, bet 1.10.1188. pāvests [[Klements III]] to apstiprināja. Desmito tiesu jaunkristītiem laikam būs uzlicis tikai viņa pēcnācējs [Bertolds]. Meinhardam bij palīgi ([[Teoderihs no Turaidas|Turaidas Teodorichs]]) un lieli naudas līdzekļi. Pie Ikšķiles baznīcas vismaz no 1193., ar pāvesta [[Celestīns III|Celestīna III]] atļauju, pastāvēja sv. Augustīna ordeņa konvents, turpmākais domkapituls (''conventus fratrum''). Meinards mira Ikšķilē, laikam 14.8., un turpat apbedīts. Laikam 14 gs. beigās, varbūt virsbīskapa [[Johans IV fon Zintens|Sintenas Jāņa IV]] laikā, Meinarda relikvijas pārveda uz Rīgas Doma baznīcu, kur tam cēla kapa pieminekli pēc 1370. mirušā pāvesta [[Urbāna V]] kapa parauga. Pirmā rakstu liecība par Meinardu viduslaiku latīņu literatūrā ir Neiminsteres prāvesta 1195.-96. sacerētā ''Epistola Sidonis'': …”Ecce vinea Domini Saboath…nunc per Meinhardum episcopum in Liflandiam transplantata crescit”." </blockquote> }} == Atsauces == {{reflist|refs= <ref name=lkv>{{grāmatas atsauce |title=[[Latviešu konversācijas vārdnīca]] |pages=26366-26367 |volume=13}}</ref> <ref name=lva>{{grāmatas atsauce |title=Latvijas vēstures avoti |first=Arveds |last=Švābe |url=http://www.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/dok.htm |pages=16 |publisher=Latvijas vēstures institūta apgāds |year=1937 |volume=1 |accessdate={{dat|2013|05|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100417005703/http://www.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/dok.htm |archivedate={{dat|2010|04|17||bez}} }}</ref> <ref name=fonne>{{grāmatas atsauce |title=The popes and the Baltic crusades, 1147-1254 |first=Iben |last=Fonnesberg-Schmidt |url=http://books.google.com/books?id=TKCAvDd2JHYC&pg=PA66 |pages=66–68, 73–74 | publisher=BRILL |year=2007 |isbn=90-04-15502-3 |series=The Northern World |volume=26}}</ref> <ref name=historialv>Gints Skutāns, mag.hist., [http://www.historia.lv/alfabets/M/Me/Meinards/meinards.htm Meinards (?-1196), Historia.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130530142954/http://www.historia.lv/alfabets/M/Me/Meinards/meinards.htm |date={{dat|2013|05|30||bez}} }}</ref> <ref name=jovai>{{grāmatas atsauce| title=Mindaugas karalius | publisher=Aidai |year=2008 |first=Liudas |last=Jovaiša | chapter=Bažnyčia Mindaugo krikšto laikais |isbn=9789955656562 |page=17}}</ref> <ref name=turnbull>{{grāmatas atsauce |title=Crusader castles of the Teutonic Knights: The stone castles of Latvia and ... |first=Stephen R. |last=Turnbull |author2=Peter Dennis |url=http://books.google.com/books?id=F3wzkSHR4j4C&pg=PA5 |pages=4–5 |publisher=Osprey Publishing |year=2004 |isbn=1-84176-712-3 |series=Fortress |volume=19 |access-date={{dat|2013|05|12||bez}} |archive-date={{dat|2014|07|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140704125454/http://books.google.com/books?id=F3wzkSHR4j4C&pg=PA5 }}</ref> <ref name=tilde>[http://www.historia.lv/alfabets/M/Me/Meinards/enciklopedia/tilde.htm Meinards] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071029023435/http://www.historia.lv/alfabets/M/Me/Meinards/enciklopedia/tilde.htm |date={{dat|2007|10|29||bez}} }}. [[Valdis Klišāns]], Tildes Datorenciklopēdija Latvijas vēsture. Rīga: Sabiedrība Tilde, 1998</ref> }} {{kastes sākums}} {{S-rel}} {{Amatu secība | pirms= nav | virsraksts=[[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)#Ikšķiles bīskapi|Ikšķiles bīskaps]] | periods= [[1186]] - [[1196]] | pēc=[[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]] }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:12. gadsimtā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Romas katoļu bīskapi]] [[Kategorija:Vācijas Romas katoļu garīdznieki]] [[Kategorija:Augustīnieši]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Livonijas cilvēki]] [[Kategorija:Katoļu svētie]] ki7368prde8nqy5xca0021vsh0msacq 0 4672 4490869 4020885 2026-07-06T08:27:34Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4490869 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Fratres militiæ Christi Livoniae |nosaukums_latv_val = Zobenbrāļu ordenis |sugasvārds = militārs mūku ordenis | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvija, Igaunija |laikmets = |statuss = {{val|de|Der Orden der Schwertbrüder}} |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = teokrātija | |gads_sākums = 1202 |gads_beigas = 1237 | |event_start = Dibināts kā [[Livonijas bīskaps|Livonijas bīskapam]] Albertam padots mūku bruņinieku ordenis |date_start = |event_end = Tika iekļauts [[Vācu ordenis|Vācu ordeņas]] sastāvā |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |s1 = |flag_s1 = |image_flag = LivonianShield.svg |flag = |flag_type = Zobenbrāļu ordeņa vairogs | |image_coat = Kalavijuociai.jpg |symbol = |symbol_type = Zobenbrāļu ordeņa zīme. | |image_map = Deutscher Orden 1260.png |image_map_caption = Zobenbrāļu ordeņa zemes Livonijā, kas iekarotas (sarkanās bultas) līdz 1237. gadam un Vācu ordeņa iekarotās zemes Prūsijā (melnās bultas). Daļēji pakļautās kuršu, zemgaļu, sēļu un žemaišu zemes parādītas ar svītrojumu. | |galvaspilsēta = [[Rīga]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = latīņu, vācu, līvu |reliģija = [[katoļticība]] |nauda = | |leader1 = [[Venno]] |leader2 = [[Folkvins]] |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = (1204-1209) |year_leader2 = (1209-1236) |year_leader3 = |year_leader4 = |leader = |title_leader = [[Zobenbrāļu ordeņa mestri]] |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |footnotes = }} '''Zobenbrāļu ordenis''' (1202—1237) jeb '''Kristus Bruņinieku brālība''' ({{val|de|Schwertbrüder}}, {{val|la|Fratres militiæ Christi Livoniae}}) bija [[Vācija|vācu]] bruņinieku-mūku ordenis [[Livonija|Livonijā]] 13. gadsimta pirmajā pusē. == Vēsture == Ordeni 1202. gadā izveidoja [[cistercieši|cisterciešu]] ordeņa abats [[Teoderihs no Turaidas]] pēc franču [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga Rīgas bīskapa [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberta fon Bukshēvdena]] uzdevumā no [[vācieši|vācu]] rekrūšiem. Tos dēvēja par zobenbrāļiem, jo uz baltajiem apmetņiem bija attēlots sarkans krusts un zobens. Zobenbrāļi bija karojošie mūki, kas bija devuši nabadzības un šķīstības zvērestu. Lai viņiem nodrošinātu ienākumus, [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] atļāva tiem paturēt trešo daļu no iekarotajām teritorijām. Pēc jaunajiem iekarojumiem zobenbrāļu daļa patiesībā kļuva ievērojami lielāka. Šāda kārtība uzjundīja vēlmi pēc jaunajiem iekarojumiem un laika gaitā noveda pie konfliktiem par teritoriālo ieguvumu sadali.<ref>Andress Kasekamps. Baltijas valstu vēsture. JUMAVA, 2011 — 25. lpp.</ref> Jau kopš dibināšanas ordenis mēdza ignorēt teorētisko pakļautību bīskapiem. Piemēram, 1218. gadā bīskaps aicināja viņus palīdzēt cīņā pret Dānijas karali [[Valdemārs II|Valdemāru II]], bet zobenbrāļi vienojās ar dāņiem un pakļāva [[Igaunija]]s ziemeļus. Sākumā ordenis bija ļoti mazskaitlīgs. Tajā iestājās daži no krustnešiem, kuri bija piedalījušies iepriekšējās misijās, un daži Rīgas namnieki. Līdz 1205. gadam Indriķa hronikā par zobenbrāļu militāro darbību tikpat kā nepiemin: tas iesaistās Rīgas iekšējā dzīvē un kopā ar namniekiem piedalās Rīgas aizsardzībā. 1205. gadā ordenis jau parādās rīdzinieku kaujās kā ievērojams spēks, ne jau skaitliski, bet savas apmācības un apbruņojuma ziņā. Brāļu skaits nepārsniedza pāris desmitu. Pat īsi pirms savas liktenīgās Saules kaujas viņu kopskaits nepārsniedza 50 (pēc dažu vēsturnieku domām — līdz 80).<ref>Jānis Cakuls, Livonijas Romas katoļu Baznīcas valsts XIII-XVI gs., Renovata, 2007. 84. lpp.</ref> Pa ziemu palika pavisam neliels kontingents, bet ik pavasari viņi saņēma papildspēkus — Ziemeļvācijā savervētos jaunos krustnešus, kuri parasti rudenī devās mājup. Krustnešu izšķirīga priekšrocība salīdzinājumā ar vietējiem karotājiem bija karotāju profesionālisms un daudz pārāka militārā tehnika: stopi, katapultas un mūru graušanas ierīces. Bruņinieku uz zirga varētu salīdzināt ar mūsdienu tanku. Vēlāk zobenbrāļi uzcēla mūra pilis vietās, kur bija atradušies vietējo koka nocietinājumi pilskalnos. Piļu tīkls ļāva tiem kontrolēt jauniekarotās teritorijas. Viņi izmantoja vietējo cilšu politisko sašķeltību un iedzīvojās uz to savstarpējo nesaskaņu rēķina, panākot, ka pakļautās ciltis palīdz sakaut savus kaimiņus. Krustnešu armijā lielāko daļu karaspēka vienmēr veidoja vietējie sabiedrotie un palīgspēki.<ref>Andress Kasekamps. Baltijas valstu vēsture. JUMAVA, 2011 — 24-25. lpp.</ref> 1210. gadā ordenis pieprasīja bīskapam Albertam no Livonijas baznīcas valstij iegūtajām zemēm vienu trešdaļu, t.i. tiesības uz šajā trešdaļā dzīvojošo zemnieku nodevās maksāto desmitdaļu. Bīskaps tam ir piekritis, taču šāds izdevīgums veicinājis ordeņa brāļiem kāri ne miermīlīgi, bet ar kariem ieņemt jaunas teritorijas. Tad arī radās domstarpības ar bīskapu un galvenokārt ar pāvestu un viņa legātiem. Tomēr pāvests [[Inocents III]] 1210. gadā apstiprināja Rīgas bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa mestra Folkvīna izlīgumu: ordenis saņēma no bīskapa Latgales un Līvu zemes trešdaļu, par ko solījās aizsargāt Rīgas baznīcas provinci un būt paklausīgs bīskapam.<ref>Jānis Cakuls, Livonijas Romas katoļu Baznīcas valsts XIII-XVI gs., Renovata, 2007. 85. lpp.</ref> Sākotnēji ordeņa galvenās pilis bija [[Rīga|Rīgā]] (tagadējā [[Konventa sēta|Konventa sē]][[Konventa sēta|ta]]) un [[Cēsis|Cēsīs]] (''Wenden''), pēc 1224. gada par tādu kļuva pils [[Vīlande|Vīlandē]] (''Fellin'') [[Sakala]]s zemē Igaunijā. Ordenim piederēja arī [[Sigulda]]s (''Segewold'') un [[Aizkraukle]]s (''Ascheraden'') pilis. === Likvidācija === [[Attēls:Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237.jpg|thumb|300px|Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237. ɡadā. Kreisajā pusē sēž pāvests [[Gregors IX]], pa labi stāv Vācu ordeņa mestrs [[Hermanis no Zalcas]] ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums)]] [[Lietuvieši]] un [[zemgaļi]] pilnīgi sakāva zobenbrāļus 1236. gada [[Saules kauja|Saules kaujā]]. Nākamajā gadā ordeņa atliekas pievienojās [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]], izveidojot tā vietējo atzaru — [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], kas Zobenbrāļu ordeņa tradīcijas turpināja līdz pat 1560. gadam. == Zobenbrāļu ordeņa mestri == * [[Venno]] (1204—1209) * [[Folkvins]] (1209—1236) == Zobenbrāļu ordeņa celtie vai pārņemtie cietokšņi == * 1202. gadā — vecā [[Rīga]]s pils (''Wittenstein'', tagadējās Konventa sētas vietā) * 1208. gadā — [[brāļa Bertolda dzirnavas]] (''Bertoldsmolen'', tagadējā Ķengaraga teritorijā) * 1208. gadā — [[Aizkraukles viduslaiku pils|Aizkraukles pils]] (''Ascheraden'') * 1208. gadā — [[Siguldas viduslaiku pils|Siguldas pils]] (''Segewold'') * 1208./1210. gadā — [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pils]] (''Bertoldsburg''/''Wenden'') * 1219. gadā — [[Mežotne]]s pils (''Meschoten''), drīz tika atdota Sēlijas bīskapam [[Bernhards no Lipes|Bernhardam no Lipes]] * 1224. gadā — [[Vīlandes viduslaiku pils|Vīlandes pils]] (''Fellin'') * 1227. gadā — [[Rēvele]]s pils (''Reval'') [[Attēls:Livonijas gerbonis 1552.jpg|thumb|left|Vācu ordeņa Livonijas atzara mestra ģerbonis ([[Sebastjans Minsters]], 1552.)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Skatīt arī == * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas krusta kari]] {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = Daugavas un Gaujas [[Līvi|līvu]] zemju daļa (1/3) <br /> [[Tālava]]s daļa (1/3)<br />[[Jersika (valsts)|Jersikas]] daļa (1/3)| virsraksts = Zobenbrāļu ordenis | periods = [[1202]]—[[1237]] | pēc = [[Livonijas ordenis]]<br />(no 1243. gada [[Livonijas Konfederācija]]s daļa)}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = Daugavas un Gaujas [[Līvi|līvu]] zemju daļa (2/3) <br />[[Metsepole]] <br /> [[Jersika (valsts)|Jersikas]] daļa, [[Koknese]], [[Tālava]]s daļa (2/3)| virsraksts = [[Livonijas bīskapija]] | periods = [[1186]]—[[1255]]<br /> (no 1243. gada kā [[Livonijas Konfederācija]]s daļa)| pēc = [[Rīgas arhibīskapija]]<br />[[Livonijas Konfederācija]]s daļa}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = 1/3 daļa no [[Ventava]]s, [[Vanema]]s, [[Piemare]]s un [[Bandava]]s zemēm | virsraksts = [[Kurzemes bīskapija]] | periods = [[1234]]—[[1585]] | pēc = [[Piltenes apgabals]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zobenbrāļu ordenis| ]] [[Kategorija:Katoļu bruņinieku ordeņi]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Livonijas ordenis]] [[Kategorija:Livonijas Konfederācija]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] k9nha7ba4ilvpj4v94ei9s5m158nrb3 4490870 4490869 2026-07-06T08:28:15Z Pirags 3757 /* Zobenbrāļu ordeņa celtie vai pārņemtie cietokšņi */ 4490870 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Fratres militiæ Christi Livoniae |nosaukums_latv_val = Zobenbrāļu ordenis |sugasvārds = militārs mūku ordenis | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvija, Igaunija |laikmets = |statuss = {{val|de|Der Orden der Schwertbrüder}} |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = teokrātija | |gads_sākums = 1202 |gads_beigas = 1237 | |event_start = Dibināts kā [[Livonijas bīskaps|Livonijas bīskapam]] Albertam padots mūku bruņinieku ordenis |date_start = |event_end = Tika iekļauts [[Vācu ordenis|Vācu ordeņas]] sastāvā |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |s1 = |flag_s1 = |image_flag = LivonianShield.svg |flag = |flag_type = Zobenbrāļu ordeņa vairogs | |image_coat = Kalavijuociai.jpg |symbol = |symbol_type = Zobenbrāļu ordeņa zīme. | |image_map = Deutscher Orden 1260.png |image_map_caption = Zobenbrāļu ordeņa zemes Livonijā, kas iekarotas (sarkanās bultas) līdz 1237. gadam un Vācu ordeņa iekarotās zemes Prūsijā (melnās bultas). Daļēji pakļautās kuršu, zemgaļu, sēļu un žemaišu zemes parādītas ar svītrojumu. | |galvaspilsēta = [[Rīga]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = latīņu, vācu, līvu |reliģija = [[katoļticība]] |nauda = | |leader1 = [[Venno]] |leader2 = [[Folkvins]] |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = (1204-1209) |year_leader2 = (1209-1236) |year_leader3 = |year_leader4 = |leader = |title_leader = [[Zobenbrāļu ordeņa mestri]] |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |footnotes = }} '''Zobenbrāļu ordenis''' (1202—1237) jeb '''Kristus Bruņinieku brālība''' ({{val|de|Schwertbrüder}}, {{val|la|Fratres militiæ Christi Livoniae}}) bija [[Vācija|vācu]] bruņinieku-mūku ordenis [[Livonija|Livonijā]] 13. gadsimta pirmajā pusē. == Vēsture == Ordeni 1202. gadā izveidoja [[cistercieši|cisterciešu]] ordeņa abats [[Teoderihs no Turaidas]] pēc franču [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga Rīgas bīskapa [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberta fon Bukshēvdena]] uzdevumā no [[vācieši|vācu]] rekrūšiem. Tos dēvēja par zobenbrāļiem, jo uz baltajiem apmetņiem bija attēlots sarkans krusts un zobens. Zobenbrāļi bija karojošie mūki, kas bija devuši nabadzības un šķīstības zvērestu. Lai viņiem nodrošinātu ienākumus, [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] atļāva tiem paturēt trešo daļu no iekarotajām teritorijām. Pēc jaunajiem iekarojumiem zobenbrāļu daļa patiesībā kļuva ievērojami lielāka. Šāda kārtība uzjundīja vēlmi pēc jaunajiem iekarojumiem un laika gaitā noveda pie konfliktiem par teritoriālo ieguvumu sadali.<ref>Andress Kasekamps. Baltijas valstu vēsture. JUMAVA, 2011 — 25. lpp.</ref> Jau kopš dibināšanas ordenis mēdza ignorēt teorētisko pakļautību bīskapiem. Piemēram, 1218. gadā bīskaps aicināja viņus palīdzēt cīņā pret Dānijas karali [[Valdemārs II|Valdemāru II]], bet zobenbrāļi vienojās ar dāņiem un pakļāva [[Igaunija]]s ziemeļus. Sākumā ordenis bija ļoti mazskaitlīgs. Tajā iestājās daži no krustnešiem, kuri bija piedalījušies iepriekšējās misijās, un daži Rīgas namnieki. Līdz 1205. gadam Indriķa hronikā par zobenbrāļu militāro darbību tikpat kā nepiemin: tas iesaistās Rīgas iekšējā dzīvē un kopā ar namniekiem piedalās Rīgas aizsardzībā. 1205. gadā ordenis jau parādās rīdzinieku kaujās kā ievērojams spēks, ne jau skaitliski, bet savas apmācības un apbruņojuma ziņā. Brāļu skaits nepārsniedza pāris desmitu. Pat īsi pirms savas liktenīgās Saules kaujas viņu kopskaits nepārsniedza 50 (pēc dažu vēsturnieku domām — līdz 80).<ref>Jānis Cakuls, Livonijas Romas katoļu Baznīcas valsts XIII-XVI gs., Renovata, 2007. 84. lpp.</ref> Pa ziemu palika pavisam neliels kontingents, bet ik pavasari viņi saņēma papildspēkus — Ziemeļvācijā savervētos jaunos krustnešus, kuri parasti rudenī devās mājup. Krustnešu izšķirīga priekšrocība salīdzinājumā ar vietējiem karotājiem bija karotāju profesionālisms un daudz pārāka militārā tehnika: stopi, katapultas un mūru graušanas ierīces. Bruņinieku uz zirga varētu salīdzināt ar mūsdienu tanku. Vēlāk zobenbrāļi uzcēla mūra pilis vietās, kur bija atradušies vietējo koka nocietinājumi pilskalnos. Piļu tīkls ļāva tiem kontrolēt jauniekarotās teritorijas. Viņi izmantoja vietējo cilšu politisko sašķeltību un iedzīvojās uz to savstarpējo nesaskaņu rēķina, panākot, ka pakļautās ciltis palīdz sakaut savus kaimiņus. Krustnešu armijā lielāko daļu karaspēka vienmēr veidoja vietējie sabiedrotie un palīgspēki.<ref>Andress Kasekamps. Baltijas valstu vēsture. JUMAVA, 2011 — 24-25. lpp.</ref> 1210. gadā ordenis pieprasīja bīskapam Albertam no Livonijas baznīcas valstij iegūtajām zemēm vienu trešdaļu, t.i. tiesības uz šajā trešdaļā dzīvojošo zemnieku nodevās maksāto desmitdaļu. Bīskaps tam ir piekritis, taču šāds izdevīgums veicinājis ordeņa brāļiem kāri ne miermīlīgi, bet ar kariem ieņemt jaunas teritorijas. Tad arī radās domstarpības ar bīskapu un galvenokārt ar pāvestu un viņa legātiem. Tomēr pāvests [[Inocents III]] 1210. gadā apstiprināja Rīgas bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa mestra Folkvīna izlīgumu: ordenis saņēma no bīskapa Latgales un Līvu zemes trešdaļu, par ko solījās aizsargāt Rīgas baznīcas provinci un būt paklausīgs bīskapam.<ref>Jānis Cakuls, Livonijas Romas katoļu Baznīcas valsts XIII-XVI gs., Renovata, 2007. 85. lpp.</ref> Sākotnēji ordeņa galvenās pilis bija [[Rīga|Rīgā]] (tagadējā [[Konventa sēta|Konventa sē]][[Konventa sēta|ta]]) un [[Cēsis|Cēsīs]] (''Wenden''), pēc 1224. gada par tādu kļuva pils [[Vīlande|Vīlandē]] (''Fellin'') [[Sakala]]s zemē Igaunijā. Ordenim piederēja arī [[Sigulda]]s (''Segewold'') un [[Aizkraukle]]s (''Ascheraden'') pilis. === Likvidācija === [[Attēls:Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237.jpg|thumb|300px|Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237. ɡadā. Kreisajā pusē sēž pāvests [[Gregors IX]], pa labi stāv Vācu ordeņa mestrs [[Hermanis no Zalcas]] ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums)]] [[Lietuvieši]] un [[zemgaļi]] pilnīgi sakāva zobenbrāļus 1236. gada [[Saules kauja|Saules kaujā]]. Nākamajā gadā ordeņa atliekas pievienojās [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]], izveidojot tā vietējo atzaru — [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], kas Zobenbrāļu ordeņa tradīcijas turpināja līdz pat 1560. gadam. == Zobenbrāļu ordeņa mestri == * [[Venno]] (1204—1209) * [[Folkvins]] (1209—1236) [[Attēls:Livonijas gerbonis 1552.jpg|thumb|Vācu ordeņa Livonijas atzara mestra ģerbonis ([[Sebastjans Minsters]], 1552.)]] == Zobenbrāļu ordeņa celtie vai pārņemtie cietokšņi == * 1202. gadā — vecā [[Rīga]]s pils (''Wittenstein'', tagadējās Konventa sētas vietā) * 1208. gadā — [[brāļa Bertolda dzirnavas]] (''Bertoldsmolen'', tagadējā Ķengaraga teritorijā) * 1208. gadā — [[Aizkraukles viduslaiku pils|Aizkraukles pils]] (''Ascheraden'') * 1208. gadā — [[Siguldas viduslaiku pils|Siguldas pils]] (''Segewold'') * 1208./1210. gadā — [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pils]] (''Bertoldsburg''/''Wenden'') * 1219. gadā — [[Mežotne]]s pils (''Meschoten''), drīz tika atdota Sēlijas bīskapam [[Bernhards no Lipes|Bernhardam no Lipes]] * 1224. gadā — [[Vīlandes viduslaiku pils|Vīlandes pils]] (''Fellin'') * 1227. gadā — [[Rēvele]]s pils (''Reval'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Skatīt arī == * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas krusta kari]] {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = Daugavas un Gaujas [[Līvi|līvu]] zemju daļa (1/3) <br /> [[Tālava]]s daļa (1/3)<br />[[Jersika (valsts)|Jersikas]] daļa (1/3)| virsraksts = Zobenbrāļu ordenis | periods = [[1202]]—[[1237]] | pēc = [[Livonijas ordenis]]<br />(no 1243. gada [[Livonijas Konfederācija]]s daļa)}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = Daugavas un Gaujas [[Līvi|līvu]] zemju daļa (2/3) <br />[[Metsepole]] <br /> [[Jersika (valsts)|Jersikas]] daļa, [[Koknese]], [[Tālava]]s daļa (2/3)| virsraksts = [[Livonijas bīskapija]] | periods = [[1186]]—[[1255]]<br /> (no 1243. gada kā [[Livonijas Konfederācija]]s daļa)| pēc = [[Rīgas arhibīskapija]]<br />[[Livonijas Konfederācija]]s daļa}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = 1/3 daļa no [[Ventava]]s, [[Vanema]]s, [[Piemare]]s un [[Bandava]]s zemēm | virsraksts = [[Kurzemes bīskapija]] | periods = [[1234]]—[[1585]] | pēc = [[Piltenes apgabals]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zobenbrāļu ordenis| ]] [[Kategorija:Katoļu bruņinieku ordeņi]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Livonijas ordenis]] [[Kategorija:Livonijas Konfederācija]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] jfmptxscfdrm280s8rrm4f4kvfon0j7 0 5287 4490864 4489446 2026-07-06T08:11:44Z ~2026-38322-20 147679 /* Etniskais sastāvs */ 4490864 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Dinaburga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Daugavpils | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2/1 |caption_align = center |image1 = Daugavpils luterāņu baznīca 01.JPG |caption1 = [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]] |image2 = Daugavpils cietoksnis Nikolaja vārti (3).jpg |caption2 = [[Daugavpils cietoksnis]] |image3 = Vienības nams 092011.jpg |caption3 = [[Vienības nams]] |image4 = Jaunavas Marijas katoļu baznīca 02.jpg |caption4 = [[Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca]] |image5 = Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle - panoramio.jpg |caption5 = [[Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle]] |image6 = Artillery arsenal, Daugavpils fortress, 2014.jpg |caption6 = [[Rotko muzejs]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Daugavpils.svg | flag_size = x75px | flag_link = Daugavpils karogs | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Daugavpils.svg | shield_size = x75px | shield_link = Daugavpils ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = top | latd = 55 | latm = 52 | lats = 30 | latNS = N | longd = 26 | longm = 32 | longs = 8 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = [[1275]]. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš [[1582]]. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|ltg|Daugpiļs}}<br />{{val|lt|Daugpilis}}<br />{{val|de|Dünaburg}}<br />{{val|ru|Двинcк, Борисоглебск}}<br />{{val|pl|Dyneburg, Dzwinów, Dźwińsk}} | government_type = [[Daugavpils dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Andrejs Elksniņš]] | area_footnotes = | area_total_km2 = 72.48 | area_land_km2 = | area_water_km2 = 9.75 | area_water_percent = | area_rank = 3 | elevation_footnotes = | elevation_m = 105 | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Daugavpils}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 2 | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-54(01-65) | area_code = <small>(+371)</small> 654 | website = {{URL|http://www.daugavpils.lv/}} | footnotes = | official_name = Daugavpils valstspilsēta }} [[Attēls:Rothko In Night.jpg|thumb|Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī]] '''Daugavpils''' ({{val|ltg|Daugpiļs,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv|title=Vietvārdu datubāze|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] |access-date=2023. gada 23. maijā; arī: L. Balode, O. Bušs "No Abavas līdz Zilupei, Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca. Rīga, Latviešu valodas aģentūra, 2015, 92. lpp. ("Latgaliešu rakstu valodā arī Daugpiļs")}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lgsc.lv/tag/daugpils/|title=Latgales Studentu centra Daugavpils nodaļas informācija|publisher=[[Latgales Studentu centrs]] |access-date=2023. gada 23. maijā}}</ref> Daugovpiļs}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf |title=Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā |publisher=[[Valsts valodas centrs]] |access-date=2020. gada 3. janvārī |archive-date=2020. gada 25. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201125114948/https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf }}</ref>) ir [[valstspilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Tās kopējā platība ir 72,48 km² un iedzīvotāju skaits {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Daugavpils|format=yes}}. Tā ir Latvijas [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|otrā lielākā pilsēta]] pēc [[Rīga]]s. Daugavpils atrodas valsts dienvidaustrumos pie [[Daugava]]s. Pilsēta atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan [[Latgale|Latgalē]], gan [[Sēlija|Sēlijā]]. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils ir [[Latgales plānošanas reģions|Latgales plānošanas reģiona]] lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. Vēstures avotos Daugavpils pirmo reizi minēta 1275. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/50|title=Daugavpils vēsture|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|2|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170630230459/https://www.daugavpils.lv/lv/50|archivedate={{dat|2017|06|30||bez}}}}</ref> pilsētas tiesības tai piešķīra 1582. gadā. Līdz 1893. gadam oficiāli lietoja '''Dinaburgas''' nosaukumu (no {{val-de|Dünaburg}} — "Daugavas pils"), krievu okupācijas laikā īslaicīgi '''Borisogļebska''' ({{val|ru|Борисоглебск}}; 1656—1667) un '''Dvinska''' (1893—1920). 1956. gadā Daugavpilij pievienoja [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]] Daugavas kreisajā krastā. [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] gados 1940.—1991. gadā Daugavpils bija stipri [[Pārkrievošana|rusificēta]].<ref>[https://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/2024_Janis_Riekstins_Latvijas_parkrievosana_1940-1990(1).pdf Jānis Riekstiņš. Latvijas pārkrievošana 1940-1990. Izvilkumi no LKP Daugavpils pilsētas komitejas sekretāra E. Mūkina runas – par Latvijas austrumu rajonu rusifikāciju – LKP CK 1953. gada 22.-23. jūnija plēnumā</ref> Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[Latvijas krievi|etnisko krievu]] īpatsvars samazinājās zem 50 procentiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=22.01.2023 }}</ref> Pašreizējais [[Daugavpils pilsētas dome]]s priekšsēdētājs ir [[Andrejs Elksniņš]]. Daugavpils domē ir 15 deputāti, kas [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] tiek ievēlēti uz četriem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|title=Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120418021714/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|archivedate={{dat|2012|04|18||bez}}}}</ref> Pilsētā darbojas [[Daugavpils Universitāte]], vairāku Rīgas augstskolu filiāles, 7 arodskolas un 16 vispārizglītojošās skolas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/novadi/daugavpili-aukstuma-del-skolas-nav-ieradusies-vairak-neka-piektdala-skolenu.d?id=36851063|title=Daugavpilī aukstuma dēļ skolās nav ieradušies vairāk nekā piektdaļa skolēnu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}}}</ref> Daugavpilī atrodas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāti.<ref name="par Daugavpili">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/40|title=Daugavpils pilsētas apraksts|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310032338/http://www.daugavpils.lv/lv/40|archivedate={{dat|2012|03|10||bez}}}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Daugavpils vēsture}} Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga (1275—1893), Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920). Senākā Daugavpils atradās tagadējā [[Naujenes pilskalns|Naujenes pilskalnā]], kas kontrolēja tirdzniecības ceļus pa [[Daugava|Daugavu]] un pakļāvās [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam [[Visvaldis|Visvaldim]]. Pilskalnā 1275. gadā uzcelta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Dinaburgas pils]]. 1558. gadā ar nolūku aizņemties naudu karam ar Krieviju Livonijas ordenis ieķīlāja pili Polijas karalim un Lietuvas dižkungam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]] un 1566. gadā Dinaburga pēc [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas hercogiste]]s apriņķa centru. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Krievijas cars [[Ivans IV]] iekaroja un 1577. gadā pilnībā sagrāva seno Dinaburgas pili un lika uzcelt jaunu cietoksni tagadējās Daugavpils vietā. Pēc [[Jamzapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līguma]] nosacījumiem 1582. gadā Krievija atteicās no Dinaburgas, tajā pašā gadā pie cietokšņa izveidotā pilsēta ieguva [[Magdeburgas tiesības]]. 1656.—1667. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Aleksejs Mihailovičs]] ieņēma pilsētu un lika pārdēvēt to par Borisogļebsku. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Dinaburgu atguva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un 1677. gadā tā kļuva par [[Inflantijas vaivadija]]s administratīvo centru, [[Inflantijas seimiks|Inflantijas seimiku]] sanākšanas vietu un [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Latgales-Piltenes bīskapu]] rezidenci. 1772. gadā Latgali pēc pirmās [[Polijas dalīšanas]] pievienoja Krievijas [[Pleskavas guberņa]]i, bet 1796. gadā pievienoja [[Baltkrievijas guberņa]]i. 1802. gadā Dinaburga kļuva par [[Vitebskas guberņa]]s apriņķa pilsētu. Sakarā ar Napoleona uzbrukuma draudiem 1810.—1833. gadā tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]]. 1836. gadā caur Dinaburgu izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]-[[Varšava]]s šoseju, 1860. gadā [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju]]. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā 1893. gadā Krievijas ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā, pēc [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils kaujām]] 1920. gadā pilsētu atbrīvoja no [[lielinieki]]em un tā ieguva Daugavpils vārdu. [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā 1940. gada 17. jūnijā pilsētu no [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] puses ieņēma [[Sarkanā armija|Padomju Savienības]] karaspēks, bet 1941. gada jūnijā [[Daugavpils ieņemšana (1941)|pilsētu ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks]]. 1944. gada 27. augustā Daugavpili atkal ieņēma Sarkanā armija un līdz 1944. gada oktobrim tajā atradās dažas [[Latvijas PSR]] pārvaldes iestādes. Kauju laikā tika iznīcināti 52% pilsētas ēku.<ref name="LME">{{LME|1|358}}</ref> 1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]]. 1989. gadā atklāja Daugavas abus krastus savienojošo Vienības tiltu. <gallery> Attēls:Daugavpils ģerbonis 1582.png|1582. gada ģerbonis Attēls:Daugavpils COA 1781.jpg|1781. gada ģerbonis </gallery> == Ģeogrāfija == === Cilvēka ģeogrāfija === [[Attēls:Daugavpils Immaculate Conception Roman Catholic Church.jpg|thumb|[[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīca|Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]]]Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]], un tajā esošajiem sešiem pagastiem: [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastu]] ziemeļos, [[Naujenes pagasts|Naujenes pagastu]] ziemeļaustrumos un austrumos, [[Tabores pagasts|Tabores pagastu]] dienvidaustrumos, [[Laucesas pagasts|Laucesas pagastu]] dienvidos, [[Kalkūnes pagasts|Kalkūnes pagastu]] rietumos un [[Sventes pagasts|Sventes pagastu]] ziemeļrietumos.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Pilsētas galvenā (arī pēc teritorijas lielākā) daļa atrodas Daugavas labajā krastā — starp upi un Lielo Stropu ezeru zemā līdzenumā. Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos [[mikrorajons|mikrorajonos]]. Daugavas labajā krastā atrodas 20 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas vēsturiskais centrs un [[Daugavpils cietoksnis]]). [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils dzelzceļa stacija]] atrodas 218 km attālumā no [[Rīga]]s, savukārt attālums līdz Rīgai pa {{A ceļš|6}} ir 232 km.<ref name="par Daugavpili" /> Attālums līdz [[Lietuva]]s robežai ir 25 km, līdz [[Baltkrievija]]s robežai 35 km, bet līdz [[Krievija]]s robežai 120 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html|title=Daugavpils|publisher=Turismslatvija.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120504002459/http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html|archivedate={{dat|2012|05|04||bez}}}}</ref> ==== Pilsētas daļas ==== Daugavpils pilsētas teritorija nosacīti iedalīta 25 daļās jeb apkaimēs, no kuriem 20 atrodas [[Daugava]]s labajā krastā, bet pieci — kreisajā. [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūnu]] apkaime ir [[eksklāvs]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] teritorijā. {{columns |width=180px |col1= * [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] * [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]] * [[Čerepova (apkaime)|Čerepova]] * [[Dzelzceļnieks]] * [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintari]] * [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] * [[Ezermala (Daugavpils)|Ezermala]] * [[Gajoks]] * [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |col2= * [[Jaunā Forštate]] * [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] * [[Jaunie Stropi]] * [[Judovka]] * [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūni]] * [[Križi]] * [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]] * [[Liginiški]] |col3= * [[Mazie Stropi]] * [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]] * [[Nīderkūni]] * [[Ruģeļi]] * [[Vecā Forštate]] * [[Vecstropi (Daugavpils)|Vecstropi]] * [[Viduspoguļanka]] * [[Vizbuļi (Daugavpils)|Vizbuļi]] }} === Dabas ģeogrāfija === [[Attēls:Берег пляжа "Спасалка" - panoramio.jpg|thumb|Stropu ezera piekraste]]Pilsētas reljefs galvenokārt ir līdzens ar atsevišķām paugurainēm, jo pilsētas teritorija atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu daļā. Pilsētas lielākā daļa iekļaujas [[Vidusdaugavas zemiene|Jersikas līdzenumā]], bet ziemeļaustrumu daļa nedaudz iekļaujas Dagdas paugurainē, dienvidaustrumu daļa [[Augšdaugavas pazeminājums|Augšdaugavas pazeminājumā]], dienvidaustrumu daļa Skrudalienes paugurainē un dienvidrietumu daļa Ilūkstes paugurainē.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_Vides_parskats_Daugavpils_TP_3.0.pdf|title=VIDES PĀRSKATS 2020|access-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240314111622/https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_Vides_parskats_Daugavpils_TP_3.0.pdf}}</ref> Virsmas augstums Daugavpils ziemeļu priekšpilsētā ir apmēram 120 m vjl., kas pazeminās virzienā uz Daugavu.<ref name=":0" /> Pamatiežu ieliektā virsma, ko veido vairāk nekā 300 miljonu gadu veci [[Vidusdevons|vidus]] un [[Augšdevons|augšdevona]] sistēmas [[Smilšakmens|smilšakmeņi]] atrodas 250 m dziļumā. Pamatiežiem uzgulsnējušies [[Kvartārs|kvartāra]] sistēmas ieži, kuru veidošanās ir bijusi saistīta ar ģeoloģiskajiem procesiem un [[Daugavas ieleja]]s attīstību. Uz ziemeļiem no Daugavas veidojušies [[Limnoglaciālās reljefa formas|limnoglaciālie]] nogulumi un eolie nogulumi — [[Smiltis|smilts]], kā arī atsevišķās teritorijas daļās [[kūdra]]. Pilsētas dienvidu daļā abpus Daugavai izgulsnējušies aluviālie nogulumi — smilts, [[grants]] un [[aleirīti]], kā arī ledus laikmeta beigu posma limnoglaciālie [[Māls|māli]], kurus izmantoja, būvējot pilsētu vairāku gadsimtu garumā. Māla slāņi atrodas tieši zem grunts, vietām pat 3 m dziļumā.<ref name=":1" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2006_vides_parskats_galigaredakcija.pdf|title=Vides pārskats 2006|access-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240314111624/https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2006_vides_parskats_galigaredakcija.pdf}}</ref> Zeme zem ūdeņiem Daugavpils pilsētā aizņem 921,1 ha jeb 13% no pilsētas teritorijas. Ūdensobjekti ietilpst Daugavas baseina apgabalā. Lielākā pilsētas ūdenstece [[Daugava]] tek pilsētas dienvidu daļā (~16 km), sadalot pilsētu divās daļās. Pilsētā upes gultnes platums ir no 200 līdz 220 m, bet pavasara palu laikā var palielināties no 300 līdz 360 m. No Daugavas upes hidroloģiskā režīma atkarīgas citas mazākas upes, kuras tek Daugavpils administratīvajā teritorijā un ietek Daugavā ([[Laucesa (upe)|Laucesas]] un [[Šuņica]]s upe).<ref name=":1" /> Pilsētā atrodas vairāki ūdensobjekti — ezeri un mākslīgās ūdenstilpes: [[Stropu ezers|Lielais Stropu ezers]], kas pa kanālu saņem ūdeni no [[Mazais Stropu ezers|Mazā Stropu ezera]], kurš atrodas pilsētas ziemeļaustrumu pierobežā. Vēl pilsētas teritorijā atrodas [[Šuņezers]], [[Zirgezers]], Platinkas (Plotičku) ezers, [[Gubiščes ezers]], Stropiņš (Stropoka ezers), Lielais un Mazais Trikātes ezers.<ref name=":0" /> Meži izvietoti ziemeļu daļā — [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] rajonā, Stropu, [[Križi|Križu]] rajonā un pilsētas austrumu rajonā — [[Ruģeļi|Ruģeļu]], [[Čerepova (apkaime)|Čerepovas]] mežu masīvs. Pilsētas ziemeļu teritorijā esošie meži tālāk pāriet Līksnas un Naujenes pagastu teritorijās. Mežu kopējā platība pilsētas administratīvajās robežās ir 1630 ha, no kuriem aptuveni 300 ha ir fizisko personu īpašumā pēc to īpašuma tiesību atjaunošanas. Pilsētas meži pēc sugu sastāva, galvenokārt, ir jauktie skuju koku meži ([[Egles|egle]], [[Priedes|priede]]), nedaudz lapu koki. Mežu teritorijās sastopamas atsevišķas retu koku, floras un faunas ekosistēmas. Pilsētas teritorijā, vadoties pēc Bioloģijas institūta 1985. gadā izdotās grāmatas, bija konstatētas 898 reti sastopamas augu sugas. Daugavpils cietokšņa fortos ziemo retas [[Sikspārņi|sikspārņu]] sugas. No sikspārņu aizsardzības viedokļa Daugavpils fortiem ir izcila nozīme ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Visas 5 Daugavpils fortos konstatētās sikspārņu sugas ir aizsargājamo sugu sarakstā.<ref name=":2" /> === Klimats === Daugavpils pilsēta atrodas [[Mērenā josla|mērenā]] klimata ietekmē. Novērojamas samērā vēsas vasaras un mērenas ziemas, kad sals mijas ar atkalām. Pilsētas atrašanās vieta nosaka to, ka pilsētā ir kontinentālāks klimats, salīdzinot ar pārējo valsts teritoriju. Ziemas ir aukstākas un vasaras karstākas.<ref name=":1" /> Aukstākais mēnesis ir janvāris, bet siltākais mēnesis ir jūlijs, vidējais bezsala periods ir 143 dienas. Visaugstākā reģistrētā gaisa temperatūra Daugavpils novērojumu stacijā ir +35,1 ºC, kas novērota 1959. gada 13. jūlijā. Savukārt viszemākā gaisa temperatūra (-43,2 ºC) reģistrēta 1956. gada 8. februārī, kas ir Latvijā zemākā reģistrētā temperatūra.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://klimats.meteo.lv/klimats_latvija/pasvaldibu_apskati/valstspilseta/daugavpils_pilseta/|title=Daugavpils pilsēta :: Klimata portāls|website=klimats.meteo.lv|access-date=2024-03-14}}</ref><ref name=":0" /> Puse no visām gada dienām pilsētā ir mākoņainas, galvenokārt, no novembra līdz februārim. Mazāk mākoņu ir no aprīļa līdz jūlijam.<ref name=":2" /> Mēnesis ar vislielāko relatīvo mitrumu ir novembris, bet mēnesis ar vismazāko relatīvo mitrumu ir maijs. Lietainākais mēnesis ir jūlijs, bet sausākais — aprīlis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.climate-data.org/europe/latvia/latgale/daugavpils-644/|title=Daugavpils climate: Weather Daugavpils & temperature by month|website=en.climate-data.org|access-date=2024-03-14}}</ref> Pilsētā valdošie ir dienvidrietumu vēji, rietumu — ap 20%, dienvidu — 14%. Ziemā pārsvarā pūš dienvidu rumbu vēji. Pavasarim raksturīgi ziemeļaustrumu vēji, maijā līdz 17%. Vasarā visvairāk pūš rietumu vēji, bet rudenī dienvidrietumu vēji. Vējainākie mēneši ir janvāris un decembris, un tas galvenokārt pūš no dienvidrietumiem (janvārī) un dienvidiem (decembrī). Normas periodā mierīgākais vējš ir jūlijā un augustā. Vidējais īpaši vējaino dienu (vairāk par 14 m/s) skaits ir 14 dienas gadā, bet vislielākais vējaino dienu skaits — 30.<ref name=":2" /><ref name=":3" />{{Laikapstākļu kaste |location = Daugavpils |metric first = Yes |single line = Yes |Jan high C = -2.7 |Feb high C = -1.8 |Mar high C = 3.5 |Apr high C = 11.4 |May high C = 17.1 |Jun high C = 20.4 |Jul high C = 22.8 |Aug high C = 21.4 |Sep high C = 16.3 |Oct high C = 9.2 |Nov high C = 3.9 |Dec high C = 0 |year high C = 9.8 |Jan low C = -6.8 |Feb low C = -7.1 |Mar low C = -3.5 |Apr low C = 2.2 |May low C = 7.9 |Jun low C = 12 |Jul low C = 14.8 |Aug low C = 13.9 |Sep low C = 9.7 |Oct low C = 4.3 |Nov low C = 0.6 |Dec low C = -3.3 |year low C = 1.3 |Jan precipitation mm = 52 |Feb precipitation mm = 46 |Mar precipitation mm = 47 |Apr precipitation mm = 49 |May precipitation mm = 71 |Jun precipitation mm = 84 |Jul precipitation mm = 87 |Aug precipitation mm = 84 |Sep precipitation mm = 67 |Oct precipitation mm = 65 |Nov precipitation mm = 55 |Dec precipitation mm = 52 |year precipitation mm = 633 |source 1 = Climate Data <ref name=eather1>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.climate-data.org/europe/latvia/latgale/daugavpils-644/ |title=Daugavpils climate |accessdate=2024-03-14</ref> |date= |Jan mean C=-4.6|Feb mean C=-4.3|Mar mean C=0|Apr mean C=7|May mean C=12.9|Jun mean C=16.5|Jul mean C=19|Aug mean C=17.7|Sep mean C=13|Oct mean C=6.7|Nov mean C=2.3|Dec mean C=-1.6|Jan precipitation days=10|Feb precipitation days=8|Mar precipitation days=9|Apr precipitation days=7|May precipitation days=8|Jun precipitation days=9|Jul precipitation days=10|Aug precipitation days=9|Sep precipitation days=8|Oct precipitation days=9|Nov precipitation days=9|Dec precipitation days=9|Jan humidity=84|Feb humidity=83|Mar humidity=77|Apr humidity=67|May humidity=66|Jun humidity=68|Jul humidity=72|Aug humidity=73|Sep humidity=77|Oct humidity=82|Nov humidity=87|Dec humidity=85|Jand sun=1.5|Febd sun=2.5|Mard sun=5.1|Aprd sun=8.7|Mayd sun=10.8|Jund sun=11.2|Juld sun=10.8|Augd sun=9|Sepd sun=6.3|Octd sun=3.6|Novd sun=1.6|Decd sun=1.3}} == Iedzīvotāji == {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaits |percentages = pagr |break = jā | width = 10em | align = right | cols = 2 | graph-pos = bottom |1784|3573 |1825|2885 |1860|13000 |1897|69675 |1905|76588 |1913|112848 |1914|112837 |1920|31500 |1925|40640 |1930|43226 |1935|45160 |1938|40071 |1940|51300 |1943|28579 |1944|14832 |1945|29600 |1946|22587 |1950|50800 |1955|58600 |1956|58500 |1959|65459 |1960|67500 |1966|88900 |1970|100400 |1975|110300 |1979|115600 |1989|129000 |1995|120000 |2000|115265 |2003|112132 |2007|108091 |2009|104857 |2012|90962 |2017|83908 |2020|81668 |2023|78 850 }} Pirmie precīzie dati par iedzīvotāju skaitu Daugavpilī ir no tā laika, kad pilsētu kopā ar Latgali pēc [[Polijas dalīšanas]] pievienoja [[Krievijas impērija]]i. 1784. gadā pilsētā dzīvoja 3573 iedzīvotāji, no kuriem gandrīz puse — 1540 bija ebreji. Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] ebreji un krievu [[vecticībnieki]] sāka ieceļot 17. gadsimtā.<ref name=":0" /> Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums pilsētā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, sevišķi pēc [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Varšava]] un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] atklāšanas 1860. gados, kad Daugavpils kļuva par svarīgu dzelzceļa mezglu, kurā krustojās 5 lielākas dzelzceļa līnijas. 20 gados no 1840. gada iedzīvotāju skaits bija dubultojies,<ref name=":4">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas valsts 20 gados|last=Asaris|first=Hermanis|publisher=Latvijas pilsētu savienība|year=1938}}</ref> bet 50 gados no 1863. gada līdz 1913. gadam tas pieauga piecas reizes. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] Daugavpili izpostīja, un tās iedzīvotāju skaits saruka četrkārt. Kaujas frontes tiešā tuvuma dēļ jau kara sākumā daļu iedzīvotāju no pilsētas izraidīja, bet liels vairums iedzīvotāju atstāja pilsētu labprātīgi.<ref name=":4" /> Pēc kara postījumiem tā tomēr atjaunojās kā svarīgākais dienvidaustrumu Latvijas saimnieciskais, kulturālais un administratīvais centrs, un strauji palielinājās latviešu īpatsvars. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gados iedzīvotāju skaits samazinājās. 1944. gadā liela daļa pilsētas tika nopostīta. Pēc Otrā pasaules kara bija vērojams liels iedzīvotāju mehāniskais pieaugums un pilsētas etniskais sastāvs būtiski mainījās. Pilsētā noritēja lielu rūpnīcu celtniecība, un lielākā daļa strādnieku bija iebraucēji no [[Baltkrievija]]s un [[Krievija]]s, bet latvieši bieži aizbrauca uz citiem Latvijas novadiem. [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pievienošana 1953. gadā kopējo Daugavpils iedzīvotāju skaitu būtiski nemainīja. 20. gadsimta beigās samazinājās ebreju īpatsvars, jo notika ebreju emigrācija uz [[Izraēla|Izraēlu]].<ref name=":0" /> Pēc iedzīvotāju skaita Daugavpils ir otra lielākā [[Latvijas pilsēta]] aiz [[Rīga]]s. 2023. gadā pilsētā bija 78 850 iedzīvotāju. 92% no pilsētas iedzīvotājiem dzīvo Daugavas labā krasta dzīvojamajās apkaimēs. Visblīvāk apdzīvotās apkaimes ir [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]], [[Jaunā Forštate]] un [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]]. Pēdējās desmitgades Daugavpils iedzīvotāju skaita dinamika ir negatīva, novērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence par ~2% gadā, visstraujāk samazinās darbspējīgajā vecumā esošo cilvēku skaits. Iedzīvotāju skaita samazināšanos ietekmē gan negatīvais [[dabiskais pieaugums]], gan augstā iedzīvotāju ārējā migrācija uz ārvalstīm darba meklējumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/attistiba/2018/Strategija2014-2030_.pdf|title=DAUGAVPILS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014.-2030. gadam}}</ref> Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Daugavpilī bija piereģistrēti 68 916 Latvijas pilsoņi (75,8% no kopējā skaita), 16 909 [[Latvijas nepilsoņi]] (18,6%) un 4282 Krievijas Federācijas pilsoņi (4,7%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 63 125 Latvijas pilsoņi (80,8%), 10 181 Latvijas nepilsoņi (13,0%) un 3518 Krievijas pilsoņi (4,5%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>68 916</small><br />(75,8%) | <small>67 657</small><br /> | <small>66 437</small><br /> | <small>66 058</small><br /> | <small>65 452</small><br /> | <small>64 816</small><br /> | <small>64 272</small><br /> | <small>64 059</small><br /> | <small>64 138</small><br /> | <small>63 684</small><br /> | <small>62 889</small><br /> | <small>63 519</small><br /> | <small>63 294</small><br /> | <small>63 125</small><br />(80,8%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>16 909</small><br />(18,6%) | <small>16 374</small><br /> | <small>15 371</small><br /> | <small>14 704</small><br /> | <small>14 101</small><br /> | <small>13 554</small><br /> | <small>12 969</small><br /> | <small>12 503</small><br /> | <small>12 107</small><br /> | <small>11 678</small><br /> | <small>11 130</small><br /> | <small>10 849</small><br /> | <small>10 503</small><br /> | <small>10 181</small><br />(13,0%) | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>4 282</small><br />(4,7%) | <small>4 254</small><br /> | <small>4 546</small><br /> | <small>4 726</small><br /> | <small>4 730</small><br /> | <small>4 678</small><br /> | <small>4 624</small><br /> | <small>4 583</small><br /> | <small>4 463</small><br /> | <small>4 299</small><br /> | <small>4 118</small><br /> | <small>3 864</small><br /> | <small>3 723</small><br /> | <small>3 518</small><br />(4,5%) | | |} === Etniskais sastāvs === 1897. gadā Daugavpilī lielākās etniskās grupas bija ebreji (46%), krievi (30%) un poļi (16%), bet latviešu īpatsvars bija tikai 1,8%,<ref name=":5">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|year=1960}}</ref> 1925. gadā latvieši bija 27% no iedzīvotāju kopskaita, dzīvoja arī 19% poļu, 17% krievu, 3% ukraiņu, 1% vāciešu.<ref name=":0" /> 1935. gadā latviešu īpatsvars bija 33,6%, bet ebreju 24,6%, krievu 20,4% un poļu 18,2%.<ref name=":5" /><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Mežs; Németh|first=Ilmārs; Ádám|date=2014. gada decembris|title=1935. gada tautskaites datu pielāgojums rajonu un mūsdienu pagastu iedalījumam|url=http://archive.lza.lv/LZA_VestisA/68_3-4/4_Ilmars%20Mezs,%20Adams%20Nemets.pdf|journal=Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis|volume=68|pages=35|access-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230109185803/http://archive.lza.lv/LZA_VestisA/68_3-4/4_Ilmars%20Mezs,%20Adams%20Nemets.pdf}}</ref> {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Daugavpilī 2025. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2025. gada 24. jūnijā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 16710 : Latvieši : green | slice 2 = 36471 : Krievi : red | slice 3 = 10111 : Poļi : aqua | slice 4 = 5316 : Baltkrievi : yellow | slice 5 = 1770 : Ukraiņi : orange | slice 6 = 641 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 372 : Romi (čigāni) : pink | slice 8 = 136 : Ebreji : white | slice 9 = 19 : Igauņi : brown | slice 10 = 6566 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 78112 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|pink|Romi}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 21,4% | style="text-align:center;" | 16 710 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 46,7% | style="text-align:center;" | 36 471 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 12,9% | style="text-align:center;" | 10 111 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 6,8% | style="text-align:center;" | 5 316 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 2,3% | style="text-align:center;" | 1 770 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,8% | style="text-align:center;" | 641 |- | [[Latvijas romi|Romi]] | style="text-align:center;"| 0,5% | style="text-align:center;" | 372 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,2% | style="text-align:center;" | 136 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,02% | style="text-align:center;" | 19 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 8,4% | style="text-align:center;" | 6566 |} === Ievērojami cilvēki === Daugavpilī vai Daugavpils apkārtnē dzimuši: {{div col}} * [[Anatols Abragams]] (1914–2011), fiziķis * [[Andris Ambainis]] (1975), matemātiķis; * [[Gunārs Bērziņš]] (1927—1999), karikatūrists; * [[Pēteris Bolšaitis]] (1937—2021), latviešu ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks, tulkotājs un mecenāts; * [[Aleksandrs Cauņa]] (1988), futbolists; * [[Gundars Celitāns]] (1985), volejbolists; * [[Boriss Cilevičs]] (1956), fiziķis, matemātiķis un politiķis; * [[Ilmārs Dzenis]] (1931—2025), trimdas latviešu dziedātājs; * [[Movša Feigins]] (1908—1950), šahists; * [[Gžegožs Fitelbergs]] (1879—1953), diriģents, komponists un vijolnieks; * [[Romualds Gibovskis]] (1962), skulptors, gleznotājs; * [[Henrihs Graftio]] (1869—1949), inženieris-enerģētiķis, akadēmiķis; * [[Ēriks Grigjans]] (1964), futbolists; * [[Anastasija Grigorjeva]] (1990), cīkstone; * [[Aleksandrs Isakovs]] (1973), futbolists; * [[Aleksandrs Janeks]] (1891—1970), ķīmiķis, filozofs * [[Māris Jass]] (1985), hokejists; * [[Kanstancins Jezavitavs]]<ref>[http://www.lcb.lv/?lang=lv&nod=Daugavpils_novadnieki&title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&cid=20&name=Konstantins_Jezovitovs_&aid=96 Konstantīns Jezovitovs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160309171934/http://www.lcb.lv/?lang=lv&nod=Daugavpils_novadnieki&title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&cid=20&name=Konstantins_Jezovitovs_&aid=96 |date={{dat|2016|03|09||bez}} }}. lcb.lv.</ref><!--be:Канстанцін Барысавіч Езавітаў--> (1893—1946), sabiedriskais un politiskais darbinieks; * [[Dmitrijs Jurkevičs]] (1987), vieglatlēts; * [[Meletijs Kaļistratovs]] (1896—1941), sabiedrisks un politisks darbinieks; * [[Nikolajs Katiševs]] (1900—1978), armijas un latviešu leģiona virsnieks; * [[Igors Kazanovs]] (1963), vieglatlēts; * [[Johans Klapje de Kolongs]] (1838—1901), inženieris un izgudrotājs; * [[Aleksandrs Kovaļevskis]] (1840—1901), embriologs; * [[Anatolijs Kreipāns]] (1960), žurnālists; * [[Ābrams Īzaks Kūks]] (1865—1935), pirmais [[Britu Palestīna]]s galvenais rabīns; * [[Vilhelms Lapelis]] (1961), bīskaps; * [[Jānis Lucāns]] (1937), Latvijas Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts; * [[Ivans Lukjanovs]] (1987), futbolists; * [[Oļegs Maļuhins]] (1969), sportists; * [[Solomons Mihoelss]] (1890—1948), aktieris, režisors un politisks darbinieks; * [[Jevgeņijs Millers]] (1867—1939), armijas ģenerālis; * [[Pauls Mincs]] (1868—1941), jurists un politiķis; * [[Vladimirs Mincs]] (1872—1945), ķirurgs un sabiedriskais darbinieks; * [[Miroslavs Mitrofanovs]] (1966), politiķis un žurnālists; * [[Jurģis Pučinsks]] (1973), futbolists; * [[Vladislavs Raginis]], Polijas armijas virsnieks, kritis [[Polijas kampaņa]]s laikā; * [[Marks Rotko]] (1903—1971), gleznotājs; * [[Alfrēds Rubiks]] (1935), politiķis; * [[Artjoms Rudņevs]] (1988), futbolists; * [[Māris Smirnovs]] (1976), futbolists; * [[Oskars Stroks]], (1893—1975), komponists; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017), aktrise un režisore; * [[Valdis Zeps]] (1932—1996), valodnieks, profesors un rakstnieks.{{div col end}} == Saimniecība == Lielākie Daugavpilī reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija [[Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca]], Latvijas Maiznieks, reģionālā slimnīca, ''Axon Cable'' elektrovadu un kabeļu rūpnīca, sintētisko šķiedru ražotne ''Nexis Fibers'', daudznozaru uzņēmums ''Lagron'', mašīnbūves un elektronikas uzņēmums "Zieglera mašīnbūve".<ref>[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100003011&id=391 Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem]</ref> === Transports === {{see also|Sabiedriskais transports Daugavpilī|Tramvaju satiksme Daugavpilī}} Sabiedriskā transporta pakalpojumus veic pašvaldības uzņēmums A/S "Daugavpils satiksme", pilsētā ir daudzi autobusu, [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|tramvaju]] un minibusu maršruti. Tramvaju satiksmi Daugavpilī atklāja {{dat|1946|11|05}}. == Sports == Daugavpilī ir bāzēts [[Latvijas futbola Virslīga]]s klubs [[BFC Daugavpils]], kas mājas spēles aizvada [[Celtnieks (stadions)|"Celtnieka" stadionā]]. Iepriekš Daugavpilī bija bāzēts arī klubs [[Dinaburg FC|Dinaburg]], kas vairākkārt izcīnījis vietu labāko četriniekā, bet [[FC Daugava]] 2012. gadā kļuva par Latvijas čempioniem. Tāpat Daugavpilī ir bāzēta Polijas pirmās spīdveja līgas (otra valsts spēcīgākā spīdveja līga pēc Polijas Ekstralīgas) klubs "[[Daugavpils "Lokomotīve"|Lokomotīve]]". Daugavpilī notikuši vairāki ''[[Speedway Grand Prix]]'' posmi. Par pirmās [[Latvijas Grand Prix|Latvijas ''Grand Prix'']] izcīņas uzvarētāju 2006. gadā kļuva leģendārais amerikānis [[Gregs Henkoks]]. 2014. gada Latvijas ''Grand Prix'' izcīņā Latviju pārstāvošais [[Ķasts Puodžuks]] izcīnīja 5. vietu, kas ir labākais Latvijas sportistu sasniegums ''Speedway Grand Prix''. Daugavpilī bāzēta [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionātā hokejā]] komanda [[HK Dinaburga]]. No 2005. līdz 2012. gadam pilsētā bāzēta bija [[DHK Latgale]], kas savas pastāvēšanas laikā piecas reizes sasniedza Latvijas čempionāta pusfinālu. == Apskates objekti == * [[Daugavpils cietoksnis]] * [[Marks Rotko|Marka Rotko]] muzejs * [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]] * [[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca]] * [[Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca]] * [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Daugavpilī]] * [[Daugavpils Olimpiskais centrs]] == Attēlu galerija == {{Galerija |width=150| height=100 |align=center |captionstyle=text-align:center; font-size:smaller; |Attēls:Daugavpils Ss Boris and Gleb Orthodox Cathedral (1).jpg|Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle |Attēls:Daugavpils city hall 02.JPG|Pilsētas dome |Attēls:Dvinsk 1912.jpg|Pilsētas skats 1912. gadā |Attēls:Daugavpils fortress 05.jpg|[[Daugavpils cietoksnis]] |Attēls:Vienības nams 092011.jpg|[[Vienības nams]] |Attēls:Rigas street 2009 07 1.jpg|Rīgas iela — pilsētas promenāde |Attēls:Daugavpils Regional and Art Museum01.JPG|[[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs|Novadpētniecības un mākslas muzejs]] |Attēls:daugavpils pareiztic baznica.JPG|A. Ņevska pareizticīgo kapela |Attēls:daugavpils dzc stacija.jpg|Daugavpils dzelzceļa stacija |Attēls:DauagvpilsKTM-31.jpg|Tramvajs Daugavpilī |Attēls:18. novembra iela, Daugavpils.jpg|18. novembra iela |Attēls:Dzelzceļa tilts Daugavpilī.jpg|Dzelzceļa tilts pār Daugavu }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20081216004501/http://www.daugavpils.lv/ Daugavpils pilsētas pašvaldības vietne] * [https://web.archive.org/web/20110212151257/http://dcdc.lpi.du.lv/ Dinaburgas cietokšņa Dokumentācijas centrs] * [https://web.archive.org/web/20060516142539/http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ Dinaburgas cietoksnis] * [https://web.archive.org/web/20140904071021/http://uznemumi.daugavpils.lv/index.htm Daugavpils uzņēmumu katalogs] * [https://web.archive.org/web/20090420090251/http://www.veinik.by/index/Dvinsk.htm Sergeja Prokudina-Gorskia Daugavpils (Dvinskas) krāsainās fotogrāfijas] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20161030082019/https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/daugavpils/daugavpils-unity-square/ Vienības Laukums Daugavpilī Straume (WebCam)], balticlivecam.com {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Novadu centri}} {{Daugavpils apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Daugavpils| ]] eu97isx4zjtjf4szbv1gp7e0mo95q84 0 5468 4490921 4470456 2026-07-06T10:49:57Z ~2026-38487-05 147687 /* Etniskais sastāvs Talsos */ 4490921 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Talsi | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2/1 |caption_align = center |image1 = Talsu pilsētas vēsturiskais centrs (16).jpg |caption1 = Skats uz pilsētu no [[Talsu ezers|Talsu ezera]] |image2 = Talsu pilsētas vēsturiskais centrs (8).jpg |caption2 = Vēsturiskais centrs |image3 = Talsu pilsētas vēsturiskais centrs (15).jpg |caption3 = Lielā iela |image4 = Talsu novada muzejs.jpg |caption4 = [[Talsu novada muzejs]] |image5 = Talsu luterāņu baznīca.jpg |caption5 = Talsu luterāņu baznīca |image6 = Talsu Viklmuižas ezers.jpg |caption6 = Skats uz [[Vilkmuižas ezers|Vilkmuižas ezeru]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Talsi.svg | flag_link = Talsu karogs | image_shield = Coat of Arms of Talsi.svg | shield_link = Talsu ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Talsu novads | pushpin_label_position = | latd = 57 | latm = 14 | lats = 48 | latNS = N | longd = 22 | longm = 35 | longs = 19 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1917. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Talsen}} | area_total_km2 = 7.83 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = 9225 | population_as_of = 2018 | population_rank = 20 | population_density_km2 = auto | population_demonym = talsnieks, talsenieks<ref name="nosaukumi">{{Grāmatas atsauce|last=Vallija Dambe|first=|title=Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi|year=1990|publisher=Zinātne|isbn=5796602640|page=160}}</ref> | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3201<br />LV-3203 | website = {{URL|www.talsunovads.lv}} | footnotes = }} '''Talsi''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Talsu novads|Talsu novada]] administratīvais centrs. Pilsēta atrodas [[Kurzeme]]s ziemeļu daļā, [[Ziemeļkursas augstiene]]s [[Vanemas pauguraine]]s ziemeļrietumu malā, 108 km attālumā no [[Rīga]]s. Pilsēta ir pazīstama kā "deviņu pakalnu pilsēta". Pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|20. lielākā apdzīvotā vieta]] Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Talsu vēsture}} [[Attēls:Talsi 19. gadsimtā.jpg|thumb|250px|left|Skats uz Talsu Dzirnavkalnu un Baznīckalnu 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējums)]] Talsi kā [[Vanema]]s zemes ciems (''villa Talse'') pirmo reizi pieminēti 1231. gada [[kurši|kuršu]] līgumā ar [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] sūtni [[Alnas Balduīns|Balduīnu no Alnas]] par pāriešanu kristīgajā ticībā. 1422. gadā pieminēta Talsu senpilsēta pie kuršu [[Talsu pilskalns|Talsu pilskalna]] ({{val|de|pilsahten to Talsen}}), bet līdz 1434. gadam [[Livonijas ordenis]] uzcēla [[Talsu ordeņa pils|Talsu ordeņa pili]] Dzirnavkalnā, kas ietilpa [[Kandavas fogti|Kandavas fogtejā]]. Talsus smagi skāra [[Otrais Ziemeļu karš]], kura laikā 1657. gadā sākās [[mēris|mēra]] sērga un 1659. gadā zviedru karavīri nopostīja ordeņa pili, ko vairs vēlāk neatjaunoja. [[Lielais mēris Latvijā|Lielo mēra epidēmiju]] izraisīja [[Lielais Ziemeļu karš]], kad 1710. gadā Talsos palikuši dzīvi tikai 10 iedzīvotāji. 1819. gadā Talsi kļuva par pilskunga tiesas (''Hauptmannschaft Talsen'') centru, kas bija padota [[Tukums|Tukuma]] virspilskungam. 1894. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s laikā Talsi 3.—5. decembrī pilnībā pārgāja nemiernieku rokās, tos ar lielgabaliem apšaudīja krievu [[soda ekspedīcija]]. 1917. gadā Talsi ieguva pilsētas tiesības. Ziemeļu piekrastes apgādei no [[Stende (stacija)|Stendes platsliežu dzelzceļa stacijas]] tika uzbūvēti [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|šaursliežu dzelzceļi]], kas Talsus savienoja ar [[Mērsrags|Mērsragu]] un [[Roja|Roju]], kā arī ar [[Dundaga|Dundagu]], [[Mazirbe|Mazirbi]] un gar jūras krastu ar [[Ventspils|Ventspili]]. 2009. gadā tika izveidots [[Talsu novads]], kurā iekļāva lielāko daļu bijušā [[Talsu rajons|Talsu rajona]] pašvaldību un Talsi saglabāja administratīvā centra statusu. == Ģeogrāfija == Talsi atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā, pilsētas teritoijā ir izteikts pauguraines reljefs. Deviņi Talsu pakalni ir [[Talsu pilskalns]] (uz kura atradās [[kurši|kuršu]] pils), Ķēniņkalns (līdzās atrodas skulptūra "Koklētājs"), Saules kalns (atrodas ūdenstornis), Tiguļu kalns (atrodas muzejs), Baznīckalns (atrodas [[Talsu luterāņu baznīca]]), Dzirnavkalns (uz tā kādreiz atradās dzirnavas un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mūra pils), Leču kalns (atrodas piemineklis 1905. gada upuriem), Krievragkalns (atrodas viesnīca "Talsi") un Vilkmuižas kalns. [[Vilkmuižas ezers|Vilkmuižas ezeram]] blakus atrodas Krievragkalns un Vilkmuižas kalns. No ezera iztek [[Stende (upe)|Stendes]] pieteka [[Dzelzupe]]. Pie [[Talsu ezers|Talsu ezera]], kas agrāk bijis savienots ar Vilkmuižas ezeru, atrodas Talsu pilskalns. Pašlaik savienojums ir slēptā lietusūdens kolektorā, lai novadītu ūdeni no Talsu ezera. == Deviņu pakalnu pilsēta == === Talsu pilskalns === [[Attēls:Skats uz Talsu pilskalnu.jpg|thumb|Talsu pilskalns]] [[Talsu pilskalns]] ir 30 m augsts un 0,4 ha liels [[Kurši|kuršu]] pilskalns, kas atrodas iepretim Talsu ezeram. Kalns tika apdzīvots no 10.—14. gadsimtam. Talsu pilskalnu dēvē par vienu no labāk nocietinātākajiem un lielākajiem [[Kursa (valsts)|Kursas]] pilskalniem. Viens no visplašāk izpētītajiem pilskalniem. Šeit ir notikuši trīs ievērības cienīgi arheoloģiski izrakumi: # No 1936.—1938. gadam [[Ādolfs Karnups|A. Karnupa]] vadībā. Kopumā tika iegūtas vārāk nekā 4000 senlietas. # No 1992.—1993. gadam J. Asara vadībā, tika atrasts 1,7 metru biezs kultūrslānis. # 2001. gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi G. Zemīša vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/5202/|title=Talsu pilskalns|last=Latvijas Nacionā bibliotēka|first=|access-date=19.12.2017|date=}}</ref> === Ķēniņkalns === Ķēniņkalna augstums ir 93 m vjl. Tā nosaukums, iespējams, cēlies no kādas personas uzvārda "Ķēniņš" vai arī tā nosaukts majestātiskuma dēļ. 19. gadsimta beigās Pastendes muižnieks uzdāvināja pilsētai šo zemi, lai tur iekārtotu parku, tādēļ vēlāk to dēvē par Pilsētas dārzu. Tajā līdz pat pagājušā gadsimta 60. gadiem notika balles, brīvdabas izrādes, koncerti un sporta pasākumi. Ķēniņkalna pakājē slejas piemineklis "Koklētājs", kurš tika izveidots par piemiņu [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīnītājiem]]. Tā autors ir [[Kārlis Zemdega]], lai gan pieminekli bija plānots uzstādīt 1930. gadā, taču to pēc autora izveidotā ģipša modeļa pabeidza vien 1996. gadā, tēlnieks Vilis Titāns.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/talsu-pilseta115|title=Deviņu pakalnu pilsēta Talsi|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archive-date=05.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171205110158/http://www.talsi.lv/talsu-pilseta115}}</ref> === Tiguļu kalns === Tiguļu kalns ir augstākais kalns Talsos, 105 m vjl. Kalna galā atrodas ozolu stādījums apļa formā, kas liecina par to, ka tā varēja būt senas kulta vietas atjauninājums. Kalna pakājē atrodas dendroloģiskais parks, kurā var apskatīt 270 dažādus kokaugus. Ik gadu jūnija pirmajā nedēļa Tiguļu kalnā norisinās brīvdabas "Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā", kuru rīko [[Raimonds Tiguls]].<ref name=":0" /> === Sauleskalns<ref name=":0" /> === Sauleskalns ir 94 m augsts. Tiek uzskatīts, ka Sauleskalns, Ķēniņkalns un Baznīckalns kādreiz ir bijuši savstarpēji ar vizieriem saistīti, tādējādi varēja noteikt kalendāra laiku un tas tika izmantots saules lēktu un saules rietu novērošanai. Sauleskalnā atrodas brīvdabas estrāde, kas tika izbūvēta 1960. gadā. Vasarā tur norisinās dažādi kultūras pasākumi. Estrāde ir būvēta amfiteātra formā. === Baznīckalns === [[Attēls:Talsu luterāņu baznīca un Baznīckalns pavasarī.jpg|thumb|Baznīckalns]] Baznīckalns senajos rakstos tiek minēts, kā senču kulta vieta. Kalna virsotnē atrodas 1567. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/baznickalns/|title=Baznīckalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=19.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129075348/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/baznickalns/|archivedate=29.11.2017}}</ref> būvētā Talsu evaņģēliski luterāniskā baznīca, kas tiek uzskatīta par senāko mūra ēku Talsos. Šajā baznīcā savulaik kalpojis [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga Van Bēthovena]] jaunības dienu draugs [[Kārlis Amenda|Kārlis Ferdinands Amenda]].<ref name=":0" /> === Dzirnavkalns === Dzirnavkalns (agrāk saukts par Sudmalkalnu) ir 87 m augsts kalns, kas atrodas pretim Vilkmuižas ezeram. Pakalns šādu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimtā tur darbojušās holandiešu vējdzirnavas, taču tās tika nodedzinātas 1922. gadā. Šeit kādreiz atradusies vācu bruņinieku ordeņa mūra pils. Dzirnavkalns tiek uzskatīts par seno senču kulta vietu, jo 15. gadsimta sākumā šajā vietā [[Livonijas ordenis]] uzcēla mūra pili.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/dzirnavkalns/|title=Dzirnavkalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=19.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224145710/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/dzirnavkalns/|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Vilkmuižas kalns === Vilkmuižas kalns ir 77 m augsts un tā pakājē atrodas Vilkmuižas ezers. Tiek uzskatīts, ka kalns un ezers ieguvis šādu vārdu pateicoties tam, ka ezera piekrastē augušas daudzas vilkvālītes vai tāpēc, ka tur dzīvojis nikns saimnieks, kurš dēvēts par [[Vilkacis|vilkati]]. [[Vilkmuižas ezers]] ir savdabīga seno [[Kurši|kuršu]] ugunskapu apbedījumu vieta laikaposmā no 11.—14. gadsimtam. Veicot dažādus arheoloģiskos pētījumus, šajā apkārtnē ir atrasts ap 4000 senlietu.<ref name=":0" /> === Krievragkalns === Krievragkalns ir 79 m augsts. Kalns savu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimta beigās šeit, uz Talsu valsts jeb kroņa muižas zemes tika uzbūvēta [[Pareizticība|pareizticīgo]] baznīca un skolas ēka. [[Talsu Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīca|Talsu Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīcā]] 1972. gadā tika uzspridzināta, lai izbūvēto administratīvo ēku kompleksu (pašreizējā [[Talsu novada dome]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/krievragkalns/|title=Krievragkalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224145714/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/krievragkalns/|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Leču kalns === Leču kalns ir 83 m augsts. Savu nosaukumu ieguvis pateicoties "Leču" mājām, kuru īpašumi te atradušies līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]]. Kalna galā atrodas piemineklis 1905.—1907. gada revolūcijas dalībniekiem. Pieminekli uzstādīja par godu sešu Talsu bruņotās sacelšanās dalībnieku nošaušanai. Pieminekli izveidoja tēlniece O. Nigule, tas tika uzstādīts 1980. gadā. Uz pieminekļa iekalts fragments no [[Rainis|Raiņa]] dzejojuma "Talsu tiesa".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/lecu-kalns/|title=Leču kalns|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171219003259/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/9-pakalni/lecu-kalns/|archivedate=19.12.2017}}</ref> == Pilsētas simboli == Talsu pilsētai raksturīgi vairāki simboli — [[Talsu ģerbonis|ģerbonis]], [[karogs]], svītrkods un "Talsu saulīte'". [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|thumb|176x176px|Talsu ģerbonis]] '''Ģerbonis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|title=Talsu ģerbonis|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129105634/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|archivedate=29.11.2017}}</ref> Viens no oficiālajiem Talsu simboliem ir [[ģerbonis]], kas tika patentēts 1925. gadā. Ģerbonī attēlots zaļš kalns, kas simbolizē pilsētas deviņus pakalnus un roka, kas tur vainagu, kurš simbolizē spēku un varu. Kopā šis ģerbonis simbolizē talsenieku viesmīlību. '''Karogs'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|title=Talsu karogs|last=Talsu tūrisma un informācijas centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171129105634/http://www.talsitourism.lv/lv/kurp-doties/talsi/talsu-pilsetas-gerbona-stabs/|archivedate=29.11.2017}}</ref> [[Karogs|Karogā]] ir atainots [[Talsu ģerbonis|pilsētas ģerbonis]], kas atrodas uz zaļa fona līdzās sarkanai joslai. Tumši zaļais karoga fons simbolizē pilsētas deviņus pakalnus, savukārt tā krustojošā sarkanā josla iezīmē [[Kurzeme|Kurzemi]]. 2008. gadā šis karogs tika apstiprināts un tagad ir viens no pilsētas simboliem. '''Talsu svītrkods'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsi.lv/uploads/filedir/TALSU%20NOVADA%20ZINAS/2015/talsunovadazinas21_1-12-lab.pdf|title=Talsu novada svītrkods|publisher=Talsu Novada Ziņas|work=Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte|access-date=18.12.2017|date=16.11.2015|last=Vicinska|first=Ivonna}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:Flag of Talsi.svg|thumb|Pilsētas karogs]] Talsu svītrkods jeb Talsu brunču raksts tika izveidots 2007. gadā pēc [[Talsu novads|Talsu novada]] mākslinieces Antras Auziņas izveidotā grafiski stilizētā brunču raksta. Bruncī ietvertais 11 krāsu salikums tika pieņemts par novada atpazīstamības zīmi. 2015. gadā šis simbols ieguva patentu un tagad šāda veida atpazīstamības zīme var piederēt tikai Talsu pilsētai. Pašlaik šis simbols tiek atainots [[Talsu novads|Talsu novada]] robežzīmē, novada karogā, "Talsu novada ziņas" noformējumā, "Talsu televīzijas" reklāmas tēlā, pašvaldības informatīvajos materiālos, suvenīros. Svītrkods tiek aktīvi izmantots, lai popularizētu un piesaistītu uzmanību Talsiem, [[Talsu novads|Talsu novadam]]. '''"Talsu saulīte"'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.talsi.lv/uploads/filedir/TALSU%20NOVADA%20ZINAS/2015/talsunovadazinas21_1-12-lab.pdf|title=Talsu saulīte|publisher=Talsu Novada Ziņas|work=Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte|access-date=18.12.2017|date=16.11.2015|last=Vicinska|first=Ivonna}}{{Novecojusi saite}}</ref> "Talsu saulīte" ir seno [[Kurši|kuršu]] [[Etnogrāfija|etnogrāfiskais]] raksts. Simbolā ir atainota saulīte ar astoņiem stariem — sarkanā, zilā un zaļā krāsā. Šī "Talsu saulīte" tiek uzskatīta par pilsētas svētības simbolu, kas pilsētniekiem nes gaismu, sauli un dienu. == Iedzīvotāji == Talsos dzīvo ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju, un tas ir reģiona centrs, jo pilsētas pievārtē ir daudzas apdzīvotas vietas ([[Pastende]], [[Dižstende]], [[Mundigciems]], [[Zvirgzdi]], [[Paugurciems]], [[Laidze]], [[Valdgale]], [[Vandzene]], [[Talsciems]] u.c.), kuru iemītnieku ikdienas gaitas rit Talsu pilsētā. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1800|199 |1844|852 |1863|1485 |1881|3424 |1897|4200 |1914|5100 |1915|1140 |1920|2978 |1925|4077 |1930|4192 |1935|4116 |1943|3727 |1959|6101 |1970|8515 |1979|10776 |1989|13031 |2000|12404 |2011|10297 |2012|10146 |2013|9980 |2014|9791 |2015|9712 |2016|9516 |2017|9264 |2018|9269 |2019|9126 |2020|9026 }} === Etniskais sastāvs Talsos === {| class="wikitable sortable" |- ! gads!! iedzīvotāju kopskats!! latvieši !ebreji!! krievi!! baltkrievi!! ukraiņi!! poļi!! lietuvieši!! čigāni!! vācieši!! igauņi!! pārējie |- | 1863|| 1485|| 239 | || 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 538|| 0|| 1 |- | 1881|| 3424|| 1119 | || 25|| 0|| 0|| 4|| 0|| 0|| 875|| 0|| 0 |- | 1897|| 4200|| 2088 |1402|| 49|| 3|| 0|| 23|| 5|| 0|| 623|| 1|| 5 |- | 1925|| 4077|| 3080 | || 21|| 0|| nez.|| 17|| 5|| nez.|| 231|| 14|| 72 |- | 1930|| 4192|| 3296 | || 19|| 4|| nez.|| 8|| 4|| nez.|| 166|| 8|| 78 |- | 1935|| 4116|| 3382 |499|| 21|| 1|| nez.|| 3|| 7|| nez.|| 144|| 9|| 50 |- | 1970|| 8515|| 7342 | || 657|| 74|| 103|| 75|| 24|| nez.|| nez.|| nez.|| 240 |- | 1979|| 10776|| 9368 | || 696|| 102|| 122|| 105|| 43|| nez.|| nez.|| nez.|| 332 |- | 1989|| 13031|| 11469 | || 747|| 134|| 147|| 89|| 52|| 303|| 13|| 18|| 43 |- | 2000|| 12404|| 11202 | || 452|| 85|| 73|| 96|| 37|| 360|| nez.|| 5|| 52 |- | 2011|| 10297|| 9567 | || 264|| 62|| 40|| 62|| 30|| nez.|| nez.|| nez.|| 241 |- |2014 |9791 |9 081 | |276 |54 |38 |66 |32 |145 |9 |4 |86 |- |2015 |9712 |9 014 | |273 |57 |36 |65 |33 |139 |9 |4 |82 |- |2016 |9516 |8 836 | |261 |60 |48 |64 |31 |123 |9 |4 |80 |- |2017 |9264 |8 605 | |249 |57 |44 |59 |29 |126 |9 |4 |82 |- |2018 |9269 |8 615 | |248 |55 |41 |61 |28 |130 |8 |3 |80 |- |2019 |9126 |8 490 | |244 |53 |46 |58 |30 |116 |7 |2 |80 |- |2020 |9026 |8 410 |0 |233 |55 |40 |58 |30 |111 |7 |2 |80 |} == Ekonomika == Talsos nav lielu rūpniecisku ražotņu. Pilsētas pievārtē ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi (Vika Wood, Ingrid D u.c.) un [[smilts]] atradnes, kur strādā pilsētas iemītnieki. Daudzi iedzīvotāji strādā apkalpojošā sfērā, nelielos uzņēmumos celtniecības, santehnikas, poligrāfijas, elektroinstalācijas u.c. jomās Talsos un citur. == Izglītība == === Pirmsskolas izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/pirmsskolas-izglitibas-iestades|title=Pirmsskolas izglītības iestādes Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> === Talsos darbojas piecas pirmsskolas izglītības iestādes: * Talsu PII "Sprīdītis" — dibināts 1949. gadā; * Talsu PII "Zvaniņš" — dibināts 1973. gadā; * Talsu PII "Saulīte" — dibināta 1968. gadā; * Talsu PII "Pīlādzītis" — dibināts 1982. gadā; * Talsu PII "Kastanītis". === Vispārējā izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/vispareja-izglitibas|title=Vispārējā izglītība Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217093936/http://www.talsi.lv/vispareja-izglitibas|archivedate=17.12.2017}}</ref> === [[Attēls:Secondary school nr2 Talsi.JPG|thumb|Talsu 2. vidusskola]] Talsos vispārējo izglītību iespējams apgūt piecās iestādēs. Pilsētā darbojas pamatskola, attālinātā un neklātienes vidusskola. * Talsu pamatskola — dibināta 1919. gadā. Direktore Dina Bičule. * [[Talsu 2. vidusskola]] — dibināta 1975. gadā. Direktors Oļegs Solovjovs. * [[Talsu Valsts ģimnāzija]] — dibināta 1919. gadā. Līdz 1933. gadam vidusskola, vēlāk ģimnāzija. Direktors Gundars Sebris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvg.edu.lv/lv/par-skolu/vesture/|title=Talsu Valsts ģimnāzijas vēsture|last=Talsu Valsts ģimnāzija|first=|access-date=18.12.2017|date=2012. gads}}</ref> * Talsu Kristīgā vidusskola — dibināta 1995. gadā. Direktore Inguna Gruzniņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tks.lv/par-skolu/skolas-vesture/|title=Talsu Kristīgās vidusskolas vēsture|last=Talsu Kristīgā vidusskola|first=|access-date=18.12.2017|date=2017. gads}}</ref> * Talsu novada vidusskola — dibināta 1946. gadā. Direktore Dana Kalašņikova. === Augstākā izglītība === Pilsētā ir iespējams apgūt augstāko izglītību [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas "Turība"]] Talsu filiālē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/augstaka-izglitiba|title=Augstākā izglītība Talsos|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217093835/http://www.talsi.lv/augstaka-izglitiba|archivedate=17.12.2017}}</ref> Šeit iespējams apgūt pirmā līmeņa augstākās izglītības programmas: tiesību zinātnē, finansēs un grāmatvedībā, mārketingā un tirdzniecībā, viesmīlības servisā. === Profesionālās ievirzes un interešu izglītība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/interesu-izglitiba|title=Profesionālās ievirzes un interešu izglītība|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archive-date=20.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171220185952/http://www.talsi.lv/interesu-izglitiba}}</ref> === Talsos iespējams iegūt izglītību arī mākslas, mūzikas un sporta skolās. * Talsu mākslas skola — iespējams apgūt programmu "Vizuāli plastiskā māksla". Skolas direktore Maira Freimane. * Talsu mūzikas skola — dibināta 1955. gadā. Mūzikas skolā iespējams apgūt taustiņinstrumentu spēli ([[Klavieres|klavierspēli]], [[Akordeons|akordeona]] spēli), stīgu instrumentu spēli ([[vijole]]s, [[Čells|čella]] spēli), pūšamo instrumentu spēli ([[trompete]]s, [[tuba]]s, [[Mežrags|mežraga]], [[Trombons|trombona]], eifonijas, [[Klarnete|klarnetes,]][[Saksofons|saksafona]], [[flauta]]s spēli), [[Sitamie instrumenti|sitaminstrumentu]] spēli, vokālo mūziku. * Talsu novada sporta skola — iespējams apgūt 10 dažādus sporta veidus ([[Basketbols|basketbolu]], [[Badmintons|badmintonu]], [[Biatlons|biatlonu]], [[Florbols|florbolu]], [[Futbols|futbolu]], [[Hokejs|hokeju]], [[Riteņbraukšanas sports|riteņbraukšanu]], [[Smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanu un kanoe airēšanu]], [[Vieglatlētika|vieglatlētiku]] un [[Volejbols|volejbolu]]). Savu darbību skola sāka 1953. gadā, pašreizējais sporta skolas direktors no 2013. gada ir Kaspars Sakniņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsusportaskola.lv/vesture/|title=Talsu novada sporta skolas vēsture|last=Talsu novada sporta skola|first=|access-date=18.12.2017|date=2017. gads}}</ref> Bērniem un jauniešiem tiek piedāvātas dažādas ārpusskolas aktivitātes "Talsu novada Bērnu un jauniešu centrā" (BJC). BJC centrā ir iespējams darboties vairākās nodaļās, kuras apvieno dažādus pulciņus:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsubjc.lv/|title=Talsu novada bērnu un jauniešu centrs|last=Talsu novada bērnu un jauniešu centrs|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads}}</ref> * Lietišķā māksla * [[Vizuālā māksla]] * Tehniskā jaunrade * [[Mūzika]] * [[Deja]]s * [[Sports]] * [[Teātris]] * Darbs ar jaunatni === Pieaugušo izglītības centrs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/pieauguso-izglitibas-centrs-pic|title=Pieaugušo izglītības centrs|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=18.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171224224835/http://www.talsi.lv/pieauguso-izglitibas-centrs-pic|archivedate=24.12.2017}}</ref> === Talsos ir iespējams apgūt dažādus kursus "Talsu novada Pieaugušo izglītības centrā". Centrs piedāvā iegūt izglītību vairākās specialitātēs. Pieaugušo izglītības centra mērķis ir līdzdarboties pieaugušo izglītības attīstībā un mūžizglītības veidošanā Talsu novadā. Centrs darbojas no 2009. gada. Centru vada Inga Sokolova. == Kultūra == [[Attēls:Talsu novada muzejs.jpg|alt=Talsu novada muzejs|thumb|Talsu novada muzejs]] Viena no galvenajām kultūras vietām Talsos ir Talsu Tautas nams. Tas ir izveidojies no Talsu Sadraudzīgās biedrības un savas durvis vēra 1887. gadā. Pašlaik Talsu Tautas nams ir vislielākā Talsu novada kultūras iestāde. [[Tautas nams|Tautas nama]] mērķis ir rūpēties par kultūras veicināšanu un izkošanu novadā. Ikdienā, darba dienās Tautas nama telpās uzturas 17 amatiermākslas kolektīvi, savukārt nedēļas nogalēs talseniekiem un pilsētas viesiem ir iespēja apmeklēt dažādu viesmākslinieku [[Koncerts|koncertus]], [[izstāde]]s, izrādes, kā arī piedalīties dažādos pasākumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/tautas-nami|title=Tautas nami|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171220042011/http://www.talsi.lv/tautas-nami|archivedate=20.12.2017}}</ref> Talsos darbojas [[Talsu Krūmu mākslas grupa (Krūmisti)|Talsu Krūmu mākslas grupa]] — mākslinieku apvienība, kas ik pa laikam veic kopīgu izstāžu darbību un sabiedriskas mākslas akcijas Latvijā un citur Eiropā.<ref name=":0"/> Talsos ir darbojas kinoteātris "Auseklis", kas ir vienīgais pilsētā un novadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/kinoteatris|title=Kino|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171215191733/http://www.talsi.lv/kinoteatris|archivedate=15.12.2017}}</ref> Pilsētā darbojas divi [[Muzejs|muzeji]]: * [[Talsu novada muzejs]] — dibināts 1923. gadā; muzejā iespējams apskatīt novada vēstures, kultūras, dabas un mākslas mantojumu; * Latvijas Lauksaimniecības muzejs — iespējams aplūkot 19.—20. gadsimta sadzīves darbarīkus, lauksaimniecības tehniku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/muzeji|title=Muzeji|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads}}</ref> == Mediji Talsos == * Talsos jau no 1945. gada iznāk laikraksts "[[Talsu Vēstis]]". Sākotnēji šis laikraksts iznāca ar nosaukumu "Padomju karogs", taču kopš 1989. gada tas iznāk ar nosaukumu "[[Talsu Vēstis]]". Šis ir reģionālais laikraksts, kurš aptver Talsu, [[Rojas novads|Rojas]], [[Mērsraga novads|Mērsraga]] un [[Dundagas novads|Dundagas]] novadus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv/|title=Talsu Vēstis|last=Talsu Vēstis|first=|access-date=19.12.2017|date=}}</ref> * "Talsu televīzija" ━ pilsētai ir pašai sava televīzija, kuras sagatavotos sižetus iespējams apskatīt viņu mājaslapā, sociālajos tīklos, RE:Tv un [[Latvijas Televīzija|LTV1]] "Dienas ziņās". "Talsu televīzija" ir dibināta 1996. gad ar mērķi informēt skatītājus par dažādiem notikumiem Talsos un [[Talsu novads|Talsu novadā]], veicināt sabiedrības vispusīgu informēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsutv.lv/par-mums/|title=Talsu televīzija|last=Talsu televīzija|first=|access-date=19.12.2017|date=2017. gads|archive-date=10.12.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171210014439/http://www.talsutv.lv/par-mums/}}</ref> * "Talsu Novada ziņas" ━ [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Talsu novada pašvaldības]] informatīvais izdevums, iznāk jau kopš 2009. gada. Iznāk reizi mēnesī un ir bezmaksas informatīvā avīze.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/novada-zinas|title=Talsu Novada ziņas|last=Talsu Novada ziņas|first=|access-date=19.12.2017|date=2011. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171217141049/http://www.talsi.lv/novada-zinas|archivedate=17.12.2017}}</ref> * "Talsu Balss" ━ neatkarīgs preses izdevums, kas tika izdots ar pārtraukumiem kopš 2013. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/iznacis-jauns-neatkarigs-un-lietisks-nedelas-laikraksts-tals|title=Talsi — Iznācis jauns, neatkarīgs un lietišķs nedēļas laikraksts "Talsu Balss"|website=www.talsi.lv|access-date=2018-06-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180113084242/http://www.talsi.lv/aktualitates/iznacis-jauns-neatkarigs-un-lietisks-nedelas-laikraksts-tals|archivedate=2018-01-13}}</ref> un veidots par privātiem līdzekļiem. Izdevēju grupā darbojās publicists [[Arvīds Deģis]]. Šobrīd laikraksta izdošana pārtraukta. * "Talsu Ziņas" ━ interneta medijs, kas pozicionē sevi kā neatkarīgu izdevēju radīts Talsu novada aktualitāšu portāls ar savu [https://web.archive.org/web/20180205091057/http://www.talsuzinas.lv/ tīmekļa vietni] un aktivitātēm [https://www.facebook.com/pg/TalsuZinas sociālo mediju platformu vidē]. * "Talsi Online" un "Kas Notiek Talsos" ━ sociālo mediju platformā ''[[Facebook]]'' izveidotas ziņu veidošanas un agregēšanas platformas, kuras izplata [[Žurnālistika|pilsoniskās žurnalistikas]] žanra informāciju. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150" heights="100" perrow="5"> Attēls:Talsu ezera promenāde vakarā.jpg|alt=Talsu ezera promenāde vakarā|Talsu ezera promenāde vakarā Attēls:Talsu vecpilsētas daļa.jpg|alt=Skats uz Talsu vecpilsētu|Skats uz Talsu vecpilsētu Attēls:Talsi tombs.JPG|Kupferu dzimtas kapliča Talsu pilsētā. Attēls:Secondary school nr2 Talsi.JPG|Talsu 2. vidusskolas ēka. Attēls:Katholic church Talsi.JPG|Talsu Romas katoļu baznīcas ēka Attēls:Katholic church Talsi tower.JPG|Talsu Romas katoļu baznīcas ēkas zvanu tornis </gallery></center> == Sadraudzības pilsētas == Talsiem ir [[Pilsētu sadraudzība|sadraudzība]] ar astoņām pilsētām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://talsi.case.lv/public/31363.html|title=Talsu novada pašvaldības sadraudzības pilsētas|last=Talsu novada pašvaldība|first=|access-date=19.12.2017|date=2008. gads|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150424104541/http://talsi.case.lv/public/31363.html|archivedate=24.04.2015}}</ref>: * [[Sēderšēpinga]], {{flag|Zviedrija}} * [[Glostrupa]], {{flag|Dānija}} * [[Kuresāre]], {{flag|Igaunija}} * [[Prienu rajona pašvaldība|Prienu rajons]], {{flag|Lietuva}} * [[Vehma]], {{flag|Igaunija}} * [[Rālte]], Heino, {{flag|Nīderlande}} * [[Alānija (pilsēta)|Alānija]], {{flag|Turcija}} * [[Ščolkova]], {{flag|Krievija}} == Ievērojamas personības == {{columns |col1= * [[Frederiks Fībigs]] (1885 — 1953) — gleznotājs * [[Velta Skurstene]] (1930 — 2022) — aktrise * [[Rita Meirāne]] (1935 — 2007) — aktrise * [[Agris Māsēns]] (1947) — aktieris * [[Silvija Radzobe]] (1950 — 2020) — teātra zinātniece * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris * [[Mārcis Štrobinders]] (1966) — vieglatlēts, šķēpmetējs * [[Raimonds Tiguls]] (1972) — mūziķis * [[Uvis Helmanis]] (1972) — basketbolists * [[Gatis Krūmiņš (dzejnieks)|Gatis Krūmiņš]] (1973 — 1998) — dzejnieks * [[Jānis Stībelis]] (1975) — dziedātājs * [[Intars Busulis]] (1978) — dziedātājs * [[Linda Leen]] (1979) — dziedātāja * [[Modris Sapuns]] (1979) — gleznotājs * [[Andris Kalnozols]] (1980) — aktieris, dramaturgs, režisors |col2= * [[Edgars Samītis]] (1980) — aktieris * [[Mārtiņš Labāns]] (1981) — režisors * [[Rihards Zaļupe]] (1983) — mūziķis * [[Rihards Lepers]] (1985) — aktieris * [[Toms Liepājnieks]] (1985) — aktieris * [[Kristīne Belicka]] (1985) — aktrise * [[Mārtiņš Raitums]] (1985) — hokejists * [[Krišjānis Zeļģis]] (1985) — dzejnieks * [[Guntis Galviņš]] (1986) — hokejists * [[Madara Saidī-Ndure]] (Madara Palameika, 1987) — vieglatlēte, šķēpmetēja * [[Artis Raitums]] (1987) — florbolists * [[Jānis Strēlnieks]] (1989) — basketbolists * [[Rolands Čivčs]] (1990) — mūziķis * [[Rolands Štrobinders]] (1992) — vieglatlēts, šķēpmetējs <!-- * [[Annija Kļaviņa]] (1995) — parabobslejiste --> * [[Rihards Lomažs]] (1996) — basketbolists }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.talsi.lv Talsu mājaslapa] * [http://www.talsi.org "Laika kapsula" digitālas informācijas krātuve par Talsiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110925102610/http://www.talsi.org/ |date={{dat|2011|09|25||bez}} }} {{Talsu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Talsu rajons}} {{Talsu apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Talsi| ]] 6mv16716yru3za6a6ft2a31y54wqqhk 0 9604 4490699 4475743 2026-07-05T19:45:08Z Baisulis 11523 /* ievads */ papildināts...... 4490699 wikitext text/x-wiki {{Rakstu sistēmas infokaste |nosaukums = Latviešu alfabēts |tips = [[alfabēts]] |valodas = [[latviešu valoda|latviešu]] |laiks = 1908. gads – mūsdienas |radītājs = |statuss = aktīva |virziens = no kreisās uz labo |saime = latīņu rakstība |fam1 = [[ēģiptiešu hieroglifi]] |fam2 = [[protosīnājas raksts]] |fam3 = [[feniķiešu raksts]] |fam4 = [[grieķu alfabēts]] |fam5 = [[senitāļu rakstības]] |fam6 = [[latīņu alfabēts]] |fam7 = [[čehu alfabēts]] |atvasinājumi = [[latgaliešu alfabēts]] |radinieki = |unicode = latīņu bloka apakškopa |iso15924 = Latn |sample = |caption = |image_size = 400px |footnotes = |IPAChartEng = include }} '''Latviešu alfabēts''' ir no [[Latīņu raksts|latīņu raksta]] atvasināts [[alfabēts]], ko lieto, rakstot [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. Kopumā latviešu alfabētā ir 33 [[burts|burti]] — 22 nemodificēti latīņu burti un 11 modificēti ar [[diakritiskās zīmes|diakritiskajām zīmēm]]. Latviešu valodas [[ortogrāfija]] ir pielāgota fonētiskajiem principiem, ievērojot valodas izrunu. Alfabētu izstrādāja [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinību komisija 1908. gadā, un tajā pašā gadā to apstiprināja ortogrāfijas komisija [[Kārlis Mīlenbahs|Kārļa Mīlenbaha]] un [[Jānis Endzelīns|Jāņa Endzelīna]] vadībā.<ref name=valoda.lv>{{Tīmekļa atsauce |url=https://valoda.lv/valsts-valoda/vesture/ |title=Vēsture |publisher=[[Latviešu valodas aģentūra]] |language=lv|accessdate=18 March 2018}}</ref> Alfabēts ar likumu Latvijas Republikā ieviests no 1920. līdz 1922. gadam. Latviešu valodas ortogrāfija vēsturiski izmantoja sistēmu, kas balstīta uz [[vācu valoda|vācu]] fonētiskajiem principiem, savukārt [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodu]] pieraksta, izmantojot [[poļu valoda|poļu]] ortogrāfijas principus. == Mūsdienu alfabēts == Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, Ll, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž. {| class="wikitable" |- !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] |- | [[A]], a | a | {{IPA|/ɑ/}} | [[H]], h | hā | {{IPA|/x/,/h/}} | [[O]], o | o | {{IPA|/ua̯/,/o/,/oː/}} |- | [[Ā]], ā | garais ā | {{IPA|/ɑː/}} | [[I]], i | i | {{IPA|/i/}} | [[P]], p | pē | {{IPA|/p/}} |- | [[B]], b | bē | {{IPA|/b/}} | [[Ī]], ī | garais ī | {{IPA|/iː/}} | [[R]], r | er | {{IPA|/r/,/rʲ/}} |- | [[C]], c | cē | {{IPA|/ts/}} | [[J]], j | jē | {{IPA|/j/}} | [[S]], s | es | {{IPA|/s/}} |- | [[Č]], č | čē | {{IPA|/tʃ/}} | [[K]], k | kā | {{IPA|/k/}} | [[Š]], š | eš | {{IPA|/ʃ/}} |- | [[D]], d | dē | {{IPA|/d/}} | [[Ķ]], ķ | ķē | {{IPA|/c/}} | [[T]], t | tē | {{IPA|/t/}} |- | [[E]], e | e | {{IPA|/e/,/æ/}} | [[L]], l | el | {{IPA|/l/}} | [[U]], u | u | {{IPA|/u/}} |- | [[Ē]], ē | garais ē | {{IPA|/eː/,/æː/}} | [[Ļ]], ļ | eļ | {{IPA|/ʎ/}} | [[Ū]], ū | garais ū | {{IPA|/uː/}} |- | [[F]], f | ef | {{IPA|/f/}} | [[M]], m | em | {{IPA|/m/}} | [[V]], v | vē | {{IPA|/v/}} |- | [[G]], g | gā | {{IPA|/g/}} | [[N]], n | en | {{IPA|/n/,/ŋ/}} | [[Z]], z | zē | {{IPA|/z/}} |- | [[Ģ]], ģ | ģē | {{IPA|/ɟ/}} | [[Ņ]], ņ | eņ | {{IPA|/ɲ/}} | [[Ž]], ž | žē | {{IPA|/ʒ/}} |} Latviešu alfabētā nav ietilpināti līdzskaņu [[dz]] ({{IPA|/d̪͡z̪/}}) un [[dž]] ({{IPA|/d͡ʒ/}}) apzīmējumi — tos raksta ar diviem burtiem. {{papildu atsauces+}}<!-- Derētu atsauce šeit dotajām IPA vērtībām. Nicole Nau dotās vērtības latviešu burtiem ⟨a⟩ un ⟨o⟩ ir /a/ un /uɔ, ɔ, ɔː/, bet ja šim ir atsauces, tad varētu palikt šīs vērtības, jo ir arī argumenti par labu šādam pierakstam. --> == Vēsturiskas alfabēta variācijas == [[Attēls:Jauna_un_veca_latviešu_laiku_grāmata_uz_to_1774._gadu.jpg|thumb|150px|"Vecajā ortogrāfijā", izmantojot gotiskos burtus (fraktūru), veidota teksta paraugs. [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] „𝔍𝔞𝔲𝔫𝔞 𝔲𝔫 𝔳𝔢𝔷𝔷𝔞 𝔏𝔞𝔦𝔨𝔲 𝔤𝔯𝔞𝔥𝔪𝔞𝔱𝔞 𝔲𝔰 𝔱𝔬 1774𝔱𝔲 𝔤𝔞𝔡𝔡𝔲.”]] No aptuveni 16. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam latviešu rakstībā drukātajos darbos tika izmantots modificētais [[gotiskais alfabēts]] (fraktūra). {| class="wikitable" |- !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] |- | [[𝔄]], 𝔞 | a | {{IPA|/ɑ/}} | [[ℌ]], 𝔥 | hā | {{IPA|/x/,/h/}} | [[𝔒]] ( 𝔒̂, 𝔒𝔥), 𝔬 (𝔬̂, 𝔬𝔥) | o | {{IPA|/o/,/ua̯/,/oː/}} |- | [[𝔄𝔥]] (𝔄̂), 𝔞𝔥 (𝔞̂) | garais ā | {{IPA|/ɑː/}} | [[ℑ]], 𝔦 | i | {{IPA|/i/}} | [[𝔓]], 𝔭 | pē | {{IPA|/p/}} |- | [[𝔅]], 𝔟 | bē | {{IPA|/b/}} | [[ℑ𝔥]] (ℑ̂), 𝔦𝔥 (𝔦̂) | garais ī | {{IPA|/iː/}} | [[ℜ]] (ℜ̷), 𝔯 (𝔯̷) | er | {{IPA|/r/,/rʲ/}} |- | [[ℭ]] (ℨ), 𝔠 (𝔷) | cē | {{IPA|/ts/}} | [[𝔍]], 𝔧 | jē | {{IPA|/j/}} | [[𝔖̷]], ſ, 𝔰̷ | es | {{IPA|/s/}} |- | [[𝔗ſ𝔠𝔥]], 𝔱ſ𝔠𝔥 | čē | {{IPA|/tʃ/}} | [[𝔎]], 𝔨 | kā | {{IPA|/k/}} | [[𝔖̷𝔠𝔥]], 𝔰̷𝔠𝔥 | eš | {{IPA|/ʃ/}} |- | [[𝔇]], 𝔡 | dē | {{IPA|/d/}} | [[𝔎̷]], 𝔨̷ | ķē | {{IPA|/c/}} | [[𝔗]], 𝔱 | tē | {{IPA|/t/}} |- | [[𝔈]], 𝔢 | e | {{IPA|/e/,/æ/}} | [[𝔏]], 𝔩 | el | {{IPA|/l/}} | [[𝔘]], 𝔲 | u | {{IPA|/u/}} |- | [[𝔈𝔥]] (𝔈̂), 𝔢𝔥 (𝔢̂) | garais ē | {{IPA|/eː/,/æː/}} | [[𝔏̷]], 𝔩̷ | eļ | {{IPA|/ʎ/}} | [[𝔘𝔥]] (𝔘̂), 𝔲𝔥 (𝔲̂) | garais ū | {{IPA|/uː/}} |- | [[𝔉]], 𝔣 | ef | {{IPA|/f/}} | [[𝔐]], 𝔪 | em | {{IPA|/m/}} | [[𝔙]], 𝔳 | vē | {{IPA|/v/}} |- | [[𝔊]], 𝔤 | gā | {{IPA|/g/}} | [[𝔑]], 𝔫 | en | {{IPA|/n/,/ŋ/}} | [[𝔖]], 𝔰 | zē | {{IPA|/z/}} |- | [[𝔊̷]], 𝔤̷ | ģē | {{IPA|/ɟ/}} | [[𝔑̷]], 𝔫̷ | eņ | {{IPA|/ɲ/}} | [[𝔖𝔠𝔥]], 𝔰𝔠𝔥 | žē | {{IPA|/ʒ/}} |} Divskaņa /ie/ attēlošanai izmantoja burtkopu 𝔢𝔢, bet skaņu (/d͡z/) un (/d͡ʒ/) attēlošanai burtkopas ("čupu burtus") 𝔡ſ un 𝔡ſ𝔠𝔥. Fraktūru divdesmitā gadsimta sākumā pakāpeniski nomainīja [[antīkva]], ko jau agrāk izmantoja rokrakstos. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] alfabētā ietilpa, kā arī vēlāk trimdā un kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma dažos gadījumos arī Latvijā, izmantoja burtus un [[digrafs|digrafus]] [[Ō]], ō, [[Ŗ]], ŗ, [[Ch (digrafs)|Ch]], ch. === Ŗ, ŗ === Ŗ jeb 'mīkstā R' lietošanu pārtrauca 1938. gadā,<ref>[http://www.laikraksts.com/ValodaRaksti/ValLik1938.php Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1938, no. 9]</ref> tad pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] atjaunoja 1940. gadā<ref>[https://docs.google.com/document/d/1sYbITtpU9m8aF6UAaOjwV3w6GC3YG252c7-cMeWCywg Valdības Vēstnesis 31.07.1940, Latvijas Kareivis 30.07.1940]</ref> un atkal atcēla 1946. gadā.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:84544|article:DIVL83 Noteikumi par latviešu valodas pareizrakstību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220316054933/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:84544{{!}}article:DIVL83 |date={{dat|2022|03|16||bez}} }}, Cīņa, 08.06.1946</ref> Pēc valodnieka [[Jānis Kušķis|Jāņa Kušķa]] domām, mīkstā r nelietošanas dēļ: * ieviesies plats e vārdos, kur ŗ strādāja kā šaurinātājskaņa; * dažkārt vērojams [[līdzskaņu mija]]s zudums lietvārdu 2. un 5. deklinācijā; * vērojams līdzskaņu mijas zudums vienzilbes darbības vārdiem, kas beidzas ar -rt un arī no tiem atvasinātos vārdos. * slāvu un lietuviešu valodas izcelsmes svešvārdos mīkstinātais r netiek atzīmēts; * divu vārdu nozīmi tagad iespējams izšķirt vienīɡi pēc konteksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|title=Ŗ, ŗ|accessdate=|accessmonthday=|accessdaymonth=|accessyear=|author=Jānis Kušķis|last=|first=|authorlink=|coauthors=|date=|year=|month=|format=PDF|work=|publisher=|pages=|language=|doi=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20210305072520/http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|archivedate={{dat|2021|03|05||bez}}|quote=}}</ref> == Alfabēta trūkumi un priekšrocības == * Ar vienu burtu ''o'' tiek apzīmētas trīs skaņas: divskanis [ua̯], patskaņi [ɔ], [ɔː]. * Ar vienu burtu ''e'' tiek apzīmētas divas skaņas: [e], [æ] (skatīt [[patskaņu harmonija|patskaņu harmoniju]]). * Ar vienu burtu ''ē'' tiek apzīmētas divas skaņas: [eː], [æː]. * Ar vienu burtu apzīmē gan [[Dentāls nazāls līdzskanis|dentālo]] [n], gan [[Velārs nazāls līdzskanis|velāro]] [ŋ] (skaņa pirms k un g kā vārdos ''runga'', ''Ranka''). No rakstītā vien ne vienmēr var uzzināt pareizu vārda izrunu. Tomēr alfabētā neizšķirtās skaņas mainās pozicionāli vai arī sastopamas gandrīz tikai svešvārdos. Turklāt lielākajai daļai latviešu valodas fonēmu atbilst savs burts vai digrafs. Katrs burts tiek izrunāts vienā vai vairākos zināmos veidos, vai arī tam atbilstošā fonēma tiek [[asimilēšanās (fonētikā)|asimilēta]] pēc zināmām likumsakarībām — gan vārdu 'rats', gan 'rads' izrunā kā [rɑts]. == Atsauces == {{commonscat|Latvian alphabet|Latviešu alfabēts}} {{atsauces}} {{latviešu alfabēts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latviešu alfabēts| ]] 3a6o5j3bgfnhotwpsfnwgdy4rorqrq0 4490701 4490699 2026-07-05T19:49:23Z Baisulis 11523 /* Mūsdienu alfabēts */ pārskatāmāks saraksts...... 4490701 wikitext text/x-wiki {{Rakstu sistēmas infokaste |nosaukums = Latviešu alfabēts |tips = [[alfabēts]] |valodas = [[latviešu valoda|latviešu]] |laiks = 1908. gads – mūsdienas |radītājs = |statuss = aktīva |virziens = no kreisās uz labo |saime = latīņu rakstība |fam1 = [[ēģiptiešu hieroglifi]] |fam2 = [[protosīnājas raksts]] |fam3 = [[feniķiešu raksts]] |fam4 = [[grieķu alfabēts]] |fam5 = [[senitāļu rakstības]] |fam6 = [[latīņu alfabēts]] |fam7 = [[čehu alfabēts]] |atvasinājumi = [[latgaliešu alfabēts]] |radinieki = |unicode = latīņu bloka apakškopa |iso15924 = Latn |sample = |caption = |image_size = 400px |footnotes = |IPAChartEng = include }} '''Latviešu alfabēts''' ir no [[Latīņu raksts|latīņu raksta]] atvasināts [[alfabēts]], ko lieto, rakstot [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. Kopumā latviešu alfabētā ir 33 [[burts|burti]] — 22 nemodificēti latīņu burti un 11 modificēti ar [[diakritiskās zīmes|diakritiskajām zīmēm]]. Latviešu valodas [[ortogrāfija]] ir pielāgota fonētiskajiem principiem, ievērojot valodas izrunu. Alfabētu izstrādāja [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinību komisija 1908. gadā, un tajā pašā gadā to apstiprināja ortogrāfijas komisija [[Kārlis Mīlenbahs|Kārļa Mīlenbaha]] un [[Jānis Endzelīns|Jāņa Endzelīna]] vadībā.<ref name=valoda.lv>{{Tīmekļa atsauce |url=https://valoda.lv/valsts-valoda/vesture/ |title=Vēsture |publisher=[[Latviešu valodas aģentūra]] |language=lv|accessdate=18 March 2018}}</ref> Alfabēts ar likumu Latvijas Republikā ieviests no 1920. līdz 1922. gadam. Latviešu valodas ortogrāfija vēsturiski izmantoja sistēmu, kas balstīta uz [[vācu valoda|vācu]] fonētiskajiem principiem, savukārt [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodu]] pieraksta, izmantojot [[poļu valoda|poļu]] ortogrāfijas principus. == Mūsdienu alfabēts == Mūsdienu latviešu alfabēts sastāv no 33 burtiem, 22 nemodificētiem latīņu alfabēta burtiem un vēl 11 ar diakritiskajām zīmēm modificētiem burtiem. {| class="wikitable" style="text-align:center" ! colspan="34" | Lielie burti |- | A || Ā || B || C || Č || D || E || Ē || F || G || Ģ || H || I || Ī || J || K || Ķ || L || Ļ || M || N || Ņ || O || P || R || S || Š || T || U || Ū || V || Z || Ž |- ! colspan="34" | Mazie burti |- | a || ā || b || c || č || d || e || ē || f || g || ģ || h || i || ī || j || k || ķ || l || ļ || m || n || ņ || o || p || r || s || š || t || u || ū || v || z || ž |- |} {| class="wikitable" |- !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] |- | [[A]], a | a | {{IPA|/ɑ/}} | [[H]], h | hā | {{IPA|/x/,/h/}} | [[O]], o | o | {{IPA|/ua̯/,/o/,/oː/}} |- | [[Ā]], ā | garais ā | {{IPA|/ɑː/}} | [[I]], i | i | {{IPA|/i/}} | [[P]], p | pē | {{IPA|/p/}} |- | [[B]], b | bē | {{IPA|/b/}} | [[Ī]], ī | garais ī | {{IPA|/iː/}} | [[R]], r | er | {{IPA|/r/,/rʲ/}} |- | [[C]], c | cē | {{IPA|/ts/}} | [[J]], j | jē | {{IPA|/j/}} | [[S]], s | es | {{IPA|/s/}} |- | [[Č]], č | čē | {{IPA|/tʃ/}} | [[K]], k | kā | {{IPA|/k/}} | [[Š]], š | eš | {{IPA|/ʃ/}} |- | [[D]], d | dē | {{IPA|/d/}} | [[Ķ]], ķ | ķē | {{IPA|/c/}} | [[T]], t | tē | {{IPA|/t/}} |- | [[E]], e | e | {{IPA|/e/,/æ/}} | [[L]], l | el | {{IPA|/l/}} | [[U]], u | u | {{IPA|/u/}} |- | [[Ē]], ē | garais ē | {{IPA|/eː/,/æː/}} | [[Ļ]], ļ | eļ | {{IPA|/ʎ/}} | [[Ū]], ū | garais ū | {{IPA|/uː/}} |- | [[F]], f | ef | {{IPA|/f/}} | [[M]], m | em | {{IPA|/m/}} | [[V]], v | vē | {{IPA|/v/}} |- | [[G]], g | gā | {{IPA|/g/}} | [[N]], n | en | {{IPA|/n/,/ŋ/}} | [[Z]], z | zē | {{IPA|/z/}} |- | [[Ģ]], ģ | ģē | {{IPA|/ɟ/}} | [[Ņ]], ņ | eņ | {{IPA|/ɲ/}} | [[Ž]], ž | žē | {{IPA|/ʒ/}} |} Latviešu alfabētā nav ietilpināti līdzskaņu [[dz]] ({{IPA|/d̪͡z̪/}}) un [[dž]] ({{IPA|/d͡ʒ/}}) apzīmējumi — tos raksta ar diviem burtiem. {{papildu atsauces+}}<!-- Derētu atsauce šeit dotajām IPA vērtībām. Nicole Nau dotās vērtības latviešu burtiem ⟨a⟩ un ⟨o⟩ ir /a/ un /uɔ, ɔ, ɔː/, bet ja šim ir atsauces, tad varētu palikt šīs vērtības, jo ir arī argumenti par labu šādam pierakstam. --> == Vēsturiskas alfabēta variācijas == [[Attēls:Jauna_un_veca_latviešu_laiku_grāmata_uz_to_1774._gadu.jpg|thumb|150px|"Vecajā ortogrāfijā", izmantojot gotiskos burtus (fraktūru), veidota teksta paraugs. [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] „𝔍𝔞𝔲𝔫𝔞 𝔲𝔫 𝔳𝔢𝔷𝔷𝔞 𝔏𝔞𝔦𝔨𝔲 𝔤𝔯𝔞𝔥𝔪𝔞𝔱𝔞 𝔲𝔰 𝔱𝔬 1774𝔱𝔲 𝔤𝔞𝔡𝔡𝔲.”]] No aptuveni 16. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam latviešu rakstībā drukātajos darbos tika izmantots modificētais [[gotiskais alfabēts]] (fraktūra). {| class="wikitable" |- !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] |- | [[𝔄]], 𝔞 | a | {{IPA|/ɑ/}} | [[ℌ]], 𝔥 | hā | {{IPA|/x/,/h/}} | [[𝔒]] ( 𝔒̂, 𝔒𝔥), 𝔬 (𝔬̂, 𝔬𝔥) | o | {{IPA|/o/,/ua̯/,/oː/}} |- | [[𝔄𝔥]] (𝔄̂), 𝔞𝔥 (𝔞̂) | garais ā | {{IPA|/ɑː/}} | [[ℑ]], 𝔦 | i | {{IPA|/i/}} | [[𝔓]], 𝔭 | pē | {{IPA|/p/}} |- | [[𝔅]], 𝔟 | bē | {{IPA|/b/}} | [[ℑ𝔥]] (ℑ̂), 𝔦𝔥 (𝔦̂) | garais ī | {{IPA|/iː/}} | [[ℜ]] (ℜ̷), 𝔯 (𝔯̷) | er | {{IPA|/r/,/rʲ/}} |- | [[ℭ]] (ℨ), 𝔠 (𝔷) | cē | {{IPA|/ts/}} | [[𝔍]], 𝔧 | jē | {{IPA|/j/}} | [[𝔖̷]], ſ, 𝔰̷ | es | {{IPA|/s/}} |- | [[𝔗ſ𝔠𝔥]], 𝔱ſ𝔠𝔥 | čē | {{IPA|/tʃ/}} | [[𝔎]], 𝔨 | kā | {{IPA|/k/}} | [[𝔖̷𝔠𝔥]], 𝔰̷𝔠𝔥 | eš | {{IPA|/ʃ/}} |- | [[𝔇]], 𝔡 | dē | {{IPA|/d/}} | [[𝔎̷]], 𝔨̷ | ķē | {{IPA|/c/}} | [[𝔗]], 𝔱 | tē | {{IPA|/t/}} |- | [[𝔈]], 𝔢 | e | {{IPA|/e/,/æ/}} | [[𝔏]], 𝔩 | el | {{IPA|/l/}} | [[𝔘]], 𝔲 | u | {{IPA|/u/}} |- | [[𝔈𝔥]] (𝔈̂), 𝔢𝔥 (𝔢̂) | garais ē | {{IPA|/eː/,/æː/}} | [[𝔏̷]], 𝔩̷ | eļ | {{IPA|/ʎ/}} | [[𝔘𝔥]] (𝔘̂), 𝔲𝔥 (𝔲̂) | garais ū | {{IPA|/uː/}} |- | [[𝔉]], 𝔣 | ef | {{IPA|/f/}} | [[𝔐]], 𝔪 | em | {{IPA|/m/}} | [[𝔙]], 𝔳 | vē | {{IPA|/v/}} |- | [[𝔊]], 𝔤 | gā | {{IPA|/g/}} | [[𝔑]], 𝔫 | en | {{IPA|/n/,/ŋ/}} | [[𝔖]], 𝔰 | zē | {{IPA|/z/}} |- | [[𝔊̷]], 𝔤̷ | ģē | {{IPA|/ɟ/}} | [[𝔑̷]], 𝔫̷ | eņ | {{IPA|/ɲ/}} | [[𝔖𝔠𝔥]], 𝔰𝔠𝔥 | žē | {{IPA|/ʒ/}} |} Divskaņa /ie/ attēlošanai izmantoja burtkopu 𝔢𝔢, bet skaņu (/d͡z/) un (/d͡ʒ/) attēlošanai burtkopas ("čupu burtus") 𝔡ſ un 𝔡ſ𝔠𝔥. Fraktūru divdesmitā gadsimta sākumā pakāpeniski nomainīja [[antīkva]], ko jau agrāk izmantoja rokrakstos. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] alfabētā ietilpa, kā arī vēlāk trimdā un kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma dažos gadījumos arī Latvijā, izmantoja burtus un [[digrafs|digrafus]] [[Ō]], ō, [[Ŗ]], ŗ, [[Ch (digrafs)|Ch]], ch. === Ŗ, ŗ === Ŗ jeb 'mīkstā R' lietošanu pārtrauca 1938. gadā,<ref>[http://www.laikraksts.com/ValodaRaksti/ValLik1938.php Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1938, no. 9]</ref> tad pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] atjaunoja 1940. gadā<ref>[https://docs.google.com/document/d/1sYbITtpU9m8aF6UAaOjwV3w6GC3YG252c7-cMeWCywg Valdības Vēstnesis 31.07.1940, Latvijas Kareivis 30.07.1940]</ref> un atkal atcēla 1946. gadā.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:84544|article:DIVL83 Noteikumi par latviešu valodas pareizrakstību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220316054933/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:84544{{!}}article:DIVL83 |date={{dat|2022|03|16||bez}} }}, Cīņa, 08.06.1946</ref> Pēc valodnieka [[Jānis Kušķis|Jāņa Kušķa]] domām, mīkstā r nelietošanas dēļ: * ieviesies plats e vārdos, kur ŗ strādāja kā šaurinātājskaņa; * dažkārt vērojams [[līdzskaņu mija]]s zudums lietvārdu 2. un 5. deklinācijā; * vērojams līdzskaņu mijas zudums vienzilbes darbības vārdiem, kas beidzas ar -rt un arī no tiem atvasinātos vārdos. * slāvu un lietuviešu valodas izcelsmes svešvārdos mīkstinātais r netiek atzīmēts; * divu vārdu nozīmi tagad iespējams izšķirt vienīɡi pēc konteksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|title=Ŗ, ŗ|accessdate=|accessmonthday=|accessdaymonth=|accessyear=|author=Jānis Kušķis|last=|first=|authorlink=|coauthors=|date=|year=|month=|format=PDF|work=|publisher=|pages=|language=|doi=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20210305072520/http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|archivedate={{dat|2021|03|05||bez}}|quote=}}</ref> == Alfabēta trūkumi un priekšrocības == * Ar vienu burtu ''o'' tiek apzīmētas trīs skaņas: divskanis [ua̯], patskaņi [ɔ], [ɔː]. * Ar vienu burtu ''e'' tiek apzīmētas divas skaņas: [e], [æ] (skatīt [[patskaņu harmonija|patskaņu harmoniju]]). * Ar vienu burtu ''ē'' tiek apzīmētas divas skaņas: [eː], [æː]. * Ar vienu burtu apzīmē gan [[Dentāls nazāls līdzskanis|dentālo]] [n], gan [[Velārs nazāls līdzskanis|velāro]] [ŋ] (skaņa pirms k un g kā vārdos ''runga'', ''Ranka''). No rakstītā vien ne vienmēr var uzzināt pareizu vārda izrunu. Tomēr alfabētā neizšķirtās skaņas mainās pozicionāli vai arī sastopamas gandrīz tikai svešvārdos. Turklāt lielākajai daļai latviešu valodas fonēmu atbilst savs burts vai digrafs. Katrs burts tiek izrunāts vienā vai vairākos zināmos veidos, vai arī tam atbilstošā fonēma tiek [[asimilēšanās (fonētikā)|asimilēta]] pēc zināmām likumsakarībām — gan vārdu 'rats', gan 'rads' izrunā kā [rɑts]. == Atsauces == {{commonscat|Latvian alphabet|Latviešu alfabēts}} {{atsauces}} {{latviešu alfabēts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latviešu alfabēts| ]] aneq99mb860c3cssyc0xt8n6fkuo0uy 4490711 4490701 2026-07-05T20:22:23Z Baisulis 11523 /* Mūsdienu alfabēts */ papildināts..... 4490711 wikitext text/x-wiki {{Rakstu sistēmas infokaste |nosaukums = Latviešu alfabēts |tips = [[alfabēts]] |valodas = [[latviešu valoda|latviešu]] |laiks = 1908. gads – mūsdienas |radītājs = |statuss = aktīva |virziens = no kreisās uz labo |saime = latīņu rakstība |fam1 = [[ēģiptiešu hieroglifi]] |fam2 = [[protosīnājas raksts]] |fam3 = [[feniķiešu raksts]] |fam4 = [[grieķu alfabēts]] |fam5 = [[senitāļu rakstības]] |fam6 = [[latīņu alfabēts]] |fam7 = [[čehu alfabēts]] |atvasinājumi = [[latgaliešu alfabēts]] |radinieki = |unicode = latīņu bloka apakškopa |iso15924 = Latn |sample = |caption = |image_size = 400px |footnotes = |IPAChartEng = include }} '''Latviešu alfabēts''' ir no [[Latīņu raksts|latīņu raksta]] atvasināts [[alfabēts]], ko lieto, rakstot [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. Kopumā latviešu alfabētā ir 33 [[burts|burti]] — 22 nemodificēti latīņu burti un 11 modificēti ar [[diakritiskās zīmes|diakritiskajām zīmēm]]. Latviešu valodas [[ortogrāfija]] ir pielāgota fonētiskajiem principiem, ievērojot valodas izrunu. Alfabētu izstrādāja [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinību komisija 1908. gadā, un tajā pašā gadā to apstiprināja ortogrāfijas komisija [[Kārlis Mīlenbahs|Kārļa Mīlenbaha]] un [[Jānis Endzelīns|Jāņa Endzelīna]] vadībā.<ref name=valoda.lv>{{Tīmekļa atsauce |url=https://valoda.lv/valsts-valoda/vesture/ |title=Vēsture |publisher=[[Latviešu valodas aģentūra]] |language=lv|accessdate=18 March 2018}}</ref> Alfabēts ar likumu Latvijas Republikā ieviests no 1920. līdz 1922. gadam. Latviešu valodas ortogrāfija vēsturiski izmantoja sistēmu, kas balstīta uz [[vācu valoda|vācu]] fonētiskajiem principiem, savukārt [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodu]] pieraksta, izmantojot [[poļu valoda|poļu]] ortogrāfijas principus. == Mūsdienu alfabēts == Mūsdienu latviešu alfabēts sastāv no 33 burtiem, 22 nemodificētiem latīņu alfabēta burtiem un vēl 11 ar diakritiskajām zīmēm modificētiem burtiem. {| class="wikitable" style="text-align:center" ! colspan="34" | Lielie burti |- | A || Ā || B || C || Č || D || E || Ē || F || G || Ģ || H || I || Ī || J || K || Ķ || L || Ļ || M || N || Ņ || O || P || R || S || Š || T || U || Ū || V || Z || Ž |- ! colspan="34" | Mazie burti |- | a || ā || b || c || č || d || e || ē || f || g || ģ || h || i || ī || j || k || ķ || l || ļ || m || n || ņ || o || p || r || s || š || t || u || ū || v || z || ž |- |} {| class="wikitable" |- !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] ! Burta biežums<ref name="LVLetterFreq">{{Tīmekļa atsauce | last=Trost |first=Stefan |title=Alphabet and Character Frequency: Latvian (Latviešu) |url=https://www.sttmedia.com/characterfrequency-latvian |access-date=2022-06-24 |website=www.sttmedia.com |language=en}}</ref> !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] ! Burta biežums<ref name="LVLetterFreq" /> !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] ! Burta biežums<ref name="LVLetterFreq" /> |- | [[A]], a | a | {{unicode|/ɑ/}} | 11,78% | [[H]], h{{efn|name=FH}} | hā | {{unicode|/x/,/h/}} | 0,22% | [[O]], o | o | {{unicode|/ua̯/,/o/,/oː/}} | 3,85% |- | [[Ā]], ā | garais ā | {{unicode|/ɑː/}} | 4,09% | [[I]], i | i | {{unicode|/i/}} | 9,33% | [[P]], p | pē | {{unicode|/p/}} | 2,89% |- | [[B]], b | bē | {{unicode|/b/}} | 1,67% | [[Ī]], ī | garais ī | {{unicode|/iː/}} | 1,92% | [[R]], r | er | {{unicode|/r/,/rʲ/}} | 5,58% |- | [[C]], c | cē | {{unicode|/ts/}} | 1,19% | [[J]], j | jē | {{unicode|/j/}} | 2,55% | [[S]], s | es | {{unicode|/s/}} | 8,06% |- | [[Č]], č | čē | {{unicode|/tʃ/}} | 0,08% | [[K]], k | kā | {{unicode|/k/}} | 3,92% | [[Š]], š | eš | {{unicode|/ʃ/}} | 0,95% |- | [[D]], d | dē | {{unicode|/d/}} | 3,03% | [[Ķ]], ķ | ķē | {{unicode|/c/}} | 0,14% | [[T]], t | tē | {{unicode|/t/}} | 6,04% |- | [[E]], e | e | {{unicode|/e/,/æ/}} | 6,15% | [[L]], l | el | {{unicode|/l/}} | 3,44% | [[U]], u | u | {{unicode|/u/}} | 5,16% |- | [[Ē]], ē | garais ē | {{unicode|/eː/,/æː/}} | 1,66% | [[Ļ]], ļ | eļ | {{unicode|/ʎ/}} | 0,40% | [[Ū]], ū | garais ū | {{unicode|/uː/}} | 0,40% |- | [[F]], f{{efn|name=FH|Burti F un H attiecīgi apzīmē skaņas /f/ un /x/, ko izmanto tikai aizgūtos vārdos.<ref>{{grāmatas atsauce| url=https://books.google.com/books?id=bdTFBQAAQBAJ&pg=PT26 | title=Latvian: An Essential Grammar | section=2.3 Consonants - Līdzskaņi | year=2012 | publisher=Routledge | first=Dace | last=Praulinš | isbn=9781136345364 | accessdate=18 March 2018 }}</ref> Pieaugot aizguvumu un svešvārdu lietojumam, tie mūsdienu latviešu valodā parādās diezgan bieži.<ref name="LVLetterFreq" />}} | ef | {{unicode|/f/}} | 0,33% | [[M]], m | em | {{unicode|/m/}} | 3,54% | [[V]], v | vē | {{unicode|/v/}} | 2,84% |- | [[G]], g | gā | {{unicode|/g/}} | 1,67% | [[N]], n | en | {{unicode|/n/,/ŋ/}} | 4,30% | [[Z]], z | zē | {{unicode|/z/}} | 1,82% |- | [[Ģ]], ģ | ģē | {{unicode|/ɟ/}} | 0,16% | [[Ņ]], ņ | eņ | {{unicode|/ɲ/}} | 0,38% | [[Ž]], ž | žē | {{unicode|/ʒ/}} | 0,21% |} {{notelist}} {{papildu atsauces+}}<!-- Derētu atsauce šeit dotajām IPA vērtībām. Nicole Nau dotās vērtības latviešu burtiem ⟨a⟩ un ⟨o⟩ ir /a/ un /uɔ, ɔ, ɔː/, bet ja šim ir atsauces, tad varētu palikt šīs vērtības, jo ir arī argumenti par labu šādam pierakstam. --> === Dz un Dž === Latviešu alfabētā nav ietilpināti līdzskaņu [[dz]] ({{unicode|/d̪͡z̪/}}) un [[dž]] ({{unicode|/d͡ʒ/}}) apzīmējumi — tos raksta ar diviem burtiem. === Ā, Ē, Ī un Ū === Patskaņu burti [[A]], [[E]], [[I]] un [[U]] var būt papildināti ar [[garumzīme|garumzīmi]], lai norādītu to garumu, nemodificēti burti ir īsi. === Č, Š un Ž === Mūsdienu latviešu alfabētā ir trīs modificēti burti ar [[apgrieztais jumtiņš|apgriezto jumtiņu]] (ˇ), kas atvasināti no [[čehu valoda|čehu]] ortogrāfijas — [[Č]], [[Š]] un [[Ž]]. Šie burti tiek izrunāti attiecīgi kā {{unicode|/tʃ/}}, {{unicode|/ʃ/}} un {{unicode|/ʒ/}}. === Ģ, Ķ, Ļ un Ņ === Burti [[Ģ]], [[Ķ]], [[Ļ]] un [[Ņ]] ir rakstīti ar [[mīkstinājuma zīme|mīkstinājuma zīmi]] zem tiem (mazajam burts g raksta virspusē). Tie ir modificētas ([[palatalizācija|palatalizētas]]) [[G]], [[K]], [[L]] un [[N]] versijas un attiecīgi apzīmē skaņas {{unicode|/ɟ/}}, {{unicode|/c/}}, {{unicode|/ʎ/}} un {{unicode|/ɲ/}}. === Kārtošana === Alfabētiskā kārtošanā burti Č, Š, Ž, Ģ, Ķ, Ļ un Ņ tiek šķiroti atsevišķi no to nemodificētajiem ekvivalentiem, bet Ā, Ē, Ī un Ū bieži tiek šķiroti kā vienkārši A, E, I, U. == Vēsturiskas alfabēta variācijas == [[Attēls:Jauna_un_veca_latviešu_laiku_grāmata_uz_to_1774._gadu.jpg|thumb|150px|"Vecajā ortogrāfijā", izmantojot gotiskos burtus (fraktūru), veidota teksta paraugs. [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] „𝔍𝔞𝔲𝔫𝔞 𝔲𝔫 𝔳𝔢𝔷𝔷𝔞 𝔏𝔞𝔦𝔨𝔲 𝔤𝔯𝔞𝔥𝔪𝔞𝔱𝔞 𝔲𝔰 𝔱𝔬 1774𝔱𝔲 𝔤𝔞𝔡𝔡𝔲.”]] No aptuveni 16. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam latviešu rakstībā drukātajos darbos tika izmantots modificētais [[gotiskais alfabēts]] (fraktūra). {| class="wikitable" |- !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] |- | [[𝔄]], 𝔞 | a | {{IPA|/ɑ/}} | [[ℌ]], 𝔥 | hā | {{IPA|/x/,/h/}} | [[𝔒]] ( 𝔒̂, 𝔒𝔥), 𝔬 (𝔬̂, 𝔬𝔥) | o | {{IPA|/o/,/ua̯/,/oː/}} |- | [[𝔄𝔥]] (𝔄̂), 𝔞𝔥 (𝔞̂) | garais ā | {{IPA|/ɑː/}} | [[ℑ]], 𝔦 | i | {{IPA|/i/}} | [[𝔓]], 𝔭 | pē | {{IPA|/p/}} |- | [[𝔅]], 𝔟 | bē | {{IPA|/b/}} | [[ℑ𝔥]] (ℑ̂), 𝔦𝔥 (𝔦̂) | garais ī | {{IPA|/iː/}} | [[ℜ]] (ℜ̷), 𝔯 (𝔯̷) | er | {{IPA|/r/,/rʲ/}} |- | [[ℭ]] (ℨ), 𝔠 (𝔷) | cē | {{IPA|/ts/}} | [[𝔍]], 𝔧 | jē | {{IPA|/j/}} | [[𝔖̷]], ſ, 𝔰̷ | es | {{IPA|/s/}} |- | [[𝔗ſ𝔠𝔥]], 𝔱ſ𝔠𝔥 | čē | {{IPA|/tʃ/}} | [[𝔎]], 𝔨 | kā | {{IPA|/k/}} | [[𝔖̷𝔠𝔥]], 𝔰̷𝔠𝔥 | eš | {{IPA|/ʃ/}} |- | [[𝔇]], 𝔡 | dē | {{IPA|/d/}} | [[𝔎̷]], 𝔨̷ | ķē | {{IPA|/c/}} | [[𝔗]], 𝔱 | tē | {{IPA|/t/}} |- | [[𝔈]], 𝔢 | e | {{IPA|/e/,/æ/}} | [[𝔏]], 𝔩 | el | {{IPA|/l/}} | [[𝔘]], 𝔲 | u | {{IPA|/u/}} |- | [[𝔈𝔥]] (𝔈̂), 𝔢𝔥 (𝔢̂) | garais ē | {{IPA|/eː/,/æː/}} | [[𝔏̷]], 𝔩̷ | eļ | {{IPA|/ʎ/}} | [[𝔘𝔥]] (𝔘̂), 𝔲𝔥 (𝔲̂) | garais ū | {{IPA|/uː/}} |- | [[𝔉]], 𝔣 | ef | {{IPA|/f/}} | [[𝔐]], 𝔪 | em | {{IPA|/m/}} | [[𝔙]], 𝔳 | vē | {{IPA|/v/}} |- | [[𝔊]], 𝔤 | gā | {{IPA|/g/}} | [[𝔑]], 𝔫 | en | {{IPA|/n/,/ŋ/}} | [[𝔖]], 𝔰 | zē | {{IPA|/z/}} |- | [[𝔊̷]], 𝔤̷ | ģē | {{IPA|/ɟ/}} | [[𝔑̷]], 𝔫̷ | eņ | {{IPA|/ɲ/}} | [[𝔖𝔠𝔥]], 𝔰𝔠𝔥 | žē | {{IPA|/ʒ/}} |} Divskaņa /ie/ attēlošanai izmantoja burtkopu 𝔢𝔢, bet skaņu (/d͡z/) un (/d͡ʒ/) attēlošanai burtkopas ("čupu burtus") 𝔡ſ un 𝔡ſ𝔠𝔥. Fraktūru divdesmitā gadsimta sākumā pakāpeniski nomainīja [[antīkva]], ko jau agrāk izmantoja rokrakstos. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] alfabētā ietilpa, kā arī vēlāk trimdā un kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma dažos gadījumos arī Latvijā, izmantoja burtus un [[digrafs|digrafus]] [[Ō]], ō, [[Ŗ]], ŗ, [[Ch (digrafs)|Ch]], ch. === Ŗ, ŗ === Ŗ jeb 'mīkstā R' lietošanu pārtrauca 1938. gadā,<ref>[http://www.laikraksts.com/ValodaRaksti/ValLik1938.php Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1938, no. 9]</ref> tad pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] atjaunoja 1940. gadā<ref>[https://docs.google.com/document/d/1sYbITtpU9m8aF6UAaOjwV3w6GC3YG252c7-cMeWCywg Valdības Vēstnesis 31.07.1940, Latvijas Kareivis 30.07.1940]</ref> un atkal atcēla 1946. gadā.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:84544|article:DIVL83 Noteikumi par latviešu valodas pareizrakstību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220316054933/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:84544{{!}}article:DIVL83 |date={{dat|2022|03|16||bez}} }}, Cīņa, 08.06.1946</ref> Pēc valodnieka [[Jānis Kušķis|Jāņa Kušķa]] domām, mīkstā r nelietošanas dēļ: * ieviesies plats e vārdos, kur ŗ strādāja kā šaurinātājskaņa; * dažkārt vērojams [[līdzskaņu mija]]s zudums lietvārdu 2. un 5. deklinācijā; * vērojams līdzskaņu mijas zudums vienzilbes darbības vārdiem, kas beidzas ar -rt un arī no tiem atvasinātos vārdos. * slāvu un lietuviešu valodas izcelsmes svešvārdos mīkstinātais r netiek atzīmēts; * divu vārdu nozīmi tagad iespējams izšķirt vienīɡi pēc konteksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|title=Ŗ, ŗ|accessdate=|accessmonthday=|accessdaymonth=|accessyear=|author=Jānis Kušķis|last=|first=|authorlink=|coauthors=|date=|year=|month=|format=PDF|work=|publisher=|pages=|language=|doi=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20210305072520/http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|archivedate={{dat|2021|03|05||bez}}|quote=}}</ref> == Alfabēta trūkumi un priekšrocības == * Ar vienu burtu ''o'' tiek apzīmētas trīs skaņas: divskanis [ua̯], patskaņi [ɔ], [ɔː]. * Ar vienu burtu ''e'' tiek apzīmētas divas skaņas: [e], [æ] (skatīt [[patskaņu harmonija|patskaņu harmoniju]]). * Ar vienu burtu ''ē'' tiek apzīmētas divas skaņas: [eː], [æː]. * Ar vienu burtu apzīmē gan [[Dentāls nazāls līdzskanis|dentālo]] [n], gan [[Velārs nazāls līdzskanis|velāro]] [ŋ] (skaņa pirms k un g kā vārdos ''runga'', ''Ranka''). No rakstītā vien ne vienmēr var uzzināt pareizu vārda izrunu. Tomēr alfabētā neizšķirtās skaņas mainās pozicionāli vai arī sastopamas gandrīz tikai svešvārdos. Turklāt lielākajai daļai latviešu valodas fonēmu atbilst savs burts vai digrafs. Katrs burts tiek izrunāts vienā vai vairākos zināmos veidos, vai arī tam atbilstošā fonēma tiek [[asimilēšanās (fonētikā)|asimilēta]] pēc zināmām likumsakarībām — gan vārdu 'rats', gan 'rads' izrunā kā [rɑts]. == Atsauces == {{commonscat|Latvian alphabet|Latviešu alfabēts}} {{atsauces}} {{latviešu alfabēts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latviešu alfabēts| ]] 0vgjgd2y0cmxqswo4wknbpm4p11zxmq 4490727 4490711 2026-07-05T21:00:01Z Baisulis 11523 /* Vēsturiskas alfabēta variācijas */ papildināts...... 4490727 wikitext text/x-wiki {{Rakstu sistēmas infokaste |nosaukums = Latviešu alfabēts |tips = [[alfabēts]] |valodas = [[latviešu valoda|latviešu]] |laiks = 1908. gads – mūsdienas |radītājs = |statuss = aktīva |virziens = no kreisās uz labo |saime = latīņu rakstība |fam1 = [[ēģiptiešu hieroglifi]] |fam2 = [[protosīnājas raksts]] |fam3 = [[feniķiešu raksts]] |fam4 = [[grieķu alfabēts]] |fam5 = [[senitāļu rakstības]] |fam6 = [[latīņu alfabēts]] |fam7 = [[čehu alfabēts]] |atvasinājumi = [[latgaliešu alfabēts]] |radinieki = |unicode = latīņu bloka apakškopa |iso15924 = Latn |sample = |caption = |image_size = 400px |footnotes = |IPAChartEng = include }} '''Latviešu alfabēts''' ir no [[Latīņu raksts|latīņu raksta]] atvasināts [[alfabēts]], ko lieto, rakstot [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. Kopumā latviešu alfabētā ir 33 [[burts|burti]] — 22 nemodificēti latīņu burti un 11 modificēti ar [[diakritiskās zīmes|diakritiskajām zīmēm]]. Latviešu valodas [[ortogrāfija]] ir pielāgota fonētiskajiem principiem, ievērojot valodas izrunu. Alfabētu izstrādāja [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinību komisija 1908. gadā, un tajā pašā gadā to apstiprināja ortogrāfijas komisija [[Kārlis Mīlenbahs|Kārļa Mīlenbaha]] un [[Jānis Endzelīns|Jāņa Endzelīna]] vadībā.<ref name=valoda.lv>{{Tīmekļa atsauce |url=https://valoda.lv/valsts-valoda/vesture/ |title=Vēsture |publisher=[[Latviešu valodas aģentūra]] |language=lv|accessdate=18 March 2018}}</ref> Alfabēts ar likumu Latvijas Republikā ieviests no 1920. līdz 1922. gadam. Latviešu valodas ortogrāfija vēsturiski izmantoja sistēmu, kas balstīta uz [[vācu valoda|vācu]] fonētiskajiem principiem, savukārt [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodu]] pieraksta, izmantojot [[poļu valoda|poļu]] ortogrāfijas principus. == Mūsdienu alfabēts == Mūsdienu latviešu alfabēts sastāv no 33 burtiem, 22 nemodificētiem latīņu alfabēta burtiem un vēl 11 ar diakritiskajām zīmēm modificētiem burtiem. {| class="wikitable" style="text-align:center" ! colspan="34" | Lielie burti |- | A || Ā || B || C || Č || D || E || Ē || F || G || Ģ || H || I || Ī || J || K || Ķ || L || Ļ || M || N || Ņ || O || P || R || S || Š || T || U || Ū || V || Z || Ž |- ! colspan="34" | Mazie burti |- | a || ā || b || c || č || d || e || ē || f || g || ģ || h || i || ī || j || k || ķ || l || ļ || m || n || ņ || o || p || r || s || š || t || u || ū || v || z || ž |- |} {| class="wikitable" |- !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] ! Burta biežums<ref name="LVLetterFreq">{{Tīmekļa atsauce | last=Trost |first=Stefan |title=Alphabet and Character Frequency: Latvian (Latviešu) |url=https://www.sttmedia.com/characterfrequency-latvian |access-date=2022-06-24 |website=www.sttmedia.com |language=en}}</ref> !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] ! Burta biežums<ref name="LVLetterFreq" /> !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] ! Burta biežums<ref name="LVLetterFreq" /> |- | [[A]], a | a | {{unicode|/ɑ/}} | 11,78% | [[H]], h{{efn|name=FH}} | hā | {{unicode|/x/,/h/}} | 0,22% | [[O]], o | o | {{unicode|/ua̯/,/o/,/oː/}} | 3,85% |- | [[Ā]], ā | garais ā | {{unicode|/ɑː/}} | 4,09% | [[I]], i | i | {{unicode|/i/}} | 9,33% | [[P]], p | pē | {{unicode|/p/}} | 2,89% |- | [[B]], b | bē | {{unicode|/b/}} | 1,67% | [[Ī]], ī | garais ī | {{unicode|/iː/}} | 1,92% | [[R]], r | er | {{unicode|/r/,/rʲ/}} | 5,58% |- | [[C]], c | cē | {{unicode|/ts/}} | 1,19% | [[J]], j | jē | {{unicode|/j/}} | 2,55% | [[S]], s | es | {{unicode|/s/}} | 8,06% |- | [[Č]], č | čē | {{unicode|/tʃ/}} | 0,08% | [[K]], k | kā | {{unicode|/k/}} | 3,92% | [[Š]], š | eš | {{unicode|/ʃ/}} | 0,95% |- | [[D]], d | dē | {{unicode|/d/}} | 3,03% | [[Ķ]], ķ | ķē | {{unicode|/c/}} | 0,14% | [[T]], t | tē | {{unicode|/t/}} | 6,04% |- | [[E]], e | e | {{unicode|/e/,/æ/}} | 6,15% | [[L]], l | el | {{unicode|/l/}} | 3,44% | [[U]], u | u | {{unicode|/u/}} | 5,16% |- | [[Ē]], ē | garais ē | {{unicode|/eː/,/æː/}} | 1,66% | [[Ļ]], ļ | eļ | {{unicode|/ʎ/}} | 0,40% | [[Ū]], ū | garais ū | {{unicode|/uː/}} | 0,40% |- | [[F]], f{{efn|name=FH|Burti F un H attiecīgi apzīmē skaņas /f/ un /x/, ko izmanto tikai aizgūtos vārdos.<ref>{{grāmatas atsauce| url=https://books.google.com/books?id=bdTFBQAAQBAJ&pg=PT26 | title=Latvian: An Essential Grammar | section=2.3 Consonants - Līdzskaņi | year=2012 | publisher=Routledge | first=Dace | last=Praulinš | isbn=9781136345364 | accessdate=18 March 2018 }}</ref> Pieaugot aizguvumu un svešvārdu lietojumam, tie mūsdienu latviešu valodā parādās diezgan bieži.<ref name="LVLetterFreq" />}} | ef | {{unicode|/f/}} | 0,33% | [[M]], m | em | {{unicode|/m/}} | 3,54% | [[V]], v | vē | {{unicode|/v/}} | 2,84% |- | [[G]], g | gā | {{unicode|/g/}} | 1,67% | [[N]], n | en | {{unicode|/n/,/ŋ/}} | 4,30% | [[Z]], z | zē | {{unicode|/z/}} | 1,82% |- | [[Ģ]], ģ | ģē | {{unicode|/ɟ/}} | 0,16% | [[Ņ]], ņ | eņ | {{unicode|/ɲ/}} | 0,38% | [[Ž]], ž | žē | {{unicode|/ʒ/}} | 0,21% |} {{notelist}} {{papildu atsauces+}}<!-- Derētu atsauce šeit dotajām IPA vērtībām. Nicole Nau dotās vērtības latviešu burtiem ⟨a⟩ un ⟨o⟩ ir /a/ un /uɔ, ɔ, ɔː/, bet ja šim ir atsauces, tad varētu palikt šīs vērtības, jo ir arī argumenti par labu šādam pierakstam. --> === Dz un Dž === Latviešu alfabētā nav ietilpināti līdzskaņu [[dz]] ({{unicode|/d̪͡z̪/}}) un [[dž]] ({{unicode|/d͡ʒ/}}) apzīmējumi — tos raksta ar diviem burtiem. === Ā, Ē, Ī un Ū === Patskaņu burti [[A]], [[E]], [[I]] un [[U]] var būt papildināti ar [[garumzīme|garumzīmi]], lai norādītu to garumu, nemodificēti burti ir īsi. === Č, Š un Ž === Mūsdienu latviešu alfabētā ir trīs modificēti burti ar [[apgrieztais jumtiņš|apgriezto jumtiņu]] (ˇ), kas atvasināti no [[čehu valoda|čehu]] ortogrāfijas — [[Č]], [[Š]] un [[Ž]]. Šie burti tiek izrunāti attiecīgi kā {{unicode|/tʃ/}}, {{unicode|/ʃ/}} un {{unicode|/ʒ/}}. === Ģ, Ķ, Ļ un Ņ === Burti [[Ģ]], [[Ķ]], [[Ļ]] un [[Ņ]] ir rakstīti ar [[mīkstinājuma zīme|mīkstinājuma zīmi]] zem tiem (mazajam burts g raksta virspusē). Tie ir modificētas ([[palatalizācija|palatalizētas]]) [[G]], [[K]], [[L]] un [[N]] versijas un attiecīgi apzīmē skaņas {{unicode|/ɟ/}}, {{unicode|/c/}}, {{unicode|/ʎ/}} un {{unicode|/ɲ/}}. === Kārtošana === Alfabētiskā kārtošanā burti Č, Š, Ž, Ģ, Ķ, Ļ un Ņ tiek šķiroti atsevišķi no to nemodificētajiem ekvivalentiem, bet Ā, Ē, Ī un Ū bieži tiek šķiroti kā vienkārši A, E, I, U. == Vēsturiskas alfabēta variācijas == [[Attēls:Jauna_un_veca_latviešu_laiku_grāmata_uz_to_1774._gadu.jpg|thumb|150px|"Vecajā ortogrāfijā", izmantojot gotiskos burtus (fraktūru), veidota teksta paraugs. [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] „𝔍𝔞𝔲𝔫𝔞 𝔲𝔫 𝔳𝔢𝔷𝔷𝔞 𝔏𝔞𝔦𝔨𝔲 𝔤𝔯𝔞𝔥𝔪𝔞𝔱𝔞 𝔲𝔰 𝔱𝔬 1774𝔱𝔲 𝔤𝔞𝔡𝔡𝔲.”]] No aptuveni 16. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam latviešu rakstībā drukātajos darbos izmantoja modificēto [[gotiskais raksts|gotisko rakstu]] (fraktūru). {| class="wikitable" |- !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] |- | [[𝔄]], 𝔞 | a | {{IPA|/ɑ/}} | [[ℌ]], 𝔥 | hā | {{IPA|/x/,/h/}} | [[𝔒]] (𝔒̂, 𝔒𝔥), 𝔬 (𝔬̂, 𝔬𝔥) | o | {{IPA|/o/,/ua̯/,/oː/}} |- | [[𝔄𝔥]] (𝔄̂), 𝔞𝔥 (𝔞̂) | garais ā | {{IPA|/ɑː/}} | [[ℑ]], 𝔦 | i | {{IPA|/i/}} | [[𝔓]], 𝔭 | pē | {{IPA|/p/}} |- | [[𝔅]], 𝔟 | bē | {{IPA|/b/}} | [[ℑ𝔥]] (ℑ̂), 𝔦𝔥 (𝔦̂) | garais ī | {{IPA|/iː/}} | [[ℜ]] (ℜ̷), 𝔯 (𝔯̷) | er | {{IPA|/r/,/rʲ/}} |- | [[ℭ]] (ℨ), 𝔠 (𝔷) | cē | {{IPA|/ts/}} | [[𝔍]], 𝔧 | jē | {{IPA|/j/}} | [[𝔖̷]], ſ, 𝔰̷ | es | {{IPA|/s/}} |- | [[𝔗ſ𝔠𝔥]], 𝔱ſ𝔠𝔥 | čē | {{IPA|/tʃ/}} | [[𝔎]], 𝔨 | kā | {{IPA|/k/}} | [[𝔖̷𝔠𝔥]], 𝔰̷𝔠𝔥 | eš | {{IPA|/ʃ/}} |- | [[𝔇]], 𝔡 | dē | {{IPA|/d/}} | [[𝔎̷]], 𝔨̷ | ķē | {{IPA|/c/}} | [[𝔗]], 𝔱 | tē | {{IPA|/t/}} |- | [[𝔈]], 𝔢 | e | {{IPA|/e/,/æ/}} | [[𝔏]], 𝔩 | el | {{IPA|/l/}} | [[𝔘]], 𝔲 | u | {{IPA|/u/}} |- | [[𝔈𝔥]] (𝔈̂), 𝔢𝔥 (𝔢̂) | garais ē | {{IPA|/eː/,/æː/}} | [[𝔏̷]], 𝔩̷ | eļ | {{IPA|/ʎ/}} | [[𝔘𝔥]] (𝔘̂), 𝔲𝔥 (𝔲̂) | garais ū | {{IPA|/uː/}} |- | [[𝔉]], 𝔣 | ef | {{IPA|/f/}} | [[𝔐]], 𝔪 | em | {{IPA|/m/}} | [[𝔙]], 𝔳 | vē | {{IPA|/v/}} |- | [[𝔊]], 𝔤 | gā | {{IPA|/g/}} | [[𝔑]], 𝔫 | en | {{IPA|/n/,/ŋ/}} | [[𝔖]], 𝔰 | zē | {{IPA|/z/}} |- | [[𝔊̷]], 𝔤̷ | ģē | {{IPA|/ɟ/}} | [[𝔑̷]], 𝔫̷ | eņ | {{IPA|/ɲ/}} | [[𝔖𝔠𝔥]], 𝔰𝔠𝔥 | žē | {{IPA|/ʒ/}} |} Divskaņa /ie/ attēlošanai izmantoja burtkopu 𝔢𝔢, bet skaņu (/d͡z/) un (/d͡ʒ/) attēlošanai burtkopas ("čupu burtus") 𝔡ſ un 𝔡ſ𝔠𝔥. Fraktūru divdesmitā gadsimta sākumā pakāpeniski nomainīja [[antīkva]], ko jau agrāk izmantoja rokrakstos. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] alfabētā ietilpa, kā arī vēlāk trimdā un kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma dažos gadījumos arī Latvijā, izmantoja burtus un [[digrafs|digrafus]] [[Ō]], ō, [[Ŗ]], ŗ, [[Ch (digrafs)|Ch]], ch. Pareizrakstības reformu, aizstājot Ŗ ar R, CH ar H un Ō ar O, pieņēma 1938. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Laikraksts "Latvietis" |url=https://www.laikraksts.com/ValodaRaksti/ValLik1938.php |access-date=2022-06-24 |website=www.laikraksts.com}}</ref> bet pēc tam 1939. gadā Ŗ un CH atjaunoja,<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:56156%7Carticle:DIVL174 Apstiprināti pareizrakstības komisijas atzinumi par latviešu pareizrakstību // Latvijas kareivis. — 1939. — № 155.]</ref> Ō atjaunoja 1940. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pareizrakstība-1940 |url=https://docs.google.com/document/d/1sYbITtpU9m8aF6UAaOjwV3w6GC3YG252c7-cMeWCywg/edit?usp=embed_facebook |access-date=2022-06-24 |website=Google Docs |language=lv}}</ref> Ŗ un Ō beidzot no alfabēta izņēma 1946. gadā<ref name="noteikumi" /> un CH — 1957. gadā.<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:237380%7Carticle:DIVL14 Valodas kultūrai // Cīņa. — 1957. — № 306.]</ref> Burtus CH, Ō un Ŗ joprojām lieto drukātā veidā lielākajā daļā Latvijas diasporas kopienu, kuru dibinātājlocekļi pameta savu dzimteni pirms [[Latvijas PSR|padomju laika]] valodas reformām pēc Otrā pasaules kara. Viens no mūsdienu Latvijas izdevumiem, kas paredzēts latviešu diasporai un kurā izmanto vecāku ortogrāfiju, tostarp burtus CH, Ō un Ŗ, ir nedēļas laikraksts "[[Brīvā Latvija (laikraksts)|Brīvā Latvija]]". === Ŗ, ŗ === Ŗ jeb 'mīkstā R' lietošanu pārtrauca 1938. gadā,<ref>[http://www.laikraksts.com/ValodaRaksti/ValLik1938.php Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1938, no. 9]</ref> tad pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] atjaunoja 1940. gadā<ref>[https://docs.google.com/document/d/1sYbITtpU9m8aF6UAaOjwV3w6GC3YG252c7-cMeWCywg Valdības Vēstnesis 31.07.1940, Latvijas Kareivis 30.07.1940]</ref> un atkal atcēla 1946. gadā.<ref name="noteikumi">[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:84544|article:DIVL83 Noteikumi par latviešu valodas pareizrakstību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220316054933/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:84544{{!}}article:DIVL83 |date={{dat|2022|03|16||bez}} }}, Cīņa, 08.06.1946</ref> Pēc valodnieka [[Jānis Kušķis|Jāņa Kušķa]] domām, mīkstā r nelietošanas dēļ: * ieviesies plats e vārdos, kur ŗ strādāja kā šaurinātājskaņa; * dažkārt vērojams [[līdzskaņu mija]]s zudums lietvārdu 2. un 5. deklinācijā; * vērojams līdzskaņu mijas zudums vienzilbes darbības vārdiem, kas beidzas ar -rt un arī no tiem atvasinātos vārdos. * slāvu un lietuviešu valodas izcelsmes svešvārdos mīkstinātais r netiek atzīmēts; * divu vārdu nozīmi tagad iespējams izšķirt vienīɡi pēc konteksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|title=Ŗ, ŗ|accessdate=|accessmonthday=|accessdaymonth=|accessyear=|author=Jānis Kušķis|last=|first=|authorlink=|coauthors=|date=|year=|month=|format=PDF|work=|publisher=|pages=|language=|doi=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20210305072520/http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|archivedate={{dat|2021|03|05||bez}}|quote=}}</ref> Burti CH, Ō un Ŗ joprojām tiek lietoti drukātā veidā lielākajā daļā Latvijas diasporas kopienu, kuru dibinātājlocekļi pameta savu dzimteni pirms padomju laika valodas reformām pēc Otrā pasaules kara. Viens no mūsdienu Latvijas izdevumiem, lai arī tāds, kas paredzēts latviešu diasporai, bet kurā tiek izmantota vecāka ortogrāfija, tostarp burti CH, Ō un Ŗ, ir nedēļas laikraksts “Brīvā Latvija”. == Alfabēta trūkumi un priekšrocības == * Ar vienu burtu ''o'' tiek apzīmētas trīs skaņas: divskanis [ua̯], patskaņi [ɔ], [ɔː]. * Ar vienu burtu ''e'' tiek apzīmētas divas skaņas: [e], [æ] (skatīt [[patskaņu harmonija|patskaņu harmoniju]]). * Ar vienu burtu ''ē'' tiek apzīmētas divas skaņas: [eː], [æː]. * Ar vienu burtu apzīmē gan [[Dentāls nazāls līdzskanis|dentālo]] [n], gan [[Velārs nazāls līdzskanis|velāro]] [ŋ] (skaņa pirms k un g kā vārdos ''runga'', ''Ranka''). No rakstītā vien ne vienmēr var uzzināt pareizu vārda izrunu. Tomēr alfabētā neizšķirtās skaņas mainās pozicionāli vai arī sastopamas gandrīz tikai svešvārdos. Turklāt lielākajai daļai latviešu valodas fonēmu atbilst savs burts vai digrafs. Katrs burts tiek izrunāts vienā vai vairākos zināmos veidos, vai arī tam atbilstošā fonēma tiek [[asimilēšanās (fonētikā)|asimilēta]] pēc zināmām likumsakarībām — gan vārdu 'rats', gan 'rads' izrunā kā [rɑts]. == Atsauces == {{commonscat|Latvian alphabet|Latviešu alfabēts}} {{atsauces}} {{latviešu alfabēts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latviešu alfabēts| ]] 8td2g9ht5r0qgnar7tzqhn7q1p86fas 4490728 4490727 2026-07-05T21:00:47Z Baisulis 11523 /* Atsauces */ : 4490728 wikitext text/x-wiki {{Rakstu sistēmas infokaste |nosaukums = Latviešu alfabēts |tips = [[alfabēts]] |valodas = [[latviešu valoda|latviešu]] |laiks = 1908. gads – mūsdienas |radītājs = |statuss = aktīva |virziens = no kreisās uz labo |saime = latīņu rakstība |fam1 = [[ēģiptiešu hieroglifi]] |fam2 = [[protosīnājas raksts]] |fam3 = [[feniķiešu raksts]] |fam4 = [[grieķu alfabēts]] |fam5 = [[senitāļu rakstības]] |fam6 = [[latīņu alfabēts]] |fam7 = [[čehu alfabēts]] |atvasinājumi = [[latgaliešu alfabēts]] |radinieki = |unicode = latīņu bloka apakškopa |iso15924 = Latn |sample = |caption = |image_size = 400px |footnotes = |IPAChartEng = include }} '''Latviešu alfabēts''' ir no [[Latīņu raksts|latīņu raksta]] atvasināts [[alfabēts]], ko lieto, rakstot [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. Kopumā latviešu alfabētā ir 33 [[burts|burti]] — 22 nemodificēti latīņu burti un 11 modificēti ar [[diakritiskās zīmes|diakritiskajām zīmēm]]. Latviešu valodas [[ortogrāfija]] ir pielāgota fonētiskajiem principiem, ievērojot valodas izrunu. Alfabētu izstrādāja [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinību komisija 1908. gadā, un tajā pašā gadā to apstiprināja ortogrāfijas komisija [[Kārlis Mīlenbahs|Kārļa Mīlenbaha]] un [[Jānis Endzelīns|Jāņa Endzelīna]] vadībā.<ref name=valoda.lv>{{Tīmekļa atsauce |url=https://valoda.lv/valsts-valoda/vesture/ |title=Vēsture |publisher=[[Latviešu valodas aģentūra]] |language=lv|accessdate=18 March 2018}}</ref> Alfabēts ar likumu Latvijas Republikā ieviests no 1920. līdz 1922. gadam. Latviešu valodas ortogrāfija vēsturiski izmantoja sistēmu, kas balstīta uz [[vācu valoda|vācu]] fonētiskajiem principiem, savukārt [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodu]] pieraksta, izmantojot [[poļu valoda|poļu]] ortogrāfijas principus. == Mūsdienu alfabēts == Mūsdienu latviešu alfabēts sastāv no 33 burtiem, 22 nemodificētiem latīņu alfabēta burtiem un vēl 11 ar diakritiskajām zīmēm modificētiem burtiem. {| class="wikitable" style="text-align:center" ! colspan="34" | Lielie burti |- | A || Ā || B || C || Č || D || E || Ē || F || G || Ģ || H || I || Ī || J || K || Ķ || L || Ļ || M || N || Ņ || O || P || R || S || Š || T || U || Ū || V || Z || Ž |- ! colspan="34" | Mazie burti |- | a || ā || b || c || č || d || e || ē || f || g || ģ || h || i || ī || j || k || ķ || l || ļ || m || n || ņ || o || p || r || s || š || t || u || ū || v || z || ž |- |} {| class="wikitable" |- !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] ! Burta biežums<ref name="LVLetterFreq">{{Tīmekļa atsauce | last=Trost |first=Stefan |title=Alphabet and Character Frequency: Latvian (Latviešu) |url=https://www.sttmedia.com/characterfrequency-latvian |access-date=2022-06-24 |website=www.sttmedia.com |language=en}}</ref> !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] ! Burta biežums<ref name="LVLetterFreq" /> !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] ! Burta biežums<ref name="LVLetterFreq" /> |- | [[A]], a | a | {{unicode|/ɑ/}} | 11,78% | [[H]], h{{efn|name=FH}} | hā | {{unicode|/x/,/h/}} | 0,22% | [[O]], o | o | {{unicode|/ua̯/,/o/,/oː/}} | 3,85% |- | [[Ā]], ā | garais ā | {{unicode|/ɑː/}} | 4,09% | [[I]], i | i | {{unicode|/i/}} | 9,33% | [[P]], p | pē | {{unicode|/p/}} | 2,89% |- | [[B]], b | bē | {{unicode|/b/}} | 1,67% | [[Ī]], ī | garais ī | {{unicode|/iː/}} | 1,92% | [[R]], r | er | {{unicode|/r/,/rʲ/}} | 5,58% |- | [[C]], c | cē | {{unicode|/ts/}} | 1,19% | [[J]], j | jē | {{unicode|/j/}} | 2,55% | [[S]], s | es | {{unicode|/s/}} | 8,06% |- | [[Č]], č | čē | {{unicode|/tʃ/}} | 0,08% | [[K]], k | kā | {{unicode|/k/}} | 3,92% | [[Š]], š | eš | {{unicode|/ʃ/}} | 0,95% |- | [[D]], d | dē | {{unicode|/d/}} | 3,03% | [[Ķ]], ķ | ķē | {{unicode|/c/}} | 0,14% | [[T]], t | tē | {{unicode|/t/}} | 6,04% |- | [[E]], e | e | {{unicode|/e/,/æ/}} | 6,15% | [[L]], l | el | {{unicode|/l/}} | 3,44% | [[U]], u | u | {{unicode|/u/}} | 5,16% |- | [[Ē]], ē | garais ē | {{unicode|/eː/,/æː/}} | 1,66% | [[Ļ]], ļ | eļ | {{unicode|/ʎ/}} | 0,40% | [[Ū]], ū | garais ū | {{unicode|/uː/}} | 0,40% |- | [[F]], f{{efn|name=FH|Burti F un H attiecīgi apzīmē skaņas /f/ un /x/, ko izmanto tikai aizgūtos vārdos.<ref>{{grāmatas atsauce| url=https://books.google.com/books?id=bdTFBQAAQBAJ&pg=PT26 | title=Latvian: An Essential Grammar | section=2.3 Consonants - Līdzskaņi | year=2012 | publisher=Routledge | first=Dace | last=Praulinš | isbn=9781136345364 | accessdate=18 March 2018 }}</ref> Pieaugot aizguvumu un svešvārdu lietojumam, tie mūsdienu latviešu valodā parādās diezgan bieži.<ref name="LVLetterFreq" />}} | ef | {{unicode|/f/}} | 0,33% | [[M]], m | em | {{unicode|/m/}} | 3,54% | [[V]], v | vē | {{unicode|/v/}} | 2,84% |- | [[G]], g | gā | {{unicode|/g/}} | 1,67% | [[N]], n | en | {{unicode|/n/,/ŋ/}} | 4,30% | [[Z]], z | zē | {{unicode|/z/}} | 1,82% |- | [[Ģ]], ģ | ģē | {{unicode|/ɟ/}} | 0,16% | [[Ņ]], ņ | eņ | {{unicode|/ɲ/}} | 0,38% | [[Ž]], ž | žē | {{unicode|/ʒ/}} | 0,21% |} {{notelist}} {{papildu atsauces+}}<!-- Derētu atsauce šeit dotajām IPA vērtībām. Nicole Nau dotās vērtības latviešu burtiem ⟨a⟩ un ⟨o⟩ ir /a/ un /uɔ, ɔ, ɔː/, bet ja šim ir atsauces, tad varētu palikt šīs vērtības, jo ir arī argumenti par labu šādam pierakstam. --> === Dz un Dž === Latviešu alfabētā nav ietilpināti līdzskaņu [[dz]] ({{unicode|/d̪͡z̪/}}) un [[dž]] ({{unicode|/d͡ʒ/}}) apzīmējumi — tos raksta ar diviem burtiem. === Ā, Ē, Ī un Ū === Patskaņu burti [[A]], [[E]], [[I]] un [[U]] var būt papildināti ar [[garumzīme|garumzīmi]], lai norādītu to garumu, nemodificēti burti ir īsi. === Č, Š un Ž === Mūsdienu latviešu alfabētā ir trīs modificēti burti ar [[apgrieztais jumtiņš|apgriezto jumtiņu]] (ˇ), kas atvasināti no [[čehu valoda|čehu]] ortogrāfijas — [[Č]], [[Š]] un [[Ž]]. Šie burti tiek izrunāti attiecīgi kā {{unicode|/tʃ/}}, {{unicode|/ʃ/}} un {{unicode|/ʒ/}}. === Ģ, Ķ, Ļ un Ņ === Burti [[Ģ]], [[Ķ]], [[Ļ]] un [[Ņ]] ir rakstīti ar [[mīkstinājuma zīme|mīkstinājuma zīmi]] zem tiem (mazajam burts g raksta virspusē). Tie ir modificētas ([[palatalizācija|palatalizētas]]) [[G]], [[K]], [[L]] un [[N]] versijas un attiecīgi apzīmē skaņas {{unicode|/ɟ/}}, {{unicode|/c/}}, {{unicode|/ʎ/}} un {{unicode|/ɲ/}}. === Kārtošana === Alfabētiskā kārtošanā burti Č, Š, Ž, Ģ, Ķ, Ļ un Ņ tiek šķiroti atsevišķi no to nemodificētajiem ekvivalentiem, bet Ā, Ē, Ī un Ū bieži tiek šķiroti kā vienkārši A, E, I, U. == Vēsturiskas alfabēta variācijas == [[Attēls:Jauna_un_veca_latviešu_laiku_grāmata_uz_to_1774._gadu.jpg|thumb|150px|"Vecajā ortogrāfijā", izmantojot gotiskos burtus (fraktūru), veidota teksta paraugs. [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] „𝔍𝔞𝔲𝔫𝔞 𝔲𝔫 𝔳𝔢𝔷𝔷𝔞 𝔏𝔞𝔦𝔨𝔲 𝔤𝔯𝔞𝔥𝔪𝔞𝔱𝔞 𝔲𝔰 𝔱𝔬 1774𝔱𝔲 𝔤𝔞𝔡𝔡𝔲.”]] No aptuveni 16. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam latviešu rakstībā drukātajos darbos izmantoja modificēto [[gotiskais raksts|gotisko rakstu]] (fraktūru). {| class="wikitable" |- !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] |- | [[𝔄]], 𝔞 | a | {{IPA|/ɑ/}} | [[ℌ]], 𝔥 | hā | {{IPA|/x/,/h/}} | [[𝔒]] (𝔒̂, 𝔒𝔥), 𝔬 (𝔬̂, 𝔬𝔥) | o | {{IPA|/o/,/ua̯/,/oː/}} |- | [[𝔄𝔥]] (𝔄̂), 𝔞𝔥 (𝔞̂) | garais ā | {{IPA|/ɑː/}} | [[ℑ]], 𝔦 | i | {{IPA|/i/}} | [[𝔓]], 𝔭 | pē | {{IPA|/p/}} |- | [[𝔅]], 𝔟 | bē | {{IPA|/b/}} | [[ℑ𝔥]] (ℑ̂), 𝔦𝔥 (𝔦̂) | garais ī | {{IPA|/iː/}} | [[ℜ]] (ℜ̷), 𝔯 (𝔯̷) | er | {{IPA|/r/,/rʲ/}} |- | [[ℭ]] (ℨ), 𝔠 (𝔷) | cē | {{IPA|/ts/}} | [[𝔍]], 𝔧 | jē | {{IPA|/j/}} | [[𝔖̷]], ſ, 𝔰̷ | es | {{IPA|/s/}} |- | [[𝔗ſ𝔠𝔥]], 𝔱ſ𝔠𝔥 | čē | {{IPA|/tʃ/}} | [[𝔎]], 𝔨 | kā | {{IPA|/k/}} | [[𝔖̷𝔠𝔥]], 𝔰̷𝔠𝔥 | eš | {{IPA|/ʃ/}} |- | [[𝔇]], 𝔡 | dē | {{IPA|/d/}} | [[𝔎̷]], 𝔨̷ | ķē | {{IPA|/c/}} | [[𝔗]], 𝔱 | tē | {{IPA|/t/}} |- | [[𝔈]], 𝔢 | e | {{IPA|/e/,/æ/}} | [[𝔏]], 𝔩 | el | {{IPA|/l/}} | [[𝔘]], 𝔲 | u | {{IPA|/u/}} |- | [[𝔈𝔥]] (𝔈̂), 𝔢𝔥 (𝔢̂) | garais ē | {{IPA|/eː/,/æː/}} | [[𝔏̷]], 𝔩̷ | eļ | {{IPA|/ʎ/}} | [[𝔘𝔥]] (𝔘̂), 𝔲𝔥 (𝔲̂) | garais ū | {{IPA|/uː/}} |- | [[𝔉]], 𝔣 | ef | {{IPA|/f/}} | [[𝔐]], 𝔪 | em | {{IPA|/m/}} | [[𝔙]], 𝔳 | vē | {{IPA|/v/}} |- | [[𝔊]], 𝔤 | gā | {{IPA|/g/}} | [[𝔑]], 𝔫 | en | {{IPA|/n/,/ŋ/}} | [[𝔖]], 𝔰 | zē | {{IPA|/z/}} |- | [[𝔊̷]], 𝔤̷ | ģē | {{IPA|/ɟ/}} | [[𝔑̷]], 𝔫̷ | eņ | {{IPA|/ɲ/}} | [[𝔖𝔠𝔥]], 𝔰𝔠𝔥 | žē | {{IPA|/ʒ/}} |} Divskaņa /ie/ attēlošanai izmantoja burtkopu 𝔢𝔢, bet skaņu (/d͡z/) un (/d͡ʒ/) attēlošanai burtkopas ("čupu burtus") 𝔡ſ un 𝔡ſ𝔠𝔥. Fraktūru divdesmitā gadsimta sākumā pakāpeniski nomainīja [[antīkva]], ko jau agrāk izmantoja rokrakstos. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] alfabētā ietilpa, kā arī vēlāk trimdā un kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma dažos gadījumos arī Latvijā, izmantoja burtus un [[digrafs|digrafus]] [[Ō]], ō, [[Ŗ]], ŗ, [[Ch (digrafs)|Ch]], ch. Pareizrakstības reformu, aizstājot Ŗ ar R, CH ar H un Ō ar O, pieņēma 1938. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Laikraksts "Latvietis" |url=https://www.laikraksts.com/ValodaRaksti/ValLik1938.php |access-date=2022-06-24 |website=www.laikraksts.com}}</ref> bet pēc tam 1939. gadā Ŗ un CH atjaunoja,<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:56156%7Carticle:DIVL174 Apstiprināti pareizrakstības komisijas atzinumi par latviešu pareizrakstību // Latvijas kareivis. — 1939. — № 155.]</ref> Ō atjaunoja 1940. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pareizrakstība-1940 |url=https://docs.google.com/document/d/1sYbITtpU9m8aF6UAaOjwV3w6GC3YG252c7-cMeWCywg/edit?usp=embed_facebook |access-date=2022-06-24 |website=Google Docs |language=lv}}</ref> Ŗ un Ō beidzot no alfabēta izņēma 1946. gadā<ref name="noteikumi" /> un CH — 1957. gadā.<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:237380%7Carticle:DIVL14 Valodas kultūrai // Cīņa. — 1957. — № 306.]</ref> Burtus CH, Ō un Ŗ joprojām lieto drukātā veidā lielākajā daļā Latvijas diasporas kopienu, kuru dibinātājlocekļi pameta savu dzimteni pirms [[Latvijas PSR|padomju laika]] valodas reformām pēc Otrā pasaules kara. Viens no mūsdienu Latvijas izdevumiem, kas paredzēts latviešu diasporai un kurā izmanto vecāku ortogrāfiju, tostarp burtus CH, Ō un Ŗ, ir nedēļas laikraksts "[[Brīvā Latvija (laikraksts)|Brīvā Latvija]]". === Ŗ, ŗ === Ŗ jeb 'mīkstā R' lietošanu pārtrauca 1938. gadā,<ref>[http://www.laikraksts.com/ValodaRaksti/ValLik1938.php Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1938, no. 9]</ref> tad pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] atjaunoja 1940. gadā<ref>[https://docs.google.com/document/d/1sYbITtpU9m8aF6UAaOjwV3w6GC3YG252c7-cMeWCywg Valdības Vēstnesis 31.07.1940, Latvijas Kareivis 30.07.1940]</ref> un atkal atcēla 1946. gadā.<ref name="noteikumi">[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:84544|article:DIVL83 Noteikumi par latviešu valodas pareizrakstību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220316054933/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:84544{{!}}article:DIVL83 |date={{dat|2022|03|16||bez}} }}, Cīņa, 08.06.1946</ref> Pēc valodnieka [[Jānis Kušķis|Jāņa Kušķa]] domām, mīkstā r nelietošanas dēļ: * ieviesies plats e vārdos, kur ŗ strādāja kā šaurinātājskaņa; * dažkārt vērojams [[līdzskaņu mija]]s zudums lietvārdu 2. un 5. deklinācijā; * vērojams līdzskaņu mijas zudums vienzilbes darbības vārdiem, kas beidzas ar -rt un arī no tiem atvasinātos vārdos. * slāvu un lietuviešu valodas izcelsmes svešvārdos mīkstinātais r netiek atzīmēts; * divu vārdu nozīmi tagad iespējams izšķirt vienīɡi pēc konteksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|title=Ŗ, ŗ|accessdate=|accessmonthday=|accessdaymonth=|accessyear=|author=Jānis Kušķis|last=|first=|authorlink=|coauthors=|date=|year=|month=|format=PDF|work=|publisher=|pages=|language=|doi=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20210305072520/http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|archivedate={{dat|2021|03|05||bez}}|quote=}}</ref> Burti CH, Ō un Ŗ joprojām tiek lietoti drukātā veidā lielākajā daļā Latvijas diasporas kopienu, kuru dibinātājlocekļi pameta savu dzimteni pirms padomju laika valodas reformām pēc Otrā pasaules kara. Viens no mūsdienu Latvijas izdevumiem, lai arī tāds, kas paredzēts latviešu diasporai, bet kurā tiek izmantota vecāka ortogrāfija, tostarp burti CH, Ō un Ŗ, ir nedēļas laikraksts “Brīvā Latvija”. == Alfabēta trūkumi un priekšrocības == * Ar vienu burtu ''o'' tiek apzīmētas trīs skaņas: divskanis [ua̯], patskaņi [ɔ], [ɔː]. * Ar vienu burtu ''e'' tiek apzīmētas divas skaņas: [e], [æ] (skatīt [[patskaņu harmonija|patskaņu harmoniju]]). * Ar vienu burtu ''ē'' tiek apzīmētas divas skaņas: [eː], [æː]. * Ar vienu burtu apzīmē gan [[Dentāls nazāls līdzskanis|dentālo]] [n], gan [[Velārs nazāls līdzskanis|velāro]] [ŋ] (skaņa pirms k un g kā vārdos ''runga'', ''Ranka''). No rakstītā vien ne vienmēr var uzzināt pareizu vārda izrunu. Tomēr alfabētā neizšķirtās skaņas mainās pozicionāli vai arī sastopamas gandrīz tikai svešvārdos. Turklāt lielākajai daļai latviešu valodas fonēmu atbilst savs burts vai digrafs. Katrs burts tiek izrunāts vienā vai vairākos zināmos veidos, vai arī tam atbilstošā fonēma tiek [[asimilēšanās (fonētikā)|asimilēta]] pēc zināmām likumsakarībām — gan vārdu 'rats', gan 'rads' izrunā kā [rɑts]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{latviešu alfabēts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latviešu alfabēts| ]] 2n4vtuajw0b0kvfm7nd67p6gz5mvnri 4490738 4490728 2026-07-05T21:21:24Z Baisulis 11523 /* Mūsdienu alfabēts */ izruna..... 4490738 wikitext text/x-wiki {{Rakstu sistēmas infokaste |nosaukums = Latviešu alfabēts |tips = [[alfabēts]] |valodas = [[latviešu valoda|latviešu]] |laiks = 1908. gads – mūsdienas |radītājs = |statuss = aktīva |virziens = no kreisās uz labo |saime = latīņu rakstība |fam1 = [[ēģiptiešu hieroglifi]] |fam2 = [[protosīnājas raksts]] |fam3 = [[feniķiešu raksts]] |fam4 = [[grieķu alfabēts]] |fam5 = [[senitāļu rakstības]] |fam6 = [[latīņu alfabēts]] |fam7 = [[čehu alfabēts]] |atvasinājumi = [[latgaliešu alfabēts]] |radinieki = |unicode = latīņu bloka apakškopa |iso15924 = Latn |sample = |caption = |image_size = 400px |footnotes = |IPAChartEng = include }} '''Latviešu alfabēts''' ir no [[Latīņu raksts|latīņu raksta]] atvasināts [[alfabēts]], ko lieto, rakstot [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. Kopumā latviešu alfabētā ir 33 [[burts|burti]] — 22 nemodificēti latīņu burti un 11 modificēti ar [[diakritiskās zīmes|diakritiskajām zīmēm]]. Latviešu valodas [[ortogrāfija]] ir pielāgota fonētiskajiem principiem, ievērojot valodas izrunu. Alfabētu izstrādāja [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinību komisija 1908. gadā, un tajā pašā gadā to apstiprināja ortogrāfijas komisija [[Kārlis Mīlenbahs|Kārļa Mīlenbaha]] un [[Jānis Endzelīns|Jāņa Endzelīna]] vadībā.<ref name=valoda.lv>{{Tīmekļa atsauce |url=https://valoda.lv/valsts-valoda/vesture/ |title=Vēsture |publisher=[[Latviešu valodas aģentūra]] |language=lv|accessdate=18 March 2018}}</ref> Alfabēts ar likumu Latvijas Republikā ieviests no 1920. līdz 1922. gadam. Latviešu valodas ortogrāfija vēsturiski izmantoja sistēmu, kas balstīta uz [[vācu valoda|vācu]] fonētiskajiem principiem, savukārt [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodu]] pieraksta, izmantojot [[poļu valoda|poļu]] ortogrāfijas principus. == Mūsdienu alfabēts == Mūsdienu latviešu alfabēts sastāv no 33 burtiem, 22 nemodificētiem latīņu alfabēta burtiem un vēl 11 ar diakritiskajām zīmēm modificētiem burtiem. {| class="wikitable" style="text-align:center" ! colspan="34" | Lielie burti |- | A || Ā || B || C || Č || D || E || Ē || F || G || Ģ || H || I || Ī || J || K || Ķ || L || Ļ || M || N || Ņ || O || P || R || S || Š || T || U || Ū || V || Z || Ž |- ! colspan="34" | Mazie burti |- | a || ā || b || c || č || d || e || ē || f || g || ģ || h || i || ī || j || k || ķ || l || ļ || m || n || ņ || o || p || r || s || š || t || u || ū || v || z || ž |- |} {| class="wikitable" |- !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] ! Burta biežums<ref name="LVLetterFreq">{{Tīmekļa atsauce | last=Trost |first=Stefan |title=Alphabet and Character Frequency: Latvian (Latviešu) |url=https://www.sttmedia.com/characterfrequency-latvian |access-date=2022-06-24 |website=www.sttmedia.com |language=en}}</ref> !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] ! Burta biežums<ref name="LVLetterFreq" /> !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] ! Burta biežums<ref name="LVLetterFreq" /> |- | [[A]], a | a | {{unicode|/ɑ/}} | 11,78% | [[H]], h{{efn|name=FH}} | hā | {{unicode|/x/}} | 0,22% | [[O]], o | o | {{unicode|/uɔ̯/,/o/,/oː/}} | 3,85% |- | [[Ā]], ā | garais ā | {{unicode|/ɑː/}} | 4,09% | [[I]], i | i | {{unicode|/i/}} | 9,33% | [[P]], p | pē | {{unicode|/p/}} | 2,89% |- | [[B]], b | bē | {{unicode|/b/}} | 1,67% | [[Ī]], ī | garais ī | {{unicode|/iː/}} | 1,92% | [[R]], r | er | {{unicode|/r/,/rʲ/}} | 5,58% |- | [[C]], c | cē | {{unicode|/t̪͡s̪/}} | 1,19% | [[J]], j | jē | {{unicode|/j/}} | 2,55% | [[S]], s | es | {{unicode|/s̪/}} | 8,06% |- | [[Č]], č | čē | {{unicode|/t͡ʃ/}} | 0,08% | [[K]], k | kā | {{unicode|/k/}} | 3,92% | [[Š]], š | eš | {{unicode|/ʃ/}} | 0,95% |- | [[D]], d | dē | {{unicode|/d̪/}} | 3,03% | [[Ķ]], ķ | ķē | {{unicode|/c/}} | 0,14% | [[T]], t | tē | {{unicode|/t̪/}} | 6,04% |- | [[E]], e | e | {{unicode|/e/,/æ/}} | 6,15% | [[L]], l | el | {{unicode|/l/}} | 3,44% | [[U]], u | u | {{unicode|/u/}} | 5,16% |- | [[Ē]], ē | garais ē | {{unicode|/eː/,/æː/}} | 1,66% | [[Ļ]], ļ | eļ | {{unicode|/ʎ/}} | 0,40% | [[Ū]], ū | garais ū | {{unicode|/uː/}} | 0,40% |- | [[F]], f{{efn|name=FH|Burti F un H attiecīgi apzīmē skaņas /f/ un /x/, ko izmanto tikai aizgūtos vārdos.<ref>{{grāmatas atsauce| url=https://books.google.com/books?id=bdTFBQAAQBAJ&pg=PT26 | title=Latvian: An Essential Grammar | section=2.3 Consonants - Līdzskaņi | year=2012 | publisher=Routledge | first=Dace | last=Praulinš | isbn=9781136345364 | accessdate=18 March 2018 }}</ref> Pieaugot aizguvumu un svešvārdu lietojumam, tie mūsdienu latviešu valodā parādās diezgan bieži.<ref name="LVLetterFreq" />}} | ef | {{unicode|/f/}} | 0,33% | [[M]], m | em | {{unicode|/m/}} | 3,54% | [[V]], v | vē | {{unicode|/v/}} | 2,84% |- | [[G]], g | gā | {{unicode|/g/}} | 1,67% | [[N]], n | en | {{unicode|/n̪/,/ŋ/}} | 4,30% | [[Z]], z | zē | {{unicode|/z̪/}} | 1,82% |- | [[Ģ]], ģ | ģē | {{unicode|/ɟ/}} | 0,16% | [[Ņ]], ņ | eņ | {{unicode|/ɲ/}} | 0,38% | [[Ž]], ž | žē | {{unicode|/ʒ/}} | 0,21% |} {{notelist}} === Dz un Dž === Latviešu alfabētā nav ietilpināti līdzskaņu [[dz]] ({{unicode|/d̪͡z̪/}}) un [[dž]] ({{unicode|/d͡ʒ/}}) apzīmējumi — tos raksta ar diviem burtiem. === Ā, Ē, Ī un Ū === Patskaņu burti [[A]], [[E]], [[I]] un [[U]] var būt papildināti ar [[garumzīme|garumzīmi]], lai norādītu to garumu, nemodificēti burti ir īsi. === Č, Š un Ž === Mūsdienu latviešu alfabētā ir trīs modificēti burti ar [[apgrieztais jumtiņš|apgriezto jumtiņu]] (ˇ), kas atvasināti no [[čehu valoda|čehu]] ortogrāfijas — [[Č]], [[Š]] un [[Ž]]. Šie burti tiek izrunāti attiecīgi kā {{unicode|/tʃ/}}, {{unicode|/ʃ/}} un {{unicode|/ʒ/}}. === Ģ, Ķ, Ļ un Ņ === Burti [[Ģ]], [[Ķ]], [[Ļ]] un [[Ņ]] ir rakstīti ar [[mīkstinājuma zīme|mīkstinājuma zīmi]] zem tiem (mazajam burts g raksta virspusē). Tie ir modificētas ([[palatalizācija|palatalizētas]]) [[G]], [[K]], [[L]] un [[N]] versijas un attiecīgi apzīmē skaņas {{unicode|/ɟ/}}, {{unicode|/c/}}, {{unicode|/ʎ/}} un {{unicode|/ɲ/}}. === Kārtošana === Alfabētiskā kārtošanā burti Č, Š, Ž, Ģ, Ķ, Ļ un Ņ tiek šķiroti atsevišķi no to nemodificētajiem ekvivalentiem, bet Ā, Ē, Ī un Ū bieži tiek šķiroti kā vienkārši A, E, I, U. == Vēsturiskas alfabēta variācijas == [[Attēls:Jauna_un_veca_latviešu_laiku_grāmata_uz_to_1774._gadu.jpg|thumb|150px|"Vecajā ortogrāfijā", izmantojot gotiskos burtus (fraktūru), veidota teksta paraugs. [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] „𝔍𝔞𝔲𝔫𝔞 𝔲𝔫 𝔳𝔢𝔷𝔷𝔞 𝔏𝔞𝔦𝔨𝔲 𝔤𝔯𝔞𝔥𝔪𝔞𝔱𝔞 𝔲𝔰 𝔱𝔬 1774𝔱𝔲 𝔤𝔞𝔡𝔡𝔲.”]] No aptuveni 16. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam latviešu rakstībā drukātajos darbos izmantoja modificēto [[gotiskais raksts|gotisko rakstu]] (fraktūru). {| class="wikitable" |- !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] |- | [[𝔄]], 𝔞 | a | {{IPA|/ɑ/}} | [[ℌ]], 𝔥 | hā | {{IPA|/x/,/h/}} | [[𝔒]] (𝔒̂, 𝔒𝔥), 𝔬 (𝔬̂, 𝔬𝔥) | o | {{IPA|/o/,/ua̯/,/oː/}} |- | [[𝔄𝔥]] (𝔄̂), 𝔞𝔥 (𝔞̂) | garais ā | {{IPA|/ɑː/}} | [[ℑ]], 𝔦 | i | {{IPA|/i/}} | [[𝔓]], 𝔭 | pē | {{IPA|/p/}} |- | [[𝔅]], 𝔟 | bē | {{IPA|/b/}} | [[ℑ𝔥]] (ℑ̂), 𝔦𝔥 (𝔦̂) | garais ī | {{IPA|/iː/}} | [[ℜ]] (ℜ̷), 𝔯 (𝔯̷) | er | {{IPA|/r/,/rʲ/}} |- | [[ℭ]] (ℨ), 𝔠 (𝔷) | cē | {{IPA|/ts/}} | [[𝔍]], 𝔧 | jē | {{IPA|/j/}} | [[𝔖̷]], ſ, 𝔰̷ | es | {{IPA|/s/}} |- | [[𝔗ſ𝔠𝔥]], 𝔱ſ𝔠𝔥 | čē | {{IPA|/tʃ/}} | [[𝔎]], 𝔨 | kā | {{IPA|/k/}} | [[𝔖̷𝔠𝔥]], 𝔰̷𝔠𝔥 | eš | {{IPA|/ʃ/}} |- | [[𝔇]], 𝔡 | dē | {{IPA|/d/}} | [[𝔎̷]], 𝔨̷ | ķē | {{IPA|/c/}} | [[𝔗]], 𝔱 | tē | {{IPA|/t/}} |- | [[𝔈]], 𝔢 | e | {{IPA|/e/,/æ/}} | [[𝔏]], 𝔩 | el | {{IPA|/l/}} | [[𝔘]], 𝔲 | u | {{IPA|/u/}} |- | [[𝔈𝔥]] (𝔈̂), 𝔢𝔥 (𝔢̂) | garais ē | {{IPA|/eː/,/æː/}} | [[𝔏̷]], 𝔩̷ | eļ | {{IPA|/ʎ/}} | [[𝔘𝔥]] (𝔘̂), 𝔲𝔥 (𝔲̂) | garais ū | {{IPA|/uː/}} |- | [[𝔉]], 𝔣 | ef | {{IPA|/f/}} | [[𝔐]], 𝔪 | em | {{IPA|/m/}} | [[𝔙]], 𝔳 | vē | {{IPA|/v/}} |- | [[𝔊]], 𝔤 | gā | {{IPA|/g/}} | [[𝔑]], 𝔫 | en | {{IPA|/n/,/ŋ/}} | [[𝔖]], 𝔰 | zē | {{IPA|/z/}} |- | [[𝔊̷]], 𝔤̷ | ģē | {{IPA|/ɟ/}} | [[𝔑̷]], 𝔫̷ | eņ | {{IPA|/ɲ/}} | [[𝔖𝔠𝔥]], 𝔰𝔠𝔥 | žē | {{IPA|/ʒ/}} |} Divskaņa /ie/ attēlošanai izmantoja burtkopu 𝔢𝔢, bet skaņu (/d͡z/) un (/d͡ʒ/) attēlošanai burtkopas ("čupu burtus") 𝔡ſ un 𝔡ſ𝔠𝔥. Fraktūru divdesmitā gadsimta sākumā pakāpeniski nomainīja [[antīkva]], ko jau agrāk izmantoja rokrakstos. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] alfabētā ietilpa, kā arī vēlāk trimdā un kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma dažos gadījumos arī Latvijā, izmantoja burtus un [[digrafs|digrafus]] [[Ō]], ō, [[Ŗ]], ŗ, [[Ch (digrafs)|Ch]], ch. Pareizrakstības reformu, aizstājot Ŗ ar R, CH ar H un Ō ar O, pieņēma 1938. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Laikraksts "Latvietis" |url=https://www.laikraksts.com/ValodaRaksti/ValLik1938.php |access-date=2022-06-24 |website=www.laikraksts.com}}</ref> bet pēc tam 1939. gadā Ŗ un CH atjaunoja,<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:56156%7Carticle:DIVL174 Apstiprināti pareizrakstības komisijas atzinumi par latviešu pareizrakstību // Latvijas kareivis. — 1939. — № 155.]</ref> Ō atjaunoja 1940. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pareizrakstība-1940 |url=https://docs.google.com/document/d/1sYbITtpU9m8aF6UAaOjwV3w6GC3YG252c7-cMeWCywg/edit?usp=embed_facebook |access-date=2022-06-24 |website=Google Docs |language=lv}}</ref> Ŗ un Ō beidzot no alfabēta izņēma 1946. gadā<ref name="noteikumi" /> un CH — 1957. gadā.<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:237380%7Carticle:DIVL14 Valodas kultūrai // Cīņa. — 1957. — № 306.]</ref> Burtus CH, Ō un Ŗ joprojām lieto drukātā veidā lielākajā daļā Latvijas diasporas kopienu, kuru dibinātājlocekļi pameta savu dzimteni pirms [[Latvijas PSR|padomju laika]] valodas reformām pēc Otrā pasaules kara. Viens no mūsdienu Latvijas izdevumiem, kas paredzēts latviešu diasporai un kurā izmanto vecāku ortogrāfiju, tostarp burtus CH, Ō un Ŗ, ir nedēļas laikraksts "[[Brīvā Latvija (laikraksts)|Brīvā Latvija]]". === Ŗ, ŗ === Ŗ jeb 'mīkstā R' lietošanu pārtrauca 1938. gadā,<ref>[http://www.laikraksts.com/ValodaRaksti/ValLik1938.php Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1938, no. 9]</ref> tad pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] atjaunoja 1940. gadā<ref>[https://docs.google.com/document/d/1sYbITtpU9m8aF6UAaOjwV3w6GC3YG252c7-cMeWCywg Valdības Vēstnesis 31.07.1940, Latvijas Kareivis 30.07.1940]</ref> un atkal atcēla 1946. gadā.<ref name="noteikumi">[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:84544|article:DIVL83 Noteikumi par latviešu valodas pareizrakstību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220316054933/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:84544{{!}}article:DIVL83 |date={{dat|2022|03|16||bez}} }}, Cīņa, 08.06.1946</ref> Pēc valodnieka [[Jānis Kušķis|Jāņa Kušķa]] domām, mīkstā r nelietošanas dēļ: * ieviesies plats e vārdos, kur ŗ strādāja kā šaurinātājskaņa; * dažkārt vērojams [[līdzskaņu mija]]s zudums lietvārdu 2. un 5. deklinācijā; * vērojams līdzskaņu mijas zudums vienzilbes darbības vārdiem, kas beidzas ar -rt un arī no tiem atvasinātos vārdos. * slāvu un lietuviešu valodas izcelsmes svešvārdos mīkstinātais r netiek atzīmēts; * divu vārdu nozīmi tagad iespējams izšķirt vienīɡi pēc konteksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|title=Ŗ, ŗ|accessdate=|accessmonthday=|accessdaymonth=|accessyear=|author=Jānis Kušķis|last=|first=|authorlink=|coauthors=|date=|year=|month=|format=PDF|work=|publisher=|pages=|language=|doi=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20210305072520/http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|archivedate={{dat|2021|03|05||bez}}|quote=}}</ref> Burti CH, Ō un Ŗ joprojām tiek lietoti drukātā veidā lielākajā daļā Latvijas diasporas kopienu, kuru dibinātājlocekļi pameta savu dzimteni pirms padomju laika valodas reformām pēc Otrā pasaules kara. Viens no mūsdienu Latvijas izdevumiem, lai arī tāds, kas paredzēts latviešu diasporai, bet kurā tiek izmantota vecāka ortogrāfija, tostarp burti CH, Ō un Ŗ, ir nedēļas laikraksts “Brīvā Latvija”. == Alfabēta trūkumi un priekšrocības == * Ar vienu burtu ''o'' tiek apzīmētas trīs skaņas: divskanis [ua̯], patskaņi [ɔ], [ɔː]. * Ar vienu burtu ''e'' tiek apzīmētas divas skaņas: [e], [æ] (skatīt [[patskaņu harmonija|patskaņu harmoniju]]). * Ar vienu burtu ''ē'' tiek apzīmētas divas skaņas: [eː], [æː]. * Ar vienu burtu apzīmē gan [[Dentāls nazāls līdzskanis|dentālo]] [n], gan [[Velārs nazāls līdzskanis|velāro]] [ŋ] (skaņa pirms k un g kā vārdos ''runga'', ''Ranka''). No rakstītā vien ne vienmēr var uzzināt pareizu vārda izrunu. Tomēr alfabētā neizšķirtās skaņas mainās pozicionāli vai arī sastopamas gandrīz tikai svešvārdos. Turklāt lielākajai daļai latviešu valodas fonēmu atbilst savs burts vai digrafs. Katrs burts tiek izrunāts vienā vai vairākos zināmos veidos, vai arī tam atbilstošā fonēma tiek [[asimilēšanās (fonētikā)|asimilēta]] pēc zināmām likumsakarībām — gan vārdu 'rats', gan 'rads' izrunā kā [rɑts]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{latviešu alfabēts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latviešu alfabēts| ]] cq3mrh5mqbv8qewrbdn8yb09ymaauqi 4490740 4490738 2026-07-05T21:28:18Z Baisulis 11523 /* Vēsturiskas alfabēta variācijas */ noņemtas burtu saites..... 4490740 wikitext text/x-wiki {{Rakstu sistēmas infokaste |nosaukums = Latviešu alfabēts |tips = [[alfabēts]] |valodas = [[latviešu valoda|latviešu]] |laiks = 1908. gads – mūsdienas |radītājs = |statuss = aktīva |virziens = no kreisās uz labo |saime = latīņu rakstība |fam1 = [[ēģiptiešu hieroglifi]] |fam2 = [[protosīnājas raksts]] |fam3 = [[feniķiešu raksts]] |fam4 = [[grieķu alfabēts]] |fam5 = [[senitāļu rakstības]] |fam6 = [[latīņu alfabēts]] |fam7 = [[čehu alfabēts]] |atvasinājumi = [[latgaliešu alfabēts]] |radinieki = |unicode = latīņu bloka apakškopa |iso15924 = Latn |sample = |caption = |image_size = 400px |footnotes = |IPAChartEng = include }} '''Latviešu alfabēts''' ir no [[Latīņu raksts|latīņu raksta]] atvasināts [[alfabēts]], ko lieto, rakstot [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. Kopumā latviešu alfabētā ir 33 [[burts|burti]] — 22 nemodificēti latīņu burti un 11 modificēti ar [[diakritiskās zīmes|diakritiskajām zīmēm]]. Latviešu valodas [[ortogrāfija]] ir pielāgota fonētiskajiem principiem, ievērojot valodas izrunu. Alfabētu izstrādāja [[Rīgas Latviešu biedrība]]s Zinību komisija 1908. gadā, un tajā pašā gadā to apstiprināja ortogrāfijas komisija [[Kārlis Mīlenbahs|Kārļa Mīlenbaha]] un [[Jānis Endzelīns|Jāņa Endzelīna]] vadībā.<ref name=valoda.lv>{{Tīmekļa atsauce |url=https://valoda.lv/valsts-valoda/vesture/ |title=Vēsture |publisher=[[Latviešu valodas aģentūra]] |language=lv|accessdate=18 March 2018}}</ref> Alfabēts ar likumu Latvijas Republikā ieviests no 1920. līdz 1922. gadam. Latviešu valodas ortogrāfija vēsturiski izmantoja sistēmu, kas balstīta uz [[vācu valoda|vācu]] fonētiskajiem principiem, savukārt [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodu]] pieraksta, izmantojot [[poļu valoda|poļu]] ortogrāfijas principus. == Mūsdienu alfabēts == Mūsdienu latviešu alfabēts sastāv no 33 burtiem, 22 nemodificētiem latīņu alfabēta burtiem un vēl 11 ar diakritiskajām zīmēm modificētiem burtiem. {| class="wikitable" style="text-align:center" ! colspan="34" | Lielie burti |- | A || Ā || B || C || Č || D || E || Ē || F || G || Ģ || H || I || Ī || J || K || Ķ || L || Ļ || M || N || Ņ || O || P || R || S || Š || T || U || Ū || V || Z || Ž |- ! colspan="34" | Mazie burti |- | a || ā || b || c || č || d || e || ē || f || g || ģ || h || i || ī || j || k || ķ || l || ļ || m || n || ņ || o || p || r || s || š || t || u || ū || v || z || ž |- |} {| class="wikitable" |- !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] ! Burta biežums<ref name="LVLetterFreq">{{Tīmekļa atsauce | last=Trost |first=Stefan |title=Alphabet and Character Frequency: Latvian (Latviešu) |url=https://www.sttmedia.com/characterfrequency-latvian |access-date=2022-06-24 |website=www.sttmedia.com |language=en}}</ref> !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] ! Burta biežums<ref name="LVLetterFreq" /> !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] ! Burta biežums<ref name="LVLetterFreq" /> |- | [[A]], a | a | {{unicode|/ɑ/}} | 11,78% | [[H]], h{{efn|name=FH}} | hā | {{unicode|/x/}} | 0,22% | [[O]], o | o | {{unicode|/uɔ̯/,/o/,/oː/}} | 3,85% |- | [[Ā]], ā | garais ā | {{unicode|/ɑː/}} | 4,09% | [[I]], i | i | {{unicode|/i/}} | 9,33% | [[P]], p | pē | {{unicode|/p/}} | 2,89% |- | [[B]], b | bē | {{unicode|/b/}} | 1,67% | [[Ī]], ī | garais ī | {{unicode|/iː/}} | 1,92% | [[R]], r | er | {{unicode|/r/,/rʲ/}} | 5,58% |- | [[C]], c | cē | {{unicode|/t̪͡s̪/}} | 1,19% | [[J]], j | jē | {{unicode|/j/}} | 2,55% | [[S]], s | es | {{unicode|/s̪/}} | 8,06% |- | [[Č]], č | čē | {{unicode|/t͡ʃ/}} | 0,08% | [[K]], k | kā | {{unicode|/k/}} | 3,92% | [[Š]], š | eš | {{unicode|/ʃ/}} | 0,95% |- | [[D]], d | dē | {{unicode|/d̪/}} | 3,03% | [[Ķ]], ķ | ķē | {{unicode|/c/}} | 0,14% | [[T]], t | tē | {{unicode|/t̪/}} | 6,04% |- | [[E]], e | e | {{unicode|/e/,/æ/}} | 6,15% | [[L]], l | el | {{unicode|/l/}} | 3,44% | [[U]], u | u | {{unicode|/u/}} | 5,16% |- | [[Ē]], ē | garais ē | {{unicode|/eː/,/æː/}} | 1,66% | [[Ļ]], ļ | eļ | {{unicode|/ʎ/}} | 0,40% | [[Ū]], ū | garais ū | {{unicode|/uː/}} | 0,40% |- | [[F]], f{{efn|name=FH|Burti F un H attiecīgi apzīmē skaņas /f/ un /x/, ko izmanto tikai aizgūtos vārdos.<ref>{{grāmatas atsauce| url=https://books.google.com/books?id=bdTFBQAAQBAJ&pg=PT26 | title=Latvian: An Essential Grammar | section=2.3 Consonants - Līdzskaņi | year=2012 | publisher=Routledge | first=Dace | last=Praulinš | isbn=9781136345364 | accessdate=18 March 2018 }}</ref> Pieaugot aizguvumu un svešvārdu lietojumam, tie mūsdienu latviešu valodā parādās diezgan bieži.<ref name="LVLetterFreq" />}} | ef | {{unicode|/f/}} | 0,33% | [[M]], m | em | {{unicode|/m/}} | 3,54% | [[V]], v | vē | {{unicode|/v/}} | 2,84% |- | [[G]], g | gā | {{unicode|/g/}} | 1,67% | [[N]], n | en | {{unicode|/n̪/,/ŋ/}} | 4,30% | [[Z]], z | zē | {{unicode|/z̪/}} | 1,82% |- | [[Ģ]], ģ | ģē | {{unicode|/ɟ/}} | 0,16% | [[Ņ]], ņ | eņ | {{unicode|/ɲ/}} | 0,38% | [[Ž]], ž | žē | {{unicode|/ʒ/}} | 0,21% |} {{notelist}} === Dz un Dž === Latviešu alfabētā nav ietilpināti līdzskaņu [[dz]] ({{unicode|/d̪͡z̪/}}) un [[dž]] ({{unicode|/d͡ʒ/}}) apzīmējumi — tos raksta ar diviem burtiem. === Ā, Ē, Ī un Ū === Patskaņu burti [[A]], [[E]], [[I]] un [[U]] var būt papildināti ar [[garumzīme|garumzīmi]], lai norādītu to garumu, nemodificēti burti ir īsi. === Č, Š un Ž === Mūsdienu latviešu alfabētā ir trīs modificēti burti ar [[apgrieztais jumtiņš|apgriezto jumtiņu]] (ˇ), kas atvasināti no [[čehu valoda|čehu]] ortogrāfijas — [[Č]], [[Š]] un [[Ž]]. Šie burti tiek izrunāti attiecīgi kā {{unicode|/tʃ/}}, {{unicode|/ʃ/}} un {{unicode|/ʒ/}}. === Ģ, Ķ, Ļ un Ņ === Burti [[Ģ]], [[Ķ]], [[Ļ]] un [[Ņ]] ir rakstīti ar [[mīkstinājuma zīme|mīkstinājuma zīmi]] zem tiem (mazajam burts g raksta virspusē). Tie ir modificētas ([[palatalizācija|palatalizētas]]) [[G]], [[K]], [[L]] un [[N]] versijas un attiecīgi apzīmē skaņas {{unicode|/ɟ/}}, {{unicode|/c/}}, {{unicode|/ʎ/}} un {{unicode|/ɲ/}}. === Kārtošana === Alfabētiskā kārtošanā burti Č, Š, Ž, Ģ, Ķ, Ļ un Ņ tiek šķiroti atsevišķi no to nemodificētajiem ekvivalentiem, bet Ā, Ē, Ī un Ū bieži tiek šķiroti kā vienkārši A, E, I, U. == Vēsturiskas alfabēta variācijas == [[Attēls:Jauna_un_veca_latviešu_laiku_grāmata_uz_to_1774._gadu.jpg|thumb|150px|"Vecajā ortogrāfijā", izmantojot gotiskos burtus (fraktūru), veidota teksta paraugs. [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] „𝔍𝔞𝔲𝔫𝔞 𝔲𝔫 𝔳𝔢𝔷𝔷𝔞 𝔏𝔞𝔦𝔨𝔲 𝔤𝔯𝔞𝔥𝔪𝔞𝔱𝔞 𝔲𝔰 𝔱𝔬 1774𝔱𝔲 𝔤𝔞𝔡𝔡𝔲.”]] No aptuveni 16. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam latviešu rakstībā drukātajos darbos izmantoja modificēto [[gotiskais raksts|gotisko rakstu]] (fraktūru). {| class="wikitable" |- !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] !Burts ! Nosaukums ! [[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|SFA (IPA)]] |- | 𝔄, 𝔞 | a | {{IPA|/ɑ/}} | ℌ, 𝔥 | hā | {{IPA|/x/,/h/}} | 𝔒 (𝔒̂, 𝔒𝔥), 𝔬 (𝔬̂, 𝔬𝔥) | o | {{IPA|/o/,/ua̯/,/oː/}} |- | 𝔄𝔥 (𝔄̂), 𝔞𝔥 (𝔞̂) | garais ā | {{IPA|/ɑː/}} | ℑ, 𝔦 | i | {{IPA|/i/}} | 𝔓, 𝔭 | pē | {{IPA|/p/}} |- | 𝔅, 𝔟 | bē | {{IPA|/b/}} | ℑ𝔥 (ℑ̂), 𝔦𝔥 (𝔦̂) | garais ī | {{IPA|/iː/}} | ℜ (ℜ̷), 𝔯 (𝔯̷) | er | {{IPA|/r/,/rʲ/}} |- | ℭ (ℨ), 𝔠 (𝔷) | cē | {{IPA|/ts/}} | 𝔍, 𝔧 | jē | {{IPA|/j/}} | 𝔖̷, ſ, 𝔰̷ | es | {{IPA|/s/}} |- | 𝔗ſ𝔠𝔥, 𝔱ſ𝔠𝔥 | čē | {{IPA|/tʃ/}} | 𝔎, 𝔨 | kā | {{IPA|/k/}} | 𝔖̷𝔠𝔥, 𝔰̷𝔠𝔥 | eš | {{IPA|/ʃ/}} |- | 𝔇, 𝔡 | dē | {{IPA|/d/}} | 𝔎̷, 𝔨̷ | ķē | {{IPA|/c/}} | 𝔗, 𝔱 | tē | {{IPA|/t/}} |- | 𝔈, 𝔢 | e | {{IPA|/e/,/æ/}} | 𝔏, 𝔩 | el | {{IPA|/l/}} | 𝔘, 𝔲 | u | {{IPA|/u/}} |- | 𝔈𝔥 (𝔈̂), 𝔢𝔥 (𝔢̂) | garais ē | {{IPA|/eː/,/æː/}} | 𝔏̷, 𝔩̷ | eļ | {{IPA|/ʎ/}} | 𝔘𝔥 (𝔘̂), 𝔲𝔥 (𝔲̂) | garais ū | {{IPA|/uː/}} |- | 𝔉, 𝔣 | ef | {{IPA|/f/}} | 𝔐, 𝔪 | em | {{IPA|/m/}} | 𝔙, 𝔳 | vē | {{IPA|/v/}} |- | 𝔊, 𝔤 | gā | {{IPA|/g/}} | 𝔑, 𝔫 | en | {{IPA|/n/,/ŋ/}} | 𝔖, 𝔰 | zē | {{IPA|/z/}} |- | 𝔊̷, 𝔤̷ | ģē | {{IPA|/ɟ/}} | 𝔑̷, 𝔫̷ | eņ | {{IPA|/ɲ/}} | 𝔖𝔠𝔥, 𝔰𝔠𝔥 | žē | {{IPA|/ʒ/}} |} Divskaņa /ie/ attēlošanai izmantoja burtkopu 𝔢𝔢, bet skaņu (/d͡z/) un (/d͡ʒ/) attēlošanai burtkopas ("čupu burtus") 𝔡ſ un 𝔡ſ𝔠𝔥. Fraktūru divdesmitā gadsimta sākumā pakāpeniski nomainīja [[antīkva]], ko jau agrāk izmantoja rokrakstos. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] alfabētā ietilpa, kā arī vēlāk trimdā un kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma dažos gadījumos arī Latvijā, izmantoja burtus un [[digrafs|digrafus]] [[Ō]], ō, [[Ŗ]], ŗ, [[Ch (digrafs)|Ch]], ch. Pareizrakstības reformu, aizstājot Ŗ ar R, CH ar H un Ō ar O, pieņēma 1938. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Laikraksts "Latvietis" |url=https://www.laikraksts.com/ValodaRaksti/ValLik1938.php |access-date=2022-06-24 |website=www.laikraksts.com}}</ref> bet pēc tam 1939. gadā Ŗ un CH atjaunoja,<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:56156%7Carticle:DIVL174 Apstiprināti pareizrakstības komisijas atzinumi par latviešu pareizrakstību // Latvijas kareivis. — 1939. — № 155.]</ref> Ō atjaunoja 1940. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pareizrakstība-1940 |url=https://docs.google.com/document/d/1sYbITtpU9m8aF6UAaOjwV3w6GC3YG252c7-cMeWCywg/edit?usp=embed_facebook |access-date=2022-06-24 |website=Google Docs |language=lv}}</ref> Ŗ un Ō beidzot no alfabēta izņēma 1946. gadā<ref name="noteikumi" /> un CH — 1957. gadā.<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:237380%7Carticle:DIVL14 Valodas kultūrai // Cīņa. — 1957. — № 306.]</ref> Burtus CH, Ō un Ŗ joprojām lieto drukātā veidā lielākajā daļā Latvijas diasporas kopienu, kuru dibinātājlocekļi pameta savu dzimteni pirms [[Latvijas PSR|padomju laika]] valodas reformām pēc Otrā pasaules kara. Viens no mūsdienu Latvijas izdevumiem, kas paredzēts latviešu diasporai un kurā izmanto vecāku ortogrāfiju, tostarp burtus CH, Ō un Ŗ, ir nedēļas laikraksts "[[Brīvā Latvija (laikraksts)|Brīvā Latvija]]". === Ŗ, ŗ === Ŗ jeb 'mīkstā R' lietošanu pārtrauca 1938. gadā,<ref>[http://www.laikraksts.com/ValodaRaksti/ValLik1938.php Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1938, no. 9]</ref> tad pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] atjaunoja 1940. gadā<ref>[https://docs.google.com/document/d/1sYbITtpU9m8aF6UAaOjwV3w6GC3YG252c7-cMeWCywg Valdības Vēstnesis 31.07.1940, Latvijas Kareivis 30.07.1940]</ref> un atkal atcēla 1946. gadā.<ref name="noteikumi">[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:84544|article:DIVL83 Noteikumi par latviešu valodas pareizrakstību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220316054933/https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:84544{{!}}article:DIVL83 |date={{dat|2022|03|16||bez}} }}, Cīņa, 08.06.1946</ref> Pēc valodnieka [[Jānis Kušķis|Jāņa Kušķa]] domām, mīkstā r nelietošanas dēļ: * ieviesies plats e vārdos, kur ŗ strādāja kā šaurinātājskaņa; * dažkārt vērojams [[līdzskaņu mija]]s zudums lietvārdu 2. un 5. deklinācijā; * vērojams līdzskaņu mijas zudums vienzilbes darbības vārdiem, kas beidzas ar -rt un arī no tiem atvasinātos vārdos. * slāvu un lietuviešu valodas izcelsmes svešvārdos mīkstinātais r netiek atzīmēts; * divu vārdu nozīmi tagad iespējams izšķirt vienīɡi pēc konteksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|title=Ŗ, ŗ|accessdate=|accessmonthday=|accessdaymonth=|accessyear=|author=Jānis Kušķis|last=|first=|authorlink=|coauthors=|date=|year=|month=|format=PDF|work=|publisher=|pages=|language=|doi=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20210305072520/http://www.eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475|archivedate={{dat|2021|03|05||bez}}|quote=}}</ref> Burti CH, Ō un Ŗ joprojām tiek lietoti drukātā veidā lielākajā daļā Latvijas diasporas kopienu, kuru dibinātājlocekļi pameta savu dzimteni pirms padomju laika valodas reformām pēc Otrā pasaules kara. Viens no mūsdienu Latvijas izdevumiem, lai arī tāds, kas paredzēts latviešu diasporai, bet kurā tiek izmantota vecāka ortogrāfija, tostarp burti CH, Ō un Ŗ, ir nedēļas laikraksts “Brīvā Latvija”. == Alfabēta trūkumi un priekšrocības == * Ar vienu burtu ''o'' tiek apzīmētas trīs skaņas: divskanis [ua̯], patskaņi [ɔ], [ɔː]. * Ar vienu burtu ''e'' tiek apzīmētas divas skaņas: [e], [æ] (skatīt [[patskaņu harmonija|patskaņu harmoniju]]). * Ar vienu burtu ''ē'' tiek apzīmētas divas skaņas: [eː], [æː]. * Ar vienu burtu apzīmē gan [[Dentāls nazāls līdzskanis|dentālo]] [n], gan [[Velārs nazāls līdzskanis|velāro]] [ŋ] (skaņa pirms k un g kā vārdos ''runga'', ''Ranka''). No rakstītā vien ne vienmēr var uzzināt pareizu vārda izrunu. Tomēr alfabētā neizšķirtās skaņas mainās pozicionāli vai arī sastopamas gandrīz tikai svešvārdos. Turklāt lielākajai daļai latviešu valodas fonēmu atbilst savs burts vai digrafs. Katrs burts tiek izrunāts vienā vai vairākos zināmos veidos, vai arī tam atbilstošā fonēma tiek [[asimilēšanās (fonētikā)|asimilēta]] pēc zināmām likumsakarībām — gan vārdu 'rats', gan 'rads' izrunā kā [rɑts]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{latviešu alfabēts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latviešu alfabēts| ]] 6bmzovo3pry7dnjn4nw1jsrlk77ic6l 0 10570 4490721 2434634 2026-07-05T20:52:37Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4490721 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ancient Estonian counties.svg|thumb|250 px|Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā.]] '''Revala''' (senigauņu: ''Rävälä'', latīņu: ''Revalia'') bija senās [[Igaunija]]s zeme līdz 13. gadsimta sākumam, kuras teritoriju tagad aizņem [[Harju apriņķis]] un Igaunijas galvaspilsēta [[Tallina]]. Galvenais pilskalns atradās Lindanisē (skandināvu: ''Lyndanisse'' vai ''Lindanäs'', tagad - [[Tallinas Domkalns]]). No Revalas vārda bija atvasināts [[Tallina]]s agrākais nosaukums [[Rēvele]] ({{val-ru|Reval}}, {{val-de|Ревель}}). == Vēsture == [[attēls:Dānijas ķēniņa Valdemāra II uzvara pār igauņiem pie Rēveles 1218|thumb|“Dānijas ķēniņa Valdemāra II uzvara pār igauņiem pie Rēveles 1218. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums).]] Arābu kartogrāfs Muhameds al-Idrisi 1154. gadā savā pasaules kartē Ziemeļeiropā atzīmējis "mazu pilsētu kā lielu pilskalnu" ar nosaukumu ''Qlwn'' jeb ''Qalaven'' , bet krievu hronikās dēvēta arī par Kolivanu (''Колывань''). [[Livonijas krusta kari]] Rēveles zemi sasniedza 1219. gada februāra beigās, kad pēc [[Rīga]]s krustnešu aicinājuma, lai pakļautu vēl nekristīto Rēveles novadu un neļautu tās iedzīvotājiem sabiedroties ar [[Pleskava]]s krieviem. Karagājienā piedalījās [[Zobenbrāļu ordenis]], ko vadīja tā mestrs [[Folkvīns]] un krustnešu sabiedrotie [[līvi]] un [[leti]], kuri iesauca šo karagājienu par [["Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219)|"auksto karagājienu"]]. Tā paša gada jūnijā notika arī dāņu [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)|karaļa Valdemāra II karagājiens uz Rēveli]], lai aizsteigtos priekšā Livonijas bīskapam Albertam, kristītu šo zemi un pakļautu to [[Lundas arhibīskapija]]i. Tagadējā Tallinas Domkalnā (Toompea) krusta karotāji vecās igauņu pils vietā sāka celt jaunu pili, kas vēlāk tika dēvēta par "dāņu pili" (Tallinu). Domstarpību rezultātā izcēlās kauja, kurā igauņi pārskatīšanās dēļ nogalināja pirmo Igaunijas bīskapu Teoderihu un piespieda dāņu karaspēku atkāpties no pilskalna. Tomēr [[Rīgene]]s ķēniņa brāļa Viclava vendu karavīri spēja panākt lūzumu kaujas gaitā un krustneši guva uzvaru un pakļāva Rēveles zemi savai varai. Ziemeļigaunijas zemju piederība vēlāk bija galvenais domstarpību cēlonis starp Zobenbrāļu ordeni un Dānijas ķēniņu Valdemāru II. Izlīgums tika panākts tikai 1238. gadā pēc [[Saules kauja]], kad ordenis tika apvienots ar Vācu ordeni. Pāvesta legāts [[Modenas Viļums]] panāca izlīgumu starp abām pusēm Stensbijas līgumā, kuru noslēdza Valdemārs II un Livonijas ordeņa mestrs [[Hermanis Balke]]. Dānijai tika nodota Rēveles, [[Harija]]s un [[Virija]]s, bet ordenis paturēja [[Jerva]]s zemi. Šī robeža saglabājās līdz 1346. gadam, kad ordenis pēc [[Jurģa nakts sacelšanās]] apspiešanas atpirka to no dāņiem. Pēc Livonijas ordeņa bojāejas [[Livonijas karš|Livonijas karā]] Rēveles zeme līdz ar visu Ziemeļigauniju līdz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajam Ziemeļu karam]] nokļuva [[Zviedrija]]s pakļautībā. 1729. gadā to ieguva [[Krievijas impērija]]. == Novadi == * Rebala * Ocrielæ * Vomentakæ (Võhmataga) == Skatīt arī == * [[Livonijas krusta kari]] * [[Karagājiens uz Rēveli (1219)]] * [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)]] {{Senās Igaunijas zemes}} [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsturiskās zemes]] j5nkl8dstnylw0ws98jm4m90amhbs83 4490723 4490721 2026-07-05T20:54:28Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4490723 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ancient Estonian counties.svg|thumb|250 px|Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā.]] '''Revala''' (senigauņu: ''Rävälä'', latīņu: ''Revalia'') bija senās [[Igaunija]]s zeme līdz 13. gadsimta sākumam, kuras teritoriju tagad aizņem [[Harju apriņķis]] un Igaunijas galvaspilsēta [[Tallina]]. Galvenais pilskalns atradās Lindanisē (skandināvu: ''Lyndanisse'' vai ''Lindanäs'', tagad - [[Tallinas Domkalns]]). No Revalas vārda bija atvasināts [[Tallina]]s agrākais nosaukums [[Rēvele]] ({{val-ru|Reval}}, {{val-de|Ревель}}). == Vēsture == [[attēls:Dānijas ķēniņa Valdemāra II uzvara pār igauņiem pie Rēveles 1218.jpeg|thumb|“Dānijas ķēniņa Valdemāra II uzvara pār igauņiem pie Rēveles 1218. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums).]] Arābu kartogrāfs Muhameds al-Idrisi 1154. gadā savā pasaules kartē Ziemeļeiropā atzīmējis "mazu pilsētu kā lielu pilskalnu" ar nosaukumu ''Qlwn'' jeb ''Qalaven'' , bet krievu hronikās dēvēta arī par Kolivanu (''Колывань''). [[Livonijas krusta kari]] Rēveles zemi sasniedza 1219. gada februāra beigās, kad pēc [[Rīga]]s krustnešu aicinājuma, lai pakļautu vēl nekristīto Rēveles novadu un neļautu tās iedzīvotājiem sabiedroties ar [[Pleskava]]s krieviem. Karagājienā piedalījās [[Zobenbrāļu ordenis]], ko vadīja tā mestrs [[Folkvīns]] un krustnešu sabiedrotie [[līvi]] un [[leti]], kuri iesauca šo karagājienu par [["Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219)|"auksto karagājienu"]]. Tā paša gada jūnijā notika arī dāņu [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)|karaļa Valdemāra II karagājiens uz Rēveli]], lai aizsteigtos priekšā Livonijas bīskapam Albertam, kristītu šo zemi un pakļautu to [[Lundas arhibīskapija]]i. Tagadējā Tallinas Domkalnā (Toompea) krusta karotāji vecās igauņu pils vietā sāka celt jaunu pili, kas vēlāk tika dēvēta par "dāņu pili" (Tallinu). Domstarpību rezultātā izcēlās kauja, kurā igauņi pārskatīšanās dēļ nogalināja pirmo Igaunijas bīskapu Teoderihu un piespieda dāņu karaspēku atkāpties no pilskalna. Tomēr [[Rīgene]]s ķēniņa brāļa Viclava vendu karavīri spēja panākt lūzumu kaujas gaitā un krustneši guva uzvaru un pakļāva Rēveles zemi savai varai. Ziemeļigaunijas zemju piederība vēlāk bija galvenais domstarpību cēlonis starp Zobenbrāļu ordeni un Dānijas ķēniņu Valdemāru II. Izlīgums tika panākts tikai 1238. gadā pēc [[Saules kauja]], kad ordenis tika apvienots ar Vācu ordeni. Pāvesta legāts [[Modenas Viļums]] panāca izlīgumu starp abām pusēm Stensbijas līgumā, kuru noslēdza Valdemārs II un Livonijas ordeņa mestrs [[Hermanis Balke]]. Dānijai tika nodota Rēveles, [[Harija]]s un [[Virija]]s, bet ordenis paturēja [[Jerva]]s zemi. Šī robeža saglabājās līdz 1346. gadam, kad ordenis pēc [[Jurģa nakts sacelšanās]] apspiešanas atpirka to no dāņiem. Pēc Livonijas ordeņa bojāejas [[Livonijas karš|Livonijas karā]] Rēveles zeme līdz ar visu Ziemeļigauniju līdz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajam Ziemeļu karam]] nokļuva [[Zviedrija]]s pakļautībā. 1729. gadā to ieguva [[Krievijas impērija]]. == Novadi == * Rebala * Ocrielæ * Vomentakæ (Võhmataga) == Skatīt arī == * [[Livonijas krusta kari]] * [[Karagājiens uz Rēveli (1219)]] * [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)]] {{Senās Igaunijas zemes}} [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsturiskās zemes]] dskvksfaigv86okcm2f07g6sgkiuhxr 0 11181 4490593 4490401 2026-07-05T17:11:19Z Lasks 38532 /* Pusfināls */ 4490593 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"Feel The Rhythm"'' |attēls = Eurovision Song Contest 2006 logo.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2006|5|20|N}} |pusfināls = {{dat|2006|5|18|N}} |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Marija Menunosa]]<br />[[Sakis Ruvs]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Grieķija}} [[ERT]] |vieta = {{flaga|Grieķija}} [[Grieķija]], [[Atēnas]]<br />[[OAKA Halle]] |uzvarētājs = {{ESC|Somija}} ''[[Lordi]]'' - ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' |balsošanas sistēma = Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 37 valstis no kurām 24 iekļuva finālā. |valstis, kas debitē = {{ESC|Armēnija}} |valstis, kas atgriežas = nav |valstis, kas izstājās = {{ESC|Austrija}}<br />{{ESC|Serbija un Melnkalne}}<br />{{ESC|Ungārija}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = [[Elena Paparizu]]<br />[[Foteini Darra]]<br />[[Sakis Ruvs]]<br />Grieķu dejotāji |map = ESC 2006 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2006. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2005]] |nākamais = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007 ►]] }} '''2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2006}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2006}}) bija 51. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kurš notika Olimpiskajā Iekšējā Hallē, [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]]. Konkursa pusfināls notika 18. maijā, bet fināls - 20. maijā. Konkursu vadīja Marija Menunosa un Sakis Ruvs, kas 2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva 3 vietu. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Grieķijā. Konkursā debitēja [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]], savukārt savu dalību atsauca [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]]. Bija plānota [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbijas un Melnkalnes]] dalība konkursā, taču [[2006. gada Melnkalnes neatkarības referendums|Melnkalnes referenduma]] rezultātā, valsts atsauca savu dalību konkursā, bet saglabāja savas balstiesības. Par konkursa uzvarētājiem kļuva [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somijas]] pārstāvji ''[[Lordi]]'' ar dziesmu ''[[Hard Rock Hallelujah]]''. Šī bija pirmā Somijas uzvara konkursā. == Dalībvalstis un rezultāti == Pusfinālā piedalijās 23 valstis, no kurām 10 visaugstāk novērtētākās valstis kvalificējās finālam. Finālā 24 valstis — no pusfināla kvalificējušās valstis, iepriekšējā gada desmit augstāk novērtētākās valstis un "Lielais četrinieks" ([[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]). === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} {| class="sortable wikitable" |- style="background:#ccc;" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Armēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[André]]'' | ''Without Your Love'' | "Bez tavas mīlestības" | 6. | 150 |- | 02 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | [[Mariana Popova]] | ''Let Me Cry'' | "Ļauj man raudāt" | 17. | 36 |- | 03 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | [[Anžejs Dežāns]] | ''Mr Nobody'' | "Misters Nekas" | 16. | 49 |- | 04 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|Katalāņu]] | ''[[Jenny]]'' | ''Sense tu'' | "Bez tevis" | 23. | 8 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Polina Smolova]] | ''Mum'' | "Mamma" | 22. | 10 |- | 06 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Luizs Ejli]] | ''Zjarr E Ftohtë'' | "Uguns un sals" | 14. | 58 |- | 07 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Keita Rajena]] | ''Je T'adore'' | "Es tevi apbrīnoju" | 12. | 69 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 08 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Brajens Kenedijs]] | ''Every Song Is A Cry For Love'' | "Jebkura dziesma ir sauciens pēc mīlestība" | 9. | 79 |- | 09 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Anneta Artani]] | ''Why Angels Cry'' | "Kāpēc eņģeļi raud" | 15. | 57 |- | 10 | {{ESC|Monako}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />[[Taitiešu valoda|Taitiešu]] | ''[[Séverine]]'' | ''La Coco-Dance'' | "Koko deja" | 21. | 14 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Maķedonija}} | Angļu,<br />[[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Jeļena Risteska]] | ''Ninanajna <small>(Нинанајна)</small>'' | — | 10. | 76 |- | 12 | {{ESC|Polija}} | Angļu,<br />[[Poļu valoda|Poļu]],<br />[[Vācu valoda|Vācu]],<br />[[Krievu valoda|Krievu]] | ''[[Ich Troje]]'' | ''Follow My Heart'' | "Seko savai sirdij" | 11. | 70 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dima Bilans]] | ''Never Let You Go'' | "Nekad neatlaid" | 3. | 217 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | [[Sibela Tīzūna]] | ''Süper Star'' | "Super zvaigzne" | 8. | 91 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Tīna Karola]] | ''Show Me Your Love'' | "Parādi man savu mīlestību" | 7 | 146 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Somija}} | Angļu | [[Lordi]]'' | ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' | "Smagais roks, Aleluja" | 1. | 292 |- | 17 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu,<br />[[Mākslīgā valoda|Mākslīgā]] | ''[[Treble]]'' | ''Amambanda'' | — | 20. | 22 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />Franču | ''[[LT United]]'' | ''We Are The Winners'' | "Mēs esam uzvarētāji" | 5. | 163 |- | 19 | {{ESC|Portugāle}} | Angļu,<br />[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Nonstop]]'' | ''Coisas de nada (Gonna Make You Dance)'' | "Nenozīmīgas leitas (Liks tev dejot)" | 19. | 26 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 20 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''Invincible'' | "Neuzvarams" | 4. | 214 |- | 21 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Santra Oksenrajra]] | ''Through My Window'' | "Caur manu logu" | 18. | 28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 22 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Hari Mata Hari]]'' | ''Lejla'' | "Leila" | 2. | 267 |- | 23 | {{ESC|Islande}} | Angļu | ''[[Silvía Night]]'' | ''Congratulations'' | "Apsveicu" | 13 | 62 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs| krāsa_2=navajowhite|teksts_2=Valstis, kuras automātiski iekļuva [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā}} {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Šveice}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | six4one | If We All Give A Little | Ja mēs visi nedaudz ziedojam | 17. | 30 |- | 02 | {{ESC|Moldova}} | [[Angļu valoda|Angļu]], [[Moldāvu valoda|Moldāvu]] | [[Arsenium]], Natalia Gordienco<br />un Connect-R | Loca | Trakā | 20. | 22 |- | 03 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]] | Eddie Butler | Ze Hazman | Šis ir laiks | 23. | 4 |- | 04 | {{ESC|Latvija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Cosmos]] | ''[[I Hear Your Heart]]'' | Es dzirdu tavu sirdi | 16. | 30 |- | 05 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | Christine Guldbrandsen | Alvedansen | Elfu deja | 14. | 36 |- | 06 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | [[Las Ketchup]] | Bloody Mary | Asiņainā Mērija | bgcolor="#FFDEAD" | 21. | bgcolor="#FFDEAD" | 18 |- | 07 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Fabrizio Faniello | I Do | Jā | 24. | 1 |- | 08 | {{ESC|Vācija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Texas Lightning]] | No No Never | Nē, nē, nekad | bgcolor="#FFDEAD" | 15. | bgcolor="#FFDEAD" | 36 |- | 09 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Sidsel Ben Semmane | Twist of Love | Mīlas tvists | 18. | 26 |- | 10 | {{ESC|Krievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Dima Bilans]] | Never Let You Go | Nekad nelaidīšu tevi | bgcolor="#FFDEAD" | 2. | bgcolor="#FFDEAD" | 248 |- | 11 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | Elena Risteska | Ninanajna | Na Na | 12. | 56 |- | 12 | {{ESC|Rumānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]], [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Mihajs Treistariu]] | Tornerò | Es atgriezīšos | bgcolor="#FFDEAD" | 4. | bgcolor="#FFDEAD" | 172 |- | 13 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | Hari Varešanović | Lejla | Leila | bgcolor="#FFDEAD" | 3. | bgcolor="#FFDEAD" | 229 |- | 14 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[LT United]] | We Are the Winners | Mēs esam uzvarētāji | bgcolor="#FFDEAD" | 6. | bgcolor="#FFDEAD" | 168 |- | 15 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Daz Sampson | Teenage Life | Pusaudžu dzīve | bgcolor="#FFDEAD" | 19. | bgcolor="#FFDEAD" | 25 |- | 16 | {{ESC|Grieķija}} (rīkotāji) | [[Angļu valoda|Angļu]] | Anna Vissi | Everything | Viss | bgcolor="#FFDEAD" | 9. | bgcolor="#FFDEAD" | 128 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Somija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[Lordi]]'' | ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' | "Smagais roks, aleluja" | 1. | 292 |- | 18 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Tīna Karola]] | Show Me Your Love | Parādi man savu mīlu | bgcolor="#FFDEAD" | 7. | bgcolor="#FFDEAD" | 145 |- | 19 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]] | Virginie Pouchin | Il Était Temps | Tas bij' laiks | bgcolor="#FFDEAD" | 22. | bgcolor="#FFDEAD" | 5 |- | 20 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | Severina | Moja Štikla | Man stils | 13. | 56 |- | 21 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Brian Kennedy | Every Song Is A Cry For Love | Katra dziesma ir sauciens pēc mīlestības | bgcolor="#FFDEAD" | 10. | bgcolor="#FFDEAD" | 93 |- | 22 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Carola | Invincible | Neuzrakstāmi | bgcolor="#FFDEAD" | 5. | bgcolor="#FFDEAD" | 170 |- | 23 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | Sibel Tüzün | Süperstar | Superzvaigzne | 11. | 91 |- | 24 | {{ESC|Armēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | André | Without Your Love | Bez tavas mīlas | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 129 |} === Valstis, par kuru dziesmām finālā balsoja Latvija === * 12. {{ESC|Krievija}} (2) * 10. {{ESC|Lietuva}} (6) * 8. {{ESC|Somija}} (1) * 7. {{ESC|Zviedrija}} (5) * 6. {{ESC|Norvēģija}} (14) * 5. {{ESC|Ukraina}} (7) * 4. {{ESC|Īrija}} (10) * 3. {{ESC|Vācija}} (15) * 2. {{ESC|Rumānija}} (4) * 1. {{ESC|Apvienotā Karaliste}} (19) <!-- == Balsojumu tabula == === Pusfināls === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="39"|Balsojumu rezūltāts |- ![[Punkti|Punkti]] ![[Armēnija|Armēnija]] ![[Bulgārija|Bulgārija]] ![[Slovēnija|Slovēnija]] ![[Andora|Andora]] ![[Baltkrievija|Baltkrievija]] ![[Albānija|Albānija]] ![[Beļģija|Beļģija]] ![[Īrija|Īrija]] ![[Kipra|Kipra]] ![[Monako|Monako]] ![[Maķedonija|Maķedonija]] ![[Polija|Polija]] ![[Krievija|Krievija]] ![[Turcija|Turcija]] ![[Ukraina|Ukraina]] ![[Somija|Somija]] ![[Nīderlande|Nīdelande]] ![[Lietuva|Lietuva]] ![[Portugāle|Portugāle]] ![[Zviedrija|Zviedrija]] ![[Igaunija|Igaunija]] ![[Bosnija|Bosnija un Hercegovina]] ![[Islande|Islande]] ![[Rumānija|Rumānija]] ![[Dānija|Dānija]] ![[Latvija|Latvija]] ![[Horvātija|Horvātija]] ![[Serbija|Serbija un Melnkalne]] ![[Norēģija|Norvēģija]] ![[Malta|Malta]] ![[Šveice|Šveice]] ![[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] ![[Francija|Francija]] ![[Vācija|Vācija]] ![[Spānija|Spānija]] ![[Moldova|Moldova]] ![[Isrāela|Isrāela]] ![[Grieķija|Grieķija]] |- style="background:#ffdead;" !rowspan="24" |[[Valstis]] | style="text-align:left; background:#ffdead;"| '''Armēnija''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''150''' || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || 8 || || || 7 || 3 || '''12''' || || '''12''' || || || 3 || '''12''' || 10 || 7 || || '''12''' || || || 3 || || || || 2 || || || || || || || 3 || 3 || '''12''' || 7 || '''12''' || 2 || 10 || 10 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Bulgāria || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 36 || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || || || 8 || || || 8 || || 6 || || || 1 || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 4 || || 5 || || || 3 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Slovēnija || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 49 || 2 || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || 2 || 7 || || || || 3 || 3 || || || || 2 || 1 || || || || || || 7 || || || || || 6 || 7 || || 5 || || || || || || || 4 || |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Andora || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 8 || || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 8 || || || |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Baltkrievija || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 10 || || || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || || || || || || || 6 || || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 3 || || |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Albānija || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 58 || 1 || || 1 || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || || || || '''12''' || || 2 || 3 || || || || || || 2 || || 5 || || || || || 7 || || 3 || || 10 || 2 || || 3 || || || || 7 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Beļģija || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 69 || || || 5 || 7 || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 5 || 1 || 6 || || 4 || || || || 3 || 7 || 2 || 2 || 5 || 3 || || 4 || || 3 || || || || || 7 || || || 3 || || 2 || || || |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Īrija''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''79''' || || || 3 || || || 1 || 3 || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || || 7 || || 2 || 1 || || || 4 || 3 || 4 || 4 || 1 || 6 || || 2 || || 5 || 4 || || 1 || 6 || 6 || 2 || 8 || || || || 1 || 5 || |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Kipra || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 57 || 7 || 2 || || || 1 || 4 || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 10 || || || || || 3 || || || || || || || || || 4 || || || || || || 4 || 1 || 7 || || 2 || || || || '''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Monako || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 14 || || || || 3 || || || || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || 1 || || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || || || || 8 || || || || || |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Maķedonija''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''76''' || 8 || 5 || 8 || || || '''12''' || || || || || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || || || 8 || || || || || || || || 10 || || 1 || || || 8 || 10 || || || 6 || || || || || || || |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Polija || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 70 || 3 || || || || 4 || || 1 || 7 || || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 5 || || 10 || || 2 || 8 || || || || || 3 || || || 3 || || || 2 || 1 || || 1 || 2 || 6 || 4 || 4 || 2 || 2 |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Krievija''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''217''' || '''12''' || '''12''' || 4 || 4 || '''12''' || || 2 || 4 || 10 || || 5 || 8 || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || 4 || '''12''' || 6 || 1 || '''12''' || 7 || 7 || 10 || 4 || 6 || 7 || 1 || '''12''' || 3 || 6 || 4 || 8 || || || || 5 || || '''12''' || '''12''' || 5 |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Turcija''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''91''' || || 1 || || || || 6 || 8 || || || || 8 || || || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || || || 10 || || || || || '''12''' || || 10 || 6 || || || || 1 || || 8 || || 10 || 8 || || || 3 || |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Ukraina''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''146''' || 10 || 3 || 2 || 6 || 10 || || || 3 || 6 || 2 || 2 || 6 || 10 || 7 || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || 2 || || 6 || 10 || || 4 || 3 || 5 || 8 || || 6 || 2 || 5 || || 3 || || || || || 3 || 10 || 8 || 4 |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Somija''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''292''' || || 7 || 10 || 10 || 8 || || 10 || 10 || 7 || || 7 || '''12''' || 8 || 6 || 6 || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || 6 || 10 || 8 || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 5 || 10 || 8 || 10 || 8 || 8 || 10 || 5 || '''12''' || 5 || '''12''' || 10 || 5 || 7 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Nīderlande || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 22 || 4 || || || 2 || || 2 || 4 || || 3 || || || || || 5 || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 1 || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Lietuva''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''163''' || || 6 || 6 || 5 || 6 || || 7 || '''12''' || 4 || 4 || 4 || 10 || 4 || 2 || 5 || 8 || 5 || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || 5 || 4 || 8 || 2 || 8 || 3 || 4 || 10 || 5 || 3 || 5 || || || 10 || || 1 || || 6 || || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Portugāle || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 26 || || || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || || || || || || || || || || || 7 || || 7 || || || || || |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Zviedrija''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''214''' || 6 || 4 || 7 || 8 || 5 || 5 || 5 || 8 || 2 || 8 || 1 || 7 || 3 || || 4 || 10 || 4 || 5 || '''12''' || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || 7 || 6 || 10 || 6 || '''12''' || 5 || 4 || 4 || 10 || '''12''' || 4 || 6 || || 4 || 7 || 7 || 6 || |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Igaunija || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 28 || || || || || || || || 1 || || 5 || || || || || || 5 || || || || 8 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || || || 2 || 7 || || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''<small>{{nowrap|Bosnija un Hercegovina}}</small>''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''267''' || 5 || 10 || '''12''' || 1 || 3 || 10 || 6 || 6 || 5 || '''12''' || 10 || 5 || 7 || '''12''' || 8 || '''12''' || 8 || 3 || 6 || 10 || 1 || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || 7 || '''12''' || 8 || 2 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 2 || '''12''' || 4 || 6 || 10 || 1 || 8 || 1 || 6 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Islande || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 62 || || || || || || || || 2 || || 1 || || || || || || 7 || || 7 || 3 || 6 || 5 || 1 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || 7 || 1 || 1 || 2 || 7 || || || 5 || 1 || || 6 || || || |} --> == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2006]] <!-- ==Piezīmes un atsauces== {{atsauces}} --> == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2006. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 16pwcyttd2fn1sbjm3wnhp5jdk3m4s1 4490842 4490593 2026-07-06T07:29:32Z Lasks 38532 /* Dalībvalstis un rezultāti */ 4490842 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"Feel The Rhythm"'' |attēls = Eurovision Song Contest 2006 logo.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2006|5|20|N}} |pusfināls = {{dat|2006|5|18|N}} |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Marija Menunosa]]<br />[[Sakis Ruvs]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Grieķija}} [[ERT]] |vieta = {{flaga|Grieķija}} [[Grieķija]], [[Atēnas]]<br />[[OAKA Halle]] |uzvarētājs = {{ESC|Somija}} ''[[Lordi]]'' - ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' |balsošanas sistēma = Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 37 valstis no kurām 24 iekļuva finālā. |valstis, kas debitē = {{ESC|Armēnija}} |valstis, kas atgriežas = nav |valstis, kas izstājās = {{ESC|Austrija}}<br />{{ESC|Serbija un Melnkalne}}<br />{{ESC|Ungārija}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = [[Elena Paparizu]]<br />[[Foteini Darra]]<br />[[Sakis Ruvs]]<br />Grieķu dejotāji |map = ESC 2006 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2006. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2005]] |nākamais = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007 ►]] }} '''2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2006}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2006}}) bija 51. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kurš notika Olimpiskajā Iekšējā Hallē, [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]]. Konkursa pusfināls notika 18. maijā, bet fināls - 20. maijā. Konkursu vadīja Marija Menunosa un Sakis Ruvs, kas 2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva 3 vietu. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Grieķijā. Konkursā debitēja [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]], savukārt savu dalību atsauca [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]]. Bija plānota [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbijas un Melnkalnes]] dalība konkursā, taču [[2006. gada Melnkalnes neatkarības referendums|Melnkalnes referenduma]] rezultātā, valsts atsauca savu dalību konkursā, bet saglabāja savas balstiesības. Par konkursa uzvarētājiem kļuva [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somijas]] pārstāvji ''[[Lordi]]'' ar dziesmu ''[[Hard Rock Hallelujah]]''. Šī bija pirmā Somijas uzvara konkursā. == Dalībvalstis un rezultāti == Pusfinālā piedalijās 23 valstis, no kurām 10 visaugstāk novērtētākās valstis kvalificējās finālam. Finālā 24 valstis — no pusfināla kvalificējušās valstis, iepriekšējā gada desmit augstāk novērtētākās valstis un "Lielais četrinieks" ([[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]). === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} {| class="sortable wikitable" |- style="background:#ccc;" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Armēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[André]]'' | ''Without Your Love'' | "Bez tavas mīlestības" | 6. | 150 |- | 02 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | [[Mariana Popova]] | ''Let Me Cry'' | "Ļauj man raudāt" | 17. | 36 |- | 03 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | [[Anžejs Dežāns]] | ''Mr Nobody'' | "Misters Nekas" | 16. | 49 |- | 04 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|Katalāņu]] | ''[[Jenny]]'' | ''Sense tu'' | "Bez tevis" | 23. | 8 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Polina Smolova]] | ''Mum'' | "Mamma" | 22. | 10 |- | 06 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Luizs Ejli]] | ''Zjarr E Ftohtë'' | "Uguns un sals" | 14. | 58 |- | 07 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Keita Rajena]] | ''Je T'adore'' | "Es tevi apbrīnoju" | 12. | 69 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 08 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Brajens Kenedijs]] | ''Every Song Is A Cry For Love'' | "Jebkura dziesma ir sauciens pēc mīlestība" | 9. | 79 |- | 09 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Anneta Artani]] | ''Why Angels Cry'' | "Kāpēc eņģeļi raud" | 15. | 57 |- | 10 | {{ESC|Monako}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />[[Taitiešu valoda|Taitiešu]] | ''[[Séverine]]'' | ''La Coco-Dance'' | "Koko deja" | 21. | 14 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Maķedonija}} | Angļu,<br />[[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Jeļena Risteska]] | ''Ninanajna <small>(Нинанајна)</small>'' | — | 10. | 76 |- | 12 | {{ESC|Polija}} | Angļu,<br />[[Poļu valoda|Poļu]],<br />[[Vācu valoda|Vācu]],<br />[[Krievu valoda|Krievu]] | ''[[Ich Troje]]'' | ''Follow My Heart'' | "Seko savai sirdij" | 11. | 70 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dima Bilans]] | ''Never Let You Go'' | "Nekad neatlaid" | 3. | 217 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | [[Sibela Tīzūna]] | ''Süper Star'' | "Super zvaigzne" | 8. | 91 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Tīna Karola]] | ''Show Me Your Love'' | "Parādi man savu mīlestību" | 7 | 146 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Somija}} | Angļu | [[Lordi]]'' | ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' | "Smagais roks, Aleluja" | 1. | 292 |- | 17 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu,<br />[[Mākslīgā valoda|Mākslīgā]] | ''[[Treble]]'' | ''Amambanda'' | — | 20. | 22 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />Franču | ''[[LT United]]'' | ''We Are The Winners'' | "Mēs esam uzvarētāji" | 5. | 163 |- | 19 | {{ESC|Portugāle}} | Angļu,<br />[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Nonstop]]'' | ''Coisas de nada (Gonna Make You Dance)'' | "Nenozīmīgas leitas (Liks tev dejot)" | 19. | 26 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 20 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''Invincible'' | "Neuzvarams" | 4. | 214 |- | 21 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Santra Oksenrajra]] | ''Through My Window'' | "Caur manu logu" | 18. | 28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 22 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Hari Mata Hari]]'' | ''Lejla'' | "Leila" | 2. | 267 |- | 23 | {{ESC|Islande}} | Angļu | ''[[Silvía Night]]'' | ''Congratulations'' | "Apsveicu" | 13 | 62 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs| krāsa_2=navajowhite|teksts_2=Valstis, kuras automātiski iekļuva [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā}} {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Šveice}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[six4one]] | ''If We All Give A Little'' | "Ja mēs visi nedaudz ziedosim" | 17. | 30 |- | 02 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | ''[[Arsenium]]'', [[Natālija Gordijenko]] un ''[[Connect-R]]'' | ''Loca'' | "Trakā" | 20. | 22 |- | 03 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]] | [[Edijs Batlers]] | ''Together We Are One'' | "Kopā mēs esam vienoti" | 23. | 4 |- | 04 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | ''[[Cosmos]]'' | ''[[I Hear Your Heart]]'' | "Es dzirdu tavu sirdi" | 16. | 30 |- | 05 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | [[Kristīne Gulbrandsena]] | ''Alvedansen'' | "Elfu deja" | 14. | 36 |- | 06 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | ''[[Las Ketchup]]'' | ''Bloody Mary'' | "Asiņainā Mērija" | bgcolor="#FFDEAD" | 21. | bgcolor="#FFDEAD" | 18 |- | 07 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Fabricio Faniello]] | ''I Do'' | "Jā" | 24. | 1 |- | 08 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | ''[[Texas Lightning]]'' | ''No No Never'' | "Nē, nē, nekad" | bgcolor="#FFDEAD" | 15. | bgcolor="#FFDEAD" | 36 |- | 09 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Sidsela Bīna Semāne]] | ''Twist of Love'' | "Mīlestības pinekļi" | 18. | 26 |- | 10 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dima Bilans]] | ''Never Let You Go'' | "Nekad neatlaid" | bgcolor="#FFDEAD" | 2. | bgcolor="#FFDEAD" | 248 |- | 11 | {{ESC|Maķedonija}} | Angļu,<br />[[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Jeļena Risteska]] | ''Ninanajna <small>(Нинанајна)</small>'' | — | 12. | 56 |- | 12 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Mihajs Treistariu]] | ''Tornerò'' | "Es atgriezīšos" | bgcolor="#FFDEAD" | 4. | bgcolor="#FFDEAD" | 172 |- | 13 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Hari Mata Hari]]'' | ''Lejla'' | "Leila" | bgcolor="#FFDEAD" | 3. | bgcolor="#FFDEAD" | 229 |- | 14 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | ''[[LT United]]'' | ''We Are The Winners'' | "Mēs esam uzvarētāji" | bgcolor="#FFDEAD" | 6. | bgcolor="#FFDEAD" | 168 |- | 15 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Dezs Sampsons]] | ''Teenage Life'' | "Pusaudžu dzīve" | bgcolor="#FFDEAD" | 19. | bgcolor="#FFDEAD" | 25 |- | 16 | {{ESC|Grieķija}} (rīkotāji) | Angļu | [[Anna Vissi]] | ''Everything'' | "Viss" | bgcolor="#FFDEAD" | 9. | bgcolor="#FFDEAD" | 128 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Lordi]]'' | ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' | "Smagais roks, aleluja" | 1. | 292 |- | 18 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Tīna Karola]] | ''Show Me Your Love'' | "Parādi man savu mīlestību" | bgcolor="#FFDEAD" | 7. | bgcolor="#FFDEAD" | 145 |- | 19 | {{ESC|Francija}} | Franču | [[Virdžīnija Poučeina]] | ''Il Était Temps'' | "Tas bija laiks" | bgcolor="#FFDEAD" | 22. | bgcolor="#FFDEAD" | 5 |- | 20 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Severīna Vučkoviča|Severina]] | ''Moja Štikla'' | "Mans papēdis" | 13. | 56 |- | 21 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Brajens Kenedijs]] | ''Every Song Is A Cry For Love'' | "Jebkura dziesma ir sauciens pēc mīlestība" | bgcolor="#FFDEAD" | 10. | bgcolor="#FFDEAD" | 93 |- | 22 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''Invincible'' | "Neuzvarams" | bgcolor="#FFDEAD" | 5. | bgcolor="#FFDEAD" | 170 |- | 23 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | [[Sibela Tīzūna]] | ''Süper Star'' | "Super zvaigzne" | 11. | 91 |- | 24 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | ''[[André]]'' | ''Without Your Love'' | "Bez tavas mīlestības" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 129 |} === Valstis, par kuru dziesmām finālā balsoja Latvija === * 12. {{ESC|Krievija}} (2) * 10. {{ESC|Lietuva}} (6) * 8. {{ESC|Somija}} (1) * 7. {{ESC|Zviedrija}} (5) * 6. {{ESC|Norvēģija}} (14) * 5. {{ESC|Ukraina}} (7) * 4. {{ESC|Īrija}} (10) * 3. {{ESC|Vācija}} (15) * 2. {{ESC|Rumānija}} (4) * 1. {{ESC|Apvienotā Karaliste}} (19) <!-- == Balsojumu tabula == === Pusfināls === {| class="wikitable" style="text-align:center;" |- !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="39"|Balsojumu rezūltāts |- ![[Punkti|Punkti]] ![[Armēnija|Armēnija]] ![[Bulgārija|Bulgārija]] ![[Slovēnija|Slovēnija]] ![[Andora|Andora]] ![[Baltkrievija|Baltkrievija]] ![[Albānija|Albānija]] ![[Beļģija|Beļģija]] ![[Īrija|Īrija]] ![[Kipra|Kipra]] ![[Monako|Monako]] ![[Maķedonija|Maķedonija]] ![[Polija|Polija]] ![[Krievija|Krievija]] ![[Turcija|Turcija]] ![[Ukraina|Ukraina]] ![[Somija|Somija]] ![[Nīderlande|Nīdelande]] ![[Lietuva|Lietuva]] ![[Portugāle|Portugāle]] ![[Zviedrija|Zviedrija]] ![[Igaunija|Igaunija]] ![[Bosnija|Bosnija un Hercegovina]] ![[Islande|Islande]] ![[Rumānija|Rumānija]] ![[Dānija|Dānija]] ![[Latvija|Latvija]] ![[Horvātija|Horvātija]] ![[Serbija|Serbija un Melnkalne]] ![[Norēģija|Norvēģija]] ![[Malta|Malta]] ![[Šveice|Šveice]] ![[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] ![[Francija|Francija]] ![[Vācija|Vācija]] ![[Spānija|Spānija]] ![[Moldova|Moldova]] ![[Isrāela|Isrāela]] ![[Grieķija|Grieķija]] |- style="background:#ffdead;" !rowspan="24" |[[Valstis]] | style="text-align:left; background:#ffdead;"| '''Armēnija''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''150''' || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || 8 || || || 7 || 3 || '''12''' || || '''12''' || || || 3 || '''12''' || 10 || 7 || || '''12''' || || || 3 || || || || 2 || || || || || || || 3 || 3 || '''12''' || 7 || '''12''' || 2 || 10 || 10 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Bulgāria || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 36 || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || || || 8 || || || 8 || || 6 || || || 1 || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 4 || || 5 || || || 3 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Slovēnija || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 49 || 2 || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || 2 || 7 || || || || 3 || 3 || || || || 2 || 1 || || || || || || 7 || || || || || 6 || 7 || || 5 || || || || || || || 4 || |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Andora || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 8 || || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 8 || || || |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Baltkrievija || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 10 || || || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || || || || || || || 6 || || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 3 || || |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Albānija || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 58 || 1 || || 1 || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || || || || '''12''' || || 2 || 3 || || || || || || 2 || || 5 || || || || || 7 || || 3 || || 10 || 2 || || 3 || || || || 7 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Beļģija || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 69 || || || 5 || 7 || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 5 || 1 || 6 || || 4 || || || || 3 || 7 || 2 || 2 || 5 || 3 || || 4 || || 3 || || || || || 7 || || || 3 || || 2 || || || |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Īrija''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''79''' || || || 3 || || || 1 || 3 || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || || 7 || || 2 || 1 || || || 4 || 3 || 4 || 4 || 1 || 6 || || 2 || || 5 || 4 || || 1 || 6 || 6 || 2 || 8 || || || || 1 || 5 || |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Kipra || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 57 || 7 || 2 || || || 1 || 4 || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 10 || || || || || 3 || || || || || || || || || 4 || || || || || || 4 || 1 || 7 || || 2 || || || || '''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Monako || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 14 || || || || 3 || || || || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || 1 || || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || || || || 8 || || || || || |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Maķedonija''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''76''' || 8 || 5 || 8 || || || '''12''' || || || || || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || || || 8 || || || || || || || || 10 || || 1 || || || 8 || 10 || || || 6 || || || || || || || |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Polija || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 70 || 3 || || || || 4 || || 1 || 7 || || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 5 || || 10 || || 2 || 8 || || || || || 3 || || || 3 || || || 2 || 1 || || 1 || 2 || 6 || 4 || 4 || 2 || 2 |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Krievija''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''217''' || '''12''' || '''12''' || 4 || 4 || '''12''' || || 2 || 4 || 10 || || 5 || 8 || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || 4 || '''12''' || 6 || 1 || '''12''' || 7 || 7 || 10 || 4 || 6 || 7 || 1 || '''12''' || 3 || 6 || 4 || 8 || || || || 5 || || '''12''' || '''12''' || 5 |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Turcija''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''91''' || || 1 || || || || 6 || 8 || || || || 8 || || || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || || || 10 || || || || || '''12''' || || 10 || 6 || || || || 1 || || 8 || || 10 || 8 || || || 3 || |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Ukraina''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''146''' || 10 || 3 || 2 || 6 || 10 || || || 3 || 6 || 2 || 2 || 6 || 10 || 7 || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || 2 || || 6 || 10 || || 4 || 3 || 5 || 8 || || 6 || 2 || 5 || || 3 || || || || || 3 || 10 || 8 || 4 |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Somija''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''292''' || || 7 || 10 || 10 || 8 || || 10 || 10 || 7 || || 7 || '''12''' || 8 || 6 || 6 || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || 6 || 10 || 8 || '''12''' || '''12''' || 8 || '''12''' || 5 || 10 || 8 || 10 || 8 || 8 || 10 || 5 || '''12''' || 5 || '''12''' || 10 || 5 || 7 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Nīderlande || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 22 || 4 || || || 2 || || 2 || 4 || || 3 || || || || || 5 || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || 1 || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Lietuva''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''163''' || || 6 || 6 || 5 || 6 || || 7 || '''12''' || 4 || 4 || 4 || 10 || 4 || 2 || 5 || 8 || 5 || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || 5 || 4 || 8 || 2 || 8 || 3 || 4 || 10 || 5 || 3 || 5 || || || 10 || || 1 || || 6 || || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Portugāle || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 26 || || || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || || || || || || || || || || || 7 || || 7 || || || || || |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''Zviedrija''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''214''' || 6 || 4 || 7 || 8 || 5 || 5 || 5 || 8 || 2 || 8 || 1 || 7 || 3 || || 4 || 10 || 4 || 5 || '''12''' || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || 7 || 6 || 10 || 6 || '''12''' || 5 || 4 || 4 || 10 || '''12''' || 4 || 6 || || 4 || 7 || 7 || 6 || |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Igaunija || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 28 || || || || || || || || 1 || || 5 || || || || || || 5 || || || || 8 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || || || 2 || 7 || || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" | style="text-align:left; "| '''<small>{{nowrap|Bosnija un Hercegovina}}</small>''' || style="text-align:right; background:#ffdead;"| '''267''' || 5 || 10 || '''12''' || 1 || 3 || 10 || 6 || 6 || 5 || '''12''' || 10 || 5 || 7 || '''12''' || 8 || '''12''' || 8 || 3 || 6 || 10 || 1 || style="text-align:left; background:#ffdead;"| || 7 || '''12''' || 8 || 2 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 2 || '''12''' || 4 || 6 || 10 || 1 || 8 || 1 || 6 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;"| Islande || style="text-align:right; background:#f2f2f2;"| 62 || || || || || || || || 2 || || 1 || || || || || || 7 || || 7 || 3 || 6 || 5 || 1 || style="text-align:left; background:#efefef;"| || || 7 || 1 || 1 || 2 || 7 || || || 5 || 1 || || 6 || || || |} --> == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2006]] <!-- ==Piezīmes un atsauces== {{atsauces}} --> == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2006. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] j4v9iucgszq1nx50rl12xjjabjch757 4490854 4490842 2026-07-06T07:51:41Z Lasks 38532 /* Valstis, par kuru dziesmām finālā balsoja Latvija */ 4490854 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"Feel The Rhythm"'' |attēls = Eurovision Song Contest 2006 logo.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2006|5|20|N}} |pusfināls = {{dat|2006|5|18|N}} |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Marija Menunosa]]<br />[[Sakis Ruvs]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Grieķija}} [[ERT]] |vieta = {{flaga|Grieķija}} [[Grieķija]], [[Atēnas]]<br />[[OAKA Halle]] |uzvarētājs = {{ESC|Somija}} ''[[Lordi]]'' - ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' |balsošanas sistēma = Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 37 valstis no kurām 24 iekļuva finālā. |valstis, kas debitē = {{ESC|Armēnija}} |valstis, kas atgriežas = nav |valstis, kas izstājās = {{ESC|Austrija}}<br />{{ESC|Serbija un Melnkalne}}<br />{{ESC|Ungārija}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = [[Elena Paparizu]]<br />[[Foteini Darra]]<br />[[Sakis Ruvs]]<br />Grieķu dejotāji |map = ESC 2006 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2006. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2005]] |nākamais = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007 ►]] }} '''2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2006}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2006}}) bija 51. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kurš notika Olimpiskajā Iekšējā Hallē, [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]]. Konkursa pusfināls notika 18. maijā, bet fināls - 20. maijā. Konkursu vadīja Marija Menunosa un Sakis Ruvs, kas 2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva 3 vietu. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Grieķijā. Konkursā debitēja [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]], savukārt savu dalību atsauca [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]]. Bija plānota [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbijas un Melnkalnes]] dalība konkursā, taču [[2006. gada Melnkalnes neatkarības referendums|Melnkalnes referenduma]] rezultātā, valsts atsauca savu dalību konkursā, bet saglabāja savas balstiesības. Par konkursa uzvarētājiem kļuva [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somijas]] pārstāvji ''[[Lordi]]'' ar dziesmu ''[[Hard Rock Hallelujah]]''. Šī bija pirmā Somijas uzvara konkursā. == Dalībvalstis un rezultāti == Pusfinālā piedalijās 23 valstis, no kurām 10 visaugstāk novērtētākās valstis kvalificējās finālam. Finālā 24 valstis — no pusfināla kvalificējušās valstis, iepriekšējā gada desmit augstāk novērtētākās valstis un "Lielais četrinieks" ([[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]). === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} {| class="sortable wikitable" |- style="background:#ccc;" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Armēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[André]]'' | ''Without Your Love'' | "Bez tavas mīlestības" | 6. | 150 |- | 02 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | [[Mariana Popova]] | ''Let Me Cry'' | "Ļauj man raudāt" | 17. | 36 |- | 03 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | [[Anžejs Dežāns]] | ''Mr Nobody'' | "Misters Nekas" | 16. | 49 |- | 04 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|Katalāņu]] | ''[[Jenny]]'' | ''Sense tu'' | "Bez tevis" | 23. | 8 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Polina Smolova]] | ''Mum'' | "Mamma" | 22. | 10 |- | 06 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Luizs Ejli]] | ''Zjarr E Ftohtë'' | "Uguns un sals" | 14. | 58 |- | 07 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Keita Rajena]] | ''Je T'adore'' | "Es tevi apbrīnoju" | 12. | 69 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 08 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Brajens Kenedijs]] | ''Every Song Is A Cry For Love'' | "Jebkura dziesma ir sauciens pēc mīlestība" | 9. | 79 |- | 09 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Anneta Artani]] | ''Why Angels Cry'' | "Kāpēc eņģeļi raud" | 15. | 57 |- | 10 | {{ESC|Monako}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />[[Taitiešu valoda|Taitiešu]] | ''[[Séverine]]'' | ''La Coco-Dance'' | "Koko deja" | 21. | 14 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Maķedonija}} | Angļu,<br />[[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Jeļena Risteska]] | ''Ninanajna <small>(Нинанајна)</small>'' | — | 10. | 76 |- | 12 | {{ESC|Polija}} | Angļu,<br />[[Poļu valoda|Poļu]],<br />[[Vācu valoda|Vācu]],<br />[[Krievu valoda|Krievu]] | ''[[Ich Troje]]'' | ''Follow My Heart'' | "Seko savai sirdij" | 11. | 70 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dima Bilans]] | ''Never Let You Go'' | "Nekad neatlaid" | 3. | 217 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | [[Sibela Tīzūna]] | ''Süper Star'' | "Super zvaigzne" | 8. | 91 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Tīna Karola]] | ''Show Me Your Love'' | "Parādi man savu mīlestību" | 7 | 146 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Somija}} | Angļu | [[Lordi]]'' | ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' | "Smagais roks, Aleluja" | 1. | 292 |- | 17 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu,<br />[[Mākslīgā valoda|Mākslīgā]] | ''[[Treble]]'' | ''Amambanda'' | — | 20. | 22 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />Franču | ''[[LT United]]'' | ''We Are The Winners'' | "Mēs esam uzvarētāji" | 5. | 163 |- | 19 | {{ESC|Portugāle}} | Angļu,<br />[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Nonstop]]'' | ''Coisas de nada (Gonna Make You Dance)'' | "Nenozīmīgas leitas (Liks tev dejot)" | 19. | 26 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 20 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''Invincible'' | "Neuzvarams" | 4. | 214 |- | 21 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Santra Oksenrajra]] | ''Through My Window'' | "Caur manu logu" | 18. | 28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 22 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Hari Mata Hari]]'' | ''Lejla'' | "Leila" | 2. | 267 |- | 23 | {{ESC|Islande}} | Angļu | ''[[Silvía Night]]'' | ''Congratulations'' | "Apsveicu" | 13 | 62 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs| krāsa_2=navajowhite|teksts_2=Valstis, kuras automātiski iekļuva [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā}} {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Šveice}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[six4one]] | ''If We All Give A Little'' | "Ja mēs visi nedaudz ziedosim" | 17. | 30 |- | 02 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | ''[[Arsenium]]'', [[Natālija Gordijenko]] un ''[[Connect-R]]'' | ''Loca'' | "Trakā" | 20. | 22 |- | 03 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]] | [[Edijs Batlers]] | ''Together We Are One'' | "Kopā mēs esam vienoti" | 23. | 4 |- | 04 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | ''[[Cosmos]]'' | ''[[I Hear Your Heart]]'' | "Es dzirdu tavu sirdi" | 16. | 30 |- | 05 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | [[Kristīne Gulbrandsena]] | ''Alvedansen'' | "Elfu deja" | 14. | 36 |- | 06 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | ''[[Las Ketchup]]'' | ''Bloody Mary'' | "Asiņainā Mērija" | bgcolor="#FFDEAD" | 21. | bgcolor="#FFDEAD" | 18 |- | 07 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Fabricio Faniello]] | ''I Do'' | "Jā" | 24. | 1 |- | 08 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | ''[[Texas Lightning]]'' | ''No No Never'' | "Nē, nē, nekad" | bgcolor="#FFDEAD" | 15. | bgcolor="#FFDEAD" | 36 |- | 09 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Sidsela Bīna Semāne]] | ''Twist of Love'' | "Mīlestības pinekļi" | 18. | 26 |- | 10 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dima Bilans]] | ''Never Let You Go'' | "Nekad neatlaid" | bgcolor="#FFDEAD" | 2. | bgcolor="#FFDEAD" | 248 |- | 11 | {{ESC|Maķedonija}} | Angļu,<br />[[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Jeļena Risteska]] | ''Ninanajna <small>(Нинанајна)</small>'' | — | 12. | 56 |- | 12 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Mihajs Treistariu]] | ''Tornerò'' | "Es atgriezīšos" | bgcolor="#FFDEAD" | 4. | bgcolor="#FFDEAD" | 172 |- | 13 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Hari Mata Hari]]'' | ''Lejla'' | "Leila" | bgcolor="#FFDEAD" | 3. | bgcolor="#FFDEAD" | 229 |- | 14 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | ''[[LT United]]'' | ''We Are The Winners'' | "Mēs esam uzvarētāji" | bgcolor="#FFDEAD" | 6. | bgcolor="#FFDEAD" | 168 |- | 15 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Dezs Sampsons]] | ''Teenage Life'' | "Pusaudžu dzīve" | bgcolor="#FFDEAD" | 19. | bgcolor="#FFDEAD" | 25 |- | 16 | {{ESC|Grieķija}} (rīkotāji) | Angļu | [[Anna Vissi]] | ''Everything'' | "Viss" | bgcolor="#FFDEAD" | 9. | bgcolor="#FFDEAD" | 128 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Lordi]]'' | ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' | "Smagais roks, aleluja" | 1. | 292 |- | 18 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Tīna Karola]] | ''Show Me Your Love'' | "Parādi man savu mīlestību" | bgcolor="#FFDEAD" | 7. | bgcolor="#FFDEAD" | 145 |- | 19 | {{ESC|Francija}} | Franču | [[Virdžīnija Poučeina]] | ''Il Était Temps'' | "Tas bija laiks" | bgcolor="#FFDEAD" | 22. | bgcolor="#FFDEAD" | 5 |- | 20 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Severīna Vučkoviča|Severina]] | ''Moja Štikla'' | "Mans papēdis" | 13. | 56 |- | 21 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Brajens Kenedijs]] | ''Every Song Is A Cry For Love'' | "Jebkura dziesma ir sauciens pēc mīlestība" | bgcolor="#FFDEAD" | 10. | bgcolor="#FFDEAD" | 93 |- | 22 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''Invincible'' | "Neuzvarams" | bgcolor="#FFDEAD" | 5. | bgcolor="#FFDEAD" | 170 |- | 23 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | [[Sibela Tīzūna]] | ''Süper Star'' | "Super zvaigzne" | 11. | 91 |- | 24 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | ''[[André]]'' | ''Without Your Love'' | "Bez tavas mīlestības" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 129 |} == Balsošanas tabula == === Pusfināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Athens 2006 – Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/athens-2006/semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=21 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210421061421/https://eurovision.tv/event/athens-2006/semi-final/results |archive-date=21 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2006 Semi-final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=333#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043452/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=333#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbia and Montenegro}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="23" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 150 || || || 2 || || || || 3 || || '''12''' || || || || || || || || '''12''' || '''12''' || 3 || 7 || '''12''' || 3 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 7 || 7 || '''12''' || 2 || || || || 10 || 3 || 10 || 8 || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || || || 4 || || || 5 || || || || || || 8 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || 1 || || 6 || 7 || || || || 5 || || || || || 2 || || || || 2 || || 2 || || || || 7 || || 3 || 4 || 7 || || || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Andora | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || 6 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 3 || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 58 || 1 || || || || || || 2 || || || 7 || || 3 || || || || || || || 10 || || 2 || || 2 || 1 || || || 3 || || || 5 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || || '''12''' || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 5 || 7 || || 3 || || 2 || 5 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 3 || 5 || 7 || 2 || 1 || 7 || || || || 4 || || || 3 || || || 2 || || || 4 || 6 || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Īrija | style="text-align:right;" | 79 || 3 || || || 5 || 4 || 4 || 1 || 4 || 3 || || 1 || 6 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 4 || || 3 || 2 || || 1 || 2 || 8 || || || || || || 1 || || 2 || 7 || 5 || 1 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 || || || 4 || || || || || || || || || || || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || 3 || || || 7 || 7 || || 1 || 2 || || || || || 10 || || 4 || '''12''' || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Monako | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || || 3 || || || || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || 1 || || || 8 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Maķedonija | style="text-align:right;" | 76 || 8 || || 1 || || || || || || || 8 || 10 || || || || || || || || 6 || || || || || 8 || || || || || || 10 || || || || '''12''' || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 70 || || || || || 3 || || || || 1 || || || 2 || || 7 || 1 || 8 || || 2 || || 10 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || 3 || 2 || 4 || 6 || 4 || 4 || || 3 || || 2 || || 2 || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 217 || 4 || 4 || 7 || 1 || '''12''' || 7 || 7 || 6 || 2 || 3 || 6 || 4 || 10 || 4 || 8 || '''12''' || 10 || 1 || || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || || '''12''' || || '''12''' || 5 || || '''12''' || 4 || 6 || || '''12''' || || 5 || '''12''' || 5 || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Turcija | style="text-align:right;" | 91 || || || 10 || 6 || || || || || 8 || || || 1 || || || || || || 10 || 8 || || || || || || 10 || || 8 || || || '''12''' || || || 3 || 6 || || 1 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 146 || 2 || 6 || 8 || || 6 || 10 || || 2 || || 2 || 5 || || 4 || 3 || 3 || 6 || 6 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 6 || || 10 || || 10 || || 3 || 10 || 3 || 5 || 2 || 8 || || 4 || 3 || 2 || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Somija | style="text-align:right;" | 292 || 10 || 10 || 5 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || 10 || 10 || 10 || 7 || 6 || 5 || 6 || 8 || '''12''' || '''12''' || || 5 || 8 || '''12''' || 10 || 5 || 8 || '''12''' || || 7 || || 8 || 7 || 7 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || || 2 || || || || || || || 4 || || || || || || || 1 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 4 || || || || || || || 1 || || || 2 || || || || 5 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 163 || 6 || 5 || 3 || 4 || 10 || 5 || 4 || 8 || 7 || 5 || 3 || 5 || 8 || '''12''' || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 5 || || 5 || 4 || 10 || 10 || || || 6 || 1 || || 6 || 2 || 8 || 4 || || || 1 || 6 || 4 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 || || '''12''' || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || 7 || || || || || || 7 || || || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 214 || 7 || 8 || 6 || '''12''' || 5 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 5 || 4 || 4 || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 5 || 2 || 4 || 4 || 4 || 3 || 7 || 6 || 6 || || 5 || 4 || 7 || 7 || 6 || 10 || 8 || 6 || 5 || || 4 || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 || || || || 2 || 7 || || 8 || 5 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right;" | 267 || '''12''' || 1 || '''12''' || 8 || 2 || 6 || 10 || '''12''' || 6 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 1 || 6 || 2 || 3 || 5 || 8 || '''12''' || 8 || 7 || 5 || 4 || 5 || 6 || 3 || 10 || 1 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || '''12''' || 1 || 10 || 6 || 10 || 10 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 || || || || 7 || 1 || 3 || 6 || 7 || || 1 || 2 || 7 || 5 || 2 || || 7 || || || || || || || 5 || || 1 || || || 6 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || || || || || || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 9 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Monako}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Serbija un Melnkalne}},{{Efn|name=SerbiaVotes|Balsoja tikai Serbija}} {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Turcija}} |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 6 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Vācija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Portugāle}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Andora}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |} === Fināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Athens 2006 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/athens-2006/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=21 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210421061447/https://eurovision.tv/event/athens-2006/grand-final/results |archive-date=21 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2006 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=334#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043508/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=334#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija un Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="24" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || || || || || 1 || || || || || || || || || '''12''' || || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || 4 || || 6 || 4 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || || || '''12''' || || || 3 || || || || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 1 || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 4 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 4 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || 3 || 4 || || 8 || || || || 4 || 1 || || 2 || || || || || || || || || 8 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || || 1 || 6 || || 2 || 5 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || 3 || 7 || || || 1 || || 1 || || || 3 || || 4 || 1 || || || 2 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 6 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || || 3 || 3 || || || || 1 || || || 1 || || 3 || || || || 3 || 7 || || || || 5 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || || || || || 5 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 8 || 3 || || || || 6 || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 248 || 4 || 6 || 8 || 2 || '''12''' || 7 || 7 || '''12''' || 3 || 7 || 5 || 3 || 10 || 5 || 5 || '''12''' || 8 || 2 || || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 1 || '''12''' || 2 || '''12''' || 6 || 7 || 10 || 6 || 5 || || '''12''' || 4 || 8 || 10 || 8 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || 6 || || || || || || || || || 8 || 8 || || || || || || || || 4 || || || || || 7 || || || || || || 8 || || || || 3 || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 172 || 5 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 2 || 10 || 6 || 6 || 2 || 5 || 4 || 4 || 4 || 6 || 10 || 1 || 10 || || 1 || 1 || 4 || 3 || 6 || 4 || 7 || 3 || 5 || '''12''' || '''12''' || 2 || 2 || || 10 || 2 || 7 || 2 || 2 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 229 || '''12''' || || 7 || 8 || || 2 || 10 || 10 || 6 || '''12''' || '''12''' || 8 || || 2 || || 4 || 2 || 8 || '''12''' || 10 || 6 || 4 || || 5 || 6 || 4 || 7 || 1 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || '''12''' || 2 || '''12''' || 6 || 7 || '''12''' || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 162 || 3 || 7 || || 7 || 10 || 4 || 3 || 8 || 4 || 6 || 3 || 5 || 8 || '''12''' || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 6 || || 5 || 5 || 8 || 10 || || || 6 || 1 || 4 || 4 || || 10 || 7 || 3 || || 4 || 1 || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || || 2 || || 4 || 1 || || || || || 1 || || 2 || 2 || 8 || 3 || || 1 || || || || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 128 || || 1 || 10 || || || || 4 || 1 || 10 || || 6 || || || || 8 || 3 || '''12''' || 5 || 5 || || || || 7 || 8 || 5 || 2 || 8 || || 1 || 1 || || || || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 7 || 4 |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Somija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 292 || 8 || 10 || 4 || '''12''' || 8 || 6 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 || 10 || 5 || 7 || 8 || 7 || 8 || '''12''' || '''12''' || || 8 || 7 || 10 || 10 || 6 || 7 || '''12''' || || 7 || || '''12''' || 5 || 6 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 145 || 2 || 5 || 3 || || 5 || '''12''' || 1 || 2 || || 4 || 2 || || 5 || 1 || 2 || 7 || 6 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 6 || || 10 || || 10 || || 3 || 8 || 5 || 6 || 2 || 6 || || 5 || 3 || 5 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || 3 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || 10 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || || || || || || || || 6 || || || || || || || || 2 || || || '''12''' || || 4 || || || || || 10 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 93 || 1 || 4 || 2 || 5 || 4 || 5 || 5 || 4 || || 2 || || 7 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 6 || || 4 || 3 || 2 || || 2 || 8 || 3 || 1 || || 4 || || || || 1 || 10 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 170 || 7 || 8 || 5 || 10 || 7 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 5 || 3 || 1 || 10 || 7 || 7 || 6 || 5 || || || 2 || 6 || 2 || 7 || 4 || 6 || 3 || 5 || || 6 || 2 || 3 || 7 || 5 || 5 || 10 || || || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 || || || 6 || || || || || || 7 || || || || || || || || || '''12''' || 10 || || || || 3 || || '''12''' || || '''12''' || || || 10 || || || 1 || 7 || 3 || 4 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 129 || || || 1 || || || || || || '''12''' || || || || || || || 2 || 7 || 10 || || 8 || '''12''' || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 8 || 3 || 8 || 7 || || || || 8 || || 10 || 8 || || 10 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" rowspan="2" | 8 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Monako}}, {{ESC|Serbija un Melnkalne}},{{Efn|name=SerbiaVotes}} {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Turcija}} |- | '''{{ESC|Somija}}''' || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 7 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Krievija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}} |- | {{ESC|Moldova}}|| {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Andora}} |- | {{ESC|Šveice}} || {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Ukraina}}|| {{ESC|Portugāle}} |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2006]] <!-- ==Piezīmes un atsauces== {{atsauces}} --> == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2006. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] thsagp4voj984slpi9dnsxiplv7a9ug 4490855 4490854 2026-07-06T07:52:12Z Lasks 38532 4490855 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"Feel The Rhythm"'' |attēls = Eurovision Song Contest 2006 logo.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2006|5|20|N}} |pusfināls = {{dat|2006|5|18|N}} |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Marija Menunosa]]<br />[[Sakis Ruvs]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Grieķija}} [[ERT]] |vieta = {{flaga|Grieķija}} [[Grieķija]], [[Atēnas]]<br />[[OAKA Halle]] |uzvarētājs = {{ESC|Somija}} ''[[Lordi]]'' - ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' |balsošanas sistēma = Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 37 valstis no kurām 24 iekļuva finālā. |valstis, kas debitē = {{ESC|Armēnija}} |valstis, kas atgriežas = nav |valstis, kas izstājās = {{ESC|Austrija}}<br />{{ESC|Serbija un Melnkalne}}<br />{{ESC|Ungārija}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = [[Elena Paparizu]]<br />[[Foteini Darra]]<br />[[Sakis Ruvs]]<br />Grieķu dejotāji |map = ESC 2006 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2006. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2005]] |nākamais = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007 ►]] }} '''2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2006}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2006}}) bija 51. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kurš notika Olimpiskajā Iekšējā Hallē, [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]]. Konkursa pusfināls notika 18. maijā, bet fināls - 20. maijā. Konkursu vadīja Marija Menunosa un Sakis Ruvs, kas 2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva 3 vietu. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Grieķijā. Konkursā debitēja [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]], savukārt savu dalību atsauca [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]]. Bija plānota [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbijas un Melnkalnes]] dalība konkursā, taču [[2006. gada Melnkalnes neatkarības referendums|Melnkalnes referenduma]] rezultātā, valsts atsauca savu dalību konkursā, bet saglabāja savas balstiesības. Par konkursa uzvarētājiem kļuva [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somijas]] pārstāvji ''[[Lordi]]'' ar dziesmu ''[[Hard Rock Hallelujah]]''. Šī bija pirmā Somijas uzvara konkursā. == Dalībvalstis un rezultāti == Pusfinālā piedalijās 23 valstis, no kurām 10 visaugstāk novērtētākās valstis kvalificējās finālam. Finālā 24 valstis — no pusfināla kvalificējušās valstis, iepriekšējā gada desmit augstāk novērtētākās valstis un "Lielais četrinieks" ([[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]). === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} {| class="sortable wikitable" |- style="background:#ccc;" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Armēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[André]]'' | ''Without Your Love'' | "Bez tavas mīlestības" | 6. | 150 |- | 02 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | [[Mariana Popova]] | ''Let Me Cry'' | "Ļauj man raudāt" | 17. | 36 |- | 03 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | [[Anžejs Dežāns]] | ''Mr Nobody'' | "Misters Nekas" | 16. | 49 |- | 04 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|Katalāņu]] | ''[[Jenny]]'' | ''Sense tu'' | "Bez tevis" | 23. | 8 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Polina Smolova]] | ''Mum'' | "Mamma" | 22. | 10 |- | 06 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Luizs Ejli]] | ''Zjarr E Ftohtë'' | "Uguns un sals" | 14. | 58 |- | 07 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Keita Rajena]] | ''Je T'adore'' | "Es tevi apbrīnoju" | 12. | 69 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 08 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Brajens Kenedijs]] | ''Every Song Is A Cry For Love'' | "Jebkura dziesma ir sauciens pēc mīlestība" | 9. | 79 |- | 09 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Anneta Artani]] | ''Why Angels Cry'' | "Kāpēc eņģeļi raud" | 15. | 57 |- | 10 | {{ESC|Monako}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />[[Taitiešu valoda|Taitiešu]] | ''[[Séverine]]'' | ''La Coco-Dance'' | "Koko deja" | 21. | 14 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Maķedonija}} | Angļu,<br />[[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Jeļena Risteska]] | ''Ninanajna <small>(Нинанајна)</small>'' | — | 10. | 76 |- | 12 | {{ESC|Polija}} | Angļu,<br />[[Poļu valoda|Poļu]],<br />[[Vācu valoda|Vācu]],<br />[[Krievu valoda|Krievu]] | ''[[Ich Troje]]'' | ''Follow My Heart'' | "Seko savai sirdij" | 11. | 70 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dima Bilans]] | ''Never Let You Go'' | "Nekad neatlaid" | 3. | 217 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | [[Sibela Tīzūna]] | ''Süper Star'' | "Super zvaigzne" | 8. | 91 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Tīna Karola]] | ''Show Me Your Love'' | "Parādi man savu mīlestību" | 7 | 146 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Somija}} | Angļu | [[Lordi]]'' | ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' | "Smagais roks, Aleluja" | 1. | 292 |- | 17 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu,<br />[[Mākslīgā valoda|Mākslīgā]] | ''[[Treble]]'' | ''Amambanda'' | — | 20. | 22 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />Franču | ''[[LT United]]'' | ''We Are The Winners'' | "Mēs esam uzvarētāji" | 5. | 163 |- | 19 | {{ESC|Portugāle}} | Angļu,<br />[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Nonstop]]'' | ''Coisas de nada (Gonna Make You Dance)'' | "Nenozīmīgas leitas (Liks tev dejot)" | 19. | 26 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 20 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''Invincible'' | "Neuzvarams" | 4. | 214 |- | 21 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Santra Oksenrajra]] | ''Through My Window'' | "Caur manu logu" | 18. | 28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 22 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Hari Mata Hari]]'' | ''Lejla'' | "Leila" | 2. | 267 |- | 23 | {{ESC|Islande}} | Angļu | ''[[Silvía Night]]'' | ''Congratulations'' | "Apsveicu" | 13 | 62 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs| krāsa_2=navajowhite|teksts_2=Valstis, kuras automātiski iekļuva [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā}} {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Šveice}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[six4one]] | ''If We All Give A Little'' | "Ja mēs visi nedaudz ziedosim" | 17. | 30 |- | 02 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | ''[[Arsenium]]'', [[Natālija Gordijenko]] un ''[[Connect-R]]'' | ''Loca'' | "Trakā" | 20. | 22 |- | 03 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]] | [[Edijs Batlers]] | ''Together We Are One'' | "Kopā mēs esam vienoti" | 23. | 4 |- | 04 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | ''[[Cosmos]]'' | ''[[I Hear Your Heart]]'' | "Es dzirdu tavu sirdi" | 16. | 30 |- | 05 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | [[Kristīne Gulbrandsena]] | ''Alvedansen'' | "Elfu deja" | 14. | 36 |- | 06 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | ''[[Las Ketchup]]'' | ''Bloody Mary'' | "Asiņainā Mērija" | bgcolor="#FFDEAD" | 21. | bgcolor="#FFDEAD" | 18 |- | 07 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Fabricio Faniello]] | ''I Do'' | "Jā" | 24. | 1 |- | 08 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | ''[[Texas Lightning]]'' | ''No No Never'' | "Nē, nē, nekad" | bgcolor="#FFDEAD" | 15. | bgcolor="#FFDEAD" | 36 |- | 09 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Sidsela Bīna Semāne]] | ''Twist of Love'' | "Mīlestības pinekļi" | 18. | 26 |- | 10 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dima Bilans]] | ''Never Let You Go'' | "Nekad neatlaid" | bgcolor="#FFDEAD" | 2. | bgcolor="#FFDEAD" | 248 |- | 11 | {{ESC|Maķedonija}} | Angļu,<br />[[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Jeļena Risteska]] | ''Ninanajna <small>(Нинанајна)</small>'' | — | 12. | 56 |- | 12 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Mihajs Treistariu]] | ''Tornerò'' | "Es atgriezīšos" | bgcolor="#FFDEAD" | 4. | bgcolor="#FFDEAD" | 172 |- | 13 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Hari Mata Hari]]'' | ''Lejla'' | "Leila" | bgcolor="#FFDEAD" | 3. | bgcolor="#FFDEAD" | 229 |- | 14 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | ''[[LT United]]'' | ''We Are The Winners'' | "Mēs esam uzvarētāji" | bgcolor="#FFDEAD" | 6. | bgcolor="#FFDEAD" | 168 |- | 15 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Dezs Sampsons]] | ''Teenage Life'' | "Pusaudžu dzīve" | bgcolor="#FFDEAD" | 19. | bgcolor="#FFDEAD" | 25 |- | 16 | {{ESC|Grieķija}} (rīkotāji) | Angļu | [[Anna Vissi]] | ''Everything'' | "Viss" | bgcolor="#FFDEAD" | 9. | bgcolor="#FFDEAD" | 128 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Lordi]]'' | ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' | "Smagais roks, aleluja" | 1. | 292 |- | 18 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Tīna Karola]] | ''Show Me Your Love'' | "Parādi man savu mīlestību" | bgcolor="#FFDEAD" | 7. | bgcolor="#FFDEAD" | 145 |- | 19 | {{ESC|Francija}} | Franču | [[Virdžīnija Poučeina]] | ''Il Était Temps'' | "Tas bija laiks" | bgcolor="#FFDEAD" | 22. | bgcolor="#FFDEAD" | 5 |- | 20 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Severīna Vučkoviča|Severina]] | ''Moja Štikla'' | "Mans papēdis" | 13. | 56 |- | 21 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Brajens Kenedijs]] | ''Every Song Is A Cry For Love'' | "Jebkura dziesma ir sauciens pēc mīlestība" | bgcolor="#FFDEAD" | 10. | bgcolor="#FFDEAD" | 93 |- | 22 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''Invincible'' | "Neuzvarams" | bgcolor="#FFDEAD" | 5. | bgcolor="#FFDEAD" | 170 |- | 23 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | [[Sibela Tīzūna]] | ''Süper Star'' | "Super zvaigzne" | 11. | 91 |- | 24 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | ''[[André]]'' | ''Without Your Love'' | "Bez tavas mīlestības" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 129 |} == Balsošanas tabula == === Pusfināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Athens 2006 – Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/athens-2006/semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=21 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210421061421/https://eurovision.tv/event/athens-2006/semi-final/results |archive-date=21 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2006 Semi-final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=333#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043452/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=333#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbia and Montenegro}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="23" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 150 || || || 2 || || || || 3 || || '''12''' || || || || || || || || '''12''' || '''12''' || 3 || 7 || '''12''' || 3 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 7 || 7 || '''12''' || 2 || || || || 10 || 3 || 10 || 8 || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || || || 4 || || || 5 || || || || || || 8 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || 1 || || 6 || 7 || || || || 5 || || || || || 2 || || || || 2 || || 2 || || || || 7 || || 3 || 4 || 7 || || || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Andora | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || 6 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 3 || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 58 || 1 || || || || || || 2 || || || 7 || || 3 || || || || || || || 10 || || 2 || || 2 || 1 || || || 3 || || || 5 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || || '''12''' || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 5 || 7 || || 3 || || 2 || 5 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 3 || 5 || 7 || 2 || 1 || 7 || || || || 4 || || || 3 || || || 2 || || || 4 || 6 || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Īrija | style="text-align:right;" | 79 || 3 || || || 5 || 4 || 4 || 1 || 4 || 3 || || 1 || 6 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 4 || || 3 || 2 || || 1 || 2 || 8 || || || || || || 1 || || 2 || 7 || 5 || 1 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 || || || 4 || || || || || || || || || || || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || 3 || || || 7 || 7 || || 1 || 2 || || || || || 10 || || 4 || '''12''' || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Monako | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || || 3 || || || || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || 1 || || || 8 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Maķedonija | style="text-align:right;" | 76 || 8 || || 1 || || || || || || || 8 || 10 || || || || || || || || 6 || || || || || 8 || || || || || || 10 || || || || '''12''' || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 70 || || || || || 3 || || || || 1 || || || 2 || || 7 || 1 || 8 || || 2 || || 10 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || 3 || 2 || 4 || 6 || 4 || 4 || || 3 || || 2 || || 2 || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 217 || 4 || 4 || 7 || 1 || '''12''' || 7 || 7 || 6 || 2 || 3 || 6 || 4 || 10 || 4 || 8 || '''12''' || 10 || 1 || || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || || '''12''' || || '''12''' || 5 || || '''12''' || 4 || 6 || || '''12''' || || 5 || '''12''' || 5 || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Turcija | style="text-align:right;" | 91 || || || 10 || 6 || || || || || 8 || || || 1 || || || || || || 10 || 8 || || || || || || 10 || || 8 || || || '''12''' || || || 3 || 6 || || 1 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 146 || 2 || 6 || 8 || || 6 || 10 || || 2 || || 2 || 5 || || 4 || 3 || 3 || 6 || 6 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 6 || || 10 || || 10 || || 3 || 10 || 3 || 5 || 2 || 8 || || 4 || 3 || 2 || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Somija | style="text-align:right;" | 292 || 10 || 10 || 5 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || 10 || 10 || 10 || 7 || 6 || 5 || 6 || 8 || '''12''' || '''12''' || || 5 || 8 || '''12''' || 10 || 5 || 8 || '''12''' || || 7 || || 8 || 7 || 7 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || || 2 || || || || || || || 4 || || || || || || || 1 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 4 || || || || || || || 1 || || || 2 || || || || 5 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 163 || 6 || 5 || 3 || 4 || 10 || 5 || 4 || 8 || 7 || 5 || 3 || 5 || 8 || '''12''' || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 5 || || 5 || 4 || 10 || 10 || || || 6 || 1 || || 6 || 2 || 8 || 4 || || || 1 || 6 || 4 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 || || '''12''' || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || 7 || || || || || || 7 || || || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 214 || 7 || 8 || 6 || '''12''' || 5 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 5 || 4 || 4 || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 5 || 2 || 4 || 4 || 4 || 3 || 7 || 6 || 6 || || 5 || 4 || 7 || 7 || 6 || 10 || 8 || 6 || 5 || || 4 || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 || || || || 2 || 7 || || 8 || 5 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right;" | 267 || '''12''' || 1 || '''12''' || 8 || 2 || 6 || 10 || '''12''' || 6 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 1 || 6 || 2 || 3 || 5 || 8 || '''12''' || 8 || 7 || 5 || 4 || 5 || 6 || 3 || 10 || 1 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || '''12''' || 1 || 10 || 6 || 10 || 10 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 || || || || 7 || 1 || 3 || 6 || 7 || || 1 || 2 || 7 || 5 || 2 || || 7 || || || || || || || 5 || || 1 || || || 6 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || || || || || || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 9 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Monako}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Serbija un Melnkalne}},{{Efn|name=SerbiaVotes|Balsoja tikai Serbija}} {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Turcija}} |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 6 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Vācija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Portugāle}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Andora}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |} === Fināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Athens 2006 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/athens-2006/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=21 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210421061447/https://eurovision.tv/event/athens-2006/grand-final/results |archive-date=21 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2006 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=334#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043508/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=334#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija un Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="24" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || || || || || 1 || || || || || || || || || '''12''' || || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || 4 || || 6 || 4 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || || || '''12''' || || || 3 || || || || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 1 || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 4 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 4 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || 3 || 4 || || 8 || || || || 4 || 1 || || 2 || || || || || || || || || 8 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || || 1 || 6 || || 2 || 5 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || 3 || 7 || || || 1 || || 1 || || || 3 || || 4 || 1 || || || 2 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 6 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || || 3 || 3 || || || || 1 || || || 1 || || 3 || || || || 3 || 7 || || || || 5 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || || || || || 5 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 8 || 3 || || || || 6 || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 248 || 4 || 6 || 8 || 2 || '''12''' || 7 || 7 || '''12''' || 3 || 7 || 5 || 3 || 10 || 5 || 5 || '''12''' || 8 || 2 || || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 1 || '''12''' || 2 || '''12''' || 6 || 7 || 10 || 6 || 5 || || '''12''' || 4 || 8 || 10 || 8 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || 6 || || || || || || || || || 8 || 8 || || || || || || || || 4 || || || || || 7 || || || || || || 8 || || || || 3 || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 172 || 5 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 2 || 10 || 6 || 6 || 2 || 5 || 4 || 4 || 4 || 6 || 10 || 1 || 10 || || 1 || 1 || 4 || 3 || 6 || 4 || 7 || 3 || 5 || '''12''' || '''12''' || 2 || 2 || || 10 || 2 || 7 || 2 || 2 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 229 || '''12''' || || 7 || 8 || || 2 || 10 || 10 || 6 || '''12''' || '''12''' || 8 || || 2 || || 4 || 2 || 8 || '''12''' || 10 || 6 || 4 || || 5 || 6 || 4 || 7 || 1 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || '''12''' || 2 || '''12''' || 6 || 7 || '''12''' || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 162 || 3 || 7 || || 7 || 10 || 4 || 3 || 8 || 4 || 6 || 3 || 5 || 8 || '''12''' || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 6 || || 5 || 5 || 8 || 10 || || || 6 || 1 || 4 || 4 || || 10 || 7 || 3 || || 4 || 1 || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || || 2 || || 4 || 1 || || || || || 1 || || 2 || 2 || 8 || 3 || || 1 || || || || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 128 || || 1 || 10 || || || || 4 || 1 || 10 || || 6 || || || || 8 || 3 || '''12''' || 5 || 5 || || || || 7 || 8 || 5 || 2 || 8 || || 1 || 1 || || || || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 7 || 4 |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Somija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 292 || 8 || 10 || 4 || '''12''' || 8 || 6 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 || 10 || 5 || 7 || 8 || 7 || 8 || '''12''' || '''12''' || || 8 || 7 || 10 || 10 || 6 || 7 || '''12''' || || 7 || || '''12''' || 5 || 6 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 145 || 2 || 5 || 3 || || 5 || '''12''' || 1 || 2 || || 4 || 2 || || 5 || 1 || 2 || 7 || 6 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 6 || || 10 || || 10 || || 3 || 8 || 5 || 6 || 2 || 6 || || 5 || 3 || 5 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || 3 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || 10 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || || || || || || || || 6 || || || || || || || || 2 || || || '''12''' || || 4 || || || || || 10 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 93 || 1 || 4 || 2 || 5 || 4 || 5 || 5 || 4 || || 2 || || 7 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 6 || || 4 || 3 || 2 || || 2 || 8 || 3 || 1 || || 4 || || || || 1 || 10 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 170 || 7 || 8 || 5 || 10 || 7 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 5 || 3 || 1 || 10 || 7 || 7 || 6 || 5 || || || 2 || 6 || 2 || 7 || 4 || 6 || 3 || 5 || || 6 || 2 || 3 || 7 || 5 || 5 || 10 || || || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 || || || 6 || || || || || || 7 || || || || || || || || || '''12''' || 10 || || || || 3 || || '''12''' || || '''12''' || || || 10 || || || 1 || 7 || 3 || 4 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 129 || || || 1 || || || || || || '''12''' || || || || || || || 2 || 7 || 10 || || 8 || '''12''' || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 8 || 3 || 8 || 7 || || || || 8 || || 10 || 8 || || 10 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" rowspan="2" | 8 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Monako}}, {{ESC|Serbija un Melnkalne}},{{Efn|name=SerbiaVotes}} {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Turcija}} |- | '''{{ESC|Somija}}''' || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 7 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Krievija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}} |- | {{ESC|Moldova}}|| {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Andora}} |- | {{ESC|Šveice}} || {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Ukraina}}|| {{ESC|Portugāle}} |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2006]] <!-- ==Piezīmes un atsauces== {{atsauces}} --> == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2006. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] bvqqacbld3q1pkzou3d701n2it3ha43 4490858 4490855 2026-07-06T07:55:17Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4490858 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"Feel The Rhythm"'' |attēls = Eurovision Song Contest 2006 logo.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2006|5|20|N}} |pusfināls = {{dat|2006|5|18|N}} |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Marija Menunosa]]<br />[[Sakis Ruvs]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Grieķija}} [[ERT]] |vieta = {{flaga|Grieķija}} [[Grieķija]], [[Atēnas]]<br />[[OAKA Halle]] |uzvarētājs = {{ESC|Somija}} ''[[Lordi]]'' - ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' |balsošanas sistēma = Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 37 valstis no kurām 24 iekļuva finālā. |valstis, kas debitē = {{ESC|Armēnija}} |valstis, kas atgriežas = nav |valstis, kas izstājās = {{ESC|Austrija}}<br />{{ESC|Serbija un Melnkalne}}<br />{{ESC|Ungārija}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = [[Elena Paparizu]]<br />[[Foteini Darra]]<br />[[Sakis Ruvs]]<br />Grieķu dejotāji |map = ESC 2006 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2006. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2005]] |nākamais = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007 ►]] }} '''2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2006}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2006}}) bija 51. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kurš notika Olimpiskajā Iekšējā Hallē, [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]]. Konkursa pusfināls notika 18. maijā, bet fināls - 20. maijā. Konkursu vadīja Marija Menunosa un Sakis Ruvs, kas 2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva 3 vietu. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Grieķijā. Konkursā debitēja [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]], savukārt savu dalību atsauca [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]]. Bija plānota [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbijas un Melnkalnes]] dalība konkursā, taču [[2006. gada Melnkalnes neatkarības referendums|Melnkalnes referenduma]] rezultātā, valsts atsauca savu dalību konkursā, bet saglabāja savas balstiesības. Par konkursa uzvarētājiem kļuva [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somijas]] pārstāvji ''[[Lordi]]'' ar dziesmu ''[[Hard Rock Hallelujah]]''. Šī bija pirmā Somijas uzvara konkursā. == Dalībvalstis un rezultāti == Pusfinālā piedalijās 23 valstis, no kurām 10 visaugstāk novērtētākās valstis kvalificējās finālam. Finālā 24 valstis — no pusfināla kvalificējušās valstis, iepriekšējā gada desmit augstāk novērtētākās valstis un "Lielais četrinieks" ([[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]). === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} {| class="sortable wikitable" |- style="background:#ccc;" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Armēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[André]]'' | ''Without Your Love'' | "Bez tavas mīlestības" | 6. | 150 |- | 02 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | [[Mariana Popova]] | ''Let Me Cry'' | "Ļauj man raudāt" | 17. | 36 |- | 03 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | [[Anžejs Dežāns]] | ''Mr Nobody'' | "Misters Nekas" | 16. | 49 |- | 04 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|Katalāņu]] | ''[[Jenny]]'' | ''Sense tu'' | "Bez tevis" | 23. | 8 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Polina Smolova]] | ''Mum'' | "Mamma" | 22. | 10 |- | 06 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Luizs Ejli]] | ''Zjarr E Ftohtë'' | "Uguns un sals" | 14. | 58 |- | 07 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Keita Rajena]] | ''Je T'adore'' | "Es tevi apbrīnoju" | 12. | 69 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 08 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Brajens Kenedijs]] | ''Every Song Is A Cry For Love'' | "Jebkura dziesma ir sauciens pēc mīlestība" | 9. | 79 |- | 09 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Anneta Artani]] | ''Why Angels Cry'' | "Kāpēc eņģeļi raud" | 15. | 57 |- | 10 | {{ESC|Monako}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />[[Taitiešu valoda|Taitiešu]] | ''[[Séverine]]'' | ''La Coco-Dance'' | "Koko deja" | 21. | 14 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Maķedonija}} | Angļu,<br />[[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Jeļena Risteska]] | ''Ninanajna <small>(Нинанајна)</small>'' | — | 10. | 76 |- | 12 | {{ESC|Polija}} | Angļu,<br />[[Poļu valoda|Poļu]],<br />[[Vācu valoda|Vācu]],<br />[[Krievu valoda|Krievu]] | ''[[Ich Troje]]'' | ''Follow My Heart'' | "Seko savai sirdij" | 11. | 70 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dima Bilans]] | ''Never Let You Go'' | "Nekad neatlaid" | 3. | 217 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | [[Sibela Tīzūna]] | ''Süper Star'' | "Super zvaigzne" | 8. | 91 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Tīna Karola]] | ''Show Me Your Love'' | "Parādi man savu mīlestību" | 7 | 146 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Somija}} | Angļu | [[Lordi]]'' | ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' | "Smagais roks, Aleluja" | 1. | 292 |- | 17 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu,<br />[[Mākslīgā valoda|Mākslīgā]] | ''[[Treble]]'' | ''Amambanda'' | — | 20. | 22 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />Franču | ''[[LT United]]'' | ''We Are The Winners'' | "Mēs esam uzvarētāji" | 5. | 163 |- | 19 | {{ESC|Portugāle}} | Angļu,<br />[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Nonstop]]'' | ''Coisas de nada (Gonna Make You Dance)'' | "Nenozīmīgas leitas (Liks tev dejot)" | 19. | 26 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 20 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''Invincible'' | "Neuzvarams" | 4. | 214 |- | 21 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Santra Oksenrajra]] | ''Through My Window'' | "Caur manu logu" | 18. | 28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 22 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Hari Mata Hari]]'' | ''Lejla'' | "Leila" | 2. | 267 |- | 23 | {{ESC|Islande}} | Angļu | ''[[Silvía Night]]'' | ''Congratulations'' | "Apsveicu" | 13 | 62 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs| krāsa_2=navajowhite|teksts_2=Valstis, kuras automātiski iekļuva [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā}} {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Šveice}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[six4one]] | ''If We All Give A Little'' | "Ja mēs visi nedaudz ziedosim" | 17. | 30 |- | 02 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | ''[[Arsenium]]'', [[Natālija Gordijenko]] un ''[[Connect-R]]'' | ''Loca'' | "Trakā" | 20. | 22 |- | 03 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]] | [[Edijs Batlers]] | ''Together We Are One'' | "Kopā mēs esam vienoti" | 23. | 4 |- | 04 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | ''[[Cosmos]]'' | ''[[I Hear Your Heart]]'' | "Es dzirdu tavu sirdi" | 16. | 30 |- | 05 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | [[Kristīne Gulbrandsena]] | ''Alvedansen'' | "Elfu deja" | 14. | 36 |- | 06 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | ''[[Las Ketchup]]'' | ''Bloody Mary'' | "Asiņainā Mērija" | bgcolor="#FFDEAD" | 21. | bgcolor="#FFDEAD" | 18 |- | 07 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Fabricio Faniello]] | ''I Do'' | "Jā" | 24. | 1 |- | 08 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | ''[[Texas Lightning]]'' | ''No No Never'' | "Nē, nē, nekad" | bgcolor="#FFDEAD" | 15. | bgcolor="#FFDEAD" | 36 |- | 09 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Sidsela Bīna Semāne]] | ''Twist of Love'' | "Mīlestības pinekļi" | 18. | 26 |- | 10 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dima Bilans]] | ''Never Let You Go'' | "Nekad neatlaid" | bgcolor="#FFDEAD" | 2. | bgcolor="#FFDEAD" | 248 |- | 11 | {{ESC|Maķedonija}} | Angļu,<br />[[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Jeļena Risteska]] | ''Ninanajna <small>(Нинанајна)</small>'' | — | 12. | 56 |- | 12 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Mihajs Treistariu]] | ''Tornerò'' | "Es atgriezīšos" | bgcolor="#FFDEAD" | 4. | bgcolor="#FFDEAD" | 172 |- | 13 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Hari Mata Hari]]'' | ''Lejla'' | "Leila" | bgcolor="#FFDEAD" | 3. | bgcolor="#FFDEAD" | 229 |- | 14 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | ''[[LT United]]'' | ''We Are The Winners'' | "Mēs esam uzvarētāji" | bgcolor="#FFDEAD" | 6. | bgcolor="#FFDEAD" | 168 |- | 15 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Dezs Sampsons]] | ''Teenage Life'' | "Pusaudžu dzīve" | bgcolor="#FFDEAD" | 19. | bgcolor="#FFDEAD" | 25 |- | 16 | {{ESC|Grieķija}} (rīkotāji) | Angļu | [[Anna Vissi]] | ''Everything'' | "Viss" | bgcolor="#FFDEAD" | 9. | bgcolor="#FFDEAD" | 128 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Lordi]]'' | ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' | "Smagais roks, aleluja" | 1. | 292 |- | 18 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Tīna Karola]] | ''Show Me Your Love'' | "Parādi man savu mīlestību" | bgcolor="#FFDEAD" | 7. | bgcolor="#FFDEAD" | 145 |- | 19 | {{ESC|Francija}} | Franču | [[Virdžīnija Poučeina]] | ''Il Était Temps'' | "Tas bija laiks" | bgcolor="#FFDEAD" | 22. | bgcolor="#FFDEAD" | 5 |- | 20 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Severīna Vučkoviča|Severina]] | ''Moja Štikla'' | "Mans papēdis" | 13. | 56 |- | 21 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Brajens Kenedijs]] | ''Every Song Is A Cry For Love'' | "Jebkura dziesma ir sauciens pēc mīlestība" | bgcolor="#FFDEAD" | 10. | bgcolor="#FFDEAD" | 93 |- | 22 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''Invincible'' | "Neuzvarams" | bgcolor="#FFDEAD" | 5. | bgcolor="#FFDEAD" | 170 |- | 23 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | [[Sibela Tīzūna]] | ''Süper Star'' | "Super zvaigzne" | 11. | 91 |- | 24 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | ''[[André]]'' | ''Without Your Love'' | "Bez tavas mīlestības" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 129 |} == Balsošanas tabula == === Pusfināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Athens 2006 – Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/athens-2006/semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=21 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210421061421/https://eurovision.tv/event/athens-2006/semi-final/results |archive-date=21 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2006 Semi-final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=333#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043452/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=333#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbia and Montenegro}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="23" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 150 || || || 2 || || || || 3 || || '''12''' || || || || || || || || '''12''' || '''12''' || 3 || 7 || '''12''' || 3 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 7 || 7 || '''12''' || 2 || || || || 10 || 3 || 10 || 8 || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || || || 4 || || || 5 || || || || || || 8 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || 1 || || 6 || 7 || || || || 5 || || || || || 2 || || || || 2 || || 2 || || || || 7 || || 3 || 4 || 7 || || || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Andora | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || 6 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 3 || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 58 || 1 || || || || || || 2 || || || 7 || || 3 || || || || || || || 10 || || 2 || || 2 || 1 || || || 3 || || || 5 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || || '''12''' || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 5 || 7 || || 3 || || 2 || 5 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 3 || 5 || 7 || 2 || 1 || 7 || || || || 4 || || || 3 || || || 2 || || || 4 || 6 || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Īrija | style="text-align:right;" | 79 || 3 || || || 5 || 4 || 4 || 1 || 4 || 3 || || 1 || 6 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 4 || || 3 || 2 || || 1 || 2 || 8 || || || || || || 1 || || 2 || 7 || 5 || 1 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 || || || 4 || || || || || || || || || || || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || 3 || || || 7 || 7 || || 1 || 2 || || || || || 10 || || 4 || '''12''' || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Monako | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || || 3 || || || || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || 1 || || || 8 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Maķedonija | style="text-align:right;" | 76 || 8 || || 1 || || || || || || || 8 || 10 || || || || || || || || 6 || || || || || 8 || || || || || || 10 || || || || '''12''' || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 70 || || || || || 3 || || || || 1 || || || 2 || || 7 || 1 || 8 || || 2 || || 10 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || 3 || 2 || 4 || 6 || 4 || 4 || || 3 || || 2 || || 2 || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 217 || 4 || 4 || 7 || 1 || '''12''' || 7 || 7 || 6 || 2 || 3 || 6 || 4 || 10 || 4 || 8 || '''12''' || 10 || 1 || || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || || '''12''' || || '''12''' || 5 || || '''12''' || 4 || 6 || || '''12''' || || 5 || '''12''' || 5 || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Turcija | style="text-align:right;" | 91 || || || 10 || 6 || || || || || 8 || || || 1 || || || || || || 10 || 8 || || || || || || 10 || || 8 || || || '''12''' || || || 3 || 6 || || 1 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 146 || 2 || 6 || 8 || || 6 || 10 || || 2 || || 2 || 5 || || 4 || 3 || 3 || 6 || 6 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 6 || || 10 || || 10 || || 3 || 10 || 3 || 5 || 2 || 8 || || 4 || 3 || 2 || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Somija | style="text-align:right;" | 292 || 10 || 10 || 5 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || 10 || 10 || 10 || 7 || 6 || 5 || 6 || 8 || '''12''' || '''12''' || || 5 || 8 || '''12''' || 10 || 5 || 8 || '''12''' || || 7 || || 8 || 7 || 7 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || || 2 || || || || || || || 4 || || || || || || || 1 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 4 || || || || || || || 1 || || || 2 || || || || 5 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 163 || 6 || 5 || 3 || 4 || 10 || 5 || 4 || 8 || 7 || 5 || 3 || 5 || 8 || '''12''' || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 5 || || 5 || 4 || 10 || 10 || || || 6 || 1 || || 6 || 2 || 8 || 4 || || || 1 || 6 || 4 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 || || '''12''' || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || 7 || || || || || || 7 || || || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 214 || 7 || 8 || 6 || '''12''' || 5 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 5 || 4 || 4 || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 5 || 2 || 4 || 4 || 4 || 3 || 7 || 6 || 6 || || 5 || 4 || 7 || 7 || 6 || 10 || 8 || 6 || 5 || || 4 || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 || || || || 2 || 7 || || 8 || 5 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right;" | 267 || '''12''' || 1 || '''12''' || 8 || 2 || 6 || 10 || '''12''' || 6 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 1 || 6 || 2 || 3 || 5 || 8 || '''12''' || 8 || 7 || 5 || 4 || 5 || 6 || 3 || 10 || 1 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || '''12''' || 1 || 10 || 6 || 10 || 10 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 || || || || 7 || 1 || 3 || 6 || 7 || || 1 || 2 || 7 || 5 || 2 || || 7 || || || || || || || 5 || || 1 || || || 6 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || || || || || || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 9 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Monako}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Serbija un Melnkalne}},{{Efn|name=SerbiaVotes|Balsoja tikai Serbija}} {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Turcija}} |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 6 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Vācija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Portugāle}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Andora}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |} === Fināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Athens 2006 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/athens-2006/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=21 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210421061447/https://eurovision.tv/event/athens-2006/grand-final/results |archive-date=21 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2006 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=334#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043508/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=334#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija un Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="24" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || || || || || 1 || || || || || || || || || '''12''' || || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || 4 || || 6 || 4 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || || || '''12''' || || || 3 || || || || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 1 || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 4 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 4 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || 3 || 4 || || 8 || || || || 4 || 1 || || 2 || || || || || || || || || 8 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || || 1 || 6 || || 2 || 5 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || 3 || 7 || || || 1 || || 1 || || || 3 || || 4 || 1 || || || 2 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 6 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || || 3 || 3 || || || || 1 || || || 1 || || 3 || || || || 3 || 7 || || || || 5 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || || || || || 5 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 8 || 3 || || || || 6 || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 248 || 4 || 6 || 8 || 2 || '''12''' || 7 || 7 || '''12''' || 3 || 7 || 5 || 3 || 10 || 5 || 5 || '''12''' || 8 || 2 || || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 1 || '''12''' || 2 || '''12''' || 6 || 7 || 10 || 6 || 5 || || '''12''' || 4 || 8 || 10 || 8 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || 6 || || || || || || || || || 8 || 8 || || || || || || || || 4 || || || || || 7 || || || || || || 8 || || || || 3 || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 172 || 5 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 2 || 10 || 6 || 6 || 2 || 5 || 4 || 4 || 4 || 6 || 10 || 1 || 10 || || 1 || 1 || 4 || 3 || 6 || 4 || 7 || 3 || 5 || '''12''' || '''12''' || 2 || 2 || || 10 || 2 || 7 || 2 || 2 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 229 || '''12''' || || 7 || 8 || || 2 || 10 || 10 || 6 || '''12''' || '''12''' || 8 || || 2 || || 4 || 2 || 8 || '''12''' || 10 || 6 || 4 || || 5 || 6 || 4 || 7 || 1 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || '''12''' || 2 || '''12''' || 6 || 7 || '''12''' || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 162 || 3 || 7 || || 7 || 10 || 4 || 3 || 8 || 4 || 6 || 3 || 5 || 8 || '''12''' || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 6 || || 5 || 5 || 8 || 10 || || || 6 || 1 || 4 || 4 || || 10 || 7 || 3 || || 4 || 1 || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || || 2 || || 4 || 1 || || || || || 1 || || 2 || 2 || 8 || 3 || || 1 || || || || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 128 || || 1 || 10 || || || || 4 || 1 || 10 || || 6 || || || || 8 || 3 || '''12''' || 5 || 5 || || || || 7 || 8 || 5 || 2 || 8 || || 1 || 1 || || || || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 7 || 4 |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Somija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 292 || 8 || 10 || 4 || '''12''' || 8 || 6 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 || 10 || 5 || 7 || 8 || 7 || 8 || '''12''' || '''12''' || || 8 || 7 || 10 || 10 || 6 || 7 || '''12''' || || 7 || || '''12''' || 5 || 6 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 145 || 2 || 5 || 3 || || 5 || '''12''' || 1 || 2 || || 4 || 2 || || 5 || 1 || 2 || 7 || 6 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 6 || || 10 || || 10 || || 3 || 8 || 5 || 6 || 2 || 6 || || 5 || 3 || 5 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || 3 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || 10 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || || || || || || || || 6 || || || || || || || || 2 || || || '''12''' || || 4 || || || || || 10 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 93 || 1 || 4 || 2 || 5 || 4 || 5 || 5 || 4 || || 2 || || 7 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 6 || || 4 || 3 || 2 || || 2 || 8 || 3 || 1 || || 4 || || || || 1 || 10 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 170 || 7 || 8 || 5 || 10 || 7 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 5 || 3 || 1 || 10 || 7 || 7 || 6 || 5 || || || 2 || 6 || 2 || 7 || 4 || 6 || 3 || 5 || || 6 || 2 || 3 || 7 || 5 || 5 || 10 || || || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 || || || 6 || || || || || || 7 || || || || || || || || || '''12''' || 10 || || || || 3 || || '''12''' || || '''12''' || || || 10 || || || 1 || 7 || 3 || 4 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 129 || || || 1 || || || || || || '''12''' || || || || || || || 2 || 7 || 10 || || 8 || '''12''' || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 8 || 3 || 8 || 7 || || || || 8 || || 10 || 8 || || 10 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" rowspan="2" | 8 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Monako}}, {{ESC|Serbija un Melnkalne}},{{Efn|name=SerbiaVotes}} {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Turcija}} |- | '''{{ESC|Somija}}''' || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 7 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Krievija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}} |- | {{ESC|Moldova}}|| {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Andora}} |- | {{ESC|Šveice}} || {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Ukraina}}|| {{ESC|Portugāle}} |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2006]] <!-- ==Piezīmes un atsauces== {{atsauces}} --> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2006. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 9se8nx0g1392jj1wnvy6evw0ymvoj5h 4490859 4490858 2026-07-06T07:55:35Z Lasks 38532 /* Atsauces */ 4490859 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"Feel The Rhythm"'' |attēls = Eurovision Song Contest 2006 logo.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2006|5|20|N}} |pusfināls = {{dat|2006|5|18|N}} |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Marija Menunosa]]<br />[[Sakis Ruvs]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Grieķija}} [[ERT]] |vieta = {{flaga|Grieķija}} [[Grieķija]], [[Atēnas]]<br />[[OAKA Halle]] |uzvarētājs = {{ESC|Somija}} ''[[Lordi]]'' - ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' |balsošanas sistēma = Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 37 valstis no kurām 24 iekļuva finālā. |valstis, kas debitē = {{ESC|Armēnija}} |valstis, kas atgriežas = nav |valstis, kas izstājās = {{ESC|Austrija}}<br />{{ESC|Serbija un Melnkalne}}<br />{{ESC|Ungārija}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = [[Elena Paparizu]]<br />[[Foteini Darra]]<br />[[Sakis Ruvs]]<br />Grieķu dejotāji |map = ESC 2006 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2006. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2005]] |nākamais = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007 ►]] }} '''2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2006}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2006}}) bija 51. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kurš notika Olimpiskajā Iekšējā Hallē, [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]]. Konkursa pusfināls notika 18. maijā, bet fināls - 20. maijā. Konkursu vadīja Marija Menunosa un Sakis Ruvs, kas 2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva 3 vietu. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Grieķijā. Konkursā debitēja [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]], savukārt savu dalību atsauca [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]]. Bija plānota [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbijas un Melnkalnes]] dalība konkursā, taču [[2006. gada Melnkalnes neatkarības referendums|Melnkalnes referenduma]] rezultātā, valsts atsauca savu dalību konkursā, bet saglabāja savas balstiesības. Par konkursa uzvarētājiem kļuva [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somijas]] pārstāvji ''[[Lordi]]'' ar dziesmu ''[[Hard Rock Hallelujah]]''. Šī bija pirmā Somijas uzvara konkursā. == Dalībvalstis un rezultāti == Pusfinālā piedalijās 23 valstis, no kurām 10 visaugstāk novērtētākās valstis kvalificējās finālam. Finālā 24 valstis — no pusfināla kvalificējušās valstis, iepriekšējā gada desmit augstāk novērtētākās valstis un "Lielais četrinieks" ([[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]). === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} {| class="sortable wikitable" |- style="background:#ccc;" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Armēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[André]]'' | ''Without Your Love'' | "Bez tavas mīlestības" | 6. | 150 |- | 02 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | [[Mariana Popova]] | ''Let Me Cry'' | "Ļauj man raudāt" | 17. | 36 |- | 03 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | [[Anžejs Dežāns]] | ''Mr Nobody'' | "Misters Nekas" | 16. | 49 |- | 04 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|Katalāņu]] | ''[[Jenny]]'' | ''Sense tu'' | "Bez tevis" | 23. | 8 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Polina Smolova]] | ''Mum'' | "Mamma" | 22. | 10 |- | 06 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Luizs Ejli]] | ''Zjarr E Ftohtë'' | "Uguns un sals" | 14. | 58 |- | 07 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Keita Rajena]] | ''Je T'adore'' | "Es tevi apbrīnoju" | 12. | 69 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 08 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Brajens Kenedijs]] | ''Every Song Is A Cry For Love'' | "Jebkura dziesma ir sauciens pēc mīlestība" | 9. | 79 |- | 09 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Anneta Artani]] | ''Why Angels Cry'' | "Kāpēc eņģeļi raud" | 15. | 57 |- | 10 | {{ESC|Monako}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />[[Taitiešu valoda|Taitiešu]] | ''[[Séverine]]'' | ''La Coco-Dance'' | "Koko deja" | 21. | 14 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Maķedonija}} | Angļu,<br />[[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Jeļena Risteska]] | ''Ninanajna <small>(Нинанајна)</small>'' | — | 10. | 76 |- | 12 | {{ESC|Polija}} | Angļu,<br />[[Poļu valoda|Poļu]],<br />[[Vācu valoda|Vācu]],<br />[[Krievu valoda|Krievu]] | ''[[Ich Troje]]'' | ''Follow My Heart'' | "Seko savai sirdij" | 11. | 70 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dima Bilans]] | ''Never Let You Go'' | "Nekad neatlaid" | 3. | 217 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | [[Sibela Tīzūna]] | ''Süper Star'' | "Super zvaigzne" | 8. | 91 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Tīna Karola]] | ''Show Me Your Love'' | "Parādi man savu mīlestību" | 7 | 146 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Somija}} | Angļu | [[Lordi]]'' | ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' | "Smagais roks, Aleluja" | 1. | 292 |- | 17 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu,<br />[[Mākslīgā valoda|Mākslīgā]] | ''[[Treble]]'' | ''Amambanda'' | — | 20. | 22 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />Franču | ''[[LT United]]'' | ''We Are The Winners'' | "Mēs esam uzvarētāji" | 5. | 163 |- | 19 | {{ESC|Portugāle}} | Angļu,<br />[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Nonstop]]'' | ''Coisas de nada (Gonna Make You Dance)'' | "Nenozīmīgas leitas (Liks tev dejot)" | 19. | 26 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 20 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''Invincible'' | "Neuzvarams" | 4. | 214 |- | 21 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Santra Oksenrajra]] | ''Through My Window'' | "Caur manu logu" | 18. | 28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 22 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Hari Mata Hari]]'' | ''Lejla'' | "Leila" | 2. | 267 |- | 23 | {{ESC|Islande}} | Angļu | ''[[Silvía Night]]'' | ''Congratulations'' | "Apsveicu" | 13 | 62 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs| krāsa_2=navajowhite|teksts_2=Valstis, kuras automātiski iekļuva [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā}} {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Šveice}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[six4one]] | ''If We All Give A Little'' | "Ja mēs visi nedaudz ziedosim" | 17. | 30 |- | 02 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | ''[[Arsenium]]'', [[Natālija Gordijenko]] un ''[[Connect-R]]'' | ''Loca'' | "Trakā" | 20. | 22 |- | 03 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]] | [[Edijs Batlers]] | ''Together We Are One'' | "Kopā mēs esam vienoti" | 23. | 4 |- | 04 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | ''[[Cosmos]]'' | ''[[I Hear Your Heart]]'' | "Es dzirdu tavu sirdi" | 16. | 30 |- | 05 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | [[Kristīne Gulbrandsena]] | ''Alvedansen'' | "Elfu deja" | 14. | 36 |- | 06 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | ''[[Las Ketchup]]'' | ''Bloody Mary'' | "Asiņainā Mērija" | bgcolor="#FFDEAD" | 21. | bgcolor="#FFDEAD" | 18 |- | 07 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Fabricio Faniello]] | ''I Do'' | "Jā" | 24. | 1 |- | 08 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | ''[[Texas Lightning]]'' | ''No No Never'' | "Nē, nē, nekad" | bgcolor="#FFDEAD" | 15. | bgcolor="#FFDEAD" | 36 |- | 09 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Sidsela Bīna Semāne]] | ''Twist of Love'' | "Mīlestības pinekļi" | 18. | 26 |- | 10 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dima Bilans]] | ''Never Let You Go'' | "Nekad neatlaid" | bgcolor="#FFDEAD" | 2. | bgcolor="#FFDEAD" | 248 |- | 11 | {{ESC|Maķedonija}} | Angļu,<br />[[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Jeļena Risteska]] | ''Ninanajna <small>(Нинанајна)</small>'' | — | 12. | 56 |- | 12 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Mihajs Treistariu]] | ''Tornerò'' | "Es atgriezīšos" | bgcolor="#FFDEAD" | 4. | bgcolor="#FFDEAD" | 172 |- | 13 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Hari Mata Hari]]'' | ''Lejla'' | "Leila" | bgcolor="#FFDEAD" | 3. | bgcolor="#FFDEAD" | 229 |- | 14 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | ''[[LT United]]'' | ''We Are The Winners'' | "Mēs esam uzvarētāji" | bgcolor="#FFDEAD" | 6. | bgcolor="#FFDEAD" | 168 |- | 15 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Dezs Sampsons]] | ''Teenage Life'' | "Pusaudžu dzīve" | bgcolor="#FFDEAD" | 19. | bgcolor="#FFDEAD" | 25 |- | 16 | {{ESC|Grieķija}} (rīkotāji) | Angļu | [[Anna Vissi]] | ''Everything'' | "Viss" | bgcolor="#FFDEAD" | 9. | bgcolor="#FFDEAD" | 128 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Lordi]]'' | ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' | "Smagais roks, aleluja" | 1. | 292 |- | 18 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Tīna Karola]] | ''Show Me Your Love'' | "Parādi man savu mīlestību" | bgcolor="#FFDEAD" | 7. | bgcolor="#FFDEAD" | 145 |- | 19 | {{ESC|Francija}} | Franču | [[Virdžīnija Poučeina]] | ''Il Était Temps'' | "Tas bija laiks" | bgcolor="#FFDEAD" | 22. | bgcolor="#FFDEAD" | 5 |- | 20 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Severīna Vučkoviča|Severina]] | ''Moja Štikla'' | "Mans papēdis" | 13. | 56 |- | 21 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Brajens Kenedijs]] | ''Every Song Is A Cry For Love'' | "Jebkura dziesma ir sauciens pēc mīlestība" | bgcolor="#FFDEAD" | 10. | bgcolor="#FFDEAD" | 93 |- | 22 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''Invincible'' | "Neuzvarams" | bgcolor="#FFDEAD" | 5. | bgcolor="#FFDEAD" | 170 |- | 23 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | [[Sibela Tīzūna]] | ''Süper Star'' | "Super zvaigzne" | 11. | 91 |- | 24 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | ''[[André]]'' | ''Without Your Love'' | "Bez tavas mīlestības" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 129 |} == Balsošanas tabula == === Pusfināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Athens 2006 – Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/athens-2006/semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=21 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210421061421/https://eurovision.tv/event/athens-2006/semi-final/results |archive-date=21 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2006 Semi-final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=333#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043452/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=333#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbia and Montenegro}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="23" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 150 || || || 2 || || || || 3 || || '''12''' || || || || || || || || '''12''' || '''12''' || 3 || 7 || '''12''' || 3 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 7 || 7 || '''12''' || 2 || || || || 10 || 3 || 10 || 8 || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || || || 4 || || || 5 || || || || || || 8 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || 1 || || 6 || 7 || || || || 5 || || || || || 2 || || || || 2 || || 2 || || || || 7 || || 3 || 4 || 7 || || || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Andora | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || 6 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 3 || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 58 || 1 || || || || || || 2 || || || 7 || || 3 || || || || || || || 10 || || 2 || || 2 || 1 || || || 3 || || || 5 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || || '''12''' || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 5 || 7 || || 3 || || 2 || 5 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 3 || 5 || 7 || 2 || 1 || 7 || || || || 4 || || || 3 || || || 2 || || || 4 || 6 || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Īrija | style="text-align:right;" | 79 || 3 || || || 5 || 4 || 4 || 1 || 4 || 3 || || 1 || 6 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 4 || || 3 || 2 || || 1 || 2 || 8 || || || || || || 1 || || 2 || 7 || 5 || 1 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 || || || 4 || || || || || || || || || || || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || 3 || || || 7 || 7 || || 1 || 2 || || || || || 10 || || 4 || '''12''' || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Monako | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || || 3 || || || || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || 1 || || || 8 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Maķedonija | style="text-align:right;" | 76 || 8 || || 1 || || || || || || || 8 || 10 || || || || || || || || 6 || || || || || 8 || || || || || || 10 || || || || '''12''' || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 70 || || || || || 3 || || || || 1 || || || 2 || || 7 || 1 || 8 || || 2 || || 10 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || 3 || 2 || 4 || 6 || 4 || 4 || || 3 || || 2 || || 2 || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 217 || 4 || 4 || 7 || 1 || '''12''' || 7 || 7 || 6 || 2 || 3 || 6 || 4 || 10 || 4 || 8 || '''12''' || 10 || 1 || || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || || '''12''' || || '''12''' || 5 || || '''12''' || 4 || 6 || || '''12''' || || 5 || '''12''' || 5 || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Turcija | style="text-align:right;" | 91 || || || 10 || 6 || || || || || 8 || || || 1 || || || || || || 10 || 8 || || || || || || 10 || || 8 || || || '''12''' || || || 3 || 6 || || 1 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 146 || 2 || 6 || 8 || || 6 || 10 || || 2 || || 2 || 5 || || 4 || 3 || 3 || 6 || 6 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 6 || || 10 || || 10 || || 3 || 10 || 3 || 5 || 2 || 8 || || 4 || 3 || 2 || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Somija | style="text-align:right;" | 292 || 10 || 10 || 5 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || 10 || 10 || 10 || 7 || 6 || 5 || 6 || 8 || '''12''' || '''12''' || || 5 || 8 || '''12''' || 10 || 5 || 8 || '''12''' || || 7 || || 8 || 7 || 7 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || || 2 || || || || || || || 4 || || || || || || || 1 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 4 || || || || || || || 1 || || || 2 || || || || 5 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 163 || 6 || 5 || 3 || 4 || 10 || 5 || 4 || 8 || 7 || 5 || 3 || 5 || 8 || '''12''' || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 5 || || 5 || 4 || 10 || 10 || || || 6 || 1 || || 6 || 2 || 8 || 4 || || || 1 || 6 || 4 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 || || '''12''' || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || 7 || || || || || || 7 || || || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 214 || 7 || 8 || 6 || '''12''' || 5 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 5 || 4 || 4 || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 5 || 2 || 4 || 4 || 4 || 3 || 7 || 6 || 6 || || 5 || 4 || 7 || 7 || 6 || 10 || 8 || 6 || 5 || || 4 || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 || || || || 2 || 7 || || 8 || 5 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right;" | 267 || '''12''' || 1 || '''12''' || 8 || 2 || 6 || 10 || '''12''' || 6 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 1 || 6 || 2 || 3 || 5 || 8 || '''12''' || 8 || 7 || 5 || 4 || 5 || 6 || 3 || 10 || 1 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || '''12''' || 1 || 10 || 6 || 10 || 10 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 || || || || 7 || 1 || 3 || 6 || 7 || || 1 || 2 || 7 || 5 || 2 || || 7 || || || || || || || 5 || || 1 || || || 6 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || || || || || || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 9 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Monako}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Serbija un Melnkalne}},{{Efn|name=SerbiaVotes|Balsoja tikai Serbija}} {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Turcija}} |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 6 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Vācija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Portugāle}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Andora}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |} === Fināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Athens 2006 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/athens-2006/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=21 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210421061447/https://eurovision.tv/event/athens-2006/grand-final/results |archive-date=21 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2006 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=334#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043508/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=334#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija un Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="24" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || || || || || 1 || || || || || || || || || '''12''' || || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || 4 || || 6 || 4 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || || || '''12''' || || || 3 || || || || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 1 || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 4 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 4 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || 3 || 4 || || 8 || || || || 4 || 1 || || 2 || || || || || || || || || 8 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || || 1 || 6 || || 2 || 5 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || 3 || 7 || || || 1 || || 1 || || || 3 || || 4 || 1 || || || 2 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 6 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || || 3 || 3 || || || || 1 || || || 1 || || 3 || || || || 3 || 7 || || || || 5 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || || || || || 5 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 8 || 3 || || || || 6 || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 248 || 4 || 6 || 8 || 2 || '''12''' || 7 || 7 || '''12''' || 3 || 7 || 5 || 3 || 10 || 5 || 5 || '''12''' || 8 || 2 || || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 1 || '''12''' || 2 || '''12''' || 6 || 7 || 10 || 6 || 5 || || '''12''' || 4 || 8 || 10 || 8 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || 6 || || || || || || || || || 8 || 8 || || || || || || || || 4 || || || || || 7 || || || || || || 8 || || || || 3 || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 172 || 5 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 2 || 10 || 6 || 6 || 2 || 5 || 4 || 4 || 4 || 6 || 10 || 1 || 10 || || 1 || 1 || 4 || 3 || 6 || 4 || 7 || 3 || 5 || '''12''' || '''12''' || 2 || 2 || || 10 || 2 || 7 || 2 || 2 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 229 || '''12''' || || 7 || 8 || || 2 || 10 || 10 || 6 || '''12''' || '''12''' || 8 || || 2 || || 4 || 2 || 8 || '''12''' || 10 || 6 || 4 || || 5 || 6 || 4 || 7 || 1 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || '''12''' || 2 || '''12''' || 6 || 7 || '''12''' || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 162 || 3 || 7 || || 7 || 10 || 4 || 3 || 8 || 4 || 6 || 3 || 5 || 8 || '''12''' || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 6 || || 5 || 5 || 8 || 10 || || || 6 || 1 || 4 || 4 || || 10 || 7 || 3 || || 4 || 1 || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || || 2 || || 4 || 1 || || || || || 1 || || 2 || 2 || 8 || 3 || || 1 || || || || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 128 || || 1 || 10 || || || || 4 || 1 || 10 || || 6 || || || || 8 || 3 || '''12''' || 5 || 5 || || || || 7 || 8 || 5 || 2 || 8 || || 1 || 1 || || || || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 7 || 4 |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Somija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 292 || 8 || 10 || 4 || '''12''' || 8 || 6 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 || 10 || 5 || 7 || 8 || 7 || 8 || '''12''' || '''12''' || || 8 || 7 || 10 || 10 || 6 || 7 || '''12''' || || 7 || || '''12''' || 5 || 6 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 145 || 2 || 5 || 3 || || 5 || '''12''' || 1 || 2 || || 4 || 2 || || 5 || 1 || 2 || 7 || 6 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 6 || || 10 || || 10 || || 3 || 8 || 5 || 6 || 2 || 6 || || 5 || 3 || 5 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || 3 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || 10 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || || || || || || || || 6 || || || || || || || || 2 || || || '''12''' || || 4 || || || || || 10 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 93 || 1 || 4 || 2 || 5 || 4 || 5 || 5 || 4 || || 2 || || 7 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 6 || || 4 || 3 || 2 || || 2 || 8 || 3 || 1 || || 4 || || || || 1 || 10 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 170 || 7 || 8 || 5 || 10 || 7 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 5 || 3 || 1 || 10 || 7 || 7 || 6 || 5 || || || 2 || 6 || 2 || 7 || 4 || 6 || 3 || 5 || || 6 || 2 || 3 || 7 || 5 || 5 || 10 || || || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 || || || 6 || || || || || || 7 || || || || || || || || || '''12''' || 10 || || || || 3 || || '''12''' || || '''12''' || || || 10 || || || 1 || 7 || 3 || 4 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 129 || || || 1 || || || || || || '''12''' || || || || || || || 2 || 7 || 10 || || 8 || '''12''' || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 8 || 3 || 8 || 7 || || || || 8 || || 10 || 8 || || 10 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" rowspan="2" | 8 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Monako}}, {{ESC|Serbija un Melnkalne}},{{Efn|name=SerbiaVotes}} {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Turcija}} |- | '''{{ESC|Somija}}''' || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 7 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Krievija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}} |- | {{ESC|Moldova}}|| {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Andora}} |- | {{ESC|Šveice}} || {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Ukraina}}|| {{ESC|Portugāle}} |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2006]] <!-- ==Piezīmes un atsauces== {{atsauces}} --> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2006. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 7zllbzca6evbkbkne9fm0yowsj3x29l 4490860 4490859 2026-07-06T07:56:45Z Lasks 38532 4490860 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"Feel The Rhythm"'' |attēls = Eurovision Song Contest 2006 logo.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2006|5|20|N}} |pusfināls = {{dat|2006|5|18|N}} |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Marija Menunosa]]<br />[[Sakis Ruvs]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Grieķija}} [[ERT]] |vieta = {{flaga|Grieķija}} [[Grieķija]], [[Atēnas]]<br />[[OAKA Halle]] |uzvarētājs = {{ESC|Somija}} ''[[Lordi]]'' - ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' |balsošanas sistēma = Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 37 valstis no kurām 24 iekļuva finālā. |valstis, kas debitē = {{ESC|Armēnija}} |valstis, kas atgriežas = nav |valstis, kas izstājās = {{ESC|Austrija}}<br />{{ESC|Serbija un Melnkalne}}<br />{{ESC|Ungārija}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = [[Elena Paparizu]]<br />[[Foteini Darra]]<br />[[Sakis Ruvs]]<br />Grieķu dejotāji |map = ESC 2006 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2006. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2005]] |nākamais = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007 ►]] }} '''2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2006}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2006}}) bija 51. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas notika Olimpiskajā Iekšējā Hallē, [[Atēnas|Atēnās]], [[Grieķija|Grieķijā]]. Konkursa pusfināls notika 18. maijā, bet fināls - 20. maijā. Konkursu vadīja Marija Menunosa un Sakis Ruvs, kas 2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva 3 vietu. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Grieķijā. Konkursā debitēja [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]], savukārt savu dalību atsauca [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]] un [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ungārija]]. Bija plānota [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbijas un Melnkalnes]] dalība konkursā, taču [[2006. gada Melnkalnes neatkarības referendums|Melnkalnes referenduma]] rezultātā, valsts atsauca savu dalību konkursā, bet saglabāja savas balstiesības. Par konkursa uzvarētājiem kļuva [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Somijas]] pārstāvji ''[[Lordi]]'' ar dziesmu ''[[Hard Rock Hallelujah]]''. Šī bija pirmā Somijas uzvara konkursā. == Dalībvalstis un rezultāti == Pusfinālā piedalijās 23 valstis, no kurām 10 visaugstāk novērtētākās valstis kvalificējās finālam. Finālā 24 valstis — no pusfināla kvalificējušās valstis, iepriekšējā gada desmit augstāk novērtētākās valstis un "Lielais četrinieks" ([[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]). === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} {| class="sortable wikitable" |- style="background:#ccc;" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Armēnija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[André]]'' | ''Without Your Love'' | "Bez tavas mīlestības" | 6. | 150 |- | 02 | {{ESC|Bulgārija}} | Angļu | [[Mariana Popova]] | ''Let Me Cry'' | "Ļauj man raudāt" | 17. | 36 |- | 03 | {{ESC|Slovēnija}} | Angļu | [[Anžejs Dežāns]] | ''Mr Nobody'' | "Misters Nekas" | 16. | 49 |- | 04 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|Katalāņu]] | ''[[Jenny]]'' | ''Sense tu'' | "Bez tevis" | 23. | 8 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu | [[Polina Smolova]] | ''Mum'' | "Mamma" | 22. | 10 |- | 06 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Luizs Ejli]] | ''Zjarr E Ftohtë'' | "Uguns un sals" | 14. | 58 |- | 07 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu | [[Keita Rajena]] | ''Je T'adore'' | "Es tevi apbrīnoju" | 12. | 69 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 08 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Brajens Kenedijs]] | ''Every Song Is A Cry For Love'' | "Jebkura dziesma ir sauciens pēc mīlestība" | 9. | 79 |- | 09 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Anneta Artani]] | ''Why Angels Cry'' | "Kāpēc eņģeļi raud" | 15. | 57 |- | 10 | {{ESC|Monako}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />[[Taitiešu valoda|Taitiešu]] | ''[[Séverine]]'' | ''La Coco-Dance'' | "Koko deja" | 21. | 14 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 11 | {{ESC|Maķedonija}} | Angļu,<br />[[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Jeļena Risteska]] | ''Ninanajna <small>(Нинанајна)</small>'' | — | 10. | 76 |- | 12 | {{ESC|Polija}} | Angļu,<br />[[Poļu valoda|Poļu]],<br />[[Vācu valoda|Vācu]],<br />[[Krievu valoda|Krievu]] | ''[[Ich Troje]]'' | ''Follow My Heart'' | "Seko savai sirdij" | 11. | 70 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dima Bilans]] | ''Never Let You Go'' | "Nekad neatlaid" | 3. | 217 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | [[Sibela Tīzūna]] | ''Süper Star'' | "Super zvaigzne" | 8. | 91 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Tīna Karola]] | ''Show Me Your Love'' | "Parādi man savu mīlestību" | 7 | 146 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Somija}} | Angļu | [[Lordi]]'' | ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' | "Smagais roks, Aleluja" | 1. | 292 |- | 17 | {{ESC|Nīderlande}} | Angļu,<br />[[Mākslīgā valoda|Mākslīgā]] | ''[[Treble]]'' | ''Amambanda'' | — | 20. | 22 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />Franču | ''[[LT United]]'' | ''We Are The Winners'' | "Mēs esam uzvarētāji" | 5. | 163 |- | 19 | {{ESC|Portugāle}} | Angļu,<br />[[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | ''[[Nonstop]]'' | ''Coisas de nada (Gonna Make You Dance)'' | "Nenozīmīgas leitas (Liks tev dejot)" | 19. | 26 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 20 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''Invincible'' | "Neuzvarams" | 4. | 214 |- | 21 | {{ESC|Igaunija}} | Angļu | [[Santra Oksenrajra]] | ''Through My Window'' | "Caur manu logu" | 18. | 28 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 22 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Hari Mata Hari]]'' | ''Lejla'' | "Leila" | 2. | 267 |- | 23 | {{ESC|Islande}} | Angļu | ''[[Silvía Night]]'' | ''Congratulations'' | "Apsveicu" | 13 | 62 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs| krāsa_2=navajowhite|teksts_2=Valstis, kuras automātiski iekļuva [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā}} {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Šveice}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | ''[[six4one]] | ''If We All Give A Little'' | "Ja mēs visi nedaudz ziedosim" | 17. | 30 |- | 02 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | ''[[Arsenium]]'', [[Natālija Gordijenko]] un ''[[Connect-R]]'' | ''Loca'' | "Trakā" | 20. | 22 |- | 03 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[Ivrits]] | [[Edijs Batlers]] | ''Together We Are One'' | "Kopā mēs esam vienoti" | 23. | 4 |- | 04 | {{ESC|Latvija}} | Angļu | ''[[Cosmos]]'' | ''[[I Hear Your Heart]]'' | "Es dzirdu tavu sirdi" | 16. | 30 |- | 05 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | [[Kristīne Gulbrandsena]] | ''Alvedansen'' | "Elfu deja" | 14. | 36 |- | 06 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | ''[[Las Ketchup]]'' | ''Bloody Mary'' | "Asiņainā Mērija" | bgcolor="#FFDEAD" | 21. | bgcolor="#FFDEAD" | 18 |- | 07 | {{ESC|Malta}} | Angļu | [[Fabricio Faniello]] | ''I Do'' | "Jā" | 24. | 1 |- | 08 | {{ESC|Vācija}} | Angļu | ''[[Texas Lightning]]'' | ''No No Never'' | "Nē, nē, nekad" | bgcolor="#FFDEAD" | 15. | bgcolor="#FFDEAD" | 36 |- | 09 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Sidsela Bīna Semāne]] | ''Twist of Love'' | "Mīlestības pinekļi" | 18. | 26 |- | 10 | {{ESC|Krievija}} | Angļu | [[Dima Bilans]] | ''Never Let You Go'' | "Nekad neatlaid" | bgcolor="#FFDEAD" | 2. | bgcolor="#FFDEAD" | 248 |- | 11 | {{ESC|Maķedonija}} | Angļu,<br />[[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Jeļena Risteska]] | ''Ninanajna <small>(Нинанајна)</small>'' | — | 12. | 56 |- | 12 | {{ESC|Rumānija}} | Angļu,<br />[[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Mihajs Treistariu]] | ''Tornerò'' | "Es atgriezīšos" | bgcolor="#FFDEAD" | 4. | bgcolor="#FFDEAD" | 172 |- | 13 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[Hari Mata Hari]]'' | ''Lejla'' | "Leila" | bgcolor="#FFDEAD" | 3. | bgcolor="#FFDEAD" | 229 |- | 14 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu,<br />[[Franču valoda|Franču]] | ''[[LT United]]'' | ''We Are The Winners'' | "Mēs esam uzvarētāji" | bgcolor="#FFDEAD" | 6. | bgcolor="#FFDEAD" | 168 |- | 15 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | Angļu | [[Dezs Sampsons]] | ''Teenage Life'' | "Pusaudžu dzīve" | bgcolor="#FFDEAD" | 19. | bgcolor="#FFDEAD" | 25 |- | 16 | {{ESC|Grieķija}} (rīkotāji) | Angļu | [[Anna Vissi]] | ''Everything'' | "Viss" | bgcolor="#FFDEAD" | 9. | bgcolor="#FFDEAD" | 128 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Somija}} | Angļu | ''[[Lordi]]'' | ''[[Hard Rock Hallelujah]]'' | "Smagais roks, aleluja" | 1. | 292 |- | 18 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Tīna Karola]] | ''Show Me Your Love'' | "Parādi man savu mīlestību" | bgcolor="#FFDEAD" | 7. | bgcolor="#FFDEAD" | 145 |- | 19 | {{ESC|Francija}} | Franču | [[Virdžīnija Poučeina]] | ''Il Était Temps'' | "Tas bija laiks" | bgcolor="#FFDEAD" | 22. | bgcolor="#FFDEAD" | 5 |- | 20 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Severīna Vučkoviča|Severina]] | ''Moja Štikla'' | "Mans papēdis" | 13. | 56 |- | 21 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | [[Brajens Kenedijs]] | ''Every Song Is A Cry For Love'' | "Jebkura dziesma ir sauciens pēc mīlestība" | bgcolor="#FFDEAD" | 10. | bgcolor="#FFDEAD" | 93 |- | 22 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | [[Karola Hegkvista|Karola]] | ''Invincible'' | "Neuzvarams" | bgcolor="#FFDEAD" | 5. | bgcolor="#FFDEAD" | 170 |- | 23 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|Turku]] | [[Sibela Tīzūna]] | ''Süper Star'' | "Super zvaigzne" | 11. | 91 |- | 24 | {{ESC|Armēnija}} | Angļu | ''[[André]]'' | ''Without Your Love'' | "Bez tavas mīlestības" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 129 |} == Balsošanas tabula == === Pusfināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Athens 2006 – Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/athens-2006/semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=21 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210421061421/https://eurovision.tv/event/athens-2006/semi-final/results |archive-date=21 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2006 Semi-final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=333#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043452/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=333#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbia and Montenegro}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="23" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Armēnija | style="text-align:right;" | 150 || || || 2 || || || || 3 || || '''12''' || || || || || || || || '''12''' || '''12''' || 3 || 7 || '''12''' || 3 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 7 || 7 || '''12''' || 2 || || || || 10 || 3 || 10 || 8 || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || || || 4 || || || 5 || || || || || || 8 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || 1 || || 6 || 7 || || || || 5 || || || || || 2 || || || || 2 || || 2 || || || || 7 || || 3 || 4 || 7 || || || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Andora | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 10 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || 6 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 3 || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 58 || 1 || || || || || || 2 || || || 7 || || 3 || || || || || || || 10 || || 2 || || 2 || 1 || || || 3 || || || 5 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || || '''12''' || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 5 || 7 || || 3 || || 2 || 5 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 3 || 5 || 7 || 2 || 1 || 7 || || || || 4 || || || 3 || || || 2 || || || 4 || 6 || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Īrija | style="text-align:right;" | 79 || 3 || || || 5 || 4 || 4 || 1 || 4 || 3 || || 1 || 6 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 4 || || 3 || 2 || || 1 || 2 || 8 || || || || || || 1 || || 2 || 7 || 5 || 1 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 || || || 4 || || || || || || || || || || || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || 3 || || || 7 || 7 || || 1 || 2 || || || || || 10 || || 4 || '''12''' || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Monako | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || || 3 || || || || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || 1 || || || 8 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Maķedonija | style="text-align:right;" | 76 || 8 || || 1 || || || || || || || 8 || 10 || || || || || || || || 6 || || || || || 8 || || || || || || 10 || || || || '''12''' || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 70 || || || || || 3 || || || || 1 || || || 2 || || 7 || 1 || 8 || || 2 || || 10 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || 3 || 2 || 4 || 6 || 4 || 4 || || 3 || || 2 || || 2 || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 217 || 4 || 4 || 7 || 1 || '''12''' || 7 || 7 || 6 || 2 || 3 || 6 || 4 || 10 || 4 || 8 || '''12''' || 10 || 1 || || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || || '''12''' || || '''12''' || 5 || || '''12''' || 4 || 6 || || '''12''' || || 5 || '''12''' || 5 || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Turcija | style="text-align:right;" | 91 || || || 10 || 6 || || || || || 8 || || || 1 || || || || || || 10 || 8 || || || || || || 10 || || 8 || || || '''12''' || || || 3 || 6 || || 1 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 146 || 2 || 6 || 8 || || 6 || 10 || || 2 || || 2 || 5 || || 4 || 3 || 3 || 6 || 6 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 6 || || 10 || || 10 || || 3 || 10 || 3 || 5 || 2 || 8 || || 4 || 3 || 2 || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Somija | style="text-align:right;" | 292 || 10 || 10 || 5 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 10 || 8 || 8 || '''12''' || 10 || 10 || 10 || 7 || 6 || 5 || 6 || 8 || '''12''' || '''12''' || || 5 || 8 || '''12''' || 10 || 5 || 8 || '''12''' || || 7 || || 8 || 7 || 7 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || || 2 || || || || || || || 4 || || || || || || || 1 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 4 || || || || || || || 1 || || || 2 || || || || 5 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 163 || 6 || 5 || 3 || 4 || 10 || 5 || 4 || 8 || 7 || 5 || 3 || 5 || 8 || '''12''' || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 5 || || 5 || 4 || 10 || 10 || || || 6 || 1 || || 6 || 2 || 8 || 4 || || || 1 || 6 || 4 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 || || '''12''' || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || 7 || || || || || || 7 || || || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 214 || 7 || 8 || 6 || '''12''' || 5 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 5 || 4 || 4 || 10 || 7 || 8 || '''12''' || 5 || 2 || 4 || 4 || 4 || 3 || 7 || 6 || 6 || || 5 || 4 || 7 || 7 || 6 || 10 || 8 || 6 || 5 || || 4 || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 || || || || 2 || 7 || || 8 || 5 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right;" | 267 || '''12''' || 1 || '''12''' || 8 || 2 || 6 || 10 || '''12''' || 6 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 1 || 6 || 2 || 3 || 5 || 8 || '''12''' || 8 || 7 || 5 || 4 || 5 || 6 || 3 || 10 || 1 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || '''12''' || 1 || 10 || 6 || 10 || 10 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 62 || || || || 7 || 1 || 3 || 6 || 7 || || 1 || 2 || 7 || 5 || 2 || || 7 || || || || || || || 5 || || 1 || || || 6 || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || || || || || || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 9 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Monako}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Serbija un Melnkalne}},{{Efn|name=SerbiaVotes|Balsoja tikai Serbija}} {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Turcija}} |- ! scope="row" | 8 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 6 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Spānija}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Vācija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Portugāle}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Andora}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |} === Fināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Athens 2006 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/athens-2006/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=21 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210421061447/https://eurovision.tv/event/athens-2006/grand-final/results |archive-date=21 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2006 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=334#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=13 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043508/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=334#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija un Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="24" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || || || || || 1 || || || || || || || || || '''12''' || || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || 4 || || 6 || 4 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || || || '''12''' || || || 3 || || || || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 1 || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 4 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 4 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || 3 || 4 || || 8 || || || || 4 || 1 || || 2 || || || || || || || || || 8 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || || 1 || 6 || || 2 || 5 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || 3 || 7 || || || 1 || || 1 || || || 3 || || 4 || 1 || || || 2 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 6 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 1 || || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || || 3 || 3 || || || || 1 || || || 1 || || 3 || || || || 3 || 7 || || || || 5 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || || || || || 5 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 8 || 3 || || || || 6 || 1 || || || || || || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 248 || 4 || 6 || 8 || 2 || '''12''' || 7 || 7 || '''12''' || 3 || 7 || 5 || 3 || 10 || 5 || 5 || '''12''' || 8 || 2 || || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 1 || '''12''' || 2 || '''12''' || 6 || 7 || 10 || 6 || 5 || || '''12''' || 4 || 8 || 10 || 8 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || 6 || || || || || || || || || 8 || 8 || || || || || || || || 4 || || || || || 7 || || || || || || 8 || || || || 3 || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 172 || 5 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 6 || 2 || 10 || 6 || 6 || 2 || 5 || 4 || 4 || 4 || 6 || 10 || 1 || 10 || || 1 || 1 || 4 || 3 || 6 || 4 || 7 || 3 || 5 || '''12''' || '''12''' || 2 || 2 || || 10 || 2 || 7 || 2 || 2 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 229 || '''12''' || || 7 || 8 || || 2 || 10 || 10 || 6 || '''12''' || '''12''' || 8 || || 2 || || 4 || 2 || 8 || '''12''' || 10 || 6 || 4 || || 5 || 6 || 4 || 7 || 1 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || '''12''' || 2 || '''12''' || 6 || 7 || '''12''' || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 162 || 3 || 7 || || 7 || 10 || 4 || 3 || 8 || 4 || 6 || 3 || 5 || 8 || '''12''' || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 6 || || 5 || 5 || 8 || 10 || || || 6 || 1 || 4 || 4 || || 10 || 7 || 3 || || 4 || 1 || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || || 2 || || 4 || 1 || || || || || 1 || || 2 || 2 || 8 || 3 || || 1 || || || || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 128 || || 1 || 10 || || || || 4 || 1 || 10 || || 6 || || || || 8 || 3 || '''12''' || 5 || 5 || || || || 7 || 8 || 5 || 2 || 8 || || 1 || 1 || || || || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 7 || 4 |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Somija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 292 || 8 || 10 || 4 || '''12''' || 8 || 6 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || 10 || 7 || '''12''' || '''12''' || 10 || 7 || 10 || 5 || 7 || 8 || 7 || 8 || '''12''' || '''12''' || || 8 || 7 || 10 || 10 || 6 || 7 || '''12''' || || 7 || || '''12''' || 5 || 6 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 145 || 2 || 5 || 3 || || 5 || '''12''' || 1 || 2 || || 4 || 2 || || 5 || 1 || 2 || 7 || 6 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 6 || || 10 || || 10 || || 3 || 8 || 5 || 6 || 2 || 6 || || 5 || 3 || 5 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || 3 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || 10 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || || || || || || || || 6 || || || || || || || || 2 || || || '''12''' || || 4 || || || || || 10 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 93 || 1 || 4 || 2 || 5 || 4 || 5 || 5 || 4 || || 2 || || 7 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 6 || || 4 || 3 || 2 || || 2 || 8 || 3 || 1 || || 4 || || || || 1 || 10 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 170 || 7 || 8 || 5 || 10 || 7 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 5 || 3 || 1 || 10 || 7 || 7 || 6 || 5 || || || 2 || 6 || 2 || 7 || 4 || 6 || 3 || 5 || || 6 || 2 || 3 || 7 || 5 || 5 || 10 || || || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 91 || || || 6 || || || || || || 7 || || || || || || || || || '''12''' || 10 || || || || 3 || || '''12''' || || '''12''' || || || 10 || || || 1 || 7 || 3 || 4 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 129 || || || 1 || || || || || || '''12''' || || || || || || || 2 || 7 || 10 || || 8 || '''12''' || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 8 || 3 || 8 || 7 || || || || 8 || || 10 || 8 || || 10 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" rowspan="2" | 8 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Monako}}, {{ESC|Serbija un Melnkalne}},{{Efn|name=SerbiaVotes}} {{ESC|Slovēnija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Turcija}} |- | '''{{ESC|Somija}}''' || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Polija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" | 7 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Krievija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Īrija}} |- | {{ESC|Moldova}}|| {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Andora}} |- | {{ESC|Šveice}} || {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Ukraina}}|| {{ESC|Portugāle}} |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2006]] <!-- ==Piezīmes un atsauces== {{atsauces}} --> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2006. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 9adgtkpkcxool7f531zoturfo0vkz58 0 13684 4490862 4451191 2026-07-06T08:04:34Z Lasks 38532 4490862 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"True Fantasy"'' |attēls = Helsinki ESC 2007.png |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2007|5|12|N}} |pusfināls = {{dat|2007|5|10|N}} |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Jāna Pelkonena]]<br />[[Miko Lepilampi]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Somija}} [[YLE]] |vieta = {{flaga|Somija}} [[Helsinki]], [[Somija]]<br />[[Hartwall Arena]] |uzvarētājs = {{ESC|Serbija}} [[Marija Šerifoviča]] - ''[[Molitva]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam, balstoties uz saņemtajām balsīm. Visas dalībvalstis paziņo punktus, kurus kopā saskaitot noskaidro uzvarētāju. |dalībvalstis = 42 kopā - 28 pusfinālā; 24 finālā, no kurām 10 iekļuva no pusfināla. |valstis, kas debitē = {{ESC|Čehija}}<br />{{ESC|Gruzija}}<br />{{ESC|Melnkalne}}<br />{{ESC|Serbija}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}<br />{{ESC|Ungārija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Monako}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = ''[[Apocalyptica]]'', [[Lordi]] |map = ESC 2007 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2007. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2006]] |nākamais = [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008 ►]] }} '''2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2007}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2007}}) bija 52. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]], [[2007. gads|2007]]. gada 10. un 12. maijā. Tiesības rīkot konkursu Somija ieguva [[2006. gads|2006]]. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētājiem kļuva grupa "[[Lordi]]". Par 2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva [[Serbija]]s pārstāve [[Marija Šerifoviča]] ar dziesmu ''[[Molitva]]''. [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja grupa "[[Bonaparti.lv]] ar dziesmu "Questa Notte", kas ieguva 16. vietu. Pirmoreiz konkursā piedalījās [[Čehija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Čehija]], [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Gruzija]], [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]] un [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]]. == Dalībvalstis == === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pusfināls notika 2007. gada 10. maijā plkst. 22.00 pēc Latvijas laika. Pirmoreiz tajā piedalījās 28 valstis. {| class="sortable wikitable" width=100% |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Bulgārija}} | bulgāru | Elica Todorova un Stojans Jankulovs | "Вода" | Ūdens | 6 | 146 |- | 02 | {{ESC|Izraēla}} | angļu, franču, ebreju | Teapacks | "Push the Button" | Nospied pogu | 24 | 17 |- | 03 | {{ESC|Kipra}} | franču | Evridiki | "Comme Ci, Comme Ça" | Ne šā, ne tā | 15 | 65 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Baltkrievija}} | angļu | [[Dmitrijs Kolduns]] | "Work Your Magic" | Pielieto savas burvju spējas | 4 | 176 |- | 05 | {{ESC|Islande}} | angļu | Eirikurs Hauksons | "Valentine Lost" | Apmaldījies Valentīns | 13 | 77 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Gruzija}} | angļu | Sofo | "Visionary Dream" | Sapņotāja sapnis | 8 | 123 |- | 07 | {{ESC|Melnkalne}} | serbu | Stevans Fadijs | "Аjде, крочи" | Aiziet, laižam | 23 | 33 |- | 08 | {{ESC|Šveice}} | angļu | [[DJ BoBo]] | "Vampires Are Alive" | Vampīri ir dzīvi | 20 | 40 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Moldova}} | angļu | Natālija Barbu | "Fight" | Cīņa | 10 | 91 |- | 10 | {{ESC|Nīderlande}} | angļu | Edsīlija Rombleja | "On Top of the World" | Pasaules virsotnē | 21 | 38 |- | 11 | {{ESC|Albānija}} | angļu, albāņu | Frederik Ndoki | "Hear My Plea" | Ieklausies manā lūgumā | 17 | 49 |- | 12 | {{ESC|Dānija}} | angļu | DQ | "Drama Queen" | Drāmas karaliene | 19 | 45 |- | 13 | {{ESC|Horvātija}} | horvātu, angļu | Dragonfly pied. Dado Topičam | "Vjerujem U Ljubav" | Ticam mīlestībai | 16 | 54 |- | 14 | {{ESC|Polija}} | angļu | The Jet Set | "Time To Party" | Laiks ballītei | 14 | 75 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Serbija}} | serbu | [[Marija Šerifoviča]] | "[[Molitva]]" | Lūgšana | 1 | 298 |- | 16 | {{ESC|Čehija}} | čehu | Kabát | "Malá Dáma" | Mazā dāma | 28 | 1 |- | 17 | {{ESC|Portugāle}} | portugāļu, angļu, spāņu ... | Sabrina | "Dança Comigo" | Dejo ar mani | 11 | 88 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Maķedonija}} | maķedoniešu, angļu | Karolina | "Mojot Svet" | Mana pasaule | 9 | 97 |- | 19 | {{ESC|Norvēģija}} | angļu, spāņu | Guri Šanke | "Ven a bailar conmigo" | Dejo ar mani | 18 | 48 |- | 20 | {{ESC|Malta}} | angļu | Olīvija Lūsia | "Vertigo" | Reibonis | 25 | 15 |- | 21 | {{ESC|Andora}} | kataloniešu, angļu | Anonymous | "Salvem El Món" | Glābsim pasauli | 12 | 80 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 22 | {{ESC|Ungārija}} | angļu | Magdi Rūsa | "Unsubstantial Blues" | Nenozīmīgs blūzs | 2 | 224 |- | 23 | {{ESC|Igaunija}} | angļu | Gerli Padara | "Partners in Crime" | Līdzdalībnieki noziegumā | 22 | 33 |- | 24 | {{ESC|Beļģija}} | angļu | The KMG's | "LovePower" | Mīlestības spēks | 26 | 14 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 25 | {{ESC|Slovēnija}} | slovēņu | Alenka Gotara | "Cvet Z Juga" | Dienvidu zieds | 7 | 140 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 26 | {{ESC|Turcija}} | angļu | Kenans Dogulu | "Shake It Up Şekerim" | Sapurini to, saldumiņ | 3 | 197 |- | 27 | {{ESC|Austrija}} | angļu | Ēriks Papilaja | "Get A Life - Get Alive" | Tiec pie dzīves - kļūsti dzīvs | 27 | 4 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 28 | {{ESC|Latvija}} | itāļu | [[Bonaparti.lv]] | "[[Questa Notte]]" | Šī nakts | 5 | 168 |} === Fināls === Fināla dalībvalstis bija: * Četras automātiski kvalificējušās valstis ([[Francija]], [[Lielbritānija]], [[Spānija]] un [[Vācija]]). * Pirmo 10 vietu ieguvējas 2006. gada konkursā (neskaitot automātiski kvalificētās). * Pirmo 10 vietu ieguvējas pusfinālā. Fināls notika 2007. gada 12. maijā plkst. 22.00 pēc Latvijas laika. {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | bosniešu, serbu | Marija Šestiča | "Rijeka Bez Imena" | Upe bez vārda | 11 | 106 |- | 02 | {{ESC|Spānija}} | spāņu, angļu | D'NASH | "I Love You Mi Vida" | Es mīlu tevi, mana dzīve | 20 | 43 |- | 03 | {{ESC|Baltkrievija}} | angļu | [[Dmitrijs Kolduns]] | "Work Your Magic" | Pielieto savas burvju spējas | 6 | 145 |- | 04 | {{ESC|Īrija}} | angļu | Dervish | "[[They Can't Stop The Spring]]" | Viņiem neapstādināt pavasari | 24 | 5 |- | 05 | {{ESC|Somija}} | angļu | [[Hanna Pakarinena]] | "Leave Me Alone" | Liec mani mierā | 17 | 53 |- | 06 | {{ESC|Maķedonija}} | maķedoniešu, angļu | Karolina | "Mojot Svet" | Mana pasaule | 14 | 73 |- | 07 | {{ESC|Slovēnija}} | slovēņu | Alenka Gotara | "Cvet z juga" | Dienvidu zieds | 15 | 66 |- | 08 | {{ESC|Ungārija}} | angļu | Magdi Rūsa | "Unsubstantial Blues" | Nenozīmīgs blūzs | 9 | 128 |- | 09 | {{ESC|Lietuva}} | angļu | 4Fun | "Love Or Leave" | Mīli vai ej projām | 21 | 28 |- | 10 | {{ESC|Grieķija}} | angļu | Sarbels | "Yassou Maria" | Sveika, Marija | 7 | 139 |- | 11 | {{ESC|Gruzija}} | angļu | Sofo | "Visionary Dream" | Sapņotāja sapnis | 12 | 97 |- | 12 | {{ESC|Zviedrija}} | angļu | The Ark | "The Worrying Kind" | Tāds, kurš uztraucas | 18 | 51 |- | 13 | {{ESC|Francija}} | franču, angļu | Les Fatals Picards | "L'Amour À La Française" | Franciskā mīlestība | 22 | 19 |- | 14 | {{ESC|Latvija}} | itāļu | [[Bonaparti.lv]] | "Questa Notte" | Šī nakts | 16 | 54 |- | 15 | {{ESC|Krievija}} | angļu | [[Serebro]] | "Song #1" | Dziesma Nr. 1 | 3 | 207 |- | 16 | {{ESC|Vācija}} | vācu, angļu | Rodžers Cicero | "Frauen regier'n die Welt" | Sievietes pārvalda pasauli | 19 | 49 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Marija Šerifoviča]] | ''[[Molitva]]'' | "Lūgšana" | 1. | 268 |- | 18 | {{ESC|Ukraina}} | ukraiņu, vācu, krievu, angļu... | [[Andrijs Danilko|Verka Serdjučka]] | "Dancing Lasha Tumbai" | Dejojam Laša Tumbai | 2 | 235 |- | 19 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | angļu | Scooch | "Flying the Flag (for You)" | Lidinām karogu tev | 23 | 19 |- | 20 | {{ESC|Rumānija}} | angļu, itāļu, spāņu ... | Todomondo | "Люби, люби, I love you" | Mīli, mīli, es mīlu tevi | 13 | 84 |- | 21 | {{ESC|Bulgārija}} | bulgāru | Elica Todorova un Stojans Jankulovs | "Вода" | Ūdens | 5 | 157 |- | 22 | {{ESC|Turcija}} | angļu | Kenans Dogulu | "Shake It Up Şekerim" | Sapurini to, saldumiņ | 4 | 163 |- | 23 | {{ESC|Armēnija}} | angļu, armēņu | Haiko | "Anytime You Need" | Ikreiz, kad tev vajag | 8 | 138 |- | 24 | {{ESC|Moldova}} | angļu | Natālija Barbu | "Fight" | Cīņa | 10 | 109 |- |} == Balsošanas rezultāti == === Fināls === {|class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 85%" !colspan="2" rowspan="2" | !colspan="43"|Telebalsošanas rezultāti <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/event/scoreboard?event=435|title=Eurvision Song Contest 2007 Official results table|publisher=Eurovision.tv|accessdate=2008-02-04}}</ref> |- ![[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|16px|Punktu Summa]] ![[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|16px|Albānija]] ![[Attēls:19px-ESCAndora.svg|16px|Andora]] ![[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|16px|Armēnija]] ![[Attēls:19px-ESCAustrija.svg|16px|Austrija]] ![[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|16px|Baltkrievija]] ![[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|16px|Beļģija]] ![[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|16px|Bosnija un Hercegovina]] ![[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|16px|Bulgārija]] ![[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|16px|Horvātija]] ![[Attēls:19px-ESCKipra.svg|16px|Kipra]] ![[Attēls:19px-ESCCehija.svg|16px|Čehija]] ![[Attēls:19px-ESCDanija.svg|16px|Dānija]] ![[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|16px|Igaunija]] ![[Attēls:19px-ESCSomija.svg|16px|Somija]] ![[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|16px|Francija]] ![[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|16px|Maķedonija]] ![[Attēls:19px-ESCGruzija.svg|16px|Gruzija]] ![[Attēls:19px-ESCVacija.svg|16px|Vācija]] ![[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|16px|Grieķija]] ![[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|16px|Ungārija]] ![[Attēls:19px-ESCIslande.svg|16px|Islande]] ![[Attēls:19px-ESCIrija.svg|16px|Īrija]] ![[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|16px|Izraēla]] ![[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|16px|Latvija]] ![[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|16px|Lietuva]] ![[Attēls:19px-ESCMalta.svg|16px|Malta]] ![[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|16px|Moldova]] ![[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|16px|Melnkalne]] ![[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg|16px|Norvēģija]] ![[Attēls:19px-ESCPolija.svg|16px|Polija]] ![[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|16px|Portugāle]] ![[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|16px|Rumānija]] ![[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|16px|Krievija]] ![[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|16px|Serbija]] ![[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|16px|Slovēnija]] ![[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|16px|Spānija]] ![[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|16px|Zviedrija]] ![[Attēls:19px-ESCSveice.svg|16px|Šveice]] ![[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg|16px|Nīderlande]] ![[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|16px|Turcija]] ![[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|16px|Ukraina]] ![[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|16px|Lielbritānija]] |- !rowspan="25" |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg|19px|Dalībvalstis]] | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Bosnija un Hercegovina]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |106||8||0||1||8||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||10||0||4||7||0||0||1||4||0||3||0||0||0||0||0||0||0||0||0||7||6||0||0||0||0||8||8||0||6||8||7||10||0||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Spānija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |43||'''12'''||0||0||0||0||3||0||0||0||0||0||0||0||0||6||0||0||0||1||0||0||0||2||0||0||2||0||4||0||0||8||0||0||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||5||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Baltkrievija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |145||2||0||10||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||4||1||0||6||2||0||7||0||0||7||8||0||5||4||4||0||'''12'''||8||7||10||10||3||0||7||1||1||'''12'''||2||0||0||0||0||0||0||'''12'''||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Īrija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |5||5||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0|| ||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Somija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |53||0||7||0||0||1||0||0||0||0||0||0||4||6|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||0||1||0||0||'''12'''||0||0||0||5||0||0||0||4||0||0||0||0||0||0||1||'''12'''||0||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |73||3||0||0||1||0||0||8||10||8||0||5||0||0||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||1||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||10||0||0||0||0||0||10||10||0||0||6||0||1||0||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Slovēnija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |66||0||0||0||0||4||2||7||0||7||0||0||0||0||0||0||6||0||0||0||0||0||0||0||4||1||5||0||8||0||4||3||0||3||5|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||3||0||0||0||0||4||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Ungārija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |128||0||6||0||2||0||5||0||0||4||0||0||8||4||10||0||0||5||7||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||8||5||0||5||4||1||0||0||8||2||2||8||0||'''12'''||5||0||8||3||4||0||0||2 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Lietuva]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |28||0||1||0||0||2||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||'''12'''||0||10|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||3 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Grieķija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |139||7||0||8||0||3||8||3||'''12'''|| ||'''12'''||3||1||0||0||3||3||4||10|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||7||5||0||1||0||0||0||6||0||0||0||0||10||0||4||0||2||4||4||5||4||0||10 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Gruzija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |97||0||0||5||0||6||6||1||0||2||1||1||0||5||7||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||3||2|| ||1||6||6||'''12'''||0||4||0||0||5||0||0||7||0||2||0||0||0||2||5||8||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Zviedrija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |51||0||2||0||0||0||0||0||0||0||0||0||'''12'''||0||8||0||0||0||0||0||0||10||0||0||0||0||0||0||0||'''12'''||0||0||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||0||0||7 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Francija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |19||4||8||2||0||0||0||0||0||0||0||0||0||2||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||0||0||0||0||0||0||0||3||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Latvija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |54||0||0||0||0||0||0||0||0||1||0||0||0||10||0||0||0||0||0||0||0||0||10||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||10||4||0||0||3||1||0||2||0||0||6||0||0||0||3||0||0||4 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Krievija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |207||0||3||'''12'''||0||'''12'''||0||2||5||3||7||6||2||'''12'''||3||2||5||7||6||8||6||1||6||8||7||6||6||8||6||5||3||4||3|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||7||3||4||5||0||0||8||10||6 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Vācija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |49||6||5||0||7||0||0||0||0||0||0||0||5||3||1||0||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||0||2||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||5||1||7||6||0||0||1 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background-color:#FFDEAD" | '''[[Serbija]]''' || style="text-align:right; |'''268'''||1||0||7||'''12'''||7||7||'''12'''||6||'''12'''||3||8||6||0||'''12'''||8||'''12'''||6||8||4||'''12'''||7||4||3||3||0||8||5||'''12'''||10||8||5||6||5|| style="text-align:left; bgcolor="#FFDEAD" | ||'''12'''||1||10||'''12'''||8||0||6||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Ukraina]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |235||0||'''12'''||6||4||10||1||5||3||5||4||'''12'''||3||8||6||4||2||10||5||7||3||6||8||10||'''12'''||8||3||7||2||2||'''12'''||'''12'''||4||8||3||4||7||3||2||1||3|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||8 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Lielbritānija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |19||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||7||0||0||0||'''12'''||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Rumānija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |84||0||10||0||3||0||0||0||2||0||5||0||0||0||0||7||0||0||0||2||8||0||3||7||1||0||0||'''12'''||0||0||0|||7|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||1||0||0||'''12'''||0||0||0||2||2||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Bulgārija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |157||0||0||4||6||0||4||6|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||6||10||7||0||1||5||5||8||0||4||'''12'''||10||0||0||0||2||0||7||3||5||0||0||6||5||4||6||7||10||0||0||0||6||3||5 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Turcija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |163||10||0||0||10||0||'''12'''||10||7||0||0||0||10||0||4||'''12'''||10||2||'''12'''||0||1||3||0||0||0||0||0||1||1||7||0||0||7||2||0||0||0||7||10||'''12'''|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||1||'''12''' |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Armēnija]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |138||0||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||5||5||10||0||8||0||8||10||0||0||0||10||0||'''12'''||2||6||0||0||0||5||0||0||0||2||0||0||10||0||0||10||0||0||8||0||0||10||'''12'''||5||0 |- | style="text-align:left; background-color:#f2f2f2" | [[Moldova]] || style="text-align:right; background-color:#f2f2f2" |109||0||4||3||0||8||0||0||4||0||2||0||0||0||2||0||1||3||0||10||5||0||2||4||0||2||0|| style="text-align:left; background-color:#efefef" | ||0||1||6||10||'''12'''||6||1||1||6||2||0||0||7||7||0 |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2007]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2007. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] ipjqhubnnce492ij6gwt6a5erc85hmd 0 14805 4490903 4489203 2026-07-06T10:31:59Z Vylks 50297 4490903 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Anglija | Badge = Arms of The Football Association (include star).svg | Badge_size = 170px | FIFA Trigramme = ENG | Nickname = Trīs lauvas<br /> (''Three Lions'') | Association = [[Anglijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] ([[Eiropa]]) | Coach = {{flaga|GER}} [[Tomass Tuhels]] | Asst Manager = | Captain = [[Harijs Keins]] | Vice-Captain = | Most caps = [[Pīters Šiltons]] (125) | Top scorer = [[Harijs Keins]] (85) | Home Stadium = [[Vemblija stadions]] ([[Londona]]) | FIFA Rank = {{Nft rank|4.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 3. | FIFA max date = 2012. gada augusts—septembris, 2021. gada septembris—oktobris, 2023. gada novembris | FIFA min = 27. | FIFA min date = 1996. gada februāris | pattern_la1 = _eng26H | pattern_b1 = _eng26H | pattern_ra1 = _eng26H | pattern_sh1 = _eng26H | pattern_so1 = _eng26Hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _eng26A | pattern_b2 = _eng26A | pattern_ra2 = _eng26A | pattern_sh2 = _eng26A | pattern_so2 = _eng26Al | leftarm2 = fe080a | body2 = fe080a | rightarm2 = fe080a | shorts2 = 000040 | socks2 = fe080a | First game = {{fb|SCO}} 0:0 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Partika]], [[Skotija]]; {{dat|1872|11|30||bez}}) | Largest win = {{fb|IRL|patr}} 0:13 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Belfāsta]], [[Īrija]]; {{dat|1882|2|18||bez}}) | Largest loss = {{fb|HUN|1949}} 7:1 {{fb-rt|ENG}}<br />([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1954|5|23||bez}}) | World cup apps = 17 | World cup first = 1950 | World cup best = '''Čempioni:''' [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 11 | Regional cup first = [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] | Regional cup best = 2. vieta: [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]], [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] }} '''Anglijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Anglija|Angliju]] starptautiskās futbola sacensībās. Anglijas futbola izlasi pārvalda [[Anglijas Futbola asociācija]]. Anglijas izlase [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966.]] gadā uzvarēja [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātā futbolā]]. Anglijas izlase, kas ir futbola dzimtenes pārstāvji, piedalījās pirmajās oficiālajās [[Futbols|futbola]] valsts sacīkstēs, 1872. gada 30. novembrī cīnoties neizšķirti 0:0 ar [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Turpmāko 40 gadu laikā Anglijas izlase aizvadīja spēles vienīgi ar citām [[Lielbritānija]]s valstu izlasēm ([[Skotijas futbola izlase|Skotiju]], [[Velsas futbola izlase|Velsu]] un [[Īrijas futbola izlase|Īriju]]). Anglijas izlase nepiedalījās pirmajos trijos [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]], pirmoreiz tajā startējot tikai [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gadā]]. [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada Pasaules čempionātā]], kas notika tieši [[Anglija|Anglijā]], Anglijas izlase pirmo un vienīgo reizi ieguva [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausu]]. Kopš tā laika Anglijas izlase allaž ir starp favorītiem visos turnīros, taču lielajos finālturnīros ([[FIFA Pasaules kauss|Pasaules]] un [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]) kopš 1966. gada vairs nav uzvarējusi. Lielākais panākums Eiropas čempionātā ir 2. vieta ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]]'', kas notika 2021. gadā, un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]. gadā. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — Grupu turnīrs * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Ceturtdaļfināls * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Grupu turnīrs * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Ceturtdaļfināls * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — '''Čempioni''' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — Ceturtdaļfināls * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nekvalificējās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Ceturtdaļfināls * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Pusfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nekvalificējās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Astotdaļfināls * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Ceturtdaļfināls * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Ceturtdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — 4. vieta * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — == Eiropas čempionātos == * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nepiedalījās'' * [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās'' * [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — Pusfināls * [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — Ceturtdaļfināls * [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās'' * [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — Grupu turnīrs * [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — ''Nekvalificējās'' * [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — Grupu turnīrs * [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — Grupu turnīrs * [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Pusfināls * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Ceturtdaļfināls * [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' * [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Astotdaļfināls * [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — 2. vieta * [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — 2. vieta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/14072024-ojarsavals_klust_par_varoni_spanija_eirop|title=Ojarsavals kļūst par varoni, Spānija - Eiropas čempionāta titulētāko izlasi|website=sportacentrs.com|date={{dat|2024|7|14|N|bez}}|access-date={{dat|2024|7|19||bez}}}}</ref> == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|6||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles (Vārti) |- |[[Pīters Šiltons]] |1970—1990 |125 (0) |- |[[Veins Rūnijs]] |2003—2018 |120 (53) |- |[[Deivids Bekhems]] |1996—2009 |115 (17) |- |'''[[Harijs Keins]]''' |2015—pašlaik |119 (85) |- |[[Stīvens Džerards]] |2000—2014 |114 (21) |- |[[Bobijs Mūrs]] |1962—1973 |108 (2) |- |[[Ešlijs Kols]] |2001—2014 |107 (0) |- |[[Bobijs Čarltons]] |1958—1970 |106 (49) |- |[[Frenks Lampards]] |1999—2014 |106 (29) |- |[[Billijs Raits]] |1946—1959 |105 (3) |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti (Spēles) |- |'''[[Harijs Keins]]''' |2015—pašlaik |85 (119) |- |[[Veins Rūnijs]] |2003—2018 |53 (120) |- |[[Bobijs Čarltons]] |1958—1970 |49 (106) |- |[[Gērijs Linekers]] |1984—1992 |48 (80) |- |[[Džimijs Grīvss]] |1959—1967 |44 (57) |- |[[Maikls Ouens]] |1998—2008 |40 (89) |- |[[Nets Lofthauss]] |1950—1958 |30 (33) |- |[[Alans Šīrers]] |1992—2000 |30 (63) |- |[[Toms Finijs]] |1946—1958 |30 (76) |- |[[Viviens Vudvords]] |1903—1911 |29 (23) |- |[[Frenks Lampards]] |1999—2014 |29 (106) |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Anglija}} == Skatīt arī == * [[Anglijas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | virsraksts = [[FIFA Pasaules kauss]] | periods = {{FutbPK|1966}} | pirms = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1962}}) | pēc = {{fb|BRA}} ({{FutbPK|1970}}) }} {{kastes beigas}} {{UEFA izlases}} {{Navboxes | title = Anglijas futbola izlase | titlestyle = background:white; color:#CE1124; | list = {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2006}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2010}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2012}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola izlase| ]] [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] 3ff2jwg8dynenlcokbmckj7vf41t0el 0 15250 4490894 4488801 2026-07-06T10:22:56Z Vylks 50297 4490894 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Norvēģija | Badge = Norway national football team logo.svg | FIFA Trigramme = NOR | Nickname = | Association = [[Norvēģijas Futbola asociācija]] | Confederation = [[UEFA]] (Eiropa) | Coach = {{flaga|Norvēģija}} [[Stole Sūlbakens]] | Captain = [[Martins Ēdegors]] | Most caps = [[Juns Arne Rīse]] (110) | Top scorer = [[Ērlings Holanns]] (62) | Home Stadium = ''[[Ullevaal stadions]]'' | FIFA Rank = {{Nft rank|31.|up|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}<ref>[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]</ref> | FIFA max = 2. | FIFA max date = 1993. oktobris, 1995. gada jūlijs-augusts | FIFA min = 88. | FIFA min date = 2017. gada jūlijs <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _nor26h | pattern_b1 = _nor26h | pattern_ra1 = _nor26h | pattern_sh1 = _nor26h | pattern_so1 = | leftarm1 = BA0003 | body1 = BA0003 | rightarm1 = BA0003 | shorts1 = BA0003 | socks1 = 202747 | pattern_la2 = _nor26a | pattern_b2 = _nor26a | pattern_ra2 = _nor26a | pattern_sh2 = _nor26a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = 000000 | pattern_la3 = _nor26t | pattern_b3 = _nor26t | pattern_ra3 = _nor26t | pattern_sh3 = _nor26h | pattern_so3 = | leftarm3 = FFFFFF | body3 = FFFFFF | rightarm3 = FFFFFF | shorts3 = FFFFFF | socks3 = FFFFFF | First game = {{fb|Zviedrija}} 11:3 {{fb-rt|Norvēģija}}<br />([[Gēteborga]], [[Zviedrija]]; {{dat|1908|7|12|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Norvēģija}} 12:0 {{fb-rt|Somija}}<br />([[Bergena]], [[Norvēģija]]; {{dat|1946|6|28|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Dānija}} 12:0 {{fb-rt|Norvēģija}}<br />([[Kopenhāgena]], [[Dānija]]; {{dat|1917|10|7|N|bez}}) | World cup apps = 4 | World cup first = 1938 | World cup best = Astotdaļfināls: [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] | Regional name = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] | Regional cup apps = 1 | Regional cup first = [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] | Regional cup best = Grupu turnīrs: [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] }} '''Norvēģijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Norvēģija|Norvēģijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Norvēģijas futbola izlasi pārvalda [[Norvēģijas Futbola asociācija]]. Norvēģijas izlase četras reizes ir spēlējusi [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrā]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]] iekļūstot astotdaļfinālā. [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]. gadā Norvēģija spēlēja arī [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta futbolā]] finālturnīrā Beļģijā un Nīderlandē. [[File:Norway 2015.jpg|thumb|Norvēģijas izlase 2015. gadā]] == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === FIFA Pasaules kauss === * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Nepiedalījās'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Astotdaļfināls'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nekvalificējās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Grupu turnīrs'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Astotdaļfināls'' * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — ''Nekvalificējās'' * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''Nekvalificējās'']] * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|''kvalificējās'']] === Eiropas čempionāts === * [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — ''Nekvalificējās'' * [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — ''Grupu turnīrs'' * [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — ''Nekvalificējās'' *[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — ''Nekvalificējās'' *[[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — [[2012. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|''Nekvalificējās'']] *[[2028. gada Eiropas čempionāts futbolā|2028]] — ''tiks noteikts'' == Sasniegumi == * '''[[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]''' ** {{bronze3}} Bronzas medaļa (1): [[Futbols 1936. gada olimpiskajās spēlēs|1936]] == Spēlētāju rekordi == ''Statistika atjaunota {{dat|2026|7|6||bez}}.'' === Visvairāk aizvadīto spēļu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Spēles |- |[[Juns Arne Rīse]] |2000—2013 |110 |- |[[Turbjērns Svensens]] |1947—1962 |104 |- |[[Hennings Bergs]] |1992—2004 |100 |- |[[Ēriks Tūrstvets]] |1982—1996 |97 |- |[[Brede Hangelanns]] |2002—2014 |91 |- |[[Džons Karjū]] |1998—2011 |91 |- |[[Eivinns Leonhardsens]] |1990—2003 |86 |- |[[Mortens Gamsts Pedersens]] |2004—2014 |83 |- |[[Hjētils Rekdāls]] |1987—2000 |83 |- |[[Stefens Iversens]] |1998—2011 |79 |- |} === Visvairāk gūto vārtu === {| class="wikitable" style="text-align: center;" !Spēlētājs !Karjera izlasē !Vārti |- |'''[[Ērlings Holanns]]''' |2019—pašlaik |62 |- |[[Jergens Juve]] |1928—1937 |33 |- |[[Einars Gunnešens]] |1917—1928 |26 |- |'''[[Aleksanders Sērlots]]''' |2016—pašlaik |26 |- |[[Haralls Hennums]] |1949—1960 |25 |- ||[[Džons Karjū]] |1998—2011 |24 |- |[[Ūle Gunnars Sulšērs]] |1995—2007 |23 |- |[[Tūre Andrē Flū]] |1995—2004 |23 |- |[[Gunnars Tūresens]] |1946—1959 |22 |- |[[Stefens Iversens]] |1998—2011 |21 |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Norvēģija}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{UEFA izlases}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas futbola izlases]] [[Kategorija:Norvēģijas futbola izlase| ]] 6tqckrxsrt6tfop5f7dtm6uyyi56gq7 10 15425 4490683 4490288 2026-07-05T19:15:18Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2 4490683 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 6447q13tz0p3kl1c0je0u1rw2dokbzm 4490764 4490683 2026-07-06T02:10:18Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4490764 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? h0mxr5bc8cnq53bb9ok3jmhuae4j0ea 4490806 4490764 2026-07-06T04:47:26Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +10 4490806 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] "[[Nāves žokļos]]" <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 6d27c4ixu882rsbcbd5i53kmap6rwh3 0 15611 4490792 4488813 2026-07-06T04:16:02Z ZANDMANIS 91184 4490792 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Brazīlija | Badge = Futbols-Brazilija.gif | FIFA Trigramme = BRA | Nickname = ''Seleçao'' (Izlase) | Association = Brazīlijas Futbola konfederācija | Confederation = [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] (Dienvidamerika) | Coach = {{flaga|ITA}} [[Karlo Ančeloti]] | Captain = [[Markiņuss]] | Most caps = [[Kafu]] (142) | Top scorer = [[Neimars]] (79) | Home Stadium = | pattern_la1 = _bra26h | pattern_b1 = _bra26h | pattern_ra1 = _bra26h | pattern_sh1 = _bra26h | pattern_so1 = _bra26hl | leftarm1 = FFE540 | body1 = FFE540 | rightarm1 = FFE540 | shorts1 = 4080FF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _bra26a | pattern_b2 = _bra26a | pattern_ra2 = _bra26a | pattern_sh2 = _bra26a1 | pattern_so2 = | leftarm2 = 2A4A9F | body2 = 2A4A9F | rightarm2 = 2A4A9F | shorts2 = 2A4A9F | socks2 = 0F0F0F | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = | FIFA Rank = {{Nft rank|6.|steady|1|date=2026. gada 11. jūnijs}}| | FIFA max = 1. | FIFA max date = 159 reizes dažādos laika periodos | FIFA min = 22. | FIFA min date = 2013. gada jūnijs | First game = {{fb|Argentīna}} 3:0 {{fb-rt|BRA}}<br />([[Buenosairesa]], [[Argentīna]]; {{dat|1914|9|20|N|bez}}) | Largest win = {{fb|BRA}} 14:0 {{fb|NCA}}<br />([[Mehiko]], [[Meksika]]; {{dat|1975|10|17|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Urugvaja}} 6:0 {{fb-rt|BRA}}<br />([[Vinja del Mara]], [[Čīle]]; {{dat|1920|9|18|N|bez}})<br />{{fb|Vācija}} 7:1 {{fb-rt|BRA}}<br />([[Beluorizonti]], [[Brazīlija]]; {{dat|2014|7|8|N|bez}}) | World cup apps = 23 | World cup first = 1930 | World cup best = '''Čempioni''':<br />[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]], [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]], [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] | Regional name = ''[[Copa América]]'' | Regional cup apps = 37 | Regional cup first = 1916 | Regional cup best = '''Čempioni''':<br />1919, 1922, 1949, 1989, 1997,<br />1999, 2004, 2007, 2019 | current = }} '''Brazīlijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Brazīlija|Brazīlijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Brazīlijas futbola izlasi pārvalda Brazīlijas Futbola konfederācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1914. gadā pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]. [[Attēls:Brazil national 1914.jpg|thumb|Pirmā Brazīlijas futbola izlase, 1914. gadā]] Brazīlijas izlase ir pieckārtēja [[FIFA Pasaules kauss|pasaules čempione]], triumfējot [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958.]], [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962.]], [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gadā]]. Brazīlijas izlase vienmēr tikusi uzskatīta par vienu no spēcīgākajām pasaules komandām, tā ir vienīgā izlase, kas ir piedalījusies visos FIFA Pasaules kausa finālturnīros. ''[[Copa América]]'' Brazīlijai nav gājis tik labi, kur tā ir uzvarējusi 9 reizes, iepaliekot no senajiem sāncenšiem [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]]. == Pasaules čempionātos == {{div col|2}} * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Astotdaļfināls * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Pusfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — 2. vieta * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Ceturtdaļfināls * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — '''Čempioni''' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — '''Čempioni''' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — '''Čempioni''' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — 4. vieta * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — 3. vieta * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Ceturtdaļfināls * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Astotdaļfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — '''Čempioni''' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — 2. vieta * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — '''Čempioni''' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Ceturtdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Ceturtdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — 4. vieta * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Ceturtdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Astotdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/06072026-holanns_un_norvegu_vikingi_sensacionali_i|title=Holanns un norvēģu vikingi sensacionāli iekaro Brazīliju|date=2026. gada 6. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> {{div col end}} == ''Copa América'' == {| width=70% |valign="top" width=33%| * 1916 — 3. vieta * 1917 — 3. vieta * 1919 — '''Čempioni''' * 1920 — 3. vieta * 1921 — 2. vieta * 1922 — '''Čempioni''' * 1923 — 4. vieta * 1924 — ''Nepiedalījās'' * 1925 — 2. vieta * 1926—1935 — ''Nepiedalījās'' * 1937 — 2. vieta * 1939 — ''Nepiedalījās'' * 1941 — ''Nepiedalījās'' * 1942 — 3. vieta * 1945 — 2. vieta |valign="top" width=33%| * 1946 — 2. vieta * 1947 — ''Nepiedalījās'' * 1949 — '''Čempioni''' * 1953 — 2. vieta * 1955 — ''Nepiedalījās'' * 1956 — 4. vieta * 1957 — 2. vieta * 1959 — 2. vieta * 1959 — 3. vieta * 1963 — 4. vieta * 1967 — ''Nepiedalījās'' * 1975 — 3. vieta * 1979 — 3. vieta * 1983 — 2. vieta * 1987 — Grupu turnīrs |valign="top" width=33%| * 1989 — '''Čempioni''' * 1991 — 2. vieta * 1993 — Ceturtdaļfināls'' * 1995 — 2. vieta * 1997 — '''Čempioni''' * 1999 — '''Čempioni''' * 2001 — Ceturtdaļfināls * 2004 — '''Čempioni''' * 2007 — '''Čempioni''' * [[2011. gada Copa América|2011]] — Ceturtdaļfināls * [[2015. gada Copa América|2015]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Copa América|2016]] — Grupu turnīrs * [[2019. gada Copa América|2019]] — '''Čempioni''' * [[2021. gada Copa América|2021]] — 2. vieta * [[2024. gada Copa América|2024]] — Ceturtdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/07072024-brazilija_nespej_izmantot_vairakumu_un_pe</ref> |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Brazīlija}} == Argentīnas–Brazīlijas futbola derbijs == {{Pamatraksts|Argentīnas–Brazīlijas futbola derbijs}} == Skatīt arī == * [[Brazīlijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Official website}} {{pt ikona}} * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/BRA Brazil FIFA profile] * [https://www.conmebol.com/cbf/ Brazil CONMEBOL profile] * [http://www.brazilian-football.com/ Brazilian Football – Guide to Football in Brazil] * [http://www.rsssfbrasil.com/ RSSSF Brazil] * [http://www.sambafoot.com/ All about Brazilian Football – Sambafoot.com] {{CONMEBOL izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienvidamerikas futbola izlases]] [[Kategorija:Brazīlijas futbola izlase| ]] evbtg44a926th0ivr7b12lnblbd4oxg 4490812 4490792 2026-07-06T05:04:12Z ZANDMANIS 91184 4490812 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Brazīlija | Badge = Confederação Brasileira de Futebol logo (2020).svg | FIFA Trigramme = BRA | Nickname = ''Seleçao'' (Izlase) | Association = Brazīlijas Futbola konfederācija | Confederation = [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] (Dienvidamerika) | Coach = {{flaga|ITA}} [[Karlo Ančeloti]] | Captain = [[Markiņuss]] | Most caps = [[Kafu]] (142) | Top scorer = [[Neimars]] (79) | Home Stadium = | pattern_la1 = _bra26h | pattern_b1 = _bra26h | pattern_ra1 = _bra26h | pattern_sh1 = _bra26h | pattern_so1 = _bra26hl | leftarm1 = FFE540 | body1 = FFE540 | rightarm1 = FFE540 | shorts1 = 4080FF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _bra26a | pattern_b2 = _bra26a | pattern_ra2 = _bra26a | pattern_sh2 = _bra26a1 | pattern_so2 = | leftarm2 = 2A4A9F | body2 = 2A4A9F | rightarm2 = 2A4A9F | shorts2 = 2A4A9F | socks2 = 0F0F0F | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = | FIFA Rank = {{Nft rank|6.|steady|1|date=2026. gada 11. jūnijs}}| | FIFA max = 1. | FIFA max date = 159 reizes dažādos laika periodos | FIFA min = 22. | FIFA min date = 2013. gada jūnijs | First game = {{fb|Argentīna}} 3:0 {{fb-rt|BRA}}<br />([[Buenosairesa]], [[Argentīna]]; {{dat|1914|9|20|N|bez}}) | Largest win = {{fb|BRA}} 14:0 {{fb|NCA}}<br />([[Mehiko]], [[Meksika]]; {{dat|1975|10|17|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Urugvaja}} 6:0 {{fb-rt|BRA}}<br />([[Vinja del Mara]], [[Čīle]]; {{dat|1920|9|18|N|bez}})<br />{{fb|Vācija}} 7:1 {{fb-rt|BRA}}<br />([[Beluorizonti]], [[Brazīlija]]; {{dat|2014|7|8|N|bez}}) | World cup apps = 23 | World cup first = 1930 | World cup best = '''Čempioni''':<br />[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]], [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]], [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] | Regional name = ''[[Copa América]]'' | Regional cup apps = 37 | Regional cup first = 1916 | Regional cup best = '''Čempioni''':<br />1919, 1922, 1949, 1989, 1997,<br />1999, 2004, 2007, 2019 | current = }} '''Brazīlijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Brazīlija|Brazīlijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Brazīlijas futbola izlasi pārvalda Brazīlijas Futbola konfederācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1914. gadā pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]. [[Attēls:Brazil national 1914.jpg|thumb|Pirmā Brazīlijas futbola izlase, 1914. gadā]] Brazīlijas izlase ir pieckārtēja [[FIFA Pasaules kauss|pasaules čempione]], triumfējot [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958.]], [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962.]], [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gadā]]. Brazīlijas izlase vienmēr tikusi uzskatīta par vienu no spēcīgākajām pasaules komandām, tā ir vienīgā izlase, kas ir piedalījusies visos FIFA Pasaules kausa finālturnīros. ''[[Copa América]]'' Brazīlijai nav gājis tik labi, kur tā ir uzvarējusi 9 reizes, iepaliekot no senajiem sāncenšiem [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]]. == Pasaules čempionātos == {{div col|2}} * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Astotdaļfināls * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Pusfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — 2. vieta * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Ceturtdaļfināls * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — '''Čempioni''' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — '''Čempioni''' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — '''Čempioni''' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — 4. vieta * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — 3. vieta * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Ceturtdaļfināls * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Astotdaļfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — '''Čempioni''' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — 2. vieta * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — '''Čempioni''' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Ceturtdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Ceturtdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — 4. vieta * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Ceturtdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Astotdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/06072026-holanns_un_norvegu_vikingi_sensacionali_i|title=Holanns un norvēģu vikingi sensacionāli iekaro Brazīliju|date=2026. gada 6. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> {{div col end}} == ''Copa América'' == {| width=70% |valign="top" width=33%| * 1916 — 3. vieta * 1917 — 3. vieta * 1919 — '''Čempioni''' * 1920 — 3. vieta * 1921 — 2. vieta * 1922 — '''Čempioni''' * 1923 — 4. vieta * 1924 — ''Nepiedalījās'' * 1925 — 2. vieta * 1926—1935 — ''Nepiedalījās'' * 1937 — 2. vieta * 1939 — ''Nepiedalījās'' * 1941 — ''Nepiedalījās'' * 1942 — 3. vieta * 1945 — 2. vieta |valign="top" width=33%| * 1946 — 2. vieta * 1947 — ''Nepiedalījās'' * 1949 — '''Čempioni''' * 1953 — 2. vieta * 1955 — ''Nepiedalījās'' * 1956 — 4. vieta * 1957 — 2. vieta * 1959 — 2. vieta * 1959 — 3. vieta * 1963 — 4. vieta * 1967 — ''Nepiedalījās'' * 1975 — 3. vieta * 1979 — 3. vieta * 1983 — 2. vieta * 1987 — Grupu turnīrs |valign="top" width=33%| * 1989 — '''Čempioni''' * 1991 — 2. vieta * 1993 — Ceturtdaļfināls'' * 1995 — 2. vieta * 1997 — '''Čempioni''' * 1999 — '''Čempioni''' * 2001 — Ceturtdaļfināls * 2004 — '''Čempioni''' * 2007 — '''Čempioni''' * [[2011. gada Copa América|2011]] — Ceturtdaļfināls * [[2015. gada Copa América|2015]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Copa América|2016]] — Grupu turnīrs * [[2019. gada Copa América|2019]] — '''Čempioni''' * [[2021. gada Copa América|2021]] — 2. vieta * [[2024. gada Copa América|2024]] — Ceturtdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/07072024-brazilija_nespej_izmantot_vairakumu_un_pe</ref> |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Brazīlija}} == Argentīnas–Brazīlijas futbola derbijs == {{Pamatraksts|Argentīnas–Brazīlijas futbola derbijs}} == Skatīt arī == * [[Brazīlijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Official website}} {{pt ikona}} * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/BRA Brazil FIFA profile] * [https://www.conmebol.com/cbf/ Brazil CONMEBOL profile] * [http://www.brazilian-football.com/ Brazilian Football – Guide to Football in Brazil] * [http://www.rsssfbrasil.com/ RSSSF Brazil] * [http://www.sambafoot.com/ All about Brazilian Football – Sambafoot.com] {{CONMEBOL izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienvidamerikas futbola izlases]] [[Kategorija:Brazīlijas futbola izlase| ]] 0zmpiwp216tvq40udns8fzon37djt97 4490888 4490812 2026-07-06T10:05:49Z Vylks 50297 4490888 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Brazīlija | Badge = Confederação Brasileira de Futebol logo (2020).svg | FIFA Trigramme = BRA | Nickname = ''Seleçao'' (Izlase) | Association = Brazīlijas Futbola konfederācija | Confederation = [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] (Dienvidamerika) | Coach = {{flaga|ITA}} [[Karlo Ančeloti]] | Captain = [[Markiņuss]] | Most caps = [[Kafu]] (142) | Top scorer = [[Neimars]] (80) | Home Stadium = | pattern_la1 = _bra26h | pattern_b1 = _bra26h | pattern_ra1 = _bra26h | pattern_sh1 = _bra26h | pattern_so1 = _bra26hl | leftarm1 = FFE540 | body1 = FFE540 | rightarm1 = FFE540 | shorts1 = 4080FF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _bra26a | pattern_b2 = _bra26a | pattern_ra2 = _bra26a | pattern_sh2 = _bra26a1 | pattern_so2 = | leftarm2 = 2A4A9F | body2 = 2A4A9F | rightarm2 = 2A4A9F | shorts2 = 2A4A9F | socks2 = 0F0F0F | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = | FIFA Rank = {{Nft rank|6.|steady|1|date=2026. gada 11. jūnijs}}| | FIFA max = 1. | FIFA max date = 159 reizes dažādos laika periodos | FIFA min = 22. | FIFA min date = 2013. gada jūnijs | First game = {{fb|Argentīna}} 3:0 {{fb-rt|BRA}}<br />([[Buenosairesa]], [[Argentīna]]; {{dat|1914|9|20|N|bez}}) | Largest win = {{fb|BRA}} 14:0 {{fb|NCA}}<br />([[Mehiko]], [[Meksika]]; {{dat|1975|10|17|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Urugvaja}} 6:0 {{fb-rt|BRA}}<br />([[Vinja del Mara]], [[Čīle]]; {{dat|1920|9|18|N|bez}})<br />{{fb|Vācija}} 7:1 {{fb-rt|BRA}}<br />([[Beluorizonti]], [[Brazīlija]]; {{dat|2014|7|8|N|bez}}) | World cup apps = 23 | World cup first = 1930 | World cup best = '''Čempioni''':<br />[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]], [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]], [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] | Regional name = ''[[Copa América]]'' | Regional cup apps = 37 | Regional cup first = 1916 | Regional cup best = '''Čempioni''':<br />1919, 1922, 1949, 1989, 1997,<br />1999, 2004, 2007, 2019 | current = }} '''Brazīlijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Brazīlija|Brazīlijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Brazīlijas futbola izlasi pārvalda Brazīlijas Futbola konfederācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1914. gadā pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]. [[Attēls:Brazil national 1914.jpg|thumb|Pirmā Brazīlijas futbola izlase, 1914. gadā]] Brazīlijas izlase ir pieckārtēja [[FIFA Pasaules kauss|pasaules čempione]], triumfējot [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958.]], [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962.]], [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gadā]]. Brazīlijas izlase vienmēr tikusi uzskatīta par vienu no spēcīgākajām pasaules komandām, tā ir vienīgā izlase, kas ir piedalījusies visos FIFA Pasaules kausa finālturnīros. ''[[Copa América]]'' Brazīlijai nav gājis tik labi, kur tā ir uzvarējusi 9 reizes, iepaliekot no senajiem sāncenšiem [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]] un [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]]. == Pasaules čempionātos == {{div col|2}} * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Astotdaļfināls * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — Astotdaļfināls * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Pusfināls * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — 2. vieta * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Ceturtdaļfināls * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — '''Čempioni''' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — '''Čempioni''' * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — '''Čempioni''' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — 4. vieta * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — 3. vieta * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 2. kārta * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Ceturtdaļfināls * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Astotdaļfināls * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — '''Čempioni''' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — 2. vieta * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — '''Čempioni''' * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Ceturtdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Ceturtdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — 4. vieta * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Ceturtdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Ceturtdaļfināls * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Astotdaļfināls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/06072026-holanns_un_norvegu_vikingi_sensacionali_i|title=Holanns un norvēģu vikingi sensacionāli iekaro Brazīliju|date=2026. gada 6. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> {{div col end}} == ''Copa América'' == {| width=70% |valign="top" width=33%| * 1916 — 3. vieta * 1917 — 3. vieta * 1919 — '''Čempioni''' * 1920 — 3. vieta * 1921 — 2. vieta * 1922 — '''Čempioni''' * 1923 — 4. vieta * 1924 — ''Nepiedalījās'' * 1925 — 2. vieta * 1926—1935 — ''Nepiedalījās'' * 1937 — 2. vieta * 1939 — ''Nepiedalījās'' * 1941 — ''Nepiedalījās'' * 1942 — 3. vieta * 1945 — 2. vieta |valign="top" width=33%| * 1946 — 2. vieta * 1947 — ''Nepiedalījās'' * 1949 — '''Čempioni''' * 1953 — 2. vieta * 1955 — ''Nepiedalījās'' * 1956 — 4. vieta * 1957 — 2. vieta * 1959 — 2. vieta * 1959 — 3. vieta * 1963 — 4. vieta * 1967 — ''Nepiedalījās'' * 1975 — 3. vieta * 1979 — 3. vieta * 1983 — 2. vieta * 1987 — Grupu turnīrs |valign="top" width=33%| * 1989 — '''Čempioni''' * 1991 — 2. vieta * 1993 — Ceturtdaļfināls'' * 1995 — 2. vieta * 1997 — '''Čempioni''' * 1999 — '''Čempioni''' * 2001 — Ceturtdaļfināls * 2004 — '''Čempioni''' * 2007 — '''Čempioni''' * [[2011. gada Copa América|2011]] — Ceturtdaļfināls * [[2015. gada Copa América|2015]] — Ceturtdaļfināls * [[2016. gada Copa América|2016]] — Grupu turnīrs * [[2019. gada Copa América|2019]] — '''Čempioni''' * [[2021. gada Copa América|2021]] — 2. vieta * [[2024. gada Copa América|2024]] — Ceturtdaļfināls<ref>https://sportacentrs.com/futbols/izlases/07072024-brazilija_nespej_izmantot_vairakumu_un_pe</ref> |} == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Brazīlija}} == Argentīnas–Brazīlijas futbola derbijs == {{Pamatraksts|Argentīnas–Brazīlijas futbola derbijs}} == Skatīt arī == * [[Brazīlijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Official website}} {{pt ikona}} * [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/BRA Brazil FIFA profile] * [https://www.conmebol.com/cbf/ Brazil CONMEBOL profile] * [http://www.brazilian-football.com/ Brazilian Football – Guide to Football in Brazil] * [http://www.rsssfbrasil.com/ RSSSF Brazil] * [http://www.sambafoot.com/ All about Brazilian Football – Sambafoot.com] {{CONMEBOL izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienvidamerikas futbola izlases]] [[Kategorija:Brazīlijas futbola izlase| ]] fbjjm1nadcng8ncyi008jyt6pit3xrf 0 15918 4490820 4481110 2026-07-06T06:13:51Z Krišjānis 51961 /* Pasaules čempionātos */ 4490820 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Meksika | Badge = Meksikas futbola izlases logo.svg | FIFA Trigramme = MEX | Nickname = ''El Tri'', ''El Tricolor''<br />(Trīskrāsainie) | Association = Meksikas Futbola federācija | Confederation = [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | Coach = {{flaga|MEX}} [[Havjers Agirre]] | Captain = [[Edsons Alvaress]] | Most caps = [[Andress Gvardado]] (180) | Top scorer = [[Havjers Ernandess Balkasars|Havjers Ernandess]] (52) | Home Stadium = ''[[Estadio Azteca]]'' <!-- Tērpu krāsu veidnes --> | pattern_la1 = _mex26h | pattern_b1 = _mex26hA | pattern_ra1 = _mex26h | pattern_sh1 = _mex26h | pattern_so1 = _mex26h | leftarm1 = 3a7257 | body1 = 3a7257 | rightarm1 = 3a7257 | shorts1 = ffffff | socks1 = DE0000 | pattern_la2 = _mex26a | pattern_b2 = _mex26a | pattern_ra2 = _mex26a | pattern_sh2 = _mex26a | pattern_so2 = _mex26al | leftarm2 = ffffff | body2 = ffffff | rightarm2 = ffffff | shorts2 = 0d392d | socks2 = ffffff | pattern_la3 = _mex26t | pattern_b3 = _mex26t | pattern_ra3 = _mex26t | pattern_sh3 = _mex26t | pattern_so3 = _mex26tl | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 | FIFA Rank = {{Nft rank|15.|up|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}| | FIFA max = 4. | FIFA max date = 1998. gada februāris — jūnijs, 2003. gada augusts, 2004. gada aprīlis, 2004. gada jūnijs, 2006. gada maijs — jūnijs | FIFA min = 40. | FIFA min date = 2015. gada jūlijs | First game = {{fb|GUA}} 2:3 {{fb-rt|MEX}}<br />([[Gvatemala (pilsēta)|Gvatemala]], [[Gvatemala]]; {{dat|1923|1|1|N|bez}}) | Largest win = {{fb|MEX}} 13:0 {{fb-rt|BAH}}<br />([[Toluka]], [[Meksika]]; {{dat|1987|4|28|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|ENG}} 8:0 {{fb-rt|MEX}}<br />([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1961|5|10|N|bez}}) | World cup apps = 18 | World cup first = 1930 | World cup best = Ceturtdaļfināls: [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]], [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] | Regional name = CONCACAF čempionāts un [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kauss]] | Regional cup apps = 26 | Regional cup first = 1963 | Regional cup best = '''Čempioni:'''<br />1965, 1971, 1977, 1993, 1996,<br />1998, 2003, 2009, 2011, 2015, 2019, [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]], [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025]] | 2ndRegional name = [[Copa América]] | 2ndRegional cup apps = 11 | 2ndRegional cup first = 1993 | 2ndRegional cup best = 2. vieta: 1993, 2001 | Confederations cup apps = 7 | Confederations cup first = 1995 | Confederations cup best = '''Čempioni''': [[1999. gada FIFA Konfederāciju kauss|1999]] }} '''Meksikas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Meksika|Meksikas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Meksikas futbola izlasi pārvalda Meksikas Futbola Asociācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1923. gadā cīnoties pret [[Gvatemalas futbola izlase|Gvatemalas izlasi]]. Izlase 18 reizes ir piedalījusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīros]], vislielākos panākumus sasniedzot abas reizes, kad turnīrs notika [[Meksika|Meksikā]], iekļūstot ceturtdaļfinālā [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gadā]]. Meksikas izlase ir desmitkārtēji [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausa]] ieguvēji, un vēl trīs reizes viņi ir uzvarējuši [[CONCACAF]] čempionātā. == Pasaules čempionātos == {{div col|2}} * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — Astotdaļfināls * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Nekvalificējās'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — Grupu turnīrs * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Grupu turnīrs * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Grupu turnīrs * [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — Ceturtdaļfināls * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — ''Nekvalificējās'' * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — Grupu turnīrs * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nekvalificējās'' * [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Ceturtdaļfināls * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Diskvalificēti'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Astotdaļfināls * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Astotdaļfināls * [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Astotdaļfināls * [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Astotdaļfināls * [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Astotdaļfināls * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Astotdaļfināls * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Grupu turnīrs * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Astotdaļfināls {{div col end}} == CONCACAF čempionāts un Zelta kauss == ;CONCACAF čempionāts * 1963 — Grupu turnīrs * 1965 — '''Čempioni''' * 1967 — 2. vieta * 1969 — 4. vieta * 1971 — '''Čempioni''' * 1973 — 3. vieta * 1977 — '''Čempioni''' * 1981 — 3. vieta * 1985 — ''Nepiedalījās'' * 1989 — ''Diskvalifikācija'' ;[[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kauss]] * 1991 — 3. vieta * 1993 — '''Čempioni''' * 1996 — '''Čempioni''' * 1998 — '''Čempioni''' * 2000 — Ceturtdaļfināls * 2002 — Ceturtdaļfināls * 2003 — '''Čempioni''' * 2005 — Ceturtdaļfināls * 2007 — 2. vieta * 2009 — '''Čempioni''' * 2011 — '''Čempioni''' * 2013 — 3. vieta * 2015 — '''Čempioni''' * 2017 — 3. vieta * 2019 — '''Čempioni''' * 2021 — 2. vieta * [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]] — '''Čempioni''' * [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025]] — '''Čempioni'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/07072025-meksikas_futbolisti_apspele_amerikanus_un |title=Meksikas futbolisti apspēlē amerikāņus un izcīna kārtējo Zelta kausu |accessdate=2025-07-08 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == ''Copa América'' == Kopš 1993. gada Meksikas izlase piedalās [[Dienvidamerika]]s [[CONMEBOL]] federācijas čempionātā ''[[Copa América]]'' viesu statusā. * 1993 — 2. vieta * 1995 — Ceturtdaļfināls * 1997 — 3. vieta * 1999 — 3. vieta * 2001 — 2. vieta * 2004 — Ceturtdaļfināls * 2007 — 3. vieta * [[2011. gada Copa América|2011]] — Grupu turnīrs * [[2015. gada Copa América|2015]] — Grupu turnīrs * [[2016. gada Copa América|2016]] — Ceturtdaļfināls * [[2021. gada Copa America|2021]] — ''Nepiedalījās'' * [[2024. gada Copa America|2024]] — Grupu turnīrs == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Meksika}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == *{{oficiālā tīmekļa vietne}} {{val|es}} *[https://www.fifa.com/about-fifa/associations/MEX Mexico] – FIFA profis *[https://www.rsssf.org/tablesm/mex-intres.html Archives and results] [[RSSSF]] == Skatīt arī == * [[Meksikas izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]] {{CONCACAF izlases}} {{Pasaules futbols}} {{Meksikas futbola izlase - FIFA 2022}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]] [[Kategorija:Meksikas futbola izlase| ]] 0imw0paix4kc79bwlb5tprf5eebej7p 0 17662 4490617 4422144 2026-07-05T17:56:35Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */ 4490617 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|matemātikas un datorzinātnes jēdzienu|grafs (nozīmju atdalīšana)|grafs}} [[Attēls:6n-graf.svg|thumb|250px|Grafa ar 6 virsotnēm un 7 šķautnēm vizuāls attēlojums]] '''Grafs''' [[matemātika|matemātikā]] ir punktu (kurus sauc par [[Virsotne (ģeometrija)|virsotnēm]]) kopa kopā ar [[šķautne|šķautnēm]], kas tos savieno. [[Datorzinātne|Datorzinātnē]] grafs ir nelineāra [[datu struktūra]]. Tādējādi grafs ir svarīgs diskrētās matemātikas un datorzinātnes jēdziens. Grafus un to īpašības pēta [[grafu teorija]]. == Matemātiskais apraksts == Par grafu sauc sistēmu (''V''; ''E''), kur ''V'' ir netukša kopa, bet ''E'' - divu argumentu funkcija kopā ''V''. ''E'' katram pārim (x; y) no VxV piekārto kādu kopu E(x; y) tā, ka: # neviena no kopām E(x; y) nešķeļas ar ''V'', # dažādiem pāriem (x; y); (x₁; y₁) piekārtotas kopas var šķelties vienīgi tad, ja šie pāri ir viens otram apgriezti: (x; y) = (y₁; x₁). Kopas ''V'' elementi ir grafa [[Virsotne (ģeometrija)|virsotnes]], kopā (x; y) atrodas [[šķautne]]s. == Grafu uzdošana == Grafu var uzdot ar incidences matricu, incidences sarakstu vai arī kā zīmējumu. == Grafu veidi == Matemātikā, grafu teorijā un citur ir svarīgi šādi grafu veidi: * Sakarīgs grafs. Tas ir tāds grafs, kuram no jebkuras virsotnes var aiziet uz jebkuru citu virsotni, pārvietojoties tikai pa grafa šķautnēm. * [[Planārs grafs]]. Tas ir grafs, ko iespējams attēlot [[plakne|plaknē]] tā, ka tā šķautnes nekrustojas. * Orientēts grafs. Tas ir grafs, kura katrai šķautnei ir piekārtots virziens. * Multigrafs. Tas ir grafs, kuram ir divas virsotnes, kas savienotas ar vairāk nekā vienu šķautni. == Algoritmi darbam ar grafiem == Pazīstami vairāki grafa apstaigāšanas [[Algoritms|algoritmi]]: [[apstaigāšana dziļumā]] (DFS), [[apstaigāšana plašumā]] (BFS). == Skatīt arī == * [[Bellmana-Forda algoritms]] == Ārējās saites == * Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/Graph.html Graph], MathWorld. * [http://planetmath.org/encyclopedia/Graph.html Graph] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100620111059/http://planetmath.org/encyclopedia/Graph.html |date={{dat|2010|06|20||bez}} }}, PlanetMath. * Paulis Ķikusts, [http://susurs.mii.lu.lv/Graphlab/Education/grafuTeorijaLatvija/PAULIS/index.html Grafu teorija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080226035447/http://susurs.mii.lu.lv/Graphlab/Education/grafuTeorijaLatvija/PAULIS/index.html |date={{dat|2008|02|26||bez}} }}. * Jānis Dambītis, [http://susurs.mii.lu.lv/Graphlab/Education/grafuTeorijaLatvija/DAMBITIS/index.html Modernā grafu teorija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090409104758/http://susurs.mii.lu.lv/Graphlab/Education/grafuTeorijaLatvija/DAMBITIS/index.html |date={{dat|2009|04|09||bez}} }}. * Jānis Cīrulis, [http://susurs.mii.lu.lv/Graphlab/Education/grafuTeorijaLatvija/JanisCirulis/jcgrafi.html Grafu teorija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305020702/http://susurs.mii.lu.lv/Graphlab/Education/grafuTeorijaLatvija/JanisCirulis/jcgrafi.html |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}. * [http://estudijas.lu.lv/course/view.php?id=513 Grafu teorija]{{Novecojusi saite}}, lekciju materiāli LU kursam DatZ5031 (lai piekļūtu, jāklikšķina uz "Login as a guest"). * Pēteris Daugulis, [http://www.de.dau.lv/matematika/daugulis/du_13_2005.pdf Grafu teorija]{{Novecojusi saite}}. [[Kategorija:Datu struktūras]] [[Kategorija:Diskrētā matemātika]] [[Kategorija:Matemātika]] [[Kategorija:Grafu teorija]] ludn06efqce4mdcwmjvwgboiqbrnncx 0 18711 4490527 4454968 2026-07-05T14:06:46Z Pirags 3757 pap 4490527 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R92623, Brest-Litowsk, Waffenstillstandsabkommen.jpg|thumb|250px|Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž [[Ļevs Kameņevs]], [[Ādolfs Joffe]] un [[Anastāsija Bicenko]])]] [[Attēls:SovietDelegatesAtBrestLitovsk.jpg|thumb|250px|Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: [[Vladimirs Lipskis]], [[Pēteris Stučka]], [[Ļevs Trockis]], [[Ļevs Karahans]]]] '''Brestļitovskas miera līgums''' (oficiālais nosaukums — '''Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses''') bija starpvalstu līgums, ko parakstīja [[1918]]. gada [[3. marts|3. martā]] [[Bresta (Baltkrievija)|Brestļitovskā]] (mūsdienās Bresta) starp [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]] (līgumā — Četru valstu savienību) un [[Krievijas PFSR|Krieviju]]. Līgums formāli izbeidza Krievijas dalību [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Līguma rezultātā Padomju Krievijas valdība atteicās no tiesībām uz tagadējo [[Baltkrievija]]s (daļēji), [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s,<ref>Līguma parakstīšanas laikā Latvija bija sadalīta divās daļās. Gandrīz visa [[Kurzemes guberņa]]s teritorija un [[Vidzemes guberņa]]s [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] lielākā daļa atradās [[Oberosts|Oberosta]] pārvaldē. Pārējā sadalītās Vidzemes guberņas latviešu daļa atradās [[Iskolats|Iskolata]] kontrolē, 1917. gada 14. decembrī [[Vidzemes guberņa]]i bija pievienoti [[Latgale]]s apriņķi.</ref> [[Lietuva]]s, [[Polija]]s, [[Somija]]s un [[Ukraina]]s teritoriju.<ref>[http://www.hrono.ru/dokum/brest1918.html Līguma teksts] {{ru ikona}}</ref> == Vēsture == Tūlīt pēc varas pārņemšanas [[Oktobra revolūcija]]s rezultātā [[Padomju Krievija]]s valdība 1917. gada 8. novembrī izsludināja "Dekrētu par mieru", kurā piedāvāja visām Pirmajā pasaules karā iesaistītajām pusēm sākt pamiera sarunas. 3. decembrī sākās Krievijas sarunas ar Centrālajām lielvalstīm par pamiera noslēgšanu, kas stājās spēkā 1917. gada 15. decembrī. Turpmākajām miera sarunām boļševiku delegācija piedāvāja šādus principus: atteikšanās no aneksijām, okupēto teritoriju ātra atbrīvošana, tautu pašnoteikšanās, atteikšanās no reparācijām. Uz to vācu puse ieteica "ņemt vērā paziņojumus, kuros izteikta Polijas, Lietuvas, Kurzemes, kā arī Igaunijas un Vidzemes daļas iedzīvotāju griba pēc pilnīgas valstiskās patstāvības un atdalīšanās no Krievijas federācijas".<ref>Krieviskais tulkojums: «принять к сведению заявления, в которых выражена воля народов, населяющих Польшу, Литву, Курляндию и части Эстляндии и Лифляндии, о их стремлении к полной государственной самостоятельности и к выделению из Российской федерации» no «Мирные переговоры в Брест-Литовске», т. I, изд. НКИД, М. 1920, стр. 29.</ref> 1918. gada 7. janvārī [[Ļevs Trockis]] atbrīvoja [[Ādolfs Joffe|Ādolfu Joffi]] un pats pārņēma sarunu vadīšanu ar mērķi novilcināt sarunas līdz "pasaules revolūcijas" sākumam karojošajās valstīs. Savukārt Vācijas delegācija izvirzīja šādus nosacījumus: [[Polija]]s, [[Lietuva]]s un [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] neatkarības atzīšana. Trockis 18. janvārī lūdza uz laiku pārtraukt sarunas un devās uz [[Sanktpēterburga|Petrogradu]]. [[Ukrainas Centrālā Rada]] 1918. gada 22. janvārī [[Kijiva|Kijivā]] proklamēja [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas]] neatkarību un tās valdība nosūtīja miera sarunu delegāciju uz Brestļitovsku. Pēc tam, kad sarkangvardi 8. februārī ieņēma tās galvaspilsētu Kijivu, Ukraina 1918. gada 9. februārī parakstīja miera līgumu ar [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]], kurā apņēmās samaksāt kontribūcijas ar pārtiku, izejvielām, bet pretī saņēma atzīšanu un militāro palīdzību. Krievijas delegācijas vadītājs Trockis 10. februārī paziņoja, ka "Krievija atsakās parakstīt aneksionistisku līgumu un no savas puses pasludina karastāvokli ar Centrālajām valstīm par pārtrauktu. Krievu karaspēkam vienlaicīgi tiks dota pilnīgas demobilizācijas pavēle visās frontēs." 1918. gada 16. februārī [[Vācijas Impērija|Vācijas]] protektorātā tika atjaunota Lietuvas valsts. 16. februārī Vācijas armija paziņoja, ka 17. februārī pamiers tiks pārtraukts. [[Operācija "Dūres sitiens"|Militārās operācijas "Dūres sitiens"]] (''Operation Faustschlag'') laikā vācu armija bez nopietnas pretestības pa dzelzceļa līnijām ātri virzījās uz priekšu. 18. februārī Vācijas karaspēks ieņēma [[Daugavpils|Daugavpili]] un turpināja uzbrukumu [[Pleskava]]s virzienā. Vienlaicīgi sākās uzbrukums arī [[Minska]]s virzienā, kur atradās krievu rietumu frontes virspavēlniecība un Kijivas virzienā Ukrainā. Jau 19. februārī [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]] vācu pusei lika steigšus piedāvāt slēgt miera līgumu uz jebkādiem nosacījumiem, jo Krievijai "vairs nav armijas. Vācieši no [[Rīga]]s uzbrūk visā frontē." 21. februārī vācieši ieņēma Minsku. 23. februārī Vācijas armija piedāvāja padomju valdībai 48 stundu laikā izšķirties par jauniem miera noteikumiem, kas paredzēja Somijas, Vidzemes, Igaunijas un Ukrainas teritoriju atstāšanu un pilnīgu Krievijas armijas demobilizāciju. Īsi pirms vācu karaspēka ienākšanas [[Tallina|Tallinā]] 1918. gada 24. februārī tika pasludināta Igaunijas valsts neatkarība, ko Vācijas puse ignorēja. 24. februārī Vācijas armija ar ukraiņu vienību līdzdalību ieņēma [[Žitomira|Žitomiru]], bet 2. martā Kijivu. 28. februārī vācieši ieņēma [[Narva]]s pilsētu, kas atrodas tikai apmēram 100 km attālumā no Petrogradas, tādēļ padomju valdība pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]], kas 5. martā oficiāli tika pasludināta par Padomju Krievijas galvaspilsētu. 3. martā Brestļitovskā tika parakstīts miera līgums, ko 15. martā ratificēja 4. ārkārtas padomju kongresa laikā. 8. martā Jelgavā tika atjaunota [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]. 1918. gada 15. martā ķeizars Vilhelms II Vācijas Impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti". ===Aizkaukāzs=== [[Attēls:Three bones–a bountiful tip (Bushnell caricature, 1918).JPG|thumb|right|Vācija atvēl osmaņiem pāris Aizkaukāza apgabalus]] [[Attēls:Map Treaty of Brest-Litovsk-lv.svg|alt=Aptuvenais apgabals, kas nonāca Vācijas Impērijas un Austrijas-Ungārijas kontrolē|thumb|Aptuvenas teritorijas, kas nonāca Vācijas Impērijas un Austroungārijas Impērijas kontrolē]] Vēl pirms Brestļitovskas miera sarunu sākuma notika Vācijas un [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālās Radas]] sarunas par Ukrainas neatkarības atzīšanu. Padomju valdības pārstāvis Trockis bija spiests atzīt Ukrainas delegāciju par neatkarīgiem sarunu dalībniekiem. Ņemot vērā šo piemēru, 14. janvārī [[Osmaņu impērija]] piedāvāja [[Aizkaukāza Komisariāts|Aizkaukāza Komisariātam]] sākt tiešas miera sarunas. Aizkaukāziešiem arī piedāvāja nosūtīt savu atsevišķo delegāciju uz Brestļitovskas sarunām. Kamēr Komisariāts vilcinājās ar atbildi, osmaņi gatavojās uzbrukumam. Šajā laikā Krievijas Kaukāza armija beidza pastāvēt, to aizvietoja gruzīnu un armēņu zemessardzes vienības. Kad Trockis pameta Brestļitovskas miera sarunas, osmaņi uzsāka uzbrukumu Kaukāzā, kam sekoja [[Trabzonas miera konference]]. == Līguma galvenie punkti== Brestļitovskas miera līguma galvenie punkti bija:<ref>[http://www.dhm.de/lemo/html/dokumente/brest/index.html Līguma teksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091212202858/http://www.dhm.de/lemo/html/dokumente/brest/index.html|date={{dat|2009|12|12||bez}}}} {{de ikona}}</ref><ref>[http://www.hrono.ru/dokum/191_dok/19180303brest.php Nepilns līguma teksts] {{ru ikona}}</ref>{{citāts| * 1. [[Vācijas Impērija|Vācija]], [[Austroungārija]], [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārija]] un [[Osmaņu impērija|Turcija]] no vienas puses un [[Krievijas PFSR|Krievija]] no otras puses paziņo, ka karastāvoklis starp tām ir beidzies. Tās ir nolēmušas turpmāk dzīvot savstarpējā mierā. * 3. Teritorijas, kas atrodas uz rietumiem no vienošanās rezultātā novilktās līnijas (skat. pielikuma tekstu zemāk) un agrāk piederēja Krievijai, turpmāk vairs nebūs pakļautas Krievijas valstiskumam [..]. Precīzu līnijas noteikšanu veiks vācu—krievu komisija. Minētajām teritorijām nebūs nekādu pienākumu pret Krieviju, kas būtu radušies sakarā ar to kādreizējo piederību Krievijai. Krievija atsakās no jebkādas iejaukšanās šo teritoriju iekšējās lietās. Vācija un Austroungārija apņemas šo teritoriju nākotni noteikt saskaņā ar to iedzīvotāju gribu. * 4. Vācija ir gatava pēc vispārējā miera noslēgšanas un Krievijas karaspēka demobilizācijas atstāt teritorijas uz austrumiem no 3. paragrāfā minētās līnijas, ja vien 6. paragrāfs nenosaka citādi. [..] * 6. Krievija apņemas tūlīt slēgt mieru ar [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republiku]] un atzīt šīs valsts miera līgumu ar četru valstu savienību. Ukrainas teritorija tiek nekavējoši atbrīvota no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem. Krievija apturēs jebkādu aģitāciju pret Ukrainas Tautas republikas valdību vai tās oficiālajām iestādēm. Igaunija un [[Vidzeme]] (tekstā — [[Livonija]]) arī tiks bez kavēšanās atbrīvota no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem. Igaunijas austrumu robeža stiepjas pa Narvas upi. Vidzemes robeža stiepjas pa [[Peipuss|Peipusa ezeru]] un pa [[Pleskava]]s ezeru līdz tā dienvidrietumu stūrim, tad pāri [[Lubāna]]s ezeram [[Līvāni|Līvānu]] virzienā pie Daugavas. Igauniju un Vidzemi okupēs vācu policija līdz pašu šo zemju iestādes panāks tur drošību un valstisko kārtību. [...] Arī Somija un [[Ālandu salas]] tiks atbrīvotas no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem, somu ostas no krievu flotes un krievu jūras karaspēka vienībām [...] * 8. Abu pušu karagūstekņi tiks atlaisti uz savām dzimtenēm. [..] * 9. Līguma slēdzējpuses savstarpēji atsakās no savu kara izdevumu atlīdzināšanas [..]. * 14. Savstarpējais miera līgums tiks ratificēts. [..] Krievijas valdība apņemas divu nedēļu laikā veikt apmaiņu ar ratifikācijas dokumentiem. Miera līgums stājas spēkā pēc tā ratifikācijas, ja vien tā paragrāfi, tā pielikumi vai papildu līgumi neparedz savādāk.}} [[Attēls:Map Treaty Brest-Litovsk.jpg|thumb|250px|Līnija parāda Vācijas un Austroungārijas ieņemtās zonas autrumu robežu. Sarkanā krāsā iekrāsota teritorija, kas pēc līguma parakstīšanas vairs nebija pakļauta Krievijas valstiskumam (līɡuma 3.§), punktēto teritoriju Vācija apņēmās atstāt (līɡuma 4.§), zaļā krāsā iesvītrotas teritorijas, kas bija pasludinājušas neatkarību (līɡuma 6.§).<ref>George H. Allen: The Great War, Volume 5: The Triumph of Democracy. George Barrie's Sons, Philadelphia 1921.</ref>]] Līguma pielikums par Vācijas-Krievijas [[Ietekmes zona|ietekmes zonu]] robežlīniju Latvijā:<ref>[https://wwi.lib.byu.edu/index.php/Including_Appendices:_Russia-Germany,_Part_I Proceedings of the Brest-Litovsk Peace Conference The Peace Negotiations Between Russia and the Central Powers 21 November, 1917-3 March, 1918] Appendices: Russia-Germany. Adaptēts no angliskā tulkojuma: Washington, Government Printing Office, 1918</ref> {{citāts| "3. punktā pieminētā līnija nosaka Krievijas pakļautībā esošās teritorijas rietumu robežu, kas iet starp [[Roņu sala|Roņu]] un [[Kihnu sala|Kihnu salām]], šķērso [[Rīgas līcis|Rīgas līci]] līdz [[Gauja]]s ietekai, tad no austrumiem apliec Rīgu līdz [[Ikšķile]]i, šķērso Daugavu un gar tās gaitu turpinās līdz agrākajai Kurzemes guberņas robežai austrumos no [[Daugavpils]], gandrīz līdz [[Druja]]i, no turienes pagriežas uz dienvidrietumiem un turpinās pāri [[Strustas ezers|Strustas ezeram]] līdz [[Drisvjatu ezers|Drisvjatu ezeram]].}} == Latviešu pagaidu nacionālās padomes protests == 1918. gada martā [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]] izplatīja protestu pret līgumā paredzēto Latvijas teritorijas sadalīšanu:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1918.03.00.htm |title=Latviešu Nacionālās Padomes protests pret Brestļitovskas miera līgumu un Kurzemes aneksiju |access-date={{dat|2015|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110129005705/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1918.03.00.htm |archivedate={{dat|2011|01|29||bez}} }}</ref> {{citāts|"Uz šī līguma pamata [[Kurzeme]] un [[Rīgas apriņķis]] ar Rīgu tiek padots Vācijas protektoratam, [[Vidzeme]]s atlikusē latviešu daļa, [[Cēsis|Cēsu]], [[Valmiera]]s un [[Valka]]s apriņķi paliek okupēti tik ilgi, kamēr nebūs, saskaņā ar vietējo iedzīvotāju vēlēšanos nodibināts miers un kārtība, bet trešā Latvijas daļa, [[Latgale]]; paliek pavisam atsevišķi. Tā Latvijas teritorija, kuru vieno viena tauta, kultura un kopīgi politiskie un ekonomiskie mērķi, mākslīgi sadalīta trijās daļās starp divām valstīm zem dažādiem politiskiem noteikumiem. Brestes miera līgums ir varmācības akts, kas vērsts pret latviešu tautas nacionālo, kulturelo, saimniecisko un politisko eksistenci, smagākais noziegums pret demokratijas principiem un tautas pašnoteikšanās tiesībām".}} == Papildvienošanās Berlīnē == {{Pamatraksts|Berlīnes papildvienošanās (1918)}} 1918. gada 27. augustā Berlīnē tika parakstīta Vācijas—Krievijas papildu vienošanās par Krievijas atteikšanos no Igaunijas, Vidzemes un [[Gruzija]]s. Vācija apņēmās neatbalstīt Padomju Krievijai naidīgos spēkus. 1918. gada 22. septembrī Vācijas ķeizars atzina [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] suverenitāti. == Līguma pārtraukšana == Pirmā pasaules kara nobeiguma fāzē Vācija cieta militāru sakāvi Rietumu frontē un meklēja izlīgumu ar [[Antante]]s valstīm. 1918. gada 5. novembrī Vācijas valdība pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Padomju Krieviju. Ar 11. novembra pamiera līguma 15. punktu Antantes valstis panāca Brestļitovskas līguma anulēšanu no Vācijas puses.<ref>[https://en.wikisource.org/wiki/Armistice_between_the_Allied_Governments_and_Germany Armistice between the Allied Governments and Germany]</ref> Arī Krievijas valdība 1918. gada 13. novembrī anulēja Brestļitovskas miera līgumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Skatīt arī == * [[Polijas dalīšanas]] * [[Molotova-Rībentropa pakts]] {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} [[Kategorija:Pirmā pasaules kara līgumi]] [[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]] [[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]] [[Kategorija:Līgumi ar Osmaņu impēriju]] [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:Latvija Pirmajā pasaules karā]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] p5kqxxz2s8yzeukknubfqjdo2riosb4 4490528 4490527 2026-07-05T14:09:16Z Pirags 3757 4490528 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R92623, Brest-Litowsk, Waffenstillstandsabkommen.jpg|thumb|250px|Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž [[Ļevs Kameņevs]], [[Ādolfs Joffe]] un [[Anastāsija Bicenko]])]] [[Attēls:SovietDelegatesAtBrestLitovsk.jpg|thumb|250px|Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: [[Vladimirs Lipskis]], [[Pēteris Stučka]], [[Ļevs Trockis]], [[Ļevs Karahans]]]] '''Brestļitovskas miera līgums''' (oficiālais nosaukums — '''Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses''') bija starpvalstu līgums, ko parakstīja [[1918]]. gada [[3. marts|3. martā]] [[Bresta (Baltkrievija)|Brestļitovskā]] (mūsdienās Bresta) starp [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]] (līgumā — Četru valstu savienību) un [[Krievijas PFSR|Krieviju]]. Līgums formāli izbeidza Krievijas dalību [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Līguma rezultātā Padomju Krievijas valdība atteicās no tiesībām uz tagadējo [[Baltkrievija]]s (daļēji), [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s,<ref>Līguma parakstīšanas laikā Latvija bija sadalīta divās daļās. Gandrīz visa [[Kurzemes guberņa]]s teritorija un [[Vidzemes guberņa]]s [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] lielākā daļa atradās [[Oberosts|Oberosta]] pārvaldē. Pārējā sadalītās Vidzemes guberņas latviešu daļa atradās [[Iskolats|Iskolata]] kontrolē, 1917. gada 14. decembrī [[Vidzemes guberņa]]i bija pievienoti [[Latgale]]s apriņķi.</ref> [[Lietuva]]s, [[Polija]]s, [[Somija]]s un [[Ukraina]]s teritoriju.<ref>[http://www.hrono.ru/dokum/brest1918.html Līguma teksts] {{ru ikona}}</ref> == Vēsture == Tūlīt pēc varas pārņemšanas [[Oktobra revolūcija]]s rezultātā [[Padomju Krievija]]s valdība 1917. gada 8. novembrī izsludināja "Dekrētu par mieru", kurā piedāvāja visām Pirmajā pasaules karā iesaistītajām pusēm sākt pamiera sarunas. 3. decembrī sākās Krievijas sarunas ar Centrālajām lielvalstīm par pamiera noslēgšanu, kas stājās spēkā 1917. gada 15. decembrī. Turpmākajām miera sarunām boļševiku delegācija piedāvāja šādus principus: atteikšanās no aneksijām, okupēto teritoriju ātra atbrīvošana, tautu pašnoteikšanās, atteikšanās no reparācijām. Uz to vācu puse ieteica "ņemt vērā paziņojumus, kuros izteikta Polijas, Lietuvas, Kurzemes, kā arī Igaunijas un Vidzemes daļas iedzīvotāju griba pēc pilnīgas valstiskās patstāvības un atdalīšanās no Krievijas federācijas".<ref>Krieviskais tulkojums: «принять к сведению заявления, в которых выражена воля народов, населяющих Польшу, Литву, Курляндию и части Эстляндии и Лифляндии, о их стремлении к полной государственной самостоятельности и к выделению из Российской федерации» no «Мирные переговоры в Брест-Литовске», т. I, изд. НКИД, М. 1920, стр. 29.</ref> 1918. gada 7. janvārī [[Ļevs Trockis]] atbrīvoja [[Ādolfs Joffe|Ādolfu Joffi]] un pats pārņēma sarunu vadīšanu ar mērķi novilcināt sarunas līdz "pasaules revolūcijas" sākumam karojošajās valstīs. Savukārt Vācijas delegācija izvirzīja šādus nosacījumus: [[Polija]]s, [[Lietuva]]s un [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] neatkarības atzīšana. Trockis 18. janvārī lūdza uz laiku pārtraukt sarunas un devās uz [[Sanktpēterburga|Petrogradu]]. [[Ukrainas Centrālā Rada]] 1918. gada 22. janvārī [[Kijiva|Kijivā]] proklamēja [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas]] neatkarību un tās valdība nosūtīja miera sarunu delegāciju uz Brestļitovsku. Pēc tam, kad sarkangvardi 8. februārī ieņēma tās galvaspilsētu Kijivu, Ukraina 1918. gada 9. februārī parakstīja miera līgumu ar [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]], kurā apņēmās samaksāt kontribūcijas ar pārtiku, izejvielām, bet pretī saņēma atzīšanu un militāro palīdzību. Krievijas delegācijas vadītājs Trockis 10. februārī paziņoja, ka "Krievija atsakās parakstīt aneksionistisku līgumu un no savas puses pasludina karastāvokli ar Centrālajām valstīm par pārtrauktu. Krievu karaspēkam vienlaicīgi tiks dota pilnīgas demobilizācijas pavēle visās frontēs." 1918. gada 16. februārī [[Vācijas Impērija|Vācijas]] protektorātā tika atjaunota Lietuvas valsts. 16. februārī Vācijas armija paziņoja, ka 17. februārī pamiers tiks pārtraukts. [[Operācija "Dūres sitiens"|Militārās operācijas "Dūres sitiens"]] (''Operation Faustschlag'') laikā vācu armija bez nopietnas pretestības pa dzelzceļa līnijām ātri virzījās uz priekšu. 18. februārī Vācijas karaspēks ieņēma [[Daugavpils|Daugavpili]] un turpināja uzbrukumu [[Pleskava]]s virzienā. Vienlaicīgi sākās uzbrukums arī [[Minska]]s virzienā, kur atradās krievu rietumu frontes virspavēlniecība un Kijivas virzienā Ukrainā. Jau 19. februārī [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]] vācu pusei lika steigšus piedāvāt slēgt miera līgumu uz jebkādiem nosacījumiem, jo Krievijai "vairs nav armijas. Vācieši no [[Rīga]]s uzbrūk visā frontē." 21. februārī vācieši ieņēma Minsku. 23. februārī Vācijas armija piedāvāja padomju valdībai 48 stundu laikā izšķirties par jauniem miera noteikumiem, kas paredzēja Somijas, Vidzemes, Igaunijas un Ukrainas teritoriju atstāšanu un pilnīgu Krievijas armijas demobilizāciju. Īsi pirms vācu karaspēka ienākšanas [[Tallina|Tallinā]] 1918. gada 24. februārī tika pasludināta Igaunijas valsts neatkarība, ko Vācijas puse ignorēja. 24. februārī Vācijas armija ar ukraiņu vienību līdzdalību ieņēma [[Žitomira|Žitomiru]], bet 2. martā Kijivu. 28. februārī vācieši ieņēma [[Narva]]s pilsētu, kas atrodas tikai apmēram 100 km attālumā no Petrogradas, tādēļ padomju valdība pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]], kas 5. martā oficiāli tika pasludināta par Padomju Krievijas galvaspilsētu. 3. martā Brestļitovskā tika parakstīts miera līgums, ko 15. martā ratificēja 4. ārkārtas padomju kongresa laikā. 8. martā Jelgavā tika atjaunota [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]. 1918. gada 15. martā ķeizars Vilhelms II Vācijas Impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti". ===Aizkaukāzs=== [[Attēls:Three bones–a bountiful tip (Bushnell caricature, 1918).JPG|thumb|right|Vācija atvēl osmaņiem pāris Aizkaukāza apgabalus]] Vēl pirms Brestļitovskas miera sarunu sākuma notika Vācijas un [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālās Radas]] sarunas par Ukrainas neatkarības atzīšanu. Padomju valdības pārstāvis Trockis bija spiests atzīt Ukrainas delegāciju par neatkarīgiem sarunu dalībniekiem. Ņemot vērā šo piemēru, 14. janvārī [[Osmaņu impērija]] piedāvāja [[Aizkaukāza Komisariāts|Aizkaukāza Komisariātam]] sākt tiešas miera sarunas. Aizkaukāziešiem arī piedāvāja nosūtīt savu atsevišķo delegāciju uz Brestļitovskas sarunām. Kamēr Komisariāts vilcinājās ar atbildi, osmaņi gatavojās uzbrukumam. Šajā laikā Krievijas Kaukāza armija beidza pastāvēt, to aizvietoja gruzīnu un armēņu zemessardzes vienības. Kad Trockis pameta Brestļitovskas miera sarunas, osmaņi uzsāka uzbrukumu Kaukāzā, kam sekoja [[Trabzonas miera konference]]. == Līguma galvenie punkti== Brestļitovskas miera līguma galvenie punkti bija:<ref>[http://www.dhm.de/lemo/html/dokumente/brest/index.html Līguma teksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091212202858/http://www.dhm.de/lemo/html/dokumente/brest/index.html|date={{dat|2009|12|12||bez}}}} {{de ikona}}</ref><ref>[http://www.hrono.ru/dokum/191_dok/19180303brest.php Nepilns līguma teksts] {{ru ikona}}</ref>{{citāts| * 1. [[Vācijas Impērija|Vācija]], [[Austroungārija]], [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārija]] un [[Osmaņu impērija|Turcija]] no vienas puses un [[Krievijas PFSR|Krievija]] no otras puses paziņo, ka karastāvoklis starp tām ir beidzies. Tās ir nolēmušas turpmāk dzīvot savstarpējā mierā. * 3. Teritorijas, kas atrodas uz rietumiem no vienošanās rezultātā novilktās līnijas (skat. pielikuma tekstu zemāk) un agrāk piederēja Krievijai, turpmāk vairs nebūs pakļautas Krievijas valstiskumam [..]. Precīzu līnijas noteikšanu veiks vācu—krievu komisija. Minētajām teritorijām nebūs nekādu pienākumu pret Krieviju, kas būtu radušies sakarā ar to kādreizējo piederību Krievijai. Krievija atsakās no jebkādas iejaukšanās šo teritoriju iekšējās lietās. Vācija un Austroungārija apņemas šo teritoriju nākotni noteikt saskaņā ar to iedzīvotāju gribu. * 4. Vācija ir gatava pēc vispārējā miera noslēgšanas un Krievijas karaspēka demobilizācijas atstāt teritorijas uz austrumiem no 3. paragrāfā minētās līnijas, ja vien 6. paragrāfs nenosaka citādi. [..] * 6. Krievija apņemas tūlīt slēgt mieru ar [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republiku]] un atzīt šīs valsts miera līgumu ar četru valstu savienību. Ukrainas teritorija tiek nekavējoši atbrīvota no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem. Krievija apturēs jebkādu aģitāciju pret Ukrainas Tautas republikas valdību vai tās oficiālajām iestādēm. Igaunija un [[Vidzeme]] (tekstā — [[Livonija]]) arī tiks bez kavēšanās atbrīvota no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem. Igaunijas austrumu robeža stiepjas pa Narvas upi. Vidzemes robeža stiepjas pa [[Peipuss|Peipusa ezeru]] un pa [[Pleskava]]s ezeru līdz tā dienvidrietumu stūrim, tad pāri [[Lubāna]]s ezeram [[Līvāni|Līvānu]] virzienā pie Daugavas. Igauniju un Vidzemi okupēs vācu policija līdz pašu šo zemju iestādes panāks tur drošību un valstisko kārtību. [...] Arī Somija un [[Ālandu salas]] tiks atbrīvotas no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem, somu ostas no krievu flotes un krievu jūras karaspēka vienībām [...] * 8. Abu pušu karagūstekņi tiks atlaisti uz savām dzimtenēm. [..] * 9. Līguma slēdzējpuses savstarpēji atsakās no savu kara izdevumu atlīdzināšanas [..]. * 14. Savstarpējais miera līgums tiks ratificēts. [..] Krievijas valdība apņemas divu nedēļu laikā veikt apmaiņu ar ratifikācijas dokumentiem. Miera līgums stājas spēkā pēc tā ratifikācijas, ja vien tā paragrāfi, tā pielikumi vai papildu līgumi neparedz savādāk.}} [[Attēls:Map Treaty Brest-Litovsk.jpg|thumb|250px|Līnija parāda Vācijas un Austroungārijas ieņemtās zonas autrumu robežu. Sarkanā krāsā iekrāsota teritorija, kas pēc līguma parakstīšanas vairs nebija pakļauta Krievijas valstiskumam (līɡuma 3.§), punktēto teritoriju Vācija apņēmās atstāt (līɡuma 4.§), zaļā krāsā iesvītrotas teritorijas, kas bija pasludinājušas neatkarību (līɡuma 6.§).<ref>George H. Allen: The Great War, Volume 5: The Triumph of Democracy. George Barrie's Sons, Philadelphia 1921.</ref>]] [[Attēls:Map Treaty of Brest-Litovsk-lv.svg|alt=Aptuvenais apgabals, kas nonāca Vācijas Impērijas un Austrijas-Ungārijas kontrolē|thumb|Aptuvenas teritorijas, kas nonāca Vācijas Impērijas un Austroungārijas Impērijas kontrolē]] Līguma pielikums par Vācijas-Krievijas [[Ietekmes zona|ietekmes zonu]] robežlīniju Latvijā:<ref>[https://wwi.lib.byu.edu/index.php/Including_Appendices:_Russia-Germany,_Part_I Proceedings of the Brest-Litovsk Peace Conference The Peace Negotiations Between Russia and the Central Powers 21 November, 1917-3 March, 1918] Appendices: Russia-Germany. Adaptēts no angliskā tulkojuma: Washington, Government Printing Office, 1918</ref> {{citāts| "3. punktā pieminētā līnija nosaka Krievijas pakļautībā esošās teritorijas rietumu robežu, kas iet starp [[Roņu sala|Roņu]] un [[Kihnu sala|Kihnu salām]], šķērso [[Rīgas līcis|Rīgas līci]] līdz [[Gauja]]s ietekai, tad no austrumiem apliec Rīgu līdz [[Ikšķile]]i, šķērso Daugavu un gar tās gaitu turpinās līdz agrākajai Kurzemes guberņas robežai austrumos no [[Daugavpils]], gandrīz līdz [[Druja]]i, no turienes pagriežas uz dienvidrietumiem un turpinās pāri [[Strustas ezers|Strustas ezeram]] līdz [[Drisvjatu ezers|Drisvjatu ezeram]].}} == Latviešu pagaidu nacionālās padomes protests == 1918. gada martā [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]] izplatīja protestu pret līgumā paredzēto Latvijas teritorijas sadalīšanu:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1918.03.00.htm |title=Latviešu Nacionālās Padomes protests pret Brestļitovskas miera līgumu un Kurzemes aneksiju |access-date={{dat|2015|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110129005705/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1918.03.00.htm |archivedate={{dat|2011|01|29||bez}} }}</ref> {{citāts|"Uz šī līguma pamata [[Kurzeme]] un [[Rīgas apriņķis]] ar Rīgu tiek padots Vācijas protektoratam, [[Vidzeme]]s atlikusē latviešu daļa, [[Cēsis|Cēsu]], [[Valmiera]]s un [[Valka]]s apriņķi paliek okupēti tik ilgi, kamēr nebūs, saskaņā ar vietējo iedzīvotāju vēlēšanos nodibināts miers un kārtība, bet trešā Latvijas daļa, [[Latgale]]; paliek pavisam atsevišķi. Tā Latvijas teritorija, kuru vieno viena tauta, kultura un kopīgi politiskie un ekonomiskie mērķi, mākslīgi sadalīta trijās daļās starp divām valstīm zem dažādiem politiskiem noteikumiem. Brestes miera līgums ir varmācības akts, kas vērsts pret latviešu tautas nacionālo, kulturelo, saimniecisko un politisko eksistenci, smagākais noziegums pret demokratijas principiem un tautas pašnoteikšanās tiesībām".}} == Papildvienošanās Berlīnē == {{Pamatraksts|Berlīnes papildvienošanās (1918)}} 1918. gada 27. augustā Berlīnē tika parakstīta Vācijas—Krievijas papildu vienošanās par Krievijas atteikšanos no Igaunijas, Vidzemes un [[Gruzija]]s. Vācija apņēmās neatbalstīt Padomju Krievijai naidīgos spēkus. 1918. gada 22. septembrī Vācijas ķeizars atzina [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] suverenitāti. == Līguma pārtraukšana == Pirmā pasaules kara nobeiguma fāzē Vācija cieta militāru sakāvi Rietumu frontē un meklēja izlīgumu ar [[Antante]]s valstīm. 1918. gada 5. novembrī Vācijas valdība pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Padomju Krieviju. Ar 11. novembra pamiera līguma 15. punktu Antantes valstis panāca Brestļitovskas līguma anulēšanu no Vācijas puses.<ref>[https://en.wikisource.org/wiki/Armistice_between_the_Allied_Governments_and_Germany Armistice between the Allied Governments and Germany]</ref> Arī Krievijas valdība 1918. gada 13. novembrī anulēja Brestļitovskas miera līgumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Skatīt arī == * [[Polijas dalīšanas]] * [[Molotova-Rībentropa pakts]] {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} [[Kategorija:Pirmā pasaules kara līgumi]] [[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]] [[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]] [[Kategorija:Līgumi ar Osmaņu impēriju]] [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:Latvija Pirmajā pasaules karā]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] orrvm5mozah6nisw14q450wkh5mnwnd 4490530 4490528 2026-07-05T14:12:05Z Pirags 3757 4490530 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R92623, Brest-Litowsk, Waffenstillstandsabkommen.jpg|thumb|250px|Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž [[Ļevs Kameņevs]], [[Ādolfs Joffe]] un [[Anastāsija Bicenko]])]] [[Attēls:SovietDelegatesAtBrestLitovsk.jpg|thumb|250px|Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: [[Vladimirs Lipskis]], [[Pēteris Stučka]], [[Ļevs Trockis]], [[Ļevs Karahans]]]] '''Brestļitovskas miera līgums''' (oficiālais nosaukums — '''Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses''') bija starpvalstu līgums, ko parakstīja [[1918]]. gada [[3. marts|3. martā]] [[Bresta (Baltkrievija)|Brestļitovskā]] (mūsdienās Bresta) starp [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]] (līgumā — Četru valstu savienību) un [[Krievijas PFSR|Krieviju]]. Līgums formāli izbeidza Krievijas dalību [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Līguma rezultātā Padomju Krievijas valdība atteicās no tiesībām uz tagadējo [[Baltkrievija]]s (daļēji), [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s,<ref>Līguma parakstīšanas laikā Latvija bija sadalīta divās daļās. Gandrīz visa [[Kurzemes guberņa]]s teritorija un [[Vidzemes guberņa]]s [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] lielākā daļa atradās [[Oberosts|Oberosta]] pārvaldē. Pārējā sadalītās Vidzemes guberņas latviešu daļa atradās [[Iskolats|Iskolata]] kontrolē, 1917. gada 14. decembrī [[Vidzemes guberņa]]i bija pievienoti [[Latgale]]s apriņķi.</ref> [[Lietuva]]s, [[Polija]]s, [[Somija]]s un [[Ukraina]]s teritoriju.<ref>[http://www.hrono.ru/dokum/brest1918.html Līguma teksts] {{ru ikona}}</ref> == Vēsture == Tūlīt pēc varas pārņemšanas [[Oktobra revolūcija]]s rezultātā [[Padomju Krievija]]s valdība 1917. gada 8. novembrī izsludināja "Dekrētu par mieru", kurā piedāvāja visām Pirmajā pasaules karā iesaistītajām pusēm sākt pamiera sarunas. 3. decembrī sākās Krievijas sarunas ar Centrālajām lielvalstīm par pamiera noslēgšanu, kas stājās spēkā 1917. gada 15. decembrī. Turpmākajām miera sarunām boļševiku delegācija piedāvāja šādus principus: atteikšanās no aneksijām, okupēto teritoriju ātra atbrīvošana, tautu pašnoteikšanās, atteikšanās no reparācijām. Uz to vācu puse ieteica "ņemt vērā paziņojumus, kuros izteikta Polijas, Lietuvas, Kurzemes, kā arī Igaunijas un Vidzemes daļas iedzīvotāju griba pēc pilnīgas valstiskās patstāvības un atdalīšanās no Krievijas federācijas".<ref>Krieviskais tulkojums: «принять к сведению заявления, в которых выражена воля народов, населяющих Польшу, Литву, Курляндию и части Эстляндии и Лифляндии, о их стремлении к полной государственной самостоятельности и к выделению из Российской федерации» no «Мирные переговоры в Брест-Литовске», т. I, изд. НКИД, М. 1920, стр. 29.</ref> 1918. gada 7. janvārī [[Ļevs Trockis]] atbrīvoja [[Ādolfs Joffe|Ādolfu Joffi]] un pats pārņēma sarunu vadīšanu ar mērķi novilcināt sarunas līdz "pasaules revolūcijas" sākumam karojošajās valstīs. Savukārt Vācijas delegācija izvirzīja šādus nosacījumus: [[Polija]]s, [[Lietuva]]s un [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] neatkarības atzīšana. Trockis 18. janvārī lūdza uz laiku pārtraukt sarunas un devās uz [[Sanktpēterburga|Petrogradu]]. [[Ukrainas Centrālā Rada]] 1918. gada 22. janvārī [[Kijiva|Kijivā]] proklamēja [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas]] neatkarību un tās valdība nosūtīja miera sarunu delegāciju uz Brestļitovsku. Pēc tam, kad sarkangvardi 8. februārī ieņēma tās galvaspilsētu Kijivu, Ukraina 1918. gada 9. februārī parakstīja miera līgumu ar [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]], kurā apņēmās samaksāt kontribūcijas ar pārtiku, izejvielām, bet pretī saņēma atzīšanu un militāro palīdzību. Krievijas delegācijas vadītājs Trockis 10. februārī paziņoja, ka "Krievija atsakās parakstīt aneksionistisku līgumu un no savas puses pasludina karastāvokli ar Centrālajām valstīm par pārtrauktu. Krievu karaspēkam vienlaicīgi tiks dota pilnīgas demobilizācijas pavēle visās frontēs." 1918. gada 16. februārī [[Vācijas Impērija|Vācijas]] protektorātā tika atjaunota Lietuvas valsts. 16. februārī Vācijas armija paziņoja, ka 17. februārī pamiers tiks pārtraukts. [[Operācija "Dūres sitiens"|Militārās operācijas "Dūres sitiens"]] (''Operation Faustschlag'') laikā vācu armija bez nopietnas pretestības pa dzelzceļa līnijām ātri virzījās uz priekšu. 18. februārī Vācijas karaspēks ieņēma [[Daugavpils|Daugavpili]] un turpināja uzbrukumu [[Pleskava]]s virzienā. Vienlaicīgi sākās uzbrukums arī [[Minska]]s virzienā, kur atradās krievu rietumu frontes virspavēlniecība un Kijivas virzienā Ukrainā. Jau 19. februārī [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]] vācu pusei lika steigšus piedāvāt slēgt miera līgumu uz jebkādiem nosacījumiem, jo Krievijai "vairs nav armijas. Vācieši no [[Rīga]]s uzbrūk visā frontē." 21. februārī vācieši ieņēma Minsku. 23. februārī Vācijas armija piedāvāja padomju valdībai 48 stundu laikā izšķirties par jauniem miera noteikumiem, kas paredzēja Somijas, Vidzemes, Igaunijas un Ukrainas teritoriju atstāšanu un pilnīgu Krievijas armijas demobilizāciju. Īsi pirms vācu karaspēka ienākšanas [[Tallina|Tallinā]] 1918. gada 24. februārī tika pasludināta Igaunijas valsts neatkarība, ko Vācijas puse ignorēja. 24. februārī Vācijas armija ar ukraiņu vienību līdzdalību ieņēma [[Žitomira|Žitomiru]], bet 2. martā Kijivu. 28. februārī vācieši ieņēma [[Narva]]s pilsētu, kas atrodas tikai apmēram 100 km attālumā no Petrogradas, tādēļ padomju valdība pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]], kas 5. martā oficiāli tika pasludināta par Padomju Krievijas galvaspilsētu. 3. martā Brestļitovskā tika parakstīts miera līgums, ko 15. martā ratificēja 4. ārkārtas padomju kongresa laikā. 8. martā Jelgavā tika atjaunota [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]. 1918. gada 15. martā ķeizars Vilhelms II Vācijas Impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti". ===Aizkaukāzs=== [[Attēls:Three bones–a bountiful tip (Bushnell caricature, 1918).JPG|thumb|right|Vācija atvēl osmaņiem pāris Aizkaukāza apgabalus]] [[Attēls:Map Treaty Brest-Litovsk.jpg|thumb|250px|Līnija parāda Vācijas un Austroungārijas ieņemtās zonas autrumu robežu. Sarkanā krāsā iekrāsota teritorija, kas pēc līguma parakstīšanas vairs nebija pakļauta Krievijas valstiskumam (līɡuma 3.§), punktēto teritoriju Vācija apņēmās atstāt (līɡuma 4.§), zaļā krāsā iesvītrotas teritorijas, kas bija pasludinājušas neatkarību (līɡuma 6.§).<ref>George H. Allen: The Great War, Volume 5: The Triumph of Democracy. George Barrie's Sons, Philadelphia 1921.</ref>]] Vēl pirms Brestļitovskas miera sarunu sākuma notika Vācijas un [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālās Radas]] sarunas par Ukrainas neatkarības atzīšanu. Padomju valdības pārstāvis Trockis bija spiests atzīt Ukrainas delegāciju par neatkarīgiem sarunu dalībniekiem. Ņemot vērā šo piemēru, 14. janvārī [[Osmaņu impērija]] piedāvāja [[Aizkaukāza Komisariāts|Aizkaukāza Komisariātam]] sākt tiešas miera sarunas. Aizkaukāziešiem arī piedāvāja nosūtīt savu atsevišķo delegāciju uz Brestļitovskas sarunām. Kamēr Komisariāts vilcinājās ar atbildi, osmaņi gatavojās uzbrukumam. Šajā laikā Krievijas Kaukāza armija beidza pastāvēt, to aizvietoja gruzīnu un armēņu zemessardzes vienības. Kad Trockis pameta Brestļitovskas miera sarunas, osmaņi uzsāka uzbrukumu Kaukāzā, kam sekoja [[Trabzonas miera konference]]. == Līguma galvenie punkti== Brestļitovskas miera līguma galvenie punkti bija:<ref>[http://www.dhm.de/lemo/html/dokumente/brest/index.html Līguma teksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091212202858/http://www.dhm.de/lemo/html/dokumente/brest/index.html|date={{dat|2009|12|12||bez}}}} {{de ikona}}</ref><ref>[http://www.hrono.ru/dokum/191_dok/19180303brest.php Nepilns līguma teksts] {{ru ikona}}</ref>{{citāts| * 1. [[Vācijas Impērija|Vācija]], [[Austroungārija]], [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārija]] un [[Osmaņu impērija|Turcija]] no vienas puses un [[Krievijas PFSR|Krievija]] no otras puses paziņo, ka karastāvoklis starp tām ir beidzies. Tās ir nolēmušas turpmāk dzīvot savstarpējā mierā. * 3. Teritorijas, kas atrodas uz rietumiem no vienošanās rezultātā novilktās līnijas (skat. pielikuma tekstu zemāk) un agrāk piederēja Krievijai, turpmāk vairs nebūs pakļautas Krievijas valstiskumam [..]. Precīzu līnijas noteikšanu veiks vācu—krievu komisija. Minētajām teritorijām nebūs nekādu pienākumu pret Krieviju, kas būtu radušies sakarā ar to kādreizējo piederību Krievijai. Krievija atsakās no jebkādas iejaukšanās šo teritoriju iekšējās lietās. Vācija un Austroungārija apņemas šo teritoriju nākotni noteikt saskaņā ar to iedzīvotāju gribu. * 4. Vācija ir gatava pēc vispārējā miera noslēgšanas un Krievijas karaspēka demobilizācijas atstāt teritorijas uz austrumiem no 3. paragrāfā minētās līnijas, ja vien 6. paragrāfs nenosaka citādi. [..] * 6. Krievija apņemas tūlīt slēgt mieru ar [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republiku]] un atzīt šīs valsts miera līgumu ar četru valstu savienību. Ukrainas teritorija tiek nekavējoši atbrīvota no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem. Krievija apturēs jebkādu aģitāciju pret Ukrainas Tautas republikas valdību vai tās oficiālajām iestādēm. Igaunija un [[Vidzeme]] (tekstā — [[Livonija]]) arī tiks bez kavēšanās atbrīvota no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem. Igaunijas austrumu robeža stiepjas pa Narvas upi. Vidzemes robeža stiepjas pa [[Peipuss|Peipusa ezeru]] un pa [[Pleskava]]s ezeru līdz tā dienvidrietumu stūrim, tad pāri [[Lubāna]]s ezeram [[Līvāni|Līvānu]] virzienā pie Daugavas. Igauniju un Vidzemi okupēs vācu policija līdz pašu šo zemju iestādes panāks tur drošību un valstisko kārtību. [...] Arī Somija un [[Ālandu salas]] tiks atbrīvotas no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem, somu ostas no krievu flotes un krievu jūras karaspēka vienībām [...] * 8. Abu pušu karagūstekņi tiks atlaisti uz savām dzimtenēm. [..] * 9. Līguma slēdzējpuses savstarpēji atsakās no savu kara izdevumu atlīdzināšanas [..]. * 14. Savstarpējais miera līgums tiks ratificēts. [..] Krievijas valdība apņemas divu nedēļu laikā veikt apmaiņu ar ratifikācijas dokumentiem. Miera līgums stājas spēkā pēc tā ratifikācijas, ja vien tā paragrāfi, tā pielikumi vai papildu līgumi neparedz savādāk.}} [[Attēls:Map Treaty of Brest-Litovsk-lv.svg|alt=Aptuvenais apgabals, kas nonāca Vācijas Impērijas un Austrijas-Ungārijas kontrolē|thumb|Aptuvenas teritorijas, kas nonāca Vācijas Impērijas un Austroungārijas Impērijas kontrolē]] Līguma pielikums par Vācijas-Krievijas [[Ietekmes zona|ietekmes zonu]] robežlīniju Latvijā:<ref>[https://wwi.lib.byu.edu/index.php/Including_Appendices:_Russia-Germany,_Part_I Proceedings of the Brest-Litovsk Peace Conference The Peace Negotiations Between Russia and the Central Powers 21 November, 1917-3 March, 1918] Appendices: Russia-Germany. Adaptēts no angliskā tulkojuma: Washington, Government Printing Office, 1918</ref> {{citāts| "3. punktā pieminētā līnija nosaka Krievijas pakļautībā esošās teritorijas rietumu robežu, kas iet starp [[Roņu sala|Roņu]] un [[Kihnu sala|Kihnu salām]], šķērso [[Rīgas līcis|Rīgas līci]] līdz [[Gauja]]s ietekai, tad no austrumiem apliec Rīgu līdz [[Ikšķile]]i, šķērso Daugavu un gar tās gaitu turpinās līdz agrākajai Kurzemes guberņas robežai austrumos no [[Daugavpils]], gandrīz līdz [[Druja]]i, no turienes pagriežas uz dienvidrietumiem un turpinās pāri [[Strustas ezers|Strustas ezeram]] līdz [[Drisvjatu ezers|Drisvjatu ezeram]].}} == Latviešu pagaidu nacionālās padomes protests == 1918. gada martā [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]] izplatīja protestu pret līgumā paredzēto Latvijas teritorijas sadalīšanu:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1918.03.00.htm |title=Latviešu Nacionālās Padomes protests pret Brestļitovskas miera līgumu un Kurzemes aneksiju |access-date={{dat|2015|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110129005705/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1918.03.00.htm |archivedate={{dat|2011|01|29||bez}} }}</ref> {{citāts|"Uz šī līguma pamata [[Kurzeme]] un [[Rīgas apriņķis]] ar Rīgu tiek padots Vācijas protektoratam, [[Vidzeme]]s atlikusē latviešu daļa, [[Cēsis|Cēsu]], [[Valmiera]]s un [[Valka]]s apriņķi paliek okupēti tik ilgi, kamēr nebūs, saskaņā ar vietējo iedzīvotāju vēlēšanos nodibināts miers un kārtība, bet trešā Latvijas daļa, [[Latgale]]; paliek pavisam atsevišķi. Tā Latvijas teritorija, kuru vieno viena tauta, kultura un kopīgi politiskie un ekonomiskie mērķi, mākslīgi sadalīta trijās daļās starp divām valstīm zem dažādiem politiskiem noteikumiem. Brestes miera līgums ir varmācības akts, kas vērsts pret latviešu tautas nacionālo, kulturelo, saimniecisko un politisko eksistenci, smagākais noziegums pret demokratijas principiem un tautas pašnoteikšanās tiesībām".}} == Papildvienošanās Berlīnē == {{Pamatraksts|Berlīnes papildvienošanās (1918)}} 1918. gada 27. augustā Berlīnē tika parakstīta Vācijas—Krievijas papildu vienošanās par Krievijas atteikšanos no Igaunijas, Vidzemes un [[Gruzija]]s. Vācija apņēmās neatbalstīt Padomju Krievijai naidīgos spēkus. 1918. gada 22. septembrī Vācijas ķeizars atzina [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] suverenitāti. == Līguma pārtraukšana == Pirmā pasaules kara nobeiguma fāzē Vācija cieta militāru sakāvi Rietumu frontē un meklēja izlīgumu ar [[Antante]]s valstīm. 1918. gada 5. novembrī Vācijas valdība pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Padomju Krieviju. Ar 11. novembra pamiera līguma 15. punktu Antantes valstis panāca Brestļitovskas līguma anulēšanu no Vācijas puses.<ref>[https://en.wikisource.org/wiki/Armistice_between_the_Allied_Governments_and_Germany Armistice between the Allied Governments and Germany]</ref> Arī Krievijas valdība 1918. gada 13. novembrī anulēja Brestļitovskas miera līgumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Skatīt arī == * [[Polijas dalīšanas]] * [[Molotova-Rībentropa pakts]] {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} [[Kategorija:Pirmā pasaules kara līgumi]] [[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]] [[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]] [[Kategorija:Līgumi ar Osmaņu impēriju]] [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:Latvija Pirmajā pasaules karā]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] gnfczsnwe0600dhbv4a1fokfwln7zyw 4490533 4490530 2026-07-05T14:25:24Z Pirags 3757 4490533 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R92623, Brest-Litowsk, Waffenstillstandsabkommen.jpg|thumb|250px|Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž [[Ļevs Kameņevs]], [[Ādolfs Joffe]] un [[Anastasija Bicenko]])]] [[Attēls:SovietDelegatesAtBrestLitovsk.jpg|thumb|250px|Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastasija Bicenko. Stāv no kreisās: [[Vladimirs Lipskis]], [[Pēteris Stučka]], [[Ļevs Trockis]], [[Ļevs Karahans]]]] '''Brestļitovskas miera līgums''' (oficiālais nosaukums — '''Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses''') bija starpvalstu līgums, ko parakstīja [[1918]]. gada [[3. marts|3. martā]] [[Bresta (Baltkrievija)|Brestļitovskā]] (mūsdienās Bresta) starp [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]] (līgumā — Četru valstu savienību) un [[Krievijas PFSR|Krieviju]]. Līgums formāli izbeidza Krievijas dalību [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Līguma rezultātā Padomju Krievijas valdība atteicās no tiesībām uz tagadējo [[Baltkrievija]]s (daļēji), [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s,<ref>Līguma parakstīšanas laikā Latvija bija sadalīta divās daļās. Gandrīz visa [[Kurzemes guberņa]]s teritorija un [[Vidzemes guberņa]]s [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] lielākā daļa atradās [[Oberosts|Oberosta]] pārvaldē. Pārējā sadalītās Vidzemes guberņas latviešu daļa atradās [[Iskolats|Iskolata]] kontrolē, 1917. gada 14. decembrī [[Vidzemes guberņa]]i bija pievienoti [[Latgale]]s apriņķi.</ref> [[Lietuva]]s, [[Polija]]s, [[Somija]]s un [[Ukraina]]s teritoriju.<ref>[http://www.hrono.ru/dokum/brest1918.html Līguma teksts] {{ru ikona}}</ref> == Vēsture == Tūlīt pēc varas pārņemšanas [[Oktobra revolūcija]]s rezultātā [[Padomju Krievija]]s valdība 1917. gada 8. novembrī izsludināja "Dekrētu par mieru", kurā piedāvāja visām Pirmajā pasaules karā iesaistītajām pusēm sākt pamiera sarunas. 3. decembrī sākās Krievijas sarunas ar Centrālajām lielvalstīm par pamiera noslēgšanu, kas stājās spēkā 1917. gada 15. decembrī. Turpmākajām miera sarunām boļševiku delegācija piedāvāja šādus principus: atteikšanās no aneksijām, okupēto teritoriju ātra atbrīvošana, tautu pašnoteikšanās, atteikšanās no reparācijām. Uz to vācu puse ieteica "ņemt vērā paziņojumus, kuros izteikta Polijas, Lietuvas, Kurzemes, kā arī Igaunijas un Vidzemes daļas iedzīvotāju griba pēc pilnīgas valstiskās patstāvības un atdalīšanās no Krievijas federācijas".<ref>Krieviskais tulkojums: «принять к сведению заявления, в которых выражена воля народов, населяющих Польшу, Литву, Курляндию и части Эстляндии и Лифляндии, о их стремлении к полной государственной самостоятельности и к выделению из Российской федерации» no «Мирные переговоры в Брест-Литовске», т. I, изд. НКИД, М. 1920, стр. 29.</ref> 1918. gada 7. janvārī [[Ļevs Trockis]] atbrīvoja [[Ādolfs Joffe|Ādolfu Joffi]] un pats pārņēma sarunu vadīšanu ar mērķi novilcināt sarunas līdz "pasaules revolūcijas" sākumam karojošajās valstīs. Savukārt Vācijas delegācija izvirzīja šādus nosacījumus: [[Polija]]s, [[Lietuva]]s un [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] neatkarības atzīšana. Trockis 18. janvārī lūdza uz laiku pārtraukt sarunas un devās uz [[Sanktpēterburga|Petrogradu]]. [[Ukrainas Centrālā Rada]] 1918. gada 22. janvārī [[Kijiva|Kijivā]] proklamēja [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas]] neatkarību un tās valdība nosūtīja miera sarunu delegāciju uz Brestļitovsku. Pēc tam, kad sarkangvardi 8. februārī ieņēma tās galvaspilsētu Kijivu, Ukraina 1918. gada 9. februārī parakstīja miera līgumu ar [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]], kurā apņēmās samaksāt kontribūcijas ar pārtiku, izejvielām, bet pretī saņēma atzīšanu un militāro palīdzību. Krievijas delegācijas vadītājs Trockis 10. februārī paziņoja, ka "Krievija atsakās parakstīt aneksionistisku līgumu un no savas puses pasludina karastāvokli ar Centrālajām valstīm par pārtrauktu. Krievu karaspēkam vienlaicīgi tiks dota pilnīgas demobilizācijas pavēle visās frontēs." 1918. gada 16. februārī [[Vācijas Impērija|Vācijas]] protektorātā tika atjaunota Lietuvas valsts. 16. februārī Vācijas armija paziņoja, ka 17. februārī pamiers tiks pārtraukts. [[Operācija "Dūres sitiens"|Militārās operācijas "Dūres sitiens"]] (''Operation Faustschlag'') laikā vācu armija bez nopietnas pretestības pa dzelzceļa līnijām ātri virzījās uz priekšu. 18. februārī Vācijas karaspēks ieņēma [[Daugavpils|Daugavpili]] un turpināja uzbrukumu [[Pleskava]]s virzienā. Vienlaicīgi sākās uzbrukums arī [[Minska]]s virzienā, kur atradās krievu rietumu frontes virspavēlniecība un Kijivas virzienā Ukrainā. Jau 19. februārī [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]] vācu pusei lika steigšus piedāvāt slēgt miera līgumu uz jebkādiem nosacījumiem, jo Krievijai "vairs nav armijas. Vācieši no [[Rīga]]s uzbrūk visā frontē." 21. februārī vācieši ieņēma Minsku. 23. februārī Vācijas armija piedāvāja padomju valdībai 48 stundu laikā izšķirties par jauniem miera noteikumiem, kas paredzēja Somijas, Vidzemes, Igaunijas un Ukrainas teritoriju atstāšanu un pilnīgu Krievijas armijas demobilizāciju. Īsi pirms vācu karaspēka ienākšanas [[Tallina|Tallinā]] 1918. gada 24. februārī tika pasludināta Igaunijas valsts neatkarība, ko Vācijas puse ignorēja. 24. februārī Vācijas armija ar ukraiņu vienību līdzdalību ieņēma [[Žitomira|Žitomiru]], bet 2. martā Kijivu. 28. februārī vācieši ieņēma [[Narva]]s pilsētu, kas atrodas tikai apmēram 100 km attālumā no Petrogradas, tādēļ padomju valdība pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]], kas 5. martā oficiāli tika pasludināta par Padomju Krievijas galvaspilsētu. 3. martā Brestļitovskā tika parakstīts miera līgums, ko 15. martā ratificēja 4. ārkārtas padomju kongresa laikā. 8. martā Jelgavā tika atjaunota [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]. 1918. gada 15. martā ķeizars Vilhelms II Vācijas Impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti". ===Aizkaukāzs=== [[Attēls:Three bones–a bountiful tip (Bushnell caricature, 1918).JPG|thumb|right|Vācija atvēl osmaņiem pāris Aizkaukāza apgabalus]] [[Attēls:Map Treaty Brest-Litovsk.jpg|thumb|250px|Līnija parāda Vācijas un Austroungārijas ieņemtās zonas autrumu robežu. Sarkanā krāsā iekrāsota teritorija, kas pēc līguma parakstīšanas vairs nebija pakļauta Krievijas valstiskumam (līɡuma 3.§), punktēto teritoriju Vācija apņēmās atstāt (līɡuma 4.§), zaļā krāsā iesvītrotas [[Somija]]s, [[Igaunija]]s, [[Vidzeme]] un [[Ukraina]]s teritorijas, kas bija jāatbrīvo no krievu karaspēka (līɡuma 6.§).<ref>George H. Allen: The Great War, Volume 5: The Triumph of Democracy. George Barrie's Sons, Philadelphia 1921.</ref>]] Vēl pirms Brestļitovskas miera sarunu sākuma notika Vācijas un [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālās Radas]] sarunas par Ukrainas neatkarības atzīšanu. Padomju valdības pārstāvis Trockis bija spiests atzīt Ukrainas delegāciju par neatkarīgiem sarunu dalībniekiem. Ņemot vērā šo piemēru, 14. janvārī [[Osmaņu impērija]] piedāvāja [[Aizkaukāza Komisariāts|Aizkaukāza Komisariātam]] sākt tiešas miera sarunas. Aizkaukāziešiem arī piedāvāja nosūtīt savu atsevišķo delegāciju uz Brestļitovskas sarunām. Kamēr Komisariāts vilcinājās ar atbildi, osmaņi gatavojās uzbrukumam. Šajā laikā Krievijas Kaukāza armija beidza pastāvēt, to aizvietoja gruzīnu un armēņu zemessardzes vienības. Kad Trockis pameta Brestļitovskas miera sarunas, osmaņi uzsāka uzbrukumu Kaukāzā, kam sekoja [[Trabzonas miera konference]]. == Līguma galvenie punkti== Brestļitovskas miera līguma galvenie punkti bija:<ref>[http://www.dhm.de/lemo/html/dokumente/brest/index.html Līguma teksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091212202858/http://www.dhm.de/lemo/html/dokumente/brest/index.html|date={{dat|2009|12|12||bez}}}} {{de ikona}}</ref><ref>[http://www.hrono.ru/dokum/191_dok/19180303brest.php Nepilns līguma teksts] {{ru ikona}}</ref>{{citāts| * 1. [[Vācijas Impērija|Vācija]], [[Austroungārija]], [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārija]] un [[Osmaņu impērija|Turcija]] no vienas puses un [[Krievijas PFSR|Krievija]] no otras puses paziņo, ka karastāvoklis starp tām ir beidzies. Tās ir nolēmušas turpmāk dzīvot savstarpējā mierā. * 3. Teritorijas, kas atrodas uz rietumiem no vienošanās rezultātā novilktās līnijas (skat. pielikuma tekstu zemāk) un agrāk piederēja Krievijai, turpmāk vairs nebūs pakļautas Krievijas valstiskumam [..]. Precīzu līnijas noteikšanu veiks vācu—krievu komisija. Minētajām teritorijām nebūs nekādu pienākumu pret Krieviju, kas būtu radušies sakarā ar to kādreizējo piederību Krievijai. Krievija atsakās no jebkādas iejaukšanās šo teritoriju iekšējās lietās. Vācija un Austroungārija apņemas šo teritoriju nākotni noteikt saskaņā ar to iedzīvotāju gribu. * 4. Vācija ir gatava pēc vispārējā miera noslēgšanas un Krievijas karaspēka demobilizācijas atstāt teritorijas uz austrumiem no 3. paragrāfā minētās līnijas, ja vien 6. paragrāfs nenosaka citādi. [..] * 6. Krievija apņemas tūlīt slēgt mieru ar [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republiku]] un atzīt šīs valsts miera līgumu ar četru valstu savienību. Ukrainas teritorija tiek nekavējoši atbrīvota no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem. Krievija apturēs jebkādu aģitāciju pret Ukrainas Tautas republikas valdību vai tās oficiālajām iestādēm. Igaunija un [[Vidzeme]] (tekstā — [[Livonija]]) arī tiks bez kavēšanās atbrīvota no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem. Igaunijas austrumu robeža stiepjas pa Narvas upi. Vidzemes robeža stiepjas pa [[Peipuss|Peipusa ezeru]] un pa [[Pleskava]]s ezeru līdz tā dienvidrietumu stūrim, tad pāri [[Lubāna]]s ezeram [[Līvāni|Līvānu]] virzienā pie Daugavas. Igauniju un Vidzemi okupēs vācu policija līdz pašu šo zemju iestādes panāks tur drošību un valstisko kārtību. [...] Arī Somija un [[Ālandu salas]] tiks atbrīvotas no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem, somu ostas no krievu flotes un krievu jūras karaspēka vienībām [...] * 8. Abu pušu karagūstekņi tiks atlaisti uz savām dzimtenēm. [..] * 9. Līguma slēdzējpuses savstarpēji atsakās no savu kara izdevumu atlīdzināšanas [..]. * 14. Savstarpējais miera līgums tiks ratificēts. [..] Krievijas valdība apņemas divu nedēļu laikā veikt apmaiņu ar ratifikācijas dokumentiem. Miera līgums stājas spēkā pēc tā ratifikācijas, ja vien tā paragrāfi, tā pielikumi vai papildu līgumi neparedz savādāk.}} [[Attēls:Map Treaty of Brest-Litovsk-lv.svg|alt=Aptuvenais apgabals, kas nonāca Vācijas Impērijas un Austrijas-Ungārijas kontrolē|thumb|Aptuvenas teritorijas, kas nonāca Vācijas Impērijas un Austroungārijas Impērijas kontrolē]] Līguma pielikums par Vācijas-Krievijas [[Ietekmes zona|ietekmes zonu]] robežlīniju Latvijā:<ref>[https://wwi.lib.byu.edu/index.php/Including_Appendices:_Russia-Germany,_Part_I Proceedings of the Brest-Litovsk Peace Conference The Peace Negotiations Between Russia and the Central Powers 21 November, 1917-3 March, 1918] Appendices: Russia-Germany. Adaptēts no angliskā tulkojuma: Washington, Government Printing Office, 1918</ref> {{citāts| "3. punktā pieminētā līnija nosaka Krievijas pakļautībā esošās teritorijas rietumu robežu, kas iet starp [[Roņu sala|Roņu]] un [[Kihnu sala|Kihnu salām]], šķērso [[Rīgas līcis|Rīgas līci]] līdz [[Gauja]]s ietekai, tad no austrumiem apliec Rīgu līdz [[Ikšķile]]i, šķērso Daugavu un gar tās gaitu turpinās līdz agrākajai Kurzemes guberņas robežai austrumos no [[Daugavpils]], gandrīz līdz [[Druja]]i, no turienes pagriežas uz dienvidrietumiem un turpinās pāri [[Strustas ezers|Strustas ezeram]] līdz [[Drisvjatu ezers|Drisvjatu ezeram]].}} == Latviešu pagaidu nacionālās padomes protests == 1918. gada martā [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]] izplatīja protestu pret līgumā paredzēto Latvijas teritorijas sadalīšanu:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1918.03.00.htm |title=Latviešu Nacionālās Padomes protests pret Brestļitovskas miera līgumu un Kurzemes aneksiju |access-date={{dat|2015|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110129005705/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1918.03.00.htm |archivedate={{dat|2011|01|29||bez}} }}</ref> {{citāts|"Uz šī līguma pamata [[Kurzeme]] un [[Rīgas apriņķis]] ar Rīgu tiek padots Vācijas protektoratam, [[Vidzeme]]s atlikusē latviešu daļa, [[Cēsis|Cēsu]], [[Valmiera]]s un [[Valka]]s apriņķi paliek okupēti tik ilgi, kamēr nebūs, saskaņā ar vietējo iedzīvotāju vēlēšanos nodibināts miers un kārtība, bet trešā Latvijas daļa, [[Latgale]]; paliek pavisam atsevišķi. Tā Latvijas teritorija, kuru vieno viena tauta, kultura un kopīgi politiskie un ekonomiskie mērķi, mākslīgi sadalīta trijās daļās starp divām valstīm zem dažādiem politiskiem noteikumiem. Brestes miera līgums ir varmācības akts, kas vērsts pret latviešu tautas nacionālo, kulturelo, saimniecisko un politisko eksistenci, smagākais noziegums pret demokratijas principiem un tautas pašnoteikšanās tiesībām".}} == Papildvienošanās Berlīnē == {{Pamatraksts|Berlīnes papildvienošanās (1918)}} 1918. gada 27. augustā Berlīnē tika parakstīta Vācijas—Krievijas papildu vienošanās par Krievijas atteikšanos no Igaunijas, Vidzemes un [[Gruzija]]s. Vācija apņēmās neatbalstīt Padomju Krievijai naidīgos spēkus. 1918. gada 22. septembrī Vācijas ķeizars atzina [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] suverenitāti. == Līguma pārtraukšana == Pirmā pasaules kara nobeiguma fāzē Vācija cieta militāru sakāvi Rietumu frontē un meklēja izlīgumu ar [[Antante]]s valstīm. 1918. gada 5. novembrī Vācijas valdība pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Padomju Krieviju. Ar 11. novembra pamiera līguma 15. punktu Antantes valstis panāca Brestļitovskas līguma anulēšanu no Vācijas puses.<ref>[https://en.wikisource.org/wiki/Armistice_between_the_Allied_Governments_and_Germany Armistice between the Allied Governments and Germany]</ref> Arī Krievijas valdība 1918. gada 13. novembrī anulēja Brestļitovskas miera līgumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Skatīt arī == * [[Polijas dalīšanas]] * [[Molotova-Rībentropa pakts]] {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} [[Kategorija:Pirmā pasaules kara līgumi]] [[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]] [[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]] [[Kategorija:Līgumi ar Osmaņu impēriju]] [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:Latvija Pirmajā pasaules karā]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] rgygatlphv7xqpbqd6nzs8me9v1lfh4 4490534 4490533 2026-07-05T14:26:48Z Pirags 3757 /* Aizkaukāzs */ 4490534 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R92623, Brest-Litowsk, Waffenstillstandsabkommen.jpg|thumb|250px|Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž [[Ļevs Kameņevs]], [[Ādolfs Joffe]] un [[Anastasija Bicenko]])]] [[Attēls:SovietDelegatesAtBrestLitovsk.jpg|thumb|250px|Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastasija Bicenko. Stāv no kreisās: [[Vladimirs Lipskis]], [[Pēteris Stučka]], [[Ļevs Trockis]], [[Ļevs Karahans]]]] '''Brestļitovskas miera līgums''' (oficiālais nosaukums — '''Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses''') bija starpvalstu līgums, ko parakstīja [[1918]]. gada [[3. marts|3. martā]] [[Bresta (Baltkrievija)|Brestļitovskā]] (mūsdienās Bresta) starp [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]] (līgumā — Četru valstu savienību) un [[Krievijas PFSR|Krieviju]]. Līgums formāli izbeidza Krievijas dalību [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Līguma rezultātā Padomju Krievijas valdība atteicās no tiesībām uz tagadējo [[Baltkrievija]]s (daļēji), [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s,<ref>Līguma parakstīšanas laikā Latvija bija sadalīta divās daļās. Gandrīz visa [[Kurzemes guberņa]]s teritorija un [[Vidzemes guberņa]]s [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] lielākā daļa atradās [[Oberosts|Oberosta]] pārvaldē. Pārējā sadalītās Vidzemes guberņas latviešu daļa atradās [[Iskolats|Iskolata]] kontrolē, 1917. gada 14. decembrī [[Vidzemes guberņa]]i bija pievienoti [[Latgale]]s apriņķi.</ref> [[Lietuva]]s, [[Polija]]s, [[Somija]]s un [[Ukraina]]s teritoriju.<ref>[http://www.hrono.ru/dokum/brest1918.html Līguma teksts] {{ru ikona}}</ref> == Vēsture == Tūlīt pēc varas pārņemšanas [[Oktobra revolūcija]]s rezultātā [[Padomju Krievija]]s valdība 1917. gada 8. novembrī izsludināja "Dekrētu par mieru", kurā piedāvāja visām Pirmajā pasaules karā iesaistītajām pusēm sākt pamiera sarunas. 3. decembrī sākās Krievijas sarunas ar Centrālajām lielvalstīm par pamiera noslēgšanu, kas stājās spēkā 1917. gada 15. decembrī. Turpmākajām miera sarunām boļševiku delegācija piedāvāja šādus principus: atteikšanās no aneksijām, okupēto teritoriju ātra atbrīvošana, tautu pašnoteikšanās, atteikšanās no reparācijām. Uz to vācu puse ieteica "ņemt vērā paziņojumus, kuros izteikta Polijas, Lietuvas, Kurzemes, kā arī Igaunijas un Vidzemes daļas iedzīvotāju griba pēc pilnīgas valstiskās patstāvības un atdalīšanās no Krievijas federācijas".<ref>Krieviskais tulkojums: «принять к сведению заявления, в которых выражена воля народов, населяющих Польшу, Литву, Курляндию и части Эстляндии и Лифляндии, о их стремлении к полной государственной самостоятельности и к выделению из Российской федерации» no «Мирные переговоры в Брест-Литовске», т. I, изд. НКИД, М. 1920, стр. 29.</ref> 1918. gada 7. janvārī [[Ļevs Trockis]] atbrīvoja [[Ādolfs Joffe|Ādolfu Joffi]] un pats pārņēma sarunu vadīšanu ar mērķi novilcināt sarunas līdz "pasaules revolūcijas" sākumam karojošajās valstīs. Savukārt Vācijas delegācija izvirzīja šādus nosacījumus: [[Polija]]s, [[Lietuva]]s un [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] neatkarības atzīšana. Trockis 18. janvārī lūdza uz laiku pārtraukt sarunas un devās uz [[Sanktpēterburga|Petrogradu]]. [[Ukrainas Centrālā Rada]] 1918. gada 22. janvārī [[Kijiva|Kijivā]] proklamēja [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas]] neatkarību un tās valdība nosūtīja miera sarunu delegāciju uz Brestļitovsku. Pēc tam, kad sarkangvardi 8. februārī ieņēma tās galvaspilsētu Kijivu, Ukraina 1918. gada 9. februārī parakstīja miera līgumu ar [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]], kurā apņēmās samaksāt kontribūcijas ar pārtiku, izejvielām, bet pretī saņēma atzīšanu un militāro palīdzību. Krievijas delegācijas vadītājs Trockis 10. februārī paziņoja, ka "Krievija atsakās parakstīt aneksionistisku līgumu un no savas puses pasludina karastāvokli ar Centrālajām valstīm par pārtrauktu. Krievu karaspēkam vienlaicīgi tiks dota pilnīgas demobilizācijas pavēle visās frontēs." 1918. gada 16. februārī [[Vācijas Impērija|Vācijas]] protektorātā tika atjaunota Lietuvas valsts. 16. februārī Vācijas armija paziņoja, ka 17. februārī pamiers tiks pārtraukts. [[Operācija "Dūres sitiens"|Militārās operācijas "Dūres sitiens"]] (''Operation Faustschlag'') laikā vācu armija bez nopietnas pretestības pa dzelzceļa līnijām ātri virzījās uz priekšu. 18. februārī Vācijas karaspēks ieņēma [[Daugavpils|Daugavpili]] un turpināja uzbrukumu [[Pleskava]]s virzienā. Vienlaicīgi sākās uzbrukums arī [[Minska]]s virzienā, kur atradās krievu rietumu frontes virspavēlniecība un Kijivas virzienā Ukrainā. Jau 19. februārī [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]] vācu pusei lika steigšus piedāvāt slēgt miera līgumu uz jebkādiem nosacījumiem, jo Krievijai "vairs nav armijas. Vācieši no [[Rīga]]s uzbrūk visā frontē." 21. februārī vācieši ieņēma Minsku. 23. februārī Vācijas armija piedāvāja padomju valdībai 48 stundu laikā izšķirties par jauniem miera noteikumiem, kas paredzēja Somijas, Vidzemes, Igaunijas un Ukrainas teritoriju atstāšanu un pilnīgu Krievijas armijas demobilizāciju. Īsi pirms vācu karaspēka ienākšanas [[Tallina|Tallinā]] 1918. gada 24. februārī tika pasludināta Igaunijas valsts neatkarība, ko Vācijas puse ignorēja. 24. februārī Vācijas armija ar ukraiņu vienību līdzdalību ieņēma [[Žitomira|Žitomiru]], bet 2. martā Kijivu. 28. februārī vācieši ieņēma [[Narva]]s pilsētu, kas atrodas tikai apmēram 100 km attālumā no Petrogradas, tādēļ padomju valdība pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]], kas 5. martā oficiāli tika pasludināta par Padomju Krievijas galvaspilsētu. 3. martā Brestļitovskā tika parakstīts miera līgums, ko 15. martā ratificēja 4. ārkārtas padomju kongresa laikā. 8. martā Jelgavā tika atjaunota [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]. 1918. gada 15. martā ķeizars Vilhelms II Vācijas Impērijas vārdā atzina Kurzemes hercogisti "par brīvu un patstāvīgu valsti". ===Aizkaukāzs=== [[Attēls:Three bones–a bountiful tip (Bushnell caricature, 1918).JPG|thumb|right|Vācija atvēl osmaņiem pāris Aizkaukāza apgabalus]] [[Attēls:Map Treaty Brest-Litovsk.jpg|thumb|250px|Līnija parāda Vācijas un Austroungārijas ieņemtās zonas autrumu robežu. Sarkanā krāsā iekrāsota teritorija, kas pēc līguma parakstīšanas vairs nebija pakļauta Krievijas valstiskumam (līɡuma 3.§), punktēto teritoriju Vācija apņēmās atstāt (līɡuma 4.§), zaļā krāsā iesvītrotas [[Somija]]s, [[Igaunija]]s, [[Vidzeme]]s un [[Ukraina]]s teritorijas ar pašnoteikšanās tiesībām, kas bija jāatbrīvo no krievu karaspēka (līɡuma 6.§).<ref>George H. Allen: The Great War, Volume 5: The Triumph of Democracy. George Barrie's Sons, Philadelphia 1921.</ref>]] Vēl pirms Brestļitovskas miera sarunu sākuma notika Vācijas un [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālās Radas]] sarunas par Ukrainas neatkarības atzīšanu. Padomju valdības pārstāvis Trockis bija spiests atzīt Ukrainas delegāciju par neatkarīgiem sarunu dalībniekiem. Ņemot vērā šo piemēru, 14. janvārī [[Osmaņu impērija]] piedāvāja [[Aizkaukāza Komisariāts|Aizkaukāza Komisariātam]] sākt tiešas miera sarunas. Aizkaukāziešiem arī piedāvāja nosūtīt savu atsevišķo delegāciju uz Brestļitovskas sarunām. Kamēr Komisariāts vilcinājās ar atbildi, osmaņi gatavojās uzbrukumam. Šajā laikā Krievijas Kaukāza armija beidza pastāvēt, to aizvietoja gruzīnu un armēņu zemessardzes vienības. Kad Trockis pameta Brestļitovskas miera sarunas, osmaņi uzsāka uzbrukumu Kaukāzā, kam sekoja [[Trabzonas miera konference]]. == Līguma galvenie punkti== Brestļitovskas miera līguma galvenie punkti bija:<ref>[http://www.dhm.de/lemo/html/dokumente/brest/index.html Līguma teksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091212202858/http://www.dhm.de/lemo/html/dokumente/brest/index.html|date={{dat|2009|12|12||bez}}}} {{de ikona}}</ref><ref>[http://www.hrono.ru/dokum/191_dok/19180303brest.php Nepilns līguma teksts] {{ru ikona}}</ref>{{citāts| * 1. [[Vācijas Impērija|Vācija]], [[Austroungārija]], [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārija]] un [[Osmaņu impērija|Turcija]] no vienas puses un [[Krievijas PFSR|Krievija]] no otras puses paziņo, ka karastāvoklis starp tām ir beidzies. Tās ir nolēmušas turpmāk dzīvot savstarpējā mierā. * 3. Teritorijas, kas atrodas uz rietumiem no vienošanās rezultātā novilktās līnijas (skat. pielikuma tekstu zemāk) un agrāk piederēja Krievijai, turpmāk vairs nebūs pakļautas Krievijas valstiskumam [..]. Precīzu līnijas noteikšanu veiks vācu—krievu komisija. Minētajām teritorijām nebūs nekādu pienākumu pret Krieviju, kas būtu radušies sakarā ar to kādreizējo piederību Krievijai. Krievija atsakās no jebkādas iejaukšanās šo teritoriju iekšējās lietās. Vācija un Austroungārija apņemas šo teritoriju nākotni noteikt saskaņā ar to iedzīvotāju gribu. * 4. Vācija ir gatava pēc vispārējā miera noslēgšanas un Krievijas karaspēka demobilizācijas atstāt teritorijas uz austrumiem no 3. paragrāfā minētās līnijas, ja vien 6. paragrāfs nenosaka citādi. [..] * 6. Krievija apņemas tūlīt slēgt mieru ar [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republiku]] un atzīt šīs valsts miera līgumu ar četru valstu savienību. Ukrainas teritorija tiek nekavējoši atbrīvota no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem. Krievija apturēs jebkādu aģitāciju pret Ukrainas Tautas republikas valdību vai tās oficiālajām iestādēm. Igaunija un [[Vidzeme]] (tekstā — [[Livonija]]) arī tiks bez kavēšanās atbrīvota no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem. Igaunijas austrumu robeža stiepjas pa Narvas upi. Vidzemes robeža stiepjas pa [[Peipuss|Peipusa ezeru]] un pa [[Pleskava]]s ezeru līdz tā dienvidrietumu stūrim, tad pāri [[Lubāna]]s ezeram [[Līvāni|Līvānu]] virzienā pie Daugavas. Igauniju un Vidzemi okupēs vācu policija līdz pašu šo zemju iestādes panāks tur drošību un valstisko kārtību. [...] Arī Somija un [[Ālandu salas]] tiks atbrīvotas no krievu karaspēka un krievu sarkangvardiem, somu ostas no krievu flotes un krievu jūras karaspēka vienībām [...] * 8. Abu pušu karagūstekņi tiks atlaisti uz savām dzimtenēm. [..] * 9. Līguma slēdzējpuses savstarpēji atsakās no savu kara izdevumu atlīdzināšanas [..]. * 14. Savstarpējais miera līgums tiks ratificēts. [..] Krievijas valdība apņemas divu nedēļu laikā veikt apmaiņu ar ratifikācijas dokumentiem. Miera līgums stājas spēkā pēc tā ratifikācijas, ja vien tā paragrāfi, tā pielikumi vai papildu līgumi neparedz savādāk.}} [[Attēls:Map Treaty of Brest-Litovsk-lv.svg|alt=Aptuvenais apgabals, kas nonāca Vācijas Impērijas un Austrijas-Ungārijas kontrolē|thumb|Aptuvenas teritorijas, kas nonāca Vācijas Impērijas un Austroungārijas Impērijas kontrolē]] Līguma pielikums par Vācijas-Krievijas [[Ietekmes zona|ietekmes zonu]] robežlīniju Latvijā:<ref>[https://wwi.lib.byu.edu/index.php/Including_Appendices:_Russia-Germany,_Part_I Proceedings of the Brest-Litovsk Peace Conference The Peace Negotiations Between Russia and the Central Powers 21 November, 1917-3 March, 1918] Appendices: Russia-Germany. Adaptēts no angliskā tulkojuma: Washington, Government Printing Office, 1918</ref> {{citāts| "3. punktā pieminētā līnija nosaka Krievijas pakļautībā esošās teritorijas rietumu robežu, kas iet starp [[Roņu sala|Roņu]] un [[Kihnu sala|Kihnu salām]], šķērso [[Rīgas līcis|Rīgas līci]] līdz [[Gauja]]s ietekai, tad no austrumiem apliec Rīgu līdz [[Ikšķile]]i, šķērso Daugavu un gar tās gaitu turpinās līdz agrākajai Kurzemes guberņas robežai austrumos no [[Daugavpils]], gandrīz līdz [[Druja]]i, no turienes pagriežas uz dienvidrietumiem un turpinās pāri [[Strustas ezers|Strustas ezeram]] līdz [[Drisvjatu ezers|Drisvjatu ezeram]].}} == Latviešu pagaidu nacionālās padomes protests == 1918. gada martā [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]] izplatīja protestu pret līgumā paredzēto Latvijas teritorijas sadalīšanu:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1918.03.00.htm |title=Latviešu Nacionālās Padomes protests pret Brestļitovskas miera līgumu un Kurzemes aneksiju |access-date={{dat|2015|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110129005705/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1918.03.00.htm |archivedate={{dat|2011|01|29||bez}} }}</ref> {{citāts|"Uz šī līguma pamata [[Kurzeme]] un [[Rīgas apriņķis]] ar Rīgu tiek padots Vācijas protektoratam, [[Vidzeme]]s atlikusē latviešu daļa, [[Cēsis|Cēsu]], [[Valmiera]]s un [[Valka]]s apriņķi paliek okupēti tik ilgi, kamēr nebūs, saskaņā ar vietējo iedzīvotāju vēlēšanos nodibināts miers un kārtība, bet trešā Latvijas daļa, [[Latgale]]; paliek pavisam atsevišķi. Tā Latvijas teritorija, kuru vieno viena tauta, kultura un kopīgi politiskie un ekonomiskie mērķi, mākslīgi sadalīta trijās daļās starp divām valstīm zem dažādiem politiskiem noteikumiem. Brestes miera līgums ir varmācības akts, kas vērsts pret latviešu tautas nacionālo, kulturelo, saimniecisko un politisko eksistenci, smagākais noziegums pret demokratijas principiem un tautas pašnoteikšanās tiesībām".}} == Papildvienošanās Berlīnē == {{Pamatraksts|Berlīnes papildvienošanās (1918)}} 1918. gada 27. augustā Berlīnē tika parakstīta Vācijas—Krievijas papildu vienošanās par Krievijas atteikšanos no Igaunijas, Vidzemes un [[Gruzija]]s. Vācija apņēmās neatbalstīt Padomju Krievijai naidīgos spēkus. 1918. gada 22. septembrī Vācijas ķeizars atzina [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas hercogistes]] suverenitāti. == Līguma pārtraukšana == Pirmā pasaules kara nobeiguma fāzē Vācija cieta militāru sakāvi Rietumu frontē un meklēja izlīgumu ar [[Antante]]s valstīm. 1918. gada 5. novembrī Vācijas valdība pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Padomju Krieviju. Ar 11. novembra pamiera līguma 15. punktu Antantes valstis panāca Brestļitovskas līguma anulēšanu no Vācijas puses.<ref>[https://en.wikisource.org/wiki/Armistice_between_the_Allied_Governments_and_Germany Armistice between the Allied Governments and Germany]</ref> Arī Krievijas valdība 1918. gada 13. novembrī anulēja Brestļitovskas miera līgumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Skatīt arī == * [[Polijas dalīšanas]] * [[Molotova-Rībentropa pakts]] {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} [[Kategorija:Pirmā pasaules kara līgumi]] [[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]] [[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]] [[Kategorija:Līgumi ar Osmaņu impēriju]] [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:Latvija Pirmajā pasaules karā]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Vēsturiski notikumi Latvijā]] 7olklacawpfvijzggdcaenttccupw3r 0 18927 4490815 4339874 2026-07-06T05:23:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490815 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mārtiņš Roze | attēls = Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Mārtiņš Roze.jpg | apraksts = Mārtiņš Roze 2006. gadā | amats = [[Latvijas zemkopības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2002|11|7|N}} | term_beigas = {{dat|2009|2|4|N}} | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]<br />[[Valdis Zatlers]] | premjers = [[Einars Repše]]<br />[[Indulis Emsis]]<br />[[Aigars Kalvītis]]<br />[[Ivars Godmanis]] | priekštecis = [[Atis Slakteris]] | pēctecis = [[Jānis Dūklavs]] | dzim_dati = {{dat|1964|9|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2012|9|8|1964|9|28}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība]] <small>(no 1996)</small> | dzīvesb = Inese Roze (šķīrušies) | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | profesija = [[biologs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Mārtiņš Roze''' (dzimis {{dat|1964|09|28|l}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2012|09|08|l}} [[Liepāja|Liepājā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[biologs]], [[ierēdnis]] un [[politika|politiķis]], [[Latvijas Zemnieku savienība]]s biedrs. Viņš bija [[Latvijas Zemkopības ministrs|zemkopības ministrs]] no 2002. līdz 2009. gadam (visilgāk pie varas bijušais zemkopības ministrs), bijis arī [[Saeima]]s deputāts un [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s priekšsēdētājs.<ref>[http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=18977953 Par ZZS priekšsēdētāju ievēl Rozi], LETA, raksts portālā DELFI {{dat|2007|09|17|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|02|01|SK}}</ref> == Biogrāfija == === Izglītība un darba gaitas === M. Roze dzimis 1964. gadā [[Rīga|Rīgā]], ārstu ģimenē, kura drīz pārcēlusies uz [[Liepāja|Liepāju]], kur nākamais politiķis pavadījis bērnību. 1982. gadā absolvējis [[Liepājas 1. vidusskola|Liepājas 1. vidusskolu]], 1987. gadā [[Latvijas Valsts universitāte]]s Bioloģijas fakultātē ieguvis [[Bioloģija|biologa]] (bioloģijas un ķīmijas skolotāja) izglītību. Jau pēc politiķa karjeras sākuma papildinājis zināšanas un 2002. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnēs.<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=84289237581 Mārtiņš Roze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160313000409/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=84289237581 |date={{dat|2016|03|13||bez}} }}, informācija par 9. Saeimas deputātu kandidātu CVK mājaslapā, pārskatīts {{dat|2009|02|01|SK}}</ref> No 1988. līdz 1992. gadam studējis aspirantūrā Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskajā institūtā un bijušajā Vissavienības augu selekcijas un ģenētikas institūtā [[Odesa|Odesā]].<ref name="nave" /> Pēc universitātes beigšanas strādājis [[Stende]]s selekcijas un izmēģinājuma stacijā [[Dižstende|Dižstendē]], bet kopš 1994. gada M. Roze strādāja [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijā]] dažādos amatos.<ref name="sestdiena">[http://diena.lv/lat/politics/sestdiena/piens-un-meitenes Piens un meitenes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090203183327/http://www.diena.lv/lat/politics/sestdiena/piens-un-meitenes |date={{dat|2009|02|03||bez}} }}, Inga Spriņģe, raksts SestDienā {{dat|2009|01|31|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|02|01|SK}}</ref> Sākotnēji viņš bija Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks un Augkopības un sēklkopības nodaļas vadītājs, vēlāk bijis Stratēģijas un kopsavilkuma nodaļas vadītājs, tad Integrācijas un ārējo sakaru departamenta direktors.<ref name="nave" /> Pēc tam, kad 2010. gadā netika ievēlēts Saeimā, M. Roze pārcēlās uz Liepāju, kur bija Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma "Kolumbija" projektu vadītājs,<ref name="nave" /> savukārt {{dat|2011|2|17}} Roze tika apstiprināts par "[[Lattelecom]]" padomes locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=226154 |title= Firma: sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Lattelecom" |accessdate=2012-04-25 |work= |publisher= Latvijas Vēstnesis |date= }}</ref> === Politiskā darbība === 1996. gadā M. Roze, būdams augsta ranga Zemkopības ministrijas ierēdnis, iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Mans dzīvesgājums | publisher = Mārtiņš Roze | accessdate = 2012.09.14 | url = http://www.martinsroze.lv/lv/cilveks/dzivesgajums/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20120112062438/http://www.martinsroze.lv/lv/cilveks/dzivesgajums | archivedate = {{dat|2012|01|12||bez}} }}</ref> [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|2001. gada pašvaldību vēlēšanās]] kandidēja uz deputāta vietu [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču netika ievēlēts. Tāpat vēlētāju atbalstu neguva nākamajā gadā notikušajās [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]], kur kandidēja no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta. {{dat|2002|11|7}} M. Roze kļuva par [[Latvijas Zemkopības ministrs|zemkopības ministru]] [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes valdībā]], saglabājot šo amatu arī sekojošajās [[Emša Ministru kabinets|Induļa Emša]], [[Kalvīša Ministru kabinets|Aigara Kalvīša]] un [[Godmaņa Ministru kabinets|Ivara Godmaņa]] valdībās. Ieņemot ministra amatu vairāk kā sešus gadus viņš bija visilgāk pie varas bijušais zemkopības ministrs. Šajā laikā 2006. gada oktobrī M. Roze tika [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]],<ref>[http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?pk2=50307523634 Mārtiņš Roze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190608030825/http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?pk2=50307523634 |date={{dat|2019|06|08||bez}} }}, informācija par deputātu Saeimas mājaslapā, pārskatīta {{Dat|2009|02|01|SK}}</ref> bet drīz pēc tam nolika deputāta pilnvaras, kad tika apstiprināts zemkopības ministra amatā [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|A. Kalvīša otrajā valdībā]] un vēlāk arī I. Godmaņa valdībā. {{dat|2009|02|04}} demisionēja sakarā ar iepriekšējā dienā rīkoto [[2009. gada 3. februāra lauksaimnieku protesti|lauksaimnieku protesta akciju]]. Pēc demisijas atjaunoja deputāta mandātu un darbojās Saeimā. [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] M. Roze kandidēja ar trešo numuru [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] sarakstā Latgales vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēts, lielā svītrojumu skaita dēļ ieņemot pēdējo — deviņpadsmito vietu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.GalRez10.kandid?NR1=63 | title= Zaļo un Zemnieku savienība Latgales apgabals | accessdate= 2012-04-25 | work= | publisher= CVK | date= | archive-date= 2010-10-06 | archive-url= https://web.archive.org/web/20101006013740/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.GalRez10.kandid?NR1=63 }}</ref> === Nāve === Mārtiņš Roze nomira {{dat|2012|09|08}} plkst. 11.20. Viņa nāves iemesls bija trombs, kas nosprostoja asinsriti.<ref name="nave">{{Tīmekļa atsauce | title = Mūžībā aizgājis bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2012.09.08. | accessdate = 2012.09.08 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizgajis-bijusais-zemkopibas-ministrs-martins-roze.d?id=42656054}}</ref><ref name="vz">{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc eksministrs Roze mira spēka pilnbriedā | publisher = [[Vakara Ziņas]] | date = 2012.09.14. | accessdate = 2012.09.14 | url = http://nra.lv/vakara-zinas/79633-kapec-eksministrs-roze-mira-speka-pilnbrieda.htm}}</ref> Viņš tika apbedīts {{dat||09|13}} [[Liepāja]]s Dienvidu kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Foto: Pēdējā gaitā izvada Mārtiņu Rozi | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2012.09.13. | accessdate = 2012.09.13 | url = http://www.apollo.lv/zinas/foto-pedeja-gaita-izvada-martinu-rozi/530703}}</ref> == Privātā dzīve == Laulībā ar Inesi Rozi (Talsu tūrisma informācijas centra vadītāju) dzimuši divi dēli. Vēlāk pāris šķīries.<ref name="vz" /> Rozes hobijs bija [[fotografēšana]].<ref name="sestdiena"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Mārtiņš Roze}} * [https://web.archive.org/web/20090727104637/http://www.martinsroze.lv/ Oficiālā mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20100628063428/http://ministrs.zm.gov.lv/ Mārtiņa Rozes dienasgrāmata] ZM mājaslapā {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Atis Slakteris]] | virsraksts = [[Latvijas Zemkopības ministrs|Latvijas zemkopības ministrs]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2009|2|4|N}} | pēc = [[Jānis Dūklavs]]}} {{kastes beigas}} {{Navboxes | title = Latvijas valdības | list = {{Godmaņa Ministru kabinets}} {{Kalvīša 2. Ministru kabinets}} {{Kalvīša 1. Ministru kabinets}} {{Emša Ministru kabinets}} {{Repšes Ministru kabinets}} }} {{9. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Roze, Martinzsz}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2012. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas zemkopības ministri]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] dcsskkmvlve9ug4l7eb6fvll2lru2ml 0 19586 4490585 4175463 2026-07-05T17:08:33Z Treisijs 347 {{Afganistānas pilsētas}} 4490585 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kabula | official_name = {{ara|کابل}} | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Photomontage |photo1a = Section of Kabul in October 2011.jpg{{!}}Overview of a section of Kabul City |photo2a = Atlas Air flying off from Kabul Airport in 2010.jpg{{!}}Kabul International Airport |photo2b = Abdul Rahman Mosque in March 2010.jpg{{!}}Abdul Rahman Mosque |photo3a = GOB-September 2011.jpg{{!}}Babur Gardens |photo3b = Garden area of the Serena Hotel in Kabul.jpg{{!}}Serena Hotel |photo4a = A view from Kabul InterContinental.jpg{{!}}Inter-Continental Hotel |photo4b = Wazir Akbar Khan neighborhood.jpg{{!}}Wazir Akbar Khan |size = 250 |border = 0 |color = }} | image_caption = | image_flag = Flag_of_Kabul.svg | image_seal = | image_shield = | pushpin_map = Afganistāna | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 34 | latm = 32 | lats = | latNS = N | longd = 69 | longm = 10 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{karogs|Afganistāna}} | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | area_total_km2 = 275 | elevation_m = 1791 | population_total = 3678034 | population_as_of = {{dat|2015|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | website = | footnotes = }} '''Kabula''' ({{val|ps|کابل}}, ''{{transl|ps|Kābəl}}''; {{val|fa|کابل}}, ''{{transl|fa|Kābol}}'') ir pilsēta [[Afganistāna]]s austrumos 1200 m virs jūras līmeņa. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Atrodas [[Kabula (upe)|Kabulas]] upes ielejā netālu no stratēģiskās [[Haiberas pāreja]]s, kas savieno Afganistānu ar [[Pakistāna|Pakistānu]]. Ar Afganistānas ziemeļdaļu pilsētu savieno [[Salangas tunelis]] zem [[Hindukušs|Hindukuša]] kalniem. Daudznacionāls iedzīvotāju sastāvs — [[puštuni]], [[tadžiki]], [[uzbeki]], [[hazarieši]]. == Vēsture == Kaut arī Kabula pirmoreiz minēta ap 300. gadā p.m.ē. kā [[Ahamenīdi|Ahamenīdu]] Kaburas apmetne, tomēr par ievērojamu pilsētu tā kļuva 1504. gadā, kad to iekaroja [[Babūrs]] un izvēlējās par [[Mogolu impērija]]s galvaspilsētu. 1526. gadā par impērijas galvaspilsētu kļuva [[Deli]], tomēr Kabula saglabājās kā svarīgs mogolu centrs līdz 1738. gadā to ieņēma [[Persija|persiešu]] valdnieks [[Nadīršahs]]. 1747. gadā Kabula kļuva par neatkarīgās Afganistānas daļu, un 1770. gados tā kļuva par valsts galvaspilsētu. Kabula bija [[Lielbritānija|britu]], [[Krievija|krievu]] un [[Persija|persiešu]] interešu krustpunkts Haibera pārejas stratēģiskā nozīmīguma dēļ. To divreiz okupēja briti (1839—1842 un 1879—1880), tomēr nespēja šeit nostiprināties. Pēc 1940. gada Kabula kļuva par ievērojamu rūpniecības centru un kosmopolītisku pilsētu. Piemēram, 20. gadsimta 60. gados šeit tika atvērts pirmais ''[[Marks and Spencer]]'' veikals [[Vidusāzija|Vidusāzijā]].{{nepieciešama atsauce}} 1979. gadā Kabulu okupēja [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks, tomēr 1989. gada 15. februārī tas bija spiests aiziet. 1992. gadā, pēc [[Muhameds Nadžibulla|Nadžibullas]] režīma krišanas, pilsēta kļuva par dažādu [[modžahedi|modžahedu]] grupējumu cīņu arēnu. Cīņas turpinājās četrus gadus, nodarot ievērojamus postījumus. 1996. gadā pilsētā ienāca grupējuma ''[[Taliban]]'' karaspēks un savstarpējās cīņas izbeidzās. Pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iebrukuma Afganistānā 2001. gadā ''Taliban'' kaujinieki pameta pilsētu un pārgrupējās uz Afganistānas dienvidiem, bet pilsētā ienāca [[Ziemeļu alianse]]s spēki. 2001. gada 20. decembrī pilsētā tika nodibināta [[Afganistānas Pārejas administrācija]] (''Afghan Transitional Administration''), kura 2004. gada decembrī ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[NATO]] valstu atbalstu tika pārveidota par Afganistānas valdību prezidenta [[Hāmids Karzajs|Hāmida Karzaja]] vadībā. 2021. gadā ''Taliban'' kaujinieki ieņēma pilsētu bez cīņas un atjaunoja 2001. gadā gāzto [[Afganistānas Islāma Emirāts (1996—2001)|Afganistānas Islāma Emirātu]]. == Cilvēki == Kabulā dzimuši: * [[Muhameds Dauds]] (''Mohammed Daoud'', 1909-1978) — politiķis * [[Humajuns]] (''Nasiruddin Humayun'', 1508-1556) — imperators * [[Muhameds Nadžibulla]] (''Mohammad Najibullah'', 1947-1996) — politiķis * [[Muhameds Zahiršahs]] (''Mohammed Zahir Shah'', 1914-) — politiķis == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzijas galvaspilsētas}} {{Afganistānas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Afganistānas pilsētas]] [[Kategorija:Āzijas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Zīda ceļa pilsētas]] [[Kategorija:Kabulas vilajets]] 7ksdesj8tlerh3y0pa6nc8aznklu8gh 0 21409 4490690 3630474 2026-07-05T19:31:31Z Vylks 50297 4490690 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #80B2E6 | nos = ''Málaga CF'' | logo = [[Attēls:Malaga cf.gif|150px]] | pilns = ''Málaga Club de Fútbol'' | iesauka = ''Los Boquerones'' (anšovi) | pilsēta = {{Vieta|Spānija|Malaga}} | dib = 1904 | dib_mēn = 4 | dib_dat = 3 | stad = ''[[La Rosaleda]]'' | ietilp = 30 044 | īpašn = {{flaga|Katara}} Abdulla Al Tani | prez = {{flaga|Spānija}} Hosē Marija Munjoss | tren = {{flaga|Spānija}} [[Huans Fransisko Funess]] | līga = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]] (''La Liga'') | sez = 2025.—2026. | poz = 4. vieta [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrajā divīzijā]] {{increase}} |pattern_la1=_malaga1920h |pattern_b1= _malaga1920h |pattern_ra1 =_malaga1920h |pattern_sh1= _malaga1920h |pattern_so1= |leftarm1= ffffff |body1= FFFFFF |rightarm1 = ffffff |shorts1= ffffff |socks1= ffffff |pattern_la2= _malaga1920a |pattern_b2= _malaga1920a |pattern_ra2= _malaga1920a |pattern_sh2= |pattern_so2= |leftarm2= 000055 |body2= 000055 |rightarm2= 000055 |shorts2= 000055 |socks2= 000055 |pattern_la3=_leyton1819t |pattern_b3=_leyton1819t |pattern_ra3=_leyton1819t |pattern_sh3= |pattern_so3= |leftarm3=fe2e9a |body3=fe2e9a |rightarm3=fe2e9a |shorts3=fe2e9a |socks3=fe2e9a }} '''''Málaga Club de Fútbol''''' ir [[Spānija]]s futbola klubs no [[Malaga]]s pilsētas [[Andalūzija|Andalūzijā]]. Pašlaik spēlē Spānijas futbola [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrajā divīzijā]] jeb ''LaLiga 2''. Mājas spēles aizvada ''[[La Rosaleda]]'' stadionā. Komandas augstākais sasniegums Spānijas čempionātā ir 2011.–2012. gada sezonā izcīnītā 4. vieta, kas ļāva kvalificēties [[UEFA Čempionu līga]]i, kur 2012.–2013. gada sezonā komanda aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2013/index.html|title=UEFA Champions League 2012/13 - History|publisher=UEFA.com|accessdate={{dat|2015|10|21||bez}}}}</ref> <!-- == Komandas sastāvs == ''Atjaunots {{dat|2016|8|22||bez}}''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.malagacf.com/equipo/malaga-cf|title=Málaga Club de Fútbol - Plantilla|publisher=Malaga CF|accessdate={{dat|2016|8|22||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=CMR|pos=GK|name=[[Karloss Kamenī]]}} {{Fs player|no= 2|nat=BFA|pos=DF|name=[[Bakarī Konē]]}} {{Fs player|no= 3|nat=BRA|pos=DF|name=[[Velingtons (futbolists)|Velingtons]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no= 4|nat=VEN|pos=DF|name=[[Mikels Viljanueva]]}} {{Fs player|no= 5|nat=ESP|pos=DF|name=[[Djego Ljorente]]|other=īre no [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]}} {{Fs player|no= 6|nat=ESP|pos=MF|name=[[Ignasio Kamačo]]}} {{Fs player|no= 7|nat=ESP|pos=DF|name=[[Huans Karloss (futbolists)|Huans Karloss]]|other=īre no [[S.C. Braga|Braga]]}} {{Fs player|no= 8|nat=URU|pos=FW|name=[[Maikls Santoss]]}} {{Fs player|no= 9|nat=BRA|pos=FW|name=[[Šarlešs Diass de Oliveira|Šarlešs]]}} {{Fs player|no=10|nat=VEN|pos=MF|name=[[Huanpi]]}} {{Fs player|no=11|nat=URU|pos=MF|name=[[Čori Kastro]]}} {{Fs player|no=14|nat=ESP|pos=MF|name=[[Resio (futbolists)|Resio]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=15|nat=ARG|pos=DF|name=[[Federiko Rika]]}} {{Fs player|no=17|nat=POR|pos=MF|name=[[Seržiu Paulu Barbosa Valente|Duda]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=18|nat=VEN|pos=DF|name=[[Roberto Rosaless]]}} {{Fs player|no=19|nat=ESP|pos=FW|name=[[Sandro Ramiress]]}} {{Fs player|no=20|nat=ESP|pos=MF|name=[[Keko Gontans]]}} {{Fs player|no=21|nat=ESP|pos=MF|name=[[Joni Rodrigess|Honi]]}} {{Fs player|no=22|nat=SRB|pos=MF|name=[[Zdravko Kuzmanovičs]]|other=īre no [[FC Basel|Basel]]}} {{Fs player|no=23|nat=ESP|pos=DF|name=[[Migels Toress]]}} {{Fs player|no=27|nat=ESP|pos=GK|name=[[Ārons Eskandels]]}} {{Fs player|no=31|nat=ESP|pos=MF|name=[[Pablo Fornals]]}} {{Fs player|no=39|nat=ESP|pos=MF|name=[[Havi Ontiveross]]}} {{Fs player|no= —|nat=MAR|pos=MF|name=[[Adnans Tigaduīni]]}} {{Fs end}} --> == Sasniegumi == * '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāts (''La Liga'')]]''' ** 4. vieta (1): 2011–12 * '''[[Spānijas Karaļa kauss]]''' ** Pusfinālisti (1): 1972–73 * '''Spānijas Federācijas kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1947 * '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]''' ** Čempioni (4): 1951–52, 1966–67, 1987–88, 1998–99 ** Vicečempioni (5): 1948–49, 1961–62, 1964–65, 1969–70, 1978–79, 2007–08 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Ceturtdaļfinālisti (1): 2012–13 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Ceturtdaļfinālisti (1): 2002–03 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 2002 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Málaga CF}} * [http://www.malagacf.com/ Oficiālā kluba vietne] {{es ikona}} {{en ikona}} {{zh ikona}} {{ar ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{La Liga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas futbola klubi]] [[Kategorija:Málaga CF| ]] n9egxeesgkq3oye0k1qk7y42f49jb1q 4490691 4490690 2026-07-05T19:32:20Z Vylks 50297 4490691 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #80B2E6 | nos = ''Málaga CF'' | logo = [[Attēls:Malaga cf.gif|150px]] | pilns = ''Málaga Club de Fútbol'' | iesauka = ''Los Boquerones'' (anšovi) | pilsēta = {{Vieta|Spānija|Malaga}} | dib = 1904 | dib_mēn = 4 | dib_dat = 3 | stad = ''[[La Rosaleda]]'' | ietilp = 30 044 | īpašn = {{flaga|Katara}} Abdulla Al Tani | prez = {{flaga|Spānija}} Hosē Marija Munjoss | tren = {{flaga|Spānija}} [[Huans Fransisko Funess]] | līga = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]] (''La Liga'') | sez = 2025.—2026. | poz = 4. vieta [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrajā divīzijā]] {{increase}} |pattern_la1=_malaga1920h |pattern_b1= _malaga1920h |pattern_ra1 =_malaga1920h |pattern_sh1= _malaga1920h |pattern_so1= |leftarm1= ffffff |body1= FFFFFF |rightarm1 = ffffff |shorts1= ffffff |socks1= ffffff |pattern_la2= _malaga1920a |pattern_b2= _malaga1920a |pattern_ra2= _malaga1920a |pattern_sh2= |pattern_so2= |leftarm2= 000055 |body2= 000055 |rightarm2= 000055 |shorts2= 000055 |socks2= 000055 |pattern_la3=_leyton1819t |pattern_b3=_leyton1819t |pattern_ra3=_leyton1819t |pattern_sh3= |pattern_so3= |leftarm3=fe2e9a |body3=fe2e9a |rightarm3=fe2e9a |shorts3=fe2e9a |socks3=fe2e9a }} '''''Málaga Club de Fútbol''''' ir [[Spānija]]s futbola klubs no [[Malaga]]s pilsētas [[Andalūzija|Andalūzijā]]. 2026.—2027. gada sezonā spēlēs Spānijas futbola [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]] jeb ''La Liga''. Mājas spēles aizvada ''[[La Rosaleda]]'' stadionā. Komandas augstākais sasniegums Spānijas čempionātā ir 2011.–2012. gada sezonā izcīnītā 4. vieta, kas ļāva kvalificēties [[UEFA Čempionu līga]]i, kur 2012.–2013. gada sezonā komanda aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2013/index.html|title=UEFA Champions League 2012/13 - History|publisher=UEFA.com|accessdate={{dat|2015|10|21||bez}}}}</ref> <!-- == Komandas sastāvs == ''Atjaunots {{dat|2016|8|22||bez}}''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.malagacf.com/equipo/malaga-cf|title=Málaga Club de Fútbol - Plantilla|publisher=Malaga CF|accessdate={{dat|2016|8|22||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=CMR|pos=GK|name=[[Karloss Kamenī]]}} {{Fs player|no= 2|nat=BFA|pos=DF|name=[[Bakarī Konē]]}} {{Fs player|no= 3|nat=BRA|pos=DF|name=[[Velingtons (futbolists)|Velingtons]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no= 4|nat=VEN|pos=DF|name=[[Mikels Viljanueva]]}} {{Fs player|no= 5|nat=ESP|pos=DF|name=[[Djego Ljorente]]|other=īre no [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]}} {{Fs player|no= 6|nat=ESP|pos=MF|name=[[Ignasio Kamačo]]}} {{Fs player|no= 7|nat=ESP|pos=DF|name=[[Huans Karloss (futbolists)|Huans Karloss]]|other=īre no [[S.C. Braga|Braga]]}} {{Fs player|no= 8|nat=URU|pos=FW|name=[[Maikls Santoss]]}} {{Fs player|no= 9|nat=BRA|pos=FW|name=[[Šarlešs Diass de Oliveira|Šarlešs]]}} {{Fs player|no=10|nat=VEN|pos=MF|name=[[Huanpi]]}} {{Fs player|no=11|nat=URU|pos=MF|name=[[Čori Kastro]]}} {{Fs player|no=14|nat=ESP|pos=MF|name=[[Resio (futbolists)|Resio]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=15|nat=ARG|pos=DF|name=[[Federiko Rika]]}} {{Fs player|no=17|nat=POR|pos=MF|name=[[Seržiu Paulu Barbosa Valente|Duda]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=18|nat=VEN|pos=DF|name=[[Roberto Rosaless]]}} {{Fs player|no=19|nat=ESP|pos=FW|name=[[Sandro Ramiress]]}} {{Fs player|no=20|nat=ESP|pos=MF|name=[[Keko Gontans]]}} {{Fs player|no=21|nat=ESP|pos=MF|name=[[Joni Rodrigess|Honi]]}} {{Fs player|no=22|nat=SRB|pos=MF|name=[[Zdravko Kuzmanovičs]]|other=īre no [[FC Basel|Basel]]}} {{Fs player|no=23|nat=ESP|pos=DF|name=[[Migels Toress]]}} {{Fs player|no=27|nat=ESP|pos=GK|name=[[Ārons Eskandels]]}} {{Fs player|no=31|nat=ESP|pos=MF|name=[[Pablo Fornals]]}} {{Fs player|no=39|nat=ESP|pos=MF|name=[[Havi Ontiveross]]}} {{Fs player|no= —|nat=MAR|pos=MF|name=[[Adnans Tigaduīni]]}} {{Fs end}} --> == Sasniegumi == * '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāts (''La Liga'')]]''' ** 4. vieta (1): 2011–12 * '''[[Spānijas Karaļa kauss]]''' ** Pusfinālisti (1): 1972–73 * '''Spānijas Federācijas kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1947 * '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]''' ** Čempioni (4): 1951–52, 1966–67, 1987–88, 1998–99 ** Vicečempioni (5): 1948–49, 1961–62, 1964–65, 1969–70, 1978–79, 2007–08 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Ceturtdaļfinālisti (1): 2012–13 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Ceturtdaļfinālisti (1): 2002–03 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 2002 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Málaga CF}} * [http://www.malagacf.com/ Oficiālā kluba vietne] {{es ikona}} {{en ikona}} {{zh ikona}} {{ar ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{La Liga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas futbola klubi]] [[Kategorija:Málaga CF| ]] bt3zasibg7s61mshnlmik9hadm8bb95 0 21731 4490657 4415646 2026-07-05T18:30:48Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4490657 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Sāmsala |attēls = Ohessaare 2005.jpg |attēla paraksts = Vējdzirnavas pie Ohesāres |attēla izmērs = |vietaskarte = Igaunija |map_custom = no |vietējais nosaukums = ''Saaremaa'' |izvietojums = [[Baltijas jūra]] |arhipelāgs = [[Monzunda arhipelāgs]] |latd=58|latm=25|lats=0|latNS=N |longd=22|longm=30|longs=0|longEW=E |platība = 2673 |garums = 97 |platums = 47 |krasta līnija = 854 |augstākais kalns = [[Vidumegi]] |augstums = 54 |valsts = Igaunija |valsts adm vienības tips = Apriņķis |valsts adm vienība = [[Sāres apriņķis]] |iedzīvotāji = 32 800 |blīvums = 12,3 |pamatiedzīvotāji = [[igauņi]] |valsts lielpilsēta = [[Kuresāre]] |piezīme = }} '''Sāmsala''' jeb '''Sāremā''' ({{val|et|Saaremaa}})<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Kā pareizi lietot kaimiņvalsts salu – '''Sāremā''' vai '''Sāmsala?''' |year= 2008 |format= [[Pārnesams dokumentu formāts|PDF]] |publisher= [[Latviešu valodas aģentūra]] |url= http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=18 |accessdate= 2017. gada 10. maijā |quote= Igauņu valodā salas nosaukums rakstāms '''Saaremaa''', kas latviešu valodā atveidojams '''Sāremā'''. Arī Konsultāciju daļas ieteikums būtu šo salu saukt '''Sāremā''' – atbilstoši igauņu valodā rakstītajam vietvārdam. Salas nosaukumus '''Sāmu sala''' jeb '''Sāmsala''' nosaka latviešu valodā izveidojusies vēsturiska tradīcija. }}{{Novecojusi saite}}</ref> ir lielākā [[Igaunija]]i piederošā [[sala]] un trešā lielākā sala [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]. Tā atrodas [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]], uz dienvidiem no [[Hījumā]] salas. Blakus, austrumos atrodas [[Muhu]] sala, bet dienvidos no [[Latvija]]s to šķir [[Irbes šaurums]]. Sāmsala ir [[Sāres apriņķis|Sāres apriņķa]] galvenā sala. Sāmsalā dzīvo aptuveni 32 800 iedzīvotāju <small>(2010)</small>, tās lielākā pilsēta ir [[Kuresāre]]. == Salas nosaukumi == * [[zviedru valoda|Zviedru]] un [[vācu valoda|vācu]] nosaukums salai ir Ēzele (''Ösel''). Šis nosaukums cēlies no vikingu sāgās pieminētās salas ''Eysysla'' — ‘Salas apriņķis (sisla)’<!-- ‘Nodokļu sala’ -->. * Latīņu valodā rakstītajās hronikās Sāmsala tiek dēvēta par ''Osilia''. * Kontinentā dzīvojošo igauņu agrākais salas nosaukums ir bijis "Kuršu sala" (''Kuresaar''), kas vedina domāt par salas pakļautību [[kurši]]em pēc vikingu laikmeta beigām. * Savukārt [[līvi]] šo salu 12.—13. gadsimtā saukuši par "Sāmu zemi" (''Sāme mō''), šis vārds lietots arī [[Indriķa hronika]]s tekstā. * Mūsdienu igauņu un somu valodās šo salu dēvē par "Salas zemi" (igauniski — ''Saaremaa'', [[somu valoda|somiski]] — ''Saarenmaa''). == Ģeogrāfija == Salas krasta līnijas garums ir apmēram 854 km, ap salu ir ap 600 mazāku saliņu. Ap 40% salas klāj mežs. Lielākais ezers ir [[Sūrlahts]]. Salā atrodas ap 10 pirms aptuveni 4000 gadiem meteorīta trieciena rezultātā radušies [[meteorīta krāteris|meteorītu krāteri]], tai skaitā izcils dabas piemineklis — [[Kāli meteorīta krāteris]]. Pateicoties salīdzinoši siltajam un maigajam klimatam, salai raksturīga augsta sugu daudzveidība, tai skaitā 35 [[orhidejas|orhideju]] sugas. Sāmsalā aug arī viens no ļoti retajiem Ziemeļeiropas [[endēms|endēmiem]] — augs ''Rhinanthus osiliensis'', kas nav sastopams citur pasaulē. Austrumos no salas atrodas [[Vilsandi nacionālais parks]] (daļa rezervāta ir arī uz Sāmsalas), dienvidrietumu daļā — [[Vīdumē rezervāts]]. Salā ir šādi ģeogrāfiski objekti: * [[Kibasāres pussala]] — salas ziemeļaustrumos, vistuvāk Igaunijas pamatdaļai; * [[Pammanas pussala]] — salas ziemeļos; * [[Rietumsāmsalas augstiene]] — atrodas salas ziemeļrietumos; * [[Serves pussala]] — dienvidos, vistuvāk [[Kurzeme]]i; * [[Vetas pussala]] — dienvidaustrumos; * [[Tagameizas pussala]] — ziemeļrietumos. Daži no Sāmsalas ciematiem un pilsētām: * [[Kihelkonna]] * [[Kuresāre]] — vienīgā pilsēta, ap 16 000 iedzīvotāju * [[Leizi]] * [[Orisāre]] — otra lielākā apdzīvotā vieta Sāmsalā * [[Sēre (Sāmsala)|Sēre]] — Serves pussalā * [[Vēre (Sāmsala)|Vēre]] == Vēsture == [[Attēls:Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus 1225.jpg|thumb|260px|“Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus pie [[Valjala]]s” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] [[Attēls:OeselLivTrty1241.jpg|260px|thumb|1241. gadā noslēgtais miera līgums starp Sāmsalas, Livonijas ordeņa un Sāmsalas-Vīkas bīskapijas pārstāvjiem.]] [[Attēls:M. Siliņa Senās Igauņu zemes karte karte 1890.jpg|thumb|260px|Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā ([[Matīss Siliņš]], 1890).]] Arheoloģiskie atradumi liecina, ka Sāmsala apdzīvota vismaz 5 000 gadus ilgi. Senās skandināvu [[sāgas|sāgās]] salu dēvē ''Eysysla'', kas devis salai tās nosaukumu zviedru, vācu dāņu un latīņu valodās. Igaunijas pamatdaļu pretstatā salām igauņi dēvēja par ''Suuremaa'' — ‘lielo zemi’, ko senie skandināvi tulkoja savā valodā kā ''Adalsysla''. Skandināvu sāgas liecina par biežām sadursmēm starp saliniekiem un [[vikingi]]em. Arī paši salinieki nereti devās laupītāju gaitās. Sāmsala bija turīgākā senās Igaunijas daļa. [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā 1227. gadā krustneši ieņēma Sāmsalu. Kad [[1236]]. gadā Sāmsalā sākās dumpis, kas beidzās ar salinieku un ordeņa mestra vienošanos. [[1270]]. gadā salu izpostīja lietuvieši un [[zemgaļi]], kas uzvarēja Livonijas ordeņa karaspēku [[Karuzes kauja|kaujā uz ledus pie Karuzes]]. Kaujā krita arī ordeņa mestrs [[Oto fon Luterbergs|Otons Rodenšteins]]. Daļu no salas tieši pārvaldīja Livonijas ordenis, daļu — [[Sāmsalas—Vīkas bīskapija]]. Pēc [[Livonijas Konfederācija]]s sabrukuma ordenis [[1560]]. gada [[15. aprīlis|15. aprīlī]] pēdējais Sāmsalas—Vīkas katoļu bīskaps [[Jānis V fon Minhauzens]] savu bīskapiju pārdeva [[Dānijas karaļi|Dānijas karalim]] Frederikam II, kura jaunākais brālis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], vēlākais Livonijas karalis, tika ievēlēts par bīskapu. 1560. gada maijā Dānijas karalis no Ulriha Bēra atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. Teritoriju apvienošanas nolūkā Dānija iemainīja Polijai—Lietuvai bīskapijas kontinentālo daļu pret to Sāmsalas daļu, kas agrāk piederēja Livonijas ordenim, tādējādi visa Sāmsala un Kurzemes bīskapija kļuva par Dānijas īpašumu. [[1645]]. gadā Sāmsala nokļuva [[Zviedrija]]s pakļautībā un ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā. [[1721]]. gadā Sāmsala kļuva par [[Vidzemes guberņa]]s daļu [[Krievijas Impērija]]s sastāvā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara laikā]] [[1917]]. gada oktobrī vācu armija no Kurzemes pārcēlās pāri Irbes šaurumam un ieņēma Igaunijas salas un turēja tās savā kontrolē līdz kara beigām. Pēc pirmā pasaules kara kopā ar pārējo Igauniju ieguva neatkarību no Krievijas Impērijas. [[otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā un pēc tam uz Vāciju un Krieviju tika izsūtīti ap 30% salinieku. [[Igaunijas PSR]] laikā, pateicoties tam, ka sala ir izolēta, to maz skāra [[pārkrievošana]], ap 98% salas iedzīvotāju ir igauņi. == Saimniecība == Salu var sasniegt pa [[Veikeveins|Veikeveinu]] šķērsojošo dambi no [[Muhu|Muhu salas]], ar prāmi no [[Pērnava]]s un [[Hījumā]]. Regulārā prāmju satiksme ar [[Ventspils|Ventspili]] ir pārtraukta. [[Kuresāre|Kuresārē]] ir lidosta; regulāri lidojumi uz [[Tallina|Tallinu]] un sezonāli lidojumi — uz [[Pērnava|Pērnavu]], [[Helsinki]]em, [[Rīga|Rīgu]] un [[Stokholma|Stokholmu]]. Sāmsalu ar Muhu salu savieno [[1896]]. gadā uzcelts dambis, pētīta arī iespēja to savienot ar Igaunijas pamatdaļu ar liela tilta palīdzību. Kārmas karjerā iegūst [[dolomīts|dolomītu]], kuru izmanto dekoratīvajai apdarei. Ar Sāmsalas dolomītu apdarinātas [[Rīga]]s Stacijas laukuma tuneļu ieejas un citas celtnes. == Dabas un kultūras pieminekļi == * [[Kāli meteorīta krāteris]] — krāteris ar 110 metrus lielu diametru, izveidojies vēsturiskajā laikā — aptuveni pirms 4 000 gadiem. * [[Karjas baznīca]] — 14. gadsimtā celta, maza baznīca ar greznu, autentisku interjeru * [[Kuresāres viduslaiku pils]] — [[1380]]. gadā celta labi nocietināta un labi saglabājusies pils * [[Pangas klints]] — ap 22 metrus augsta [[kaļķakmens]] klints salas rietumu krastā. * [[Poides pils]], 13. gadsimtā celto ordeņa pili sāmsalieši iznīcināja [[Jurģa nakts sacelšanās]] laikā * [[Undvas klints]] — klints salas ziemeļrietumos * [[vējdzirnavas]] — salas kultūrainavu veido daudzas senatnīgas vējdzirnavas. * [[Zoneburgas pils]], 14. gadsimtā celta ordeņa pils == Ievērojami cilvēki == * [[Fabiāns Gotlībs fon Belinshauzens]] (1778—1852) — viens no pirmajiem cilvēkiem, kas sasniedza [[Antarktīda|Antarktīdu]] * [[Luijs Kāns]] (1901—1974) — ievērojams ASV arhitekts * [[Arnolds Rītels]] (1928) — bijušais Igaunijas prezidents == Galerija == <gallery> Kaali main crater on 2005-08-10.3.jpg|Kāli meteorīta krāteris Castlekuressaare.JPG|Kuresāres viduslaiku pils Kuressaare linnus õhust.jpg Karja kirik Leisi vallas Saaremaal.jpg Angla tuulikud Saaremaal.jpg Sõrve tuletorn 2013.jpg Püha kirik suvisel Saaremaal.jpg Mihkli Talumuuseum 2009 - 004.JPG </gallery> == Skatīt arī == * [[Kibasāres bāka]] * [[Lodes bāka]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.saaremaa.ee Sāmsala] {{en ikona}}/{{ee ikona}}/{{ru ikona}}/{{fi ikona}} * [http://www.historyfiles.co.uk/KingListsEurope/EasternLivoniaOeselWiek.htm Sāmsalas valdnieku uzskaitījums] {{en ikona}} * [https://saaremaa.org Saaremaa.org] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200227182541/https://saaremaa.org/ |date={{dat|2020|02|27||bez}} }} #1 Sāmsala informācijas portāls {{Senās Igaunijas zemes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sāmsala| ]] [[Kategorija:Igaunijas salas]] [[Kategorija:Monzunda arhipelāgs]] [[Kategorija:Sāres apriņķis]] [[Kategorija:Igaunijas vēsturiskās zemes]] pz9l0zucy9kkjjqetwqrrwj812d4pof 0 21996 4490750 4350607 2026-07-05T23:42:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490750 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sealand fortress.jpg|thumb|[[Sīlande]]]] '''Mikronācijas''' ir dažādos veidos strukturētas organizācijas vai atsevišķu cilvēku projekti, kas pasludina savu neatkarību no esošām valstīm. Parasti tās neatzīst citas valstis vai lielākās starptautiskās organizācijas. Visas mikronācijas var iedalīt divās lielās grupās: mikronācijas, kas pretendē uz reālu teritoriju, un virtuālas mikronācijas. Zināma saistība ar mikronācijām ir arī izdomātām fantāziju valstīm, taču tās parasti ir sastopamas literatūrā, kino vai kā citādi. Piemēram, [[Vārnu ielas republika]], dažādas neesošas valstis kinofilmās. Mikronācijas sīkāk iedalās tādās, kas: # apvieno cilvēkus, kas izspēlē sociālu, ekonomisku vai politisku simulāciju dažādām valsts iekārtām un līdzinās savdabīgām, biežāk neklātienes lomu spēlēm ([[Kristiānija (mikronācija)|Kristiānija]],[[Talosa]], [[Nova Roma (mikronācija)|Nova Roma]]); # radušās kā atsevišķu cilvēku izklaide vai fantāzija ([[Ērikas Impērija]], [[Molosija]], [[Kugelmugela]]); # radušās kāda protesta rezultātā pret kaut ko ([[Konkas Republika]], [[Lakotas Republika]], [[Filetino]]); # radušās kā biznesa projekts, gadās — ne visai likumīgs ([[Melhisedeka]], [[EnenKio]], [[Apvienotā Atlantīdas Karaliste]]); # ir vēsturiskas anomālijas vai izmantojušas "spraugas" likumdošanā ([[Seborga]], [[Hatrivera]], [[Sīlenda]]); # ir pavisam jaunu valstu projekti ([[Minerva (mikronācija)|Minerva]], [[Frīdonija]], [[Pasaules Miera Globālā Valsts]]); # ir dažādu separātistu grupējumu pašpasludinātas valstis vai emigrācijas valdības bez reālas iespējas pārvaldīt savu teritoriju ([[Ambazonija]], [[Biafra]], [[Kabinda]] — Āfrikā, [[Nagalenda]], [[Halistāna]], [[Šanlenda]] — Āzijā, [[Kaukāza Emirāts]], [[Padanija]], [[Sandžaka]] — Eiropā, [[Kaskadija]], [[Kvebeka]], [[Teksasa]] — Amerikā, [[Dienvidmoluku salas]], [[Sulu Sultanāts]], [[Banksamoro]] — Klusā okeāna reģionā), lai gan dažās teritorijās darbojas partizāni; # ir veidojušās neskaidras politiskās situācijas dēļ, lai nodibinātu kaut kādu kārtību apkārtnē valdošajā haosā (kara, esošā stāvokļa saglabāšanas vai neskaidras politiskās situācijas dēļ) vai saglabātu bijušo - [[Perlojas Republika]] (1918.-1923. gadā, Lietuvas teritorijā), [[Bagizstāna]] (2001.-2002. gadā, nenoregulēta robežjautājuma dēļ starp Kazahstānu un Uzbekistānu), [[Oranija]] (pilsētiņa Dienvidāfrikā - ap 1200 iedzīvotāju, kurā nav melnādaino afrikāņu un, kuras iedzīvotāji sapņo radīt lielu balto afrikāņu valsti). Latvijai ģeogrāfiski tuvākā mikronācija ir [[Užupes Republika]] Viļņā, Lietuvā. Tā radās, kad mākslinieku grupa nolēma atdzīvināt vienu no galvaspilsētas noplukušajiem mikrorajoniem. Ģeogrāfiski vēl tuvāka ir [[Torgu Karaliste]] [[Sāmsala]]s dienvidu pussalā, kur jau vairāk kā 20 gadus valda karalis Kirils I, taču tā vairāk ir uztverama kā joks.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://et.wikipedia.org/w/index.php?title=Torgu_Kuningriik&oldid=5150250|title=Torgu Kuningriik|date=2018. gada 22. nov.|accessdate=2019. gada 9. febr.|via=Wikipedia}}</ref> Mikronāciju kopējais skaits sasniedz vairākus tūkstošus (lielākā daļa no tām ir virtuālas), taču to mūžs arī ir tikpat dažāds: daži projekti "mirst" drīz pēc to radīšanas vai tad, kad to autoriem zūd interese par tiem. Daži ir tikai vienreizējs protests. Viena no vecākajām mikronācijām, kas saglabājusies līdz mūsu dienām ir Redondas Karaliste Karību jūrā. Tā radās 1865. gadā, mēģinot kā reālu valsti pasniegt vienu no turienes neapdzīvotām saliņām. Pašreiz uz "valsts" troni pretendē četras personas. Iespējams, vecākā pastāvošā mikronācija Eiropā ir Elleores Karaliste uz mazas saliņas Dānijā, kas radās kā joks 1944. gadā. Mikronāciju "reālo" teritoriju platība ir ļoti stiepjams jēdziens: sākot no platības, ko aizņem tās radītāja pēdu laukums, un beidzot ar tādām, kas pretendē uz citām planētām, piemēram, Neptūnu (piesviežot klāt — Zemes Ziemeļu Ledus okeānu). Dažas no mikronācijām cenšas uzsvērt savu [[Leģitimitāte|leģitimāti]] un [[Suverenitāte|suverenitāti]] ar [[Monēta|monētu]], [[Marka|marku]], [[Karogs|karogu]] un citas [[atribūtika]]s izgatavošanu, dažas no mikrovalstīm izgatavo [[pase]]s, lai gan reti šādas lietas var izmantot ārpus mikronācijas. Mikronācijas nav savā būtībā jāsalīdzina ar tādām mikrovalstīm kā [[Vatikāns]] vai [[Monako]]. Tās galvenokārt neizvirza prasības atdalīties no kādas valsts, kaut gan ir gadījumi, kad mikronācija atstāj sev "tiesības", sasniedzot noteiktu pilsoņu skaitu, pieprasīt sev teritoriju no [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. Dažādu armijas militāru mācību gadījumā tiek pasludināts nosacītais pretinieks, pret kuru notiek cīņa, arī Krievijas mācību "Zapad 2017" laikā tika izveidotas fiktīvas valstis: [[Veišnorija]] ([[Baltkrievija]]s ziemeļdaļa), Visbarija ([[Lietuva]] un [[Latvija]]) un Lubenija (Lietuva un [[Polija]]). Baltkrievijā šajā sakarā, kā joks, 2017. gada septembrī tika radīta reāla mikronācija - Veišnorija (Veyshnoria).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vie.today/?language=eng|title=Republic of Veishnoria - Official page|website=vie.today|accessdate=2019. gada 9. febr.|archive-date=2019. gada 18. Maijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20190518064806/https://vie.today/?language=eng}}</ref> Ceļot uz citām valstīm ir bīstami, īpaši, ja tur pret tavu valsti ir naidīgi noskaņoti. Tāpēc reizēm cilvēkiem (īpaši [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) mēdza izdot izdomātu valstu ārzemju pases, cerot, ka vietējie varas pārstāvji nezinās no galvas visu pasaules valstu nosaukumus. Šodien ar sakaru tehnoloģiju attīstību tāda prakse liekas neefektīga. [[Internets]] paver iespējas izveidot savas mikronācijas, kuru dalībnieki ir izkaisīti pa visu pasauli un kontaktējas elektroniskā veidā. Šāda veida mikronācijas bieži vien ir grūti atšķirt no [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] grupām, vai [[Lomu spēle|lomu spēļu]] apvienībām. Atsevišķi būtu jāmin [[Kreatīvā anahronisma biedrība]] (''The Society for Creative Anachronism''), kas pēta un no jauna cenšas radīt [[Viduslaiki|viduslaiku]] mākslu un amatus pirms 17. gadsimta Eiropā. Sabiedrībā darbojas vairāk nekā 30 000 biedru no visas pasaules un tās "Zināmā Pasaule" ietver lielāko daļu no Zemeslodes, kas sastāv no 19 karaļvalstīm. Dalībnieki tērpušies Viduslaiku un Renesanses tērpos piedalās pasākumos, kuros notiek bruņinieku turnīri, valdnieku kronēšana, tiesas, svētki, dejas, dažādas nodarbības, semināri utt.<ref>[http://www.sca.org/]</ref> Līdzīgas ievirzes pulciņi ir arī Latvijā, piemēram, "Senzeme".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://senzeme.lv/|title=Senzeme|website=Senzeme|accessdate=2019. gada 9. febr.|archive-date=2019. gada 27. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20190127215817/http://senzeme.lv/}}</ref> Tomēr šīs organizācijas nav mikronācijas. Mikronācijas mūsdienās ir kļuvušas par tik zīmīgu faktoru, ka tūrisma ceļvežu firma ''Lonely Planet'' 2006. gadā pat izdeva ceļvedi [[''Micronations: The Lonely Planet Guide to Home-Made Nations'']]. Mikronāciju tēmai tiek veltīti raksti un grāmatas dažādās valodās. Latvijā mikronāciju ideja nav īpaši iedzīvojusies. 2006. gadā kāds Aivars Kažis ir domājis par Jaunās Jeruzalemes (''Dukedom of New Yerusalem'') mikronācijas izveidošanu kaut kur [[Pāvilosta|Pāvilostā]], taču ideja palikusi tikai idejas līmenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=84&what=atsauksmes&artno=36&act=view |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|03|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304230600/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=84&what=atsauksmes&artno=36&act=view# |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304230600/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=84&what=atsauksmes&artno=36&act=view |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Zināmākā mikronācija, kam ir kāda saistība ar Latviju, ir [[Ladonija]], jo tās izveidotājs ir latviešu izcelsmes zviedru tēlnieks [[Lāšs Vilks]]. == Mikronāciju uzskaitījums == Dažas no pazīstamākajām, tagad vai agrākajos gados eksistējušām mikronācijām: {{col-start}} {{col-2}} * [[Araukānijas un Patagonijas Karaliste]]<ref>[http://www.araucania.org/]</ref> * [[Ārējā Baldonija]]<ref>[http://www.shimajournal.org/issues/v8n2/i.%20MacKinnon%20Shima%20v8n2%20105-119.pdf]</ref> * [[Atlantium]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atlantium.org/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|07|21||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6AhAZirBV?url=http://www.atlantium.org/ |archivedate={{dat|2012|09|15||bez}} }}</ref> * Balto Zemju Karaliste ([[Belozemje]])<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://belozemje.narod.ru/|title=Королевство Белых Земель - главная страница|website=belozemje.narod.ru|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> * [[Bumbungas Province]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.oddee.com/item_98984.aspx|title=10 Bizarre Micronations|first=Steve|last=Moramarco|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> * [[Diego Garsijas Pagaidu Tautas Demokrātiskā Republika]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.zianet.com/tedmorris/dg/ppdrdg.html|title=Diego Garcia - The Provisional Peoples Democratic Republic of|website=www.zianet.com|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> * [[Elleore]]s Karaliste<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://elleore.diskos.dk/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|10|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160314031916/http://elleore.diskos.dk/ |archivedate={{dat|2016|03|14||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314031916/http://elleore.diskos.dk/ |date={{dat|2016|03|14||bez}} }}</ref> * [[EnenKio Karaliste]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.enenkio.org/enter.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|12|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081218214912/http://www.enenkio.org/enter.htm |archivedate={{dat|2008|12|18||bez}} }}</ref> * [[Enklāva Karaliste]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://dnevnik.hr/vijesti/svijet/podrucje-enclave-je-slovensko-kraljevina-enclava-seli-na-granicu-sa-srbijom---386587.html|title=ENCLAVA JE SLOVENSKA! 'Kraljevina Enclava 'seli' na granicu sa Srbijom'|website=Dnevnik.hr|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> * [[Ērika Impērija]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.aericanempire.com/|title=The Aerican Empire|website=www.aericanempire.com|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> * [[Filetino]] Firstiste<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/europe/italy/8722555/Italian-village-trying-to-become-a-principality-to-protest-at-cuts.html|title=Italian village trying to become a principality to protest at cuts|first=Nick|last=Squires|date=2011. gada 26. aug.|accessdate=2019. gada 9. febr.|via=www.telegraph.co.uk}}</ref> * Forvikas Suverēnā Valsts<ref>[http://www.forvik.com/]</ref> * [[Fridonija]]s Firstiste<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.freedonia.org/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|09|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120925080527/http://www.freedonia.org/ |archivedate={{dat|2012|09|25||bez}} }}</ref> * [[Hatrivera]]s Firstiste<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.principality-hutt-river.com/|title=Official Home Site of the Principality of Hutt River, Homepage!|website=www.principality-hutt-river.com|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> * [[Jamtlandes Republika]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.republikenjamtland.se/|title=Hem|website=www.republikenjamtland.se|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> * [[Jaunās Atlantīdas kņaziste]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://balkanza.ru/bolgarin-sozdal-sobstvennoe-gosudarstvo-v-tihom-okeane-i-nazval-ego-novaya-atlantida/|title=Болгарин создал собственное государство в Тихом океане и назвал его Новая Атлантида &#124; Balkanza.ru|website=balkanza.ru|accessdate=2019. gada 9. febr.|archive-date=2019. gada 7. Marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20190307141646/http://balkanza.ru/bolgarin-sozdal-sobstvennoe-gosudarstvo-v-tihom-okeane-i-nazval-ego-novaya-atlantida/}}</ref><ref>[http://www.24chasa.bg/Article.asp?ArticleId=4819133]</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.novinite.com/articles/169229/Bulgarian+Businessman+Establishes+His+Own+Country+on+Island+in+Pacific+Ocean|title=Bulgarian Businessman Establishes His Own Country on Island in Pacific Ocean - Novinite.com - Sofia News Agency|website=www.novinite.com|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> * [[Jaunvācijas Karaliste]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=Kp4NzHV07hM|title=Betrüger König Fitzek - Untergang von NeuDeutschland - Exakt Sendung im MDR vom 10 07 2013|accessdate=2019. gada 9. febr.|via=YouTube}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://reichsdeppenrundschau.wordpress.com/2013/04/29/peter-fitzek-haftbefehl-und-haussuchung-neudeutschland-vor-dem-kollaps/|title=Peter Fitzek: Haftbefehl und Haussuchung / Neudeutschland vor dem Kollaps|date=2013. gada 29. apr.|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> * Karnevāla Brīvvalsts ([[''Freistaat Carnevalis'']])<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bild.de/regional/saarland/staat/ist-untergegangen-35736170.bild.html|title=Ende für kleinsten Staat der Welt: Carnevalis ist untergegangen!|website=bild.de|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> * [[Konkas Republika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.conchrepublic.com/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2003|07|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20030727162602/http://conchrepublic.com/ |archivedate={{dat|2003|07|27||bez}} }}</ref> * [[Koraļļu jūras salu Geju un lesbiešu Karaliste]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gayandlesbiankingdom.com/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2007|06|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070627181837/http://www.gayandlesbiankingdom.com/ |archivedate={{dat|2007|06|27||bez}} }}</ref> * [[Kristiānija (mikronācija)|Kristiānija]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.christiania.org/|title=Christiania.org -|website=www.christiania.org|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> * [[Kugelmugela]]s Republika<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.republik-kugelmugel.com/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|02|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150628094739/http://www.republik-kugelmugel.com/# |archivedate={{dat|2015|06|28||bez}} }}</ref> * [[Ladonija]] * [[Lakota]]s Republika<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.republicoflakotah.com/|title=Republic of Lakotah – Mitakuye Oyasin|accessdate=2019. gada 9. febr.|archive-date=2008. gada 12. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20080112195725/http://www.republicoflakotah.com/}}</ref> {{col-2}} * [[L'Anse Saint-Jean]] Karaliste<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lanse-saint-jean.ca/|title=Municipalité l'Anse-Saint-Jean &#124; Du fjord à la Montagne|website=www.lanse-saint-jean.ca|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://roidelanse.qc.ca/royaume.html|title=Monarchie municipale|website=roidelanse.qc.ca|accessdate=2019. gada 9. febr.|archive-date=2018. gada 12. Augustsss|archive-url=https://web.archive.org/web/20180812150818/http://roidelanse.qc.ca/royaume.html}}</ref> * [[Ledāja Republika]] (''Republica Glaciar'') <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.republicaglaciar.cl/index1.php# |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|06|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150531013345/http://republicaglaciar.cl/index1.php# |archivedate={{dat|2015|05|31||bez}} }}</ref> * [[Liberlandes Brīvā Republika]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://springtimeofnations.blogspot.com/2015/04/liberland-czech-libertarian-declares.html|title=Springtime of Nations: Liberland: Czech Libertarian Declares New State on Danube Disputed by Croats and Serbs|first=Chris|last=Roth|date=2015. gada 20. apr.|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> * [[Melhisedeka]]s Domīnija<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.melchizedek.com/|title=Dominion of Melchizedek &#124; Unity - Peace - Philanthropy|accessdate=2019. gada 9. febr.|archive-date=2019. gada 8. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20190108171227/https://www.melchizedek.com/}}</ref> * [[Minerva (mikronācija)|Minerva]]s Republika<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.spiegel.de/spiegel/print/d-42972099.html|title=POLYNESIEN: Republik unter Wasser|date=1972. gada 27. marts|volume=14|accessdate=2019. gada 9. febr.|via=Spiegel Online}}</ref> * [[Molosija]]s Republika<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.molossia.org/|title=Republic of Molossia - Official Website|website=www.molossia.org|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> * [[Murravarri Republika]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://nationalunitygovernment.org/content/murrawarri-republic-declaration|title=The Murrawarri Republic declaration &#124; Sovereign Union - First Nations Asserting Sovereignty|website=nationalunitygovernment.org|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> [[Euahlaji Tautas Republika]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.euahlayipeoplesrepublic.mobi/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|05|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150801070001/http://euahlayipeoplesrepublic.mobi/# |archivedate={{dat|2015|08|01||bez}} }}</ref>[[Mbarbaramas Republika]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.creativespirits.info/aboriginalculture/selfdetermination/aboriginal-nations-declaring-independence|title=Aboriginal nations declaring independence|first=Jens Korff, Creative|last=Spirits|date=2019. gada 8. febr.|website=Creative Spirits|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> un [[Viradžuri Centrālrietumu Republika]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://springtimeofnations.blogspot.com/2014/01/wiradjiri-activists-raise-flag-proclaim.html|title=Springtime of Nations: Wiradjuri Activists Raise Flag, Proclaim Newest Aboriginal Republic in Australia|first=Chris|last=Roth|date=2014. gada 28. janv.|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> - [[Austrālija]]s aborigēnu republikas * [[Jaunā Slovēņu Māksla]] (''Neue Slowenische Kunst'')<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://times.nskstate.com/|title=The NSK TIMES|website=The NSK TIMES|accessdate=2019. gada 9. febr.|archive-date=2019. gada 9. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20190209153935/http://times.nskstate.com/}}</ref> * [[Niardo]] Firstiste<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://principatodiniardo.oneminutesite.it/# |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|12|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304222101/http://principatodiniardo.oneminutesite.it/# |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> * [[Nova Roma (mikronācija)|Nova Roma]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.novaroma.org/|title=Nova Roma|website=www.novaroma.org|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> * [[Pontinjas Firstiste]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.principadoilheudapontinha.com/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|02|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140407071047/http://www.principadoilheudapontinha.com/# |archivedate={{dat|2014|04|07||bez}} }}</ref> * [[Redonda]]s Karaliste<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.redonda.org/|title=Home Page - The Redondan Foundation - Kingdom of Redonda|website=www.redonda.org|accessdate=2019. gada 9. febr.|archive-date=2019. gada 9. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20190209022956/http://www.redonda.org/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.thekingdomofredonda.com/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|02|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140105104619/http://thekingdomofredonda.com/ |archivedate={{dat|2014|01|05||bez}} }}</ref> * [[Reinbovkrīkas Neatkarīgā Valsts]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://ourmicronations.com/Rainbow+Creek|title=Rainbow Creek - Facts about our micronations|website=ourmicronations.com|accessdate=2019. gada 9. febr.|archive-date=2018. gada 22. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20180122092915/http://ourmicronations.com/Rainbow+Creek}}</ref> * [[Rietumarktikas Lielhercogiste]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.westarctica.info/|title=Westarctica Official Site|website=Westarctica Official Site|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> * [[Sarmātijas karaliste]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.galeria.sarmacja.org/|title=Galeria Ksi���ca|website=www.galeria.sarmacja.org|accessdate=2019. gada 9. febr.|archive-date=2020. gada 6. Augustsss|archive-url=https://web.archive.org/web/20200806071738/http://galeria.sarmacja.org/}}</ref> * [[Seborga]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.principatodiseborga.com/|title=Principato di Seborga|website=www.principatodiseborga.com|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> * [[Sīlenda]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sealandgov.org/|title=Principality of Sealand - Become A Lord Or Lady With Sealand|website=Principality of Sealand|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> * [[Sožē Republika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tourisme-loue-saugeais.fr/office-de-tourisme-montbenoit-la-republique-du-saugeais_fr.php |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|03|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120317062212/http://www.tourisme-loue-saugeais.fr/office-de-tourisme-montbenoit-la-republique-du-saugeais_fr.php |archivedate={{dat|2012|03|17||bez}} }}</ref> * [[Talosas Karaliste]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.kingdomoftalossa.net/index.cgi|title=The Kingdom of Talossa|website=www.kingdomoftalossa.net|accessdate=2019. gada 9. febr.|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181024043101/http://www.kingdomoftalossa.net/index.cgi|archivedate=2018. gada 24. Oktobris}}</ref> * [[Užupes Republika]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=U%C5%BEupis&oldid=881827560|title=Užupis|date=2019. gada 5. febr.|accessdate=2019. gada 9. febr.|via=Wikipedia}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/login/?next=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2Fgroups%2F6718770333%2F|title=Log into Facebook|website=Facebook|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> * [[Valahijas Karaliste]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.independent.co.uk/news/world/europe/coup-in-fantasy-kingdom-inside-czech-republic-959310.html|title=Coup in fantasy kingdom inside Czech Republic|date=2008. gada 13. okt.|website=The Independent|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> * [[Ziemeļsudānas Karaliste]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/news/disney-under-fire-for-fairytale-film-based-on-true-story-of-american-dad-who-claimed-african-land-to-10249088.html|title=Disney may regret making a fairytale movie about this controversial true story|date=2015. gada 14. maijs|website=The Independent|accessdate=2019. gada 9. febr.}}</ref> {{col-end}} == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == Dažas ārējās saites konkrētām mikronācijām: * [https://web.archive.org/web/20120704083750/http://www.radabnr.org/indexen.html Belarusian Democratic Republic] * [http://virtustan.net/ Виртустан (Virtustāna)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061031231751/http://www.virtustan.net/ |date={{dat|2006|10|31||bez}} }} * [http://www.new-utopia.com/ Principality of New Utopia (Jaunās Utopijas kņaziste)] * [https://web.archive.org/web/20090724075217/http://www.geocities.com/CapitolHill/2418/ Alphistia] * [http://www.juga.com/ Cyber Yugoslavia (Kiberdienvidslāvija)] * [https://web.archive.org/web/20070111061108/http://noval.w.interia.pl/ Kraj Nowalski (Novales zeme)] * [http://www.sarmacja.org/ Księstwo Sarmacji (Sarmācija)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061119053555/http://www.sarmacja.org/ |date={{dat|2006|11|19||bez}} }} * [http://www.scholandia.org/ Królestwo Scholandii (Šolandijas Karaliste)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060424075446/http://www.scholandia.org/ |date={{dat|2006|04|24||bez}} }} * [http://www.phpbbserver.com/brabantia/ Republiek Brabantia (Brabantijas Republika)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070323053724/http://www.phpbbserver.com/brabantia/ |date={{dat|2007|03|23||bez}} }} * [http://www.babkha.com/ Kingdom of Babkha (Babkhas Karaliste)] * [http://esi.freeservers.com/ Империя песчаных островов (Smilšaino salu impērija)] pasludināta 2000. gadā Dažas ārējās saites, kas veltītas mikronācijām kopumā: * [http://www.angelfire.com/nv/micronations/ THE MICROFREEDOM INDEX (Mikrobrīvību indekss)] * [https://web.archive.org/web/20110225060720/http://listofmicronations.com/ Micronation Central (Mikronāciju centrāle)] * [https://web.archive.org/web/20060410133411/http://www.buckyogi.com/footnotes/index.htm Footnotes to History (Pēdas vēsturē)] * [http://www.micronations.net/ Micronations News Network (Mikronāciju tīmekļa jaunumi)] * [http://www.usns.info/ Unrecognised States Numismatic Society (Neatzīto valstu numismātikas sabiedrība)] * [http://www.chiefacoins.com/Database/Micro-Nations/ Micronation Coins (Mikronāciju monētas)] * [https://maps.google.com/maps/ms?ie=UTF8&oe=UTF8&msa=0&msid=201418458215725943875.000478ed33343c7b820c0 Micronations World Map (Mikronāciju pasaules karte)] * [https://web.archive.org/web/20131115021433/http://www.cifr.it/forum43.html IMMAGINI RELATIVE AI MIEI MESSAGGI (Mikronācijām veltīts liels, ilustrēts raksts itāļu valodā, pastmarkām veltītā portālā)] * [http://esper16.fsay.net/rus/refer/micros.htm Referāts "Virtuālās valstis" (Krievu valodā)]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Sabiedrība]] [[Kategorija:Mikronācijas]] 4rvt0whhtfx9rzhszgngwkmjz3d2wsy 0 24576 4490605 3761296 2026-07-05T17:38:55Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */ 4490605 wikitext text/x-wiki {{Elektrodinamika}} '''Gausa teorēma''' [[elektriskais lauks|elektriskajam laukam]]: ja lādiņu sistēmu (kopu) aptver iedomāta, patvaļīga, slēgta, viensakarīga virsma <math>S \ </math>, tad elektriskā lauka intensitātes plūsma <math>N \ </math> caur šo virsmu ir proporcionāla pilnajam elektriskajam lādiņam <math>q \ </math> virsmas ierobežotajā tilpumā. == Nosaukums == Teorēmas nosaukums nenozīmē, ka tā ir kādas ''žiperīgas'' teorēmas pretstats. Tā nodēvēta [[Kārlis Frīdrihs Gauss|Kārļa Gausa]] vārdā, kurš to atklāja<ref>{{grāmatas atsauce|author-link=Carl Friedrich Gauss|last=Gauss|first=Carl Friedrich|url=https://books.google.com/books?id=0TxeAAAAcAAJ&pg=PA3|title=Theoria attractionis corporum sphaeroidicorum ellipticorum homogeneorum methodo nova tractata|language=Latin}} (Gauss, ''Werke'', vol. V, p. 1).</ref> 40 gadus pēc tam, kad to 1773. gadā atklāja [[Žozefs Lagranžs|Lagranžs]],<ref>{{publikācijas atsauce|author-link=Joseph-Louis Lagrange|first=Joseph-Louis|last=Lagrange|url=https://books.google.com/books?id=4XkAAAAAMAAJ&pg=PA619|title=Sur l'attraction des sphéroïdes elliptiques|language=French|journal=Mémoires de l'Académie de Berlin|page=125|date=1773}}</ref> kurš tiek uzskatīts par pirmo teorēmas atklājēju.<ref>{{grāmatas atsauce|author-link=Pierre Duhem|first=Pierre|last=Duhem|url=https://archive.org/stream/leonssurllec01duheuoft#page/22/mode/2up|title=Leçons sur l'électricité et le magnétisme|at=vol. 1, ch. 4, p. 22–23|language=French}} shows that Lagrange has priority over Gauss. Others after Gauss discovered "Gauss' Law", too.</ref> == Skalārā forma == [[Attēls:Intensitates plusma.JPG|350px|thumb|left]] : <math>N = \frac{q}{\epsilon_0} \ </math> ::: kur :::: <math>N \ </math> - elektriskā lauka intensitātes plūsma ([[Kulons|C]]×[[Metrs|m]]/[[Farads|F]] vai [[Volts|V]]*[[Metrs|m]]) :::: <math>q \ </math> - lādiņš, kurš rada elektrisko lauku ([[Kulons|C]]) :::: <math>\epsilon_0 \approx</math> 8,85×10^-12 [[Farads|F]]/[[Metrs|m]] - elektriskā konstante Gausa teorēmu viegli pārbaudīt punktveida lādiņa laukam, ja lādiņu aptver ar sfēriski simetrisku virsmu. [[Elektriskais lauks|Elektriskā lauka intensitāte]] <math>\vec{E} \ </math> visos sfēras virsmas punktos ir konstanta un [[vektors]] vērsts perpendikulāri virsmai. Tādēļ intensitātes plūsma caur sfēras virsmu ir šāda: : <math>\vec{N} = \vec{E} S \ </math> ::: kur :::: <math>S \ </math> - sfēras virsmas laukums [[kvadrātmetrs|m²]] Tā kā : <math>k = \frac{1}{4 \pi \epsilon_0} \ </math> : <math>\vec{E} = k \frac {q}{r^2} \ </math> un : <math>S = 4 \pi r^2 \ </math> tad : <math>\vec{N} = \vec{E} S = \frac{1}{4 \pi \epsilon_0} \frac {q}{r^2} 4 \pi r^2 = \frac{q}{\epsilon_0}\ </math> == Vektoriālā forma == : <math>N = \oint_S \vec{E} \cdot \mathrm{d}\vec{S} = \frac{q}{\epsilon_0} \ </math> ::: kur :::: <math>N \ </math> - elektriskā lauka intensitātes plūsma ([[Kulons|C]]×[[Metrs|m]]/[[Farads|F]] vai [[Volts|V]]*[[Metrs|m]]) :::: <math>\vec{E} \ </math> - elektriskā lauka intensitāte ([[Ņūtons|N]]/[[Kulons|C]]) :::: <math>\vec{S} \ </math> - virsmas vektors ([[Kvadrātmetrs|m²]]) :::: <math>q \ </math> - lādiņš, kurš rada elektrisko lauku ([[Kulons|C]]) :::: <math>\epsilon_0 \approx</math> 8,85×10^-12 [[Farads|F]]/[[Metrs|m]] - [[elektriskā konstante]] == Gausa teorēmas pierādījums == [[Attēls:Gausa teorema.JPG|380px|thumb|right]] * Gausa teorēmu var pamatot, lietojot elektrisko lauku [[elektriskais lauks|superpozīcijas principu]]. * Punktveida lādiņam <math>q \ </math> pierādījums izriet no [[Kulona likums|Kulona likuma]]. [[Elektriskais lauks|Elektriskā lauka intensitāte]] uz virsmas ir : <math>\vec{E} = k \frac {q}{r^3} \vec{r}\ </math> Savukārt : <math>\mathrm{d}\vec{S} = \vec{n} \mathrm{d}S \ </math> :::: kur <math>\vec{n} \ </math> - virsmas normāle. Tādēļ lauka elementārplūsma caur virsmas elementu <math>\mathrm{d}\vec{S}</math> ir : <math>\mathrm{d}N = (\vec{E} \vec{n}) \mathrm{d}S \ </math> * <math>\mathrm{d} S_r = \mathrm{d}S \cos \alpha \ </math> :::: <math>\mathrm{d} S_r \ </math> - virsmas elementa projekcija uz sfēras virsmu, kuras rādiuss ir <math>r \ </math> :::: <math>\alpha \ </math> - leņķis starp intensitātes vektoru <math>\vec{E} \ </math> un normāles vektoru <math>\vec{n} \ </math> Līdz ar to formula : <math>\mathrm{d}N = (\vec{E}\vec{n}) \mathrm{d}S \ </math> pārvēršas šādi: : <math>\mathrm{d}N = \vec{E} \mathrm{d} S_r \ </math> <math>\mathrm{d} S_r \ </math> var izteikt vēl ar telpas leņķa elementu, tas ir: : <math>\mathrm{d} S_r = r^2 \mathrm{d}\Omega \ </math> :::: <math>\mathrm{d}\Omega \ </math> - telpas leņķa elements Līdz ar to var iegūt, ka : <math>\mathrm{d} N = k \frac {q}{r^2} r^2 \mathrm{d}\Omega = k q \mathrm{d}\Omega \ </math> Lai iegūtu punktveida lādiņa elektriskā lauka intensitātes plūsmu, šī izteiksme ir jāintegrē caur virsmu <math>S \ </math>, tas ir: : <math>N = \int_S \mathrm{d} N = \int_S k q \mathrm{d}\Omega = k q \Omega \ </math> : <math>\Omega = 4 \pi \ </math> [[Steradiāns|sr]] : <math>N = k q 4 \pi = \frac{1}{4 \pi \epsilon_0} q 4 \pi = \frac{q}{\epsilon_0}\ </math> == Gausa teorēmas secinājumi == * Plūsma nav atkarīga no virsmas izvēles.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Fizikas rokasgrāmata|last=Fļorovs|first=V.|publisher=Zvaigzne|year=1985|pages=162|first2=I.|last2=Kolangs|first3=P.|last3=Puķītis|first4=E.|last4=Šilters|first5=E.|last5=Vainovskis}}</ref> * Ja virsmas ierobežotajā tilpumā atrodas patvaļīga lādiņu <math>\Delta q \ </math> kopa, tad, piemērojot Gausa teorēmu katram lādiņam <math>\Delta q \ </math>, pēc superpozīcijas principa iegūstam integrālo teorēmu <math>\vec{E}(\vec{r}) = \frac {\vec{F}(\vec{r})}{q} \ </math>, kurā <math>q = \Sigma \Delta q \ </math> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Elektriskais lauks]] 9q7gaaotm8grb358ny254w2nrbbif29 0 25900 4490708 4455312 2026-07-05T20:13:15Z Pirags 3757 /* Jersika kā Livonijas bīskapa vasaļvalsts */ 4490708 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ķēniņvalsti|Jersika|Jersika}} {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = |nosaukums_latv_val = Jersikas ķēniņvalsts (Letija) |sugasvārds = ķēniņvalsts (kņaziste) | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvija |laikmets = |statuss = {{val|la|Terra Gercike, quae Lettia dicitur}} <br /> {{val|de|Königreich Gercike}} <br /> {{val|ru|Лотыголa}} |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = monarhija | |gads_sākums = pirms 11. gadsimta |gads_beigas = 1239 | |event_start = [[Polockas Rurikoviči]] iecēla savu vietvaldi latgaļu zemē |date_start = |event_end = Sadalīja [[Rīgas bīskapija]] un [[Livonijas ordenis]] |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |s1 = |flag_s1 = |image_flag = |flag = |flag_type = | |image_coat = |symbol = |symbol_type = | |image_map = Jersika.jpg |image_map_caption = Jersikas ([[Letija]]s un [[Lotigola]]s) teritorijas variācijas 12.—13. gadsimtā pēc dažādām vēstures kartēm | |galvaspilsēta = [[Jersika (Jersikas pagasts)|Jersika]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = |reliģija = [[pareizticība]]/baltu [[pagānisms]] |nauda = | |leader1 = [[Visvaldis]] |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = pirms 1203. — pēc 1239. |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |leader = |title_leader = ķēniņš (''rex de Gercike'') |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |footnotes = |_noautocat = yes }} '''Jersika''' ({{val|la|Gerzika, Gercike, Gercekea}}; {{val|ltg|Gersika}}<ref>"Latgales Vēstnesis", 21.05.1937, F. Kemps "Gersikas karaļa vaļsts" (iespiests no 1943. gada manuskripta). Jasmuiža, 1992. 3. u. c. lpp.; "Dzeive", 1964. g. nr. 64; 15., 28. u. c. lpp.; 4 lpp. utt.</ref>) bija seno [[Latgaļi|latgaļu]] valstisks veidojums<ref>[[Indriķis Šterns]]. Latvijas vēsture 1180—1290. Krustakari. Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2002, 111 lpp. "... plašākā sociālā vienība Senlatvijā bija atsevišķas maztautas — kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi un lībji, kas tālāk dalījās ciltīs, kurām bija sava teritorija jeb "zeme", jeb valsts. [..] Atsevišķu karadraudžu vadoņiem jeb kungiem bija izdevies apvienot daudzas kara draudzes vairākās ciltīs (kā Lamekinam un Visvaldim) vai tikai savā ciltī (kā Viestartam) un izveidot militārvalstisku organismu, ko hronisti dēvē par karaļvalsti."</ref> ar pārvaldes centru [[Jersikas pils|Jersikas pilī]]. 13. gadsimta [[latīņu valoda|latīņu valodā]] rakstītajos dokumentos tās rietumu daļa pieminēta kā '''zeme, saukta par Letiju''' ({{val|la|terra, quae Lettia dicitur}}), bet austrumu daļa [[senkrievu valoda|senaustrumslāvu valodā]] kā '''[[Lotigolas zeme]].''' == Teritorija == [[Attēls:Läti kivilinnused 1185-1230.jpg|thumb|200px|Jersikas, [[Koknese (valsts)|Kokneses]] un [[Tālava]]s letgaļu zemes (1185-1230).]] Jersikai pakļautā [[latgaļi|latgaļu]] teritorija aizņēma plašu tagadējās [[Latgale|Dienvidlatgales]] un [[Vidzeme|Dienvidaustrumu Vidzemes]] teritoriju. Ziemeļos tā robežojās ar [[Tālava|Tālavu]] un [[Atzele|Atzeli]], austrumos — ar [[Polockas kņaziste|Polockas kņazisti]], dienvidos — ar [[Lietuva|Lietuvu]] un [[Sēlija (zeme)|Sēliju]], rietumos — ar [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valsti un [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] novadiem. Pēc [[Arveds Švābe|Arveda Švābes]] uzskata ķēniņa Visvalža zeme sastāvēja no kādām piecām teritorijām (“kunga novadiem”), pie kam 1209. gadā Visvaldis zaudēja divas ([[Autīne]]s un [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines]]), bet paturēja trīs [[Lotigola]]s daļas. === Visvalža lēņa daļa === {{Latvijas vēsture}} Kad 1209. gadā ķēniņš Visvaldis piekrita kļūt par bīskapa Alberta vasali, viņš svinīgos apstākļos Rīgā saņēma savas zemes dienvidaustrumu daļu atpakaļ kā lēni ar trīs karogiem jeb trīs pilsnovadiem ([[Jersikas pils|Jersiku]], [[Volkenbergas pils|Mākoņkalnu]] un [[Dinaburgas pils|Naujeni]]?).<ref>1209. gada beigās Pētera baznīcas sētā noformētais līgums (LG I, Nr.2) liecina, ka Visvaldis savas zemes saņēmis atpakaļ kā t.s. karoga lēni. Dokumentā gan teikts, ka Visvaldis neatguva visas zemes, jo katoļticībai agrāk pievērstā [[Autine]], kā arī Cesvaine u.c. pilsnovadi palika bīskapa Alberta rīcībā. Tā kā katrs karogs varēja apzīmēt savu novadu, tad izteikts pieņēmums, ka Visvaldis saņēma atpakaļ trīs savas valsts teritoriālas vienības (novadus), kuru nosaukumi precīzi gan nav zināmi. Skat. [http://www.old.historia.lv/alfabets/J/je/jersika/raksti/shavabe.002.htm Švābe, A. Jersikas karaļvalsts. Senatne un Māksla. 1936. Nr.1, 5.-31.lpp.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151124033415/http://www.old.historia.lv/alfabets/J/je/jersika/raksti/shavabe.002.htm |date={{dat|2015|11|24||bez}} }}</ref> === Bīskapa daļa === 1211. gadā bīskaps Alberts un Zobenbrāļu ordenis [[Letijas dalīšanas līgums|pārdalīja Letijas zemes]], ko Visvaldis bija atdevis Livonijas bīskapijai. Bīskapam Albertam tika [[Asotes pilskalns|Asotes]], [[Lepene]]s un [[Autine|Autīnas]] pilsnovadi, bet ordenim [[Alene]]s, [[Zerdene]]s, [[Nigaste]]s un Cesvaines pilsnovadi. Pēc pārdales bīskaps Alberts 1213. gadā ieguva arī [[Gerdene]]s, [[Nigaste]]s, [[Mārciena]]s, Cesvaines pilsnovadus un dažus Aiviekstes pilsnovadus. == Galvaspilsēta == '''Letijas''' pārvaldes centrs atradās [[Jersikas pilskalns|Jersikas pilskalnā]] Līvānu pagasta Pilskalnu māju zemē, Daugavas labā krastā starp divām nelielām upītēm ar dziļām gravām. Jersikas pilskalns Daugavas krasta pusē ir 18 m augsts, bet ziemeļu pusē mākslīgi nocietināts ar 2 m augstu uzbērumu, skaitot no 100 m gaŗā un 75 m platā plakuma. Tam pretim kreisā krastā atrodas [[Dignājas pilskalns]]. Arheoloģiskie izrakumi liecina par desmit apdzīvotības slāņiem (1.g.t. pr. Kr.—14. gadsimts p. Kr.), taču visintensīvākā seno latgaļu kultūrai raksturīgā dzīve te norisinājusies tieši no 10. gadsimta līdz 13. gadsimta sākumam.<ref>Balodis F. Jersika un tanī 1939. gadā izdarītie izrakumi. — Rīga, 1940. — 103 lpp.</ref> Pilskalna tuvumā atklāts kapulauks, kas daļēji pētīts; atsegti 32 seno latgaļu apbedījumi (10.-14. gadsimts); pēc arheoloģiskā materiāla vērojami sakari gan ar senkrieviem (kakla rotas, piekariņi), gan lietuvjiem (kaps ar zirga apbedījumu). No [[Polocka]]s Jersikā ieviesās [[Kristietība|kristīgā ticība]], pilsētā bijušas divas [[Latvijas pareizticīgā baznīca|pareizticīgo baznīcas]]. Pirmos arheoloģiskos izrakumus Jersikas pilskalnā 19. gadsimta vidū veicis [[Preiļu muiža]]s īpašnieks [[Mihaels Jozefs fon der Borhs]]. == Nosaukuma izcelsme == Jersika, senākos latviešu tekstos, "Ģerzika" ir daudzas reizes pieminēta 13.—14. gadsimta vāciski un latīniski rakstītajās hronikās un lietvedības dokumentos kā "Gerzike". Tiek uzskatīts, ka šis nosaukums ir cēlies no varjagu vārda ''gardar'' (pilskalns), islandiešu sāgās sastopams šī vārda variants ''gerzkr'', kam ir līdzība(?) ar krievu vārdu ''городище''. To apliecina arī tas, ka ap 1229. gadu par ''Gerceke'' Livonijas tekstos nosaukts arī pilskalns Novgorodas tuvumā, kam krievu avotos atbilst nosaukums "Gorodišče".<ref>[http://books.google.lv/books?id=FTcKVOltR84C&pg=PA100&dq=Gorodischtsche+wolchow&hl=lv&sa=X&ei=QNV9T-KrHIP-4QSc_MG7DA&sqi=2&ved=0CGIQ6AEwCQ#v=onepage&q=Gorodischtsche%20wolchow&f=false A.Bielenstein, Die Grenzen des lettischen Volksstammes, 99-100, 472. St.Petersburg 1892.]</ref> Tātad ar šo vārdu vikingi varēja apzīmēt jebkuru valdnieka pilskalnu senajā [[Garderīke|Garderīkē]]. Turpretī līdz Pirmajam pasaules karam lietotais nosaukums "Cargrada" ({{val|pl|Carogrod}}, {{val|ru|Царь’радъ}}, {{val|de|Zargrad}}) visticamāk cēlies no [[Poļu Vidzeme]]s laikiem. Pēc Augusta Bīlenšteina domām ķēniņa (''rex'') Visvalža bijušās pils vārds 16. gadsimtā latinizēts kā ''Arx Regia'', no kā vēlāk slāviskots uz "Cargrada".<ref>[http://books.google.lv/books?id=FTcKVOltR84C&pg=PA100&dq=Gorodischtsche+wolchow&hl=lv&sa=X&ei=QNV9T-KrHIP-4QSc_MG7DA&sqi=2&ved=0CGIQ6AEwCQ#v=onepage&q=Gorodischtsche%20wolchow&f=false A.Bielenstein, Die Grenzen des lettischen Volksstammes, S. 100 St.Petersburg 1892.]</ref> Savukārt A. Veselovskis 1896. gadā izteica [[Hipotēze|hipotēzi]], ka Polockas hronikā pieminētā Cargrada, uz kuru [[Kijivas lielkņazs]] [[Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)|Mstislavs Vladimirovičs]] 1129. gadā "trīs laivās aizveda" nepakļāvīgos [[Polockas kņazi|Polockas kņazus]],<ref>Се же лето 6638 (1130) поточи Мьстислав полотьскии князе съ женами и с детми въ Грекы, же преступиша хрестьное челование. ... В то же время [6648] (1140) взидоста княжича два ис Царягорода. ... И усажа у три лодьи и поточи и Царюграду за неслушание их. А мужи свои посажа по городом их. — Skat. [http://www.bsu.by/Cache/pdf/362553.pdf БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X — XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. — Мінск: Беларус. навука, 2010. — 410 с. (citāts no 47-48 lpp.)]{{Novecojusi saite}} (baltkrieviski)</ref> ir 13. gadsimta sākumā minētā Gerzike. Citi vēsturnieki uzskata, ka senkrievu hronikā domāta [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] [[Konstantinopole]] — mūsdienu Stambula, kaut arī krievu kņazu izsūtīšana uz turieni ir dīvaina.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://smalt.karelia.ru/~filolog/pdf/ves96_8.pdf |title=А.И.Веселовсий МЕЛКІЯ ЗАМТКИ КЪ БЫЛИНАМЪ. Журнал министерства народног’о просвещения 1896, №58. С. 43, 71. |access-date={{dat|2012|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20050515104001/http://smalt.karelia.ru/~filolog/pdf/ves96_8.pdf |archivedate={{dat|2005|05|15||bez}} }}</ref> Iespējams, ka senākais šis zemes nosaukums ''Lotowa'' saglabājies poļu valodas nosaukumā ''Łotwa'' ([[Latvija]]), ko poļi sāka lietot pēc [[Pārdaugavas hercogiste]]s nodibināšanas 16. gadsimtā. == Vēsture == Iespējams, ka vissenākais Jersikas valdnieks bija [[Eimunda sāga|Eimunda sagā]] minētais norvēģu vikings Eimunds, kas pēc sāgas ziņām ap 1041. gadu kļuva par Polockas valdnieku,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 |title=Прядь об Эймунде Хрингссоне, перевод Е. А. Рыдзевской, комментарии Т. Н. Джаксон. |access-date={{dat|2014|08|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304023503/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> tomēr ticamāk, ka viņš saņēma valdīšanā tās kaimiņos esošo zemi Daugavas lejtecē.<ref>[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html Эймундова сага. Перевод и примечания О. И. Сенковского в книге: Сенковский О. И. Собр. соч. СПб., 1858, т. 5.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131104161317/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru.html |date={{dat|2013|11|04||bez}} }} (Skat. 44. komentāru)</ref><ref>[http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 Прядь об Эймунде Хрингссоне, перевод Е. А. Рыдзевской, комментарии Т. Н. Джаксон.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304023503/http://norse.ulver.com/src/konung/eymund/ru2.html#_edn54 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} (Skat. 48. komentāru)</ref> [[1107]]. gadā milzīgs Polockas un Vitebskas kņazu karaspēks cauri Jersikai devās karagājienā, lai pakļautu [[Zemgale (valsts)|Zemgali]], kuras ķēniņi pēc [[Ingvara sāga]]s ziņām kopš 11. gadsimta sākuma maksāja meslus [[Zviedrijas karaļi|zviedru karaļiem]]. Pēc hronikas ziņām viņi šajā karā zaudēja 9 000 vīru. Pēc 1200. gada Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] centās atbrīvoties no [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] meslu kundzības un atvērt Rīgas tirgotājiem ceļu pa Daugavu. Lai to panāktu, viņam bija jāpakļauj Kokneses un Jersikas valstis. 1203. gadā Polockas kņazs Valdemārs kopā ar Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] un viņa lietuviešu sabiedrotajiem iebruka [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemē]], lai ar varu piedzītu meslus. [[Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203)|Polockieši uzbruka Ikšķilei un Salaspilij, bet Jersikas ķēniņš kopā ar leišiem uzbruka Rīgai]]. 1206. gadā pēc līvu nemiernieku aicinājuma Polockas kņazs atkārtoti kopā ar Jersikas Visvaldi un citiem sabiedrotajiem uzbruka Ikšķilei un Salaspilij. Viņiem piebiedrojušies Turaidas līvi, bet ne letgaļi. Krustnešu karaspēks apsprieda Salaspils valdnieka Ako vadīto līvu sacelšanos, kopā ar [[Tērvete (zeme)|Tērvete]]s Viesturu ieņēma Turaidas līvu pili. Līvzeme tika sadalīta starp bīskapu un zobenbrāļiem. 1207. gadā krustneši ieņēma [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valsti un tās ķēniņš Vesceka bija spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali, pretī dabūdams pusi no saviem bijušajiem īpašumiem kā lēni. 1208. gadā kristītie letgaļu valdnieki [[Beverīna]]s [[Tālivaldis]], [[Satekle]]s [[Rūsiņš]] un [[Autine]]s [[Varidots]] izveidoja militāru savienību ar Zobenbrāļu ordeni. 1209. gadā, izmantodams par ieganstu Jersikas ķēniņa savienību ar lietuviešiem, kas atkārtoti siroja letgaļu un igauņu zemēs, bīskaps Alberts kopā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un [[Karagājiens uz Jersiku (1209)|iekaroja Jersikas pilsētu]]. Pats ķēniņš patvērās savā [[Dignājas pilskalns|Dignājas pilī]] otrpus Daugavai. === Jersika kā Livonijas bīskapa vasaļvalsts === [[attēls:Jersikas ķēniņš Visvaldis dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam 1208.JPG|thumb|“Jersikas [[ķēniņš Visvaldis]] dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]]), paturot trīs karoɡus]] 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] piespieda kļūt par [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] [[Vasalis|vasali]], par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Svinīgā ceremonija notika Pētera baznīcas laukumā Rīgā citu bīskapa Alberta pavalstnieku klātbūtnē. Trīs daļas no Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par [[Lēnis|lēni]], bet jau iepriekš krustnešu pusē pārgājušās [[Autīne]]s un [[Cesvaine]]s vasaļvalstis palika [[Bīskaps|bīskapa]] rīcībā. 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes, pie kam Zobenbrāļu ordenis ieguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni un Aleni, bet bīskaps Autīni, Asoti, Lepeni un daļu Bebernines (Beverīnas?). 1212. gadā Jersikas pilī notika Livonijas bīskapa Alberta un Polockas kņaza Valdemāra tikšanās par turpmāko sadarbību. Tika noslēgts [[Jersikas miera līgums]], kurā Polockas kņazs atteicās no pretenzijām uz Livonijas līvu zemēm. 1213. gadā daļa Jersikas zemju tika apmainītas un ordenim palika tikai Alene un Autīne. 1213. gadā zobenbrāļi sagūstīja ķēniņa sievastēvu Daugeruti, kas bija devies pie Novgorodas kņaza slēgt savienību pret Livoniju. 1214. gadā bīskapa Kokneses vācu vasalis Harmūts [[Otrais karagājiens uz Jersiku (1214)|uzbruka Jersikas pilij un to izlaupīja]]. 1224. gadā Jersikas Visvaldis "lūdza" atdot Livonijas bīskapam savas atlikušās karaļvalsts pusi, ko bīskaps Alberts izlēņoja tālāk Ikšķiles bruņniekam Konrādam. [[Ikskili|Ikskilu]] dzimtas leģenda vēsta, ka Ikšķiles Konrāds apprecējis Visvalža meitu. 1225. gadā vecais Jersikas ķēniņš ieradās Rīgā, lai apsveiktu pāvesta legātu Modenas Vilhelmu. 1230. gadā Jersikas Visvaldis savā zemē pie Līksnas upītes atļāvis nodibināt katoļu ticības sludinātāju misiju. 1239. gadā Livonijas bīskaps uzdāvināja Livonijas ordenim Jersikas pusi no saviem īpašumiem, noprotams, ka saglabājusies tikai Jersikas pils vieta (''locum castri''). Kad no [[1247]]./[[1248]]. gada līdz [[1264]]. gadam lietuviešu kņazs [[Tautivils]] kļuva par Rīgas bīskapa vasali, viņa pārvaldītajā teritorijā īslaicīgi nodibināta katoļu [[Rutēnijas bīskapija]] (''episcopatus Rutheniensis''). 1253. gada 6. jūlijā tika kronēts Lietuvas karalis [[Mindaugs]], viņš saņēma no Livonijas mestra Lietuvu kā feodālo lēni, bet viņam bija jāatdod Livonijas ordenim daļu [[Sēlija|sēļu]], [[Žemaitija|žemaišu]] un [[jātvingi|jātvingu]] teritorijas. 1255. gadā Rīgas arhibīskapijai piederēja tikai Asotes, Lepenes un Jersikas novadi, pārējās zemes piederēja Livonijas ordenim. Ir ziņas, ka 1270. gadā Jersikas pilsētā dzīvojuši pareizticīgo mūki. 1281. gadā Lietuvas ķēniņš [[Traidenis]] iekaroja Jersikas pili un apmainīja to pret Livonijas ordenim piederošo [[Dinaburgas pils|Dinaburgas pili]]. == Apraksti hronikās == Laiku Letijā 13.gadsimta pašās beigās apraksta [[Vecākā atskaņu hronika]]: "''Aiz sēļu zemes robežas letu zeme atrodas. Savādi tie savā garā: nedzīvo tie vienā barā, bet savrup mežos mājas ceļ. To sievas daiļas zied un zeļ, tām krāšņi tērpi, stalta stāja, tās zirgā jāj, kā tēvi jāja. Ir letu pulki spēcīgi, kad kopā tie ir pulcēti.''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/00001_01004.htm|title=Atskaņu hronika: Vidusaugšvācu un latviešu valodā|publisher=Rīga: Zinātne|access-date=18.11.2024|date=1998|archive-date=03.06.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170603132039/http://www.old.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/00001_01004.htm}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Latvijas Vēsture. Indriķis Šterns „1180—1290 krustakari”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2002. {{ISBN|9984601889}} * Arveds Švābe [http://www.historia.lv/raksts/svabe-jersikas-karalvalsts-senatne-un-maksla-1936-nr1-5-31lpp „Jersikas karaļvalsts”]. — Senatne un Māksla № 1, 1936. * Francis Balodis „Jersika un tai 1939. gadā izdarītie izrakumi”. — Pieminekļu valdes izdevums, Rīga 1940. * Antonija Vilcāne „Senā Jersika”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2004. {{ISBN|9984601900}} == Ārējās saites == * [http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/271375-latgalu_senvalstij_jersikai_800 V. Pabērze. Latgaļu senvalstij Jersikai — 800. www.tvnet.lv, 2003. gada 25. jūlijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305051853/http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/271375-latgalu_senvalstij_jersikai_800 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20070116145655/http://www.historia.lv/alfabets/J/je/jersika/jersika.htm Gints Skutāns. Jersika — kņaziste Piedaugavas latgaļu novados] * [https://web.archive.org/web/20070225111834/http://www.historia.lv/alfabets/J/je/jersika/encik/jersika_lpe.htm Latvijas padomju enciklopēdija. 4.sējums, 487.lpp.] * [https://web.archive.org/web/20070225111822/http://www.historia.lv/alfabets/J/je/jersika/encik/jersika_lkv.htm Latviešu konversācijas vārdnīca. 8.sējums, 14392.-14393.sleja.] * [http://www.tournet.lv/page.php?id=161 Tournet.lv — JERSIKA (GERCIKE)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928141227/http://www.tournet.lv/page.php?id=161 |date={{dat|2007|09|28||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20070708134337/http://www.preilirp.lv/vest2.htm PREIĻU ZEME — JERSIKAS VALSTS SASTĀVDAĻA] * [http://viduramziu.istorija.net/pilys/jersika.htm F. Balodis Jersikas pils rekonstrukcija (attēls)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120805035756/http://viduramziu.istorija.net/pilys/jersika.htm |date={{dat|2012|08|05||bez}} }} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Senlatviešu valstis}} [[Kategorija:Jersikas valsts| ]] ouav71zsyqazaowlgafsi1z1rwyjemo 0 26044 4490524 4466201 2026-07-05T13:32:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490524 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = White shark.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Chondrichthyes | klase_lv = Skrimšļzivis | virskārta = Selachimorpha | virskārta_lv = Haizivis | kārta = Lamniformes | kārta_lv = Makreļhaizivjveidīgās | dzimta = Lamnidae | dzimta_lv = Makreļhaizivju dzimta | ģints = Carcharodon | ģints_lv = Lielās baltās haizivis | suga = C. carcharias | suga_lv = Lielā baltā haizivs | binomial = Carcharodon carcharias <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | izplatība = [[Attēls:Carcharodon carcharias distmap.svg|center|250px]] | kategorijas = nē }} '''Lielā baltā haizivs''' jeb '''baltā haizivs''' (''Carcharodon carcharias'') ir vienīgā [[lielās baltās haizivis|lielo balto haizivju ģints]] (''Carcharodon'') mūsdienās dzīvojoša suga. Tā ir ļoti liela un plēsīga [[makreļhaizivs]], kas sastopama gandrīz visu [[Okeāns|okeānu]] piekrastes ūdeņos, izņemot [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānu]]. Lielā baltā haizivs ir viens no agresīvākajiem [[gaļēdāji|plēsējiem]] okeānā. Tā medī dažādus jūras [[zīdītāji|zīdītājus]], [[zivis]] un jūras [[putni|putnus]], un tiek uzskatīta par visbīstamāko [[cilvēki]]em bīstamo [[haizivis|haizivju]] sarakstā. Lielā baltā haizivs uzbrūk cilvēkiem gandrīz trīs reizes biežāk nekā nākamā sarakstā nosauktā — [[tīģerhaizivs]] (''Galeocerdo cuvier'').<ref>[http://www.flmnh.ufl.edu/fish/sharks/Statistics/species2.htm ISAF Statistics on Attacking Species of Shark]</ref> Lai arī šo haizivi mēdz saukt par cilvēkēdāju, tomēr cilvēks nav iecienītākais šīs plēsoņas medījums.<ref>[http://news.nationalgeographic.com/news/2004/01/0123_040123_tvgreatwhiteshark.html Great White Shark Attacks: Defanging the Myths]</ref> == Vēsture == [[Attēls:Carcharodon carcharias 01.jpg|thumb|left|140px|Lielās baltās haizivs zoba miocēna laika fosilija]] [[Kārlis Linnejs]] [[1758]]. gadā lielo balto haizivi nosauca par ''Squalus carcharias''. Sers [[Endrū Smits (zoologs)|Endrū Smits]] 1833. gadā lielo balto haizivi izdalīja atsevišķā ģintī ''[[Carcharodon]]'', bet 1873. gadā ģints jauno nosaukumu apvienoja ar Linneja sugas nosaukumu, iegūstot lielās baltās haizivs zinātnisko sugas nosaukumu — ''Carcharodon carcharias''. Vārds ''Carcharodon'' sastāv no diviem [[grieķu valoda|grieķu]] vārdiem — ''karcharos'' nozīmē ass vai robots un ''odous'' nozīmē zobi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dailygalaxy.com/my_weblog/2009/06/geoprofiling-jaws-criminalinvestigation-tool-being-used-to-track-habits-of-great-white-sharks.html |title=GeoProfiling Jaws: Criminal-Investigation Tool Being Used to Track Habits of Great White Sharks |access-date={{dat|2012|06|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111206062650/http://www.dailygalaxy.com/my_weblog/2009/06/geoprofiling-jaws-criminalinvestigation-tool-being-used-to-track-habits-of-great-white-sharks.html |archivedate={{dat|2011|12|06||bez}} }}</ref> == Evolūcija == Lielās baltās haizivis dzīvoja jau [[miocēns|miocēna]] laikā.<ref name=kev>Kevin G.N, Charles N.C, Gregory A.W (2006) Tracing the ancestry of the great white shark. Retrieved 2007-12-25.</ref> Vecākā zināmā [[fosilija]] ir 16 miljonus gadu veca. Tomēr lielās baltās haizivs izcelsme un radniecība ar citām haizivīm joprojām nav noskaidrota līdz galam. Ilgstoši par tās tuvāko radinieci tika uzskatīta aizvēsturiskā haizivs [[megalodons]] (''Carcharocles megalodon''). Abas sugas ir lielas un to anatomija ir līdzīga. Valdīja uzskats, ka abām sugām ir bijis kopīgs priekštecis, līdz ar to abas sugas ilgstoši tika sistematizētas kopīgā lielo balto haizivju ģintī (''Carcharodon''). Tomēr pēdējo gadu pētījumos atklājies, ka tās savstarpēji nemaz nav tik tuvu radniecīgas, kā agrāk tika pieņemts. Atklājās, ka lielajai baltajai haizivij daudz tuvāk radniecīga ir aizvēsturiskā [[mako haizivis|mako haizivs]] ''[[Isurus hastalis]]''.<ref name=kev/> Turklāt iespējams, ka aizvēsturiskā milzu haizivs patiesībā jāizdala atsevišķā ģintī ''Carcharocles'', kas būtu jāsistematizē aizvēsturisko makreļhaizivju dzimtā ''[[Otodontidae]]''. == Izplatība == [[Attēls:Great white shark 1001.jpg|thumb|240px|Lielās baltās haizivis migrē no [[Dienvidāfrika]]s uz [[Austrālija|Austrāliju]] un atpakaļ, ceļu veicot apmēram gada laikā]] Lielā baltā haizivs dzīvo gandrīz ikvienā piekrastes joslā, kur [[ūdens]] [[temperatūra]] ir starp 12 un 24 °C. Lielākās populācijas mājo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] krastos ([[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] [[Kalifornija]]s krastos), [[Dienvidāfrika]]s krastos, [[Japāna]]s, [[Austrālija]]s (īpaši [[Jaundienvidvelsa]]s un [[Dienvidaustrālija]]s krastos), [[Jaunzēlande]]s, [[Čīle]]s un [[Vidusjūra]]s piekrastēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.ncf.ca/bz050/wsdistro.html |title=Areal Distribution of the White Shark |access-date={{dat|2012|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2018|10|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181010200553/http://web.ncf.ca/bz050/wsdistro.html }}</ref> Viena no vislielākajām balto haizivju populācijām dzīvo [[Hansbāja|Deindžera raga]] piekrastēs Dienvidāfrikā. Tās dzīves vietai izvēlas bagātīga medījuma reģionus, vietas, kur lielā skaitā mājo [[kotiki]], [[jūras lauvas]], [[vaļveidīgie]], citas [[haizivis]] un liela auguma [[kaulzivis]]. Zinātnieki 2010. gadā atklāja lielo balto haizivi atklātā [[jūra|jūrā]] 1220 [[metrs|metru]] dziļumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.grindtv.com/outdoor/blog/16855/great+white+shark+amazes+scientists+with+4000-foot+dive+into+abyss/ |title=Great white shark amazes scientists with 4,000-foot dive into abyss |access-date={{dat|2013|07|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120817230049/http://www.grindtv.com/outdoor/blog/16855/great%2Bwhite%2Bshark%2Bamazes%2Bscientists%2Bwith%2B4000-foot%2Bdive%2Binto%2Babyss/ |archivedate={{dat|2012|08|17||bez}} }}</ref> Šis un citi līdzīgi atklājumi zinātniekiem liek pārvērtēt uzskatu, ka lielā baltā haizivs ir tikai piekrastes iemītniece. Novērojot lielo balto haizivju migrāciju pie Kalifornijas krastiem, ir atklāts, ka katru gadu tās dodas uz areālu, kas atrodas starp [[Lejaskalifornija|Lejaskaliforniju]] un [[Havajas|Havaju salām]], un pavada tur vismaz 100 dienas. Šī vieta ir iesaukta par lielo balto haizivju kafejnīcu. Uzsākot migrāciju, haizivis peld lēnām un nesteidzīgi, nirstot dziļumā līdz 900 metriem. Ierodoties "kafejnīcā", to ieradumi mainās, haizivis nirst vairs tikai līdz 300 metriem un ne ilgāk par 10 [[minūte|minūtēm]]. Otrs migrācijas ceļš, ko zinātnieki ir atklājuši, ir Dienvidāfrikas balto haizivju migrācija uz Austrālijas dienvidkrastu un atpakaļ. Šo ceļu turp un atpakaļ lielās baltās haizivis paveic [[gads|gada]] laikā. Joprojām nav noskaidrots, kāpēc lielās baltās haizivis migrē un ko tās dara, nonākot gala punktos. Iespējamās [[hipotēze]]s ir vairākas — specifiski barošanās vai pārošanās areāli.<ref>[http://articles.latimes.com/2006/sep/29/sports/sp-outdoors29 The Great White Way]</ref> Līdzīgs garais migrācijas ceļš ved no Dienvidāfrikas uz Austrālijas ziemeļrietumu krastu. Šo ceļu turp un atpakaļ 20 000 [[Kilometrs|km]] garumā haizivis paveic apmēram 9 mēnešu laikā.<ref>[http://www.whitesharktrust.org/migration/main.html South Africa — Australia — South Africa]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Great white shark south africa.jpg|thumb|left|220px|Lielajai baltajai haizivij ir masīvs, konusveidīgs purns]] Lai arī lielā baltā haizivs nav lielākā no visām [[haizivis|haizivju]] sugām, tā ir lielākā plēsīgā [[zivs]] pasaulē.<ref>[http://dsc.discovery.com/sharks/largest-great-white-shark.html Largest Great White Shark Don't Outweigh Whales, but They Hold Their Own]</ref> Šīs sugas [[zivis]] vidēji ir 4—4,8 [[Metrs|metrus]] garas un sver 680—1100 [[Kilograms|kilogramus]].<ref name=size>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jawshark.com/great_white_recorded_sizes.html |title=Great White Shark record size |access-date={{dat|2012|06|25||bez}} |archive-date={{dat|2008|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080305053340/http://www.jawshark.com/great_white_recorded_sizes.html }}</ref> Lielākie īpatņi sasniedz 6 metru garumu un 1900 kg svaru. Ziņas par lielākām baltajām haizivīm zinātnieki apšauba un uzskata, ka vai nu ir sajauktas sugas, vai arī tās nepareizi nomērītas.<ref name=size/> Lielajai baltajai haizivij ir masīvs, konusveidīgs purns. Tai ir daudzas zobu rindas, kas nepieciešamības gadījumā aizstāj izkritušos zobus. Iekožoties upurī, haizivs purina galvu no viena sānu uz otru, tādējādi pastiprinot zobu zāģveida kustību kodienā. [[Aste]]s [[spura]]s augšējā un apakšējā daļa ir gandrīz vienādas. Tās vēders ir balts, bet mugura pelēka (reizēm zilganā vai brūnganā tonī). Baltās haizivs tumšā mugura no augšas saplūst ar tumšo ūdens virsmu, bet baltais vēders minimalizē tās silueta izcelšanos pret saules gaismu. == Uzvedība == Lielo balto haizivju uzvedība un savstarpējās attiecības joprojām nav līdz galam izprastas. Ir novērots, ka balto haizivju barā pastāv stingra hierarhija un kārtība. Baru, kurā visbiežāk ir līdz 6 haizivīm, vada dominantā haizivs, bet pārējās tai pakļaujas. Dominance ir atkarīga no īpatņa izmēra, dzimuma un dzīves vietas. Lielākās haizivis dominē pār mazākajām, [[mātīte]]s dominē pār [[tēviņš|tēviņiem]] un vietējās haizivis dominē pār jaunpienācējām. Savā starpā tās saplēšas ļoti reti, konfliktus tās atrisina, izrādot vai pieņemot dominanci.<ref name=nat>[http://www.naturalhistorymag.com/picks-from-the-past/201391/sociable-killers Sociable Killers]</ref> Tomēr retos gadījumos var novērot īpatņus ar kodumu rētām. Lielā baltā haizivs ir vienīgā zināmā haizivju suga, kas regulāri izbāž [[galva|galvu]] no ūdens, lai pārlūkotu ūdens virsmu un noskatītu medījumu. Pastāv hipotēze, ka tādējādi haizivs var labāk saost upuri, jo [[smarža]] pa [[gaiss|gaisu]] ceļo vieglāk un ātrāk kā ūdenī. Kopumā lielās baltās haizivis ir ziņkārīgas, rotaļīgas un apķērīgas, kas nepieciešamības gadījumā savstarpēji kooperējas.<ref name=nat/> == Barošanās == [[Attēls:Great white shark at his back11.jpg|thumb|240px|Medījot tunci, lielā baltā haizivs apgriežas uz muguras]] Lielā baltā haizivs ir [[gaļēdājs|gaļēdāja]]. Tās galvenais medījums ir [[zivis]], piemēram, [[tuncis|tunči]], [[rajas]] un citas [[haizivis]]. Tās medī arī [[vaļveidīgie|vaļveidīgos]] ([[delfīni|delfīnus]], [[jūras cūku dzimta|jūras cūkas]] un [[vaļi|vaļus]]), [[airkāji|airkājus]] ([[roņi|roņus]], [[kotiki|kotikus]] un [[jūras lauvas]]), [[jūras bruņurupucis|jūras bruņurupučus]], [[kalāns|kalānus]] un jūras [[putni|putnus]].<ref name=nat/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oceans-research.com/media/publications/SeabirdPublishedManuscript.pdf |title=Seabird predation by white shark |access-date={{dat|2010|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120403003541/http://www.oceans-research.com/media/publications/SeabirdPublishedManuscript.pdf |archivedate={{dat|2012|04|03||bez}} }}</ref> Ir novērots, ka baltās haizivis mēdz norīt arī nesagremojamus un neēdamus objektus. Sasniedzot 4 metru garumu, tās pamatā sāk medīt lielos jūras [[zīdītāji|zīdītājus]].<ref>[http://www.esajournals.org/doi/abs/10.1890/0012-9658%282006%2987%5B829%3AUOIAOV%5D2.0.CO%3B2?journalCode=ecol Use of isotopic analysis of vertebrae in reconstructing ontogenetic feeding ecology in white sharks]{{Novecojusi saite}}</ref> Visbiežāk haizivs upurim uzbrūk pēkšņi un no apakšas. Tās parasti medī rīta stundās uzreiz pēc saullēkta. Uzbrukuma taktika atkarībā no upura var būt dažāda. Piemēram, [[Dienvidāfrikas kotiks|Dienvidāfrikas kotikus]] tā medī, strauji uzbrūkot no apakšas un iekožoties kotika vēderā. Tās ātrums ir tik liels, ka haizivs pilnībā izlec no [[ūdens]]. Sprintā lielās baltās haizivs ātrums ir apmēram 40 km/h.<ref>[http://www.elasmo-research.org/education/topics/p_shark_speed.htm How Fast Can a Shark Swim?]</ref> Ja pirmais uzbrukums neizdodas, tā upurim seko. Lielam dzīvniekam, piemēram, [[ziemeļu jūraszilonis|ziemeļu jūraszilonim]] tā iekožas gurnā, to smagi savainojot. Pēc tam haizivs gaida, līdz lielais dzīvnieks noasiņos un zaudēs spēkus. Toties [[plankumainais ronis|plankumaino roni]] tā vienkārši sagrābj un ievelk dzelmē, turot to tik ilgi zem ūdens, kamēr tas beidz pretoties.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sharkresearchcommittee.com/predation.htm |title=Predatory Behavior of Pacific Coast White Sharks |access-date={{dat|2013|01|17||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6Dp6JaCfp?url=http://www.sharkresearchcommittee.com/predation.htm |archivedate={{dat|2013|01|20||bez}} }}</ref> == Reprodukcija == Lielajām baltajām haizivīm [[ola]]s attīstās mātītes olvadā, piedzimstot dzīviem mazuļiem. Ir zināms, ka no olām izšķīlušies mazuļi barojas ar neapaugļotajām olām olvadā.<ref name=scie>[http://science.howstuffworks.com/environmental/life/zoology/marine-life/great-white5.htm Great White Shark Reproduction and Conservation]</ref> Mazākā novērotā baltā haizivs ir bijusi 1,1 metru gara, tā svērusi 16 kg.<ref name=mari>{{Tīmekļa atsauce |url=http://marinebio.org/species.asp?id=38 |title=Great White Sharks, Carcharodon carcharias |access-date={{dat|2012|06|25||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6Dp1b5fhl?url=http://marinebio.org/species.asp?id=38 |archivedate={{dat|2013|01|20||bez}} }}</ref> Lielās baltās haizivs grūsnības periods precīzi nav zināms. Tas ir apmēram 12—18 mēneši.<ref name=scie/> Pēc mazuļu dzimšanas paiet vēl viens gads, līdz mātīte atkal sāk iznēsāt olas. Vienā metienā ir 2—10 haizivis, lai gan reizēm metienā var būt arī vairāk mazuļu, līdz pat 17.<ref name=mari/> Tēviņi dzimumbriedumu sasniedz, kad tie ir 3,5—4,1 metru gari, apmēram 9—10 gadu vecumā. Mātītes nobriest lēnāk, dzimumbriedumu sasniedzot 14—16 gadu vecumā, kad tās ir 4—5 metrus garas. Lielās baltās haizivis dzīvo ilgāk kā 30 gadus.<ref name=mari/> == Ienaidnieki == Lai arī lielā baltā haizivs ir spēcīgs plēsējs un tai gandrīz nav ienaidnieku, tomēr retos gadījumos tai uzbrūk [[zobenvalis]], kas augumā ir vēl lielāks nekā baltā haizivs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.prbo.org/cms/docs/marine/MMS.pdf |title=Predation on a White Shark by a Killer Whale |access-date={{dat|2012|06|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|03|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120322070431/http://www.prbo.org/cms/docs/marine/MMS.pdf }}</ref> Iespējams, zobenvalis uzbrūk tādēļ, ka baltās haizivis ir konkurenti uz medījumu. Pie [[Faraljona salas|Faraljona salām]] 1997. gadā tika novērots starpgadījums, kurā apmēram 5 metrus gara zobenvaļa mātīte uzbruka 4 metrus garai baltajai haizivij. Tā turēja haizivi ar vēderu uz augšu apmēram 15 minūtes, izraisot upurim [[akinēze|akinēzi]]. Kad haizivs bija nosmakusi, zobenvalis izēda tās [[aknas]] un pameta mirušo upuri.<ref name=tv>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvthrong.co.uk/2009/10/nature-shock-series-premiere-the-whale-that-ate-the-great-white/ |title=Nature Shock Series Premiere: The Whale That Ate the Great White |access-date={{dat|2012|06|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130510024849/http://www.tvthrong.co.uk/2009/10/nature-shock-series-premiere-the-whale-that-ate-the-great-white/ |archivedate={{dat|2013|05|10||bez}} }}</ref> Līdzīgs uzbrukums tika novērots 2000. gadā. Pēc abiem uzbrukumiem vietējā lielo balto haizivju populācija strauji samazinājās par apmēram 100 īpatņiem. 2000. gadā ar satelītiem sekojot zobenvaļa uzbrukumam, tika novērots, ka bars haizivju nekavējoties ienira 500 metru dziļumā un pameta uzbrukuma apkārtni, pārceļoties uz [[Havajas|Havaju salu]] apkārtni.<ref name=tv/><ref>[http://www.nwf.org/News-and-Magazines/National-Wildlife/Animals/Archives/2004/Showdown-at-Sea.aspx What happens when Great White sharks go fin-to-fin with Killer whales?]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://animals.nationalgeographic.com/animals/fish/great-white-shark.html Great White Shark: Fact File] no [[National Geographic]] * [https://web.archive.org/web/20100829220231/http://dsc.discovery.com/sharks/great-white-sharks/ Great White Sharks] no [[Discovery Channel]] * [http://www.spoki.lv/foto-izlases/Balta-haizivs/304473 Lielās baltās haizivs foto] (spoki.lv) * [http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/26698/traka-pasaule-baltas-haizivis Trakā pasaule: Baltās haizivis] * [https://web.archive.org/web/20111127121859/http://irlaiks.lv/tourism/articles/article.php?id=3012502 Top 10 — Haizivju apsēstas pludmales] * [http://www.greatwhite.org/hi_res2.htm Great white shark] * [http://www.white-shark-diving.com/ White Shark Diving] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120705190151/http://www.white-shark-diving.com/ |date={{dat|2012|07|05||bez}} }} * [http://news.discovery.com/animals/great-white-shark-species-120607.html Great white sharks off the coast of Australia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120609203039/http://news.discovery.com/animals/great-white-shark-species-120607.html |date={{dat|2012|06|09||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120625170127/http://www.australianfauna.com/greatwhiteshark.php The Great White Shark (Carcharodon carcharias)] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lielās baltās haizivis]] [[Kategorija:Eiropas zivis]] [[Kategorija:Āfrikas zivis]] [[Kategorija:Āzijas zivis]] [[Kategorija:Austrālijas zivis]] [[Kategorija:Jaunzēlandes zivis]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas zivis]] [[Kategorija:Dienvidamerikas zivis]] [[Kategorija:Vidusjūras fauna]] [[Kategorija:Atlantijas okeāna fauna]] [[Kategorija:Indijas okeāna fauna]] [[Kategorija:Klusā okeāna fauna]] fk3todwruz1qpvgou08kicg1b8wu0xt 0 31005 4490695 4446470 2026-07-05T19:38:48Z ~2026-38390-89 147665 Aktualizētāka informācija, nomainīts no "tiks" uz "tika" un citi labojumi. 4490695 wikitext text/x-wiki {{Datorspēles infokaste |title = Grand Theft Auto IV |bilde = GTAIV.jpg |developer = [[Rockstar North]] |publisher = [[Rockstar Games]], [[Capcom]] ([[Japāna|Japānā]]) <ref>{{Tīmekļa atsauce| last = Tanaka| first = John| title = GTAIV dodas uz Japānu {{en ikona}}| work = [[IGN]]| publisher = | date = 2008-04-22| url = http://xbox360.ign.com/articles/868/868751p1.html| accessdate = 2008-04-25| archiveurl = https://web.archive.org/web/20080427122807/http://xbox360.ign.com/articles/868/868751p1.html| archivedate = 2008-04-27}}</ref>|picture format = 640p ([[PlayStation 3]]) <br /> 720p ([[Xbox 360]]) |designer = [[Dans Hauzers]] |series = [[Grand Theft Auto (spēļu sērija)|Grand Theft Auto]] |engine = [[RAGE]] <br /> [[Euphoria]] |version = 1.01 (Xbox 360) <br /> 1.04 (PlayStation 3) <br /> 1.0.4.0. (Windows) |released =''' Xbox 360 un PlayStation 3''' <br /> {{dat|2008|4|29}} <br /> ''' PC ''' <br /> {{dat|2008|12|3}} |genre = [[trešās personas šaujamspēle]], [[darbības datorspēle|darbības]], [[sand box]] |modes = vienspēlētāja, daudzspēlētāji |ratings = {{flaga|Eiropas Savienība}} [[Pan European Game Information|PEGI]] 18+ |platforms = [[PlayStation 3]], [[Xbox 360]], [[PC]] |media = [[Blu-ray]], [[DVD]] |requirements = kontrolieris, tastatūra un pele |input = }}'''Grand Theft Auto IV''' (zināms arī kā '''GTA IV''') ir [[smilšu kaste (žanrs)|smilšu kastes]], [[darbība]]s un [[braukšana]]s žanru [[datorspēle]], kuru izstrādājis [[Rockstar North]].<ref>"''Grand Theft Auto IV'': ''GamePro'' ir pirmie, kas var paspēlēt 2008. gada lielāko spēli," ''GamePro'' 235 (2008. gada aprīlis): 50-51.</ref> Spēles priekštecis ir [[Grand Theft Auto: San Andreas]]. Spēle tika izdota visā pasaulē vienlaicīgi (izņemot Japānā) sākotnēji tikai [[Xbox 360]] un [[PlayStation 3]] konsolēm, bet vēlāk arī uz Windows datoriem.<ref name="ReleaseDate">{{Tīmekļa atsauce| title = Rockstar Games paziņo Grand Theft Auto IV iznākšanas datumu| date = 2008-01-24| url = http://ir.take2games.com/ReleaseDetail.cfm?ReleaseID=289342| accessdate = 2008-01-24| archiveurl = https://web.archive.org/web/20080128005543/http://ir.take2games.com/ReleaseDetail.cfm?ReleaseID=289342| archivedate = 2008-01-28}}</ref> Tika izveidotas divas ''epizodiskas pakas - Grand Theft Auto IV: The Lost and Damned'' un ''Grand Theft Auto: The Ballad of Gay Tony'', pirmā tika izdota [[2009. gads|2009]]. gada sākumā, savukārt otra 2009. gada beigās. Spēlēs Xbox 360 un PlayStation 3 versijas tika izdotas [[Japāna|Japānā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kotaku.com/5037364/gtaiv-dated-for-japan|title=GTAIV iznākšanas datums Japānā|last=Ashcraft|first=Brian |date=2008-08-15|publisher=[[Kotaku]]|accessdate=2008-08-18}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.dengeki.com/elem/000/000/099/99335/|title=PS3/Xbox 360用ACT『GTA IV』日本語版が10月30日発売決定|work=[[Dengeki]] Online|date=2008-08-15|accessdate=2008-08-15|archive-date=2009-02-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20090201062517/http://news.dengeki.com/elem/000/000/099/99335/}}</ref> Spēle Ziemeļamerikā uz PC tika izdota 2. decembrī un Eiropā 3. decembrī. Spēle notiek izdomātā [[Libertīsitija|Libertīsitijā]], kas ir balstīta uz mūsdienu [[Ņujorka]]s. Spēles galvenais varonis ir [[Niko Beličs]], kara veterāns no [[Dienvidslāvija]]s, kurš dodas uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], lai izdzīvotu ''amerikāņu sapni'',<ref name="Origin">{{Tīmekļa atsauce| title = 'Grand Theft Auto IV' tevi pārsteigs!| date = 2008-04-28| url = http://www.msnbc.msn.com/id/24356918/| accessdate = 2008-04-30| archive-date = 2012-10-23| archive-url = https://web.archive.org/web/20121023100529/http://www.msnbc.msn.com/id/24356918/}}</ref> taču drīz vien Niko tiek iepazīstināts ar Ņujorkas noziedzniekiem, bandām un citam nelikumīgām lietām. Kā iepriekšējās GTA spēlēs arī GTA IV lielākā spēles daļa sastāv no braukšanas un [[trešās personas šāvējs|trešās personas šāvēja]] elementiem, un arī kā parasti spēlē spēlētājam ir dota "atvērta pasaule", pa kuru pārvietoties, pildot misijas un zogot transporta līdzekļus. GTA IV ir pirmā GTA konsoļu spēle, kurai standartā ietilpst daudzspēlētāju režīms ar piecpadsmit dažādiem spēlēšanas veidiem. Spēle arī ir guvusi milzīgus komerciālus panākumus, pirmajā dienā pārdodot 3,6 miljonus eksemplārus, tādējādi nopelnot 500 miljonus dolāru pirmajā dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.boston.com/business/articles/2008/05/07/take_twos_grand_theft_auto_iv_tops_500m_in_1st_week_sales/ |title = Take-Two 'Grand Theft Auto IV' nopelna $500 miljonus pirmajā pārdošanas nedēļā|accessdate = 2008-05-08 |author = Ortutay, Barbara |date = 2008-05-08 |publisher = [[Associated Press]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mtv.com/news/articles/1586971/20080507/id_0.jhtml |title='Grand Theft Auto IV' paziņo pirmās nedēļas rekordlielos pārdošanas apjomus {{en ikona}} |accessdate=2008-05-08 |author1=Stephen Totilo |date=2008-05-07 |publisher=[[MTV|MTV.com]] |archive-date=2010-03-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100305012403/http://www.mtv.com/news/articles/1586971/20080507/id_0.jhtml }}</ref> Spēle kopumā saņem izcilus vērtējumus, kļūstot par visu laiku labāk novērtēto spēli [[Metacritic]] un [[Game Rankings]] vērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.crn.com/software/207600420|accessdate=2008-05-30|title=Ko Microsoft varētu iemācīties no GTA IV|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080517014918/http://crn.com/software/207600420|archivedate=2008-05-17}}</ref> == Spēle == Grand Theft Auto IV ir veidots līdzīgi iepriekšējām sērijas spēlēm. Spēle sastāv galvenokārt no [[3D]] šaušanas un braukšanas elementiem, spēlētājam dodot atvērtu apkārtni, pa kuru apgrozīties. Ja spēlētājs pārvietojas ar kājām, tam ir iespēja iet, skriet, peldēt, kāpt un lekt, kā arī izmantot ieročus. Spēlētājs var arī nozagt un pārvietoties ar automašīnām, laivām, helikopteriem un motocikliem. Grand Theft Auto IV izmanto pilnībā ''[[Europhia]]'' dzinēju, kas sakombinē [[mākslīgais saprāts|mākslīgo saprātu]], [[biomehānika|biomehāniku]] un fizikas modeli, lai visu padarītu dzīvīgāku. Atvērtā un mainīgā spēles apkārtne ļauj spēlētājam izvēlēties, kā viņš vēlas to spēlēt. Sižeta misijas ir jāizpilda, lai kļūtu pieejamas citas iespējas un jaunas pilsētas daļas, tās nav obligātas un spēlētājs var spēlēt spēli pēc savas gribas un darīt, ko vēlas. Kad spēlētājs nepilda sižeta misijas, viņš var brīvi pārvietoties pa pilsētu. Tomēr, radot nekārtības, spēlētājs piesaista policijas uzmanību, kas var novest pie viņa nāves vai apcietināšanas. Spēlētājam ir iespējams pildīt vairākas misijas vienlaikus, jo dažas misijas var būt ļoti garas un ilgt pat vairākas dienas, līdz spēlētājs saņem tālākas norādes.<ref>[http://www.gta4.net/overview/ GRAND THEFT AUTO IV - Apskats: Platformas, Iespējas, Izlaiānas datums {{en ikona}}]</ref> Spēlētājs var arī piedalīties daudzās un dažādās blakus misijās. Pirmo reizi ''Grand Theft Auto'' sērijās ietilpst iespēja, kas saucas "morality choices": dažos spēlēs punktos spēlētājs ir spiests izvēlēties nogalināt vienu no personāžiem vai tomēr atstāt viņu dzīvu. Spēlei ir iespējami divi dažādi nobeigumi. Tas, kā spēle beigsies, ir atkarīgs no tā, kā spēlētājs ir pildījis misijas. Katra izvēle ietekmē iespējamās spēles beigas. === Šaušana un Policija === [[Attēls:GTAIV in-game screenshot.png|Aizsegu sistēma ir pilnīgi pārstrādāta|thumb|250px]] Ieroču šaušanas sistēma ir izveidota uz labākas [[trešā persona|trešās personas]] shēmas.<ref>Marbles, Misters "Wanted" Gamepro Magazine 52. lpp (2007. gada oktobris) {{en ikona}}</ref> Spēlētājs var izmantot aizsegus, šaut neskatoties un netēmējot vai brīvi tēmējot. Nomērķējot uz kādu cilvēku, virs viņa parādās viņa dzīvības, tām samazinoties tās sāk mainīties no zaļas uz dzeltenu krāsu un tad sarkanu. Šajā spēlē spēlētājs var arī šaut pa atsevišķām ķermeņa daļām.<ref name="IGNprev">{{Tīmekļa atsauce|url=http://xbox360.ign.com/articles/855/855555p2.html|title=IGN: Grand Theft Auto IV apskats {{en ikona}}|author=[[Gregs Millers|Millers, Gregs]]; Goldsteina, Hilarija|date=2008-03-01|publisher=[[IGN]]|access-date=2008-08-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081220004135/http://xbox360.ign.com/articles/855/855555p2.html|archivedate=2008-12-20}}</ref> Niko dzīvības var redzēt uz liela, zaļa apļa. Zilais, lielais aplis norāda bruņu vestes palikušo izturību. Kad Niko tiek ievainots, viņš var atgūt savas dzīvības, izmantojot eskortu servisu, ēdot, dzerot, guļot, izmantojot medicīnas somiņas, vai piezvanot mediķiem. Bruņu vestes izturību parasti samazina ieroču lodes un citi dzīvību zaudējumi — kritiens no liela augstuma, psihiski ievainojumi vai izlidošana caur vējstiklam.<ref>{{Tīmekļa atsauce | last = Robinson | first = Martin | title = Grand Theft Auto IV UK Hands-On | publisher = IGN | date = | url = http://uk.xbox360.ign.com/articles/855/855605p3.html | accessdate = 2008-03-04 | archive-date = 2008-03-02 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080302202057/http://uk.xbox360.ign.com/articles/855/855605p3.html }}</ref> Kad Niko dzīvības sasniedz nulli, viņš parādās pie tuvākās slimnīcas, taču zaudē 10% no kopējās labklājības (līdz maksimāli 10,000$). Niko ir iespēja atgūt savus ieročus pēc slimnīcas apmeklējuma, nevis kā iepriekšējas GTA spēlēs (izņemot [[Grand Theft Auto: Vice City Stories]]), kur šādu iespēju varēja atslēgt. Tomēr, spēlētājam tiekot apcietinātam, ieroči tiek konfiscēti. Pieprasījuma līmeņi atšķiras no iepriekšējo sēriju līmeņiem. Kad policija meklē Niko, uz kartes parādīsies meklēšanas apkārtne. Rādiusa lielums palielināsies līdz ar pieprasījuma līmeņa augstumu. Kad policija pamana Niko, rādiuss pārcentrējas uzreiz meklēšanas uz jauno apkārtni. Spēlētājs var izbēgt no policijas, izbēgot no meklēšanas rādiusa un kādu laiku neizraisot nevienu pārkāpumu. Pieprasījuma līmeni var pazaudēt, iebraucot "Pay 'N' Spray" kā iepriekšējās spēlēs. Bet vairāk pieprasījuma līmeni spēlētājs nezaudēs, ja policija redzēs Niko iebraucot "Pay-N-Spary". Spēlētājam ir jauna iespēja mēģināt izbēgt no policijas, kad viņš ir apcietināts, taču tas maksās ar vienu pieprasījuma zvaigznīti vairāk.<ref name="IGNprev" /> Arī jaunums ir tas, ka civilie iedzīvotāji varēs piezvanīt policijai, ja redzēs spēlētāju veicam kādu noziegumu.<ref name="GamesTM">GamesTM, July 2007, p34</ref><ref name="cundy">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gamesradar.com/xbox360/f/how-gta-iv-will-reshape-the-series/a-20070726111341909083/g-2006051014323586065|title=Six things in the demo that will change GTA forever|accessdate=2007-07-26|last1=Cundy|first1=Matt|date=2007-07-26 |publisher=GamesRadar |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110511105648/http://www.gamesradar.com/xbox360/f/how-gta-iv-will-reshape-the-series/a-20070726111341909083/g-2006051014323586065|archivedate=2011-05-11}}</ref> Veids kā policija spēlētājam pievērš uzmanību mazliet atšķiras no ieprekšējam GTA sērijas spēlēm. Ja Niko izraisa lielu haosu, policija izmanto visus spēkus, lai viņu arestētu vai nogalinātu. Par "maziem" noziegumiem kā kāda piekaušana, nogalināšanu un auto zagšanu, parūpējas policijas patruļas. Lielāks pieprasījuma līmenis liek policijai izmantot laivas, helikopterus un [[FBI]] tipa aģentus, kas GTA: IV zināmi kā FIB (Federal Investigation Bureau). [[SWAT]] un armija vairs netiek izmantota GTA sērijā. Tagad tie ir aizstāti ar pretterorisma komandu, arī zināmu kā N.O.O.S.E. (National Office Of Security Enforcement). === Mašīnas === Zagt novietotu auto turpmāk vairs nebūs tik vienkārši. Niko vajadzēs tai izsist stiklu (ja tā ir aizslēgta) un tad iedarbināt to bez atslēgas, pretēji tam, kā iepriekšējās spēlēs spēlētājs vienkārši iekāpa mašīnā. Jaunā īpašība GTA: IV ir iespēja izmantot balss direkciju uz mērķi, izvēlētu kartē, bet šī iespēja ir pieejama tikai dārgajās mašīnās. Lielākais jaunums spēlē ir iespēja ceļot ar ''takšiem'': spēlētājam jāpiezvana un jāpasūta taksometrs un tad ir jāizvēlas vieta, uz kuru taksistam braukt. Ir arī iespēja izlaist skatīšanos, kā tu dodies uz mērķi. Spēlētājam vairs nav iespēja vadīt lidmašīnas, kā tas bija iespējams iepriekšējās GTA sērijas spēlēs, bet vēl joprojām var vadīt [[helikopters|helikopteru]], tai skaitā policijas "Annihilator", kuram ir iebūvēts [[ložmetējs]].<ref>{{cite|title=GTA 4 US Exclusive|author=Game Informer|publisher=GameStop|date=May 2007}}</ref> Automašīnu bojājumu fizika ir daudz detalizētāka, nekā spēles priekštečiem. Kad notiek liela sadursme ar motociklu, vadītāja aizsargcepure, visticamāk, nokritīs. Fizikas dzinējs lielā auto avārijā izraisīs to, ka vadītājs izlidos pa automašīnas priekšējo stiklu, un katru reizi tas var notikt pilnīgi citādāk, jo spēle vairs neizmanto tik daudz animācijas līdz ar to padarot to reālistiskāku. Ja Niko izlido cauri stiklam, viņš var zaudēt kādu daļu savas dzīvības vai pat iet bojā. Turpmāk arī mašīnas neuzsprāgs tām nokrītot ar jumtu uz zemes, bet, ja mašīna ir daudzas reizes sašauta, ievērojami sadauzīta vai tai ar ieročiem ir trāpīts pa benzīna bāku, tā uzsprāgs. Sprādzieni dažreiz var izraisīt tuvējo mašīnu aizdegšanos vai arī to, ka tās vairs nedarbosies. Kad spēlētājs brauc ar mašīnu, viņš var izdauzīt automašīnas stiklu un brīvajā tēmēšanas veidā šaut ar daudziem ieročiem, un pat izmest granātas un citas sprāgstošas lietas pa logu. Dažās [[Libertīsitija]]s daļās Niko var apstāties pie prostitūtas un uztaurēt ar auto. Tad tas ļauj viņam uzsākt trīs dažādas attiecības ar prostitūtām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pocket-lint.co.uk/news/news.phtml/13777/14801/BBFC-warning-over-GTA-IV.phtml|title=Prostitūtas un masturbācija GTA IV {{en ikona}}|work=Pocket-lint|accessdate=2008-05-06|archive-date=2008-04-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20080430022409/http://www.pocket-lint.co.uk/news/news.phtml/13777/14801/BBFC-warning-over-GTA-IV.phtml}}</ref> === Sazināšanās === GTA: IV iespēja izmantot [[mobilais tālrunis|mobilo tālruni]] ir paplašināta. Izvēloties mobilo tālruni, uz ekrāna stūrīša parādās palielināts telefons. Tajā spēlētājs var apskatīt [[SMS]] un citas lietas, kā arī sarunāt tikšanos ar kādu no saviem draugiem un dažādas citas lietas. Ir iespējams pildīt kādu neizdevušos misiju aizejot uz izvēlni. Spēlētājs var nofotografēt bildes ar tālrunis un augšupielādēt tās uz policijas datoru serveriem, dažu misiju laikā. Niko var zvanīt uz [[911]], lai tie atbrauktu uz viņa atrašanās vietu un likt viņiem arestēt kādu, kas viņam uzbrūk, vai arī izmantot to, lai viņi iztērētu savu laiku uz viltus trauksmi. Viņš arī var sazināties ar mediķiem un ugunsdzēsējiem. Izsaucot mediķus Niko var izvēlēties, lai tie viņu sadziedē. Maksa par to ir tāda pati kā, ja viņš būtu nogalināts un būtu parādījies pie slimnīcas. Telefons arī ļauj piekļūt spēles daudzspēlētāju režīmam. Spēlē arī ir dažas datubāzes, kuras Niko var izmantot. Niko var izmantot spēlē esošajās Interneta kafejnīcas "TW@", kuras ir atrodamas dažādās pilsētas vietās. Ir vairāk kā 100 apskatāmas neīstas interneta saites, Niko var sūtīt un saņemt [[e-pasts|e-pastus]] (tai skaitā [[surogātpasts|surogātpastu]]). Iepriekš spēlē [[Grand Theft Auto III]] bija arī redzamas interneta kafejnīcas, bet tur tās nebija pieejamas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2008-01-30|url= http://www.bostonherald.com/business/general/view.bg?articleid=1070140|title='Grand Theft Auto IV' apskats: Rockstar Games' iekļauj spēlē braukšanu dzērumā un striptīza klubus {{en ikona}}| accessdate=2008-01-30}}</ref> Policijas mašīnā Niko var iekļūt tās iebūvētajā datorā, lai apskatītu sarakstu ar noziedzniekiem un pat noteikt, kur viņi dzīvo, nogalināt viņus un saņemt atlīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce| last = Roper| first = Chris| title = Grand Theft Auto IV uzlabojums {{en ikona}}| publisher = IGN| date = 2008-01-23| url = http://uk.ps3.ign.com/articles/847/847029p1.html| accessdate = 2008-02-23| archiveurl = https://web.archive.org/web/20120610151235/http://uk.ps3.ign.com/articles/847/847029p1.html| archivedate = 2012-06-10}}</ref> Spēlē arī ir iekšspēles TV kanāli, kuros var skatīties reklāmas un raidījumus. Televīzijas šovi pārklāj daudz dažādus žanrus, tai skaitā — ziņas, komēdijas, sarunu šovus un sporta ziņas. Ir arī parodija par [[Riks Berns|Rika Bernsa]] dokumentālo seriālu [[New York: A Documentary Film]], kuru visu laiku rāda vienā no spēles kanāliem. === Daudzspēlētāju režīms === Grand Theft Auto IV ir pirmā spēlē GTA sērijā, kas ļauj spēlētājam spēlēt daudzspēlētāju režīmā uz konsolēm, ar 15 dažādiem daudzspēlētāju režīmiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gta4.net/news/3857/game-informer-reaches-subscribers/ |title=GRAND THEFT AUTO IV - GTA4 World Premiere Preview Reaches Subscribers (News)<!-- Bot generated title --> |access-date={{dat|2008|08|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080808121358/http://www.gta4.net/news/3857/game-informer-reaches-subscribers/ |archivedate={{dat|2008|08|08||bez}} }}</ref> Daudzspēlētāja režīms atbalsta līdz pat 16 spēlētājiem vienlaikus.<ref>{{Atsauce|title=Coverage of the PlayStation Holiday Preview Event|year=2007|date=2007-10-12|url=http://www.gamingexcellence.com/ps3/news/1636.shtml|accessdate=2008-08-17|archivedate=2011-07-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110711071907/http://www.gamingexcellence.com/ps3/news/1636.shtml}}</ref> Spēlētājs var uzlabot un pārveidot savu tēlu lielākajā daļā daudzspēlētāju režīmu. Servera vadītājs var izvēlēties daudzas dažādas lietas kā piemēram spēles laiku, policijas klātbūtni, iedzīvotāju klātbūtni, satiksmi, spēles darbības vietu un ieročus. Tiešsaistes režīma spēles ir sadalītas vērtētos un nevērtētētos mačos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Grand Theft Auto IV Multiplayer Hands-On (PS3, Xbox 360) |publisher=[[GameTap]] |date=2008-04-08 |accessdate=2008-05-15 |url=http://psp3d.com/games/15078-grand-theft-auto-iv-multiplayer-hands-playstation-3-xbox-360-gametap.html |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110510020540/http://psp3d.com/games/15078-grand-theft-auto-iv-multiplayer-hands-playstation-3-xbox-360-gametap.html |archivedate=2011-05-10 }}</ref> Apbalvojums vērtētam režīmam ir nauda, kas nosaka spēlētāju vērtējumu. Spēlē nav pieejams "dalītais ekrāns" un [[LAN]] režīms.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://multiplayerblog.mtv.com/2008/04/22/%E2%80%98grand-theft-auto-iv%E2%80%99-does-not-have-lan-or-single-screen-multiplayer-either-public-service-announcement-2/ |title=multiplayerblog.mtv |access-date={{dat|2021|07|05||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924203534/http://multiplayerblog.mtv.com/2008/04/22/%e2%80%98grand-theft-auto-iv%e2%80%99-does-not-have-lan-or-single-screen-multiplayer-either-public-service-announcement-2/ }}</ref> Daudzspēlētāja režīmā ir pieejami daudzi dažādi daudzspēlētāju veidi. Komandu bāzētajos režīmos ietilpst "Team Deathmatch", kur 2—8 komandas sacenšas viena ar otru, "Team Mafia Work" ir arī 2—8 komandu režīms, kur komandas sazinās ar [[mafija|mafiju]] un tā viņiem uzdod tādus darbus kā nogalināt vai nozagt kādu mašīnu, "Team Car Jack City" ir arī 2—8 spēlētāju režīms kur komandām jānozog kāda speciāla mašīna un jānogādā atpakaļ bez neviena bojājuma, "Cops n' Crooks" ir režīms, kurā daļa spēlētāju ir policisti un daļa zagļi, kā arī "Turf War" ir režīms, kurā par ietekmi kādā noteiktā pilsētas rajonā savstarpēji sacenšas divas komandas. Spēlē arī ir daudzi sacensību un kooperatīvie režīmi. "Race" režīms ir tradicionālās sacensības ar noteiktiem kontroles punktiem, caur kuriem jāizbrauc, lai uzvarētu ir jāfinišē pirmajam, "Hangmans N.O.O.S.E." ir kooperatīvais režīms, kur tev jāsavāc kāda persona no lidostas un bez starpgadījumiem jānogādā līdz mērķim, pirms policija viņu nogalina. Ir vēl "Deal Breaker". Pēdējais kooperatīvais režīms ir "Bomb Da Base II", kur vienai komandai jānogalina visi cilvēki uz kuģa un pēc tam tas jāuzspridzina. Spēlē ir arī režīms, kur visi spēlētāji var brīvi pārvietoties pa pilsētu un darīt, ko grib. === Kopienas iespējas === [[Attēls:Mural_ad_GTA_IV_NYC.jpg|GTA IV reklāma Ņujorkā|thumb|250px]] [[Rockstar Games Social Club]] ir mājaslapa, kas uzrāda spēles statistiku no reģistrētiem lietotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce| last = Androvich| first = Mark| title = Rockstar palaiž GTA IV Sociālo klubu | work = [[Gamesindustry.biz]]| publisher = | date = 2008-03-27| url = http://www.gamesindustry.biz/articles/rockstar-to-launch-social-club-with-gta-iv| accessdate =2008-03-28}}</ref> Par [https://web.archive.org/web/20140214172728/http://socialclub.rockstargames.com/ The Social Club mājaslapu] tika paziņots {{dat|2008|3|27}} un uzsāka darbību {{dat|2008|4|17}}. Galvenās lapas īpašības tika aktivizētas tajā pašā dienā kad iznāca pati spēle - {{dat|2008|4|29}}. ''Social Club'' arī pabalstīs tiešsaistes īpašība spēlei [[Midnight Club: Los Angeles]]. Sociālais Klubs sastāv no dažādām daļām. Tajā ietilpst "LCPD Police Blotter", "The Story Gang", "The 100% Club", "The Hall of Fame", "The Liberty City Marathon" un "The Zit". Intervijā ar [[Playstation World]] žurnālu ''Rockstar'' pieminēja ka viņi "ļoti atbalstīs" [[Sony]] [[PlayStation Home]], kopienu, kas balstīta uz [[PlayStation Network]]. ''Rockstar'' arī paziņoja, ka cilvēki, kas apskatīs ''PlayStation Home'' apartamentus saņems tādus labumus kā drēbes savam personāžam un citas lietas savam PlayStation Home. Papildus tam spēlētāji var iegūt [[PlayStation 3]] trofejas savai mājai.<ref name="psw">{{Laikraksta atsauce |author = Dean, Ian |title = |work = ''[[PlayStation World]]'' |publisher = [[Future plc]] |issue = May 2008 |accessdate = |pages = 67}}</ref> === PC versija === {{dat|2008|8|6}} Rockstar paziņojam ka GTA: IV izstrādā spēles [[PC]] versiju. Spēli izdos [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] {{dat|2008|12|02}} un [[Eiropa|Eiropā]] {{dat|2008|12|03}}. Tai būs paplašinātāks un labāks daudzspēlētāju režīms nekā konsoles versijām. Visticamāk GTA: IV PC ports tiks izdots zem [[Games for Windows]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rockstargames.com/IV/|title=Grand Theft Auto IV Official Website|date=2008-06-08|accessdate=2008-06-08}}</ref> Plānots ka vairāk par [[PC]] versiju varēs uzzināt {{dat|2008|8|19}} [[Vācija]]s datorspēļu izstādē.<ref>[http://www.videogaming247.com/2008/08/15/gta-iv-pc-to-be-shown-to-press-at-games-convention/ VG247 » Blog Archive » GTA IV PC to be shown to press at Games Convention]</ref> == Konspekts == === Sižets === [[Attēls:GTAIV Niko and Dimitri.jpg|Niko ar vienu no spēles personāžiem — Dimitriju|thumb|250px]] [[Niko Beličs]] ir Austrumeiropietis-imigrants un veterāns [[Bosnijas karš|Bosnijas karā]], kurš dodas pie sava brālēna [[Romans|Romana]] uz [[Libertīsitija|Libertīstiju]], lai izdzīvotu "amerikāņu sapni" un izbēgtu no savas noziedzīgās vēstures. Pēc atbraukšanas Niko ātri saprot, ka viņa brālēna stāstītais ir meli un ka viņš nemaz nav bagāts. Lai piepildītu amerikāņu sapni, Niko uzsāk savu gangstera dzīvi un cenšas palīdzēt arī savam brālēnam. Vēlāk tiek atklāts, ka Niko ir devies uz Libertīsitiju, lai atrastu cilvēku, kuru viņš vaino savas vecās armijas nodošanā. Niko caur Romanu drīz sazinās ar Libertīsitijas mafiju. Dažādos veidos Niko vēlāk iegūst arī citas paziņas, kas viņam palīdz kļūt bagātam. === Atrašanās vieta === Grand Theft Auto IV notiek iedomātā Libertīsitijā, kura sastāv no četrām lielām salām, bāzētām uz četrām lielākajām [[Ņujorka]]s salām. ''Broker'' ir [[Bruklina]], ''Dukes'' ir [[Kvīnsa]], ''Bohan'' ir [[The Bronx]] un [[Manhatena]] ir ''Algonquin''. [[Statena Sala]] netika iekļauta spēlē, jo izstrādātāji uzskatīja, ka tā nebūtu interesanta. No sākuma visi uz citām salām ir slēgti terorisma draudu dēļ. Vēlāk progresējot cauri spēles stāstam visi tilti pakāpeniski atveras un Niko var doties uz citām salām un tās izpētīt. Daži apskates objekti un vietas, kas ir īstajā dzīvē arī ir atrodamas spēlē, tai skaitā "Hove Beach", kas bāzēta uz [[Braitonas pludmale]]s, "Firefly Island" bāzēta uz [[Konij sala]]s, "Middle Park" bāzēts uz [[Centrālais Parks|Centrālo Parku]], "Statue of Happiness" bāzēta uz [[Brīvības statuja|Brīvības statuju]], "Star Junction" bāzēta uz [[Taimskvēra|Taimskvēru]]. "BOABO" (Beneath the Offramp of the Algonquin Bridge Overpass) parodija no [[DUMBO]], "Triangle Building" bāzēta uz [[Flariton Building]], "GetaLife Building" bāzēta uz [[MetLife Building]], "Booth Tunnel" modelēts uz [[Linkolna tunelis|Linkolna tuneļa]], un vēl daudz citi atdarinājumi un parodijas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rockstargames.com/IV/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.gamespot.com/xbox360/action/grandtheftauto4/index.html?tag=result;title;0 GTA IV iekš Gamespot.com] {{en ikona}} * [http://strategywiki.org/wiki/Grand_Theft_Auto_IV GTA IV iekš StrategyWiki] {{en ikona}} {{Grand Theft Auto}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:GTA]] [[Kategorija:Xbox 360 spēles]] [[Kategorija:PlayStation 3 spēles]] [[Kategorija:PC spēles]] [[Kategorija:2008. gada videospēles]] ssqrc980s7ru3dp6c0to53mswno2859 0 32029 4490647 4333982 2026-07-05T18:24:26Z DaceX 96827 4490647 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =PillarCoral.jpg | att_nosaukums =[[Pīlārkorallis]] (''Dendrogyra cylindricus'') | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Cnidaria | tips_lv =Dzēlējzarndobumaiņi | klase =Anthozoa | klase_lv =Koraļļpolipi }} '''Koraļļi''' ir jūrā dzīvojoši [[bezmugurkaulnieki]], kas pieder pie [[Dzēlējzarndobumaiņi|dzēlējzarndobumaiņu]] (''Cnidaria'') [[koraļļpolipi|koraļļpolipu klases]] (''Anthozoa''). Tie ir mīksti dzīvnieki - polipi, kuru ķermeņus ietver pārkaļķojusies čaula. Koraļļi augot veido dažādas formas - vēdekļus, bumbas, kolonnas vai kokus. Tie parasti aug blīvās kolonijās, kas sastāv no daudziem ģenētiski identiskiem [[polipi]]em. Dažas no koraļļu koloniju sugām veido [[koraļļu rifs|koraļļu rifus]], kas savukārt dod patvērumu daudziem silto jūru iemītniekiem. Lai arī daži koraļļi spēj noķert nelielas [[zivis]] un [[planktons|planktonu]], izmantojot dzelošos tausteklīšus, līdzīgus [[jūras anemones|anemonēm]] un [[medūzas|medūzām]], lielākā daļa koraļļu enerģiju un barības vielas iegūst [[fotosintēze]]s ceļā, kā starpniekus šajā [[simbioze]]s procesā izmantojot vienšūnu [[dinoflagelātu aļģes]] - [[zooksantellas]], kas mājo uz koraļļu audiem.<ref name=kora>[http://priede.bf.lu.lv/grozs/HidroBiologjijas/Biookeanografija/koralju_rifi.pdf Koraļļu rifi]</ref> Šādām koraļļu kolonijām ir nepieciešama saules [[gaisma]], tīrs un sekls jūras ūdens, ne dziļāks par 60 metriem. Ne visas koraļļu koloniju sugas sadzīvo ar aļģēm. Šādi koraļļi dzīvo dziļākos un vēsākos ūdeņos. Piemēram, [[dziļūdens korallis]] (''Lophelia pertusa'') spēj augt 3000 metru dziļumā.<ref>Squires, D.F. (1959). "Deep sea corals collected by the Lamont Geological Observatory. 1. Atlantic corals". American Museum Novitates 1965: 1–42.</ref> Lai arī lielākā sugu dažādība mājo siltajos [[okeāns|okeāna]] un jūru [[ūdens]] masīvos, koraļļi sastopami ne tikai [[tropi|tropu]] jūrās. Tie aug arī, piemēram, pie [[Aļaska]]s tuvumā esošajām [[Aleutu salas|Aleutu salām]]. == Sistemātika == [[Attēls:Hertshoon.jpg|thumb|left|240px|[[Ragainais korallis]] (''Acropora cervicornis'')]] [[Attēls:Antipathes dichotoma2.jpg|thumb|left|240px|Melnais korallis ''[[Antipathes dichotoma]]'']] Koraļļu sugas atkarībā no to taustekļu skaita, simetrijas līnijām vai [[nematocista|nematocistu]] tipa, kā arī ģenētiskajām analīzēm tiek iedalītas divās [[koraļļpolipi|koraļļpolipu]] apakšklasēs: [[astoņstarainie koraļļi|astoņstarainajos koraļļos]] (''Octocorallia'') un [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainajos koraļļos]] (''Hexacorallia'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ingentaconnect.com/content/bsc/zoj/2003/00000139/00000003/art00003 |title=Systematics of the Hexacorallia (Cnidaria: Anthozoa) |access-date={{dat|2014|05|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131020230215/http://www.ingentaconnect.com/content/bsc/zoj/2003/00000139/00000003/art00003 |archivedate={{dat|2013|10|20||bez}} }}</ref><ref>McFadden, C.S., France, S.C., Sanchez, J.A., and Alderslade, P. (December 2006). "A molecular phylogenetic analysis of the Octocorallia (Cnidaria: Anthozoa) based on mitochondrial protein-coding sequences". Molecular Phylogenentics and Evolution 41 (3): 413–527. doi:10.1016/j.ympev.2006.06.010. {{PMID|16876445}}</ref> Toties vispārīgās dažādo koraļļu grupu īpašības tikai daļēji atspoguļo to klasifikācijas iedalījumu. === Hermatipiskie koraļļi === Hermatipiskie jeb cietie koraļļi ir koraļļu rifus veidojošie koraļļi. Šī koraļļu grupa pieder pie [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainajiem koraļļiem]]. Lielāko daļu enerģijas un barības vielas tie iegūst simbiozes procesā, apmainoties fotosintetātiem un metabolisma produktiem, stimulējot lipīdu un olbaltumu sintēzi.<ref name=kora/> Simbiozes procesā koraļļi ražo [[kalcija karbonāts|kalcija karbonātu]], veidojot cietu [[skelets|skeletu]]. Šiem koraļļiem ir sešas vai mazāk ķermeņa simetrijas līnijas. Pazīstamākie šīs grupas koraļļi ir [[smadzeņkorallis]], kurš aug 1,8 metrus plats, [[pīlārkorallis]], kas aug 3 metru augstumā, un [[ragainais korallis]], kurš aug ātri un ļoti liels un ir viens no galvenajiem koraļļu rifus veidojošajiem koraļļiem. === Ahermatipiskie koraļļi === Ahermatipiskie jeb mīkstie koraļļi ir plastiski koraļļi, kas viļņojas līdzi zemūdens straumēm. Lielākā daļa šīs koraļļu grupas sugu pieder pie [[astoņstarainie koraļļi|astoņstarainajiem koraļļiem]], bet dažas sugas pieder pie [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainajiem koraļļiem]], piemēram, [[melnie koraļļi]].<ref>The Greenpeace Book of Coral Reefs</ref> Uz to ķermeņiem nedzīvo aļģes un līdz ar to neveidojas spēcīgie kaļķa skeleti. To skeleti ir bagātāki ar [[olbaltumviela|olbaltumvielām]], nekā ar kalciju. Šīm sugām ir raksturīgas sarežģītas mežģīņu formas. Kopumā mīkstajiem koraļļiem ir mazāka sugu dažādība kā cietajiem koraļļiem. === Caurumotie koraļļi === Koraļļi var būt caurumoti vai necaurumoti. Caurumotajiem koraļļiem ir porains skelets, kas to polipiem ļauj savienoties caur skeletu, bet necaurumotajiem koraļļiem skelets ir blīvs un stingrs.<ref>Triefeldt, Laurie (2007) Plants & Animals Page 65. Quill Driver Books. {{ISBN|978-1-884956-72-0}}</ref><ref> Chisolm, Hugh (1911). The Encyclopædia britannica: a dictionary of arts, sciences, literature and general information 11th edition. Encyclopedia Britannica. p. 104.</ref> == Anatomija == [[Attēls:Coral polyp.jpg|thumb|200px|Polipa uzbūve: ap muti centrā aug taustekļi, uz kuriem atrodas nematocistas, mute savienota ar vēdera dobumu]] [[Attēls:Montastrea cavernosa.jpg|thumb|200px|[[Lielais zvaigžņu korallis|Lielā zvaigžņu koraļļa]] (''Montastraea cavernosa'') polipi tuvplānā]] [[Attēls:Nematocyst discharge.png|thumb|200px|Nematocistas kapsulas darbība]] Lai arī [[10. gadsimts|10. gadsimta]] persiešu zinātnieks [[Abū Raihāns Bīrūnī]] [[sūkļi|sūkļus]] un koraļļus bija klasificējis kā [[dzīvnieki|dzīvniekus]], kas reaģē uz pieskārieniem,<ref>Egerton, Frank N. (2012). Roots of Ecology: Antiquity to Haeckel. University of California Press. p. 24. {{ISBN|0-520-95363-0}}.</ref> līdz [[18. gadsimts|18. gadsimtam]] [[cilvēks|cilvēki]] uzskatīja, ka koraļļi ir [[augi]]. Tikai gadsimta beigās zinātnieks [[Viljams Heršels]] mikroskopā atklāja, ka koraļļiem, lai arī ļoti plāna, bet ir [[dzīvnieki]]em raksturīga šūnu membrāna.<ref>The Light of Reason 8 August 2006 02:00 BBC Four</ref> Koraļļu kolonijās katrs polips ir savienots viens ar otru ar sarežģītiem un labi attīstītiem gastrovaskulāriem kanāliem. Piemēram, mīkstajiem koraļļiem kanālu diametrs ir 50 - 500 mikrometri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biolbull.org/content/194/2/178.full.pdf+html |title=Gastrovascular Circulation in an Octocoral: Evidence of Significant Transport of Coral and Symbiont Cells |access-date={{dat|2014|05|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131227173324/http://www.biolbull.org/content/194/2/178.full.pdf+html |archivedate={{dat|2013|12|27||bez}} }}</ref> === Polipi === Tas, ko cilvēks vizuāli uztver kā koralli, patiesībā ir daudzu indivīdu kopums ģenētiski vienādiem daudzšūnu organismiem - [[polips|polipiem]]. Katra polipa diametrs ir daži [[milimetrs|milimetri]]. Tam ir ārējā [[epitēlijaudi|epitēlijaudu]] membrāna - epiderma un iekšējie želejveida audi, kurus sauc par mezogleju. Polipi ir radiāli simetriski, taustekļiem ieskaujot muti centrā. Tas ir vienīgais atvērums, kas savienots ar polipa vēdera dobumu un caur kuru tiek uzņemta barība un izvadītas atlikumvielas. Kā visiem [[dzēlējzarndobumaiņi]]em arī polipiem uz taustekļiem atrodas [[nematocista]]s ar dzelošām [[inde]]s šūnām. Pieskaroties citiem organismiem nematocistas izšauj dzeloni un izdala indi. Taustekļiem ir arī savelkošu epitēlijaudu josla - farinkss. === Eksoskelets === Polipa vēdera dobuma pamatne ir noslēgta, kur pēdas [[epitēlijs]] ražo eksoskeletu (ārējo apvalku) jeb polipa pamatni - kaliksu. Tas veidojas, sabiezējot kaļķa gredzeniem. Šī struktūra aug vertikāli un atrodas polipa pamatnē. Ja polipam pieskaras, tā taustekļi ieraujas kaliksā un ārpusē virs eksoskeleta tas vairs nav redzams. Tādējādi korallis sevi aizsargā no ienaidniekiem.<ref>Barnes, R.D.k (1987). Invertebrate Zoology (5th ed.). Orlando, FL, USA: Harcourt Brace Jovanovich, Inc. pp. 149–163.</ref><ref>Sumich, J. L. (1996). An Introduction to the Biology of Marine Life (6th ed.). Dubuque, IA, USA: Wm. C. Brown. pp. 255–269.</ref> Polips aug, izplešoties vertikāli augošajam kaliksam, ik pa laikam tas veido jaunu bāzes pamatni. Vairāku paaudžu garumā kalikss sazarojas un izplešas, veidojot lielas, sarežģītas koraļļu struktūras un visbeidzot koraļļu rifus. Eksoskeleta veidošanai tiek izmantots [[aragonīts]], kuru polipi iegūst, uzņemot no jūras ūdens [[Kalcijs|kalciju]] un karbonāta jonus. Aragonīta sekretizēšanas intensitāte ir atkarīga no koraļļu sugas un vides apstākļiem, bet var sasniegt vienā dienā 10 g/m². Viens no svarīgākajiem elementiem ir [[gaisma]], nakts laikā sekretizēšanas process samazinās par 90%.<ref>"Anatomy of Coral". Marine Reef.</ref> == Ekoloģija == === Barošanās === Koraļļi barojas ar dažādiem nelieliem organismiem, sākot ar mikroskopisko [[demersāls|demersālo]] [[planktons|planktonu]], izšķīdušās organiskās [[molekula]]s ieskaitot, un beidzot ar nelielām [[zivis|zivīm]]. Polipa taustekļos esošās nematocistas paralizē vai nogalina saķerto upuri, tad taustekļi saraujas, lai ievadītu barību [[mute|mutē]]. Pēc tam barība nokļūst vēdera dobumā, kur tā tiek sagremota, atkritumvielas atkal caur muti tiek izvadītas laukā un polips ir gatavs turpināt barošanos.<ref name=murp>Murphy, Richard C. (2002). Coral Reefs: Cities Under The Seas. The Darwin Press, Inc. {{ISBN|0-87850-138-X}}.</ref> === Simbioze ar dinofītaļģēm === Daudzām koraļļu sugām ir raksturīgs [[simbioze]]s process ar [[zooksantellas|zooksantellām]].<ref name=murp/> Katrs polips satur vienas sugas [[aļģes]], kas fotosintēzes ceļā polipu nodrošina ar enerģiju un stimulē eksoskeleta pārkaļķošanos.<ref>Madl, P. and Yip, M. (2000). "Field Excursion to Milne Bay Province – Papua New Guinea". Retrieved 2006-03-31.</ref> Apmēram 30% no polipa masas aizņem aļģes.<ref name=murp/> Aļģes šajā simbiozē iegūst drošu un aizsargātu dzīves telpu un dzīvības nodrošināšanai tām ir nepieciešams polipa izdalītais [[oglekļa dioksīds]] (ogļskābā gāze) un [[slāpeklis]]. Ja aļģes savairojas pārāk daudz, tās sāk nomākt polipu un polips tās izgrūž laukā. Masveida aļģu izvadīšana ir zināma kā koraļļa izbalināšanās process, jo aļģes koralli krāso brūnā [[krāsa|krāsā]]. Aļģu izvadīšana dod iespēju polipam atjaunoties, bet, ja aļģes ir savairojušās pārāk daudz un joprojām turpina nomākt polipu, tas mirst.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.biolbull.org/content/201/3/360.full |title=Repopulation of Zooxanthellae in the Caribbean Corals Montastraea annularis and M. faveolata following Experimental and Disease-Associated Bleaching |access-date={{dat|2014|05|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131227185617/http://www.biolbull.org/content/201/3/360.full |archivedate={{dat|2013|12|27||bez}} }}</ref> == Reprodukcija == [[Attēls:Stony coral spawning 2.jpg|thumb|left|240px|Tēvišķais [[lielais zvaigžņu korallis]] (''Montastraea cavernosa'') ūdenī izlaiž spermu]] Koraļļi spēj vairoties divējādi - [[gonohorisms|gonohoriski]] (viendzimuma) un [[Hermafrodīts|hermafrodītiski]] (divdzimuma); abos gadījumos vairošanās var būt gan bezdzimuma, gan dzimumvairošanās. Apmēram 25% no koraļļu kolonijām veido gonohoriskas kolonijas, bet pārējās ir hermafrodītiskas.<ref name=vero>Veron, J.E.N. (2000). Corals of the World. Vol 3 (3rd ed.). Australia: Australian Institute of Marine Sciences and CRR Qld Pty Ltd. {{ISBN|0-642-32236-8}}.</ref> === Dzimumvairošanās === Vairošanās galvenokārt notiek dzimumceļā, kuras gadījumā koraļļi spēj ceļot un ieņemt jaunas dzīves vietas. ==== Nārstošana ==== Apmēram 75% hermafrodītisko koloniju vairojas nārstojot, izlaižot ūdenī gan [[gameta]]s (olas), gan [[sperma|spermu]]. Kad gameta tiek apaugļota, izveidojas mikroskopisks kāpurs, kuru sauc par [[planula|planulu]]. Tā parasti ir elipses formā un gaiši sārta. Viena koraļļu kolonija nārsta laikā pasaulē palaiž vairākus tūkstošus planulu, no kurām kāda daļa, neskatoties uz dažādiem nelabvēlīgiem apstākļiem, ūdens straumju rezultātā nonāk jaunās vietās.<ref name=barn>Barnes, R. and; Hughes, R. (1999). An Introduction to Marine Ecology (3rd ed.). Malden, MA: Blackwell Science, Inc. pp. 117–141. {{ISBN|0-86542-834-4}}.</ref> Koraļļu rifam ir raksturīgs sinhronais nārsts. Ļoti bieži rifā, kurā aug dažādu sugu koraļļi, tie nārsto vienlaicīgi, vienā un tajā pašā naktī. Sinhronitāte nodrošina lielāku iespējamību, ka sievišķās dzimumšūnas satiks vīrišķās. Koraļļu veiksmīga vairošanās ir ļoti atkarīga no vides apstākļiem. Tā ir gan atbilstoša ūdens [[temperatūra]], [[mēness]] cikls, dienas garums un iespējams vēl citi bioķīmiski elementi.<ref name=vero/> Nārsts visbiežāk sākas saulrietā, kad koraļļu koloniju pēkšņi nosedz gametu mākonis. Sinhronais nārsts, iespējams, rada arī starpsugu [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdus]].<ref>[http://mbe.oxfordjournals.org/content/16/11/1607.full.pdf Reproductive and Genetic Evidence for a Reticulate Evolutionary History of Mass-Spawning Corals]</ref> ==== Perēšana ==== Perēšana ir raksturīga galvenokārt ahermatipiskajiem koraļļiem (koraļļiem, kas neveido koraļļu rifus), lai gan apmēram viena trešdaļa hermatipisko koraļļu (veido koraļļu rifus) arī vairojās šādā veidā.<ref name=repr>{{Tīmekļa atsauce |url=http://coralreef.noaa.gov/aboutcorals/coral101/reproduction/ |title=Coral Reproduction |access-date={{dat|2014|05|21||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141024162130/http://coralreef.noaa.gov/aboutcorals/coral101/reproduction/ }}</ref> Tie parasti aug vietās ar spēcīgām straumēm un bangainiem viļņiem. Šīm sugām ir raksturīgi, ka ūdenī tiek izlaista tikai sperma. Tā ir smagāka par ūdeni un ar laiku nogrimst lejā uz gultnes. Sperma peld līdz sasniedz sievišķo koraļļu koloniju ar neapaugļotām olšūnām. Apaugļošana notiek kolonijas iekšienē. Kad olšūna tiek apaugļota, izveidojas planula, kura caur muti nokļūst okeānā.<ref name=repr/> Apaugļotā planula ceļo nelielu attālumu un drīz vien apmetas netālu no mātes kolonijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://biophysics.sbg.ac.at/png/png3.htm |title=Field Excursion to Milne Bay Province – Papua New Guinea |access-date={{dat|2014|05|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|05|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200511062206/http://biophysics.sbg.ac.at/png/png3.htm }}</ref> Arī šīm koraļļu sugām reizēm var novērot sinhrono nārstu.<ref name=vero/> ==== Planulas ==== Planulas ceļo augšup pretī gaismai līdz ūdens virsmai. Tur tās peld ūdens straumju nestas un aug lielākas līdz sasniedz cietu virsmu. Planula piestiprinās pie virsmas un uzsākas jaunas koraļļu kolonijas augšana. Tām piemīt arī spēja izvēlēties virzienu, balstoties uz okeāna [[skaņa|skaņu]]: tās kustās pretī koraļļu rifiem un izvairās no atklāta okeāna.<ref>[http://www.sciencedaily.com/releases/2010/05/100514171908.htm Baby corals dance their way home]</ref> Lai arī ūdenī nonāk miljoniem gametu, izveidojas tikai dažas jaunas koraļļu kolonijas. No nārsta līdz brīdim, kad planula pieķeras pie cietas virsmas parasti paiet 2 - 3 dienas, bet tas var sasniegt arī 2 mēnešus.<ref>Jones, O.A. and R. Endean. (1973). Biology and Geology of Coral Reefs. New York, USA: Harcourt Brace Jovanovich. pp. 205–245. {{ISBN|0-12-389602-9}}.</ref> No kāpura izaug polips, kuram bezdzimuma ceļā vairojoties, izveidojas kolonija. === Bezdzimuma vairošanās === [[Attēls:Coral Sol - Arraial do Cabo (278151588).jpg|thumb|260px|Pie polipa pamatnes veidojas pumpurs, no kura izaug jauns polips, attēlā [[saules koraļļi|saules korallis]] (''Tubastraea sp.'')]] Viena koraļļa kolonijā polipi vairojas bezdzimuma ceļā, reproducējoties ģenētiski identiskiem polipiem. Tas notiek vai nu polipiem pumpurojoties, vai daloties. ==== Pumpurošanās ==== Pumpurošanās ir bezdzimuma vairošanās veids un notiek, kad polips sasniedz noteiktu lielumu. Uz pieauguša polipa izaug pumpurs - mazāks polips, kas izveidojas par jaunu pieaugušu polipu.<ref name=barn/> Šis process notiek visa koraļļa mūža laikā un visi polipi, kas rodas pumpurošanās veidā, ir ģenētiski viens ar otru identiski.<ref name=repr/> ==== Dalīšanās ==== Daloties veidojas divi polipi, kas ir vienādi lieli ar bijušo oriģinālu. Garenvirziena dalīšanās notiek, kad polips kļūst platāks un tad sadalās vertikāli divos vienādos polipos visā ķermeņa garumā. Arī mute sadalās un katrai mutei izaug jauni trūkstošie taustekļi. Katrs jaunais polips izaudzē tam iztrūkstošās daļas un eksoskeletu. Šķērsvirziena dalīšanās notiek, kad polips sadalās horizontāli. Tas nozīmē, ka vienam jaunajam polipam tiek pamatne, bet otram mutes daļa. Katrs jaunais polips atkal ģenerē tam iztrūkstošās daļas. Arī visa kolonija var sadalīties divās vai vairāk daļās. ==== Fragmentācija ==== Vētras laikā straumes vai garāmbraucošs kuģis no kolonijas var atdalīt kādu fragmentu, kas var aizķerties aiz piemērotas virsmas, tai pieķerties un sākt veidot jaunu koloniju. Jaunā kolonija ir ģenētiski vienāda ar mātes koloniju.<ref name=repr/> Spēcīgās straumēs atdalītajam fragmentam ir grūtības nostiprināties un atsākt augšanu.<ref name=repr/> == Galerija == <gallery> Attēls:Muchroom coral.JPG|[[Sēņveida koraļļi|Sēņveida korallis]] (''Fungia sp'') Attēls:Zoanthus-dragon-eye.jpg|[[Aktīnijas|Aktīnija]] (''Zoanthus sp.'') Attēls:Lobophyton (soft coral) with extended polyps.jpg|''[[Lobophyton]] sp.'' Attēls:Coral Outcrop Flynn Reef.jpg|Dažādu koraļļu sugu kolonijas Attēls:Brain coral spawning.jpg|Smadzeņkoraļļa nārsts </gallery> == Atsauces == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20130513190302/http://www.reefkeeper.lv/koralli.htm Koraļļi] * [http://nra.lv/pasaule/33777-masveida-sakusi-izmirt-koralli.htm Masveidā sākuši izmirt koraļļi] * [https://web.archive.org/web/20150510123921/http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/koralli-butnes-ar-magiskam-spejam-348082 Koraļļi - būtnes ar maģiskām spējām] * [http://www.stanford.edu/group/microdocs/whatisacoral.html What is a Coral?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140106080751/http://www.stanford.edu/group/microdocs/whatisacoral.html |date={{dat|2014|01|06||bez}} }} * [http://www.coris.noaa.gov/about/ About Coral Reefs] * [http://www.myreefguide.com Red Sea and Indo-Pacific coral reef guide] [[Kategorija:Koraļļpolipi]] gtctt6b4uedtlpbyyfinieyxfk1immn 0 32841 4490857 4489940 2026-07-06T07:54:13Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4490857 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"Awakening"'' |attēls = Kyiv ESC 2005.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2005|5|21|N}} |pusfināls = {{dat|2005|5|19|N}} |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Marija Jefrosinina]]<br />[[Pavlo Šilko]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Ukraina}} [[NTU]] |vieta = {{karogs|Ukraina}}, [[Kijiva]]<br />[[Sporta Pils]] |uzvarētājs = {{ESC|Grieķija}} [[Elena Paparizu]] - ''[[My Number One]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam, balstoties uz saņemtajām balsīm. Visas dalībvalstis paziņo punktus, kurus kopā saskaitot noskaidro uzvarētāju. |dalībvalstis = 39 kopā - 25 pusfinālā; 24 finālā, no kurām 10 iekļuva no pusfināla. |valstis, kas debitē = {{ESC|Bulgārija}}<br />{{ESC|Moldova}}<br />{{ESC|Libāna}} (izstājās) |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Ungārija}} |valstis, kas izstājās = |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = [[Ruslana]]<br />Grupa [[NOVA]] |map = ESC 2005 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #d40000 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis |col3 = #ffc20e |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2005. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2004]] |nākamais = [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006 ►]] }} '''2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2005}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2005}}) bija 50. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Kijiva|Kijivā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[2005. gads|2005]]. gada 19. un 21. maijā. Tiesības rīkot konkursu Ukraina ieguva [[2004. gads|2004]]. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Ruslana]]. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Ukrainā. Par 2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva [[Grieķija]]s pārstāve [[Elena Paparizu]] ar dziesmu ''[[My Number One]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkursā uzvarēja Grieķija. [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja duets "[[Valters un Kaža]]" ar dziesmu ''[[The War Is Not Over]]'', kas ieguva 10. vietu pusfinālā, tādējādi iegūstot iespēju startēt finālā, kurā ieguva 5. vietu. Pirmoreiz konkursā piedalījās [[Bulgārija]] un [[Moldova]]. Bija paredzēta arī [[Libāna]]s dalība, tomēr Izraēlas iebildumu dēļ tā nepiedalījās konkursā. == Dalībvalstis == Pusfinālā piedalijās 25 valstis, no kurām 10 visaugstāk novērtētākās valstis kvalificējās finālam. Finālā 24 valstis — no pusfināla kvalificējušās valstis, iepriekšējā gada desmit augstāk novērtētākās valstis un "Lielais četrinieks" ([[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]). === Pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} {| class="sortable wikitable" style="width:100%;" |- style="background:#ccc;" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Austrija}} | [[Angļu valoda|angļu]], [[Spāņu valoda|spāņu]] | ''[[Global Kryner]]'' | ''Y así'' | "Tāpat" | 21. | 30 |- | 02 | {{ESC|Lietuva}} | angļu | ''[[Laura & The Lovers]]'' | ''Little by Little'' | "Pamazām" | 25. | 17 |- | 03 | {{ESC|Portugāle}} | angļu, [[Portugāļu valoda|portugāļu]] | ''[[2B]]'' | ''Amar'' | "Mīlēt" | 17. | 51 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Moldova}} | angļu, [[Rumāņu valoda|rumāņu]] | ''[[Zdob şi Zdub]]'' | ''Boonika Bate Toba'' | "Vecmāmiņa sit bungas" | 2. | 207 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 05 | {{ESC|Latvija}} | angļu | [[Valters un Kaža]] | ''[[The War Is Not Over]]'' | "Karš vēl nav beidzies" | 10. | 85 |- | 06 | {{ESC|Monako}} | [[Franču valoda|franču]] | [[Lisa Dārlija]] | ''Tout de moi'' | "Viss no manis" | 24. | 22 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 07 | {{ESC|Izraēla}} | angļu, [[ivrits]] | [[Širī Maimona]] | ''Hasheket Shenish'ar <small>(השקט שנשאר)</small>'' | "Klusums, kas paliek" | 7. | 158 |- | 08 | {{ESC|Baltkrievija}} | angļu | [[Anželika Agurbaša]] | ''Love me Tonight'' | "Mīli mani šonakt" | 13. | 67 |- | 09 | {{ESC|Nīderlande}} | angļu | [[Glenisa Greisa]] | ''My Impossible Dream'' | "Mans neiespējams sapnis" | 14. | 53 |- | 10 | {{ESC|Islande}} | angļu | [[Zelma Bjorgvinsdotīra]] | ''If I Had Your Love'' | "Ja man ir tava mīlestība" | 16. | 52 |- | 11 | {{ESC|Beļģija}} | franču | [[Nono Hesendže]] | ''Le grand soir'' | "Lielā nakts" | 22. | 29 |- | 12 | {{ESC|Igaunija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Suntribe]]'' | ''Let's Get Loud'' | "Kļūsim skaļi" | 20. | 31 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Norvēģija}} | angļu | ''[[Wig Wam]]'' | ''In My Dreams'' | "Manos sapņos" | 6. | 164 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Rumānija}} | angļu | [[Luminica Angela]] un ''[[Sistem]]'' | ''Let Me Try'' | "Ļaujiet man mēģināt" | 1. | 235 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|ungāru]] | [[NOX (grupa)|''NOX'']] | ''Forogj, világ!'' | "Griezies, pasaule!" | 5. | 167 |- | 16 | {{ESC|Somija}} | angļu | [[Geirs Ronings]] | ''Why?'' | "Kāpēc?" | 18. | 50 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 17 | {{ESC|Maķedonija}} | angļu | [[Martins Vučičs]] | ''Make My Day'' | "Uzlabo manu dienu" | 9. | 97 |- | 18 | {{ESC|Andora}} | [[Katalāņu valoda|katalāņu]] | [[Mariana van de Valla]] | ''La mirada interior'' | "Iekšējais izskats" | 23. | 27 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 19 | {{ESC|Šveice}} | angļu | ''[[Vanilla Ninja]]'' | ''Cool Vibes'' | "Vēsām vibrācijām" | 8. | 114 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 20 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|horvātu]] | [[Boriss Novkovičš]] pied. ''[[Lado Members]]'' | ''Vukovi umiru sami'' | "Vilki mirst vieni" | 4. | 169 |- | 21 | {{ESC|Bulgārija}} | angļu | ''[[Kaffe]]'' | ''Lorraine'' | — | 19. | 49 |- | 22 | {{ESC|Īrija}} | angļu | [[Dona un Džo]] | ''Love?'' | "Mīlestība?" | 14. | 53 |- | 23 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|slovēņu]] | [[Omars Nabers]] | ''Stop'' | — | 12. | 69 |-style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 24 | {{ESC|Dānija}} | angļu | [[Jakobs Sveistrups]] | ''Talking to You'' | "Runājot ar tevi" | 3. | 185 |- | 25 | {{ESC|Polija}} | [[Poļu valoda|poļu]],<br />[[Krievu valoda|krievu]] | [[Ivans Komarenko|Ivans]] un ''[[Delfin]]'' | ''Czarna dziewczyna'' | "Melnā meitene" | 11. | 81 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs| krāsa_2=navajowhite|teksts_2=Valstis, kuras automātiski iekļuva [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā}} {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Valstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tūlkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Ungārija}} | [[Ungāru valoda|ungāru]] | [[NOX (grupa)|''NOX'']] | ''Forogj, világ!'' | "Griezies, pasaule!" | 12. | 97 |- | 02 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[Džeivīne Hiltone|Javine]]'' | ''Touch My Fire'' | "Pieskaries manai ugunij" | bgcolor="#FFDEAD" | 22. | bgcolor="#FFDEAD" | 18 |- | 03 | {{ESC|Malta}} | angļu | [[Šiāra Cirauska|Kiara]] | ''Angel'' | "Eņģelis" | bgcolor="#FFDEAD" | 2. | bgcolor="#FFDEAD" | 192 |- | 04 | {{ESC|Rumānija}} | angļu | [[Luminica Angela]] un ''[[Sistem]]'' | ''Let Me Try'' | "Ļaujiet man mēģināt" | bgcolor="#FFDEAD" | 3. | bgcolor="#FFDEAD" | 158 |- | 05 | {{ESC|Norvēģija}} | angļu | ''[[Wig Wam]]'' | ''In My Dreams'' | "Manos sapņos" | bgcolor="#FFDEAD" | 9. | bgcolor="#FFDEAD" | 125 |- | 06 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|turku]] | ''[[Gülseren]]'' un ''[[Shaman]]'' | ''Rimi Rimi Ley'' | — | 13. | 92 |- | 07 | {{ESC|Moldova}} | angļu<br />[[Rumāņu valoda|rumāņu]] | ''[[Zdob şi Zdub]]'' | ''Boonika Bate Toba'' | "Vecmāmiņa sit bungas" | bgcolor="#FFDEAD" | 6. | bgcolor="#FFDEAD" | 148 |- | 08 | {{ESC|Albānija}} | angļu | [[Ledina Čelo]] | ''Tomorrow I Go'' | "Rīt es iešu" | 16. | 53 |- | 09 | {{ESC|Kipra}} | angļu | [[Konstantīns Kristoforovs]] | ''Ela Ela (Come Baby)'' | "Nāc mazulīt" | 18. | 46 |- | 10 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|spāņu]] | ''[[Son de Sol]]'' | ''Brujería'' | "Maģija" | 21. | 28 |- | 11 | {{ESC|Izraēla}} | [[ivrits]]<br />angļu | [[Širī Maimona]] | ''Hasheket Shenish'ar <small>(השקט שנשאר)</small>'' | "Klusums, kas paliek" | bgcolor="#FFDEAD" | 4. | bgcolor="#FFDEAD" | 154 |- | 12 | {{ESC|Serbija un Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|melnkalniešu]] | ''[[No Name]]'' | ''Zauvijek moja <small>(Заувијек моја)</small>'' | "Uz mūžu mans" | 7. | 137 |- | 13 | {{ESC|Dānija}} | angļu | [[Jakobs Sveistrups]] | ''Talking to You'' | "Runājot ar tevi" | bgcolor="#FFDEAD" | 9. | bgcolor="#FFDEAD" | 125 |- | 14 | {{ESC|Zviedrija}} | angļu | [[Martins Stēnmarks]] | ''Las Vegas'' | "Lasvegasa" | 19. | 30 |- | 15 | {{ESC|Maķedonija}} | angļu | [[Martins Vučičs]] | ''Make My Day'' | "Uzlabo manu dienu" | 17. | 52 |- | 16 | {{ESC|Ukraina}} (rīkotāji) | angļu,<br />[[Ukraiņu valoda|ukraiņu]] | ''[[GreenJolly]]'' | ''Razom nas bahato <small>(Разом нас багато)</small>'' | "Kopā mēs esam daudz" | 19. | 30 |- | 17 | {{ESC|Vācija}} | angļu | [[Greisa Baura]] | ''Run & Hide'' | "Bēdz un slēpies" | bgcolor="#FFDEAD" | 24. | bgcolor="#FFDEAD" | 4 |- | 18 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|horvātu]] | [[Boriss Novkovičš]] pied. ''[[Lado Members]]'' | ''Vukovi umiru sami'' | "Vilki mirst vieni" | bgcolor="#FFDEAD" | 11. | bgcolor="#FFDEAD" | 115 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 19 | {{ESC|Grieķija}} | angļu | [[Elena Paparizu]]''' | ''[[My Number One]]'' | "Mans numurs viens" | 1. | 230 |- | 20 | {{ESC|Krievija}} | angļu | [[Nataļja Podoļska]] | ''Nobody Hurt No One'' | "Neviens ievainotais" | 15. | 57 |- | 21 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | angļu | ''[[Feminnem]]'' | ''Call Me'' | "Sauc man" | 14. | 79 |- | 22 | {{ESC|Šveice}} | angļu | ''[[Vanilla Ninja]]'' | "Cool Vibes" | "Vēsām vibrācijām" | bgcolor="#FFDEAD" | 8. | bgcolor="#FFDEAD" | 128 |- | 23 | {{ESC|Latvija}} | angļu | ''[[Valters un Kaža]]'' | ''[[The War Is Not Over]]'' | "Karš vēl nav beidzies" | bgcolor="#FFDEAD" | 5. | bgcolor="#FFDEAD" | 153 |- | 24 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|franču]] | ''[[Ortal]]'' | ''Chacun pense à soi'' | "Katrs domā par sevi" | bgcolor="#FFDEAD" | 23. | bgcolor="#FFDEAD" | 11 |} == Balsošanas tabula == === Pusfināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kyiv 2005 – Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/kyiv-2005/semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=20 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210420055534/https://eurovision.tv/event/kyiv-2005/semi-final/results |archive-date=20 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2005 Semi-final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=157#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=10 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040437/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=157#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgaria}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija un Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="25" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || || || || 7 || 6 || || || || 10 || || || || || || 5 || || || || || || 1 || 1 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 8 || || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || || || 4 || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 51 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || 10 || || || || || || || || '''12''' || || || || || || || || || || || || 5 || || || || '''12''' || || || || '''12''' |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Moldova | style="text-align:right;" | 207 || 8 || 10 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || || 10 || 10 || || 8 || 4 || 5 || 1 || '''12''' || 6 || 3 || 10 || || || 4 || 6 || 3 || 7 || || 6 || 5 || || '''12''' || 3 || 8 || 1 || 6 || || '''12''' || || 6 || '''12''' || 6 || 5 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Latvija | style="text-align:right;" | 85 || || '''12''' || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 6 || 7 || || 2 || || 10 || 3 || || || || || || || 7 || || 6 || 6 || 5 || || || '''12''' || || || 2 || || || || 2 || || || 1 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Monako | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || 10 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 10 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Izraēla | style="text-align:right;" | 158 || || 2 || 6 || 5 || || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 10 || || 3 || || || 8 || 5 || 1 || 1 || '''12''' || 3 || || 4 || 7 || || 4 || 4 || 6 || 6 || 6 || 7 || 3 || 4 || 3 || || 5 || 3 || || 8 || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 67 || || 3 || || || 3 || 1 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || 6 || || || || '''12''' || || || || 1 || || 7 || 3 || || 7 || || || || 4 || || 8 || 10 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || || || || || || 8 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || '''12''' || || || 1 || || || || 5 || 2 || || || 4 || || 6 || || 2 || 8 || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 52 || || || || 10 || || || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 8 || || || || || 6 || || || || || || 10 || || 3 || || || || || 2 || || 7 || || || || || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 29 || || || '''12''' || 3 || || || || || 6 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || || 5 || || 1 || '''12''' || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 1 || 6 || || || || || || 1 || 2 || 3 || || || || || || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 164 || 2 || 6 || 1 || 8 || 6 || || 7 || 5 || 2 || '''12''' || 2 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || || '''12''' || 2 || || 5 || || 2 || 10 || 3 || '''12''' || 7 || 7 || 3 || 2 || 2 || 4 || || 4 || 8 || 6 || || 4 || || 7 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Rumānija | style="text-align:right;" | 235 || 10 || || 10 || '''12''' || || 7 || '''12''' || 3 || 8 || 5 || 8 || 1 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 4 || 5 || 4 || 4 || 1 || 5 || 8 || 1 || 7 || 8 || 8 || 10 || 7 || || '''12''' || '''12''' || 5 || 5 || 1 || 7 || '''12''' || 3 || 5 || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 167 || 7 || || 7 || || 5 || || 8 || 4 || || 7 || 6 || 4 || 6 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || 4 || 1 || 1 || 8 || 7 || || 4 || 1 || '''12''' || 1 || 2 || 8 || || 6 || 3 || 8 || 3 || 10 || || 5 || 7 || 3 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 50 || || || || || || 6 || || || 1 || || || 8 || 10 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 3 || || || || || || 8 || || || || || || || || || 10 || || 4 || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Maķedonija | style="text-align:right;" | 97 || 4 || || || || || 3 || || || 3 || || || || || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 8 || '''12''' || 10 || || 8 || || || || || 10 || '''12''' || || || 10 || 1 || || 2 || || || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Andora | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 || || || || 4 || || || || || 7 || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || 6 || || 10 || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Šveice | style="text-align:right;" | 114 || 1 || 8 || 2 || || 7 || 2 || 3 || 8 || || 6 || || '''12''' || 2 || 2 || 3 || 10 || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 3 || 2 || 5 || 2 || 5 || || 1 || || || 5 || || 2 || 4 || || 6 || 3 || 2 || 2 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Horvātija | style="text-align:right;" | 169 || '''12''' || 4 || 3 || 6 || 4 || 5 || || 1 || 4 || 4 || 1 || 3 || 4 || 6 || 8 || 2 || '''12''' || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 8 || || '''12''' || || 3 || || || || 10 || || || '''12''' || 6 || 7 || 10 || || || '''12''' || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 49 || || || || 7 || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || 5 || 4 || 10 || 6 || 1 || || || || 7 || || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || || || || || || || || || || || || 2 || || 5 || 10 || || || 2 || || 5 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 2 || '''12''' || 5 || 4 || || 1 || || || || || || || || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 69 || 3 || || || || || 4 || 1 || 2 || || 1 || || || || || 2 || 7 || 7 || || || 10 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || 8 || || || 7 || || 3 || || || 6 || 8 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Dānija | style="text-align:right;" | 185 || 6 || 7 || 5 || || 2 || 10 || || || '''12''' || 10 || 7 || 7 || '''12''' || 3 || 7 || 8 || || 8 || 7 || 6 || || '''12''' || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 10 || 4 || || || || 8 || || '''12''' || || 5 || 2 || 4 || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Polija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 || 5 || 1 || || || 1 || || || 6 || 5 || 3 || 5 || || 5 || || 4 || || || || || 2 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 1 || || || 7 || || 2 || 8 || 8 || 10 || 5 || || 3 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ungārija}} |- ! scope="row" | 5 | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Serbija un Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 4 | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- | {{ESC|Moldova}}|| {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 3 | {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Andora}}, {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Monako}} |- | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Latvija}} || {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Horvātija}} |- ! scope="row" rowspan="7" | 1 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Bulgārija}} |- | {{ESC|Beļģija}} || {{ESC|Portugāle}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Latvija}} |- | {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- | {{ESC|Nīderlande}} || {{ESC|Beļģija}} |- | {{ESC|Šveice}} || {{ESC|Igaunija}} |- | {{ESC|Ungārija}} || {{ESC|Polija}} |} === Fināls === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kyiv 2005 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/kyiv-2005/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=20 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210420055600/https://eurovision.tv/event/kyiv-2005/grand-final/results |archive-date=20 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2005 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=159#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=10 November 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043508/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=159#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align:left; background:#F2F2F2" | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Andora}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgaria}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Polija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija un Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} |- ! style="height:2px; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | | style="background:#EFA4A9;" | |- ! rowspan="24" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 97 || || || 2 || || 2 || || 6 || 2 || 3 || || 6 || 5 || || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 8 || || 6 || || || 7 || 5 || 8 || 6 || || || 1 || 2 || || 6 || 2 || 3 || 1 || || 3 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 18 || || || || || || || || || || || || || 8 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || || || 1 || || || 5 || || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 192 || 5 || 2 || || 5 || 5 || 5 || 4 || 8 || 4 || 8 || || || 10 || 1 || || 5 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || 10 || 8 || || 4 || 6 || 7 || 10 || || 10 || 6 || || 10 || 8 || 4 || 8 || '''12''' || || 3 || 5 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 158 || 6 || || '''12''' || 4 || 1 || 3 || 5 || 7 || || || 7 || 8 || 5 || || 7 || 10 || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || 4 || 7 || 5 || 8 || '''12''' || '''12''' || 3 || 3 || 2 || 2 || || || || 5 || || 2 || || || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 125 || || 5 || || || 4 || 1 || '''12''' || 3 || 8 || '''12''' || 2 || 1 || 4 || 4 || 8 || || 5 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 3 || || 3 || 3 || 1 || 2 || '''12''' || 8 || || 6 || || || 4 || || 3 || || 6 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 92 || 7 || || || || || '''12''' || || 10 || || || || 3 || || || || || 1 || || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 8 || || || || || 8 || || 4 || || 10 || || || || 8 || 6 || || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 148 || 2 || 10 || 10 || || 7 || || 8 || 1 || 6 || || || 6 || || 3 || 3 || 4 || 2 || 2 || '''12''' || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 2 || 4 || 4 || 5 || || || 5 || '''12''' || 1 || 1 || 7 || 10 || 4 || || 8 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 53 || 3 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 8 || || || '''12''' || || || 2 || 10 || || 5 || 10 || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || || || || || || || || || || || || 10 || || || || || 3 || '''12''' || 1 || || || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 1 || || || || || || || '''12''' || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 28 || || || 8 || || || || || || || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || || || || || || 4 || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 154 || 1 || 3 || 5 || '''12''' || 8 || 7 || || 6 || 1 || 5 || 8 || || 6 || || || 8 || 7 || 8 || 7 || 5 || 3 || 6 || 3 || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 5 || 1 || || 7 || 5 || || || 8 || || 1 || 2 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Serbija un Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 137 || '''12''' || || || 6 || 3 || 4 || || || || || || 4 || || 10 || || 2 || || || 6 || || || 1 || 6 || 10 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 4 || 10 || 3 || 3 || '''12''' || 6 || 6 || 10 || '''12''' || 1 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 125 || || 4 || 1 || 10 || || 8 || 10 || 4 || 5 || 2 || 3 || || 7 || || 5 || 6 || 8 || 3 || 4 || '''12''' || || || || || 10 || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || || || 6 || || || || || || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || || || 3 || || || || || || 6 || || || || || || || || || || 1 || || 5 || || || 2 || || || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 52 || || || || 1 || || || || || || || || 7 || || 5 || || || || || || || 5 || || 10 || || || || 7 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 8 || || || 7 || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || || || 7 || || || || || || || || || || || || '''12''' || || || || || || || 8 || || || 1 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 2 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 4 || || || || 2 || || || || || || || || || || || || || || || || || || 2 || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 115 || 8 || 6 || || 7 || || 2 || 1 || || 2 || 1 || || 2 || || '''12''' || 2 || 7 || || || 5 || 2 || || || 2 || || || || 10 || || || 8 || 8 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || '''12''' || 8 || 7 || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Grieķija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 230 || 4 || 1 || 3 || || || 10 || 2 || '''12''' || || 3 || 4 || '''12''' || 2 || 2 || 1 || '''12''' || '''12''' || 6 || 10 || 4 || '''12''' || 4 || '''12''' || '''12''' || 8 || 7 || '''12''' || 2 || '''12''' || 7 || || '''12''' || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 4 || 6 || 7 || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 57 || || 7 || || || '''12''' || || || || 7 || 7 || || || || || || || || || || || || 10 || || || || || || || || || 4 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 79 || 10 || || || || || 6 || || || || || || || 1 || 8 || || || 4 || || || 7 || 10 || || || || || || 4 || 4 || 7 || 3 || || || 10 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 128 || || 8 || 4 || 8 || 10 || || 7 || || '''12''' || 10 || 1 || || 3 || 6 || 6 || 3 || || 1 || || 3 || || || || 4 || || 2 || || 1 || 5 || || 5 || 4 || 3 || 3 || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 153 || || '''12''' || 6 || || 6 || || 3 || 5 || 10 || 4 || 10 || || '''12''' || 7 || 4 || 1 || 6 || 10 || || 8 || || '''12''' || || 1 || || 6 || || 6 || 3 || || 1 || 7 || 7 || 1 || 5 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 11 || || || || || || || || || || || 5 || || || || || || || || || || || || 1 || || || 5 || || || || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 10 | '''{{ESC|Grieķija}}''' || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Serbija un Melnkalne}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="4" | 3 | {{ESC|Latvija}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Portugāle}} |- | {{ESC|Serbija un Melnkalne}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Šveice}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 2 | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Slovēnija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Moldova}}|| {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Šveice}} || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Latvija}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Nīderlande}} |- ! scope="row" rowspan="7" | 1 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}} |- | {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Norvēģija}} |- | {{ESC|Izraēla}} || {{ESC|Monako}} |- | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}} |- | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Krievija}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Andora}} |- | {{ESC|Ukraina}}|| {{ESC|Polija}} |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2005]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2005. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] jote9itdch036ojvxahfggixkofi3fb 0 41354 4490840 4473345 2026-07-06T07:28:54Z Pirags 3757 /* Dibināšana Izraēlas zemē */ 4490840 wikitext text/x-wiki {{Militāras vienības infokaste | unit_name = Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis | image = Insignia Germany Order Teutonic.svg | image_size = 150px | caption = Ordeņa [[Ģērbonis]] 14. gadsimta laikā | dates = ap 1190. gadu—pašlaik | allegiance = [[Attēls:Coat of arms of Vatican City (2001–2023).svg|17px]] [[Svētais Krēsls]] (ap 1190. gadu—pašlaik)<br>{{Flaga|Holy Roman Empire}} [[Svētā Romas impērija]] (1190–1806)<br>[[Attēls:Vexillum Regni Hierosolymae.svg|25px]] [[Jeruzalemes Karaliste]] (1190–1291)<br>{{flagicon image|Bandiera del Regno di Sicilia 4.svg}} [[Sicīlijas Karaliste]] (1191–1484)<br>{{flagicon image|Flag of Armenia (1350) as reported by the Book of All Kingdoms.svg}} [[Kipras Karaliste]] (1197–1350)<br>{{flagicon image|Royal banner of the Kingdom of Bohemia (colorful).svg}} [[Bohēmijas Karaliste]] (1198–1918)<br>{{flagicon image|Flag of the Republic of Venice (Mid-14th century).svg}} [[Venēcijas Republika]] (1209–1500)<br>{{flagicon image|Flag of Hungary (13th century).svg}} [[Ungārijas Karaliste]] (1211–1225; 1429–1432; 1702–1731)<br>{{flagicon image|Flag_of_the_State_of_the_Teutonic_Order.svg}} [[Vācu ordeņa valsts]] (1226–1525)<br>{{Flagicon image|Flag of the State of the Teutonic Order.svg}} [[Livonijas Konfederācija]] (1237–1561)<br>{{Flagicon image|Kingdom of Poland-flag.svg}} [[Polijas kroņa zemes]] (1466–1525)<br>{{Flagicon image|Alex K Grundwald flags 1410-03.svg|border=no}} [[Lietuvas lielkņaziste]] (1559–1561)<br>{{Flaga|Austrian Empire}} [[Austrijas Impērija]] un [[Austroungārija]] (1804–1918)<br>[[Attēls:Flag of Bavaria (striped).svg|25px]] [[Bavārijas Karaliste]] (1805–1809)<br>[[Attēls:Flagge Königreich Württemberg.svg|25px]] [[Virtembergas Karaliste]] (1805–1809)<br>{{flagicon image|Commemorative_Medal_of_the_Rhine_Confederation.svg}} [[Reinas Konfederācija]] (1806–1809)<br>{{flagicon image|Flagge_Großherzogtum_Baden_(1891–1918).svg}} [[Bādenes lielhercogiste]] (1806–1809)<br>[[Attēls:Flagge Großherzogtum Hessen ohne Wappen.svg|25px]] [[Hesenes lielhercogiste]] (1806–1809)<br>{{Flagicon|Austria}} [[Vācu Austrijas Republika]] un [[Austrijas Pirmā republika]] (1918–1934)<br>{{Flaga|TCH}} [[Čehoslovākijas Pirmā republika|Čehoslovākijas Pirmā]] un [[Čehoslovākijas Otrā republika|Otrā republika]] (1918–1939)<br>[[Attēls:Flag of Austria (state) 1934-1938.svg|25px]] [[Austrijas Federatīvā valsts]] (1934–1938)<br>{{Flaga|AUT}} [[Austrija]] (1945–)<br> {{Flaga|GER}} [[Vācija]] (1949–)<br>{{Flaga|CZE}} [[Čehija]] (1993–) | type = [[Romas Katoļu baznīca|Katoļu]] [[reliģiskais ordenis]]<br />(no 1192–1810 kā [[reliģiski militārais ordenis]]) | role = | size = | command_structure = | garrison = {{plainlist| *[[Ako]] (1190–1291) *[[Venēcija]] (1291–1309) *[[Malborkas pils]] (1309–1466) *[[Karaļauči|Kēnigsberga]] (1466–1525) *[[Mergenhaima]] (1525–1809) *[[Vīne]] (1809–pašlaik) }} | garrison_label = Galvenās mītnes vietas | nickname = Teitoņu bruņinieki, Vācu ordenis | patron = {{plainlist| * [[Jaunava Marija]] * [[Ungārijas Elizabete]] * [[Svētais Juris]] }} | motto = | colors = Balts apmetnis ar melnu krustu | colors_label = Apģērbs | march = | mascot = | equipment = | equipment_label = | battles = | anniversaries = | decorations = | battle_honours = <!-- Commanders --> | commander1 = [[Henrihs Valpots fon Basenheims]] | commander1_label = Pirmais [[Vācu ordeņa lielmestri|Lielmestrs]] | commander2 = [[Franks Baijards]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.deutscher-orden.at/site/generalleitung/hochmeister|title=Deutscher Orden: Brüder und Schwestern vom Deutschen Haus St. Mariens in Jerusalem|website=www.deutscher-orden.at}}</ref> | commander2_label = Pašreizējais ordeņa lielmestrs | commander3 = | commander3_label = | notable_commanders = }} [[Attēls:Teuton COA.svg|thumb|Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām]] [[Attēls:Crux Ordis Teutonicorum.svg|thumb|200px|Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā]] '''Vācu ordenis''' jeb '''Teitoņu ordenis''' ({{val|la|Ordo fratrum domus Sanctae Mariae Theutonicorum Ierosolimitanorum}}, ''Ordo Teutonicus''; {{val|de|Orden der Brüder vom Deutschen Haus St. Mariens in Jerusalem}}, saīsināti: ''Deutscher Orden'', ''Deutschherrenorden'', ''Deutschritterorden'', ''Deutscher Ritterorden''; rakstos abreviatūra : OT — ''Ordo Teutonicus'') ir [[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12. gadsimtā [[Palestīna|Palestīnā]]. Viņi 1230. gadā izveidoja [[Vācu ordeņa valsts|Vācu ordeņa valsti]]. Lielu daļu no [[Latvija]]s teritorijas līdz 1561. gadam pārvaldīja [[Livonijas ordenis]], kas bija autonoma Vācu ordeņa daļa. == Ordeņa vēsture == === Dibināšana Izraēlas zemē === Vācu ordenis dibināts [[Krusta kari|Trešā krusta kara]] laikā Izraēlas zemē, [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes Karalistē]]. Līdz tam vācu krustneši veidoja "vācu namu" (''domus Theutonicorum'') [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Hospitāliešu ordeņa]] sastāvā. [[Ako]]s (Akras) cietokšņa aplenkuma laikā (1189—1191) [[Lībeka]]s un [[Brēmene]]s tirgotāji un mūki izveidoja pirmo kara hospitāli slimo un ievainoto krustnešu kopšanai un ārstēšanai, kas tika nodēvēts par „Jeruzalemes Vācu Svētās Marijas hospitāli". Pēc Akonas ieņemšanas Romas pāvests [[Celestīns III]] 1192. gadā hospitāļa mūku brālībai piešķīra Augustīniešu mūku statūtus, bet 1198. gada 5. martā tika dibināts patstāvīgs mūku — karotāju ordenis, kuru pāvests [[Inocents III]] apstiprināja 1199. gada 19. februārī. Par šiem notikumiem plašākas ziņas saglabājušās tikai sena Vācu ordeņa [[De primordiis ordinis Theutonici narratio|dokumenta]] norakstos, kurus ne visi atzīst par precīziem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Luttrell|first=Anthony|date=2021-11-09|title=The Hospitaller Background of the Teutonic Order|url=https://apcz.umk.pl/OM/article/view/35776|journal=Ordines Militares Colloquia Torunensia Historica. Yearbook for the Study of the Military Orders|language=en|volume=26|pages=351–375|doi=10.12775/OM.2021.014|issn=2391-7512}}</ref> Heinrihs Valpots no Basenheimas kļuva par pirmo ordeņa hospitāļa mestru (''magister hospitalis''). Virsmestra [[Hermanis no Zalcas|Hermaņa no Zalcas]] valdīšanas laikā (1209—1239) ordenis no slimnieku kopēju ordeņa pārveidojās par militāru mūku — karotāju ordeni pēc [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga. Tā kā Ordenis bija pakļauts Romas pāvestam, tajā nebija bruņinieku, bija tikai ordeņa brāļi (ticībā). Ordeņa brāļi valkāja bruņas un baltu apmetni ar melnu krustu. === Piedalīšanās krusta karos Eiropas zemēs === [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdrihs II]] iecēla virsmestru Hermani impērijas firsta kārtā un ordenim tika dāvāti zemes īpašumi dažādās Eiropas zemēs. 1211. gadā [[Ungārija]]s karalis [[Andrāšs II]] Vācu ordenim piešķīra zemes [[Transilvānija]]s vidienē, kur ordeņa brāļi cīnījās pret kumāniem (polovciešiem) un veicināja pirmo vācu kolonistu ierašanos. Tomēr 1225. gadā ordenis bija spiests atstāt Transilvāniju, jo mēģināja panākt neatkarību no ungāru karaļa. 1220. gadā Vācu ordenis ieguva savā īpašumā [[Galileja]]s kalnos esošo cietoksni, kuru virsmestrs Hermanis no Zalcas izbūvēja kā savu rezidenci un nosauca par "Stipro pili" (vāciski: ''Starkenburg'', franciski: ''Montfort''). 1226. gadā [[Mazovijas kņazi|Mazovijas kņazs]] [[Mazovijas Konrāds|Konrāds]] (''Konrad I Mazowiecki'') aicināja Vācu ordeni palīgā cīņās pret [[prūši]]em. Ķeizars Frīdrihs II 1226. gada t.s. [[Rimini]] Zelta bullā piešķīra Vācu ordenim īpašas privilēģijas Prūsijas iekarošanai. 1230. gada 12. decembrī pāvests [[Honorijs III]] deva savu svētību Ordeņa darbībai Prūsijā, tika uzbūvēts pirmais ordeņa cietoksnis Torna (''Thorn'', mūsdienu [[Toruņa]]). 1235. gadā Vācu ordenim pievienojās Mazovijas Konrāda dibinātais [[Dobrinas ordenis]], bet 1237. gadā — [[Saules kauja|Saules kaujā]] sakautais [[Zobenbrāļu ordenis]]. 1241. gada 9. aprīlī Vācu ordeņa cīnītāji kopā ar poļu kņaziem zaudēja [[Legņicas kauja|Legņicas kaujā]] ar [[Zelta Orda]]s karaspēku, bet 1242. gada 5. aprīlī [[Ledus kauja|Ledus kaujā]] pret [[Novgorodas Republika]]s karaspēku. Pēc daudzajām sakāvēm ordenim trūka spējīgu karotāju un Vācijā, lai vervētu karotgribētājus, baznīca sāka pat dot indulģences avansā (atlaida vēl neizdarītus grēkus). Par karotājiem pieteicās pārsvarā avantūristi un ļaundari kuri bija noziegušies, sapņoja par bagātību un slavu vai nebija spējīgi nokārtot dzīvi Vācijā. Šāds karojošo sastāvs arī noteica cīnītāju nežēlīgo attieksmi pret vietējiem iedzīvotājiem. Vācu ordenis aktīvi iesaistījās krusta karos pret prūšiem un [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karos]] pret [[kurši]]em, [[zemgaļi]]em, [[žemaiši]]em un [[lietuvieši]]em. 1245. gada jūnijā Romas vācu ķeizars Frīdrihs II piešķīra Vācu ordeņa Livonijas zaram visas zemes, ko tas iekaros Kursā, Lietuvā un Zemgalē, ar visām tiesībām uz kalniem, līdzenumiem, mežiem, upēm un jūru. 1255. gadā Vācu ordeņa bruņinieki piedalījās karagājienā pret prūšiem [[Čehija]]s karaļa Otakara II vadībā, kura dibinātā pils tika nosaukta par "karaļa kalnu" (vācu: ''Königsberg'', lietuviešu un latviešu ''[[Karaļauči]]''). Pēc sakāves [[Durbes kauja|Durbes kaujā]] 1260. gadā Vācu ordenis uz laiku zaudēja kontroli par pakļautajām kuršu, zemgaļu un prūšu zemēm, bet tomēr līdz 1290. gadam pakāpeniski atguva zaudētos iekarojumus. [[Attēls:Teutonic Order in the 14th century (135770289).jpg|thumb|200px|Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā]] === Lielmestra rezidences pārcelšana uz Prūsiju === Toties Palestīnā Vācu ordenis bija spiests atkāpties augošā musulmaņu valdnieku pārspēka priekšā. 1271. gadā [[Mameluks|mameluku]] sultāns Baibars ieņēma Monforas cietoksni un Vācu ordeņa virsvadība tika pārcelta atpakaļ uz Akonu. Pēc Akras zaudēšanas 1291. gadā Vācu ordeņa virsmestra rezidence tika pārcelta uz [[Venēcija|Venēciju]], bet 1309. gadā uz [[Malborka|Marienburgu]] Prūsijā. Šajā laikā pēc Francijas karaļa Filipa IV iniciatīvas tika uzsāka inkvizīcijas izmeklēšana [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] un Romas pāvests Klements V 1312. gadā Templiešu ordeni pasludināja par likvidētu. === Kari pret Lietuvu un Poliju === Lai izvairītos no līdzīga likteņa, Vācu ordenis turpmāk visus spēkus veltīja krusta kariem pret nekristītajiem [[žemaiši]]em un [[lietuvieši]]em. Sākotnēji Vācu ordenis guva militāru pārsvaru, kas vainagojās ar [[Lietuvas dižkunigaitija]]s karaspēka sakāvi [[kauja pie Rundavas|kaujā pie Rundavas]] [[1370]]. gadā. Šajā laikā ordeņa bruņinieku skaits sasniedza 3000. [[1398]]. gadā Vācu ordeņa flote uzvarēja [[Baltijas jūra]]s pirātus un iekaroja [[Gotlande]]s salu, kuru ordenis [[1408]]. gadā pārdeva [[Dānija]]i. [[1409]]. gadā ordeņa virsmestrs Ulrihs no Juningenes pieteica karu Polijas Karalistei un Lietuvas dižkunigaitijai, kas [[1385]]. gadā bija noslēgušas t.s. Krēvas savienību. Izšķirošā kauja starp Vācu ordeni un apvienoto Polijas un Lietuvas karaspēku notika [[1410]]. gada 15. jūlijā pie [[Grunvaldes kauja|Grīnvaldes (Žalgires)]], kurā Vācu ordenis tika sakauts. Kaujā krita virsmestrs Ulrihs no Juningenes un lielākā daļa no ordeņa pavēlniekiem. Saskaņā ar Tornas miera līgumu 1411. gadā un Melno miera līgumu [[1422]]. gadā Vācu ordenis atteicās no [[Žemaitija]]s, [[Kursa (valsts)|Dienvidkursas]] un [[Ņešava]]s (''Nieszawa'') un bija spiests samaksāt uzvarētājiem lielu kontribūciju. === Ordeņa valsts zaudēšana === {{pamatraksts|Vācu ordeņa valsts}} Romas katoļu baznīcas Konstancas koncila (1414—1418) laikā Vācu ordenis bija spiests oficiāli pārtraukt karadarbību pret [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitiju]], kas bija pieņēmusi katoļu ticību. Tādējādi pazuda Vācu ordeņa sākotnējā misija cīnīties pret musulmaņiem un pagāniem. Ordeņa valsts ietvaros saasinājās pretrunas starp ordeņa brāļiem un [[Hanzas savienība]]s pilsētām, kā arī starp [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapu]] un Livonijas ordeni. Prūsijas pilsētas 1440. gadā izveidoja Prūsijas savienību, kas 1454. gadā noslēdza militāru aliansi ar Polijas karali. Tā sauktā Trīspadsmitgadu kara laikā neviena no karojošajām pusēm neguva uzvaru, bet Prūsijas zeme bija pilnīgi izpostīta. 1466. gada Tornas miera līguma rezultātā Vācu ordenis pazaudēja savas valsts rietumu daļu jeb [[Karaļa Prūsija|Karaļa Prūsiju]] un kļuva par Polijas-Lietuvas kopvalsts vasali. Pēc Mārtiņa Lutera ieteikuma virsmestrs Albrehts no Brandenburgas-Ansbahas nolēma ordeni sekularizēt un 1525. gada 9. maijā kļuva par Prūsijas hercogu Polijas-Lietuvas vasaļatkarībā. 1530. gadā [[Vācu ordeņa vācmestrs]] Valters no Kronbergas pārņēma ordeņa vadību un iesniedza Svētās Romas impērijas tiesā apsūdzību pret bijušo virsmestru Albrehtu. 1561. gadā pēc zaudējuma [[Livonijas karš|Livonijas karā]] arī Livonijas ordenis nokļuva Polijas-Lietuvas vasaļatkarībā un tā pēdējais zemes mestrs [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] un Livonijas ([[Pārdaugavas hercogiste]]s) administratoru. [[Kurzemes bīskapija]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] uz laiku palika Dānijas pakļautībā, bet Ziemeļigaunija — Zviedrijas pakļautībā. === Vācu ordeņa pārveidošanās === Svētās Romas impērijas teritorijā Vācu ordenis pārveidojās par dižciltīgo ģimeņu korporāciju, kuras vadību pēc 1590. gada pārņēma Habsburgu dzimta. Vācu ordeņa virs- un vācmestra rezidence līdz 1809. gadam bija Mergentheimā. [[Napoleons Bonaparts]] šajā gadā pasludināja sev pakļautajās vācu valstīs Vācu ordeni par likvidētu. Pēc Vīnes kongresa 1815. gadā ordeņa darbība atjaunojās, bet tas bija zaudējis savu suverenitāti un kļuva par sekulāru organizāciju. Pēc Pirmā pasaules kara 1923. gadā Habsburgu dzimta atteicās no ordeņa vadības. Ordenim starpkaru periodā bija četras provinces bijušās Austroungārijas teritorijā — Itālijā (Dienvidtirolē), Čehoslovākijā, Austrijā un Dienvidslāvijā (galvenokārt Slovēnijā). Pēc Austrijas anšlusa 1938. gadā nacionālsociālisti pasludināja Vācu ordeņa likvidāciju. Pēc Otrā pasaules kara 1947. gadā Vācu ordenis atkal tika atjaunots Austrijas republikā. Patlaban Vācu ordenis ir garīga brālība ar apmēram 1000 dalībniekiem, no kuriem aptuveni 100 ir priesteri, 200 ordeņa māsas un 700 ģimenes cilvēki. <gallery> Attēls:Monfort close.JPG|Monforas pils — Vācu ordeņa virsmestra rezidence Palestīnā Attēls:Hermann von Salza Painting.jpg|Vācu ordeņa izveidotājs virsmeistars Hermanis no Zalcas (Hermann von Salza) (1209—1239) Mitteleuropa zur Zeit der Staufer.svg|Vācu ordenis 13. gadsimtā attēlots kā [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] daļa Attēls:Battle of Tannenberg.jpg|Grīnvaldes (Žalgires) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) </gallery> == Vācu ordeņa pārvaldes struktūra (ap 1450) == Vācu ordeņa priekšgalā bija lielmeistars jeb "virsmestrs" (''magister generalis, Hochmeister''), ko vēlēja visu ordeņa brāļu kopsapulce (''capitulum abbatum, Generalkapitel''). Pēc Palestīnas īpašumu zaudēšanas un Baltijas jūras piekrastes zemju iekarošanas Vācu ordenis 13. gadsimta beigās tika sadalīts trīs autonomās daļās, kuras pārvaldīja "zemju meistari" (''Magister, Landmeister'') — [[Prūsijas mestrs]] (''magister Pruscie''), [[Livonijas ordeņa mestrs|Livonijas mestrs]] (''magister Livoniae'') un Svētas Romas impērijas mestrs, ko sauca par arī par vācmeistaru (''magister Germaniae, Deutschmeister, Meister zu deutschen und welschen Landen''). Pēc virsmestra rezidences pārcelšanas uz Marienburgu 1309. gadā Vācu ordeņa virsmestrs vienlaikus pildīja arī Prūsijas mestra funkcijas. Pēc Prūsijas zaudēšanas 1530. gadā tika apvienotas virsmestra un vācmestra funkcijas, tādēļ Vācu ordeņa vadītāja tituls bija „Hoch- und Deutschmeister“. {{familytree/start}} {{familytree|border=3|boxstyle=background:B9; | | | | | | | Gk ||Gk=<small>Ģenerālkapituls<br />(''Generalkapitel)''</small>|}} {{familytree | | | | | | | |!|}} {{familytree|border=3|boxstyle=background:B9; | | |RG|~| H |~|K |RG=<small>Padomnieki<br />(''Ratsgebietiger)''</small> |H='''Virsmestrs'''<br />(''Hochmeister'')[[Attēls:Teuton flag.svg|center|30 px]] |K=<small>Virsmestra kanceleja<br />(''Kanzlei des Hochmeisters'')</small>|}} {{familytree | |,|-|-|-|v|-|+|-|v|-|-|-|v|-|-|.|}} {{familytree|border=3|boxstyle=background:#B4CDCD; | Aig | | Phe |!| Lam | | Pha | |Od| |Aig=<span title="Stellvertreter des Hochmeisters">Lielkomturs<br /> <small>(''Magnus Commendator'')</small></span> |Phe=<span title="Oberster Heerführer und Verantwortlicher für die Rüstkammern">Ordeņa maršals<br /> <small>(''Summus Marescalcus'') </small></span> |Lam=<span title="Spitalwesen und Krankenpflege">Slimnīcu lielpārraugs<br /> <small>(''Summus Hospitalarius'')</small></span> |Pha=<span title="Finanzwesen und Schatzmeister">Ordeņa mantzinis<br /> <small>(''Summus Thesaurarius'')</small></span> |Od=<span title="Bekleidung und Ausstattung">Ordeņa sagādnieks<br /><small> (''Summus Trappearius'')</small></span>}} {{familytree | |`|-|-|-|^|-|+|-|^|-|-|-|^|-|-|'|}} {{familytree | | |,|-|-|-|-|+|-|-|-|-|.|}} {{familytree|border=2|boxstyle=background:#EEEED1;| | |!| |GM|+|GK| |!|GM= <span title="Besonderer Handelsbeauftragter des Ordens ">Lielpārzinis<br />(''Großschäffer'')</span> <small>(Marienburgā)</small>|GK=<span title="Besonderer Handelsbeauftragter des Ordens ">Lielpārzinis<br />(''Großschäffer'')</span> <small>(Kēnigsbergā)</small>}} {{familytree | | |!| | |,|-|^|~|7| | |!|}} {{familytree|border=2|boxstyle=background:#E0FFFF;| | |!| |K1| |K2| |!|K1= <span title="Leiter einer Kommende des Ordens in Preußen">Komturs<br /></span> <small>''(Prūsijā)''</small>|K2= <span title="Leiter einer Kommende des Ordens in Preußen">Komturs<br /></span> <small>''(Prūsijā)''</small>}} {{familytree | | |!| | | | | | | | | |!|}} {{familytree|border=3|boxstyle=background:#D1EEEE; | | Aig | | | | | | | | Lam | Aig=[[Vācu ordeņa vācmestri|Vācmeistars]]<br /> <small>(''Magister Germaniae'') </small> |Phe=[[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas zemes meistars]]<br />(''Landmeister in Livland'') <small>(''Magister Livoniae'')</small>|Lam=[[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas landmeistars (mestrs)]]<br /> <small>(''Magister Livoniae'')</small>}} {{familytree | | |!| | | | | | | |,|-|^|~|7|}} {{familytree|border=2|boxstyle=background:#E0FFFF;| | |!| | | | | | | K | | K |K=<span title="Leiter einer Kommende des Ordens in Livland">Komturs vai fogts<br /></span><small>'' (Livonijā)''</small>}} {{familytree | |,|^|~|~|7| | | | | | |}} {{familytree|border=2|boxstyle=background:#D1EEEE; | L | | L | | | | | | | | L=<span title="Leiter einer Ballei des Ordens im Reich">Landkomturs</span>| K=Komturs}} {{familytree | |)|~|~|~|7| |}} {{familytree|border=2|boxstyle=background:#E0FFFF; | K | | K |K= <span title="Leiter einer Kommende des Ordens im Reich">Komturs<br /></span><small>'' (Svētajā Romas impērijā)''</small>}} {{familytree | |)|-|-|-|v|-|-|-|.|}} {{familytree|border=1|boxstyle=background:#E0FFFF;| H | | P | | V |H=<span title="Bevollmächtigter des Komturs im Alltag"><small>Pārvaldnieks<br />(Hauskomtur)</small></span> | P=<span title="Verwaltung einer Liegenschaft"><small>Nekustamo īpašumu pārvaldnieks<br />(Pfleger)</small></span> | V=<span title="Verwaltung verstreuter Landgüter"><small>Fogts<br />(Vogt)</small></span>}} {{familytree | |)|-|-|v|-|v|-|v|-|-|v|-|-|v|-|-|.|}} {{familytree|border=1|boxstyle=background:#D;|Ka|Tr|Ke|Kü|Wa|Ge|Fi| Ka=<small>(''Karwansherr'')</small> | Kü=<small>Virtuves meistars<br />(''Küchenmeister'')</small> | Ke=<small>Pagraba meistars<br />(''Kellermeister'')</small> | Tr=<small>Sagādnieks<br />(''Trappierer'')</small>|| Wa=<small>Sardzes priekšnieks<br />(''Wachhauptmann'')</small>| Ge=<small>Saimes pārvaldnieks<br />(''Gesindemeister'')</small> |Fi=<small>Zivju pārzinis<br />(''Fischmeister'')</small>}} {{familytree/end}} <small></small><ref name="DZ166">Dieter Zimmerling: ''Der Deutsche Orden,'' S. 166 ff.</ref><ref name="DOS">[http://www.ordensstaat.de/orden/sr.htm Der Deutschordensstaat]</ref> == Vācu ordeņa lielmestri (virsmestri) == Pamatraksts: [[Vācu ordeņa lielmestri]] == Skatīt arī == * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Livonijas krusta kari]] * [[Vācu ordeņa vācmestri]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} === Ordeņa vēsture === * [http://freenet-homepage.de/ra-lubenow/seminar.html Par 1409. gada tirdzniecības līgumu starp Vācu ordeni un Anglijas karali Henriju IV] * [https://web.archive.org/web/20200331152747/http://www.ordensland.de/ Vācu ordeņa piļu un pilsētu attēli mūsdienās] * [https://web.archive.org/web/20091130130948/http://www.bernievancastle.de/index.php?option=com_content&view=article&id=94 Vācu ordeņa un citu piļu attēli mūsdienu Polijas teritorijā] * [https://web.archive.org/web/20071210023730/http://web.uni-marburg.de/hosting/mr/mr13/mr1085.html Vācu ordeņa likumu krājumi no Vācu ordeņa Centrālā arhīva Vīnē] * [https://web.archive.org/web/20080229013346/http://www.deutschordensmuseum.de/ Vācu ordeņa muzejs Bad Mergentheimā] * [https://web.archive.org/web/20090318232659/http://www.landesarchiv-bw.de/sixcms/detail.php?template=hp_artikel Vācu ordeņa vēsturiskie dokumenti Ludvigsburgas valsts arhīvā] * [http://www.damian-hungs.de/ Vācu ordeņa priesteri līdz 1800. gadam] * [https://web.archive.org/web/20080803164757/http://www1.uni-hamburg.de/Landesforschung/Literatur/Quellen.htm Vācu ordeņa vēstures avoti Prūsijā] * [https://web.archive.org/web/20080423024222/http://www.medieval-crusader.de/Mittelalter/Auswahl.html "Medieval-Crusader" — Vācu ordeņa bruņojums ap 1250. gadu] * [https://web.archive.org/web/20121207203359/http://resikom.adw-goettingen.gwdg.de/artikel.php?ArtikelID=193 Getingenes zinātņu akadēmija par Vācu ordeni] === Ordenis mūsdienās === * [http://www.deutscher-orden.at/ Webseite des Deutschen Ordens/ Hochmeisteramt] * [http://www.deutscher-orden.de/ Webseite des Deutschen Ordens/ Orden der Brüder vom Deutschen Haus St. Marien in Jerusalem] * [https://web.archive.org/web/20080301094621/http://www.deutschordenswerke.de/ Webseite der Deutsch Ordens Werke] * [https://web.archive.org/web/20071205193812/http://www.imperialteutonicorder.com/ Website of The Imperial Order of The Teutonic Knights of St. Mary's Hospital in Jerusalem] == Bibliogrāfija == * Kļaviņš K., Vācu ordenis un Livonija. Rīga: Garā pupa, 2000. == Atsauces == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācu ordenis| ]] [[Kategorija:Katoļu bruņinieku ordeņi]] [[Kategorija:Livonijas krusta kari]] [[Kategorija:Prūsija]] apjfhdpb5y07vw4q7iz7a5ntetfehzx 4490846 4490840 2026-07-06T07:33:33Z Pirags 3757 /* Piedalīšanās krusta karos Eiropas zemēs */ stils 4490846 wikitext text/x-wiki {{Militāras vienības infokaste | unit_name = Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis | image = Insignia Germany Order Teutonic.svg | image_size = 150px | caption = Ordeņa [[Ģērbonis]] 14. gadsimta laikā | dates = ap 1190. gadu—pašlaik | allegiance = [[Attēls:Coat of arms of Vatican City (2001–2023).svg|17px]] [[Svētais Krēsls]] (ap 1190. gadu—pašlaik)<br>{{Flaga|Holy Roman Empire}} [[Svētā Romas impērija]] (1190–1806)<br>[[Attēls:Vexillum Regni Hierosolymae.svg|25px]] [[Jeruzalemes Karaliste]] (1190–1291)<br>{{flagicon image|Bandiera del Regno di Sicilia 4.svg}} [[Sicīlijas Karaliste]] (1191–1484)<br>{{flagicon image|Flag of Armenia (1350) as reported by the Book of All Kingdoms.svg}} [[Kipras Karaliste]] (1197–1350)<br>{{flagicon image|Royal banner of the Kingdom of Bohemia (colorful).svg}} [[Bohēmijas Karaliste]] (1198–1918)<br>{{flagicon image|Flag of the Republic of Venice (Mid-14th century).svg}} [[Venēcijas Republika]] (1209–1500)<br>{{flagicon image|Flag of Hungary (13th century).svg}} [[Ungārijas Karaliste]] (1211–1225; 1429–1432; 1702–1731)<br>{{flagicon image|Flag_of_the_State_of_the_Teutonic_Order.svg}} [[Vācu ordeņa valsts]] (1226–1525)<br>{{Flagicon image|Flag of the State of the Teutonic Order.svg}} [[Livonijas Konfederācija]] (1237–1561)<br>{{Flagicon image|Kingdom of Poland-flag.svg}} [[Polijas kroņa zemes]] (1466–1525)<br>{{Flagicon image|Alex K Grundwald flags 1410-03.svg|border=no}} [[Lietuvas lielkņaziste]] (1559–1561)<br>{{Flaga|Austrian Empire}} [[Austrijas Impērija]] un [[Austroungārija]] (1804–1918)<br>[[Attēls:Flag of Bavaria (striped).svg|25px]] [[Bavārijas Karaliste]] (1805–1809)<br>[[Attēls:Flagge Königreich Württemberg.svg|25px]] [[Virtembergas Karaliste]] (1805–1809)<br>{{flagicon image|Commemorative_Medal_of_the_Rhine_Confederation.svg}} [[Reinas Konfederācija]] (1806–1809)<br>{{flagicon image|Flagge_Großherzogtum_Baden_(1891–1918).svg}} [[Bādenes lielhercogiste]] (1806–1809)<br>[[Attēls:Flagge Großherzogtum Hessen ohne Wappen.svg|25px]] [[Hesenes lielhercogiste]] (1806–1809)<br>{{Flagicon|Austria}} [[Vācu Austrijas Republika]] un [[Austrijas Pirmā republika]] (1918–1934)<br>{{Flaga|TCH}} [[Čehoslovākijas Pirmā republika|Čehoslovākijas Pirmā]] un [[Čehoslovākijas Otrā republika|Otrā republika]] (1918–1939)<br>[[Attēls:Flag of Austria (state) 1934-1938.svg|25px]] [[Austrijas Federatīvā valsts]] (1934–1938)<br>{{Flaga|AUT}} [[Austrija]] (1945–)<br> {{Flaga|GER}} [[Vācija]] (1949–)<br>{{Flaga|CZE}} [[Čehija]] (1993–) | type = [[Romas Katoļu baznīca|Katoļu]] [[reliģiskais ordenis]]<br />(no 1192–1810 kā [[reliģiski militārais ordenis]]) | role = | size = | command_structure = | garrison = {{plainlist| *[[Ako]] (1190–1291) *[[Venēcija]] (1291–1309) *[[Malborkas pils]] (1309–1466) *[[Karaļauči|Kēnigsberga]] (1466–1525) *[[Mergenhaima]] (1525–1809) *[[Vīne]] (1809–pašlaik) }} | garrison_label = Galvenās mītnes vietas | nickname = Teitoņu bruņinieki, Vācu ordenis | patron = {{plainlist| * [[Jaunava Marija]] * [[Ungārijas Elizabete]] * [[Svētais Juris]] }} | motto = | colors = Balts apmetnis ar melnu krustu | colors_label = Apģērbs | march = | mascot = | equipment = | equipment_label = | battles = | anniversaries = | decorations = | battle_honours = <!-- Commanders --> | commander1 = [[Henrihs Valpots fon Basenheims]] | commander1_label = Pirmais [[Vācu ordeņa lielmestri|Lielmestrs]] | commander2 = [[Franks Baijards]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.deutscher-orden.at/site/generalleitung/hochmeister|title=Deutscher Orden: Brüder und Schwestern vom Deutschen Haus St. Mariens in Jerusalem|website=www.deutscher-orden.at}}</ref> | commander2_label = Pašreizējais ordeņa lielmestrs | commander3 = | commander3_label = | notable_commanders = }} [[Attēls:Teuton COA.svg|thumb|Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām]] [[Attēls:Crux Ordis Teutonicorum.svg|thumb|200px|Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā]] '''Vācu ordenis''' jeb '''Teitoņu ordenis''' ({{val|la|Ordo fratrum domus Sanctae Mariae Theutonicorum Ierosolimitanorum}}, ''Ordo Teutonicus''; {{val|de|Orden der Brüder vom Deutschen Haus St. Mariens in Jerusalem}}, saīsināti: ''Deutscher Orden'', ''Deutschherrenorden'', ''Deutschritterorden'', ''Deutscher Ritterorden''; rakstos abreviatūra : OT — ''Ordo Teutonicus'') ir [[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12. gadsimtā [[Palestīna|Palestīnā]]. Viņi 1230. gadā izveidoja [[Vācu ordeņa valsts|Vācu ordeņa valsti]]. Lielu daļu no [[Latvija]]s teritorijas līdz 1561. gadam pārvaldīja [[Livonijas ordenis]], kas bija autonoma Vācu ordeņa daļa. == Ordeņa vēsture == === Dibināšana Izraēlas zemē === Vācu ordenis dibināts [[Krusta kari|Trešā krusta kara]] laikā Izraēlas zemē, [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes Karalistē]]. Līdz tam vācu krustneši veidoja "vācu namu" (''domus Theutonicorum'') [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Hospitāliešu ordeņa]] sastāvā. [[Ako]]s (Akras) cietokšņa aplenkuma laikā (1189—1191) [[Lībeka]]s un [[Brēmene]]s tirgotāji un mūki izveidoja pirmo kara hospitāli slimo un ievainoto krustnešu kopšanai un ārstēšanai, kas tika nodēvēts par „Jeruzalemes Vācu Svētās Marijas hospitāli". Pēc Akonas ieņemšanas Romas pāvests [[Celestīns III]] 1192. gadā hospitāļa mūku brālībai piešķīra Augustīniešu mūku statūtus, bet 1198. gada 5. martā tika dibināts patstāvīgs mūku — karotāju ordenis, kuru pāvests [[Inocents III]] apstiprināja 1199. gada 19. februārī. Par šiem notikumiem plašākas ziņas saglabājušās tikai sena Vācu ordeņa [[De primordiis ordinis Theutonici narratio|dokumenta]] norakstos, kurus ne visi atzīst par precīziem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Luttrell|first=Anthony|date=2021-11-09|title=The Hospitaller Background of the Teutonic Order|url=https://apcz.umk.pl/OM/article/view/35776|journal=Ordines Militares Colloquia Torunensia Historica. Yearbook for the Study of the Military Orders|language=en|volume=26|pages=351–375|doi=10.12775/OM.2021.014|issn=2391-7512}}</ref> Heinrihs Valpots no Basenheimas kļuva par pirmo ordeņa hospitāļa mestru (''magister hospitalis''). Virsmestra [[Hermanis no Zalcas|Hermaņa no Zalcas]] valdīšanas laikā (1209—1239) ordenis no slimnieku kopēju ordeņa pārveidojās par militāru mūku — karotāju ordeni pēc [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga. Tā kā Ordenis bija pakļauts Romas pāvestam, tajā nebija bruņinieku, bija tikai ordeņa brāļi (ticībā). Ordeņa brāļi valkāja bruņas un baltu apmetni ar melnu krustu. === Piedalīšanās krusta karos Eiropas zemēs === [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizars]] [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdrihs II]] iecēla virsmestru Hermani impērijas firsta kārtā un ordenim dāvāja zemes īpašumus dažādās Eiropas zemēs. 1211. gadā [[Ungārija]]s karalis [[Andrāšs II]] Vācu ordenim piešķīra zemes [[Transilvānija]]s vidienē, kur ordeņa brāļi cīnījās pret [[kumāni]]em (polovciešiem) un veicināja pirmo vācu kolonistu ierašanos. Tomēr 1225. gadā ordenis bija spiests atstāt Transilvāniju, jo mēģināja panākt neatkarību no ungāru karaļa. 1220. gadā Vācu ordenis ieguva savā īpašumā [[Galileja]]s kalnos esošo cietoksni, kuru virsmestrs [[Hermanis no Zalcas]] izbūvēja kā savu rezidenci un nosauca par "Stipro pili" (vāciski: ''Starkenburg'', franciski: ''Montfort''). 1226. gadā [[Mazovijas kņazi|Mazovijas kņazs]] [[Mazovijas Konrāds|Konrāds]] (''Konrad I Mazowiecki'') aicināja Vācu ordeni palīgā cīņās pret [[prūši]]em. Ķeizars Frīdrihs II 1226. gada t.s. [[Rimini]] Zelta bullā piešķīra Vācu ordenim īpašas privilēģijas Prūsijas iekarošanai. 1230. gada 12. decembrī pāvests [[Honorijs III]] deva savu svētību Ordeņa darbībai Prūsijā, uzbūvēja pirmo ordeņa cietoksni Tornā (''Thorn'', mūsdienu [[Toruņa]]). 1235. gadā Vācu ordenim pievienojās Mazovijas Konrāda dibinātais [[Dobrinas ordenis]], bet 1237. gadā — [[Saules kauja|Saules kaujā]] sakautais [[Zobenbrāļu ordenis]]. 1241. gada 9. aprīlī Vācu ordeņa cīnītāji kopā ar poļu kņaziem zaudēja [[Legņicas kauja|Legņicas kaujā]] ar [[Zelta Orda]]s karaspēku, bet 1242. gada 5. aprīlī [[Ledus kauja|Ledus kaujā]] pret [[Novgorodas Republika]]s karaspēku. Pēc daudzajām sakāvēm ordenim trūka spējīgu karotāju un Vācijā, lai vervētu karotgribētājus, baznīca sāka pat dot indulģences avansā (atlaida vēl neizdarītus grēkus). Par karotājiem pieteicās pārsvarā avantūristi un ļaundari kuri bija noziegušies, sapņoja par bagātību un slavu vai nebija spējīgi nokārtot dzīvi Vācijā. Šāds karojošo sastāvs arī noteica cīnītāju nežēlīgo attieksmi pret vietējiem iedzīvotājiem. Vācu ordenis aktīvi iesaistījās krusta karos pret prūšiem un [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karos]] pret [[kurši]]em, [[zemgaļi]]em, [[žemaiši]]em un [[lietuvieši]]em. 1245. gada jūnijā Romas vācu ķeizars Frīdrihs II piešķīra Vācu ordeņa Livonijas zaram visas zemes, ko tas iekaros Kursā, Lietuvā un Zemgalē, ar visām tiesībām uz kalniem, līdzenumiem, mežiem, upēm un jūru. 1255. gadā Vācu ordeņa bruņinieki piedalījās karagājienā pret prūšiem [[Čehija]]s karaļa Otakara II vadībā, kura dibinātā pils tika nosaukta par "karaļa kalnu" (vācu: ''Königsberg'', lietuviešu un latviešu ''[[Karaļauči]]''). Pēc sakāves [[Durbes kauja|Durbes kaujā]] 1260. gadā Vācu ordenis uz laiku zaudēja kontroli par pakļautajām kuršu, zemgaļu un prūšu zemēm, bet tomēr līdz 1290. gadam pakāpeniski atguva zaudētos iekarojumus. [[Attēls:Teutonic Order in the 14th century (135770289).jpg|thumb|200px|Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā]] === Lielmestra rezidences pārcelšana uz Prūsiju === Toties Palestīnā Vācu ordenis bija spiests atkāpties augošā musulmaņu valdnieku pārspēka priekšā. 1271. gadā [[Mameluks|mameluku]] sultāns Baibars ieņēma Monforas cietoksni un Vācu ordeņa virsvadība tika pārcelta atpakaļ uz Akonu. Pēc Akras zaudēšanas 1291. gadā Vācu ordeņa virsmestra rezidence tika pārcelta uz [[Venēcija|Venēciju]], bet 1309. gadā uz [[Malborka|Marienburgu]] Prūsijā. Šajā laikā pēc Francijas karaļa Filipa IV iniciatīvas tika uzsāka inkvizīcijas izmeklēšana [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] un Romas pāvests Klements V 1312. gadā Templiešu ordeni pasludināja par likvidētu. === Kari pret Lietuvu un Poliju === Lai izvairītos no līdzīga likteņa, Vācu ordenis turpmāk visus spēkus veltīja krusta kariem pret nekristītajiem [[žemaiši]]em un [[lietuvieši]]em. Sākotnēji Vācu ordenis guva militāru pārsvaru, kas vainagojās ar [[Lietuvas dižkunigaitija]]s karaspēka sakāvi [[kauja pie Rundavas|kaujā pie Rundavas]] [[1370]]. gadā. Šajā laikā ordeņa bruņinieku skaits sasniedza 3000. [[1398]]. gadā Vācu ordeņa flote uzvarēja [[Baltijas jūra]]s pirātus un iekaroja [[Gotlande]]s salu, kuru ordenis [[1408]]. gadā pārdeva [[Dānija]]i. [[1409]]. gadā ordeņa virsmestrs Ulrihs no Juningenes pieteica karu Polijas Karalistei un Lietuvas dižkunigaitijai, kas [[1385]]. gadā bija noslēgušas t.s. Krēvas savienību. Izšķirošā kauja starp Vācu ordeni un apvienoto Polijas un Lietuvas karaspēku notika [[1410]]. gada 15. jūlijā pie [[Grunvaldes kauja|Grīnvaldes (Žalgires)]], kurā Vācu ordenis tika sakauts. Kaujā krita virsmestrs Ulrihs no Juningenes un lielākā daļa no ordeņa pavēlniekiem. Saskaņā ar Tornas miera līgumu 1411. gadā un Melno miera līgumu [[1422]]. gadā Vācu ordenis atteicās no [[Žemaitija]]s, [[Kursa (valsts)|Dienvidkursas]] un [[Ņešava]]s (''Nieszawa'') un bija spiests samaksāt uzvarētājiem lielu kontribūciju. === Ordeņa valsts zaudēšana === {{pamatraksts|Vācu ordeņa valsts}} Romas katoļu baznīcas Konstancas koncila (1414—1418) laikā Vācu ordenis bija spiests oficiāli pārtraukt karadarbību pret [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitiju]], kas bija pieņēmusi katoļu ticību. Tādējādi pazuda Vācu ordeņa sākotnējā misija cīnīties pret musulmaņiem un pagāniem. Ordeņa valsts ietvaros saasinājās pretrunas starp ordeņa brāļiem un [[Hanzas savienība]]s pilsētām, kā arī starp [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapu]] un Livonijas ordeni. Prūsijas pilsētas 1440. gadā izveidoja Prūsijas savienību, kas 1454. gadā noslēdza militāru aliansi ar Polijas karali. Tā sauktā Trīspadsmitgadu kara laikā neviena no karojošajām pusēm neguva uzvaru, bet Prūsijas zeme bija pilnīgi izpostīta. 1466. gada Tornas miera līguma rezultātā Vācu ordenis pazaudēja savas valsts rietumu daļu jeb [[Karaļa Prūsija|Karaļa Prūsiju]] un kļuva par Polijas-Lietuvas kopvalsts vasali. Pēc Mārtiņa Lutera ieteikuma virsmestrs Albrehts no Brandenburgas-Ansbahas nolēma ordeni sekularizēt un 1525. gada 9. maijā kļuva par Prūsijas hercogu Polijas-Lietuvas vasaļatkarībā. 1530. gadā [[Vācu ordeņa vācmestrs]] Valters no Kronbergas pārņēma ordeņa vadību un iesniedza Svētās Romas impērijas tiesā apsūdzību pret bijušo virsmestru Albrehtu. 1561. gadā pēc zaudējuma [[Livonijas karš|Livonijas karā]] arī Livonijas ordenis nokļuva Polijas-Lietuvas vasaļatkarībā un tā pēdējais zemes mestrs [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] un Livonijas ([[Pārdaugavas hercogiste]]s) administratoru. [[Kurzemes bīskapija]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] uz laiku palika Dānijas pakļautībā, bet Ziemeļigaunija — Zviedrijas pakļautībā. === Vācu ordeņa pārveidošanās === Svētās Romas impērijas teritorijā Vācu ordenis pārveidojās par dižciltīgo ģimeņu korporāciju, kuras vadību pēc 1590. gada pārņēma Habsburgu dzimta. Vācu ordeņa virs- un vācmestra rezidence līdz 1809. gadam bija Mergentheimā. [[Napoleons Bonaparts]] šajā gadā pasludināja sev pakļautajās vācu valstīs Vācu ordeni par likvidētu. Pēc Vīnes kongresa 1815. gadā ordeņa darbība atjaunojās, bet tas bija zaudējis savu suverenitāti un kļuva par sekulāru organizāciju. Pēc Pirmā pasaules kara 1923. gadā Habsburgu dzimta atteicās no ordeņa vadības. Ordenim starpkaru periodā bija četras provinces bijušās Austroungārijas teritorijā — Itālijā (Dienvidtirolē), Čehoslovākijā, Austrijā un Dienvidslāvijā (galvenokārt Slovēnijā). Pēc Austrijas anšlusa 1938. gadā nacionālsociālisti pasludināja Vācu ordeņa likvidāciju. Pēc Otrā pasaules kara 1947. gadā Vācu ordenis atkal tika atjaunots Austrijas republikā. Patlaban Vācu ordenis ir garīga brālība ar apmēram 1000 dalībniekiem, no kuriem aptuveni 100 ir priesteri, 200 ordeņa māsas un 700 ģimenes cilvēki. <gallery> Attēls:Monfort close.JPG|Monforas pils — Vācu ordeņa virsmestra rezidence Palestīnā Attēls:Hermann von Salza Painting.jpg|Vācu ordeņa izveidotājs virsmeistars Hermanis no Zalcas (Hermann von Salza) (1209—1239) Mitteleuropa zur Zeit der Staufer.svg|Vācu ordenis 13. gadsimtā attēlots kā [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] daļa Attēls:Battle of Tannenberg.jpg|Grīnvaldes (Žalgires) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) </gallery> == Vācu ordeņa pārvaldes struktūra (ap 1450) == Vācu ordeņa priekšgalā bija lielmeistars jeb "virsmestrs" (''magister generalis, Hochmeister''), ko vēlēja visu ordeņa brāļu kopsapulce (''capitulum abbatum, Generalkapitel''). Pēc Palestīnas īpašumu zaudēšanas un Baltijas jūras piekrastes zemju iekarošanas Vācu ordenis 13. gadsimta beigās tika sadalīts trīs autonomās daļās, kuras pārvaldīja "zemju meistari" (''Magister, Landmeister'') — [[Prūsijas mestrs]] (''magister Pruscie''), [[Livonijas ordeņa mestrs|Livonijas mestrs]] (''magister Livoniae'') un Svētas Romas impērijas mestrs, ko sauca par arī par vācmeistaru (''magister Germaniae, Deutschmeister, Meister zu deutschen und welschen Landen''). Pēc virsmestra rezidences pārcelšanas uz Marienburgu 1309. gadā Vācu ordeņa virsmestrs vienlaikus pildīja arī Prūsijas mestra funkcijas. Pēc Prūsijas zaudēšanas 1530. gadā tika apvienotas virsmestra un vācmestra funkcijas, tādēļ Vācu ordeņa vadītāja tituls bija „Hoch- und Deutschmeister“. {{familytree/start}} {{familytree|border=3|boxstyle=background:B9; | | | | | | | Gk ||Gk=<small>Ģenerālkapituls<br />(''Generalkapitel)''</small>|}} {{familytree | | | | | | | |!|}} {{familytree|border=3|boxstyle=background:B9; | | |RG|~| H |~|K |RG=<small>Padomnieki<br />(''Ratsgebietiger)''</small> |H='''Virsmestrs'''<br />(''Hochmeister'')[[Attēls:Teuton flag.svg|center|30 px]] |K=<small>Virsmestra kanceleja<br />(''Kanzlei des Hochmeisters'')</small>|}} {{familytree | |,|-|-|-|v|-|+|-|v|-|-|-|v|-|-|.|}} {{familytree|border=3|boxstyle=background:#B4CDCD; | Aig | | Phe |!| Lam | | Pha | |Od| |Aig=<span title="Stellvertreter des Hochmeisters">Lielkomturs<br /> <small>(''Magnus Commendator'')</small></span> |Phe=<span title="Oberster Heerführer und Verantwortlicher für die Rüstkammern">Ordeņa maršals<br /> <small>(''Summus Marescalcus'') </small></span> |Lam=<span title="Spitalwesen und Krankenpflege">Slimnīcu lielpārraugs<br /> <small>(''Summus Hospitalarius'')</small></span> |Pha=<span title="Finanzwesen und Schatzmeister">Ordeņa mantzinis<br /> <small>(''Summus Thesaurarius'')</small></span> |Od=<span title="Bekleidung und Ausstattung">Ordeņa sagādnieks<br /><small> (''Summus Trappearius'')</small></span>}} {{familytree | |`|-|-|-|^|-|+|-|^|-|-|-|^|-|-|'|}} {{familytree | | |,|-|-|-|-|+|-|-|-|-|.|}} {{familytree|border=2|boxstyle=background:#EEEED1;| | |!| |GM|+|GK| |!|GM= <span title="Besonderer Handelsbeauftragter des Ordens ">Lielpārzinis<br />(''Großschäffer'')</span> <small>(Marienburgā)</small>|GK=<span title="Besonderer Handelsbeauftragter des Ordens ">Lielpārzinis<br />(''Großschäffer'')</span> <small>(Kēnigsbergā)</small>}} {{familytree | | |!| | |,|-|^|~|7| | |!|}} {{familytree|border=2|boxstyle=background:#E0FFFF;| | |!| |K1| |K2| |!|K1= <span title="Leiter einer Kommende des Ordens in Preußen">Komturs<br /></span> <small>''(Prūsijā)''</small>|K2= <span title="Leiter einer Kommende des Ordens in Preußen">Komturs<br /></span> <small>''(Prūsijā)''</small>}} {{familytree | | |!| | | | | | | | | |!|}} {{familytree|border=3|boxstyle=background:#D1EEEE; | | Aig | | | | | | | | Lam | Aig=[[Vācu ordeņa vācmestri|Vācmeistars]]<br /> <small>(''Magister Germaniae'') </small> |Phe=[[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas zemes meistars]]<br />(''Landmeister in Livland'') <small>(''Magister Livoniae'')</small>|Lam=[[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas landmeistars (mestrs)]]<br /> <small>(''Magister Livoniae'')</small>}} {{familytree | | |!| | | | | | | |,|-|^|~|7|}} {{familytree|border=2|boxstyle=background:#E0FFFF;| | |!| | | | | | | K | | K |K=<span title="Leiter einer Kommende des Ordens in Livland">Komturs vai fogts<br /></span><small>'' (Livonijā)''</small>}} {{familytree | |,|^|~|~|7| | | | | | |}} {{familytree|border=2|boxstyle=background:#D1EEEE; | L | | L | | | | | | | | L=<span title="Leiter einer Ballei des Ordens im Reich">Landkomturs</span>| K=Komturs}} {{familytree | |)|~|~|~|7| |}} {{familytree|border=2|boxstyle=background:#E0FFFF; | K | | K |K= <span title="Leiter einer Kommende des Ordens im Reich">Komturs<br /></span><small>'' (Svētajā Romas impērijā)''</small>}} {{familytree | |)|-|-|-|v|-|-|-|.|}} {{familytree|border=1|boxstyle=background:#E0FFFF;| H | | P | | V |H=<span title="Bevollmächtigter des Komturs im Alltag"><small>Pārvaldnieks<br />(Hauskomtur)</small></span> | P=<span title="Verwaltung einer Liegenschaft"><small>Nekustamo īpašumu pārvaldnieks<br />(Pfleger)</small></span> | V=<span title="Verwaltung verstreuter Landgüter"><small>Fogts<br />(Vogt)</small></span>}} {{familytree | |)|-|-|v|-|v|-|v|-|-|v|-|-|v|-|-|.|}} {{familytree|border=1|boxstyle=background:#D;|Ka|Tr|Ke|Kü|Wa|Ge|Fi| Ka=<small>(''Karwansherr'')</small> | Kü=<small>Virtuves meistars<br />(''Küchenmeister'')</small> | Ke=<small>Pagraba meistars<br />(''Kellermeister'')</small> | Tr=<small>Sagādnieks<br />(''Trappierer'')</small>|| Wa=<small>Sardzes priekšnieks<br />(''Wachhauptmann'')</small>| Ge=<small>Saimes pārvaldnieks<br />(''Gesindemeister'')</small> |Fi=<small>Zivju pārzinis<br />(''Fischmeister'')</small>}} {{familytree/end}} <small></small><ref name="DZ166">Dieter Zimmerling: ''Der Deutsche Orden,'' S. 166 ff.</ref><ref name="DOS">[http://www.ordensstaat.de/orden/sr.htm Der Deutschordensstaat]</ref> == Vācu ordeņa lielmestri (virsmestri) == Pamatraksts: [[Vācu ordeņa lielmestri]] == Skatīt arī == * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Livonijas krusta kari]] * [[Vācu ordeņa vācmestri]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} === Ordeņa vēsture === * [http://freenet-homepage.de/ra-lubenow/seminar.html Par 1409. gada tirdzniecības līgumu starp Vācu ordeni un Anglijas karali Henriju IV] * [https://web.archive.org/web/20200331152747/http://www.ordensland.de/ Vācu ordeņa piļu un pilsētu attēli mūsdienās] * [https://web.archive.org/web/20091130130948/http://www.bernievancastle.de/index.php?option=com_content&view=article&id=94 Vācu ordeņa un citu piļu attēli mūsdienu Polijas teritorijā] * [https://web.archive.org/web/20071210023730/http://web.uni-marburg.de/hosting/mr/mr13/mr1085.html Vācu ordeņa likumu krājumi no Vācu ordeņa Centrālā arhīva Vīnē] * [https://web.archive.org/web/20080229013346/http://www.deutschordensmuseum.de/ Vācu ordeņa muzejs Bad Mergentheimā] * [https://web.archive.org/web/20090318232659/http://www.landesarchiv-bw.de/sixcms/detail.php?template=hp_artikel Vācu ordeņa vēsturiskie dokumenti Ludvigsburgas valsts arhīvā] * [http://www.damian-hungs.de/ Vācu ordeņa priesteri līdz 1800. gadam] * [https://web.archive.org/web/20080803164757/http://www1.uni-hamburg.de/Landesforschung/Literatur/Quellen.htm Vācu ordeņa vēstures avoti Prūsijā] * [https://web.archive.org/web/20080423024222/http://www.medieval-crusader.de/Mittelalter/Auswahl.html "Medieval-Crusader" — Vācu ordeņa bruņojums ap 1250. gadu] * [https://web.archive.org/web/20121207203359/http://resikom.adw-goettingen.gwdg.de/artikel.php?ArtikelID=193 Getingenes zinātņu akadēmija par Vācu ordeni] === Ordenis mūsdienās === * [http://www.deutscher-orden.at/ Webseite des Deutschen Ordens/ Hochmeisteramt] * [http://www.deutscher-orden.de/ Webseite des Deutschen Ordens/ Orden der Brüder vom Deutschen Haus St. Marien in Jerusalem] * [https://web.archive.org/web/20080301094621/http://www.deutschordenswerke.de/ Webseite der Deutsch Ordens Werke] * [https://web.archive.org/web/20071205193812/http://www.imperialteutonicorder.com/ Website of The Imperial Order of The Teutonic Knights of St. Mary's Hospital in Jerusalem] == Bibliogrāfija == * Kļaviņš K., Vācu ordenis un Livonija. Rīga: Garā pupa, 2000. == Atsauces == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācu ordenis| ]] [[Kategorija:Katoļu bruņinieku ordeņi]] [[Kategorija:Livonijas krusta kari]] [[Kategorija:Prūsija]] hxmta902jks847v1zfvhi8w3ikuw6dd 4490871 4490846 2026-07-06T08:31:52Z Pirags 3757 /* Vācu ordeņa pārveidošanās */ 4490871 wikitext text/x-wiki {{Militāras vienības infokaste | unit_name = Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis | image = Insignia Germany Order Teutonic.svg | image_size = 150px | caption = Ordeņa [[Ģērbonis]] 14. gadsimta laikā | dates = ap 1190. gadu—pašlaik | allegiance = [[Attēls:Coat of arms of Vatican City (2001–2023).svg|17px]] [[Svētais Krēsls]] (ap 1190. gadu—pašlaik)<br>{{Flaga|Holy Roman Empire}} [[Svētā Romas impērija]] (1190–1806)<br>[[Attēls:Vexillum Regni Hierosolymae.svg|25px]] [[Jeruzalemes Karaliste]] (1190–1291)<br>{{flagicon image|Bandiera del Regno di Sicilia 4.svg}} [[Sicīlijas Karaliste]] (1191–1484)<br>{{flagicon image|Flag of Armenia (1350) as reported by the Book of All Kingdoms.svg}} [[Kipras Karaliste]] (1197–1350)<br>{{flagicon image|Royal banner of the Kingdom of Bohemia (colorful).svg}} [[Bohēmijas Karaliste]] (1198–1918)<br>{{flagicon image|Flag of the Republic of Venice (Mid-14th century).svg}} [[Venēcijas Republika]] (1209–1500)<br>{{flagicon image|Flag of Hungary (13th century).svg}} [[Ungārijas Karaliste]] (1211–1225; 1429–1432; 1702–1731)<br>{{flagicon image|Flag_of_the_State_of_the_Teutonic_Order.svg}} [[Vācu ordeņa valsts]] (1226–1525)<br>{{Flagicon image|Flag of the State of the Teutonic Order.svg}} [[Livonijas Konfederācija]] (1237–1561)<br>{{Flagicon image|Kingdom of Poland-flag.svg}} [[Polijas kroņa zemes]] (1466–1525)<br>{{Flagicon image|Alex K Grundwald flags 1410-03.svg|border=no}} [[Lietuvas lielkņaziste]] (1559–1561)<br>{{Flaga|Austrian Empire}} [[Austrijas Impērija]] un [[Austroungārija]] (1804–1918)<br>[[Attēls:Flag of Bavaria (striped).svg|25px]] [[Bavārijas Karaliste]] (1805–1809)<br>[[Attēls:Flagge Königreich Württemberg.svg|25px]] [[Virtembergas Karaliste]] (1805–1809)<br>{{flagicon image|Commemorative_Medal_of_the_Rhine_Confederation.svg}} [[Reinas Konfederācija]] (1806–1809)<br>{{flagicon image|Flagge_Großherzogtum_Baden_(1891–1918).svg}} [[Bādenes lielhercogiste]] (1806–1809)<br>[[Attēls:Flagge Großherzogtum Hessen ohne Wappen.svg|25px]] [[Hesenes lielhercogiste]] (1806–1809)<br>{{Flagicon|Austria}} [[Vācu Austrijas Republika]] un [[Austrijas Pirmā republika]] (1918–1934)<br>{{Flaga|TCH}} [[Čehoslovākijas Pirmā republika|Čehoslovākijas Pirmā]] un [[Čehoslovākijas Otrā republika|Otrā republika]] (1918–1939)<br>[[Attēls:Flag of Austria (state) 1934-1938.svg|25px]] [[Austrijas Federatīvā valsts]] (1934–1938)<br>{{Flaga|AUT}} [[Austrija]] (1945–)<br> {{Flaga|GER}} [[Vācija]] (1949–)<br>{{Flaga|CZE}} [[Čehija]] (1993–) | type = [[Romas Katoļu baznīca|Katoļu]] [[reliģiskais ordenis]]<br />(no 1192–1810 kā [[reliģiski militārais ordenis]]) | role = | size = | command_structure = | garrison = {{plainlist| *[[Ako]] (1190–1291) *[[Venēcija]] (1291–1309) *[[Malborkas pils]] (1309–1466) *[[Karaļauči|Kēnigsberga]] (1466–1525) *[[Mergenhaima]] (1525–1809) *[[Vīne]] (1809–pašlaik) }} | garrison_label = Galvenās mītnes vietas | nickname = Teitoņu bruņinieki, Vācu ordenis | patron = {{plainlist| * [[Jaunava Marija]] * [[Ungārijas Elizabete]] * [[Svētais Juris]] }} | motto = | colors = Balts apmetnis ar melnu krustu | colors_label = Apģērbs | march = | mascot = | equipment = | equipment_label = | battles = | anniversaries = | decorations = | battle_honours = <!-- Commanders --> | commander1 = [[Henrihs Valpots fon Basenheims]] | commander1_label = Pirmais [[Vācu ordeņa lielmestri|Lielmestrs]] | commander2 = [[Franks Baijards]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.deutscher-orden.at/site/generalleitung/hochmeister|title=Deutscher Orden: Brüder und Schwestern vom Deutschen Haus St. Mariens in Jerusalem|website=www.deutscher-orden.at}}</ref> | commander2_label = Pašreizējais ordeņa lielmestrs | commander3 = | commander3_label = | notable_commanders = }} [[Attēls:Teuton COA.svg|thumb|Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām]] [[Attēls:Crux Ordis Teutonicorum.svg|thumb|200px|Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā]] '''Vācu ordenis''' jeb '''Teitoņu ordenis''' ({{val|la|Ordo fratrum domus Sanctae Mariae Theutonicorum Ierosolimitanorum}}, ''Ordo Teutonicus''; {{val|de|Orden der Brüder vom Deutschen Haus St. Mariens in Jerusalem}}, saīsināti: ''Deutscher Orden'', ''Deutschherrenorden'', ''Deutschritterorden'', ''Deutscher Ritterorden''; rakstos abreviatūra : OT — ''Ordo Teutonicus'') ir [[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12. gadsimtā [[Palestīna|Palestīnā]]. Viņi 1230. gadā izveidoja [[Vācu ordeņa valsts|Vācu ordeņa valsti]]. Lielu daļu no [[Latvija]]s teritorijas līdz 1561. gadam pārvaldīja [[Livonijas ordenis]], kas bija autonoma Vācu ordeņa daļa. == Ordeņa vēsture == === Dibināšana Izraēlas zemē === Vācu ordenis dibināts [[Krusta kari|Trešā krusta kara]] laikā Izraēlas zemē, [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes Karalistē]]. Līdz tam vācu krustneši veidoja "vācu namu" (''domus Theutonicorum'') [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Hospitāliešu ordeņa]] sastāvā. [[Ako]]s (Akras) cietokšņa aplenkuma laikā (1189—1191) [[Lībeka]]s un [[Brēmene]]s tirgotāji un mūki izveidoja pirmo kara hospitāli slimo un ievainoto krustnešu kopšanai un ārstēšanai, kas tika nodēvēts par „Jeruzalemes Vācu Svētās Marijas hospitāli". Pēc Akonas ieņemšanas Romas pāvests [[Celestīns III]] 1192. gadā hospitāļa mūku brālībai piešķīra Augustīniešu mūku statūtus, bet 1198. gada 5. martā tika dibināts patstāvīgs mūku — karotāju ordenis, kuru pāvests [[Inocents III]] apstiprināja 1199. gada 19. februārī. Par šiem notikumiem plašākas ziņas saglabājušās tikai sena Vācu ordeņa [[De primordiis ordinis Theutonici narratio|dokumenta]] norakstos, kurus ne visi atzīst par precīziem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Luttrell|first=Anthony|date=2021-11-09|title=The Hospitaller Background of the Teutonic Order|url=https://apcz.umk.pl/OM/article/view/35776|journal=Ordines Militares Colloquia Torunensia Historica. Yearbook for the Study of the Military Orders|language=en|volume=26|pages=351–375|doi=10.12775/OM.2021.014|issn=2391-7512}}</ref> Heinrihs Valpots no Basenheimas kļuva par pirmo ordeņa hospitāļa mestru (''magister hospitalis''). Virsmestra [[Hermanis no Zalcas|Hermaņa no Zalcas]] valdīšanas laikā (1209—1239) ordenis no slimnieku kopēju ordeņa pārveidojās par militāru mūku — karotāju ordeni pēc [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga. Tā kā Ordenis bija pakļauts Romas pāvestam, tajā nebija bruņinieku, bija tikai ordeņa brāļi (ticībā). Ordeņa brāļi valkāja bruņas un baltu apmetni ar melnu krustu. === Piedalīšanās krusta karos Eiropas zemēs === [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizars]] [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdrihs II]] iecēla virsmestru Hermani impērijas firsta kārtā un ordenim dāvāja zemes īpašumus dažādās Eiropas zemēs. 1211. gadā [[Ungārija]]s karalis [[Andrāšs II]] Vācu ordenim piešķīra zemes [[Transilvānija]]s vidienē, kur ordeņa brāļi cīnījās pret [[kumāni]]em (polovciešiem) un veicināja pirmo vācu kolonistu ierašanos. Tomēr 1225. gadā ordenis bija spiests atstāt Transilvāniju, jo mēģināja panākt neatkarību no ungāru karaļa. 1220. gadā Vācu ordenis ieguva savā īpašumā [[Galileja]]s kalnos esošo cietoksni, kuru virsmestrs [[Hermanis no Zalcas]] izbūvēja kā savu rezidenci un nosauca par "Stipro pili" (vāciski: ''Starkenburg'', franciski: ''Montfort''). 1226. gadā [[Mazovijas kņazi|Mazovijas kņazs]] [[Mazovijas Konrāds|Konrāds]] (''Konrad I Mazowiecki'') aicināja Vācu ordeni palīgā cīņās pret [[prūši]]em. Ķeizars Frīdrihs II 1226. gada t.s. [[Rimini]] Zelta bullā piešķīra Vācu ordenim īpašas privilēģijas Prūsijas iekarošanai. 1230. gada 12. decembrī pāvests [[Honorijs III]] deva savu svētību Ordeņa darbībai Prūsijā, uzbūvēja pirmo ordeņa cietoksni Tornā (''Thorn'', mūsdienu [[Toruņa]]). 1235. gadā Vācu ordenim pievienojās Mazovijas Konrāda dibinātais [[Dobrinas ordenis]], bet 1237. gadā — [[Saules kauja|Saules kaujā]] sakautais [[Zobenbrāļu ordenis]]. 1241. gada 9. aprīlī Vācu ordeņa cīnītāji kopā ar poļu kņaziem zaudēja [[Legņicas kauja|Legņicas kaujā]] ar [[Zelta Orda]]s karaspēku, bet 1242. gada 5. aprīlī [[Ledus kauja|Ledus kaujā]] pret [[Novgorodas Republika]]s karaspēku. Pēc daudzajām sakāvēm ordenim trūka spējīgu karotāju un Vācijā, lai vervētu karotgribētājus, baznīca sāka pat dot indulģences avansā (atlaida vēl neizdarītus grēkus). Par karotājiem pieteicās pārsvarā avantūristi un ļaundari kuri bija noziegušies, sapņoja par bagātību un slavu vai nebija spējīgi nokārtot dzīvi Vācijā. Šāds karojošo sastāvs arī noteica cīnītāju nežēlīgo attieksmi pret vietējiem iedzīvotājiem. Vācu ordenis aktīvi iesaistījās krusta karos pret prūšiem un [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karos]] pret [[kurši]]em, [[zemgaļi]]em, [[žemaiši]]em un [[lietuvieši]]em. 1245. gada jūnijā Romas vācu ķeizars Frīdrihs II piešķīra Vācu ordeņa Livonijas zaram visas zemes, ko tas iekaros Kursā, Lietuvā un Zemgalē, ar visām tiesībām uz kalniem, līdzenumiem, mežiem, upēm un jūru. 1255. gadā Vācu ordeņa bruņinieki piedalījās karagājienā pret prūšiem [[Čehija]]s karaļa Otakara II vadībā, kura dibinātā pils tika nosaukta par "karaļa kalnu" (vācu: ''Königsberg'', lietuviešu un latviešu ''[[Karaļauči]]''). Pēc sakāves [[Durbes kauja|Durbes kaujā]] 1260. gadā Vācu ordenis uz laiku zaudēja kontroli par pakļautajām kuršu, zemgaļu un prūšu zemēm, bet tomēr līdz 1290. gadam pakāpeniski atguva zaudētos iekarojumus. [[Attēls:Teutonic Order in the 14th century (135770289).jpg|thumb|200px|Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā]] === Lielmestra rezidences pārcelšana uz Prūsiju === Toties Palestīnā Vācu ordenis bija spiests atkāpties augošā musulmaņu valdnieku pārspēka priekšā. 1271. gadā [[Mameluks|mameluku]] sultāns Baibars ieņēma Monforas cietoksni un Vācu ordeņa virsvadība tika pārcelta atpakaļ uz Akonu. Pēc Akras zaudēšanas 1291. gadā Vācu ordeņa virsmestra rezidence tika pārcelta uz [[Venēcija|Venēciju]], bet 1309. gadā uz [[Malborka|Marienburgu]] Prūsijā. Šajā laikā pēc Francijas karaļa Filipa IV iniciatīvas tika uzsāka inkvizīcijas izmeklēšana [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] un Romas pāvests Klements V 1312. gadā Templiešu ordeni pasludināja par likvidētu. === Kari pret Lietuvu un Poliju === Lai izvairītos no līdzīga likteņa, Vācu ordenis turpmāk visus spēkus veltīja krusta kariem pret nekristītajiem [[žemaiši]]em un [[lietuvieši]]em. Sākotnēji Vācu ordenis guva militāru pārsvaru, kas vainagojās ar [[Lietuvas dižkunigaitija]]s karaspēka sakāvi [[kauja pie Rundavas|kaujā pie Rundavas]] [[1370]]. gadā. Šajā laikā ordeņa bruņinieku skaits sasniedza 3000. [[1398]]. gadā Vācu ordeņa flote uzvarēja [[Baltijas jūra]]s pirātus un iekaroja [[Gotlande]]s salu, kuru ordenis [[1408]]. gadā pārdeva [[Dānija]]i. [[1409]]. gadā ordeņa virsmestrs Ulrihs no Juningenes pieteica karu Polijas Karalistei un Lietuvas dižkunigaitijai, kas [[1385]]. gadā bija noslēgušas t.s. Krēvas savienību. Izšķirošā kauja starp Vācu ordeni un apvienoto Polijas un Lietuvas karaspēku notika [[1410]]. gada 15. jūlijā pie [[Grunvaldes kauja|Grīnvaldes (Žalgires)]], kurā Vācu ordenis tika sakauts. Kaujā krita virsmestrs Ulrihs no Juningenes un lielākā daļa no ordeņa pavēlniekiem. Saskaņā ar Tornas miera līgumu 1411. gadā un Melno miera līgumu [[1422]]. gadā Vācu ordenis atteicās no [[Žemaitija]]s, [[Kursa (valsts)|Dienvidkursas]] un [[Ņešava]]s (''Nieszawa'') un bija spiests samaksāt uzvarētājiem lielu kontribūciju. === Ordeņa valsts zaudēšana === {{pamatraksts|Vācu ordeņa valsts}} Romas katoļu baznīcas Konstancas koncila (1414—1418) laikā Vācu ordenis bija spiests oficiāli pārtraukt karadarbību pret [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitiju]], kas bija pieņēmusi katoļu ticību. Tādējādi pazuda Vācu ordeņa sākotnējā misija cīnīties pret musulmaņiem un pagāniem. Ordeņa valsts ietvaros saasinājās pretrunas starp ordeņa brāļiem un [[Hanzas savienība]]s pilsētām, kā arī starp [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapu]] un Livonijas ordeni. Prūsijas pilsētas 1440. gadā izveidoja Prūsijas savienību, kas 1454. gadā noslēdza militāru aliansi ar Polijas karali. Tā sauktā Trīspadsmitgadu kara laikā neviena no karojošajām pusēm neguva uzvaru, bet Prūsijas zeme bija pilnīgi izpostīta. 1466. gada Tornas miera līguma rezultātā Vācu ordenis pazaudēja savas valsts rietumu daļu jeb [[Karaļa Prūsija|Karaļa Prūsiju]] un kļuva par Polijas-Lietuvas kopvalsts vasali. Pēc Mārtiņa Lutera ieteikuma virsmestrs Albrehts no Brandenburgas-Ansbahas nolēma ordeni sekularizēt un 1525. gada 9. maijā kļuva par Prūsijas hercogu Polijas-Lietuvas vasaļatkarībā. 1530. gadā [[Vācu ordeņa vācmestrs]] Valters no Kronbergas pārņēma ordeņa vadību un iesniedza Svētās Romas impērijas tiesā apsūdzību pret bijušo virsmestru Albrehtu. 1561. gadā pēc zaudējuma [[Livonijas karš|Livonijas karā]] arī Livonijas ordenis nokļuva Polijas-Lietuvas vasaļatkarībā un tā pēdējais zemes mestrs [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] un Livonijas ([[Pārdaugavas hercogiste]]s) administratoru. [[Kurzemes bīskapija]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] uz laiku palika Dānijas pakļautībā, bet Ziemeļigaunija — Zviedrijas pakļautībā. === Vācu ordeņa pārveidošanās === Svētās Romas impērijas teritorijā Vācu ordenis pārveidojās par dižciltīgo ģimeņu korporāciju, kuras vadību pēc 1590. gada pārņēma Habsburgu dzimta. Vācu ordeņa virs- un vācmestra rezidence līdz 1809. gadam bija Mergentheimā. [[Napoleons Bonaparts]] šajā gadā pasludināja sev pakļautajās vācu valstīs Vācu ordeni par likvidētu. Pēc Vīnes kongresa 1815. gadā ordeņa darbība atjaunojās, bet tas bija zaudējis savu suverenitāti un kļuva par sekulāru organizāciju. Pēc Pirmā pasaules kara 1923. gadā Habsburgu dzimta atteicās no ordeņa vadības. Ordenim starpkaru periodā bija četras provinces bijušās Austroungārijas teritorijā — Itālijā (Dienvidtirolē), Čehoslovākijā, Austrijā un Dienvidslāvijā (galvenokārt Slovēnijā). Pēc Austrijas anšlusa 1938. gadā nacionālsociālisti pasludināja Vācu ordeņa likvidāciju. Pēc Otrā pasaules kara 1947. gadā Vācu ordenis atkal tika atjaunots Austrijas republikā. Patlaban Vācu ordenis ir garīga brālība ar apmēram 1000 dalībniekiem, no kuriem aptuveni 100 ir priesteri, 200 ordeņa māsas un 700 ģimenes cilvēki. <gallery> Attēls:Monfort close.JPG|Monforas pils — Vācu ordeņa virsmestra rezidence Palestīnā Attēls:Hermann von Salza Painting.jpg|Vācu ordeņa izveidotājs virsmeistars Hermanis no Zalcas (Hermann von Salza) (1209—1239) Attēls:Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237.jpg|Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237. ɡadā. Kreisajā pusē sēž pāvests [[Gregors IX]], pa labi stāv Vācu ordeņa mestrs [[Hermanis no Zalcas]] ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums) Mitteleuropa zur Zeit der Staufer.svg|Vācu ordenis 13. gadsimtā attēlots kā [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] daļa Attēls:Battle of Tannenberg.jpg|Grīnvaldes (Žalgires) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) </gallery> == Vācu ordeņa pārvaldes struktūra (ap 1450) == Vācu ordeņa priekšgalā bija lielmeistars jeb "virsmestrs" (''magister generalis, Hochmeister''), ko vēlēja visu ordeņa brāļu kopsapulce (''capitulum abbatum, Generalkapitel''). Pēc Palestīnas īpašumu zaudēšanas un Baltijas jūras piekrastes zemju iekarošanas Vācu ordenis 13. gadsimta beigās tika sadalīts trīs autonomās daļās, kuras pārvaldīja "zemju meistari" (''Magister, Landmeister'') — [[Prūsijas mestrs]] (''magister Pruscie''), [[Livonijas ordeņa mestrs|Livonijas mestrs]] (''magister Livoniae'') un Svētas Romas impērijas mestrs, ko sauca par arī par vācmeistaru (''magister Germaniae, Deutschmeister, Meister zu deutschen und welschen Landen''). Pēc virsmestra rezidences pārcelšanas uz Marienburgu 1309. gadā Vācu ordeņa virsmestrs vienlaikus pildīja arī Prūsijas mestra funkcijas. Pēc Prūsijas zaudēšanas 1530. gadā tika apvienotas virsmestra un vācmestra funkcijas, tādēļ Vācu ordeņa vadītāja tituls bija „Hoch- und Deutschmeister“. {{familytree/start}} {{familytree|border=3|boxstyle=background:B9; | | | | | | | Gk ||Gk=<small>Ģenerālkapituls<br />(''Generalkapitel)''</small>|}} {{familytree | | | | | | | |!|}} {{familytree|border=3|boxstyle=background:B9; | | |RG|~| H |~|K |RG=<small>Padomnieki<br />(''Ratsgebietiger)''</small> |H='''Virsmestrs'''<br />(''Hochmeister'')[[Attēls:Teuton flag.svg|center|30 px]] |K=<small>Virsmestra kanceleja<br />(''Kanzlei des Hochmeisters'')</small>|}} {{familytree | |,|-|-|-|v|-|+|-|v|-|-|-|v|-|-|.|}} {{familytree|border=3|boxstyle=background:#B4CDCD; | Aig | | Phe |!| Lam | | Pha | |Od| |Aig=<span title="Stellvertreter des Hochmeisters">Lielkomturs<br /> <small>(''Magnus Commendator'')</small></span> |Phe=<span title="Oberster Heerführer und Verantwortlicher für die Rüstkammern">Ordeņa maršals<br /> <small>(''Summus Marescalcus'') </small></span> |Lam=<span title="Spitalwesen und Krankenpflege">Slimnīcu lielpārraugs<br /> <small>(''Summus Hospitalarius'')</small></span> |Pha=<span title="Finanzwesen und Schatzmeister">Ordeņa mantzinis<br /> <small>(''Summus Thesaurarius'')</small></span> |Od=<span title="Bekleidung und Ausstattung">Ordeņa sagādnieks<br /><small> (''Summus Trappearius'')</small></span>}} {{familytree | |`|-|-|-|^|-|+|-|^|-|-|-|^|-|-|'|}} {{familytree | | |,|-|-|-|-|+|-|-|-|-|.|}} {{familytree|border=2|boxstyle=background:#EEEED1;| | |!| |GM|+|GK| |!|GM= <span title="Besonderer Handelsbeauftragter des Ordens ">Lielpārzinis<br />(''Großschäffer'')</span> <small>(Marienburgā)</small>|GK=<span title="Besonderer Handelsbeauftragter des Ordens ">Lielpārzinis<br />(''Großschäffer'')</span> <small>(Kēnigsbergā)</small>}} {{familytree | | |!| | |,|-|^|~|7| | |!|}} {{familytree|border=2|boxstyle=background:#E0FFFF;| | |!| |K1| |K2| |!|K1= <span title="Leiter einer Kommende des Ordens in Preußen">Komturs<br /></span> <small>''(Prūsijā)''</small>|K2= <span title="Leiter einer Kommende des Ordens in Preußen">Komturs<br /></span> <small>''(Prūsijā)''</small>}} {{familytree | | |!| | | | | | | | | |!|}} {{familytree|border=3|boxstyle=background:#D1EEEE; | | Aig | | | | | | | | Lam | Aig=[[Vācu ordeņa vācmestri|Vācmeistars]]<br /> <small>(''Magister Germaniae'') </small> |Phe=[[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas zemes meistars]]<br />(''Landmeister in Livland'') <small>(''Magister Livoniae'')</small>|Lam=[[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas landmeistars (mestrs)]]<br /> <small>(''Magister Livoniae'')</small>}} {{familytree | | |!| | | | | | | |,|-|^|~|7|}} {{familytree|border=2|boxstyle=background:#E0FFFF;| | |!| | | | | | | K | | K |K=<span title="Leiter einer Kommende des Ordens in Livland">Komturs vai fogts<br /></span><small>'' (Livonijā)''</small>}} {{familytree | |,|^|~|~|7| | | | | | |}} {{familytree|border=2|boxstyle=background:#D1EEEE; | L | | L | | | | | | | | L=<span title="Leiter einer Ballei des Ordens im Reich">Landkomturs</span>| K=Komturs}} {{familytree | |)|~|~|~|7| |}} {{familytree|border=2|boxstyle=background:#E0FFFF; | K | | K |K= <span title="Leiter einer Kommende des Ordens im Reich">Komturs<br /></span><small>'' (Svētajā Romas impērijā)''</small>}} {{familytree | |)|-|-|-|v|-|-|-|.|}} {{familytree|border=1|boxstyle=background:#E0FFFF;| H | | P | | V |H=<span title="Bevollmächtigter des Komturs im Alltag"><small>Pārvaldnieks<br />(Hauskomtur)</small></span> | P=<span title="Verwaltung einer Liegenschaft"><small>Nekustamo īpašumu pārvaldnieks<br />(Pfleger)</small></span> | V=<span title="Verwaltung verstreuter Landgüter"><small>Fogts<br />(Vogt)</small></span>}} {{familytree | |)|-|-|v|-|v|-|v|-|-|v|-|-|v|-|-|.|}} {{familytree|border=1|boxstyle=background:#D;|Ka|Tr|Ke|Kü|Wa|Ge|Fi| Ka=<small>(''Karwansherr'')</small> | Kü=<small>Virtuves meistars<br />(''Küchenmeister'')</small> | Ke=<small>Pagraba meistars<br />(''Kellermeister'')</small> | Tr=<small>Sagādnieks<br />(''Trappierer'')</small>|| Wa=<small>Sardzes priekšnieks<br />(''Wachhauptmann'')</small>| Ge=<small>Saimes pārvaldnieks<br />(''Gesindemeister'')</small> |Fi=<small>Zivju pārzinis<br />(''Fischmeister'')</small>}} {{familytree/end}} <small></small><ref name="DZ166">Dieter Zimmerling: ''Der Deutsche Orden,'' S. 166 ff.</ref><ref name="DOS">[http://www.ordensstaat.de/orden/sr.htm Der Deutschordensstaat]</ref> == Vācu ordeņa lielmestri (virsmestri) == Pamatraksts: [[Vācu ordeņa lielmestri]] == Skatīt arī == * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Livonijas krusta kari]] * [[Vācu ordeņa vācmestri]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} === Ordeņa vēsture === * [http://freenet-homepage.de/ra-lubenow/seminar.html Par 1409. gada tirdzniecības līgumu starp Vācu ordeni un Anglijas karali Henriju IV] * [https://web.archive.org/web/20200331152747/http://www.ordensland.de/ Vācu ordeņa piļu un pilsētu attēli mūsdienās] * [https://web.archive.org/web/20091130130948/http://www.bernievancastle.de/index.php?option=com_content&view=article&id=94 Vācu ordeņa un citu piļu attēli mūsdienu Polijas teritorijā] * [https://web.archive.org/web/20071210023730/http://web.uni-marburg.de/hosting/mr/mr13/mr1085.html Vācu ordeņa likumu krājumi no Vācu ordeņa Centrālā arhīva Vīnē] * [https://web.archive.org/web/20080229013346/http://www.deutschordensmuseum.de/ Vācu ordeņa muzejs Bad Mergentheimā] * [https://web.archive.org/web/20090318232659/http://www.landesarchiv-bw.de/sixcms/detail.php?template=hp_artikel Vācu ordeņa vēsturiskie dokumenti Ludvigsburgas valsts arhīvā] * [http://www.damian-hungs.de/ Vācu ordeņa priesteri līdz 1800. gadam] * [https://web.archive.org/web/20080803164757/http://www1.uni-hamburg.de/Landesforschung/Literatur/Quellen.htm Vācu ordeņa vēstures avoti Prūsijā] * [https://web.archive.org/web/20080423024222/http://www.medieval-crusader.de/Mittelalter/Auswahl.html "Medieval-Crusader" — Vācu ordeņa bruņojums ap 1250. gadu] * [https://web.archive.org/web/20121207203359/http://resikom.adw-goettingen.gwdg.de/artikel.php?ArtikelID=193 Getingenes zinātņu akadēmija par Vācu ordeni] === Ordenis mūsdienās === * [http://www.deutscher-orden.at/ Webseite des Deutschen Ordens/ Hochmeisteramt] * [http://www.deutscher-orden.de/ Webseite des Deutschen Ordens/ Orden der Brüder vom Deutschen Haus St. Marien in Jerusalem] * [https://web.archive.org/web/20080301094621/http://www.deutschordenswerke.de/ Webseite der Deutsch Ordens Werke] * [https://web.archive.org/web/20071205193812/http://www.imperialteutonicorder.com/ Website of The Imperial Order of The Teutonic Knights of St. Mary's Hospital in Jerusalem] == Bibliogrāfija == * Kļaviņš K., Vācu ordenis un Livonija. Rīga: Garā pupa, 2000. == Atsauces == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācu ordenis| ]] [[Kategorija:Katoļu bruņinieku ordeņi]] [[Kategorija:Livonijas krusta kari]] [[Kategorija:Prūsija]] e87qml87i782vjr3amyhqfjno36f8da 6 45916 4490841 3826505 2026-07-06T07:29:01Z YeraC 83227 Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija,_Liepāja_2003_0723_164307AA-centrs.jpg (pārvietots ar FileImporter). 4490841 wikitext text/x-wiki == {{int:filedesc}} == {{Information | description = Liepājas centrs, Lielā iela. Autors: Aigars Prūsis. Uzņemts 2003. gada 23. jūlijā. | source = | date = 2003-07-23 | author = | permission = | other_versions = }} == {{int:license-header}} == {{PD-self}}<!-- iespējams ka --> {{NowCommons|Latvija, Liepāja 2003 0723 164307AA-centrs.jpg}} eit1pjitnbubz27b4dlovxzly36hvv9 0 54114 4490886 4445296 2026-07-06T09:50:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490886 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Normunds Rutulis |Attēls = NR MNZ-3.jpg |Att_izm = 200px |Fons = solists |Pseidonīms = N'Works |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1971|9|4}} |Vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} |Instrumenti = balss |Žanrs = [[popmūzika]], [[šlāgermūzika]], [[vieglais džezs]], [[svings]] |Nodarbošanās = dziedātājs, mūzikas un radio producents, radio DJ, TV šovu vadītājs |Gadi = 1996-pašlaik |Izdevējkompānija = [[Platforma Records]],<br />[[MicRec]],<br />[[GailītisG]],<br />[[Antehed Music]],<br />Normunds Rutulis,<br />[[NRCD]] |Mlapa = [http://www.rutulis.lv www.rutulis.lv] [http://www.nworks.lv www.nworks.lv] |Dzimums = V }} '''Normunds Rutulis''' (dzimis {{dat|1971|9|4}}) ir latviešu [[dziedātājs]], mūzikas un radio producents, dziesmu autors,<ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/music/lvmusic/article.php?id=485967 Normunds Rutulis publicē savu "Sirdspukstu"]{{Novecojusi saite}}, Platforma, raksts publicēts portālā TVNET 16.03.2007, informācija iegūta 13.05.2008</ref> radio DJ un TV raidījumu vadītājs. Plaši pazīstams kā [[šlāgermūzika]]s un [[popmūzika]]s dziesmu izpildītājs. Ar pseidonīmu '''''N'Works''''' pazīstams kā dziesmu remiksu autors.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/135896/rutulis-dela-jubileja-nosvin-jauna-albuma-iznaksanu-foto-video Rutulis dēla jubilejā nosvin jaunā albuma iznākšanu. FOTO. VIDEO], raksts publicēts portālā kasjauns.lv 15.11.2013., informācija iegūta 26.02.2014</ref> Kopš 1995. gada sadarbojas ar [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]]. == Biogrāfija == N. Rutulis dzimis {{dat|1971|9|4}} Rīgā, Ligitas un Jura Rutuļu ģimenē,<ref>[http://devel.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=325838:ar-dziesmu-dzves-karusel&catid=154 Ar dziesmu dzīves karuselī]{{Novecojusi saite}}, Andris Tiļļa, raksts publicēts žurnālā "Mājas Viesis" 02.09.2011., informācija iegūta 26.02.2014.</ref> lepojas ar sevi kā "rīdzinieku ceturtajā paaudzē".<ref name="Par mani">[http://www.rutulis.lv/par_mani N. Rutuļa oficiālās mājas lapas sadaļa "Par mani"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131127172138/http://www.rutulis.lv/par_mani |date={{dat|2013|11|27||bez}} }}, informācija iegūta 26.02.2014.</ref> Dzīvojis Rīgā un Garkalnē.<ref name="Par mani" /> Normundam bērnībā konstatēta [[bronhiālā astma]].<ref name="Ievas Stāsti">[http://www.manizurnali.lv/flash/56584/ Šī samtainā balss...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140829210756/http://www.manizurnali.lv/flash/56584/ |date={{dat|2014|08|29||bez}} }} Vija Vāvere, raksts publicēts žurnālā Ievas Stāsti, nr. 8(112), 11.04.2009.</ref> 1991. gadā apprecējies, laulībā dzimuši divi bērni.<ref name="Ievas Stāsti" /> === Izglītība === N. Rutulis mācījies [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā]] (tolaik Rīgas 3. vidusskolā) un [[Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Mūzikas akadēmijā]], bet absolvējis [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas Valsts 2. ģimnāziju]] (tolaik Rīgas 2. vidusskola),<ref name="vsk">[http://www.rv2g.edu.lv/vēsture1/6-vēsture Skolas dibināšana]{{Novecojusi saite}}, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas oficiālās mājas lapas sadaļa "Vēsture", 12.05.2010., informācija iegūta 26.02.2014.</ref> Rīgas Lauksaimniecības skolu, apgūstot automehāniķa profesiju, kā arī apguvis svētku režisora profesiju [[Latvijas kultūras koledža|Latvijas Kultūras koledžā]].<ref name="LKA">[http://www.kulturaskoledza.lv/eng/238-latvijas-kulturas-spilgtu-personibu-majas Latvijas Kultūras koledža — spilgtu personību mājas]{{Novecojusi saite}}, informācija iegūta 26.02.2014.</ref><ref name="Diena">[http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/solo-ka-parbaudijums-711202 Solo kā pārbaudījums], Una Griškeviča, raksts publicēts laikrakstā "Diena", 21.08.2009., informācija iegūta 26.02.2014.</ref> == Muzikālā darbība == === Grupa "Zvaigžņu zagļi" === Muzikālo darbību N. Rutulis uzsāka 13 gadu vecumā Ādažos [[Gunārs Freidenfelds|Gunāra Freidenfelda]] vadītajā bērnu vokāli—instrumentālajā ansamblī [[Zvaigžņu zagļi]], kur bija gan vokālists, gan bundzinieks.<ref name="Ievas Stāsti" /> Vēlāk grupas nosaukums tika mainīts uz "Black Jack", tā pastāvēja līdz deviņdesmito gadu sākumam. Tās sastāvā darbojās komponists [[Rolands Kronlaks]], basģitāru spēlēja [[Guntars Vētra]], bet ģitāru [[Māris Sprindžuks]], grupas vadītājs bija [[Vitālijs Terentjevs]].<ref name="Par mani" /> === Solo darbība === N. Rutuļa pirmā solodziesma ir [[Rolands Kronlaks|Rolanda Kronlaka]] sacerētā un 1995. gadā [[Raimonds Tigulis|Raimonda Tigula]] aranžētā ''I wanna be with you'', taču tā nav publicēta. Pirmais publiskais darbs ir [[Jānis Stībelis|Jāņa Stībeļa]] aranžētā un [[Normunds Pauniņš|Normunda Pauniņa]] producētā [[Arnis Mednis|Arņa Medņa]] dziesma ''Hei Mazā!'', kas izdota izdevniecībā [[Mikrofona ieraksti]] [[1996.]] gadā. Pirmais soloalbums ''Vasarā sniegs'' publicēts 1998. gadā.<ref name="Par mani" /> === Sadarbība ar Raimondu Paulu === Sadarbība ar komponistu [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]] sākta deviņdesmito gadu vidū, kopīgi ar [[Dzeguzīte|Dzeguzīti]] ieskaņojot latviešu tautasdziesmu apdares.<ref name="Ievas Stāsti" /> [[1996]]. gadā kopīgi ar [[Krista Teivāne|Kristu Teivāni]] ieskaņota [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] filmas [[Likteņdzirnas]] tituldziesma "Par to... (Raudāja māte)".<ref name="Par mani" /> Kopīgi ar [[Raimonds Pauls|R. Paulu]] ieskaņots albums "Nekur nav tik labi kā mājās" 2001. gadā, kas saņēma [[Zelta disks|Zelta diska]] statusu.<ref name="Zelta disks">[http://www.delfi.lv/kultura/news/music/raimondam-paulam-par-albumu-nekur-nav-tik-labi-ka-majas-zelts.d?id=2132304 Raimondam Paulam par albumu ‘Nekur nav tik labi kā mājās’ — zelts], LETA, publicēts portālā DELFI 09.11.2001., informācija iegūta 27.02.2014.</ref> Sadarbība ar [[Raimonds Pauls|R. Paulu]] tiek turpināta ieskaņojot albumus "Lecam pa vecam", "Vīna dvēsele", "Zili brīnumi" gan arī jaunu dziesmu izpildīšanā un ieskaņošanā, gan uzstājoties kopīgos koncertos.<ref name="Pauls">[http://devel.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=325105:normunds-rutulis-peldu-oken-nevis-up&catid=90 Peldu okeānā, nevis upē]{{Novecojusi saite}}, Aija Kaukule, raksts publicēts laikrakstā "Latvijas Avīze" 26.08.2011., informācija iegūta 27.02.2014.</ref> 2016. gadā ieskaņotas divas Raimonda Paula dziesmas "Kad tu ej pie bitēm" un "Astere" albumam "Kad tu ej pie bitēm".<ref>https://www.tvnet.lv/4552641/pauls-atzime-albuma-kad-tu-ej-pie-bitem-izdosanu</ref> 2019. gadā izdots albums "[[Man nav žēl]]" ar divpadsmit jaunām Maestro dziesmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kokteilis.la.lv/foto-normunds-rutulis-sava-dzimsanas-diena-kopa-ar-gimeni-prezente-savu-jauno-albumu |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190910195554/http://kokteilis.la.lv/foto-normunds-rutulis-sava-dzimsanas-diena-kopa-ar-gimeni-prezente-savu-jauno-albumu }}</ref> === Slavenais Rīgas orķestris === 2001. gadā N. Rutulis kopīgi ar basģitāristu Robertu Rasu, taustiņinstrumentālistu un komponistu Māri Ozolu, ģitāristu Ēriku Upenieku, bundzinieku Anriju Grīnbergu izveidoja apvienību Slavenais Rīgas orķestris. Vēlāk tam pievienojas ģitārists Uldis Beitiņs. Tas ir N. Rutuļa pavadošās grupas pamatsastāvs, kuru lielākos projektos papildina pūšaminstrumentu grupa Raivo Stašana, Laura Amantova, Indriķa Veitnera, Normunda Pieša un Jāņa Amantova sastāvā.<ref name="Par mani" /> === N'Works === Kopš deviņdesmito gadu beigām N. Rutulis nodarbojas ar dažādu latviešu dziesmu remiksu veidošanu zem pseidonīma N'Works, kas nozīmē "Normunda darbnīca".<ref name="NWorks">[http://www.rutulis.lv/nworks N'Works] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120107032918/http://www.rutulis.lv/nworks |date={{dat|2012|01|07||bez}} }}, N. Rutuļa oficiālās mājaslapas sadaļa N'Works. informācija iegūta 27.02.2014.</ref> 2009. gadā izdots N'Works pirmais albums "Double B Tonality", kas saņēma [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvu]] nominācijā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais deju mūzikas albums|Gada labākais deju mūzikas albums]].<ref name="Balva">[http://www.delfi.lv/kultura/news/music/pa-divam-muzikas-ierakstu-gada-balvam-sanem-instrumenti-satellites-lv-un-otra-puse-2335.d?id=30122185 Pa divām Mūzikas ierakstu Gada balvām saņem 'Instrumenti', 'Satellites LV' un 'Otra puse' (23:35)], raksts portālā DELFI, 23.02.2010., informācija iegūta 27.02.2014.</ref> Otrais albums "N.O.A." iznāca 2013. gadā.<ref name="noa">[http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/486813-normunda_rutula_darbnica_jeb_nworks_izdod_jaunu_remiksu_albumu N`Works izdod otro remiksu albumu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131122202212/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/486813-normunda_rutula_darbnica_jeb_nworks_izdod_jaunu_remiksu_albumu |date={{dat|2013|11|22||bez}} }}, Raksts portālā TVNET, 19.11.2013., informācija iegūta 27.02.2014..</ref> Trešais EP jeb minialbums "3.45" izdots N'Works izdevniecībā 2016. gada 25. novembrī. Tas tika nominēts [[Zelta mikrofons]] balvai "Labākais deju vai elektroniskās mūzikas albums" 2017. gadā.<ref name="3.45">http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/636947-rutula_projekts_nworks_izdod_remiksu_ep_345 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161201193719/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/636947-rutula_projekts_nworks_izdod_remiksu_ep_345 |date={{dat|2016|12|01||bez}} }}, informācija iegūta 30.11.2016.</ref> Ceturtais N'Works remiksu albums "Opus domi" izdots 2020.gadā. Piektais remiksu albums "Ritmosfēra" publicēts 2023.gadā Remiksēšanā sadarbojas ar dažādiem mūziķiem, piemēram, [[Andris Ērglis|Andra Ērgļa]] soloalbumā "Sirdspuksti" iekļauta N'Works remiksēta dziesma "Ripoja akmens".<ref>[http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2008/03/29/sokolades-erglis Šokolādes Ērglis], Sandris Vanzovičs, raksts laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai", publicēts 29.03.2008, informācija iegūta 27.02.2014.</ref> == Radio DJ darbība == N. Rutulis darbojas radiodīdžeja amatā kopš 1998. gada. Sākotnēji bijis dīdžejs raidstacijā [[Radio Rīgai]], 11 gadus bijis dīdžejs [[Latvijas Radio 2]], tostarp no 2000. — 2009. gadam vadīja [[Latvijas Radio 2]] raidījumu [[Muzikālā banka]].<ref>[http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2008/01/26/kurs-panems-banku-erglis-vai-dons Kurš paņems banku — Ērglis vai Dons?], Sandris Vanzovičs, raksts laikrakstā NRA, publicēts 26.01.2008, informācija iegūta 27.02.2014.</ref> Kopš 2010. gada ir [[Radio SWH]] ētera personība. 2012. gadā kļuva par [[Spin FM]] galveno producentu, šobrīd ir tā muzikālais redaktors.<ref name="swh">[http://news.lv/Druva/2012/06/14/dziedosais-radio-smalkmehanikis Dziedošais radio smalkmehāniķis], Jānis Gabrāns, publicēts laikrakstā "Druva" 14.06.2014., informācija iegūta 27.02.2014.</ref> No 2014. gada pavasara ir [[Radio SWH Gold]] mūzikas redaktors. No 2014. gada līdz 2016. gadam [[Radio SWH]] otrdienu vakaros vadīja autorraidījumu [[Rutuļa teritorija]]. == Līdzdalība TV šovos un raidījumos == 2005. gada pavasarī vadīja [[Latvijas Televīzija|LTV]] izklaidējošo spēli visai ģimenei "Laimes aka". 2007. gadā piedalījies [[TV3 Latvija|TV3]] raidījumos "[[Dejo ar zvaigzni]]" pārī ar profesionālo dejotāju [[Viola Abrāmova|Violu Abrāmovu]]<ref>[http://www.apollo.lv/portal/fun/2109/articles/96259 Izbalso Normundu Rutuli]{{Novecojusi saite}}, raksts portālā apollo.lv, publicēts 26.03.2007, informācija iegūta 13.05.2008</ref> un "[[Dziedi ar zvaigzni]]" kopā ar politiķi [[Inese Šlesere|Inesi Šleseri]].<ref>[http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/111111 Dziedāšanas maratonu pamet Šlesere un Rutulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071018104458/http://apollo.lv/portal/fun/articles/111111 |date={{dat|2007|10|18||bez}} }}, raksts portālā apollo.lv, publicēts 15.10.2007, informācija iegūta 13.05.2008</ref> 2008. gadā Rutulis vada [[LTV7]] rallija apskatu par „[[LMT Latvijas rallija čempionāts|LMT Latvijas rallija čempionātu]]”.<ref>[http://autosports.delfi.lv/public/32988.html Rallijs: Normunds Rutulis vadīs „LMT Latvijas rallija čempionāta” apskatu LTV7]{{Novecojusi saite}}, Viesturs Saukāns, Latvijas Automobiļu federācijas Preses dienests, raksts publicēts portālā DELFI Autosports 19.02.2008, informācija iegūta 13.05.2008</ref> 2010. gada pavasarī, pārī ar Dagmāru Leganti vada LNT muzikālo šovu "O`Kartes akadēmija". 2011. gada rudenī, pārī ar meitu Lindu Rutuli, vada LNT muzikālo šovu "Dziedošās ģimenes 4". No 2013. gada aprīļa līdz 2014. gada novembrim bija iesaistījies [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]] raidījuma "Ražots Eiropā" veidošanā. Ir vadītājs autoraidījumā "Tavs auto TV". == Hobiji == Dziedāšana, mūzikas producēšana, auto, interneta tehnoloģijas, kino, skvošs, golfs.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/100141 «Apollo» videočatā — Normunds Rutulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090930184021/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/100141 |date={{dat|2009|09|30||bez}} }}, raksts publicēts 21.05.2007, informācija iegūta 12.05.2008</ref> == Mūzikas balvas == Viens no nedaudziem latviešu solistiem, kurš saņēmis 11 [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Latvijas Mūzikas ierakstu gada/Zelta mikrofona]] balvas. Vairākkārt izvirzīts Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu nominācijās [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais šlāgeru vai kantrī mūzikas albums|labākais šlāgeru vai kantrī mūzikas albums]] un [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais šlāgeris vai kantrī dziesma|labākais šlāgeris vai kantrī dziesma]]: 2010. gadā atzīts par Labāko deju mūzikas albuma producentu, iegūstot [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais deju mūzikas albums|Gada labākā deju mūzikas albuma balvu]]. '''[[Zelta mikrofons 2025|2026. gadā]]''': * par albumu "Abpusēji", '''[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2009|2010. gadā]]''': * par N`Works albumu "Double B tonality",<ref>https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/latvijas-muzikas-ierakstu-gada-balvas-pasniegtas-lideru-nav-720267</ref> '''[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2008|2009. gadā]]''': * par albumu "Vēlreiz mājās",<ref>https://www.delfi.lv/kultura/news/music/prata-vetra-triumfe-muzikas-ierakstu-gada-balvas-2008-ceremonija.d?id=23331524</ref> '''[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2007|2008. gadā]]''': * par albumu "Magones zieds",<ref>https://sejas.tvnet.lv/5027170/par-pagajusa-gada-labako-radio-dziesmu-atzita-ripoja-akmens</ref> '''[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2005|2006. gadā]]''': * par albumu "Zili brīnumi",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas/2005-2/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191216081224/http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas/2005-2/ }}</ref> * par dziesmu "Vēlais pīlādzis" kopā ar [[Ance Krauze|A.Krauzi]] (nominēta bija arī Rutuļa dziesma "Tikai vienu reizi", arī kopā ar A.Krauzi), '''[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2004|2005. gadā]]''': * par albumu "Vīna dvēsele",<ref>http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas/2004-2/{{Novecojusi saite}}</ref> * par dziesmu "Zeltene", '''[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2003|2004. gadā]]''': * par dziesmu "Es tevi gaidīšu",<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas/2003-2/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191216081153/http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas/2003-2/ }}</ref> '''[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2001|2002. gadā]]''': * par albumu "Nekur nav tik labi kā mājās" kopā ar [[Raimonds Pauls|R. Paulu]], [[Guntars Račs|G. Raču]], [[Marija Naumova|M. Naumovu]] un [[Ance Krauze|A. Krauzi]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas/2001-2/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191216081327/http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas/2001-2/ }}</ref> * par dziesmu "Kūko, kūko dzeguzīte" (duetā ar [[Marija Naumova|M. Naumovu]]) '''Nominācijas''' * "[[Zelta mikrofons]] 2019" kategorijā "Labākais elektroniskās vai deju mūzikas albums" izvirzīts ar albumu "[[Man nav žēl]] (Remiksi)".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.parmuziku.lv/zinas/latvija/zinami-zelta-mikrofons-2020-nominetie-ieraksti-8301 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200813201954/https://www.parmuziku.lv/zinas/latvija/zinami-zelta-mikrofons-2020-nominetie-ieraksti-8301 }}</ref> * "[[Zelta mikrofons]] 2016", kategorijā "Labākais elektroniskās vai deju mūzikas albums" izvirzīts ar [[N`Works]] trešo albumu [[3.45]]<ref>https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/nosaukti-_zelta-mikrofons-2017_-nominanti-14163927</ref> * "[[Zelta mikrofons]] 2016", kategorijā "ALFAS Gada dziesma" izvirzīts ar dziesmu "1-2-3"<ref>https://skaties.lv/izklaide/sovi/citi-sovi/zelta-mikrofons-2017/zelta-mikrofons-nominacija-alfas-gada-dziesma-pagaidam-viens-neapsaubams-favorits/{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2014|2014. gadā]], "Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva" kategorijā "Labākais pop albums" izvirzīts ar albumu [[Aizturi elpu]].<ref>https://www.apollo.lv/5894680/nosaukti-muzikas-gada-balvas-zelta-mikrofons-nominanti</ref> * [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2011|2011. gadā]], "Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva" kategorijā "Labākais deju mūzikas albums vai dziesma" nominēts ar dziesmu "Rozā".<ref>https://jauns.lv/raksts/izklaide/199728-zinami-pretendenti-latvijas-muzikas-ierakstu-gada-balvai-2010</ref> * [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2002|2002. gadā]], "Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva" kategorijā "Labākais šlāgeralbums"nominēts ar albumu "Baltā laika dziesmas".<ref>https://www.tvnet.lv/6345922/latvijas-muzikas-ierakstu-gada-balvas-2001-ieguveji</ref> * [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2002|2002. gadā]], "Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva" kategorijā "Gada labākais šlāgeris" izvirzīts ar dziesmu "Es nezinu" un "Lakstīgala" (duetā ar [[Marija Naumova|M. Naumovu]]).<ref>https://www.delfi.lv/kultura/news/music/muzikas-ierakstu-gada-balvas-nominaciju-saraksta-domine-prata-vetra.d?id=2459727</ref> '''[[LNT Mūzikas video balva 2000. gadā]]''': * par dziesmu "Kurzeme" == Diskogrāfija == {{pamatraksts|Normunda Rutuļa diskogrāfija}} Kopumā izdoti 16 albumi, no tiem 10 ir soloalbumi, viena dziesmu izlase. Piedalījies [[Uldis Stabulnieks|Ulda Stabulnieka]] piemiņas DVD ierakstā.<ref>[http://www.diena.lv/izklaide/izklaide/izdos-stabulnieka-pieminai-veltita-koncerta-dvd-un-albumu-13986550 Izdod Stabulnieka piemiņai veltītā koncerta DVD un albumu, 07.01.2013.]</ref> Tāpat N. Rutulis piedalījies koncertuzveduma "Taureņu vasaras" albuma ierakstā,<ref name="vef">[http://www.momogroup.lv/pub/index.php?id=65 Taureņu vasaras] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100726082529/http://www.momogroup.lv/pub/index.php?id=65 |date={{dat|2010|07|26||bez}} }}, informācija iegūta 27.02.2014.</ref> kā arī ierunājis pasakas Rolanda Ūdra grāmatas "Pasakas par Spociņu-Jociņu" pievienotajā audiodiskā.<ref name="Pasakas">[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/75498/muziki-udritis-rutulis-un-makstnieks-radijusi-bernu-pasaku-gramatu Mūziķi Ūdrītis, Rutulis un Makstnieks radījuši bērnu pasaku grāmatu], raksts portālā kasjauns.lv, 17.03.2012., informācija iegūta 27.02.2014.</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.rutulis.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061004035321/http://rutulis.lv/ |date={{dat|2006|10|04||bez}} }} * [http://www.nworks.lv N'Works oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160807205201/http://nworks.lv/ |date={{dat|2016|08|07||bez}} }} * [http://www.facebook.com/nrutulis Facebook profils] * [http://www.twitter.com/nrutulis Twitter profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140112121721/https://twitter.com/nrutulis |date={{dat|2014|01|12||bez}} }} * [http://www.draugiem.lv/rutulis Draugiem.lv profils] * [http://www.instagram.com/normundsrutulis Instagram profils] {{DEFAULTSORT:Rutulis, Normunds}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]] [[Kategorija:Latvijas Televīzijas darbinieki]] 77bscmqpp3lbmz7xtroxat5h06d63ip 0 55655 4490765 4173213 2026-07-06T02:11:04Z ~2026-38249-63 147671 /* Ģimene */ 4490765 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jēkabs Grots | attēls =Jekabs_GROTS.jpg | amats =[[Latvijas Senāts|Senators]] | term_sākums ={{dat|1934|||N}} | term_beigas ={{dat|1940|||N}} | dzim_dati ={{dat|1888|5|15}} | dzim_vieta =[[Saikavas pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1942|6|17|1888|5|15}} | mir_vieta =[[Usoļlags|Soļikamskas soda nometnes]] Molotovas apgabals, {{URS}} (tagad {{RUS}}) | tautība =[[latvieši|latvietis]] | profesija =[[jurists]] | alma_mater =[[Tērbatas Universitāte]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Jēkabs Grots''' (dzimis {{dat|1888|5|15}}, miris {{dat|1942|6|17}}) bija apelācijas tiesas tiesnesis, senators. Rīgas [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku]] [[Rīgas loža "Jāņuguns"|ložas "Jāņuguns"]] brālis (1929). Studentu korporācijas “[[Lettonia]]” [[filistrs]]. == Dzīvesgājums == [[Attēls:NKVD Sevišķās apspriedes nāves spriedums senatora Grota lietā 1942. gada 16. maijā.jpg|thumb|270px|NKVD Sevišķās apspriedes spriedums senatora Grota lietā 1942. gada 16. maijā (krieviski).]] Dzimis [[1888]]. gada 15. maijā [[Saikavas pagasts|Saikavas pagastā]]. [[1913]]. gadā beidza [[Tērbatas Universitāte]]s Juridisko fakultāti. [[1913]].-[[1915]]. gadā zvērināta advokāta palīgs Rīgā un Tērbatā. Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Petrogradu, kur dzīvoja [[1916]].- [[1920]]. gadā. [[1920]]. gada februārī Grotu pieņēma darbā par [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s Juriskonsultācijas III šķiras sekretāru. [[1920]]. gada aprīlī - oktobrī viņš strādāja par Latvijas Ārlietu ministrijas Starptautisko civiltiesību nodaļas vadītāju. [[1920]].-[[1925]]. gadā bija Apgabaltiesas loceklis. [[1925]].-[[1934]]. gadā Tiesu palātas loceklis. [[1934]].-[[1940]]. gadā — [[Latvijas Senāta senatori|senators]] [[Latvijas Senāts|Latvijas Senāta]] Civilkasācijas departamentā. [[1940]].-[[1941]]. gadā strādāja Latvijas PSR Finanšu tautas komisariātā. [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada 14. jūnijā]] Grotu apcietināja kopā ar sievu Mariju un bērniem Pēteri un Annmariju, nošķīra no ģimenes un aizveda uz [[Usoļlags|Soļikamskas soda nometnēm]] Molotovas ([[Perma]]s) apgabalā. [[1942]]. gada 23. martā viņam uzrādīja apsūdzība: "bijis atbildīgos amatos buržuāziskās Latvijas tiesu aparātā, cīnījies pret revolucionāro kustību" (KPFSR KK 58 — 13.p.). [[1942]]. gada 16. maija [[NKVD]] Sevišķās apspriedes lēmums: "par cīņu pret revolucionāro kustību — nošaut". [[1942]]. gada 17. jūnijā Grotam izpildīja nāvessodu. Meža kapos simboliskā kapa vietā viņam uzlikta piemiņas zīme. == Ģimene == Bija precējies ar Mariju Groti (Celmiņu; 1892. — 1963.), bērni Pēteris Kārlis Grots (1921. - 2011.), Annmarija Jākobsone (1923. — 2001.), Andrejs Jēkabs Grots (dzimis 1927-2021.). == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] {{wide image|Latvijas Senāts 1938. gadā.jpg|600px|Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, [[Jānis Balodis (senators)|J. Balodis]], Dr. [[Kārlis Puriņš|K. Puriņš]], Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators [[Osvalds Ozoliņš|O. Ozoliņš]], Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators [[Aleksandrs Gubens|A. Gubens]], Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators [[Jānis Kalacs|J. Kalacs]], virsprokurors [[Fricis Zilbers|F. Zilbers]], senatori [[Frīdrihs Konradi|F. Konradi]], [[Kārlis Ducmanis|K. Ducmanis]]. Otrajā rindā no kreisās: senators [[Augusts Rumpēters|A. Rumpēters]], prokurors [[Erasts Bite|E. Bite]], senatori [[Pēteris Stērste|P. Stērste]], [[Jēkabs Grots|J. Grots]], [[Mintauts Čakste|M. Čakste]], [[Jānis Skudre|J. Skudre]], [[Pēteris Leitāns|P. Leitāns]], [[Jānis Ankravs|J. Ankravs]], [[Teodors Bergtāls|T. Bergtāls]], prokurors [[Teodors Ūdris|T. Ūdris]].}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080625040501/http://www.am.gov.lv/lv/Ministrija/vesture/4439/4457/ Latvijas Ārlietu ministrijas mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20080327201607/http://www5.acadlib.lv/PVP/0000000697.htm Fotogrāfijas Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā] {{DEFAULTSORT:Grots, Jekabs}} [[Kategorija:1888. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas senatori]] [[Kategorija:Latvijas tiesneši]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] e0tef295y05gs6q6i232ficqxknlgqg 4490767 4490765 2026-07-06T02:16:42Z Egilus 27634 4490767 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jēkabs Grots | attēls =Jekabs_GROTS.jpg | amats =[[Latvijas Senāts|Senators]] | term_sākums ={{dat|1934|||N}} | term_beigas ={{dat|1940|||N}} | dzim_dati ={{dat|1888|5|15}} | dzim_vieta =[[Saikavas pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1942|6|17|1888|5|15}} | mir_vieta =[[Usoļlags|Soļikamskas soda nometnes]] Molotovas apgabals, {{URS}} (tagad {{RUS}}) | tautība =[[latvieši|latvietis]] | profesija =[[jurists]] | alma_mater =[[Tērbatas Universitāte]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Jēkabs Grots''' (dzimis {{dat|1888|5|15}}, miris {{dat|1942|6|17}}) bija apelācijas tiesas tiesnesis, senators. Rīgas [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku]] [[Rīgas loža "Jāņuguns"|ložas "Jāņuguns"]] brālis (1929). Studentu korporācijas “[[Lettonia]]” [[filistrs]]. == Dzīvesgājums == [[Attēls:NKVD Sevišķās apspriedes nāves spriedums senatora Grota lietā 1942. gada 16. maijā.jpg|thumb|270px|NKVD Sevišķās apspriedes spriedums senatora Grota lietā 1942. gada 16. maijā (krieviski).]] Dzimis [[1888]]. gada 15. maijā [[Saikavas pagasts|Saikavas pagastā]]. [[1913]]. gadā beidza [[Tērbatas Universitāte]]s Juridisko fakultāti. [[1913]].-[[1915]]. gadā zvērināta advokāta palīgs Rīgā un Tērbatā. Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Petrogradu, kur dzīvoja [[1916]].- [[1920]]. gadā. [[1920]]. gada februārī Grotu pieņēma darbā par [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]]s Juriskonsultācijas III šķiras sekretāru. [[1920]]. gada aprīlī — oktobrī viņš strādāja par Latvijas Ārlietu ministrijas Starptautisko civiltiesību nodaļas vadītāju. [[1920]].-[[1925]]. gadā bija Apgabaltiesas loceklis. [[1925]].-[[1934]]. gadā Tiesu palātas loceklis. [[1934]].-[[1940]]. gadā — [[Latvijas Senāta senatori|senators]] [[Latvijas Senāts|Latvijas Senāta]] Civilkasācijas departamentā. [[1940]].-[[1941]]. gadā strādāja Latvijas PSR Finanšu tautas komisariātā. [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada 14. jūnijā]] Grotu apcietināja kopā ar sievu Mariju un bērniem Pēteri un Annmariju, nošķīra no ģimenes un aizveda uz [[Usoļlags|Soļikamskas soda nometnēm]] Molotovas ([[Perma]]s) apgabalā. [[1942]]. gada 23. martā viņam uzrādīja apsūdzība: "bijis atbildīgos amatos buržuāziskās Latvijas tiesu aparātā, cīnījies pret revolucionāro kustību" (KPFSR KK 58 — 13.p.). [[1942]]. gada 16. maija [[NKVD]] Sevišķās apspriedes lēmums: "par cīņu pret revolucionāro kustību — nošaut". [[1942]]. gada 17. jūnijā Grotam izpildīja nāvessodu. Meža kapos simboliskā kapa vietā viņam uzlikta piemiņas zīme. == Ģimene == Bija precējies ar Mariju Groti (Celmiņu; 1892—1963.), bērni Pēteris Kārlis Grots (1921—2011), Annmarija Jākobsone (1923—2001), Andrejs Jēkabs Grots (1927—2021). == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] {{wide image|Latvijas Senāts 1938. gadā.jpg|600px|Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, [[Jānis Balodis (senators)|J. Balodis]], Dr. [[Kārlis Puriņš|K. Puriņš]], Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators [[Osvalds Ozoliņš|O. Ozoliņš]], Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators [[Aleksandrs Gubens|A. Gubens]], Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators [[Jānis Kalacs|J. Kalacs]], virsprokurors [[Fricis Zilbers|F. Zilbers]], senatori [[Frīdrihs Konradi|F. Konradi]], [[Kārlis Ducmanis|K. Ducmanis]]. Otrajā rindā no kreisās: senators [[Augusts Rumpēters|A. Rumpēters]], prokurors [[Erasts Bite|E. Bite]], senatori [[Pēteris Stērste|P. Stērste]], [[Jēkabs Grots|J. Grots]], [[Mintauts Čakste|M. Čakste]], [[Jānis Skudre|J. Skudre]], [[Pēteris Leitāns|P. Leitāns]], [[Jānis Ankravs|J. Ankravs]], [[Teodors Bergtāls|T. Bergtāls]], prokurors [[Teodors Ūdris|T. Ūdris]].}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080625040501/http://www.am.gov.lv/lv/Ministrija/vesture/4439/4457/ Latvijas Ārlietu ministrijas mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20080327201607/http://www5.acadlib.lv/PVP/0000000697.htm Fotogrāfijas Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā] {{DEFAULTSORT:Grots, Jekabs}} [[Kategorija:1888. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas senatori]] [[Kategorija:Latvijas tiesneši]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] h7fqc5lz9pkeza9iwqhqjra1ll803wi 0 56047 4490622 2999183 2026-07-05T18:04:55Z DaceX 96827 4490622 wikitext text/x-wiki '''Redzamais spožums''' raksturo apgaismojumu, kurš no [[Debess ķermenis|debess ķermeņa]] (parasti [[zvaigzne]]s) nonāk vietā, kur atrodas novērotājs. To mēra [[Zvaigžņlielums|zvaigžņlielumos]], apzīmē '''m'''.<br /> Jo [[debess ķermenis]] spožāks, jo mazāks tā [[zvaigžņlielums]]. Zvaigžņlielums atkarīgs ne tikai no tā, cik daudz [[gaisma]]s izstaro [[zvaigzne]], bet arī no attāluma līdz tai. Zvaigžņu dalīšana pēc to zvaigžņlielumiem sākas jau [[Hellēnisms|hellēnisma]] periodā, kad ar neapbruņotu aci redzamās zvaigznes tika iedalītas 6 zvaigžņlielumos. Spožākās zvaigznes noteica kā 1. zvaigžņlieluma (m = 1), bet pašas blāvākās zvaigznes kā 6. zvaigžņlieluma (m = 6). Šo metodi savā grāmatā „Almagest” bija aprakstījis [[Ptolemajs]]. Tiek uzskatīts, ka iedalījuma principu izdomājis sengrieķu [[astronoms]] [[Hiparhs]]. Šajā iedalījumā netika ņemta vērā [[Saule]].<br /> [[1856]]. gadā angļu astronoms Pogsons zvaigžņlielumu noteikšanas sistēmu formalizēja, nosakot, ka tipiska 1. zvaigžņlieluma zvaigzne ir zvaigzne, kura ir 100 reizes spožāka nekā tipiska 6. zvaigžņlieluma zvaigzne. Tādējādi, 1. zvaigžņlieluma zvaigzne ir 2,512 reizes spožāka nekā nākamā zvaigžņlieluma zvaigzne. Pogsona skala sākotnēji tika fiksēta, nosakot, ka [[Polārzvaigzne]]s zvaigžņlielums ir 2. Vēlāk astronomi konstatēja, ka tā ir [[maiņzvaigzne]] (spožums mainās) un tie pirmoreiz pievērsās [[Vega]]i kā atskaites zvaigznei, nosakot, ka Vega ir 0 zvaigžņlieluma zvaigzne.<br /> Mūsdienās vairs neaprobežojas tikai ar 6 zvaigžņlielumiem vai tikai ar [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]. Ļoti spožiem debess ķermeņiem ir piešķirts negatīvs zvaigžņlielums. Piemēram, [[Sīriuss|Sīriusa]] (spožākā redzamā zvaigzne, izņemot Sauli) redzamais spožums ir −1,47^m.<br /> Zvaigžņlielums tiek noteikts ne tikai zvaigznēm, bet arī [[Mēness|Mēnesim]], [[Saule]]i un [[Planēta|planētām]]. Pilnmēness redzamais spožums ir −12,6^m, Saulei −26,73^m. [[Habla kosmiskais teleskops]] [[Redzamā gaisma|redzamās gaismas]] diapazonā ir atradis 30. zvaigžņlieluma zvaigznes, [[Keka dubultteleskops]] ir atradis tikpat vājas zvaigznes [[Infrasarkanais starojums|infrasarkanajā diapazonā]]. {| class="wikitable" style="float: margin-left: 1em;" |+ Debess ķermeņu redzamais spožums |- ! Redzamais<br />spožums ! [[Debess ķermenis]] |- | −26,73 | [[Saule]] |- | −12,6 | Pilnmēness |- | −8,0 | [[Iridium pavadoņu uzliesmojums]] (maksimums) |- | −4,7 | Maksimālais [[Venera (planēta)|Veneras]] un [[SKS]] (kad tā atrodas [[Perigejs|perigejā]]<br /> un ir pilnībā [[Saule]]s apspīdēta) spožums |- | −3,9 | Vājākie objekti, kurus var redzēt dienas laikā ar neapbruņotu aci |- | −3,7 | Minimālais [[Venera (planēta)|Veneras]] spožums |- | −3,0 | Maksimālais [[Marss (planēta)|Marsa]] spožums |- | −2,8 | Maksimālais [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] spožums |- | −1,47 | [[Sīriuss]] (spožākā redzamā zvaigzne, bez [[Saule]]s) |- | −0,7 | [[Kanopuss]], otra spožākā zvaigzne |- | −0,24 | Maksimālais [[Saturns (planēta)|Saturna]] spožums |- | 0 | [[Vega]] |- | 3 | Vājākās zvaigznes, kuras var redzēt pilsētas apstākļos |- | 6,5 | Vājākās zvaigznes, kuras var redzēt ideālos apstākļos |- | 7,7 | Maksimālais [[Neptūns (planēta)|Neptūna]] spožums |- | 9,5 | Vājākie objekti, kurus var novērot ar [[Binoklis|binokli]] |- | 20 | Ar Baldones Šmita teleskopu redzamā vājākā zvaigzne |- | 30 | Vājākie objekti, kurus var novērot ar <br />[[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmisko teleskopu]] redzamajā gaismā |} Šie ir tikai aptuvenie lielumi [[Redzamā gaisma|redzamajā gaismā]] (reālie lielumi ir atkarīgi no [[frekvence]]s, kuru lieto) Tā kā saņemtās gaismas daudzums ir atkarīgs no [[Zemes atmosfēra]]s biezuma skata virzienā, tad redzamais spožums tiek normalizēts līdz vērtībai, kāda būtu, ja atmosfēras nebūtu. Zvaigžņlieluma noteikšanu sarežģī fakts, ka [[gaisma]] nav monohromatiska. Gaismas uztvērēja jūtīgums atšķiras atkarībā no gaismas viļņu garuma un veids, kādā tas atšķiras, ir atkarīgs no gaismas uztvērēja tipa. Lai mērījums būtu objektīvs, ir nepieciešams noteikt, kā ir iegūts zvaigžņlielums. Tam plaši tiek izmantota [[UBV sistēma]] (saīsinājumi no angļu valodas: U — ultraviolets, B — blue (zils), V — visual (redzams)) ar kuru zvaigžņlielums tiek noteikts trīs dažādos viļņu garumos: * U mēra 350 [[Nanometrs|nm]] (tuvu [[Ultravioletais starojums|ultravioletajai]] gaismai) * B ~435 [[Nanometrs|nm]] (zilās gaismas diapazons) * V ~555 [[Nanometrs|nm]] ([[redzamā gaisma|redzamās gaismas]] vidusdiapazons dienasgaismā) V frekvenču josla tika izvēlēta speciāliem mērķiem, tā palīdz iegūt zvaigžņlielumus, kādus redz pie gaismas pieradusi cilvēka [[acs]]. Ja debess ķermeņa redzamais spožums ir norādīts bez kādām atsaucēm, tad tiek uzskatīts, ka tas uzrādīts V frekvenču joslā.<br />Tā kā aukstākas zvaigznes, piemēram, [[Sarkanais milzis|sarkanie milži]] un [[sarkanie punduri]], izstaro mazāk enerģijas spektra zilajā un ultravioletajā daļā, to jauda [[UBV sistēma|UBV sistēmā]] bieži tiek nenovērtēta. L un T spektra klases zvaigznēm zvaigžņlielums ir lielāks par 100, jo tās izstaro ļoti maz redzamās gaismas, bet tām ir ļoti spēcīgs infrasarkanais starojums. == Skatīt arī == * [[Absolūtais spožums]] {{Astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Astronomija]] d4fqfetdwi8zy7xqe6bp13sku9shrlq 0 57236 4490676 4478774 2026-07-05T18:53:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490676 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jacopo da Pontormo - Deposizione.jpg‎|right|thumb|200px|Pontormo glezna "Noņemšana no krusta"]] '''Manierisms''' bija [[māksla]]s virziens, kas izveidojās [[Eiropa|Eiropā]] vēlīnās [[renesanse]]s periodā no 1515. gada līdz 17. gadsimta sākumam, kad to sāka aizstāt [[baroks]]. Manierismam bija raksturīgs stilistisks artistiskums un tieksme pēc vizuāliem efektiem. Termina nozīmē jēdziens "manierisms" radies 20. gadsimta pirmajā pusē, atvasināts no [[itāļu valoda]]s vārda ''maniera'' un tiek attiecināts uz Eiropas mākslu laika periodā no 1515. līdz 1610. gadam. Itāļu manierisms radās kā renesanses kultūras attīstības antagonisms. Radies šajā vidē, tas turpināja pastāvēt līdzās renesanses mākslas formas un satura stereotipiem, no kuriem manierisms ļoti daudz aizguva tieši stilistikas ziņā. Risinājās arī atgriezeniski procesi - manierisma elementi ieplūda vēlās renesanes mākslā. Liela nozīme manierisma uzplaukumā ir [[Jezuītu ordenis|jezuītiem]], kuri pievērsa uzmanību sakrāli virzītās mākslas atbalstīšanai un veicināšanai. == Apraksts == [[Attēls:Elgreco.christ.200pix.jpg‎|right|thumb|200px|El Greko glezna "Kristīšana"]] Būtiskas manierisma formālās pazīmes: kontraposts, pārspīlēti pagarinātu ķermeņa proporciju lietojums, neirotiska spriedze, formas elementu un virtuozas tehnikas prevalēšana pār ezoteriski ievirzīto saturu. Šāda radošā procesa motivācijas pavērsienu teorētiski apcerējuši Džovanni Paolo Lomanco un Federiko Cukaro - itāļu mākslinieki un teorētiķi: manierisms [[Renesanse]]s [[Neoplatonisms|neoplatonisma]] garā risina ideju un to objektivizācijas jautājumu, atzīstot, ka [[A priori un a posteriori|''a priori'']] idejas piemīt vienīgi [[Dievs|Dievam]], kurš domā un rada, bet cilvēkam tās dotas sarežģītā materiāli jutekliskā formā. Idejas vēl eksistē arī dabā, kur tās mājo bez apziņas, taču mākslinieks šajās attiecībās ir kā [[medijs]], kas domā, konstruē un materiāli pārrada savā jutekliskajā pieredzē apgūtās idejas, kuras, būdamas [[Dievs|Dieva]] dotas, rezultātā iemieso absolūtu formu. Manierisma pārstāvji apkārtējo pasauli centās uztvert nevis tās tiešamībā, bet gan pastarpināti, ar subjektīvi interpretētu tēlu sistēmu. Tajā ideālo formu un absolūto ideju vislabāk spēja izsacīt pārnestas nozīmes izteiksmes līdzekļi - alegorijas un simboli, - bet tā kā mākslinieka radošajā darbībā tika apšaubīta pati formas un idejas pilnības atspoguļojuma iespēja, praksē par pieļaujamām nācās atzīt dažādas idejas materializācijas metodes un absolūtās formas meklējumus. [[Florence|Florencē]] pēc 1520. gada un [[Venēcija|Venēcijā]] ap 1540. gadu - periodā, ko var uzskatīt par nosacītu [[Renesanse]]s norieta sākumu, - mākslā iezīmējās trīs tendences: * Vēlme formāli konservēt klasicistiskās tradīcijas, tiecoties saglabāt neskartus [[Renesanse]]s harmoniskos ideālus un humānistisko antīkās kultūras pētniecības garu. * Tieksme lauzt pastāvošus atzinumus, padziļinot klasiskā ideāla saturu, kas ieguva traģisku pretrunīgumu, dramatisku spriegumu, psiholoģisku daudzslāņainību un sarežģītu formālo izteiksmi. * Pretestība [[Renesanse]]s normatīvajai un uz absolūto patiesību pretendējošai estētikai, kura tika uztverta kā nedzīvs mērķis un tukšs ideāls. Manieristu formālā valoda veidojās izaicinoši subjektīvistiska saturā reliģiozas aizgrābtības scēnas mijās ar samākslotu un vēsu alegoriskumu. == Zināmākie manierisma pārstāvji kultūrā == [[Attēls:Jacopo Tintoretto - The Last Supper - WGA22649.jpg‎|right|thumb|200px|Tintoretto glezna "Svētais vakarēdiens"]] * mākslinieks Domeniko Teotokopuli, saukts par [[El Greko]] * mākslinieks Andreu del Sartro (''Andrea del Sarto'') * mākslinieks Daniels da Voltērs (''Danielle da Voltera'') * mākslinieks Pontormo (''Pantormo'') * mākslinieks Roso Fiorentino (''Rosso Fiorentino'') * arhitekts Džulio Romano (''Giulio Romano'') == Manierisms Latvijā == [[Attēls:Конвент Экка.JPG|thumb|200px|Ekes konvents Vecrīgā ar manierisma cilni.]] Līdz mūsdienām Latvijā ir saglabājušies nedaudzas manierisma stilam raksturīgas dažādu ēku fasāžu detaļas:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/media/uploads/dokumenti/petijumi/arhitekturas_stili_latvija.pdf |title=Jānis Krastiņš. Arhitektūras stili Latvijā |access-date={{dat|2017|07|20||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190922141102/https://mantojums.lv/media/uploads/dokumenti/petijumi/arhitekturas_stili_latvija.pdf }}</ref> * [[Bauskas ordeņa pils]] austrumu fasādes apdare (16.–17. gadsimts). * [[Neretas luterāņu baznīca]]s (1584–1593) astoņstūrainā torņa mūra augšējā daļa. Virs ieejas portāla ir edikula ar fon Efernu dzimtas ģerboņiem manierisma stilā. * [[Kuldīgas Svētās Katrīnas baznīca]]s (1655–1665) astoņstūraina torņa augšējā daļa. * [[Ekes konvents|Ekes konventa]] nama fasādē [[Skārņu iela (Rīga)|Skārņu ielā]] 22 Rīgā ar Ekes epitāfiju (1618) bijušajā [[Mazā ģilde|Mazās ģildes]] meistaru atraitņu patversmē. * Cilnis "Ādams un Ieva" (1575) ēkas Rīdzenes ielā 25 fasādē Rīgā. == Literatūra == * Freedburg, Sidney J. Painting in Italy, 1500-1600, 3rd edn. 1993, Yale, {{ISBN|0-300-05587-0}} * Smyth, Craig Hugh. Mannerism and Maniera, 1992, IRSA, Vienna, {{ISBN|3-900731-33-0}} * Franzsepp Würtenberger. Mannerism: The European Style of the Sixteenth Century. 1963 * Giuliano Briganti. Italian Mannerism. 1962 * Wylie Sypher, Four Stages of Renaissance Style: Transformations in Art and Literature, 1400-1700, 1955 * Liana de Girolami Cheney, ed, Readings in Italian Mannerism, with foreword by Craig Hugh Smyth (New York: Peter Lang, 1997,2004) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100507024226/http://www.liis.lv/kultvest/kultura/velren/teksts.htm Vēlīnā renesanse un manierisms] * [https://web.archive.org/web/20080510202539/http://www.televisual.net/uffizi/a_sarto.html Andreu del Sartro dzīve un darbi] (angļu val.) * [https://web.archive.org/web/20081023064534/http://www.televisual.net/uffizi/d_volter.html Daniela da Voltēra dzīve un darbi] (angļu val.) * [http://smallbay.ru/mannerism.html Manierisma glezniecības paraugu galerija internetā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080704051317/http://www.smallbay.ru/mannerism.html |date={{dat|2008|07|04||bez}} }} (krievu val.) {{autoritatīvā vadība}} {{Mākslas virzieni}} [[Kategorija:Manierisms| ]] [[Kategorija:Mākslas virzieni]] [[Kategorija:Arhitektūras stili]] [[Kategorija:Renesanse]] [[Kategorija:16. gadsimts]] ljd1qrlvfts0zcxo94v1n3hnr00scm2 0 57674 4490525 4416248 2026-07-05T14:01:20Z Tankists 100139 4490525 wikitext text/x-wiki {{Ģerboņa infokaste |nosaukums = Baltkrievijas Republikas ģerbonis |attēls = Coat of arms of Belarus (2020).svg |attēla_platums = 200 |vidējais = |vidējais_platums = |vidējais_paraksts= |mazais = |mazais_platums = |mazais_paraksts = |attēls2 = |attēls2_platums = |attēls2_paraksts = |attēls3 = |attēls3_platums = |attēls3_paraksts = |īpašnieks = [[Baltkrievija|Baltkrievijas Republika]] |ieviests = {{dat|1995|6|7||bez}} |pušķis = [[sarkanā zvaigzne]] |vainags = |vairogs = zemeslode, uzlecošā saule un Baltkrievijas kontūras karte |turētāji = [[kvieši]], [[āboliņi]] un [[sējas lini|lini]], kas ietīti valsts karoga krāsu lentē |pamatne = |devīze = ''Рэспубліка Беларусь''<br />(Baltkrievijas Republika) |ordeņi = |citi_elementi = |agr_versijas = |lietojums = }} '''Baltkrievijas Republikas Valsts ģerbonis''' ({{val|be|Дзяржаўны герб Рэспублікі Беларусь}}) ir [[Baltkrievija]]s valsts simbols. Ģerbonis pēc [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]] aizstāja vēsturisko ģerboni — Pahoņu. Ģerbonis veidots pēc [[Ivans Dubasovs|Ivana Dubasova]] 1950. gadā izstrādātā [[Baltkrievijas PSR]] ģerboņa. Lielākās izmaiņas ir komunistiskā āmura un sirpja aizstāšana ar Baltkrievijas kontūras karti, kā arī lente, kas ieskauj kviešus, āboliņus un linus, no Padomju Savienības karoga krāsām ir aizstāta ar [[Baltkrievijas karogs|Baltkrievijas karoga]] krāsām. 2020. gada februārī Baltkrievijas parlaments pieņēma izmaiņas ģerboņa izskatā, zemeslodi centrējot uz Baltkrieviju, tādējādi parādot, ka valsts ir vairāk Eiropā nekā Krievijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/less-russia-more-europe-on-belarus-s-new-symbol-to-be/30432963.html|title=Less Russia, More Europe On Belarus's New Symbol-To-Be|last=|first=|date=2020-02-13|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|language=en|archive-url=|archive-date=|access-date=2020-02-14}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://house.gov.by/ru/zakony-ru/view/ob-izmenenii-zakona-respubliki-belarus-o-gosudarstvennyx-simvolax-respubliki-belarus-861/|title=«Об изменении Закона Республики Беларусь «О государственных символах Республики Беларусь» {{!}} Законопроекты и Декреты, поступившие на рассмотрение в Палату представителей {{!}} Официальный сайт Палаты Представителей Национального собрания Республики Беларусь|website=house.gov.by|access-date=2020-02-14|archive-date=2020-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20200222170222/http://house.gov.by/ru/zakony-ru/view/ob-izmenenii-zakona-respubliki-belarus-o-gosudarstvennyx-simvolax-respubliki-belarus-861/}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200222170222/http://house.gov.by/ru/zakony-ru/view/ob-izmenenii-zakona-respubliki-belarus-o-gosudarstvennyx-simvolax-respubliki-belarus-861/ |date=2020-02-22 }}</ref> == Apraksts == [[Attēls:Belarus-Minsk-Coat of Arms of Belarus.jpg|thumb|Baltkrievijas ģerbonis uz ēkas fasādes Minskā]] === Izskats === Emblēmas vidū atrodas zaļa Baltkrievijas valsts kontūra, kas attēlota virs zelta saules stariem. Saule daļēji aizsegta ar zemeslodi, kas centrēta uz Baltkrieviju, ar sauszemi purpura krāsā un ūdeņiem zilā krāsā. Ģerboņa abās pusēs attēloti kvieši ar divu veidu ziediem. [[Āboliņi]] attēloti kreisajā pusē, bet labajā pusē attēloti [[sējas linu|linu]] ziedi. Ap kviešu kātiem apjozta lente [[Baltkrievijas karogs|Baltkrievijas karoga]] krāsās (sarkanā un zaļā). Lentes satiekas pie ģerboņa pamatnes, kur uz tās zeltā iegravēts nosaukums [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodā]] ''Рэспубліка Беларусь'' (Baltkrievijas Republika). Ģerboņa augšpusē attēlota piecstaru [[sarkanā zvaigzne]].<ref name="ByArms">President of the Republic of Belarus [http://president.gov.by/en/press10664.html Description of the National emblem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170216203116/http://president.gov.by/ru/simvolika_ru |date={{dat|2017|02|16||bez}} }}. Retrieved March 1, 2006.</ref> === Simbolisms === Elementi, kas veido valsts ģerboni, nav saistīti ar nekādu oficiālu simboliku. Par pamatu tagadējam Baltkrievijas ģerbonim tika izmantots [[Baltkrievijas PSR ģerbonis]], galvenā atšķirība starp abiem ir tā, ka Baltkrievijas PSR ģerbonī ir vairāk norāžu uz [[komunisms|komunismu]], kā, piemēram, komunistiskais [[sirpis un āmurs|sirpja un āmurs]] simbols, un tīra sarkana lente ar komunistiskajiem saukļiem, kas mūsdienu ģerbonī aizstāta ar valsts kontūru un Baltkrievijas karoga krāsas lenti, tomēr ģerboņa augšpusē joprojām ir attēlota komunisma [[sarkanā zvaigzne]]. === Likumdošana === [[Attēls:Пашпарт. Рэспубліка Беларусь. 2009. 1.jpg|thumb|Baltkrievijas ģerbonis valsts pilsoņa [[Baltkrievijas pase|pasē]] (2009)]] Pašreizējais likums, kas regulē Baltkrievijas ģerboņa izskatu un izmantošanu, tika pieņemts {{dat|2004|7|5||bez}}. Likuma Nr.301-3 3. nodaļas 9. pants sākas ar Baltkrievijas ģerboņa oficiālā zīmējuma aprakstu un regulē tā pareizu noformēšanu. Oficiāli ģerboni var attēlot pilnā krāsojumā, [[vienkrāsains attēls|vienkrāsaini]] vai izmantojot divas krāsas. 10. pants nosaka, ka valsts ģerbonim ir jābūt attēlotam noteiktās vietās, piemēram, [[Baltkrievijas prezidents|Baltkrievijas prezidenta]], [[Baltkrievijas Nacionālā sapulce|Baltkrievijas Nacionālās sapulces]], kā arī valsts un reģionālā līmeņa valdības birojos. Ģerboni tāpat var izmantot arī valdības izdotajos dokumentos, tostarp naudā, [[Baltkrievijas pase|pasēs]] un oficiālajās vēstuļu galviņās.<ref name = "law"/> Likums arī ierobežo ģerboņa izmantošanu citos kontekstos, piemēram, pilsētu vai apgabalu ģerboņos nedrīkst būt pilnībā vai daļēji izmantots valsts ģerbonis. Turklāt organizācijas, kas nav minētas likumā par valsts simboliem, var izmantot ģerboni tikai ar valsts dotu atļauju. Ģerboni drīkst izmantot gan ārzemnieki, gan Baltkrievijas pilsoņi, ja vien simbols tiek parādīts ar cieņu, tomēr pilsoņi nedrīkst izmantot valsts ģerboni uz vēstulēm vai [[vizītkarte|vizītkartēm]], ja viņi nav valdības aģenti.<ref name="law">Republic of Belarus Law No. 301-3 [http://www.pravo.by/webnpa/text.asp?RN=H10400301 Law of the National Symbols of the Republic of Belarus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150319085559/http://pravo.by/main.aspx?guid=3871&p0=H10400301&p2=%7BNRPA%7D |date={{dat|2015|03|19||bez}} }}. Retrieved March 1, 2006. {{ru ikona}}</ref> [[Attēls:Belarus jersey.jpg|thumb|100px|Baltkrievijas ģerbonis uz valsts ledus hokeja izlases krekla]] Papildus likumā uzskaitītajiem standarta pielietojumiem ģerboni izmanto arī dažādos citos apstākļos. Ģerbonis kopā valsts karogu tiek rādīts [[Baltkrievijas himna]]s videoklipā, kas regulāri tiek pārraidīts valsts [[televīzija]]s translēšanas sākumā un beigās. Vēl ģerboni attēlo uz vēlēšanu urnām un vēlēšanu kampaņās, ko izmanto valsts un pašvaldību vēlēšanās. Ģerboņi redzami arī Baltkrievijas robežposteņos.<ref name="border">State Border Troops Committee of the Republic of Belarus [http://gpk.gov.by/ru-border_patrol-history-heraldry/ Symbols of the Border Guard] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090204163055/http://gpk.gov.by/ru-border_patrol-history-heraldry/ |date={{dat|2009|02|04||bez}} }}. Retrieved 21 November 2006.</ref> == Vēsture == === Pahoņa === Vītis tika izmantots [[Lietuvas lielkņaziste]]s oficiālajā ģerbonī kopš 1366. gada, pēc tā kad to pirmo reizi izmantoja kā Lietuvas lielkņaza [[Aļģirds|Aļģirda]] ģerboni. Ģerboni turpināja lietot līdz 1795. gadam, kad Lietuvas lielkņazisti pievienoja [[Krievijas Impērija]]i, tomēr ģerbonis tika ievietots Impērijas ģerbonī.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www3.lrs.lt/home/w5_viewer/statiniai/seimu_istorija/w5_show-p_r=4056&p_d=49325&p_k=2.html |title=The Coat of Arms of Lithuania |accessdate=2008-10-29 |date=2006-01-10 |publisher=Seimas of the Republic of Lithuania }}</ref> Ideju par atgriešanos pie vēsturiskā valsts simbola savā dzejolī ''Пагоня'' izteica baltkrievu dzejnieks [[Maksims Bogdanovičs]]. Ģerbonis atkal tika izmantots 1918. gadā, kad neilgu laiku pastāvējušā [[Baltkrievijas Tautas Republika]] to izmantoja kā savu ģerboni.<ref>[https://www.britannica.com/place/Belarus ''Belarus | History, Flag, Map, Population, Capital, Language, & Facts'']. [[Encyclopædia Britannica]]. Belarus | History, Flag, Map, Population, Capital, Language, & Facts.</ref> Pahoņa (no {{val|be|Пагоня}} — 'pakaļdzīšanās') bija oficiālais valsts ģerbonis, kopš 1991. gada, kad Baltkrievija pasludināja sevi par neatkarīgu no [[Padomju Savienība]]s. Tā tika aizstāta ar pašreizējo ģerboni pēc pretrunīgi vērtētā [[1995. gada referendums Baltkrievijā|referenduma]], kas notika 1995. gadā. Pēc Baltkrievijas Republikas ģerboņa nomaiņas, opozīcijas grupas, piemēram, [[Baltkrievijas Tautas fronte]], ir izmantojušas Pahoņu kā daļu no savas partijas simboliem vai izmantojušas tās kā protesta formu pret Baltkrievijas prezidentu [[Aleksandrs Lukašenko|Aleksandru Lukašenko]].<ref name="pbnf">[http://pbnf.org/symvol.html Symbols of the Belarusian People's Front]. Retrieved 7 March 2006. {{webarchive |url=https://web.archive.org/web/20081228130854/http://pbnf.org/symvol.html |date=December 28, 2008 }}</ref> <gallery> Attēls:Pahonia - Пагоня, Grand Duchy of Lithuania COA (1575) cut.png|[[Lietuvas lielkņaziste]]s ģerbonis kopš 16. gadsimta Attēls:Herb Rzeczypospolitej Obojga Narodow.svg|Vitis kā daļa no [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s ģerboņa Attēls:Coat of arms of Vitebsk Governorate 1856.svg|Vitis kā daļa no [[Krievijas Impērija]]s [[Vitebskas guberņa]]s ģerboņa (kopš 1856. gada) Attēls:Coat of arms of Vilna Governorate 1878.svg|Vitis kā daļa no Krievijas Impērijas [[Viļņas guberņa]]s ģerboņa Attēls:Герб Княжества и области белорусские и литовские 1882.svg|Apvienotais Baltās Krievijas un Lietuvas provinču Krievijas Impērijā ģerbonis (1882) Attēls:Postcard BNR.jpg|Pahoņa kā [[Baltkrievijas Tautas Republika]]s ģerbonis (1918—pašlaik [trimdā]) Attēls:Герб БНР 1918.svg|Pahoņa kā Baltkrievijas Tautas Republikas ģerbonis (1918—pašlaik [trimdā]) Attēls:Stamp_pahonia_1918.svg|[[Baltkrievijas Tautas Republikas Rada]]s ģerbonis (1918—pašlaik [trimdā]) Attēls:Seal of Belarusian Central Council.svg|[[Baltkrievijas Centrālā Rada|Baltkrievijas Centrālās Radas]] zīmogs (1943–1944) Attēls:Coat of Arms of Belarus (1991).svg|Baltkrievijas ģerbonis (1991—1995) Attēls:Coat of Arms of Lithuania.svg|Pašreizējais [[Lietuvas ģerbonis]] (kopš 1992. gada) </gallery> === Baltkrievijas PSR ģerbonis === {{pamatraksts|Baltkrievijas PSR ģerbonis}} No 1920. gada līdz [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukumam]] 1991. gadā, [[Baltkrievijas PSR]] izmantoja emblēmas tipa ģerboni. Pirmā simbolika, ko izmantoja Padomju Baltkrievija, tika pieņemta 1919. gadā un tā līdzinājās Krievijas un Ukrainas republiku ģerboņiem. Ģerboņa centrālā daļa ir stilizēts sarkans vairogs, kurā redzama no pamatnes austoša zelta saule. Virs saules ir krustots zelta [[sirpis un āmurs]], kas simbolizē vienotību starp strādniekiem un zemniekiem. Virs āmura un sirpja melni burto Б.С.С.Р, apzīmējot republikas nosaukumu. БССР (BSSR) ir saīsinājums pilnam republikas nosaukumam ''Беларуская Савецкая Сацыялістычная Рэспубліка'' (Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika). Vairogu no sāniem ieskauj kvieši, kas saiet kopā pie tā pamatnes, un uz tās ir sarkana lente, kurā melnā krāsā baltkrievu valodā iegravēts Padomju Savienības valsts sauklis "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]".<ref name="sb1919">Heraldicum [http://www.hrono.ru/heraldicum/belarus/sovet.htm History of the Soviet Byelorussian emblem]. Retrieved November 3, 2006. {{ru ikona}}</ref> 1927. gadā šo ģerboni aizstāja ar jaunu, kam tika noņemts vairogs un pievienots vairāk teksts. Ģerboņa labajā pusē attēlotas [[ozols|ozola]] lapas, bet kreisajā — kvieši ar virsū novietotiem āboliņu ziediem. Ģerboņa vidū aiz Zemes profila aust saule. Virs saules novietots sirpis, āmurs un sarkanā zvaigzne. Ap kviešiem un ozollapām aptīta sarkana lente ar uzrakstiem "Visu zemju proletārieši, savienojaties!", kas uzrakstīti (no kreisās uz labo pusi) baltkrievu valodā, [[ivrits|ivritā]], [[poļu valoda|poļu]] un [[krievu valoda|krievu]] valodās. Б.С.С.Р iniciāļi attēloti pamatā, norādot republikas nosaukumu.<ref name="bssr">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.heraldicum.ru/belarus/index.htm |script-title=ru:Гербы БССР |accessdate=2010-04-28 |date=2003-12-16 |work=Геральдикум |publisher=Русский Центр флаговедения и геральдики}} {{ru ikona}}</ref> 1950. gadā ieviesa kārtējo ģerboņa redakciju. Uzsvars tika likts uz sakrustoto sirpi un āmuru, universālu komunistu simbolu, kas simbolizē strādnieku un zemnieku vienotību. Zem šī simbola aiz zemeslodes parādās saule. Visu ieskauj kvieši, kam pievienoti ziedi; [[āboliņi]] kreisajā pusē un [[sejas lini|lini]] labajā pusē. Ap kviešiem aptīta sarkana lente, kas atgādina komunistu kustības izmantoto [[sarkans karogs (politika)|sarkano karogu]]. Emblēmas pamatnē redzami БССР burti. Lentē attēlota frāze "Visu zemju proletārieši, savienojaties!". Kreisajā pusē iegravēts baltkrievu valodā, labajā pusē krievu valodā. Virs āmura un sirpja redzama komunisma sarkanā zvaigzne. 1950. gada redakciju projektēja PSRS Tautas mākslinieks [[Ivans Dubasovs]].<ref name="bssr"/> Baltkrievijas PSR Satversmes 119. pants definē ģerboņa izskatu.<ref>{{grāmatas atsauce | last = Anon | first = | authorlink = | coauthors = | title = Флаг и Герб СССР | publisher = | year = 1972 | location = Moscow | pages = 26 | url = | doi = | id = | isbn = }}</ref> <gallery> Attēls:Emblem of the Byelorussian Soviet Socialist Republic (1919–1920).svg|1920. gada ģerbonis Attēls:Герб БССР Змудинского.png|1924. gada ģerboņa projekts Attēls:Emblem of the Byelorussian SSR (1927).svg|Baltkrievijas PSR ģerbonis ar uzrakstu "Visu zemju proletārieši, savienojaties!" četrās valodās (1927–1937) Attēls:Emblem of the Byelorussian SSR (1926-1937).svg|Baltkrievijas PSR ģerbonis ar nelielām vizuālajām izmaiņām (1937–1938) Attēls:Emblem of the Byelorussian Soviet Socialist Republic (1938–1949).svg|Baltkrievijas PSR ģerbonis ar noņemtiem uzrakstiem ivritā un poļu valodā (1938–1949) Attēls:Emblem of the Byelorussian Soviet Socialist Republic (1949–1958).svg|Baltkrievijas PSR ģerbonis (1949—1958) Attēls:Emblem of the Byelorussian Soviet Socialist Republic (1958–1981).svg|Baltkrievijas PSR ģerbonis (1958–1981) Attēls:Emblem of the Byelorussian Soviet Socialist Republic (1981–1991).svg|Baltkrievijas PSR ģerboņa modifikācija (1981—1991) </gallery> === 1995. gada referendums === {{pamatraksts|1995. gada referendums Baltkrievijā}} {{dat|1995|5|14||bez}} visos Baltkrievijas reģionos notika referendums, kurā viens no četriem jautājumiem bija šāds: "Vai jūs atbalstāt jauno nacionālo simbolu ieviešanu?" Ar 64,7% vēlētāju aktivitāti jaunie valsts simboli tika apstiprināti ar koeficientu 3:1 (75,1% pret 24,9%). Referenduma norisi ļoti asi kritizēja opozīcija, tostarp arī formulējumu jautājumā par valsts simboliem.<ref name="byguide">Belarus Guide — National Symbols in Belarus: The Past and Present. Retrieved 5 August 2006.</ref> Pahoņas atbalstītāji arī kritizēja to, ka Pahoņas un agrākais [[Baltkrievijas karogs|balti sarkanbaltais karogs]] tika salīdzināti ar tiem, kurus izmantoja nacistu sadarbības spēki, propagandā, kas tika publicēta, gatavojoties balsojumam.<ref name="nazi">[http://www.belarusguide.com/as/history/pahonia.html#4 Belarus Guide — Pahonia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160419142403/http://www.belarusguide.com/as/history/pahonia.html#4 |date={{dat|2016|04|19||bez}} }}. Retrieved 7 March 2006.</ref> Tas tika salīdzināts ar balti sarkanbalto karogu un Pahoņu, ko izmantoja [[Baltkrievijas Centrālā Rada]], kas atradās nacistiskās Vācijas kontrolē. Aleksandrs Lukašenko apgalvoja, ka padomju iedvesmoto simbolu izvēle ir uzvara, it īpaši [[Vācijas—PSRS karš|Vācijas—PSRS kara]] veterāniem, sakot: "Mēs esam atdevuši jums tās valsts karogu, par kuru jūs cīnījāties. Mēs esam atgriezušies pie jūsu atmiņas un cilvēciskā lepnuma sajūtas."<ref name="luka">Belarus News and Analysis [http://www.data.minsk.by/belarusnews/052005/30.html Vitali Silitski — A Partisan Reality Show] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305052542/http://data.minsk.by/belarusnews/052005/30.html |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}. May 11, 2005. Retrieved 7 March 2006.</ref> <gallery> Attēls:Coat of arms of Belarus.svg|Baltkrievijas Republikas ģerbonis (1995—2012) Attēls:Coat of arms of Belarus (1995-2021).svg|Baltkrievijas Republikas ģerbonis (2012—2020) Attēls:Coat of arms of Belarus (official).svg|Baltkrievijas Republikas ģerbonis (2020—pašlaik) </gallery> == Skatīt arī == * [[Baltkrievijas PSR ģerbonis]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas ģerboņi}} [[Kategorija:Baltkrievijas nacionālie simboli]] [[Kategorija:Valstu ģerboņi]] ry2jomxha4s4fp9r8mn5v4gbfcaasrx 0 58839 4490783 4012789 2026-07-06T03:21:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490783 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} '''Mukoviscidoze''' jeb '''cistiskā fibroze''' ir monogēna iedzimta [[slimība]]. Tā iedzimst aptuveni 0,04% cilvēku.<ref>[http://priede.bf.lu.lv/grozs/Mikrobiologijas/BiotehIII/Vecie%20materiāli/P_Pumpens_Genu_ter.ppt Studiju materiāli Bioloģijas fakultātes studentiem]{{Novecojusi saite}}</ref> Cistiskā fibroze ir ģenētiska slimība, kas skar dažādu iekšējo orgānu [[epitēlijs|epitēlija]] eksokrīnos dziedzerus. Slimība skar dažādus ķermeņa orgānus, galvenokārt [[plaušas]], [[zarnas]], [[aknas]], [[aizkuņģa dziedzeris|aizkuņģa dziedzeri]]. Viens no pirmajiem simptomiem, kas tika aprakstīts medicīniskajā literatūrā ir [[Aizkuņģa dziedzeris|aizkuņģa dziedzerī]] veidojošās [[cista]]s, kas noved pie [[fibroze]]s. Šo slimības izpausmi pētīja [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] pediatre Dorotija Andersēna (''Dorothy Hansine Andersen 1901-1963'') — no tās ir cēlies nosaukums cistiskā fibroze<ref>Andersen DH (1938). "Cystic fibrosis of the pancreas and its relation to celiac disease: a clinical and pathological study". Am J Dis Child 56: 344–399.</ref>, kaut arī vēlāk izrādījās, ka tā nav ne vienīgā, ne pati smagākā slimības pazīme. Terminu 'mukoviscidoze' ieviesa [[Bostona]]s ārsts Sidnejs Farbers (''Sydney Farber'') 1943. gadā. Slimība neietekmē cilvēka [[intelekts|intelektuālo]] attīstību. == Epidemioloģija == Cistiskā fibroze ir visizplatītākā no smagajām mantotām ģenētiskām slimībām eiropiešu [[populācija|populācijā]] <ref>{{cite web|url=http://www.orpha.net/consor/cgi-bin/OC_Exp.php?lng=FR&Expert=586 |title=Orphanet: Mucoviscidose |publisher=Orpha.net |date=1970-01-01 |accessdate=2015-10-28}}</ref>. Tās vidējā izplatība ir 1 gadījums uz 3 500 jaundzimušajiem gadā, no kuriem veselo slimības nēsātāju (heterozigoto) attiecība ir 1/25<ref>{{cite web|url=http://www.jle.com/fr/revues/medecine/mtp/e-docs/00/04/11/F7/article.md |title=John Libbey Eurotext - Médecine thérapeutique / Pédiatrie - Génétique de la mucoviscidose |publisher=Jle.com |date=2005-05-31 |accessdate=2015-10-28}}</ref>. Slimo gan sievietes, gan vīrieši. Slimības izplatība ir daudz zemāka [[Āzija]]s zemēs un [[Āfrika]]s kontinentā. == Cēloņi == Slimības pamatā ir patoloģiski izmainītais CFTR (angl. ''Cystic fibrosis transmembrane conductance regulator'') gēns, kas atrodas septītās [[hromosoma]]s q31.2 reģiona 7q31.2 fragmentā. Izmainītais gēns ir recesīvs. Slimība tiek pārmantota autosomāli recesīvā ceļā. Bojātā gēna iedarbība izpaužas tikai, ja katrs no vecākiem ir tā nesējs. * Bērns saslimst tad, kad viņš saņem divus CF gēnus no abiem vecākiem - pa vienam no katra (varbūtība 25%). * Bērns nesaslimst, ja viņš saņem vienu CF gēnu, bet otru normālu. Šajā gadījumā viņš kļūst savukārt par slimības nesēju (varbūtība 50%). Ja kādam no viņa brāļiem vai māsām neparādās slimība, nekādas aizdomas par pārmantošanas potenciālo draudu nevar rasties. * Pastāv variants, ka bērns vispār nepārmanto CF gēnu ne no viena no vecākiem (varbūtība 25%). Šajā gadījumā tālākas pārmantošanas risks vairs nepastāv. Ģimenei, kurā pirmajam bērnam ir diagnosticēta slimība, ir iespēja griezties pēc ģenētiskās konsultācijas specializētas diagnostikas centrā lai veiktu pirmsdzemdību jeb pirmsimplantācijas [[ģenētiskā diagnostika|ģenētisko diagnostiku]] nākamajiem bērniem<ref name="CFParents" />. [[1985]]. gadā tika atklāts [[gēns]], kas izraisa šo slimību<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.genemedresearch.ox.ac.uk/cysticfibrosis/discovery.html |title=Knowlton et al., 1985; White et al., 1985; |access-date={{dat|2014|03|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130328075133/http://www.genemedresearch.ox.ac.uk/cysticfibrosis/discovery.html |archivedate={{dat|2013|03|28||bez}} }}</ref><ref>[http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1684123/pdf/ajhg00148-0042.pdf Tsui et al., 1986;]</ref>. == Simptomi == [[Attēls:ClubbingFingers1.jpg|thumb|left|Bungvālīšu pirksti]] [[Attēls:Atelectasia1.jpg|thumb|left|Labās plaušas atelektāze rentgenogrammā]] Cistiskās fibrozes smagums ir atkarīgs no CFTR gēna mutācijas veida, kā arī no ārējiem faktoriem un kopējā organisma stāvokļa. Katram cilvēkam tas būs atšķirīgs. Dažiem izcelsies elpceļu iekaisuma simptomātika, citiem zarnu trakta traucējumi, citiem atkal ir novērojama jauktā forma. Slimība sāk izpausties [[zīdainis|zīdaiņa]] vecumā un agrā bērnībā, un progresē visā turpmākajā slimnieka dzīves laikā. Vislielāko mirstību izraisa patoloģiskie procesi elpceļos un no tiem izrietošs hroniskais iekaisums, kas noved pie [[elpošanas mazspēja]]s. Klasiskā slimības aina iekļauj sevī elpceļu iekaisumu (hroniskais bronhīts), gremošanas trakta nepietiekamību un augšanas aizturi. Jaundzimušajiem viens no raksturīgākajiem simptomiem ir [[zarnu nosprostojums]] ar [[mekonijs|mekoniju]] - mekonija korķa sindroms jeb "mekonija ileuss". Pacientiem ir novērojams [[hronisks]] klepus ar krēpām, atkārtotas elpceļu infekcijas – [[bronhīts]], [[pneimonija]] ar sekojošām [[bronhektāze|bronhektāzēm]] un [[bronhiolīts]] ar sekojošu [[obliterācija|obliterāciju]], [[atelektāze]]s, sāpes krūtīs, izmaiņas krūšu kurvja [[rentgenogramma|rentgenogrammā]]. Slimības paasinājuma laikā [[temperatūra]] var būt normāla vai paaugstināta — līdz 38°. [[Remisija]]s laikā simptomi pilnīgi nepazūd. Slimība bieži tiek diagnosticēta kā [[astma]] vai [[alerģija]], jo simptomi tās atgādina. Ar laiku daudziem slimniekiem attīstās krūšu kurvja deformācija, bungvālīšu pirksti<ref>{{cite web |url=http://www.fizioterapeitiem.lv/index.php/fizioterapeitiem/jaunumi/raksti/108-raksti-2010-23-aprila-seminars |title=Informācija par Latvijas Fizioterapeitu asociācijas 2010. gada 23. aprīļa semināru |publisher=Fizioterapeitiem.lv |date= |accessdate=2015-10-28 |archive-date=2016-03-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160310005107/http://www.fizioterapeitiem.lv/index.php/fizioterapeitiem/jaunumi/raksti/108-raksti-2010-23-aprila-seminars }}</ref>. No barošanās traucējumiem ir novērojami: caureja, aizcietējumi, [[zarnas|zarnu]] [[stenoze]], aizkuņģa dziedzera nepietiekamība, taukos šķīstošo [[vitamīni|vitamīnu]] deficīts un tā rezultātā izteikts svara deficīts. Retos gadījumos citu simptomu skaitā ir novērojams K vitamīna deficīta izraisītais [[asinsrece]]s traucējums, kas ārēji izpaužas ar neizskaidrojamu hematomu (zilumu) parādīšanos, nobrāzumu un brūču pastiprinātu asiņošanu, asins recēšanas laika pagarināšanos<ref>{{en icon}} http://www.pediatricsconsultantlive.com/login?referrer=http%3A//www.pediatricsconsultantlive.com%2Funexplained-bruising-weighing-pros-and-cons-possible-causes{{Novecojusi saite}}</ref>. == Diagnostika == Aizdomas par mukoviscidozi rodas uz simptomu kopuma un to hroniskā rakstura pamata, kā arī rentgenogrammā novērojamām izmaiņām plaušās. [[Sāls]] zaudēšanas sindroms ir viena no raksturīgām pazīmēm analīzēs. Viens no pirmajiem rādītājiem, pēc kā tiek diagnosticēta slimība, ir sviedru sāļums ([[nātrijs|nātrija]] līmenis) - to nosaka medicīnas laboratorijā veiktais [[sviedri|sviedru]] tests. Ja bērniem līdz 6 mēnešu vecuma nātrija līmenis ir: * mazāks par vai vienāds ar 29 m[[Mols|mol]]/[[Litrs|l]] = mukoviscidozes varbūtība novērtējama kā gandrīz neiespējama * 30 - 59 mmol/l = mukoviscidozes varbūtība novērtējama kā iespējama * lielāks par vai vienāds ar 60 mmol/l = mukoviscidozes varbūtība novērtējama kā ļoti iespējama<ref name="cff.org">{{cite web |url=http://www.cff.org/AboutCF/Testing/SweatTest/ |title=Sweat Test &#124; CF Foundation |publisher=Cff.org |date= |accessdate=2015-10-28 |archive-date=2015-07-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150720072435/http://www.cff.org/AboutCF/Testing/SweatTest/ }}</ref> Ja bērniem virs 6 mēnešu vecuma jeb pieaugušajiem nātrija līmenis ir: * mazāks par vai vienāds ar 39 mmol/l = mukoviscidozes varbūtība novērtējama kā gandrīz neiespējama * 40 - 59 mmol/l = mukoviscidozes varbūtība novērtējama kā iespējama * lielāks par vai vienāds ar 60 mmol/l = mukoviscidozes varbūtība novērtējama kā ļoti iespējama<ref name="cff.org"/> Galīgo diagnozi var uzstādīt, tikai veicot [[asins]] ģenētisko analīzi, kas atklāj slimībai raksturīgo mutāciju<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.carabin.fr/~telech/cours/DCEM%202/gyneco/mucoviscidose.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|04|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130228135905/http://www.carabin.fr/~telech/cours/DCEM%202/gyneco/mucoviscidose.pdf |archivedate={{dat|2013|02|28||bez}} }}</ref>. Diagnostika jāveic pēc iespējas ātrāk, ja vien ir mazākās aizdomas, jo slimības skartajam bērnam ir kritiski svarīgi uzsākt [[profilakse|profilaksi]], negaidot, kamēr izmaiņas elpceļos paliek neatgriezeniskas<ref>{{cite web |author=Māmiņu klubs 7. novembris 2012 00:00 |url=http://www.maminuklubs.lv/bebitis/kapec-reta-slimiba-ir-tik-reta-kadas-mammas-stasts-90131/ |title=Kāpēc retā slimība ir tik reta? Kādas mammas stāsts - Bēbītis - Māmiņu klubs |publisher=Maminuklubs.lv |date= |accessdate=2015-10-28 |archive-date=2016-03-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305002658/http://www.maminuklubs.lv/bebitis/kapec-reta-slimiba-ir-tik-reta-kadas-mammas-stasts-90131/ }}</ref>. ==Ārstēšana== Kā jebkura hroniska slimība mukoviscidoze prasa veikt dažādus terapeitiskus pasākumus tās paasinājumu un remisiju periodos visas slimnieka dzīves laikā. Infekciju ārstēšanai ir regulāri jālieto ārsta izrakstītās [[antibiotikas]] [[tablete|tabletēs]] vai [[inhalācija|inhalācijās]]. Dažreiz antibiotiku [[injekcija|injekciju]] kursa iziešanai ir nepieciešama uzturēšanās slimnīcā. Inhalācijās arī lieto krēpas šķīdinošus līdzekļus. [[Vakcinācija]]i oportūnisko slimību profilaksē ir liela nozīme, it īpaši potei pret [[masalas|masalām]], pret ko mukoviscidozes slimnieki ir īpaši jutīgi<ref name="CFParents" />. Slimnieka uzturs jāpapildina ar mākslīgiem aizkuņģa dziedzera [[fermenti]]em, kas iztrūkst mukoviscidozes gadījumā. Tos uzņem visas dzīves garumā pirms katras maltītes izņemot augļus, augļu sulas un ūdeni. Ja nepieciešams, organisma sāls līmeņa sabalansēšanai var lietot sāls tabletes, ko izraksta ārsts. Nekādi ēdieni nav aizliegti, bet bērnam jāsaņem [[kalorija|kaloriju]] ziņā bagāta sabalansēta diēta ar augstu [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] un [[taukvielas|tauku]] saturu<ref name="CFParents" />. Tikko slimnieka stāvoklis to pieļauj, būtu ieteicams uzsākt kustību terapiju. Nodarbošanās ar sportu arī ir labvēlīga<ref name="CFParents" />. Viens no svarīgākiem pasākumiem pie mukoviscidozes ir ikdienas [[klepus|atklepošanas]] seansi. Tiem ir gan ārstnieciska, gan profilaktiska nozīme. To mērķis ir iztīrīt no elpceļiem tos nosprostojošās biezās [[gļotas]] un ierobežot [[infekcija]]s attīstību. Atklepošanas tehniku apgūst pie ārsta [[fizioterapija|fizioterapeita]]. Tāpat vecākiem bērnu jāierosina nekautrēties klepot sabiedriskās vietās, jo no tā, ka viņš klepu neapspiež, ir tieši atkarīgs bērna plaušu stāvoklis. Mājās jāpieturas pie noteikta seansu ritma: pirmais - no rīta, tikko pēc pamošanās, otrs - pēc skolas vai pirms gulēt iešanas. Vecākiem savukārt jāiegaumē, ka tikai viņu disciplīna šajā jomā spēs iemācīt bērnam dotās procedūras svarīguma apzināšanos un pašdisciplīnu tās izpildīšanā vēlāk. Tāpēc ir jāpieņem kā likumu no paša sākuma, ka ikdienā nevar būt neviena iegansta, lai aizbildinātu fizioterapijas seansa atlikšanu<ref name="CFParents" />. [[Psihologs|Psiholoģiskā]] palīdzība var būt nepieciešama visai ģimenei, lai samierinātos ar diagnozi un vēlāk ar dzīves veidu, ko uzspiež slimība<ref name="CFParents" />. Dažiem šo atbalstu sniedz arī [[reliģija]] un [[lūgšana]]<ref name="CFParents" />. == Atsauces un piezīmes == {{Atsauces|refs= <ref name="CFParents">{{Tīmekļa atsauce|url=http://cf.eqascheme.org/content/files/public/doc/leaflet/leaflet_latvia.pdf|title=Informatīvs Materiāls Pacientiem ar Cistisko Fibrozi (Mukoviscidozi) un Viņu Vecākiem|publisher=Department Human Genetics University of Leuven, Belgium pēc European Community Concerted Action for Cystic Fibrosis (ECCACF) iniciatīvas|accessdate={{dat|2014|7|21||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305063241/http://cf.eqascheme.org/content/files/public/doc/leaflet/leaflet_latvia.pdf}}</ref> }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slimības]] [[Kategorija:Ģenētiskās slimības]] [[Kategorija:Elpceļu slimības]] 3394pb8y5v0cfp39apswiwnad7d33yk 0 60090 4490642 4401309 2026-07-05T18:18:47Z DaceX 96827 4490642 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Sirocco_full_length_portrait.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Psittaciformes | kārta_lv = Papagaiļveidīgie | virsdzimta = Strigopoidea | virsdzimta_lv = Jaunzēlandes papagaiļi | dzimta = Strigopidae | dzimta_lv = Jaunzēlandes papagaiļi | ģints = Strigops | ģints_lv = Kakapo | suga = S. habroptilus | suga_lv = Kakapo | binomial = Strigops habroptilus <small>([[George Robert Gray|Gray]], 1845) | kategorijas = nē | sinonīmi = *''Strigops habroptila'' }} '''Kakapo''' (''Strigops habroptilus'') ir nelidojošs [[Jaunzēlandes papagaiļi|Jaunzēlandes papagaiļu dzimta]]s (''Strigopidae'') putns, kurš dzīvo tikai [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. Tā ir vienīgā suga '''kakapo ģintī''' (''Strigops''). Ģeogrāfisko variāciju nav.<ref name=world>[https://www.worldbirdnames.org/bow/parrots/ World Bird Names: Parrots, cockatoos, 2018]</ref> Kakapo ir viens no apdraudētākajiem papagaiļiem pasaulē. Mūsdienās tā populācijā ir apmēram 209 pieauguši īpatņi.<ref name=recov/> == Etimoloģija == [[Attēls:New_Zealand_Kakapo_Felix.jpg|thumb|left|200px|Pēc ārējā izskata kakapo mazliet atgādina pūci, tādēļ to dažreiz dēvē par pūčpapagaili]] [[Maoru valoda|Maoru valodā]] ''kākāpō'' nozīmē "nakts papagailis": ''kākā'' ("papagailis") un ''pō'' ("nakts").<ref name=par>[https://cdn.auckland.ac.nz/assets/press/all-books/pdfs/2013/Birds-of-NZ-sample-pages.pdf Birds of New Zealand: The Parrots]</ref> Kā jau nosaukums norāda, kakapo ir aktīvs [[nakts]] laikā. Pēc ārējā izskata kakapo mazliet atgādina [[pūčveidīgie|pūci]], tādēļ to dažreiz dēvē arī par '''pūčpapagaili'''. Uz līdzību ar pūci norāda arī sugas [[latīņu valoda|latīniskais]] nosaukums — ''strigos'' ("pūce") un ''opsis'' ("seja").<ref name=par/> == Izplatība == Kakapo vēl 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīts visā Jaunzēlandē un sastopams Ziemeļsalā, Dienvidsalā un Stjuarta salā. Līdz 1977. gadam populācija strauji samazinājās, un tika pieņemts lēmums atlikušos putnus pārvietot uz piekrastes salām, kas ir brīvas no [[plēsēji]]em. Laikā no 1980. līdz 1992. gadam savvaļā noķertos putnus aizveda uz divām nelielām saliņām ― Enkoru un Kodfišu. 1994. gadā zināmais pūčpapagaiļu skaits bija kritiski mazs, atlikušajiem 47 putniem draudēja iznīcība. Pateicoties Jaunzēlandes Dabas un vēstures aizsardzības departamenta īstenotajam sugas saglabāšanas plānam, turpmākajos 20 gados putnu skaits trīskāršojās. Mūsdienās dabiskajā izplatības areālā šī suga, visticamāk, ir izmirusi un sastopama daļējos savvaļas apstākļos trīs nelielās, no plēsējiem brīvās salās Jaunzēlandes Dienvidsalas piekrastē — Enkorā, Kodfišā un Mazajā Barjeru salā (''Little Barrier'') Hauraki līcī, kur to ligzdošana tiek uzraudzīta.<ref name=birdlife>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/kakapo-strigops-habroptila/text www.birdlife.org] Skatīts: 13.04.2021.</ref><ref name=ilustr>Lielo papagaili lolo un lutina // Ilustrētā Zinātne Nr.5/2012 (78) 44.-49. lpp. ISSN 1691-256X</ref> == Izskats un īpašības == Kakapo ir liels, tukls un spēcīgs papagailis. Ķermeņa garums ir 58—64 cm, [[spārnu plētums]] 84—91 cm, svars 0,95—4 kg. [[tēviņš|Tēviņi]] ir lielāki nekā [[mātīte]]s. Vidējais svars tēviņam 2 kg, mātītei 1,5 kg.<ref name=par/><ref name=higins>Higgins, P. J. (1999). Handbook of Australian, New Zealand and Antarctic Birds. Volume 4: Parrots to Dollarbird. Melbourne: Oxford University Press. {{ISBN|0-19-553071-3}}.</ref><ref>Cameron, M. (2012). Parrots: The animal answer guide. JHU Press.</ref> Kakapo ir smagākais no visiem [[papagaiļi]]em pasaulē, vidēji par 400 g smagāks nekā lielākais no lidojošajiem papagaiļiem — [[hiacinšu ara]] (''Anodorhynchus hyacinthinus'').<ref>CRC Handbook of Avian Body Masses, 2nd Edition by John B. Dunning Jr. (Editor). CRC Press (2008), {{ISBN|978-1-4200-6444-5}}.</ref> === Anatomiskās izmaiņas === [[Attēls:Kakapo_(Strigops_habroptila)-6.jpg|thumb|220px|Kakapo ir liels un tukls papagailis]] [[Attēls:Kākāpō_head.jpg|thumb|220px|Kakapo knābi ieskauj spalviņas, kas atgādina ūsas]] Kakapo ir nelidojošs papagailis ar relatīvi īsiem [[spārni]]em, salīdzinot ar tā lielo ķermeni. Kakapo krūšukaulam nav ķīļa (''crista sterni''), pie kura piestiprināti putnu lidošanai nepieciešamie [[muskuļi]]. Spārnus tas izmanto vienīgi planēšanai un līdzsvara noturēšanai, kāpelējot pa koku zariem. Atšķirībā no daudziem citiem uz zemes dzīvojošiem putniem, kakapo spēj uzkrāt lielas [[tauki|tauku]] rezerves.<ref name=natur>{{Tīmekļa atsauce |url=http://notornis.osnz.org.nz/system/files/Notornis_53_1_3.pdf |title=A parrot apart: the natural history of the kakapo (Strigops habroptilus), and the context of its conservation management |access-date={{dat|2018|12|05||bez}} |archive-date={{dat|2013|02|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130209211019/http://notornis.osnz.org.nz/system/files/Notornis_53_1_3.pdf }}</ref> === Apspalvojums === Tā kā [[spalva|spalvām]] nav jānes lidošanas slodze, tās ir ļoti mīkstas. Šī īpašība ir norādīta sugas latīniskajā nosaukumā ''habroptilus'' (''habros'' ― 'mīksts' un ''ptilon'' ― 'spalva'). Muguras spalvu krāsa ir [[zaļā krāsa|sūnu zaļa]] ar melnu vai tumši brūnu rakstu, krūtis un sāni dzeltenzaļi ar [[dzeltenā krāsa|dzeltenām]] svītriņām. Vēders, kakls, seja un zemaste dzeltenīgi ar gaiši zaļām svītriņām un vāji izteiktiem pelēkbrūniem plankumiem. Spārni klāti dzeltenīgām svītrām. Kopumā katram īpatnim krāsu tonis ir ļoti individuāls, var būt putni, kas izskatās gandrīz dzelteni vai arī pelēkzaļi. Ļoti bieži astes spalvu gali ir nodiluši, jo staigājot tiek vilkti pa zemi.<ref name=par/><ref name=natur/> === Seja, knābis, kājas === Kakapo ir raksturīgs sejas spalvu disks, līdzīgs pūcēm. Masīvais [[knābis]] pie pamatnes apaudzis ar brūnām, ļoti jutīgām spalviņām, kas atgādina ūsas un, iespējams, tumsā kalpo kā taustes orgāni.<ref name=ilustr/><ref name=natur/> Knābja [[krāsa]] katram īpatnim var būt atšķirīga, visbiežāk tas ir ziloņkaula krāsā, bet samērā bieži augšējā daļa ir pelēkzila. [[Acs|Acis]] tumši brūnas, spēcīgās [[kāja]]s un lielās zigodaktilās (divi vidējie pirksti vērsti uz priekšu, malējie uz aizmuguri) [[pēda]]s pelēkas. Garie nagi piemēroti, lai rāptos koku zaros.<ref name=par/><ref name=natur/> Šādi grāmatā "Ķengurēna ceļš" kakapo apraksta [[Džeralds Darels]]: "''Kakapo mēdz dēvēt par pūčpapagaili, un šis nosaukums viņam labi piedien... Kakapo ir liels putns — lielāks par [[pūčveidīgie|plīvurpūci]], apspalvojums viņam ir skaistā, dūmakaini pelēkzaļā krāsā ar melniem punktiņiem. Viņa "seja" ir plakana un plata kā pūcei, no tās jums lūkojas pretī divas ļoti lielas, tumšas acis''". === Mātīte un tēviņš === Mātīti un tēviņu ir viegli atšķirt vienu no otra. Mātītei ir šaurāka un mazāk velvēta [[galva]], šaurāks un līdz ar to proporcionāli garāks knābis, mazāks nāsu paugurs, slaidākas un rozīgākas kājas. Tā kā mātīte kopumā ir mazāka, tās [[aste]] proporcionāli garāka. Apspalvojuma krāsa abiem dzimumiem līdzīga, bet mātītēm tā ir mazāk dzeltena.<ref name=par/> === Mazuļi un jaunie putni === Kakapo mazuļus sedz pelēcīgi baltas [[spalva|dūnas]], caur tām var viegli saskatīt sārto [[āda|ādu]]. Jaunie putni pieauguša putna apspalvojumu iegūst apmēram 70 dienu vecumā. Kopumā tas ir pelēcīgāks, ar melniem raibumiem, dzeltenā krāsa apspalvojumā ir ļoti nedaudz. Tos no pieaugušajiem putniem var atšķirt arī pēc daudz īsākās astes, spārniem un knābja. Ap acīm jaunajiem putniem ir īsu spalviņu gredzens, kas atgādina skropstas.<ref name=natur/> === Kakapo maņas === Tā kā kakapo ir aktīvs [[nakts]] laikā, tam ir vairākas īpašības, kas ļauj orientēties tumsā. Atšķirībā no daudziem citiem putniem, tam ir ļoti labi attīstīta [[oža]].<ref name=hage>Hagelin, Julie C. (January 2004). "Observations on the olfactory ability of the kakapo Strigops habroptilus, the critically endangered parrot of New Zealand". Ibis. 146 (1): 161–164. doi:10.1111/j.1474-919X.2004.00212.x</ref> Par to liecina lielais [[ožas sīpoliņš]] (''Bulbus olfactorius'').<ref name=hage/> Viena no kakapo īpatnībām ir tā īpašā, spēcīgā zemes [[smarža]], kuru daži pētnieki salīdzina ar pelējuma smaržu.<ref>[http://www.bioone.org/doi/full/10.1642/0004-8038%282007%29124%5B741%3ABOAOCS%5D2.0.CO%3B2 Bird Odors and Other Chemical Substances]</ref> Iespējams, smaržai ir nozīme savstarpējā saziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://guides.library.harvard.edu/Smell/Birds |title=Other Smelly Birds |access-date={{dat|2018|12|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180425005858/https://guides.library.harvard.edu/Smell/Birds |archivedate={{dat|2018|04|25||bez}} }}</ref> Kakapo spēj labi [[redze|redzēt]] gan tumsā, gan krēslas stundās. [[Acs]] uzbūve ir līdzīga citiem nakts putniem, bet tai piemīt arī īpašības, kuras raksturīgas dienas putniem. Kakapo acs izmērs un forma iekļaujas citu papagaiļu diapazonā, bet ir tuvu arī nakts putniem. Naktī aktīvajiem dzīvniekiem acs radzenes diametrs ir lielāks nekā acs ābola garums. Radzene nodrošina gaismas staru savākšanu, bet acs ābola garums ietekmē redzes asumu. Spriežot pēc acu formas, kakapo ir plašāks [[gaisma]]s jutības diapazons nekā dienas putniem, bet tā redzes asums ir vājāks. Šīs īpašības pastiprina tīklenes uzbūve ― uz tās atrodas daudz fotoreceptoru, kas ļauj saskatīt priekšmetus vājā apgaismojumā, bet ar sliktu izšķirtspēju. Acu novietojums tuvāk knābim palielina binokulārās redzes lauku.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3157909/ Anatomical Specializations for Nocturnality in a Critically Endangered Parrot, the Kakapo (Strigops habroptilus)]</ref> === Ģenētika === Tā kā kakapo suga gandrīz piedzīvoja izmiršanu — populācija bija sarukusi līdz 47 īpatņiem —, tad mūsdienu populācijai ir ļoti zems [[ģenētika|ģenētiskās]] dažādības līmenis un to apdraud tuvradnieciskā krustošanās. Tas izpaužas zemajā spējā pretoties [[slimība|slimībām]] un pieaugušo īpatņu neauglībā. 40% kakapo olas ir neapaugļotas.<ref>[https://www.nzgeo.com/stories/decoding-kakapo/ Decoding Kākāpō]</ref> 2015. gadā tika uzsākts projekts ''Kākāpō125+'', kura mērķis ir noskaidrot visu dzīvo īpatņu genomus. Nosaukumā minētais skaitlis 125 attiecas uz papagaiļu skaitu projekta sākšanas laikā. Pēc putnu radniecības pakāpes noteikšanas iegūtos datus paredzēts izmantot mākslīgās apaugļošanas vadīšanai, lai risinātu sugas atveseļošanas galvenos jautājumus ― neauglību un slimības.<ref name=recov/> == Dzīves vide == [[Attēls:Kakapohist.svg|thumb|220px|Kakapo vēsturiskā izplatība {{legend|#44a844|Maksimālā izplatība kopš 1840}} {{legend|#ced362|[[Fosilijas]]}}]] Pirms Jaunzēlandē ieradās cilvēki kakapo bija plaši izplatīts abās galvenajās Jaunzēlandes salās ([[Dienvidsala|Dienvidsalā]] un [[Ziemeļsala|Ziemeļsalā]]), kā arī, iespējams, [[Stjuarta sala|Stjuarta salā]], lai gan [[fosilija]]s šajā salā līdz šim nav atrastas.<ref>Wood, Jamie R. (2016). "Spatial distribution of late Holocene bird bones in the Mason Bay dune system, Stewart Island, New Zealand". Journal of the Royal Society of New Zealand. 46 (2): 103–116. doi:10.1080/03036758.2016.1149497. ISSN 0303-6758</ref> Kakapo kādreiz dzīvoja visdažādākājos [[biotops|biotopos]], ieskaitot mitras, ciņainas [[pļava]]s, [[krūmājs|krūmājus]] un jūras [[piekraste|piekrasti]]. Tas mājoja arī [[mežs|mežos]], galvenokārt [[podokarpu dzimta|podokarpu]] mežos (piemēram, [[rimu]] (''Dacrydium cupressinum''), [[matai]] (''Prumnopitys taxifolia'') un [[totara|totaru]] (''Podocarpus totara'') mežos), arī [[dienvidskābarži|dienvidskābaržu]], [[tava|tavu]] (''Beilschmiedia tawa'') un [[dienvidrāta|dienvidrātu]] (''Metrosideros umbellata'') mežos. [[Fjordlenda]]s auglīgās trūdzemes nogāzes, kurās sastopama liela augļus ražojošu [[augi|augu]] dažādība (piemēram, [[maoru makomako]] (''Aristotelia serrata''), [[avenes|aveņu]] (''Rubus'') un [[tutu krūmi|tutu]] (''Coriaria'') krūmi), ieguva nosaukumu "kakapo dārzi".<ref>Johnson, P. N. (1975). "Vegetation associated with kakapo (Strigops habroptilus Gray) in Sinbad Gully, Fiordland, New Zealand". New Zealand Journal of Botany. 14 (2): 151–159. doi:10.1080/0028825x.1976.10428889</ref> Kopumā kakapo nav īpašu prasību pret dzīves vidi, tas spēj pielāgoties jebkādiem apstākļiem.<ref name=natur/> Kakapo lieliski jutās gan sausajā un karstajā [[Ziemeļsala]]s klimatā, gan aukstajās Fjordlendas reģiona [[kalns|kalnu]] ziemās. Fosilijas norāda, ka vislabprātāk tas apmetās [[platlapju meži|platlapju koku]], kalnu dienvidskābaržu, vai totaru mežos ar maigām ziemām un biežām lietavām.<ref>[https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0006320717305554?via%3Dihub Using fossil records to inform reintroduction of the kakapo as a refugee species]</ref> Līdz ar aktīvu sugas aizsardzības pasākumu ieviešanu, visi kakapo tika pārvietoti un mūsdienās dzīvo salās, kurās nav plēsēju. Tie bez problēmām piemērojās jaunajai dzīves videi un barības resursiem. == Uzvedība == [[Attēls:Kakapo_Trevor_feeding_on_poroporo_fruit.jpg|thumb|220px|Kakapo ir izteikts augēdājs un barojas tikai ar augu izcelsmes barību]] [[Attēls:Kakapo_Sirocco_1.jpg|thumb|220px|Kakapo ir aktīvs nakts laikā]] Kakapo ir vienpatis un katram īpatnim ir sava mājas teritorija. Papagailis ir aktīvs krēslā un naktī.<ref name=foods>[https://newzealandecology.org/nzje/1599.pdf The foods of kakapo on Stewart Island as determined from their feeding sign]</ref> Lielāko daļu laika pavada zemajā paaugā, kurā iemin takas. Ar smaržu iezīmē savu teritoriju, kuru pamet vienīgi, dodoties [[riests|riestot]] vai baroties. Lūkojoties no augšas, viņa dzīvesvieta liekas viscaur celiņu šķērsota. Dienā slēpjas [[koks|koku]] dobumos un klinšu plaisās vai ierokas kritušās [[lapas|lapās]]. Sūnu zaļās spalvas palīdz saplūst ar apkārtni — zaļām [[paparžaugi|papardēm]] un ar [[sūnas|sūnu]] apaugušiem koka stumbriem. Ja putns jūtas apdraudēts, tas sastingst un vēl labāk maskējas meža augājā. Šis paradums nespēj pasargāt no plēsīgajiem zīdītājiem, kuri savu medījumu atrod ar ožas palīdzību. Lai gan kakapo nespēj lidot, tas veikli rāpjas kokā un var sasniegt pat visaugstāko koku galotnes. Ar ļoti spēcīgajām kājām putns stingri turas pie [[stumbrs|stumbra]] un zariem. Izplešot spārnus, kakapo saglabā līdzsvaru rāpšanās laikā un izmanto tos kā izpletņus lēkšanai no zara uz zaru. Ja lēciena leņķis ir mazāks par 45°, tad lēciens var sasniegt vairākus metrus,<ref name=natur/> bet no augsta zara kakapo spēj planēt līdz 100 metriem. Uz zemes gaita ir gāzelīga, tomēr kakapo ir izturīgs soļotājs un spēj noiet vairākus kilometrus.<ref name=higins/> Piemēram, mātīte ligzdošanas laikā katru nakti mēro aptuveni 1 km uz barošanās vietu un pēc tam atpakaļ uz ligzdu, bet tēviņš pārošanās sezonas laikā noiet apmēram 5 km no savas teritorijas līdz riesta vietai.<ref>Best, H. A.; Powlesland, R. G. (1985). Kakapo. Dunedin: John McIndoe and New Zealand Wildlife Service.</ref> Kakapo ir ļoti neliela krūšu muskuļu masa, salīdzinot ar pārējo ķermeni, — 3,3%. Tas nespēj ar šādiem vāji attīstītiem muskuļiem sevi pacelt spārnos. Salīdzinot ar lidojošajiem [[putni]]em, lielais papagailis spēj izdzīvot ar nelielu barības daudzumu, turklāt ar zemas kvalitātes barību, jo netērē daudz enerģijas.<ref name=diet>{{Tīmekļa atsauce |url=http://notornis.osnz.org.nz/system/files/Notornis_53_1_37.pdf |title=Habitat and diet of kakapo (Strigops habroptilis) in the Esperance Valley, Fiordland, New Zealand |access-date={{dat|2018|12|07||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190812162453/https://notornis.osnz.org.nz/system/files/Notornis_53_1_37.pdf }}</ref> Kakapo ir rotaļīgi un ziņkārīgi papagaiļi. Jaunie putni mēdz imitēt tuvcīņas un ļoti bieži viens no pretiniekiem satver otra putna [[kakls|kaklu]] un tur zem sava zoda.<ref>[http://digitalcommons.unl.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1031&context=bioscibehavior Social play in kakapo (Strigops habroptilus) with comparisons to kea (Nestor notabilis) and kaka (Nestor meridionalis)]</ref> Kakapo labprāt tuvojas cilvēkiem un kontaktē ar tiem. Katram īpatnim ir savs raksturs, daži putni ir izteiktas personības.<ref name=recov>[https://www.doc.govt.nz/kakapo-recovery Kākāpō Recovery]</ref> Tomēr, lai arī kakapo ir draudzīgi ar cilvēkiem, tie nav sabiedriski putni. == Barība == Atšķirībā no lielākās daļas putnu, kakapo ir izteikts augēdājs.<ref name=diet/> Barojas ar dažādām [[oga|ogām]], [[sēkla|sēklām]] un lapām, labprāt ēd dažādas saknītes, kuras izrok ar knābi. No zāles kumšķa vai lapas izmeklē tikai mīkstās un sulīgās daļas, aiz sevis atstājot pusmēness formas augu šķiedru kamoliņus, kurus sauc par kakapo "ganīšanās zīmēm". Ēdienkarti papildina papardes, sūnas, [[sēne]]s, [[rieksts|rieksti]], [[sēkla]]s.<ref name=diet/> == Vairošanās == [[Attēls:Kakapo_egg_hatching.jpg|thumb|220px|Kakapo ola]] [[Attēls:Kakapo_chicks.jpg|thumb|220px|Kakapo mazuļus sedz pelēcīgi baltas dūnas]] [[Attēls:Strigops habroptilus 1.jpg|thumb|220px|Gadu jauns kakapo]] [[Attēls:Stephen_Bragg_with_kakapo_chicks.jpg|thumb|220px|Kakapo jaunie putni]] Kakapo ir vienīgā papagaiļu suga pasaulē, kurai raksturīga vairāku putnu pulcēšanās riesta vietā.<ref name=linds>Lindsey, Terrence; Morris, Rod (2000). Collins Field Guide to New Zealand Wildlife. HarperCollins New Zealand. {{ISBN|978-1-86950-300-0}}.</ref> Tēviņi pulcējas katru gadu vienā un tai pašā vietā, kur viens ar otru sacenšas, lai pievērstu mātītes uzmanību. Kakapo neveido pārus, tie tikai tiekas riesta vietā un sapārojas.<ref>Merton, D. V. (1976). Conservation of the kakapo: a progress report. In Proc. Science in Nat. Parks. National Parks Authority, Wellington, N.Z. National Parks Series No. 6: 139–148.</ref> === Riesti === Sapārošanās vidēji notiek ik pēc 3—5 gadiem, laikā, kad nogatavojas [[rimu]] augļi. Lai mātītes varētu dēt olas un audzināt mazuļus, tām ir jāpalielina ķermeņa masa, uzkrājot līdz kilogramam tauku. Tas ir iespējams tikai augļu koku ražas gados.<ref name=ilustr/> Pārošanās gados tēviņi sapulcējas un katru nakti kopīgi rada zemas frekvences (zem 100 [[herci|Hz]]), dunošus saucienus, kas ilgst 6—8 stundas, apmēram 3—4 mēnešu garumā.<ref name=par/><ref name=higins/> Visu šo laiku tēviņi riesta vietu neatstāj, kļūstot apmēram uz pusi vājāki. Pulcēšanās laukums ir apmēram 50 m platumā. No tēviņa dzīves teritorijas tas var atrasties pat 5 km attālumā, un ceļu uz riestu tēviņš paveic ejot. Ierodoties riesta teritorijā, katrs tēviņš vēlas ieņemt labāko vietu. Tie cenšas viens otru ietekmēt un iebiedēt, sabožot spalvas, izplešot spārnus, atverot knābi un izplešot nagus, vienlaicīgi skaļi ķērcot un rūcot. Reizēm izceļas savstarpējas tuvcīņas, kurās tie var viens otru savainot un pat nogalināt.<ref>Clout, M. N.; Merton, D. V. (1998). "Saving the kakapo: The conservation of the world's most peculiar parrot". Bird Conservation International. 8 (3): 281–295. doi:10.1017/S0959270900001933</ref> Kad vieta ieņemta, katrs tēviņš iekārto savu dejas vietu, nomīņā [[zālaugi|zāli]] un cītīgi novāc visus traucēkļus. Pēc tam kakapo izkašņā vairākas bedrītes, kuru dziļums ir 10 cm, bet diametrs ir 40—50 cm, tik liels, lai putns tur varētu ievietoties.<ref name=linds/> Bedrītes parasti atrodas blakus kādam akmenim, klints sienai, krasta kraujai vai koka stumbram, lai blakus esošie objekti atstarotu papagaiļa riesta saucienus.<ref name=morris>Merton, D. V.; Morris, R. B.; Atkinson, I. A. (1984). "Lek behaviour in a parrot: the kakapo Strigops habroptilus of New Zealand". Ibis. 126 (3): 277–283. doi:10.1111/j.1474-919X.1984.tb00250.x.</ref> Toties pati bedrīte kalpo kā skaņas pastiprinātājs un rezonētājs.<ref name=linds/> Visas tēviņu bedrītes savieno celiņu tīkls, kurš arī tiek rūpīgi attīrīts no kritalām.<ref name=morris/> Naktī kakapo staigā ap savām bedrītēm un sauc mātīti, raidot skaņas visos virzienos. Ducināšana uzsākas klusām un pamazām pieņemas spēkā, tā kā tiek piepūsts krūšu kurvja dobums, radot arvien skaļākus burkšķus. Jo putns spēcīgāk piepūšas, jo skaņa kļūst skaļāka.<ref name=higins/> Pēc apmēram 20 skaļiem dūcieniem seko augstas [[frekvence]]s metāliska skaņa, kas atgādina ķēdes žvadzoņu.<ref name=recov/> Pēc tam tēviņš uz mirkli izslienas, pēc īsas pauzes tas atkal noliec galvu un piepūš krūšu kurvi, raidot rūcienu sēriju. Ducināšana dzirdama vismaz kilometra attālumā, bet, ja ir vējš, tad 5 km attālumā.<ref name=morris/> Šī vilināšana ilgst vairākas stundas, līdz parādās mātīte. Arī viņai no savas mājas teritorijas jānoiet vairāki kilometri, līdz tiek sasniegta riesta vieta. Tā izvēlas partneri, kurš viņas prāt viskvalitatīvāk izpilda riesta deju. Līdzko mātīte ieiet kāda tēviņa teritorijā, tas gāzelējoties tuvojas, vienlaicīgi klabinot knābi.<ref name=natur/> Pārošanās norit apmēram 40 minūtes vai ilgāk.<ref>Ballance, Alison (2018). Kākāpō: rescued from the brink of extinction (2nd revised ed.). Nelson, New Zealand: Potton and Burton. {{ISBN|9781877517273}}.</ref> Pēc sapārošanās mātīte atgriežas savā mājas teritorijā, bet tēviņš turpina saukt citas mātītes. === Ligzdošana === Pēc pārošanās, laikā no janvāra beigām līdz marta vidum, mātīte koka dobumā, uz zemes zem sedzošiem augiem, vai iedobē starp koka saknēm veido [[ligzda|ligzdu]] kā platformu, kraujot to no pieejamiem materiāliem, no pūkām un smalkiem zariņiem. Dējumā ir 1—4 baltas [[olas]]. Inkubācijas periods ilgst 25—30 dienas, perē un par mazuļiem rūpējas tikai mātīte. Pa dienu mātīte ligzdu neatstāj, bet naktī dodas baroties. Šajā laikā plēsēji mēdz izēst perēkli vai mazuļus. Reizēm bez mātes siltuma [[embrijs]] olā iet bojā nosalstot. Mazuļi izšķiļoties ir bezpalīdzīgi, segti ar dūnām. Jaunie putni ligzdu atstāj 10—12 nedēļu vecumā. Šajā laikā tie jau ir samērā patstāvīgi, un māte tos tikai reizēm piebaro, līdz jaunie papagaiļi sasniedz 6 mēnešu vecumu.<ref name=par/><ref>Cockrem, J. F. (2002). "Reproductive biology and conservation of the endangered kakapo (Strigops habroptilus) in New Zealand". Avian and Poultry Biology Reviews. 13 (3): 139–144. doi:10.3184/147020602783698548</ref> === Dzīves ilgums un dzimumbriedums === Kakapo ir ilgdzīvotāji. To dzīves ilgums ir apmēram 60 (± 20) gadi. Tēviņi dzimumbriedumu sasniedz 5 gadu vecumā, mātītes ― parasti ap 9 gadu vecumu, lai gan novērojumi liecina, ka dažas mātītes sāk ligzdot arī 4 vai 5 gadu vecumā.<ref name=higins/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://notornis.osnz.org.nz/system/files/Notornis_53_1_27.pdf |title=Breeding biology of kakapo (Strigops habroptilus) on offshore island sanctuaries, 1990-2002 |access-date={{dat|2018|12|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190525044232/http://notornis.osnz.org.nz/system/files/Notornis_53_1_27.pdf }}</ref> No mātītes veselības stāvokļa un barošanās ir atkarīgs tās mazuļu dzimums. Ja mātīte ir spēcīga, veselīga, no olām lielākoties izšķiļas tēviņi. Līdz ar to kakapo vairojoties nebrīvē, kur papagaiļi saņem augstvērtīgu uzturu, izšķiļas ļoti maz mātītes. Tādējādi sugu uzturēt nebrīvē ir gandrīz neiespējami, jo ir nelīdzsvarots dzimumu sadalījums.<ref name=natur/><ref>[https://www.nature.com/articles/419265a Science, sex and the kakapo]</ref> == Aizsardzība == Pirms [[maori|maoru]] ierašanās ap 1280. gadu, kakapo bija plaši izplatīts visā Jaunzēlandē. Līdz ar pirmajiem ieceļotājiem salās nonāca [[žurkas]] un [[suns|suņi]], kas iznīcināja kakapo mazuļus. Arī iezemieši medīja un ēda šos putnus, bet no skaistajām spalvām darināja apmetņus. Šāds apmetnis liecināja par bagātību un augstu stāvokli sabiedrībā. Kakapo likteni XIX un XX gadsimtā izšķīra eiropiešu ievestie [[kaķis|kaķi]], [[Meža sesks|seski]], [[sermulis|sermuļi]], [[zebiekste]]s. Pret plēsējiem bija neaizsargāti gan pieaugušie putni, gan viņu mazuļi un olas. Vienlaikus sākās mežu iznīcināšana, un papagaiļi zaudēja savu dabisko vidi. Izzušanu paātrināja sugas lēnais vairošanās cikls. Pūčpapagailis ligzdo reizi 3—5 gados, kad ir pieejams bagātīgs barības avots. Putnēni uzturas ligzdā trīs mēnešus. Ja ligzdai kāds tuvojas, viņi skaļi čiepst, tā piesaistot svešinieku uzmanību un kļūstot par vieglu laupījumu plēsējiem. Pirmie aizsardzības pasākumi tika veikti jau 1891. gadā, taču tie bija neveiksmīgi.<ref>Hill, S.; Hill, J. 1987. Richard Henry of Resolution Island. Dunedin, John McIndoe.</ref> [[Ziemeļsala|Ziemeļsalā]] suga izzuda ap 1920. gadu. 50. gados kakapo bija sastopams tikai dažos [[Dienvidsala]]s kalnu apgabalos un [[Stjuarta (sala)|Stjuarta salā]]. 1977. gadā šajā salā bija ap 200 putnu, taču drīzumā kaķi iznīcināja pusi no populācijas. Tā kā nebija iespējams atbrīvoties no kaķiem tik lielā salā, atlikušos pūčpapagaiļus pārveda uz mazākām, no plēsējiem un žurkām brīvām salām.<ref name=recov/> Sugas atjaunošanas plāns ietver arī mātīšu mākslīgu piebarošanu, lai palielinātu kakapo perēšanas biežumu. Kad mātītei ir izdevies izdēt olas vai izperēt mazuļus, ligzdas tuvumā tiek novietota infrasarkano staru kamera, kas ļauj kontrolēt notiekošo ligzdā. Lai olas vai mazuļi nenosaltu, kamēr mātīte devusies baroties, novērotāji tos apsilda ar nelieliem termostatiem. Dažreiz nepieredzējuši putni neprot pienācīgi rūpēties par savu perējumu, tādā gadījumā olas vai mazuļi tiek pārvietoti uz citu mātīšu ligzdām vai arī ņemti cilvēku aprūpē. Pateicoties cilvēku pūlēm, cāļu izdzīvošana ir palielinājusies no 29% neaizsargātās ligzdās līdz 75% aizsargātās. Kaut gan pūčpapagaiļu skaits un dzīves ilgums pieaug, vēl ir pāragri uzskatīt, ka sugas pastāvēšana ir izglābta. Nepieciešams izveidot vismaz vienu pašpietiekamu populāciju, kas spēj pastāvēt bez cilvēku palīdzības. Liels risks arī šobrīd esošās populācijas izdzīvošanai tikai dažās nelielās salās, tāpēc biologi ir sameklējuši vēl citas no plēsējiem brīvas salas pie Jaunzēlandes krastiem, lai tur iekārtotu mītnes vietas apdraudētajai papagaiļu sugai.<ref name=ilustr/> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * The complete encyclopedia of birds and birds migration. Christopher M. Perrins & Jonathan Elphick. Marshall edition, 2003. {{ISBN|0-7858-1667-4}} == Ārējās saites == * [http://www.iucnredlist.org/details/22685245/0 Kakapo, [[BirdLife International]], ''[[Sarkanā grāmata]]''] * [https://www.youtube.com/watch?v=hV6-oNRSqCk The Strangest Parrot in the World | Modern Dinosaurs] * [https://a-z-animals.com/animals/kakapo/ A-Z Animals: Kakapo] * [http://ipp.lv/node/640 Jaunzēlandes pūčpapagailis - kakapo (Strigops habroptilus)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200925002845/http://ipp.lv/node/640 |date={{dat|2020|09|25||bez}} }} * [https://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dzive/44406837_foto-papagailis-pasaule-nak-unikala-veida Papagailis pasaulē nāk unikālā veidā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunzēlandes papagaiļu dzimta]] [[Kategorija:Jaunzēlandes putni]] [[Kategorija:Nelidojošie putni]] 58gtxi8e49iowd2p5vnfzp0c4qa8dkp 0 60109 4490634 4175801 2026-07-05T18:12:58Z DaceX 96827 4490634 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Komodo dragon Varanus komodoensis Ragunan Zoo 2.JPG | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Reptilia | klase_lv = Rāpuļi | kārta = Squamata | kārta_lv = Zvīņrāpuļi | infrakārta=Anguimorpha | infrakārta_lv = Glodeņveidīgie | dzimta = Varanidae | dzimta_lv = Varānu dzimta | ģints = Varanus | ģints_lv = Varāni | suga = V. komodoensis | suga_lv = Komodo varāns | izplatība = [[Attēls:Komodo dragon distribution.gif|250px]] {{legend|red|Teritorijas, kuras kādreiz apdzīvoja komodo varāns}} {{legend|green|Mūsdienu izplatības areāls}} | binomial = Varanus komodoensis <small>([[Peter Ouwens|Ouwens]], 1912)</small> | kategorijas = nē }} '''Komodo varāns''' (''Varanus komodoensis''), ko mēdz saukt arī par '''Komodo pūķi''', ir liela [[varānu dzimta]]s (''Varanidae'') ķirzaka, kas mājo [[Indonēzija]]s [[Mazās Zunda salas|Mazajās Zundu salās]]: [[Rinča]]s, [[Floresa]]s, [[Gili Motana]]s, [[Padara]]s un [[Komodo]] salās.<ref name=adw>{{Tīmekļa atsauce |url=http://animaldiversity.ummz.umich.edu/accounts/Varanus_komodoensis/ |title=ADW: Varanus komodoensis |access-date={{dat|2013|06|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130612050423/http://animaldiversity.ummz.umich.edu/accounts/Varanus_komodoensis/ |archivedate={{dat|2013|06|12||bez}} }}</ref> Komodo varāns ir [[Indonēzija]]s [[Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums|nacionālais dzīvnieks]]. Komodo varāns ir lielākā mūsdienās dzīvojošā ķirzaka, kuras ķermeņa garums var sasniegt 3 [[metrs|m]], bet svars 70 [[kilograms|kg]].<ref name=inf>{{Tīmekļa atsauce |url=http://dragon-komodo.com/ |title=Komodo dragon Facts and Information |access-date={{dat|2019|04|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180803034354/http://dragon-komodo.com/ |archivedate={{dat|2018|08|03||bez}} }}</ref> Parasti lielo augumu pamato ar [[salu gigantisms|salu gigantismu]] (evolucionāras izmaiņas, kas ir saistītas ar salas vidi), tā kā Komodo varāns ir vienīgais plēsējs salās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pnas.org/content/98/25/14518.long |title=Dinosaurs, dragons, and dwarfs: The evolution of maximal body size |access-date={{dat|2013|06|15||bez}} |archive-date={{dat|2013|01|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130109094835/http://www.pnas.org/content/98/25/14518.long }}</ref> Tomēr, pamatojoties uz jaunākajiem atklājumiem, [[zinātnieki]] uzskata, ka Komodo varāna lielo augumu var izskaidrot arī ar faktu, ka šī suga ir līdz mūsdienām izdzīvojis relikts, kas pārstāv liela auguma varānveidīgu ķirzaku populāciju, kas reiz mājoja visā [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Austrālija|Austrāļijā]]. Šīs populācijas lielākā daļa izmira [[pleistocēns|pleistocēnā]] līdz ar pārējo [[megafauna|megafaunu]].<ref name=ncb>[http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2748693/ Dragon's Paradise Lost: Palaeobiogeography, Evolution and Extinction of the Largest-Ever Terrestrial Lizards (Varanidae)]</ref> Komodo varānam ļoti līdzīga 3,8 miljonus gadu veca varāna [[fosilija]]s atrastas Austrālijā. Zinātnieki uzskata, ka Indonēzijas mazajās salās varāniem izdevās saglabāties cauri gadu miljoniem.<ref name=ncb/> Komodo varānus rietumu pasaule atklāja [[1910]]. gadā, kad Komodo salas tuvumā jūrā avarēja neliela lidmašīna. Tās pilots aizpeldēja līdz salai, uz kuras tas ieraudzīja Komodo varānus. 1912. gadā salā ieradās pirmā zinātnieku ekspedīcija, daži eksemplāri tika arī noķerti.<ref name=inf/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Komodo Varan.jpg|thumb|left|220px|Komodo varānam ir samērā plats un noapaļots purns]] [[Attēls:Komodo dragon skin.jpg|thumb|left|220px|Katrai ādas zvīņai ir neliels, ass izaugums]] Komodo varāns ir liela, masīvi veidota [[zvīņrāpuļi|ķirzaka]]. Tam ir garš kakls ar 9 kakla [[skriemeļi]]em, kājas ir spēcīgas ar gariem nagiem, kas piemēroti rakšanai, [[aste]] muskuļota.<ref name=adw/> [[tēviņš|Tēviņi]] aug lielāki nekā [[mātīte]]s, bet citu [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģisku]] atšķirību starp dzimumiem nav.<ref name=adw/> Pieaudzis indivīds savvaļā parasti sver 70 [[kilograms|kilogramus]], bet, dzīvojot nebrīvē, tas var svērt vairāk.<ref name=bur/> Saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] pieaudzis Komodo varāna tēviņš var svērt 70–91 kg un tā ķermeņa garums var būt 2,59 m, bet mātītes svars var būt 68–73 kg, garums — 2,29 m.<ref>Wood, Gerald (1983). The Guinness Book of Animal Facts and Feats. {{ISBN|978-0-85112-235-9}}.</ref> Lielākais savvaļā datētais Komodo varāns ir bijis 3,13 m garš un svēris 166 kg (svēršanas brīdī varāns bija tikko paēdis un [[kuņģis]] bija pilns ar nesagremotu barību).<ref name=amer>[http://www.scientificamerican.com/article.cfm?id=the-komodo-dragon Scientific American: The Komodo Dragon]</ref> Pieaudzis varāns ir vienkrāsaini brūns vai pelēkbrūns, bet jaunie varāni ir zaļgani ar dzeltenām un melnām joslām.<ref name=adw/> Tā purna daļa ir samērā plata un noapaļota. Varānam ir 60 asi [[zobi]], kas katrs ir apmēram 2,5 cm garš. Tā [[siekalas]] vienmēr ir nedaudz iekrāsotas ar [[asinis|asinīm]], jo zobus gandrīz pilnībā sedz smaganu audi. Ēšanas laikā smaganas tiek nepārtraukti savainotas.<ref name=tara>Tara Darling (Illustrator). Komodo Dragon: On Location (Darling, Kathy. on Location.). Lothrop, Lee and Shepard Books. {{ISBN|0-688-13777-6}}.</ref> Kopumā tas veido ideālu vidi dažādām [[baktērija|baktērijām]], kas dzīvo Komodo varāna [[mute|mutē]].<ref name=sing>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.szgdocent.org/resource/rr/c-komodo.htm |title=Singapoore Zoo: Komodo Dragon |access-date={{dat|2006|11|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20061127173608/http://www.szgdocent.org/resource/rr/c-komodo.htm |archivedate={{dat|2006|11|27||bez}} }}</ref> Tam ir arī gara, dziļi šķelta [[mēle]]. Āda varānam ir asa un raupja, jo no apkārtējās vides to aizsargā dzelkšņainas zvīņas. Katra no tām satur sīku dzelksnīti - kauliņu, ko sauc par [[osteoderma|osteodermu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://library.sandiegozoo.org/factsheets/komodo_dragon/komodo.htm#4 |title=Dragon Fact Sheet |access-date={{dat|2013|06|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100117100540/http://library.sandiegozoo.org/factsheets/komodo_dragon/komodo.htm#4#4 |archivedate={{dat|2010|01|17||bez}} }}</ref> Līdz ar to Komodo varāns nekad nav kļuvis par modes upuri, jo tā asā āda nav piemērota somiņām un kurpēm. === Maņas === [[Attēls:Komodo dragon with tongue.jpg|thumb|240px|Ar mēli Komodo varāns uztver smaržu feromonus]] [[Attēls:Komodo Dragon 2.jpg|thumb|240px|Karstā laikā Komodo varāns labprāt peldas]] [[Attēls:KomodoDragon-SingaporeZoo-20080625.jpg|thumb|240px|Dienas laikā Komodo varānam patīk izvēlēties ēnainu atpūtas vietu, no kuras var pārskatīt apkārtni]] Komodo varānam, lai gan uz [[galva]]s ir redzamas ausu atveres, nav īpaši laba [[dzirde]]. Tas dzird tikai [[skaņa]]s 400—2000 [[Hz]] diapazonā.<ref name=amer/> Ilgu laiku valdīja uzskats, ka tas ir kurls, bet pētījumos noskaidrojās, ka varāns reaģē uz svilpieniem, skaļiem kliedzieniem un paceltu balsi. Tā spēju dzirdēt nejauši atklāja kāds [[Londona]]s zoodārza kopējs, kas iemācīja varānu nākt baroties, atsaucoties uz svilpienu.<ref name=badg>David Badger; photography by John Netherton (2002). Lizards: A Natural History of Some Uncommon Creatures, Extraordinary Chameleons, Iguanas, Geckos, and More. Stillwater, MN: Voyageur Press. pp. 32, 52, 78, 81, 84, 140–145, 151. {{ISBN|0-89658-520-4}}.</ref> Arī [[redze]] tam ir ierobežota, Komodo varāns spēj saskatīt tikai kustīgus objektus,<ref name=bbc>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/nature/animals/features/336feature1.shtml |title=BBC: Komodo Dragon |access-date={{dat|2005|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20050321094818/http://www.bbc.co.uk/nature/animals/features/336feature1.shtml |archivedate={{dat|2005|03|21||bez}} }}</ref> toties krāsainus un līdz 300 metriem tālu. Tumsā tas redz ļoti vāji.<ref name=smit>[http://nationalzoo.si.edu/Animals/ReptilesAmphibians/Facts/FactSheets/Komododragon.cfm Smithsonian Zoo: The Komodo dragon]</ref> Komodo varāna [[oža]]s spēja ir apbrīnojama. Atšķirībā no [[zīdītāji]]em tas [[smarža]]s noteikšanai izmanto speciālos [[vomeronazālais orgāns|vomeronazālos orgānus]] jeb Jakobsona orgānus, kas atrodas mutes [[Aukslējas|aukslējās]]. Smaržu noteikšanā liela nozīme ir garajai [[mēle]]i, kuru Komodo varāns ik pa laikam šauda laukā, lai uzķertu smaržu [[feromoni|feromonus]]. Uzķertie feromoni tiek nogādāti uz Jakobsona orgāniem.<ref name=bbc/> Izmantojot vēju un grozot galvu no vienas puses uz otru, šaudot mēli, varāns, kamēr soļo, nepārtraukti pārbauda [[gaiss|gaisu]]. Tas spēj saost maitu 4—9,5 km attālumā.<ref name=smit/> Rīkles pašā galā tam ir arī dažas garšas kārpiņas.<ref name=sing/> Dažas no Komodo varāna zvīņām ir savienotas ar nerviem, nodrošinot tam taustes maņu. Laukumos ap ausīm, lūpām, zodu un pēdu apakšās ir daudz vairāk šo jutīgo zvīņu kā citur.<ref name=tara/> == Uzvedība == Komodo varāni mājo tropiskajās savannās, kur ir karsts un sauss. Tie vislabprātāk uzturas atklātā ainavā, kur aug gara [[zālaugi|zāle]], daži [[koks|koki]] un [[krūmi]], bet ir sastopami arī izžuvušās upju gultnēs un pludmalēs. Jaunie varāni savukārt dzīvo kokos, biezi aizaugušos mežos un pārvietojas uz klajākām vietām, sasniedzot 8 mēnešu vecumu.<ref name=adw/> Vietas, kurās dzīvo Komodo varāns, ir vissausākie Indonēzijas reģioni. Tur [[lietus]] gadā nolīst mazāk kā 600 mm.<ref name=bbc/> Tā kā Komodo varāns līdzīgi kā citas ķirzakas nesvīst, tad tas, lai atdzesētos, var tikai elsot un nekustīgi gulēt ēnā vai [[ala|alā]], kuru pats izrok. Tā var būt 1–3 m dziļa. Nakti Komodo varāns pavada šādās alās, tādējādi maksimāli saglabājot dienā uzkrāto ķermeņa siltumu.<ref>Eric R. Pianka and Laurie J. Vitt; with a foreword by Harry W. Greene (2003). Lizards: Windows to the Evolution of Diversity. Berkeley: University of California Press. p. 244. {{ISBN|0-520-23401-4}}.</ref> Tas ļoti labprāt arī atvēsinās un atpūšas ūdenī un ir samērā labs peldētājs. Tie mēdz pārpeldēt no vienas saliņas uz otru<ref name=inf/> un, ja nepieciešams, spēj ienirt 4,5 m dziļumā.<ref name=bur>Burnie, David; Don E. Wilson (2001). Animal. New York: DK Publishing. pp. 417, 420. {{ISBN|0-7894-7764-5}}.</ref> Ļoti karstās dienās nedaudzās saglabājušās ūdenstilpes no lietus sezonas ir pārpildītas ar Komodo varāniem.<ref name=bbc/> Karstākajās dienas stundās varāns guļ, bet pēcpusdienā dodas medībās. Katram varānam ir sava teritorija, kurā tas medī un atpūšas. Teritoriju Komodo varāns iezīmē ar [[fekālijas|fekālijām]]. Vieta, kurā varāns atpūšas, tiek īpaši piemeklēta, tā parasti ir paaugstināta, lai var vērot apkārtni, ēnaina, okeāna [[vējš|vēju]] appūsta un atklāta, bez lieliem augiem. Tas ir arī stratēģisks punkts, no kura noskatīt medījumu.<ref name=alis>Alison Ballance; Morris, Rod (2003). South Sea Islands: A Natural History. Hove: Firefly Books Ltd. {{ISBN|1-55297-609-2}}</ref> Varāna teritorija ir apmēram 1,9&nbsp;km² liela, tā netiek apsargāta un mēdz savstarpēji pārklāties. Ja šādā kopīgā teritorijā tiek kaut kas nomedīts, tad pirmais paēd dominantais varāns, pēc tam barojas mazākie tēviņi un mātītes. Pēdējie barojas jaunie varāni, kas nokāpj lejā no kokiem, kad pieaugušie ir pametuši upuri. Ja kādi no varāniem ir vienādi lieli, tad starp tiem var sākties grūstīšanās. Šāda cīņa parasti beidzas ar viena pretinieka nāvi, uzvarētājs pēc tam apēd zaudētāju.<ref name=auff>Auffenberg, Walter (1981). The Behavioral Ecology of the Komodo Monitor. Gainesville: University Presses of Florida. p. 406. {{ISBN|0-8130-0621-X}}.</ref> Komodo varāns ir vientuļnieks un tiekas tikai barošanās vietās vai pārošanās sezonas laikā. Lai arī pamatā tas ir aktīvs dienas gaišajā laikā, arī naktīs reizēm var novērot varānu aktivitāti. Neskatoties uz tā proporcionāli īsajām kājām, tas ir ātrs skrējējs. Tā skriešanas ātrumu 20&nbsp;km/h,<ref name=bur/> bet medījot Komodo varāns īsā distancē spēj skriet arī ātrāk.<ref name=inf/> Kamēr tie ir jauni, varāni ar saviem asajiem nagiem kāpj kokos. Pieaugot tas kokā vairs uzkāpt nevar, bet nagi joprojām ir asi un bīstami.<ref name=bur/> Komodo varāns, lai arī pieaudzis kokos nekāpj, reizēm medī neuzmanīgu upuri, kas sēž kokā. Lai aizsniegtu to, tas paceļas uz pakaļkājām un, lai noturētu līdzsvaru, atspiežas pret asti.<ref name=badg/> == Barošanās == [[Attēls:Dragon feeding.png|thumb|left|280px|Komodo varāni barojas ar meža cūku]] Komodo varāns ir plēsīgs [[gaļēdājs]]. Visbiežāk Komodo varāns meklē jau mirušu dzīvnieku un barojas ar [[maita|maitu]], bet nepieciešamības gadījumā tas var uzbrukt arī dzīvam medījumam, to panākot straujā skrējienā, nogāžot zemē un saplosot ar asajiem nagiem un zobiem.<ref name=adw/> Pirmkārt varāns cenšas iekosties kaklā vai vēderā.<ref name=tara/> Ir novērots, ka tas spēj nogāzt lielu [[cūka|cūku]] vai [[Briežu dzimta|briedi]] ar vienu astes cirtienu.<ref name=auf>Attenborough, David (2008). Life in Cold Blood. Princeton, N.J: Princeton University Press. {{ISBN|0-691-13718-8}}.</ref> Ēdot lielāku upuri, tas to, pieturot ar priekškājām, saplosa lielos gabalos, kurus veselus arī norij. Mazāku upuri, kas nepārsniedz [[kaza]]s lielumu, Komodo varāns, pateicotos savam brīvajam, nepiestiprinātajam žoklim, plastiskajam [[galvaskauss|galvaskausam]] un kuņģim, kas var izstiepties, norij veselu.<ref name=alis/> Tas ir diezgan ilgs process un, lai norītu kazu, varānam paiet apmēram 15—20 minūtes. Reizēm, lai paātrinātu norīšanu, Komodo varāns rīvē kaklu gar koku, lai mehāniski izbīdītu upuri cauri rīklei.<ref name=alis/> Lai rīšanas laikā nenosmaktu, varāns elpo caur elpošanas vadu, kura gals iznāk mutē zem mēles.<ref name=tara/> Pēc paēšanas nosverot Komodo varānu, apmēram 80% no svara aizņem tikko apēstā maltīte. Lai paātrinātu gremošanu, Komodo varāns dodas gulēt uz saulainu vietu. Gremošanas process ir ļoti lēns un lielam Komodo varānam gadā pietiek ar 12 ēdienreizēm.<ref name=tara/> Kad barība ir sagremota, tas atrij dažādus pārpalikumus - ragus, matus, spalvas un zobus. Komodo varāns medī un barojas ar jebko, ko var atrast. Tie var būt dažādi [[bezmugurkaulnieki]], [[rāpuļi]], ieskaitot mazākus Komodo varānus, [[putni]], to [[ola]]s, dažādi [[zīdītāji]], piemēram, [[mērkaķi]], [[meža cūka]]s, [[kazas]], [[brieži]], [[zirgi]] un [[bifeļi]].<ref>[http://www.guardian.co.uk/world/2008/jun/12/indonesia The terrifying truth about Komodo dragons]</ref> Jaunie varāni barojas arī ar [[kukaiņi]]em un [[gekoni]]em. Retu reizi tie uzbrūk cilvēkiem un no sekliem kapiem mēdz izrakt cilvēku līķus.<ref name=badg/> Lai aizsargātu mirušos no izrakšanas, vietējie iedzīvotāji tuviniekus apglabā smagās māla augsnēs un kapus apkrauj ar akmeņiem.<ref name=alis/> Lai padzertos, Komodo varāns iesūc ūdeni mutē un atgāž galvu, lai ūdens ietecētu rīklē.<ref name=auf/> === Siekalas un inde === [[Attēls:KomodoDragonSDZooMay10.jpg|thumb|220px|Komodo varāna apakšžoklī katrā pusē ir 6 [[inde]]s dziedzeri]] [[Attēls:Parthkomodo.jpg|thumb|220px|Komodo varāna partenoģenēzes mazulis, kas izšķīlies no neapaugļotas olas [[Češīra]]s zoodārzā Lielbritānijā]] Komodo varāna [[siekalas]] satur vairāk kā 50 dažādas [[baktērija]]s, kas nāvējoši inficē upura rētas pat tad, ja to neizdodas uzreiz nogalināt. Siekalās ir, piemēram, ''[[Escherichia coli|E.coli]], [[Staphylococcus]], [[Providencia]], [[Proteus (baktērija)|Proteus]]'' morgani<ref name=auff/> un ''[[Pasteurella multocida]]'' baktērijas.<ref name=amer/> Zinātnieki nespēj izskaidrot, kā pats Komodo varāns nesaindējas ar savām baktērijām. Veicot vairākus eksperimentus un pētījumus, 2005. gadā zinātnieki izvirzīja jaunu hipotēzi, ka Komodo varāns iekošanas brīdī izdala arī [[inde|indi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.naherpetology.org/pdf_files/467.pdf |title=Early evolution of the venom system in lizards and snakes |access-date={{dat|2013|06|17||bez}} |archive-date={{dat|2017|10|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171010191815/http://www.naherpetology.org/pdf_files/467.pdf }}</ref> 2009. gadā tika veikti padziļinātāki pētījumi, veicot [[galvaskauss|galvaskausa]] skenēšanu. Apakšžoklī katrā pusē tika atrasti 6 indes dziedzeri, kas satur vairākus toksiskus [[proteīns|proteīnus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sciencenewsforkids.org/2012/03/cant-touch-this-unusual-venomous-creatures/ |title=Can’t touch this: Unusual venomous creatures |access-date={{dat|2013|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130610044816/http://www.sciencenewsforkids.org/2012/03/cant-touch-this-unusual-venomous-creatures/ |archivedate={{dat|2013|06|10||bez}} }}</ref> Sakostajam upurim, iedarbojoties indei, samazinās asins recēšanas spēja, pazeminās asins [[spiediens]], pēc laika sākas [[muskuļi|muskuļu]] paralīze un [[hipotermija]], kas noved pie šoka un apziņas zaudēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5hVmc_PKzCdhfs-dEi2kE0CS2CybA |title=Scientists discover deadly secret of Komodo's bite |access-date={{dat|2011|03|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110312125153/http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5hVmc_PKzCdhfs-dEi2kE0CS2CybA |archivedate={{dat|2011|03|12||bez}} }}</ref><ref>[http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2690028/ central role for venom in predation by Varanus komodoensis]</ref> Līdz ar Komodo varāna indes atklāšanu apšaubāms kļuvis fakts, ka varāna upurus nogalina tā mutes baktērijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2009/TECH/science/05/20/komodo.dragon.bite/index.html |title=Komodo dragons kill with venom, not bacteria, study says |access-date={{dat|2013|06|17||bez}} |archive-date={{dat|2013|02|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130213010628/http://edition.cnn.com/2009/TECH/science/05/20/komodo.dragon.bite/index.html }}</ref> Tomēr ir zinātnieki, kas nepiekrīt baktēriju lomas samazināšanai upuru nāvē, uzskatot, ka šis process ir daudz kompleksāks un nav līdz galam izprasts, uzskatot, ka pētījumi par indes iedarbību šobrīd ir pārāk virspusēji.<ref>[http://www.utsandiego.com/news/2009/may/25/1c25komodo183628-venom-may-be-boost-dragons-bite/?uniontrib Venom might boost dragon's bite]</ref><ref>[http://www.nytimes.com/2009/05/19/science/19komo.html?_r=0 Chemicals in Dragon’s Glands Stir Venom Debate]</ref> == Reprodukcija == Pārošanās sezona sākas maijā un beidzas augustā. Mātīte olas sāk dēt septembrī. Pārošanās sezonas laikā starp tēviņiem sākas nežēlīgas cīņas par mātītes uzmanību un tie sāk apsargāt arī savu teritoriju. Arī pārošanās nav vienkārša, iesākumā mātīte tēviņam pretojas gan ar zobiem, gan nagiem. Tādēļ tēviņam, kamēr tas savalda mātīti, ir jābūt ļoti veiklam un atlētiskam, lai netiktu savainots. Pēc tam seko maiguma brīdis, tēviņš rīvē savu zodu gar mātīti un laiza to.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://library.sandiegozoo.org/factsheets/komodo_dragon/komodo.htm |title=Komodo Dragon, Varanus komodoensis |access-date={{dat|2013|06|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100117100540/http://library.sandiegozoo.org/factsheets/komodo_dragon/komodo.htm |archivedate={{dat|2010|01|17||bez}} }}</ref> Komodo varāni bieži veido monogāmus pārus, kas ir ļoti reta īpašība starp ķirzakām.<ref name=badg/> [[Ola]]s mātīte izdēj iedobē, ko tā izrok kādā pakalnā vai [[oranžpēdu lielkājvista|oranžpēdu lielkājvistu]] (''Megapodius reinwardt'') pamesto [[ligzda|ligzdu]] krāvumos, priekšroku dodot ligzdu krāvumiem. Dējumā vidēji ir 20 olas, no kurām mātīšu ir četras reizes vairāk nekā tēviņu.<ref name=inf/> Inkubācijas periods ilgst 7—8 mēnešus.<ref name=badg/> Izkļūšana no olas mazajam varānam prasa lielas pūles, olas čaumala tiek pārkosta ar īpašu olas zobu, kas drīz pēc tam izkrīt. Kad čaumala ir pārsista, mazulis čaumalā reizēm atpūšas vairākas stundas, pirms uzsāk izrakšanos laukā no ligzdas. Pasaulē tas nāk pilnībā neaizsargāts un daudzi drīz pēc izšķilšanās tiek nomedīti un apēsti.<ref name=auff/> Vairākus pirmos dzīves gadus tie pavada uzrāpušies kokā, kur tie ir relatīvā drošībā. Salīdzinoši respektējams augums tiem ir apmēram 3—5 gadu vecumā, dzimumbriedumu tie sasniedz 8—10 gadu vecumā<ref name=inf/> un dzīves ilgums ir apmēram līdz 50 gadiem.<ref>Harold G. Cogger & Richard G. Zweifel; illustrations by David Kirshner (1998). Encyclopedia of Reptiles & Amphibians. Boston: Academic Press. pp. 132, 157–8. {{ISBN|0-12-178560-2}}.</ref> === Partenoģenēze === Komodo varāni ir partenoģenētiska ķirzaku suga. Tas nozīmē, ka tiem piemīt [[partenoģenēze]] ([[olšūna]]s attīstība par pieaugušu organismu bez apaugļošanās). Mātītes spēj partenoģenētiski radīt tēviņus - pieaugušas, nobriedušas mātītes, kas nekad nav pārojušās, spēj dēt neapaugļotas olas, no kurām izšķiļas tikai tēviņi. Tas nozīmē, ka, ja uz varānu neapdzīvotas salas nokļūst pieaugusi mātīte, tā spēj radīt vīrišķā dzimuma pēcnācējus. Tie pieaugot kļūst par pārošanās partneriem un tādā veidā izveidojas jauna varānu populācija ar mātītēm un tēviņiem.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/science/nature/6196225.stm BBC: 'Virgin births' for giant lizards]</ref> Vienīgais, kas var ierobežot veselīgas populācijas veidošanos, ir ģenētiskā materiāla vienveidība.<ref>Watts PC, Buley KR, Sanderson S, Boardman W, Ciofi C, Gibson R (Dec 2006). "Parthenogenesis in Komodo Dragons". Nature 444 (7122): 1021–2. doi:10.1038/4441021a. ISSN 0028-0836. {{PMID|17183308}}</ref> == Populācijas un aizsardzība == Kopējā Komodo varāna populācija ir apmēram 5700 varānu, kas mājo vairākās [[Indonēzija]]s salās. To vienīgie ienaidnieki ir cilvēki. Tā kā sugas izdzīvošana ir apdraudēta, uz Komodo salas ir izveidots to aizsardzībai Nacionālas parks. Lielākās populācijas dzīvo — Komodo salā (3000 varānu), Rinkas salā (900 varānu) un Džilimotangas salā (150 varānu). Pateicoties aizsardzības pasākumiem, to skaits pēdējos gados lēnām pieaug.<ref name=inf/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.delfi.lv/news/world/other/komodo-puki-sakusi-uzbrukt-cilvekiem.d?id=24742869 'Komodo pūķi' sākuši uzbrukt cilvēkiem] * [https://web.archive.org/web/20100130192018/http://www.home.lv/animalplanet/varans.html Varāni] * [https://web.archive.org/web/20130809172627/http://www.arkive.org/komodo-dragon/varanus-komodoensis/ ARKive: Komodo Dragon, Varanus komodoensis] * [http://tolweb.org/treehouses/?treehouse_id=4457 Tree of Life: Komodo Dragon: Varanus komodoensis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130508195501/http://www.tolweb.org/treehouses/?treehouse_id=4457 |date={{dat|2013|05|08||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Varāni]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Dienvidaustrumāzijas fauna]] [[Kategorija:Indonēzijas fauna‎]] hym05iykybjwyz3pw9rhyui7brpmwmb 0 61528 4490631 4411938 2026-07-05T18:09:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490631 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Maikls Felpss | piktogramma_1 = Swimming pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Peldēšana | vārds_orig = ''Michael Phelps'' | attēls = Michael Phelps August 2016.jpg | att_izm = | paraksts = Maikls Felpss 2016. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Maikls Freds Felpss | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|6|30}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Mērilenda|Baltimora}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 84 [[Kilograms|kg]] | iesauka = ''MP; The Baltimore Bullet''<ref name="phelpsbio"/><ref>{{Ziņu atsauce|title ='Baltimore Bullet' has history in his sights|last =Harris|first =Nick|url =http://www.independent.co.uk/sport/olympics/baltimore-bullet-has-history-in-his-sights-889968.html|newspaper =The Independent|publisher =|date =2008-08-11|archiveurl =https://www.webcitation.org/5sFuQpI5B?url=http://www.independent.co.uk/sport/olympics/baltimore-bullet-has-history-in-his-sights-889968.html|archivedate =2010-08-25|accessdate =2010-08-25|location =London}}</ref> | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[peldēšana]] | disciplīna = brīvais stils, tauriņstils, peldējums uz muguras, kompleksais stils | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 5 ({{oss|V=2000}}, {{oss|V=2004}}, {{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}) | os_medaļas = 23 zelti, 3 sudrabi, 2 bronzas | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = * [[Associated Press Gada sportists|''Associated Press'' Gada sportists]] — 2008, 2012 | slavz = | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{Medaļu infodaļa |turnīrs 1= [[Olimpiskās spēles]] |zelts 1= 23 |sudrabs 1= 3 |bronza 1= 2 |turnīrs 2= Pasaules čempionāts<br />garajā baseinā |zelts 2= 26 |sudrabs 2= 6 |bronza 2= 1 |turnīrs 3= Pasaules čempionāts<br />īsajā baseinā |zelts 3= 1 |sudrabs 3= 0 |bronza 3= 0 |turnīrs 4= ''Pan Pacific'' čempionāts |zelts 4= 13 |sudrabs 4= 3 |bronza 4= 0 }} }} '''Maikls Freds Felpss''' ({{val|en|Michael Fred Phelps}};<ref>{{Ziņu atsauce|title =Michael Phelps biography and family!|last =|first =|url =http://faqgo.com/2008/08/10/michael-phelps-biography-and-family/|newspaper =|publisher =FAQGO.com|date =2008-08-10|archiveurl =https://www.webcitation.org/5sG7LpKho?url=http://faqgo.com/2008/08/10/michael-phelps-biography-and-family/|archivedate =2010-08-26|accessdate =2010-08-25}}</ref> dzimis {{dat|1985|6|30}}<ref name="phelpsbio">{{Ziņu atsauce|last=|first=|date=|publisher=USA Swimming|title=USA Swimming bio: Michael Phelps|url=http://www.usaswimming.org/DesktopModules/BioViewManaged.aspx?personid=4beec290-d7ae-483d-a512-36b18a4e022a&TabId=1453&Mid=10312|accessdate=2010-08-25|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120405075041/http://www.usaswimming.org/DesktopModules/BioViewManaged.aspx?personid=4beec290-d7ae-483d-a512-36b18a4e022a&TabId=1453&Mid=10312|archivedate=2012-04-05}}</ref> [[Baltimora|Baltimorā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[peldētājs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://diena.lv/lat/pekina2008/dienasolimpietis/legenda-23-gadu-vecuma|title= Leģenda 23 gadu vecumā. Maikls Felpss|accessdate= {{dat|2011|8|20||bez}}|author= Armands Sametis|date= {{dat|2008|8|15||bez}}|publisher= ''Diena''|archive-date= {{dat|2008|12|10||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20081210013929/http://www.diena.lv/lat/pekina2008/dienasolimpietis/legenda-23-gadu-vecuma}}</ref> Ar izcīnītām 8 zelta medaļām {{oss|V=2008|L=L}} viņš ir visvairāk zelta medaļu izcīnījušais sportists vienās olimpiskajās spēlēs, tāpat arī viņš ir izcīnījis visvairāk zelta medaļu (23) mūsdienu olimpisko spēļu vēsturē. Ar kopā izcīnītām 28 olimpiskajām medaļām M. Felpss arī ir visu laiku veiksmīgākais sportists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Fab Five' brings home gymnastics gold|url=http://edition.cnn.com/2012/07/31/sport/olympics-day-wrap/index.html?hpt=hp_c1|publisher=CNN|accessdate=1 August 2012}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Michael Phelps breaks record by reaching 19 Olympic medals in London|url=http://www.guardian.co.uk/sport/2012/aug/01/michael-phelps-19-olympic-medals-london?newsfeed=true|publisher=The Guardian|accessdate=1 August 2012}}</ref> Piecas reizes piedalījies [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=2000}}, {{oss|V=2004}}, {{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}). 2000. gadā Sidnejā viņš izcīnīja 5. vietu 200 m tauriņstilā. 2004. gadā Atēnās M. Felpss kļuva par seškārtēju olimpisko čempionu un izcīnīja arī divas bronzas medaļas. 2008. gadā Pekinā viņš startēja astoņās disciplīnās un visās arī izcīnīja zeltu, tādējādi pārspējot peldētāja [[Marks Spics|Marka Spica]] rekordu par visvairāk izcīnītajām medaļām vienu olimpisko spēļu laikā. 2012. gada olimpiskajās spēlēs Londonā M. Felpss izcīnīja četrus zeltus un divus sudrabus. Pašlaik viņam pieder vairāki [[pasaules rekordi peldēšanā|pasaules rekordi]] garajā baseinā, no kuriem daļu viņš sasniedzis [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komandas rindās dažādās stafetēs. Pēc 2011. gada Pasaules čempionāta M. Felpss paziņoja, ka Pasaules čempionātos vairs nestartēs un, iespējams, pēc [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajām spēlēm]] beigs karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/peldesana/jaunumi/02082011-felpss_pasaules_cempionatos_vairs_nestart|title= Felpss pasaules čempionātos vairs nestartēs|accessdate= {{dat|2011|8|20||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/felpss-vairs-nepiedalisies-pasaules-cempionatos.d?id=39895253|title= Felpss vairs nepiedalīsies pasaules čempionātos|accessdate= {{dat|2011|8|20||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc olimpiskajām spēlēm, kurās M. Felpss ieguva četras zelta un divas sudraba medaļas, viņš paziņoja par karjeras beigšanu. 2014. gadā atsāka piedalīties sacensībās. {{oss|V=2016|L=L}} M. Felpps bija ASV komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā. Startējot 31 gada vecumā, viņš turpināja dominēt olimpiskajā peldbaseinā un izcīnīja piecas zelta medaļas. Olimpisko spēļu peldēšanas sacensību noslēgumā M. Felpss paziņoja par sportista karjeras beigām. == Apbalvojumi == * [[Gada labākais peldētājs pasaulē]]: 2003, 2004, 2006, 2007, 2008, 2009<ref name="Swimming World Awards">{{ziņu atsauce|title =Swimming World Magazine: Swimmers of the Year|last=| first=|url =http://www.swimmingworldmagazine.com/SwimmersOfTheYear.asp|newspaper =|publisher =''Swimming World Magazine''|date = 2009-12-01|accessdate =2010-09-05}}</ref> * Gada labākais ASV peldētājs: 2001, 2002, 2003, 2004, 2006, 2007, 2008, 2009<ref name="Swimming World Awards" /><ref>{{ziņu atsauce|title =Swimming World Names 2009 American Swimmers of the Year|last =|first =|url =http://www.swimmingworldmagazine.com/lane9/news/22830.asp|newspaper =|publisher =''Swimming World Magazine''|date =2009-11-29|archiveurl =https://www.webcitation.org/5sWbpfsY0?url=http://www.swimmingworldmagazine.com/lane9/news/22830.asp|archivedate =2010-09-05|accessdate =2010-09-05}}</ref> * Džeimsa E. Salivana balva: 2003<ref>{{ziņu atsauce|title =Phelps joins prestigious Sullivan list|last =Freeman|first =Rick|url =http://www.usatoday.com/sports/olympics/2004-04-13-sullivan-award-phelps_x.htm|newspaper =USA Today|agency =Associated Press|date =2004-04-13|archiveurl =https://www.webcitation.org/5sWdylZVP?url=http://www.usatoday.com/sports/olympics/2004-04-13-sullivan-award-phelps_x.htm|archivedate =2010-09-05|accessdate =2010-09-05}}</ref> * ''Laureus World'' gada labākais sportists (nominēts): 2004, 2005, 2008, 2009<ref>{{ziņu atsauce|title =Nominees archive (2004)|last =|first =|url =http://www.laureus.com/nominees?year=2004|newspaper =|publisher =Laureus.com|date =|accessdate =2010-09-05|archive-date =2011-07-20|archive-url =https://web.archive.org/web/20110720171627/http://www.laureus.com/nominees?year=2004}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|title =Nominees archive (2005)|last =|first =|url =http://www.laureus.com/nominees?year=2005|newspaper =|publisher =Laureus.com|date =|accessdate =2010-09-05|archive-date =2011-07-20|archive-url =https://web.archive.org/web/20110720171638/http://www.laureus.com/nominees?year=2005}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|title =Nominees archive (2008)|last =|first =|url =http://www.laureus.com/nominees?year=2008|newspaper =|publisher =Laureus.com|date =|accessdate =2010-09-05|archive-date =2011-07-20|archive-url =https://web.archive.org/web/20110720170057/http://www.laureus.com/nominees?year=2008}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|title =Nominees archive (2009)|last =|first =|url =http://www.laureus.com/nominees?year=2009|newspaper =|publisher =Laureus.com|date =|accessdate =2010-09-05|archive-date =2011-07-20|archive-url =https://web.archive.org/web/20110720171651/http://www.laureus.com/nominees?year=2009}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lsinsight.org/michael-phelps|title=Michael Phelps|last=|first=|access-date=|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180219031302/http://lsinsight.org/michael-phelps|archivedate={{dat|2018|02|19||bez}}}}</ref> * ''[[Sports Illustrated]]'' gada labākais sportists: 2008<ref>{{ziņu atsauce|title =Michael Phelps Named Sports Illustrated Sportsman of the Year|last =|first =|url =http://www.swimmingworldmagazine.com/lane9/news/19721.asp|newspaper =|publisher =''Swimming World Magazine''|date =2008-12-02|archiveurl =https://www.webcitation.org/5sWbQ4lbJ?url=http://www.swimmingworldmagazine.com/lane9/news/19721.asp|archivedate =2010-09-05|accessdate =2010-09-05}}</ref> * ''[[Associated Press Gada sportists]]'' : 2008, 2012 == Karjeras rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable centre" style="font-size:90%;text-align:center;" width="70%" |- align="center" style="background-color:#369" | rowspan="2" width=20%" style="color:white" | '''Distance''' | colspan="5" style="color:white" | '''Olimpiskās spēles''' |- | style="color:white;"| {{flaga|AUS}} '''{{oss|V=2000}}''' | style="color:white;"| {{flaga|GRE}} '''{{oss|V=2004}}''' | style="color:white;"| {{flaga|CHN}} '''{{oss|V=2008}}''' | style="color:white;"| {{flaga|GBR}} '''{{oss|V=2012}}''' | style="color:white;"| {{flaga|BRA}} '''{{oss|V=2016}}''' |- align="center" | 200 m brīvajā stilā||-||bgcolor="CC9966"|'''Bronza''' <br />1:45,32||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />1:42,96 <small>'''{{icon|wr}}||-'''</small> | - |- align="center" | 100 m tauriņstils||-||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />51,25 <small>'''OR'''</small>|| bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />50,58 <small>'''OR'''</small>|| bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />51,21 | |- align="center" | 200 m tauriņstils||'''5. vieta''' <br />1:56,50 ||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />1:54,04 <small>'''OR'''</small>||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />1:52,03 <small>'''{{icon|wr}}'''</small>||bgcolor="grey"|'''Sudrabs''' <br />1:53,01 |bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />1:53,36 |- align="center" | 200 m kompleksajā stilā||-||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />1:57,14 <small>'''OR'''</small>|| bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br /> 1:54,23 <small>'''{{icon|wr}}'''</small>||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />1:54,27 |bgcolor="gold"|'''Zelts'''<br />1:54,66 |- align="center" | 400 m kompleksajā stilā||-||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />4:08,26 <small>'''{{icon|wr}}'''</small>||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />4:03,84 <small>'''{{icon|wr}}'''</small>|| '''4. vieta''' <br />4:09,28 <small> | |- align="center" | 4 × 100 m brīvajā stilā||-||bgcolor="CC9966"| '''Bronza''' <br />3:14,62||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />3:08,24 <small>'''{{icon|wr}}'''</small>||bgcolor="grey"|'''Sudrabs''' <br />3:10,38||bgcolor="gold"|'''Zelts'''<br /> 3:09,92 |- align="center" | 4 × 200 m brīvajā stilā||-||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />7:03,33|| bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />6:58,56 <small>'''{{icon|wr}}|| bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />6:59,70 <small>'''||bgcolor="gold"|'''Zelts'''<br />7:00,66 |- align="center" | 4 × 100 m kompleksajā stilā||-||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />3:30,68 <small>'''{{icon|wr}}'''</small>||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />3:29,34 <small>'''{{icon|wr}}'''</small>|| bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />3:29,35 <small>''' |} === Pasaules čempionāti === {| class="wikitable center centre" style="font-size:90%" width="90%" |- align="center" style="background-color:#369" | style="color:white;" width="22%" rowspan="2"| '''Distance''' | style="color:white;" colspan="6"| '''Garais baseins''' |- align="center" | width="13%"| '''Fukuoka 2001''' | width="13%"| '''Barselona 2003''' | width="13%"| '''Monreāla 2005''' | width="13%"| '''Melburna 2007''' | width="13%"| '''Roma 2009''' | width="13%"| '''Šanhaja 2011''' |- align="center" | 200 m brīvajā stilā || - || - || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> 1:45,20 || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> 1:43,86 — '''{{Piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' || bgcolor="silver"| '''Sudrabs''' <br /> 1:43,22 || bgcolor="silver"| '''Sudrabs''' <br /> 1:44,79 |- align="center" | 100 m tauriņstilā || - || bgcolor="silver"| '''Sudrabs''' <br /> 51,10 ||bgcolor="silver"| '''Sudrabs''' <br /> 51,65 || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> 50,77 || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> 49,82 — '''{{Piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> 50,71 |- align="center" | 200 m tauriņstilā || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> 1:54,58 — '''{{Piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> 1:54,35 || - || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> 1:52,09 — '''{{Piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' || bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br /> 1:51,51 — '''{{Piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> 1:53,34 |- align="center" | 200 m kompleksajā stilā || - || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> 1:56,04 — '''{{Piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> 1:56,68 || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> 1:54,98 — '''{{Piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' || - || bgcolor="silver"| '''Sudrabs''' <br /> 1:54,16 |- align="center" | 400 m kompleksajā stilā || - || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> 4:9,09 — '''{{Piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' || - || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> 4:6,22 — '''{{Piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' || - || - |- align="center" | 4×100 m brīvā stila stafete || - || - || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> 3:13,77 || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> 3:12,72 || bgcolor="gold" | '''Zelts''' <br /> 3:09,21 || bgcolor="CC9966" | '''Bronza''' <br /> 3:11,96 |- align="center" | 4×200 m brīvā stila stafete || - || bgcolor="silver"| '''Sudrabs''' <br /> 7:10,26 || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> 7:6,58 || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> 7:3,24 — '''{{Piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> 6:58,55 — '''{{Piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> 7:2,67 |- align="center" | 4×100 m kompleksā stila stafete || - || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> || bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br /> || - || bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br /> 3:27,28 — '''{{Piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' || - bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br /> 3:32,06 |} {| class="wikitable centre" style="font-size:90%; text-align:center" width="50%" |- align="center" style="background-color:#369" | style="color:white;" width="22%" rowspan="2"| '''Distance''' | style="color:white;" colspan="1"| '''Īsais baseins''' |- align="center" | width="22%"| '''Indianapolisa 2004''' |- align="center" | 200 m brīvajā stilā || bgcolor="gold"| '''Zelts''' <br /> 1:43,59 |} === ''Pan Pacific'' čempionāts === {| class="wikitable centre" style="font-size:90%;text-align:center;" width="40%" |- align="center" style="background-color:#369" | rowspan="2" width=20%" style="color:white" | '''Distance''' | colspan="3" style="color:white" | '''Gads''' |- | '''Jokohama 2002''' | '''Viktorija 2006''' | '''Īrvina 2010''' |- align="center" | 200 m uz muguras||—||bgcolor="silver"|'''Sudrabs''' <br />1:56,81 || — |- align="center" | 100 m tauriņstilā ||—|| — ||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />50,86 |- align="center" | 200 m tauriņstilā||bgcolor="silver"|'''Sudrabs''' <br />1:55,41||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />1:53,80 — '''{{Piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' ||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />1:54,11 |- align="center" | 200 m kompleksajā stilā||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />1:59,70||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />1:55,84 — '''{{Piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' || — |- align="center" | 400 m kompleksajā stilā||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />4:12,48||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />4:10,47|| — |- align="center" | 4×100 m brīvā stila stafete||—||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />3:12,46 — '''{{Piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' ||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />3:11,74 |- align="center" | 4×200 m brīvā stila stafete||bgcolor="silver"|'''Sudrabs''' <br />7:11,81||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />7:5,28||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />7:3,84 |- align="center" | 4×100 m kompleksā stila stafete||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />3:33,48 — '''{{Piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' || — ||bgcolor="gold"|'''Zelts''' <br />3:32,48 |} == Pasaules rekordi == Piezīme: Tabulā noradīti M. Felpsam piederošie pasaules rekordi individuālajās distancēs garajā baseinā. {| class=wikitable |- bgcolor="cccccc" !Distance !Stils !Laiks !Vieta !Datums |- |100 m |tauriņstils |49,82 |[[Roma]], [[Itālija]] |{{dat|2009|8|1|N}} |- |200 m |tauriņstils |1:51,51 |[[Roma]], [[Itālija]] |{{dat|2009|7|29|N}} |- |400 m |kompleksais |4:03,84 |[[Pekina]], [[Ķīna]] |{{dat|2008|8|10|N}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100310185039/http://www.michaelphelpsfoundation.org/index.php ''Michael Phelps Foundation''] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20120405075041/http://www.usaswimming.org/DesktopModules/BioViewManaged.aspx?personid=4beec290-d7ae-483d-a512-36b18a4e022a&TabId=1453&Mid=10312 ''USA Swimming'' profils] {{en ikona}} * [http://swimming.teamusa.org/athletes/michael-phelps ''United States Olympic Committee'' profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100604053902/http://swimming.teamusa.org/athletes/michael-phelps |date={{dat|2010|06|04||bez}} }} {{en ikona}} {{kastes sākums}} {{S-balvas}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Gada labākais peldētājs|Gada labākais peldētājs pasaulē]] | periods = 2003—2004<br />2006—2009 | pirms = {{flaga|Austrālija}} [[Jans Torps]]<br />{{flaga|Austrālija}} Grants Hekets | pēc = {{flaga|Austrālija}} [[Grants Hekets]]<br />{{flaga|ASV}} [[Raiens Lohte]] }} {{kastes beigas}} {{Olimpiskie čempioni peldēšanā — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Felpss, Maikls}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV peldētāji]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki peldēšanā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] 6eo9v29us0ssoxu1iqgy3jaa7hphjoi 0 61539 4490744 4473853 2026-07-05T21:52:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490744 wikitext text/x-wiki '''Meklētājoptimizācija'''<ref>[https://termini.gov.lv/kolekcijas/97/skirklis/455454 meklētājoptimizācija]. Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls</ref> (saīsinājumā '''SEO''', no {{val|en|search engine optimization}}), ir [[tīmekļa vietne|tīmekļa vietņu]] optimizēšanas pasākumu kopums interneta [[meklētājprogramma|meklētājprogrammu]] vajadzībām. Tā ļauj uzlabot attiecīgās vietnes pozīcijas meklēšanas rezultātos pēc izvēlētajiem [[atslēgas vārds|atslēgas vārdiem]]. Parasti, meklējot pēc atslēgas vārdiem, kā pirmie rezultāti tiek parādītas tās vietnes, ko visvairāk apmeklē citi interneta lietotāji. Protams, [[meklēšanas rezultāts|meklēšanas rezultāti]] var būt atkarīgi arī no citiem [[faktors|faktoriem]], piemēram, tā vai informācija tiek meklēta lokālā līmenī, vai arī tā, kādā valodā informācija tiek meklēta. ''[[Google]]'' meklētājprogrammas veiktos meklēšanas rezultātus ietekmē vairāk nekā 200 faktori.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.digitalmarketings.lv/seo-f-a-q/ |title=SEO faktori |last=Tropiks |first=Gatis |website=Digitālais Mārketings |access-date=2019-01-04 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180821125044/http://www.digitalmarketings.lv/seo-f-a-q/|archivedate=2018-08-21}}</ref> Meklētājoptimizācijā ļoti bieži koncentrējas uz tiem faktoriem, kas visvairāk ietekmē rezultātus. Tomēr precīzi noteikt to, kā meklēšanas rezultāti tiek sastādīti, no ārpuses nav iespējams. Meklētājoptimizācija var nodrošināt to, ka atsevišķas vietnes ieņem kādu no pirmajām vietām meklētājprogrammu rezultātos. SEO parasti tiek izmantots kā plašākas digitālā mārketinga stratēģijas sastāvdaļa un ietver tehniskās infrastruktūras optimizāciju, satura atbilstības un autoritātes signālu uzlabošanu, lai paaugstinātu pozīcijas meklēšanas rezultātos pēc lietotāju vaicājumiem. Mērķis SEO — piesaistīt lietotājus, kuri aktīvi meklē informāciju, preces vai pakalpojumus, tādējādi palielinot zīmola atpazīstamību, lietotāju iesaisti un konversijas.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Search Engine Optimisation - Boost Your Website's Ranking|url=https://360marketing.ie/search-engine-optimisation/|accessdate=2026. gada 27. maijs|website=360marketing.ie}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=SEO Overview: Principles, Roles, Challenges, and Latest Trends|url=https://thealbertadvert.com/en/seo-overview-principles-roleschallenges-latest-trends/|accessdate=2026. gada 27. maijs|website=thealbertadvert.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Why SEO is Critical for Businesses to Succeed!|url=https://edge-creative.com/blog/seo-business-success/|accessdate=2026. gada 27. maijs|website=edge-creative.com}}</ref> Digitālā mārketinga speciālisti, kas optimizē saturu ģeogrāfiskai sasniedzamībai, parasti koncentrējas uz satura struktūru, autoritātes signāliem un strukturētajiem datiem, cenšoties kļūt par uzticamu avotu, uz kuru atsaukties mākslīgā intelekta ģenerētajās atbildēs. Līgums par SEO veicināšanu ir īpašs pakalpojumu sniegšanas līguma veids, kas reglamentē profesionālu SEO pakalpojumu sniegšanu, lai optimizētu tīmekļa vietni Google, Bing, Yahoo un citās meklētājprogrammās.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=SEO Contract Template. Get in PDF and Word|url=https://fasterdraft.com/product/seo-contract|accessdate=2026. gada 27. maijs|website=fasterdraft.com}}</ref> Ar šādu pakalpojumu palīdzību vietņu īpašnieki var koncentrēties uz saviem uzdevumiem, uzticot darbus speciālistiem. SEO metodes var iedalīt divās plašās kategorijās: metodes, ko iesaka meklētājprogrammu pārvaldītāji (t.s. «baltā cepure»),<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Comparative Analysis Of On-Page And Off-Page White Hat Search Engine Optimization (SEO) Techniques On Website Popularity|url=https://ijstm.inarah.co.id/index.php/ijstm/article/view/815|accessdate=2026. gada 27. maijs|website=ijstm.inarah.co.id|archive-date=2026. gada 27. Maijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20260527173034/https://ijstm.inarah.co.id/index.php/ijstm/article/view/815}}</ref> un metodes, kuras meklētājprogrammas neapstiprina (t.s. «melnā cepure»).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Search Engine Optimization Guide|url=https://jrtechnologiesweb.com/search-engine-optimisation-seo-what-it-is-all-about/|accessdate=2026. gada 27. maijs|website=jrtechnologiesweb.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=The 7 Most Important Types of SEO Techniques|url=https://searchfacts.com/types-of-seo-techniques/|accessdate=2026. gada 27. maijs|website=searchfacts.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=White Hat and Black Hat SEO Best Practices|url=https://www.cumberland.college/blog/white-hat-vs-black-hat-seo-best-practices/|accessdate=2026. gada 27. maijs|website=www.cumberland.college}}</ref> Meklētājprogrammas cenšas mazināt pēdējo ietekmi, tostarp spamdexing.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=9 Steps to create SEO and increasing website traffics|url=https://afaqsec.com/seo/?srsltid=AfmBOoqefk53XJJ6xY8Za1AWBeGprihaB1gtE16Pzq2pnb4_ilE5JtnG|accessdate=2026. gada 27. maijs|website=afaqsec.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Search Engine Optimization|url=https://www.netwidemediagroup.com/search-engine-optimization/|accessdate=2026. gada 27. maijs|website=www.netwidemediagroup.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=What Is Spamdexing? SEO Temptations & Pitfalls to Avoid|url=https://loganix.com/what-is-spamdexing/|accessdate=2026. gada 27. maijs|website=loganix.com}}</ref> Nozares eksperti šīs metodes un to lietotājus klasificē kā SEO «baltās cepures» vai SEO «melnās cepures». „Baltā” SEO tehnika atbilst meklētājprogrammu vadlīnijām un neparedz maldināšanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=White Hat SEO: Inspire Digital's Ethical SEO Practices|url=https://www.inspire.scot/blog/2024/03/07/the-ethical-seo-practices-that-power-inspire-digital-446|accessdate=2026. gada 27. maijs|website=www.inspire.scot}}</ref> To salīdzina ar tīmekļa izstrādi, kas veicina pieejamību, lai gan šie divi jēdzieni nav identiski. „Melnā” SEO tehnika cenšas uzlabot pozīcijas meklēšanas rezultātos ar paņēmieniem, ko meklētājprogrammas neapstiprina, vai ietver maldināšanu. Agrīnas „melnās” SEO tehnikas ietvēra slēpta teksta izmantošanu — piemēram, teksta krāsošanu tādā pašā krāsā kā fons, teksta novietošanu neredzamā divā vai ārpus ekrāna. Meklētājprogrammas, piemēram, Google, aizliedz daudzas no šīm taktikām. == Atsauces == {{atsauces}} {{IT-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Meklētājprogrammas]] qg51mh06zhvbt271pnewhw5b8t7vijy 10 62519 4490692 4326206 2026-07-05T19:34:45Z Vylks 50297 4490692 wikitext text/x-wiki {{Navbox |listclass = hlist |name = Itālijas Serie A |title = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] |group1 = 2026.—2027. gada sezonas komandas |list1 = * ''[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]'' * ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]'' * ''[[Cagliari Calcio|Cagliari]]'' * ''[[Como 1907|Como]]'' * ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'' * ''[[Frosinone Calcio|Frosinone]]'' * ''[[Genoa CFC|Genoa]]'' * ''[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]'' * ''[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]'' * ''[[Romas "Lazio"|Lazio]]'' * ''[[US Lecce|Lecce]]'' * ''[[AC Milan|Milan]]'' * ''[[AC Monza|Monza]]'' * ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' * ''[[Parma Calcio 1913|Parma]]'' * ''[[AS Roma|Roma]]'' * ''[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]'' * ''[[Torino FC|Torino]]'' * ''[[Udinese Calcio|Udinese]]'' * ''[[Venezia FC|Venezia]]'' |group2 = Bijušās komandas |list2 = * ''[[U.S. Alessandria Calcio 1912|Alessandria]]'' * ''[[A.C. Ancona|Ancona]]'' * ''[[Ascoli Calcio 1898|Ascoli]]'' * ''[[A.S. Avellino 1912|Avellino]]'' * ''[[A.S. Bari|Bari]]'' * ''[[Benevento Calcio|Benevento]]'' * ''[[Brescia Calcio|Brescia]]'' * ''[[Carpi FC 1909|Carpi]]'' * ''[[A.S. Casale Calcio|Casale]]'' * ''[[Catania FC|Catania]]'' * ''[[F.C. Catanzaro|Catanzaro]]'' * ''[[A.C. Cesena|Cesena]]'' * ''[[Veronas "Chievo"|Chievo]]'' * ''[[US Cremonese|Cremonese]]'' * ''[[F.C. Crotone|Crotone]]'' * ''[[Empoli FC|Empoli]]'' * ''[[U.S. Foggia|Foggia]]'' * ''[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]'' * ''[[Calcio Lecco 1912|Lecco]]'' * ''[[A.C. Legnano|Legnano]]'' * ''[[A.S. Livorno Calcio|Livorno]]'' * ''[[A.S. Lucchese-Libertas|Lucchese]]'' * ''[[Mantova F.C.|Mantova]]'' * ''[[A.C.R. Messina|Messina]]'' * ''[[Modena F.C.|Modena]]'' * ''[[Novara Calcio|Novara]]'' * ''[[Calcio Padova|Padova]]'' * ''[[Palermo FC|Palermo]]'' * ''[[Delfino Pescara 1936|Pescara]]'' * ''[[Perugia Calcio|Perugia]]'' * ''[[Piacenza Calcio|Piacenza]]'' * ''[[Pisa SC|Pisa]]'' * ''[[A.C. Pistoiese|Pistoiese]]'' * ''[[Aurora Pro Patria 1919|Pro Patria]]'' * ''[[F.C. Pro Vercelli 1892|Pro Vercelli]]'' * ''[[A.C. Reggiana 1919|Reggiana]]'' * ''[[Reggina Calcio|Reggina]]'' * ''[[US Salernitana 1919|Salernitana]]'' * ''[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]'' * ''[[A.C. Siena|Siena]]'' * ''[[S.P.A.L.|SPAL]]'' * ''[[Spezia Calcio|Spezia]]'' * ''[[Ternana Calcio|Ternana]]'' * ''[[A.S.D. Treviso 2009|Treviso]]'' * ''[[U.S. Triestina Calcio|Triestina]]'' * ''[[A.S. Varese 1910|Varese]]'' * ''[[Vicenza Calcio|Vicenza]]'' }}<noinclude> [[Kategorija:Futbola veidnes]] </noinclude> ha2m3g47sj9x5breaz4gpuoet2t1q7j 0 69156 4490503 3749097 2026-07-05T12:28:56Z DaceX 96827 4490503 wikitext text/x-wiki {{Sadaļas+}} {{Enciklopēdisks stils}} '''Katodluminiscence''' ir [[luminiscence|luminiscences]] veids, kas rodas, ja vielu apstaro ar [[elektrons|elektronu]] kūli (katodstariem), kur elektronu enerģija ir 102 — 105 [[Elektronvolts|eV]]. Katodstaru jēdziens radās [[19. gadsimts|19. gadsimta]] vidū vēl pirms elektronu atklāšanas. Kā fizikālu parādību katodstarus pirmais pētīja angļu fiziķis un ķīmiķis [[Viljams Krukss]]. Viņš parādīja, ka elektriskajai izlādei [[vakuums|vakuumā]] pamatā ir lādētu daļiņu plūsma, kas nāk no [[katods|katoda]] - katodstari. Viņš pētīja katodstarus tā sauktajās „Kruksa caurulēs”, kurām bija dažāda forma, un atklāja virkni šo staru īpašību: novēroja vakuumcaurules stikla, uz kuru krīt stari, spīdēšanu; [[1879]]. gadā pierādīja, ka katodstari pārnes [[enerģija|enerģiju]] un [[impulss|impulsu]]; [[1886]]. gadā novēroja dažādu [[oksīdi|oksīdu]] un [[sāļi|sāļu]] mirdzēšanu katodstaru iespaidā. Katodluminiscences spēja [[ultravioletais starojums|UV]], redzamā un [[infrasarkanais starojums|IS]] spektra daļā piemīt daudzām dabas un speciāli sintezētām vielām: tīrām vielām, leģētiem [[pusvadītāji]]em un [[dielektriķi]]em, stikliem, molekulāriem kristāliem, šķīdumiem un pat inertām gāzēm cietā stāvoklī. Katodluminiscencei piemīt pēcspīdēšanas [[inerce]], [[temperatūra]]s atkarība u. c. īpašības, kas raksturīgas konkrētai vielai. Lielākā elektronu [[kinētiskā enerģija|kinētiskās enerģijas]] pārveidošanas efektivitāte starojumā (20 - 25%) ir katodluminiforiem (polikristāliskiem kristālfosforiem) ar pēcspīdēšanas [[rekombinācija]]s mehānismu. == Izmantošana == Katodluminiforus izmanto [[Vakuumelektronika|vakuumelektronikā]] katodluminiscentos ekrānos, kur tos 5 — 10 ms plānos slānīšos izgulsnē uz metāla vai stikla pamatnes. Rūpnieciski izgatavo [[Luminofors|luminoforus]] ar dažādas krāsas un [[Inerce|inerces]] starojumu. Melnbalto un krāsu televizoru ekrānos izmanto [[Luminofors|luminoforus]], kam ir palielināta izturība pret elektronu iedarbību. Mainot pamatsastāvu un sintēzes apstākļus, var iegūt [[Kristālfosfori|kristālfosforus]], kuru starojums aptver visu [[Spektrs|spektra]] diapazonu un kuru pēcspīdēšanas ilgums ir ar acs gaismas uztveres inerci. Šādus luminoforus izmanto [[televizors|televizoru]] ekrānos. Lai iegūtu baltu ekrāna mirdzumu izmanto zilo, zaļo (Zn2SiO4:Mn vai ZnSe:Ag) un sarkano [Zn3(PO4)2:Mn vai YVO4:Eu] luminoforu. [[Rentgenoskopija|Rentgenoskopijā]] izmanto luminoforus ZnS, CdS:Ag un CaWO4, kas luminiscē [[acs]] jūtības maksimumā. Tas nenogurdina acis un ļauj samazināt starojuma jaudu. Krāsu televīzijā izmanto krāsu teorijas secinājumu, ka jebkuru krāsu var iegūt no trim pamatkrāsām: sarkanas, zaļas un zilas. Katram krāsu televīzijas raidītājam ir trīs pārraidāmā objekta uztverošās ierīces. Katra no šīm ierīcēm reģistrē objektu caur [[Sarkanzaļzilais krāsu modelis|sarkanu, zilu un zaļu]] gaismas filtru. Iegūtos krāsdalītos attēlus var noraidīt, izmantojot atšķirīgus viļņa garumus. Uztvertos signālus pastiprina trīs atsevišķos kanālos. Pastiprinātie signāli, kuri satur trīs krāsdalītus attēlus, jāsavieto tādā veidā, lai iegūtu krāsainu attēlu. Šim nolūkam kalpo speciāls [[kineskops]], kas izmanto mūsu acs īpašību saskatīt krāsas. Uz kineskopa ekrāna veidojas trīs krāsdalīti attēli, ks gandrīz sakrīt pēc sava novietojuma. To panāk ar luminofora palīdzību, kas uzklāts atsevišķos punktos uz ekrāna. Melnbaltā televizora ekrānā šie punkti, kuros izvietots zilais un dzeltenais luminofors, ir izkaisīti [[Haoss|haotiski]]. Krāsu televizora ekrānā tie veido mozaīku no [[Vienādmalu trijstūris|regulāriem trīsstūriem]]. Trīsstūru virsotnēs (triādēs) izvietotie luminofori ir atšķirīgi. Ierosinot ar elektronu kūli, tie izstaro atbilstoši sarkanu, zaļu un zilu gaismu. Luminoforu izmēri ir ap 0,3 mm, un tie izvietoti 0,3 mm atstatus viens no otra. Katras krāsas luminofors uz ekrāna jāuzklāj apmēram 600000 punktos. Kopējais punktu skaits sasniedz 2 miljonus, kas izvietoti stingri noteiktā kārtībā. Lai ierosinātu luminoforus, kineskopa kaklā ir iemontētas trīs elektronoptiskās sistēmas [[Elektrons|elektronu]] kūļu formēšanai. Krāsaina attēla iegūšanai nepieciešams, lai katras elektronoptiskās sistēmas kūlis nokļūtu tikai uz vienu krāsu izstarojošu luminoforu. Piemēram, elektronu kūlim, kuru modulē „sarkanais” signāls, jāierosina tikai sarkani starojošais luminofors. Lai to realizētu, izmanto metāla masku, kas ievietota kineskopā dažu milimetru attālumā no ekrāna. Maskā ir tik daudz caurumu, cik triāžu ekrānā. Katra cauruma diametrs ir ap 1/3.., un tas atrodas iepretī triādes centram. Šķērsojot caurumu, katrs elektronoptiskās sistēmas elektronu kūlis nokļūst uz „savas” krāsas luminofora. Ekrāna struktūru var labi novērot, aplūkojot to caur [[lupa|lupu]]. [[Kategorija:Luminiscence]] q0k8cj7krfaidmgfssocnzua5bi5zen 0 71010 4490715 990686 2026-07-05T20:28:10Z Pirags 3757 4490715 wikitext text/x-wiki '''Beverīna''' var būt: * [[Beverīna]] - latgaļu pilskalns; * "[[Beverīna (kuģis)|Beverīna]]" - kuģis, kurš 2008. gada 2. decembrī nogrima Baltijas jūrā pie Liepājas. {{Nozīmju atdalīšana}} ioygszfutoz4rikhhva001pck4mze2b 0 71101 4490938 4487373 2026-07-06T11:14:19Z LFR1000 86129 4490938 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|informācija par maršrutiem dažādos gados ir neprecīza}} {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Autobusu satiksme Rīgā | fona krāsa = #007C06 | logo = | karte = [[File:Autobusu-satiksme-riga no-06-07-2026.png|Autobusu-satiksme-riga no-06-07-2026]] | valsts = {{karogs|Latvija}} | pilsēta = [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1924}} | izmaksas = | kopējais garums = 883 km <ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> | līniju skaits = 50 | staciju skaits = | pieturu skaits = 1275 (2014)<ref name="nosaukums-1" /> | transporta vienīb = 432 (2010) <ref name="autogenerated1" /> | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 68 655 977 (2015) <ref name="nosaukums-1">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200919024315/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ |date={{dat|2020|09|19||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}</ref> | mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv] | apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} | Jauni Maršruti = [[59]], [[5T]] | kartes izmērs = 300px }} '''Autobusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Kopš 2003. gada 20. februāra autobusu pārvadājumus veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas satiksme]]". 2015. gadā ar autobusiem tika pārvadāti {{sk|68655977}} pasažieri.<ref name="nosaukums-1" /> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 50 autobusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz aptuveni {{nobr|883 km}}. Uz 2010. gada 1. janvāri "Rīgas satiksmes" autobusu parks sastāvēja no 478 autobusiem. [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 autobusu parki, viens — [[Kleisti (Rīga)|Kleistos]], otrs — [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem pieturvietu un reklāmas vai citas noderīgas informācijas demonstrēšanai. == Vēsture == [[Attēls:Rīgas pilsētas autobusu satiksme 1940.jpg|thumb|280px|Rīgas pilsētas autobusu satiksmes shēma 1940. gada vasarā.]] Visu autobusu sencis — zirgu omnibuss Rīgā savu braucienu pirmo reizi veica 1852. gadā. Pirmās, daudzvietīgas karietes maršruta galastacijas bija Rātslaukums un Lielais sūknis tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajonā. 1901. gadā izdotajā izziņu krājumā "Ilustrets Wadons pa Rīgu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |archivedate={{dat|2013|01|16||bez}} }}</ref> ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam pieci omnibusu maršruti. Pirmais maršruts veda no Biržas ēkas līdz Sarkandaugavai. No gala stacijas omnibuss devās ceļā ik pēc divām stundām, sākot no deviņiem rītā. Desmitos un vienpadsmitos vakarā omnibuss maršrutu sāka no viesnīcas "Roma", brauciens maksāja 15 kapeikas, pusceļš — 10 kap. Otrais maršruts veda uz Juglu un sākās pie Lielā sūkņa (Brīvības ielā 119). Omnibuss atiešanas laiki: 9.00, 11.15, 14.20, 17.15 un 20.30. Brīvdienās papildus reiss — 23.30. Brauciena cena 25 kapeikas. 3. maršruts uz Bišumuižu sākās Jelgavas forštatē, Akmeņu un Kuģu ielas stūrī, četras reizes dienā un tikai ziemā. 4. maršruts uz Torņakalnu pa Jelgavas šoseju līdz Robežu ielai sākās pie Pontonu tilta, braucieni notika no pusdeviņiem no rīta līdz pusdeviņiem vakarā. Toties — katru pusstundu. Maksa — 10 kap., pusceļš — 8 kap. Pēdējais, 5. maršruts bija līdz Āgenskalna tirgum. Sākums jau pusastoņos no rīta, katru pusstundu. Cena — tāda pati kā 4. maršrutam. Pirmais īstais automobilis-omnibuss<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gazeta.lv/story/19795.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|03||bez}} |archive-date={{dat|2013|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130324061036/http://www.gazeta.lv/story/19795.html }}</ref> vai vienkāršāk sakot — autobuss Rīgas ielās bija redzams jau 1913. gadā (pēc citām ziņām — pat 1908. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307133526/http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}</ref>), taču pirms Pirmā pasaules kara šis transporta veids nebija attīstīts. Pasažieri Rīgā vairāk izmantoja tramvajus un ormaņu pakalpojumus, vai arī dzelzceļu, īpašos gadījumos nolīgstot speciālu transportu. Pirmais, regulārais autobusa maršruts Rīgā parādījās 1922. gada 26. aprīlī. Tas sasaistīja Rātslaukumu un Āgenskalnu, 1924. gadā tādi jau bija vairāki, kustību tajās nodrošināja privāti pārvadātāji, bet pēc pieciem gadiem akciju sabiedrībai “Auto satiksme” jau bija 30 autobusi, kas kursēja pa 17 maršrutiem. Maršrutu sākuma punkts bija Rātslaukums. Tā kā autobusiem bija vajadzīgs benzīns, tad blakus postamentam ar [[Rolanda statuja (Vecrīga)|Rolanda statuju]] atradās arī neliela degvielas uzpildes stacija ar tagad atkal labi pazīstamo izkārtni “Shell”. Tā Rīgā radās pirmā autobusu stacija. 1930. gados pilsētas autobusi jau pārvadāja 20 miljonus pasažieru gadā, līdz 1938. gadam tika atklāti 19 autobusu maršruti, kuros kursēja 151 autobuss, tika pārvadāti 29, 25 miljoni pasažieru gadā. Pašvaldības rīcībā esoša autobusu transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. Trīsdesmito gadu beigās pa 20 maršrutiem kursēja jau 158 mašīnas, tāpēc šaurajā Rātslaukumā tām vietas vairāk nebija. Drīz autoosta pārcēlās uz Aspazijas bulvāra un 13. janvāra ielas krustojumu, kur tika uzbūvētas vairākas kioskiem līdzīgas vienstāva ēkas un nojumes. Toties autobusi no šejienes sāka braukt arī uz citam Latvijas pilsētām: Jelgavu, Siguldu, Liepāju. 1930. gadu beigās Rīgas autobusu parku regulāri papildināja ar jaunām, Eiropas vadošo autobūves kompāniju mašīnām. Tāpēc arī šeit, kur bija ļoti aktīva satiksme, autoostai jau bija par šauru, bieži notika avārijas. Otrais pasaules karš autobusu transporta infrastruktūrai bija fatāls. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] autobusu satiksme Rīgā bija uz sabrukuma robežas, piemēram, 1944. gadā pašvaldības autobusu parkā bija palikuši tikai 4 autobusi. 1946. gadā tika dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš sākotnēji atradās Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet vēlākajos Padomju gados — Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā 1. Rīgas autobusu parkā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu. 1960. gados tika iepirkti [[Ungārija|Ungārijā]] ražotie [[Ikarus]] markas autobusi, kā arī pilnveidoti un optimizēti autobusu maršruti. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 [[kapeika]]s. 1992. gadā, reorganizējot autobusu satiksmi, pasažieru pārvadājumu veikšanai tika izveidoti divi atsevišķi pašvaldības uzņēmumi — autobusu parks "[[Imanta (autobusu parks)|Imanta]]" un autobusu parks "[[Tālava (autobusu parks)|Tālava]]". Tika nolemts, ka autobusu parks "Imanta" apkalpos visus autobusu maršrutus Daugavas kreisajā krastā jeb [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], savukārt autobusu parks "Tālava" apkalpos visus maršrutus Daugavas labajā krastā. Autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmie [[Eiropa|Eiropā]] ražotie autobusi tika saņemti no [[Skandināvija]]s valstīm. Lai atjaunotu ritošo parku un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, 1993. gadā uzņēmumi sāka interesēties par [[Pasaules Banka]]s kredīta iespējām. 1997. gadā tika parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī tika saņemti pirmie 52 [[Mercedes-Benz]] autobusi. 1996. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka [[Konduktors|konduktori]]. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. 1997. gadā tika atklāts pirmais komercekspreša maršruts, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk. 2023. gada 22. decembrī Rīgā regulāros pasažieru pārvadājumus uzsākuši pirmie elektroautobusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/22-decembri-saks-kurset-pirmie-elektroautobusi/|title=22. decembrī sāks kursēt pirmie elektroautobusi}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Autobusu modeļi == === Ekspluatācijā esošie autobusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- |[[Mercedes-Benz]] | [[Mercedes-Benz Citaro O530G|Citaro O530G]] | <center> 2002 — 2004, 2006 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 58 |Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem. |- |rowspan="3" | [[Neoplan]] (Polska) | [[Solaris Urbino 12]] | <center> 2001 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 11 / (2023. gadā palika tikai 1 autobuss) |Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem. 2023. gadā 10 autobusi tika ziedoti Ukrainai. |- | [[Solaris Urbino 15]] | <center> 2001 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 8 |Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem. |- | [[Solaris Urbino 18]] | <center> 2001 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 13 |Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem. |- | rowspan="7" | [[Solaris Bus & Coach|Solaris]] |rowspan="2" | [[Solaris Urbino 12|Urbino 12]] | <center> 2002 — 2004 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 52 |Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem. |- | <center> 2017—2019 | <center> 2018—pašlaik | <center> 175 | Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā |- |[[Solaris Urbino 12|Urbino 12 electric]] |<center> 2023—pašlaik |<center> 22/12/2023—pašlaik |<center> 35 |2023. gada 22. decembrī sāka darbu ar pasažieriem. |- | [[Solaris Urbino 15|Urbino 15]] | <center> 2002—2004 | <center> 2002—pašlaik | <center> 39 |Nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem. |- |rowspan="3" | [[Solaris Urbino 18|Urbino 18]] | <center> 2002—2004, 2014 | <center> 2002—pašlaik | <center> 79 |I un II paaudzes autobusi, kuri tika piegādāti 2000. gados nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem, savukārt III paaudzes autobusi, kurus piegādāja 2014. gadā, ar gaisa kondicionieriem ir aprīkoti. |- | <center> 2017—2018 | <center> 2018—pašlaik | <center> 70 | Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā |- | <center> 2022 | <center> 2022. gada 9. aprīlis — pašlaik | <center> 18 | No kopumā pasūtītajiem 88 autobusiem 2017/2018. gada sezonai tika piegādāti 70 laikā, no kuriem pēdējie 18 pēc ilgstošas kavēšanās uz Rīgu atvesti 2022. gada februārī.<ref>https://twitter.com/Rigassatiksme_/status/1512704695512580099</ref> |- | [[Ikarus]] | [[Ikarus E91|E91]] | <center> E95.51 2001—2002 E91.54: 2003—2004, 2006 | <center> 2001—pašlaik | <center> 75 | Tika piegādāti autobusi divās modifikācijās: vecākā (E91.51), kas nav aprīkoti ar gaisa kondicionieriem, un jaunākā (E91.54) kas ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem. Autobusi tiek izmantoti uzņēmuma darbinieku pārvadāšanai. Līdz 2022. gadam tika izmantoti arī regulāros pasažieru pārvadājumos. 2011. gada beigās daži autobusi tika nodoti Rēzeknei. No 2016. līdz 2018. gadam vairāki autobusi tika nodoti Rīgas pašvaldības skolām skolēnu izvešanai, bet 2020. gadu sākumā līdz ar sarukušo skolēnu pārvadājumu pieprasījumu COVID-19 pandēmijas dēļ tie tikuši atgriezti. |} === Dienesta autobusi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | [[Solaris Bus & Coach|Solaris]] | [[Solaris Vacanza 12|Vacanza 12]] | <center> 2003 | <center> 2005—pašlaik | <center> 1 | |- |rowspan="2" | [[Ikarus]] | [[Ikarus E13|E13]] | <center> 2004 | <center> 2004—pašlaik | <center> 1 | |- | [[Ikarus E91|E91]] | <center> 2001, 2002 | <center> 2001—pašlaik | <center> 4 | Līdz 2016. gadam piedalījušies regulārajos pasažieru pārvadājumos, pēdējie reisi 26. autobusu maršrutā |} === Ekspluatācijā bijušie autobusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- |rowspan="3"| [[Ikarus]] | [[Ikarus 260|260]] | <center> | <center> |rowspan="2"| <center> ap 200 | |- | [[Ikarus 280|280]] | <center> | <center> līdz 2005 | |- | [[Ikarus E91|E91]] | <center> 2001—2003 | <center> 2001—2011 | <center> 27 | |- | MAN | SL200 | <center> 1982 | <center> 1995—2004 (?) | | <center> Tika piegādāti lietoti no Vācijas. |- |rowspan="2" | [[Mercedes-Benz]] (Türk) | [[Mercedes-Benz O345|O345]] | <center> 1997 | <center> 1997—2014 | <center> 4 (?) | |- | [[Mercedes-Benz O345G|O345G]] | <center> 2000 | <center> 2000—2013 | <center> 1 | |- |rowspan="3" | [[Mercedes-Benz]] (Türk) | [[Mercedes-Benz O345|O345]] | <center> 1997, 1999 | <center> 1997—2019 | <center> 62 (?) |2019. gada 2. aprīlī pēdējam Mercedes-Benz O345 autobusam ar reģistrācijas numuru 77435 bija pēdējā darba diena 25. autobusu maršrutā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/vehicle/90846/#n95393|title=Riga, autobuss № 77435|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406130820/http://busphoto.ru/vehicle/90846#n95393|archivedate=2019-04-06}}</ref> |- | [[Mercedes-Benz O345G|O345G]] | <center> 1997, 2000 | <center> 1997—2019 | <center> 25 |2019. gada 2. janvāri pēdējam Mercedes-Benz O345G autobusam ar reģistrācijas numuru 68564 bija pēdējā darba diena 3. autobusu maršrutā. |- | [[Mercedes-Benz Conecto O345|Conecto O345]] | <center> 2002 | <center> 2004 — 2019 | <center> 1 |Autobuss tika ražots un piegādāts ka kompensācija par novēlotu piegādi. |- | rowspan="2" |[[Mercedes-Benz]] (Citaro) |[[Mercedes-Benz Citaro O530|Citaro O530]] |<center> 2002 — 2004 |<center> 2002 — 2022 |<center> 34 |Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem. 2022. gadā Ukrainai tika ziedoti 11 autobusi,<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/kijivas-mers-klicko-sanemis-11-rigas-autobusus.d?id=54300196</ref>savukārt 2023. gadā tika ziedoti 10 autobusi. |- |[[Mercedes-Benz Citaro O530L|Citaro O530L]] |2001 — 2004 |2001 — 2024 |25 |Vairāki autobusi ir aprīkoti ar gaisa kondicionieriem. |- | Den Oudsten | | <center> 1981—1983 | <center> 1997—2004 | <center> 8 (?) | <center> Tika piegādāti lietoti no Nīderlandes. |} === Izmēģinājuma modeļi === [[Attēls:Urbino 18 Hybrid uz Gaisa tilta.JPG|thumb|250px|40. maršruta autobuss Solaris Urbino 18 Hybrid brauc pa Gaisa tiltu]] * 2010. gada februārī [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutā]] testēšanas nolūkā tika norīkots viens [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 CNG autobuss, kas tika darbināts ar dabas gāzi.<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3001 "Rīgas satiksme" 13. autobusu maršrutā testēs autobusu, kas tiek darbināts ar dabas gāzi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101006162103/http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3001 |date={{dat|2010|10|06||bez}} }}, rigassatiksme.lv</ref> * 2012. gada februārī [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40. autobusu maršrutā]] tika testēts [[hibrīdautobuss]] [[Solaris Urbino 18 Hybrid]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |title=Rīgā 40. autobusa maršrutā testēs hibrīdautobusu |access-date={{dat|2012|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304202801/http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> * 2016. gada martā 1., 23. un 25. autobusu maršrutā tika testēts elektroautobuss Solaris Urbino Electric 12. * 2021. gada februārī tika testēts ūdeņraža autobuss - Solaris Urbino IV 12 hydrogen. * 2021. gada augustā 12. autobusu maršrutā un citos maršrutos tika testēti divi elektroautobusi — Scania Citywide BEV un Solaris Urbino 18 Electric.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzladets.lv/rigas-satiksme-teste-elektroautobusu/|title=“Rīgas satiksme” testē elektroautobusu {{!}} Uzlādēts|last=relīze|first=Preses|access-date=2022-12-01|date=2021-08-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rigas-satiksme-testes-vel-vienu-elektroautobusu-504158|title=Rīgas satiksme testēs vēl vienu elektroautobusu|website=Dienas Bizness|access-date=2022-12-01|language=lv}}</ref> == Autobusu maršruti == [[Attēls:MB Connecto O345 Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345]]. [[Imanta (Rīga)|Imantas]] DP, 2009. gada 2. februāris]] [[Attēls:36. autobuss Imantas galapunktā (02.2009).jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345G]]. [[Imanta (Rīga)|Imantas]] DP, 2009. gada 2. februāris]] [[Attēls:Mercedes Benz O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530L]] [[Bolderāja]]s dispečeru punktā. 2005. gada [[4. maijs]]]] [[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530]] uz 13. janvāra ielas [[Rīga|Rīgā]], 2005. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]]]] [[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Autobuss [[Ikarus E91]] brauc pa [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tiltu]], 2009. gads]] [[Attēls:Ikarus280.jpg|thumb|250px|[[Ikarus 280]]]] === Esošie autobusu maršruti === Kopš 2026. gada 11. maija pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 61 autobusu maršrutos. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas |- | align="center" | [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] |- | align="center" | [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]] | [[Daugavgrīva]] | [[Pļavnieki]] |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Biķeri]] |- | align="center" | [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]] |- | align="center" | [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]] | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] |- | align="center" | [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |- | align="center" | [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] |- | align="center" | [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Suži (Rīga)|Suži]] |- | align="center" | [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Ziedonis]] |- | align="center" | [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]] | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | [[Rīga Preču|Preču 2]] |- | align="center" | [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Dārziņi]] |- | align="center" | [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Papīrfabrika "Jugla" |- | align="center" | [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] |- | align="center" | [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]] | [[Pļavnieku kapi]] | [[Pētersala]] |- | align="center" | [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] |- | align="center" | [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] |- | align="center" | [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] |- | align="center" | [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] |- | align="center" | [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] |- | align="center" | [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Langstiņi]] |- | align="center" | [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Vecmīlgrāvis]] |- | align="center" | [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Daugavgrīva]] |- | align="center" | [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Dārziņi]] |- | align="center" | [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] |- | align="center" |[[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33]] | [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Saulīši]] |- | align="center" | [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Vakarbuļļi]] |- | align="center" | [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]] |- | align="center" | [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Lāčupes kapi]] |- | align="center" | [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] |- | align="center" | [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]] | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]] | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Getliņi]] |- | align="center" | [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]] | [[Pļavnieku kapi]] | [[Sarkandaugava]] |- | align="center" | [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]] | [[Daudersala]] | [[Ķengarags]] |- | align="center" | [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[TEC-2]] |- | align="center" | [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] |- | align="center" | [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Pļavnieku kapi]] |- | align="center" | [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] |- | align="center" | [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]] | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] | [[Voleri]] |- | align="center" | [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] |- | align="center" | [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] | [[Daugavgrīva]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] | [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] | [[Brīvības gatve]] | [[Vecmīlgrāvis]] |- | align="center" | [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] | [[Ziepniekkalns]] | [[Ķengarags]] |- | align="center" |[[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Šampēteris]] |- | align="center" |N1 |Centrs - Teika - Jugla |Mežciems - Centrs |- | align="center" |N2 |Centrs - Sarkandaugava |Vecmilgrācis |- | align="center" |N3 |Centrs - Iļģuciems |Daugavgrīva |- | align="center" |N4 |Centrs - Imanta - Zolitūde |Āgenskalns - Centrs |- | align="center" |N6 |Centrs - Purvciems - Pļavnieki |Dārzciems - Centrs |- | align="center" |N7 |Centrs - Ķengarags |Latgales iela - Centrs |- | align="center" |N10 |Centrs - Āgenskalns |Ziepniekkalns - Centrs |- | align="center" |N22 |Centrs |Rīgas Lidosta |} No 2012. gada 14. aprīļa bija sākušies 3. un 6. tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklu rekonstrukcijas darbi posmā no Ropažu ielas līdz galapunktam Juglā. Tramvaji kursēja tikai līdz 45. vidusskolai Ropažu ielā, bet tālāk uz Juglu un atpakaļ pasažierus veda īpašs [[6T. autobusu maršruts]]. No 2013. gada 1. aprīļa [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršruts tika aizstāts]] ar [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. trolejbusu maršrutu]]. Daži šī maršruta trolejbusi kursē līdz [[Kundziņsala]]i, aizstājot 33. autobusu maršrutu.<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ No 1. aprīļa 33.autobusa maršruts tiks aizvietots ar 3.maršruta trolejbusu]</ref> Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs — Airu iela — Pagrieziens uz Vecāķiem — Skanstnieki — Stacija "Vecdaugava" — Zvejas iela — Pagrieziens uz Mangaļiem — Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.) {{dat|2016|07|01|Ģ}} tika atklāts [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60. autobusu maršruts]], kas savieno Ziepniekkalnu un Ķengaragu. Vēl no 2016. gada 1. novembra tika atklāts 58. autobusu maršruts,<ref>[[58. autobusu maršruts (Rīga)]]</ref> kas savieno [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]]. No {{dat|2011|06|10|Ģ}} sestdienās un svētdienās Rīgā kursē arī nakts autobusi. No {{dat|2014|04|04|Ģ}} tos apkalpo pārvadātājs "Rīgas mikroautobusu satiksme" ar mikroautobusiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |title=No 4. aprīļa nakts satiksmes autobusus apkalpos "Rīgas mikroautobusu satiksme" |access-date={{dat|2014|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307075750/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}</ref> līdz tam nakts maršrutos kursēja Ikarus E91 midibusi. No 2018. gada [[3. marts|3. martā]] tika atklāts [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruts,]] kas savieno [[Latvijas Universitāte]] un [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas Centru]]. No 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 2018. gada 11. jūlija līdz 23. augustam kursēja [[5T. autobusu maršruts]], kas savieno [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumu]] un [[Iļģuciems|Iļģuciemu]], uz laiku aizvietojot [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. maršruta tramvaju]] posmā no 13. janvāra ielas līdz Iļģuciemam, sakarā ar sliežu ceļu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/|title=Izmaiņas 5. tramvaja maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2018-08-03|language=lv|archive-date=2022-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20221206204832/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/}}</ref> No 2019. gada 3. aprīļa ekspluatācijā ir tikai zemās grīdas autobusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/city/624/|title=Riga|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406171653/http://busphoto.ru/city/624/|archivedate=2019-04-06}}</ref> No 2019. gada 18. maija līdz 25. maijam [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaja maršrutu]] aizvietoja [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T. autobuss]]. Vēlāk tas kursēja no 2020. gada 9. jūnija līdz 29. jūnijam. 2022. gada 18. jūnijā maršruts atkal tika atjaunots. No 2020. gada 2. janvāra 40. autobusa maršrutu “Jugla — Ziepniekkalns” aizstāja jauns [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusa maršruts]]. * [[Nakts autobusa maršruts N8|N8]] Centrs — Āgenskalns — Zolitūde (slēgts no {{dat|2018|03|03|Ģ}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|03|20||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}</ref>) * [[Nakts autobusa maršruts N9|N9]] Centrs — Čiekurkalns — Mežaparks (slēgts no {{dat|2012|01|06|Ģ}}) Kad 2020. gada martā Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izplatības dēļ, no 21. marta tika slēgti 4z., 35., 59. autobusa un visi nakts autobusu maršruti, kā arī pieņemti citi ierobežojumi, līdz ārkārtas situācijas beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-vairakus-sabiedriska-transporta-marsrutus-un-samazinas-kustibas-biezumu.a352425/|title=Rīgā slēgs vairākus sabiedriskā transporta maršrutus un samazinās kustības biežumu|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-02|date=2020-03-19|language=lv}}</ref> Kad SIA "Rīgas mikroautobusu satiksme" tika pasludināta par maksātnespējīgu, vienlaikus pārtraucot pakalpojumu sniegšanu, divus mikroautobusu maršrutus sāka apkalpot "Rīgas satiksmes" autobusi. No 2022. gada 19. septembra 303. un 363. ekspresbusu maršrutu pārdēvēja par 33. un 63. autobusu maršrutu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/|title=No 19. septembra divi ekspresbusu maršruti 303. un 363. tiks pārveidoti par autobusu maršrutiem|access-date={{dat|2022|09|19||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221204145759/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/}}</ref> == Bijušie maršruti == '''''Bijušie autobusu maršruti kopš autobusu maršrutu satiksmes atklāšanas.''''' {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50" |Nr. ! width="190" |Sākums ! width="190" |Beigas !Papildinformācija |- |1 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Berģuciems]] |Aizstāts ar 31. trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 1a | [[Upesciema iela (Rīga)|Upesciema iela]] | [[Berģuciems]] | |- | align="center" | 2a | [[Sarkandaugava]] | [[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]] | |- | align="center" | 2e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]] | |- | align="center" | 3a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Voleri]] | |- | align="center" | 3e | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]] | |- | align="center" |3e |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |[[Vakarbuļļi]] |Vasaras sezonā kursēja. |- | align="center" | 4/9 | [[Zolitūde]] | [[TEC-2|TEC]] | |- | align="center" | 4/16 | [[Zolitūde]] | [[VEF]] | |- | align="center" | 4ae | [[Autostacija]] | [[Vārnukrogs|Vārnu krogs]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |Aizstāts ar 35. trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 6a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbrokas kapi]] | |- | align="center" | 6e | [[Latvijas Nacionālais teātris|Operas teātris]] | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 7a | [[Autostacija]] | [[Zvēru ferma]] | |- | align="center" | 8e | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 10a | [[Autoosta]] | [[Rāmava]] | |- | align="center" | 11e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] | |- | align="center" | 12a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 13a | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | [[Ulbrokas kapi]] | |- | align="center" | 13e | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | [[Preču-2]] | |- |14 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Zvēraudzētava]] |Aizstāts ar 34. trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 14a | [[Autoosta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]] | |- | align="center" | 14a/21 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 15a | [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]] | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 15b | [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]] | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 15d | [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]] | [[Dārziņi]] | |- | align="center" | 17 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] | |- | align="center" | 17b | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Papīrfabrika "Jugla"]] | |- | align="center" |17l | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Papīrfabrika "Jugla"]] | |- | align="center" | 17e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] | |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 19 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla 3]] | [[Jaunciema kapi]] | |- | align="center" | 20/6a | [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]] | [[Zolitūdes iela]] | |- | align="center" | 20/8 | [[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]] | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | |- | align="center" | 20e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 21a | [[Autoosta]] | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] | |- | align="center" | 21/14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zvēraudzētava "Jugla"]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 22a | [[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22b | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela]] | |- | align="center" | 22e | [["Aeroflot" aģentūra]] | [[Skultes pagasts|Skulte]] | |- | align="center" | 23e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24a | [[Sarkandaugava]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 26a | [[Autostacija]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 27e | [[Autoosta]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | |- | align="center" | 29a | [[Autoosta]] | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] | |- | align="center" | 29b | [[Autoosta]] | [[Iļģuciems|Nordeķi]] | |- | align="center" | 30e | [["Aeroflot" aģentūra]] | [[Rumbula]] | |- | align="center" |31a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dārziņi]] | |- |31e |[[Autoosta]] |[[Dārziņi]] | |- |32e |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla 3]] | |- |33 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Kundziņsala]] |Daļēji aizstāts ar 3. trolejbusu maršrutu. |- |33a |[[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]] |[[Kastrānes iela]] | |- |34ae |[[Planetārijs]] |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] | |- |34e |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |[[Grīvas iela (Rīga)|Grīvas iela]] | |- |36a |[[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]] |[[Vakarbuļļi]] | |- |37a |[[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]] |[[Hipermarkets "Maxima"]] | |- |37e |[[Esplanāde (Rīga)|Katedrāle]] |[[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]] | |- |38a |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Lāčupes kapi]] |Pārveidots par 39. autobusu maršrutu. |- |38b |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]] |Pārveidots par 38. autobusu maršrutu. |- |39e |[[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]] |[[Bulduri]] | |- |40 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |[[Ziepniekkalns]] |Pārveidots par 4. trolejbusu maršrutu. |- |40a |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |[[Ziepniekkalns]] |Pārveidots par 42. autobusu maršrutu. |- |40b |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |[[Ziepniekkalns]] | |- |40e |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |[[Ziepniekkalns]] | |- |40r |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |[[Robotu Rūpnīca]]/[[Ziepniekkalns]] | |- |41e |[[Imanta (Rīga)|Imanta - 5]] |[[Katedrāle]] | |- |42 |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |[[Ziepniekkalns]] |Pārveidots par 27. trolejbusu maršrutu. |- |45 |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |[[Carnikava]] | |- |47a |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Šķirotava (stacija)|Šķirotava]] | |- |47e |[[Pļavnieki]] |[[Katedrāle]] | |- |48e |[[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]] |[[Pļavnieki]] | |- |50a |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |[[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- |52a |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Ulbroka]] | |- |52ae |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Ulbroka]] | |- |53e |[[Zolitūde]] |[[Katedrāle]] | |- |55 |[[Ziepniekkalns]] |[[Bulduri]] | |- |57 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Ķīpsala]] |Maršruts izmainīts un nebrauc uz centru Abrenes iela kopš 2026. gada 11. maijā. |- |59 |[[Latvijas Universitāte]] |[[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] |Maršruts tika atklāts 2018. gada martā un tas aizstāja 20.trolejbusu maršrutu. 2022. gada septembrī tika aizstāts ar 20.trolejbusu maršrutu. |- |101 |[[Brāļu kapi]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] | |- |103 |[[Jugla (Rīga)|Jugla 3]] |[[Rumbula]] | |- |104 |[[Jugla (Rīga)|Jugla 3]] |[[Rumbula]] | |- |105 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- |107 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] | |- |136 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |[[13. janvāra iela]] | |- |715 |[[Ziepniekkalns]] |[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | |- |716 |[[Imanta (Rīga)|Imanta 5]] |[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | |- |715e |[[Ziepniekkalns]] |[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | |- |716e |[[Imanta (Rīga)|Imanta 5]] |[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | |- |826 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Vangaži]] | |- |827 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]] | |- |829 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Ropaži]] | |- |830 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Juglas iecirknis]] | |- |831 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Kākciems]] | |- |835 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Upeslejas apkalpos]] | |- |843 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Ķekava]] | |- |844 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Ķekava]] | |- |852 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Mežsētas]] | |- |853 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Jaunmārupe]] | |- |854 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Jaunmārupe]] | |- |859 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Mežsētas]] | |- |863 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Skultes pagasts|Skulte]] | |- |959 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Kalnciems]] | |- |991 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Tekstilnieks]] | |- |7715 |[[Ziepniekkalns]] |[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | |- |7716 |[[Imanta (Rīga)|Imanta 5]] |[[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Slēgtie maršruti 1960.—1990. gadā |- ! width="40"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="180"|Beigas ! Gadi, kuros maršruts pieminēts. |- | align="center" | 4/9 | Zolitūde | TEC | 1963. |- | align="center" | 4/16 | Zolitūde | VEF | 1963. |- | align="center" | 4ae | Autostacija | Vārnu krogs | pēc 1970. |- | align="center" | 6e | Operas teātris | Pleskodāle | pēc 1970. |- | align="center" | 12a | Autostacija | Mangaļi | 1963. |- | align="center" | 13 | Autostacija | [[Buļļu iela (Rīga)|V. Tereškovas iela]] | 1963. |- | align="center" | 20/6a | Šķirotava | Zolitūdes iela | 1964. |- | align="center" | 20/8 | Šķirotava | Apūzes iela | 1964. |- | align="center" | 26a | Autostacija | Katlakalns | 1963. |- | align="center" | 28 | Juglas tilts | Langstiņi | 1968. |- | align="center" | 30 | Vidzemes tirgus | [[Mežaparks (Rīga)|Kultūras un atpūtas parks]] | 1959. |- | align="center" | 30a | Raiņa bulvāris | Rumbula | 1964. |- | align="center" | 32 | Autostacija | Autobusu parks | 1963. |- | align="center" | 37e | Stacijas laukums | Kleistu iela | pēc 1970. |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1930. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | Brauca pa Miera ielu. |- | align="center" | 2 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (līdz Baložu krogam) | Brauca pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 3 | [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]] | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | Brauca pa Dzirnavu ielu. |- | align="center" | 4 | Operas laukums | [[Pleskodāle]] | Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu. |- | align="center" | 5 | Operas laukums | [[Jūrmalas gatve|Anniņmuižas iela]] | Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu. |- | align="center" | 6 | Operas laukums | [[Saulgožu iela (Rīga)|Šulcmuižas iela]] | Brauca pa Kalnciema un Slokas ielām. |- | align="center" | 7 | Eksporta osta | "Kvadrāts" | Brauca pa Kronvalda bulvāri un Maskavas ielu. |- | align="center" | 8 | Operas laukums | Buļļu iela | Brauca pa Raņķa dambi un Daugavgrīvas ielu. |- | align="center" | 9 | Operas laukums | Jelgavas šoseja | |- | align="center" | 10 | Galvenais pasts | [[Mīlgrāvis]] | Brauca pa Elizabetes ielu un Ganību dambi. |- | align="center" | 11 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | [[Čiekurkalns]] | Brauca pa Miera ielu. |- | align="center" | 12 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | Bolderājas stacija | Brauca pa Daugavgrīvas ielu. |- | align="center" | 14 | Zvaigžņu iela | Daugavpils iela | Brauca pa Tērbatas ielu un Aspazijas bulvāri. |- | align="center" | 15 | [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]] | [[Hospitāļu iela (Rīga)|Hospitāļu iela]] | Brauca pa Aspazijas bulvāri. |- | align="center" | 16 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | Tēriņu iela | Brauca pa tagadējo Altonavas ielu. |- | align="center" | 17 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | Raudas iela | Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām. |- | align="center" | 18 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Hanzas iela — Centrāltirgus | Brauca pa K. Barona, Matīsa, Hanzas un Ausekļa ielām. |- | | | | Informācijas avots — 1930. gada vilcienu saraksts. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0: font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1936. gadā<ref>"Rīgas pilsētas ielu dzelzceļi, autobusi, tvaikoņi 1936" Rīgas pilsētas valdes izdevums</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 21 | Autoosta | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Brauca pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 21a | Autoosta | Bajāru iela | Brauca pa Brīvības, Biķernieku un Laimdotas ielām. |- | align="center" | 22 | Autoosta | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | Brauca pa Valdemāra, Duntes ielām un Meža prospektu līdz Saules dārzam. |- | align="center" | 23 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]] | Brauca pa Dzirnavu, Pulkveža Brieža un Hanzas ielām. |- | align="center" | 24 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] | Brauca pa Brīvības, Miera, Ķīšezera ielām un Čiekurkalna 1. garo līniju. |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Bieriņi]] | Brauca pa Altonavas, Ģimnastikas un Tēriņu ielām. |- | align="center" | 27 | Autoosta | [[Torņakalns]] / [[Ēbeļmuiža]] | Brauca pa Vienibas gatvi līdz Ābolu ielai / pa Vienības gatvi un tagadējo Graudu ielu. |- | align="center" | 28 | Autoosta | Raudas iela | Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām. |- | align="center" | 29a | Autoosta | [[Iļģuciems]] | Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Garo ielu. |- | align="center" | 29b | Autoosta | [[Nordeķi]] | Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Slokas ielām. |- | align="center" | 30 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | Brauca pa Slokas un Kalnciema ielām. |- | align="center" | 31 | Autoosta | Anniņmuiža / Zolitūde / Beberbeķi | Brauca pa Slokas, Kandavas ielām un tagadējo Jūrmalas gatvi. |- | align="center" | 32 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Bolderāja]] | Brauca pa Daugavgrīvas ielu. |- | align="center" | 33 | Eksportosta | [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]] | Brauca pa Kronvalda bulv., Marijas, Avotu, Matīsa un Pērnavas ielām. |- | align="center" | 33a | [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Rumpmuižas iela]] | [[Kastrānes iela]] | Brauca pa Purvciema, Stirnu un Ūnijas ielām. |- | align="center" | 34 | Zvaigžņu iela | Daugavpils iela | Brauca pa Tērbatas ielu, Aspazijas bulvāri un Gogoļa ielu. |- | align="center" | 36 | Autoosta | Ziemeļblāzma | Brauca pa Ganību dambi, Tvaika un Emmas ielām. |- | align="center" | 37 | Autoosta | [[Bišumuiža]] | Brauca pa Mūkusalas, Buru, Jelgavas un Bauskas ielām. |- | align="center" | 38 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ķīpsala]] | Brauca pa Uzvaras bulvāri un Balasta dambi. |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1940. gadā<ref>"1940. gada ziemas vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. gada 1. II, oficiāls izdevums" Izdevniecība "Leta" Rīgā</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 21 | Autoosta | I. [[Biķernieku iela]] | Brauca pa Brīvības gatvi, Zemitāna laukumu un Laimdotas ielu. Uzraksts "Ķeguma iela". |- | | | II. [[Čiekurkalns]] | Brauca pa Brīvības gatvi, Džutas ielu un Čiekurkalna 1. garo līniju. Uzraksts "Čiekurkalns". |- | | | III. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | | | IV. Brīvdabas muzeja ceļš | Autobuss apzīmēts ar zīmi "B". |- | align="center" | 21a | Autoosta | Bajāru iela | Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / I. maršrutu. |- | align="center" | 22 | Autoosta | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- | align="center" | 23 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]] | |- | align="center" | 24 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] | Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / II. maršrutu. |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Bieriņi]] | |- | align="center" | 27 | Autoosta | [[Torņakalns]] | |- | align="center" | 27E | Autoosta | Līvciema iela | |- | align="center" | 28 | Autoosta | Liepājas iela / Raudas iela | Brauca pa Liepājas ielu līdz Dikļu ielai / pa Liepājas un Raudas ielām līdz Paltmales ielai. |- | align="center" | 29a | Autoosta | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 29b | Autoosta | [[Nordeķi]] | |- | align="center" | 30 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 31 | Autoosta | [[Anniņmuiža]] | Brauca pa Bāriņu, Melnsila ielām un Jūrmalas gatvi līdz 8. līnijai. |- | | Imantas 8. līnija | Beberbeķu iela | Pievedautobuss pa Jūrmalas gatvi. |- | align="center" | 32 | Autoosta | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 33 | Eksportosta | A. Deglava iela | |- | align="center" | 33a | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | Kastrānes iela | |- | align="center" | 34 | Zvaigžņu iela | Lauvas iela | Brauca pa Tērbatas, Gogoļa un Ludzas ielām. |- | align="center" | 36 | Autoosta | [[Vecmīlgrāvis]] (Ziemeļblāzma) | |- | align="center" | 37 | Autoosta | [[Bišumuiža]] | Brauca pa Akmeņu, Jelgavas un Bauskas ielām. |- | align="center" | 38 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 2 | Autoosta | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | Autoosta | [[Bolderāja]] | Kursēja pa Uzvaras bulvāri. |- | align="center" | 4 | Autoosta | [[Zolitūde]] | Maršruts tika pagarināts caur Mežaparku līdz Saules dārzam, bet pēc tam atjaunots esošais maršruts. |- | align="center" | 5 | Autoosta | [[Bieriņi]] | |- | align="center" | 6 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | Kursēja pa Uzvaras bulvāri. |- | align="center" | 7 | Autoosta | Liepājas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Oškalnu stacijai, bet pēc tam izveidots 7a. maršruts: Autoosta — Oškalni. |- | align="center" | 8 | Autoosta | Apūzes iela | Kursēja pa Kalnciema ielu, vēlāk pa Krūzes un Ventspils ielām. |- | align="center" | 9 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] (Tēraudlietuves iela) | Vēlāk kursēja pa 1. garo līniju. |- | align="center" | 10 | Autoosta | Graudu iela | |- | align="center" | 10a | Autoosta | [[Rāmava]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 11 | Autoosta | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 12 | Autoosta | [[Vecāķi]] | |- | align="center" | 13 | Autoosta | Buļļu iela | Kursēja pa Uzvaras bulvāri. |- | align="center" | 14 | Autoosta | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autoosta | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | Maršruts tika pagarināts pa Ūnijas ielu līdz VEF. |- | align="center" | 17 | Autoosta | Biķernieki | Maršruts tika pagarināts līdz Juglas papīrfabrikai. |- | align="center" | 18 | Autoosta | [[Baltezers]] | |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1960. gadā<ref>"Rīga — īsas ziņas" 1960., 1963.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autostacija | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | Maršruts tika pagarināts līdz Berģuciemam, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 1a | Autostacija | Juglas zvēraudzētava | Maršruts tika pārdēvēts par 14. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 2 | Autostacija | [[Vecmīlgrāvis]] | Brauca pa Tvaika ielu. |- | align="center" | 3 | Autostacija | [[Bolderāja]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 3a | Autostacija | [[Buļļuciems]] | Sākotnēji kursēja pa Oktobra, vēlāk pa Pontonu tiltu, pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 4 | Autostacija | [[Zolitūde]] (Beberbeķu iela) | Tika izveidoti apvienotie 4/9 un 4/16 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 4. maršruts. |- | align="center" | 5 | Autostacija | Kūdras rūpnīca "Mārupe" | |- | align="center" | 6 | Autostacija | [[Pleskodāle]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 7 | Autostacija | Liepājas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Tēriņiem. |- | align="center" | 7a | Autostacija | [[Zemitāni (stacija)|Oškalnu stacija]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 8 | Autostacija | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | Tika izveidots apvienots 20/8 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 8. maršruts. |- | align="center" | 9 | Autostacija | [[Čiekurkalns]] | Tika izveidots apvienots 4/9 maršruts Zolitūde — TEC, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 9. maršruts. |- | align="center" | 10 | Autostacija | Graudu iela — Autostacija | Lokveida maršruts, vēlāk izmainīts un brauca līdz Sējas ielai. |- | align="center" | 11 | Autostacija | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts līdz Sužiem, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 12 | Autostacija | [[Vecāķi]] | Maršruts tika saīsināts un kursēja no Vecmīlgrāvja caur Vecāķiem uz Mangaļiem. |- | align="center" | 13 | Autostacija | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 14 | Autostacija | Juglas papīrfabrika | Maršruts tika pārveidots par 17l. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 14a | Autostacija | [[Zaķumuiža]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 15 | Autostacija | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autostacija | Ūnijas iela | Tika izveidots apvienots 4/16 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 16. maršruts. |- | align="center" | 17 | Autostacija | Juglas papīrfabrika | Maršruts tika pārdēvēts par 17b. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 18 | Autostacija | [[Baltezers]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 19 | Autostacija | [[Ropaži]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 20 | Autostacija | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Tika izveidoti apvienotie 20/6a un 20/8 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 20. maršruts. |- | align="center" | 21 | Autostacija | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 22 | Autostacija | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] | Maršruts tika pagarināts līdz Rikšotāju ielai. |- | align="center" | 23 | Autostacija | Kūdras rūpnīca "Baloži" | |- | align="center" | 24 | Autostacija | Annasmuiža | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 25 | Autostacija | Kolhozs "Mārupe" | |- | align="center" | 26 | Autostacija | [[Ķekava]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align"center" | 27 | Autostacija | [[Olaine (stacija)|Olaines stacija]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 28 | | | Maršruts nekursēja. |- | align="center" | 29 | Autostacija | Sējas iela | |- | align="center" | 29a | Autostacija | Brūkleņu iela | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 31. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 30 | Autostacija | Lidosta "Spilve" | Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai. |- | align="center" | 31 | Autostacija | [[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 32 | Autostacija | Vestienas iela | Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Autobusu parkam, vēlāk tika slēgts. |- | align="center" | 33 | Tilta iela | [[Kundziņsala]] | Maršruts tika pagarināts līdz autostacijai, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1966. gadā<ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā) "Liesma", Rīga 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Berģuciems | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 2 | Autoosta | [[Vecmīlgrāvis]] | Brauca pa Viestura prospektu, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 3 | Autoosta | [[Bolderāja]] | Maršruts tika apvienots ar 20. autobusu maršrutu un kursēja no Bolderājas uz Šķirotavu. |- | align="center" | 4 | Autoosta | [[Zolitūde]] | Maršruts tika pagarināts līdz Purvciemam. |- | align="center" | 5 | Autoosta | Kūdras rūpnīca "Mārupe" | |- | align="center" | 6 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 7 | Autoosta | Liepājas iela / Tēriņi | |- | align="center" | 8 | Autoosta | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | |- | align="center" | 9 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] | Maršruts tika pagarināts līdz Ezermalas ielai. |- | align="center" | 10 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 12 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Vecāķi]] — Mangaļi | |- | align="center" | 13 | Autoosta | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | |- | align="center" | 14 | Autoosta | Zvērsaimniecība "Jugla" | Tika izveidots apvienots 21/14 lokveida maršruts. |- | align="center" | 14a | Autoosta | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Tika izveidots apvienots 14a/21 lokveida maršruts. |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autoosta | Ūnijas iela | |- | align="center" | 17b | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Papīrfabrika "Jugla" | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 17l | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Papīrfabrika "Jugla" | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 18 | Ūnijas iela | Lopkautuves iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 20 | Autoosta | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam maršruts tika pievienots 3. autobusu maršrutam. |- | align="center" | 21 | Autoosta | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Tika izveidoti apvienoti 14a/21 un 21/14 lokveida maršruti. |- | align="center" | 22 | Autoosta | Rikšotāju iela | |- | align="center" | 23 | Autoosta | Kūdras rūpnīca "Baloži" | |- | align="center" | 24 | Autoosta | Volguntes iela | |- | align="center" | 25 | Autoosta | Kolhozs "Mārupe" | |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | Sākotnēji tas bija 26a maršruts, tad tika pārdēvēts par 26. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 27 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Vecāķi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 29 | Autoosta | Sējas iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 30 | Lidosta "Spilve" | [[Rumbula]] | Maršruts tika saīsināts un kursēja no "Aeroflot" aģentūras uz Rumbulu. |- | align="center" | 31 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 34 | [[Prūšu iela (Rīga)|E. Smiltēna iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 32. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 35 | Autoosta | Silikātu rūpnīca | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 36 | Silikātu rūpnīca | [[Buļļuciems]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1970. gadā<ref>"Rīga — īsas ziņas" 1970.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | EZP 3. ciemats | |- | align="center" | 2e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 24e.autobusu maršrutu. |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 3a | [[Bolderāja]] | Katlakalna iela | |- | align="center" | 3e | Autoosta | Parādes iela | Maršruts tika pārdēvēts par 20e. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 4 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Zolitūde]] | Maršruts tika saīsināts un kursēja no autoostas līdz Beberbeķu ielai. |- | align="center" | 5 | Autoosta | Kūdras fabrika "Mārupe" | Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Jelgavas šosejas 9. kilometram. |- | align="center" | 6 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 6a | Autoosta | [[Zolitūdes iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | Autoosta | Tēriņi | |- | align="center" | 8 | Autoosta | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | |- | align="center" | 9 | Autoosta | Ezermalas iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 10 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Vecmīlgrāvis]], Rūpnīcas iela | Mangaļi | |- | align="center" | 13 | Autoosta | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | |- | align="center" | 14a/21 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autoosta | Rūpnīca "VEF" | Maršruts tika izmainīts un kursēja no Stacijas laukuma līdz Biķernieku ielai, bet pēc tam tika slēgts. |- | align="center" | 17b | Autoosta | Juglas papīrfabrika — Autoosta. | |- | align="center" | 17l | Autoosta | Juglas papīrfabrika — Autoosta | |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Sākotnēji kursēja no Jaunciema uz Vecmīlgrāvi. |- | align="center" | 21/14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava "Jugla" — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 22 | Autoosta | Rikšotāju iela | Maršruts tika slēgts un aizstāts ar 4z. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 23 | Autoosta | Baložu kūdras fabrika | |- | align="center" | 24 | Autoosta | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | Autoosta | Kolhozs "Mārupe" | |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 29 | Lidosta "Spilve" | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | Brauca pa Pontonu tiltu,vēlāk izmainīta trase un brauca pa Oktobra tiltu. |- | align="center" | 30 | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 30e | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 31 | Autoosta | Sējas iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 32 | Juglas iela | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | |- | align="center" | 33 | Autoosta | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 34e | Juglas iela | Grīvas iela | Vēlāk brauca līdz Spilves ielai. |- | align="center" |35 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Silikātu iela | |- | align="center" | 36 | Silikātu rūpnīca | [[Vakarbuļļi]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1975. gadā<ref>Rīgas plāns, 1975.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | EZP 3. ciemats | |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 3a | [[Bolderāja]] | Katlakalna iela | |- | align="center" | 4 | Autoosta | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 4z | Autoosta | Rikšotāju iela | |- | align="center" | 5 | Autoosta | Jelgavas šosejas 9. km. | |- | align="center" | 7 | Autoosta | Tēriņi | Vēlāk 7. maršruts kursēja līdz Kantora ielai, bet 7a. maršruts līdz Tēriņiem. |- | align="center" | 8 | Autoosta | Apūzes iela | |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Suži (Rīga)|Suži]] | Vēlāk kursēja no Autoostas. |- | align="center" | 12 | Rūpnīcas iela ([[Vecmīlgrāvis]]) | [[Mangaļsala|Mangaļi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | Autoosta | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | |- | align="center" | 14a/21 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — Stacijas laukums | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 17b | Autoosta | Papīrfabrika "Jugla" — Autoosta | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 17l | Autoosta | Papīrfabrika "Jugla" — Autoosta | Maršruts tika pārveidots par 17. autobusu maršrutu Autoosta — Papīrfabrika — Ļeņina iela (VEF). |- | align="center" | 18 | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | [[VEF]] | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 20e | Autoosta | [[Bolderāja]], Parādes iela | Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas. |- | align="center" | 21/14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava "Jugla" — Stacijas laukums | Tika atjaunoti patstāvīgi maršruti Nr. 14. Stacijas laukums — Zvēraudzētava un Nr. 21. Autoosta — Mežciems. |- | align="center" | 22 | "Aeroflot" aģentūra | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | |- | align="center" | 22e | "Aeroflot" aģentūra | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 23 | Autoosta | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk tika pagarināts un kursēja no Merķeļa ielas uz Mangaļsalu. |- | align="center" | 25 | Autoosta | [[Mārupe|Kolhozs "Mārupe"]] | |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Granīta iela (TEC-2) | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] | |- | align="center" | 29 | Spilve | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | |- | align="center" | 30 | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | Kursēja pa Kijevas, bet vēlāk pa Lomonosova ielu. |- | align="center" | 31e | "Aeroflot" aģentūra | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 32 | Juglas iela | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34e | Juglas iela | Spilves iela | |- | align="center" | 34ae | Planetārijs | Juglas iela | Maršruts tika pārdēvēts par 40e. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 35 | Autoosta | Silikātu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai. |- | align="center" | 36 | Silikātu iela | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai. |- | align="center" | 37e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4 | Kursēja pa Slokas ielu sākumā līdz Kleistu ielai, tad līdz Zolitūdes ielai. Vēlāk kursēja pa [[Kurzemes prospekts|Komarova prospektu]] līdz Imantai 5. |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4 | Kursēja pa Slokas ielu, vēlāk pa Komarova prospektu līdz Imantai 5. |- | align="center" | 39e | Autoosta | Kooperatīva iela | Maršruts tika slēgts. |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1979. gadā<ref>Rīgas transporta shēma 1979</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autostacija | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas. |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | 3. ciemats | Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas. |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika sadalīts 3. un 50. autobusu maršrutos. 3. maršruts kursēja no Bolderājas līdz centram (Merķeļa ielai), bet vēlāk līdz Centrālajai stacijai (Raiņa bulv.). |- | align="center" | 3a | [[Bolderāja]] | Katlakalna iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 4 | Autostacija | Beberbeķu iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 4z | Autostacija | Rikšotāju iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 5 | Autostacija | Jelgavas šosejas 9. km. | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 6 | Autostacija | Preču 2 | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 7 | Autostacija | Kantora iela | Neilgi kurseja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 7a | Autostacija | Zvēru ferma | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 8 | Autostacija | Apūzes iela | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas uz Zolitūdi. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | Autostacija | Brūkleņu iela | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 11 | Autostacija | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Vēlāk kursēja līdz Sužiem. |- | align="center" | 12 | Autostacija | [[Rāmava]] | Brauca pa [[Salu tilts|Maskavas tiltu]]. Neilgi kursēja no [[Centrāltirgus iela|Kolhoznieku ielas]], bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 13 | Autostacija | Putnu ferma | Brauca pa Oktobra tiltu, tad pa Gorkija tiltu. Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas. |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | Autostacija | [[Ķīpsala]] | Maršruts tika slēgts un pievienots 30. autobusu maršrutam. |- | align="center" | 17 | Autostacija | Papīrfabrika "Jugla" — [[Brīvības gatve|Ļeņina iela]] | Maršruts tika saīsināts līdz papīrfabrikai "Jugla". |- | align="center" | 18 | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | Ļeņina iela | |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 20e | [[13. janvāra iela]] | Parādes iela | |- | align="center" | 21 | Autostacija | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Vēlāk kursēja no "Aeroflot" aģentūras, pēc tam no Planetārija. |- | align="center" | 22 | "Aeroflot" aģentūra | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] ([[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]]) | Vēlāk kursēja no Arhitektu ielas. |- | align="center" | 23 | Autostacija | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 24e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 25 | Autostacija | Kolhozs "Mārupe" | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 26 | Autostacija | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Granīta iela (TEC-2) | |- | align="center" | 28 | Juglas tilts — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — Juglas tilts | |- | align="center" | 29 | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | [[Spilve (Rīga)|Spilve]] | Vēlāk kursēja no veikala "Starts" līdz Dzirciema ielai. |- | align="center" | 30 | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | Maršruts tika apvienots ar 15. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Ķīpsalai. |- | align="center" | 32 | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34e | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Spilves iela | Maršruts tika pagarināts līdz [[Kleistu iela (Rīga)|Jēkaba Petersa ielai]]. |- | align="center" | 35 | Autostacija | Lielā iela | Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas. |- | align="center" | 36 | Lielā iela | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika pagarināts līdz Imantai 5. |- | align="center" | 37e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | Sākotnēji maršruts brauca pa Oktobra [[Akmens tilts (Rīga)|Oktobra tiltu]] līdz J. Petersaielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5, bet vēlāk kursēja no Planetārija pa [[Vanšu tilts (Rīga)|Gorkija tiltu]]. |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | Sākotnēji maršruts kursēja līdz Zolitūdes ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5. |- | align="center" | 40e | Planetārijs | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Sākotnēji tas bija 34a ekspreša maršruts līdz Juglas ielai, tad tika pārdēvēts par 40e. maršrutu. Vēlāk maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 41e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | Brauca pa Oktobra tiltu. Vēlāk kursēja no Planetārija pa Gorkija tiltu. |- | align="center" | 42 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1988. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | [[Berģi (Rīga)|Berģi]] | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | 3. ciemats | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.) | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | Maršruts tika pagarināts un kursēja no 13. janvāra ielas līdz Birzes ielai. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Beberbeķu iela | |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūdes iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Tīraine | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Preču — 2 | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kantora iela | |- | align="center" | 8 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Saules dārzs | Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas (Merķeļa ielas). |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | Autoosta | [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12A | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalna kapi | Brauca pa Maskavas tiltu, vēlāk pa Oktobra tiltu pēc tam apvienojās ar 12.maršrūtu |- |12 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |Katlakalna kapi |Brauca pa Maskavas tiltu, vēlāk pa Oktobra tiltu |- | align="center" | 13 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | Kleisti | |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Kinoteātris "Maskava" | Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai. |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | Papīrfabrika "Jugla" | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 17 | Autoosta | Papīrfabrika "Jugla" | Maršruta tika slēgts. |- | align="center" | 18 | [[VEF|Rūpnīca "VEF"]] | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 20e | 13. janvāra iela | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] (Parādes iela) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 21 | [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]] | [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 22 | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Arhitektu iela | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā siacija]] (Merķeļa iela) | [[Mangaļsala]] | Vēlāk 24. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Granīta iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 28 | Juglas tilts — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — Juglas tilts | |- | align="center" | 29 | Dzirciema iela | [[Rumbula]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 30 | [[Ķīpsala]] | Rumbula | Maršruts tika saīsināts un kursēja no Abrenes ielas uz Ķīpsalu. |- | align="center" | 31e | Autoosta | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. Vēlāk 31. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma uz Dārziņiem. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.) |- | align="center" | 32 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | No 1993. gada kursēja pa maršrutu Jugla-3 — Abrenes iela. |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no Merķeļa ielas. |- | align="center" | 34e | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Kleistu iela (Rīga)|J. Petersa iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 35 | Lielā iela | [[13. janvāra iela]] | Maršruta tika slēgts. |- | align="center" | 36 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37e | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]] | |- | align="center" | 38 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 39e | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Bulduri]] | Maršruts tika slēgts, 1988. gada kartēs tas nebija uzrādīts. |- | align="center" style="background: #F3DDDD;" | 40b | Arhitektu iela | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 41e | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]] | |- | align="center" | 42 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 43 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vārnukrogs]] | Maršruts tika slēgts, 1988. gada kartēs tas nebija uzrādīts. |- | align="center" | 45 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Pļavnieki]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 47 | [[Pļavnieki]] | [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]] | Sākotnēji maršruts kursēja no "Aeroflot" aģentūras, tad no Planetārija. Vēlāk galapunkts Pļavniekos tika pārcelts no Lubānas ielas uz Katlakalna ielu. |- | align="center" | 48e | [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Planetārijs]] | [[Pļavnieki]] | Sākotnēji kursēja no "Aeroflot" aģentūras. Vēlāk maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 49 | [[Sarkandaugava]] | [[Višķu iela (Rīga)|Pavlova iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 50 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.) | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika izveidots sadalot 3. autobusu maršrutu. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika pagarināts un kursēja līdz TEC 2. |- | align="center" | 50a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.) | Katlakalna iela | Maršruts izveidots no 3a. autobusu maršruta. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika slēgts. |- | align="center" | 51 | [[Gaiļezers (slimnīca)|Slimnīca "Gaiļezers"]] | Jaunceltnes (Mucenieki) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 52 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Ulbrokas kapi | |- | align="center" | 53 | [[Zolitūde]] | Lāčplēša iela | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1995. gadā<ref>"Rīga un apkārtne" SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta"</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | Birzes iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Beberbeķu iela | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Preču — 2 | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Upesgrīvas iela | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | Saules dārzs | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Brūkleņu iela | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalna kapi | Brauca pa Akmens tiltu. |- | align="center" | 13 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | Eksperimentālā bāze | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Juglas papīrfabrika | Maršruts tika pagarināts līdz Muceniekiem. |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts un kursēja no Juglas 3. |- | align="center" | 21 | Katedrāle | [[Gaiļezers]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas, tad tika pagarināts līdz Bērnu slimnīcai. |- | align="center" | 22 | Arhitektu iela | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mangaļsala]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Lokveida maršruts tika pārveidots par parastu maršrutu no Juglas 3 uz Langstiņiem. |- | align="center" | 30 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ķīpsala]] | Brauca pa Raņķa dambi, vēlāk caur Āgenskalna tirgu. Pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 31 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dārziņi]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 31a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dārziņi]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 33 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 36 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika sadalīts 36. un 36a. autobusu maršrutos. |- | align="center" | 37 | Katedrāle | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- | align="center" | 40 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Ozolciema iela]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam no Centrāltirgus līdz Ozolciema ielai. Pēc tām līdz Ziepniekkalnam tirgum. |- |[[40R autobusu maršruts (Rīga)|40R]] |Abrenes iela |Robota Rūpnīca |Sākotnēji kursēja no Abrenes ielas., tad atjaunots un brauca no Centrāltirgus līdz Rītausmas ielai, pēc tam uz Ziepniekkalnu. Slēgts 1991. gadā. |- | align="center" | 41 | Katedrāle | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- | align="center" | 47 | Katedrāle | [[Pļavnieki]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 48 | Ulbrokas iela | Keramika | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 50 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | TEC-2 | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | |- | align="center" | 53 | Katedrāle | [[Zolitūde]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2001. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Birzes iela | Tika apvienots ar 47. maršrutu un pagarināts līdz Pļavniekiem. |- | align="center" | 3e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Birzes iela | |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Beberbeķu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Atjaunots kādreizējais maršruts. |- | align="center" | 6 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Preču — 2 | Tika apvienots ar 13. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 6a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | Tika apvienots ar 13. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Upesgrīvas iela | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 8e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Eksprešmaršruts tika slēgts. |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Brūkleņu iela | Maršruts tika saīsināts līdz Sējas ielai. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | Vēlāk sāka kursēt uz Jaunciema kapiem, Jaunciemu un Sužiem. |- | align="center" | 11e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunciema kapi | Eksprešmaršruts tika slēgts. |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalna kapi | |- | align="center" | 13 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Eksperimentālā bāze | Maršruts tika apvienots ar 6. autobusu maršrutu un kursēja no Kleistiem līdz Preču — 2. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 15a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Višķu iela | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Juglas papīrfabrika / [[Mucenieki]] | Maršruts tika pagarināts līdz Garkalnes Muceniekiem. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Višķu iela | Sākotnēji brauca pa Maskavas ielu, tad pa Lokomotīves ielu, pēc tam tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rumbula]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Jaunciema kapi | |- | align="center" | 21 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Bērnu slimnīca | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta Rīga]] | |- | align="center" | 22a | Katedrāle | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Brauca pa [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Basteja bulvāri]], pēc tam pa Elizabetes ielu / Kalpaka bulvāri, vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 23e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | Brauca līdz Pludmales ielai, bet vēlāk līdz Garciema ielai. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Langstiņi]] | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | Birzes iela | |- | align="center" | 36a | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | Katedrāle | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- | align="center" | 40 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika pagarināts līdz Juglai 3. |- | align="center" | 40e | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40a | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 41 | Katedrāle | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- | align="center" | 43 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vārnukrogs]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | Sākotnēji kursēja no Imantas, tad tika pagarināts līdz Zolitūdei. |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Pļavnieki]] | Vēlāk kursēja no Katedrāles un tad kļuva par eksprešmaršrutu. |- | align="center" | 48 | [[Sarkandaugava]] | Ulbrokas kapi | Brauca pa Kokneses prospektu, bet vēlāk pa Ezermalas ielu. |- | align="center" | 49 | "MAN — TESS" | "Kvadrāts" | Maršruts tika pagarināts līdz Višķu ielai. |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | TEC — 2 | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | |- | align="center" | 53 | Katedrāle | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 101 | Brāļu kapi | Centrs | Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā. |- | align="center" | 103 | Jugla-3 | Rumbula | Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā. |- | align="center" | 104 | Jugla-3 | Rumbula | Komercekspresis (taksobuss). No 2002. gada marta 15.b maršruts. |- | align="center" | 105 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Slimnīca "Gaiļezers" | Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 5. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 107 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | "Lido" | Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 17. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 136 | [[Dzirnavu iela (Rīga)]] | [[13. janvāra iela]] | Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/slegtajos-taksobusu-marsrutos-papildu-sabiedriskais-transports-11270347 Slēgtajos taksobusu maršrutos — papildu sabiedriskais transports]</ref> |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2004. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 3a | [[Voleri]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika pārdēvēts par 54. maršrutu un pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 3e | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika slēgts. Pēc tam tika atjaunots ar 30. numuru. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Babītes stacija | |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Slimnīca "Gaiļezers" | No 2005. gada 1. aprīļa kursē līdz trolejbusu galapunktam Mežciemā pa S.Eizenšteina ielu un Mežciema ielu abos virzienos. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Upesgrīvas iela | 2005. gada 1. jūnijā maršruts tika pagarināts līdz Stīpniekiem. |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Brūkleņu iela | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | 2005. gada 1. janvārī tika slēgts galapunkts Belte (Jaunciems). |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | Kleisti | Preču-2 | |- | align="center" | 13a | Kleisti | Ulbrokas kapi | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13e | Kleisti | Preču-2 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 15a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Višķu iela | 2004. gada 1. decembrī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 15b | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | Maršruts tika pādēvēts par 31. un tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15d | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Mucenieki / Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 17e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Atpūtas centrs "Lido" | Maršruts tika slēgts / aizvietots ar 12. maršrutu Abrenes iela — Kooperatīvs "Ziedonis". |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai ar iebraukšanu Bukultos. |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Jaunciema kapi | Sezonas ekspresis brīvdienās. |- | align="center" | 20 | [[Pļavnieki]] | Rūpniecības iela | Maršruts tika atklāts 2003. gada 1. septembrī, 2005. gada 14. martā tika pagarināts līdz Pētersalas ielai, bet vēlāk pagarināts līdz Pļavnieku kapiem. |- | align="center" | 21 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Bērnu slimnīca | 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 38. un sāka kursēt pa maršrutu Jugla-3 — Imanta-5. |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Tagad iebrauc pie "Latvijas pasta" un no lidostas brauc pa Lielirbes ielu. |- | align="center" | 22a | Katedrāle | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Baloži | |- | align="center" | 23e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Baloži | 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | Maršruts tika slēgts. 2010. gada vasaras sezonā kursēja no Sarkandaugavas līdz Vecāķiem. |- | align="center" | 24e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | 2005. gada 5. novembrī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalns | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 32e | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai, bet vēlāk tika slēgts. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 36a | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 37 | Katedrāle | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- | align="center" | 37a | Katedrāle | Hipermarkets "Maxima" | Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 37e | Katedrāle | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 38 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 21. |- | align="center" | 38a | Lāčupes kapi | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika pārdēvēts par 39. |- | align="center" | 38b | Nordeka | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika pārdēvēts par 38. |- | align="center" | 40 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40e | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 40a | Centrālais tirgus | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika pārdēvēts par 42. |- | align="center" | 41 | Katedrāle | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- | align="center" | 41e | Katedrāle | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47a | Katedrāle | T/c "Domina shopping" | Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts, bet no 2005. gada 1. septembra 47a. maršruts kursēja no Abrenes ielas uz Šķirotavu. |- | align="center" | 47e | [[Pļavnieki]] | Katedrāle | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 48 | Ulbrokas kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | Višķu iela | "MAN TESS" | 2004. gada 1. decembrī maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai. |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | TEC-2 | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbroka | Maršruts tika pārdēvēts par 51. |- | align="center" | 52ae | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbroka | Eksprešmaršruts tika slēgts. |- | align="center" | 53 | [[Zolitūde]] | Katedrāle | |- | align="center" | 53e | [[Zolitūde]] | Katedrāle | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 715e | [[Ziepniekkalns]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 716e | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] (veikals "Nelda") | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts. |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2006. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Pļavnieki]] | |- | align="center" | 3a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | |- | align="center" | 3e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Bolderāja]] | Maršruts tika slēgts, bet 2008. gada 2. janvārī atjaunots kā 30. autobusu maršruts. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | Maršrutu atklāja 2006. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].<ref>[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307052852/http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} tvnet.lv</ref> |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]] | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | Preču 2 | |- | align="center" | 13a | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | [[Ulbrokas kapi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15b | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | 2007. gada 1. maijā maršruts tika pārdēvēts par 31. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15d | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Mucenieki / Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 17e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Atpūtas centrs "Lido" | Maršruts tika pārdēvēts par 17. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | 2007. gada 12. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai. |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciema kapi]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. |- | align="center" | 20 | [[Pētersalas iela]] | [[Pļavnieki]] | Maršruts tika pagarināts līdz Ulbrokas kapiem. |- | align="center" | 21 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22a | [[Katedrāle]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22b | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Bakoži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | Ekspresis. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Langstiņi]] | |- | align="center" | 32e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Bolderāja]] | Maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem. |- | align="center" | 36a | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 37 | [[Katedrāle]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- | align="center" | 37e | [[Katedrāle]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 38a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Lāčupes kapi]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 38b | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai, tad pārdēvēts par 38. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 40 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40a | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40e | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 41 | [[Katedrāle]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | |- | align="center" | 41e | [[Katedrāle]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika atklāts 2005. gada 1. septembrī. |- | align="center" | 47e | [[Katedrāle]] | [[Pļavnieki]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 48 | [[Sarkandaugava]] | [[Ulbrokas kapi]] | |- | align="center" | 49 | MAN-TESS | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | TEC 2 | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbrokas kapi]] | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 53 | [[Katedrāle]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 53e | [[Katedrāle]] | [[Zolitūde]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7715 | [[Ziepniekkalns]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. |- | align="center" | 7716 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2008. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 3a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 54. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | 2008. gada 2. janvārī maršruts tika pagarināts līdz [[Piņķi]]em.<ref name="autogenerated2" /> |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" |No 2009. gada 1. janvāra kusē pa Krasta ielu, aizstājot slēgto 17. maršrutu. |- | align="center" | 13 | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | Preču 2 | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Mucenieki / Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 17 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Atpūtas centrs "lido" | Slēgts 2009. gada 1. janvārī. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Jaunciema kapi | Sezonas maršruts, tika pārveidots par parastu 29. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim. |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22a | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 22b | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 35. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | Beberbeķi | Maršruts tika pagarināts līdz Piņķiem. |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | 2008. gada 2. janvārī maršruts tika atklāts bijušā 3e. eksprešmaršruta trasē.<ref name="autogenerated2">[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/220237-riga_sak_kurset_autobusi_jauna_marsruta_uz_bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju]{{Novecojusi saite}}, tvnet.lv</ref> |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 38a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | Maršruts tika pārdēvēts par 39. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 40a | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika pārdēvēts par 42. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 41 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika pārdēvēts par 47. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | 2008. gada 1. septembrī maršruts tika pārdēvēts par 51. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2009. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] | 2009. gada 1. janvārī maršrutu pagarināja līdz Jaunmārupei. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 | 2009. gada 1. janvārī maršruts pagarināts līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Garkalnes Mucenieki | No 2009. gada 1. janvāra visi reisi kursēja līdz Garkalnes Muceniekiem. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Sarkandaugava]] | No 2009. gada 1. janvāra visos reisos iebrauca Bukultos. |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Piņķi]] | Maršruts tika slēgts 2009. gada 15. jūnijā. |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Daļa reisu iebrauc līdz Jaunciema kapiem. |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvārī. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34 | [[Pļavnieki]] | Saulīši | Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvarī, bet 2. februārī pagarināts caur Pļavniekiem. |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela]] | Par 35. maršrutu 2009. gada 1. janvārī pārdēvēja 22b. maršrutu. |- | align="center" | 36 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 41 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 42 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 43 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | 2009. gada 1. janvārī 863. autobusu maršrutu pārdēvēja par 43. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 51 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 54 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | 2009. gada 1. janvārī 3a. autobusu maršrutu pārdēvēja par 54. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 55 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | 2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršrutu pārdēvēja par 55. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2010. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]].<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=82&id=3291, No 1. jūnija pagarina 9.autobusa maršrutu] www.rigassatiksme.lv</ref> |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 | |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 24a | [[Sarkandaugava]] | [[Vecāķi]] | Maršrutu atklāja 2010. gada [[5. jūnijs|5. jūnijā]]. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34 | [[Pļavnieki]] | Saulīši | |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] | No 2010. gada 1. jūnija maršruts tika novirzīts gar [[Zasulauka depo]], nosaukums tika mainīts uz "Abrenes iela — [[Pleskodāle]]". |- | align="center" | 36 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 41 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 42 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 43 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 45 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Carnikava]] | Maršrutu atklāja 2010. gada 14. jūnijā. Kursēja tikai vienu vasaru. |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 51 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 54 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | 2010. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielai]]. |- | align="center" | 55 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2011. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Bolderāja]] | Vasaras sezonā brīvdienas pagarināts līdz Vakarbuļļiem. |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |2015. gada beigās pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]]/[[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 | |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Sarkandaugava]] | 2011. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Mežciemam.<ref name="autogenerated3">[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3896, No 1. janvāra pagarina 19. un 29. autobusu maršrutu] www.rigassatiksme.lv</ref> |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Vecmīlgrāvis]] | 2011. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Mežciemam.<ref name="autogenerated3" /> |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34 | [[Pļavnieki]] | Saulīši | |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 41 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 42 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 43 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | No 2011. gada 1. janvāra darbdienas daži reisi iebrauc Piņķos. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 51 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 54 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Voleri]] | |- | align="center" | 55 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |}<table class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" role="presentation"><tr><th colspan="4">Autobusu maršruti 2016. gadā</th></tr><tr><th width="30" href="Sabiedriskais transports Rīgā">Nr.</th><th width="190" href="2003. gads">Sākums</th><th width="190" href="20. februāris">Beigas</th><th href="Rīgas Satiksme">Papildinformācija</th></tr><tr href="2010. gads"><td align="center" href="1. janvāris">1</td><td href="Rīga">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Dārzciems">Pansionāts</td><td> </td></tr><tr><td align="center" href="1852">2</td><td href="1901.">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="1913">[[Vecmīlgrāvis]]</td><td></td></tr><tr href="1922"><td align="center" href="26. aprīlī">3</td><td href="1924">[[Pļavnieki]]</td><td href="1938">[[Daugavgrīva]]</td><td></td></tr><tr><td align="center" href="2. pasaules karš">4</td><td href="1944">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Piņķi]]</td><td href="Ungārija"></td></tr><tr href="Ikarus"><td align="center" href="kapeika">4z</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Imanta (autobusu parks)">[[Zolitūde]]</td><td href="Pārdaugava">Saistība ar COVID-19 pandēmiju, maršruts tika "uz laiku" slēgts</td></tr><tr href="Eiropa"><td align="center" href="Skandināvija">5</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Pasaules Banka">[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td href="Mercedes-Benz"> </td></tr><tr><td align="center" href="1996">6</td><td href="1997">Dreiliņi</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td></td></tr><td align="center">7<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Stīpnieki]]<td></tr><tr><td align="center">8<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]<td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center" href="1997">9</td><td href="1999">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]<td><tr><td align="center">10<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Mercedes-Benz O345G">[[Jaunmārupe]]</td><td>Brauc caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].<tr><td align="center">[[10T. autobusu maršruts (Rīga)|10T]] </td><td>[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]</td><td>[[Bišumuiža]]</td><td>No 2019. gada 16. līdz 19. februārim aizstāja 10. tramvaja maršrutu.</td></tr><tr><td align="center" href="1997">11</td><td href="2000. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Jaunciema kapi]]/[[Suži (Rīga)|Suži]]<td><tr><td align="center">[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]</td><td>[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]</td><td>[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]</td><td>No 2019. gada 18. līdz 25. maijam aizvietoja 11. tramvaja maršrutu. </td></tr><tr><td align="center">12<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Kooperatīvs "Ziedonis"]]<td><tr href="2002"><td align="center">13<td>[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]<td>[[Rīga Preču|Preču 2]]<td></tr><tr><td align="center">14<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Zvēraudzētava]]<td href="Mercedes-Benz Citaro O530"></td><tr><td align="center">15<td href="2002">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center">16<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Papīrfabrika "Jugla"]]/Mucenieki/Sunīši<td href="Mercedes-Benz Citaro O530L"></td><tr><td align="center">18<td href="2002">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center">19<td>[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]<td>[[Sarkandaugava]]<td> <tr><td align="center" href="2002">20</td><td href="2004">[[Pļavnieku kapi]]</td><td href="2006. gads">[[Pētersalas iela]]</td><td> <tr href="2002"><td align="center">21<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="Neoplan"></td></tr><tr><td align="center" href="Solaris Urbino 12">22</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2001. gads">[[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]]</td><td><tr href="2001. gads"><td align="center">23<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]<td href="Solaris Urbino 15"></td></tr><tr><td align="center">24<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mangaļsala]]<td><tr><td align="center">25<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Solaris Urbino 18">[[Mārupe]]/[[Tīraine]]</td><td> <tr href="2001. gads"><td align="center">26<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]<td></tr><tr><td align="center">28<td href="Solaris Bus & Coach">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td href="Solaris Urbino 12">[[Langstiņi]]</td><td> <tr><td align="center" href="2002">29</td><td href="2004">[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td>[[Vecmīlgrāvis]]<td>Vasaras sezonā pagarināts līdz [[Vecāķi]]em. No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos. <tr><td align="center">30<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]<td href="Solaris Urbino 15">[[Daugavgrīva]]</td><td>Vasaras sezonā kursē līdz Vakarbuļļiem <tr href="2002"><td align="center" href="2004">31</td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="2002">[[Dārziņi]] </td><td></tr><tr><td align="center">32<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Piņķi]]<td href="2002">Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]] </td><tr><td align="center">34<td>[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]<td>[[Saulīši]]<td href="Ikarus E91">Atsevišķi reisi iebrauc [[Noliktavu iela (Dreiliņi)|Noliktavu ielā]] </td><tr><td align="center">35<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="2006. gads">[[Pleskodāle]]</td><td>Saistība ar COVID-19 pandēmiju, maršruts tika "uz laiku" slēgts<tr href="2001. gads"><td align="center">36<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Vakarbuļļi]]</td><td></td></tr><td align="center">37<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]<td></tr><tr><td align="center">38<td href="Solaris Bus & Coach">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Solaris Vacanza 12">[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]</td><td><tr href="2003. gads"><td align="center">39<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Lāčupes kapi]]<td></tr><tr><td align="center">40<td>[[Ziepniekkalns]]<td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td>2020. gada 2. janvārī maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusu maršrutu]]. <tr><td align="center" href="2004">41</td><td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td href="2004">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td><tr href="2002"><td align="center">43<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]<td>Darba dienās daži reisi iebrauc Piņķos. </tr><tr href="2007. gads"><td align="center" href="2009. gads">44</td><td>[[Zolitūde]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td></tr><tr><td align="center">46<td>[[Zolitūde]]<td>[[Ziepniekkalns]]<td><tr href="Ikarus"><td align="center">47<td href="Ikarus 260">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]]<td>2019. gada 4. martā tika pagarināts līdz Getliņiem. </tr><tr><td align="center">48<td>[[Pļavnieku kapi]]<td>[[Sarkandaugava]]<td href="Ikarus 280"></td><tr><td align="center">49<td>[[Rumbula]]<td href="2005">[[MAN-TESS]]</td><td><tr><td align="center">50<td href="Ikarus E91">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]<td href="2003. gads"></td><tr><td align="center">51<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ulbroka]]<td>No 1. septembra līdz 31. maijam daži reisi darba dienās kursē līdz [[Ulbrokas vidusskola]]i<tr><td align="center">52<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Pļavnieku kapi]]<td href="1982">Darba dienās iebrauc Noliktavu ielā.</td><tr><td align="center">53<td href="1995">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center">54<td href="Mercedes-Benz">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Mercedes-Benz O345">[[Voleri]]</td><td> <tr href="1997"><td align="center">55<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2014">[[Jaunmārupe]]</td><td></tr><tr><td align="center">56</td><td>[[Daugavgrīva]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].</td></tr><tr><td align="center">57</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ķīpsala]]</td><td></td></tr><tr><td align="center">58</td><td>[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] </td><td>[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]] </td><td>Atklāts 2016. gada 1. novembrī </td></tr><tr><td align="center">59</td><td>[[Latvijas Universitāte]]</td><td>[[Televīzijas centrs]]</td><td>Atklāts 2018. gada 5. martā, aizstājot slēgto 20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu.]] Slēgts 2022. gada 1. septembrī </td></tr><tr><td align="center">60</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>[[Ķengarags]]</td><td>Atklāts 2016. gada 1. jūlijā, brauc pa Dienvidu tiltu.</td></tr></table> <table class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" role="presentation"><tr><th colspan="4">Autobusu maršruti 2022. gadā</th></tr><tr><th width="30" href="Sabiedriskais transports Rīgā">Nr.</th><th width="190" href="2003. gads">Sākums</th><th width="190" href="20. februāris">Beigas</th><th href="Rīgas Satiksme">Papildinformācija</th></tr><tr><td align="center" href="1852">2</td><td href="1901.">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="1913">[[Vecmīlgrāvis]]</td><td></td></tr><tr href="1922"><td align="center" href="26. aprīlī">3</td><td href="1924">[[Pļavnieki]]</td><td href="1938">[[Daugavgrīva]]</td><td></td></tr><tr><td align="center" href="2. pasaules karš">4</td><td href="1944">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Piņķi]]</td><td href="Ungārija"></td></tr><tr><td>5T</td><td>Sarkandaugava</td><td>Mīlgrāvis</td><td>Pagaidu maršruts no 2022. gada 6. līdz 28. augustam.</td></tr><tr><td align="center" href="1996">6</td><td href="1997">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>Biķeri</td><td></td></tr><td align="center">7<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Stīpnieki]]<td></tr><tr><td align="center">8<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]<td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center" href="1997">9</td><td href="1999">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]<td><tr><td align="center">10<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Mercedes-Benz O345G">[[Jaunmārupe]]</td><td>Caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]].<tr><td align="center" href="1997">11</td><td href="2000. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Suži (Rīga)|Suži]]<td>Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em<tr><td align="center">[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]</td><td>[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]</td><td>[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]</td><td>No 2022. gada 18. julijā līdz 2023. gada 20. jūlijam aizstāja 11. tramvaju maršrutu. </td></tr><tr><td align="center">12<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Kooperatīvs "Ziedonis"]]<td><tr href="2002"><td align="center">13<td>[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]<td>[[Rīga Preču|Preču 2]]<td></tr><tr><td align="center">15<td href="2002">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center">16<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Papīrfabrika "Jugla"]]<td href="Mercedes-Benz Citaro O530L">Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu. </td><tr><td align="center">18<td href="2002">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center" href="2002">20</td><td href="2004">[[Pļavnieku kapi]]</td><td href="2006. gads">[[Pētersalas iela]]</td><td> <tr href="2002"><td align="center">21<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="Neoplan"></td></tr><tr><td align="center" href="Solaris Urbino 12">22</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2001. gads">[[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]]</td><td><tr href="2001. gads"><td align="center">23<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]<td href="Solaris Urbino 15"></td></tr><tr><td align="center">24<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mangaļsala]]<td><tr><td align="center">25<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Solaris Urbino 18">[[Mārupe]]</td><td>Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i <tr href="2001. gads"><td align="center">26<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]<td></tr><tr><td align="center">28<td href="Solaris Bus & Coach">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td href="Solaris Urbino 12">[[Langstiņi]]</td><td> <tr><td align="center" href="2002">29</td><td href="2004">[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td>[[Vecmīlgrāvis]]<td>Vasaras sezonā daži reisi kursē līdz [[Vecāķi]]em. Daži reisi iebrauc Jaunciema kapos No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos. <tr><td align="center">30<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]<td href="Solaris Urbino 15">[[Daugavgrīva]]</td><td>Vasaras sezonā kursē līdz Vakarbuļļiem <tr href="2002"><td align="center" href="2004">31</td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="2002">[[Dārziņi]] </td><td></tr><tr><td align="center">32<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Piņķi]]<td href="2002">Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]] </td><tr><td>33</td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]]</td><td>[[Pļavnieki]]</td><td>No 2022. gada 19. septembra kursē 303. ekspresautobusa vietā </td></tr><tr><td align="center">34<td>[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]<td>[[Saulīši]]<td href="Ikarus E91">Atsevišķi reisi iebrauc Noliktavu ielā </td><tr href="2001. gads"><td align="center">36<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Vakarbuļļi]]</td><td></td></tr><td align="center">37<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]<td></tr><tr><td align="center">38<td href="Solaris Bus & Coach">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Solaris Vacanza 12">[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]</td><td><tr href="2003. gads"><td align="center">39<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Lāčupes kapi]]<td></tr><tr><td align="center" href="2004">41</td><td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td href="2004">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td><tr href="2002"><td align="center">43<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]<td>Viens darbdienu reiss iebrauc Piņķos. </tr><tr href="2007. gads"><td align="center" href="2009. gads">44</td><td>[[Zolitūde]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td></tr><tr><td align="center">46<td>[[Zolitūde]]<td>[[Ziepniekkalns]]<td><tr href="Ikarus"><td align="center">47<td href="Ikarus 260">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Getliņi]]<td> </tr><tr><td align="center">48<td>[[Pļavnieku kapi]]<td>[[Sarkandaugava]]<td href="Ikarus 280"></td><tr><td align="center">49<td>[[Rumbula]]<td href="2005">[[MAN-TESS]]</td><td><tr><td align="center">50<td href="Ikarus E91">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]<td href="2003. gads"></td><tr><td align="center">51<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ulbroka]]<td>Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.<tr><td align="center">52<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Pļavnieku kapi]]<td href="1982">Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.</td><tr><td align="center">53<td href="1995">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center">54<td href="Mercedes-Benz">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Mercedes-Benz O345">[[Voleri]]</td><td> <tr href="1997"><td align="center">55<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2014">[[Jaunmārupe]]</td><td></tr><tr><td align="center">56</td><td>[[Daugavgrīva]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].</td></tr><tr><td align="center">57</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ķīpsala]]</td><td></td></tr><tr><td align="center">58</td><td>Brīvības gatve </td><td>[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]] </td><td></td></tr><tr><td align="center">60</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>[[Ķengarags]]</td><td></td></tr><tr><td>63</td><td>[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td>[[Šampēteris]]</td><td>No 2022. gada 19. septembra kursē 363. ekspresautobusa vietā </td></tr><tr><td>[[303. ekspresbusu maršruts (Rīga)|303.]]</td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]]</td><td>[[Pļavnieki]]</td><td>Bijušais ekspresbuss, vēlāk kļuva par 33. autobusu maršrutu</td></tr><tr><td>[[363. ekspresbusu maršruts (Rīga)|363.]]</td><td>[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td>[[Šampēteris]]</td><td>Bijušais ekspresbuss, vēlāk kļuva par 63. autobusu maršrutu</td></tr></table> <table class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" role="presentation"><tr><th colspan="4">Autobusu maršruti 2023. gadā</th></tr><tr><th width="30" href="Sabiedriskais transports Rīgā">Nr.</th><th width="190" href="2003. gads">Sākums</th><th width="190" href="20. februāris">Beigas</th><th href="Rīgas Satiksme">Papildinformācija</th></tr><tr><td align="center" href="1852">2</td><td href="1901.">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="1913">[[Vecmīlgrāvis]]</td><td>No 2023. gada 25. līdz 27. oktobrim kursēja līdz Sarkandaugavai sakarā ar dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbiem </td></tr><tr><td>2a</td><td>[[Sarkandaugava]]</td><td>[[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]]</td><td>Pagaidu maršruts Sarkandaugavas pārbrauktuves remonta laikā</td></tr><tr href="1922"><td align="center" href="26. aprīlī">3</td><td href="1924">[[Pļavnieki]]</td><td href="1938">[[Daugavgrīva]]</td><td></td></tr><tr><td align="center" href="2. pasaules karš">4</td><td href="1944">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Piņķi]]</td><td href="Ungārija"></td></tr><tr><td>[[5T. autobusu maršruts|5T]]</td><td>[[Iļģuciems]]</td><td>[[Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs / Rīgas Stradiņa universitāte]]</td><td>Pagaidu autobusu maršruts no 2023. gada 14. aprīļa</td></tr><tr><td align="center" href="1996">6</td><td href="1997">Biķeri</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td></td></tr><td align="center">7<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Stīpnieki]]<td></tr><tr><td>[[7T. autobusu maršruts (Rīga)|7T]]</td><td>[[Krasta masīvs]]</td><td>[[Ķengarags]]</td><td>No 2023. gada 30. oktobra līdz 30. decembrim aizstāja 7. tramvaju maršrutu</td></tr><tr><td align="center">8<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]<td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center" href="1997">9</td><td href="1999">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]<td><tr><td align="center">10<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Mercedes-Benz O345G">[[Jaunmārupe]]</td><td>Kursē caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]]. <tr><td align="center" href="1997">11</td><td href="2000. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Suži (Rīga)|Suži]]<td>Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em <tr><td align="center">[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]</td><td>[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]</td><td>[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]</td><td></td></tr><tr><td align="center">12<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Kooperatīvs "Ziedonis"]]<td><tr href="2002"><td align="center">13<td>[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]<td>[[Rīga Preču|Preču 2]]<td></tr><tr><td align="center">15<td href="2002">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center">16<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Papīrfabrika "Jugla"]]<td href="Mercedes-Benz Citaro O530L">Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu. </td><tr><td align="center">18<td href="2002">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center" href="2002">20</td><td href="2004">[[Pļavnieku kapi]]</td><td href="2006. gads">[[Pētersalas iela]]</td><td> <tr href="2002"><td align="center">21<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="Neoplan"></td></tr><tr><td align="center" href="Solaris Urbino 12">22</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2001. gads">[[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]]</td><td><tr href="2001. gads"><td align="center">23<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]<td href="Solaris Urbino 15"></td></tr><tr><td align="center">24<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mangaļsala]]<td>No 2023. gada 25. līdz 27. oktobrim kursēja līdz Sarkandaugavai sakarā ar dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbiem<tr><td>24a</td><td>[[Sarkandaugava]]</td><td>[[Mangaļsala]]</td><td>Pagaidu maršruts Sarkandaugavas pārbrauktuves remonta laikā</td></tr><tr><td align="center">25<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Solaris Urbino 18">[[Mārupe]]</td><td>Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i <tr href="2001. gads"><td align="center">26<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]<td></tr><tr><td align="center">28<td href="Solaris Bus & Coach">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td href="Solaris Urbino 12">[[Langstiņi]]</td><td> <tr><td align="center" href="2002">29</td><td href="2004">[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td>[[Vecmīlgrāvis]]<td>Visi reisi iebrauc [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. Daži reisi iebrauc [[Jaunciema kapi|Jaunciema kapos]] Vasaras sezonā dienas laikā kursē līdz [[Vecāķi|Vecāķiem.]] <tr><td align="center">30<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]<td href="Solaris Urbino 15">[[Daugavgrīva]] - [[Vakarbuļļi]]</td><td>Vasaras brīvdienās kursē līdz [[Vakarbuļļiem]] <tr href="2002"><td align="center" href="2004">31</td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="2002">[[Dārziņi]] </td><td></tr><tr><td>[[31T. autobusu maršruts (Rīga)|31T]]</td><td>[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]</td><td>[[Berģuciems]]</td><td>No 2023. gada 23. oktobra līdz 2023. gada 18. decembrim aizstāja [[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31.trolejbusu maršrutu]] </td></tr><tr><td align="center">32<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Piņķi]]<td href="2002">Atsevišķi reisi kursē caur [[Priežciems|Priežciemu]]</td><tr><td>33</td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]]</td><td>[[Pļavnieki]]</td><td>Kursē tikai darba dienās</td></tr><tr><td align="center">34<td>[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]<td>[[Saulīši]]<td href="Ikarus E91"></td><tr href="2001. gads"><td align="center">36<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Vakarbuļļi]]</td><td>Atsevišķi reisi kursē līdz [[Daugavgrīva]]i </td></tr><td align="center">37<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]<td></tr><tr><td align="center">38<td href="Solaris Bus & Coach">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Solaris Vacanza 12">[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]</td><td><tr href="2003. gads"><td align="center">39<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Lāčupes kapi]]<td></tr><tr><td align="center" href="2004">41</td><td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td href="2004">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td><tr href="2002"><td align="center">43<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]<td>Viens rīta reiss iebrauc [[Piņķi|Piņķos]]</tr><tr href="2007. gads"><td align="center" href="2009. gads">44</td><td>[[Zolitūde]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td></tr><tr><td align="center">46<td>[[Zolitūde]]<td>[[Ziepniekkalns]]<td><tr href="Ikarus"><td align="center">47<td href="Ikarus 260">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Getliņi]]<td> </tr><tr><td align="center">48<td>[[Pļavnieku kapi]]<td>[[Sarkandaugava]]<td href="Ikarus 280"></td><tr><td align="center">49<td>[[Ķengarags]]<td href="2005">[[Daudersala]]</td><td>No 2023. gada 17. aprīļa saīsināts no Rumbulas līdz Višķu ielai un pagarināts no MAN-TESS līdz Daudersalai<tr><td align="center">50<td href="Ikarus E91">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]<td href="2003. gads"></td><tr><td align="center">51<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ulbroka]]<td>Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.<tr><td align="center">52<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Pļavnieku kapi]]<td href="1982">Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.</td><tr><td align="center">53<td href="1995">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center">54<td href="Mercedes-Benz">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Mercedes-Benz O345">[[Voleri]]</td><td> <tr href="1997"><td align="center">55<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2014">[[Jaunmārupe]]</td><td></tr><tr><td align="center">56</td><td>[[Daugavgrīva]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]]. </td></tr><tr><td align="center">57</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ķīpsala]]</td><td>Kursē tikai darba dienās</td></tr><tr><td align="center">58</td><td>[[Brīvības gatve]] </td><td>[[Purvciems (Rīga)|Vecmīlgrāvis]] </td><td></td></tr><tr><td align="center">60</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>[[Ķengarags]]</td><td>Kursē tikai darba dienās</td></tr><tr><td>63</td><td>[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td>[[Šampēteris]]</td><td>Kursē tikai darba dienās </td></tr><tr><td></td><td>[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td>[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]</td><td>Speciāls maršruts nokļūšanai uz [[Måneskin]] koncertu Mežaparkā</td></tr><tr><td></td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]]</td><td>[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]]</td><td>Speciāls = maršruts, kas kursēja 2023. gada 3. un 4. jūnijā.</td></tr></table> <table class="wikitable mw-collapsible collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" role="presentation"><tr><th colspan="4">Autobusu maršruti 2024. gadā</th></tr><tr><th width="30" href="Sabiedriskais transports Rīgā">Nr.</th><th width="190" href="2003. gads">Sākums</th><th width="190" href="20. februāris">Beigas</th><th href="Rīgas Satiksme">Papildinformācija</th></tr><tr><td align="center" href="1852">2</td><td href="1901.">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="1913">[[Vecmīlgrāvis]]</td><td>Viens rīta reiss brauc no [[Mangaļsala]]s </td></tr><tr href="1922"><td align="center" href="26. aprīlī">3</td><td href="1924">[[Pļavnieki]]</td><td href="1938">[[Daugavgrīva]]</td><td>Atsevišķi reisi kursē līdz [[Attīrīšanas iekārtas|Attīrīšanas iekārtām]]. No 2025. gada aprīļa viens reiss no rīta virzienā no Daugavgrīvas tika pagarināts līdz p/v "Krustpils iela 53" </td></tr><tr><td align="center" href="2. pasaules karš">4</td><td href="1944">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Piņķi]]</td><td href="Ungārija"></td></tr><tr><td align="center" href="1996">6</td><td href="1997">Biķeri</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td></td></tr><td align="center">7<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Stīpnieki]]<td></tr><tr><td align="center">8<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]<td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center" href="1997">9</td><td href="1999">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]<td><tr><td align="center">10<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Mercedes-Benz O345G">[[Jaunmārupe]]</td><td>Iebrauc lokā [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielā]]. <tr><td align="center" href="1997">11</td><td href="2000. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Suži (Rīga)|Suži]]<td>Atsevišķi reisi kursē līdz [[Jaunciema kapi]]em<tr><td align="center">12<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Ziedonis]]<td><tr href="2002"><td align="center">13<td>[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]<td>[[Rīga Preču|Preču 2]]<td></tr><tr><td align="center">15<td href="2002">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center">16<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Papīrfabrika "Jugla"]]<td href="Mercedes-Benz Citaro O530L">Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem un Sunīšiem. 4 reisi dienā kursē caur 80. vidusskolu. </td><tr><td align="center">18<td href="2002">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center" href="2002">20</td><td href="2004">[[Pļavnieku kapi]]</td><td href="2006. gads">[[Pētersala]]</td><td> <tr href="2002"><td align="center">21<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="Neoplan"></td></tr><tr><td align="center" href="Solaris Urbino 12">22</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2001. gads">[[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]]</td><td><tr href="2001. gads"><td align="center">23<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]<td href="Solaris Urbino 15"></td></tr><tr><td align="center">24<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mangaļsala]]<td><tr><td align="center">25<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Solaris Urbino 18">[[Mārupe]]</td><td>Atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i. Viens reiss no rīta uz Tīraini kursē no p/v "Sējas iela" <tr href="2001. gads"><td align="center">26<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]<td></tr><tr><td align="center">28<td href="Solaris Bus & Coach">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td href="Solaris Urbino 12">[[Langstiņi]]</td><td> <tr><td align="center" href="2002">29</td><td href="2004">[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td>[[Vecmīlgrāvis]] - [[Vecāķi]]<td>Visi reisi iebrauc [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. Daži reisi iebrauc [[Jaunciema kapi|Jaunciema kapos]] Vasaras sezonā dienas laikā kursē līdz [[Vecāķi]]em. <tr><td align="center">30<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]<td href="Solaris Urbino 15">[[Daugavgrīva]]</td><td>Vasaras brīvdienās kursē līdz [[Vakarbuļļi]]em <tr href="2002"><td align="center" href="2004">31</td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="2002">[[Dārziņi]] </td><td></tr><tr><td align="center">32<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Piņķi]]<td href="2002">Atsevišķi reisi kursē iebraucot [[Priežciems|Priežciemā]]</td><tr><td align="center">33</td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]]</td><td>[[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]</td><td>Kursē tikai darba dienās</td></tr><tr><td align="center">34<td>[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]<td>[[Saulīši]]<td href="Ikarus E91">Atsevišķi reisi kursē caur [[Noliktavu iela (Dreiliņi)|Noliktavu ielu]]. </td><tr href="2001. gads"><td align="center">36<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Vakarbuļļi]]</td><td>Atsevišķi reisi kursē līdz [[Daugavgrīva]]i Atsevišķi reisi kursē līdz [[Attīrīšanas iekārtas|Attīrīšanas iekārtām]] </td></tr><td align="center">37<td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td>[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]<td></tr><tr><td align="center">38<td href="Solaris Bus & Coach">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Solaris Vacanza 12">[[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]]</td><td><tr href="2003. gads"><td align="center">39<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Lāčupes kapi]]<td></tr><tr><td align="center" href="2004">41</td><td>[[Imanta (Rīga)|Imanta]] <td href="2004">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td><tr href="2002"><td align="center">43<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]<td>Iebrauc Priežciemā. Viens rīta reiss iebrauc [[Piņķi|Piņķos]] </tr><tr href="2007. gads"><td align="center" href="2009. gads">44</td><td>[[Zolitūde]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td></tr><tr><td align="center">46<td>[[Zolitūde]]<td>[[Ziepniekkalns]]<td><tr href="Ikarus"><td align="center">47<td href="Ikarus 260">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Getliņi]]<td>Kursē tikai darba dienās. No 2025. gada 20. janvāra tika saīsināts līdz Purvciema D/P. Pēdējie divi reisi no Getliņiem kursē līdz p/v "A.Saharova iela". </tr><tr><td align="center">48<td>[[Pļavnieku kapi]]<td>[[Sarkandaugava]]<td href="Ikarus 280"></td><tr><td align="center">49<td>[[Ķengarags]]<td href="2005">[[Daudersala]]</td><td><tr><td align="center">50<td href="Ikarus E91">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]<td href="2003. gads"></td><tr><td align="center">51<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ulbroka]]<td>Atsevišķi reisi kursē līdz Ulbrokas vidusskolai.<tr><td align="center">52<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Pļavnieku kapi]]<td href="1982">Darba dienās atsevišķos reisos iebrauc Noliktavu ielā.</td><tr><td align="center">53<td href="1995">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center">54<td href="Mercedes-Benz">[[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]</td><td href="Mercedes-Benz O345">[[Voleri]]</td><td>Pēdējie reisi vakaros no Voleriem brauc līdz p/v "Cementa iela". No 2024. gada 1. oktobra saīsināts līdz Botāniskajam dārzam. <tr href="1997"><td align="center">55<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2014">[[Jaunmārupe]]</td><td></tr><tr><td align="center">56</td><td>[[Daugavgrīva]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>Rīta un vakara reisi neiebrauc Lāčupes kapos.</td></tr><tr><td align="center">57</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ķīpsala]]</td><td>Kursē tikai darba dienās</td></tr><tr><td align="center">58</td><td>[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] ([[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]]) </td><td>[[Vecmīlgrāvis]] </td><td>Vasaras sezona kursē līdz [[Vecāķi]]em. </td></tr><tr><td align="center">60</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>[[Ķengarags]]</td><td>No 2024. gada 13. maija pagarināts līdz Latgales ielas un Prūšu ielas krustojumam. </td></tr><tr><td align="center">63</td><td>[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td>[[Šampēteris]]</td><td>Kursē tikai darba dienās </td></tr></table> '''Piezīmes:''' * e — Ekspresis * {{legend|#B7E4B5|Sezonālais}} * {{legend|#F3DDDD|Spec.}} == Interesanti fakti == === Pārdēvēti autobusu galapunkti un pieturas === * Galapunkts "Zolitūdes tirgus" tika pārdēvēts par "Zolitūde". * Galapunkts "Ziepniekkalna tirgus" tika pārdēvēts par "Ziepniekkalns". * Galapunkts "Eksperimentālā bāze" tika pārdēvēts par "Kleisti". * Galapunkts "Dārziņi-2" tika pārdēvēts par "Dārziņi". * Galapunkts "Ulbrokas kapi" tika pārdēvēts par "Pļavnieku kapi". * Galapunkts "Katedrāle" tika pārdēvēts par "Esplanāde". * Galapunkts "13. janvāra iela" tika pārdēvēts par "Centrālā Stacija", bet pēc tam — "Stacijas laukums". * Galapunkts "Birzes iela" Bolderājā tika pārdēvēts par "Bolderāja", bet pēc tam — "Daugavgrīva". * Galapunkts "NORDEKA" Dzirciemā tika pārdēvēts par "Dzirciema iela". * Galapunkts "Pētersalas iela" tika pārdēvēts par "Pētersala". * Galapunkts "Katlakalna kapi" tika pārdēvēts par "Kooperatīvs Ziedonis", bet pēc tam — "Ziedonis". * Pietura "94.vidusskola" tika pārdēvēts par "Ziepniekkalna vidusskola". * Pietura "Zvēraudzetava" tika pārdēvēts par "Mazā Juglas iela". === Reģionālie maršruti === Līdz 2009. gada 1. janvārim "Rīgas satiksme" apkalpoja vietējās nozīmes reģionālos autobusu maršrutus: 826., 827., 829., 830., 831., 835., 843., 844., 852., 859. un 991. {| class="wikitable mw-collapsible" |+Reģionālie maršruti !Nr. !Nosaukums |- |826 |Rīga — Vangaži |- |827 |Rīga — Saurieši |- |829 |Rīga — Ropaži |- |830 |Rīga — Juglas iecirknis |- |831 |Rīga — Kākciems |- |835 |Rīga — Upeslejas apkalpos |- |843 |Rīga — Ķekava |- |844 |Rīga — Ķekava |- |852 |Rīga — Mežsētas |- |853 |Rīga — Jaunmārupe |- |854 |Rīga — Jaunmārupe |- |859 |Rīga — Mežsētas |- |863 |Rīga — Skulte |- |959 |Rīga — Kalnciems |} 2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršruts tika pārdēvēts par 55. autobusu maršrutu, 863. autobusu maršruts — par 43. autobusu maršrutu, bet 10. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. Pārējie maršruti tika nodoti citiem pārvadātājiem == Autobusu parki == [[Attēls:6. autobusu parks Kleistu ielā.jpg|thumb|255px|6. autobusu parks Kleistu ielā]] [[Attēls:7. autobusu parks Vestienas ielā.jpg|thumb|255px|7. autobusu parks Vestienas ielā]] === 6. autobusu parks — "Imanta" === * Adrese: Kleistu iela 28, [[Rīga]] ([[Imanta (Rīga)|Imanta]]) * Apkalpo maršrutus: [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]]. === 7. autobusu parks — "Tālava" === * Adrese: Vestienas iela 35, [[Rīga]] ([[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]]) * Apkalpo maršrutus: [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]], [[33. autobusu maršruts (Rīga, 2022)|33]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]], [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]], [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] un [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63]]. == Bijušo RPPU "Imanta" / RPPU "Tālava" un līdz 2008. gadam "Rīgas satiksmes" apkalpotie maršruti == === RPPU "Imanta" / 6. autobusu parks === * Adrese: Kleistu iela 28, Rīga (Imanta) * Apkalpoja maršrutus (2001—2008): [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[3E. autobusu maršruts (Rīga)|3E]], [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[13A. autobusu maršruts (Rīga)|13A]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[17. autobusu maršruts (Rīga)|17E]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[22A. autobusa maršruts (Rīga)|22A]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[36A. autobusu maršruts (Rīga)|36A]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[37E. autobusu maršruts (Rīga)|37E]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[38A. autobusu maršruts (Rīga)|38A]], [[38B. autobusu maršruts (Rīga)|38B]], [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40]], [[40A. autobusu maršruts (Rīga)|40A]], [[40E. autobusu maršruts (Rīga)|40E]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], 47E, [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], 53E, [[7715. autobusu maršruts|7715]], 7716. === RPPU "Tālava" / 7. autobusu parks === * Adrese: Vestienas iela 35, Rīga (Dārzciems) * Apkalpoja maršrutus (2001—2008): [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]], 5E, [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[6A. autobusu maršruts (Rīga)|6A]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A]], [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B]], [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[18A. autobusu maršruts (Rīga)|18A]], [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19]], [[19A. autobusu maršruts (Rīga)|19A]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[24a. autobusu maršruts (Rīga)|24A]], 24E, [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], 32E, [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], 52A, 105, 826, 959, 991, 863, 859, 854, 853, 852, 844, 843, 840, 837, [[831. reģionālais autobusu maršruts|831]], [[830. reģionālais autobusu maršruts|830]], [[829. reģionālais autobusu maršruts|829]], [[827. reģionālais autobusu maršruts|827]], [[835. reģionālais autobusu maršruts|835]]. == Attēli == <gallery> Attēls:Dārziņi, konečná stanice.jpg|Autobusu pietura "Dārziņi" Attēls:Rigas Satiksme-Abrenes iela.jpg|"[[Rīgas satiksme]]s" autobusu galapunkts [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]] Attēls:Dārziņi, konečná.jpg|Galapunkts [[Dārziņi|Dārziņos]] Attēls:49. autobuss galapunktā "Rumbula" (14.04.2023.).jpg|Galapunkts [[Rumbula|Rumbulā]] File:Konečná autobusu č. 24 na Mangaļu pussala.jpg|Galapunkts [[Mangaļsala|Mangaļsalā]] Attēls:49. autobuss galapunktā "MAN-TESS".jpg|Galapunkts "MAN-TESS" Attēls:14. autobuss galapunktā "Zvēraudzētava" (2).jpg|Galapunkts "Zvēraudētava" Attēls:1. autobuss uz Berģu ielas.jpg|Galapunkts "Berģuciems" Attēls:Autobusa pietura "Sunīši".jpg|Autobusu pietura "Sunīši" Attēls:Autobusa pietura "Kantoris".jpg|Autobusu pietura "Kantoris" Attēls:Autobusa pietura "Katlakalns".jpg|Autobusu pietura "Katlakalns" Attēls:Autobusa pietura "Vakarbuļļi".jpg|Autobusu pietura "Vakarbuļļi" Attēls:Autobusa pietura "TEC-2".jpg|Autobusu pietura "TEC-2" </gallery> == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|3RI3NDtOrtw|Autobusi Rīgā}} * {{youtube|Q97cat15eBQ|Autobusi Rīgā 2}} * {{youtube|q5IXVPP8xDc|Autobusi Rīgā 3}} {{Sabiedriskais transports Rīga|Autobuss=[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)]]}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā| ]] rppb69ictpx5syeax6sec3rr0ccansx 0 71102 4490940 4479663 2026-07-06T11:17:44Z LFR1000 86129 4490940 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Tramvaju satiksme Rīgā | fona krāsa = #C80404 | logo = | karte = [[File:Tramvaju-satiksme-riga no-01-06-2026.png|Tramvaju-satiksme-riga no-01-06-2026]] | kartes izmērs = 300px | valsts = {{karogs|Latvija}} | pilsēta = [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1882|08|23}} | izmaksas = | kopējais garums = 182 km <ref name="autogenerated1" /> | līniju skaits = 7 | staciju skaits = | pieturu skaits = 244 (2021) | transporta vienīb = 270 (01.06.2012) <ref name="autogenerated1" /> | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 22 138 634 (2023)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=2023. gadā par 23% pieaudzis “Rīgas satiksmes” pārvadāto pasažieru skaits |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/2023-gada-par-23-pieaudzis-rigas-satiksmes-parvadato-pasazieru-skaits/ |website=[[Rīgas Satiksme]] }}{{Novecojusi saite}}</ref> | mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.routes&transport_id=tram&t=xhtml&l=lv rigassatiksme.lv] | apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''Tramvaju satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Latvija]]s galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Rīga]]s pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, pēc "[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde]]s" reorganizācijas, pārvadājumus ar tramvajiem veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas satiksme]]". 2023. gadā ar tramvajiem tika pārvadāti {{sk|22138634}} pasažieri. Patlaban pasažieru pārvadājumus veic 7 tramvaju maršrutos, kuru kopējais garums ir 182 km.<ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> 2023. gadā "Rīgas Satiksmes" rīcībā bija 197 tramvaju vagoni. Rīgā atrodas divi tramvaju depo — 3. tramvaju [[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]] un 5. tramvaju [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Kopš 2010. gada 4. tramvaju depo [[Torņakalns|Torņakalnā]] izmanto no ekspluatācijas izņemto tramvaju sastāvu novietošanai. == Vēsture == [[Attēls:Zirgu tramvajs Siena tirgū.jpg|thumb|200px|Skulptūra, veltīta zirgu tramvaja pirmsākumiem Rīgā.]] [[Attēls:Horse drawn tram in Riga.jpg|thumb|200px|Zirgu tramvajs Brīvības (tolaik Aleksandra) un Cēsu ielu krustojumā]] [[Attēls:Skats uz Kaļķu ielu pēc 1901.jpg|thumb|Elektriskā tramvaja pietura pie Kaļķu ielas (mūsdienās [[Brīvības laukums (Rīga)|Brīvības laukums]]).]] Tramvaju satiksmes pirmsākumi meklējami 1882. gada 23. augustā, kad Rīgas ielās parādījās pirmie [[zirgu tramvajs|zirgu tramvaji]]. 1900. gadā nodibināja ''Rīgas tramvaju akciju sabiedrību'' un pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā. Laikraksts "[[Baltijas Vēstnesis]]" rakstīja:<blockquote>"Elektriskie tramvaji vakar uzsāka savu darbību. Šis gadījums tika nosvinēts ar goda mielastu. Elektriskie tramvaji ir ierīkoti diezgan ērti. Vagonos ir izkārtnes vācu un krievu valodā, ka tur nedrīkst smēķēt un nedrīkst spļaut."<p style="text-align: right;"> — ''"Baltijas Vēstnesis" 1901. gada 2. jūlijā.<ref group="P">Pēc jaunā kalendāra, laikraksts tika publicēts 1901. gada 24. jūlijā.</ref>''</p></blockquote> 1901. gadā atklāja Rīgas elektriskā tramvaja satiksmi.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas elektriskais tramvajs|last=Biedriņš|first=A.|publisher=Apgāds Mantojums|year=2021|isbn=978-9934-8869-8-0|location=Rīga|pages=56-57|edition=Transports. Eiropas kultūras mantojuma dienas}}</ref> Tramvaju infrastruktūras apkopei un remontam pēc arhitekta [[Pauls Mandelštams|Paula Mandeļštama]] projekta uzbūvēja trīs tramvaju depo, kurus aprīkoja ar modernām labierīcībām — centrālo apkuri un elektrisko apgaismojumu. Galveno tramvaju depo uzbūvēja 1901. gadā [[Brīvības iela (Rīga)|Aleksandra ielā]], tajā pašā gadā arī depo [[Latgales iela (Rīga)|Maskavas ielā]].<ref name=":0" /> Tajā laikā izdotajā izziņu krājumā "Ilustrets Wadons pa Rīgu"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901|title=Arhivēta kopija|access-date={{dat|2013|02|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901|archivedate={{dat|2013|01|16||bez}}}}</ref> ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam 4 galvenie un 4 pagarinātie "zirgu dzelzceļa" maršruti. 1. līnija sākās Vecpilsētā un gāja līdz Aleksandra tirgum (šodien Brīvības iela 119). Pagarinātā līnija bija no Aleksandra tirgus līdz [[Aleksandra vārti]]em (šodien Brīvības iela 191), otrā pagarinātā līnija — no Aleksandra tirgus līdz Rēveles (šodien Tallinas) ielai un tālāk līdz Lielajiem kapiem Miera ielā. Braukšanas maksa bija 5 kapeikas vagonā, 3 kap. uz priekšējās platformas. 2. līnija veda pa Suvorova (tagad Kr. Barona) ielu līdz Bruņinieku ielai. 3. līnija sākās pie Pontona tilta un pēc tam gāja pa Kārļa (tagad 13. janvāra) ielu — Marijas ielu — Stabu ielu — līdz Ērgļu (tagad J. Asara) ielai. 4. līnija no Pontona tilta gāja pa Maskavas (tagad Latgales) ielu un beidzās pie Sarkankalna tirgus (šodien Latgales iela 121b). Pagarinātā līnija turpinājās pa Maskavas ielu līdz ūdenstornim (Maskavas iela 227). Bija biļešu maksas atvieglojumi: skolēniem maksa par braukšanu vagonā bija 3 kap., abonenta karte 30 braucieniem turp un atpakaļ izmaksāja 80 kap. Abonenta karte 3 mēnešiem uz visiem maršrutiem maksāja 10 rubļus. Zirgu tramvajs darbojās no 1. maija līdz 30. septembrim, 1. līnija darbojās no septiņiem rītā līdz 11 vakarā, pārējās no sešiem rītā līdz 11 vakarā. Trešo tramvaja depo uzbūvēja [[Augusta Spariņa iela|Krusta ielā]] Pārdaugavas tramvaja līnijas apkalpošanai. Tas sastāvēja no vagonu halles 55,6 x 22,4 m ar 6 sliežu ceļiem, katlu mājas un dzīvojamās ēkas. Halli jau 1905. gadā pārbūvēja, lai nodrošinātu automātisko ugunsdzēšanas iekārtu uzstādīšanu. Tai līdzās 1909.-1912. gados uzbūvējas dīzeļģeneratora spēkstaciju.<ref name=":0" /> No 1901. līdz 1914. gadam uzbūvēja 9 jaunas tramvaju līnijas ar aptuveno kopējo garumu 50 kilometri, tādējādi 1914. gadā darbojās 13 tramvaju līnijas. Vislielākie pasažieru pārvadājumi pirmskara periodā bija 1913. gadā, kad kopējais pasažieru skaits sasniedza 52, 1 miljonus pasažieru. 1915. gadā 9 tramvaju līnijas sasniedza [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], Ķeizarmežu (tagad [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]), Strazdumuižu, Kuzņecova fabriku (Porcelāna rūpnīca [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] rajonā) kā arī Bišumuižu. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] pasažieru pārvadājumi ar tramvaju samazinājās. 1928. gadā darbojās 9 tramvaju līnijas un tika pārvadāti 48,2 miljoni pasažieru. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kopējais tramvaju līniju skaits un to garums būtiski nepalielinājās, bet notika kvalitātes uzlabošanas pārmaiņas. Divasu vagonus nomainīja pret četrasu vagoniem, kā arī pazeminājās braukšanas tarifi. Attīstoties trolejbusu un autobusu satiksmei, [[1950. gadi|1950.]] un [[1960. gadi|1960. gados]] dominēja uzskats, ka tramvajs ir vecmodīgs un atmirstošs satiksmes līdzeklis. Šajā laikā likvidēja tramvaju līnijas [[Rīga]]s galvenajās maģistrālēs, izņemot Krišjāņa Barona ielu. [[1980. gadi|1980. gados]] sākās tramvaju satiksmes atdzimšana. Palielinājās pasažieru pārvadājumu apjoms, kā arī 1984. gadā tika izbūvēta jauna tramvaju līnija uz [[Imanta (Rīga)|Imantu]]. Sākoties modernu zemās grīdas tramvaju iegādei 2010. gadu vidū, vairākas tramvaja līnijas (uz Juglu, Mežaparku, Iļģuciemu) tika pārbūvētas atbilstoši moderniem standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2025-zemas-gridas-tramvaji-uz-ilguciemu-varetu-sakt-kurset-iespejams-maija.a592621/|title=Zemās grīdas tramvaji uz Iļģuciemu varētu sākt kursēt, iespējams, maijā|last=Demidovs|first=Viktors|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-29|date=2025-03-23|language=lv}}</ref> 2025. gada maijā pēc aptuveni 40 gadu pārtraukuma sākās pirmā jauna tramvaja sliežu ceļa būvniecība, pagarinot 7. tramvaja līniju 2,2 km garumā no [[Dole (tirdzniecības centrs)|tirdzniecības centra "Dole"]] līdz [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielai]], un tika pabeigta 2026. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2025-riga-uzstada-40-gadu-laika-pirmas-jaunas-tramvaja-sliedes-sak-pagarinat-7-marsruta-liniju.a598010/|title=Rīgā uzstāda 40 gadu laikā pirmās jaunās tramvaja sliedes – sāk pagarināt 7. maršruta līniju|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-29|date=2025-05-07|language=lv}}</ref> 2025. un 2026. gada mijā paredzēts pabeigt 5. tramvaju depo — vienīgā, kurā iespējama zemās grīdas tramvaju apkope — pārbūvi un modernizāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-pasazieri-neredzes-bet-kvalitati-jutis-riga-noslegumam-tuvojas-5-tramvaju-depo-parbuve.a620218/|title=Pasažieri neredzēs, bet kvalitāti jutīs – Rīgā noslēgumam tuvojas 5. tramvaju depo pārbūve|last=Demidovs|first=Viktors|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-29|language=lv}}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Elektriskā tramvaja sliežu ceļu kopgarums |- ! width="200"|Gads ! width="50"|Maršrutu skaits ! width="50"|Kopgarums |- | 1901. gada rudens | align="center" | 6 | 23,7 km |- | 1903. gada beigas | align="center" | 7 | 29,8 km |- | 1907. gads | align="center" | 8 | 38,2 km |- | 1913. gads | align="center" | 8 | 47,2 km |- | 1914. gads (pirms kara sākuma) | align="center" | 8 | 48,8 km |- | 1920. gads | align="center" | 6 | 26,04 km |- | 1921. gads | align="center" | 6 | 31,19 km |- | 1922.-1925. gads | align="center" | 9 | 35,31 km |- | 1926. gads | align="center" | 9 | 42,43 km |- | 1927.-1928. gads | align="center" | 12 | 46,82 km |- | 1929. gads | align="center" | 13 | 50,77 km |- | 1930. gads | align="center" | 11 | 51,30 km |- |} == Tramvaju modeļi == [[Attēls:JPG 1761.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Škoda 15T]]]] [[Attēls:Tatra T3A.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Tatra T3A]]]] === Ekspluatācijā esošie tramvaju modeļi === No 1974. līdz 1987. gadam iepirka [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] ražotos tramvajus [[Tatra T3]] (pēc renovācijas [[Tatra T3A]]), no 1988. līdz 1990. gadam [[Tatra T6B5]] (pēc renovācijas [[Tatra T3M]]). 2010. gada 1. jūnijā pasažierus sāka pārvadāt zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]], sākumā [[6. tramvaju maršruts (Rīga)|6. tramvaju maršrutā]], no 2013. gada 7. februāra [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaju maršrutā]], no 2017. gada 5. jūnija [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1. maršrutā]] (4. un 6. maršruta apvienojums), no 2024. gada 30. jūlija [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7. maršrutā]], no 2025. gada 1. maija [[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. maršrutā]]. Līdz 2012. gada novembrim Rīgas dome iepirka 20 zemās grīdas tramvajus ar 3 posmiem (garums 31,4 m), kā arī 6 šī paša modeļa tramvajus ar 4 posmiem (sastāva garums 41 metrs). 2016. gada nogalē visus tramvajus aprīkoja ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. 2021. gadā tika piegādāti pēdējie iepirktie tramvaji. Tā kā nedaudz mazāk kā puse no tramvaju kopskaita ir modernie zemās grīdas tramvaji, RS plānos ir iegādāties papildus tramvajus, taču 2024. gadā plānoto iepirkumu neuzsāka tam nepieciešamo apjomīgo investīciju dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/labas-zinas-ridziniekiem-7-tramvaja-marsruta-kurses-ari-zemas-gridas-tramvaji/|title=Labas ziņas rīdziniekiem! 7. tramvaja maršrutā kursēs arī zemās grīdas tramvaji|last=Januškeviča|first=Evita|website=tv3.lv|access-date=2025-10-29|date=2024-07-30|language=lv}}</ref> 2023. gadā Rīgas dome lēsa, ka tuvākajos 10 gados būtu nepieciešami aptuveni 500–600 miljoni eiro, lai sakārtotu tramvaju depo (no abiem Rīgas depo trešais nav pielāgots zemās grīdas tramvajiem), infrastruktūru (sliežu ceļus, apakšstacijas utt.) un iegādātos vēl papildu tramvajus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.11.2023-tramvaju-infrastrukturas-attistibai-riga-desmit-gados-butu-nepieciesami-lidz-600-miljoniem-eiro.a531477/|title=Tramvaju infrastruktūras attīstībai Rīgā desmit gados būtu nepieciešami līdz 600 miljoniem eiro|last=Oļševskis|first=Artūrs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-29|language=lv}}</ref> Ekspluatācijā esošie tramvaju modeļi.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/tram_lat.htm Rīgas Tramvajs || Dažos vārdos par tramvaju<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center; margin:1em 1em 1em 0; font-size:95%;" !width="50" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ražotājs !width="120" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Modelis !width="100" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Piegāde !width="100" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Papildinformācija |- |rowspan=4|[[Tatra]] |[[Tatra T3|T3]] (T3SU) |1974—1987 |1974—pašlaik |247 |align=left|[[Rīga|Rīgā]] pazīstami arī kā [[Tatra T3A]] (pēc modernizēšanas). |- |[[Tatra T3|T3A]] | |1999—pašlaik |190 |align=left|Tramvaju [[Tatra T3]] vagoni pēc modernizēšanas. |- |[[Tatra T6B5|T6B5]] (T6B5SU) |1988—1990 |1988—pašlaik |62 |align=left|[[Padomju Savienība|PSRS]] pazīstami kā [[Tatra T3M]]. |- |[[Tatra T3MR|T3MR]] | |2005—pašlaik |30 |align=left|Tramvaju [[Tatra T6B5]] vagoni pēc modernizēšanas. |- |rowspan=4|[[Škoda]] |rowspan=2|[[Škoda 15T|15T Riga]] (ForCity, 3-sekciju)<ref>[http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html Tramvaja 15T ForCity Riga apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100111080302/http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html |date={{dat|2010|01|11||bez}} }}, skoda.cz {{en ikona}}</ref> |2010 |no {{dat|2010|6|1|SK|bez}} — pašlaik |20 |align=left|Zemās grīdas tramvaji (grīdas augstums 32 cm). Šos tramvajus apkalpo 5. tramvaju depo. |- |2015—2017* ''Vienīgais modelis piegādāts 2017. gadā un 5 tramvaji 2018. gadā, ar kavēšanos, bet pārējie 8 tramvaji 2021. gadā.'' |2018—2019, 2021—pašlaik |15 |align=left|62 miljonu eiro vērtais līgums ar ''Škoda Transportation'' paredzēja, ka līdz 2017. gada beigām jābūt piegādātiem visiem 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem (15 trīs-sekciju un 5 četru-sekciju). 2018. gada nogalē [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] sāktajā izmeklēšanā saistībā ar kukuļdošanu ''Rīgas satiksmes'' iepirkumos, atklāts, ka līgumā noteiktajā termiņā (2 gados) piegādāti vien 7 (6 trīs-sekciju un 1 četru-sekciju) no pasūtītajiem 20 tramvajiem. Pašlaik iepirkuma procedūra ir apturēta, visi piegādātie tramvaji atrodas dīkstāvē 5.tramvaju depo un nav atrisināti to finansējuma,tehniskās dokumentācijas, verifikācijas, rezerves daļu un bremžu darbības jautājumi. Tramvaji nav nodoti ekspluatācijā, lai gan daži no tiem no 2018. gada beigām līdz 2019. gada vidum piedalījās satiksmē,<ref name="auto1">https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-satiksmes-korupcijas-lieta-ierautie-tramvaji-gadiem-stav-dikstave-depo.a357460/</ref><ref name="auto">https://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-rigas-satiksmes-korupcijas-lieta-ierautie-tramvaji-gadiem-stav-dikstave.d?id=52089545</ref><ref name="auto2">{{Tīmekļa atsauce |url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/186053/de-facto |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|04|28||bez}} |archive-date={{dat|2020|05|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200521140304/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/186053/de-facto }}</ref> bet atsāka 2021. gadā ar 8 tramvaju piegādi.<ref name="transphoto.org">https://transphoto.org/list.php?did=76</ref> |- |rowspan=2|[[Škoda 15T1|15T1 Riga]] (4-sekciju) |{{dat|2012|8|6|SK}} |2012 — pašlaik |6<ref>https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=2611&rid=5</ref> |align=left| |- |2015—2017* ''Vienīgais modelis ar kavēšanos piegādāts 2018. gadā, bet pārējie 4 tramvaji 2021. gadā.'' |2018—2019, 2021—pašlaik |5 |align=left|62 miljonu eiro vērtais līgums ar ''Škoda Transportation'' paredzēja, ka līdz 2017. gada beigām jābūt piegādātiem visiem 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem (15 trīs-sekciju un 5 četru-sekciju). 2018. gada nogalē [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] sāktajā izmeklēšanā saistībā ar kukuļdošanu ''Rīgas satiksmes'' iepirkumos, atklāts, ka līgumā noteiktajā termiņā (2 gados) piegādāti vien 7 (6 trīs-sekciju un 1 četru-sekciju) no pasūtītajiem 20 tramvajiem. Pašlaik iepirkuma procedūra ir apturēta, visi piegādātie tramvaji atrodas dīkstāvē 5.tramvaju depo un nav atrisināti to finansējuma, tehniskās dokumentācijas, verifikācijas, rezerves daļu un bremžu darbības jautājumi. Vienīgais, ar kavēšanos piegādātais tramvajs nav nodots ekspluatācijā, lai gan tas no 2018. gada rudens līdz 2019. gada vasarai piedalījās satiksmē,<ref name="auto1"/><ref name="auto"/><ref name="auto2"/> bet atsāka 2021. gadā ar 4 tramvaju piegādi.<ref name="transphoto.org"/> |} '''Piebilde:''' visi nemodernizētie tramvaju [[Tatra T6B5]] vagoni šobrīd ir izņemti no kustības, dažreiz kāds no tiem vēl brauc kāda cita tramvaja vietā, kuram ir radušās tehniskas problēmas vai kas cits. Arī [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētku]] laikā Rīgas ielās kursēja daži tramvaju Tatra T6B5 sastāvi. === Ekspluatācijā bijušie tramvaju modeļi === [[Attēls:Tramvajs Kronvalda bulvaarii.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Tatra T3MR]] [[Rīga|Rīgā]]]] Ekspluatācijā bijušie tramvaju modeļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://riga.mashke.org/Riga-Tram/List/activ_lat.htm |title=Rīgas Tramvajs {{!}}{{!}} Esošo tramvaju saraksts<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|06|29||bez}} |archive-date={{dat|2019|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191002060257/http://riga.mashke.org/Riga-Tram/List/activ_lat.htm }}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="50" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | {{center|[[RVZ]]}} | RVZ-6 | | | | |- | | RM-56 .. RM-68 | | | | |- | | RP-61 .. RP-69 | | | | |- | | RT-48 .. RT-54 | | | | ražoti 1948—1954 |- | | MTV-82 | | | | ražoti 1951—1961 |- | {{center|[[RVR]]}} | RVR-6 | | | | ražoti 1962. gadā, bet norakstīti līdz 1981. gadam |} == Tramvaju depo == [[Attēls:Rvz6 in Gorky.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[RVZ]]-6.]] [[Attēls:Historic tram in Riga.jpg|thumb|250px|Tramvajs RVZ-6 šķērso [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]].]] Rīgas tramvaju parku apkalpo trīs depo, kuros notiek profilaktiskā apskate un remonti. Trešais tramvaju depo atrodas [[Latgales apkaime|Latgales apkaimē]], Fridriķa ielā 2a, ceturtais tramvaju depo atrodas [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Augusta Spariņa ielā 1, bet piektais tramvaju depo (bijušais pirmais tramvaju depo) atrodas Brīvības ielā 191. Trešajā un piektajā tramvaju depo izvietoja [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] ražotos tramvajus, bet ceturtajā tramvaju depo izvietoja vecā tipa tramvaju vagonus (līdz brīdim, kad tos noņēma no līnijām). Visi trīs tramvaju depo ir viena projekta sastāvdaļa. Tie ir dažādi pēc lieluma un ietilpības, bet līdzīgi dizaina ziņā, būvēti laika posmā no 1900. līdz 1901. gadam pēc arhitekta P. Mandelštama projekta. Ceturtajā tramvaju depo, pēc analoģiskiem palīgēku risinājuma principiem, 1909. gadā uzcēla remonta un strādnieku ģērbtuvju korpusu ar torņveida izbūvi ūdens rezervuāram. [[1970. gadi|1970. gados]] visus tramvaju depo rekonstruēja. === 3. tramvaju depo === * Adrese: [[Fridriķa iela]] 2a, [[Rīga]] ([[Latgales apkaime]]) * Apkalpo maršrutus: 1, 5, 7, 8, 10<ref group="P">Līdz 2010. gada 1. novembrim tikai daļēji apkalpoja 5. maršrutu, kā arī daļēji apkalpoja 6. maršrutu, bet 2017. gada 5. jūnija pilnībā.</ref> un 11. === 4. tramvaju depo === * Adrese: [[Augusta Spariņa iela]] 1, [[Rīga]] ([[Torņakalns]]) * Apkalpoja maršrutus: 5, 10. (Depo slēgts 2010. gada 1. novembrī. Šobrīd tiek izmantots kā palīgtelpas un neizmantotās tehnikas novietne.) === 5. tramvaju depo === * Adrese: [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 191, [[Rīga]] * Apkalpo maršrutus: 1, 7, 11<ref group="P">Līdz 2010. gada 1. novembrim tikai daļēji apkalpoja 6. maršrutu, bet pilnībā apkalpoja līdz 2017. gada 5. jūnijam.</ref> un 14. == Tramvaju maršruti == [[Attēls:Riga, vozovna.jpg|thumb|250px|3. tramvaju depo Fridriķa ielā.]] [[Attēls:Трамвайное депо.JPG|thumb|250px|4. tramvaju depo Augusta Spariņa ielā.]] === Esošie tramvaju maršruti === Kopš 2025. gada 1. maija Rīgā ir šādi tramvaju maršruti: {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! width="170"|Papildinformācija |- | align="center" | [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5]] | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | [[8. tramvaju maršruts (Rīga)|8]] | [[Tapešu iela]] | [[Mīlgrāvis]] |Brīvdienās daļa reisu kursē no Tapešu ielas līdz Stacijas laukumam, ar numuru 8A |- | align="center" | [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11]] |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- | align="center" | [[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14]] | [[Iļģuciems]] | [[Ķengarags]] | |} === Bijušie maršruti === [[Attēls:5. tramvaju depo.JPG|thumb|250px|5. tramvaju depo [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Priekšplānā [[dzelzceļa līnija Rīga - Skulte]].]] {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1901.—1914. gados<ref>"Rīga 1860 — 1917"; M. Pāvele "Tramvaju satiksmes attīstība Rīgā laikā no 19. gs. beigām līdz 1914. g." uc.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Daugavmala (Rīga)|Daugavmala]] (loks) | [[Aleksandra vārti]] | Maršruts atklāts 1901. gada 11. (24.) jūlijā pa Brīvības ielu. 1906. gadā pagarināts līdz [[Fēnikss (akciju sabiedrība)|"Fēniksam" (vēlākais RVR)]]. |- | align="center" | 1p | Loks — "Fēnikss" | Lielais [[Šmerlis]] | Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1906. gada 15. jūlijā pa [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielu]]. 1914. gadā pagarināts līdz [[Strazdumuiža|Strazdumuižai]] (Juglai) pa Brīvības gatvi. |- | align="center" | 2 | Daugavmala (loks) | Lielie kapi | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa Brīvības un Tallinas ielām. 1902. gadā pagarināts līdz stacijai "Kara hospitālis" (tagad Brasa) pa Miera ielu. No 1906. gada oktobra brauca pa Brīvības un Miera ielām. |- | align="center" | 2p | Stacija "Kara hospitālis" | Ķeizarmežs (Mežaparks) | Maršruts atklāts 1910. gadā pa Gaujas, Ķīšezera ielām un Kokneses prospektu. 2. maršruta pasažieriem bija jāpārsēžas. No 1915. gada 10. maija pagarināts pa A. Sakses, Hamburgas, Ezermalas ielām un Meža prospektu. 1915. gada 9. septembrī maršrutu slēdza. |- | align="center" | 3 | Daugavmala (Dzelzs tilts) | Pērnavas iela | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa 13. janvāra, Marijas, Stabu, Avotu, J. Asara ielām līdz Pāvila baznīcai. |- | align="center" | 4 | Birža | Matīsa iela | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa Smilšu ielu, Z. Meierovica, Aspazijas bulv. un K. Barona ielu. 1904. gadā pagarināts līdz Rēveles (Tallinas) ielai pa Matīsa un A. Čaka ielām. |- | align="center" | 5 | Daugavmala (Dzelzs tilts) | Ūdensiestāde | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa Maskavas ielu līdz Krīdenera dambim. |- | align="center" | 5p | Daugavmala | "Kuzņecovs" | 5. maršruts pagarināts 1908. gadā. Sākumā tas bija dubulttarifa maršruts, vēlāk ne. |- | align="center" | 6 | Daugavmala (loks) | Ķeizardārzs (Viestura dārzs) | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa K. Valdemāra ielu, Kalpaka bulv. un Pulkveža Brieža ielu. 1902. gadā pagarināts līdz "[[Provodņiks|Provodņikam]]" (RER) pa Ganību dambi. |- | align="center" | 7 | Daugavmala | Bērnu slimnīca | Maršruts atklāts 1903. gadā pa dzelzceļa tiltu (vēlāk pa Pontontiltu), Uzvaras bulv., O. Vācieša, F. Brīvzemnieka ielām un Vienības gatvi. |- | align="center" | 7p | Loks — Bērnu slimnīca | Bišumuiža | Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1910. gadā pa Telts un Bauskas ielām. |- | align="center" | 8 | Daugavmala | Āgenskalna tirgus | Maršruts atklāts 1905. gadā pa Pontontiltu, Uzvaras bulv. un Bāriņu ielu. 1905. gada beigās pagarināts līdz Slokas ielai pa Nometņu, Lapu, Melnsila un Kalnciema ielām. |- | align="center" | 8p | Loks — Slokas iela | Pulka sēta (Iļģuciema tirgus) | Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1908. gadā pa Slokas ielu. |- | align="center" | 9 | Ķeizardārzs (Viestura dārzs) | Pļavas iela | Maršruts atklāts 1914. gada 31. decembrī pa Hanzas, Stabu, Tērbatas un Matīsa ielām. Bija plānots maršrutu nobeigt pie 2. gāzes fabrikas. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1916. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Vecpilsētas loks | [[Biķernieku iela]] | Kursēja pa tagadējo Brīvības ielu līdz Brīvības un Biķernieku ielu krustojumam. |- | align="center" | 2 | Vecpilsētas loks | [[Brasa (stacija)|Kara hospitāļa (tagad Brasas) dzelzceļa stacija]] | Kursēja pa tagadējo Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. |- | align="center" | 3 | Vecpilsētas loks | [[Grīziņkalns (parks)|1905. gada parks]] | Kursēja pa tagadējo Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, J. Asara ielu līdz Pērnavas ielai. |- | align="center" | 5 | Vecpilsētas loks | [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Fabrika "Kuzņecovs"]] | Tagadējā pietura "Keramika" Latgales ielā. |- | align="center" | 6 | Vecpilsētas loks | [[Provodņiks|Fabrika "Provodņiks"]] | Galapunkts atradās Ganību dambja galā pirms tilta pār Sarkandaugavu. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1926. gadā<ref>M. Celms "Rīga — rokas grāmata ekskursantiem" Valstspapīru spiestuve Rīgā, 1926.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Riņķis (sliežu loks apkārt [[Vecrīga|Vecrīgai]] pa [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas]]/[[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Meierovica bulv.]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra ielu]], [[11. novembra krastmala|11. novembra Krastmalu]] un [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]]) | [[Fēnikss (akciju sabiedrība)|Fabrika "Fēnikss"]] | Kursēja pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 2 | Riņķis | Kara slimnīca | Kursēja pa Brīvības un Miera ielām. |- | align="center" | 3 | Riņķis | [[Grīziņkalns]] | Kursēja pa Marijas, Stabu, Avotu un J. Asara ielām. |- | align="center" | 4 | Riņķis | Rēveles (tagad Tallinas) iela | Kursēja pa K. Barona, Matīsa un A. Čaka ielām. |- | align="center" | 5 | Riņķis | Fabrika "Kuzņecovs" | Kursēja pa Maskavas ielu. |- | align="center" | 6 | Riņķis | Fabrika "Provodņiks" | Kursēja pa K. Valdemāra ielu, Kalpaka bulv., Pulkveža Brieža ielu, Ganību dambi līdz tagadējai Dambja ielai. Vēlāk pagarināts līdz Tvaika ielai. |- | align="center" | 7 | Riņķis | Armitsteda bērnu slimnīca | Kursēja pa veco Dzelzs tiltu, Jelgavas, Akmeņu, Mūkusalas ielām, Uzvaras bulv., O. Vācieša, F. Brīvzemnieka ielām un Vienības gatvi. |- | align="center" | 8 | Riņķis | Āgenskalna tirgus | Kursēja pa veco Dzelzs tiltu, Uzvaras bulv. un Bāriņu ielu. Vēlāk pagarināts līdz Zasulauka stacijai. |- | align="center" | 9 | Riņķis | Agrākās kazarmas | Kursēja pa veco Dzelzs tiltu, Uzvaras bulv., Raņķa dambi, A. Grīna bulv. un Slokas ielu līdz Pulka ielai. Vēlāk pagarināts līdz Iļģuciema tirgum. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1930. gadā<ref>1930. gada vilcienu saraksts</ref> |- ! width="30"| Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Riņķis | "Fēnikss" | |- | align="center" | 2 | Riņķis | Kara slimnīca | |- | align="center" | 3 | Riņķis | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | 4 | Riņķis | Tallinas iela | |- | align="center" | 5 | Riņķis | [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|"Kuzņecovs"]] | 1930. gada oktobrī 5., 6. un 13. maršruti apvienoti vienotā 5. maršrutā: "Kuzņecovs" — Mīlgrāvis. Vēlāk atjaunoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 6 | Riņķis | [[Sarkandaugava]] | Maršruts 1930. gada oktobrī slēgts, bet vēlāk atjaunots. |- | align="center" | 7A | Riņķis | Bērnu slimnīca | |- | align="center" | 8 | Riņķis | [[Zasulauks|Zasulauka stacija]] | |- | align="center" | 9 | Riņķis | [[Iļģuciems|Iļģuciema]] tirgus | |- | align="center" | 10 | Riņķis | [[Bišumuiža]] | Kursēja pa Telts un Bauskas ielām. |- | align="center" | 11 | Riņķis | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | Sākotnēji kursēja pa A. Sakses (Jahtkluba) ielu līdz Saules dārzam, tad pa Kokneses un Meža prospektiem līdz Zooparkam. |- | align="center" | 12 | Riņķis | Lielais [[Šmerlis]] | Kursēja pa Ropažu ielu. |- | align="center" | 13 | Riņķis | [[Mīlgrāvis]] | Maršruts 1930. gada oktobrī slēgts, bet vēlāk atjaunots. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1937. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Vecpilsētas loks | [[VEF]] | Kursēja pa Brīvības ielu līdz Ropažu ielai. |- | align="center" | 2 | Vecpilsētas loks | [[Brasa (stacija)|Brasas dzelzceļa stacija]] | Kursēja pa Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. Vēlāk maršruts pagarināts līdz Čiekurkalna ūdenstornim. |- | align="center" | 3 | Vecpilsētas loks | [[Grīziņkalns (parks)|1905. gada parks]] | Kursēja pa Marijas, Stabu, Avotu, J. Asara ielu līdz Pērnavas ielai. |- | align="center" | 4 | Vecpilsētas loks | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | Kursēja pa Kr. Barona, Matīsa, Čaka ielām līdz Tallinas ielai. |- | align="center" | 5 | Vecpilsētas loks | [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Fabrika "Kuzņecovs"]] | Tagadējā pietura "Keramika" Maskavas ielā. |- | align="center" | 5a | [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|Fabrika "Kuzņecovs"]] | [[Kvadrāts (uzņēmums)|"Kvadrāts"]] | autobuss — pievedlīnija |- | align="center" | 6 | Vecpilsētas loks | [[Sarkandaugava]] | Galapunkts bija Tvaika un Tilta ielu krustojumā. |- | align="center" | 7A | Vecpilsētas loks | [[Torņakalns]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 8 | Vecpilsētas loks | [[Zasulauks]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 9 | Vecpilsētas loks | [[Iļģuciems]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 10 | Vecpilsētas loks | [[Bišumuiža]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 11 | Vecpilsētas loks | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | Kursēja pa Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. |- | align="center" | 12 | Vecpilsētas loks | [[Šmerlis]] | Kursēja pa Brīvības ielu līdz Šmerlim. |- | align="center" | 13 | Vecpilsētas loks | [[Mīlgrāvis]] | Kursēja darbdienās un sestdienās līdz pat Mīlgrāvja kanālam (apmēram 1 km tālāk nekā tagad), līdz kuģīšu piestātnei uz Vecmīlgrāvi. Vakaros un svētdienās brauca tikai līdz Lāpstu ielai. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1944. gadā<ref>"Riga" ceļvedis vācu valodā, 1944. gada vasara</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1/3 | [[Brīvības iela (Rīga)|Ā. Hitlera iela]] | [[Aspazijas bulvāris|Fon der Golca loks]] — [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 2/8 | [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] | [[Zasulauks]] | |- | align="center" | 4 | | | Nekursēja. |- | align="center" | 5/7 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] | [[Torņakalns]] | |- | align="center" | 6/9 | [[Sarkandaugava]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Torņakalns]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Brasa]] | [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|ZOO]] | |- | align="center" | 12 | Vecpilsētas loks | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 13 | [[Sarkandaugava]] | [[Mīlgrāvis]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1946. — 1953. gadā<ref>avīze "Cīņa"</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | A | Pērnavas iela | Stacija — Pērnavas iela | Lokveida maršruts, atklāts 7. 1945., slēgts 15. 5. 1950. |- | align="center" | 1 | Biķernieku iela ([[VEF]]) | Valdemāra iela | Kursēja pa Brīvības ielu, patstāvīgs maršruts no 4. 1947., 1. 5. 1947. novirzīts uz Radio ielu, no 5. 11. 1948. kursēja kā 1.D maršruts uz Drāmas teātri un kā 1.R maršruts uz Radio ielas loku, no 15. 5. 1950. pa Kr. Barona, Matīsa un Brīvības ielām uz Radio ielu, bet no 11. 7. 1950. pa Kr. Barona ielu līdz Drāmas teātrim, 1. 1. 1951. pagarināts līdz Iļģuciemam. |- | align="center" | 1/5 | Biķernieku iela | Daugavpils iela | Slēgts 4. 1947. |- | align="center" | 1/6 | Biķernieku iela | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | Slēgts 4. 1947. |- | align="center" | 1/7 | Biķernieku iela | [[Telts iela (Rīga)|Telts iela]] ([[Torņakalns]]) | Slēgts 4. 1947., izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 2 | [[Brasa]] | Radio iela | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947., 1. 1. 1951. pagarināts līdz Zasulaukam, pievienojot maršrutu Nr. 8. |- | align="center" | 2/9 | [[Brasa]] | [[Iļģuciems]] | Slēgts, izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 3 | [[Grīziņkalns (parks)|1905. gada parks]] | Valdemāra iela | Patstāvīgs maršruts no 4. 1947., 13. 1. 1950. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 4., no 15. 5. 1950. atjaunots pa maršrutu Biķernieku iela — Centrāltirgus, 1. 1. 1951. pagarināts līdz Porcelāna un fajansa fabrikai, pievienojot maršrutu Nr. 5. |- | align="center" | 3/8 | [[Grīziņkalns (parks)|1905. gada parks]] | [[Zasulauks]] | Slēgts 4. 1947., izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 4 | Pētersalas iela | Radio iela | Atklāts 18. 1. 1948. pa Kalpaka bulvāri, 13. 1. 1950. apvienots ar maršrutu Nr. 3. un pagarināts līdz 1905. gada parkam, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronvalda bulvāri.<ref name="ReferenceA">avīze "Sovetskaja Molodjož" 10. 1951.</ref> |- | align="center" | 5 | [[Ķengarags]] (Porcelāna un fajansa fabrika) | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 1. 1947., 1. 1. 1951. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 3. |- | align="center" | 5 | [[Sarkandaugava]] | Bērnu slimnīca | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts apvienojot bij. Nr. 6. un 7., kursēja pa Kalpaka bulvāri, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronvalda bulvāri.<ref name="ReferenceA"/> |- | align="center" | 5/6 | [[Ķengarags]] | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | Slēgts 1. 1. 1947., izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 6 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 1. 1947., 4. 1947. novirzīts uz Valdemāra ielas loku, no 1. 5. 1947. uz Radio ielu, 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 5. |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātris]] (Valdemāra iela) | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts, apvienojot bij. Nr. 1. un 12. |- | align="center" | 7A | Telts iela | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947., 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 5. |- | align="center" | 7B | [[Mīlgrāvis]] | Radio iela | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts apvienojot bij. Nr. 6. un 13., kursēja pa Kalpaka bulvāri, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronvalda bulvāri.<ref name="ReferenceA"/> |- | align="center" | 8 | [[Zasulauks]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947., 1. 1. 1951. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 2. |- | align="center" | 8 | "Sarkanais Kvadrāts" | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts, apvienojot bij. Nr. 5. un 15. |- | align="center" | 9 | [[Iļģuciems]] | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947. |- | align="center" | 10 | Telts iela | [[Bišumuiža]] | Maršruts pagarināts līdz Centrāltirgum (pēc 1. 1. 1951.). |- | align="center" | 11 | [[Brasa]] | [[Zooloģiskais dārzs]] | |- | align="center" | 12 | Biķernieku iela | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 6. |- | align="center" | 13 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Degviela (uzņēmums)|"Degviela"]] ([[Mīlgrāvis]]) | 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 7. |- | align="center" | 14 | [[Pontonu tilts (Rīga)|Pontontilts]] | [[Valdemāra tilts]] | Kursēja no 18. 10. 1948. Pontontilta pārvietošanas darbu laikā un no 28. 3. 1949. ledus iešanas laikā. |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | ''Centrālā Upju stacija'' [[Ķīpsala|Ķīpsalā]] | Maršruts atklāts 1. 9. 1950.,<ref>avīzes "Cīņa" un "Sovetskaja Latvija" 31. 8. 1950.</ref> kursēja pa Akmens tiltu, Uzvaras bulvāri, Slokas ielu, Rainberga bulvāri un Balasta dambi. |- | align="center" | 15 | [[Ķengarags]] | "Sarkanais Kvadrāts" | Maršruts atklāts 4. 2. 1946., slēgts 1. 1. 1951. un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 8. |} Naktī uz 1951. gada 1. janvāri notika tramvaju maršrutu reorganizācija.<br /> Nr. 1. — pagarināts uz Iļģuciemu.<br /> Nr. 2. — pagarināts uz Zasulauku, pievienojot maršrutu Nr. 8.<br /> Nr. 3. — pagarināts līdz Kuzņecovam, pievienojot maršrutu Nr. 5.<br /> Nr. 4. — pagarināts līdz Grīziņkalnam ?? (pirms tam kursēja no Pētersalas ielas līdz Radio ielai, sākotnējo maršrutu kara laikā slēdza un vairs neatjaunoja).<br /> Nr. 5. — izveidots, apvienojot maršrutus Nr. 6. un Nr. 7.<br /> Nr. 12. — pārdēvēts par Nr. 6.<br /> Nr. 13. — pārdēvēts par Nr. 7.<br /> Nr. 15. — pārdēvēts par Nr. 8.<br /> Nr. 9., 10., 11. un 14. palika bez izmaiņām.<ref>[http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2340-250.html Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu > Как раньше ходил трамвай<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> {| class="wikitable collapsible collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Zasulauks|Zasulauka stacija]] | Brasas stacija | pēc Brasas pārvada uzcelšanas 1958. gadā maršruts atkal pagarināts līdz Čiekurkalna ūdenstornim. |- | align="center" | 3 | [[Slāvu iela (Rīga)|Stahanoviešu iela]] | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Grīziņkalns (parks)|1905. gada parks]] | Pētersalas iela | Kursēja pa Kronvalda bulvāri, vēlāk maršruts pagarināts līdz Aldarim. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Lapsu iela (Rīga)|Lapsu iela]] | Kursēja pa Kronvalda bulvāri, vēlāk maršruts pagarināts līdz Jaunmīlgrāvim. |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātris]] | |- | align="center" | 7 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Mīlgrāvis]] | Kursēja pa Kronvalda bulvāri, vēlāk maršruts slēgts. |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Ķengarags]] | Maršruts pagarināts līdz Zasulaukam. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Iļģuciems]] | Maršruts slēgts. |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Mežaparks (Rīga)|Kultūras un atpūtas parks]] | Brasas stacija | pēc Brasas pārvada uzcelšanas 1958. gadā maršruts pagarināts līdz Drāmas teātrim. |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | Centrālā Upju stacija | Maršruts slēgts. |} {| class="wikitable collapsible collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1960. gadā<ref>"Rīga — īsas ziņas", 1960.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | [[Ropažu iela (Rīga)|Jurija Gagarina iela]] | Maršruts pagarināts līdz tagadējai 45. vidusskolai. |- | align="center" | 2 | [[Zasulauks]] | [[Čiekurkalns]] | |- | align="center" | 3 | Keramika | Jurija Gagarina iela | Kursēja pa Marijas, Stabu, Avotu un Pērnavas ielām. No 1965. gada kursēja pa K. Barona ielu. |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Grīziņkalns (parks)|1905. gada parks]] | 1965. gadā maršruts saīsināts līdz Radio ielai. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātris]] | |- | align="center" | 8 | [[Kvadrāts (uzņēmums)|Sarkanais kvadrāts]] | [[Zasulauks]] | Maršruts saīsināts līdz Keramikai |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātris]] | Maršruts saīsināts līdz Radio ielai. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1966. gadā<ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā), "Liesma" 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | J. Gagarina iela | Vēlāk maršruts novirzīts uz Čiekurkalnu. |- | align="center" | 2 | [[Zasulauks]] | [[Čiekurkalns]] | No 1978. gada maršruts kursēja no Centrāltirgus uz Tapešu ielu. |- | align="center" | 3 | Keramika | J. Gagarina iela | |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | Radio iela | 1966. gadā maršruts pagarināts līdz Iļģuciemam. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātris]] | 1970. gadā maršruts pagarināts līdz Ausekļa ielai. |- | align="center" | 8 | Keramika | [[Zasulauks]] | |- | align="center" | 9 | [[Kvadrāts (uzņēmums)|Sarkanais kvadrāts]] | Drāmas teātris | 1966. gadā maršruts pagarināts līdz Aldarim. |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | Radio iela | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1979. gadā<ref>Rīgas transporta shēma, 1979.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | [[Čiekurkalns]] | Maršruts saīsināts līdz Centrāltirgum, bet pēc tam slēgts. |- | align="center" | 2 | Tapešu iela | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Maršruts pagarināts līdz Ropažu ielai. |- | align="center" | 3 | Keramika | J. Gagarina iela | Maršruts slēgts 1984.(?) gadā. |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Iļģuciems]] | 1980. gadā maršruts slēgts. |- | align="center" | 4 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4 | [[Čiekurkalns]] | Maršruts atklāts 1984. gadā. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Mīlgrāvis]] | 1987. gadā maršruts novirzīts uz Iļģuciemu. |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Ausekļa iela | |- | align="center" | 7 | [[Ķengarags|Sarkanais kvadrāts]] | Ausekļa iela | Maršruts sākotnēji kursēja līdz Drāmas teātrim, bet 1970. gadā pagarināts līdz Ausekļa ielai. |- | align="center" | 8 | Keramika | [[Zasulauks]] | Maršruts slēgts. |- | align="center" | 9 | [[Ķengarags|Sarkanais kvadrāts]] | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1989. gadā<ref>Rīgas karte, 1989.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Iļģuciems]] | Maršruts "uz laiku" slēgts. |- | align="center" | 2 | Tapešu iela | J. Gagarina iela | 1992. gadā maršrutu saīsināja līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] 4 | [[Čiekurkalns]] | 1992. gadā maršrutu saīsināja līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Ausekļa iela | 1992. gadā maršrutu saīsināja līdz Radio ielai. |- | align="center" | 7 | [[Ķengarags|Kvadrāts]] | Ausekļa iela | |- | align="center" | 9 | [[Ķengarags|Kvadrāts]] | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2002. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | Maršruts izveidots 2002. gada 1. oktobrī. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 8 | [[Tapešu iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | Maršruts izveidots 2002. gada 2. aprīlī. Vēlāk to pārdēvēja par 8. tramvaju maršrutu. |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2005. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Maršruts izveidots 2005. gada 1. septembrī. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 8 | [[Tapešu iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2009. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 2009. gada 1. septembrī maršruts slēgts. Nekursēja kopš 10. jūnija, sākoties remontdarbiem 13. janvāra ielā. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 8 | [[Tapešu iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | 2009. gada 1. septembrī maršruts slēgts. Nekursēja kopš 10. jūnijā, sākoties remontdarbiem 13. janvāra ielā. |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | t/c [[Dole (tirdzniecības centrs)|"Dole"]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2013. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 2013. gada 16. maijā pagarināts līdz Ausekļa ielai |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2017. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Maršruts atjaunots 2017. gada 5. jūnijā. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | Pēc 1. tramvaja atklāšanas reisu skaits ievērojami samazināts. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Pēc 1. tramvaja atklāšanas reisu skaits ievērojami samazināts. |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | No 2017. gada 5. jūnija pagarināts līdz Ausekļa ielai |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2018. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | No 2018. gada 3. martā kursē gar [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]] un pa Radio ielu. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ķengarags]] | No 2018. gada 3. martā kursē gar [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]] un pa Radio ielu. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | Slēgts 2018. gada 3. martā. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | Remontdarbu dēļ no 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 11. jūlija līdz 23. augustam saīsināts līdz Stacijas laukumam. Posmā no centra līdz Iļģuciemam aizvietots ar 5T. maršruta autobusu. |- | align="center" | 6 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Slēgts 2018. gada 3. martā. |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2022. gadā |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="200" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 2022. gadā ''Rail Baltic'' būvdarbu dēļ novirzīts uz 13. janvāra ielu un neiebrauc pie Centrāltirgus. Vēlāk tās izmaiņas palika patstāvīgas. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ķengarags]] | Slēgts 2021. gada novembrī vadītāju trūkumu dēļ. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | 2022. gada vasarā vairākas reizes saīsināts līdz Ausekļa ielai. Slēgtajā posmā aizvietots ar 5T. maršruta autobusu. |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Ķengarags]] | Slēgts 2021. gada novembrī vadītāju trūkumu dēļ. |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | 2022. gadā aizvietots ar 11T. autobusu maršrutu Brasas tilta remontdarbu dēļ. |- |[[Retro tramvaju maršruts (Rīga)|RETRO]] |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas Laukums]] — [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |Sākoties COVID-19 pandēmijai Latvijā maršruts slēgts. Retro-tramvajs darbojas tikai kā nomas tramvajs. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2023. gadā |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="200" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 2023. gadā 11. novembra krastmalas sliežu būvdarbu dēļ novirzīts gar Centrāltirgu. |- | align="center" | 2 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Tapešu iela]] | 2023. gadā 11. novembra krastmalas sliežu būvdarbu dēļ novirzīts uz galapunktu Stacijas laukumā. |- | align="center" | 5 | [[Imanta (Rīga)|Imanta]] | [[Mīlgrāvis]] | Iļģuciema tramvaja līnijas zemas grīdas tramvajiem pielāgošanas darbu dēļ no 2023. gada 14. aprīļa līdz 2024. gada 28. februārim novirzīts uz Imantu. Slēgtajā maršruta posmā aizvietots ar 5T. maršruta autobusu. |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | No 30.10.2023 līdz 30.12.2023 saīsināts līdz Krasta masīvam Ķengaraga tramvaja līnijas zemas grīdas tramvajiem pielāgošanas darbu dēļ. Slēgtajā maršruta posmā aizvietots ar 7T. maršruta autobusu. |- | align="center" | 10 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Bišumuiža]] | 2023. gadā 11. novembra krastmalas sliežu būvdarbu dēļ novirzīts uz galapunktu Stacijas laukumā. |- | align="center" | 11 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | 2023. gadā 20. jūnijā atjauno kustību uz Mežaparku, un līdz 30. jūnijam kursēja līdz [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumam]]. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2024. gadā |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="200" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | ''Rail Baltic'' būvdarbu dēļ novirzīts uz 13. janvāra ielu un nebrauc gar Centrāltirgu. |- | align="center" | 2 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Tapešu iela]] | 11. novembra krastmalas sliežu un ''Rail Baltic'' būvdarbu dēļ novirzīts uz galapunktu Stacijas laukumā. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | Iļģuciema tramvaja līnijas zemas grīdas tramvajiem pielāgošanas darbu dēļ no 2023. gada 14. aprīļa līdz 2024. gada 28. februārim novirzīts uz Imantu. Slēgtajā maršruta posmā aizvietots ar 5T. maršruta autobusu. |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 10 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Bišumuiža]] | 11. novembra krastmalas sliežu un ''Rail Baltic'' būvdarbu dēļ novirzīts uz galapunktu Stacijas laukumā. |- | align="center" | 11 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2025. gadā |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="200" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 2 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | [[Tapešu iela]] | Pārnumurēts par 8. maršrutu. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 8 |[[Mīlgrāvis|Milgrāvis]] |[[Tapešu iela]] |Atklāts 2025. gada 1. maijā. Brīvdienās daļa reisu kursē no Tapešu ielas līdz Stacijas laukumam, ar numuru 8A |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus iela|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | No 2025. gada 1. maija kursēs pa Centrāltirgus loku pretēji pulksteņa rādītāja virzienam. |- | align="center" | 11 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- | align="center" | 14 |[[Iļģuciems]] |[[Ķengarags]] |Atklāts 2025. gada 1. maijā. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2026. gadā |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="200" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | No 2026. gada 1. jūnija pagarināts līdz Višķu ielai / mobilitātes punktam "Ķengarags" |- | align="center" | 8 |[[Mīlgrāvis|Milgrāvis]] |[[Tapešu iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus iela|Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] | |- | align="center" | 14 |[[Iļģuciems]] |[[Ķengarags]] | No 2026. gada 1. jūnija pagarināts līdz Višķu ielai / mobilitātes punktam "Ķengarags" |} == Attēlu galerija == <center><gallery mode="packed" widths="300px" heights="200px" perrow="6"> Attēls:Sniega tiiriitaajs.JPG|<small>Darba vagons - sniega tīrītājs</small> Attēls:Sliezhu_buuve_uz_5._depo.JPG|<small>Jauna sliežu ceļa (iebrauktuves zem Gaisa tilta) būve uz 5. tramvaju depo</small> Attēls:Uudens cisterna.JPG|<small>Ūdens cisterna, uzmontēta uz veca tramvaju vagona riteņiem</small> Attēls:Riga, tramvaj (6).jpg|<small>3. tramvaju depo sniega tīrītājs</small> Attēls:Vozovna na Moskevské ulici (2).jpg|<small>3. tramvaju depo sniega tīrītājs</small> Attēls:Riga, kropící tramvaj.jpg|<small>3. tramvaju depo sliežu laistāmais vagons</small> Attēls:Riga, šalina (2).jpg|<small>3. tramvaju depo sliežu laistāmais vagons</small> Attēls:Riga, tramvaj (5).jpg|<small>Darba vagons</small> Attēls:Riga, tramvaj.jpg|<small>Darba vagons</small> Attēls:Služební tramvaj v Rize.jpg|<small>Darba vagons</small> Attēls:Vozovna na Moskevské ulici.jpg|<small>3. tramvaju depo</small> Attēls:Vozovna na Moskevské ulici, odbočka z tramvajové trati.jpg|<small>Izbraukšana no 3. tramvaju depo</small> Attēls:Tramvajová vozovna na Maskavas iela.jpg|<small>3. tramvaju depo</small> Attēls:Retro tramvajs.JPG|<small>Retro tramvajs pienāk galapunktā Radio ielā</small> Attēls:Retro tramvaj v Rize.jpg|<small>Retro tramvajs</small> Attēls:Retro tramvaj, Riga.jpg|<small>Retro tramvajs</small> Attēls:Tram in riga.JPG|<small>Tramvajs Krišjāņa Barona ielā Rīgā</small> Attēls:Tramvaj v Rize.jpg|<small>1. maršruta tramvajs pie Centrāltirgus</small> </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīgas tramvaju reģistrācijas numuri]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * [http://transphoto.ru/city/35/ transphoto.ru — Informācija un attēli par Rīgas sabiedrisko transportu] * [https://web.archive.org/web/20070930043356/http://tramvajs.times.lv/rus/russian.htm Informācija un attēli par tramvajiem Rīgā krieviski] * {{youtube|88Iwo7Q55Rs|Tramvaji Rīgā (1. daļa)}} * {{youtube|vswVjh4JrNM|Tramvaji Rīgā (2. daļa)}} * {{youtube|xi0Gxk4_JSA|Tramvaji Rīgā (3. daļa)}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} {{Tramvaju satiksme Baltijas valstīs}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā| ]] 6skt5xchw9yaiho3zqfufcv7v3ap02g 0 71755 4490597 4459464 2026-07-05T17:15:51Z Ivario 51458 /* */ 4490597 wikitext text/x-wiki {{Futbolista info | vārds = Viktors Dobrecovs | foto = Viktors Dobrecovs.jpg | pilns vārds = | dzimšanas datums = {{dzimšanas datums un vecums|1977|1|9}} | dzimtā pilsēta = | dzimtene = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas pilsēta = | miršanas valsts = | augums = 176 cm | iesauka =''Dobriks'', ''Dons Dobreone'' | pozīcija = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | klubs = | numurs = | jauniešu sezonas = | jauniešu klubi = | sezonas = 1993<br>1994<br>1995<br>1996<br>1997–2005<br>2006–2007<br>2007–2008<br>2008–2009 | klubi = {{flaga|Latvija}} [[Olimpija Liepāja]]<br>{{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja (1994)|FK Liepāja]]<br>{{flaga|Latvija}} [[FK DAG–Liepāja]]<br>{{flaga|Latvija}} [[FK Baltika]]<br>{{flaga|Latvija}} [[FHK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]]<br>{{flaga|Igaunija}} [[FC TVMK|FC TVMK Tallinn]]<br>{{flaga|Latvija}} [[FK Daugava Daugavpils|Daugava Daugavpils]]<br>{{flaga|Latvija}} [[FHK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]] | spēles(vārti) = {{0}}{{0}}6 {{0}}{{0}}(0) <br> {{0}}15 {{0}}{{0}}(1) <br> {{0}}17 {{0}}{{0}}(5) <br> {{0}}25 {{0}}{{0}}(7) <br>230 (155)<br> {{0}}42 {{0}}(24) <br> {{0}}18 {{0}}{{0}}(0)<br>{{0}}{{0}}7 {{0}}{{0}}(1) | ni sezonas = 1996–1999<br>1998–2005 | ni komanda = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvija U-21]]<br>{{fb|LVA}} | ni spēles(vārti) = {{0}}{{0}}7 {{0}}{{0}}(2)<br>{{0}}18 {{0}}{{0}}(0) | trenera sezonas = 2014–2016<br>2017–2019<br>2019<br>2020–<br>2024– | trenera klubi = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]]<br>{{flaga|Latvija}} [[Grobiņas SC]]<br>{{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas "Atlantas"]]<br>{{flaga|Latvija}} [[Grobiņas SC]]<br>{{flaga|Latvija}} [[Latvijas U-19 futbola izlase|Latvija U-19]] | ni izmaiņas = | pk izmaiņas = |paraksts=Dobrecovs 2024. gada februārī|foto_izm=250px}} '''Viktors Dobrecovs''' (dzimis {{dat|1977|1|9}}) ir bijušais [[Latvija]]s futbolists, uzbrucējs. Šobrīd ir [[LVBET līga|LVBET līgas]] kluba [[Leevon PPK]] sporta direktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/08012026-ilggadejais_grobinas_sturmanis_dobrecovs_|title=Ilggadējais ″Grobiņas″ stūrmanis Dobrecovs pievienojies ″Leevon PPK″|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-07-05|date=2026-01-08|language=lv}}</ref> [[Latvijas futbola Virslīga 1998|1998]]., [[Latvijas futbola Virslīga 1999|1999]]., [[Latvijas futbola Virslīga 2003|2003]]. un [[2005. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2005]]. (dalīti) gada sezonā Dobrecovs kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] rezultatīvāko spēlētāju. [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurga]] labā guvis vairāk nekā 150 vārtus Virslīgā. Starptautiskā līmenī pārstāvējis [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latvijas U-21]] izlasi no 1996. līdz 1999. gadam, kā arī [[Latvijas futbola izlase|Latvijas]] izlasi, no 1998. līdz 2005. gadam. Pēc [[Latvijas futbola Virslīga 2008|2008]]. gada sezonas beigām viņš paziņoja, ka beidz savu spēlētāja karjeru un sāk strādāt par treneri "FK Liepājas Metalurgs", vadot komandas dublieru sastāvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esports.lv/futbols/lmt_virsliga/16122008-dobrecovs_un_krucs_trenes_liepaja |title=Dobrecovs un Krucs trenēs Liepājā |access-date={{dat|2008|12|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081217043228/http://esports.lv/futbols/lmt_virsliga/16122008-dobrecovs_un_krucs_trenes_liepaja |archivedate={{dat|2008|12|17||bez}} }}</ref> [[2009. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2009. gada]] sezonā, apstākļu spiests, viņš atgriezās futbolā un sezonas beigās aizvadīja 6 spēles "Metalurga" sastāvā, gūstot vienus vārtus un palīdzot komandai izcīnīt čempionu titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sport.metalurgs.lv/lat/football/season/statistic.html |title="Liepājas metalurga" spēlētāju statistika Latvijas LMT virslīgas meistarsacīkstēs 2009 |access-date={{dat|2009|11|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091213081414/http://sport.metalurgs.lv/lat/football/season/statistic.html |archivedate={{dat|2009|12|13||bez}} }}</ref> 2014. gadā pēc [[FK Liepājas Metalurgs]] darbības pārtraukšanas kļuva par [[FK Liepāja]] galveno treneri. [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gada sezonā]] aizveda Liepājas klubu līdz Virslīgas čempionu titulam. Pēc [[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2016. gada sezonas]], kurā komanda ierindojās 4. vietā, atstāja galvenā trenera amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/05112016-dobrecovs_atstaj_no_liepajas_galvena_tren |title=Dobrecovs atstāj "Liepājas" galvenā trenera amatu |date={{dat|2016|11|05|N|bez}}|publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|4|13||bez}}}}</ref> Pirms 2017. gada sezonas pievienojās [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]] klubam [[Grobiņas SC]], kļūstot par komandas galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/1_liga/12042017-1_liga_herberts_cukurs_bilbao_athletic_un/ |title=1. līga: Herberts Cukurs, Bilbao "Athletic" un Ēģiptes iekarotāji |date={{dat|2017|4|12|N|bez}}|publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|4|13||bez}}}}</ref> 2019. gada februārī kļuvis par [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līgas]] kluba [[Klaipēdas "Atlantas"]] galveno treneri.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/19022019-dobrecovs_kluvis_par_lietuvas_atlantas_ga|title=Dobrecovs kļuvis par Lietuvas "Atlantas" galveno treneri|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-02-20|date=2019-02-19|language=lv}}</ref> 2020. gada maijā atkārtoti kļuva par "Grobiņas SC" galveno treneri. == Agrīnā dzīve == Dzimis 1977. gada 9. janvārī, Liepājā. Bērnībā Dobrecovs trenējies futbolā un [[Basketbols|basketbolā]] pie trenera [[Edvīns Sprūde|Edvīna Sprūdes]], taču beigās izvēlējās pievērsties futbolam. Viņš spēlēja Liepājas čempionātā ar jauniešu komandu un uzvarēja tajā, kad treneris [[Jānis Zuntners]] viņu uzaicināja spēlēt Virslīgā, brīdī, kad Liepājā futbols bija kritiskā stāvoklī, jo trūka spēlētāju, kuriem spēlēt Virslīgā.<ref name=":4">{{Atsauce|title=Normunda Atvara saruna ar Viktoru Dobrecovu|url=https://www.youtube.com/watch?v=vaasdmddT5s|accessdate=2023-12-06|language=lv}}</ref> == Klubu karjera == === 1993–1996 === Dobrecovs debitēja [[1993. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|Virslīgā]] 16 gadu vecumā,<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/no-kolekcionara-par-pulkstenmeistaru/|title=No kolekcionāra par pulksteņmeistaru|website=Sporto|access-date=2023-12-06|language=lv|archive-date=2023-12-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20231207180132/https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/no-kolekcionara-par-pulkstenmeistaru/}}</ref> [[Olimpija Liepāja]] komandā, 1993. gada 18. spetembrī, nākot uz maiņu spēles 46. minūtē, izbraukumā piedzīvojot sagrāvi ar 0:6 pret [[FK Pārdaugava]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/fk-pardaugava-olimpija-liepaja-2295361/|title=FK Pārdaugava - Olimpija Liepāja - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-05}}</ref> Pēdējo spēli tajā sezonā viņš aizvadīja sezonas pēdējā kārtā, 23. oktobrī, ar 3:1 izbraukumā uzvarot [[FK Gauja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/fk-gauja-olimpija-liepaja-2295380/|title=FK Gauja - Olimpija Liepāja - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-05}}</ref> Kopumā viņš aizvadīja sešas spēles līgā, kurās vārtus neguva, komandai ierindojoties septītajā vietā turnīra tabulā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1993|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-05|language=lv|archive-date=2023-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205125919/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1993}}</ref> [[1994. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1994. gada]] sezonā Dobrecovs guva savus pirmos vārtus Virslīgā un vienīgos sezonā, [[FK Liepāja (1994)|FK Liepāja]] komandā, spēlē pret FK Pārdaugava, 15. oktobrī, mājās nospēlējot neizšķirti, 2:2, pret to pašu komandu, pret kuru debitēja pagājušajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/liepaja-fk-pardaugava-2583993/|title=Liepāja - FK Pārdaugava - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-05}}</ref> Konkrēto sezonu viņa komanda noslēdza priekšpēdējā, vienpadsmitajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1994|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-05|language=lv|archive-date=2023-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205124358/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1994}}</ref> [[1995. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1995. gada]] sezonā pirmos vārtus [[FK DAG–Liepāja]] komandas sastāvā Dobrecovs guva sezonas 12. kārtā, 8. jūlijā, savās mājās, [[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadionā]], ar 3:1 uzvarot [[FK Vairogs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/dag-liepaja-vairogs-2913864/|title=DAG-Liepāja - Vairogs - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-05}}</ref> Viņš guva vārtus 16. jūlijā, izbraukumā ar 1:0 uzvarot [[FK Amstrig]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/fk-amstrig-dag-liepaja-2913875/|title=FK Amstrig - DAG-Liepāja - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-05}}</ref> Debiju un pirmos vārtus Eirokausos Dobrecovs piedzīvoja [[1995.–1996. gada UEFA Kausa ieguvēju kauss|1995.–1996. gada]] UEFA Kausa ieguvēju kausā, 10. augustā, kad viņš kvalifikācijas kārtas pirmajā spēlē mājās guva vārtus 5. minūtē, pret Igaunijas komandu [[FC Lantana Tallinn|Lantana Tallinn]], uzvarot ar 3:0.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/Competitions/ECWC/AllTimeStatistics/season=1995/Round=147/match=51882/index.html|title=uefa.com - UEFA Cup Winners' Cup - All-Time Statistics - Prelim.|website=web.archive.org|access-date=2023-12-06|date=2004-06-08|archive-date=2004-06-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20040608031157/http://www.uefa.com/Competitions/ECWC/AllTimeStatistics/season=1995/Round=147/match=51882/index.html}}</ref> Atbildes spēle [[Tallina|Tallinā]], 24. augustā, beidzās neizšķirti, 0:0, un viņa komanda iekļuva nākamajā kārtā, uzvarot ar 3:0, divu spēļu summā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/Competitions/ECWC/AllTimeStatistics/season=1995/Round=147/match=51883/index.html|title=uefa.com - UEFA Cup Winners' Cup - All-Time Statistics - Prelim.|website=web.archive.org|access-date=2023-12-06|date=2004-06-04|archive-date=2004-06-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20040604021840/http://www.uefa.com/Competitions/ECWC/AllTimeStatistics/season=1995/Round=147/match=51883/index.html}}</ref> Nākamais pretinieks viņa pārstāvētajai komandai bija [[Roterdamas "Feyenoord"]], kad pirmajā spēlē, 14. septembrī, savās mājās DAG komanda piedzīvoja sakāvi ar 0:7. Tajā spēlē piedalījās tādi spēlētāji, kā [[Henriks Lāšons]] un [[Ronalds Kūmans]], kuri katrs guva pa vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/Competitions/ECWC/AllTimeStatistics/season=1995/Round=148/match=52076/index.html|title=uefa.com - UEFA Cup Winners' Cup - All-Time Statistics - 1st|website=web.archive.org|access-date=2023-12-06|date=2004-06-18|archive-date=2004-06-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20040618175450/http://www.uefa.com/Competitions/ECWC/AllTimeStatistics/season=1995/Round=148/match=52076/index.html}}</ref> Atbildes spēlē [[Roterdama|Roterdamā]], 28. septembrī, arī tika piedzīvota sakāve, ar 0:6,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/Competitions/ECWC/AllTimeStatistics/season=1995/Round=148/match=52077/index.html|title=uefa.com - UEFA Cup Winners' Cup - All-Time Statistics - 1st|website=web.archive.org|access-date=2023-12-06|date=2004-06-18|archive-date=2004-06-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20040618200607/http://www.uefa.com/Competitions/ECWC/AllTimeStatistics/season=1995/Round=148/match=52077/index.html}}</ref> divu spēļu summā piekāpjoties ar graujošo 0:13. Pirmoreiz sezonā Dobrecovs guva divus vārtus līgā, izbraukumā uzvarot [[Skonto/Metāls]] komandu, ar rezultātu 2:1, cīņā par 7.–10. vietu, 22. oktobrī. Sezonā viņš guva 5 vārtus<ref name="optibet-virsliga">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1995|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-05|language=lv|archive-date=2023-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205142623/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1995}}</ref> un viņa komanda ierindojās 9. vietā.<ref name="optibet-virsliga" /> Pirmos vārtus [[1996. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1996. gada]] sezonā Dobrecovs guva 3. kārtā, [[FK Baltika]] mājās ar 4:0 uzvarot [[FK Jūrnieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/baltika-fk-jurnieks-3133166/|title=Baltika - FK Jūrnieks - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-05}}</ref> Savu 50. spēli Virslīgā Dobrecovs aizvadīja 20. jūlijā, nākot uz maiņu 42. minūtē, izbraukumā ciešot sagrāvi ar 0:5, pret [[Skonto FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/skonto-fc-baltika-3133225/|title=Skonto FC - Baltika - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-05}}</ref> Viņš guva divus vārtus 15. oktobrī, cīņā par 1.–6. vietu, izbraukumā nospēlējot neizšķirti, 2:2, pret [[FK Universitāte]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/universitate-baltika-3133664/|title=Universitāte - Baltika - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-05}}</ref> Galu galā, "FK Baltika" sezonu noslēdza 4. vietā,<ref name="ReferenceA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1996|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-05|language=lv|archive-date=2023-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205142424/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1996}}</ref> Dobrecovam gūstot 7 vārtus 25 spēlēs.<ref name="ReferenceA" /> === FK Liepājas Metalurgs === [[1997. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1997. gadā]] Dobrecovs pirmo spēli Virslīgas sezonā [[FK Liepājas Metalurgs]] komandā aizvadīja 1. kārtas spēlē, izbraukumā, 12. aprīlī, nākot uz maiņu spēles 46. minūtē, nomainot [[Eduards Kudrašovs|Eduardu Kudrašovu]], bezvārtu neizšķirtā, 0:0, pret [[Dinaburg FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/dinaburg-fc-sk-liepajas-metalurgs-3420853/|title=Dinaburg FC - SK Liepājas metalurgs - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Pirmos vārtus sezonā viņš guva 4. maijā, spēles 29. minūtē, savās mājās ar 3:0 uzvarot [[FK Ventspils]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-fk-ventspils-3420866/|title=SK Liepājas metalurgs - FK Ventspils - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Dobrecovs guva divus vārtus 13. jūlijā, savās mājās ar 4:2 uzvarot [[FK Rēzekne]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-fk-rezekne-3420896/|title=SK Liepājas metalurgs - FK Rēzekne - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Pēdējo spēli Virslīgas sezonā viņš aizvadīja 8. novembrī, nākot uz maiņu 71. minūtē, savās mājās spēlējot neizšķirti, 1:1, pret "FK Daugava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-fk-daugava-3420960/|title=SK Liepājas metalurgs - FK Daugava - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Sezonu viņš ar komandu noslēdza 5. vietā, gūstot 5 vārtus 21 līgas spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1997|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-08|language=lv|archive-date=2023-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20231208163203/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1997}}</ref> Pirmos vārtus [[1998. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1998. gada]] sezonā Dobrecovs guva 5. kārtā, 20. maijā, savās mājās ar 1:2 piekāpjoties "Dinaburg FC".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-dinaburg-fc-3488085/|title=SK Liepājas metalurgs - Dinaburg FC - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Nākamajā kārtā, 24. maijā, viņš guva savu pirmo ''[[hat-trick]]'' Virslīgā, izbraukumā ar 4:3 uzvarot [[Ranto-Miks|Ranto–Miks]] komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/ranto-miks-sk-liepajas-metalurgs-3488090/|title=Ranto-Miks - SK Liepājas metalurgs - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Viņš guva divus vārtus 29. maijā, savās mājās ar 4:1 uzvarot [[Valmiera FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-valmieras-fk-3488094/|title=SK Liepājas metalurgs - Valmieras FK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Savu otro ''hat-trick'' Virslīgā viņš guva pret to pašu komandu, "Ranto–Miks", 5. jūlijā savās mājās sagraujot savu pretinieku ar 7:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-ranto-miks-3488117/|title=SK Liepājas metalurgs - Ranto-Miks - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Viņš guva divus vārtus izbraukumā, pret "Ranto–Miks" komandu, 31. augustā, pārliecinošā uzvarā, ar 6:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/ranto-miks-sk-liepajas-metalurgs-3488147/|title=Ranto-Miks - SK Liepājas metalurgs - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Nākamajā spēlē, 12. septembrī, pret "Valmiera FC" Dobrecovs guva divus vārtus, savās mājās uzvarot ar 2:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-valmieras-fk-3488150/|title=SK Liepājas metalurgs - Valmieras FK - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Sezonas 22. kārtā, 21. septembrī, savās mājās, viņš pirmo reizi Virslīgā guva četrus vārtus un savu trešo ''hat-trick'' Virslīgā vienas sezonas laikā, ar 7:0 sagraujot "FK Rēzekne".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-fk-rezekne-3488155/|title=SK Liepājas metalurgs - FK Rēzekne - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> 31. oktobrī, savās mājās, Dobrecovs guva savu ceturto ''hat-trick'' Virslīgā sezonas laikā, pārspējot "Ranto–Miks" komandu ar 5:1. Kopumā pret šo komandu sezonas laikā viņš guva 11 vārtus, kas bija gandrīz puse no viņa kopējā sezonā gūto vārtu skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-ranto-miks-3488173/|title=SK Liepājas metalurgs - Ranto-Miks - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-08}}</ref> Sezonu viņš pabeidza, pirmoreiz kļūstot par rezultatīvāko vārtu guvēju Virslīgā, 27 spēlēs gūstot 23 vārtus, viņa komandai ierindojoties otrajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1998|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-08|language=lv|archive-date=2023-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20231208164707/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1998}}</ref> 1999. gadā Latvijas futbola izlase aizvadīja draudzības spēli pret [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]], [[Kuritiba|Kuritibā]], zaudējot ar 0:3. Latvijas sastāvā bija arī Dobrecovs. Brazīlijas sastāvā bija tādas zvaigznes kā [[Dida]], [[Kafu]], [[Roberto Karloss]], [[Zē Robertu|Zē Roberto]], [[Ronaldu]], kā arī [[Ronaldiņu]], kuram tā bija debijas spēle Brazīlijas izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/brazilija-latvija-1352563/|title=Brazīlija - Latvija - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-16}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/lists/ronaldinho-debut-brazil-teammates-where-are-they-now/xdfhnjqtu5121pslgpi4wvk98|title=Ronaldinho's debut for Brazil - Who were his teammates and where are they now? {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2023-12-16|date=2021-07-27|language=en}}</ref> 1999. gada Virslīgas sezonā Dobrecovs otro sezonu pēc kārtas kļuva par rezultatīvāko spēlētāju, 20 spēlēs gūstot 22 vārtus, kad viņa pārstāvētā komanda kļuva par vicečempioniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1999|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-19|language=lv|archive-date=2023-12-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20231219165243/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=1999}}</ref> 2003. gada 5. oktobrī, savās mājās, "Metalurgs" ar 3:0 uzvarēja [[FK Auda]], Dobrecovam gūstot vārtus jau 4. minūtē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4670769/liepajas-metalurgs-ar-3-0-pieveic-audu|title=«Liepājas metalurgs» ar 3:0 pieveic «Audu»|website=Futbols|access-date=2023-12-16|date=2003-10-05|language=lv}}</ref> 16. oktobrī, spēlē pret Daugavpils "Dinaburg", Dobrecovs atkārtoja [[Mihails Miholaps|Mihaila Miholapa]] rekordu – 33 vārti vienās Latvijas meistarsacīkstēs. Spēlē viņš guva divus vārtus un tika atzīts par mača vērtīgāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/6235559/viktors-dobrecovs-atkarto-latvijas-rekordu|title=Viktors Dobrecovs atkārto Latvijas rekordu|access-date=2023. gada 16. decembrī|date=2003. gada 16. oktobris}}</ref> 2003. gada sezonā Viktors Dobrecovs "Metalurga" rindās guva 36 vārtus. Šo rekordu viņš sasniedza 26 gadu vecumā.<ref name=":3" /> Tajā sezonā Liepājas komanda pretinieku vārtos iesita 100 reizes, lielāko daļu – Dobrecovs, 36 reizes, un sezonas otrais labākais "snaiperis" – [[Ģirts Karlsons]], ar 26 precīziem raidījumiem.<ref name=":3" /> "Liepājas Metalurgs" kļuva par vienīgo komandu, kura vienas sezonas ietvaros guvusi 100 vārtus.<ref name=":3" /> Tā bija trešā reize, kad Dobrecovs kļuva par Virslīgas rezultatīvāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2003|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-19|language=lv|archive-date=2023-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20231208130309/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2003}}</ref> 2004. gadā Dobrecovs ar Liepājas komandu bija tuvu tam, lai pirmo reizi kļūtu par valsts čempioniem, pārtraucot "Skonto" 13 gadu pēc kārtas dominanci,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/9436036/sodien-27karta|title=Šodien - 27.kārta|website=www.delfi.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref> taču saspringtā spēlē "Metalurga" komanda piedzīvoja zaudējumu, ar 2:3, spēles 90. minūtē [[Genādijs Soloņicins|Genādijam Soloņicinam]] nerealizējot 11 metru soda sitienu, kurš lidoja pāri vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/9437630/saspringta-cina-liepajas-metalurgs-piekapjas-skonto-futbolistiem|title=Saspringtā cīņā 'Liepājas Metalurgs' piekāpjas 'Skonto' futbolistiem|website=www.delfi.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref> 2005. gadā Dobrecovs kopā ar komandu kļuva par Virslīgas čempioniem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/16978250/futbols/12408295/liepajas-metalurgs-klust-par-latvijas-cempioniem-futbola|title=‘Liepājas metalurgs’ kļūst par Latvijas čempioniem futbolā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref> pēc tam, kad iepriekšējos 14 gadus pēc kārtas par čempioniem bija kļuvuši tikai un vienīgi "Skonto".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4756635/liepajas-metalurgs-futbolisti-klust-par-latvijas-cempioniem|title=«Liepājas metalurgs» futbolisti kļūst par Latvijas čempioniem|website=Futbols|access-date=2023-12-07|date=2005-10-01|language=lv}}</ref> Sezonā viņš guva 18 vārtus, kas bija dalītā pirmajā vietā ar [[Igors Sļesarčuks|Igoru Sļesarčuku]], šo panākumu sasniedzot jau ceturto reizi karjerā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2005|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-19|language=lv|archive-date=2023-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205154742/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2005}}</ref> === TVMK Tallinn === 2006. gadā Dobrecovs pārcēlās uz Igaunijas čempionvienību [[FC TVMK Tallinn]].<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/13539334/viktors-dobrecovs-paries-uz-igaunijas-cempionvienibu|title=Viktors Dobrecovs pāries uz Igaunijas čempionvienību|website=www.delfi.lv|access-date=2023-12-08|language=lv}}</ref> Tā gada sākumā viņš bija nolēmis saistīt savu nākotni ar [[Kazahstāna]]s čempionvienību [[FC Aktobe|Aktobe]], taču, līdz ar leģionāru limita samazināšanu čempionātā, viņam lielu daļu laika būtu jāsēž uz rezervistu soliņa, kas viņu neapmierināja, līdz ar to viņš sāka meklēt citu komandu.<ref name=":7" /> 2006. gada sezonas beigās Dobrecovs pie spēlēšanas komandā tika samērā reti un vairāk laika pavadīja uz rezervistu soliņa.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/viktors-dobrecovs-izsalcis-pec-spelesanas/|title=Viktors Dobrecovs izsalcis pēc spēlēšanas|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-08|language=lv}}</ref> Līgums ar klubu viņam bija arī uz 2007. gada sezonu, taču sezonas vidū viņš komandu pameta, kad par viņu sāka izrādīt interesi [[FC Daugava]] un vēlāk arī izpirka viņu.<ref name=":8" /> === FC Daugava === 2007. gada vasarā Dobrecovs pievienojās [[Daugavpils]] komandai [[FC Daugava]].<ref name=":8" /> 2008. gada vasarā Dobrecovs lauza līgumu ar "FC Daugava", sakot: "Daugavpils "Daugavas" komandā jau labu laiku biju sēdējis tikai uz rezervistu soliņa, un kluba attieksme pret mani bija vienkārši ignorējoša. Arī tādās situācijās, kad pārējie komandas uzbrucēji nebija gatavi spēlēt, uz mani kā potenciālo aizvietotāju pat neskatījās. Lai kā es strādātu treniņos un izrādītu vēlmi tikt sastāvā, man nedeva iespēju. Nevienam taču nepatīk "sildīt" rezervistu soliņu, tādēļ arī lauzu līgumu."<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/21072008-dobrecovs_trenejas_kopa_ar_metalurgu|title=Dobrecovs trenējas kopā ar "Metalurgu"|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-08|date=2008-07-21|language=lv}}</ref> Pēc līguma laušanas viņš atgriezās Liepājā un trenējās ar savu bijušo klubu, "Liepājas Metalurgs", taču vēl nebija skaidrs, vai uzbrucējs pievienosies komandai. Dobrecovs atzina, ka, ja vairs neizdosies uzspēlēt "Metalurgā", tad viņš nolēmis beigt savu spēlētāja karjeru: "Vēl jau gribētu uzspēlēt, taču tad tikai Liepājā. Ja nē, tad mana futbolista karjera būs beigusies" – viņš teica.<ref name=":9" /> === Atgriešanās "Metalurgā" === 2008. gada jūlijā Dobrecovs atgriezās "Metalurga" komandas sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/esi-sveicinats-majas-viktor/|title=Esi sveicināts mājās, Viktor!|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-08|language=lv}}</ref> == Spēlētāja profils == Sporta žurnālists un komentētājs [[Anatolijs Kreipāns]] par Dobrecovu teicis: "Dobrecovam bija ļoti izteikta jebkuram uzbrucējam nepieciešamā īpašība būt īstajā brīdī un īstajā vietā. Viņam bija mednieka instinkts. Labākie vārtu guvēji, vienalga kādā līmenī - Latvijas virslīgā, Anglijas premjerlīgā vai Vācijas bundeslīgā, viņi paredz vienu vai divus gājienus uz priekšu, kur varētu būt bumba un kur varētu iedot piespēli. Dobrecovs bija vārda vislabākajā nozīmē viltīgs spēlētājs. Tas ir uzbrucēja kapitāls, tas dažādi izpaudās. Kad vajadzēja, viņš mācēja mazliet notēlot. Arī tā ir meistarība, kas ir jāpieprot, kaut gan daudzus tas kaitina."<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7128304/viktors-dobrecovs-zaglens-un-bombardieris-kurs-atteica-skonto|title=Viktors Dobrecovs - "zaglēns" un "bombardieris", kurš atteica "Skonto"|access-date=2023. gada 5. decembrī|date=2020. gada 18. decembrī}}</ref> [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] visu laiku [[Latvijas futbola izlases rekordi|rezultatīvākais]] futbolists [[Māris Verpakovskis]] teicis, ka Dobrecovam bija dotības teicami lasīt spēles situācijas.<ref name=":3" /> "Viņam bija fenomenāla vārtu gūšanas izjūta. Viņš vienmēr mācēja atrasties īstajā vietā un īstajā laikā. Viņam bija izteikta "bombardiera" intuīcija. Laukumā viņš jutās kā zivs ūdenī. Viņš allaž paredzēja, kur atlēks bumba, kur sekos piespēle. Viņš mācēja aukstasinīgi izmantot vārtu gūšanas momentus. Viņš nebija mega ātrs, mega tehnisks. Viņam nebija arī ļoti labs tālsitiens. Ir uzbrucēji, kuriem ir daudz iespēju gūt vārtus, taču viņi tās neizmanto. Ja Viktoram bija trīs momenti, viņš guva vismaz divus golus" – teica Verpakovskis.<ref name=":3" /> Bijušais futbolists un treneris [[Jurģis Kalns]] uzteicis Dobrecovu par prasmi iegūt "otrās bumbas".<ref name=":3" /> Viņš izteicies: "Viņam tas ''ņuhs'', tā oža bija baigi laba. Viņš mācēja būt īstajā vietā soda laukumā. Tā bumba regulāri nonāca pie viņa. Viņam vienmēr līdzās bija kāds garais uzbrucējs - Karlsons vai [[Aleksandrs Katasonovs|Katasonovs]]. ''Dobriks'' mācēja savākt "otrās bumbas", viņš bija ļoti tendēts uz tām. Pēc katras gaisa divcīņas, kurā piedalījās Karlsons, Katasonovs vai [[Kristaps Grebis|Grebis]], viņš savāca tās "otrās bumbas" un izveidoja sev momentus. Šī īpašība nepiemīt visiem uzbrucējiem, tā piemīt tikai augstas klases uzbrucējiem. Tās īpašības, kas viņam piemīt, ir ļoti grūti iemācīt otram. Tās ir dabas dotas. Viņš bija spēlētājs, kurš mācēja veidot labu kolektīvu. Viņš vienmēr un visur bija pozitīvs - ļoti labs komandas biedrs."<ref name=":3" /> 2003. gada sezonas otrais labākais "[[Uzbrucējs (futbols)#Bombardieris|bombardieris]]" Ģirts Karlsons, kurš tajā sezonā guva 26 vārtus, teica: "Viņam bija laba uzbrucēja oža. Viņš vienmēr bija pareizajā vietā. Zināja, kur tā bumba būs. Tas bija gads, kad mums abiem tā spēle labi vedās. Viens otru laukumā labi sapratām, zinājām, ko gaidīt vienam no otra. Viņš zināja manas, un es viņa darbības. Bijām labs tandēms jeb duets. Tas mums tiešām bija labs gads. Viktors nebija masīvs, muskuļains vai super ātrs. Viņš zināja savus plusus un uz tiem arī strādāja, izmantoja tos."<ref name=":3" /> == Trenera karjera == Dobrecovs ir treneris "Liepājas futbola skolā" kā U18/U17 komandas galvenais treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepajasfutbolaskola.lv/treneri/|title=Treneri|website=Liepājas Futbola Skola|access-date=2023-12-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Trenera karjeru viņš sāka 2008. gada izskaņā, sākotnēji trenējot “Liepājas metalurga” dublierus, pēc tam bija [[Jānis Intenbergs|Jāņa Intenberga]] palīgs “Metalurga” galvenajā komandā. Kad “Liepājas metalurgs” izjuka un Liepājā atgriezās Māris Verpakovskis, 2014. gadā Dobrecovs kļuva par [[FK Liepāja]] galveno treneri.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/dobrecovs-kluvis-par-lietuvas-atlantas-galveno-treneri/|title=Dobrecovs kļuvis par Lietuvas “Atlantas” galveno treneri|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-06|language=lv}}</ref> 2014. gada 18. martā jaunais klubs un tā komanda tika iepazīstināti preses konferencē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/18032014-preses_konference_iepazistina_ar_fk_liepa|title=Preses konferencē iepazīstina ar FK "Liepāja" virslīgas klubu un tā komandu|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-06|date=2014-03-18|language=lv}}</ref> === FK Liepāja === ==== 2014 ==== Savu pirmo spēli galvenā trenera amatā Dobrecovs aizvadīja 2014. gada 21. martā, pret [[FK Metta]], [[2014. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|sezonas]] atklāšanas spēlē, kurā viņa vadītā komanda uzvarēja ar 2:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/21032014-1_500_skatitaju_klatbutne_liepaja_debija_|title="Liepāja" debijā 1 050 skatītāju klātbūtnē izrauj uzvaru pret "Mettu"|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-06|date=2014-03-21|language=lv}}</ref> 2014. gada septembrī Dobrecovs tika atzīts par mēneša labāko treneri.<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10102014-labakie_septembri_janis_ikaunieks_un_vikt|title=Labākie septembrī - Jānis Ikaunieks un Viktors Dobrecovs|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-10|date=2014-10-10|language=lv}}</ref> [[2013.—2014. gada Latvijas kauss futbolā|2013.—2014. gada Latvijas kausā]] "FK Liepāja" tika līdz pusfinālam, kur 2014. gada 23. aprīlī tikās ar [[FK Jelgava]] komandu. Pamatlaikā spēle beidzās neizšķirti, 0:0, bet papildlaikā "Jelgava" komanda spēles 106. minūtē guva vārtus, papildlaikā spēlei noslēdzoties 1:0, kā rezultātā "Liepāja" izstājās no kausa izcīņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/matches/2014/04/23/latvia/cup/fk-jelgava/liepja/1668891/|title=Jelgava vs. Liepaja - 23 April 2014 - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2023-12-10}}</ref> Savā pirmajā sezonā pie komandas "stūres", viņš izcīnīja 21 uzvaru 36 līgas spēlēs, un FK Liepāja ierindojās 4. vietā, ar 66 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2014|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-06|language=lv|archive-date=2021-09-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210920233514/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2014}}</ref> [[Attēls:Viktors Dobrecovs 2015.jpeg|thumb|184x184px|Dobrecovs 2015. gadā, "FK Liepāja" čempionu svinībās]] ==== 2015: Virslīgas čempions ==== 2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gada]] sezonu "FK Liepāja" komanda iesāka pret "Skonto" savās mājās, 13. martā, uzvarot ar 3:2.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/fk-liepaja-skonto-fc-837280/|title=FK Liepāja - Skonto FC - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-10}}</ref> Dobrecova vadītā komanda nezaudēja sezonas pirmajās sešās spēlēs, kad piedzīvoja pirmo zaudējumu izbraukumā, 24. maijā, pret iepriekš uzvarēto "Skonto" komandu, ar 0:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/skonto-fc-fk-liepaja-837345/|title=Skonto FC - FK Liepāja - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-10}}</ref> [[2014.—2015. gada Latvijas kauss futbolā|2014.—2015. gada Latvijas kausa]] turnīrā "FK Liepāja" aizkļuva līdz pusfinālam, kur, tāpat kā pagājušogad, šoreiz ar 0:2 zaudējot tajai pašai komandai – "FK Jelgava", 2015. gada 25. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/matches/2015/04/25/latvia/cup/fk-jelgava/liepja/2027920/|title=Jelgava vs. Liepaja - 25 April 2015 - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2023-12-06}}</ref> Dobrecovs trīsreiz sezonā kļuva par mēneša labāko treneri – martā/aprīlī,<ref name=":12" /> jūlijā<ref name=":13" /> un septembrī.<ref name=":14">{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkliepaja.lv/lv/2015/10/15/menesa-speletajs-ikaunieks-treneris-dobrecovs/|title=Mēneša spēlētājs – Ikaunieks, treneris – Dobrecovs – FK Liepāja – Futbola klubs|access-date=2023-12-10|language=lv}}</ref> Sezonu "FK Liepāja" noslēdza kā čempionvienība, iegūstot šo titulu tikai otrajā sezonā pēc komandas dibināšanas.<ref name=":15" /> Sezonas 24 aizvadītajās spēlēs Dobrecova trenētā komanda izcīnīja 15 uzvaras, kopumā iegūstot 52 punktus turnīra tabulā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2015|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-10|language=lv|archive-date=2023-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20231210174257/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2015}}</ref> ==== 2016 ==== Sezonu viņa vadītā komanda ar 12 uzvarām 28 spēlēs pabeidza ceturtajā vietā, no bronzas pozīcijas atpaliekot 9 punktus. Pēdējo sezonas spēli "Liepāja" noslēdza ar 1:0 uzvaru pār [[BFC Daugavpils]], kas bija komandas vienīgā uzvara pēdējās septiņās spēlēs. Pēc sezonas beigām Dobrecovs atstāja "FK Liepāja" galvenā trenera amatu.<ref name=":16">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/05112016-dobrecovs_atstaj_no_liepajas_galvena_tren|title=Dobrecovs atstāj "Liepājas" galvenā trenera amatu|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-12|date=2016-11-05|language=lv}}</ref> Viņš teica: "Ja komanda nevar uzvarēt, tad, protams, vainīgs treneris. Un tad arī trenerim jāaiziet. Kāpēc es to neizdarīju ātrāk? Jo diez vai četras vai piecas kārtas pirms čempionāta beigām tas būtiski kaut ko ietekmētu, tāpēc arī novadīju šīs spēles vēl līdz galam. Savukārt šodien paziņoju, ka kā galvenais treneris „Liepājas” klubā beidzu darboties."<ref name=":16" /> === "Grobiņas SC" === Pēc FK Liepāja galvenā trenera amata atstāšanas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/dobrecovs-atstajis-liepajas-kluba-galvena-trenera-amatu/|title=Dobrecovs atstājis “Liepājas” kluba galvenā trenera amatu|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref> parādījās ziņas, ka Dobrecovs varētu pārņemt [[1. līga]]s kluba [[Grobiņas SC/LFS|Grobiņas SC]] vadību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/dobrecovs-varetu-klut-par-pirmas-ligas-komandas-grobinas-sc-galveno-treneri/|title=Dobrecovs varētu kļūt par pirmās līgas komandas Grobiņas SC galveno treneri|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref> 2017. gada martā viņš ieguva [[PRO UEFA licence|PRO UEFA licenci]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/21032017-dobrecovs_kolinko_un_citi_latvijas_trener|title=Dobrecovs, Koliņko un citi Latvijas treneri iegūst Pro-UEFA licenci|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-10|date=2017-03-21|language=lv}}</ref> savukārt, tā paša gada jūnijā viņš ieguva kvalifikāciju apstiprinošo sertifikātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/15062017-dobrocovs_kolinko_un_citi_iegust_pro_uefa|title=Dobrecovs, Koliņko un citi saņem PRO-UEFA treneru licences|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-10|date=2017-06-15|language=lv}}</ref> === Klaipēdas "Atlantas" === 2019. gada sākumā Dobrecovs kļuva par [[Klaipēdas "Atlantas"]] galveno treneri.<ref name=":6" /> Savā pirmajā spēlē, 2019. gada 2. martā, viņa vadītā komanda savās mājās ar 2:0 uzvarēja [[FK Kauno Žalgiris]] komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/spielbericht/index/spielbericht/3162983|title=FK Atlantas Klaipeda (–2020) - FK Kauno Zalgiris, Mar 2, 2019 - Optibet A Lyga - Match sheet|website=www.transfermarkt.com|access-date=2023-12-07|language=en}}</ref> Pēdējo spēli komandā galvenā trenera amatā Dobrecovs aizvadīja 2019. gada 30. oktobrī, piedzīvojot smagu sagrāvi, ar 1:9, pret [[Marijampoles "Sūduva"]] komandu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/spielbericht/index/spielbericht/3276373|title=FK Suduva Marijampole - FK Atlantas Klaipeda (–2020), Oct 30, 2019 - Optibet A Lyga - Championship Round - Match sheet|website=www.transfermarkt.com|access-date=2023-12-07|language=en}}</ref> pēc kā viņš atstāja galvenā trenera amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/dobrecovs-pec-graujosa-1-9-atkapjas-no-klaipedas-atlantas-galvena-trenera-amata/|title=Dobrecovs pēc graujoša 1:9 atkāpjas no Klaipēdas “Atlantas” galvenā trenera amata|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-07|language=lv}}</ref> 2019. gada sezonu Dobrecova vadītā komanda noslēdza 6. vietā, ar 26 izcīnītiem punktiem 28 spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/national/lithuania/a-lyga/2019/regular-season/r50746/|title=Summary - A Lyga - Lithuania - Results, fixtures, tables and news - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2023-12-07}}</ref> 2019. gada beigās [[Lietuvas Futbola federācija]], par manipulēšanu ar spēļu rezultātiem, uz nākamo sezonu izslēdza "Atlantas" komandu no augstākajām divīzijām, kopā ar vēl vienu klubu – [[FK Palanga]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/05122019-lietuva_par_manipulesanu_ar_spelu_rezulta|title=Lietuva par manipulēšanu ar spēļu rezultātiem izslēdz A līgas klubus "Atlantas" un "Palanga"|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-07|date=2019-12-05|language=lv}}</ref> === Atgriešanās "Grobiņas SC" === ==== 2020 ==== Pirmo spēli, pēc atgriešanās komandā, Dobrecova vadītā komanda aizvadīja 2020. gada 4. jūlijā, izbraukumā ar 0:2 zaudējot [[FK Smiltene/BJSS|FK Smiltene]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/spielbericht/index/spielbericht/3389166|title=FK Smiltene/BJSS - Grobinas SC, Jul 4, 2020 - Nakotnes liga - Match sheet|website=www.transfermarkt.com|access-date=2023-12-07|language=en}}</ref> ==== 2022 ==== Pēc sensacionālās uzvaras pret savu agrāk vadīto komandu "FK Liepāja", 2022. gada Latvijas kausa astotdaļfinālā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/grobinas-sclfs-fk-liepaja-12843149/|title=Grobiņas SC/LFS - FK Liepāja - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-09}}</ref> Dobrecovs aicināja mainīt turnīra formātu tā, lai Virslīgas komandas aizvadītu pilnu turnīru, nevis iesaistītos tajā tikai no pēdējām kārtām.<ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/11072022-dobrecovs_pec_izcilas_uzvaras_aicina_main|title=Dobrecovs pēc izcilās uzvaras aicina mainīt Latvijas kausa izcīņas formātu|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-09|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> Viņš teica: "Godīgi būtu, ja visi sāktu no vienādām pozīcijām, vai tas ir 1/64 fināls vai 1/128 fināls, bet visi sāk no pirmās kārtas. Ja tomēr ideja ir popularizēt futbolu, tad taču tas ir lieliski, un kādai mazajai komandai tur var sanākt gandrīz vai mūža piedzīvojums un emocijas, pat ja ir milzīgi rezultāti. Ja izlozē sanāk tā, ka mazajā pilsētiņā "X" jāierodas, piemēram, "Riga" vai "Valmiera", tur tas netiks ātri aizmirsts, un tie būs futbola svētki."<ref name=":10" /> ==== 2023 ==== [[Attēls:Viktors Dobrecovs March 31, 2023.jpg|thumb|230x230px|Dobrecovs 2023. gadā]] [[2023. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2023. gada]] sezonā Dobrecova vadītā "Grobiņa" uzvarēja Nākotnes līgā, iegūstot ceļazīmi uz Virslīgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/12112023-grobina_svin_nakotnes_ligas_cempionu_titu|title="Grobiņa" svin Nākotnes līgas čempionu titulu, "Smiltene" neizmūk no pārspēlēm|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-09|date=2023-11-12|language=lv}}</ref> ==== 2024 ==== 2024. gada 30. janvārī "Grobiņas SC" komandai tika piešķirta licence dalībai [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024. gada Virslīgas sezonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/30012024-grobina_sanem_zalo_gaismu_un_drikstes_sta|title="Grobiņa" saņem zaļo gaismu un drīkstēs startēt Virslīgā|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-01-31|date=2024-01-30|language=lv}}</ref> Iepriekš, 24. janvārī, komanda Virslīgas licenci vēl nesaņēma, jo LFF Klubu licencēšanas pirmās instances padome norādīja uz trūkumiem finanšu plūsmas pārskatā. "Grobiņas" klubam tika dotas piecas dienas savu pieteikumu pārstrādāt. Dobrecovs teica: "Bažas par gaidāmo lēmumu man bija, jā, taču tās bija tādas mierīgas bažas, jo viss prasītais tomēr bija izpildīts."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/30012024-dobrecovs_bazas_par_virsligas_licenci_bij|title=Dobrecovs: "Bažas par Virslīgas licenci bija, taču tās bija mierīgas bažas"|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-01-31|date=2024-01-30|language=lv}}</ref> === Latvijas U-19 izlase === 2024. gada februārī Dobrecovs kļuva par [[Latvijas U-19 futbola izlase]]s galveno treneri. “Šis vecuma posms man ir labi pazīstams un ir parocīgs, jo esmu ar tādu strādājis un ticis arī pie panākumiem. Sevi redzu kā sava veida “neitrālu” treneri, jo esmu no reģiona, neesmu no Rīgas. Patīkami, ka mūsu jaunieši gan U-19, gan U-17 izlasēs regulāri sasniedz elites kārtas turnīrus. Ja tā turpināsim, attiecīgi izaugsme sekos arī nacionālajā izlasē,” pauda Dobrecovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/u-19-futbola-jaunatnes-izlasi-vadis-viktors-dobrecovs/|title=U-19 futbola jaunatnes izlasi vadīs Viktors Dobrecovs|website=liepajniekiem.lv|access-date=2024-03-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/23022024-latvijas_u19_izlasi_vadis_dobrecovs_u17_i|title=Latvijas U19 izlasi vadīs Dobrecovs, U17 izlasi - Gluščuks|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-03-12|date=2024-02-23|language=lv}}</ref> 2024. gada UEFA Eiropas U-19 čempionāts|2024. gada UEFA Eiropas U-19 čempionāta]] kvalifikācijas [[:en:2024 UEFA European Under-19 Championship qualification#Group 7 2|Elites kārtā]], Dobrecova vadītā U-19 izlase [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17421/u-19-izlasei-prieksa-elites-kartas-turnirs/|title=U-19 izlasei priekšā Elites kārtas turnīrs|website=LFF.lv|access-date=2024-03-31|language=lv}}</ref> aizvadīja trīs spēles, piedzīvojot divus zaudējumus un vienreiz nospēlējot neizšķirti. Pirmajā spēlē, 2024. gada 20. martā, Latvijas U-19 izlase pašās spēles beigās, ar 0:1, piekāpās [[Šveices U-19 futbola izlase|Šveices]] vienaudžiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17438/sapigs-zaudejums-elites-kartas-ievada/|title=Sāpīgs zaudējums Elites kārtas ievadā|website=LFF.lv|access-date=2024-03-31|language=lv}}</ref> Nākamajā spēlē, 23. martā, Latvija ar 0:3 zaudēja [[Ukrainas U-19 futbola izlase|Ukrainas U-19]] izlasei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17445/elites-kartas-otraja-spele-zaudejums-ukrainiem/|title=Elites kārtas otrajā spēlē zaudējums ukraiņiem|website=LFF.lv|access-date=2024-03-31|language=lv}}</ref> Pēdējā, trešajā spēlē, Latvijas U-19 izlase nospēlēja neizšķirti, 1:1, ar mājinieci [[Ziemeļmaķedonijas U-19 futbola izlase|Ziemeļmaķedoniju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17453/punkts-pret-majiniekiem-elites-kartas-nosleguma/|title=Punkts pret mājiniekiem Elites kārtas noslēgumā|website=LFF.lv|access-date=2024-03-31|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == [[Attēls:KP6 Verpakovska labdaribas spele (cropped).jpg|thumb|285x285px|Dobrecovs basketbola labdarības spēlē, 2016. gada 12. jūnijā]] Viktora dēls [[Devids Dobrecovs]] arī ir futbolists. Viņa vārdā ir nosaukts Bērnu un jauniešu futbola turnīrs, ar nosaukumu “Dobrecova kauss” jeb "Dobrecova cup".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/nedelas-nogale-notiks-dobrecova-kausa-sis-vasaras-nosledzosais-posms/|title=Nedēļas nogalē notiks “Dobrecova kausa” šīs vasaras noslēdzošais posms|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-06|language=lv}}</ref> 2014. gada septembrī "FK Liepāja" un [[FK Kurši]] aizvadīja sadraudzības maču [[Florbols|florbolā]], lai veidotu ciešākas attiecības starp Liepājas pilsētas sporta spēļu komandām, kurā vienu no komandām vadīja Dobrecovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/regioni/liepaja/08092014-futbolisti_florbola_stihija|title=Video: Futbolisti florbola stihijā|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-08|date=2014-09-08|language=lv}}</ref> 2015. gada 24. septembrī Dobrecovs piedalījās labdarības spēlē Liepājā, Daugavas stadionā, kopā ar tādām personām, kā dziedātājs [[Dons]], grupu [[Prāta Vētra]], futbolistiem – [[Edgars Gauračs|Edgaru Gauraču]], Kristapu Grebi un daudziem citiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkliepaja.lv/lv/2015/09/15/labdaribas-spele-starp-mari-verpakovski-un-mareku-zuntneru/|title=Labdarības spēle starp Māri Verpakovski un Mareku Zuntneru – FK Liepāja – Futbola klubs|access-date=2023-12-08|language=lv}}</ref> Vienā no intervijām, kas publicēta 2015. gada beigās, Dobrecovs atklāti pastāstīja, ka viņa lielākā klubu karjeras kļūda bija, ka paša paviršības dēļ viņš nedabūja līgumu par labu summu Kazahstānas klubā "Aktobe", kad komandas treneris viņu aicinājis trīs reizes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/17122015-dobrecovs_ja_starkovs_liktu_sastava_mani_|title=Dobrecovs: "Ja Starkovs liktu sastāvā mani, izlase uz "Euro2004" nedotos"|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-12|date=2015-12-17|language=lv}}</ref> 2016. gada 18. martā, Dobrecovs kļuva par vienu no 15 cilvēkiem, kurš tika atzīts par "Gada liepājnieku 2015", par izcīnīto čempionu titulu Latvijas Virslīgā ar "FK Liepāja" komandu.<ref name=":17" /> 2016. gada 12. jūnijā, [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]], Dobrecovs piedalījās basketbola labdarības pasākumā ar nosaukumu “VERPAKOVSKIS vs PORZIŅĢIS”, kur vienas komandas kapteinis bija Māris Verpakovskis, savukārt otras – [[Kristaps Porziņģis]]. Pasākumā kopumā piedalījās daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Visi pasākuma laikā gūtie ienākumi tika novirzīti labdarībai, kuras pamatmērķis ir dot iespēju un palīdzēt Liepājas maznodrošināto ģimeņu bērniem nodarboties ar sportu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/basketbols/labdaribas-spele-verpakovskis-sacentisies-ar-porzingi/|title=Labdarības spēlē Verpakovskis sacentīsies ar Porziņģi|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-12|language=lv}}</ref> Svinot [[Latvijas Futbola federācija]]s simtgadi, 2021. gada 21. augustā [[Skonto stadions|Skonto stadionā]] notika Leģendu spēle, ar pasaules un Latvijas futbola zvaigžņu piedalīšanos, kuru skaitā bija arī Dobrecovs. Spēle noslēdzās ar 10:4, pasaules komandas labā. Pasaules komandā piedalījās tādi slaveni spēlētāji, kā [[Luišs Figu]], [[Kevins Kuranji]], [[Florāns Maluda]] un [[Nunu Gomišs]], savukārt Latvijas komandā bija 5 Liepājas futbola audzēkņi – [[Oskars Kļava]], [[Deniss Ivanovs]], Māris Verpakovskis, Ģirts Karlsons un Viktors Dobrecovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/21082021-lff_simtgades_legendu_spele_parliecinosi_|title=LFF simtgades Leģendu spēlē pārliecinoši uzvar pasaules izlase ar Figu sastāvā|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-13|date=2021-08-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/liepajnieki-satiekas-futbola-legendu-spele/|title=Liepājnieki satiekas futbola leģendu spēlē|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-13|language=lv}}</ref> == Karjeras statistika == === Klubos === {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |[[Latvijas kauss futbolā|Kauss]] ! colspan="2" |Eiropa ! colspan="2" |Cits ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- | rowspan="2" |[[Olimpija Liepāja]] |[[1993. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1993]] |[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] |6 |0 | | | | | | | | |- ! colspan="2" |Kopā !6 !0 ! ! ! ! ! ! ! ! |- | rowspan="2" |[[FK Liepāja (1994)|FK Liepāja]] |[[1994. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1994]] |Virslīga |15 |1 | | | | | | | | |- ! colspan="2" |Kopā !15 !1 ! ! ! ! ! ! ! ! |- | rowspan="2" |[[FK DAG–Liepāja]] |[[1995. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1995]] |Virslīga |17 |5 | | |4 |1<ref name=":5" /> | | | | |- ! colspan="2" |Kopā !17 !5 ! ! !4 !1 ! ! ! ! |- | rowspan="2" |[[FK Baltika]] |[[1996. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1996]] |Virslīga |25 |7 | | | | | | | | |- ! colspan="2" |Kopā !25 !7 ! ! ! ! ! ! ! ! |- | rowspan="10" |[[FK Liepājas Metalurgs]] |[[1997. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1997]] |Virslīga |21 |5 | | |— |— | | | | |- |[[1998. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1998]] |Virslīga |27 |23 | | |4 |0 | | | | |- |[[1999. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1999]] |Virslīga |20 |22 | | |2 |0 | | | | |- |[[2000. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2000]] |Virslīga |26 |6 | |2<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/let00.html|title=Latvia C'empionats 2000 (Virsliga)|website=www.rsssf.org|access-date=2023-12-07}}</ref> |2 |0 | | | | |- |[[2001. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2001]] |Virslīga |28 |15 | | |— |— | | | | |- |[[2002. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2002]] |Virslīga |26 |12 | |3<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/let02.html|title=Latvia 2002|website=www.rsssf.org|access-date=2023-12-07}}</ref> |2 |0 | | | | |- |[[2003. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2003]] |Virslīga |28 |36 | |3<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/let03.html|title=Latvia 2003|website=www.rsssf.org|access-date=2023-12-07}}</ref> |2 |1<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/match/71305--dinamo-bucuresti-vs-liepajas-metalurgs/|title=Dinamo Bucureşti-Liepājas Metalurgs {{!}} UEFA Europa League 2003/04|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-12-07|language=en}}</ref> | | | | |- |[[2004. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2004]] |Virslīga |26 |18 | | |6 |4 | | | | |- |[[2005. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2005]] |Virslīga |28 |18 | |4<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesl/let05.html|title=Latvia 2005|website=www.rsssf.org|access-date=2023-12-07}}</ref> |4 |3 | | | | |- ! colspan="2" |Kopā !230 !155 ! ! !22 !8 ! ! ! ! |- | rowspan="3" |[[FC TVMK Tallinn]] |[[2006. gada Igaunijas futbola Meistarlīga|2006]] |[[Meistriliiga]] |30 |17<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vana.jalgpall.ee/statistics.php?b=ML&year=2006|title=Eesti Jalgpalli Liit|website=vana.jalgpall.ee|access-date=2023-12-07}}</ref> |4 |5 |2 |2 |1{{Efn|Spēle 2006. gada Igaunijas Superkausā|name=ISK}} |1<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jalgpall.ee/voistlused/uudised/2006-aasta-superkarika-voitis-fc-tvmk-n96|title=Uudised|website=jalgpall.ee|access-date=2023-12-08|language=et}}</ref> | | |- |[[2007. gada Igaunijas futbola Meistarlīga|2007]] |Meistriliiga |12 |7<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vana.jalgpall.ee/statistics.php?b=ML&year=2007|title=Eesti Jalgpalli Liit|website=vana.jalgpall.ee|access-date=2023-12-07}}</ref> | | | | | | | | |- ! colspan="2" |Kopā !42 !24 ! ! ! ! ! ! ! ! |- | rowspan="3" |[[FC Daugava]] |[[2007. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2007]] |Virslīga |7 |0 |1 |0 | | | | | | |- |[[2008. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2008]] |Virslīga |11 |0 |3 |0 | | | | | | |- ! colspan="2" |Kopā !18 !0 !4 !0 ! ! ! ! ! ! |- | rowspan="3" |FK Liepājas Metalurgs |[[2008. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2008]] |Virslīga |1 |0 |0 |0 | | | | | | |- |[[2009. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2009]] |Virslīga |6 |1 |0 |0 | | | | | | |- ! colspan="2" |Kopā !7 !1 !0 !0 ! ! ! ! ! ! |- ! colspan="3" |Karjerā kopā !360 !193 ! ! ! ! ! ! ! ! |} {{notelist}} === Izlasē === <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speletaji/viktors-dobrecovs-17313/|title=Viktors Dobrecovs - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-06}}</ref>{{Football player national team statistics|Latvija}} |- |1998||1||0 |- |1999||2||0 |- |2000||1||0 |- |2001||3||0 |- |2002||2||0 |- |2003||6||0 |- |2005||3||0 |- !Kopā||18||0 |} == Trenera statistika == {{updated|2023. gada 7. decembrī}} {| class="wikitable" style="text-align: center;" |+ ! rowspan="2" |Komanda ! rowspan="2" |No ! rowspan="2" |Līdz ! colspan="5" |Ieraksts ! rowspan="2" |{{abbr|Ats.|Atsauce}} |- !{{abbr|S|Spēles}} !{{abbr|U|Uzvaras}} !{{abbr|N|Neizšķirti}} !{{abbr|Z|Zaudējumi}} !{{abbr|Uzv. %|Uzvaru procents}} |- | align="left" |[[FK Liepāja]] | align="left" |2014. gada 23. janvāris | align="left" |2016. gada 15. novembris |82 |41 |14 |27 |50.0 | rowspan="5" |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.transfermarkt.com/viktors-dobrecovs/stationen/trainer/33946/plus/1|title=Viktors Dobrecovs - History (Detailed view)|website=www.transfermarkt.com|access-date=2023-12-07|language=en}}</ref> |- | align="left" |[[Grobiņas SC/LFS|Grobiņas SC]] | align="left" |2017. gada 1. marts | align="left" |2019. gada 28. februāris |2 |0 |0 |2 |0.00 |- | align="left" |[[Klaipēdas "Atlantas"|Atlantas]] | align="left" |2019. gada 1. marts | align="left" |2019. gada 2. novembris |29 |7 |5 |17 |24.1 |- |Grobiņas SC |2020. gada 31. maijs |pašlaik |80 |47 |12 |21 |58.8 |- ! colspan="3" |Kopā !193 !95 !31 !67 !49.2 |} == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''FK–DAG Liepāja''' * [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] finālists: [[1995. gada Latvijas kauss futbolā|1995]]<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/national/latvia/cup/c195/archive/|title=Archive - Cup - Latvia - Results, fixtures, tables and news - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2023-12-05}}</ref> '''FK Liepājas Metalurgs''' * [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]: [[2005. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2005]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2005|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-05|language=lv|archive-date=2023-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205154742/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2005}}</ref> [[2009. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2009]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2009|title=Optibet Virslīga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-05|language=lv|archive-date=2023-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20231205170957/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-virsliga/?p=2009}}</ref> * Latvijas kauss: [[1998. gada Latvijas kauss futbolā|1998]],<ref name=":1" /> [[2000. gada Latvijas kauss futbolā|2000]],<ref name=":1" /> [[2002. gada Latvijas kauss futbolā|2002]],<ref name=":1" /> [[2005. gada Latvijas kauss futbolā|2005]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/national/latvia/cup/2005/s1083/final-stages/|title=Summary - Cup - Latvia - Results, fixtures, tables and news - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2023-12-05}}</ref> – finālists '''TVMK Tallinn''' * [[Igaunijas Superkauss futbolā|Superkauss]]: 2006<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablese/estcup06.html|title=Estonia Cup 2005/06|website=www.rsssf.org|access-date=2023-12-05}}</ref> '''FC Daugava Daugavpils''' * Latvijas kauss: [[2008. gada Latvijas kauss futbolā|2008]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/fc-daugava-fk-ventspils-3610013/|title=FC Daugava - FK Ventspils - Latvijas Futbola federācija|website=lff.lv|access-date=2023-12-05}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * Virslīgas rezultatīvākais spēlētājs: 1998, 1999, 2003, 2005 (dalīti) * Visu laiku rezultatīvākais vārtu guvējs Virslīgas sezonā: 2003 – 36 vārti === Trenera karjera === '''FK Liepāja''' * Virslīga: [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015]]<ref name=":15">{{Tīmekļa atsauce|url=https://fkliepaja.lv/lv/2015/10/19/cempioni-fk-liepaja/|title=Čempioni – FK Liepāja – FK Liepāja – Futbola klubs|access-date=2023-12-05|language=lv}}</ref> '''Grobiņas SC''' * [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līga]]: [[2023. gada Latvijas futbola Nākotnes līgas sezona|2023]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/|title=Optibet Nākotnes līga|website=LFF.lv|access-date=2023-12-05|language=lv|archive-date=2021-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20210301104002/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * Virslīgas mēneša labākais treneris: 2014. gada septembris,<ref name=":11" /> 2015. gada marts/aprīlis,<ref name=":12">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/par-menesa-labakajiem-virsliga-atziti-liepajnieki-toress-un-dobrecovs/|title=Par mēneša labākajiem Virslīgā atzīti liepājnieki Toress un Dobrecovs|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-06|language=lv}}</ref> 2015. gada jūlijs,<ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/futbols/par-sportland-menesa-labako-speletaju-atzits-kamess-treneris-dobrecovs/|title=Par Sportland mēneša labāko spēlētāju atzīts Kamešs, treneris – Dobrecovs|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-12-05|language=lv}}</ref> 2015. gada spetembris<ref name=":14" /> * "Gada liepājnieks 2015": 2016<ref name=":17">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/19032016-porzingis_sprude_un_dobrecovs_nosaukti_pa|title=Porziņģis, Sprūde un Dobrecovs nosaukti par gada liepājniekiem|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-06|date=2016-03-20|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{Commons category}} {{sporta ārējās saites}} * [https://lff.lv/speletaji/viktors-dobrecovs-17313/ LFF profils] * [https://twitter.com/VDobrecovs Twitter profils] {{Virslīgas rezultatīvākie spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Dobrecovs, Viktors}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas futbola treneri]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]] 89hdmeh6cwr5o992itexivckc7geoz4 0 72221 4490618 4490351 2026-07-05T17:57:38Z Pirags 3757 /* Krusta karu norise */ pap 4490618 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Livonijas krusta kari | width = | partof = [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta kariem]] | image = Kuršu uzbrukums Rīgai 1210. gadā.jpg | image_size = 270px | alt = | caption = [[Rīgas aplenkums (1210)|Kuršu uzbrukums Rīgai 1210. gadā]] | date = 1198-1290 | place = [[Baltija]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = [[Terra Mariana]] dibināšana | result = Krustnešu uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = [[Livonijas bīskapija]], [[Tērbatas bīskapija]], [[Zobenbrāļu ordenis]], [[Livonijas ordenis]], [[Dānija]], [[Zviedrija]] | combatant2 = [[Līvzeme]], [[Tālava]], [[Jersika (valsts)|Jersika]], [[Koknese (valsts)|Koknese]], [[Sēlija (zeme)|Sēlija]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Kursa (valsts)|Kursa]], [[Ugaunija]], [[Sakala]], [[Sāmsala]], [[Revala]], [[Harija]], [[Jerva]], [[Viruzeme]], [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuva]], [[Žemaitija]] | combatant3 = [[Polockas kņazi|Polocka]], [[Pleskavas kņazi|Pleskava]], [[Novgorodas kņazi|Novgoroda]], [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Vladimira-Suzdaļa]] | commander1 = [[Bertolds (Livonijas bīskaps)]]†<br>[[Teoderihs no Turaidas|Turaidas Teodorihs]]†<br>[[Alberts fon Bukshēvdens|Bīskaps Alberts]]<br> [[Bernhards no Lipes]]<br>[[Aleksandrs (Tērbatas bīskaps)|Tērbatas Aleksandrs]]†<br>[[Venno]]<br>[[Folkvins]]†<br>[[Villekens fon Endorps]]†<br>[[Oto fon Luterbergs]]†<br>[[Ernsts fon Rasburgs]]†<br>[[Valdemārs II]]<br>[[Jūhans I Sverkersons]]<br>[[Viclavs]] | commander2 = [[Ako]]†<br>[[Kaupo]]†<br>[[Ase]]<br>[[Dabrelis]]<br>[[Ninnus]]<br>[[Varidotis]]<br>[[Tālivaldis]]†<br>[[Rameka]]<br>[[Rūsiņš]]†<br>[[Vetseke]]†<br>[[Visvaldis]]<br>[[Lembits]]†<br>[[Viestards]]<br>[[Šabis]]<br>[[Namejs]]<br>[[Daugerūts]]<br>[[Mindaugs]]<br>[[Vikints]]<br>[[Tranaitis]]<br>[[Vaišelga]]<br>[[Traidenis]]<br>[[Vītenis]] | commander3 = [[Vladimirs (Polockas kņazs)]]<br>[[Vladimirs Mstislavičs]]<br>[[Daumants]]<br>[[Aleksandrs Ņevskis]] | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = | strength2 = | strength3 = | casualties1 = | casualties2 = | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Livonijas krusta kari''' ({{val|de|Kreuzzug gegen die Heiden in Livland}}, {{val|et|Liivi ristisõda}} un ''eestlaste muistne vabadusvõitlus'') bija ar militārām misijām atbalstītā tagadējās [[Latvija|Latvijas]] un [[Igaunija|Igaunijas]] teritoriju kolonizācija un [[kristianizācija]].<ref>[https://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/725.pdf Eva Eihmane. Livonijas pamatiedzīvotāju kristīšana: Dieva vīna dārza iekopšana vai brutāla pakļaušana reliģijas piesegā?] LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 725. sēj. Vēsture. Rīga: Latvijas Universitāte, 2009., 9.–28. lpp.</ref> Par to sākumu uzskata 1171. gadu, kad [[Romas pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] aicināja finansiāli atbalstīt misionāru [[Fulko]]. 1160.—1170. gadā notika pirmā dokumentētā kristiešu misionāra nosūtīšana uz Livoniju — trimdā esošais dāņu arhibīskaps [[Eskils]] (1137—1177) par Igaunijas bīskapu iecēla cisterciešu mūku [[Fulko]]. Sākotnēji kristianizācija notika miermīlīgi, bet militāras misijas sākās pēc tam, kad Romas pāvests [[Celestīns III]] 1193. gadā atļāva vervēt krustnešus ticīgo aizsardzībai Līvzemē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/slva_saturs1.htm |title=Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1937. xiv, 214 lpp. |access-date={{dat|2016|02|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190526135558/http://old.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/slva_saturs1.htm }}</ref> Šo misiju rezultātā tika izveidota [[Livonijas Konfederācija]]. Livonijas krusta kari pieder pie [[Ziemeļu krusta kari]]em, kas ir kopējs apzīmējums militārajām misijām [[Ziemeļeiropa]]s zemēs 12.—14. gadsimtā. == Priekšvēsture == [[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|300px|Senās Igaunijas un Senlatvijas valstis un zemes ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954).]] {{Pamatraksts|Senlatvijas tautu kristianizēšana}} Rakstiskas liecības par [[Senlatvijas tautu kristianizēšana|pirmajām kristiešu misijām Latvijā]] ir saglabājušās kopš 11. gadsimta sākuma. Kristietības ietekmes no kaimiņzemēm tajā laikā izplatījās galvenokārt tirdzniecības sakaru, kolonizēšanas un krusta karagājienu veidā. Militārās misijas no Rietumeiropas, ko historiogrāfijā sauc par [[krusta kari]]em ({{val|la|Expeditiones sacrae}}), sākotnēji tika organizētas, lai atkarotu musulmaņu iekarotās teritorijas un lai aizsargātu šajās zemēs dzīvojošos kristiešus, ceļotājus un tirgotājus. 1165. gadā ar Romas pāvesta [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandra III]] svētību [[Lundas arhibīskaps]] [[Eskils]] iecēla [[Benediktiešu ordenis|Benediktiešu ordeņa]] mūku [[Fulko]] par pirmo zināmo bīskapu "Aistu zemē". Tas notika Eskila un dāņu karaļa [[Valdemārs I Lielais|Valdemāra I]] (1157—1182) savstarpējas konkurences apstākļos, kas atrisinājās 1160. gadu vidū. Fulko atbalstīja trimdā esošais pāvests Aleksandrs III, 1171. vai 1172. gadā izdodams trīs vēstules par igauņu kristīšanu, aicinot dāņus atbalstīt viņa misiju finansiāli un lūdzot Norvēģijas arhibīskapu atļaut Stavangeras Sv. Ūlafa klostera mūkam Nikolasam pavadīt Fulko viņa misijā (Fonnesberg Schmidt 2005, 244—245). Taču avotos nav atrodamas ziņas, ka Fulko būtu sasniedzis Igauniju.<ref>[[Edgars Andersons]]. Dānijas sakari ar Baltijas zemēm no IX līdz XIII gadsimtam vēstures avotu gaismā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 2: 1990. 22—24 lpp.</ref> Neilgi pēc tam ap 1180. gadu kopā ar vācu tirgotājiem [[Daugavas līvi|Līvzemē]] ieradās [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu]] mūks [[Meinards]] un apmetās [[Ikšķile|Ikšķilē]], 1185. gadā viņš ataicināja mūrniekus no [[Gotlande]]s (Visbijas) un uzcēla akmens pili un baznīcu Ikšķilē, kā arī akmens pili [[Mārtiņsala|Mārtiņsalā]] [[Salaspils|Salaspilī]] (''Holme'', ''Holmia''). Spriežot pēc Lībekas Arnolda hronikas, mūks Meinards kā Lībekas tirgotāju garīgais tēvs un rakstvedis sācis braukt uz Daugavas grīvu ap 1182. gadu. Sākuma gados Meinards ieradies tikai uz navigācijas sezonu un rudenī atgriezies Lībekā. Galvenais Meinarda nolūks bijis kristietības sludināšana Daugavas līviem. Kristietības sludināšanai mūks Meinards bija saņēmis atļauju no Polockas kņaza Vladimira, kura meslu atkarībā atradās līvi, Kokneses un Jersikas valsts.<ref>Senās Latvijas vēstures avoti: Izd. A. Švābe. I burtnīca. R. 1937. Nr. 22</ref> == Misiju attīstība un rezultāti == [[Attēls:Alksnis Senlatviesu kauja ar bruiniekiem.jpg|thumb|300px|Senlatviešu kauja ar bruņiniekiem ([[Ādams Alksnis|Ā. Alkšņa]] zīmējums, ap 1890).]] Daļa līvu kristietību bija pieņēmuši Meinarda darbības rezultātā jau pirms Ikšķiles pils uzcelšanas, pārējie solījās to darīt, kad pils būšot uzcelta. Taču, kad tā bija uzcelta, līvi solījumu tomēr nepildīja. Līvu kaimiņi zemgaļi, uzzinājuši par Ikšķilē uzcelto pili, laivās cēlās pāri Daugavai un, apmetuši pilij virves, mēģināja to ievilkt ūdenī. Kaimiņos dzīvojoši salieši (Salaspils iedzīvotāji), sapratuši, kāda nozīme ir mūra pilij, sagribēja šādu pili arī sev un tāpēc nolēma kristīties, ja arī viņiem šāda pils tikšot uzcelta. Daži kristījās jau tūdaļ un arī viņiem tika uzbūvēta tāda pati pils un baznīca. Tomēr pēc pils uzcelšanas līvi ne tikai savu solījumu nepildīja, bet sāka vajāt kristītos līvus, aplaupīja Meinardu, piekāva viņa kalpotājus un draudēja arī viņu pašu izdzīt no zemes.<ref>Henriks Trūps, Katoļu Baznīcas vēsture. R. Avots, 1992. 159. lpp.</ref> Šis apdraudējums lika Meinardam meklēt militāru atbalstu. Baidoties no atriebības, līvi vairākkārt negribēja laist Meinardu prom, tāpēc viņš nosūtīja uz Romu mūku Teoderihu. [[Romas pāvests]] [[Celestīns III]] pēc Livonijas bīskapa [[Meinhards|Meinarda]] sūtņa [[Teoderihs no Turaidas|Teoderiha]] lūguma 1195. vai 1196. gadā, uzzinājis kristīgo skaitu nosprieda, ka tos nedrīkst pamest, un norādīja, ka tie jāpiespiež paturēt ticību, ko brīvu prātu pieņēmuši. Tāpēc viņš visiem, kas pieņemšot krustu un došoties atjaunot turienes (Līvzemes) pirmbaznīcu, atvēlēja visu grēku atlaišanu (sk. Indriķa hronika I, 12.). Daļa vēsturnieku un sabiedrības šo pāvesta rīcību uzskata par Livonijas krusta karu izsludināšanu. [[Latviešu Indriķis]] savā hronikā piemin, ka krustnešu brauciens uz Līvzemi ticis pielīdzināts ceļojumam uz [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]].^{<ref name="ReferenceB">[[Indriķa hronika]] III.2. [..] karaļa priekšā padomē tika jautāts, vai, krustnešiem, kas brauc uz Līvzemi, īpašumus noliekot pāvesta aizsardzībā tāpat kā tiem, kas dodas uz Jeruzalemi. Tika saņemta atbilde, ka šos īpašumus pārņemot pāvesta aizsardzībā, kurš pilnīgai grēku atlaišanai uzlikto krustnešu braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi.</ref>} Šādi ceļojumi, kas iekļāvās tā laika svētceļojumu tradīcijā, tika organizēti uz teritorijām, kur bija nepieciešams aizstāvēt kristiešus. Parasti tirgotājus, misionārus un citus ceļotājus aizsargāja bruņoti cilvēki, kurus sauca par bruņiniekiem. Jau miermīlīgā{{efn|Kristīgo ticību bīskaps Meinards izplatīja bez varas lietošanas, un desmitās tiesas nodevas no jaunkristītajiem neievāca. Atskaņu hronikā, kura nebūt nebija labvēlīga katoļu garīdzniekiem, rakstīts, ka Meinards savas darbības laikā Ikšķilē izcēlies ar savu tikumu, sniedzis labus padomus un pamācības, ar ko bija ieguvis uzmanību un cieņu, kas veicināja pievēršanos kristīgajai ticībai.<ref>Atskaņu hronika R., 1936. 454. rinda, Heinrihs Strods Latvijas katoļu baznīcas vēsture, R. 1996., 71. lpp.</ref>}} misionāra Zēgebergas klostera mūka Meinarda darbības laikā radās nepieciešamība aizstāvēt ne vien ieceļotājus, bet arī jaunkristītos vietējos iedzīvotājus. Tādēļ tika veidotas aizsardzības formācijas, kurās iekļāvās gan bruņinieki, gan kristīgajai ideoloģijai lojālie vietējie iedzīvotāji. Latvijas un Igaunijas teritorijas sākotnēji netika iekarotas un pakļautas kādai citai valstij tradicionālajā izpratnē. [[Senlatvijas tautu kristianizēšana|Kristianizācijas]] procesā izveidojās [[Livonijas Konfederācija]], kurā vietējās pašvaldības tiesības daļēji saglabāja iepriekšējie valdnieki, saglabājot arī savu karaspēku, cīņās piedaloties kopā ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]], vai atsevišķi, kā arī atsevišķos gadījumos atsakoties piedalīties cīņās, vai pat cīnoties pret zobenbrāļiem.<ref>Literatūras avotu apkopojums grāmatā: Jānis Cakuls, Livonijas Romas katoļu Baznīcas valsts XIII—XVI gs., Renovata, 2007. 169.—200. lpp.</ref> Livonijas aizsardzībai Līvzemes bīskaps Alberts nodibināja Zobenbrāļu ordeni, kas veica militāras misijas gan iekšējo nesaskaņu gadījumos, gan valsts aizsardzībai, gan uzbrukumiem, lai atbildētu uz dažādiem ārējiem militāriem izaicinājumiem. Kaujas pret [[Lietuvas dižkunigaitija]]s valdniekiem, [[Polockas kņazi|Polockas]], [[Pleskavas kņazi|Pleskavas]] un [[Novgorodas kņazi]]em uzskata par šo karu sastāvdaļu.<ref>Christiansen, Erik (1997). The Northern Crusades. London: Penguin Books. p. 287</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.the-orb.net/encyclop/religion/crusades/cruurban.html |title=An Historical Overview of the Crusade to Livonia by William Urban |access-date={{dat|2015|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160323035455/http://www.the-orb.net/encyclop/religion/crusades/cruurban.html }}</ref> [[Livonija]]s valsts veidošanās procesā tai pievienotajām teritorijām piešķīra kopēju nosaukumu ''[[Terra Mariana]]'' (1207) un tās tieši pakļāva Svētajam Krēslam ([[Romas pāvests|Romas pāvestam]]).<ref>[http://www.academia.edu/4546573/How_to_justify_a_crusade_The_conquest_of_Livonia_and_new_crusade_rhetoric_in_the_early_thirteenth_century How to justify a crusade? The conquest of Livonia and new crusade rhetoric in the early thirteenth century]</ref> [[Modenas Vilhelms]] ar pāvesta piekrišanu iekaroto teritoriju sadalīja starp sešiem feodālajiem senioriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/V/vi/vilhelms_no_modenas/vilhelms_no_modenas.htm |title=Vilhelms no Modenas |access-date={{dat|2015|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150516202744/http://www.old.historia.lv/alfabets/V/vi/vilhelms_no_modenas/vilhelms_no_modenas.htm |archivedate={{dat|2015|05|16||bez}} }}</ref> Cakuls uzskata, ka Livonijas krusta karu dēļ Livonijas valsts teritorijā iekļautās tautas konsolidējās Livonijas valstī un tādējādi bija pasargātas no [[pārkrievošana]]s, no kuras neizvairījās tagadējās Baltkrievijas teritorijā dzīvojošās tautas.<ref name="ReferenceC">Sal. Cakuls Jānis Livonijas Romas katoļu baznīcas valsts XII—XIII gs., 177. lpp.</ref> Latvijas vēstures zinātnes pamatlicējs profesors Arveds Švābe 1922. gadā rakstīja: "''13. gs. Baltijas jautājums bija kļuvis starptautisks. Viņas dēļ savā starpā cīnījās Dānija, Zviedrija, Krievija. Ja cīņā nebūtu iejaukusies Vācija, tad droši vien Latvija pakļūtu zem vairākiem kungiem. Varbūt mūsu senči būtu pazaudējuši savu tautību, pāriedami krievos vai leišos. Turpretim jaundibinātās Māras zemes robežas ietvēra sevī gandrīz visas Baltijas nekrievu tautības. Ar to tās paglābās no pārkrievošanās. [..] Bij vajadzīga sveša vara, kura ar spēku no ārienes saturētu kopā (Baltijā) patvaļā augušās ciltis. Šo uzdevumu izpildīja Māras valsts. Kopīgas cīņas un ieroču brālības vienā sabiedrotā karaspēkā, zem vācu virspavēlnieka, izlīdzināja seno Baltijas tautu naidu, iemācīja agrākos ienaidniekus slēgt mieru.''"<ref>Švābe A., Latvijas vēsture I daļa, Trešais izdevums, Rīga, Avots 1990, 104. lpp.</ref> == Krusta karu norise == {{Livonijas krusta kari}} [[Attēls:Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198.jpg|thumb|300px|Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem]] Tūlīt pēc Meinarda nāves [[Brēmenes arhibīskaps]] Hartvigs Iķšķilei 1197. gadā iesvētīja jaunu bīskapu [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertoldu]], [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu]] abatu no Lokumas. Kad Bertolds ieradās Ikšķilē, lībieši viņu uzņēma ar cieņu. Taču drīz vien bīskaps dabūja dzirdēt draudus un apvainojumus, ka viņš esot ieradies Livonijā, lai iedzīvotos mantā. Aizvainotais Bertolds, redzēdams lībiešu noskaņojumu, devās atpakaļ uz Vāciju, kur savāca karotāju pulkus, un ar tiem 1198. gadā atgriezās Ikšķilē. Saskaņā ar [[Indriķa hronika|Livonijas Indriķa hronikā]] vēstīto, Bertolds, savācis vīrus, ieradās ar karaspēku Līvzemē. Tomēr pie Salas pils Bertolds ieradies bez karaspēka atbalsta, piedāvādams līviem ar mieru pieņemt ticību, bet tie atteikušies, tāpēc Bertolds, nespēdams neko darīt, atgriezies Rīgas vietā. Hronika vēsta, ka līvi devušies Bertoldam pakaļ un nometušies aiz Rīgas kalna gatavi cīnīties. Sarunās līvi esot devuši padomu Bertoldam atlaist karaspēku un atgriezties savā bīskapijā (Ikšķilē), piebilstot, „piespied tos, kas pieņēmuši ticību, glabāt to, bet pārējos pieņemt to mudini ar runām, nevis rungām!”. Tādēļ Bertolds savas drošības garantam prasījis par ķīlniekiem labiešu dēlus, ko līvi gan sākotnēji noraidījuši, tomēr ierosinājuši pamieru it kā ķīlnieku vākšanas nolūkā. Pamiers ir apstiprināts, pēc līvu tradīcijas apmainoties ar šķēpiem, bet pamiera laikā līvi nogalinājuši vairākus vāciešus, kas meklējuši barību zirgiem, tādēļ bīskaps nosūtījis šķēpu atpakaļ, tādējādi uzteikdams mieru. Tad līvi sākuši izturēties agresīvi, pulcēties [[Kauja pie Rīgas kalna|Kaujai pie Rīgas kalna]], bet bruņinieki viņiem uzbrukuši, aizbiedējot līvus prom. Bertolds, ar zirgu iekļūstot bēgošo līvu pūlī, tiek nogalināts. Līvi, izbijušies no sava cīņu biedra, kurš uzvilcis nogalināta pretinieka bruņucepuri, bēguši prom. Savukārt bruņinieki sākuši postīt līvu sējumus, kas licis līviem atjaunot mieru un aicināt pie sevis garīdzniekus, lai tie viņus kristītu. Indriķa hronikā attiecībā uz Bertolda misiju nav minēts neviens kritušais līvu pusē. Tiklīdz krustneši devās prom, lībieši aplaistījās ar Daugavas ūdeni, mēģinot "nomazgāt" jauno ticību. 1199. gada 5. oktobrī Romas pāvests [[Inocents III]] deva tiesības Livonijas bīskapam vervēt krustnešus jaunkristīto aizstāvēšanai: {{citāts|Lai neieskaitītu mūsu nolaidībai ka šie, kas jau ieticējuši, netiktu piespiesti atgriezties (pagānismā) un lai nevairītos citi mūsu ticību pieņemt tāpēc, ka jau pieņēmušie no pagānu uzbrukumiem ir palikuši neaizsargāti; visus jūs brīdinām un ļoti mudinām grēku piedošanas (soda par piedotiem grēkiem piedošanas) dēļ, ja pagāni, Livonijas bīskapijā dzīvojošie, negribētu mieru līgt vai nolīgto ievērot, tad, karapulku Dieva vārdā, celieties cīņai aizstāvēt šo zemju kristiešus [..]. Visus, kas dievišķās degsmes vadīti dosies uz Livonijas baznīcu un turienes kristīgos aizstāvēt, ņemam svētā Pētera un mūsu aizsardzībā un piešķiram apustuliskās aizgādnības palīdzību.<ref>Romā 1199. gada 5. oktobrī</ref>}} 1199. gadā par bīskapu ievētītais [[Alberts fon Bukshēvdens]] vispirms ieguva [[Dānijas karaļu uzskaitījums|Dānijas ķēniņa Knuda VI]], viņa brāļa [[Valdemārs II Estridsens|hercoga Valdemāra]] un [[Lundas arhibīskapi|Lundas arhibīskapa Absalona]] labvēlību. [[Švābijas Filips|Vācijas karaļa Filipa]] kronēšanas laikā viņš saņēma solījumu, ka krustnešiem, kas brauc uz Līvzemi, īpašumus noliekot pāvesta aizsardzībā tāpat kā tiem, kas dodas uz Jeruzalemi: {{citāts|Nākamajā vasarā pēc iesvētīšanas viņš devās uz Gotlandi un tur apzīmēja ar krusta zīmi ap piecsimt vīru braukšanai uz Līvzemi. No turienes dodoties tālāk caur Dāniju, viņš saņēma dāvanas no karaļa Knuda, hercoga Valdemāra un arhibīskapa Absolona. Atgriezies Vācijā, viņš tā Kunga dzimšanas dienā [25. decembrī] daudzus apzīmēja ar krusta zīmi Magdeburgā, kur notika karaļa Filipa un tā sievas kronēšana. Un šī karaļa priekšā padomē tika jautāts, vai, krustnešiem, kas brauc uz Līvzemi, īpašumus noliekot pāvesta aizsardzībā tāpat kā tiem, kas dodas uz Jeruzalemi. Tika saņemta atbilde, ka šos īpašumus pārņemot pāvesta aizsardzībā, kurš pilnīgai grēku atlaišanai uzlikto krustnešu braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi.<ref>[http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/003_latv.htm] [[Indriķa hronika]] 3.2.</ref>}} 1200. gadā bīskaps Alberts ar grāfu Konrādu no [[Dortmunde]]s un Harbertu no Īburgas, kā arī daudziem krustnešiem un divdesmit trim kuģiem ieradās Livonijā. Viņš bez krustnešu pavadības devās uz [[Mārtiņsala|Salas pili]] (''Holmi'').<ref>Indriķis Šterns Latvijas vēsture, Krustakari, Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 2002. 159. lpp.</ref> Pēc līvu uzbrukuma un nonākšanas aplenkumā viņu glāba frīzu tirgotāji, kas ieradās ar vienu kuģi un postīja līvu tīrumus, tādējādi panākot, ka ar līvi ar Albertu noslēdza mieru. Lai rastu aizsardzību, Alberts sūtīja Teoderihu pie pāvesta. Rudenī līvi Albertam ierādīja vietu pilsētas būvēšanai. 1201. gadā vācu apmetnes vietā sāka būvēt Rīgas pilsētu. Ieradās kuršu ziņneši, lai noslēgtu mieru, un arī lietuvieši noslēdza sadraudzības līgumu. 1202. gadā [[Cistercieši|cisterciešu]] ordeņa abats [[Teoderihs no Turaidas]] pēc franču [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga izveidoja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]], kam [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Albert]]s 1210. gadā atļāva paturēt trešo daļu no iekarotajām teritorijām. Šis ordenis pastāvēja līdz tā sakāvei 1236. gada [[Saules kauja|Saules kaujā]]. Pēc tam dzīvi palikušie ordeņa brāļi pievienojās [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]], izveidojot tā vietējo atzaru — [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]]. Jau pirms krusta kariem tagadējās Baltijas zemēs bija izveidojušās divas militārās cilšu savienības,<ref>“Latvijas vēsture 1180—1290. Krustakari”. Latvijas Vēstures Institūta Apgāds, 2002. — 734 lpp.</ref> kuru savstarpējās cīņas talantīgais diplomāts bīskaps Alberts veikli izmantoja. Vienu cilšu savienību bija izveidojuši [[lietuvieši]], [[līvi]], [[Tālava]]s, [[Koknese (valsts)|Kokneses]] un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] [[letgaļi]] un [[Polocka]]s [[kriviči]]. Pret viņiem cīnījās [[zemgaļi]], [[žemaiši]], [[ugauņi]], [[sakalieši]], ko reizumis atbalstīja [[Pleskava]]s un [[Novgoroda]]s kriviči. Krusta karu pirmajā etapā, 1205. un 1206. gadā krustneši pret igauņiem un līviem cīnījās kopā ar zemgaļiem, bet vēlāk par viņu sabiedrotajiem kļuva kristītie līvi un letgaļi. [[Attēls:Nocirstais ozols.jpg|thumb|300px|Alegorisks attēls par Senlatvijas kristianizēšanu. Augšā pa kreisi pāvesta galvassega ar uzrakstu "Tu esi Pēteris un uz šī Pētera uzcelšu savu baznīcu". Pa labi uz nocirsta latviešu milzu ozola svētā stumbra stāv bruņinieks ar Livonijas ordeņa Sv.Marijas karogu. Apakšā pa kreisi sēž sērojošs vaidelotis ar savu iznīcināto upurcirvi. Pie viņa kājām pērkoņdieva Pērkona sadragātais [[Elks (baltu reliģija)|elka]] tēls. Apakšējā attēlā [[Dobele]]s ordeņa pils un tās komtura fon der Rekes dzimtas ģerbonis. No Romas pāvestam dāvātā albuma "[[Terra Mariana]]".]] [[Attēls:Līvu sacelšanās 2011.jpg|thumb|300px|“Līvu nemiernieki saɡūsta bīskapa Alberta sūtņus 1211. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] Kā pirmos krustneši pakļāva lībiešus, kuru pretestība tika salauzta [[1206. gads|1206. gadā]]. Pēc kristietības pieņemšanas lībieši kļuva par zobenbrāļu sabiedrotajiem, viņu teritorijas nosaukums [[Livonija|''Livonia'']] (Līvzeme) pakāpeniski tika attiecināts uz visu krustnešu iekaroto reģionu.<ref name="Kasekamps">Andress Kasekamps. Baltijas valstu vēsture. JUMAVA, 2011 — 26.lpp</ref> Politiskā situācija krasi mainījās 1204. gadā, kad [[Krusta kari|Ceturtā Krusta kara]] rezultātā krustneši ieņēma [[Austrumu Ortodoksā baznīca|Austrumu Ortodoksās baznīcas]] centru [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] un nodibināja katoļu baznīcas atbalstītu [[Latīņu impērija|Latīņu impēriju]] (1204—1261). Ar Romas pāvesta atbalstu bīskapa Alberta vadītie krustneši vērsās pret ortodoksās baznīcas kontrolētajām valstīm arī ziemeļaustrumu Eiropā. 1207.-1209. gadā tika pakļautas ortodoksās [[Koknese (valsts)|Kokneses]], [[Tālava]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valstis un to valdnieki bija spiesti kļūt par bīskapa Alberta vasaļiem. 1208. gada 31. janvārī Romas pāvests [[Inocents III]] izziņoja, ka katoļticībai ir pievērsti visi līvi, idumieši, vendi un puse letgaļu. Līdz ar to bija sasniegts Livonijas krusta karu pirmais mērķis — pakļautas līvu zemes Daugavas un Gaujas lejtecēs un izveidota [[Livonijas bīskapija]]. Kopā ar bīskapa Alberta līvu un latgaļu vasaļiem, starp kuriem īpaši pieminami [[Kaupo]], [[Rūsiņš]], [[Varidots]] un [[Tālivaldis]] ar saviem dēliem, Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki un no citām Eiropas valstīm sabraukušie krustneši vērsās pret igauņu zemēm. Zobenbrāļi un to jaunie sabiedrotie latgaļi un lībieši 1208. gadā devās uz ziemeļiem karagājienā pret igauņiem. Igauņi politiski nebija vienoti, un iesākumā dienvidu novadi [[Ugaunija|Ugandi]] (''Ugaunia'') un [[Sakala]] (''Saccalia'') pret iebrucējiem cīnījās vieni paši. 1217. gadā apvienotā igauņu armija cieta smagu sakāvi pret apvienoto krustnešu, lībiešu un latgaļu karaspēku. Šajā kaujā krita [[Kaupo]] un igauņu vadonis [[Lembits]]. Iznākumā dienvidu un centrālā Igaunija nonāca [[Zobenbrāļu ordenis|zobenbrāļu]] rokās.<ref name="Kasekamps" /> Lai iegūtu katoļu baznīcas piekrišanu krusta karu turpināšanai, bīskaps Alberts atkārtoti devās pie Romas pāvesta Inocenta III. Tomēr pāvests neievēroja bīskapa Alberta kareivīgo lūgumu izsludināt krusta karus Livonijā, bet gan paziņoja tikai svētceļotāju braucienus (''cruscisignati'') braucienus uz Livoniju.<ref>Strods H. Latvijas katoļu Baznīcas vēsture, 75. lpp.</ref> 1211. gadā, tūlīt pēc savas atgriešanās no Vācijas, bīskaps Alberts iecēla [[abats Teoderihs|abatu Teoderihu]] par tikko iekarotās Leales jeb [[Igaunijas bīskapija|Igaunijas bīskapu]] (''Estiensis episcopus''). Savukārt viņa vietā par Daugavgrīvas abatu tika nozīmēts [[Bernhards no Lipes]]. 1215. gada Romas katoļu baznīcas vadītāju Laterānas koncila laikā pāvests paziņoja, ka atbalstīs "Mātes zemi" (Livoniju) tāpat kā "Dēla zemi" (Palestīnu). Koncila laikā izdeva krusta karu bullu pret Livoniju, kuras teksts nav saglabājies: {{citāts|Tā Kunga iemiesošanās 1215. gadā Romas baznīcā tika noturēts koncils, kuru vadīja pāvests Innocents un kurā piedalījās četrsimt patriarhu, kardinālu un bīskapu, kā arī astoņsimt abatu. To vidū bija Līvzemes bīskaps Alberts ar [[Teoderihs no Turaidas|Igaunijas bīskapu]]. Viņi ziņoja visusugstajam priesterim un reizē visiem bīskapiem par Līvzemes baznīcas pārbaudījumiem, kariem un vajadzībām. Un visi līdz ar viņiem priecājās par pagānu atgriešanu, kā arī par kariem un daudzkārtējiem kristiešu triumfiem. Un bīskaps [Alberts] sacīja: “Tāpat kā tu, svētais tēvs,” viņš teica, “nepārstāj ar savas svētības centību rūpēties par svēto Jeruzalemes zemi, kas ir dēla zeme, tev tāpat nevajag arī šoreiz atstāt bez mierinājuma Līvzemi, kas ir mātes zeme un līdz šim ar tavu atbalstu un gādību paplašināta pagānu vidū. Dēls taču mīl savu māti un, tāpat kā negrib, lai iet bojā viņa paša zeme, arī nekādā ziņā negrib, lai briesmas draudētu mātes zemei.” Visuaugstais priesteris [pāvests], viņam atbildēdams, sacīja: “Tāpat kā dēla zemi, tā allaž centīsimies arī mātes zemi atbalstīt ar savas tēvišķās gādības pūliņiem.” Un, kad koncils beidzās, viņš atlaida tos priecīgus, atjaunojis pilnvaru sludināt un grēku atlaišanai ar krusta zīmi apzīmēt krustnešus, kas dotos ar viņiem uz Līvzemi, lai sargātu jauno baznīcu no pagānu uzbrukumiem.<ref>[http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/019_latv.htm] [[Indriķa hronika]] 19.7.</ref>}} 1219. gada 23. martā ķeizars Frīdrihs I uzdāvāja Magdeburgas arhibīskapam visas zemes viņpus un pie Līvzemes, kuras tas pievērstu kristīgajai ticībai un iegūtu impērijai. 1217. gada 30. septembrī pāvests [[Honorijs III]] paziņoja Livonijas bīskapam Albertam, ka viņš drīkst iecelt un iesvētīt jaunus bīskapus krustnešu iekarotajās zemēs un celt tiem katedrāles. Rezultātā ietekmīgais [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klostera]] abats [[Bernhards no Lipes]] tika iecelts par [[Sēlijas bīskaps|Sēlijas bīskapu]], bet 1218. gadā pāvests atbrīvoja Livonijas bīskapiju no pakļautības Brēmenes arhibīskapam. 1219. gada 25. oktobrī pāvests ziņoja Daugavgrīvas klostera abatam Bernhardam, ka apstiprina viņa diēcēzes Sēlijas bīskapijas tais robežās, kādas tai 1218. gadā noteica Livonijas bīskaps Alberts. 1219. gada 28. oktobrī pāvests izdeva bullu ''Cum a nobis petitur'', kurā ņēma Romas pāvesta sevišķā aizsardzībā Livonijas baznīcu un apstiprināja Livonijas bīskapa Alberta tiesības uz jauniegūtajām [[Sēlija]]s, [[Igaunija]]s un [[Zemgale]]s zemēm. 1219. gada 7. novembrī pāvests aizrādīja bīskapam Albertam, ka vēl ir par agru dibināt Rīgā jaunu baznīcas metropoli. Ar šo lēmumu nebija mierā [[Dānija]]s karalis [[Valdemārs II]], kas kopā ar Lundas arhibīskapu iekaroja Lindanises pilskalnu [[Rēvele]]s zemē un pieteica savas pretenzijas ne tikai uz visām [[Igaunija]]s zemēm, bet arī uz [[Livonijas bīskapija]]s zemēm. Konflikts atrisinājās tikai 1224. gadā, kad dāņiem atstāja [[Rēvele]]s, [[Harija]]s, [[Jerva]]s un [[Viruzeme|Viru]] zemes Ziemeļigaunijā, [[Zobenbrāļu ordenis]] ieguva [[Sakala]]s zemi, [[Igaunijas bīskaps]] ieguva [[Ugaunija]]s zemi, bet [[Livonijas bīskaps]] ieguva Piejūras zemes, pie kurām piederēja [[Sontagana]]s un [[Ridala]]s novadi. 1224. gada vasaras beigās notika viena no galvenajām krusta karu kaujām pret Tērbatas pili, kurā pēc igauņu sacelšanās 1222. gadā valdīja bijušais [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valdnieks [[Vetseke]] (Vjačko). Pēc Igaunijas zemju pakļaušanas bija beigusies Livonijas krusta karu otrā daļa. 1225. gada 19. novembrī pāvests [[Honorijs III]] atļāva savam legātam [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmam]] Livonijā nodibināt no Brēmenes arhibīskapa neatkarīgu katoļu baznīcas metropoli. 1226. gadā pāvests atļāva Sēlijas pievienošanu [[Zemgales bīskapija]]i ar [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnu]] kā Zemgales bīskapu un Kurzemes protektoru. [[Attēls:TKM 4515G, Ordulipp käes langeb Johann von Tiesenhausen Aizkraukle lahingus, Friedrich Ludwig von Maydell.jpg|thumb|300px|“Johans fon Tīzenhauzens krīt ar ordeņa karogu neveiksmīɡajā Aizkraukles kaujā pret lietuviešiem 1279. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] Tērbatas bīskapa [[Hermanis fon Bukshēvdens|Hermaņa]] neveiksmīgais mēģinājums pakļaut [[Pleskava]]s zemi beidzās ar sakāvi Ledus kaujā 1242. gadā. Toties [[Polocka]]s kņazs [[Tautivils]] no 1247./1248. gada līdz 1264. gadam kļuva par Rīgas bīskapa vasali un viņa pārvaldītajā teritorijā īslaicīgi tika nodibināta [[Rutēnijas bīskapija]] (''episcopatus Rutheniensis''). Savukārt [[Žemaitija]]s teritorijā tika nodibināta [[Veršavas bīskapija]] (''episcopatus Wersoviensis''). 1253. gadā [[Romas katoļu baznīca]]s [[Romas pāvests|pāvests]] lika kronēt [[Lietuvas dižkunigaitis|Lietuvas dižkunigaiti]] [[Mindaugs|Mindaugu]] par karali un piešķīra viņam Lietuvu kā feodālo lēni, bet viņam bija jāatdod Vācu ordenim daļu Žemaitijas un Sēlijas teritorijas. Pēc žemaišu uzvaras pār apvienoto Vācu un Livonijas ordeņu karaspēku [[Durbes kauja|Durbes kaujā]] 1260. gadā kara veiksme novērsās no krustnešiem. No latīņu ticības atkrita Lietuvas karalis Mindaugs, tika likvidētas katoļu bīskapijas Lietuvā un Baltkrievijā, bet 1262. gadā [[Novgorodas kņazi]] noslēdza savienību ar lietuviešiem, kuriem pievienojās zemgaļi, kurši, sāmsalieši, un atsāka karadarbību pret Livonijas ordeni. Tikai pēc smagām kaujām ordenim izdevās salauzt zemgaļu bruņoto pretestību 1271. gadā, tomēr pēc [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujas]] 1279. gadā zemgaļi lauza miera līgumu, uzbruka Rīgai un sakāva ordeni [[Garozas kauja|Garozas kaujā]] 1287. gadā. Karš turpinājās līdz 1290. gadam, kad Livonijas ordenis piespieda zemgaļus atstāt savu dzimteni un pārcelties uz Žemaitiju. Kā Livonijas krustu karu turpinājums ir uzskatāmas Vācu ordeņa un Livonijas ordeņa militārās kampaņas pret lietuviešiem un žemaišiem, kas beidzās ar Vācu ordeņa sagrāvi [[Grunvaldes kauja|Grīnvaldes (Žalgires) kaujā]] 1410. gadā. == Galvenie karagājieni un kaujas == [[Attēls:Deutscher Orden 1260.png|thumb|300px|Kartē parādīti galveno Livonijas un Prūsijas krusta karagājienu virzieni.]] === Pret līviem === * [[1198]] — [[Kauja pie Rīgas (1198)]], * [[1200]] — [[Kauja pie Rumbulas (1200)]], * [[1204]] — [[Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)]] * [[1206]] — [[1206. gada kauja pie Salaspils]], * [[1206]] — [[1206. gada kauja pie Turaidas]], * [[1206]] — [[1206. gada Salaspils aplenkums]], * [[1212]] — [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles]], līvu padošanās. === Pret sēļiem un lietuviešiem === [[Attēls:Mindaugas Lithuania (Voruta).png|thumb|300px|Lietuviešu zemes XIII gadsimta vidū. Ar tumšāku krāsu apzīmētas karalim Mindaugam pakļautās teritorijas, bet ar gaišāku krāsu — zemes, uz kurām notika lietuviešu cilšu karagājieni.]] * [[1205]] — [[Ropažu kauja (1205)]], * [[1207]] — [[Sēlpils aplenkums (1208)]], miera līgums ar sēļiem, * [[1208]] — [[Karagājiens uz Lietuvu (1208)]], * [[1213]] — [[Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)]], * [[1215]] — [[Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)]], * [[1221]] — [[Krievu un lietuviešu karagājiens uz Senlatviju (1221)]], * [[1235]] — [[Karagājiens uz Nalseni (1235)]], * [[1244]] — [[Embūtes kauja (1244)]], * [[1245]] — [[Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)]], * [[1245]] — [[Karagājiens uz Nalseni (1245)]], * [[1245]] — [[Cēsu kauja (1245)]], * [[1250]] — [[Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)]], * [[1262]] — [[Kauja pie Lielvārdes (1262)]], * [[1262]] — [[Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)]], * [[1263]] — [[Kauja pie Daugavgrīvas (1263)]], * [[1270]] — [[Karuzes kauja]], * [[1273]] — [[Kauja pie Dubnas (ap 1273)]], * [[1276]] — [[Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)]], * [[1278]] — [[Karagājiens uz Kernavi (1279)]], * [[1279]] — [[Aizkraukles kauja (1279)]], * pēc [[1282]] — [[Skarjota iebrukums Rīgas arhibīskapijā]] * pēc [[1291]] — [[Mažeikas karagājiens uz Talsiem]] === Pret Polocku, Koknesi un Jersiku === * [[1203]] — [[Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203)]] * [[1206]] — [[1206. gada Salaspils aplenkums]], * [[1208]] — [[Kokneses nodedzināšana (1208)]], * [[1209]] — [[Karagājiens uz Jersiku (1209)]], miera līgums ar Jersiku, * [[1214]] — [[Otrais karagājiens uz Jersiku (1214)]], * [[1215]] — [[Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)]]. === Pret igauņiem === [[Attēls:Ancient Estonian counties.png|thumb|300px|Senās Igaunijas zemes Livonijas krusta karu sākumā.]] [[Attēls:Danmarks flag 1219 Lorentzen.jpg|thumb|300px|Karoga parādīšanās debesīs [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)|Lindanises kaujas]] laikā 1219. gadā (Lorencena glezna).]] ==== Pret Ziemeļigaunijas zemēm ==== * [[1196]] — [[Zviedru karagājiens uz Viruzemi (1196)]] * [[1212]] — [[Pirmais karagājiens uz Jervu (1212)]], * [[1216]] — [[Pirmais karagājiens uz Hariju (1216)]], * [[1217]] — [[Otrais karagājiens uz Jervu (1217)]], * [[1219]] — [["Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219)]], * [[1219]] — [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)]], * [[1219]] — [[Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219)]], * [[1221]] — [[Tallinas aplenkums (1221)]], * [[1223]] — [[Tallinas aplenkums (1223)]], * [[1224]] — [[Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224)]], miera līgums ar Jervu un Viruzemi. ==== Pret Sāmsalu un Piejūras zemēm ==== * [[1203]] — [[Kauja pie Visbijas (1203)]], * [[1206]] — [[Uzbrukums Sāmsalai (1206)]], * [[1211]] — [[Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)]], * [[1211]] — [[Kauja pie Turaidas (1211)]], * [[1215]] — [[Kauja pie Sāmsalas (1215)]], * [[1215]] — [[Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)]], * [[1216]] — [[Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216)]], * [[1220]] — [[Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220)]], * [[1222]] — [[Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)]], * [[1227]] — [[Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)]], miera līguma noslēgšana ar Sāmsalu * [[1262]] — [[Sāmsaliešu sacelšanās (1262)]] ==== Pret Ugauniju un Sakalu ==== * [[1208]] — [[Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208)]], * [[1208]] — [[Beverīnas aplenkums]] * [[1208]] — [[Karagājiens uz Sakalu (1208)]], * [[1209]] — [[Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209)]] * [[1210]] — [[Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210)]], * [[1210]] — [[Kauja pie Imeras]], * [[1211]] — [[Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vilandes aplenkums (1211)]], * [[1211]] — [[Beverīnas aplenkums un atbildes karagājieni (1211)]], * [[1215]] — [[Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)]], * [[1215]] — [[Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)]], * [[1215]] — [[Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215)]], miera līguma noslēgšana ar Ugauniju, * [[1217]] — [[Kauja pie Otepē (1217)]], miera līguma noslēgšana ar Novgorodu, * [[1217]] — [[Svētā Matīsa dienas kauja]], miera līguma noslēgšana ar Sakalu, * [[1223]] — [[Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223)]], * [[1223]] — [[Letgaļu un ordeņa brāļu karagājieni uz Ugauniju (1223)]], * [[1223]] — [[Karagājiens uz Sakalu (1223)]], * [[1223]] — [[Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223)]], * [[1223]] — [[Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223)]], sakaliešu padošanās, * [[1224]] — [[Tērbatas kauja (1224)]], ugauņu padošanās. === Pret kuršiem === [[Attēls:LivoniaKnight.jpg|thumb|300px|[[Vācu ordeņa lielmestri|Vācu ordeņa virsmestrs]] un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] mestrs.]] * [[1210]] — [[Jūras kauja Zundā (1210)]], * [[1210]] — [[Rīgas aplenkums (1210)]], * [[1228]] — [[Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)]], * [[1229]] — [[Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229)]], miera līgumi ar kuršiem, * [[1242]] — [[Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)]], miera līgums ar kuršiem, * [[1252]] — [[Karagājiens uz Kursu un Klaipēdas dibināšana (1252)]], * [[1260]] — [[Kuršu sacelšanās (1260)]], * [[1261]] — [[Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261)]], * [[1263]] — [[Kuršu piļu nodedzināšana (1263)]], * [[1263]] — [[Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)]], * [[1264]] — [[Kauja pie Griezes (1264)]]. === Pret zemgaļiem === [[Attēls:Medieval Livonia 1260.svg|300px|thumb|[[Livonijas Konfederācija]]s karte 13. gadsimta vidū. Atzīmētas lielāko Livonijas krusta karu kauju vietas.]] * [[1219]] — [[Mežotnes aplenkumi (1219—1220)]], * [[1228]] — [[Karagājiens uz Zemgali (1228)]], * [[1228]] — [[Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)]], * [[1229]] — [[Aizkraukles kauja (1229)]], * [[1236]] — [[Saules kauja]], * [[1250]] — [[Karagājiens uz Zemgali (1250)]], miera līguma noslēgšana ar zemgaļiem, * [[1259]] — [[Zemgaļu sacelšanās (1259)]], * [[1259]] — [[Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)]], * [[1264]] — [[Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264)]], * [[1265]] — [[Mītavas pils uzcelšana]], * [[1265]] — [[Karagājiens uz Zemgali (1265)]], * [[1270]] — [[Karuzes kauja]], * [[1271]] — [[Karagājieni uz Zemgali (1271)]], miera līguma noslēgšana ar zemgaļiem * [[1279]] — [[Tērvetes pils atbrīvošana (1279)]], * [[1280]] — [[Uzbrukumi Dobelei (1280)]], * [[1280]] — [[Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280)]], * [[1280]] — [[Dobeles aplenkums (1280)]], * [[1281]] — [[Tērvetes aplenkums (1281)]], * [[1285]] — [[Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils]], * [[1287]] — [[Zemgaļu uzbrukums Rīgai]], * [[1287]] — [[Garozas kauja]], * [[1289]] — [[Mestra Kūno karagājiens uz Zemgali]], * [[1290]] — [[Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē]] * [[1290]] — [[Zemgales galīgā nopostīšana]]. === Pret žemaišiem === [[Attēls:Saules kauja.jpg|300px|thumb|[[Saules kauja]] 1236. gadā ([[Voldemārs Vimba|Voldemāra Vimbas]] glezna).]] * [[1236]] — [[Saules kauja]], * [[1250]] — [[Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)]], * [[1252]] — [[Karagājiens pret žemaišiem (1252)]], * [[1255]] — [[Karagājiens pret žemaišiem (1255)]], * [[1256]] — [[Kauja pie Klaipēdas (1256)]], pamiera noslēgšana ar žemaišiem, * [[1259]] — [[Kauja pie Skodas (1259)]], * [[1259]] — [[Vārtājas aplenkums (1259)]], * [[1260]] — [[Kauja pie Dobes (1260)]], * [[1260]] — [[Kauja pie Jurbarkas (1260)]], * [[1260]] — [[Durbes kauja]], * [[1285]] — [[Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils]] * [[1290]] — [[Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē|Žemaišu iebrukums Līvzemē]] === Pret Novgorodu un Pleskavu === * [[1217]] — [[Kauja pie Otepē (1217)]], * [[1218]] — [[Kauja pie Puides (1218)]], * [[1218]] — [[Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218)]], * [[1218]] — [[Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219)]], * [[1221]] — [[Krievu un lietuviešu karagājiens uz Senlatviju (1221)]], * [[1222]] — [[Karagājieni un Novgorodu un Ingriju (1222)]], * [[1223]] — [[Krievu karagājiens uz Igauniju (1223)]], * [[1240]] — [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)]] * [[1242]] — [[Ledus kauja]], miera līguma noslēgšana ar Novgorodu, * [[1262]] — [[Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)]], * [[1268]] — [[Rakveres kauja]], * [[1269]] — [[Pleskavas aplenkums (1269)]], miera līguma noslēgšana ar Novgorodu. {{Latvijas vēsture}} == Indriķa hronikā pieminētie krustneši == * 1195. gadā [[Romas pāvests]] [[Celestīns III]] atvēlēja visu grēku atlaišanu tiem, kas došoties atjaunot kristietību Līvzemē. Jau nākamajā gadā [[Teoderihs no Turaidas]] kopā ar [[zviedri|zviedru]] [[jarls|jarlu]] [[Birgers Brūsa|Birgeru Brūsu]] (''Brosa''), [[vācieši]]em un [[gotlandieši]]em sāka kampaņu pret [[kurši]]em, taču, vētras aizdzīti, krusta karotāji piestāja Viruzemē, Ziemeļigaunijā, un trīs dienas postīja to. * 1197. gadā [[Romas pāvests]] visiem, kas pieņemšot krusta zīmi un ķeršoties pie ieročiem pret [[līvi]]em, atvēlēja grēku atlaišanu. 1198. gadā [[bīskaps Bertolds]] ieradās [[Līvzeme|Līvzemē]] ar [[sakši|sakšu]] [[krustneši]]em. * 1200. gadā Līvzemē ieradās [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] ar grāfu Konrādu no [[Dortmunde]]s un Harbertu no Īburgas, kā arī daudziem krustnešiem un divdesmit trim kuģiem. * 1201. gadā bīskaps Alberts ar krustnešiem atgriezās Līvzemē. Šai laikā bīskaps paņēma pie sevis Daniēlu [Bannerovu] un Konrādu no Meiendorpas un piešķīra viņiem par lēni divas pilis — [[Lielvārde|Lielvārdi]] un [[Ikšķile|Ikšķili]]. * 1203. gadā bīskaps Alberts no Vācijas atveda sev līdzi Arnoldu no Meiendorpas, Bernhardu no Zēhūzenes un savu brāli Teoderihu fon Bukshēvdenu līdz ar vairākiem citiem bruņiniekiem. * 1207. gadā bīskaps Alberts [[Lejassaksija|Saksijā]] un [[Ziemeļreina-Vestfālene|Vestfālenē]] apstaigāja ciematus, ielas un baznīcas, meklēdams krustnešus. Kopā ar viņu atbrauca grāfs Gotšalks no Pirmontes, kāds cits [[grāfs]] un vēl ļoti daudzi krustneši. * 1208. gadā bīskaps Alberts no jauna devās uz Vāciju, lai savāktu gan krustnešus, gan līdzekļus, ar ko atbalstīt vēl jauno baznīcu, kurai bija daudz kas vajadzīgs. Sprediķodams viņš esot apstaigājis daudzas vietas un pieredzējis ne mazumu grūtību. * 1209. gadā bīskaps Alberts atgriezās no Vācijas prāva krustnešu skaita pavadībā. To vidū bija Rūdolfs no Jērihovas, Volters no Emerslēbenes un ļoti daudz citu dižciltīgo, bruņinieki, garīdznieki ar visu tautu. * 1210. gadā bīskaps Alberts kopā ar Zobenbrāļu ordeņa mestru Folkvīnu devās pie Romas pāvesta, kas viņiem piešķīra privilēģijas par [[Līvzeme]]s un [[Letija]]s sadalīšanu un atjaunotu pilnvaru sludināt grēku atlaišanas. * 1211. gadā kopā ar bīskapu Albertu no Vācijas atbrauca trīs bīskapi — Filips no Raceburgas, Īzo no Verdenas un Pāderbornas bīskaps Helmolds no Pleses, [[Bernhards no Lipes]] un citi dižciltīgie, kā arī ļoti daudz krustnešu. * 1214. gadā bīskaps Alberts no Vācijas atgriezās Līvzemē ar daudziem krustnešiem. * 1216. gadā bīskaps Alberts atgriezās no [[Roma]]s kūrijas ar Igaunijas bīskapu Teoderihu un citiem uzticamiem vīriem, bruņiniekiem un krustnešiem. * 1217. gadā Vācijā bīskaps Alberts, visiem stāstīdams par karu grūtībām un savējo zaudējumiem, aicināja drosmīgus un dižciltīgus vīrus pieņemt krustu un grēku atlaišanas labad doties par krustnešiem uz Līvzemi. Grāfs Alberts no Lauenburgas, grēku atlaišanas labad pieņēmis krustu, ar saviem bruņiniekiem un dižciltīgiem vīriem devās ceļā uz Līvzemi. * 1218. gadā bīskaps Alberts reizē ar Igaunijas bīskapu Teoderihu, Zemgales bīskapu Bernhardu un grāfu Albertu no Lauenburgas devās pie Dānijas karaļa un lūdza viņu virzīt savu jūras karaspēku pret Igauniju. Bīskaps Alberts atkal savāca krustnešus, sludināja viņiem grēku atlaišanu. Savā vietā viņš atstāja Halberštates dekānu Šlādenes Burhardu, kas kopā ar dāņu karaļa vasali [[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburgā]] Heinrihu Borevīnu un dažiem citiem krustnešiem devās uz Līvzemi, lai tur nokalpotu savu krustneša gadu. * 1219. gadā kopā ar bīskapu Albertu no Vācijas ieradās Saksijas [[hercogs]] Alberts no Anhaltes, Rūdolfs no Stoteles, Kvērfurtes [[grāfs]] Burhards un ļoti daudz citu krustnešu. Tajā pašā gadā pie [[Rēvele]]s igauņu zemē iebruka Dānijas karalis Valdemārs II kopā ar Igaunijas bīskapu Teoderihu, Lundas arhibīskapu Andreasu, Šlēsvigas bīskapu Nikolaju, karaļa kancleru Reskildes bīskapu Petrusu Jakobi un Rīgenes slāvu kņazu [[Viclavs|Viclavu]]. * 1221. gadā Daseles grāfs Ādolfs devās atpakaļ uz Vāciju, savukārt bīskaps Alberts atgriezās Līvzemē tikai ar nedaudziem krustnešiem, kuru vidū bija Bodo no Homburgas. * 1222. gadā [[Dānijas karalis]] Valdemārs II, sapulcējis lielu karaspēku, ieradās Sāmsalā ar grāfu Albertu no Lauenburgas. * 1224. gadā bīskaps Alberts atgriezās no Vācijas ar daudziem krustnešiem. Kopā ar viņu ieradās viņa brālis Igaunijas bīskaps Hermanis. * 1225. gadā Rīgas bīskaps aizsūtīja savu priesteri Maurīciju uz Romas kūriju, lai izlūgtos pāvesta legātu Līvzemei. Pāvests norīkoja sava galma kancleru [[Modēna]]s bīskapu Guljelmo ([[Modenas Vilhelms]]), kas ieradās Līvzemē ar savu saimi, krustnešiem un pavadoņiem. == Livonijas krusta kari historiogrāfijā == Latvijas historiogrāfijā pastāv viedoklis, ka Latvijas teritorijā 12. gadsimtā dzīvojošās ciltis ir kristianizētas vardarbīgi un kristianizēšana veikta ar organizēta karaspēka masveida iebrukumu<ref>[http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/257856-vesturiskie-miti-latviesu-stereotipiskais-pagatnes-redzejums-ii/ Vēsturiskie mīti: latviešu stereotipiskais pagātnes redzējums (II)] Kaspars Kļaviņš, Dr. hist. 19.09.2013</ref><ref>Jānis Krēsliņš, [http://zagarins.net/jg/jg213/JG213_Kreslins.htm MĪTI PAR LATVIEŠU UN LATVIJAS VĒSTURI UN PIEZĪMES PAR TĀ DĒVĒTO LATVIJAS TĒLA JAUTĀJUMU] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150920092354/http://zagarins.net/JG/jg213/JG213_Kreslins.htm |date={{dat|2015|09|20||bez}} }}</ref> līdzīgi, kā notikušas krusta karagājienu kampaņas uz Jeruzalemi un citām musulmaņu sagrābtajām kristiešu teritorijām. Taču, analizējot karadarbības gaitu, titulārbīskaps un vēsturnieks Jānis Cakuls konstatējis, ka kaujas notikušas daudz retāk un ilgākā laika posmā, nekā tas notika t.s. krusta karos, turklāt pašu [[Zobenbrāļu ordenis|ordeņa]] brāļu skaits esot bijis ne vairāk par 50—80.<ref>Jānis Cakuls, Livonijas Romas katoļu Baznīcas valsts XIII-XVI gs., Renovata, 2007. 84. lpp.</ref> Pirmie krustneši ieradās Līvzemē, lai aizsargātu kristiešus. Bīskapa Bertolda laikā notikusī kauja pie Rīgas bija aizstāvēšanās pret līvu agresiju. Arī bīskapa Alberta valdīšanas pirmajos gados militārās kampaņas bija aizsardzības nolūkos. Kā norāda vēsturnieks Indriķis Šterns, "Vācu krustneši Senlatvijā cīnījās par vācu Rīgas apmetnes un kolonijas pastāvēšanas nodrošināšanu". Līdz 1205. gadam notika tikai aizstāvēšanās kaujas, bet tā kā rīdzinieki turpināja piedzīvot pastāvīgus laupīšanas uzbrukumus, 1205. un 1206. gadā viņi sāka organizēt pretuzbrukumus. Šo pretuzbrukumu nolūkā viņi sabiedrojās ar tolaik vēl nekristītajiem zemgaļiem, kuru bija nospiedošs vairākums. Tādēļ krusta karu kontekstā šie pretuzbrukumi īsti neiekļaujas.{{nepieciešama atsauce}} Vēlākajos gados, nostiprinoties Zobenbrāļu ordenim un bīskapam iegūstot iespēju iesaistīt karadarbībā vietējos iedzīvotājus, uzbrukumi kļūst par iekarošanas karagājieniem vai sirojumiem galvenokārt kopā ar pakļautajiem līviem un latgaļiem, vēlāk arī ar igauņiem un kuršiem. Pamatojoties uz pāvestu izdotajiem lēmumiem aizsargāt Zobenbrāļu ordeņa brāļu īpašumus, kamēr viņi dodas aizstāvēt ticīgos Livonijā, piešķirt grēku atlaidas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kbvestnesis.lv/index.php/sakums-jaunumi/aktuali/1725-kas-ir-atlaidas |title=Laicīgā soda atlaišana |access-date={{dat|2015|05|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150728024634/http://www.kbvestnesis.lv/index.php/sakums-jaunumi/aktuali/1725-kas-ir-atlaidas |archivedate={{dat|2015|07|28||bez}} }}</ref> kā arī vēlāk ar bīskapu Albertu noslēgto līgumu par iekaroto zemju 1/3 daļas pārvaldīšanu,{{efn|[[Zobenbrāļu ordenis]]. Zobenbrāļi bija karojošie mūki, kas bija devuši nabadzības un šķīstības zvērestu. Lai viņiem nodrošinātu ienākumus, bīskaps Alberts atļāva tiem paturēt trešo daļu no iekarotajām teritorijām.}} krustnešu misijas Livonijā tiek pielīdzinātas [[Krusta kari]]em.<ref>[http://www.academia.edu/4546573/How_to_justify_a_crusade_The_conquest_of_Livonia_and_new_crusade_rhetoric_in_the_early_thirteenth_century Marek Tamm. How to justify a crusade? The conquest of Livonia and new crusade rhetoric in the early thirteenth century] Journal of Medieval History 2013, Vol. 39, No. 4, 431—455</ref> [[Inocents III|Pāvests Inocents III]] 1199. gadā ir aicinājis Kristum ticīgos Saksijā un Vestfālē "celties cīņai aizstāvēt šo zemju kristiešus", tādējādi pielīdzinot ceļojumus uz Livoniju (svēt)ceļojumiem uz Jeruzalemi.<ref name="ReferenceB" /> Tomēr jāatzīst, ka pati svētceļojumu un pēc būtības arī t. s. "krusta karu" ideja tajā laikā attiecībā uz Jeruzalemi, bija miermīlīgo ceļotāju aizsardzība{{efn|Zināmas grūtības sagādājusi Hronikā bieži pieminētā termina peregrini atveide. Šis termins Hronikā apzīmē vāciešus, kas, lielākoties nenogurdināmā bīskapa Alberta savervēti, uz vienu vai diviem gadiem dodas uz Līvzemi, lai kā bruņots spēks piedalītos turienes tautu pakļaušanā un pievēršanā kristīgajai ticībai. Visos vācu tulkojumos, tāpat S.Aņņinska krievu un Dž.Brandidža angļu tulkojumā izmantoti analoga rakstura termini, kuri, balstīdamies uz oriģinālformu, šajās valodās stabili ieviesušies kā latīņu peregrini ekvivalenti, proti, vācu ''Pilgrime'', krievu ''пилигримы'', angļu ''pilgrims''. M.Siliņš lietojis terminu “svētceļotāji”, J.Krīpēns — latīniskās oriģinālformas transliterējumu “peregrīni”. Neviens no šiem variantiem īsti neapmierina. Svētceļotāji ir cilvēki, kas dodas uz kādu svētu vietu ar kultu saistītā nolūkā, bet Līvzeme par tādu, neraugoties uz kristīšanas misiju, nav uzskatāma. Transliterējums “peregrīni” savukārt latviešu valodā ir svešķermenis, un īsti ieviesies tajā nav arī termins “pilgrimi”. Galu galā izšķīros par vēsturnieku ieteikto terminu “krustneši”. Jāuzsver, ka šajā izvēlē nekādas nozīmes nebija pie krustnešu tērpa piestiprinātajai krusta zīmei[17], jo latīņu terminā peregrini krusta jēdziens nav ietverts. Izšķirošais bijis apsvērums, ka peregrini viduslaiku latīņu valodā apzīmē arī krusta karotājus un ka pāvests “grēku atlaišanai uzlikto braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi” (III, 2). Zināma loma gan bijusi arī tam, ka termins “krustneši” šajā nozīmē jau stabili ieviesies vēstures literatūrā. Taču arī šis termins visā pilnībā neapmierina. “Krustneši” mūsdienu lasītājam vispirms asociējas ar karotāju funkcijām, ar agresijas jēdzienu, turpretim latīņu termins peregrini pats par sevi vēl šādu asociāciju nerada. Lai gan tam, kā jau norādīts, ir arī nozīme “krusta karotāji”, tai līdzās pastāv otra, miermīlīga nozīme — “svētceļnieki”, bet vārda pamatnozīme, kuras izejas punkts ir apstākļa vārds ''peregre'' — “svešumā, no svešuma”, ir pavisam neitrāla — “svešie, svešinieki”. Krusta karotāju, krustnešu jēdziens Hronikas peregrini atveidojumam izmantots tikai vēl igauņu tulkojumā (''ristisõdijad'').<ref>Ā.Feldhūns. [http://www.historia.lv/raksts/afeldhuns-tulkotaja-prieksvards Tulkotāja priekšvārds]</ref>}}. Viens no iemesliem, kāpēc [[Livonija]] izraudzīta par [[Svētceļojums|svētceļojumu]] galamērķi, bija tas, ka šī teritorija ir nosaukta par Māras jeb Marijas zemi (''Terra Mariana''), kas jau dod zināmu sakralitātes statusu, jo tā bija arī [[Romas pāvests|pāvesta]] tiešā pakļautībā esoša valsts. Cits skaidrojums varētu būt saistīts ar nepieciešamību aizstāvēt kristiešus un jaunkristītos no pagānu uzbrukumiem. Viens no nosacījumiem, ar kādiem līvi un citas maztautas piekrita kristīties, bija, ka viņus aizsargās no tajā laikā biežajiem igauņu, krievu un lietuviešu sirojumiem. Iespējams, ka daļa krustnešu, kas ieradās no citām zemēm, bija augstu ideālu vadīta, bet, spriežot pēc karadarbības eskalācijas un metodēm, 13. gadsimtā notika Senlatvijas un Igaunijas zemju iekarošana un kolonizēšana. Kā uzskata vēsturnieks Indriķis Šterns, vietējie iedzīvotāji, kas bija spiesti piedalīties vai brīvprātīgi piedalījās karagājienos, arī pieder pie krusta karotājiem, uz kuriem attiecas pāvesta aicinājums karot pret neticīgajiem,<ref>Sk. arī Indriķis Šterns Latvijas vēsture, Krustakari, Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 2002. 228. lpp.</ref> lai gan šie karotāji, spriežot pēc vairākām pazīmēm, paši vēl nebija īsti ticīgi. Tādēļ šos krusta karus var uzskatīt arī par iepriekš praktizētās sirošanas tradīcijas loģisku turpinājumu, tikai nu jau bruņinieku aizsegā un pret Livonijas valsts ārējiem ienaidniekiem. Krusta karotāju mērķis nebija kristīt cilvēkus, bet pakļaut teritorijas Livonijas valsts varai. Vēlāk, laika gaitā arī tauta tika pamazām kristianizēta. == Skatīt arī == * [[Prūsijas krusta kari]] * [[Livonijas bīskapija]] * [[Livonijas bīskapi]] * [[Zobenbrāļu ordenis]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160307165009/https://www.scribd.com/doc/29958155/The-Invasion-and-Conquest-of-Livonia Tiago João Queimada e Silva. The invasion and conquest of Livonia (late-12th and 13th centuries)] * [http://books.google.com/books?id=wY5JGQAACAAJ&dq Livonian Crusade By William Urban] {{ISBN|0-8191-1683-1}} * [http://www.heb.lv/bibliot_lv_files/lv/Krusta%20kari%20Baltija.doc Krusta kari Baltijā. Latvju enciklopēdijas 3. sējums, 2647-2661.lpp.] {{Webarchive|url=https://archive.today/20121209173851/http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:DiDLnF0oF8UJ:www.heb.lv/bibliot_lv_files/lv/Krusta%2520kari%2520Baltija.doc+%C5%A1abis+zemgale&hl=lv&ct=clnk&cd=6&gl=lv |date={{dat|2012|12|09||bez}} }} * [http://www.home.lv/ice/kartes/Latvija%2013.gs.s.jpg Latvijas karte 13. gadsimta pirmajā pusē.]{{Novecojusi saite}} * [http://www.home.lv/ice/kartes/Livonija%2013.gs.iekarojumi.jpg Karte: Baltijas valstu iekarošana 13.gs.]{{Novecojusi saite}} * [http://www.home.lv/ice/lacausis_files/krustneshi%20uzbruuk2.jpg Krustneši aplenc pilskalnu (glezna)]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Livonijas krusta kari| ]] 5506g7l16ml0h0r7pk69ldmgfmv63jc 4490627 4490618 2026-07-05T18:07:35Z Pirags 3757 /* Krusta karu norise */ +bilde 4490627 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Livonijas krusta kari | width = | partof = [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta kariem]] | image = Kuršu uzbrukums Rīgai 1210. gadā.jpg | image_size = 270px | alt = | caption = [[Rīgas aplenkums (1210)|Kuršu uzbrukums Rīgai 1210. gadā]] | date = 1198-1290 | place = [[Baltija]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = [[Terra Mariana]] dibināšana | result = Krustnešu uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = [[Livonijas bīskapija]], [[Tērbatas bīskapija]], [[Zobenbrāļu ordenis]], [[Livonijas ordenis]], [[Dānija]], [[Zviedrija]] | combatant2 = [[Līvzeme]], [[Tālava]], [[Jersika (valsts)|Jersika]], [[Koknese (valsts)|Koknese]], [[Sēlija (zeme)|Sēlija]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Kursa (valsts)|Kursa]], [[Ugaunija]], [[Sakala]], [[Sāmsala]], [[Revala]], [[Harija]], [[Jerva]], [[Viruzeme]], [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuva]], [[Žemaitija]] | combatant3 = [[Polockas kņazi|Polocka]], [[Pleskavas kņazi|Pleskava]], [[Novgorodas kņazi|Novgoroda]], [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Vladimira-Suzdaļa]] | commander1 = [[Bertolds (Livonijas bīskaps)]]†<br>[[Teoderihs no Turaidas|Turaidas Teodorihs]]†<br>[[Alberts fon Bukshēvdens|Bīskaps Alberts]]<br> [[Bernhards no Lipes]]<br>[[Aleksandrs (Tērbatas bīskaps)|Tērbatas Aleksandrs]]†<br>[[Venno]]<br>[[Folkvins]]†<br>[[Villekens fon Endorps]]†<br>[[Oto fon Luterbergs]]†<br>[[Ernsts fon Rasburgs]]†<br>[[Valdemārs II]]<br>[[Jūhans I Sverkersons]]<br>[[Viclavs]] | commander2 = [[Ako]]†<br>[[Kaupo]]†<br>[[Ase]]<br>[[Dabrelis]]<br>[[Ninnus]]<br>[[Varidotis]]<br>[[Tālivaldis]]†<br>[[Rameka]]<br>[[Rūsiņš]]†<br>[[Vetseke]]†<br>[[Visvaldis]]<br>[[Lembits]]†<br>[[Viestards]]<br>[[Šabis]]<br>[[Namejs]]<br>[[Daugerūts]]<br>[[Mindaugs]]<br>[[Vikints]]<br>[[Tranaitis]]<br>[[Vaišelga]]<br>[[Traidenis]]<br>[[Vītenis]] | commander3 = [[Vladimirs (Polockas kņazs)]]<br>[[Vladimirs Mstislavičs]]<br>[[Daumants]]<br>[[Aleksandrs Ņevskis]] | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = | strength2 = | strength3 = | casualties1 = | casualties2 = | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Livonijas krusta kari''' ({{val|de|Kreuzzug gegen die Heiden in Livland}}, {{val|et|Liivi ristisõda}} un ''eestlaste muistne vabadusvõitlus'') bija ar militārām misijām atbalstītā tagadējās [[Latvija|Latvijas]] un [[Igaunija|Igaunijas]] teritoriju kolonizācija un [[kristianizācija]].<ref>[https://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/725.pdf Eva Eihmane. Livonijas pamatiedzīvotāju kristīšana: Dieva vīna dārza iekopšana vai brutāla pakļaušana reliģijas piesegā?] LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 725. sēj. Vēsture. Rīga: Latvijas Universitāte, 2009., 9.–28. lpp.</ref> Par to sākumu uzskata 1171. gadu, kad [[Romas pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] aicināja finansiāli atbalstīt misionāru [[Fulko]]. 1160.—1170. gadā notika pirmā dokumentētā kristiešu misionāra nosūtīšana uz Livoniju — trimdā esošais dāņu arhibīskaps [[Eskils]] (1137—1177) par Igaunijas bīskapu iecēla cisterciešu mūku [[Fulko]]. Sākotnēji kristianizācija notika miermīlīgi, bet militāras misijas sākās pēc tam, kad Romas pāvests [[Celestīns III]] 1193. gadā atļāva vervēt krustnešus ticīgo aizsardzībai Līvzemē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/slva_saturs1.htm |title=Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1937. xiv, 214 lpp. |access-date={{dat|2016|02|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190526135558/http://old.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/slva_saturs1.htm }}</ref> Šo misiju rezultātā tika izveidota [[Livonijas Konfederācija]]. Livonijas krusta kari pieder pie [[Ziemeļu krusta kari]]em, kas ir kopējs apzīmējums militārajām misijām [[Ziemeļeiropa]]s zemēs 12.—14. gadsimtā. == Priekšvēsture == [[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|300px|Senās Igaunijas un Senlatvijas valstis un zemes ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954).]] {{Pamatraksts|Senlatvijas tautu kristianizēšana}} Rakstiskas liecības par [[Senlatvijas tautu kristianizēšana|pirmajām kristiešu misijām Latvijā]] ir saglabājušās kopš 11. gadsimta sākuma. Kristietības ietekmes no kaimiņzemēm tajā laikā izplatījās galvenokārt tirdzniecības sakaru, kolonizēšanas un krusta karagājienu veidā. Militārās misijas no Rietumeiropas, ko historiogrāfijā sauc par [[krusta kari]]em ({{val|la|Expeditiones sacrae}}), sākotnēji tika organizētas, lai atkarotu musulmaņu iekarotās teritorijas un lai aizsargātu šajās zemēs dzīvojošos kristiešus, ceļotājus un tirgotājus. 1165. gadā ar Romas pāvesta [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandra III]] svētību [[Lundas arhibīskaps]] [[Eskils]] iecēla [[Benediktiešu ordenis|Benediktiešu ordeņa]] mūku [[Fulko]] par pirmo zināmo bīskapu "Aistu zemē". Tas notika Eskila un dāņu karaļa [[Valdemārs I Lielais|Valdemāra I]] (1157—1182) savstarpējas konkurences apstākļos, kas atrisinājās 1160. gadu vidū. Fulko atbalstīja trimdā esošais pāvests Aleksandrs III, 1171. vai 1172. gadā izdodams trīs vēstules par igauņu kristīšanu, aicinot dāņus atbalstīt viņa misiju finansiāli un lūdzot Norvēģijas arhibīskapu atļaut Stavangeras Sv. Ūlafa klostera mūkam Nikolasam pavadīt Fulko viņa misijā (Fonnesberg Schmidt 2005, 244—245). Taču avotos nav atrodamas ziņas, ka Fulko būtu sasniedzis Igauniju.<ref>[[Edgars Andersons]]. Dānijas sakari ar Baltijas zemēm no IX līdz XIII gadsimtam vēstures avotu gaismā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 2: 1990. 22—24 lpp.</ref> Neilgi pēc tam ap 1180. gadu kopā ar vācu tirgotājiem [[Daugavas līvi|Līvzemē]] ieradās [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu]] mūks [[Meinards]] un apmetās [[Ikšķile|Ikšķilē]], 1185. gadā viņš ataicināja mūrniekus no [[Gotlande]]s (Visbijas) un uzcēla akmens pili un baznīcu Ikšķilē, kā arī akmens pili [[Mārtiņsala|Mārtiņsalā]] [[Salaspils|Salaspilī]] (''Holme'', ''Holmia''). Spriežot pēc Lībekas Arnolda hronikas, mūks Meinards kā Lībekas tirgotāju garīgais tēvs un rakstvedis sācis braukt uz Daugavas grīvu ap 1182. gadu. Sākuma gados Meinards ieradies tikai uz navigācijas sezonu un rudenī atgriezies Lībekā. Galvenais Meinarda nolūks bijis kristietības sludināšana Daugavas līviem. Kristietības sludināšanai mūks Meinards bija saņēmis atļauju no Polockas kņaza Vladimira, kura meslu atkarībā atradās līvi, Kokneses un Jersikas valsts.<ref>Senās Latvijas vēstures avoti: Izd. A. Švābe. I burtnīca. R. 1937. Nr. 22</ref> == Misiju attīstība un rezultāti == [[Attēls:Alksnis Senlatviesu kauja ar bruiniekiem.jpg|thumb|300px|Senlatviešu kauja ar bruņiniekiem ([[Ādams Alksnis|Ā. Alkšņa]] zīmējums, ap 1890).]] Daļa līvu kristietību bija pieņēmuši Meinarda darbības rezultātā jau pirms Ikšķiles pils uzcelšanas, pārējie solījās to darīt, kad pils būšot uzcelta. Taču, kad tā bija uzcelta, līvi solījumu tomēr nepildīja. Līvu kaimiņi zemgaļi, uzzinājuši par Ikšķilē uzcelto pili, laivās cēlās pāri Daugavai un, apmetuši pilij virves, mēģināja to ievilkt ūdenī. Kaimiņos dzīvojoši salieši (Salaspils iedzīvotāji), sapratuši, kāda nozīme ir mūra pilij, sagribēja šādu pili arī sev un tāpēc nolēma kristīties, ja arī viņiem šāda pils tikšot uzcelta. Daži kristījās jau tūdaļ un arī viņiem tika uzbūvēta tāda pati pils un baznīca. Tomēr pēc pils uzcelšanas līvi ne tikai savu solījumu nepildīja, bet sāka vajāt kristītos līvus, aplaupīja Meinardu, piekāva viņa kalpotājus un draudēja arī viņu pašu izdzīt no zemes.<ref>Henriks Trūps, Katoļu Baznīcas vēsture. R. Avots, 1992. 159. lpp.</ref> Šis apdraudējums lika Meinardam meklēt militāru atbalstu. Baidoties no atriebības, līvi vairākkārt negribēja laist Meinardu prom, tāpēc viņš nosūtīja uz Romu mūku Teoderihu. [[Romas pāvests]] [[Celestīns III]] pēc Livonijas bīskapa [[Meinhards|Meinarda]] sūtņa [[Teoderihs no Turaidas|Teoderiha]] lūguma 1195. vai 1196. gadā, uzzinājis kristīgo skaitu nosprieda, ka tos nedrīkst pamest, un norādīja, ka tie jāpiespiež paturēt ticību, ko brīvu prātu pieņēmuši. Tāpēc viņš visiem, kas pieņemšot krustu un došoties atjaunot turienes (Līvzemes) pirmbaznīcu, atvēlēja visu grēku atlaišanu (sk. Indriķa hronika I, 12.). Daļa vēsturnieku un sabiedrības šo pāvesta rīcību uzskata par Livonijas krusta karu izsludināšanu. [[Latviešu Indriķis]] savā hronikā piemin, ka krustnešu brauciens uz Līvzemi ticis pielīdzināts ceļojumam uz [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]].^{<ref name="ReferenceB">[[Indriķa hronika]] III.2. [..] karaļa priekšā padomē tika jautāts, vai, krustnešiem, kas brauc uz Līvzemi, īpašumus noliekot pāvesta aizsardzībā tāpat kā tiem, kas dodas uz Jeruzalemi. Tika saņemta atbilde, ka šos īpašumus pārņemot pāvesta aizsardzībā, kurš pilnīgai grēku atlaišanai uzlikto krustnešu braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi.</ref>} Šādi ceļojumi, kas iekļāvās tā laika svētceļojumu tradīcijā, tika organizēti uz teritorijām, kur bija nepieciešams aizstāvēt kristiešus. Parasti tirgotājus, misionārus un citus ceļotājus aizsargāja bruņoti cilvēki, kurus sauca par bruņiniekiem. Jau miermīlīgā{{efn|Kristīgo ticību bīskaps Meinards izplatīja bez varas lietošanas, un desmitās tiesas nodevas no jaunkristītajiem neievāca. Atskaņu hronikā, kura nebūt nebija labvēlīga katoļu garīdzniekiem, rakstīts, ka Meinards savas darbības laikā Ikšķilē izcēlies ar savu tikumu, sniedzis labus padomus un pamācības, ar ko bija ieguvis uzmanību un cieņu, kas veicināja pievēršanos kristīgajai ticībai.<ref>Atskaņu hronika R., 1936. 454. rinda, Heinrihs Strods Latvijas katoļu baznīcas vēsture, R. 1996., 71. lpp.</ref>}} misionāra Zēgebergas klostera mūka Meinarda darbības laikā radās nepieciešamība aizstāvēt ne vien ieceļotājus, bet arī jaunkristītos vietējos iedzīvotājus. Tādēļ tika veidotas aizsardzības formācijas, kurās iekļāvās gan bruņinieki, gan kristīgajai ideoloģijai lojālie vietējie iedzīvotāji. Latvijas un Igaunijas teritorijas sākotnēji netika iekarotas un pakļautas kādai citai valstij tradicionālajā izpratnē. [[Senlatvijas tautu kristianizēšana|Kristianizācijas]] procesā izveidojās [[Livonijas Konfederācija]], kurā vietējās pašvaldības tiesības daļēji saglabāja iepriekšējie valdnieki, saglabājot arī savu karaspēku, cīņās piedaloties kopā ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]], vai atsevišķi, kā arī atsevišķos gadījumos atsakoties piedalīties cīņās, vai pat cīnoties pret zobenbrāļiem.<ref>Literatūras avotu apkopojums grāmatā: Jānis Cakuls, Livonijas Romas katoļu Baznīcas valsts XIII—XVI gs., Renovata, 2007. 169.—200. lpp.</ref> Livonijas aizsardzībai Līvzemes bīskaps Alberts nodibināja Zobenbrāļu ordeni, kas veica militāras misijas gan iekšējo nesaskaņu gadījumos, gan valsts aizsardzībai, gan uzbrukumiem, lai atbildētu uz dažādiem ārējiem militāriem izaicinājumiem. Kaujas pret [[Lietuvas dižkunigaitija]]s valdniekiem, [[Polockas kņazi|Polockas]], [[Pleskavas kņazi|Pleskavas]] un [[Novgorodas kņazi]]em uzskata par šo karu sastāvdaļu.<ref>Christiansen, Erik (1997). The Northern Crusades. London: Penguin Books. p. 287</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.the-orb.net/encyclop/religion/crusades/cruurban.html |title=An Historical Overview of the Crusade to Livonia by William Urban |access-date={{dat|2015|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160323035455/http://www.the-orb.net/encyclop/religion/crusades/cruurban.html }}</ref> [[Livonija]]s valsts veidošanās procesā tai pievienotajām teritorijām piešķīra kopēju nosaukumu ''[[Terra Mariana]]'' (1207) un tās tieši pakļāva Svētajam Krēslam ([[Romas pāvests|Romas pāvestam]]).<ref>[http://www.academia.edu/4546573/How_to_justify_a_crusade_The_conquest_of_Livonia_and_new_crusade_rhetoric_in_the_early_thirteenth_century How to justify a crusade? The conquest of Livonia and new crusade rhetoric in the early thirteenth century]</ref> [[Modenas Vilhelms]] ar pāvesta piekrišanu iekaroto teritoriju sadalīja starp sešiem feodālajiem senioriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/V/vi/vilhelms_no_modenas/vilhelms_no_modenas.htm |title=Vilhelms no Modenas |access-date={{dat|2015|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150516202744/http://www.old.historia.lv/alfabets/V/vi/vilhelms_no_modenas/vilhelms_no_modenas.htm |archivedate={{dat|2015|05|16||bez}} }}</ref> Cakuls uzskata, ka Livonijas krusta karu dēļ Livonijas valsts teritorijā iekļautās tautas konsolidējās Livonijas valstī un tādējādi bija pasargātas no [[pārkrievošana]]s, no kuras neizvairījās tagadējās Baltkrievijas teritorijā dzīvojošās tautas.<ref name="ReferenceC">Sal. Cakuls Jānis Livonijas Romas katoļu baznīcas valsts XII—XIII gs., 177. lpp.</ref> Latvijas vēstures zinātnes pamatlicējs profesors Arveds Švābe 1922. gadā rakstīja: "''13. gs. Baltijas jautājums bija kļuvis starptautisks. Viņas dēļ savā starpā cīnījās Dānija, Zviedrija, Krievija. Ja cīņā nebūtu iejaukusies Vācija, tad droši vien Latvija pakļūtu zem vairākiem kungiem. Varbūt mūsu senči būtu pazaudējuši savu tautību, pāriedami krievos vai leišos. Turpretim jaundibinātās Māras zemes robežas ietvēra sevī gandrīz visas Baltijas nekrievu tautības. Ar to tās paglābās no pārkrievošanās. [..] Bij vajadzīga sveša vara, kura ar spēku no ārienes saturētu kopā (Baltijā) patvaļā augušās ciltis. Šo uzdevumu izpildīja Māras valsts. Kopīgas cīņas un ieroču brālības vienā sabiedrotā karaspēkā, zem vācu virspavēlnieka, izlīdzināja seno Baltijas tautu naidu, iemācīja agrākos ienaidniekus slēgt mieru.''"<ref>Švābe A., Latvijas vēsture I daļa, Trešais izdevums, Rīga, Avots 1990, 104. lpp.</ref> == Krusta karu norise == {{Livonijas krusta kari}} [[Attēls:Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198.jpg|thumb|300px|Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] Tūlīt pēc Meinarda nāves [[Brēmenes arhibīskaps]] Hartvigs Iķšķilei 1197. gadā iesvētīja jaunu bīskapu [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertoldu]], [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu]] abatu no Lokumas. Kad Bertolds ieradās Ikšķilē, lībieši viņu uzņēma ar cieņu. Taču drīz vien bīskaps dabūja dzirdēt draudus un apvainojumus, ka viņš esot ieradies Livonijā, lai iedzīvotos mantā. Aizvainotais Bertolds, redzēdams lībiešu noskaņojumu, devās atpakaļ uz Vāciju, kur savāca karotāju pulkus, un ar tiem 1198. gadā atgriezās Ikšķilē. Saskaņā ar [[Indriķa hronika|Livonijas Indriķa hronikā]] vēstīto, Bertolds, savācis vīrus, ieradās ar karaspēku Līvzemē. Tomēr pie Salas pils Bertolds ieradies bez karaspēka atbalsta, piedāvādams līviem ar mieru pieņemt ticību, bet tie atteikušies, tāpēc Bertolds, nespēdams neko darīt, atgriezies Rīgas vietā. Hronika vēsta, ka līvi devušies Bertoldam pakaļ un nometušies aiz Rīgas kalna gatavi cīnīties. Sarunās līvi esot devuši padomu Bertoldam atlaist karaspēku un atgriezties savā bīskapijā (Ikšķilē), piebilstot, „piespied tos, kas pieņēmuši ticību, glabāt to, bet pārējos pieņemt to mudini ar runām, nevis rungām!”. Tādēļ Bertolds savas drošības garantam prasījis par ķīlniekiem labiešu dēlus, ko līvi gan sākotnēji noraidījuši, tomēr ierosinājuši pamieru it kā ķīlnieku vākšanas nolūkā. Pamiers ir apstiprināts, pēc līvu tradīcijas apmainoties ar šķēpiem, bet pamiera laikā līvi nogalinājuši vairākus vāciešus, kas meklējuši barību zirgiem, tādēļ bīskaps nosūtījis šķēpu atpakaļ, tādējādi uzteikdams mieru. Tad līvi sākuši izturēties agresīvi, pulcēties [[Kauja pie Rīgas kalna|Kaujai pie Rīgas kalna]], bet bruņinieki viņiem uzbrukuši, aizbiedējot līvus prom. Bertolds, ar zirgu iekļūstot bēgošo līvu pūlī, tiek nogalināts. Līvi, izbijušies no sava cīņu biedra, kurš uzvilcis nogalināta pretinieka bruņucepuri, bēguši prom. Savukārt bruņinieki sākuši postīt līvu sējumus, kas licis līviem atjaunot mieru un aicināt pie sevis garīdzniekus, lai tie viņus kristītu. Indriķa hronikā attiecībā uz Bertolda misiju nav minēts neviens kritušais līvu pusē. Tiklīdz krustneši devās prom, lībieši aplaistījās ar Daugavas ūdeni, mēģinot "nomazgāt" jauno ticību. 1199. gada 5. oktobrī Romas pāvests [[Inocents III]] deva tiesības Livonijas bīskapam vervēt krustnešus jaunkristīto aizstāvēšanai: {{citāts|Lai neieskaitītu mūsu nolaidībai ka šie, kas jau ieticējuši, netiktu piespiesti atgriezties (pagānismā) un lai nevairītos citi mūsu ticību pieņemt tāpēc, ka jau pieņēmušie no pagānu uzbrukumiem ir palikuši neaizsargāti; visus jūs brīdinām un ļoti mudinām grēku piedošanas (soda par piedotiem grēkiem piedošanas) dēļ, ja pagāni, Livonijas bīskapijā dzīvojošie, negribētu mieru līgt vai nolīgto ievērot, tad, karapulku Dieva vārdā, celieties cīņai aizstāvēt šo zemju kristiešus [..]. Visus, kas dievišķās degsmes vadīti dosies uz Livonijas baznīcu un turienes kristīgos aizstāvēt, ņemam svētā Pētera un mūsu aizsardzībā un piešķiram apustuliskās aizgādnības palīdzību.<ref>Romā 1199. gada 5. oktobrī</ref>}} 1199. gadā par bīskapu ievētītais [[Alberts fon Bukshēvdens]] vispirms ieguva [[Dānijas karaļu uzskaitījums|Dānijas ķēniņa Knuda VI]], viņa brāļa [[Valdemārs II Estridsens|hercoga Valdemāra]] un [[Lundas arhibīskapi|Lundas arhibīskapa Absalona]] labvēlību. [[Švābijas Filips|Vācijas karaļa Filipa]] kronēšanas laikā viņš saņēma solījumu, ka krustnešiem, kas brauc uz Līvzemi, īpašumus noliekot pāvesta aizsardzībā tāpat kā tiem, kas dodas uz Jeruzalemi: {{citāts|Nākamajā vasarā pēc iesvētīšanas viņš devās uz Gotlandi un tur apzīmēja ar krusta zīmi ap piecsimt vīru braukšanai uz Līvzemi. No turienes dodoties tālāk caur Dāniju, viņš saņēma dāvanas no karaļa Knuda, hercoga Valdemāra un arhibīskapa Absolona. Atgriezies Vācijā, viņš tā Kunga dzimšanas dienā [25. decembrī] daudzus apzīmēja ar krusta zīmi Magdeburgā, kur notika karaļa Filipa un tā sievas kronēšana. Un šī karaļa priekšā padomē tika jautāts, vai, krustnešiem, kas brauc uz Līvzemi, īpašumus noliekot pāvesta aizsardzībā tāpat kā tiem, kas dodas uz Jeruzalemi. Tika saņemta atbilde, ka šos īpašumus pārņemot pāvesta aizsardzībā, kurš pilnīgai grēku atlaišanai uzlikto krustnešu braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi.<ref>[http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/003_latv.htm] [[Indriķa hronika]] 3.2.</ref>}} 1200. gadā bīskaps Alberts ar grāfu Konrādu no [[Dortmunde]]s un Harbertu no Īburgas, kā arī daudziem krustnešiem un divdesmit trim kuģiem ieradās Livonijā. Viņš bez krustnešu pavadības devās uz [[Mārtiņsala|Salas pili]] (''Holmi'').<ref>Indriķis Šterns Latvijas vēsture, Krustakari, Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 2002. 159. lpp.</ref> Pēc līvu uzbrukuma un nonākšanas aplenkumā viņu glāba frīzu tirgotāji, kas ieradās ar vienu kuģi un postīja līvu tīrumus, tādējādi panākot, ka ar līvi ar Albertu noslēdza mieru. Lai rastu aizsardzību, Alberts sūtīja Teoderihu pie pāvesta. Rudenī līvi Albertam ierādīja vietu pilsētas būvēšanai. 1201. gadā vācu apmetnes vietā sāka būvēt Rīgas pilsētu. Ieradās kuršu ziņneši, lai noslēgtu mieru, un arī lietuvieši noslēdza sadraudzības līgumu. 1202. gadā [[Cistercieši|cisterciešu]] ordeņa abats [[Teoderihs no Turaidas]] pēc franču [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga izveidoja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]], kam [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Albert]]s 1210. gadā atļāva paturēt trešo daļu no iekarotajām teritorijām. Šis ordenis pastāvēja līdz tā sakāvei 1236. gada [[Saules kauja|Saules kaujā]]. Pēc tam dzīvi palikušie ordeņa brāļi pievienojās [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]], izveidojot tā vietējo atzaru — [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]]. Jau pirms krusta kariem tagadējās Baltijas zemēs bija izveidojušās divas militārās cilšu savienības,<ref>“Latvijas vēsture 1180—1290. Krustakari”. Latvijas Vēstures Institūta Apgāds, 2002. — 734 lpp.</ref> kuru savstarpējās cīņas talantīgais diplomāts bīskaps Alberts veikli izmantoja. Vienu cilšu savienību bija izveidojuši [[lietuvieši]], [[līvi]], [[Tālava]]s, [[Koknese (valsts)|Kokneses]] un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] [[letgaļi]] un [[Polocka]]s [[kriviči]]. Pret viņiem cīnījās [[zemgaļi]], [[žemaiši]], [[ugauņi]], [[sakalieši]], ko reizumis atbalstīja [[Pleskava]]s un [[Novgoroda]]s kriviči. Krusta karu pirmajā etapā, 1205. un 1206. gadā krustneši pret igauņiem un līviem cīnījās kopā ar zemgaļiem, bet vēlāk par viņu sabiedrotajiem kļuva kristītie līvi un letgaļi. [[Attēls:Nocirstais ozols.jpg|thumb|300px|Alegorisks attēls par Senlatvijas kristianizēšanu. Augšā pa kreisi pāvesta galvassega ar uzrakstu "Tu esi Pēteris un uz šī Pētera uzcelšu savu baznīcu". Pa labi uz nocirsta latviešu milzu ozola svētā stumbra stāv bruņinieks ar Livonijas ordeņa Sv.Marijas karogu. Apakšā pa kreisi sēž sērojošs vaidelotis ar savu iznīcināto upurcirvi. Pie viņa kājām pērkoņdieva Pērkona sadragātais [[Elks (baltu reliģija)|elka]] tēls. Apakšējā attēlā [[Dobele]]s ordeņa pils un tās komtura fon der Rekes dzimtas ģerbonis. No Romas pāvestam dāvātā albuma "[[Terra Mariana]]".]] [[Attēls:Līvu sacelšanās 2011.jpg|thumb|300px|“Līvu nemiernieki saɡūsta bīskapa Alberta sūtņus 1211. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] Kā pirmos krustneši pakļāva lībiešus, kuru pretestība tika salauzta [[1206. gads|1206. gadā]]. Pēc kristietības pieņemšanas lībieši kļuva par zobenbrāļu sabiedrotajiem, viņu teritorijas nosaukums [[Livonija|''Livonia'']] (Līvzeme) pakāpeniski tika attiecināts uz visu krustnešu iekaroto reģionu.<ref name="Kasekamps">Andress Kasekamps. Baltijas valstu vēsture. JUMAVA, 2011 — 26.lpp</ref> Politiskā situācija krasi mainījās 1204. gadā, kad [[Krusta kari|Ceturtā Krusta kara]] rezultātā krustneši ieņēma [[Austrumu Ortodoksā baznīca|Austrumu Ortodoksās baznīcas]] centru [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] un nodibināja katoļu baznīcas atbalstītu [[Latīņu impērija|Latīņu impēriju]] (1204—1261). Ar Romas pāvesta atbalstu bīskapa Alberta vadītie krustneši vērsās pret ortodoksās baznīcas kontrolētajām valstīm arī ziemeļaustrumu Eiropā. 1207.-1209. gadā tika pakļautas ortodoksās [[Koknese (valsts)|Kokneses]], [[Tālava]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valstis un to valdnieki bija spiesti kļūt par bīskapa Alberta vasaļiem. 1208. gada 31. janvārī Romas pāvests [[Inocents III]] izziņoja, ka katoļticībai ir pievērsti visi līvi, idumieši, vendi un puse letgaļu. Līdz ar to bija sasniegts Livonijas krusta karu pirmais mērķis — pakļautas līvu zemes Daugavas un Gaujas lejtecēs un izveidota [[Livonijas bīskapija]]. Kopā ar bīskapa Alberta līvu un latgaļu vasaļiem, starp kuriem īpaši pieminami [[Kaupo]], [[Rūsiņš]], [[Varidots]] un [[Tālivaldis]] ar saviem dēliem, Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki un no citām Eiropas valstīm sabraukušie krustneši vērsās pret igauņu zemēm. Zobenbrāļi un to jaunie sabiedrotie latgaļi un lībieši 1208. gadā devās uz ziemeļiem karagājienā pret igauņiem. Igauņi politiski nebija vienoti, un iesākumā dienvidu novadi [[Ugaunija|Ugandi]] (''Ugaunia'') un [[Sakala]] (''Saccalia'') pret iebrucējiem cīnījās vieni paši. 1217. gadā apvienotā igauņu armija cieta smagu sakāvi pret apvienoto krustnešu, lībiešu un latgaļu karaspēku. Šajā kaujā krita [[Kaupo]] un igauņu vadonis [[Lembits]]. Iznākumā dienvidu un centrālā Igaunija nonāca [[Zobenbrāļu ordenis|zobenbrāļu]] rokās.<ref name="Kasekamps" /> Lai iegūtu katoļu baznīcas piekrišanu krusta karu turpināšanai, bīskaps Alberts atkārtoti devās pie Romas pāvesta Inocenta III. Tomēr pāvests neievēroja bīskapa Alberta kareivīgo lūgumu izsludināt krusta karus Livonijā, bet gan paziņoja tikai svētceļotāju braucienus (''cruscisignati'') braucienus uz Livoniju.<ref>Strods H. Latvijas katoļu Baznīcas vēsture, 75. lpp.</ref> 1211. gadā, tūlīt pēc savas atgriešanās no Vācijas, bīskaps Alberts iecēla [[abats Teoderihs|abatu Teoderihu]] par tikko iekarotās Leales jeb [[Igaunijas bīskapija|Igaunijas bīskapu]] (''Estiensis episcopus''). Savukārt viņa vietā par Daugavgrīvas abatu tika nozīmēts [[Bernhards no Lipes]]. 1215. gada Romas katoļu baznīcas vadītāju Laterānas koncila laikā pāvests paziņoja, ka atbalstīs "Mātes zemi" (Livoniju) tāpat kā "Dēla zemi" (Palestīnu). Koncila laikā izdeva krusta karu bullu pret Livoniju, kuras teksts nav saglabājies: {{citāts|Tā Kunga iemiesošanās 1215. gadā Romas baznīcā tika noturēts koncils, kuru vadīja pāvests Innocents un kurā piedalījās četrsimt patriarhu, kardinālu un bīskapu, kā arī astoņsimt abatu. To vidū bija Līvzemes bīskaps Alberts ar [[Teoderihs no Turaidas|Igaunijas bīskapu]]. Viņi ziņoja visusugstajam priesterim un reizē visiem bīskapiem par Līvzemes baznīcas pārbaudījumiem, kariem un vajadzībām. Un visi līdz ar viņiem priecājās par pagānu atgriešanu, kā arī par kariem un daudzkārtējiem kristiešu triumfiem. Un bīskaps [Alberts] sacīja: “Tāpat kā tu, svētais tēvs,” viņš teica, “nepārstāj ar savas svētības centību rūpēties par svēto Jeruzalemes zemi, kas ir dēla zeme, tev tāpat nevajag arī šoreiz atstāt bez mierinājuma Līvzemi, kas ir mātes zeme un līdz šim ar tavu atbalstu un gādību paplašināta pagānu vidū. Dēls taču mīl savu māti un, tāpat kā negrib, lai iet bojā viņa paša zeme, arī nekādā ziņā negrib, lai briesmas draudētu mātes zemei.” Visuaugstais priesteris [pāvests], viņam atbildēdams, sacīja: “Tāpat kā dēla zemi, tā allaž centīsimies arī mātes zemi atbalstīt ar savas tēvišķās gādības pūliņiem.” Un, kad koncils beidzās, viņš atlaida tos priecīgus, atjaunojis pilnvaru sludināt un grēku atlaišanai ar krusta zīmi apzīmēt krustnešus, kas dotos ar viņiem uz Līvzemi, lai sargātu jauno baznīcu no pagānu uzbrukumiem.<ref>[http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/019_latv.htm] [[Indriķa hronika]] 19.7.</ref>}} 1219. gada 23. martā ķeizars Frīdrihs I uzdāvāja Magdeburgas arhibīskapam visas zemes viņpus un pie Līvzemes, kuras tas pievērstu kristīgajai ticībai un iegūtu impērijai. 1217. gada 30. septembrī pāvests [[Honorijs III]] paziņoja Livonijas bīskapam Albertam, ka viņš drīkst iecelt un iesvētīt jaunus bīskapus krustnešu iekarotajās zemēs un celt tiem katedrāles. Rezultātā ietekmīgais [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klostera]] abats [[Bernhards no Lipes]] tika iecelts par [[Sēlijas bīskaps|Sēlijas bīskapu]], bet 1218. gadā pāvests atbrīvoja Livonijas bīskapiju no pakļautības Brēmenes arhibīskapam. 1219. gada 25. oktobrī pāvests ziņoja Daugavgrīvas klostera abatam Bernhardam, ka apstiprina viņa diēcēzes Sēlijas bīskapijas tais robežās, kādas tai 1218. gadā noteica Livonijas bīskaps Alberts. 1219. gada 28. oktobrī pāvests izdeva bullu ''Cum a nobis petitur'', kurā ņēma Romas pāvesta sevišķā aizsardzībā Livonijas baznīcu un apstiprināja Livonijas bīskapa Alberta tiesības uz jauniegūtajām [[Sēlija]]s, [[Igaunija]]s un [[Zemgale]]s zemēm. 1219. gada 7. novembrī pāvests aizrādīja bīskapam Albertam, ka vēl ir par agru dibināt Rīgā jaunu baznīcas metropoli. [[Attēls:Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus 1225.jpg|thumb|300px|“Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus 1225. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] Ar šo lēmumu nebija mierā [[Dānija]]s karalis [[Valdemārs II]], kas kopā ar Lundas arhibīskapu iekaroja Lindanises pilskalnu [[Rēvele]]s zemē un pieteica savas pretenzijas ne tikai uz visām [[Igaunija]]s zemēm, bet arī uz [[Livonijas bīskapija]]s zemēm. Konflikts atrisinājās tikai 1224. gadā, kad dāņiem atstāja [[Rēvele]]s, [[Harija]]s, [[Jerva]]s un [[Viruzeme|Viru]] zemes Ziemeļigaunijā, [[Zobenbrāļu ordenis]] ieguva [[Sakala]]s zemi, [[Igaunijas bīskaps]] ieguva [[Ugaunija]]s zemi, bet [[Livonijas bīskaps]] ieguva Piejūras zemes, pie kurām piederēja [[Sontagana]]s un [[Ridala]]s novadi. 1224. gada vasaras beigās notika viena no galvenajām krusta karu kaujām pret Tērbatas pili, kurā pēc igauņu sacelšanās 1222. gadā valdīja bijušais [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valdnieks [[Vetseke]] (Vjačko). Pēc Igaunijas zemju pakļaušanas bija beigusies Livonijas krusta karu otrā daļa. 1225. gada 19. novembrī pāvests [[Honorijs III]] atļāva savam legātam [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmam]] Livonijā nodibināt no Brēmenes arhibīskapa neatkarīgu katoļu baznīcas metropoli. 1226. gadā pāvests atļāva Sēlijas pievienošanu [[Zemgales bīskapija]]i ar [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnu]] kā Zemgales bīskapu un Kurzemes protektoru. [[Attēls:TKM 4515G, Ordulipp käes langeb Johann von Tiesenhausen Aizkraukle lahingus, Friedrich Ludwig von Maydell.jpg|thumb|300px|“Johans fon Tīzenhauzens krīt ar ordeņa karogu neveiksmīɡajā Aizkraukles kaujā pret lietuviešiem 1279. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] Tērbatas bīskapa [[Hermanis fon Bukshēvdens|Hermaņa]] neveiksmīgais mēģinājums pakļaut [[Pleskava]]s zemi beidzās ar sakāvi Ledus kaujā 1242. gadā. Toties [[Polocka]]s kņazs [[Tautivils]] no 1247./1248. gada līdz 1264. gadam kļuva par Rīgas bīskapa vasali un viņa pārvaldītajā teritorijā īslaicīgi tika nodibināta [[Rutēnijas bīskapija]] (''episcopatus Rutheniensis''). Savukārt [[Žemaitija]]s teritorijā tika nodibināta [[Veršavas bīskapija]] (''episcopatus Wersoviensis''). 1253. gadā [[Romas katoļu baznīca]]s [[Romas pāvests|pāvests]] lika kronēt [[Lietuvas dižkunigaitis|Lietuvas dižkunigaiti]] [[Mindaugs|Mindaugu]] par karali un piešķīra viņam Lietuvu kā feodālo lēni, bet viņam bija jāatdod Vācu ordenim daļu Žemaitijas un Sēlijas teritorijas. Pēc žemaišu uzvaras pār apvienoto Vācu un Livonijas ordeņu karaspēku [[Durbes kauja|Durbes kaujā]] 1260. gadā kara veiksme novērsās no krustnešiem. No latīņu ticības atkrita Lietuvas karalis Mindaugs, tika likvidētas katoļu bīskapijas Lietuvā un Baltkrievijā, bet 1262. gadā [[Novgorodas kņazi]] noslēdza savienību ar lietuviešiem, kuriem pievienojās zemgaļi, kurši, sāmsalieši, un atsāka karadarbību pret Livonijas ordeni. Tikai pēc smagām kaujām ordenim izdevās salauzt zemgaļu bruņoto pretestību 1271. gadā, tomēr pēc [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujas]] 1279. gadā zemgaļi lauza miera līgumu, uzbruka Rīgai un sakāva ordeni [[Garozas kauja|Garozas kaujā]] 1287. gadā. Karš turpinājās līdz 1290. gadam, kad Livonijas ordenis piespieda zemgaļus atstāt savu dzimteni un pārcelties uz Žemaitiju. Kā Livonijas krustu karu turpinājums ir uzskatāmas Vācu ordeņa un Livonijas ordeņa militārās kampaņas pret lietuviešiem un žemaišiem, kas beidzās ar Vācu ordeņa sagrāvi [[Grunvaldes kauja|Grīnvaldes (Žalgires) kaujā]] 1410. gadā. == Galvenie karagājieni un kaujas == [[Attēls:Deutscher Orden 1260.png|thumb|300px|Kartē parādīti galveno Livonijas un Prūsijas krusta karagājienu virzieni.]] === Pret līviem === * [[1198]] — [[Kauja pie Rīgas (1198)]], * [[1200]] — [[Kauja pie Rumbulas (1200)]], * [[1204]] — [[Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)]] * [[1206]] — [[1206. gada kauja pie Salaspils]], * [[1206]] — [[1206. gada kauja pie Turaidas]], * [[1206]] — [[1206. gada Salaspils aplenkums]], * [[1212]] — [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles]], līvu padošanās. === Pret sēļiem un lietuviešiem === [[Attēls:Mindaugas Lithuania (Voruta).png|thumb|300px|Lietuviešu zemes XIII gadsimta vidū. Ar tumšāku krāsu apzīmētas karalim Mindaugam pakļautās teritorijas, bet ar gaišāku krāsu — zemes, uz kurām notika lietuviešu cilšu karagājieni.]] * [[1205]] — [[Ropažu kauja (1205)]], * [[1207]] — [[Sēlpils aplenkums (1208)]], miera līgums ar sēļiem, * [[1208]] — [[Karagājiens uz Lietuvu (1208)]], * [[1213]] — [[Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)]], * [[1215]] — [[Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)]], * [[1221]] — [[Krievu un lietuviešu karagājiens uz Senlatviju (1221)]], * [[1235]] — [[Karagājiens uz Nalseni (1235)]], * [[1244]] — [[Embūtes kauja (1244)]], * [[1245]] — [[Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)]], * [[1245]] — [[Karagājiens uz Nalseni (1245)]], * [[1245]] — [[Cēsu kauja (1245)]], * [[1250]] — [[Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)]], * [[1262]] — [[Kauja pie Lielvārdes (1262)]], * [[1262]] — [[Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)]], * [[1263]] — [[Kauja pie Daugavgrīvas (1263)]], * [[1270]] — [[Karuzes kauja]], * [[1273]] — [[Kauja pie Dubnas (ap 1273)]], * [[1276]] — [[Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)]], * [[1278]] — [[Karagājiens uz Kernavi (1279)]], * [[1279]] — [[Aizkraukles kauja (1279)]], * pēc [[1282]] — [[Skarjota iebrukums Rīgas arhibīskapijā]] * pēc [[1291]] — [[Mažeikas karagājiens uz Talsiem]] === Pret Polocku, Koknesi un Jersiku === * [[1203]] — [[Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203)]] * [[1206]] — [[1206. gada Salaspils aplenkums]], * [[1208]] — [[Kokneses nodedzināšana (1208)]], * [[1209]] — [[Karagājiens uz Jersiku (1209)]], miera līgums ar Jersiku, * [[1214]] — [[Otrais karagājiens uz Jersiku (1214)]], * [[1215]] — [[Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)]]. === Pret igauņiem === [[Attēls:Ancient Estonian counties.png|thumb|300px|Senās Igaunijas zemes Livonijas krusta karu sākumā.]] [[Attēls:Danmarks flag 1219 Lorentzen.jpg|thumb|300px|Karoga parādīšanās debesīs [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)|Lindanises kaujas]] laikā 1219. gadā (Lorencena glezna).]] ==== Pret Ziemeļigaunijas zemēm ==== * [[1196]] — [[Zviedru karagājiens uz Viruzemi (1196)]] * [[1212]] — [[Pirmais karagājiens uz Jervu (1212)]], * [[1216]] — [[Pirmais karagājiens uz Hariju (1216)]], * [[1217]] — [[Otrais karagājiens uz Jervu (1217)]], * [[1219]] — [["Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219)]], * [[1219]] — [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)]], * [[1219]] — [[Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219)]], * [[1221]] — [[Tallinas aplenkums (1221)]], * [[1223]] — [[Tallinas aplenkums (1223)]], * [[1224]] — [[Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224)]], miera līgums ar Jervu un Viruzemi. ==== Pret Sāmsalu un Piejūras zemēm ==== * [[1203]] — [[Kauja pie Visbijas (1203)]], * [[1206]] — [[Uzbrukums Sāmsalai (1206)]], * [[1211]] — [[Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)]], * [[1211]] — [[Kauja pie Turaidas (1211)]], * [[1215]] — [[Kauja pie Sāmsalas (1215)]], * [[1215]] — [[Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)]], * [[1216]] — [[Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216)]], * [[1220]] — [[Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220)]], * [[1222]] — [[Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)]], * [[1227]] — [[Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)]], miera līguma noslēgšana ar Sāmsalu * [[1262]] — [[Sāmsaliešu sacelšanās (1262)]] ==== Pret Ugauniju un Sakalu ==== * [[1208]] — [[Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208)]], * [[1208]] — [[Beverīnas aplenkums]] * [[1208]] — [[Karagājiens uz Sakalu (1208)]], * [[1209]] — [[Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209)]] * [[1210]] — [[Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210)]], * [[1210]] — [[Kauja pie Imeras]], * [[1211]] — [[Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vilandes aplenkums (1211)]], * [[1211]] — [[Beverīnas aplenkums un atbildes karagājieni (1211)]], * [[1215]] — [[Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)]], * [[1215]] — [[Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)]], * [[1215]] — [[Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215)]], miera līguma noslēgšana ar Ugauniju, * [[1217]] — [[Kauja pie Otepē (1217)]], miera līguma noslēgšana ar Novgorodu, * [[1217]] — [[Svētā Matīsa dienas kauja]], miera līguma noslēgšana ar Sakalu, * [[1223]] — [[Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223)]], * [[1223]] — [[Letgaļu un ordeņa brāļu karagājieni uz Ugauniju (1223)]], * [[1223]] — [[Karagājiens uz Sakalu (1223)]], * [[1223]] — [[Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223)]], * [[1223]] — [[Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223)]], sakaliešu padošanās, * [[1224]] — [[Tērbatas kauja (1224)]], ugauņu padošanās. === Pret kuršiem === [[Attēls:LivoniaKnight.jpg|thumb|300px|[[Vācu ordeņa lielmestri|Vācu ordeņa virsmestrs]] un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] mestrs.]] * [[1210]] — [[Jūras kauja Zundā (1210)]], * [[1210]] — [[Rīgas aplenkums (1210)]], * [[1228]] — [[Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)]], * [[1229]] — [[Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229)]], miera līgumi ar kuršiem, * [[1242]] — [[Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)]], miera līgums ar kuršiem, * [[1252]] — [[Karagājiens uz Kursu un Klaipēdas dibināšana (1252)]], * [[1260]] — [[Kuršu sacelšanās (1260)]], * [[1261]] — [[Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261)]], * [[1263]] — [[Kuršu piļu nodedzināšana (1263)]], * [[1263]] — [[Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)]], * [[1264]] — [[Kauja pie Griezes (1264)]]. === Pret zemgaļiem === [[Attēls:Medieval Livonia 1260.svg|300px|thumb|[[Livonijas Konfederācija]]s karte 13. gadsimta vidū. Atzīmētas lielāko Livonijas krusta karu kauju vietas.]] * [[1219]] — [[Mežotnes aplenkumi (1219—1220)]], * [[1228]] — [[Karagājiens uz Zemgali (1228)]], * [[1228]] — [[Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)]], * [[1229]] — [[Aizkraukles kauja (1229)]], * [[1236]] — [[Saules kauja]], * [[1250]] — [[Karagājiens uz Zemgali (1250)]], miera līguma noslēgšana ar zemgaļiem, * [[1259]] — [[Zemgaļu sacelšanās (1259)]], * [[1259]] — [[Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)]], * [[1264]] — [[Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264)]], * [[1265]] — [[Mītavas pils uzcelšana]], * [[1265]] — [[Karagājiens uz Zemgali (1265)]], * [[1270]] — [[Karuzes kauja]], * [[1271]] — [[Karagājieni uz Zemgali (1271)]], miera līguma noslēgšana ar zemgaļiem * [[1279]] — [[Tērvetes pils atbrīvošana (1279)]], * [[1280]] — [[Uzbrukumi Dobelei (1280)]], * [[1280]] — [[Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280)]], * [[1280]] — [[Dobeles aplenkums (1280)]], * [[1281]] — [[Tērvetes aplenkums (1281)]], * [[1285]] — [[Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils]], * [[1287]] — [[Zemgaļu uzbrukums Rīgai]], * [[1287]] — [[Garozas kauja]], * [[1289]] — [[Mestra Kūno karagājiens uz Zemgali]], * [[1290]] — [[Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē]] * [[1290]] — [[Zemgales galīgā nopostīšana]]. === Pret žemaišiem === [[Attēls:Saules kauja.jpg|300px|thumb|[[Saules kauja]] 1236. gadā ([[Voldemārs Vimba|Voldemāra Vimbas]] glezna).]] * [[1236]] — [[Saules kauja]], * [[1250]] — [[Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)]], * [[1252]] — [[Karagājiens pret žemaišiem (1252)]], * [[1255]] — [[Karagājiens pret žemaišiem (1255)]], * [[1256]] — [[Kauja pie Klaipēdas (1256)]], pamiera noslēgšana ar žemaišiem, * [[1259]] — [[Kauja pie Skodas (1259)]], * [[1259]] — [[Vārtājas aplenkums (1259)]], * [[1260]] — [[Kauja pie Dobes (1260)]], * [[1260]] — [[Kauja pie Jurbarkas (1260)]], * [[1260]] — [[Durbes kauja]], * [[1285]] — [[Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils]] * [[1290]] — [[Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē|Žemaišu iebrukums Līvzemē]] === Pret Novgorodu un Pleskavu === * [[1217]] — [[Kauja pie Otepē (1217)]], * [[1218]] — [[Kauja pie Puides (1218)]], * [[1218]] — [[Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218)]], * [[1218]] — [[Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219)]], * [[1221]] — [[Krievu un lietuviešu karagājiens uz Senlatviju (1221)]], * [[1222]] — [[Karagājieni un Novgorodu un Ingriju (1222)]], * [[1223]] — [[Krievu karagājiens uz Igauniju (1223)]], * [[1240]] — [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)]] * [[1242]] — [[Ledus kauja]], miera līguma noslēgšana ar Novgorodu, * [[1262]] — [[Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)]], * [[1268]] — [[Rakveres kauja]], * [[1269]] — [[Pleskavas aplenkums (1269)]], miera līguma noslēgšana ar Novgorodu. {{Latvijas vēsture}} == Indriķa hronikā pieminētie krustneši == * 1195. gadā [[Romas pāvests]] [[Celestīns III]] atvēlēja visu grēku atlaišanu tiem, kas došoties atjaunot kristietību Līvzemē. Jau nākamajā gadā [[Teoderihs no Turaidas]] kopā ar [[zviedri|zviedru]] [[jarls|jarlu]] [[Birgers Brūsa|Birgeru Brūsu]] (''Brosa''), [[vācieši]]em un [[gotlandieši]]em sāka kampaņu pret [[kurši]]em, taču, vētras aizdzīti, krusta karotāji piestāja Viruzemē, Ziemeļigaunijā, un trīs dienas postīja to. * 1197. gadā [[Romas pāvests]] visiem, kas pieņemšot krusta zīmi un ķeršoties pie ieročiem pret [[līvi]]em, atvēlēja grēku atlaišanu. 1198. gadā [[bīskaps Bertolds]] ieradās [[Līvzeme|Līvzemē]] ar [[sakši|sakšu]] [[krustneši]]em. * 1200. gadā Līvzemē ieradās [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] ar grāfu Konrādu no [[Dortmunde]]s un Harbertu no Īburgas, kā arī daudziem krustnešiem un divdesmit trim kuģiem. * 1201. gadā bīskaps Alberts ar krustnešiem atgriezās Līvzemē. Šai laikā bīskaps paņēma pie sevis Daniēlu [Bannerovu] un Konrādu no Meiendorpas un piešķīra viņiem par lēni divas pilis — [[Lielvārde|Lielvārdi]] un [[Ikšķile|Ikšķili]]. * 1203. gadā bīskaps Alberts no Vācijas atveda sev līdzi Arnoldu no Meiendorpas, Bernhardu no Zēhūzenes un savu brāli Teoderihu fon Bukshēvdenu līdz ar vairākiem citiem bruņiniekiem. * 1207. gadā bīskaps Alberts [[Lejassaksija|Saksijā]] un [[Ziemeļreina-Vestfālene|Vestfālenē]] apstaigāja ciematus, ielas un baznīcas, meklēdams krustnešus. Kopā ar viņu atbrauca grāfs Gotšalks no Pirmontes, kāds cits [[grāfs]] un vēl ļoti daudzi krustneši. * 1208. gadā bīskaps Alberts no jauna devās uz Vāciju, lai savāktu gan krustnešus, gan līdzekļus, ar ko atbalstīt vēl jauno baznīcu, kurai bija daudz kas vajadzīgs. Sprediķodams viņš esot apstaigājis daudzas vietas un pieredzējis ne mazumu grūtību. * 1209. gadā bīskaps Alberts atgriezās no Vācijas prāva krustnešu skaita pavadībā. To vidū bija Rūdolfs no Jērihovas, Volters no Emerslēbenes un ļoti daudz citu dižciltīgo, bruņinieki, garīdznieki ar visu tautu. * 1210. gadā bīskaps Alberts kopā ar Zobenbrāļu ordeņa mestru Folkvīnu devās pie Romas pāvesta, kas viņiem piešķīra privilēģijas par [[Līvzeme]]s un [[Letija]]s sadalīšanu un atjaunotu pilnvaru sludināt grēku atlaišanas. * 1211. gadā kopā ar bīskapu Albertu no Vācijas atbrauca trīs bīskapi — Filips no Raceburgas, Īzo no Verdenas un Pāderbornas bīskaps Helmolds no Pleses, [[Bernhards no Lipes]] un citi dižciltīgie, kā arī ļoti daudz krustnešu. * 1214. gadā bīskaps Alberts no Vācijas atgriezās Līvzemē ar daudziem krustnešiem. * 1216. gadā bīskaps Alberts atgriezās no [[Roma]]s kūrijas ar Igaunijas bīskapu Teoderihu un citiem uzticamiem vīriem, bruņiniekiem un krustnešiem. * 1217. gadā Vācijā bīskaps Alberts, visiem stāstīdams par karu grūtībām un savējo zaudējumiem, aicināja drosmīgus un dižciltīgus vīrus pieņemt krustu un grēku atlaišanas labad doties par krustnešiem uz Līvzemi. Grāfs Alberts no Lauenburgas, grēku atlaišanas labad pieņēmis krustu, ar saviem bruņiniekiem un dižciltīgiem vīriem devās ceļā uz Līvzemi. * 1218. gadā bīskaps Alberts reizē ar Igaunijas bīskapu Teoderihu, Zemgales bīskapu Bernhardu un grāfu Albertu no Lauenburgas devās pie Dānijas karaļa un lūdza viņu virzīt savu jūras karaspēku pret Igauniju. Bīskaps Alberts atkal savāca krustnešus, sludināja viņiem grēku atlaišanu. Savā vietā viņš atstāja Halberštates dekānu Šlādenes Burhardu, kas kopā ar dāņu karaļa vasali [[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburgā]] Heinrihu Borevīnu un dažiem citiem krustnešiem devās uz Līvzemi, lai tur nokalpotu savu krustneša gadu. * 1219. gadā kopā ar bīskapu Albertu no Vācijas ieradās Saksijas [[hercogs]] Alberts no Anhaltes, Rūdolfs no Stoteles, Kvērfurtes [[grāfs]] Burhards un ļoti daudz citu krustnešu. Tajā pašā gadā pie [[Rēvele]]s igauņu zemē iebruka Dānijas karalis Valdemārs II kopā ar Igaunijas bīskapu Teoderihu, Lundas arhibīskapu Andreasu, Šlēsvigas bīskapu Nikolaju, karaļa kancleru Reskildes bīskapu Petrusu Jakobi un Rīgenes slāvu kņazu [[Viclavs|Viclavu]]. * 1221. gadā Daseles grāfs Ādolfs devās atpakaļ uz Vāciju, savukārt bīskaps Alberts atgriezās Līvzemē tikai ar nedaudziem krustnešiem, kuru vidū bija Bodo no Homburgas. * 1222. gadā [[Dānijas karalis]] Valdemārs II, sapulcējis lielu karaspēku, ieradās Sāmsalā ar grāfu Albertu no Lauenburgas. * 1224. gadā bīskaps Alberts atgriezās no Vācijas ar daudziem krustnešiem. Kopā ar viņu ieradās viņa brālis Igaunijas bīskaps Hermanis. * 1225. gadā Rīgas bīskaps aizsūtīja savu priesteri Maurīciju uz Romas kūriju, lai izlūgtos pāvesta legātu Līvzemei. Pāvests norīkoja sava galma kancleru [[Modēna]]s bīskapu Guljelmo ([[Modenas Vilhelms]]), kas ieradās Līvzemē ar savu saimi, krustnešiem un pavadoņiem. == Livonijas krusta kari historiogrāfijā == Latvijas historiogrāfijā pastāv viedoklis, ka Latvijas teritorijā 12. gadsimtā dzīvojošās ciltis ir kristianizētas vardarbīgi un kristianizēšana veikta ar organizēta karaspēka masveida iebrukumu<ref>[http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/257856-vesturiskie-miti-latviesu-stereotipiskais-pagatnes-redzejums-ii/ Vēsturiskie mīti: latviešu stereotipiskais pagātnes redzējums (II)] Kaspars Kļaviņš, Dr. hist. 19.09.2013</ref><ref>Jānis Krēsliņš, [http://zagarins.net/jg/jg213/JG213_Kreslins.htm MĪTI PAR LATVIEŠU UN LATVIJAS VĒSTURI UN PIEZĪMES PAR TĀ DĒVĒTO LATVIJAS TĒLA JAUTĀJUMU] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150920092354/http://zagarins.net/JG/jg213/JG213_Kreslins.htm |date={{dat|2015|09|20||bez}} }}</ref> līdzīgi, kā notikušas krusta karagājienu kampaņas uz Jeruzalemi un citām musulmaņu sagrābtajām kristiešu teritorijām. Taču, analizējot karadarbības gaitu, titulārbīskaps un vēsturnieks Jānis Cakuls konstatējis, ka kaujas notikušas daudz retāk un ilgākā laika posmā, nekā tas notika t.s. krusta karos, turklāt pašu [[Zobenbrāļu ordenis|ordeņa]] brāļu skaits esot bijis ne vairāk par 50—80.<ref>Jānis Cakuls, Livonijas Romas katoļu Baznīcas valsts XIII-XVI gs., Renovata, 2007. 84. lpp.</ref> Pirmie krustneši ieradās Līvzemē, lai aizsargātu kristiešus. Bīskapa Bertolda laikā notikusī kauja pie Rīgas bija aizstāvēšanās pret līvu agresiju. Arī bīskapa Alberta valdīšanas pirmajos gados militārās kampaņas bija aizsardzības nolūkos. Kā norāda vēsturnieks Indriķis Šterns, "Vācu krustneši Senlatvijā cīnījās par vācu Rīgas apmetnes un kolonijas pastāvēšanas nodrošināšanu". Līdz 1205. gadam notika tikai aizstāvēšanās kaujas, bet tā kā rīdzinieki turpināja piedzīvot pastāvīgus laupīšanas uzbrukumus, 1205. un 1206. gadā viņi sāka organizēt pretuzbrukumus. Šo pretuzbrukumu nolūkā viņi sabiedrojās ar tolaik vēl nekristītajiem zemgaļiem, kuru bija nospiedošs vairākums. Tādēļ krusta karu kontekstā šie pretuzbrukumi īsti neiekļaujas.{{nepieciešama atsauce}} Vēlākajos gados, nostiprinoties Zobenbrāļu ordenim un bīskapam iegūstot iespēju iesaistīt karadarbībā vietējos iedzīvotājus, uzbrukumi kļūst par iekarošanas karagājieniem vai sirojumiem galvenokārt kopā ar pakļautajiem līviem un latgaļiem, vēlāk arī ar igauņiem un kuršiem. Pamatojoties uz pāvestu izdotajiem lēmumiem aizsargāt Zobenbrāļu ordeņa brāļu īpašumus, kamēr viņi dodas aizstāvēt ticīgos Livonijā, piešķirt grēku atlaidas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kbvestnesis.lv/index.php/sakums-jaunumi/aktuali/1725-kas-ir-atlaidas |title=Laicīgā soda atlaišana |access-date={{dat|2015|05|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150728024634/http://www.kbvestnesis.lv/index.php/sakums-jaunumi/aktuali/1725-kas-ir-atlaidas |archivedate={{dat|2015|07|28||bez}} }}</ref> kā arī vēlāk ar bīskapu Albertu noslēgto līgumu par iekaroto zemju 1/3 daļas pārvaldīšanu,{{efn|[[Zobenbrāļu ordenis]]. Zobenbrāļi bija karojošie mūki, kas bija devuši nabadzības un šķīstības zvērestu. Lai viņiem nodrošinātu ienākumus, bīskaps Alberts atļāva tiem paturēt trešo daļu no iekarotajām teritorijām.}} krustnešu misijas Livonijā tiek pielīdzinātas [[Krusta kari]]em.<ref>[http://www.academia.edu/4546573/How_to_justify_a_crusade_The_conquest_of_Livonia_and_new_crusade_rhetoric_in_the_early_thirteenth_century Marek Tamm. How to justify a crusade? The conquest of Livonia and new crusade rhetoric in the early thirteenth century] Journal of Medieval History 2013, Vol. 39, No. 4, 431—455</ref> [[Inocents III|Pāvests Inocents III]] 1199. gadā ir aicinājis Kristum ticīgos Saksijā un Vestfālē "celties cīņai aizstāvēt šo zemju kristiešus", tādējādi pielīdzinot ceļojumus uz Livoniju (svēt)ceļojumiem uz Jeruzalemi.<ref name="ReferenceB" /> Tomēr jāatzīst, ka pati svētceļojumu un pēc būtības arī t. s. "krusta karu" ideja tajā laikā attiecībā uz Jeruzalemi, bija miermīlīgo ceļotāju aizsardzība{{efn|Zināmas grūtības sagādājusi Hronikā bieži pieminētā termina peregrini atveide. Šis termins Hronikā apzīmē vāciešus, kas, lielākoties nenogurdināmā bīskapa Alberta savervēti, uz vienu vai diviem gadiem dodas uz Līvzemi, lai kā bruņots spēks piedalītos turienes tautu pakļaušanā un pievēršanā kristīgajai ticībai. Visos vācu tulkojumos, tāpat S.Aņņinska krievu un Dž.Brandidža angļu tulkojumā izmantoti analoga rakstura termini, kuri, balstīdamies uz oriģinālformu, šajās valodās stabili ieviesušies kā latīņu peregrini ekvivalenti, proti, vācu ''Pilgrime'', krievu ''пилигримы'', angļu ''pilgrims''. M.Siliņš lietojis terminu “svētceļotāji”, J.Krīpēns — latīniskās oriģinālformas transliterējumu “peregrīni”. Neviens no šiem variantiem īsti neapmierina. Svētceļotāji ir cilvēki, kas dodas uz kādu svētu vietu ar kultu saistītā nolūkā, bet Līvzeme par tādu, neraugoties uz kristīšanas misiju, nav uzskatāma. Transliterējums “peregrīni” savukārt latviešu valodā ir svešķermenis, un īsti ieviesies tajā nav arī termins “pilgrimi”. Galu galā izšķīros par vēsturnieku ieteikto terminu “krustneši”. Jāuzsver, ka šajā izvēlē nekādas nozīmes nebija pie krustnešu tērpa piestiprinātajai krusta zīmei[17], jo latīņu terminā peregrini krusta jēdziens nav ietverts. Izšķirošais bijis apsvērums, ka peregrini viduslaiku latīņu valodā apzīmē arī krusta karotājus un ka pāvests “grēku atlaišanai uzlikto braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi” (III, 2). Zināma loma gan bijusi arī tam, ka termins “krustneši” šajā nozīmē jau stabili ieviesies vēstures literatūrā. Taču arī šis termins visā pilnībā neapmierina. “Krustneši” mūsdienu lasītājam vispirms asociējas ar karotāju funkcijām, ar agresijas jēdzienu, turpretim latīņu termins peregrini pats par sevi vēl šādu asociāciju nerada. Lai gan tam, kā jau norādīts, ir arī nozīme “krusta karotāji”, tai līdzās pastāv otra, miermīlīga nozīme — “svētceļnieki”, bet vārda pamatnozīme, kuras izejas punkts ir apstākļa vārds ''peregre'' — “svešumā, no svešuma”, ir pavisam neitrāla — “svešie, svešinieki”. Krusta karotāju, krustnešu jēdziens Hronikas peregrini atveidojumam izmantots tikai vēl igauņu tulkojumā (''ristisõdijad'').<ref>Ā.Feldhūns. [http://www.historia.lv/raksts/afeldhuns-tulkotaja-prieksvards Tulkotāja priekšvārds]</ref>}}. Viens no iemesliem, kāpēc [[Livonija]] izraudzīta par [[Svētceļojums|svētceļojumu]] galamērķi, bija tas, ka šī teritorija ir nosaukta par Māras jeb Marijas zemi (''Terra Mariana''), kas jau dod zināmu sakralitātes statusu, jo tā bija arī [[Romas pāvests|pāvesta]] tiešā pakļautībā esoša valsts. Cits skaidrojums varētu būt saistīts ar nepieciešamību aizstāvēt kristiešus un jaunkristītos no pagānu uzbrukumiem. Viens no nosacījumiem, ar kādiem līvi un citas maztautas piekrita kristīties, bija, ka viņus aizsargās no tajā laikā biežajiem igauņu, krievu un lietuviešu sirojumiem. Iespējams, ka daļa krustnešu, kas ieradās no citām zemēm, bija augstu ideālu vadīta, bet, spriežot pēc karadarbības eskalācijas un metodēm, 13. gadsimtā notika Senlatvijas un Igaunijas zemju iekarošana un kolonizēšana. Kā uzskata vēsturnieks Indriķis Šterns, vietējie iedzīvotāji, kas bija spiesti piedalīties vai brīvprātīgi piedalījās karagājienos, arī pieder pie krusta karotājiem, uz kuriem attiecas pāvesta aicinājums karot pret neticīgajiem,<ref>Sk. arī Indriķis Šterns Latvijas vēsture, Krustakari, Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 2002. 228. lpp.</ref> lai gan šie karotāji, spriežot pēc vairākām pazīmēm, paši vēl nebija īsti ticīgi. Tādēļ šos krusta karus var uzskatīt arī par iepriekš praktizētās sirošanas tradīcijas loģisku turpinājumu, tikai nu jau bruņinieku aizsegā un pret Livonijas valsts ārējiem ienaidniekiem. Krusta karotāju mērķis nebija kristīt cilvēkus, bet pakļaut teritorijas Livonijas valsts varai. Vēlāk, laika gaitā arī tauta tika pamazām kristianizēta. == Skatīt arī == * [[Prūsijas krusta kari]] * [[Livonijas bīskapija]] * [[Livonijas bīskapi]] * [[Zobenbrāļu ordenis]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160307165009/https://www.scribd.com/doc/29958155/The-Invasion-and-Conquest-of-Livonia Tiago João Queimada e Silva. The invasion and conquest of Livonia (late-12th and 13th centuries)] * [http://books.google.com/books?id=wY5JGQAACAAJ&dq Livonian Crusade By William Urban] {{ISBN|0-8191-1683-1}} * [http://www.heb.lv/bibliot_lv_files/lv/Krusta%20kari%20Baltija.doc Krusta kari Baltijā. Latvju enciklopēdijas 3. sējums, 2647-2661.lpp.] {{Webarchive|url=https://archive.today/20121209173851/http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:DiDLnF0oF8UJ:www.heb.lv/bibliot_lv_files/lv/Krusta%2520kari%2520Baltija.doc+%C5%A1abis+zemgale&hl=lv&ct=clnk&cd=6&gl=lv |date={{dat|2012|12|09||bez}} }} * [http://www.home.lv/ice/kartes/Latvija%2013.gs.s.jpg Latvijas karte 13. gadsimta pirmajā pusē.]{{Novecojusi saite}} * [http://www.home.lv/ice/kartes/Livonija%2013.gs.iekarojumi.jpg Karte: Baltijas valstu iekarošana 13.gs.]{{Novecojusi saite}} * [http://www.home.lv/ice/lacausis_files/krustneshi%20uzbruuk2.jpg Krustneši aplenc pilskalnu (glezna)]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Livonijas krusta kari| ]] h7y1tum30gnjncoc6041awgeiz8x5xe 4490633 4490627 2026-07-05T18:10:11Z Pirags 3757 /* Krusta karu norise */ 4490633 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Livonijas krusta kari | width = | partof = [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta kariem]] | image = Kuršu uzbrukums Rīgai 1210. gadā.jpg | image_size = 270px | alt = | caption = [[Rīgas aplenkums (1210)|Kuršu uzbrukums Rīgai 1210. gadā]] | date = 1198-1290 | place = [[Baltija]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = [[Terra Mariana]] dibināšana | result = Krustnešu uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = [[Livonijas bīskapija]], [[Tērbatas bīskapija]], [[Zobenbrāļu ordenis]], [[Livonijas ordenis]], [[Dānija]], [[Zviedrija]] | combatant2 = [[Līvzeme]], [[Tālava]], [[Jersika (valsts)|Jersika]], [[Koknese (valsts)|Koknese]], [[Sēlija (zeme)|Sēlija]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Kursa (valsts)|Kursa]], [[Ugaunija]], [[Sakala]], [[Sāmsala]], [[Revala]], [[Harija]], [[Jerva]], [[Viruzeme]], [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuva]], [[Žemaitija]] | combatant3 = [[Polockas kņazi|Polocka]], [[Pleskavas kņazi|Pleskava]], [[Novgorodas kņazi|Novgoroda]], [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Vladimira-Suzdaļa]] | commander1 = [[Bertolds (Livonijas bīskaps)]]†<br>[[Teoderihs no Turaidas|Turaidas Teodorihs]]†<br>[[Alberts fon Bukshēvdens|Bīskaps Alberts]]<br> [[Bernhards no Lipes]]<br>[[Aleksandrs (Tērbatas bīskaps)|Tērbatas Aleksandrs]]†<br>[[Venno]]<br>[[Folkvins]]†<br>[[Villekens fon Endorps]]†<br>[[Oto fon Luterbergs]]†<br>[[Ernsts fon Rasburgs]]†<br>[[Valdemārs II]]<br>[[Jūhans I Sverkersons]]<br>[[Viclavs]] | commander2 = [[Ako]]†<br>[[Kaupo]]†<br>[[Ase]]<br>[[Dabrelis]]<br>[[Ninnus]]<br>[[Varidotis]]<br>[[Tālivaldis]]†<br>[[Rameka]]<br>[[Rūsiņš]]†<br>[[Vetseke]]†<br>[[Visvaldis]]<br>[[Lembits]]†<br>[[Viestards]]<br>[[Šabis]]<br>[[Namejs]]<br>[[Daugerūts]]<br>[[Mindaugs]]<br>[[Vikints]]<br>[[Tranaitis]]<br>[[Vaišelga]]<br>[[Traidenis]]<br>[[Vītenis]] | commander3 = [[Vladimirs (Polockas kņazs)]]<br>[[Vladimirs Mstislavičs]]<br>[[Daumants]]<br>[[Aleksandrs Ņevskis]] | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = | strength2 = | strength3 = | casualties1 = | casualties2 = | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Livonijas krusta kari''' ({{val|de|Kreuzzug gegen die Heiden in Livland}}, {{val|et|Liivi ristisõda}} un ''eestlaste muistne vabadusvõitlus'') bija ar militārām misijām atbalstītā tagadējās [[Latvija|Latvijas]] un [[Igaunija|Igaunijas]] teritoriju kolonizācija un [[kristianizācija]].<ref>[https://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/725.pdf Eva Eihmane. Livonijas pamatiedzīvotāju kristīšana: Dieva vīna dārza iekopšana vai brutāla pakļaušana reliģijas piesegā?] LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 725. sēj. Vēsture. Rīga: Latvijas Universitāte, 2009., 9.–28. lpp.</ref> Par to sākumu uzskata 1171. gadu, kad [[Romas pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] aicināja finansiāli atbalstīt misionāru [[Fulko]]. 1160.—1170. gadā notika pirmā dokumentētā kristiešu misionāra nosūtīšana uz Livoniju — trimdā esošais dāņu arhibīskaps [[Eskils]] (1137—1177) par Igaunijas bīskapu iecēla cisterciešu mūku [[Fulko]]. Sākotnēji kristianizācija notika miermīlīgi, bet militāras misijas sākās pēc tam, kad Romas pāvests [[Celestīns III]] 1193. gadā atļāva vervēt krustnešus ticīgo aizsardzībai Līvzemē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/slva_saturs1.htm |title=Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1937. xiv, 214 lpp. |access-date={{dat|2016|02|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190526135558/http://old.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/slva_saturs1.htm }}</ref> Šo misiju rezultātā tika izveidota [[Livonijas Konfederācija]]. Livonijas krusta kari pieder pie [[Ziemeļu krusta kari]]em, kas ir kopējs apzīmējums militārajām misijām [[Ziemeļeiropa]]s zemēs 12.—14. gadsimtā. == Priekšvēsture == [[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|300px|Senās Igaunijas un Senlatvijas valstis un zemes ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954).]] {{Pamatraksts|Senlatvijas tautu kristianizēšana}} Rakstiskas liecības par [[Senlatvijas tautu kristianizēšana|pirmajām kristiešu misijām Latvijā]] ir saglabājušās kopš 11. gadsimta sākuma. Kristietības ietekmes no kaimiņzemēm tajā laikā izplatījās galvenokārt tirdzniecības sakaru, kolonizēšanas un krusta karagājienu veidā. Militārās misijas no Rietumeiropas, ko historiogrāfijā sauc par [[krusta kari]]em ({{val|la|Expeditiones sacrae}}), sākotnēji tika organizētas, lai atkarotu musulmaņu iekarotās teritorijas un lai aizsargātu šajās zemēs dzīvojošos kristiešus, ceļotājus un tirgotājus. 1165. gadā ar Romas pāvesta [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandra III]] svētību [[Lundas arhibīskaps]] [[Eskils]] iecēla [[Benediktiešu ordenis|Benediktiešu ordeņa]] mūku [[Fulko]] par pirmo zināmo bīskapu "Aistu zemē". Tas notika Eskila un dāņu karaļa [[Valdemārs I Lielais|Valdemāra I]] (1157—1182) savstarpējas konkurences apstākļos, kas atrisinājās 1160. gadu vidū. Fulko atbalstīja trimdā esošais pāvests Aleksandrs III, 1171. vai 1172. gadā izdodams trīs vēstules par igauņu kristīšanu, aicinot dāņus atbalstīt viņa misiju finansiāli un lūdzot Norvēģijas arhibīskapu atļaut Stavangeras Sv. Ūlafa klostera mūkam Nikolasam pavadīt Fulko viņa misijā (Fonnesberg Schmidt 2005, 244—245). Taču avotos nav atrodamas ziņas, ka Fulko būtu sasniedzis Igauniju.<ref>[[Edgars Andersons]]. Dānijas sakari ar Baltijas zemēm no IX līdz XIII gadsimtam vēstures avotu gaismā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 2: 1990. 22—24 lpp.</ref> Neilgi pēc tam ap 1180. gadu kopā ar vācu tirgotājiem [[Daugavas līvi|Līvzemē]] ieradās [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu]] mūks [[Meinards]] un apmetās [[Ikšķile|Ikšķilē]], 1185. gadā viņš ataicināja mūrniekus no [[Gotlande]]s (Visbijas) un uzcēla akmens pili un baznīcu Ikšķilē, kā arī akmens pili [[Mārtiņsala|Mārtiņsalā]] [[Salaspils|Salaspilī]] (''Holme'', ''Holmia''). Spriežot pēc Lībekas Arnolda hronikas, mūks Meinards kā Lībekas tirgotāju garīgais tēvs un rakstvedis sācis braukt uz Daugavas grīvu ap 1182. gadu. Sākuma gados Meinards ieradies tikai uz navigācijas sezonu un rudenī atgriezies Lībekā. Galvenais Meinarda nolūks bijis kristietības sludināšana Daugavas līviem. Kristietības sludināšanai mūks Meinards bija saņēmis atļauju no Polockas kņaza Vladimira, kura meslu atkarībā atradās līvi, Kokneses un Jersikas valsts.<ref>Senās Latvijas vēstures avoti: Izd. A. Švābe. I burtnīca. R. 1937. Nr. 22</ref> == Misiju attīstība un rezultāti == [[Attēls:Alksnis Senlatviesu kauja ar bruiniekiem.jpg|thumb|300px|Senlatviešu kauja ar bruņiniekiem ([[Ādams Alksnis|Ā. Alkšņa]] zīmējums, ap 1890).]] Daļa līvu kristietību bija pieņēmuši Meinarda darbības rezultātā jau pirms Ikšķiles pils uzcelšanas, pārējie solījās to darīt, kad pils būšot uzcelta. Taču, kad tā bija uzcelta, līvi solījumu tomēr nepildīja. Līvu kaimiņi zemgaļi, uzzinājuši par Ikšķilē uzcelto pili, laivās cēlās pāri Daugavai un, apmetuši pilij virves, mēģināja to ievilkt ūdenī. Kaimiņos dzīvojoši salieši (Salaspils iedzīvotāji), sapratuši, kāda nozīme ir mūra pilij, sagribēja šādu pili arī sev un tāpēc nolēma kristīties, ja arī viņiem šāda pils tikšot uzcelta. Daži kristījās jau tūdaļ un arī viņiem tika uzbūvēta tāda pati pils un baznīca. Tomēr pēc pils uzcelšanas līvi ne tikai savu solījumu nepildīja, bet sāka vajāt kristītos līvus, aplaupīja Meinardu, piekāva viņa kalpotājus un draudēja arī viņu pašu izdzīt no zemes.<ref>Henriks Trūps, Katoļu Baznīcas vēsture. R. Avots, 1992. 159. lpp.</ref> Šis apdraudējums lika Meinardam meklēt militāru atbalstu. Baidoties no atriebības, līvi vairākkārt negribēja laist Meinardu prom, tāpēc viņš nosūtīja uz Romu mūku Teoderihu. [[Romas pāvests]] [[Celestīns III]] pēc Livonijas bīskapa [[Meinhards|Meinarda]] sūtņa [[Teoderihs no Turaidas|Teoderiha]] lūguma 1195. vai 1196. gadā, uzzinājis kristīgo skaitu nosprieda, ka tos nedrīkst pamest, un norādīja, ka tie jāpiespiež paturēt ticību, ko brīvu prātu pieņēmuši. Tāpēc viņš visiem, kas pieņemšot krustu un došoties atjaunot turienes (Līvzemes) pirmbaznīcu, atvēlēja visu grēku atlaišanu (sk. Indriķa hronika I, 12.). Daļa vēsturnieku un sabiedrības šo pāvesta rīcību uzskata par Livonijas krusta karu izsludināšanu. [[Latviešu Indriķis]] savā hronikā piemin, ka krustnešu brauciens uz Līvzemi ticis pielīdzināts ceļojumam uz [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]].^{<ref name="ReferenceB">[[Indriķa hronika]] III.2. [..] karaļa priekšā padomē tika jautāts, vai, krustnešiem, kas brauc uz Līvzemi, īpašumus noliekot pāvesta aizsardzībā tāpat kā tiem, kas dodas uz Jeruzalemi. Tika saņemta atbilde, ka šos īpašumus pārņemot pāvesta aizsardzībā, kurš pilnīgai grēku atlaišanai uzlikto krustnešu braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi.</ref>} Šādi ceļojumi, kas iekļāvās tā laika svētceļojumu tradīcijā, tika organizēti uz teritorijām, kur bija nepieciešams aizstāvēt kristiešus. Parasti tirgotājus, misionārus un citus ceļotājus aizsargāja bruņoti cilvēki, kurus sauca par bruņiniekiem. Jau miermīlīgā{{efn|Kristīgo ticību bīskaps Meinards izplatīja bez varas lietošanas, un desmitās tiesas nodevas no jaunkristītajiem neievāca. Atskaņu hronikā, kura nebūt nebija labvēlīga katoļu garīdzniekiem, rakstīts, ka Meinards savas darbības laikā Ikšķilē izcēlies ar savu tikumu, sniedzis labus padomus un pamācības, ar ko bija ieguvis uzmanību un cieņu, kas veicināja pievēršanos kristīgajai ticībai.<ref>Atskaņu hronika R., 1936. 454. rinda, Heinrihs Strods Latvijas katoļu baznīcas vēsture, R. 1996., 71. lpp.</ref>}} misionāra Zēgebergas klostera mūka Meinarda darbības laikā radās nepieciešamība aizstāvēt ne vien ieceļotājus, bet arī jaunkristītos vietējos iedzīvotājus. Tādēļ tika veidotas aizsardzības formācijas, kurās iekļāvās gan bruņinieki, gan kristīgajai ideoloģijai lojālie vietējie iedzīvotāji. Latvijas un Igaunijas teritorijas sākotnēji netika iekarotas un pakļautas kādai citai valstij tradicionālajā izpratnē. [[Senlatvijas tautu kristianizēšana|Kristianizācijas]] procesā izveidojās [[Livonijas Konfederācija]], kurā vietējās pašvaldības tiesības daļēji saglabāja iepriekšējie valdnieki, saglabājot arī savu karaspēku, cīņās piedaloties kopā ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]], vai atsevišķi, kā arī atsevišķos gadījumos atsakoties piedalīties cīņās, vai pat cīnoties pret zobenbrāļiem.<ref>Literatūras avotu apkopojums grāmatā: Jānis Cakuls, Livonijas Romas katoļu Baznīcas valsts XIII—XVI gs., Renovata, 2007. 169.—200. lpp.</ref> Livonijas aizsardzībai Līvzemes bīskaps Alberts nodibināja Zobenbrāļu ordeni, kas veica militāras misijas gan iekšējo nesaskaņu gadījumos, gan valsts aizsardzībai, gan uzbrukumiem, lai atbildētu uz dažādiem ārējiem militāriem izaicinājumiem. Kaujas pret [[Lietuvas dižkunigaitija]]s valdniekiem, [[Polockas kņazi|Polockas]], [[Pleskavas kņazi|Pleskavas]] un [[Novgorodas kņazi]]em uzskata par šo karu sastāvdaļu.<ref>Christiansen, Erik (1997). The Northern Crusades. London: Penguin Books. p. 287</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.the-orb.net/encyclop/religion/crusades/cruurban.html |title=An Historical Overview of the Crusade to Livonia by William Urban |access-date={{dat|2015|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160323035455/http://www.the-orb.net/encyclop/religion/crusades/cruurban.html }}</ref> [[Livonija]]s valsts veidošanās procesā tai pievienotajām teritorijām piešķīra kopēju nosaukumu ''[[Terra Mariana]]'' (1207) un tās tieši pakļāva Svētajam Krēslam ([[Romas pāvests|Romas pāvestam]]).<ref>[http://www.academia.edu/4546573/How_to_justify_a_crusade_The_conquest_of_Livonia_and_new_crusade_rhetoric_in_the_early_thirteenth_century How to justify a crusade? The conquest of Livonia and new crusade rhetoric in the early thirteenth century]</ref> [[Modenas Vilhelms]] ar pāvesta piekrišanu iekaroto teritoriju sadalīja starp sešiem feodālajiem senioriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/V/vi/vilhelms_no_modenas/vilhelms_no_modenas.htm |title=Vilhelms no Modenas |access-date={{dat|2015|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150516202744/http://www.old.historia.lv/alfabets/V/vi/vilhelms_no_modenas/vilhelms_no_modenas.htm |archivedate={{dat|2015|05|16||bez}} }}</ref> Cakuls uzskata, ka Livonijas krusta karu dēļ Livonijas valsts teritorijā iekļautās tautas konsolidējās Livonijas valstī un tādējādi bija pasargātas no [[pārkrievošana]]s, no kuras neizvairījās tagadējās Baltkrievijas teritorijā dzīvojošās tautas.<ref name="ReferenceC">Sal. Cakuls Jānis Livonijas Romas katoļu baznīcas valsts XII—XIII gs., 177. lpp.</ref> Latvijas vēstures zinātnes pamatlicējs profesors Arveds Švābe 1922. gadā rakstīja: "''13. gs. Baltijas jautājums bija kļuvis starptautisks. Viņas dēļ savā starpā cīnījās Dānija, Zviedrija, Krievija. Ja cīņā nebūtu iejaukusies Vācija, tad droši vien Latvija pakļūtu zem vairākiem kungiem. Varbūt mūsu senči būtu pazaudējuši savu tautību, pāriedami krievos vai leišos. Turpretim jaundibinātās Māras zemes robežas ietvēra sevī gandrīz visas Baltijas nekrievu tautības. Ar to tās paglābās no pārkrievošanās. [..] Bij vajadzīga sveša vara, kura ar spēku no ārienes saturētu kopā (Baltijā) patvaļā augušās ciltis. Šo uzdevumu izpildīja Māras valsts. Kopīgas cīņas un ieroču brālības vienā sabiedrotā karaspēkā, zem vācu virspavēlnieka, izlīdzināja seno Baltijas tautu naidu, iemācīja agrākos ienaidniekus slēgt mieru.''"<ref>Švābe A., Latvijas vēsture I daļa, Trešais izdevums, Rīga, Avots 1990, 104. lpp.</ref> == Krusta karu norise == {{Livonijas krusta kari}} [[Attēls:Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198.jpg|thumb|300px|Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] Tūlīt pēc Meinarda nāves [[Brēmenes arhibīskaps]] Hartvigs Iķšķilei 1197. gadā iesvētīja jaunu bīskapu [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertoldu]], [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu]] abatu no Lokumas. Kad Bertolds ieradās Ikšķilē, lībieši viņu uzņēma ar cieņu. Taču drīz vien bīskaps dabūja dzirdēt draudus un apvainojumus, ka viņš esot ieradies Livonijā, lai iedzīvotos mantā. Aizvainotais Bertolds, redzēdams lībiešu noskaņojumu, devās atpakaļ uz Vāciju, kur savāca karotāju pulkus, un ar tiem 1198. gadā atgriezās Ikšķilē. Saskaņā ar [[Indriķa hronika|Livonijas Indriķa hronikā]] vēstīto, Bertolds, savācis vīrus, ieradās ar karaspēku Līvzemē. Tomēr pie Salas pils Bertolds ieradies bez karaspēka atbalsta, piedāvādams līviem ar mieru pieņemt ticību, bet tie atteikušies, tāpēc Bertolds, nespēdams neko darīt, atgriezies Rīgas vietā. Hronika vēsta, ka līvi devušies Bertoldam pakaļ un nometušies aiz Rīgas kalna gatavi cīnīties. Sarunās līvi esot devuši padomu Bertoldam atlaist karaspēku un atgriezties savā bīskapijā (Ikšķilē), piebilstot, „piespied tos, kas pieņēmuši ticību, glabāt to, bet pārējos pieņemt to mudini ar runām, nevis rungām!”. Tādēļ Bertolds savas drošības garantam prasījis par ķīlniekiem labiešu dēlus, ko līvi gan sākotnēji noraidījuši, tomēr ierosinājuši pamieru it kā ķīlnieku vākšanas nolūkā. Pamiers ir apstiprināts, pēc līvu tradīcijas apmainoties ar šķēpiem, bet pamiera laikā līvi nogalinājuši vairākus vāciešus, kas meklējuši barību zirgiem, tādēļ bīskaps nosūtījis šķēpu atpakaļ, tādējādi uzteikdams mieru. Tad līvi sākuši izturēties agresīvi, pulcēties [[Kauja pie Rīgas kalna|Kaujai pie Rīgas kalna]], bet bruņinieki viņiem uzbrukuši, aizbiedējot līvus prom. Bertolds, ar zirgu iekļūstot bēgošo līvu pūlī, tiek nogalināts. Līvi, izbijušies no sava cīņu biedra, kurš uzvilcis nogalināta pretinieka bruņucepuri, bēguši prom. Savukārt bruņinieki sākuši postīt līvu sējumus, kas licis līviem atjaunot mieru un aicināt pie sevis garīdzniekus, lai tie viņus kristītu. Indriķa hronikā attiecībā uz Bertolda misiju nav minēts neviens kritušais līvu pusē. Tiklīdz krustneši devās prom, lībieši aplaistījās ar Daugavas ūdeni, mēģinot "nomazgāt" jauno ticību. 1199. gada 5. oktobrī Romas pāvests [[Inocents III]] deva tiesības Livonijas bīskapam vervēt krustnešus jaunkristīto aizstāvēšanai: {{citāts|Lai neieskaitītu mūsu nolaidībai ka šie, kas jau ieticējuši, netiktu piespiesti atgriezties (pagānismā) un lai nevairītos citi mūsu ticību pieņemt tāpēc, ka jau pieņēmušie no pagānu uzbrukumiem ir palikuši neaizsargāti; visus jūs brīdinām un ļoti mudinām grēku piedošanas (soda par piedotiem grēkiem piedošanas) dēļ, ja pagāni, Livonijas bīskapijā dzīvojošie, negribētu mieru līgt vai nolīgto ievērot, tad, karapulku Dieva vārdā, celieties cīņai aizstāvēt šo zemju kristiešus [..]. Visus, kas dievišķās degsmes vadīti dosies uz Livonijas baznīcu un turienes kristīgos aizstāvēt, ņemam svētā Pētera un mūsu aizsardzībā un piešķiram apustuliskās aizgādnības palīdzību.<ref>Romā 1199. gada 5. oktobrī</ref>}} 1199. gadā par bīskapu ievētītais [[Alberts fon Bukshēvdens]] vispirms ieguva [[Dānijas karaļu uzskaitījums|Dānijas ķēniņa Knuda VI]], viņa brāļa [[Valdemārs II Estridsens|hercoga Valdemāra]] un [[Lundas arhibīskapi|Lundas arhibīskapa Absalona]] labvēlību. [[Švābijas Filips|Vācijas karaļa Filipa]] kronēšanas laikā viņš saņēma solījumu, ka krustnešiem, kas brauc uz Līvzemi, īpašumus noliekot pāvesta aizsardzībā tāpat kā tiem, kas dodas uz Jeruzalemi: {{citāts|Nākamajā vasarā pēc iesvētīšanas viņš devās uz Gotlandi un tur apzīmēja ar krusta zīmi ap piecsimt vīru braukšanai uz Līvzemi. No turienes dodoties tālāk caur Dāniju, viņš saņēma dāvanas no karaļa Knuda, hercoga Valdemāra un arhibīskapa Absolona. Atgriezies Vācijā, viņš tā Kunga dzimšanas dienā [25. decembrī] daudzus apzīmēja ar krusta zīmi Magdeburgā, kur notika karaļa Filipa un tā sievas kronēšana. Un šī karaļa priekšā padomē tika jautāts, vai, krustnešiem, kas brauc uz Līvzemi, īpašumus noliekot pāvesta aizsardzībā tāpat kā tiem, kas dodas uz Jeruzalemi. Tika saņemta atbilde, ka šos īpašumus pārņemot pāvesta aizsardzībā, kurš pilnīgai grēku atlaišanai uzlikto krustnešu braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi.<ref>[http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/003_latv.htm] [[Indriķa hronika]] 3.2.</ref>}} 1200. gadā bīskaps Alberts ar grāfu Konrādu no [[Dortmunde]]s un Harbertu no Īburgas, kā arī daudziem krustnešiem un divdesmit trim kuģiem ieradās Livonijā. Viņš bez krustnešu pavadības devās uz [[Mārtiņsala|Salas pili]] (''Holmi'').<ref>Indriķis Šterns Latvijas vēsture, Krustakari, Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 2002. 159. lpp.</ref> Pēc līvu uzbrukuma un nonākšanas aplenkumā viņu glāba frīzu tirgotāji, kas ieradās ar vienu kuģi un postīja līvu tīrumus, tādējādi panākot, ka ar līvi ar Albertu noslēdza mieru. Lai rastu aizsardzību, Alberts sūtīja Teoderihu pie pāvesta. Rudenī līvi Albertam ierādīja vietu pilsētas būvēšanai. 1201. gadā vācu apmetnes vietā sāka būvēt Rīgas pilsētu. Ieradās kuršu ziņneši, lai noslēgtu mieru, un arī lietuvieši noslēdza sadraudzības līgumu. 1202. gadā [[Cistercieši|cisterciešu]] ordeņa abats [[Teoderihs no Turaidas]] pēc franču [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga izveidoja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]], kam [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Albert]]s 1210. gadā atļāva paturēt trešo daļu no iekarotajām teritorijām. Šis ordenis pastāvēja līdz tā sakāvei 1236. gada [[Saules kauja|Saules kaujā]]. Pēc tam dzīvi palikušie ordeņa brāļi pievienojās [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]], izveidojot tā vietējo atzaru — [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]]. Jau pirms krusta kariem tagadējās Baltijas zemēs bija izveidojušās divas militārās cilšu savienības,<ref>“Latvijas vēsture 1180—1290. Krustakari”. Latvijas Vēstures Institūta Apgāds, 2002. — 734 lpp.</ref> kuru savstarpējās cīņas talantīgais diplomāts bīskaps Alberts veikli izmantoja. Vienu cilšu savienību bija izveidojuši [[lietuvieši]], [[līvi]], [[Tālava]]s, [[Koknese (valsts)|Kokneses]] un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] [[letgaļi]] un [[Polocka]]s [[kriviči]]. Pret viņiem cīnījās [[zemgaļi]], [[žemaiši]], [[ugauņi]], [[sakalieši]], ko reizumis atbalstīja [[Pleskava]]s un [[Novgoroda]]s kriviči. Krusta karu pirmajā etapā, 1205. un 1206. gadā krustneši pret igauņiem un līviem cīnījās kopā ar zemgaļiem, bet vēlāk par viņu sabiedrotajiem kļuva kristītie līvi un letgaļi. [[Attēls:Nocirstais ozols.jpg|thumb|300px|Alegorisks attēls par Senlatvijas kristianizēšanu. Augšā pa kreisi pāvesta galvassega ar uzrakstu "Tu esi Pēteris un uz šī Pētera uzcelšu savu baznīcu". Pa labi uz nocirsta latviešu milzu ozola svētā stumbra stāv bruņinieks ar Livonijas ordeņa Sv.Marijas karogu. Apakšā pa kreisi sēž sērojošs vaidelotis ar savu iznīcināto upurcirvi. Pie viņa kājām pērkoņdieva Pērkona sadragātais [[Elks (baltu reliģija)|elka]] tēls. Apakšējā attēlā [[Dobele]]s ordeņa pils un tās komtura fon der Rekes dzimtas ģerbonis. No Romas pāvestam dāvātā albuma "[[Terra Mariana]]".]] [[Attēls:Līvu sacelšanās 2011.jpg|thumb|300px|“Līvu nemiernieki saɡūsta bīskapa Alberta sūtņus 1211. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] Kā pirmos krustneši pakļāva lībiešus, kuru pretestība tika salauzta [[1206. gads|1206. gadā]]. Pēc kristietības pieņemšanas lībieši kļuva par zobenbrāļu sabiedrotajiem, viņu teritorijas nosaukums [[Livonija|''Livonia'']] (Līvzeme) pakāpeniski tika attiecināts uz visu krustnešu iekaroto reģionu.<ref name="Kasekamps">Andress Kasekamps. Baltijas valstu vēsture. JUMAVA, 2011 — 26.lpp</ref> Politiskā situācija krasi mainījās 1204. gadā, kad [[Krusta kari|Ceturtā Krusta kara]] rezultātā krustneši ieņēma [[Austrumu Ortodoksā baznīca|Austrumu Ortodoksās baznīcas]] centru [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] un nodibināja katoļu baznīcas atbalstītu [[Latīņu impērija|Latīņu impēriju]] (1204—1261). Ar Romas pāvesta atbalstu bīskapa Alberta vadītie krustneši vērsās pret ortodoksās baznīcas kontrolētajām valstīm arī ziemeļaustrumu Eiropā. 1207.-1209. gadā tika pakļautas ortodoksās [[Koknese (valsts)|Kokneses]], [[Tālava]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valstis un to valdnieki bija spiesti kļūt par bīskapa Alberta vasaļiem. 1208. gada 31. janvārī Romas pāvests [[Inocents III]] izziņoja, ka katoļticībai ir pievērsti visi līvi, idumieši, vendi un puse letgaļu. Līdz ar to bija sasniegts Livonijas krusta karu pirmais mērķis — pakļautas līvu zemes Daugavas un Gaujas lejtecēs un izveidota [[Livonijas bīskapija]]. Kopā ar bīskapa Alberta līvu un latgaļu vasaļiem, starp kuriem īpaši pieminami [[Kaupo]], [[Rūsiņš]], [[Varidots]] un [[Tālivaldis]] ar saviem dēliem, Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki un no citām Eiropas valstīm sabraukušie krustneši vērsās pret igauņu zemēm. Zobenbrāļi un to jaunie sabiedrotie latgaļi un lībieši 1208. gadā devās uz ziemeļiem karagājienā pret igauņiem. Igauņi politiski nebija vienoti, un iesākumā dienvidu novadi [[Ugaunija|Ugandi]] (''Ugaunia'') un [[Sakala]] (''Saccalia'') pret iebrucējiem cīnījās vieni paši. 1217. gadā apvienotā igauņu armija cieta smagu sakāvi pret apvienoto krustnešu, lībiešu un latgaļu karaspēku. Šajā kaujā krita [[Kaupo]] un igauņu vadonis [[Lembits]]. Iznākumā dienvidu un centrālā Igaunija nonāca [[Zobenbrāļu ordenis|zobenbrāļu]] rokās.<ref name="Kasekamps" /> Lai iegūtu katoļu baznīcas piekrišanu krusta karu turpināšanai, bīskaps Alberts atkārtoti devās pie Romas pāvesta Inocenta III. Tomēr pāvests neievēroja bīskapa Alberta kareivīgo lūgumu izsludināt krusta karus Livonijā, bet gan paziņoja tikai svētceļotāju braucienus (''cruscisignati'') braucienus uz Livoniju.<ref>Strods H. Latvijas katoļu Baznīcas vēsture, 75. lpp.</ref> 1211. gadā, tūlīt pēc savas atgriešanās no Vācijas, bīskaps Alberts iecēla [[abats Teoderihs|abatu Teoderihu]] par tikko iekarotās Leales jeb [[Igaunijas bīskapija|Igaunijas bīskapu]] (''Estiensis episcopus''). Savukārt viņa vietā par Daugavgrīvas abatu tika nozīmēts [[Bernhards no Lipes]]. 1215. gada Romas katoļu baznīcas vadītāju Laterānas koncila laikā pāvests paziņoja, ka atbalstīs "Mātes zemi" (Livoniju) tāpat kā "Dēla zemi" (Palestīnu). Koncila laikā izdeva krusta karu bullu pret Livoniju, kuras teksts nav saglabājies: {{citāts|Tā Kunga iemiesošanās 1215. gadā Romas baznīcā tika noturēts koncils, kuru vadīja pāvests Innocents un kurā piedalījās četrsimt patriarhu, kardinālu un bīskapu, kā arī astoņsimt abatu. To vidū bija Līvzemes bīskaps Alberts ar [[Teoderihs no Turaidas|Igaunijas bīskapu]]. Viņi ziņoja visusugstajam priesterim un reizē visiem bīskapiem par Līvzemes baznīcas pārbaudījumiem, kariem un vajadzībām. Un visi līdz ar viņiem priecājās par pagānu atgriešanu, kā arī par kariem un daudzkārtējiem kristiešu triumfiem. Un bīskaps [Alberts] sacīja: “Tāpat kā tu, svētais tēvs,” viņš teica, “nepārstāj ar savas svētības centību rūpēties par svēto Jeruzalemes zemi, kas ir dēla zeme, tev tāpat nevajag arī šoreiz atstāt bez mierinājuma Līvzemi, kas ir mātes zeme un līdz šim ar tavu atbalstu un gādību paplašināta pagānu vidū. Dēls taču mīl savu māti un, tāpat kā negrib, lai iet bojā viņa paša zeme, arī nekādā ziņā negrib, lai briesmas draudētu mātes zemei.” Visuaugstais priesteris [pāvests], viņam atbildēdams, sacīja: “Tāpat kā dēla zemi, tā allaž centīsimies arī mātes zemi atbalstīt ar savas tēvišķās gādības pūliņiem.” Un, kad koncils beidzās, viņš atlaida tos priecīgus, atjaunojis pilnvaru sludināt un grēku atlaišanai ar krusta zīmi apzīmēt krustnešus, kas dotos ar viņiem uz Līvzemi, lai sargātu jauno baznīcu no pagānu uzbrukumiem.<ref>[http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/019_latv.htm] [[Indriķa hronika]] 19.7.</ref>}} 1219. gada 23. martā ķeizars Frīdrihs I uzdāvāja Magdeburgas arhibīskapam visas zemes viņpus un pie Līvzemes, kuras tas pievērstu kristīgajai ticībai un iegūtu impērijai. 1217. gada 30. septembrī pāvests [[Honorijs III]] paziņoja Livonijas bīskapam Albertam, ka viņš drīkst iecelt un iesvētīt jaunus bīskapus krustnešu iekarotajās zemēs un celt tiem katedrāles. Rezultātā ietekmīgais [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klostera]] abats [[Bernhards no Lipes]] tika iecelts par [[Sēlijas bīskaps|Sēlijas bīskapu]], bet 1218. gadā pāvests atbrīvoja Livonijas bīskapiju no pakļautības Brēmenes arhibīskapam. 1219. gada 25. oktobrī pāvests ziņoja Daugavgrīvas klostera abatam Bernhardam, ka apstiprina viņa diēcēzes Sēlijas bīskapijas tais robežās, kādas tai 1218. gadā noteica Livonijas bīskaps Alberts. 1219. gada 28. oktobrī pāvests izdeva bullu ''Cum a nobis petitur'', kurā ņēma Romas pāvesta sevišķā aizsardzībā Livonijas baznīcu un apstiprināja Livonijas bīskapa Alberta tiesības uz jauniegūtajām [[Sēlija]]s, [[Igaunija]]s un [[Zemgale]]s zemēm. 1219. gada 7. novembrī pāvests aizrādīja bīskapam Albertam, ka vēl ir par agru dibināt Rīgā jaunu baznīcas metropoli. [[Attēls:Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus 1225.jpg|thumb|300px|“[[Bīskaps Alberts]] krista sāmsaliešus 1225. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] Ar šo lēmumu nebija mierā [[Dānija]]s karalis [[Valdemārs II]], kas kopā ar Lundas arhibīskapu iekaroja Lindanises pilskalnu [[Rēvele]]s zemē un pieteica savas pretenzijas ne tikai uz visām [[Igaunija]]s zemēm, bet arī uz [[Livonijas bīskapija]]s zemēm. Konflikts atrisinājās tikai 1224. gadā, kad dāņiem atstāja [[Rēvele]]s, [[Harija]]s, [[Jerva]]s un [[Viruzeme|Viru]] zemes Ziemeļigaunijā, [[Zobenbrāļu ordenis]] ieguva [[Sakala]]s zemi, [[Igaunijas bīskaps]] ieguva [[Ugaunija]]s zemi, bet [[Livonijas bīskaps]] ieguva Piejūras zemes, pie kurām piederēja [[Sontagana]]s un [[Ridala]]s novadi. 1224. gada vasaras beigās notika viena no galvenajām krusta karu kaujām pret Tērbatas pili, kurā pēc igauņu sacelšanās 1222. gadā valdīja bijušais [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valdnieks [[Vetseke]] (Vjačko). Pēc Igaunijas zemju pakļaušanas bija beigusies Livonijas krusta karu otrā daļa. 1225. gada 19. novembrī pāvests [[Honorijs III]] atļāva savam legātam [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmam]] Livonijā nodibināt no Brēmenes arhibīskapa neatkarīgu katoļu baznīcas metropoli. 1226. gadā pāvests atļāva Sēlijas pievienošanu [[Zemgales bīskapija]]i ar [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnu]] kā Zemgales bīskapu un Kurzemes protektoru. [[Attēls:TKM 4515G, Ordulipp käes langeb Johann von Tiesenhausen Aizkraukle lahingus, Friedrich Ludwig von Maydell.jpg|thumb|300px|“Johans fon Tīzenhauzens krīt ar ordeņa karogu neveiksmīɡajā Aizkraukles kaujā pret lietuviešiem 1279. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] Tērbatas bīskapa [[Hermanis fon Bukshēvdens|Hermaņa]] neveiksmīgais mēģinājums pakļaut [[Pleskava]]s zemi beidzās ar sakāvi Ledus kaujā 1242. gadā. Toties [[Polocka]]s kņazs [[Tautivils]] no 1247./1248. gada līdz 1264. gadam kļuva par Rīgas bīskapa vasali un viņa pārvaldītajā teritorijā īslaicīgi tika nodibināta [[Rutēnijas bīskapija]] (''episcopatus Rutheniensis''). Savukārt [[Žemaitija]]s teritorijā tika nodibināta [[Veršavas bīskapija]] (''episcopatus Wersoviensis''). 1253. gadā [[Romas katoļu baznīca]]s [[Romas pāvests|pāvests]] lika kronēt [[Lietuvas dižkunigaitis|Lietuvas dižkunigaiti]] [[Mindaugs|Mindaugu]] par karali un piešķīra viņam Lietuvu kā feodālo lēni, bet viņam bija jāatdod Vācu ordenim daļu Žemaitijas un Sēlijas teritorijas. Pēc žemaišu uzvaras pār apvienoto Vācu un Livonijas ordeņu karaspēku [[Durbes kauja|Durbes kaujā]] 1260. gadā kara veiksme novērsās no krustnešiem. No latīņu ticības atkrita Lietuvas karalis Mindaugs, tika likvidētas katoļu bīskapijas Lietuvā un Baltkrievijā, bet 1262. gadā [[Novgorodas kņazi]] noslēdza savienību ar lietuviešiem, kuriem pievienojās zemgaļi, kurši, sāmsalieši, un atsāka karadarbību pret Livonijas ordeni. Tikai pēc smagām kaujām ordenim izdevās salauzt zemgaļu bruņoto pretestību 1271. gadā, tomēr pēc [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujas]] 1279. gadā zemgaļi lauza miera līgumu, uzbruka Rīgai un sakāva ordeni [[Garozas kauja|Garozas kaujā]] 1287. gadā. Karš turpinājās līdz 1290. gadam, kad Livonijas ordenis piespieda zemgaļus atstāt savu dzimteni un pārcelties uz Žemaitiju. Kā Livonijas krustu karu turpinājums ir uzskatāmas Vācu ordeņa un Livonijas ordeņa militārās kampaņas pret lietuviešiem un žemaišiem, kas beidzās ar Vācu ordeņa sagrāvi [[Grunvaldes kauja|Grīnvaldes (Žalgires) kaujā]] 1410. gadā. == Galvenie karagājieni un kaujas == [[Attēls:Deutscher Orden 1260.png|thumb|300px|Kartē parādīti galveno Livonijas un Prūsijas krusta karagājienu virzieni.]] === Pret līviem === * [[1198]] — [[Kauja pie Rīgas (1198)]], * [[1200]] — [[Kauja pie Rumbulas (1200)]], * [[1204]] — [[Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)]] * [[1206]] — [[1206. gada kauja pie Salaspils]], * [[1206]] — [[1206. gada kauja pie Turaidas]], * [[1206]] — [[1206. gada Salaspils aplenkums]], * [[1212]] — [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles]], līvu padošanās. === Pret sēļiem un lietuviešiem === [[Attēls:Mindaugas Lithuania (Voruta).png|thumb|300px|Lietuviešu zemes XIII gadsimta vidū. Ar tumšāku krāsu apzīmētas karalim Mindaugam pakļautās teritorijas, bet ar gaišāku krāsu — zemes, uz kurām notika lietuviešu cilšu karagājieni.]] * [[1205]] — [[Ropažu kauja (1205)]], * [[1207]] — [[Sēlpils aplenkums (1208)]], miera līgums ar sēļiem, * [[1208]] — [[Karagājiens uz Lietuvu (1208)]], * [[1213]] — [[Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)]], * [[1215]] — [[Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)]], * [[1221]] — [[Krievu un lietuviešu karagājiens uz Senlatviju (1221)]], * [[1235]] — [[Karagājiens uz Nalseni (1235)]], * [[1244]] — [[Embūtes kauja (1244)]], * [[1245]] — [[Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)]], * [[1245]] — [[Karagājiens uz Nalseni (1245)]], * [[1245]] — [[Cēsu kauja (1245)]], * [[1250]] — [[Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)]], * [[1262]] — [[Kauja pie Lielvārdes (1262)]], * [[1262]] — [[Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)]], * [[1263]] — [[Kauja pie Daugavgrīvas (1263)]], * [[1270]] — [[Karuzes kauja]], * [[1273]] — [[Kauja pie Dubnas (ap 1273)]], * [[1276]] — [[Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)]], * [[1278]] — [[Karagājiens uz Kernavi (1279)]], * [[1279]] — [[Aizkraukles kauja (1279)]], * pēc [[1282]] — [[Skarjota iebrukums Rīgas arhibīskapijā]] * pēc [[1291]] — [[Mažeikas karagājiens uz Talsiem]] === Pret Polocku, Koknesi un Jersiku === * [[1203]] — [[Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203)]] * [[1206]] — [[1206. gada Salaspils aplenkums]], * [[1208]] — [[Kokneses nodedzināšana (1208)]], * [[1209]] — [[Karagājiens uz Jersiku (1209)]], miera līgums ar Jersiku, * [[1214]] — [[Otrais karagājiens uz Jersiku (1214)]], * [[1215]] — [[Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)]]. === Pret igauņiem === [[Attēls:Ancient Estonian counties.png|thumb|300px|Senās Igaunijas zemes Livonijas krusta karu sākumā.]] [[Attēls:Danmarks flag 1219 Lorentzen.jpg|thumb|300px|Karoga parādīšanās debesīs [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)|Lindanises kaujas]] laikā 1219. gadā (Lorencena glezna).]] ==== Pret Ziemeļigaunijas zemēm ==== * [[1196]] — [[Zviedru karagājiens uz Viruzemi (1196)]] * [[1212]] — [[Pirmais karagājiens uz Jervu (1212)]], * [[1216]] — [[Pirmais karagājiens uz Hariju (1216)]], * [[1217]] — [[Otrais karagājiens uz Jervu (1217)]], * [[1219]] — [["Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219)]], * [[1219]] — [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)]], * [[1219]] — [[Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219)]], * [[1221]] — [[Tallinas aplenkums (1221)]], * [[1223]] — [[Tallinas aplenkums (1223)]], * [[1224]] — [[Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224)]], miera līgums ar Jervu un Viruzemi. ==== Pret Sāmsalu un Piejūras zemēm ==== * [[1203]] — [[Kauja pie Visbijas (1203)]], * [[1206]] — [[Uzbrukums Sāmsalai (1206)]], * [[1211]] — [[Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)]], * [[1211]] — [[Kauja pie Turaidas (1211)]], * [[1215]] — [[Kauja pie Sāmsalas (1215)]], * [[1215]] — [[Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)]], * [[1216]] — [[Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216)]], * [[1220]] — [[Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220)]], * [[1222]] — [[Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)]], * [[1227]] — [[Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)]], miera līguma noslēgšana ar Sāmsalu * [[1262]] — [[Sāmsaliešu sacelšanās (1262)]] ==== Pret Ugauniju un Sakalu ==== * [[1208]] — [[Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208)]], * [[1208]] — [[Beverīnas aplenkums]] * [[1208]] — [[Karagājiens uz Sakalu (1208)]], * [[1209]] — [[Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209)]] * [[1210]] — [[Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210)]], * [[1210]] — [[Kauja pie Imeras]], * [[1211]] — [[Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vilandes aplenkums (1211)]], * [[1211]] — [[Beverīnas aplenkums un atbildes karagājieni (1211)]], * [[1215]] — [[Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)]], * [[1215]] — [[Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)]], * [[1215]] — [[Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215)]], miera līguma noslēgšana ar Ugauniju, * [[1217]] — [[Kauja pie Otepē (1217)]], miera līguma noslēgšana ar Novgorodu, * [[1217]] — [[Svētā Matīsa dienas kauja]], miera līguma noslēgšana ar Sakalu, * [[1223]] — [[Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223)]], * [[1223]] — [[Letgaļu un ordeņa brāļu karagājieni uz Ugauniju (1223)]], * [[1223]] — [[Karagājiens uz Sakalu (1223)]], * [[1223]] — [[Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223)]], * [[1223]] — [[Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223)]], sakaliešu padošanās, * [[1224]] — [[Tērbatas kauja (1224)]], ugauņu padošanās. === Pret kuršiem === [[Attēls:LivoniaKnight.jpg|thumb|300px|[[Vācu ordeņa lielmestri|Vācu ordeņa virsmestrs]] un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] mestrs.]] * [[1210]] — [[Jūras kauja Zundā (1210)]], * [[1210]] — [[Rīgas aplenkums (1210)]], * [[1228]] — [[Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)]], * [[1229]] — [[Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229)]], miera līgumi ar kuršiem, * [[1242]] — [[Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)]], miera līgums ar kuršiem, * [[1252]] — [[Karagājiens uz Kursu un Klaipēdas dibināšana (1252)]], * [[1260]] — [[Kuršu sacelšanās (1260)]], * [[1261]] — [[Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261)]], * [[1263]] — [[Kuršu piļu nodedzināšana (1263)]], * [[1263]] — [[Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)]], * [[1264]] — [[Kauja pie Griezes (1264)]]. === Pret zemgaļiem === [[Attēls:Medieval Livonia 1260.svg|300px|thumb|[[Livonijas Konfederācija]]s karte 13. gadsimta vidū. Atzīmētas lielāko Livonijas krusta karu kauju vietas.]] * [[1219]] — [[Mežotnes aplenkumi (1219—1220)]], * [[1228]] — [[Karagājiens uz Zemgali (1228)]], * [[1228]] — [[Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)]], * [[1229]] — [[Aizkraukles kauja (1229)]], * [[1236]] — [[Saules kauja]], * [[1250]] — [[Karagājiens uz Zemgali (1250)]], miera līguma noslēgšana ar zemgaļiem, * [[1259]] — [[Zemgaļu sacelšanās (1259)]], * [[1259]] — [[Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)]], * [[1264]] — [[Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264)]], * [[1265]] — [[Mītavas pils uzcelšana]], * [[1265]] — [[Karagājiens uz Zemgali (1265)]], * [[1270]] — [[Karuzes kauja]], * [[1271]] — [[Karagājieni uz Zemgali (1271)]], miera līguma noslēgšana ar zemgaļiem * [[1279]] — [[Tērvetes pils atbrīvošana (1279)]], * [[1280]] — [[Uzbrukumi Dobelei (1280)]], * [[1280]] — [[Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280)]], * [[1280]] — [[Dobeles aplenkums (1280)]], * [[1281]] — [[Tērvetes aplenkums (1281)]], * [[1285]] — [[Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils]], * [[1287]] — [[Zemgaļu uzbrukums Rīgai]], * [[1287]] — [[Garozas kauja]], * [[1289]] — [[Mestra Kūno karagājiens uz Zemgali]], * [[1290]] — [[Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē]] * [[1290]] — [[Zemgales galīgā nopostīšana]]. === Pret žemaišiem === [[Attēls:Saules kauja.jpg|300px|thumb|[[Saules kauja]] 1236. gadā ([[Voldemārs Vimba|Voldemāra Vimbas]] glezna).]] * [[1236]] — [[Saules kauja]], * [[1250]] — [[Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)]], * [[1252]] — [[Karagājiens pret žemaišiem (1252)]], * [[1255]] — [[Karagājiens pret žemaišiem (1255)]], * [[1256]] — [[Kauja pie Klaipēdas (1256)]], pamiera noslēgšana ar žemaišiem, * [[1259]] — [[Kauja pie Skodas (1259)]], * [[1259]] — [[Vārtājas aplenkums (1259)]], * [[1260]] — [[Kauja pie Dobes (1260)]], * [[1260]] — [[Kauja pie Jurbarkas (1260)]], * [[1260]] — [[Durbes kauja]], * [[1285]] — [[Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils]] * [[1290]] — [[Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē|Žemaišu iebrukums Līvzemē]] === Pret Novgorodu un Pleskavu === * [[1217]] — [[Kauja pie Otepē (1217)]], * [[1218]] — [[Kauja pie Puides (1218)]], * [[1218]] — [[Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218)]], * [[1218]] — [[Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219)]], * [[1221]] — [[Krievu un lietuviešu karagājiens uz Senlatviju (1221)]], * [[1222]] — [[Karagājieni un Novgorodu un Ingriju (1222)]], * [[1223]] — [[Krievu karagājiens uz Igauniju (1223)]], * [[1240]] — [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)]] * [[1242]] — [[Ledus kauja]], miera līguma noslēgšana ar Novgorodu, * [[1262]] — [[Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)]], * [[1268]] — [[Rakveres kauja]], * [[1269]] — [[Pleskavas aplenkums (1269)]], miera līguma noslēgšana ar Novgorodu. {{Latvijas vēsture}} == Indriķa hronikā pieminētie krustneši == * 1195. gadā [[Romas pāvests]] [[Celestīns III]] atvēlēja visu grēku atlaišanu tiem, kas došoties atjaunot kristietību Līvzemē. Jau nākamajā gadā [[Teoderihs no Turaidas]] kopā ar [[zviedri|zviedru]] [[jarls|jarlu]] [[Birgers Brūsa|Birgeru Brūsu]] (''Brosa''), [[vācieši]]em un [[gotlandieši]]em sāka kampaņu pret [[kurši]]em, taču, vētras aizdzīti, krusta karotāji piestāja Viruzemē, Ziemeļigaunijā, un trīs dienas postīja to. * 1197. gadā [[Romas pāvests]] visiem, kas pieņemšot krusta zīmi un ķeršoties pie ieročiem pret [[līvi]]em, atvēlēja grēku atlaišanu. 1198. gadā [[bīskaps Bertolds]] ieradās [[Līvzeme|Līvzemē]] ar [[sakši|sakšu]] [[krustneši]]em. * 1200. gadā Līvzemē ieradās [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] ar grāfu Konrādu no [[Dortmunde]]s un Harbertu no Īburgas, kā arī daudziem krustnešiem un divdesmit trim kuģiem. * 1201. gadā bīskaps Alberts ar krustnešiem atgriezās Līvzemē. Šai laikā bīskaps paņēma pie sevis Daniēlu [Bannerovu] un Konrādu no Meiendorpas un piešķīra viņiem par lēni divas pilis — [[Lielvārde|Lielvārdi]] un [[Ikšķile|Ikšķili]]. * 1203. gadā bīskaps Alberts no Vācijas atveda sev līdzi Arnoldu no Meiendorpas, Bernhardu no Zēhūzenes un savu brāli Teoderihu fon Bukshēvdenu līdz ar vairākiem citiem bruņiniekiem. * 1207. gadā bīskaps Alberts [[Lejassaksija|Saksijā]] un [[Ziemeļreina-Vestfālene|Vestfālenē]] apstaigāja ciematus, ielas un baznīcas, meklēdams krustnešus. Kopā ar viņu atbrauca grāfs Gotšalks no Pirmontes, kāds cits [[grāfs]] un vēl ļoti daudzi krustneši. * 1208. gadā bīskaps Alberts no jauna devās uz Vāciju, lai savāktu gan krustnešus, gan līdzekļus, ar ko atbalstīt vēl jauno baznīcu, kurai bija daudz kas vajadzīgs. Sprediķodams viņš esot apstaigājis daudzas vietas un pieredzējis ne mazumu grūtību. * 1209. gadā bīskaps Alberts atgriezās no Vācijas prāva krustnešu skaita pavadībā. To vidū bija Rūdolfs no Jērihovas, Volters no Emerslēbenes un ļoti daudz citu dižciltīgo, bruņinieki, garīdznieki ar visu tautu. * 1210. gadā bīskaps Alberts kopā ar Zobenbrāļu ordeņa mestru Folkvīnu devās pie Romas pāvesta, kas viņiem piešķīra privilēģijas par [[Līvzeme]]s un [[Letija]]s sadalīšanu un atjaunotu pilnvaru sludināt grēku atlaišanas. * 1211. gadā kopā ar bīskapu Albertu no Vācijas atbrauca trīs bīskapi — Filips no Raceburgas, Īzo no Verdenas un Pāderbornas bīskaps Helmolds no Pleses, [[Bernhards no Lipes]] un citi dižciltīgie, kā arī ļoti daudz krustnešu. * 1214. gadā bīskaps Alberts no Vācijas atgriezās Līvzemē ar daudziem krustnešiem. * 1216. gadā bīskaps Alberts atgriezās no [[Roma]]s kūrijas ar Igaunijas bīskapu Teoderihu un citiem uzticamiem vīriem, bruņiniekiem un krustnešiem. * 1217. gadā Vācijā bīskaps Alberts, visiem stāstīdams par karu grūtībām un savējo zaudējumiem, aicināja drosmīgus un dižciltīgus vīrus pieņemt krustu un grēku atlaišanas labad doties par krustnešiem uz Līvzemi. Grāfs Alberts no Lauenburgas, grēku atlaišanas labad pieņēmis krustu, ar saviem bruņiniekiem un dižciltīgiem vīriem devās ceļā uz Līvzemi. * 1218. gadā bīskaps Alberts reizē ar Igaunijas bīskapu Teoderihu, Zemgales bīskapu Bernhardu un grāfu Albertu no Lauenburgas devās pie Dānijas karaļa un lūdza viņu virzīt savu jūras karaspēku pret Igauniju. Bīskaps Alberts atkal savāca krustnešus, sludināja viņiem grēku atlaišanu. Savā vietā viņš atstāja Halberštates dekānu Šlādenes Burhardu, kas kopā ar dāņu karaļa vasali [[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburgā]] Heinrihu Borevīnu un dažiem citiem krustnešiem devās uz Līvzemi, lai tur nokalpotu savu krustneša gadu. * 1219. gadā kopā ar bīskapu Albertu no Vācijas ieradās Saksijas [[hercogs]] Alberts no Anhaltes, Rūdolfs no Stoteles, Kvērfurtes [[grāfs]] Burhards un ļoti daudz citu krustnešu. Tajā pašā gadā pie [[Rēvele]]s igauņu zemē iebruka Dānijas karalis Valdemārs II kopā ar Igaunijas bīskapu Teoderihu, Lundas arhibīskapu Andreasu, Šlēsvigas bīskapu Nikolaju, karaļa kancleru Reskildes bīskapu Petrusu Jakobi un Rīgenes slāvu kņazu [[Viclavs|Viclavu]]. * 1221. gadā Daseles grāfs Ādolfs devās atpakaļ uz Vāciju, savukārt bīskaps Alberts atgriezās Līvzemē tikai ar nedaudziem krustnešiem, kuru vidū bija Bodo no Homburgas. * 1222. gadā [[Dānijas karalis]] Valdemārs II, sapulcējis lielu karaspēku, ieradās Sāmsalā ar grāfu Albertu no Lauenburgas. * 1224. gadā bīskaps Alberts atgriezās no Vācijas ar daudziem krustnešiem. Kopā ar viņu ieradās viņa brālis Igaunijas bīskaps Hermanis. * 1225. gadā Rīgas bīskaps aizsūtīja savu priesteri Maurīciju uz Romas kūriju, lai izlūgtos pāvesta legātu Līvzemei. Pāvests norīkoja sava galma kancleru [[Modēna]]s bīskapu Guljelmo ([[Modenas Vilhelms]]), kas ieradās Līvzemē ar savu saimi, krustnešiem un pavadoņiem. == Livonijas krusta kari historiogrāfijā == Latvijas historiogrāfijā pastāv viedoklis, ka Latvijas teritorijā 12. gadsimtā dzīvojošās ciltis ir kristianizētas vardarbīgi un kristianizēšana veikta ar organizēta karaspēka masveida iebrukumu<ref>[http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/257856-vesturiskie-miti-latviesu-stereotipiskais-pagatnes-redzejums-ii/ Vēsturiskie mīti: latviešu stereotipiskais pagātnes redzējums (II)] Kaspars Kļaviņš, Dr. hist. 19.09.2013</ref><ref>Jānis Krēsliņš, [http://zagarins.net/jg/jg213/JG213_Kreslins.htm MĪTI PAR LATVIEŠU UN LATVIJAS VĒSTURI UN PIEZĪMES PAR TĀ DĒVĒTO LATVIJAS TĒLA JAUTĀJUMU] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150920092354/http://zagarins.net/JG/jg213/JG213_Kreslins.htm |date={{dat|2015|09|20||bez}} }}</ref> līdzīgi, kā notikušas krusta karagājienu kampaņas uz Jeruzalemi un citām musulmaņu sagrābtajām kristiešu teritorijām. Taču, analizējot karadarbības gaitu, titulārbīskaps un vēsturnieks Jānis Cakuls konstatējis, ka kaujas notikušas daudz retāk un ilgākā laika posmā, nekā tas notika t.s. krusta karos, turklāt pašu [[Zobenbrāļu ordenis|ordeņa]] brāļu skaits esot bijis ne vairāk par 50—80.<ref>Jānis Cakuls, Livonijas Romas katoļu Baznīcas valsts XIII-XVI gs., Renovata, 2007. 84. lpp.</ref> Pirmie krustneši ieradās Līvzemē, lai aizsargātu kristiešus. Bīskapa Bertolda laikā notikusī kauja pie Rīgas bija aizstāvēšanās pret līvu agresiju. Arī bīskapa Alberta valdīšanas pirmajos gados militārās kampaņas bija aizsardzības nolūkos. Kā norāda vēsturnieks Indriķis Šterns, "Vācu krustneši Senlatvijā cīnījās par vācu Rīgas apmetnes un kolonijas pastāvēšanas nodrošināšanu". Līdz 1205. gadam notika tikai aizstāvēšanās kaujas, bet tā kā rīdzinieki turpināja piedzīvot pastāvīgus laupīšanas uzbrukumus, 1205. un 1206. gadā viņi sāka organizēt pretuzbrukumus. Šo pretuzbrukumu nolūkā viņi sabiedrojās ar tolaik vēl nekristītajiem zemgaļiem, kuru bija nospiedošs vairākums. Tādēļ krusta karu kontekstā šie pretuzbrukumi īsti neiekļaujas.{{nepieciešama atsauce}} Vēlākajos gados, nostiprinoties Zobenbrāļu ordenim un bīskapam iegūstot iespēju iesaistīt karadarbībā vietējos iedzīvotājus, uzbrukumi kļūst par iekarošanas karagājieniem vai sirojumiem galvenokārt kopā ar pakļautajiem līviem un latgaļiem, vēlāk arī ar igauņiem un kuršiem. Pamatojoties uz pāvestu izdotajiem lēmumiem aizsargāt Zobenbrāļu ordeņa brāļu īpašumus, kamēr viņi dodas aizstāvēt ticīgos Livonijā, piešķirt grēku atlaidas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kbvestnesis.lv/index.php/sakums-jaunumi/aktuali/1725-kas-ir-atlaidas |title=Laicīgā soda atlaišana |access-date={{dat|2015|05|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150728024634/http://www.kbvestnesis.lv/index.php/sakums-jaunumi/aktuali/1725-kas-ir-atlaidas |archivedate={{dat|2015|07|28||bez}} }}</ref> kā arī vēlāk ar bīskapu Albertu noslēgto līgumu par iekaroto zemju 1/3 daļas pārvaldīšanu,{{efn|[[Zobenbrāļu ordenis]]. Zobenbrāļi bija karojošie mūki, kas bija devuši nabadzības un šķīstības zvērestu. Lai viņiem nodrošinātu ienākumus, bīskaps Alberts atļāva tiem paturēt trešo daļu no iekarotajām teritorijām.}} krustnešu misijas Livonijā tiek pielīdzinātas [[Krusta kari]]em.<ref>[http://www.academia.edu/4546573/How_to_justify_a_crusade_The_conquest_of_Livonia_and_new_crusade_rhetoric_in_the_early_thirteenth_century Marek Tamm. How to justify a crusade? The conquest of Livonia and new crusade rhetoric in the early thirteenth century] Journal of Medieval History 2013, Vol. 39, No. 4, 431—455</ref> [[Inocents III|Pāvests Inocents III]] 1199. gadā ir aicinājis Kristum ticīgos Saksijā un Vestfālē "celties cīņai aizstāvēt šo zemju kristiešus", tādējādi pielīdzinot ceļojumus uz Livoniju (svēt)ceļojumiem uz Jeruzalemi.<ref name="ReferenceB" /> Tomēr jāatzīst, ka pati svētceļojumu un pēc būtības arī t. s. "krusta karu" ideja tajā laikā attiecībā uz Jeruzalemi, bija miermīlīgo ceļotāju aizsardzība{{efn|Zināmas grūtības sagādājusi Hronikā bieži pieminētā termina peregrini atveide. Šis termins Hronikā apzīmē vāciešus, kas, lielākoties nenogurdināmā bīskapa Alberta savervēti, uz vienu vai diviem gadiem dodas uz Līvzemi, lai kā bruņots spēks piedalītos turienes tautu pakļaušanā un pievēršanā kristīgajai ticībai. Visos vācu tulkojumos, tāpat S.Aņņinska krievu un Dž.Brandidža angļu tulkojumā izmantoti analoga rakstura termini, kuri, balstīdamies uz oriģinālformu, šajās valodās stabili ieviesušies kā latīņu peregrini ekvivalenti, proti, vācu ''Pilgrime'', krievu ''пилигримы'', angļu ''pilgrims''. M.Siliņš lietojis terminu “svētceļotāji”, J.Krīpēns — latīniskās oriģinālformas transliterējumu “peregrīni”. Neviens no šiem variantiem īsti neapmierina. Svētceļotāji ir cilvēki, kas dodas uz kādu svētu vietu ar kultu saistītā nolūkā, bet Līvzeme par tādu, neraugoties uz kristīšanas misiju, nav uzskatāma. Transliterējums “peregrīni” savukārt latviešu valodā ir svešķermenis, un īsti ieviesies tajā nav arī termins “pilgrimi”. Galu galā izšķīros par vēsturnieku ieteikto terminu “krustneši”. Jāuzsver, ka šajā izvēlē nekādas nozīmes nebija pie krustnešu tērpa piestiprinātajai krusta zīmei[17], jo latīņu terminā peregrini krusta jēdziens nav ietverts. Izšķirošais bijis apsvērums, ka peregrini viduslaiku latīņu valodā apzīmē arī krusta karotājus un ka pāvests “grēku atlaišanai uzlikto braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi” (III, 2). Zināma loma gan bijusi arī tam, ka termins “krustneši” šajā nozīmē jau stabili ieviesies vēstures literatūrā. Taču arī šis termins visā pilnībā neapmierina. “Krustneši” mūsdienu lasītājam vispirms asociējas ar karotāju funkcijām, ar agresijas jēdzienu, turpretim latīņu termins peregrini pats par sevi vēl šādu asociāciju nerada. Lai gan tam, kā jau norādīts, ir arī nozīme “krusta karotāji”, tai līdzās pastāv otra, miermīlīga nozīme — “svētceļnieki”, bet vārda pamatnozīme, kuras izejas punkts ir apstākļa vārds ''peregre'' — “svešumā, no svešuma”, ir pavisam neitrāla — “svešie, svešinieki”. Krusta karotāju, krustnešu jēdziens Hronikas peregrini atveidojumam izmantots tikai vēl igauņu tulkojumā (''ristisõdijad'').<ref>Ā.Feldhūns. [http://www.historia.lv/raksts/afeldhuns-tulkotaja-prieksvards Tulkotāja priekšvārds]</ref>}}. Viens no iemesliem, kāpēc [[Livonija]] izraudzīta par [[Svētceļojums|svētceļojumu]] galamērķi, bija tas, ka šī teritorija ir nosaukta par Māras jeb Marijas zemi (''Terra Mariana''), kas jau dod zināmu sakralitātes statusu, jo tā bija arī [[Romas pāvests|pāvesta]] tiešā pakļautībā esoša valsts. Cits skaidrojums varētu būt saistīts ar nepieciešamību aizstāvēt kristiešus un jaunkristītos no pagānu uzbrukumiem. Viens no nosacījumiem, ar kādiem līvi un citas maztautas piekrita kristīties, bija, ka viņus aizsargās no tajā laikā biežajiem igauņu, krievu un lietuviešu sirojumiem. Iespējams, ka daļa krustnešu, kas ieradās no citām zemēm, bija augstu ideālu vadīta, bet, spriežot pēc karadarbības eskalācijas un metodēm, 13. gadsimtā notika Senlatvijas un Igaunijas zemju iekarošana un kolonizēšana. Kā uzskata vēsturnieks Indriķis Šterns, vietējie iedzīvotāji, kas bija spiesti piedalīties vai brīvprātīgi piedalījās karagājienos, arī pieder pie krusta karotājiem, uz kuriem attiecas pāvesta aicinājums karot pret neticīgajiem,<ref>Sk. arī Indriķis Šterns Latvijas vēsture, Krustakari, Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 2002. 228. lpp.</ref> lai gan šie karotāji, spriežot pēc vairākām pazīmēm, paši vēl nebija īsti ticīgi. Tādēļ šos krusta karus var uzskatīt arī par iepriekš praktizētās sirošanas tradīcijas loģisku turpinājumu, tikai nu jau bruņinieku aizsegā un pret Livonijas valsts ārējiem ienaidniekiem. Krusta karotāju mērķis nebija kristīt cilvēkus, bet pakļaut teritorijas Livonijas valsts varai. Vēlāk, laika gaitā arī tauta tika pamazām kristianizēta. == Skatīt arī == * [[Prūsijas krusta kari]] * [[Livonijas bīskapija]] * [[Livonijas bīskapi]] * [[Zobenbrāļu ordenis]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160307165009/https://www.scribd.com/doc/29958155/The-Invasion-and-Conquest-of-Livonia Tiago João Queimada e Silva. The invasion and conquest of Livonia (late-12th and 13th centuries)] * [http://books.google.com/books?id=wY5JGQAACAAJ&dq Livonian Crusade By William Urban] {{ISBN|0-8191-1683-1}} * [http://www.heb.lv/bibliot_lv_files/lv/Krusta%20kari%20Baltija.doc Krusta kari Baltijā. Latvju enciklopēdijas 3. sējums, 2647-2661.lpp.] {{Webarchive|url=https://archive.today/20121209173851/http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:DiDLnF0oF8UJ:www.heb.lv/bibliot_lv_files/lv/Krusta%2520kari%2520Baltija.doc+%C5%A1abis+zemgale&hl=lv&ct=clnk&cd=6&gl=lv |date={{dat|2012|12|09||bez}} }} * [http://www.home.lv/ice/kartes/Latvija%2013.gs.s.jpg Latvijas karte 13. gadsimta pirmajā pusē.]{{Novecojusi saite}} * [http://www.home.lv/ice/kartes/Livonija%2013.gs.iekarojumi.jpg Karte: Baltijas valstu iekarošana 13.gs.]{{Novecojusi saite}} * [http://www.home.lv/ice/lacausis_files/krustneshi%20uzbruuk2.jpg Krustneši aplenc pilskalnu (glezna)]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Livonijas krusta kari| ]] cada7z96od9dphalitzgesnybelg1r2 4490638 4490633 2026-07-05T18:15:16Z Pirags 3757 4490638 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Livonijas krusta kari | width = | partof = [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta kariem]] | image = Kuršu uzbrukums Rīgai 1210. gadā.jpg | image_size = 270px | alt = | caption = [[Rīgas aplenkums (1210)|Kuršu uzbrukums Rīgai 1210. gadā]] | date = 1198-1290 | place = [[Baltija]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = [[Terra Mariana]] dibināšana | result = Krustnešu uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = [[Livonijas bīskapija]], [[Tērbatas bīskapija]], [[Zobenbrāļu ordenis]], [[Livonijas ordenis]], [[Dānija]], [[Zviedrija]] | combatant2 = [[Līvzeme]], [[Tālava]], [[Jersika (valsts)|Jersika]], [[Koknese (valsts)|Koknese]], [[Sēlija (zeme)|Sēlija]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Kursa (valsts)|Kursa]], [[Ugaunija]], [[Sakala]], [[Sāmsala]], [[Revala]], [[Harija]], [[Jerva]], [[Viruzeme]], [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuva]], [[Žemaitija]] | combatant3 = [[Polockas kņazi|Polocka]], [[Pleskavas kņazi|Pleskava]], [[Novgorodas kņazi|Novgoroda]], [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Vladimira-Suzdaļa]] | commander1 = [[Bertolds (Livonijas bīskaps)]]†<br>[[Teoderihs no Turaidas|Turaidas Teodorihs]]†<br>[[Alberts fon Bukshēvdens|Bīskaps Alberts]]<br> [[Bernhards no Lipes]]<br>[[Aleksandrs (Tērbatas bīskaps)|Tērbatas Aleksandrs]]†<br>[[Venno]]<br>[[Folkvins]]†<br>[[Villekens fon Endorps]]†<br>[[Oto fon Luterbergs]]†<br>[[Ernsts fon Rasburgs]]†<br>[[Valdemārs II]]<br>[[Jūhans I Sverkersons]]<br>[[Viclavs]] | commander2 = [[Ako]]†<br>[[Kaupo]]†<br>[[Ase]]<br>[[Dabrelis]]<br>[[Ninnus]]<br>[[Varidotis]]<br>[[Tālivaldis]]†<br>[[Rameka]]<br>[[Rūsiņš]]†<br>[[Vetseke]]†<br>[[Visvaldis]]<br>[[Lembits]]†<br>[[Viestards]]<br>[[Šabis]]<br>[[Namejs]]<br>[[Daugerūts]]<br>[[Mindaugs]]<br>[[Vikints]]<br>[[Tranaitis]]<br>[[Vaišelga]]<br>[[Traidenis]]<br>[[Vītenis]] | commander3 = [[Vladimirs (Polockas kņazs)]]<br>[[Vladimirs Mstislavičs]]<br>[[Daumants]]<br>[[Aleksandrs Ņevskis]] | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = | strength2 = | strength3 = | casualties1 = | casualties2 = | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Livonijas krusta kari''' ({{val|de|Kreuzzug gegen die Heiden in Livland}}, {{val|et|Liivi ristisõda}} un ''eestlaste muistne vabadusvõitlus'') bija ar militārām misijām atbalstītā tagadējās [[Latvija|Latvijas]] un [[Igaunija|Igaunijas]] teritoriju kolonizācija un [[kristianizācija]].<ref>[https://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/725.pdf Eva Eihmane. Livonijas pamatiedzīvotāju kristīšana: Dieva vīna dārza iekopšana vai brutāla pakļaušana reliģijas piesegā?] LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 725. sēj. Vēsture. Rīga: Latvijas Universitāte, 2009., 9.–28. lpp.</ref> Par to sākumu uzskata 1171. gadu, kad [[Romas pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] aicināja finansiāli atbalstīt misionāru [[Fulko]]. 1160.—1170. gadā notika pirmā dokumentētā kristiešu misionāra nosūtīšana uz Livoniju — trimdā esošais dāņu arhibīskaps [[Eskils]] (1137—1177) par Igaunijas bīskapu iecēla cisterciešu mūku [[Fulko]]. Sākotnēji kristianizācija notika miermīlīgi, bet militāras misijas sākās pēc tam, kad Romas pāvests [[Celestīns III]] 1193. gadā atļāva vervēt krustnešus ticīgo aizsardzībai Līvzemē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/slva_saturs1.htm |title=Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1937. xiv, 214 lpp. |access-date={{dat|2016|02|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190526135558/http://old.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/slva_saturs1.htm }}</ref> Šo misiju rezultātā tika izveidota [[Livonijas Konfederācija]]. Livonijas krusta kari pieder pie [[Ziemeļu krusta kari]]em, kas ir kopējs apzīmējums militārajām misijām [[Ziemeļeiropa]]s zemēs 12.—14. gadsimtā. == Priekšvēsture == [[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|300px|Senās Igaunijas un Senlatvijas valstis un zemes ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954).]] {{Pamatraksts|Senlatvijas tautu kristianizēšana}} Rakstiskas liecības par [[Senlatvijas tautu kristianizēšana|pirmajām kristiešu misijām Latvijā]] ir saglabājušās kopš 11. gadsimta sākuma. Kristietības ietekmes no kaimiņzemēm tajā laikā izplatījās galvenokārt tirdzniecības sakaru, kolonizēšanas un krusta karagājienu veidā. Militārās misijas no Rietumeiropas, ko historiogrāfijā sauc par [[krusta kari]]em ({{val|la|Expeditiones sacrae}}), sākotnēji tika organizētas, lai atkarotu musulmaņu iekarotās teritorijas un lai aizsargātu šajās zemēs dzīvojošos kristiešus, ceļotājus un tirgotājus. 1165. gadā ar Romas pāvesta [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandra III]] svētību [[Lundas arhibīskaps]] [[Eskils]] iecēla [[Benediktiešu ordenis|Benediktiešu ordeņa]] mūku [[Fulko]] par pirmo zināmo bīskapu "Aistu zemē". Tas notika Eskila un dāņu karaļa [[Valdemārs I Lielais|Valdemāra I]] (1157—1182) savstarpējas konkurences apstākļos, kas atrisinājās 1160. gadu vidū. Fulko atbalstīja trimdā esošais pāvests Aleksandrs III, 1171. vai 1172. gadā izdodams trīs vēstules par igauņu kristīšanu, aicinot dāņus atbalstīt viņa misiju finansiāli un lūdzot Norvēģijas arhibīskapu atļaut Stavangeras Sv. Ūlafa klostera mūkam Nikolasam pavadīt Fulko viņa misijā (Fonnesberg Schmidt 2005, 244—245). Taču avotos nav atrodamas ziņas, ka Fulko būtu sasniedzis Igauniju.<ref>[[Edgars Andersons]]. Dānijas sakari ar Baltijas zemēm no IX līdz XIII gadsimtam vēstures avotu gaismā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 2: 1990. 22—24 lpp.</ref> Neilgi pēc tam ap 1180. gadu kopā ar vācu tirgotājiem [[Daugavas līvi|Līvzemē]] ieradās [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu]] mūks [[Meinards]] un apmetās [[Ikšķile|Ikšķilē]], 1185. gadā viņš ataicināja mūrniekus no [[Gotlande]]s (Visbijas) un uzcēla akmens pili un baznīcu Ikšķilē, kā arī akmens pili [[Mārtiņsala|Mārtiņsalā]] [[Salaspils|Salaspilī]] (''Holme'', ''Holmia''). Spriežot pēc Lībekas Arnolda hronikas, mūks Meinards kā Lībekas tirgotāju garīgais tēvs un rakstvedis sācis braukt uz Daugavas grīvu ap 1182. gadu. Sākuma gados Meinards ieradies tikai uz navigācijas sezonu un rudenī atgriezies Lībekā. Galvenais Meinarda nolūks bijis kristietības sludināšana Daugavas līviem. Kristietības sludināšanai mūks Meinards bija saņēmis atļauju no Polockas kņaza Vladimira, kura meslu atkarībā atradās līvi, Kokneses un Jersikas valsts.<ref>Senās Latvijas vēstures avoti: Izd. A. Švābe. I burtnīca. R. 1937. Nr. 22</ref> == Misiju attīstība un rezultāti == [[Attēls:Alksnis Senlatviesu kauja ar bruiniekiem.jpg|thumb|300px|Senlatviešu kauja ar bruņiniekiem ([[Ādams Alksnis|Ā. Alkšņa]] zīmējums, ap 1890).]] Daļa līvu kristietību bija pieņēmuši Meinarda darbības rezultātā jau pirms Ikšķiles pils uzcelšanas, pārējie solījās to darīt, kad pils būšot uzcelta. Taču, kad tā bija uzcelta, līvi solījumu tomēr nepildīja. Līvu kaimiņi zemgaļi, uzzinājuši par Ikšķilē uzcelto pili, laivās cēlās pāri Daugavai un, apmetuši pilij virves, mēģināja to ievilkt ūdenī. Kaimiņos dzīvojoši salieši (Salaspils iedzīvotāji), sapratuši, kāda nozīme ir mūra pilij, sagribēja šādu pili arī sev un tāpēc nolēma kristīties, ja arī viņiem šāda pils tikšot uzcelta. Daži kristījās jau tūdaļ un arī viņiem tika uzbūvēta tāda pati pils un baznīca. Tomēr pēc pils uzcelšanas līvi ne tikai savu solījumu nepildīja, bet sāka vajāt kristītos līvus, aplaupīja Meinardu, piekāva viņa kalpotājus un draudēja arī viņu pašu izdzīt no zemes.<ref>Henriks Trūps, Katoļu Baznīcas vēsture. R. Avots, 1992. 159. lpp.</ref> Šis apdraudējums lika Meinardam meklēt militāru atbalstu. Baidoties no atriebības, līvi vairākkārt negribēja laist Meinardu prom, tāpēc viņš nosūtīja uz Romu mūku Teoderihu. [[Romas pāvests]] [[Celestīns III]] pēc Livonijas bīskapa [[Meinhards|Meinarda]] sūtņa [[Teoderihs no Turaidas|Teoderiha]] lūguma 1195. vai 1196. gadā, uzzinājis kristīgo skaitu nosprieda, ka tos nedrīkst pamest, un norādīja, ka tie jāpiespiež paturēt ticību, ko brīvu prātu pieņēmuši. Tāpēc viņš visiem, kas pieņemšot krustu un došoties atjaunot turienes (Līvzemes) pirmbaznīcu, atvēlēja visu grēku atlaišanu (sk. Indriķa hronika I, 12.). Daļa vēsturnieku un sabiedrības šo pāvesta rīcību uzskata par Livonijas krusta karu izsludināšanu. [[Latviešu Indriķis]] savā hronikā piemin, ka krustnešu brauciens uz Līvzemi ticis pielīdzināts ceļojumam uz [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]].^{<ref name="ReferenceB">[[Indriķa hronika]] III.2. [..] karaļa priekšā padomē tika jautāts, vai, krustnešiem, kas brauc uz Līvzemi, īpašumus noliekot pāvesta aizsardzībā tāpat kā tiem, kas dodas uz Jeruzalemi. Tika saņemta atbilde, ka šos īpašumus pārņemot pāvesta aizsardzībā, kurš pilnīgai grēku atlaišanai uzlikto krustnešu braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi.</ref>} Šādi ceļojumi, kas iekļāvās tā laika svētceļojumu tradīcijā, tika organizēti uz teritorijām, kur bija nepieciešams aizstāvēt kristiešus. Parasti tirgotājus, misionārus un citus ceļotājus aizsargāja bruņoti cilvēki, kurus sauca par bruņiniekiem. Jau miermīlīgā{{efn|Kristīgo ticību bīskaps Meinards izplatīja bez varas lietošanas, un desmitās tiesas nodevas no jaunkristītajiem neievāca. Atskaņu hronikā, kura nebūt nebija labvēlīga katoļu garīdzniekiem, rakstīts, ka Meinards savas darbības laikā Ikšķilē izcēlies ar savu tikumu, sniedzis labus padomus un pamācības, ar ko bija ieguvis uzmanību un cieņu, kas veicināja pievēršanos kristīgajai ticībai.<ref>Atskaņu hronika R., 1936. 454. rinda, Heinrihs Strods Latvijas katoļu baznīcas vēsture, R. 1996., 71. lpp.</ref>}} misionāra Zēgebergas klostera mūka Meinarda darbības laikā radās nepieciešamība aizstāvēt ne vien ieceļotājus, bet arī jaunkristītos vietējos iedzīvotājus. Tādēļ tika veidotas aizsardzības formācijas, kurās iekļāvās gan bruņinieki, gan kristīgajai ideoloģijai lojālie vietējie iedzīvotāji. Latvijas un Igaunijas teritorijas sākotnēji netika iekarotas un pakļautas kādai citai valstij tradicionālajā izpratnē. [[Senlatvijas tautu kristianizēšana|Kristianizācijas]] procesā izveidojās [[Livonijas Konfederācija]], kurā vietējās pašvaldības tiesības daļēji saglabāja iepriekšējie valdnieki, saglabājot arī savu karaspēku, cīņās piedaloties kopā ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]], vai atsevišķi, kā arī atsevišķos gadījumos atsakoties piedalīties cīņās, vai pat cīnoties pret zobenbrāļiem.<ref>Literatūras avotu apkopojums grāmatā: Jānis Cakuls, Livonijas Romas katoļu Baznīcas valsts XIII—XVI gs., Renovata, 2007. 169.—200. lpp.</ref> Livonijas aizsardzībai Līvzemes bīskaps Alberts nodibināja Zobenbrāļu ordeni, kas veica militāras misijas gan iekšējo nesaskaņu gadījumos, gan valsts aizsardzībai, gan uzbrukumiem, lai atbildētu uz dažādiem ārējiem militāriem izaicinājumiem. Kaujas pret [[Lietuvas dižkunigaitija]]s valdniekiem, [[Polockas kņazi|Polockas]], [[Pleskavas kņazi|Pleskavas]] un [[Novgorodas kņazi]]em uzskata par šo karu sastāvdaļu.<ref>Christiansen, Erik (1997). The Northern Crusades. London: Penguin Books. p. 287</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.the-orb.net/encyclop/religion/crusades/cruurban.html |title=An Historical Overview of the Crusade to Livonia by William Urban |access-date={{dat|2015|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160323035455/http://www.the-orb.net/encyclop/religion/crusades/cruurban.html }}</ref> [[Livonija]]s valsts veidošanās procesā tai pievienotajām teritorijām piešķīra kopēju nosaukumu ''[[Terra Mariana]]'' (1207) un tās tieši pakļāva Svētajam Krēslam ([[Romas pāvests|Romas pāvestam]]).<ref>[http://www.academia.edu/4546573/How_to_justify_a_crusade_The_conquest_of_Livonia_and_new_crusade_rhetoric_in_the_early_thirteenth_century How to justify a crusade? The conquest of Livonia and new crusade rhetoric in the early thirteenth century]</ref> [[Modenas Vilhelms]] ar pāvesta piekrišanu iekaroto teritoriju sadalīja starp sešiem feodālajiem senioriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/V/vi/vilhelms_no_modenas/vilhelms_no_modenas.htm |title=Vilhelms no Modenas |access-date={{dat|2015|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150516202744/http://www.old.historia.lv/alfabets/V/vi/vilhelms_no_modenas/vilhelms_no_modenas.htm |archivedate={{dat|2015|05|16||bez}} }}</ref> Cakuls uzskata, ka Livonijas krusta karu dēļ Livonijas valsts teritorijā iekļautās tautas konsolidējās Livonijas valstī un tādējādi bija pasargātas no [[pārkrievošana]]s, no kuras neizvairījās tagadējās Baltkrievijas teritorijā dzīvojošās tautas.<ref name="ReferenceC">Sal. Cakuls Jānis Livonijas Romas katoļu baznīcas valsts XII—XIII gs., 177. lpp.</ref> Latvijas vēstures zinātnes pamatlicējs profesors Arveds Švābe 1922. gadā rakstīja: "''13. gs. Baltijas jautājums bija kļuvis starptautisks. Viņas dēļ savā starpā cīnījās Dānija, Zviedrija, Krievija. Ja cīņā nebūtu iejaukusies Vācija, tad droši vien Latvija pakļūtu zem vairākiem kungiem. Varbūt mūsu senči būtu pazaudējuši savu tautību, pāriedami krievos vai leišos. Turpretim jaundibinātās Māras zemes robežas ietvēra sevī gandrīz visas Baltijas nekrievu tautības. Ar to tās paglābās no pārkrievošanās. [..] Bij vajadzīga sveša vara, kura ar spēku no ārienes saturētu kopā (Baltijā) patvaļā augušās ciltis. Šo uzdevumu izpildīja Māras valsts. Kopīgas cīņas un ieroču brālības vienā sabiedrotā karaspēkā, zem vācu virspavēlnieka, izlīdzināja seno Baltijas tautu naidu, iemācīja agrākos ienaidniekus slēgt mieru.''"<ref>Švābe A., Latvijas vēsture I daļa, Trešais izdevums, Rīga, Avots 1990, 104. lpp.</ref> == Krusta karu norise == {{Livonijas krusta kari}} [[Attēls:Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198.jpg|thumb|300px|Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] Tūlīt pēc Meinarda nāves [[Brēmenes arhibīskaps]] Hartvigs Iķšķilei 1197. gadā iesvētīja jaunu bīskapu [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertoldu]], [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu]] abatu no Lokumas. Kad Bertolds ieradās Ikšķilē, lībieši viņu uzņēma ar cieņu. Taču drīz vien bīskaps dabūja dzirdēt draudus un apvainojumus, ka viņš esot ieradies Livonijā, lai iedzīvotos mantā. Aizvainotais Bertolds, redzēdams lībiešu noskaņojumu, devās atpakaļ uz Vāciju, kur savāca karotāju pulkus, un ar tiem 1198. gadā atgriezās Ikšķilē. Saskaņā ar [[Indriķa hronika|Livonijas Indriķa hronikā]] vēstīto, Bertolds, savācis vīrus, ieradās ar karaspēku Līvzemē. Tomēr pie Salas pils Bertolds ieradies bez karaspēka atbalsta, piedāvādams līviem ar mieru pieņemt ticību, bet tie atteikušies, tāpēc Bertolds, nespēdams neko darīt, atgriezies Rīgas vietā. Hronika vēsta, ka līvi devušies Bertoldam pakaļ un nometušies aiz Rīgas kalna gatavi cīnīties. Sarunās līvi esot devuši padomu Bertoldam atlaist karaspēku un atgriezties savā bīskapijā (Ikšķilē), piebilstot, „piespied tos, kas pieņēmuši ticību, glabāt to, bet pārējos pieņemt to mudini ar runām, nevis rungām!”. Tādēļ Bertolds savas drošības garantam prasījis par ķīlniekiem labiešu dēlus, ko līvi gan sākotnēji noraidījuši, tomēr ierosinājuši pamieru it kā ķīlnieku vākšanas nolūkā. Pamiers ir apstiprināts, pēc līvu tradīcijas apmainoties ar šķēpiem, bet pamiera laikā līvi nogalinājuši vairākus vāciešus, kas meklējuši barību zirgiem, tādēļ bīskaps nosūtījis šķēpu atpakaļ, tādējādi uzteikdams mieru. Tad līvi sākuši izturēties agresīvi, pulcēties [[Kauja pie Rīgas kalna|Kaujai pie Rīgas kalna]], bet bruņinieki viņiem uzbrukuši, aizbiedējot līvus prom. Bertolds, ar zirgu iekļūstot bēgošo līvu pūlī, tiek nogalināts. Līvi, izbijušies no sava cīņu biedra, kurš uzvilcis nogalināta pretinieka bruņucepuri, bēguši prom. Savukārt bruņinieki sākuši postīt līvu sējumus, kas licis līviem atjaunot mieru un aicināt pie sevis garīdzniekus, lai tie viņus kristītu. Indriķa hronikā attiecībā uz Bertolda misiju nav minēts neviens kritušais līvu pusē. Tiklīdz krustneši devās prom, lībieši aplaistījās ar Daugavas ūdeni, mēģinot "nomazgāt" jauno ticību. 1199. gada 5. oktobrī Romas pāvests [[Inocents III]] deva tiesības Livonijas bīskapam vervēt krustnešus jaunkristīto aizstāvēšanai: {{citāts|Lai neieskaitītu mūsu nolaidībai ka šie, kas jau ieticējuši, netiktu piespiesti atgriezties (pagānismā) un lai nevairītos citi mūsu ticību pieņemt tāpēc, ka jau pieņēmušie no pagānu uzbrukumiem ir palikuši neaizsargāti; visus jūs brīdinām un ļoti mudinām grēku piedošanas (soda par piedotiem grēkiem piedošanas) dēļ, ja pagāni, Livonijas bīskapijā dzīvojošie, negribētu mieru līgt vai nolīgto ievērot, tad, karapulku Dieva vārdā, celieties cīņai aizstāvēt šo zemju kristiešus [..]. Visus, kas dievišķās degsmes vadīti dosies uz Livonijas baznīcu un turienes kristīgos aizstāvēt, ņemam svētā Pētera un mūsu aizsardzībā un piešķiram apustuliskās aizgādnības palīdzību.<ref>Romā 1199. gada 5. oktobrī</ref>}} 1199. gadā par bīskapu ievētītais [[Alberts fon Bukshēvdens]] vispirms ieguva [[Dānijas karaļu uzskaitījums|Dānijas ķēniņa Knuda VI]], viņa brāļa [[Valdemārs II Estridsens|hercoga Valdemāra]] un [[Lundas arhibīskapi|Lundas arhibīskapa Absalona]] labvēlību. [[Švābijas Filips|Vācijas karaļa Filipa]] kronēšanas laikā viņš saņēma solījumu, ka krustnešiem, kas brauc uz Līvzemi, īpašumus noliekot pāvesta aizsardzībā tāpat kā tiem, kas dodas uz Jeruzalemi: {{citāts|Nākamajā vasarā pēc iesvētīšanas viņš devās uz Gotlandi un tur apzīmēja ar krusta zīmi ap piecsimt vīru braukšanai uz Līvzemi. No turienes dodoties tālāk caur Dāniju, viņš saņēma dāvanas no karaļa Knuda, hercoga Valdemāra un arhibīskapa Absolona. Atgriezies Vācijā, viņš tā Kunga dzimšanas dienā [25. decembrī] daudzus apzīmēja ar krusta zīmi Magdeburgā, kur notika karaļa Filipa un tā sievas kronēšana. Un šī karaļa priekšā padomē tika jautāts, vai, krustnešiem, kas brauc uz Līvzemi, īpašumus noliekot pāvesta aizsardzībā tāpat kā tiem, kas dodas uz Jeruzalemi. Tika saņemta atbilde, ka šos īpašumus pārņemot pāvesta aizsardzībā, kurš pilnīgai grēku atlaišanai uzlikto krustnešu braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi.<ref>[http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/003_latv.htm] [[Indriķa hronika]] 3.2.</ref>}} 1200. gadā bīskaps Alberts ar grāfu Konrādu no [[Dortmunde]]s un Harbertu no Īburgas, kā arī daudziem krustnešiem un divdesmit trim kuģiem ieradās Livonijā. Viņš bez krustnešu pavadības devās uz [[Mārtiņsala|Salas pili]] (''Holmi'').<ref>Indriķis Šterns Latvijas vēsture, Krustakari, Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 2002. 159. lpp.</ref> Pēc līvu uzbrukuma un nonākšanas aplenkumā viņu glāba frīzu tirgotāji, kas ieradās ar vienu kuģi un postīja līvu tīrumus, tādējādi panākot, ka ar līvi ar Albertu noslēdza mieru. Lai rastu aizsardzību, Alberts sūtīja Teoderihu pie pāvesta. Rudenī līvi Albertam ierādīja vietu pilsētas būvēšanai. 1201. gadā vācu apmetnes vietā sāka būvēt Rīgas pilsētu. Ieradās kuršu ziņneši, lai noslēgtu mieru, un arī lietuvieši noslēdza sadraudzības līgumu. 1202. gadā [[Cistercieši|cisterciešu]] ordeņa abats [[Teoderihs no Turaidas]] pēc franču [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga izveidoja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]], kam [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Albert]]s 1210. gadā atļāva paturēt trešo daļu no iekarotajām teritorijām. Šis ordenis pastāvēja līdz tā sakāvei 1236. gada [[Saules kauja|Saules kaujā]]. Pēc tam dzīvi palikušie ordeņa brāļi pievienojās [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]], izveidojot tā vietējo atzaru — [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]]. Jau pirms krusta kariem tagadējās Baltijas zemēs bija izveidojušās divas militārās cilšu savienības,<ref>“Latvijas vēsture 1180—1290. Krustakari”. Latvijas Vēstures Institūta Apgāds, 2002. — 734 lpp.</ref> kuru savstarpējās cīņas talantīgais diplomāts bīskaps Alberts veikli izmantoja. Vienu cilšu savienību bija izveidojuši [[lietuvieši]], [[līvi]], [[Tālava]]s, [[Koknese (valsts)|Kokneses]] un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] [[letgaļi]] un [[Polocka]]s [[kriviči]]. Pret viņiem cīnījās [[zemgaļi]], [[žemaiši]], [[ugauņi]], [[sakalieši]], ko reizumis atbalstīja [[Pleskava]]s un [[Novgoroda]]s kriviči. Krusta karu pirmajā etapā, 1205. un 1206. gadā krustneši pret igauņiem un līviem cīnījās kopā ar zemgaļiem, bet vēlāk par viņu sabiedrotajiem kļuva kristītie līvi un letgaļi. [[Attēls:Nocirstais ozols.jpg|thumb|300px|Alegorisks attēls par Senlatvijas kristianizēšanu. Augšā pa kreisi pāvesta galvassega ar uzrakstu "Tu esi Pēteris un uz šī Pētera uzcelšu savu baznīcu". Pa labi uz nocirsta latviešu milzu ozola svētā stumbra stāv bruņinieks ar Livonijas ordeņa Sv.Marijas karogu. Apakšā pa kreisi sēž sērojošs vaidelotis ar savu iznīcināto upurcirvi. Pie viņa kājām pērkoņdieva Pērkona sadragātais [[Elks (baltu reliģija)|elka]] tēls. Apakšējā attēlā [[Dobele]]s ordeņa pils un tās komtura fon der Rekes dzimtas ģerbonis. No Romas pāvestam dāvātā albuma "[[Terra Mariana]]".]] [[Attēls:Līvu sacelšanās 2011.jpg|thumb|300px|“Līvu nemiernieki saɡūsta bīskapa Alberta sūtņus 1211. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] Kā pirmos krustneši pakļāva lībiešus, kuru pretestība tika salauzta [[1206. gads|1206. gadā]]. Pēc kristietības pieņemšanas lībieši kļuva par zobenbrāļu sabiedrotajiem, viņu teritorijas nosaukums [[Livonija|''Livonia'']] (Līvzeme) pakāpeniski tika attiecināts uz visu krustnešu iekaroto reģionu.<ref name="Kasekamps">Andress Kasekamps. Baltijas valstu vēsture. JUMAVA, 2011 — 26.lpp</ref> Politiskā situācija krasi mainījās 1204. gadā, kad [[Krusta kari|Ceturtā Krusta kara]] rezultātā krustneši ieņēma [[Austrumu Ortodoksā baznīca|Austrumu Ortodoksās baznīcas]] centru [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] un nodibināja katoļu baznīcas atbalstītu [[Latīņu impērija|Latīņu impēriju]] (1204—1261). Ar Romas pāvesta atbalstu bīskapa Alberta vadītie krustneši vērsās pret ortodoksās baznīcas kontrolētajām valstīm arī ziemeļaustrumu Eiropā. 1207.-1209. gadā tika pakļautas ortodoksās [[Koknese (valsts)|Kokneses]], [[Tālava]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valstis un to valdnieki bija spiesti kļūt par bīskapa Alberta vasaļiem. 1208. gada 31. janvārī Romas pāvests [[Inocents III]] izziņoja, ka katoļticībai ir pievērsti visi līvi, idumieši, vendi un puse letgaļu. Līdz ar to bija sasniegts Livonijas krusta karu pirmais mērķis — pakļautas līvu zemes Daugavas un Gaujas lejtecēs un izveidota [[Livonijas bīskapija]]. Kopā ar bīskapa Alberta līvu un latgaļu vasaļiem, starp kuriem īpaši pieminami [[Kaupo]], [[Rūsiņš]], [[Varidots]] un [[Tālivaldis]] ar saviem dēliem, Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki un no citām Eiropas valstīm sabraukušie krustneši vērsās pret igauņu zemēm. Zobenbrāļi un to jaunie sabiedrotie latgaļi un lībieši 1208. gadā devās uz ziemeļiem karagājienā pret igauņiem. Igauņi politiski nebija vienoti, un iesākumā dienvidu novadi [[Ugaunija|Ugandi]] (''Ugaunia'') un [[Sakala]] (''Saccalia'') pret iebrucējiem cīnījās vieni paši. 1217. gadā apvienotā igauņu armija cieta smagu sakāvi pret apvienoto krustnešu, lībiešu un latgaļu karaspēku. Šajā kaujā krita [[Kaupo]] un igauņu vadonis [[Lembits]]. Iznākumā dienvidu un centrālā Igaunija nonāca [[Zobenbrāļu ordenis|zobenbrāļu]] rokās.<ref name="Kasekamps" /> Lai iegūtu katoļu baznīcas piekrišanu krusta karu turpināšanai, bīskaps Alberts atkārtoti devās pie Romas pāvesta Inocenta III. Tomēr pāvests neievēroja bīskapa Alberta kareivīgo lūgumu izsludināt krusta karus Livonijā, bet gan paziņoja tikai svētceļotāju braucienus (''cruscisignati'') braucienus uz Livoniju.<ref>Strods H. Latvijas katoļu Baznīcas vēsture, 75. lpp.</ref> 1211. gadā, tūlīt pēc savas atgriešanās no Vācijas, bīskaps Alberts iecēla [[abats Teoderihs|abatu Teoderihu]] par tikko iekarotās Leales jeb [[Igaunijas bīskapija|Igaunijas bīskapu]] (''Estiensis episcopus''). Savukārt viņa vietā par Daugavgrīvas abatu tika nozīmēts [[Bernhards no Lipes]]. 1215. gada Romas katoļu baznīcas vadītāju Laterānas koncila laikā pāvests paziņoja, ka atbalstīs "Mātes zemi" (Livoniju) tāpat kā "Dēla zemi" (Palestīnu). Koncila laikā izdeva krusta karu bullu pret Livoniju, kuras teksts nav saglabājies: {{citāts|Tā Kunga iemiesošanās 1215. gadā Romas baznīcā tika noturēts koncils, kuru vadīja pāvests Innocents un kurā piedalījās četrsimt patriarhu, kardinālu un bīskapu, kā arī astoņsimt abatu. To vidū bija Līvzemes bīskaps Alberts ar [[Teoderihs no Turaidas|Igaunijas bīskapu]]. Viņi ziņoja visusugstajam priesterim un reizē visiem bīskapiem par Līvzemes baznīcas pārbaudījumiem, kariem un vajadzībām. Un visi līdz ar viņiem priecājās par pagānu atgriešanu, kā arī par kariem un daudzkārtējiem kristiešu triumfiem. Un bīskaps [Alberts] sacīja: “Tāpat kā tu, svētais tēvs,” viņš teica, “nepārstāj ar savas svētības centību rūpēties par svēto Jeruzalemes zemi, kas ir dēla zeme, tev tāpat nevajag arī šoreiz atstāt bez mierinājuma Līvzemi, kas ir mātes zeme un līdz šim ar tavu atbalstu un gādību paplašināta pagānu vidū. Dēls taču mīl savu māti un, tāpat kā negrib, lai iet bojā viņa paša zeme, arī nekādā ziņā negrib, lai briesmas draudētu mātes zemei.” Visuaugstais priesteris [pāvests], viņam atbildēdams, sacīja: “Tāpat kā dēla zemi, tā allaž centīsimies arī mātes zemi atbalstīt ar savas tēvišķās gādības pūliņiem.” Un, kad koncils beidzās, viņš atlaida tos priecīgus, atjaunojis pilnvaru sludināt un grēku atlaišanai ar krusta zīmi apzīmēt krustnešus, kas dotos ar viņiem uz Līvzemi, lai sargātu jauno baznīcu no pagānu uzbrukumiem.<ref>[http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/019_latv.htm] [[Indriķa hronika]] 19.7.</ref>}} 1219. gada 23. martā ķeizars Frīdrihs I uzdāvāja Magdeburgas arhibīskapam visas zemes viņpus un pie Līvzemes, kuras tas pievērstu kristīgajai ticībai un iegūtu impērijai. 1217. gada 30. septembrī pāvests [[Honorijs III]] paziņoja Livonijas bīskapam Albertam, ka viņš drīkst iecelt un iesvētīt jaunus bīskapus krustnešu iekarotajās zemēs un celt tiem katedrāles. Rezultātā ietekmīgais [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klostera]] abats [[Bernhards no Lipes]] tika iecelts par [[Sēlijas bīskaps|Sēlijas bīskapu]], bet 1218. gadā pāvests atbrīvoja Livonijas bīskapiju no pakļautības Brēmenes arhibīskapam. 1219. gada 25. oktobrī pāvests ziņoja Daugavgrīvas klostera abatam Bernhardam, ka apstiprina viņa diēcēzes Sēlijas bīskapijas tais robežās, kādas tai 1218. gadā noteica Livonijas bīskaps Alberts. 1219. gada 28. oktobrī pāvests izdeva bullu ''Cum a nobis petitur'', kurā ņēma Romas pāvesta sevišķā aizsardzībā Livonijas baznīcu un apstiprināja Livonijas bīskapa Alberta tiesības uz jauniegūtajām [[Sēlija]]s, [[Igaunija]]s un [[Zemgale]]s zemēm. 1219. gada 7. novembrī pāvests aizrādīja bīskapam Albertam, ka vēl ir par agru dibināt Rīgā jaunu baznīcas metropoli. [[Attēls:Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus 1225.jpg|thumb|300px|“[[Alberts fon Bukshēvdens|Bīskaps Alberts]] krista sāmsaliešus 1225. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] Ar šo lēmumu nebija mierā [[Dānija]]s karalis [[Valdemārs II]], kas kopā ar Lundas arhibīskapu iekaroja Lindanises pilskalnu [[Rēvele]]s zemē un pieteica savas pretenzijas ne tikai uz visām [[Igaunija]]s zemēm, bet arī uz [[Livonijas bīskapija]]s zemēm. Konflikts atrisinājās tikai 1224. gadā, kad dāņiem atstāja [[Rēvele]]s, [[Harija]]s, [[Jerva]]s un [[Viruzeme|Viru]] zemes Ziemeļigaunijā, [[Zobenbrāļu ordenis]] ieguva [[Sakala]]s zemi, [[Igaunijas bīskaps]] ieguva [[Ugaunija]]s zemi, bet [[Livonijas bīskaps]] ieguva Piejūras zemes, pie kurām piederēja [[Sontagana]]s un [[Ridala]]s novadi. 1224. gada vasaras beigās notika viena no galvenajām krusta karu kaujām pret Tērbatas pili, kurā pēc igauņu sacelšanās 1222. gadā valdīja bijušais [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valdnieks [[Vetseke]] (Vjačko). Pēc Igaunijas zemju pakļaušanas bija beigusies Livonijas krusta karu otrā daļa. 1225. gada 19. novembrī pāvests [[Honorijs III]] atļāva savam legātam [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmam]] Livonijā nodibināt no Brēmenes arhibīskapa neatkarīgu katoļu baznīcas metropoli. 1226. gadā pāvests atļāva Sēlijas pievienošanu [[Zemgales bīskapija]]i ar [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnu]] kā Zemgales bīskapu un Kurzemes protektoru. [[Attēls:TKM 4515G, Ordulipp käes langeb Johann von Tiesenhausen Aizkraukle lahingus, Friedrich Ludwig von Maydell.jpg|thumb|300px|“Johans fon Tīzenhauzens krīt ar ordeņa karogu neveiksmīɡajā Aizkraukles kaujā pret lietuviešiem 1279. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] Tērbatas bīskapa [[Hermanis fon Bukshēvdens|Hermaņa]] neveiksmīgais mēģinājums pakļaut [[Pleskava]]s zemi beidzās ar sakāvi Ledus kaujā 1242. gadā. Toties [[Polocka]]s kņazs [[Tautivils]] no 1247./1248. gada līdz 1264. gadam kļuva par Rīgas bīskapa vasali un viņa pārvaldītajā teritorijā īslaicīgi tika nodibināta [[Rutēnijas bīskapija]] (''episcopatus Rutheniensis''). Savukārt [[Žemaitija]]s teritorijā tika nodibināta [[Veršavas bīskapija]] (''episcopatus Wersoviensis''). 1253. gadā [[Romas katoļu baznīca]]s [[Romas pāvests|pāvests]] lika kronēt [[Lietuvas dižkunigaitis|Lietuvas dižkunigaiti]] [[Mindaugs|Mindaugu]] par karali un piešķīra viņam Lietuvu kā feodālo lēni, bet viņam bija jāatdod Vācu ordenim daļu Žemaitijas un Sēlijas teritorijas. Pēc žemaišu uzvaras pār apvienoto Vācu un Livonijas ordeņu karaspēku [[Durbes kauja|Durbes kaujā]] 1260. gadā kara veiksme novērsās no krustnešiem. No latīņu ticības atkrita Lietuvas karalis Mindaugs, tika likvidētas katoļu bīskapijas Lietuvā un Baltkrievijā, bet 1262. gadā [[Novgorodas kņazi]] noslēdza savienību ar lietuviešiem, kuriem pievienojās zemgaļi, kurši, sāmsalieši, un atsāka karadarbību pret Livonijas ordeni. Tikai pēc smagām kaujām ordenim izdevās salauzt zemgaļu bruņoto pretestību 1271. gadā, tomēr pēc [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujas]] 1279. gadā zemgaļi lauza miera līgumu, uzbruka Rīgai un sakāva ordeni [[Garozas kauja|Garozas kaujā]] 1287. gadā. Karš turpinājās līdz 1290. gadam, kad Livonijas ordenis piespieda zemgaļus atstāt savu dzimteni un pārcelties uz Žemaitiju. Kā Livonijas krustu karu turpinājums ir uzskatāmas Vācu ordeņa un Livonijas ordeņa militārās kampaņas pret lietuviešiem un žemaišiem, kas beidzās ar Vācu ordeņa sagrāvi [[Grunvaldes kauja|Grīnvaldes (Žalgires) kaujā]] 1410. gadā. == Galvenie karagājieni un kaujas == [[Attēls:Deutscher Orden 1260.png|thumb|300px|Kartē parādīti galveno Livonijas un Prūsijas krusta karagājienu virzieni.]] === Pret līviem === * [[1198]] — [[Kauja pie Rīgas (1198)]], * [[1200]] — [[Kauja pie Rumbulas (1200)]], * [[1204]] — [[Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)]] * [[1206]] — [[1206. gada kauja pie Salaspils]], * [[1206]] — [[1206. gada kauja pie Turaidas]], * [[1206]] — [[1206. gada Salaspils aplenkums]], * [[1212]] — [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles]], līvu padošanās. === Pret sēļiem un lietuviešiem === [[Attēls:Mindaugas Lithuania (Voruta).png|thumb|300px|Lietuviešu zemes XIII gadsimta vidū. Ar tumšāku krāsu apzīmētas karalim Mindaugam pakļautās teritorijas, bet ar gaišāku krāsu — zemes, uz kurām notika lietuviešu cilšu karagājieni.]] * [[1205]] — [[Ropažu kauja (1205)]], * [[1207]] — [[Sēlpils aplenkums (1208)]], miera līgums ar sēļiem, * [[1208]] — [[Karagājiens uz Lietuvu (1208)]], * [[1213]] — [[Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)]], * [[1215]] — [[Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)]], * [[1221]] — [[Krievu un lietuviešu karagājiens uz Senlatviju (1221)]], * [[1235]] — [[Karagājiens uz Nalseni (1235)]], * [[1244]] — [[Embūtes kauja (1244)]], * [[1245]] — [[Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)]], * [[1245]] — [[Karagājiens uz Nalseni (1245)]], * [[1245]] — [[Cēsu kauja (1245)]], * [[1250]] — [[Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)]], * [[1262]] — [[Kauja pie Lielvārdes (1262)]], * [[1262]] — [[Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)]], * [[1263]] — [[Kauja pie Daugavgrīvas (1263)]], * [[1270]] — [[Karuzes kauja]], * [[1273]] — [[Kauja pie Dubnas (ap 1273)]], * [[1276]] — [[Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)]], * [[1278]] — [[Karagājiens uz Kernavi (1279)]], * [[1279]] — [[Aizkraukles kauja (1279)]], * pēc [[1282]] — [[Skarjota iebrukums Rīgas arhibīskapijā]] * pēc [[1291]] — [[Mažeikas karagājiens uz Talsiem]] === Pret Polocku, Koknesi un Jersiku === * [[1203]] — [[Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203)]] * [[1206]] — [[1206. gada Salaspils aplenkums]], * [[1208]] — [[Kokneses nodedzināšana (1208)]], * [[1209]] — [[Karagājiens uz Jersiku (1209)]], miera līgums ar Jersiku, * [[1214]] — [[Otrais karagājiens uz Jersiku (1214)]], * [[1215]] — [[Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)]]. === Pret igauņiem === [[Attēls:Ancient Estonian counties.png|thumb|300px|Senās Igaunijas zemes Livonijas krusta karu sākumā.]] [[Attēls:Danmarks flag 1219 Lorentzen.jpg|thumb|300px|Karoga parādīšanās debesīs [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)|Lindanises kaujas]] laikā 1219. gadā (Lorencena glezna).]] ==== Pret Ziemeļigaunijas zemēm ==== * [[1196]] — [[Zviedru karagājiens uz Viruzemi (1196)]] * [[1212]] — [[Pirmais karagājiens uz Jervu (1212)]], * [[1216]] — [[Pirmais karagājiens uz Hariju (1216)]], * [[1217]] — [[Otrais karagājiens uz Jervu (1217)]], * [[1219]] — [["Aukstais" karagājiens uz Rēveli (1219)]], * [[1219]] — [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)]], * [[1219]] — [[Karagājieni uz Jervu un Viruzemi (1219)]], * [[1221]] — [[Tallinas aplenkums (1221)]], * [[1223]] — [[Tallinas aplenkums (1223)]], * [[1224]] — [[Karagājiens uz Hariju un Jervu (1224)]], miera līgums ar Jervu un Viruzemi. ==== Pret Sāmsalu un Piejūras zemēm ==== * [[1203]] — [[Kauja pie Visbijas (1203)]], * [[1206]] — [[Uzbrukums Sāmsalai (1206)]], * [[1211]] — [[Pirmais karagājiens uz Sontaganu (1211)]], * [[1211]] — [[Kauja pie Turaidas (1211)]], * [[1215]] — [[Kauja pie Sāmsalas (1215)]], * [[1215]] — [[Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)]], * [[1216]] — [[Otrais karagājiens uz Sontaganu un Sāmsalu (1216)]], * [[1220]] — [[Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220)]], * [[1222]] — [[Dāņu karagājiens uz Sāmsalu (1222)]], * [[1227]] — [[Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)]], miera līguma noslēgšana ar Sāmsalu * [[1262]] — [[Sāmsaliešu sacelšanās (1262)]] ==== Pret Ugauniju un Sakalu ==== * [[1208]] — [[Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208)]], * [[1208]] — [[Beverīnas aplenkums]] * [[1208]] — [[Karagājiens uz Sakalu (1208)]], * [[1209]] — [[Otrais karagājiens uz Ugauniju (1209)]] * [[1210]] — [[Trešais karagājiens uz Ugauniju un Cēsu aplenkums (1210)]], * [[1210]] — [[Kauja pie Imeras]], * [[1211]] — [[Pirmais karagājiens uz Sakalu un Vilandes aplenkums (1211)]], * [[1211]] — [[Beverīnas aplenkums un atbildes karagājieni (1211)]], * [[1215]] — [[Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)]], * [[1215]] — [[Igauņu karagājieni uz Līvzemi un Tālavu (1215)]], * [[1215]] — [[Letgaļu karagājieni uz Ugauniju (1215)]], miera līguma noslēgšana ar Ugauniju, * [[1217]] — [[Kauja pie Otepē (1217)]], miera līguma noslēgšana ar Novgorodu, * [[1217]] — [[Svētā Matīsa dienas kauja]], miera līguma noslēgšana ar Sakalu, * [[1223]] — [[Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223)]], * [[1223]] — [[Letgaļu un ordeņa brāļu karagājieni uz Ugauniju (1223)]], * [[1223]] — [[Karagājiens uz Sakalu (1223)]], * [[1223]] — [[Igauņu un krievu karagājiens uz Senlatviju (1223)]], * [[1223]] — [[Atkārtotais karagājiens uz Sakalu (1223)]], sakaliešu padošanās, * [[1224]] — [[Tērbatas kauja (1224)]], ugauņu padošanās. === Pret kuršiem === [[Attēls:LivoniaKnight.jpg|thumb|300px|[[Vācu ordeņa lielmestri|Vācu ordeņa virsmestrs]] un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] mestrs.]] * [[1210]] — [[Jūras kauja Zundā (1210)]], * [[1210]] — [[Rīgas aplenkums (1210)]], * [[1228]] — [[Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)]], * [[1229]] — [[Karagājiens uz Abavas kuršu zemi (1229)]], miera līgumi ar kuršiem, * [[1242]] — [[Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)]], miera līgums ar kuršiem, * [[1252]] — [[Karagājiens uz Kursu un Klaipēdas dibināšana (1252)]], * [[1260]] — [[Kuršu sacelšanās (1260)]], * [[1261]] — [[Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261)]], * [[1263]] — [[Kuršu piļu nodedzināšana (1263)]], * [[1263]] — [[Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)]], * [[1264]] — [[Kauja pie Griezes (1264)]]. === Pret zemgaļiem === [[Attēls:Medieval Livonia 1260.svg|300px|thumb|[[Livonijas Konfederācija]]s karte 13. gadsimta vidū. Atzīmētas lielāko Livonijas krusta karu kauju vietas.]] * [[1219]] — [[Mežotnes aplenkumi (1219—1220)]], * [[1228]] — [[Karagājiens uz Zemgali (1228)]], * [[1228]] — [[Kuršu un zemgaļu uzbrukums Daugavgrīvai (1228)]], * [[1229]] — [[Aizkraukles kauja (1229)]], * [[1236]] — [[Saules kauja]], * [[1250]] — [[Karagājiens uz Zemgali (1250)]], miera līguma noslēgšana ar zemgaļiem, * [[1259]] — [[Zemgaļu sacelšanās (1259)]], * [[1259]] — [[Tērvetes aplenkums un Dobes pils uzcelšana (1259)]], * [[1264]] — [[Ordeņa karaspēka sakāve Zemgalē (1264)]], * [[1265]] — [[Mītavas pils uzcelšana]], * [[1265]] — [[Karagājiens uz Zemgali (1265)]], * [[1270]] — [[Karuzes kauja]], * [[1271]] — [[Karagājieni uz Zemgali (1271)]], miera līguma noslēgšana ar zemgaļiem * [[1279]] — [[Tērvetes pils atbrīvošana (1279)]], * [[1280]] — [[Uzbrukumi Dobelei (1280)]], * [[1280]] — [[Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280)]], * [[1280]] — [[Dobeles aplenkums (1280)]], * [[1281]] — [[Tērvetes aplenkums (1281)]], * [[1285]] — [[Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils]], * [[1287]] — [[Zemgaļu uzbrukums Rīgai]], * [[1287]] — [[Garozas kauja]], * [[1289]] — [[Mestra Kūno karagājiens uz Zemgali]], * [[1290]] — [[Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē]] * [[1290]] — [[Zemgales galīgā nopostīšana]]. === Pret žemaišiem === [[Attēls:Saules kauja.jpg|300px|thumb|[[Saules kauja]] 1236. gadā ([[Voldemārs Vimba|Voldemāra Vimbas]] glezna).]] * [[1236]] — [[Saules kauja]], * [[1250]] — [[Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)]], * [[1252]] — [[Karagājiens pret žemaišiem (1252)]], * [[1255]] — [[Karagājiens pret žemaišiem (1255)]], * [[1256]] — [[Kauja pie Klaipēdas (1256)]], pamiera noslēgšana ar žemaišiem, * [[1259]] — [[Kauja pie Skodas (1259)]], * [[1259]] — [[Vārtājas aplenkums (1259)]], * [[1260]] — [[Kauja pie Dobes (1260)]], * [[1260]] — [[Kauja pie Jurbarkas (1260)]], * [[1260]] — [[Durbes kauja]], * [[1285]] — [[Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils]] * [[1290]] — [[Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē|Žemaišu iebrukums Līvzemē]] === Pret Novgorodu un Pleskavu === * [[1217]] — [[Kauja pie Otepē (1217)]], * [[1218]] — [[Kauja pie Puides (1218)]], * [[1218]] — [[Krievu karagājiens uz Senlatviju (1218)]], * [[1218]] — [[Letu karagājieni uz Krievzemi (1218—1219)]], * [[1221]] — [[Krievu un lietuviešu karagājiens uz Senlatviju (1221)]], * [[1222]] — [[Karagājieni un Novgorodu un Ingriju (1222)]], * [[1223]] — [[Krievu karagājiens uz Igauniju (1223)]], * [[1240]] — [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)]] * [[1242]] — [[Ledus kauja]], miera līguma noslēgšana ar Novgorodu, * [[1262]] — [[Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)]], * [[1268]] — [[Rakveres kauja]], * [[1269]] — [[Pleskavas aplenkums (1269)]], miera līguma noslēgšana ar Novgorodu. {{Latvijas vēsture}} == Indriķa hronikā pieminētie krustneši == * 1195. gadā [[Romas pāvests]] [[Celestīns III]] atvēlēja visu grēku atlaišanu tiem, kas došoties atjaunot kristietību Līvzemē. Jau nākamajā gadā [[Teoderihs no Turaidas]] kopā ar [[zviedri|zviedru]] [[jarls|jarlu]] [[Birgers Brūsa|Birgeru Brūsu]] (''Brosa''), [[vācieši]]em un [[gotlandieši]]em sāka kampaņu pret [[kurši]]em, taču, vētras aizdzīti, krusta karotāji piestāja Viruzemē, Ziemeļigaunijā, un trīs dienas postīja to. * 1197. gadā [[Romas pāvests]] visiem, kas pieņemšot krusta zīmi un ķeršoties pie ieročiem pret [[līvi]]em, atvēlēja grēku atlaišanu. 1198. gadā [[bīskaps Bertolds]] ieradās [[Līvzeme|Līvzemē]] ar [[sakši|sakšu]] [[krustneši]]em. * 1200. gadā Līvzemē ieradās [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] ar grāfu Konrādu no [[Dortmunde]]s un Harbertu no Īburgas, kā arī daudziem krustnešiem un divdesmit trim kuģiem. * 1201. gadā bīskaps Alberts ar krustnešiem atgriezās Līvzemē. Šai laikā bīskaps paņēma pie sevis Daniēlu [Bannerovu] un Konrādu no Meiendorpas un piešķīra viņiem par lēni divas pilis — [[Lielvārde|Lielvārdi]] un [[Ikšķile|Ikšķili]]. * 1203. gadā bīskaps Alberts no Vācijas atveda sev līdzi Arnoldu no Meiendorpas, Bernhardu no Zēhūzenes un savu brāli Teoderihu fon Bukshēvdenu līdz ar vairākiem citiem bruņiniekiem. * 1207. gadā bīskaps Alberts [[Lejassaksija|Saksijā]] un [[Ziemeļreina-Vestfālene|Vestfālenē]] apstaigāja ciematus, ielas un baznīcas, meklēdams krustnešus. Kopā ar viņu atbrauca grāfs Gotšalks no Pirmontes, kāds cits [[grāfs]] un vēl ļoti daudzi krustneši. * 1208. gadā bīskaps Alberts no jauna devās uz Vāciju, lai savāktu gan krustnešus, gan līdzekļus, ar ko atbalstīt vēl jauno baznīcu, kurai bija daudz kas vajadzīgs. Sprediķodams viņš esot apstaigājis daudzas vietas un pieredzējis ne mazumu grūtību. * 1209. gadā bīskaps Alberts atgriezās no Vācijas prāva krustnešu skaita pavadībā. To vidū bija Rūdolfs no Jērihovas, Volters no Emerslēbenes un ļoti daudz citu dižciltīgo, bruņinieki, garīdznieki ar visu tautu. * 1210. gadā bīskaps Alberts kopā ar Zobenbrāļu ordeņa mestru Folkvīnu devās pie Romas pāvesta, kas viņiem piešķīra privilēģijas par [[Līvzeme]]s un [[Letija]]s sadalīšanu un atjaunotu pilnvaru sludināt grēku atlaišanas. * 1211. gadā kopā ar bīskapu Albertu no Vācijas atbrauca trīs bīskapi — Filips no Raceburgas, Īzo no Verdenas un Pāderbornas bīskaps Helmolds no Pleses, [[Bernhards no Lipes]] un citi dižciltīgie, kā arī ļoti daudz krustnešu. * 1214. gadā bīskaps Alberts no Vācijas atgriezās Līvzemē ar daudziem krustnešiem. * 1216. gadā bīskaps Alberts atgriezās no [[Roma]]s kūrijas ar Igaunijas bīskapu Teoderihu un citiem uzticamiem vīriem, bruņiniekiem un krustnešiem. * 1217. gadā Vācijā bīskaps Alberts, visiem stāstīdams par karu grūtībām un savējo zaudējumiem, aicināja drosmīgus un dižciltīgus vīrus pieņemt krustu un grēku atlaišanas labad doties par krustnešiem uz Līvzemi. Grāfs Alberts no Lauenburgas, grēku atlaišanas labad pieņēmis krustu, ar saviem bruņiniekiem un dižciltīgiem vīriem devās ceļā uz Līvzemi. * 1218. gadā bīskaps Alberts reizē ar Igaunijas bīskapu Teoderihu, Zemgales bīskapu Bernhardu un grāfu Albertu no Lauenburgas devās pie Dānijas karaļa un lūdza viņu virzīt savu jūras karaspēku pret Igauniju. Bīskaps Alberts atkal savāca krustnešus, sludināja viņiem grēku atlaišanu. Savā vietā viņš atstāja Halberštates dekānu Šlādenes Burhardu, kas kopā ar dāņu karaļa vasali [[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburgā]] Heinrihu Borevīnu un dažiem citiem krustnešiem devās uz Līvzemi, lai tur nokalpotu savu krustneša gadu. * 1219. gadā kopā ar bīskapu Albertu no Vācijas ieradās Saksijas [[hercogs]] Alberts no Anhaltes, Rūdolfs no Stoteles, Kvērfurtes [[grāfs]] Burhards un ļoti daudz citu krustnešu. Tajā pašā gadā pie [[Rēvele]]s igauņu zemē iebruka Dānijas karalis Valdemārs II kopā ar Igaunijas bīskapu Teoderihu, Lundas arhibīskapu Andreasu, Šlēsvigas bīskapu Nikolaju, karaļa kancleru Reskildes bīskapu Petrusu Jakobi un Rīgenes slāvu kņazu [[Viclavs|Viclavu]]. * 1221. gadā Daseles grāfs Ādolfs devās atpakaļ uz Vāciju, savukārt bīskaps Alberts atgriezās Līvzemē tikai ar nedaudziem krustnešiem, kuru vidū bija Bodo no Homburgas. * 1222. gadā [[Dānijas karalis]] Valdemārs II, sapulcējis lielu karaspēku, ieradās Sāmsalā ar grāfu Albertu no Lauenburgas. * 1224. gadā bīskaps Alberts atgriezās no Vācijas ar daudziem krustnešiem. Kopā ar viņu ieradās viņa brālis Igaunijas bīskaps Hermanis. * 1225. gadā Rīgas bīskaps aizsūtīja savu priesteri Maurīciju uz Romas kūriju, lai izlūgtos pāvesta legātu Līvzemei. Pāvests norīkoja sava galma kancleru [[Modēna]]s bīskapu Guljelmo ([[Modenas Vilhelms]]), kas ieradās Līvzemē ar savu saimi, krustnešiem un pavadoņiem. == Livonijas krusta kari historiogrāfijā == Latvijas historiogrāfijā pastāv viedoklis, ka Latvijas teritorijā 12. gadsimtā dzīvojošās ciltis ir kristianizētas vardarbīgi un kristianizēšana veikta ar organizēta karaspēka masveida iebrukumu<ref>[http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/257856-vesturiskie-miti-latviesu-stereotipiskais-pagatnes-redzejums-ii/ Vēsturiskie mīti: latviešu stereotipiskais pagātnes redzējums (II)] Kaspars Kļaviņš, Dr. hist. 19.09.2013</ref><ref>Jānis Krēsliņš, [http://zagarins.net/jg/jg213/JG213_Kreslins.htm MĪTI PAR LATVIEŠU UN LATVIJAS VĒSTURI UN PIEZĪMES PAR TĀ DĒVĒTO LATVIJAS TĒLA JAUTĀJUMU] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150920092354/http://zagarins.net/JG/jg213/JG213_Kreslins.htm |date={{dat|2015|09|20||bez}} }}</ref> līdzīgi, kā notikušas krusta karagājienu kampaņas uz Jeruzalemi un citām musulmaņu sagrābtajām kristiešu teritorijām. Taču, analizējot karadarbības gaitu, titulārbīskaps un vēsturnieks Jānis Cakuls konstatējis, ka kaujas notikušas daudz retāk un ilgākā laika posmā, nekā tas notika t.s. krusta karos, turklāt pašu [[Zobenbrāļu ordenis|ordeņa]] brāļu skaits esot bijis ne vairāk par 50—80.<ref>Jānis Cakuls, Livonijas Romas katoļu Baznīcas valsts XIII-XVI gs., Renovata, 2007. 84. lpp.</ref> Pirmie krustneši ieradās Līvzemē, lai aizsargātu kristiešus. Bīskapa Bertolda laikā notikusī kauja pie Rīgas bija aizstāvēšanās pret līvu agresiju. Arī bīskapa Alberta valdīšanas pirmajos gados militārās kampaņas bija aizsardzības nolūkos. Kā norāda vēsturnieks Indriķis Šterns, "Vācu krustneši Senlatvijā cīnījās par vācu Rīgas apmetnes un kolonijas pastāvēšanas nodrošināšanu". Līdz 1205. gadam notika tikai aizstāvēšanās kaujas, bet tā kā rīdzinieki turpināja piedzīvot pastāvīgus laupīšanas uzbrukumus, 1205. un 1206. gadā viņi sāka organizēt pretuzbrukumus. Šo pretuzbrukumu nolūkā viņi sabiedrojās ar tolaik vēl nekristītajiem zemgaļiem, kuru bija nospiedošs vairākums. Tādēļ krusta karu kontekstā šie pretuzbrukumi īsti neiekļaujas.{{nepieciešama atsauce}} Vēlākajos gados, nostiprinoties Zobenbrāļu ordenim un bīskapam iegūstot iespēju iesaistīt karadarbībā vietējos iedzīvotājus, uzbrukumi kļūst par iekarošanas karagājieniem vai sirojumiem galvenokārt kopā ar pakļautajiem līviem un latgaļiem, vēlāk arī ar igauņiem un kuršiem. Pamatojoties uz pāvestu izdotajiem lēmumiem aizsargāt Zobenbrāļu ordeņa brāļu īpašumus, kamēr viņi dodas aizstāvēt ticīgos Livonijā, piešķirt grēku atlaidas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kbvestnesis.lv/index.php/sakums-jaunumi/aktuali/1725-kas-ir-atlaidas |title=Laicīgā soda atlaišana |access-date={{dat|2015|05|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150728024634/http://www.kbvestnesis.lv/index.php/sakums-jaunumi/aktuali/1725-kas-ir-atlaidas |archivedate={{dat|2015|07|28||bez}} }}</ref> kā arī vēlāk ar bīskapu Albertu noslēgto līgumu par iekaroto zemju 1/3 daļas pārvaldīšanu,{{efn|[[Zobenbrāļu ordenis]]. Zobenbrāļi bija karojošie mūki, kas bija devuši nabadzības un šķīstības zvērestu. Lai viņiem nodrošinātu ienākumus, bīskaps Alberts atļāva tiem paturēt trešo daļu no iekarotajām teritorijām.}} krustnešu misijas Livonijā tiek pielīdzinātas [[Krusta kari]]em.<ref>[http://www.academia.edu/4546573/How_to_justify_a_crusade_The_conquest_of_Livonia_and_new_crusade_rhetoric_in_the_early_thirteenth_century Marek Tamm. How to justify a crusade? The conquest of Livonia and new crusade rhetoric in the early thirteenth century] Journal of Medieval History 2013, Vol. 39, No. 4, 431—455</ref> [[Inocents III|Pāvests Inocents III]] 1199. gadā ir aicinājis Kristum ticīgos Saksijā un Vestfālē "celties cīņai aizstāvēt šo zemju kristiešus", tādējādi pielīdzinot ceļojumus uz Livoniju (svēt)ceļojumiem uz Jeruzalemi.<ref name="ReferenceB" /> Tomēr jāatzīst, ka pati svētceļojumu un pēc būtības arī t. s. "krusta karu" ideja tajā laikā attiecībā uz Jeruzalemi, bija miermīlīgo ceļotāju aizsardzība{{efn|Zināmas grūtības sagādājusi Hronikā bieži pieminētā termina peregrini atveide. Šis termins Hronikā apzīmē vāciešus, kas, lielākoties nenogurdināmā bīskapa Alberta savervēti, uz vienu vai diviem gadiem dodas uz Līvzemi, lai kā bruņots spēks piedalītos turienes tautu pakļaušanā un pievēršanā kristīgajai ticībai. Visos vācu tulkojumos, tāpat S.Aņņinska krievu un Dž.Brandidža angļu tulkojumā izmantoti analoga rakstura termini, kuri, balstīdamies uz oriģinālformu, šajās valodās stabili ieviesušies kā latīņu peregrini ekvivalenti, proti, vācu ''Pilgrime'', krievu ''пилигримы'', angļu ''pilgrims''. M.Siliņš lietojis terminu “svētceļotāji”, J.Krīpēns — latīniskās oriģinālformas transliterējumu “peregrīni”. Neviens no šiem variantiem īsti neapmierina. Svētceļotāji ir cilvēki, kas dodas uz kādu svētu vietu ar kultu saistītā nolūkā, bet Līvzeme par tādu, neraugoties uz kristīšanas misiju, nav uzskatāma. Transliterējums “peregrīni” savukārt latviešu valodā ir svešķermenis, un īsti ieviesies tajā nav arī termins “pilgrimi”. Galu galā izšķīros par vēsturnieku ieteikto terminu “krustneši”. Jāuzsver, ka šajā izvēlē nekādas nozīmes nebija pie krustnešu tērpa piestiprinātajai krusta zīmei[17], jo latīņu terminā peregrini krusta jēdziens nav ietverts. Izšķirošais bijis apsvērums, ka peregrini viduslaiku latīņu valodā apzīmē arī krusta karotājus un ka pāvests “grēku atlaišanai uzlikto braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi” (III, 2). Zināma loma gan bijusi arī tam, ka termins “krustneši” šajā nozīmē jau stabili ieviesies vēstures literatūrā. Taču arī šis termins visā pilnībā neapmierina. “Krustneši” mūsdienu lasītājam vispirms asociējas ar karotāju funkcijām, ar agresijas jēdzienu, turpretim latīņu termins peregrini pats par sevi vēl šādu asociāciju nerada. Lai gan tam, kā jau norādīts, ir arī nozīme “krusta karotāji”, tai līdzās pastāv otra, miermīlīga nozīme — “svētceļnieki”, bet vārda pamatnozīme, kuras izejas punkts ir apstākļa vārds ''peregre'' — “svešumā, no svešuma”, ir pavisam neitrāla — “svešie, svešinieki”. Krusta karotāju, krustnešu jēdziens Hronikas peregrini atveidojumam izmantots tikai vēl igauņu tulkojumā (''ristisõdijad'').<ref>Ā.Feldhūns. [http://www.historia.lv/raksts/afeldhuns-tulkotaja-prieksvards Tulkotāja priekšvārds]</ref>}}. Viens no iemesliem, kāpēc [[Livonija]] izraudzīta par [[Svētceļojums|svētceļojumu]] galamērķi, bija tas, ka šī teritorija ir nosaukta par Māras jeb Marijas zemi (''Terra Mariana''), kas jau dod zināmu sakralitātes statusu, jo tā bija arī [[Romas pāvests|pāvesta]] tiešā pakļautībā esoša valsts. Cits skaidrojums varētu būt saistīts ar nepieciešamību aizstāvēt kristiešus un jaunkristītos no pagānu uzbrukumiem. Viens no nosacījumiem, ar kādiem līvi un citas maztautas piekrita kristīties, bija, ka viņus aizsargās no tajā laikā biežajiem igauņu, krievu un lietuviešu sirojumiem. Iespējams, ka daļa krustnešu, kas ieradās no citām zemēm, bija augstu ideālu vadīta, bet, spriežot pēc karadarbības eskalācijas un metodēm, 13. gadsimtā notika Senlatvijas un Igaunijas zemju iekarošana un kolonizēšana. Kā uzskata vēsturnieks Indriķis Šterns, vietējie iedzīvotāji, kas bija spiesti piedalīties vai brīvprātīgi piedalījās karagājienos, arī pieder pie krusta karotājiem, uz kuriem attiecas pāvesta aicinājums karot pret neticīgajiem,<ref>Sk. arī Indriķis Šterns Latvijas vēsture, Krustakari, Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 2002. 228. lpp.</ref> lai gan šie karotāji, spriežot pēc vairākām pazīmēm, paši vēl nebija īsti ticīgi. Tādēļ šos krusta karus var uzskatīt arī par iepriekš praktizētās sirošanas tradīcijas loģisku turpinājumu, tikai nu jau bruņinieku aizsegā un pret Livonijas valsts ārējiem ienaidniekiem. Krusta karotāju mērķis nebija kristīt cilvēkus, bet pakļaut teritorijas Livonijas valsts varai. Vēlāk, laika gaitā arī tauta tika pamazām kristianizēta. == Skatīt arī == * [[Prūsijas krusta kari]] * [[Livonijas bīskapija]] * [[Livonijas bīskapi]] * [[Zobenbrāļu ordenis]] * [[Livonijas ordenis]] * [[Livonijas ordeņa mestri]] == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160307165009/https://www.scribd.com/doc/29958155/The-Invasion-and-Conquest-of-Livonia Tiago João Queimada e Silva. The invasion and conquest of Livonia (late-12th and 13th centuries)] * [http://books.google.com/books?id=wY5JGQAACAAJ&dq Livonian Crusade By William Urban] {{ISBN|0-8191-1683-1}} * [http://www.heb.lv/bibliot_lv_files/lv/Krusta%20kari%20Baltija.doc Krusta kari Baltijā. Latvju enciklopēdijas 3. sējums, 2647-2661.lpp.] {{Webarchive|url=https://archive.today/20121209173851/http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:DiDLnF0oF8UJ:www.heb.lv/bibliot_lv_files/lv/Krusta%2520kari%2520Baltija.doc+%C5%A1abis+zemgale&hl=lv&ct=clnk&cd=6&gl=lv |date={{dat|2012|12|09||bez}} }} * [http://www.home.lv/ice/kartes/Latvija%2013.gs.s.jpg Latvijas karte 13. gadsimta pirmajā pusē.]{{Novecojusi saite}} * [http://www.home.lv/ice/kartes/Livonija%2013.gs.iekarojumi.jpg Karte: Baltijas valstu iekarošana 13.gs.]{{Novecojusi saite}} * [http://www.home.lv/ice/lacausis_files/krustneshi%20uzbruuk2.jpg Krustneši aplenc pilskalnu (glezna)]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Livonijas krusta kari| ]] 8cw07om429ibq6wx6u4vmvrq41uqrud 0 72690 4490703 4396055 2026-07-05T20:03:04Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ +bilde 4490703 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds =Visvaldis | vārds_orģ = | attēls =Vissewalde, rex de Gerceke (Liberts 1936).jpg | apraksts =Jersikas ķēniņš Visvaldis ([[Ludolfs Liberts|L.Liberta]] glezna [[Rīgas pils|Rīgas pilī]], 1936) | amats =Jersikas ķēniņš (kņazs) | term_sākums = [[1203]]. gads | term_beigas = [[1239]]. gads | priekštecis = - | pēctecis = - | dzim_dati = 12. gadsimta beigas | dzim_vieta = | dzīves_vieta = | mir_dati =pēc [[1230]]. gada | mir_vieta = | tēvs =[[Boriss Davidovičs]]? | māte = | dinastija =[[Rurika dinastija]] | dzīvesb =[[Daugerūts|Daugerūta]] meita | bērni =meita | reliģija =[[pareizticība]] | apglabāts = | paraksts = | piezīmes = }} '''Visvaldis no Jersikas''' ({{val|la|Vissewalde rex de Gerzika}}, {{val|de|Vissewalde}}, {{val|ru|Всеволод}}, {{val|be|Усевалад Герцыкскі}}; dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada)<ref>{{LAT e|5|838}}</ref> bija 13. gadsimta [[latgaļi|latgaļu]] valsts [[Jersika (valsts)|Jersikas]] [[ķēniņš]] ({{val|la|rex}}), kas valdīja [[Jersikas pilskalns|Jersikas pilskalnā]]. Līdz 1209. gadam bijis lietuviešu sabiedrotais, pēc zaudējuma [[Krustneši|krustnešiem]] bijis spiests kļūt par [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] vasali, pretī dabūdams savas valsts daļu kā lēni. Pēc viņa nāves 1239. gadā ar [[Rīgas arhibīskapija|bīskapa]] [[Nikolajs fon Nauens|Nikolaja]] atļauju Visvalža daļu ieguva [[Livonijas ordenis]], kuram pēc līguma tajā bija jāceļ mūra pilis un tās iedzīvotāji no [[pareizticība|grieķu ortodoksās]] ticības jāpievērš [[katolisms|katoļu ticībai]]. == Izcelsme un ģimene == Savu valsti Visvaldis bija ieguvis no tēva, ko apstiprina 1209. gada līgumā ar bīskapu Albertu minētās mantojuma tiesības uz pili un novadu.<ref>[[Guntis Zemītis]]. Agrīnā valstiskuma veidošanās problemātika Latvijas teritorijā. No: Latvieši un Latvija, II sēj.: Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts – izcīnītā un zaudētā. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2013., 13.–51. lpp.</ref> Viņa vārds "Visvaldis" (Indriķa hronikā — ''Vissewalde'') atbilst skandināvu sāgās pieminētajam valdnieka ''Vísivaldr'' vārdam.<ref>[http://norse.ulver.com/articles/jackson/austr/chapter3.html Джаксон Т. Н. Austr í Görðum: древнерусские топонимы в древнескандинавских источниках. — М.: Языки русской культуры, 2001.]</ref> [[Indriķa hronika]]s autors viņu konsekventi dēvē vienīgi latgaļu cilmes vārdā par Visvaldi (''Vissewalde''). Poļu vēsturnieki (''W. Dworzaczek'', 1959; ''J. Powierski'', 1995) uzskata, ka viņa tēvs ir bijis Polockas un Druckas kņazs [[Boriss Davidovičs]], bet baltkrievu vēsturnieki mēģina viņu saistīt ar [[Polockas Rurikoviči|Polockas Rurikoviču]] [[Minska]]s Gļebaviču atzara kņazu [[Vasiļko Volodarevičs|Vasiļko Valadaraviču]] (''Э.М. Загорульский'', 1994). Iespējams, ka viņam bija latgaļu dižciltīgo izcelsme. Toties ir droši zināms, ka Visvalža sievastēvs bija lietuviešu kunigaitis [[Daugerūts]], tādēļ viņš piedalījies lietuviešu uzbrukumos gan Polockai, gan Rīgai. Ja Visvalža tēvs ir bijis Polockas vikingu izcelsmes kņazs [[Boriss Davidovičs]], tad ir ticams, ka pirms 1186. gada viņš iecēlis savu dēlu par pakļautās Jersikas valdnieku atbilstoši tā laika tradīcijām. Visvalža vienīgā meita izgāja pie vīra pie Johana fon Bardevisa (''Johann von Bardewis''). No viņu pēcnācējiem radusies [[Ikskili|Ikšķiļu dzimta]] (vācu: ''von Üxkull''). Tomēr droši var uzskatīt, ka Visvalža dzimta ir bijusi viena no ievērojamākajām latgaļu dižciltīgo dzimtām tajā laikā. Nav saglabājušās nekādas ziņas par ķēniņa Visvalža un viņa lietuviešu sievas dēliem, kaut arī netieši var secināt, ka lietuviešu dižkunigaišiem ir bijušas mantojuma pretenzijas uz bijušās Jersikas ķēniņvalsts pilsnovadiem, kuru vidū Livonijas mestrs [[Ernsts fon Rasburgs]] uzcēla Dinaburgas pili. Tā [[Atskaņu hronika|Atskaņu hronikā]] pieminēts, ka 1276. gadā Lietuvas dižkunigaitis [[Traidens]] pēc neveiksmīgā [[Dinaburga]]s pilskalna aplenkuma žēlojies, ka “Ko nu lai daru? Man sāpes sirdi grauž un plēš un pušu lauž. Šī pils man sirdij virsū celta (''diß hûs ist gebûwet mitten ûf daß hertze mîn''), man visu mūžu sirds būs šķelta, tā tagad dien' un nakti skums. Ko palīdz vairs šis pasākums? Šķiet, saites, kas mūs sien, par vājām, iet ļaudis atpakaļ uz mājām. Nu akmeņmešus sacērtiet, es arī gribu mājās iet.” (08257.-08267. rindas). == Dzīvesgājums == [[attēls:Jersikas ķēniņš Visvaldis dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam 1208.JPG|thumb|“Jersikas [[ķēniņš Visvaldis]] dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam 1208. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]]).]] Pēc vairāku vēsturnieku uzskatiem Visvaldis ir dzimis Polockas kņaza [[Boriss Davidovičs|Borisa Davidoviča]] ģimenē. Iespējams, ka viņa brālis bija Kokneses ķēniņš [[Vetseke]] jeb Vjačko. Viņa tēvs iecēla savus dēlus par vietvalžiem Polockas zemei pakļautajās teritorijās. 1203. gadā Visvaldis kopā ar lietuvjiem uzbruka Rīgai un šajā sakarā pirmo reizi pieminēts Indriķa hronikā.<ref>[[Indriķa hronika]] VII:5</ref> Acīmredzot viņa mērķis bija padzīt krustnešus un no jauna pakļaut [[Daugavas ūdensceļš|Daugavas ūdensceļu]], tādēļ viņš apprecēja [[Lietuvas kunigaiši|lietuviešu kunigaiša]] [[Daugerūts|Daugerūta]] ([[senkrievu valoda|senkrievu]]: ''Довгирд'') meitu kā apliecinājumu savienībai ar lietuviešiem. Līdz 1208. gadam ķēniņš Visvaldis piedalījās lietuviešu sirojumos līvu un latgaļu apdzīvotajos novados. === Padošanās bīskapam Albertam === 1209. gadā bīskapa Alberta vadībā krustneši ieņēma Jersikas pili un saņēma gūstā Visvalža sievu. Pats viņš patvērās otrpus Daugavai [[Dignājas pils|Dignājas pilī]] un Indriķa hronikā aprakstītas viņa vaimanas: {{citāts|Ai, Jersika, mīļā pilsēta! ai, manu tēvu mantojums! ai, nenojaustais gals manai ciltij! vai man! jo esmu dzimis, lai redzētu savu pilsētu liesmās, lai redzētu savas tautas iznīcināšanu! ({{val|la|O Gercike civitas dilecta! o hereditas patrum meorum! o inopinatum excidium gentis mee! ve michi! ut quid natus sum videre incendium civitatis mee, videre contritionem populi mei!}}).}} Bīskaps Alberts nosūtīja ķēniņam Visvaldim piedāvājumu kļūt par viņa vasali ar šādiem vārdiem: {{citāts|Ja tu turpmāk gribi izvairīties no savienības ar pagāniem, tā lai ar tiem negŗautu mūsu baznīcu, un arī nepostīsi ar leišiem savu kristīgo krievu (t.i. [[pareizticība|pareizticīgo]]) zemi; ja tu gribi ar mūžīgu dāvinājumu nodot savu karaļvalsti Sv. Māras baznīcai (t.i. [[Livonijas bīskapija]]i), lai tomēr saņemtu to atkal no mūsu rokas un līdz ar mums baudītu saskaņā pastāvīgu mieru, - tad beidzot mēs atdosim tev karalieni ar visiem gūstekņiem un vienmēr sniegsim tev uzticīgu palīdzību (''Si paganorum consorcia deinceps vitare volueris, ita ut per eos ecclesiam nostram non destruas, simul et terram Ruthenorum tuortim christianorum per Letones non vastaveris, si regnum tuum ecclesie beate Marie per petua donatione conferre volueris, ut a nostra tamen manu iterum recipias, et nobiscum iugi pacis conformitate congaudeas; tunc tandem tibi reginam cum omnibus captivis restituemus et fidele auxilium tibi semper prestabimus'').<ref>Abi citāti no [[Indriķa hronika]]s XIII. 4. [http://www.old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/013_latv.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170424065034/http://www.old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/013_latv.htm |date={{dat|2017|04|24||bez}} }}</ref>}} Visvaldis piekrita kļūt par bīskapa vasali un svinīgos apstākļos Rīgā saņēma daļu no savas valsts atpakaļ kā lēni ar trīs karogiem jeb trīs pilsnovadiem ([[Jersikas pils|Jersiku]], [[Volkenbergas pils|Mākoņkalnu]] un [[Dinaburgas pils|Naujeni]]?).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/J/je/jersika/raksti/shavabe.002.htm |title=Švābe, A. Jersikas karaļvalsts. Senatne un Māksla. 1936. Nr.1, 5.-31.lpp. |access-date={{dat|2015|12|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151124033415/http://www.old.historia.lv/alfabets/J/je/jersika/raksti/shavabe.002.htm |archivedate={{dat|2015|11|24||bez}} }}</ref> 1211. gadā bīskaps Alberts un Zobenbrāļu ordenis [[Letijas dalīšanas līgums|pārdalīja Letijas zemes]], ko ķēniņš Visvaldis bija atdevis Livonijas bīskapijai. Bīskapam Albertam tika Asotes, Lepenes un Autīnas pilsnovadi, bet ordenim Alenes, Zerdenes, Nigastes un Cesvaines pilsnovadi. Pēc pārdales bīskaps Alberts 1213. gadā ieguva arī [[Gardene]]s, [[Nigaste]]s, [[Mārciena]]s, [[Cesvaine]]s pilsnovadus un dažus Aiviekstes pilsnovadus. 1213. gadā Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki sagūstīja Visvalža sievastēvu Daugerūtu un turēja ieslodzījumā Cēsīs, kur viņš izdarīja pašnāvību. === Mūža noslēgums === 1214. gadā bīskapa Kokneses vasalis Meinards divreiz izlaupīja Jersikas pili.<ref>[[Indriķa hronika]] XVIII:4, XVIII:9</ref> 1224. gadā bīskaps Alberts savā pārvaldībā esošo Visvalža zemi izlēņoja vasalim Ikšķiles Konrādam. 1230. gadā Visvaldis atdāvināja Daugavgrīvas klosterim Vilkusalu (tagadējo [[Glaudusola|Glaudusolu]]?) Daugavā un novadus starp [[Līksna (upe)|Līksnas]] un [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upēm]].<ref>SLVA 138; Nr.159</ref> 1239. gadā hronikā pieminēta Jersikas pils vieta (''locum castri''), kas acīmredzot jau bija pamesta un neapdzīvota. Ķēniņš Visvaldis bija miris pirms 1239. gada. == 13. gadsimta Latvijas nominālie un faktiskie valdnieki ķēniņa Visvalža laikā == Atbilstoši viduslaiku politiskajām tradīcijām, katrai Senlatvijas zemei bija savs faktiskais valdnieks, kas atradās vasaļattiecībās ar savu feodālo senioru. Pakļaujoties savam senioram, vasalis ieguva savu zemi vai daļu no tās atpakaļ kā lēni. Ķēniņš Visvaldis sākotnēji bija Polockas kņaza Vladimira vasalis, bet pēc padošanās Livonijas bīskapam Albertam viņš kļuva par Alberta vasali, pretī saņemot tikai daļu no Jersikas valsts kā lēni. Pēc Visvalža nāves viņa lēnis kļuva par gadsimtiem ilgu militāru konfliktu cēloni, jo par savu to uzskatīja gan [[Livonijas ordenis]], gan [[Lietuvas dižkunigaitija]], gan tās atkarībā nonākusī Polockas kņaziste, gan arī [[Novgoroda]]s republika, kas daļu no šīm zemēm bija ieguvusi pēc [[Ledus kauja]]s.{{nepieciešama atsauce}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://fabpedigree.com/s034/f743800.htm Visvalža dzimta no ģenealoģijas lapas fabpedigree.com] * [https://web.archive.org/web/20110808181503/http://www.historia.lv/alfabets/A/AL/ALBERTS/dokumenti/1209.04.10.latinuhtm.htm Livonijas bīskapa Alberta līgums ar Visvaldi (latīniski, 1209. gads)] * [https://web.archive.org/web/20080329155826/http://www.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/107.htm Bīskapa Alberta apliecinājums par Jersikas valsts puses izlēņošanu Ikšķiles Konrādam (latīniski, 1224. gads)] * [https://web.archive.org/web/20110927075347/http://www.historia.lv/alfabets/J/je/jersika/raksti/shavabe.002.htm Švābe, A. Jersikas karaļvalsts. Senatne un Māksla. 1936. Nr.1, 5.-31.lpp.] * [https://web.archive.org/web/20080414160127/http://www.historia.lv/alfabets/V/vi/visvaldis/encik/visv_mpe.htm Par Visvaldi Latvijas PSR mazajā enciklopēdijā. 3.sējums, 711.lpp. (1970. gads)] * [https://web.archive.org/web/20080323075847/http://www.historia.lv/alfabets/V/vi/visvaldis/encik/visv_lpe.htm Par Visvaldi Latvijas padomju enciklopēdijā. 101 sējums, 485.lpp.(1987. gads)] * [http://genealogy.euweb.cz/russia/rurik2.html Polockas Rurikīdu dinastija no lapas genealogy.euweb.cz] * [http://www.home.lv/ice/cilveeki_latvieshi/virsaishi.jpg Hipotētiskais portrets]{{Novecojusi saite}} (Ludolfs Liberts, Senlatvijas valdnieki 13. gadsimta sākumā (Rīgas pils griestu gleznas)) {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Volodars no Minskas]] (1167-1184) <br /> [[Ginvils (Jurijs)]] (1192—1199) | virsraksts = [[Polockas kņazi]] <br /> [[Vladimirs Vseslavičs]] (1184—1216)<br />[[Vasiļko Volodarevičs]]? (1216—1222) <br />[[Svjatoslavs Mstislavičs]] (1222—1223)<br /> [[Bračislavs Vasiļkovičs]] (1223— pēc 1239) | periods = Dažu kņazu valdīšanas gadi nav precīzi zināmi | pēc = [[Tautvils]] (1248, 1253—1263)}} {{Amatu secība | pirms = [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]] (1196—1198) | virsraksts = [[Livonijas bīskapi]] <br /> [[Alberts fon Bukshēvdens]] (1199—1229) <br />[[Nikolajs fon Nauens]] (1229—1253) | periods = 13. gadsimta pirmā puse| pēc = [[Alberts II (Rīga)|Alberts Zauerbērs]] (1253—1273)}} {{Amatu secība | pirms = - | virsraksts = [[Zobenbrāļu Ordeņa mestri]] <br /> [[Venno]] (1204—1209) <br /> [[Folkvins]] (1209—1236) | periods = 13. gadsimta pirmā puse| pēc = [[Livonijas Ordeņa mestri]] <br />[[Hermans Balke]] (1237—1239)}} {{Rūrika dzimtas valdnieki}} {{Amatu secība | pirms = nezināms | virsraksts = [[Senlatvijas valdnieki|Jersikas ķēniņš]]<br /> Visvaldis | periods = pirms [[1203]]. gada — pirms [[1239]]. gada | pēc = viņa zemes sadalīja <br />[[Livonijas bīskapija]]s un <br />[[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] vasaļiem}} {{kastes beigas}} [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Rurika dinastija]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Latgaļi]] hd9udkonctqp1332g6pf8lsg6rkdovv 0 73994 4490759 4175563 2026-07-06T02:09:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490759 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Augsburg Schaezlerpalais Mattes 2013-05-05 (23).JPG|thumb|Gaisa mitrinātājs mākslas muzejā ([[Augsburga|Augsburgā]], [[Vācija|Vācijā]])]] '''Mitrinātājs''' ir iekārta, kas palielina [[relatīvais mitrums|relatīvā mitruma]] līmeni telpā. Gaisa mitrinātājus izmanto dzīvojamās, sabiedriskās, biroju ēkās, kā arī rūpnīcās. Gaisa apstrāde mitrinātājā notiek kontaktējot to ar ūdeni. Mitrinātāji var būt atsevišķi telpā stāvoši agregāti vai arī iebūvējami ēkas [[gaisa kondicionēšana]]s sistēmā. == Mitruma ietekme == === Cilvēki === Zems relatīvais mitrums telpā sausina cilvēka deguna un rīkles gļotādu, kā arī matus un ādu. Īpaši ziemas mēnešos palielinās sūdzības, kas saistītas ar [[Elpceļu slimības|elpceļu slimībām]]. Relatīvā mitruma līmenis ziemas laikā iekštelpās krītas, jo aukstais gaiss satur mazāk mitruma, nekā siltais gaiss. Tādējādi, piemēram, atverot logu ziemā, telpā neienāks papildus mitrums. Mitruma līmeņa galējības (pavisam sauss vai pavisam mitrs gaiss) ir viskaitīgākās cilvēka komfortam, veselībai un darba produktivitātei. Ja relatīvais mitrums ir zem 20%, izkalst [[gļotāda]] un palielinās uzņēmība pret [[infekcija|infekcijām]]. Zemās temperatūrās sauss gaiss pastiprina aukstuma sajūtu. Ja relatīvais gaisa mitrums ir 60-80%, tad sviedri, kas izdalījušies no cilvēka ķermeņa, nevar pietiekoši iztvaikot. Relatīvais mitrums apdzīvotās telpās būtu jāuztur zonā starp 40 — 60%. === Elektroniskās iekārtas un ražošana === Daži ražošanas procesi, piemēram, koka izstrādājumu ražošana, var izraisīt ugunsgrēkus vai eksplozijas, kad, pārvietojot materiālus, sausais gaiss veido [[statiskā elektrība|statisko elektrību]], kura izlādējas [[putekļi|putekļu]], iztvaikojošu organisku elementu un citu ugunsnedrošu daļiņu klātbūtnē. Statiskā elektrība var izraisīt dzirksteles, putekļu pielipšanu pie pretēji lādētiem objektiem, bīstamas situācijas, kad tuvumā ir sprāgstošas gāzes. Palielinot relatīvo mitrumu, apkārtējā vidē tiek samazināta statisko elektrības lādiņu uzkrāšanās. Laboratorijās, kurās ir vajadzīga precīza relatīvā mitruma līmeņa kontrole, nepieciešama īpaša uzmanība. Elektronisku datu apstrādes iekārtām nepieciešams kontrolēts relatīvā mitruma līmenis. Pārāk augsts līmenis var izraisīt [[kondensāts|kondensāta]] rašanos uz iekārtām, taču pārāk zems līmenis var veicināt statiskās elektrības rašanos. Straujas relatīvā mitruma izmaiņas var negatīvi ietekmēt svītrkoda nolasāmās ierīces, matricas un citas datu apstrādes iekārtas. === Koksnes izstrādājumi === [[Attēls:Osnabrück - Botanischer Garten - Tropenhaus - Innenansicht -BT- 01.jpg|thumb|Gaisa mitrinātājs [[Botāniskais dārzs|botāniskajā dārzā]]]] Ziemā, kad ārgaisa temperatūra ir zemāka par telpu temperatūru, aukstais, mitrais gaiss, ienākot siltā ēkā, kļūst karsts un sauss. Tāpat kā gaisā esošo mitrumu absorbē materiāli, kas atrodas ēkā, karstais, sausais gaiss izvelk mitrumu no materiāliem, ar kuriem tas ir kontaktā. Ja koksnes izstrādājumu, kurš ir bijis ārā un pieņēmis ārgaisa mitruma līmeni ienes ēkā, kurā ir zemāks mitruma līmenis, koks sāks atdot savu mitrumu sausajam ēkas gaisam. Tā kā koks zaudē mitrumu, tas sarausies un sāks plaisāt vai samesties. Sauss koks izsūc šķīdinātāju, kas atrodas līmē (mēbelēs), tāpat tas izsūc šķīdinātāju no krāsām u.c. apdares, tādējādi atstājot sabojātu apdari. Zāģējot un slīpējot sausu koksni, rodas daudz vairāk putekļu, jo sausās koksnes šķiedras lūst. Mūzikas instrumentos, ja koksne ir pārāk sausa, tā var ietekmēt skaņas kvalitāti. Muzejos, kur atrodas gleznas, skulptūras un citi higroskopiski materiāli (papīrs, audums, āda), straujas relatīvā mitruma izmaiņas var būt postošas, priekšmeti var tikt neatgriezeniski sabojāti. Ja mitruma līmenis netiek atbilstoši uzturēts, mitruma migrācija no higroskopiskiem materiāliem var izraisīt negatīvas sekas. == Mitrinātājos izmantotais ūdens == Ir trīs galvenās izmantotā ūdens kategorijas: # dzeramais ūdens (neuzlabots); # mīkstināts dzeramais ūdens; # demineralizēts (dejonizēts vai apgrieztās [[osmoze]]s) ūdens. Vietās, kur ūdens sastāvā ir augsts minerālu daudzums, iespējamas nogulsnes. Tās aizsprosto sprauslas, caurules, iztvaikošanas elementus, kā arī kontroles iekārtas. Daļiņas, kuras iekļūst gaisa plūsmā, veido redzamu baltu putekļu slāni uz mēbelēm, grīdām un paklājiem. Putekļi, katlakmens, bioloģiski organismi, rūsa un korozija ir potenciālās mitrinātāju problēmas. Stāvošs ūdens var veidot auglīgu vidi kur augt aļģēm un baktērijām, kuras izraisa smaku un elpošanas sistēmas slimības. == Mitrinātāju veidi == Atkarībā no gaisa mitrinātāja izmantošanas vietas, tiem var būt atšķirīgi darbības parametri, tādēļ gaisa mitrinātāji var tikt klasificēti kā izmantošanai dzīvojamās telpās, sabiedriskās telpās (muzeji, [[Slimnīca|slimnīcas]], [[Bibliotēka|bibliotekas]], biroji, komercplatības u.c.) vai ražošanas telpās (kokapstrāde, [[elektronika]], krāsošana, [[Farmācija|medikamentu ražošana]], [[Šaujamierocis|šaujamieroču]] ražošana u.c.). === Sprauslu kameras mitrinātāji === Sprauslu kameras tiek izmantotas lielākajā daļā gaisa [[kondicionieris|kondicionieru]].{{Nepieciešama atsauce}} Ūdens izsmidzināšanai lieto centrbēdzes sprauslas, kuras iekārtā izvietotas vairākās rindās gaisa kustības virzienā. Pilieni, kuru diametrs lielāks par 0,3 mm, aizlido kopā ar gaisa plūsmu un nokļūst separatorā, bet lielākie pilieni nokrīt izmantotā ūdens tvertnē. === Centrbēdzes ūdens izsmidzinātāji === Centrbēdzes ūdens izsmidzinātāji ir diskveida ūdens izsmidzinātājos rotējoša konusa virsotne iegremdēta ūdenī. Centrbēdzes spēku iedarbības dēļ, ūdens plānā kārtiņa ceļas pa konusa virsmu uz augšu, nokļūst uz disku apakšējās virsmas un pēc tam ļoti sīku pilienu veidā atraujas no disku malām. Centrbēdzes ūdens izsmidzinātāju svarīga priekšrocība salīdzinot ar sprauslu kamerām ir tā, ka ūdeni var pievadīt bez spiediena. [[Attēls:SKJ18主图5.jpg|thumb|Ultraskaņas mitrinātājs]] === Aparāti ar kontakta slāņiem === Aparāti ar kontakta slāņiem - kontakta slāņus var novietot horizontāli vai vertikāli. Tos veido no materiāliem, kas nepūst un nerūsē (keramika, misiņš, neilona un kaprona šķiedras, gofrēts alumīnijs, augstas kvalitātes sintētiskie materiāli, plastmasa u.c.). Sausais gaiss plūst cauri mitrajam materiālam, uzņemot sevī ūdens tvaiku, šādā veidā palielinot mitrumu. Ja slānis ir fiksēts (nekustīgs), tad tā samitrināšana notiek ar izsmidzināšanas palīdzību, ja slānis ir rotējošs, tad tā virsma rotē cauri ūdens rezervuāram, uzsūcot sevī ūdeni. === Tvaika mitrinātāji === Tvaika mitrinātāji ir mitrinātāji, kuri uzkarsē ūdeni, lai radītu tvaiku. Tas notiek iztvaicētāja ieliktnī, kas sastāv no diviem elektrodiem un iztvaicēšanas kameras. Elektriskā strāva plūst no viena elektroda uz otru, ūdenim darbojoties kā savienojošajam elementam. Ūdens uzkarst un transformējas tvaikā, kas caur nelielu atveri ieplūst telpā. === Ultraskaņas mitrinātāji === Ultraskaņas mitrinātāji ir mitrinātāji, kas izmanto augstas frekvences vibrācijas, lai pārvērstu ūdeni mikroskopisku daļiņu miglā, kas tiek iepūsta telpā, kur tā nekavējoties iztvaiko. == Ārējās saites == * [http://www.jshumidifiers.com/ JS] * [http://www.carelusa.com Carel] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211113215932/https://www.carelusa.com/ |date={{dat|2021|11|13||bez}} }} * [http://www.armstronginternational.com Armstrong] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081220075926/http://www.armstronginternational.com/ |date={{dat|2008|12|20||bez}} }} * [http://www.waltermeier.com/climate/uk.jsf Walter Meier] * [https://web.archive.org/web/20090106155940/http://www.crane-usa.com/index.html Crane] * [https://web.archive.org/web/20081225111903/http://www.corp.carrier.com/ Carrier] * [http://www.lennox.com/ Lennox] * [http://www.munters.com/en/Munters-Corporate-Home/ Munters] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090123013134/http://www.munters.com/en/Munters-Corporate-Home/ |date={{dat|2009|01|23||bez}} }} [[Kategorija:Ventilācija]] 7o7fg7msly26pu1rfegab8idl7ch0kt 0 75706 4490739 4261561 2026-07-05T21:24:49Z Pirags 3757 /* Darbība Livonijā */ 4490739 wikitext text/x-wiki {{Infokaste+}} [[Attēls:LivonianOrder.svg|thumb|150px|Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs".]] [[Attēls:Deutscher Orden 1260.png|thumb|right|Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260]] '''Hermans Balke''' (''Hermann Balke'', ''Hermann von Balk'', arī ''Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk'', latīņu: ''Hermannus Falco''). Dzimšanas gads nezināms, miris 1239. gada 5. martā [[Vircburga|Vircburgā]]. Krusta karotājs ar lielu nozīmi [[Prūsija (zeme)|Prūsijas]] un [[Livonija]]s iekarošanas sākumposmā. Iespējams, ka cēlies no Lejassaksijas vai Vācijas vidienes, bet tuvāka dzimšanas vieta nav zināma (Fenske, Militzer, 1993). Teitoņu ordenī varētu būt iestājies 1189. gadā [[Ako (pilsēta)|Ako]]. 1219. - 1230. gados [[Vācu ordeņa vācmestri|Teitoņu ordeņa vācmestrs]]. 1230. - 1239. gados pirmais Teitoņu ordeņa landmestrs Prūsijā. No 1237. gada pirmais Teitoņu ordeņa landmestrs Livonijā. Mūsdienu [[Kvidzina]]s, [[Helmno]], [[Elblonga]]s un [[Toruņa]]s dibinātājs. ==Darbība Prūsijā== {{Pamatraksts|Prūsijas krusta kari|Vācu ordeņa valsts}} Konfliktā starp [[Svētā Romas impērija]]s imperatoru un Romas pāvestiem, kas Itālijā izvērtās [[Gvelfi un gibelīni|gvelfu un gibelīnu]] karos, lielmestra [[Hermanis fon Zalca|Hermaņa fon Zalca]] vadītais [[Teitoņu ordenis]] nostājās imperatora pusē. 1214. gadā imperators [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdrihs II]] nosaka, ka Ordeņa lielmestrs ietilpst viņa galmā un visi Ordeņa īpašumi ir uzskatāmi arī par imperatora īpašumiem.<ref name="the-history-of-prussia">[https://www.google.lt/books/edition/The_History_of_Prussia/5oj_OJA69usC?hl=en&gbpv=1&dq=hermann+von+balk&pg=PA501&printsec=frontcover The History of Prussia]</ref> Krusta karos dziļi iesaistīto Teitoņu ordeni poļu [[Mazovijas kņazi|Mazovijas kņazs]] [[Mazovijas Konrāds|Konrāds I]] uzaicina uz savu zemi, apsolot Ordenim visu [[Prūši|prūšu]] kontrolēto [[Kulma (zeme)|Kulmas zemi]], ja tas apņemas karot pret prūšiem. Lai arī tiek plānots jauns Krusta karš [[Svētā zeme|Svētajā zemē]], Frīdrihs II un fon Zalca piekrīt Konrāda I piedāvājumam un uz Mazoviju tiek nosūtīts Hermanis fon Balke ar aptuveni 100 vīriem. Fon Balks līdz šim ieņem [[Vācu ordeņa vācmestri|Teitoņu ordeņa vācmestra]] amatu. 1228. gadā Ordeņa bruņinieki sasniedz Mazoviju un fon Balke kļūst par pirmo landmestru Prūsijā. 1228. gada 23. aprīlī Ordenis no Konrāda I oficiāli saņem Kulmas zemi kopā ar Orlavas ciematu [[Kujāvija|Kujāvijā]]. Fon Balks sāk celt nocietinājumus [[Ņešava|Nesavā]] pie Vislas. 1230. gadā Ordenis un Konrāds I noslēdz jaunu līgumu, kas vēlreiz apstiprina Ordeņa tiesības uz Kulmas zemi, kā arī tiesības uz visām jauniekarotajām prūšu zemēm. Līdzīga vienošanās 1231. gadā tiek noslēgta ar Olīvas bīskapu Kristiānu, kas atsakās no savām tiesībām uz Kulmas zemi.<ref name="the-history-of-prussia" /> Šajā laikā Itālijā notiek sadursmes starp imperatora un pāvesta atbalstītājiem. Imperatora karaspēkam gūstot uzvaru, pāvests 1229. gada beigās ir gatavs uzklausīt arī Hermaņa fon Zalca lūgumu pēc Krusta kara izsludināšanas pret prūšiem. 1230. gada 18. janvāra pāvesta bulla aicina visus bruņiniekus Vācijā un Kulmā sākt karu pret prūšu pagāniem. Attiecības starp pāvestu un imperatoru uzlabojas tiktāl, ka 1230. gada 1. septembrī klātesot vienīgi Hermanim fon Zalcam abi satiekas un pusdieno. Tajā pašā mēnesī pāvests jaunā bullā aicina Prūsijas pierobežā dzīvojošos kristiešus pievienoties krusta karam pret prūšiem. Imperators ieceļ fon Zalcu par impērijas firstu un ļauj Ordeņa ģerbonī turpmāk izmantot imperatora melno ērgli uz zelta vairoga, kas papildina vienkāršo melno krustu. [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] pateicībā Ordenim arī ļauj izmantot zelta krustu pāri melnajam krustam. 1250. gadā Francijas karalis [[Luijs IX]] ļāva Ordeņa ģerboni papildināt ar karaliskajām lilijām. Pret prūšiem karot nosūtītais fon Balks šķērso Vislu pie Gurskas, lai iegūtu nopostītās [[Toruņas viduslaiku pilsēta|Toruņas pilsētas]] drupas. Šo pilsētiņu 1222. gadā hercogs Konrāds I bija atdevis Olīvas bīskapam Kristiānam, bet tā drīz tika pamesta. Nostiprinājis Toruņu, fon Balks tālāk dodas uz Rogovu, pie kuras prūši tiek sakauti un pilsētiņa ieņemta. Lai veicinātu jaunu karotāju pieplūdumu, vācu zemēs tiek izplatītas ziņas par krustnešu labajiem panākumiem, un Prūsijā tiek piedāvāta zeme visiem kolonistiem, kas šeit ieradīsies. 1232. gadā pāvests izdod jaunu bullu, kurā apraksta prūšu cietsirdību pret kristiešiem, un piešķir [[indulgence]]s visiem, kas dosies karot pret prūšiem. Tas mudina [[Magdeburga]]s burggrāfu ar 5000 kareivjiem un lielu skaitu kolonistu ierasties Toruņā, kas tiek no jauna nodibināta izdevīgākā vietā pie Vislas. Ar šiem papildspēkiem fon Balks sasniedz Kulmas drupas, sāk to atjaunošanu un nometina šeit vācu kolonistus. 1232. gadā Kulmas cietoksnis ir pietiekami pabeigts, lai tajā apmestos vācu komandants. Konsultējoties ar Magdeburgas burggrāfu, fon Balks Toruņas un Kulmas pilsētiņām piešķir pilsētu tiesības, kurās definē pilsētas pašpārvaldes formu un pienākumus. Kulmas pilsētas tiesības vēlāk tiek piešķirtas daudzām reģiona pilsētām.<ref name="the-history-of-prussia" /> 1233. gadā krusta karotāju armijā esot bijuši jau 20 000 kareivju – 4000 hercoga Konrāda I vadībā; 2000 viņa dēla, Kujāvijas Kazimira vadībā; 3000 Breslavas hercoga Heinriha vadībā; 5000 Svantepoles un Samboras hercogu vadībā; 2000 Polijas lielhercoga Vladislava vadībā un 5000 Magdeburgas burggrāfa vadībā. Lielākā daļa šo krustnešu bija apņēmušies karot tikai vienu gadu. Lai novilktu laiku, prūši paziņoja par gatavību pieņemt kristietību. Pie viņiem devās Olīvas bīskaps Kristiāns, taču viņa pavadoņi tika nogalināti un bīskaps sagūstīts. 1234. gada sākumā 15 000 krustnešu beidzot iebruka [[Pamede (zeme)|Pamedē]] izmantojot to, ka daudzie reģiona purvi šajā laikā bija aizsaluši. Mūsdienu [[Dzežgoņa]]s apkārtnē notiek kauja, kurā krituši ap 4000 krustnešu un 5000 prūšu. Kaujas rezultātā tik atbrīvots Olīvas bīskaps Kristiāns.<ref name="the-history-of-prussia" /> Šajā laikā sākas Ordeņa un Mazovijas Konrāda I konflikts par nelielā [[Dobžiņas ordenis|Dobžiņas ordeņa]] iekļaušanu Teitoņu ordenī. Konrāds I uzstāj, ka šādas apvienošanās gadījumā viņš grib atgūt pilnas tiesības uz visām savām zemēm un īpašumiem, ko viņš iepriekš bija piešķīris Dobžiņas ordenim. Lai atrisinātu konfliktus, pāvests kā savu pārstāvi uz reģionu nosūta [[Vilhelms no Modenas|Modenas Vilhelmu]], kurš nolemj, ka Olīvas bīskapam Kristiānam ir tiesības uz vienu trešdaļu no visām Ordeņa iekarotajām zemēm, kamēr Ordenis patur 2/3 zemju. Tikmēr Dobžiņas ordeņa faktiskā iekļaušana Teitoņu ordenī jau bija notikusi, Ordenim pārņemot visus tā īpašumus, neskatoties uz Konrāda I protestiem. Lai atrisinātu šo konfliktu, pāvests pasludināja visas Ordeņa iekarotās teritorijas par Sv. Pētera īpašumiem, kuros vienīgi pāvestam ir tiesības iecelt bīskapus un celt baznīcas, bet Ordenim viņam ir jāmaksā ikgadēja nodeva par šīm zemēm. Tādējādi radās situācija, kas citu starpā ietekmēja arī iekarotās Livonijas veidošanos un attīstību – konflikts starp pāvesta un imperatora interesēm; iekaroto teritoriju dalīšana starp baznīcu un Ordeni. Konrāds I paziņo, ka neatzīst šo pāvesta lēmumu un atsakās turpmāk palīdzēt Ordenim. Konflikts beidzas 1235. gadā, kad pāvests apstiprina Dobžiņas ordeņa iekļaušanu Teitoņu ordenī. No savas puses Ordenis atteicās no Dobžiņas pils un tai piederošajām zemēm par labu Konrādam I, kurš Ordenim piešķīra tiesības uz jaunām zemēm.<ref name="the-history-of-prussia" /> 1236. gadā Toruņā ierodas [[Meisene]]s markgrāfs Heinrihs ar 500 krustnešiem un lielu skaitu jaunu kolonistu, kas nāca no [[Lībeka]]s un [[Brēmene]]s reģioniem. Fon Balka un Meisenes markgrāfa karaspēks uzsāka karagājienu pret [[Pamede (zeme)|Pamedi]], nogalinot vai kristot prūšus un pabeidzot šīs teritorijas iekarošanu. Tas arī deva Ordenim ērtu izeju uz jūras piekrasti. Fon Balks kā nākamo plānoja iekarot [[Pagude (zeme)|Pagude]]s zemi. 1237. gadā Meisenes markgrāfs atgriezās mājās, atstājot Ordeņa rīcībā savus kareivjus. Pakļautajiem Pagudes prūšiem fon Balks lika kristīties un piešķīra līdzīgas tiesības ar iekarotajiem Pamedes prūšiem. Ordenis nostiprinās iekarotajā piekrastē, kur attīsta [[Elblonga|Elbingas]] ostu. Ilgstošā kara izpostītajās prūšu zemēs drīz sākas bads un epidēmijas, ko prūši uzskatīja par savu dievu sodu. Iekarotajās teritorijās ienāk daudzi poļu kolonisti, kuriem fon Balks piešķir dažādas privilēģijas. ==Darbība Livonijā== Iespējamā Teitoņu un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņu]] apvienošanos apsprieda jau kādu laiku pirms ziņas par smago Zobenbrāļu sakāvi [[Saules kauja|Saules kaujā]]. Pāvesta, fon Zalca un baznīcas augstmaņu klātbūtnē Zobenbrāļu ordeņa pārstāvjus atbrīvoja no sava iepriekšējā uzticības zvēresta un uzņēma Teitoņu ordenī. Vēlāk arī ķeizars apstiprināja šo ordeņu apvienošanos.<ref name="the-history-of-prussia" /> Par Ordeņa mestru Livonijā sākotnēji izvirzīja [[Dītrihs fon Grīningens|Dītrihu fon Grīningenu]], taču viņa jaunības un pieredzes trūkuma dēļ uz Livoniju kā mestru 1237. gadā nosūtīja Hermani fon Balki, kuru pavadīja Dītrihs fon Grīningens ar 60 bruņiniekiem un viņus pavadošajiem kalpiem. Fon Balke vienlaikus paturēja arī Ordeņa Prūsijas landmestra amatu, un prombūtnes laikā viņu aizvietoja Hermanis fon Altenburgs. Ordeņu apvienošanās aktualizēja jautājumu par attiecībām ar Rīgas bīskapu, kura garīgajā pakļautībā atradās viss Baltijas austrumu piekrastes reģions. Lai arī Ordenis, kā reliģiska organizācija, pakļāvās Rīgas bīskapam, par savu tiešo vadītāju tas uzskatīja Romas pāvestu un ķeizaru. Teitoņu ordenis atrisināja Zobenbrāļu ordeņa laikā iesākto konfliktu ar Dānijas karali [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāru II]] par Ziemeļigaunijas piederību. Ar pāvesta sūtņa Modēnas Vilhelma starpniecību 1238. gada maijā stājās spēkā [[Stensbijas līgums]], ar kuru Valdemārs II atguva [[Revala|Revalu]], [[Harija]]s un [[Viruzeme|Viru]] apriņķus, bet Ordenis paturēja [[Jervas zeme|Jervas zemi]] ar noteikumu, ka jaunus nocietinājumus tas drīkst celt tikai ar Dānijas karaļa atļauju. Abas puses arī apņēmās viena otru militāri atbalstīt un jauniekarotās zemes dalīt tā, lai 2/3 iegūst Dānijas karalis bet 1/3 Ordenis.<ref name="the-history-of-prussia" /> Taču jau drīz fon Balkam nācās atgriezties Prūsijā, kur fon Altenbergs bija izvērsis teroru pret prūšiem, kas atklāti vai slepeni turpināja piekopt savu [[Baltu reliģija|baltu reliģiju]]. Vismaz vienu prūšu ciematu nodedzināja ar visiem iedzīvotājiem. Fon Altenbergs arī uzsāka [[Vārme (zeme)|Vārmes]] un [[Notanga]]s zemju iekarošanu, izceļoties prūšu piekrastē un sākot sirojumus dziļāk iekšzemē. Prūši deva prettriecienu, nogalinot gandrīz visus iebrucējus.<ref name="the-history-of-prussia" /> Redzot Ordeņa varas nostiprināšanos reģionā, poļu kņazs Sventopolks II centās izveidot aliansi ar [[Kujāvija]]s kņazu Kazimiru un citiem Polijas kņaziem. Fon Balkam atgriežoties Prūsijā, viņš tikās ar Sventopolku II, abiem atkal solot mūžīgu draudzību. Līdzīgu draudzības vienošanos drīz noslēdza ar Kujāvijas kņazu. ==Dzīves noslēgums== Ziņas par fon Balka dzīves beigām ir neskaidras. Aktīvā landmestra darbība Livonijā varētu būt iemesls konfliktam ar Rīgas bīskapu [[Nikolajs fon Nauens|Nikolaju fon Nauenu]]. Ziemeļigaunijas atdošana Dānijai varēja radīt Zobenbrāļu ordeņa veterānu neapmierinātību. 1238. gadā fon Balks devās uz vācu zemēm pie lielmestra fon Zalca, līdzi ņemot fon Altenbergu, kam vairs neuzticēja iekaroto prūšu zemju pārvaldi. Ordeņa spēki Livonijā palika [[Dītrihs fon Grīningens|Dītriha fon Grīningena]] pakļautībā. 1239. gada martā fon Balke mira. Lielmestrs fon Zalca ap šo laiku devās uz Itāliju, kur [[Verona|Veronā]] tikās ar ķeizaru un drīz mira. Atkal uzliesmoja konflikts starp pāvestu un ķeizaru. Pāvests pasludināja ķeizaru par izslēgtu no baznīcas, un ar līdzīgu sodu piedraudēja arī Teitoņu ordenim, ja tas paliks uzticīgs ķeizaram.<ref name="the-history-of-prussia" /> == Dokumenti == {{quotation|[[Rusova Livonijas hronika]] par mestru Balki:<br /><br /> [[Attēls:RussowChronicle.jpg|100px|left]] "Tad iecēla 1238. gadā par pirmo Vācu ordeņa mestri Livonijā Hermani Balku, no dažiem sauktu, varbūt viņa slaveno darbu dēļ, par "Falku" (vanagu). Pirms iecelšanas viņš 7 gadus bija bijis zemes mestris Prūsijā. Šis mestris pirmais ieveda Livonijā Vācu ordeņa tērpu un iekārtu. Tā izbeidzās [[Zobenbrāļu ordenis]] Livonijā un iesāka savu darbību [[Vācu ordenis]]. Šī mestŗa laikā ar ķeizara Fridriķa II. piekrišanu un pāvesta vidotājību, kuŗš bija nosūtījis uz Livoniju greznu sūtniecību, atdeva, kauču nelabprāt, [[Dānija]]s ķēniņa rīcībā [[Rēvele|Rēveli]] ar apkārtējām zemēm. Par to Dānijas ķēniņš atdāvināja [[Livonijas ordenis|Vācu ordenim Livonijā]] visu [[Jervas apriņķis|Jervi]] uz mūžīgiem laikiem. Viņš sūtīja arī lielu kaŗaspēku ordenim palīgā pret nekristīgiem".}} == Skatīt arī == * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Ziemeļu krusta kari]] == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Zobenbrāļu ordeņa mestri|Zobenbrāļu ordeņa mestrs]]<br />[[Folkvīns]] | virsraksts = [[Livonijas Ordeņa mestri|Livonijas Ordeņa mestrs]] | periods = [[1237]]. gada maijs — [[1239]]. gada marts | pēc = [[Dītrihs fon Groningens]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Balke, Hermans}} [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:1239. gadā mirušie]] [[Kategorija:Livonijas ordeņa mestri]] [[Kategorija:Vācu ordenis]] dm9uley4tbpv39ed2y4t9g3t4oeyxx3 4490821 4490739 2026-07-06T06:14:58Z Pirags 3757 /* Darbība Prūsijā */ stila uzlabojumi 4490821 wikitext text/x-wiki {{Infokaste+}} [[Attēls:LivonianOrder.svg|thumb|150px|Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs".]] [[Attēls:Deutscher Orden 1260.png|thumb|right|Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260]] '''Hermans Balke''' (''Hermann Balke'', ''Hermann von Balk'', arī ''Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk'', latīņu: ''Hermannus Falco''). Dzimšanas gads nezināms, miris 1239. gada 5. martā [[Vircburga|Vircburgā]]. Krusta karotājs ar lielu nozīmi [[Prūsija (zeme)|Prūsijas]] un [[Livonija]]s iekarošanas sākumposmā. Iespējams, ka cēlies no Lejassaksijas vai Vācijas vidienes, bet tuvāka dzimšanas vieta nav zināma (Fenske, Militzer, 1993). Teitoņu ordenī varētu būt iestājies 1189. gadā [[Ako (pilsēta)|Ako]]. 1219. - 1230. gados [[Vācu ordeņa vācmestri|Teitoņu ordeņa vācmestrs]]. 1230. - 1239. gados pirmais Teitoņu ordeņa landmestrs Prūsijā. No 1237. gada pirmais Teitoņu ordeņa landmestrs Livonijā. Mūsdienu [[Kvidzina]]s, [[Helmno]], [[Elblonga]]s un [[Toruņa]]s dibinātājs. ==Darbība Prūsijā== {{Pamatraksts|Prūsijas krusta kari|Vācu ordeņa valsts}} Konfliktā starp [[Svētās Romas impērija]]s ķeizaru un Romas pāvestiem, kas Itālijā izvērtās [[Gvelfi un gibelīni|gvelfu un gibelīnu]] karos, lielmestra [[Hermanis fon Zalca|Hermaņa fon Zalca]] vadītais [[Vācu ordenis]] nostājās ķeizara [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdrihs II]] pusē, kurš 1214. gadā noteica, ka Ordeņa lielmestrs ietilpst viņa galmā un visi Ordeņa īpašumi ir uzskatāmi arī par ķeizara īpašumiem.<ref name="the-history-of-prussia">[https://www.google.lt/books/edition/The_History_of_Prussia/5oj_OJA69usC?hl=en&gbpv=1&dq=hermann+von+balk&pg=PA501&printsec=frontcover The History of Prussia]</ref> Krusta karos dziļi iesaistīto Vācu ordeni poļu [[Mazovijas kņazi|Mazovijas kņazs]] [[Mazovijas Konrāds|Konrāds I]] uzaicināja uz savu zemi, apsolot Ordenim visu [[Prūši|prūšu]] kontrolēto [[Kulma (zeme)|Kulmas zemi]], ja tas apņemtos karot pret prūšiem. Lai arī plānoja jaunu Krusta karu [[Svētā zeme|Svētajā zemē]], Frīdrihs II un fon Zalca piekrita Konrāda I piedāvājumam un uz Mazoviju nosūtīja Hermani fon Balki ar aptuveni 100 vīriem. Fon Balks līdz šim ieņēma [[Vācu ordeņa vācmestri|Vācu ordeņa vācmestra]] amatu. 1228. gadā ordeņa bruņinieki sasniedza Mazoviju un fon Balke kļuva par pirmo landmestru Prūsijā. 1228. gada 23. aprīlī Ordenis no Konrāda I oficiāli saņem Kulmas zemi kopā ar Orlavas ciematu [[Kujāvija|Kujāvijā]]. Fon Balks sāk celt nocietinājumus [[Ņešava|Nesavā]] pie Vislas. 1230. gadā Ordenis un Konrāds I noslēdza jaunu līgumu, kas vēlreiz apstiprināja Ordeņa tiesības uz Kulmas zemi, kā arī tiesības uz visām jauniekarotajām prūšu zemēm. Līdzīga vienošanās 1231. gadā bija noslēgta ar Olīvas bīskapu Kristiānu, kurš atteicās no savām tiesībām uz Kulmas zemi.<ref name="the-history-of-prussia" /> Šajā laikā Itālijā notika sadursmes starp ķeizara un pāvesta atbalstītājiem, tikai pēc ķeizara uzvaras pāvests 1229. gada beigās bija gatavs uzklausīt Hermaņa fon Zalca lūgumu par Krusta kara izsludināšanu pret prūšiem. 1230. gada 18. janvāra pāvesta bulla aicināja visus bruņiniekus Vācijā un Kulmā sākt karu pret prūšu pagāniem. Attiecības starp pāvestu un ķeizaru uzlabojas tiktāl, ka 1230. gada 1. septembrī, klātesot vienīgi Hermanim fon Zalcam, abi satikās un pusdienoja. Tajā pašā mēnesī pāvests jaunā bullā aicināja Prūsijas pierobežā dzīvojošos kristiešus pievienoties krusta karam pret prūšiem. Ķeizars iecēla fon Zalcu par impērijas firstu un atļāva Ordeņa ģerbonī turpmāk izmantot ķeizara melno ērgli uz zelta vairoga, kas papildina vienkāršo melno krustu. [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] pateicībā Ordenim arī ļāva izmantot zelta krustu pāri melnajam krustam. 1250. gadā Francijas karalis [[Luijs IX]] ļāva Ordeņa ģerboni papildināt ar karaliskajām lilijām. Pret prūšiem karot nosūtītais fon Balks šķērso Vislu pie Gurskas, lai ieņemtu nopostīto [[Toruņas viduslaiku pilsēta|Toruņas pilsētu]]. Šo pilsētu 1222. gadā hercogs Konrāds I bija atdevis Olīvas bīskapam Kristiānam. Nostiprinājis Toruņu, fon Balks tālāk devās uz Rogovu, pie kuras sakāva prūšus. Lai veicinātu jaunu karotāju pieplūdumu, vācu zemēs izplatīja ziņas par krustnešu labajiem panākumiem, un Prūsijā piedāvāja zemi visiem kolonistiem, kas šeit ieradīsies. 1232. gadā pāvests izdeva jaunu bullu, kurā aprakstīja prūšu cietsirdību pret kristiešiem, un piešķīra [[indulgence]]s visiem, kas dosies karot pret prūšiem. Tas mudināja [[Magdeburga]]s burggrāfu ar 5000 kareivjiem un lielu skaitu kolonistu ierasties Toruņā, ko no jauna nodibināja izdevīgākā vietā pie Vislas. Ar šiem papildspēkiem fon Balks sasniedza Kulmu, sāka tās atjaunošanu un nometināja vācu kolonistus. 1232. gadā Kulmas cietoksnis bija pietiekami pabeigts, lai tajā apmestos vācu komandants. Konsultējoties ar Magdeburgas burggrāfu, fon Balks Toruņai un Kulmai piešķīra pilsētu tiesības. Kulmas pilsētas tiesības vēlāk piešķīra daudzām reģiona pilsētām.<ref name="the-history-of-prussia" /> 1233. gadā krusta karotāju armijā esot bijuši jau 20 000 kareivju – 4000 hercoga Konrāda I vadībā; 2000 viņa dēla, [[Kujāvija]]s Kazimira vadībā; 3000 [[Breslava]]s hercoga Heinriha vadībā; 5000 Svantepoles un Samboras hercogu vadībā; 2000 [[Polijas lielkņazi|Polijas lielkņaza]] Vladislava vadībā un 5000 [[Magdeburga]]s burggrāfa vadībā. Lielākā daļa šo krustnešu bija apņēmušies karot tikai vienu gadu. Lai novilktu laiku, prūši paziņoja par gatavību pieņemt kristietību. Pie viņiem devās Olīvas bīskaps Kristiāns, taču viņa pavadoņus nogalināja un bīskapu sagūstīja. 1234. gada sākumā 15 000 krustnešu iebruka [[Pamede (zeme)|Pamedē]] izmantojot to, ka daudzie reģiona purvi šajā laikā bija aizsaluši. Mūsdienu [[Dzežgoņa]]s apkārtnē notika kauja, kurā krita ap 4000 krustnešu un 5000 prūšu. Kaujas laikā atbrīvoja Olīvas bīskapu Kristiānu.<ref name="the-history-of-prussia" /> Šajā laikā sākas ordeņa un Mazovijas Konrāda I konflikts par nelielā [[Dobžiņas ordenis|Dobžiņas ordeņa]] iekļaušanu Vācu ordenī. Konrāds I uzstāja, ka šādas apvienošanās gadījumā viņš grib atgūt pilnas tiesības uz visām savām zemēm un īpašumiem, ko viņš iepriekš bija piešķīris Dobžiņas ordenim. Lai atrisinātu konfliktus, pāvests kā savu pārstāvi uz reģionu nosūtīja [[Vilhelms no Modenas|Modenas Vilhelmu]], kurš nolēma, ka Olīvas bīskapam Kristiānam ir tiesības uz vienu trešdaļu no visām Ordeņa iekarotajām zemēm, kamēr Ordenis patur 2/3 zemju. Tikmēr Dobžiņas ordeņa faktiskā iekļaušana Vācu ordenī jau bija notikusi, Ordenim pārņemot visus tā īpašumus, neskatoties uz Konrāda I protestiem. Lai atrisinātu šo konfliktu, pāvests pasludināja visas Ordeņa iekarotās teritorijas par Sv. Pētera īpašumiem, kuros vienīgi pāvestam ir tiesības iecelt bīskapus un celt baznīcas, bet Ordenim viņam ir jāmaksā ikgadēja nodeva par šīm zemēm. Tādējādi radās situācija, kas citu starpā ietekmēja arī iekarotās Livonijas veidošanos un attīstību – konflikts starp pāvesta un ķeizara interesēm; iekaroto teritoriju dalīšana starp baznīcu un Ordeni. Konrāds I paziņoja, ka neatzīst šo pāvesta lēmumu un atsakās turpmāk palīdzēt Ordenim. Konflikts beidzās 1235. gadā, kad pāvests apstiprināja Dobžiņas ordeņa iekļaušanu Vācu ordenī. No savas puses Ordenis atteicās no Dobžiņas pils un tai piederošajām zemēm par labu Konrādam I, kurš Ordenim piešķīra tiesības uz jaunām zemēm.<ref name="the-history-of-prussia" /> 1236. gadā Toruņā ieradās [[Meisene]]s markgrāfs Heinrihs ar 500 krustnešiem un lielu skaitu jaunu kolonistu, kas nāca no [[Lībeka]]s un [[Brēmene]]s. Fon Balka un Meisenes markgrāfa karaspēks uzsāka karagājienu pret [[Pamede (zeme)|Pamedi]], nogalinot vai kristot prūšus un pabeidzot šīs teritorijas iekarošanu. Tas arī deva Ordenim ērtu izeju uz jūras piekrasti. Fon Balks kā nākamo plānoja iekarot [[Pagude (zeme)|Pagude]]s zemi. 1237. gadā Meisenes markgrāfs atgriezās mājās, atstājot Ordeņa rīcībā savus kareivjus. Pakļautajiem Pagudes prūšiem fon Balks lika kristīties un piešķīra līdzīgas tiesības ar iekarotajiem Pamedes prūšiem. Ordenis nostiprinās iekarotajā piekrastē, kur attīstīja [[Elblonga|Elbingas]] ostu. Ilgstošā kara izpostītajās prūšu zemēs drīz sākās bads un epidēmijas, ko prūši uzskatīja par savu dievu sodu. Iekarotajās teritorijās ienāca daudzi poļu kolonisti, kuriem fon Balks piešķīra dažādas privilēģijas. ==Darbība Livonijā== Iespējamā Teitoņu un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņu]] apvienošanos apsprieda jau kādu laiku pirms ziņas par smago Zobenbrāļu sakāvi [[Saules kauja|Saules kaujā]]. Pāvesta, fon Zalca un baznīcas augstmaņu klātbūtnē Zobenbrāļu ordeņa pārstāvjus atbrīvoja no sava iepriekšējā uzticības zvēresta un uzņēma Teitoņu ordenī. Vēlāk arī ķeizars apstiprināja šo ordeņu apvienošanos.<ref name="the-history-of-prussia" /> Par Ordeņa mestru Livonijā sākotnēji izvirzīja [[Dītrihs fon Grīningens|Dītrihu fon Grīningenu]], taču viņa jaunības un pieredzes trūkuma dēļ uz Livoniju kā mestru 1237. gadā nosūtīja Hermani fon Balki, kuru pavadīja Dītrihs fon Grīningens ar 60 bruņiniekiem un viņus pavadošajiem kalpiem. Fon Balke vienlaikus paturēja arī Ordeņa Prūsijas landmestra amatu, un prombūtnes laikā viņu aizvietoja Hermanis fon Altenburgs. Ordeņu apvienošanās aktualizēja jautājumu par attiecībām ar Rīgas bīskapu, kura garīgajā pakļautībā atradās viss Baltijas austrumu piekrastes reģions. Lai arī Ordenis, kā reliģiska organizācija, pakļāvās Rīgas bīskapam, par savu tiešo vadītāju tas uzskatīja Romas pāvestu un ķeizaru. Teitoņu ordenis atrisināja Zobenbrāļu ordeņa laikā iesākto konfliktu ar Dānijas karali [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāru II]] par Ziemeļigaunijas piederību. Ar pāvesta sūtņa Modēnas Vilhelma starpniecību 1238. gada maijā stājās spēkā [[Stensbijas līgums]], ar kuru Valdemārs II atguva [[Revala|Revalu]], [[Harija]]s un [[Viruzeme|Viru]] apriņķus, bet Ordenis paturēja [[Jervas zeme|Jervas zemi]] ar noteikumu, ka jaunus nocietinājumus tas drīkst celt tikai ar Dānijas karaļa atļauju. Abas puses arī apņēmās viena otru militāri atbalstīt un jauniekarotās zemes dalīt tā, lai 2/3 iegūst Dānijas karalis bet 1/3 Ordenis.<ref name="the-history-of-prussia" /> Taču jau drīz fon Balkam nācās atgriezties Prūsijā, kur fon Altenbergs bija izvērsis teroru pret prūšiem, kas atklāti vai slepeni turpināja piekopt savu [[Baltu reliģija|baltu reliģiju]]. Vismaz vienu prūšu ciematu nodedzināja ar visiem iedzīvotājiem. Fon Altenbergs arī uzsāka [[Vārme (zeme)|Vārmes]] un [[Notanga]]s zemju iekarošanu, izceļoties prūšu piekrastē un sākot sirojumus dziļāk iekšzemē. Prūši deva prettriecienu, nogalinot gandrīz visus iebrucējus.<ref name="the-history-of-prussia" /> Redzot Ordeņa varas nostiprināšanos reģionā, poļu kņazs Sventopolks II centās izveidot aliansi ar [[Kujāvija]]s kņazu Kazimiru un citiem Polijas kņaziem. Fon Balkam atgriežoties Prūsijā, viņš tikās ar Sventopolku II, abiem atkal solot mūžīgu draudzību. Līdzīgu draudzības vienošanos drīz noslēdza ar Kujāvijas kņazu. ==Dzīves noslēgums== Ziņas par fon Balka dzīves beigām ir neskaidras. Aktīvā landmestra darbība Livonijā varētu būt iemesls konfliktam ar Rīgas bīskapu [[Nikolajs fon Nauens|Nikolaju fon Nauenu]]. Ziemeļigaunijas atdošana Dānijai varēja radīt Zobenbrāļu ordeņa veterānu neapmierinātību. 1238. gadā fon Balks devās uz vācu zemēm pie lielmestra fon Zalca, līdzi ņemot fon Altenbergu, kam vairs neuzticēja iekaroto prūšu zemju pārvaldi. Ordeņa spēki Livonijā palika [[Dītrihs fon Grīningens|Dītriha fon Grīningena]] pakļautībā. 1239. gada martā fon Balke mira. Lielmestrs fon Zalca ap šo laiku devās uz Itāliju, kur [[Verona|Veronā]] tikās ar ķeizaru un drīz mira. Atkal uzliesmoja konflikts starp pāvestu un ķeizaru. Pāvests pasludināja ķeizaru par izslēgtu no baznīcas, un ar līdzīgu sodu piedraudēja arī Teitoņu ordenim, ja tas paliks uzticīgs ķeizaram.<ref name="the-history-of-prussia" /> == Dokumenti == {{quotation|[[Rusova Livonijas hronika]] par mestru Balki:<br /><br /> [[Attēls:RussowChronicle.jpg|100px|left]] "Tad iecēla 1238. gadā par pirmo Vācu ordeņa mestri Livonijā Hermani Balku, no dažiem sauktu, varbūt viņa slaveno darbu dēļ, par "Falku" (vanagu). Pirms iecelšanas viņš 7 gadus bija bijis zemes mestris Prūsijā. Šis mestris pirmais ieveda Livonijā Vācu ordeņa tērpu un iekārtu. Tā izbeidzās [[Zobenbrāļu ordenis]] Livonijā un iesāka savu darbību [[Vācu ordenis]]. Šī mestŗa laikā ar ķeizara Fridriķa II. piekrišanu un pāvesta vidotājību, kuŗš bija nosūtījis uz Livoniju greznu sūtniecību, atdeva, kauču nelabprāt, [[Dānija]]s ķēniņa rīcībā [[Rēvele|Rēveli]] ar apkārtējām zemēm. Par to Dānijas ķēniņš atdāvināja [[Livonijas ordenis|Vācu ordenim Livonijā]] visu [[Jervas apriņķis|Jervi]] uz mūžīgiem laikiem. Viņš sūtīja arī lielu kaŗaspēku ordenim palīgā pret nekristīgiem".}} == Skatīt arī == * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Ziemeļu krusta kari]] == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Zobenbrāļu ordeņa mestri|Zobenbrāļu ordeņa mestrs]]<br />[[Folkvīns]] | virsraksts = [[Livonijas Ordeņa mestri|Livonijas Ordeņa mestrs]] | periods = [[1237]]. gada maijs — [[1239]]. gada marts | pēc = [[Dītrihs fon Groningens]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Balke, Hermans}} [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:1239. gadā mirušie]] [[Kategorija:Livonijas ordeņa mestri]] [[Kategorija:Vācu ordenis]] 2eiz2ic5v5nuwdwjxd50l2ed5at2ckr 4490822 4490821 2026-07-06T06:16:16Z Pirags 3757 /* Darbība Livonijā */ 4490822 wikitext text/x-wiki {{Infokaste+}} [[Attēls:LivonianOrder.svg|thumb|150px|Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs".]] [[Attēls:Deutscher Orden 1260.png|thumb|right|Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260]] '''Hermans Balke''' (''Hermann Balke'', ''Hermann von Balk'', arī ''Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk'', latīņu: ''Hermannus Falco''). Dzimšanas gads nezināms, miris 1239. gada 5. martā [[Vircburga|Vircburgā]]. Krusta karotājs ar lielu nozīmi [[Prūsija (zeme)|Prūsijas]] un [[Livonija]]s iekarošanas sākumposmā. Iespējams, ka cēlies no Lejassaksijas vai Vācijas vidienes, bet tuvāka dzimšanas vieta nav zināma (Fenske, Militzer, 1993). Teitoņu ordenī varētu būt iestājies 1189. gadā [[Ako (pilsēta)|Ako]]. 1219. - 1230. gados [[Vācu ordeņa vācmestri|Teitoņu ordeņa vācmestrs]]. 1230. - 1239. gados pirmais Teitoņu ordeņa landmestrs Prūsijā. No 1237. gada pirmais Teitoņu ordeņa landmestrs Livonijā. Mūsdienu [[Kvidzina]]s, [[Helmno]], [[Elblonga]]s un [[Toruņa]]s dibinātājs. ==Darbība Prūsijā== {{Pamatraksts|Prūsijas krusta kari|Vācu ordeņa valsts}} Konfliktā starp [[Svētās Romas impērija]]s ķeizaru un Romas pāvestiem, kas Itālijā izvērtās [[Gvelfi un gibelīni|gvelfu un gibelīnu]] karos, lielmestra [[Hermanis fon Zalca|Hermaņa fon Zalca]] vadītais [[Vācu ordenis]] nostājās ķeizara [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdrihs II]] pusē, kurš 1214. gadā noteica, ka Ordeņa lielmestrs ietilpst viņa galmā un visi Ordeņa īpašumi ir uzskatāmi arī par ķeizara īpašumiem.<ref name="the-history-of-prussia">[https://www.google.lt/books/edition/The_History_of_Prussia/5oj_OJA69usC?hl=en&gbpv=1&dq=hermann+von+balk&pg=PA501&printsec=frontcover The History of Prussia]</ref> Krusta karos dziļi iesaistīto Vācu ordeni poļu [[Mazovijas kņazi|Mazovijas kņazs]] [[Mazovijas Konrāds|Konrāds I]] uzaicināja uz savu zemi, apsolot Ordenim visu [[Prūši|prūšu]] kontrolēto [[Kulma (zeme)|Kulmas zemi]], ja tas apņemtos karot pret prūšiem. Lai arī plānoja jaunu Krusta karu [[Svētā zeme|Svētajā zemē]], Frīdrihs II un fon Zalca piekrita Konrāda I piedāvājumam un uz Mazoviju nosūtīja Hermani fon Balki ar aptuveni 100 vīriem. Fon Balks līdz šim ieņēma [[Vācu ordeņa vācmestri|Vācu ordeņa vācmestra]] amatu. 1228. gadā ordeņa bruņinieki sasniedza Mazoviju un fon Balke kļuva par pirmo landmestru Prūsijā. 1228. gada 23. aprīlī Ordenis no Konrāda I oficiāli saņem Kulmas zemi kopā ar Orlavas ciematu [[Kujāvija|Kujāvijā]]. Fon Balks sāk celt nocietinājumus [[Ņešava|Nesavā]] pie Vislas. 1230. gadā Ordenis un Konrāds I noslēdza jaunu līgumu, kas vēlreiz apstiprināja Ordeņa tiesības uz Kulmas zemi, kā arī tiesības uz visām jauniekarotajām prūšu zemēm. Līdzīga vienošanās 1231. gadā bija noslēgta ar Olīvas bīskapu Kristiānu, kurš atteicās no savām tiesībām uz Kulmas zemi.<ref name="the-history-of-prussia" /> Šajā laikā Itālijā notika sadursmes starp ķeizara un pāvesta atbalstītājiem, tikai pēc ķeizara uzvaras pāvests 1229. gada beigās bija gatavs uzklausīt Hermaņa fon Zalca lūgumu par Krusta kara izsludināšanu pret prūšiem. 1230. gada 18. janvāra pāvesta bulla aicināja visus bruņiniekus Vācijā un Kulmā sākt karu pret prūšu pagāniem. Attiecības starp pāvestu un ķeizaru uzlabojas tiktāl, ka 1230. gada 1. septembrī, klātesot vienīgi Hermanim fon Zalcam, abi satikās un pusdienoja. Tajā pašā mēnesī pāvests jaunā bullā aicināja Prūsijas pierobežā dzīvojošos kristiešus pievienoties krusta karam pret prūšiem. Ķeizars iecēla fon Zalcu par impērijas firstu un atļāva Ordeņa ģerbonī turpmāk izmantot ķeizara melno ērgli uz zelta vairoga, kas papildina vienkāršo melno krustu. [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] pateicībā Ordenim arī ļāva izmantot zelta krustu pāri melnajam krustam. 1250. gadā Francijas karalis [[Luijs IX]] ļāva Ordeņa ģerboni papildināt ar karaliskajām lilijām. Pret prūšiem karot nosūtītais fon Balks šķērso Vislu pie Gurskas, lai ieņemtu nopostīto [[Toruņas viduslaiku pilsēta|Toruņas pilsētu]]. Šo pilsētu 1222. gadā hercogs Konrāds I bija atdevis Olīvas bīskapam Kristiānam. Nostiprinājis Toruņu, fon Balks tālāk devās uz Rogovu, pie kuras sakāva prūšus. Lai veicinātu jaunu karotāju pieplūdumu, vācu zemēs izplatīja ziņas par krustnešu labajiem panākumiem, un Prūsijā piedāvāja zemi visiem kolonistiem, kas šeit ieradīsies. 1232. gadā pāvests izdeva jaunu bullu, kurā aprakstīja prūšu cietsirdību pret kristiešiem, un piešķīra [[indulgence]]s visiem, kas dosies karot pret prūšiem. Tas mudināja [[Magdeburga]]s burggrāfu ar 5000 kareivjiem un lielu skaitu kolonistu ierasties Toruņā, ko no jauna nodibināja izdevīgākā vietā pie Vislas. Ar šiem papildspēkiem fon Balks sasniedza Kulmu, sāka tās atjaunošanu un nometināja vācu kolonistus. 1232. gadā Kulmas cietoksnis bija pietiekami pabeigts, lai tajā apmestos vācu komandants. Konsultējoties ar Magdeburgas burggrāfu, fon Balks Toruņai un Kulmai piešķīra pilsētu tiesības. Kulmas pilsētas tiesības vēlāk piešķīra daudzām reģiona pilsētām.<ref name="the-history-of-prussia" /> 1233. gadā krusta karotāju armijā esot bijuši jau 20 000 kareivju – 4000 hercoga Konrāda I vadībā; 2000 viņa dēla, [[Kujāvija]]s Kazimira vadībā; 3000 [[Breslava]]s hercoga Heinriha vadībā; 5000 Svantepoles un Samboras hercogu vadībā; 2000 [[Polijas lielkņazi|Polijas lielkņaza]] Vladislava vadībā un 5000 [[Magdeburga]]s burggrāfa vadībā. Lielākā daļa šo krustnešu bija apņēmušies karot tikai vienu gadu. Lai novilktu laiku, prūši paziņoja par gatavību pieņemt kristietību. Pie viņiem devās Olīvas bīskaps Kristiāns, taču viņa pavadoņus nogalināja un bīskapu sagūstīja. 1234. gada sākumā 15 000 krustnešu iebruka [[Pamede (zeme)|Pamedē]] izmantojot to, ka daudzie reģiona purvi šajā laikā bija aizsaluši. Mūsdienu [[Dzežgoņa]]s apkārtnē notika kauja, kurā krita ap 4000 krustnešu un 5000 prūšu. Kaujas laikā atbrīvoja Olīvas bīskapu Kristiānu.<ref name="the-history-of-prussia" /> Šajā laikā sākas ordeņa un Mazovijas Konrāda I konflikts par nelielā [[Dobžiņas ordenis|Dobžiņas ordeņa]] iekļaušanu Vācu ordenī. Konrāds I uzstāja, ka šādas apvienošanās gadījumā viņš grib atgūt pilnas tiesības uz visām savām zemēm un īpašumiem, ko viņš iepriekš bija piešķīris Dobžiņas ordenim. Lai atrisinātu konfliktus, pāvests kā savu pārstāvi uz reģionu nosūtīja [[Vilhelms no Modenas|Modenas Vilhelmu]], kurš nolēma, ka Olīvas bīskapam Kristiānam ir tiesības uz vienu trešdaļu no visām Ordeņa iekarotajām zemēm, kamēr Ordenis patur 2/3 zemju. Tikmēr Dobžiņas ordeņa faktiskā iekļaušana Vācu ordenī jau bija notikusi, Ordenim pārņemot visus tā īpašumus, neskatoties uz Konrāda I protestiem. Lai atrisinātu šo konfliktu, pāvests pasludināja visas Ordeņa iekarotās teritorijas par Sv. Pētera īpašumiem, kuros vienīgi pāvestam ir tiesības iecelt bīskapus un celt baznīcas, bet Ordenim viņam ir jāmaksā ikgadēja nodeva par šīm zemēm. Tādējādi radās situācija, kas citu starpā ietekmēja arī iekarotās Livonijas veidošanos un attīstību – konflikts starp pāvesta un ķeizara interesēm; iekaroto teritoriju dalīšana starp baznīcu un Ordeni. Konrāds I paziņoja, ka neatzīst šo pāvesta lēmumu un atsakās turpmāk palīdzēt Ordenim. Konflikts beidzās 1235. gadā, kad pāvests apstiprināja Dobžiņas ordeņa iekļaušanu Vācu ordenī. No savas puses Ordenis atteicās no Dobžiņas pils un tai piederošajām zemēm par labu Konrādam I, kurš Ordenim piešķīra tiesības uz jaunām zemēm.<ref name="the-history-of-prussia" /> 1236. gadā Toruņā ieradās [[Meisene]]s markgrāfs Heinrihs ar 500 krustnešiem un lielu skaitu jaunu kolonistu, kas nāca no [[Lībeka]]s un [[Brēmene]]s. Fon Balka un Meisenes markgrāfa karaspēks uzsāka karagājienu pret [[Pamede (zeme)|Pamedi]], nogalinot vai kristot prūšus un pabeidzot šīs teritorijas iekarošanu. Tas arī deva Ordenim ērtu izeju uz jūras piekrasti. Fon Balks kā nākamo plānoja iekarot [[Pagude (zeme)|Pagude]]s zemi. 1237. gadā Meisenes markgrāfs atgriezās mājās, atstājot Ordeņa rīcībā savus kareivjus. Pakļautajiem Pagudes prūšiem fon Balks lika kristīties un piešķīra līdzīgas tiesības ar iekarotajiem Pamedes prūšiem. Ordenis nostiprinās iekarotajā piekrastē, kur attīstīja [[Elblonga|Elbingas]] ostu. Ilgstošā kara izpostītajās prūšu zemēs drīz sākās bads un epidēmijas, ko prūši uzskatīja par savu dievu sodu. Iekarotajās teritorijās ienāca daudzi poļu kolonisti, kuriem fon Balks piešķīra dažādas privilēģijas. ==Darbība Livonijā== Iespējamā Teitoņu un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņu]] apvienošanos apsprieda jau kādu laiku pirms ziņas par Zobenbrāļu saɡrāvi [[Saules kauja|Saules kaujā]]. Pāvesta, fon Zalca un baznīcas augstmaņu klātbūtnē Zobenbrāļu ordeņa pārstāvjus atbrīvoja no sava iepriekšējā uzticības zvēresta un uzņēma Teitoņu ordenī. Vēlāk arī ķeizars apstiprināja šo ordeņu apvienošanos.<ref name="the-history-of-prussia" /> Par Ordeņa mestru Livonijā sākotnēji izvirzīja [[Dītrihs fon Grīningens|Dītrihu fon Grīningenu]], taču viņa jaunības un pieredzes trūkuma dēļ uz Livoniju kā mestru 1237. gadā nosūtīja Hermani fon Balki, kuru pavadīja Dītrihs fon Grīningens ar 60 bruņiniekiem un viņus pavadošajiem kalpiem. Fon Balke vienlaikus paturēja arī Ordeņa Prūsijas landmestra amatu, un prombūtnes laikā viņu aizvietoja Hermanis fon Altenburgs. Ordeņu apvienošanās aktualizēja jautājumu par attiecībām ar Rīgas bīskapu, kura garīgajā pakļautībā atradās viss Baltijas austrumu piekrastes reģions. Lai arī Ordenis, kā reliģiska organizācija, pakļāvās Rīgas bīskapam, par savu tiešo vadītāju tas uzskatīja Romas pāvestu un ķeizaru. Teitoņu ordenis atrisināja Zobenbrāļu ordeņa laikā iesākto konfliktu ar Dānijas karali [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāru II]] par Ziemeļigaunijas piederību. Ar pāvesta sūtņa Modēnas Vilhelma starpniecību 1238. gada maijā stājās spēkā [[Stensbijas līgums]], ar kuru Valdemārs II atguva [[Revala|Revalu]], [[Harija]]s un [[Viruzeme|Viru]] apriņķus, bet Ordenis paturēja [[Jervas zeme|Jervas zemi]] ar noteikumu, ka jaunus nocietinājumus tas drīkst celt tikai ar Dānijas karaļa atļauju. Abas puses arī apņēmās viena otru militāri atbalstīt un jauniekarotās zemes dalīt tā, lai 2/3 iegūst Dānijas karalis bet 1/3 Ordenis.<ref name="the-history-of-prussia" /> Taču jau drīz fon Balkam nācās atgriezties Prūsijā, kur fon Altenbergs bija izvērsis teroru pret prūšiem, kas atklāti vai slepeni turpināja piekopt savu [[Baltu reliģija|baltu reliģiju]]. Vismaz vienu prūšu ciematu nodedzināja ar visiem iedzīvotājiem. Fon Altenbergs arī uzsāka [[Vārme (zeme)|Vārmes]] un [[Notanga]]s zemju iekarošanu, izceļoties prūšu piekrastē un sākot sirojumus dziļāk iekšzemē. Prūši deva prettriecienu, nogalinot gandrīz visus iebrucējus.<ref name="the-history-of-prussia" /> Redzot Ordeņa varas nostiprināšanos reģionā, poļu kņazs Sventopolks II centās izveidot aliansi ar [[Kujāvija]]s kņazu Kazimiru un citiem Polijas kņaziem. Fon Balkam atgriežoties Prūsijā, viņš tikās ar Sventopolku II, abiem atkal solot mūžīgu draudzību. Līdzīgu draudzības vienošanos drīz noslēdza ar Kujāvijas kņazu. ==Dzīves noslēgums== Ziņas par fon Balka dzīves beigām ir neskaidras. Aktīvā landmestra darbība Livonijā varētu būt iemesls konfliktam ar Rīgas bīskapu [[Nikolajs fon Nauens|Nikolaju fon Nauenu]]. Ziemeļigaunijas atdošana Dānijai varēja radīt Zobenbrāļu ordeņa veterānu neapmierinātību. 1238. gadā fon Balks devās uz vācu zemēm pie lielmestra fon Zalca, līdzi ņemot fon Altenbergu, kam vairs neuzticēja iekaroto prūšu zemju pārvaldi. Ordeņa spēki Livonijā palika [[Dītrihs fon Grīningens|Dītriha fon Grīningena]] pakļautībā. 1239. gada martā fon Balke mira. Lielmestrs fon Zalca ap šo laiku devās uz Itāliju, kur [[Verona|Veronā]] tikās ar ķeizaru un drīz mira. Atkal uzliesmoja konflikts starp pāvestu un ķeizaru. Pāvests pasludināja ķeizaru par izslēgtu no baznīcas, un ar līdzīgu sodu piedraudēja arī Teitoņu ordenim, ja tas paliks uzticīgs ķeizaram.<ref name="the-history-of-prussia" /> == Dokumenti == {{quotation|[[Rusova Livonijas hronika]] par mestru Balki:<br /><br /> [[Attēls:RussowChronicle.jpg|100px|left]] "Tad iecēla 1238. gadā par pirmo Vācu ordeņa mestri Livonijā Hermani Balku, no dažiem sauktu, varbūt viņa slaveno darbu dēļ, par "Falku" (vanagu). Pirms iecelšanas viņš 7 gadus bija bijis zemes mestris Prūsijā. Šis mestris pirmais ieveda Livonijā Vācu ordeņa tērpu un iekārtu. Tā izbeidzās [[Zobenbrāļu ordenis]] Livonijā un iesāka savu darbību [[Vācu ordenis]]. Šī mestŗa laikā ar ķeizara Fridriķa II. piekrišanu un pāvesta vidotājību, kuŗš bija nosūtījis uz Livoniju greznu sūtniecību, atdeva, kauču nelabprāt, [[Dānija]]s ķēniņa rīcībā [[Rēvele|Rēveli]] ar apkārtējām zemēm. Par to Dānijas ķēniņš atdāvināja [[Livonijas ordenis|Vācu ordenim Livonijā]] visu [[Jervas apriņķis|Jervi]] uz mūžīgiem laikiem. Viņš sūtīja arī lielu kaŗaspēku ordenim palīgā pret nekristīgiem".}} == Skatīt arī == * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Ziemeļu krusta kari]] == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Zobenbrāļu ordeņa mestri|Zobenbrāļu ordeņa mestrs]]<br />[[Folkvīns]] | virsraksts = [[Livonijas Ordeņa mestri|Livonijas Ordeņa mestrs]] | periods = [[1237]]. gada maijs — [[1239]]. gada marts | pēc = [[Dītrihs fon Groningens]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Balke, Hermans}} [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:1239. gadā mirušie]] [[Kategorija:Livonijas ordeņa mestri]] [[Kategorija:Vācu ordenis]] gfombbkp5pg7nvkjzls3bizpbmriyxp 4490830 4490822 2026-07-06T07:01:55Z Pirags 3757 /* Darbība Livonijā */ 4490830 wikitext text/x-wiki {{Infokaste+}} [[Attēls:LivonianOrder.svg|thumb|150px|Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs".]] [[Attēls:Deutscher Orden 1260.png|thumb|right|Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260]] '''Hermans Balke''' (''Hermann Balke'', ''Hermann von Balk'', arī ''Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk'', latīņu: ''Hermannus Falco''). Dzimšanas gads nezināms, miris 1239. gada 5. martā [[Vircburga|Vircburgā]]. Krusta karotājs ar lielu nozīmi [[Prūsija (zeme)|Prūsijas]] un [[Livonija]]s iekarošanas sākumposmā. Iespējams, ka cēlies no Lejassaksijas vai Vācijas vidienes, bet tuvāka dzimšanas vieta nav zināma (Fenske, Militzer, 1993). Teitoņu ordenī varētu būt iestājies 1189. gadā [[Ako (pilsēta)|Ako]]. 1219. - 1230. gados [[Vācu ordeņa vācmestri|Teitoņu ordeņa vācmestrs]]. 1230. - 1239. gados pirmais Teitoņu ordeņa landmestrs Prūsijā. No 1237. gada pirmais Teitoņu ordeņa landmestrs Livonijā. Mūsdienu [[Kvidzina]]s, [[Helmno]], [[Elblonga]]s un [[Toruņa]]s dibinātājs. ==Darbība Prūsijā== {{Pamatraksts|Prūsijas krusta kari|Vācu ordeņa valsts}} Konfliktā starp [[Svētās Romas impērija]]s ķeizaru un Romas pāvestiem, kas Itālijā izvērtās [[Gvelfi un gibelīni|gvelfu un gibelīnu]] karos, lielmestra [[Hermanis fon Zalca|Hermaņa fon Zalca]] vadītais [[Vācu ordenis]] nostājās ķeizara [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdrihs II]] pusē, kurš 1214. gadā noteica, ka Ordeņa lielmestrs ietilpst viņa galmā un visi Ordeņa īpašumi ir uzskatāmi arī par ķeizara īpašumiem.<ref name="the-history-of-prussia">[https://www.google.lt/books/edition/The_History_of_Prussia/5oj_OJA69usC?hl=en&gbpv=1&dq=hermann+von+balk&pg=PA501&printsec=frontcover The History of Prussia]</ref> Krusta karos dziļi iesaistīto Vācu ordeni poļu [[Mazovijas kņazi|Mazovijas kņazs]] [[Mazovijas Konrāds|Konrāds I]] uzaicināja uz savu zemi, apsolot Ordenim visu [[Prūši|prūšu]] kontrolēto [[Kulma (zeme)|Kulmas zemi]], ja tas apņemtos karot pret prūšiem. Lai arī plānoja jaunu Krusta karu [[Svētā zeme|Svētajā zemē]], Frīdrihs II un fon Zalca piekrita Konrāda I piedāvājumam un uz Mazoviju nosūtīja Hermani fon Balki ar aptuveni 100 vīriem. Fon Balks līdz šim ieņēma [[Vācu ordeņa vācmestri|Vācu ordeņa vācmestra]] amatu. 1228. gadā ordeņa bruņinieki sasniedza Mazoviju un fon Balke kļuva par pirmo landmestru Prūsijā. 1228. gada 23. aprīlī Ordenis no Konrāda I oficiāli saņem Kulmas zemi kopā ar Orlavas ciematu [[Kujāvija|Kujāvijā]]. Fon Balks sāk celt nocietinājumus [[Ņešava|Nesavā]] pie Vislas. 1230. gadā Ordenis un Konrāds I noslēdza jaunu līgumu, kas vēlreiz apstiprināja Ordeņa tiesības uz Kulmas zemi, kā arī tiesības uz visām jauniekarotajām prūšu zemēm. Līdzīga vienošanās 1231. gadā bija noslēgta ar Olīvas bīskapu Kristiānu, kurš atteicās no savām tiesībām uz Kulmas zemi.<ref name="the-history-of-prussia" /> Šajā laikā Itālijā notika sadursmes starp ķeizara un pāvesta atbalstītājiem, tikai pēc ķeizara uzvaras pāvests 1229. gada beigās bija gatavs uzklausīt Hermaņa fon Zalca lūgumu par Krusta kara izsludināšanu pret prūšiem. 1230. gada 18. janvāra pāvesta bulla aicināja visus bruņiniekus Vācijā un Kulmā sākt karu pret prūšu pagāniem. Attiecības starp pāvestu un ķeizaru uzlabojas tiktāl, ka 1230. gada 1. septembrī, klātesot vienīgi Hermanim fon Zalcam, abi satikās un pusdienoja. Tajā pašā mēnesī pāvests jaunā bullā aicināja Prūsijas pierobežā dzīvojošos kristiešus pievienoties krusta karam pret prūšiem. Ķeizars iecēla fon Zalcu par impērijas firstu un atļāva Ordeņa ģerbonī turpmāk izmantot ķeizara melno ērgli uz zelta vairoga, kas papildina vienkāršo melno krustu. [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] pateicībā Ordenim arī ļāva izmantot zelta krustu pāri melnajam krustam. 1250. gadā Francijas karalis [[Luijs IX]] ļāva Ordeņa ģerboni papildināt ar karaliskajām lilijām. Pret prūšiem karot nosūtītais fon Balks šķērso Vislu pie Gurskas, lai ieņemtu nopostīto [[Toruņas viduslaiku pilsēta|Toruņas pilsētu]]. Šo pilsētu 1222. gadā hercogs Konrāds I bija atdevis Olīvas bīskapam Kristiānam. Nostiprinājis Toruņu, fon Balks tālāk devās uz Rogovu, pie kuras sakāva prūšus. Lai veicinātu jaunu karotāju pieplūdumu, vācu zemēs izplatīja ziņas par krustnešu labajiem panākumiem, un Prūsijā piedāvāja zemi visiem kolonistiem, kas šeit ieradīsies. 1232. gadā pāvests izdeva jaunu bullu, kurā aprakstīja prūšu cietsirdību pret kristiešiem, un piešķīra [[indulgence]]s visiem, kas dosies karot pret prūšiem. Tas mudināja [[Magdeburga]]s burggrāfu ar 5000 kareivjiem un lielu skaitu kolonistu ierasties Toruņā, ko no jauna nodibināja izdevīgākā vietā pie Vislas. Ar šiem papildspēkiem fon Balks sasniedza Kulmu, sāka tās atjaunošanu un nometināja vācu kolonistus. 1232. gadā Kulmas cietoksnis bija pietiekami pabeigts, lai tajā apmestos vācu komandants. Konsultējoties ar Magdeburgas burggrāfu, fon Balks Toruņai un Kulmai piešķīra pilsētu tiesības. Kulmas pilsētas tiesības vēlāk piešķīra daudzām reģiona pilsētām.<ref name="the-history-of-prussia" /> 1233. gadā krusta karotāju armijā esot bijuši jau 20 000 kareivju – 4000 hercoga Konrāda I vadībā; 2000 viņa dēla, [[Kujāvija]]s Kazimira vadībā; 3000 [[Breslava]]s hercoga Heinriha vadībā; 5000 Svantepoles un Samboras hercogu vadībā; 2000 [[Polijas lielkņazi|Polijas lielkņaza]] Vladislava vadībā un 5000 [[Magdeburga]]s burggrāfa vadībā. Lielākā daļa šo krustnešu bija apņēmušies karot tikai vienu gadu. Lai novilktu laiku, prūši paziņoja par gatavību pieņemt kristietību. Pie viņiem devās Olīvas bīskaps Kristiāns, taču viņa pavadoņus nogalināja un bīskapu sagūstīja. 1234. gada sākumā 15 000 krustnešu iebruka [[Pamede (zeme)|Pamedē]] izmantojot to, ka daudzie reģiona purvi šajā laikā bija aizsaluši. Mūsdienu [[Dzežgoņa]]s apkārtnē notika kauja, kurā krita ap 4000 krustnešu un 5000 prūšu. Kaujas laikā atbrīvoja Olīvas bīskapu Kristiānu.<ref name="the-history-of-prussia" /> Šajā laikā sākas ordeņa un Mazovijas Konrāda I konflikts par nelielā [[Dobžiņas ordenis|Dobžiņas ordeņa]] iekļaušanu Vācu ordenī. Konrāds I uzstāja, ka šādas apvienošanās gadījumā viņš grib atgūt pilnas tiesības uz visām savām zemēm un īpašumiem, ko viņš iepriekš bija piešķīris Dobžiņas ordenim. Lai atrisinātu konfliktus, pāvests kā savu pārstāvi uz reģionu nosūtīja [[Vilhelms no Modenas|Modenas Vilhelmu]], kurš nolēma, ka Olīvas bīskapam Kristiānam ir tiesības uz vienu trešdaļu no visām Ordeņa iekarotajām zemēm, kamēr Ordenis patur 2/3 zemju. Tikmēr Dobžiņas ordeņa faktiskā iekļaušana Vācu ordenī jau bija notikusi, Ordenim pārņemot visus tā īpašumus, neskatoties uz Konrāda I protestiem. Lai atrisinātu šo konfliktu, pāvests pasludināja visas Ordeņa iekarotās teritorijas par Sv. Pētera īpašumiem, kuros vienīgi pāvestam ir tiesības iecelt bīskapus un celt baznīcas, bet Ordenim viņam ir jāmaksā ikgadēja nodeva par šīm zemēm. Tādējādi radās situācija, kas citu starpā ietekmēja arī iekarotās Livonijas veidošanos un attīstību – konflikts starp pāvesta un ķeizara interesēm; iekaroto teritoriju dalīšana starp baznīcu un Ordeni. Konrāds I paziņoja, ka neatzīst šo pāvesta lēmumu un atsakās turpmāk palīdzēt Ordenim. Konflikts beidzās 1235. gadā, kad pāvests apstiprināja Dobžiņas ordeņa iekļaušanu Vācu ordenī. No savas puses Ordenis atteicās no Dobžiņas pils un tai piederošajām zemēm par labu Konrādam I, kurš Ordenim piešķīra tiesības uz jaunām zemēm.<ref name="the-history-of-prussia" /> 1236. gadā Toruņā ieradās [[Meisene]]s markgrāfs Heinrihs ar 500 krustnešiem un lielu skaitu jaunu kolonistu, kas nāca no [[Lībeka]]s un [[Brēmene]]s. Fon Balka un Meisenes markgrāfa karaspēks uzsāka karagājienu pret [[Pamede (zeme)|Pamedi]], nogalinot vai kristot prūšus un pabeidzot šīs teritorijas iekarošanu. Tas arī deva Ordenim ērtu izeju uz jūras piekrasti. Fon Balks kā nākamo plānoja iekarot [[Pagude (zeme)|Pagude]]s zemi. 1237. gadā Meisenes markgrāfs atgriezās mājās, atstājot Ordeņa rīcībā savus kareivjus. Pakļautajiem Pagudes prūšiem fon Balks lika kristīties un piešķīra līdzīgas tiesības ar iekarotajiem Pamedes prūšiem. Ordenis nostiprinās iekarotajā piekrastē, kur attīstīja [[Elblonga|Elbingas]] ostu. Ilgstošā kara izpostītajās prūšu zemēs drīz sākās bads un epidēmijas, ko prūši uzskatīja par savu dievu sodu. Iekarotajās teritorijās ienāca daudzi poļu kolonisti, kuriem fon Balks piešķīra dažādas privilēģijas. ==Darbība Livonijā== [[Attēls:Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237.jpg|thumb|300px|Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237. ɡadā ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums)]] Iespējamā Teitoņu un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņu]] apvienošanos apsprieda jau kādu laiku pirms ziņas par Zobenbrāļu saɡrāvi [[Saules kauja|Saules kaujā]]. Pāvesta, fon Zalca un baznīcas augstmaņu klātbūtnē Zobenbrāļu ordeņa pārstāvjus atbrīvoja no sava iepriekšējā uzticības zvēresta un uzņēma Teitoņu ordenī. Vēlāk arī ķeizars apstiprināja šo ordeņu apvienošanos.<ref name="the-history-of-prussia" /> Par Ordeņa mestru Livonijā sākotnēji izvirzīja [[Dītrihs fon Grīningens|Dītrihu fon Grīningenu]], taču viņa jaunības un pieredzes trūkuma dēļ uz Livoniju kā mestru 1237. gadā nosūtīja Hermani fon Balki, kuru pavadīja Dītrihs fon Grīningens ar 60 bruņiniekiem un viņus pavadošajiem kalpiem. Fon Balke vienlaikus paturēja arī Ordeņa Prūsijas landmestra amatu, un prombūtnes laikā viņu aizvietoja Hermanis fon Altenburgs. Ordeņu apvienošanās aktualizēja jautājumu par attiecībām ar Rīgas bīskapu, kura garīgajā pakļautībā atradās viss Baltijas austrumu piekrastes reģions. Lai arī Ordenis, kā reliģiska organizācija, pakļāvās Rīgas bīskapam, par savu tiešo vadītāju tas uzskatīja Romas pāvestu un ķeizaru. Teitoņu ordenis atrisināja Zobenbrāļu ordeņa laikā iesākto konfliktu ar Dānijas karali [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāru II]] par Ziemeļigaunijas piederību. Ar pāvesta sūtņa Modēnas Vilhelma starpniecību 1238. gada maijā stājās spēkā [[Stensbijas līgums]], ar kuru Valdemārs II atguva [[Revala|Revalu]], [[Harija]]s un [[Viruzeme|Viru]] apriņķus, bet Ordenis paturēja [[Jervas zeme|Jervas zemi]] ar noteikumu, ka jaunus nocietinājumus tas drīkst celt tikai ar Dānijas karaļa atļauju. Abas puses arī apņēmās viena otru militāri atbalstīt un jauniekarotās zemes dalīt tā, lai 2/3 iegūst Dānijas karalis bet 1/3 Ordenis.<ref name="the-history-of-prussia" /> Taču jau drīz fon Balkam nācās atgriezties Prūsijā, kur fon Altenbergs bija izvērsis teroru pret prūšiem, kas atklāti vai slepeni turpināja piekopt savu [[Baltu reliģija|baltu reliģiju]]. Vismaz vienu prūšu ciematu nodedzināja ar visiem iedzīvotājiem. Fon Altenbergs arī uzsāka [[Vārme (zeme)|Vārmes]] un [[Notanga]]s zemju iekarošanu, izceļoties prūšu piekrastē un sākot sirojumus dziļāk iekšzemē. Prūši deva prettriecienu, nogalinot gandrīz visus iebrucējus.<ref name="the-history-of-prussia" /> Redzot Ordeņa varas nostiprināšanos reģionā, poļu kņazs Sventopolks II centās izveidot aliansi ar [[Kujāvija]]s kņazu Kazimiru un citiem Polijas kņaziem. Fon Balkam atgriežoties Prūsijā, viņš tikās ar Sventopolku II, abiem atkal solot mūžīgu draudzību. Līdzīgu draudzības vienošanos drīz noslēdza ar Kujāvijas kņazu. ==Dzīves noslēgums== Ziņas par fon Balka dzīves beigām ir neskaidras. Aktīvā landmestra darbība Livonijā varētu būt iemesls konfliktam ar Rīgas bīskapu [[Nikolajs fon Nauens|Nikolaju fon Nauenu]]. Ziemeļigaunijas atdošana Dānijai varēja radīt Zobenbrāļu ordeņa veterānu neapmierinātību. 1238. gadā fon Balks devās uz vācu zemēm pie lielmestra fon Zalca, līdzi ņemot fon Altenbergu, kam vairs neuzticēja iekaroto prūšu zemju pārvaldi. Ordeņa spēki Livonijā palika [[Dītrihs fon Grīningens|Dītriha fon Grīningena]] pakļautībā. 1239. gada martā fon Balke mira. Lielmestrs fon Zalca ap šo laiku devās uz Itāliju, kur [[Verona|Veronā]] tikās ar ķeizaru un drīz mira. Atkal uzliesmoja konflikts starp pāvestu un ķeizaru. Pāvests pasludināja ķeizaru par izslēgtu no baznīcas, un ar līdzīgu sodu piedraudēja arī Teitoņu ordenim, ja tas paliks uzticīgs ķeizaram.<ref name="the-history-of-prussia" /> == Dokumenti == {{quotation|[[Rusova Livonijas hronika]] par mestru Balki:<br /><br /> [[Attēls:RussowChronicle.jpg|100px|left]] "Tad iecēla 1238. gadā par pirmo Vācu ordeņa mestri Livonijā Hermani Balku, no dažiem sauktu, varbūt viņa slaveno darbu dēļ, par "Falku" (vanagu). Pirms iecelšanas viņš 7 gadus bija bijis zemes mestris Prūsijā. Šis mestris pirmais ieveda Livonijā Vācu ordeņa tērpu un iekārtu. Tā izbeidzās [[Zobenbrāļu ordenis]] Livonijā un iesāka savu darbību [[Vācu ordenis]]. Šī mestŗa laikā ar ķeizara Fridriķa II. piekrišanu un pāvesta vidotājību, kuŗš bija nosūtījis uz Livoniju greznu sūtniecību, atdeva, kauču nelabprāt, [[Dānija]]s ķēniņa rīcībā [[Rēvele|Rēveli]] ar apkārtējām zemēm. Par to Dānijas ķēniņš atdāvināja [[Livonijas ordenis|Vācu ordenim Livonijā]] visu [[Jervas apriņķis|Jervi]] uz mūžīgiem laikiem. Viņš sūtīja arī lielu kaŗaspēku ordenim palīgā pret nekristīgiem".}} == Skatīt arī == * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Ziemeļu krusta kari]] == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Zobenbrāļu ordeņa mestri|Zobenbrāļu ordeņa mestrs]]<br />[[Folkvīns]] | virsraksts = [[Livonijas Ordeņa mestri|Livonijas Ordeņa mestrs]] | periods = [[1237]]. gada maijs — [[1239]]. gada marts | pēc = [[Dītrihs fon Groningens]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Balke, Hermans}} [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:1239. gadā mirušie]] [[Kategorija:Livonijas ordeņa mestri]] [[Kategorija:Vācu ordenis]] c8peef7217t2g6q0ndze1ukgzr1cpzj 4490835 4490830 2026-07-06T07:19:46Z Pirags 3757 /* Darbība Livonijā */ 4490835 wikitext text/x-wiki {{Infokaste+}} [[Attēls:LivonianOrder.svg|thumb|150px|Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs".]] [[Attēls:Deutscher Orden 1260.png|thumb|right|Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260]] '''Hermans Balke''' (''Hermann Balke'', ''Hermann von Balk'', arī ''Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk'', latīņu: ''Hermannus Falco''). Dzimšanas gads nezināms, miris 1239. gada 5. martā [[Vircburga|Vircburgā]]. Krusta karotājs ar lielu nozīmi [[Prūsija (zeme)|Prūsijas]] un [[Livonija]]s iekarošanas sākumposmā. Iespējams, ka cēlies no Lejassaksijas vai Vācijas vidienes, bet tuvāka dzimšanas vieta nav zināma (Fenske, Militzer, 1993). Teitoņu ordenī varētu būt iestājies 1189. gadā [[Ako (pilsēta)|Ako]]. 1219. - 1230. gados [[Vācu ordeņa vācmestri|Teitoņu ordeņa vācmestrs]]. 1230. - 1239. gados pirmais Teitoņu ordeņa landmestrs Prūsijā. No 1237. gada pirmais Teitoņu ordeņa landmestrs Livonijā. Mūsdienu [[Kvidzina]]s, [[Helmno]], [[Elblonga]]s un [[Toruņa]]s dibinātājs. ==Darbība Prūsijā== {{Pamatraksts|Prūsijas krusta kari|Vācu ordeņa valsts}} Konfliktā starp [[Svētās Romas impērija]]s ķeizaru un Romas pāvestiem, kas Itālijā izvērtās [[Gvelfi un gibelīni|gvelfu un gibelīnu]] karos, lielmestra [[Hermanis fon Zalca|Hermaņa fon Zalca]] vadītais [[Vācu ordenis]] nostājās ķeizara [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdrihs II]] pusē, kurš 1214. gadā noteica, ka Ordeņa lielmestrs ietilpst viņa galmā un visi Ordeņa īpašumi ir uzskatāmi arī par ķeizara īpašumiem.<ref name="the-history-of-prussia">[https://www.google.lt/books/edition/The_History_of_Prussia/5oj_OJA69usC?hl=en&gbpv=1&dq=hermann+von+balk&pg=PA501&printsec=frontcover The History of Prussia]</ref> Krusta karos dziļi iesaistīto Vācu ordeni poļu [[Mazovijas kņazi|Mazovijas kņazs]] [[Mazovijas Konrāds|Konrāds I]] uzaicināja uz savu zemi, apsolot Ordenim visu [[Prūši|prūšu]] kontrolēto [[Kulma (zeme)|Kulmas zemi]], ja tas apņemtos karot pret prūšiem. Lai arī plānoja jaunu Krusta karu [[Svētā zeme|Svētajā zemē]], Frīdrihs II un fon Zalca piekrita Konrāda I piedāvājumam un uz Mazoviju nosūtīja Hermani fon Balki ar aptuveni 100 vīriem. Fon Balks līdz šim ieņēma [[Vācu ordeņa vācmestri|Vācu ordeņa vācmestra]] amatu. 1228. gadā ordeņa bruņinieki sasniedza Mazoviju un fon Balke kļuva par pirmo landmestru Prūsijā. 1228. gada 23. aprīlī Ordenis no Konrāda I oficiāli saņem Kulmas zemi kopā ar Orlavas ciematu [[Kujāvija|Kujāvijā]]. Fon Balks sāk celt nocietinājumus [[Ņešava|Nesavā]] pie Vislas. 1230. gadā Ordenis un Konrāds I noslēdza jaunu līgumu, kas vēlreiz apstiprināja Ordeņa tiesības uz Kulmas zemi, kā arī tiesības uz visām jauniekarotajām prūšu zemēm. Līdzīga vienošanās 1231. gadā bija noslēgta ar Olīvas bīskapu Kristiānu, kurš atteicās no savām tiesībām uz Kulmas zemi.<ref name="the-history-of-prussia" /> Šajā laikā Itālijā notika sadursmes starp ķeizara un pāvesta atbalstītājiem, tikai pēc ķeizara uzvaras pāvests 1229. gada beigās bija gatavs uzklausīt Hermaņa fon Zalca lūgumu par Krusta kara izsludināšanu pret prūšiem. 1230. gada 18. janvāra pāvesta bulla aicināja visus bruņiniekus Vācijā un Kulmā sākt karu pret prūšu pagāniem. Attiecības starp pāvestu un ķeizaru uzlabojas tiktāl, ka 1230. gada 1. septembrī, klātesot vienīgi Hermanim fon Zalcam, abi satikās un pusdienoja. Tajā pašā mēnesī pāvests jaunā bullā aicināja Prūsijas pierobežā dzīvojošos kristiešus pievienoties krusta karam pret prūšiem. Ķeizars iecēla fon Zalcu par impērijas firstu un atļāva Ordeņa ģerbonī turpmāk izmantot ķeizara melno ērgli uz zelta vairoga, kas papildina vienkāršo melno krustu. [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] pateicībā Ordenim arī ļāva izmantot zelta krustu pāri melnajam krustam. 1250. gadā Francijas karalis [[Luijs IX]] ļāva Ordeņa ģerboni papildināt ar karaliskajām lilijām. Pret prūšiem karot nosūtītais fon Balks šķērso Vislu pie Gurskas, lai ieņemtu nopostīto [[Toruņas viduslaiku pilsēta|Toruņas pilsētu]]. Šo pilsētu 1222. gadā hercogs Konrāds I bija atdevis Olīvas bīskapam Kristiānam. Nostiprinājis Toruņu, fon Balks tālāk devās uz Rogovu, pie kuras sakāva prūšus. Lai veicinātu jaunu karotāju pieplūdumu, vācu zemēs izplatīja ziņas par krustnešu labajiem panākumiem, un Prūsijā piedāvāja zemi visiem kolonistiem, kas šeit ieradīsies. 1232. gadā pāvests izdeva jaunu bullu, kurā aprakstīja prūšu cietsirdību pret kristiešiem, un piešķīra [[indulgence]]s visiem, kas dosies karot pret prūšiem. Tas mudināja [[Magdeburga]]s burggrāfu ar 5000 kareivjiem un lielu skaitu kolonistu ierasties Toruņā, ko no jauna nodibināja izdevīgākā vietā pie Vislas. Ar šiem papildspēkiem fon Balks sasniedza Kulmu, sāka tās atjaunošanu un nometināja vācu kolonistus. 1232. gadā Kulmas cietoksnis bija pietiekami pabeigts, lai tajā apmestos vācu komandants. Konsultējoties ar Magdeburgas burggrāfu, fon Balks Toruņai un Kulmai piešķīra pilsētu tiesības. Kulmas pilsētas tiesības vēlāk piešķīra daudzām reģiona pilsētām.<ref name="the-history-of-prussia" /> 1233. gadā krusta karotāju armijā esot bijuši jau 20 000 kareivju – 4000 hercoga Konrāda I vadībā; 2000 viņa dēla, [[Kujāvija]]s Kazimira vadībā; 3000 [[Breslava]]s hercoga Heinriha vadībā; 5000 Svantepoles un Samboras hercogu vadībā; 2000 [[Polijas lielkņazi|Polijas lielkņaza]] Vladislava vadībā un 5000 [[Magdeburga]]s burggrāfa vadībā. Lielākā daļa šo krustnešu bija apņēmušies karot tikai vienu gadu. Lai novilktu laiku, prūši paziņoja par gatavību pieņemt kristietību. Pie viņiem devās Olīvas bīskaps Kristiāns, taču viņa pavadoņus nogalināja un bīskapu sagūstīja. 1234. gada sākumā 15 000 krustnešu iebruka [[Pamede (zeme)|Pamedē]] izmantojot to, ka daudzie reģiona purvi šajā laikā bija aizsaluši. Mūsdienu [[Dzežgoņa]]s apkārtnē notika kauja, kurā krita ap 4000 krustnešu un 5000 prūšu. Kaujas laikā atbrīvoja Olīvas bīskapu Kristiānu.<ref name="the-history-of-prussia" /> Šajā laikā sākas ordeņa un Mazovijas Konrāda I konflikts par nelielā [[Dobžiņas ordenis|Dobžiņas ordeņa]] iekļaušanu Vācu ordenī. Konrāds I uzstāja, ka šādas apvienošanās gadījumā viņš grib atgūt pilnas tiesības uz visām savām zemēm un īpašumiem, ko viņš iepriekš bija piešķīris Dobžiņas ordenim. Lai atrisinātu konfliktus, pāvests kā savu pārstāvi uz reģionu nosūtīja [[Vilhelms no Modenas|Modenas Vilhelmu]], kurš nolēma, ka Olīvas bīskapam Kristiānam ir tiesības uz vienu trešdaļu no visām Ordeņa iekarotajām zemēm, kamēr Ordenis patur 2/3 zemju. Tikmēr Dobžiņas ordeņa faktiskā iekļaušana Vācu ordenī jau bija notikusi, Ordenim pārņemot visus tā īpašumus, neskatoties uz Konrāda I protestiem. Lai atrisinātu šo konfliktu, pāvests pasludināja visas Ordeņa iekarotās teritorijas par Sv. Pētera īpašumiem, kuros vienīgi pāvestam ir tiesības iecelt bīskapus un celt baznīcas, bet Ordenim viņam ir jāmaksā ikgadēja nodeva par šīm zemēm. Tādējādi radās situācija, kas citu starpā ietekmēja arī iekarotās Livonijas veidošanos un attīstību – konflikts starp pāvesta un ķeizara interesēm; iekaroto teritoriju dalīšana starp baznīcu un Ordeni. Konrāds I paziņoja, ka neatzīst šo pāvesta lēmumu un atsakās turpmāk palīdzēt Ordenim. Konflikts beidzās 1235. gadā, kad pāvests apstiprināja Dobžiņas ordeņa iekļaušanu Vācu ordenī. No savas puses Ordenis atteicās no Dobžiņas pils un tai piederošajām zemēm par labu Konrādam I, kurš Ordenim piešķīra tiesības uz jaunām zemēm.<ref name="the-history-of-prussia" /> 1236. gadā Toruņā ieradās [[Meisene]]s markgrāfs Heinrihs ar 500 krustnešiem un lielu skaitu jaunu kolonistu, kas nāca no [[Lībeka]]s un [[Brēmene]]s. Fon Balka un Meisenes markgrāfa karaspēks uzsāka karagājienu pret [[Pamede (zeme)|Pamedi]], nogalinot vai kristot prūšus un pabeidzot šīs teritorijas iekarošanu. Tas arī deva Ordenim ērtu izeju uz jūras piekrasti. Fon Balks kā nākamo plānoja iekarot [[Pagude (zeme)|Pagude]]s zemi. 1237. gadā Meisenes markgrāfs atgriezās mājās, atstājot Ordeņa rīcībā savus kareivjus. Pakļautajiem Pagudes prūšiem fon Balks lika kristīties un piešķīra līdzīgas tiesības ar iekarotajiem Pamedes prūšiem. Ordenis nostiprinās iekarotajā piekrastē, kur attīstīja [[Elblonga|Elbingas]] ostu. Ilgstošā kara izpostītajās prūšu zemēs drīz sākās bads un epidēmijas, ko prūši uzskatīja par savu dievu sodu. Iekarotajās teritorijās ienāca daudzi poļu kolonisti, kuriem fon Balks piešķīra dažādas privilēģijas. ==Darbība Livonijā== [[Attēls:Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237.jpg|thumb|300px|Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237. ɡadā. Kreisajā pusē sēž pāvests [[Gregors IX]], pa labi stāv Vācu ordeņa mestrs [[Hermanis no Zalcas]] ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums)]] Iespējamā Vācu un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņu]] apvienošanos apsprieda jau kādu laiku pirms ziņas par Zobenbrāļu saɡrāvi [[Saules kauja|Saules kaujā]]. Pāvesta, [[Hermanis no Zalcas|Hermaņa no Zalcas]] un baznīcas augstmaņu klātbūtnē Zobenbrāļu ordeņa pārstāvjus atbrīvoja no sava iepriekšējā uzticības zvēresta un uzņēma Vācu ordenī. Vēlāk arī ķeizars apstiprināja šo ordeņu apvienošanos.<ref name="the-history-of-prussia" /> Par Ordeņa mestru Livonijā sākotnēji izvirzīja [[Dītrihs fon Grīningens|Dītrihu fon Grīningenu]], taču viņa jaunības un pieredzes trūkuma dēļ uz Livoniju kā mestru 1237. gadā nosūtīja Hermani fon Balki, kuru pavadīja Dītrihs fon Grīningens ar 60 bruņiniekiem un viņus pavadošajiem kalpiem. Fon Balke vienlaikus paturēja arī Vācu ordeņa Prūsijas landmestra amatu, un prombūtnes laikā viņu aizvietoja Hermanis no Altenburgas. Ordeņu apvienošanās aktualizēja jautājumu par attiecībām ar Rīgas bīskapu, kura garīgajā pakļautībā atradās viss Baltijas austrumu piekrastes reģions. Lai arī Ordenis, kā reliģiska organizācija, pakļāvās Rīgas bīskapam, par savu tiešo vadītāju tas uzskatīja Romas pāvestu un ķeizaru. Teitoņu ordenis atrisināja Zobenbrāļu ordeņa laikā iesākto konfliktu ar Dānijas karali [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāru II]] par Ziemeļigaunijas piederību. Ar pāvesta sūtņa Modēnas Vilhelma starpniecību 1238. gada maijā stājās spēkā [[Stensbijas līgums]], ar kuru Valdemārs II atguva [[Revala|Revalu]], [[Harija]]s un [[Viruzeme|Viru]] apriņķus, bet Ordenis paturēja [[Jervas zeme|Jervas zemi]] ar noteikumu, ka jaunus nocietinājumus tas drīkst celt tikai ar Dānijas karaļa atļauju. Abas puses arī apņēmās viena otru militāri atbalstīt un jauniekarotās zemes dalīt tā, lai 2/3 iegūst Dānijas karalis bet 1/3 Ordenis.<ref name="the-history-of-prussia" /> Taču jau drīz Hermanim Balkem nācās atgriezties Prūsijā, kur mestrs Hermanis no Altenburgas bija izvērsis teroru pret prūšiem, kas atklāti vai slepeni turpināja piekopt savu [[Baltu reliģija|baltu reliģiju]]. Vismaz vienu prūšu ciematu nodedzināja ar visiem iedzīvotājiem. Fon Altenbergs arī uzsāka [[Vārme (zeme)|Vārmes]] un [[Notanga]]s zemju iekarošanu, izceļoties prūšu piekrastē un sākot sirojumus dziļāk iekšzemē. Prūši deva prettriecienu, nogalinot gandrīz visus iebrucējus.<ref name="the-history-of-prussia" /> Redzot Ordeņa varas nostiprināšanos reģionā, poļu kņazs Sventopolks II centās izveidot aliansi ar [[Kujāvija]]s kņazu Kazimiru un citiem Polijas kņaziem. Fon Balkam atgriežoties Prūsijā, viņš tikās ar Sventopolku II, abiem atkal solot mūžīgu draudzību. Līdzīgu draudzības vienošanos drīz noslēdza ar Kujāvijas kņazu. ==Dzīves noslēgums== Ziņas par fon Balka dzīves beigām ir neskaidras. Aktīvā landmestra darbība Livonijā varētu būt iemesls konfliktam ar Rīgas bīskapu [[Nikolajs fon Nauens|Nikolaju fon Nauenu]]. Ziemeļigaunijas atdošana Dānijai varēja radīt Zobenbrāļu ordeņa veterānu neapmierinātību. 1238. gadā fon Balks devās uz vācu zemēm pie lielmestra fon Zalca, līdzi ņemot fon Altenbergu, kam vairs neuzticēja iekaroto prūšu zemju pārvaldi. Ordeņa spēki Livonijā palika [[Dītrihs fon Grīningens|Dītriha fon Grīningena]] pakļautībā. 1239. gada martā fon Balke mira. Lielmestrs fon Zalca ap šo laiku devās uz Itāliju, kur [[Verona|Veronā]] tikās ar ķeizaru un drīz mira. Atkal uzliesmoja konflikts starp pāvestu un ķeizaru. Pāvests pasludināja ķeizaru par izslēgtu no baznīcas, un ar līdzīgu sodu piedraudēja arī Teitoņu ordenim, ja tas paliks uzticīgs ķeizaram.<ref name="the-history-of-prussia" /> == Dokumenti == {{quotation|[[Rusova Livonijas hronika]] par mestru Balki:<br /><br /> [[Attēls:RussowChronicle.jpg|100px|left]] "Tad iecēla 1238. gadā par pirmo Vācu ordeņa mestri Livonijā Hermani Balku, no dažiem sauktu, varbūt viņa slaveno darbu dēļ, par "Falku" (vanagu). Pirms iecelšanas viņš 7 gadus bija bijis zemes mestris Prūsijā. Šis mestris pirmais ieveda Livonijā Vācu ordeņa tērpu un iekārtu. Tā izbeidzās [[Zobenbrāļu ordenis]] Livonijā un iesāka savu darbību [[Vācu ordenis]]. Šī mestŗa laikā ar ķeizara Fridriķa II. piekrišanu un pāvesta vidotājību, kuŗš bija nosūtījis uz Livoniju greznu sūtniecību, atdeva, kauču nelabprāt, [[Dānija]]s ķēniņa rīcībā [[Rēvele|Rēveli]] ar apkārtējām zemēm. Par to Dānijas ķēniņš atdāvināja [[Livonijas ordenis|Vācu ordenim Livonijā]] visu [[Jervas apriņķis|Jervi]] uz mūžīgiem laikiem. Viņš sūtīja arī lielu kaŗaspēku ordenim palīgā pret nekristīgiem".}} == Skatīt arī == * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Ziemeļu krusta kari]] == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Zobenbrāļu ordeņa mestri|Zobenbrāļu ordeņa mestrs]]<br />[[Folkvīns]] | virsraksts = [[Livonijas Ordeņa mestri|Livonijas Ordeņa mestrs]] | periods = [[1237]]. gada maijs — [[1239]]. gada marts | pēc = [[Dītrihs fon Groningens]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Balke, Hermans}} [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:1239. gadā mirušie]] [[Kategorija:Livonijas ordeņa mestri]] [[Kategorija:Vācu ordenis]] 6r2cn1n6kn2xf85bolk7bwqwo22y4it 4490836 4490835 2026-07-06T07:24:14Z Pirags 3757 4490836 wikitext text/x-wiki {{Infokaste+}} [[Attēls:LivonianOrder.svg|thumb|150px|Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs".]] [[Attēls:Deutscher Orden 1260.png|thumb|right|Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260]] '''Hermans Balke''' (''Hermann Balke'', ''Hermann von Balk'', arī ''Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk'', latīņu: ''Hermannus Falco''). Dzimšanas gads nezināms, miris 1239. gada 5. martā [[Vircburga|Vircburgā]]. Krusta karotājs ar lielu nozīmi [[Prūsija (zeme)|Prūsijas]] un [[Livonija]]s iekarošanas sākumposmā. Iespējams, ka cēlies no Lejassaksijas, bet tuvāka dzimšanas vieta nav zināma (Fenske, Militzer, 1993). [[Vācu ordenis|Vācu ordenī]] varētu būt iestājies 1189. gadā [[Ako (pilsēta)|Ako pilsētā]]. 1219. - 1230. gados [[Vācu ordeņa vācmestri|Vācu ordeņa vācmestrs]]. 1230. - 1239. gados pirmais [[Vācu ordeņa landmestrs Prūsijā]]. No 1237. gada pirmais [[Vācu ordeņa landmestrs Livonijā]]. [[Kvidzina]]s, [[Helmno]], [[Elblonga]]s un [[Toruņa]]s pilsētu dibinātājs. ==Darbība Prūsijā== {{Pamatraksts|Prūsijas krusta kari|Vācu ordeņa valsts}} Konfliktā starp [[Svētās Romas impērija]]s ķeizaru un Romas pāvestiem, kas Itālijā izvērtās [[Gvelfi un gibelīni|gvelfu un gibelīnu]] karos, lielmestra [[Hermanis fon Zalca|Hermaņa fon Zalca]] vadītais [[Vācu ordenis]] nostājās ķeizara [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdrihs II]] pusē, kurš 1214. gadā noteica, ka Ordeņa lielmestrs ietilpst viņa galmā un visi Ordeņa īpašumi ir uzskatāmi arī par ķeizara īpašumiem.<ref name="the-history-of-prussia">[https://www.google.lt/books/edition/The_History_of_Prussia/5oj_OJA69usC?hl=en&gbpv=1&dq=hermann+von+balk&pg=PA501&printsec=frontcover The History of Prussia]</ref> Krusta karos dziļi iesaistīto Vācu ordeni poļu [[Mazovijas kņazi|Mazovijas kņazs]] [[Mazovijas Konrāds|Konrāds I]] uzaicināja uz savu zemi, apsolot Ordenim visu [[Prūši|prūšu]] kontrolēto [[Kulma (zeme)|Kulmas zemi]], ja tas apņemtos karot pret prūšiem. Lai arī plānoja jaunu Krusta karu [[Svētā zeme|Svētajā zemē]], Frīdrihs II un fon Zalca piekrita Konrāda I piedāvājumam un uz Mazoviju nosūtīja Hermani fon Balki ar aptuveni 100 vīriem. Fon Balks līdz šim ieņēma [[Vācu ordeņa vācmestri|Vācu ordeņa vācmestra]] amatu. 1228. gadā ordeņa bruņinieki sasniedza Mazoviju un fon Balke kļuva par pirmo landmestru Prūsijā. 1228. gada 23. aprīlī Ordenis no Konrāda I oficiāli saņem Kulmas zemi kopā ar Orlavas ciematu [[Kujāvija|Kujāvijā]]. Fon Balks sāk celt nocietinājumus [[Ņešava|Nesavā]] pie Vislas. 1230. gadā Ordenis un Konrāds I noslēdza jaunu līgumu, kas vēlreiz apstiprināja Ordeņa tiesības uz Kulmas zemi, kā arī tiesības uz visām jauniekarotajām prūšu zemēm. Līdzīga vienošanās 1231. gadā bija noslēgta ar Olīvas bīskapu Kristiānu, kurš atteicās no savām tiesībām uz Kulmas zemi.<ref name="the-history-of-prussia" /> Šajā laikā Itālijā notika sadursmes starp ķeizara un pāvesta atbalstītājiem, tikai pēc ķeizara uzvaras pāvests 1229. gada beigās bija gatavs uzklausīt Hermaņa fon Zalca lūgumu par Krusta kara izsludināšanu pret prūšiem. 1230. gada 18. janvāra pāvesta bulla aicināja visus bruņiniekus Vācijā un Kulmā sākt karu pret prūšu pagāniem. Attiecības starp pāvestu un ķeizaru uzlabojas tiktāl, ka 1230. gada 1. septembrī, klātesot vienīgi Hermanim fon Zalcam, abi satikās un pusdienoja. Tajā pašā mēnesī pāvests jaunā bullā aicināja Prūsijas pierobežā dzīvojošos kristiešus pievienoties krusta karam pret prūšiem. Ķeizars iecēla fon Zalcu par impērijas firstu un atļāva Ordeņa ģerbonī turpmāk izmantot ķeizara melno ērgli uz zelta vairoga, kas papildina vienkāršo melno krustu. [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] pateicībā Ordenim arī ļāva izmantot zelta krustu pāri melnajam krustam. 1250. gadā Francijas karalis [[Luijs IX]] ļāva Ordeņa ģerboni papildināt ar karaliskajām lilijām. Pret prūšiem karot nosūtītais fon Balks šķērso Vislu pie Gurskas, lai ieņemtu nopostīto [[Toruņas viduslaiku pilsēta|Toruņas pilsētu]]. Šo pilsētu 1222. gadā hercogs Konrāds I bija atdevis Olīvas bīskapam Kristiānam. Nostiprinājis Toruņu, fon Balks tālāk devās uz Rogovu, pie kuras sakāva prūšus. Lai veicinātu jaunu karotāju pieplūdumu, vācu zemēs izplatīja ziņas par krustnešu labajiem panākumiem, un Prūsijā piedāvāja zemi visiem kolonistiem, kas šeit ieradīsies. 1232. gadā pāvests izdeva jaunu bullu, kurā aprakstīja prūšu cietsirdību pret kristiešiem, un piešķīra [[indulgence]]s visiem, kas dosies karot pret prūšiem. Tas mudināja [[Magdeburga]]s burggrāfu ar 5000 kareivjiem un lielu skaitu kolonistu ierasties Toruņā, ko no jauna nodibināja izdevīgākā vietā pie Vislas. Ar šiem papildspēkiem fon Balks sasniedza Kulmu, sāka tās atjaunošanu un nometināja vācu kolonistus. 1232. gadā Kulmas cietoksnis bija pietiekami pabeigts, lai tajā apmestos vācu komandants. Konsultējoties ar Magdeburgas burggrāfu, fon Balks Toruņai un Kulmai piešķīra pilsētu tiesības. Kulmas pilsētas tiesības vēlāk piešķīra daudzām reģiona pilsētām.<ref name="the-history-of-prussia" /> 1233. gadā krusta karotāju armijā esot bijuši jau 20 000 kareivju – 4000 hercoga Konrāda I vadībā; 2000 viņa dēla, [[Kujāvija]]s Kazimira vadībā; 3000 [[Breslava]]s hercoga Heinriha vadībā; 5000 Svantepoles un Samboras hercogu vadībā; 2000 [[Polijas lielkņazi|Polijas lielkņaza]] Vladislava vadībā un 5000 [[Magdeburga]]s burggrāfa vadībā. Lielākā daļa šo krustnešu bija apņēmušies karot tikai vienu gadu. Lai novilktu laiku, prūši paziņoja par gatavību pieņemt kristietību. Pie viņiem devās Olīvas bīskaps Kristiāns, taču viņa pavadoņus nogalināja un bīskapu sagūstīja. 1234. gada sākumā 15 000 krustnešu iebruka [[Pamede (zeme)|Pamedē]] izmantojot to, ka daudzie reģiona purvi šajā laikā bija aizsaluši. Mūsdienu [[Dzežgoņa]]s apkārtnē notika kauja, kurā krita ap 4000 krustnešu un 5000 prūšu. Kaujas laikā atbrīvoja Olīvas bīskapu Kristiānu.<ref name="the-history-of-prussia" /> Šajā laikā sākas ordeņa un Mazovijas Konrāda I konflikts par nelielā [[Dobžiņas ordenis|Dobžiņas ordeņa]] iekļaušanu Vācu ordenī. Konrāds I uzstāja, ka šādas apvienošanās gadījumā viņš grib atgūt pilnas tiesības uz visām savām zemēm un īpašumiem, ko viņš iepriekš bija piešķīris Dobžiņas ordenim. Lai atrisinātu konfliktus, pāvests kā savu pārstāvi uz reģionu nosūtīja [[Vilhelms no Modenas|Modenas Vilhelmu]], kurš nolēma, ka Olīvas bīskapam Kristiānam ir tiesības uz vienu trešdaļu no visām Ordeņa iekarotajām zemēm, kamēr Ordenis patur 2/3 zemju. Tikmēr Dobžiņas ordeņa faktiskā iekļaušana Vācu ordenī jau bija notikusi, Ordenim pārņemot visus tā īpašumus, neskatoties uz Konrāda I protestiem. Lai atrisinātu šo konfliktu, pāvests pasludināja visas Ordeņa iekarotās teritorijas par Sv. Pētera īpašumiem, kuros vienīgi pāvestam ir tiesības iecelt bīskapus un celt baznīcas, bet Ordenim viņam ir jāmaksā ikgadēja nodeva par šīm zemēm. Tādējādi radās situācija, kas citu starpā ietekmēja arī iekarotās Livonijas veidošanos un attīstību – konflikts starp pāvesta un ķeizara interesēm; iekaroto teritoriju dalīšana starp baznīcu un Ordeni. Konrāds I paziņoja, ka neatzīst šo pāvesta lēmumu un atsakās turpmāk palīdzēt Ordenim. Konflikts beidzās 1235. gadā, kad pāvests apstiprināja Dobžiņas ordeņa iekļaušanu Vācu ordenī. No savas puses Ordenis atteicās no Dobžiņas pils un tai piederošajām zemēm par labu Konrādam I, kurš Ordenim piešķīra tiesības uz jaunām zemēm.<ref name="the-history-of-prussia" /> 1236. gadā Toruņā ieradās [[Meisene]]s markgrāfs Heinrihs ar 500 krustnešiem un lielu skaitu jaunu kolonistu, kas nāca no [[Lībeka]]s un [[Brēmene]]s. Fon Balka un Meisenes markgrāfa karaspēks uzsāka karagājienu pret [[Pamede (zeme)|Pamedi]], nogalinot vai kristot prūšus un pabeidzot šīs teritorijas iekarošanu. Tas arī deva Ordenim ērtu izeju uz jūras piekrasti. Fon Balks kā nākamo plānoja iekarot [[Pagude (zeme)|Pagude]]s zemi. 1237. gadā Meisenes markgrāfs atgriezās mājās, atstājot Ordeņa rīcībā savus kareivjus. Pakļautajiem Pagudes prūšiem fon Balks lika kristīties un piešķīra līdzīgas tiesības ar iekarotajiem Pamedes prūšiem. Ordenis nostiprinās iekarotajā piekrastē, kur attīstīja [[Elblonga|Elbingas]] ostu. Ilgstošā kara izpostītajās prūšu zemēs drīz sākās bads un epidēmijas, ko prūši uzskatīja par savu dievu sodu. Iekarotajās teritorijās ienāca daudzi poļu kolonisti, kuriem fon Balks piešķīra dažādas privilēģijas. ==Darbība Livonijā== [[Attēls:Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237.jpg|thumb|300px|Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237. ɡadā. Kreisajā pusē sēž pāvests [[Gregors IX]], pa labi stāv Vācu ordeņa mestrs [[Hermanis no Zalcas]] ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums)]] Iespējamā Vācu un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņu]] apvienošanos apsprieda jau kādu laiku pirms ziņas par Zobenbrāļu saɡrāvi [[Saules kauja|Saules kaujā]]. Pāvesta, [[Hermanis no Zalcas|Hermaņa no Zalcas]] un baznīcas augstmaņu klātbūtnē Zobenbrāļu ordeņa pārstāvjus atbrīvoja no sava iepriekšējā uzticības zvēresta un uzņēma Vācu ordenī. Vēlāk arī ķeizars apstiprināja šo ordeņu apvienošanos.<ref name="the-history-of-prussia" /> Par Ordeņa mestru Livonijā sākotnēji izvirzīja [[Dītrihs fon Grīningens|Dītrihu fon Grīningenu]], taču viņa jaunības un pieredzes trūkuma dēļ uz Livoniju kā mestru 1237. gadā nosūtīja Hermani fon Balki, kuru pavadīja Dītrihs fon Grīningens ar 60 bruņiniekiem un viņus pavadošajiem kalpiem. Fon Balke vienlaikus paturēja arī Vācu ordeņa Prūsijas landmestra amatu, un prombūtnes laikā viņu aizvietoja Hermanis no Altenburgas. Ordeņu apvienošanās aktualizēja jautājumu par attiecībām ar Rīgas bīskapu, kura garīgajā pakļautībā atradās viss Baltijas austrumu piekrastes reģions. Lai arī Ordenis, kā reliģiska organizācija, pakļāvās Rīgas bīskapam, par savu tiešo vadītāju tas uzskatīja Romas pāvestu un ķeizaru. Teitoņu ordenis atrisināja Zobenbrāļu ordeņa laikā iesākto konfliktu ar Dānijas karali [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāru II]] par Ziemeļigaunijas piederību. Ar pāvesta sūtņa Modēnas Vilhelma starpniecību 1238. gada maijā stājās spēkā [[Stensbijas līgums]], ar kuru Valdemārs II atguva [[Revala|Revalu]], [[Harija]]s un [[Viruzeme|Viru]] apriņķus, bet Ordenis paturēja [[Jervas zeme|Jervas zemi]] ar noteikumu, ka jaunus nocietinājumus tas drīkst celt tikai ar Dānijas karaļa atļauju. Abas puses arī apņēmās viena otru militāri atbalstīt un jauniekarotās zemes dalīt tā, lai 2/3 iegūst Dānijas karalis bet 1/3 Ordenis.<ref name="the-history-of-prussia" /> Taču jau drīz Hermanim Balkem nācās atgriezties Prūsijā, kur mestrs Hermanis no Altenburgas bija izvērsis teroru pret prūšiem, kas atklāti vai slepeni turpināja piekopt savu [[Baltu reliģija|baltu reliģiju]]. Vismaz vienu prūšu ciematu nodedzināja ar visiem iedzīvotājiem. Fon Altenbergs arī uzsāka [[Vārme (zeme)|Vārmes]] un [[Notanga]]s zemju iekarošanu, izceļoties prūšu piekrastē un sākot sirojumus dziļāk iekšzemē. Prūši deva prettriecienu, nogalinot gandrīz visus iebrucējus.<ref name="the-history-of-prussia" /> Redzot Ordeņa varas nostiprināšanos reģionā, poļu kņazs Sventopolks II centās izveidot aliansi ar [[Kujāvija]]s kņazu Kazimiru un citiem Polijas kņaziem. Fon Balkam atgriežoties Prūsijā, viņš tikās ar Sventopolku II, abiem atkal solot mūžīgu draudzību. Līdzīgu draudzības vienošanos drīz noslēdza ar Kujāvijas kņazu. ==Dzīves noslēgums== Ziņas par fon Balka dzīves beigām ir neskaidras. Aktīvā landmestra darbība Livonijā varētu būt iemesls konfliktam ar Rīgas bīskapu [[Nikolajs fon Nauens|Nikolaju fon Nauenu]]. Ziemeļigaunijas atdošana Dānijai varēja radīt Zobenbrāļu ordeņa veterānu neapmierinātību. 1238. gadā fon Balks devās uz vācu zemēm pie lielmestra fon Zalca, līdzi ņemot fon Altenbergu, kam vairs neuzticēja iekaroto prūšu zemju pārvaldi. Ordeņa spēki Livonijā palika [[Dītrihs fon Grīningens|Dītriha fon Grīningena]] pakļautībā. 1239. gada martā fon Balke mira. Lielmestrs fon Zalca ap šo laiku devās uz Itāliju, kur [[Verona|Veronā]] tikās ar ķeizaru un drīz mira. Atkal uzliesmoja konflikts starp pāvestu un ķeizaru. Pāvests pasludināja ķeizaru par izslēgtu no baznīcas, un ar līdzīgu sodu piedraudēja arī Teitoņu ordenim, ja tas paliks uzticīgs ķeizaram.<ref name="the-history-of-prussia" /> == Dokumenti == {{quotation|[[Rusova Livonijas hronika]] par mestru Balki:<br /><br /> [[Attēls:RussowChronicle.jpg|100px|left]] "Tad iecēla 1238. gadā par pirmo Vācu ordeņa mestri Livonijā Hermani Balku, no dažiem sauktu, varbūt viņa slaveno darbu dēļ, par "Falku" (vanagu). Pirms iecelšanas viņš 7 gadus bija bijis zemes mestris Prūsijā. Šis mestris pirmais ieveda Livonijā Vācu ordeņa tērpu un iekārtu. Tā izbeidzās [[Zobenbrāļu ordenis]] Livonijā un iesāka savu darbību [[Vācu ordenis]]. Šī mestŗa laikā ar ķeizara Fridriķa II. piekrišanu un pāvesta vidotājību, kuŗš bija nosūtījis uz Livoniju greznu sūtniecību, atdeva, kauču nelabprāt, [[Dānija]]s ķēniņa rīcībā [[Rēvele|Rēveli]] ar apkārtējām zemēm. Par to Dānijas ķēniņš atdāvināja [[Livonijas ordenis|Vācu ordenim Livonijā]] visu [[Jervas apriņķis|Jervi]] uz mūžīgiem laikiem. Viņš sūtīja arī lielu kaŗaspēku ordenim palīgā pret nekristīgiem".}} == Skatīt arī == * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Ziemeļu krusta kari]] == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Zobenbrāļu ordeņa mestri|Zobenbrāļu ordeņa mestrs]]<br />[[Folkvīns]] | virsraksts = [[Livonijas Ordeņa mestri|Livonijas Ordeņa mestrs]] | periods = [[1237]]. gada maijs — [[1239]]. gada marts | pēc = [[Dītrihs fon Groningens]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Balke, Hermans}} [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:1239. gadā mirušie]] [[Kategorija:Livonijas ordeņa mestri]] [[Kategorija:Vācu ordenis]] 2rcpjf9l7j5h0t83s13xjv54ywg1mtu 4490851 4490836 2026-07-06T07:48:21Z Pirags 3757 /* Darbība Prūsijā */ 4490851 wikitext text/x-wiki {{Infokaste+}} [[Attēls:LivonianOrder.svg|thumb|150px|Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs".]] [[Attēls:Deutscher Orden 1260.png|thumb|right|Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260]] '''Hermans Balke''' (''Hermann Balke'', ''Hermann von Balk'', arī ''Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk'', latīņu: ''Hermannus Falco''). Dzimšanas gads nezināms, miris 1239. gada 5. martā [[Vircburga|Vircburgā]]. Krusta karotājs ar lielu nozīmi [[Prūsija (zeme)|Prūsijas]] un [[Livonija]]s iekarošanas sākumposmā. Iespējams, ka cēlies no Lejassaksijas, bet tuvāka dzimšanas vieta nav zināma (Fenske, Militzer, 1993). [[Vācu ordenis|Vācu ordenī]] varētu būt iestājies 1189. gadā [[Ako (pilsēta)|Ako pilsētā]]. 1219. - 1230. gados [[Vācu ordeņa vācmestri|Vācu ordeņa vācmestrs]]. 1230. - 1239. gados pirmais [[Vācu ordeņa landmestrs Prūsijā]]. No 1237. gada pirmais [[Vācu ordeņa landmestrs Livonijā]]. [[Kvidzina]]s, [[Helmno]], [[Elblonga]]s un [[Toruņa]]s pilsētu dibinātājs. ==Darbība Prūsijā== {{Pamatraksts|Prūsijas krusta kari|Vācu ordeņa valsts}} Konfliktā starp [[Svētās Romas impērija]]s ķeizaru un Romas pāvestiem, kas Itālijā izvērtās [[Gvelfi un gibelīni|gvelfu un gibelīnu]] karos, lielmestra [[Hermanis fon Zalca|Hermaņa fon Zalca]] vadītais [[Vācu ordenis]] nostājās ķeizara [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdrihs II]] pusē, kurš 1214. gadā noteica, ka Ordeņa lielmestrs ietilpst viņa galmā un visi Ordeņa īpašumi ir uzskatāmi arī par ķeizara īpašumiem.<ref name="the-history-of-prussia">[https://www.google.lt/books/edition/The_History_of_Prussia/5oj_OJA69usC?hl=en&gbpv=1&dq=hermann+von+balk&pg=PA501&printsec=frontcover The History of Prussia]</ref> Krusta karos dziļi iesaistīto Vācu ordeni poļu [[Mazovijas kņazi|Mazovijas kņazs]] [[Mazovijas Konrāds|Konrāds I]] uzaicināja uz savu zemi, apsolot Ordenim visu [[Prūši|prūšu]] kontrolēto [[Kulma (zeme)|Kulmas zemi]], ja tas apņemtos karot pret prūšiem. Lai arī plānoja jaunu Krusta karu [[Svētā zeme|Svētajā zemē]], Frīdrihs II un fon Zalca piekrita Konrāda I piedāvājumam un uz Mazoviju nosūtīja Hermani fon Balki ar aptuveni 100 vīriem. Fon Balks līdz šim ieņēma [[Vācu ordeņa vācmestri|Vācu ordeņa vācmestra]] amatu. 1228. gadā ordeņa bruņinieki sasniedza Mazoviju un fon Balke kļuva par pirmo landmestru Prūsijā. 1228. gada 23. aprīlī Ordenis no Konrāda I oficiāli saņem Kulmas zemi kopā ar Orlavas ciematu [[Kujāvija|Kujāvijā]]. Fon Balks sāk celt nocietinājumus [[Ņešava|Nesavā]] pie Vislas. 1230. gadā Ordenis un Konrāds I noslēdza jaunu līgumu, kas vēlreiz apstiprināja Ordeņa tiesības uz Kulmas zemi, kā arī tiesības uz visām jauniekarotajām prūšu zemēm. Līdzīga vienošanās 1231. gadā bija noslēgta ar Olīvas bīskapu Kristiānu, kurš atteicās no savām tiesībām uz Kulmas zemi.<ref name="the-history-of-prussia" /> Šajā laikā Itālijā notika sadursmes starp ķeizara un pāvesta atbalstītājiem, tikai pēc ķeizara uzvaras pāvests 1229. gada beigās bija gatavs uzklausīt Hermaņa fon Zalca lūgumu par Krusta kara izsludināšanu pret prūšiem. 1230. gada 18. janvāra pāvesta bulla aicināja visus bruņiniekus Vācijā un Kulmā sākt karu pret prūšu pagāniem. Attiecības starp pāvestu un ķeizaru uzlabojas tiktāl, ka 1230. gada 1. septembrī, klātesot vienīgi Hermanim fon Zalcam, abi satikās un pusdienoja. Tajā pašā mēnesī pāvests jaunā bullā aicināja Prūsijas pierobežā dzīvojošos kristiešus pievienoties krusta karam pret prūšiem. Ķeizars iecēla fon Zalcu par impērijas firstu un atļāva Ordeņa ģerbonī turpmāk izmantot ķeizara melno ērgli uz zelta vairoga, kas papildina vienkāršo melno krustu. [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] pateicībā Ordenim arī ļāva izmantot zelta krustu pāri melnajam krustam. 1250. gadā Francijas karalis [[Luijs IX]] ļāva Ordeņa ģerboni papildināt ar karaliskajām lilijām. Pret prūšiem karot nosūtītais fon Balks šķērsoja Vislu pie [[Gurska]]s, lai ieņemtu nopostīto [[Toruņas viduslaiku pilsēta|Toruņas pilsētu]]. Šo pilsētu 1222. gadā hercogs Konrāds I bija atdevis Olīvas bīskapam Kristiānam. Nostiprinājis Toruņu, fon Balks tālāk devās uz Rogovu, pie kuras sakāva prūšus. Lai veicinātu jaunu karotāju pieplūdumu, vācu zemēs izplatīja ziņas par krustnešu labajiem panākumiem, un Prūsijā piedāvāja zemi visiem kolonistiem, kas šeit ieradīsies. 1232. gadā pāvests izdeva jaunu bullu, kurā aprakstīja prūšu cietsirdību pret kristiešiem, un piešķīra [[indulgence]]s visiem, kas dosies karot pret prūšiem. Tas mudināja [[Magdeburga]]s burggrāfu ar 5000 kareivjiem un lielu skaitu kolonistu ierasties Toruņā, ko no jauna nodibināja izdevīgākā vietā pie Vislas. Ar šiem papildspēkiem fon Balks sasniedza Kulmu, sāka tās atjaunošanu un nometināja vācu kolonistus. 1232. gadā Kulmas cietoksnis bija pietiekami pabeigts, lai tajā apmestos vācu komandants. Konsultējoties ar Magdeburgas burggrāfu, fon Balks Toruņai un Kulmai piešķīra pilsētu tiesības. Kulmas pilsētas tiesības vēlāk piešķīra daudzām reģiona pilsētām.<ref name="the-history-of-prussia" /> 1233. gadā krusta karotāju armijā esot bijuši jau 20 000 kareivju – 4000 hercoga Konrāda I vadībā; 2000 viņa dēla, [[Kujāvija]]s Kazimira vadībā; 3000 [[Breslava]]s hercoga Heinriha vadībā; 5000 Svantepoles un Samboras hercogu vadībā; 2000 [[Polijas lielkņazi|Polijas lielkņaza]] Vladislava vadībā un 5000 [[Magdeburga]]s burggrāfa vadībā. Lielākā daļa šo krustnešu bija apņēmušies karot tikai vienu gadu. Lai novilktu laiku, prūši paziņoja par gatavību pieņemt kristietību. Pie viņiem devās Olīvas bīskaps Kristiāns, taču viņa pavadoņus nogalināja un bīskapu sagūstīja. 1234. gada sākumā 15 000 krustnešu iebruka [[Pamede (zeme)|Pamedē]] izmantojot to, ka daudzie reģiona purvi šajā laikā bija aizsaluši. Mūsdienu [[Dzežgoņa]]s apkārtnē notika kauja, kurā krita ap 4000 krustnešu un 5000 prūšu. Kaujas laikā atbrīvoja Olīvas bīskapu Kristiānu.<ref name="the-history-of-prussia" /> Šajā laikā sākas ordeņa un Mazovijas Konrāda I konflikts par nelielā [[Dobžiņas ordenis|Dobžiņas ordeņa]] iekļaušanu Vācu ordenī. Konrāds I uzstāja, ka šādas apvienošanās gadījumā viņš grib atgūt pilnas tiesības uz visām savām zemēm un īpašumiem, ko viņš iepriekš bija piešķīris Dobžiņas ordenim. Lai atrisinātu konfliktus, pāvests kā savu pārstāvi uz reģionu nosūtīja [[Vilhelms no Modenas|Modenas Vilhelmu]], kurš nolēma, ka Olīvas bīskapam Kristiānam ir tiesības uz vienu trešdaļu no visām Ordeņa iekarotajām zemēm, kamēr Ordenis patur 2/3 zemju. Tikmēr Dobžiņas ordeņa faktiskā iekļaušana Vācu ordenī jau bija notikusi, Ordenim pārņemot visus tā īpašumus, neskatoties uz Konrāda I protestiem. Lai atrisinātu šo konfliktu, pāvests pasludināja visas Ordeņa iekarotās teritorijas par Sv. Pētera īpašumiem, kuros vienīgi pāvestam ir tiesības iecelt bīskapus un celt baznīcas, bet Ordenim viņam ir jāmaksā ikgadēja nodeva par šīm zemēm. Tādējādi radās situācija, kas citu starpā ietekmēja arī iekarotās Livonijas veidošanos un attīstību – konflikts starp pāvesta un ķeizara interesēm; iekaroto teritoriju dalīšana starp baznīcu un Ordeni. Konrāds I paziņoja, ka neatzīst šo pāvesta lēmumu un atsakās turpmāk palīdzēt Ordenim. Konflikts beidzās 1235. gadā, kad pāvests apstiprināja Dobžiņas ordeņa iekļaušanu Vācu ordenī. No savas puses Ordenis atteicās no Dobžiņas pils un tai piederošajām zemēm par labu Konrādam I, kurš Ordenim piešķīra tiesības uz jaunām zemēm.<ref name="the-history-of-prussia" /> 1236. gadā Toruņā ieradās [[Meisene]]s markgrāfs Heinrihs ar 500 krustnešiem un lielu skaitu jaunu kolonistu, kas nāca no [[Lībeka]]s un [[Brēmene]]s. Fon Balka un Meisenes markgrāfa karaspēks uzsāka karagājienu pret [[Pamede (zeme)|Pamedi]], nogalinot vai kristot prūšus un pabeidzot šīs teritorijas iekarošanu. Tas arī deva Ordenim ērtu izeju uz jūras piekrasti. Fon Balks kā nākamo plānoja iekarot [[Pagude (zeme)|Pagude]]s zemi. 1237. gadā Meisenes markgrāfs atgriezās mājās, atstājot Ordeņa rīcībā savus kareivjus. Pakļautajiem Pagudes prūšiem fon Balks lika kristīties un piešķīra līdzīgas tiesības ar iekarotajiem Pamedes prūšiem. Ordenis nostiprinās iekarotajā piekrastē, kur attīstīja [[Elblonga|Elbingas]] ostu. Ilgstošā kara izpostītajās prūšu zemēs drīz sākās bads un epidēmijas, ko prūši uzskatīja par savu dievu sodu. Iekarotajās teritorijās ienāca daudzi poļu kolonisti, kuriem fon Balks piešķīra dažādas privilēģijas. ==Darbība Livonijā== [[Attēls:Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237.jpg|thumb|300px|Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237. ɡadā. Kreisajā pusē sēž pāvests [[Gregors IX]], pa labi stāv Vācu ordeņa mestrs [[Hermanis no Zalcas]] ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums)]] Iespējamā Vācu un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņu]] apvienošanos apsprieda jau kādu laiku pirms ziņas par Zobenbrāļu saɡrāvi [[Saules kauja|Saules kaujā]]. Pāvesta, [[Hermanis no Zalcas|Hermaņa no Zalcas]] un baznīcas augstmaņu klātbūtnē Zobenbrāļu ordeņa pārstāvjus atbrīvoja no sava iepriekšējā uzticības zvēresta un uzņēma Vācu ordenī. Vēlāk arī ķeizars apstiprināja šo ordeņu apvienošanos.<ref name="the-history-of-prussia" /> Par Ordeņa mestru Livonijā sākotnēji izvirzīja [[Dītrihs fon Grīningens|Dītrihu fon Grīningenu]], taču viņa jaunības un pieredzes trūkuma dēļ uz Livoniju kā mestru 1237. gadā nosūtīja Hermani fon Balki, kuru pavadīja Dītrihs fon Grīningens ar 60 bruņiniekiem un viņus pavadošajiem kalpiem. Fon Balke vienlaikus paturēja arī Vācu ordeņa Prūsijas landmestra amatu, un prombūtnes laikā viņu aizvietoja Hermanis no Altenburgas. Ordeņu apvienošanās aktualizēja jautājumu par attiecībām ar Rīgas bīskapu, kura garīgajā pakļautībā atradās viss Baltijas austrumu piekrastes reģions. Lai arī Ordenis, kā reliģiska organizācija, pakļāvās Rīgas bīskapam, par savu tiešo vadītāju tas uzskatīja Romas pāvestu un ķeizaru. Teitoņu ordenis atrisināja Zobenbrāļu ordeņa laikā iesākto konfliktu ar Dānijas karali [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāru II]] par Ziemeļigaunijas piederību. Ar pāvesta sūtņa Modēnas Vilhelma starpniecību 1238. gada maijā stājās spēkā [[Stensbijas līgums]], ar kuru Valdemārs II atguva [[Revala|Revalu]], [[Harija]]s un [[Viruzeme|Viru]] apriņķus, bet Ordenis paturēja [[Jervas zeme|Jervas zemi]] ar noteikumu, ka jaunus nocietinājumus tas drīkst celt tikai ar Dānijas karaļa atļauju. Abas puses arī apņēmās viena otru militāri atbalstīt un jauniekarotās zemes dalīt tā, lai 2/3 iegūst Dānijas karalis bet 1/3 Ordenis.<ref name="the-history-of-prussia" /> Taču jau drīz Hermanim Balkem nācās atgriezties Prūsijā, kur mestrs Hermanis no Altenburgas bija izvērsis teroru pret prūšiem, kas atklāti vai slepeni turpināja piekopt savu [[Baltu reliģija|baltu reliģiju]]. Vismaz vienu prūšu ciematu nodedzināja ar visiem iedzīvotājiem. Fon Altenbergs arī uzsāka [[Vārme (zeme)|Vārmes]] un [[Notanga]]s zemju iekarošanu, izceļoties prūšu piekrastē un sākot sirojumus dziļāk iekšzemē. Prūši deva prettriecienu, nogalinot gandrīz visus iebrucējus.<ref name="the-history-of-prussia" /> Redzot Ordeņa varas nostiprināšanos reģionā, poļu kņazs Sventopolks II centās izveidot aliansi ar [[Kujāvija]]s kņazu Kazimiru un citiem Polijas kņaziem. Fon Balkam atgriežoties Prūsijā, viņš tikās ar Sventopolku II, abiem atkal solot mūžīgu draudzību. Līdzīgu draudzības vienošanos drīz noslēdza ar Kujāvijas kņazu. ==Dzīves noslēgums== Ziņas par fon Balka dzīves beigām ir neskaidras. Aktīvā landmestra darbība Livonijā varētu būt iemesls konfliktam ar Rīgas bīskapu [[Nikolajs fon Nauens|Nikolaju fon Nauenu]]. Ziemeļigaunijas atdošana Dānijai varēja radīt Zobenbrāļu ordeņa veterānu neapmierinātību. 1238. gadā fon Balks devās uz vācu zemēm pie lielmestra fon Zalca, līdzi ņemot fon Altenbergu, kam vairs neuzticēja iekaroto prūšu zemju pārvaldi. Ordeņa spēki Livonijā palika [[Dītrihs fon Grīningens|Dītriha fon Grīningena]] pakļautībā. 1239. gada martā fon Balke mira. Lielmestrs fon Zalca ap šo laiku devās uz Itāliju, kur [[Verona|Veronā]] tikās ar ķeizaru un drīz mira. Atkal uzliesmoja konflikts starp pāvestu un ķeizaru. Pāvests pasludināja ķeizaru par izslēgtu no baznīcas, un ar līdzīgu sodu piedraudēja arī Teitoņu ordenim, ja tas paliks uzticīgs ķeizaram.<ref name="the-history-of-prussia" /> == Dokumenti == {{quotation|[[Rusova Livonijas hronika]] par mestru Balki:<br /><br /> [[Attēls:RussowChronicle.jpg|100px|left]] "Tad iecēla 1238. gadā par pirmo Vācu ordeņa mestri Livonijā Hermani Balku, no dažiem sauktu, varbūt viņa slaveno darbu dēļ, par "Falku" (vanagu). Pirms iecelšanas viņš 7 gadus bija bijis zemes mestris Prūsijā. Šis mestris pirmais ieveda Livonijā Vācu ordeņa tērpu un iekārtu. Tā izbeidzās [[Zobenbrāļu ordenis]] Livonijā un iesāka savu darbību [[Vācu ordenis]]. Šī mestŗa laikā ar ķeizara Fridriķa II. piekrišanu un pāvesta vidotājību, kuŗš bija nosūtījis uz Livoniju greznu sūtniecību, atdeva, kauču nelabprāt, [[Dānija]]s ķēniņa rīcībā [[Rēvele|Rēveli]] ar apkārtējām zemēm. Par to Dānijas ķēniņš atdāvināja [[Livonijas ordenis|Vācu ordenim Livonijā]] visu [[Jervas apriņķis|Jervi]] uz mūžīgiem laikiem. Viņš sūtīja arī lielu kaŗaspēku ordenim palīgā pret nekristīgiem".}} == Skatīt arī == * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Ziemeļu krusta kari]] == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Zobenbrāļu ordeņa mestri|Zobenbrāļu ordeņa mestrs]]<br />[[Folkvīns]] | virsraksts = [[Livonijas Ordeņa mestri|Livonijas Ordeņa mestrs]] | periods = [[1237]]. gada maijs — [[1239]]. gada marts | pēc = [[Dītrihs fon Groningens]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Balke, Hermans}} [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:1239. gadā mirušie]] [[Kategorija:Livonijas ordeņa mestri]] [[Kategorija:Vācu ordenis]] pirkjy0qscz51fd3zj5rlxdb1c4u0zd 4490852 4490851 2026-07-06T07:49:25Z Pirags 3757 /* Darbība Prūsijā */ 4490852 wikitext text/x-wiki {{Infokaste+}} [[Attēls:LivonianOrder.svg|thumb|150px|Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs".]] [[Attēls:Deutscher Orden 1260.png|thumb|right|Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260]] '''Hermans Balke''' (''Hermann Balke'', ''Hermann von Balk'', arī ''Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk'', latīņu: ''Hermannus Falco''). Dzimšanas gads nezināms, miris 1239. gada 5. martā [[Vircburga|Vircburgā]]. Krusta karotājs ar lielu nozīmi [[Prūsija (zeme)|Prūsijas]] un [[Livonija]]s iekarošanas sākumposmā. Iespējams, ka cēlies no Lejassaksijas, bet tuvāka dzimšanas vieta nav zināma (Fenske, Militzer, 1993). [[Vācu ordenis|Vācu ordenī]] varētu būt iestājies 1189. gadā [[Ako (pilsēta)|Ako pilsētā]]. 1219. - 1230. gados [[Vācu ordeņa vācmestri|Vācu ordeņa vācmestrs]]. 1230. - 1239. gados pirmais [[Vācu ordeņa landmestrs Prūsijā]]. No 1237. gada pirmais [[Vācu ordeņa landmestrs Livonijā]]. [[Kvidzina]]s, [[Helmno]], [[Elblonga]]s un [[Toruņa]]s pilsētu dibinātājs. ==Darbība Prūsijā== {{Pamatraksts|Prūsijas krusta kari|Vācu ordeņa valsts}} Konfliktā starp [[Svētās Romas impērija]]s ķeizaru un Romas pāvestiem, kas Itālijā izvērtās [[Gvelfi un gibelīni|gvelfu un gibelīnu]] karos, lielmestra [[Hermanis fon Zalca|Hermaņa fon Zalca]] vadītais [[Vācu ordenis]] nostājās ķeizara [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdrihs II]] pusē, kurš 1214. gadā noteica, ka Ordeņa lielmestrs ietilpst viņa galmā un visi Ordeņa īpašumi ir uzskatāmi arī par ķeizara īpašumiem.<ref name="the-history-of-prussia">[https://www.google.lt/books/edition/The_History_of_Prussia/5oj_OJA69usC?hl=en&gbpv=1&dq=hermann+von+balk&pg=PA501&printsec=frontcover The History of Prussia]</ref> Krusta karos dziļi iesaistīto Vācu ordeni poļu [[Mazovijas kņazi|Mazovijas kņazs]] [[Mazovijas Konrāds|Konrāds I]] uzaicināja uz savu zemi, apsolot Ordenim visu [[Prūši|prūšu]] kontrolēto [[Kulma (zeme)|Kulmas zemi]], ja tas apņemtos karot pret prūšiem. Lai arī plānoja jaunu Krusta karu [[Svētā zeme|Svētajā zemē]], Frīdrihs II un fon Zalca piekrita Konrāda I piedāvājumam un uz Mazoviju nosūtīja Hermani fon Balki ar aptuveni 100 vīriem. Fon Balks līdz šim ieņēma [[Vācu ordeņa vācmestri|Vācu ordeņa vācmestra]] amatu. 1228. gadā ordeņa bruņinieki sasniedza Mazoviju un fon Balke kļuva par pirmo landmestru Prūsijā. 1228. gada 23. aprīlī Ordenis no Konrāda I oficiāli saņem Kulmas zemi kopā ar Orlavas ciematu [[Kujāvija|Kujāvijā]]. Fon Balks sāk celt nocietinājumus [[Ņešava|Nesavā]] pie Vislas. 1230. gadā Ordenis un Konrāds I noslēdza jaunu līgumu, kas vēlreiz apstiprināja Ordeņa tiesības uz Kulmas zemi, kā arī tiesības uz visām jauniekarotajām prūšu zemēm. Līdzīga vienošanās 1231. gadā bija noslēgta ar Olīvas bīskapu Kristiānu, kurš atteicās no savām tiesībām uz Kulmas zemi.<ref name="the-history-of-prussia" /> Šajā laikā Itālijā notika sadursmes starp ķeizara un pāvesta atbalstītājiem, tikai pēc ķeizara uzvaras pāvests 1229. gada beigās bija gatavs uzklausīt Hermaņa fon Zalca lūgumu par Krusta kara izsludināšanu pret prūšiem. 1230. gada 18. janvāra pāvesta bulla aicināja visus bruņiniekus Vācijā un Kulmā sākt karu pret prūšu pagāniem. Attiecības starp pāvestu un ķeizaru uzlabojas tiktāl, ka 1230. gada 1. septembrī, klātesot vienīgi Hermanim fon Zalcam, abi satikās un pusdienoja. Tajā pašā mēnesī pāvests jaunā bullā aicināja Prūsijas pierobežā dzīvojošos kristiešus pievienoties krusta karam pret prūšiem. Ķeizars iecēla fon Zalcu par impērijas firstu un atļāva Ordeņa ģerbonī turpmāk izmantot ķeizara melno ērgli uz zelta vairoga, kas papildina vienkāršo melno krustu. [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] pateicībā Ordenim arī ļāva izmantot zelta krustu pāri melnajam krustam. 1250. gadā Francijas karalis [[Luijs IX]] ļāva Ordeņa ģerboni papildināt ar karaliskajām lilijām. Pret prūšiem karot nosūtītais fon Balks šķērsoja Vislu pie [[Gurska]]s, lai ieņemtu nopostīto [[Toruņas viduslaiku pilsēta|Toruņas pili]]. Šo pilsētu 1222. gadā hercogs Konrāds I bija atdevis Olīvas bīskapam Kristiānam. Nostiprinājis Toruņu, fon Balks tālāk devās uz Rogovu, pie kuras sakāva prūšus. Lai veicinātu jaunu karotāju pieplūdumu, vācu zemēs izplatīja ziņas par krustnešu labajiem panākumiem, un Prūsijā piedāvāja zemi visiem kolonistiem, kas šeit ieradīsies. 1232. gadā pāvests izdeva jaunu bullu, kurā aprakstīja prūšu cietsirdību pret kristiešiem, un piešķīra [[indulgence]]s visiem, kas dosies karot pret prūšiem. Tas mudināja [[Magdeburga]]s burggrāfu ar 5000 kareivjiem un lielu skaitu kolonistu ierasties Toruņā, ko no jauna nodibināja izdevīgākā vietā pie Vislas. Ar šiem papildspēkiem fon Balks sasniedza Kulmu, sāka tās atjaunošanu un nometināja vācu kolonistus. 1232. gadā Kulmas cietoksnis bija pietiekami pabeigts, lai tajā apmestos vācu komandants. Konsultējoties ar Magdeburgas burggrāfu, fon Balks Toruņai un Kulmai piešķīra pilsētu tiesības. Kulmas pilsētas tiesības vēlāk piešķīra daudzām reģiona pilsētām.<ref name="the-history-of-prussia" /> 1233. gadā krusta karotāju armijā esot bijuši jau 20 000 kareivju – 4000 hercoga Konrāda I vadībā; 2000 viņa dēla, [[Kujāvija]]s Kazimira vadībā; 3000 [[Breslava]]s hercoga Heinriha vadībā; 5000 Svantepoles un Samboras hercogu vadībā; 2000 [[Polijas lielkņazi|Polijas lielkņaza]] Vladislava vadībā un 5000 [[Magdeburga]]s burggrāfa vadībā. Lielākā daļa šo krustnešu bija apņēmušies karot tikai vienu gadu. Lai novilktu laiku, prūši paziņoja par gatavību pieņemt kristietību. Pie viņiem devās Olīvas bīskaps Kristiāns, taču viņa pavadoņus nogalināja un bīskapu sagūstīja. 1234. gada sākumā 15 000 krustnešu iebruka [[Pamede (zeme)|Pamedē]] izmantojot to, ka daudzie reģiona purvi šajā laikā bija aizsaluši. Mūsdienu [[Dzežgoņa]]s apkārtnē notika kauja, kurā krita ap 4000 krustnešu un 5000 prūšu. Kaujas laikā atbrīvoja Olīvas bīskapu Kristiānu.<ref name="the-history-of-prussia" /> Šajā laikā sākas ordeņa un Mazovijas Konrāda I konflikts par nelielā [[Dobžiņas ordenis|Dobžiņas ordeņa]] iekļaušanu Vācu ordenī. Konrāds I uzstāja, ka šādas apvienošanās gadījumā viņš grib atgūt pilnas tiesības uz visām savām zemēm un īpašumiem, ko viņš iepriekš bija piešķīris Dobžiņas ordenim. Lai atrisinātu konfliktus, pāvests kā savu pārstāvi uz reģionu nosūtīja [[Vilhelms no Modenas|Modenas Vilhelmu]], kurš nolēma, ka Olīvas bīskapam Kristiānam ir tiesības uz vienu trešdaļu no visām Ordeņa iekarotajām zemēm, kamēr Ordenis patur 2/3 zemju. Tikmēr Dobžiņas ordeņa faktiskā iekļaušana Vācu ordenī jau bija notikusi, Ordenim pārņemot visus tā īpašumus, neskatoties uz Konrāda I protestiem. Lai atrisinātu šo konfliktu, pāvests pasludināja visas Ordeņa iekarotās teritorijas par Sv. Pētera īpašumiem, kuros vienīgi pāvestam ir tiesības iecelt bīskapus un celt baznīcas, bet Ordenim viņam ir jāmaksā ikgadēja nodeva par šīm zemēm. Tādējādi radās situācija, kas citu starpā ietekmēja arī iekarotās Livonijas veidošanos un attīstību – konflikts starp pāvesta un ķeizara interesēm; iekaroto teritoriju dalīšana starp baznīcu un Ordeni. Konrāds I paziņoja, ka neatzīst šo pāvesta lēmumu un atsakās turpmāk palīdzēt Ordenim. Konflikts beidzās 1235. gadā, kad pāvests apstiprināja Dobžiņas ordeņa iekļaušanu Vācu ordenī. No savas puses Ordenis atteicās no Dobžiņas pils un tai piederošajām zemēm par labu Konrādam I, kurš Ordenim piešķīra tiesības uz jaunām zemēm.<ref name="the-history-of-prussia" /> 1236. gadā Toruņā ieradās [[Meisene]]s markgrāfs Heinrihs ar 500 krustnešiem un lielu skaitu jaunu kolonistu, kas nāca no [[Lībeka]]s un [[Brēmene]]s. Fon Balka un Meisenes markgrāfa karaspēks uzsāka karagājienu pret [[Pamede (zeme)|Pamedi]], nogalinot vai kristot prūšus un pabeidzot šīs teritorijas iekarošanu. Tas arī deva Ordenim ērtu izeju uz jūras piekrasti. Fon Balks kā nākamo plānoja iekarot [[Pagude (zeme)|Pagude]]s zemi. 1237. gadā Meisenes markgrāfs atgriezās mājās, atstājot Ordeņa rīcībā savus kareivjus. Pakļautajiem Pagudes prūšiem fon Balks lika kristīties un piešķīra līdzīgas tiesības ar iekarotajiem Pamedes prūšiem. Ordenis nostiprinās iekarotajā piekrastē, kur attīstīja [[Elblonga|Elbingas]] ostu. Ilgstošā kara izpostītajās prūšu zemēs drīz sākās bads un epidēmijas, ko prūši uzskatīja par savu dievu sodu. Iekarotajās teritorijās ienāca daudzi poļu kolonisti, kuriem fon Balks piešķīra dažādas privilēģijas. ==Darbība Livonijā== [[Attēls:Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237.jpg|thumb|300px|Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237. ɡadā. Kreisajā pusē sēž pāvests [[Gregors IX]], pa labi stāv Vācu ordeņa mestrs [[Hermanis no Zalcas]] ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums)]] Iespējamā Vācu un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņu]] apvienošanos apsprieda jau kādu laiku pirms ziņas par Zobenbrāļu saɡrāvi [[Saules kauja|Saules kaujā]]. Pāvesta, [[Hermanis no Zalcas|Hermaņa no Zalcas]] un baznīcas augstmaņu klātbūtnē Zobenbrāļu ordeņa pārstāvjus atbrīvoja no sava iepriekšējā uzticības zvēresta un uzņēma Vācu ordenī. Vēlāk arī ķeizars apstiprināja šo ordeņu apvienošanos.<ref name="the-history-of-prussia" /> Par Ordeņa mestru Livonijā sākotnēji izvirzīja [[Dītrihs fon Grīningens|Dītrihu fon Grīningenu]], taču viņa jaunības un pieredzes trūkuma dēļ uz Livoniju kā mestru 1237. gadā nosūtīja Hermani fon Balki, kuru pavadīja Dītrihs fon Grīningens ar 60 bruņiniekiem un viņus pavadošajiem kalpiem. Fon Balke vienlaikus paturēja arī Vācu ordeņa Prūsijas landmestra amatu, un prombūtnes laikā viņu aizvietoja Hermanis no Altenburgas. Ordeņu apvienošanās aktualizēja jautājumu par attiecībām ar Rīgas bīskapu, kura garīgajā pakļautībā atradās viss Baltijas austrumu piekrastes reģions. Lai arī Ordenis, kā reliģiska organizācija, pakļāvās Rīgas bīskapam, par savu tiešo vadītāju tas uzskatīja Romas pāvestu un ķeizaru. Teitoņu ordenis atrisināja Zobenbrāļu ordeņa laikā iesākto konfliktu ar Dānijas karali [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāru II]] par Ziemeļigaunijas piederību. Ar pāvesta sūtņa Modēnas Vilhelma starpniecību 1238. gada maijā stājās spēkā [[Stensbijas līgums]], ar kuru Valdemārs II atguva [[Revala|Revalu]], [[Harija]]s un [[Viruzeme|Viru]] apriņķus, bet Ordenis paturēja [[Jervas zeme|Jervas zemi]] ar noteikumu, ka jaunus nocietinājumus tas drīkst celt tikai ar Dānijas karaļa atļauju. Abas puses arī apņēmās viena otru militāri atbalstīt un jauniekarotās zemes dalīt tā, lai 2/3 iegūst Dānijas karalis bet 1/3 Ordenis.<ref name="the-history-of-prussia" /> Taču jau drīz Hermanim Balkem nācās atgriezties Prūsijā, kur mestrs Hermanis no Altenburgas bija izvērsis teroru pret prūšiem, kas atklāti vai slepeni turpināja piekopt savu [[Baltu reliģija|baltu reliģiju]]. Vismaz vienu prūšu ciematu nodedzināja ar visiem iedzīvotājiem. Fon Altenbergs arī uzsāka [[Vārme (zeme)|Vārmes]] un [[Notanga]]s zemju iekarošanu, izceļoties prūšu piekrastē un sākot sirojumus dziļāk iekšzemē. Prūši deva prettriecienu, nogalinot gandrīz visus iebrucējus.<ref name="the-history-of-prussia" /> Redzot Ordeņa varas nostiprināšanos reģionā, poļu kņazs Sventopolks II centās izveidot aliansi ar [[Kujāvija]]s kņazu Kazimiru un citiem Polijas kņaziem. Fon Balkam atgriežoties Prūsijā, viņš tikās ar Sventopolku II, abiem atkal solot mūžīgu draudzību. Līdzīgu draudzības vienošanos drīz noslēdza ar Kujāvijas kņazu. ==Dzīves noslēgums== Ziņas par fon Balka dzīves beigām ir neskaidras. Aktīvā landmestra darbība Livonijā varētu būt iemesls konfliktam ar Rīgas bīskapu [[Nikolajs fon Nauens|Nikolaju fon Nauenu]]. Ziemeļigaunijas atdošana Dānijai varēja radīt Zobenbrāļu ordeņa veterānu neapmierinātību. 1238. gadā fon Balks devās uz vācu zemēm pie lielmestra fon Zalca, līdzi ņemot fon Altenbergu, kam vairs neuzticēja iekaroto prūšu zemju pārvaldi. Ordeņa spēki Livonijā palika [[Dītrihs fon Grīningens|Dītriha fon Grīningena]] pakļautībā. 1239. gada martā fon Balke mira. Lielmestrs fon Zalca ap šo laiku devās uz Itāliju, kur [[Verona|Veronā]] tikās ar ķeizaru un drīz mira. Atkal uzliesmoja konflikts starp pāvestu un ķeizaru. Pāvests pasludināja ķeizaru par izslēgtu no baznīcas, un ar līdzīgu sodu piedraudēja arī Teitoņu ordenim, ja tas paliks uzticīgs ķeizaram.<ref name="the-history-of-prussia" /> == Dokumenti == {{quotation|[[Rusova Livonijas hronika]] par mestru Balki:<br /><br /> [[Attēls:RussowChronicle.jpg|100px|left]] "Tad iecēla 1238. gadā par pirmo Vācu ordeņa mestri Livonijā Hermani Balku, no dažiem sauktu, varbūt viņa slaveno darbu dēļ, par "Falku" (vanagu). Pirms iecelšanas viņš 7 gadus bija bijis zemes mestris Prūsijā. Šis mestris pirmais ieveda Livonijā Vācu ordeņa tērpu un iekārtu. Tā izbeidzās [[Zobenbrāļu ordenis]] Livonijā un iesāka savu darbību [[Vācu ordenis]]. Šī mestŗa laikā ar ķeizara Fridriķa II. piekrišanu un pāvesta vidotājību, kuŗš bija nosūtījis uz Livoniju greznu sūtniecību, atdeva, kauču nelabprāt, [[Dānija]]s ķēniņa rīcībā [[Rēvele|Rēveli]] ar apkārtējām zemēm. Par to Dānijas ķēniņš atdāvināja [[Livonijas ordenis|Vācu ordenim Livonijā]] visu [[Jervas apriņķis|Jervi]] uz mūžīgiem laikiem. Viņš sūtīja arī lielu kaŗaspēku ordenim palīgā pret nekristīgiem".}} == Skatīt arī == * [[Livonijas ordeņa mestri]] * [[Ziemeļu krusta kari]] == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Zobenbrāļu ordeņa mestri|Zobenbrāļu ordeņa mestrs]]<br />[[Folkvīns]] | virsraksts = [[Livonijas Ordeņa mestri|Livonijas Ordeņa mestrs]] | periods = [[1237]]. gada maijs — [[1239]]. gada marts | pēc = [[Dītrihs fon Groningens]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Balke, Hermans}} [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:1239. gadā mirušie]] [[Kategorija:Livonijas ordeņa mestri]] [[Kategorija:Vācu ordenis]] 370vx7jk4rc63g6dywdtrhnvu4o6wsv 0 79610 4490540 4455350 2026-07-05T15:02:01Z Pirags 3757 +bilde 4490540 wikitext text/x-wiki [[attēls:Konrāds no Meiendorpas un ķēniņš Viestards uzvar lietuviešus pie Ropažiem 1204.JPG|thumb|Konrāds no Meiendorpas (uz zirɡa pa kreisi) un zemɡaļu ķēniņš [[Viestards]] (uz zirɡa pa labi) uzvar lietuviešus kaujā pie Ropažiem ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] '''Konrāds no Meiendorpas''' ({{val-de|Conrad von Meyendorff}}, {{val-la|Conradus de Meyendorpe}}) bija [[Livonijas krusta kari|krusta karotājs Livonijā]] laikā no 1185. gada līdz 1217. gadam. Viens no Livonijas bīskapa Alberta pirmajiem vasaļiem, [[Ikskilu dzimta]]s ciltstēvs. == Dzīvesgājums == Cēlies no dižciltīgas dzimtas Saksijā, kas dzīvojusi Meiendorfā (tagad [[Saksija-Anhalte|Saksijas-Anhaltes]] federālajā zemē Vācijā). 1201. gadā saņēma par lēni [[Ikšķile]]s novadu.<ref>[[Indriķa hronika]]s apraksts par 2001. gada vasaras notikumiem: ''Eo tempore episcopus Danielem virum nobilem et Conradum de Meyiendorpe ad se colligens duobus castris Lenewarde et Ykescola inbeneficiavit''. A. Feldhūna tulkojums: "Šai laikā bīskaps paņēma pie sevis Daniēlu, dižciltīgu vīru, un Konrādu no Meiendorpas un piešķīra viņiem par lēni divas pilis - Lielvārdi un Ikšķili."</ref> 1205. gadā kopā ar zemgaļu ķēniņu [[Viestards|Viestardu]] vadīja [[1205. gada Ropažu kauja|kauju pret lietuviešiem Ropažos]]. 1224. gadā no sava sievastēva [[Visvaldis|Visvalža]] saņēma pusi no [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņvalsts. Pēdējo reizi pieminēts 1224. gadā [[Tālavas dalīšanas līgums|Tālavas dalīšanas līguma]] parakstīšanā kā liecinieks bruņinieks Konrāds no Ikšķiles. Pēc viņa nāves ķēniņa meita apprecējusies otro reizi ar Johanu no Bardevišas (''Johannes de Bardewisch'', miris pēc 1257. gada),<ref>Friedrich Georg von Bunge (Hrsg.): ''Liv-, Est- und Curländisches Urkundenbuch 3.'' Reval, 1857; Seite 21, Nummer 101a</ref> kas adoptējis Konrāda dēlu un kļuvis par Ikšķiles un [[Kalve (zeme)|Kalves]] īpašnieku.<ref name="Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften">[http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000600/images/index.html?id=00000600&nativeno=475 Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften] Teil 2, 1.2 Estland, Seite 475-520</ref> Viņa mazmazdēls sāka saukties par [[Ikskili|Indriķi no Ikšķiles]] (''Heinrich von Uexkull'', miris ap 1348).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://fabpedigree.com/s052/f108987.htm |title=Heinriha no Ikšķiles (miris 1348) dzimtas koks |access-date={{dat|2014|01|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111016055745/http://fabpedigree.com/s052/f108987.htm |archivedate={{dat|2011|10|16||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] mib3moaxd908q7h3153dnuf0ld7c680 4490541 4490540 2026-07-05T15:04:16Z Pirags 3757 4490541 wikitext text/x-wiki [[attēls:Konrāds no Meiendorpas un ķēniņš Viestards uzvar lietuviešus pie Ropažiem 1204.JPG|thumb|Konrāds no Meiendorpas (ar vairoɡa ģerboni uz zirɡa pa kreisi) un zemɡaļu ķēniņš [[Viestards]] (uz zirɡa pa labi) uzvar lietuviešus kaujā pie Ropažiem ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842)]] '''Konrāds no Meiendorpas''' ({{val-de|Conrad von Meyendorff}}, {{val-la|Conradus de Meyendorpe}}) bija [[Livonijas krusta kari|krusta karotājs Livonijā]] laikā no 1185. gada līdz 1217. gadam. Viens no Livonijas bīskapa Alberta pirmajiem vasaļiem, [[Ikskilu dzimta]]s ciltstēvs. == Dzīvesgājums == Cēlies no dižciltīgas dzimtas Saksijā, kas dzīvojusi Meiendorfā (tagad [[Saksija-Anhalte|Saksijas-Anhaltes]] federālajā zemē Vācijā). 1201. gadā saņēma par lēni [[Ikšķile]]s novadu.<ref>[[Indriķa hronika]]s apraksts par 2001. gada vasaras notikumiem: ''Eo tempore episcopus Danielem virum nobilem et Conradum de Meyiendorpe ad se colligens duobus castris Lenewarde et Ykescola inbeneficiavit''. A. Feldhūna tulkojums: "Šai laikā bīskaps paņēma pie sevis Daniēlu, dižciltīgu vīru, un Konrādu no Meiendorpas un piešķīra viņiem par lēni divas pilis - Lielvārdi un Ikšķili."</ref> 1205. gadā kopā ar zemgaļu ķēniņu [[Viestards|Viestardu]] vadīja [[1205. gada Ropažu kauja|kauju pret lietuviešiem Ropažos]]. 1224. gadā no sava sievastēva [[Visvaldis|Visvalža]] saņēma pusi no [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņvalsts. Pēdējo reizi pieminēts 1224. gadā [[Tālavas dalīšanas līgums|Tālavas dalīšanas līguma]] parakstīšanā kā liecinieks bruņinieks Konrāds no Ikšķiles. Pēc viņa nāves ķēniņa meita apprecējusies otro reizi ar Johanu no Bardevišas (''Johannes de Bardewisch'', miris pēc 1257. gada),<ref>Friedrich Georg von Bunge (Hrsg.): ''Liv-, Est- und Curländisches Urkundenbuch 3.'' Reval, 1857; Seite 21, Nummer 101a</ref> kas adoptējis Konrāda dēlu un kļuvis par Ikšķiles un [[Kalve (zeme)|Kalves]] īpašnieku.<ref name="Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften">[http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000600/images/index.html?id=00000600&nativeno=475 Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften] Teil 2, 1.2 Estland, Seite 475-520</ref> Viņa mazmazdēls sāka saukties par [[Ikskili|Indriķi no Ikšķiles]] (''Heinrich von Uexkull'', miris ap 1348).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://fabpedigree.com/s052/f108987.htm |title=Heinriha no Ikšķiles (miris 1348) dzimtas koks |access-date={{dat|2014|01|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111016055745/http://fabpedigree.com/s052/f108987.htm |archivedate={{dat|2011|10|16||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] hephwtfvg1ohh7lob0ag3g9gtv7rxb5 6 80632 4490837 3274898 2026-07-06T07:25:01Z YeraC 83227 Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvia,_Riga,_Imanta_lietus_(2005).jpg (pārvietots ar FileImporter). 4490837 wikitext text/x-wiki == {{int:filedesc}} == {{Information | description = Stiprs lietus Rīgā, Imantā. [[2005. gads|2005]]. gada [[17. jūlijs]]. | source = {{own}} | date = | author = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]] | permission = | other_versions = }} == {{int:license-header}} == {{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}} {{Laurijsfoto}} [[Category:Photos made by User:Laurijs]] {{NowCommons|Latvia, Riga, Imanta lietus (2005).jpg}} d3ugdp4sreqyl26dx5xpejp64dl9n74 0 83508 4490586 4486576 2026-07-05T17:09:20Z Treisijs 347 {{Afganistānas pilsētas}} 4490586 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Herāta | official_name = {{ara|هرات‎}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Herat in June 2011.jpg | image_flag = | image_shield = | pushpin_map = Afghanistan | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{flaga|Afganistāna}} [[Afganistāna]] | subdivision_type1 = Province | subdivision_name1 = [[Herāta (province)|Herāta]] | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | established_title3 = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 182 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2021 | population_footnotes = | population_total = 592902 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+4:30]] | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd =34| latm =22| lats =26| latNS = N | longd =62| longm =10| longs =45| longEW = E | elevation_m = 920 | postal_code_type = | postal_code = | website = | footnotes = }} '''Herāta''' ([[dari]] un {{val|ps|هرات‎}}) ir sena [[Horasāna]]s [[pilsēta]] mūsdienu [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Herātas province]]s [[Administratīvi teritoriālais iedalījums|administratīvais centrs]]. Pilsēta atrodas 920 metrus [[Jūras līmenis|virs jūras līmeņa]], [[Harīrūda|Harīrūdas upes]] ielejā, auglīgā apvidū, tādēļ jau izsenis pazīstama ar saviem [[vīns|vīniem]]. Herāta ir ļoti sena pilsēta ar bagātu [[vēsture|vēsturi]] un [[kultūra|kultūru]]. Pilsētā joprojām saglabājušās [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] laikā celtā cietokšņa atliekas, taču daudzas vēsturiskas celtnes pēdējo desmitgažu karu laikā ir smagi cietušas. == Iedzīvotāji == Herāta ar saviem 349 000 iedzīvotāju ir otra lielākā Afganistānas pilsēta.<ref>[[Lielais pasaules atlants]], Jāņa sēta, 2008, 224. lpp.</ref> To, tāpat kā visu provinci, apdzīvo galvenokārt [[tadžiki]], kā arī [[puštuni]], [[hazareji]], [[uzbeki]] un citi.<ref name="NG">''Center Of Afghanistan Studies'', [[University of Nebraska]]: ''"[http://magma.nationalgeographic.com/ngm/0311/feature2/images/mp_download.2.pdf Ethnic composition of Afghanistan] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071127200432/http://magma.nationalgeographic.com/ngm/0311/feature2/images/mp_download.2.pdf |date={{dat|2007|11|27||bez}} }}"'' in [[National Geographic Magazine]], 2003</ref><ref>H. F. Schurmann, ''The Mongols of Afghanistan: an Ethnography of the Moghols and Related Peoples of Afghanistan''. The Hague: Mouton, 1962:[http://links.jstor.org/sici?sici=0002-7294%28196308%292%3A65%3A4%3C955%3ATMOAAE%3E2.0.CO%3B2-A&size=LARGE&origin=JSTOR-enlargePage] ; p. 75: ''"... the Tajiks of Western Afghanistan [are] roughly the same as the Khûrâsânî Persians on the other side of the line ..."''</ref> == Vēsture == [[Attēls:Herat 6913a.jpg|thumb|260px|[[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] laikā celtais cietoksnis]] Herātas vēsture iesniedzas jau antīkajā pasaulē. Pilsētai pieguļošās teritorijas kā persiešu [[Ahemenīdu impērija]]s [[province]] [[Areija]] minēta jau 520. gadā p.m.ē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mcadams.posc.mu.edu/txt/ah/Persia/Behistun_txt.html|title=The Behistan Inscription of King Darius|author=Translated by Herbert Cushing Tolman|publisher=Vanderbilt University, Nashville, Tennessee|access-date={{dat|2009|04|23||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090413214509/http://mcadams.posc.mu.edu/txt/ah/Persia/Behistun_txt.html|archivedate={{dat|2009|04|13||bez}}}}</ref> [[Senā Grieķija|Sengrieķu]] vēsturnieks [[Hērodots]] Herātu nosaucis par ''Vidusāzijas maizes klēti''. Arī Aleksandra Lielā laikā Areija bija nozīmīga province. Līdz Aleksandra Lielā iebrukumam 330. gadā p.m.ē. šo Persijas provinci pārvaldīja satraps [[Satibarzāns]]. Ieņēmuši Areijas galvaspilsētu [[Artakoana|Artakoanu]], maķedonieši to pārbūvēja un uzcēla cietoksni. Vēlāk Herāta iekļāvās [[Seleikīdu impērija|Seleikīdu impērijā]], bet no 167. gada p.m.ē. - [[Parta|Partas valstī]]. Herāta ir minēta arī [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu]] laika (226-652) pierakstos. Ap 430. gadu pilsētā bijusi arī [[Kristietība|kristiešu]] kopiena ar [[nestoriānisms|nestoriāņu]] [[bīskaps|bīskapu]]. Pēdējos divos Sasanīdu valdīšanas gadsimtos Areijai (Herātai) bija militāri stratēģiska nozīme Sasanīdu karos ar [[huņņi]]em, kuri [[4. gadsimts|ceturtā gadsimta]] otrajā pusē sāka apmesties mūsdienu Afganistānas ziemeļos. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] Herāta kļuva par vienu no nozīmīgākajām [[Horasāna]]s pilsētām, jo atradās uz [[Zīda ceļš|Lielā zīda ceļa]] atzara, kas nodrošināja [[tirdzniecība|tirdzniecību]] starp [[Ķīna|Ķīnu]], [[Indija|Indiju]], [[Irāna|Persiju]] un [[Eiropa|Eiropu]]. Ceļi, kas no pilsētas ved uz [[Mazārešarīfa|Mazārešarīfu]], [[Kandahāra|Kandahāru]] un [[Irāna|Irānu]] arī mūsdienās ir saglabājuši savu stratēģisko nozīmi. Kad [[7. gadsimts|7. gadsimta]] vidū reģionā iebruka [[arābi]], Herāta bija viena no divpadsmit Sasanīdu impērijas provinču galvaspilsētām. Arābi pilsētu ieņēma 652. gadā un līdz ar viņu ierašanos reģiona iedzīvotāji pamazām pievērsās [[islāms|islāmam]]. Laikā no 786.-809. gadam Herāta ietilpa arābu [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifātā]]. Turpmākajos gadsimtos pilsētā vienu vara ātri nomainīja cita - [[9. gadsimts|9. gadsimta]] vidū Abāsīdu vara sāka vājināties un no 867.-869. gada kontroli pār pilsētu ieguva [[Safarīdu dinastija]], vēlāk [[Gaznevīdu impērija|Gaznevīdi]], 1040. gadā to ieņēma [[Lielā Seldžuku impērija|Seldžuki]], bet 1175. gadā - [[gūrīdu dinastija|Gūrīdi]]. Vēlāk Herāta iekļāvās [[Horezma|Horezmas valstī]]. Šajā laikā pilsēta kļuva par nozīmīgu metālapstrādes, it sevišķi, [[bronza]]s ražošanas vietu. 1220. gadā pilsēta bez kaujas padevās [[Čingishans|Čingishana]] vadītajam [[mongoļu impērija|mongoļu]] karaspēkam, taču nākamajā gadā sacēlās. Mongoļu karaspēks atgriezās, pēc sešu mēnešu aplenkuma pilsētu ieņēma un visus tās iedzīvotājus nogalināja.<ref>Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 119.lpp</ref> Ap 1381. gado pilsētu atkal sagrāva [[Tamerlans]] (Timurs), taču viņa dēla [[Ruhs|šaha Ruha]] vadībā pilsēta tika atjaunota un kļuva par [[Timurīdu impērija]]s galvaspilsētu. ''Timurīdu renesanses'' laikā pilsētā tika celtas daudzas brīnišķīgas ēkas, daudzas no tām - par godu islāmam.<ref>Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 127.lpp</ref> [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] Herāta uz īsu brīdi kļuva par [[Kara Kojunuli|Kara Kojunulu]] galvaspilsētu, 1506. gadā to ieņēma uzbeki, bet dažus gadus vēlāk - persieši [[Ismaīls Sefevī|šaha Ismaīla Sefevī]] vadībā, iekļaujot pilsētu persiešu [[Sefevīdu impērija|Sefevīdu impērijā]].<ref>P.Clawson. ''Eternal Iran''. Palgrave Macmillan. 2005 {{ISBN|1-4039-6276-6}} 23.lpp</ref> Laikaposmā no [[1718]]. līdz [[1863|1863. gadam]] notika vairākas sadursmes starp pilsētniekiem un apkārtējām afgāņu ciltīm. [[1750|1750. gadā]], pēc gandrīz gada ilga aplenkuma, pilsētu ieņēma [[Ahmeds Durrānī|šahs Ahmeds Durrānī]], pievienojot to [[Durrānī impērija]]i. [[1824|1824. gadā]], kad impērija sadalījās trīs daļās, Herāta faktiski ieguva neatkarību. [[1852|1852. gadā]] un pēc tam atkal [[1856|1856. gadā]] pilsētu ieņēma persieši, tomēr abas reizes [[britu impērija|briti]] nostājās afgāņu pusē un palīdzēja pilsētu atgūt. [[1885|1885. gadā]] britu karaspēks, lai atbrīvotu redzes lauku savai [[artilērija]]i, nojauca lielāko daļu no Musalas kompleksa. [[Krievijas cariste|Krievu]] iebrukums, kam briti tolaik gatavojās, tā arī nekad nenotika. [[Afganistānas karš (1979—1989)|Padomju iebrukuma]] laikā ([[1978|1978-]][[1979]]) Herātā bāzējās [[Padomju Savienība|PSRS]] padomnieki. 1979. gada 10. - 20. marta [[Ismaīls Hāns|Ismaīla Hāna]] vadītās sacelšanās laikā nogalināja 35 padomju pilsoņus, tam sekojošās padomju ɡaisa spēku bombardēšanas laikā gāja bojā ap 24 000 Herātas iedzīvotāju. Herātas [[modžaheds|modžahedu]] vadonis Ismaīls Hāns pēc padomju karaspēka aiziešanas kļuva par pilsētas galvu. 1995. gadā pilsētu ieņēma [[Taliban|talibi]], bet Ismaīlam Hānam izdevās aizbēgt. Pēc amerikāņu iebrukuma Afganistānā [[2001. gads|2001. gadā]], pilsētu ieņēma [[Ziemeļu alianse]] un Herātas apkaimē [[Itālija]]s vadībā izvietoja [[NATO]] karavīrus. == Galerija == <center><gallery caption="Herāta fotogrāfijās"> Image:Herat_Ansari_tomb.jpg|Ansari kapenes Image:Herat_Ansari_entrance_portal.jpg|Ansari kapenes Image:Gazar_Gah_cemetery_1.jpg|Kapsēta Image:Gazar_Gah_cemetery_2.jpg|Kapsēta Image:Herat_view_mosques.jpg|Skats no cietokšņa Image:Herat Citadel.jpg|[[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] laikā celtais cietoksnis File:Herat Remains of Musallah complex.jpg|Timurīdu laikā celtā Musalas kompleksa atliekas Image:Herātas universitāte.jpg|Herātas Universitāte Image:Herātas biznesa centrs.jpg|Herātas biznesa centrs Image:Herat_clothes_bazaar.jpg|Drēbju tirgus File:Herat 6918a.jpg|Minarets Musalā File:Herat Goharshad tomb.jpg|Goharšadas kapenes File:Herat 7452a.jpg|Piektdienas mošeja File:Friday Mosque in Herat, Afghanistan.jpg|Piektdienas mošeja File:Herat_street_2004.jpg|Iela File:Herat_bazaar.jpg|Tirgus </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.globalsecurity.org/military/world/afghanistan/herat.htm Herāta (no 1960. gadiem līdz mūsdienām)] {{en ikona}} {{Afganistānas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Afganistānas pilsētas]] [[Kategorija:Herātas vilajets]] [[Kategorija:Zīda ceļa pilsētas]] s3jkeacxc16cb5jonfb0aimsq2vqgnd 0 83736 4490655 3932126 2026-07-05T18:30:34Z DaceX 96827 4490655 wikitext text/x-wiki {{Pašreizējais kosmolidojums}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = EPOXI | Nosaukums_orig = | Attēls =Deep Impact.jpg | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = ''Deep Impact'' un tā impaktors mākslinieka skatījumā | Programma = | KA_veids = [[starpplanētu zonde]] | Bāzes platforma = | KA sērijas Nr = | Īpašnieks =[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] | Lielākie_izgatavotāji = Ball Aerospace & Technologies Corp | Starts = {{dat|2005|1|12|SK}} | Nesējs = [[Delta II]] | Starta_vieta = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums= | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID =2005-001A | Tīmekļa_vietne =[http://epoxi.umd.edu/ EPOXI mājaslapa] | Masa =650 kg | Enerģija = 620 W | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = | Centr_ķermenis = Saule | Centr_ķermenis_parādīt = [[Saule]] | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 3,2° | Periods = | Apoapsīda = 1,22 AU | Periapsīda = 0,98 AU | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = [[Deep Impact]] | KA_nāk = }} '''EPOXI''' ir kosmiskā misija, kurā tiek izmantota [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[starpplanētu zonde]] [[Deep Impact]]. Misiju vada Mērilendas universitāte. Misijas gaitā paredzēts pētīt [[citplanēta]]s, veikt eksperimentālu datu pārraidi, izmantojot „starpplanētu internetu” un apmeklēt [[Hartleja 2 komēta|Hartleja 2 komētu]]. Sākotnēji misijas gaitā bija paredzēts pārlidot [[Botina komēta|Botina komētu]], tomēr tā izrādījās pārāk maza un blāva, lai varētu noteikt precīzu orbītu. Pašreiz tiek uzskatīts, ka Botina komēta ir izjukusi.<ref>[http://www.nasa.gov/home/hqnews/2007/dec/HQ_07279_EPOXI_mission_to_comet_Hartley.html NASA Sends Spacecraft on Mission to Comet Hartley 2] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090803215032/http://www.nasa.gov/home/hqnews/2007/dec/HQ_07279_EPOXI_mission_to_comet_Hartley.html |date={{dat|2009|08|03||bez}} }} {{en ikona}}</ref> Aprēķināts, ka ''EPOXI'' misija izmaksājusi 42 miljonus [[USD]] no 2007. līdz 2011. gadam. Salīdzinājumā ''Deep Impact'' zondes izstrāde un lidojums maksājis 267 miljonus USD.<ref name="spaceflightnow 2010-11-03">[http://www.spaceflightnow.com/news/n1011/03epoxipreview/ NASA spacecraft speeding toward Thursday comet flyby] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101107064525/http://www.spaceflightnow.com/news/n1011/03epoxipreview/ |date={{dat|2010|11|07||bez}} }} SPACEFLIGHT NOW, STEPHEN CLARK, 2010-11-03 {{en ikona}}</ref> ''EPOXI'' misija sastāv no divām daļām. Pirmajos sešos lidojuma mēnešos notiks citplanētu meklēšana un pētīšana ''EPOCh'' (''Extrasolar Planet Observations and Characterization'') misijā, kuras laikā ap iepriekš izvēlētām zvaigznēm tiks meklētas [[Zeme]]i līdzīgas planētas. Kosmiskajam aparātam ierodoties pie Hartleja 2 komētas, sāksies otra misija — ''DIXI'' (''Deep Impact eXtended Investigation''), kuras laikā komētu pētīs, izmantojot abas ''Deep Impact'' kameras un infrasarkano spektrometru. == Misija == [[2005. gads|2005]]. gada [[21. jūlijs|21. jūlijā]] ''Deep Impact'' kosmiskais aparāts veica virziena korekcijas manevru, kurš ievirzīja aparātu trajektorijā, lai varētu izmantot Zemi [[gravitācijas manevrs|gravitācijas manevra]] veikšanai tālākam lidojumam uz Botina komētu. Pēc korekcijas manevra veikšanas aparāta sistēmas „iemiga”. Aparāts tika aktivizēts tikai divreiz gadā, lai veiktu sistēmu darbības kontroli. [[2007. gads|2007]]. gada [[25. septembris|25. septembrī]] ''Deep Impact'' tika aktivizēts, lai veiktu pirmo no vairākiem korekcijas manevriem, kuri ļautu nokļūt orbītā uz Tempela 2 komētu. [[1. novembris|1. novembrī]] tika veikts nākamais manevrs. Novembra sākumā tika veiktas arī mērinstrumentu pārbaudes un kalibrācijas. 2007. gada decembra sākumā notika gatavošanās pirmajam gravitācijas manevram pie Zemes. Aparāts tuvojās planētai tādā leņķī, ka planētas ietekmē aparāta ātrums nedaudz samazinājās, ievirzoties mazākā orbītā ap [[Saule|Sauli]]. 2007. gada [[31. decembris|31. decembrī]] ''Deep Impact'' palidoja garām Zemei 19310 km attālumā. [[Attēls:EPOXI moon transits Earth.gif|thumb|left|200px|2008. gada 28. — 29. maijā Deep Impact novēroja [[Mēness]] pāriešanu Zemei]] [[2008. gads|2008]]. gada [[26. janvāris|26. janvārī]] kosmiskais aparāts sāka vākt datus ''EPOCh'' misijā, novērojot iepriekš izvēlētas zvaigznes, meklējot pie tām iespējamās citplanētas. Šajā misijas daļā tika meklēti arī [[dabiskais pavadonis|pavadoņi]] un [[planētu gredzeni]] ap jau atklātajām citplanētām, kā arī tika pētīts citplanētu [[albedo]]. Misijas gaitā tika pētīta arī Zeme, pētot to gan [[redzamā gaisma|redzamās gaismas]], gan [[infrasarkanā gaisma|infrasarkano viļņu]] diapazonā. Tādējādi mēģināja iegūt datus par to, kā varētu izskatīties citplanētas. ''EPOCh'' misija ilga līdz 2008. gada [[31. augusts|31. augustam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://epoxi.umd.edu/1mission/status.shtml |title=Mission Status Reports |access-date={{dat|2009|03|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101115215854/http://epoxi.umd.edu/1mission/status.shtml |archivedate={{dat|2010|11|15||bez}} }}</ref> Laikā no 2008. gada oktobra vidus līdz novembra vidum ar aparātu tika veikts eksperiments, izmēģinot jaunu datu pārraides veidu — „starpplanētu internetu”. Eksperiments noritēja sekmīgi. Tā laikā uz kosmisko aparātu nosūtīja un saņēma dažādus attēlus. 2008. gada decembra beigās aparātu aktivizēja otrā gravitācijas manevra veikšanai. [[29. decembris|29. decembrī]] tas palidoja garām Zemei 43000 km attālumā. Tobrīd aparātu varēja novērot no zemes kā 17. [[zvaigžņlielums|zvaigžņlieluma]] objektu. Pēc manevra veikšanas aparāts atgriezās hibernācijas režīmā. [[2009. gads|2009]]. gada decembra beigās paredzēts trešais gravitācijas manevrs, pēc kura „gulošais” režīms ilga līdz [[2010. gads|2010]]. gada vidum. 2010. gada vidū ''Deep Impact'' tika aktivizēts, notika sistēmu testēšana un instrumentu kalibrācija. Tad tika veikts arī kārtējais virziena korekcijas manevrs. {{dat|2010|6|30||bez}} notika trešais Zemes pārlidojums. Vistuvāk zonde pietuvojās 22:03 UTC 30 480 km attālumā no planētas virsmas. Manevrs izmainīja ''Deep Impact'' orbītu no 0,97 x 1,03 AU x 6,6° uz 0,98 x 1,22 AU x 3,2° un ievadīja trajektorijā uz Hartleja 2 komētu. {{dat||9|29||bez}} 18:00 UTC uz 60 sekundēm tika iedarbināts zondes dzinējs, lai veiktu trajektorijas korekcijas manevru.<ref>[http://www.spacedaily.com/reports/NASA_EPOXI_Mission_Sets_Up_For_Comet_Flyby_999.html NASA's EPOXI Mission Sets Up For Comet Flyby] spacedaily.com, 2010-10-01 {{en ikona}}</ref> 5. septembrī, divus mēnešus pirms Hartleja 2 komētas pārlidojuma sākās pastāvīga komētas novērošana, ik dienu uzņemot attēlus ar abām ''Deep Impact'' kamerām.<ref name="spaceflightnow 2010-11-03" /> Tuvošanās fāze Hartleja 2 komētai sākās 3. novembrī pulksten 20, kad zondes divas kameras tika pagrieztas uz komētas kodolu. [[Hartleja 2 komēta]]i zonde palidoja garām 2010. gada 4. novembrī. Ciešākais attālums bija 700 km, kas tika sasniegts 14:01 UTC.<ref>[http://www.spaceflightnow.com/news/n1011/04epoxiflyby/ Deep Impact spacecraft completes flyby of icy comet] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101107062024/http://www.spaceflightnow.com/news/n1011/04epoxiflyby/ |date={{dat|2010|11|07||bez}} }} SPACEFLIGHT NOW, STEPHEN CLARK, 2010-11-04 {{en ikona}}</ref> Pārlidojuma laikā tika novērots komētas kodols; tika meklētas gāzes un putekļu izmešu strūklas, cenšoties izpētīt to izlaušanās vietas; tika pētīts komētas astes sastāvs, cenšoties noteikt tajā atrodošās vielas; komētas kodols tika fotografēts un kartēts, cenšoties atainot virsmas krāsas izmaiņas un krāteru lielumu un izvietojumu; tika mērīta kodola temperatūra. Pēc komētas pārlidojuma iegūtie dati tika pārsūtīti uz Zemi. Par turpmāko aparāta izmantošanu nekas nav zināms. Tas turpinās riņķot ap Sauli. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.nasa.gov/mission_pages/epoxi/index.html Epoxi Mission Overview] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090426220410/http://www.nasa.gov/mission_pages/epoxi/index.html |date={{dat|2009|04|26||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20080509154729/http://epoxi.umd.edu/ EPOXI NASA lapā] * [http://sag2009.starspace.lv/public/starpplanetu_internets_20112008.html Starpplanētu internets]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Starpplanētu zondes]] khjd4e2shv2c4hwb5ie1qttmpwwp1s2 0 85185 4490755 3964122 2026-07-06T01:27:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490755 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba infokaste | text_color = #{{NBA color|Minnesota Timberwolves|2}} | bg_color = #{{NBA color|Minnesota Timberwolves|1}} | klubs = Minnesota Timberwolves | logo = Minnesota Timberwolves.svg | logo_izm = 180px | pilsēta = {{Vieta|ASV|Minesota|Mineapolisa}} | līga = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā basketbola asociācija]] | konference = [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konference]] | divīzija = [[Ziemeļrietumu divīzija (NBA)|Ziemeļrietumu divīzija]] | dibināts = 1989 | beidza_pastāvēt = | darbojās = | arēna = ''[[Target Center]]'' | ietilpība = 18 798 | krāsas = Zila, zaļa, melna, sudraba, balta<br />{{Color box|#0F4D92}} {{Color box|#50c878}} {{Color box|black}} {{Color box|#8c92ac}} {{color box|white}} | īpašnieks = {{flaga|ASV}} [[Glens Tailors]] | prezidents = {{flaga|ASV}} [[Sačins Gupta]] | menedžeris = {{flaga|ASV}} [[Sačins Gupta]] | galvenais_treneris = {{flaga|ASV}} [[Kriss Finčs]] | kapteinis = | mediji = [http://www.nba.com/timberwolves/ timberwolves.com] | sadarbojas = ''[[Iowa Wolves]]'' ([[D-Līga]]) <!------ čempiontituli -------> | BAA = | NBA = 0 }} '''Minesotas "Timberwolves"''' ({{val|en|Minnesota Timberwolves}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[basketbols|basketbola]] klubs, kas bāzēts [[Mineapolisa|Mineapolisā]], [[Minesota|Minesotas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konferences]] [[Ziemeļrietumu divīzija (NBA)|Ziemeļrietumu divīzijā]]. Tas tika dibināts 1989. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NBA. Savas pastāvēšanas vēsturē "Timberwolves" nav izcīnījis nevienu čempionu titulu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Target Center]]'' arēnā. == Sasniegumi == * '''[[NBA čempioni|Čempioni]]''': 0 * '''Konferences čempioni''': 0 * '''Divīzijas čempioni''': 1 ** {{NBA Year|2003|end}} == Komandas sastāvs == {{Minesotas "Timberwolves" sastāvs}} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|Minnesota Timberwolves|Minesotas "Timberwolves"}} * [http://www.nba.com/timberwolves/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.basketball-reference.com/teams/MIN/ Basketball-Reference profils] {{en ikona}} * [http://www.sportsecyclopedia.com/nba/min/twolves.html Sports E-Cyclopedia profils]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}} {{Basketbols-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NBA}} [[Kategorija:Minesotas "Timberwolves"| ]] aotq2tmvfvn2mpb5qgz1vqm0zq1674o 0 87524 4490900 3792490 2026-07-06T10:30:27Z ~2026-38485-85 147685 4490900 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ball lightning.png|thumb|308x308px|1901. gadā attēlots lodveida zibens]] '''Lodveida zibens''' ir spīdošs, lodveida formas atmosfērā sastopama elektriska dabas [[parādība]], kas dažu desmitu sekunžu vai dažu minūšu laikā izlādējas. Tas ir viens no [[zibens]] veidiem. Negaisa [[mākoņi|mākoņos]] tas novērots līdz 100 reižu biežāk nekā [[Zeme]]s tuvumā.{{nepieciešama atsauce}} Lodveida zibens var parādīties [[negaiss|pērkona negaisa]] un zibens laikā, bieži vien tad, kad ir novērojami arī parastie zibeņi. To izveido atsevišķas zibens izlādes, bet dažkārt lodveida zibens var pēkšņi uzrasties no dažādiem priekšmetiem, piemēram, koka staba. Dzīvojamās ēkās lodveida zibens var iekļūt pa atvērtu logu, elektriskajiem un telefona vadiem, kā arī caur dūmvadiem. Visbiežāk lodveida zibens pārvietojas horizontāli, apmēram metra augstumā virs zemes, diezgan haotiski. Tam ir tendence iekļūt telpā, turklāt tas iekļūst tur caur mazām spraugām. Bieži lodveida zibeni pavada [[skaņa]]s — krakšķis, svilpošana. Lodveida zibens eksiatē no 10 sekundēm līdz pat dažām stundām, pēc tam tas izzūd. Reti tas kļūst bālāks vai sadalās mazākos zibeņos. Ja paša zibens eksistences laikā no tā izdalās maz siltuma, tad zibens sprādziena laikā siltuma enerģija var iztvaicēt [[ūdens|ūdeni]] un izkausēt priekšmetus. tas var arī uzsprāgt kontaktā ar objektiem. Lodveida zibens izmērs var būt no dažiem centimetriem līdz metram. Forma sfēriska, bet retos gadījumos var būt plakana vai bumbierveidīga. Zibens krāsa var būt no baltas vai dzeltenas līdz zaļai krāsai. Dažreiz ir plankumi. Kopējā izlādes jauda ir ap 100 [[vats|vatu]],{{nepieciešama atsauce}} spīdējums ir mainīgs — gaišāks un tumšāks. Uz Zemes vienlaicīgi pastāv ap 100—1000 zibeņi, bet varbūtība cilvēkam kaut reizi mūžā ieraudzīt lodveida zibeni, ir 0,01%.{{nepieciešama atsauce}} Lodveida zibeni uzskata par plazmas parādību, lai gan zinātniska izskaidrojuma trūkst. Iespējams, ka lodveida zibens ir milzīga elektriskā dzirkstele, tomēr tās rašanās iemesls nav zināms. Ir arī pieņēmums, ka lodveida zibens ir miniatūra melnā cauruma kopija, tomēr šis apgalvojums ir maz ticams. == Atsauces == {{atsauces+}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Meteoroloģija]] [[Kategorija:Elektromagnētisms]] [[Kategorija:Plazmas fizika]] lf7f985dv120bcjm3s7dtatnm8h59bg 0 87889 4490675 4435653 2026-07-05T18:49:53Z DaceX 96827 4490675 wikitext text/x-wiki {{Enciklopēdisks stils}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Āne | settlement_type = Lielciems | image_skyline = | image_caption = | image_flag = <!-- karoga attēls --> | image_shield = <!-- lietot, ja ir Ģerbonis --> | shield_link = <!-- ģerboņa nosaukums (piem. "Rīgas ģerbonis") --> | flag_link = <!-- karoga nosaukums (piem. "Rīgas karogs") --> | shield_size = <!-- ģerboņa izmērs --> | pushpin_map = Latvija#Jelgavas novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Jelgavas novads]] | subdivision_name2 = [[Cenu pagasts]] | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1,89 | area_land_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = | population_total = 1197 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 38 | lats = 49.52 | latNS = N | longd = 23 | longm = 48 | longs = 44.42 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_m = 2 | website = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Āne''' ir apdzīvota vieta [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]] [[Zemgale|Zemgalē]]. Ciems atrodas [[Lielupe]]s krastā aptuveni 38 km no [[Rīga]]s un 7 km no [[Jelgava]]s. Ciems veidojies ap Ānes muižu (''Aahof''). Vēlāk izveidojies par vienu no [[ķieģeļrūpniecība Latvijā|Latvijas ķieģeļrūpniecības]] centriem. 1963. gadā atsevišķu ķieģeļnīcu vietā izveidoja būvkeramikas rūpnīcu “Spartaks” ar centru Ānē un cehiem [[Tetele|Tetelē]] un [[Brankas|Brankās]]. Šobrīd kieģeļrūpniecība turpina strādāt, bet mazākajos apjomos un bez darbiem blakus karjeros. Kā arī ciemā ir ļoti izplatīta mājsaimniecība dažādos izmēros, kur arī ir komerciālas saimniecības lielos izmēros. == Iedzīvotāji == Cilvēku samazinājums šajā apdzīvotā vietā pārsvarā ir saistīts ar darba vietu trūkumu. Ciemā palika daudz pensionāru, bet darbaspējīgā vecumā cilvēki brauc prom. {| class="wikitable sortable" !Gads !Iedzīvotāju skaits !Izmaiņas !Vīriešu skaits !Sieviešu skaits |- |1965 |739* |... |... |... |- |1989 |1 000* | +261 |... |... |- |2000 |1 576* | +576 |729* |847* |- |2011 |1 333* | -243 |599* |734* |- |2012 |1 346 | +13 |620 |726 |- |2016 |1 318 | -28 |610 |708 |- |2017 |1 298 | -20 |597 |701 |- |2018 |1 304 | +6 |612 |692 |- |2019 |1 320 | +14 |624 |696 |- |2020 |1 303 | -17 |608 |695 |- |2021 |1 246 | -57 |570 |676 |- |2022 |1 232 | -14 |573 |659 |- |2023 |1 247 | +15 |575 |672 |- |2024 |1 228 | -19 |567 |661 |- |2025 |1 197 | -31 |561 |636 |} Informācija atzīmēta ar * nav pārbaudīta <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/IRD081/table/tableViewLayout1/|title=Iedzīvotāji pēc dzimuma un vecuma grupām reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā - Dzimums, Teritoriālā vienība un Laika periods (Āne)|website=Statistikas datubāzes|access-date=2025-11-16}}</ref> == Daba == Pie ciema atrodas 5 ūdenstilpes – karjeri un ezeri un 1 upe – Lielupe. Kā arī daudz zaļas teritorijas un mežu. Ānes ziemeļu pusē robeža iet gar ceļu [[Autoceļš P93|P93]], kura ved no [[Iecava]]s puses uz [[Jelgava|Jelgavu]], teritorijas robeža beidzās pie karjerā Austrumziemeļu pusē. Ciema rietumziemeļu robeža iet gar ceļu [[Autoceļš A8 (Latvija)|A8]], kura ved uz [[Rīga|Rīgu]], ziemeļos ciema robeža beidzās pie dīķa malas un karjera. Austrumos robeža “iet” starp Ānes un [[Tetele]]s ciemu. Starp ciemiem ir karjers, kurš apvieno šīs apdzīvotas vietas un to iedzīvotājus. Dienvidos ciema teritorija beidzās pie [[Lielupe]]s laba krasta. === Reljefs === Āne atrodas [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenumā]], [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas ziemienes]] dienvidu daļā. Visā [[Zemgale]]s teritorija ir līdzīgs [[reljefs]], [[līdzenums]], kas arī pieder pie viendabīgākajiem Latvijas fiziski ģeogrāfiskiem rajoniem. Visā līdzenumā valda ģeogrāfiskās ainavas tips, ko sauc par karbonātiska mālaina materiāla sausieņu līdzenumiem. Augsnes veidošanās apstākļu ziņā [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenumā]] sevišķa nozīme ir tam, ka augsnes cilmiežos ir daudz karbonātu. Ar karbonātiem bagāti ir [[limnoglaciālie nogulumi]] un arī [[morēnas smilšmāls]], kas izplatīts līdzenuma nomalēs. Tāpēc Zemgales līdzenumā pārsvarā ir velēnu karbonātu augsnes, vietām sastopamas arī velēnu vāji podzolētās [[augsne]]s. Mazāk drenētu ūdensšķirtņu posmos augsnes ir glejotas.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|date=2017-04-07|title=Zemgales līdzenums|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Zemgales_l%C4%ABdzenums&oldid=2681506|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref> Augstums Jelgavas apkārtnē - apmēram 20 m vjl. Atbilstoši šādam virsas reljefam Zemgales līdzenumā izveidojies radiāls upju tīkls. Galvenā ūdenstilpe Ānē ir upe – [[Lielupe]],  lielākā upe Zemgalē, un otra lielākā Latvijā. Ciemā pie Lielupes krasta atrodas ķieģeļrūpniecība, tāpēc iedzīvotāji neizmanto upes krastus kā atpūtas vietu. Bet Ānē ir arī citas ūdenstilpes: [[Senču dīķis|Senču]], [[Ānes dīķis|Ānes]] un [[Jāņa dīķi|Jāņa]] dīķi, Sudrablīcis un Viesturu dīķis pie Teteles. === Klimatiskie apstākļi === Zemgales līdzenuma [[klimats]] atšķiras no pārējo Latvijas rajonu klimata galvenokārt ar nelielo nokrišņu daudzumu un lielām temperatūras summām veģetācijas periodā. Tā kā līdzenums atrodas zemes virsas pazeminājumā, kuru no jūras puses nožogo Kurzemes augstieņu grēdas, tas pieder pie [[nokrišņi]]em nabadzīgākajiem rajoniem Latvijā (nokrišņu summa gadā - ap 550 mm, siltajā gadalaikā - mazāk par 400 mm). Rajonam raksturīga plāna [[Sniegs|sniega]] sega (lielākais sniega segas biezums sniega bagātās ziemās apmēram 20 cm) un valstī vismazākie ūdens krājumi pavasarī (apmēram 40 mm). Šo iemeslu dēļ Zemgales līdzenumā ir vismazākā notece Latvijā (gada noteces slāņa biezums apmēram 200 mm). Zemgales līdzenuma novietojums [[Latvija|Latvijas]] dienviddaļā nodrošina lauksaimniecības kultūrām labvēlīgus siltuma apstākļus: tāpat kā visā pārējā Viduslatvijas un Austrumbaltijas dienviddaļā, tur ir siltas vasaras (gaisa vidējā temperatūra jūlijā 17 - 17,5°). Aktīvo temperatūru (augstāka par 10°) summa veģetācijas periodā ir viena no lielākajām visā Latvijā (tā pārsniedz 2000°). <ref name=":0" /> === Augi un dzīvnieki === Ozolnieku novadā reģistrēti 415 uzņēmumi,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ozolnieki.lv/uznemejiem/ozolnieku-novada-uznemumi|title=Ozolnieku novads|last=KIBERTELPA|first=SIA|website=www.ozolnieki.lv|access-date=2019-12-01|date=|language=lv|archive-date=2019-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20191206161604/https://ozolnieki.lv/uznemejiem/ozolnieku-novada-uznemumi}}</ref> kas galvenokārt nodarbojas ar [[Tirdzniecība|tirdzniecību]], dažāda veida rūpniecisko ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kā arī lauksaimniecību.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2019-04-24|title=Ozolnieku novads|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ozolnieku_novads&oldid=3053509|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref> Ciemā ir ļoti izplatītā mājsaimniecība. Gandrīz katram ciema iedzīvotajam ir piešķirta teritorija, kurā var veikt saimniecības darbības.  Visizplatītākais ir kartupeļu, gurķu un tomātu audzēšana. Dzīvnieki ciema mājsaimniecībās arī ir, bet šobrīd jau daudz mazākos skaitļos nekā agrāk. Piemēram, tagad staigājot var ieraudzīt mājas ar vistu un zosu saimniecību, bet ap 10 gadiem atpakaļ bija arī daudz tītaru, cūku, trušu u.c. Agrāk bija arī daudz liellopu saimniecības. Kas arī tika izmantots komerciālos darbībās. Apkārt ciemam bija daudz meža, tagad palika tikai izcirtumi. Bet pirms dažiem gadiem bija liels mežs ar lielu bioloģisko daudzveidību. Šāda veida ainavā, it īpaši, ja ir izdevīgs klimats, dabiskos apstākļos raksturīgi mitrāja tipa platlapju meži, kas ūdensšķirtņu apvidos daļēji pārpurvoti. Mežā ari bija nedaudz mazu ezeru. No augiem bija sastopami egles un priedes, daudz sēnes un papardes. Tagad dominē bērzs un daudz krūmu. No dzīvniekiem, neskaitot zivs ūdenstilpēs, ir daudz lapsu, kuras traucē mājsaimniecības saimniekiem, daudz putnu, trušu u.c. Ānes dabiskās robežas ir pārsvarā mežs vai ūdenstilpe. No katra ciema puses ir kāds dīķis vai karjers, vai upe. Daudz no tam nav piemēroti peldēšanai vai citai antropogēnai darbībai. == Vietas vēsturiskā un kultūrvēsturiskā attīstība == Ānes ciemā ir bibliotēka, kas atrodas [[Ānes kultūras nams|Ānes kultūras namā]]. Bibliotēkā ir pieejams liels grāmatu klāsts, kā arī pieejamība datoriem. Ānes bibliotēkā bieži notiek dažādas bezmaksas nodarbības un pulciņi jauniešiem un pensionāriem, kā ir arī pasākumi visa ciema iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ozolnieki.lv/kultura/bibliotekas/anes-biblioteka|title=Ānes bibliotēka|last=KIBERTELPA|first=SIA|website=www.ozolnieki.lv|access-date=2019-12-01|language=lv|archive-date=2019-12-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20191207160539/https://ozolnieki.lv/kultura/bibliotekas/anes-biblioteka}}</ref> Katru sezonu šajā ēkā ir fotoizstāde, bieži notiek jauniešu [[Amatierteātris|amatierteātru]] izstādes un dejotāju koncerti, leļļu teātris mazākajiem ciema iedzīvotājiem. Tādi pasākumi bieži notiek arī izglītības iestādes Ānē un Tetelē. Šajā rajonā ir viena pirmsskolas iestāde, kura atrodas Ānē, un viena pamatskola, kura atrodas Tetelē. Ānē ir sporta centrs “Mālzeme”,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ozolnieki.lv/sports/sporta-komplekss-malzeme|title=Sporta komplekss Mālzeme|last=KIBERTELPA|first=SIA|website=www.ozolnieki.lv|access-date=2019-12-01|language=lv|archive-date=2019-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20191206150140/https://ozolnieki.lv/sports/sporta-komplekss-malzeme}}</ref> kurā notiek dažādā veida un līmeņa treniņi, bezmaksas un maksas. == Sociālekonomiskais raksturojums == Ānē dominē privātmājas mājokļu tips, bet ir arī 13 daudzdzīvokļu māju. Arī šodien cilvēki turpina celt privātmājas ciema teritorijā. Jo salīdzinoši ar pilsētas teritorijas cenām, Ānē ir daudz lētāk un izdevīgāk. Apdzīvota teritorija ir ļoti attīstītā. 2017. gadā Ānē bija ceļa rekonstrukcijas darbi ar visu blakusceļu teritorijas uzlabošanu, tagad ceļi ir labi apgaismoti. 2019. gadā vasarā ir pabeigti ceļu darbi uz P93 trases, kur arī ir uzlabotas sabiedriska transporta pieturas. Šajā apdzīvotā teritorijā ir ļoti nozīmīga mājsaimniecība, šobrīd tas ir ievērojami mazāk attīstīts nekā agrāk, bet citi saimniecības sektori arī nepalielinās. Primārais sektors ir arī tagad, sekundārais sektors bija, kad kieģeļrūpniecība strādāja vairākos apjomos. Terciārais un kvartārais sektors vēl nav tik attīstīts šajā teritorijā, jo piemēram no pakalpojumiem te var minēt tikai 3 produktus veikalus, kultūras un sporta centru un pirmsskolas izglītības iestādi un 1 ģimenes ārstu kopā ar aptieku. === Transports, komunikācijas === Ir 3 pilsētas un starppilsētu maršrutu autobusi. Ikkatru stundu ir iespēja aizbraukt ar autobusu līdz Jelgavai. Netālu atrodas [[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrikas stacija]], no kuras var tikt uz Rīgu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Cenu pagasta ciemi}} {{DEFAULTSORT:Ane}} 33l3712g0p6zk3npms79mwme4bdbm3v 0 91253 4490544 3611139 2026-07-05T15:08:00Z Pirags 3757 +bilde 4490544 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Ropažu kauja |partof=[[Livonijas krusta kari]]em |image=[[Attēls:Konrāds no Meiendorpas un ķēniņš Viestards uzvar lietuviešus pie Ropažiem 1204.JPG|250px]] |caption=[[Konrāds no Meiendorpas]] (uz zirɡa pa kreisi) un zemɡaļu ķēniņš [[Viestards]] (uz zirɡa pa labi) uzvar lietuviešus kaujā pie Ropažiem ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842) |date=[[1205]]. gada [[23. februāris]] |place= [[Ropaži]] |result=Zemgaļu un krustnešu uzvara |combatant1='''[[Lietuva]]s karaspēks''' |combatant2='''[[Zemgale]]s karaspēks<br /> [[Zobenbrāļu ordenis]]<br /> [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] vasaļi''' |commander1=[[Svelgats]]† |commander2=[[Viestards]],<br /> [[Ikšķile]]s bruņinieks Konrāds |strength1= |strength2= |casualties1=nogalināts kunigaitis [[Svelgats]], ap 1200 lietuviešu un ap 1000 viņu gūstekņu igauņu |casualties2= }} '''Ropažu kauja''' (latīniski: ''De bello cum letonibus im Rodopoyse'') notika 1205. gada 23. februārī un nākamās dienās pie [[Ropaži]]em uz austrumiem no Rīgas. Pēc zemgaļu vadoņa [[Viestards|Viestarda]] ierosmes apvienotais zemgaļu, Rīgas bīskapa un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] karaspēks uzbruka lietuviešu karaspēkam, kas atgriezās no sirojuma uz Igauniju. Kaujā krita ap 1200 lietuviešu, ieskaitot viņu karavadoni [[Svelgats|Svelgatu]] un daudzi no viņu igauņu gūstekņiem. Viestards kopā ar bīskapu Albertu un Zobenbrāļu ordeni izveidoja ilgstošu militāru savienību pret saviem senajiem ienaidniekiem līviem un lietuviešiem. == Skatīt arī == * [[Livonijas krusta kari]] [[Kategorija:Kaujas Livonijas krusta karos]] [[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Kaujas ar Zobenbrāļu ordeņa piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar zemgaļu piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Lietuvas piedalīšanos]] [[Kategorija:Zemgales vēsture]] [[Kategorija:Ropažu novads]] [[Kategorija:1205. gads]] pf95i0zbdwg5unws7jeaguf2y7c792c 4490545 4490544 2026-07-05T15:09:59Z Pirags 3757 4490545 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Ropažu kauja |partof=[[Livonijas krusta kari]]em |image=[[Attēls:Konrāds no Meiendorpas un ķēniņš Viestards uzvar lietuviešus pie Ropažiem 1204.JPG|250px]] |caption=[[Konrāds no Meiendorpas]] (uz zirɡa pa kreisi) un zemɡaļu ķēniņš [[Viestards]] (uz zirɡa pa labi) uzvar lietuviešus kaujā pie Ropažiem ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842) |date=[[1205]]. gada [[23. februāris]] |place= [[Ropaži]] |result=Zemgaļu un krustnešu uzvara |combatant1='''[[Lietuva]]s karaspēks''' |combatant2='''[[Zemgale]]s karaspēks<br /> [[Zobenbrāļu ordenis]]<br /> [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] vasaļi''' |commander1=[[Svelgats]]† |commander2=[[Viestards]],<br /> [[Ikšķile]]s bruņinieks Konrāds |strength1= |strength2= |casualties1=nogalināts kunigaitis [[Svelgats]], ap 1200 lietuviešu un ap 1000 viņu gūstekņu igauņu |casualties2= }} '''Ropažu kauja''' (latīniski: ''De bello cum letonibus im Rodopoyse'') notika 1205. gada 23. februārī un nākamās dienās pie [[Ropaži]]em uz austrumiem no Rīgas. == Norise == Pēc zemgaļu vadoņa [[Viestards|Viestarda]] ierosmes apvienotais zemgaļu, Rīgas bīskapa un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] karaspēks uzbruka lietuviešu karaspēkam, kas atgriezās no sirojuma uz Igauniju. Kaujā krita ap 1200 lietuviešu, ieskaitot viņu karavadoni [[Svelgats|Svelgatu]] un daudzi no viņu igauņu gūstekņiem. Viestards kopā ar bīskapu Albertu un Zobenbrāļu ordeni izveidoja ilgstošu militāru savienību pret saviem senajiem ienaidniekiem līviem un lietuviešiem. == Skatīt arī == * [[Livonijas krusta kari]] [[Kategorija:Kaujas Livonijas krusta karos]] [[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Kaujas ar Zobenbrāļu ordeņa piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar zemgaļu piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Lietuvas piedalīšanos]] [[Kategorija:Zemgales vēsture]] [[Kategorija:Ropažu novads]] [[Kategorija:1205. gads]] tum1md774ns6g4id2usy3azhejg7w8q 0 91369 4490788 4246173 2026-07-06T04:07:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490788 wikitext text/x-wiki {{Pāradresācija|vista}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Male and female chicken sitting together.jpg | att_nosaukums = Gailis un vista | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Galliformes | kārta_lv = Vistveidīgie | dzimta = Phasianidae | dzimta_lv = Fazānu dzimta | ģints = Gallus | ģints_lv = Vistas | suga = Gallus gallus | suga_lv = Sarkanā savvaļas vista | pasuga = G. g. domesticus | pasuga_lv = Mājas vista | binomial = Gallus gallus domesticus <br /><small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas = nē }} '''Mājas vista''' jeb vienkārši '''vista''' (''Gallus gallus domesticus'') ir [[fazānu dzimta]]s (''Phasianidae'') [[sarkanā savvaļas vista|sarkanās savvaļas vistas]] (''Gallus gallus'') viena no pasugām. Šīs sugas tēviņus sauc par '''gaiļiem''', bet mātītes par '''vistām''' un jaunos putnus par '''cāļiem'''. Vista ir viens no visizplatītākajiem [[mājdzīvnieks|mājdzīvniekiem]] pasaulē, kā arī visdaudzskaitlīgākais putns pasaulē. Pēc statistikas datiem [[pasaule|pasaulē]] [[2003. gads|2003]]. gadā bija 24 miljardi vistu.<ref>Firefly Encyclopedia of Birds, Ed. Perrins, Christopher. Buffalo, N.Y.: Firefly Books, Ltd., 2003.</ref> Pasaulē ir apmēram 250 vistu šķirnes,<ref name=aud/> no kurām [[Latvija|Latvijā]] ir selekcionēta viena — [[Latvijas pundurvista]].<ref name=cuk/> Otra šķirne, ar kuru Latvijas vārds ir cieši saistīts, ir [[Pavlovas vista]]. Tā ir viena no vecākajām [[Krievija]]s vistu šķirnēm, kura gandrīz tika neatgriezeniski pazaudēta. Šķirni atjaunoja Latvijas vienīgais starptautiskais dekoratīvo putnu eksperts–tiesnesis Jurijs Dmitrijevs. Par šķirnes atjaunošanu viņš ir saņēmis Holandes putnkopju biedrības medaļu.<ref>[http://www.delfi.lv/news/travel/local/latvijas-dabas-muzeja-izstade-varaviksnes-putni.d?id=30988015 Latvijas Dabas muzejā izstāde 'Varavīksnes putni']</ref> Galvenokārt vistas tiek audzētas, lai cilvēks iegūtu pārtikas produktus: [[ola]]s un [[gaļa|gaļu]]. Tiek izmantotas arī vistu [[spalva]]s un dūnas segu un spilvenu ražošanā. Latvijā viens iedzīvotājs vidēji patērē ap 200 olām [[gads|gadā]]. Citās [[Eiropa]]s valstīs viens iedzīvotājs gadā patērē vidēji 250 olas. Eiropā olas visvairāk patērē [[Portugāle|Portugālē]], [[Spānija|Spānijā]] un [[Itālija|Itālijā]]. Pasaulē olu ēšanas rekordiste ir [[Japāna]]. Šajā valstī viens cilvēks gada laikā apēd 450 olu.<ref name=tet/> == Vistas pieradināšana == [[Attēls:Gallus gallus -Kaziranga National Park, Assam, India-8.jpg|thumb|left|220px|Mājas vista tika iegūta, pieradinot [[sarkanā savvaļas vista|sarkano savvaļas vistu]] (attēlā)]] Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka vistas pieradināšana sākusies [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]]: [[Taizeme|Taizemē]] un [[Vjetnama|Vjetnamā]]. Tas noticis pirms vairāk kā 10 000 gadiem. Daļēji pieradinātās vistas izplatījās tālāk uz kaimiņu zemēm, uz [[Ķīna|Ķīnu]] un tālāk uz [[Indija|Indiju]], kur tās kļuva par tipiskiem mājdzīvniekiem.<ref>Sherman, David M. (2002). Tending Animals in the Global Village. Blackwell Publishing. 46. {{ISBN|0-683-18051-7}}.</ref> No Indijas pieradinātā vista nokļuva [[Persija|Persijā]] un [[Anatolija|Mazāzijā]]. Pirms 5000 gadiem<ref name=cam>CHOF : The Cambridge History of Food, 2000, Cambridge University Press, vol.1, pp496-499</ref> mājas vista sasniedza [[Eiropa|Eiropu]]: [[Senā Grieķija|Seno Grieķiju]], [[Rumānija|Rumāniju]], [[Turcija|Turciju]] un [[Ukraina|Ukrainu]].<ref>Maguelonne Toussaint-Samat, (Anthea Bell, translator) The History of Food, Ch. 11 "The History of Poultry", revised ed. 2009, p. 306.</ref> Rietumeiropu mājas vista sasniedza vēlāk, tikai pirms 2000 gadiem. [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] mājas vista tika iepazīta apmēram pirms 3400 gadiem, [[Senā Ēģipte|18. dinastijas]] laikā. To sauca par putnu, kas katru dienu dēj. Saskaņā ar [[Tutmoss III|Tutmosa III]] hroniku mājas vista tika ievesta no [[Sīrija]]s un [[Babilonija]]s.<ref>Howard Carter, "An Ostracon Depicting a Red Jungle-Fowl (The Earliest Known Drawing of the Domestic Cock)" The Journal of Egyptian Archaeology, 9.1/2 (April 1923), pp. 1-4.</ref> Ķīnā ir atrasti daudzi seno mājas vistu [[kauli]], kas ir 6000—8000 gadus veci. Toties šādi arhioloģiskie atradumi nav atklāti Taizemē un citur Dienvidaustrumāzijā.<ref>CHOF, p496, citing West & Zhou, 1988</ref> Apmēram 4000—5000 gadus veci kauli ir atrasti [[Pakistāna|Pakistānā]].<ref>CHOF, p496, citing Zeuner 1963, Crawford 1984</ref> Tā kā seno mājas vistu kaulu atradumi ir fragmentāri un daudzās teritorijās tie nav atrasti vispār, tad ir samērā grūti precīzi noteikt mājas vistas izplatīšanās vēsturi. Vairāk informācijas par šķirņu un mājas vistas attīstību sniedz ģenētiskie pētījumi.<ref name=cam/> === Mājas vistas izcelšanās === Pamatā mājas vista ir cēlusies no [[sarkanā savvaļas vista|sarkanās savvaļas vistas]] (''Gallus gallus''), līdz ar to tā tiek klasificēta kā sarkanās savvaļas vistas [[pasuga]].<ref>International Chicken Polymorphism Map Consortium (GK Wong et. al.) 2004. Nature 432, 717-722| doi:10.1038/nature03156</ref> Mājas vistu joprojām var viegli sapārot ar sarkano savvaļas vistu. Tomēr pēdējo gadu [[ģenētika|ģenētiskie]] pētījumi ir atklājuši, ka pieradināšanas procesā sarkanā savvaļas vista ir hibridizēta ar [[pelēkā savvaļas vista|pelēko savvaļas vistu]] (''Gallus sonneratii'') no [[Indija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.plosgenetics.org/article/info:doi/10.1371/journal.pgen.1000010 |title=Identification of the Yellow Skin Gene Reveals a Hybrid Origin of the Domestic Chicken |access-date={{dat|2010|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|25||bez}} |archive-url=https://archive.today/20120525080505/http://www.plosgenetics.org/article/info:doi/10.1371/journal.pgen.1000010 }}</ref> Šīs hibridizācijas rezultātā mājas vista ieguva dzelganu [[āda|ādu]]. Vista pēc savas izcelsmes ir vistuvāk radniecīgais putns [[tiranozaurs|karaliskajam tiranozauram]].<ref name=int/> [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] zinātnieki noskaidrojuši, ka mājas vistas ir cēlušās no aizvēsturiskajiem plēsoņām. Izanalizējot [[molekula]]s, kas iegūtas no 68 miljonus gadu veciem tiranozaura kauliem, atklājās pārsteidzoša radniecība starp tiranozauriem un mūsdienu vistām. Molekulārā līmenī tiranozauri ir tuvāk radniecīgāki vistām un [[strauss|strausiem]], nekā [[aligators|aligatoriem]] un [[ķirzakas|ķirzakām]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other_events/zinatnieki-atklajusi-ka-vistas-celusas-no-tiranozauriem.d?id=20817852 Zinātnieki atklājuši, ka vistas cēlušās no tiranozauriem]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Rooster portrait2.jpg|thumb|160px|right|Gailim ir izteiksmīga sekste un ādas bārda - pasekste]] Pasaulē ir apmēram 250 mājas vistu [[šķirne|šķirņu]],<ref name=aud>{{Tīmekļa atsauce |url=http://saimnieciba.calis.lv/dzivnieki/putni/vistu-audzesana-pasu-vajadzibam/ |title=Vistu audzēšana |access-date={{dat|2010|11|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227040013/http://saimnieciba.calis.lv/dzivnieki/putni/vistu-audzesana-pasu-vajadzibam/ |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}</ref> kas ārēji viena no otras var būt diezgan atšķirīgas. Tās var būt gan liela auguma, gan maza. Tām var būt visdažādāko krāsu apspalvojums. Ir šķirnes, kurām uz kakla nav vispār spalvu ([[Ungāru plikkaklainā vista]]), ir šķirnes kurām aug kuplas, greznas bikses ([[Kohinhinas lielās formas vista]]), un ir šķirnes, kurām ir liels masas pieaugums, salīdzinot ar citām.<ref name=dar>[http://www2.la.lv/lat/praktiskais_latvietis/jaunakaja_numura/?doc=5946 Putnu dārzs]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Latvija]]s vienīgā selekcionētā šķirne — [[Latvijas pundurvista]] (arī [[krūpiņvistiņa]] jeb [[cukurvistiņa]]) ir maza auguma, spalvainām kājām.<ref name=cuk>{{Tīmekļa atsauce |url=http://oskarabalozi.blogspot.com/2010/11/krupini-latvijas-pundurvistas.html |title="Krūpiņi" - Latvijas pundurvistas |access-date={{dat|2010|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305113351/http://oskarabalozi.blogspot.com/2010/11/krupini-latvijas-pundurvistas.html }}</ref> Dažas īpašības visām mājas vistām tomēr ir kopīgas. Tām ir viegli atšķirt gaili no vistas, jo abi dzimumi izskatās diezgan atšķirīgi. Gailis ir krāsaināks un krāšņāks kā mātīte, kā arī tas ir lielāks augumā, spēcīgāks un muskuļotāks. Tā apspalvojumam uz garā [[kakls|kakla]] ir raksturīgas slaidas, nosmailinātas spalvas ar metālisku spīdumu. Tam ir gara, plīvojoša [[aste]] un uz muguras, salīdzinot ar tādas pašas šķirnes vistu, košs, piesātinātās krāsās apspalvojums, ko mēdz saukt par sedliem. Tomēr dažām šķirnēm, kā [[Sebraita vista|Sebraita šķirnes vistām]], gaiļu kakla [[spalva]]s nav tik slaidas un smailas kā citiem gaiļiem, un tie ir vienā [[krāsa|krāsā]] ar vistām. Viena no gaiļu galvenajām pazīmēm ir sekste. Abiem dzimumiem ir sekste un [[āda]]s bārda, bet gailim sekste un bārda ir daudz lielāka un izteiksmīgāka. Abiem dzimumiem uz kājām ir pieši, bet gailim pieši ir daudz lielāki un asāki. [[Zinātnieki]] [[2006. gads|2006]]. gadā, veicot cāļu [[embrijs|embriju]] pētījumus, atklāja, ka tiem ir [[zobs|zobu]] aizmetņi tāpat kā aizvēsturisko putnu [[fosilija|fosilijām]]. Zinātnieki izvirzīja [[Hipotēze|hipotēzi]], ka pie noteiktiem apstākļiem cālim varētu attīstīties zobi.<ref>[http://abcnews.go.com/Technology/story?id=1666805 Scientists Find Chickens Retain Ancient Ability to Grow Teeth]</ref> Mājas vista nespēj lidot garas distances, lai gan vieglāku šķirņu putni īsas distances spēj lidot. Tās spēj uzlaisties uz sētas vai laktas, vai [[koks|koka]] zarā.Mājas vista var skriet ar ātrumu 14,5 km/h.<ref name=int/> Arī briesmu gadījumā tā mēdz lidot īsas distances. Vistas pulss, kad tā ir mierīga, ir 280—315 sirds sitieni [[minūte|minūtē]].<ref name=int/> == Uzvedība == [[Attēls:Haushühner 1.jpg|thumb|left|220px|Mājas vistas tāpat kā to savvaļas radinieces vislabprātāk dzīvo barā, kas sastāv no gaiļa un vairākām vistām]] Mājas vista ir sociāls putns un dzīvo baros, kas normālos apstākļos sastāv no gaiļa un vairākām vistām. Barā starp vistām pastāv hierarhija, un dominantā vista vienmēr pirmā paēd un ieņem ērtāko dēšanas vietu. Tās kooperējas olu perēšanā un cāļu audzināšanā. Bara vistas parasti dēj ligzdā, kur jau priekšā ir iedēta ola. Kā arī, ja vista ir sākusi perēt, tā savāc olas arī no blakus ligzdām, pievienojot savējām. Zemnieki bieži dēšanai paredzētajā vietā atstāj kādu olu vai noliek mākslīgu olu, lai vistas olas dētu viegli aizsniedzamās un zināmās vietās. Vista ir ļoti konservatīva un stūrgalvīga ligzdas izmantošanā. Reizēm, ja ligzda ir pārāk maza, ir novērots, ka, lai izdētu olu, viena vista uzkāpj otrai vistai virsū, kas ligzdu jau ir aizņēmusi īsi pirms tam un arī dēj olu. Ja no bara izņem dominanto vistu, barā īslaicīgi iestājas haoss līdz tiek noskaidrota nākamā dominantā vista. Baram ir grūti pievienot jaunus, svešus putnus. Reizēm bars var būt ļoti agresīvs un jauno putnu pat nopietni savainot.<ref>[http://stonehead.wordpress.com/2006/06/28/introducing-new-hens-to-a-flock/ Introducing new hens to a flock]</ref> Gaiļi bieži un skaļi dzied, signalizējot par savu teritoriju citiem gaiļiem, bet tas dzied arī tad, ja ir par kaut ko satraucies. Toties vistas klukst pēc tam, kad ir izdējušas olu, vai arī, lai sasauktu cālēnus. Vistām ir vairāk nekā 200 [[skaņa|skaņu]] paveidu, ko tās izmanto savstarpējai komunikācijai.<ref name=int/> == Barība == [[Attēls:Volailles Bresse.JPG|thumb|220px|Vistām jādod iespēja baroties ar zaļumiem, lai uzņemtu visus nepieciešamos [[vitamīns|vitamīnus]]]] Vista ir [[visēdājs|visēdāja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ideas-4-pets.com/page.html?id=10 |title=Info. on Chicken Care |access-date={{dat|2010|11|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101206034100/http://www.ideas-4-pets.com/page.html?id=10 |archivedate={{dat|2010|12|06||bez}} }}</ref> Lai arī vistas barošanās ir atkarīga no [[cilvēks|cilvēka]], tomēr palaista savā vaļā tā, kašājot un rušinot irdina [[augsne|augsni]], meklē [[kukaiņi|kukaiņus]] un citus [[bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulniekus]], tā ēd arī [[sēkla]]s un dažādus [[augi|augus]], kā arī medī lielākus [[dzīvnieki|dzīvniekus]] par kukaiņiem, kā [[ķirzakas]] un [[pele]]s. Tā apēd arī savas [[ola]]s, ja čaumala ir ieplīsusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gworrell.freeyellow.com/chickenfaq.html |title=Chicken FAQ |access-date={{dat|2010|11|25||bez}} |archive-date={{dat|2008|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080916202420/http://gworrell.freeyellow.com/chickenfaq.html }}</ref> Kad gailis atrod barību, tas sasauc vistas ēst pirmās. Tas vistas sauc ar augstu, klukstošu skaņu, kā arī uzlasa ēdienu un to atkal met zemē. Tāpat dara cāļu māte, kas sasauc cālēnus pie ēdiena. Vistas, kuras dzīvo privātās saimniecībās, vidēji dzīvo 5—7 gadus, bet daži eksemplāri spēj sasniegt pat 20 gadu vecumu. === Vistu barošana mazās saimniecībās === Mājas vistas [[vasara|vasarās]] līdz [[salna|salnām]] labprāt dzīvojas pa āru un mielojas ar to, ko var atrast, rušinoties pa [[zeme|zemi]]. Ja tās vasaras periodā tiek laukā ganīties, tad 1x dienā vistas piebaro ar [[kvieši]]em, [[auzas|auzām]] un [[mieži]]em. Tām nevajadzētu dot [[rudzi|rudzu]] graudus, jo tie mēdz būt inficēti ar [[endofīti|endofītu]] sēnīti ''Neotyphodium lolii'', kas vistām ir toksiska un izraisa nopietnus traucējumus gremošanas trakta darbībā ― atsevišķos gadījumos ar rudzu graudiem barots putns var pat nobeigties.<ref name=aud/> Vistām tiek izbarota arī [[maize]], klijas un [[putraimi|putraimu]] putras. Laukos vistām bieži atdod arī to, kas palicis pāri no pašu ēdiena. Veikalos var iegādāties speciālu vistu barību.<ref name=aud/> Ir šķirnes, kurām jāuzmanās ar barošanu, jo tām nav sāta sajūtas un no pārēšanās var pārplīst [[kuņģis]] ([[Amroks vista]]i).<ref name=dar/> Turklāt, ja vistas pārāk daudz saēdas, tad mazāk dēj olas. Vistas neēd saldumus, toties tām noteikti ir vajadzīgs [[sāls]], lai izskaustu [[kanibālisms|kanibālismu]]. Kanibālisms mēdz parādīties pieaugušām vistām. Lai cīnītos ar šo parādību, vistām ir jāpotē [[selēns]] vai tas jāpievieno dzeramajam [[ūdens|ūdenim]]. Ja vistu aplokā nav zaļumu, tad tie ir jāpiebaro. Var dot dāžādas saknes, salātus, kāpostus un citus augus. Vistām noteikti jādod smalka grants, lai nodrošinātu gremošanu, kā arī [[kalcijs]] un citas [[minerālviela]]s. Kalcija piedevu iegūst, saberžot izlietoto olu čaumalas un gliemežvākus.<ref name=aud/> == Reprodukcija == [[Attēls:Chicken eggs.jpg|thumb|220px|Vistu olas var būt dažādās krāsās]] Lai piesaistītu vistas uzmanību, gailis reizēm tai dejo apkārt. Dejas laikā tas nolaiž spārnu, kas atrodas vistas pusē. Gailis dejo tik ilgi, līdz vista atsaucas aicinājumam, tad gailis uzkāpj vistai uz muguras un sapārojas.<ref>Grandin, Temple; Johnson, Catherine (2005). [69-71 Animals in Translation]. New York, New York: Scribner. {{ISBN|0-7432-4769-8}}. 69-71.</ref> === Olas === Mājas vista atšķirībā no daudziem citiem putniem olas spēj dēt visu gadu. Vienas dienas laikā tā izdēj tikai 1 olu, bet tā nedēj katru dienu.<ref name=tet/> Vista dēj olas arī tad, ja barā nav neviena gaiļa. Šādas olas nav apaugļotas, un no tām nevar izšķilties cāļi. Dažādu šķirņu vistām ir dažādu krāsu [[ola]]s, sākot no [[Baltā krāsa|baltām]] un [[Brūnā krāsa|brūnām]] līdz pat [[Zilā krāsa|zilām]], [[Zaļā krāsa|zaļām]] un [[Sarkanā krāsa|sārtām]] olām.<ref name=int>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vistas.lv/home/kekava-iesaka/miti-un-patiesiba-par-vistas-galu/?catid=32&itemid=45 |title=Putnu fabrika "Ķekava": Interesanti fakti |access-date={{dat|2010|11|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101231200353/http://www.vistas.lv/home/kekava-iesaka/miti-un-patiesiba-par-vistas-galu/?catid=32&itemid=45 |archivedate={{dat|2010|12|31||bez}} }}</ref> Sārtās olas dēj [[Arakaunas vista|Arakaunas šķirnes vistas]] no Dienvidāzijas. Dažādas šķirnes dēj dažādu olu skaitu gadā. Gaļas vistas izdēj apmēram 2 reizes mazāk olu kā dējējvistas. Pirms 100 gadiem vistas arī dēja mazāk, kā mūsdienu dējējvistas. Piemēram, [[1925]]. gadā vistas izdēja vidēji 100 olas gadā, bet [[1979]]. gadā tika uzstādīts rekords – 371 ola 364 dienās. Mūsdienu dējējvista gadā vidēji izdēj 300 olas.<ref name=int/> Kad vista sasniedz 20 nedēļu vecumu, tā sāk dēt olas.<ref name=tet/> Reizēm vienā olā ir vairāki olu dzeltenumi. Datētais rekords ir 9 dzeltenumi vienā olā.<ref name=int/> Jaunās vistas salīdzinot ar vecajām vistām dēj mazas olas, bet biežāk, un, jo vecāka vista, jo tā dēj lielākas olas, bet retāk. Vidēji viena vistas ola sver 63—65 [[grams|g]], vieglākās sver 35 gramus, smagākās 80 gramu, olas garums vidēji ir ap 6 [[Centimetrs|cm]].<ref name=tet>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.teteris.lv/portal/?action=rumour&cat=1&id=78 |title=Kas jāzina par olām |access-date={{dat|2010|11|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071218112841/http://www.teteris.lv/portal/?action=rumour |archivedate={{dat|2007|12|18||bez}} }}</ref> === Perēšana un cālēnu šķilšanās === [[Attēls:Day old chick black background.jpg|thumb|220px|Vienu dienu vecs cālēns]] [[Attēls:A fuzzy baby chicken and its mom.jpg|thumb|220px|[[Zīda vista]] ar cālēnu]] [[Attēls:Egg incubator.jpg|thumb|220px|Olu inkubators]] Dabīgos apstākļos savvaļas vistas sadēj ligzdu pilnu ar olām, un pēc tam visas olas izperē. Daudzas mājas vistas arī vienā brīdī pārtrauc dēt olas un sēžas tās perēt. Inkubācijas periods ilgst 21 dienu.<ref name=int/> Lai arī olas netiek izdētas vienā dienā, cālēna attīstība olā sākas tikai tad, kad vista tās sāk perēt. Tādēļ cālēni izšķiļas apmēram vienā laikā, vienas vai divu dienu laikā. Lai vistu nestimulētu perēt, olas visu laiku ir jāaizvāc prom, vai, lai stimulētu perēšanu, ligzdā jāievieto vairākas mākslīgās olas. Ja kāda vista nolēmusi perēt, bet saimnieki nevēlas cālēnus, vista uz dažām dienām jāieliek būtrī ar metāla sieta grīdu. Pilna ligzda vistas izpratnē ir apmēram 12 olas. Perētājvista silda olas un skaļi protestē, ja to traucē. Tā reti pamet ligzdu, lai paēstu, padzertu vai nomazgātos smilšu vanniņā. Perēšanas laikā olām ir nemainīga temperatūra un mitrums. Perēšanas laikā vista katru olu ligzdā apgroza vidēji 50 reizes dienā. Tas nepieciešams, lai piedzimtu vesels cālis.<ref name=int/> Pirms izšķilšanās vista var dzirdēt cālēnu čiepstēšanu olā. Tā maigi pieklauvē pie čaumalas, lai rosinātu cālēnus pārsist čaumalu no iekšpuses. Šķiļoties cālēns vispirms izlauž nelielu elpošanas caurumiņu, parasti tas ir olas smailajā galā. Tad cālēns nedaudz atpūšas, uzsūcot pēdējo olas dzeltenumu. Tad cālēns izlauž lielāku caurumu un izrāpjas no olas. Tas ir slapjš, bet drīz vien ligzdas siltumā izžūst un kļūst pūkains. Perētājvista parasti nepamet ligzdu apmēram 2 dienas pēc tam, kad pirmais cālēns ir izšķīlies. Pirmajās dienās cālēni iztiek ar dzeltenuma barības vielām, kas uzsūktas caur ādu īsi pirms izšķilšanās. Ja no kādas olas šo 2 dienu laikā neizšķiļas cālēns, vista zaudē par to interesi un ligzdu pamet. Vista ir bezbailīga mamma un rūpīgi sargā savus cālēnus. Tā tos silda zem spārniem un pirmās naktis atgriežas gulēt ligzdā. Tā ierāda cālēniem, kur meklēt barību, kur ūdeni. Ar skaļiem klukstieniem vista sasauc cālīšus, ja atrod kaut ko ēdamu. Par cālēniem vista rūpējas vairākas [[nedēļa]]s, līdz pakāpeniski zaudē par tiem interesi un sāk atkal dēt olas. Moderno šķirņu vistas reti sāk perēt, un tās, kas sākušas perēt ļoti bieži nepabeidz perēšanu. Ir šķirnes, kuru vistas ir labas perētājas, piemēram, [[zīda vista]], [[Brama vista]] vai [[Kohinhinas vista]]. Reizēm vistu olu perēšanu uztic [[pīle]]i. === Mākslīgā inkubācija === Mūsdienās vistu fermās cāļus inkubē mākslīgi speciālās mašīnās, kuras sauc par inkubatoriem. Inkubators nodrošina pareizu vidi cāļu attīstībai. Inkubators automātiski regulē [[temperatūra|temperatūru]] un [[mitrums|mitrumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pods.dasnr.okstate.edu/docushare/dsweb/Get/Document-2104/ANSI-8100web.pdf |title=Artificial Incubation |access-date={{dat|2010|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2010|06|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100604021725/http://pods.dasnr.okstate.edu/docushare/dsweb/Get/Document-2104/ANSI-8100web.pdf }}</ref> Optimālā temperatūra, lai olā attīstītos cālēni, ir 37,5 °C. Pēdējās 3 dienās relatīvais mitrums ir jāpaceļ līdz 70%, lai olas membrāna neizžūtu pēc tam, kad cālēns olu ir pārplēsis. Pirmajās 18 dienās mitrums ir zemāks. Arī olu novietojums inkubatorā ietekmē cāļu izšķilšanos. Vislabākie rezultāti tiek sasniegti, ja olas inkubatora plauktiņos ir ievietotas ar smailo galu uz leju, un pēc tam tās tiek grozītas, vismaz 3 reizes dienā. Tikai pēdējās trijās dienās olas vairs negroza. Ja ola netiek grozīta, embrijs var pielipt pie membrānas un attīstīties ar fiziskiem defektiem. Inkubatora ventilācijai arī ir liela nozīmē, jo olas ir jāapgādā ar svaigu [[gaiss|gaisu]]. Jo olas ir bijušas ilgāk inkubētas, jo vairāk [[skābeklis|skābekļa]] tām vajag. Lielajos rūpnieciskajos inkubatoros var ievietot vairākus 10 000 olu. Visi procesi šādās mašīnās ir automatizēti. Mājas apstākļu inkubatori var būt paredzēti 6—75 olām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.delfi.lv/news/world/other_events/britu-zinatnieki-vispirms-bija-vista-tad-ola.d?id=33042903 Britu zinātnieki: vispirms bija vista, tad ola] * [http://www.ltn.lv/~slanars/vistas.htm Rūpnīcas vistas dzīve nav nekāds joks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100420000910/http://www.ltn.lv/~slanars/vistas.htm |date={{dat|2010|04|20||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20100129065757/http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/cali.htm Ticējumi: Cāļi] * [http://diena.lv/lat/politics/hot/galas-razotaji-vairas-runat-par-gm-partiku-vistu-un-cuku-edienkarte Gaļas ražotāji vairās runāt par ĢM pārtiku vistu un cūku ēdienkartē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090605155915/http://www.diena.lv/lat/politics/hot/galas-razotaji-vairas-runat-par-gm-partiku-vistu-un-cuku-edienkarte |date={{dat|2009|06|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20160313143555/http://vidm.gov.lv/lat/informacija_presei/preses_relizes?doc=221 Izstāde “Fazāns un citi” Latvijas Dabas muzejā] * [https://web.archive.org/web/20100301163627/http://www.zveriem.lv/zinas/aktualitates/zinas/vista-izdej-xxxl-izmera-olu Vista izdēj XXXL izmēra olu] * [http://diena.lv/lat/politics/focus/fokuss_lieldienas No dēšanas var atpūsties vienu dienu nedēļā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101230151141/http://diena.lv/lat/politics/focus/fokuss_lieldienas |date={{dat|2010|12|30||bez}} }} {{mājdzīvnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mājas vista| ]] n86vwo2ty3krgzys0cwqtty5m0l52y4 0 91455 4490712 3612258 2026-07-05T20:24:09Z Pirags 3757 +bilde 4490712 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1209. gada karagājienu uz Jersiku|Karagājiens uz Jersiku|Karagājiens uz Jersiku}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=1209. gada karagājiens uz Jersiku |partof=[[Livonijas krusta kari]]em |image=[[Attēls:Jersikas ķēniņš Visvaldis dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam 1208.JPG|250px]] |caption=“Jersikas [[ķēniņš Visvaldis]] dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|L. Maidela zīmējums]]) |date=[[1209]]. gada rudens |place= [[Jersika (valsts)|Jersika]] |result=Ķēniņš [[Visvaldis]] bija spiests slēgt padošanās līgumu, pēc kura viņš kļuva par bīskapa Alberta vasali |combatant1='''[[Jersika (valsts)|Jersikas]] karadraudze''' |combatant2='''[[krustneši|Vācu krustneši]], <br />karaspēks no visiem [[Līvzeme]]s un [[Tālava]]s apgabaliem''' |commander1= ķēniņš [[Visvaldis]] |commander2=[[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] |strength1= |strength2= |casualties1=nedaudz karavīru nogalināti, Jersikas ķēniņiene aizvesta gūstā uz Rīgu |casualties2= }} '''1209. gada karagājiens uz Jersiku''' notika 1209. gada rudenī pēc bīskapa [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberta]] iniciatīvas, lai pakļautu [[Jersika (valsts)|Jersika]]s ķēniņvalsti savai varai un mazinātu lietuviešu un krievu uzbrukuma draudus [[Livonijas bīskapija]]i. Bīskapa Alberta vadībā krustnešu karaspēks kopā ar letgaļu un līvu karavīriem no Rīgas caur [[Koknese|Koknesi]] devās uz Jersiku. Pilsētas krievu karavīri nesekmīgi centās aizstāvēt pilsētas vārtus, bet drīz vien krustneši ielauzās Jersikā un izlaupīja gan pilsētu, gan tās kristīgās baznīcas. Ķēniņa [[Visvaldis|Visvalža]] sieva tika saņemta gūstā, bet pats valdnieks pārcēlās pāri [[Daugava]]i. Ķēniņš Visvaldis bija spiests ierasties [[Rīga|Rīgā]] un slēgt padošanās līgumu, pēc kura viņš kļuva par bīskapa Alberta vasali un trīs no savām zemēm saņēma atpakaļ kā karoga lēni. == Skatīt arī == * [[Livonijas krusta kari]] [[Kategorija:Militārās operācijas Livonijas krusta karos]] [[Kategorija:Zobenbrāļu ordenis]] [[Kategorija:Jersikas valsts]] [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:1209. gads]] eg5yezefmmw6enql5kqydkpp2yk88k6 4490713 4490712 2026-07-05T20:25:01Z Pirags 3757 4490713 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1209. gada karagājienu uz Jersiku|Karagājiens uz Jersiku|Karagājiens uz Jersiku}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=1209. gada karagājiens uz Jersiku |partof=[[Livonijas krusta kari]]em |image=[[Attēls:Jersikas ķēniņš Visvaldis dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam 1208.JPG|250px]] |caption=“Jersikas [[ķēniņš Visvaldis]] dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|L. Maidela zīmējums]]) |date=[[1209]]. gada rudens |place= [[Jersika (valsts)|Jersika]] |result=Ķēniņš [[Visvaldis]] bija spiests slēgt padošanās līgumu, pēc kura viņš kļuva par bīskapa Alberta vasali |combatant1='''[[Jersika (valsts)|Jersikas]] karadraudze''' |combatant2='''[[krustneši|Vācu krustneši]], <br />karaspēks no visiem [[Līvzeme]]s un [[Tālava]]s apgabaliem''' |commander1= ķēniņš [[Visvaldis]] |commander2=[[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] |strength1= |strength2= |casualties1=nedaudz karavīru nogalināti, Jersikas ķēniņiene aizvesta gūstā uz Rīgu |casualties2= }} '''1209. gada karagājiens uz Jersiku''' notika 1209. gada rudenī pēc bīskapa [[Alberts fon Bukshēvdens|Alberta]] iniciatīvas, lai pakļautu [[Jersika (valsts)|Jersika]]s ķēniņvalsti savai varai un mazinātu lietuviešu un krievu uzbrukuma draudus [[Livonijas bīskapija]]i. == Norise == Bīskapa Alberta vadībā krustnešu karaspēks kopā ar letgaļu un līvu karavīriem no Rīgas caur [[Koknese|Koknesi]] devās uz Jersiku. Pilsētas krievu karavīri nesekmīgi centās aizstāvēt pilsētas vārtus, bet drīz vien krustneši ielauzās Jersikā un izlaupīja gan pilsētu, gan tās kristīgās baznīcas. Ķēniņa [[Visvaldis|Visvalža]] sieva tika saņemta gūstā, bet pats valdnieks pārcēlās pāri [[Daugava]]i. Ķēniņš Visvaldis bija spiests ierasties [[Rīga|Rīgā]] un slēgt padošanās līgumu, pēc kura viņš kļuva par bīskapa Alberta vasali un trīs no savām zemēm saņēma atpakaļ kā karoga lēni. == Skatīt arī == * [[Livonijas krusta kari]] [[Kategorija:Militārās operācijas Livonijas krusta karos]] [[Kategorija:Zobenbrāļu ordenis]] [[Kategorija:Jersikas valsts]] [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:1209. gads]] m8hsip4otipq3dl2vj2q5uozfrgyaey 0 92394 4490724 3719316 2026-07-05T20:55:57Z Pirags 3757 4490724 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1219. gada kauju pie Tallinas|Tallinas aplenkums|Tallinas aplenkums}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=1219. gada dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises |partof=[[Livonijas krusta kari]]em |image= [[Attēls:Danmarks flag 1219 Lorentzen.jpg|300px]] |caption=Leģendārā Dānijas karoga parādīšanās debesīs Lindanises kaujas laikā kā glābēja zīme dāņiem kritiskā brīdī (Lorencena glezna). |date=[[1219]]. gada jūnijs |place= [[Lindanise]]s pilskalns, tagad - [[Tallina]]s domkalns |result=Rēveles zemes kristīšana. |combatant1='''[[Rēvele]]s zeme''' |combatant2='''[[Dānija]], <br />[[Rīgene]]s vendu karavīri''' |commander1= |commander2=[[File:Coat of arms of Danish shield (14c).svg|15px]] [[Dānijas karaļi|Dānijas karalis]] [[Valdemārs II]],<br />[[File:Księstwo rugijskie COA.svg|15px]] [[Rīgene]]s [[Viclavs]],<br /> Lundas arhibīskaps Andreass, <br />[[Teoderihs no Turaidas]] |strength1= |strength2="liels karaspēks" (pēc hronikas ziņām) |casualties1=vairāk nekā 1000 igauņu karavīru |casualties2=nogalināts Igaunijas bīskaps [[Teoderihs no Turaidas]] }} '''1219. gada dāņu karaļa karagājiens uz Rēveli''' notika 1219. gada jūnijā un bija otrais [[Dānijas karaļi|Dānijas karaļa]] [[Valdemārs II|Valdemāra II]] mēģinājums pēc [[Kauja pie Sāmsalas (1215)|1215. gada Sāmsalas kaujas]] aktīvāk iesaistīties [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karos]]. Kopā ar karali Ziemeļigaunijā ieradās arī viņa vasaļa [[Rīgene]]s vendu ķēniņa brālis, vēlākais ķēniņš [[Viclavs]] I (vācu: ''Wizlaw I'') un četri bīskapi Lundas arhibīskapa Andreasa vadībā. Tagadējā [[Tallina]]s Domkalnā (Toompea) krusta karotāji vecās igauņu pils vietā sāka celt jaunu pili, kas vēlāk tika dēvēta par "dāņu pili". Pēc rēveliešu vecāko apdāvināšanas un kristīšanas izcēlās militārs konflikts, kurā igauņi pārskatīšanās dēļ nogalināja Igaunijas bīskapu [[Teoderihs no Turaidas|Teoderihu]] un piespieda dāņu karaspēku atkāpties no pilskalna. Tomēr Viclava karavīri spēja panākt lūzumu kaujas gaitā un krustneši guva uzvaru. Kaujā krita vairāk nekā 1000 igauņu karavīru. Jaunajā cietoksnī tika atstāts dāņu garnizons un bīskapi, kas ķērās pie Rēveles novada kristīšanas <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/023_latv.htm |title=Indriķa hronika XXIII. 2. |access-date={{dat|2009|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100518100538/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/023_latv.htm |archivedate={{dat|2010|05|18||bez}} }}</ref>. Lundas arhibīskaps nogalinātā Igaunijas bīskapa vietā iecēla savu kapelānu Vescelīnu, kas kļuva par pirmo dāņiem padoto Tallinas bīskapu. <gallery> Dānijas ķēniņa Valdemāra II uzvara pār igauņiem pie Rēveles 1218.jpeg|“Dānijas ķēniņa Valdemāra II uzvara pār igauņiem pie Rēveles 1218. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums) </gallery> == Skatīt arī == * [[Livonijas krusta kari]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Militārās operācijas Livonijas krusta karos]] [[Kategorija:Kaujas Livonijas krusta karos]] [[Kategorija:Kaujas ar Dānijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas Igaunijas teritorijā]] [[Kategorija:Tallinas vēsture]] [[Kategorija:1219. gads]] 0fjwcfy6zh8pyl4tap2i2tiuujljdzp 0 93417 4490512 4350450 2026-07-05T12:44:52Z Pirags 3757 +bilde 4490512 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1224. gada karagājienu uz Ugauniju|Karagājieni uz Ugauniju|Karagājieni uz Ugauniju}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=1224. gada Tērbatas kauja |partof=[[Livonijas krusta kari]]em |image=[[Attēls:Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223.JPG|250px]] |caption=“Tērbatas aplenkums un ieņemšana” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842) |date=[[1224]]. gada aprīlis |place= [[Tērbata]]s pilskalns |result=Tika ieņemta un nodedzināta Tērbatas pils |combatant1= [[Ugaunija]]s un [[Sakala]]s karavīri,<br />[[Novgorodas Republika|Novgorodas]] krievu garnizons |combatant2=[[Zobenbrāļu ordenis]],<br />[[līvi|līvu]] un [[letgaļi|letu]] karavīri,<br /> bīskapa Alberta vasaļi |commander1=kņazs [[Vjačko]],<br />Ugaunijas vecākie |commander2= Livonijas bīskaps [[Alberts fon Bukshēvdens]],<br />Igaunijas bīskaps [[Hermanis fon Bukshēvdens]] |strength1= |strength2= |casualties1=nogalināti ap 1000 igauņu un 200 krievu karavīru, arī kņazs Vjačko. |casualties2= }} '''1224. gada Tērbatas kauja''' bija pēdējā lielā [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] kauja pret [[Ugaunija]]s iedzīvotājiem. Kauja sākās 1224. gada 15. augustā [[Tērbata]]s pilskalnā starp pils aizstāvjiem no [[Līvzeme]]s un [[Igaunija]]s kņaza [[Vjačko]] vadībā un [[krustneši]]em bīskapa Alberta vadībā. == Priekšvēsture == Dānijas ķēniņš [[Valdemārs II Estridsens|Valdemārs II]] pa mātes līniju bija cēlies no varjagu-rūsu dinastijas [[Polockas Rurikoviči]]em. Viņa vectēvs bija [[Minska]]s un [[Polocka]]s kņazs [[Volodars Gļebovičs]], tādējādi Valdemāram bija iespējams pieteikt feodālās mantošanas pretenzijas uz kādreiz Polockai pakļautajām letu un līvu zemēm. 1218. gada vasarā Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]], Igaunijas bīskaps [[Teoderihs no Turaidas]] un [[Sēlijas bīskaps]] [[Bernhards no Lipes]] devās pie Dānijas karaļa [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāra II]] uz [[Šlēsviga (zeme)|Šlēzvigas]] valsts sanāksmi un lūdza viņu doties karagājienā pret Igauniju, lai igauņi pārstātu kopā ar krieviem karot pret viņiem. Kā kompensāciju par militāro palīdzību karalim piedāvāja virskundzību pār [[Igaunija]]s un, iespējams, [[Līvzeme]]s zemēm. 1220. gadā bīskaps Alberts piekrita kļūt par Valdemāra II vasali, lēnī saņemot Livoniju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm |title=Indriķa hronika XXIV 4. |access-date={{dat|2016|07|18||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190427070611/http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm }}</ref> 1222. gada vasarā Valdemārs II no jauna uzcēla iepriekšējā karagājiena laikā nopostīto pili Sāmsalā, kur pie Dānijas karaļa no Līvzemes ieradās bīskaps Alberts, Zobenbrāļu ordeņa mestrs [[Folkvins]] un vārdā nenosaukti līvu vecākie, lai vestu sarunas par dāņiem piešķirtās Līvzemes un Igaunijas turpmāko statusu. Sarunu gaitā viņi panāca to, ka karalis Valdemārs II bīskapam Albertam atdeva Līvzemi, turpretī [[Sakala]]s un [[Ugaunija]]s zemē viņš karaļa tiesības piešķīra [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem, bet garīgās tiesības [[Rīgas bīskaps|Rīgas bīskapam]]. 1223. gadā Valdemāru II un viņa dēlu sagūstīja [[Šverīne]]s grāfs Heinrihs I un turēja apcietinājumā, prasot viņu atteikties no visiem iekarojumiem. Rīgas bīskaps Alberts apziņoja un sasauca Zobenbrāļu ordeņa brāļus, kā arī savus vasaļus ar Rīgas pilsoņiem un visiem līviem un letiem un pasludināja karagājienu visiem, kas piederēja pie [[Livonijas bīskapija]]s. Karagājiena dalībnieki Livonijas bīskapa Alberta un Igaunijas bīskapa Hermaņa vadībā 1224. gada 15. augustā sapulcējās pie Kāgjerva ezera un uzbruka Tērbatas pilij. == Norise == Pils aplenkums ilga daudz dienu, aplencēji un aizstāvji izmantoja tiem laikiem modernu kaujas tehniku. Aplencēji ļoti lielā daudzumā pagatavoja kara rīkus, akmeņu metamās mašīnas un astoņās dienās uzcēla aplenkumtorni no vareniem, ļoti gariem kokiem tikpat augstu kā pils, un, piebīdījuši to tuvāk virs grāvja, tūdaļ sāka no apakšas norakt zemi. Uzaustot rītam, liela daļa aizsarggrāvja malas nobruka no vaļņa zemē, un tūdaļ aplenkumtornis tika piestumts tuvāk pilij. Daudzus pilskalna aizstāvjus ievainoja uz aizsargsienas augšas ar stopu bultām, citus nogalināja ar mašīnu metieniem, ar paterellām svieda pilī nokaitētu dzelzi vai podus ar uguni. Tādā veidā viņi cīnījās ļoti daudz dienu. Tāpat arī tie, kas bija pilī, pagatavoja mašīnas un paterellas pret kristiešu mašīnām un vērsa savus loka šāvējus un stopniekus pret viņu bultām. Un viņi raka dienu un nakti bez mitas, tā ka tornis aizvien vairāk tuvojās pilij. Savukārt pils aizstāvji tās aizsargsienā izveidoja plašu spraugu, pa kuru pret torni noripināja ar uguni pilnus riteņus, un uzgāza tam vēl virsū lielas baļķu kaudzes. Taču uzbrucēji izārdīja ugunis, sadauzīja riteņus, apslāpēja visu liesmu sparu un savu torni nosargāja. Izšķirošajā kaujā izcēlās bīskapa pusbrālis [[Bukshēvdeni|Johanness no Apeldernas]], kas paņēma rokā lāpu un pirmais sāka kāpt pilskalna valnī, citi iebruka pa spraugu, pa kuru pils ļaudis bija laiduši riteņus ar uguni, un tiem sekoja arī leti un daži no līviem. Pils tomēr tika ieņemta un nodedzināta, nogalināti ap 1000 pils aizstāvju no Igaunijas un Līvzemes, krita arī kņazs [[Vjačko]] un visa viņa 200 vīru stiprā karadraudze. Palīgā pils aizstāvjiem Pleskavā ieradās [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] karaspēks, taču, uzzinot, ka pils ieņemta, Ugaunijas teritorijā neiegāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/028_latv.htm#re015 |title=Indriķa hronika XXVIII. 1.-6. |access-date={{dat|2016|07|18||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190520225955/http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/028_latv.htm#re015 }}</ref> == Kaujas sekas == [[Novgorodas kņazi|Novgorodas]] un [[Pleskavas kņazi]] norīkoja sūtņus uz Rīgu un noslēdza miera līgumu, kurā saglabāja tiesības ievākt meslus [[Tālava|Tolovā]]. Tomēr 1224./1225. ziemā Rīgas bīskaps Alberts kopā ar Zobenbrāļu ordeni sadalīja [[Tālava]]s zemes: divas daļas viņš paņēma sev, trešo atstāja ordeņa brāļiem. Sadalīta tika arī Ugaunija, Sakala, [[Vaiga]], [[Normegunde]] un [[Mehu]]: * Iekarotās Ugaunijas zemes pārvaldei Igaunijas bīskaps Hermanis uzcēla mūra pili [[Otepē]] pilskalnā un nometināja tajā savu svaini [[Tīzenhauzeni|Engelbertu no Tizenhūzenes]], savu brāli Teoderihu, Helmoldu no Lineburgas un [[Doles viduslaiku pilis|Doles bruņinieku Johannesu]], un piešķīra katram no viņiem novadu ([[kilegunda|kilegundu]]) par lēni. Viņš arī iecēla savu brāli Rotmaru par prāvestu, nozīmēja Tērbatu par viņa konventa vietu un noteica, ka turienes baznīca būšot viņa katedrāle. * [[Zobenbrāļu ordenis]] saņēma savā īpašumā [[Sakala]]s zemi un nocietināja [[Vīlandes pils|Vīlandes pili]]. Ordenis savā īpašumā paturēja arī [[Normegunde]]s un [[Mehu]] zemes. * [[Vaiga]]s zemi sadalīja, vienu pusi pievienoja bīskapa Ugaunijai, bet otru ordeņa Sakalai. == Skatīt arī == * [[Livonijas krusta kari]] == Atsauce == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Terbatas kauja (1224)}} [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Livonijas krusta kari‎]] [[Kategorija:Tartu]] hoeem3nsmo6q4qaiegxamjzef8i9js0 0 93469 4490649 3611147 2026-07-05T18:25:01Z Pirags 3757 4490649 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=1227. gada karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja |partof=[[Livonijas krusta kari]]em |image=[[Attēls:Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus 1225.jpg|250px]] |caption=“Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus pie [[Valjala]]s 1225. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]], 1842) |date=[[1227]]. gada janvāris |place= [[Sāmsala]], [[Muhu sala]] |result=Sāmsalieši tika sakauti un apsolīja pieņemt katoļu ticību |combatant1='''[[Sāmsala]]s karavīri''' |combatant2='''[[Rīga]]s [[krustneši]],<br />[[līvi|līvu]] un [[leti|letu]] karavīri,<br /> [[Zobenbrāļu ordenis]]''' |commander1= |commander2=[[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]], <br />mestrs [[Folkvīns]],<br />bīskaps [[Lamberts (bīskaps)|Lamberts]], |strength1= |strength2=gandrīz 20 000 karavīru |casualties1= |casualties2= }} '''1227. gada karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja''' notika 1227. gada ziemā un to vadīja Romas pāvesta legāts [[Modenas Vilhelms]]. Karagājiena iemesls bija sāmsaliešu sirojums [[Zviedrija|Zviedrijā]], kur tie bija nolaupījuši daudz gūstekņu un veikuši postījumus kristiešu zemēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/03_latv.htm |title=Indriķa hronika XXX 1.-5. |access-date={{dat|2009|09|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101218082413/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/03_latv.htm |archivedate={{dat|2010|12|18||bez}} }}</ref> Karagājienā piedalījās gandrīz 20 000 karavīru, [[Livonija]]s [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] vasaļi, [[līvi]], [[leti]] un kristītie [[igauņi]], Sēlijas - Zemgales bīskaps [[Lamberts (bīskaps)|Lamberts]] un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] mestrs [[Folkvīns]] ar saviem brāļiem un krustnešiem. Pa aizsalušo jūras šaurumu viņi nonāca [[Muhu]] salā un 29. janvārī sāka [[Muhu pils]] ({{val-la|castrum Mone}}) aplenkumu, kas ilga vairāk nekā sešas dienas. Sākumā pils aizstāvji piedāvāja slēgt mieru, no kā krustneši atteicās. Viņi uzstādīja aplenkuma mašīnas, ar paterellām svieda pilī akmeņus pret ienaidnieku paterellām un pagatavoja "cūku", zem kuras rakās zem pils, līdz viņi nokļuva līdz vaļņa vidum. Tad viņi atvilka cūku atpakaļ un tās vietā nolika stipru koka torni, kurā uzkāpa stipri bruņoti vīri un stopnieki, kas savas bultas, pīķus un šķēpus raidīja pret sāmsaliešiem aizsargsienā. Beidzot viņiem izdevās pili iekarot un pilnīgi nopostīt. Tad viņu devās pret stipro [[Valjala]]s pili [[Sāmsala]]s vidienē. pils aizstāvji, baidoties par aplenkto cilvēku likteni, nolēma padoties un piekrist kristīties. Pēc tam tika kristīti arī visi pārējie Sāmsalas iedzīvotāji. == Skatīt arī == * [[Livonijas krusta kari]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Militārās operācijas Livonijas krusta karos]] [[Kategorija:Kaujas Livonijas krusta karos]] [[Kategorija:Kaujas ar Zobenbrāļu ordeņa piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas Igaunijas teritorijā]] [[Kategorija:Igaunijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Sāres apriņķis]] [[Kategorija:1227. gads]] 75zlvqh711bv9jx3ia1vx1jyfvjenwr 0 93909 4490867 4302494 2026-07-06T08:14:36Z Pirags 3757 /* Zobenbrāļu un Vācu ordeņu apvienošanās sakarā */ 4490867 wikitext text/x-wiki {{saistīts teksts+}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Gregors IX | vārds_orģ =''Gregorius IX''<br />(''Ugolino di Conti'') | attēls =PopeGregoryIX.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats =[[Romas pāvests]] | term_sākums ={{dat|1227|03|19|N}} | term_beigas ={{dat|1241|08|22|N}} | priekštecis =[[Honorijs III]] | pēctecis =[[Celestīns IV]] | dzim_dati =starp 1145. un 1170. gadu | dzim_vieta =[[Attēls:Flag of the Papal States (1808-1870).svg|border|20px]] [[Pāvesta valsts]], [[Ananji]] | mir_dati ={{dat|1241|08|22|N}} | mir_vieta =[[Attēls:Flag of the Papal States (1808-1870).svg|border|20px]] [[Pāvesta valsts]], [[Roma]] | tautība =[[itālieši|itālis]] | alma_mater = | paraksts = | piezīmes = }} '''Pāvests Gregors IX''' vai '''Gregorijs IX''' ({{val|la|Gregorius IX}}), īstajā vārdā '''Ugolino no Konti''' ({{val|it|Ugolino di Conti}}; dzimis starp 1145. un 1170. gadu, miris 1241. gada 22. augustā) bija [[Romas pāvests]] no [[1227]]. gada 19. marta līdz savai nāvei 1241. gadā. Vēsturē Gregors IX pazīstams caur to, ka savas valdīšanas laikā turpināja cīņu ar [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizaru [[Frīdrihs II Lielais|Fridrihu II]] un centās organizēt VI Krusta karu uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]]. [[Livonija|Livonijā]] viņš turpināja sava radinieka [[Inocents III|Inocenta III]] politiku un veidoja ''[[Terra Mariana]]'' — Māras zemi (Livonijas Konfederāciju) kā tieši pāvestam, nevis savam pretiniekam Fridriham II pakļautu [[Teokrātija|teokrātisku]] valsti. Kā pāvests viņš atbalstīja ubagotāju ordeņu veidošanos, it īpaši viņu ietekmējis [[Asīzes Francisks]] un viņa izveidotais [[Franciskāņu ordenis]]. Tai pašā laikā viņš agresīvi vērsās pret [[Ķecerība|ķeceriem]], īpaši luciferiešiem, un veicināja bargāku sodu ieviešanu, līdz pat [[sadedzināšana]]i uz sārta. == Dzīvesgājums == 1198. gadā Ugolino no Konti kļuva par [[Roma]]s kūrijas (pāvesta galma) kapelānu. 1206. gadā viņš tika iecelts par ostas pilsētas [[Ostija]]s (netālu no Romas) kardinālbīskapu un kardinālu kolēģijas dekānu. No 1206. līdz 1209. gadam viņš vienlaikus bija arī pāvesta sūtnis jeb legāts Vācijā. 1227. gada 19. martā ievēlēts par [[Romas Katoļu baznīca]]s pāvestu. 1227. gada 29. septembrī viņš ekskomunicēja (izslēdza no baznīcas) Svētās Romas impērijas ķeizaru Fridrihu II par viņa neveiksmēm krusta karā pret musulmaņiem Svētajā zemē. 1230. gadā viņš lika radīt jaunu katoļu baznīcas likumu krājumu, kas bija spēkā līdz pat 1917. gadam. 1230. gadā pēc neveiksmīga kara pret ķeizaru [[Sicīlija]]s Karalistes dēļ pāvests Gregors IX bija spiests atcelt ekskomunikāciju. 1239. gadā izcēlās jauns konflikts starp pāvestu un ķeizaru, kā rezultātā ķeizaru atkal izslēdza no baznīcas un publiski apvainoja ķecerībā, nosaucot pat par Antikristu. 1241. gadā pāvests bija spiests atcelt plānoto katoļu baznīcas koncilu sakarā ar ķeizara uzbrukuma draudiem Romai. 1241. gada 21. vai 22. augustā Gregors IX mira, par viņa pēcteci tika ievēlēts [[Celestīns IV]]. === Gregora IX lēmumi par Livoniju (1227-1241) === [[Attēls:Giotto - Legend of St Francis - -25- - Dream of St Gregory.jpg|thumb|left|250px|[[Asīzes Francisks]] un Gregors IX ([[Džoto di Bondone|Džoto]] freska).]] {{atdalīt|Livonijas vēsture}} ==== 1227.-1229. gadā ==== * 1227. gada 5. maijā pāvests Gregors IX atkārtoja pāvesta [[Honorijs III|Honorija III]] 1225. gada bullu par nodomu paturēt Livonijas jaunkristītos tiešā pāvesta aizsardzībā un apstiprināja 1226. gada 11. aprīļa bullu par Livonijas zemju sadalīšanu starp bīskapiem un [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]], kura īpašumus viņš arī ņēma savā tiešā pārraudzībā. * 1228. gada 23. janvārī pāvests Zobenbrāļu ordeņa mestram Folkvīnam adresētā bullā apstiprināja sava legāta, Modenas bīskapa Viļuma panākto 1226. gada 11. aprīļa izlīgumu starp Zobenbrāļu ordeni no vienas puses, Livonijas bīskapu Albertu, Rīgas baznīcas prāvestu Jāni, Rīgas baznīcas vasaļu priekšstāvi Oldenburgas Burkardu un Rīgas namniekiem no otras puses par Livonijā iekarojamo zemju sadalīšanu trīs daļās. * 1228. gada 11. decembrī pāvests atļāva Zemgales bīskapam Lambertam izraudzīt savam misijas darbam par palīgiem katoļu ticības sludināšanai Zemgalē vienu domkungu un vienu laicīgo brāli no katra premonstriešu ordeņa konventa Vācijā, neņemot vērā šo konventu ierunas. * 1229. gada 23. janvārī pāvests uzdeva Rīgas bīskapam Albertam (vēl nezinādams, ka viņš miris 17. janvārī), Rīgas baznīcas prāvestam Jānim un Daugavgīvas klostera abatam Robertam gādāt, lai Livonijas tirgotāji pārtrauc visus tirdzniecības sakarus ar krieviem, kamēr pēdējie nav izbeiguši savus uzbrukumus Somijas jaunkristītiem. ==== 1230.-1233. gadā (Alnas Balduīna darbības laikā) ==== * 1230. gada 4. aprīlī pāvests uzdeva savam Vācijas legātam, kardināldiakonam Otanam izšķirt jaunā Rīgas bīskapa ievēlēšanas lietu: vispirms likt priekšā abiem ievēlētiem atteikties un pašam iecelt Rīgas bīskapu; ja tas neizdotos, izmeklēt šo gadījumu; ja izrādītos, ka Brēmenes arhibīskapam bija tiesība ordinēt Rīgas bīskapu, likt iesvētīt Brēmenes klēriķi Albertu, līdz ar to aizliedzot minētam archibīskapam turpmāk piesavināties mētropolita tiesības uz Livonijas baznīcām; ja turpretim klēriķa Alberta ievēlēšana būtu notikusi pret kanoniskām tiesībām, atcelt šīs vēlēšanas un pārbaudīt Rīgas domkapitula kandidāta Magdeburgas domkunga Nikolaja ievēlēšanu, likumības gadījumā to apstiprināt un likt iesvētīt; bet ja pret abiem kandidātiem ir kādi kanoniski šķēršļi, atcelt abas vēlēšanas un par Rīgas bīskapu iecelt pavisam citu personu. * 1230. un 1231. gadā pāvesta vicelegāts [[Alnas Balduīns]] ar viņa pilnvarojumu slēdza līgumus ar [[kurši]]em par viņu tiešu pakļaušanos Romas pāvestam. * 1231. gada 8. aprīlī pāvests beidzot apstiprināja [[Nikolajs fon Nauens|Nikolaju]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas bīskapu]] un bīskapa vēlēšanas atzina par spēkā esošām un pavēlēja Brēmenes baznīcai šai lietā mūžīgi klusēt, jo izmeklējis jaunā Rīgas bīskapa ievēlēšanas lietas apstākļus, pāvesta legāts Otons bija ieguvis pārliecību, ka Brēmenes archibīskapam gan bija tiesība ordinēt Rīgas bīskapu, bet to izdarot nebija ievērota vispārīgā koncila noteiktā forma; turpretim domkunga Nikolaja ievēlēšana notikusi saskaņā ar baznīcas kanoniem. * 1231. gada 26. aprīlī pāvests paziņoja Māras baznīcas prāvestam un domkungiem Rīgā, ka ņem visus savā aizsardzībā un dod viņiem sv. Augustīna un premonstriešu ordeņa satversmi, līdz ar to apstiprinot visus vārdā nosauktos domkapitula īpašumus Rīgā, Salaspilī, Ikšķilē, Krimuldā un Igaunijas Vīkā ar garīgām un laicīgām tiesībām - desmito tiesu, patronātu un tiesas varu, kā arī nosakot domkungu un bīskapa attiecības, jaunu locekļu uzņemšanas, prāvesta vēlēšanas, dievkalpojumu un apbedīšanas kārtību un piešķirot aziļa tiesības domkungu dzīvokļiem. * 1232. gada 29. janvārī pāvests izteica atzinību Alnas Balduīnam par sekmīgo darbību līdzšinējā vicelegāta amatā, kad viņš devies pāri jūrām, lai līdzīgi balodim ar zaļu olīvkoka zaru nestu barbaru tautām atpestīšanu, piegriezdams vairākas [[Kursa (valsts)|Kursas]] provinces kristīgai ticībai un personīgi kronēja viņu par [[Zemgales bīskapi|Zemgales bīskapu]] un iecēla arī par savu legātu Livonijā, Gotlandē, Somijā, Igaunijā, Zemgalē, Kursā un citās jaunkristīto un pagānu zemēs, pilnvarodams viņu sodīt garīdzniekus, iecelt un atcelt abatus un citas amata personas, iesvētīt bīskapus un savaldīt nepaklausīgos ar viesiem baznīcas sodiem. * 1232. gada 11. februārī pāvests apstiprināja sava vicelegāta Alnas Baduīna 1230. gada 28. decembrī un 1231. gada 17. janvārī kuršiem dotās brīvības grāmatas, tomēr drīz vien zobenbrāļi iebruka Kursā un nolaupīja viņiem doto neatkarību, lai jaunkristītos kuršus nospiestu savā kalpībā. Kad kuršu pagānu sūtņi vairākkārt gribēja doties uz Romu, lai, noslēdzot līgumus ar kūriju, panāktu savas brīvības nodrošināšanu un pieņemtu katoļu ticību, zobenbrāļi vienmēr aizkavēja un piespieda pat no [[Gotlande]]s atgriezties atpakaļ. * 1232. gada 30. janvārī pāvests uzdeva savam legātam, Zemgales bīskapam Balduīnam pāvesta vārdā ņemt savā valdījumā tās Livonijas un Igaunijas jaunkristīto zemes, kam nav vēl noteiktu diēcēžu robežu. * 1232. gada 3. februārī pāvests aizliedza visiem kristītiem bez legāta Balduīna piekrišanas viņa legācijas apgabala robežās slēgt jebkādus līgumus ar turienes pagāniem vai krieviem par mieru un kunga tiesu. Aizrādot, ka katoļu baznīca Livonijā, Somijā, Igaunijā, Zemgalē un Kursā vēl ir jauna un nabaga, pāvests uzdeva Zemgales bīskapam Balduīnam līdz sava mūža beigām pārvaldīt arī Kursu, līdz ar to atceļot rīdzinieku noslēgtos līgumus par šīs zemes sadalīšanu savā starpā. Neņemot vērā 1231. gadā uzspiesto rīdzinieku šķīrējtiesas spriedumu, ar kuŗu tie Alnas Balduīnam atņēma ķīlniekus, zemes dalāmās grāmatas un citas lietas, pāvests prasīja no Rīgas bīskapa Nikolaja, domkapitula, zobenbrāļiem un Rīgas namniekiem, lai viņi atsakās Romas baznīcai par labu no kuršu, zemgaļu, sāmu un citiem ķīlniekiem, nododot tos līdz ar attiecīgām provincēm pāvesta legātam, Zemgales bīskapam Balduīnam. Pāvests uzdeva savam legātam, Zemgales bīskapam Balduīnam rūpēties arī par jaunkristīto gara barību [[Rēvele]]s, [[Virija]]s un citās Livonijas, Somijas un Igaunijas bīskapijās, kamēr tās ir vakantas vai viņu bīskapi atrodas prombūtnē. * 1232. gada 4. februārī pāvests paziņoja Rīgas bīskapam Nikolajam, domkapitulam, Rīgas namniekiem un zobenbrāļiem, ka iecēlis Alnas Balduīnu par Zemgales bīskapu un ar paša roku viņu iesvētījis. Viņš uzdeva atdot minētam legātam Zemgali ar tās piederumiem un ķīlniekiem, neievērojot viņiem agrāk, kaut arī pāvesta vārdā dotās grāmatas par atgriezto vai katoļu ticībai vēl piegriežamo zemju sadalīšanu, - ne arī dāvinājumus, pārdevumus un atsavinājumus, ko izdarījis Lamberts, kurš kādreiz uzstājās kā Zemgales bīskaps, lai gan nelaiķa Rīgas bīskapam Albertam nebija tiesība iecelt bīskapus jau pastāvošās katedrāles baznīcās. * 1232. gada 5. februārī pāvestam kļuva zināms, ka Rīgas bīskaps Nikolajs kavējot katoļu ticības izplatīšanu Livonijā, pakļaudams savai kalpībai jaunkristītos kuršus, kuriem Alnas Balduīns apsolījis brīvnieku stāvokli; bez tam Rīgas bīskaps piesavinājies garīgās tiesības arī citās zemēs, nedibina tur jaunas bīskapijas, neceļ baznīcas un negādā par desmitās tiesas ievākšanu; tāpēc pāvests ar rakstu piekodināja Rīgas bīskapam atturēties no tādiem pārkāpumiem un uzdeva savam legātam, Zemgales bīskapam Balduīnam savaldīt Rīgas bīskapu ar baznīcas sodiem, vajadzības gadījumā aicinot palīgā laicīgo varu, ja viņš neievērotu šos pāvesta aizrādījumus. * 1232. gada 11. februārī pāvests, paklausot Kursas jaunkristīto lūgumam, apstiprināja toreizējā vicelegāta, tagadējā legāta un Zemgales bīskapa Balduīna ar kuršiem 1230. gada 28. decembrī noslēgto līgumu un nodrošināja viņiem tajā paredzētās brīvības, līdz ar to atkārtodams šī līguma tekstu. Paklausot [[Bandava]]s, [[Vanema]]s un [[Ventava]]s jaunkristīto lūgumam, pāvests apstiprināja sava vicelegāta Alnas Balduīna ar viņiem 1232. gada 17. janvārī noslēgto līgumu. * 1232. gada 8. septembrī pāvests Gregors IX atkārtoja sava priekšteča Honorija III 1222. gada bullu, ar ko soģiem un tiesnešiem aizliedza uzspiest apsūdzētiem Livonijas jaunkristītiem karstas dzelzs pārbaudījumu. * 1233. gada 15. aprīlī pāvests ziņoja savam legātam, Zemgales bīskapam Balduīnam, ka atļauj viņam legācijas laikā iesvētīt Livonijas kanoniski ievēlētos bīskapus. * 1233. gada 20. aprīlī pāvests paziņoja Zemgales bīskapam Balduīnam un kapitulam [[Mežotne|Mežotnē]], ka ņem viņus savā aizsardzībā un dod minētam kapitulam sv. Augustīna un premonstriešu ordeņa satversmi. ==== 1234.-1236. gadā (Modenas Viļuma darbības laikā) ==== * 1234. gada 9. februārī pēc Igaunijā un Livonijā notikušajiem nemieriem, apsūdzību izskatīšanas, ko pāvestam bija atsūtījis [[Zobenbrāļu ordenis]], bīskaps [[Nikolajs fon Nauens]] un Rīgas pilsēta, viņš ziņoja Zemgales bīskapam Balduīnam, ka par legātu Livonijā, Prūsijā, Gotlandē, Somijā, Igaunijā, Zemgalē un Kursā tiks iecelts agrākais legāts [[Modenas Viļums]], līdz ar to atlaizdams viņu pašu no legāta amata un pavēlēdams būt paklausīgam savam pēctecim. * 1234. gada 21. februārī Livonijas, Prūsijas, Gotlandes, Somijas, Igaunijas, Zemgales, Kursas un citu Baltijas jūras misijas novadu kristītiem adresētā bullā pāvests paziņoja, ka otrreiz pie viņiem par legātu tiek sūtīts nopelniem bagātais Viļums, kas tāpēc atteicies no Modenas bīskapa amata, lai ar visplašākām pilnvarām darbotos katoļu misijas laukā, līdz ar to atbrīvodams Zemgales bīskapu Balduīnu no līdzšinējā legāta amata. * 1234. gada 20. novembrī, dabūjis zināt par Rīgas bīskapa Nikolaja, Zobenbrāļu ordeņa un Rīgas namnieku nodarītām neskaitāmām patvarībām un lieliem zaudējumiem Zemgales bīskapam Balduīnam viņa legācijas laikā un jaunkristītiem, kam viņi ar varu atņēmuši zemi, lauku īpašumus un citu mantu, aizkardami Romas pāvesta tiesības, pāvests uzdeva Leales bīskapam Hermanim, kā arī Tērbatas un Rīgas dombaznīcu prāvestiem aicināt ierasties kā apsūdzētiem Romā pie pāvesta, vēlākais līdz 1235. gada 8. septembrim, Rīgas bīskapu personīgi, bet Rīgas namniekus un zobenbrāļus caur pilnvarniekiem, lai tie atbildētu uz pievienoto sūdzības rakstu; tad pat jāierodas arī pašiem adresātiem un piedraudot ar baznīcas sodiem jāpiespiež ierasties arī visām pārējām pielikumā minētām personām kā lieciniekiem. Pāvests aicināja savā priekšā uz Romu kā apsūdzētos: Rīgas bīskapu Nikolaju, lai astoņos punktos atbildētu uz Zemgales bīskapa Balduīna apsūdzību; Livonijas zobenbrāļu ordeni, lai četrdesmit punktos atbildētu tam pašam sūdzētājam; Rīgas pilsētu, lai atbildētu divos punktos un vēl kādas 19 vārdā nosauktas ordeņa amata personas un svētniekus, ko Rīgas provinces koncilis 1233. gada rudenī jau bija atstādinājis no amata vai degradējis; personīgi jāierodas arī Rīgas bīskapam, bet zobenbrāļu ordenim un Rīgas pilsētai jāsūta savi pilnvarnieki. Prāvā kā liecinieki izaicināti 17 Livonijas garīdznieki, starp tiem arī hronikas autors, Rubenes baznīckungs [[Latviešu Indriķis]]. * 1236. gada 16. februārī pāvests uzdeva savam legātam, agrākam Modenas bīskapam Viļumam gādāt, lai Brēmenes baznīcas provinces, kā arī Magdeburgas, Havelbergas, Brandenburgas, Verdenes, Mindenes, Paderbornas diēcēžu un Gotlandes krustneši tiktu uzaicināti doties uz Livoniju, Zemgali, Kursu un Igauniju, lai tur izplatītu katoļu ticību un aizsargātu jaunkristītos pret pagāniem, pie kam tie, kas šais zemēs kalpos Dievam vismaz vienu gadu, saņems tās pašas atlaižas, kas paredzētas Svētās zemes braucējiem. Bez tam legātam jārūpējas, lai Livonijas jaunkristītie bauda savu brīvību, lai tiek celtas un apgādātas baznīcas, lai netiek piešķirti desmitās tiesas lēņi, nenotiek zemes dalīšana bez pāvesta piekrišanas un lai bīskapi, ordenis, rīdzinieki un ar pilīm jau aizsargātie jaunkristītie, aicinot palīgā krustnešus, ceļ pilis tais jaunkristīto novados, kuŗus apdraud pagāni. * 1236. gada 23. februārī pāvests deva savu spriedumu Balduīna sūdzības lietā: 1. zobenbrāļu ordenim jānodod legāta Viļuma rokās Romas baznīcas vārdā Rēveles pils kā arī pati Rēvele, Harija, Virija un Jerva; 2. zobenbrāļiem jāatdod Rēveles domkalna kaujā nogalinātiem nolaupītās mantas un sagūstītiem izspiestā līdzības nauda kā arī jāuzceļ nopostītās pāvesta pilis Agelinde un Goldenbeka, līdz ar to atsaucot šais zemēs izdotos ordeņa lēņus; 3. Rīgas bīskapam jāatsakās no trim draudzēm Vīkā un Sāmsalas sestdaļas, tāpat rīdziniekiem no savas Sāmsalas sestdaļas Sāmsalas bīskapam Indriķim par labu; 4. draudžu baznīcām visās diēcēzēs jāsaņem desmitās tiesas trešdaļa un, ceļot tur vajadzīgās baznīcas, katram baznīckungam jāpiešķir desmit mārkas ienākumu; 5. jaunkristītiem jāpilda draudzes locekļu pienākumi, bet garīgās un baznīcas lietās viņus var tiesāt vienīgi vietējais bīskaps; lai apspiešanas dēļ viņi neatkristu no kristietības, no viņiem var prasīt vienīgi piedalīšanos kaŗa gaitās un zemes aizstāvībā, bet to pašu ar mēru; 6. visās laicīgās lietās, kas nepiekrīt baznīcas tiesai, viņi tiesājami laicīgā soģa tiesā, kuŗas spriedumu var pārsūdzēt bīskapam, un tas nedrīkst atļaut nodarīt viņiem netaisnību; 7. jaunkristītie var paturēt savas pagānu laiku sievas, bet precoties pēc kristīšanas jāievēro kanoniskie priekšraksti; 8. bīskapiem jāatsauc visi desmitās tiesas lēņi; 9. bīskapi un citi prelāti var saņemt zemes kunga regālijas tikai no pāvesta legātiem, bet ne no laicīgām personām; 10. šī sprieduma izpildīšana tiek uzdota lagātam Viļumam. * 1236. gada 23. decembrī pāvests ziņoja Daugavgrīvas cisterciešu klosteŗa abatam un konventam, ka izpildot viņu lūgumu ņem savā un sv. Pētera krēsla aizsardzībā šo klosteri, viņa brāļus un īpašumus kā Livonijā, tā Meklenburgā. ==== Zobenbrāļu un Vācu ordeņu apvienošanās sakarā ==== [[Attēls:Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237.jpg|thumb|300px|Zobenbrāļu uzņemšana Vācu ordenī 1237. ɡadā. Kreisajā pusē sēž pāvests Gregors IX, pa labi stāv Vācu ordeņa mestrs [[Hermanis no Zalcas]] ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums)]] * 1237. gada 12. maijā pāvests piekrita zobenbrāļu inkorporācijai Vācu ordenī un paziņoja Livonijas zobenbrāļu ordeņa mestram un brāļiem par šī ordeņa apvienošanos ar Vācu ordeni. * 1237. gada 13. maijā pāvests paziņoja Vācu ordeņa mestram Hermanim par abu ordeņu apvienošanos. * 1237. gada 14. maijā pāvests paziņoja savam legātam, agrākam Modenas bīskapam Viļumam par abu ordeņu apvienošanos. * 1237. gada 14. maijā pāvests paziņoja Rīgas bīskapam Nikolajam, Tērbatas bīskapam Hermanim un Sāmsalas bīskapam Indriķim, ka apstiprina zobenbrāļu apvienošanos ar Vācu ordeni, līdz ar to nosakot: 1. Vācu ordeņa brāļi Livonijā, tāpat kā līdz šim zobenbrāļi, būs pakļauti diēcēzes bīskapu tiesas varai; 2. viņiem Livonijā jāievēro visi līdzšinējie un turpmākie pāvesta noteikumi par baznīcām, jaunkristīto brīvību un zemes stāvokli; 3. Livonija paliek Romas Katoļu baznīcas īpašums, un neviens nedrīkst to pakļaut kādai citai kundzībai; 4. savu spēku nezaudē tiesības, ko pāvests piešķīris Vācu ordenim pirms apvienošanās. * 1238. gada 8. martā Gregors IX uzdeva savam legātam Modenas Viļumam gādāt, lai jaunkristīto stāvoklis nebūtu sliktāks kā pirms pāriešanas katoļticībā. * 1238. gada 13. martā pāvests uzdeva Brēmenes archibīskapam, sv. Māras klostera abatam un Stādes sv. Jura baznīcas prāvestam Brēmenes diecezē savaldīt ar baznīcas sodiem Vācu ordeni Livonijā, kas vajājot Daugavgrīvas klostera abatu un konventu par to, ka tie 1231. gadā devuši patvērumu kādreizējam Zemgales bīskapam Balduīnam, toreizējam pāvesta legatam, lai glābtu viņu no tiem, kas tīkojuši Balduīna dzīvības. == Skatīt arī == * [[Romas pāvestu hronoloģisks uzskaitījums]] * [[Livonijas krusta kari]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20081205063927/http://www.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva1/slva_saturs1.htm Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1937. xiv, 214 lpp.] {{pāvesti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gregors IX}} [[Kategorija:1241. gadā mirušie]] [[Kategorija:Romas pāvesti]] cq9xuzay9kplz7ho8ykjsqrfe85h9c4 0 97667 4490668 4323733 2026-07-05T18:39:37Z DaceX 96827 4490668 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ares I-X launch 08.jpg|thumb|''Ares I-X'' starts]] '''Ares I-X''' bija [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[nesējraķete]]s [[Ares I]] pirmā izmēģinājumu lidojuma apzīmējums. ''Ares I-X'' veiksmīgi tika palaista {{dat|2009|10|28}}. ''Ares I-X'' tika izmantota, lai reālā lidojumā tiktu izmēģināta ''Ares I'' pirmā pakāpe un visas raķetes struktūra. Pirmā pakāpe bija četru segmentu uzlabota [[Space Shuttle]] cietās degvielas raķešpakāpe ar piektā segmenta maketu. Otrās pakāpes vietā bija plānotās pakāpes masas un izmēru makets. Virs tā atradās kosmosa kuģa [[Orion (kosmosa kuģis)|Orion]] makets ar [[starta izglābšanās sistēma|starta izglābšanās sistēmu]]. == Lidojuma gaita == [[Attēls:Ares I-X launch.ogv|230px|thumb|left|''Ares I-X'' palaišanas video]] ''Ares I-X'' tika palaista {{dat|2009|10|28}} 15:30 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]] no [[Kenedija kosmosa centrs|Kenedija kosmosa centra]] starta kompleksa ''LC-39B''. Pirmā pakāpe atdalījās no otrās pakāpes simulatora 240&nbsp;km attālumā no starta vietas. Raķete sasniedza aptuveni 45&nbsp;km augstumu. Augšējās pakāpes un kosmosa kuģa maketus nebija paredzēts atgūt, un tie nekontrolēti iekrita [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]]. Pirmā pakāpe bija apgādāta ar trīs izpletņiem, bet tikai viens no tiem darbojās pienācīgi, tādēļ, raķešpakāpei iekrītot okeānā, tā tika bojāta. {{raket-aizmetnis}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Ares I-X}} * [http://www.nasa.gov/mission_pages/constellation/ares/flighttests/aresIx/index.html NASA web site of Ares I-X] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130710024107/http://www.nasa.gov/mission_pages/constellation/ares/flighttests/aresIx/index.html |date={{dat|2013|07|10||bez}} }} {{en ikona}} * [http://blogs.nasa.gov/cm/blog/Ares%20I-X Ares I-X Blog] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090121004506/http://blogs.nasa.gov/cm/blog/Ares%20I-X |date={{dat|2009|01|21||bez}} }} {{en ikona}} * [http://nasatech.net/Arex1-XStack090823/ Spherical panorama of the completed stack of the Ares 1-X in highbay 3 of the VAB] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090831080343/http://nasatech.net/Arex1-XStack090823/ |date={{dat|2009|08|31||bez}} }} {{en ikona}} * [http://nasatech.net/Ares1X_1_090509/ Ares 1-X components on the floor of highbay 4 of the VAB] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090830160803/http://nasatech.net/Ares1X_1_090509/ |date={{dat|2009|08|30||bez}} }} {{en ikona}} * [http://nasatech.net/Ares1X_3_090509/ Ares 1-X components on the floor of highbay 4 of the VAB seen from above] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090830160732/http://nasatech.net/Ares1X_3_090509/ |date={{dat|2009|08|30||bez}} }} {{en ikona}} * [http://nasatech.net/Ares1-Xupper091015/ Ares 1-X upper stage in the VAB, highbay 3]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}} * [http://nasatech.net/Ares1-Xmid091015/ Top-to-bottom view of Ares 1-X at mid vehicle in the VAB, highbay 3]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}} * {{youtube|Tn-xza2m8so|Video of the Ares 1-X test flight}} * [http://www.educatedearth.net/video.php?id=3957 Ares 1-X launch videos from various camera angles] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091212050743/http://educatedearth.net/video.php?id=3957 |date={{dat|2009|12|12||bez}} }} {{en ikona}} * {{Tīmekļa atsauce | url=http://exploration.grc.nasa.gov/LaunchSystems/flightTest.php | title=Glenn Provides Key Support for Ares I-1 Flight Test | publisher=NASA | language=angliski | access-date={{dat|2009|10|29||bez}} | archive-date={{dat|2013|07|21||bez}} | archive-url=https://www.webcitation.org/6IHKjubK6?url=http://exploration.grc.nasa.gov/LaunchSystems/flightTest.php }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090413110956/http://exploration.grc.nasa.gov/LaunchSystems/flightTest.php |date={{dat|2009|04|13||bez}} }} * {{Tīmekļa atsauce | url=http://www.spaceflightnow.com/news/n0708/28ares1x/ |title=Kennedy Space Center to become a moonport again | publisher=spaceflightnow.com|language=angliski}} * {{Tīmekļa atsauce | url=http://www.nasa.gov/mission_pages/constellation/ares/flighttests/aresIx/index.html | title=About the Ares I-X Rocket | publisher=nasa.gov | language=angliski | access-date={{dat|2009|10|29||bez}} | archive-date={{dat|2013|07|10||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20130710024107/http://www.nasa.gov/mission_pages/constellation/ares/flighttests/aresIx/index.html }} [[Kategorija:Ares I]] oqe7zzzgu9jauqfeje6x19py2hugjxx 0 102400 4490756 4396240 2026-07-06T01:52:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490756 wikitext text/x-wiki {{Singla infokaste |Nosaukums = Misery Business |Attēls = Misery Business-Paramore single.jpg |Attēla izmērs = |Border = |Caption = |Izpildītājs = [[Paramore]] |Albums = [[Riot!]] |A-puse = "Misery Business" |B-puse = "Stop This Song (Love Sick Melody)"<br />"My Hero"<br />"Sunday Bloody Sunday" |Izdots = {{dat|2007|7|10}} |Formāts = CD, 2x 7", veicināšanas CD |Ierakstīts = [[2007. gads|2007]]. gadā |Žanrs = [[Alternatīvais roks]] |Garums = 3:32 <small>(album version)</small><br />3:18 <small>(radio edit)</small> |Izdevējs = [[Fueled by Ramen]] |Autors = [[Heilija Viljamsa]], [[Džošs Farro]] |Producents = [[Deivids Bendetss]] |Audio piemērs? = nē |Sertifikāts = 2x Platīns <small>([[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]])<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://riaa.com/goldandplatinumdata.php?resultpage=1&table=SEARCH_RESULTS&action=&title=&artist=Paramore&format=&debutLP=&category=&sex=&releaseDate=&requestNo=&type=&level=&label=&company=&certificationDate=&awardDescription=&catalogNo=&aSex=&rec_id=&charField=&gold=&platinum=&multiPlat=&level2=&certDate=&album=&id=&after=&before=&startMonth=1&endMonth=1&startYear=1958&endYear=2008&sort=Artist&perPage=25 |title=Paramore RIAA certifications |access-date={{dat|2016|04|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924151606/http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?resultpage=1 |archivedate={{dat|2015|09|24||bez}} }}</ref></small> |Iepriekšējais singls = "[[All We Know]]"<br />(2006) |Šis singls = "'''Misery Business'''"<br />(2007) |Nākamais singls = "[[Hallelujah]]"<br />(2007) }} "'''Misery Business'''" ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] poproka grupas [[Paramore]] pirmais singls no otrā studijas albuma ''[[Riot!]]''. Singls tika izdots {{dat|2007|7|10}} sadarbībā ar ierakstu kompāniju [[Fueled by Ramen]]. Singla videoklips tika nominēts [[2007. gads|2007]]. gada ''[[Kerrang!]]'' balvai par gada labāko video, taču zaudēja [[Fall Out Boy]] videoklipam dziesmai "[[This Ain't a Scene, It's an Arms Race]]".<ref name="Kerrang Award">{{Tīmekļa atsauce| title= Kerrang Awards 2007: The Winners| publisher= Digital Spy| url= http://www.digitalspy.co.uk/music/a73558/kerrang-awards-2007-the-winners.html| accessdate= 2007-08-26| archive-date= 2008-04-17| archive-url= https://web.archive.org/web/20080417092309/http://www.digitalspy.co.uk/music/a73558/kerrang-awards-2007-the-winners.html}}</ref> Dziesma tika iekļauta ''[[NHL 08]]'' un ''[[Saints Row 2]]'' spēļu dziesmu sarakstā. == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = | headline = ASV CD singls | title1 = Misery Business | note1 = | length1 = 3:18 | title2 = Stop This Song (Love Sick Melody) | note2 = | length2 = 3:23 }} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = | headline = Austrālijas CD singls | title1 = Misery Business | note1 = | length1 = 3:18 | title2 = My Hero | note2 = Electronic Mix) ([[Foo Fighters]] kaverversija | length2 = 3:39 | title3 = Stop This Song (Love Sick Melody) | note3 = | length3 = 3:23 }} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = | headline = Vinila ieraksts 1 | title1 = Misery Business | note1 = | length1 = 3:18 | title2 = My Hero | note2 = Electronic Mix) (Foo Fighters kaverversija | length2 = 3:39 }} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = | headline = Vinila ieraksts 2 | title1 = Misery Business | note1 = | length1 = 3:18 | title2 = Sunday Bloody Sunday | note2 = [[U2]] kaverversija | length2 = 4:20 }} {{Skaņdarbu saraksts | collapsed = | headline = Vinila disks | title1 = Misery Business | note1 = | length1 = | title2 = This Circle | note2 = | length2 = }} == Izdošanas vēsture == {|class="wikitable" ! Valsts ! Datums ! Versija |- | {{flag|ASV}} | {{dat|2007|7|10|N}} | Oriģinālizdevums |- | {{flag|Īrija}} |rowspan="2"| {{dat|2008|1|6|N}} |rowspan="2"| Pārizdevums |- | {{flag|Lielbritānija}} |} == Topi == {| class="wikitable" !Tops (2007/2008) !Augstākā<br />pozīcija |- |{{karogs|Austrālija}}s singlu tops<ref name="ARIA Charts">[http://pandora.nla.gov.au/pan/23790/20070820-0001/issue910.pdf "ARIA Report Issue 910 - August 13, 2007"] {{Webarchive|url=https://webarchive.nla.gov.au/awa/20070819140100/http://pandora.nla.gov.au/pan/23790/20070820-0001/issue910.pdf |date={{dat|2007|08|19||bez}} }}. ''[[ARIA Charts]]''. Retrieved February 16, 2008.</ref> |align="center"|65 |- |{{karogs|Kanāda}}s Hot 100<ref name=autogenerated1>[http://acharts.us/song/26603 Paramore - Misery Business - Music Charts<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> |align="center"|67 |- |{{karogs|Vācija}}s singlu tops<ref name=autogenerated1 /> |align="center"|79 |- |{{karogs|Nīderlande}}s singlu tops<ref name="Music Square">[http://acharts.us/song/26603 "Misery Business - Chart information"]. ''acharts.us''. Retrieved February 16, 2008.</ref> |align="center"|28 |- |{{karogs|Peru}} roka tops<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://planeta.com.pe/rankingdecada/ranking107_final2.php |title=Las 107 de la Década<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|01|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091203173520/http://planeta.com.pe/rankingdecada/ranking107_final2.php |archivedate={{dat|2009|12|03||bez}} }}</ref> |align="center"|26 |- |{{flaga|ASV}} [[Billboard Hot 100|''Billboard'' Hot 100]]<ref name="Music Square"/> |align="center"|26 |- |{{flaga|ASV}} [[Billboard Pop 100|''Billboard'' Pop 100]]<ref name=autogenerated2>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.com/bbcom/esearch/searchResult.jsp?configType=BBCOM_SIMPLEDEFAULT&pubList=Billboard&an=bbcom&action=Submit&kw=&exposeNavigation=true&keyword=Paramore&submit.x=0&submit.y=0&submit=Submit&searchType=ARTICLE_SEARCH |title=American Chart positions |access-date={{dat|2008|03|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080305210404/http://www.billboard.com/bbcom/esearch/searchResult.jsp?configType=BBCOM_SIMPLEDEFAULT&pubList=Billboard&an=bbcom&action=Submit&kw=&exposeNavigation=true&keyword=Paramore&submit.x=0&submit.y=0&submit=Submit&searchType=ARTICLE_SEARCH |archivedate={{dat|2008|03|05||bez}} }}</ref> |align="center"|16 |- |{{flaga|ASV}} ''Billboard'' Hot Adult Top 40 Tracks<ref name=autogenerated2 /> |align="center"|31 |- |{{flaga|ASV}} ''Billboard'' Hot Modern Rock Tracks |align="center"|3 |- |{{karogs|Lielbritānija}}s singlu tops |align="center"|17 |} == Sertifikāti == {| class="wikitable" !Valsts !Sertifikāts |- |{{karogs|ASV}} |align="center"|[[Attēls:Double platinum record icon.svg|20px]] 2x Platīns |- |{{karogs|Austrālija}} |align="center"|[[Attēls:Platinum record icon.svg|20px]] Platīns |- |{{karogs|Jaunzēlande}} |align="center"|[[Attēls:Gold record icon.svg|20px]] Zelts |- |{{karogs|Lielbritānija}} |align="center"|[[Attēls:Platinum record icon.svg|20px]] Platīns |} == Kaverversijas == * [[Sea of Treachery]] * [[Eirons Maršs]] == Piezīmes un atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://paramoreband.livejournal.com/ Oficiālais Paramore žurnāls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080908070216/http://paramoreband.livejournal.com/ |date={{dat|2008|09|08||bez}} }} {{en ikona}} {{Paramore}} [[Kategorija:2007. gada singli]] [[Kategorija:Paramore dziesmas]] 9c94j2kspsug2t8ceyn653s7tjtwlj8 0 103568 4490749 4088785 2026-07-05T23:12:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490749 wikitext text/x-wiki {{Bobslejista infokaste | attēls = Mihails Arhipovs.jpg | att_izm = | paraksts = Mihails Arhipovs 2013. gadā | garums = 183 [[centimetrs|cm]] | svars = 90 [[kilograms|kg]] | loma = braucējs/stūmējs | pil = [[Edgars Maskalāns]] | stum = [[Māris Bogdanovs]]<br />[[Intars Dīcmanis]]<br />[[Reinis Rozītis]] | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1984|11|10}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Sigulda|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | dzimums = V }} '''Mihails Arhipovs''' (dzimis {{dat|1984|11|10}}) ir bijušais Latvijas [[bobslejs|bobslejists]] (sākotnēji pilots, pēc tam stūmējs), tagad [[Skeletons|skeletona]] treneris. Ar bobsleju nodarbojās no 2003. līdz 2012. gadam. Pēc bobslejista karjeras beigām pievērsies trenera darbam un šobrīd ir [[Martins Dukurs|Martina]] un [[Tomass Dukurs|Tomasa Dukuru]] fiziskās sagatavotības treneris.<ref>[http://www.diena.lv/sports/citi/bobsleja-un-skeletona-federacijas-prezidents-kols-skeletonistu-sasniegtais-ir-unikals-rezultats-13974292 Bobsleja un skeletona federācijas prezidents Kols: Skeletonistu sasniegtais ir unikāls rezultāts] Diena.lv</ref> [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada Olimpiskajās spēlēs]] M. Arhipovs ieguva 21. vietu četrinieku ekipāžu sacensībās. Turpmākajos gados viņu cīņā par otro pilota vietu Latvijas izlasē izkonkurēja [[Edgars Maskalāns]], M. Arhipovs pārkvalificējās par stūmēju un [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada Olimpiskajās spēlēs]] stūma E. Maskalāna četrinieku (sasniedza 11. vietu). 2012. gada oktobrī paziņoja par karjeras beigām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/citi/maskalans-pazino-par-bobsleja-pilota-karjeras-beigam-13974259|title=Maskalāns paziņo par bobsleja pilota karjeras beigām|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|11|3||bez}}|archive-date={{dat|2012|10|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121030064442/http://www.diena.lv/sports/citi/maskalans-pazino-par-bobsleja-pilota-karjeras-beigam-13974259}}</ref> un pievērsās trenera darbam. Precējies ar volejbolisti Salliju Arhipovu, audzina divas meitas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/25703-cempionu-trenera-arhipova-nedienas-ar-berniem-foto|title=Čempionu trenera Arhipova nedienas ar bērniem. FOTO|website=Jauns.lv|access-date=2021-01-08|language=lv}}</ref> == Labākie rezultāti == :''Saīsinājumi: OS — Olimpiskās spēles, PČ — Pasaules čempionāts, PK — Pasaules kauss, V. — Vieta.'' {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%" ! Ieskaite ! Disciplīna ! V. ! Gads |- ! OS | Četrinieki | 11. | [[Bobslejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]] |- ! rowspan="2" | PČ | Divnieki | 20. | [[2007. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2007]] |- | Četrinieki | 15. | [[2011. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2011]] |- ! rowspan="2" | PK | Divnieki | 18. | 2007 |- | Četrinieki | 17. | 2007 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.sportresult.com/sports/bs/db/biography.asp?p_id=100307&nat=LAT&sport=BS&sex=M&season=&stat=&venue=&events= FIBT profils]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}} {{Latvija 2010 ZOS}} {{Latvija 2006 ZOS}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Arhipovs, Mihails}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bobslejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Bobslejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Latvijas bobslejisti]] [[Kategorija:Siguldā dzimušie]] 50teh69q84tlbjkusxbdj0bapjlc2kx 6 104603 4490849 3291270 2026-07-06T07:44:23Z YeraC 83227 Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija,_Sniegs,_Riga,_Zolitude_(02.02.2010).jpg (pārvietots ar FileImporter). 4490849 wikitext text/x-wiki == {{int:filedesc}} == {{Information | description = | source = | date = | author = | permission = | other_versions = }} == {{int:license-header}} == {{CC-BY-SA-3.0 PL|Andrejs Eigims|http://weatherfoto.wordpress.com/}} [[Category:Files uploaded by User:Laurijs]] {{NowCommons|Latvija, Sniegs, Riga, Zolitude (02.02.2010).jpg}} kohci58hupck4ckr6xacas0sspvso4n 0 106039 4490930 4475361 2026-07-06T10:54:39Z LFR1000 86129 4490930 wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|tramvaju maršrutu Rīgā|11. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 11. tramvaju maršruts |fona krāsa = #C80404 |no = [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |uz = [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |karte = File:11tramv n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |slēgts = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 20,262 km<br />(10,293 km / 9,969 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 46 (23 / 23) |transporta vienīb = 6 (darbdienās) 8 (brīvdienās) |depo = Nr. 3 un Nr. 5 (apkalpo) |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/11/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''11. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. 11. tramvaju maršruta kopējais garums ir 20,262 km. Virziena '''Ausekļa iela''' — '''Mežaparks''' kopējais garums ir 10,293 km, bet virziena '''Mežaparks''' — '''Ausekļa iela''' kopējais garums ir 9,969 km. Darbdienās pa 11. tramvaju maršrutu kursēja 6 tramvaji, bet brīvdienās — 8 tramvaji (06.2022). 11. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 3. tramvaju depo un 5. tramvaju depo. == Maršruts == [[Attēls:Riga tram Tatra T3.JPG|thumb|200px|11. maršruta tramvajs griežas no [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielas]] uz [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona ielu]].]] [[Attēls:11. maršruta tramvajs izbrauc no 5. depo.JPG|thumb|200px|11. maršruta tramvajs izbrauc no 5. tramvaju depo, [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]].]] [[Attēls:11.tramvajs Mežaparkā.JPG|thumb|200px|11. maršruta tramvajs [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]].]] [[Attēls:11. tramvajs pie Meža kapiem.JPG|thumb|200px|11. maršruta tramvajs atrodas pie [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapiem]].]] Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Brasas tilts]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Kokneses prospekts]] un [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]]. Virzienā '''[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Kokneses prospekts]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Brasas tilts]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] un [[Kronvalda bulvāris]]. == Pieturvietas == 11. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 45 pieturas. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]''' ir 22 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 23 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 4 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 5 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 8 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 9 | [[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- | align="center" | 10 | [[Rīgas dzemdību nams|Dzemdību nams]] |- | align="center" | 11 | [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]] |- | align="center" | 12 | [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] / [[Lielie kapi]] |- | align="center" | 13 | [[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- | align="center" | 15 | [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- | align="center" | 16 | [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Rusova iela]] / Valsts biroji |- | align="center" | 18 | [[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Hamburgas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- | align="center" | 21 | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] / [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|ZOO]] |- | align="center" | 22 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- | align="center" | 2 | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] / [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|ZOO]] |- | align="center" | 3 | [[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- | align="center" | 4 | [[Hamburgas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Rusova iela]] / Valsts biroji |- | align="center" | 7 | [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- | align="center" | 10 | [[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- | align="center" | 11 | [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] / [[Lielie kapi]] |- | align="center" | 12 | [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]] |- | align="center" | 13 | [[Rīgas dzemdību nams|Dzemdību nams]] |- | align="center" | 14 | [[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- | align="center" | 15 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 16 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 18 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 20 | [[Aspazijas bulvāris]] |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 22 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 23 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] un [[Kronvalda bulvāris]]. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Kronvalda bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] Virzienā '''[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]''' — '''[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Kokneses prospekts]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Brasas tilts]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] un [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]]. Virzienā '''[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 12 pieturas. Tāpat arī virzienā '''Kronvalda bulvāris''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' ir 12 pieturas. Savukārt virzienā '''[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]''' — '''[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]''' ir 20 pieturas. Bet virzienā '''[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' ir 9 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] |- | align="center" | 2 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 4 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Aspazijas bulvāris]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 11 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 12 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 4 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 5 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 8 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 10 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- | align="center" | 2 | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] / [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|ZOO]] |- | align="center" | 3 | [[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- | align="center" | 4 | [[Hamburgas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Rusova iela]] / Valsts biroji |- | align="center" | 7 | [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- | align="center" | 10 | [[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- | align="center" | 11 | [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] / [[Lielie kapi]] |- | align="center" | 12 | [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]] |- | align="center" | 13 | [[Rīgas dzemdību nams|Dzemdību nams]] |- | align="center" | 14 | [[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- | align="center" | 15 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 16 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 18 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 20 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- |} |} == Vēsture == Šis maršruts atklāts 1930. gadā. Sākotnēji tas brauca no Mežaparka pa tagadējo A. Sakses ielu līdz Saules dārzam, tad pa Kokneses un Meža prospektu līdz Zooparkam. 1937. gadā tas kursēja pa Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. Pēc tam tas kursēja līdz Brasas stacijai, bet kad uzcēla Brasas tiltu, 1958. gadā maršruts pagarināts līdz Drāmas teātrim, bet pēc tam saīsināts līdz [[Radio iela (Rīga)|Radio ielai]] (Stacijas laukumam). Pēdējos gados maršruts nav guvis lielas pārmaiņas. Sākot ar 2013. gada 7. februāri, 11. maršrutā kursē arī zemās grīdas tramvaji.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/zemas-gridas-tramvaji-saks-regulari-kurset-ari-11-marsruta/|title=Zemās grīdas tramvaji sāks regulāri kursēt arī 11. maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2021|12|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211205050701/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/zemas-gridas-tramvaji-saks-regulari-kurset-ari-11-marsruta/}}</ref> No 2017. gada 5. jūnija 11. tramvaja maršruts ir pagarināts līdz Ausekļa ielai, bet slēgts Radio ielas galapunkts.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/zemas-gridas-tramvaji-uz-imantu-saks-kurset-5-junija/|title=Zemās grīdas tramvaji uz Imantu sāks kursēt 5. jūnijā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2018|12|21||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200918175112/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/zemas-gridas-tramvaji-uz-imantu-saks-kurset-5-junija/}}</ref> No 2019. gada 17. maija līdz 28. jūlijam maršruts uz laiku tika slēgts, saistībā ar [[Rīgas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rīgas domes priekšsēdētāja]] pienākumu izpildītāja [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] rīkojumu slēgt [[Brasas tilts|Brasas tiltu]] transportlīdekļiem, kuru masa pārsniedz 30 tonnas, tilta sliktā tehniskā stāvokļa un ieilgušo remontdarbu dēļ.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6686152/burovs-licis-nekavejoties-slegt-tramvaju-satiksmi-par-brasas-tiltu|title=Burovs licis nekavējoties slēgt tramvaju satiksmi pār Brasas tiltu|date=2019. gada 17. maijs|website=TVNET}}</ref> Bet no 2019. gada 25. maija tramvaju satiksme atjaunota, lai gan sākotnēji maršrutā kursēja tikai vecā tipa tramvaji.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tramvaju-kustibu-par-brasas-tiltu-atjaunos-sestdien-ir-saubas-par-ta-izturibu-ari-pec-remonta.a320218/|title=Tramvaju kustību pār Brasas tiltu atjaunos sestdien; ir šaubas par tā izturību arī pēc remonta|website=www.lsm.lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/11-tramvaja-marsruta-atsaks-kurset-zemas-gridas-tramvaji/|title=11. tramvaja maršrutā atsāks kursēt zemās grīdas tramvaji : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2020|07|28||bez}}|archive-date={{dat|2020|07|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200728115012/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/11-tramvaja-marsruta-atsaks-kurset-zemas-gridas-tramvaji/}}</ref> No 2019. gada 18. līdz 25. maijam tramvaju maršrutu aizstāja [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T autobusu maršruts]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-18-maija-11-tramvaja-marsrutu-aizvietos-11t-autobuss/|title=No 18. maija 11.tramvaja maršrutu aizvietos 11T.autobuss : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2019|05|20||bez}}|archive-date={{dat|2019|06|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190613214511/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-18-maija-11-tramvaja-marsrutu-aizvietos-11t-autobuss/}}</ref> No 2020. gada 9. līdz 29. jūnijam<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-29-junija-tiks-atjaunota-11-marsruta-tramvaja-kustiba-un-mainita-9-marsruta-autobusa-kustiba/|title=No 29. jūnija tiks atjaunota 11. maršruta tramvaja kustība un mainīta 9. maršruta autobusa kustība : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2020|07|07||bez}}|archive-date={{dat|2020|07|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200711103306/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-29-junija-tiks-atjaunota-11-marsruta-tramvaja-kustiba-un-mainita-9-marsruta-autobusa-kustiba/}}</ref> [[Brasas tilts|Brasas tilta]] bīstamības dēļ maršruts atkal tika slēgts un vēlreiz aizvietots ar [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T autobusu]] maršrutu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/brasas-parvada-slegsanas-del-11-tramvaja-marsruta-kurse-11t-marsruta-autobuss/|title=Brasas pārvada slēgšanas dēļ 11. tramvaja maršrutā kursē 11T. maršruta autobuss : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-06-09|archive-date=2020-06-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20200609154129/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/brasas-parvada-slegsanas-del-11-tramvaja-marsruta-kurse-11t-marsruta-autobuss/}}</ref> No 2022. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts līdz [[Radio iela (Rīga)|Radio ielas]] lokam sakarā ar [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]] notiekošajiem sliežu ceļa infrastruktūras būvniecības darbiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-julija-uz-remontdarbu-laiku-11-marsruta-tramvaji-kurses-lidz-radio-ielas-lokam/|title=No 6. jūlija uz remontdarbu laiku 11. maršruta tramvaji kursēs līdz Radio ielas lokam|access-date={{dat|2022|07|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220705101417/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-julija-uz-remontdarbu-laiku-11-marsruta-tramvaji-kurses-lidz-radio-ielas-lokam/}}</ref> No 18. jūlija [[Brasa]]s pārvada būvdarbu dēļ 11. tramvaja maršruts atkal tika slēgts. Tā vietā atkal tika norīkots [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T maršruta autobuss]], kas šoreiz kursēja no [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukuma]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-18-julija-brasas-parvada-buvdarbu-del-tiks-slegta-11-tramvaja-kustiba-pasazieru-parvadajumi-tiks-organizeti-ar-11t-marsruta-autobusiem/|title=No 18. jūlija Brasas pārvada būvdarbu dēļ tiks slēgta 11. tramvaja kustība, pasažieru pārvadājumi tiks organizēti ar 11T maršruta autobusiem|access-date={{dat|2022|07|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220715075215/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-18-julija-brasas-parvada-buvdarbu-del-tiks-slegta-11-tramvaja-kustiba-pasazieru-parvadajumi-tiks-organizeti-ar-11t-marsruta-autobusiem/}}</ref> Maršruts tika atjaunots 2023. gada 20. jūnijā, lai nodrošinātu apmeklētāju un dalībnieku nokļūšanu uz XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku pasākumiem [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]]. Tramvajs kursēja no [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukuma]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pirms-dziesmu-un-deju-svetkiem-planots-atjaunot-11-marsruta-tramvaja-kustibu-uz-mezaparku/|title=Pirms Dziesmu un deju svētkiem plānots atjaunot 11. maršruta tramvaja kustību uz Mežaparku|access-date={{dat|2023|06|13||bez}}|archive-date={{dat|2023|06|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230614094604/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pirms-dziesmu-un-deju-svetkiem-planots-atjaunot-11-marsruta-tramvaja-kustibu-uz-mezaparku/}}</ref> Pēc remontdarbiem, no 2023. gada 1. jūlija 11. tramvajs atkal kursē līdz Ausekļa ielai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-11-tramvaja-kustiba-tiek-pagarinata-lidz-ausekla-iela/ |title=No 1. jūlija 11. tramvaja kustība tiek pagarināta līdz Ausekļa ielai |access-date={{dat|2023|06|28||bez}} |archive-date={{dat|2023|06|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230628055824/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-11-tramvaja-kustiba-tiek-pagarinata-lidz-ausekla-iela/ }}</ref> No 2024. gada 30. jūlija, [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7. tramvaju maršruta]] sāka kursēt ar zemās grīdas tramvajiem, līdz ar to 11. tramvaju maršrutā apkalpo arī 3. depo, un kursē augstās grīdas tramvaji ([[Tatra T3|Tatra T3A]] vai [[Tatra T6B5|T3MR]]). == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="80px" perrow="6"> Attēls:Vikipēdijas tramvajs.JPG|<small>11. maršruta tramvajs [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektā]] (XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā)</small> Attēls:Galapunkts_Ezermalas_ielaa.JPG|<small>11. maršruta tramvaju galapunkts [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielā]]</small> Attēls:11. tramvaji zem Gaujas ielas paarvada.JPG|<small>Tramvaji zem jaunbūvējamā [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielas]] pārvada [[2010. gads|2010]]. gadā</small> Attēls:Tramvajs 5. depo.jpg|<small>11. maršruta tramvajs atrodas 5. tramvaju depo, [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]</small> Attēls:11. maršruta tramvaju rinda.JPG|<small>11. maršruta tramvaji Meža prospektā (Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā)</small> Attēls:Škoda 15T 57103.JPG|<small>11. maršruta tramvajs galapunktā "Stacijas laukums"</small> Attēls:Škoda 15T Mežaparkā.JPG|<small>Četrsekciju tramvajs [[Škoda 15T]] Mežaparka pieturā testa brauciena laikā</small> Attēls:11. tramvajs Barona ielā.JPG|<small>11. maršruta tramvajs [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]]</small> Attēls:Riga-sl-11-skoda-nf-gtw-698113.jpg|<small>11. maršruta tramvajs uz [[Radio iela (Rīga)|Radio ielas]]</small> Attēls:11. tramvajs Mežaparkā (08.07.2018.).JPG|<small>11. maršruta tramvajs [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektā]] (Vispārējo XXVI Dziesmu un XVI Deju svētku laikā)</small> File:11. tramvajs Kokneses prospektā.jpg|<small>11. maršruta tramvajs [[Kokneses prospekts|Kokneses prospektā]]</small> File:11. tramvajs uz Ķīšezera ielas.jpg|<small>11. maršruta tramvajs [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielā]]</small> File:11. tramvajs uz Miera ielas (2).jpg|<small>11. maršruta tramvajs [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]]</small> </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|TD0egMYNxTg|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija (Mežaparks - Ausekļa iela - Mežaparks)}} * {{youtube|2eEX9aMcFVw|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija (Mežaparks - Stacijas laukums - Mežaparks)}} * {{youtube|_lQdILorkGU|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija (Ausekļa iela - Mežaparks)}} * {{youtube|yzwi9Ex4LfE|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija (Stacijas laukums - Mežaparks)}} * {{youtube|uU5jaNiFWnM|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija, virzienā Stacijas laukums - Mežaparks}} * {{youtube|ena3vfnR7qs|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija, virzienā Ausekļa iela - Mežaparks}} * {{youtube|oleVEn7PF5w|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija, virzienā Mežaparks - Ausekļa iela}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|11]] jrxc7y1ycvoq3e0ww5x99oorupc11el 0 106920 4490636 4355012 2026-07-05T18:14:53Z DaceX 96827 4490636 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Coati Nasua narica Climbing Down 2048px.jpg | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Carnivora | kārta_lv =Plēsēji | apakškārta =Caniformia | apakškārta_lv =Suņveidīgie | virsdzimta =Musteloidea | virsdzimta_lv =Sermuļu virsdzimta | dzimta=Procyonidae | dzimta_lv=Jenotu dzimta | cilts=Nasuina | cilts_lv=Koati | ģints =Nasua | ģints_lv=Parastie koati | suga=Nasua narica | suga_lv=Baltpurna koati | binomial=Nasua narica <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1766)</small> | izplatība= [[Attēls:White-nosed Coati area.png|center|180px]] | kategorijas =nē }} '''Baltpurna koati''', '''baltpurna degunlācītis''' (''Nasua narica'') ir neliels [[jenotu dzimta]]s (''Procyonidae'') [[plēsējs]], kas pieder [[parastie koati|parasto koati ģintij]] (''Nasua'').<ref>[https://www.delfi.lv/campus/56036786/vide/120005162/daudzus-rigas-zoodarza-iemitniekus-turpmak-sauks-pavisam-citadi Daudzus Rīgas zoodārza iemītniekus turpmāk sauks pavisam citādi]</ref> Baltpurna koati dzīvo gan sausos, gan mitros [[mežs|mežos]] [[Centrālamerika|Centrālamerikā]]. To var sastapt, sākot no jūras līmeņa un beidzot ar 3500 metriem [[virs jūras līmeņa]]. Izplatības ziemeļu robeža ir [[Arizona]] un [[Ņūmeksika]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] , bet dienvidu robeža [[Kolumbija]].<ref name="iu">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41683/0 |title=Nasua narica (White-nosed Coati, Coatimundi)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|03|04||bez}} |archive-date={{dat|2010|07|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100729193720/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41683/0 }}</ref> Baltpurna koati ir sastopams biezākos vai skrajākos [[mežs|mežos]]. To ļoti reti var redzēt atklātā vietā. Arizonā un Jaunmeksikā baltpurna lācītis dzīvo [[priedes|priežu]] un [[ozols|ozolu]] mežos 1400—2300 metrus virs jūras līmeņa. Tomēr baltpurna koati galvenokārt ir [[tropi]]sko mežu iemītnieks.<ref name="iu"/> == Izskats == [[Attēls:Nasuanarica1.jpg|thumb|220px|left|Baltpurna koati ap melno degungalu un acīm ir balts matojums]] Baltpurna koati ir neliels dzīvnieks, ko varētu salīdzināt ar lielu [[kaķis|kaķi]]. ķermenis ir slaids, ar vidēji garām kājām un garu asti, kas ir tikpat gara kā ķermenis, visbiežāk aste tiek nesta vertikāli izslieta [[gaiss|gaisā]]. Tā ķermeņa garums kopā ar asti ir 91—130 [[Centimetrs|cm]], svars 4,5—6,8 [[Kilograms|kg]].<ref name="va"/> Baltpurna kažoka [[krāsa]] variē no [[Melnā krāsa|melnas]] līdz sarkanbrūnai vai dzeltenbrūnai. Apakšžoklis, pakakle un krūtis ir baltas. Uz melnās sejas baltpurna koati ir [[Baltā krāsa|baltas]] zīmes: ap [[deguns|degunu]] un ap [[acis|acīm]]. [[Ausis]] mazas, no iekšpuses baltas, ārpusē pamatkrāsā. [[Kājas]] ir tumšas, un [[aste]]i ir gredzenveida krāsojuma matojums. Purns ir pagarināts un slaids, degungals ir ļoti kustīgs, piemērots augsnes pārmeklēšanai.<ref name="va"/> == Uzvedība == [[Attēls:White-nosed Coati by Jeroen Kransen.jpg|thumb|left|220px|Baltpurna koati mātītes veido [[Klans|klanus]] un visu mūžu dzīvo barā]] Baltpurna koati ir aktīvi [[diena]]s laikā, naktīs tie nolien savās migās un guļ. Miga tiek iekārtota [[koks|koka]] dobumā vai kādā klints nišā. Tomēr tas var piemēroties arī [[nakts]] dzīvei, kā tas notiek reģionos, kur baltpurna koati tiek medīts kā iztikas avots. Pieauguši tēviņi ir vientuļnieki, bet mātītes ar saviem pēcnācējiem veido klanus. Klanā var būt līdz 30 dzīvniekiem, lai gan visbiežāk tie ir apmēram 12.<ref name="iu"/> Jaunie tēviņi dzīvo [[ģimene]]s barā līdz 2 [[gads|gadu]] vecumam. Baram ir daudzi, dažādi sazināšanās veidi. Koati izmanto gan [[balss|balsi]], gan ķermeņa [[valoda|valodu]]. Bara locekļiem ir ciešas attiecības. Dzīvnieki viens otram kopj kažokus, lietojot zobus un nagus. Kamēr bars kopīgi pārmeklē zemi, lai iegūtu kaut ko ēdamu, tikmēr ar mazuļiem paliek daži pieauguši koati — bērnu aukles. Sociālās attiecības barā ir līdzīgas kā [[surikats|surikatiem]]. Jaunie [[dzīvnieki]] daudz spēlējas un tēlo kaušanos. Pieaugušie arī mēdz sakauties, toties pa īstam, barošanās laikā. == Barība == [[Attēls:Coati Nasua narica Side 2212px.jpg|thumb|260px|right|Baltpurna koati, meklējot barību, izmanto savu izcilo ožu un pārbauda augsni soli pa solim]] Baltpurna koati kā visi [[koati]] ir [[visēdājs]]. Tas barojas ar [[kukaiņi]]em, [[augļi]]em, nelieliem [[grauzēji]]em un [[putni]]em, un to [[ola|olām]], neatsakās arī no [[maita]]s. Barības meklējumos koati, lietojot savu izcilo [[oža|ožu]], pamatā pārbauda augsni, un tam lieliski noder tā kustīgais degungals. Augļus tas meklē arī [[koks|kokos]], un koati nav grūtību uzkāpt vai nokāpt no koka.<ref name="iu"/> Baltpurna koati viegli pierod pie [[cilvēki]]em un labprāt uzturas apdzīvoto vietu izgāztuvju tuvumā. Dienas laikā tas noiet apmēram 2 [[Kilometrs|km]], tos rūpīgi pārbaudot. Tiek apēsta katra atrastā [[vaboles|vabole]], [[zirneklis]], [[skorpions]], [[skudras]], [[termīti]], kūniņa vai [[kāpurs]], [[simtkājis]] un [[krabis]], kas iznācis uz [[sauszeme]]s. Reizēm koati nomedī kādu peli, ķirzaku un vardi. Medījot koati piespiež upuri ar ķepām pie [[zeme]]s un nogalina to, iekožoties [[galva|galvā]].<ref name="va">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vanishingspecieswildlife.com/animals/details.php/000060/White%20Nosed%20Coati/Nasua/Narica |title=White Nosed Coati information and pictures. (Nasua Narica) from Vanishing Species Wildlife<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|03|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100307022454/http://www.vanishingspecieswildlife.com/animals/details.php/000060/White%20Nosed%20Coati/Nasua/Narica |archivedate={{dat|2010|03|07||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100307022454/http://www.vanishingspecieswildlife.com/animals/details.php/000060/White%20Nosed%20Coati/Nasua/Narica |date={{dat|2010|03|07||bez}} }}</ref> == Vairošanās == Baltpurna koati pārojas vienu rezi gadā. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] riesta laikā [[aprīlis|aprīlī]], kas ir 2—4 [[nedēļa]]s, mātītes klanā tiek ielaists tēviņš, kas sapārojas ar pieaugušajām mātītēm. Pirms mazuļu dzimšanas mātītes pamet baru un nomaļā vietā, [[koks|koka]] dobumā vai [[ala|alā]] iekārto mazuļu dzimšanas migu. [[jūnijs|Jūnijā]] piedzimst mazuļi, bet [[augusts|augustā]] mātīte ar mazuļiem pievienojas atkal baram.<ref name="vai">http://www.science.smith.edu/departments/Biology/VHAYSSEN/msi/pdf/i0076-3519-487-01-0001.pdf</ref> Citos ģeogrāfiskos reģionos riesta laiks ir atšķirīgs, piemēram, Panamā tas ir [[janvāris|janvārī]] vai [[februāris|februārī]].<ref name="vai"/> Grūsnība ilgst 70—77 [[diena]]s, parasti piedzimst 3—4 nevarīgi, akli mazuļi. [[Acis]] atveras pēc 4—11 dienām. Kad mazuļi ir nedaudz paaugušies, apmēram pēc 40 dienām māte ar mazuļiem atgriežas barā. Māte tos zīda ar [[piens|pienu]] 2 mēnešus. Mātītes paliek mātes klanā, bet tēviņi apmēram 2 gadu vecumā tiek padzīti. Dzimumbriedumu mātītes sasniedz 2 gadu vecumā, tēviņi 4—5 gadu vecumā.<ref name="vai"/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110521195402/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14001625 Nasua narica] * [http://www.naturephoto-cz.eu/nasua-narica-picture-8137.html Baltpurna koati foto] (naturephoto) * [http://www.istockphoto.com/stock-photo-1480859-coatimundi-a-nasua-narica.php Baltpurna koati foto] (istockphoto) * [https://web.archive.org/web/20081007082732/http://www.worldofstock.com/closeups/TCA1894.php Baltpurna koati foto] (worldofstock) * [http://www.cryptomundo.com/cryptozoo-news/new-alux/ White Nosed Coatimundi] * [https://web.archive.org/web/20100206132918/http://1-costaricalink.com/costa_rica_fauna/white_nosed_coati.htm White Nosed Coati] * [http://playaviva.wordpress.com/2009/01/ An unusual helper in biological pest control] * [http://fireflyforest.net/firefly/2006/01/25/white-nosed-coati/ White-nosed Coati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100406224844/http://fireflyforest.net/firefly/2006/01/25/white-nosed-coati/ |date={{dat|2010|04|06||bez}} }} * [http://www.mightymac.org/costarica/08costarica03.htm Baltpurna koati foto] (mightymac) * [https://web.archive.org/web/20081006100858/http://itech.pjc.edu/sctag/extra/ncoati.htm Northern Coati] {{commons|Nasua narica|Baltpurna koati}} [[Kategorija:Parastie koati]] [[Kategorija:Centrālamerikas fauna]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:Dienvidamerikas fauna]] [[Kategorija:ASV fauna]] [[Kategorija:Meksikas fauna]] 91wdv1tr9153j1cxn6s9x58o6pscvvc 0 106993 4490929 4488178 2026-07-06T10:54:01Z LFR1000 86129 4490929 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 9. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |karte = File:9aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = <!-- 24,521 km<br />(12,084 km / 12,437 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> --> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 48 (23 / 25) |transporta vienīb = 3 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/9/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:9. autobuss pie Stacijas laukuma.JPG|thumb|255px|9. autobuss pie Stacijas laukuma]] [[Attēls:9. autobuss Gaujas ielā.JPG|thumb|255px|9. autobuss Gaujas ielā]] [[Attēls:9. autobuss uz Gaujas ielas.jpg||thumb|255px|9. maršruta autobuss Gaujas ielā]] [[Attēls:9. autobuss uz Rusova ielas.jpg||thumb|255px|9. maršruta autobuss Rusova ielā]] [[Attēls:9. autobuss uz Meža prospekta.jpg||thumb|255px|9. maršruta autobuss Meža prospektā]] [[Attēls:9. autobuss uz Merķeļa ielas.jpg||thumb|255px|9. maršruta autobuss Merķeļa ielā]] [[Attēls:9. autobuss uz Viskaļu ielas.jpg||thumb|255px|9. maršruta autobuss Viskaļu ielā]] [[Attēls:9. autobuss uz Ezermalas ielas.jpg||thumb|255px|9. maršruta autobuss Ezermalas ielā]] '''9. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. 9.autobusa kopējais maršruta garums ir 25,848 km. Virziena '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] - [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]''' garums ir 12,037 km, bet virziena '''[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] - [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' garums ir 13,811 km. Darbdienās pa 9. autobusu maršrutu kursē 3 autobusi, kuri pavisam veic 54 reisus, bet brīvdienās — 2 autobusi, kuri pavisam veic 46 reisus (01.2023) 9. autobusu maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 7. autobusu parks. == Maršruts == Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]], [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Klusā iela (Rīga)|Klusā iela]], [[Brasas tilts]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Čiekurkalna 1. līnija]], [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] un [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]]. Virzienā '''[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]], [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]], [[Čiekurkalna 2. līnija]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Rusova iela]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], Gaujas iela, [[Brasas tilts]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]], [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]. == Pieturvietas == 9. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 48 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]''' ir 23 pieturas, bet virzienā '''[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Klijānu iela (Rīga)|Klijānu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] | |- | align="center" | 10 | [[Augstrozes iela (Rīga)|Augstrozes iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Čiekurkalna 2. šķērslīnija]] |x |- | align="center" | 12 | [[Čiekurkalna 5. šķērslīnija]] |x |- | align="center" | 13 | [[Čiekurkalna 8. šķērslīnija]] |x |- | align="center" | 14 | [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[TEC-1|TEC—1]] |x |- | align="center" | 16 | [[Krustabaznīcas iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija|Aizsardzības akadēmija]] |x |- | align="center" | 18 | [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]] |x |- | align="center" | 19 | [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]] |x |- | align="center" | 20 | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] |x |- | align="center" | 21 | Sporta bāze |x |- | align="center" | 22 | [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]] |x |- | align="center" | 23 | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] / ZOO |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] / ZOO |x |- | align="center" | 2 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |x |- | align="center" | 3 | Sporta bāze |x |- | align="center" | 4 | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] |x |- | align="center" | 5 | [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]] |x |- | align="center" | 7 | [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija|Aizsardzības akadēmija]] |x |- | align="center" | 8 | [[Krustabaznīcas iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[TEC-1|TEC—1]] |x |- | align="center" | 10 | [[Čiekurkalna 9. šķērslīnija]] |x |- | align="center" | 11 | [[Čiekurkalna 6. šķērslīnija]] |x |- | align="center" | 12 | [[Čiekurkalna 4. šķērslīnija]] |x |- | align="center" | 13 | [[Čiekurkalna 2. šķērslīnija]] |x |- | align="center" | 14 | [[Čiekurkalna 3. šķērslīnija]] |x |- | align="center" | 14 | [[Rusova iela]] / Valsts biroji |x |- | align="center" | 16 | [[Čiekurkalna ūdenstornis]] | |- | align="center" | 17 | [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] | |- | align="center" | 18 | [[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Brīvības piemineklis]] | |- | align="center" | 25 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |} |} == Vēsture == [[Attēls:Rīga Autobuss 09 (until 2010).png|thumb|255px|9. autobusa maršruta karte līdz [[2010. gads|2010]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijam]].]] [[Attēls:9. autobuss Brīvības ielā.JPG|thumb|255px|9. maršruta autobuss Brīvības ielā]] [[2010. gads|2010]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] 9. autobusa maršruts tika pagarināts no [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārza]] līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]],<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=82&id=3291, No 1. jūnija pagarina 9.autobusa maršrutu] www.rigassatiksme.lv</ref> kā arī virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] posmā starp pieturvietām "[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]" un "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]" tika mainīts maršruts. 2008. gadā pieturvieta "Sudrabu Edžus iela" kļūdas pēc tika nosaukta par "Sudraba Edzus iela", bet vēlāk pārdēvēta pareizajā vārdā. Līdz 2010. gada 1. jūnijam 9. autobusu maršruta kopējais garums bija 24,521&nbsp;km. Virziena '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]''' kopējais garums bija 12,084&nbsp;km, bet virziena '''[[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums bija 12,437&nbsp;km. No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika novirzīts pa [[Emīlijas Benjamiņas iela|Emīlijas Benjamiņas ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=Prāgas un Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada demontāžas darbu dēļ no 6. jūnija būs izmaiņas vairāku tramvaju, autobusu un trolejbusu kustībā|access-date={{dat|2022|06|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|06|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220601130507/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/}}</ref> No 2022. gada 13. jūlija līdz 2023. gada 8. novembrim sakarā ar [[Brasas tilts|Brasas tilta]] būvdarbiem maršruts [[Brasa|Brasā]] tika novirzīts pa [[Klusā iela (Rīga)|Kluso ielu]] un [[Brasa]]s dzelzceļa pārbrauktuvi. Slēgtas tika pieturvietas "[[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]]" un "[[Brasa (stacija)|Brasas stacija]]", taču [[Klusā iela (Rīga)|Klusajā ielā]] atvērta pieturvieta "[[Klijānu iela (Rīga)|Klijānu iela]]". Virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] veiktas izmaiņas arī pieturvietas "[[Aizsaules iela (Rīga)|Aizsaules iela]]" novietojumā, tā pārvietota no rotācijas apļa uz [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielas]] pamatbrauktuvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-13-julija-buvdarbu-del-bus-izmainas-9-autobusa-marsruta/|title=No 13. jūlija būvdarbu dēļ būs izmaiņas 9. autobusa maršrutā|access-date={{dat|2022|08|09||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230128234737/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-13-julija-buvdarbu-del-bus-izmainas-9-autobusa-marsruta/}}</ref> No 2023. gada 16. janvāra līdz 10. februārim tika veiktas izmaiņas maršruta kustībā virzienā uz Centru, novirzot to Čiekurkalnā pa [[Ungura iela (Rīga)|Ungura]], [[Kadagas iela (Rīga)|Kadagas]] un [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=No 16. janvāra plkst.14.00 izmaiņas 9. autobusa maršruta kustībā virzienā uz Abrenes ielu |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-16-janvara-plkst-14-00-izmainas-9-autobusa-marsruta-kustiba-virziena-uz-abrenes-ielu/ |website=[[Rīgas satiksme]] |date={{dat|2023|1|16||bez}} |access-date={{dat|2023|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230116190213/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-16-janvara-plkst-14-00-izmainas-9-autobusa-marsruta-kustiba-virziena-uz-abrenes-ielu/ }}</ref> === Maršruts === Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]], [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Klusā iela (Rīga)|Klusā iela]], [[Brasas tilts]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Čiekurkalna 1. līnija]], [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]] un [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]]. Virzienā '''[[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]], [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]], [[Čiekurkalna 2. līnija]], [[Gustava Zemgala gatve]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Brasas tilts]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]], [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] un [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa iela]]. === Pieturvietas === 9. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 41 pietura. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]''' bija 20 pieturas, bet virzienā '''[[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' bija 21 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]] |- | align="center" | 8 | [[Klijānu iela (Rīga)|Klijānu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Tēraudlietuves iela (Rīga)|Tēraudlietuves iela]] |- | align="center" | 10 | [[Augstrozes iela (Rīga)|Augstrozes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Čiekurkalna 2. šķērslīnija (Rīga)|2. šķērslīnija]] |- | align="center" | 12 | [[Čiekurkalna 5. šķērslīnija|5. šķērslīnija]] |- | align="center" | 13 | [[Čiekurkalna 8. šķērslīnija|8. šķērslīnija]] |- | align="center" | 14 | [[Viskaļu iela (Rīga)|Viskaļu iela]] |- | align="center" | 15 | [[TEC-1]] |- | align="center" | 16 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmija]] |- | align="center" | 18 | [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]] |- | align="center" | 19 | [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]] |- | align="center" | 20 | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] |- | align="center" | 2 | [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]] |- | align="center" | 3 | [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmija]] |- | align="center" | 5 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- | align="center" | 6 | [[TEC-1]] |- | align="center" | 7 | [[Čiekurkalna 9. šķērslīnija|9. šķērslīnija]] |- | align="center" | 8 | [[Čiekurkalna 6. šķērslīnija|6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 9 | [[Čiekurkalna 4. šķērslīnija|4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 10 | [[Čiekurkalna 2. šķērslīnija (Rīga)|2. šķērslīnija]] |- | align="center" | 11 | Skola |- | align="center" | 12 | [[Aizsaules iela (Rīga)|Aizsaules iela]] |- | align="center" | 13 | [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] |- | align="center" | 14 | [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" | 16 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 17 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 18 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Brīvības piemineklis]] |- | align="center" | 20 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 21 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * Policijas akadēmija (pārdēvēta par "Aizsardzības akadēmija") * Ezermalas iela (pārdēvēta par "Krustabaznīcas iela") * Otrā līnija (pārdēvēta par "2. šķērslīnija") * Ceturtā līnija (pārdēvēta par "4. šķērslīnija") * Piektā līnija (pārdēvēta par "5. šķērslīnija") * Sestā līnija (pārdēvēta par "6. šķērslīnija") * Astotā līnija (pārdēvēta par "8. šķērslīnija") * Devītā līnija (pārdēvēta par "9. šķērslīnija") * 2. šķērslīnija (pārdēvēta par "Čiekurkalna 2. šķērslīnija") * 4. šķērslīnija (pārdēvēta par "Čiekurkalna 4. šķērslīnija") * 5. šķērslīnija (pārdēvēta par "Čiekurkalna 5. šķērslīnija") * 6. šķērslīnija (pārdēvēta par "Čiekurkalna 6. šķērslīnija") * 8. šķērslīnija (pārdēvēta par "Čiekurkalna 8. šķērslīnija") * 9. šķērslīnija (pārdēvēta par "Čiekurkalna 9. šķērslīnija") * Skola (pārdēvēta par "Rusova iela / Valsts ieņēmumu dienests", pēc tam par "Rusova iela / Valsts biroji") * Aizsaules iela (pārdēvēta par "Brāļu kapi")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Ēveles iela (pārdēvēta par "Mēness iela") * Tēraudlietuves iela (pārdēvēta par "Brāļu kapi") == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|CDvoZLCgS-8|Pilnā 9. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|QgpZ7wVBh-g|Pilnā 9. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|09]] kmwuko1hk2wshgx4wyx3cedl9v7687c 0 107393 4490898 4488272 2026-07-06T10:24:47Z ~2026-38367-17 147684 4490898 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 15. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Dārziņi]] |karte = File:15aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 52,828 km<br />(26,522 km / 26,306 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 87 (44 / 43) |transporta vienīb = 10 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2898&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''15. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursēja no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Dārziņi]]em. 15. autobusu maršruta kopējais garums ir 52,828 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kopējais garums ir 26,522 km, bet maršruta '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 26,306 km. Darbdienās pa 15. autobusu maršrutu kursē 10 autobusi, bet brīvdienās — 6 autobusi. 15. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. '''No 2026. gada 6. jūlija maršruts tiks saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēts par maršrutu Nr. 45.'''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1980. gados un sākotnēji kursēja no galapunkta "Jugla-3" pa tagadējām [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu tilts|Slāvu tiltu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu]] ielām līdz kinoteātrim "Maskava" (Prūšu ielā 2). 1991. gada 1. jūnijā tas tika pagarināts līdz [[Rumbula]]i, kā arī novirzīts pa tagadējo maršrutu Mežciemā. Ne vēlāk pār 2001. gadu darba dienu pārslodzes stundās atklāja [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A. maršrutu]] kā 15. maršruta saīsinātu variantu. Tas kursēja līdz Višķu ielas trolejbusu galapunktam Rumbulas vietā. 2004. gada 1. decembrī šis maršruts tika slēgts. 2002. gada vasarā 15. maršruta kustības intervāls darba dienās bija līdz 15 minūtēm, savukārt brīvdienu rītos un vakaros tas bija līdz 10 minūtēm, brīvdienu dienās — līdz 19 minūtēm. 2001./2002.gadā darba dienās tika atklāts [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B. maršruts]] Jugla-3 — Rumbula. Tas sākotnēji kursēja pa [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava]], [[Ulbrokas iela|Ulbrokas]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] ielām līdz Rumbulas galapunktam. Vēlāk šis maršruts kursēja arī brīvdienās. Ap to pašu laiku tika atklāts [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D. maršruts]] Jugla-3 — Dārziņi-2. 2007. gada 1. maijā 15B. maršruts tika pārnumurēts par [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.autobusu maršrutu]] un pagarināts līdz Dārziņiem. 2008. gadā 15D. maršruts tika slēgts līdz ar 15. maršruta pagarināšanu līdz Dārziņiem. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēts par maršrutu Nr. 45.<ref name=":0" /> == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]] un [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]]. '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. == Pieturvietas == 15. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 87 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' ir 44 pieturas, bet maršrutā '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 43 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 2 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 6 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 7 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 8 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 9 | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 12 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 16 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 17 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 18 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 23 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 24 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 25 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 31 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ilšķiles iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 35 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 36 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 37 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 38 | Tīrumi |x |- | align="center" | 39 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 40 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 41 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 43 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 44 | [[Dārziņi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Dārziņi]] |x |- | align="center" | 2 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 4 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 6 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 7 | Tīrumi |x |- | align="center" | 8 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 9 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 10 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 11 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķeles iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 16 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 22 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 23 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 25 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 29 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 31 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 32 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 33 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 34 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Hipokrāta iela]] | |- | align="center" | 36 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 37 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 38 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 39 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 40 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 41 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 43 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === ''Skola (pārdēvēta par <nowiki>''Ūdeļu iela''</nowiki>)'' ''Pansionāts (pārdēvēta par <nowiki>''Sociālāis un aprūpes centrs ''Mežciems''''</nowiki>)'' ''7.slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Slimnīca ''Gaiļezers''</nowiki>)'' ''89.skola (pārdēvēta par <nowiki>''Mežciema pamatskola''</nowiki>)'' ''Kapi (pārdēvēta par <nowiki>''Biķernieku memoriāls''</nowiki>)'' ''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Stacionārs ''Biķernieki''''</nowiki>)'' ''Bērnudārzs (pārdēvēta par <nowiki>''Ainavas iela''</nowiki>)'' ''Ūnijas iela (pārdēvēta par <nowiki>''64.vidusskola''</nowiki>)'' ''Ilūkstes iela (Ilūkstes ielā, pārdēvēta par <nowiki>''Varavīksnes gatve''</nowiki>)'' ''Akadēmiķa M. Keldiša iela (pārdēvēta par <nowiki>''Brāļu Kaudzīšu iela''</nowiki>)'' ''Pļavnieki — 2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Katlakalna iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Zilupes iela (slēgta līdz ar Dienvidu tilta izbūvi)'' ''Keramika (pārdēvēta par <nowiki>''Dienvidu tilts''</nowiki>)'' ''Ķengarags (pārdēvēta par <nowiki>''Ķengaraga iela''</nowiki>)'' ''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par <nowiki>''Aglonas iela''</nowiki>)'' ''Rušānu iela (pārdēveta par <nowiki>''Rušonu iela''</nowiki>)'' ''T/C <nowiki>''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / ''Dole''</nowiki>)'' ''Ķengarags-3v (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Ikšķiles iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''AK-4 (pārdēvēta par <nowiki>''Apskates stacija''</nowiki>)'' ''27.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 27.līnija)'' ''38.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 38.līnija)'' ''46.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 46.līnija)'' ''Dārziņi-2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņi<nowiki>''</nowiki>)'' '' "Tālava" filiāle (pārdēvēta par "Maskavas iela 450", pēc tam "Latgales iela 450")'' ''Lubānas iela (pārdēvēta par "Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref>'' ''Dzelzavas iela (pārdēvēta par "Varavīksnes gatve")'' ''Hipokrāta iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' ''Malienas iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="6"> Dārziņi, autobus na konečné stanici.jpg|15., 18. un 31. autobusu maršruta galapunkts Dārziņos 15. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Malienas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā 15. autobuss Biķernieku mežā.jpg|15. maršruta autobuss Biķernieku ielā 15. autobuss uz Gaiļezera ielas.jpg|15. maršruta autobuss Gaiļezera ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas.jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā pieturā "Ikšķiles iela" 15. autobuss uz Lubānas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (5).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas.jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Lubānas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Juglas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Juglas ielā 15. autobuss izbrauc no galapunkta "Jugla".jpg|15. maršruta autobuss izbrauc no Juglas galapunkta 15. autobuss uz Malienas ielas (10).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|gP1VpnxZJvQ|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|sH14y3waJDY|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|15]] jj1aad2wmaimkf8tlqe4qlimftokeah 4490915 4490898 2026-07-06T10:44:30Z Rigassatiksme 119815 /* Vēsture */ 4490915 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 15. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Dārziņi]] |karte = File:15aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 52,828 km<br />(26,522 km / 26,306 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 87 (44 / 43) |transporta vienīb = 10 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2898&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''15. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursēja no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Dārziņi]]em. 15. autobusu maršruta kopējais garums ir 52,828 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kopējais garums ir 26,522 km, bet maršruta '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 26,306 km. Darbdienās pa 15. autobusu maršrutu kursē 10 autobusi, bet brīvdienās — 6 autobusi. 15. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. '''No 2026. gada 6. jūlija maršruts tiks saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēts par maršrutu Nr. 45.'''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1980. gados un sākotnēji kursēja no galapunkta "Jugla-3" pa tagadējām [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu tilts|Slāvu tiltu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu]] ielām līdz kinoteātrim "Maskava" (Prūšu ielā 2). 1991. gada 1. jūnijā tas tika pagarināts līdz [[Rumbula]]i, kā arī novirzīts pa tagadējo maršrutu Mežciemā. Ne vēlāk pār 2001. gadu darba dienu pārslodzes stundās atklāja [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A. maršrutu]] kā 15. maršruta saīsinātu variantu. Tas kursēja līdz Višķu ielas trolejbusu galapunktam Rumbulas vietā. 2004. gada 1. decembrī šis maršruts tika slēgts. 2002. gada vasarā 15. maršruta kustības intervāls darba dienās bija līdz 15 minūtēm, savukārt brīvdienu rītos un vakaros tas bija līdz 10 minūtēm, brīvdienu dienās — līdz 19 minūtēm. 2001./2002.gadā darba dienās tika atklāts [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B. maršruts]] Jugla-3 — Rumbula. Tas sākotnēji kursēja pa [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava]], [[Ulbrokas iela|Ulbrokas]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] ielām līdz Rumbulas galapunktam. Vēlāk šis maršruts kursēja arī brīvdienās. Ap to pašu laiku tika atklāts [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D. maršruts]] Jugla-3 — Dārziņi-2. 2007. gada 1. maijā 15B. maršruts tika pārnumurēts par [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.autobusu maršrutu]] un pagarināts līdz Dārziņiem. 2008. gadā 15D. maršruts tika slēgts līdz ar 15. maršruta pagarināšanu līdz Dārziņiem. 2026. gada 5. jūlijā pēdējais 15. autobusu maršruta reiss izbrauca no Dārziņu galapunkta plkst. 23:15 un pienāca Juglas galapunktā 6. jūlijā plkst. 0.21. Pēdējā šeit kursējušā autobusa borta numurs bija 78136. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēts par maršrutu Nr. 45. == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]] un [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]]. '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. == Pieturvietas == 15. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 87 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' ir 44 pieturas, bet maršrutā '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 43 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 2 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 6 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 7 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 8 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 9 | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 12 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 16 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 17 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 18 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 23 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 24 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 25 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 31 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ilšķiles iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 35 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 36 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 37 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 38 | Tīrumi |x |- | align="center" | 39 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 40 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 41 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 43 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 44 | [[Dārziņi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Dārziņi]] |x |- | align="center" | 2 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 4 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 6 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 7 | Tīrumi |x |- | align="center" | 8 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 9 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 10 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 11 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķeles iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 16 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 22 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 23 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 25 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 29 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 31 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 32 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 33 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 34 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Hipokrāta iela]] | |- | align="center" | 36 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 37 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 38 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 39 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 40 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 41 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 43 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === ''Skola (pārdēvēta par <nowiki>''Ūdeļu iela''</nowiki>)'' ''Pansionāts (pārdēvēta par <nowiki>''Sociālāis un aprūpes centrs ''Mežciems''''</nowiki>)'' ''7.slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Slimnīca ''Gaiļezers''</nowiki>)'' ''89.skola (pārdēvēta par <nowiki>''Mežciema pamatskola''</nowiki>)'' ''Kapi (pārdēvēta par <nowiki>''Biķernieku memoriāls''</nowiki>)'' ''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Stacionārs ''Biķernieki''''</nowiki>)'' ''Bērnudārzs (pārdēvēta par <nowiki>''Ainavas iela''</nowiki>)'' ''Ūnijas iela (pārdēvēta par <nowiki>''64.vidusskola''</nowiki>)'' ''Ilūkstes iela (Ilūkstes ielā, pārdēvēta par <nowiki>''Varavīksnes gatve''</nowiki>)'' ''Akadēmiķa M. Keldiša iela (pārdēvēta par <nowiki>''Brāļu Kaudzīšu iela''</nowiki>)'' ''Pļavnieki — 2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Katlakalna iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Zilupes iela (slēgta līdz ar Dienvidu tilta izbūvi)'' ''Keramika (pārdēvēta par <nowiki>''Dienvidu tilts''</nowiki>)'' ''Ķengarags (pārdēvēta par <nowiki>''Ķengaraga iela''</nowiki>)'' ''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par <nowiki>''Aglonas iela''</nowiki>)'' ''Rušānu iela (pārdēveta par <nowiki>''Rušonu iela''</nowiki>)'' ''T/C <nowiki>''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / ''Dole''</nowiki>)'' ''Ķengarags-3v (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Ikšķiles iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''AK-4 (pārdēvēta par <nowiki>''Apskates stacija''</nowiki>)'' ''27.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 27.līnija)'' ''38.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 38.līnija)'' ''46.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 46.līnija)'' ''Dārziņi-2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņi<nowiki>''</nowiki>)'' '' "Tālava" filiāle (pārdēvēta par "Maskavas iela 450", pēc tam "Latgales iela 450")'' ''Lubānas iela (pārdēvēta par "Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref>'' ''Dzelzavas iela (pārdēvēta par "Varavīksnes gatve")'' ''Hipokrāta iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' ''Malienas iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="6"> Dārziņi, autobus na konečné stanici.jpg|15., 18. un 31. autobusu maršruta galapunkts Dārziņos 15. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Malienas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā 15. autobuss Biķernieku mežā.jpg|15. maršruta autobuss Biķernieku ielā 15. autobuss uz Gaiļezera ielas.jpg|15. maršruta autobuss Gaiļezera ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas.jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā pieturā "Ikšķiles iela" 15. autobuss uz Lubānas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (5).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas.jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Lubānas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Juglas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Juglas ielā 15. autobuss izbrauc no galapunkta "Jugla".jpg|15. maršruta autobuss izbrauc no Juglas galapunkta 15. autobuss uz Malienas ielas (10).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|gP1VpnxZJvQ|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|sH14y3waJDY|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|15]] 9tqcrce1qj2bj6brtb2904vo04ebzvq 4490916 4490915 2026-07-06T10:45:35Z Rigassatiksme 119815 /* Vēsture */ 4490916 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 15. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Dārziņi]] |karte = File:15aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 52,828 km<br />(26,522 km / 26,306 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 87 (44 / 43) |transporta vienīb = 10 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2898&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''15. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursēja no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Dārziņi]]em. 15. autobusu maršruta kopējais garums ir 52,828 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kopējais garums ir 26,522 km, bet maršruta '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 26,306 km. Darbdienās pa 15. autobusu maršrutu kursē 10 autobusi, bet brīvdienās — 6 autobusi. 15. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. '''No 2026. gada 6. jūlija maršruts tiks saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēts par maršrutu Nr. 45.'''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1980. gados un sākotnēji kursēja no galapunkta "Jugla-3" pa tagadējām [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu tilts|Slāvu tiltu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu]] ielām līdz kinoteātrim "Maskava" (Prūšu ielā 2). 1991. gada 1. jūnijā tas tika pagarināts līdz [[Rumbula]]i, kā arī novirzīts pa tagadējo maršrutu Mežciemā. Ne vēlāk pār 2001. gadu darba dienu pārslodzes stundās atklāja [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A. maršrutu]] kā 15. maršruta saīsinātu variantu. Tas kursēja līdz Višķu ielas trolejbusu galapunktam Rumbulas vietā. 2004. gada 1. decembrī šis maršruts tika slēgts. 2002. gada vasarā 15. maršruta kustības intervāls darba dienās bija līdz 15 minūtēm, savukārt brīvdienu rītos un vakaros tas bija līdz 10 minūtēm, brīvdienu dienās — līdz 19 minūtēm. 2001./2002.gadā darba dienās tika atklāts [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B. maršruts]] Jugla-3 — Rumbula. Tas sākotnēji kursēja pa [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava]], [[Ulbrokas iela|Ulbrokas]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] ielām līdz Rumbulas galapunktam. Vēlāk šis maršruts kursēja arī brīvdienās. Ap to pašu laiku tika atklāts [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D. maršruts]] Jugla-3 — Dārziņi-2. 2007. gada 1. maijā 15B. maršruts tika pārnumurēts par [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.autobusu maršrutu]] un pagarināts līdz Dārziņiem. 2008. gadā 15D. maršruts tika slēgts līdz ar 15. maršruta pagarināšanu līdz Dārziņiem. 2026. gada 5. jūlijā pēdējais 15. autobusu maršruta reiss izbrauca no Dārziņu galapunkta plkst. 23:15 un pienāca Juglas galapunktā 6. jūlijā plkst. 0.21. Pēdējā šeit kursējušā autobusa borta numurs bija 78136. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēts par maršrutu Nr. 45. <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]] un [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]]. '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. == Pieturvietas == 15. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 87 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' ir 44 pieturas, bet maršrutā '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 43 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 2 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 6 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 7 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 8 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 9 | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 12 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 16 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 17 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 18 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 23 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 24 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 25 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 31 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ilšķiles iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 35 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 36 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 37 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 38 | Tīrumi |x |- | align="center" | 39 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 40 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 41 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 43 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 44 | [[Dārziņi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Dārziņi]] |x |- | align="center" | 2 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 4 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 6 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 7 | Tīrumi |x |- | align="center" | 8 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 9 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 10 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 11 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķeles iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 16 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 22 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 23 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 25 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 29 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 31 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 32 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 33 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 34 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Hipokrāta iela]] | |- | align="center" | 36 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 37 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 38 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 39 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 40 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 41 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 43 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === ''Skola (pārdēvēta par <nowiki>''Ūdeļu iela''</nowiki>)'' ''Pansionāts (pārdēvēta par <nowiki>''Sociālāis un aprūpes centrs ''Mežciems''''</nowiki>)'' ''7.slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Slimnīca ''Gaiļezers''</nowiki>)'' ''89.skola (pārdēvēta par <nowiki>''Mežciema pamatskola''</nowiki>)'' ''Kapi (pārdēvēta par <nowiki>''Biķernieku memoriāls''</nowiki>)'' ''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Stacionārs ''Biķernieki''''</nowiki>)'' ''Bērnudārzs (pārdēvēta par <nowiki>''Ainavas iela''</nowiki>)'' ''Ūnijas iela (pārdēvēta par <nowiki>''64.vidusskola''</nowiki>)'' ''Ilūkstes iela (Ilūkstes ielā, pārdēvēta par <nowiki>''Varavīksnes gatve''</nowiki>)'' ''Akadēmiķa M. Keldiša iela (pārdēvēta par <nowiki>''Brāļu Kaudzīšu iela''</nowiki>)'' ''Pļavnieki — 2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Katlakalna iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Zilupes iela (slēgta līdz ar Dienvidu tilta izbūvi)'' ''Keramika (pārdēvēta par <nowiki>''Dienvidu tilts''</nowiki>)'' ''Ķengarags (pārdēvēta par <nowiki>''Ķengaraga iela''</nowiki>)'' ''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par <nowiki>''Aglonas iela''</nowiki>)'' ''Rušānu iela (pārdēveta par <nowiki>''Rušonu iela''</nowiki>)'' ''T/C <nowiki>''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / ''Dole''</nowiki>)'' ''Ķengarags-3v (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Ikšķiles iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''AK-4 (pārdēvēta par <nowiki>''Apskates stacija''</nowiki>)'' ''27.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 27.līnija)'' ''38.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 38.līnija)'' ''46.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 46.līnija)'' ''Dārziņi-2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņi<nowiki>''</nowiki>)'' '' "Tālava" filiāle (pārdēvēta par "Maskavas iela 450", pēc tam "Latgales iela 450")'' ''Lubānas iela (pārdēvēta par "Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref>'' ''Dzelzavas iela (pārdēvēta par "Varavīksnes gatve")'' ''Hipokrāta iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' ''Malienas iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="6"> Dārziņi, autobus na konečné stanici.jpg|15., 18. un 31. autobusu maršruta galapunkts Dārziņos 15. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Malienas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā 15. autobuss Biķernieku mežā.jpg|15. maršruta autobuss Biķernieku ielā 15. autobuss uz Gaiļezera ielas.jpg|15. maršruta autobuss Gaiļezera ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas.jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā pieturā "Ikšķiles iela" 15. autobuss uz Lubānas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (5).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas.jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Lubānas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Juglas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Juglas ielā 15. autobuss izbrauc no galapunkta "Jugla".jpg|15. maršruta autobuss izbrauc no Juglas galapunkta 15. autobuss uz Malienas ielas (10).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|gP1VpnxZJvQ|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|sH14y3waJDY|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|15]] i0c9eeg44hrze4vdfft9my6uvykrdu5 4490920 4490916 2026-07-06T10:49:13Z Rigassatiksme 119815 /* */ 4490920 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 15. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Dārziņi]] |karte = File:15aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |slēgts = {{dat|2026|7|6}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 52,828 km<br />(26,522 km / 26,306 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 87 (44 / 43) |transporta vienīb = 10 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2898&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''15. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursēja no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Dārziņi]]em. 15. autobusu maršruta kopējais garums ir 52,828 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kopējais garums ir 26,522 km, bet maršruta '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 26,306 km. Darbdienās pa 15. autobusu maršrutu kursē 10 autobusi, bet brīvdienās — 6 autobusi. 15. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. '''No 2026. gada 6. jūlija maršruts tiks saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēts par maršrutu Nr. 45.'''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1980. gados un sākotnēji kursēja no galapunkta "Jugla-3" pa tagadējām [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu tilts|Slāvu tiltu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu]] ielām līdz kinoteātrim "Maskava" (Prūšu ielā 2). 1991. gada 1. jūnijā tas tika pagarināts līdz [[Rumbula]]i, kā arī novirzīts pa tagadējo maršrutu Mežciemā. Ne vēlāk pār 2001. gadu darba dienu pārslodzes stundās atklāja [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A. maršrutu]] kā 15. maršruta saīsinātu variantu. Tas kursēja līdz Višķu ielas trolejbusu galapunktam Rumbulas vietā. 2004. gada 1. decembrī šis maršruts tika slēgts. 2002. gada vasarā 15. maršruta kustības intervāls darba dienās bija līdz 15 minūtēm, savukārt brīvdienu rītos un vakaros tas bija līdz 10 minūtēm, brīvdienu dienās — līdz 19 minūtēm. 2001./2002.gadā darba dienās tika atklāts [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B. maršruts]] Jugla-3 — Rumbula. Tas sākotnēji kursēja pa [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava]], [[Ulbrokas iela|Ulbrokas]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] ielām līdz Rumbulas galapunktam. Vēlāk šis maršruts kursēja arī brīvdienās. Ap to pašu laiku tika atklāts [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D. maršruts]] Jugla-3 — Dārziņi-2. 2007. gada 1. maijā 15B. maršruts tika pārnumurēts par [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.autobusu maršrutu]] un pagarināts līdz Dārziņiem. 2008. gadā 15D. maršruts tika slēgts līdz ar 15. maršruta pagarināšanu līdz Dārziņiem. 2026. gada 5. jūlijā pēdējais 15. autobusu maršruta reiss izbrauca no Dārziņu galapunkta plkst. 23:15 un pienāca Juglas galapunktā 6. jūlijā plkst. 0.21. Pēdējā šeit kursējušā autobusa borta numurs bija 78136. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēts par maršrutu Nr. 45. <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]] un [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]]. '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. == Pieturvietas == 15. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 87 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' ir 44 pieturas, bet maršrutā '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 43 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 2 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 6 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 7 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 8 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 9 | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 12 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 16 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 17 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 18 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 23 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 24 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 25 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 31 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ilšķiles iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 35 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 36 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 37 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 38 | Tīrumi |x |- | align="center" | 39 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 40 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 41 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 43 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 44 | [[Dārziņi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Dārziņi]] |x |- | align="center" | 2 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 4 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 6 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 7 | Tīrumi |x |- | align="center" | 8 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 9 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 10 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 11 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķeles iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 16 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 22 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 23 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 25 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 29 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 31 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 32 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 33 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 34 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Hipokrāta iela]] | |- | align="center" | 36 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 37 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 38 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 39 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 40 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 41 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 43 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === ''Skola (pārdēvēta par <nowiki>''Ūdeļu iela''</nowiki>)'' ''Pansionāts (pārdēvēta par <nowiki>''Sociālāis un aprūpes centrs ''Mežciems''''</nowiki>)'' ''7.slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Slimnīca ''Gaiļezers''</nowiki>)'' ''89.skola (pārdēvēta par <nowiki>''Mežciema pamatskola''</nowiki>)'' ''Kapi (pārdēvēta par <nowiki>''Biķernieku memoriāls''</nowiki>)'' ''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Stacionārs ''Biķernieki''''</nowiki>)'' ''Bērnudārzs (pārdēvēta par <nowiki>''Ainavas iela''</nowiki>)'' ''Ūnijas iela (pārdēvēta par <nowiki>''64.vidusskola''</nowiki>)'' ''Ilūkstes iela (Ilūkstes ielā, pārdēvēta par <nowiki>''Varavīksnes gatve''</nowiki>)'' ''Akadēmiķa M. Keldiša iela (pārdēvēta par <nowiki>''Brāļu Kaudzīšu iela''</nowiki>)'' ''Pļavnieki — 2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Katlakalna iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Zilupes iela (slēgta līdz ar Dienvidu tilta izbūvi)'' ''Keramika (pārdēvēta par <nowiki>''Dienvidu tilts''</nowiki>)'' ''Ķengarags (pārdēvēta par <nowiki>''Ķengaraga iela''</nowiki>)'' ''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par <nowiki>''Aglonas iela''</nowiki>)'' ''Rušānu iela (pārdēveta par <nowiki>''Rušonu iela''</nowiki>)'' ''T/C <nowiki>''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / ''Dole''</nowiki>)'' ''Ķengarags-3v (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Ikšķiles iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''AK-4 (pārdēvēta par <nowiki>''Apskates stacija''</nowiki>)'' ''27.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 27.līnija)'' ''38.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 38.līnija)'' ''46.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 46.līnija)'' ''Dārziņi-2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņi<nowiki>''</nowiki>)'' '' "Tālava" filiāle (pārdēvēta par "Maskavas iela 450", pēc tam "Latgales iela 450")'' ''Lubānas iela (pārdēvēta par "Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref>'' ''Dzelzavas iela (pārdēvēta par "Varavīksnes gatve")'' ''Hipokrāta iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' ''Malienas iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="6"> Dārziņi, autobus na konečné stanici.jpg|15., 18. un 31. autobusu maršruta galapunkts Dārziņos 15. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Malienas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā 15. autobuss Biķernieku mežā.jpg|15. maršruta autobuss Biķernieku ielā 15. autobuss uz Gaiļezera ielas.jpg|15. maršruta autobuss Gaiļezera ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas.jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā pieturā "Ikšķiles iela" 15. autobuss uz Lubānas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (5).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas.jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Lubānas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Juglas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Juglas ielā 15. autobuss izbrauc no galapunkta "Jugla".jpg|15. maršruta autobuss izbrauc no Juglas galapunkta 15. autobuss uz Malienas ielas (10).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|gP1VpnxZJvQ|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|sH14y3waJDY|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|15]] l4eat927zigtbdj8vvvd0f3fkie9wjy 4490923 4490920 2026-07-06T10:50:17Z Rigassatiksme 119815 /* */ 4490923 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 15. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Dārziņi]] |karte = File:15aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |slēgts = {{dat|2026|7|6}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 52,828 km<br />(26,522 km / 26,306 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 87 (44 / 43) |transporta vienīb = 10 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2898&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''15. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursēja no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Dārziņi]]em. 15. autobusu maršruta kopējais garums bija 52,828 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kopējais garums bija 26,522 km, bet maršruta '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums bija 26,306 km. Darbdienās pa 15. autobusu maršrutu kursēja 10 autobusi, bet brīvdienās — 6 autobusi. 15. autobusu maršrutu apkalpoja 7. autobusu parks. '''No 2026. gada 6. jūlija maršruts tiks saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēts par maršrutu Nr. 45.'''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1980. gados un sākotnēji kursēja no galapunkta "Jugla-3" pa tagadējām [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu tilts|Slāvu tiltu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu]] ielām līdz kinoteātrim "Maskava" (Prūšu ielā 2). 1991. gada 1. jūnijā tas tika pagarināts līdz [[Rumbula]]i, kā arī novirzīts pa tagadējo maršrutu Mežciemā. Ne vēlāk pār 2001. gadu darba dienu pārslodzes stundās atklāja [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A. maršrutu]] kā 15. maršruta saīsinātu variantu. Tas kursēja līdz Višķu ielas trolejbusu galapunktam Rumbulas vietā. 2004. gada 1. decembrī šis maršruts tika slēgts. 2002. gada vasarā 15. maršruta kustības intervāls darba dienās bija līdz 15 minūtēm, savukārt brīvdienu rītos un vakaros tas bija līdz 10 minūtēm, brīvdienu dienās — līdz 19 minūtēm. 2001./2002.gadā darba dienās tika atklāts [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B. maršruts]] Jugla-3 — Rumbula. Tas sākotnēji kursēja pa [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava]], [[Ulbrokas iela|Ulbrokas]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] ielām līdz Rumbulas galapunktam. Vēlāk šis maršruts kursēja arī brīvdienās. Ap to pašu laiku tika atklāts [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D. maršruts]] Jugla-3 — Dārziņi-2. 2007. gada 1. maijā 15B. maršruts tika pārnumurēts par [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.autobusu maršrutu]] un pagarināts līdz Dārziņiem. 2008. gadā 15D. maršruts tika slēgts līdz ar 15. maršruta pagarināšanu līdz Dārziņiem. 2026. gada 5. jūlijā pēdējais 15. autobusu maršruta reiss izbrauca no Dārziņu galapunkta plkst. 23:15 un pienāca Juglas galapunktā 6. jūlijā plkst. 0.21. Pēdējā šeit kursējušā autobusa borta numurs bija 78136. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēts par maršrutu Nr. 45. <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]] un [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]]. '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. == Pieturvietas == 15. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 87 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' ir 44 pieturas, bet maršrutā '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 43 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 2 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 6 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 7 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 8 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 9 | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 12 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 16 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 17 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 18 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 23 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 24 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 25 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 31 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ilšķiles iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 35 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 36 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 37 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 38 | Tīrumi |x |- | align="center" | 39 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 40 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 41 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 43 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 44 | [[Dārziņi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Dārziņi]] |x |- | align="center" | 2 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 4 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 6 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 7 | Tīrumi |x |- | align="center" | 8 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 9 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 10 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 11 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķeles iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 16 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 22 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 23 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 25 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 29 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 31 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 32 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 33 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 34 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Hipokrāta iela]] | |- | align="center" | 36 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 37 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 38 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 39 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 40 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 41 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 43 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === ''Skola (pārdēvēta par <nowiki>''Ūdeļu iela''</nowiki>)'' ''Pansionāts (pārdēvēta par <nowiki>''Sociālāis un aprūpes centrs ''Mežciems''''</nowiki>)'' ''7.slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Slimnīca ''Gaiļezers''</nowiki>)'' ''89.skola (pārdēvēta par <nowiki>''Mežciema pamatskola''</nowiki>)'' ''Kapi (pārdēvēta par <nowiki>''Biķernieku memoriāls''</nowiki>)'' ''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Stacionārs ''Biķernieki''''</nowiki>)'' ''Bērnudārzs (pārdēvēta par <nowiki>''Ainavas iela''</nowiki>)'' ''Ūnijas iela (pārdēvēta par <nowiki>''64.vidusskola''</nowiki>)'' ''Ilūkstes iela (Ilūkstes ielā, pārdēvēta par <nowiki>''Varavīksnes gatve''</nowiki>)'' ''Akadēmiķa M. Keldiša iela (pārdēvēta par <nowiki>''Brāļu Kaudzīšu iela''</nowiki>)'' ''Pļavnieki — 2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Katlakalna iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Zilupes iela (slēgta līdz ar Dienvidu tilta izbūvi)'' ''Keramika (pārdēvēta par <nowiki>''Dienvidu tilts''</nowiki>)'' ''Ķengarags (pārdēvēta par <nowiki>''Ķengaraga iela''</nowiki>)'' ''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par <nowiki>''Aglonas iela''</nowiki>)'' ''Rušānu iela (pārdēveta par <nowiki>''Rušonu iela''</nowiki>)'' ''T/C <nowiki>''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / ''Dole''</nowiki>)'' ''Ķengarags-3v (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Ikšķiles iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''AK-4 (pārdēvēta par <nowiki>''Apskates stacija''</nowiki>)'' ''27.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 27.līnija)'' ''38.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 38.līnija)'' ''46.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 46.līnija)'' ''Dārziņi-2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņi<nowiki>''</nowiki>)'' '' "Tālava" filiāle (pārdēvēta par "Maskavas iela 450", pēc tam "Latgales iela 450")'' ''Lubānas iela (pārdēvēta par "Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref>'' ''Dzelzavas iela (pārdēvēta par "Varavīksnes gatve")'' ''Hipokrāta iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' ''Malienas iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="6"> Dārziņi, autobus na konečné stanici.jpg|15., 18. un 31. autobusu maršruta galapunkts Dārziņos 15. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Malienas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā 15. autobuss Biķernieku mežā.jpg|15. maršruta autobuss Biķernieku ielā 15. autobuss uz Gaiļezera ielas.jpg|15. maršruta autobuss Gaiļezera ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas.jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā pieturā "Ikšķiles iela" 15. autobuss uz Lubānas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (5).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas.jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Lubānas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Juglas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Juglas ielā 15. autobuss izbrauc no galapunkta "Jugla".jpg|15. maršruta autobuss izbrauc no Juglas galapunkta 15. autobuss uz Malienas ielas (10).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|gP1VpnxZJvQ|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|sH14y3waJDY|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|15]] pqdbz5thbf5bo7ozehm2ii541m96ckp 4490924 4490923 2026-07-06T10:50:33Z Rigassatiksme 119815 /* */ 4490924 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 15. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Dārziņi]] |karte = File:15aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |slēgts = {{dat|2026|7|6}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 52,828 km<br />(26,522 km / 26,306 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 87 (44 / 43) |transporta vienīb = 10 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpoja) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2898&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''15. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursēja no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Dārziņi]]em. 15. autobusu maršruta kopējais garums bija 52,828 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kopējais garums bija 26,522 km, bet maršruta '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums bija 26,306 km. Darbdienās pa 15. autobusu maršrutu kursēja 10 autobusi, bet brīvdienās — 6 autobusi. 15. autobusu maršrutu apkalpoja 7. autobusu parks. '''No 2026. gada 6. jūlija maršruts tiks saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēts par maršrutu Nr. 45.'''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1980. gados un sākotnēji kursēja no galapunkta "Jugla-3" pa tagadējām [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu tilts|Slāvu tiltu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu]] ielām līdz kinoteātrim "Maskava" (Prūšu ielā 2). 1991. gada 1. jūnijā tas tika pagarināts līdz [[Rumbula]]i, kā arī novirzīts pa tagadējo maršrutu Mežciemā. Ne vēlāk pār 2001. gadu darba dienu pārslodzes stundās atklāja [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A. maršrutu]] kā 15. maršruta saīsinātu variantu. Tas kursēja līdz Višķu ielas trolejbusu galapunktam Rumbulas vietā. 2004. gada 1. decembrī šis maršruts tika slēgts. 2002. gada vasarā 15. maršruta kustības intervāls darba dienās bija līdz 15 minūtēm, savukārt brīvdienu rītos un vakaros tas bija līdz 10 minūtēm, brīvdienu dienās — līdz 19 minūtēm. 2001./2002.gadā darba dienās tika atklāts [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B. maršruts]] Jugla-3 — Rumbula. Tas sākotnēji kursēja pa [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava]], [[Ulbrokas iela|Ulbrokas]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] ielām līdz Rumbulas galapunktam. Vēlāk šis maršruts kursēja arī brīvdienās. Ap to pašu laiku tika atklāts [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D. maršruts]] Jugla-3 — Dārziņi-2. 2007. gada 1. maijā 15B. maršruts tika pārnumurēts par [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.autobusu maršrutu]] un pagarināts līdz Dārziņiem. 2008. gadā 15D. maršruts tika slēgts līdz ar 15. maršruta pagarināšanu līdz Dārziņiem. 2026. gada 5. jūlijā pēdējais 15. autobusu maršruta reiss izbrauca no Dārziņu galapunkta plkst. 23:15 un pienāca Juglas galapunktā 6. jūlijā plkst. 0.21. Pēdējā šeit kursējušā autobusa borta numurs bija 78136. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēts par maršrutu Nr. 45. <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]] un [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]]. '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. == Pieturvietas == 15. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 87 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' ir 44 pieturas, bet maršrutā '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 43 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 2 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 6 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 7 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 8 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 9 | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 12 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 16 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 17 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 18 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 23 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 24 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 25 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 31 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ilšķiles iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 35 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 36 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 37 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 38 | Tīrumi |x |- | align="center" | 39 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 40 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 41 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 43 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 44 | [[Dārziņi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Dārziņi]] |x |- | align="center" | 2 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 4 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 6 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 7 | Tīrumi |x |- | align="center" | 8 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 9 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 10 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 11 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķeles iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 16 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 22 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 23 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 25 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 29 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 31 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 32 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 33 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 34 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Hipokrāta iela]] | |- | align="center" | 36 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 37 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 38 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 39 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 40 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 41 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 43 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === ''Skola (pārdēvēta par <nowiki>''Ūdeļu iela''</nowiki>)'' ''Pansionāts (pārdēvēta par <nowiki>''Sociālāis un aprūpes centrs ''Mežciems''''</nowiki>)'' ''7.slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Slimnīca ''Gaiļezers''</nowiki>)'' ''89.skola (pārdēvēta par <nowiki>''Mežciema pamatskola''</nowiki>)'' ''Kapi (pārdēvēta par <nowiki>''Biķernieku memoriāls''</nowiki>)'' ''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Stacionārs ''Biķernieki''''</nowiki>)'' ''Bērnudārzs (pārdēvēta par <nowiki>''Ainavas iela''</nowiki>)'' ''Ūnijas iela (pārdēvēta par <nowiki>''64.vidusskola''</nowiki>)'' ''Ilūkstes iela (Ilūkstes ielā, pārdēvēta par <nowiki>''Varavīksnes gatve''</nowiki>)'' ''Akadēmiķa M. Keldiša iela (pārdēvēta par <nowiki>''Brāļu Kaudzīšu iela''</nowiki>)'' ''Pļavnieki — 2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Katlakalna iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Zilupes iela (slēgta līdz ar Dienvidu tilta izbūvi)'' ''Keramika (pārdēvēta par <nowiki>''Dienvidu tilts''</nowiki>)'' ''Ķengarags (pārdēvēta par <nowiki>''Ķengaraga iela''</nowiki>)'' ''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par <nowiki>''Aglonas iela''</nowiki>)'' ''Rušānu iela (pārdēveta par <nowiki>''Rušonu iela''</nowiki>)'' ''T/C <nowiki>''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / ''Dole''</nowiki>)'' ''Ķengarags-3v (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Ikšķiles iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''AK-4 (pārdēvēta par <nowiki>''Apskates stacija''</nowiki>)'' ''27.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 27.līnija)'' ''38.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 38.līnija)'' ''46.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 46.līnija)'' ''Dārziņi-2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņi<nowiki>''</nowiki>)'' '' "Tālava" filiāle (pārdēvēta par "Maskavas iela 450", pēc tam "Latgales iela 450")'' ''Lubānas iela (pārdēvēta par "Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref>'' ''Dzelzavas iela (pārdēvēta par "Varavīksnes gatve")'' ''Hipokrāta iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' ''Malienas iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="6"> Dārziņi, autobus na konečné stanici.jpg|15., 18. un 31. autobusu maršruta galapunkts Dārziņos 15. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Malienas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā 15. autobuss Biķernieku mežā.jpg|15. maršruta autobuss Biķernieku ielā 15. autobuss uz Gaiļezera ielas.jpg|15. maršruta autobuss Gaiļezera ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas.jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā pieturā "Ikšķiles iela" 15. autobuss uz Lubānas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (5).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas.jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Lubānas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Juglas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Juglas ielā 15. autobuss izbrauc no galapunkta "Jugla".jpg|15. maršruta autobuss izbrauc no Juglas galapunkta 15. autobuss uz Malienas ielas (10).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|gP1VpnxZJvQ|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|sH14y3waJDY|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|15]] 4cm1uk41cfa8il14ton8rhlqdfzvnwt 4490925 4490924 2026-07-06T10:50:54Z Rigassatiksme 119815 /* Maršruts */ 4490925 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 15. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Dārziņi]] |karte = File:15aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |slēgts = {{dat|2026|7|6}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 52,828 km<br />(26,522 km / 26,306 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 87 (44 / 43) |transporta vienīb = 10 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpoja) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2898&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''15. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursēja no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Dārziņi]]em. 15. autobusu maršruta kopējais garums bija 52,828 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kopējais garums bija 26,522 km, bet maršruta '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums bija 26,306 km. Darbdienās pa 15. autobusu maršrutu kursēja 10 autobusi, bet brīvdienās — 6 autobusi. 15. autobusu maršrutu apkalpoja 7. autobusu parks. '''No 2026. gada 6. jūlija maršruts tiks saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēts par maršrutu Nr. 45.'''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1980. gados un sākotnēji kursēja no galapunkta "Jugla-3" pa tagadējām [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu tilts|Slāvu tiltu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu]] ielām līdz kinoteātrim "Maskava" (Prūšu ielā 2). 1991. gada 1. jūnijā tas tika pagarināts līdz [[Rumbula]]i, kā arī novirzīts pa tagadējo maršrutu Mežciemā. Ne vēlāk pār 2001. gadu darba dienu pārslodzes stundās atklāja [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A. maršrutu]] kā 15. maršruta saīsinātu variantu. Tas kursēja līdz Višķu ielas trolejbusu galapunktam Rumbulas vietā. 2004. gada 1. decembrī šis maršruts tika slēgts. 2002. gada vasarā 15. maršruta kustības intervāls darba dienās bija līdz 15 minūtēm, savukārt brīvdienu rītos un vakaros tas bija līdz 10 minūtēm, brīvdienu dienās — līdz 19 minūtēm. 2001./2002.gadā darba dienās tika atklāts [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B. maršruts]] Jugla-3 — Rumbula. Tas sākotnēji kursēja pa [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava]], [[Ulbrokas iela|Ulbrokas]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] ielām līdz Rumbulas galapunktam. Vēlāk šis maršruts kursēja arī brīvdienās. Ap to pašu laiku tika atklāts [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D. maršruts]] Jugla-3 — Dārziņi-2. 2007. gada 1. maijā 15B. maršruts tika pārnumurēts par [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.autobusu maršrutu]] un pagarināts līdz Dārziņiem. 2008. gadā 15D. maršruts tika slēgts līdz ar 15. maršruta pagarināšanu līdz Dārziņiem. 2026. gada 5. jūlijā pēdējais 15. autobusu maršruta reiss izbrauca no Dārziņu galapunkta plkst. 23:15 un pienāca Juglas galapunktā 6. jūlijā plkst. 0.21. Pēdējā šeit kursējušā autobusa borta numurs bija 78136. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēts par maršrutu Nr. 45. <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]] un [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]]. '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. == Pieturvietas == 15. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 87 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' ir 44 pieturas, bet maršrutā '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 43 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 2 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 6 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 7 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 8 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 9 | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 12 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 16 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 17 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 18 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 23 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 24 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 25 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 31 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ilšķiles iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 35 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 36 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 37 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 38 | Tīrumi |x |- | align="center" | 39 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 40 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 41 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 43 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 44 | [[Dārziņi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Dārziņi]] |x |- | align="center" | 2 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 4 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 6 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 7 | Tīrumi |x |- | align="center" | 8 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 9 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 10 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 11 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķeles iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 16 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 22 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 23 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 25 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 29 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 31 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 32 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 33 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 34 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Hipokrāta iela]] | |- | align="center" | 36 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 37 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 38 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 39 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 40 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 41 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 43 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === ''Skola (pārdēvēta par <nowiki>''Ūdeļu iela''</nowiki>)'' ''Pansionāts (pārdēvēta par <nowiki>''Sociālāis un aprūpes centrs ''Mežciems''''</nowiki>)'' ''7.slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Slimnīca ''Gaiļezers''</nowiki>)'' ''89.skola (pārdēvēta par <nowiki>''Mežciema pamatskola''</nowiki>)'' ''Kapi (pārdēvēta par <nowiki>''Biķernieku memoriāls''</nowiki>)'' ''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Stacionārs ''Biķernieki''''</nowiki>)'' ''Bērnudārzs (pārdēvēta par <nowiki>''Ainavas iela''</nowiki>)'' ''Ūnijas iela (pārdēvēta par <nowiki>''64.vidusskola''</nowiki>)'' ''Ilūkstes iela (Ilūkstes ielā, pārdēvēta par <nowiki>''Varavīksnes gatve''</nowiki>)'' ''Akadēmiķa M. Keldiša iela (pārdēvēta par <nowiki>''Brāļu Kaudzīšu iela''</nowiki>)'' ''Pļavnieki — 2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Katlakalna iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Zilupes iela (slēgta līdz ar Dienvidu tilta izbūvi)'' ''Keramika (pārdēvēta par <nowiki>''Dienvidu tilts''</nowiki>)'' ''Ķengarags (pārdēvēta par <nowiki>''Ķengaraga iela''</nowiki>)'' ''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par <nowiki>''Aglonas iela''</nowiki>)'' ''Rušānu iela (pārdēveta par <nowiki>''Rušonu iela''</nowiki>)'' ''T/C <nowiki>''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / ''Dole''</nowiki>)'' ''Ķengarags-3v (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Ikšķiles iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''AK-4 (pārdēvēta par <nowiki>''Apskates stacija''</nowiki>)'' ''27.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 27.līnija)'' ''38.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 38.līnija)'' ''46.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 46.līnija)'' ''Dārziņi-2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņi<nowiki>''</nowiki>)'' '' "Tālava" filiāle (pārdēvēta par "Maskavas iela 450", pēc tam "Latgales iela 450")'' ''Lubānas iela (pārdēvēta par "Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref>'' ''Dzelzavas iela (pārdēvēta par "Varavīksnes gatve")'' ''Hipokrāta iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' ''Malienas iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="6"> Dārziņi, autobus na konečné stanici.jpg|15., 18. un 31. autobusu maršruta galapunkts Dārziņos 15. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Malienas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā 15. autobuss Biķernieku mežā.jpg|15. maršruta autobuss Biķernieku ielā 15. autobuss uz Gaiļezera ielas.jpg|15. maršruta autobuss Gaiļezera ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas.jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā pieturā "Ikšķiles iela" 15. autobuss uz Lubānas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (5).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas.jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Lubānas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Juglas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Juglas ielā 15. autobuss izbrauc no galapunkta "Jugla".jpg|15. maršruta autobuss izbrauc no Juglas galapunkta 15. autobuss uz Malienas ielas (10).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|gP1VpnxZJvQ|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|sH14y3waJDY|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|15]] 6ghy5qsld299qno775lsn1sa675d9ov 4490926 4490925 2026-07-06T10:51:32Z Rigassatiksme 119815 /* Pieturvietas */ 4490926 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 15. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Dārziņi]] |karte = File:15aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |slēgts = {{dat|2026|7|6}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 52,828 km<br />(26,522 km / 26,306 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 87 (44 / 43) |transporta vienīb = 10 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpoja) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2898&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''15. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursēja no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Dārziņi]]em. 15. autobusu maršruta kopējais garums bija 52,828 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kopējais garums bija 26,522 km, bet maršruta '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums bija 26,306 km. Darbdienās pa 15. autobusu maršrutu kursēja 10 autobusi, bet brīvdienās — 6 autobusi. 15. autobusu maršrutu apkalpoja 7. autobusu parks. '''No 2026. gada 6. jūlija maršruts tiks saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēts par maršrutu Nr. 45.'''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1980. gados un sākotnēji kursēja no galapunkta "Jugla-3" pa tagadējām [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu tilts|Slāvu tiltu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu]] ielām līdz kinoteātrim "Maskava" (Prūšu ielā 2). 1991. gada 1. jūnijā tas tika pagarināts līdz [[Rumbula]]i, kā arī novirzīts pa tagadējo maršrutu Mežciemā. Ne vēlāk pār 2001. gadu darba dienu pārslodzes stundās atklāja [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A. maršrutu]] kā 15. maršruta saīsinātu variantu. Tas kursēja līdz Višķu ielas trolejbusu galapunktam Rumbulas vietā. 2004. gada 1. decembrī šis maršruts tika slēgts. 2002. gada vasarā 15. maršruta kustības intervāls darba dienās bija līdz 15 minūtēm, savukārt brīvdienu rītos un vakaros tas bija līdz 10 minūtēm, brīvdienu dienās — līdz 19 minūtēm. 2001./2002.gadā darba dienās tika atklāts [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B. maršruts]] Jugla-3 — Rumbula. Tas sākotnēji kursēja pa [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava]], [[Ulbrokas iela|Ulbrokas]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] ielām līdz Rumbulas galapunktam. Vēlāk šis maršruts kursēja arī brīvdienās. Ap to pašu laiku tika atklāts [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D. maršruts]] Jugla-3 — Dārziņi-2. 2007. gada 1. maijā 15B. maršruts tika pārnumurēts par [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.autobusu maršrutu]] un pagarināts līdz Dārziņiem. 2008. gadā 15D. maršruts tika slēgts līdz ar 15. maršruta pagarināšanu līdz Dārziņiem. 2026. gada 5. jūlijā pēdējais 15. autobusu maršruta reiss izbrauca no Dārziņu galapunkta plkst. 23:15 un pienāca Juglas galapunktā 6. jūlijā plkst. 0.21. Pēdējā šeit kursējušā autobusa borta numurs bija 78136. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēts par maršrutu Nr. 45. <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]] un [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]]. '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. == Pieturvietas == 15. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 87 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' bija 44 pieturas, bet maršrutā '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' bija 43 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 2 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 6 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 7 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 8 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 9 | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 12 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 16 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 17 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 18 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 23 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 24 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 25 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 31 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ilšķiles iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 35 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 36 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 37 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 38 | Tīrumi |x |- | align="center" | 39 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 40 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 41 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 43 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 44 | [[Dārziņi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Dārziņi]] |x |- | align="center" | 2 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 4 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 6 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 7 | Tīrumi |x |- | align="center" | 8 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 9 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 10 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 11 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķeles iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 16 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 22 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 23 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 25 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 29 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 31 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 32 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 33 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 34 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Hipokrāta iela]] | |- | align="center" | 36 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 37 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 38 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 39 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 40 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 41 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 43 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === ''Skola (pārdēvēta par <nowiki>''Ūdeļu iela''</nowiki>)'' ''Pansionāts (pārdēvēta par <nowiki>''Sociālāis un aprūpes centrs ''Mežciems''''</nowiki>)'' ''7.slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Slimnīca ''Gaiļezers''</nowiki>)'' ''89.skola (pārdēvēta par <nowiki>''Mežciema pamatskola''</nowiki>)'' ''Kapi (pārdēvēta par <nowiki>''Biķernieku memoriāls''</nowiki>)'' ''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Stacionārs ''Biķernieki''''</nowiki>)'' ''Bērnudārzs (pārdēvēta par <nowiki>''Ainavas iela''</nowiki>)'' ''Ūnijas iela (pārdēvēta par <nowiki>''64.vidusskola''</nowiki>)'' ''Ilūkstes iela (Ilūkstes ielā, pārdēvēta par <nowiki>''Varavīksnes gatve''</nowiki>)'' ''Akadēmiķa M. Keldiša iela (pārdēvēta par <nowiki>''Brāļu Kaudzīšu iela''</nowiki>)'' ''Pļavnieki — 2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Katlakalna iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Zilupes iela (slēgta līdz ar Dienvidu tilta izbūvi)'' ''Keramika (pārdēvēta par <nowiki>''Dienvidu tilts''</nowiki>)'' ''Ķengarags (pārdēvēta par <nowiki>''Ķengaraga iela''</nowiki>)'' ''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par <nowiki>''Aglonas iela''</nowiki>)'' ''Rušānu iela (pārdēveta par <nowiki>''Rušonu iela''</nowiki>)'' ''T/C <nowiki>''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / ''Dole''</nowiki>)'' ''Ķengarags-3v (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Ikšķiles iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''AK-4 (pārdēvēta par <nowiki>''Apskates stacija''</nowiki>)'' ''27.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 27.līnija)'' ''38.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 38.līnija)'' ''46.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 46.līnija)'' ''Dārziņi-2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņi<nowiki>''</nowiki>)'' '' "Tālava" filiāle (pārdēvēta par "Maskavas iela 450", pēc tam "Latgales iela 450")'' ''Lubānas iela (pārdēvēta par "Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref>'' ''Dzelzavas iela (pārdēvēta par "Varavīksnes gatve")'' ''Hipokrāta iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' ''Malienas iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="6"> Dārziņi, autobus na konečné stanici.jpg|15., 18. un 31. autobusu maršruta galapunkts Dārziņos 15. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Malienas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā 15. autobuss Biķernieku mežā.jpg|15. maršruta autobuss Biķernieku ielā 15. autobuss uz Gaiļezera ielas.jpg|15. maršruta autobuss Gaiļezera ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas.jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā pieturā "Ikšķiles iela" 15. autobuss uz Lubānas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (5).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas.jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Lubānas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Juglas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Juglas ielā 15. autobuss izbrauc no galapunkta "Jugla".jpg|15. maršruta autobuss izbrauc no Juglas galapunkta 15. autobuss uz Malienas ielas (10).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|gP1VpnxZJvQ|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|sH14y3waJDY|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|15]] 9ss5xwamaijikumab01yd6wktruqi5m 0 107473 4490889 4489844 2026-07-06T10:11:25Z LFR1000 86129 4490889 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 18. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Dārziņi]] |karte = File:18aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 14,591 km<br /> <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 25 |transporta vienīb = 3 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2931&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''18. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē apļveida maršrutā no mobilitātes punkta "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) līdz [[Dārziņi]]em un atpakaļ. 18. autobusu maršruta '''Ķengarags''' — '''[[Dārziņi]]''' — '''Ķengarags''' kopējais garums ir 14,591 km. Rīta reisu saīsinātā maršruta '''Dārziņu 27.līnija''' — '''Dārziņi''' — '''Ķengarags''' kopējais garums ir 9,433 km. Darbdienās pa 18. autobusu maršrutu kursē 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi. 18. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. Neskatoties uz Dārziņu apkaimes iedzīvotāju iebildumiem<ref>https://www.facebook.com/RigasDarzini/posts/p%C4%93c-%C5%A1odienas-tik%C5%A1an%C4%81s-ar-rd-un-rs-p%C4%81rst%C4%81vjiem-diskut%C4%93jot-par-18autobusa-likteni-/1430341885787540/</ref>, no 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts un pārveidots kā pievedošais maršruts "[[Ķengarags]] - Dārziņi - Ķengarags". Maršruts Dārziņos kursē pēc apļveida principa (''Latgales iela - Dārziņu iela - Jāņogu iela - Taisnā iela - Latgales iela''). Kustības intervāls samazināts līdz 12-15 minūtēm katru dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1971. gados, tas kursēja no [[VEF|Rupnīcas "VEF"]] līdz Višķu ielai. 1992. gadā slēdza. Maršrutu atjaunoja 2000. gadā un kursēja no Abrenes ielas līdz Višķu ielai, sākotnēji brauca pa Latgales ielu, tad pa Lokomotīves ielu. 2001. gadā darba dienās tika atklāts [[18A. autobusu maršruts (Rīga)|18A. maršruts]] Abrenes iela - Dārziņi. Tas kursēja pa Latgales ielu. 2007. gada 12. martā šis maršruts tika slēgts. 2002. gada to pagarināja līdz Dārziņiem un kursēja maršrutā "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] - Dārziņi". No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts un pārveidots kā pievedošais maršruts "Ķengarags - Dārziņi - Ķengarags" līdz mobilitātes punktam "Ķengarags" (Latgales un Višķu ielas krustojumā). Dārziņu iedzīvotāji iebilda pret maršruta saīsināšanu, jo tas nozīmē tiešā savienojuma zaudēšanu ar Rīgas centru ([[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]]) un [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]]. == Maršruts == [[Attēls:18. autobuss uz Ludzas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Ludzas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Gogoļa ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Emīlijas Benjamiņas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lokomotīves ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lokomotīves ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Latgales ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Satekles ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Satekles ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lazdonas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lazdonas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Salaspils ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Salaspils ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lokomotīves ielas (2).jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lokomotīves ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Satekles ielas (2).jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Satekles ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lomonosova ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lomonosova ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Višķu ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Višķu ielā]] '''Ķengarags''' — '''[[Dārziņi]] — Ķengarags '''kursē pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], Latgales iela, Višķu iela. Rīta reisu saīsinātajā maršrutā '''Dārziņu 27. līnija''' — '''[[Dārziņi]] — Ķengarags''' kursē pa šādām ielām: Dārziņu iela, Jāņogu iela, Taisnā iela, Latgales iela, Višķu iela. == Pieturvietas == 18. autobusu maršrutā '''Ķengarags''' — '''[[Dārziņi]] — Ķengarags''' pavisam kopā ir 25 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 2 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 3 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 4 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 5 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 6 | Tīrumi |x |- | align="center" | 7 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 8 | Dārziņu 27. līnija |x |- | align="center" | 9 | Sakņu iela |x |- | align="center" | 10 | Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |11 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |12 |[[Dārziņi]] |x |- | align="center" |13 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |14 |Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |15 |Dārziņu 29. līnija |x |- | align="center" |16 |[[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" |17 |Sakņu iela |x |- | align="center" |18 |Ābeļu iela |x |- | align="center" |19 |Pagrieziens uz Dārziņiem |x |- | align="center" |20 |Tīrumi |x |- | align="center" |21 |[[Rumbula]] |x |- | align="center" |22 |[[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" |23 |Apskates stacija |x |- | align="center" |24 |[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" |25 |Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- |} | valign="top" | |} Saīsinātajā maršrutā '''Dārziņu 27.līnija''' — '''Dārziņi — Ķengarags''' ir 18 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Dārziņu 27. līnija |x |- | align="center" | 2 | Sakņu iela |x |- | align="center" | 3 | Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |4 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |5 |[[Dārziņi]] |x |- | align="center" |6 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |7 |Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |8 |Dārziņu 29. līnija |x |- | align="center" |9 |[[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" |10 |Sakņu iela |x |- | align="center" |11 |Ābeļu iela |x |- | align="center" |12 |Pagrieziens uz Dārziņiem |x |- | align="center" |13 |Tīrumi |x |- | align="center" |14 |[[Rumbula]] |x |- | align="center" |15 |[[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" |16 |Apskates stacija |x |- | align="center" |17 |[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" |18 |Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * Pasts (pārdēvēta par "Elizabetes iela", pēc tam slēgta) * Centrālais tirgus (pārdēvēta par "Centrāltirgus", pēc tam slēgta) * Ķengarags (pārdēvēta par "Kuzņecovs", pēc tam slēgta) * Rušānu iela (pārdēvēta par "Rušonu iela", pēc tam slēgta) * Muita (pārdēvēta par "Višķu iela 3", pēc tam slēgta) * Veikals (pārdēvēta par "Ābeļu iela") * 10. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 10. līnija") * Dārziņi-1 (pārdēvēta par "Jāņogu iela") * 29. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 29. līnija") * 38. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 38. līnija") * 46. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 46. līnija") * Dārziņi-2 (pārdēvēta par "Dārziņi") * Maskavas iela 450 (pārdēvēta par "Latgales iela 450") * Salaspils iela (pārdēvēta par "Rītupes iela", pēc tam slēgta)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Lubānas iela (pārdēvēta par "Rītupes iela", pēc tam slēgta) * Abrenes iela (slēgta) * Emīlijas Benjamiņas iela (slēgta) * Katoļu iela (slēgta) * Mazā Kalna iela (slēgta) * Viļānu iela (slēgta) * Lauvas iela (slēgta) * Rēznas iela (slēgta) * Slāvu iela (slēgta) * Jāņavārti (slēgta) * Daugmales stacija (slēgta) * Lokomotīves iela (slēgta) * Ikšķiles iela (slēgta) * Šķirotavas stacija (slēgta) * Višķu iela (slēgta) * Mūzikas skola (slēgta) * Vagonu parks (slēgta) * Daugavpils iela (slēgta) * Centrālā stacija (slēgta) * Stacijas laukums (slēgta) == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|IAuWGMlPPNE|Pilnā 18. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|6WmMwWYip2w|Pilnā 18. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|18]] 82wnx3wqn7bzhcyvjgzsotrrvk8kpu1 4490890 4490889 2026-07-06T10:12:31Z LFR1000 86129 4490890 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 18. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Ķengarags]] |uz = [[Dārziņi]] - [[Ķengarags]] |karte = File:18aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 14,591 km<br /> <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 25 |transporta vienīb = 3 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2931&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''18. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē apļveida maršrutā no mobilitātes punkta "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) līdz [[Dārziņi]]em un atpakaļ. 18. autobusu maršruta '''Ķengarags''' — '''[[Dārziņi]]''' — '''Ķengarags''' kopējais garums ir 14,591 km. Rīta reisu saīsinātā maršruta '''Dārziņu 27.līnija''' — '''Dārziņi''' — '''Ķengarags''' kopējais garums ir 9,433 km. Darbdienās pa 18. autobusu maršrutu kursē 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi. 18. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. Neskatoties uz Dārziņu apkaimes iedzīvotāju iebildumiem<ref>https://www.facebook.com/RigasDarzini/posts/p%C4%93c-%C5%A1odienas-tik%C5%A1an%C4%81s-ar-rd-un-rs-p%C4%81rst%C4%81vjiem-diskut%C4%93jot-par-18autobusa-likteni-/1430341885787540/</ref>, no 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts un pārveidots kā pievedošais maršruts "[[Ķengarags]] - Dārziņi - Ķengarags". Maršruts Dārziņos kursē pēc apļveida principa (''Latgales iela - Dārziņu iela - Jāņogu iela - Taisnā iela - Latgales iela''). Kustības intervāls samazināts līdz 12-15 minūtēm katru dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1971. gados, tas kursēja no [[VEF|Rupnīcas "VEF"]] līdz Višķu ielai. 1992. gadā slēdza. Maršrutu atjaunoja 2000. gadā un kursēja no Abrenes ielas līdz Višķu ielai, sākotnēji brauca pa Latgales ielu, tad pa Lokomotīves ielu. 2001. gadā darba dienās tika atklāts [[18A. autobusu maršruts (Rīga)|18A. maršruts]] Abrenes iela - Dārziņi. Tas kursēja pa Latgales ielu. 2007. gada 12. martā šis maršruts tika slēgts. 2002. gada to pagarināja līdz Dārziņiem un kursēja maršrutā "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] - Dārziņi". No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts un pārveidots kā pievedošais maršruts "Ķengarags - Dārziņi - Ķengarags" līdz mobilitātes punktam "Ķengarags" (Latgales un Višķu ielas krustojumā). Dārziņu iedzīvotāji iebilda pret maršruta saīsināšanu, jo tas nozīmē tiešā savienojuma zaudēšanu ar Rīgas centru ([[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]]) un [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]]. == Maršruts == [[Attēls:18. autobuss uz Ludzas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Ludzas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Gogoļa ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Emīlijas Benjamiņas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lokomotīves ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lokomotīves ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Latgales ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Satekles ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Satekles ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lazdonas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lazdonas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Salaspils ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Salaspils ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lokomotīves ielas (2).jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lokomotīves ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Satekles ielas (2).jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Satekles ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lomonosova ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lomonosova ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Višķu ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Višķu ielā]] '''Ķengarags''' — '''[[Dārziņi]] — Ķengarags '''kursē pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], Latgales iela, Višķu iela. Rīta reisu saīsinātajā maršrutā '''Dārziņu 27. līnija''' — '''[[Dārziņi]] — Ķengarags''' kursē pa šādām ielām: Dārziņu iela, Jāņogu iela, Taisnā iela, Latgales iela, Višķu iela. == Pieturvietas == 18. autobusu maršrutā '''Ķengarags''' — '''[[Dārziņi]] — Ķengarags''' pavisam kopā ir 25 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 2 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 3 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 4 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 5 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 6 | Tīrumi |x |- | align="center" | 7 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 8 | Dārziņu 27. līnija |x |- | align="center" | 9 | Sakņu iela |x |- | align="center" | 10 | Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |11 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |12 |[[Dārziņi]] |x |- | align="center" |13 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |14 |Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |15 |Dārziņu 29. līnija |x |- | align="center" |16 |[[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" |17 |Sakņu iela |x |- | align="center" |18 |Ābeļu iela |x |- | align="center" |19 |Pagrieziens uz Dārziņiem |x |- | align="center" |20 |Tīrumi |x |- | align="center" |21 |[[Rumbula]] |x |- | align="center" |22 |[[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" |23 |Apskates stacija |x |- | align="center" |24 |[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" |25 |Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- |} | valign="top" | |} Saīsinātajā maršrutā '''Dārziņu 27.līnija''' — '''Dārziņi — Ķengarags''' ir 18 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Dārziņu 27. līnija |x |- | align="center" | 2 | Sakņu iela |x |- | align="center" | 3 | Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |4 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |5 |[[Dārziņi]] |x |- | align="center" |6 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |7 |Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |8 |Dārziņu 29. līnija |x |- | align="center" |9 |[[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" |10 |Sakņu iela |x |- | align="center" |11 |Ābeļu iela |x |- | align="center" |12 |Pagrieziens uz Dārziņiem |x |- | align="center" |13 |Tīrumi |x |- | align="center" |14 |[[Rumbula]] |x |- | align="center" |15 |[[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" |16 |Apskates stacija |x |- | align="center" |17 |[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" |18 |Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * Pasts (pārdēvēta par "Elizabetes iela", pēc tam slēgta) * Centrālais tirgus (pārdēvēta par "Centrāltirgus", pēc tam slēgta) * Ķengarags (pārdēvēta par "Kuzņecovs", pēc tam slēgta) * Rušānu iela (pārdēvēta par "Rušonu iela", pēc tam slēgta) * Muita (pārdēvēta par "Višķu iela 3", pēc tam slēgta) * Veikals (pārdēvēta par "Ābeļu iela") * 10. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 10. līnija") * Dārziņi-1 (pārdēvēta par "Jāņogu iela") * 29. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 29. līnija") * 38. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 38. līnija") * 46. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 46. līnija") * Dārziņi-2 (pārdēvēta par "Dārziņi") * Maskavas iela 450 (pārdēvēta par "Latgales iela 450") * Salaspils iela (pārdēvēta par "Rītupes iela", pēc tam slēgta)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Lubānas iela (pārdēvēta par "Rītupes iela", pēc tam slēgta) * Abrenes iela (slēgta) * Emīlijas Benjamiņas iela (slēgta) * Katoļu iela (slēgta) * Mazā Kalna iela (slēgta) * Viļānu iela (slēgta) * Lauvas iela (slēgta) * Rēznas iela (slēgta) * Slāvu iela (slēgta) * Jāņavārti (slēgta) * Daugmales stacija (slēgta) * Lokomotīves iela (slēgta) * Ikšķiles iela (slēgta) * Šķirotavas stacija (slēgta) * Višķu iela (slēgta) * Mūzikas skola (slēgta) * Vagonu parks (slēgta) * Daugavpils iela (slēgta) * Centrālā stacija (slēgta) * Stacijas laukums (slēgta) == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|IAuWGMlPPNE|Pilnā 18. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|6WmMwWYip2w|Pilnā 18. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|18]] qophrzaiskz92u2um0hm7f0zdp71v44 4490896 4490890 2026-07-06T10:24:32Z LFR1000 86129 4490896 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 18. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Ķengarags]] |uz = [[Dārziņi]] - [[Ķengarags]] |karte = [[File:A18 no-06-07-2026.png|A18 no-06-07-2026]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 14,591 km<br /> <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 25 |transporta vienīb = 3 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2931&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''18. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē apļveida maršrutā no mobilitātes punkta "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) līdz [[Dārziņi]]em un atpakaļ. 18. autobusu maršruta '''Ķengarags''' — '''[[Dārziņi]]''' — '''Ķengarags''' kopējais garums ir 14,591 km. Rīta reisu saīsinātā maršruta '''Dārziņu 27.līnija''' — '''Dārziņi''' — '''Ķengarags''' kopējais garums ir 9,433 km. Darbdienās pa 18. autobusu maršrutu kursē 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi. 18. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. Neskatoties uz Dārziņu apkaimes iedzīvotāju iebildumiem<ref>https://www.facebook.com/RigasDarzini/posts/p%C4%93c-%C5%A1odienas-tik%C5%A1an%C4%81s-ar-rd-un-rs-p%C4%81rst%C4%81vjiem-diskut%C4%93jot-par-18autobusa-likteni-/1430341885787540/</ref>, no 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts un pārveidots kā pievedošais maršruts "[[Ķengarags]] - Dārziņi - Ķengarags". Maršruts Dārziņos kursē pēc apļveida principa (''Latgales iela - Dārziņu iela - Jāņogu iela - Taisnā iela - Latgales iela''). Kustības intervāls samazināts līdz 12-15 minūtēm katru dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1971. gados, tas kursēja no [[VEF|Rupnīcas "VEF"]] līdz Višķu ielai. 1992. gadā slēdza. Maršrutu atjaunoja 2000. gadā un kursēja no Abrenes ielas līdz Višķu ielai, sākotnēji brauca pa Latgales ielu, tad pa Lokomotīves ielu. 2001. gadā darba dienās tika atklāts [[18A. autobusu maršruts (Rīga)|18A. maršruts]] Abrenes iela - Dārziņi. Tas kursēja pa Latgales ielu. 2007. gada 12. martā šis maršruts tika slēgts. 2002. gada to pagarināja līdz Dārziņiem un kursēja maršrutā "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] - Dārziņi". [[Attēls:18aut n.png|thumb|18. autobusa maršruts "Abrenes iela - Dārziņi" līdz 2026. gada 5. jūlijam.]] No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts un pārveidots kā pievedošais maršruts "Ķengarags - Dārziņi - Ķengarags" līdz mobilitātes punktam "Ķengarags" (Latgales un Višķu ielas krustojumā). Dārziņu iedzīvotāji iebilda pret maršruta saīsināšanu, jo tas nozīmē tiešā savienojuma zaudēšanu ar Rīgas centru ([[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]]) un [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]]. == Maršruts == [[Attēls:18. autobuss uz Ludzas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Ludzas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Gogoļa ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Emīlijas Benjamiņas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lokomotīves ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lokomotīves ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Latgales ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Satekles ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Satekles ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lazdonas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lazdonas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Salaspils ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Salaspils ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lokomotīves ielas (2).jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lokomotīves ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Satekles ielas (2).jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Satekles ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lomonosova ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lomonosova ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Višķu ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Višķu ielā]] '''Ķengarags''' — '''[[Dārziņi]] — Ķengarags '''kursē pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], Latgales iela, Višķu iela. Rīta reisu saīsinātajā maršrutā '''Dārziņu 27. līnija''' — '''[[Dārziņi]] — Ķengarags''' kursē pa šādām ielām: Dārziņu iela, Jāņogu iela, Taisnā iela, Latgales iela, Višķu iela. == Pieturvietas == 18. autobusu maršrutā '''Ķengarags''' — '''[[Dārziņi]] — Ķengarags''' pavisam kopā ir 25 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 2 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 3 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 4 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 5 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 6 | Tīrumi |x |- | align="center" | 7 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 8 | Dārziņu 27. līnija |x |- | align="center" | 9 | Sakņu iela |x |- | align="center" | 10 | Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |11 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |12 |[[Dārziņi]] |x |- | align="center" |13 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |14 |Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |15 |Dārziņu 29. līnija |x |- | align="center" |16 |[[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" |17 |Sakņu iela |x |- | align="center" |18 |Ābeļu iela |x |- | align="center" |19 |Pagrieziens uz Dārziņiem |x |- | align="center" |20 |Tīrumi |x |- | align="center" |21 |[[Rumbula]] |x |- | align="center" |22 |[[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" |23 |Apskates stacija |x |- | align="center" |24 |[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" |25 |Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- |} | valign="top" | |} Saīsinātajā maršrutā '''Dārziņu 27.līnija''' — '''Dārziņi — Ķengarags''' ir 18 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Dārziņu 27. līnija |x |- | align="center" | 2 | Sakņu iela |x |- | align="center" | 3 | Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |4 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |5 |[[Dārziņi]] |x |- | align="center" |6 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |7 |Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |8 |Dārziņu 29. līnija |x |- | align="center" |9 |[[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" |10 |Sakņu iela |x |- | align="center" |11 |Ābeļu iela |x |- | align="center" |12 |Pagrieziens uz Dārziņiem |x |- | align="center" |13 |Tīrumi |x |- | align="center" |14 |[[Rumbula]] |x |- | align="center" |15 |[[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" |16 |Apskates stacija |x |- | align="center" |17 |[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" |18 |Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * Pasts (pārdēvēta par "Elizabetes iela", pēc tam slēgta) * Centrālais tirgus (pārdēvēta par "Centrāltirgus", pēc tam slēgta) * Ķengarags (pārdēvēta par "Kuzņecovs", pēc tam slēgta) * Rušānu iela (pārdēvēta par "Rušonu iela", pēc tam slēgta) * Muita (pārdēvēta par "Višķu iela 3", pēc tam slēgta) * Veikals (pārdēvēta par "Ābeļu iela") * 10. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 10. līnija") * Dārziņi-1 (pārdēvēta par "Jāņogu iela") * 29. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 29. līnija") * 38. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 38. līnija") * 46. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 46. līnija") * Dārziņi-2 (pārdēvēta par "Dārziņi") * Maskavas iela 450 (pārdēvēta par "Latgales iela 450") * Salaspils iela (pārdēvēta par "Rītupes iela", pēc tam slēgta)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Lubānas iela (pārdēvēta par "Rītupes iela", pēc tam slēgta) * Abrenes iela (slēgta) * Emīlijas Benjamiņas iela (slēgta) * Katoļu iela (slēgta) * Mazā Kalna iela (slēgta) * Viļānu iela (slēgta) * Lauvas iela (slēgta) * Rēznas iela (slēgta) * Slāvu iela (slēgta) * Jāņavārti (slēgta) * Daugmales stacija (slēgta) * Lokomotīves iela (slēgta) * Ikšķiles iela (slēgta) * Šķirotavas stacija (slēgta) * Višķu iela (slēgta) * Mūzikas skola (slēgta) * Vagonu parks (slēgta) * Daugavpils iela (slēgta) * Centrālā stacija (slēgta) * Stacijas laukums (slēgta) == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|IAuWGMlPPNE|Pilnā 18. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|6WmMwWYip2w|Pilnā 18. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|18]] owujkrfwwmmikwwrmkm6jpo18n81f6l 4490943 4490896 2026-07-06T11:19:28Z LFR1000 86129 4490943 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 18. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Ķengarags]] |uz = [[Dārziņi]] - [[Ķengarags]] |karte = [[File:A18 no-06-07-2026.png|A18 no-06-07-2026]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 14,591 km<br /> <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 25 |transporta vienīb = 3 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2931&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''18. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē apļveida maršrutā no mobilitātes punkta "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) līdz [[Dārziņi]]em un atpakaļ. 18. autobusu maršruta '''Ķengarags''' — '''[[Dārziņi]]''' — '''Ķengarags''' kopējais garums ir 14,591 km. Rīta reisu saīsinātā maršruta '''Dārziņu 27.līnija''' — '''Dārziņi''' — '''Ķengarags''' kopējais garums ir 9,433 km. Darbdienās pa 18. autobusu maršrutu kursē 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi. 18. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. Neskatoties uz Dārziņu apkaimes iedzīvotāju iebildumiem<ref>https://www.facebook.com/RigasDarzini/posts/p%C4%93c-%C5%A1odienas-tik%C5%A1an%C4%81s-ar-rd-un-rs-p%C4%81rst%C4%81vjiem-diskut%C4%93jot-par-18autobusa-likteni-/1430341885787540/</ref>, no 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts un pārveidots kā pievedošais maršruts "[[Ķengarags]] - Dārziņi - Ķengarags". Maršruts Dārziņos kursē pēc apļveida principa (''Latgales iela - Dārziņu iela - Jāņogu iela - Taisnā iela - Latgales iela''). Kustības intervāls samazināts līdz 12-15 minūtēm katru dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1971. gados, tas kursēja no [[VEF|Rupnīcas "VEF"]] līdz Višķu ielai. 1992. gadā slēdza. Maršrutu atjaunoja 2000. gadā un kursēja no Abrenes ielas līdz Višķu ielai, sākotnēji brauca pa Latgales ielu, tad pa Lokomotīves ielu. 2001. gadā darba dienās tika atklāts [[18A. autobusu maršruts (Rīga)|18A. maršruts]] Abrenes iela - Dārziņi. Tas kursēja pa Latgales ielu. 2007. gada 12. martā šis maršruts tika slēgts. 2002. gada to pagarināja līdz Dārziņiem un kursēja maršrutā "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] - Dārziņi". [[Attēls:18aut n.png|thumb|18. autobusa maršruts "Abrenes iela - Dārziņi" līdz 2026. gada 5. jūlijam.]] No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts un pārveidots kā pievedošais maršruts "Ķengarags - Dārziņi - Ķengarags" līdz mobilitātes punktam "Ķengarags" (Latgales un Višķu ielas krustojumā). Dārziņu iedzīvotāji iebilda pret maršruta saīsināšanu, jo tas nozīmē tiešā savienojuma zaudēšanu ar Rīgas centru ([[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]]) un [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]]. == Maršruts == [[Attēls:18. autobuss uz Ludzas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Ludzas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Gogoļa ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Emīlijas Benjamiņas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lokomotīves ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lokomotīves ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Latgales ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Satekles ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Satekles ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lazdonas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lazdonas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Salaspils ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Salaspils ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lokomotīves ielas (2).jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lokomotīves ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Satekles ielas (2).jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Satekles ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lomonosova ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Valērijas Seiles ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Višķu ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Višķu ielā]] '''Ķengarags''' — '''[[Dārziņi]] — Ķengarags '''kursē pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], Latgales iela, Višķu iela. Rīta reisu saīsinātajā maršrutā '''Dārziņu 27. līnija''' — '''[[Dārziņi]] — Ķengarags''' kursē pa šādām ielām: Dārziņu iela, Jāņogu iela, Taisnā iela, Latgales iela, Višķu iela. == Pieturvietas == 18. autobusu maršrutā '''Ķengarags''' — '''[[Dārziņi]] — Ķengarags''' pavisam kopā ir 25 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 2 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 3 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 4 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 5 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 6 | Tīrumi |x |- | align="center" | 7 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 8 | Dārziņu 27. līnija |x |- | align="center" | 9 | Sakņu iela |x |- | align="center" | 10 | Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |11 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |12 |[[Dārziņi]] |x |- | align="center" |13 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |14 |Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |15 |Dārziņu 29. līnija |x |- | align="center" |16 |[[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" |17 |Sakņu iela |x |- | align="center" |18 |Ābeļu iela |x |- | align="center" |19 |Pagrieziens uz Dārziņiem |x |- | align="center" |20 |Tīrumi |x |- | align="center" |21 |[[Rumbula]] |x |- | align="center" |22 |[[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" |23 |Apskates stacija |x |- | align="center" |24 |[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" |25 |Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- |} | valign="top" | |} Saīsinātajā maršrutā '''Dārziņu 27.līnija''' — '''Dārziņi — Ķengarags''' ir 18 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Dārziņu 27. līnija |x |- | align="center" | 2 | Sakņu iela |x |- | align="center" | 3 | Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |4 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |5 |[[Dārziņi]] |x |- | align="center" |6 |Dārziņu 46. līnija |x |- | align="center" |7 |Dārziņu 38. līnija |x |- | align="center" |8 |Dārziņu 29. līnija |x |- | align="center" |9 |[[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" |10 |Sakņu iela |x |- | align="center" |11 |Ābeļu iela |x |- | align="center" |12 |Pagrieziens uz Dārziņiem |x |- | align="center" |13 |Tīrumi |x |- | align="center" |14 |[[Rumbula]] |x |- | align="center" |15 |[[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" |16 |Apskates stacija |x |- | align="center" |17 |[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" |18 |Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * Pasts (pārdēvēta par "Elizabetes iela", pēc tam slēgta) * Centrālais tirgus (pārdēvēta par "Centrāltirgus", pēc tam slēgta) * Ķengarags (pārdēvēta par "Kuzņecovs", pēc tam slēgta) * Rušānu iela (pārdēvēta par "Rušonu iela", pēc tam slēgta) * Muita (pārdēvēta par "Višķu iela 3", pēc tam slēgta) * Veikals (pārdēvēta par "Ābeļu iela") * 10. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 10. līnija") * Dārziņi-1 (pārdēvēta par "Jāņogu iela") * 29. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 29. līnija") * 38. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 38. līnija") * 46. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 46. līnija") * Dārziņi-2 (pārdēvēta par "Dārziņi") * Maskavas iela 450 (pārdēvēta par "Latgales iela 450") * Salaspils iela (pārdēvēta par "Rītupes iela", pēc tam slēgta)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Lubānas iela (pārdēvēta par "Rītupes iela", pēc tam slēgta) * Abrenes iela (slēgta) * Emīlijas Benjamiņas iela (slēgta) * Katoļu iela (slēgta) * Mazā Kalna iela (slēgta) * Viļānu iela (slēgta) * Lauvas iela (slēgta) * Rēznas iela (slēgta) * Slāvu iela (slēgta) * Jāņavārti (slēgta) * Daugmales stacija (slēgta) * Lokomotīves iela (slēgta) * Ikšķiles iela (slēgta) * Šķirotavas stacija (slēgta) * Višķu iela (slēgta) * Mūzikas skola (slēgta) * Vagonu parks (slēgta) * Daugavpils iela (slēgta) * Centrālā stacija (slēgta) * Stacijas laukums (slēgta) == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|IAuWGMlPPNE|Pilnā 18. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|6WmMwWYip2w|Pilnā 18. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|18]] gp182jivpv7dp0wyjsuetz5ux1e9z27 0 108806 4490905 4486428 2026-07-06T10:38:01Z LFR1000 86129 4490905 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 31. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Dārziņi]] |karte = File:31aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 40,575 km<br />(20,557 km / 20,018 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 63 (32 / 31) |transporta vienīb = 5 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2903&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''31. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). 31. autobusu maršruta kopējais garums ir 40,575 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums ir 20,557 km, bet maršruta '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 20,018 km. Darbdienās pa 31. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi. 31. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkaimē maršruts pārvirzīts no [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras ielas]] uz [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> [[Attēls:31. autobuss Maskavas ielā (2010).JPG|thumb|255px|31. maršruta autobuss Latgales ielā]] [[Attēls:31. autobuss Biķernieku ielā (18.05.2011).JPG|thumb|255px|31. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Juglas ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Juglas ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss A. Saharova ielā]] [[Attēls:31. autobuss Juglas galapunktā.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Juglas galapunktā]] [[Attēls:31. autobuss uz Ulbrokas ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Ulbrokas ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Dārziņu ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Dārziņu ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Lielvārdes ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Lielvārdes ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Lielvārdes ielas (3).jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Lielvārdes ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Biķernieku ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Brāļu Kaudzīšu ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Brāļu Kaudzīšu ielā]] == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]. '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. == Pieturvietas == 31. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 63 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 32 pieturas, bet maršrutā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 31 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Murjāņu iela) | |- | align="center" | 2 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Juglas iela) |x |- | align="center" | 3 | [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca "Gaiļezers"|Bērnu slimnīca "Gaiļezers"]] |x |- | align="center" | 4 | Ratnieki | |- | align="center" | 5 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 7 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 8 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" |9 |[[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" |10 |[[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 11 | [[Mēbeļu nams]] | |- | align="center" | 12 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 13 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Ulbrokas iela]] 13 |x |- | align="center" | 16 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Ulbrokas iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 22 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 23 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 24 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 25 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 30 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" | 32 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 2 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 5 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 11 |[[Slāvu rotācijas aplis]] (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 12 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 14 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Ulbrokas iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Ulbrokas iela]] 13 |x |- | align="center" | 19 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" |20 |Vizmas Belševicas iela | |- | align="center" | 21 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 22 | [[Mēbeļu nams]] | |- | align="center" | 23 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 24 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" |25 |[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 26 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 27 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 28 | Ratnieki | |- | align="center" | 29 | [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca "Gaiļezers"|Bērnu slimnīca "Gaiļezers"]] |x |- | align="center" | 30 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Juglas iela) |x |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Murjāņu iela) | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === ''D/P <nowiki>''</nowiki>Jugla - 3<nowiki>''</nowiki> (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>D/P <nowiki>''</nowiki>Jugla'<nowiki>'''</nowiki>)'' ''Bērnu slīmnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Bērnu slimnīca ''Gaiļezers''</nowiki>)'' ''Kapi (pārdēvēta par <nowiki>''Biķernieku memoriāls''</nowiki>)'' ''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Stacionārs ''Biķernieki''''</nowiki>)'' ''Pļavnieki - 2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Katlakalna iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Zilupes iela (pieturvieta slēgta)'' ''Keramika (pārdēvēta par <nowiki>''Dienvidu tilts''</nowiki>)'' ''Ķengarags (pārdēvēta par <nowiki>''Ķengaraga iela''</nowiki>)'' ''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par <nowiki>''Aglonas iela''</nowiki>)'' ''Rušānu iela (pārdēvēta par <nowiki>''Rušonu iela''</nowiki>)'' ''T/C <nowiki>''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / Dole''</nowiki>)'' ''Ķengarags-3v (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Ikšķiles iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Veikals (pārdēvēta par <nowiki>''Ābeļu iela''</nowiki>)'' ''10.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 10.līnija''</nowiki>)'' ''Dārziņi-1 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Jāņogu iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''29.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 29.līnija''</nowiki>)'' ''38.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 38.līnija''</nowiki>)'' ''46.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 46.līnija''</nowiki>)'' ''Dārziņi-2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņi<nowiki>''</nowiki>)'' ''Maskavas iela 450 (pārdēvēta par "Latgales iela 450<nowiki>''</nowiki>)'' Lubānas iela (pārdēvēta par "Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> Dzelzavas iela (pārdēvēta par "Varavīksnes gatve") == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|5YDB2XkrMYE|Pilnā 31. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|zW14TNolhUg|Pilnā 31. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|31]] cg3bt4f4gz41x2cx4zxv7bqvff0z9ms 4490906 4490905 2026-07-06T10:38:16Z LFR1000 86129 4490906 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 31. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Ķengarags]] |karte = File:31aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 40,575 km<br />(20,557 km / 20,018 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 63 (32 / 31) |transporta vienīb = 5 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2903&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''31. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). 31. autobusu maršruta kopējais garums ir 40,575 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums ir 20,557 km, bet maršruta '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 20,018 km. Darbdienās pa 31. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi. 31. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkaimē maršruts pārvirzīts no [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras ielas]] uz [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> [[Attēls:31. autobuss Maskavas ielā (2010).JPG|thumb|255px|31. maršruta autobuss Latgales ielā]] [[Attēls:31. autobuss Biķernieku ielā (18.05.2011).JPG|thumb|255px|31. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Juglas ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Juglas ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss A. Saharova ielā]] [[Attēls:31. autobuss Juglas galapunktā.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Juglas galapunktā]] [[Attēls:31. autobuss uz Ulbrokas ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Ulbrokas ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Dārziņu ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Dārziņu ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Lielvārdes ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Lielvārdes ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Lielvārdes ielas (3).jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Lielvārdes ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Biķernieku ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Brāļu Kaudzīšu ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Brāļu Kaudzīšu ielā]] == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]. '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. == Pieturvietas == 31. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 63 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 32 pieturas, bet maršrutā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 31 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Murjāņu iela) | |- | align="center" | 2 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Juglas iela) |x |- | align="center" | 3 | [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca "Gaiļezers"|Bērnu slimnīca "Gaiļezers"]] |x |- | align="center" | 4 | Ratnieki | |- | align="center" | 5 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 7 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 8 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" |9 |[[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" |10 |[[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 11 | [[Mēbeļu nams]] | |- | align="center" | 12 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 13 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Ulbrokas iela]] 13 |x |- | align="center" | 16 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Ulbrokas iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 22 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 23 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 24 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 25 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 30 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" | 32 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 2 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 5 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 11 |[[Slāvu rotācijas aplis]] (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 12 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 14 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Ulbrokas iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Ulbrokas iela]] 13 |x |- | align="center" | 19 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" |20 |Vizmas Belševicas iela | |- | align="center" | 21 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 22 | [[Mēbeļu nams]] | |- | align="center" | 23 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 24 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" |25 |[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 26 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 27 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 28 | Ratnieki | |- | align="center" | 29 | [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca "Gaiļezers"|Bērnu slimnīca "Gaiļezers"]] |x |- | align="center" | 30 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Juglas iela) |x |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Murjāņu iela) | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === ''D/P <nowiki>''</nowiki>Jugla - 3<nowiki>''</nowiki> (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>D/P <nowiki>''</nowiki>Jugla'<nowiki>'''</nowiki>)'' ''Bērnu slīmnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Bērnu slimnīca ''Gaiļezers''</nowiki>)'' ''Kapi (pārdēvēta par <nowiki>''Biķernieku memoriāls''</nowiki>)'' ''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Stacionārs ''Biķernieki''''</nowiki>)'' ''Pļavnieki - 2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Katlakalna iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Zilupes iela (pieturvieta slēgta)'' ''Keramika (pārdēvēta par <nowiki>''Dienvidu tilts''</nowiki>)'' ''Ķengarags (pārdēvēta par <nowiki>''Ķengaraga iela''</nowiki>)'' ''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par <nowiki>''Aglonas iela''</nowiki>)'' ''Rušānu iela (pārdēvēta par <nowiki>''Rušonu iela''</nowiki>)'' ''T/C <nowiki>''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / Dole''</nowiki>)'' ''Ķengarags-3v (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Ikšķiles iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Veikals (pārdēvēta par <nowiki>''Ābeļu iela''</nowiki>)'' ''10.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 10.līnija''</nowiki>)'' ''Dārziņi-1 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Jāņogu iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''29.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 29.līnija''</nowiki>)'' ''38.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 38.līnija''</nowiki>)'' ''46.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 46.līnija''</nowiki>)'' ''Dārziņi-2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņi<nowiki>''</nowiki>)'' ''Maskavas iela 450 (pārdēvēta par "Latgales iela 450<nowiki>''</nowiki>)'' Lubānas iela (pārdēvēta par "Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> Dzelzavas iela (pārdēvēta par "Varavīksnes gatve") == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|5YDB2XkrMYE|Pilnā 31. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|zW14TNolhUg|Pilnā 31. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|31]] 9mlrh0onpkyfc7jnlhi5svfgjhjlakt 4490907 4490906 2026-07-06T10:40:59Z LFR1000 86129 4490907 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 31. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Ķengarags]] |karte = File:31aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 40,575 km<br />(20,557 km / 20,018 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 63 (32 / 31) |transporta vienīb = 5 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2903&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''31. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). 31. autobusu maršruta kopējais garums ir 40,575 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums ir 20,557 km, bet maršruta '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 20,018 km. Darbdienās pa 31. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi. 31. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkaimē maršruts pārvirzīts no [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras ielas]] uz [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> [[Attēls:31. autobuss Maskavas ielā (2010).JPG|thumb|255px|31. maršruta autobuss Latgales ielā]] [[Attēls:31. autobuss Biķernieku ielā (18.05.2011).JPG|thumb|255px|31. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Juglas ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Juglas ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss A. Saharova ielā]] [[Attēls:31. autobuss Juglas galapunktā.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Juglas galapunktā]] [[Attēls:31. autobuss uz Ulbrokas ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Ulbrokas ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Dārziņu ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Dārziņu ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Lielvārdes ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Lielvārdes ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Lielvārdes ielas (3).jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Lielvārdes ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Biķernieku ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Brāļu Kaudzīšu ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Brāļu Kaudzīšu ielā]] == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]. '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. == Pieturvietas == 31. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 63 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 32 pieturas, bet maršrutā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 31 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Murjāņu iela) | |- | align="center" | 2 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Juglas iela) |x |- | align="center" | 3 | [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca "Gaiļezers"|Bērnu slimnīca "Gaiļezers"]] |x |- | align="center" | 4 | Ratnieki | |- | align="center" | 5 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 7 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 8 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" |9 |[[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" |10 |[[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 11 | [[Mēbeļu nams]] | |- | align="center" | 12 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 13 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Ulbrokas iela]] 13 |x |- | align="center" | 16 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Ulbrokas iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 22 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 23 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 24 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 25 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 30 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" | 32 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 2 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 5 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 11 |[[Slāvu rotācijas aplis]] (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 12 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 14 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Ulbrokas iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Ulbrokas iela]] 13 |x |- | align="center" | 19 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" |20 |Vizmas Belševicas iela | |- | align="center" | 21 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 22 | [[Mēbeļu nams]] | |- | align="center" | 23 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 24 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" |25 |[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 26 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 27 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 28 | Ratnieki | |- | align="center" | 29 | [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca "Gaiļezers"|Bērnu slimnīca "Gaiļezers"]] |x |- | align="center" | 30 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Juglas iela) |x |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Murjāņu iela) | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === ''D/P <nowiki>''</nowiki>Jugla - 3<nowiki>''</nowiki> (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>D/P <nowiki>''</nowiki>Jugla'<nowiki>'''</nowiki>)'' ''Bērnu slīmnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Bērnu slimnīca ''Gaiļezers''</nowiki>)'' ''Kapi (pārdēvēta par <nowiki>''Biķernieku memoriāls''</nowiki>)'' ''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Stacionārs ''Biķernieki''''</nowiki>)'' ''Pļavnieki - 2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Katlakalna iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Zilupes iela (pieturvieta slēgta)'' ''Keramika (pārdēvēta par <nowiki>''Dienvidu tilts''</nowiki>)'' ''Ķengarags (pārdēvēta par <nowiki>''Ķengaraga iela''</nowiki>)'' ''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par <nowiki>''Aglonas iela''</nowiki>)'' ''Rušānu iela (pārdēvēta par <nowiki>''Rušonu iela''</nowiki>)'' ''T/C <nowiki>''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / Dole''</nowiki>)'' ''Ķengarags-3v (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Ikšķiles iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Veikals (pārdēvēta par <nowiki>''Ābeļu iela''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''10.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 10.līnija''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''Dārziņi-1 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Jāņogu iela<nowiki>''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''29.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 29.līnija''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''38.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 38.līnija''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''46.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 46.līnija''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''Dārziņi-2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņi<nowiki>''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''Maskavas iela 450 (pārdēvēta par "Latgales iela 450<nowiki>''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' Lubānas iela (pārdēvēta par "Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> Dzelzavas iela (pārdēvēta par "Varavīksnes gatve") Lielvārdes iela (slēgta) Krustpils iela (slēgta) Apskates stacija (slēgta) Tīrumi (slēgta) Pagrieziens uz Dārziņiem (slēgta) Sakņu iela (slēgta) Jāņogu iela (slēgta) == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|5YDB2XkrMYE|Pilnā 31. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|zW14TNolhUg|Pilnā 31. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|31]] 4c0lig77s1cklnljc8zimb44jgth1vh 4490908 4490907 2026-07-06T10:41:31Z LFR1000 86129 4490908 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 31. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Ķengarags]] |karte = File:31aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 40,575 km<br />(20,557 km / 20,018 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 63 (32 / 31) |transporta vienīb = 5 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2903&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''31. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). 31. autobusu maršruta kopējais garums ir 40,575 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums ir 20,557 km, bet maršruta '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 20,018 km. Darbdienās pa 31. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi. 31. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkaimē maršruts pārvirzīts no [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras ielas]] uz [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> [[Attēls:31. autobuss Maskavas ielā (2010).JPG|thumb|255px|31. maršruta autobuss Latgales ielā]] [[Attēls:31. autobuss Biķernieku ielā (18.05.2011).JPG|thumb|255px|31. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Juglas ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Juglas ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss A. Saharova ielā]] [[Attēls:31. autobuss Juglas galapunktā.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Juglas galapunktā]] [[Attēls:31. autobuss uz Ulbrokas ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Ulbrokas ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Dārziņu ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Dārziņu ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Lielvārdes ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Lielvārdes ielā (līdz 2026. gada 5. jūlijam)]] [[Attēls:31. autobuss uz Lielvārdes ielas (3).jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Lielvārdes ielā (līdz 2026. gada 5. jūlijam)]] [[Attēls:31. autobuss uz Biķernieku ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Brāļu Kaudzīšu ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Brāļu Kaudzīšu ielā]] == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]. '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. == Pieturvietas == 31. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 63 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 32 pieturas, bet maršrutā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 31 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Murjāņu iela) | |- | align="center" | 2 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Juglas iela) |x |- | align="center" | 3 | [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca "Gaiļezers"|Bērnu slimnīca "Gaiļezers"]] |x |- | align="center" | 4 | Ratnieki | |- | align="center" | 5 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 7 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 8 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" |9 |[[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" |10 |[[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 11 | [[Mēbeļu nams]] | |- | align="center" | 12 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 13 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Ulbrokas iela]] 13 |x |- | align="center" | 16 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Ulbrokas iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 22 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 23 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 24 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 25 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 30 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" | 32 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 2 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 5 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 11 |[[Slāvu rotācijas aplis]] (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 12 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 14 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Ulbrokas iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Ulbrokas iela]] 13 |x |- | align="center" | 19 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" |20 |Vizmas Belševicas iela | |- | align="center" | 21 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 22 | [[Mēbeļu nams]] | |- | align="center" | 23 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 24 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" |25 |[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 26 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 27 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 28 | Ratnieki | |- | align="center" | 29 | [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca "Gaiļezers"|Bērnu slimnīca "Gaiļezers"]] |x |- | align="center" | 30 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Juglas iela) |x |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Murjāņu iela) | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === ''D/P <nowiki>''</nowiki>Jugla - 3<nowiki>''</nowiki> (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>D/P <nowiki>''</nowiki>Jugla'<nowiki>'''</nowiki>)'' ''Bērnu slīmnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Bērnu slimnīca ''Gaiļezers''</nowiki>)'' ''Kapi (pārdēvēta par <nowiki>''Biķernieku memoriāls''</nowiki>)'' ''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Stacionārs ''Biķernieki''''</nowiki>)'' ''Pļavnieki - 2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Katlakalna iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Zilupes iela (pieturvieta slēgta)'' ''Keramika (pārdēvēta par <nowiki>''Dienvidu tilts''</nowiki>)'' ''Ķengarags (pārdēvēta par <nowiki>''Ķengaraga iela''</nowiki>)'' ''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par <nowiki>''Aglonas iela''</nowiki>)'' ''Rušānu iela (pārdēvēta par <nowiki>''Rušonu iela''</nowiki>)'' ''T/C <nowiki>''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / Dole''</nowiki>)'' ''Ķengarags-3v (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Ikšķiles iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Veikals (pārdēvēta par <nowiki>''Ābeļu iela''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''10.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 10.līnija''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''Dārziņi-1 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Jāņogu iela<nowiki>''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''29.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 29.līnija''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''38.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 38.līnija''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''46.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 46.līnija''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''Dārziņi-2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņi<nowiki>''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''Maskavas iela 450 (pārdēvēta par "Latgales iela 450<nowiki>''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' Lubānas iela (pārdēvēta par "Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> Dzelzavas iela (pārdēvēta par "Varavīksnes gatve") Lielvārdes iela (slēgta) Krustpils iela (slēgta) Apskates stacija (slēgta) Tīrumi (slēgta) Pagrieziens uz Dārziņiem (slēgta) Sakņu iela (slēgta) Jāņogu iela (slēgta) == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|5YDB2XkrMYE|Pilnā 31. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|zW14TNolhUg|Pilnā 31. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|31]] 5gqvse6m0rhkub6jx0thg0djy8qw7eh 4490911 4490908 2026-07-06T10:42:29Z LFR1000 86129 4490911 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 31. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Ķengarags]] |karte = File:31aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 40,575 km<br />(20,557 km / 20,018 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 63 (32 / 31) |transporta vienīb = 5 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2903&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''31. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). 31. autobusu maršruta kopējais garums ir 40,575 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums ir 20,557 km, bet maršruta '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 20,018 km. Darbdienās pa 31. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi. [[Attēls:31aut n.png|thumb|31. autobusa maršruts "Jugla - Dārziņi" līdz 2026. gada 5. jūlijam.]] 31. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkaimē maršruts pārvirzīts no [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras ielas]] uz [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> [[Attēls:31. autobuss Maskavas ielā (2010).JPG|thumb|255px|31. maršruta autobuss Latgales ielā]] [[Attēls:31. autobuss Biķernieku ielā (18.05.2011).JPG|thumb|255px|31. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Juglas ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Juglas ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss A. Saharova ielā]] [[Attēls:31. autobuss Juglas galapunktā.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Juglas galapunktā]] [[Attēls:31. autobuss uz Ulbrokas ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Ulbrokas ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Dārziņu ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Dārziņu ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Lielvārdes ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Lielvārdes ielā (līdz 2026. gada 5. jūlijam)]] [[Attēls:31. autobuss uz Lielvārdes ielas (3).jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Lielvārdes ielā (līdz 2026. gada 5. jūlijam)]] [[Attēls:31. autobuss uz Biķernieku ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Brāļu Kaudzīšu ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Brāļu Kaudzīšu ielā]] == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]. '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. == Pieturvietas == 31. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 63 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 32 pieturas, bet maršrutā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 31 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Murjāņu iela) | |- | align="center" | 2 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Juglas iela) |x |- | align="center" | 3 | [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca "Gaiļezers"|Bērnu slimnīca "Gaiļezers"]] |x |- | align="center" | 4 | Ratnieki | |- | align="center" | 5 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 7 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 8 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" |9 |[[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" |10 |[[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 11 | [[Mēbeļu nams]] | |- | align="center" | 12 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 13 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Ulbrokas iela]] 13 |x |- | align="center" | 16 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Ulbrokas iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 22 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 23 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 24 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 25 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 30 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" | 32 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 2 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 5 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 11 |[[Slāvu rotācijas aplis]] (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 12 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 14 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Ulbrokas iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Ulbrokas iela]] 13 |x |- | align="center" | 19 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" |20 |Vizmas Belševicas iela | |- | align="center" | 21 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 22 | [[Mēbeļu nams]] | |- | align="center" | 23 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 24 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" |25 |[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 26 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 27 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 28 | Ratnieki | |- | align="center" | 29 | [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca "Gaiļezers"|Bērnu slimnīca "Gaiļezers"]] |x |- | align="center" | 30 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Juglas iela) |x |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Murjāņu iela) | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === ''D/P <nowiki>''</nowiki>Jugla - 3<nowiki>''</nowiki> (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>D/P <nowiki>''</nowiki>Jugla'<nowiki>'''</nowiki>)'' ''Bērnu slīmnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Bērnu slimnīca ''Gaiļezers''</nowiki>)'' ''Kapi (pārdēvēta par <nowiki>''Biķernieku memoriāls''</nowiki>)'' ''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Stacionārs ''Biķernieki''''</nowiki>)'' ''Pļavnieki - 2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Katlakalna iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Zilupes iela (pieturvieta slēgta)'' ''Keramika (pārdēvēta par <nowiki>''Dienvidu tilts''</nowiki>)'' ''Ķengarags (pārdēvēta par <nowiki>''Ķengaraga iela''</nowiki>)'' ''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par <nowiki>''Aglonas iela''</nowiki>)'' ''Rušānu iela (pārdēvēta par <nowiki>''Rušonu iela''</nowiki>)'' ''T/C <nowiki>''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / Dole''</nowiki>)'' ''Ķengarags-3v (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Ikšķiles iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Veikals (pārdēvēta par <nowiki>''Ābeļu iela''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''10.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 10.līnija''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''Dārziņi-1 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Jāņogu iela<nowiki>''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''29.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 29.līnija''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''38.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 38.līnija''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''46.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 46.līnija''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''Dārziņi-2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņi<nowiki>''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''Maskavas iela 450 (pārdēvēta par "Latgales iela 450<nowiki>''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' Lubānas iela (pārdēvēta par "Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> Dzelzavas iela (pārdēvēta par "Varavīksnes gatve") Lielvārdes iela (slēgta) Krustpils iela (slēgta) Apskates stacija (slēgta) Tīrumi (slēgta) Pagrieziens uz Dārziņiem (slēgta) Sakņu iela (slēgta) Jāņogu iela (slēgta) == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|5YDB2XkrMYE|Pilnā 31. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|zW14TNolhUg|Pilnā 31. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|31]] cn4ymup24wu7kzrz86e4k7cv6ajrq8p 4490912 4490911 2026-07-06T10:42:42Z LFR1000 86129 4490912 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 31. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Ķengarags]] |karte = |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 40,575 km<br />(20,557 km / 20,018 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 63 (32 / 31) |transporta vienīb = 5 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2903&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''31. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). 31. autobusu maršruta kopējais garums ir 40,575 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums ir 20,557 km, bet maršruta '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 20,018 km. Darbdienās pa 31. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi. [[Attēls:31aut n.png|thumb|31. autobusa maršruts "Jugla - Dārziņi" līdz 2026. gada 5. jūlijam.]] 31. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkaimē maršruts pārvirzīts no [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras ielas]] uz [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> [[Attēls:31. autobuss Maskavas ielā (2010).JPG|thumb|255px|31. maršruta autobuss Latgales ielā]] [[Attēls:31. autobuss Biķernieku ielā (18.05.2011).JPG|thumb|255px|31. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Juglas ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Juglas ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss A. Saharova ielā]] [[Attēls:31. autobuss Juglas galapunktā.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Juglas galapunktā]] [[Attēls:31. autobuss uz Ulbrokas ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Ulbrokas ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Dārziņu ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Dārziņu ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Lielvārdes ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Lielvārdes ielā (līdz 2026. gada 5. jūlijam)]] [[Attēls:31. autobuss uz Lielvārdes ielas (3).jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Lielvārdes ielā (līdz 2026. gada 5. jūlijam)]] [[Attēls:31. autobuss uz Biķernieku ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Brāļu Kaudzīšu ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Brāļu Kaudzīšu ielā]] == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]. '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. == Pieturvietas == 31. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 63 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 32 pieturas, bet maršrutā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 31 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Murjāņu iela) | |- | align="center" | 2 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Juglas iela) |x |- | align="center" | 3 | [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca "Gaiļezers"|Bērnu slimnīca "Gaiļezers"]] |x |- | align="center" | 4 | Ratnieki | |- | align="center" | 5 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 7 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 8 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" |9 |[[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" |10 |[[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 11 | [[Mēbeļu nams]] | |- | align="center" | 12 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 13 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Ulbrokas iela]] 13 |x |- | align="center" | 16 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Ulbrokas iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 22 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 23 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 24 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 25 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 30 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" | 32 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 2 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 5 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 11 |[[Slāvu rotācijas aplis]] (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 12 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 14 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Ulbrokas iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Ulbrokas iela]] 13 |x |- | align="center" | 19 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" |20 |Vizmas Belševicas iela | |- | align="center" | 21 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 22 | [[Mēbeļu nams]] | |- | align="center" | 23 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 24 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" |25 |[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 26 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 27 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 28 | Ratnieki | |- | align="center" | 29 | [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca "Gaiļezers"|Bērnu slimnīca "Gaiļezers"]] |x |- | align="center" | 30 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Juglas iela) |x |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Murjāņu iela) | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === ''D/P <nowiki>''</nowiki>Jugla - 3<nowiki>''</nowiki> (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>D/P <nowiki>''</nowiki>Jugla'<nowiki>'''</nowiki>)'' ''Bērnu slīmnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Bērnu slimnīca ''Gaiļezers''</nowiki>)'' ''Kapi (pārdēvēta par <nowiki>''Biķernieku memoriāls''</nowiki>)'' ''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Stacionārs ''Biķernieki''''</nowiki>)'' ''Pļavnieki - 2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Katlakalna iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Zilupes iela (pieturvieta slēgta)'' ''Keramika (pārdēvēta par <nowiki>''Dienvidu tilts''</nowiki>)'' ''Ķengarags (pārdēvēta par <nowiki>''Ķengaraga iela''</nowiki>)'' ''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par <nowiki>''Aglonas iela''</nowiki>)'' ''Rušānu iela (pārdēvēta par <nowiki>''Rušonu iela''</nowiki>)'' ''T/C <nowiki>''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / Dole''</nowiki>)'' ''Ķengarags-3v (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Ikšķiles iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Veikals (pārdēvēta par <nowiki>''Ābeļu iela''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''10.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 10.līnija''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''Dārziņi-1 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Jāņogu iela<nowiki>''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''29.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 29.līnija''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''38.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 38.līnija''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''46.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 46.līnija''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''Dārziņi-2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņi<nowiki>''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''Maskavas iela 450 (pārdēvēta par "Latgales iela 450<nowiki>''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' Lubānas iela (pārdēvēta par "Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> Dzelzavas iela (pārdēvēta par "Varavīksnes gatve") Lielvārdes iela (slēgta) Krustpils iela (slēgta) Apskates stacija (slēgta) Tīrumi (slēgta) Pagrieziens uz Dārziņiem (slēgta) Sakņu iela (slēgta) Jāņogu iela (slēgta) == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|5YDB2XkrMYE|Pilnā 31. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|zW14TNolhUg|Pilnā 31. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|31]] 4mb2f4qw0ukt52e6afbzfqcj7dab3jy 4490918 4490912 2026-07-06T10:46:29Z LFR1000 86129 4490918 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 31. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Ķengarags]] |karte =[[File:A31 no-06-07-2026.png|A31 no-06-07-2026]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 40,575 km<br />(20,557 km / 20,018 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 63 (32 / 31) |transporta vienīb = 5 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2903&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''31. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). 31. autobusu maršruta kopējais garums ir 40,575 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums ir 20,557 km, bet maršruta '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 20,018 km. Darbdienās pa 31. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi. [[Attēls:31aut n.png|thumb|31. autobusa maršruts "Jugla - Dārziņi" līdz 2026. gada 5. jūlijam.]] 31. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkaimē maršruts pārvirzīts no [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras ielas]] uz [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> [[Attēls:31. autobuss Maskavas ielā (2010).JPG|thumb|255px|31. maršruta autobuss Latgales ielā]] [[Attēls:31. autobuss Biķernieku ielā (18.05.2011).JPG|thumb|255px|31. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Juglas ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Juglas ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss A. Saharova ielā]] [[Attēls:31. autobuss Juglas galapunktā.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Juglas galapunktā]] [[Attēls:31. autobuss uz Ulbrokas ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Ulbrokas ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Dārziņu ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Dārziņu ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Lielvārdes ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Lielvārdes ielā (līdz 2026. gada 5. jūlijam)]] [[Attēls:31. autobuss uz Lielvārdes ielas (3).jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Lielvārdes ielā (līdz 2026. gada 5. jūlijam)]] [[Attēls:31. autobuss uz Biķernieku ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Brāļu Kaudzīšu ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Brāļu Kaudzīšu ielā]] == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]. '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. == Pieturvietas == 31. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 63 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 32 pieturas, bet maršrutā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 31 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Murjāņu iela) | |- | align="center" | 2 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Juglas iela) |x |- | align="center" | 3 | [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca "Gaiļezers"|Bērnu slimnīca "Gaiļezers"]] |x |- | align="center" | 4 | Ratnieki | |- | align="center" | 5 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 7 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 8 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" |9 |[[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" |10 |[[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 11 | [[Mēbeļu nams]] | |- | align="center" | 12 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 13 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Ulbrokas iela]] 13 |x |- | align="center" | 16 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Ulbrokas iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 22 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 23 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 24 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 25 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 30 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" | 32 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 2 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 5 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 11 |[[Slāvu rotācijas aplis]] (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 12 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 14 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Ulbrokas iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Ulbrokas iela]] 13 |x |- | align="center" | 19 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" |20 |Vizmas Belševicas iela | |- | align="center" | 21 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 22 | [[Mēbeļu nams]] | |- | align="center" | 23 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 24 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" |25 |[[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 26 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 27 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 28 | Ratnieki | |- | align="center" | 29 | [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca "Gaiļezers"|Bērnu slimnīca "Gaiļezers"]] |x |- | align="center" | 30 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Juglas iela) |x |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (Murjāņu iela) | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === ''D/P <nowiki>''</nowiki>Jugla - 3<nowiki>''</nowiki> (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>D/P <nowiki>''</nowiki>Jugla'<nowiki>'''</nowiki>)'' ''Bērnu slīmnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Bērnu slimnīca ''Gaiļezers''</nowiki>)'' ''Kapi (pārdēvēta par <nowiki>''Biķernieku memoriāls''</nowiki>)'' ''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Stacionārs ''Biķernieki''''</nowiki>)'' ''Pļavnieki - 2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Katlakalna iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Zilupes iela (pieturvieta slēgta)'' ''Keramika (pārdēvēta par <nowiki>''Dienvidu tilts''</nowiki>)'' ''Ķengarags (pārdēvēta par <nowiki>''Ķengaraga iela''</nowiki>)'' ''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par <nowiki>''Aglonas iela''</nowiki>)'' ''Rušānu iela (pārdēvēta par <nowiki>''Rušonu iela''</nowiki>)'' ''T/C <nowiki>''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / Dole''</nowiki>)'' ''Ķengarags-3v (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Ikšķiles iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Veikals (pārdēvēta par <nowiki>''Ābeļu iela''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''10.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 10.līnija''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''Dārziņi-1 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Jāņogu iela<nowiki>''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''29.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 29.līnija''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''38.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 38.līnija''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''46.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 46.līnija''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''Dārziņi-2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņi<nowiki>''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' ''Maskavas iela 450 (pārdēvēta par "Latgales iela 450<nowiki>''</nowiki>, pēc tam slēgta)'' Lubānas iela (pārdēvēta par "Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> Dzelzavas iela (pārdēvēta par "Varavīksnes gatve") Lielvārdes iela (slēgta) Krustpils iela (slēgta) Apskates stacija (slēgta) Tīrumi (slēgta) Pagrieziens uz Dārziņiem (slēgta) Sakņu iela (slēgta) Jāņogu iela (slēgta) == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|5YDB2XkrMYE|Pilnā 31. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|zW14TNolhUg|Pilnā 31. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|31]] 5y0ymrl0uz4tp32j0iityozwl1yuihb 0 108994 4490899 4468252 2026-07-06T10:26:05Z LFR1000 86129 4490899 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 43. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] |karte = File:43aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 43,682 km<br />(22,594 km / 21,088 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 49 (24 / 25) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 6 un № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2960&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:43. autobuss.jpg|thumb|250px|43. autobuss galapunktā Skultē]] [[Attēls:43.aut centrst.jpg|thumb|250px|43. autobuss pieturvietā "Stacijas laukums"]] [[Attēls:43. autobuss uz Kalnciema ielas.jpg|thumb|255px|43. maršruta autobuss uz Kalnciema ielas]] [[Attēls:43. autobuss uz 13. janvāra ielas (2).jpg|thumb|255px|43. maršruta autobuss uz 13. janvāra ielas]] [[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.jpg|thumb|255px|43. maršruta autobuss uz Akmens tilta]] [[Attēls:43. autobuss uz Slokas ielas.jpg||thumb|255px|43. maršruta autobuss Slokas ielā]] '''43. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultei]], kas atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes pagasts|Mārupes pagastā]]. Darbadienās viens rīta reiss virzienā uz [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulti]] iebrauc [[Piņķi|Piņķos]]. 43. autobusu maršruta kopējais garums ir 43,682 km. Virziena '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]''' kopējais garums ir 22,594 km, bet virziena '''[[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 21,008 km. Darbdienās pa 43. autobusu maršrutu kursē tikai 2 autobusi, tāpat arī brīvdienās — 2 autobusi. 43. autobusu maršrutu apkalpo gan 6., gan 7. autobusu parks. Agrāk 43. autobusu maršruts kursēja vasaras sezonā no Imantas-5 līdz [[Vārnukrogs|Vārnukrogam]]. [[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|43. maršruta autobuss uz [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]] 2009. gadā]] == Maršruts == Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Lielirbes iela]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]] un [[Skultes iela (Skulte)|Skultes iela]]. Virzienā '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Skultes iela (Skulte)|Skultes iela]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[Lielirbes iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]. == Pieturvietas == 43. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 49 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' ir 24 pieturas, bet virzienā '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 25 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 5 | [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A. Grīna bulvāris]] | |- | align="center" |6 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] | |- | align="center" |7 | Valsts arhīvs | |- | align="center" | 8 | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Lielirbes iela]] | |- | align="center" |13 |Remtes iela |x |- | align="center" | 14 | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]] |x |- | align="center" | 19 | Pagrieziens uz [[Piņķi]]em |x |- | align="center" | 20 | [[Brīvkalni]] |x |- | align="center" | 21 | Silkalēji |x |- | align="center" | 22 | Skultes stadions |x |- | align="center" | 23 | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] |x |- | align="center" | 24 | Aviācijas muzejs |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Aviācijas muzejs |x |- | align="center" | 2 | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] |x |- | align="center" | 3 | Skultes stadions |x |- | align="center" | 4 | Silkalēji |x |- | align="center" | 5 | [[Brīvkalni]] |x |- | align="center" | 6 | Pagrieziens uz [[Piņķi]]em |x |- | align="center" | 7 | [[Priežciems]] |x |- | align="center" | 8 | [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] |x |- | align="center" |13 |Remtes iela |x |- | align="center" | 14 | [[Lielirbes iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] | |- | align="center" | 18 | Valsts arhīvs | |- | align="center" | 19 | [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] |x |- | align="center" | 20 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 22 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 24 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |} |} '''Agrākie pieturvietu nosaukumi:''' "Beberbeķi" (no 2024. gada 1. augusta pārdēvēta par "Brīvkalni")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> "Dabas parks" (slēgta no 2024. gada 1. augusta)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-slegta-43-marsruta-autobusa-pieturvieta-dabas-parks/|title=No 1. augusta tiks slēgta 43. maršruta autobusa pieturvieta “Dabas parks”}}{{Novecojusi saite}}</ref> 11. novembra krastmala (pārdēvēta par "Grēcinieku iela") Uzvaras bulvāris (pārdēvēta par "Uzvaras parks") Kalnciema iela (pārdēvēta par "Valsts arhīvs") Slokas iela (pārdēvēta par "Valsts arhīvs") Ventas iela (pārdēvēta par "Kauguru iela") Upesgrīvas iela / Spice (pārdēvēta par "Lielirbes iela") Pilotu skola (pārdēvēta par "Aviācijas muzejs") == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Lielirbes iela]], [[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]], [[Rīgas iela (Piņķi)|Rīgas iela]], apgriešanās galapunktā "Piņķi", [[Rīgas iela (Piņķi)|Rīgas iela]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]] un [[Skultes iela (Skulte)|Skultes iela]]. == Maršruts ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' ir 28 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 5 | [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A. Grīna bulvāris]] | |- | align="center" | 6 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Lielirbes iela]] | |- | align="center" |13 |Remtes iela |x |- | align="center" | 14 | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] |x |- | align="center" | 17 | [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]] |x |- | align="center" | 19 | Pagrieziens uz [[Piņķi]]em |x |- | align="center" | 20 | [[Piņķi]] |x |- | align="center" | 21 | [[Meistaru iela (Piņķi)|Meistaru iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Piņķi]] |x |- | align="center" | 23 | Pagrieziens uz [[Piņķi]]em |x |- | align="center" | 24 | [[Brīvkalni]] |x |- | align="center" | 25 | Silkalēji |x |- | align="center" | 26 | Skultes stadions |x |- | align="center" | 27 | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] |x |- | align="center" | 28 | Aviācijas muzejs |x |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|Fg1sG9tJ_VI|Pilnā 43. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|Gg1REdKuASw|Pilnā 43. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|43]] dhxhpkqn516bc4ssoeggk9lfxvjlcab 0 109017 4490919 4468255 2026-07-06T10:48:36Z LFR1000 86129 4490919 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 47. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |uz = [[Getliņi]] |karte = [[File:A47 no-20-01-2025.png|A47 no-20-01-2025|250px]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2005|9|1||bez}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 24,088 km<br />(11,973 km / 12,115 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 35 (17 / 18) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=3034&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''47. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] (17. un 23. trolejbusa galapunkta) līdz [[Getliņi]]em, kas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]]. 47. autobusu maršruta kopējais garums ir 24,088 km. Virzienā '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' —'''[[Šķirotava (Rīga)|Getliņi]]''' kopējais garums ir 11,973 km, bet virzienā '''Getliņi''' —'''Purvciems''' kopējais garums ir 12,115 km. Divos rīta reisos autobuss kursē saīsinātā braucienā no pieturvietas "[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] uz Getliņiem, bet divos vakara reisos no Getliņiem līdz pieturvietai "[[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]". Darbdienās pa 47. autobusu maršrutu kursē 2 autobusi, bet brīvdienās maršruts nekursē. To apkalpo 7. autobusu parks. == Vēsture == Agrāk 47. maršruta autobusi kursēja no [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Katedrāles]] līdz [[Pļavnieki]]em, 2001. gadā to apvienoja ar [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3. autobusu maršrutu]], izveidojot savienojumu starp [[Bolderāja|Bolderāju]] un Pļavniekiem. 2005. gada 1. septembrī tika atklāts 47a. maršruts,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=2005. gads |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/vesture-old/2005-gads/ |website=[[Rīgas satiksme]] |access-date={{dat|2023|02|28||bez}} |archive-date={{dat|2023|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230228082712/https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/vesture-old/2005-gads/ }}</ref> 2008. gadā to pārdēvēja par 47. autobusu maršrutu. Sākotnēji tas kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] galapunktam [[Sila iela (Rīga)|Sila]] un [[Malēju iela (Rīga)|Malēju ielu]] krustojumā. No 2019. gada 4. marta maršrutu pagarināja līdz [[Getliņi]]em, visos reisos saglabājot iebraukšanu Šķirotavas galapunktā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stopini.lv/lv/jaunumi/pasvaldiba/no-4-marta-47autobusa-marsruts-tiks-pagarinats-lidz-getliniem-3812|title=No 4. marta 47.autobusa maršruts tiks pagarināts līdz Getliņiem|access-date={{dat|2022|08|17||bez}}|archive-date={{dat|2022|08|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220817102030/https://www.stopini.lv/lv/jaunumi/pasvaldiba/no-4-marta-47autobusa-marsruts-tiks-pagarinats-lidz-getliniem-3812}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-2-marta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-sabiedriska-transporta-marsrutu-kustiba/|title=No 2. marta tiks veiktas izmaiņas vairāku sabiedriskā transporta maršrutu kustībā|access-date={{dat|2022|12|23||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221223200144/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-2-marta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-sabiedriska-transporta-marsrutu-kustiba/}}</ref> Maršruta nosaukums bija "Abrenes iela - Šķirotava - Getliņi", ko vēlāk saīsināja uz "Abrenes iela - Getliņi". Kopš 2023. gada 1. februāra iekāpšana 47. maršruta autobusos notiek tikai pa priekšējām durvīm, lai mazinātu [[bezbiļetnieks|bezbiļetnieku]] skaitu. Iepriekš šī kārtība bija spēkā 2020. gadā, no 1. februāra līdz 13. martam un no 1. septembra līdz 21. oktobrim; vairākas reizes to pārtrauca [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmija]]. 2024. gada rudenī [[Rīgas satiksme|RP SIA "Rīgas satiksme"]] piedāvāja saīsināt maršrutu līdz [[Pļavnieki|Pļavniekiem]], galapunkts atrastos [[Andreja Saharova iela|A. Saharova ielā]] pie pieturvietas "[[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]", taču šai iecerei iebilda [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] un Getliņu iedzīvotāji<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/aicinam-rumbulas-iedzivotajus-izteikt-viedokli-par-iespejamam-izmainam-47autobusa-marsruta|title=Aicinām Rumbulas iedzīvotājus izteikt viedokli par iespējamām izmaiņām 47.autobusa maršrutā {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2024-07-13|language=lv}}</ref> No 2025. gada 20. janvāra, pēc diskusijām ar Šķirotavas un Getliņu iedzīvotājiem, maršruts tika saīsināts līdz [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17.]] un [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23. trolejbusa]] galapunktam "[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-20-janvara-47-autobusa-marsruta-tiks-palielinats-reisu-skaits/|title=No 20. janvāra 47. autobusa maršrutā tiks palielināts reisu skaits}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:47. autobuss Krustpils ielā.JPG|thumb|255px|47. maršruta autobuss uz dzelzceļa pārbrauktuves Krustpils ielā]] [[Attēls:47. autobuss Čaka ielā.JPG|thumb|255px|47. maršruta autobuss A. Čaka ielā]] [[Attēls:47. autobuss Krustpils ielā 2.JPG|thumb|255px|47. maršruta autobuss Krustpils ielā]] [[Attēls:47. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|47. maršruta autobuss Saharova ielā]] [[Attēls:47. autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta.jpg|thumb|255px|47. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]] [[Attēls:47. autobuss uz Marijas ielas.jpg|thumb|255px|47. maršruta autobuss Marijas ielā]] Virzienā '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' — '''[[Getliņi]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]], [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]], [[Sila iela (Rīga)|Sila iela]], Malēju iela un Kaudzīšu iela (Rumbula, Stopiņu novads). [[Attēls:47aut n.png|thumb|47. autobusa maršruts "Abrenes iela - Getliņi" no 2019. gada 4. marta līdz 2025. gada 20. janvārim]] Virzienā '''Getliņi''' — '''Purvciems''' kursē pa šādām ielām: Kaudzīšu iela, Sila iela, Malēju iela, Krustpils iela, Katlakalna iela, A. Saharova iela, A. Deglava iela, Ilūkstes iela, Dzelzavas iela. == Pieturvietas == 47. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 35 pieturas. Maršrutā Purvciems — Getliņi ir 17 pieturas, bet maršrutā Getliņi — Purvciems ir 18 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | 2 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 3 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 8 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)|Mazā Rencēnu iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53 |x |- | align="center" | 11 | [[Rājumsila iela (Rīga)|Rājumsila iela]] |x |- | align="center" | 12 | Depo |x |- | align="center" | 13 | [[Sila iela (Rīga)|Sila iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]] |x |- | align="center" | 15 | Sila iela |x |- | align="center" | 16 | [[Gaismas pamatskola]] |x |- | align="center" | 17 | [[Getliņi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Getliņi]] |x |- | align="center" | 2 | [[Gaismas pamatskola]] |x |- | align="center" | 3 | [[Sila iela (Rīga)|Sila iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]] |x |- | align="center" | 5 | Sila iela |x |- | align="center" | 6 | Depo |x |- | align="center" | 7 | [[Rājumsila iela (Rīga)|Rājumsila iela]] |x |- | align="center" | 8 | Dzirkaļu iela |x |- | align="center" | 9 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53 |x |- | align="center" | 10 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 12 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 13 | Brāļu Kaudzīšu iela | |- | align="center" | 14 | A. Deglava iela | |- | align="center" | 15 | A. Saharova iela |x |- | align="center" |16 |Vizmas Belševicas iela | |- | align="center" | 17 | Varavīksnes gatve | |- | align="center" | 18 | Purvciems | |} |} '''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi''' * "Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela" (pārdēvēta par "Brāļu Kaudzīšu iela") * "Dzelzceļa pārbrauktuve" (pārdēvēta par "Dzirkaļu iela") == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|uB12Qp3g4Hg|Pilnā 47. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|47]] c39sw3p7bgp6srp0jyz0kiq19kmj3fw 4490922 4490919 2026-07-06T10:50:05Z LFR1000 86129 4490922 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 47. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |uz = [[Getliņi]] |karte = [[File:A47 no-20-01-2025.png|A47 no-20-01-2025|250px]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2005|9|1||bez}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 24,088 km<br />(11,973 km / 12,115 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 35 (17 / 18) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=3034&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''47. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] (17. un 23. trolejbusa galapunkta) līdz [[Getliņi]]em, kas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]]. 47. autobusu maršruta kopējais garums ir 24,088 km. Virzienā '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' —'''[[Šķirotava (Rīga)|Getliņi]]''' kopējais garums ir 11,973 km, bet virzienā '''Getliņi''' —'''Purvciems''' kopējais garums ir 12,115 km. Divos rīta reisos autobuss kursē saīsinātā braucienā no pieturvietas "[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] uz Getliņiem, bet divos vakara reisos no Getliņiem līdz pieturvietai "[[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]]". Darbdienās pa 47. autobusu maršrutu kursē 2 autobusi, bet brīvdienās maršruts nekursē. To apkalpo 7. autobusu parks. == Vēsture == Agrāk 47. maršruta autobusi kursēja no [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Katedrāles]] līdz [[Pļavnieki]]em, 2001. gadā to apvienoja ar [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3. autobusu maršrutu]], izveidojot savienojumu starp [[Bolderāja|Bolderāju]] un Pļavniekiem. 2005. gada 1. septembrī tika atklāts 47a. maršruts,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=2005. gads |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/vesture-old/2005-gads/ |website=[[Rīgas satiksme]] |access-date={{dat|2023|02|28||bez}} |archive-date={{dat|2023|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230228082712/https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/vesture-old/2005-gads/ }}</ref> 2008. gadā to pārdēvēja par 47. autobusu maršrutu. Sākotnēji tas kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] galapunktam [[Sila iela (Rīga)|Sila]] un [[Malēju iela (Rīga)|Malēju ielu]] krustojumā. No 2019. gada 4. marta maršrutu pagarināja līdz [[Getliņi]]em, visos reisos saglabājot iebraukšanu Šķirotavas galapunktā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stopini.lv/lv/jaunumi/pasvaldiba/no-4-marta-47autobusa-marsruts-tiks-pagarinats-lidz-getliniem-3812|title=No 4. marta 47.autobusa maršruts tiks pagarināts līdz Getliņiem|access-date={{dat|2022|08|17||bez}}|archive-date={{dat|2022|08|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220817102030/https://www.stopini.lv/lv/jaunumi/pasvaldiba/no-4-marta-47autobusa-marsruts-tiks-pagarinats-lidz-getliniem-3812}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-2-marta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-sabiedriska-transporta-marsrutu-kustiba/|title=No 2. marta tiks veiktas izmaiņas vairāku sabiedriskā transporta maršrutu kustībā|access-date={{dat|2022|12|23||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221223200144/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-2-marta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-sabiedriska-transporta-marsrutu-kustiba/}}</ref> Maršruta nosaukums bija "Abrenes iela - Šķirotava - Getliņi", ko vēlāk saīsināja uz "Abrenes iela - Getliņi". Kopš 2023. gada 1. februāra iekāpšana 47. maršruta autobusos notiek tikai pa priekšējām durvīm, lai mazinātu [[bezbiļetnieks|bezbiļetnieku]] skaitu. Iepriekš šī kārtība bija spēkā 2020. gadā, no 1. februāra līdz 13. martam un no 1. septembra līdz 21. oktobrim; vairākas reizes to pārtrauca [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmija]]. 2024. gada rudenī [[Rīgas satiksme|RP SIA "Rīgas satiksme"]] piedāvāja saīsināt maršrutu līdz [[Pļavnieki|Pļavniekiem]], galapunkts atrastos [[Andreja Saharova iela|A. Saharova ielā]] pie pieturvietas "[[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]", taču šai iecerei iebilda [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] un Getliņu iedzīvotāji<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/aicinam-rumbulas-iedzivotajus-izteikt-viedokli-par-iespejamam-izmainam-47autobusa-marsruta|title=Aicinām Rumbulas iedzīvotājus izteikt viedokli par iespējamām izmaiņām 47.autobusa maršrutā {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2024-07-13|language=lv}}</ref> No 2025. gada 20. janvāra, pēc diskusijām ar Šķirotavas un Getliņu iedzīvotājiem, maršruts tika saīsināts līdz [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17.]] un [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23. trolejbusa]] galapunktam "[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-20-janvara-47-autobusa-marsruta-tiks-palielinats-reisu-skaits/|title=No 20. janvāra 47. autobusa maršrutā tiks palielināts reisu skaits}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:47. autobuss Krustpils ielā.JPG|thumb|255px|47. maršruta autobuss uz dzelzceļa pārbrauktuves Krustpils ielā]] [[Attēls:47. autobuss Čaka ielā.JPG|thumb|255px|47. maršruta autobuss A. Čaka ielā]] [[Attēls:47. autobuss Krustpils ielā 2.JPG|thumb|255px|47. maršruta autobuss Krustpils ielā]] [[Attēls:47. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|47. maršruta autobuss Saharova ielā]] [[Attēls:47. autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta.jpg|thumb|255px|47. maršruta autobuss izbrauc no Abrenes ielas galapunkta]] [[Attēls:47. autobuss uz Marijas ielas.jpg|thumb|255px|47. maršruta autobuss Marijas ielā]] Virzienā '''[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]''' — '''[[Getliņi]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]], [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]], [[Sila iela (Rīga)|Sila iela]], Malēju iela un Kaudzīšu iela (Rumbula, Stopiņu novads). [[Attēls:47aut n.png|thumb|47. autobusa maršruts "Abrenes iela - Getliņi" no 2019. gada 4. marta līdz 2025. gada 20. janvārim]] Virzienā '''Getliņi''' — '''Purvciems''' kursē pa šādām ielām: Kaudzīšu iela, Sila iela, Malēju iela, Krustpils iela, Katlakalna iela, A. Saharova iela, A. Deglava iela, Ilūkstes iela, Dzelzavas iela. == Pieturvietas == 47. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 35 pieturas. Maršrutā Purvciems — Getliņi ir 17 pieturas, bet maršrutā Getliņi — Purvciems ir 18 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | 2 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 3 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 8 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)|Mazā Rencēnu iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53 |x |- | align="center" | 11 | [[Rājumsila iela (Rīga)|Rājumsila iela]] |x |- | align="center" | 12 | Depo |x |- | align="center" | 13 | [[Sila iela (Rīga)|Sila iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]] |x |- | align="center" | 15 | Sila iela |x |- | align="center" | 16 | [[Gaismas pamatskola]] |x |- | align="center" | 17 | [[Getliņi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Getliņi]] |x |- | align="center" | 2 | [[Gaismas pamatskola]] |x |- | align="center" | 3 | [[Sila iela (Rīga)|Sila iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]] |x |- | align="center" | 5 | Sila iela |x |- | align="center" | 6 | Depo |x |- | align="center" | 7 | [[Rājumsila iela (Rīga)|Rājumsila iela]] |x |- | align="center" | 8 | Dzirkaļu iela |x |- | align="center" | 9 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53 |x |- | align="center" | 10 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 12 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 13 | Brāļu Kaudzīšu iela | |- | align="center" | 14 | A. Deglava iela | |- | align="center" | 15 | A. Saharova iela |x |- | align="center" |16 |Vizmas Belševicas iela | |- | align="center" | 17 | Varavīksnes gatve | |- | align="center" | 18 | Purvciems | |} |} '''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi''' * "Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela" (pārdēvēta par "Brāļu Kaudzīšu iela") * "Dzelzceļa pārbrauktuve" (pārdēvēta par "Dzirkaļu iela") * Abrenes iela (slēgta) * Centrāltirgus (slēgta) * Centrālā stacija (slēgta) * Dzirnavu iela (slēgta) * Ģertrūdes iela (slēgta) * A. Čaka iela (slēgta) * Vārnu iela (slēgta) * Grīziņkalns (slēgta) * Daugavas stadions (slēgta) * Itas Kozakevičas iela (slēgta) * Viršu iela (slēgta) * Dārzciema iela (slēgta) == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|uB12Qp3g4Hg|Pilnā 47. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|47]] hxmuqc75k44tv57fq49bzhc3d2yv0s4 0 109051 4490927 4475363 2026-07-06T10:53:03Z LFR1000 86129 4490927 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 48. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Pļavnieku kapi]] |uz = [[Sarkandaugava]] |karte = File:48aut no-27-12-2023.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 34,238 km<br />(16,994 km / 17,244 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 57 (29 / 28) |transporta vienīb = 5 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2830&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:48aut izm n.png|thumb|Mainītais maršruts Austrumu maģistrāles izbūves darbu dēļ no 2022. gada 23. augusta.]] '''48. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Pļavnieku kapi]]em līdz [[Sarkandaugava]]i. 48. autobusu maršruta kopējais garums ir 34,238 km. Maršruta '''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' kopējais garums ir 16,994 km, bet maršruta '''[[Sarkandaugava]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' kopējais garums ir 17,244 km. Darbdienās pa 48. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi. 48. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. No 2022. gada 23. augusta, lai mazinātu sastrēgumu [[Struktoru iela]]s un [[Brīvības gatve]]s krustojumā ietekmi uz transporta kustību, maršruts virzienā uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]] tika novirzīts pa [[Biķernieku iela|Biķernieku]] un [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]], ierīkojot sabiedriskā transporta joslu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/|title=No 23. augusta tiks veiktas izmaiņas 13., 14., 17. trolejbusa, kā arī 16. un 48. autobusa maršrutā|access-date={{dat|2022|08|12||bez}}|archive-date={{dat|2022|08|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220816050722/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/}}</ref> No 2021. gada 22. maija sakarā ar Austrumu maģistrāles būvniecību (slēgta transportlīdzekļu kustība [[Gustava Zemgala gatve|G. Zemgala gatvē]]) maršruts virzienā uz [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] tika novirzīts no [[Gustava Zemgala gatve|G. Zemgala gatves]] uz [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielu]] (sabiedriskajam transportam izveidota braukšanas josla pretējā virzienā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/austrumu-magistrales-posma-izbuves-darbu-del-no-22-maija-bus-izmainas-13-16-17-trolejbusa-un-48-autobusa-marsruta-un-kustibas-sarakstos|title=Austrumu maģistrāles posma izbūves darbu dēļ no 22. maija būs izmaiņas 13., 16., 17. trolejbusa un 48. autobusa maršrutā un kustības sarakstos}}</ref> RDSD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija 2023. gada 6. decembrī lēma šo kustības organizāciju 48. autobusa maršrutam saglabāt arī pēc Austrumu maģistrāles atklāšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdsd.lv/uploads/media/6576f6b8853dd.pdf|title=RDSD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas 2023. gada 6. decembra protokols.}}</ref> == Maršruts == '''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' kursē pa šādām ielām: [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Kastrānes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Brīvības gatve]], [[Gustava Zemgala gatve]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], apgriešanās galapunktā "Meža kapi", [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]], [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]] un [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]. '''[[Sarkandaugava]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], apgriešanās galapunktā "Meža kapi", [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Gustava Zemgala gatve]], [[Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kastrānes iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Gustava Zemgala gatve]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]. [[Attēls:48. autobuss zem Gaujas ielas tilta.JPG|thumb|255px|48. maršruta autobuss zem jaunbūvējamā [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielas]] pārvada]] [[Attēls:48. autobuss Meža prospektā (10.07.2010).JPG|thumb|255px|48. maršruta autobuss Meža prospektā]] [[Attēls:48. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Saharova ielā]] [[Attēls:48. autobuss uz Gaujas ielas.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Gaujas ielā]] [[Attēls:48. autobuss uz Ķīšezera ielas.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Ķīšezera ielā]] [[Attēls:48. autobuss uz Zemgala pārvada.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss uz Zemgala pārvada]] [[Attēls:48. autobuss uz Biķernieku ielas.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[Attēls:48. autobuss uz Meža prospekta.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Meža prospektā]] [[Attēls:48. autobuss uz Dzelzavas ielas.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Dzelzavas ielā]] [[Attēls:48. autobuss uz Vaidavas ielas.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Vaidavas ielā]] [[Attēls:48. autobuss uz Kastrānes ielas (2).jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Kastrānes ielā]] [[Attēls:48. autobuss uz Dzelzavas ielas (3).jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Dzelzavas ielā]] [[Attēls:48. autobuss uz Ilūkstes ielas (3).jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Ilūkstes ielā]] [[Attēls:48. autobuss uz Lubānas ielas (2).jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Lubānas ielā]] [[Attēls:48. autobuss uz Ezermalas ielas.jpg|thumb|255px|48. maršruta autobuss Ezermalas ielā]] == Pieturvietas == 48. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 57 pieturas. Maršrutā '''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Sarkandaugava]]''' ir 29 pieturas, bet maršrutā '''[[Sarkandaugava]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' ir 28 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Pļavnieku kapi]] | |- | align="center" | 2 | [[Jukuma Vācieša iela (Rīga)|Jukuma Vācieša iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 4 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" |7 |Vizmas Belševicas iela | |- | align="center" | 8 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 9 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 10 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Ūnijas iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Raunas iela (Rīga)|Raunas iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Gustava Zemgala gatve]] | |- | align="center" | 16 | [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]] |x |- | align="center" | 17 | [[Čiekurkalna ūdenstornis]] |x |- | align="center" | 18 | [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |x |- | align="center" | 19 | [[Rusova iela]] / Valsts biroji |x |- | align="center" | 20 | [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] |x |- | align="center" | 23 | Sporta bāze |x |- | align="center" | 24 | [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]] |x |- | align="center" | 25 | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] / ZOO |x |- | align="center" | 26 | [[Bergenas iela]] |x |- | align="center" | 27 | [[Stendera iela (Rīga)|Stendera iela]] |x |- | align="center" | 28 | [[Sarkandaugava]]s kapi |x |- | align="center" | 29 | [[Sarkandaugava]] | |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 2 | [[Inčukalna iela (Rīga)|Inčukalna iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Stendera iela (Rīga)|Stendera iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Bergenas iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] / ZOO |x |- | align="center" | 6 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |x |- | align="center" | 7 | Sporta bāze |x |- | align="center" | 8 | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] |x |- | align="center" | 9 | [[Sudrabu Edžus iela (Rīga)|Sudrabu Edžus iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Rusova iela]] / Valsts biroji |x |- | align="center" | 12 | Čiekurkalna ūdenstornis |x |- | align="center" | 13 | [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |x |- | align="center" | 14 | [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]] |x |- | align="center" | 15 | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Struktoru iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Ūnijas iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] | |- | align="center" | 21 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 22 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 23 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 25 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Jukuma Vācieša iela (Rīga)|Jukuma Vācieša iela]] |x |- | align="center" | 28 | [[Pļavnieku kapi]] | |} |} '''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi''' Akadēmiķa M. Keldiša iela (pārdēvēta par "Brāļu Kaudzīšu iela") Tēraudlietuves iela (pārdēvēta par "Brāļu kapi")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> Dzelzavas iela (pārdēvēta par "Varavīksnes gatve") Kastrānes iela (pārdēvēta par "Tālivalža iela") Rusova iela / Valsts ieņēmumu dienests (pārdēvēta par "Rusova iela / Valsts biroji") == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|corKiHQDNb0|Pilnā 48. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|_UCzPX3mA3Q|Pilnā 48. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|48]] cabib6se2ond6xf3qjr8i1798euj95x 0 109059 4490931 4478556 2026-07-06T10:56:39Z LFR1000 86129 4490931 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 49. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Ķengarags]] |uz = [[Daudersala]] |karte = A49 no-01-06-2026.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 41,025 km<br />(20,595 km / 20,430 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 70 (36 / 34) |transporta vienīb = 10 (darbdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2892&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''49. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no mobilitātes punkta "[[Ķengarags]]" ([[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] krustojumā) līdz [[Daudersala]]i [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika]] un [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu ielas]] krustojumā, kas atrodas pie 2023. gadā pabeigtā [[Daudersalas pārvads|Daudersalas pārvada]]. 49. autobusu maršruta kopējais garums ir 41,025 km. Maršruta '''Ķengarags''' — '''Daudersala''' kopējais garums ir 20,430 km, bet maršruta '''Daudersala''' — '''Ķengarags''' kopējais garums ir 20,595 km. Maršruta kopgarums ir par 3,328 km īsāks nekā iepriekšējais maršruts "MAN-TESS — Rumbula". Darbdienās pa 49. autobusu maršrutu kursē 10 autobusi, bet brīvdienās — nekursē neviens. 49. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. == Vēsture == Maršruts tika atklāts 2001. gadā un sākotnēji kursēja no uzņēmuma MAN-TESS [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]] līdz bijušajai rūpnīcai "[[Kvadrāts (uzņēmums)|Kvadrāts]]" [[Ķengarags|Ķengaragā]]. 2003. gadā maršrutu pagarināja līdz [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielai]], bet 2004. gadā līdz [[Rumbula]]i. No 2022. gada 19. septembra maršruts daļēji aizvieto [[309. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309. ekspresbusu maršrutu]] un reisu skaitu dienas vidū un vakara stundās tika palielināts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/|title=No 19. septembra divi ekspresbusu maršruti 303. un 363. tiks pārveidoti par autobusu maršrutiem|access-date={{dat|2022|09|17||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221204145759/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/}}</ref> [[Attēls:49aut n.png|thumb|49. autobusa maršruts līdz 2023. gada 17. aprīlim "MAN-TESS — Rumbula".]] 2022. gada 21. decembrī [[Rīgas dome]]s Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija atbalstīja ieceri pagarināt maršrutu no MAN-TESS līdz [[Daudersala]]i un saīsināt maršrutu no [[Rumbula]]s līdz [[Ķengarags|Ķengaragam]] (trolejbusu galapunktam [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielā]]), lai samazinātu kavējumus, kas rodas, izbraucot no [[Rumbula]]s galapunkta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-rosina-veikt-izmainas-49-autobusa-marsruta/|title=“Rīgas satiksme” rosina veikt izmaiņas 49. autobusa maršrutā|access-date={{dat|2022|12|16||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221216153058/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-rosina-veikt-izmainas-49-autobusa-marsruta/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdsd.lv/uploads/media/63c80abcad453.pdf|title=Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija. 2022. gada 21. decembra sēdes protokols.}}</ref> Izmaiņas stājās spēkā 2023. gada 17. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-17-aprila-tiks-veiktas-izmainas-49-autobusa-marsruta/|title=No 17. aprīļa tiks veiktas izmaiņas 49. autobusa maršrutā|access-date={{dat|2023|04|06||bez}}|archive-date={{dat|2023|04|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230406102549/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-17-aprila-tiks-veiktas-izmainas-49-autobusa-marsruta/}}</ref> 2026. gada 1. jūnijā maršruts tika nedaudz saīsināts un novirzīts no trolejbusu galapunkta [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielā]] uz jaunizveidoto mobilitātes punktu "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/1-junija-7-tramvajs-saks-kurset-pagarinataja-marsruta-lidz-jaunajam-mobilitates-punktam-kengarags/|title=1. jūnijā 7. tramvajs sāks kursēt pagarinātajā maršrutā līdz jaunajam mobilitātes punktam "Ķengarags"}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Daudersala]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Senču iela (Rīga)|Senču iela]], [[Zirņu iela (Rīga)|Zirņu iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]], [[Ganību dambis]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]. Virzienā '''[[Daudersala]]'''— '''[[Rumbula|Ķengarags]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Ganību dambis]], [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zirņu iela (Rīga)|Zirņu iela]], [[Senču iela (Rīga)|Senču iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]]. == Pieturvietas == 49. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 70 pieturas. Maršrutā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Daudersala]]''' ir 36 pieturas, bet maršrutā '''[[Daudersala]]'''— '''[[Rumbula|Ķengarags]]''' ir 34 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 2 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 5 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 11 | [[Slāvu rotācijas aplis]] (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 12 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 14 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" |17 |Vizmas Belševicas iela | |- | align="center" | 18 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 19 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 20 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Ūnijas iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] | |- | align="center" | 25 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] |x |- | align="center" | 27 | [[Ierēdņu iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]] | |- | align="center" | 30 | [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]] / Jūras medicīnas centrs | |- | align="center" | 31 | [[Ganību dambis]] |x |- | align="center" | 32 | [[Rūpnīca "RER"]] |x |- | align="center" | 33 | [[Nacionālais psihiskās veselības centrs|Psihiskās veselības centrs]] |x |- | align="center" | 34 | [[Aptiekas iela (Rīga)|Aptiekas iela]] |x |- | align="center" | 35 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] |x |- | align="center" | 36 | [[Daudersala]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Daudersala]] |x |- | align="center" | 2 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] |x |- | align="center" | 3 | [[Aptiekas iela (Rīga)|Aptiekas iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Nacionālais psihiskās veselības centrs|Psihiskās veselības centrs]] |x |- | align="center" | 5 | [[Rūpnīca "RER"]] |x |- | align="center" | 6 | [[Ganību dambis]] |x |- | align="center" | 7 | [[Ozolaine (Rīga)|Ozolaine]] / Jūras medicīnas centrs | |- | align="center" | 8 | [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca]] | |- | align="center" | 9 | [[Laktas iela (Rīga)|Laktas iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Ierēdņu iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] | |- | align="center" | 14 | [[Gustava Zemgala gatve]] | |- | align="center" | 15 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] | |- | align="center" | 17 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 18 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 19 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 24 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 25 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 26 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 32 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" | 34 | Mobilitātes punkts [[Ķengarags]] | |} |} == Galerija == <gallery> 49. autobuss uz Saharova ielas.jpg|49. maršruta autobuss A. Saharova ielā 49. autobuss on Saharova ielas (2).jpg|49. maršruta autobuss A. Saharova ielā 49. autobuss uz Lubānas ielas.jpg|49. maršruta autobuss Lubānas ielā 49. autobuss griežas no Saharova uz Lubānas ielu.jpg|49. maršruta autobuss griežas no A. Saharova uz Lubānas ielas 49. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|49. maršruta autobuss Maskavas ielā 49. autobuss uz Slāvu rotācijas apļa.jpg|49. maršruta autobuss uz Slāvu rotācijas apļa 49. autobuss uz Pērnavas ielas.jpg|49. maršruta autobuss Pērnavas ielā 49. autobuss galapunktā "MAN-TESS".jpg|49. maršruta autobuss galapunktā "MAN-TESS" (29.09.2022.) 49. autobuss galapunktā "Rumbula" (14.04.2023.).jpg|49. maršruta autobuss galapunktā "Rumbula" (14.04.2023.) 49. autobuss uz Zemitāna tilta.jpg|49. maršruta autobuss uz Zemitāna tilta 49. autobuss uz Maskavas ielas (3).jpg|49. maršruta autobuss Maskavas ielā 49. autobuss uz Ilūkstes ielas (2).jpg|49. maršruta autobuss Ilūkstes ielā 49. autobuss uz Tvaika ielas.jpg|49. maršruta autobuss Tvaika ielā 49. autobuss galapunktā "Ķengarags".jpg|49. maršruta autobuss galapunktā "Ķengarags" 49. autobuss galapunktā "Daudersala" (2).jpg|49. maršruta autobuss galapunktā "Daudersala" 49. autobuss uz Dzelzavas ielas (2).jpg|49. maršruta autobuss Dzelzavas ielā 49. autobuss uz Vaidavas ielas (2).jpg|49. maršruta autobuss Vaidavas ielā </gallery> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|Pur5xt1GrIs|Pilnā 49. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|49]] j4ebz6sobouwf22ljvp16pdpqs5s7lq 0 109807 4490785 4380368 2026-07-06T03:42:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490785 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = ''Musiqq'' | Attēls = MUSIQQ-10 v.jpg | Att_izm = 250px | Apraksts = | Vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | Žanrs = [[popmūzika]], [[ritmblūzs]] | Gadi = 2009—pašlaik | Izdevējkompānija = [[Platforma.lv]] | Mlapa = | Dalībnieki = [[Marats Ogļezņevs]]<br />[[Emīls Balceris]] | Bij_dalībnieki = | Darbojies_arī = [[Bermudu Divstūris]] }} '''''Musiqq''''' ({{izrunā|mjuzik}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[popmūzika]]s grupa, kas tika dibināta 2009. gadā. Grupas sastāvā ir [[Marats Ogļezņevs]] un [[Emīls Balceris]]. == Vēsture == 2009. gadā M. Ogļezņevs pameta grupu ''[[Device]]'', pēc tam kopā ar E. Balceri dibināja grupu ''Musiqq''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.studentnet.lv/muzika/article.php?id=245240|title= Marats Ogļezņevs izveido projektu "Musiqq"|accessdate= {{dat|2011|2|27|N|bez}}|author= |date= {{dat|2009|6|9|N|bez}}|publisher= StudentNet.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090630140827/http://www.studentnet.lv/muzika/article.php?id=245240|archivedate= {{dat|2009|06|30||bez}}}}</ref> Pirmais grupas radio singls ir "[[Klimata kontrole]]". Grupa guva panākumus ar 2009. gada nogalē izdoto dziesmu "[[Abrakadabra (dziesma)|Abrakadabra]]", kas ir ieguvusi vairākas balvas, tai skaitā uzvarēja 2009. gada [[Muzikālā banka|Muzikālajā bankā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/article.php?id=29456351|title= 'Muzikālajā bankā' uzvar 'Musiqq' dziesma 'Abrakadabra'|accessdate= {{dat|2011|2|27|N|bez}}|author= |date= {{dat|2010|1|23|N|bez}}|publisher= Delfi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100127160622/http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/article.php?id=29456351|archivedate= {{dat|2010|01|27||bez}}}}</ref> 2010. gadā sadarbībā ar ierakstu kompāniju "Mikrofona ieraksti" tika izdots debijas albums ''[[Šī ir tikai mūzika]]''. [[2011. gada Eirodziesma]]s pusfinālam kvalificējās ''Musiqq'' izpildītā dziesma "[[Angel in Disguise]]". Finālā grupa guva uzvaru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/367658-uz_eiroviziju_diseldorfa_brauks_musiqq|title= Uz Eirovīziju Diseldorfā brauks "Musiqq"|accessdate= {{dat|2011|2|27|N|bez}}|author= |date= {{dat|2011|2|26|N|bez}}|publisher= [[Tvnet.lv]]|archive-date= {{dat|2011|02|28||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110228162918/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/367658-uz_eiroviziju_diseldorfa_brauks_musiqq}}</ref> tā kļūstot par Latvijas pārstāvjiem 2011. gada [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]] [[Diseldorfa|Diseldorfā]], [[Vācija|Vācijā]]. Eirovīzijas pusfinālā grupa ieņēma 17. vietu,<ref name="Split results out">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=36713&_t=ebu_reveals_split_televoting_and_jury_results| title=EBU reveals split televoting and jury results|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]'' |last=Bakker |first=Sietse |date=2010-05-26 |accessdate=2010-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/377643-musiqq_eirovizijas_pusfinala_palikusi_17vieta |title="Musiqq" Eirovīzijas pusfinālā palikuši 17.vietā |access-date={{dat|2011|07|21||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110519042346/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/377643-musiqq_eirovizijas_pusfinala_palikusi_17vieta }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/musiqq-eirovizijas-pusfinala-palikusi-17vieta.d?id=38534831 |title='Musiqq' Eirovīzijas pusfinālā palikuši 17.vietā |access-date={{dat|2011|07|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110716014402/http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/musiqq-eirovizijas-pusfinala-palikusi-17vieta.d?id=38534831 |archivedate={{dat|2011|07|16||bez}} }}</ref> tādējādi nekvalificējoties finālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/musiqq-neieklust-eirovizijas-finala.d?id=38485663 |title='Musiqq' neiekļūst Eirovīzijas finālā |access-date={{dat|2011|07|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110516061948/http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/musiqq-neieklust-eirovizijas-finala.d?id=38485663 |archivedate={{dat|2011|05|16||bez}} }}</ref> == Dalībnieki == [[Marats Ogļezņevs]] ir bijušais grupas ''[[Device]]'' dalībnieks. Grupa tika nodibināta 1998. gadā un kopā tika izdoti 3 studijas albumi. Sadarbība ar grupu beidzās ne uz tās labākās nots, Maratam tiekot izslēgtam no grupas 2008. gadā pēc grupas menedžera un grupas dalībnieka [[Ruslans Kuksinovičs|Ruslana Kuksinoviča]] lēmuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/288918-marats-atklaj-ka-tika-izslegts-no-grupas-device-draudzibas-tur-sen-vairs-nebija/|title=Marats atklāj, kā tika izslēgts no grupas "Device": Draudzības tur sen vairs nebija|website=tautaruna.nra.lv|access-date=2023-11-08|language=lv}}</ref> No 2019. gada Marats arī darbojas muzikālā šova "[[X Faktors (Latvija)|X faktorā]]", kā žūrijas loceklis un mentors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/sovi/x-faktors/atklajam-x-faktora-zurijas-ceturto-dalibnieku-marats-no-musiqq/|title=Atklājam ”X Faktora” žūrijas ceturto dalībnieku – Marats no ”Musiqq”!|website=tv3.lv|access-date=2023-11-08|date=2019-06-03|language=lv|archive-date=2023-11-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20231108194724/https://izklaide.tv3.lv/sovi/x-faktors/atklajam-x-faktora-zurijas-ceturto-dalibnieku-marats-no-musiqq/}}</ref> [[Emīls Balceris]] pirms grupas nodibināšanas piedalījies tādos šovos kā ''Latvijas talants'', dziedājis ''Koru karo''s Chilli vadītajā Liepājas sarkanajā korī, dziedājis duetā ar [[Sabīne Berezina|Sabīni Berezinu]] un piedalījies dažādos starptautiskos konkursos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42087498/arhivs/29484355/grupa-musiqq-mums-nebija-gruti-izsisties|title=Grupa "Musiqq": Mums nebija grūti izsisties!|website=www.delfi.lv|access-date=2023-11-08|language=lv}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === {|class="wikitable" style="font-size: 95%;" |- !Gads !Nosaukums !Izdevējs |- |2010 |[[Šī ir tikai mūzika]] |[[Mikrofona ieraksti]] |- |2014 |[[Vēl viena mūzika]] |[[Mikrofona ieraksti]] |- |2015 |[[Silta sirds]] | |- |2019 |10 | |- |2023 |Bijis, ir un būs |Musiqq |- |2024 |Mākslas darbs | |} == Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva == === Nominācijas === * [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2009|2009]]: [[Abrakadabra (dziesma)|Abrakadabra]] (labākā dziesma) — <u>nominants</u><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas-2020-2/2009-2/|title=2009|website=Zelta Mikrofons|access-date=2020-12-03|language=lv|archive-date=2021-10-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20211002204811/http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas-2020-2/2009-2/}}</ref> * [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2010|2010]]: [[Šī ir tikai mūzika]] (labākais pop albums) — <u>nominants</u>, [[Abrakadabra (dziesma)|Abrakadabra]] (gada radio hits) — <u>nominants</u><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas-2020-2/2010-2/|title=2010|website=Zelta Mikrofons|access-date=2020-12-03|language=lv|archive-date=2021-10-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20211002225306/http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas-2020-2/2010-2/}}</ref> *[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2011|2011]]: [[Angel in Disguise]] (labākā dziesma) — <u>nominants</u>, Dzīve izdodas (gada radio hits) — <u>nominants</u><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas-2020-2/2011-2/|title=2011|website=Zelta Mikrofons|access-date=2020-12-03|language=lv|archive-date=2021-10-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20211002225052/http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas-2020-2/2011-2/}}</ref> *[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2012|2012]]: Dari kā es (labākais video klips) — <u>nominants</u>, Miljonārs (radio hits) — <u>nominants</u><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas-2020-2/2012-2/|title=2012|website=Zelta Mikrofons|access-date=2020-12-03|language=lv|archive-date=2021-10-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20211002204850/http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas-2020-2/2012-2/}}</ref> *[[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2014|2014]]: Vēl viena mūzika (labākais pop albums) — <u>nominants</u>, Sekundes (labākā dziesma) — <u>nominants</u>, Sekundes (Alfas gada dziesma) — '''<u>uzvarētājs</u>''', Saule šodien auksta (radio hits) — <u>nominants</u><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas-2020-2/2014-2/|title=2014|website=Zelta Mikrofons|access-date=2020-12-03|language=lv|archive-date=2021-10-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20211002204822/http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas-2020-2/2014-2/}}</ref> *2015: Silta sirds (Alfa gada dziesma) — <u>nominants</u><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parmuziku.lv/zinas/latvija/zelta-mikrofons-balvas-2015-1795|title=Zelta Mikrofons 2015 laureāti. Visvairāk apbalvotie: Aminata, Dons un The Sound Poets|website=www.parmuziku.lv|access-date=2020-12-03|language=lv}}</ref> *2017: [[Debesis iekrita Tevī]] (labākā dziesma)— '''<u>uzvarētājs</u>''', [[Debesis iekrita Tevī]] (Alfas gada dziesma)— '''<u>uzvarētājs</u>''', Čaļi (radio hits) — nominants, [[Debesis iekrita Tevī]] (radio hits) — <u>'''uzvarētājs'''</u><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas-2020-2/2017-2/|title=2017|website=Zelta Mikrofons|access-date=2020-12-03|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> *2018: Atbalss (Alfas gada dziesma) — <u>nominants</u><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4520436/pasniegtas-zelta-mikrofona-balvas-gada-albums-intaram-busulim|title=Pasniegtas «Zelta mikrofona» balvas. Gada albums - Intaram Busulim|website=TVNET|access-date=2020-12-03|date=2018-02-28|language=lv}}</ref> *2020: Salas (Origo Zelta dziesma) — <u>nominants</u><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.zeltamikrofons.lv/apbalvosanas-ceremonijas-2020-2/2020-2/|title=2020 - Zelta Mikrofons|work=Zelta Mikrofons|access-date=2020-12-03|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Muzikālā banka == *2009. gads — [[Abrakadabra (dziesma)|Abrakadabra]] ('''1.vieta''')<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2020-06-23|title=Muzikālā banka|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Muzik%C4%81l%C4%81_banka&oldid=3242248|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref> *2010. gads — No 10-10 (6.vieta), Dzimšanas diena ('''3.vieta''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dzirkstele.lv/kultura-un-izklaide/seb-muzikala-banka-2010-uzvar-nikolajs-puzikovs-13853|title=„SEB MUZIKĀLĀ BANKA 2010” uzvar Nikolajs Puzikovs|website=dzirkstele.lv|access-date=2020-12-03}}{{Novecojusi saite}}</ref> *2011. gads — Dzīve izdodas (6.vieta), Miljonārs ('''3.vieta''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/64534-muzikala-banka-atkal-parsteidz-ar-rezultatiem.htm|title=Muzikālā banka atkal pārsteidz ar rezultātiem|website=nra.lv|access-date=2020-12-03|language=lv}}</ref> *2013. gads — Dari kā es (11.vieta), Tu tikai runā ar mani (6.vieta)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/muzikalaja-banka-2013-uzvar-dons-ar-dziesmu-pedeja-vestule.a75791/|title=«Muzikālajā bankā 2013» uzvar Dons ar dziesmu «Pēdējā vēstule»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-12-03|language=lv}}</ref> *2014. gads — Sekundes ('''2.vieta''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikala-banka/dons-iegust-muzikalas-bankas-2014-visvertigakas-dziesmas-titulu.a47709/|title=DONS iegūst „MUZIKĀLĀS BANKAS 2014” VISVĒRTĪGĀKĀS dziesmas titulu!|website=lr2.lsm.lv|access-date=2020-12-03}}</ref> *2015. gads — Silta sirds (4.vieta)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikala-banka/muzikalas-bankas-2015.gada-rezultati.a62969/|title=Muzikālās Bankas 2015. gada rezultāti|website=lr2.lsm.lv|access-date=2020-12-03}}</ref> * 2016. gads — Čaļi (4.vieta), [[Debesis iekrita Tevī]] ('''1.vieta''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parmuziku.lv/zinas/latvija/uzzini-aptaujas-muzikala-banka-2016-vietu-sadalijumu-3975|title=Uzzini aptaujas "Muzikālā banka 2016" vietu sadalījumu|website=www.parmuziku.lv|access-date=2020-12-03|language=lv}}</ref> *2017. gads — Atbalss (7.vieta)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/49661283|title=Noskaidrota 2017. gada vērtīgākā dziesma|last=Izklaide|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2020-12-03|date=2018-01-20|language=lv}}</ref> *2019. gads — Sāc ar sevi (4.vieta)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pieci.lv/lv/lr2/raidijumi/muzikala-banka/rezultati/|title=Rezultāti 2019 / Pieci.lv|website=www.pieci.lv|access-date=2020-12-03}}</ref> *2020. gads — Garīgais arī (10.vieta)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/425737-muzikalaja-banka-2020-par-vertigako-atzist-intara-busula-dziesmu|title="Muzikālajā bankā 2020" par vērtīgāko atzīst Intara Busuļa dziesmu|website=Jauns.lv|access-date=2023-11-08|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161005203240/http://musiqqlatvia.com/ MUSIQQ mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20100408031200/http://draugiem.lv/Musiqq ''draugiem.lv'' profils] {{last.fm}} * [https://web.archive.org/web/20160312055724/http://www.platforma.lv/artists/artist.php?id=599754 ''Platforma.lv'' profils] * {{myspace|musiqq}} * {{tviteris|MusiqqOfficial}} === Intervijas === * [http://www.tvnet.lv/muzika/intervijas/367862-eirodziesmas_uzvaretaji_lauris_ar_mums_runa Eirodziesmas uzvarētāji: Lauris ar mums runā (TVNET)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110302094319/http://www.tvnet.lv/muzika/intervijas/367862-eirodziesmas_uzvaretaji_lauris_ar_mums_runa |date={{dat|2011|03|02||bez}} }} {{Mūzika-aizmetnis}} {{Ogļezņevs un Balceris}} {{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas popgrupas]] [[Kategorija:Latvijas R&B grupas]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] aw8b1aswmyc1zfvlf7aat443keo2av1 0 110897 4490611 4427387 2026-07-05T17:53:44Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */ 4490611 wikitext text/x-wiki [[Attēls:NMR spectrometer.JPG|thumb|300px|Kodolu magnētiskās rezonanses spektrometrs]] '''Kodolu magnētiskā rezonanse''' (KMR jeb [[angļu valoda|angliski]] NMR) ir augstfrekvences [[radioviļņi|radioviļņu]] selektīva absorbcija [[viela|vielā]], kura atrodas ļoti spēcīgā [[magnētiskais lauks|magnētiskajā laukā]]. Tādi [[atoma kodols|atomu kodoli]], kuru [[spins|spinu]] vērtība S ir 1/2 (magnētiski aktīvi ir arī pusveselie spini, kuru S ir lielāka par 1/2, kā piem. 3/2, 5/2, 7/2 utt., bet šie spini ir kvadrupoli), magnētiskajā laukā orientējas divējādi — vai nu magnētiskā lauka virzienā, vai arī pretēji tam. Līdz ar to izveidojas divi dažādi kodolu [[enerģija]]s apakšlīmeņi, turklāt vairāk kodolu parasti ir zemākajā enerģijas līmenī. Šie enerģijas līmeņi savstarpēji ir ļoti tuvi un to enerģijas starpībai atbilst tādu [[fotons|fotonu]] enerģija, kuru atbilstošais [[viļņa garums]] ir radioviļņu diapazonā (daži [[centimetrs|centimetri]] vai centimetra daļas). Tādējādi pie noteiktas magnētiskā lauka intensitātes noteikti atomu kodoli absorbē noteikta viļņu garuma radioviļņus, kas nodrošina atomu kodolu pāreju augstākajā enerģijas līmenī. Šādu selektīvu absorbciju sauc par '''rezonanses signālu'''. Kodoliem pārejot atpakaļ zemākajā līmenī, tāda paša viļņa garuma signāls tiek izstarots (to sauc par kodolu relaksāciju). Ja atomu kodoliem nav summārā spina (magnētiskā momenta), tie nedod KMR signālus (piemēram, tādi plaši izplatīti kodoli kā [[ogleklis]]-12 vai [[skābeklis]]-16). Savukārt spilgti izteiktus signālus dod [[ūdeņradis|ūdeņraža]] atomu kodoli jeb [[protons|protoni]], ogleklis-13, slāpeklis-15, [[fluors]]-19 un [[fosfors]]-31. Plaši izmantoto ūdeņraža kodolu rezonansi sauc par '''protonu magnētisko rezonansi''' (PMR). [[Attēls:EPR splitting.jpg|thumb|300 px|Atoma kodola ar pusveselu spinu enerģētiskā līmeņa sašķelšanās magnētiskajā laukā. Jo intensīvāks magnētiskais lauks, jo lielāka ir enerģijas starpība ΔE starp apakšlīmeņiem.]] == KMR spektroskopija == [[Attēls:1H NMR Ethanol Coupling shown.svg|thumb|300px|[[Etilspirts|Etilspirta]] ¹H KMR spektrs (oglekļa un skābekļa atomi signālus nedod). Redzams, ka ūdeņraža atomi, kas atrodas CH₃ grupā, CH₂ grupā, vai OH grupā, dod dažādus signālus. Signālu sīkstruktūra izskaidrojama ar protonu mijiedarbību savā starpā.]] Kodolu magnētisko rezonansi izmanto vielas uzbūves un molekulārās struktūras pētīšanā (it sevišķi [[organiskā ķīmija|organiskajā ķīmijā]]) kā ļoti informatīvu spektroskopijas metodi. Uzņemot KMR [[spektrs|spektrus]], var mainīt vai nu spēcīga (parasti [[supravadītspēja|supravadoša]]) [[elektromagnēts|elektromagnēta]] viendabīga magnētiskā lauka intensitāti pie pastāvīga radioviļņu garuma, vai arī izmantot pastāvīgo [[magnēts|magnētu]] un mainīt radioviļņu garumu. Mūsdienās KMR spektrus uzņem ierosinot visu spektru molekulai uzreiz. To realizē ar īsiem, bet spēcīgiem radio frekvenču impulsiem. Iegūto signālu tālāk matemātiski pārveido no laika skalas uz frekvenču skalu, izmantojot Furjē transformāciju. Šādas metodes pielietojums ievērojami paātrina spektru uzņemšanas laiku<ref>{{Publikācijas atsauce|last=R. R. ERNST AND W. A. ANDERSON|first=|date=1965|title=Application of Fourier Transform Spectroscopy to Magnetic Resonance|url=http://dx.doi.org/10.1063/1.1719961|journal=The review of scientific instruments|volume=37|pages=|via=}}</ref> un paver iespējas veikt manipulācijas ar spiniem, kā arī ierakstīt multidimensionālus KMR spektrus. Par Furjē transformācijas un multidimensionālu KMR spektroskopijas metožu ieviešanu un attīstību Ričards R. Ernsts 1991. gadā bija apbalvots ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1991/summary/|title=Nobel prize in chemistry, 1991|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> KMR signāls ir atkarīgs arī no katra konkrētā kodolu veida atrašanās vietas [[molekula|molekulā]], jo pārējie molekulas atomi un [[ķīmiskā saite|ķīmiskās saites]] var samazināt magnētiskā lauka iedarbību uz atomu (to sauc par signāla [[ķīmiskā nobīde|ķīmisko nobīdi]]). Lai ķīmiskās nobīdes varētu savstarpēji salīdzināt, kādu no vielām pieņem par "standartsavienojumu". Bieži kā šādu savienojumu lieto [[tetrametilsilāns|tetrametilsilānu]] (CH₃)₄Si, jo tā visi 12 ūdeņraža atomi ir savā starpā pilnīgi simetriski un dod vienu vienīgu signālu. ==== Multidimensionālā KMR ==== Bieži 1D KMR spektros ir novērojama ķīmisko nobīžu pārklāšanās, kas ievērojami apgrūtina to interpretāciju. KMR spektru izšķiršanas spējas uzlabošanai, tos var ierakstīt divās (2D) vai vairākās (3D, 4D, 5D utt) dimensijās. Tādējādi signāli būs izkliedēti pa vairākām dimensijām, un signālu pārklāšanās būs mazāk iespējama. Parasti, priekš mazām organiskām molekulām 2D spektri ir pietiekami, lai interpretētu protonu un oglekļa-13 ķīmiskās nobīdes. Multidimensionālos spektros korelācijas signālus iegūst, veicot starpkodolu magnetizācijas pārnesi. To var realizēt caur spinu sadarbības (J coupling) vai caur dipolu sadarbības konstantēm. ==== Biomolekulārā KMR ==== Multdimensionālu KMR metožu attīstība atvēra plašas iespējas pētīt dažādu bioloģiski nozīmīgu molekulu (proteīnu, DNS, RNS, lipīdu, ogļhidrātu) struktūru un dinamiku gan šķīdumā,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=NMR Structures of Biological Macromolecules|url=https://archive.org/details/nmrofproteinsnuc0000wuth|last=Wuthrich|first=Kurt|publisher=New York|year=1986|isbn=0-471-82893-9|location=|pages=}}</ref> gan cietvielās.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Federica Castellani, Barth van Rossum, Annette Diehl, Mario Schubert, Kristina Rehbein & Hartmut Oschkinat|first=|date=2002|title=Structure of a protein determined by solid-state magic-angle-spinning NMR spectroscopy|url=https://www.nature.com/articles/nature01070|journal=Nature|volume=420|pages=99–102|via=}}</ref> Salīdzinot ar citām proteīnu 3D struktūru noteikšanas metodēm, kā rentgenstaru difrakciju un 3D krio elektron-mikroskopiju, KMR [[spektroskopija]] ļauj analizēt biomolekulu struktūru un dinamiku (molekulu kustība laikā un telpā) dažādos apstākļos (piem. buferšķīdumi ar noteiktu pH līmeni, dažādas temperatūras, piemaisījumu klātbūtne u.tml.), kas ir tuvāk to dabiskajai videi. [[Attēls:PDB 1hls EBI.jpg|thumb|Cilvēka insulīna KMR 3D struktūra (pdb kods 1HLS)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rcsb.org/structure/1HLS|title=PDB data base|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>]] 3D struktūru noteikšana parasti sastāv no 2D un 3D spektru ierakstīšanas un analīzes. Sākumā nosaka protonu, oglekļa-13 un slāpekļa-15 ķīmiskās nobīdes. Pēc tam atrod iekš un starpmolekulāros korelēcijas signālus starp kodoliem telpā. Šķīdumos šādu informāciju iegūst ar specifiskiem magnetizācijas pārneses eksperimentiem, kurus realizē ar kodolu Overhauzera efektu (NOESY). Pēc tam iegūto informāciju ievada specifiskās datorprogrammās (kā piem. CYANA, ARIA, Xplor-NIH), kas izrēķina vairāku enerģētiski minimalizētu struktūru saišķi (''bundle''). 2020. gadā apmēram 8% no visām deponētām 3D struktūrām pdb datubāzē ir noteiktas ar KMR metodēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rcsb.org/stats/growth/growth-nmr|title=statistics from pdb|last=|first=|access-date=|date=2020}}</ref> Viena no KMR spektroskopijas būtiskākajām priekšrocībām ir iespēja noteikt dažādu kodolu relaksāciju parametrus. Šādi mērījumi ir tiešā veidā saistīti ar biomolekulu dinamiku. No KMR spektriem var aprēķināt dažādu kodolu kustību laika skalas un amplitūdas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Giovanni Lipari and Attila Szabo|first=|date=1982|title=Model-free approach to the interpretation of nuclear magnetic resonance relaxation in macromolecules. 1. Theory and range of validity|url=https://pubs.acs.org/doi/pdf/10.1021/ja00381a009|journal=Journal of American Chemical Society|volume=|pages=4546–4559|via=}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Giovanni Lipari and Attila Szabo|first=|date=1982|title=Model-free approach to the interpretation of nuclear magnetic relaxation in macro molecules. 2. Analysis of experimental results|url=https://pubs.acs.org/doi/abs/10.1021/ja00381a010|journal=Journal of American Chemical Society|volume=|pages=4559–4570|via=}}</ref> Tālāk šos datus var interpretēt saistībā ar molekulu bioloģiskām īpašībām. Ar KMR metodēm var petīt biomolekulu hidratāciju<ref>{{Publikācijas atsauce|last=G. Otting, E. Liepinsh, K. Wuthrich|first=|date=15.11.1992|title=Protein hydration in aqueous solution|url=https://science.sciencemag.org/content/254/5034/974.long|journal=Science|volume=254|pages=974-980|via=}}</ref> (mijiedarbība ar ūdens molekulām) un to saistību ar ligandiem. Šādi pētījumi ir svarīgs solis jaunu zāļu vielu pirmatnējā izstrādē<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Suzanne B. Shuker, Philip J. Hajduk, Robert P. Meadows, Stephen W. Fesik|first=|date=29.11.1996|title=Discovering High-Affinity Ligands for Proteins: SAR by NMR|url=https://science.sciencemag.org/content/274/5292/1531.abstract|journal=Science|volume=274|pages=1531-1534|via=}}</ref> Viens no galvenajiem biomolekulārās KMR spektroskopijas trūkumiem ir molekulu izmēru limits. Jo vairāk atomi molekulā, jo spektros būs lielāka signālu pārklāšanās iespēja. Tas ievērojami var sarežģīt un limitēt KMR pielietojumu. To var daļēji kompensēt, ierakstot vairāk dimensiju spektrus (kā 4D, 5D, utt), bet tas ievērojami samazina iegūto signālu intensitāti. Par cik dabiskais oglekļa-13 un slāpekļa-15 sastāvs ir salīdzinoši mazs, tad lai detektētu šos kodolus ar multidimensionālām KMR metodēm ir nepieciešams proteīnu mākslīgi bagātināt ar šiem izotopiem. To realizē proteīnu iegūšanas stadijā, maksimāli daudz aizvietojot oglekļa-12 un slāpekļa-14 (kas dabiski ir līdz 99% izplatīti) izotopus ar attiecīgi oglekļa-13 un slāpekļa-15 izotopiem. KMR ienākšana strukturālajā bioloģijā bija nozīmīgs solis. Tas palīdzēja noteikt iepriekš nezināmu proteīnu struktūras, to dinamiku un mijiedarbības. ==== KMR medicīnā ==== {{Pamatraksts|Magnētiskās rezonanses tomogrāfija}} Tā kā [[cilvēks|cilvēka]] organisms satur ļoti daudz ūdeņraža, ūdeņraža kodolu — protonu — magnētiskās rezonanses parādību var izmantot arī organisma izpētei, jo dažādi [[audi]] un [[orgāns|orgāni]] satur dažādu ūdeņraža daudzumu. Atšķirībā no KMR spektroskopijas, kurā izmanto pilnīgi homogēnu magnētisko lauku, magnētiskās rezonanses tomogrāfijā (MRT) lieto magnētiskā lauka [[gradients|gradientu]], jo šeit svarīga nevis spektrālo līniju tīrība, bet rezonējošo kodolu telpiskais sadalījums. Parasti medicīnā šo metodi sauc nevis par kodolu magnētisko rezonansi, bet vienkārši par magnētisko rezonansi, jo termins "kodolu" var rosināt pacientos [[radiofobija|radiofobiju]]. Īstenībā šai metodei nav nekāda sakara ar [[radioaktivitāte|radioaktivitāti]] vai [[jonizējošā radiācija|jonizējošo radiāciju]]. == Literatūra == * O. Neilands. Organiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1977, 54.-55. lpp. == Skatīt arī == * [[Elektronu paramagnētiskā rezonanse]] * [[Radiospektroskopija]] == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Nuclear magnetic resonance|Kodolu magnētiskā rezonanse}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Analītiskā ķīmija]] [[Kategorija:Spektroskopija]] rfhejqs1f53o6x22acsgc3yi9k1blag 0 113713 4490659 4323579 2026-07-05T18:35:06Z DaceX 96827 4490659 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu infokaste|1980|Vasara | Logo = Emblem of XXII Olympic Games.svg | Izmērs = 200 | Nosaukums = 1980. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālais logo | Apraksts = | Dalībvalstis = 80 | Sportisti = 5179 <br /> (4064 vīrieši; 1115 sievietes) | Disciplīnas = 203 disciplīnas 21 [[olimpiskie sporta veidi|sporta veidā]] | Atklāšanas ceremonija = {{dat||7|19}} | Noslēguma ceremonija = {{dat||8|3}} | Oficiāli atklāja = [[PSKP CK ģenerālsekretārs|Ģenerālsekretārs]] [[Leonīds Brežņevs]]<ref name="Opening and Cauldron">{{publikācijas atsauce |title=Factsheet - Opening Ceremony of the Games of the Olympiad|url=https://stillmed.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/Opening_ceremony_of_the_Games_of_the_Olympiad.pdf|dead-url=no |publisher=International Olympic Committee|date=9 October 2014 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160814215458/https://stillmed.olympic.org/Documents/Reference_documents_Factsheets/Opening_ceremony_of_the_Games_of_the_Olympiad.pdf |archive-date=14 August 2016|access-date=22 December 2018}}</ref> | Sportistu zvērests = [[Nikolajs Andrianovs]] | Tiesnešu zvērests = [[Aleksandrs Medveds]] | Olimpiskā lāpa = [[Sergejs Belovs]]<ref name="Opening and Cauldron"/> | Iepriekšējās = [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] | Nākamās = [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] }} '''1980. gada vasaras olimpiskās spēles''', oficiāli zināmas arī kā '''XXII vasaras olimpiskās spēles''' ({{val|ru|И́гры XXII Олимпиа́ды}}), bija starptautisks multi-sporta notikums, kas notika [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]], mūsdienu [[Krievija]]s teritorijā.<ref name=sr>[https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/ 1980 Moskva Summer Games] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100828080128/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/ |date={{dat|2010|08|28||bez}} }}. sports-reference.com</ref><ref name=IOC>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.olympic.org/en/content/Olympic-Games/All-Past-Olympic-Games/Summer/Moscow-1980/ |title=Moscow 1980 |publisher=Olympic.org |accessdate=8 August 2010 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091004194737/http://www.olympic.org/en/content/Olympic-Games/All-Past-Olympic-Games/Summer/Moscow-1980/ |archivedate=4 October 2009 |deadurl=yes}}</ref> 1980. gada Maskavas spēles bija pirmās olimpiskās spēles, kas notika kādā no [[Austrumu bloks|Austruma bloka]] valstīm, kā arī pirmās olimpiskās spēles, kas notika [[slāvu valoda|slāvu valodā]]s runājošā valstī. Šīs spēles bija pirmās, kas notika [[sociālisms|sociālistiskā]] valstī līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm]]. Šīs bija pēdējās olimpiskās spēles, kas notika [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] (SOK) prezidenta [[Maikls Moriss|Maikla Morisa]] prezidentūras ietvaros. 1980. gada Maskavas spēlēs bija pārstāvētas 80 valstis, kas bija mazākais valstu skaits kopš [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēm]]. Pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iniciatīvas šīs spēles [[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|boikotēja 66 valstis]], saistībā ar [[Afganistānas karš (1979—1989)|padomju armijas iebrukšanu Afganistānā]]. Olimpiskajās spēlēs piedalījās atsevišķi sportisti no dažām boikotējošajām valstīm (šīs valstis nav iekļautas boikotējošo valstu sarakstā). Šie sportisti piedalījās zem [[olimpiskais karogs|olimpiskā karoga]], nevis savas valsta karoga.<ref name=Cousineau>{{grāmatas atsauce|last1=Cousineau |first1=Phil |year=2003|title=The Olympic Odyssey: Rekindling the True Spirit of the Great Games |url=https://archive.org/details/olympicodysseyre0000cous |page=[https://archive.org/details/olympicodysseyre0000cous/page/162 162]|publisher=Quest Books |isbn=0835608336}}</ref> Padomju Savienība vēlāk boikotēja nākamās [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984. gada Losandželosas olimpiskās spēles]]. == Norises vietas izvēle == {{VietasKarte+|Padomju Savienība (Eiropa)|width=200|float=left| |alt=Maskavas atrašanās vieta [[Padomju Savienība]]s [[Eiropa]]s daļā |caption=Maskavas atrašanās vieta [[Padomju Savienība]]s [[Eiropa]]s daļā |places= {{VietasKarte~ | Padomju Savienība (Eiropa) | label = Maskava | background=white | lat_deg = 55.75 | lon_deg = 37.616667 }} | link=[[Maskava]] }} Uz 1980. gada vasaras olimpisko spēļu rīkošanu pretendēja divas pilsētas [[Padomju Savienība|PSRS]] galvaspilsēta [[Maskava]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsēta [[Losandželosa]]. Izvēle, kurā pilsētā rīkot olimpiskās spēles, tika veikta 1974. gada 23. oktobrī 75. Starptautiskās olimpiskās komitejas sesijā [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]]. Par 1980. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētu tika izvēlēta Maskava, savukārt Losandželosa rīkoja nākamās — [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.aldaver.com/votes.html |title=IOC Vote History |publisher=Aldaver.com |date= |accessdate=14 August 2012 |archive-date={{dat|2008|05|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080525070757/http://www.aldaver.com/votes.html }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aldaver.com/votes.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2008|05|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080525070757/http://www.aldaver.com/votes.html }}</ref> {|class="wikitable collapsible" |- ! colspan="7" | 1980. gada vasaras olimpisko spēļu balsošanas rezultāts |- ! Pilsēta ! Valsts | style="background:silver;"|'''Balsis''' |- | [[Maskava]] || {{karogs|PSRS}} || style="text-align:center;"|'''39''' |- | [[Losandželosa]] || {{karogs|ASV}} || style="text-align:center;"|20 |} == Olimpiskās lāpas stafete == [[Attēls:Игры XXII Олимпиады в Москве, Эстафета Олимпийского Огня.jpg|350px|left|thumb|1980. gada vasaras olimpisko spēļu lāpas stafete]] [[Attēls:Moscow torch.jpg|200px|thumb|1980. gada vasaras olimpisko spēļu lāpa]] {{pamatraksts|1980. gada vasaras olimpisko spēļu lāpas stafete}} 1980. gada Maskavas olimpisko spēļu uguns tika aizdegta tieši mēnesi pirms [[1980. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšanas ceremonijas]] — [[1980]]. gada [[19. jūnijs|19. jūnijā]] — tradicionāli [[Grieķija|Grieķijā]]. Kopējais stafetes garums bija 4992 kilometri. No tiem 1170 kilometri pa Grieķiju ([[Olimpija]], [[Atēnas]], [[Delfi]], [[Larisa]], [[Verja]], [[Sere]], [[Promahona]]), 935 kilometri pa [[Bulfārija|Bulgāriju]] ([[Sofija]], [[Plovdiva]], [[Plevena]], [[Šipra]]) un 593 kilometri pa [[Rumānija|Rumāniju]] ([[Bukareste]], [[Ploješti]], [[Fokšani]], [[Jaši]]) 1980. gada [[5. jūlijs|5. jūlijā]] olimpiskās lāpas stafete šķērsoja [[Padomju Savienība]]s robežu [[Leišeņi]], [[Moldāvijas PSR]] ciematā. Padomju Savienībā lāpas stafetes garums bija 2294 kilometri. Moldāvijas PSR lāpas stafete gāja cauri [[Kišiņeva]]i, [[Belci]], [[Jedineca]]i un citām vietām. [[Ukrainas PSR]] teritorijā lāpas stafete šķērsoja [[Čerņivci|Čerņivcus]], [[Vinnica|Vinnicu]], [[Žitomira|Žitomiru]], [[Kijiva|Kijivu]], [[Poltava|Poltavu]] un [[Harkiva|Harkivu]]. Savukārt pa [[Krievijas PFSR]] teritoriju tā veda cauri [[Belgoroda]]i, [[Orla]]i, [[Kurska]]i, [[Tula]]i, [[Čehova]]i un [[Podoļska]]i. Pa [[Maskava|Maskavu]] kopējais lāpas stafetes garums bija 54 kilometri. Lāpas stafete pa Maskavu sākās [[M1 automaģistrāle]]s un Možaiskojes maģistrāles krustojumā. Pēc tam lāpas uguns tika nogādāta caur [[Triumfa arka (Maskava)|Triumfa arku]] [[Kutuzova prospekts|Kutuzova prospektā]] uz [[50. oktobra gadadienas laukumu]], kur to sagaidīja visa Maskavas administrācija un SOK pārstāvji. Nakti pirms spēļu atklāšanas lāpa un tās uguns atradās [[Maskavas domes ēka|Maskavas domes ēkā]] [[Gorkija iela (Maskava)|Gorkija ielā]]. Savukārt olimpisko spēļu atklāšanas dienā lāpa pa [[Marksa prospekts|Marksa prospektu]], [[Metrostrovskajas iela|Metrostrovskajas ielu]], [[Komsomoļskajas prospekts|Komsomoļskajas prospektu]] devās uz olimpisko spēļu stadionu — [[Lužņiku stadions|Centrālo V.I. Ļeņina stadionu]] (tagadējais — Lužņiku stadions). === Stafetes kalendārs === {{colbegin|2}} * 21. jūnijs — {{vieta|Grieķija|Atēnas}}; * 26. jūnijs — {{vieta|Bulgārija|Sofija}}; * 1. jūlijs — {{vieta|Rumānija|Bukareste}}; * 5. jūlijs — {{vieta|Moldāvijas PSR|Leišeņi}}, lāpa šķērso Padomju Savienības robežu; * 6. jūlijs — {{vieta|Moldāvijas PSR|Kišiņeva}}; * 11. jūlijs — {{vieta|Ukrainas PSR|Kijiva}}; * 13. jūlijs — {{vieta|Ukrainas PSR|Harkiva}}; * 13. jūlijs — {{vieta|Krievijas PFSR|Tula}}; * 17. jūlijs — {{vieta|Krievijas PFSR|Podoļska}}; * 18. jūlijs — {{vieta|Krievijas PFSR|Maskava}}; {{colend}} == Dalībvalstis == [[Attēls:1980 Summer Olympic games countries.png|280px|thumb|right|<font color="1e90ff">'''Zils'''</font> — Valsts pirmo reizi piedalījās olimpiskajās spēlēs. <br /> <font color="00ff7f">'''Zaļš'''</font> — Iepriekš valsts piedalījusies olimpiskajās spēlēs, bet nepiedalījās šajās spēlēs. <br /> <font color="bcf372">'''Gaiši zaļš'''</font> — Piedalījās spēlēs zem [[olimpiskais karogs|Olimpiskā karoga]]. <br /> Dzeltenais punkts — rīkotājpilsēta ([[Maskava]])]] [[Attēls:1980 Summer olympics team numbers.gif|thumb|right|350px|Dalībnieku skaits no dalībvalstīm]] 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs piedalījās 80 valstis — mazākais valstu skaits kopš [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas spēlēm]]. No 80 valstīm<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.idahostatesman.com/2010/08/10/v-print/1297605/sting-remains-from-boycotted-1980.html |title=Sting remains from boycotted 1980 Games |author=Brian Murphy |work=Idaho Statesman |accessdate=22 August 2010}}</ref> 8 valstis pirmo reizi piedalījās olimpiskajās spēlēs — [[Angola 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Angola]], [[Botsvāna 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Botsvāna]], [[Laosa 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Laosa]], [[Mozambika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Mozambika]], [[Nikaragva 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nikaragva]] un [[Seišelas 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Seišelas]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url= https://www.cnbc.com/id/33138974/40_Years_of_Summer_Olympic_Cities?slide=3 |title= 40 Years of Summer Olympic Cities |work= cnbc.com |accessdate= 22 August 2010 |archive-url= https://web.archive.org/web/20110610231710/http://www.cnbc.com/id/33138974/40_Years_of_Summer_Olympic_Cities?slide=3 |archive-date= 10 June 2011 |dead-url= yes }}</ref> Savukārt [[Kipra 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kipra]] pirmo reizi piedalījās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], līdz tam Kipra jau bija piedalījusies [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] [[Leikplesida|Leikplesidā]]. Neviena no šīm valstīm olimpiskās medaļas neizcīnīja. [[Šrilanka olimpiskajās spēlēs|Šrilanka]] (agrāk — Ceilona), [[Benina olimpiskajās spēlēs|Benina]] (agrāk — Dahomeja) un [[Zimbabve olimpiskajās spēlēs|Zimbabve]] (agrāk — Rodēzija) pirmo reizi piedalījās olimpiskajās spēlēs ar jaunajiem valstu nosaukumiem. Kopā 1980. gada Maskavas olimpiskajās spēlēs startēja 5179 dalībnieki (4064 vīrieši un 1115 sievietes) no 80 valstīm. Vislielākais dalībnieku skaits bija no rīkotājvalsts Padomju Savienības. Turpmākajā uzskaitījumā ''slīprakstā'' attēlotas tās valstis, kas šajās olimpiskajās spēlēs izmantoja kopīgo olimpisko karogu, nevis savas valsts karogu. Savukārt iekavās norādīts dalībnieku skaits no konkrētās valsts. {{colbegin|3}} * {{ValstsOS|AFG|1980. gada vasaras|11}} * {{ValstsOS|ALG|1980. gada vasaras|54}} * ''{{ValstsOS|AND|1980. gada vasaras|2}}'' * {{ValstsOS|ANG|1980. gada vasaras|13}} * ''{{ValstsOS|AUS|1980. gada vasaras|120}}'' * {{ValstsOS|AUT|1980. gada vasaras|83}} * {{flagIOC|GDR|1980. gada vasaras|362}} * ''{{flagIOC|BEL|1980. gada vasaras|59}}'' * {{flagIOC|BEN|1980. gada vasaras|17}} * {{ValstsOS|BOT|1980. gada vasaras|7}} * {{ValstsOS|BRA|1980. gada vasaras|106}} * {{ValstsOS|BUL|1980. gada vasaras|271}} * {{ValstsOS|BIR|1980. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|TCH|1980. gada vasaras|208}} * ''{{ValstsOS|DEN|1980. gada vasaras|58}}'' * {{ValstsOS|YUG|1980. gada vasaras|164}} * {{ValstsOS|DOM|1980. gada vasaras|6}} * {{ValstsOS|ECU|1980. gada vasaras|12}} * {{ValstsOS|ETH|1980. gada vasaras|41}} * {{ValstsOS|FRA|1980. gada vasaras|121}} * {{ValstsOS|GUY|1980. gada vasaras|8}} * {{ValstsOS|GRE|1980. gada vasaras|42}} * {{ValstsOS|GUA|1980. gada vasaras|10}} * {{ValstsOS|GUI|1980. gada vasaras|9}} * {{ValstsOS|IND|1980. gada vasaras|72}} * {{ValstsOS|IRQ|1980. gada vasaras|43}} * {{ValstsOS|ISL|1980. gada vasaras|8}} * ''{{ValstsOS|ITA|1980. gada vasaras|159}}'' * ''{{ValstsOS|IRL|1980. gada vasaras|47}}'' * {{ValstsOS|JAM|1980. gada vasaras|18}} * ''{{ValstsOS|NZL|1980. gada vasaras|4}}'' * {{flagIOC|JOR|1980. gada vasaras|4}} * {{ValstsOS|CMR|1980. gada vasaras|25}} * {{ValstsOS|CYP|1980. gada vasaras|14}} * {{ValstsOS|COL|1980. gada vasaras|23}} * {{ValstsOS|CGO|1980. gada vasaras|23}} * {{ValstsOS|CRC|1980. gada vasaras|29}} * {{ValstsOS|CUB|1980. gada vasaras|208}} * {{ValstsOS|KUW|1980. gada vasaras|56}} * {{ValstsOS|LAO|1980. gada vasaras|19}} * {{ValstsOS|LES|1980. gada vasaras|5}} * {{ValstsOS|LIB|1980. gada vasaras|16}} * {{ValstsOS|LBR|1980. gada vasaras|7}} <ref group="Р">Libērija piedalījās ar 7 sportistiem 1980. gada Maskavas spēļu atklāšanas ceremonijā, taču neviens no sportistiem turpmāk spēlēs nestartēja, jo valsts piebiedrojās rīkotajam boikotam.</ref> * ''{{ValstsOS|GBR|1980. gada vasaras|220}}'' * {{ValstsOS|LBA|1980. gada vasaras|29}} * ''{{ValstsOS|LUX|1980. gada vasaras|3}}'' * {{flagIOC|MAD|1980. gada vasaras|11}} * {{ValstsOS|MLI|1980. gada vasaras|7}} * {{flagIOC|MLT|1980. gada vasaras|8}} * {{ValstsOS|MEX|1980. gada vasaras|45}} * {{ValstsOS|MGL|1980. gada vasaras|43}} * {{ValstsOS|MOZ|1980. gada vasaras|14}} * {{ValstsOS|NEP|1980. gada vasaras|11}} * {{ValstsOS|NGR|1980. gada vasaras|43}} * {{ValstsOS|NCA|1980. gada vasaras|5}} * ''{{ValstsOS|NED|1980. gada vasaras|85}}'' * {{ValstsOS|URS|1980. gada vasaras|489}} — '''mājinieki''' * {{ValstsOS|PER|1980. gada vasaras|29}} * {{ValstsOS|POL|1980. gada vasaras|305}} * ''{{ValstsOS|POR|1980. gada vasaras|11}}'' * ''{{ValstsOS|PUR|1980. gada vasaras|3}}'' * {{ValstsOS|ROM|1980. gada vasaras|226}} * ''{{ValstsOS|SMR|1980. gada vasaras|17}}'' * {{ValstsOS|SEY|1980. gada vasaras|11}} * {{ValstsOS|SEN|1980. gada vasaras|32}} * {{ValstsOS|SYR|1980. gada vasaras|67}} * {{ValstsOS|SLE|1980. gada vasaras|14}} * {{ValstsOS|FIN|1980. gada vasaras|124}} * ''{{ValstsOS|ESP|1980. gada vasaras|155}}'' * {{ValstsOS|SRI|1980. gada vasaras|4}} * ''{{ValstsOS|SUI|1980. gada vasaras|73}}'' * {{ValstsOS|TAN|1980. gada vasaras|41}} * {{ValstsOS|TRI|1980. gada vasaras|9}} * {{ValstsOS|UGA|1980. gada vasaras|13}} * {{ValstsOS|HUN|1980. gada vasaras|263}} * {{ValstsOS|VEN|1980. gada vasaras|37}} * {{ValstsOS|VIE|1980. gada vasaras|29}} * {{ValstsOS|ZAM|1980. gada vasaras|30}} * {{ValstsOS|PRK|1980. gada vasaras|47}} * {{ValstsOS|ZIM|1980. gada vasaras|42}} * {{ValstsOS|SWE|1980. gada vasaras|145}} {{colend}} {{atsauces|group=Р}} == Boikots == {{pamatraksts|1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots}} [[Attēls:1980 Summer Olympics (Moscow) boycotting countries (blue).svg|alt=|left|thumb|350x350px|Ar zilo krāsu iezīmētas, tās valstis, kuras [[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|boikotēja 1980. gada Maskavas olimpiskās spēles]].]] Lai gan aptuveni puse no 24 valstīm, kas boikotēja [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles]] ([[Protests|protestējot]] pret SOK, kas nav aizrādījusi [[Jaunzēlande]]i, kura sankcionēja [[regbijs|regbija]] tūri [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]), piedalījās Maskavas spēlēs, 1980. gada vasaras olimpiskās spēles piedzīvoja vēl lielāku boikotu, ko vadīja ASV, protestējot pret [[Afganistānas karš (1979—1989)|padomju armijas iebrukšanu Afganistānā]]. Padomju Savienības iebrukums Afganistānā mudināja [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džimijs Kārters|Džimiju Kārteru]] 1980. gada 20. janvārī izdot ultimātu, ka ASV boikotēs Maskavas olimpiskās spēles, ja padomju karaspēks mēneša laikā neatstās Afganistānas teritoriju.<ref name="us_state_dept">{{tīmekļa atsauce |url=http://history.state.gov/milestones/1977-1980/Olympic |title=The Olympic Boycott, 1980 |work=state.gov |publisher=U.S. Department of State |accessdate=7 December 2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100204004633/http://history.state.gov/milestones/1977-1980/Olympic |archivedate=4 February 2010 |deadurl=yes }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://history.state.gov/milestones/1977-1980/Olympic |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2010|02|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100204004633/http://history.state.gov/milestones/1977-1980/Olympic }}</ref> 65 valstis, kas tika uzaicinātas piedalīties 1980. gada olimpiskajās spēlēs, tajās nepiedalījās. Lielākais vairums valstu sekoja ASV boikota iniciatīvai, bet atsevišķas valstis olimpiskajās spēlēs nepiedalījās ekonomisku apsvērumu dēļ.<ref name="us_state_dept"/><ref name=Fail>{{publikācijas atsauce|title=Partial Boycott – New IOC President|journal=Keesing's Record of World Events|volume=26|date=December 1980|page=30599}}</ref> [[Irāna olimpiskajās spēlēs|Irāna]] bija naidīga valsts abām lielvarām (PSRS un ASV), bet šīs olimpiskās spēles boikotēja, pēc tam kad Islāma Konferencē nosodīja PSRS iebrukumu Afganistānā.<ref>Freedman, Robert O.; ''Moscow and the Middle East: Soviet Policy since the Invasion of Afghanistan'', p. 78 {{ISBN|0-521-35976-7}}</ref> Daudzas no boikotējošām valstīm piedalījās [[Filadelfija|Filadelfijā]] notiekošajās [[1980. gada Olimpisko spēļu boikota spēlēs]] ({{val|en|Liberty Bell Classic}}). 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs [[Monreāla|Monreālā]] šīs boikotējošās valstis bija guvušas 71% no visām medaļām un līdzīgi 71% no visām zelta medaļām. Kā protesta forma pret Padomju Savienības iejaukšanos Afganistānā [[1980. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšanas ceremonijā]] piecpadsmit valstis devās ar [[olimpiskais karogs|olimpisko karogu]] un medaļu ceremonijās izmantoja [[olimpiskā himna|olimpisko himnu]], kad šo valstu sportisti ieguva medaļas. Izņemot trīs valstis — [[Jaunzēlande 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jaunzēlande]],<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org.nz/GamesProfile.aspx?Print=&function=2&GamesID=27 |archive-url=https://archive.today/20070502235106/http://www.olympic.org.nz/GamesProfile.aspx?Print=&function=2&GamesID=27 |dead-url=yes |archive-date=2 May 2007 |title=New Zealand Olympic Committee |publisher=Olympic.org.nz |accessdate=8 August 2010 }}{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org.nz/GamesProfile.aspx?Print=&function=2&GamesID=27 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2007|05|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070502235106/http://www.olympic.org.nz/GamesProfile.aspx?Print=&function=2&GamesID=27 }}</ref> [[Portugāle 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Portugāle]] un [[Spānija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Spānija]] — piedalījās ar attiecīgo valstu Olimpisko komiteju karogiem. Boikota ietekme uz spēlēm bija dažāda. Tādos sporta veidos kā [[peldēšana|peldēšanā]], [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[bokss|boksā]], [[basketbols|basketbolā]], [[daiļlēkšana|daiļlēkšanā]], [[lauka hokejs|lauka hokejā]] un [[jāšana|jāšanā]] boikots sporta veidus un disciplīnas ietekmēja ļoti ievērojami. Lai gan olimpiskās medaļas šajās spēlēs ieguva 36 valstu sportisti, taču lielāko daļu no medaļām ieguva pati rīkotājvalsts — [[Padomju Savienība 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Padomju Savienība]] — un [[Austrumvācija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrumvācija]]; kopumā tas bija zemākais medaļu ieguvēju valstu skaits kopš [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas spēlēm]].<ref>Moscow 1980 Olympic Games. Encyclopædia Britannica Online Library Edition: http://www.library.ebonline.com/eb/article-9098213</ref> == Sporta veidi/disciplīnas == [[Attēls:RIAN archive 488310 Basketball. Yugoslavia vs. Italy.jpg|200px|thumb|Skats no 1980. gada Maskavas spēļu basketbola turnīra. Dienvidslāvija pret Itāliju]] [[Attēls:Olympic Games 1980 - 5000 m race.jpg|200px|thumb|Skats no 1980. gada Maskavas spēļu vieglatlētikas sacensībām]] 1980. gada Maskavas olimpiskajās spēļu programmā bija iekļauti 21 [[olimpiskie sporta veidi|sporta veidi]] (27 disciplīnas) ar 203 sacensību veidiem (150 individuālās sacensības un 53 komandu sacensības), kas ir vairāk nekā jebkurās iepriekšējās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Lielākajā daļā sporta veidu un disciplīnu piedalījās gan vīrieši, gan sievietes. Taču tādos veidos kā boksā, cīņas sportā, džudo, futbolā, modernajā pieccīņā, riteņbraukšanā, svarcelšanā un ūdenspolo piedalījās tikai vīrieši. Savukārt burāšanā piedalījās tikai viena sieviete. Salīdzinot ar iepriekšējām [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976. gada Monreālas spēlēm]] kopējais disciplīnu skaits bija palielinājies par 5 (1976. gada olimpiādē — 198). 1980. gada Maskavas spēlēs tika papildinātas ar sieviešu turnīru lauka hokejā. Džudo tika veiktas vairākas izmaiņas svara kategorijās, kā arī ieviestas divas jaunas svara kategorijas. Burāšanā tika atjaunota ''Star'' klase. Svarcelšanā tika veiktas izmaiņas svara kategorijās, un programma papildināta ar vienu kategoriju. Visvairāk medaļu bija iespējams izcīnīt vieglatlētikā, kur piedalījās arī lielākais valstu un dalībnieku skaits. {|class="wikitable" style="text-align:center; |- ! Sporta veids/Disciplīna !! Notikumi !! Valstis !! Dalībnieki !! TOP valsts !! Ats. |- | align=left| {{osv|Airēšana|1980|Vasaras|image=yes}} || 14 || 25 || 470 || align=left| {{flaga|Austrumvācija}} Austrumvācija || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/ROW/ |title=Rowing at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090201211952/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/ROW/ |archivedate={{dat|2009|02|01||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/ROW/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417053439/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/ROW/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Basketbols|1980|Vasaras|image=yes}} || 2 || 18 || 215 || align=left| {{flaga|Dienvidslāvija}} Dienvidslāvija || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/BAS/ |title=Basketball at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090131065640/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/BAS/ |archivedate={{dat|2009|01|31||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/BAS/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090131065640/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/BAS/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Bokss|1980|Vasaras|image=yes}} || 11 || 51 || 271 || align=left| {{flaga|Kuba}} Kuba || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/BOX/ |title=Boxing at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090325115551/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/BOX/ |archivedate={{dat|2009|03|25||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/BOX/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417045803/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/BOX/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Burāšana|1980|Vasaras|image=yes}} || 6 || 23 || 156 || align=left| {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/SAI/ |title=Sailing at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090523073552/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/SAI/ |archivedate={{dat|2009|05|23||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/SAI/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417053432/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/SAI/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Cīņas sports|1980|Vasaras|image=yes}} || 20 || 35 || 266 || align=left| {{flaga|PSRS}} Padomju Savienība || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/WRE/ |title=Wrestling at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090619171425/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/WRE/ |archivedate={{dat|2009|06|19||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/WRE/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2009|06|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090619171425/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/WRE/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Daiļlēkšana|1980|Vasaras|image=yes}} || 4 || 21 || 67 || align=left| {{flaga|PSRS}} Padomju Savienība || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/DIV/ |title=Diving at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090718202811/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/DIV/ |archivedate={{dat|2009|07|18||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/DIV/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2009|07|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090718202811/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/DIV/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Džudo|1980|Vasaras|image=yes}} || 8 || 42 || 182 || align=left| {{flaga|PSRS}} Padomju Savienība || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/JUD/ |title=Judo at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090601121643/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/JUD/ |archivedate={{dat|2009|06|01||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/JUD/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417053428/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/JUD/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Futbols|1980|Vasaras|image=yes}} || 1 || 16 || 256 || align=left| {{flaga|Čehoslovākija}} Čehoslovākija || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/FTB/ |title=Football at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090314035547/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/FTB/ |archivedate={{dat|2009|03|14||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/FTB/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417053433/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/FTB/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Jāšana|1980|Vasaras|image=yes}} || 6 || 11 || 68 || align=left| {{flaga|PSRS}} Padomju Savienība || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/EQU/ |title=Equestrianism at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090520195331/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/EQU/ |archivedate={{dat|2009|05|20||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/EQU/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2009|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090520195331/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/EQU/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Lauka hokejs|1980|Vasaras|image=yes}} || 2 || 9 || 187 || align=left| {{flaga|PSRS}} Padomju Savienība || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/HOK/ |title=Field Hockey at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090422065529/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/HOK/ |archivedate={{dat|2009|04|22||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/HOK/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417090354/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/HOK/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Loka šaušana|1980|Vasaras|image=yes}} || 2 || 25 || 67 || align=left| {{flaga|PSRS}} Padomju Savienība || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/ARC/ |title=Archery at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100301192112/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/ARC/ |archivedate={{dat|2010|03|01||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/ARC/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2010|03|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100301192112/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/ARC/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Modernā pieccīņa|1980|Vasaras|image=yes}} || 2 || 17 || 43 || align=left| {{flaga|PSRS}} Padomju Savienība || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/MOP/ |title=Modern Pentathlon at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100301193159/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/MOP/ |archivedate={{dat|2010|03|01||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/MOP/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417053420/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/MOP/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Paukošana|1980|Vasaras|image=yes}} || 8 || 20 || 187 || align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Francija || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/FEN/ |title=Fencing at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081005130936/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/FEN/ |archivedate={{dat|2008|10|05||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/FEN/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417053418/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/FEN/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Peldēšana|1980|Vasaras|image=yes}} || 26 || 41 || 333 || align=left| {{flaga|Austrumvācija}} Austrumvācija || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/SWI/ |title=Swimming at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090503034326/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/SWI/ |archivedate={{dat|2009|05|03||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/SWI/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417044134/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/SWI/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|1980|Vasaras|image=yes}} || 6 || 34 || 230 || align=left| {{flaga|PSRS}} Padomju Savienība || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/CYC/ |title=Cycling at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081231125530/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/CYC/ |archivedate={{dat|2008|12|31||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/CYC/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417053417/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/CYC/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Rokasbumba|1980|Vasaras|image=yes}} || 2 || 14 || 248 || align=left| {{flaga|PSRS}} Padomju Savienība || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/HAN/ |title=Handball at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090504193215/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/HAN/ |archivedate={{dat|2009|05|04||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/HAN/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2009|05|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090504193215/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/HAN/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Smaiļošana un kanoe airēšana|1980|Vasaras|image=yes}} || 11 || 23 || 180 || align=left| {{flaga|PSRS}} Padomju Savienība || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/CAN/ |title=Canoeing at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100214041633/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/CAN/ |archivedate={{dat|2010|02|14||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/CAN/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2010|02|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100214041633/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/CAN/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Svarcelšana|1980|Vasaras|image=yes}} || 10 || 39 || 172 || align=left| {{flaga|PSRS}} Padomju Savienība || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/WLT/ |title=Weightlifting at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090329050003/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/WLT/ |archivedate={{dat|2009|03|29||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/WLT/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2009|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090329050003/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/WLT/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Šaušana|1980|Vasaras|image=yes}} || 7 || 38 || 239 || align=left| {{flaga|PSRS}} Padomju Savienība || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/SHO/ |title=Shooting at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090118165914/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/SHO/ |archivedate={{dat|2009|01|18||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/SHO/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417053440/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/SHO/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1980|Vasaras|image=yes}} || 1 || 12 || 132 || align=left| {{flaga|PSRS}} Padomju Savienība || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/WAP/ |title=Water Polo at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081208045916/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/WAP/ |archivedate={{dat|2008|12|08||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/WAP/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081208045916/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/WAP/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1980|Vasaras|image=yes}} || 38 || 70 || 960 || align=left| {{flaga|PSRS}} Padomju Savienība || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/ATH/ |title=Athletics at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190114080607/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/ATH/ |archivedate={{dat|2019|01|14||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/ATH/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2019|01|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190114080607/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/ATH/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1980|Vasaras|image=yes}} || 14 || 18 || 127 || align=left| {{flaga|PSRS}} Padomju Savienība || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/GYM/ |title=Gymnastics at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090205080140/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/GYM/ |archivedate={{dat|2009|02|05||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/GYM/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417042216/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/GYM/ }}</ref> |- | align=left| {{osv|Volejbols|1980|Vasaras|image=yes}} || 2 || 13 || 204 || align=left| {{flaga|PSRS}} Padomju Savienība || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/VOL/ |title=Volleyball at the 1980 Moscow Summer Games |access-date={{dat|2019|03|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090808172750/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/VOL/ |archivedate={{dat|2009|08|08||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/VOL/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2009|08|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090808172750/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1980/VOL/ }}</ref> |} == Kalendārs == Visi datumi pēc [[Maskavas laiks|Maskavas laika]] ([[UTC+3]]) {{1980. gada vasaras olimpisko spēļu kalendārs}} == Arēnas un spēļu norises vietas == [[Attēls:Moscow Olymp vil winter.JPG|220px|thumb|Maskavas olimpisko spēļu olimpiskais ciemats 2004. gadā]] [[Attēls:RIAN archive 487390 "Friendship" universal gymnasium.jpg|220px|thumb|[[Družbas daudzfunkcionālā arēna]]]] [[Attēls:Krylatsky Olympic Velodrome.jpg|220px|thumb|[[Kristāla sporta kompleksa velodroms]]]] {{pamatraksts|1980. gada vasaras olimpisko spēļu arēnas}} Par 1980. gada vasaras olimpisko spēļu centrālo arēnu bija kļuvis [[Lužņiku stadions|Centrālais V.I. Ļeņina stadions]] (tagadējais — Lužņiku stadions). Taču olimpisko spēļu programmas sacensības notika arī vairākās vietās citur Maskavā un pat citās padomju republikās. Burāšanas sacensības tika aizvadītas [[Tallinas olimpiskais jahtu centrs|Tallinas ostas]] teritorijā ([[Pirita (Tallina)|Piritā]]). Daļa no riteņbraukšanas sacensībām tika aizvadīts uz [[Maskavas—Minskas maģistrāle]]s. Futbola turnīra priekšsacīkstes notika ne tikai Maskavā, bet arī [[Kijiva|Kijivā]], [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]] un [[Minska|Minskā]]. * Centrālais V.I. Ļeņina stadiona teritorija: ** [[Lužņiku stadions|Lielā arēna]] — olimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonija, vieglatlētika, futbols (fināls), jāšana (individuālās sacensības kontūrā) ** [[Lužņiku mazā sporta arēna|Mazā arēna]] — volejbols; ** [[Olimpiskais peldbaseins (Maskava)|Olimpiskais peldbaseins]] — ūdenspolo; ** [[Lužņiku sporta pils|Sporta pils]] — vingrošana un džudo; ** [[Družbas daudzfunkcionālā arēna]] — volejbols; ** Maskavas ielas — vieglatlētika (20 un 50 kilometru soļošana un maratons). * Olimpiskais sporta komplekss: ** [[Maskavas olimpiskais sporta komplekss|Iekštelpu stadions]] — basketbols (fināls), bokss; ** [[Olimpiskais sporta komplekss peldbasiens|Peldbaseins]] — peldēšana, daiļlēkšana, modernā pieccīņa (peldēšana), ūdenspolo (fināls). * CSKA ([[Armijas centrālais sporta klubs]]) sporta komplekss: ** [[CSKA sporta komplekss|CSKA Vieglatlētikas laukums]] — cīņas sports; ** [[CSKA sporta komplekss|CSKA Futbola laukums]] — paukošana, modernā pieccīņa (paukošana); ** [[CSKA Aleksandra Gomeļska universālā sporta halle|CSKA Sporta pils]] — basketbols. * Vietas Maskavas metropolē: ** [[Centrālais Dinamo stadions|Centrālais Dinamo stadions, Lielā arēna]] — futbols (priekšsacīkstes); ** [[Centrālais Dinamo stadions|Centrālais Dinamo stadions, Mazā arēna]] — lauka hokejs; ** [[Jauno pionieru stadions]] — lauka hokejs (fināls); ** [[Dinamo Sporta pils]] — rokasbumba; ** [[Arodbiedrību jātnieku komplekss]] — jāšana, modernā pieccīņa (jāšana, skriešana) ** [[Izmailova Sporta pils]] — svarcelšana; ** [[Sokoļņiku arēna|Sokoļņiku Sporta pils]] — rokasbumba (fināls); ** [[Dinamo šaušanas diapozons|Dinamo šaušanas diapazons]] — šaušana, modernā pieccīņa (šaušana). * Kristāla sporta komplekss: ** [[Kristāla airēšanas kanās|Kristāla sporta kompleksa kanoe airēšanas baseins]] — kanoe airēšana, airēšana; ** [[Kristāla sporta kompleksa velodroms]] — riteņbraukšana (treks); ** [[Kristāla sporta kompleksa riteņbraukšanas aplis]] — riteņbraukšana (individuālais šosejas brauciens); ** [[Kristāla sporta kompleksa loka šaušanas laukums]] — loka šaušana. * Vietas ārpus Maskavas: ** [[M1 maģistrāle (Maskava)|Maskavas—Minskas maģistrāle]] — riteņbraukšana (komandu šosejas brauciens); ** [[Kirova stadions]], [[Sanktpēterburga|Ļeņingrada]], [[Krievijas PFSR]] — futbola priekšsacīkstes; ** [[Dinamo stadions (Minska)|Dinamo stadions]], [[Minska]], [[Baltkrievijas PSR]] — futbola priekšsacīkstes; ** [[Kijivas Olimpiskais stadions|Republikas stadions]], [[Kijiva]], [[Ukrainas PSR]] — futbola priekšsacīkstes; ** [[Tallinas olimpiskais jahtu centrs|Tallinas Olimpiskā regate]], [[Tallina]], [[Igaunijas PSR]] — burāšana. == Medaļu kopvērtējums == [[Attēls:1980 Summer Olympics bronze medal.JPG|250px|thumb|1980. gada vasaras olimpisko spēļu [[bronza]]s medaļa]] {{pamatraksts|1980. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula}} 1980. gada Olimpiskajās spēlēs vismaz vienu medaļu izcīnīja 36 valstis, 44 valstis neizcīnīja nevienu medaļu. No šīm 36 valstīm vismaz vienu zelta medaļu izcīnīja 25 valstis. Lielāko vairumu olimpisko medaļu izcīnīja [[Padomju Savienība 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Padomju Savienības]] (195 medaļas) un [[Austrumvācija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrumvācijas]] (126 medaļas) sportisti. Šīs abas valstis bija vienīgās spēlēs, kuru sportisti izcīnīja vairāk par 10 zelta medaļām. Atsevišķas [[Austrumeiropa]]s valstis izcīnīja vairāk medaļu nekā līdz šim, jo ​​īpaši [[Bulgārija 1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Bulgārija]] (41) un [[Polija 1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Polija]] (32). [[Brazīlija 1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Brazīlija]] pirmo reizi, kopš piedalās olimpiskajās spēlēs izcīnīja vairāk nekā vienu zelta medaļu. Savukārt [[Zimbabve1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Zimbabve]] izcīnīja savu pirmo olimpisko zelta medaļu. Desmit medaļām bagātākās dalībvalstis attēlotas šajā tabulā. Savukārt pārējās valstis apskatāmas attiecīgajā rakstā. {|class="wikitable" style="text-align:center" ! Vieta !! Valsts !! style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts !! style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs !! style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !! style="width:4em; font-weight:bold;"| Kopā |- | 1. || align=left| {{flaga|PSRS}} [[Padomju Savienība 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Padomju Savienība]] || 80 || 69 || 46 || '''195''' |- | 2. || align=left| {{flaga|Austrumvācija}} [[Austrumvācija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrumvācija]] || 47 || 37 || 42 || '''126''' |- | 3. || align=left| {{flaga|Bulgārija|1971}} [[Bulgārija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bulgārija]] || 8 || 16 || 17 || '''41''' |- | 4. || align=left| {{flaga|Kuba}} [[Kuba 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]] || 8 || 7 || 5 || '''20''' |- | 5. || align=left| [[Attēls:Olympic flag border.png|23px]] [[Itālija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Itālija]] || 8 || 3 || 4 || '''15''' |- | 6. || align=left| {{flaga|Ungārija}} [[Ungārija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] || 7 || 10 || 15 || '''32''' |- | 7. || align=left| {{flaga|Rumānija|1965}} [[Rumānija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Rumānija]] || 6 || 6 || 13 || '''25''' |- | 8. || align=left| [[Attēls:Olympic flag border.png|23px]] [[Francija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francija]] || 6 || 5 || 3 || '''14''' |- |- | 9. || align=left| [[Attēls:Olympic flag border.png|23px]] [[Lielbritānija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānija]] || 5 || 7 || 9 || '''21''' |- | 10. || align=left| {{flaga|Polija}} [[Polija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Polija]] || 3 || 14 || 15 || '''32''' |} == Rekordi == Neskatoties uz to, ka šajās olimpiskajās spēlēs trūka daudzi augstākās klases sportisti no valstīm, kas boikotēja olimpiskās spēles, tomēr augsti sasniegumi neizpalika. Olimpisko spēļu 14 sacensību dienās sportisti, kas pārstāvēja visus 5 [[kontinenti|kontinentus]], laboja 74 [[olimpiskais rekords|olimpiskos rekordus]], 39 [[Eiropa]]s rekordus un 36 [[Pasaules rekords|pasaules rekordus]]. * Padomju sporta šāvējs [[Aleksandrs Melentjevs]] uzstādīja pasaules rekordu 50 metru šaušanā (581 punkti), kuru neviens nevarēja pārspēt 34 gadus. * Padomju peldētājs [[Vladimirs Salņikovs]] ieguva trīs zelta medaļas. 1500 metru brīvajā stilā viņš pirmo reizi veica zem 15 minūtēm - 14 minūtes 58,27 sekundes. * Vingrotājs [[Aleksandrs Ditjatins]] ieguva 8 medaļas astoņos [[vingrošana 1980. gada vasaras olimpiskās spēles|vingrošanas programmā]], no kuriem 3 medaļas bija zelts. Pirms tam neviens no vingrotājiem to nebija veicis. * Padomju paukotāji [[Viktors Krovopuskovs]] un [[Viktors Sidjakss]] izcīnīja savas ceturtās zelta medaļas. Krovopuskovs otrajā olimpiādē pēc kārtas izcēlās gan individuālajās, gan komandas sacensībās, savukārt Sidjaks ceturto olimpiādi pēc kārtas izcīnīja zelta medaļu. * 18 gadus vecā Austrumvācijas sportiste [[Birgita Fišere]] ieguva medaļu 500 m [[kajaks|kajaku]] sacensībās, kas bija pirmā no viņas astoņām olimpiskajām zelta medaļām. Savu pēdējo — astoto — zelta medaļu Birgita Fišere izcīnīja [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada Atēnu spēlēs]]. * Padomju vingrotāja [[Nellija Kima]] savā īpašumā ieguva vēl 2 zelta medaļas. Monreālas spēlēs 1976. gadā viņa jau bija izcīnījusi 3 medaļas. Šāds pats sasniegums bija arī rumānietei [[Nadja Komaneči|Nadjai Komaneči]], kas kļuva par pieckāršo olimpisko čempioni. Vingrotāja [[Jeļena Davidoba]] kļuva par absolūto olimpisko spēļu čempioni individuālajās daudzcīņas sacīkstēs. * Šo spēļu jaunākais dalībnieks (saskaņā ar oficiālajiem dokumentiem) bija 13 gadus vecais Angolas peldētājs [[Žoržs Lima]] (dzimis 1967. gada 13. jūlijā). Savukārt vecākais dalībnieks bija bulgāru burātājs [[Krazimirs Krastevs]]. Olimpisko spēļu laikā viņam bija 70 gadi (dzimis 1910. gada 10. janvārī), un viņš kļuva par vecāko olimpiādes dalībnieku (saskaņā ar oficiālajiem dokumentiem). == Dopings == [[1989]]. gadā [[Austrālijas Senāts|Austrālijas Senāta]] komiteja izdeva ziņojumu, kurā apgalvoja, ka "Maskavas spēlēs gandrīz nav neviena medaļas ieguvēja, protams arī ne zelta medaļas ieguvēja... kur nav lietojis vienu vai vairākus [[medikaments|medikamentus]]. Šīs spēles varētu tikt sauktas arī par ''ķīmiķu spēlēm".''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.economist.com/blogs/graphicdetail/2016/07/daily-chart-15|website=economist.com|title=Doping violations at the Olympics|access-date=7 June 2017}}</ref> SOK medicīnas komisijas loceklis [[Mandrēds Doniks]] privāti vadīja papildus [[dopings|dopinga]] testus ar jaunu metodi [[testosterons|testosterona]] patoloģiskā līmeņa noteikšanai, mērot tā attiecību pret epitestosteronu [[urīns|urīnā]]. Divdesmit procentiem no viņa pārbaudītajiem paraugiem, tostarp no sešpadsmit zelta medaļniekiem, rezultāti būtu izraisījuši disciplinārlietas, ja šie testi būtu oficiāli. Donika neoficiālo testu rezultāti vēlāk pārliecināja SOK papildināt dopinga kontroles ar jaunu metodi.<ref name="D. Derse2001">{{grāmatas atsauce|first=Wayne (Ph.D.)|last=Wilson|first2=Ed|last2=Derse|title=Doping in Élite Sport: The Politics of Drugs in the Olympic Movement|url=https://books.google.com/books?id=wi2d4YyLh3wC&pg=PA77|accessdate=19 July 2012|year=2001|publisher=Human Kinetics|isbn=978-0-7360-0329-2|pages=77–}}</ref> Šajās olimpiskajās spēlēs bija pirmais dokumentētais "[[asins dopings|asins dopinga]]" gadījums, jo tika konstatēts, ka viens no skrējējiem ir izmantojis asins dopingu pirms medaļu iegūšanas vieglatlētikā 5000 metru un 10 000 metru disciplīnā.<ref name="Sytkowski2006">{{grāmatas atsauce|first=Arthur J.|last= Sytkowski|title=Erythropoietin: Blood, Brain and Beyond|url=https://books.google.com/books?id=v135CsEL_LQC&pg=PA187|accessdate=19 July 2012|date=May 2006|publisher=John Wiley & Sons|isbn=978-3-527-60543-9|pages=187–}}</ref> == Atklāšanas ceremonija == [[Attēls:RIAN archive 487039 Opening ceremony of the 1980 Olympic Games.jpg|250px|thumb|left|Centrālais V.I. Ļeņina stadions bija centrālā spēļu notikumu vieta, kur notika arī atklāšanas un noslēguma ceremonijas]] [[Attēls:RIAN archive 104486 22nd Olympics opening gala.jpg|200px|thumb|right|[[Sergejs Belovs]] iededz Centrālo lāpu Maskavas olimpiskajās spēlēs]] {{pamatraksts|1980. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija}} {{pamatraksts|1980. gada vasaras olimpisko spēļu karognesēji atklāšanas ceremonijā}} 1980. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija notika [[1980]]. gada [[19. jūlijs|19. jūlijā]]. Atklāšanas ceremonijas norises vieta bija [[Lužņiku stadions|Centrālais V.I. Ļeņina stadions]] (tagadējais — Lužņiku stadions). Stadionā pirmais lāpu ienesa trīskārtējais olimpiskais čempions [[Viktors Sanejevs]]. Veicot apli stadionā viņš lāpu tālāk nodeva [[basketbols|basketbola]] spēlētājam, [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada Minhenes spēļu]] čempionam [[Sergejs Belovs|Sergejam Belovam]], kurš pēc tam arī iededza olimpisko uguni. Monreālas čempions, vingrotājs [[Nikolajs Andrianovs]] nolasīja olimpisko zvērestu visu dalībnieku vārdā, savukārt tiesnešu vārdā olimpisko zvērestu nolasīja cīkstonis [[Aleksandrs Medveds]]. Pēc tam visas nacionālās olimpiskās komandas devās tradicionālajā gājienā pa stadionu. Olimpiskās komitejas priekšsēdētājs [[Maikls Moriss]], neskatoties uz boikotu, pateicās sportistiem, kuri bija ieradušies. Pēc tam [[PSKP CK ģenerālsekretāru uzskaitījums|PSRS Centrālās komitejas ģenerālsekretārs]], PSRS Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētājs [[Leonīds Brežņevs]] oficiāli atklāja XXII vasaras olimpiskās spēles. Vairāk nekā 16 tūkstoši sportistu, amatieru un profesionālu mākslinieku piedalījās atklāšanas ceremonijas deju un sporta tēmu mākslinieciskajās programmās. Kopumā atklāšanas ceremonija ilga apmēram 3 stundas. Atklāšanas ceremoniju komentēja [[Valentīna Ļeontjeva]] un [[Aleksandrs Kaveržņevs]]. == Noslēguma ceremonija == [[Attēls:RIAN archive 488321 Closing ceremony of the 22nd Summer Olympic Games.jpg|250px|thumb|left|Svētku uguņošana 1980. gada Maskavas vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā]] {{pamatraksts|1980. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonija}} XXII olimpiādes spēļu noslēguma ceremonija notika 1980. gada [[3. augusts|3. augustā]] [[Lužņiku stadions|V. Ļenina vārdā nosauktajā Centrālajā stadionā]]. Ceremonijas laikā tika nodzēsta olimpisko spēļu centrālā lāpa ar talismana [[Miša]]s palīdzību, kas to izvadīja no stadiona. Klasiski visi sportisti devās ar karogiem stadionā. [[ASV himna]]s vietā tika izmantota [[olimpiskā himna]], savukārt, tā kā nākamās [[vasaras olimpiskās spēles]] bija plānotas ASV, bija prezentācija pa ASV pilsētām. Olimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijas ir atainotas [[Jurijs Ozerovs|Jurija Ozerova]] 1981. gada filmā "O, Sports —, tu esi pasaule!" ({{val|ru|О спорт, ты – мир!}}). [[Attēls:Russia stamp 2000 № 572.jpg|250px|thumb|Maskavas olimpisko spēļu talismans, lācis — Miša]] == Talismans == Par 1980. gada [[olimpisko spēļu talismans|olimpisko spēļu talismanu]] bija izraudzīts lācis — [[Miša]]. Mišas pilnais vārds bija Mihails Potapovičs Toptigins ({{val|ru|Михаил Потапыч Топтыгин}}).Talismana autors ir bērnu mākslinieks [[Viktors Čižikovs]]. Savukārt burāšanas sacensību talismans [[Tallina|Tallinā]] bija [[roņi|ronis]] [[Virgi]]. == Plašsaziņas līdzekļi un apraide == Lielākās Spēļu raidorganizācijas bija [[PSRS Valsts televīzija un radio]], ''[[Eurovision]]'' un ''[[Intervision]]''. ''[[TV Asahi]]'' nodrošināja spēļu pārraidi [[Japāna|Japānā]], bet ''[[OTI]]'' nodrošināja pārraides [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. ''[[NBC]]'', kas bija iecerējusi būt viena no lielākajām raidorganizācijām, samazināja savu pārklājumu, reaģējot uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikotu. [[Kanādas radio un televīzijas pārraide korporācija]] gandrīz atcēla savus plānus attiecībā uz pārraidi pēc tam, kad Kanāda piedalījās boikotā.<ref name="Brc">[http://www.la84foundation.org/5va/reports_frmst.htm 1980 Summer Olympics Official Report from the Organizing Committee] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060622162855/http://www.la84foundation.org/5va/reports_frmst.htm |date=22 June 2006 }}, vol. 2, p. 379</ref> Olimpisko spēļu televīzijas centru izmatoja 20 televīzijas kanālus, salīdzinot ar 16 [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|Monreālas spēlēs]], 12 [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|Minhenes spēlēs]] un septiņiem [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|Mehiko]]. Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas laikā kosmosa stacijas ''[[Salyut 6]]'' apkalpe [[Leonīds Popovs]] un [[Valērijs Rjumins]] nosūtīja sveicienus olimpiešiem no [[kosmoss|kosmosa]]. Viņi tika attēloti uz stadionā centrālā tablo, savukārt viņu balsis tika translētas ar skaļruņu palīdzību.<ref>{{ru icon}} [https://web.archive.org/web/20041124180858/http://olymp2004.rambler.ru/history.html?item_id=12897 История >> Москва-1980] olymp2004.rambler.ru</ref> [[Attēls:RR3318-0003R.jpg|200px|thumb|150 rubļu [[platīns|platīna]] monēta]] == Skatītāji un piemiņas pasākumi == Olimpiskās spēles piesaistīja apmēram 5 000 000 skatītāju, kas bija par 1,5 miljoniem vairāk nekā Monreālas spēlēs. Kopumā spēlēs piedalījās 1245 tiesneši no 78 valstīm. Padomju Savienība no 1977. līdz 1980. gadam izdeva piemiņu monētu sēriju, lai atzīmētu šo notikumu. Šī monētu sērija sastāvēja no piecām [[platīns|platīna]] monētām, sešām [[zelts|zelta]] monētām, 28 [[sudrabs|sudraba]] monētām un sešām [[varš|vara]]-[[niķelis|niķeļa]] monētām. Par godu Maskavas olimpiskajām spēlēm tika izdotas vairākas [[pastmarka|pastmarku]] sērijas. == Budžets un spēļu izmaksas == Saskaņā ar PSRS iesniegto oficiālo ziņojumu PSRS nacionālās olimpiskās komitejas kopējie izdevumi par sagatavošanu un spēļu organizēšanu bija [[USD]] 1 350 000 000, savukārt kopējie spēļu ieņēmumi bija USD 231 000 000.<ref name="ioc1980">{{tīmekļa atsauce|url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1980/1980v2p2.pdf|title=Official Report of the XXII Olympiad Moscow 1980|accessdate=2014-02-13|publisher=International Olympic Committee|year=1981}}{{Novecojusi saite}}{{Dead link|date=August 2018 |bot=InternetArchiveBot |fix-attempted=yes }}</ref> Oksfordas Olimpisko spēļu pētījums 2015. gadā novērtēja Maskavas 1980. gada vasaras olimpisko spēļu kopējās izmaksas kā 6,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]].<ref>{{grāmatas atsauce|ssrn=2804554|title=The Oxford Olympics Study 2016: Cost and Cost Overrun at the Games|last=Flyvbjerg|first=Bent|last2=Stewart|first2=Allison|last3=Budzier|first3=Alexander|publisher=Saïd Business School Working Papers (Oxford: University of Oxford)|year=2016|isbn=|location=Oxford|pages=9–13|quote=|via=}}</ref> Tas ietver tikai ar sportu saistītās izmaksas. Līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada Pekinas vasaras]] un [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. Soču ziemas]] olimpiskajām spēlēm šīs spēles bija visu laiku dārgākās olimpiskās spēles. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Skatīt arī == * [[Olimpiskās spēles]] * [[vasaras olimpiskās spēles]] * [[SOK valstu un teritoriju kodi|Starptautiskās Olimpiskās komitejas valstu un teritoriju kodi]] * [[Olimpisko spēļu boikoti|Boikotētās Olimpiskās spēles]] ** [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Monreāla]] ** 1980. gada vasaras olimpiskās spēles — [[Maskava]] ** [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] — [[Losandželosa]] == Ārējās saites == {{commonscat|1980 Summer Olympics|1980. gada vasaras olimpiskās spēles}} * [http://www.olympic.org/en/content/Olympic-Games/All-Past-Olympic-Games/Summer/Moscow-1980 SOK jumtalapa par Maskavas spēlēm] * [https://www.olympic.org/Moscow-1980-summer-olympics Maskava 1980] * [https://www.olympic.org/moscow-1980 Results and Medalists — 1980 Summer Olympics] * [https://web.archive.org/web/20060622162855/http://www.la84foundation.org/5va/reports_frmst.htm Official Report from the Organizing Committee (3 volumes)] * {{ru icon}} [http://80.ruz.net/pesni.htm Theme songs of the 1980 Summer Olympics] – lyrics and links to MP3 files {{Olimpiskās spēles}} {{1980. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Valstis 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1980. gada vasaras olimpiskās spēles]] 3pfyery9cynlzx11912yr56d6sbkqcj 0 116770 4490514 3988214 2026-07-05T12:53:12Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Makdonalds]] uz [[Macdonald]] 4490514 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Macdonald]] is5gkd867zgezfamt93zj1bv30z3r1l 0 116970 4490574 4490159 2026-07-05T16:39:34Z Pirags 3757 4490574 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Beverīnas aplenkums |partof=[[Livonijas krusta kari]]em |image=[[Attēls:Igauņu uzbrukuma latviešu Beverīnas pilij atvairīšana 1207.jpg|250px]] |caption= Igauņu uzbrukuma latviešu Beverīnas pilij atvairīšana (F.L. [[maideli|Maidela]] zīmējums) |date=[[1208]]. gada ziema |place= [[Beverīna]] [[Tālava]]s zemē |result=letgaļu uzvara |combatant1= ''' [[Ugaunija]]s un [[Sakala]]s karaspēks ''' |combatant2='''[[Tālava]]s karaspēks |commander1= |commander2= Roboams,<br /> [[Latviešu Indriķis]] |strength1= |strength2= |casualties1= hronikā minēti septiņi nogalinātie |casualties2=nezināms skaits letgaļu, nogalināts [[Trikātas pagasts|Trikātas]] vecākais Vardeks }} '''Beverīnas aplenkums''' notika 1208. gada ziemā igauņu atbildes karagājienā pēc [[Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208)|letgaļu un krustnešu iebrukuma Ugaunijā]] un [[Otepē]] pils nodedzināšanas. [[Tālava]]s [[letgaļi]] nocietinājās savās pilīs un gatavojās igauņu karaspēka iebrukumam. Ugauņu un sakaliešu karavīri izpostīja [[Trikātas pagasts|Trikātas pilsnovadu]], sagūstīja un nogalināja tās iedzīvotājus, ieskaitot vienu no letgaļu vecākajiem - Vardeku. Tad igauņi uzbruka Tālavas galvenajai pilij [[Beverīna]]i, bet to ieņemt nespēja. Katoļu priesteris [[Latviešu Indriķis|Indriķis]] uzkāpa uz pils aizsargsienas un, kamēr citi cīnījās, skandināja kādu mūzikas instrumentu un dziedāja lūgšanu dziesmas. Igauņi pārtrauca cīņu, jo domāja, ka kristiešu dievs palīdz letiem kaujā. Letgaļi nepiekrita miera sarunu uzsākšanai, pieprasot igauņiem atdot kara laupījumu un pieņemt katoļu ticību. Igauņi sašutumā nolēma atkāpties. [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] mestrs [[Venno]] kopā ar letgaļu karaspēku devās vajāt igauņus, bet nespēja tos panākt stiprā sala dēļ. == [[Auseklis (dzejnieks)|Ausekļa]] "Beverīnas dziedonis" (1876) == 1876. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] aprakstīto notikumu iespaidā [[Auseklis (dzejnieks)|Auseklis]] uzrakstīja nacionālromantisku dzejoli , kurā viņu priesteris attēlots kā sirms senlatviešu [[vaidelotis]]. 1891. gadā [[Jāzeps Vītols]] sacerēja kora dziesmu "[[Beverīnas dziedonis]]". {| | Beverīnas staltā pilī,<br /> Tālivaldis valdīja.<br /> Viņa slava tālu tālu<br /> Visās zemēs izpaudās.<br /> Igaunīši, bālenīši,<br /> Naidu cēla Latvijā:<br /> Viņas pilij virsū mācās,<br /> Skaudras bultas šaudīja.<br /> | Kara vētra, kara vētra<br /> Pili gāzīs gruvekļos!<br /> Ozolrungas,egļu vāles<br /> Galvas skaldīs varoņiem!<br /> Augstu, augstu vaļā logā<br /> Vaidelotis parādās:<br /> Sirmiem matiem,baltu bārzdu,<br /> Vaidu kokles rociņā.<br /> | Strinkšēja kokles,<br /> Dziedāja vecais,<br /> Igauņiem vāles<br /> Iz rokās šļuka;<br /> Nu vairs nerūca<br /> Kara bungas,<br /> Nu vairs nekvieca<br /> Somu dūkas.<br /> | Dziesmu vairogs atsita bultas,<br /> Dziesmu skaņa pārņēma troksni,<br /> Dziesmu vara aizdzina karu,<br /> Tautu izglāba dziesmu gars!<br /> |} == Skatīt arī == * [[Livonijas krusta kari]] [[Kategorija:Militārās operācijas Livonijas krusta karos]] [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Aplenkumi]] [[Kategorija:1208. gads]] 0s1kfopmdnd6kpz4o7uf7wnx6fikt10 4490601 4490574 2026-07-05T17:23:57Z Pirags 3757 4490601 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Beverīnas aplenkums |partof=[[Livonijas krusta kari]]em |image=[[Attēls:Igauņu uzbrukuma latviešu Beverīnas pilij atvairīšana 1207.jpg|250px]] |caption= Igauņu uzbrukuma latviešu Beverīnas pilij atvairīšana ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums) |date=[[1208]]. gada ziema |place= [[Beverīna]] [[Tālava]]s zemē |result=letgaļu uzvara |combatant1= ''' [[Ugaunija]]s un [[Sakala]]s karaspēks ''' |combatant2='''[[Tālava]]s karaspēks |commander1= |commander2= Roboams,<br /> [[Latviešu Indriķis]] |strength1= |strength2= |casualties1= hronikā minēti septiņi nogalinātie |casualties2=nezināms skaits letgaļu, nogalināts [[Trikātas pagasts|Trikātas]] vecākais Vardeks }} '''Beverīnas aplenkums''' notika 1208. gada ziemā igauņu atbildes karagājienā pēc [[Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208)|letgaļu un krustnešu iebrukuma Ugaunijā]] un [[Otepē]] pils nodedzināšanas. [[Tālava]]s [[letgaļi]] nocietinājās savās pilīs un gatavojās igauņu karaspēka iebrukumam. Ugauņu un sakaliešu karavīri izpostīja [[Trikātas pagasts|Trikātas pilsnovadu]], sagūstīja un nogalināja tās iedzīvotājus, ieskaitot vienu no letgaļu vecākajiem - Vardeku. Tad igauņi uzbruka Tālavas galvenajai pilij [[Beverīna]]i, bet to ieņemt nespēja. Katoļu priesteris [[Latviešu Indriķis|Indriķis]] uzkāpa uz pils aizsargsienas un, kamēr citi cīnījās, skandināja kādu mūzikas instrumentu un dziedāja lūgšanu dziesmas. Igauņi pārtrauca cīņu, jo domāja, ka kristiešu dievs palīdz letiem kaujā. Letgaļi nepiekrita miera sarunu uzsākšanai, pieprasot igauņiem atdot kara laupījumu un pieņemt katoļu ticību. Igauņi sašutumā nolēma atkāpties. [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] mestrs [[Venno]] kopā ar letgaļu karaspēku devās vajāt igauņus, bet nespēja tos panākt stiprā sala dēļ. == [[Auseklis (dzejnieks)|Ausekļa]] "Beverīnas dziedonis" (1876) == 1876. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] aprakstīto notikumu iespaidā [[Auseklis (dzejnieks)|Auseklis]] uzrakstīja nacionālromantisku dzejoli , kurā viņu priesteris attēlots kā sirms senlatviešu [[vaidelotis]]. 1891. gadā [[Jāzeps Vītols]] sacerēja kora dziesmu "[[Beverīnas dziedonis]]". {| | Beverīnas staltā pilī,<br /> Tālivaldis valdīja.<br /> Viņa slava tālu tālu<br /> Visās zemēs izpaudās.<br /> Igaunīši, bālenīši,<br /> Naidu cēla Latvijā:<br /> Viņas pilij virsū mācās,<br /> Skaudras bultas šaudīja.<br /> | Kara vētra, kara vētra<br /> Pili gāzīs gruvekļos!<br /> Ozolrungas,egļu vāles<br /> Galvas skaldīs varoņiem!<br /> Augstu, augstu vaļā logā<br /> Vaidelotis parādās:<br /> Sirmiem matiem,baltu bārzdu,<br /> Vaidu kokles rociņā.<br /> | Strinkšēja kokles,<br /> Dziedāja vecais,<br /> Igauņiem vāles<br /> Iz rokās šļuka;<br /> Nu vairs nerūca<br /> Kara bungas,<br /> Nu vairs nekvieca<br /> Somu dūkas.<br /> | Dziesmu vairogs atsita bultas,<br /> Dziesmu skaņa pārņēma troksni,<br /> Dziesmu vara aizdzina karu,<br /> Tautu izglāba dziesmu gars!<br /> |} == Skatīt arī == * [[Livonijas krusta kari]] [[Kategorija:Militārās operācijas Livonijas krusta karos]] [[Kategorija:Latvijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas militārā vēsture]] [[Kategorija:Aplenkumi]] [[Kategorija:1208. gads]] 8ywkcun2jilytb4s2j30jquq823f8cu 0 117322 4490626 4462258 2026-07-05T18:07:25Z Vylks 50297 4490626 wikitext text/x-wiki '''Robinsons''' var būt: * [[Dankans Robinsons]] (''Duncan Robinson''; 1994) — ASV basketbolists; * [[Deivids Robinsons]] (''David Robinson''; 1965) — ASV basketbolists; * [[Duglass Robinsons]] (''Douglas Robinson''; 1864—1937) — franču kriketa spēlētājs; * [[Džekijs Robinsons]] (''Jackie Robinson''; 1919—1972) — ASV beisbolists; * [[Džeks Robinsons]] (''Jack Robinson''; 1993) — angļu futbolists; * [[Entonijs Robinsons]] (''Antonee Robinson''; 1997) — ASV futbolists; * [[Kims Stenlijs Robinsons]] (''Kim Stanley Robinson''; 1952) — ASV rakstnieks; * [[Mailss Robinsons]] (''Miles Robinson''; 1997) — ASV futbolists; * [[Mičels Robinsons]] (''Mitchell Robinson''; 1998) — ASV basketbolists; * [[Neits Robinsons]] (''Nate Robinson''; 1984) — ASV basketbolists; * [[Pols Robinsons]] (''Paul Robinson''; 1979) — angļu futbolists; * [[Ričards Robinsons]] (''Richard Robinson''; 1956) — ASV šahists; * [[Robinsons Krūzo]] — izdomāts tēls tāda paša nosaukuma Daniela Defo romānā; * [[Sidnijs Robinsons]] (''Sidney Robinson''; 1876—1959) — britu vieglatēts; * [[Stīvens Robinsons]] (''Stephen Robinson''; 1955) — ASV kosmonauts. == Skatīt arī == * [[Robinsone]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] 38qu0p58spar2c0dedgb3b4628xzpsd 6 119577 4490866 3291247 2026-07-06T08:13:34Z YeraC 83227 Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija_Riga_Zolitude_Negaiss_18_07_2010.jpg (pārvietots ar FileImporter). 4490866 wikitext text/x-wiki == {{int:filedesc}} == {{Information | description = | source = | date = | author = | permission = | other_versions = }} == {{int:license-header}} == {{CC-BY-SA-3.0 PL|Andrejs Eigims|http://weatherfoto.wordpress.com/}} [[Category:Files uploaded by User:Laurijs]] {{NowCommons|Latvija Riga Zolitude Negaiss 18 07 2010.jpg}} sas3tzr9plfelyzcalvaq04lpez5t97 0 122215 4490933 4341532 2026-07-06T10:58:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490933 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Odisejs Kostanda | attēls = | amats = Saeimas deputāts | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1963|2|26}} | dzim_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]] (tagad {{LAT}}) | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] <small>(1992—1994)</small><br />[[Tautas kustība "Latvijai"|TKL]] <small>(1994—1998)</small><br />[[Sociāldemokrātu Savienība|SDS]] <small>(2002)</small><br />[[Latvijas brīvībai|LB]] <small>(2002—2005)</small><br />[[Par prezidentālu republiku|PPR]] <small>(2010—pašlaik)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | profesija = [[vēsturnieks]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Odisejs Kostanda''' (dzimis {{dat|1963|02|26}}) ir Latvijas vēsturnieks un politiķis. [[LR Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]], [[5. Saeima|5.]] un [[6. Saeima]]s deputāts. == Biogrāfija == Odisejs Kostanda ir dzimis {{dat|1963|02|26}} [[Rīga|Rīgā]], viņa tēvs ir [[grieķi|grieķu]] izcelsmes,<ref name="g21">{{Tīmekļa atsauce | title = ODISEJS KOSTANDA | publisher = gramata21.lv | accessdate = 2010.08.13 | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/kostanda_odisejs/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305000344/http://www.latvijaslaudis.lv/users/kostanda_odisejs/ | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref><ref name="ap">{{Tīmekļa atsauce | title = Odisejs Kostanda | publisher = LR Augstākā Padome | accessdate = 2010.08.13 | url = http://www.saeima.lv/cgi/ap_kart?dnum=183 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090321132053/http://www.saeima.lv/cgi/AP_KART?DNUM=183 | archivedate = {{dat|2009|03|21||bez}} }}</ref> strādājis tirdzniecībā. === Izglītība un darbība vēstures jomā === Kostanda absolvēja [[Rīgas 69. vidusskola|Rīgas 69. vidusskolu]], pēc tam no 1980. līdz 1985. gadam studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] Vēstures un filozofijas fakultātē.<ref name="g21" /><ref name="6s">{{Tīmekļa atsauce | title = Informācija par deputātu | publisher = 6. Saeima | accessdate = 2010.08.13 | url = http://www.saeima.lv/cgi/s6_kart.kart2?pk2=48237421625 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20050907074846/http://www.saeima.lv/cgi/s6_kart.kart2?PK2=48237421625 | archivedate = {{dat|2005|09|07||bez}} }}</ref> Darba gaitas uzsāka 69. vidusskolā, kur no 1985. līdz 1989. gadam bija [[vēsture]]s skolotājs.<ref name="g21" /> Vienlaikus organizēja latviešu strēlnieku piemiņas muzejistabas izveidošanu un bija skolēnu zinātnisko darbu vadītājs šajā skolā. No 1988. līdz 1990. gadam bija Latvijas vēstures mācību raidījumu veidotājs [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]], no 1989. līdz 1990. gadam strādāja izdevniecībā "Zvaigzne" par redaktoru sabiedrisko zinātņu redakcijā. Sarakstīja mācību grāmatu "Latvijas vēsture (no vissenākiem laikiem līdz mūsdienām)", kas piedzīvojusi 5 izdevumus laikā no 1988. līdz 1993. gadam.<ref name="g21" /> === Atmodas periods === Atmodas periodā Odisejs Kostanda aktīvi iesaistījās sabiedriskajā dzīvē, bija Latvijas Kultūras fonda talku organizators, no 1987. līdz 1992. gadam — folkloras kopas "Strops" vadītājs, no 1989. līdz 1990. gadam — Latvijas Izglītības biedrības valdes loceklis un Brāļu kapu komitejas biedrs. No 1990. līdz 1991. gadam Kostanda bija Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāja vietnieks.<ref name="g21" /> Iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]], ievēlēts tās 2. Domē (1989—1990). No 1992. līdz 1993. gadam bija [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] biedrs un partijas valdes priekšsēdētājs.<ref name="g21" /> Ievēlēts un darbojies [[LR Augstākā Padome|LR Augstākajā Padomē]] kā neatkarīgais deputāts no 181. Kokneses vēlēšanu apgabala, apsteidzot LTF kandidātu [[Vilnis Plūme|Vilni Plūmi]]. Bija AP Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis, balsojis par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]].<ref name="ap" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/|title=Latvijas Republikas Augstākā Padome|website=saeima.lv|access-date=2020-05-01|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/|archivedate=2019-12-23}}</ref> [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikā]] bijis LR AP Vecrīgas aizsardzības operatīvā štāba priekšnieks. Iecelts par LR AP Nevardarbīgās pretestības centra priekšnieku.<ref name="g21" /> === Saeima === 1993. gadā Kostanda tika [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[5. Saeima|5. Saeimā]] no [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] saraksta. Bija Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kā arī Nacionālās drošības komisijas loceklis, Saeimas izmeklēšanas komisijas sekretārs.<ref name="g21" /> No LNNK partijas un Saeimas frakcijas izstājās 1994. gada jūnijā, atlikušo parlamenta pilnvaru laiku darbojās kā neatkarīgais deputāts.<ref name="5s">{{Tīmekļa atsauce | title = Informācija par deputātu | publisher = 5. Saeima | accessdate = 2010.08.13 | url = http://www.saeima.lv/cgi/s5_kart.kart5?pk2=48237421625 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20051127034552/http://www.saeima.lv/cgi/s5_kart.kart5?PK2=48237421625 | archivedate = {{dat|2005|11|27||bez}} }}</ref> 1995. gadā [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[6. Saeima|6. Saeimā]] no [[Tautas kustība "Latvijai"|Tautas kustības "Latvijai"]] saraksta. Bija tās Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs, Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis, kā arī vairāku valstu parlamentu sadarbības grupu biedrs. No 1994. līdz 1998. gadam bijis TKL līdzpriekšsēdētājs kopā ar [[Joahims Zīgerists|Joahimu Zīgeristu]].<ref name="g21" /><ref name="6s" /> 1995. gadā [[Ziedonis Čevers|Z. Čevera]] piedāvātajā Ministru kabinetā Kostandam tika atvēlēts [[Latvijas aizsardzības ministrs|aizsardzības ministra]] portfelis, tomēr Saeima valdību neapstiprināja.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šajās dienās | publisher = Ievanda | date = 1995.12.07. | url = http://as8605.http.sasm3.net/news/ievanda/1995/wo/l_951207.txt | access-date = {{dat|2010|12|04||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305183909/http://as8605.http.sasm3.net/news/ievanda/1995/wo/l_951207.txt | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Kandidējis [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]], nav ievēlēts.<ref name="g21" /> === Turpmākā politiskā darbība === Pēc partijas neveiksmīgā starta 7. Saeimas vēlēšanās (iegūti 1,7% balsu un 0 vietas) tika pieņemts lēmums apturēt tās organizatorisko darbību.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Zīgerista partija pārtrauc darbību | first = Nellija | last = Ločmele | publisher = Diena | date = 1998. gada 12. novembris | accessdate = 2010. gada 13. augustā | quote = ''Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija) pārtraukusi savu organizatorisko darbību, izvērtējot neveiksmīgo startu 7.Saeimas vēlēšanās.'' }}</ref><ref name="ned">{{Tīmekļa atsauce | title = Odisejs Kostanda: “Cilvēki gaidīja brīnumus no Rubika, Bojāra un Šķēles” | publisher = TvNET | date = 2002.05.19. | accessdate = 2010.08.13 | url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/309081-odisejs_kostanda_cilveki_gaidija_brinumus_no_rubika_bojara_un_skeles | archive-date = {{dat|2010|08|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20100809115100/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/309081-odisejs_kostanda_cilveki_gaidija_brinumus_no_rubika_bojara_un_skeles }}</ref> 2002. gadā O. Kostanda atgriezās politikā, piedaloties [[Sociāldemokrātu Savienība]]s izveidē un tika izvirzīts partijas priekšsēdētāja vietnieka amatam, tomēr netika ievēlēts. Dažas nedēļas vēlāk partijā notika šķelšanās sakarā ar to, ka netika izskatīti vairāki kandidāti vietai partijas domē.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Laikraksts: Kostanda gatavojas pamest Baldzēnu | publisher = Delfi | date = 2002.04.08. | accessdate = 2010.08.13 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/laikraksts-kostanda-gatavojas-pamest-baldzenu.d?id=2970317}}</ref> Kostanda un vairāki simti viņa atbalstītāju paziņoja par partijas "[[Latvijas brīvībai]]" izveidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Top jauna partija “Latvijas brīvībai” | publisher = TvNET | date = 2002.04.20. | accessdate = 2010.08.13 | url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/308949-top_jauna_partija_latvijas_brivibai | archive-date = {{dat|2011|04|23||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20110423214749/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/308949-top_jauna_partija_latvijas_brivibai }}</ref> Viņš tika ievēlēts par orgkomitejas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Nodibina Kostandas partiju ‘Latvijas brīvībai’ | publisher = Delfi | date = 2002.04.22. | accessdate = 2010.08.13 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/nodibina-kostandas-partiju-latvijas-brivibai.d?id=3048885}}</ref> Partija pirms [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanām]] pievienojās [[politiskā apvienība "Centrs"|politiskajai apvienībai "Centrs"]].<ref name="ned" /> Apvienība "Centrs" un [[LSDSP]] laikā pirms vēlēšanām vāca parakstus referendumam par tautas vēlētu prezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = ‘Centrs’ un Bojāra sociāldemokrāti joprojām tēmē uz referendumiem | publisher = Delfi | date = 2002.07.22. | accessdate = 2010.08.13 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/centrs-un-bojara-socialdemokrati-joprojam-teme-uz-referendumiem.d?id=3564895}}</ref> Augustā Kostanda [[Rīga]]s centrā bez maksas dalīja savas grāmatas "Atklāti par sevi un politiskajiem mītiem" eksemplārus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kostanda Rīgas centrā dāļā savu jauno grāmatu | publisher = Delfi | date = 2002.08.24. | accessdate = 2010.08.14 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/kostanda-rigas-centra-dala-savu-jauno-gramatu.d?id=3758847}}</ref> Apvienība vēlēšanās neieguva nevienu vietu. Lai gan [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] Kostanda nepiedalījās, viņš bija viens no partijas "[[Par prezidentālu republiku]]" kandidātiem [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Partija "Par prezidentālu republiku" iesniedz sarakstu, startēs arī Marģeris Martinsons un Zīgerista līdzgaitnieks Kostanda | publisher = Diena | date = 2010.07.23. | accessdate = 2010.08.14 | url = http://diena.lv/lat/politics/hot/partija-par-prezidentalu-republiku-iesniedz-sarakstu-startes-ari-margeris-martinsons-un-zigerista-lidzgaitnieks-kostanda?=&comments=-pos_value- }}{{Novecojusi saite}}</ref> Partija Saeimā netika ievēlēta. == Privātā dzīve == O. Kostanda ir precējies, viņam ir 3 bērni. 1999. gadā viņš piedalījās Latvijas grieķu kopienas "Patrida" dibināšanā un ir tās prezidents. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] == Atsauces == {{atsauces}} {{6. Saeima}} {{5. Saeima}} {{LR Augstākā Padome}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kostanda, Odisejs}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālās neatkarības kustības politiķi]] [[Kategorija:Tautas kustības "Latvijai" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas politiķi]] [[Kategorija:"Par prezidentālu republiku" politiķi]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 2rf5420slrodjmig096b4btqicceu9t 6 125435 4490847 1449005 2026-07-06T07:35:35Z YeraC 83227 Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija,_Vetra_Jurmala_03_09_2010.jpg (pārvietots ar FileImporter). 4490847 wikitext text/x-wiki == Licence == {{CC-BY-SA-3.0 PL|Andrejs Eigims|http://weatherfoto.wordpress.com/}} {{NowCommons|Latvija, Vetra Jurmala 03 09 2010.jpg}} jsbqr398rq245vmo9v9v2wuxisyb6m7 0 127588 4490680 4418956 2026-07-05T19:08:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490680 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Mareks Gailītis | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1975 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LVA}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[žurnālistika|žurnālists]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Mareks Gailītis''' (dzimis [[1975]]. gadā) ir [[Latvija]]s [[žurnālistika|žurnālists]], bijušais [[LTV Ziņu dienests|Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta]] vadītājs (2006—2011). == Biogrāfija == === Izglītība === Mareks Gailītis ir studējis [[politika]]s zinātni [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]],<ref name="tv_2">{{Tīmekļa atsauce | title = Par LTV Ziņu dienesta vadītāju izvēlas Mareku Gailīti | publisher = TvNET | date = 2006.09.14. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/213115-par_ltv_zinu_dienesta_vaditaju_izvelas_mareku_gailiti | archive-date = {{dat|2011|10|02||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20111002111021/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/213115-par_ltv_zinu_dienesta_vaditaju_izvelas_mareku_gailiti }}</ref> tomēr nepabeidza studijas.<ref name="tvnet">{{Tīmekļa atsauce | title = Austrumcīņu fans vadīs LTV Ziņu dienestu | publisher = TvNET | date = 2006.09.26. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/213173-austrumcinu_fans_vadis_ltv_zinu_dienestu | archive-date = {{dat|2011|06|13||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20110613194454/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/213173-austrumcinu_fans_vadis_ltv_zinu_dienestu }}</ref> Vēlāk studējis [[psiholoģija|psiholoģiju]] [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola|Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā]]. === Karjera === [[1990. gadi|1990. gadu]] nogalē Mareks Gailītis vadīja [[Latvijas Televīzija]]s raidījumu "Krustpunkti". Pēc tam pārgāja uz firmu "P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības", bet no [[2002]]. gada vadīja [[TV5 Latvija|TV5]] raidījumu "Ideja online". Viņš arī paziņoja, ka negrasās piedalīties [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]], lai nebūtu jāizrāda simpātijas kādai partijai. No [[2005. gads|2005]]. gada bijis portāla "Apollo" vadītājs.<ref name="tvnet" /> [[2006. gads|2006]]. gadā viņš bija viens no priekšvēlēšanu raidījumu cikla "Milžu cīņas" vadītājiem. Septembrī Gailītis tika izvēlēts par LTV Ziņu dienesta vadītāju, pēc tam, kad tika mainīts konkursa nolikums, ļaujot par Ziņu dienesta vadītāju kļūt personai bez augstākās izglītības.<ref name="tvnet" /> Amatā viņš stājās pēc [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanām]] tā gada oktobrī, nomainot [[Gundars Rēders|Gundaru Rēderu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas Televīzijas Ziņu dienestu vadīs Mareks Gailītis | publisher = LTV | date = 2006.09.14. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.ltv1.lv/lv/aktualitates/6073/6261/ | archive-date = {{dat|2008|10|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20081020001122/http://www.ltv1.lv/lv/aktualitates/6073/6261/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = LTV Ziņu dienestu vadīs Mareks Gailītis | publisher = Delfi | date = 2006.09.14. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/ltv-zinu-dienestu-vadis-mareks-gailitis.d?id=15511564}}</ref> Laikā līdz [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanām]] [[2010. gads|2010]]. gadā bijis iesaistīts divos skandālos. Augustā internetā tika publicēts ilggadējās Ziņu dienesta producentes Dagnijas Neimanes vēstule, kurā ir rakstīts par to, ka Gailītis ir mēģinājis ietekmēt dienestu, liekot veidot sižetus par apvienības "[[Par labu Latviju]]" biedriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Aizdomas par Gailīša spiedienu uz LTV Ziņu dienestu | publisher = Ir | date = 2010.08.05. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.irir.lv/2010/8/5/aizdomas-par-gailisa-spiedienu-uz-ltv-zinu-dienestu}}</ref> Savukārt septembrī atklājās, ka [[Nacionālā apvienība Visu Latvijai-TB/LNNK|VL-TB/LNNK]] deputāta kandidāts [[Emīls Jakrins]] ir draudējis Gailītim, par to, ka "iespējamas nepatikšanas", ja turpmāk sižeti par Satiksmes ministriju, kuru tobrīd vadīja [[Kaspars Gerhards]], nebūs pozitīvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = papildināta - "Tēvzemietis" Jakrins draudējis LTV Ziņu dienesta šefam Gailītim | publisher = Diena | date = 2010.09.09. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://diena.lv/lat/politics/hot/tevzemietis-jakrins-draudejis-ltv-zinu-dienesta-sefam-gailitim | archive-date = {{dat|2010|09|12||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20100912141405/http://diena.lv/lat/politics/hot/tevzemietis-jakrins-draudejis-ltv-zinu-dienesta-sefam-gailitim }}</ref> {{dat|2011|09|29}} M. Gailītis iesniedza atlūgumu un paziņoja, ka plāno turpmāk strādāt sabiedrisko attiecību jomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = LTV Ziņu dienesta vadītājs Gailītis iesniedzis atlūgumu | publisher = Delfi | date = 2010.09.29. | accessdate = 2010.10.27 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/ltv-zinu-dienesta-vaditajs-gailitis-iesniedzis-atlugumu.d?id=40896217}}</ref> == Privātā dzīve == Gailītis ir dzimis [[1975]]. gadā. Brīvajā laikā nodarbojas ar [[Austrumu cīņas|austrumu cīņām]].<ref name="tvnet" /> Precējies, sieva strādā [[Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs|Latvijas Valsts Radio un Televīzijas centrā]] (LVRTC).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = LVRTC darbā iekārtota Jakrina radiniece; amatpersonas no komentāriem izvairās | publisher = Delfi | date = 2010.09.10. | accessdate = 2010.09.25 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/lvrtc-darba-iekartota-jakrina-radiniece-amatpersonas-no-komentariem-izvairas.d?id=34023653}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Gailītis, Mareks}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas Televīzijas darbinieki]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu dzimšanas datumu]] bzecuzjtx3vwin5xczcthkljiusr2jg 0 128944 4490702 4396160 2026-07-05T20:01:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490702 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Marta Skulme | image = Marta Skulme2.jpg | imagesize = 205px | caption = Marta Skulme | nationality = [[latvieši|latviete]] | field = [[tēlniecība]] | training = | movement = [[modernisms]], [[konstruktīvisms (māksla)|konstruktīvisms]], [[kubisms]]. | patrons = | awards = | birthname = Marta Liepiņa | birthdate = {{dat|1890|05|13|}} | location = [[Mālpils pagasts]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}}) | deathdate = {{dat|1962|01|03|}} | deathplace = [[Rīga]] | famous works = | meita = Džemma Skulme }} '''Marta Skulme''' ({{dat|1890|5|13|N}} — {{dat|1962|1|3|N}})<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www5.acadlib.lv/PVP/0000001358.htm |title=KAKTUSS: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090115082946/http://www5.acadlib.lv/PVP/0000001358.htm |archivedate={{dat|2009|01|15||bez}} }}</ref> bija pirmā profesionāli izglītotā latviešu sieviete — [[tēlnieks|tēlniece]]. Bijusi viena no tolaik nelielās [[latvieši|latviešu]] tēlnieku saimes nacionālās skolas veidotāju loka, kas iepazinusi un izvērtējusi [[Rietumeiropa]]s [[māksla]]s sasniegumus un [[avangards|avangarda]] ievirzes. Galvenā darbības joma bijusi stājtēlniecība-portrets, figurālas kompozīcijas un monumentālā tēlniecība. Bijusi [[Rīgas mākslinieku grupa]]s locekle. Viena no [[Skulme|Skulmju dinastijas]] māksliniecēm. == Biogrāfija == Marta Skulme (dzimusi Liepiņa) dzimusi 1890. gadā [[Mālpils pagasts|Mālpils pagastā]] lauksaimnieka ģimenē. [[1912]]. gadā iestājusies [[Kazaņa]]s mākslas skolā, kurā vienu gadu nostrādājusi tēlnieka V. Bogatirjova vadībā. Pēc diviem gadiem pārcēlusies uz [[Sanktpēterburga|Petrogradu]], kur mācījusies [[Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola|Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.makslasvesture.lv/index.php/1890_-_1915:_M%C4%81kslas_izgl%C4%ABt%C4%ABba |title=1890 - 1915: Mākslas izglītība - Latvijas mākslas vēsture<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110214130055/http://www.makslasvesture.lv/index.php/1890_-_1915:_M%C4%81kslas_izgl%C4%ABt%C4%ABba |archivedate={{dat|2011|02|14||bez}} }}</ref> un profesora L. Šervuda (1871-1954) Tēlniecības darbnīcā-studijā. Kādu laiku papildinājusies pie tēlnieka P. Bromirska (1886-1919) [[Maskava|Maskavā]], kur tolaik bēgļu gaitās atradušies tēlnieces vecāki. [[1918]]. gadā studijas pārtraukusi un atgriezusies [[Latvija|Latvijā]], kur uzsākusi patstāvīgu radošu darbu. [[1920]]. gadā apprecējusies ar gleznotāju [[Oto Skulme|Oto Skulmi]].<ref name="autogenerated1">[http://kultura.delfi.lv/news/art/article.php?id=23748071 LNMM būs skatāma tēlnieces Martas Liepiņas-Skulmes darbu izstāde - DELFI<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> [[1922]]. gadā kļuvusi par Rīgas mākslinieku grupas locekli. Tajā pašā gadā studiju nolūkā apmeklējusi [[Berlīne|Berlīni]] un [[Drēzdene|Drēzdeni]], kur saskārusies ar [[konstruktīvisms (māksla)|konstruktīvismu]], taču to, kā arī [[kubisms|kubisma]] stereotipus un to variācijas nav pārņēmusi. [[1924]]. gadā piedalījusies [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] konkursā, kurā kopā ar [[Kārlis Zāle|Kārli Zāli]] dalījusi 1. un 2. vietu.<ref name="autogenerated1" /> Emigrantu ''Londonas avīze'' vēlāk apgalvoja, ka Marta Skulme "devusi meslus okupācijas režīmam, bieži veidodama t.s darba sievieti".<ref>''Mirusi tēlniece Marta Skulme.'' Londonas avīze, 19.01.1962. LNB Digitālā bibliotēka, Periodika.</ref> Mirusi [[1962]]. gada 3. janvārī Rīgā, [[Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts|apglabāta Meža kapos]] 7. janvārī. == Mākslinieciskā darbība == Marta Skulme veidojusi figurālas kompozīcijas, vispārinātas galvas, [[portrets|portretus]], piedalījusies [[piemineklis|pieminekļu]] konkursos. Pārdzīvojusi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] postu, mācīdamās un darbu sākdama grūtos apstākļos, darbos izteikusi laikaposmam raksturīgo skarbo [[pasaule]]s uztveri. Tēlniecei piemitusi nesadalīta, arhaiskai uztverei tuva pirmatnīguma izjūta, uztveres un stila pilnveidojuma ceļā attīstot līdzsvarotas plastiskas stingrības virzienā. Martas Skulmes veidojumi no agrīnā studiju laika nav saglabājušies. Būdama apveltīta ar dabisku plastiskā rituma izjūtu, vēlākos gados no atkailināti skaldņotas ģeometrizācijas (kubisma stilistikas)<ref name="autogenerated1" /> pārgājusi uz niansēti noapaļotu apjomu saskaņojumu, saglabājot tektonisku stingrību. 1920. gadu beigas un [[1930]]. gadu sākums bija tēlnieces figurālās [[kompozīcija|kompozīcijās]] un galvu veidojumos iemiesoto episko vingrinājumu laiks. Ne vienmēr Martai Skulmei savas iecerētās idejas izdevies realizēt lielās kompozīcijās un īstenos materiālos, tāpēc viņas mākslā nozīmīga vieta ir arī neliela izmēra veidojumiem, piemēram, tautumeitu un māmuļu motīva variācijām, kas savā iekšējā būtībā un formā ir monumentāli, liecinot par tēlnieces organisko [[monumentalitāte]]s izjūtu. 1930. gados, laikā, kad latviešu tēlniecībā notika pavērsiens uz konkrētāku tēlainību, māksliniecei radusies pastiprināta interese par [[bronza]]i raksturīgu formu, darbos bija vērojama atbrīvošanās no monolīta noteicošās lomas kompozīcijā, aktīvāka kļuvusi virsmu apdare. Darbi pirmo reizi parādījušies atklātībā kādā Latvijas Telegrāfa aģentūras Mākslas salona izstādē 1920. gadā.<ref name="autogenerated1" /> Piemiņas personālizstāde bijusi [[1969]]. gadā, izstāde "Marta Skulme. Tēlniecība. Oto Skulme. Glezniecība." [[1989]]. gadā un tēlnieces darbu izstāde [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā]] [[2009. gads|2009]]. gadā.<ref name="autogenerated1" /> == Izmantotā literatūra == Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 502 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://kultura.delfi.lv/news/art/article.php?id=23748071 Izstāde 2009. gadā]{{Novecojusi saite}} * [http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/?doc=77962 Ieskats biogrāfijā]{{Novecojusi saite}} * [http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/%3Fevents_year%3D2010%26events_month%3D10%26photo_id%3D58%26news_id%3D522 Izstāde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160404115717/http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/%3Fevents_year%3D2010%26events_month%3D10%26photo_id%3D58%26news_id%3D522 |date={{dat|2016|04|04||bez}} }} * [http://www.makslaplus.lv/view.php?open_texts=65&v_sadala=12&ban=&year=2002). Skulmju dzimtas māja [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]].]{{Novecojusi saite}} * [http://diena.lv/lat/politics/sestdiena/avangarda-amazone?galpos=1 Biogrāfija]{{Novecojusi saite}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skulme, Marta}} [[Kategorija:1890. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1962. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu tēlnieki]] [[Kategorija:Latvijas tēlnieki]] [[Kategorija:Rīgas mākslinieku grupas mākslinieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Siguldas novadā dzimušie]] s1umod782x2b4si5clfcftil6apkyjc 0 130163 4490532 4353298 2026-07-05T14:25:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490532 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Lilija Dzene | attēls = Lilija Dzene.jpg | attēla izmērs = 180px | komentārs = Teātra zinātniece un kritiķe | dz. vārds = Lilija Mača | dz. datums = {{dat|1929|07|25|N}} | dz. vieta = {{vieta|Latvija|Vecpiebalga}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2010|10|3|1929|07|25}} | miršanas vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | citi vārdi = Lilija Mača | nodarbošanās = teātra zinātniece un vēsturniece, teātra kritiķe, rakstniece | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | apbalvojumi = Andreja Upīša prēmija (1982); Annas Brigaderes prēmija (1986); Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere (1995); Ministru kabineta balva (2005). | dzimums = S }} '''Lilija Dzene''' (dzimusi '''Lilija Mača''') ({{dat|1929|07|25|N}} – {{dat|2010|10|03|N}}) bija [[Latvija]]s [[teātris|teātru]] vēsturniece, kritiķe un [[rakstnieks|rakstniece]], doktore, emeritētā zinātniece, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda locekle,<ref>[http://www.lza.lv/LZA_VestisA/Lidija%20Dzena-NEKROLOGS-%20PREVIEW.pdf Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekle Lilija Dzene Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavaliere. == Biogrāfija == Dzimusi [[Vecpiebalga|Vecpiebalgā]], vidusskolā mācījusies [[Rīga|Rīgā]], kur dzīvojusi tēva brāļa režisora un pedagoga [[Emīls Mačs|Emīla Mača]] un [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktrises [[Lilija Žvīgule|Lilijas Žvīgules]] ģimenē. Studējusi [[Maskava]]s Vissavienības Teātra mākslas institūta teātra zinātņu fakultātē,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.teatris.lv/lv/jaunumi/ritas-melnaces-atvadu-vardi-lilijai-dzenei |title=» Latvijas Nacionālais teātris<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|23||bez}} |archive-date={{dat|2010|10|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20101026073900/http://teatris.lv/lv/jaunumi/ritas-melnaces-atvadu-vardi-lilijai-dzenei }}</ref> kuru beigusi un sākusi strādāt laikrakstā "Cīņa", kur no 1963. līdz 1967. gadam vadījusi kultūras nodaļu. Bijusi ilglaicīga almanaha "Teātris un dzīve", žurnālu "Māksla", "Teātra vēstnesis" un laikraksta "Literatūra un Māksla" rakstu autore.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://diena.lv/lat/izklaide/teatris/mirusi-lilija-dzene |title=papildināta - Mirusi teātra zinātniece Lilija Dzene : Diena.lv<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|10|23||bez}} |archive-date={{dat|2010|10|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20101006055347/http://diena.lv/lat/izklaide/teatris/mirusi-lilija-dzene }}</ref> No 1959. gada bijusi Teātra darbinieku savienības biedre, bet no 1961. gada — Rakstnieku savienības biedre. Bijusi [[studenšu korporācijas]] [[Spīdola (studenšu korporācija)|Spīdola]] filistre. == Devums rakstniecībā == Rakstus par teātri publicējusi no 1953. gada.<ref name="autogenerated1" /> Uzrakstījusi [[Monogrāfija|monogrāfiju]] par [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālo teātri]] "Drāmas teātris" (1979). Ievērību guvušas monogrāfijas par latviešu teātra māksliniekiem: "Labais mūžs" (1964), par [[Mirdza Šmithene|Mirdzu Šmitheni]]; "[[Kārlis Sebris]]" (1967); "[[Lidija Freimane]]" (1971); "[[Elza Radziņa]]" (1973); "Dialogs ar [[Harijs Liepiņš|Hariju Liepiņu]]" (1977); "Mana versija par [[Alfrēds Jaunušans|Alfrēdu Jaunušanu]]" (1979); "Vai tavs mūžs kam lieti der" (1983), par Kārli Sebri; "Aktiera [[Jānis Kubilis|Jāņa Kubiļa]] atbildes" (1984); "Aktieris pret savu gribu" (1987), par aktieri [[Eduards Pāvuls|Eduardu Pāvulu]]; "Draiskā peonija" (1997), par Elzu Radziņu; "Ar zelta lāpu rokā" (1992), par trimdas latviešu aktieriem; "Triju aktieru dzīves savā laikā, savā dzimtā un — arī teātrī" (1995), par Maču dzimtas aktieriem Emīlu Maču, I.Maču, Liliju Žvīguli; bijusi Kārļa Sebra grāmatas "Mīļā meļa memuāri" (1998) un enciklopdijas "Teātris un kino biogrāfijās" (1999—2002) redaktore.<ref>[http://www.makslinieki.lv/profile/91/ Lilija Dzene | www.makslinieki.lv | (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == VDK kartotēka == L. Dzenes kartīte atrasta publiskotajā [[Čekas maisi|VDK savervēto aģentu kartotēkas]] daļā. Tajā apgalvots, ka viņa kā aģente "Elza" savervēta 1979. gada oktobrī,<ref>[https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/agenti/alfabetiski/37#&gid=1&pid=44 VDK kartīte: Lilija Dzene]</ref> tomēr [[Alvis Hermanis]] apgalvojis, ka viņas aģentes lieta ir uztaisīta bez viņas ziņas, jo vervētājs izrādes veidošanas laikā esot par to atzinies.<ref>[https://ir.lv/2019/04/11/zurnals-alvis-hermanis-posas-uz-maskavu-tikties-ar-gorbacovu/ IR: Alvis Hermanis pošas uz Maskavu tikties ar Gorbačovu 7]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.makslinieki.lv/profile/91/ Profils LRSP datubāzē] {{DEFAULTSORT:Dzene, Lilija}} [[Kategorija:1929. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2010. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas teātra kritiķi]] [[Kategorija:Latvijas teātra zinātnieki]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] la73y2jbftomguzo4nvjnzju3ukajmk 0 131170 4490615 4208020 2026-07-05T17:55:33Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */ 4490615 wikitext text/x-wiki [[Attēls:LED bulbs.jpg|thumb|right|400px|Sākot ar 2010. gadu, tirgū ir pieejamas dažāda veida LED spuldzes: ieskrūvējamas spuldzes, ieskaitot prožektora tipa (pa kreisi), lasīšanas spuldzes (centrā), mājsaimniecības vajadzībām izmantojamas spuldzes (centrā pa labi un apakšā) un mazjaudas spuldzes (pa labi)]] '''Gaismas diožu spuldze''' ir elektriska ierīce, kas izmanto [[gaismas diode]]s (LED) kā [[gaisma]]s avotu. Sarunvalodā tiek lietots termins "LED lampa". Vārds "LED spuldze" tiek lietots, runājot par parastajām pusvadītāju gaismas diodēm, organiskajām LED (OLED) vai polimēru gaismas diodēm (PLED), lai gan šobrīd tirgū nav pieejamas ne [[OLED]], ne [[PLED]] tehnoloģijas. Tā kā katra atsevišķā LED ir neliela, salīdzinot ar [[kvēlspuldze|kvēlspuldzēm]] un kompaktajām [[luminiscence]]s spuldzēm, tad bieži vairākas gaismas diodes liek kopā. Pēdējos gados diožu tehnoloģijas ir uzlabojušās, lieljaudas gaismas diodes un lielāka izstarotā [[gaismas plūsma]] dod iespēju parastās spuldzes nomainīt pret LED spuldzēm. Viens lieljaudas LED [[kristāls]], kas izmantots komerciālās LED spuldzēs, spēj izstarot 7527 [[lūmens|Lm]], patērējot tikai 100 [[vats|W enerģijas]].<ref name="MyLedLightingGuide">myledlightingguide.com, "Specifications of LED high bay lights," [http://www.myledlightingguide.com/LED_High_Bay_Light_100W-details.aspx] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100712112958/http://www.myledlightingguide.com/LED_High_Bay_Light_100W-details.aspx|date={{dat|2010|07|12||bez}}}}, Updated September 2010</ref> Diodes darbībai nepieciešama [[līdzstrāva]], tāpēc LED spuldzēs ir iebūvēti [[maiņstrāva]]s pārveidotāji. Gaismas diodes var tikt bojātas, ja spuldzi ekspluatē augstās temperatūrās, tāpēc tajās iebūvē speciālus elementus. LED spuldzes ir ilgmūžīgas un patērē maz [[enerģija]]s, taču sākotnējie ieguldījumi (salīdzinot ar kompaktajām luminiscences spuldzēm) ir lielāki. == Tehnoloģija == [[Attēls:LED T-bar ceiling light.JPG|right|thumb|Iekārtie griesti ar gaismas diožu lampām]] Visbiežāk apgaismošanā izmanto balto gaismu. LED izstaro gaismu, kurai ir ļoti šaurs gaismas [[viļņa garums|viļņa garuma]] diapazons, tādējādi tā ir krāsaina. Lai LED izstarotu baltu gaismu, nepieciešams vai nu vienlaicīgi izmantot sarkanās, zaļās un zilās gaismas diodes (RGB-LED), vai lietot [[luminofors|luminoforus]], lai kādu daļu gaismas pārveidotu citās krāsās. Pirmajā minētajā metodē (RGB-LED) tiek izmantoti vairāki tuvu novietoti LED kristāli, kas emitē dažādus gaismas viļņu garumus, lai izveidotu plašu baltās gaismas [[spektrs|spektru]]. Šīs metodes priekšrocība ir tā, ka katras gaismas diodes intensitāti var regulēt, tādējādi gaisma rodas nepieciešamajā krāsā. Galvenais trūkums ir augstas ražošanas izmaksas. Otrajā metodē, kombinācijā ar luminoforiem, lieto vienu īsa viļņa garuma LED (parasti zilo vai ultravioleto). Šāda diode absorbē daļu no zilās gaismas un izdala plašāku baltā spektra gaismu (līdzīgi notiek arī ar dienas gaismas ([[fluorescence]]s) lampām, kuras no [[UV starojums|UV gaismas]] ar luminofora palīdzību rada baltu gaismu). Galvenās šīs metodes priekšrocības ir zemās ražošanas izmaksas un augsts [[krāsu pārneses indekss]]. Trūkumi — pirmkārt, nespēja dinamiski mainīt gaismas raksturu un, otrkārt, gaismas pārveidošana luminoforā samazina ierīces efektivitāti. Zemo izmaksu un atbilstošās veiktspējas dēļ šīs spuldzes tiek izmantotas visbiežāk. Gaismas diodi nevar lietot parastajā maiņstrāvas tīklā, tās darbībai nepieciešams pielāgot tīkla iestatījumus — voltāžu un [[Strāvas stiprums|strāvas stiprumu]]. Tādā gadījumā [[Diode|diodi]] un [[Rezistors|rezistoru]] slēdz virknē. Tomēr šāda metode nav efektīva, jo lielākā daļa pievadītās strāvas aiziet zudumos rezistorā — tā pārvēršas siltumā. Diodes virknē mazinātu strāvas zudumus, taču, vienai diodei pārdegot, atslēgtos visa ķēde. Labāks variants ir likt diodes paralēli. Praksē parasti paralēli liek trīs vai vairāk diodes. Lai gūtu maksimālo efektivitāti, tās apvieno un liek kopā vienā gaismas diožu spuldzē. Tas tāpēc, ka ar vienu diodi nekas nesanāk, tikai kopā tās rada spēcīgu gaismu, kas der telpu apgaismojumam. Kad lieto krāsu sajaukšanas metodi (RGB-LED), ir sarežģīti panākt kādu vienotu krāsu sadalījumu (tas gan neattiecas uz balto krāsu). Ar laiku (diožu nolietošanās dēļ) šāda tipa spuldzēm ir tieksme mainīt izdalītās gaismas spektra krāsu. == Pielietojums == [[Attēls:LED light bulb.jpg|thumb|200px|Gaismas diožu spuldze E27 cokolā]] Gaismas diožu spuldzes lieto vispārējam un vietējam apgaismojumam. Vietās, kur nepieciešama krāsaina gaisma, var izmantot spuldzes ar dažādu krāsu diodēm. Salīdzinot ar dienasgaismas spuldzēm, pirmkārt, gaismas diožu spuldzēs nav [[dzīvsudrabs|dzīvsudraba]], otrkārt, tās neietekmē bieža ieslēgšana un izslēgšana, treškārt, tās ir grūtāk saplēst. Gaišās gaismas diožu spuldzes izceļas ar savu augsto ilgmūžību un zemo elektroenerģijas patēriņu. Spuldzē [[diode]]s ir kompakti ierīkotas, gaismu var virzīt plašā leņķī, ir arī uzstādīts reflektors vai [[lēca]]. Gaismas diodes spuldzei nav stikla kupolu, stienīšu vai citu saplīstošu elementu, arī vibrācijas uz to neiedarbojas. Ir pieejamas spuldzes, kurām plašā mērogā ir iespējams mainīt [[gaisma]]s intensitāti — tādējādi minimālie strāvas parametri spuldzes darbībai nav normēti. == Salīdzinājums ar citām spuldzēm == * [[Kvēlspuldze|Kvēlspuldzēs]] gaisma rodas, strāvai plūstot caur kvēldiegu, kam piemīt noteikta lieluma [[elektriskā pretestība|pretestība]]. Kvēldiegs sakarst (strāvas dēļ paaugstinās temperatūra) un sāk spīdēt. Tādējādi rodas plaša gaismas spektra krāsas, sākot no "silti" dzeltenas un beidzot ar balto. [[Kvēlspuldze]]s ir ļoti neefektīvas, jo aptuveni 98% no pievadītās [[enerģija]]s pāriet [[Siltums|siltumā]]. 100W kvēlspuldze izdala 1,700 [[Lūmens|Lm]], aptuveni 17 Lm/W. Šādas spuldzes ir salīdzinoši lēti izgatavot. Aptuvenais kvēlspuldzes mūža ilgums (maiņstrāvas tīklā) ir ap 1000 stundām. Pirms pāris gadiem kvēlspuldzes bija visbiežāk sastopamas, tādēļ lielākā daļa lampu korpusu tiek ražoti šāda izmēra spuldzēm. * Fluorescences spuldzēs ([[Luminiscences spuldze|dienasgaismas spuldze]]) gaisma rodas, elektrībai plūstot caur dzīvsudraba tvaikiem, kas izstaro [[ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]]. Tālāk ultravioletie stari iedarbojas uz [[luminofors|luminoforu]], (atrodas uz iekšējās spuldzes virsmas) kas sāk mirdzēt ([[Fluorescence|fluorescē]]). Salīdzinot ar kvēlspuldzēm, rodas daudz mazāk siltuma, tomēr joprojām daudz enerģijas tiek patērētas, ražojot ultravioletos starus un pārveidojot tos par redzamo gaismu. Ja spuldze saplīst, tad telpā nokļūst dzīvsudraba tvaiki, kas ir kaitīgi. Lineāro fluorescences spuldžu ražošana ir aptuveni piecu līdz sešu reižu dārgāka nekā kvēlspuldžu, bet mūža ilgums ir ap 10 000 un 20 000 stundām. Kompakto fluorescences spuldžu (mājsaimniecībās pielietotās) mūža ilgums svārstās no 1 200 līdz 20 000 [[Stunda|stundām]]. Pēdējām T8 izmēra trifosfāta fluorescences spuldzēm (Osram, Philips, Cromptom u. c.), kurām ir elektronisks palaides uzsildītājs, mūža ilgums pārsniedz 50 000 stundu. Mūža ilgums ir atkarīgs no ieslēgšanu skaita. Spuldžu efektivitāti raksturo rādītājs 100 [[Lūmens|Lm]]/W. Fluorescences cauruļveida spuldzēm (ar moderniem elektroniskajiem balastiem) un kompaktajām fluorescences spuldzēm šis rādītājs ir robežās no 50 līdz 67 [[Lūmens|Lm]]/W. == Problēmas == [[Attēls:New torch bulb.jpg|thumb|200px|Gaismas diožu spuldze (pa kreisi) un līdzvērtīga ar volframa stieplīti (pa labi)]] Gaismas diožu spuldžu ražošana ir sarežģīta un, vairākos aspektos, tai vēl ir gaidāmas izaugsmes iespējas. Tas nozīmē, ka cena joprojām ir relatīvi liela, salīdzinot ar tradicionālajiem gaismas avotiem. Process, kad uz gaismas diodes klāj [[Pusvadītājs|pusvadītāju]] slāņus, nemitīgi attīstās, un tiek meklētas jaunas, efektīvākas metodes. Tāpat problēmas ir ar luminoforu, tā absorbēšanas un gaismas emisijas intensitātes uzlabošanu. Nav vēl skaidri ar [[Diode|diožu]] neelastīgo formu saistītie jautājumi. Svarīgs lielums ir [[krāsu pārneses indekss]]. Tas nosaka gaismas avota spēju renderēt [[krāsa]]s (maksimums ir 100). Diodes, kurām šis parametrs ir zem 75 un mazāk, neiesaka iekštelpu apgaismojumam. Diode ar lielāku [[Krāsu pārneses indekss|krāsu pārneses indeksu]] ir dārgāka. Šis ir lauciņš diožu attīstībai un jaunu rūpniecības tehnoloģiju meklējumiem. Kāpjot temperatūrai, gaismas diodēm piemīt ierobežotas temperatūras svārstības un efektivitātes kritums. Tas ierobežo diodes maksimālo [[Jauda|jaudu]]. Spuldzes termisko īpašību uzlabošanai nepieciešama apjomīga pētniecība. Spuldzes garais mūža ilgums (aptuveni 50 reižu lielāks par kvēlspuldzēm) sagādā raizes [[Kvēlspuldze|kvēlspuldžu]] ražotājiem, kuru klienti spuldzes spiesti pirkt daudz biežāk. Daži kritiķi ierosina gaismas diožu spuldzes reklamēt intensīvāk, tādējādi tirgū tās varētu piedzīvot strauju pieprasījuma kāpumu. Tāpat viņi atzīmē, ka pircēji joprojām nav pietiekoši informēti par šīm spuldzēm. == Skatīt arī == * [[Kvēlspuldze]] * [[Diode]] * [[Gaisma]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gaismas diodes]] en4wzjftqp5gd6qsd63ao77cxhkf9mq 0 134159 4490745 4230296 2026-07-05T22:06:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490745 wikitext text/x-wiki [[Attēls:The_tragedy_of_January_20.jpg‎|right|thumb|200px|Notikumiem veltīta pastmarka.]] '''Melnais janvāris''' ({{val|az|Qara Yanvar}}) jeb '''Asiņainais janvāris''' ({{val|az|Qanlı Yanvar}}) bija civiliedzīvotāju slaktiņš, ko 1990. gada 20. janvārī veica [[Padomju armija]]s daļas, pārņemot varu [[Azerbaidžānas PSR]] galvaspilsētā [[Baku]]. == Iemesls == [[Padomju Savienība|PSRS]] centrālā vara kā iemeslu spēka pielietošanai un ārkārtas stāvokļa ieviešanai Baku u.c. Azerbaidžānas pilsētās, minēja 13.-15. janvārī notikušos grautiņus, kad [[azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] nacionālisti no [[Azerbaidžānas Tautas fronte]]s radikālā spārna uzbruka tur dzīvojošajiem [[armēņi]]em. Bez tam praktiski tika paralizēta vietējo padomju varas iestāžu darbība, ATF praktiski pārņemot savās rokās civilo pārvaldi. TASS izplatīja ziņojumu, ka Baku bandītiskas grupas uzbrukušas armēņu diasporas iedzīvotājiem un nogalinājuši vairākus desmitus cilvēku, tostarp arī [[krievi|krievus]]. == Notikumi == Laikā no 16. līdz 19. janvārim Baku pievārtē tika koncentrēta aptuveni 29 000<ref>[http://www.sakharov-museum.ru/publications/azrus/az_015.htm Сванте Корнелл. Конфликт в Нагорном Карабахе: динамика и перспективы решения.]{{Novecojusi saite}}</ref> vīru liela armijas operatīvā grupa. [[Kaspijas jūra]]s kara flotes kuģi bloķēja [[Baku līcis|Baku līci]]. 19. janvārī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis Baku: plkst. 19:30 tika atslēgta [[elektroenerģija]]s padeve Baku televīzijas raidītājam. Iedzīvotāji par ārkārtas stāvokli uzzināja 5:30 no rīta, sākoties radio pārraidēm, kā arī no skrejlapām, ko armijas helikopteri kaisīja pār pilsētu. Lai pārņemtu varu pilsētā, naktī no 19. uz 20. janvāri sākās armijas uzbrukums — operācija "Trieciens" (''Удар'') — no ziemeļiem pilsētā ielauzās Tulas gaisa desanta divīzijas daļas pulkveža [[Aleksandrs Ļebeds|Aleksandra Ļebeda]] (''А. Лебедь'') vadībā, no dienvidiem iebrukumu vadīja apakšpulkvedis J. Naumovs (''Ю. Наумов''). No lidostas uzbrukumu uzsāka tur jau 16. janvārī ieradusies PSRS Iekšlietu karaspēka īpašo uzdevumu vienība, kas vairākos bruņutransportieros lauzās uz Baku centru, pa ceļam izārdot un vietām uzspridzinot uz ātru roku ATF aktīvistu izveidotās [[barikādes]]. Ielauzušies pilsētā, karavīri atklāja uguni pa apgaismotajiem logiem, garāmgājējiem un stihiski izveidoto Tautas frontes pretestību. Daudzi tika nogalināti savos dzīvokļos, arī bērni. Uz ielām cilvēki lūdza kareivjus nešaut un stājās tankiem pretī, bet tie neapstājās, kāpurķēdēm samaļot visus, kas gadījās ceļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://diena.lv/lat/tautas_balss/rakstisim_latvijas_vesturi/kapurkedes-parverta-cilvekus-placenos-atceroties-1989-gadu |title=Māra Miķelsone. Kāpurķēdes pārvērta cilvēkus plāceņos (1989. gadu atceroties). // Diena. 11.08.2008. |access-date=09.12.2010 |archive-date=14.09.2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080914185135/http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/rakstisim_latvijas_vesturi/kapurkedes-parverta-cilvekus-placenos-atceroties-1989-gadu }}</ref> Dažu stundu laikā armija ieņēma Azerbaidžānas Augstākās padomes ēku, Ministru padomi, telecentru un radio. Pret rītu Īpašo uzdevumu vienības kaujinieki devās atpakaļ uz lidostu, bet viņu vietā stājās regulārās armijas daļas. Pēc Azerbaidžānas Tautas frontes ziņām, šajā naktī tika nogalināti 186 mierīgie iedzīvotāji un Baku milicijas darbinieki, vairāk nekā 600 cilvēki ievainoti. [[TASS]] ziņoja par bandītu uzbrukumiem armijai, kurai nācies aizstāvēties. Baku morgi bija tā pārpildīti, ka mirušie tika guldīti uz grīdas, gandrīz visi nogalinātie bija nošauti no muguras. Armija tika izvietota visos pilsētas stratēģiskajos punktos, tostarp pie Augstākās Padomes. Republikā tika noteikta [[komandanta stunda]], vietām izcēlās apšaudes, jo kareivji bija brīdināti par potenciāliem bandītiem un šāva uz visiem, kuri šķita aizdomīgi. Pēdējais upuris tika nošauts 23. janvārī. Februāra sākumā nogalinātos Baku iedzīvotājus guldīja kopīgā kapā. Attēlu autori Didzis Sedlenieks un Edvīns Kamoliņš. <center><gallery> Attēls:Baku_1990_january_09.jpg|bruņumašīna pie Augstākās Padomes Attēls:Baku_1990_january_10.jpg|bruņumašīna pie Augstākās Padomes Attēls:Baku_1990_january_11.jpg|bruņumašīna pie Augstākās Padomes Attēls:Baku_1990_january_12.jpg|kareivji Attēls:Baku_1990_january_07.jpg|pēc sadursmes ar bruņumašīnu Attēls:Baku_1990_january_08.jpg|barikādes Attēls:Baku_1990_january_01.jpg|upuris Attēls:Baku_1990_january_02.jpg|Ievainotais slimnīcā - raksturīgs ievainojums mugurā Attēls:Baku_1990_january_03.jpg|Ievainotais slimnīcā Attēls:Baku_1990_january_05.jpg|upuri morgā uz grīdas Attēls:Baku_1990_january_06.jpg|upuris, kam pārbraukušas pāri tanka kāpurķēdes Attēls:Baku_1990_january_18.jpg|upuru bēres Attēls:Baku_1990_january_16.jpg|upuru bēres Attēls:Baku_1990_january_13.jpg|upuru bēres Attēls:Baku_1990_january_21.jpg|upuru bēres Attēls:Baku_1990_january_17.jpg|kādas ģimenes kaps Attēls:Baku_1990_january_20.jpg|kaps Attēls:Baku_1990_january_19.jpg|masu kaps </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://news.bbc.co.uk/hi/russian/in_depth/newsid_4664000/4664799.stm 1988-1990 г.г. Азербайджанская трагедия. Глава 6. // Том де Ваал. Черный сад.] * [https://web.archive.org/web/20101213113658/http://www.sultanov.azeriland.com/impery/impery_1/page_05.html Кровавый горбачевский удар по Баку 20 января 1990 года.] * [http://militera.lib.ru/memo/russian/lebed_ai/19.html Лебедь А. И. За державу обидно… Чёрный январь в Баку. - Мемуары] {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture]] [[Kategorija:PSRS sabrukums]] [[Kategorija:Baku vēsture]] [[Kategorija:1990. gads]] 944nud9tlfezhi7tx6h4u2iri404buq 0 134996 4490478 4327491 2026-07-05T12:03:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490478 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Leslijs Nīlsens | attēls = Leslie Nielsen.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Leslijs Nīlsens 1982. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1926|2|11}} | dz. vieta = {{Vieta|Kanāda|Saskačevana|Redžīna}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2010|11|28|1926|2|11}} | miršanas vieta = {{Vieta|ASV|Florida|Fortloderdeila}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1948—2010 | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Leslijs Viljams Nīlsens''' ({{val|en|Leslie William Nielsen}}; dzimis {{dat|1926|2|11}} [[Redžīna|Redžīnā]], [[Saskačevana|Saskačevanā]], [[Kanāda|Kanādā]], miris {{dat|2010|11|28}} [[Fortloderdeila|Fortloderdeilā]], [[Florida|Floridas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])<ref name="TorStar">{{ziņu atsauce|last=Dalton|first=Andrew|title=Leslie Nielsen of 'Naked Gun' fame dies at age 84|work=[[Toronto Star]]|url=http://www.thestar.com/entertainment/movies/article/898202--leslie-nielsen-of-naked-gun-fame-dies-at-age-84?bn=1|date=28 November 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/5ue0dA3CC?url=http://www.thestar.com/entertainment/movies/article/898202--leslie-nielsen-of-naked-gun-fame-dies-at-age-84?bn=1|archivedate={{dat|2010|12|01||bez}}|access-date={{dat|2010|11|29||bez}}}}</ref> bija Kanādas un ASV [[aktieris]] un komiķis.<ref name="Record">{{ziņu atsauce|title=Comedian returning home to host fundraiser|work=[[The Record (Sherbrooke)|The Record]]|url=http://www.royalcityrecord.com/issues05/063205/news/063205nn4.html|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060825082417/http://www.royalcityrecord.com/issues05/063205/news/063205nn4.html|archivedate=2006-08-25|date=16 June 2005|accessdate=23 February 2009}}</ref> Karjeras laikā piedalījās vairāk nekā 100 dažādu filmu un 150 televīzijas seriālu filmēšanā, attēlojot vairāk nekā 220 tēlus.<ref name="Roles1500">{{ziņu atsauce|last=Collins|first=Glenn|title=Mr. Nondescript Becomes a Star in 'Naked Gun'|work=[[The New York Times]]|url=http://www.nytimes.com/1988/12/21/movies/mr-nondescript-becomes-a-star-in-naked-gun.html|date=21 December 1988|archiveurl=https://www.webcitation.org/5ue0qJ8Jw?url=http://www.nytimes.com/1988/12/21/movies/mr-nondescript-becomes-a-star-in-naked-gun.html|archivedate={{dat|2010|12|01||bez}}|access-date={{dat|2010|12|27||bez}}}}</ref> TV debitēja 1948. gadā un nākamo divu gadu laikā filmējās vairāk nekā 50 televīzijas seriālos. Filmu karjeru uzsāka 1956. gadā, sākumā filmējās drāmās, [[vesterns|vesternos]] un romantiskajās filmās. Nīlsena vadošās lomas filmās "[[Aizliegtā planēta]]" (''Forbidden Planet'', 1956) un ''[[The Poseidon Adventure]]'' (1972) saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes. Slavenākās filmas, kurās filmējies Leslijs Nīlsens, ir "[[Lidmašīna!]]" (1980) un [[Kailais ierocis (filmu sērija)|filmu sērijā "Kailais ierocis"]]. 2010. gada novembrī Lesliju Nīlsenu nogādāja slimnīcā Floridas štata [[Fortloderdeila|Fortloderdeilā]]. 28. novembrī 17:30 ([[UTC-5]]) viņš mira no [[pneimonija]]s.<ref name="CJOBAudio">{{ziņu atsauce|title=Leslie Nielsen dead at 84|publisher=[[CJOB]]|url=http://www.cjob.com/Landing/Story.aspx?ID=1318402|date=28 November 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/5ufXnxiGg?url=http://www.cjob.com/Landing/Story.aspx?ID=1318402|archivedate={{dat|2010|12|02||bez}}|access-date={{dat|2010|11|28||bez}}}}</ref><ref name="CNNOb">{{ziņu atsauce|url=http://www.cnn.com/2010/SHOWBIZ/Movies/11/28/obit.leslie.nielsen/index.html?hpt=T1|title=Leslie Nielsen, star of 'Airplane!' and 'Naked Gun,' dead at 84|publisher=[[CNN]]|date=28 November 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/5ufXrYBOr?url=http://www.cnn.com/2010/SHOWBIZ/Movies/11/28/obit.leslie.nielsen/index.html?hpt=T1|archivedate={{dat|2010|12|02||bez}}|access-date={{dat|2010|11|28||bez}}}}</ref><ref name="CanadaOn">{{ziņu atsauce|agency=[[Postmedia News]]|url=http://www.canada.com/sports/baseball/Canadian+movie+star+Leslie+Nielsen+dead/3897133/story.html|title=Canadian movie star Leslie Nielsen dead at 84|publisher=[[Canada.com]]|date=2 November 2010|archiveurl=https://www.webcitation.org/5ufY1V5ly?url=http://www.canada.com/sports/baseball/Canadian%20movie%20star%20Leslie%20Nielsen%20dead/3897133/story.html|archivedate={{dat|2010|12|02||bez}}|access-date={{dat|2010|11|30||bez}}}}</ref><ref>[https://sejas.tvnet.lv/4831126/muziba-aizgajis-kinoaktieris-leslijs-nilsens Mūžībā aizgājis kinoaktieris Leslijs Nīlsens] ''sejas.tvnet.lv''</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://diena.lv/lat/izklaide/filmas/miris-komikis-leslijs-nilsens |title=Miris komiķis Leslijs Nīlsens |access-date={{dat|2010|12|18||bez}} |archive-date={{dat|2010|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20101202035750/http://diena.lv/lat/izklaide/filmas/miris-komikis-leslijs-nilsens }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nilsens, Leslijs}} [[Kategorija:1926. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2010. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kanādiešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Saskačevanā dzimušie]] 57lkplw004640pyng372wm58xaq8nle 0 135315 4490580 3695245 2026-07-05T17:05:56Z Vylks 50297 4490580 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada septembris}} '''Breidijs''' var būt: * [[Kriss Breidijs]] (''Chris Brady''; 2004) ― ASV futbolists, vārtsargs; * [[Robijs Breidijs]] (''Robbie Brady''; 1992) ― īru futbolists; * [[Toms Breidijs]] (''Tom Brady''; 1977) ― ASV amerikāņu futbola spēlētājs. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 0z5bmkoy5m91fcia12dx76mfbe90uxe 0 135317 4490582 1149056 2026-07-05T17:06:39Z Vylks 50297 Pāradresācija nomainīta no [[Toms Breidijs]] uz [[Breidijs]] 4490582 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Breidijs]] h2231cszp2qu6y387x7i5sxcztyoiwe 0 136200 4490557 4487531 2026-07-05T15:30:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490557 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Lolita Čigāne | attēls = Flickr - Saeima - 24. maija Saeimas sēde (14).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Lolita Čigāne 2012. gadā | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāte | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1973|8|18}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ozolnieki|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Pilsoniskā savienība]] <small>(2010-2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(2011—2017)</small> * [[Kustība Par!]] <small>(2017—2018)</small> * [[Vienotība]] <small>(2018—2023)</small> | dzīvesb = Nils Students | alma_mater = [[Latvijas Kultūras akadēmija]]<br>[[Centrāleiropas universitāte]]<br>[[Londonas Ekonomikas skola]] | profesija = | tautība = [[latvieši|latviete]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Lolita Čigāne''' (dzimusi {{dat|1973|08|18}} [[Ozolnieki|Ozolniekos]]<ref name="ps">{{Tīmekļa atsauce | title = Lolita Čigāne | publisher = Pilsoniskā savienība | accessdate = 2010.12.28 | url = http://www.pilsoniska-savieniba.lv/?&s=1279526559&fu=i&id=1280158740 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101109065832/http://pilsoniska-savieniba.lv/ | archivedate = {{dat|2010|11|09||bez}} }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Jubilāri | publisher = Vienotība | date = 2010. gada augustā | accessdate = 2010. gada 28. decembrī | url = http://www.vienotiba.lv/media/VIENOTIBA-4-RIGA.pdf | archive-date = 2010. gada 1. Decembris | archive-url = https://web.archive.org/web/20101201080007/http://vienotiba.lv/media/VIENOTIBA-4-RIGA.pdf }}</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] sabiedriskā darbiniece, politiķe, pasniedzēja un konsultante starptautiskās organizācijās. Strādājusi žurnālistikā un bijusi sabiedriskās politikas analītiķe un starptautiska konsultante labas pārvaldības, pretkorupcijas un vēlēšanu jautājumos. Bijusi ievēlēta vairākos [[Saeima]]s sasaukumos. Kopš 2020. gada bijusi vairāku [[EDSO]] vēlēšanu misiju vadītāja. == Biogrāfija == === Izglītība === Lolita Čigāne mācījusies [[Ozolnieku pamatskola|Ozolnieku pamatskolā]] un [[Jelgavas 2. vidusskola|Jelgavas 2. vidusskolā]] no 1980. līdz 1990. gadam.<ref name="lc">{{Tīmekļa atsauce | title = Mans CV | publisher = Lolita Čigāne | accessdate = 2010.12.28 | url = http://www.lolitacigane.com/p/par-mani_30.html | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101101054403/http://www.lolitacigane.com/p/par-mani_30.html | archivedate = {{dat|2010|11|01||bez}} }}</ref> 1996. gadā viņa absolvēja [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] ar bakalaura grādu mākslā (specializējoties starptautiskajos kultūras sakaros ar [[Zviedrija|Zviedriju]]). Šajā laikā viņa [[Studentu apmaiņas programma|studentu apmaiņas programmā]] studēja [[Vesterosas augstskola|Vesterosas augstskolā]] [[Zviedrija|Zviedrijā]].<ref name="vien">{{Tīmekļa atsauce | title = Lolita Čigāne | publisher = Vienotība | accessdate = 2010.12.29 | url = http://www.vienotiba.lv/lolita_cigane | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101104125900/http://www.vienotiba.lv/lolita_cigane | archivedate = {{dat|2010|11|04||bez}} }}</ref> 2000. gadā, absolvējot [[Centrāleiropas universitāte|Centrāleiropas universitāti]] [[Ungārija|Ungārijā]], L. Čigāne ieguva maģistra grādu mākslā (specializējoties starptautiskajās attiecībās un Eiropas studijās), 2001. gadā absolvēja [[Londonas Ekonomikas skola|Londonas Ekonomikas skolu]] ar zinātņu maģistra grādu starptautiskajā politiskajā ekonomikā.<ref name="vien" /><ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce | title = Lolita Čigāne | publisher = CVK | accessdate = 2010.12.28 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.kandid2?NR1=2&cbutton=54261930060 | archive-date = {{dat|2010|10|06||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20101006203942/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.cvkand10.kandid2?NR1=2&cbutton=54261930060 }}</ref> === Karjera === No 1993. līdz 1997. gadam L. Čigāne strādājusi par [[zviedru valoda]]s tulku un biroja vadītāju vairākos zviedru uzņēmumos un organizācijās. No 1997. līdz 1999. gadam strādāja [[Radio Brīvā Eiropa]] par korespondenti un starptautisko ziņu analītiķi redakcijās [[Rīga|Rīgā]] un [[Prāga|Prāgā]]. No 2001. līdz 2003. gadam L. Čigāne strādāja [[Fonds DOTS|Sorosa fonda-Latvija]] un [[Delna (organizācija)|Sabiedrības par atklātību "Delna"]] par priekšvēlēšanu kampaņu monitoringa projektu vadītāju. Kā nevalstisko organizāciju pārstāve piedaloties atbildīgās Saeimas komisijas darbā panāca likumu grozījumus, kas samazina naudas ietekmi politikā.<ref name="vien" /> No 2004. līdz 2007. gadam L. Čigāne strādāja sabiedriskās politikas centrā "[[Providus]]", kur vadīja sabiedriskās politikas projektus par partiju finansēšanu, priekšvēlēšanu kampaņu norisi un ES struktūrfondu sadales uzraudzību. No 2007. līdz 2010. gadam viņa strādāja par konsultanti vairākās starptautiskās organizācijās, tostarp Eiropas drošības un sadarbības organizācijā ([[EDSO]]), Starptautiskajā Vēlēšanu sistēmu fondā, Finanšu mehānisma birojā (FMO) u.c. Sākot ar 2005. gadu, piedalījās aptuveni 20 EDSO vēlēšanu novērošanas misijās kā misijas vadītāja vietniece, politikas un vēlēšanu analītiķe un kampaņu finansēšanas eksperte. No 2008. līdz 2010. gadam bija "Delnas" padomes priekšsēdētāja.<ref name="vien" /> Kopš 2018. gada L. Čigāne strādā kā pasniedzēja [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]] un [[Stokholmas Ekonomikas skola Rīgā|Stokholmas Ekonomikas skolā Rīgā]], kā arī sadarbojas ar vairākām starptautiskām organizācijām starptautiskā konsultanta amatā. === Politiskā darbība === [[Attēls:Lolita Čigāne matchbox, 2010-09-01.jpg|thumb|200px|left|Čigāne vēlēšanās izmantoja iespēju reklamēt savu kandidatūru individuāli]] 2010. gada {{dat||03|21||bez}} [[Sarmīte Ēlerte|Sarmītes Ēlertes]] vadībā tika dibināta "Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām" un L. Čigāne kļuva par tās biedri.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ēlerte nodibinājusi 'Meierovica biedrību par progresīvām pārmaiņām' (papildināta 20:30) | publisher = Delfi | date = 2010.03.21. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/elerte-nodibinajusi-meierovica-biedribu-par-progresivam-parmainam-papildinata-2030.d?id=30747999}}</ref> {{dat||03|30||bez}} šī iemesla dēļ viņa pameta amatu "Delnā".<ref>{{Ziņu atsauce | title = Lolita Čigāne varētu iet politikā; aiziet no Delnas | first = Barbara | last = Ālīte | publisher = Diena | date = 2010. gada 30. martā | accessdate = 2010. gada 30. decembrī | url = http://diena.lv/lat/politics/hot/lolita-cigane-varetu-kandidet-velesanas-aiziet-no-delnas }}{{Novecojusi saite}}</ref> {{dat||05|28||bez}} vairāki biedrības biedri, tostarp L. Čigāne, paziņoja par kandidēšanu tā gada oktobrī paredzētajās [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] politisko partiju apvienības "[[Vienotība]]" sarakstā un {{dat||06|02}} pievienojās apvienību veidojošajai politiskajai partijai "[[Pilsoniskā savienība]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 'Lietussargu grupa' stāsies PS; arī Ēlerte | publisher = Delfi | date = 2010.06.02. | accessdate = 2010.10.21 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/lietussargu-grupa-stasies-ps-ari-elerte.d?id=32267321}}</ref> {{dat||09|16||bez}} L. Čigānei, aģitējot [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgū]], apsardze par to aizrādīja. Viņa notikušo saistīja ar Centrāltirgus vadītāja [[Dainis Liepiņš (uzņēmējs)|Daiņa Liepiņa]] kandidēšanu vēlēšanās no apvienības "[[Par Labu Latviju]]" saraksta. Tajā pašā dienā līdzīgā incidentā bija iesaistīta cita "Vienotības" deputāta kandidāte [[Rasma Kārkliņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vienotības kandidāti Kārkliņu aizved no Stacijas laukuma; Čigānei konflikts Centrāltirgū | publisher = Diena | date = 2010.09.16. | accessdate = 2010.11.19 | url = http://diena.lv/lat/politics/riga/vienotibas-deputata-kandidati-origo-apsardze-no-stacijas-laukuma-nogada-policija#comments | archive-date = {{dat|2010|09|19||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20100919135438/http://diena.lv/lat/politics/riga/vienotibas-deputata-kandidati-origo-apsardze-no-stacijas-laukuma-nogada-policija#comments }}</ref> Vēlēšanās Čigāne kandidēja ar 8. numuru Rīgas sarakstā un tika ievēlēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Zināmi deputāti no visiem reģioniem | publisher = TvNET | date = 2010.10.04. | accessdate = 2010.10.21 | url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/348657-zinami_deputati_no_visiem_regioniem | archive-date = {{dat|2016|03|06||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20160306052752/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/348657-zinami_deputati_no_visiem_regioniem }}</ref> {{dat||10|28||bez}}, nepilnu nedēļu pirms [[10. Saeima]]s pirmās sēdes, portāls "[[Kas jauns?]]" publicēja informāciju, ka L. Čigāne 2007. gadā, kopā ar vīru atgriežoties no [[Turcija]]s, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] tika aizturēta par kontrabandu. Viņa mēģināja ievest 54 lakatus, 7 somas, 95 somu aksesuārus, 3 pildspalvas, 15 bižutērijas priekšmetus, 100 papīra maisiņus, 2 guaša krāsas, 1 etiķeti un 20 dāvanu maisiņus, kuru kopējā vērtība sastādīja 498,50 [[eiro]]. Likumdošana paredzēja, ka šādos gadījumos ievesto preču vērtība nedrīkst pārsniegt 350 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Lolita Čigāne pieķerta, pārvadājot kontrabandu | publisher = Kas jauns? | date = 2010.10.28. | accessdate = 2010.12.30 | url = http://www.kasjauns.lv/lv/news/lolita-cigane-piekerta-parvadajot-kontrabandu&news_id=32002 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304194132/http://www.kasjauns.lv/lv/news/lolita-cigane-piekerta-parvadajot-kontrabandu%26news_id%3D32002 | archivedate = {{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 2011. gadā septembrī notikušajās [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] L. Čigāne ''[[Vienotība]]s'' sarakstā Rīgas vēlēšanu apgabalā ierindojās 7. vietā, taču ievēlēti tika tikai 6 kandidāti. Viņa ieņēma vietu [[11. Saeima|11. Saeimā]] uz laiku, kamēr viņas partijas biedrs [[Andris Vilks (ekonomists)|Andris Vilks]] pildīja finanšu ministra pienākumus. 2013. gada rudenī kļuva par [[Latvijas Finanšu ministrija|Finanšu ministrija]]s [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāri]]. Viena no viņas iniciatīvām bija būtiska publisko iepirkumu pretendentu nodokļu nomaksas uzlabošana. Būtiskākās L. Čigānes iniciatīvas 11. Saeimā bijušas saistītas ar politiskās kultūras uzlabošanu, samazinot naudas ietekmi politikā, un pašvaldību darba uzlabošanu. 2012. gada 29. novembrī Saeima pieņēma Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu un grozījumus Politisko partiju finansēšanas likumā, kas paredz, ka politiskās reklāmas televīzijā netiek rādītas 30 dienas pirms vēlēšanām, nacionālo pasūtījumu priekšvēlēšanu debatēm, atvieglotus noteikumus kandidātu tiešai saziņai ar vēlētājiem, administratīvo resursu izmantošanas aizliegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lolitacigane.lv/2012/11/kandidats-ar-vardu-seju-un-balsi.html|title=Kandidāts ar vārdu, seju un balsi|first=Autors: Lolita|last=Čigāne}}</ref> 2013. gada 31. janvārī Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par pašvaldībām", kas nosaka, ka pašvaldības deputāts nevar vienlaikus strādāt domes administrācijā, tādējādi nošķirot lēmējvaru un izpildvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lolitacigane.lv/2013/01/merkis-ricibspejigas-pasvaldibas.html|title=Mērķis: rīcībspējīgas pašvaldības|first=Autors: Lolita|last=Čigāne}}</ref> 2014. gadā Ministru kabinets Saeimā iesniedza grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredzēja atlikt dabasgāzes tirgus atvēršanu uz nenoteiktu laiku. L. Čigāne kopā ar [[Atis Lejiņš|Ati Lejiņu]], [[Arvils Ašeradens|Arvilu Ašeradenu]] un [[Einārs Cilinskis|Eināru Cilinski]] panāca, ka gāzes tirgus atvēršanai tiek noteikts gala termiņš — 2017. gada 1. aprīlis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2014/02/13/komisija-atbalsta-gazes-tirgus-atversanu-velakais-2017-gada/|title=Gāzes tirgu atvērs vēlākais 2017. gadā (papild.) • IR.lv|date=2014. gada 13. febr.|website=IR.lv}}</ref> [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gada rudenī ievēlēta [[12. Saeima|Saeimā]]. L. Čigāne bija trešā visvairāk svītrotā deputāta kandidāte 12. Saeimas vēlēšanās,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Diena/2014/10/16/kandidatu-svitrosanas-posts|title=News.lv: Kandidātu svītrošanas posts 16.10.2014 Diena|date=2021. gada 16. maijs|website=LLB}}</ref> taču saņēma arī sesto lielāko plusu skaitu starp kandidātiem savā sarakstā un tika ievēlēta.<ref>Partijas Vienotība rezultāti 12. Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā, [http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-2.html CVK.lv]. Atjaunināts 16.12.2014.</ref> 10. novembrī viņa kļuva par Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju. [[Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē]] (2015. gada janvāris-jūnijs) laikā L. Čigāne aktīvi piedalījusies prezidentūras parlamentārās dimensijas norisēs. 12. Saeimā L. Čigāne strādāja arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Korupcijas novēršanas apakškomisijā un Pašvaldību sistēmas pilveidošanas apakškomisijā. 2017. gada jūlijā izstājusies no partijas "Vienotība".<ref>{{Ziņu atsauce|title=Dālderis, Viņķele, Čigāne, Judins un Loskutovs izstājas no «Vienotības»|url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dalderis-vinkele-cigane-judins-un-loskutovs-izstajas-no-vienotibas.a243618/|accessdate={{dat|2017|7|17||bez}}|work=[[lsm.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2017|7|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170717195239/http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dalderis-vinkele-cigane-judins-un-loskutovs-izstajas-no-vienotibas.a243618/|archivedate={{dat|2017|07|17||bez}}}}</ref> Kopā ar bijušajiem "Vienotības" biedriem [[Ilze Viņķele|Ilzi Viņķeli]], [[Andrejs Judins|Andreju Judinu]], [[Aleksejs Loskutovs|Alekseju Loskutovu]] un [[Ints Dālderis|Intu Dālderi]] 2017. gada 26. augustā dibinājusi partiju "[[Kustība Par!]]". 2018. gada martā izstājās no "Kustības Par!", turpinot darboties "Vienotības" Saeimas frakcijā un atgriezusies arī partijā. [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] L. Čigāne nekandidēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2018/07/25/tiksimies-arpus-nakamas-saeimas/|title=Tiksimies ārpus nākamās Saeimas! • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2022-11-22|date=2018-07-25|language=lv}}</ref> Lolita Čigāne ir aktīva politisko un likumdošanas procesu komentētāja un bieži parādās nacionālajos un reģionālajos medijos. Viņa arī aktīvi lieto lielākos [[sociālie tīkli|sociālos tīklus]] un raksta savu [[blogs|blogu]].<ref>[http://www.lolitacigane.lv Lolitas Čigānes blogs]</ref> Kopš 2020. gada veikusi [[EDSO]] Vēlēšanu novērošanas misiju vadītājas pienākumus Horvātijā (2020), Mongolijā (2021) un Vācijā (2021). 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] L. Čigāne kandidēja no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta, taču netika ievēlēta. 2023. gada pavasarī L. Čigāne vēlreiz izstājās no partijas "Vienotība". == Privātā dzīve == L. Čigāne ir precējusies ar uzņēmēju Nilu Studentu,<ref name="cvk" /><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Nils Students par „Latvieša stāju svešumā“ | publisher = Latvietis | date = 2010.09.30. | accessdate = 2010.12.28 | url = http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=666}}</ref> ģimenē ir divi dēli.<ref name="lc" /> Brīvajā laikā nodarbojas ar [[dārzs|dārza]] darbiem, [[divritenis|riteņbraukšanu]], [[joga|jogu]], [[kalnu slēpošana|slēpošanu]], kā arī [[daiļliteratūra]]s lasīšanu.<ref name="ps" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Lolita Čigāne}} * [http://www.lolitacigane.lv/ L. Čigānes blogs] * {{twitter|lolita_cigane}} {{Navboxes | title = Latvijas Republikas Saeima | list = {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Čigāne, Lolita}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] d5l2yp8v0lpw9za3mrhflqyyk6jhoj7 0 137026 4490798 4415343 2026-07-06T04:31:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490798 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Māris Dzelzskalns | attēls = Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Māris Dzelzkalns.jpg | apraksts = Māris Dzelzskalns 2010. gadā | amats = Saeimas deputāts | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1973|1|6}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ādažu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Latvijas Zaļā partija]] <small>(izstājies)</small> | dzīvesb = Svetlana Dzelzskalne | alma_mater = Maskavas Augstākā ugunsdrošības tehniskā skola | profesija = [[ugunsdzēsējs]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Māris Dzelzskalns''' (dzimis {{dat|1973|01|06}}) ir [[latvieši|latviešu]] ugunsdzēsējs un politiķis. Strādājot par ugunsdrošības inženieri, viņš guva muguras traumu, pēc kuras bija spiests pārvietoties ratiņkrēslā. Biedrības "Kopā" vadītājs un Invalīdu lietu nacionālās padomes sekretārs.<ref name="apollo">{{Tīmekļa atsauce | title = Vēlēšanās startē arī sabiedriskais aktīvists Māris Dzelzskalns | publisher = Apollo | date = 2010.07.31. | accessdate = 2011.01.10 | url = http://www.apollo.lv/portal/news/articles/210256 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100804044257/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/210256 | archivedate = {{dat|2010|08|04||bez}} }}</ref> Bija [[10. Saeima]]s deputāts, pārstāvot [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]]. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1973|01|06}}. 1991. gadā viņš absolvēja [[Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskola|Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolu]], 1994. gadā pabeidza mācības Ugunsdrošības tehniskajā skolā, kļūstot par ugunsdrošības inspektoru. 1999. gadā [[Maskava]]s Augstākajā ugunsdrošības tehniskajā skolā ieguva ugunsdrošības inženiera grādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Māris Dzelzskalns | publisher = CVK | accessdate = 2011.01.06 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=7&cbutton=18051932715 | archive-date = {{dat|2010|12|30||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20101230090845/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=7&cbutton=18051932715 }}</ref> Pēc muguras traumas iegūšanas viņš strādāja [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijā]] par konsultantu invalīdu vienlīdzīgu iespēju jautājumos.<ref name="apei">{{Tīmekļa atsauce | title = Par 10. Saeimas deputātu kļuvis Māris Dzelzskalns | publisher = Apeirons | date = 2010.11.04. | accessdate = 2011.01.10 | url = http://www.apeirons.lv/new/?page=1&sub=25&id_cont=291}}</ref> Vairākus gadus viņš vadīja [[Latvijas Televīzija]]s raidījumu "Kopā" par cilvēkiem ar invaliditāti, viņu tiesībām, iespējām un aktualitātēm.<ref>{{Ziņu atsauce | title = PR: Raidījums "Kopā" pierādīs, ka invalīdi var visu | publisher = Diena | date = 2008. gada 26. augustā | accessdate = 2011. gada 10. janvārī | url = http://diena.lv/lat/business/presrelease/medijipoligrafija/pr-raidijums-kopa-pieradis-ka-invalidi-var-visu | archive-date = 2008. gada 19. Oktobris | archive-url = https://web.archive.org/web/20081019041926/http://www.diena.lv/lat/business/presrelease/medijipoligrafija/pr-raidijums-kopa-pieradis-ka-invalidi-var-visu }}</ref> 1998. gadā Dzelzskalna [[Asins analīze|asins analīzē]] bija konstatēts [[C hepatīts|C hepatīta]] vīrusa klātbūtne, taču par saslimšanu viņu neinformēja, viņš to uzzināja tikai 2002. gadā.<ref name="akt">{{Tīmekļa atsauce | title = Valstij Mārim Dzelzskalnam būs jāizmaksā 12 000 latu | publisher = Aktīvs | date = 2008.11.21. | accessdate = 2011.01.10 | url = http://www.aktivs.org/index.php?zoomzina=283 | archive-date = {{dat|2016|03|05||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20160305002543/http://www.aktivs.org/index.php?zoomzina=283 }}</ref> M. Dzelzskalns iesūdzēja tiesā "Sabiedrības veselības aģentūru" (SVA) par viņa neinformēšanu par asinīs atklāto vīrusu. Saskaņā ar Administratīvās rajona tiesas 2006. gada spriedumu SVA bija jāizmaksā Mārim Dzelzskalnam 8000 [[lati]] un viņa sievai Svetlanai 4000 Ls.<ref name="akt" /> === Politiskā darbība === Būdams [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] biedrs, 2010. gadā M. Dzelzskalns no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s (ZZS) saraksta kandidēja [[10. Saeima]]s [[10. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]]<ref name="apollo" /> un ieguva Saeimas deputāta mandātu pēc tam, kad to uz laiku nolika [[Raimonds Vējonis]], kļūstot par ministru.<ref name="apei" /> Saeimā darbojās Sociālo un darba lietu komisijā, kā arī Pilsonības likuma izpildes komisijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Māris Dzelzskalns strādās arī divās Saeimas apakškomisijās | publisher = Apeirons | date = 2010.11.30. | accessdate = 2011.01.10 | url = http://www.apeirons.lv/new/?page=1&sub=25&id_cont=354}}</ref> Neilgi pēc stāšanās amatā M. Dzelzskalns medijiem paziņoja: "Mans lauciņš Saeimā būs cilvēki ar invaliditāti un viņu labklājības veicināšana."<ref>{{Ziņu atsauce | title = Dzelzskalns: Mans lauciņš Saeimā būs cilvēki ar invaliditāti un viņu labklājība | publisher = Diena | first = Elīna | last = Zalāne | date = 2010. gada 4. novembrī | accessdate = 2011. gada 10. janvārī | url = http://diena.lv/lat/politics/hot/dzelzskalns-saeima-uzmanis-lai-invalidiem-nepasliktinas-situacija | archive-date = 2010. gada 7. Novembris | archive-url = https://web.archive.org/web/20101107010311/http://diena.lv/lat/politics/hot/dzelzskalns-saeima-uzmanis-lai-invalidiem-nepasliktinas-situacija }}</ref> M. Dzelzskalns bija otrais Saeimas deputāts ar invaliditāti, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, pirmā bija [[Žanete Vasaraudze]] [[8. Saeima|8. Saeimā]].<ref name="apei" /> M. Dzelzskalns atkārtoti kandidēja no [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] saraksta arī [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Zaļo un Zemnieku savienība, Rīgas apgabals | publisher = CVK | accessdate = 2012.04.01 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kandid?NR1=111 | archive-date = {{dat|2011|12|16||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20111216214559/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.GalRez11.kandid?NR1=111 }}</ref> [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā un [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, taču netika ievēlēts. == Privātā dzīve == Sieva Svetlana, laulībā dzimuši trīs bērni — Daniels, Artūrs un Sindija.<ref name="apei" /><ref name="akt" /> M. Dzelzskalns ir aizrāvies ar [[Glezniecība|glezniecību]], visbiežā glezno ziedu motīvus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dzelzskalns.lv/lv/galvena|title=Māra Dzelzskalna gleznas|website=www.dzelzskalns.lv|access-date=2022-10-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/9viri/484347-no-ugunsdzeseja-par-gleznotaju-smaga-avarija-marim-dzelzskalnam-dzive-pavera-jaunas-durvis|title=No ugunsdzēsēja par gleznotāju: smaga avārija Mārim Dzelzskalnam dzīvē pavēra jaunas durvis|last=jauns.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{10. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Dzelzskalns, Maris}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] k07nsm0kxtefmfk4fy5pppjjppauyp8 10 143770 4490484 4325785 2026-07-05T12:06:15Z Vylks 50297 4490484 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Bundeslīga | title = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] komandas | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = 2026.—2027. gada sezonas komandas | list1 = * ''[[FC Augsburg|Augsburg]]'' * ''[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]'' * ''[[Minhenes "Bayern"|Bayern München]]'' * ''[[Dortmundes "Borussia"|Borussia Dortmund]]'' * ''[[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia Mönchengladbach]]'' * ''[[Frankfurtes "Eintracht"|Eintracht Frankfurt]]'' * ''[[SV Elversberg]]'' * ''[[SC Freiburg]]'' * ''[[Hamburger SV]]'' * ''[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]]'' * ''[[1. FC Köln|Köln]]'' * ''[[RB Leipzig]]'' * ''[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]'' * ''[[SC Paderborn 07|Paderborn]]'' * ''[[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]'' * ''[[VfB Stuttgart]]'' * ''[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]'' * ''[[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]]'' | group2 = Bijušās komandas | list2 = * ''[[TSV 1860 München|1860 Munich]]'' * ''[[Alemannia Aachen]]'' * ''[[Bīlefeldes "Arminia"|Arminia Bielefeld]]'' * ''[[KFC Uerdingen 05|Bayer 05 Uerdingen/KFC Uerdingen 05]]'' * ''[[SpVgg Blau-Weiß 1890 Berlin|Blau-Weiß 90 Berlin]]'' * ''[[Borussia Neunkirchen]]'' * ''[[SV Darmstadt 98|Darmstad 98]]'' * ''[[Dynamo Dresden]]'' * ''[[Eintracht Braunschweig]]'' * ''[[FC Energie Cottbus|Energie Cottbus]]'' * ''[[Fortuna Düsseldorf]]'' * ''[[SC Fortuna Köln|Fortuna Köln]]'' * ''[[SpVgg Greuther Fürth|Greuther Fürth]]'' * ''[[Hannover 96]]'' * ''[[F.C. Hansa Rostock|Hansa Rostock]]'' * ''[[1. FC Heidenheim|Heidenheim]]'' * ''[[Berlīnes "Hertha"|Hertha BSC]]'' * ''[[Ķīles "Holstein"|Holstein Kiel]]'' * ''[[FC 08 Homburg]]'' * ''[[Ingolstadt 04]]'' * ''[[1. FC Kaiserslautern]]'' * ''[[Karlsruher SC]]'' * ''[[Kickers Offenbach]]'' * ''[[1. FC Lokomotive Leipzig|VfB Leipzig]]'' * ''[[MSV Duisburg|Meidericher SV/MSV Duisburg]]'' * ''[[1. FC Nürnberg]]'' * ''[[SC Preußen Münster|Preußen Münster]]'' * ''[[Rot-Weiss Essen]]'' * ''[[Rot-Weiß Oberhausen]]'' * ''[[1. FC Saarbrücken]]'' * ''[[Stuttgarter Kickers]]'' * ''[[SC Tasmania 1900 Berlin|Tasmania Berlin]]'' * ''[[Tennis Borussia Berlin]]'' * ''[[SSV Ulm 1846|SSV Ulm]]'' * ''[[SpVgg Unterhaching]]'' * ''[[FC St. Pauli]]'' * ''[[VfL Bochum]]'' * ''[[SV Waldhof Mannheim|Waldhof Mannheim]]'' * ''[[SG Wattenscheid 09|Wattenscheid 09]]'' * ''[[VfL Wolfsburg|Wolfsburg]]'' * ''[[Wuppertaler SV Borussia|Wuppertaler SV]]'' }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Futbola veidnes]] </noinclude> 4u9ps4h7asldr4r6wd4pennfiob3bli 10 143771 4490689 4438773 2026-07-05T19:27:25Z Vylks 50297 4490689 wikitext text/x-wiki {{Navbox |listclass = hlist | name = La Liga | title = ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' |group1 = 2026.—2027. gada sezonas komandas | list1 = * ''[[Deportivo Alavés|Alavés]]'' * ''[[Bilbao "Athletic"|Athletic Bilbao]]'' * ''[[Madrides "Atletico"|Atlético Madrid]]'' * ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' * ''[[Seviljas "Real Betis"|Betis]]'' * ''[[Bigo "Celta"|Celta Vigo]]'' * ''[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]]'' * ''[[Elche CF|Elche]]'' * ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'' * ''[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]]'' * ''[[Levante UD|Levante]]'' * ''[[Málaga CF|Málaga]]'' * ''[[CA Osasuna|Osasuna]]'' * ''[[Racing de Santander|Racing Santander]]'' * ''[[Rayo Vallecano]]'' * ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]'' * ''[[Sansevastjanas "Real Sociedad"|Real Sociedad]]'' * ''[[Sevilla FC|Sevilla]]'' * ''[[Valencia CF|Valencia]]'' * ''[[Villarreal CF|Villarreal]]'' |group2 = Bijušās komandas |list2 = * ''[[Alvasetes "Balompie"|Albacete]]'' * ''[[CD Alcoyano|Alcoyano]]'' * ''[[AD Almería]]'' * ''[[UD Almería|Almería]]'' * ''[[Arenas Club de Getxo|Arenas Getxo]]'' * ''[[Moghreb Tétouan|Atlético Tetuán]]'' * ''[[Burgos CF (I)|Burgos]]'' * ''[[Cádiz CF|Cádiz]]'' * ''[[CD Castellón|Castellón]]'' * ''[[SD Compostela|Compostela]]'' * ''[[CD Condal|Condal]]'' * ''[[Córdoba CF|Córdoba]]'' * ''[[Cultural y Deportiva Leonesa|Cultural Leonesa]]'' * ''[[SD Eibar|Eibar]]'' * ''[[CE Europa|Europa]]'' * ''[[CF Extremadura|Extremadura]]'' * ''[[Gimnàstic de Tarragona|Gimnàstic]]'' * ''[[Girona FC|Girona]]'' * ''[[Granada CF|Granada]]'' * ''[[Hércules CF|Hércules]]'' * ''[[SD Huesca|Huesca]]'' * ''[[Real Jaén|Jaén]]'' * ''[[UD Las Palmas|Las Palmas]]'' * ''[[CD Leganes|Leganés]]'' * ''[[UE Lleida|Lleida]]'' * ''[[CD Logroñés]]'' * ''[[CD Málaga]]'' * ''[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]'' * ''[[CP Mérida]]'' * ''[[Real Murcia|Murcia]]'' * ''[[CD Numancia|Numancia]]'' * ''[[Ovjedo "Real"|Oviedo]]'' * ''[[Pontevedra CF|Pontevedra]]'' * ''[[Real Burgos CF|Real Burgos]]'' * ''[[Real Unión]]'' * ''[[Recreativo de Huelva|Recreativo Huelva]]'' * ''[[CE Sabadell FC|Sabadell]]'' * ''[[UD Salamanca|Salamanca]]'' * ''[[Hihonas "Sporting"|Sporting Gijón]]'' * ''[[CD Tenerife|Tenerife]]'' * ''[[Real Valladolid|Valladolid]]'' * ''[[Xerez CD|Xerez]]'' * ''[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]'' }}<noinclude> [[Kategorija:Futbola veidnes]] </noinclude> 6bqyj5ahp29unfi5vif4wiyrbzjsigl 10 144032 4490694 4480464 2026-07-05T19:38:03Z Vylks 50297 4490694 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Ligue 1 |listclass = hlist |title = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] |group1 = 2026.—2027. gada sezonas komandas |list1 = * ''[[Angers SCO|Angers]]'' * ''[[AJ Auxerre|Auxerre]]'' * ''[[Stade Brestois 29|Brest]]'' * ''[[Le Havre AC|Le Havre]]'' * ''[[Le Mans FC|Le Mans]]'' * ''[[RC Lens|Lens]]'' * ''[[Lille OSC|Lille]]'' * ''[[FC Lorient|Lorient]]'' * ''[[Lionas "Olympique"|Lyon]]'' * ''[[Marseļas "Olympique"|Marseille]]'' * ''[[AS Monaco FC|Monaco]]'' * ''[[OGC Nice|Nice]]'' * ''[[Paris FC|Paris]]'' * ''[[Paris Saint-Germain|Paris Saint-Germain]]'' * ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]'' * ''[[Strasbūras "Racing"|Strasbourg]]'' * ''[[Toulouse FC|Toulouse]]'' * ''[[Troyes AC|Troyes]]'' |group2 = Bijušās komandas |list2 = * ''[[AS Aix-en-Provence|Aix-en-Provence]]'' * ''[[AC Ajaccio|Ajaccio]]'' * ''[[Olympique Alès|Alès]]'' * ''[[Amiens SC|Amiens]]'' * ''[[FC Antibes|Antibes]]'' * ''[[Angoulême CFC|Angoulême]]'' * ''[[AC Arles-Avignon|Arles-Avignon]]'' * ''[[Avignon Foot 84|Avignon]]'' * ''[[SC Bastia|Bastia]]'' * ''[[AS Béziers (football)|Béziers]]'' * ''[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]'' * ''[[US Boulogne|Boulogne]]'' * ''[[SM Caen|Caen]]'' * ''[[AS Cannes|Cannes]]'' * ''[[LB Châteauroux|Châteauroux]]'' * ''[[Clermont Foot 63|Clermont]]'' * ''[[Club Français]]'' * ''[[SR Colmar|Colmar]]'' * ''[[Dijon FCO|Dijon]]'' * ''[[Evian Thonon Gaillard F.C.|Evian]]'' * ''[[Excelsior AC Roubaix|Excelsior Roubaix]]'' * ''[[FC Nancy]]'' * ''[[SC Fives|Fives]]'' * ''[[Gazélec Ajaccio]]'' * ''[[Grenoble Foot 38|Grenoble]]'' * ''[[FC Gueugnon|Gueugnon]]'' * ''[[En Avant de Guingamp|Guingamp]]'' * ''[[Hyères FC|Hyères]]'' * ''[[FC Istres|Istres]]'' * ''[[Stade Lavallois|Laval]]'' * ''[[Limoges Foot 87|Limoges Foot]]'' * ''[[Lyon OU]]'' * ''[[FC Martigues|Martigues]]'' * ''[[FC Metz|Metz]]'' * ''[[Monpeljē HSC|Montpellier]]'' * ''[[FC Mulhouse|Mulhouse]]'' * ''[[AS Nancy|Nancy]]'' * ''[[FC Nantes|Nantes]]'' * ''[[Nīmas "Olympique"|Nîmes]]'' * ''[[Chamois Niortais F.C.|Niort]]'' * ''[[Olympique Lillois]]'' * ''[[CA Paris-Charenton|Paris-Charenton]]'' * ''[[Parīzes "Racing"|Racing Paris]]'' * ''[[RC Roubaix|Racing Roubaix]]'' * ''[[Red Star Saint-Ouen|Red Star Paris]]'' * ''[[CO Roubaix-Tourcoing|Roubaix-Tourcoing]]'' * ''[[Stade de Reims|Reims]]'' * ''[[FC Rouen|Rouen]]'' * ''[[CS Sedan Ardennes|Sedan]]'' * ''[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]'' * ''[[Stade Français Paris (football)|Stade Français]]'' * ''[[Paris Saint-Germain|Stade Saint-Germain]]'' * ''[[FC Sète|Sète]]'' * ''[[Sporting Toulon Var|Toulon]]'' * ''[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]'' * ''[[Toulouse FC (1937)|''Toulouse'' (1937)]]'' * ''[[Tours FC|Tours]]'' * ''[[Valenciennes FC|Valenciennes]]'' }}<noinclude> [[Kategorija:Futbola veidnes]] </noinclude> 58hiqkumt7zvoqwfeaapbae5fsdzis1 0 149717 4490856 4224397 2026-07-06T07:53:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490856 wikitext text/x-wiki {{TV raidījuma infokaste | show_name = Nekā personīga | show_name_2 = | bgcolour = | color text = | image = Neka_personiga_logo.png | caption = Raidījuma logo | genre = | format = | creator = [[Arta Ģiga]] | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = * [[Ilze Jaunalksne]] * [[Jānis Krēvics]] * [[Baiba Strautmane]] (2007—2008) * [[Inga Spriņģe]] (2011—2012) | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 16 | num_episodes = | list_episodes = | executive_producer = | producer = ''[[RedDotMedia]]'' | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 50 minūtes | company = | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{Dat|2007|10|21|N|bez}} | last_aired = ''pašlaik'' | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''"Nekā personīga"''' ir 2007. gada 21. oktobrī izveidots iknedēļas izmeklējošās [[žurnālistika]]s žanra raidījums. Raidījumu katru svētdienu pulksten 19.40 pārraida kanālā [[TV3 Latvija|TV3]]. "Nekā personīga" vada producentu grupa ''[[RedDotMedia]]'', bet producente ir [[Arta Ģiga]].<ref>[http://reddotmedia.lv/darbi/raidijumi/neka-personiga/ Reddotmedia.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160430212926/http://reddotmedia.lv/darbi/raidijumi/neka-personiga/ |date={{dat|2016|04|30||bez}} }} - Raidījums "Nekā personīga"</ref> == Vēsture == [[Attēls:Nekā_personīga.png|thumb|Raidījuma tituluzraksts]] Raidījums izveidots 2007. gada 21. oktobrī kanāla [[TV3 Latvija|TV3]] paspārnē. Pirmajā sezonā raidījuma veidošanā un vadīšanā piedalījās un iesaistījās [[Baiba Strautmane]] un [[Jānis Krēvics]]. Agrāk raidījumu rādīja pulksten 19.50,<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/neka-personiga-strautmane-un-krevics/366031 «Nekā personīga». Strautmane un Krēvics]{{Novecojusi saite}}. Apollo.lv. 2007. gada 10. oktobrī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī</span>.</ref> vēlāk 19:00, bet vasarā to rāda pulksten 20.00 (2020. gadā, kad raidījums bija atvaļinājuma šajā laikā rādija [[TV3 Ziņas]]). Pašlaik rāda raidījumu pulksten 19.40 kopš 2023. gada. [[2008. gads Latvijā|2008. gada]] 15. janvārī žurnāliste [[Zane Peneze]] pārtrauca dalību raidījuma "Nekā personīga" veidošanā. Jau tuvākajā laikā žurnāliste atgriezās darbā [[Latvijas Televīzija]]s ziņu dienestā.<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/raidijumu-neka-personiga-pamet-vel-viena-zurnaliste/372776 Raidījumu «Nekā personīga» pamet vēl viena žurnāliste]{{Novecojusi saite}}. Apollo.lv. 2008. gada 15. janvārī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī</span>.</ref> 2008. gada [[Janvāris|janvāra]] beigās raidījuma vadītāja Baiba Strautmane pameta raidījumu, jo viņa bija izlēmusi vairāk laika veltīt ģimenei. Viņas vietā raidījumu turpināja vadīt viņas kolēģe [[Ilze Jaunalksne]] un Jānis Krēvics.<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/strautmane-vairs-nevadis-raidijumu-neka-personiga/372365 Strautmane vairs nevadīs raidījumu «Nekā personīga»]{{Novecojusi saite}}. Apollo.lv. 2008. gada 9. janvārī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī</span>.</ref> No 2011. gada [[Augusts|augusta]] raidījuma sākumā [[Edijs Bošs]] no [[TV3 ziņu dienests|TV3 ziņu dienesta]] sāka vadīt rubriku "Septiņas karstās minūtes" kur viņš iepazīstina cilvēkus ar nedēļas top notikumiem, kas notika [[Latvija|Latvijā]] un citviet pasaulē. Notikumu kopsavilkums ilgst 5-7 minūtes. Tagad šīs rubrikas nosaukums mainīts uz "TV3 ziņu nedēļas notikumu kopsavilkums" un to vada arī [[Arnis Krauze]], raidījuma cikls bija līdz 2023. gadam.<ref>[http://reddotmedia.lv/2011/05/neka-personiga-pievienojas-edijs-boss/ Nekā personīga pievienojas Edijs Bošs!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161029180926/http://reddotmedia.lv/2011/05/neka-personiga-pievienojas-edijs-boss/ |date={{dat|2016|10|29||bez}} }} Reddotmedia.lv. 2011. gada 20. maijā<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī</span>.</ref> No [[2011. gads Latvijā|2011. gada]] [[Septembris|septembra]] līdz [[2012. gads Latvijā|2012. gada]] septembrim Ilze Jaunalksne bija bērna kopšanas atvaļinājumā. Viņu uz laiku aizvietoja Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra direktore un žurnāliste [[Inga Spriņģe]] kopā ar raidījuma vadītāju Jāni Krēvicu.<ref>{{Ziņu atsauce | title = "Nekā personīga" vadītāju Jaunalksni nomainīs Spriņģe | publisher = Kasjauns.lv | date = 2011. gada 28. septembrī | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/59775/neka-personiga-vaditaju-jaunalksni-nomainis-springe | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140111025529/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/59775/neka-personiga-vaditaju-jaunalksni-nomainis-springe | archivedate = 2014. gada 11. Janvāris }}</ref> No [[2017. gads Latvijā|2017. gada]] 8. janvāra raidījumam iznāca jauns projekts "Melu teorija". Tajā žurnālisti Jānis Krēvics un Ansis Pūpols stāstīja, kā rodas meli medijos, kā tie izplatās un kāds ir to mērķis. Raidījums pēta, atmasko un skaidro medijos izskanējušos melus un palīdzēja skatītājiem neapjukt informācijas plūsmā. Ansis Pūpols pievērsās ikoniskiem melu stāstiem, piemēram, par virs Ukrainas notriekto Malaizijas lidmašīnu ''[[Malaysia Airlines reiss 17|MH17]]'', par krustā sisto puisēnu, biedēšanu ar bēgļiem un citiem. Jānis Krēvics sekoja jaunākajām melu tendencēm un skaidros, kā tās ietekmē [[vēlēšanas]], kā tiek izveidoti melu mediji, kā nezināmas izcelsmes ziņas tiek padarītas par aktuāliem jaunumiem. Katrā raidījumā tiek aplūkotas divas aktuālas tēmas un piedalās kāds attiecīgās nozares eksperts.<ref>[http://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/neka-personiga-jaunaja-projekta-melu-teorija-atmaskos-melus-informativaja-telpa/ Nekā personīga jaunajā projektā “Melu teorija” atmaskos melus informatīvajā telpā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161227005007/http://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/neka-personiga-jaunaja-projekta-melu-teorija-atmaskos-melus-informativaja-telpa/ |date={{dat|2016|12|27||bez}} }}. Skaties.lv. 2016. gada 21. decembrī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī</span>.</ref> 27. oktobrī raidījums svinēja savu 10. gadu jubileju.<ref>[http://reddotmedia.lv/2016/09/neka-personiga-10-sezona/ Nekā personīga 10.sezona] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161029123722/http://reddotmedia.lv/2016/09/neka-personiga-10-sezona/ |date={{dat|2016|10|29||bez}} }}. Reddotmedia.lv. 2016. gada 26. septembrī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī</span>.</ref> 2020. un 2021. gadā regulāri mainīts raidījuma raidlaiks no 19.00 uz 20.00 un atpakaļ. Kopš 2022. gada raidījuma sākuma laiks ir 19.30, bet sākot 2023./2024. gada sezonu, TV3 Ziņas tika atdalīts, un rezultāta raidījums sākas 19.40. == Raidījuma komanda == Raidījuma producente ir Arta Ģiga. Raidījuma vadītāji ir Ilze Jaunalksne un Jānis Krēvics. Raidījumu veido žurnālisti Ilze Jaunalksne, Jānis Krēvics, [[Guna Gleizde]] un Juris Jurāns. Raidījuma operatori ir Uldis Ķikāns, Juris Aperāns, Emīls Desjatņikovs. Raidījuma režisore ir [[Arta Ģiga]].<ref>[http://reddotmedia.lv/komanda/ Reddotmedia.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150302235419/http://reddotmedia.lv/komanda/ |date={{dat|2015|03|02||bez}} }} - Raidījuma "Nekā personīga" komanda</ref> Raidījuma vēsturē no tā aizgājuši vairāki žurnālisti. 2008. gada 15. janvārī raidījumā pārtrauca piedalīties žurnāliste Zane Peneze, 2008. gada janvāra beigās — Baiba Strautmane. No 2011. gada septembra līdz 2012. gada septembrim Ilze Jaunalksne bija bērna kopšanas atvaļinājumā, viņu aizvietoja Inga Spriņģe. Raidījumu pametuši arī žurnālisti Odita Krenberga un Sandijs Semjonovs. Raidījuma 11. sezonā žurnālistu [[Ansis Pūpols|Ansi Pūpolu]] nomainīja [[Delfi (portāls)|Delfi.lv]] nacionālo un biznesa ziņu nodaļas redaktore [[Guna Gleizde]], 2022. gadā [[Andrejs Vasks (žurnālists)|Andrejs Vasks]] pameta, lai pievienotos [[Latvijas Radio]]. == Raidījuma dokumentālās filmas == Raidījuma komanda regulāri veido arī [[televīzija]]s formāta dokumentālās filmas, piemēram, [[Sandijs Semjonovs|Sandija Semjonova]] veidota "[[Ielu revolūcija]]", kas vēstīja par [[2011. gada Ēģiptes nemieri]]em, vai [[Odita Krenberga|Oditas Krenbergas]] [[2009. gads|2009]]. gadā uzņemto "[[Bēgšana no Kubas]]", kas vēstīja par latviešu ģimenes centieniem pamest [[Kuba|Kubu]]. [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] [[Augusts|augusta]] beigās bija tapušas divas dokumentālās filmas: Oditas Krenbergas filma "[[Lieta slēgta, vainīgo nav. Pašnāvības Latvijas cietumos]]" par izmeklēšanas gaitu [[Latvija]]s cietumos un Ilzes Jaunalksnes un Jāņa Krēvica "[[Čekas ēna]]", kurā tika analizēts [[Valsts drošības komiteja]]s atstātais mantojums, kurā slēpjas ne tikai dokumentu kaudzes.<ref>[http://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/neka-personiga-piedava-divas-jaunas-dokumentalas-filmas/ “Nekā personīga” piedāvā divas jaunas dokumentālās filmas]{{Novecojusi saite}}. Skaties.lv. 2014. gada 11. augustā<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī</span>.</ref> [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]] [[Aprīlis|aprīlī]] publicēta filmu sērija "[[Ielu revolūcija|Pilsētas leģendas]]", kas izgaismo dažādus ar neatkarības atjaunošanas laiku saistītus notikumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/tv3-zinas-un-neka-personiga-piedava-dokumentalo-stastu-seriju-pilsetas-legendas/|title=TV3 Ziņas un Nekā personīga piedāvā dokumentālo stāstu sēriju Pilsētas leģendas|website=tv3.lv|access-date=2022-02-03|language=lv|archive-date=2022-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220203081338/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/tv3-zinas-un-neka-personiga-piedava-dokumentalo-stastu-seriju-pilsetas-legendas/}}</ref> [[2016. gads Latvijā|2016. gada]] [[Septembris|septembrī]] tapa trīs dokumentālās filmas: Jāņa Krēvica filma "[[Gulbju ezers (filma)|Gulbju ezers]]" par [[augusta pučs|1991. gada augusta puča]] notikumiem, Ilzes Jaunalksnes "[[Atmodas dažādās sejas]]", kas veltīta atmodas aktīvistiem un organizācijām un Jāņa Krēvica dokumentālā filma "[[Gorbunovs — pārmaiņu vīrs]]".<ref>[http://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/neka-personiga-10-sezonu-sagaida-ar-jaunam-dokumentalam-filmam/ Nekā personīga 10. sezonu sagaida ar jaunām dokumentālām filmām]{{Novecojusi saite}}. Skaties.lv. 2016. gada 2. augustā<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī</span>.</ref> Kopš [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] vasaras mēnešos skatāms raidījumu cikls "Nekā personīga. Faili", kas meklē kopsakarības un cēloņus notikumiem Latvijas sociālpolitikā, ekonomikā, balstoties uz raidījuma visu sezonu garumā veidotajiem sižetiem un krātajiem arhīva materiāliem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.tv3.lv/nekapersoniga Raidījuma mājaslapa] {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu raidījumi}} [[Kategorija:TV3 raidījumi]] ihhg7sfd4y5q5odwibvazlz0n64zj8l 4490880 4490856 2026-07-06T09:27:47Z Baisulis 11523 /* Raidījuma dokumentālās filmas */ atjaunotas bojātās saites...... 4490880 wikitext text/x-wiki {{TV raidījuma infokaste | show_name = Nekā personīga | show_name_2 = | bgcolour = | color text = | image = Neka_personiga_logo.png | caption = Raidījuma logo | genre = | format = | creator = [[Arta Ģiga]] | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = * [[Ilze Jaunalksne]] * [[Jānis Krēvics]] * [[Baiba Strautmane]] (2007—2008) * [[Inga Spriņģe]] (2011—2012) | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 16 | num_episodes = | list_episodes = | executive_producer = | producer = ''[[RedDotMedia]]'' | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 50 minūtes | company = | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{Dat|2007|10|21|N|bez}} | last_aired = ''pašlaik'' | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''"Nekā personīga"''' ir 2007. gada 21. oktobrī izveidots iknedēļas izmeklējošās [[žurnālistika]]s žanra raidījums. Raidījumu katru svētdienu pulksten 19.40 pārraida kanālā [[TV3 Latvija|TV3]]. "Nekā personīga" vada producentu grupa ''[[RedDotMedia]]'', bet producente ir [[Arta Ģiga]].<ref>[http://reddotmedia.lv/darbi/raidijumi/neka-personiga/ Reddotmedia.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160430212926/http://reddotmedia.lv/darbi/raidijumi/neka-personiga/ |date={{dat|2016|04|30||bez}} }} - Raidījums "Nekā personīga"</ref> == Vēsture == [[Attēls:Nekā_personīga.png|thumb|Raidījuma tituluzraksts]] Raidījums izveidots 2007. gada 21. oktobrī kanāla [[TV3 Latvija|TV3]] paspārnē. Pirmajā sezonā raidījuma veidošanā un vadīšanā piedalījās un iesaistījās [[Baiba Strautmane]] un [[Jānis Krēvics]]. Agrāk raidījumu rādīja pulksten 19.50,<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/neka-personiga-strautmane-un-krevics/366031 «Nekā personīga». Strautmane un Krēvics]{{Novecojusi saite}}. Apollo.lv. 2007. gada 10. oktobrī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī</span>.</ref> vēlāk 19:00, bet vasarā to rāda pulksten 20.00 (2020. gadā, kad raidījums bija atvaļinājuma šajā laikā rādija [[TV3 Ziņas]]). Pašlaik rāda raidījumu pulksten 19.40 kopš 2023. gada. [[2008. gads Latvijā|2008. gada]] 15. janvārī žurnāliste [[Zane Peneze]] pārtrauca dalību raidījuma "Nekā personīga" veidošanā. Jau tuvākajā laikā žurnāliste atgriezās darbā [[Latvijas Televīzija]]s ziņu dienestā.<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/raidijumu-neka-personiga-pamet-vel-viena-zurnaliste/372776 Raidījumu «Nekā personīga» pamet vēl viena žurnāliste]{{Novecojusi saite}}. Apollo.lv. 2008. gada 15. janvārī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī</span>.</ref> 2008. gada [[Janvāris|janvāra]] beigās raidījuma vadītāja Baiba Strautmane pameta raidījumu, jo viņa bija izlēmusi vairāk laika veltīt ģimenei. Viņas vietā raidījumu turpināja vadīt viņas kolēģe [[Ilze Jaunalksne]] un Jānis Krēvics.<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/strautmane-vairs-nevadis-raidijumu-neka-personiga/372365 Strautmane vairs nevadīs raidījumu «Nekā personīga»]{{Novecojusi saite}}. Apollo.lv. 2008. gada 9. janvārī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī</span>.</ref> No 2011. gada [[Augusts|augusta]] raidījuma sākumā [[Edijs Bošs]] no [[TV3 ziņu dienests|TV3 ziņu dienesta]] sāka vadīt rubriku "Septiņas karstās minūtes" kur viņš iepazīstina cilvēkus ar nedēļas top notikumiem, kas notika [[Latvija|Latvijā]] un citviet pasaulē. Notikumu kopsavilkums ilgst 5-7 minūtes. Tagad šīs rubrikas nosaukums mainīts uz "TV3 ziņu nedēļas notikumu kopsavilkums" un to vada arī [[Arnis Krauze]], raidījuma cikls bija līdz 2023. gadam.<ref>[http://reddotmedia.lv/2011/05/neka-personiga-pievienojas-edijs-boss/ Nekā personīga pievienojas Edijs Bošs!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161029180926/http://reddotmedia.lv/2011/05/neka-personiga-pievienojas-edijs-boss/ |date={{dat|2016|10|29||bez}} }} Reddotmedia.lv. 2011. gada 20. maijā<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī</span>.</ref> No [[2011. gads Latvijā|2011. gada]] [[Septembris|septembra]] līdz [[2012. gads Latvijā|2012. gada]] septembrim Ilze Jaunalksne bija bērna kopšanas atvaļinājumā. Viņu uz laiku aizvietoja Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra direktore un žurnāliste [[Inga Spriņģe]] kopā ar raidījuma vadītāju Jāni Krēvicu.<ref>{{Ziņu atsauce | title = "Nekā personīga" vadītāju Jaunalksni nomainīs Spriņģe | publisher = Kasjauns.lv | date = 2011. gada 28. septembrī | accessdate = 2013. gada 12. jūlijā | url = http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/59775/neka-personiga-vaditaju-jaunalksni-nomainis-springe | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140111025529/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/59775/neka-personiga-vaditaju-jaunalksni-nomainis-springe | archivedate = 2014. gada 11. Janvāris }}</ref> No [[2017. gads Latvijā|2017. gada]] 8. janvāra raidījumam iznāca jauns projekts "Melu teorija". Tajā žurnālisti Jānis Krēvics un Ansis Pūpols stāstīja, kā rodas meli medijos, kā tie izplatās un kāds ir to mērķis. Raidījums pēta, atmasko un skaidro medijos izskanējušos melus un palīdzēja skatītājiem neapjukt informācijas plūsmā. Ansis Pūpols pievērsās ikoniskiem melu stāstiem, piemēram, par virs Ukrainas notriekto Malaizijas lidmašīnu ''[[Malaysia Airlines reiss 17|MH17]]'', par krustā sisto puisēnu, biedēšanu ar bēgļiem un citiem. Jānis Krēvics sekoja jaunākajām melu tendencēm un skaidros, kā tās ietekmē [[vēlēšanas]], kā tiek izveidoti melu mediji, kā nezināmas izcelsmes ziņas tiek padarītas par aktuāliem jaunumiem. Katrā raidījumā tiek aplūkotas divas aktuālas tēmas un piedalās kāds attiecīgās nozares eksperts.<ref>[http://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/neka-personiga-jaunaja-projekta-melu-teorija-atmaskos-melus-informativaja-telpa/ Nekā personīga jaunajā projektā “Melu teorija” atmaskos melus informatīvajā telpā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161227005007/http://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/neka-personiga-jaunaja-projekta-melu-teorija-atmaskos-melus-informativaja-telpa/ |date={{dat|2016|12|27||bez}} }}. Skaties.lv. 2016. gada 21. decembrī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī</span>.</ref> 27. oktobrī raidījums svinēja savu 10. gadu jubileju.<ref>[http://reddotmedia.lv/2016/09/neka-personiga-10-sezona/ Nekā personīga 10.sezona] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161029123722/http://reddotmedia.lv/2016/09/neka-personiga-10-sezona/ |date={{dat|2016|10|29||bez}} }}. Reddotmedia.lv. 2016. gada 26. septembrī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 28. decembrī</span>.</ref> 2020. un 2021. gadā regulāri mainīts raidījuma raidlaiks no 19.00 uz 20.00 un atpakaļ. Kopš 2022. gada raidījuma sākuma laiks ir 19.30, bet sākot 2023./2024. gada sezonu, TV3 Ziņas tika atdalīts, un rezultāta raidījums sākas 19.40. == Raidījuma komanda == Raidījuma producente ir Arta Ģiga. Raidījuma vadītāji ir Ilze Jaunalksne un Jānis Krēvics. Raidījumu veido žurnālisti Ilze Jaunalksne, Jānis Krēvics, [[Guna Gleizde]] un Juris Jurāns. Raidījuma operatori ir Uldis Ķikāns, Juris Aperāns, Emīls Desjatņikovs. Raidījuma režisore ir [[Arta Ģiga]].<ref>[http://reddotmedia.lv/komanda/ Reddotmedia.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150302235419/http://reddotmedia.lv/komanda/ |date={{dat|2015|03|02||bez}} }} - Raidījuma "Nekā personīga" komanda</ref> Raidījuma vēsturē no tā aizgājuši vairāki žurnālisti. 2008. gada 15. janvārī raidījumā pārtrauca piedalīties žurnāliste Zane Peneze, 2008. gada janvāra beigās — Baiba Strautmane. No 2011. gada septembra līdz 2012. gada septembrim Ilze Jaunalksne bija bērna kopšanas atvaļinājumā, viņu aizvietoja Inga Spriņģe. Raidījumu pametuši arī žurnālisti Odita Krenberga un Sandijs Semjonovs. Raidījuma 11. sezonā žurnālistu [[Ansis Pūpols|Ansi Pūpolu]] nomainīja [[Delfi (portāls)|Delfi.lv]] nacionālo un biznesa ziņu nodaļas redaktore [[Guna Gleizde]], 2022. gadā [[Andrejs Vasks (žurnālists)|Andrejs Vasks]] pameta, lai pievienotos [[Latvijas Radio]]. == Raidījuma dokumentālās filmas == Raidījuma komanda regulāri veido arī [[televīzija]]s formāta dokumentālās filmas, piemēram, [[Sandijs Semjonovs|Sandija Semjonova]] veidota "[[Ielu revolūcija]]", kas vēstīja par [[2011. gada Ēģiptes nemieri]]em, vai [[Odita Krenberga|Oditas Krenbergas]] 2009. gadā uzņemto "[[Bēgšana no Kubas]]", kas vēstīja par latviešu ģimenes centieniem pamest [[Kuba|Kubu]]. 2014. gada [[Augusts|augusta]] beigās bija tapušas divas dokumentālās filmas: Oditas Krenbergas filma "[[Lieta slēgta, vainīgo nav. Pašnāvības Latvijas cietumos]]" par izmeklēšanas gaitu [[Latvija]]s cietumos un Ilzes Jaunalksnes un Jāņa Krēvica "[[Čekas ēna]]", kurā tika analizēts [[Valsts drošības komiteja]]s atstātais mantojums, kurā slēpjas ne tikai dokumentu kaudzes.<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/neka-personiga-piedava-divas-jaunas-dokumentalas-filmas/ “Nekā personīga” piedāvā divas jaunas dokumentālās filmas]. tv3.lv. 2014. gada 11. augustā. Skatīts: {{Dat|2026|7|6||bez}}</ref> 2015. gadā aprīlī publicēta filmu sērija "[[Ielu revolūcija|Pilsētas leģendas]]", kas izgaismo dažādus ar neatkarības atjaunošanas laiku saistītus notikumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/tv3-zinas-un-neka-personiga-piedava-dokumentalo-stastu-seriju-pilsetas-legendas/|title=TV3 Ziņas un Nekā personīga piedāvā dokumentālo stāstu sēriju Pilsētas leģendas|website=tv3.lv|access-date=2022-02-03|language=lv|archive-date=2022-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220203081338/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/tv3-zinas-un-neka-personiga-piedava-dokumentalo-stastu-seriju-pilsetas-legendas/}}</ref> 2016. gada septembrī tapa trīs dokumentālās filmas: Jāņa Krēvica filma "[[Gulbju ezers (filma)|Gulbju ezers]]" par [[augusta pučs|1991. gada augusta puča]] notikumiem, Ilzes Jaunalksnes "[[Atmodas dažādās sejas]]", kas veltīta atmodas aktīvistiem un organizācijām un Jāņa Krēvica dokumentālā filma "[[Gorbunovs — pārmaiņu vīrs]]".<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/neka-personiga-10-sezonu-sagaida-ar-jaunam-dokumentalam-filmam/ Nekā personīga 10. sezonu sagaida ar jaunām dokumentālām filmām]. tv3.lv. 2016. gada 2. augustā. Skatīts: {{dat|2026|7|6||bez}}</ref> Kopš 2022. gada vasaras mēnešos skatāms raidījumu cikls "Nekā personīga. Faili", kas meklē kopsakarības un cēloņus notikumiem Latvijas sociālpolitikā, ekonomikā, balstoties uz raidījuma visu sezonu garumā veidotajiem sižetiem un krātajiem arhīva materiāliem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.tv3.lv/nekapersoniga Raidījuma mājaslapa] {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu raidījumi}} [[Kategorija:TV3 raidījumi]] td1bqkbsvzitpwo3gsh372ky1ts1ecg 0 151597 4490644 4361395 2026-07-05T18:20:24Z DaceX 96827 4490644 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ķirzaku dzimtu|hameleons|hameleoni}} {{BioTakso infokaste | platums = 235px | nosaukums = Hameleonu dzimta | attēls = Chameleon02.jpg | att_nosaukums = [[Panterhameleons]] (''Furcifer pardalis'') | att_izmērs = 235px | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Reptilia | klase_lv = Rāpuļi | kārta = Squamata | kārta_lv = Zvīņrāpuļi | apakškārta = Iguania | apakškārta_lv = Iguānveidīgie | dzimta = Chamaeleonidae | dzimta_lv = Hameleonu dzimta | dzimta_r = Hameleoni | izplatība = [[Attēls:Verbreitung von Chamäleons.jpg|235px]]<br />Hameleonu izplatības areāls | binomial = Chamaeleonidae <small>([[Franz Werner|Werner]], 1902)</small> | iedalījums = 2 apakšdzimtas: * [[Hameleonu apakšdzimta|Hameleoni]] (''Chamaeleoninae'') * [[Pundurhameleoni]] (''Brookesiinae'') | kategorijas = nē }} '''Hameleonu dzimta''' (''Chamaeleonidae'') ir [[zvīņrāpuļi|zvīņrāpuļu kārtas]] (''Squamata'') dzimta. Saskaņā ar pēdējo gadu sistemātiku tā pieder pie [[iguānveidīgie|iguānveidīgo apakškārtas]] (''Iguania'').<ref name=uk/> Šajā dzimtā ir apmēram 178 [[suga]]s, kas iedalītas 9 ģintīs un 2 apakšdzimtās.<ref name=uk>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ucl.ac.uk/museums-static/obl4he/vertebratediversity/iguania.html |title=Iguania - iguanas, chamaeleons, and agamids |access-date={{dat|2013|06|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130813122548/http://www.ucl.ac.uk/museums-static/obl4he/vertebratediversity/iguania.html |archivedate={{dat|2013|08|13||bez}} }}</ref> Vairums no sugām pieder pie [[īstie hameleoni|īsto hameleonu]] (''Chamaeleo'') [[Ģints (bioloģija)|ģints]]. Dažreiz nepareizi par hameleoniem tiek dēvētas arī [[Anoles|anolu ģints]] (''Anolis'') [[ķirzakas]]. Hameleoni ir pazīstami ar spēju mainīt [[krāsa|krāsu]] atbilstoši apkārtējai videi. Interesants fakts ir arī tas, ka hameleonu [[acis]] spēj grozīties neatkarīgi viena no otras. Aptuveni puse no hameleonu sugām dzīvo tikai [[Madagaskara|Madagaskarā]]. Vairums no atlikušajām sugām dzīvo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksneša]], lai gan dažas sugas sastopamas arī [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Toties [[Āzija|Āzijā]] dzīvo tikai divas sugas: [[Indijas hameleons]] (''Chamaeleo zeylanicus'', [[Indija]]s dienvidos un [[Šrilanka|Šrilankā]]) un [[Vidusjūras hameleons]] (''Chamaeleo chamaeleon'', [[Vidējie Austrumi|Vidējos Austrumos]]). Vidusjūras hameleons ir vienīgā suga, kas dzīvo arī [[Eiropa|Eiropā]] ([[Spānija]]s, [[Itālija]]s un [[Grieķija]]s dienvidos). Hameleonu sugas ir introducētas arī dažos [[jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] reģionos: [[Havaju salas|Havaju salās]], [[Kalifornija|Kalifornijā]] un [[Florida|Floridā]]. Tos dažādās pasaules valstīs, [[Latvija|Latviju]] ieskaitot, mēdz turēt arī kā mājas mīluļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dinozoo.lv/content/view/369/ |title=DinooZoo: hameleons |access-date={{dat|2013|06|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130629153543/http://www.dinozoo.lv/content/view/369 |archivedate={{dat|2013|06|29||bez}} }}</ref> Mūsdienās ar likumu ir aizliegts izvest savvaļas hameleonus no to mītnes zemēm. == Etimoloģija == [[Attēls:Namaqua Chamäleon-01.jpg|thumb|220px|left|Hameleons tulkojumā latviski nozīmē - ''zemes lauva'', attēlā tuksnesī dzīvojošais [[Namiba hameleons]] (''Chamaeleo namaquensis'')]] Vārds ''hameleons'' cēlies no [[latīņu valoda]]s vārda ''chamaeleō'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē ''zemes lauva''. Latīņu vārds aizgūts no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda ''χαμαιλέων'' (''khamailéōn'').<ref>[http://www.perseus.tufts.edu/hopper/text?doc=Perseus%3Atext%3A1999.04.0057%3Aentry%3Dxamaile%2Fwn χαμαιλέων, Henry George Liddell, Robert Scott, A Greek-English Lexicon, on Perseus]</ref> Pirmā vārda daļa ''χαμαί'' (''khamaí)'' nozīmē ''uz zemes'',<ref>[http://www.perseus.tufts.edu/hopper/text?doc=Perseus%3Atext%3A1999.04.0057%3Aentry%3Dxamai%2F χαμαί, Henry George Liddell, Robert Scott, A Greek-English Lexicon, on Perseus]</ref> bet otrā daļa ''λέων'' (''léōn'') nozīmē ''lauva''.<ref>[http://www.perseus.tufts.edu/hopper/text?doc=Perseus%3Atext%3A1999.04.0057%3Aentry%3Dle%2Fwn λέων, Henry George Liddell, Robert Scott, A Greek-English Lexicon, on Perseus]</ref> == Evolūcija == Senākā zināmā hameleonu [[fosilija]] no [[paleocēns|paleocēna]] vidus ir atrasta [[Ķīna|Ķīnā]]. Hameleons ''[[Anqingosaurus brevicephalus]]'' dzīvoja pirms 58,7—61,7 miljoniem gadu. Nākamās vecākās ir [[Čehija|Čehijā]] un [[Vācija|Vācijā]] atrastās 13-23 miljonus gadu vecās ''[[Chamaeleo caroliquarti]]'' fosilijas, kas saglabājušās no [[miocēns|miocēna]] sākuma. [[Kenija|Kenijā]] ir atrastas 5—13 miljonus gadu vecas miocēna beigu ''[[Chamaeleo intermedius]]'' fosilijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.digimorph.org/specimens/Chamaeleo_calyptratus/whole/ |title=Chamaeleo calyptratus, Veiled Chameleon |access-date={{dat|2013|06|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130708222957/http://digimorph.org/specimens/Chamaeleo_calyptratus/whole/ |archivedate={{dat|2013|07|08||bez}} }}</ref> Iespējams, ka hameleoni līdzīgi kā to tuvākie radinieki ([[iguānas]] un [[agāmas]]) dzīvoja arī pirms vairāk kā 100 miljoniem gadu, tikai to fosilijas nav saglabājušās līdz mūsdienām. Tā kā hameleonu fosilijas ir atrastas [[Āfrika|Āfrikā]], [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], tas liecina, ka sugu izplatība ir bijusi daudz plašāka, nekā tas ir mūsdienās. Lai arī mūsdienās lielākā daļa sugu mājo Madagaskarā, tas nav iemesls pieņemt, ka dzimta ir radusies šajā salā.<ref>Tolley, Krystal; Burger, Marius (2007). Chameleons of Southern Africa. Struik. pp. 26–28. {{ISBN|1-77007-375-2}}.</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Brookesia micra male.jpg|thumb|left|220px|[[Lapu pundurhameleons]] (''Brookesia micra'') ir mazākais hameleonu dzimtā]] [[Attēls:Caméléon Madagascar 02.jpg|thumb|left|220px|[[Madagaskaras milzu hameleons]] (''Furcifer oustaleti'') ir viens no lielākajiem dzimtā]] Hameleoni var būt ļoti dažādi, gan salīdzinot ķermeņa uzbūvi, gan auguma lielumu. Tie var būt ļoti maziņi un samērā lieli. Mazākais dzimtā ir [[lapu pundurhameleons]] (''Brookesia micra'').<ref name=ark/> Pieauguša tēviņa ķermeņa garums kopā ar [[aste|asti]] ir 22,5 [[Milimetrs|mm]], bet bez astes tas ir 15,3 mm garš.<ref name=ark>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/leaf-chameleon/brookesia-micra/ |title=ARKive: Leaf chameleon (Brookesia micra) |access-date={{dat|2013|06|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130217023010/http://www.arkive.org/leaf-chameleon/brookesia-micra/ |archivedate={{dat|2013|02|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130217023010/http://www.arkive.org/leaf-chameleon/brookesia-micra/ |date={{dat|2013|02|17||bez}} }}</ref> Lielākie dzimtā ir [[Madagaskaras milzu hameleons]] (''Furcifer oustaleti''), kura tēviņš kopā ar [[aste|asti]] var sasniegt 68,5&nbsp;cm garumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://online-field-guide.com/Furciferoustaleti.htm |title=Online Field Guide: Oustalet's Chameleon |access-date={{dat|2013|06|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140131051255/http://online-field-guide.com/Furciferoustaleti.htm |archivedate={{dat|2014|01|31||bez}} }}</ref> un [[Pārsona hameleons]] (''Calumma parsonii''), kura tēviņam var būt 69,5&nbsp;cm garš ķermenis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://online-field-guide.com/Calummaparsonii.htm |title=Online Field Guide: Parson's Chameleon |access-date={{dat|2013|06|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130621170833/http://online-field-guide.com/Calummaparsonii.htm |archivedate={{dat|2013|06|21||bez}} }}</ref> Daudzām hameleonu sugām uz galvas ir dažādas ornamentālas pazīmes. Tie var būt ragveidīgi izaugumi pie nāsīm un uz pieres, piemēram, [[Džeksona hameleons|Džeksona hameleonam]] (''Trioceros jacksonii''), vai uz galvas liels izcēlums, piemēram, [[Jemenas hameleons|Jemenas hameleonam]] (''Chamaeleo calyptratus''). Dažām sugām pīķveidīgi izaugumi ir uz muguras un astes. Šādi izaugumi izmaina kopējo hameleona siluetu un atvieglo tā noslēpšanos, iekļaušanos apkārtējā vidē. Daudzām sugām ir izteikts [[dzimumu dimorfisms]] — [[tēviņš|tēviņi]] ir daudz bagātīgāk rotāti ar dažādiem izaugumiem nekā [[mātīte]]s. Hameleona pēdas ir ļoti labi piemērotas, lai dzīvnieks spētu droši pārvietoties pa [[koks|koku]] zariem, lai gan dažām sugām, piemēram, [[Namiba hameleons|Namiba hameleonam]] (''Chamaeleo namaquensis''), kas ir piemērojies dzīves apstākļiem uz zemes, pēdu morfoloģijai ir nelielas izmaiņas, bet kopumā tās ir saglabājušās līdzīgas kokos dzīvojošiem hameleoniem. Katrai [[pēda]]i ir 5 [[pirksti]], kas sagrupēti divos saišķos. Pirksti (2 vai 3) katrā saišķī stāv viens otram blakus vienā plaknē, padarot pēdas līdzīgas mēlei. [[kājas|Priekškājām]] uz āru ir vērsti divi pirksti, uz iekšu trīs, pakaļkājām otrādāk — uz āru vērsti trīs pirksti, uz iekšu divi. Šāda pēdu anatomija atļauj hameleonam cieši aptvert koka zaru. Katram pirkstam turklāt ir ass [[nags]], kas ieķeras koka mizā, hameleonam pārvietojoties. === Maņas === [[Attēls:Chamäleon2.jpg|thumb|160px|Hameleona acs abi plakstiņi ir saauguši kopā, atstājot nelielu atveri, lai pa to varētu paskatīties acs zīlīte]] Hameleonam ir visīpatnējākās acis no visiem rāpuļiem. Tā augšējais un apakšējais plakstiņš ir savstarpēji savienoti, paliekot vaļā nelielam caurumiņam, kas ir pietiekami liels, lai pa to laukā lūkotos [[acs]] zīlīte. Katru aci hameleons vienlaicīgi var kustināt dažādos virzienos, fokusējot [[redze|redzi]] uz diviem dažādiem objektiem. Hameleons, nepakustinot galvu, spēj redzēt sev apkārt 360° leņķī. Redze, salīdzinot ar citiem [[rāpuļi]]em, ir ļoti laba. Tas spēj saskatīt nelielus [[kukaiņi|kukaiņus]] 5—10 m attālumā. Hameleons spēj redzēt gan saules [[gaisma|gaismu]], gan [[ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chameleonnews.com/lighting1.html |title=Lighting for Chameleons |access-date={{dat|2008|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080122143034/http://www.chameleonnews.com/lighting1.html |archivedate={{dat|2008|01|22||bez}} }}</ref> Ja uz hameleonu iedarbojas ultravioletā gaisma, tas kļūst aktīvāks, tam uzlabojas apetīte un pieaug reproduktivitāte. Līdzīgi kā [[čūskas|čūskām]] hameleoniem nav ārējās un vidusauss, kā arī nav pat [[auss]] atvēruma.<ref>François Le Berre and Richard D. Bartlett. The Chameleon Handbook. Barron's Educational Series. 3rd Edition, 2009.</ref> Tomēr tie nav kurli un spēj dzirdēt [[skaņa]]s 200—600 [[Hz]] diapazonā. === Mēle === Visi hameleoni galvenokārt barojas ar [[kukaiņi]]em, kurus noķer no attāluma ar savu garo [[mēle|mēli]]. Parasti mēle ir 1,5—2 reizes garāka nekā ķermenis bez astes, tomēr maza auguma hameleoniem (gan mazajām sugām, gan vienas sugas mazākiem indivīdiem) mēle ir proporcionāli garāka.<ref name=and>Anderson, C.V., Sheridan, T. & Deban, S.M. (2012). "Scaling of the ballistic tongue apparatus in chameleons". Journal of Morphology 273: 1214–1226. doi:10.1002/jmor.20053</ref> Mazākie hameleoni spēj sasniegt objektu attālumā, kas ir vairāk kā divas reizes garāks nekā paša ķermenis. Hameleonam tā mēles kustības nodrošināšanai ir īpaši piemērots [[mēles kauls]], [[mēles muskuļi]] un [[kolagēns]].<ref name=and/> Mēles kauls simetriski abās pusēs ir pagarināts, pie tā piestiprinās mēles gredzenveida muskuļi un paātrinātājmuskuļi,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.medicine.lv/raksti/mele_pme |title=Medicīna.lv: Mēle |access-date={{dat|2013|06|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130509020934/http://medicine.lv/raksti/mele_pme |archivedate={{dat|2013|05|09||bez}} }}</ref> ieskaujot mēli vairākos apvalkos. Hameleona mēle darbojas līdzīgi kā katapulta, kas pirms palaišanas tiek nospriegota.<ref name=zib>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wol.jw.org/lv/wol/d/r49/lp-lt/102005210 |title=Hameleona zibenīgās mēles kustības |access-date={{dat|2013|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250125061822/https://wol.jw.org/lv/wol/d/r49/lp-lt/102005210 }}</ref> Tieši mēles paātrinātājmuskuļi nodrošina mēles spēcīgo, aso un precīzo kustību. Hameleons kukaini noķer 0,07 [[sekunde|sekundēs]].<ref name=and/> Jauda ar kādu strādā mēle, tiek mērīta 3000 W kg⁻¹ Vienkāršoti runājot, mēles ātrums ir tāds, ka cilvēka acs tās kustību nevar uztvert.<ref>[http://www.zooinfo.lv/hameleons-hameleonu-daudzveidiba-ipatnibas-un-raksturs Hameleonu daudzveidība, īpatnības un raksturs]{{Novecojusi saite}}</ref> Ar palēnināta videoieraksta palīdzību [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] zinātnieki atklāja, ka tikai kādas 200 milisekundes pirms mēles izšaušanās hameleons iedarbina paātrinātājmuskuli, lai nospriegotu mēles apvalka plāksnes, sabīdot tās citu citā līdzīgi kā teleskopa posmus. Kad tiek izšauta mēle, aizturētā enerģija atbrīvojas 20 milisekundēs,<ref name=zib/> kas ir aptuveni 26 hameleona garumi sekundē.<ref>[http://www.dzm.lv/skoleniem/konkurss/konkurss/konkursu_arhivs_20102011/8/14/ Dabaszinātnes: Hameleons]{{Novecojusi saite}}</ref> Kad barība tiek noķerta, mēle tiek atrauta atpakaļ un, saraujoties muskuļiem, tā atgūst savu sākotnējo garumu. Turklāt, samazinoties gaisa [[temperatūra]]i, apstākļos, kad ķermenis zaudē spēju kustēties, mēle joprojām strādā nevainojami.<ref>Anderson, C.V. and Deban, S.M. (2012). "Thermal effects on motor control and in vitro muscle dynamics of the ballistic tongue apparatus in chameleons". Journal of Experimental Biology 215: 4345–4357. doi:10.1242/jeb.078881</ref> Tas nodrošina dzīvniekam spēju baroties vēsos rītos, negaidot, kamēr uzsils ķermeņa temperatūra. Mēles virsma turklāt ir lipīga, līdzko hameleons kaut nedaudz ir pieskāries kukainim, tas pie mēles pielīp. === Ādas krāsas maiņa === [[Attēls:BennyTrapp Chamaeleo chamaeleon Samos Griechenland.jpg|thumb|left|220px|[[Vidusjūras hameleons]] (''Chamaeleo chamaeleon'')]] [[Attēls:Cameleon Tunisie.jpg|thumb|left|220px|Vidusjūras hameleons]] Dažas hameleonu sugas spēj nomainīt ķermeņa [[āda]]s [[krāsa|krāsu]], izmainot ādas raibumu toņu kombinācijas. Visbiežāk krāsu kombinācijas veidojas no sārtiem, [[zils|ziliem]], [[oranžs|oranžiem]], [[zaļš|zaļiem]], [[melns|melniem]], [[brūnā krāsa|brūniem]], gaiši ziliem, tirkīzziliem, violetiem un [[dzeltens|dzelteniem]] toņiem. Krāsu maiņai ir vairākas nozīmes. Tā var būt savstarpēja komunikācija, signalizējot ar krāsām, bet tā var būt arī reakcija uz atmosfēras temperatūras maiņām un, lai maskētos no ienaidniekiem. Iemesli, kuru dēļ krāsa visbiežāk tiek mainīta, dažādām sugām ir atšķirīgi, bet kopumā krāsas maiņa pirmkārt atspoguļo dzīvnieka fizisko stāvokli un tā dominances līmeni attiecībā pret citiem hameleoniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.plosbiology.org/article/info:doi/10.1371/journal.pbio.0060025 |title=Selection for Social Signalling Drives the Evolution of Chameleon Colour Change |access-date={{dat|2013|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2010|08|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100808205129/http://www.plosbiology.org/article/info:doi/10.1371/journal.pbio.0060025 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://science.howstuffworks.com/zoology/all-about-animals/animal-camouflage2.htm |title=How Animal Camouflage Works |access-date={{dat|2013|06|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130706150909/http://science.howstuffworks.com/zoology/all-about-animals/animal-camouflage2.htm |archivedate={{dat|2013|07|06||bez}} }}</ref> Kad hameleons ir dusmīgs vai cenšas kādu iebiedēt, tā krāsas ir tumšākas, piesātinātākas, bet, kad hameleons cenšas piesaistīt mātītes uzmanību, tās kļūst gaišākas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.reptilesreptropolis.com/chameleon-care-sheet/ |title=Chameleon Care Sheet |access-date={{dat|2013|06|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150411193927/http://reptilesreptropolis.com/chameleon-care-sheet/ |archivedate={{dat|2015|04|11||bez}} }}</ref> Kamuflāžas tonis tiek pieņemts, kad hameleons ir nobijies un tuvumā parādās tā ienaidnieks ([[putns]] vai [[čūska]]). Īpaši raksturīgi tas ir maza auguma hameleoniem, piemēram, [[Smita mazais hameleons|Smita mazajam hameleonam]] (''Bradypodion taeniabronchum'').<ref>[http://www.newscientist.com/article/dn13944-chameleons-finetune-camouflage-to-predators-vision.html#.UbsGWZXnkUs Chameleons fine-tune camouflage to predator's vision]</ref> Dažas sugas maina krāsu, lai regulētu ķermeņa temperatūru, piemēram, [[tuksnesis|tuksnesī]] dzīvojošais [[Namiba hameleons]]. Vēsos rītos tas kļūst melns, lai pēc iespējas vairāk absorbētu [[saule]]s siltumu, bet dienas karstajā laikā tas kļūst gaiši pelēks. Tas var mainīt ķermenim ādas krāsu, ja nepieciešams, tikai vienā pusē. ==== Krāsas maiņas mehānisms ==== Hameleoniem ir īpašas ādas [[šūna]]s — [[hromatofori]], kuru [[citoplazma]] satur dažādu krāsu [[pigments|pigmentus]]. Citoplazma atrodas trīs slāņos zem caurspīdīgās ārējās ādas kārtas. Hromatofori citoplazmas augšējā slānī satur dzelteno un sarkano pigmentu. Otrais slānis satur [[guanīns|guanīnu]], izdalot zilo un balto pigmentu. Dziļākais slānis satur melno pigmentu [[melanīns|melanīnu]], kas kontrolē, cik daudz gaismas no ādas virsmas tiek atstarots. Pigmenta granulām izšķīstot citoplazmā, mainās ādas krāsa. Ja pigments vienmērīgi izšķīst pa visu šūnu, veidojas intensīva krāsa. Ja pigments ir izšķīdis tikai nelielā šūnas daļā, piemēram, hromatofora centrā, tad šūna izskatās daļēji caurspīdīga. Hromatoforiem piemīt spēja strauji mainīt pigmenta daudzumu un atrašanās vietu šūnā. Ir noskaidrots, ka izmaiņas hromatoforos notiek tādēļ, ka tiek saņemti signāli no [[smadzenes|smadzenēm]]. == Barība == [[Attēls:Jackson's Chameleon 2 edit1.jpg|thumb|220px|[[Džeksona hameleons]] (''Trioceros jacksonii'') medī arī citus hameleonus]] Hameleoni pamatā barojas ar [[kukaiņi]]em, bet lielāka auguma hameleoni, piemēram, [[Vidusjūras hameleons]] medī arī mazākas [[ķirzakas]] un [[putni]]ņus, lai gan pamatā tas barojas ar [[lapsenes|lapsenēm]] un [[dievlūdzēju kārta|dievlūdzējiem]].<ref name=com/><ref name=com>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.usfca.edu/fac_staff/dever/CHAMELEONS.pdf |title=Common Chameleon |access-date={{dat|2012|01|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150203195712/http://www.usfca.edu/fac_staff/dever/CHAMELEONS.pdf |archivedate={{dat|2015|02|03||bez}} }}</ref> Dažas sugas, piemēram, [[Jemenas hameleons]] nelielos daudzumos barojas arī ar koku [[lapas|lapām]], kad nav pieejami citi [[ūdens]] resursi. Turklāt pamatā tas barojas ar [[circeņi]]em. Dienā tas apēd 15—20 lielus circeņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nationalzoo.si.edu/Animals/ReptilesAmphibians/Facts/FactSheets/Veiledchameleon.cfm |title=Veiled chameleon |access-date={{dat|2012|01|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111217072850/http://nationalzoo.si.edu/Animals/ReptilesAmphibians/Facts/FactSheets/Veiledchameleon.cfm |archivedate={{dat|2011|12|17||bez}} }}</ref> Toties [[Džeksona hameleons]] medī ne tikai dažādus kukaiņus, to skaitā [[skudras]], [[taurenis|tauriņus]] un to kāpurus, bet arī [[gliemeži|gliemežus]], [[tārpi|tārpus]], [[gekoni|gekonus]], [[abinieki|abiniekus]] un citus hameleonus, kā arī barojas ar koku lapām, jauniem dzinumiem un [[oga|ogām]]. Nebrīvē tas labprāt barojas ar [[pienene|pieneņu]] lapām, [[Dārza salāti|salātiem]], [[banāni]]em, [[tomāti]]em, [[āboli]]em un circeņiem.<ref name=jac>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.torontozoo.com/ExploretheZoo/AnimalDetails.asp?pg=794 |title=Jackson’s chameleon |access-date={{dat|2012|01|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111111212443/http://torontozoo.com/ExploretheZoo/AnimalDetails.asp?pg=794 |archivedate={{dat|2011|11|11||bez}} }}</ref> Atmosfēras temperatūra iespaido uzņemtās barības daudzumu, jo siltāks, jo vairāk hameleons ēd. == Reprodukcija == Lielākā daļa hameleonu vairojas, dējot olas, tomēr dažām sugām olas attīstās mātes ķermenī un tā izdēj olas, kad mazuļi ir gatavi izšķilties. Olu dējošās sugas [[ola]]s dēj 3—6 nedēļas pēc sapārošanās. Mātīte nokāpj zemē no koka, izrok [[augsne|augsnē]] iedobi, kas ir apmēram 10—30 cm dziļa (atkarībā no sugas), un iedēj tur olas. Mazajām sugām var būt tikai 2—4 olas, piemēram, [[pundurhameleoni]]em (''Brookesia''), bet lielajām sugām 80—100 olas, piemēram, [[Jemenas hameleons|Jemenas hameleonam]]. Dējuma lielums ir atšķirīgs arī dažādiem vienas sugas indivīdiem. Mazuļi izšķiļas apmēram pēc 4—12 mēnešiem (atkarībā no sugas). Toties [[Pārsona hameleons|Pārsona hameleonam]] mazuļi no olām šķiļas pēc 24 mēnešiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://animals.sandiegozoo.org/animals/chameleon |title=San Diego Zoo: Chameleons |access-date={{dat|2013|06|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130610080555/http://animals.sandiegozoo.org/animals/chameleon |archivedate={{dat|2013|06|10||bez}} }}</ref> Viena no sugām, kurām olas attīstās mātes ķermenī, ir [[Džeksona hameleons]], tā grūsnības periods ilgst 5—7 mēnešus. Katrs mazulis piedzimst [[Olas dzeltenums|olas dzeltenuma]] maisiņā, kas ir lipīgs un caurspīdīgs. Māte katru olu — olas maisiņu ar mazuli piestiprina pie koka zara, kur tas pielīp. Somas membrāna saplīst un mazulis atbrīvojas no plēves un aizrāpo, uzreiz uzsākot patstāvīgi medīt un slēpties no ienaidniekiem. Mātītei vienā reizē var būt līdz 30 mazuļiem.<ref name=jac/> == Sistemātika == '''Hameleonu dzimta''' (''Chamaeleonidae'') * [[Hameleonu apakšdzimta]] (''Chamaeleoninae'') ** ģints: [[Āfrikas hameleoni]] (''Kinyongia'') ** ģints: [[Dakšpēdas hameleoni]] (''Furcifer'') ** ģints: [[Īstie hameleoni]] (''Chamaeleo'') ** ģints: [[Kalnu hameleoni]] (''Nadzikambia'') ** ģints: [[Mazie hameleoni]] (''Bradypodion'') ** ģints: [[Madagaskaras hameleoni]] (''Calumma'') ** ģints: [[Ragainie hameleoni]] (''Trioceros'') ** ģints: [[Seišelu tīģerhameleoni]] (''Archaius'') * [[Pundurhameleonu apakšdzimta]] (''Brookesiinae'') ** ģints: [[Austrumāfrikas pundurhameleoni]] (''Rieppeleon'') ** ģints: [[Āfrikas lapu hameleoni]] (''Rhampholeon'') ** ģints: [[Pundurhameleoni]] (''Brookesia'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130224052415/http://smilsuterapija.1w.lv/388-hameleons/ Hameleons] * [https://web.archive.org/web/20160305233530/http://www.goerudio.com/izpratnes-lapa/elastiga_deformacija_11 Hameleona mēle - elstīgās deformācijas piemērs] * [http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=53983:tkojat-pc-eksotikas&catid=178 Tīkojat pēc eksotikas?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201126233334/https://www.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=53983:tkojat-pc-eksotikas&catid=178 |date={{dat|2020|11|26||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20181218094002/http://reptilefacts.tumblr.com/page/118 Reptile facts] [[Kategorija:Hameleonu dzimta| ]] temepfq4vbkyszvwlkd4399z262i1yb 0 153438 4490567 4489619 2026-07-05T16:10:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490567 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Luijs Nikolā Davū | attēls = Davout Lt-Col.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Francijas maršals | dz_dat_alt = | dz_gads = 1770 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 10 | dz_vieta = [[Anū]] (Annoux), [[Francijas Karaliste]] (tagad {{FRA}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1823 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 1 | m_vieta = [[Parīze]], {{FRA}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Franči|francūzis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 8 | paraksts = Signatur Louis-Nicolas Davout.PNG | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Francijas maršals]] | dienesta_laiks = 1788—1815 | valsts = [[Attēls:Royal Standard of the King of France.svg|border|22px]] [[Francijas Karaliste]] <br />{{flaga|FRA}} [[Francijas Republika]] <br />{{flaga|FRA}} [[Francijas Pirmā impērija]] | struktūra = sauszemes armija | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Francijas Revolucionārie kari]] <br /> [[Napoleona kari]] ([[ Jēnas kauja|Jēnas-Auerštedas kauja]], [[Ekmīles kauja]], [[Vagramas kauja]], [[Saltanovkas kauja]], [[Hamburgas aplenkums]]) | apbalvojumi = [[Attēls:Legion Honneur GC ribbon.svg|70px]] [[Goda leģiona ordenis]]<br>[[Attēls:Ordre de la Couronne de Fer Chevalier ribbon.svg|70px]][[Dzelzs kroņa ordenis]]<br>[[Image:POL Virtuti Militari Wielki BAR.svg|70px]] [["Virtuti militari" ordenis]]<br>[[Attēls:POL Order Orła Białego BAR.svg|70px]] [[Baltā Ērgļa ordenis (Polija)]] | izglītība = }} }} '''Luijs Nikolā d'Avū''' ({{val|fr|Louis Nicolas d’Avout}}, biežāk pazīstams kā '''Davū''' ({{val|fr|Davout}}), dzimis {{dat|1770|05|10}}, miris {{dat|1823|06|01}}) bija [[Francija|franču]] maršals un viens no tuvākajiem [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] līdzgaitniekiem. Pirmais Auerštetes hercogs un Pirmais Ekmīles princis ({{val|fr|duc d’Auerstaedt, prince d’Eckmühl}}). Kara vešanas talanta un armijas disciplīnas dēļ saukts arī par "Dzelzs maršalu". Vienīgais Napoleona maršals, kurš līdz 1815. gadam nebija zaudējis nevienu kauju. Dzimis [[Burgundija|Burgundijā]]. 1788. gadā iestājās armijas dienestā. Pieslējās [[Franču revolūcija]]i. 1792. gadā bija bataljona komandieris (''chef de bataillon''). Piedalījās Napoleona [[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|Ēģiptes ekspedīcijā]]. 1800. gadā Napoleons iecēla Davū par divīzijas komandieri. No 1805. līdz 1809. gadam Davū bija [[Lielā armija (Francija)|Lielās armijas]] (''Grande Armée'') III korpusa komandieris. Korpusa komandiera amatā 1805. gadā piedalījās [[Austerlicas kauja|Austerlicas kaujā]], bet 1806. gadā - [[Jēnas kauja|Jēnas-Auerštedas kaujā]], kur pie [[Aueršteda]]s sakāva divreiz lielāko [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] armiju. Piedalījās arī [[Eilavas kauja|Eilavas kaujā]] 1807. gadā. Pēc [[Varšavas hercogiste]]s nodibināšanas 1807. gadā, Davū tika iecelts par tās ģenerālgubernatoru. 1809. gadā Davū III korpusa sekmīgā aizsardzība bija izšķiroša franču armijas uzvaras nodrošināšanā [[Ekmīles kauja|Ekmīles kaujā]]. Tajā pašā 1809. gadā korpuss piedalījās [[Vagramas kauja|Vagramas kaujā]]. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] kampaņā, Davū komandēja Lielās armijas I korpusu un piedalījās [[Borodinas kauja|Borodinas kaujā]]. Pēc Napoleona sakāves Krievijā, 1813. gadā Davū vadīja [[Hamburga]]s aizstāvēšanu, un padevās tikai, saņēmis rīkojumu no jaunā Francijas karaļa [[Luijs XVIII|Luija XVIII]]. Kad Napoleons pēkšņi atgriezās no trimdas [[Elba (sala)|Elbas]] salā, Davū kļuva par Francijas kara ministru. Davū darbība bija nepieciešama aizmugurē, tāpēc viņš nepiedalījās [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]]. 1817. gadā maršalam Davū tika atdoti pēc Napoleona sakāves atceltie tituli un 1819. gadā viņš kļuva par Pēru palātas locekli. == Ārējās saites == {{Wikiquote}} *[http://www.napoleonicsociety.com/english/scholarship97/c_davout.html ''Davout and Napoleon:A Study of Their Personal Relationship'' By John Gallaher for the International Napoleonic Society] * [http://www.Souvenir-Davout.com Souvenir du Maréchal Davout] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110209055906/http://souvenir-davout.com/ |date={{dat|2011|02|09||bez}} }} {{Commons category|Louis-Nicolas Davout|Luijs Nikolā d'Avū}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Francija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:d'Avū, Luijs Nikolā}} [[Kategorija:1770. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1823. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jonā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas virsnieki]] [[Kategorija:Francijas karavadoņi]] er9lhwuunhow8zh7fzeb4rafg7pclt5 0 154101 4490734 4190183 2026-07-05T21:07:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490734 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = "Mazulis" Rūts | piktogramma_1 = Baseball pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Beisbols | vārds_orig = ''Babe Ruth'' | attēls = Babe Ruth2.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džordžs Hermans Rūts | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1895|2|6}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Mērilenda|Baltimora}} | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1948|8|16|1895|2|6}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = Amerikānis | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 98 [[Kilograms|kg]] | karj ieņ = | iesauka = "the Bambino", "the Sultan of Swat" | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USA}} | sporta veids = [[Beisbols]] | disciplīna = | poz = {{ubl|Ārējā laukuma spēlētājs|Pičers}} | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 1914 | kar_beig = 1935 | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1914–1919 | klubs 1 = [[Bostonas "Red Sox"]] | kl_sez 2 = 1920–1934 | klubs 2 = [[Ņujorkas "Yankees"]] | kl_sez 3 = 1935 | klubs 3 = [[Atlantas "Braves"|Bostonas "Braves"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = * 2x Visu zvaigžņu spēle (1933, 1934) * 7x [[Pasaules sērija]]s čempions (1915, 1916, 1918, 1923, 1927, 1928, 1932) * Amerikāņu līgas MVP (1923) * MLB simboliskā gadsimta izlase | slavz = Nacionālā beisbola slavas zāle (1936) | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Džordžs Hermans Rūts''' ({{val|en|George Herman Ruth, Jr.}}; dzimis {{dat|1895|2|6}}, miris {{dat|1948|8|16}}), plašāk pazīstams kā '''"Mazulis" Rūts''' ({{val|en|"Babe" Ruth}}), bija amerikāņu [[beisbolists]], spēlēja ārējā laukuma spēlētāja un pičera pozīcijās. Karjeras laikā (1914–1935) pārstāvēja [[Bostonas "Red Sox"]], [[Ņujorkas "Yankees"]] un [[Atlantas "Braves"|Bostonas "Braves"]] klubus. {{dat|1948|8|16}} 53 gadu vecumā Džordžs Hermans "Mazulis" Rūts mira no [[pneimonija]]s.<ref name=nyt1>{{Tīmekļa atsauce|url=http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9807E7DC143FF93AA15751C1A96E958260&sec=&spon=&pagewanted=all|title=The Doctor's World; Ruth's Other Record: Cancer Pioneer|publisher=New York Times|author=Lawrence K. Altman, M.D.|date=December 29, 1998|accessdate=December 2, 2008}}</ref> == Karjera == MLB debitēja {{dat|1914|7|11||bez}} "Red Sox" sastāvā, viņš bija pamatsastāva pičers. Taču 1919. gadā viņu pārdeva "Yankees" klubam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baseballlibrary.com/ballplayers/player.php?name=babe_ruth_1895|title=Babe Ruth|publisher=Baseball Library|accessdate=3 September 2011|archiveurl=https://www.webcitation.org/5vQWePB9H?url=http://www.baseballlibrary.com/ballplayers/player.php?name=babe_ruth_1895|archivedate={{dat|2011|01|02||bez}}}}</ref> kā sastāvā spēlēja līdz 1934. gadam. Spēlēdams "Yankees" sastāvā, viņš kļuva par labā ārējā laukuma spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cardboardconnection.com/player/babe-ruth-baseball-cards-rookie-cards-checklist-and-buying-guide|title=Babe Ruth Baseball Cards: Buying Guide, Rookie Card Checklist and More|publisher=Cardboardconnection|accessdate=3 September 2011}}</ref> 1935. gadā neilgu laiku pārstāvēja "Braves" klubu, pēc tam paziņoja par karjeras beigām.<ref name="retires">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.history.com/this-day-in-history/babe-ruth-retires|title=Babe Ruth retires|publisher=history.com|accessdate=3 September 2011}}</ref> Pēdējo spēli MLB "Mazulis" Rūts aizvadīja {{dat|1935|5|30||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.brainyhistory.com/events/1935/may_30_1935_93844.html|title=May 30, 1935 in History|publisher=brainyhistory.com|accessdate=3 September 2011}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://miscbaseball.wordpress.com/2011/05/26/babe-ruths-last-game-on-may-30-1935/|title=Babe Ruth’s Last Game, on May 30, 1935|publisher=miscbaseball.wordpress.com|accessdate=3 September 2011}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://espn.go.com/blog/sportscenter/post/_/id/58797/this-day-in-sports-the-babe-says-a-final-goodbye-to-the-house-that-he-built|title=This Day In Sports: The Babe Says A Final Goodbye To The House That He Built|publisher=ESPN|accessdate=3 September 2011}}</ref> "Mazulis" Rūts piedalījās divās Visu zvaigžņu spēlēs. 1923. gadā tika atzīts par Amerikāņu līgas vērtīgāko spēlētāju.<ref name="BD 2000">{{Laikraksta atsauce|date=December 2000|title=Major League Baseball's Most Valuable Player Award Winners|journal=Baseball Digest|publisher=Century Publishing Co.|location=Evanston, Illinois|volume=59|issue=12|pages=80|issn=0005-609X|url=http://books.google.com/books?id=my0DAAAAMBAJ&pg=PA86#v=onepage&q=babe%20ruth&f=false|accessdate=3 September 2011|archive-date={{dat|2011|05|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110511083413/http://books.google.com/books?id=my0DAAAAMBAJ&pg=PA86#v=onepage&q=babe%20ruth&f=false}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.encyclopedia.com/topic/Babe_Ruth.aspx|title=Ruth, Babe|publisher=encyclopedia.com|accessdate=3 September 2011}}</ref> Vairākos statistikas rādītājos ierindojas starp 10 labākajiem. "Red Sox" sastāvā viņš izcīnīja trīs uzvaras [[Pasaules sērija|Pasaules sērijā]], kopā ar "Yankees" izcīnīja vēl četrus Pasaules sērijas čempiontitulus. 1936. gadā viņš kļuva par vienu no pirmajiem pieciem beisbolistiem, kas tikuši uzņemti Nacionālajā beisbola slavas zālē. Par viņa uzņemšanu tika saņemti 95,13% balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://baseballhall.org/hall-famers/bbwaa-voting/year?year=1936|title=BBWAA Results by Year|publisher=baseballhall.org|accessdate=3 September 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120612045752/http://baseballhall.org/hall-famers/bbwaa-voting/year?year=1936|archivedate={{dat|2012|06|12||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == "Mazulis" Rūts ir kļuvis par vienu no izcilākajiem sporta varoņiem ASV kultūrā.<ref name="msnbio">{{Tīmekļa atsauce|url=http://encarta.msn.com/encyclopedia_761556917/babe_ruth.html|title=Babe Ruth|encyclopedia=[[Encarta]]|publisher=[[MSN.com]]|accessdate=October 22, 2008|archiveurl=https://www.webcitation.org/5kwKvQarW?url=http://encarta.msn.com/encyclopedia_761556917/babe_ruth.html|archivedate={{dat|2009|10|31||bez}}|deadurl=yes}}</ref> Tāpat viņš dažādu izdevumu vērtējumos ir ticis atzīts par visu laiku izcilāko beisbolistu.<ref name=baseballsport>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baseballsport.org/babe-ruth/|title=Baseball Sport – Babe Ruth|publisher=Baseballsport.com|accessdate=October 22, 2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130620023315/http://www.baseballsport.org/babe-ruth/|archivedate={{dat|2013|06|20||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mlb.mlb.com/bos/history/bos_history_timeline_article.jsp?article=1914|title=Red Sox Legends: Babe Ruth|publisher=MLB|accessdate=3 September 2011}}</ref> Ārpus laukuma viņš bija slavens ar savu labdarību, taču tika pieminēts arī viņa neapdomīgais dzīvesstils. Tāpat tiek atzīta viņa lielā ietekme beisbola attīstīšanās procesā. Šis sporta veids kļuva ļoti populārs 1920. gados, lielā mērā pateicoties "Mazuļa" Rūta ietekmei. Viņš palīdzēja beisbolam ķļūt no mazrezultatīva sporta veida par rezultatīvu sporta veidu. 1969. gadā par godu profesionālā beisbola 100. gadadienai tika veikts balsojums, kurā viņš tika atzīts par visu laiku izcilāko beisbolistu. 1993. gadā ''Associated Press'' paziņoja, ka veiktajā balsojumā "Mazulis" Rūts un [[Muhameds Ali]] bija vislabāk pazīstamākie starp 800 dažādiem ASV sportistiem. Tika paziņots, ka vairāk nekā 97% aptaujāto virs 12 gadiem zināja gan M. Ali, gan "Mazuli" Rūtu.<ref>{{Laikraksta atsauce|title=Retton, Hammill most popular American athletes|last=Wilstein|first=Steve|agency=Associated Press|date=May 17, 1993}}</ref> Saskaņā ar [[ESPN]] viņš bija pirmais īstenais amerikāņu sporta zvaigzne, kura slava pārspēja beisbolu.<ref name=sportscentury>{{Tīmekļa atsauce|first=Larry|last=Schwartz|title= Loveable Ruth was Everyone's Babe|url=http://espn.go.com/sportscentury/features/00016451.html | publisher = [[ESPN.com]]| accessdate = November 28, 2007 }}</ref> 1998. gadā ''The Sporting News'' ierindoja "Mazuli" Rūtu pirmajā vietā starp 100 visu laiku izcilākajiem beisbolistiem.<ref>[http://www.baseball-almanac.com/legendary/lisn100.shtml Baseball's 100 Greatest Players] by The Sporting News</ref> 1999. gadā ESPN veiktajā balsojumā viņš ierindojās trešajā vietā starp 20. gadsimta izcilākajiem ASV sportistiem, pirmajās divās vietās bija ierindojušies [[Maikls Džordans]] un M. Ali.<ref name=baseballsport/> 1999. gadā viņš tika iekļauts MLB gadsimta simboliskajā izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=All-Century Team final voting|publisher=ESPN. Associated Press|date=October 23, 1999|url=http://static.espn.go.com/mlb/news/1999/1023/129008.html|accessdate=May 27, 2011}}</ref> "Mazulis" Rūts bija pirmais beisbolists, kurš sezonas laikā veicis 60 mājas skrējienus (1927), šis sasniegums noturējās kā līgas rekords līdz pat 1961. gadam, kad to pārspēja Rodžers Meriss. Karjerā kopumā viņš veica 714 mājas skrējienus, kas viņa karjeras beigšanas brīdī bija līgas rekords, pirmais šo sasniegumu pārspēja [[Henks Ārons]] 1974. gadā. Neraksturīgi citiem spēcīgajiem sitējiem, viņa karjeras atsisto sitienu procents (34,2%) ir 10. labākais beisbola vēsturē, tāpat viņam pieder vienas sezonas "Yankees" rekords atsišanas procentā (39,3% 1923. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Official New York Yankees/Major League Baseball Records|url = http://mlb.mlb.com/nyy/history/season_records.jsp|publisher = MLB.Com|accessdate = August 12, 2010}}</ref> "Mazulis" Rūts bija savas ēras dominējošākais spēlētājs. 12 sezonas viņš bija sezonā veikto mājas skrējienu līderis. Tāpat viņam vairāki rekordi pieder vēl joprojām.<ref name=brleaders>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.baseball-reference.com/leaders/leaders_most_times.shtml |title=Most Times Leading League |publisher=[[Baseball-Reference.com]] |accessdate=October 22, 2008}}</ref> == Mantojums == "Mazuļa" Rūta ietekme uz ASV kultūru tiek pieminēta vēl joprojām. Bieži vien citu sporta veidu izcilības tiek sauktas par "[sporta veida nosaukums] "Mazulis" Rūts" ({{val|en|The Babe Ruth of ______}}).<ref name=sportscentury/> Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem beisbolistiem šī sporta veida vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = Rating the Top Baseball Players of All Time | url=http://baseballguru.com/egartman/analysisericgartman01.html | accessdate = November 28, 2007 }}</ref> Vairākos balsojumos viņš ticis atzīts par izcilāko.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Top Ten Baseball Players of All Time | url = http://community.foxsports.com/blogs/bob260505/2006/05/31/Top_Ten_Baseball_players_of_all_time | accessdate = November 28, 2007 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090609170126/http://community.foxsports.com/blogs/bob260505/2006/05/31/Top_Ten_Baseball_players_of_all_time | archivedate = {{dat|2009|06|09||bez}} }}</ref> Viņa vārdā nosaukta "Mazuļa" Rūta balva, ko pasniedz MLB spēlētājam, kas uzrādījis labāko sniegumu Pasaules sērijā, šī ir līdzīga balva Pasaules sērijas MVP balvai. Pirmoreiz tā tika pasniegta gadu pēc "Mazuļa" Rūta nāves 1948. gadā. Parasti to pasniedz dažas nedēļas pēc Pasaules sērijas beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.startribune.com/sports/twins/82536362.html?elr=KArksi8cyaiUqCP:iUiacyKUzyaP37D_MDua_eyD5PcOiUr|title= Alex Rodriguez is left speechless when accepting playoffs MVP from New York baseball writers|accessdate= {{dat|2010|1|30||bez}}|author= Associated Press (at Star Tribune, Minneapolis-St. Paul, MN)|date= |publisher= startribune.com}}{{deadlink}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://baseball-reference.com/awards/hutch_gehrig_ruth_clemente.shtml|title= The Hutch Award, Lou Gehrig Award, Babe Ruth Award & Roberto Clemente Award Winners|accessdate= {{dat|2010|3|18||bez}}|author= |date= |publisher= baseball-reference.com}} {{en ikona}}</ref> "Mazulis" Rūts tika pieminēts Ogdena Neša dzejolī ''Line-Up for Yesterday'': {{Quote box2 |width = 18em |border = 4px |align = center |bgcolor= #FAF0E6 |qalign = center |title =''Line-Up for Yesterday'' |quote =''R is for Ruth.''<br />''To tell you the truth,''<br />''There's just no more to be said,''<br />''Just R is for Ruth.'' |source = — ''[[Ogdens Nešs]]'', ''Sport'' žurnāls (1949. gada janvāris)<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Baseball Almanac|url=http://www.baseball-almanac.com/poetry/po_line.shtml|accessdate=2010-10-31 }}</ref> }} == Literatūra == * {{Grāmatas atsauce | last = Weintraub | first = Robert | authorlink = | year = 2011 | title = The House That Ruth Built: A New Stadium, the First Yankees Championship, and the Redemption of 1923 | url = https://archive.org/details/housethatruthbui0000wein | publisher = Little, Brown and Company | location = | isbn = 978-0316086073}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.baberuth.com/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141217021115/http://www.baberuth.com/ |date={{dat|2014|12|17||bez}} }} {{en ikona}} * [http://baseballhall.org/hof/ruth-babe Beisbola slavas zāles profils] {{en ikona}} * {{imdb|0751899}} * Biogrāfija ** {{Tīmekļa atsauce |first= |last= |authorlink= |coauthors= |title=Babe Ruth, Baseball's Great Star and Idol of Children, Had a Career Both Dramatic and Bizarre |url=http://www.nytimes.com/learning/general/onthisday/bday/0206.html|publisher=New York Times |date=August 17, 1948 |accessdate=July 21, 2007 }} {{en ikona}} ** [http://espn.go.com/mlb/player/bio/_/id/27035/babe-ruth ESPN] {{en ikona}} {{MLBACT}} {{MLBATT}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ruts, Mazulis}} [[Kategorija:1895. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1948. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV beisbolisti]] 1l5qxq56jsa9h00ni2x7otrx7b2q1ze 0 158466 4490892 4484744 2026-07-06T10:19:11Z Vylks 50297 4490892 wikitext text/x-wiki {{Portugāļu vārds|da Silva|Santušs}} {{Futbolista infokaste | name = Neimars | origname = ''Neymar'' | image = [[Attēls:Bra-Cos (1).jpg|220px]] | image_size = | caption = Neimars 2018. gadā | fullname = Neimars da Silva Santušs Žuniors | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|2|5|df=y}}<ref name="Neymar" /> | birth_place = {{vieta|Brazīlija|Muži das Kruzisa|2s=Mogi das Cruzes}}<ref name="Neymar" /> | height = 175<ref>{{tīmekļa atsauce|title=2014 FIFA World Cup Squadlists|url=http://www.fifadata.com/document/fwc/2014/pdf/fwc_2014_squadlists.pdf|publisher=[[FIFA]]|accessdate=7 February 2015|archive-date={{dat|2015|06|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150611133541/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid%3D2255077.html}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Neymar|url=http://www.espnfc.com/player/132948/neymar|work=[[ESPN FC]]|accessdate=7 February 2015}}</ref><ref>[http://www.fcbarcelona.com/football/first-team/staff/players/neymar-jr "Neymar Jr. Profile"]. FC Barcelona.com. Retrieved 9 May 2014</ref> | position = uzbrucējs | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos Futebol Clube|Santos]] | clubnumber = 10 | youthyears1 = 1999—2003 | youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Associação Atlética Portuguesa (Santos)|Portuguesa Santista]] | youthyears2 = 2003—2009 | youthclubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos Futebol Clube|Santos]] | years1 = 2009—2013 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos Futebol Clube|Santos]] | caps1 = 103<!--ONLY LEAGUE APPS & GOALS--> | goals1 = 54<!--ONLY LEAGUE APPS & GOALS--> | years2 = 2013—2017 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | caps2 = 123<!--ONLY LEAGUE APPS & GOALS--> | goals2 = 68<!--ONLY LEAGUE APPS & GOALS--> | years3 = 2017—2023 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | caps3 = 112<!--ONLY LEAGUE APPS & GOALS--> | goals3 = 82<!--ONLY LEAGUE APPS & GOALS--> | years4 = 2023—2025 | clubs4 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC]] | caps4 = 3 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos Futebol Clube|Santos]] | years5 = 2025—pašlaik | caps5 = 37 | goals5 = 15 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{fb|Brazīlija}} U-17 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2011 | nationalteam2 = {{fb|Brazīlija}} U-20 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 9 | nationalyears3 = 2012—2016 | nationalteam3 = {{fb|Brazīlija}} U-23 | nationalcaps3 = 14 | nationalgoals3 = 8 | nationalyears4 = 2010—2026 | nationalteam4 = {{fb|Brazīlija}} | nationalcaps4 = 130 | nationalgoals4 = 80 | medaltemplates = | club-update = {{dat|2026|07|06|SK|bez}} | nationalteam-update = }} '''Neimars da Silva Santušs Žuniors''' ({{val|pt|Neymar da Silva Santos Júnior}};<ref name="Neymar">{{tīmekļa atsauce | url = http://www.santosfc.com.br/futebol/elenco/jogador.asp?i=2 | title = Player Profile: Neymar | publisher = Santos FC | access-date = {{dat|2010|12|05||bez}} | archiveurl = https://archive.today/20121204183020/http://www.santosfc.com.br/futebol/elenco/jogador.asp?i=2 | archivedate = {{dat|2012|12|04||bez}} }}</ref> dzimis {{dat|1992|2|5}} [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]], [[Brazīlija|Brazīlijā]]) ir brazīliešu [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš (2023) pārstāv [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] klubu [[Al Hilal SFC]].<ref>https://sportacentrs.com/futbols/francija/15082023-oficiali_neimars_no_parizes_parcelas_uz_s</ref> Laika posmā no 2003. līdz 2009. gadam pārstāvēja ''Santos'' kluba jaunatnes komandu, taču 2009. gadā uzsāka profesionāļa karjeru ''Santos'' klubā.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/244369 Neimars tomēr paliks «Santos» komandā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110808084112/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/244369 |date={{dat|2011|08|08||bez}} }}, apollo.lv</ref> 2010. gadā kluba sastāvā viņš ieguva Brazīlijas kausu, kā arī trīs reizes kļuva par Brazīlijas čempionu (2010, 2011, 2012). 2013. gadā pārgāja uz Spānijas līgas klubu ''[[FC Barcelona|Barcelona]]''. Tā sastāvā, kurā spēlēja kopā ar [[Lionels Mesi|Lionelu Mesi]] un [[Luiss Alverto Svaress|Luisu Svaresu]], 2014.—2015. gadā uzvarēja UEFA Čempionu līgā, divas sezonas pēc kārtas kļuva par Spānijas čempionu. 2015. gada [[FIFA Zelta bumba]]s balsojumā ierindojās 3. vietā. 2017. gadā pārgāja uz [[Parīzes "Saint-Germain"]], kļūstot par visu laiku dārgāko futbolistu (pārejas summa sasniedza 222.8 miljonus eiro).<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.bbc.com/sport/football/40823628|title=Neymar: Paris St-Germain's new signing said he left Barcelona for a new challenge|date=4 August 2017|access-date=4 August 2017|work=BBC Sport|publisher=The British Broadcasting Corporation}}</ref><ref>[http://www.bbc.co.uk/sport/football/40762417 "Neymar: Paris St-Germain sign Barcelona forward for world record 222m euros"]. BBC. Retrieved 3 August 2017</ref> 2023. gada 15. augustā Neimars pabeidza pāreju uz [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] klubu [[Al Hilal SFC|Al Hilal]], noslēdzot līgumu uz diviem gadiem.<ref>https://www.aljazeera.com/sports/2023/8/15/brazils-neymar-signs-for-saudi-football-club-al-hilal</ref> Futbolists pārstāvējis vairākas Brazīlijas jaunatnes izlases, kā arī spēlējis Brazīlijas nacionālajā valstsvienībā. Nacionālajā izlasē ar 80 vārtiem ir Brazīlijas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs. Izlases sastāvā uzvarēja 2013. gada Konfederāciju kausā un {{Oss|V=2016|L=L}}. 2018. gada Pasaules kausa finālturnīrā brazīliešu futbolists visu spēļu laikā uz laukuma guļus un sēdus pozīcijās aizvadīja veselas 14 minūtes.{{nepieciešama atsauce}} Pēc izstāšanās no [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]], kurā Brazīlija astotdaļfinālā zaudēja [[Norvēģija|Norvēgijai]], paziņoja par karjeras beigām izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/neymar-confirms-brazil-retirement-world-232600653.html|title=Neymar confirms Brazil retirement after World Cup exit|language=en|date={{dat|2026|7|6|N|bez}}| website=yahoo.com|accessdate={{dat|2026|7|6||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == '''Santos''' * [[Copa Libertadores]]: 2011 * [[Copa do Brasil]]: 2010 '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2014–15]], [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015–16]] * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2014–15, 2015–16, 2016–17 * [[Spānijas Superkauss]]: 2013 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2014–15]] * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2015 '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga]]: [[2017.—2018. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018–19]], [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019–20]], [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021–22]], [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022–23]] * [[Francijas kauss futbolā]]: 2017–18, 2019–20 * [[Coupe de la Ligue]]: 2017–18, 2019–20 * [[Trophée des Champions]]: 2018, 2020, 2022 '''Brazīlija U23''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]: [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]; finālists: [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012]] '''Brazīlija''' * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013]] '''Individuālie sasniegumi''' * [[FIFA Puškāša balva]]: 2011 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{pt ikona}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20120326072234/http://www.santosfc.com.br/futebol/elenco/jogador.asp?i=2 Biogrāfija] {{en ikona}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Santos Futebol Clube spēlētāji]] [[Kategorija:Al Hilal SFC spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] 0di8tcbouz6div9f1zdekrijk3b1wcj 4490893 4490892 2026-07-06T10:21:07Z Vylks 50297 4490893 wikitext text/x-wiki {{Portugāļu vārds|da Silva|Santušs}} {{Futbolista infokaste | name = Neimars | origname = ''Neymar'' | image = [[Attēls:Bra-Cos (1).jpg|220px]] | image_size = | caption = Neimars 2018. gadā | fullname = Neimars da Silva Santušs Žuniors | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|2|5|df=y}}<ref name="Neymar" /> | birth_place = {{vieta|Brazīlija|Muži das Kruzisa|2s=Mogi das Cruzes}}<ref name="Neymar" /> | height = 175<ref>{{tīmekļa atsauce|title=2014 FIFA World Cup Squadlists|url=http://www.fifadata.com/document/fwc/2014/pdf/fwc_2014_squadlists.pdf|publisher=[[FIFA]]|accessdate=7 February 2015|archive-date={{dat|2015|06|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150611133541/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/newsid%3D2255077.html}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Neymar|url=http://www.espnfc.com/player/132948/neymar|work=[[ESPN FC]]|accessdate=7 February 2015}}</ref><ref>[http://www.fcbarcelona.com/football/first-team/staff/players/neymar-jr "Neymar Jr. Profile"]. FC Barcelona.com. Retrieved 9 May 2014</ref> | position = uzbrucējs | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos Futebol Clube|Santos]] | clubnumber = 10 | youthyears1 = 1999—2003 | youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Associação Atlética Portuguesa (Santos)|Portuguesa Santista]] | youthyears2 = 2003—2009 | youthclubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos Futebol Clube|Santos]] | years1 = 2009—2013 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos Futebol Clube|Santos]] | caps1 = 103<!--ONLY LEAGUE APPS & GOALS--> | goals1 = 54<!--ONLY LEAGUE APPS & GOALS--> | years2 = 2013—2017 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] | caps2 = 123<!--ONLY LEAGUE APPS & GOALS--> | goals2 = 68<!--ONLY LEAGUE APPS & GOALS--> | years3 = 2017—2023 | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes "Saint-Germain"]] | caps3 = 112<!--ONLY LEAGUE APPS & GOALS--> | goals3 = 82<!--ONLY LEAGUE APPS & GOALS--> | years4 = 2023—2025 | clubs4 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Hilal SFC]] | caps4 = 3 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos Futebol Clube|Santos]] | years5 = 2025—pašlaik | caps5 = 37 | goals5 = 15 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{fb|Brazīlija}} U-17 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2011 | nationalteam2 = {{fb|Brazīlija}} U-20 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 9 | nationalyears3 = 2012—2016 | nationalteam3 = {{fb|Brazīlija}} U-23 | nationalcaps3 = 14 | nationalgoals3 = 8 | nationalyears4 = 2010—2026 | nationalteam4 = {{fb|Brazīlija}} | nationalcaps4 = 130 | nationalgoals4 = 80 | medaltemplates = | club-update = {{dat|2026|07|06|SK|bez}} | nationalteam-update = }} '''Neimars da Silva Santušs Žuniors''' ({{val|pt|Neymar da Silva Santos Júnior}};<ref name="Neymar">{{tīmekļa atsauce | url = http://www.santosfc.com.br/futebol/elenco/jogador.asp?i=2 | title = Player Profile: Neymar | publisher = Santos FC | access-date = {{dat|2010|12|05||bez}} | archiveurl = https://archive.today/20121204183020/http://www.santosfc.com.br/futebol/elenco/jogador.asp?i=2 | archivedate = {{dat|2012|12|04||bez}} }}</ref> dzimis {{dat|1992|2|5}} [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]], [[Brazīlija|Brazīlijā]]) ir brazīliešu [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2025. gada pārstāv [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] klubu ''[[Santos Futebol Clube|Santos]]''. Laika posmā no 2003. līdz 2009. gadam pārstāvēja ''Santos'' kluba jaunatnes komandu, taču 2009. gadā uzsāka profesionāļa karjeru ''Santos'' klubā.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/244369 Neimars tomēr paliks «Santos» komandā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110808084112/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/244369 |date={{dat|2011|08|08||bez}} }}, apollo.lv</ref> 2010. gadā kluba sastāvā viņš ieguva Brazīlijas kausu, kā arī trīs reizes kļuva par Brazīlijas čempionu (2010, 2011, 2012). 2013. gadā pārgāja uz Spānijas līgas klubu ''[[FC Barcelona|Barcelona]]''. Tā sastāvā, kurā spēlēja kopā ar [[Lionels Mesi|Lionelu Mesi]] un [[Luiss Alverto Svaress|Luisu Svaresu]], 2014.—2015. gadā uzvarēja UEFA Čempionu līgā, divas sezonas pēc kārtas kļuva par Spānijas čempionu. 2015. gada [[FIFA Zelta bumba]]s balsojumā ierindojās 3. vietā. 2017. gadā pārgāja uz [[Parīzes "Saint-Germain"]], kļūstot par visu laiku dārgāko futbolistu (pārejas summa sasniedza 222.8 miljonus eiro).<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.bbc.com/sport/football/40823628|title=Neymar: Paris St-Germain's new signing said he left Barcelona for a new challenge|date=4 August 2017|access-date=4 August 2017|work=BBC Sport|publisher=The British Broadcasting Corporation}}</ref><ref>[http://www.bbc.co.uk/sport/football/40762417 "Neymar: Paris St-Germain sign Barcelona forward for world record 222m euros"]. BBC. Retrieved 3 August 2017</ref> 2023. gada 15. augustā Neimars pabeidza pāreju uz [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] klubu [[Al Hilal SFC|Al Hilal]], noslēdzot līgumu uz diviem gadiem.<ref>https://www.aljazeera.com/sports/2023/8/15/brazils-neymar-signs-for-saudi-football-club-al-hilal</ref> Futbolists pārstāvējis vairākas Brazīlijas jaunatnes izlases, kā arī spēlējis Brazīlijas nacionālajā valstsvienībā. Nacionālajā izlasē ar 80 vārtiem ir Brazīlijas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs. Izlases sastāvā uzvarēja 2013. gada Konfederāciju kausā un {{Oss|V=2016|L=L}}. 2018. gada Pasaules kausa finālturnīrā brazīliešu futbolists visu spēļu laikā uz laukuma guļus un sēdus pozīcijās aizvadīja veselas 14 minūtes.{{nepieciešama atsauce}} Pēc izstāšanās no [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]], kurā Brazīlija astotdaļfinālā zaudēja [[Norvēģija|Norvēgijai]], paziņoja par karjeras beigām izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/articles/neymar-confirms-brazil-retirement-world-232600653.html|title=Neymar confirms Brazil retirement after World Cup exit|language=en|date={{dat|2026|7|6|N|bez}}| website=yahoo.com|accessdate={{dat|2026|7|6||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == '''Santos''' * [[Copa Libertadores]]: 2011 * [[Copa do Brasil]]: 2010 '''Barcelona''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2014–15]], [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015–16]] * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2014–15, 2015–16, 2016–17 * [[Spānijas Superkauss]]: 2013 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2014–15]] * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2015 '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga]]: [[2017.—2018. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018–19]], [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019–20]], [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021–22]], [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2022–23]] * [[Francijas kauss futbolā]]: 2017–18, 2019–20 * [[Coupe de la Ligue]]: 2017–18, 2019–20 * [[Trophée des Champions]]: 2018, 2020, 2022 '''Brazīlija U23''' * [[Futbols olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]: [[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]; finālists: [[Futbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|2012]] '''Brazīlija''' * [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013]] '''Individuālie sasniegumi''' * [[FIFA Puškāša balva]]: 2011 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{pt ikona}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20120326072234/http://www.santosfc.com.br/futebol/elenco/jogador.asp?i=2 Biogrāfija] {{en ikona}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Santos Futebol Clube spēlētāji]] [[Kategorija:Al Hilal SFC spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki futbolā]] [[Kategorija:Brazīlijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]] dy33djpbmyguq19vdysmfj4zq3vq3f8 0 161260 4490850 4400601 2026-07-06T07:47:59Z Biafra 13794 bija ļoti specifiska attēla izvēle. 4490850 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Three Girls Surfers Paradise in bikinis.jpg|thumb|Meitenes bikini]] '''Bikini'''<ref>{{Grāmatas atsauce |last1=Guļevska |first1=Dainuvīte |last2=Miķelsone |first2=Aina |last3=Porīte |first3=Tamara |title=Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata |year=2002 |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Avots]] |location=Rīga |isbn=9984-700-64-X|pages=76}}</ref> ir mazs, divdaļīgs sieviešu [[peldkostīms]]. Viena peldkostīma daļa aizsedz krūtis, bet otra cirksni un dažreiz sēžamvietu. == Vēsture == Līdz pat [[20. gadsimts|20. gadsimta]] vidum peldkostīms bija diezgan konservatīvs un klāja lielāko ķermeņa daļu. Par mūsdienu bikini radītāju uzskata [[Parīze]]s modes mākslinieku Luiju Reāru, kurš "pilnveidoja" peldkostīmu ''Atom'', ko dažus mēnešus agrāk izveidoja Žaks Eims. Bikini publikai pirmo reizi demonstrēja dejotāja Mišelina Bernardīni {{dat|1946|7|5||bez}}. Jauno peldkostīmu nosauca par godu [[Bikini atols|Bikini atolam]], kur četras dienas iepriekš [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica kodolizmēģinājumus. Bija nepieciešami vairāk nekā desmit gadu, pirms bikini pārstāja šokēt ļaudis un iegāja modē. Lielu ieguldījumu bikini popularizācijā [[1950. gadi|1950. gados]] deva [[Brižita Bardo]]. Ietērpu, kas atgādina bikini, izmantoja sievietes [[Senā Roma|Senajā Romā]] sporta nodarbību laikā. Mūsdienu bikini ir oficiālā sieviešu sporta forma [[Pludmales volejbols|pludmales volejbola]], [[kultūrisms|kultūrisma]] un [[Sporta dejas|sporta deju]] ([[samba]], [[rumba (deja)|rumba]], [[ča-ča-ča]]) sacensībās. == Galerija == <gallery perrow=5 widths="100px" heights="100px"> Attēls:Annual Northern Japan Bodybuilding Championships in 1999.JPEG|Bodibildinga bikini Attēls:Kerri-walsh.jpg|Pludmales volejbola bikini Attēls:Jennifer Nicole Lee 1.jpg|Miss Amerika 2004, Dženifera Nikola Lī tērpusies bikini Attēls:Criolé Show - Samba dancers.jpg|Sambas dejotājas bikini Attēls:Bundesarchiv Bild 183-L0503-0036, Berlin, Pankow, Freibad.jpg|20. gadsimta 70. gadu bikini Attēls:Bikinistyles.svg|Bikini paveidi Attēls:PiazzaArmerina-Mosaik-Bikini.jpg|Seno romiešu mozaīka </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.freezonal.com/weird-history-of-bikini.html Bikini vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110816170147/http://www.freezonal.com/weird-history-of-bikini.html |date={{dat|2011|08|16||bez}} }} {{angliski}} * [https://web.archive.org/web/20080509090426/http://www.bikiniscience.com/bsmain.html ''Bikini Science''] {{angliski}} * [http://www.metmuseum.org/toah/hd/biki/hd_biki.htm Bikini izstāde] {{angliski}}} {{apģērbs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apģērbs]] 2dm1qotv8krhz7698l9pvs4wpqcsh07 0 178149 4490587 3841342 2026-07-05T17:09:38Z Treisijs 347 {{Afganistānas pilsētas}} 4490587 wikitext text/x-wiki {{Infobox settlement <!-- Basic info ----------------> |name =Kandahāra |official_name = کندهار |settlement_type =pilsēta <!-- images and maps -----------> |image_skyline = Mausoleum of Baba Wali in 2011.jpg |imagesize = |image_caption = Baba Vali mauzolejs |image_flag = |flag_size = |image_seal = |seal_size = |image_shield = |shield_size = |image_blank_emblem = |blank_emblem_type = |blank_emblem_size = |image_map = |mapsize = |map_caption = |pushpin_map = Afghanistan |pushpin_label_position = above |pushpin_mapsize = |pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Afganistānā <!-- Location ------------------> |coordinates_display = inline,title |coordinates_region = AF |subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]] |subdivision_name = {{flag|Afganistāna}} |subdivision_type1 = Province |subdivision_name1 = [[Kandahāras province|Kandahāra]] |subdivision_type2 = Velajats |subdivision_name2 = Kandahāra <!-- Politics -----------------> |government_footnotes = |government_type = |established_title = |established_date = <!-- Area ---------------------> |area_magnitude = |unit_pref = |area_footnotes = |area_total_km2 |area_land_km2 = <!--See table @ Template:Infobox Settlement for details on automatic unit conversion--> |area_water_km2 = |area_water_percent = |area_metro_km2 = <!-- Population -----------------------> |population_as_of = 2011 |population_footnotes = |population_note =<ref name=demography/> |population_total = 512200 |population_density_km2 = |population_metro = |population_density_metro_km2 = |population_urban = |population_density_urban_km2 = <!-- General information ---------------> |timezone = [[Afganistānas laiks]] |utc_offset = +4:30 |timezone_DST = |utc_offset_DST = |latd =31 |latm =37 |lats =01 | latNS = N |longd =65 |longm =43 |longs =01 | longEW = E |elevation_footnotes = <!--for references: use<ref> </ref> tags--> |elevation_m =1005 |elevation_ft = <!-- Area/postal codes & others --------> |postal_code_type = <!-- enter ZIP code, Postcode, Post code, Postal code... --> |postal_code = |area_code = |blank_name = |blank_info = |blank1_name = |blank1_info = |website = |footnotes = }} '''Kandahāra''' ({{val-ps|کندهار}}, {{transl|ps|''Kandahār''}}, {{val-fa|قندهار}}, {{transl|fa|''Qandahār''}}) ir otra lielākā pilsēta [[Afganistāna|Afganistānā]] ar iedzīvotāju skaitu 512 200 (2011. gada dati).<ref name=demography>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mrrd-nabdp.org/Provincial%20Profiles/Kandahar%20PDP%20Provincial%20profile.pdf |title=B. Demography and Population |work=[[United Nations Assistance Mission in Afghanistan]] and Afghanistan Statistical Yearbook 2006, Central Statistics Office |publisher=Afghanistan's [[Ministry of Rural Rehabilitation and Development]] |accessdate=12 January 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120321120424/http://www.mrrd-nabdp.org/Provincial%20Profiles/Kandahar%20PDP%20Provincial%20profile.pdf |archivedate={{dat|2012|03|21||bez}} }}</ref> Tas ir [[Kandahāras province]]s administratīvais centrs un atrodas valsts dienvidos, aptuveni 1005 metrus virs jūras līmeņa. Gar pilsētas rietumdaļu plūst [[Argandabas upe]]. Kandahāra ir nozīmīgs aitu, [[vilna]]s, [[kokvilna]]s, [[zīds|zīda]], [[filcs|filca]], pārtikas graudu, svaigu un žāvētu augļu un tabakas tirdzniecības centrs. Reģionā audzē vērtīgus augļus, īpaši [[granātābols|granātābolus]] un [[vīnogas]]. Pilsētā atrodas ražotnes, kurās augļus konservē, žāvē un iepako. Kandahārā atrodas starptautiska lidosta un ceļu tīkls to savieno ar [[Farāha|Farāhu]] un [[Herāta|Herātu]] rietumos, [[Gaznī]] un [[Kabula|Kabulu]] ziemeļaustrumos, [[Tarīnkouta|Tarīnkoutu]] ziemeļos un [[Kveta|Kvetu]] ([[Pakistāna|Pakistānā]]) dienvidos. == Vēsture == 330. gadā p.m.ē. Maķedonijas ķēniņš [[Aleksandrs Lielais]] iekarotajā [[Arahozija]]s satrapijā nodibināja pilsētu, ko viņa vārdā nodēvēja par Arahozijas Aleksandriju. No 305. gada p.m.ē. tā bija [[Maurju impērija]]s pakļautībā, no tiem laikiem Kandahārā saglabājies imperatora [[Ašoka]]s dekrēts, kas iekalts akmenī grieķu un [[Aramiešu valoda|aramiešu valodās]]. Vēlāk Kandahāra atradās [[Grieķu Baktrijas]] valsts (250.-125. p.m.ē.), [[Indo-grieķu valsts]] (180. gadā p.m.ē. – 10. gadā m.ē.), [[Kušānu valsts]] (1.—3. gadsimtā) un [[Sasanīdu impērija]]s (224—651) sastāvā. Pēc [[islāms|islāma]] arābu iekarojumiem Kandahāra bija [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] (661—750) un [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] sastāvā, bet 10.-12. gadsimtā [[Gaznevīdu impērija]]s laikā to dēvēja par Teginābādu. 1221. gadā to pakļāva [[Mongoļu impērija]] un [[Ilhanāts]] (1256–1353), 1383. gadā [[Timurs]], bet 1508. gadā [[Bāburs]]. 16. un 17. gadsimtā pastāvēja Kandahāras haniste, kas bija [[Sefevīdi|Sefevīdu]] šahu [[vasaļvalsts]]. [[1747]]. gadā [[hans]] [[Ahmadšahs Abdalī|Ahmads]] Kandahārā sasauca pirmo [[Puštuni|puštunu]] vistautas sapulci — [[Lojadžirga|Lojadžirgu]] (''loya jirga'' — lielā padome), kurā tika ievēlēts par visu puštunu [[Hans|hanu]], pieņēma titulu "[[Šahs (monarhs)|šahs]]" un vārdu Duranī — "Persijas pērle" — sākot dēvēties par šahu Duranī (valdīja 1747-1772). Ahmadšahs, būdams talantīgs karavadonis un politiķis, gan ar spēku, gan diplomātiskā ceļā pakļāva un apvienoja visas afgāņu ciltis, izveidojot t.s. Duranī lielvalsti. [[Pirmais angļu-afgāņu karš|Pirmā angļu-afgāņu kara]](1839-1842) un [[Otrais angļu-afgāņu karš|Otrā angļu-afgāņu kara]] (1878–1880) laikā pilsētu okupēja [[Britu impērija]]s ekspedīcijas korpuss. [[Afganistānas karš (1979—1989)|PSRS okupācijas laikā]] (1979—1989) Kandahāra bija modžahedu pretestības centrs Afganistānā. 1994. gadā Kandahārā izveidojās [[Taliban]] valdība mullas [[Muhameds Omārs|Muhameda Omāra]] vadībā, kas pakļāva lielāko daļu Afganistānas teritorijas, izveidojot [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirātu]] (1996-2001). [[Karš Afganistānā (2001—2014)|NATO okupācijas (2001—2014)]] laikā Kangahārā bija liela NATO karabāze, bet pēc galveno NATO spēku izvešanas Taliban mēģina atgūt kontroli pār pilsētu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Afganistānas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Afganistānas pilsētas]] [[Kategorija:Kandahāras vilajets]] ewl1mkiczozz1ta5a13ug3y1kpx7jia 6 181847 4490839 3275212 2026-07-06T07:27:19Z YeraC 83227 Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Rīga_Viestura_dārzs_10.2004.jpg (pārvietots ar FileImporter). 4490839 wikitext text/x-wiki == {{int:filedesc}} == {{Information | description = Rīga Viestura dārzs 10.2004. | source = {{own}} | date = | author = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]] | permission = | other_versions = }} == {{int:license-header}} == {{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}} {{Laurijsfoto}} [[Category:Photos made by User:Laurijs]] {{NowCommons|Rīga Viestura dārzs 10.2004.jpg}} gr02z0z64atpzrm0ddog7cp7ml9hhh4 6 184310 4490844 3291239 2026-07-06T07:33:04Z YeraC 83227 Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija,_Rīga,_Biķernieku_mežs_15.04.2001.jpg (pārvietots ar FileImporter). 4490844 wikitext text/x-wiki == {{int:filedesc}} == {{Information | description = | source = | date = | author = | permission = | other_versions = }} == {{int:license-header}} == {{CC-BY-SA-3.0 PL|Andrejs Eigims|http://weatherfoto.wordpress.com/}} [[Category:Files uploaded by User:Laurijs]] {{NowCommons|Latvija, Rīga, Biķernieku mežs 15.04.2001.jpg}} s57gfzduwcjtksvcf2sw1xqlr8bc2yw 6 184312 4490848 3291269 2026-07-06T07:40:50Z YeraC 83227 Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija,_Sniega_vētra_Rīgā_23.11.2008.jpg (pārvietots ar FileImporter). 4490848 wikitext text/x-wiki == {{int:filedesc}} == {{Information | description = | source = | date = | author = | permission = | other_versions = }} == {{int:license-header}} == {{CC-BY-SA-3.0 PL|Andrejs Eigims|http://weatherfoto.wordpress.com/}} [[Category:Files uploaded by User:Laurijs]] {{NowCommons|Latvija, Sniega vētra Rīgā 23.11.2008.jpg}} 1gsf9uwzmzwiex9at6o2ksafmvq61oe 0 192585 4490770 2678495 2026-07-06T02:49:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490770 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | bg_color = #87354A | text_color = white | team = Montreal Maroons | logo = Montreal_Maroons_Logo.png | logosize = | city = {{Vieta|Kanāda|Monreāla}} | league = [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = | division = | founded = 1924 | dissolved = 1938 | operated = | arena = ''Montreal Forum'' | ietilpība = | colors = Balta, tumši sarkana | owner = | prezidents = | GM = | coach = | coach2 = | captain = | media = | affiliates = <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 2 }} '''Monreālas "Maroons"''' ({{Val-fr|Montreal Maroons}}) bija [[hokejs|hokeja]] komanda, kas pastāvēja no [[1924]]. līdz [[1938]]. gadam un spēlēja [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]. Klubs divreiz ([[1926]]. un [[1935]]. gadā) izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 2 ** 1925-26, 1934-35 * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1925-26, 1927-28, 1934-35 == Ārējās saites == * [http://www.sportsecyclopedia.com/nhl/mtlmar/maroons.html Papildu informācija par komandu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170214122606/http://www.sportsecyclopedia.com/nhl/mtlmar/maroons.html |date={{dat|2017|02|14||bez}} }} {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Bijušie Kanādas hokeja klubi]] [[Kategorija:Bijušie NHL klubi]] [[Kategorija:Monreāla|Maroons]] hg02r5vn8726fhf7rmwy9irfmcg9dit 0 193787 4490917 4462179 2026-07-06T10:46:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490917 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Nīštates miera sarunas (1742).jpg|thumb|Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā.]] [[Attēls:NystatIngria.png|thumb|Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā.]] '''Nīštates miera līgums''', arī '''Nīštades miera līgums''' ({{val|de|Friedens-Tractat von Neustad}}, {{val|ru|Ништадтский мир}}) vai '''Nīstades miera līgums''' ({{val|sv|Freden i Nystad}}), bija miera līgums starp [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]] un [[Zviedrijas karaliste|Zviedrijas karalisti]], kas izbeidza [[Lielais Ziemeļu karš|Lielo Ziemeļu karu]] starp šīm valstīm. Diplomātiskās sarunas no Krievijas puses veda Jakobs Brūss (''Bruce'') un Heinrihs Ostermans, bet no Zviedrijas puses Johans fon Liliensteds (''Lilienstedt'') un Oto Strēmfelts (''Strömfelt''). Līgumu parakstīja 1721. gada 10. septembrī (pēc vecā stila 30. augustā) Nīštates ([[Ūsikaupunki]]) ostas pilsētiņā uz ziemeļiem no [[Turku]]. Ar pārējiem pretiniekiem Zviedrija jau bija parakstījusi miera līgumus agrāk — 1719. gada 9. novembrī [[Stokholma|Stokholmā]] ar [[Hannovere]]s kūrfirstu, 1720. gada 21. janvārī Stokholmā ar [[Prūsija]]s karali un 1720. gada 14. jūlijā Frederiksborgā ar [[Dānija]]s karali. [[Lielbritānija]]s puse kā Zviedrijas sabiedrotā pievienojās Nīštates līgumam ar iebildumiem no Krievijas puses (21.§). Miera sarunu laikā Krievijas pārstāvji, cita starpā, [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|1710. gada Livonijas un Igaunijas kapitulāciju]] traktēja kā "labprātīgu padošanos" Krievijai, kuras dēļ [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] esot zaudējusi savas tiesības uz [[Zviedru Vidzeme|Vidzemi]] un Igauniju. Polija-Lietuva Nīštates miera sarunās atteicās piedalīties, tomēr Krievija un Zviedrija līguma 15.§ līguma nosacījumus attiecināja arī uz to. Līdz pat 1795. gadam Polijas karaļi, kaut arī politiski bija atkarīgi no Krievijas imperatoriem, turpināja savā titulā dēvēties par Livonijas hercogiem (''magnus dux Livoniæ''). Mūsdienu Krievijas [[propaganda]] izmanto saukli - «Mēs Baltiju esam nopirkuši!», kas neatbilst ne līguma teritoriālajai darbībai, ne arī līguma tekstam, kura 4. paragrāfā skaidri pateikts, ka Livonija, Igaunija, Ingrija un Karēlija ir iekarotas. Lai gan līguma tekstā ir minēta Krievijas apņemšanās maksāt Zviedrijai 2 miljonus [[tāleri|reihstāleru]], tajā nekur nav minēts, ka nauda tiek maksāta par Livoniju vai Igauniju. Tāpat nav pierādījumu par maksājumu veikšanu. Zviedrijas [[parlaments]] līgumu uzskatīja par pazemojošu un negribēja to ratificēt. Tas notika tikai 1723. gadā, tomēr Zviedrija pēc tam vēl 6 reizes karoja ar Krieviju, kas automātiski izslēdz iepriekšējo līgumu darbību.<ref>[http://okupacijasmuzejs.lv/lv/latvijas-okupacijas-vesture/neatkariga-latvija/viltus-zina-krievija-18-gadsimta-nopirkusi-baltijas-valstu-teritorijas-no-zviedrijas Viltus ziņa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210301201857/http://okupacijasmuzejs.lv/lv/latvijas-okupacijas-vesture/neatkariga-latvija/viltus-zina-krievija-18-gadsimta-nopirkusi-baltijas-valstu-teritorijas-no-zviedrijas |date={{dat|2021|03|01||bez}} }} - okupacijasmuzejs.lv</ref> == Līguma saturs == [[Attēls:Altfinnland.png|thumb|Daļa no [[Karēlija]]s ar [[Vīborga]]s [[lēne]]s novadiem (zaļā krāsā), kas pēc Nīštates līguma 1721. gadā pārgāja Krievijas pakļautībā.]] [[Attēls:Krievijas impērijas jaunās robežas 1728.jpg|thumb|Krievijas un Zviedrijas jaunā robeža pēc Nīštates līguma (Herman Moll, 1728).]] Līgums sastāv no preambulas un 24 paragrāfiem, kuru saturs īsumā ir šāds:<ref>[http://www.histdoc.net/nystad/nystad_title.html Nīštates miera līguma teksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120812015910/http://www.histdoc.net/nystad/nystad_title.html |date={{dat|2012|08|12||bez}} }} (vāciski, zviedriski, krieviski)</ref> # § Tagad jāiestājas mūžīgam un nesatricināmam mieram uz zemes un ūdens starp Zviedrijas karalisko majestāti [[Frederiks I|Frederiku I]] un Krievijas valsts carisko majestāti [[Pēteris I|Pēteri I]] [..] # § Abām pusēm jāveic vispārējā amnestija un uz mūžiem jāaizmirst viss, kas kara laikā no vienas vai otras puses ar ieročiem vai savādāk naidīgi darīts [..] # § Visas naidīgās darbības uz ūdens un zemes jāpārtrauc 14 dienu laikā visā [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]], visās citās vietās trīs nedēļu laikā [..] # § Ar šo Zviedrijas karaliskā majestāte sev un saviem pēcnācējiem zviedru tronī cedē cariskajai majestātei un viņas pēcnācējiem Krievijas valstī neatgriezeniskas mūžīgas īpašuma tiesības uz šajā karā ar ieročiem no Zviedrijas kroņa iekarotās Livonijas, Igaunijas, [[Ingrija]]s provinces (''Provintzien Lieffland, Ehstland, Ingermanland'') un daļu no [[Karēlija]]s ar [[Vīborga]]s [[lēne]]s novadu ar to [[Rīga]]s, [[Daugavgrīva]]s, [[Pērnava]]s, [[Rēvele]]s, [[Tartu|Tērbatas]], [[Narva]]s, [[Vīborga]]s, [[Keksholma]]s un visām citām minētajam provincēm piederīgajām pilsētām, cietokšņiem, ostām, vietām, novadiem, krastiem, līdztekus tām [[Sāmsala]]s, [[Dagdas sala]], [[Mona sala]], arī visas citas no Kurzemes robežas līdz Livonijas, Igaunijas un Ingrijas krastiem un uz austrumiem un dienvidiem no Rēveles — Vīborgas kuģu ceļā esošās salas kopā ar uz šīm salām un augstākminētajās provincēs, pilsētās un apdzīvotajās vietās mītošajiem cilvēkiem, to mājokļiem un vispār ar visiem īpašumiem, senjorātiem, tiesībām un lietojumiem, neko neizņemot, kā tie tika no Zviedrijas kroņa lietoti. Visi iedzīvotāji, kas agrāk bija ar zvērestu un pienākumiem saistīti ar Zviedrijas valsti, ar šo tiek pilnīgi atbrīvoti [..] Visi arhīvi, dokumenti un korespondence, kas attiecas uz šīm zemēm un kara laikā aizvesti uz Zviedriju, ir jāsameklē un jānogādā cariskajai majestātei. # § Pretī tam viņa cariskā majestāte apsola četru nedēļu laikā pēc šī miera līguma ratifikāciju apmaiņas vai pēc iespējas vēl agrāk restituēt karaliskajai majestātei un Zviedrijas kronim Somijas lielhercogisti bez tās daļas, kurai pēc zemāk aprakstītās robežšķiršanas jāpaliek cariskajai majestātei. Uz restituēto Somijas lielhercogisti cariskajai majestātei un tās pēctečiem nebūs nekādu tiesību vai pretenziju [..]. Bez tam viņa cariskā majestāte apsola viņa karaliskajai majestātei un Zviedrijas valstij izmaksāt divu miljonu [[dālderis|reihstāleru]] lielu summu [..]. # § Zviedrijas karaliskajai majestātei uz mūžīgiem laikiem būs atļauts Rīgā, Rēvelē un [[Ārensburga|Ārensburgā]] ik gadus iepirkt labību par 50 000 rubļiem [..], kas bez muitas nomaksas brīvi jānogādā Zviedrijā [..]. # § Viņa cariskā majestāte stipri apsola neiejaukties Zviedrijas karaļvalsts iekšējās lietās [..]. # § Pēc tam, kad abas puses paudušas patiesu nopietnu apņemšanos dibināt taisnīgu un ilgstošu mieru, ir nepieciešams novilkt robežas starp abām valstīm tā, lai neviena daļa neradītu otrai aizvainojumu, bet gan palīdzētu uzturēt mieru un drošību. Abas līgumslēdzējas puses nolemj, ka no šī brīža uz mūžīgiem laikiem robežai starp abām valstīm jābūt sekojošai: Tā sākas Somu līča ziemeļu krastā pie Virelaksas (''Wyrelax''), iet gar Vilajoki (''Willajoky'') upi trīs jūdžu attālumā no Vīborgas uz ziemeļiem līdz Porojerva (''Porojerwy'') ezeram, tālāk līdz vecajai Zviedrijas-Krievijas robežai [..]. Lapzemē robeža paliek kā pirms šī kara [..]. # § Viņa cariskā majestāte turklāt apsola, ka visi Livonijas un Igaunijas provinču, kā arī Sāmsalas iedzīvotāji, dižciltīgie un nedižciltīgie, šajās provincēs esošās pilsētas, maģistrāti, ģildes un cunftes saglabās zviedru valdīšanas laikā esošās privilēģijas, paražas, tiesības un nolikumus. # § Šajās cedētajās zemēs nedrīkst tikt ieviesta nekāda ticības apspiešana, bet gan [[Luterisms|evaņģēliskā reliģija]], baznīcu un skolu iekārta un tai piederīgās lietas jāturpina kā agrākos zviedru valdīšanas laikos. Tomēr tāpat arī [[Pareizticība|grieķu reliģija]] varēs tikt brīvi bez šķēršļiem piekopta. # § Arī agrākajā zviedru valdīšanas laikā Livonijā, [[Igaunija|Igaunijā]] un Sāmsalā veiktās redukcijas un likvidācijas, kas izraisījušas daudzveidīgas grūtības to iedzīvotājiem [..] caur 1700. gada 13. aprīļa patentu, tiks pārskatītas [..] un sekvestrētās muižas atkal atgrieztas [..]. # § Tāpat iepriekš minētās amnestijas dēļ Livonijā, Igaunijā, arī Sāmsalas provincē esošie valsts īpašumi, iznomātās vai konfiscētās muižas, šo provinču pilsētu, kā arī Narvas un Vīborgas mājas, kas kara dēļ mainījušas īpašniekus, bez izņēmumiem un ierobežojumiem atdodamas to likumīgajiem īpašniekiem [..]. # § Somijas lielhercogistē no šī līguma parakstīšanas brīža jāpārtrauc visas naudas kontribūcijas un pārtikas ievākšana bez atlīdzības [..]. # § Visu tautību, stāvokļu un kārtu karagūstekņi abās pusēs pēc šī miera līguma ratifikācijas bez jebkādas izpirkuma naudas maksāšanas [..] atbrīvojami no gūsta. [..] # § Viņa karaliskā majestāte un [[Polija-Lietuva|Polijas Republika]] (''Republique Pohlen'') kā cariskās majestātes sabiedrotie tiek skaidri ieslēgti šajā līgumā un tai tiek pilnīgi atstāta iespēja pievienoties tā, ka starp to un Zviedrijas kroni atjaunotais miera līgums vārds vārdā tiktu iekļauts šajā. [..] Un tā kā no viņa karaliskās majestātes un Polijas Republikas šajās miera sarunās nepiedalās neviens pārstāvis, tātad miers starp to un Zviedrijas kroni ar formālu miera līgumu līdzīgi šim nevar tikt atjaunots. Zviedrijas karaliska majestāte apsola bez kavēšanās sūtīt pilnvarotos pārstāvjus un ar cariskās majestātes starpniecību slēgt līdzīgu miera līgumu. Tomēr tas nedrīkst saturēt neko tādu, kas būtu pretrunā mūžīgajam mieram ar viņa carisko majestāti vai nu atsevišķās vietās vai arī pēc veida un būtības. # § Jānodibina tirdzniecība starp abām valstīm un tām pakļautajām zemēm un iedzīvotājiem tiklab uz zemes kā uz ūdens un, cik ātri vien iespējams, jāapstiprina ar īpašu abām valstīm izdevīgu līgumu. [..] # § Atkal jāatjauno zviedru pavalstniekiem pirms kara piederējušie tirdzniecības nami ne tikai viņa cariskajai majestātei piederošajās tirdzniecības pilsētās, bet arī līdzīgi tirdzniecības nami jāierīko cedētajās pilsētās un ostās. Tas pats attiecas uz viņa cariskajai majestātei padoto tirdzniecības namiem Zviedrijas valsts pilsētās un ostās. # § Ja zviedru kara vai tirdzniecības kuģi vētras vai negaisa dēļ vai kā citādi strandē vai nogrimst pie Krievijas valsts vai tai pakļauto zemju krastiem, tad grūtībās nokļuvušajiem viņa cariskās majestātes padotajiem atbilstoši jāpalīdz, jādara viss iespējamais cilvēku un mantas glābšanai. [..] Tas pats attiecas uz zviedru pusi sakarā ar nelaimē nokļuvušiem krievu kuģiem un mantām [..]. # § Lai pasargātos no iespējamiem pārpratumiem uz jūras, tiek nolemts, ka gadījumos, ja lieli vai mazi zviedru [[Karakuģis|karakuģi]] peldēs garām viņa cariskajai majestātei piederošam cietoksnim, tad tiem jāizšauj zviedru sveiciens ("lozungs"), uz ko no cietokšņa jāatbild ar krievu sveicienu. Tas pats attiecas uz krievu karakuģiem un zviedru cietokšņiem [..]. # § Turklāt abas puses vienojas par to, ka pārtraucama līdz šim bijusī sūtņu pašuzturēšana. Tā vietā abu pušu pilnvarotie sūtņi ar svītām uzturami gan ceļā, gan galmos, gan uz vietām. [..] # § No Zviedrijas karaliskās majestātes puses šajā miera līgumā tiek ieslēgta arī [[Lielbritānija]]s karaliskā majestāte, tomēr izņemot viņa carisko majestāti apgrūtinošās lietas, par ko starp viņa carisko majestāti un Lielbritānijas karalisko majestāti jāved tiešas sarunas. Tāpat līgumam var pievienoties citas valstis, ko trīs mēnešu laika pēc ratifikācijas nosauks abas līgumslēdzējas puses. # § Ja arī nākotnē starp abām valstīm un padotajiem radīsies domstarpības un strīdi, šim mūžīga miera līgumam jāsaglabājas pilnā apjomā, bet domstarpības un strīdi nekavējoties jāizmeklē un taisnīgi jāatrisina abu pušu nosauktiem komisāriem. # § No šī brīža visi, kas pēc šī miera līguma ratifikācijas nodevības, slepkavības, zagšanas vai citu iemeslu vai bez iemesla pāries no zviedru puses uz krievu pusi vai arī no krievu puses uz zviedru pusi, vieni vai ar sievām un bērniem ir izdodami atpakaļ tai pusei, kas to pieprasa, neņemot vērā viņu nacionalitāti vai stāvokli un kopā ar sievām un bērniem un visām sazagtajam vai salaupītajam mantām. # § Šī miera instrumenta ratifikācijai jānotiek trīs nedēļu laikā, sakot no parakstīšanas dienas, ja iespējams, šeit Nīštatē viens pret otru jāapmaina. [..] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://agricolaverkko.fi/vintti/julkaisut/julkaisusarja/uudenkaupungin-rauha/kansio4.php?id=1#doc Nīštates līguma manuskripts] * [http://law.edu.ru/norm/norm.asp?normID=1119383 Ништадтский мирный договор между Россией и Швецией, 30 августа 1721 г.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080521090636/http://law.edu.ru/norm/norm.asp?normID=1119383 |date={{dat|2008|05|21||bez}} }} (tulkojums krieviski no arhīva dokumentu krājuma ''Под стягом России: Сборник архивных документов. М., Русская книга, 1992.'') {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Somijas vēsture]] [[Kategorija:Zviedrijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Lielais Ziemeļu karš]] rtuw40n8q4lg4wygr05kd21h8t7nud1 0 200689 4490671 4483590 2026-07-05T18:42:47Z DaceX 96827 4490671 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 8 | nosaukums = Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene) | karte = Road A8 Latvia.svg | leģenda = | garums = 76,1 | ārpus_pilsētas = 59,9 | ceļš_pilsētā = 12,1 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|77}} {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Zemgale]] | attēls = Jaunolaine, Olaines pagasts, LV-2127, Latvia - panoramio - Dmitrij M (16).jpg | paraksts = Autoceļš A8 Jaunolainē }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|10}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|10}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|10}}{{E ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|13}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|77}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Jaunolaine]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|8}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|18}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jaunolaine]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|28}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1066}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|100}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1068}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{V ceļš|1068}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Āne]] {{P ceļš|93}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1071}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Vircava (upe)|Vircava]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|94}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jelgava]] (Miera iela) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Platone (upe)|Platone]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jelgava]] (Lietuvas šoseja) }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1054}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1085}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1072}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1086}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Eleja]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|103}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1073}} }} {{Maršruta tabula/ES robeža||{{LTU}} <big>→</big> {{LTU A ceļš|12}} {{E ceļš|77}}}} |} |} '''A8''' autoceļš '''Rīga—Jelgava—Lietuvas robeža (Meitene)''', arī '''Jelgavas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Jelgava|Jelgavu]] un tālāk ar [[Lietuva]]s robežu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> A8 no [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā {{E ceļš|77}}, bet ar {{A ceļš|10}} sakrītošajā posmā Rīgā — {{E ceļš|22}}. Autoceļa kopgarums ir 76,1 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu. == Satiksme == Autoceļa posmā ar četrām braukšanas joslām no Rīgas līdz Jaunolainei atļautais braukšanas ātrums 2026. gada vasaras sezonā ir 100 km/h, bet ziemā — 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-22|date=2026-04-14|language=lv}}</ref> Autoceļš posmā no Rīgas līdz [[Dalbe]]i (Jelgavai) izbūvēts ar nodalītām brauktuvēm un četrām braukšanas joslām. Šajā posmā autoceļa noslodze 2025. gadā svārstījās ap 20—30 tūkstošiem transportlīdzekļu diennaktī. Uz Jelgavas apvedceļa noslodze ir ap 10 tūkstošiem transportlīdzekļu diennaktī, savukārt sekojošā ceļa noslodze līdz Lietuvas robežai (Meitene) nepārsniedz 4 tūkstošus transportlīdzekļu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-18|language=lv}}</ref> Uz autoceļa uzstādīti 5 stacionārie fotoradari un viens vidējā ātruma kontroles posms: * no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju [[Eleja|Elejā]] (50,0. — 69,2. km) — ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-jelgavas-liepajas-un-ventspils-sosejas-saks-darboties-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=Uz Jelgavas, Liepājas un Ventspils šosejas sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-18|date=2023-10-02|language=lv}}</ref> {| style="width:60%; font-weight:bold; text-align:center" |+Autoceļa posmu sadalījums<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-22|language=lv}}</ref> | style="background:#303134; width:13.1%; color:white" |10 km | style="background:#E10600; width:26.2%; color:white" |20 km | style="background:#FFE300; width:1.8%; color:white" |1.5 km | style="background:#0063AF; width:15.1%; color:white" |11.5 km | style="background:#303134; width:8.5%; color:white" |6.5 km | style="background:#0063AF; width:35.2%; color:white" |27 km |- |Apdzīvota vieta (Rīga) |2+2 ceļš |2+1 ceļš |1+1 ceļš |Apdzīvota vieta (Jelgava, Jelgavas apvedceļš) |1+1 ceļš |} == Vēsture == Vēsturiski ir pastāvējuši vairāki tirdzniecības ceļi starp Jelgavu un Rīgu — galvenokārt caur Skaistkalni un Daugmali; otrs ceļš vedis no Jelgavas gar Lielupes labo krastu, ienākot Rīgā pie Kalnciema un Babītes. Pirmās ziņas par mūsdienu A6 autoceļa trases izmantošanu nāk no 15. gadsimta, kad ziemās, pēc purvu aizsalšanas, no Jelgavas uz Rīgu braukts arī caur Olaini.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617524%7Carticle:DIVL349%7Cquery:b%C5%ABves%20b%C5%ABv%C4%93|title=Jelgavas šoseja vakar un rīt (Zinātne un tehnika #6; 1984)|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref> Autoceļa purvainā trase parādās tikai 17. gadsimta zviedru kartēs — tolaik tas bija ceļš bez uzbērumiem, smilšains un bedrains, muklājos noklāts ar kokiem un žagariem. Pavasaros un rudeņos ceļš nav bijis lietojams. Pār Misas upi pie Dalbes vedusi pārceltuve, bet pār Lielupi Jelgavā — plostu tilts. Par ceļa labošanu rīdzinieki ilgi strīdējušies ar Kurzemes hercogu, kurš par ceļa stāvokli vainoja pašus braucējus, jo "viņi kokus un zarus nokurinot malkā". 1632. gadā pa autoceļa trasi tika atklāta zirgu pasta līnija, kas Rīgu caur Jelgavu savienoja ar Prūsiju.<ref name=":1" /> Ceļa uzlabošanu 17. gadsimtā kavēja Ziemeļu karš un Kurzemes hercogistes atšķeltība.<ref name=":1" /> Ap 1830. gadu sākās gatavošanās Rīgas—Jelgavas—[[Tauraģe]]s stratēģiskās otrās klases būvniecībai, kā ietvaros cauri [[Olaine]]i uzbūvēja jaunu pasta ceļu no [[Vidzemes guberņa]]s galvaspilsētas Rīgas līdz [[Kurzemes guberņa]]s galvaspilsētai Jelgavai. Par būvdarbiem, kas sākās ap 1835. gadu, "Latvijas Avīzē" rakstīja, ka "starp Rīgu un Jelgavu divas reģimentes zaldātu sapulcināti, ap {{sk|8000}} cilvēku, kas taisīs ceļu, kurš par sešām [[versts|verstēm]] attālumu starp diviem pilsātiem mazāku padarīšot".<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andersons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> Galvenos būvdarbus šosejas Rīgas—Jelgavas posmā pabeidza ap 1835./1836. gadu. Šosejas kopējais platums bija 12,3 metri, brauktuves platums — 5,4 metri. [[mājlops|Lopu]] dzīšanai vienu nomali izveidoja platāku. Segas biezums 17,5 cm — šķembas uz akmeņu un smilts kārtas. Uz guberņu robežas uzstādīja divus robežstabus ar Vidzemes un Kurzemes ɡuberņu ģerboņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām. 1857. gadā šosejas trases aprakstā minēti piecpadsmit krogi un viesu mājas. Viss autoceļš bija klāts ar akmeņu bruģa segumu (tas mūsdienās ir saglabājies tikai ceļa trases sākumpunktā Rīgā, Vienības gatvē).<ref name=":0" /> Jaunā šoseja tika rūpīgi sargāta — par to liecina Rīgas rātes 1838. gadā publicētais paziņojums, ka aizliegts un jāt pa kājnieku ceļu (nomali) un grāvjiem, kā arī dzīt un ganīt ceļa malās lopus. Paziņojumā teikts, ka "tiem, kas to darīs, zemes policija uzliks vai naudas vai miesas strāpi, kā katram pienākas".<ref name=":1" /> 1868. gadā, pa to pašu trasi no Rīgas uz Jelgavu tika izbūvēta dzelzceļa līnija. Dzelzceļa būvētāji nerēķinājās ar šoseju un tās iespējamo attīstību, kā rezultātā dzelzceļš šķērsoja šoseju trīs vietās, kas ilgstoši samazināja drošību un padarīja šoseju noslogotāku.<ref name=":1" /> <gallery> Dzelzsdivīzijas karavīri pozīcijās pie robežstabiem Olainē 1919. maijā.jpg|[[Dzelzsdivīzija]]s karavīri 1919. maijā [[Olaine]]s pozīcijās pie Jelgavas šosejas Attēls:Kurzemes un Vidzemes robežstabi pie Rīgas-Jelgavas šosejas pirms 1940. gada.jpg|Kurzemes un Vidzemes vēsturiskās robežas stabi ar ģerboņiem pie Rīgas-Jelgavas šosejas 25 km (pirms 1940. gada) Courland - Livonia former border, stones ca1830 - ainars brūvelis - Panoramio.jpg|Robežstabi mūsdienās (2007) </gallery> Pirmā pasaules kara laikā ceļa trasē tika izpostīti visi tilti — tikai 1930. gadu beigās pagaidu tiltu vietā uzbūvēja dzelzsbetona tiltus.<ref name=":1" /> Ņemot vērā automobiļu straujo pieaugumu, autoceļus sāka pielāgot tiem. 1925. gadā pirmo reizi šosejas virsmas apstrādē sāka izmantot darvu. No 1927. līdz 1929. gadam visā Rīgas—Jelgavas ceļa posmā izbūvēja viegla tipa melno segumu.<ref name=":1" /> No 1937. līdz 1938. gadam tika pārbūvēs dzelzsbetona tilts pār Misas upi, pie Dalbes. Konsolsijas laidums bija 24 m, ar 4,5 m garu konsoles garumu. Tilts novietots uz vecajiem mūra balstiem, nolietotās koka virsbūves vietā. Tilta pārbūve izmaksāja 81 tūkstošus latu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi|pages=133}}</ref> Otrā pasaules kara laikā viss ceļš no Rīgas līdz Jelgavai bija sapostīts, un visi dzelzsbetona tilti uzspridzināti. Pagaidu tiltu vietā ātros tempos tika uzcelti jauni dzelzsbetona tilti, tika arī paplašināta šosejas vietām šaurā brauktuve, izlīdzinātas iegulumu vietas un izdrupumi, kā arī ieklāts stingrāks melnais segums. Vēl līdz ceļa rekonstrukcijai 1957. gadā pavasaros bija grūti izbraucams ceļa posms pie Olaines, savukārt ceļš ap Jelgavu lielākos pavasara pludos pārplūda.<ref name=":0" /> 1970. gadu beigās Jelgavas ceļā satiksmes intensitāte atsevišķos laikposmos sasniedza tādu pakāpi, kurai pēc normatīviem būtu paredzēts augstākās tehniskās kategorijas ceļš. Turklāt satiksmi traucēja dzelzceļa pārbrauktuves, pie kurām bieži radās sastrēgumi. Tāpēc institūtam "Ceļuprojekts" tika uzdots izstrādāt šosejas pārbūves tehniski ekonomisko pamatojumu un atrast optimālāko tās pilnīgošanas projekta risinājumu.<ref name=":1" /> 1980. gados sāka ceļa posma starp Rīgu un Dalbi (Jelgavu) pārbūvi par ātrgaitas maģistrāli ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Jaunajam ceļam vairs nebija dzelzceļa pārbrauktuves — tas tika būvēts dzelzceļa dienvidu pusē. Būvdarbus veica Rīgas "4. CBR" un Tukuma "5. CBR". Ceļa izmaksas sasniedza 27 miljonus rubļu. Ceļa būvniecībā visizaicinošākais bijis ceļa posms no Bērzpils (Rīgas apvedceļa) līdz Rīgas robežai — šajā posmā jaunā ceļa trase šķērsoja purvu, kas vietām bijis līdz pat 6 metriem dziļš. Kopumā tika izbūvēti 23 km gara automaģistrāle ar atdalītām brauktuvēm.<ref name=":1" /> Jaunizbūvētā ceļa efektivitāti vienīgi mazināja apstāklis, ka tas šķērso Jaunolaines ciemu. Iecerēto ciemata apvedceļu gar dienvidiem nepieļāva kāds "mežā esošs militārs objekts".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> 1988. gadā uzsāka 8,4 km garā Jelgavas apvedceļa izbūvi — no 1988. līdz 1992. gadam būvniecību veica SIA "Šlokenbeka". Būvniecības procesu ietekmēja Latvijas neatkarības atgūšana, kā dēļ ap 1990. gadiem būvniecības process ievilkās. 1990. gadā uzsākās tilta pār Lielupi būvniecība. 1992. gadā Jelgavas Pilsētas padome konstatēja, ka apvedceļa būvē netiek izmantoti "izdevīgākie meteoroloģiskie apstākļi", un, ņemot vērā, ka valsts budžetā trūka līdzekļu šim nolūkam, no 1992. gada 1. marta tika lemts būvniecības darbus pārtraukt. Būvniecībai jau piešķirtie finanšu līdzekļi tika izmantoti Driksas tilta kapitālajam remontam un maģistrālo ielu seguma uzturēšanai Jelgavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:756350%7Carticle:DIVL214%7Cquery:apvedce%C4%BCu%20Jelgava%20apvedce%C4%BCa|title=Lauku avīze (18.04.1995)|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:690492%7Carticle:DIVL88%7Cquery:apvedce%C4%BCa|title=Pilsētas padomē (Jelgavas Ziņotājs, Nr.62 (24.04.1992))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref> Būvdarbu finansēšanai tika izskatītas vairākas iespējas — tostarp valsts obligāciju emitēšanu un apvedceļa pārveidošana par maksas ceļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1144028%7Carticle:DIVL136%7Cquery:Jelgavas%20apvedce%C4%BCu%20apvedce%C4%BCa|title=KĀ TIKT PIE APRAKTĀS NAUDAS? (Neatkarīgā Cīņa, Nr.168 (01.09.1993))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref> 1995. gada maijā atsāka Jelgavas apvedceļa būvniecību — būvdarbus veica AS "Viator", Smiltenes "8CBR" un AS "Latvijas tilti". Būvniecība izmaksāja ap 13 miljoniem latu. Divas trešdaļas no būvniecībai nepieciešamās summas tika segtas no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta, pārējais — no degvielas akcīzes nodokļa. Būvniecības atsākšanu aizkavēja pārmērīgas prasības no minētās bankas. Konkrētajā, iepriekš nepabeigtā posma garums bija 4,8 kilometri, kurā ietilpa 492 metri tiltu un pārvadu, kā arī 3,1 kilometri Lielupes aizsargdambji. Sākotnēji bija plānots arī visā Jelgavas apvedceļa trasē izbūvēt četrjoslu ātrgaitas maģistrāli ar atdalītām brauktuvēm — tā iestrādnes (piemērām, atmežota ceļa blakusteritorija un dublējošais tilts pār Iecavas upi) joprojām ir redzamas. Apvedceļš un tilts pār Lielupi tika atklāts 1996. gada septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089452%7Carticle:DIVL276%7Cquery:Jelgavas%20apvedce%C4%BCa|title=Jelgavas apejas ceļa pilnīgai pabeigšanai nav naudas. Vai tilts pār Lielupi būs pēdējais? (Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.295 (21.12.1995))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1173364%7Carticle:DIVL32%7Cquery:Apvedce%C4%BCa%20Jelgavas%20%C4%81pvedce%C4%BCa|title=Vēl neatklātais apvedceļš jau tiek izmantots (Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.215 (13.09.1996))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref> 2009. gadā tika izbūvēts gājēju tilts pār autoceļu pie Dalbes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> No 2011. gada līdz 2012. gadam pārbūvēja 11,02 km garu posmu uz labās brauktuves no [[Jaunolaine]]s līdz [[Dalbe]]i (18,93 km — 29,95 km). Un no 2012. gada līdz 2013. gadam pārbūvēja 9,27 km garu posmu uz kreisās brauktuves no [[Rīga]]s līdz Jaunolainei (9,93 km — 19,20 km). Abus darbus līdzfinansēja [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2013. gada aprīļa līdz tā gada novembrim pārbūvēja 11,34 km garu posmu no Dalbes līdz [[Jelgava]]i (31,80 km — 43,14 km). Pārbūves laikā, arī rekonstruēja tiltu pār [[Lielupe|Lielupi]]. Kohēzijas fonds līdzfinansēja 85% no pārbūves līgumcenas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2014. gada aprīļa līdz tā gada oktobrim pārbūvēja 10,63 km garu posmu no Jelgavas līdz pagriezienam uz [[Lielvircava|Lielvircavu]] (49,37 km — 60 km). Darbu ietvaros veikta segas pastiprināšana, reciklējot savu laiku nokalpojušo asfaltbetona segumu un ieklājot trīs jaunas kārtas, atjaunots tilts pār [[Platone (upe)|Platoni]], paplašinot brauktuvi un izbūvējot ietves. Visā posmā veikts [[Caurteka|caurteku]] remonts un tīrīšana, kā arī autobusu pieturvietu izbūve. Un 2015. gada vasarā arī pabeidza pārbūves darbus uz 16,14 km gara posma no pagrieziena uz Lielvircavu līdz [[Lietuva]]s robežai (60 km — 76,14 km). Pārbūves darbus no Jelgavas līdz pagriezienam uz Lielvircavu veica SIA ''Strabag'', un izmaksāja 6,46 milj. eiro (bez PVN), savukārt darbus no pagrieziena uz Lielvircavu līdz Lietuvas robežai veica SIA ''Lemminkainen Latvija'', un izmaksāja 5,63 milj. eiro (bez PVN), un Kohēzijas fonds līdzfinansēja 85% no abu būvdarbu izmaksām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> No 2020. gada aprīļa līdz novembrim pārbūvēja 10,75 km garu posmu uz kreisās brauktuves no Dalbes līdz Jaunolainei (19,20 km — 29,95 km). Pārbūves laikā, arī rekonstruēja tiltu pār [[Misa (upe)|Misu]]. Un no 2022. gada marta līdz tā gada oktobrim pārbūvēja 9 km garu posmu uz labās brauktuves no Rīgas līdz Jaunolainei (9,93 km — 18,93 km). Būvdarbus no Dalbes līdz Jaunolainei veica SIA ''ACB'' par līgumcenu 10,16 milj. eiro (ar PVN), un finansējums nāca no valsts budžeta, savukārt būvdarbus no Rīgas līdz Jaunolainei veica ''KT Igate'' par līgumcenu {{sk|6773756}} eiro (ar PVN), no tā, 85% (jeb {{sk|5757692}} eiro) līdzfinansēja Kohēzijas fonds.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-buvdarbi-uz-jelgavas-bauskas-un-daugavpils-sosejam/|title=Pabeigti būvdarbi uz Jelgavas, Bauskas un Daugavpils šosejām|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|date=2020-11-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-jelgavas-sosejas-no-rigas-lidz-jaunolainei-sakas-remontdarbi-lidz-gada-beigam-satiksme-notiks-pa-vienu-brauktuvi/|title=Uz Jelgavas šosejas no Rīgas līdz Jaunolainei sākas remontdarbi; līdz gada beigām satiksme notiks pa vienu brauktuvi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|date=2022-03-28|language=lv}}</ref> == Nākotne == Plānots izbūvēt vairāklīmeņu satiksmes krustojumu Olainē, autoceļa A8 krustojumā ar Rīgas ielu (V18). Pašlaik krustojums ir aprīkots ar luksoforu. Plānots arī izbūvēt iepriekšminētās Rīgas ielas pārvadu pār dzelzceļa līniju Rīga—Jelgava, kas atrodas nepilnu 800 metru attālumā no krustojuma. Pašlaik norit abu ieceru būvprojektu izstrāde, būvdarbus plānots sākt ne ātrāk kā 2027. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olaine.lv/lv/jaunumi/autocelu-a8-un-v18-krustojumu-parbuves-par-vairaklimenu-skersojumu|title=olaine}}</ref> == Nelaimes gadījums == 2004. gada 23. maijā autoceļa 11. kilometrā autoavārijā gāja bojā grupas "[[Prāta Vētra]]" basģitārists [[Gundars Mauševics]] jeb Mumiņš. Mūziķis atrasts 24. maija vakarā, aptuveni 50 metrus no automašīnas "Audi 80" kas no ceļa bija noskrējusi kūdras purvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/archive/browse/?_=1&s=R%C4%ABgas%E2%80%93Daugavpils+autoce%C4%BCa&t%5B0%5D=news&cs=0&rs=01.01.1995&re=24.05.2026&fl=&id=24F1F5CA-A8A7-11D8-B188-0010B5A3DD7F|title=papildināta - Gājis bojā "Prāta vētras" basģitārists Gundars Mauševics|last=Ozolnieks|first=Edmunds}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|t-YjmkIYqhE&t|Autoceļš {{A ceļš|8}} (Rīga - Jelgava)}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A08]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Olaines novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jelgavas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jelgavā]] 9kacqtlt833iwdg6ioy473otf5h9f5l 0 205935 4490482 4204908 2026-07-05T12:05:37Z DaceX 96827 46 pamanītas pareizrakstības kļūdas, un meteoroloģiskajos rakstos tas pat nav rekords. 4490482 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1973]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +6,1&nbsp;°C |min Lat = - |max Lat = - |vid Rīga = +7,0&nbsp;°C |min Rīga = −23,6&nbsp;°C |max Rīga = +30,8&nbsp;°C |nokrišņi gadā = Latvija: 644,3 mm<br />Rīga: 652,4 mm |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1973]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada notikumi == Sākot ar 1973. gadu, PSRS Ministru Padomes Hidrometeoroloģiskā dienesta galvenā pārvalde visā Padomju Savienībā ieviesa jaunu terminoloģiju un vērtējumus iedzīvotājiem domātajām laika prognozēm tuvākajā diennaktī. Pēc jaunajiem noteikumiem, temperatūras intervāls prognozē nākamajai naktij un dienai Latvijas teritorijā nepārsniedza 4 grādus (agrāk minēja 5 grādu intervālu). Tā kā ievērojamā teritorijas daļā līst vai snieg tikai atsevišķās vietās, ne visur, kas zīmīgi arī Rīgai, jaunā kārtība prognozes atļāva lietot terminu "vietām". Agrāk šo terminu lietoja tikai prognozēs visas republikas teritorijā. Frāzi "bez ievērojamiem nokrišņiem" turpmāk vairs nelietoja. Vējam turpmāk lietoja tikai raksturojumu skaitļos ar intervālu 4 metri sekundē. Sakarā ar to sākumā varēja rasties zināmas grūtības, interpretējot, cik spēcīgs vējš gaidāms Iepriekš bija noteikts, ka 0—4 metri sekundē lietojams lēna, 5—9 metri sekundē — mērena, 10—14 metri sekunde — stipra, 15—19 metri sekundē — ļoti stipra vēja, 20—24 metri sekundē — vētras, 25—29 metri sekundē — stipras vētras, bet 30 metri sekundē un vairāk — viesuļvētras apzīmēšanai. Šie apzīmējumi palika spēkā arī turpmāk.<ref>Sinoptiķa komentārs | Jaunā terminoloģija. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 4, {{dat|1973|1|5|SK}}</ref> Februāra vidū laikrakstā "Rīgas Balss" tika apspriests jautājums — cik gadu no vietas iespējama karsta vasara (vidējā temperatūra augstāka par normu)? Novērojumi rāda, ka tas var turpināties sešus līdz septiņus gadus. Šādi noturīgi periodi pēdējos simt gados bijuši divas reizes — no 1936. gada līdz 1941. gadam un no 1966. gada līdz 1972. gadam. Tātad ir ļoti maz cerību, ka 1973. gadā, astoto gada pēc kārtas, būs silta vasara. Tiesa, parādības, kas nav novērotas simt gadu laikā, izņēmuma veidā var rasties 200 vai 300 gados un lielākā laika periodā. Taču droši var teikt, ka pērnā gada ļoti karstā vasara 1973. gadā neatkārtosies.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kāda būs vasara?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 40, {{dat|1973|2|16|SK}}</ref> === Ziema === 1972./1973. gadu ziema bija silta. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajā desmitgadē bija −4,1 grāds, taču faktiski šajā ziemā tā bija −0,7 grādi, bet nokrišņu daudzums bija 62 milimetri, kas atbilst 63 procentiem no normas.<ref name="sinoptika-komentars-ziema-atvadas-laikraksts-rigas-balss-nr-52-dat-1973-3-2-sk">Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}</ref> === Janvāris=== Janvāra otrās dekādes noslēgumā Latvijā bija pārsvarā skaidrs un auksts laiks. Termometra dzīvsudraba stabiņš republikas lielākajā daļā naktī svārstījās no −11 līdz −16 grādiem, dienā bija 4 līdz 8 grādu sals. Laiku Baltijā noteica milzīgs anticiklons, kura centrs visas šis dienas bija virs Padomju Savienības Eiropas daļas dienvidu rajoniem. [[18. janvāris|18. janvārī]] savilkās blīvi mākoņi, vietām nedaudz sniga.<ref>Sinoptiķa komentārs | Skaidrs, auksts laiks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 16, {{dat|1973|1|19|SK}}</ref> * [[18. janvāris]] — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā otro nakti pēc kārtas pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,6 °C. * [[20. janvāris]] — uzsniegot 2 centimetriem sniega, pirmo reizi, kopš gada sākuma, Rīgā izveidojās sniega sega. * [[24. janvāris]] — sniega segas biezums sasniedza 5 centimetrus. * [[28. janvāris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[31. janvāris]] — visvairāk sniega bija Madonas rajonā — 12 centimetri. Otrajā vietā bija Zosēni ar 10 centimetru bieza sniega segu, bet Rigā tā bija tikai 3 centimetri. Nabadzīgā sniega kārta radīja dziļāku augsnes sasalumu nekā parasti. Tā, piemēram, Rīgā zemes sasaluma slānis bija 32 centimetri.<ref name="sinoptika-komentars-atkal-siltums-laikraksts-rigas-balss-nr-28-dat-1973-2-2-sk">Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — pēdējā nedēļā atmosfērā notika cīņa starp silto un arktisko gaisu. Aukstais anticiklons (centrā temperatūra sasniedz −50 grādus), kas bija izvietojies virs Padomju Savienības Eiropas daļas austrumiem, vairākkārt centās virzīties uz Baltijas republika pusi, taču sasniedza Latviju tikai [[1. februāris|1. februārī]], pazeminājis temperatūru līdz −20 grādiem (galvaspilsētā temperatūra nenoslīdēja zem −10 grādiem). Šajā dienā siltais Atlantijas ciklons atkal atvirzija aukstumu uz austrumiem.<ref name="sinoptika-komentars-atkal-siltums-laikraksts-rigas-balss-nr-28-dat-1973-2-2-sk" /> * [[3. februāris]] — iepriekš uzsnigusī sniega sega bija noplakusi līdz 3 centimetriem un triju dienu laikā nokusa pavisam. * [[7. februāris]]: ** Liepājā tika reģistrēts vislielākais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums februārī Latvijā — 18&nbsp;m/s. Vēl šāda stipruma vējš tika reģistrēts tikai [[1968]]. gada [[18. februāris|18. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] un [[1981]]. gada [[8. februāris|8. februārī]] [[Saldus|Saldū]]. ** Cēsu rajona Drabešu pagasta Melturos tika reģistrēts Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums februārī — 27&nbsp;mm. * [[9. februāris]] — atkārtoti izveidojās 2 centimetru (nākamajā dienā 3 cm) bieza sniega sega, kura līdz [[16. februāris|16. februārim]] nokusa pavisam. Februāra pirmās dekādes beigās bija jūtama pavasara tuvošanās. Temperatūra neatlaidīgi turējās 7 līdz 9 grādu robežās virs klimatiskās normas. Ventā un Bārtā ūdens līmenis dažviet bija cēlies līdz 1 metram un bija vērojama ledus kustēšanās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Tuvojas pavasaris. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 34, {{dat|1973|2|9|SK}}</ref> * [[18. februāris]] — galvaspilsētā īslaicīgi izveidojās 2 centimetrus bieza sniega sega. * [[23. februāris]]: ** Dienu iepriekš, kad bija pārvirzījies lietainā ciklona centrs. Iegriezās ziemeļu vējš un uzvēdīja aukstums. Naktī dzīvsudraba stabiņš Rīgā nokrita līdz −5,5 grādiem; Ainažos un Alūksnē — līdz −8 grādiem. Republikas ziemeļaustrumos bija palikusi vienīgā sniega "saliņa", sniega dziļums Alūksnē bija 10 centimetri.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ziemas kaprīzes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 46, {{dat|1973|2|23|SK}}</ref> ** Rīgā izveidojās 1 centimetru bieza sniega sega, kura saglabājās līdz [[27. februāris|27. februārim]]. * [[28. februāris]] — februāra pēdējā diena sals uzstādīja savdabīgu rekordu. Temperatūra Viļakā noslīdēja līdz −20 grādiem. Tā bija pati zemākā temperatūra šajā ziemā. Interesanti, ka analoģisks rekords tika reģistrēts 1962. gadā — arī pēdējā ziemas dienā.<ref name="sinoptika-komentars-ziema-atvadas-laikraksts-rigas-balss-nr-52-dat-1973-3-2-sk" /> === Marts === Līdzās [[1968. gada laikapstākļi Latvijā|1968]], [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990]] un [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadam, vissiltākais marts Latvijā. Mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra pārsniedza +10&nbsp;°C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū. * [[7. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 3 centimetrus bieza sniega sega. Vidzemes augstienē bija atlikušas vairs tikai dažas mazas sniega saliņas. Pat Latvijas sniega "polā" — Gaiziņkalnā — bija sācies pavasaris. Lietus, kas nolija marta sākumā, bija strauji samazinājis sniega segu. Tomēr atsevišķās vietās bija saglabājies pietiekams sniega daudzums slēpotājiem (Gureļos — 11 centimetru biezumā). Visvairāk sniega bija saglabājies Alūksnes rajonā, kur tas bija līdz 17 centimetrus biezs.<ref>Sinoptiķa komentārs | Slēpotāju pēdējās trases. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 57, {{dat|1973|3|9|SK}}</ref> Otrās dekādes vidū Latvijā bija iestājies pavasaris. Marta sākumā tas sasniedza Baltijas jūras piekrasti — diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās augstāk par 0. grādiem. [[11. marts|11. martā]] meteoroloģiskais pavasaris ieradās arī Rīgā: divas nedēļas pirms ierastā termiņa tika pārkāpta 0 grādu robeža. Ledus pilnībā bija izgājis Ventā un Bārtā. Ledus nebija arī posmā no Slokas līdz Lielupes grīvai. bija sākusies arī ledus kustēšanās Daugavā. kopumā 1973. gada pavasaris upēs bija mierīgs. Lieli ledus pacēlumi un sastrēgumi neveidojās. Daugavas baseinā sniega krājumi bija mazi un ledus plāns, tāpēc augsts ūdens līmenis netika novērots.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasaris upēs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 63, {{dat|1973|3|16|SK}}</ref> * [[18. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega. * [[20. marts]] — Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C. * [[22. marts]] — pēdējo reizi pavasara sezonā, Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega. * [[24. marts]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +10 grādus un bija +16,1 °C * [[25. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,8&nbsp;°C. * [[26. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,4&nbsp;°C. * [[29. marts]] — Ventspilī un Pāvilostā tika reģistrēts pirmais pērkons. Ventspilī visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē pērkons martā vēl nekad nebija atzīmēts.<ref name="sinoptika-komentars-dun-pirmais-perkons-laikraksts-rigas-balss-nr-75-dat-1973-3-30-sk">Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}</ref> Ventspilī novēroto negaisu izraisīja aukstā atmosfēras fronte, kas bija saistīta ar Vidusjūras ciklonu, kurš pārvietojās ziemeļu virzienā ar 40 km ātrumu stundā. Negaiss martā ir reta dabas parādība.<ref>Zibens iesper visaugstākajā kokā. Laikraksts "Padomju Venta" (Ventspils) Nr. 105, 3. lpp. {{dat|1973|7|7|SK}}</ref> Marta pēdējās nedēļas dienās apmēram 60 procentu lielā Latvijas teritorijā tika sasniegti temperatūras rekordi, kādi nebija konstatēti desmitiem gadu. Rīgā no 24. marta līdz 26. martam termometra dzīvsudraba stabiņš uzkāpa līdz +17 un +18 grādiem, kas bija apmēram 0,5 līdz 1,5 grādu vairāk nekā iepriekš novērotais maksimums. Pērkoni, kas šajās dienās tika novēroti Latvijā, bija izskaidrojami ar pāri slīdošo auksto atmosfēras fronti un krasajiem temperatūras kontrastiem tās abās puses, kā arī ievērojamo starpība starp jūras un sauszemes temperatūrām un relatīvi augsto gaisa temperatūru.<ref name="sinoptika-komentars-dun-pirmais-perkons-laikraksts-rigas-balss-nr-75-dat-1973-3-30-sk" /> === Aprīlis === * [[5. aprīlis]]: ** Vēsākā aprīļa diena galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz −2,6 °C. ** Aprīļa sākumā regulāri, cits pēc cita, Latviju sasniedza diezgan dziļi cikloni, atnesot lietu un vēja pastiprināšanos. Ciklons virs Baltijas izraisīja 8 līdz 10 balles stipru vēju. Vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 24 metrus sekundē.<ref name="sinoptika-komentars-rami-pali-laikraksts-rigas-balss-nr-81-dat-1973-4-6-sk">Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}</ref> ** Galvaspilsētā tika reģistrēta Daugavas caurplūduma kulminācija, 1565 kubikmetri sekundē, kas ir ļoti zems rādītājs un kārtējo reizi pierādīja to, ka pavasaris bija mierīgs un pali praktiski netika novēroti.<ref name="sinoptika-komentars-rami-pali-laikraksts-rigas-balss-nr-81-dat-1973-4-6-sk" /> * [[11. aprīlis]] — ciklons, kas šajā dienā no Vidusjūras virzījās uz Baltijas valstīm, atnesa gan lietu un sniegu, negaisu un miglas, siltumu un aukstumu, bet dažviet arī vētru. Daugavpilī temperatūra pacēlās līdz +12 grādiem, bet pavisam netālu, Gulbenē, šajā pašā laikā dārdēja pērkons un sniga sniegs, kura dziļums vietām sasniedza 6 centimetrus.<ref name="sinoptika-komentars-pavasara-kontrasti-laikraksts-rigas-balss-nr-87-dat-1973-4-13-sk">Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}</ref> * [[12. aprīlis]] — iepriekšējās dienas ciklons vēl nebija ticis pāri Latvijai, kad no Skandināvijas rietumiem uz Dāniju pārvietojās otrs ciklons, kurš pagriezās uz Baltiju. Šajā dienā tas pārgāja pāri Baltijai, izraisīdams intensīvu spiediena pieaugumu. Atšķirībā no sava dienvidu radinieka šis ciklons bija diezgan skops ar nokrišņiem.<ref name="sinoptika-komentars-pavasara-kontrasti-laikraksts-rigas-balss-nr-87-dat-1973-4-13-sk" /> * [[13. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> Pērkonu Zemgalē pavadīja arī [[sniegs]] un [[sniega graudi]].<ref>"Druvas" zemjopji sākuši droši. Laikraksts "Darba Uzvara" (Jelgava) Nr. 63, {{dat|1973|4|24|SK}}</ref> * [[29. aprīlis]] — siltākā mēneša diena galvaspilsētā. Pēcpusdienā gaisa temperatūra pakāpās līdz +18,8 °C. * [[30. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> === Maijs === * [[2. maijs]] — maijs Latvijā sākās ar meteoroloģiskajiem rekordiem. [[2. maijs|2. maijā]] atmosfēras fronte dalīja Latviju divās daļās. Ventspilī gaisa temperatūra dienā pacēlās virs +8 grādiem, bet dienvidaustrumos — Daugavpilī dzīvsudraba stabiņš uzkāpa līdz +25 grādiem. Robeža starp gaisa masām bija tik šaura, ka krasa temperatūras pazemināšanās notika burtiski dažas minūtēs. Rīgā pulksten 12 bija +18,2 grādi, bet pulksten 13 — ap +7,6 grādiem. Tādējādi temperatūra vienā stundā kritās vairāk nekā par 10 grādiem. Gaisa mitrums svārstījās no 61 procenta pulksten 12 līdz 88 procentiem pulksten 13 un līdz 99 procentiem pulksten 15. Absolūtais mitrums (ūdens daudzuma saturs vienā kubikmetrā gaisa) nokritās no 12,6 līdz 9,2 gaisa kubikmetrā. Vienīgi spiediens nemainījās pārāk krasi — divi milimetri dzīvsudraba stabiņa trijās stundās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Laiks būs labvēlīgs atpūtai. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 103, {{dat|1973|5|4|SK}}</ref> * [[5. maijs]] — tikai 0,2 grādi pietrūka lai pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, galvaspilsētā tiktu sasniegta +20 grādu robeža. * [[6. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 5,4 milimetri un tika novērots dienas vidū. Maija otrajā dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nepārsniedza 7 līdz 10 grādus, kas ir par 3 līdz 4 grādiem zemāka nekā normālā temperatūra šīm gada dienām. Dekādes izskaņā anticiklona ietekmēta debess skaidrošanās un lēns vējš izraisīja intensīvu siltā gaisa aizplūšanu no zemes virsmas, kas izraisīja temperatūras pazemināšanos līdz 0, +4 grādiem, bet zemākās reljefa vietās tika reģistrētas salnas — tostarp pēdējā salna galvaspilsētā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pavasara kaprīzes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 114, {{dat|1973|5|18|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta pēdējā negatīvā gaisa temperatūra pavasara sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz −0,2 °C. * [[21. maijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +20 grādus un bija +23,0 °C. * [[22. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 6,1 milimetrs un tika novērots pēcpusdienā. * [[23. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 11,2 milimetri un tika novērots pēcpusdienā. * [[30. maijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 83 dienas. Maija pēdējā dekādē gaisa temperatūra Rīgā bija par diviem grādiem virs normas. Nokrišņu daudzums republikas rietumu rajonos — 50 procenti no normas, austrumos nedaudz lielāks. Augsne bija sasilusi līdz 15—17 grādiem. Ūdens temperatūra Latvijas upēs bija +14 līdz +18 grādi, Rīgas jūras līča dienvidu daļā — apmēram +15 grādi. Maija pēdējās dienās ļoti silts un sauss laiks izveidojās pateicoties anticiklonam, kura centrs atradās Maskavas rajonā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vasaras pirmajās dienās. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 126, {{dat|1973|6|1|SK}}</ref> === Jūnijs === '''1973. gada vasara''' Rīgā bija par 1,8 grādiem siltāka un nedaudz mitrāka par normu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Aizgājušās vasaras rezultāti. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 210, {{dat|1973|9|7|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +25 grādiem un bija tieši +25,0 °C. Nākamajā dienā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +25,1 °C * [[4. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[8. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> Presē tika ziņots, ka naktī Rīgā uznāca pamatīgs pērkona negaiss, kā rezultātā Rīgas ostas pirmajā preču rajonā tika pārtraukta okeāna līnijkuģa "Pacific defender" izkraušanas darbi.<ref>Sacensības spraigais ritms. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 132, 1. lpp. {{dat|1973|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[10. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[12. jūnijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta mēneša zemākā gaisa temperatūra. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz +5,8 grādiem. Apaļus sešus grādus zema temperatūra tika reģistrēta arī naktī uz [[15. jūnijs|15. jūniju]]. Jūnija pirmajā pusē valdīja nepastāvīgi laikapstākļi. Sevišķi tas bija jūtams temperatūras režīmā. otrās dekādes sākumā, piemēram, gaisa temperatūra Rīgā vienas dienas ietvaros svārstījās no +16 līdz +25 grādiem. Tāda nepastāvība tika skaidrota ar strauju atmosfēras cirkulācijas maiņu. Vienā dienā laikapstākļus noteica aukstā atmosfēras fronte, bet jau nākamajā — anticiklons.<ref>Sinoptiķa komentārs | Virs Baltijas — anticiklons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 138, {{dat|1973|6|15|SK}}</ref> * [[22. jūnijs]] — ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī un republikas upēs bija +17, +19 grādu robežās.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 144, {{dat|1973|6|22|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — vairākos Latvijas rajonos temperatūra sasniedza gada maksimumu. Kopš 1881. gada visaugstākā 28. jūnijā fiksētā gaisa temperatūra bija 1940. gadā — +30,2 grādi. Rīgā tika uzstādīts jauns šīs diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,8 °C.<ref name="sinoptika-komentars-atputisimies-no-svelmes-laikraksts-rigas-balss-nr-150-dat-1973-6-29-sk">Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}</ref> Šī bija arī 1973. gada augstākā reģistrētā gaisa temperatūra galvaspilsētā. * [[30. jūnijs]] — aukstā atmosfēras fronte, kas divas dienas iepriekš sāka plesties pa līniju Kopenhāgena—Stokholma un dienu vēlāk sasniedza Gdaņsku un Gotlandes salu, šajā dienā virzījās pāri Baltijas valstīm, pazeminot gaisa temperatūru.<ref name="sinoptika-komentars-atputisimies-no-svelmes-laikraksts-rigas-balss-nr-150-dat-1973-6-29-sk" /> === Jūlijs === * [[4. jūlijs|4.]]—[[8. jūlijs]] — piecas dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās virs +28 grādiem. Mēneša sākumā virs Ziemeļeiropas nostiprinājās anticiklona ietekme, tādēļ valdīja karsts laiks. Pirmās dekādes vidū Petrozavodskā un Helsinkos bija +30 grādi, Stokholmā dzīvsudraba stabiņš pakāpās gandrīz līdz +32 grādiem.<ref>[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=02484&month=7&year=1973 Погода в Стокгольме. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru</ref> Karsts bija arī Maskavā, tomēr tur maksimālā gaisa temperatūra nesasniedza +30 grādu atzīmi.<ref>[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor.php?id=27612&month=7&year=1973 Погода в Москве. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru</ref><ref>Sinoptiķa komentārs | Karstums uzbrūk. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 156, {{dat|1973|7|6|SK}}</ref> * [[7. jūlijs]]: ** Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,2&nbsp;°C. [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]] šis rekords tika atkārtots, bet [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +32,0&nbsp;°C.<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221845736600502272 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 Rīgā pārsniegts karstuma rekords - reģistrēti +32] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120828180205/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 |date={{dat|2012|08|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}</ref> ** Liepājā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,5 grādiem.<ref name="pogoda-v-liepae-temperatura-vozdukha-i-osadki-iiul-1973-g">[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=26406&month=7&year=1973 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru</ref> ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> ** Vidzemes jūrmalā, Kuivižu zvejnieku kolhoza "Enkurs" p|avās pēkšņi uznāca viesulis, kas pacēla gaisā siena gubiņas, daļu no tām sasviežot jūrā.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rets gadījums jūlijā. Laikraksts "Dzimtenes Balss" Nr. 28, 2. lpp. {{dat|1973|7|12|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]]: ** Liepājā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,3 grādiem. Abās šajās dienās tika labots arī attiecīgās dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords un tās kļuva par karstākajām dienām Liepājā 1973. gada vasaras sezonā.<ref name="pogoda-v-liepae-temperatura-vozdukha-i-osadki-iiul-1973-g" /> ** Ļoti spēcīgs pērkona negaiss plosījās Jūrmalā un Rīgas ziemeļu daļā. Jūrmalas pilsētas rajonā izveidojās negaisa mākonis, kura biezums sasniedza gandrīz piecus kilometrus. Meteoroloģiskās stacijas "Daugavgrīva" speciālisti ziņoja, ka Bolderājā finiera fabrikas "Lignums" rajonā no debesīm gāzusies īsta ūdens un ledus straume. Mašīnas braukušas ar iedegtām ugunīm. Bet netālajā rajonā pie [[Daugavgrīvas bāka]]s zeme palikusi gandrīz lietus neskarta. Krusas baltie ledus gabali, kas bija baloža olas lielumā, un spēcīgs lietus [[Jūrmala|Jūrmalā]] nikni kapāja putekļaino zemi. Pagāja tikai viens mirklis, un visa apkārtne atgādināja pirmo sniegputeni ziemas sākumā — ielas, laukumi, zālāji no krusas graudiem kļuva pavisam balti. Vilcieni uz Rīgu brauca palēninātā gaitā pustukši, lai gan stacijas bija laužu pārpilnas. Nevienam nebija drosmes aizskriet tos dažus metrus līdz vagoniem. Tik neganta bija šī krusa. No kokiem lapas krita gluži kā rudenī, pēc salnas. Neliela krusa šajā dienā tika novērota arī Ventspilī, bet dienu iepriekš Ogrē un citur.<ref>Mazliet neparasti | Vai jūlijā uzkrita pirmais sniegs? Laikraksts "Cīņa" Nr. 159, 3. lpp.{{dat|1973|7|10|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]]: ** Pirmo un vienīgo reizi 1973. gada vasarā, Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C. ** Pēc ilgstoša karstuma sākot ar rietumu rajoniem, kļuva vēsāks, jo pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte. Šīs frontes abās pusēs bija krasi atšķirīga temperatūra, tāpēc radās bagātīgi nokrišņi, vietām pat krusa. Ventspilī tika sasniegts vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā! 6 stundu laikā nolija '''160,2&nbsp;mm'''! — nokrišņu daudzums, kas atbilst trim mēneša normām. Spēcīgās lietus gāzes skāra lielākoties tikai jūras piekrastes rajonus. Republikas lielākajā daļā jūlija pirmajā dekādē nolija tikai 3 līdz 10 milimetri — mazāk par pusi no normas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_cina1973n162|issueType:P Laiks un sējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_cina1973n162{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Cīņa" Nr. 162, {{dat|1973|7|13|SK}}</ref> ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[14. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[15. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[19. jūlijs]] — vairākos rajonos nolija pusmēneša norma, bet bija arī tādas vielas, kur lietus vispār nebija. Rīgas jūras līcī ūdens bija relatīvi vēss — no +16 līdz +18 grādiem. Nedaudz siltāks ūdens bija Vidzemes jūrmalā — no +18 līdz +20 grādiem, jo rietumu vēji iepludināja šajā rajonā vairāk sasilušos augšējos ūdens slāņus. Ūdens temperatūra upēs bija no +19 līdz +21 grādam.<ref>Sinoptiķa komentārs | Aktuāla prognoze. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 168, {{dat|1973|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[22. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[23. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[24. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[27. jūlijs]] — dienvidu ciklons, kura centrs atradās virs [[Orla]]s, [[Krievija]]s un [[Ukraina]]s pierobežā, ietekmēja laikapstākļus Latvijā. Ar ciklonu saistīta lietus zona stiepās pāri Latvijas dienvidrietumu daļai.<ref>Sinoptiķa komentārs | Pie ciklona ģīmetnes. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 174, {{dat|1973|7|27|SK}}</ref> === Augusts === * [[4. augusts]]: ** Latvijā valdīja ļoti silts laiks ar temperatūru dienā no +25 līdz +28 grādiem, bet naktī — no +12 līdz +15 grādiem. Vietām, īpaši rietumu rajonos, tika novētots īslaicīgs lietus. Naktī uz svētdienu, [[5. augusts|5. augustu]], Latvijā tika novēroti pērkona negaisi ar straujām lietusgāzēm.<ref>Sinoptiķa komentārs | Apbrīnojama likumsakarība. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 180, {{dat|1973|8|3|SK}}</ref> ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[7. augusts]]: ** Vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 24&nbsp;m/s. ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[8. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[10. augusts]]: ** Varēja jau just rudens tuvošanos. No rīta Stendā minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz +5 grādiem, Mērsragā un Jelgavā līdz +6, bet Rīgā — līdz +8 grādiem. Saistībā ar ciklonu, kura centrs atradās virs [[Bergena]]s, [[Norvēģija|Norvēģijā]], Latvijai tuvojās aukstā atmosfēras fronte, Latvijas ziemeļaustrumiem turpmākajās dienās atnesot lietu. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī bija no +18 līdz +20 grādiem. Lielupes, Daugavas un Gaujas grīvās — apmēram +20 grādu, bet mazajās upēs +17 līdz +18 grādi.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rudens vēstneši. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 186, {{dat|1973|8|10|SK}}</ref> ** Bauskā tika reģistrēta [[salna]]. Šī bija viena no agrākajām salnām Latvijā. Otrās dekādes vidū un otrajā pusē laiku Latvijā noteica plašs anticiklons, kurš pletās no Azoru salām līdz Baltijai. Valdīja skaidrs un silts laiks ar lēnu vēju un zemu relatīvo gaisa mitrumu — 40 līdz 50 procenti. Gaisa temperatūra dienā pakāpās stabili virs +20 grādiem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Sardzes maiņa. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 192, {{dat|1973|8|17|SK}}</ref> * [[18. augusts]] — Mērsragā gaisa temperatūra pakāpās līdz +29,7 °C un tika uzstādīts šī datuma nacionālā mēroga rekords. Rekordi tika uzstādīti arī Kolkā (+28,8 °C), Dobelē (+28,3 °C) un Ventspilī (+27,2 °C). Galvaspilsētā maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +27,5 grādus, bet rekords netika pārspēts, jo 1950. gadā bija +28,6 °C.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/ceturtdien-gaidams-nacionala-meroga-rekords--karstakais-18-augusts-vesture.a469733/ Ceturtdien gaidāms nacionāla mēroga rekords – karstākais 18. augusts vēsturē], lsm.lv, {{dat|2022|8|17|SK}}</ref> * [[21. augusts]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskā rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C. Augsta trešā dekāde sākās ar vēsāku un lietaināku laiku. Naktī uz [[25. augusts|25. augustu]] Rīgai pāri virzījās kārtējā aukstā atmosfēras fronte, atnesot nokrišņus un vēsumu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vai tiešām vasarai jāsaka ardievas? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 198, {{dat|1973|8|24|SK}}</ref> === Septembris === Septembra sākums vēl bija silts, un dienā temperatūra sasniedza +18 līdz +22 grādus. Toties dekādes pēdējā dienā kļuva īsti rudenīga, auksta, ar stipru vēju un lietu, vietām ar krusu. Latvijai pāri gāja ciklons, un tā aizmugurē temperatūra noslīdēja līdz +11, +14 grādiem.<ref>laika apstākļi un sējumi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 216, {{dat|1973|9|14|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[11. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[12. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[12. septembris]] — diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +7,9 grādi, kas bija par 4,2 grādiem zemāka nekā normālā temperatūra šajā perioda un atbilda vidējiem ilggadējiem novērojumiem 10. oktobrī. Aukstumu atnesa ciklons no Grenlandes. Tas pats, kas naktī Latvijas rietumu un centrālajos rajonos izraisīja viesuļvēju. Visstiprāks tas bija Rīgā un Ventspilī, kur vēja brāzmas sasniedza 26 līdz 27 metri sekundē. Rīgas elektrotīkli ziņoja, ka stiprā vēja dēļ Rīgā un Jūrmalā bija daudz elektropārvades līniju bojājumu un pārrāvumu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ciklons pēc ciklona. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 216, {{dat|1973|9|14|SK}}</ref> * [[17. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +0,5&nbsp;°C. Otrās dekādes otrajā pusē tika novērotas diezgan spēcīgas salnas, kas pletās pāri visai lielai Latvijas teritorijas daļai. Naktī uz [[19. septembris|19. septembri]] dzīvsudraba stabiņš termometrā republikas austrumu un centrālajos rajonos noslīdēja no 3 līdz 4, bet rietumos — no 1 līdz 2 grādiem zem nulles. Reljefa zemākajās vietās bija vēl aukstāks. Taču sals, kas ieradās Latvijā pirms paredzētā termiņa, kārtējā, no Anglijas nākošā ciklona iespaidā atkāpās uz austrumiem. Trešās dekādes sākumā laika apstākļus noteica cits ciklons, kas pāri Spānijai un Francijai virzījās uz Baltiju un, pēc īslaicīgas laika uzlabošanās, atnesa jaunu nokrišņu deva, vietām pat ievērojamu — šur tur arī pērkona negaisu.<ref>Sinoptiķa komentārs | Rudens negaisi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 222, {{dat|1973|9|21|SK}}</ref> * [[23. septembris]] — no rīta Rēzeknē, kā ļoti reta parādība septembra beigās, tika novērots visagrākais īslaicīgais [[sniegs]] Latvijā. Sniega segas biezums šīs dienas rītā bija 3&nbsp;cm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/479819-aprit_40_gadu_kops_agrakas_sniega_segas_latvijas_vesture Aprit 40 gadu kopš agrākās sniega segas Latvijas vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130926165044/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/479819-aprit_40_gadu_kops_agrakas_sniega_segas_latvijas_vesture |date={{dat|2013|09|26||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2013|9|23|SK}}</ref><ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture Jūrmalā un Rīgā, iespējams, pieredzēta agrākā snigšana zināmajā vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130928045617/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture |date={{dat|2013|09|28||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2013|9|25|SK}}</ref> Tā ir agrākā sniega sega Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. * [[25. septembris]] — diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija +2,7 grādi, kas ir par 7,5 (7,7) grādiem zem normas — kas atbilst 5. novembrim un bija ļoti rets gadījums. Minimālā gaisa temperatūra bija +0,5 °C, bet dienā gaiss iesila tikai līdz +5,8 °C.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kāds būs oktobris. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 228, {{dat|1973|9|28|SK}}</ref> * [[26. septembris]] — Rīgā pūta spēcīgs vējš un sniga sniegs. Galvaspilsētā tika reģistrēts arī pērkona negaiss.<ref name="sniegs-un-perkons-laikraksts-rigas-balss-nr-249-dat-1973-10-23-sk">Sniegs un pērkons. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 249, {{dat|1973|10|23|SK}}</ref> === Oktobris === Oktobra pirmajā dekādē iestājās atvasara. Atvasara iestājas tāpēc, ka augsta spiediena apgabals, kas visu gadu atrodas Atlantijā, netālu no Azoru salām, sāka aizņemt arvien lielāku platību, Dekādes vidū, Azoru salu anticiklons sāka valdīt ievērojamā Rietumeiropas daļā. Tāpēc [[4. oktobris|4. oktobrī]] dienā Parīzē bija saulaina laiks, temperatūra +21 grāds, Varšavā un Kijevā +18, Stokholmā +19, bet Rīgā +17,2 grādi.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kā ar veselību, anticiklon? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 234, {{dat|1973|10|5|SK}}</ref> * [[12. oktobris]]: ** Temperatūra naktī noslīdēja līdz −7 grādiem Skrīveros un Jelgavā. Rīgā termometra dzīvsudraba stabiņš noslīdēja līdz 5 grādiem zem nulles. Latvijas ziemeļaustrumu daļa izveidojās pirmā sniega sega.<ref>Sinoptiķa komentārs | Gan lietus, gan sniegs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 240, {{dat|1973|10|12|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,9&nbsp;°C. * [[14. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6&nbsp;°C. Otrās dekādes beigās ciklonu ietekme Latvijā turpinājās. 19. oktobrī divi cikloni sāka ietekmēt laikapstākļus Latvijā. Viens no cikloniem atradās virs [[Dānija]]s, otrs virs [[Lielbritānija]]s.<ref>Sinoptiķa komentārs | Ciklons gatavojas ceļam. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 246, {{dat|1973|10|19|SK}}</ref> * [[22. oktobris]] — vakarā virs Rīga grāva pērkons un krita sniega pārslas. No Polijas uz Padomju Savienības Eiropas daļas centrālajiem rajoniem pārvietojās ciklons un līdz ar to arī aukstās gaisa masas. Ik pēc katrām trim stundām temperatūra piecu kilometru augstumā pazeminājās par pieciem grādiem. Aukstuma centrs ieskāva Baltijas reģionu. Izveidojās lieli temperatūras kontrasti (piecu kilometru augstumā −40 grādu, bet uz zemes, +2 grādi). Mainīgā atmosfēra, lielais mitrums un vēl neatdzisušā Rīgas jūras līča siltums — tas viss izraisīja šī vakara notikumus. Pats lielākais sniega daudzums (16 milimetri naktī) un pērkons tika reģistrēts tikai Rīgā. Valsts austrumos sniega nebija gandrīz nemaz.<ref name="sniegs-un-perkons-laikraksts-rigas-balss-nr-249-dat-1973-10-23-sk" /> * [[24. oktobris]] — vēsākā 1973. gada oktobra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –5,5 °C. * [[25. oktobris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura nākamajā dienā jau bija nokususi. === Novembris === * [[9. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8&nbsp;°C. Šī bija arī siltākā 1973. gada oktobra diena galvaspilsētā. * [[13. novembris]] — naktī Latvijai pietuvojās spēcīgs ciklons. Rīgas jūras līcī vētra sasniedza 10 balles. Atmosfēras spiediens trijās stundās kritās par 11 milimetriem — tikai nedaudz atpaliekot no [[1969. gada 2. novembra orkāns Latvijā|1969. gada 2. novembra orkānā]] reģistrētā 11,5 milimetru krituma.<ref>Sinoptiķa komentārs | Par matu no viesuļvētras. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 268, {{dat|1973|11|16|SK}}</ref> * [[15. novembris]] — uzsniegot 4 centimetriem sniega, otro reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas noturējās līdz [[22. novembris|22. novembrim]]. * [[23. novembris]] — Rīgas jūras līcis atgādina lielu, dziļu kausu, kas pēdējā laikā bija pastāvīgi pilns. Ūdens līmenis cēlās arī Daugavas grīvā, radot nemieru krasta rajonu iedzīvotājos. Vainīgs bija dienvidrietumu un rietumu vējš. Tas dzina ūdeni no [[Ziemeļjūra]]s [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un tālāk caur Irbes jūras šaurumu Rīgas jūras līcī. No rīta līcī ūdens līmenis pārsniedza Kronštates pēdmēra nulles atzīmi par 70 līdz 80 centimetriem.<ref>Sinoptiķa komentārs | Vainīgs ir vējš. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 274, {{dat|1973|11|23|SK}}</ref> * [[25. novembris]]: ** Rīgā iestājās [[Ziemas klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C. ** Atkārtoti sāka veidoties noturīga sniega sega. * [[26. novembris]] — pulksten 19:35 Liepājā tika novērota samērā reta dabas parādība — pērkona negaisu kopā ar sniegu. Tiesa, bija tikai viena atmosfēras elektrības izlāde, toties visai spēcīga.<ref>Vēstule ar komentāru | Neparastais gaišums. Laikraksts "Komunists" (Liepāja) Nr. 235, 3. lpp. {{dat|1973|12|4|SK}}</ref> * [[28. novembris|28.]] un [[29. novembris]] — sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 17 centimetrus. * [[30. novembris]] — termometra dzīvsudraba stabiņš Rīgā naktī noslīdēja līdz −7,9 grādu atzīmei. Strauji bija sācis veidoties ledus Latvijas ezeros un upēs. Republikas austrumu rajonos pat lielos ezeros ledus biezums sasniedza 5 līdz 10 centimetrus. Bija sākusi aizsalt arī Daugava. Izņēmums bija upes grīva, kur izveidoties ledus segai neļāva pastāvīgā kuģu kustība, kā arī krāčainie upes iecirkņi. Līdz ar ziemas iestāšanos par prieku slēpotājiem balta sniega sega klāja Latvijas laukus un mežus. Visdziļākais sniegs (līdzenos, horizontālos iecirkņos) bija Ainažos un Alūksnē — 24 centimetri, Skultē un Mērsragā — 14 līdz 15 centimetri, Madonā un Rīgā — 16 centimetri. === Decembris === [[Attēls:Frīdriha Engelsa iela Rīgā, 1973. gada decembris.png|thumb|200px|Sniegots pilsētas skats Frīdriha Engelsa ielā ([[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]]) Rīgā, 1973. gada decembrī.]] * [[4. decembris]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza '''19,0&nbsp;mm''', kas ir decembra diennakts absolūtais rekords. Sniega pārpilnība decembra pirmajā dekādē likās visai neparasta parādība. Un ne tikai tādēļ, ka divas iepriekšējās ziemas bija gandrīz bez sniega. Republikas galvaspilsēta pēdējās divās dienās divreiz pārspēja sniega rekordus. Pirmo reizi visā ilggadīgajā novērojumu vēsturē Rīgas meteoroloģiskā novērojumu stacija reģistrējusi tik dziļu sniegu šajā gada laikā — 39 centimetri. Tik dziļš sniegs Latvijā pat februārī ir bijis ne biežāk par vienu reizi sešos gados. Rīgā bija arī visvairāk sniega arī salīdzinājumā ar citām Latvijas vietām. Otrajā vietā bija Alūksne (27 centimetri), trešajā vietā — Madona un Jelgava (25 centimetri). Tik bagātīga sniega cēlonis bija no Atlantijas nākošie ļoti plašie (diametrā līdz 2000 un 3000 kilometru) aktīvie (spiediens kritās līdz 8 un 10 milimetriem dzīvsudraba stabiņa trijās stundās) cikloni. Tiem palīdzēja arī vietējie apstākļi. Vispirms jau neaizsalušais Rīgas jūras līcis.<ref>Sinoptiķa komentārs | Sniegs uzstāda rekordu! Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 285, {{dat|1973|12|7|SK}}</ref> * [[8. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6&nbsp;°C. * [[9. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,9&nbsp;°C. * [[10. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,4&nbsp;°C. * [[21. decembris]] — pēc dekādi ilguša relatīvi siltāka laika, minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgā atkal pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,9 °C. Visu mēneša trešo dekādi Latvijā laiku noteica cikloni.<ref>Sinoptiķa komentārs | Kāds būs janvāris? Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 303, {{dat|1973|12|28|SK}}</ref> Laiks bija drēgns, bet relatīvi silts. Minimālā gaisa temperatūra naktīs galvaspilsētā reti kad noslīdēja zem nulles, bet dienā sasniedza pat +5 grādus. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: * [[Latvija]]: * [[Rīga]]: −23,6&nbsp;°C ([[8. decembris]]) * [[Rīga]]: +30,8&nbsp;°C ([[28. jūnijs]]) === Nokrišņi === * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 652,4&nbsp;mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref name="cliware.meteo.ru">[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="140" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> −10,6&nbsp;°C | [[18. janvāris]] | <center> +6,8&nbsp;°C | [[6. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|−2,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,6}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> −7,3&nbsp;°C | [[3. februāris]] | <center> +5,5&nbsp;°C | [[21. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|−0,6}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,8}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −5,5&nbsp;°C | [[3. marts]] | <center> +18,4&nbsp;°C | [[26. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,1}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −2,6&nbsp;°C | [[5. aprīlis]] | <center> +18,8&nbsp;°C | [[29. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+5,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> −0,3&nbsp;°C | [[1. maijs]] | <center> +24,1&nbsp;°C | [[22. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}} |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +5,8&nbsp;°C | [[12. jūnijs]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +30,8&nbsp;°C | bgcolor="#FFCA7A" | [[28. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+16,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +10,1&nbsp;°C | [[26. jūlijs]] | <center> +29,6&nbsp;°C | [[8. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+19,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +6,6&nbsp;°C | [[28. augusts]] | <center> +29,9&nbsp;°C | [[7. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+16,5}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +0,5&nbsp;°C | [[17. septembris|17.]] [[19. septembris|19.]] [[25. septembris]] | <center> +20,0&nbsp;°C | [[9. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+9,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −5,5&nbsp;°C | [[24. oktobris]] | <center> +17,2&nbsp;°C | [[4. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|+4,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,3}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −7,9&nbsp;°C | [[30. novembris]] | <center> +10,8&nbsp;°C | [[9. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,5}} |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −23,6&nbsp;°C | bgcolor="#99C7FF" | [[8. decembris]] | <center> +5,4&nbsp;°C | [[30. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|−3,5}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 14,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[10. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 28,7&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 9,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[21. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 15,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 10,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,4&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 52,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 31,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,8&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 43,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 17,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[23. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 64,5&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 34,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 13,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[4. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 62,7&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 23,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 23,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 12,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 75,9&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 1,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 38,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 16,3&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[8. augusts]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 99,0&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 30,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 34,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 33,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 15,2&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[11. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 79,2&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,3 | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 40,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 18,0&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[23. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 71,9&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 31,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 13,1&nbsp;mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[25. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 45,1&nbsp;mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 37,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 7,2 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,7 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 19,0&nbsp;mm | bgcolor="#99C7FF" | [[4. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:<ref>[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1973/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1973], tutiempo.net {{spāniski}}</ref> * [[Lietus]] — 173 dienas * [[Sniegs]] — 59 dienas * [[Negaiss]] — 24 dienas * [[Migla]] — 31 dienu * [[Krusa]] — 6 dienas === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.<ref name="cliware.meteo.ru" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −14,2&nbsp;°C — [[8. decembris]] * −13,2&nbsp;°C — [[9. decembris]] * −10,9&nbsp;°C — [[2. decembris]] * −7,2&nbsp;°C — [[22. janvāris]] * −7,0&nbsp;°C — [[1. decembris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,1&nbsp;°C — [[9. jūlijs]] * +19,8&nbsp;°C — [[8. jūlijs]] * +19,1&nbsp;°C — [[17. jūlijs]] * +18,7&nbsp;°C — [[29. jūnijs]] * +18,2&nbsp;°C — [[7. augusts]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1973. gads Latvijā]] == Atsauces == {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1973. gads Latvijā]] j491h0tqfvdkz9zb1ioku0zajyzagtn 0 209588 4490519 4490393 2026-07-05T13:01:31Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4490519 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Neatkarības diena | attēls = Independence day movieposter.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Independence Day'' | žanrs = | režisors = [[Rolands Emerihs]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Vills Smits]] * [[Džefs Goldblūms]] * [[Bills Pulmans]] * [[Margaret Colin|Mārgareta Kolina]] * [[Vivica A. Fox|Vivika Foksa]] * [[Mērija Makdonela]] * [[Džads Hiršs]] * [[Robert Loggia|Roberts Logija]] * [[Randy Quaid|Rendijs Kvaids]] * [[James Rebhorn|Džeimss Reborns]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = ''[[Centropolis Entertainment]]'' | izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1996|7|2}} | ilgums = 145 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|75 miljoni}}<ref name="boxoffice">[http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=independenceday.htm "Independence Day."] ''Box office mojo.com.'' Retrieved on September 25, 2007.</ref><ref>[http://www.rottentomatoes.com/m/1071806-independence_day/ Independence Day (1996) Synopsis] ''Rotten tomatoes.'' Retrieved on September 25, 2007.</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|817,4 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=independenceday.htm |title=Independence Day (1996) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate=February 5, 2009}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = "[[Neatkarības diena: Atdzimšana]]" (2016) | imdb = 0116629 }} '''"Neatkarības diena"''' ({{val|en|Independence Day}}) ir 1996. gada ASV [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] katastrofu filma, kuras režisors ir [[Rolands Emerihs]]. Filma ir par [[Ārpuszemes dzīvība|citplanētiešu]] uzbrukumu Zemei, kuru cilvēki atvaira 4. jūlijā, kas ir [[ASV Neatkarības diena]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Vills Smits]], [[Džefs Goldblūms]], [[Bills Pulmans]], [[Margaret Colin|Mārgareta Kolina]], [[Vivica A. Fox|Vivika Foksa]], [[Mērija Makdonela]], [[Džads Hiršs]], [[Robert Loggia|Roberts Logija]], [[Randy Quaid|Rendijs Kvaids]] un [[James Rebhorn|Džeimss Reborns]]. Filmas "Neatkarības diena" pirmizrādi ieplānoja {{dat|1996|7|3||bez}}, taču to sāka izrādīt {{dat||7|2||bez}}, dienā, kad sākās filmas notikumi. Filma saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] par [[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākajiem vizuālajiem efektiem]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Rolands Emerihs}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1996. gada filmas]] [[Kategorija:20th Century Fox filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]] [[Kategorija:ASV katastrofu filmas]] [[Kategorija:Kara filmas]] [[Kategorija:Rolanda Emmeriha filmas]] [[Kategorija:Apokaliptiskās filmas]] p0h5muxqh0ga4ujieo9gg03orelsuut 6 210966 4490853 3291226 2026-07-06T07:49:40Z YeraC 83227 Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija,_Rīga,_Zolitūde,_Negaiss_22.05.2012.JPG (pārvietots ar FileImporter). 4490853 wikitext text/x-wiki == {{int:filedesc}} == {{Information | description = | source = | date = | author = | permission = | other_versions = }} == {{int:license-header}} == {{CC-BY-SA-3.0 PL|Andrejs Eigims|http://weatherfoto.wordpress.com/}} [[Category:Files uploaded by User:Laurijs]] {{NowCommons|Latvija, Rīga, Zolitūde, Negaiss 22.05.2012.JPG}} rdzsidwznawvkem64qq3gqesgikoddj 4 212257 4490829 3646037 2026-07-06T07:01:46Z Biafra 13794 4490829 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:Dolly face closeup.jpg|150x150px|Aita Dollija]] </div> * [[1687. gads|1687]]. — [[Īzaks Ņūtons]] publicēja savu darbu "[[Dabas filozofijas matemātiskie principi]]" (''Philosophiæ Naturalis Principia Mathematica''), kas tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem darbiem [[zinātne]]s vēsturē. * [[1811. gads|1811]]. — [[Venecuēla]] deklarēja neatkarību no [[Spānija]]s. * [[1927. gads|1927]]. — Breslavā (tagad [[Vroclava]]) dibināta [[Vācija]]s [[Kosmisko lidojumu biedrība]]. * [[1962. gads|1962]]. — [[Alžīrija]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s. * [[1996. gads|1996]]. — pirmais sekmīgi klonētais [[zīdītāji|zīdītājs]] [[Dollija (aita)|aita Dollija]] <small>(attēlā)</small> piedzima Rozlinas institūtā [[Skotija|Skotijā]]. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=July|Day=5}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|7-05]] </noinclude> amb0s3gb2xckscuz5fav4lq6idssead 0 213969 4490643 4356923 2026-07-05T18:19:08Z ~2026-38400-95 147661 /* */ Papildinàjums. 4490643 wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Romualds Kalsons | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1936 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 7 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads =2024 | m_mēnesis =11 | m_diena =15 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | paraksts = | stils = | žanrs = | tehnika = | grupa = | mācījies = | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = [[Lielā Mūzikas balva]] (1996) (2017) | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Romualds Kalsons''' (dzimis {{dat|1936|9|7}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2024|11|15}})<ref name="LAT">{{LAT e|3|287}}</ref><ref>https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120050583/muziba-devies-komponists-romualds-kalsons</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[komponists]]. == Biogrāfija == Dzimis Rīgā daiļkrāsotāja ģimenē. Bērnību pavadījis Jelgavā, pēc kara ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Rīgā.<ref name="padlat">{{Grāmatas atsauce|title=Padomju Latvijas mūzikas darbinieki|year=1965|publisher=Liesma|location=Rīga|pages=269.–271}}</ref> 1955. gadā beidzis [[Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola]]s Kordiriģēšanas nodaļu, 1960. gadā — [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas konservatorija]]s Kompozīcijas fakultātes [[Ādolfs Skulte|Ādolfa Skultes]] klasi, 1971. gadā — Jāzepa Lindberga simfoniskā orķestra diriģēšanas klasi.<ref name="LAT" /> Strādājis [[Latvijas Radio]], bijis mūzikas raidījumu skaņu režisors laikā no 1957. līdz 1973. gadam.<ref name="LAT" /> 1961. gadā kļuvis par Latvijas Komponistu savienības biedru.<ref name="LAT" /> 1973. gadā sācis strādāt Latvijas konservatorijā (tagad — [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]). Desmit gadus no 1991. līdz 2001. gadam Kalsons bijis Komponistu katedras vadītājs.<ref name="LAT" /> Skolnieki: Alvils Altmanis, Santa Ratniece, Máris Lasmanis, Iveta Grunde un cìti. Kalsons sarakstījis četras simfonijas, koncertu klavierēm un orķestrim, klavieru skaņdarbu ciklu, operu "Pazudušais dēls" (1996; ar [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] libretu pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] lugas motīviem) un citus darbus. Rakstījis arī mūziku filmām. 1978. gadā saņēmis [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka]] goda nosaukumu, 1986. gadā — [[Latvijas PSR Tautas mākslinieks|Latvijas PSR Tautas mākslinieka]] goda nosaukumu. 1996. gadā saņēmis [[Lielā Mūzikas balva|Lielo Mūzikas balvu]] par operu "Pazudušais dēls".<ref name="LAT" /> 2018. gadā saņēma Lielo Mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/nosaukti-lielas-muzikas-balvas-pretendenti-muza-ieguldijuma-balva-romualdam-kalsonam.a264436/|title=Nosaukti «Lielās mūzikas balvas» pretendenti; mūža ieguldījuma balva Romualdam Kalsonam|last=Rozenberga|first=Māra|date={{dat|2018|1|16||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|1|24||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180116125732/http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/nosaukti-lielas-muzikas-balvas-pretendenti-muza-ieguldijuma-balva-romualdam-kalsonam.a264436/|archivedate={{dat|2018|01|16||bez}}}}</ref> Miris 2024. gada 15. novembrī.<ref>https://nra.lv/latvija/474669-muziba-devies-komponists-romualds-kalsons.htm</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.music.lv/composers/romualds_kalsons.htm ''Music'' profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304194828/http://www.music.lv/composers/romualds_kalsons.htm |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} * [http://www.lmic.lv/core.php?pageId=747&id=291&profile=1 LMIC profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305032354/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=747&id=291&profile=1 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=1005388&r=248&lid=1005388&q=&h=240 Letonikas profils] * [https://www.filmas.lv/person/2726/ Romualds Kalsons] filmas.lv * {{IMDB|5043295}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kalsons, Romualds}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2024. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Operu komponisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzēji]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie mākslas darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas mākslinieki]] cnn9cjznm3cqzs6oymtjoh4t68ot55l 4490648 4490643 2026-07-05T18:24:26Z Baisulis 11523 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-38400-95|~2026-38400-95]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Teatrālis 4356923 wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Romualds Kalsons | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1936 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 7 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads =2024 | m_mēnesis =11 | m_diena =15 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | paraksts = | stils = | žanrs = | tehnika = | grupa = | mācījies = | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = [[Lielā Mūzikas balva]] (1996) (2017) | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Romualds Kalsons''' (dzimis {{dat|1936|9|7}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2024|11|15}})<ref name="LAT">{{LAT e|3|287}}</ref><ref>https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120050583/muziba-devies-komponists-romualds-kalsons</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[komponists]]. == Biogrāfija == Dzimis Rīgā daiļkrāsotāja ģimenē. Bērnību pavadījis Jelgavā, pēc kara ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Rīgā.<ref name="padlat">{{Grāmatas atsauce|title=Padomju Latvijas mūzikas darbinieki|year=1965|publisher=Liesma|location=Rīga|pages=269.–271}}</ref> 1955. gadā beidzis [[Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola]]s Kordiriģēšanas nodaļu, 1960. gadā — [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas konservatorija]]s Kompozīcijas fakultātes [[Ādolfs Skulte|Ādolfa Skultes]] klasi, 1971. gadā — Jāzepa Lindberga simfoniskā orķestra diriģēšanas klasi.<ref name="LAT" /> Strādājis [[Latvijas Radio]], bijis mūzikas raidījumu skaņu režisors laikā no 1957. līdz 1973. gadam.<ref name="LAT" /> 1961. gadā kļuvis par Latvijas Komponistu savienības biedru.<ref name="LAT" /> 1973. gadā sācis strādāt Latvijas konservatorijā (tagad — [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]). Desmit gadus no 1991. līdz 2001. gadam Kalsons bijis Komponistu katedras vadītājs.<ref name="LAT" /> Kalsons sarakstījis četras simfonijas, koncertu klavierēm un orķestrim, klavieru skaņdarbu ciklu, operu "Pazudušais dēls" (1996; ar [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] libretu pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] lugas motīviem) un citus darbus. Rakstījis arī mūziku filmām. 1978. gadā saņēmis [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka]] goda nosaukumu, 1986. gadā — [[Latvijas PSR Tautas mākslinieks|Latvijas PSR Tautas mākslinieka]] goda nosaukumu. 1996. gadā saņēmis [[Lielā Mūzikas balva|Lielo Mūzikas balvu]] par operu "Pazudušais dēls".<ref name="LAT" /> 2018. gadā saņēma Lielo Mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/nosaukti-lielas-muzikas-balvas-pretendenti-muza-ieguldijuma-balva-romualdam-kalsonam.a264436/|title=Nosaukti «Lielās mūzikas balvas» pretendenti; mūža ieguldījuma balva Romualdam Kalsonam|last=Rozenberga|first=Māra|date={{dat|2018|1|16||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|1|24||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180116125732/http://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/nosaukti-lielas-muzikas-balvas-pretendenti-muza-ieguldijuma-balva-romualdam-kalsonam.a264436/|archivedate={{dat|2018|01|16||bez}}}}</ref> Miris 2024. gada 15. novembrī.<ref>https://nra.lv/latvija/474669-muziba-devies-komponists-romualds-kalsons.htm</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.music.lv/composers/romualds_kalsons.htm ''Music'' profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304194828/http://www.music.lv/composers/romualds_kalsons.htm |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} * [http://www.lmic.lv/core.php?pageId=747&id=291&profile=1 LMIC profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305032354/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=747&id=291&profile=1 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=1005388&r=248&lid=1005388&q=&h=240 Letonikas profils] * [https://www.filmas.lv/person/2726/ Romualds Kalsons] filmas.lv * {{IMDB|5043295}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kalsons, Romualds}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2024. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Operu komponisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzēji]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie mākslas darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas mākslinieki]] bxomw66bejvqoetoxypn9hfe7c7o0zl 0 214181 4490709 4459946 2026-07-05T20:19:07Z Pirags 3757 /* Jersikas ķēniņvalsts sastāvā */ bilde 4490709 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ansis Cīrulis. Latgale senatnē (1934).jpg|250px|thumb|right|[[Ansis Cīrulis|Anša Cīruļa]] 1934. gada [[guašs|guaša]] glezna „Latgale senatnē”]] '''Latgales vēsture''' ir [[Latvijas vēsture]]s daļa, kas vēstī par [[vēsture|vēsturiskajiem]] notikumiem [[Latgale]]s teritorijā. Vēlīnajā [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] [[latgaļi|latgaļu]] zemes aptvēra ne tikai mūsdienu Latgales reģionu, bet arī [[Vidzeme]]s austrumu daļu līdz pat [[Cēsis|Cēsīm]], kur sākās [[lībieši|līvu]] apdzīvotās zemes. Latgaļu cilšu rietumu kaimiņi bija līvi, ziemeļu kaimiņi — [[ugauņi]], austrumu kaimiņi — [[kriviči]], bet dienvidi kaimiņi — [[sēļi]] un [[lietuvji]]. Latgaļu zemes mūsdienu Latvijas teritorijā bija [[Koknese (valsts)|Koknese]], [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņvalsts ar savām pavalstīm, [[Lotigola]] (daļēji mūsdienu [[Baltkrievija]]s un [[Krievija]]s teritorijā), [[Tālava]], [[Imera]], [[Atzele]] (daļēji mūsdienu Krievijas teritorijā). Kopš 1569. gada Latgale ietilpa [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā kā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s austrumu daļa (vēlāk kā [[Inflantijas vaivadija]] jeb t.s. [[Poļu Vidzeme]]). Administratīvi sīkāk bija iedalīta 4 traktos: Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas un Viļakas. Pēc 1. [[Polijas dalīšanas]] 1772. gadā Latgali pievienoja sev Krievijas Impērija, administratīvi iekļaujot Pleskavas guberņā kā Daugavas provinci, kas tika sadalīta 3 apriņķos: [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes]] un [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķos]] (Rēzeknes apriņķis laikā no 1797. līdz 1802. gadam nepastāvēja, sadalīts starp Daugavpils un Ludzas apriņķiem). 1796. gadā Latgali iekļāva Polockas vietniecībā, bet pēc vietniecības likvidācijas Latgali iekļāva Baltkrievijas guberņā (ko izveidoja no likvidētajām Polockas un Mogiļevas vietniecībām). No 1802. gada līdz 1917. gadam Latgale ietilpa Vitebskas guberņā. 1917. gada 14. decembrī Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķus atdalīja no Vitebskas guberņas un pievienoja [[Vidzemes guberņa]]i. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 1918. gada 18. novembrī Latgale kopā ar Kurzemi un Vidzemi kļuva par [[Latvijas Republika]]s sastāvdaļu, ko pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņām]] nostiprināja [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līguma]] parakstīšana 1920. gada 11. augustā. == Nosaukums == [[Attēls:Latgalieši 1910.jpg|250px|thumb|F. Kempa “Latgalieši” (1910)]] [[Latviešu Indriķis]] 13. gadsimta sākumā šo zemi latīniski sauca par ''Letthia'' vai par ''Letthigallia'', turpretim juridiskajos līgumos kopš 1210. gada tā dēvēta vienīgi par Letiju, bet ne par Latgali. 15. gadsimtā [[Livonija]]s (''Liefland'') vāciskais nosaukums poļu valodā pārveidojās par ''Liflanty'', 16. gadsimtā par ''Inflanty'', pēc Vidzemes sadalīšanas 17. gadsimtā par ''Inflanty polskie''. Arī 19. gadsimtā latviešu rakstos vēl lietoja Infantiešu zemes (1862) un [[Poļu Vidzeme]]s latviešu (1889) vai inflantiešu (1903) nosaukumus. Latgales nosaukums atkal parādījās [[Francis Kemps|F. Kempa]] 1900. gadā izdotajās četru paraugu Latgales skatu pastkartītēs, tad 1901. gada rakstos avīzē [[Baltijas Vēstnesis]]. Tomēr 1902. gadā [[Pēterburga]]s pilsētas priekšnieks neļāva reģistrēt Latgaliešu mūzikas biedrību, tā vietā iesakot Inflantiešu, bet vēlāk Latviešu mūzikas biedrības nosaukumu. 1908. gada [[Rīgas Latviešu biedrība]]s vasaras sapulcē ierosināja Inflantijas vietā lietot Latgales nosaukumu. 1910. gadā F. Kemps izdeva grāmatu “Latgalieši”, pēc tam Latgales vārds ieviesās visā latviešu literatūrā.<ref>{{LKV|X.|120 109}}</ref> == [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņvalsts sastāvā == [[Attēls:Latgalu teritorija.jpg|250px|thumb|Latgaļu valstiskie un teritoriālie veidojumi 9.—13. gadsimtā pēc dažādām vēstures kartēm]] [[attēls:Jersikas ķēniņš Visvaldis dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam 1208.JPG|thumb|250px|“Jersikas [[ķēniņš Visvaldis]] dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels]]), paturot trīs karoɡus]] Pēc 1200. gada Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] centās atbrīvoties no [[Polocka]]s meslu kundzības un atvērt Rīgas tirgotājiem ceļu pa Daugavu. Lai to panāktu, viņam bija jāpakļauj Jersikas valsts, kas bija noslēgusi savienību ar lietuviešu kunigaišiem. 1203. gadā Polockas kņazs [[Vladimirs Vseslavičs|Valdemārs]] kopā ar Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] un viņa lietuviešu sabiedrotajiem iebruka [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemē]], lai ar varu piedzītu meslus. Polockieši uzbruka Ikšķilei un Salaspilij, bet Jersikas ķēniņš kopā ar leišiem uzbruka Rīgai. 1206. gadā pēc līvu nemiernieku aicinājuma Polockas kņazs atkārtoti kopā ar Jersikas Visvaldi un citiem sabiedrotajiem uzbruka Ikšķilei un Salaspilij. Viņiem piebiedrojušies Turaidas līvi, bet ne letgaļi. Krustnešu karaspēks apspieda Salaspils valdnieka Ako vadīto līvu sacelšanos, kopā ar [[Tērvete]]s Viesturu ieņēma Turaidas līvu pili, Līvzemi sadalot starp bīskapu un zobenbrāļiem. 1207. gadā krustneši ieņēma [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valsti un tās ķēniņš [[Vjačko|Vetseka]] bija spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali, pretī dabūdams pusi no saviem bijušajiem īpašumiem kā lēni. 1208. gadā kristītie letgaļu valdnieki [[Beverīna]]s [[Tālivaldis]], [[Satekle]]s [[Rūsiņš]] un [[Autine]]s [[Varidots]] izveidoja militāru savienību ar Zobenbrāļu ordeni pret ugauņiem. 1209. gadā, izmantotams par ieganstu Jersikas ķēniņa savienību ar lietuviešiem, kas atkārtoti siroja letgaļu un igauņu zemēs, bīskaps Alberts kopā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilsētu. Pats ķēniņš patvērās savā Dignājas pilī otrpus Daugavai. 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu Visvaldi piespieda kļūt par bīskapa Alberta [[Vasalis|vasali]], par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Svinīgā ceremonija notika Pētera baznīcas laukumā Rīgā citu bīskapa Alberta pavalstnieku klātbūtnē. Trīs daļas no Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par [[Lēnis|lēni]], bet jau iepriekš krustnešu pusē pārgājušās [[Autīne]]s un [[Cesvaine]]s pavalstis palika [[Bīskaps|bīskapa]] rīcībā. == [[Livonijas Konfederācija]]s sastāvā == [[Attēls:Daugavpils komtureja un Rēzeknes fogteja.jpg|thumb|250px|Latgales karte 16. gadsimtā. Ordeņa valsts Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja (Vgt:Rositten), bet ziemeļu daļa atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s sastāvā.]] [[Attēls:Livoniae Pars 1780.jpg|thumb|250px|Latgale kā Livonijas daļa (''Livonia Pars'') 1780. gadā. Kā lielākās apdzīvotās vietas atzīmētas [[Daugavpils]] (''Duneburg'') un [[Krāslava]] (''Craslau''), redzama arī [[Rēzeknes pils]] (''Rositten'') un [[Viļakas pils]] (''Marienhouse''), kā arī [[Piedruja]]s forts (''Fort Druia'')]] [[Attēls:Inflantijas vaivadija 18. gadsimta kartē.jpg|thumb|250px|Inflantijas (''Inflant''), [[Viļņas vaivadija|Viļņas]], [[Traķu vaivadija]]s, [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes]] un [[Žemaitijas kunigaitija|Žemaitija]]s hercogistes 18. gadsimta kartē]] === 13. gadsimtā === 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes. 1212. gadā Jersikas ķēniņa pilī notika Livonijas bīskapa Alberta un [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] Valdemāra tikšanās par turpmāko sadarbību, Polockas kņazs atteicās no meslu tiesībām līvu zemēs, iespējams, arī Koknesē un Jersikas zemēs. 1213. gadā daļa atņemto Jersikas zemju tika apmainītas un ordenim palika tikai Alene un Autīne. 1213. gadā zobenbrāļi sagūstīja Jersikas ķēniņa sievastēvu Daugeruti, kas bija devies pie [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņaza]] slēgt savienību pret Livoniju. 1214. gadā bīskapa Kokneses vācu vasalis Harmūts uzbruka Jersikas pilij un to izlaupīja. 1224. gadā Jersikas Visvaldis „lūdza” atdot [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapam]] savas atlikušās ķēniņvalsts pusi, ko bīskaps Alberts izlēņoja tālāk Ikšķiles bruņiniekam Konrādam. Dzimtas leģenda vēsta, ka Ikšķiles Konrāds apprecējis Visvalža meitu. 1224. gadā pēc [[Tālava]]s un [[Atzele]]s dalīšanas arī Purnava, Bērzene, Abelene (tagad — Baltinavas pagasts) un Abrene (tagad — [[Balvu rajons]]) tika Livonijas bīskapijai. 1225. gadā vecais Jersikas ķēniņš ieradās Rīgā, lai apsveiktu pāvesta legātu Modenas Vilhelmu. 1230. gadā Jersikas Visvaldis savā zemē pie Līksnas upītes atļāvis nodibināt katoļu ticības sludinātāju misiju. 1237. gadā Livonijas bīskaps netālu no latgaļu [[Asote]]s pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (''Kreutzburg''). 1239. gadā pēc ķēniņa Visvalža nāves Livonijas bīskaps uzdāvināja Livonijas ordenim pusi no Jersikas pilsnovada ar visiem īpašumiem, kas acīmredzot atradās Latgales dienviddaļā. 1242. gadā pēc [[Ledus kauja]]s ordenis atsacījās no Latgales austrumu daļas [[Lotigola]]s, kuru tas bija ieguvis pēc ķēniņa Visvalža nāves kā viņam lēnī atstāto Jersikas valsts daļu. 1248. gadā [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] pakļāva Lotigolas un Polockas zemes un par [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] iecēla savu radinieku [[Tautvils|Tautvilu]], bet drīz vien atcēla viņu no amata neuzticības dēļ. Tautvils aizbēga uz Rīgu, kristījās un sabiedrojās ar Livonijas mestru [[Andreass no Felves|Andreasu]], iespējams, ka kļūdams par viņa vasali. 1253. gadā pēc Mindauga kristīšanās un izlīguma ar Livonijas ordeni, Tautvils saņēma atpakaļ Polockas kņazisti kā lēni, bet atteicās no [[Lotigola]]s. 1255. gadā Rīgas arhibīskapijai piederēja tikai [[Asote]]s, [[Lepene]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pilsnovadi, pārējās Latgales zemes piederēja Livonijas ordenim. 1256. gada [[Sēlijas dalīšanas līgums|Sēlijas dalīšanas līgumā]] pieminēts, ka [[Alberts II (Rīga)|Rīgas arhibīskaps Alberts]] atsacījās ordenim par labu no Jersikas pilsnovada trešdaļas un [[Varka (pilsnovads)|Varkas pilsnovada]]. 1263. gadā [[Nalsene]]s kunigaitis un [[Polockas kņazs]] [[Gerdenis]] pēc Tautivila dēla Konstantīna padzīšanas apstiprināja iepriekš noslēgto līgumu ar Livonijas ordeni, kurā atteicās no [[Lotigola]]s ar Rēznas pili. 1263. gadā Livonijas ordenis pie Rāznas ezera Mākoņkalnā atjaunoja [[Volkenbergas pils]] nocietinājumus. 1275. gadā ordeņa mestrs [[Ernsts fon Rasburgs]] (''Ernst von Rassburg''), lai nostiprinātos iekarotajās latgaļu zemēs un kotrolētu tirdzniecības ceļus pa Daugavu, senajā latgaļu Naujenes pilskalnā uzcēla Vec-[[Daugavpils]] pili (''Duneburc''). 1277. gadā lietuviešu kunigaitis [[Traidens]] veselu mēnesi nesekmīgi centās iekarot Daugavpili. 1285. gadā Rēzeknes pilskalnā pie tirdzniecības ceļa no Lietuvas uz [[Pleskava|Pleskavu]] ordeņa mestrs [[Villekens fon Endorps]] uzmūrēja [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogtu]] pili, kas bija novada administratīvais centrs. 1293. gadā Rīgas arhibīskaps Johans Fehte [[Atzele]]s zemē uz ezera salas (tagad— [[Viļaka]]) uzcēla nocietinātu klosteri un nosauca to par [[Viļaka|Marienhauzu]] (Marijas māju). 1290. gadā bez mantiniekiem esošais [[Polockas kņazs]] Konstantīns novēlēja savu kņazisti [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapam]], bet savstarpējo karu dēļ ar ordeni, viņš pārdevis šīs tiesības uz Polocku Lietuvas dižkungam. === 14. gadsimtā === 1307. gadā dižkungs [[Vītenis]] Polockas kņazisti iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā un lietuvieši pieteica pretenzijas uz arī uz bijušajām Jersikas ķēniņa zemēm Latgalē. 1313. gadā Livonijas ordenis atguva lietuviešu nopostīto Vec-Daugavpili (Naujeni). 1323. gadā Livonijas ordeņa vicemestrs [[Konrāds Ketelhods]] iebruka tajā [[Lotigola]]s daļā, kas atradās Novgorodas pakļautībā. 1324. gadā [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] karaspēks iebruka ordeņa pārvaldītajā Latgales daļā un aizveda gūstā daudz iedzīvotāju. 1324. gada novembrī [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogtejas]] teritoriju ({{val|la|territorium dictum Rositen}}) nopostīja [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaiša]] [[Ģedimins|Ģedimina]] karaspēks.<ref>[http://estudijas.lu.lv/file.php/727/Petri_de_Dusburg.Cronica_terre_Prusie.latviski.pdf Petri de Dusburg. Chronicon Terrae Prussiae 358 (351)]{{Novecojusi saite}} Valda Salmiņa latviskais tulkojums</ref> 1338. gadā pēc kara ar lietuviešiem uz austrumiem no Aiviekstes drīkstēja brīvi tirgoties gan vācieši, gan lietuvieši un krievi. 1347. gadā ordeņa mestrs [[Gosvins fon Hērike]] nostiprināja Daugavpils cietoksni ar četriem torņiem. 1367. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Frimersheims]] par strīdīgajām teritorijām karoja ar Novgorodas republiku. 1399. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vennemars fon Brigenejs]] agrākās latgaļu koka pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla [[Ludza]]s pili. Pils atradās pie pašas [[Pleskava]]s republikas robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no ordeņa bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla [[Krasnogorodska]]s cietoksni (''Krasnij Gorodok''). === 15. gadsimtā === 1432. gadā ordeņa mestrs [[Cise fon Rūtenbergs]] karoja Lietuvā. 1461.—1464. gadā, kad ordeņa mestrs [[Johans fon Mengede]] apcietināja Rīgas arhibīskapu [[Silvestrs Stodevešers|Silvestri]] un izlaupīja viņa zemes, Pleskavas karaspēks okupēja arhibīskapam piederošās Adzeles austrumu daļu (tagadējo [[Pitalova]]s rajonu). Tās iedzīvotājus vai nu deportēja, vai pārkristīja pareizticībā. 1478. gadā [[Maskavija]] anektēja Novgorodu un Maskavas lielkņazs [[Ivans III]] pieprasīja [[Livonijas Konfederācija]]i maksāt uz 13. gadsimta līgumiem balstītos Novgorodai nesamaksātos meslus Maskavijai. 1480. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Bernds fon der Borhs]] un Rēzeknes fogts nesekmīgi mēģināja ieņemt Pleskavas kremli. 1481. gadā Maskavijas karaspēks, ko vadīja lielkņazs Ivans III, iebruka Latgalē, ieņēma Daugavpili un nopostīja Rēzekni un Ludzas pili. 1493. gada 13. martā ordeņa mestrs [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]] noslēdza miera līgumu ar Maskaviju uz 10 gadiem, un krievi atsacījās no okupētājām Latgales zemēm. === 16. gadsimtā === 1501. gada janvārī Livonijas landtāgā Valmierā tika noslēgts aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgums uz 10 gadiem starp Livonijas Konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju. 1502. gada septembrī Livonijas ordeņa mestrs [[Valters fon Pletenbergs]] uzvarēja lielu Maskavijas karaspēku [[kauja pie Smoļinas|kaujā pie Smoļinas]] ezera netālu no Latgales ziemeļu robežas. Pēc 1509. gada [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Jaspers Linde]] Marienhauzenas klostera ([[Viļaka]]) vietā uz ezera salas aizsardzībai pret krieviem uzcēla stipru pili. 1557. gada septembrī Livonijas ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Firstenbergs]] Livonijas Konfederācijas vārdā noslēdza vienošanos ar Polijas karali un Lietuvas dižkungu Sigismundu II Augustu par savstarpēju palīdzību pret Krieviju. 1559. gada 31. augustā [[Livonijas ordenis]] noslēdza protekcijas līgumu ar Lietuvas dižkungu [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II]] un ieķīlāja viņam [[Ludzas pils|Ludzas]], [[Rēzeknes pils|Rēzeknes]] un [[Dinaburgas pils|Daugavpils pilis]], bet 1559. gada 15. septembrī līdzīgu protekcijas līgumu noslēdza arī [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]], ieķīlājot arī [[Viļakas pils|Viļakas pili]]. == Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā == 1561. gadā pēc [[Viļņas ūnija]]s noslēgšanas Latgale nonāca [[Pārdaugavas hercogiste]]s sastāvā. 1577. gadā [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Krievijas cars [[Jānis Briesmīgais]] izpostīja Latgali un aizveda gūstā daudzus tās iedzīvotājus. 1577. gada 11. augustā iebrucēji iekaroja un pilnībā sagrāva [[Dinaburga]]s pili un tirdzniecības apmetni pie tās. Krievi uzcēla jaunu cietoksni 19 km lejup pa Daugavu no vecās pils, kur atrodas tagadējā Daugavpils. 1582. gadā Krievija bija spiesta atteikties no Latgales, kas nonāca Polijas un Lietuvas kopvalsts ietekmē un ietilpa [[Pārdaugavas hercogiste]]s sastāvā. Karalis Stefans Batorijs Dinaburgai piešķīra Magdeburgas tiesības. 1601. un 1625. gadā Latgalē iebruka [[Zviedrija|zviedri]]. 1626. gadā jezuīts Jeremijs Ludingshauzens [[Krāslava]]s miestā 1676. gadā nodibināja jezuītu ordeņa nodaļu un uzcēla koka baznīcu. 1629. gadā pēc [[Altmarkas miera līgums|Altmarkas miera līguma]] Latgale ([[Inflantijas vaivadija]] — ''województwo inflanckie'', saukta arī par „Poļu Vidzemi”), tika atdalīta no [[Vidzeme]]s, kas palika Zviedrijas pārvaldē. 1654. gadā Latgalē iebruka Krievijas cars [[Aleksejs Mihailovičs]]. 1656.—1667. gada [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā krievi okupēja Latgales dienvidu daļu un pārdāvēja Daugavpili par Borisogļebsku. 1656. gadā zviedri nopostīja Rēzeknes pili, kas vairs netika atjaunota. 1660. gadā pēc [[Olivas miera līgums|Olivas miera līguma]] zviedri atstāja Latgali, kas palika Polijas-Lietuvas sastāvā. 1667. gadā pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas krievu okupēto Latgales daļu atdeva atpakaļ Polijai-Lietuvai. 1677. gadā Dinaburga kļuva par [[Inflantijas vojevodiste]]s administratīvo centru un katoļu bīskapa rezidenci. 1700. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Dinaburgā pārziemoja sakšu karaspēks. 1710. gadā Latgales teritorijā plosījās [[Melnā nāve|mēris]]. Izmira gandrīz viss Dinaburgas garnizons. 1757. gadā Krāslavā tika atvērts katoļu seminārs un tika uzturēta apriņķa skola. == Krievijas Impērijas sastāvā == Pēc 1772. gada Pēterburgas slepenās konvencijas noteikumiem Krievijas Impērijas un Prūsijas Karalistes pārstāvji vienojās "savstarpēji palīdzēt izmantot radušos apstākļus, lai iegūtu sev tos Polijas apvidus, uz kuriem tam ir senas tiesības". Vienošanās rezultātā Krievija ieguva Poļu Livonijas daļu, tomēr politisku apsvērumu dēļ to nosauca par [[Daugavas province|Daugavas provinci]] un pievienoja nevis pārējai Livonijai (tolaik [[Rīgas guberņa]]i), bet gan jaunizveidotajai [[Pleskavas guberņa]]i. 1773. gadā pilsētas tiesības piešķīra Rēzeknei. 1776. gadā no Daugavas, Polockas un Vitebskas provincēm izveidoja [[Polockas guberņa|Polockas guberņu]], ko 1778. gadā pārdēvēja par Polockas vietniecību. 1796. gadā Latgali pievienoja [[Baltkrievijas guberņa]]i. 1802. gadā Latgale nokļuva [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā. 1810. gadā sakarā ar [[Napoleona kari]]m sāka pārbūvēt [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]]. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā 20. jūlijā Francijas armija ģenerāļa Rikardo vadībā ieņēma Daugavpils cietoksni. 1811.—1815. gadā Krāslavā darbojās jezuītu ģimnāzija, kas deva impulsu Latgales iedzīvotāju izglītībai. 1831. gadā Daugavpilī un Rēzeknē uzliesmoja [[holera]]s epidēmija. 1833. gadā pabeidza Daugavpils cietokšņa būvi, bet tā ēku un nocietinājumu celtniecība turpinājās līdz 1878. gadam. 1836. gadā caur Daugavpili un Rēzekni izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]—[[Varšava]]s šoseju. 1848. un 1853. gadā notika atkārtotas [[holera]]s epidēmijas. 1860. gadā caur Daugavpili un Rēzekni uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju]]. 1861. gada 19. februārī izdeva [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtļaužu brīvlaišana]]s manifestu ar tulkojumu latgaliešu izloksnē „''Nulikszonas ap ziemnikim izgojuszym nu dzymtigas pidoreszonas''”, pēc kura Latgales zemnieki ieguva personas brīvību. 1864. gadā izdeva likumu par pagasta skolu dibināšanu. 1865. gadā caur Krustpili, Daugavpili un Krāslavu uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga-Orla|Rīgas—Orlas dzelzceļa līniju]]. 1893. gadā Krievijas Impērijas ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku. 1904. gadā caur Krustpili un Rēzekni uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Ribinska|Ventspils—Ribinskas dzelzceļa līniju]]. 1915. gadā [[Pirmais pasaules karš]] spieda Latgalē apmesties lielai daļai no Kurzemes guberņas bēgļiem. Septembrī un oktobrī notika [[Kaujas pie Daugavpils (1915)]]. <gallery> Attēls:Latgales karte krieviski 1796.jpg|Latgales karte ar krieviskajiem vietvārdiem (1796) Attēls:Latgales karte 1820.jpg|Latgales karte ar poliskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820) Attēls:Latgales karte poliski 1902.jpg|Latgales karte ar poliskajiem vietvārdiem (1902) Latgale ar poliskajiem vietvārdiem pēc 1905.jpg|Latgales karte ar poliskajiem vietvārdiem (pēc 1905) Poļu Vidzeme 1908.jpg|Latgales karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1908) Attēls:Latgales karte Siliņš 1911.jpg|Latgales karte ar latviskajiem vietvārdiem ([[Matīss Siliņš]], 1911). Ar sarkanu krāsu iezīmētas pārsvarā krievu ieceļotāju apdzīvotās teritorijas </gallery> == Apvienošanās ar Vidzemi == {{Pamatraksts|Pirmais Latgales latviešu kongress}} 1917. gada 9.-10. maijā Rēzeknē notika Latgales pārstāvju kongress, kas lēma par Latgales atkalapvienošanu ar citiem [[Latvijas vēsturiskās zemes|Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem]]. 1917. gada novembrī Latgalē nodibinājās padomju vara. 1917. gada 14. decembrī [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to pievienošanu Vidzemes guberņai. 1918. gada februārī Latgali ieņēma ķeizariskās [[Vācija]]s armija. 1918. gada 27. augustā tika parakstīta [[Berlīnes papildvienošanās (1918)]] par Krievijas atteikšanos no Igaunijas un Vidzemes guberņām. Tika plānots izveidot [[Baltenlande|Baltijas valsti]] ar 7 kantoniem: trīs igauņu (Igaunijas, Ziemeļvidzemes un salu) un četriem latviešu (Rīgas, Dienvidzemes, Latgales un Kurzemes). Pēc Vācijas kapitulācijas 1918. gada 17. novembrī dibinātā Latvijas [[Tautas padome]] nolēma, ka Latgale sūtīs Latvijas Tautas Padomē 18 delegātus. == Latvijas Republikas sastāvā == [[Attēls:Latgales karte pirms 1940.jpg|thumb|250px|Latgales autoceļu karte (1935).]] 1918. gada 18. novembrī Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas sēdē kā Latgales pārstāvis piedalījās [[Staņislavs Kambala]]. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1918. gada decembrī Latgali ieņēma [[Sarkanā armija]]. Pēc [[Padomju Latvijas armija]]s atkāpšanās uz Latgali no 1919. gada jūlija līdz 1920. gada janvārim Rēzeknē atradās [[LSPR]] valdības pagaidu mītne. 1920. gada janvārī [[Latgales atbrīvošana|Latgali ieņēma]] [[Latvijas bruņotie spēki]]. Daugavpils un Krāslavas ieņemšanā piedalījās Polijas armija. 9. martā Polijas, Baltkrievijas un Latgales zemju Poļu nacionālā padome Polijas Ārlietu ministrijā piedāvāja Latvijas valdībai izvirzīt šādas prasības: Latgalei jābūt autonomai, ar savu Seimu; poļiem jābūt tiesībām ieņemt valsts amatus, poļu ievēlētajai komitejai jābūt tiesībām rīkoties ar proporcionālu budžeta daļu, poļu valodai jāparasa otras valsts valodas statuss Latgalē, poļu zemes īpašumam jābūt neaizskaramam, poļu skolas jāuztur Latvijas valstij, Latvijas valdībā jāizveido poļu lietu ministra amats (tajā – Latgales polis), poļiem jāpiešķir brīvas pilsonības izvēles tiesības. Šīs prasības Polijas valdība nopietni neizskatīja.<ref>[https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Monografijas/E.Jekabsons_Piesardziga-draudziba_2007.pdf Piesardzīgā draudzība: Latvijas un Polijas attiecības 1919. un 1920. gadā] [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ēriks Jēkabsons]]. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007. - 165 lpp.]</ref> 1920. gada 11. augustā Padomju Krievija [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Rīgas miera līgumā]] ar Latviju atteicās no pretenzijām uz Latgali. 1923. gada 16. aprīlī Krāslavas miestam piešķīra pilsētas tiesības. 1940. gada jūnijā Latgali okupēja Sarkanā armija, bet augustā to inkorporēja [[Padomju Savienība|PSRS]]. 1941. gada jūnijā-jūlijā [[Latgales ieņemšana (1941)|Vērmahts okupēja Latgali]]. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944. gada jūlijā-augustā Latgali okupēja Sarkanā armija]]. 1944. gada 23. augustā Krievija anektēja sešus [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] pagastus. 1990. gadā atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību, ko starptautiski atzina pēc 1991. gada Augusta puča izgāšanās. 2007. gadā parakstīja jaunu Latvijas—Krievijas robežlīgumu, atzīstot 1944. gada 23. augusta Abrenes apriņķa austrumu daļas aneksiju. == Dokumenti == === Novgorodas hronika par Lotigolas atgūšanu === 1242. gada vasarā, kā [[Novgorodas pirmā hronika|Novgorodas 1. laika grāmatā]] vēstīts, vācieši pēc sakāves Ledus kaujā atsacījās no pirms tam iekarotās Lotigolas (Лотыголa), kā arī no [[Pleskava]]s (Пльсковъ), [[Votzeme]]s (Водь) un [[Luga]]s (Лугa). Tas visticamāk liecina, ka novgorodieši Lotigolas vārdā saukuši latgaļu zemes uz austrumiem no [[Abrene]]s: {{citāts| <blockquote> „Того же лЂта НЂмци прислаша с поклономь: «безъ князя что есмы зашли Водь, Лугу, Пльсковъ, '''Лотыголу''' мечемь, того ся всего отступаемъ; а что есмы изъимали мужии вашихъ, а тЂми ся розмЂнимъ: мы ваши пустимъ, а вы наши пустите»; и таль пльсковьскую пустиша и умиришася”. </blockquote>}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latgales vēsture| ]] 4h8xfbkt9zjbr5ak6ck9p65w6p85eth 4490710 4490709 2026-07-05T20:20:26Z Pirags 3757 /* Jersikas ķēniņvalsts sastāvā */ 4490710 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ansis Cīrulis. Latgale senatnē (1934).jpg|250px|thumb|right|[[Ansis Cīrulis|Anša Cīruļa]] 1934. gada [[guašs|guaša]] glezna „Latgale senatnē”]] '''Latgales vēsture''' ir [[Latvijas vēsture]]s daļa, kas vēstī par [[vēsture|vēsturiskajiem]] notikumiem [[Latgale]]s teritorijā. Vēlīnajā [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] [[latgaļi|latgaļu]] zemes aptvēra ne tikai mūsdienu Latgales reģionu, bet arī [[Vidzeme]]s austrumu daļu līdz pat [[Cēsis|Cēsīm]], kur sākās [[lībieši|līvu]] apdzīvotās zemes. Latgaļu cilšu rietumu kaimiņi bija līvi, ziemeļu kaimiņi — [[ugauņi]], austrumu kaimiņi — [[kriviči]], bet dienvidi kaimiņi — [[sēļi]] un [[lietuvji]]. Latgaļu zemes mūsdienu Latvijas teritorijā bija [[Koknese (valsts)|Koknese]], [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņvalsts ar savām pavalstīm, [[Lotigola]] (daļēji mūsdienu [[Baltkrievija]]s un [[Krievija]]s teritorijā), [[Tālava]], [[Imera]], [[Atzele]] (daļēji mūsdienu Krievijas teritorijā). Kopš 1569. gada Latgale ietilpa [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā kā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s austrumu daļa (vēlāk kā [[Inflantijas vaivadija]] jeb t.s. [[Poļu Vidzeme]]). Administratīvi sīkāk bija iedalīta 4 traktos: Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas un Viļakas. Pēc 1. [[Polijas dalīšanas]] 1772. gadā Latgali pievienoja sev Krievijas Impērija, administratīvi iekļaujot Pleskavas guberņā kā Daugavas provinci, kas tika sadalīta 3 apriņķos: [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes]] un [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķos]] (Rēzeknes apriņķis laikā no 1797. līdz 1802. gadam nepastāvēja, sadalīts starp Daugavpils un Ludzas apriņķiem). 1796. gadā Latgali iekļāva Polockas vietniecībā, bet pēc vietniecības likvidācijas Latgali iekļāva Baltkrievijas guberņā (ko izveidoja no likvidētajām Polockas un Mogiļevas vietniecībām). No 1802. gada līdz 1917. gadam Latgale ietilpa Vitebskas guberņā. 1917. gada 14. decembrī Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķus atdalīja no Vitebskas guberņas un pievienoja [[Vidzemes guberņa]]i. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 1918. gada 18. novembrī Latgale kopā ar Kurzemi un Vidzemi kļuva par [[Latvijas Republika]]s sastāvdaļu, ko pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņām]] nostiprināja [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līguma]] parakstīšana 1920. gada 11. augustā. == Nosaukums == [[Attēls:Latgalieši 1910.jpg|250px|thumb|F. Kempa “Latgalieši” (1910)]] [[Latviešu Indriķis]] 13. gadsimta sākumā šo zemi latīniski sauca par ''Letthia'' vai par ''Letthigallia'', turpretim juridiskajos līgumos kopš 1210. gada tā dēvēta vienīgi par Letiju, bet ne par Latgali. 15. gadsimtā [[Livonija]]s (''Liefland'') vāciskais nosaukums poļu valodā pārveidojās par ''Liflanty'', 16. gadsimtā par ''Inflanty'', pēc Vidzemes sadalīšanas 17. gadsimtā par ''Inflanty polskie''. Arī 19. gadsimtā latviešu rakstos vēl lietoja Infantiešu zemes (1862) un [[Poļu Vidzeme]]s latviešu (1889) vai inflantiešu (1903) nosaukumus. Latgales nosaukums atkal parādījās [[Francis Kemps|F. Kempa]] 1900. gadā izdotajās četru paraugu Latgales skatu pastkartītēs, tad 1901. gada rakstos avīzē [[Baltijas Vēstnesis]]. Tomēr 1902. gadā [[Pēterburga]]s pilsētas priekšnieks neļāva reģistrēt Latgaliešu mūzikas biedrību, tā vietā iesakot Inflantiešu, bet vēlāk Latviešu mūzikas biedrības nosaukumu. 1908. gada [[Rīgas Latviešu biedrība]]s vasaras sapulcē ierosināja Inflantijas vietā lietot Latgales nosaukumu. 1910. gadā F. Kemps izdeva grāmatu “Latgalieši”, pēc tam Latgales vārds ieviesās visā latviešu literatūrā.<ref>{{LKV|X.|120 109}}</ref> == [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņvalsts sastāvā == [[Attēls:Latgalu teritorija.jpg|250px|thumb|Latgaļu valstiskie un teritoriālie veidojumi 9.—13. gadsimtā pēc dažādām vēstures kartēm]] [[attēls:Jersikas ķēniņš Visvaldis dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam 1208.JPG|thumb|250px|“Jersikas [[ķēniņš Visvaldis]] dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|L. Maidela zīmējums]]), paturot trīs karoɡus]] Pēc 1200. gada Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] centās atbrīvoties no [[Polocka]]s meslu kundzības un atvērt Rīgas tirgotājiem ceļu pa Daugavu. Lai to panāktu, viņam bija jāpakļauj Jersikas valsts, kas bija noslēgusi savienību ar lietuviešu kunigaišiem. 1203. gadā Polockas kņazs [[Vladimirs Vseslavičs|Valdemārs]] kopā ar Jersikas ķēniņu [[Visvaldis|Visvaldi]] un viņa lietuviešu sabiedrotajiem iebruka [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zemē]], lai ar varu piedzītu meslus. Polockieši uzbruka Ikšķilei un Salaspilij, bet Jersikas ķēniņš kopā ar leišiem uzbruka Rīgai. 1206. gadā pēc līvu nemiernieku aicinājuma Polockas kņazs atkārtoti kopā ar Jersikas Visvaldi un citiem sabiedrotajiem uzbruka Ikšķilei un Salaspilij. Viņiem piebiedrojušies Turaidas līvi, bet ne letgaļi. Krustnešu karaspēks apspieda Salaspils valdnieka Ako vadīto līvu sacelšanos, kopā ar [[Tērvete]]s Viesturu ieņēma Turaidas līvu pili, Līvzemi sadalot starp bīskapu un zobenbrāļiem. 1207. gadā krustneši ieņēma [[Koknese (valsts)|Kokneses]] valsti un tās ķēniņš [[Vjačko|Vetseka]] bija spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali, pretī dabūdams pusi no saviem bijušajiem īpašumiem kā lēni. 1208. gadā kristītie letgaļu valdnieki [[Beverīna]]s [[Tālivaldis]], [[Satekle]]s [[Rūsiņš]] un [[Autine]]s [[Varidots]] izveidoja militāru savienību ar Zobenbrāļu ordeni pret ugauņiem. 1209. gadā, izmantotams par ieganstu Jersikas ķēniņa savienību ar lietuviešiem, kas atkārtoti siroja letgaļu un igauņu zemēs, bīskaps Alberts kopā [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] brāļiem sasauca lielu kristīto līvu un letgaļu karaspēku un iekaroja Jersikas pilsētu. Pats ķēniņš patvērās savā Dignājas pilī otrpus Daugavai. 1209. gada rudenī Jersikas ķēniņu Visvaldi piespieda kļūt par bīskapa Alberta [[Vasalis|vasali]], par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Svinīgā ceremonija notika Pētera baznīcas laukumā Rīgā citu bīskapa Alberta pavalstnieku klātbūtnē. Trīs daļas no Jersikas valsts Visvaldis saņēma atpakaļ par [[Lēnis|lēni]], bet jau iepriekš krustnešu pusē pārgājušās [[Autīne]]s un [[Cesvaine]]s pavalstis palika [[Bīskaps|bīskapa]] rīcībā. == [[Livonijas Konfederācija]]s sastāvā == [[Attēls:Daugavpils komtureja un Rēzeknes fogteja.jpg|thumb|250px|Latgales karte 16. gadsimtā. Ordeņa valsts Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja (Vgt:Rositten), bet ziemeļu daļa atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s sastāvā.]] [[Attēls:Livoniae Pars 1780.jpg|thumb|250px|Latgale kā Livonijas daļa (''Livonia Pars'') 1780. gadā. Kā lielākās apdzīvotās vietas atzīmētas [[Daugavpils]] (''Duneburg'') un [[Krāslava]] (''Craslau''), redzama arī [[Rēzeknes pils]] (''Rositten'') un [[Viļakas pils]] (''Marienhouse''), kā arī [[Piedruja]]s forts (''Fort Druia'')]] [[Attēls:Inflantijas vaivadija 18. gadsimta kartē.jpg|thumb|250px|Inflantijas (''Inflant''), [[Viļņas vaivadija|Viļņas]], [[Traķu vaivadija]]s, [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes]] un [[Žemaitijas kunigaitija|Žemaitija]]s hercogistes 18. gadsimta kartē]] === 13. gadsimtā === 1211. gada rudenī bīskaps un ordenis sadalīja iegūtās zemes. 1212. gadā Jersikas ķēniņa pilī notika Livonijas bīskapa Alberta un [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] Valdemāra tikšanās par turpmāko sadarbību, Polockas kņazs atteicās no meslu tiesībām līvu zemēs, iespējams, arī Koknesē un Jersikas zemēs. 1213. gadā daļa atņemto Jersikas zemju tika apmainītas un ordenim palika tikai Alene un Autīne. 1213. gadā zobenbrāļi sagūstīja Jersikas ķēniņa sievastēvu Daugeruti, kas bija devies pie [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņaza]] slēgt savienību pret Livoniju. 1214. gadā bīskapa Kokneses vācu vasalis Harmūts uzbruka Jersikas pilij un to izlaupīja. 1224. gadā Jersikas Visvaldis „lūdza” atdot [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapam]] savas atlikušās ķēniņvalsts pusi, ko bīskaps Alberts izlēņoja tālāk Ikšķiles bruņiniekam Konrādam. Dzimtas leģenda vēsta, ka Ikšķiles Konrāds apprecējis Visvalža meitu. 1224. gadā pēc [[Tālava]]s un [[Atzele]]s dalīšanas arī Purnava, Bērzene, Abelene (tagad — Baltinavas pagasts) un Abrene (tagad — [[Balvu rajons]]) tika Livonijas bīskapijai. 1225. gadā vecais Jersikas ķēniņš ieradās Rīgā, lai apsveiktu pāvesta legātu Modenas Vilhelmu. 1230. gadā Jersikas Visvaldis savā zemē pie Līksnas upītes atļāvis nodibināt katoļu ticības sludinātāju misiju. 1237. gadā Livonijas bīskaps netālu no latgaļu [[Asote]]s pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (''Kreutzburg''). 1239. gadā pēc ķēniņa Visvalža nāves Livonijas bīskaps uzdāvināja Livonijas ordenim pusi no Jersikas pilsnovada ar visiem īpašumiem, kas acīmredzot atradās Latgales dienviddaļā. 1242. gadā pēc [[Ledus kauja]]s ordenis atsacījās no Latgales austrumu daļas [[Lotigola]]s, kuru tas bija ieguvis pēc ķēniņa Visvalža nāves kā viņam lēnī atstāto Jersikas valsts daļu. 1248. gadā [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Mindaugs]] pakļāva Lotigolas un Polockas zemes un par [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] iecēla savu radinieku [[Tautvils|Tautvilu]], bet drīz vien atcēla viņu no amata neuzticības dēļ. Tautvils aizbēga uz Rīgu, kristījās un sabiedrojās ar Livonijas mestru [[Andreass no Felves|Andreasu]], iespējams, ka kļūdams par viņa vasali. 1253. gadā pēc Mindauga kristīšanās un izlīguma ar Livonijas ordeni, Tautvils saņēma atpakaļ Polockas kņazisti kā lēni, bet atteicās no [[Lotigola]]s. 1255. gadā Rīgas arhibīskapijai piederēja tikai [[Asote]]s, [[Lepene]]s un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pilsnovadi, pārējās Latgales zemes piederēja Livonijas ordenim. 1256. gada [[Sēlijas dalīšanas līgums|Sēlijas dalīšanas līgumā]] pieminēts, ka [[Alberts II (Rīga)|Rīgas arhibīskaps Alberts]] atsacījās ordenim par labu no Jersikas pilsnovada trešdaļas un [[Varka (pilsnovads)|Varkas pilsnovada]]. 1263. gadā [[Nalsene]]s kunigaitis un [[Polockas kņazs]] [[Gerdenis]] pēc Tautivila dēla Konstantīna padzīšanas apstiprināja iepriekš noslēgto līgumu ar Livonijas ordeni, kurā atteicās no [[Lotigola]]s ar Rēznas pili. 1263. gadā Livonijas ordenis pie Rāznas ezera Mākoņkalnā atjaunoja [[Volkenbergas pils]] nocietinājumus. 1275. gadā ordeņa mestrs [[Ernsts fon Rasburgs]] (''Ernst von Rassburg''), lai nostiprinātos iekarotajās latgaļu zemēs un kotrolētu tirdzniecības ceļus pa Daugavu, senajā latgaļu Naujenes pilskalnā uzcēla Vec-[[Daugavpils]] pili (''Duneburc''). 1277. gadā lietuviešu kunigaitis [[Traidens]] veselu mēnesi nesekmīgi centās iekarot Daugavpili. 1285. gadā Rēzeknes pilskalnā pie tirdzniecības ceļa no Lietuvas uz [[Pleskava|Pleskavu]] ordeņa mestrs [[Villekens fon Endorps]] uzmūrēja [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogtu]] pili, kas bija novada administratīvais centrs. 1293. gadā Rīgas arhibīskaps Johans Fehte [[Atzele]]s zemē uz ezera salas (tagad— [[Viļaka]]) uzcēla nocietinātu klosteri un nosauca to par [[Viļaka|Marienhauzu]] (Marijas māju). 1290. gadā bez mantiniekiem esošais [[Polockas kņazs]] Konstantīns novēlēja savu kņazisti [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapam]], bet savstarpējo karu dēļ ar ordeni, viņš pārdevis šīs tiesības uz Polocku Lietuvas dižkungam. === 14. gadsimtā === 1307. gadā dižkungs [[Vītenis]] Polockas kņazisti iekļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā un lietuvieši pieteica pretenzijas uz arī uz bijušajām Jersikas ķēniņa zemēm Latgalē. 1313. gadā Livonijas ordenis atguva lietuviešu nopostīto Vec-Daugavpili (Naujeni). 1323. gadā Livonijas ordeņa vicemestrs [[Konrāds Ketelhods]] iebruka tajā [[Lotigola]]s daļā, kas atradās Novgorodas pakļautībā. 1324. gadā [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] karaspēks iebruka ordeņa pārvaldītajā Latgales daļā un aizveda gūstā daudz iedzīvotāju. 1324. gada novembrī [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogtejas]] teritoriju ({{val|la|territorium dictum Rositen}}) nopostīja [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaiša]] [[Ģedimins|Ģedimina]] karaspēks.<ref>[http://estudijas.lu.lv/file.php/727/Petri_de_Dusburg.Cronica_terre_Prusie.latviski.pdf Petri de Dusburg. Chronicon Terrae Prussiae 358 (351)]{{Novecojusi saite}} Valda Salmiņa latviskais tulkojums</ref> 1338. gadā pēc kara ar lietuviešiem uz austrumiem no Aiviekstes drīkstēja brīvi tirgoties gan vācieši, gan lietuvieši un krievi. 1347. gadā ordeņa mestrs [[Gosvins fon Hērike]] nostiprināja Daugavpils cietoksni ar četriem torņiem. 1367. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Frimersheims]] par strīdīgajām teritorijām karoja ar Novgorodas republiku. 1399. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Vennemars fon Brigenejs]] agrākās latgaļu koka pils vietā uz zemes joslas starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru uzcēla [[Ludza]]s pili. Pils atradās pie pašas [[Pleskava]]s republikas robežas, tāpēc pleskavieši, baidīdamies no ordeņa bruņinieku iebrukumiem, iepretī Ludzas pilij 1463. gadā uzcēla [[Krasnogorodska]]s cietoksni (''Krasnij Gorodok''). === 15. gadsimtā === 1432. gadā ordeņa mestrs [[Cise fon Rūtenbergs]] karoja Lietuvā. 1461.—1464. gadā, kad ordeņa mestrs [[Johans fon Mengede]] apcietināja Rīgas arhibīskapu [[Silvestrs Stodevešers|Silvestri]] un izlaupīja viņa zemes, Pleskavas karaspēks okupēja arhibīskapam piederošās Adzeles austrumu daļu (tagadējo [[Pitalova]]s rajonu). Tās iedzīvotājus vai nu deportēja, vai pārkristīja pareizticībā. 1478. gadā [[Maskavija]] anektēja Novgorodu un Maskavas lielkņazs [[Ivans III]] pieprasīja [[Livonijas Konfederācija]]i maksāt uz 13. gadsimta līgumiem balstītos Novgorodai nesamaksātos meslus Maskavijai. 1480. gadā Livonijas ordeņa mestrs [[Bernds fon der Borhs]] un Rēzeknes fogts nesekmīgi mēģināja ieņemt Pleskavas kremli. 1481. gadā Maskavijas karaspēks, ko vadīja lielkņazs Ivans III, iebruka Latgalē, ieņēma Daugavpili un nopostīja Rēzekni un Ludzas pili. 1493. gada 13. martā ordeņa mestrs [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]] noslēdza miera līgumu ar Maskaviju uz 10 gadiem, un krievi atsacījās no okupētājām Latgales zemēm. === 16. gadsimtā === 1501. gada janvārī Livonijas landtāgā Valmierā tika noslēgts aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgums uz 10 gadiem starp Livonijas Konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju. 1502. gada septembrī Livonijas ordeņa mestrs [[Valters fon Pletenbergs]] uzvarēja lielu Maskavijas karaspēku [[kauja pie Smoļinas|kaujā pie Smoļinas]] ezera netālu no Latgales ziemeļu robežas. Pēc 1509. gada [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Jaspers Linde]] Marienhauzenas klostera ([[Viļaka]]) vietā uz ezera salas aizsardzībai pret krieviem uzcēla stipru pili. 1557. gada septembrī Livonijas ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Firstenbergs]] Livonijas Konfederācijas vārdā noslēdza vienošanos ar Polijas karali un Lietuvas dižkungu Sigismundu II Augustu par savstarpēju palīdzību pret Krieviju. 1559. gada 31. augustā [[Livonijas ordenis]] noslēdza protekcijas līgumu ar Lietuvas dižkungu [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II]] un ieķīlāja viņam [[Ludzas pils|Ludzas]], [[Rēzeknes pils|Rēzeknes]] un [[Dinaburgas pils|Daugavpils pilis]], bet 1559. gada 15. septembrī līdzīgu protekcijas līgumu noslēdza arī [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]], ieķīlājot arī [[Viļakas pils|Viļakas pili]]. == Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā == 1561. gadā pēc [[Viļņas ūnija]]s noslēgšanas Latgale nonāca [[Pārdaugavas hercogiste]]s sastāvā. 1577. gadā [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Krievijas cars [[Jānis Briesmīgais]] izpostīja Latgali un aizveda gūstā daudzus tās iedzīvotājus. 1577. gada 11. augustā iebrucēji iekaroja un pilnībā sagrāva [[Dinaburga]]s pili un tirdzniecības apmetni pie tās. Krievi uzcēla jaunu cietoksni 19 km lejup pa Daugavu no vecās pils, kur atrodas tagadējā Daugavpils. 1582. gadā Krievija bija spiesta atteikties no Latgales, kas nonāca Polijas un Lietuvas kopvalsts ietekmē un ietilpa [[Pārdaugavas hercogiste]]s sastāvā. Karalis Stefans Batorijs Dinaburgai piešķīra Magdeburgas tiesības. 1601. un 1625. gadā Latgalē iebruka [[Zviedrija|zviedri]]. 1626. gadā jezuīts Jeremijs Ludingshauzens [[Krāslava]]s miestā 1676. gadā nodibināja jezuītu ordeņa nodaļu un uzcēla koka baznīcu. 1629. gadā pēc [[Altmarkas miera līgums|Altmarkas miera līguma]] Latgale ([[Inflantijas vaivadija]] — ''województwo inflanckie'', saukta arī par „Poļu Vidzemi”), tika atdalīta no [[Vidzeme]]s, kas palika Zviedrijas pārvaldē. 1654. gadā Latgalē iebruka Krievijas cars [[Aleksejs Mihailovičs]]. 1656.—1667. gada [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā krievi okupēja Latgales dienvidu daļu un pārdāvēja Daugavpili par Borisogļebsku. 1656. gadā zviedri nopostīja Rēzeknes pili, kas vairs netika atjaunota. 1660. gadā pēc [[Olivas miera līgums|Olivas miera līguma]] zviedri atstāja Latgali, kas palika Polijas-Lietuvas sastāvā. 1667. gadā pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas krievu okupēto Latgales daļu atdeva atpakaļ Polijai-Lietuvai. 1677. gadā Dinaburga kļuva par [[Inflantijas vojevodiste]]s administratīvo centru un katoļu bīskapa rezidenci. 1700. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Dinaburgā pārziemoja sakšu karaspēks. 1710. gadā Latgales teritorijā plosījās [[Melnā nāve|mēris]]. Izmira gandrīz viss Dinaburgas garnizons. 1757. gadā Krāslavā tika atvērts katoļu seminārs un tika uzturēta apriņķa skola. == Krievijas Impērijas sastāvā == Pēc 1772. gada Pēterburgas slepenās konvencijas noteikumiem Krievijas Impērijas un Prūsijas Karalistes pārstāvji vienojās "savstarpēji palīdzēt izmantot radušos apstākļus, lai iegūtu sev tos Polijas apvidus, uz kuriem tam ir senas tiesības". Vienošanās rezultātā Krievija ieguva Poļu Livonijas daļu, tomēr politisku apsvērumu dēļ to nosauca par [[Daugavas province|Daugavas provinci]] un pievienoja nevis pārējai Livonijai (tolaik [[Rīgas guberņa]]i), bet gan jaunizveidotajai [[Pleskavas guberņa]]i. 1773. gadā pilsētas tiesības piešķīra Rēzeknei. 1776. gadā no Daugavas, Polockas un Vitebskas provincēm izveidoja [[Polockas guberņa|Polockas guberņu]], ko 1778. gadā pārdēvēja par Polockas vietniecību. 1796. gadā Latgali pievienoja [[Baltkrievijas guberņa]]i. 1802. gadā Latgale nokļuva [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā. 1810. gadā sakarā ar [[Napoleona kari]]m sāka pārbūvēt [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]]. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā 20. jūlijā Francijas armija ģenerāļa Rikardo vadībā ieņēma Daugavpils cietoksni. 1811.—1815. gadā Krāslavā darbojās jezuītu ģimnāzija, kas deva impulsu Latgales iedzīvotāju izglītībai. 1831. gadā Daugavpilī un Rēzeknē uzliesmoja [[holera]]s epidēmija. 1833. gadā pabeidza Daugavpils cietokšņa būvi, bet tā ēku un nocietinājumu celtniecība turpinājās līdz 1878. gadam. 1836. gadā caur Daugavpili un Rēzekni izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]—[[Varšava]]s šoseju. 1848. un 1853. gadā notika atkārtotas [[holera]]s epidēmijas. 1860. gadā caur Daugavpili un Rēzekni uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju]]. 1861. gada 19. februārī izdeva [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtļaužu brīvlaišana]]s manifestu ar tulkojumu latgaliešu izloksnē „''Nulikszonas ap ziemnikim izgojuszym nu dzymtigas pidoreszonas''”, pēc kura Latgales zemnieki ieguva personas brīvību. 1864. gadā izdeva likumu par pagasta skolu dibināšanu. 1865. gadā caur Krustpili, Daugavpili un Krāslavu uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga-Orla|Rīgas—Orlas dzelzceļa līniju]]. 1893. gadā Krievijas Impērijas ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku. 1904. gadā caur Krustpili un Rēzekni uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Ribinska|Ventspils—Ribinskas dzelzceļa līniju]]. 1915. gadā [[Pirmais pasaules karš]] spieda Latgalē apmesties lielai daļai no Kurzemes guberņas bēgļiem. Septembrī un oktobrī notika [[Kaujas pie Daugavpils (1915)]]. <gallery> Attēls:Latgales karte krieviski 1796.jpg|Latgales karte ar krieviskajiem vietvārdiem (1796) Attēls:Latgales karte 1820.jpg|Latgales karte ar poliskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820) Attēls:Latgales karte poliski 1902.jpg|Latgales karte ar poliskajiem vietvārdiem (1902) Latgale ar poliskajiem vietvārdiem pēc 1905.jpg|Latgales karte ar poliskajiem vietvārdiem (pēc 1905) Poļu Vidzeme 1908.jpg|Latgales karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1908) Attēls:Latgales karte Siliņš 1911.jpg|Latgales karte ar latviskajiem vietvārdiem ([[Matīss Siliņš]], 1911). Ar sarkanu krāsu iezīmētas pārsvarā krievu ieceļotāju apdzīvotās teritorijas </gallery> == Apvienošanās ar Vidzemi == {{Pamatraksts|Pirmais Latgales latviešu kongress}} 1917. gada 9.-10. maijā Rēzeknē notika Latgales pārstāvju kongress, kas lēma par Latgales atkalapvienošanu ar citiem [[Latvijas vēsturiskās zemes|Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem]]. 1917. gada novembrī Latgalē nodibinājās padomju vara. 1917. gada 14. decembrī [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to pievienošanu Vidzemes guberņai. 1918. gada februārī Latgali ieņēma ķeizariskās [[Vācija]]s armija. 1918. gada 27. augustā tika parakstīta [[Berlīnes papildvienošanās (1918)]] par Krievijas atteikšanos no Igaunijas un Vidzemes guberņām. Tika plānots izveidot [[Baltenlande|Baltijas valsti]] ar 7 kantoniem: trīs igauņu (Igaunijas, Ziemeļvidzemes un salu) un četriem latviešu (Rīgas, Dienvidzemes, Latgales un Kurzemes). Pēc Vācijas kapitulācijas 1918. gada 17. novembrī dibinātā Latvijas [[Tautas padome]] nolēma, ka Latgale sūtīs Latvijas Tautas Padomē 18 delegātus. == Latvijas Republikas sastāvā == [[Attēls:Latgales karte pirms 1940.jpg|thumb|250px|Latgales autoceļu karte (1935).]] 1918. gada 18. novembrī Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas sēdē kā Latgales pārstāvis piedalījās [[Staņislavs Kambala]]. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1918. gada decembrī Latgali ieņēma [[Sarkanā armija]]. Pēc [[Padomju Latvijas armija]]s atkāpšanās uz Latgali no 1919. gada jūlija līdz 1920. gada janvārim Rēzeknē atradās [[LSPR]] valdības pagaidu mītne. 1920. gada janvārī [[Latgales atbrīvošana|Latgali ieņēma]] [[Latvijas bruņotie spēki]]. Daugavpils un Krāslavas ieņemšanā piedalījās Polijas armija. 9. martā Polijas, Baltkrievijas un Latgales zemju Poļu nacionālā padome Polijas Ārlietu ministrijā piedāvāja Latvijas valdībai izvirzīt šādas prasības: Latgalei jābūt autonomai, ar savu Seimu; poļiem jābūt tiesībām ieņemt valsts amatus, poļu ievēlētajai komitejai jābūt tiesībām rīkoties ar proporcionālu budžeta daļu, poļu valodai jāparasa otras valsts valodas statuss Latgalē, poļu zemes īpašumam jābūt neaizskaramam, poļu skolas jāuztur Latvijas valstij, Latvijas valdībā jāizveido poļu lietu ministra amats (tajā – Latgales polis), poļiem jāpiešķir brīvas pilsonības izvēles tiesības. Šīs prasības Polijas valdība nopietni neizskatīja.<ref>[https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Monografijas/E.Jekabsons_Piesardziga-draudziba_2007.pdf Piesardzīgā draudzība: Latvijas un Polijas attiecības 1919. un 1920. gadā] [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ēriks Jēkabsons]]. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007. - 165 lpp.]</ref> 1920. gada 11. augustā Padomju Krievija [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Rīgas miera līgumā]] ar Latviju atteicās no pretenzijām uz Latgali. 1923. gada 16. aprīlī Krāslavas miestam piešķīra pilsētas tiesības. 1940. gada jūnijā Latgali okupēja Sarkanā armija, bet augustā to inkorporēja [[Padomju Savienība|PSRS]]. 1941. gada jūnijā-jūlijā [[Latgales ieņemšana (1941)|Vērmahts okupēja Latgali]]. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944. gada jūlijā-augustā Latgali okupēja Sarkanā armija]]. 1944. gada 23. augustā Krievija anektēja sešus [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] pagastus. 1990. gadā atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību, ko starptautiski atzina pēc 1991. gada Augusta puča izgāšanās. 2007. gadā parakstīja jaunu Latvijas—Krievijas robežlīgumu, atzīstot 1944. gada 23. augusta Abrenes apriņķa austrumu daļas aneksiju. == Dokumenti == === Novgorodas hronika par Lotigolas atgūšanu === 1242. gada vasarā, kā [[Novgorodas pirmā hronika|Novgorodas 1. laika grāmatā]] vēstīts, vācieši pēc sakāves Ledus kaujā atsacījās no pirms tam iekarotās Lotigolas (Лотыголa), kā arī no [[Pleskava]]s (Пльсковъ), [[Votzeme]]s (Водь) un [[Luga]]s (Лугa). Tas visticamāk liecina, ka novgorodieši Lotigolas vārdā saukuši latgaļu zemes uz austrumiem no [[Abrene]]s: {{citāts| <blockquote> „Того же лЂта НЂмци прислаша с поклономь: «безъ князя что есмы зашли Водь, Лугу, Пльсковъ, '''Лотыголу''' мечемь, того ся всего отступаемъ; а что есмы изъимали мужии вашихъ, а тЂми ся розмЂнимъ: мы ваши пустимъ, а вы наши пустите»; и таль пльсковьскую пустиша и умиришася”. </blockquote>}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latgales vēsture| ]] 88idup6kvvo3ap7j1en1jbdpa5assp1 0 215310 4490876 4164439 2026-07-06T09:00:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490876 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Niks Keivs |Attēls = Nick Cave (2021).jpg |Att_izm = |Apraksts = Niks Keivs 2021. gadā |Fons = solists |Dz_vārds = Nikolass Edvards Keivs |Dzimis = {{Dat|1957|09|22}} |Miris = |Vieta_dz = {{flaga|Austrālija}} [[Voraknabīla]], [[Viktorija (Austrālija)|Viktorija]], [[Austrālija]] |Vieta_mr = |Instrumenti = [[vokāls]],[[taustiņinstrumenti]], [[ģitāra]] |Žanrs = [[postpankroks]], [[gotiskais roks]], [[alternatīvais roks]], [[grāžroks]] |Nodarbošanās = [[dziedātājs]], [[komponists]], [[rakstnieks]], [[aktieris]] |Gadi = 1973—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Mute records]]'' |Darbojies_arī = [[Nick Cave and the Bad Seeds]]<br />[[The Birthday Party]]<br />[[Grinderman]] |Dzimums = V }} '''Nikolass Edvards "Niks" Keivs''' ({{val|en|Nicholas Edward "Nick" Cave}}; dzimis {{Dat|1957|09|22}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] dzīvojošs [[Austrālija]]s [[mūziķis]], komponists, [[rakstnieks]], scenārists un aktieris, kas plašāku atpazīstamību ieguvis darbojoties grupā ''[[Nick Cave and the Bad Seeds]]'' un sadarbojoties ar tādiem mūziķiem kā [[Kailija Minoga]], [[P. Dž. Hārvija]] un [[Šeins Makgovans]]. == Biogrāfija == [[Attēls:Nick Cave 1986.jpg|thumb|left|Keivs ar ''[[Nick Cave and the Bad Seeds|The Bad Seeds]]'' 1986. gadā]] Mūziķa karjeru Keivs sāka 70. gadu sākumā, bet atpazīstamību ieguva darbojoties kā solists kopā ar austrāliešu [[Postpankroks|postpankroka]] grupu ''[[The Birthday Party|The Boys Next Door]]'', kas pēc pārcelšanās uz [[Londona|Londonu]] tika pārsaukta par ''[[The Birthday Party]]''. Grupa pārstāja darboties 1983. gadā Keiva un otra grupas līdera [[Rolands S. Hauards|Rolanda Hauarda]] muzikālo domstarpību dēļ. 1983. gadā, kopā ar agrāko ''The Birthday Party'' ģitāristu [[Miks Hārvijs|Miku Hārviju]] Niks Keivs nodibināja grupu ''[[Nick Cave and the Bad Seeds]]'', kas sākotnēji ''The Birthday Party'' muzikālo virzienu ieveda eksperimentālākā gultnē, bet vēlāk, dažādu ietekmju, ieskaitot [[blūzs|blūza]], [[džezs|džeza]] un [[garāžroks|garāžroka]], sajaukuma rezultātā pilnīgi mainīja muzikālo stilu, kas pirmo reizi redzams 1990. gada albumā ''[[The Good Son (albums)|The Good Son]]'', kurā blakus agrākajam muzicēšanas stilam raksturīgām kompozīcijām atrodamas arī mierīgas klavierbalādes. 1989. gadā iznāca Keiva pirmais romāns "[[Un ēzelis ieraudzīja eņģeli]]", kas vēlāk tika izdots arī [[latviski]].<ref>[http://www.dgramata.lv/dienas-gramata/dg-izdotas-gramatas//tulkota-literatura-arzemju/romani/?book=11 Dienas grāmata]{{Novecojusi saite}}</ref> 1996. gadā grupa izdeva albumu ''[[Murder Ballads]]'', kurā iekļauts arī duets ar [[Kailija Minoga|Kailiju Minogu]] ''[[Where the Wild Roses Grow]]''. 1997. gadā ''Nick Cave and the Bad Seeds'' izdeva ārkārtīgi veiksmīgo ierakstu ''[[The Boatman's Call]]'', kas pilnībā sastāvēja no klavierbalādēm; albuma slavenākā dziesma ir ''[[Into My Arms]]'', ko Keivs vēlāk izpildīja arī ''[[INXS]]'' līdera [[Maiks Hačinss|Maika Hačinsa]] bērēs. 2004. gadā grupa izdeva pagaidām vienīgo dubultalbumu savā karjerā — ''[[Abattoir Blues/The Lyre of Orpheus]]'', kas kļuva par vienu no viņu veiksmīgākajiem un kritiķu atzītākajiem ierakstiem. 2006. gadā Keivs nodibināja garāžroka grupu ''[[Grinderman]]'', kas izdeva divus veiksmīgus albumus, taču 2010. gadā tika paziņots par grupas izjukšanu. 2009. gadā tika izdota otrais Nika Keiva romāns "[[Banija Manro nāve]]", kas arī ticis izdots latviski. Jaunākais ''Nick Cave and the Bad Seeds'' albums ''[[Push the Sky Away]]'' iznāca 2013. gada 18. februārī. == Diskogrāfija == === Ar ''[[The Birthday Party|The Birthday Party/The Boys Next Door]]'' === * ''[[Door, Door]]'' (LP, 1979) * ''[[Prayers on Fire]]'' (LP, 1981) * ''[[Junkyard]]'' (LP, 1982) * ''[[A Collection ...]]'' (CD, 1982) * ''[[It's Still Living]]'' (LP, 1985) * ''[[Best and Rarest]]'' (LP, 1985) * ''[[Hee Haw]]'' (CD, 1988) * ''[[Mutiny/The Bad Seed]]'' (CD, 1989) * ''[[Hits (The Birthday Party albums)|Hits]]'' (CD, 1992) * ''[[Live 1981&ndash;82]]'' (CD, 1999) * ''[[The John Peel Sessions]]'' (CD, 2001) === Ar ''[[Nick Cave and the Bad Seeds]]'' === * ''[[From Her to Eternity]]'' (1984) * ''[[The Firstborn Is Dead]]'' (1985) * ''[[Kicking Against the Pricks]]'' (1986) * ''[[Your Funeral… My Trial]]'' (1986) * ''[[Tender Prey]]'' (1988) * ''[[The Good Son (albums)|The Good Son]]'' (1990) * ''[[Henry's Dream]]'' (1992) * ''[[Let Love In]]'' (1994) * ''[[Murder Ballads]]'' (1996) * ''[[The Boatman's Call]]'' (1997) * ''[[No More Shall We Part]]'' (2001) * ''[[Nocturama]]'' (2003) * ''[[Abattoir Blues/The Lyre of Orpheus]]'' (2 CD) (2004) * ''[[Dig, Lazarus, Dig!!!]]'' (2008) * ''[[Push the Sky Away]]'' (2013) * ''[[Skeleton Tree]]'' (2016) * ''[[Ghosteen]]'' (2019) * ''Wild God'' (2024) === Ar ''[[Grinderman]]'' === * ''[[Grinderman (albums)|Grinderman]]'' (2007) * ''[[Grinderman 2]]'' (2010) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Keivs, Niks}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrāliešu mūziķi]] [[Kategorija:Austrāliešu rakstnieki]] [[Kategorija:Alternatīvā roka mūziķi]] [[Kategorija:Viktorijā dzimušie]] 991066h20mzyundkl1rwwvg8lewaj8o 0 219439 4490913 4275461 2026-07-06T10:43:12Z ~2026-38281-68 147686 /* Dzejas krājumi */ Papildināju, arī /* Apbalvojumi */ 4490913 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|rakstnieku|citu personu ar šādu uzvārdu|Kalniņš}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Viktors Kalniņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1939 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Vieta|Latvija|Valmieras novads|Dikļu pagasts}} | pilsonība = | tautība = latviešu | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejnieks, prozaiķis | rakstīšanas valoda = latviešu | periods = | kategorijas = | slavenākie darbi = ''Sarežģītais zvirbulēns'' }} '''Viktors Kalniņš''', pazīstams ar pseidonīmu '''Viks''' (dzimis 1939. gada 1. aprīlī [[Rīga|Rīgā]])<ref name="leta1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.la.lv/sarezgitais-zvirbulens-viks%E2%80%A9/ |title=Leta raksts par Vika vārda izcelšanos |access-date={{dat|2015|09|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170202011109/http://www.la.lv/sarezgitais-zvirbulens-viks%E2%80%A9/ |archivedate={{dat|2017|02|02||bez}} }}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] rakstnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1939. gada 1. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] strādnieku ģimenē, viņš ir komponista [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] vecākais brālis. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņa ģimene dzīvoja Dikļos, Dundagā un Vitrupē, pēc tam atgriezās Rīgā. Pēc pamatskolas beigšanas V. Kalniņš mācījās Rīgas 7. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā un strādāja par montētāju Rīgas radiorūpnīcā (1955-1958), vēlāk Rīgas telefona centrālē (1959). 1959. gadā uzsāka angļu valodas un literatūras studijas [[LVU]] Svešvalodu fakultātē (1958-1961), dienēja Padomju armijā (1962-1964), pēc tam turpināja studijas (1965-1972). 1968. gadā žurnālā "Liesma" publicēja pirmo dzejoli "Pasaciņa". [[Liepājas teātris]] iestudēja izrādes "Princis un ubaga zēns" (1968) un "Trīs musketieri" (1969) ar Imanta Kalniņa un Viktora Kalniņa dziesmām. Libreta autors I. Kalniņa rokoperai "Ei, jūs tur!". Pēc augstskolas beigšanas bija docētājs LVU Svešvalodu fakultātē (1972-1973), inženieris [[LZA]] Botāniskajā dārzā (1973-1974). Kopš 1989. gada dzīvo [[Dikļu pagasts|Dikļu pagasta]] "Medniekos" un nodarbojas vienīgi ar rakstniecību. Izdevis vairākus dzejas krājumus, viņa dzejā jūtama angļu valodā rakstītās dzejas un latviešu folkloras estētikas tradīciju saplūsme. Atdzejojis no angļu valodas V. Lampas, [[E. E. Kamingss|E. E. Kamingsa]], K. Čerijas, S. Momadeja darbus, arī indiāņu tautasdziesmas, tulkojis latviski D. Bārtelma, Ē. Koldvela, S.B. Līkoka, [[Agata Kristi|A. Kristi]] un citu autoru darbus. Sarakstījis scenārijus satīriskajiem TV raidījumiem "Pie mums viesos - Malēnijas TV" (1981-1983) un vairākām dokumentālajām filmām. Pēc 1982. gada pārsvarā rakstīja bērnu literatūru, stāstus un dokumentālus tēlojumus. 2009. gadā iznāca viņa poēma "Katoliete".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.makslinieki.lv/profile/322/ |title=Latvijas Radošo Savienību Padome |access-date={{dat|2013|05|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160109020722/http://www.makslinieki.lv/profile/322/ |archivedate={{dat|2016|01|09||bez}} }}</ref> Ar viņa tekstiem sacerētas daudzas populāras I. Kalniņa, [[Uldis Stabulnieks|U. Stabulnieka]], [[Zigismunds Lorencs|Z. Lorenca]], J. Līvmaņa, [[Ēriks Ķiģelis|Ē. Ķiģeļa]], [[Valters Kaminskis|V. Kaminska]], [[Juris Kulakovs|J. Kulakova]] u.c. komponistu dziesmas. [[Latvijas Rakstnieku savienība|Rakstnieku savienības]] biedrs kopš 1982. gada. == Darbi == === Dzejas krājumi === * "Komunikācijas" (1978) * "Elektroniskais pagāns" (1986) * "55% dzīvesstāsta + √1089 nepublicētiem dzejoļiem" (1997) *"Nevis" (2004) *"Kontakts" (2008) *"Katoliete. Poēma" (2009) *"Maziņā" (2017) *"Abi/divi" (2025) === Bērnu literatūra === * "Sarežģītais zvirbulēns" (1982) * "Klaids pasaku zemē" (1983) * "Zemūdens bara lielā diena" (1985) * "Bana bana bala bala" (1987) * "Dinīts nāk!" (1990) * "Dod man buču!" (1995) * "Tīdžerēns 'ņuks" (1995) * "Tornado ‘ņuks" (1996, ar autora zīmējumiem) * "Priekš kaķiem" (1999) * "Ūdensņuks" (2002). * "Look at Latvia" (2002, angļu valodā tekstu tulkojis O. Kalniņš). === Proza === * "Es raudu par tevi, Nik" (1990) * "Kā es meklēju savējos jeb Pāru pasakas pieaugušajiem" (1990) * "0.15 (Makšķerētāja diennaktsgrāmata)" (1993) * "Vasaras pils" (1994) * "Džungļu nakts varavīksne" (1994), * ""Kalifornijas" kurss" (1995), * "Eņģelis zonā. Pāru pasakas pieaugušajiem" (1997, veltīta aktierim [[Edgars Liepiņš|Edgaram Liepiņam]]) * "Kabatas formāta paradīzes" (1-2, 1997-2000) * "T. Fucktors" (2000) === Multiplikācijas filmas pēc viņa darbu motīviem === * "[[Sarežģītais zvirbulēns (animācijas filma)|Sarežģītais zvirbulēns]]" (1983) * "Ness un Nesija" (1991) === Dziesmu teksti un libreti teātra un operu izrādēm === * "Princis un ubaga zēns" (1968) * "Trīs musketieri" (1969) * "Precības" (1971) * "Ei, jūs tur!" (I. Kalniņa rokopera, 1974) * "Ifigēnija Aulīdā" (I. Kalniņa opera, 1981) * "Dziesma, ar ko tu sāksies?" (dziesmu tekstu krājums, 1996) == Dokumentālo filmu scenāriji == * "Imants Kalniņš" (1983) * "Gājputnu rudens" (1984) * "Pilsētnieces" (1985) == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Pastariņa prēmija (1986) * diploms PSRS konkursā par labāko bērnu grāmatu (1988) * A. Lerha-Puškaiša literārā prēmija (1990) * Literatūras gada balva (2006) * Triju Zvaigžņu ordenis (2025) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160109020722/http://www.makslinieki.lv/profile/322/ Viktors Kalniņš] * [https://web.archive.org/web/20160304225343/http://www.biblioteka.valmiera.lv/lv/pakalpojumi/bezmaksas-pakalpojumi/literatu-datubaze/viks Biogrāfija] {{rakstnieks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kalniņš, Viktors}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1939. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] b1oftw18rado0ayihs0oigdro8bao7v 3 219549 4490558 4459213 2026-07-05T15:32:43Z Rsjaffe 100936 Rsjaffe pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Renamed user 7ac1f43d306d4b5f596ea383293c4226]] uz [[Dalībnieka diskusija:Nyxaros]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Renamed user 7ac1f43d306d4b5f596ea383293c4226|Renamed user 7ac1f43d306d4b5f596ea383293c4226]]" to "[[Special:CentralAuth/Nyxaros|Nyxaros]]" 2442285 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Rettelo}} -- [[Lietotājs:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Lietotāja diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 15:40, 31 martā, 2013 (EEST) lgctjfqstxqus3jspk3ly6kyqjtncn9 0 226451 4490588 4408003 2026-07-05T17:10:01Z Treisijs 347 {{Afganistānas pilsētas}} 4490588 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mazārešarīfa | official_name = {{ara|مزار شريف}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Nowruz in northern Afghanistan in March 2011.jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Afganistāna | pushpin_label_position = bottom | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{AFG}} | subdivision_type1 = Vilajets | subdivision_name1 = [[Balhas vijalets|Balha]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2012. gadā | population_footnotes = | population_total = 267147 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[AST]] | utc_offset = +4:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 36 | latm = 42 | lats = | latNS = N | longd = 67 | longm = 07 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 357 | website = | footnotes = }} '''Mazārešarīfa''' ({{val|fa|مزار شریف}}, {{val|ps|مزار شريف}}, ''Mazār-i Šarīf'') ir pilsēta [[Afganistāna]]s ziemeļos, [[Balhas vijalets|Balhas vijaleta]] administratīvais centrs. 2012. gadā Mazārešarīfā dzīvoja 267 tūkstoši iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja tā ir ceturtā lielākā Afganistānas pilsēta. Aptuveni 60% iedzīvotāju ir [[tadžiki]]. Tiek uzskatīts, ka Mazārešarīfā ir apglabāts [[Muhameds|Muhameda]] znots [[Alī ibn Abī Tālibs]], kuru [[šiītu islāms|šiītu islāmā]] uzskata par pirmo [[imāms|imāmu]]. Tādēļ pilsēta un tās [[Mazārešarīfas Zilā mošeja|Zilā mošeja]] tiek uzskatīta par nozīmīgāko [[musulmaņi|musulmaņu]] svētceļojumu galamērķi Afganistānā. == Izglītība == Mazārešarīfā atrodas 1986. gadā atjaunota [[Balhas Universitāte]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzija-aizmetnis}} {{Afganistānas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Afganistānas pilsētas]] [[Kategorija:Balhas vilajets]] l3c40g7zstym6gzqaplya3ldx4psreq 0 228407 4490936 4308899 2026-07-06T11:11:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490936 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ojārs Rubenis | vārds_orig = | attēls = Ojārs Rubenis (cropped).jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Ojārs Rubenis 2012. gadā | dz_gads = 1955 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Smiltene}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LVA}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = žurnālists, sabiedrisks darbinieks | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ojārs Rubenis''' (dzimis {{dat|1955|4|1}} [[Smiltene|Smiltenē]])<ref name="lat">{{LAT e|5|33}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], sabiedriskais darbinieks, bijušais [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] direktors. 1978. gadā Rubenis absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas fakultāti.<ref name="lat" /> Pēc tam sācis karjeru [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]], [[Atmodas kustība|Atmodas]] laikā veidojis raidījumu "Labvakar!".<ref name="lat" /> Vēlāk publicētajā [[VDK kartotēka|VDK]] kartotēkā uzrādīts kā 1988. gadā savervēts aģents ar pseidonīmu Valts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/cekas-maisos-ir-atrodami-visu-tris-slavena-atmodas-laika-tv-raidijuma-labvakar-vaditaju-vardi/|title=“Čekas maisos” ir atrodami visu trīs slavenā Atmodas laika TV raidījuma “Labvakar” vadītāju vārdi|website=tv3.lv|access-date=2023-05-08|language=lv|archive-date=2023-05-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20230508205527/https://zinas.tv3.lv/latvija/cekas-maisos-ir-atrodami-visu-tris-slavena-atmodas-laika-tv-raidijuma-labvakar-vaditaju-vardi/}}</ref> Pats Rubenis filmā "[[Lustrum]]" un citur teicis, ka savu "savervētāju" saticis tikai vienreiz pirms ārzemju brauciena un nekādas sekas viņu sarunai nav bijušas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4540531/rubenis-visi-zinaja-ka-vdk-virsnieks-brauc-lidzi-baletam|title=Rubenis: «Visi zināja, ka VDK virsnieks brauc līdzi baletam...»|website=Skatuve|access-date=2023-05-08|date=2018-01-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2020/01/29/melns-nav-melns-balts-nav-balts/|title=Melns nav melns, balts nav balts • IR.lv|website=ir.lv|access-date=2023-05-08}}</ref> Latvijas Televīziju pametis 1993. gadā, kad kļuva par [[SWH Rīga (Software House Riga)|AS "Software House Rīga" (SWH Rīga)]] preses sekretāru, tur nostrādāja līdz 1995. gadam.<ref name="lat" /> 1995. gadā Rubenis kļuva par [[Nacionālā radio un televīzijas padome|Nacionālās radio un televīzijas padomes]] locekli un priekšsēdētāju (līdz 2003. gadam).<ref name="lat" /> Laikā no 2003. līdz 2005. gadam bijis Latvijas Televīzijas apvienības "Labvakar!" radošais direktors.<ref name="lat" /> 2006. gadā kļuvis par [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] direktoru.<ref name="lat" /> Vadīja to 11 gadus un šajā laikā teātris ir piedzīvojis uzplaukumu: tika sakārtota tā ēka, teātris ir radījis daudzas Latvijas kultūrtelpā paliekošas vērtības. Bet 2017. gadā decembrī Rubenis nolēmis neturpināt darbu kā valdes loceklis un turpmāk, līdz teātra simtgadei, strādāt pie iesāktajiem darbiem kā teātra izpilddirektors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ojars-rubenis-vairs-nevadis-nacionalo-teatri.a260963/|title=Ojārs Rubenis vairs nevadīs Nacionālo teātri|website=www.lsm.lv|access-date=2019-01-04|language=lv}}</ref> == Apbalvojumi == 2001. gadā Rubenis saņēmis ceturtās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref name="lat" /> == Digitālās TV lieta == 2003. gada 1. septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ierosināja krimināllietu par [[Digitālās TV lieta|Digitālās TV]] ieviešanu, pamatojoties uz toreizējā satiksmes ministra Roberta Zīles iesniegumu. Lieta bija saistīta ar DLRTC un KML meitasuzņēmuma ''Kempmayer Media Latvia'' vienošanos, kas paredzēja Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Aparatūras izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu, kas jāizmaksā valstij. Krimināllietā apsūdzības uzrādītas par krāpšanu lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu 20 personām, t.sk. O.Rubenim kā ''Latvijas Valsts radio un televīzijas centra'' (LVRTC) valsts pilnvarniekam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/|title=Digitālās TV lieta|last=|first=|website=www.delfi.lv|access-date=2019-01-04|date=|language=lv}}</ref> Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā šo lietu sāka skatīt 2008. gada 28. augustā. 2015. gada 15. maijā tiesa nolēma atzīt par vainīgiem 13 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot [[Naudas sods|naudas sodu]]. 18 000 eiro sods tika piemērots arī bijušajam LVRTC valsts pilnvarniekam Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/rubenis-vairak-neka-desmit-gadus-ilgais-tiesas-process-ir-bargakais-sods-kads-var-but-14199050|title=Rubenis: Vairāk nekā desmit gadus ilgais tiesas process ir bargākais sods kāds var būt|website=www.diena.lv|access-date=2019-01-04}}</ref> 2018. gada 20. jūnijā Rīgas apgabaltiesa attaisnoja iepriekš notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50143407|title=Tiesas spriedums 'digitālgeitā: attaisno Rubeni un samazina sodus citiem apsūdzētajiem|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2019-01-04|date=2018-06-20|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rubenis, Ojars}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Smiltenē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] mmhszi9rzjowszuh4eymhgutd8z1f4v 6 231571 4490885 3291287 2026-07-06T09:48:25Z YeraC 83227 Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija,_Pape_-_Zibens_08.2013.jpg (pārvietots ar FileImporter). 4490885 wikitext text/x-wiki == {{int:filedesc}} == {{Information | description = | source = | date = | author = | permission = | other_versions = }} == {{int:license-header}} == {{CC-BY-SA-3.0 PL|Ivo Dinsbergs|http://dabasparadibufoto.wordpress.com/}} [[Category:Files uploaded by User:Laurijs]] {{NowCommons|Latvija, Pape - Zibens 08.2013.jpg}} bxbdcihre6m73l32pb6dh99gbe2libr 0 232503 4490887 4486193 2026-07-06T09:51:42Z Baisulis 11523 /* ievads */ + bilde....... 4490887 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = Kinoakadēmijas goda balva | current_awards = | image = | imagesize = | caption = | description = | presenter = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] | country = [[Amerikas Savienotās Valstis]] | location = | year = {{dat|1929}} | year2 = | website = [http://www.oscars.org oscars.org] }} {{vairāki attēli | total_width = 370 | image1 = Floyd Norman by Gage Skidmore.jpg | image2 = Glenn Close TIFF 2025 (cropped).jpg | image3 = NASA Journey to Mars and “The Martian” (201508180030HQ).jpg | footer_align = center | footer = 2027. gada Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji: [[Floids Normens]], [[Glenna Klouza]] un [[Ridlijs Skots]] }} '''Kinoakadēmijas goda balva''' ({{val|en|Academy Honorary Award}}) ir speciālā [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]s balva, ko akadēmija pirmo reizi pasniedza 1948. gadā, [[21. Kinoakadēmijas balva]]s ceremonijas laikā, iepriekš tā saucās '''Speciālā balva'''. Balva tiek piešķirta vadoties pēc Kino mākslas un zinātnes akadēmijas [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija#Akadēmijas prezidenti|Vadītāju padomes]] ('' Board of Governors'') ieskatiem, lai atzīmētu sasniegumus kinematogrāfā, kurus nevar iekļaut nevienā no [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijām. Bieži vien šīs balvas ieguvēji agrāk jau ir saņēmuši arī kādu no pamatbalvām, viņu vidū ir [[Mērija Pikforda]], [[Moriss Ševaljē]], [[Lorenss Olivjē]], [[Aleks Giness]], [[Džeimss Stjuarts]], [[Sofija Lorena]], [[Sidnijs Puatjē]] un citi.<ref name=AboutHonoraryAward>{{tīmekļa atsauce|author=Academy of Motion Picture Arts and Sciences|url=http://www.oscars.org/aboutacademyawards/awards/honorary01.html|title=About Academy Awards: Honorary Award|work=Official Academy Award Website|publisher=Academy of Motion Picture Arts and Sciences (AMPAS) Oscars.org|accessdate=2008-07-29|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080409013646/http://www.oscars.org/aboutacademyawards/awards/honorary01.html|archivedate=2008-04-09}}</ref> Godalgotajām personām parasti tiek pasniegtas tādas pašas zelta Oskara statuetes, kā citās nominācijās. Tomēr dažkārt ir pasniegtas arī cita veida balvas — medaļa, goda raksts, sertifikāts par nopelniem u.c.<ref name=AboutHonoraryAward1d>{{tīmekļa atsauce|author=Academy of Motion Picture Arts and Sciences|url=http://www.oscars.org/aboutacademyawards/awards/honorary01.html|title=About Academy Awards: Honorary Award|work=Official Academy Award Website|publisher=Academy of Motion Picture Arts and Sciences (AMPAS), '' Oscars.org''|accessdate=2008-08-01||archiveurl=https://web.archive.org/web/20080409013646/http://www.oscars.org/aboutacademyawards/awards/honorary01.html|archivedate=2008-04-09}}</ref> Atšķirībā no [[Par īpašiem sasniegumiem (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Balvas par īpašiem sasniegumiem]], ko ieviesa 1972. gadā, Kinoakadēmijas goda balva netiek piešķirta par konkrētu gadu vai filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oscars.org/aboutacademyawards/awards/acheivement.html|title=Special Achievement Award|publisher=Academy of Motion Picture Arts and Sciences|access-date={{dat|2018|07|18||bez}}|archive-date={{dat|2008|01|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080107024058/http://www.oscars.org/aboutacademyawards/awards/acheivement.html}}</ref> Kopš 2009. gada Kinoakadēmijas goda balvu, kā arī divas citas balvas ([[Džīna Heršolta humanitārā balva|Džīna Heršolta humanitāro balvu]] un [[Ērvinga Tālberga memoriālā balva|Ērvinga Tālberga memoriālo balvu]] (''Irving G. Thalberg Memorial Award'')) pasniedz atsevišķā ''[[Governors Awards]]'' ceremonijā, nevis, kā agrāk, galvenajā Amerikas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā. Goda balvu laureāti galvenajā ceremonijā parādās tikai uz brīdi kopā ar visu citu nomināciju laureātiem noslēgumā.<ref name="Governors Awards">[http://www.oscars.org/awards/governors/index.html Governors Awards at the Academy of Motion Picture Arts and Sciences {{Nowrap|6 September}} 2010.]</ref> Visvairāk reižu Kinoakadēmijas goda balvu saņēmis [[Bobs Houps]], kurš ir godināts 4 reizes. == Balvas ieguvēji == === 1920. gadi === {|class="wikitable" width="98%" style="background:#ffffff;" ! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva |- | rowspan=2 align="center" | 1927/28 <small>[[1. Kinoakadēmijas balva|(1.)]]</small> | align="center" | ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | align="center" | "par filmu "[[Džeza dziedātājs]]" (1927), filmu, kas bija viena skaņas kino aizsācējiem un izraisīja apvērsumu kinematogrāfā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Čārlijs Čaplins]] | align="center" | "par tēlošanu, scenāriju, režiju un producēšanu filmā "[[Cirks (filma)|Cirks]]" (1928)."<ref>Removing him from the contests in which he had been nominated for an Academy Award in the "competitive classes", the Academy gave Chaplin this "Special Award" because, as it wrote to him, his "collective accomplishments" in ''The Circus'' merited his placement "in a class" by himself.<br />{{tīmekļa atsauce|url=http://awardsdatabase.oscars.org/ampas_awards/DisplayMain.jsp?curTime=1217314105990|title=Special Award to Charles Chaplin|format=[[World Wide Web|Web]]|work=Official Academy Award Database|publisher=AMPAS, ''Oscars.org''|accessdate=2008-07-29|quote=[NOTE: The Academy Board of Judges on merit awards for individual achievements in motion picture arts during the year ending August 1, 1928, unanimously decided that your name should be removed from the competitive classes, and that a special first award be conferred upon you for writing, acting, directing and producing ''[[Cirks (filma)|The Circus]]''. The collective accomplishments thus displayed place you in a class by yourself." (Letter from the Academy to Mr. Chaplin, dated February 19, 1929.)]|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120112110107/http://awardsdatabase.oscars.org/ampas_awards/DisplayMain.jsp?curTime=1217314105990|archivedate=2012-01-12}}</ref> | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1928/29 <small>[[2. Kinoakadēmijas balva|(2.)]]</small> | align="center" |— | align="center" | <small>Balvu nepasniedza</small> | align="center" |— |- | align="center" | 1929/30 <small>[[3. Kinoakadēmijas balva|(3.)]]</small> | align="center" |— | align="center" | <small>Balvu nepasniedza</small> | align="center" |— |} === 1930. gadi === {|class="wikitable" width="98%" style="background:#ffffff;" ! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva |- | align="center" | 1930/31 <small>[[4. Kinoakadēmijas balva|(4.)]]</small> | align="center" |— | align="center" | <small>Balvu nepasniedza</small> | align="center" |— |- | align="center" | 1931/32 <small>[[5. Kinoakadēmijas balva|(5.)]]</small> | align="center" | [[Volts Disnejs]] | align="center" | "par [[Mikipele]]s radīšanu." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1932/33 <small>[[6. Kinoakadēmijas balva|(6.)]]</small> | align="center" |— | align="center" | <small>Balvu nepasniedza</small> | align="center" |— |- | align="center" | 1934 <small>[[7. Kinoakadēmijas balva|(7.)]]</small> | align="center" | [[Šērlija Templa]] | align="center" | "atzinībā par izcilo ieguldījumu kinoizklaidē 1934. gadā." | align="center" | [[Akadēmijas jaunatnes balva|Miniatūrā statuete]] |- | align="center" | 1935 <small>[[8. Kinoakadēmijas balva|(8.)]]</small> | align="center" | [[Deivids Vorks Grifits]] | align="center" | "par sasniegumiem kā producentam un režisoram, kā arī par viņa iniciatīvām un ieguldījumu kinematogrāfa progresā." | align="center" | Statuete |- | rowspan=2 align="center" | 1936 <small>[[9. Kinoakadēmijas balva|(9.)]]</small> | align="center" | ''[[The March of Time]]'' | align="center" | "par milzīgu vērtību kinomākslai, par apvērsumu, ko tas radīja vienā no svarīgākajām kinoindustrijas nozarēm — kinohronikā." | align="center" |— |- | align="center" | [[Hauards Grīns]] un [[Harolds Rosons]] | align="center" | "par krāsaino kino filmā "[[Allaha dārzs]]" no ''[[Selznick International Production]]'' studijas." | align="center" | Piemiņas plāksne |- | rowspan=4 align="center" | 1937 <small>[[10. Kinoakadēmijas balva|(10.)]]</small> | align="center" | [[Edgars Bergens]] | align="center" | "par viņa jautro komēdijas tēlu Čārliju Makkartniju (''Charlie McCarthy'')" | align="center" | Koka statuete ar kustināmu muti |- | align="center" | [[Hauards Grīns]] | align="center" | "par operatora darbu krāsainā kinofilmā "[[Zvaigzne ir dzimusi]]"." | align="center" | Piemiņas plāksne |- | align="center" | [[Ņujorkas mūsdienu mākslas muzejs|Ņujorkas mūsdienu mākslas muzeja]] kino arhīvs | align="center" | "par nozīmīgu darbu pie kinofilmu kolekcijas izveides, sākot ar 1895. gadu līdz pat mūsdienām, un par pirmajiem sabiedrībai pieejamajiem līdzekļiem kinematogrāfa vēstures un estētikas izpētei." | align="center" | Goda raksts |- | align="center" | [[Maks Senets]] | align="center" | "jautrības meistaram, zvaigžņu atklājējam, apburošajam, labajam un gudrajam [[komēdija]]s ģēnijam, par ilgstošu ieguldījumu kinokomēdijas veidošanas tehnikā, kuras pamatprincipi joprojām ir tikpat svarīgi, kā tad, kad viņš tos pirmo reizi noteica." | align="center" | Statuete |- | rowspan=6 align="center" | 1938 <small>[[11. Kinoakadēmijas balva|(11.)]]</small> | align="center" | Dž. Arturs Bols | align="center" | "par ieguldījumu krāsainā kino attīstībā." | align="center" | Goda raksts |- | align="center" | [[Volts Disnejs]] | align="center" | "par "[[Sniegbaltīte un septiņi rūķīši]]" (1937), kas apbūra skatītājus un atvēra jaunus plašumus animācijas kino attīstībai." | align="center" | Viena statuete un septiņas mazas statuetes |- | align="center" | [[Dīna Durbina]] un [[Mikijs Rūnijs]] | align="center" | "par viņu lielisko jaunības gara un veidola atveidošanu kinoekrānos." | align="center" | [[Akadēmijas jaunatnes balva|Miniatūrā statuete]] |- | align="center" | Gordons Dženings, Jans Domela, Devs Dženings, Irmins Robertss, Ārts Smits, Farsiots Eduarts, Lojāls Grigs, Lorēna Raidere, Harijs Mils, Luiss Mesenkops un Valters Obersts | align="center" | "par izciliem kombinētajiem kadriem un skaņu efektiem ''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' studijas filmā "[[Ziemeļu nārsts]]" (''Spawn of the North'')." | align="center" | Piemiņas plāksnes |- | align="center" | Olivers T. Maršs un Alens Deivijs | align="center" | "par operatora darbu ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' studijas krāsainajā kinofilmā ''[[Sweethearts]]''." | align="center" | Piemiņas plāksnes |- | align="center" | [[Harijs Vorners]] | align="center" | "kā pateicību par patriotismu [[Īsfilma|īsfilmu]] veidošanā par amerikāņu tautas brīvības cīņām." | align="center" | Goda raksts |- | rowspan=5 align="center" | 1939 <small>[[12. Kinoakadēmijas balva|(12.)]]</small> | align="center" | [[Daglass Fērbenkss]] | align="center" | "par unikālu ieguldījumu pasaules kino attīstībā, pirmajam Kinoakadēmijas prezidentam (pēcnāves apbalvojums)." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Džūdija Gārlenda]] | align="center" | "jaunajai aktrisei par izcilo lomu tēlojumu iepriekšējā gada laikā." | align="center" | [[Akadēmijas jaunatnes balva|Miniatūrā statuete]] |- | align="center" | [[Viljams Kemerons Menziess]] | align="center" | "par krāsu izmantošanu dramatiskas noskaņas radīšanai filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]"." | align="center" | Piemiņas plāksne |- | align="center" | ''Motion Picture Relief Fund'' | align="center" | "pateicībā par fonda atbalstu un devumu kinematogrāfam. Balva pasniegta fonda prezidentam [[Džīns Heršolts|Džīnam Heršoltam]], izpildkomitejas priekšsēdētājam [[Ralfs Morgans|Ralfam Morganam]]", viceprezidentam [[Ralfs Bloks|Ralfam Blokam]] un [[Konrāds Nāgels|Konrādam Nāgelam]]." | align="center" | Piemiņas plāksne |- | align="center" | ''Technicolor Company'' | align="center" | "par ieguldījumu krāsainā kino attīstībā." | align="center" | Statuete |} === 1940. gadi === {|class="wikitable" width="98%" style="background:#ffffff;" ! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva |- | rowspan=2 align="center" | 1940 <small>[[13. Kinoakadēmijas balva|(13.)]]</small> | align="center" | [[Bobs Houps]] | align="center" | "kā pateicību par pašaizliedzīgu darbu kinematogrāfa labā." | align="center" | Sudraba plāksne |- | align="center" | [[Natans Levinsons]] | align="center" | "par teicamu dienestu kā arī palīdzību kino nozarei un [[ASV Armija|armijai]] pēdējo deviņu gadu laikā, cilvēkam, kurš daudz darījis augstas kvalitātes kara mācību filmu veidošanā." | align="center" | Statuete |- | rowspan=4 align="center" | 1941 <small>[[14. Kinoakadēmijas balva|(14.)]]</small> | align="center" | [[Volts Disnejs]], [[Viljams Geritijs]], Džons N. A. Haukins un ''[[RCA Corporation|RCA Manufacturing Company]]'' | align="center" | "par ieguldījumu skaņu kino attīstībā, izveidojot filmu "[[Fantāzija (filma)|Fantāzija]]"." | align="center" | Sertifikāts par nopelniem |- |align="center" | [[Leopolds Stokovskis]] un viņa orķestra mūziķi |align="center" | "par dalību Volta Disneja filmas "[[Fantāzija (filma)|Fantāzija]]" izveidē, izveidojot jauna veida muzikālo redzējumu." |align="center" | Sertifikāts par nopelniem |- |align="center" | [[Rejs Skots]] |align="center" | "par sasniegumiem filmas ''[[Kukan]]'' izveidē, kaujas hronikām [[Ķīna|Ķīnā]], tajā skaitā filmēšana ar [[16mm kamera|16 mm kameru]], kas saistās ar daudzām grūtībām un risku."<ref name=Crowther>{{ziņu atsauce|author=Bosley Crowther|title=Movie Review: 'Kukan,' a Vivid Fact Film about Modern China and Its Myriad Peoples, Is Seen at the World|url=http://movies.nytimes.com/movie/review?res=9907E6DC153FE13BBC4C51DFB066838A659EDE|format=[[World Wide Web|Web]]|work=[[The New York Times]], Movies|publisher=''movies.nytimes.com''|date=1941-06-24|accessdate=2008-07-30}} Crowther refers to filmmaker as a "young newspaperman, Rey Scott" in the text of this review; credits (at foot of page) describe this film as "A travel picture filmed in color in China and narrated by Ray {{sic}} Scott.</ref> |align="center" | Sertifikāts par nopelniem |- |align="center" | Britu Informācijas ministrija |align="center" | "par spilgto un dramatisko Karalisko gaisa spēku (''RAF'') varonības attēlošanu dokumentālajā filmā ''Target for Tonight''." |align="center" | Sertifikāts par nopelniem |- | rowspan=3 align="center" | 1942 <small>[[15. Kinoakadēmijas balva|(15.)]]</small> | align="center" | [[Šarls Bojērs]] | align="center" | "par viņa progresīvo sniegumu kultūrā, izveidojot Franču pētījumu centru (''French Research Foundation'') [[Losandželosa|Losandželosā]] par vērtīgu informācijas avotu [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] kinoindustrijai." | align="center" | Sertifikāts par nopelniem |- | align="center" | [[Noels Kauards]] | align="center" | "par izcilo sasniegumu, izveidojot filmu ''In Which We Serve''." | align="center" | Sertifikāts par nopelniem |- | align="center" | ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' | align="center" | "par sasniegumiem amerikāņu dzīves veida attēlošanā, izveidojot filmu ciklu ''Andy Hardy''." | align="center" | Sertifikāts par nopelniem |- | align="center" | 1943 <small>[[16. Kinoakadēmijas balva|(16.)]]</small> | align="center" | [[Džordžs Pals]] | align="center" | "par jaunu metožu un tehnoloģiju attīstīšanu leļļu īsfilmu (''Puppetoons'') veidošanā." | align="center" | Piemiņas plāksne; 1967. gadā aizstāta ar statueti |- | rowspan=2 align="center" | 1944 <small>[[17. Kinoakadēmijas balva|(17.)]]</small> | align="center" | [[Bobs Houps]] | align="center" | "par darbu Kinoakadēmijas labā." | align="center" | [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Kinoakadēmijas]] biedra statuss un mūžu |- | align="center" | [[Mārgarita O'Braiena]] | align="center" | "1944. gada izcilajai bērnu aktrisei." | align="center" | [[Akadēmijas jaunatnes balva|Miniatūrā statuete]] (pasniegta 1946. gadā) |- | rowspan=4 align="center" | 1945 <small>[[18. Kinoakadēmijas balva|(18.)]]</small> | align="center" | ''Republic Studio'', [[Daniels Blūmbergs]], ''Republic Studio Sound Department'' | align="center" | "par izcilo muzikālo auditoriju, kas nodrošina optimālos skaņas ieraksta apstākļus un apvieno akustiskos un tehniskās projektēšanas elementus." | align="center" | Sertifikāts (pasniegts 1946. gadā) |- | align="center" | [[Volters Vongers]] | align="center" | "par sešu gadu darbu [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Kinoakadēmijas]] prezidenta amatā." | align="center" | Speciāla piemiņas plāksne |- | align="center" | ''[[The House I Live In]]'' | align="center" | "īsfilmai, kas veicina toleranci; producenti Frenks Ross un Mērvins Lerojs; režisors Mērvins Lerojs; scenārists Alberts Malcs; dziesma ''The House I Live In'', mūzikas autors Ērls Robinsons, vārdu autors Lūiss Elans; galvenajā lomā [[Frenks Sinatra]]; izplatītājs ''RKO Radio''." | align="center" | Sertifikāts |- | align="center" | [[Pegija Anna Gārnere]] | align="center" | "1945. gada izcilajai bērnu aktrisei." | align="center" | [[Akadēmijas jaunatnes balva|Miniatūrā statuete]] (pasniegta 1947. gadā) |- | rowspan=4 align="center" | 1946 <small>[[19. Kinoakadēmijas balva|(19.)]]</small> | align="center" | [[Herolds Rasels]] | align="center" | "par cerības un drosmes došanu saviem biedriem veterāniem, piedaloties filmā "[[Mūsu dzīves labākie gadi]]" (''The Best Years of Our Lives'', 1946)." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Lorenss Olivjē]] | align="center" | "par ievērojamiem sasniegumiem kā aktierim, producentam un režisoram filmā "[[Henrijs V (1944. gada filma)|Henrijs V]]" (''Henry V'', 1944)." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Ernsts Lubičs]] | align="center" | "par izcilo ieguldījumu kinomākslā." | align="center" | Sertifikāts |- | align="center" | [[Klods Džārmens]], juniors | align="center" | "1946. gada izcilajam bērnu aktierim." | align="center" | [[Akadēmijas jaunatnes balva|Miniatūrā statuete]] |- | rowspan=4 align="center" | 1947 <small>[[20. Kinoakadēmijas balva|(20.)]]</small> | align="center" | [[Džeimss Beskets]] | align="center" | "par talantīgo un sirsnīgo tēvoča Remusa tēlojumu, bērnu draugu un stāstu teicēju pasaules bērniem [[Volts Disnejs|Volta Disneja]] filmā ''Song of the South''." | align="center" | Statuete<ref>Baskett was the first [[African American|African-American]] actor to receive an Oscar; this "Special Award", which he received at the [[20th Academy Awards]] ceremony, held on March 20, 1948, effectively removed him from contention for a best actor award for his role of [[Uncle Remus]]; he died of heart disease on July 9, 1948.</ref> |- | align="center" | Tomass Ārmats, pulkvedis Viljams Seligs, Alberts Smits, Džordžs Kērks Spūrs | align="center" | "nelielās pirmatklājēju grupas biedriem, kuru ticība jaunajam medijam un ieguldījums tā attīstībā apgaismoja kinofilmu progresa ceļu, kas viņu dzīves laikā sasniedza pasaules atzinību." | align="center" | Statuete |- | align="center" | ''[[Bill and Coo]]'' | align="center" | "filmai, kurā mākslinieciskums un pacietība rada iespēju apvienot kinomākslā stāstu un izklaidi." | align="center" | Piemiņas plāksne; 1976. gadā aizstāta ar statueti |- | align="center" | "[[Šuša]]"<br />''Sciuscià'' {{Karogs|Itālija}} | align="center" | "par augsto māksliniecisko kvalitāti filmai, kas uzņemta kara izpostītā valstī, un kas ir pierādījums pasaulei, ka radošs gars var uzvarēt nelaimi." | align="center" | Statuete |- | rowspan=4 align="center" | 1948 <small>[[21. Kinoakadēmijas balva|(21.)]]</small> | align="center" | [[Volters Vongers]] | align="center" | "par izcilo kalpošanu kinoindustrijai, tās morālās vērtības vairošanu pasaulē, producējot filmu "[[Žanna d'Arka (1948. gada filma)|Žanna d'Arka]]" (''Joan of Arc'', 1948)." | align="center" | Statuete |- | align="center" | "[[Mesjē Vinsents]]"<br />''Monsieur Vincent'' {{Karogs|Francija}} | align="center" | Saskaņā ar [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija#Akadēmijas prezidenti|Vadītāju padomes]] balsojumu — labākā filma svešvalodā starp 1948. gadā ASV izplatītajām filmām. | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Sids Graumans]] | align="center" | "meistarīgajam šovmenim, kas paaugstināja kinofilmu izrādīšanas standartus." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Ādolfs Zūkors]] | align="center" | "cilvēkam, ko sauc par mākslas filmu tēvu ASV, par viņa kalpošanu kinoindustrijai vairāk kā 40 gadu garumā." | align="center" | Statuete |- | rowspan=4 align="center" | 1949 <small>[[22. Kinoakadēmijas balva|(22.)]]</small> | align="center" | [[Džīns Heršolts]] | align="center" | "atzinībā par viņa kalpošanu Kinoakadēmijai četrus gadus prezidenta amatā." | align="center" | Statuete uz četrstūra koka pamatnes |- | align="center" | [[Freds Astērs]] | align="center" | "par viņa unikālo mākslu un ieguldījumu muzikālo filmu attīstībā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Sesils Demills]] | align="center" | "izcilajam kinomākslas pionierim par 37 gadu ilgo spožo kinokarjeru." | align="center" | Statuete |- | align="center" | "[[Velosipēdu zagļi]]"<br />''Ladri di biciclette'' {{Karogs|Itālija}} | align="center" | Saskaņā ar [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija#Akadēmijas prezidenti|Vadītāju padomes]] balsojumu — labākā filma svešvalodā starp 1949. gadā ASV izplatītajām filmām. | align="center" | Statuete |} === 1950. gadi === {|class="wikitable" width="98%" style="background:#ffffff;" ! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva |- | rowspan=3 align="center" | 1950 <small>[[23. Kinoakadēmijas balva|(23.)]]</small> | align="center" | [[Luijs B. Meiers]] | align="center" | "par izcilo kalpošanu kinoindustrijai." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Džordžs Mērfijs]] | align="center" | "par ieguldījumu kinoindustrijas nozīmes palielināšanā valsts mērogā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | "[[Pie Malapagas sienām]]"<br />''Au-delà des grilles'' {{Karogs|Francija}}<br />''Le mura di Malapaga'' {{Karogs|Itālija}} | align="center" | Saskaņā ar [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija#Akadēmijas prezidenti|Vadītāju padomes]] balsojumu — labākā filma svešvalodā starp 1950. gadā ASV izplatītajām filmām. | align="center" | Statuete |- | rowspan=2 align="center" | 1951 <small>[[24. Kinoakadēmijas balva|(24.)]]</small> | align="center" | [[Džīns Kellijs]] | align="center" | "pateicībā par daudzpusīgo aktiera, dziedātāja, režisora un dejotāja mākslu, īpaši par spožajiem sasniegumiem filmu horeogrāfijā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | "[[Rasomons]]"<br />''Rashômon'' {{Karogs|Japāna}} | align="center" | Saskaņā ar [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija#Akadēmijas prezidenti|Vadītāju padomes]] balsojumu — labākā filma svešvalodā starp 1951. gadā ASV izplatītajām filmām. | align="center" | Statuete |- | rowspan=6 align="center" | 1952 <small>[[25. Kinoakadēmijas balva|(25.)]]</small> | align="center" | [[Merians Kūpers]] | align="center" | "par daudzajiem jaunievedumiem un par ieguldījumu kinomākslā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Bobs Houps]] | align="center" | "par ieguldījumu komēdijas žanrā pasaules mērogā, par kalpošanu kinoindustrijai un par uzticību amerikāņu principiem." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Herolds Loids]] | align="center" | "komēdijas meistaram un labam pilsonim." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Džordžs Mičels]] | align="center" | "par viņa vārdā nosauktās kinokameras izgudrošanu un pilnveidošanu, un par ilgstošo un nozīmīgo darbu operatoru mākslas jomā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Džozefs Šenks]] | align="center" | "par ilgstošo un izcilo kalpošanu kinoindustrijā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | "[[Aizliegtās spēles]]"<br />''Jeux interdits'' {{Karogs|Francija}} | align="center" | Labākā filma svešvalodā starp 1952. gadā ASV izplatītajām filmām. | align="center" | Statuete |- | rowspan=4 align="center" | 1953 <small>[[26. Kinoakadēmijas balva|(26.)]]</small> | align="center" | ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | align="center" | "atzinībā par iztēli, radošo pieeju un tālredzību, ieviešot modernu tehnoloģisko procesu ''CinemaScope''." | align="center" | Statuete |- | align="center" | ''Bell & Howell'' kompānija | align="center" | "par pirmatklājēju darbu un nozīmīgiem sasniegumiem kinoindustrijas attīstībā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Džozefs Brīns]] | align="center" | "par apzinīgo, uzmanīgo un cieņas pilno ieguldījumu, vadot ''Motion Picture Production Code'' ieviešanu kinoindustrijā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Pīts Smits]] | align="center" | "par asprātīgajiem un asajiem amerikāņu skatuves mākslas novērojumiem īsfilmu seriālā ''Pete Smith Specialties''." | align="center" | Statuete |- | rowspan=7 align="center" | 1954 <small>[[27. Kinoakadēmijas balva|(27.)]]</small> | align="center" | ''Bausch & Lomb Optical Company'' | align="center" | "par ieguldījumu kinoindustrijas attīstībā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Denijs Kejs]] | align="center" | "par unikālo talantu, kalpošanu Kinoakadēmijai, kinoindustrijai un amerikāņu tautai." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Kemps Nīvers]] | align="center" | "par sistēmas ''Renovare Process'' izstrādāšanu, kas deva iespēju restaurēt [[Kongresa bibliotēka]]s papīra filmu kolekciju." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Grēta Garbo]] | align="center" | "par neaizmirstamajiem tēliem uz ekrāna." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Džons Vitlijs]] | align="center" | "jaunajam aktierim par izcilo tēlojumu filmā ''The Little Kidnappers''." | align="center" | [[Akadēmijas jaunatnes balva|Miniatūrā statuete]] |- | align="center" | [[Vinsents Vinters]] | align="center" | "jaunajam aktierim par izcilo tēlojumu filmā ''The Little Kidnappers''." | align="center" | [[Akadēmijas jaunatnes balva|Miniatūrā statuete]] |- | align="center" | "[[Elles vārti]]"<br />''Jigokumon'' {{Karogs|Japāna}} | align="center" | Labākā filma svešvalodā starp 1954. gadā ASV izplatītajām filmām. | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1955 <small>[[28. Kinoakadēmijas balva|(28.)]]</small> | align="center" | "[[Mijamoto Musasi (filma)|Mijamoto Musasi]]"<br />''Miyamoto Musashi'' {{Karogs|Japāna}} | align="center" | Labākā filma svešvalodā starp 1955. gadā ASV izplatītajām filmām. | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1956 <small>[[29. Kinoakadēmijas balva|(29.)]]</small> | align="center" | [[Edijs Kantons]] | align="center" | "par izcilo kalpošanu kinoindustrijai." | align="center" | Statuete |- | rowspan=4 align="center" | 1957 <small>[[30. Kinoakadēmijas balva|(30.)]]</small> | align="center" | ''Society of Motion Picture and Television Engineers (SMPTE)'' | align="center" | "par ieguldījumu kinoindustrijas attīstībā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | ''[[Gilbert M. "Broncho Billy" Anderson]]'' | align="center" | "kinomatogrāfa pionierim par ieguldījumu kino kā izklaides mākslas attīstībā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Čārlzs Brekets]] | align="center" | "par izcilo kalpošanu Kinoakadēmijai." | align="center" | Statuete |- | align="center" | ''[[B. B. Kahane]]'' | align="center" | "par izcilo kalpošanu kinoindustrijai." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1958 <small>[[31. Kinoakadēmijas balva|(31.)]]</small> | align="center" | [[Moriss Ševaljē]] | align="center" | "par ieguldījumu pasaules kinoizklaides mākslā vairāk kā pusgadsimta garumā." | align="center" | Statuete |- | rowspan=2 align="center" | 1959 <small>[[32. Kinoakadēmijas balva|(32.)]]</small> | align="center" | [[Basters Kītons]] | align="center" | "par unikālo talantu, kas radīja uz ekrāna nemirstīgas komēdijas." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Lī de Forests]] | align="center" | "izgudrotājam un skaņas kino pionierim." | align="center" | Statuete |} === 1960. gadi === {|class="wikitable" width="98%" style="background:#ffffff;" ! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva |- | rowspan=3 align="center" | 1960 <small>[[33. Kinoakadēmijas balva|(33.)]]</small> | align="center" | [[Gērijs Kūpers]] | align="center" | "par neaizmirstamām lomām uz ekrāna un starptautisko atzinību, ko viņš ieguvis kā personība kinoindustrijā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Stens Lorels]] | align="center" | "par radošajiem panākumiem kinokomēdijas žanrā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Heilija Milsa]] | align="center" | "par Poliannas lomu, izcilāko jaunā aktiera tēlojumu 1960. gadā." | align="center" | [[Akadēmijas jaunatnes balva|Miniatūrā statuete]] |- | rowspan=3 align="center" | 1961 <small>[[34. Kinoakadēmijas balva|(34.)]]</small> | align="center" | [[Viljams Hendrikss]] | align="center" | "par patriotisko darbu, piedaloties Jūras karaspēka filmas ''A Force in Readiness'' scenārija veidošanā un producēšanā, darot godu Kinoakadēmijai un kinoindustrijai." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Freds Meclers]] | align="center" | "par uzticību un izcilo kalpošanu Kinoakadēmijai." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Džeroms Robinss]] | align="center" | "Par spožajiem sasniegumiem filmu horeogrāfijas mākslā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1962 <small>[[35. Kinoakadēmijas balva|(35.)]]</small> | align="center" |— | align="center" | <small>Balvu nepasniedza</small> | align="center" |— |- | align="center" | 1963 <small>[[36. Kinoakadēmijas balva|(36.)]]</small> | align="center" |— | align="center" | <small>Balvu nepasniedza</small> | align="center" |— |- | align="center" | 1964 <small>[[37. Kinoakadēmijas balva|(37.)]]</small> | align="center" | [[Viljams Tatls]] | align="center" | "par izcilajiem sasniegumiem grima mākslā filmā ''7 Faces of Dr. Lao''." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1965 <small>[[38. Kinoakadēmijas balva|(38.)]]</small> | align="center" | [[Bobs Houps]] | align="center" | "par unikālo un izcilo kalpošanu kinoindustrijai un Kinoakadēmijai." | align="center" | Zelta medaļa |- | rowspan=2 align="center" | 1966 <small>[[39. Kinoakadēmijas balva|(39.)]]</small> | align="center" | [[Jakima Kanuts]] | align="center" | "par kaskadiera sasniegumiem un par tehnisko līdzekļu izstrādāšanu kaskadieru drošībai visur pasaulē." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Freks Frīmens]] | align="center" | "par neparasto un izcilo kalpošanu Kinoakadēmijai, 30 gadus strādājot Holivudā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1967 <small>[[40. Kinoakadēmijas balva|(40.)]]</small> | align="center" | [[Arturs Frīds]] | align="center" | "par izcilo kalpošanu Kinoakadēmijai un par sešu visaugstāk novērtētu apbalvošanas ceremoniju televīzijas šovu producēšanu." | align="center" | Statuete |- | rowspan=2 align="center" | 1968 <small>[[41. Kinoakadēmijas balva|(41.)]]</small> | align="center" | [[Džons Čemberss]] | align="center" | "par izcilajiem sasniegumiem grima mākslā filmā ''Planet of the Apes''." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Onna Vaita]] | align="center" | "par izcilajiem sasniegumiem filmas ''Oliver!'' horeogrāfijā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1969 <small>[[42. Kinoakadēmijas balva|(42.)]]</small> | align="center" | [[Kerijs Grānts]] | align="center" | "par unikālo aktiermākslas meistarību, ar cieņu un simpātijām no kolēģiem." | align="center" | Statuete |} === 1970. gadi === {|class="wikitable" width="98%" style="background:#ffffff;" ! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva |- | rowspan=2 align="center" | 1970 <small>[[43. Kinoakadēmijas balva|(43.)]]</small> | align="center" | [[Liliana Giša]] | align="center" | "par visaugstāko meistarību un izcilo ieguldījumu kinofilmu progresā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Orsons Velss]] | align="center" | "par visaugstāko meistarību un daudzpusību kinofilmu radīšanā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1971 <small>[[44. Kinoakadēmijas balva|(44.)]]</small> | align="center" | [[Čārlijs Čaplins]] | align="center" | "par viņa neizmērojamo ietekmi, veicinot kino izveidošanos par gadsimta mākslu." | align="center" | Statuete |- | rowspan=2 align="center" | 1972 <small>[[45. Kinoakadēmijas balva|(45.)]]</small> | align="center" | [[Čārlzs Borens]] | align="center" | "Līderis 38 gadu garumā attiecībā uz izglītotu pieeju kinoindustrijas darba attiecībām, nediskriminējošas politikas veidotājs. Ar cieņu un simpātijām no visiem kinoindustrijā strādājošajiem." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Edvards Robinsons]] | align="center" | "kas kļuvis dižens kā aktieris, mākslas patrons un uzticams pilsonis, ...kopumā, Renesanses cilvēks. No viņa draugiem viņa iemīļotajā kinoindustrijā." | align="center" | Statuete |- | rowspan=2 align="center" | 1973 <small>[[46. Kinoakadēmijas balva|(46.)]]</small> | align="center" | [[Henrijs Lengloiss]] | align="center" | "par uzticību kino mākslai, par lielo ieguldījumu tās pagātnes saglabāšanā un stingro ticību tās nākotnei." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Gručo Markss]] | align="center" | "atzinībā par izcilo radošo pieeju un nepārspējamiem [[Brāļi Marksi|brāļu Marksu]] (''Marx Brothers'') sasniegumiem kinokomēdiju mākslā." | align="center" | Statuete |- | rowspan=2 align="center" | 1974 <small>[[47. Kinoakadēmijas balva|(47.)]]</small> | align="center" | [[Hauards Hokss]] | align="center" | "Meistars, amerikāņu režisors, kura radošie centieni ieņem cienījamu vietu pasaules kinomākslā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Žans Renuārs]] | align="center" | "ģēnijs, kurš ar graciozu, atbildīgu un ar apskaužamu atdevi mēmajā un skaņu kino, mākslas, dokumentālajās un televīzijas filmās, ir ieguvis pasaules apbrīnu." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1975 <small>[[48. Kinoakadēmijas balva|(48.)]]</small> | align="center" | [[Mērija Pikforda]] | align="center" | "atzinībā par unikālo ieguldījumu kinoindustrijā un kino attīstībā par mākslas mediju." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1976 <small>[[49. Kinoakadēmijas balva|(49.)]]</small> | align="center" |— | align="center" | <small>Balvu nepasniedza</small> | align="center" |— |- | align="center" | 1977 <small>[[50. Kinoakadēmijas balva|(50.)]]</small> | align="center" | [[Mārgarita Būta]] | align="center" | "par izcilo ieguldījumu filmu rediģēšanas mākslā kinoindustrijā." | align="center" | Statuete |- | rowspan=4 align="center" | 1978 <small>[[51. Kinoakadēmijas balva|(51.)]]</small> | align="center" | [[Volters Lancs]] | align="center" | "par prieka un smieklu nešanu visās pasaules malās ar savām unikālajām animācijas filmām." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Lorenss Olivjē]] | align="center" | "par visu darbu kopumu, par unikālajiem sasniegumiem karjerā un par mūža ieguldījumu kinomākslā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Kings Vidors]] | align="center" | "par neatkārtojamiem kino radītāja un novatora sasniegumiem." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Ņujorkas mūsdienu mākslas muzejs|Ņujorkas mūsdienu mākslas muzeja]] kino nodaļa | align="center" | "par ieguldījumu, veicinot sabiedrības attieksmi pret kino kā mākslas formu." | align="center" | Statuete |- | rowspan=2 align="center" | 1979 <small>[[52. Kinoakadēmijas balva|(52.)]]</small> | align="center" | [[Hels Eliass]] | align="center" | "par uzticību un izcilo kalpošanu Kinoakadēmijai." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Aleks Giness]] | align="center" | "par ekrāna aktiermākslas padziļināšanu ar atmiņā paliekošu, izcilu tēlojumu." | align="center" | Statuete |} === 1980. gadi === {|class="wikitable" width="98%" style="background:#ffffff;" ! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva |- | align="center" | 1980 <small>[[53. Kinoakadēmijas balva|(53.)]]</small> | align="center" | [[Henrijs Fonda]] | align="center" | "nepārspējamam aktierim, atzinībā par spožajiem sasniegumiem un ilgstošo ieguldījumu kinomākslā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1981 <small>[[54. Kinoakadēmijas balva|(54.)]]</small> | align="center" | [[Bārbara Stenvika]] | align="center" | "par visaugstāko jaunradi un unikālo ieguldījumu ekrāna aktiermākslā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1982 <small>[[55. Kinoakadēmijas balva|(55.)]]</small> | align="center" | [[Mikijs Rūnijs]] | align="center" | "atzinībā par daudzpusību 60 gadu laikā, par dažādību neaizmirstamajos tēlojumos filmās." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1983 <small>[[56. Kinoakadēmijas balva|(56.)]]</small> | align="center" | [[Hels Roaks]] | align="center" | "atzinībā par nesalīdzināmo, izcilo ieguldījumu kinomākslā." | align="center" | Statuete |- | rowspan=2 align="center" | 1984 <small>[[57. Kinoakadēmijas balva|(57.)]]</small> | align="center" | [[Džeimss Stjuarts]] | align="center" | "par 50 gadiem neaizmirstamu tēlojumu. Par viņa augstajiem ideāliem uz skatuves un ārpus tās. Ar cieņu un simpātijām no kolēģiem." | align="center" | Statuete |- | align="center" | ''National Endowment for the Arts'' | align="center" | "20. gadadienā, atzinībā par uzticīgu nodošanos, stiprinot māksliniecisko un radošo darbību un izcilību katrā mākslas jomā." | align="center" | Statuete |- | rowspan=2 align="center" | 1985 <small>[[58. Kinoakadēmijas balva|(58.)]]</small> | align="center" | [[Pols Ņūmens]] | align="center" | "atzinībā par daudzajiem neaizmirstamajiem un pārliecinošajiem tēlojumiem uz ekrāna un par personīgo godīgumu un uzticību savai profesijai." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Aleks Norts]] | align="center" | "atzinībā par spožo mākslinieciskumu un neaizmirstamo mūziku daudzām izcilām filmām." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1986 <small>[[59. Kinoakadēmijas balva|(59.)]]</small> | align="center" | [[Ralfs Belami]] | align="center" | "par unikālo mākslinieciskumu un izcilo kalpošanu aktiera profesijai." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1987 <small>[[60. Kinoakadēmijas balva|(60.)]]</small> | align="center" |— | align="center" | <small>Balvu nepasniedza</small> | align="center" |— |- | rowspan=2 align="center" | 1988 <small>[[61. Kinoakadēmijas balva|(61.)]]</small> | align="center" | ''[[Eastman Kodak]]'' kompānija | align="center" | "atzinībā par kompānijas fundamentālo ieguldījumu kinomākslā pirmajā kinovēstures gadsimtā" | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Kanādas nacionālā kinematogrāfijas valde]] | align="center" | "atzīmējot 50. gadadienu, atzinībā par uzticīgu nodošanos mākslinieciskas, radošas un tehnoloģiskas attīstības veicināšanā, par izcilību katrā no filmu veidošanas jomām" | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1989 <small>[[62. Kinoakadēmijas balva|(62.)]]</small> | align="center" | [[Akira Kurosava]] | align="center" | "par kinematogrāfiskajiem sasniegumiem, kas iedvesmojuši, iepriecinājuši, bagātinājuši un izklaidējuši skatītājus un ietekmējuši režisorus visā pasaulē" | align="center" | Statuete |} === 1990. gadi === {|class="wikitable" width="98%" style="background:#ffffff;" ! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva |- | rowspan=2 align="center" | 1990 <small>[[63. Kinoakadēmijas balva|(63.)]]</small> | align="center" | [[Sofija Lorena]] | align="center" | "viens no patiesiem dārgumiem pasaules kino, kuras karjera bagāta ar neaizmirstamaiem tēlojumiem, kas kinomākslai devuši nedziestošu spožumu." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Mirna Loja]] | align="center" | "atzinībā par ārkārtējām īpašībām, gan uz ekrāna, gan ārpus tā, pateicībā par vērtīgo mūža ieguldījumu, radot neaizmirstamas lomas." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1991 <small>[[64. Kinoakadēmijas balva|(64.)]]</small> | align="center" | [[Šotodžits Rajs]] | align="center" | "atzinībā par reti sastopamu kinomākslas meistarību, un par dziļo humāno pieeju, kam bija neizdzēšama ietekme uz režisoriem un skatītājiem visā pasaulē." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1992 <small>[[65. Kinoakadēmijas balva|(65.)]]</small> | align="center" | [[Federiko Fellīni]] | align="center" | "atzinībā par kinomākslas sasniegumiem, kas pārsteidza un izklaidēja skatītājus visā pasaulē." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1993 <small>[[66. Kinoakadēmijas balva|(66.)]]</small> | align="center" | [[Debora Kāra]] | align="center" | "pateicībā par eleganto un skaisto tēlojumu visas karjeras garumā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1994 <small>[[67. Kinoakadēmijas balva|(67.)]]</small> | align="center" | [[Mikelandželo Antonioni]] | align="center" | "atzinībā par viņa nozīmīgo lomu kino vizuālās stilistikas veidošanā." | align="center" | Statuete |- | rowspan=2 align="center" | 1995 <small>[[68. Kinoakadēmijas balva|(68.)]]</small> | align="center" | [[Kērks Daglass]] | align="center" | "par 50 gadiem, dodot radošu un morālu spēku kino sabiedrībai." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Čaks Džonss]] | align="center" | "par klasisko multiplikāciju filmām un to varoņiem, kuru animētie dzīves stāsti nesuši mums patiesu prieku vairāk nekā pusgadsimta garumā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1996 <small>[[69. Kinoakadēmijas balva|(69.)]]</small> | align="center" | [[Maikls Kids]] | align="center" | "atzinībā par kalpošanu dejas mākslai ekrāna mākslas pasaulē." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1997 <small>[[70. Kinoakadēmijas balva|(70.)]]</small> | align="center" | [[Stenlijs Donens]] | align="center" | "pateicībā par darbu, ko raksturo grācija, elegance, asprātība un vizuālās inovācijas." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1998 <small>[[71. Kinoakadēmijas balva|(71.)]]</small> | align="center" | [[Elija Kazans]] | align="center" | "pateicībā par ilgo, izcilo un nesalīdzināmo karjeru, kuras laikā, radot savus kino meistardarbus, viņš ietekmējis kino veidošanas būtību." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 1999 <small>[[72. Kinoakadēmijas balva|(72.)]]</small> | align="center" | [[Andžejs Vajda]] | align="center" | "atzinībā par piecām izcila kinorežisora darba dekādēm." | align="center" | Statuete |} === 2000. gadi === {|class="wikitable" width="98%" style="background:#ffffff;" ! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva |- | rowspan=2 align="center" | 2000 <small>[[73. Kinoakadēmijas balva|(73.)]]</small> | align="center" | [[Džeks Kārdifs]] | align="center" | "gaismas un krāsu meistars." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Ernests Leimens]] | align="center" | "pateicībā par daudzveidīgo un ilgstošo darbu." | align="center" | Statuete |- | rowspan=2 align="center" | 2001 <small>[[74. Kinoakadēmijas balva|(74.)]]</small> | align="center" | [[Sidnijs Puatjē]] | align="center" | "atzinībā par ievērojamiem sasniegumiem, kā aktierim un cilvēkam." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Roberts Redfords]] | align="center" | "Aktierim, režisoram, producentam, [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivāla]] izveidotājam, kas iedvesmojis neatkarīgus un novatoriskus režisorus visā pasaulē." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 2002 <small>[[75. Kinoakadēmijas balva|(75.)]]</small> | align="center" | [[Pīters O'Tūls]] | align="center" | "kura ievērojamais talants devis kinomākslas vēsturei dažus no pašiem neaizmirstamākajiem tēliem." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 2003 <small>[[76. Kinoakadēmijas balva|(76.)]]</small> | align="center" | [[Bleiks Edvardss]] | align="center" | "atzinībā par viņa rakstnieka, režisora un producenta darbu, radot izcilus ekrāna darbus." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 2004 <small>[[77. Kinoakadēmijas balva|(77.)]]</small> | align="center" | [[Sidnijs Lūmets]] | align="center" | "atzinībā par izcilo darbu ar scenāristiem, aktieriem un māksliniekiem filmās." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 2005 <small>[[78. Kinoakadēmijas balva|(78.)]]</small> | align="center" | [[Roberts Oltmens]] | align="center" | "atzinībā par karjeru, kurā no jauna izgudrotas mākslas formas un iedvesmoti režisori un skatītāji." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 2006 <small>[[79. Kinoakadēmijas balva|(79.)]]</small> | align="center" | [[Ennio Morrikone]] | align="center" | "atzinībā par lielisko un daudzpusīgo ieguldījumu kinomūzikas mākslā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 2007 <small>[[80. Kinoakadēmijas balva|(80.)]]</small> | align="center" | [[Roberts F. Boils]] | align="center" | "atzinībā par vienu no dižākajām kino mākslinieka karjerām." | align="center" | Statuete |- | align="center" | 2008 <small>[[81. Kinoakadēmijas balva|(81.)]]</small> | align="center" |— | align="center" | <small>Balvu nepasniedza</small> | align="center" |— |- | rowspan=3 align="center" | 2009 <small>[[82. Kinoakadēmijas balva|(82.)]]</small> | align="center" | [[Lorēna Bekola]] | align="center" | "atzinībā par viņas ievērojamo vietu kino Zelta laikmetā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Rodžers Kormans]] | align="center" | "par bagātīgo dažādu filmu žanru un režisoru atbalstīšanu." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Gordons Viliss]] | align="center" | "par nepārspējamo meistarību darbā ar gaismu, ēnām, krāsām un kustību." | align="center" | Statuete |} === 2010. gadi === {|class="wikitable" width="98%" style="background:#ffffff;" ! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva |- | rowspan=3 align="center" | 2010 <small>[[83. Kinoakadēmijas balva|(83.)]]</small> | align="center" | [[Kevins Braunlo]] | align="center" | "par gudru un uzticīgu darbu kinovēstures dokumentēšanā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Žans Liks Godārs]] | align="center" | "par kaislību, par konfrontāciju, par jaunu kino žanru." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Īlaijs Volaks]] | align="center" | "par mūža devumu, neaizmirstamajiem ekrāna tēliem." | align="center" | Statuete |- | rowspan=2 align="center" | 2011 <small>[[84. Kinoakadēmijas balva|(84.)]]</small> | align="center" | [[Džeimss Ērls Džonss]] | align="center" | "par konsekventas izcilības un neparastas daudzpusības devumu." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Diks Smits]] | align="center" | "par nepārspējamo meistarību darbā ar faktūru, toni, formu un ilūziju." | align="center" | Statuete |- | rowspan=3 align="center" | 2012 <small>[[85. Kinoakadēmijas balva|(85.)]]</small> | align="center" | [[D. A. Penebeikers]] | align="center" | "Iedvesmojis režisoru paaudzes ar savu ''you are here'' stilu. Tiek uzskatīts par vienu no ''cinéma vérité'' virziena dibinātājiem." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Hels Nīdems]] | align="center" | "Kaskadieru tehnikas un drošības procedūru pionieris." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Džordžs Stīvenss]] | align="center" | "Nenogurdināms mākslas čempions Amerikā, un jo īpaši attiecībā uz pašu amerikāniskāko mākslu — Holivudas kinomākslu." | align="center" | Statuete |- | rowspan=3 align="center" | 2013 <small>[[86. Kinoakadēmijas balva|(86.)]]</small> | align="center" | [[Andžela Lensberija]] | align="center" | "par izcilajiem sasniegumiem darbā kinoindustrijā 75 gadu garumā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Stīvs Mārtins]] | align="center" | "par izcilajiem sasniegumiem ''Stand-Up'' komiķa, mūziķa un producenta darbā." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Pjēro Tosi]] | align="center" | "par fenomenālajiem sasniegumiem filmu kostīmu mākslā pēdējos 75 gados." | align="center" | Statuete |- | rowspan=3 align="center" | 2014 <small>[[87. Kinoakadēmijas balva|(87.)]]</small> | align="center" | [[Žans Klods Karjērs]] | align="center" | "par lielisku scenāriju radīšanu, kas paceļ kino dramaturģijas līmeni līdz literatūras darbu līmenim." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Hajao Mijadzaki]] | align="center" | "par animāciju, kas atstājusi dziļu iespaidu, un radījusi vēlmi vairākiem māksliniekiem strādāt animācijas jomā, lai izgaismotu tās neizmērāmo potenciālu." | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Morīna O'Hāra]] | align="center" | "vienai no spožākajām Holivudas zvaigznēm, no kuras lomās kvēloja kaisle, siltums un enerģija." | align="center" | Statuete |- | align="center" rowspan=2| 2015 <small>[[88. Kinoakadēmijas balva|(88.)]]</small> | align="center" | [[Spaiks Lī]] | align="center" | "neatkarīgā kino čempions un jauno režisoru iedvesma" | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Džīna Roulendsa]] | align="center" | "oriģināls talants, kas ar uzticību savam darbam ir nopelnījusi starptautisku atpazīstamību, kā neatkarīgā kino ikona" | align="center" | Statuete |- | rowspan=4 align="center" | 2016 <small>[[89. Kinoakadēmijas balva|(89.)]]</small> | align="center" | [[Džekijs Čans]] | align="center" | "Čans atveidoja galveno lomu un dažreiz arī rakstīja scenārijus, režisēja un producēja vairāk kā 30 cīņas mākslu mākslas filmas dzimtajā Honkongā, apburot skatītājus ar savu lielisko atlētiskumu, jauninājumiem kaskadieru darbā un mežonīgo harismu" | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Enna Kotsa]] | align="center" | "vairāk kā 60 gadu filmu redaktora darba stāža laikā, viņa ir sadarbojusies ar daudziem izciliem kinorežisoriem pie iespaidīga daudzuma dažāda spektra filmām" | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Linns Stalmasters]] | align="center" | "vairāk kā piecās desmitgadēs, viņš ir apliecinājis savu talantu vairāk kā 200 mākslas filmās... un bija daudzu slavenu aktieru panākumu atslēga" | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Frederiks Vaismans]] | align="center" | "Vaismans kopš 1967. gada gandrīz katru gadu izdod vienu filmu, kurā vēstīts par sociālo, kultūras un valsts iestāžu ikdienu" | align="center" | Statuete |- | rowspan=4 align="center" | 2017 <small>[[90. Kinoakadēmijas balva|(90.)]]</small> | align="center" | [[Čārlzs Bērnets]] | align="center" | "pilnīgi neatkarīgs un ietekmīgs kino pionieris, kas daiļrunīgi un visos sīkumos dokumentējis melno amerikāņu dzīves" | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Ouens Roizmans]] | align="center" | "viņa ekspansīvais vizuālais stils un tehniskās inovācijas attīstīja kino mākslu" | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Donalds Saterlends]] | align="center" | "par neaizmirstamu tēlu attēlojumu, kurus caurvij nesatricināms patiesums" | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Anjēze Varda]] | align="center" | "viņas ziņkāre un līdzjūtība veido unikālu personisko kino" | align="center" | Statuete |- | rowspan=3 align="center" | 2018 <small>[[91. Kinoakadēmijas balva|(91.)]]</small> | align="center" | [[Sisēlija Taisone]] | align="center" | "kuras neaizmirstamie priekšnesumi un personīgo integritāti ir iedvesmojusi filmu veidotāju, aktieru un skatītāju paaudzes" | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Lalo Šifrins]] | align="center" | "kā pateicību par viņa unikālo mūzikas stilu, kompozīcijas pilnību un lielo pienesumu filmu ieskaņošanas attīstībā" | align="center" | Statuete |- | align="center" | Mārvins Levijs | align="center" | "par paraugkarjeru reklāmā, kas nesusi filmas visas pasaules skatītāju prātos, sirdīs un dvēselēs" | align="center" | Statuete |- | rowspan=3 align="center" | 2019 <small>[[92. Kinoakadēmijas balva|(92.)]]</small> | align="center" | [[Deivids Linčs]] | align="center" | "par bezbailīgu robežu pārkāpšanu, īstenojot savu kinematogrāfisko redzējumu" | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Vess Studi]] | align="center" | "atzinībā par spēku un prasmi, ar kādu viņš sniedz savus atmiņā paliekošos tēlus filmās un par savu nelokāmo atbalstu indiāņu kopienai" | align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Līna Vertmillere]] | align="center" | "par provokatīvo politisko un sociālo normu pārkāpšanu, kas veikta ar drosmi, izmantojot savu izvēlēto ieroci: kameras objektīvu" | align="center" | Statuete |} === 2020. gadi === {|class="wikitable" width="98%" style="background:#ffffff;" ! width=50|Gads (ceremonija) !! width=250|Balvas saņēmējs !! class=unsortable|Piezīmes !! Balva |- | align="center" | 2020 <small>[[93. Kinoakadēmijas balva|(93.)]]</small> | align="center" | — | align="center" | <small>Balvu nepasniedza</small> | align="center" | — |- | rowspan=3 align="center" | 2021 <small>[[94. Kinoakadēmijas balva|(94.)]]</small> | align="center" | [[Semjuels Džeksons]] | align="center" | "Kultūras ikona — viņa dinamiskais darbs radis atbalsi dažādos žanros, paaudzēs un auditorijās visā pasaulē." | rowspan=18 align="center" | Statuete |- | align="center" | [[Eleina Meija]] | align="center" | "Par drosmīgu, bezkompromisu pieeju filmu veidošanā kā rakstniecei, režisorei un aktrisei." |- | align="center" | [[Līva Ulmane]] | align="center" | "Ulmanes drosme un emocionālā caurspīdība ir apdāvinājusi auditoriju ar dziļi ietekmējošiem ekrāna varoņu attēlojumiem." |- | rowspan=3 align="center" | 2022 <small>[[95. Kinoakadēmijas balva|(95.)]]</small> | align="center" | [[Ezana Palsija]] | align="center" | "Novatoriska filmu veidotāja, kuras revolucionārā nozīme starptautiskajā kino ir nostiprināta filmu vēsturē" |- | align="center" | [[Daiena Vorena]] | align="center" | "Vorenas veidotāta mūzika un dziesmu teksti ir palielinājuši neskaitāmo kinofilmu emocionālo ietekmi un iedvesmojušas mūzikas mākslinieku paaudzes." |- | align="center" | [[Pīters Vīrs]] | align="center" | "Režisors ar izcilām prasmēm un mākslinieciskumu, kura darbs mums atgādina par filmas spēku atklāt visu cilvēka pieredzi." |- | rowspan=3 align="center" | 2023 <small>[[96. Kinoakadēmijas balva|(96.)]]</small> | align="center" |[[Andžela Baseta]] | align="center" | "Savas gadu desmitiem ilgās karjeras laikā Endžela Baseta turpinājusi demonstrēt pārpasaulīgas sniegumus, nosakot jaunus aktiermākslas standartus." |- | align="center" | [[Mels Brukss]] | align="center" | "Mels Brukss izgaismo mūsu sirdis ar savu humoru, un viņa mantojums atstājis paliekošu ietekmi uz katru izklaides aspektu." |- | align="center" | [[Kerola Litltona]] | align="center" | "Litltonas karjera filmu montāžā kalpo par paraugu tiem, kas nāk pēc viņas" |- | rowspan=2 align="center" | 2024 <small>[[97. Kinoakadēmijas balva|(97.)]]</small><br /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://variety.com/2024/film/awards/quincy-jones-barbara-broccoli-governors-awards-honorary-oscars-1236035287/|title= Quincy Jones, James Bond Producers Barbara Broccoli and Michael G. Wilson and More to Receive Honorary Oscars at Governors Awards|website= [[Variety]]|accessdate= November 11, 2024}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://aframe.oscars.org/news/post/2024-governors-awards-honorees-announcement|title= The Academy Announces 2024 Governors Awards Honorees|website= [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|The Academy]]|accessdate= November 11, 2024}}</ref> | align="center" |[[Kvinsijs Džonss]] (pēcnāves apbalvojums) | align="center" | "Viņa mākslinieciskais ģēnijs un nerimstošā radošums padarījuši viņu par vienu no visu laiku ietekmīgākajām mūzikas figūrām." |- | align="center" | [[Džūljeta Teilore]] | align="center" | "Aktieru atlase ikoniskām un iemīļotām filmām jomā iedvesa jaunu elpu." |- | rowspan=3 align="center" | 2025 <small>[[98. Kinoakadēmijas balva|(98.)]]</small><br /><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Davis |first=Clayton |date=2025-06-17 |title=Tom Cruise, Dolly Parton, Debbie Allen and Wynn Thomas to Be Presented Honorary Oscars |url=https://variety.com/2025/film/awards/tom-cruise-oscars-honorary-dolly-parton-1236433594/ |access-date=2025-06-17 |website=Variety |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=THE ACADEMY TO HONOR DEBBIE ALLEN, TOM CRUISE, DOLLY PARTON AND WYNN THOMAS AT THE 2025 GOVERNORS AWARDS |url=http://press.oscars.org/news/academy-honor-debbie-allen-tom-cruise-dolly-parton-and-wynn-thomas-2025-governors-awards |access-date=2025-06-17 |website=press.oscars.org |language=en}}</ref> | align="center" |[[Debija Allena]] | align="center" |Tai, kuras "darbs ir aizrāvis paaudzes un pārsniedzis žanrus." |- | align="center" |[[Toms Krūzs]] | align="center" |Par "neticamo apņēmību filmu un kaskadieru kopienas attīstībā, kā arī kinoteātra pieredzei." |- | align="center" |[[Vinns Tomass]] | align="center" |Par to, ka "ar tālredzīgu aci un meistarīgu amatu ir radījis dažas no visnoturīgākajām filmām." |- | rowspan=3 align="center" | 2026 <small>[[99. Kinoakadēmijas balva|(99.)]]</small><br /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://variety.com/2026/film/awards/glenn-close-ridley-scott-governors-awards-honorary-oscars-1236771529/|title= Oscars: Glenn Close, Ridley Scott, Disney’s First Black Animator and Killer Films Founders Set for Honorary Prizes|website= Variety|accessdate= June 10, 2026}}</ref> | align="center" |[[Glenna Klouza]] | align="center" |Par viņas "nepārspējamo emocionālo diapazonu, kas ir atdzīvinājis dažus no sarežģītākajiem kino tēliem." |- | align="center" |[[Floids Normens]] | align="center" |Par "barjeru nojaukšanu un mākslinieku paaudžu iedvesmošanu savas ievērojamās karjeras laikā." |- | align="center" |[[Ridlijs Skots]] | align="center" |Par to, ka viņš ir "īsts vizionārs, kura gadu desmitiem ilgais mantojums ir atstājis neizmērojamu ietekmi uz pasaules kino." |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.oscars.org/ Oscars.org] Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa {{en ikona}} * [http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html Oficiālā Kinoakadēmijas balvu datubāze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080913120840/http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html |date={{dat|2008|09|13||bez}} }} {{en ikona}} * [https://www.oscars.org/governors/honorary Kinoakadēmijas goda balva] Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa {{en ikona}} {{Oskara_balva}} [[Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji|Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji]] tlc4bpqdj6086xutx0jlek825896aa2 6 233033 4490863 3275248 2026-07-06T08:11:27Z YeraC 83227 Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija,_Rīga,_Zibens_07.2006.jpg (pārvietots ar FileImporter). 4490863 wikitext text/x-wiki == {{int:filedesc}} == {{Information | description = Zibens Rīga 07.2006. | source = {{own}} | date = | author = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]] | permission = | other_versions = }} == {{int:license-header}} == {{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}} {{Laurijsfoto}} [[Category:Photos made by User:Laurijs]] {{NowCommons|Latvija, Rīga, Zibens 07.2006.jpg}} 64e3q8osedpwneryx6j2v81q6bypohl 0 236070 4490526 4182622 2026-07-05T14:02:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490526 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict= Lietuvas krusta kari |partof= [[Ziemeļu krusta kari]]em |image= Lietuviai kovoja su vokiečiais.Lithuanians fighting Teutonic Knights (2).jpg |image_size= 300px |caption= Krustnešu kaujas ar lietuviešiem attēls Marienburgas pils bareljefā (14. gadsimta vidus). |date= 1283. gads–1422. gads |place=Lietuvas dižkunigaitijas rietumi, [[Žemaitija]], [[Prūsija]], [[Livonija]] |territory= |result= [[Poļu-lietuviešu—teitoņu karš]], [[Melnas līgums]] |combatant1= {{plainlist| *[[Teitoņu ordenis]]}} *[[Livonijas ordenis]] '''Sabiedrotie:''' {{plainlist| *[[Ungārijas Karaliste]] *[[Bohēmijas Karaliste]] *[[Morāvijas markgrāfiste]] *[[Eno grāfiste]]-[[Holandes grāfiste]] *[[Lejas Bavārijas hercogiste]] *[[Austrijas hercogiste]] *[[Anglijas Karaliste]]}} |combatant2={{plainlist| * [[Lietuvas dižkunigaitija]]}} * [[Žemaitija]] '''Sabiedrotie:''' {{plainlist| * [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas Karaliste]] (no 1385. gada) '''Vasaļi:''' * [[Smoļenskas kņaziste]] * [[Tatārs|Tatāri]] no [[Zelta orda]]s}} |commander1= {{plainlist| *[[Teitoņu ordeņa lielmestrs]] '''Sabiedrotie:''' *[[Lajošs I Lielais]] *[[Jans Luksemburgs]] *[[Kārlis IV Luksemburgs]] *[[Villems II, Eno grāfs]] *[[Pjērs I Burbons]] *[[Heinrihs XIV, Bavārijas hercogs]] *[[Albrehts III Hābsburgs]] *[[Henrijs IV Lankasters]]}} |commander2= [[Lietuvas dižkunigaitis]] |strength1= |strength2= |casualties1= |casualties2= |notes= |campaignbox= }} '''Lietuvas krusta kari''' ({{val|la|Expeditio sacra}}, {{val|de|Litauerkriege des Deutschen Ordens}}, {{val|lt|Kryžiaus žygiai}}) bija daļa no [[Ziemeļu krusta kari]]em un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]] [[13. gadsimts|13.]] un [[14. gadsimts|14. gadsimtā]]. Jau pirms krusta kariem [[Baltijas valstis|Baltijas zemēs]] bija izveidojušās divas militārās cilšu savienības, kuru savstarpējās cīņas talantīgais diplomāts [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] veikli izmantoja. Vienu cilšu savienību bija izveidojuši [[lietuvieši]], [[līvi]], [[Tālava]]s, [[Koknese (valsts)|Kokneses]] un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] [[letgaļi]] un [[Polocka]]s [[kriviči]]. Pret viņiem cīnījās [[zemgaļi]], [[žemaiši]], [[ugauņi]], [[sakalieši]], ko reizumis atbalstīja [[Pleskava]]s un [[Novgoroda]]s kriviči. Krusta karu pirmajā etapā krustneši pret līviem un lietuviešiem cīnījās kopā ar zemgaļiem, bet vēlāk par viņu sabiedrotajiem kļuva kristītie līvi un letgaļi. Līdz 1290. gadam kari pret lietuviešiem un žemaišiem uzskatāmi par [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] sastāvdaļu. Kā Livonijas krustu karu turpinājums ir uzskatāmas Vācu ordeņa un Livonijas ordeņa militārās kampaņas pret lietuviešiem un žemaišiem, kas beidzās ar Vācu ordeņa sagrāvi [[Grunvaldes kauja|Grīnvaldes (Žalgires) kaujā]] 1410. gadā. == Priekšvēsture == [[Attēls:Saules kauja.jpg|270px|thumb|[[Saules kauja]] 1236. gadā ([[Voldemārs Vimba|Voldemāra Vimbas]] glezna)]] Pēc tam, kad [[Romas pāvests]] [[Celestīns III]] [[1193]]. gadā izsludināja kārtējo Ziemeļu krusta karu pret [[Ziemeļeiropa]]s pagāniem, pēc Livonijas bīskapa [[Meinhards|Meinarda]] sūtņa [[Teoderihs no Turaidas|Teoderiha]] lūguma pāvests 1195. vai 1196. gadā izsludināja arī krusta karu pret līviem, kas atkrituši no kristīgās ticības. 1201. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] nodibināja galveno krusta karu militāro un politisko bāzi Rīgā, netālu no [[Daugava]]s ietekas jūrā un pēc viņa iniciatīvas pēc [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga tika nodibināts [[Zobenbrāļu ordenis]]. Pēc zaudētās [[Saules kauja]]s šis ordenis tika apvienots ar [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]], turpinot pastāvēt kā autonoms [[Livonijas ordenis]] ar savu ordeņa meistaru (mestru). Politiskā situācija krasi mainījās 1204. gadā, kad [[Krusta kari|Ceturtā Krusta kara]] rezultātā krustneši ieņēma [[Austrumu Ortodoksā baznīca|Austrumu Ortodoksās baznīcas]] centru [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] un nodibināja katoļu baznīcas atbalstītu [[Latīņu impērija|Latīņu impēriju]] (1204—1261). Ar Romas pāvesta atbalstu bīskapa Alberta vadītie krustneši vērsās pret ortodoksās baznīcas kontrolētajām valstīm arī ziemeļaustrumu Eiropā. Kopā ar bīskapa Alberta līvu un latgaļu vasaļiem, starp kuriem īpaši pieminami [[Kaupo]], [[Rūsiņš]], [[Varidots]] un [[Tālivaldis]] ar saviem dēliem, Zobenbrāļu ordeņa bruņnieki un no citām Eiropas valstīm sabraukušie krustneši vērsās pret igauņu, zemgaļu, žemaišu, sēļu, lietuviešu un kuršu apdzīvotajām zemēm. 1217. gada 30. septembrī pāvests [[Honorijs III]] paziņoja Livonijas bīskapam Albertam, ka viņš drīkst iecelt un iesvētīt jaunus bīskapus krustnešu iekarotajās zemēs un celt tiem katedrāles. Tā rezultātā ietekmīgais [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klostera]] abats [[Bernhards no Lipes]] tika iecelts par [[Sēlijas bīskaps|Sēlijas bīskapu]] ar uzdevumu iekarot arī citas uz dienvidiem no Daugavas esošas pagānu zemes [[Nalsene|Nalseni]], [[Lietava (zeme)|Lietavu]] un [[Žemaitija|Žemaitiju]]. 1225. gada 19. novembrī pāvests [[Honorijs III]] atļāva savam legātam [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmam]] Livonijā nodibināt no Brēmenes arhibīskapa neatkarīgu katoļu baznīcas metropoli. 1226. gadā pāvests atļāva Sēlijas pievienošanu [[Zemgales bīskapija]]i ar [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnu]] kā Zemgales bīskapu un Kurzemes protektoru. Zemgales bīskapijā bija paredzēts iekļaut ne tikai visas [[zemgaļi|zemgaļu]], bet arī [[sēļi|sēļu]] un [[žemaiši|žemaišu]] apdzīvotās zemes mūsdienu [[Latvija]]s un [[Lietuva]]s teritorijās. [[1236]]. gada [[22. septembris|22. septembrī]] pie [[Saules zeme]]s ziemeļu robežas notika [[Saules kauja]], kurā [[Žemaiši|žemaišu]] un [[zemgaļi|zemgaļu]] karaspēks [[Vikints|Vikinta]] vadībā iznīcināja apvienoto krustnešu karaspēku. == Norise == === Mindauga kristīšanās periods (1251-1262) === {{See also|Lietuvas vēsture (1219—1295)}} [[Attēls:Mindaugas Lithuania (Voruta).png|thumb|270px|Lietuviešu zemes XIII. gadsimta vidū. Ar tumšāku krāsu apzīmētas Lietuvas karalim [[Mindaugs|Mindaugam]] pakļautās teritorijas, bet ar gaišāku krāsu - zemes, uz kurām notika lietuviešu cilšu karagājieni]] [[Attēls:Lithuanian Military History. Lithuanian swords, 13th century, VDKM.jpg|thumb|150px|Lietuviešu zobeni, datējami ar 13. gs]] 1251. gada 17. jūlijā pāvests [[Inocents IV]] pēc Lietuvas dižkunga Mindauga svinīgās sūtniecības lūguma [[Milāna|Milānā]] lika viņu līdz ar sievu, dēliem un saimi, kā arī viņa zemi pieņemt Romas katoļu baznīcas pakļautībā un aizsardzībā. Tā kā Lietuvas karalis Mindaugs ar lielu skaitu pagānu bija kristījies, tad pāvests uzdeva Kulmas bīskapam Indriķim kronēt Lietuvas dižkungu [[Mindaugs|Mindaugu]] ar pienācīgu godu par karali, bet ar nosacījumu, ka Mindaugam un viņa pēcnācējiem jāatzīst savu karaļvalsti par Romas katoļu baznīcas īpašumu. Pāvests uzdeva Sāmsalas un Kursas bīskapiem rūpēties, lai tiek uzturēta spēkā Lietuvas karalim Mindaugam piešķirtā svētā Krēsla aizsardzība. 1251. gada 26. jūlijā pāvests uzdeva Rīgas, Tērbatas un Sāmsalas bīskapiem kopā ar Vācu ordeni Livonijā palīdzēt katoļu ticībā pārgājušam Lietuvas karalim Mindaugam misijas darbā un viņa cīņās pret pagāniem. 1253. gadā [[Romas katoļu baznīca]] piešķīra Mindaugam Lietuvu kā feodālo lēni, bet viņam bija jāatdod Vācu ordenim daļu Žemaitijas un Sēlijas teritorijas. 1253. gada 24. jūnijā pēc jaunkristītā Lietuvas karaļa Mindauga vēlēšanās savā valstī nodibināt neatkarīgu bīskapa sēdekli un uzcelt katedrāli un to apgādāt, pāvests uzdeva Livonijas un Prūsijas arhibīskapam Albertam minētā karaļa izraudzītu kandidātu, kam būtu pietiekoši piedzīvojumi garīgās un laicīgās lietās, iesvētīt par Lietuvas bīskapu, asistējot diviem vai trim kaimiņu bīskapiem, un pēc tam ar pievienoto formulu nozvērināt uzticībā pāvestam un Romas baznīcai. 1253. gada 21. augustā pāvests Inocents IV apstiprināja Vācu ordenim zemes Lietuvā, ko sakarā ar savu kronēšanu viņam dāvinājis karalis [[Mindaugs]]: visu [[Karšuva|Karšuvu]] un Vangas, kā arī pusi [[Jātvingi|Dainavas]] un Raseiņu. Pāvests Inocents IV uzdeva Livonijas un Prūsijas arhibīskapam [[Alberts II (Rīga)|Albertam II]] iesvētīt un nozvērināt Vācu ordeņa brāli Krišjāni par Lietavas bīskapu saskaņā ar karaļa Mindauga vēlēšanos. 1254. gada 3. septembrī pāvests ziņoja Lietuvas bīskapam Krišjānim par atbrīvošanu no Rīgas sufragana zvērasta, jo Lietuvas baznīcas pakļaušana Rīgai nesaskan ar pāvesta gribu un karaļa Mindauga cieņu. Atbildot uz Lietavas karaļa Mindauga sūdzību, pāvests Inocents IV ziņoja viņam, ka Livonijas un Prūsijas arhibīskaps Alberts, kam bija uzdots iesvētīt un pēc zināmas formas nozvērināt Krišjāni par Lietuvas bīskapu, izdarījis minēto aktu pirms pāvesta 1253. gada 21. augusta raksta saņemšanas un licis Krišjānim zvērēt uzticību arhibīskapam un Rīgas baznīcai; tas nesaskan ar pāvesta gribu, jo Lietuvas valstij, kā Sv. Krēsla īpašumam, un Lietuvas bīskapam jābūt pakļautiem tieši pāvestam; tāpēc viņš atbrīvoja Krišjāni no arhibīskapam Albertam dotā sufragana solījuma un uzdeva Naumburgas bīskapam nozvērināt Krišjāni uzticībā pāvestam un Romas baznīcai. 1257. gadā pāvests [[Aleksandrs IV]] apstiprināja Lietuvas karaļa [[Mindaugs|Mindauga]] lēmumu nodot [[Sēlija]]s zemes Vācu ordenim. 1260. gadā viņš apstiprināja Vācu ordenim tiesības uz divām trešdaļām no [[Kursa (valsts)|Kursas]] teritorijas, tiesības uz zemēm, kas tika saņemtas kā vasaļa dāvana no Lietuvas karaļa Mindauga un Lietuvas bīskapa, tāpat tiesības uz Rutēnijā iekarotajām zemēm. === Karadarbības atsākšanās === [[Attēls:Ruine der Ordensburg Ragnit.jpg|270px|thumb|Vācu ordeņa pils Ragnītes drupas]] Pēc žemaišu uzvaras pār apvienoto Vācu un Livonijas ordeņu karaspēku [[Durbes kauja|Durbes kaujā]] 1260. gadā kara veiksme novērsās no krustnešiem. No latīņu ticības atkrita Lietuvas karalis Mindaugs, tika likvidētas katoļu bīskapijas Lietuvā un Baltkrievijā, bet 1262. gadā [[Novgorodas kņazi]] noslēdza savienību ar lietuviešiem, kuriem pievienojās zemgaļi, kurši, sāmsalieši, un atsāka karadarbību pret Livonijas ordeni. 1262. gadā pāvests [[Urbāns IV]] [[Kulma (zeme)|Kulmas]] bīskapam lika sludināt krusta karu pret Livoniju un Kursu. Tikai pēc smagām kaujām ordenim izdevās salauzt zemgaļu bruņoto pretestību 1271. gadā, tomēr pēc [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujas]] 1279. gadā zemgaļi lauza miera līgumu, uzbruka Rīgai un sakāva ordeni [[Garozas kauja|Garozas kaujā]] 1287. gadā. Karš turpinājās līdz 1290. gadam, kad Livonijas ordenis piespieda zemgaļus atstāt savu dzimteni un pārcelties uz Žemaitiju. Lietuvas dižkungs [[Vītenis]] spēja apvienot lietuviešus karagājieniem pret Livonijas ordeni ziemeļos, pret [[Galīcijas-Volīnijas kņazi]]em dienvidos un Vācu ordenim pakļautajām [[prūši|prūšu]] zemēm rietumos. Pēc Duisburgas Pētera hronikas ziņām 1296. gadā Vītenis ar daudzskaitlīgu lietuviešu karaspēku iebruka Livonijas ordeņa zemēs.<ref>Hirsch, Theodor; Max Töppen, Ernst Strehlke. ''Scriptores rerum Prussicarum'': Die Geschichtsquellen der preussischen Vorzeit. S. Hirzel, 1861.</ref> [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu kara]] laikā 1298. gadā Vītenis atkārtoti iebruka Livonijā un kopā ar Rīgas pilsētas karaspēku devās uz ordeņa galveno pili [[Vīlande|Vīlandē]], tomēr apmierinājās ar ordeņa Karkuses (''Carthusen'') pils nopostīšanu netālu no tagadējās [[Karksi-Nuija]]s pilsētas Igaunijas dienvidu daļā.<ref>[http://www.castle.lv/est/karksi.html Karkuses pils]</ref> Atceļā [[Kauja pie Turaidas (1298)|kaujā pie Turaidas]] [[Bruno (mestrs)|Livonijas mestra Bruno]] vadītie ordeņa brāļi uzbruka Vīteņa karaspēkam, bet tika smagi sakauti. Līdz pat Vīteņa nāvei pie Rīgas atradās lietuviešu karaspēka nometne ar apmēram 1000 karavīriem, ko dēvēja par "Lietuviešu pili" un lietuvieši turēja savās rokās Daugavas ūdensceļu līdz [[Dinaburga]]i, no 1307. gada līdz pat [[Polocka]]i, kura pirms tam atradās lietuviešiem draudzīgā Rīgas arhibīskapa kontrolē (1290-1307). 1312. gadā Vītenis ielūdza Rīgas franciskāņu klostera mūkus apmesties [[Navahrudaka|Navahrudakā]].<ref>Rowell, C. S. Lithuania Ascending: A Pagan Empire Within East-Central Europe, 1295-1345. Cambridge Studies in Medieval Life and Thought: Fourth Series. Cambridge University Press. 1994, pp. 55–59.</ref> Pēc uzvaras pār Livonijas ordeni Vītenis atsāka uzbrukumus Vācu ordeņa zemēm Prūsijā. Ir izskaitļots, ka ķēniņa Vīteņa valdīšanas laikā lietuvieši 11 reizes devās karagājienos uz Prūsijas zemēm,<ref>Edvardas Gudavičius, Rokas Varakauskas. "Vytenis". In: Vytautas Spečiūnas. Lietuvos valdovai (XIII-XVIII a.): enciklopedinis žinynas. Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas. 2004, pp. 32–33.</ref> savukārt [[Vācu ordenis]] apmēram 20 reizes iebruka [[Žemaitija]]s zemē.<ref>Rowell, C. S. ''Lithuania Ascending'', 63</ref> 1311. gadā Vīteņa vadītais karaspēks cieta sakāvi pie Rastenburgas pils (tagad - [[Kentšina]] Polijā), bet 1314. gadā atvairīja ordeņa uzbrukumu [[Grodņa]]s cietoksnim. Pēc Vīteņa nāves viņa jaunākais brālis [[Ģedimins]] 1319. gadā noslēdza militāru savienību ar [[Zelta Orda|Zelta Ordu]]<ref>Shirin Akiner. Religious language of a Belarusian Tatar kitab: a cultural monument of Islam in Europe. Otto Harrassowitz Verlag. 2009, pp. 457.</ref> un izveidoja aliansi ar [[Tveras kņazi]]sti. Par Lietuvas valdnieku mantotajām pretenzijām uz Zemgali liecina tas, ka 1323. gada 26. maijā parakstītajā vēsturē [[Hanzas savienība]]s pilsētām Ģedimins sevi dēvēja par "lietuviešu un krievu karali, Zemgales kņazu un hercogu no Dieva žēlastības". 1325. gadā Ģedimins izveidoja aliansi ar [[Polija]]s karali [[Vladislavs I Īsais|Vladislavu I Īso]], izdodot savu meitu Aldonu par sievu Vladislava I dēlam, nākamajam Polijas karalim [[Kazimirs III|Kazimiram III]], taču ap [[1330]]./[[1331]]. gadu alianse tika pārtraukta. [[1324]]./[[1325]]. gadā Ģedimins izteica vēlmi kristīties, lai apturētu [[Teitoņu ordenis|Vācu ordeņa]] iebrukumus Lietuvā. Tomēr politiskā situācija mainījās, un Ģedimins atteicās no kristīšanās. [[1336]]. gadā, nespējot pretoties krustnešiem aplenktajā Pilenes cietoksnī, [[Žemaitijas valdnieks|Žemaitijas kunigaitis]] [[Marģers]] (''Margiris, Margis'') izdarīja pašnāvību kopā ar citiem aplenktajiem. Domājams, ka Ģedimins nomira no kaujā pret Vācu ordeni gūta ievainojuma 1341. gada decembrī, aizstāvot Veļonas pili pie [[Nemuna]]s. Laikā no 1342. līdz 1382. gadam Ģedimina dēls [[Ķēstutis]] vadīja vairāk nekā 40 karagājienus uz Livoniju un Prūsiju un atvairīja apmēram 70 [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] un 30 [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] karagājienus uz Lietuvu. 1345. gada ziemā Ģedimina dēli [[Aļģirds]] un Ķēstutis iebruka [[Zemgale|Zemgalē]], ieņēma [[Tērvete]]s pili un aizdedzināja [[Jelgavas pils|Jelgavas pili]], bet [[1346]]. gadā nopostīja [[Mežotne|Mežotni]]. Ķēstutis atkārtoti veda sarunas ar Romas pāvestu (1349, 1351) un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizaru (1358, 1373) par iespēju kristīties, kronēties un atjaunot [[Mindaugs|Mindauga]] laika Lietuvas karaļvalsti. 1358. gadā Ķēstutis pieprasīja, lai Lietuvai pievienotu [[Austrumprūsija|Prūsijas]] (uz ziemeļiem no [[Prēgele]]s upes), [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Latgale]]s zemes, bet [[Vācu ordenis]] tiktu pārcelts uz stepēm dienvidos no krievu zemēm cīņai pret [[tatāri]]em.<ref>Mugurēvičs, Ēvalds (tulk., priekšvārda un kom. aut.). Hermanni de Wartberge Chronicon Livoniae. Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005.</ref> === Lietuvas pilsoņu karš === {{pamatraksts|Lietuvas pilsoņu karš}} [[Attēls:Kaunas castle.jpg|270px|thumb|Kauņas pils mūsdienās]] 1362. gada aprīlī Livonijas ordeņa mestrs [[Arnolds fon Fītinghofs]] uzbruka [[Kauņa]]i un sagūstīja Ķēstuta dēlu. 1365. gadā viņa dēls Būtauts kristījās, tika iecelts par hercogu un pārgāja ordeņa pusē. 1370. gadā Ķēstutis kopā ar Aļģirdu vadīja Lietuvas karaspēku Rūdavas kaujā pie [[Karalauči]]em. Palīdzējis Aļģirdam arī viņa karagājienos uz Maskavu (1368, 1370, 1372). Pēc Aļģirda nāves 1377. gadā par dižkunigaiti kļuva viņa dēls [[Jagailis]], kas sākumā atzina Ķēstuta varu valsts rietumu daļā. Tomēr, kad Jagailis 1380. gadā noslēdza separātus līgumus ar Vācu ordeņa lielmestru Vinrihu no Kniprodes un Zelta Ordas karavadoni Mamaju, Ķēstutis Jagaili sagūstīja un piespieda viņu atzīt Ķēstuti par Lietuvas dižkunigaiti. Pēc dižkunga Aļģirda nāves 1377. gadā Jagailis vairs nevēlējās uzturēt sava tēva vienošanos par varas sadali ar [[Traķi|Traķu]] pilī rezidējošo Ķēstuti, kas kalpoja par Lietuvas pilsoņu kara sākumu. Izmantojot par ieganstu Jagaiļa miera līgumu ar Vācu ordeni, kurā tas apsolīja pāriet katoļu ticībā un atdot ordenim [[Žemaitija]]s zemes uz rietumiem no [[Dubīsa]]s upes, 1381. gadā Ķēstutis ieņēma [[Viļņa]]s pili un pats kronējās par Lietuvas dižkungu. 1383. gada 21. oktobrī Ķēstuta dēls [[Vītauts Dižais|Vītauts]] [[Tapiava|Tapiavā]], Prūsijā tika kristīts kā ''Vigands'' Romas katoļu ticībā un pārgāja Vācu ordeņa pusē, apsolīdams tam kā vasaļa lēni visas [[Žemaitija]]s zemes uz rietumiem no [[Nevēža]]s upes, tādējādi atkārtodams Lietuvas pirmā katoļu karaļa [[Mindaugs|Mindauga]] līguma nosacījumus ar Livonijas ordeni pirms vairāk kā 100 gadiem. Tomēr jau 1384. gadā viņš no jauna vērsās pret Vācu ordeni un pārgāja pareizticībā, saņemot kristīgo vārdu ''Aleksandrs''. 1385. gadā Vītauts piedalījās [[Krēvas ūnija]]s parakstīšanā starp Poliju un Lietuvu, 1386. gadā viņš vēlreiz pārgāja katoļu ticībā kā ''Aleksandrs Vitolds'' un panāca izlīgumu ar Jagaili, pēc kura nosacījumiem Vītauts bija Jagaiļa vasalis un vietvaldis lietuviešu un baltkrievu zemēs. Taču 1390. gadā dižkungs Vītauts izpildīja 1383. gada līguma nosacījumus un atdeva Vācu ordenim Žemaitiju. == Pēc Lietuvas kristīšanās == [[Attēls:Vytautas_dydysis.jpg|thumb|200px|left|Vītauts Dižais Grīnvaldes kaujā (Jana Matejko gleznas fragments)]] 1392.-1394. gadā dižkungs Vītauts atkal karoja ar Vācu ordeni, bet 1396. gadā viņa brālēns [[Švitrigailis]] ar Livonijas ordeņa karaspēka palīdzību atguva Vitebsku. Tomēr Vītauta karaspēks aplenca un ieņēma pilsētu, sagūstīto Švitrigaili nosūtīja uz [[Krakova|Krakovu]], kur viņš izlīga ar Jagaili. 1396. gadā Vītauts uzsāka karu ar [[Mongoļu impērija|Zelta Ordas]] karaspēku, tādēļ 1398. gada 12. oktobrī viņš trešo reizi apstiprināja Žemaitijas atdošanu ordenim [[Saliņas miera līgums|miera līgumā uz saliņas]] [[Nemuna]]s upē pie Nevēžas upes ietekas. 1402. gadā Švitrigailis devās uz Prūsiju un noslēdza savienību ar Vācu ordeni ar mērķi cīnīties pret Vītautu. 1407. gadā viņš atkal izlīga ar Vītautu un kļuva par [[Novgorodas-Severskas kņazi]]stes vietvaldi [[Brjanska|Brjanskā]]. Lai atgūtu [[Žemaitija]]s zemi, 1409. gadā Vītauts kopā ar Jagaili sāka karadarbību pret Vācu ordeni, kas vainagojās ar uzvaru [[Žalgires kauja|Žalgires kaujā]] [[Prūsija]]s teritorijā 1410. gada 15. jūlijā. Pēc Toruņas miera līguma Lietuva atguva Žemaitiju savā kontrolē, pēc Horodlo līguma Vītauts panāca neatkarību no Polijas karaļa Jagaiļa, tomēr saglabāja personālūniju. 1415. gadā viņš veicināja katoļu un ortodokso baznīcu izlīgumu Lietuvas dižkunigaitijas teritorijā. 1421. gadā Vītauts nonāca konfliktā ar Svētās Romas impērijas ķeizaru Zigismundu, kurš bija apsolījis Vācu ordenim atdot Žemaitiju. Tādēļ viņš pieņēma [[Husīti|husītu sacelšanās]] vadoņu piedāvāto [[Čehija]]s karaļa troni, ko neatzina Romas pāvests. 1423. gadā pēc izlīguma ar ķeizaru viņš atteicās no pretenzijām uz čehu karaļa nosaukumu. 1429. gadā viņš [[Lucka]]s konferencē panāca vienošanos par viņa Lietuvas karaļa titula atzīšanu ar Polijas karali Jagaili un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizaru Zigismundu, ko beidzot apstiprināja Romas pāvests [[Martins V]]. Tomēr Polijas magnāti pāvesta sūtņus ar karaļa kroni aizturēja un tie nespēja sasniegt Viļņu laikā, kur 1430. gada 27. oktobrī 80 gadu vecumā Vītauts nomira, kroni nesagaidījis. Pēc Vītauta nāves 1430. gadā Lietuvas bajāri par jauno Lietuvas dižkunigaiti ievēlēja [[Švitrigailis|Švitrigaili]], kas izpelnījās Polijas valdošo aprindu neapmierinātību. Polijas karaspēks okupēja [[Podolija|Podoliju]], Švitrigailis noslēdza savienību ar Vācu ordeni, [[Čehija]]s taborītiem un [[Veļikijnovgoroda|Dižo Novgorodu]]. 1431. gadā tika noslēgts pamiers uz trīs gadiem un Jagailis atzina Švitrigaili par Lietuvas dižkunigaiti, bet jau 1432. gadā Vītauta brālis [[Žigimants]] viņu gāza no troņa un pats tika ievēlēts par Lietuvas dižkunigaiti. == Galvenie karagājieni un kaujas == === Livonijas krusta karu ietvaros === * [[1203]] — [[Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203)]] * [[1204]] — [[Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)]] * [[1205]] — [[Ropažu kauja (1205)]], * [[1208]] — [[Karagājiens uz Lietuvu (1208)]], * [[1213]] — [[Lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi (1213)]], * [[1221]] — [[Krievu un lietuviešu karagājiens uz Senlatviju (1221)]], * [[1229]] — [[Aizkraukles kauja (1229)]], * [[1235]] — [[Karagājiens uz Nalseni (1235)]], * [[1244]] — [[Embūtes kauja (1244)]], * [[1236]] — [[Kauja pie Saules]], * [[1245]] — [[Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)]], * [[1245]] — [[Karagājiens uz Nalseni (1245)]], * [[1245]] — [[Cēsu kauja (1245)]], * [[1250]] — [[Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)]], * [[1252]] — [[Karagājiens pret žemaišiem (1252)]], * [[1255]] — [[Karagājiens pret žemaišiem (1255)]], * [[1256]] — [[Kauja pie Klaipēdas (1256)]], pamiera noslēgšana ar žemaišiem, * [[1259]] — [[Kauja pie Skodas (1259)]], * [[1260]] — [[Kauja pie Dobes (1260)]], * [[1260]] — [[Kauja pie Jurbarkas (1260)]], * [[1260]] — [[Durbes kauja]], * [[1261]] — [[Karagājiens uz Kursu un Dzintares kauja (1261)]], * [[1262]] — [[Kauja pie Lielvārdes (1262)]], * [[1262]] — [[Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)]], * [[1263]] — [[Kauja pie Daugavgrīvas (1263)]], * [[1263]] — [[Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)]], * [[1270]] — [[Karuzes kauja]], * [[1273]] — [[Kauja pie Dubnas (ap 1273)]], * [[1276]] — [[Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)]], * [[1278]] — [[Karagājiens uz Kernavi (1279)]], * [[1279]] — [[Aizkraukles kauja (1279)]], * [[1285]] — [[Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils]], * pēc [[1282]] — [[Skarjota iebrukums Rīgas arhibīskapijā]], * [[1290]] — [[Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē]]. === Lietuvas krusta karu ietvaros === * pēc [[1291]] — [[Mažeikas karagājiens uz Talsiem]] * [[1298]] — [[Kauja pie Turaidas (1298)|kauja pie Turaidas]] * ap [[1311]] — lietuviešu karaspēka iebrukums Prūsijas Ermlandē * [[1312]]–[[1322]] — Vācu ordeņa iebrukumi Žemaitijā * [[1334]]–[[1341]] — Gedimina iebrukumi Prūsijā un Zemgalē * [[1336]] Vācu ordeņa iebrukums Lietuvā un Pilenes pils sagraušana pie mūsdienu [[Alīta]]s * [[1346]]–[[1348]] Ķestuta iebrukumi Skalvas zemē * [[1348]] lietuviešu sakāve [[Strevas kauja|Strevas kaujā]] * [[1362]] Vācu ordenis sagrāva [[Kauņa]]s pili * [[1370]] Kaujā pie Rudavas Vācu ordenis apturēja lietuviešu uzbrukumu * [[1372]] Kauja pie Sventājas starp Livonijas ordeni un žemaišiem * [[1387]] sākās vispārējā Lietuvas pāriešana kristietībā * [[1398]] Vītauts Dižais atdeva Vācu ordenim Žemaitiju ([[Saliņas miera līgums]]) * no [[1400]] žemaišu sacelšanās sākums * [[1410]] [[Žalgires kauja]], kurā lietuviešu-poļu karaspēks uzvarēja Vācu ordeni * [[1422]] Vācu ordenis "uz mūžīgiem laikiem" atteicās no Žemaitijas === Literatūra === * Theodor Hirsch, Max Toeppen, Ernst Strehlke: ''Scriptores rerum Prussicarum. Die Geschichtsquellen der preußischen Vorzeit bis zum Untergang der Ordensherrschaft''. Bände 1–5, Leipzig 1861–1874. * Klaus Scholz, Dieter Wojtecki: ''Peter von Dusburg. Chronik des Preußenlandes. Übersetzung und Erläuterung''. Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt 1984, {{ISBN|3-534-00604-6}} (''Ausgewählte Quellen zur deutschen Geschichte des Mittelalters'', Band XXV). * [[Ēvalds Mugurēvičs]]: ''Hermanni de Wartberge Chronicon Livoniae.''. Rīga: 2005. * Juozas Jurginis: ''H. Latvis, H. Vartbergė. Livonijos kronikos.'' Vilnius: 1991. * P.Pakarklis, E. Gudavičius und A. Nikžentaitis (Hrsg.) ''Popiežiaus bulės dėl kryžiaus žygių prieš prūsus ir lietuvius XIII a.'' Vilnius: 1987. * Helmut Bauer: ''Peter von Dusburg und die Geschichtsschreibung des Deutschen Ordens im 14. Jahrhundert in Preußen.'' Berlin: 1935 (atkārtoti: Kraus, Vaduz 1965) * Hartmut Boockmann: ''Der Deutsche Orden. 12 Kapitel aus seiner Geschichte''; Beck, München 1999, {{ISBN|3-406-38174-X}}. * Alain Demurger: ''Die Ritter des Herrn. Geschichte der geistlichen Ritterorden.'' Beck, München 2003, {{ISBN|3-406-50282-2}}. * Hermann Schreiber: ''Preußen und Baltikum unter den Kreuzrittern. Die Geschichte des Deutschen Ordens''; Casimir Katz Verlag, Gernsbach 2003, {{ISBN|3-925825-83-5}}. * Wolfgang Sonthofen: ''Der Deutsche Orden.'' Weltbild, Augsburg 1995, {{ISBN|3-89350-713-2}}. * Marian Tumler: ''Der Deutsche Orden im Werden, Wachsen und Wirken bis 1400.'' Panorama-Verlag, Wien 1954 * Dieter Wojtecki: ''Studien zur Personengeschichte des Deutschen Ordens im 13. Jahrhundert.'' Steiner, Wiesbaden 1971 (''Quellen und Studien zur Geschichte des östlichen Europa'', Bd. 3; zugleich Teildruck der Dissertation, Münster 1968) * Uwe Ziegler: ''Kreuz und Schwert. Die Geschichte des Deutschen Ordens.'' Böhlau, Köln 2003, {{ISBN|3-412-13402-3}}. * Dieter Zimmerling: ''Der Deutsche Ritterorden.'' Econ, München 1998, {{ISBN|3-430-19959-X}}. * Edvardas Gudavičius: ''Kryžiaus karai Pabaltijyje ir Lietuva XIII a.'' Vilnius 1989 * Bronius Dundulis: ''Lietuvos kova dėl Baltijos jūros.'' Vilnius 1985 * Zenonas Ivinskis: ''Lietuvos istorija Iki Vytauto Didžiojo mirties.'' Vilnius 1991 * Alvydas Nikžentaitis: ''Nuo Daumanto iki Gedimino: Ikikrikščioniškos Lietuvos visuomenės bruožai.'' Klaipėda 1996 * Mečislovas Jučas: ''Žalgirio mūšis.'' Vilnius 1999 * Mečislovas Jučas: ''Krikščionybės kelias į Lietuvą.'' Vilnius 2001 * Rimas Varanauskas: ''Lietuvos ir Livonijos santykiai XIII– XVI a.'' Vilnius 1982 * Gintautas Zabiela: ''Lietuvos medinės pilys.'' Vilnius 1995, {{ISBN|9986-23-018-7}}. * Vytenis Almonaitis: ''Žemaitijos politinė padėtis 1380-1410 metais.'' Kaunas 1998, {{ISBN|9986-501-27-X}}. == Ārējās saites == * [http://books.google.de/books?id=YX8OAAAAYAAJ&printsec=frontcover&dq=scriptum+rerum+prussicarum&source=gbs_book_other_versions_r&cad=1_2 ''Scriptores rerum prussicarum'' Bd. I] * [http://books.google.de/books?id=8H8OAAAAYAAJ&printsec=frontcover&dq=scriptum+rerum+prussicarum&source=gbs_book_other_versions_r&cad=1_2 ''Scriptores rerum prussicarum'' Bd. II] * [http://www.ggstanko.de/Geschichtliches/1231_-_1525/GegenOlgierd/gegenolgierd.html Vorgeschichte der Schlacht von Rudau] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120124185620/http://www.ggstanko.de/Geschichtliches/1231_-_1525/GegenOlgierd/gegenolgierd.html |date={{dat|2012|01|24||bez}} }} * [http://www.dendlon.de/Tannen.html Historie der Schlacht bei Tannenberg sowie Schilderung des Treffens] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210221121812/http://www.dendlon.de/Tannen.html |date={{dat|2021|02|21||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120120095429/http://www.tilsit-ragnit.de/tilsit/ti_tannenberg.html Berichte über Ereignisse des Litauerkrieges im Landkreis Tilsit/Ragnit] * [https://web.archive.org/web/20140421132910/http://www.leidykla.eu/fileadmin/Archeologia/7/Evalds_Mugurevics..pdf Hermanni de Wartberge Chronicon Livoniae über Litauen im Zusammenhang mit den Daten der Archäologie] (PDF-Datei; 562 kB) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krusta kari]] [[Kategorija:Kari ar Livoniju]] [[Kategorija:Kari ar Lietuvu]] 57c5ded8kc8y1tqwmwmarp2y26c0pze 0 243485 4490944 4220876 2026-07-06T11:21:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490944 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste | nosaukums = Oklendas salas | attēls = Auckland2.jpg | attēla paraksts = Fjords Oklendas salās | attēla izmērs = | vietaskarte = Klusais okeāns |relief = jā | alt = <!-- New Zealand relief map.jpg --> | mark = Orange pog.svg | label_position = right | vietējais nosaukums = Auckland Islands | valodas saite = angļu valoda | nickname = | izvietojums = [[Indijas okeāns]] | latd=50| latm=44|lats=0| latNS=S | longd=166| longm=5|longs=0| longEW=E | arhipelāgs = | salu skaits = 7 | galvenās salas = | platība = 606 | garums = 52 | platums = 26,5 | krasta līnija = <!-- tikai skaitli --> | augstākais kalns = [[Dika kalns]] | augstums = 705 | valsts = Jaunzēlande | valsts adm vienības tips = | valsts adm vienība = | valsts galvaspilsēta = | valsts lielpilsēta = | iedzīvotāji = | iedzīvotāju gads = | blīvums = | pamatiedzīvotāji = | piezīme = }} '''Oklendas salas''' ({{val-en|Auckland Islands}}) vai '''Motumaha''' ({{val|mi|Motu Maha}}) ir [[Jaunzēlande]]i piederošs neapdzīvotu vulkānisku salu arhipelāgs [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dienvidos [[Subantarktika|Subantarktikā]], administratīvi daļa no [[Jaunzēlandes Ārējās salas|Jaunzēlandes Ārējām salām]]. Izvietojies ap {{nobr|460 km}} uz dienvidiem no Jaunzēlandes [[Dienvidsala]]s. Arhipelāgu veido divas galvenās salas — [[Oklenda sala]] un [[Edamsa sala]], kā arī vairākas sīkas saliņas un klintis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.doc.govt.nz/conservation/land-and-freshwater/offshore-islands/new-zealands-subantarctic-islands/auckland-islands/ |title=Department of Conservation. Offshore islands and conservation, Auckland Islands |access-date={{dat|2014|02|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131204092242/http://www.doc.govt.nz/conservation/land-and-freshwater/offshore-islands/new-zealands-subantarctic-islands/auckland-islands/ |archivedate={{dat|2013|12|04||bez}} }}</ref> Kopš 1998. gada kopā ar pārējām [[Jaunzēlandes Subantarktikas salas|Jaunzēlandes Subantarktikas salām]] pasludinātas par [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] vietu.<ref>[http://whc.unesco.org/en/list/877 New Zealand Sub-Antarctic Islands]</ref> Salās ar atrastas agrākas [[maori|maoru]] apdzīvotības liecības, bet kad 1806. gada 18. augustā britu kapteinis Abrahams Bristovs salas atklāja, tās bija neapdzīvotas. Arhipelāgs tika nosaukts par godu Bristova tēva draugam Viljamam Īdenam, 1. baronam Oklendam ''(William Eden, 1st Baron Auckland)''. Pēc salu atklāšanas līdz 1812. gadam tur notika intensīvas [[roņi|roņu]] medības. 1840. gadā salas apmeklēja francūža [[Žils Dimons d'Irvils|Žila Dimona d'Irvila]] un brita [[Džeimss Ross|Džeimsa Rosa]] ekspedīcijas. 1841. gadā salā apmetās vairākas maoru ģimenes ar [[morioru]] vergiem. 1849. gadā salās tika nodibināta lauksaimnieku un [[vaļu medības|vaļu mednieku]] kolonija Hārdvika ''(Hardwicke)'', bet nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ kolonizācijas mēģinājums bija neveiksmīgs un pēc 2 gadiem un 9 mēnešiem salas tika pamestas. Jaunzēlande 2014. gadā plāno salās izbūvēt jaunu [[Bleika]]s pētniecības staciju, kas varēs uzņemt līdz 14 līdzstrādnieku un kuras galvenās pētniecības jomas būs [[klimats|klimata]] izmaiņas un Dienvidu okeāna faunas izpēte.<ref>[http://www.3news.co.nz/environmentsci/auckland-island-research-base-proposed-2014030511 Auckland Island research base proposed]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.nzherald.co.nz/nz/news/article.cfm?c_id=1&objectid=11198984 Journey to the Auckland Islands: The lost Islands] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140226142956/http://www.nzherald.co.nz/nz/news/article.cfm?c_id=1&objectid=11198984 |date={{dat|2014|02|26||bez}} }} [[Kategorija:Subantarktiskās salas]] [[Kategorija:Klusā okeāna salas]] [[Kategorija:Jaunzēlandes salas]] q48k3bragjo45nrhmpbawe9m1jnefxv 0 244179 4490768 4489235 2026-07-06T02:17:47Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4490768 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]]. {{monument-title-wikidata|209187}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565788 } . VALUES ?currNovads { wd:Q209187 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4900405 | label = ''[[:d:Q4900405|Beļavas muižas pils]]'' | name = Beļavas muižas pils | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.289666 | long = 26.789732 | p625 = {{Coord|57.289666|26.789732|display=inline}} | image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 4971 | year = ap 1750. 1912. 1925. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q21481179 | label = [[Kārtenes pilskalns]] | name = Kārtenes pilskalns | municipality = Beļavas pagasts<br/>Gulbenes novads | district = Beļavas pagasts<br/>Gulbenes novads | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ilgupjiem | lat = 57.28611111 | long = 26.77527778 | p625 = {{Coord|57.286111|26.775278|display=inline}} | image = Nor%C4%81de%20uz%20K%C4%81rtenes%20pilskalnu.jpg<br/>T%C4%81lum%C4%81%20K%C4%81rtenes%20pilskalns.jpg | vaid = 801 | wikipediauri = K%C4%81rtenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts<br/>Gulbenes_novads }} {{monument | qid = Q38191893 | label = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | name = Beļavas muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā, Pilsskola | lat = 57.28972222 | long = 26.78916667 | p625 = {{Coord|57.289722|26.789167|display=inline}} | image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 4970 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Beļavas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005790 | label = ''[[:d:Q47005790|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289701 | long = 26.78956 | p625 = {{Coord|57.289701|26.78956|display=inline}} | vaid = 3349 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005791 | label = ''[[:d:Q47005791|Flīzītes (28)]]'' | name = Flīzītes (28) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289712 | long = 26.789646 | p625 = {{Coord|57.289712|26.789646|display=inline}} | vaid = 3350 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005793 | label = ''[[:d:Q47005793|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289654 | long = 26.789753 | p625 = {{Coord|57.289654|26.789753|display=inline}} | vaid = 3351 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005795 | label = ''[[:d:Q47005795|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289654 | long = 26.789668 | p625 = {{Coord|57.289654|26.789668|display=inline}} | vaid = 3352 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005796 | label = ''[[:d:Q47005796|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 3353 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005797 | label = ''[[:d:Q47005797|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289596 | long = 26.789775 | p625 = {{Coord|57.289596|26.789775|display=inline}} | vaid = 3354 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005798 | label = ''[[:d:Q47005798|Sienas skapis]]'' | name = Sienas skapis | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289561 | long = 26.789861 | p625 = {{Coord|57.289561|26.789861|display=inline}} | vaid = 3355 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005799 | label = ''[[:d:Q47005799|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Puķeskalnos | lat = 57.280484256308 | long = 26.776541605101 | p625 = {{Coord|57.280484|26.776542|display=inline}} | vaid = 4963 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005802 | label = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | name = Augulienas muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienā | vaid = 4964 | year = 18. gs. - 20. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Augulienas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005805 | label = ''[[:d:Q47005805|Augulienas muižas kungu māja]]'' | name = Augulienas muižas kungu māja | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.2752261584 | long = 26.68728863067 | p625 = {{Coord|57.275226|26.687289|display=inline}} | image = Augulienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg | vaid = 4965 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005808 | label = ''[[:d:Q47005808|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.274259432025 | long = 26.686682131899 | p625 = {{Coord|57.274259|26.686682|display=inline}} | vaid = 4967 | year = 18 . gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005810 | label = ''[[:d:Q47005810|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.275234922047 | long = 26.687526428791 | p625 = {{Coord|57.275235|26.687526|display=inline}} | vaid = 4969 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Augulienas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005814 | label = ''[[:d:Q47005814|Siernīca]]'' | name = Siernīca | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.288387327393 | long = 26.791038147606 | p625 = {{Coord|57.288387|26.791038|display=inline}} | vaid = 4972 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005816 | label = ''[[:d:Q47005816|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.289016 | long = 26.788852 | p625 = {{Coord|57.289016|26.788852|display=inline}} | vaid = 4973 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005819 | label = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | name = Naglenes muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.242707952505 | long = 26.820687504289 | p625 = {{Coord|57.242708|26.820688|display=inline}} | vaid = 4977 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Naglenes muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005821 | label = ''[[:d:Q47005821|Naglenes muižas kungu māja]]'' | name = Naglenes muižas kungu māja | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.24328698818 | long = 26.821072538049 | p625 = {{Coord|57.243287|26.821073|display=inline}} | vaid = 4978 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005822 | label = ''[[:d:Q47005822|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.243547327474 | long = 26.821591482232 | p625 = {{Coord|57.243547|26.821591|display=inline}} | vaid = 4979 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005823 | label = ''[[:d:Q47005823|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.238853413913 | long = 26.816211187954 | p625 = {{Coord|57.238853|26.816211|display=inline}} | vaid = 4980 | year = 1881. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005825 | label = ''[[:d:Q47005825|"Burtnieku" dzīvojamā rija]]'' | name = "Burtnieku" dzīvojamā rija | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Burtniekos | lat = 57.286761 | long = 26.778435 | p625 = {{Coord|57.286761|26.778435|display=inline}} | vaid = 6105 | year = 19.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005826 | label = ''[[:d:Q47005826|Lisas ezera mītne]]'' | name = Lisas ezera mītne | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lisas ezera Z galā | lat = 57.274241985095 | long = 26.736569838088 | p625 = {{Coord|57.274242|26.73657|display=inline}} | vaid = 796 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005827 | label = ''[[:d:Q47005827|Andzēnu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Andzēnu senkapi (Kara kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Andzēniem | lat = 57.199909786032 | long = 26.775340365726 | p625 = {{Coord|57.19991|26.77534|display=inline}} | vaid = 797 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005828 | label = [[Atvašu svētliepas|Atvašu svētliepas - kulta vieta]] | name = Atvašu svētliepas - kulta vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Atvasēm | lat = 57.270508737745 | long = 26.74662171792 | p625 = {{Coord|57.270509|26.746622|display=inline}} | vaid = 798 | wikipediauri = Atva%C5%A1u_sv%C4%93tliepas | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005829 | label = ''[[:d:Q47005829|Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi)]]'' | name = Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ceriņiem | lat = 57.280752715885 | long = 26.812755745324 | p625 = {{Coord|57.280753|26.812756|display=inline}} | vaid = 799 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005830 | label = ''[[:d:Q47005830|Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns)]]'' | name = Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie bij. Beļavas pamatskolas | lat = 57.250423061809 | long = 26.769252328446 | p625 = {{Coord|57.250423|26.769252|display=inline}} | vaid = 800 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005831 | label = [[Juru upurozoli]] | name = Juru upurozoli | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Juriem | lat = 57.2475319088 | long = 26.757166551159 | p625 = {{Coord|57.247532|26.757167|display=inline}} | vaid = 802 | wikipediauri = Juru_upurozoli | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005832 | label = ''[[:d:Q47005832|Krimu senkapi]]'' | name = Krimu senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Krimiem | lat = 57.258930346505 | long = 26.69601854186 | p625 = {{Coord|57.25893|26.696019|display=inline}} | vaid = 803 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005834 | label = ''[[:d:Q47005834|Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš)]]'' | name = Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kubulniekiem | lat = 57.232546606892 | long = 26.766261405409 | p625 = {{Coord|57.232547|26.766261|display=inline}} | vaid = 804 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005835 | label = [[Lazdu kalns|Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš)]] | name = Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lazdukalniem | lat = 57.197639105477 | long = 26.696157429477 | p625 = {{Coord|57.197639|26.696157|display=inline}} | commonscat = Lazdukalna pilskalns | vaid = 805 | wikipediauri = Lazdu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005836 | label = [[Upurkalniņš|Upurkalniņš - kulta vieta]] | name = Upurkalniņš - kulta vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Līgotņiem | lat = 57.247418929332 | long = 26.787499182436 | p625 = {{Coord|57.247419|26.787499|display=inline}} | vaid = 806 | wikipediauri = Upurkalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005839 | label = ''[[:d:Q47005839|Pērļu kalns - senkapi]]'' | name = Pērļu kalns - senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pērļukalniem | lat = 57.194496348708 | long = 26.683660182208 | p625 = {{Coord|57.194496|26.68366|display=inline}} | vaid = 807 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005840 | label = ''[[:d:Q47005840|Putniņu senkapi]]'' | name = Putniņu senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Putniņiem | lat = 57.290700863791 | long = 26.744637599949 | p625 = {{Coord|57.290701|26.744638|display=inline}} | vaid = 808 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005841 | label = ''[[:d:Q47005841|Bērzu kalniņš - senkapi]]'' | name = Bērzu kalniņš - senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veccīruļiem | lat = 57.294161823248 | long = 26.744300325482 | p625 = {{Coord|57.294162|26.7443|display=inline}} | vaid = 809 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005843 | label = ''[[:d:Q47005843|Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta]]'' | name = Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veccīruļiem | lat = 57.297016472297 | long = 26.742402217112 | p625 = {{Coord|57.297016|26.742402|display=inline}} | vaid = 810 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005847 | label = ''[[:d:Q47005847|Vecmeišu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecmeišu viduslaiku kapsēta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Vecmeišiem | lat = 57.21878054077 | long = 26.800139803067 | p625 = {{Coord|57.218781|26.80014|display=inline}} | vaid = 811 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005851 | label = ''[[:d:Q47005851|Dumpurnieku senkapi]]'' | name = Dumpurnieku senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Dumpuriekiem un Dumpjiem | lat = 57.272449029085 | long = 26.715783645968 | p625 = {{Coord|57.272449|26.715784|display=inline}} | vaid = 812 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005852 | label = ''[[:d:Q47005852|Jaunletu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunletu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Jaunletēm un Velmaņiem | lat = 57.2841842469 | long = 26.859706153856 | p625 = {{Coord|57.284184|26.859706|display=inline}} | vaid = 813 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005853 | label = [[Rutkastes pilskalns|Rutkastes kalns - pilskalns]] | name = Rutkastes kalns - pilskalns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Līkanšiem, Rutkastēm un Vārpām | lat = 57.190158665007 | long = 26.724925845682 | p625 = {{Coord|57.190159|26.724926|display=inline}} | image = Rutkastes%20pilskalns.jpg | vaid = 814 | wikipediauri = Rutkastes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005854 | label = ''[[:d:Q47005854|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8341 | year = 18./19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005856 | label = ''[[:d:Q47005856|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8342 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005861 | label = ''[[:d:Q47005861|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8343 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005864 | label = ''[[:d:Q47005864|Durvju komplekti (4)]]'' | name = Durvju komplekti (4) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}} | vaid = 8344 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005866 | label = [[Viculaiku pilskalns]] | name = Viculaiku pilskalns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Upeskalniem un Viculaikām | lat = 57.250062144686 | long = 26.771013895553 | p625 = {{Coord|57.250062|26.771014|display=inline}} | vaid = 8345 | wikipediauri = Viculaiku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005871 | label = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | name = Krapas muižas apbūve | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.129953169274 | long = 26.654379525171 | p625 = {{Coord|57.129953|26.65438|display=inline}} | vaid = 4981 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q42900821|Krapas muiža]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005872 | label = ''[[:d:Q47005872|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.130929373278 | long = 26.653889380778 | p625 = {{Coord|57.130929|26.653889|display=inline}} | vaid = 4982 | year = 19. gs. IVc. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005875 | label = ''[[:d:Q47005875|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.131028645205 | long = 26.655528414888 | p625 = {{Coord|57.131029|26.655528|display=inline}} | vaid = 4983 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005876 | label = ''[[:d:Q47005876|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.130621226534 | long = 26.652805104312 | p625 = {{Coord|57.130621|26.652805|display=inline}} | vaid = 4984 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005877 | label = ''[[:d:Q47005877|Priedkalnu senkapi]]'' | name = Priedkalnu senkapi | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Priedkalniem | lat = 57.037640996232 | long = 26.715253699696 | p625 = {{Coord|57.037641|26.715254|display=inline}} | vaid = 816 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005879 | label = ''[[:d:Q47005879|Rāviju senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Rāviju senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rāvijām un Priedniekiem | lat = 57.049754098483 | long = 26.721999220603 | p625 = {{Coord|57.049754|26.721999|display=inline}} | vaid = 817 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005880 | label = ''[[:d:Q47005880|Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta]]'' | name = Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rožkalniem | lat = 57.13851008587 | long = 26.638446695365 | p625 = {{Coord|57.13851|26.638447|display=inline}} | image = Ro%C5%BEkalnu%20raganas%20akmens.jpg | vaid = 818 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005883 | label = ''[[:d:Q47005883|Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns)]]'' | name = Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns) | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zaļumiem | lat = 57.13632677152 | long = 26.697467652005 | p625 = {{Coord|57.136327|26.697468|display=inline}} | vaid = 819 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005884 | label = ''[[:d:Q47005884|Krapas pilskalns]]'' | name = Krapas pilskalns | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Liepiņām un Purmaļiem | lat = 57.132735630103 | long = 26.642433453405 | p625 = {{Coord|57.132736|26.642433|display=inline}} | vaid = 820 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005885 | label = ''[[:d:Q47005885|Druvienas pagastskola]]'' | name = Druvienas pagastskola | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Mazvasaraudžos | lat = 57.102894 | long = 26.249621 | p625 = {{Coord|57.102894|26.249621|display=inline}} | vaid = 22 | year = 19.gs.b.- 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005886 | label = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | name = Druvienas muižas apbūve | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115602829288 | long = 26.298008536721 | p625 = {{Coord|57.115603|26.298009|display=inline}} | vaid = 4985 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Druvienas muiža]] | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005887 | label = ''[[:d:Q47005887|Druvienas muižas kungu māja]]'' | name = Druvienas muižas kungu māja | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115366512491 | long = 26.296717205932 | p625 = {{Coord|57.115367|26.296717|display=inline}} | image = Druvienas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-09-21.jpg | vaid = 4986 | year = 19. gs. 2.p. 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005892 | label = ''[[:d:Q47005892|Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu]]'' | name = Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115570554882 | long = 26.29901028295 | p625 = {{Coord|57.115571|26.29901|display=inline}} | vaid = 4987 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005894 | label = ''[[:d:Q47005894|Pērļa ūdensdzirnavas]]'' | name = Pērļa ūdensdzirnavas | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Pērlē | lat = 57.092947371383 | long = 26.180759451931 | p625 = {{Coord|57.092947|26.180759|display=inline}} | vaid = 4988 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005901 | label = ''[[:d:Q47005901|Silmaču viduslaiku kapsēta]]'' | name = Silmaču viduslaiku kapsēta | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Silmačiem | lat = 57.088975841996 | long = 26.165648337099 | p625 = {{Coord|57.088976|26.165648|display=inline}} | vaid = 821 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005902 | label = ''[[:d:Q47005902|Ziemeļu senkapi]]'' | name = Ziemeļu senkapi | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ziemeļiem | lat = 57.130281916868 | long = 26.218278957973 | p625 = {{Coord|57.130282|26.218279|display=inline}} | vaid = 822 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q113484107 | label = ''[[:d:Q113484107|Druvienas kultūras nams]]'' | name = Druvienas kultūras nams | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | vaid = 9290 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005909 | label = ''[[:d:Q47005909|Galgauskas dziedāšanas biedrības nams]]'' | name = Galgauskas dziedāšanas biedrības nams | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.165997961418 | long = 26.554255875721 | p625 = {{Coord|57.165998|26.554256|display=inline}} | image = Galgauskas%20dzied%C4%81%C5%A1anas%20biedr%C4%ABbas%20nams%20%281%29.jpg | commonscat = Choral society house in Galgauska | vaid = 4989 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005910 | label = ''[[:d:Q47005910|Galgauskas pamatskolas ēka]]'' | name = Galgauskas pamatskolas ēka | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.167859984122 | long = 26.556165403101 | p625 = {{Coord|57.16786|26.556165|display=inline}} | image = Saules%20pulkstenis%20pie%20Galgauskas%20pamatskolas.jpg | commonscat = Building of Galgauska basic school | vaid = 4990 | year = 1937.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005911 | label = ''[[:d:Q47005911|Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca]]'' | name = Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.192728353316 | long = 26.555159523787 | p625 = {{Coord|57.192728|26.55516|display=inline}} | image = Galgauskas%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%202.jpg | commonscat = Church of Saint John the Baptist in Galgauska | vaid = 4991 | year = ap 1850. -1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005913 | label = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | name = Galgauskas muižas apbūve | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.190860000163 | long = 26.557915629389 | p625 = {{Coord|57.19086|26.557916|display=inline}} | vaid = 4992 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042408|Galgauskas muiža]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005916 | label = ''[[:d:Q47005916|Meldera māja]]'' | name = Meldera māja | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.191777192385 | long = 26.560270801712 | p625 = {{Coord|57.191777|26.560271|display=inline}} | vaid = 4993 | year = ap 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005918 | label = ''[[:d:Q47005918|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.190927828435 | long = 26.55709765218 | p625 = {{Coord|57.190928|26.557098|display=inline}} | vaid = 4994 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005903 | label = ''[[:d:Q47005903|Narātu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Narātu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie bij. Narātiem | lat = 57.169912547915 | long = 26.511346683288 | p625 = {{Coord|57.169913|26.511347|display=inline}} | vaid = 823 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005904 | label = ''[[:d:Q47005904|Bļodas kalns - pilskalns]]'' | name = Bļodas kalns - pilskalns | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kaijām | lat = 57.151643578823 | long = 26.553563050288 | p625 = {{Coord|57.151644|26.553563|display=inline}} | vaid = 825 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005905 | label = ''[[:d:Q47005905|Ausenes pilskalns]]'' | name = Ausenes pilskalns | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lazdukalniem | lat = 57.156722525992 | long = 26.66404485383 | p625 = {{Coord|57.156723|26.664045|display=inline}} | vaid = 826 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005906 | label = ''[[:d:Q47005906|Tīcānu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Tīcānu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Tīcāniem | lat = 57.187708796876 | long = 26.588179173464 | p625 = {{Coord|57.187709|26.588179|display=inline}} | vaid = 827 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q11243981 | label = [[Gulbene (stacija)|Gulbene]] | name = Gulbene | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Dzelzceļa iela 8 | lat = 57.18277778 | long = 26.76583333 | p625 = {{Coord|57.182778|26.765833|display=inline}} | image = Station%20Gulbene.jpg | commonscat = Gulbene railway station | vaid = 5013 | wikipediauri = Gulbene_(stacija) | year = 1926. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q16411825 | label = [[Gulbenes viduslaiku pils]] | name = Gulbenes viduslaiku pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krustalīces upes krastā | lat = 57.16166667 | long = 26.75777778 | p625 = {{Coord|57.161667|26.757778|display=inline}} | vaid = 828 | wikipediauri = Gulbenes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q20561293 | label = [[Gulbenes Baltā pils]] | name = Gulbenes Baltā pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 12 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16166667 | long = 26.76111111 | p625 = {{Coord|57.161667|26.761111|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Vecgulbene%20Manor%2C%20Balta%20pils%2016.JPG | commonscat = White Palace (Gulbene) | vaid = 4997 | wikipediauri = Gulbenes_Balt%C4%81_pils | year = 1763. 19. gs. v. -70.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q20561306 | label = [[Gulbenes Sarkanā pils]] | name = Gulbenes Sarkanā pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Parka iela 10 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16055556 | long = 26.76388889 | p625 = {{Coord|57.160556|26.763889|display=inline}} | image = Gulbenes%20sarkan%C4%81%20pils.jpg | commonscat = Red Palace (Gulbene) | vaid = 4998 | wikipediauri = Gulbenes_Sarkan%C4%81_pils | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q29450244 | label = [[Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16166667 | long = 26.75777778 | p625 = {{Coord|57.161667|26.757778|display=inline}} | image = Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20Gulben%C4%93.jpg | commonscat = Gulbene Lutheran church | vaid = 5011 | wikipediauri = Gulbenes_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1838. -1843. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005920 | label = ''[[:d:Q47005920|Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs]]'' | name = Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = no Gulbenes stacijas līdz rajona robežai | lat = 57.181661870152 | long = 26.758368811043 | p625 = {{Coord|57.181662|26.758369|display=inline}} | image = %C5%A0aurslie%C5%BEu%20vilciens%20Gulbenes%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 8340 | year = 1903.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005921 | label = ''[[:d:Q47005921|Parks Vecgulbenes muižā]]'' | name = Parks Vecgulbenes muižā | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.162179 | long = 26.762609 | p625 = {{Coord|57.162179|26.762609|display=inline}} | image = Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg | commonscat = Park of Vecgulbene Manor | vaid = 5010 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecgulbenes muiža]] | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005924 | label = ''[[:d:Q47005924|Piemineklis kritušajiem karavīriem]]'' | name = Piemineklis kritušajiem karavīriem | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Spārītes parkā, Brāļu kapos | lat = 57.171641847176 | long = 26.771894241727 | p625 = {{Coord|57.171642|26.771894|display=inline}} | image = Piemineklis%20Gulbenes%20br%C4%81%C4%BCu%20kapos.jpg | vaid = 8347 | year = 1967. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005926 | label = ''[[:d:Q47005926|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 12 | locality = Vecgulbenes muižas Baltajā pilī | lat = 57.1619444 | long = 26.7604318 | p625 = {{Coord|57.161944|26.760432|display=inline}} | image = Balt%C4%81s%20pils%20fas%C4%81des%20dekorat%C4%ABv%C4%81%20apdare%2C%20Gulbene.jpg | vaid = 8348 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Gulbenes Baltā pils]] | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005930 | label = ''[[:d:Q47005930|Mūra tilts]]'' | name = Mūra tilts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = pie luterāņu baznīcas, pār Krustalīces upi | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | image = Krustal%C4%ABces%20tilts%20pie%20bazn%C4%ABcas.jpg | vaid = 5012 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005933 | label = ''[[:d:Q47005933|Durvju komplekti (3)]]'' | name = Durvju komplekti (3) | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | vaid = 8349 | year = 19.gs.Ic. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005937 | label = ''[[:d:Q47005937|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | image = Alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 8351 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005941 | label = ''[[:d:Q47005941|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}} | image = Kancele%20un%20alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 8352 | year = 18./19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005944 | label = ''[[:d:Q47005944|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 16 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.162341 | long = 26.760609 | p625 = {{Coord|57.162341|26.760609|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2016.jpg | vaid = 5002 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005953 | label = ''[[:d:Q47005953|Manēža]]'' | name = Manēža | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 18 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1622339 | long = 26.759995 | p625 = {{Coord|57.162234|26.759995|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2018.jpg | vaid = 5008 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005955 | label = ''[[:d:Q47005955|Siernīca]]'' | name = Siernīca | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 20 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1627312 | long = 26.7592916 | p625 = {{Coord|57.162731|26.759292|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2020.jpg | vaid = 5006 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005959 | label = ''[[:d:Q47005959|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 22 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1632362 | long = 26.7593749 | p625 = {{Coord|57.163236|26.759375|display=inline}} | image = K%C5%ABts%2C%20Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg | vaid = 5004 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005961 | label = ''[[:d:Q47005961|Lopu virtuve]]'' | name = Lopu virtuve | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 22 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1632362 | long = 26.7593749 | p625 = {{Coord|57.163236|26.759375|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg | vaid = 5005 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005964 | label = ''[[:d:Q47005964|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 9 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1599417 | long = 26.7579716 | p625 = {{Coord|57.159942|26.757972|display=inline}} | vaid = 5003 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005968 | label = ''[[:d:Q47005968|Gulbenes pilsētas pamatskola]]'' | name = Gulbenes pilsētas pamatskola | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Līkā iela 21 | lat = 57.1750867 | long = 26.7550627 | p625 = {{Coord|57.175087|26.755063|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20L%C4%ABk%C4%81%20iela%2021.jpg | vaid = 5014 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005974 | label = ''[[:d:Q47005974|Gulbenes draudzes kapu kapliča]]'' | name = Gulbenes draudzes kapu kapliča | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Miera iela 12 | lat = 57.1826455 | long = 26.7494867 | p625 = {{Coord|57.182645|26.749487|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Miera%20iela%2012.jpg | commonscat = Cemetery chapel in Gulbene | vaid = 5015 | year = 1922. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005983 | label = ''[[:d:Q47005983|Mežsarga māja]]'' | name = Mežsarga māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Ozolu iela 4 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1736893 | long = 26.7646549 | p625 = {{Coord|57.173689|26.764655|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Ozolu%20iela%204.jpg | vaid = 5000 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005991 | label = ''[[:d:Q47005991|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Parka iela 31 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1597336 | long = 26.7637453 | p625 = {{Coord|57.159734|26.763745|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Parka%20iela%2031.jpg | vaid = 5007 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005994 | label = ''[[:d:Q47005994|Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja]]'' | name = Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Pils iela 2 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1606775 | long = 26.7588504 | p625 = {{Coord|57.160677|26.75885|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Pils%20iela%202.jpg | vaid = 5001 | year = 19. gs.70.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005996 | label = ''[[:d:Q47005996|Oranžērija]]'' | name = Oranžērija | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Pils iela 5 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1609143 | long = 26.7619643 | p625 = {{Coord|57.160914|26.761964|display=inline}} | image = Oran%C5%BE%C4%93rija%20Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg | vaid = 5009 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]'' | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005998 | label = ''[[:d:Q47005998|Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa]]'' | name = Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 69 | lat = 57.178069 | long = 26.7551359 | p625 = {{Coord|57.178069|26.755136|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20R%C4%ABgas%20iela%2065.jpg | vaid = 5016 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005999 | label = ''[[:d:Q47005999|Gulbenes valsts komerc- un arodskola]]'' | name = Gulbenes valsts komerc- un arodskola | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Skolas iela 10 | lat = 57.1715255 | long = 26.7674053 | p625 = {{Coord|57.171526|26.767405|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Skolas%20iela%2010.jpg | vaid = 5017 | year = 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006001 | label = ''[[:d:Q47006001|Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6)]]'' | name = Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6) | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Viestura iela 20; Viestura iela 22; Viestura iela 24; Viestura iela 29; Viestura iela 29a; Viestura iela 35 | lat = 57.186446159734 | long = 26.764148691223 | p625 = {{Coord|57.186446|26.764149|display=inline}} | image = Gulbenes%20dzelzce%C4%BCa%20ier%C4%93d%C5%86u%20kolonijas%20%C4%93kas%2002.jpg | vaid = 4995 | year = 1920. -1921. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006004 | label = ''[[:d:Q47006004|Gulbenes dzelzceļa Tējas nams]]'' | name = Gulbenes dzelzceļa Tējas nams | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Viestura iela 21 | lat = 57.1827518 | long = 26.7604332 | p625 = {{Coord|57.182752|26.760433|display=inline}} | image = T%C4%93jas%20nams.JPG | vaid = 5018 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006113 | label = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | name = Litenes muižas apbūve | municipality = Gulbenes novads | district = Gulbenes novads | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.187489580818 | long = 27.029083004973 | p625 = {{Coord|57.18749|27.029083|display=inline}} | vaid = 5052 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]'' | munwiki = Gulbenes_novads }} {{monument | qid = Q47006011 | label = ''[[:d:Q47006011|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.05966 | long = 26.596913 | p625 = {{Coord|57.05966|26.596913|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor House | vaid = 5020 | year = 19. gs.30.g. 1900. -1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006014 | label = ''[[:d:Q47006014|"Bišu māja", vēlāk "Leļļu māja"]]'' | name = "Bišu māja", vēlāk "Leļļu māja" | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.05975473714 | long = 26.598386076601 | p625 = {{Coord|57.059755|26.598386|display=inline}} | image = Le%C4%BC%C4%BCu%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg | commonscat = Dollhouse in Jaungulbene Manor | vaid = 5021 | year = 19. gs. b. 1886.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006016 | label = ''[[:d:Q47006016|"Velna vārti" un mākslīgās pilsdrupas]]'' | name = "Velna vārti" un mākslīgās pilsdrupas | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.058063666672 | long = 26.600200245075 | p625 = {{Coord|57.058064|26.6002|display=inline}} | image = Velna%20v%C4%81rt%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20teritorij%C4%81.jpg | vaid = 5022 | year = 1889. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006019 | label = ''[[:d:Q47006019|Ceļa rādītājs]]'' | name = Ceļa rādītājs | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.056894993824 | long = 26.598291315503 | p625 = {{Coord|57.056895|26.598291|display=inline}} | vaid = 5023 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006021 | label = ''[[:d:Q47006021|Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts]]'' | name = Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.055203707212 | long = 26.599462160866 | p625 = {{Coord|57.055204|26.599462|display=inline}} | vaid = 5025 | year = 1886. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006022 | label = ''[[:d:Q47006022|Dzīvojamās ēkas (2)]]'' | name = Dzīvojamās ēkas (2) | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06062042517 | long = 26.598111664649 | p625 = {{Coord|57.06062|26.598112|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81s%20%C4%93kas%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Apartments in Jaungulbene Manor | vaid = 5026 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006023 | label = [[Jaungulbenes luterāņu baznīca|Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.052885898979 | long = 26.598098945144 | p625 = {{Coord|57.052886|26.598099|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Jaungulbene | vaid = 5027 | wikipediauri = Jaungulbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1904.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006024 | label = ''[[:d:Q47006024|Kalēja māja ar smēdi]]'' | name = Kalēja māja ar smēdi | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06220742483 | long = 26.599762401829 | p625 = {{Coord|57.062207|26.599762|display=inline}} | image = Kal%C4%93ja%20m%C4%81ja%20ar%20sm%C4%93di%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Smith House in Jaungulbene Manor | vaid = 5028 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006025 | label = ''[[:d:Q47006025|Kapliča]]'' | name = Kapliča | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.054978641282 | long = 26.597704671007 | p625 = {{Coord|57.054979|26.597705|display=inline}} | image = Kapli%C4%8Da%20pie%20Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas.jpg | vaid = 5029 | year = 1879. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006026 | label = ''[[:d:Q47006026|Vešas māja]]'' | name = Vešas māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059847682955 | long = 26.59511499202 | p625 = {{Coord|57.059848|26.595115|display=inline}} | image = Ve%C5%A1as%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg | commonscat = Bedding House in Jaungulbene Manor | vaid = 5030 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006029 | label = ''[[:d:Q47006029|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061760829022 | long = 26.594382816043 | p625 = {{Coord|57.061761|26.594383|display=inline}} | vaid = 5031 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006030 | label = ''[[:d:Q47006030|Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi]]'' | name = Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061982 | long = 26.59642 | p625 = {{Coord|57.061982|26.59642|display=inline}} | image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ku%20grupa%20ar%20caurbrauktuvi%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Building Complex | vaid = 5032 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006031 | label = ''[[:d:Q47006031|Obelisks]]'' | name = Obelisks | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.055891 | long = 26.595411 | p625 = {{Coord|57.055891|26.595411|display=inline}} | vaid = 5033 | year = 1879. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006032 | label = ''[[:d:Q47006032|Parādes pagalma vārti]]'' | name = Parādes pagalma vārti | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06155 | long = 26.596055 | p625 = {{Coord|57.06155|26.596055|display=inline}} | image = Gate%20of%20Jaungulbene%20Manor.jpg | commonscat = Gate of Jaungulbene Manor | vaid = 5034 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006036 | label = ''[[:d:Q47006036|Parka žogs]]'' | name = Parka žogs | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059621972335 | long = 26.598662342009 | p625 = {{Coord|57.059622|26.598662|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20parka%20%C5%BEogs.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Park Walls | vaid = 5035 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006038 | label = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | name = Parks ar parka arhitektūru | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.058197056844 | long = 26.597499742904 | p625 = {{Coord|57.058197|26.5975|display=inline}} | image = Jaungulbene%20Manor%20Park.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Park | vaid = 5036 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006039 | label = ''[[:d:Q47006039|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061861514534 | long = 26.598700556564 | p625 = {{Coord|57.061862|26.598701|display=inline}} | image = P%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | commonscat = Administrator House in Jaungulbene Manor | vaid = 5037 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006041 | label = ''[[:d:Q47006041|Pagrabs un saimniecības ēka]]'' | name = Pagrabs un saimniecības ēka | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.062233157392 | long = 26.59659675634 | p625 = {{Coord|57.062233|26.596597|display=inline}} | image = Jaungulbene%20Manor%20Building%20and%20Cellar%20%283%29.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Building and Cellar | vaid = 5038 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006042 | label = ''[[:d:Q47006042|Sarga mājiņa]]'' | name = Sarga mājiņa | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059750786854 | long = 26.59756810877 | p625 = {{Coord|57.059751|26.597568|display=inline}} | image = Guard%20House%20in%20Jaungulbene%20Manor.jpg | commonscat = Guard House in Jaungulbene Manor | vaid = 5039 | year = 20. gs. s. 1907.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006046 | label = ''[[:d:Q47006046|Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja]]'' | name = Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061049 | long = 26.594188 | p625 = {{Coord|57.061049|26.594188|display=inline}} | image = Stable%20in%20Jaungulbene%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Jaungulbene Manor | vaid = 5040 | year = 1894. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006051 | label = ''[[:d:Q47006051|Cilnis "Ģerbonis" fasādē]]'' | name = Cilnis "Ģerbonis" fasādē | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}} | vaid = 8355 | year = ap 1878. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006055 | label = ''[[:d:Q47006055|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}} | vaid = 8356 | year = 19./20.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006057 | label = ''[[:d:Q47006057|Interjera dekoratīvā apdare vestibilā]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilā | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}} | vaid = 8357 | year = ap 1878. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006005 | label = ''[[:d:Q47006005|Aizupju senkapi]]'' | name = Aizupju senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Aizupjiem | lat = 57.077659464941 | long = 26.539134687645 | p625 = {{Coord|57.077659|26.539135|display=inline}} | vaid = 829 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006006 | label = [[Liedes kalni|Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta]] | name = Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta | municipality = Gulbenes novads<br/>Jaungulbenes pagasts | district = Gulbenes novads<br/>Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kalnakalviešiem | lat = 57.054076424846 | long = 26.548678823822 | p625 = {{Coord|57.054076|26.548679|display=inline}} | image = Nor%C4%81de%20uz%20Liedes%20kalniem.jpg | commonscat = Liedes kalni | vaid = 830 | wikipediauri = Liedes_kalni | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gulbenes_novads<br/>Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006007 | label = ''[[:d:Q47006007|Struņķu senkapi (Akmens krasti)]]'' | name = Struņķu senkapi (Akmens krasti) | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Struņķiem | lat = 57.098351387515 | long = 26.591848117447 | p625 = {{Coord|57.098351|26.591848|display=inline}} | vaid = 831 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006008 | label = ''[[:d:Q47006008|Sēliešu senkapi]]'' | name = Sēliešu senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Aizupjiem un Sēliešiem | lat = 57.07813497339 | long = 26.542525547098 | p625 = {{Coord|57.078135|26.542526|display=inline}} | vaid = 832 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006010 | label = ''[[:d:Q47006010|Liednieku senkapi]]'' | name = Liednieku senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Liedniekiem un Sauleskalniem | lat = 57.091226300785 | long = 26.603670419259 | p625 = {{Coord|57.091226|26.60367|display=inline}} | vaid = 833 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006228 | label = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | name = Kalnamuižas apbūve | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.273750140275 | long = 26.930228952004 | p625 = {{Coord|57.27375|26.930229|display=inline}} | vaid = 5083 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kalnamuiža (Stāmerienas pagasts)]] | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006230 | label = ''[[:d:Q47006230|Kalnienas muižas pils]]'' | name = Kalnienas muižas pils | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274001292742 | long = 26.929206076228 | p625 = {{Coord|57.274001|26.929206|display=inline}} | image = Kalnienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 5084 | year = ap 1765. 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006231 | label = ''[[:d:Q47006231|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.27245756821 | long = 26.930479444647 | p625 = {{Coord|57.272458|26.930479|display=inline}} | vaid = 5085 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006233 | label = ''[[:d:Q47006233|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.273750140275 | long = 26.930228952004 | p625 = {{Coord|57.27375|26.930229|display=inline}} | vaid = 5086 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006234 | label = ''[[:d:Q47006234|Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli]]'' | name = Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274577651088 | long = 26.928315519447 | p625 = {{Coord|57.274578|26.928316|display=inline}} | vaid = 5087 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006235 | label = ''[[:d:Q47006235|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274731411203 | long = 26.92901748037 | p625 = {{Coord|57.274731|26.929017|display=inline}} | vaid = 5088 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006058 | label = ''[[:d:Q47006058|Aļļu senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Aļļu senkapi (Kapu kalns) | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Aļļiem | lat = 57.306965396855 | long = 26.566842717282 | p625 = {{Coord|57.306965|26.566843|display=inline}} | vaid = 834 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006059 | label = ''[[:d:Q47006059|Poļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Poļu viduslaiku kapsēta | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Puidzuļiem | lat = 57.371169886446 | long = 26.506810369907 | p625 = {{Coord|57.37117|26.50681|display=inline}} | vaid = 835 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006061 | label = ''[[:d:Q47006061|Ceļmalnieku senkapi]]'' | name = Ceļmalnieku senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ceļmalniekiem | lat = 57.271604895468 | long = 26.567929462285 | p625 = {{Coord|57.271605|26.567929|display=inline}} | vaid = 836 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006062 | label = ''[[:d:Q47006062|Ģindu senkapi]]'' | name = Ģindu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ģindiem | lat = 57.281381109934 | long = 26.415832305893 | p625 = {{Coord|57.281381|26.415832|display=inline}} | vaid = 837 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006064 | label = [[Krāču pilskalns]] | name = Krāču pilskalns | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lejaskrācēm | lat = 57.241981624735 | long = 26.456608526894 | p625 = {{Coord|57.241982|26.456609|display=inline}} | vaid = 838 | wikipediauri = Kr%C4%81%C4%8Du_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006065 | label = ''[[:d:Q47006065|Lināju senkapi]]'' | name = Lināju senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Linājiem | lat = 57.295718180966 | long = 26.286297658874 | p625 = {{Coord|57.295718|26.286298|display=inline}} | vaid = 839 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006067 | label = ''[[:d:Q47006067|Zviedru ceļš]]'' | name = Zviedru ceļš | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Linājiem | lat = 57.297012402145 | long = 26.286831098104 | p625 = {{Coord|57.297012|26.286831|display=inline}} | vaid = 840 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006070 | label = ''[[:d:Q47006070|Melderu senkapi]]'' | name = Melderu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Melderiem | lat = 57.294610488058 | long = 26.433686456216 | p625 = {{Coord|57.29461|26.433686|display=inline}} | vaid = 841 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006072 | label = ''[[:d:Q47006072|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie pienotavas | lat = 57.284209284398 | long = 26.574311182945 | p625 = {{Coord|57.284209|26.574311|display=inline}} | vaid = 842 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006074 | label = ''[[:d:Q47006074|Vigubu senkapi]]'' | name = Vigubu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Vigubiem | lat = 57.249115702276 | long = 26.51687038617 | p625 = {{Coord|57.249116|26.51687|display=inline}} | vaid = 843 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006075 | label = ''[[:d:Q47006075|Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Krampāniem un Bozeniekiem | lat = 57.299210099305 | long = 26.675117022981 | p625 = {{Coord|57.29921|26.675117|display=inline}} | vaid = 844 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q113484110 | label = ''[[:d:Q113484110|Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta]]'' | name = Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | vaid = 9294 | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006077 | label = ''[[:d:Q47006077|Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka | municipality = Lejasciems | district = Lejasciema pagasts<br/>Lejasciems | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 20 | lat = 57.2788052 | long = 26.5748268 | p625 = {{Coord|57.278805|26.574827|display=inline}} | vaid = 5050 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61392112|Lejas mācītājmuiža]]'' | munwiki = Lejasciems }} {{monument | qid = Q47006086 | label = ''[[:d:Q47006086|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Lejasciems | district = Lejasciema pagasts<br/>Lejasciems | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 3 | lat = 57.2824438 | long = 26.5787087 | p625 = {{Coord|57.282444|26.578709|display=inline}} | vaid = 5049 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lejasciems }} {{monument | qid = Q47006115 | label = ''[[:d:Q47006115|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190880712352 | long = 27.029175571517 | p625 = {{Coord|57.190881|27.029176|display=inline}} | image = Litenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.JPG<br/>%D0%A3%D1%81%D0%B0%D0%B4%D1%8C%D0%B1%D0%B0%20%D0%9B%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%BD%D0%B5%D1%81%20%28%D1%81%D0%B5%D0%B9%D1%87%D0%B0%D1%81%20%D1%88%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B0%29.jpg | commonscat = Litene manor house | vaid = 5053 | year = 19. gs. 1.p. 1961. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006118 | label = ''[[:d:Q47006118|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190418910454 | long = 27.032768288792 | p625 = {{Coord|57.190419|27.032768|display=inline}} | vaid = 5054 | year = 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006120 | label = ''[[:d:Q47006120|Aptieka]]'' | name = Aptieka | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190270496181 | long = 27.025393834056 | p625 = {{Coord|57.19027|27.025394|display=inline}} | vaid = 5055 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006122 | label = ''[[:d:Q47006122|Šķūnis]]'' | name = Šķūnis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.192390292112 | long = 27.030583363031 | p625 = {{Coord|57.19239|27.030583|display=inline}} | vaid = 5056 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006123 | label = ''[[:d:Q47006123|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190854158353 | long = 27.027549877406 | p625 = {{Coord|57.190854|27.02755|display=inline}} | vaid = 5057 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006124 | label = ''[[:d:Q47006124|Magazīnas klēts]]'' | name = Magazīnas klēts | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190434166229 | long = 27.024730949878 | p625 = {{Coord|57.190434|27.024731|display=inline}} | vaid = 5058 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006125 | label = ''[[:d:Q47006125|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.186920191058 | long = 27.029641448392 | p625 = {{Coord|57.18692|27.029641|display=inline}} | vaid = 5059 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006127 | label = ''[[:d:Q47006127|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.191704 | long = 27.029489 | p625 = {{Coord|57.191704|27.029489|display=inline}} | vaid = 5060 | year = 1821. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006128 | label = ''[[:d:Q47006128|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190667437164 | long = 27.03105098816 | p625 = {{Coord|57.190667|27.031051|display=inline}} | vaid = 5061 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006132 | label = ''[[:d:Q47006132|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā Jaunlitenē 3 | lat = 57.190861078134 | long = 27.029038667679 | p625 = {{Coord|57.190861|27.029039|display=inline}} | vaid = 5062 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006102 | label = ''[[:d:Q47006102|Litenes kapu kapliča]]'' | name = Litenes kapu kapliča | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes kapos | lat = 57.189700955249 | long = 27.004556405784 | p625 = {{Coord|57.189701|27.004556|display=inline}} | vaid = 5051 | year = 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006103 | label = ''[[:d:Q47006103|Grīvu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Grīvu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Grīvām | lat = 57.136226932661 | long = 26.97428979164 | p625 = {{Coord|57.136227|26.97429|display=inline}} | vaid = 6144 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006104 | label = ''[[:d:Q47006104|Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Akmeņrūču strauta ietekas Sitas upē | lat = 57.213515532437 | long = 27.140858927588 | p625 = {{Coord|57.213516|27.140859|display=inline}} | vaid = 847 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006105 | label = ''[[:d:Q47006105|Podnieku senkapi (Kapu kalniņš)]]'' | name = Podnieku senkapi (Kapu kalniņš) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Siliņiem | lat = 57.203890389463 | long = 27.049120784678 | p625 = {{Coord|57.20389|27.049121|display=inline}} | vaid = 848 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006106 | label = ''[[:d:Q47006106|Lešķu senkapi (Kapu tīrums)]]'' | name = Lešķu senkapi (Kapu tīrums) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Lešķiem un Jaunlešķiem | lat = 57.17231309309 | long = 26.997854557596 | p625 = {{Coord|57.172313|26.997855|display=inline}} | vaid = 849 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006109 | label = ''[[:d:Q47006109|Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]'' | name = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | locality = pie Litenes kapsētas | lat = 57.189518 | long = 27.004223 | p625 = {{Coord|57.189518|27.004223|display=inline}} | vaid = 8563 | year = 1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006110 | label = ''[[:d:Q47006110|Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta]]'' | name = Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | locality = "Valsts mežs 5068 007 0045", Sitas silā | lat = 57.165741734358 | long = 27.018318074233 | p625 = {{Coord|57.165742|27.018318|display=inline}} | image = Litene%203%2008.2015.jpg | vaid = 8711 | year = 1935.-1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006112 | label = ''[[:d:Q47006112|Kraukļu senkapi]]'' | name = Kraukļu senkapi | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kraukļiem | lat = 57.21466519247 | long = 27.125924796492 | p625 = {{Coord|57.214665|27.125925|display=inline}} | vaid = 8919 | year = 1.-4.gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006134 | label = ''[[:d:Q47006134|Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Briciem | lat = 57.244995383337 | long = 26.321243908827 | p625 = {{Coord|57.244995|26.321244|display=inline}} | vaid = 850 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006136 | label = ''[[:d:Q47006136|Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Brīvzemniekiem un Lejiešiem | lat = 57.189471925514 | long = 26.415037740979 | p625 = {{Coord|57.189472|26.415038|display=inline}} | vaid = 851 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006138 | label = ''[[:d:Q47006138|Uriekstes pilskalns]]'' | name = Uriekstes pilskalns | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lāčukaktiem un Zemgaļiem | lat = 57.202673633785 | long = 26.325017885451 | p625 = {{Coord|57.202674|26.325018|display=inline}} | vaid = 852 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006140 | label = ''[[:d:Q47006140|Pietiņu senkapi]]'' | name = Pietiņu senkapi | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pietiņiem | lat = 57.248435613389 | long = 26.362841085767 | p625 = {{Coord|57.248436|26.362841|display=inline}} | vaid = 853 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006142 | label = ''[[:d:Q47006142|Lizuma muižas pils]]'' | name = Lizuma muižas pils | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.192483 | long = 26.371458 | p625 = {{Coord|57.192483|26.371458|display=inline}} | image = Lizuma%20mui%C5%BEas%20pils.JPG | commonscat = Lizums Manor House | vaid = 5064 | year = 19. gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006146 | label = ''[[:d:Q47006146|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.19197653405 | long = 26.370699650228 | p625 = {{Coord|57.191977|26.3707|display=inline}} | image = Gardener%20House%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Gardener House in Lizums Manor | vaid = 5065 | year = 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006148 | label = ''[[:d:Q47006148|Kalpu mājas (2)]]'' | name = Kalpu mājas (2) | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.19260617791 | long = 26.368478494269 | p625 = {{Coord|57.192606|26.368478|display=inline}} | image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Servants House in Lizums Manor | vaid = 5066 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006151 | label = ''[[:d:Q47006151|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.192067503444 | long = 26.369275558484 | p625 = {{Coord|57.192068|26.369276|display=inline}} | image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Lizums Manor | vaid = 5067 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006154 | label = ''[[:d:Q47006154|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.193194677185 | long = 26.369603355322 | p625 = {{Coord|57.193195|26.369603|display=inline}} | image = Stable%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Lizums Manor | vaid = 5068 | year = 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]'' | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006156 | label = ''[[:d:Q47006156|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā, "Akācijas" | lat = 57.192540524502 | long = 26.371375020609 | p625 = {{Coord|57.192541|26.371375|display=inline}} | image = Lizums%20Manor%20Park.jpg | commonscat = Lizums Manor Park | vaid = 5069 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006098 | label = ''[[:d:Q47006098|Ušuru senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Ušuru senkapi (Kara kapi) | municipality = Līgo pagasts | district = Līgo pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ezeriešiem | lat = 57.047752350692 | long = 26.640712271627 | p625 = {{Coord|57.047752|26.640712|display=inline}} | vaid = 845 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgo_pagasts }} {{monument | qid = Q47006101 | label = ''[[:d:Q47006101|Ušuru ezera mītne]]'' | name = Ušuru ezera mītne | municipality = Līgo pagasts | district = Līgo pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Ušuru ezera Līņsalā | lat = 57.040228087662 | long = 26.64888294308 | p625 = {{Coord|57.040228|26.648883|display=inline}} | vaid = 846 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgo_pagasts }} {{monument | qid = Q47006087 | label = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]'' | name = Mālmuižas apbūve | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.30843438663 | long = 26.455084901782 | p625 = {{Coord|57.308434|26.455085|display=inline}} | vaid = 5043 | year = 19. gs. 1.p. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61389471|Mālmuiža]]'' | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47006089 | label = ''[[:d:Q47006089|Mālmuižas kungu māja]]'' | name = Mālmuižas kungu māja | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.308622595478 | long = 26.454243986185 | p625 = {{Coord|57.308623|26.454244|display=inline}} | image = M%C4%81lmui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg | vaid = 5044 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]'' | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47006092 | label = ''[[:d:Q47006092|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.309727889218 | long = 26.453753253065 | p625 = {{Coord|57.309728|26.453753|display=inline}} | vaid = 5045 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47005867 | label = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | name = Blomes muižas apbūve | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198808015361 | long = 26.681613849251 | p625 = {{Coord|57.198808|26.681614|display=inline}} | vaid = 4974 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blomes muiža (Madonas apriņķis)|Blomes muiža]] | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47005868 | label = ''[[:d:Q47005868|Blomes muižas kungu māja]]'' | name = Blomes muižas kungu māja | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198558032857 | long = 26.680004313592 | p625 = {{Coord|57.198558|26.680004|display=inline}} | vaid = 4975 | year = 19. gs. IIIc. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47005870 | label = ''[[:d:Q47005870|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198164718344 | long = 26.680059035365 | p625 = {{Coord|57.198165|26.680059|display=inline}} | vaid = 4976 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]'' | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47006205 | label = ''[[:d:Q47006205|Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola]]'' | name = Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.191833118559 | long = 26.209514519325 | p625 = {{Coord|57.191833|26.209515|display=inline}} | vaid = 5074 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006206 | label = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | name = Rankas muižas apbūve | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.209872 | long = 26.185141 | p625 = {{Coord|57.209872|26.185141|display=inline}} | vaid = 5076 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Rankas muiža]] | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006208 | label = ''[[:d:Q47006208|Rankas muižas pils]]'' | name = Rankas muižas pils | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.20893 | long = 26.184754 | p625 = {{Coord|57.20893|26.184754|display=inline}} | image = Rankas%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas.%202002-08-10.jpg | vaid = 5077 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006212 | label = ''[[:d:Q47006212|Kalpu mājas (2)]]'' | name = Kalpu mājas (2) | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.208999986728 | long = 26.187545573324 | p625 = {{Coord|57.209|26.187546|display=inline}} | vaid = 5078 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006213 | label = ''[[:d:Q47006213|Laidars]]'' | name = Laidars | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.21043189595 | long = 26.183901218282 | p625 = {{Coord|57.210432|26.183901|display=inline}} | vaid = 5079 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006214 | label = ''[[:d:Q47006214|Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.209905930136 | long = 26.183527776464 | p625 = {{Coord|57.209906|26.183528|display=inline}} | vaid = 5081 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006173 | label = ''[[:d:Q47006173|Lācītes ūdensdzirnavas]]'' | name = Lācītes ūdensdzirnavas | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lācītē | lat = 57.242818722969 | long = 26.221856850878 | p625 = {{Coord|57.242819|26.221857|display=inline}} | vaid = 5072 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006181 | label = ''[[:d:Q47006181|Stadula]]'' | name = Stadula | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lācītes ūdensdzirnavās | lat = 57.243078933345 | long = 26.221178547711 | p625 = {{Coord|57.243079|26.221179|display=inline}} | vaid = 5073 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006183 | label = ''[[:d:Q47006183|Rankas kapu kapliča]]'' | name = Rankas kapu kapliča | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas kapos | lat = 57.21539800868 | long = 26.162274390996 | p625 = {{Coord|57.215398|26.162274|display=inline}} | vaid = 5075 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006188 | label = ''[[:d:Q47006188|Rankas viduslaiku baznīcas vieta]]'' | name = Rankas viduslaiku baznīcas vieta | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Bierņiem | lat = 57.239180163885 | long = 26.141171649478 | p625 = {{Coord|57.23918|26.141172|display=inline}} | vaid = 854 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006194 | label = ''[[:d:Q47006194|Brantu senkapi]]'' | name = Brantu senkapi | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Dārziņiem (Brantiem) | lat = 57.239098483447 | long = 26.218651200625 | p625 = {{Coord|57.239098|26.218651|display=inline}} | vaid = 855 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006197 | label = ''[[:d:Q47006197|Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš)]]'' | name = Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kalnakaudzēm | lat = 57.227577252194 | long = 26.106020088477 | p625 = {{Coord|57.227577|26.10602|display=inline}} | vaid = 856 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006198 | label = ''[[:d:Q47006198|Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pāpāniem | lat = 57.214068830505 | long = 26.153171515312 | p625 = {{Coord|57.214069|26.153172|display=inline}} | vaid = 857 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006200 | label = ''[[:d:Q47006200|Sejatu senkapi (Krakaliņš)]]'' | name = Sejatu senkapi (Krakaliņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rudeņiem | lat = 57.246683493336 | long = 26.141298817774 | p625 = {{Coord|57.246683|26.141299|display=inline}} | vaid = 858 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006201 | label = ''[[:d:Q47006201|Silaješku pilskalns (Velna kalns)]]'' | name = Silaješku pilskalns (Velna kalns) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Sileniekiem | lat = 57.156922300147 | long = 26.265342771781 | p625 = {{Coord|57.156922|26.265343|display=inline}} | vaid = 859 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006202 | label = ''[[:d:Q47006202|Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veczīladžiem | lat = 57.240864922531 | long = 26.144740111775 | p625 = {{Coord|57.240865|26.14474|display=inline}} | vaid = 860 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006204 | label = ''[[:d:Q47006204|Kaudžu pilskalns]]'' | name = Kaudžu pilskalns | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Pilskalniem un Tīrumsiliešiem | lat = 57.227755179822 | long = 26.106630902507 | p625 = {{Coord|57.227755|26.106631|display=inline}} | vaid = 861 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483762 | label = ''[[:d:Q113483762|Strūves ģeodēziskā loka punkts "Ranka"]]'' | name = Strūves ģeodēziskā loka punkts "Ranka" | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Magnūžiem | vaid = 9219 | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006216 | label = ''[[:d:Q47006216|Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola]]'' | name = Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola | municipality = Rēveļi | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.227424373271 | long = 26.132249414253 | p625 = {{Coord|57.227424|26.132249|display=inline}} | vaid = 5082 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = R%C4%93ve%C4%BCi }} {{monument | qid = Q47006093 | label = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]'' | name = Sinoles muižas apbūve | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.251693539408 | long = 26.497686575006 | p625 = {{Coord|57.251694|26.497687|display=inline}} | vaid = 5046 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Sinoles muiža]] | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006094 | label = ''[[:d:Q47006094|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Sinoles muižā | lat = 57.252297329661 | long = 26.495904169171 | p625 = {{Coord|57.252297|26.495904|display=inline}} | vaid = 5047 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]'' | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006095 | label = ''[[:d:Q47006095|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Sinoles muižā | lat = 57.24972235119 | long = 26.495285017547 | p625 = {{Coord|57.249722|26.495285|display=inline}} | vaid = 5048 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006282 | label = ''[[:d:Q47006282|Zemnieku sēta "Dziesnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dziesnieki" | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Vecdziesniekos | lat = 57.053125 | long = 26.877944 | p625 = {{Coord|57.053125|26.877944|display=inline}} | vaid = 6107 | year = 19.gs.2.p., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006285 | label = ''[[:d:Q47006285|Antanu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Antanu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Antaniem | lat = 57.173616037809 | long = 26.87732693399 | p625 = {{Coord|57.173616|26.877327|display=inline}} | vaid = 864 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006286 | label = ''[[:d:Q47006286|Antanu senkapi II]]'' | name = Antanu senkapi II | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Antaniem un Jāņsētām | lat = 57.172808581837 | long = 26.880998506815 | p625 = {{Coord|57.172809|26.880999|display=inline}} | vaid = 9011 | year = 9.–12. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006287 | label = ''[[:d:Q47006287|Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Jaunpommeriem, Aizpuriem un Kapeniešiem | lat = 57.163243379739 | long = 26.852365354493 | p625 = {{Coord|57.163243|26.852365|display=inline}} | vaid = 865 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q7630160 | label = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | name = Stāmerienas muižas apbūve | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.2159 | long = 26.8994 | p625 = {{Coord|57.2159|26.8994|display=inline}} | image = Stameriena%20manor%20%281%29.jpg | vaid = 5091 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623933|Stāmerienas muiža]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q9187505 | label = [[Stāmerienas pareizticīgo baznīca]] | name = Stāmerienas pareizticīgo baznīca | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.215902 | long = 26.892257 | p625 = {{Coord|57.215902|26.892257|display=inline}} | image = St%C4%81merienas%20bazn%C4%ABca%202002-09-14.jpg | commonscat = Saint Alexander Nevsky Orthodox church in Stāmeriena | vaid = 5090 | wikipediauri = St%C4%81merienas_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = ap 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006236 | label = ''[[:d:Q47006236|Stāmerienas pamatskola]]'' | name = Stāmerienas pamatskola | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.215788746961 | long = 26.883481391443 | p625 = {{Coord|57.215789|26.883481|display=inline}} | vaid = 5089 | year = 1923. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006247 | label = [[Stāmerienas pils|Stāmerienas muižas pils]] | name = Stāmerienas muižas pils | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.216472 | long = 26.899467 | p625 = {{Coord|57.216472|26.899467|display=inline}} | image = Palace%20of%20Giuseppe%20Tomasi%20di%20Lampeduza.jpg | commonscat = Stāmeriena Palace | vaid = 5092 | wikipediauri = St%C4%81merienas_pils | year = 19. gs. 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006249 | label = ''[[:d:Q47006249|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.214698433474 | long = 26.897259873442 | p625 = {{Coord|57.214698|26.89726|display=inline}} | vaid = 5093 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006250 | label = ''[[:d:Q47006250|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.217331 | long = 26.900625 | p625 = {{Coord|57.217331|26.900625|display=inline}} | vaid = 5094 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006254 | label = ''[[:d:Q47006254|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.216797 | long = 26.898308 | p625 = {{Coord|57.216797|26.898308|display=inline}} | vaid = 5095 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]'' | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006255 | label = ''[[:d:Q47006255|Stāmerienas pagasta valdes ēka]]'' | name = Stāmerienas pagasta valdes ēka | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 29 | lat = 57.2376442 | long = 26.882282 | p625 = {{Coord|57.237644|26.882282|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2029.jpg | vaid = 5096 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006256 | label = ''[[:d:Q47006256|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā ēka ar veikalu | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 32 | lat = 57.2368684 | long = 26.8835807 | p625 = {{Coord|57.236868|26.883581|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2032.jpg | vaid = 5097 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006260 | label = ''[[:d:Q47006260|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā ēka ar veikalu | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 36 | lat = 57.2373634 | long = 26.8835531 | p625 = {{Coord|57.237363|26.883553|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2036.jpg | vaid = 5098 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006218 | label = ''[[:d:Q47006218|Skolu senkapi]]'' | name = Skolu senkapi | municipality = Stāmerienas pagasts | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Skolām | lat = 57.250649899118 | long = 26.892123459265 | p625 = {{Coord|57.25065|26.892123|display=inline}} | vaid = 862 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = St%C4%81merienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006222 | label = ''[[:d:Q47006222|Smoņu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Smoņu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stāmerienas pagasts | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Smiltniekiem (bij. Smoņiem) | lat = 57.230344076171 | long = 26.891248934619 | p625 = {{Coord|57.230344|26.891249|display=inline}} | vaid = 863 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = St%C4%81merienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006312 | label = ''[[:d:Q47006312|Tirzas muižas apbūve]]'' | name = Tirzas muižas apbūve | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.145204324219 | long = 26.442942803899 | p625 = {{Coord|57.145204|26.442943|display=inline}} | vaid = 5099 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623501|Tirzas muiža]]'' | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006316 | label = ''[[:d:Q47006316|Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams]]'' | name = Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.140049882974 | long = 26.413178978073 | p625 = {{Coord|57.14005|26.413179|display=inline}} | vaid = 5100 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006318 | label = ''[[:d:Q47006318|Tirzas Lejas krogs]]'' | name = Tirzas Lejas krogs | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.140462547003 | long = 26.432189585825 | p625 = {{Coord|57.140463|26.43219|display=inline}} | vaid = 5101 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006320 | label = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | name = Tirzas luterāņu baznīca | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.143644 | long = 26.433138 | p625 = {{Coord|57.143644|26.433138|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Tirza%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Tirza | vaid = 5102 | wikipediauri = Tirzas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1826. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006323 | label = ''[[:d:Q47006323|Stallis ar dzīvokli]]'' | name = Stallis ar dzīvokli | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.14553378891 | long = 26.44377072483 | p625 = {{Coord|57.145534|26.443771|display=inline}} | image = Stable%20in%20Tirza%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Tirza Manor | vaid = 5104 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tirzas viduslaiku pils]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006327 | label = ''[[:d:Q47006327|Cilnis "Ceimernu dzimtas ģerbonis"]]'' | name = Cilnis "Ceimernu dzimtas ģerbonis" | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas kapu kapličā | lat = 57.143392497753 | long = 26.432712374511 | p625 = {{Coord|57.143392|26.432712|display=inline}} | image = Relief%20of%20the%20coat%20of%20arms%20of%20Ceimerns%20Family.jpg | commonscat = Relief of the coat of arms of Ceimerns Family | vaid = 8369 | year = 1781. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006328 | label = ''[[:d:Q47006328|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | vaid = 8370 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006330 | label = ''[[:d:Q47006330|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | vaid = 8371 | year = 19.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006332 | label = ''[[:d:Q47006332|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Tirza | vaid = 8372 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006334 | label = ''[[:d:Q47006334|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | image = Portal%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg | commonscat = Portal of Lutheran church in Tirza | vaid = 8373 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006336 | label = ''[[:d:Q47006336|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}} | vaid = 8374 | year = 19.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q18346645 | label = [[Tirzas viduslaiku pils]] | name = Tirzas viduslaiku pils | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.145 | long = 26.4411 | p625 = {{Coord|57.145|26.4411|display=inline}} | vaid = 871 | wikipediauri = Tirzas_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006288 | label = ''[[:d:Q47006288|Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas]]'' | name = Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krācēs | lat = 57.155051 | long = 26.339808 | p625 = {{Coord|57.155051|26.339808|display=inline}} | vaid = 23 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006290 | label = ''[[:d:Q47006290|Ceimerna dzimtas kapliča]]'' | name = Ceimerna dzimtas kapliča | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.143393257702 | long = 26.432714058512 | p625 = {{Coord|57.143393|26.432714|display=inline}} | image = Ceimerns%20Family%20Chapel%20%281%29.jpg | commonscat = Ceimerns Family Chapel | vaid = 5103 | year = 1781. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006292 | label = ''[[:d:Q47006292|Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta]]'' | name = Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Jāņukalniem | lat = 57.163988492728 | long = 26.35906854945 | p625 = {{Coord|57.163988|26.359069|display=inline}} | vaid = 866 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006295 | label = ''[[:d:Q47006295|Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lejasvīndedžiem | lat = 57.129563445812 | long = 26.406801263285 | p625 = {{Coord|57.129563|26.406801|display=inline}} | vaid = 867 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006298 | label = ''[[:d:Q47006298|Tirzas svētavots - kulta vieta]]'' | name = Tirzas svētavots - kulta vieta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zvanulejām | lat = 57.141335780131 | long = 26.435046462137 | p625 = {{Coord|57.141336|26.435046|display=inline}} | image = Sacred%20spring%20in%20Tirza%20%281%29.jpg | commonscat = Sacred spring in Tirza | vaid = 868 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006304 | label = ''[[:d:Q47006304|Zvanuleju senkapi]]'' | name = Zvanuleju senkapi | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zvanulejām | lat = 57.141104048067 | long = 26.434496809161 | p625 = {{Coord|57.141104|26.434497|display=inline}} | vaid = 869 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006310 | label = ''[[:d:Q47006310|Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes)]]'' | name = Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes) | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Niedrēm un Pumpuriem | lat = 57.141435630113 | long = 26.384644917113 | p625 = {{Coord|57.141436|26.384645|display=inline}} | vaid = 870 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006338 | label = ''[[:d:Q47006338|Dūnīša krogs]]'' | name = Dūnīša krogs | municipality = Vecaduliena | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.089213388739 | long = 26.408876365072 | p625 = {{Coord|57.089213|26.408876|display=inline}} | vaid = 5105 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecaduliena }} {{monument | qid = Q47006339 | label = ''[[:d:Q47006339|Vecadulienas muižas kapliča]]'' | name = Vecadulienas muižas kapliča | municipality = Vecaduliena | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.088088222337 | long = 26.418098905912 | p625 = {{Coord|57.088088|26.418099|display=inline}} | vaid = 5106 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecaduliena }} {{monument | qid = Q47006266 | label = ''[[:d:Q47006266|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216448 | long = 26.899445 | p625 = {{Coord|57.216448|26.899445|display=inline}} | vaid = 3365 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006269 | label = ''[[:d:Q47006269|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}} | vaid = 8364 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006276 | label = ''[[:d:Q47006276|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}} | vaid = 8365 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006279 | label = ''[[:d:Q47006279|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}} | vaid = 8366 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006159 | label = ''[[:d:Q47006159|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.239492 | long = 26.404073 | p625 = {{Coord|57.239492|26.404073|display=inline}} | vaid = 3357 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006161 | label = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | name = Velēnas luterāņu baznīca | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.239492 | long = 26.403987 | p625 = {{Coord|57.239492|26.403987|display=inline}} | image = Vel%C4%93na%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg | commonscat = Lutheran church in Velēna | vaid = 5070 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006162 | label = ''[[:d:Q47006162|Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas]]'' | name = Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.242886799895 | long = 26.403792105682 | p625 = {{Coord|57.242887|26.403792|display=inline}} | vaid = 5071 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006163 | label = ''[[:d:Q47006163|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}} | vaid = 8359 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006164 | label = ''[[:d:Q47006164|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}} | vaid = 8360 | year = 19.gs | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006166 | label = ''[[:d:Q47006166|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}} | vaid = 8363 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Gulbene Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Gulbenes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Gulbenes novads]] kcl42ks4edz4dyu62vdcayyaf23ozs4 0 244189 4490939 4489334 2026-07-06T11:16:22Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4490939 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231093}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565841 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231093 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q50405190 | label = ''[[:d:Q50405190|Vecsvirlaukas muižas klēts]]'' | name = Vecsvirlaukas muižas klēts | municipality = Bajāri | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.641648808238 | long = 23.788512229291 | p625 = {{Coord|56.641649|23.788512|display=inline}} | image = Vecsvirlaukas%20klets.jpg | vaid = 5214 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Baj%C4%81ri_(Jaunsvirlaukas_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405575 | label = ''[[:d:Q50405575|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34422810923 | long = 23.547274125763 | p625 = {{Coord|56.344228|23.547274|display=inline}} | image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEas%20kungu%20m%C4%81ja%2002.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor House | vaid = 5264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405581 | label = ''[[:d:Q50405581|Dārza rīku mājiņa]]'' | name = Dārza rīku mājiņa | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344656750478 | long = 23.54870132083 | p625 = {{Coord|56.344657|23.548701|display=inline}} | image = Gardener%20House%20ruins%20in%20Blankenfelde%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Gardener House ruins in Blankenfelde Manor | vaid = 5265 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405587 | label = ''[[:d:Q50405587|Kalpu māja ar caurbrauktuvi]]'' | name = Kalpu māja ar caurbrauktuvi | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344838586092 | long = 23.548179513701 | p625 = {{Coord|56.344839|23.54818|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20ar%20caurbrauktuvi%20Blenkenfeldes%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Servant house in Blankenfelde Manor | vaid = 5266 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405595 | label = ''[[:d:Q50405595|Klēts (spīķeris)]]'' | name = Klēts (spīķeris) | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344440624517 | long = 23.545142558282 | p625 = {{Coord|56.344441|23.545143|display=inline}} | image = Barn%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Blankenfelde Manor | vaid = 5267 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405603 | label = ''[[:d:Q50405603|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.343452315905 | long = 23.549549161392 | p625 = {{Coord|56.343452|23.549549|display=inline}} | image = Br%C5%ABzis%20%28Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%29.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor Brewery ruins | vaid = 5268 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405609 | label = ''[[:d:Q50405609|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34435732712 | long = 23.548310823092 | p625 = {{Coord|56.344357|23.548311|display=inline}} | image = Stable%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%284%29.jpg | commonscat = Stable in Blankenfelde Manor | vaid = 5269 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405616 | label = ''[[:d:Q50405616|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.345261926929 | long = 23.549645278255 | p625 = {{Coord|56.345262|23.549645|display=inline}} | image = Blankenfelde%20Manor%20Park%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Blankenfelde Manor Park | vaid = 5270 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405624 | label = ''[[:d:Q50405624|(Vēja) krogs]]'' | name = (Vēja) krogs | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.341147223816 | long = 23.542938618759 | p625 = {{Coord|56.341147|23.542939|display=inline}} | vaid = 5271 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q4956103 | label = ''[[:d:Q4956103|Bramberģes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Bramberģes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579444444444 | long = 23.584444444444 | p625 = {{Coord|56.579444|23.584444|display=inline}} | image = Bramberge%20manor%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Bramberģe Manor | vaid = 5207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405099 | label = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Bramberģes muižas apbūve ar parku | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579507663427 | long = 23.584481601715 | p625 = {{Coord|56.579508|23.584482|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3e%20Manor%202015-09-26.jpg | vaid = 5205 | year = 16. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042401|Bramberģes muiža]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405107 | label = ''[[:d:Q50405107|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579900406362 | long = 23.585158000973 | p625 = {{Coord|56.5799|23.585158|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%283%29.jpg | vaid = 5206 | year = 17. gs. s. 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405127 | label = ''[[:d:Q50405127|Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas]]'' | name = Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579794279459 | long = 23.584379914365 | p625 = {{Coord|56.579794|23.58438|display=inline}} | image = V%C4%81rti%20un%20aizsardz%C4%ABbas%20sist%C4%93mas%20paliekas%20Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Gate of Bramberģe Manor | vaid = 5208 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405433 | label = ''[[:d:Q50405433|Bērvircavas muižas kungu māja un parks]]'' | name = Bērvircavas muižas kungu māja un parks | municipality = Bērvircava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = "Nameļi" | lat = 56.4025970596 | long = 23.748740206579 | p625 = {{Coord|56.402597|23.74874|display=inline}} | image = B%C4%93rvircavas%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%281%29.jpg | vaid = 5242 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623032|Bērvircavas muiža]]'' | munwiki = B%C4%93rvircava }} {{monument | qid = Q51879263 | label = ''[[:d:Q51879263|Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.704633662844 | long = 23.788775664055 | p625 = {{Coord|56.704634|23.788776|display=inline}} | vaid = 983 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879264 | label = [[Silgraužu skansts]] | name = Silgraužu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.702763653074 | long = 23.785471183112 | p625 = {{Coord|56.702764|23.785471|display=inline}} | vaid = 984 | wikipediauri = Silgrau%C5%BEu_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879265 | label = [[Bluķu skansts]] | name = Bluķu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Upmaļiem | lat = 56.703519394409 | long = 23.769459411377 | p625 = {{Coord|56.703519|23.769459|display=inline}} | vaid = 985 | wikipediauri = Blu%C4%B7u_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q113483778 | label = [[Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem|Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas]] | name = Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bijušās Skuju skolas | lat = 56.725611111111 | long = 23.852833330556 | p625 = {{Coord|56.725611|23.852833|display=inline}} | image = Dalbes%20apk%C4%81rtne%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to the fallen soldiers of 6th Riga Infantry Regiment | vaid = 9268 | wikipediauri = Piemineklis_6._R%C4%ABgas_k%C4%81jnieku_pulka_karav%C4%ABriem | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879266 | label = [[Dalbes luterāņu baznīca]] | name = Dalbes luterāņu baznīca | municipality = Dalbe | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.741021871224 | long = 23.868344112291 | p625 = {{Coord|56.741022|23.868344|display=inline}} | image = Dalbes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C.jpg | commonscat = Lutheran church in Dalbe | vaid = 5187 | wikipediauri = Dalbes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1869. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dalbe }} {{monument | qid = Q50404973 | label = ''[[:d:Q50404973|Pils galvenā korpusa drupas]]'' | name = Pils galvenā korpusa drupas | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423640307623 | long = 23.700818390699 | p625 = {{Coord|56.42364|23.700818|display=inline}} | image = %D0%A0%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B.JPG | commonscat = Eleja Manor house ruins | vaid = 5193 | year = 1806. -1810. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404979 | label = ''[[:d:Q50404979|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423082033243 | long = 23.701189405888 | p625 = {{Coord|56.423082|23.701189|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2005.JPG | vaid = 5194 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404987 | label = ''[[:d:Q50404987|Akas (4)]]'' | name = Akas (4) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423947063506 | long = 23.70019468003 | p625 = {{Coord|56.423947|23.700195|display=inline}} | vaid = 5195 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404992 | label = ''[[:d:Q50404992|Apaļais paviljons (rotonda)]]'' | name = Apaļais paviljons (rotonda) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.428053606453 | long = 23.702778449596 | p625 = {{Coord|56.428054|23.702778|display=inline}} | vaid = 5196 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404997 | label = ''[[:d:Q50404997|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.421653384316 | long = 23.704542353575 | p625 = {{Coord|56.421653|23.704542|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%20%28%C4%92ka%20aiz%20%C5%BEoga%29%202015-09-26.jpg | vaid = 5197 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405004 | label = ''[[:d:Q50405004|Dārzniecības ēkas (2)]]'' | name = Dārzniecības ēkas (2) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423218546075 | long = 23.702511320434 | p625 = {{Coord|56.423219|23.702511|display=inline}} | vaid = 5198 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405010 | label = ''[[:d:Q50405010|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423261294307 | long = 23.69999521425 | p625 = {{Coord|56.423261|23.699995|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2002.JPG | vaid = 5199 | year = 19. gs. s. 1958. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405017 | label = ''[[:d:Q50405017|Mūra žogs]]'' | name = Mūra žogs | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.422920807864 | long = 23.6981366441 | p625 = {{Coord|56.422921|23.698137|display=inline}} | image = Wall%20near%20Eleja%20manor%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5201 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405022 | label = ''[[:d:Q50405022|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.426280067385 | long = 23.702082271888 | p625 = {{Coord|56.42628|23.702082|display=inline}} | image = Elejas%20teejas%20nams.jpg | vaid = 5202 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405030 | label = ''[[:d:Q50405030|Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām]]'' | name = Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.42739296767 | long = 23.702629030686 | p625 = {{Coord|56.427393|23.702629|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20ieejas%20tilti%C5%86%C5%A1%202015-09-26.jpg | vaid = 5203 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405050 | label = ''[[:d:Q50405050|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.424370975434 | long = 23.699873137461 | p625 = {{Coord|56.424371|23.699873|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26.jpg | commonscat = Eleja Manor park | vaid = 5204 | year = 19. gs. s. -1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q19896848 | label = [[Meitene (stacija)|Meitene]] | name = Meitene | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meitenē | lat = 56.4089 | long = 23.6778 | p625 = {{Coord|56.4089|23.6778|display=inline}} | image = Meitenes%20dzelzce%C4%BCa%20stacija.JPG | commonscat = Meitene railway station | vaid = 5189 | wikipediauri = Meitene_(stacija) | year = 1922. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Latvijas—Lietuvas robeža]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404931 | label = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | name = Sesavas luterāņu baznīca | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.422005355702 | long = 23.729794657646 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Sesava | vaid = 5190 | wikipediauri = Sesavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1633. 17. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404937 | label = ''[[:d:Q50404937|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3423 | year = 1789.-1793. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404945 | label = ''[[:d:Q50404945|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3424 | year = 1789.-1793. 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404953 | label = ''[[:d:Q50404953|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | vaid = 3426 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404961 | label = ''[[:d:Q50404961|Sesavas mācītājmāja un dārzs]]'' | name = Sesavas mācītājmāja un dārzs | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.416423600172 | long = 23.73219961064 | p625 = {{Coord|56.416424|23.7322|display=inline}} | image = Sesavas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Parish house in Sesava | vaid = 5191 | year = pēc 1768., 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879282 | label = ''[[:d:Q51879282|Emburgas vējdzirnavu senkapi]]'' | name = Emburgas vējdzirnavu senkapi | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Krīpēniem | lat = 56.546947927098 | long = 23.987526774108 | p625 = {{Coord|56.546948|23.987527|display=inline}} | vaid = 1012 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879283 | label = ''[[:d:Q51879283|Emburgas vējdzirnavas]]'' | name = Emburgas vējdzirnavas | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.548055257275 | long = 23.98714936192 | p625 = {{Coord|56.548055|23.987149|display=inline}} | image = Emburgas%20vejdzirnavas%20Sidraben%2012.jpg | commonscat = Emburga windmill | vaid = 5250 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879284 | label = ''[[:d:Q51879284|Dzīvojamā māja "Upenieki"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Upenieki" | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Upeniekos | lat = 56.65450913908 | long = 23.939706519752 | p625 = {{Coord|56.654509|23.939707|display=inline}} | image = Upenieku%20maja.jpg | vaid = 5251 | year = 1827.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879286 | label = ''[[:d:Q51879286|Garozas dzelzceļa stacija]]'' | name = Garozas dzelzceļa stacija | municipality = Garoza | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.650107424196 | long = 23.949506214879 | p625 = {{Coord|56.650107|23.949506|display=inline}} | vaid = 5252 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Garoza (stacija)|Garoza]] | munwiki = Garoza_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405135 | label = ''[[:d:Q50405135|Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)]]'' | name = Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2) | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.598611163109 | long = 23.488628770771 | p625 = {{Coord|56.598611|23.488629|display=inline}} | image = %C4%92ka%20Gl%C5%ABdas%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 5209 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405140 | label = ''[[:d:Q50405140|Dzīvojamā ēka "Pūri"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Pūri" | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Pūros | lat = 56.614552864847 | long = 23.526285436492 | p625 = {{Coord|56.614553|23.526285|display=inline}} | image = P%C5%ABri%20House%20in%20Gl%C5%ABda%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Pūri House in Glūda | vaid = 5210 | year = ap 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405065 | label = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | name = Auces pusmuižas apbūve | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642603851333 | long = 23.492022355893 | p625 = {{Coord|56.642604|23.492022|display=inline}} | vaid = 5211 | year = 1849. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405071 | label = ''[[:d:Q50405071|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642185028527 | long = 23.492364492721 | p625 = {{Coord|56.642185|23.492364|display=inline}} | vaid = 5212 | year = 1849. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405078 | label = ''[[:d:Q50405078|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.643221167205 | long = 23.490970037322 | p625 = {{Coord|56.643221|23.49097|display=inline}} | vaid = 5213 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405086 | label = ''[[:d:Q50405086|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Ķīšiem un Spārēm | lat = 56.61912727875 | long = 23.556170422747 | p625 = {{Coord|56.619127|23.55617|display=inline}} | vaid = 987 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405352 | label = ''[[:d:Q50405352|Jaunplatones senkapi]]'' | name = Jaunplatones senkapi | municipality = Jaunplatone | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ausekļiem un Ošiem | lat = 56.492403109919 | long = 23.67141014566 | p625 = {{Coord|56.492403|23.67141|display=inline}} | vaid = 997 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunplatone }} {{monument | qid = Q50405197 | label = ''[[:d:Q50405197|Jaunsvirlaukas muižas kungu māja]]'' | name = Jaunsvirlaukas muižas kungu māja | municipality = Jaunsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.503859899363 | long = 23.933317320815 | p625 = {{Coord|56.50386|23.933317|display=inline}} | image = Jaunsvirlaukas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5219 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405147 | label = ''[[:d:Q50405147|Bērzukrogs]]'' | name = Bērzukrogs | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērzukrogā | lat = 56.592461130808 | long = 23.806386862469 | p625 = {{Coord|56.592461|23.806387|display=inline}} | image = Berzkrogs%20jaunsvirlauka.jpg | vaid = 5215 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405152 | label = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | name = Franksesavas muižas apbūve | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.575947119036 | long = 23.860990077783 | p625 = {{Coord|56.575947|23.86099|display=inline}} | image = Franksesava.jpg | vaid = 5216 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405157 | label = ''[[:d:Q50405157|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.576167853084 | long = 23.862096825633 | p625 = {{Coord|56.576168|23.862097|display=inline}} | image = Franksesava%20kalte.jpg | vaid = 5217 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405162 | label = ''[[:d:Q50405162|Ciemaldes senkapi]]'' | name = Ciemaldes senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ciemaldes kapsētas | lat = 56.511989344778 | long = 24.006965582888 | p625 = {{Coord|56.511989|24.006966|display=inline}} | vaid = 988 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405166 | label = ''[[:d:Q50405166|Dainu senkapi]]'' | name = Dainu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dainām | lat = 56.610611973559 | long = 23.894878542269 | p625 = {{Coord|56.610612|23.894879|display=inline}} | vaid = 989 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405171 | label = ''[[:d:Q50405171|Šauvu senkapi]]'' | name = Šauvu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Šauvām | lat = 56.543096980829 | long = 23.928051169441 | p625 = {{Coord|56.543097|23.928051|display=inline}} | vaid = 990 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405176 | label = ''[[:d:Q50405176|Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)]]'' | name = Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš) | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kakužēniem, uz D no Īslīces upes ietekas Lielupē | lat = 56.522281968367 | long = 23.987404672476 | p625 = {{Coord|56.522282|23.987405|display=inline}} | vaid = 991 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405181 | label = ''[[:d:Q50405181|Pūcēnu apmetne]]'' | name = Pūcēnu apmetne | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūcēm un Vimbām | lat = 56.62203689926 | long = 23.86106752094 | p625 = {{Coord|56.622037|23.861068|display=inline}} | vaid = 992 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405186 | label = ''[[:d:Q50405186|Gaideļu - Viduču senkapi]]'' | name = Gaideļu - Viduču senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Svitenes upes labajā krastā pie Šauvām | lat = 56.544360334691 | long = 23.925699862217 | p625 = {{Coord|56.54436|23.9257|display=inline}} | vaid = 993 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405238 | label = ''[[:d:Q50405238|Dzīvojamā ēka "Lielčurilas"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Lielčurilas" | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielčurilās | lat = 56.469107055607 | long = 23.673524080094 | p625 = {{Coord|56.469107|23.673524|display=inline}} | vaid = 5224 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405244 | label = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | name = Lielplatones muižas apbūve | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452323869793 | long = 23.658972664858 | p625 = {{Coord|56.452324|23.658973|display=inline}} | vaid = 5225 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042402|Lielplatones muiža]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405251 | label = ''[[:d:Q50405251|Lielplatones muižas pils]]'' | name = Lielplatones muižas pils | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452199724952 | long = 23.659387358534 | p625 = {{Coord|56.4522|23.659387|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizha.jpg | vaid = 5226 | year = 1845. -1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405257 | label = ''[[:d:Q50405257|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450781716766 | long = 23.658336126337 | p625 = {{Coord|56.450782|23.658336|display=inline}} | vaid = 5227 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405263 | label = ''[[:d:Q50405263|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451718797113 | long = 23.658979635987 | p625 = {{Coord|56.451719|23.65898|display=inline}} | image = Lielplatones%20klets.jpg | vaid = 5228 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405268 | label = ''[[:d:Q50405268|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451606182517 | long = 23.660424268523 | p625 = {{Coord|56.451606|23.660424|display=inline}} | image = Lielplatones%20kuuts.jpg | vaid = 5229 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405273 | label = ''[[:d:Q50405273|Rija]]'' | name = Rija | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450110894657 | long = 23.657747698814 | p625 = {{Coord|56.450111|23.657748|display=inline}} | vaid = 5230 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405279 | label = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452368919964 | long = 23.660647412785 | p625 = {{Coord|56.452369|23.660647|display=inline}} | image = Lielplatone%20Manor%20park%2002.jpg | commonscat = Lielplatone Manor park | vaid = 5232 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405284 | label = ''[[:d:Q50405284|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižas parkā | lat = 56.453251842491 | long = 23.660075375883 | p625 = {{Coord|56.453252|23.660075|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizhas%20veshuuzis.jpg | commonscat = Lielplatone Manor laundry house | vaid = 5233 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405223 | label = ''[[:d:Q50405223|Čurilu - Jaunzemu apmetne]]'' | name = Čurilu - Jaunzemu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Čurilām un Jaunzemiem | lat = 56.467213424794 | long = 23.672890568843 | p625 = {{Coord|56.467213|23.672891|display=inline}} | vaid = 994 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405227 | label = ''[[:d:Q50405227|Skulmēnu apmetne]]'' | name = Skulmēnu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Skulmēniem | lat = 56.476389938833 | long = 23.685072675488 | p625 = {{Coord|56.47639|23.685073|display=inline}} | vaid = 995 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405233 | label = ''[[:d:Q50405233|Staņuvēnu senkapi]]'' | name = Staņuvēnu senkapi | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Staņuvēniem | lat = 56.455961588366 | long = 23.661416928318 | p625 = {{Coord|56.455962|23.661417|display=inline}} | vaid = 996 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405438 | label = ''[[:d:Q50405438|Lielsesavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielsesavas muižas kungu māja | municipality = Lielsesava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.356753305684 | long = 23.813840262194 | p625 = {{Coord|56.356753|23.81384|display=inline}} | image = Lielsesavas%20mui%C5%BEa.jpg | vaid = 5243 | year = 1802. 1833. -1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138315279|Lielsesavas muiža]]'' | munwiki = Lielsesava }} {{monument | qid = Q50405358 | label = ''[[:d:Q50405358|Lielvircavas luterāņu baznīca]]'' | name = Lielvircavas luterāņu baznīca | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.510033150856 | long = 23.75571654611 | p625 = {{Coord|56.510033|23.755717|display=inline}} | image = Lielvircavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | commonscat = Lutheran church in Lielvircava | vaid = 5239 | year = 16./17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q50405363 | label = ''[[:d:Q50405363|Lielvircavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielvircavas muižas kungu māja | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.521882842309 | long = 23.756999289239 | p625 = {{Coord|56.521883|23.756999|display=inline}} | image = Lielvircavas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5240 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lielvircavas muiža]] | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q15219313 | label = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | name = Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = L%C4%ABvb%C4%93rzes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2002.JPG | commonscat = Church of Saint Joseph in Līvbērze | vaid = 5234 | wikipediauri = L%C4%ABvb%C4%93rzes_bazn%C4%ABca | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405326 | label = ''[[:d:Q50405326|Līvbērzes krogs]]'' | name = Līvbērzes krogs | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.702073217347 | long = 23.45373412318 | p625 = {{Coord|56.702073|23.453734|display=inline}} | vaid = 5235 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405332 | label = ''[[:d:Q50405332|Upesmuižas labības klēts]]'' | name = Upesmuižas labības klēts | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.686875157399 | long = 23.503447116928 | p625 = {{Coord|56.686875|23.503447|display=inline}} | image = Barn%20-%20panoramio%20%2820%29.jpg | vaid = 5236 | year = 1837. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405290 | label = ''[[:d:Q50405290|Līvbērzes muižas kungu māja]]'' | name = Līvbērzes muižas kungu māja | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvēs | lat = 56.716926314253 | long = 23.495401875114 | p625 = {{Coord|56.716926|23.495402|display=inline}} | image = L%C4%ABvesmui%C5%BEa%20-%20abandoned%20manor.jpg | vaid = 5237 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Līvbērzes muiža]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405296 | label = ''[[:d:Q50405296|Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši" | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Mežniecībā | lat = 56.662055913238 | long = 23.541554159432 | p625 = {{Coord|56.662056|23.541554|display=inline}} | vaid = 5238 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405304 | label = ''[[:d:Q50405304|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = Livberze%20altaris.jpg | vaid = 3429 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405309 | label = ''[[:d:Q50405309|Gleznojums uz dzegas]]'' | name = Gleznojums uz dzegas | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3432 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405315 | label = ''[[:d:Q50405315|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3433 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405320 | label = ''[[:d:Q50405320|Torņa smailes noslēgums]]'' | name = Torņa smailes noslēgums | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3435 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405629 | label = ''[[:d:Q50405629|Mūrmuižas dzirnavas]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavas | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.432438839406 | long = 23.524366608423 | p625 = {{Coord|56.432439|23.524367|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Mūrmuiža Mills | vaid = 5274 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405636 | label = ''[[:d:Q50405636|Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.433030213258 | long = 23.524494193621 | p625 = {{Coord|56.43303|23.524494|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%284%29.jpg | vaid = 5275 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405721 | label = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | name = Oglaines muižas apbūve | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493565255028 | long = 23.828994803647 | p625 = {{Coord|56.493565|23.828995|display=inline}} | vaid = 5295 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405727 | label = ''[[:d:Q50405727|Labības šķūnis]]'' | name = Labības šķūnis | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493756513778 | long = 23.827162352763 | p625 = {{Coord|56.493757|23.827162|display=inline}} | vaid = 5296 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405733 | label = ''[[:d:Q50405733|Labības noliktava]]'' | name = Labības noliktava | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493953920163 | long = 23.828331962079 | p625 = {{Coord|56.493954|23.828332|display=inline}} | vaid = 5297 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405336 | label = ''[[:d:Q50405336|Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas]]'' | name = Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zīlēnos | lat = 56.503079277364 | long = 23.672195045272 | p625 = {{Coord|56.503079|23.672195|display=inline}} | image = Eliass%20zileni.jpg | vaid = 30 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405341 | label = ''[[:d:Q50405341|Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)]]'' | name = Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns) | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tomēniem, Vircavas upes kreisajā krastā | lat = 56.518510242161 | long = 23.759901685515 | p625 = {{Coord|56.51851|23.759902|display=inline}} | vaid = 998 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405347 | label = ''[[:d:Q50405347|Zoltneru apmetne]]'' | name = Zoltneru apmetne | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Zoltneriem un Tomēniem | lat = 56.520714586529 | long = 23.764524569665 | p625 = {{Coord|56.520715|23.764525|display=inline}} | vaid = 999 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405367 | label = ''[[:d:Q50405367|Pēterlauku vējdzirnavas]]'' | name = Pēterlauku vējdzirnavas | municipality = Pēterlauki | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.539360461806 | long = 23.714796039793 | p625 = {{Coord|56.53936|23.714796|display=inline}} | image = P%C4%93terlauku%20v%C4%93jdzirnavas%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pēterlauki windmill | vaid = 5241 | year = 1860. -1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%93terlauki }} {{monument | qid = Q51879240 | label = [[Jāņa Čakstes memoriālais muzejs "Auči"]] | name = Jāņa Čakstes memoriālais muzejs "Auči" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos | lat = 56.59433025019 | long = 23.955417661457 | p625 = {{Coord|56.59433|23.955418|display=inline}} | image = Au%C4%8Du%20pilsmui%C5%BEa.JPG | commonscat = Memorial museum of Jānis Čakste "Auči" | vaid = 5248 | wikipediauri = J%C4%81%C5%86a_%C4%8Cakstes_memori%C4%81lais_muzejs_%22Au%C4%8Di%22 | year = 1871.-1944., 1995. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879269 | label = ''[[:d:Q51879269|Diduļu senkapi]]'' | name = Diduļu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Diduļiem | lat = 56.523834283611 | long = 24.00924362642 | p625 = {{Coord|56.523834|24.009244|display=inline}} | vaid = 1010 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879271 | label = ''[[:d:Q51879271|Emburgas pilskalns]]'' | name = Emburgas pilskalns | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Emburgas pasta | lat = 56.555781187745 | long = 23.987600846336 | p625 = {{Coord|56.555781|23.987601|display=inline}} | image = Emburgas%20pilskalns.jpg | vaid = 1011 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879272 | label = ''[[:d:Q51879272|Namiķu skansts]]'' | name = Namiķu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Namiķiem | lat = 56.638941736218 | long = 23.936220250247 | p625 = {{Coord|56.638942|23.93622|display=inline}} | vaid = 1013 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879273 | label = ''[[:d:Q51879273|Pūķu senkapi]]'' | name = Pūķu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūķiem | lat = 56.549919193987 | long = 24.08608201744 | p625 = {{Coord|56.549919|24.086082|display=inline}} | vaid = 1014 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879274 | label = ''[[:d:Q51879274|Speltu apmetne]]'' | name = Speltu apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Speltēm | lat = 56.62133677312 | long = 23.954051756445 | p625 = {{Coord|56.621337|23.954052|display=inline}} | vaid = 1015 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879275 | label = ''[[:d:Q51879275|Sveņķīšu skansts]]'' | name = Sveņķīšu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sveņķīšiem | lat = 56.647713964042 | long = 23.907763624632 | p625 = {{Coord|56.647714|23.907764|display=inline}} | vaid = 1016 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879276 | label = ''[[:d:Q51879276|Tuču apmetne]]'' | name = Tuču apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tučiem | lat = 56.515715250304 | long = 24.025514036228 | p625 = {{Coord|56.515715|24.025514|display=inline}} | vaid = 1017 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879277 | label = ''[[:d:Q51879277|Dzīvojamā māja "Billītes"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Billītēs | lat = 56.575215569417 | long = 24.109174632978 | p625 = {{Coord|56.575216|24.109175|display=inline}} | image = Billites.jpg | vaid = 5249 | year = 19. gs. b. 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879278 | label = ''[[:d:Q51879278|Salgales luterāņu baznīcas drupas]]'' | name = Salgales luterāņu baznīcas drupas | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.526490488386 | long = 23.990324926478 | p625 = {{Coord|56.52649|23.990325|display=inline}} | image = Salgales%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%2014.jpg | commonscat = Lutheran church in Salgale | vaid = 5253 | year = 17. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879279 | label = ''[[:d:Q51879279|Salgales mācītājmāja]]'' | name = Salgales mācītājmāja | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.518441644881 | long = 24.00783589704 | p625 = {{Coord|56.518442|24.007836|display=inline}} | vaid = 5254 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879280 | label = ''[[:d:Q51879280|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām]]'' | name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Vareļu mājām | lat = 56.623613583468 | long = 23.908864380811 | p625 = {{Coord|56.623614|23.908864|display=inline}} | image = Vareli%20memorial%20Ozolnieki%20municipality.jpg | vaid = 8731 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q113483763 | label = ''[[:d:Q113483763|Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes"]]'' | name = Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = "Billītes" | vaid = 9223 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q12664040 | label = ''[[:d:Q12664040|Līču pilskalns]]'' | name = Līču pilskalns | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.466107659712 | long = 23.771908071281 | p625 = {{Coord|56.466108|23.771908|display=inline}} | image = Liichu%20pilskalns.jpg | vaid = 1006 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Zemgales pilskalni]] | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405372 | label = ''[[:d:Q50405372|Blūmfeldu apmetne]]'' | name = Blūmfeldu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Blūmfeldiem | lat = 56.410404809596 | long = 23.836278118401 | p625 = {{Coord|56.410405|23.836278|display=inline}} | vaid = 1000 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405377 | label = ''[[:d:Q50405377|Ežu senkapi]]'' | name = Ežu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ežu kapsētas un Miltiņiem | lat = 56.393435226106 | long = 23.826287497737 | p625 = {{Coord|56.393435|23.826287|display=inline}} | image = E%C5%BEu%20senkapi.jpg | vaid = 1001 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405384 | label = ''[[:d:Q50405384|Krauju senkapi]]'' | name = Krauju senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kraujām | lat = 56.409779298497 | long = 23.749589103968 | p625 = {{Coord|56.409779|23.749589|display=inline}} | vaid = 1002 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405388 | label = ''[[:d:Q50405388|Libartu apmetne]]'' | name = Libartu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Libartiem | lat = 56.421999537439 | long = 23.752863040079 | p625 = {{Coord|56.422|23.752863|display=inline}} | vaid = 1003 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405392 | label = ''[[:d:Q50405392|Osīšu senkapi]]'' | name = Osīšu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Osīšiem | lat = 56.495914091417 | long = 23.772003641959 | p625 = {{Coord|56.495914|23.772004|display=inline}} | vaid = 1004 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405396 | label = ''[[:d:Q50405396|Līču apmetne]]'' | name = Līču apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.467817666424 | long = 23.771884056484 | p625 = {{Coord|56.467818|23.771884|display=inline}} | vaid = 1005 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405406 | label = ''[[:d:Q50405406|Bābukalna senkapi]]'' | name = Bābukalna senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Silmačiem | lat = 56.498744057165 | long = 23.777461153664 | p625 = {{Coord|56.498744|23.777461|display=inline}} | vaid = 1007 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405410 | label = ''[[:d:Q50405410|Latu apmetne]]'' | name = Latu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Latiem un Rogām | lat = 56.404514810402 | long = 23.832202687753 | p625 = {{Coord|56.404515|23.832203|display=inline}} | vaid = 1008 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405415 | label = ''[[:d:Q50405415|Stundu apmetne]]'' | name = Stundu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vircavas upes labajā krastā pie Stundu kapsētas | lat = 56.418198665348 | long = 23.757166974562 | p625 = {{Coord|56.418199|23.757167|display=inline}} | vaid = 1009 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405420 | label = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | name = Skursteņmuižas apbūve | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | image = Skurste%C5%86mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93kas%2C%2011.08.2013.jpg | vaid = 5244 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042419|Skursteņmuiža]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405426 | label = ''[[:d:Q50405426|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | lat = 56.435094327247 | long = 23.785629337379 | p625 = {{Coord|56.435094|23.785629|display=inline}} | vaid = 5247 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405201 | label = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Staļģenes muižas apbūve ar parku | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571925618726 | long = 23.9611188463 | p625 = {{Coord|56.571926|23.961119|display=inline}} | vaid = 5221 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Staļģenes muiža]] | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405206 | label = ''[[:d:Q50405206|Staļģenes muižas kungu māja]]'' | name = Staļģenes muižas kungu māja | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571869127991 | long = 23.96136173138 | p625 = {{Coord|56.571869|23.961362|display=inline}} | image = Stalgene%20manor%20house%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 5222 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405213 | label = ''[[:d:Q50405213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571630513454 | long = 23.960317733129 | p625 = {{Coord|56.571631|23.960318|display=inline}} | vaid = 5223 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q7652835 | label = ''[[:d:Q7652835|Svētes muižas pils]]'' | name = Svētes muižas pils | municipality = Svēte | district = Svētes pagasts<br/>Svēte | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5917 | long = 23.6628 | p625 = {{Coord|56.5917|23.6628|display=inline}} | image = Svete%20manor%20%281730%29.jpg | vaid = 5255 | year = 18. gs. 1.p. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Svētes muiža]] | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405457 | label = ''[[:d:Q50405457|Svētes pagasta skola]]'' | name = Svētes pagasta skola | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.592206449256 | long = 23.677933189608 | p625 = {{Coord|56.592206|23.677933|display=inline}} | vaid = 5256 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405444 | label = ''[[:d:Q50405444|Purva Rapu senkapi]]'' | name = Purva Rapu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dzelmēm | lat = 56.600667868913 | long = 23.629421202298 | p625 = {{Coord|56.600668|23.629421|display=inline}} | vaid = 1018 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405449 | label = ''[[:d:Q50405449|Galiņu senkapi]]'' | name = Galiņu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Galiņu kapsētas, Svētes upes labajā krastā | lat = 56.580029576417 | long = 23.651060139405 | p625 = {{Coord|56.58003|23.65106|display=inline}} | vaid = 1019 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879268 | label = ''[[:d:Q51879268|Teteles muižas tornis]]'' | name = Teteles muižas tornis | municipality = Tetele | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Teteles skolā | lat = 56.63707063454 | long = 23.839267029128 | p625 = {{Coord|56.637071|23.839267|display=inline}} | image = Teteles%20tornis.jpg | commonscat = Tetele tower | vaid = 5188 | year = 1840.? 1992. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tetelmindes muiža]] | munwiki = Tetele }} {{monument | qid = Q20405849 | label = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | name = Valgundes pareizticīgo klosteris | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.73368469052 | long = 23.694398865304 | p625 = {{Coord|56.733685|23.694399|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20pareiztic%C4%ABgo%20sievie%C5%A1u%20klostera%20apb%C5%ABve%2C%20Valgunde%201.jpg | commonscat = Valgunde Monastery | vaid = 5259 | wikipediauri = Valgundes_pareiztic%C4%ABgo_klosteris | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405483 | label = ''[[:d:Q50405483|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīcā | lat = 56.733835217065 | long = 23.693287768576 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | vaid = 3440 | year = 19.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405492 | label = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | name = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.73383521728 | long = 23.693287768327 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86a%20Trepinieka%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2001.JPG | commonscat = Church of St. John Climacus in Valgunde Monastery | vaid = 5260 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405499 | label = ''[[:d:Q50405499|Kapella]]'' | name = Kapella | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.734062517249 | long = 23.693240906247 | p625 = {{Coord|56.734063|23.693241|display=inline}} | image = Kapella%20Valgundes%20kloster%C4%AB.JPG | commonscat = Chapel in Valgunde Monastery | vaid = 5261 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405504 | label = ''[[:d:Q50405504|Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca]]'' | name = Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.733418188271 | long = 23.692962527807 | p625 = {{Coord|56.733418|23.692963|display=inline}} | image = Spaso-Preobrazhenskiy%20female%20monastery%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Church of the Transfiguration of Christ in Valgunde Monastery | vaid = 5262 | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q20893032 | label = [[Ložmetējkalns]] | name = Ložmetējkalns | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Klīves mežniec. 7. kv. | lat = 56.86573 | long = 23.65913 | p625 = {{Coord|56.86573|23.65913|display=inline}} | image = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns%2C%20skats%20no%20skatu%20tor%C5%86a%202000-05-06.jpg | commonscat = Ložmetējkalns | vaid = 31 | wikipediauri = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns | year = 1916.-1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405462 | label = ''[[:d:Q50405462|Kapsargu senkapi]]'' | name = Kapsargu senkapi | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kapsargiem | lat = 56.838159401865 | long = 23.576765055613 | p625 = {{Coord|56.838159|23.576765|display=inline}} | vaid = 1020 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405470 | label = [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves baznīca]] | name = Kalnciema-Klīves baznīca | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808997762469 | long = 23.624348438161 | p625 = {{Coord|56.808998|23.624348|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Kalnciems%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Kalnciems | vaid = 5257 | wikipediauri = Kalnciema-Kl%C4%ABves_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1854. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405477 | label = ''[[:d:Q50405477|Kalnciema skola]]'' | name = Kalnciema skola | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808775780772 | long = 23.625272267574 | p625 = {{Coord|56.808776|23.625272|display=inline}} | image = Kalnciema%20vidusskola%202015-09-26.jpg | commonscat = School in Kalnciems | vaid = 5258 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405219 | label = ''[[:d:Q50405219|Vecsvirlaukas skola]]'' | name = Vecsvirlaukas skola | municipality = Vecsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.614251027822 | long = 23.873019918084 | p625 = {{Coord|56.614251|23.87302|display=inline}} | vaid = 5220 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405643 | label = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | name = Vilces muižas apbūve | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | image = 2010%2009%2004%201Vilce005.JPG | vaid = 5280 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405649 | label = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420666906585 | long = 23.542322596936 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg | commonscat = Vilce Manor House | vaid = 5281 | year = 18. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405657 | label = ''[[:d:Q50405657|Portāls ar cilni "Ģerbonis"]]'' | name = Portāls ar cilni "Ģerbonis" | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižas pilī | lat = 56.42066690623 | long = 23.54232259766 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%2C%20%C4%A2erbonis%202015-09-26.jpg | commonscat = Portal of Vilce Manor House | vaid = 3448 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405668 | label = ''[[:d:Q50405668|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.422868018369 | long = 23.541885315908 | p625 = {{Coord|56.422868|23.541885|display=inline}} | vaid = 5282 | year = 1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405676 | label = ''[[:d:Q50405676|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420511957277 | long = 23.542131545796 | p625 = {{Coord|56.420512|23.542132|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Park of Vilce Manor | vaid = 5283 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405683 | label = ''[[:d:Q50405683|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Bračos | lat = 56.423029876547 | long = 23.543078602033 | p625 = {{Coord|56.42303|23.543079|display=inline}} | vaid = 5284 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405689 | label = ''[[:d:Q50405689|Smēde]]'' | name = Smēde | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Zālītēs | lat = 56.421871448199 | long = 23.545711015289 | p625 = {{Coord|56.421871|23.545711|display=inline}} | image = Vilces%20smede.jpg | vaid = 5285 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q12672861 | label = [[Silakalns|Silenes pilskalns]] | name = Silenes pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sila kapsētas | lat = 56.379868966868 | long = 23.416874715214 | p625 = {{Coord|56.379869|23.416875|display=inline}} | image = Silakalns%20%28Augstais%20kalns%29%20-%20pilskalns.JPG | vaid = 1022 | wikipediauri = Silakalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q12677288 | label = [[Vilces pilskalns]] | name = Vilces pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces mežniecības 51. kv., Vilces un Rukūzes upju satekā | lat = 56.42354 | long = 23.52718 | p625 = {{Coord|56.42354|23.52718|display=inline}} | image = 2010%2009%2004%201Vilce008pilskalns.JPG | vaid = 1025 | wikipediauri = Vilces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405510 | label = ''[[:d:Q50405510|Skanstveidīgs nocietinājums]]'' | name = Skanstveidīgs nocietinājums | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sidrabes upes, Vilces mežn. 158. kv. pie Celmiem un Robežniekiem | lat = 56.369549564192 | long = 23.628759746111 | p625 = {{Coord|56.36955|23.62876|display=inline}} | vaid = 1021 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405517 | label = ''[[:d:Q50405517|Dambīšu senkapi]]'' | name = Dambīšu senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Švīpiņiem (Dambīšiem) | vaid = 9165 | year = Vidējais dzelzs laikmets, viduslaiki | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405522 | label = ''[[:d:Q50405522|Mūrmuižas senkapi]]'' | name = Mūrmuižas senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vairogiem | lat = 56.438144482435 | long = 23.531593500241 | p625 = {{Coord|56.438144|23.531594|display=inline}} | vaid = 1023 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405526 | label = ''[[:d:Q50405526|Vilces parka senkapi]]'' | name = Vilces parka senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vilces skolas | lat = 56.417421484692 | long = 23.542820486731 | p625 = {{Coord|56.417421|23.54282|display=inline}} | vaid = 1024 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405533 | label = ''[[:d:Q50405533|Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas]]'' | name = Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē | lat = 56.430419058314 | long = 23.480136152835 | p625 = {{Coord|56.430419|23.480136|display=inline}} | image = Lielber%C4%B7ene%20old%20watermill%20%28abandoned%29.jpg | commonscat = Berķene Mill | vaid = 5272 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405540 | label = ''[[:d:Q50405540|Berķenes muižas kungu māja]]'' | name = Berķenes muižas kungu māja | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē, Plāteros | lat = 56.428944500842 | long = 23.480120265902 | p625 = {{Coord|56.428945|23.48012|display=inline}} | image = Ber%C4%B7enes%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%287%29.jpg | commonscat = Berķene manor house | vaid = 5273 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Berķenes muiža]] | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405549 | label = ''[[:d:Q50405549|Viensētas "Sniedzes" apbūve]]'' | name = Viensētas "Sniedzes" apbūve | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416082554465 | long = 23.484145155906 | p625 = {{Coord|56.416083|23.484145|display=inline}} | image = Sniedzes%2C%20Vilce%20parish%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Sniedzes, Vilce parish | vaid = 5276 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405554 | label = ''[[:d:Q50405554|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.415927816788 | long = 23.48394410066 | p625 = {{Coord|56.415928|23.483944|display=inline}} | image = Sniedzes%20pie%20Ber%C4%B7enes%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5277 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405561 | label = ''[[:d:Q50405561|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416449786409 | long = 23.483534203013 | p625 = {{Coord|56.41645|23.483534|display=inline}} | image = K%C5%ABts%20Sniedz%C4%93s%2002.JPG | vaid = 5278 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405745 | label = ''[[:d:Q50405745|Vircavas pils]]'' | name = Vircavas pils | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557497867633 | long = 23.773773467425 | p625 = {{Coord|56.557498|23.773773|display=inline}} | image = Vircava%20manor%20complex%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5287 | year = 17. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405751 | label = ''[[:d:Q50405751|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558649507541 | long = 23.775077604368 | p625 = {{Coord|56.55865|23.775078|display=inline}} | image = Kronvircavas%20parvaldnieka%20maja.jpg | vaid = 5288 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405757 | label = ''[[:d:Q50405757|Saimniecības ēka - muižas virtuve]]'' | name = Saimniecības ēka - muižas virtuve | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557557721994 | long = 23.773058944703 | p625 = {{Coord|56.557558|23.773059|display=inline}} | vaid = 5289 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405764 | label = ''[[:d:Q50405764|Klēts - magazīna]]'' | name = Klēts - magazīna | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558797070179 | long = 23.774555545727 | p625 = {{Coord|56.558797|23.774556|display=inline}} | image = Vircava%20klets.jpg | vaid = 5290 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405771 | label = ''[[:d:Q50405771|Klēts - stallis]]'' | name = Klēts - stallis | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557970168999 | long = 23.7734908387 | p625 = {{Coord|56.55797|23.773491|display=inline}} | vaid = 5291 | year = 18. gs. b. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405778 | label = ''[[:d:Q50405778|"Kavalieru māja"]]'' | name = "Kavalieru māja" | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558194409841 | long = 23.774396930092 | p625 = {{Coord|56.558194|23.774397|display=inline}} | image = Vircava%20%28Kronvircava%29%20manor%20chevaliers%27%20house.jpg | vaid = 5292 | year = 17. gs. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405786 | label = ''[[:d:Q50405786|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.556098903505 | long = 23.778132740311 | p625 = {{Coord|56.556099|23.778133|display=inline}} | image = Vircava%20River%20in%20Vircava%2001.jpg | vaid = 5293 | year = 1693. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405696 | label = ''[[:d:Q50405696|Vecdunduru apmetne]]'' | name = Vecdunduru apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.533523335823 | long = 23.855475550551 | p625 = {{Coord|56.533523|23.855476|display=inline}} | vaid = 1026 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405702 | label = ''[[:d:Q50405702|Vecdunduru senkapi]]'' | name = Vecdunduru senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.529481332387 | long = 23.857963657654 | p625 = {{Coord|56.529481|23.857964|display=inline}} | vaid = 1027 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405707 | label = ''[[:d:Q50405707|Grīvnieku apmetne]]'' | name = Grīvnieku apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Grīvniekiem | lat = 56.489052850655 | long = 23.857080954703 | p625 = {{Coord|56.489053|23.857081|display=inline}} | vaid = 1028 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405712 | label = ''[[:d:Q50405712|Mazroķu senkapi]]'' | name = Mazroķu senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Roķiem, Sesavas upes kreisajā krastā | lat = 56.491767738719 | long = 23.85207928496 | p625 = {{Coord|56.491768|23.852079|display=inline}} | vaid = 1029 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405716 | label = ''[[:d:Q50405716|Kulpju muižas klēts]]'' | name = Kulpju muižas klēts | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Tūbās | lat = 56.52649345648 | long = 23.915048742583 | p625 = {{Coord|56.526493|23.915049|display=inline}} | vaid = 5294 | year = 18. gs. 1.p. 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405994 | label = ''[[:d:Q50405994|Zaļās muižas senkapi]]'' | name = Zaļās muižas senkapi | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Zaļenieku pagastnama, Tērvetes upes labajā krastā | lat = 56.529538648692 | long = 23.504211308146 | p625 = {{Coord|56.529539|23.504211|display=inline}} | vaid = 1034 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406001 | label = ''[[:d:Q50406001|Zaļenieku biedrības nams]]'' | name = Zaļenieku biedrības nams | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.526718625577 | long = 23.508648763176 | p625 = {{Coord|56.526719|23.508649|display=inline}} | image = Zalenieku%20tautas%20nams.jpg | vaid = 5327 | year = 1893. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406006 | label = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | name = Zaļenieku luterāņu baznīca | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Lutheran%20church%20in%20June%202013.jpg | commonscat = Zaļenieki Lutheran church | vaid = 5328 | wikipediauri = Za%C4%BCenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1824. -1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406013 | label = ''[[:d:Q50406013|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3450 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406019 | label = ''[[:d:Q50406019|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3457 | year = 1873. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406027 | label = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | name = Zaļenieki mācītājmuižas apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534711323893 | long = 23.499212349967 | p625 = {{Coord|56.534711|23.499212|display=inline}} | vaid = 5312 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042420|Zaļenieku mācītājmuiža]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406033 | label = ''[[:d:Q50406033|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534823383209 | long = 23.499273398217 | p625 = {{Coord|56.534823|23.499273|display=inline}} | image = Zalenieku%20pastorats.jpg | vaid = 5313 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406049 | label = ''[[:d:Q50406049|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Palace%20interior%202015-09-26%20%286%29.jpg | vaid = 3458 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406057 | label = ''[[:d:Q50406057|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3459 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406064 | label = ''[[:d:Q50406064|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns%20Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20pil%C4%AB.JPG | vaid = 3460 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406070 | label = ''[[:d:Q50406070|Sienu gleznojums]]'' | name = Sienu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3461 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406077 | label = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | name = Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5285 | long = 23.5122 | p625 = {{Coord|56.5285|23.5122|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20kalpu%20ciemata%20apb%C5%ABve%202015-09-26.jpg | vaid = 5317 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406085 | label = ''[[:d:Q50406085|Dzīvojamā ēka "Līkā māja"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Līkā māja" | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.529384013447 | long = 23.508574023255 | p625 = {{Coord|56.529384|23.508574|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%202015-09-26%20%285%29.jpg | vaid = 5318 | year = 19. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406095 | label = ''[[:d:Q50406095|Kalēja māja]]'' | name = Kalēja māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528704733314 | long = 23.509929533827 | p625 = {{Coord|56.528705|23.50993|display=inline}} | vaid = 5319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406101 | label = ''[[:d:Q50406101|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528183976315 | long = 23.513118693858 | p625 = {{Coord|56.528184|23.513119|display=inline}} | image = Parvaldnieka%20maja%20zalenieki.jpg | vaid = 5320 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406107 | label = ''[[:d:Q50406107|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528218386976 | long = 23.512385928364 | p625 = {{Coord|56.528218|23.512386|display=inline}} | vaid = 5321 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406115 | label = ''[[:d:Q50406115|"Līkās mājas" kūts]]'' | name = "Līkās mājas" kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528934446862 | long = 23.50868625788 | p625 = {{Coord|56.528934|23.508686|display=inline}} | vaid = 5322 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406121 | label = ''[[:d:Q50406121|Zirgu staļļi (2)]]'' | name = Zirgu staļļi (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.531374777037 | long = 23.508867322559 | p625 = {{Coord|56.531375|23.508867|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20zirgu%20sta%C4%BC%C4%BCu%20%C4%93ka.jpg | vaid = 5323 | year = 1768. -1775. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406127 | label = ''[[:d:Q50406127|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528150087763 | long = 23.511437025966 | p625 = {{Coord|56.52815|23.511437|display=inline}} | image = Zaljenieki%20klets.jpg | vaid = 5324 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406133 | label = ''[[:d:Q50406133|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.527717018092 | long = 23.511873299188 | p625 = {{Coord|56.527717|23.511873|display=inline}} | vaid = 5325 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406140 | label = ''[[:d:Q50406140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.534570508399 | long = 23.51720511698 | p625 = {{Coord|56.534571|23.517205|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%20park%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Park of Zaļenieki Manor | vaid = 5326 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406147 | label = ''[[:d:Q50406147|Zaļenieku veco kapu kapliča]]'' | name = Zaļenieku veco kapu kapliča | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.530707757898 | long = 23.496855642735 | p625 = {{Coord|56.530708|23.496856|display=inline}} | image = Zaljenieku%20kaplica.jpg | vaid = 5329 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50405793 | label = ''[[:d:Q50405793|Būdnieku senkapi un apmetne]]'' | name = Būdnieku senkapi un apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Būdniekiem | lat = 56.459397672391 | long = 23.506317674661 | p625 = {{Coord|56.459398|23.506318|display=inline}} | vaid = 1030 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405798 | label = ''[[:d:Q50405798|Gauriņu apmetne]]'' | name = Gauriņu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Gauriņiem | lat = 56.48028259099 | long = 23.463209457252 | p625 = {{Coord|56.480283|23.463209|display=inline}} | vaid = 1031 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405803 | label = ''[[:d:Q50405803|Bušu apmetne]]'' | name = Bušu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Bušām | lat = 56.467308584868 | long = 23.516643215106 | p625 = {{Coord|56.467309|23.516643|display=inline}} | vaid = 1032 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405809 | label = ''[[:d:Q50405809|Ķēķu senkapi]]'' | name = Ķēķu senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ķēķiem | lat = 56.517517044188 | long = 23.474366791441 | p625 = {{Coord|56.517517|23.474367|display=inline}} | vaid = 1033 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405815 | label = ''[[:d:Q50405815|Kaiju senkapi]]'' | name = Kaiju senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Kaijām un Viltapām pie Kaiju autobusu pieturas | lat = 56.558878408101 | long = 23.582735367071 | p625 = {{Coord|56.558878|23.582735|display=inline}} | vaid = 1035 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405822 | label = ''[[:d:Q50405822|Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas]]'' | name = Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Daukšās | lat = 56.543570744843 | long = 23.58329937597 | p625 = {{Coord|56.543571|23.583299|display=inline}} | image = Dauk%C5%A1as%20-%20Aspazijas%20muzejs%20pie%20Za%C4%BCeniekiem%202001-06-30.jpg | vaid = 32 | year = 1865. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405831 | label = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | name = Abgunstes muižas apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478459857 | long = 23.488917804995 | p625 = {{Coord|56.47846|23.488918|display=inline}} | vaid = 5298 | year = 18. gs. b. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Abgunstes muiža]] | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405837 | label = ''[[:d:Q50405837|Abgunstes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Abgunstes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478246505457 | long = 23.48849740896 | p625 = {{Coord|56.478247|23.488497|display=inline}} | image = Abgunste%20%282%29.jpg | vaid = 5299 | year = 1780. pēc 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405845 | label = ''[[:d:Q50405845|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477610271488 | long = 23.488076068975 | p625 = {{Coord|56.47761|23.488076|display=inline}} | image = Abgunste%20klets.jpg | vaid = 5300 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405852 | label = ''[[:d:Q50405852|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477909240198 | long = 23.488184475719 | p625 = {{Coord|56.477909|23.488184|display=inline}} | vaid = 5301 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405858 | label = ''[[:d:Q50405858|Ūziņu dzirnavnieka māja]]'' | name = Ūziņu dzirnavnieka māja | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērziņos | lat = 56.48599172503 | long = 23.536956486804 | p625 = {{Coord|56.485992|23.536956|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavnieka%20maja.jpg | vaid = 5302 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405865 | label = ''[[:d:Q50405865|Gauriņu kapu kapliča]]'' | name = Gauriņu kapu kapliča | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Gauriņu kapos | lat = 56.480896989929 | long = 23.457597140099 | p625 = {{Coord|56.480897|23.457597|display=inline}} | image = Gaurinju%20kaplica.jpg | vaid = 5303 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405871 | label = ''[[:d:Q50405871|Zemnieku sēta "Kalnmačas"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalnmačas" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.47574349493 | long = 23.555360266275 | p625 = {{Coord|56.475743|23.55536|display=inline}} | vaid = 5304 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405880 | label = ''[[:d:Q50405880|Zemnieku sēta "Lieldimzēni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Lieldimzēni" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492274268153 | long = 23.572549017499 | p625 = {{Coord|56.492274|23.572549|display=inline}} | image = Dimzeni%20kopskats.jpg | vaid = 5305 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405889 | label = ''[[:d:Q50405889|Dzīvojamā ēka "Meņģeļi"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Meņģeļi" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meņģeļos | lat = 56.454472124226 | long = 23.467360221813 | p625 = {{Coord|56.454472|23.46736|display=inline}} | image = Mengjelju%20maja.jpg | vaid = 5306 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405898 | label = ''[[:d:Q50405898|Viensētas "Milleri" apbūve]]'' | name = Viensētas "Milleri" apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519557125541 | long = 23.524493291107 | p625 = {{Coord|56.519557|23.524493|display=inline}} | vaid = 5307 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405903 | label = ''[[:d:Q50405903|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519636465154 | long = 23.524391616297 | p625 = {{Coord|56.519636|23.524392|display=inline}} | vaid = 5308 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405909 | label = ''[[:d:Q50405909|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519495255772 | long = 23.52419448284 | p625 = {{Coord|56.519495|23.524194|display=inline}} | image = Milleri%20pagrabs.jpg | vaid = 5309 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405916 | label = ''[[:d:Q50405916|Mežsarga sēta "Saulgrieži"]]'' | name = Mežsarga sēta "Saulgrieži" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501123277476 | long = 23.489689434413 | p625 = {{Coord|56.501123|23.489689|display=inline}} | vaid = 5310 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405922 | label = ''[[:d:Q50405922|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475765119539 | long = 23.555169282067 | p625 = {{Coord|56.475765|23.555169|display=inline}} | image = Kalnmachu%20maja.jpg | vaid = 8310 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405929 | label = ''[[:d:Q50405929|Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis"]]'' | name = Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475731864514 | long = 23.556137335798 | p625 = {{Coord|56.475732|23.556137|display=inline}} | vaid = 8311 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405935 | label = ''[[:d:Q50405935|"Kalnmaču" klēts]]'' | name = "Kalnmaču" klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475631119854 | long = 23.554668405618 | p625 = {{Coord|56.475631|23.554668|display=inline}} | vaid = 8312 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405942 | label = ''[[:d:Q50405942|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.49207973307 | long = 23.573442761171 | p625 = {{Coord|56.49208|23.573443|display=inline}} | image = Dimzeni%20maja.jpg | vaid = 8313 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405949 | label = ''[[:d:Q50405949|Klēts - ratnīca]]'' | name = Klēts - ratnīca | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492359859858 | long = 23.57297284766 | p625 = {{Coord|56.49236|23.572973|display=inline}} | image = Dimzeni%20klets.jpg | vaid = 8314 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405957 | label = ''[[:d:Q50405957|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492184670145 | long = 23.572407423554 | p625 = {{Coord|56.492185|23.572407|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuts%20liela.jpg | vaid = 8315 | year = 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405963 | label = ''[[:d:Q50405963|"Lieldimzēnu" kūts]]'' | name = "Lieldimzēnu" kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492361149027 | long = 23.572666641675 | p625 = {{Coord|56.492361|23.572667|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuuts%20maza.jpg | vaid = 8316 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405969 | label = ''[[:d:Q50405969|Pirts]]'' | name = Pirts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.491855906025 | long = 23.572862106918 | p625 = {{Coord|56.491856|23.572862|display=inline}} | vaid = 8317 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405976 | label = ''[[:d:Q50405976|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501011779049 | long = 23.489974159431 | p625 = {{Coord|56.501012|23.489974|display=inline}} | vaid = 8318 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405982 | label = ''[[:d:Q50405982|Klētiņa]]'' | name = Klētiņa | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501194525433 | long = 23.489654795839 | p625 = {{Coord|56.501195|23.489655|display=inline}} | vaid = 8319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50406043 | label = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | name = Zaļenieku pils | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5309 | long = 23.5082 | p625 = {{Coord|56.5309|23.5082|display=inline}} | image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Zaļenieki Palace | vaid = 5316 | year = 1768. -1775. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138500655|Zaļenieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q113484106 | label = [[Tērvetes sila senkapi]] | name = Tērvetes sila senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnamuižas (Tērvetes) sils, autoceļa Jelgava – Tērvete – Žagare labajā pusē | lat = 56.48717 | long = 23.42221 | p625 = {{Coord|56.48717|23.42221|display=inline}} | vaid = 9287 | wikipediauri = T%C4%93rvetes_sila_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405988 | label = ''[[:d:Q50405988|Ūziņu vējdzirnavas]]'' | name = Ūziņu vējdzirnavas | municipality = Ūziņi | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.48692811924 | long = 23.536897002122 | p625 = {{Coord|56.486928|23.536897|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavas.jpg | commonscat = Ūziņi windmill | vaid = 5311 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C5%AAzi%C5%86i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Jelgava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jelgavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Jelgavas novads]] e1szw6ylxxghpb0urmr9ncuqmbx5swi 0 244218 4490754 4489196 2026-07-06T00:23:40Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4490754 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97232413}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565996 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232413 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q2638127 | label = [[Aglonas bazilika]] | name = Aglonas bazilika | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | extlink = http://aglonasbazilika.lv | address = Ciriša iela 8 | lat = 56.126944444444 | long = 27.015555555556 | p625 = {{Coord|56.126944|27.015556|display=inline}} | image = Aglona%20Basilica.jpg | commonscat = Basilica in Aglona | vaid = 6491 | wikipediauri = Aglonas_bazilika | year = 1768. -1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43679297 | label = ''[[:d:Q43679297|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Latvia%20Aglona%20Basilica%202.jpg | vaid = 4082 | year = 1799. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738368 | label = ''[[:d:Q43738368|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Aglonas%20Bazilikas-ergelu-prospekts.jpg | vaid = 4083 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738782 | label = ''[[:d:Q43738782|Ērģeles Aglonas Bazilikā]]'' | name = Ērģeles Aglonas Bazilikā | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Ergeles%20Aglona.jpg | commonscat = Pipe organ of Basilica in Aglona | vaid = 4084 | year = 18.gs.IIp. 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738829 | label = ''[[:d:Q43738829|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Kancele%20un%20Altaris.jpg | vaid = 4096 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738879 | label = ''[[:d:Q43738879|Kreisais sānu altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Kreisais sānu altāris ar gleznām (2) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | vaid = 4097 | year = 1827. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738923 | label = ''[[:d:Q43738923|Labējais sānu altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Labējais sānu altāris ar gleznām (2) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | image = Akvinas%20Toms.jpg | vaid = 4098 | year = 1827. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738977 | label = ''[[:d:Q43738977|Sānu altāri (2) ar gleznojumiem medaljonos (15)]]'' | name = Sānu altāri (2) ar gleznojumiem medaljonos (15) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}} | vaid = 4099 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43739023 | label = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | name = Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.127565491436 | long = 27.014259661489 | p625 = {{Coord|56.127565|27.01426|display=inline}} | image = Aglonas%20bazilika%20ar%20pieb%C5%ABvi.jpg | vaid = 6490 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43739075 | label = ''[[:d:Q43739075|Aglonas katoļu klosteris]]'' | name = Aglonas katoļu klosteris | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikas teritorijā | lat = 56.126874261907 | long = 27.016218704351 | p625 = {{Coord|56.126874|27.016219|display=inline}} | image = Aglonas-klosteris.jpg | vaid = 6492 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43679036 | label = [[Biešona pilskalns|Biešēnu pilskalns]] | name = Biešēnu pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Biešēnos, Biešēnu ezera pussalā | lat = 56.099517659498 | long = 27.086094817224 | p625 = {{Coord|56.099518|27.086095|display=inline}} | vaid = 1885 | wikipediauri = Bie%C5%A1ona_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679078 | label = [[Upurkalns (pilskalns)|Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni]] | name = Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Cirīšu ezera Upursalā | lat = 56.132526358437 | long = 26.985280408846 | p625 = {{Coord|56.132526|26.98528|display=inline}} | vaid = 1886 | wikipediauri = Upurkalns_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679119 | label = [[Jokstu senkapi|Jokstu senkapi (Mogiļņiks, Jokstu kurgāns)]] | name = Jokstu senkapi (Mogiļņiks, Jokstu kurgāns) | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jokstos, Višķu lielceļa labajā pusē | lat = 56.117464550029 | long = 26.995169792297 | p625 = {{Coord|56.117465|26.99517|display=inline}} | vaid = 1889 | wikipediauri = Jokstu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679154 | label = [[Madaļānu pilskalns|Madalānu pilskalns un senkapi]] | name = Madalānu pilskalns un senkapi | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Madalānos | lat = 56.120227328975 | long = 27.046267654835 | p625 = {{Coord|56.120227|27.046268|display=inline}} | vaid = 1893 | wikipediauri = Mada%C4%BC%C4%81nu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679190 | label = [[Gūteņu pilskalns|Gūtiņu pilskalns]] | name = Gūtiņu pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Gūtiņiem, Pikalnes (Pakalnes) ezera ZA krastā | lat = 56.099129429519 | long = 26.922828840377 | p625 = {{Coord|56.099129|26.922829|display=inline}} | vaid = 1894 | wikipediauri = G%C5%ABte%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679225 | label = ''[[:d:Q43679225|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jokstiem | lat = 56.11835816196 | long = 26.993812078754 | p625 = {{Coord|56.118358|26.993812|display=inline}} | vaid = 1895 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679261 | label = [[Reuta pilskalns|Reuta kalns - pilskalns]] | name = Reuta kalns - pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Kameņecas, pie Ilzas ezera | lat = 56.152950345177 | long = 27.005329658533 | p625 = {{Coord|56.15295|27.00533|display=inline}} | vaid = 1896 | wikipediauri = Reuta_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880983 | label = [[Aizkalnes pareizticīgo baznīca]] | name = Aizkalnes pareizticīgo baznīca | municipality = Aizkalne | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aizkalnes pareizticīgo baznīca | lat = 56.200507464588 | long = 26.777709942965 | p625 = {{Coord|56.200507|26.77771|display=inline}} | image = Aizkalnes%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca3.jpg | commonscat = Church of the dormition of the Most Holy Mother of God in Aizkalne | vaid = 8787 | wikipediauri = Aizkalnes_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizkalne }} {{monument | qid = Q51880957 | label = [[Aizkalnes senkapi]] | name = Aizkalnes senkapi | municipality = Aizkalnes pagasts | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aizkalnes skolas pagalmā un dārzā, Jašas upes labajā krastā | lat = 56.200872786547 | long = 26.782486431118 | p625 = {{Coord|56.200873|26.782486|display=inline}} | vaid = 1904 | wikipediauri = Aizkalnes_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizkalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51880969 | label = ''[[:d:Q51880969|Jasmuiža muižas pārvaldnieka mājā]]'' | name = Jasmuiža muižas pārvaldnieka mājā | municipality = Aizkalnes pagasts | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.202222222222 | long = 26.785277777778 | p625 = {{Coord|56.202222|26.785278|display=inline}} | image = Jasmui%C5%BEa%20-%20Rai%C5%86a%20muzejs%20Aizkaln%C4%93%202001-04-08.jpg | vaid = 49 | year = 1883.-1889. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | complex = ''[[:d:Q16849722|Jasmuiža]]'' | munwiki = Aizkalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424184 | label = ''[[:d:Q55424184|Ančkinu senkapi II]]'' | name = Ančkinu senkapi II | municipality = Ančkini | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Ančkinu - Vārkavas lielceļa kreisajā pusē | lat = 56.274403479061 | long = 26.620672663909 | p625 = {{Coord|56.274403|26.620673|display=inline}} | vaid = 1951 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = An%C4%8Dkini }} {{monument | qid = Q55424186 | label = ''[[:d:Q55424186|Ančkinu senkapi I]]'' | name = Ančkinu senkapi I | municipality = Ančkini | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Feimankas upes labajā krastā | lat = 56.283983883236 | long = 26.629004438122 | p625 = {{Coord|56.283984|26.629004|display=inline}} | vaid = 1952 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = An%C4%8Dkini }} {{monument | qid = Q4788973 | label = ''[[:d:Q4788973|Arendoles muižas kungu māja]]'' | name = Arendoles muižas kungu māja | municipality = Arendole | district = Rožkalnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.15138889 | long = 26.61111111 | p625 = {{Coord|56.151389|26.611111|display=inline}} | image = Arendoles%20mui%C5%BEas%20pils.jpg | commonscat = Arendole Manor | vaid = 8547 | year = 1820., 1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Arendoles muiža]] | munwiki = Arendole }} {{monument | qid = Q55424164 | label = ''[[:d:Q55424164|Brokovsku viduslaiku kapi (Vecie Brokovsku kapi)]]'' | name = Brokovsku viduslaiku kapi (Vecie Brokovsku kapi) | municipality = Brokovski | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Dubnas upes labajā krastā | lat = 56.181489299527 | long = 26.578828883664 | p625 = {{Coord|56.181489|26.578829|display=inline}} | vaid = 1947 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Brokovski }} {{monument | qid = Q55424188 | label = ''[[:d:Q55424188|Bučku senkapi]]'' | name = Bučku senkapi | municipality = Bučkas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bleida ezera krastā | lat = 56.219280978657 | long = 26.645630096753 | p625 = {{Coord|56.219281|26.64563|display=inline}} | vaid = 1954 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bu%C4%8Dkas }} {{monument | qid = Q51880998 | label = [[Feldhofas senkapi un apmetne]] | name = Feldhofas senkapi un apmetne | municipality = Feldgofa | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jašas upes labajā krastā | lat = 56.169337385164 | long = 26.781856892304 | p625 = {{Coord|56.169337|26.781857|display=inline}} | vaid = 1905 | wikipediauri = Feldhofas_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Feldgofa }} {{monument | qid = Q55181319 | label = ''[[:d:Q55181319|Karakapu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Karakapu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galēnu pagasts | district = Galēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Karakapos | lat = 56.481792213542 | long = 26.866724343916 | p625 = {{Coord|56.481792|26.866724|display=inline}} | vaid = 1907 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gal%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55181324 | label = ''[[:d:Q55181324|Karakapu pilskalns]]'' | name = Karakapu pilskalns | municipality = Galēnu pagasts | district = Galēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Karakapos un Zeimuļos | lat = 56.481415840538 | long = 26.862391224347 | p625 = {{Coord|56.481416|26.862391|display=inline}} | vaid = 1908 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gal%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55424191 | label = ''[[:d:Q55424191|Gavarišķu senkapi]]'' | name = Gavarišķu senkapi | municipality = Gavariškas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Zaķīšiem un Šnigerovkas upītes | lat = 56.199845378637 | long = 26.667163577804 | p625 = {{Coord|56.199845|26.667164|display=inline}} | vaid = 1955 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gavari%C5%A1kas }} {{monument | qid = Q43739128 | label = [[Gorodoka pilskalns|Gorodokas pilskalns]] | name = Gorodokas pilskalns | municipality = Gorodoka | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.116334734556 | long = 27.095926452198 | p625 = {{Coord|56.116335|27.095926|display=inline}} | vaid = 1887 | wikipediauri = Gorodoka_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gorodoka_(ciems) }} {{monument | qid = Q51881056 | label = ''[[:d:Q51881056|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Gubaniški | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gornejiešu kapličā | lat = 56.14888138667 | long = 26.739258395216 | p625 = {{Coord|56.148881|26.739258|display=inline}} | vaid = 4114 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gubani%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q51881009 | label = [[Gāgu senkapi]] | name = Gāgu senkapi | municipality = Gāgas | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jašas upes labajā krastā pie kapsētas | lat = 56.214466805415 | long = 26.828450906365 | p625 = {{Coord|56.214467|26.828451|display=inline}} | vaid = 1906 | wikipediauri = G%C4%81gu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = G%C4%81gas }} {{monument | qid = Q43739162 | label = [[Kameņecas Lielais akmens|Kameņecas Lielais akmens - kulta vieta]] | name = Kameņecas Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Jaunaglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Kameņecas muižas parkā | lat = 56.163170159284 | long = 27.006072825963 | p625 = {{Coord|56.16317|27.006073|display=inline}} | image = Kame%C5%86ecas%20Lielais%20akmens.jpg | commonscat = Kameņeca Great Stone | vaid = 1888 | wikipediauri = Kame%C5%86ecas_Lielais_akmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunaglona }} {{monument | qid = Q15218762 | label = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | name = Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.15861111 | long = 27.08611111 | p625 = {{Coord|56.158611|27.086111|display=inline}} | image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%20Aglonas%20pagast%C4%81%202002-08-11.jpg | commonscat = Church of the Providence of God in Bērzgale, Aglona parish | vaid = 6494 | wikipediauri = B%C4%93rzgales_Dieva_apredz%C4%ABbas_bazn%C4%ABca | year = 1750. -1751. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739209 | label = [[Kapiņu senkapi]] | name = Kapiņu senkapi | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas - Kapiņu lielceļa labajā pusē | lat = 56.140523589148 | long = 27.106888636757 | p625 = {{Coord|56.140524|27.106889|display=inline}} | vaid = 1890 | wikipediauri = Kapi%C5%86u_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739249 | label = ''[[:d:Q43739249|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158539|27.086079|display=inline}} | vaid = 4101 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739295 | label = ''[[:d:Q43739295|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158539|27.086079|display=inline}} | vaid = 4102 | year = 18.gs.IIp. 20.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739337 | label = ''[[:d:Q43739337|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158539|27.086079|display=inline}} | vaid = 4103 | year = 18.gs.v. 1940. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739381 | label = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | name = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.158881399573 | long = 27.086449716392 | p625 = {{Coord|56.158881|27.08645|display=inline}} | image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%20Aglonas%20pagast%C4%81%202002-08-11.jpg | commonscat = Church of the Providence of God in Bērzgale, Aglona parish | vaid = 6493 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739441 | label = ''[[:d:Q43739441|Zvanu tornis]]'' | name = Zvanu tornis | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīca | lat = 56.158676012255 | long = 27.086400936125 | p625 = {{Coord|56.158676|27.086401|display=inline}} | vaid = 6495 | year = 1848. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181398 | label = ''[[:d:Q55181398|Kastires senkapi]]'' | name = Kastires senkapi | municipality = Kastīre | district = Kastīre<br/>Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jašas ezera | lat = 56.209342187079 | long = 26.880704843876 | p625 = {{Coord|56.209342|26.880705|display=inline}} | vaid = 1925 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kast%C4%ABre }} {{monument | qid = Q55181405 | label = ''[[:d:Q55181405|Kastires Soda kalns (Lielais kalns, Dārza kalns) - soda vieta]]'' | name = Kastires Soda kalns (Lielais kalns, Dārza kalns) - soda vieta | municipality = Kastīre | district = Kastīre<br/>Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jašas upes iztekas no Jašas ezera | lat = 56.213494183885 | long = 26.879249523755 | p625 = {{Coord|56.213494|26.87925|display=inline}} | vaid = 1926 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kast%C4%ABre }} {{monument | qid = Q55181409 | label = [[Kategrades pilskalns]] | name = Kategrades pilskalns | municipality = Kategrade | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.239844310571 | long = 26.936096794288 | p625 = {{Coord|56.239844|26.936097|display=inline}} | image = Kategrades%20pilskalns.jpg | commonscat = Kategrade hillfort | vaid = 1927 | wikipediauri = Kategrades_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kategrade }} {{monument | qid = Q55181415 | label = [[Krupenišķu pilskalns|Krupenišķu pilskalns (Gorodok)]] | name = Krupenišķu pilskalns (Gorodok) | municipality = Krupenišķi | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Zalvu ezera A krastā | lat = 56.23392906577 | long = 26.99016649799 | p625 = {{Coord|56.233929|26.990166|display=inline}} | vaid = 1928 | wikipediauri = Krupeni%C5%A1%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Krupeni%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43739482 | label = [[Leitānu senkapi]] | name = Leitānu senkapi | municipality = Leitāni | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas - Višķu lielceļa kreisajā pusē | lat = 56.105572457407 | long = 27.021177913799 | p625 = {{Coord|56.105572|27.021178|display=inline}} | vaid = 1891 | wikipediauri = Leit%C4%81nu_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leit%C4%81ni_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739515 | label = [[Livdanišķu senkapi]] | name = Livdanišķu senkapi | municipality = Livdanišķi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Tartakas upītes krastā | lat = 56.095256129379 | long = 26.918975957143 | p625 = {{Coord|56.095256|26.918976|display=inline}} | vaid = 1892 | wikipediauri = Livdani%C5%A1%C4%B7u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Livdani%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51881064 | label = ''[[:d:Q51881064|Livmanu senkapi]]'' | name = Livmanu senkapi | municipality = Livmaņi | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.124664687011 | long = 26.746191820878 | p625 = {{Coord|56.124665|26.746192|display=inline}} | vaid = 1916 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Livma%C5%86i }} {{monument | qid = Q55181419 | label = ''[[:d:Q55181419|Ludvigovas senkapi II]]'' | name = Ludvigovas senkapi II | municipality = Ludvigova | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.261470045635 | long = 26.845391572441 | p625 = {{Coord|56.26147|26.845392|display=inline}} | vaid = 1930 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludvigova_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181426 | label = ''[[:d:Q55181426|Ludvigovas senkapi I (Bogomolkas kalns)]]'' | name = Ludvigovas senkapi I (Bogomolkas kalns) | municipality = Ludvigova | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Stupānu ezera krastā | lat = 56.260015583227 | long = 26.853295546913 | p625 = {{Coord|56.260016|26.853296|display=inline}} | vaid = 1931 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludvigova_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q51881068 | label = ''[[:d:Q51881068|Maskevicišķu senkapi]]'' | name = Maskevicišķu senkapi | municipality = Maskeviciški | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.167637412402 | long = 26.780250493505 | p625 = {{Coord|56.167637|26.78025|display=inline}} | vaid = 1917 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskevici%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q51881175 | label = ''[[:d:Q51881175|Moskvinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]'' | name = Moskvinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Moskvina | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = "Moskvinas vecticībnieku draudze" | lat = 56.304130466221 | long = 26.642684379159 | p625 = {{Coord|56.30413|26.642684|display=inline}} | image = Moskvinas%20vectic%C4%ABbnieku%20kopienas%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams2.jpg | commonscat = Old Believers church in Moskvina | vaid = 9041 | year = 19. gs. II p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Moskvina }} {{monument | qid = Q51881034 | label = ''[[:d:Q51881034|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.125556|26.711111|display=inline}} | image = N%C4%ABdermui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca2.jpg | vaid = 4119 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51881072 | label = ''[[:d:Q51881072|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.125556|26.711111|display=inline}} | image = N%C4%ABdermui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca7.jpg | vaid = 4118 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51881080 | label = ''[[:d:Q51881080|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.125556|26.711111|display=inline}} | vaid = 4120 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q50378826 | label = [[Gornajašu kapliča]] | name = Gornajašu kapliča | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gornajašos | lat = 56.148881386615 | long = 26.73925839527 | p625 = {{Coord|56.148881|26.739258|display=inline}} | vaid = 6497 | wikipediauri = Gornaja%C5%A1u_kapli%C4%8Da | year = 1788. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881017 | label = [[Baraukas pilskalns]] | name = Baraukas pilskalns | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Baraukā, Vārdavas upes labajā krastā | lat = 56.107883077374 | long = 26.754924850329 | p625 = {{Coord|56.107883|26.754925|display=inline}} | vaid = 1914 | wikipediauri = Baraukas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881023 | label = ''[[:d:Q51881023|Gribustānu senkapi (Franču kapi)]]'' | name = Gribustānu senkapi (Franču kapi) | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gribustānos | lat = 56.117107444953 | long = 26.745297660406 | p625 = {{Coord|56.117107|26.745298|display=inline}} | vaid = 1915 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881029 | label = ''[[:d:Q51881029|Pelēču - Bramaņu senkapi]]'' | name = Pelēču - Bramaņu senkapi | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Pelēčos - Bramaņos | lat = 56.147550386436 | long = 26.724724817584 | p625 = {{Coord|56.14755|26.724725|display=inline}} | vaid = 1918 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881048 | label = [[Kalvānu pilskalns]] | name = Kalvānu pilskalns | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Novoseļjes kapsētā starp Limankas un Pelēču ezeriem | lat = 56.181039681099 | long = 26.716962812555 | p625 = {{Coord|56.18104|26.716963|display=inline}} | image = Kalv%C4%81nu%20pilskalns%2002.jpg | vaid = 8922 | wikipediauri = Kalv%C4%81nu_pilskalns | year = 13.-15.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q113484113 | label = ''[[:d:Q113484113|Bramaņu krucifikss ar jumtiņu]]'' | name = Bramaņu krucifikss ar jumtiņu | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | vaid = 9303 | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q55424193 | label = [[Pilišku pilskalns|Pilišķu pilskalns]] | name = Pilišķu pilskalns | municipality = Piliškas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.216528988981 | long = 26.652283985047 | p625 = {{Coord|56.216529|26.652284|display=inline}} | vaid = 1957 | wikipediauri = Pili%C5%A1ku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pili%C5%A1kas }} {{monument | qid = Q55181430 | label = ''[[:d:Q55181430|Pokšānu senkapi]]'' | name = Pokšānu senkapi | municipality = Pokšāni | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.174577600019 | long = 26.865329665219 | p625 = {{Coord|56.174578|26.86533|display=inline}} | vaid = 1934 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pok%C5%A1%C4%81ni_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q51881093 | label = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | name = Preiļu muižas apbūve | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | vaid = 6498 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Preiļu muiža]] | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881099 | label = ''[[:d:Q51881099|Preiļu pils]]'' | name = Preiļu pils | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.284320240711 | long = 26.727075731752 | p625 = {{Coord|56.28432|26.727076|display=inline}} | commonscat = Borch Palace in Preiļi | vaid = 6499 | year = 1860. -1865. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881107 | label = ''[[:d:Q51881107|Kapela]]'' | name = Kapela | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.28855562919 | long = 26.727136430143 | p625 = {{Coord|56.288556|26.727136|display=inline}} | vaid = 6500 | year = 1817. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881113 | label = ''[[:d:Q51881113|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.286547152158 | long = 26.725456192518 | p625 = {{Coord|56.286547|26.725456|display=inline}} | vaid = 6501 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881121 | label = ''[[:d:Q51881121|Vārti]]'' | name = Vārti | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.288804563095 | long = 26.726628311933 | p625 = {{Coord|56.288805|26.726628|display=inline}} | vaid = 6502 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881127 | label = ''[[:d:Q51881127|Vārti]]'' | name = Vārti | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.28373386675 | long = 26.735119100855 | p625 = {{Coord|56.283734|26.735119|display=inline}} | vaid = 6503 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881134 | label = ''[[:d:Q51881134|Vārtsarga namiņš]]'' | name = Vārtsarga namiņš | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.2887690698 | long = 26.726531458944 | p625 = {{Coord|56.288769|26.726531|display=inline}} | vaid = 6504 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881140 | label = ''[[:d:Q51881140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.286258811133 | long = 26.730521980439 | p625 = {{Coord|56.286259|26.730522|display=inline}} | vaid = 6505 | year = 19. gs. 1.p. 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]'' | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881146 | label = ''[[:d:Q51881146|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | address = Tirgus laukums 11 | locality = Preiļu katoļu baznīcā | lat = 56.2942881 | long = 26.7246117 | p625 = {{Coord|56.294288|26.724612|display=inline}} | vaid = 4123 | year = ap 1882. 1938. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881156 | label = [[Anspoku pilskalns]] | name = Anspoku pilskalns | municipality = Preiļu pagasts | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie bij. Anspoku muižas, Preiļupītes labajā krastā | lat = 56.269612857886 | long = 26.759199300267 | p625 = {{Coord|56.269613|26.759199|display=inline}} | vaid = 1920 | wikipediauri = Anspoku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51881165 | label = [[Plivdu pilskalns]] | name = Plivdu pilskalns | municipality = Preiļu pagasts | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Plivdās, Preiļupītes kreisajā krastā | lat = 56.269781890526 | long = 26.741068578437 | p625 = {{Coord|56.269782|26.741069|display=inline}} | vaid = 1921 | wikipediauri = Plivdu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55181334 | label = ''[[:d:Q55181334|Cilnis "Svētais vakarēdiens"]]'' | name = Cilnis "Svētais vakarēdiens" | municipality = Riebiņi | district = Riebiņu pagasts<br/>Riebiņi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Riebiņu katoļu baznīcā | lat = 56.34055556 | long = 26.79833333 | p625 = {{Coord|56.340556|26.798333|display=inline}} | vaid = 4129 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Riebiņu baznīca|Riebiņu Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Riebi%C5%86i }} {{monument | qid = Q22286991 | label = ''[[:d:Q22286991|Riebiņu muižas kungu māja]]'' | name = Riebiņu muižas kungu māja | municipality = Riebiņu pagasts | district = Riebiņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.33677528804 | long = 26.802415575115 | p625 = {{Coord|56.336775|26.802416|display=inline}} | image = Riebi%C5%86u%20mui%C5%BEas%20pils%202001-04-08.jpg | vaid = 8574 | year = 18.gs.3.c., 19.gs.s., 19.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Riebiņu muiža]] | munwiki = Riebi%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q51881087 | label = ''[[:d:Q51881087|Rošmaņu senkapi (Vaidu kalns)]]'' | name = Rošmaņu senkapi (Vaidu kalns) | municipality = Rošmoni | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.160129005617 | long = 26.717342145137 | p625 = {{Coord|56.160129|26.717342|display=inline}} | vaid = 1919 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ro%C5%A1moni }} {{monument | qid = Q43739544 | label = [[Ruskuļu Lielais akmens|Ruskuļu Lielais akmens - kulta vieta]] | name = Ruskuļu Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Ruskuļi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.124646538978 | long = 26.960110229923 | p625 = {{Coord|56.124647|26.96011|display=inline}} | vaid = 1897 | wikipediauri = Rusku%C4%BCu_Lielais_akmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rusku%C4%BCi_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219672 | label = [[Rušonas katoļu baznīca|Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca]] | name = Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā | lat = 56.18611111 | long = 26.96805556 | p625 = {{Coord|56.186111|26.968056|display=inline}} | image = Ru%C5%A1onas%20Sv.%20Ercenge%C4%BCa%20Mi%C4%B7e%C4%BCa%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Ru%C5%A1onas%20pagasts%2C%20Riebi%C5%86u%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Rušona | vaid = 6507 | wikipediauri = Ru%C5%A1onas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1766. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181338 | label = ''[[:d:Q55181338|Grebežu senkapi (Maskaļu kalniņš)]]'' | name = Grebežu senkapi (Maskaļu kalniņš) | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Lejas Grebežos | lat = 56.179699754979 | long = 26.94359289496 | p625 = {{Coord|56.1797|26.943593|display=inline}} | vaid = 1929 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181344 | label = [[Kurtoša pilskalns|Kurtoša (Rušonas) pilskalns]] | name = Kurtoša (Rušonas) pilskalns | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Mazajos Muceniekos pie Kurtoša ezera | lat = 56.194184581627 | long = 26.981170885873 | p625 = {{Coord|56.194185|26.981171|display=inline}} | vaid = 1932 | wikipediauri = Kurto%C5%A1a_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181350 | label = ''[[:d:Q55181350|Kristapēnu senkapi un apmetne]]'' | name = Kristapēnu senkapi un apmetne | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Kristapēnu kapsētas | lat = 56.179515363041 | long = 26.970198284313 | p625 = {{Coord|56.179515|26.970198|display=inline}} | vaid = 1933 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181354 | label = [[Rušenicas pilskalns]] | name = Rušenicas pilskalns | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušas upes labajā krastā | lat = 56.216289552226 | long = 27.030688532037 | p625 = {{Coord|56.21629|27.030689|display=inline}} | vaid = 1935 | wikipediauri = Ru%C5%A1enicas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181358 | label = ''[[:d:Q55181358|Liepu salas apmetne]]'' | name = Liepu salas apmetne | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušonas ezera Govsaliņā (Liepu salā) | lat = 56.181488703875 | long = 26.982039444479 | p625 = {{Coord|56.181489|26.982039|display=inline}} | vaid = 1936 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181364 | label = ''[[:d:Q55181364|Upurkalns ar akmeni - kulta vieta]]'' | name = Upurkalns ar akmeni - kulta vieta | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušonas ezera Lielajā salā (Upursalā) | lat = 56.182884885399 | long = 26.998225621587 | p625 = {{Coord|56.182885|26.998226|display=inline}} | vaid = 1937 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181368 | label = ''[[:d:Q55181368|Rušonu katoļu baznīcas apbūve]]'' | name = Rušonu katoļu baznīcas apbūve | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā | lat = 56.186002557421 | long = 26.968222058339 | p625 = {{Coord|56.186003|26.968222|display=inline}} | vaid = 6506 | year = 18. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181388 | label = ''[[:d:Q55181388|Klosteris]]'' | name = Klosteris | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā, Rušonu katoļu baznīcas teritorijā | lat = 56.185870985274 | long = 26.968334075229 | p625 = {{Coord|56.185871|26.968334|display=inline}} | vaid = 6508 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181392 | label = ''[[:d:Q55181392|Žogs]]'' | name = Žogs | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā, Rušonu katoļu baznīcas teritorijā | lat = 56.185982310581 | long = 26.968256652127 | p625 = {{Coord|56.185982|26.968257|display=inline}} | vaid = 6509 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q51881186 | label = ''[[:d:Q51881186|Skuteļu senkapi]]'' | name = Skuteļu senkapi | municipality = Saunas pagasts | district = Saunas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skuteļos | lat = 56.391336586091 | long = 26.721019307475 | p625 = {{Coord|56.391337|26.721019|display=inline}} | vaid = 1940 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saunas_pagasts }} {{monument | qid = Q43739566 | label = [[Sekļu—Daukstu senkapi|Sekļu - Daukstu senkapi]] | name = Sekļu - Daukstu senkapi | municipality = Sekļa Daukšti | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.101330303778 | long = 27.029607919693 | p625 = {{Coord|56.10133|27.029608|display=inline}} | vaid = 1899 | wikipediauri = Sek%C4%BCu%E2%80%94Daukstu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sek%C4%BCa_Dauk%C5%A1ti }} {{monument | qid = Q43739599 | label = [[Sekļu pilskalns]] | name = Sekļu pilskalns | municipality = Sekļi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Mazā Dubuļka ezera D galā | lat = 56.102192568361 | long = 27.061376225354 | p625 = {{Coord|56.102193|27.061376|display=inline}} | vaid = 1898 | wikipediauri = Sek%C4%BCu_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sek%C4%BCi }} {{monument | qid = Q43739637 | label = [[Siladaukstu senkapi]] | name = Siladaukstu senkapi | municipality = Sila Daukšti | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.096043109442 | long = 27.004808248935 | p625 = {{Coord|56.096043|27.004808|display=inline}} | vaid = 1900 | wikipediauri = Siladaukstu_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sila_Dauk%C5%A1ti }} {{monument | qid = Q43739666 | label = [[Skuju pilskalns]] | name = Skuju pilskalns | municipality = Skujas | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.088421724639 | long = 27.002430223599 | p625 = {{Coord|56.088422|27.00243|display=inline}} | vaid = 1901 | wikipediauri = Skuju_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujas_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739703 | label = [[Skuju senkapi]] | name = Skuju senkapi | municipality = Skujas | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skujās | lat = 56.091171216845 | long = 27.002113666322 | p625 = {{Coord|56.091171|27.002114|display=inline}} | vaid = 1902 | wikipediauri = Skuju_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujas_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181439 | label = ''[[:d:Q55181439|Spuldziņu Melnais kalns - kulta vieta]]'' | name = Spuldziņu Melnais kalns - kulta vieta | municipality = Spuļdzeņi | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.186274831571 | long = 26.941958425576 | p625 = {{Coord|56.186275|26.941958|display=inline}} | vaid = 1938 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Spu%C4%BCdze%C5%86i }} {{monument | qid = Q55181449 | label = ''[[:d:Q55181449|Pastaru vējdzirnavas]]'' | name = Pastaru vējdzirnavas | municipality = Stabulnieku pagasts | district = Stabulnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Dravniekos | lat = 56.428041830776 | long = 26.747823808995 | p625 = {{Coord|56.428042|26.747824|display=inline}} | vaid = 6129 | year = 1891.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Stabulnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q55181443 | label = ''[[:d:Q55181443|Stupānu senkapi]]'' | name = Stupānu senkapi | municipality = Stupāni | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Meireļa ezera tuvumā | lat = 56.260376644525 | long = 26.884061160756 | p625 = {{Coord|56.260377|26.884061|display=inline}} | vaid = 1939 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stup%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55424155 | label = ''[[:d:Q55424155|Čeirānu senkapi]]'' | name = Čeirānu senkapi | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Čeirānos | lat = 56.187380182893 | long = 26.569653265113 | p625 = {{Coord|56.18738|26.569653|display=inline}} | vaid = 1948 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424159 | label = ''[[:d:Q55424159|Sempeļa kalns - senkapi]]'' | name = Sempeļa kalns - senkapi | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Lielkazeros | lat = 56.210348298184 | long = 26.478668389131 | p625 = {{Coord|56.210348|26.478668|display=inline}} | vaid = 1949 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424160 | label = ''[[:d:Q55424160|Odzenes apmetne]]'' | name = Odzenes apmetne | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Odzenes strauta ietekas Dubnas upē | lat = 56.19523094037 | long = 26.532985757523 | p625 = {{Coord|56.195231|26.532986|display=inline}} | vaid = 1950 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q43739741 | label = [[Valaiņu pilskalns (Aglonas pagasts)|Valaiņu pilskalns]] | name = Valaiņu pilskalns | municipality = Valaiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Sauleskalniem | lat = 56.082772931469 | long = 27.040380191383 | p625 = {{Coord|56.082773|27.04038|display=inline}} | vaid = 1903 | wikipediauri = Valai%C5%86u_pilskalns_(Aglonas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valai%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15220057 | label = [[Vārkavas baznīca|Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | name = Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.19666667 | long = 26.52277778 | p625 = {{Coord|56.196667|26.522778|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Holy Trinity Church in Vecvārkava | vaid = 8593 | wikipediauri = V%C4%81rkavas_bazn%C4%ABca | year = 1877.-1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424169 | label = ''[[:d:Q55424169|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vārkavas katoļu baznīcā | lat = 56.19666667 | long = 26.52277778 | p625 = {{Coord|56.196667|26.522778|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Holy Trinity Church in Vecvārkava | vaid = 4133 | year = ap 1900. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vārkavas baznīca|Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424175 | label = ''[[:d:Q55424175|Vārkavas muižas pils]]'' | name = Vārkavas muižas pils | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skolas iela 5 | lat = 56.196313356728 | long = 26.514316328081 | p625 = {{Coord|56.196313|26.514316|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-04-08.jpg | vaid = 8594 | year = 1865. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vārkavas muiža]] | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424177 | label = ''[[:d:Q55424177|Dovules senkapi]]'' | name = Dovules senkapi | municipality = Vārkavas pagasts | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = bij. Dovules muižā | lat = 56.229159123325 | long = 26.673168535229 | p625 = {{Coord|56.229159|26.673169|display=inline}} | vaid = 1953 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%81rkavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424182 | label = ''[[:d:Q55424182|Zaķīšu senkapi]]'' | name = Zaķīšu senkapi | municipality = Vārkavas pagasts | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie bij. Zaķīšu skolas | lat = 56.19582217515 | long = 26.667236541734 | p625 = {{Coord|56.195822|26.667237|display=inline}} | vaid = 1956 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%81rkavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181434 | label = [[Šņepstu pilskalns|Šnepstu pilskalns (Lielais kalns) ar apmetni]] | name = Šnepstu pilskalns (Lielais kalns) ar apmetni | municipality = Šnepsti | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.23570071672 | long = 26.847324352106 | p625 = {{Coord|56.235701|26.847324|display=inline}} | vaid = 1924 | wikipediauri = %C5%A0%C5%86epstu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C5%86epsti }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Preiļi Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Preiļu novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Preiļu novads]] 3j1xsktc6rpxja0p431zfbgkwmydodi 0 244264 4490521 4468279 2026-07-05T13:10:30Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4490521 wikitext text/x-wiki __NOTOC__ Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Daugavpils|Daugavpilī]]. {{monument-title-wikidata|80021}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565746 } . VALUES ?currNovads { wd:Q80021 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section= |sort=P6375 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q55587365 | label = ''[[:d:Q55587365|Ēka Nr. 7 Oficieru nams]]'' | name = Ēka Nr. 7 Oficieru nams | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = 1. Oficieru iela 4 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8858094 | long = 26.4957529 | p625 = {{Coord|55.885809|26.495753|display=inline}} | image = Oficieru%20nams%20Daugavpils%20cietoksn%C4%AB%20%281.%20Oficieru%20iela%204%29.jpg | vaid = 4720 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587367 | label = ''[[:d:Q55587367|Ēka Nr. 14 Apgabala inženieru pārvalde]]'' | name = Ēka Nr. 14 Apgabala inženieru pārvalde | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = 1. Oficieru iela 6 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8864487 | long = 26.4963987 | p625 = {{Coord|55.886449|26.496399|display=inline}} | image = Apgabala%20in%C5%BEenieru%20p%C4%81rvalde%20Daugavpils%20cietoksn%C4%AB.JPG | vaid = 4694 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587368 | label = ''[[:d:Q55587368|Ēka Nr. 18 Oficieru nams]]'' | name = Ēka Nr. 18 Oficieru nams | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = 1. Oficieru iela 8 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8869834 | long = 26.4969597 | p625 = {{Coord|55.886983|26.49696|display=inline}} | image = Oficieru%20nams%20Daugavpils%20cietoksn%C4%AB%20%281.%20Oficieru%20iela%208%29.JPG | vaid = 4698 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587369 | label = ''[[:d:Q55587369|Preču stacijas pārvaldes ēka]]'' | name = Preču stacijas pārvaldes ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = 1. preču iela 30a | lat = 55.8667983 | long = 26.5348137 | p625 = {{Coord|55.866798|26.534814|display=inline}} | vaid = 4726 | year = 1873. -1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587390 | label = ''[[:d:Q55587390|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = 18. novembra iela 113 | lat = 55.8749565 | long = 26.546394 | p625 = {{Coord|55.874957|26.546394|display=inline}} | vaid = 4738 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587372 | label = ''[[:d:Q55587372|Elektrības stacija]]'' | name = Elektrības stacija | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = 18. novembra iela 2 | lat = 55.8653073 | long = 26.5221856 | p625 = {{Coord|55.865307|26.522186|display=inline}} | image = Daugavpils%20thermal%20power%20plant1.JPG | vaid = 4727 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587374 | label = ''[[:d:Q55587374|Administratīva ēka]]'' | name = Administratīva ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = 18. novembra iela 37 | lat = 55.8680347 | long = 26.5298755 | p625 = {{Coord|55.868035|26.529875|display=inline}} | vaid = 4728 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587375 | label = ''[[:d:Q55587375|Pilsētas slimnīca]]'' | name = Pilsētas slimnīca | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = 18. novembra iela 41a | lat = 55.8681598 | long = 26.5303472 | p625 = {{Coord|55.86816|26.530347|display=inline}} | vaid = 4729 | year = 1881. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587376 | label = ''[[:d:Q55587376|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = 18. novembra iela 45 | lat = 55.8686306 | long = 26.5323586 | p625 = {{Coord|55.868631|26.532359|display=inline}} | vaid = 4730 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q618070 | label = [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = 18. novembra iela 66 | lat = 55.87083333 | long = 26.54083333 | p625 = {{Coord|55.870833|26.540833|display=inline}} | image = Daugavpils%20Evangelical%20Lutheran%20church%20of%20Martin%20Luther12.JPG | commonscat = Evangelical Lutheran Church of Martin Luther in Daugavpils | vaid = 4733 | wikipediauri = Daugavpils_M%C4%81rti%C5%86a_Lutera_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q4155233 | label = [[Daugavpils cietums|Cietuma apbūves komplekss ar perimetrālās nožogojuma sistēmas fragmentiem]] | name = Cietuma apbūves komplekss ar perimetrālās nožogojuma sistēmas fragmentiem | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = 18. novembra iela 66a | lat = 55.86805556 | long = 26.53472222 | p625 = {{Coord|55.868056|26.534722|display=inline}} | image = Daugavpils%20prison.jpg | commonscat = Daugavpils prison | vaid = 4731 | wikipediauri = Daugavpils_cietums | year = 1863. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587381 | label = ''[[:d:Q55587381|Administratīva ēka]]'' | name = Administratīva ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = 18. novembra iela 68 | lat = 55.8711358 | long = 26.5412039 | p625 = {{Coord|55.871136|26.541204|display=inline}} | vaid = 4732 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587383 | label = ''[[:d:Q55587383|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = 18. novembra iela 90 | lat = 55.8732671 | long = 26.5446367 | p625 = {{Coord|55.873267|26.544637|display=inline}} | vaid = 4734 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587385 | label = ''[[:d:Q55587385|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = 18. novembra iela 95 | lat = 55.8734026 | long = 26.5437342 | p625 = {{Coord|55.873403|26.543734|display=inline}} | vaid = 4735 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587386 | label = ''[[:d:Q55587386|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = 18. novembra iela 96 | lat = 55.8734541 | long = 26.5455921 | p625 = {{Coord|55.873454|26.545592|display=inline}} | image = 18.%20novembra%20iela%2096%2C%20Daugavpils.JPG | commonscat = 18. novembra iela 96 (Daugavpils) | vaid = 4736 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587388 | label = ''[[:d:Q55587388|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = 18. novembra iela 98 | lat = 55.873744 | long = 26.5454832 | p625 = {{Coord|55.873744|26.545483|display=inline}} | vaid = 4737 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587392 | label = ''[[:d:Q55587392|Ēka Nr. 21 Dzīvojamā ēka]]'' | name = Ēka Nr. 21 Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = 2. Oficieru iela 1 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8865635 | long = 26.4935783 | p625 = {{Coord|55.886564|26.493578|display=inline}} | vaid = 4700 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587393 | label = ''[[:d:Q55587393|Ēka Nr. 22 Oficieru nams]]'' | name = Ēka Nr. 22 Oficieru nams | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = 2. Oficieru iela 3 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8871273 | long = 26.4941422 | p625 = {{Coord|55.887127|26.494142|display=inline}} | image = Oficieru%20nams%20Daugavpils%20cietoksn%C4%AB%20%282%20Oficieru%20iela%203%29.JPG | vaid = 4701 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587395 | label = ''[[:d:Q55587395|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Alejas iela 12 | lat = 55.8694361 | long = 26.5318141 | p625 = {{Coord|55.869436|26.531814|display=inline}} | image = Alejas%20iela%2012%20%28Daugavpils%29.jpg | vaid = 4740 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587398 | label = ''[[:d:Q55587398|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Alejas iela 64 | lat = 55.8727683 | long = 26.5247798 | p625 = {{Coord|55.872768|26.52478|display=inline}} | vaid = 4741 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587394 | label = ''[[:d:Q55587394|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Alejas iela 7 | lat = 55.8692346 | long = 26.5313966 | p625 = {{Coord|55.869235|26.531397|display=inline}} | image = Alejas%20iela%207%20%28cropped%29.jpg | vaid = 4739 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587399 | label = ''[[:d:Q55587399|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Alejas iela 71 | lat = 55.8727898 | long = 26.5238336 | p625 = {{Coord|55.87279|26.523834|display=inline}} | vaid = 4742 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587401 | label = ''[[:d:Q55587401|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Alejas iela 76 | lat = 55.8736718 | long = 26.5232398 | p625 = {{Coord|55.873672|26.52324|display=inline}} | vaid = 4743 | year = 1896. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587405 | label = ''[[:d:Q55587405|Ēka Nr. 37]]'' | name = Ēka Nr. 37 | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Aleksandra iela 13 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8864532 | long = 26.4996804 | p625 = {{Coord|55.886453|26.49968|display=inline}} | vaid = 4712 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587402 | label = ''[[:d:Q55587402|Ēka Nr. 25 Ēka medicīnas darbiniekiem]]'' | name = Ēka Nr. 25 Ēka medicīnas darbiniekiem | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Aleksandra iela 2 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8875352 | long = 26.4966168 | p625 = {{Coord|55.887535|26.496617|display=inline}} | vaid = 4704 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587403 | label = ''[[:d:Q55587403|Ēka Nr. 34 Kareivju kazarmas]]'' | name = Ēka Nr. 34 Kareivju kazarmas | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Aleksandra iela 5 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8877975 | long = 26.4965522 | p625 = {{Coord|55.887797|26.496552|display=inline}} | vaid = 4710 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587404 | label = ''[[:d:Q55587404|Ēka Nr. 52]]'' | name = Ēka Nr. 52 | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Aleksandra iela 9 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8864532 | long = 26.4996804 | p625 = {{Coord|55.886453|26.49968|display=inline}} | vaid = 4719 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q2414773 | label = [[Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca|Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca]] | name = Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | extlink = http://www.ddmd.lv/index.php/en/ | address = Andreja Pumpura iela 11a | lat = 55.870833333333 | long = 26.5425 | p625 = {{Coord|55.870833|26.5425|display=inline}} | image = Daugavpils%20Immaculate%20Conception%20Roman%20Catholic%20Church.jpg | commonscat = Church of the Immaculate Conception of Blessed Virgin Mary in Daugavpils | vaid = 4794 | wikipediauri = Daugavpils_Jaunavas_Marijas_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587406 | label = ''[[:d:Q55587406|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Andreja Pumpura iela 11a | locality = Jaunavas Marijas katoļu baznīcā | lat = 55.8708403 | long = 26.5428952 | p625 = {{Coord|55.87084|26.542895|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles%2C%20Jaunavas%20Marijas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2001.jpg | vaid = 3196 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q15218967 | label = [[Grīvas katoļu baznīca]] | name = Grīvas katoļu baznīca | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Baznīcas iela 28 | lat = 55.85916667 | long = 26.51583333 | p625 = {{Coord|55.859167|26.515833|display=inline}} | image = Gr%C4%ABva%20Catholic%20Church%20%28cropped%29.jpg | commonscat = Virgin Mary church in Grīva | vaid = 4744 | wikipediauri = Gr%C4%ABvas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1889. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587407 | label = ''[[:d:Q55587407|Vitrāžas (3)]]'' | name = Vitrāžas (3) | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Baznīcas iela 28 | locality = Grīvas katoļu baznīcā | lat = 55.8591108 | long = 26.5157749 | p625 = {{Coord|55.859111|26.515775|display=inline}} | vaid = 3185 | year = 1889. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587410 | label = ''[[:d:Q55587410|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Cietokšņa iela 10 | lat = 55.867858 | long = 26.5235978 | p625 = {{Coord|55.867858|26.523598|display=inline}} | vaid = 4745 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587412 | label = ''[[:d:Q55587412|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Cietokšņa iela 20 | lat = 55.8689056 | long = 26.5224829 | p625 = {{Coord|55.868906|26.522483|display=inline}} | vaid = 4746 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587416 | label = ''[[:d:Q55587416|Administratīva ēka]]'' | name = Administratīva ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Cietokšņa iela 28 | lat = 55.8695847 | long = 26.521766 | p625 = {{Coord|55.869585|26.521766|display=inline}} | vaid = 4747 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587418 | label = ''[[:d:Q55587418|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Cietokšņa iela 35 | lat = 55.8704511 | long = 26.5203131 | p625 = {{Coord|55.870451|26.520313|display=inline}} | image = Cietok%C5%A1%C5%86a%20iela%2035%2C%20Daugavpils.JPG | vaid = 4748 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587419 | label = ''[[:d:Q55587419|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Cietokšņa iela 37 | lat = 55.8705521 | long = 26.5202077 | p625 = {{Coord|55.870552|26.520208|display=inline}} | image = Cietok%C5%A1%C5%86a%20iela%2037%2C%20Daugavpils.JPG | vaid = 4749 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q938365 | label = [[Daugavpils sinagoga]] | name = Daugavpils sinagoga | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Cietokšņa iela 38 | lat = 55.870411111111 | long = 26.520847222222 | p625 = {{Coord|55.870411|26.520847|display=inline}} | image = Daugavpils%20sinagoga%202006.jpg | commonscat = Daugavpils Synagogue | vaid = 4750 | wikipediauri = Daugavpils_sinagoga | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587424 | label = ''[[:d:Q55587424|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Cietokšņa iela 39 | lat = 55.8706162 | long = 26.5201479 | p625 = {{Coord|55.870616|26.520148|display=inline}} | image = Cietok%C5%A1%C5%86a%20iela%2039%2C%20Daugavpils.jpg | vaid = 4751 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587425 | label = ''[[:d:Q55587425|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Cietokšņa iela 39; Saules iela 28 | lat = 55.870757253493 | long = 26.519899970399 | p625 = {{Coord|55.870757|26.5199|display=inline}} | vaid = 4752 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587426 | label = ''[[:d:Q55587426|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Cietokšņa iela 44 | lat = 55.8712771 | long = 26.5199191 | p625 = {{Coord|55.871277|26.519919|display=inline}} | vaid = 4812 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587429 | label = ''[[:d:Q55587429|Mežciema ārstnieciskā ūdens procedūru dziedinātava]]'' | name = Mežciema ārstnieciskā ūdens procedūru dziedinātava | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Daugavas iela 131 | locality = Mežciemā | lat = 55.9125682 | long = 26.4441973 | p625 = {{Coord|55.912568|26.444197|display=inline}} | vaid = 4757 | year = 1883. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587430 | label = ''[[:d:Q55587430|Sanatorija]]'' | name = Sanatorija | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Daugavas iela 131 | locality = Mežciemā | lat = 55.9125682 | long = 26.4441973 | p625 = {{Coord|55.912568|26.444197|display=inline}} | vaid = 4758 | year = 1883. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587432 | label = ''[[:d:Q55587432|Ūdens procedūru ēka]]'' | name = Ūdens procedūru ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Daugavas iela 131 | locality = Mežciemā | lat = 55.9125682 | long = 26.4441973 | p625 = {{Coord|55.912568|26.444197|display=inline}} | vaid = 4759 | year = 1883. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587428 | label = ''[[:d:Q55587428|Dzīvojamās ēkas (2)]]'' | name = Dzīvojamās ēkas (2) | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Daugavas iela 22; Daugavas iela 24 | lat = 55.866777313517 | long = 26.515499422287 | p625 = {{Coord|55.866777|26.515499|display=inline}} | vaid = 4756 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587427 | label = ''[[:d:Q55587427|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Daugavas iela 8 | lat = 55.8657479 | long = 26.5195448 | p625 = {{Coord|55.865748|26.519545|display=inline}} | vaid = 4755 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587433 | label = ''[[:d:Q55587433|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Februāra iela 24 | lat = 55.8666973 | long = 26.5315309 | p625 = {{Coord|55.866697|26.531531|display=inline}} | image = Febru%C4%81ra%20iela%2024%2C%20Daugavpils.JPG | vaid = 4760 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587434 | label = ''[[:d:Q55587434|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Februāra iela 33 | lat = 55.8666767 | long = 26.5303467 | p625 = {{Coord|55.866677|26.530347|display=inline}} | image = Febru%C4%81ra%20iela%2033%2C%20Daugavpils.JPG | vaid = 4761 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587450 | label = ''[[:d:Q55587450|Ēka Nr. 31 Kareivju kazarmas]]'' | name = Ēka Nr. 31 Kareivju kazarmas | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Hekeļa iela 1 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8880812 | long = 26.4923162 | p625 = {{Coord|55.888081|26.492316|display=inline}} | vaid = 4709 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587451 | label = ''[[:d:Q55587451|Ēka Nr.155 Kareivju kazarmas]]'' | name = Ēka Nr.155 Kareivju kazarmas | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Hekeļa iela 2 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8870527 | long = 26.4920583 | p625 = {{Coord|55.887053|26.492058|display=inline}} | vaid = 4695 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587452 | label = ''[[:d:Q55587452|Ēka Nr. 45 Kareivju kazarmas]]'' | name = Ēka Nr. 45 Kareivju kazarmas | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Hekeļa iela 4 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8876259 | long = 26.4926069 | p625 = {{Coord|55.887626|26.492607|display=inline}} | image = Daugavpils%20fortress%2C%201810%2C%20%28Dunaburg%2C%20largest%20in%20Baltics%2C%2040ha%29%20-%20ainars%20br%C5%ABvelis%20-%20Panoramio%20%286%29.jpg | vaid = 4716 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587455 | label = ''[[:d:Q55587455|Ēka Nr. 17 Dzīvojamā ēka]]'' | name = Ēka Nr. 17 Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Hospitāļa iela 2 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8862369 | long = 26.4983132 | p625 = {{Coord|55.886237|26.498313|display=inline}} | vaid = 4697 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587458 | label = ''[[:d:Q55587458|Ēka Nr. 24 Oficieru nams]]'' | name = Ēka Nr. 24 Oficieru nams | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Hospitāļa iela 6 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8864637 | long = 26.4977476 | p625 = {{Coord|55.886464|26.497748|display=inline}} | vaid = 4703 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587459 | label = ''[[:d:Q55587459|Ēka Nr. 40 Kara hospitālis]]'' | name = Ēka Nr. 40 Kara hospitālis | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Hospitāļa iela 6 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8864637 | long = 26.4977476 | p625 = {{Coord|55.886464|26.497748|display=inline}} | vaid = 4715 | year = 1810. -1833. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587461 | label = ''[[:d:Q55587461|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Imantas iela 45 | lat = 55.8697567 | long = 26.5224307 | p625 = {{Coord|55.869757|26.522431|display=inline}} | vaid = 4771 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587464 | label = ''[[:d:Q55587464|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Imantas iela 47 | lat = 55.869827 | long = 26.5226658 | p625 = {{Coord|55.869827|26.522666|display=inline}} | vaid = 4772 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587465 | label = ''[[:d:Q55587465|Ēka Nr. 2 Dzīvojamā ēka]]'' | name = Ēka Nr. 2 Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Imperatora iela 1 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8846121 | long = 26.4967315 | p625 = {{Coord|55.884612|26.496731|display=inline}} | image = %D0%94%D0%B8%D0%BD%D0%B0%D0%B1%D1%83%D1%80%D0%B3%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%D0%BA%D1%80%D0%B5%D0%BF%D0%BE%D1%81%D1%82%D1%8C%20%285%29%20-%20panoramio.jpg | vaid = 4699 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587467 | label = ''[[:d:Q55587467|Ēka Nr. 39 Artilērijas smēde]]'' | name = Ēka Nr. 39 Artilērijas smēde | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Imperatora iela 2 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8848563 | long = 26.4993219 | p625 = {{Coord|55.884856|26.499322|display=inline}} | image = Eka%20Imperatora%20iela%202.jpg | vaid = 4714 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587469 | label = ''[[:d:Q55587469|Ēka Nr. 11 Dzīvojamā ēka]]'' | name = Ēka Nr. 11 Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Imperatora iela 5 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8857399 | long = 26.4982912 | p625 = {{Coord|55.88574|26.498291|display=inline}} | image = Imperatora%20iela%205%2C%20Daugavpils%20cietoksnis.JPG | vaid = 4691 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587471 | label = ''[[:d:Q55587471|Ēka Nr. 38 Klosteris]]'' | name = Ēka Nr. 38 Klosteris | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Imperatora iela 6 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8848561 | long = 26.4993219 | p625 = {{Coord|55.884856|26.499322|display=inline}} | vaid = 4713 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587474 | label = [[Inženieru arsenāls|Inženierijas arsenāls]] | name = Inženierijas arsenāls | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Imperatora iela 8 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8858288 | long = 26.4992245 | p625 = {{Coord|55.885829|26.499225|display=inline}} | image = %D0%98%D0%BD%D0%B6%D0%B5%D0%BD%D0%B5%D1%80%D0%BD%D1%8B%D0%B9%20%D0%B0%D1%80%D1%81%D0%B5%D0%BD%D0%B0%D0%BB%20%D0%94%D0%B0%D1%83%D0%B3%D0%B0%D0%B2%D0%BF%D0%B8%D0%BB%D1%81%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B9%20%D0%BA%D1%80%D0%B5%D0%BF%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B8.jpg | commonscat = Engineering Arsenal (Daugavpils Fortress) | vaid = 4718 | wikipediauri = In%C5%BEenieru_arsen%C4%81ls | year = 1810. -1833. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Daugavpils cietoksnis]] | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587475 | label = ''[[:d:Q55587475|Ēka Nr. 16 Dzīvojamā ēka]]'' | name = Ēka Nr. 16 Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Imperatora iela 9 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8862027 | long = 26.4989606 | p625 = {{Coord|55.886203|26.498961|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20Imperatora%20iel%C4%81%209%20Daugavpils%20cietoksn%C4%AB.JPG | vaid = 4696 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587477 | label = ''[[:d:Q55587477|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Institūta iela 1/3 | lat = 55.8683437 | long = 26.5104128 | p625 = {{Coord|55.868344|26.510413|display=inline}} | vaid = 4773 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587480 | label = ''[[:d:Q55587480|Sabiedriska ēka]]'' | name = Sabiedriska ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Institūta iela 1/3 | lat = 55.8683437 | long = 26.5104128 | p625 = {{Coord|55.868344|26.510413|display=inline}} | vaid = 4774 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587481 | label = ''[[:d:Q55587481|Gaikovas (Gajokas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]'' | name = Gaikovas (Gajokas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Jaunā iela 5 | lat = 55.8656105 | long = 26.530043 | p625 = {{Coord|55.865611|26.530043|display=inline}} | image = Gayok%20Old%20Believers%27%20House%20of%20Prayer.jpg | commonscat = Gayok Old Believers' House of Prayer | vaid = 4775 | year = 1886. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587483 | label = ''[[:d:Q55587483|Administratīva ēka]]'' | name = Administratīva ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Kauņas iela 25 | lat = 55.872264 | long = 26.5440274 | p625 = {{Coord|55.872264|26.544027|display=inline}} | vaid = 4776 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587485 | label = [[Daugavpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca (Klusā iela)|Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca]] | name = Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Klusā iela 15 | lat = 55.8815466 | long = 26.567622 | p625 = {{Coord|55.881547|26.567622|display=inline}} | image = St%20Nicholas%20Church%2C%20Orthodox%20cemetery%2C%20Daugavpils%20%281%29.JPG | commonscat = Church of Saint Nicholas in Daugavpils | vaid = 4777 | wikipediauri = Daugavpils_Sv._Nikolaja_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca_(Klus%C4%81_iela) | year = 1894. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587487 | label = ''[[:d:Q55587487|Ēka Nr. 5 Dzīvojamā ēka]]'' | name = Ēka Nr. 5 Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Komandanta iela 2 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8852955 | long = 26.4967114 | p625 = {{Coord|55.885295|26.496711|display=inline}} | vaid = 4717 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587488 | label = ''[[:d:Q55587488|Piemineklis Daugavpils cietokšņa celtniecībai]]'' | name = Piemineklis Daugavpils cietokšņa celtniecībai | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-DGV | address = Komandanta iela 6 | locality = Daugavpils cietoksnis | lat = 55.886444444444 | long = 26.494861111111 | p625 = {{Coord|55.886444|26.494861|display=inline}} | image = Daugavpils%20fortress07.JPG | commonscat = Fountain in Daugavpils Fortress Garden | vaid = 9120 | year = 1810.–1912. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587489 | label = ''[[:d:Q55587489|Ēka Nr. 8 Komandanta nams]]'' | name = Ēka Nr. 8 Komandanta nams | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Komandanta iela 7 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8858302 | long = 26.4942828 | p625 = {{Coord|55.88583|26.494283|display=inline}} | image = Komandanta%20%C4%93kas%20galven%C4%81%20fas%C4%81de.JPG | commonscat = Commandant's House (Daugavpils Fortress) | vaid = 4721 | year = 1810. -1833. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Daugavpils cietoksnis]] | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587491 | label = ''[[:d:Q55587491|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Komandanta iela 7 | lat = 55.8858302 | long = 26.4942828 | p625 = {{Coord|55.88583|26.494283|display=inline}} | image = Centr%C4%81l%C4%81s%20ieejas%20%C4%8Duguna%20k%C4%81pnes.JPG | vaid = 9118 | year = 19.gs. I p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587492 | label = ''[[:d:Q55587492|Ēka Nr. 13 Dzīvojamā ēka]]'' | name = Ēka Nr. 13 Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Konstantīna iela 4 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8859139 | long = 26.4972468 | p625 = {{Coord|55.885914|26.497247|display=inline}} | vaid = 4693 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587494 | label = ''[[:d:Q55587494|Ēka Nr. 23 Oficieru nams]]'' | name = Ēka Nr. 23 Oficieru nams | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Konstantīna iela 8 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8871406 | long = 26.4934873 | p625 = {{Coord|55.887141|26.493487|display=inline}} | image = Oficieru%20nams%20Daugavpils%20cietoksn%C4%AB%20%28Konstant%C4%ABna%20iela%208%29.JPG | vaid = 4702 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587496 | label = ''[[:d:Q55587496|Daugavpils domes ēka]]'' | name = Daugavpils domes ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Krišjāņa Valdemāra iela 1 | lat = 55.866716 | long = 26.5168781 | p625 = {{Coord|55.866716|26.516878|display=inline}} | image = Daugavpils%20city%20hall.jpg | commonscat = Daugavpils city hall | vaid = 4829 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587499 | label = ''[[:d:Q55587499|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Krišjāņa Valdemāra iela 10 | lat = 55.8687098 | long = 26.5237011 | p625 = {{Coord|55.86871|26.523701|display=inline}} | vaid = 4830 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587502 | label = ''[[:d:Q55587502|Sieviešu ģimnāzija]]'' | name = Sieviešu ģimnāzija | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Krišjāņa Valdemāra iela 19 | lat = 55.8678979 | long = 26.5204158 | p625 = {{Coord|55.867898|26.520416|display=inline}} | vaid = 4831 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587504 | label = ''[[:d:Q55587504|Pilsētas pamatskola]]'' | name = Pilsētas pamatskola | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Krišjāņa Valdemāra iela 37 | lat = 55.8692669 | long = 26.5245844 | p625 = {{Coord|55.869267|26.524584|display=inline}} | vaid = 4832 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587508 | label = ''[[:d:Q55587508|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Krišjāņa Valdemāra iela 39/41 | lat = 55.869613 | long = 26.525473 | p625 = {{Coord|55.869613|26.525473|display=inline}} | vaid = 4833 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587495 | label = ''[[:d:Q55587495|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Krāslavas iela 68 | lat = 55.8740977 | long = 26.5243865 | p625 = {{Coord|55.874098|26.524386|display=inline}} | image = Kr%C4%81slavas%20iela%2068%2C%20Daugavpils.jpg | vaid = 4778 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587522 | label = ''[[:d:Q55587522|Pilsētas slimnīca (2 ēkas)]]'' | name = Pilsētas slimnīca (2 ēkas) | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Lielā Dārza iela 60/62 | lat = 55.8763375 | long = 26.5612741 | p625 = {{Coord|55.876337|26.561274|display=inline}} | vaid = 4754 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587523 | label = ''[[:d:Q55587523|Grīvas proģimnāzija]]'' | name = Grīvas proģimnāzija | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Lielā iela 43 | lat = 55.8649048 | long = 26.5079482 | p625 = {{Coord|55.864905|26.507948|display=inline}} | vaid = 4786 | year = 1875. -1876. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587511 | label = ''[[:d:Q55587511|Viesnīca, vēlāk sabiedriska ēka]]'' | name = Viesnīca, vēlāk sabiedriska ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Lāčplēša iela 10 | lat = 55.8683587 | long = 26.5159748 | p625 = {{Coord|55.868359|26.515975|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2010%2C%20Daugavpils.jpg | vaid = 4780 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587512 | label = ''[[:d:Q55587512|Administratīva ēka]]'' | name = Administratīva ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Lāčplēša iela 20 | lat = 55.8691429 | long = 26.518358 | p625 = {{Coord|55.869143|26.518358|display=inline}} | vaid = 4781 | year = 1828. -1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587514 | label = ''[[:d:Q55587514|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Lāčplēša iela 22 | lat = 55.8695352 | long = 26.5193904 | p625 = {{Coord|55.869535|26.51939|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2022%2C%20Daugavpils.jpg | vaid = 4782 | year = 19. gs.80.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587517 | label = ''[[:d:Q55587517|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Lāčplēša iela 24 | lat = 55.86962 | long = 26.5196359 | p625 = {{Coord|55.86962|26.519636|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2024%2C%20Daugavpils.jpg | vaid = 4783 | year = 1890. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587518 | label = ''[[:d:Q55587518|Sinagoga]]'' | name = Sinagoga | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Lāčplēša iela 39 | lat = 55.8706983 | long = 26.5218478 | p625 = {{Coord|55.870698|26.521848|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2039%2C%20Daugavpils.JPG | vaid = 4784 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587510 | label = ''[[:d:Q55587510|Administratīva ēka]]'' | name = Administratīva ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Lāčplēša iela 6/8 | lat = 55.8681133 | long = 26.5152065 | p625 = {{Coord|55.868113|26.515207|display=inline}} | vaid = 4779 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587527 | label = ''[[:d:Q55587527|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Mazā Dārza iela 3 | lat = 55.8704262 | long = 26.5416211 | p625 = {{Coord|55.870426|26.541621|display=inline}} | vaid = 4753 | year = 19. gs.90.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587535 | label = ''[[:d:Q55587535|Ēka Nr. 3 Dzīvojamā ēka]]'' | name = Ēka Nr. 3 Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Mihaila iela 10 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8846875 | long = 26.4961126 | p625 = {{Coord|55.884687|26.496113|display=inline}} | vaid = 4707 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587537 | label = ''[[:d:Q55587537|Ēka Nr. 30 Noliktavas]]'' | name = Ēka Nr. 30 Noliktavas | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Mihaila iela 11 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8856062 | long = 26.4920295 | p625 = {{Coord|55.885606|26.49203|display=inline}} | vaid = 4708 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q4070275 | label = ''[[:d:Q4070275|Artilērijas arsenāls]]'' | name = Artilērijas arsenāls | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Mihaila iela 3 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8838325 | long = 26.497497 | p625 = {{Coord|55.883832|26.497497|display=inline}} | image = Artillery%20arsenal%2C%20Daugavpils%20fortress%2C%202014.jpg | commonscat = Artillery arsenal (Daugavpils fortress) | vaid = 4705 | year = 1810. -1833. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Daugavpils cietoksnis]] | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587531 | label = ''[[:d:Q55587531|Ēka Nr. 1 Oficieru nams]]'' | name = Ēka Nr. 1 Oficieru nams | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Mihaila iela 8 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8842919 | long = 26.4974465 | p625 = {{Coord|55.884292|26.497446|display=inline}} | vaid = 4689 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587538 | label = ''[[:d:Q55587538|Aktiera S.Mihoelsa dzimtās mājas]]'' | name = Aktiera S.Mihoelsa dzimtās mājas | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Mihoelsa iela 4 | lat = 55.8678167 | long = 26.5261047 | p625 = {{Coord|55.867817|26.526105|display=inline}} | image = Solomon%20Mikhoels%20house%20in%20Daugavpils.JPG | vaid = 19 | year = 1890. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587539 | label = ''[[:d:Q55587539|Administratīva ēka]]'' | name = Administratīva ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Mihoelsa iela 48 | lat = 55.8713484 | long = 26.5223418 | p625 = {{Coord|55.871348|26.522342|display=inline}} | vaid = 4785 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587540 | label = ''[[:d:Q55587540|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Muzeja iela 2 | lat = 55.8672028 | long = 26.5145651 | p625 = {{Coord|55.867203|26.514565|display=inline}} | vaid = 4788 | year = 1890. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587542 | label = ''[[:d:Q55587542|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Muzeja iela 5 | lat = 55.8689906 | long = 26.5121777 | p625 = {{Coord|55.868991|26.512178|display=inline}} | vaid = 4789 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587545 | label = ''[[:d:Q55587545|Administratīva ēka]]'' | name = Administratīva ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Muzeja iela 6 | lat = 55.8681248 | long = 26.5136404 | p625 = {{Coord|55.868125|26.51364|display=inline}} | image = Muzeja%20iela%206%2C%20Daugavpils.jpg | vaid = 4790 | year = 1880. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587547 | label = ''[[:d:Q55587547|Ēka Nr.103 Pulvera noliktava]]'' | name = Ēka Nr.103 Pulvera noliktava | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Nikolaja iela 1 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8829015 | long = 26.4977569 | p625 = {{Coord|55.882902|26.497757|display=inline}} | image = Pulvera%20noliktava%20%281%29.jpg | commonscat = Powder warehouse (Daugavpils Fortress) | vaid = 4690 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587548 | label = ''[[:d:Q55587548|Ēka Nr. 28 Kareivju kazarmas]]'' | name = Ēka Nr. 28 Kareivju kazarmas | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Nikolaja iela 2 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.884487 | long = 26.494908 | p625 = {{Coord|55.884487|26.494908|display=inline}} | vaid = 4706 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587549 | label = ''[[:d:Q55587549|Ēka Nr.117]]'' | name = Ēka Nr.117 | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Nikolaja iela 5 | locality = Daugavpils cietoksnī | lat = 55.8838492 | long = 26.4957869 | p625 = {{Coord|55.883849|26.495787|display=inline}} | image = Pump%20house%20Daugavpils%20fortress.JPG | commonscat = Pump house (Daugavpils Fortress) | vaid = 4692 | year = 1810. -1833. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587552 | label = ''[[:d:Q55587552|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Nometņu iela 8 | lat = 55.8659788 | long = 26.5301894 | p625 = {{Coord|55.865979|26.530189|display=inline}} | vaid = 4791 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q4300374 | label = [[Daugavpils Sv. Nikolaja vecticībnieku baznīca|Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca]] | name = Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Puškina iela 16a | lat = 55.872777777778 | long = 26.539444444444 | p625 = {{Coord|55.872778|26.539444|display=inline}} | image = Daugavpils%20Old%20Beliver%20Church%20of%20the%20Nativity%20of%20the%20Theotokos5.JPG | commonscat = Old Believers Church of the Nativity of the Theotokos in Daugavpils | vaid = 4793 | wikipediauri = Daugavpils_Sv._Nikolaja_vectic%C4%ABbnieku_bazn%C4%ABca | year = 1908. -1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587556 | label = ''[[:d:Q55587556|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Raiņa iela 2 | lat = 55.8659605 | long = 26.5188944 | p625 = {{Coord|55.86596|26.518894|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20iela%202%2C%20Daugavpils.JPG | vaid = 4795 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587558 | label = ''[[:d:Q55587558|Ugunsdzēsēju depo]]'' | name = Ugunsdzēsēju depo | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Rīgas iela 1/3 | lat = 55.8702602 | long = 26.5138264 | p625 = {{Coord|55.87026|26.513826|display=inline}} | image = Daugavpils%20fire%20station%20%282%29.jpg | commonscat = Daugavpils fire station No. 1 | vaid = 4796 | year = 1876. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587567 | label = ''[[:d:Q55587567|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Rīgas iela 16 | lat = 55.8698083 | long = 26.5136617 | p625 = {{Coord|55.869808|26.513662|display=inline}} | vaid = 4800 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q4165491 | label = [[Vienības nams]] | name = Vienības nams | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | extlink = http://vienibasnams.lv/lv/Galvena/ | address = Rīgas iela 22a | lat = 55.8705 | long = 26.5166 | p625 = {{Coord|55.8705|26.5166|display=inline}} | image = Vien%C4%ABbas%20nams%20092011.jpg | vaid = 4839 | wikipediauri = Vien%C4%ABbas_nams | year = 1936. -1937. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q2040003 | label = [[Daugavpils Svētā Pētera baznīca|Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs Romas katoļu baznīca]] | name = Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs Romas katoļu baznīca | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Rīgas iela 39 | lat = 55.872777777778 | long = 26.519444444444 | p625 = {{Coord|55.872778|26.519444|display=inline}} | image = Church%20of%20Saint%20Peter%20in%20Daugavpils.JPG | commonscat = Saint Peter in chains Roman Catholic Church in Daugavpils | vaid = 4801 | wikipediauri = Daugavpils_Sv%C4%93t%C4%81_P%C4%93tera_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587560 | label = ''[[:d:Q55587560|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Rīgas iela 6 | lat = 55.868907 | long = 26.5109894 | p625 = {{Coord|55.868907|26.510989|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20iela%206%2C%20Daugavpils.jpg | vaid = 4797 | year = 1860. -1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587570 | label = ''[[:d:Q55587570|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Rīgas iela 61 | lat = 55.873514 | long = 26.5234853 | p625 = {{Coord|55.873514|26.523485|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20iela%2061%20Daugavpils.JPG | vaid = 4802 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587571 | label = ''[[:d:Q55587571|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Rīgas iela 64 | lat = 55.8734121 | long = 26.5240702 | p625 = {{Coord|55.873412|26.52407|display=inline}} | vaid = 4803 | year = 19. gs.80.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587573 | label = ''[[:d:Q55587573|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Rīgas iela 69 | lat = 55.8739741 | long = 26.5247141 | p625 = {{Coord|55.873974|26.524714|display=inline}} | vaid = 4804 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587575 | label = ''[[:d:Q55587575|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Rīgas iela 71/73 | lat = 55.8740676 | long = 26.5249761 | p625 = {{Coord|55.874068|26.524976|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20iela%2071-73%2C%20Daugavpils.JPG | vaid = 4805 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587563 | label = ''[[:d:Q55587563|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Rīgas iela 8 | lat = 55.8691194 | long = 26.5115946 | p625 = {{Coord|55.869119|26.511595|display=inline}} | image = Daugavpils%20museum.jpg | vaid = 4798 | year = 1883. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587565 | label = ''[[:d:Q55587565|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Rīgas iela 8 | lat = 55.8691194 | long = 26.5115946 | p625 = {{Coord|55.869119|26.511595|display=inline}} | image = Daugavpils%20Local%20Arts%20and%20History%20Museum.JPG | vaid = 4799 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587576 | label = ''[[:d:Q55587576|Veikalu ēka]]'' | name = Veikalu ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Sakņu iela 20 | lat = 55.873927233364 | long = 26.522180477497 | p625 = {{Coord|55.873927|26.52218|display=inline}} | image = %D0%90%D0%BD%D1%82%D0%B8%D0%BA%D0%B2%D0%B0%D1%80%D0%BD%D1%8B%D0%B9%20%D0%BC%D0%B0%D0%B3%D0%B0%D0%B7%20%D0%B2%20%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%B8%D0%BA%D0%B2%D0%B0%D1%80%D0%BD%D0%BE%D0%BC%20%D0%B4%D0%BE%D0%BC%D0%B5%20%D0%BD%D0%B0%20%D1%83%D0%BB.%20%D0%A1%D0%B0%D0%BA%D0%BD%D1%8E%2020%20-%20panoramio.jpg | vaid = 4806 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587582 | label = ''[[:d:Q55587582|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Sakņu iela 36 | lat = 55.8746852 | long = 26.5242327 | p625 = {{Coord|55.874685|26.524233|display=inline}} | vaid = 4807 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587583 | label = ''[[:d:Q55587583|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Sakņu iela 46 | lat = 55.8751763 | long = 26.5257036 | p625 = {{Coord|55.875176|26.525704|display=inline}} | vaid = 4808 | year = 1859. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587584 | label = ''[[:d:Q55587584|Pasts, vēlāk skolotāju institūts]]'' | name = Pasts, vēlāk skolotāju institūts | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Saules iela 1/3 | lat = 55.8682969 | long = 26.5115876 | p625 = {{Coord|55.868297|26.511588|display=inline}} | image = Saules%20iela%201-3%20%28Daugavpils%29.jpg | vaid = 4809 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587587 | label = ''[[:d:Q55587587|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Saules iela 17a | lat = 55.8696356 | long = 26.514921 | p625 = {{Coord|55.869636|26.514921|display=inline}} | vaid = 4810 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587589 | label = ''[[:d:Q55587589|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Saules iela 19 | lat = 55.8696226 | long = 26.5155596 | p625 = {{Coord|55.869623|26.51556|display=inline}} | vaid = 4811 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587590 | label = ''[[:d:Q55587590|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Saules iela 37 | lat = 55.8712846 | long = 26.520431 | p625 = {{Coord|55.871285|26.520431|display=inline}} | image = Saules%20iela%2037%2C%20Daugavpils.jpg | vaid = 4813 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587597 | label = ''[[:d:Q55587597|Ebreju skola]]'' | name = Ebreju skola | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Saules iela 38 | lat = 55.8713864 | long = 26.5216046 | p625 = {{Coord|55.871386|26.521605|display=inline}} | image = Saules%20iela%2038%2C%20Daugavpils.JPG | vaid = 4814 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587599 | label = ''[[:d:Q55587599|Dzīvojamā ēka Saules ielā 41]]'' | name = Dzīvojamā ēka Saules ielā 41 | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Saules iela 41 | lat = 55.8714632 | long = 26.5209222 | p625 = {{Coord|55.871463|26.520922|display=inline}} | image = Daugavpils%20modern%20architecture%20Saules%20street.jpg | commonscat = Saules iela 41 (Daugavpils) | vaid = 4815 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587602 | label = ''[[:d:Q55587602|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Saules iela 42 | lat = 55.8716662 | long = 26.5224222 | p625 = {{Coord|55.871666|26.522422|display=inline}} | vaid = 4816 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587604 | label = ''[[:d:Q55587604|Dzīvojamā ēka Saules ielā 55]]'' | name = Dzīvojamā ēka Saules ielā 55 | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Saules iela 55 | lat = 55.8723785 | long = 26.5236986 | p625 = {{Coord|55.872379|26.523699|display=inline}} | image = Saules%20iela%2055%20%28Daugavpils%29.jpg | commonscat = Saules iela 55 (Daugavpils) | vaid = 4817 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587606 | label = ''[[:d:Q55587606|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Saules iela 57 | lat = 55.8724647 | long = 26.5239429 | p625 = {{Coord|55.872465|26.523943|display=inline}} | vaid = 4818 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q4504565 | label = [[Daugavpils Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca|Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca]] | name = Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Silu iela 1 | locality = Mežciemā, Garnizona kapos | lat = 55.8997493 | long = 26.4797863 | p625 = {{Coord|55.899749|26.479786|display=inline}} | image = Aleksandra%20%C5%85evska%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2C%20Daugavpils%20%288%29.jpg | commonscat = Daugavpils St Alexander Nevsky Orthodox Church | vaid = 4725 | wikipediauri = Daugavpils_Sv._Aleksandra_%C5%85evska_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587611 | label = ''[[:d:Q55587611|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Stacijas iela 65/67 | lat = 55.8740365 | long = 26.5278039 | p625 = {{Coord|55.874037|26.527804|display=inline}} | vaid = 4820 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587612 | label = ''[[:d:Q55587612|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Stacijas iela 69 | lat = 55.8742067 | long = 26.5273992 | p625 = {{Coord|55.874207|26.527399|display=inline}} | vaid = 4821 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q893597 | label = [[Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle]] | name = Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Tautas iela 2 | lat = 55.870708333333 | long = 26.537897222222 | p625 = {{Coord|55.870708|26.537897|display=inline}} | image = Daugavpils%20Ss%20Boris%20and%20Gleb%20Orthodox%20Cathedral%20%282%29.jpg | commonscat = Daugavpils Ss Boris and Gleb Orthodox Cathedral | vaid = 4822 | wikipediauri = Daugavpils_Borisa_un_G%C4%BCeba_pareiztic%C4%ABgo_katedr%C4%81le | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587615 | label = ''[[:d:Q55587615|Ikonostass]]'' | name = Ikonostass | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Tautas iela 2 | locality = Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo baznīcā | lat = 55.8706705 | long = 26.5380562 | p625 = {{Coord|55.870671|26.538056|display=inline}} | image = Daugavpils%20Kathedrale%20St.%20Boris%20%26%20Gleb%20Innen%202.JPG | vaid = 3232 | year = ap 1905. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587616 | label = ''[[:d:Q55587616|Sabiedriska ēka]]'' | name = Sabiedriska ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Tautas iela 7 | lat = 55.8727579 | long = 26.5405028 | p625 = {{Coord|55.872758|26.540503|display=inline}} | image = Jaun%C4%ABba%20Children%27s%20and%20Youth%20Centre.jpg | vaid = 4823 | year = 19. gs.60.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587618 | label = ''[[:d:Q55587618|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Teātra iela 15/17 | lat = 55.8688648 | long = 26.5147853 | p625 = {{Coord|55.868865|26.514785|display=inline}} | vaid = 4824 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587620 | label = ''[[:d:Q55587620|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Teātra iela 19 | lat = 55.8693017 | long = 26.5142981 | p625 = {{Coord|55.869302|26.514298|display=inline}} | image = Te%C4%81tra%20iela%2019%2C%20Daugavpils.jpg | vaid = 4825 | year = 1847. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587621 | label = ''[[:d:Q55587621|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Tirgus iela 2b | lat = 55.8651161 | long = 26.5288705 | p625 = {{Coord|55.865116|26.528871|display=inline}} | vaid = 4826 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587627 | label = ''[[:d:Q55587627|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Varšavas iela 17 | lat = 55.8737336 | long = 26.5342272 | p625 = {{Coord|55.873734|26.534227|display=inline}} | image = Villa%20Ksenija.jpg | vaid = 4834 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587628 | label = ''[[:d:Q55587628|Ebreju skola]]'' | name = Ebreju skola | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Varšavas iela 23 | lat = 55.874851 | long = 26.5340922 | p625 = {{Coord|55.874851|26.534092|display=inline}} | vaid = 4835 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q111009509 | label = ''[[:d:Q111009509|Daugavpils skrošu rūpnīca]]'' | name = Daugavpils skrošu rūpnīca | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Varšavas iela 28 | lat = 55.8748339 | long = 26.5349224 | p625 = {{Coord|55.874834|26.534922|display=inline}} | image = Skro%C5%A1u%20r%C5%ABpn%C4%ABca%20iek%C5%A1%C4%81.jpg | commonscat = Daugavpils shot factory | vaid = 8958 | year = 1886.–1911. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587629 | label = ''[[:d:Q55587629|Varšavas iela 30]]'' | name = Varšavas iela 30 | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Varšavas iela 30 | lat = 55.87541 | long = 26.5348801 | p625 = {{Coord|55.87541|26.53488|display=inline}} | image = CKP%20Dyneburg.JPG | commonscat = Center of Polish Culture (Daugavpils) | vaid = 4836 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587630 | label = ''[[:d:Q55587630|Sarkanā Krusta slimnīca]]'' | name = Sarkanā Krusta slimnīca | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Varšavas iela 43a | lat = 55.8767136 | long = 26.5335581 | p625 = {{Coord|55.876714|26.533558|display=inline}} | vaid = 4838 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587631 | label = ''[[:d:Q55587631|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Varšavas iela 43c | lat = 55.877246 | long = 26.533648 | p625 = {{Coord|55.877246|26.533648|display=inline}} | vaid = 4837 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587633 | label = ''[[:d:Q55587633|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Vienības iela 13 | lat = 56.405345214921 | long = 24.184482368461 | p625 = {{Coord|56.405345|24.184482|display=inline}} | vaid = 9119 | year = 1956. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587636 | label = ''[[:d:Q55587636|Dzīvojamās ēkas]]'' | name = Dzīvojamās ēkas | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Vienības iela 15/17 | lat = 55.870091 | long = 26.515798 | p625 = {{Coord|55.870091|26.515798|display=inline}} | vaid = 4841 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587637 | label = ''[[:d:Q55587637|Ēka ar mūra žogu]]'' | name = Ēka ar mūra žogu | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Vienības iela 20 | lat = 55.8688421 | long = 26.5176831 | p625 = {{Coord|55.868842|26.517683|display=inline}} | vaid = 4842 | year = 1828. -1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587632 | label = ''[[:d:Q55587632|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Vienības iela 3 | lat = 55.8660317 | long = 26.5201707 | p625 = {{Coord|55.866032|26.520171|display=inline}} | image = Vien%C4%ABbas%20iela%203%20%28Daugavpils%29.jpg | vaid = 4840 | year = 19. gs.80.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587440 | label = ''[[:d:Q55587440|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Ģimnāzijas iela 11 | lat = 55.8675984 | long = 26.5209116 | p625 = {{Coord|55.867598|26.520912|display=inline}} | image = Jozef%20Pilsudski%20memorial%20plaque%20in%20Daugavpils3.JPG | vaid = 4766 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587441 | label = ''[[:d:Q55587441|Valsts banka]]'' | name = Valsts banka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Ģimnāzijas iela 12 | lat = 55.8678413 | long = 26.5213429 | p625 = {{Coord|55.867841|26.521343|display=inline}} | image = Latvijas%20Banka%20Daugavpils%20filiale.JPG | vaid = 4767 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587442 | label = ''[[:d:Q55587442|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Ģimnāzijas iela 14 | lat = 55.8681019 | long = 26.5209122 | p625 = {{Coord|55.868102|26.520912|display=inline}} | vaid = 4768 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587444 | label = ''[[:d:Q55587444|Administratīva ēka]]'' | name = Administratīva ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Ģimnāzijas iela 27 | lat = 55.86936 | long = 26.5190536 | p625 = {{Coord|55.86936|26.519054|display=inline}} | image = %C4%A2imn%C4%81zijas%20iela%2027%2C%20Daugavpils.JPG | vaid = 4769 | year = 1828. -1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587446 | label = ''[[:d:Q55587446|Dinaburgas valsts iestāžu 3 ēkas ar mūra žogu]]'' | name = Dinaburgas valsts iestāžu 3 ēkas ar mūra žogu | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Ģimnāzijas iela 27; Lāčplēša iela 20; Vienības iela 20 | lat = 55.869076018111 | long = 26.518387851286 | p625 = {{Coord|55.869076|26.518388|display=inline}} | vaid = 4724 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587448 | label = ''[[:d:Q55587448|Pilsētas ģimnāzija]]'' | name = Pilsētas ģimnāzija | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Ģimnāzijas iela 32 | lat = 55.8703295 | long = 26.5196657 | p625 = {{Coord|55.870329|26.519666|display=inline}} | image = Historic%20building%20of%20Daugavpils%20State%20Gymnasium%20-%20Duneburgensis%20-%20Panoramio.jpg | vaid = 4770 | year = 1835. -1840. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587435 | label = ''[[:d:Q55587435|Banka]]'' | name = Banka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Ģimnāzijas iela 4 | lat = 55.8666854 | long = 26.5224827 | p625 = {{Coord|55.866685|26.522483|display=inline}} | vaid = 4763 | year = 1932. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587436 | label = ''[[:d:Q55587436|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Ģimnāzijas iela 5 | lat = 55.8667617 | long = 26.5218323 | p625 = {{Coord|55.866762|26.521832|display=inline}} | vaid = 4764 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587437 | label = ''[[:d:Q55587437|Banka, tagad dzīvojamā ēka]]'' | name = Banka, tagad dzīvojamā ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Ģimnāzijas iela 6 | lat = 55.8669805 | long = 26.5221183 | p625 = {{Coord|55.86698|26.522118|display=inline}} | vaid = 4765 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587525 | label = ''[[:d:Q55587525|Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca]]'' | name = Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Ļermontova iela 15 | lat = 55.8577252 | long = 26.5173865 | p625 = {{Coord|55.857725|26.517387|display=inline}} | image = St%20Nicholas%20Church%2C%20Gr%C4%ABva%2C%20Daugavpils.JPG | vaid = 4762 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587623 | label = ''[[:d:Q55587623|Sūkņu stacija]]'' | name = Sūkņu stacija | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Ūdensvada iela 3 | lat = 55.8648556 | long = 26.5399172 | p625 = {{Coord|55.864856|26.539917|display=inline}} | image = Gajoks%20pumping%20station.jpg | vaid = 4827 | year = 1889. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587624 | label = ''[[:d:Q55587624|Sūkņu stacijas personāla ēka]]'' | name = Sūkņu stacijas personāla ēka | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | address = Ūdensvada iela 3 | lat = 55.8648556 | long = 26.5399172 | p625 = {{Coord|55.864856|26.539917|display=inline}} | vaid = 4828 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q2666994 | label = [[Daugavpils cietoksnis]] | name = Daugavpils cietoksnis | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-DGV | extlink = http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv | lat = 55.88625 | long = 26.495277777778 | p625 = {{Coord|55.88625|26.495278|display=inline}} | image = Daugavpils%20fortress%2005.jpg | commonscat = Daugavpils fortress | vaid = 7428 | wikipediauri = Daugavpils_cietoksnis | year = 1810.g.,19.gs.1.p. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q4061426 | label = ''[[:d:Q4061426|Aleksandra vārti]]'' | name = Aleksandra vārti | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | locality = Daugavas labajā krastā, Daugavpils cietoksnī | lat = 55.886860585647 | long = 26.500460929553 | p625 = {{Coord|55.886861|26.500461|display=inline}} | image = Aleksandra%20v%C4%81rti%20%28Daugavpils%29%2003.JPG | commonscat = Alexander Gate (Daugavpils Fortress) | vaid = 4688 | year = 1810. -1833. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q4304679 | label = ''[[:d:Q4304679|Priekštilta nocietinājums]]'' | name = Priekštilta nocietinājums | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | locality = Daugavas kreisajā krastā | lat = 55.879722222222 | long = 26.490833333333 | p625 = {{Coord|55.879722|26.490833|display=inline}} | image = Daugavpils%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2863%29.jpg | commonscat = Grīva prison | vaid = 4686 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Daugavpils cietoksnis]] | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587352 | label = ''[[:d:Q55587352|Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-DGV | lat = 55.869628285385 | long = 26.52141017337 | p625 = {{Coord|55.869628|26.52141|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20iela%20Daugavpil%C4%AB.jpg | vaid = 7429 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587355 | label = ''[[:d:Q55587355|Daugavpils cietokšņa apbūve]]'' | name = Daugavpils cietokšņa apbūve | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | locality = Daugavas labajā krastā | lat = 55.886507863953 | long = 26.49585950228 | p625 = {{Coord|55.886508|26.49586|display=inline}} | image = Daugavpils%20cietok%C5%A1%C5%86a%20apb%C5%ABve%2002.JPG | vaid = 4687 | year = 1810. -1833. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587359 | label = ''[[:d:Q55587359|Mihaila vārti]]'' | name = Mihaila vārti | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | locality = Daugavas labajā krastā, Daugavpils cietoksnī | lat = 55.883377003431 | long = 26.499139174962 | p625 = {{Coord|55.883377|26.499139|display=inline}} | image = Michailovskiy%20Gate.jpg | commonscat = Michael Gate (Daugavpils Fortress) | vaid = 4722 | year = 1810. -1833. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Daugavpils cietoksnis]] | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587361 | label = ''[[:d:Q55587361|Nikolaja vārti]]'' | name = Nikolaja vārti | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-DGV | locality = Daugavas labajā krastā, Daugavpils cietoksnī | lat = 55.883561589737 | long = 26.495977389052 | p625 = {{Coord|55.883562|26.495977|display=inline}} | image = %D0%9D%D0%B8%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B0%D0%B5%D0%B2%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B5%20%D0%B2%D0%BE%D1%80%D0%BE%D1%82%D0%B0.%20%D0%9D%D0%B0%D1%80%D1%83%D0%B6%D0%BD%D1%8B%D0%B9%20%D1%84%D0%B0%D1%81%D0%B0%D0%B4.JPG | commonscat = Nicholas Gate (Daugavpils Fortress) | vaid = 4723 | year = 1810. -1833. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{monument | qid = Q55587364 | label = ''[[:d:Q55587364|Daugavpils cietokšņa lielgabali (6)]]'' | name = Daugavpils cietokšņa lielgabali (6) | municipality = Daugavpils | district = Daugavpils | p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-DGV | locality = Daugavpils cietoksnis | image = Lielgabali%20pie%20Komandanta%20rezidences.jpg | commonscat = Cannons in Daugavpils fortress | vaid = 9121 | year = 19.gs. II p. | typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Daugavpils }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Daugavpils|Latvijas kultūras mantojums/Daugavpils}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Daugavpils]] qqp7728swsjlbx8ar7z0lkfnlgf00a8 0 244545 4490529 4483577 2026-07-05T14:09:22Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4490529 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Centra rajons (Rīga)|Rīgas Centra rajonā]]. {{monument-title-wikidata|2560805}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566030 } . VALUES ?currNovads { wd:Q2560805 } . # ?currNovads wdt:P300 ?region . BIND ("LV-RIX" as ?region) . BIND ("Rīga" as ?district ) . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . # BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") # ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P6375 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q56042057 | label = ''[[:d:Q56042057|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Akas iela 13 | lat = 56.9566229 | long = 24.1259487 | p625 = {{Coord|56.956623|24.125949|display=inline}} | image = Akas%20iela%2013%20%281%29.jpg | vaid = 7458 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042059 | label = ''[[:d:Q56042059|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Akas iela 5/7 | lat = 56.9566933 | long = 24.125224 | p625 = {{Coord|56.956693|24.125224|display=inline}} | image = Akas%20iela%205%207.jpg | vaid = 7456 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042062 | label = ''[[:d:Q56042062|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Akas iela 8 | lat = 56.956468 | long = 24.1253402 | p625 = {{Coord|56.956468|24.12534|display=inline}} | image = Akas%20iela%208.jpg | commonscat = Akas iela 8 (Riga) | vaid = 7457 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042063 | label = ''[[:d:Q56042063|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 103 | lat = 56.9579506 | long = 24.1390915 | p625 = {{Coord|56.957951|24.139091|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%20103.jpg | vaid = 7575 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042066 | label = ''[[:d:Q56042066|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 105 | lat = 56.9581124 | long = 24.1393552 | p625 = {{Coord|56.958112|24.139355|display=inline}} | vaid = 7576 | year = 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042068 | label = ''[[:d:Q56042068|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 109 | lat = 56.9584996 | long = 24.1398 | p625 = {{Coord|56.9585|24.1398|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%20109.jpg | vaid = 7577 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042073 | label = ''[[:d:Q56042073|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 115 | lat = 56.9589862 | long = 24.1409764 | p625 = {{Coord|56.958986|24.140976|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%20115.jpg | vaid = 7578 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042074 | label = ''[[:d:Q56042074|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 117 | lat = 56.9591212 | long = 24.1412052 | p625 = {{Coord|56.959121|24.141205|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%20117.jpg | vaid = 7579 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042076 | label = ''[[:d:Q56042076|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 121 | lat = 56.959351 | long = 24.1414925 | p625 = {{Coord|56.959351|24.141492|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%20121.jpg | vaid = 7580 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042081 | label = ''[[:d:Q56042081|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 125 | lat = 56.9595725 | long = 24.1420787 | p625 = {{Coord|56.959573|24.142079|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%20125.jpg | vaid = 7581 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042083 | label = ''[[:d:Q56042083|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 25 | lat = 56.9514614 | long = 24.1273176 | p625 = {{Coord|56.951461|24.127318|display=inline}} | image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20iela%2025%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7562 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042086 | label = ''[[:d:Q56042086|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 33 | lat = 56.9519675 | long = 24.1277896 | p625 = {{Coord|56.951968|24.12779|display=inline}} | image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20iela%2033%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7563 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042089 | label = ''[[:d:Q56042089|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 35 | lat = 56.9522237 | long = 24.1284597 | p625 = {{Coord|56.952224|24.12846|display=inline}} | image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20iela%2035%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7564 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042092 | label = ''[[:d:Q56042092|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 37; Lāčplēša iela 48/50 | lat = 56.952367269525 | long = 24.12851721809 | p625 = {{Coord|56.952367|24.128517|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2037.jpg | vaid = 7565 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042097 | label = ''[[:d:Q56042097|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 41 | lat = 56.9529569 | long = 24.1296978 | p625 = {{Coord|56.952957|24.129698|display=inline}} | vaid = 7566 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042099 | label = ''[[:d:Q56042099|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 49 | lat = 56.953931 | long = 24.1315542 | p625 = {{Coord|56.953931|24.131554|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2049.jpg | vaid = 7567 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042100 | label = ''[[:d:Q56042100|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 55 | lat = 56.9546177 | long = 24.1328615 | p625 = {{Coord|56.954618|24.132862|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2055.jpg | vaid = 7568 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042101 | label = ''[[:d:Q56042101|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 57 | lat = 56.9550169 | long = 24.1336097 | p625 = {{Coord|56.955017|24.13361|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2057.jpg | vaid = 7569 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042104 | label = ''[[:d:Q56042104|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 63 | lat = 56.9557207 | long = 24.1342486 | p625 = {{Coord|56.955721|24.134249|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2063.jpg | vaid = 7570 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042105 | label = ''[[:d:Q56042105|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 65 | lat = 56.9556747 | long = 24.1347929 | p625 = {{Coord|56.955675|24.134793|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2065.jpg | vaid = 7571 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042107 | label = ''[[:d:Q56042107|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 67/69 | lat = 56.9559205579 | long = 24.135227408407 | p625 = {{Coord|56.955921|24.135227|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2067-69.jpg | vaid = 7572 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042109 | label = ''[[:d:Q56042109|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 77 | lat = 56.956552 | long = 24.1363976 | p625 = {{Coord|56.956552|24.136398|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2077.jpg | vaid = 7573 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042110 | label = ''[[:d:Q56042110|Dzīvojamās ēkas (2) ar bijušo stalli-ratnīcu]]'' | name = Dzīvojamās ēkas (2) ar bijušo stalli-ratnīcu | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 83/85 | lat = 56.9569664 | long = 24.1370647 | p625 = {{Coord|56.956966|24.137065|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2085.jpg | vaid = 7574 | year = 1909., 1912., 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042111 | label = ''[[:d:Q56042111|Dzīvojamās ēkas (2)]]'' | name = Dzīvojamās ēkas (2) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alfrēda Kalniņa iela 1a | lat = 56.949563 | long = 24.1204668 | p625 = {{Coord|56.949563|24.120467|display=inline}} | image = RigaKalnina1a.jpg | vaid = 7602 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042113 | label = ''[[:d:Q56042113|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alfrēda Kalniņa iela 2 | lat = 56.9491128 | long = 24.121501 | p625 = {{Coord|56.949113|24.121501|display=inline}} | image = RigaKalnina2.jpg | vaid = 7603 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042114 | label = ''[[:d:Q56042114|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alfrēda Kalniņa iela 4 | lat = 56.9494276 | long = 24.1212226 | p625 = {{Coord|56.949428|24.121223|display=inline}} | image = RigaKalnina4.jpg | vaid = 7604 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042116 | label = ''[[:d:Q56042116|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alfrēda Kalniņa iela 6 | lat = 56.9497423 | long = 24.1208948 | p625 = {{Coord|56.949742|24.120895|display=inline}} | image = RigaKalnina6.jpg | vaid = 7605 | year = 1886. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042118 | label = ''[[:d:Q56042118|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alfrēda Kalniņa iela 8 | lat = 56.9500053 | long = 24.1208691 | p625 = {{Coord|56.950005|24.120869|display=inline}} | image = RigaKalnina8.jpg | vaid = 7606 | year = 1885. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042120 | label = ''[[:d:Q56042120|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Artilērijas iela 2/4 | lat = 56.9610068 | long = 24.1353135 | p625 = {{Coord|56.961007|24.135313|display=inline}} | image = RigaArtilerijas2-4.jpg | vaid = 7459 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042121 | label = ''[[:d:Q56042121|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Blaumaņa iela 11/13 | lat = 56.9537324 | long = 24.1240634 | p625 = {{Coord|56.953732|24.124063|display=inline}} | image = Blauma%C5%86u%20iela%2011%2013%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7500 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042124 | label = ''[[:d:Q56042124|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Blaumaņa iela 12a | lat = 56.9546269 | long = 24.122269 | p625 = {{Coord|56.954627|24.122269|display=inline}} | image = Blaumana%20iela%2012a.jpg | vaid = 7501 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042125 | label = ''[[:d:Q56042125|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Blaumaņa iela 16/18 | lat = 56.9539111 | long = 24.1231862 | p625 = {{Coord|56.953911|24.123186|display=inline}} | image = Blauma%C5%86u%20iela%2016%2018%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7502 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042128 | label = ''[[:d:Q56042128|Rīgas krājaizdevu sabiedrības banka, tagad dzīvojamā ēka]]'' | name = Rīgas krājaizdevu sabiedrības banka, tagad dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Blaumaņa iela 17 | lat = 56.9532405 | long = 24.12463 | p625 = {{Coord|56.95324|24.12463|display=inline}} | image = Blauma%C5%86u%20iela%2017%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7503 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042131 | label = ''[[:d:Q56042131|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Blaumaņa iela 28 | lat = 56.9525753 | long = 24.1248245 | p625 = {{Coord|56.952575|24.124824|display=inline}} | image = Blauma%C5%86u%20iela%2028%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7505 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042134 | label = ''[[:d:Q56042134|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Blaumaņa iela 29 | lat = 56.9517786 | long = 24.1264174 | p625 = {{Coord|56.951779|24.126417|display=inline}} | image = Blauma%C5%86u%20iela%2029%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7506 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042144 | label = ''[[:d:Q56042144|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Blaumaņa iela 3 | lat = 56.9553464 | long = 24.1220762 | p625 = {{Coord|56.955346|24.122076|display=inline}} | image = Blauma%C5%86a%20iela%203%2C%20R%C4%ABga.jpg | vaid = 7495 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042136 | label = ''[[:d:Q56042136|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Blaumaņa iela 31 | lat = 56.9515437 | long = 24.1266431 | p625 = {{Coord|56.951544|24.126643|display=inline}} | image = Blauma%C5%86u%20iela%2031%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7507 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042138 | label = ''[[:d:Q56042138|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Blaumaņa iela 34 | lat = 56.9519246 | long = 24.1255845 | p625 = {{Coord|56.951925|24.125584|display=inline}} | image = Blauma%C5%86u%20iela%2034%2C%20R%C4%ABga.JPG | commonscat = Blaumaņa iela 34 (Riga) | vaid = 7508 | year = 1915. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042141 | label = ''[[:d:Q56042141|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Blaumaņa iela 36 | lat = 56.9517348 | long = 24.1258272 | p625 = {{Coord|56.951735|24.125827|display=inline}} | image = Blauma%C5%86u%20iela%2036%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7509 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042143 | label = ''[[:d:Q56042143|Adminstratīvā ēka]]'' | name = Adminstratīvā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Blaumaņa iela 38 | lat = 56.9515833 | long = 24.1262946 | p625 = {{Coord|56.951583|24.126295|display=inline}} | image = Blauma%C5%86u%20iela%2038%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7510 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042146 | label = ''[[:d:Q56042146|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Blaumaņa iela 5 | lat = 56.955115 | long = 24.1223775 | p625 = {{Coord|56.955115|24.122377|display=inline}} | image = Blauma%C5%86u%20iela%205%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7496 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042145 | label = ''[[:d:Q56042145|Blaumaņa iela 5a (Rīga)]]'' | name = Blaumaņa iela 5a (Rīga) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Blaumaņa iela 5a; Tērbatas iela 23/25 | lat = 56.954888602866 | long = 24.122885050364 | p625 = {{Coord|56.954889|24.122885|display=inline}} | image = Blauma%C5%86a%20iela%205a%2C%20T%C4%93rbatas%20iela%2023%2025%20R%C4%ABga.jpg | commonscat = Blaumaņa iela 5a (Rīga) | vaid = 7497 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042147 | label = ''[[:d:Q56042147|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Blaumaņa iela 6 | lat = 56.9554945 | long = 24.1212301 | p625 = {{Coord|56.955495|24.12123|display=inline}} | image = Blauma%C5%86u%20iela%206%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7498 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042148 | label = ''[[:d:Q56042148|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Blaumaņa iela 8 | lat = 56.9552616 | long = 24.1215811 | p625 = {{Coord|56.955262|24.121581|display=inline}} | image = Blauma%C5%86u%20iela%208%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7499 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042198 | label = ''[[:d:Q56042198|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 12 | lat = 56.9581036 | long = 24.1275519 | p625 = {{Coord|56.958104|24.127552|display=inline}} | image = RigaBruninieku12.jpg | vaid = 7544 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042199 | label = ''[[:d:Q56042199|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 20 | lat = 56.9576173 | long = 24.1286043 | p625 = {{Coord|56.957617|24.128604|display=inline}} | image = RigaBruninieku20.jpg | vaid = 7545 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042200 | label = ''[[:d:Q56042200|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 22 | lat = 56.9574388 | long = 24.1288978 | p625 = {{Coord|56.957439|24.128898|display=inline}} | image = RigaBruninieku22%282%29.jpg | vaid = 7546 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042201 | label = ''[[:d:Q56042201|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 24a | lat = 56.9564995 | long = 24.1306741 | p625 = {{Coord|56.956499|24.130674|display=inline}} | image = RigaBruninieku24.jpg | vaid = 7547 | year = ap 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042202 | label = ''[[:d:Q56042202|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 27; Tērbatas iela 59/61 | lat = 56.957817104946 | long = 24.129467454686 | p625 = {{Coord|56.957817|24.129467|display=inline}} | image = RigaBruninieku27.jpg | vaid = 7548 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042203 | label = ''[[:d:Q56042203|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 28 | lat = 56.9558351 | long = 24.1321273 | p625 = {{Coord|56.955835|24.132127|display=inline}} | image = RigaBruninieku28.jpg | vaid = 7549 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042214 | label = ''[[:d:Q56042214|Tautas nams]]'' | name = Tautas nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 29/31 | lat = 56.9572352 | long = 24.130092 | p625 = {{Coord|56.957235|24.130092|display=inline}} | vaid = 7550 | year = 1929.–1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042215 | label = ''[[:d:Q56042215|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 43 | lat = 56.9560152 | long = 24.132555 | p625 = {{Coord|56.956015|24.132555|display=inline}} | image = RigaBruninieku43.jpg | vaid = 7552 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042216 | label = ''[[:d:Q56042216|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 47 | lat = 56.9557345 | long = 24.1331391 | p625 = {{Coord|56.955734|24.133139|display=inline}} | image = RigaBruninieku47.jpg | vaid = 7553 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042217 | label = ''[[:d:Q56042217|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 51 | lat = 56.9554361 | long = 24.1336904 | p625 = {{Coord|56.955436|24.13369|display=inline}} | image = RigaBruninieku51.jpg | vaid = 7554 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042149 | label = ''[[:d:Q56042149|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības bulvāris 19 | lat = 56.9522706 | long = 24.1140665 | p625 = {{Coord|56.952271|24.114066|display=inline}} | image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20bulv%C4%81ris%2019%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7511 | year = 1892. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q1550015 | label = [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle]] | name = Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = https://sobor.lv/ru/ | address = Brīvības bulvāris 23 | lat = 56.953913888889 | long = 24.115547222222 | p625 = {{Coord|56.953914|24.115547|display=inline}} | image = 20250820%20Geburtskathedrale%20Riga%20PXL%2020250820%20180306343.jpg | commonscat = Cathedral of the Nativity of Christ (Riga) | vaid = 7512 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Kristus_Piedzim%C5%A1anas_katedr%C4%81le | year = 1876., 1884., 20. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042150 | label = ''[[:d:Q56042150|Tiesas ēka]]'' | name = Tiesas ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības bulvāris 34 | lat = 56.9531236 | long = 24.1171901 | p625 = {{Coord|56.953124|24.11719|display=inline}} | image = Tiesas%20nams%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20bulv%C4%81ris%2034%2C%20R%C4%ABga.JPG | commonscat = Regional courthouse in Riga | vaid = 6516 | year = 1888. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042156 | label = ''[[:d:Q56042156|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 100 | lat = 56.9608459 | long = 24.1327728 | p625 = {{Coord|56.960846|24.132773|display=inline}} | image = RigaBrivibas100.jpg | vaid = 7521 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042157 | label = ''[[:d:Q56042157|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 108 | lat = 56.9614614 | long = 24.1340226 | p625 = {{Coord|56.961461|24.134023|display=inline}} | image = RigaBrivibas108.jpg | vaid = 7522 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042159 | label = ''[[:d:Q56042159|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 110 | lat = 56.9615691 | long = 24.1342367 | p625 = {{Coord|56.961569|24.134237|display=inline}} | image = RigaBrivibas110.jpg | vaid = 7523 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042160 | label = ''[[:d:Q56042160|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 112 | lat = 56.9617304 | long = 24.1345497 | p625 = {{Coord|56.96173|24.13455|display=inline}} | image = RigaBrivibas112.jpg | vaid = 7524 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042162 | label = ''[[:d:Q56042162|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 114 | lat = 56.9617659 | long = 24.1349282 | p625 = {{Coord|56.961766|24.134928|display=inline}} | image = RigaBrivibas114.jpg | vaid = 7525 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042164 | label = ''[[:d:Q56042164|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 118 | lat = 56.9620798 | long = 24.1354884 | p625 = {{Coord|56.96208|24.135488|display=inline}} | image = RigaBrivibas118.jpg | vaid = 7526 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042166 | label = ''[[:d:Q56042166|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 128 | lat = 56.9628416 | long = 24.1371028 | p625 = {{Coord|56.962842|24.137103|display=inline}} | image = RigaBrivibas128.jpg | vaid = 7528 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042168 | label = ''[[:d:Q56042168|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 132 | lat = 56.9632179 | long = 24.1380251 | p625 = {{Coord|56.963218|24.138025|display=inline}} | image = RigaBrivibas132.jpg | vaid = 7529 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042169 | label = ''[[:d:Q56042169|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 134 | lat = 56.9632738 | long = 24.1387309 | p625 = {{Coord|56.963274|24.138731|display=inline}} | image = RigaBrivibas134.jpg | vaid = 7530 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042170 | label = ''[[:d:Q56042170|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 136 | lat = 56.9634776 | long = 24.138799 | p625 = {{Coord|56.963478|24.138799|display=inline}} | image = RigaBrivibas136.jpg | vaid = 7531 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042171 | label = ''[[:d:Q56042171|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 138 | lat = 56.9636749 | long = 24.1391598 | p625 = {{Coord|56.963675|24.13916|display=inline}} | image = RigaBrivibas138.jpg | vaid = 7532 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042173 | label = ''[[:d:Q56042173|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 142 | lat = 56.9639088 | long = 24.1399048 | p625 = {{Coord|56.963909|24.139905|display=inline}} | image = RigaBrivibas142.jpg | vaid = 7533 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042174 | label = ''[[:d:Q56042174|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 148 | lat = 56.9643646 | long = 24.140858 | p625 = {{Coord|56.964365|24.140858|display=inline}} | image = RigaBrivibas148.jpg | vaid = 7534 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042176 | label = ''[[:d:Q56042176|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 158 | lat = 56.9651613 | long = 24.1433773 | p625 = {{Coord|56.965161|24.143377|display=inline}} | image = RigaBrivibas158.jpg | vaid = 7535 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042177 | label = ''[[:d:Q56042177|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 160 | lat = 56.9654397 | long = 24.1433783 | p625 = {{Coord|56.96544|24.143378|display=inline}} | image = RigaBrivibas160.jpg | vaid = 7536 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042178 | label = ''[[:d:Q56042178|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 164 | lat = 56.9656638 | long = 24.1438562 | p625 = {{Coord|56.965664|24.143856|display=inline}} | image = RigaBrivibas164.jpg | vaid = 7537 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042179 | label = ''[[:d:Q56042179|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 166 | lat = 56.9657355 | long = 24.1440373 | p625 = {{Coord|56.965736|24.144037|display=inline}} | image = RigaBrivibas166.jpg | vaid = 7538 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042180 | label = ''[[:d:Q56042180|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 170 | lat = 56.9660869 | long = 24.1447272 | p625 = {{Coord|56.966087|24.144727|display=inline}} | image = RigaBrivibas170.jpg | vaid = 7539 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042181 | label = ''[[:d:Q56042181|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 172 | lat = 56.9673852 | long = 24.1481631 | p625 = {{Coord|56.967385|24.148163|display=inline}} | image = RigaBrivibas172.jpg | vaid = 7540 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042182 | label = ''[[:d:Q56042182|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 182 | lat = 56.9666665 | long = 24.1468532 | p625 = {{Coord|56.966667|24.146853|display=inline}} | image = RigaBrivibas182.jpg | vaid = 7541 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042185 | label = ''[[:d:Q56042185|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 190 | lat = 56.967481 | long = 24.1493894 | p625 = {{Coord|56.967481|24.149389|display=inline}} | image = RigaBrivibas190.jpg | vaid = 7542 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042186 | label = ''[[:d:Q56042186|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 192 | lat = 56.9676603 | long = 24.1497026 | p625 = {{Coord|56.96766|24.149703|display=inline}} | image = RigaBrivibas192.jpg | vaid = 7543 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042187 | label = ''[[:d:Q56042187|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 38 | lat = 56.9543622 | long = 24.1184599 | p625 = {{Coord|56.954362|24.11846|display=inline}} | image = RigaBrivibas38.jpg | vaid = 6517 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042188 | label = ''[[:d:Q56042188|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 40 | lat = 56.9545595 | long = 24.1187894 | p625 = {{Coord|56.95456|24.118789|display=inline}} | image = RigaBrivibas40.jpg | vaid = 7513 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042189 | label = ''[[:d:Q56042189|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 46 | lat = 56.9551694 | long = 24.1198436 | p625 = {{Coord|56.955169|24.119844|display=inline}} | image = RigaBrivibas46.jpg | vaid = 7514 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042190 | label = ''[[:d:Q56042190|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 52 | lat = 56.9557237 | long = 24.1205858 | p625 = {{Coord|56.955724|24.120586|display=inline}} | image = RigaBrivibas52.jpg | vaid = 7515 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q2668017 | label = [[Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca|Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca]] | name = Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = https://baznicai.lv/ | address = Brīvības iela 56 | lat = 56.956116666667 | long = 24.121361111111 | p625 = {{Coord|56.956117|24.121361|display=inline}} | image = Alexander%20Nevsky%20Church.jpg | commonscat = Church of Saint Alexander Nevsky in Riga | vaid = 6518 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_%C5%85evas_Aleksandra_bazn%C4%ABca | year = 1820. - 1825., 1863. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042152 | label = ''[[:d:Q56042152|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 62; Brīvības iela 58 | lat = 56.956591180491 | long = 24.122638128669 | p625 = {{Coord|56.956591|24.122638|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2058.jpg | vaid = 6510 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042191 | label = ''[[:d:Q56042191|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 64 | lat = 56.9567476 | long = 24.122907 | p625 = {{Coord|56.956748|24.122907|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2064.jpg | vaid = 7516 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042153 | label = ''[[:d:Q56042153|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 68; Brīvības iela 76; Brīvības iela 72 | lat = 56.957726428895 | long = 24.12418818755 | p625 = {{Coord|56.957726|24.124188|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%2068.jpg | vaid = 6511 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042192 | label = ''[[:d:Q56042192|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 70 | lat = 56.9575602 | long = 24.1239476 | p625 = {{Coord|56.95756|24.123948|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2070.jpg | vaid = 7517 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042193 | label = ''[[:d:Q56042193|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 74; Stabu iela 14 | lat = 56.957826347639 | long = 24.124785304835 | p625 = {{Coord|56.957826|24.124785|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2074.jpg | vaid = 7518 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042195 | label = ''[[:d:Q56042195|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 82 | lat = 56.9590876 | long = 24.1275683 | p625 = {{Coord|56.959088|24.127568|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2082.jpg | vaid = 7519 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042196 | label = ''[[:d:Q56042196|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 84 | lat = 56.9591503 | long = 24.1277494 | p625 = {{Coord|56.95915|24.127749|display=inline}} | image = RigaBrivibas84.jpg | vaid = 7520 | year = 1912. - 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042154 | label = ''[[:d:Q56042154|Dzīvojamo ēku komplekss]]'' | name = Dzīvojamo ēku komplekss | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 90; Brīvības iela 88 | lat = 56.959699909809 | long = 24.129891922511 | p625 = {{Coord|56.9597|24.129892|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2090.jpg | vaid = 6512 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042220 | label = ''[[:d:Q56042220|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 58 | lat = 56.9545941 | long = 24.1198579 | p625 = {{Coord|56.954594|24.119858|display=inline}} | image = Dzirnavu%20iela%2058%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7555 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042222 | label = ''[[:d:Q56042222|Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 58 | lat = 56.9545941 | long = 24.1198579 | p625 = {{Coord|56.954594|24.119858|display=inline}} | vaid = 7167 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042223 | label = ''[[:d:Q56042223|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 63 | lat = 56.9548458 | long = 24.1202042 | p625 = {{Coord|56.954846|24.120204|display=inline}} | vaid = 7556 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042226 | label = ''[[:d:Q56042226|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 68 | lat = 56.9528281 | long = 24.1216733 | p625 = {{Coord|56.952828|24.121673|display=inline}} | image = Dzirnavu%20iela%2068%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7557 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042227 | label = ''[[:d:Q56042227|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 70 | lat = 56.9526284 | long = 24.1218897 | p625 = {{Coord|56.952628|24.12189|display=inline}} | image = Dzirnavu%20iela%2070%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7558 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042238 | label = ''[[:d:Q56042238|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 73 | lat = 56.9541011 | long = 24.1210506 | p625 = {{Coord|56.954101|24.121051|display=inline}} | vaid = 7559 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042239 | label = ''[[:d:Q56042239|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 91 | lat = 56.9525539 | long = 24.1225339 | p625 = {{Coord|56.952554|24.122534|display=inline}} | vaid = 7560 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042241 | label = ''[[:d:Q56042241|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 18 | lat = 56.9502403 | long = 24.1215357 | p625 = {{Coord|56.95024|24.121536|display=inline}} | image = Elizabetes%20iela%2018.jpg | vaid = 7582 | year = 1885. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042242 | label = ''[[:d:Q56042242|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 20 | lat = 56.949975 | long = 24.1217339 | p625 = {{Coord|56.949975|24.121734|display=inline}} | image = Elizabetes%20iela%2020.jpg | vaid = 7583 | year = 1886. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042243 | label = ''[[:d:Q56042243|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 22 | lat = 56.9497054 | long = 24.1219303 | p625 = {{Coord|56.949705|24.12193|display=inline}} | image = Elizabetes%20iela%2022%204.jpg | vaid = 7584 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q4394402 | label = [[Splendid Palace]] | name = Splendid Palace | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://splendidpalace.lv/ | address = Elizabetes iela 61 | lat = 56.9538 | long = 24.1196 | p625 = {{Coord|56.9538|24.1196|display=inline}} | image = R%C4%ABga.%20Cinema%20%22R%C4%ABga%22%20%281924%29%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Splendid Palace (Riga) | vaid = 6519 | wikipediauri = Splendid_Palace | year = 1924. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042244 | label = ''[[:d:Q56042244|Interjera dekoratīvā apdare (6) telpās]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (6) telpās | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 61 | locality = Kinoteātris ''Rīga'' | lat = 56.9536751 | long = 24.1194071 | p625 = {{Coord|56.953675|24.119407|display=inline}} | vaid = 7181 | year = 1923. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042245 | label = ''[[:d:Q56042245|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 63 | locality = Tērbatas iela 1/3 | lat = 56.9532724 | long = 24.1196277 | p625 = {{Coord|56.953272|24.119628|display=inline}} | image = Elizabetes%20iela%2063%2C%20Riga.jpg | vaid = 7585 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042246 | label = ''[[:d:Q56042246|Īres nams ar restorānu]]'' | name = Īres nams ar restorānu | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 65 | lat = 56.9527919 | long = 24.1200249 | p625 = {{Coord|56.952792|24.120025|display=inline}} | image = Elizabetes%20iela%2065%2C%20Riga.jpg | vaid = 8960 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042247 | label = ''[[:d:Q56042247|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 69 | lat = 56.9523902 | long = 24.1202671 | p625 = {{Coord|56.95239|24.120267|display=inline}} | vaid = 7586 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042248 | label = ''[[:d:Q56042248|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 75 | lat = 56.9518985 | long = 24.1207373 | p625 = {{Coord|56.951898|24.120737|display=inline}} | vaid = 7587 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042249 | label = ''[[:d:Q56042249|Vitrāžas (4)]]'' | name = Vitrāžas (4) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 75 | lat = 56.9518985 | long = 24.1207373 | p625 = {{Coord|56.951898|24.120737|display=inline}} | vaid = 7182 | year = 1891. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042250 | label = ''[[:d:Q56042250|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 77 | lat = 56.9516827 | long = 24.1209175 | p625 = {{Coord|56.951683|24.120918|display=inline}} | vaid = 7588 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042280 | label = ''[[:d:Q56042280|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 10 | lat = 56.9546124 | long = 24.110125 | p625 = {{Coord|56.954612|24.110125|display=inline}} | image = RigaKalpaka10.jpg | vaid = 7609 | year = 1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042284 | label = ''[[:d:Q56042284|Komercskola, tagad - augstākā mācību iestāde]]'' | name = Komercskola, tagad - augstākā mācību iestāde | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 13 | lat = 56.9548537 | long = 24.1114081 | p625 = {{Coord|56.954854|24.111408|display=inline}} | image = 2025%20Riga%20Latvian%20Academy%20of%20Arts%20%281%29.jpg | commonscat = Latvian Academy of Arts building | vaid = 6522 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042286 | label = ''[[:d:Q56042286|Interjera dekoratīvā apdare vestibilos un kāpņu telpās]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilos un kāpņu telpās | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 13 | lat = 56.9548537 | long = 24.1114081 | p625 = {{Coord|56.954854|24.111408|display=inline}} | vaid = 7241 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042290 | label = ''[[:d:Q56042290|Interjera dekoratīvā apdare zālē]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare zālē | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 13 | lat = 56.9548537 | long = 24.1114081 | p625 = {{Coord|56.954854|24.111408|display=inline}} | vaid = 7242 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042291 | label = ''[[:d:Q56042291|Dzīvojamā ēka,tagad - bibliotēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka,tagad - bibliotēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 4 | lat = 56.9529022 | long = 24.1138355 | p625 = {{Coord|56.952902|24.113836|display=inline}} | image = RigaKalpaka4.jpg | vaid = 6521 | year = 1874. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042292 | label = ''[[:d:Q56042292|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 6 | lat = 56.9539198 | long = 24.1109778 | p625 = {{Coord|56.95392|24.110978|display=inline}} | image = RigaKalpaka6.jpg | vaid = 7607 | year = 1881. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042293 | label = ''[[:d:Q56042293|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalpaka bulvāris 8 | lat = 56.9543512 | long = 24.1108476 | p625 = {{Coord|56.954351|24.110848|display=inline}} | image = RigaKalpaka8.jpg | commonscat = Kalpaka bulvāris 8 | vaid = 7608 | year = 1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042297 | label = ''[[:d:Q56042297|Interjera dekoratīvā apdare ( 2 telpās )]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare ( 2 telpās ) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 1 | locality = Mūzikas akadēmija | lat = 56.9496736 | long = 24.1175574 | p625 = {{Coord|56.949674|24.117557|display=inline}} | vaid = 7045 | year = 1873.-1874. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042309 | label = ''[[:d:Q56042309|Aleksandra ģimnāzija, tagad - augstākā mācību iestāde]]'' | name = Aleksandra ģimnāzija, tagad - augstākā mācību iestāde | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 1 | lat = 56.9496736 | long = 24.1175574 | p625 = {{Coord|56.949674|24.117557|display=inline}} | image = RigaBarona1.jpg | commonscat = Krišjāņa Barona iela 1 | vaid = 6514 | year = 1873. - 1874. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042301 | label = ''[[:d:Q56042301|Dramaturga A.Alunāna dzīves vieta]]'' | name = Dramaturga A.Alunāna dzīves vieta | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 10 | lat = 56.9502376 | long = 24.1196305 | p625 = {{Coord|56.950238|24.11963|display=inline}} | vaid = 56 | year = 1870.-1885. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042302 | label = ''[[:d:Q56042302|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 10 | lat = 56.9502376 | long = 24.1196305 | p625 = {{Coord|56.950238|24.11963|display=inline}} | image = RigaBarona10.jpg | vaid = 7467 | year = 1879. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042298 | label = ''[[:d:Q56042298|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 104 | lat = 56.9599733 | long = 24.1394108 | p625 = {{Coord|56.959973|24.139411|display=inline}} | image = RigaBarona104.jpg | vaid = 7490 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042299 | label = ''[[:d:Q56042299|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 106 | lat = 56.9599818 | long = 24.1398713 | p625 = {{Coord|56.959982|24.139871|display=inline}} | image = RigaBarona106.jpg | vaid = 7491 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042300 | label = ''[[:d:Q56042300|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 108 | lat = 56.9600534 | long = 24.1400524 | p625 = {{Coord|56.960053|24.140052|display=inline}} | image = RigaBarona108.jpg | vaid = 7492 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042304 | label = ''[[:d:Q56042304|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 11 | lat = 56.9520228 | long = 24.1223161 | p625 = {{Coord|56.952023|24.122316|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2CKri%C5%A1j%C4%81%C5%86a%20Barona%20iela%2011%2C%20R%C4%ABga%201.JPG | vaid = 7468 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042303 | label = ''[[:d:Q56042303|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 114 | lat = 56.9605788 | long = 24.1404454 | p625 = {{Coord|56.960579|24.140445|display=inline}} | image = RigaBarona114.jpg | vaid = 7493 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042294 | label = ''[[:d:Q56042294|Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 12 | lat = 56.9505266 | long = 24.1201827 | p625 = {{Coord|56.950527|24.120183|display=inline}} | vaid = 7055 | year = 19.gs.80.g. 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042295 | label = ''[[:d:Q56042295|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 12 | lat = 56.9505266 | long = 24.1201827 | p625 = {{Coord|56.950527|24.120183|display=inline}} | vaid = 7058 | year = 19.gs. 80.g., 20.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042296 | label = ''[[:d:Q56042296|Vitrāžas (2) " Lāčplēsis", "Gaismas pils"]]'' | name = Vitrāžas (2) " Lāčplēsis", "Gaismas pils" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 12 | lat = 56.9505266 | long = 24.1201827 | p625 = {{Coord|56.950527|24.120183|display=inline}} | vaid = 7059 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042305 | label = ''[[:d:Q56042305|Dzīvojamā ēka, tagad - sabiedriskā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, tagad - sabiedriskā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 12 | lat = 56.9505266 | long = 24.1201827 | p625 = {{Coord|56.950527|24.120183|display=inline}} | image = RigaBarona12.jpg | vaid = 6515 | year = 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q2942895 | label = [[Rīgas Svētās Trīsvienības katedrāle]] | name = Rīgas Svētās Trīsvienības katedrāle | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=193&id=41 | address = Krišjāņa Barona iela 126 | lat = 56.963328 | long = 24.147819 | p625 = {{Coord|56.963328|24.147819|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20Sv.%20Trij%C4%81d%C4%ABbas%20pareiztic%C4%ABgo%20katedr%C4%81le%20%281907%29%2C%20Kr.%20Barona%20iela%20126%2C%20R%C4%ABga%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%282%29.jpg | commonscat = Holy Trinity Cathedral, Riga | vaid = 7494 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81s_Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas_katedr%C4%81le | year = 1900.-1907. 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Rīgas pareizticīgo sieviešu klosteris]] | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042307 | label = ''[[:d:Q56042307|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 13/15 | lat = 56.9522607 | long = 24.1229624 | p625 = {{Coord|56.952261|24.122962|display=inline}} | image = RigaBarona13-15.jpg | vaid = 7469 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042319 | label = ''[[:d:Q56042319|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 2 | lat = 56.9493867 | long = 24.1177927 | p625 = {{Coord|56.949387|24.117793|display=inline}} | image = RigaBarona2.jpg | vaid = 7460 | year = 19. gs. 80.g., 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042310 | label = ''[[:d:Q56042310|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 21 | lat = 56.9526278 | long = 24.1236557 | p625 = {{Coord|56.952628|24.123656|display=inline}} | image = RigaBarona21.jpg | vaid = 7471 | year = 1896. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042313 | label = ''[[:d:Q56042313|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 25 | lat = 56.9528519 | long = 24.1242549 | p625 = {{Coord|56.952852|24.124255|display=inline}} | image = RigaBarona25.jpg | vaid = 7472 | year = 1896. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042314 | label = ''[[:d:Q56042314|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 26 | lat = 56.951611627682 | long = 24.122529899284 | p625 = {{Coord|56.951612|24.12253|display=inline}} | image = RigaBarona26.jpg | vaid = 7473 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042317 | label = ''[[:d:Q56042317|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 28 | lat = 56.9520001 | long = 24.1232265 | p625 = {{Coord|56.952|24.123227|display=inline}} | image = RigaBarona28.jpg | vaid = 7475 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042323 | label = ''[[:d:Q56042323|Folklorista Kr.Barona dzīves vieta (muzejs)]]'' | name = Folklorista Kr.Barona dzīves vieta (muzejs) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 3 | lat = 56.9514085 | long = 24.1211852 | p625 = {{Coord|56.951408|24.121185|display=inline}} | image = RigaBarona3Muzejs.jpg | vaid = 55 | year = 1919.-1923. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042324 | label = ''[[:d:Q56042324|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 3 | lat = 56.9514085 | long = 24.1211852 | p625 = {{Coord|56.951408|24.121185|display=inline}} | image = RigaBarona3.jpg | vaid = 7461 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042320 | label = ''[[:d:Q56042320|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 36 | lat = 56.9529671 | long = 24.125711 | p625 = {{Coord|56.952967|24.125711|display=inline}} | image = RigaBarona36.jpg | vaid = 7476 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042321 | label = ''[[:d:Q56042321|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 37 | lat = 56.9545119 | long = 24.1273502 | p625 = {{Coord|56.954512|24.12735|display=inline}} | image = RigaBarona37.jpg | vaid = 7477 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042330 | label = ''[[:d:Q56042330|Dzīvojamā ēka, vēlāk adminstratīvā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, vēlāk adminstratīvā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 4 | lat = 56.9495023 | long = 24.1181815 | p625 = {{Coord|56.949502|24.118181|display=inline}} | image = RigaBarona4.jpg | vaid = 7462 | year = 1888. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042326 | label = ''[[:d:Q56042326|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 40 | lat = 56.9534052 | long = 24.1260125 | p625 = {{Coord|56.953405|24.126013|display=inline}} | image = RigaBarona40.jpg | vaid = 7478 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042327 | label = ''[[:d:Q56042327|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 44 | lat = 56.9538583 | long = 24.1270246 | p625 = {{Coord|56.953858|24.127025|display=inline}} | image = RigaBarona44.jpg | vaid = 7479 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042328 | label = ''[[:d:Q56042328|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 49 | lat = 56.9559406 | long = 24.1302375 | p625 = {{Coord|56.955941|24.130237|display=inline}} | image = RigaBarona49.jpg | vaid = 7480 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042393 | label = ''[[:d:Q56042393|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 5 | lat = 56.9516462 | long = 24.1215421 | p625 = {{Coord|56.951646|24.121542|display=inline}} | image = RigaBarona5.jpg | vaid = 7463 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042332 | label = ''[[:d:Q56042332|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 55 | lat = 56.9565679 | long = 24.1316751 | p625 = {{Coord|56.956568|24.131675|display=inline}} | image = RigaBarona55.jpg | vaid = 7481 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042334 | label = ''[[:d:Q56042334|Saimniecības ēkas (2)]]'' | name = Saimniecības ēkas (2) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 59/61 | lat = 56.956796 | long = 24.1321217 | p625 = {{Coord|56.956796|24.132122|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Kri%C5%A1j%C4%81%C5%86a%20Barona%20iela%2059-61.jpg | vaid = 7482 | year = 1895., 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042418 | label = ''[[:d:Q56042418|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 6 | lat = 56.9499685 | long = 24.1191693 | p625 = {{Coord|56.949968|24.119169|display=inline}} | image = RigaBarona6.jpg | vaid = 7464 | year = 1879. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042400 | label = ''[[:d:Q56042400|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 62 | lat = 56.9552133 | long = 24.1297911 | p625 = {{Coord|56.955213|24.129791|display=inline}} | image = RigaBarona62.jpg | vaid = 7483 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042405 | label = ''[[:d:Q56042405|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 63 | lat = 56.9570847 | long = 24.1328399 | p625 = {{Coord|56.957085|24.13284|display=inline}} | image = RigaBarona63.jpg | vaid = 7484 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042412 | label = ''[[:d:Q56042412|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 64 | lat = 56.9553119 | long = 24.1300051 | p625 = {{Coord|56.955312|24.130005|display=inline}} | image = RigaBarona64.jpg | vaid = 7485 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042426 | label = ''[[:d:Q56042426|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 7/9 | lat = 56.9518062 | long = 24.1219583 | p625 = {{Coord|56.951806|24.121958|display=inline}} | image = RigaBarona7-9.jpg | vaid = 7465 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042422 | label = ''[[:d:Q56042422|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 76 | lat = 56.9564772 | long = 24.1325413 | p625 = {{Coord|56.956477|24.132541|display=inline}} | image = RigaBarona76.jpg | vaid = 7486 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042441 | label = ''[[:d:Q56042441|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 8 | lat = 56.9500941 | long = 24.1194164 | p625 = {{Coord|56.950094|24.119416|display=inline}} | image = RigaBarona8.jpg | vaid = 7466 | year = 1879. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042433 | label = ''[[:d:Q56042433|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 81 | lat = 56.9602348 | long = 24.1385896 | p625 = {{Coord|56.960235|24.13859|display=inline}} | image = RigaBarona81.jpg | vaid = 7487 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042444 | label = ''[[:d:Q56042444|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 93 | lat = 56.9608889 | long = 24.140072 | p625 = {{Coord|56.960889|24.140072|display=inline}} | image = RigaBarona93.jpg | vaid = 7488 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042445 | label = ''[[:d:Q56042445|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Barona iela 99 | lat = 56.9626914 | long = 24.1428745 | p625 = {{Coord|56.962691|24.142875|display=inline}} | image = RigaBarona99.jpg | vaid = 7489 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042447 | label = ''[[:d:Q56042447|Piemineklis gleznotājam J. Rozentālam]]'' | name = Piemineklis gleznotājam J. Rozentālam | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 10a | lat = 56.9557867 | long = 24.1129477 | p625 = {{Coord|56.955787|24.112948|display=inline}} | commonscat = Monument to Janis Rozentāls (Riga) | vaid = 59 | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042455 | label = ''[[:d:Q56042455|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 10a | locality = Valsts mākslas muzejs | lat = 56.9557867 | long = 24.1129477 | p625 = {{Coord|56.955787|24.112948|display=inline}} | vaid = 7414 | year = 1903.-1905. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56025720 | label = ''[[:d:Q56025720|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 2 | lat = 56.953616 | long = 24.1072318 | p625 = {{Coord|56.953616|24.107232|display=inline}} | image = Pamatskola%20%E2%80%9ER%C4%ABdze%E2%80%9D%20%282%29.jpg | vaid = 7697 | year = 1881. - 1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042460 | label = ''[[:d:Q56042460|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 6 | lat = 56.9546939 | long = 24.1092867 | p625 = {{Coord|56.954694|24.109287|display=inline}} | image = RigaValdemara6.jpg | vaid = 7699 | year = 1879. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042464 | label = ''[[:d:Q56042464|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 8 | lat = 56.9547836 | long = 24.1095007 | p625 = {{Coord|56.954784|24.109501|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Kri%C5%A1j%C4%81%C5%86a%20Valdem%C4%81ra%20iela%208.jpg | vaid = 7700 | year = 1879. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042468 | label = ''[[:d:Q56042468|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 14 | lat = 56.9557143 | long = 24.1221378 | p625 = {{Coord|56.955714|24.122138|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2014%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7610 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042470 | label = ''[[:d:Q56042470|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 16 | lat = 56.9555525 | long = 24.1224302 | p625 = {{Coord|56.955553|24.12243|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2016%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7611 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042471 | label = ''[[:d:Q56042471|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 17 | lat = 56.9561368 | long = 24.1222235 | p625 = {{Coord|56.956137|24.122224|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2017%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7612 | year = 1896. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042472 | label = ''[[:d:Q56042472|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 18 | lat = 56.955386 | long = 24.1228059 | p625 = {{Coord|56.955386|24.122806|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2018%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7613 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042474 | label = ''[[:d:Q56042474|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 21 | lat = 56.9555008 | long = 24.1232704 | p625 = {{Coord|56.955501|24.12327|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2021%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7614 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042475 | label = ''[[:d:Q56042475|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 23 | lat = 56.9553626 | long = 24.1235576 | p625 = {{Coord|56.955363|24.123558|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2023%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7615 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042476 | label = ''[[:d:Q56042476|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 26 | lat = 56.9542572 | long = 24.124806 | p625 = {{Coord|56.954257|24.124806|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2026%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7616 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042478 | label = ''[[:d:Q56042478|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 27 | lat = 56.9544591 | long = 24.125348 | p625 = {{Coord|56.954459|24.125348|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2027%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7617 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042480 | label = ''[[:d:Q56042480|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 28 | lat = 56.9541248 | long = 24.1251635 | p625 = {{Coord|56.954125|24.125163|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2028%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7618 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042481 | label = ''[[:d:Q56042481|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 29 | lat = 56.9542828 | long = 24.1257535 | p625 = {{Coord|56.954283|24.125753|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2029%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7619 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042484 | label = ''[[:d:Q56042484|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 38 | lat = 56.9531232 | long = 24.1271902 | p625 = {{Coord|56.953123|24.12719|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2038%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7620 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042485 | label = ''[[:d:Q56042485|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 42 | lat = 56.9528492 | long = 24.127709 | p625 = {{Coord|56.952849|24.127709|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2042%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7621 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q20399575 | label = [[Berga bazārs]] | name = Berga bazārs | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.bergabazars.lv/ | address = Marijas iela 13; Elizabetes iela 85a; Dzirnavu iela 84 | lat = 56.9504 | long = 24.1229 | p625 = {{Coord|56.9504|24.1229|display=inline}} | image = Elizabetes%20iela%2085-2.JPG | vaid = 7455 | wikipediauri = Berga_baz%C4%81rs | year = 1888. - 1893. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q7127718 | label = [[Palladium Rīga]] | name = Palladium Rīga | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.palladium.lv | address = Marijas iela 21 | lat = 56.950923 | long = 24.125483 | p625 = {{Coord|56.950923|24.125483|display=inline}} | image = PalladiumLogo.jpg | vaid = 9216 | wikipediauri = Palladium_R%C4%ABga | year = 1913., 1925., 1957., 1965. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042486 | label = ''[[:d:Q56042486|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Marijas iela 21 | lat = 56.950789 | long = 24.125358 | p625 = {{Coord|56.950789|24.125358|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Marijas%20iela%2021.jpg | vaid = 7624 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042489 | label = ''[[:d:Q56042489|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Marijas iela 23 | lat = 56.9510399 | long = 24.1259829 | p625 = {{Coord|56.95104|24.125983|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Marijas%20iela%2023.jpg | vaid = 7625 | year = 1886. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042490 | label = ''[[:d:Q56042490|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Marijas iela 3 | lat = 56.9486374 | long = 24.1206707 | p625 = {{Coord|56.948637|24.120671|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Marijas%20iela%203.jpg | vaid = 7622 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042491 | label = ''[[:d:Q56042491|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Marijas iela 5 | lat = 56.9488081 | long = 24.1208096 | p625 = {{Coord|56.948808|24.12081|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Marijas%20iela%205.jpg | vaid = 7623 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042494 | label = ''[[:d:Q56042494|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 16 | lat = 56.9576586 | long = 24.1316909 | p625 = {{Coord|56.957659|24.131691|display=inline}} | image = RigaMatisa16.jpg | vaid = 7626 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042498 | label = ''[[:d:Q56042498|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 17 | lat = 56.9577271 | long = 24.1324355 | p625 = {{Coord|56.957727|24.132435|display=inline}} | image = RigaMatisa17.jpg | vaid = 7627 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042500 | label = ''[[:d:Q56042500|Noliktava]]'' | name = Noliktava | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 21 | lat = 56.9575727 | long = 24.1330549 | p625 = {{Coord|56.957573|24.133055|display=inline}} | image = RigaMatisa21.jpg | vaid = 7628 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042501 | label = ''[[:d:Q56042501|Augusta Folca skulptūra "Vīrs ar kannām", ģerboņa ciļņi (2)]]'' | name = Augusta Folca skulptūra "Vīrs ar kannām", ģerboņa ciļņi (2) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 21 | lat = 56.9575727 | long = 24.1330549 | p625 = {{Coord|56.957573|24.133055|display=inline}} | image = RigaMatisa21Cilnis.jpg | vaid = 7283 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042503 | label = ''[[:d:Q56042503|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 27 | lat = 56.9567465 | long = 24.1344482 | p625 = {{Coord|56.956747|24.134448|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Mat%C4%ABsa%20iela%2027.jpg | vaid = 7629 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042504 | label = ''[[:d:Q56042504|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 31 | lat = 56.9564626 | long = 24.1350221 | p625 = {{Coord|56.956463|24.135022|display=inline}} | image = RigaMatisa31.jpg | vaid = 7630 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042507 | label = ''[[:d:Q56042507|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 32 | lat = 56.9560965 | long = 24.1349867 | p625 = {{Coord|56.956097|24.134987|display=inline}} | image = RigaMatisa32.jpg | vaid = 7631 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042508 | label = ''[[:d:Q56042508|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 33 | lat = 56.956374 | long = 24.1352561 | p625 = {{Coord|56.956374|24.135256|display=inline}} | image = RigaMatisa33.jpg | vaid = 7632 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042509 | label = ''[[:d:Q56042509|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 35 | lat = 56.9563119 | long = 24.1353324 | p625 = {{Coord|56.956312|24.135332|display=inline}} | image = RigaMatisa35.jpg | vaid = 7633 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042523 | label = ''[[:d:Q56042523|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Merķeļa iela 1 | lat = 56.9482432 | long = 24.1196241 | p625 = {{Coord|56.948243|24.119624|display=inline}} | image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%201%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7634 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042511 | label = ''[[:d:Q56042511|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Merķeļa iela 10 | lat = 56.9487908 | long = 24.120119 | p625 = {{Coord|56.948791|24.120119|display=inline}} | image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%2010%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7643 | year = 1879.,1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042512 | label = ''[[:d:Q56042512|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Merķeļa iela 11 | lat = 56.9492145 | long = 24.1185916 | p625 = {{Coord|56.949214|24.118592|display=inline}} | image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%2011%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7644 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042514 | label = ''[[:d:Q56042514|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Merķeļa iela 12 | lat = 56.948557 | long = 24.1203485 | p625 = {{Coord|56.948557|24.120348|display=inline}} | image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%2012%2C%20R%C4%ABga.jpg | vaid = 7645 | year = 1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042516 | label = ''[[:d:Q56042516|Rīgas latviešu biedrības ēka]]'' | name = Rīgas latviešu biedrības ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Merķeļa iela 13 | lat = 56.9502488 | long = 24.1173127 | p625 = {{Coord|56.950249|24.117313|display=inline}} | image = Latvie%C5%A1u%20biedr%C4%ABbas%20nams.JPG | vaid = 6524 | year = 1908., 1938. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042517 | label = ''[[:d:Q56042517|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Merķeļa iela 13 | lat = 56.9502488 | long = 24.1173127 | p625 = {{Coord|56.950249|24.117313|display=inline}} | vaid = 7288 | year = 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042519 | label = ''[[:d:Q56042519|Fasādes gleznojumi (7)]]'' | name = Fasādes gleznojumi (7) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Merķeļa iela 13 | lat = 56.9502488 | long = 24.1173127 | p625 = {{Coord|56.950249|24.117313|display=inline}} | image = Biedriba4.jpg | vaid = 7289 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042520 | label = ''[[:d:Q56042520|Dzīvojamā ēka, slimnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka, slimnīca | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Merķeļa iela 17/19 | lat = 56.951411724865 | long = 24.115929614104 | p625 = {{Coord|56.951412|24.11593|display=inline}} | image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%2017%2019%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7646 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042529 | label = ''[[:d:Q56042529|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Merķeļa iela 2 | lat = 56.9497711 | long = 24.1189387 | p625 = {{Coord|56.949771|24.118939|display=inline}} | vaid = 7635 | year = 1879. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042526 | label = ''[[:d:Q56042526|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Merķeļa iela 21 | lat = 56.9517865 | long = 24.1156406 | p625 = {{Coord|56.951786|24.115641|display=inline}} | vaid = 7647 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042531 | label = ''[[:d:Q56042531|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Merķeļa iela 3 | lat = 56.94854 | long = 24.1193292 | p625 = {{Coord|56.94854|24.119329|display=inline}} | image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%203%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7636 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042533 | label = ''[[:d:Q56042533|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Merķeļa iela 5 | lat = 56.9486659 | long = 24.1191324 | p625 = {{Coord|56.948666|24.119132|display=inline}} | image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%205%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7638 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042534 | label = ''[[:d:Q56042534|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Merķeļa iela 6 | lat = 56.9492045 | long = 24.1196602 | p625 = {{Coord|56.949205|24.11966|display=inline}} | image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%206%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7639 | year = 1883. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042538 | label = ''[[:d:Q56042538|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Merķeļa iela 7 | lat = 56.9488369 | long = 24.1189027 | p625 = {{Coord|56.948837|24.118903|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%207.jpg | vaid = 7640 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042540 | label = ''[[:d:Q56042540|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Merķeļa iela 8 | lat = 56.9488693 | long = 24.1198827 | p625 = {{Coord|56.948869|24.119883|display=inline}} | image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%208%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7641 | year = 1882. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042544 | label = ''[[:d:Q56042544|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Merķeļa iela 9 | lat = 56.9489987 | long = 24.1187388 | p625 = {{Coord|56.948999|24.118739|display=inline}} | image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%209%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7642 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042557 | label = ''[[:d:Q56042557|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 11 | lat = 56.9517516 | long = 24.1145554 | p625 = {{Coord|56.951752|24.114555|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2011%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7655 | year = 1868. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042558 | label = ''[[:d:Q56042558|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 13 | lat = 56.9515897 | long = 24.1147686 | p625 = {{Coord|56.95159|24.114769|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2013%2C%20R%C4%ABga.JPG | commonscat = Raiņa bulvāris 13 | vaid = 7656 | year = 1875. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042560 | label = ''[[:d:Q56042560|Adminstratīvā ēka]]'' | name = Adminstratīvā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 15 | lat = 56.9513468 | long = 24.1150801 | p625 = {{Coord|56.951347|24.11508|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2015%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7657 | year = 1868. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042562 | label = ''[[:d:Q56042562|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 17 | lat = 56.9510184 | long = 24.1153325 | p625 = {{Coord|56.951018|24.115333|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2017%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7658 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042564 | label = ''[[:d:Q56042564|Latvijas Universitātes galvenā ēka]]'' | name = Latvijas Universitātes galvenā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 19 | lat = 56.9508026 | long = 24.1163188 | p625 = {{Coord|56.950803|24.116319|display=inline}} | image = Latvijas%20Universit%C4%81tes%20centr%C4%81l%C4%81%20%C4%93ka.JPG | commonscat = University of Latvia main building | vaid = 6526 | year = 1866. - 1903., 1938. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042565 | label = ''[[:d:Q56042565|"Lauvu portāls"]]'' | name = "Lauvu portāls" | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 19 | locality = Latvijas Universitāte | lat = 56.9508026 | long = 24.1163188 | p625 = {{Coord|56.950803|24.116319|display=inline}} | vaid = 7328 | year = 17.-18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042567 | label = ''[[:d:Q56042567|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 19 | locality = Latvijas Universitāte | lat = 56.9508026 | long = 24.1163188 | p625 = {{Coord|56.950803|24.116319|display=inline}} | vaid = 7329 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042569 | label = ''[[:d:Q56042569|Portāls]]'' | name = Portāls | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 19 | locality = Latvijas Universitāte | lat = 56.9508026 | long = 24.1163188 | p625 = {{Coord|56.950803|24.116319|display=inline}} | vaid = 7330 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042570 | label = ''[[:d:Q56042570|Rīgas politehnikuma studentu karceris]]'' | name = Rīgas politehnikuma studentu karceris | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 19 | lat = 56.939197914523 | long = 24.073122318935 | p625 = {{Coord|56.939198|24.073122|display=inline}} | vaid = 8999 | year = 1875. – 1915. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042545 | label = ''[[:d:Q56042545|Dzīvojamās ēkas daļa]]'' | name = Dzīvojamās ēkas daļa | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 1; Krišjāņa Valdemāra iela 4 | vaid = 7648 | year = 1877. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042546 | label = ''[[:d:Q56042546|Dzīvojamās ēkas daļa]]'' | name = Dzīvojamās ēkas daļa | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 1; Krišjāņa Valdemāra iela 4 | lat = 56.95444056794 | long = 24.108965716423 | p625 = {{Coord|56.954441|24.108966|display=inline}} | vaid = 7698 | year = 1877. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042547 | label = ''[[:d:Q56042547|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 2 | lat = 56.9542178 | long = 24.1093017 | p625 = {{Coord|56.954218|24.109302|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%202%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7649 | year = 1881. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042571 | label = ''[[:d:Q56042571|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 21 | lat = 56.9501074 | long = 24.1164749 | p625 = {{Coord|56.950107|24.116475|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2021%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7659 | year = 1875. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042576 | label = ''[[:d:Q56042576|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 23 | lat = 56.949872 | long = 24.1167032 | p625 = {{Coord|56.949872|24.116703|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2023%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7660 | year = 1875. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042577 | label = ''[[:d:Q56042577|Dzīvojamā ēka, tagad poliklīnika]]'' | name = Dzīvojamā ēka, tagad poliklīnika | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 27 | lat = 56.9489638 | long = 24.1176867 | p625 = {{Coord|56.948964|24.117687|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2027%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7661 | year = 1885. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042549 | label = ''[[:d:Q56042549|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 3 | lat = 56.9540918 | long = 24.1095809 | p625 = {{Coord|56.954092|24.109581|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%203%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7650 | year = 1881. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042579 | label = ''[[:d:Q56042579|Dzīvojamā ēka tagad viesnīca]]'' | name = Dzīvojamā ēka tagad viesnīca | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 33 | lat = 56.9479924 | long = 24.1189494 | p625 = {{Coord|56.947992|24.118949|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2033%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7662 | year = 1885. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042551 | label = ''[[:d:Q56042551|Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 4 | lat = 56.9539208 | long = 24.1099421 | p625 = {{Coord|56.953921|24.109942|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%204%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7651 | year = 1886. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042553 | label = ''[[:d:Q56042553|Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 5 | lat = 56.953767 | long = 24.1102493 | p625 = {{Coord|56.953767|24.110249|display=inline}} | vaid = 7652 | year = 1879. - 1883. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042554 | label = ''[[:d:Q56042554|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 7 | lat = 56.9532007 | long = 24.1115346 | p625 = {{Coord|56.953201|24.111535|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%207%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7653 | year = 1864. - 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042555 | label = ''[[:d:Q56042555|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 8 | lat = 56.9527866 | long = 24.1125363 | p625 = {{Coord|56.952787|24.112536|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%208%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7654 | year = 1902 . - 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042556 | label = ''[[:d:Q56042556|Dzīvojamā ēka, tagad - administratīva ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, tagad - administratīva ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Raiņa bulvāris 9 | lat = 56.9523266 | long = 24.1134277 | p625 = {{Coord|56.952327|24.113428|display=inline}} | image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%209%2C%20R%C4%ABga.JPG | commonscat = Raiņa bulvāris 9 | vaid = 6525 | year = 1875. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042581 | label = ''[[:d:Q56042581|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 16 | lat = 56.9575805 | long = 24.1254255 | p625 = {{Coord|56.95758|24.125425|display=inline}} | image = RigaStabu16.jpg | vaid = 7663 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042583 | label = ''[[:d:Q56042583|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 17 | lat = 56.9577687 | long = 24.125903 | p625 = {{Coord|56.957769|24.125903|display=inline}} | image = RigaStabu17.jpg | vaid = 9014 | year = 1877. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042584 | label = ''[[:d:Q56042584|Dzīvojamās ēkas (2)]]'' | name = Dzīvojamās ēkas (2) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 18 | lat = 56.9573645 | long = 24.1257865 | p625 = {{Coord|56.957364|24.125787|display=inline}} | image = RigaStabu18.jpg | vaid = 7664 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042587 | label = ''[[:d:Q56042587|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 19 | lat = 56.9576158 | long = 24.1261163 | p625 = {{Coord|56.957616|24.126116|display=inline}} | image = RigaStabu19.jpg | vaid = 7665 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042588 | label = ''[[:d:Q56042588|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 20 | lat = 56.9571756 | long = 24.1260818 | p625 = {{Coord|56.957176|24.126082|display=inline}} | image = RigaStabu20.jpg | vaid = 7666 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042591 | label = ''[[:d:Q56042591|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 45 | lat = 56.9551713 | long = 24.1312644 | p625 = {{Coord|56.955171|24.131264|display=inline}} | image = RigaStabu45.jpg | vaid = 7668 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042594 | label = ''[[:d:Q56042594|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 46/48 | lat = 56.9545275 | long = 24.1316686 | p625 = {{Coord|56.954527|24.131669|display=inline}} | image = RigaStabu46-48.jpg | vaid = 7669 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042597 | label = ''[[:d:Q56042597|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 50 | lat = 56.9544383 | long = 24.1318973 | p625 = {{Coord|56.954438|24.131897|display=inline}} | image = RigaStabu50.jpg | vaid = 7670 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042600 | label = ''[[:d:Q56042600|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 28 | lat = 56.9624374 | long = 24.1378034 | p625 = {{Coord|56.962437|24.137803|display=inline}} | image = RigaTallinas28.jpg | vaid = 7671 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042604 | label = ''[[:d:Q56042604|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 30 | lat = 56.9621767 | long = 24.1382276 | p625 = {{Coord|56.962177|24.138228|display=inline}} | image = RigaTallinas30.jpg | vaid = 7672 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042605 | label = ''[[:d:Q56042605|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 45 | lat = 56.9619224 | long = 24.1396155 | p625 = {{Coord|56.961922|24.139616|display=inline}} | image = RigaTallinas45.jpg | vaid = 7673 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042606 | label = ''[[:d:Q56042606|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 50 | lat = 56.9600479 | long = 24.1415454 | p625 = {{Coord|56.960048|24.141545|display=inline}} | image = RigaTallinas50.jpg | vaid = 7674 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042608 | label = ''[[:d:Q56042608|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 13 | lat = 56.9540831 | long = 24.1215594 | p625 = {{Coord|56.954083|24.121559|display=inline}} | image = RigaTerbatas13.jpg | vaid = 7680 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042610 | label = ''[[:d:Q56042610|Adminstratīvā ēka]]'' | name = Adminstratīvā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 14 | lat = 56.9536473 | long = 24.121574 | p625 = {{Coord|56.953647|24.121574|display=inline}} | image = Terbatas.jpg | commonscat = Tērbatas iela 14 (Riga) | vaid = 7681 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042614 | label = ''[[:d:Q56042614|Vitrāžas (4)]]'' | name = Vitrāžas (4) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 14 | lat = 56.9536473 | long = 24.121574 | p625 = {{Coord|56.953647|24.121574|display=inline}} | image = Stainedglass%20T%C4%93rbatas%20iela14%205.jpg | commonscat = Stained-glass windows of Tērbatas iela 14, Riga | vaid = 7400 | year = ap 1909. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042627 | label = ''[[:d:Q56042627|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 15/17 | lat = 56.9542794 | long = 24.1219184 | p625 = {{Coord|56.954279|24.121918|display=inline}} | image = RigaTerbatas15-17.jpg | commonscat = Tērbatas iela 15/17 (Riga) | vaid = 6527 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042629 | label = ''[[:d:Q56042629|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 20 | lat = 56.953981 | long = 24.122454 | p625 = {{Coord|56.953981|24.122454|display=inline}} | image = RigaTerbatas20.jpg | vaid = 7682 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042633 | label = ''[[:d:Q56042633|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 28 | lat = 56.9545232 | long = 24.1235354 | p625 = {{Coord|56.954523|24.123535|display=inline}} | image = RigaTerbatas28.jpg | vaid = 7683 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042635 | label = ''[[:d:Q56042635|Sabiedriskā ēka]]'' | name = Sabiedriskā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 2a | lat = 56.952174728912 | long = 24.116573487908 | p625 = {{Coord|56.952175|24.116573|display=inline}} | image = 2013-02-28%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 7675 | year = 1863. - 1864. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042639 | label = ''[[:d:Q56042639|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 33/35 | lat = 56.9552573 | long = 24.124137 | p625 = {{Coord|56.955257|24.124137|display=inline}} | image = RigaTerbatas33-35.jpg | vaid = 6528 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042642 | label = ''[[:d:Q56042642|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 33/35 | lat = 56.9552573 | long = 24.124137 | p625 = {{Coord|56.955257|24.124137|display=inline}} | image = RigaTerbatas33-35-2.jpg | vaid = 7684 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042644 | label = ''[[:d:Q56042644|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 37 | lat = 56.9554308 | long = 24.1245027 | p625 = {{Coord|56.955431|24.124503|display=inline}} | image = RigaTerbatas37.jpg | vaid = 7685 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042646 | label = ''[[:d:Q56042646|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 38 | lat = 56.9554246 | long = 24.1252589 | p625 = {{Coord|56.955425|24.125259|display=inline}} | image = RigaTerbatas38.jpg | vaid = 7686 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042650 | label = ''[[:d:Q56042650|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 4 | lat = 56.952968 | long = 24.1202969 | p625 = {{Coord|56.952968|24.120297|display=inline}} | image = RigaTerbatas4%282%29.jpg | vaid = 7676 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042648 | label = ''[[:d:Q56042648|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 49/51 | lat = 56.9565371 | long = 24.126721 | p625 = {{Coord|56.956537|24.126721|display=inline}} | image = RigaTerbatas49-51.jpg | vaid = 7687 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042651 | label = ''[[:d:Q56042651|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 50 | lat = 56.956321 | long = 24.1272628 | p625 = {{Coord|56.956321|24.127263|display=inline}} | image = RigaTerbatas50.jpg | vaid = 7688 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042652 | label = ''[[:d:Q56042652|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 53 | lat = 56.9567074 | long = 24.1270997 | p625 = {{Coord|56.956707|24.1271|display=inline}} | image = RigaTerbatas53.jpg | vaid = 7689 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042654 | label = ''[[:d:Q56042654|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 54 | lat = 56.9567512 | long = 24.1282344 | p625 = {{Coord|56.956751|24.128234|display=inline}} | image = RigaTerbatas54.jpg | vaid = 7690 | year = 1894. - 1896. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042656 | label = ''[[:d:Q56042656|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 55 | lat = 56.957021 | long = 24.1279229 | p625 = {{Coord|56.957021|24.127923|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20T%C4%93rbatas%20iela%2055.jpg | vaid = 7691 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042665 | label = ''[[:d:Q56042665|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 6/8 | lat = 56.9532484 | long = 24.1205528 | p625 = {{Coord|56.953248|24.120553|display=inline}} | image = RigaTerbatas4.jpg | vaid = 7677 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042657 | label = ''[[:d:Q56042657|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 63 | lat = 56.9578874 | long = 24.1305279 | p625 = {{Coord|56.957887|24.130528|display=inline}} | image = RigaTerbatas63.jpg | vaid = 7692 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042659 | label = ''[[:d:Q56042659|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 65 | lat = 56.9581322 | long = 24.1305905 | p625 = {{Coord|56.958132|24.130591|display=inline}} | image = RigaTerbatas65.jpg | vaid = 7693 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042672 | label = ''[[:d:Q56042672|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 7 | lat = 56.9536807 | long = 24.1207073 | p625 = {{Coord|56.953681|24.120707|display=inline}} | image = RigaTerbatas7.jpg | vaid = 7678 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042616 | label = ''[[:d:Q56042616|Vitrāžas (6)]]'' | name = Vitrāžas (6) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 7/3 | lat = 56.953673001065 | long = 24.120693000396 | p625 = {{Coord|56.953673|24.120693|display=inline}} | vaid = 7399 | year = 1933.-1934. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042679 | label = ''[[:d:Q56042679|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 86 | lat = 56.9611744 | long = 24.1380684 | p625 = {{Coord|56.961174|24.138068|display=inline}} | image = RigaTerbatas86.jpg | vaid = 7694 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042688 | label = ''[[:d:Q56042688|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 88 | lat = 56.9613528 | long = 24.1383941 | p625 = {{Coord|56.961353|24.138394|display=inline}} | image = RigaTerbatas88.jpg | vaid = 7695 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042695 | label = ''[[:d:Q56042695|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 9/11 | lat = 56.9539313 | long = 24.121282 | p625 = {{Coord|56.953931|24.121282|display=inline}} | image = RigaTerbatas9-11.jpg | commonscat = Tērbatas iela 9/11 (Riga) | vaid = 7679 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042702 | label = ''[[:d:Q56042702|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tērbatas iela 97 | lat = 56.9613726 | long = 24.1376094 | p625 = {{Coord|56.961373|24.137609|display=inline}} | image = RigaTerbatas97.jpg | vaid = 7696 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042251 | label = ''[[:d:Q56042251|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 16 | lat = 56.9566746 | long = 24.1236112 | p625 = {{Coord|56.956675|24.123611|display=inline}} | image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2016%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7589 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042252 | label = ''[[:d:Q56042252|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 19/21 | lat = 56.9565158 | long = 24.1246207 | p625 = {{Coord|56.956516|24.124621|display=inline}} | image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2019%2021%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7590 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042253 | label = ''[[:d:Q56042253|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 20 | lat = 56.9563552 | long = 24.1242418 | p625 = {{Coord|56.956355|24.124242|display=inline}} | image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2020%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7591 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042254 | label = ''[[:d:Q56042254|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 23/25 | lat = 56.956299989471 | long = 24.125125246684 | p625 = {{Coord|56.9563|24.125125|display=inline}} | image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2023%2025%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 6520 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042255 | label = ''[[:d:Q56042255|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 26 | lat = 56.9554274 | long = 24.125823 | p625 = {{Coord|56.955427|24.125823|display=inline}} | image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2026%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7592 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042256 | label = ''[[:d:Q56042256|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 30 | lat = 56.9551461 | long = 24.1263049 | p625 = {{Coord|56.955146|24.126305|display=inline}} | image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2030%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7593 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042258 | label = ''[[:d:Q56042258|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 32 | lat = 56.9550229 | long = 24.1265375 | p625 = {{Coord|56.955023|24.126538|display=inline}} | image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2032%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7594 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042259 | label = ''[[:d:Q56042259|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 34 | lat = 56.9548212 | long = 24.1267593 | p625 = {{Coord|56.954821|24.126759|display=inline}} | image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2034%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7595 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042261 | label = ''[[:d:Q56042261|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 38 | lat = 56.9539084 | long = 24.1285398 | p625 = {{Coord|56.953908|24.12854|display=inline}} | image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2038%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7596 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042262 | label = ''[[:d:Q56042262|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 39 | lat = 56.9541409 | long = 24.1289027 | p625 = {{Coord|56.954141|24.128903|display=inline}} | image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2039%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7597 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042264 | label = ''[[:d:Q56042264|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 41 | lat = 56.9539485 | long = 24.1292586 | p625 = {{Coord|56.953949|24.129259|display=inline}} | image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2041%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7598 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042269 | label = ''[[:d:Q56042269|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 42 | lat = 56.9536635 | long = 24.1289925 | p625 = {{Coord|56.953663|24.128992|display=inline}} | image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2042%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7599 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042270 | label = ''[[:d:Q56042270|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 44 | lat = 56.9535236 | long = 24.1292675 | p625 = {{Coord|56.953524|24.129268|display=inline}} | image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2044%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7600 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042274 | label = ''[[:d:Q56042274|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 46 | lat = 56.9533137 | long = 24.1296555 | p625 = {{Coord|56.953314|24.129655|display=inline}} | image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2046%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7601 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q337179 | label = [[Brīvības piemineklis]] | name = Brīvības piemineklis | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Brīvības bulv. un Raiņa bulv. krustojumā | lat = 56.951555555556 | long = 24.113222222222 | p625 = {{Coord|56.951556|24.113222|display=inline}} | commonscat = Freedom monument (Riga) | vaid = 6965 | wikipediauri = Br%C4%ABv%C4%ABbas_piemineklis | year = 1935. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q1368285 | label = [[Esplanāde (Rīga)]] | name = Esplanāde (Rīga) | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Brīvības bulvāris | lat = 56.95388889 | long = 24.11388889 | p625 = {{Coord|56.953889|24.113889|display=inline}} | image = Ryga.2007-08-09.jpg | commonscat = Esplanāde (Riga) | vaid = 7863 | wikipediauri = Esplan%C4%81de_(R%C4%ABga) | year = 19.gs.80.g.,1950.-1952. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q1854781 | label = [[Vērmanes dārzs]] | name = Vērmanes dārzs | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = starp Elizabetes, Kr. Barona, Tērbatas ielām | lat = 56.95141667 | long = 24.11891667 | p625 = {{Coord|56.951417|24.118917|display=inline}} | image = Vermanes%20Garden%20View.jpg | commonscat = Vērmanes Garden | vaid = 5583 | wikipediauri = V%C4%93rmanes_d%C4%81rzs | year = 1817., 20.gs.20.g., 1950.,1967. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q4343065 | label = [[Alfrēda Kalniņa piemineklis]] | name = Alfrēda Kalniņa piemineklis | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Kanālmalas apstādījumos pretī Nacionālajai operai | lat = 56.948909 | long = 24.115973 | p625 = {{Coord|56.948909|24.115973|display=inline}} | commonscat = Monument to Alfrēds Kalniņš | vaid = 52 | wikipediauri = Alfr%C4%93da_Kalni%C5%86a_piemineklis | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q12333455 | label = ''[[:d:Q12333455|Rīgas cirka ēka]]'' | name = Rīgas cirka ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.94952778 | long = 24.11938889 | p625 = {{Coord|56.949528|24.119389|display=inline}} | image = %D0%9A%D1%83%D0%BF%D0%BE%D0%BB%20%D1%86%D0%B8%D1%80%D0%BA%D0%B0%20-%20panoramio.jpg | vaid = 7637 | year = 1888. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q55895302 | label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.95679103731 | long = 24.127528828883 | p625 = {{Coord|56.956791|24.127529|display=inline}} | image = Narrow%20streets.jpg | commonscat = Historic Center of Riga | vaid = 7442 | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q56042055 | label = ''[[:d:Q56042055|Piemineklis rakstniekam R.Blaumanim]]'' | name = Piemineklis rakstniekam R.Blaumanim | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Kanālmalas apstādījumos pretī Bastejkalnam | lat = 56.95297196343 | long = 24.109668687316 | p625 = {{Coord|56.952972|24.109669|display=inline}} | image = Piemineklis%20rakstniekam%20R.Blaumanim%2C%20R%C4%ABga.JPG | commonscat = Monument to Rūdolfs Blaumanis | vaid = 53 | year = 1863.-1908. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q59504544 | label = ''[[:d:Q59504544|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka]]'' | name = Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.95576 | long = 24.11309 | p625 = {{Coord|56.95576|24.11309|display=inline}} | image = Latvijas%20Nacion%C4%81lais%20m%C4%81kslas%20muzejs%20%28LNMM%29.jpg | commonscat = Building of the Latvian National Museum of Arts | vaid = 6530 | year = 1903. - 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q110866531 | label = ''[[:d:Q110866531|Jaunā Rīgas teātra ēka]]'' | name = Jaunā Rīgas teātra ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.9546 | long = 24.125 | p625 = {{Coord|56.9546|24.125|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2025%2C%20R%C4%ABga.JPG | commonscat = Lāčplēša iela 25 (Riga) | vaid = 58 | year = 1902.-1905. 1908.-1915. 1920.-1977. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{monument | qid = Q110866719 | label = ''[[:d:Q110866719|Latvijas leļļu teātra ēka]]'' | name = Latvijas leļļu teātra ēka | municipality = Centra rajons | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.95115 | long = 24.121675 | p625 = {{Coord|56.95115|24.121675|display=inline}} | image = Th%C3%A9%C3%A2tre%20de%20marionnettes%20%C3%A0%20Riga.jpg | commonscat = The building of Latvian Puppet theater | vaid = 7470 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga) }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Central District, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Centra rajons}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Rīga]] 7o6pu7uo0d8rd6bkdmixnob0dqf845e 0 244778 4490834 4330757 2026-07-06T07:18:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490834 wikitext text/x-wiki {{Valodu saimes infokaste | name = Navahu valoda | nativename = | region = [[Arizona]], [[Ņūmeksika]], [[Jūta]], [[Kolorādo]] | familycolor = Na-Dene | fam1 = [[Na-dene valodas|Na-dene saime]] | fam2 = [[Atapasku valodas|Atapasku]] | fam3 = [[Dienvidu atapasku]] | fam4 = Dienvidrietumu apaču | fam5 =Rietumu | iso1 = nv | iso2 = nav | iso3 = nav | notice = IPA | map = DineBikeyahBe'elyaigii.svg | map_caption = Navahu valodas izplatības pamatareāls. }} '''Navahu valoda''' (navahu: ''Diné bizaad'') ir [[Ziemeļamerika]]s [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] [[navahi|navahu]] valoda, kas izplatīta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] dienvidrietumos. Tā ir viena no [[Na-dene valodas|na-dene]] [[valodu saime]]s dienvidu [[atapasku valodas|atapasku]] valodām. Navahu valodu prot no 120 000 līdz 170 000 cilvēku, no kuriem aptuveni 75% dzīvo [[Navahu nācija]]s teritorijā, un tā ir izplatītākā Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju valoda uz ziemeļiem no [[Meksika]]s. Navahu valoda ir apdraudēta, jo samazinās bērnu skaits, kas tajā sazinās. Kopš 1986. gada skolās tiek īstenota valodas [[iegremdēšana]]s programma. Radiopārraides noris navahu un angļu valodās. Kopš 2012. gada ir pieejama ''[[iPhone]]'' navahu tastatūra, bet 2013. gada augustā navahu tastatūru ieviesa ''[[Android]]'' operētājsitēmā. 2013. gadā navahu valodā tika pārtulkota filma [[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]. Tā bija pirmā lielā kinofilma, ko pārtulkoja kādā no indiāņu valodām.<ref>[http://www.npr.org/2013/06/20/193496493/translated-into-navajo-star-wars-will-be Translated Into Navajo, 'Star Wars' Will Be], NPR, 2012. gada 20. jūnijs</ref><ref>[http://navajotimes.com/news/2013/0713/070413starwars.php Navajo Star Wars a crowd pleaser] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201025163702/https://www.navajotimes.com/news/2013/0713/070413starwars.php |date={{dat|2020|10|25||bez}} }}. ''Navajo Times'', 2013. gada 13. jūlijs</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīņās pret japāņiem un [[Korejas karš|Korejas karā]] [[ASV Armija|ASV Armijā]] dienēja navahu radisti, kas ziņojumus pa rāciju un telefonu nodeva pretiniekiem nesaprotamajā navahu valodā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://gomyson.com Navahu valodai veltīta tīmekļa vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas indiāņu valodas]] [[Kategorija:Na-dene valodas]] adt2mtq26y8oxh7rw20drllyuk3pt4l 0 259634 4490901 4025908 2026-07-06T10:30:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490901 wikitext text/x-wiki {{medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:EMminor2010.JPG|thumbnail|Nātrene uz rokas]] '''Nātrene''' ({{val-la|urticaria}}) ir ādas [[slimība]] jeb [[alerģija]], kam raksturīgi [[nātre]]s dzēlumiem līdzīgi izsitumi un [[nieze]] uz [[āda]]s, retāk uz [[gļotāda]]s. Nātrene var būt gan [[akūts|akūta]], gan [[hronisks|hroniska]]. Akūtā nātrene var parādīties ļoti strauji un ilgt no dažām minūtēm līdz pat vairākām stundām, bet hroniskā nātrene var ilgt vairākus mēnešus un bieži atkārtoties. Ārstēšana var izvērsties ilgstoša. Jālieto prethistamīna līdzekļi, [[efedrīns]], [[adrenalīns]], hormonu preparāti, kā arī [[vakcīna]]s, kas satur ļoti mazas nātreni izraisošo faktoru devas. Lai novērstu slimību, ir jāizvairās no kaitīgiem faktoriem, kā arī laikus jāārstē slimības, kas var izraisīt nātreni. Nātrene var būt simptoms, kas norāda uz [[kolagenoze|kolagenozi]], [[ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgu audzēju]], [[Cukura diabēts|cukura diabētu]], aknu un nieru slimībām, serumslimībām un [[siena drudzis|siena drudzi]]. == Cēloņi == Nātreni var izraisīt, piemēram, medikamenti, uzturlīdzekļu lietošana, kā [[kokakola]], [[ola]]s, [[zivis]], [[zemenes]] un [[vēži]], smaržas, fizikāli kairinātāji (visbiežāk [[ultravioletais starojums]]) un aukstums, ķīmiskie aerosoli, [[ziedputekšņi]], kā arī odu, bišu, lapseņu, blusu vai citu kukaiņu kodumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.maminuklubs.lv/mazulis/20120827-natrene-uzzini-ka-ta-izpauzas-un-ka-to-arstet-/%7C |title=Cēloņi un ārstēšana |access-date={{dat|2014|08|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307230352/http://www.maminuklubs.lv/mazulis/20120827-natrene-uzzini-ka-ta-izpauzas-un-ka-to-arstet-/%7C }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{medicīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ādas slimības]] ifbnx6ip0cqm59qy7b35arxw6f5oyf1 0 261303 4490843 4489270 2026-07-06T07:31:53Z Biafra 13794 strauja apvienības maiņa. 4490843 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ilze Vergina | vārds_orģ = | attēls = 5.jūnija Saeimas sēde (14164170380).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ilze Vergina 2014. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1969|07|15}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsu rajons|Dzērbene|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Smiltene}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latviete]] | partija = * [[Jaunais laiks]] <small>(?—2008)</small> * [[Pilsoniskā savienība]] <small>(2008—2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(2011—2026)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Liepājas Pedagoģiskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ilze Vergina''' (dzimusi {{dat|1969|07|15}} [[Dzērbene|Dzērbenē]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/saeimas-deputate-ilze-vergina-panakums-ir-gandarijums-par-kopigi-paveiktu-darbu/?utm_source=chatgpt.com|title=Saeimas deputāte Ilze Vergina: Panākums ir gandarījums par kopīgi paveiktu darbu|last=Vahere|first=Baiba|website=Ziemellatvija.lv|access-date=2025-02-13|date=2023-01-23|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] izglītības darbiniece un politiķe. Bijusi [[10. Saeima]]s un [[11. Saeima]]s deputāte. Šobrīd ir [[14. Saeima]]s deputāte, ievēlēta no partijas "[[Vienotība]]" un apvienības "[[Jaunā Vienotība]]", bet tās pametusi. == Biogrāfija == 1987. gadā absolvējusi [[Dzērbenes vidusskola|Dzērbenes vidusskolu]]. No 1987. līdz 1992. gadam studējusi [[Liepājas Pedagoģiskais institūts|Liepājas Pedagoģiskajā institūtā]], kur ieguvusi latviešu valodas un literatūras skolotāja kvalifikāciju. 1996. gadā Liepājas Pedagoģiskajā augstskolā ieguvusi filoloģijas maģistra grādu. 1994. gadā uzsākusi darba gaitas [[Vecpiebalgas vidusskola|Vecpiebalgas lauku reģionālajā ģimnāzijā]], kur līdz 1999. gadam bijusi skolotāja. Pēc tam līdz 2002. gadam bijusi [[Smiltenes 2. vidusskola]]s skolotāja un direktora vietniece audzināšanas darbā, 2002. gadā kļuvusi par skolas direktori (kopš 2005. gada tā pazīstama kā Smiltenes Centra vidusskola). Vadījusi [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Smiltenes filiāli.<ref name="pv2013">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/CandidateBiography-2091.html|title=Ilze Vergina|publisher=CVK|accessdate={{dat|2014|9|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140717033003/http://www.pv2013.cvk.lv/CandidateBiography-2091.html|archivedate={{dat|2014|07|17||bez}}}}</ref> == Politiskā darbība == 2004. gadā I. Vergina sāka vadīt partijas "[[Jaunais laiks]]" Smiltenes nodaļu. [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] tikusi ievēlēta [[Smiltenes pilsēta]]s domē no partijas "[[Jaunais laiks]]" saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.kand?nr=941502|title=JAUNAIS LAIKS|publisher=CVK|accessdate={{dat|2014|9|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150923212235/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.kand?nr=941502|archivedate={{dat|2015|09|23||bez}}}}</ref> Bijusi domes priekšsēdētāja vietniece. 2006. gadā nesekmīgi kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]]. 2008. gadā izstājusies no partijas kopā ar vairākiem reģionu pārstāvjiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/216322-jl_pamet_rekordliels_biedru_skaits|title=JL pamet rekordliels biedru skaits|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2014|9|25||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160306051339/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/216322-jl_pamet_rekordliels_biedru_skaits}}</ref> 2008. gada aprīlī tikusi ievēlēta "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" valdē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-pilsoniskas-savienibas-priekssedetaju-ievel-kalnieti.d?id=20823194|title=Par 'Pilsoniskās savienības' priekšsēdētāju ievēl Kalnieti|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|9|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171206005748/http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-pilsoniskas-savienibas-priekssedetaju-ievel-kalnieti.d?id=20823194|archivedate={{dat|2017|12|06||bez}}}}</ref> [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] I. Vergina tika ievēlēta [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] domē no "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2941604|title="PILSONISKĀ SAVIENĪBA"|publisher=CVK|accessdate={{dat|2014|9|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150923212253/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.kand?nr=2941604|archivedate={{dat|2015|09|23||bez}}}}</ref> Smiltenes novada domē tika ievēlēta arī [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]], šoreiz no partijas "[[Vienotība]]" saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-151.html|title=Partija "VIENOTĪBA"|publisher=CVK|accessdate={{dat|2014|9|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924083340/http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-151.html|archivedate={{dat|2015|09|24||bez}}}}</ref> 2010. gadā nesekmīgi kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības "[[Vienotība]]" saraksta, taču kļuva par [[10. Saeima]]s deputāti [[Andris Vilks (ekonomists)|Andra Vilka]] vietā, kurš uzsāka darbu valdībā.<ref name="saeima10">{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima10_depweb_public.nsf/0/185F26CB957C0274C22577BC0021BAB7?OpenDocument&lang=LV|title=10. Saeima|publisher=Titania.saeima.lv|accessdate={{dat|2014|9|25||bez}}}}</ref> 2011. gadā kandidējusi arī [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]], taču netika ievēlēta. 2014. gada jūlijā ieguvusi [[11. Saeima]]s deputātes mandātu Eiropas Parlamentā ievēlētā [[Valdis Dombrovskis|Valda Dombrovska]] vietā.<ref name="saeima11">{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/0/CD9AF516E731766FC22579100046C519?OpenDocument&lang=LV|title=11. Saeima|publisher=Titania.saeima.lv|accessdate={{dat|2014|9|25||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ziemellatvija.diena.lv/novadu-zinas/smiltene/11-saeima-darbu-uzsakusi-smilteniete-ilze-vergina-83467|title=11. Saeimā darbu uzsākusi smilteniete Ilze Vergina|publisher=Ziemellatvija.diena.lv|accessdate={{dat|2014|9|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150715130323/http://ziemellatvija.diena.lv/novadu-zinas/smiltene/11-saeima-darbu-uzsakusi-smilteniete-ilze-vergina-83467|archivedate={{dat|2015|07|15||bez}}}}</ref> Tajā pašā gadā kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]], bet netika ievēlēta. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] I. Vergina atkal tika ievēlēta [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] domē 2022. gadā kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta, taču netika ievēlēta.<ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/vidzeme/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba Vēlēšanu rezultāti — Jaunā Vienotība]</ref> Drīz vien viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti, [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturam Krišjānim Kariņam]] kļūstot par [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentu]]. I. Vergina ir 2025. gada 5. novembrī dibinātās Saeimas Vidzemes deputātu grupas vadītāja vietniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.11.2025-saeima-nodibinata-vidzemes-deputatu-grupa.a621253/|title=Saeimā nodibināta Vidzemes deputātu grupa|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-17|language=lv}}</ref> 2026. gada vasarā izstājusies no partijas "Vienotība" un [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] kandidē no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160305162107/http://vienotiba.lv/ilze_vergina Vienotības profils] {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Vergina, Ilze}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] tb88dxygg8uuk6dhwciyvn5nj4rafy9 0 262153 4490816 4312220 2026-07-06T05:25:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490816 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mārtiņš Šics | vārds_orģ = | attēls = Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde (16248273447).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Mārtiņš Šics 2015. gadā <!------ Pirmais amats ------>| = | amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2014|11|5|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|8|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Krimulda|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[PSKP]]<br />[[Pilsoniskā savienība]] <small>(2009-2011)</small><br />[[Reģionu alianse]] <small>(2014–2020)</small><br />[[LRA]] <small>(kopš 2020)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[ārsts]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Rīgas Medicīnas institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Mārtiņš Šics''' (dzimis {{dat|1950|8|28}} [[Krimulda|Krimuldā]])<ref name="lat" /> ir [[latvieši|latviešu]] [[ārsts]] (anesteziologs reanimatologs), internists, veselības aprūpes organizators, pasniedzējs un politiķis. Šobrīd ir [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputāts, bijis [[12. Saeima]]s deputāts, pārstāv partiju [[Latvijas Reģionu apvienība]]. M. Šics ir [[kamaniņu braucējs|kamaniņu braucēju]] brāļu [[Andris Šics|Andra]] un [[Juris Šics|Jura Šicu]] tēva brālis. == Biogrāfija == === Izglītība === 1969. gadā pabeidzis [[Rīgas 2. medicīnas skola|Rīgas 2. medicīnas skolu]], iegūstot feldšera kvalifikāciju.<ref name="12s cvk" /> 1977. gadā pabeidzis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūta]] Ārstniecības fakultāti, iegūstot ārsta kvalifikāciju.<ref name="12s cvk" /> 2007. gadā ieguvis profesionālo maģistra grādu personāla vadībā [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola|Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā]].<ref name="12s cvk" /> === Darba gaitas === 1977. gadā sācis strādāt [[Viesīte]]s ambulancē, te nostrādājis līdz 1980. gadam, kad uzsāka darbu [[Rīgas pilsētas 7. slimnīca|Rīgas pilsētas 7. slimnīcā]] (līdz 1982. gadam), no 1982. līdz 1985. gadam strādāja Rīgas pilsētas veselības aizsardzības nodaļā.<ref name="lat" /> 1985. gadā kļuva par Latvijas PSR Ministru padomes Lietu pārvaldes referentu (līdz 1988. gadam), no 1988. līdz 1990. gadam bija pārvaldes galvenais speciālists.<ref name="lat" /> No 1990. līdz 1992. gadam Šics bija galvenais speciālists Latvijas Valdības administrācijā, pēc tam līdz 1993. gadam — [[Latvijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Latvijas Ministru padomes priekšsēdētāja]] [[Ivars Godmanis|Ivara Godmaņa]] padomnieks, no 1993. līdz 1999. gadam — [[Latvijas Ministru kabinets|Latvijas Ministru kabineta]] padomnieks. No 1994. līdz 1997. gadam vadījis Valsts kancelejas direktora sekretariātu.<ref name="lat" /> No 1998. līdz 1999. gadam vadījis [[Latvijas finanšu ministrs|Latvijas finanšu ministra]] biroju.<ref name="lat" /> 1998. gadā kļuva par Katastrofu medicīnas centra direktoru.<ref name="lat" /> Vēlāk kļuvis par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieku katastrofu medicīnas jautājumos. Pēc [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|lielveikala "Maxima" sagrūšanas Rīgā]] {{dat|2013|11|21||bez}} Šics bija nosūtījis tīmekļa vietnes nekropole.info vadībai sagrūšanā bojāgājušo sarakstu. Pēc tam tikta uzsākta dienesta izmeklēšana un Šics un tās laiku atstādināts no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieka amata, kurā tika atjaunots 2014. gada februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/zinas/sics-bojagajuso-sarakstu-butu-nopludinajis-ari-ja-zinatu-ka-pret-vinu-saks-dienesta-izmeklesanu-14034288|title=Šics bojāgājušo sarakstu būtu nopludinājis arī ja zinātu, ka pret viņu sāks dienesta izmeklēšanu|date={{dat|2013|11|26||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|10|8||bez}}}}</ref><ref name="diena Zolitūde">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/zinas/sics-atjaunots-amata-dienesta-parbaude-turpinas-14045476|title=Šics atjaunots amatā; dienesta pārbaude turpinās|date={{dat|2014|2|24||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|10|8||bez}}}}</ref> Kopš 1992. gada ir [[LOK|Latvijas Olimpiskās komitejas]] loceklis, 2002. gadā kļuva par Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas valdes loceklis.<ref name="lat" /> 2003. gadā Šics tika apbalvots ar ceturtās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], 2007. gadā — trešās šķiras [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]].<ref name="lat" /> === Politiskā darbība === Bijis [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] biedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ |title=Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā |access-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220705201430/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/saeima-strada-vismaz-19-deputati-kuri-bijusi-komunistiskaja-partija/ }}</ref> [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] M. Šics tika [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] Rīgas domē no "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" saraksta. 2011. gada jūlijā izstājies no partijas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/sics-izstajies-no-pilsoniskas-savienibas.d?id=39590279|title=Šics izstājies no 'Pilsoniskās savienības'|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|10|8||bez}}}}</ref> pievienojies biedrībai "[[Demokrātiskie patrioti]]" un tās Rīgas domes frakcijai. 2014. gada martā pievienojies partijai "[[Reģionu alianse]]" un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s (LRA) sastāvā neveiksmīgi kandidējis [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. Tā paša gada rudenī [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]] no Latvijas Reģionu apvienības saraksta. No šī paša saraksta kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gada rudenī, taču apvienība Saeimā neiekļuva. Pēc "Reģionu alianses" ieplūšanas partijā Latvijas Reģionu apvienība M. Šics kļuva par tās biedru. M. Šics [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]", kuras sastāvā ir arī LRA, un tika ievēlēts par pašvaldības deputātu. == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="lat">{{LAT e|5|395}}</ref> <ref name="12s cvk">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/saraksti/c858009bbc82.html|title=Mārtiņš Šics — 12. Saeimas vēlēšanas|publisher=CVK|accessdate={{dat|2014|10|8||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20141023120046/http://www.latvijaslaudis.lv/users/sics_martins "Latvijas ļaudis" ieraksts] {{12. Saeima}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2009}} {{DEFAULTSORT:Šics, Mārtiņš}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Siguldas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Reģionu apvienības politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Viestura ordeņa komandieri]] 887bri1l0lk2ri838g9ewpn8s24vn2j 0 263077 4490941 4305631 2026-07-06T11:18:44Z Uldis s 26307 Pievienoti 2026. gada piemiņas turnīra rezultāti 4490941 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Zigurds Pigits | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1923 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1989 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Baldone|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} <br />{{URS}} | nodarbošanās = [[pedagoģija|pedagogs]], [[šahs|šahists]] }} '''Zigurds Pigits''' ({{dat|1923|12|10|N}} [[Rīga]] - {{dat|1989|2|27|N}}, [[Baldone]]) bija [[Latvija]]s [[pedagoģija|pedagogs]] un [[šahs|šahists]]. == Biogrāfija == Dzimis Rīgā, kur ieguvis vidējo izglītību. Kopš 1944. gada strādājis pedagoģiskā darbā - sākumā par skolotāju [[Daugmale]]s skolā, tad par inspektoru [[Baldone]]s rajona Izglītības nodaļā un [[vēsture]]s skolotāju Baldones vidusskolā. 1969. gadā beidzis [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Mākslas vēstures nodaļu. Paralēli darbam skolā daudz laika veltījis šaham. Jau 1938. gadā tika publicēta pirmā Pigita šaha kompozīcija. Vēlākajos gados ap 150 dažādas kompozīcijas ir publicētas dažādos preses izdevumos. Bijis viens no Latvijas vispusīgākajiem problēmistiem. Piecas reizes startējis PSRS individuālo šaha kompozīcijas čempionātu finālos, trīs reizes uzvarējis Latvijas šaha kompozīcijas čempionātos. 1957. gadā Latvijas problēmistu izlases sastāvā Pigits uzvarēja PSRS komandu šaha kompozīcijas čempionātā.<ref>"Latvijas problēmisti - PSRS čempioni", laikraksts "Cīņa", 01.02.1957</ref> 1959. gadā [[Starptautiskā šaha federācija|Starptautiskās šaha federācijas]] rīkotājā šaha kompozīcijas konkursā Pigits izcīna zelta medaļu pašmatu grupā. Sākot ar 1949. gadu piedalījies arī klātienes šaha sacensībās. 1956. gadā kopā ar Latvijas izlasi (komandas sastāvā - [[Marks Pasmans|M.Pasmans]], [[Igors Ždanovs|I.Ždanovs]], [[Roberts Skuja|R.Skuja]]) tika izcīnīta 1. vieta kopvērtējumā PSRS lauku šahistu komandu čempionātā Rīgā.<ref>[http://al20102007.narod.ru/ch_urs/1956/ch_kot56.html Championship of USSR(team farming) - Riga 1956]</ref> Latvijas šaha čempionātos Pigita panākumi bija pieticīgāki, tomēr divas reizes viņš iekļuva čempionātu finālos, bet [[1953. gada Latvijas šaha čempionāts|1953. gada čempionāta]] pusfinālā uzvarēja tā gada Latvijas un nākamo Pasaules šaha čempionu [[Mihails Tāls|Mihailu Tālu]].<ref>[http://www.chessgames.com/perl/chessgame?gid=1139208 Mikhail Tal vs Zigurds Pigits URS (1953)]</ref> Daudz spēlējis Baldones šaha komandas sastāvā, kura 1950. un 1960. gados bija viena no spēcīgākajām Latvijā. Bijis arī pazīstams kā korespondencšahists. Lielākais panākums - uzvara 11. Latvijas lauku korespondencšaha čempionātā 1985.-1986. gadā.<ref>[http://www.lksf.lv/Mape/Tabulas/lauku.htm#LL11 11. Latvijas lauku (Sporta biedrības "VĀRPA") XI čempionāts (1985. - 1986.)]</ref> 1960. gadā bijis Baldones šaha kluba dibinātājs un savu pedagoga talantu izmantojis jauno šahistu apmācībā. Bijis pirmais treneris nākamajam [[lielmeistars (šahs)|lielmeistaram]] [[Zigurds Lanka|Zigurdam Lankam]] un daudzkārtējai Latvijas čempionei [[Astra Klovāne|Astrai Klovānei (Ērglei)]], kā arī daudziem citiem šahistiem. == Vietas Latvijas šaha čempionātos == * [[1953. gada Latvijas šaha čempionāts|1953. gads]] - 14.-16. vieta. * [[1957. gada Latvijas šaha čempionāts|1957. gads]] - 19.-20. vieta. == Piemiņas turnīri == 2017. gada jūlija sākumā Baldones vidusskolā notika lielmeistara Zigurda Lankas organizētais Zigurda Pigita pirmais piemiņas turnīrs ātrajā šahā. 66 dalībnieku konkurencē tajā uzvaru izcīnīja [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] meistars Matīss Mustaps.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/405/zigurda-pigita-pieminas-turnira-uzvar-fm-matiss-mustaps/ |title=Zigurda Pigita piemiņas turnīrā uzvar FM Matīss Mustaps |access-date={{dat|2017|07|21||bez}} |archive-date={{dat|2017|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171220010800/https://www.sahafederacija.lv/raksti/405/zigurda-pigita-pieminas-turnira-uzvar-fm-matiss-mustaps/ }}</ref> 2018. gadā jūnijā tika aizvadīts otrais Baldones novada šaha čempionāts ātrspēlē un ātrajā šahā, kas bija veltīts Zigurdam Pigitam. Abos turnīros uzvarēja lielmeistars [[Arturs Neikšāns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/678/lanka-baldone-atkal-pulce-respektablu-dalibnieku-sastavu/ |title=Lanka Baldonē atkal pulcē respektablu dalībnieku sastāvu |access-date={{dat|2018|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2018|07|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180716194550/https://www.sahafederacija.lv/raksti/678/lanka-baldone-atkal-pulce-respektablu-dalibnieku-sastavu/ }}</ref> 2019. gada jūlijā notika trešais Baldones novada šaha čempionāts ātrspēlē un ātrajā šahā, kas pulcēja dalībniekus no piecām valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/965/baldones-blics-un-rapids-piesaista-sahistus-no-piecam-valstim/ |title=Baldones blics un rapids piesaista šahistus no piecām valstīm |access-date={{dat|2019|07|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190715171940/https://www.sahafederacija.lv/raksti/965/baldones-blics-un-rapids-piesaista-sahistus-no-piecam-valstim/ }}</ref> 2020. gada jūlijā notika ceturtais Baldones novada šaha čempionāts ātrspēlē un ātrajā šahā, kas pulcēja 94 dalībniekus no trijām valstīm – Latvijas, Lietuvas un Francijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1208/matiss-mustaps-uzvar-divos-turniros-baldone/ |title=Matīss Mustaps uzvar divos turnīros Baldonē |access-date={{dat|2020|07|12||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200712060234/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1208/matiss-mustaps-uzvar-divos-turniros-baldone/ }}</ref> 2021. gada jūlijā notika piektais Baldones novada šaha čempionāts ātrspēlē un ātrajā šahā, kas pulcēja 63 dalībniekus no četrām valstīm – Latvijas, Lietuvas, Francijas un Vācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1418/dunduru-uzbrukums-un-gurku-burka-baldones-saha-cempionats/ |title=Dunduru uzbrukums un gurķu burka. Baldones šaha čempionāts |access-date={{dat|2021|07|06||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210709185658/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1418/dunduru-uzbrukums-un-gurku-burka-baldones-saha-cempionats/ }}</ref> 2022. gada 9. un 10. jūlijā notika sestais Baldones novada šaha čempionāts ātrspēlē un ātrajā šahā, kas pulcēja 80 dalībniekus no četrām valstīm – Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas un Vācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1678/lanka-nezaudejot-ne-partiju-uzvar-divos-turniros-baldone/ |title=Lanka, nezaudējot ne partiju, uzvar divos turnīros Baldonē |access-date={{dat|2024|07|08||bez}} |archive-date={{dat|2024|07|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240708183609/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1678/lanka-nezaudejot-ne-partiju-uzvar-divos-turniros-baldone/ }}</ref> 2023. gada 8. un 9. jūlijā notika septītais Baldones novada šaha čempionāts ātrspēlē un ātrajā šahā, kas pulcēja 87 dalībniekus no četrām valstīm – Latvijas, Lietuvas, Zviedrijas un Spānijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1939/sirovs-klust-par-baldones-turniru-ceturto-dubultuzvaretaju/ |title=Širovs kļūst par Baldones turnīru ceturto dubultuzvarētāju |access-date={{dat|2023|07|10||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230710171304/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1939/sirovs-klust-par-baldones-turniru-ceturto-dubultuzvaretaju/ }}</ref> 2024. gada 6. jūlijā notika astotais Baldones novada šaha čempionāts ātrspēlē un ātrajā šahā, kas pulcēja 78 dalībniekus no trim valstīm – Latvijas, Lietuvas un Francijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/2214/baldones-saha-maratona-labakie-lanka-un-mierins/ |title=Baldones šaha maratonā labākie Lanka un Mieriņš |access-date={{dat|2024|07|11||bez}} |archive-date={{dat|2024|07|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240711122729/https://www.sahafederacija.lv/raksti/2214/baldones-saha-maratona-labakie-lanka-un-mierins/ }}</ref> 2025. gada 5. un 6. jūlijā notika devītais Baldones atklātais šaha čempionāts ātrspēlē un ātrajā šahā, kas pulcēja 84 dalībniekus no četrām valstīm – Latvijas, Lietuvas, Francijas un Spānijas.<ref>[https://www.sahafederacija.lv/zinas/raksts?slug=baldones-saha-turniros-labakais-sirovs-76e0ef5d-29c0-420d-b89a-7cc164f27ddb Baldones šaha turnīros labākais - Širovs]</ref> 2026. gada 4. un 5. jūlijā notika desmitais Baldones atklātais šaha čempionāts ātrspēlē un ātrajā šahā, kas pulcēja 57 dalībniekus no divām valstīm – Latvijas un Zviedrijas. === Piemiņas turnīru uzvarētāji === * 2017. gads - Matīss Mustaps (ātrais šahs) * 2018. gads - [[Arturs Neikšāns]] (ātrais šahs un ātrspēle) * 2019. gads - Kristaps Krustkalns (ātrais šahs)<ref>[http://chess-results.com/tnr448478.aspx?lan=1&art=1&rd=8&turdet=YES III Baldone Rapid chess championship 2019 Latvian trainer Zigurds Pigits memorial]</ref> / [[Zigurds Lanka]] (ātrspēle)<ref>[http://chess-results.com/tnr448479.aspx?lan=1&art=1&rd=11&turdet=YES III Baldone Blitz chess championship 2019 Latvian trainer Zigurds Pigits memorial]</ref> * 2020. gads - Matīss Mustaps (ātrais šahs un ātrspēle)<ref>[http://chess-results.com/tnr529148.aspx?lan=1&art=1&rd=8&turdet=YES IV Baldone Rapid chess championship 2020 Latvian trainer Zigurds Pigits memorial]</ref><ref>[http://chess-results.com/tnr529149.aspx?lan=1&art=1&rd=11&turdet=YES IV Baldone Blitz chess championship 2020 Latvian trainer Zigurds Pigits memorial]</ref> * 2021. gads - [[Ņikita Meškovs]] (ātrais šahs)<ref>[http://chess-results.com/tnr567626.aspx?lan=1&art=4 V Baldone Rapid chess championship 2021 Latvian trainer Zigurds Pigits memorial]</ref> / [[Daniels Fridmans]] (ātrspēle)<ref>[http://chess-results.com/tnr567629.aspx?lan=1&art=4 V Baldone Blitz chess championship 2021 Latvian trainer Zigurds Pigits memorial]</ref> * 2022. gads - [[Zigurds Lanka]] (ātrais šahs un ātrspēle)<ref>[http://chess-results.com/tnr643810.aspx?lan=1&art=4 VI Baldone Rapid chess championship 2022 Latvian trainer Zigurds Pigits memorial]</ref><ref>[http://chess-results.com/tnr643812.aspx?lan=1&art=4 VI Baldone Blitz chess championship 2022 Latvian trainer Zigurds Pigits memorial]</ref> * 2023. gads - [[Aleksejs Širovs]] (ātrais šahs un ātrspēle)<ref>[https://chess-results.com/tnr771346.aspx?lan=1&art=4 VII Baldone Rapid chess championship 2023 Latvian trainer Zigurds Pigits memorial]</ref><ref>[https://chess-results.com/tnr771347.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES VII Baldone Blitz chess championship 2023 Latvian trainer Zigurds Pigits memorial]</ref> * 2024. gads - [[Zigurds Lanka]] (ātrais šahs)<ref>[https://chess-results.com/tnr958442.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 VIII Baldone Rapid chess championship 2024 Latvian trainer Zigurds Pigits memorial]</ref> / Jānis Emīls Mieriņš (ātrspēle)<ref>[https://chess-results.com/tnr966161.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 VIII Baldone Blitz chess championship 2024 Latvian trainer Zigurds Pigits memorial]</ref> * 2025. gads - [[Aleksejs Širovs]] (ātrais šahs un ātrspēle)<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1182447.aspx?lan=1&art=1&rd=8&turdet=YES&flag=30 IX Baldone Rapid chess championship 2025 Latvian trainer Zigurds Pigits memorial]</ref><ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1182465.aspx?lan=1&art=1&rd=9&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 IX Baldone Blitz chess championship 2025 Latvian trainer Zigurds Pigits memorial]</ref> * 2026. gads - Matīss Mustaps (ātrais šahs un ātrspēle)<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1423850.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 X Baldone Rapid chess championship 2026 Latvian trainer Zigurds Pigits memorial]</ref><ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1423853.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 X Baldone Blitz chess championship 2026 Latvian trainer Zigurds Pigits memorial]</ref> == Atsauces == {{atsauces|3}} == Literatūra == * Žuravļevs, N.; Dulbergs, I.; Kuzmičovs, G. (1980), Latvijas šahistu jaunrade, Rīga, Avots., 149.lpp. == Ārējās saites == * {{citation |title = Zigurds Pigits |url = http://www.baldone.lv/Lapas/S_vesture.htm |nopp = false |accessdate = {{dat|2011|09|20||bez}} |archiveurl = https://web.archive.org/web/20111002052702/http://www.baldone.lv/Lapas/S_vesture.htm |archivedate = {{dat|2011|10|02||bez}} }} dzīves gājuma apraksts vietnē baldone.lv * {{citation | title=Zigurds Pigits | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=45382 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com * {{citation | title=Zigurds Pigits | url=http://www.365chess.com/players/Pigit | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com * {{citation | title=Zigurds Pigits | url=http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Pigits'%20and%20FIRSTNAME='Sigurds' | nopp=false}} šahista kompozīcijas vietnē "Chess Problem Database Server" {{DEFAULTSORT:Pigits, Zigurds}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1989. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:PSRS šahisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Šaha problēmisti]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] iluuwqnstw84pkm69mk95lv4vm7s30h 0 270732 4490581 4341942 2026-07-05T17:06:12Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Baglāna]] uz [[Baglānas vilajets]], pārrakstot esošo pāradresācijas lapu un neatstājot pāradresāciju: Pamatraksts atstāts pilsētai, kas atrodas šajā vilajetā 4341942 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Baglānas vilajets | official_name = {{ara|غلان‎}} | other_name = | settlement_type = vilajets | image_skyline =ANA in Baghlan-2010.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = | flag_size = | image_seal = | seal_size = | image_shield = | shield_size = | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Polehomrī]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Baghlan in Afghanistan.svg | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Afganistāna}} | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 21118 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | population_footnotes = | population_total = 848500 | population_as_of = 2012 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | timezone = UTC | utc_offset = +4:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | website = | footnotes = }} '''Baglānas vilajets''' ({{val-ps|/}}{{val-fa|بغلان}}, ''Baġlān'') ir viens no trīsdesmit četriem [[Afganistāna]]s vilajetiem valsts ziemeļaustrumu daļā. Robežojas ar [[Kondoza|Kondozu]] un ar [[Tahāra|Tahāru]] ziemeļos, ar [[Pandžšīra|Pandžšīru]] austrumos, ar [[Parvāna|Parvānu]] dienvidos, ar [[Bāmijānas vilajets|Bāmijānas vilajetu]] dienvidrietumos un ar [[Samangāna|Samangānu]] rietumos. Administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Polehomrī]]. Vilajeta kopējā platība ir 21 118 km², pēc 2012. gada datiem tajā dzīvo {{nobr|848 500}} iedzīvotāji. Baglāna sīkāk iedalās sešpadsmit rajonos. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Afganistāna-aizmetnis}} {{Afganistānas vilajeti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baglānas vilajets| ]] jj6hmmrcwtz8cg6rx4jsel7dbqfou2j 0 270854 4490868 4480671 2026-07-06T08:17:45Z ~2026-38322-20 147679 /* Autobusu maršruti */ 4490868 wikitext text/x-wiki [[File: IMG Evo1 022.jpg |thumb|Jaunais EVO 1 DLRR tramvajs 1. maršrutā]] [[File: ATM15.jpg|thumb|Mikroautobuss.]] [[File: ATM16.jpg|thumb|Atobuss 10. Maršruts Autoosta]] [[File:DaugavpilsTickets.jpg|thumb|Daugavpils sabiedriskā transporta biļetes]] '''Sabiedriskais transports [[Daugavpils|Daugavpilī]]''' sastāv no autobusu, [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|tramvaju]] un minibusu maršrutiem. Pasažieru pārvadājumus pilsētā veic pašvaldības uzņēmums A/S "Daugavpils satiksme".<ref>[http://satiksme.daugavpils.lv/ Daugavpils Satiksme<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Izmantot sabiedrisko transportu var, iegādājoties mēnešbiļeti vai nopērkot braukšanas biļeti (autobusā un tramvajā - pie [[Konduktors|konduktora]], bet minibusā — pie vadītāja). Braukšanas biļete ir derīga vienam braucienam. 2026. gadā tā maksā 1 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satiksme.daugavpils.lv/biletes/|title=Biļetes - Daugavpils Satiksme|website=https://satiksme.daugavpils.lv/|access-date=2026-05-14|language=lv}}</ref> Pilsētā kursē 24 autobusu, pieci tramvaju, pieci minibusu un divi nakts autobusu maršruti. == Tramvaju maršruti == {{main|Tramvaju satiksme Daugavpilī}} Pašlaik Daugavpilī ir 5 tramvaju maršruti. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="120"|Sākums ! width="150"|"Caur" ! width="120"|Beigas |- | align="center"| [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1]] | Butļerova iela | | [[Daugavpils Pasažieru parks|Stacija]] |- | align="center"| [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2]] | Butļerova iela | | Forštate |- | align="center"| [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3]] | [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]] | Stropu ezers — Ķīmija | Cietoksnis |- | align="center"| [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4]] | Maizes kombināts | | Stacija |- | align="center"| [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5]] | [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]] | Ķīmija — Stropu ezers | Cietoksnis |} == Autobusu maršruti == {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="50"| Nr. !width="190"| Sākums !width="190"| "Caur" !width="190"| Beigas |- |align="center"| [[1. autobusu maršruts (Daugavpils)|1]] | Autoosta | Slimnīca | Ceļinieku ciemats |- |align="center"| [[2. autobusu maršruts (Daugavpils)|2]] | Jaunā Forštate | Slimnīca | Autoosta |- |align="center"| [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3]] | Autoosta | | Jaunie Stropi |- |align="center"| [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4]] | Autoosta | [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]] - [[Mežciems_(Daugavpils)|Mežciems]] | Autoosta |- |align="center"| [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5]] | Autoosta | [[Mežciems_(Daugavpils)|Mežciems]] - [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]] | Autoosta |- |align="center"| [[6. autobusu maršruts (Daugavpils)|6]] | Autoosta | | [[Nīderkūni]] |- |align="center"| [[7. autobusu maršruts (Daugavpils)|7]] | Autoosta | | Kalkūni |- |align="center"| [[7B. autobusu maršruts (Daugavpils)|7B]] | Autoosta | | d/s "Mičurinietis" |- |align="center"| [[8. autobusu maršruts (Daugavpils)|8]] | Autoosta | | [[Judovka]] |- |align="center"| [[10. autobusu maršruts (Daugavpils)|10]] | Autoosta | | Ruģeļi |- |align="center"| [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12]] | Autoosta | | [[Križi]] |- |align="center"| [[13. autobusu maršruts (Daugavpils)|13]] | Autoosta | | Mežciema arodskola |- |align="center"| [[15. autobusu maršruts (Daugavpils)|15]] | Autoosta | Liģiņišķi | Autoosta |- |align="center"| [[17. autobusu maršruts (Daugavpils)|17]] | Autoosta | Stacijas iela | Jaunā Forštate |- |align="center"| [[17A. autobusu maršruts (Daugavpils)|17A]] | Autoosta | CSDD | Jaunā Forštate |- |align="center"| [[18. autobusu maršruts (Daugavpils)|18]] | Viduspoguļanka (Vāveru iela) | Jaunā Forštate (Ormaņu iela) | Autoosta |- |align="center"| [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19]] | Jaunā Forštate | Ķimiķu ciemats - Jaunbūve | Jaunā Forštate |- |align="center"| [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20]] | Jaunā Forštate | Jaunbūve - Ķīmiķu ciemats | Jaunā Forštate |- |align="center"| [[20A. autobusu maršruts (Daugavpils)|20A]] | Jaunā Forštate | Jaunbūve | Autoosta |- |align="center"| [[20A/2. autobusu maršruts (Daugavpils)|20A/2]] | Jaunā Forštate | Slimnīca - Vecstropi | Autoosta |- |align="center"| [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B]] | Jaunā Forštate | Smiltenes iela - Jaunbūve | Ķīmiķu ciemats |- | align="center" | [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23]] | Ruģeļi | Jaunbūve - Ķīmiķu c. - Slimnīca | Ruģeļi |- | align="center" | [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24]] | Autoosta | Jaunbūve - Ķīmiķu c. - Jaunā Forštate - Cietoksnis | Autoosta |- | align="center" | [[26. autobusu maršruts (Daugavpils)|26]] | Autoosta | Ķīmiķu c. - Jaunā Forštate | Autoosta |- | align="center"| [[30. autobusu maršruts (Daugavpils)|30]] | Autoosta | Varšavas iela | "Ziegler mašīnbūve" |- | align="center"| [[38. autobusu maršruts (Daugavpils)|38]] | Autoosta | Jaunbūve | "Ziegler mašīnbūve" |} == Minibusu maršruti == {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="50"| Nr. !width="190"| Sākums !width="190"| "Caur" !width="190"| Beigas |- |align="center"| [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9]] | Autoosta | Rīgas iela | [[Grīva_(Daugavpils)|Grīva]] (Ķiršu iela) |- |align="center"| [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A]] | Autoosta | Gajoks | Ruģeļi (Bērnudarzs) |- |align="center"| [[11. minibusu maršruts (Daugavpils)|11]] | Jaunforštadte | Smilšu iela | Slimnīca |- |align="center"| [[13A. minibusu maršruts (Daugavpils)|13A]] | Autoosta | | [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]] |- |align="center"| [[14. minibusu maršruts (Daugavpils)|14]] | Autoosta | [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]] - Ķīmiķu ciemats - 10.vidusskola | Autoosta |- |align="center"| [[21. minibusu maršruts (Daugavpils)|21]] (N*) | Autobusu parks | Autoosta - Jaunforštadte - Mežciems - Cietoksnis | Autoosta |- |align="center"| [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22]] (N*) | Autobusu parks | Autoosta - Nīderkūni - Judovka - Ruģeļi - Jaunbūve - Ķīmiķu ciemats - Vecstropi | Križi |- |align="center"| [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24]] |Autoosta |Jaunbūve - Ķīmiķu ciemats - Jaunforštadte - Cietoksnis |Autoosta |- |align="center"| [[26. minibusu maršruts (Daugavpils)|26]] |Autoosta |Smilšu iela - Ķīmiķu ciemats - Jaunforštadte |Autoosta |} * E* - Eksperimentālā kārtā * N* - Nakts maršruti == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sabiedriskais transports Daugavpilī]] tubswgs70a7vgzw26088px11zfrlull 3 279147 4490771 4487988 2026-07-06T03:00:10Z EdgarsBot 50781 New error 4490771 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) s5jzto2s78zggrx1rdv7h0orkxp225o 4490773 4490771 2026-07-06T03:00:28Z EdgarsBot 50781 New error 4490773 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) j7fvt675ek4jlodrph32t3u4zv57na7 4490774 4490773 2026-07-06T03:00:31Z EdgarsBot 50781 New error 4490774 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) 9qmr9bgvxcxzib97cpmww3p1qrjnk6m 4490775 4490774 2026-07-06T03:00:34Z EdgarsBot 50781 New error 4490775 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) hxpv1r2fkaq9hmo6z7bs6fu8bc0phmw 4490777 4490775 2026-07-06T03:01:00Z EdgarsBot 50781 New error 4490777 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) a4fuq84aoyujp56qkjm6y4a9nex5yr3 4490778 4490777 2026-07-06T03:01:06Z EdgarsBot 50781 New error 4490778 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) 0u6fin31vx7e379o4teyk1kbceqekgu 0 281103 4490531 4095854 2026-07-05T14:16:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490531 wikitext text/x-wiki '''Liktenis''' ir pārdabisks spēks, kas uztverts kā nemainīti un noteikti pasākumi; nākotne, ko nosaka šis pārdabiskais spēks indivīdam, grupai vai cilvēku masām kopumā.<ref>Ilustrētā angļu valodas vārdnīca = Oxford Illustrated Dictionary / red. D.Strelēvica ; tulk. no angļu val. I.Bērziņa. - 2., atj. un pap. izd. - Rīga : Zvaigzne ABC, [2009]. - 1008 lpp. : il. - (DK Oxford). - Oriģ. nos.: Oxford Illustrated Dictionary. {{ISBN|9789984174464}}.</ref> Vārds "liktenis" tiek lietots kā cilvēku dzīves sižeta nemainīgais fenomens, ko nosaka dabiskā Visuma kārtība. Ar šo vārdu arī tiek asociēta: * [[Veiksme]] un [[laime]], jo liktenis noteiks cilvēka iespējamību uz pozitīviem panākumiem. * [[Determinisms]] — jebkuru notikumu nosaka cēlonis vai cēloņu ķēde, savukārt no jebkura notikuma var noteikt sekas. Nekas nenotiek nejauši vai spontāni. Cilvēkam nav brīvas gribas. * [[Fatālisms]] — [[ticība]] vai [[pārliecība]], kas notiks tam arī bija jānotiek, būtībā-mainīt notikumus dzīvē ar paša vai citu spēkiem nav iespējams. * [[Stoicisms]] jeb stoja — ideja, ka pasaulē valda kā nepieciešamība un liktenis, tā arī mērķtiecība un saprātīgums. Brīvība ir labprātīgi pieņemt likteni, paredzēt procesu mērķtiecību un saskatīt likumsakarības, atšķirt patieso no nepatiesā. == Mitoloģija un reliģija == === Sengrieķu mitoloģija === Sengrieķu mitoloģijā ir minētas trīs sievietes-moiras, kas ir likteņa dievietes. Viņas izmantoja savas pareģošanas spējas, lai teiktu nākotni grieķu dievībām kā Zevam. Reiz viņas noteica, ka saprāta dievietei Matīdai no [[Zevs|Zeva]] piedzims divi gudri un drosmīgi bērni, kas gāzīs viņu no troņa. Lai nepieļautu-viņš Matīdu aizmidzināja, lai viņa nevarētu bērnus piedzemdēt. Pēc kāda laika Zevam sāka sāpēt galva, viņš pasauca savu dēlu Hefastīdu ([[Hēfaists|Hēfaistu]]) un lika pārcirst sev galvu. Kad tas bija izdarīts, no Zeva galvas izkāpa Atēna, tāpēc viņa tiek uzskatīta par Zeva meitu. Toties moiras pareģoja arī mirstīgo cilvēku likteņus. Kad tikko radās kāds cilvēks, tās paņēma viņa dzīvības pavedienu, apskatīja viņas dzīves soļus un vadīja viņa darbības sekas pēc dievu padomes lēmuma. Bet šis liktenis nebija absolūts, jo to varēja ietekmēt Zevs, piemēram, ja viņš gribētu kādu glābt no nāves. Un tā kā viņas bija arī likteņa dievietes, viens no dieviešu uzdevumiem bija cilvēku dzīvības pārtraukšana. Tādējādi viņas bija arī nāves dievietes. Moiras tiek attēlotas kā vecas, atbaidošas sievietes, kuras ir garlaicīgas (ētiski un estētiski) un nelokāmas (personībā).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theoi.com/Daimon/Moirai.html|title=MOIRAE (Moirai) - The Fates, Greek Goddesses of Fate & Destiny (Roman Parcae)|website=www.theoi.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/grieku-miti-un-dievibas.html|title=» grieķu mīti un dievības|access-date={{dat|2015|04|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150121003334/http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/grieku-miti-un-dievibas.html|archivedate={{dat|2015|01|21||bez}}}}</ref> === Seno romiešu mitoloģija === Seno romiešu mitoloģijā likteņa dieviete ir [[Fortūna]]. Fortūna ir laimes, gadījuma un veiksmes dieviete, vēlāk viņa kļūst arī par ražas dievieti, kā arī mātes un sieviešu dievieti. Fortūna bija labvēlīga sievietēm, kas laulībā bijušas tikai vienu reizi. Fortūna ir bijusi attēlota arī uz monētām. Tika uzskatīts, ka dieviete palīdzēja spēlēs vai notikumos, kur nepieciešama veiksme tiem, kuri ir bijuši labvēlīgāki dievu acīs. Parasti ir attēlota ar pārpilnības ragu vienā rokā un ar kuģa stūri otrā, kas nozīmēja, ka viņa kontrolēja cilvēku likteņus, auglību, bagātību. Tiek asociēta ar etrusku likteņa dievieti Nortiju, kura tiek attēlota ar spārniem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.thaliatook.com/OGOD/fortuna.php|title=Fortuna, Roman Goddess of Luck, Chance, and Fortune|website=www.thaliatook.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/romas-dievi.html|title=» Romas dievi|access-date={{dat|2015|04|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304134741/http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/romas-dievi.html|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> === Seno skandināvu mitoloģija === Seno skandināvu mitoloģijā-dieviete Freija ir auglības, likteņa, skaistuma un mīlas dieviete. Freija tiek asociēta ar dzimumattiecībām, kariem, pareģojumiem u.c. Ja Freijas sekotāji ir bijuši labvēlīgi pret viņu, tad iespējams, ka viņa mainītu savu pielūdzēju likteņus uz labāku pusi, piemēram, atvasēm būtu dāvāts skaistums, mīlestības meklētāji atrastu to, ko meklējuši utt. Freija bija arī valkīrija-viņa kopā ar Odinu izlemj, kurus karavīrus uzņemt [[Valhalla|Valhallā]] (šo funkciju Freija pārņēmusi no Frigas, [[Odins|Odina]] sievas). Viņa tiek attēlota kā skaistu būtni ar sarkaniem matiem, šķēpu un vairogu rokās, ķiveri ar ragiem galvā, dažreiz pārvietojamies ratos, kurus velk milzīgi kaķi.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://goddessgift.com/goddess-info/meet-the-goddesses/freya-frigga/|title=FREYA & FRIGGA|access-date={{dat|2019|10|17||bez}}|archive-date={{dat|2019|10|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191007000259/https://goddessgift.com/goddess-info/meet-the-goddesses/freya-frigga/}}</ref> === Senlatviešu mitoloģija === Senlatviešu mitoloģijā notvertajiem cilvēkiem zirgs noteica-mirsi vai dzīvosi. Tā arī nodēvēja par "likteņa zirgu". Ja zirgs kāptu pāri šķēpam ar kreiso kāju, gaidītu tevi nāve (tiktu nokauts), ja ar labo kāju-paliksi dzīvs jeb saudzēts. [[Artūrs Baumanis|Arturs Baumanis]] ir izmantojis Indriķa "Livonijas hronikā" sniegto informāciju un attēlojis 12. gadsimta notikumu. "Turaidā, kur mūks Teodorihs sludināja kristīgo ticību, lībieši bija nolēmuši viņu upurēt saviem dieviem, jo mūka sējumi tīrumos deva labāku ražu nekā pašu sējumi, kas, lietus pārplūdināti, aizgāja postā." Balstoties uz senu lībiešu "tiesas likumu", baltā (likteņa) zirga gājumam vajadzēja izlemt sagūstītā mūka likteni. Zirgs pārgāja ar labo kāju, kas norādīja, ka Teodorihs ir jāsaudzē. Neskatoties uz cilšu zīlnieka argumentiem, ka kristiešu dievs, sēžot zirga mugurā iejaucas tiesas procesā, arī pēc eksperimenta atkārtošanas, zirgs palika uzticīgs savam viedoklim un saglabāja Teodoriha dzīvību. Zirgu uzskatīja par dievu, kuru cilvēki pielūdza kopš senseniem laikiem, tikai tā ķermenis ik pa laikam mainījās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/art/100-dargumu-makslas-muzeja-baumana-liktena-zirgs.d?id=42860638|title=100 dārgumu mākslas muzejā: Baumaņa ‘Likteņa zirgs’|first=DELFI|last=Kultūra|date=2012. gada 28. nov.|website=delfi.lv}}</ref> === Seno slāvu mitoloģija === Seno slāvu mitoloģijā rožaņicas (no krievu val.-''Рожаницы'') ir likteņa un dzīves jaunavas. Viņas ir divas māsas-Ļeļa un Lada. Parasti saistītas ar visu slāvu dievu Rodu kā meitas vai līdzgājējas. Ne tikai jaunavas deva dzīvību, bet arī vēroja to personu gaitas un darbības. Un piedzimstot bērnam viņas izlēma, dzīve būs veiksmīga tam vai arī nē. Kāpēc ir divas māsas-jo dzīvē ir gan veiksme, gan neveiksme. Lada pārvaldīja ziedainos un krāsainos mēnešus, bet Ļeļa-drūmos un tumšos.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://godsbay.ru/slavs/rod.html|title=Род Славянский бог История Руси|website=godsbay.ru|access-date={{dat|2015|04|14||bez}}|archive-date={{dat|2015|04|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150421042525/http://godsbay.ru/slavs/rod.html}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.legendami.ru/bod/russia/russia15.htm|title=Мифы древних славян - Рожаницы|website=www.legendami.ru}}</ref> === Kristietība un jūdaisms === Abās reliģijās cilvēka likteni pilnībā nosaka [[Dievs]], kas ir visuvarena (angļu val. ''omnipotent''), visuresoša (angļu val. ''omnipresent'') un viszinoša (angļu val. ''omniscient'') būtne, kā arī ir radījis visu dzīvo un nedzīvo Visumā. === Islāms === Islāmā ''al-Qadar'' (tulk. dievišķā griba un spriedums) - norāda, ka Allahs ir izlēmis par visu pasaulē ar viņa iepriekšējo zināšanu un saskaņā ar viņa gudrību. Ticība ''al-Qadar'' iekļauj 4 lietas: # [[Allahs]] ir viszinošs, gan detaļās, gan kopumā, no laika sākuma un beigām, vienalga vai tas ir saistīts ar viņa darbību, vai viņa vergu. # Ticība tajā, ka Allahs uzrakstījis ''al-Lawh al-Mahfooz''. # Jebkas, kas notiek-ir Allaha griba. # Visu ir radījis Allahs. <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://islamqa.info/en/answers/34732/meaning-of-belief-in-al-qadar-the-divine-will-and-decree|title=Meaning of belief in al-Qadar (the divine will and decree) - Islam Question & Answer|website=islamqa.info}}</ref> === Hinduisms === Hinduismā uzskata, ka nav likteņa, bet ka pastāv rīcības brīvība, tomēr tas ir atkarīgs no cilvēka garīgās attīstības līmeņa. Brīvības nav tam, kas pilnīgi pakļauts savu jutekļu prasībām un pielīdzina sevi savam prātam. Brīvību piešķir saprāts, kurš spēj kontrolēt reflektorus impulsus, kuri nāk no ārpasaules. Cilvēks ir brīvs par tik, par cik viņš spēj savaldīt savus zemiskos instinktus un refleksus, un vadās no svēto rakstu augstākiem principiem. Ir teikts, ka var dzīvot pēc karmas likumiem un izjust priekus un bēdas, kurus nosaka mūsu darbi iepriekšējās dzīvēs, vai izrauties no karmas važām, pieņemot svētos rakstus un garīgā skolotāja vadību.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.krishna.lv/jautajumi-atbildes/vai-saja-pasaule-visu-nosaka-liktenis-vai-ir-ari-ricibas-briviba|title=Vai šajā pasaulē visu nosaka liktenis vai ir arī rīcības brīvība? &#124; Krishna.lv|website=www.krishna.lv|access-date={{dat|2019|10|17||bez}}|archive-date={{dat|2019|07|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190710183033/http://www.krishna.lv/jautajumi-atbildes/vai-saja-pasaule-visu-nosaka-liktenis-vai-ir-ari-ricibas-briviba}}</ref> === Budisms === Budismā cilvēku liktenis ir mocīšanās. Pats Gautama (arī zināms kā [[Buda]]) pie Nainrandžanas upes krastā Uruvilā pēc moku un pārdomu gadiem, meklējumiem un pašaizliedzības, visa viņa iekšējā pieredze, pārāk izsmalcinājusi [[dvēsele|dvēseli]], - viss tas it kā apkopojās un deva rezultātu. Nāca atklāsme un saprata četras patiesības: # Dzīve ir ciešanas. # Ciešanām ir cēlonis. # No ciešanām var atbrīvoties. # Ir ceļš, kā izbeigt ciešanām. No ciešanām var atbrīvoties, iznīdējot cilvēkā pasaulīgās tieksmes un alkas. Tiek sasniegts augstākais mērķis – nirvāna – valodnieciski neizzināma realitāte, kas nepieder pie lietu kategorijas. Nirvāna nav paradīze Rietumu izpratnē, bet gan individualitātes pārvarēšana.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/budisms-2.html|title=» Budisms|access-date={{dat|2015|04|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171123124131/http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/budisms-2.html|archivedate={{dat|2017|11|23||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/budisms.html|title=Reliģiju Enciklopēdija :: Budisms|website=www.bibelesbiedriba.lv|access-date={{dat|2015|04|14||bez}}|archive-date={{dat|2015|04|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150413012544/http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/budisms.html}}</ref> === Gnosticisms === Šis ir eklektisks reliģisku koncepciju misticisma virziens, kurā kristietības teoloģija tika apvienota ar selektīvi atlasītām neoplatonisma, vēlīnā antīkā sinkrētismā ideju, zoroastrisma tradīcijas, pitagorisma idejām, t.i. ne tik daudz sistemātiska mācība, kā drīzāk domāšanas veids, kurš radīja visdažādākās uzskatu sistēmas. Visām gnosticisma formām kopīga duālistiska - labā un ļaunā pretstāve. Liktenis gnosticisma sekotājiem ir strikts un nemaināms, kas rezultējas ar to, ka glābiņu vai [[Pestīšana|pestīšanu]] saņems tikai "izredzētie".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vesture.eu/index.php/Gnosticisms|title=Gnosticisms - Vēsture|website=vesture.eu|access-date={{dat|2015|04|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150623040803/http://vesture.eu/index.php/Gnosticisms|archivedate={{dat|2015|06|23||bez}}}}</ref> == Filozofija == Filozofija interesējusies par likteni jau kopš Hellēnisma perioda, kad eksistēja grupas kā ''stojas'' (stoicisms) un ''epikūrieši''. ''Stoicisms jeb stoja'' (no ''stoa poikile'' - ar freskām izrotāta portika) - IV gs.p.m.ē. izveidojies antīkās filozofijas virziens, kura pamatlicējs bija Zenons no Kitionas. Pirmie stoiķi savu izstrādāto zinātņu vietu un lomu postulēja ar šāda salīdzinājuma palīdzību: loģika ir kā dārza iežogojums, fizika ir augsne, ētika - tās augļi. Filozofijas galvenais uzdevums meklējams ētikā, bet zināšanas kā tādas ir tikai līdzeklis, lai iegūtu gudrību, iemācītos dzīvot. Dzīvot vajag atbilstoši dabai, kas ir īsta gudrā ideāls. Indivīda laime ir dabiskumā - līdzīgi kā dzīvnieki instinktīvi tiecas pēc pašsaglabāšanās, vairošanās, miera ar sev līdzīgiem. Uz to jābalsta arī ētika, taču saprātīgi. Dzīvot dabiski, saskaņā ar dabā izprotamo mērķtiecību ir cilvēka pienākums. ''Saprātīguma izkopšana kā tikumība ir laimes pamats.'' Cilvēka dvēseles ideāls stāvoklis ir atbrīvošanās no kaislībām, dvēseles miers, gudra apātija, anestēzija. Pasaulē valda kā nepieciešamība un liktenis, tā arī mērķtiecība un saprātīgums. Kas vēlas, to liktenis ved sev līdzi, bet kas pretojas, to tas velk sev līdzi ar varu. Brīvība ir labprātīgi pieņemt likteni, paredzēt procesu mērķtiecību un saskatīt likumsakarības, atšķirt patieso no nepatiesā. ''Jaunās stojas'' specifiskās iezīmes ir ētiskās problemātikas dominante (cilvēku vienlīdzības, universālas cilvēkmīlestības sludināšana; sirdsapziņa kā labā un ļaunā atzīšanas instance; gribas elementa ieviešana cilvēkam; cilvēka sākotnējā grēcīguma motīvs) un maza interese par fizikas un loģikas jautājumiem, reliģisko motīvu pastiprināšanās (dievu vairāk spiritualizēta izpratne, gudrā pielīdzināšana dieviem).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vesture.eu/index.php/Stoi%C4%B7i|title=Stoicisms - Vēsture|website=vesture.eu}}</ref> Būtībā ''stoicisma'' sekotāji ticēja, ka lēmumi un darbības dieva radīts dievišķais plāns. Viņi uzskatīja, ka teorētiski cilvēkiem ir brīvība izvēlēties, bet viņu dvēseles un apstākļi dzīvē ir vispārējs likteņa tīkls. ''Epikūrieši'' (Epikūra no Samas filozofija) jeb ''epikūrisma'' sekotāji analizēja paša Epikūra un tā tuvāko skolnieku - ''hoi andres'' jeb "izcilie vīri": Epikūrs, Mētrodors, Hermarhs un Poliains - tekstu kopu, kas ar laiku ieguva gandrīz vai biblisku statusu. Šie teksti tika nemitīgi pārbaudīti disputos par ortodoksiju, un šo četru pirmo sarakste līdz ar citu agrīno epikūriešu korespondenci tika antoloģizēta un apgūta kā filosofiskas dzīves modelis. Epikūriešu kopiena bija noslēgta, balstīta draudzības kultā un kopīgās filosofijas studijās, un, lai arī aktīvi neuzstājoties pret apkārtējo sabiedrību, tā tomēr bija no tās atrauta. Kopienā neierasti savam laikam ar tādiem pašiem noteikumiem kā vīriešiem iesaistījās arī sievietes, bērni un pat vergi un prostitūtas (jo arī pats Epikūrs mācījis filozofiju savam vergam Mīsam, bet viņa sekotāja prostitūta Leonteja kļuva par grupas vadošo locekli un sarakstīja visai populāru darbu pret Teofrastu). Atbilstoši klasiskās Grieķijas "varoņu kultam", godinot mirušo biedru piemiņu, epikūrieši regulāri sanāca kopā uz piemiņas dzīrēm – rituālu, kuru Epikūrs iedibināja jau savas dzīves laikā Mētrodora, Poliaina un citu piemiņai. Tas, ka mirušie draugi ir jāpiemin un jāgodā, nevis jāapraud, bija kopienas sadzīves pamatprincips. Izņemot dzīres šādos gadījumos, epikūriešu dzīvesveids bija visai askētisks, neattaisnojot mūsdienu jēdziena "epikūrisms" nozīmi.<ref>Epikūrs. Vēstules. Atziņas. Fragmenti. - Liepnieks un Rītups: Rīga, 2007., 424 lpp. {{ISBN|978-9984-9609-4-4}}</ref> ''Epikūrieši'' apstrīdēja ''stoicisma'' ideju, noraidot dievišķā likteņa eksistenci. Viņi uzskatīja, ka cilvēka griba un izvēle ir brīva, kāmēr tā ir racionāla. Artūrs Šopenhauers uzskatīja, ka liktenis ir "dzīves gribas" (''Will to Live'') iemiesojums, kas vienlaikus bija gan dzīvot liktenī, gan dzīvot ar izvēli pārspēt likteni. Eksistences pamatā liek iracionālu "dzīves gribu". Pats sevi sauca par kantistu, bet atradās dziļā opozīcijā Hēgelim. Ievērojamākais darbs - "Pasaule kā griba un priekštats" (''Die Welt als Wille und Vorstellung'' 1819., 1852. gads). Citāts par vientulību-''Vientulība ir visu izcilo garu liktenis; reizumis viņi par to nopūšas, tomēr vienmēr izvēlas kā mazāko ļaunumu.'' Daži autori uzskata A.Šopenhaueru par pesimistu, kā arī par kristietības pretinieku.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://tikainesakinevienam.lv/tag/arturs-sopenhauers/|title=Artūrs Šopenhauers Archives|access-date={{dat|2019|10|17||bez}}|archive-date={{dat|2019|10|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191024195853/http://tikainesakinevienam.lv/tag/arturs-sopenhauers/}}</ref> Frīdriham Nīčem liktenis bija ''Amor fati'' (Mīlas Liktenis) formā caur svarīgiem Nīčes filozofijas elementiem-"varas griba" (''der Will zur Macht'')-pamats cilvēka dabai, ko ietekmē Šopenhauera "dzīves griba". Bet šim konceptam ir vairāki skatījumi, kaut arī pats redzēja, ka vairākās vietās, viņš interpretēja "varas gribu" kā spēcīgu elementu adaptācijai vai izdzīvošanai labākā veidā. Ar laiku F.Nīče šo ideju pārveidoja idejas daļiņu kā spēka centru daļiņas, kā "varas gribas" centru, kā cilvēces likteni sastapt ar ''amor fati''. Izteicienu ''Amor fati'' F.Nīče izmanto bieži kā likteņa akceptēšanas izvēli, bet tādējādi tas kļūst par kaut ko citu, precīzāk-"izvēles" likteni.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/f-nices-parcilveka-koncepcja.html|title=» F. Nīčes pārcilvēka koncepcja|access-date={{dat|2015|04|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150402014902/http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/f-nices-parcilveka-koncepcja.html|archivedate={{dat|2015|04|02||bez}}}}</ref> Fatālisms ir ticība, ka "viss, kam jānotiek-notiks", tā kā pagātnes, tagadnes un nākotnes notikumi jau Dievs iepriekš ir noteicis vai cits visuvarens spēks kā liktenis. Reliģijā fatālisms var būt sajaukts ar "iepriekš noteikto" (''predestination''), doktrīnu, ka Dievs jau izlēmis, kurš dosies uz debesīm pirms cilvēks ir dzimis. Svarīgi ir atzīmēt, ka Bībele māca "iepriekš noteikto", bet ne izvēles brīvības ekskluzivitāti; tātad Bībele nemāc fatālismu. Fatālismam ir 4 veidi: # Intervents teoloģijas fatālisms. # Determinisms jeb fiziskais fatālisms. # Nedeterminisms (''Indeterminism''). # Loģiskais fatālisms. Intervents teoloģijas fatālisms jeb teoloģiskais determinisms ir mēģinājums demonstrēt loģisku pretrunu starp visuvareno Dievu un izvēles brīvību, kur izvēles brīvība ir definēta kā spēju izvēlēties starp alternatīvām. Šis ir ļoti līdzīgs paradoksa mīklai "Vai visuvarens Dievs var radīt akmeni, ko viņš nevar pacelt?" Tātad Dievs ir visuvarens, tātad izcilas iepriekšējas zināšanas par nākotni, tātad tu veiksi precīzi viņa redzēto un paredzēto. Tikai fatālisms māca arī to, ka ir akls, bezpersonisks spēks, kuru neviens nekontrolē-pat ne Dievs-notikumi saiet kopā neparedzēti ar šo pārdabisko spēku-tā ir veiksme jeb fortūna vai iespēja. Tātad Dieva iepriekš visu lietu paredzēšana neatņem indivīdam izvēles brīvību, jo cilvēkiem nav obligāti jāseko viņa redzējumam. Determinisms jeb fiziskais fatālisms ir redzējums, ka visiem notikumiem ir iemesls un ka visu Visumā cēlonisks likums ietekmē un vada. Deterministi tic, ka visus notikumus, arī cilvēku darbību, ietekmē kaut kas cits. Šis domāšanas veids tiek tipiski novērtēts kā nesavienojams ar izvēles brīvību. Determinisms tiek no filozofijas aspekta bieži sajaukts ar likteni, bet tas atšķiras ar to, ka tas nekad ir uztverts kā garīgs, reliģisks, vai pat astroloģisks priekšstats; par likteni parasti domā kā "dots" vai "izsludināts", kamēr determinisms ir "izraisīts". Nedeterminisms ir redzējums, ka ir notikumi, kuriem nav cēloņu; daudzi izvēles brīvības piekritēji uzskata, ka izvēles akti ir neatkarīgi no jebkādiem fizioloģiskiem vai psiholoģiskiem cēloņiem. Loģiskais fatālisms ir tas, ka pietiek ar loģiku, lai pierādītu Visuma notikumu ķēdes, tas ir, pasaules vēstures unikalitāti: lietas nevarētu būt citādāk.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.gotquestions.org/fatalism.html|title=What is fatalism? What is determinism?|website=GotQuestions.org}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.richmond-philosophy.net/rjp/rjp19_carmody.php|title=richmond-philosophy.net|website=www.richmond-philosophy.net|access-date={{dat|2015|04|14||bez}}|archive-date={{dat|2015|04|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150407043152/http://www.richmond-philosophy.net/rjp/rjp19_carmody.php}}</ref> == Literatūra == Globāli un vēsturiski liktenis ir spēlējis svarīgu lomu daudzos literatūras daiļdarbos. Senajā Grieķijā ir daudz leģendu un stāstu par to, kā cilvēki centušies pārvarēt likteni, kur šo pūļu rezultātā ir piepildījuši jau iepriekš noteikto likteni. Līdzīgs ir latviešu teiciens - "Darīji kā labāk, sanāca kā vienmēr". Teicienu ir iespējams dažādi skaidrot, bet viens no skaidrojumiem ir šāds-bezjēdzīga mēģināšana likteni pārvarēt. Šī cīņa ir skaidri redzama tādos darbos kā Sofokla ''Valdnieks Oidips'' (427.g.pm.ē.), ''Iliāda'', ''Odiseja'' (800.g.p.m.ē.) un ''Teogonija''. Daudzos seno ķīniešu darbos ir attēlots likteņa jēdziens, viskrāšņāk tādos darbos kā ''Liezi'' (''Master Lie''), ''Mengzi'' un ''Zhuangzi''. Līdzīga ir Itālijā spāņu ''Duque de Rivas' '' uzvedums, ko Džuzepe Verdi pārveidoja par ''La Forza del Destino'' (Likteņa spēks), kas iekļauj sevī likteņa priekšstatu. Anglijā liktenis ir bijis svarīgā lomā Viljama Šekspīra "Makbets" (''"MacBeth"'' 1606.g.), Tomasa Hārdija (''Thomas Hardy'') ''Tess of the d'Urbervilles'' (1891.g.), Semjuela Beketa (''Samuel Beckett'') ''Endgame'' (1957.g.) un ''W.W.Jacobs' '' populārajā īsajā stāstā ''The Monkey's Paw'' (1902.g.). ASV Torntons Vailders (''Thornton Wilder'') grāmata ''The Bridge of San Luis Rey'' (1927.g.) ataino likteņa uztveri. Vācijā liktenis ir atkārtota tēma Hermana Hesses (''Hermann Hesse'') literatūrā, ieskaitot ''Siddharta'' (1922.g.) un viņa ''magnus opus'' (no latīņu val. ''lielisks darbs'') ''Das Glasperlenspiel'', arī publicēts kā ''The Glass Bead Game'' (1943.g.). Šiem darbiem motīvs ir vienāds-varonis cenšas mainīt vai izbēgt savu nemaināmo likteni, neskatoties uz ieguldītajām pūlēm.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://prezi.com/z4gariy0kgz3/sofokls-valdnieks-oidips/|title=Sofokls valdnieks "Oidips"|website=prezi.com}}</ref> == Videospēles == Persijas prinča (''Prince of Persia'') triloģija - ''Prince of Persia: The Sands of Time'', ''Prince of Persia: Warrior Within'' un ''Prince of Persia: The Two Thrones'' - stāsts aprit ap jauno princi, kas citu cilvēku pārliecināts atver "Laika smiltis" (''Sands of Time'') un nolāda sevi un apkārt esošos cilvēkus neizbēgamam postam. Prinča liktenis ir nāve, bet viņš mērķtiecīgi pretojas tam. Triloģijas laikā notiek dažādi apstākļi, kas emocionāli, psiholoģiski un fiziski pārbauda prinča vēlmi izdzīvot. Spēles žanrs ir ''action''. Izveidojis ''Ubisoft Montreal''. IGN novērtējis ''Prince of Persia'' triloģiju ar 8/10.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/games/prince-of-persia-sands-of-time-trilogy|title=Prince of Persia: The Sands of Time Trilogy - IGN|via=www.ign.com|access-date={{dat|2019|10|17||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210508163128/https://www.ign.com/games/prince-of-persia-sands-of-time-trilogy}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Nākotne]] [[Kategorija:Antropoloģija]] [[Kategorija:Folklora]] [[Kategorija:Mitoloģija]] c40ty0k00bo41fv2e1bmhk0iycmjsl7 0 282034 4490937 4357830 2026-07-06T11:14:17Z ~2026-38345-60 147689 /* Radio singli */ 4490937 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Lauris Valters | Attēls = Lauris Valters.jpg | Att_izm = 200 | Fons = solists | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1984|3|24}} | Vieta_dz = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Saldus|td=Latvija}} | Instrumenti = balss, ģitāra, klavieres | Žanrs = poproks, dziesminieks, neofolk | Nodarbošanās = mūziķis<br />dziedātājs<br /> komponists<br /> dzejnieks<br />Radio DJ<br />TV raidījuma vadītājs | Gadi = 1999 - pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = http://laurisvalters.lv/ | Dzimums = V }} '''Lauris Valters''' (dzimis {{dat|1984|3|24}} [[Saldus|Saldū]]) ir latviešu dziedātājs, komponists, dzejnieks. Muzikālo karjeru sācis 1999. gadā, [["Ēnas" (grupa)|grupā “Ēnas]]” un 13 gadus bija tās vokālists. Pašreiz Lauris Valters muzicē un uzstājas dažādos koncertos gan viens, gan kopā ar saviem draugiem, muzikālajiem domubiedriem. Divus gadus Lauris Valters strādāja [[Latvijas Radio 5]] — [[Pieci.lv]], kur vadīja raidījumu “[[Pieci Retro]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pieci.lv/lv/raidijumi/pieci-retro-ar-lauri-valteru/|title=Pieci.lv. PIECI RETRO ar Lauri Valteru|website=www.pieci.lv|access-date=2022-10-08|archive-date=2016-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305032636/http://www.pieci.lv/lv/raidijumi/pieci-retro-ar-lauri-valteru/}}</ref> No 2019. gada vasaras līdz 2021. gada rudenim L.Valters vadīja TV raidījumu "Izstāsti Latvijai". == Bērnība un skolas gadi == Lauris Valters bērnību pavadīja [[Brocēni|Brocēnos]], kur mācījies pamatskolā un vidusskolā. No 6 gadu vecuma Saldus mūzikas skolā mācījies klavierspēli. Absolvējis [[Brocēnu vidusskola|Brocēnu vidusskolu]], tālāk turpināja studēt politoloģiju [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]], tomēr to nepabeidza, jo nopietni pievērsās mūzikai. == Mūziķa karjera == 1999. gadā Lauris Valters kopā ar saviem domubiedriem Jāni Ķeri, Jāni Maslovski un Edgaru Apīni izveidoja grupu “'Ēnas”, kurā 13 gadus bija tās solists. 2005. gadā grupas sastāvs mainījās, Lauris Valters turpināja būt par grupas vokālistu, grupā darbojās Dāvis Ābrams (taustiņinstrumenti), Jānis Ķeris (elektriskā ģitāra), Mārtiņš Miļevskis (bungas), Staņislavs Judins (basģitāra),<ref>[https://www.apollo.lv/4953523/enas-darbs-kas-vainagojas-ar-patikamiem-augliem Apollo. «Ēnas» — darbs, kas vainagojas ar patīkamiem augļiem]. 2006.09.01</ref> no 2008. gada basģitāru spēlēja Pēteris Pāss. 2008. gadā kopā ar grupu iznāca albums ”ĒNAS”, kā arī tapuši vairāki radiosingli, tādi kā "Candy", "Who we are", “Beautiful Morning”, “Neprātīgais”, “SirC”, “Ar skaistām frāzēm”, “Seven”, “Wrong Song”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasnotiek.lv/profile/4306/grupa-enas-- |title=Kas notiek. grupa ēnas |access-date={{dat|2015|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305074722/http://www.kasnotiek.lv/profile/4306/grupa-enas-- }}</ref> 2013. gadā kopā ar grupu “[[PeR]]” piedalījās [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] konkursā Malmē (Zviedrija), kur startēja pusfinālā, bet finālā neiekļuva.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/117906/latvija-tomer-neieklust-eirovizijas-finala-lai-ari-per-malme-uzstajas-lieliski-tas-nepalidzeja Kasjauns.lv Latvija tomēr neiekļūst Eirovīzijas finālā. Lai arī „PeR” Malmē uzstājās lieliski, tas nepalīdzēja]</ref> 2015. gadā Laura Valtera komponētā dziesma “Life lines” (kuru izpildīja [[Rihards Saule]]) tika iekļauta 20 fināla dziesmu izlasē Eirovīzijas nacionālās atlases konkursā [[Supernova (konkurss)|Supernova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://supernova.lsm.lv/lv/aktualitate/20/zinami-dziesmu-un-izpildiitaju-konkursa-supernova-2015-20-daliibnieki/|title=Zināmi dziesmu un izpildītāju konkursa „Supernova 2015” 20 dalībnieki|website=supernova.lsm.lv|access-date=2022-10-08}}</ref> 2015. gadā Lauris Valters sarakstīja mūziku Aigas Skrīveres režisētajai dokumentālajai filmai "Tikai Bērns". Šīs filmas tituldziesma ir "Būtu tā vērts" , kuru Lauris iedziedājis kopā ar Aiju Andrejevu. Lauris Valters komponē dziesmas un raksta tekstus arī citiem izpildītājiem, piemēram, dziesmas “Dziesma pustumsā” un “Tas bija tad”, kuras izpilda [[Aija Andrejeva]], ir Laura Valtera komponētas. Dziesmai "Mana Āfrika" , kuru izpilda [[Elizabete Zagorska]], L.Valters rakstījis tekstu, savukārt viņa tēvs Egons Valters mūziku. 2017. gada X faktora dalībniece Nadežda Maņkeviča ieskaņojusi Laura dziesmu "Jūtam tik un tā". Vēl arī Laura dziesmas ieskaņojuši Ieva Janiševa "Lūgšana" , Monta Ķimene (MONTA) "Skanēt" , bērnu popgrupa Pusnotis "Kad mēness sauli pārsteidza", Toms Kalderauskis "Ar tevi" u.c. Lauris Valters muzicē gan viens, gan ar pavadošo sastāvu, kuru veido profesionāli mūziķi — Jānis Miltiņš (taustiņinstrumenti), Māris Vitkus (taustiņinstrumenti), Reinis Briģis (ģitāra), Mārtiņš Linde (sitaminstrumenti), Jānis Olekšs (bass), u.c. Pirmajos solo karjeras gados sadarbībā ar producentiem Krišjāni Geidānu un Rūdolfu Budzi (DJ Rudd) L.Valters laida klajā singlus: “Manā pasaulē”, “7 Angels”, “Vieglums neaprakstāms”, “Brieži dejo!”, “Nāc, šonakt aizbēgsim!”, "Tur un Te" u.c. No 2015. gada rudens tika uzsākta sadarbība ar producentu Reini Briģi, ierakstītas dziesmas — "Tad apstājās laiks" , "Tev" , "Baltā dvēsele", "Magic Years" , "1836" , "Mirklī ieklausies", "Nāc!" u.c. 2017. gadā L.Valters ar dziesmu "Magic Years" piedalījās Latvijas nacionālajā Eirovīzijas atlases konkursā "[[Supernova (konkurss)|Supernova]]" un 1. ceturtdaļfinālā ieguva 1. vietu, iekļūstot pusfinālā. 2018. gadā arī piedalījies konkursā "Supernova" un arī iekļuvis tā finālā ar dziesmu "Lovers Bliss" . 2018. gada pavasarī, aizstājot mūziķi Valteru Frīdenbergu, piedalījās koncertuzvedumos "Dod, Dieviņi!". 2019. gada vasarā Lauris Valters kopā ar producentu Reini Briģi izveidoja jaunu muzikālu projektu ''Polar Pilots'' un izdeva pirmo singlu "Magnēts". 2019. gada rudenī tika izdots pirmais dzejoļu krājums "Visumā Veidoti Vārdi"'''.''' 2019. gada 8. oktobrī iznāca Laura Valtera pirmais solo albums "Mirklī ieklausies". 2020. gadā L.Valters ''Polar Pilots'' sastāvā kopā ar R.Briģi izdeva 2 singlus "Tam ir jābūt tepat" un "1984". 2020. gada 14. oktobrī iznāca šūpuļdziesmu albums bērniem un ģimenēm "Guliet, mazie!", kurā kopumā ir 10 dziesmas. Gan paša L.Valtera komponētas, gan viņa tēva Egona Valtera dziesmas ar dzejnieku vārdiem (Ojāra Vācieša, Vitauta Ļūdēna, Klāva Elsberga, u.c.) 2020. gada novembrī tika izdots Laura Valtera otrais dzejoļu krājums "Garam Gara Gaita". 2020. gada nogalē L.Valters laida klajā ziemas noskaņu un Ziemassvētku dziesmu albumu "Sirds kā bākuguns", kurā kopumā ir 10 kompozīcijas, dažas no tām izdotas kā Adventes laika singli jau iepriekšējos gados ("Manā pasaulē", "Ziemassvētki manā ielā", "Baltā dvēsele", "Zīlīte"), kā arī pavisam jaunas dziesmas. 2021. gada vasarā tika izdota kompozīcija un video "Šeit un tagad", kurš uzņemts Bauskā un tajā kopā ar Lauri filmējās jauniešu deju kolektīvs "Līdums". 2022. gada pavasarī L.Valters izdeva jaunu dziesmu "Saule zenītā" ar Madaras Dzintaras-Plušas veidotu teksta video. 2022. gadā L.Valters ''Polar Pilots'' sastāvā kopā ar R.Briģi izdeva divus jaunus singlus "Pēdējā deja" un "Planēta: Rudens". 2022. gada septembrī tika izdots Laura Valtera trešais - vēlējuma dzejoļu krājums "Sirds Silta Sajūta". 2022.gada nogalē L. Valters izdeva jaunu dziesmu "Gaismā rotāties", kura ieskaņota kopā ar RTU jaukto kori "Vivere". Dziesmai veidots arī video, kuru filmējis Andis Sipjāgins. 2023. gada martā klajā nāca jauna kompozīcija un Madaras Dzintaras-Plušas īpaši tai radīts teksta video "Būt pa īstam". Savukārt rudenī divas kompozīcijas "Ārpus laika" (video : Andis Sipjāgins) un "Labākais draugs" (teksta video : Madara Dzintara-Pluša). 2024. gada martā Lauris Valters laida klajā jaunu solo albumu "Ārpus laika", kurā ir 13 kompozīcijas. Albuma muzikālie producenti un aranžētāji : Jānis Miltiņš un Reinis Briģis. 2024.gada aprīlī L.Valters atzīmēja savu 40 gadu jubileju ar koncertiem Brocēnos, Rīgā (VEF Kultūras pilī) un Aizkrauklē. Koncertos piedalījās : Jānis Miltiņš (taustiņinstrumenti), Reinis Briģis (elektriskā ģitāra), Mārtiņš Linde (sitaminstrumenti), Jānis Olekšs (bass), Madara Orola (vokāls). 2024. gada septembrī Lauris Valters izdeva savu ceturto dzejoļu krājumu "Dvēseles Dārgumu Darbi" (iedvesmas dzejoļi). == Diskogrāfija == === Albumi === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- ! scope="col" style="width:7em;"| Nosaukums ! scope="col" style="width:16em;"| Informācija |- ! scope="row" | ''Candy EP'' | * Izdots: 2003. gada maijs * Formāts: CD |- ! scope="row" | ''[[ĒNAS]]'' | * Izdots: 2008. gada 7. aprīlis * Izdevējs: Antena Records * Formāts: [[Kompaktdisks|CD]] |- |- !Mirklī ieklausies |Izdots : 2019. gada 8. oktobris Formāts : CD |- !Guliet, mazie! |Izdots : 2020. gada 14. oktobris Formāts : CD |- !Sirds kā bākuguns |Izdots : 2020. gada 27. novembris Formāts : CD |- !Savādā meitene (Čaks/Valters) |Izdots : 2022. gada 29. maijā Formāts : CD |- !Ārpus laika |Izdots : 2024.gada 7.martā Formāts : CD |} === Radio singli === {| class="wikitable" style="margin:normal" !rowspan="2"| Gads !rowspan="2"| Singls !izpildītājs !align="center"| Albums !colspan="3"| Topa pozīcija |- | | !<small>[[Latvian Airplay Top 50]]</small> |- |2001 |''She was so...'' |"ēnas" |"Candy EP" |<nowiki>---</nowiki> |- |2001 |''Rainbow'' |"ēnas" |"Candy EP" |<nowiki>---</nowiki> |- |2002 |''Candy'' |"ēnas" |"Candy EP" |<nowiki>---</nowiki> |- |2003 |''Jo tevis nav'' |"ēnas" | |<nowiki>---</nowiki> |- |2004 |''Who we are'' |"ēnas" | |11 |- | [[2006. gads|2006]] | ''Beautiful Morning'' |"ēnas" |"ĒNAS" | align="center" | 1 |- |2006 |Sirc |"ēnas" |"ĒNAS" |22 |- |2006 |''Somehow'' |"ēnas" |"ĒNAS" |2 |- | [[2007. gads|2007]] | ''Neprātīgais'' |"ēnas" |"ĒNAS" | align="center" |2<ref>[https://web.archive.org/web/20160305035440/http://www.lanet.lv/news/airplay/2007/071209lv.html Lanet. Latvian Airplay Top 50 #707]</ref> |- |2008 |''Ar skaistām frāzēm'' |"ēnas" |"ĒNAS" |1 |- |2008 |''Par šo un to'' |"ēnas" |"ĒNAS" |2 |- |2010 |''Seven'' |"ēnas" | |1 |- |2011 |''Wrong Song'' |"ēnas" | |5 |- |2012 |7 Angels |L.V. |"Mirklī ieklausies" |<nowiki>---</nowiki> |- |2012 |Manā pasaulē |"L.V. / NeParasts Bars" |"Sirds kā bākuguns" |32 |- |2013 |Vieglums Neaprakstāms |"L.V. / NeParasts Bars" |"Mirklī ieklausies" |9 |- |2014 |Brieži dejo! |"L.V. / NeParasts Bars" |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2014 |Nāc, šonakt aizbēgsim! |"L.V. / NeParasts Bars" |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2015 |Tur un Te |L.V. / NeParasts Bars |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2015 |Būtu tā vērts |Lauris Valters un Aija Andrejeva |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2015 |Ziemassvētki manā ielā |Lauris Valters /L.V./ |"Sirds kā bākuguns" |Tops vairs neeksistē |- |2016 |Tad apstājās laiks |Lauris Valters /L.V./ |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2016 |Tev |Lauris Valters /L.V./ |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2016 |Mazā miega dziesmiņa |Lauris Valters un Aiga Skrīvere |"Guliet, mazie!" |Tops vairs neeksistē |- |2016 |Baltā dvēsele |Lauris Valters un koris Tonika |"Sirds kā bākuguns" |Tops vairs neeksistē |- |2017 |Magic Years |Lauris Valters /L.V./ |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2017 |Kad es tevi ieaijāšu |Lauris Valters un Rūta Dūduma |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2017 |1836 |Fonda 1836 mūziķi |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2017 |Zīlīte |Lauris Valters |"Sirds kā bākuguns" |Tops vairs neeksistē |- |2018 |Lovers Bliss |Lauris Valters |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2018 |Mirklī ieklausies |Lauris Valters |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2019 |Nāc! |Lauris Valters un Katrīna Dimanta |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2019 |Tiekamies kustībā |Lauris Valters |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeiskistē |- |2019 |Es zinu! |Lauris Valters |"Mirklī ieklausies" |Tops vairs neeksistē |- |2020 |Sirds kā bākuguns |Lauris Valters |"Sirds kā bākuguns" |Tops vairs neeksistē |- |2020 |Bezgalībā |Lauris Valters |"Sirds kā bākuguns" |Tops vairs neeksistē |- |2021 |Šeit un tagad |Lauris Valters |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2022 |Saule zenītā |Lauris Valters |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2022 |Mīlētāja dziesma |Lauris Valters |"Savādā meitene" |Tops vairs neeksistē |- |2022 |Gaismā rotāties |Lauris Valters un koris Vivere |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2023 |Būt pa īstam |Lauris Valters |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2023 |Ārpus laika |Lauris Valters |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2023 |Labākais draugs |Lauris Valters |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2024 |Apgaismoties |Lauris Valters |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2024 |Mums vēl ir laiks |Lauris Valters |"Ārpus laika" |Tops vairs neeksistē |- |2025 |Gaisma tumsu šķeļ |Lauris Valters | |Tops vairs neeksistē |- |2025 |Augusts |Lauris Valters | |Tops vairs neeksistē |- |2025 |Domāju par Tevi |Lauris Valters | |Tops vairs neeksistē |- |2026 |Ar basām kājām |Lauris Valters | |Tops vairs neeksistē |} '''DZEJOĻU KRĀJUMI :''' '''''Visumā Veidoti Vārdi (2019)''''' '''''Garam Gara Gaita (2020)''''' '''''Sirds Silta Sajūta (2022)''''' '''''Dvēseles Dārgumu Darbi (2024)''''' == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Valters, Lauris}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Saldū dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] q7x66vmzj7id72afl5u1do5zqvaxsvk 0 284100 4490614 4490473 2026-07-05T17:55:18Z Pirags 3757 /* Livonijas valsts izveide */ bilde 4490614 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas kristianizēšanas ilustrācija 1791.jpg|thumb|300px|Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija)]] [[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|300px|Senās Igaunijas un Senlatvijas valstis un zemes ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954)]] [[Attēls:Latviešu karavīru attēls 1791.jpg|thumb|300px|Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija)]] '''Senlatvijas tautu kristianizēšana''' aptver laika posmu no [[9. gadsimts|9. gadsimta]] [[vikingi|vikingu]] sirojumiem [[Kursa (valsts)|Kursā]] līdz [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] pakļaušanai [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] noslēgumā 1290. gadā. == Priekšvēsture == Pēc Senās [[Romas impērija]]s sabrukšanas vairāku gadsimtu laikā notika [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļu]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] ortodoksās baznīcas atsvešināšanās. Tā kā [[pareizticība]] izplatījās un nostiprinājās [[slāvi|slāvu]] zemēs, tostarp [[Kijivas Krievzeme|Senajā Krievzemē]], kas robežojās ar Baltiju, [[Romas pāvesti]] bažījās par Bizantijas reliģiskās konkurences pastiprināšanos [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]. Tādēļ katoļu baznīca visādi atbalstīja un steidzināja Baltijas jūras zemju kristīšanu un pievēršanu katoļticībai. [[Daugavas līvi]] jau kopš [[vikingi|vikingu laiku]] beigām bija [[Polockas Rurikoviču dinastija]]s kņazu meslu atkarībā, kuri sniedza tiem militāru atbalstu karos ar [[zemgaļi]]em. Pirmo pastāvīgo apmetni [[Daugava]]s krastā Rietumeiropas tirgotāji izveidoja [[1054]]. gadā, domājams, tā sauktajā "Zemgales ostā" vai "Zemgales vārtos" ({{val|la|portus Semigallia}}), kas vikingu [[Mervalas rūnu akmens|rūnakmeņu]] rakstos tiek apzīmēta kā "Simkala". [[Krusta kari|Krusta karu]] perioda beigās 12. gadsimtā Eiropas jūras tirdzniecībā dominēja vairākas lielas tirgotāju savienības vai zonas. Pieauga [[Venēcija]]s un [[Dženova]]s ietekme, bet vācu tirgotāju loma [[Vidusjūra]]s reģionā strauji saruka. Venēcieši pārņēma savā kontrolē [[Adrijas jūra|Adrijas]] un [[Egejas jūra|Egejas]] jūru piekrastes, kā arī [[Sicīlija|Sicīliju]] un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] rietumu daļu. [[Dženova]] ekonomiskā zona aptvēra Vidusjūras rietumu daļu un [[Āfrika|Ziemeļāfrikas]] piekrasti no [[Tunisija]]s līdz [[Tanžera]]i. Jau pirms [[Hanzas savienība]] dibināšanas lejasvācu tirgotāji centās pārņemt savā kontrolē [[Anglija]]s [[tirdzniecība|tirdzniecību]]. Taču angļi strauji attīstīja savu vilnas un tekstilrūpniecību un ar šīm nozarēm saistīto tirdzniecību vēlējās kontrolēt paši. Līdz ar to vācu tirgotājiem atlika tikai viens ekonomiskās izplatīšanās virziens — uz ziemeļaustrumiem. Sākumā tika pakļautas [[vendi (Pomerānija)|vendu]] ciltis un viņu zemēs nodibinātas tirdzniecības pilsētas [[Lībeka]], [[Hamburga]], [[Ščecina|Štetina]] un [[Gdaņska|Danciga]], kas vēlāk izveidoja [[Hanzas savienība]]s vendu pilsētu loku. Kopīgi ar [[Gotlande]]s tirgotājiem vācieši apguva kādreizējo [[vikingi|vikingu]] "[[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|ceļu no varjagiem uz grieķiem]]" pa [[Daugava|Daugavu]], kas veda no "[[Rīga|Rīgas vietu]]" (''locus Rige'') caur [[Salaspils|Holmi]], [[Koknese|Koknesi]], [[Jersika (valsts)|Jersiku]] un [[Krāslava|Krāslavu]] uz vēl varjagu laikos dibināto [[Polocka|Polocku]] un [[Smoļenska|Smoļensku]]. Vēlāk tika apgūts arī [[Gauja]]s ūdensceļš caur [[Turaida (zeme)|Turaidu]], [[Cēsis|Vendeni]] un [[Valmiera|Valmieru]] uz [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodu]]. Par tajā laikā Rietumeiropā valdošajiem priekšstatiem par Baltijas jūras austrumu piekrastes zemēm kuriozā veidā liecina [[Parīzes Universitāte|Parīzes Universitātē]] strādājušais [[franciskāņi|franciskāņu]] mūks [[Bartolomejs Anglis]], kas savā enciklopēdijā ''De proprietatibus rerum'' (lib. XV) vēl ap 1240. gadu sniedz šādu Baltijas valstu ģeogrāfijas un kultūras aprakstu: * "[[Livonija]] ir [[Skitija]]s province, ko okeāna jūra šķir no Vācijas; līvi pielūdz vairākus dievus un ziedo viņiem, lai ar zīmēm izlūgtos viņu lēmumu; savus miroņus viņi sadedzina uz sārta kopā ar vergiem, kalponēm, lopiem un citām lietām, ticēdami ka jaunā laimīgākā tēvzemē tās noderēs viņu nelaiķa kungam; tagad šī zeme līdz ar citiem tai pakļautiem vai pievienotiem novadiem ar Dieva žēlastību un vācu varu ir atbrīvota no šīs māņticības; * [[Zemgale]] ir vidēji liela province viņpus Baltijas jūras un kopā ar Sāmsalu un Livoniju atrodas Āzijā; tās iedzīvotājus sauc par [[zemgaļi]]em ("semi-galliem"), tāpēc ka šo zemi iekaroja [[ķelti|galli]], kas sajaucās ar pirmiedzīvotājiem; Zemgalē ir liela labības, pļavu un ganību bagātība, bet ļaudis ir neizglītoti, drūmi un bargi; * [[Semba]] ir Eiropas province Skītijā starp [[prūši]]em, [[igauņi]]em, [[sāmi]]em, [[lībieši|lībjiem]] un [[kurši]]em, kas pēc [[Varons|Varona]] un [[Hērodots|Hērodota]] ziņām visi atradušies gotu varā; Semba ir purviem, mežiem un ūdeņiem aizsargāta zeme, auglīga un ražo daudz labības; paši sembji ir drošsirdīgi un tālu pārspēj citas tautas ar savu prātu un mākslinieku spējām; * [[Lietuva]] ir auglīga zeme, bagāta ar purviem, mežiem un ūdeņiem, kāpēc to var iekarot vienīgi ziemā, upēm aizsalstot; leiši ir droši un kareivīgi ļaudis, bet neapvaldīti; * [[Gotlande]] ir sala, kas dabūjusi savu nosaukumu no gotiem; tā ir bagāta ar pļavām un zivīm, un ved zvērādu tirdzniecību ar Franciju, Vāciju, Britāniju un Spāniju." == Latvijas agrīnā kristianizēšana (9.—12. gadsimts) == === No Skandināvijas === {{Pamatraksts|Vikingu laiki}} Latvijas kristianizēšanu no Rietumiem veicināja Senlatvijas saiknes ar Zviedriju un Dāniju, kur kristīgā ticības pirmsākumi meklējami 9. gadsimtā. No [[Svētā Anskara dzīve]]s apraksta zināms, ka zviedru vikingu ķēniņa Olafa vadītā [[Kursa (valsts)|Kursas]] karagājiena laikā (ap 853.—854. gadu) viņi vērsušies pie [[Jēzus Kristus|Kristus]] un viņš tiem esot palīdzējis, jo [[kurši]] paši izlēmuši padoties un atdot dāņu vikingiem atņemtās bagātības. [[Brēmenes Ādams|Brēmenes Ādama]] Hamburgas baznīcas vēsturē (ap 1074.—1085.) pieminēts, ka dāņu karalis Svends Estridsens Kurzemē tirgotāju vajadzībām licis uzcelt baznīcu. Iespējams, kristietības ietekmē mainījušās arī līvu apbedīšanas tradīcijas, pārejot no mirušo sadedzināšanas uz skeletkapiem. Arheoloģiskajos izrakumos atklāti no Skandināvijas atvesti vai to pirmparaugu ietekmē veidoti krustiņi. 1104. gadā nodibināja [[Lundas arhibīskapi]]ju, no 1198. gada Lundas arhibīskaps bija primāts pār citām Zviedrijas bīskapijām. Arhibīskapu Eskila (līdz 1127. gadam) un Absalona (līdz 1281. gadam) laikā Lundas arhibīskapija aptvēra Baltijas jūras piekrasti no [[Prūsija]]s līdz [[Līvzeme]]i, Igaunijai un Dienvidsomijai. Pāvests [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] patronēja [[Fulko]] (1171—1172) vadīto misiju Ziemeļigaunijā. Pāvesta Aleksandra III 1171. gada 11. septembra bulla noteica pievērst uzmanību Austrumbaltijai, atbalstot misiju Igaunijā. Bulla bija domāta mūka Fulko darbības atbalstam Latvijas un Igaunijas teritorijā. === No Senās Krievzemes === [[Attēls:Jersika.jpg|thumb|330px|Jersikas ([[Letija]]s) valsts teritorija 13. gadsimta sākumā]] {{Pamatraksts|Latvijas Pareizticīgā Baznīca}} Kristīga ticība pēc [[Kijivas lielkņazi|Kijivas lielkņaza]] [[Volodimirs Svjatoslavičs|Volodimira]] kristīšanās 988. gadā [[Kijivas Krievzeme|Kijivas valstī]] kļuva par valsts reliģiju. Konstantinopoles patriarham padotajai Kijivas metropolijai bija 15 bīskapijas; no tām Polockas un Novgorodas bīskapijas atradās tuvu letgaļu zemēm. Kristīgā ticība no austrumiem Latvijā ieplūdusi galvenokārt gar Daugavas ūdensceļu latgaļu centros. Spriežot pēc krustiņu atradumiem bagātu sieviešu, retāk bagātu vīriešu, kapos un pilskalnos, tā skārusi vispirms turīgāko sabiedrības daļu. Iespējams, 1171. vai 1177. gadā baznīca uzcelta [[Ludza|Ludzā]]. Vairākas pareizticīgo baznīcas bijušas [[Jersikas pilskalns|Jersikā]]. Spriežot pēc arheoloģiskajiem pētījumiem, Jersikas pils iedzīvotāji latgaļi jau kopš 11. gadsimta, iespējams, bija kristīti. [[Austrumu Pareizticīgā baznīca]], kurai 12. gadsimtā vēl nebija lielas atšķirības no [[Romas Katoļu baznīca]]s, ar saviem priesteriem un mūkiem bija uzbūvējusi baznīcas arī [[Koknese|Koknesē]] un Lietuvā. Šī metode acīmredzot nedeva gaidīto pāreju kristietībā un tāpēc tika saglabāta ar krievu militārā spēka palīdzību, kas ieradās ievākt nodevas (''semper tributarii''). [[Polockas kņaziste]]s politisko un arī garīgo uzkundzēšanos [[latgaļi]]em un [[Daugavas līvi]]em veicināja tās iedzīvotāju etniski jauktais sastāvs. 12. un 13. gadsimta mijā Polockas kņaziste nespēja aktīvi uzstāties pret vācu misiju, to kavēja cīņa par varu kņazistē un saspīlētās attiecības ar kaimiņu kņazistēm. Kristīgās ticības izplatīšanās Austrumlatvijā, iespējams, veicināja [[Jersika (valsts)|Jersikas]] un [[Tālava]]s ātrāku pāreju katoļticībā. Turpretī [[Kursa (valsts)|Kursas]] ilgākā pretošanās, iespējams, izskaidrojama arī ar dāņu misijas mazākām sekmēm 11.—12. gadsimtā. No visām misijām par izšķirošo kļuva vācu misija. == Livonijas valsts izveide == [[Attēls:Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186.JPG|thumb|300px|Meinards krista līvus Ikšķiles baznīcā 1186. ɡadā ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F. L. fon Maidela]] zīmējums)]] [[Attēls:Kristiešu misionārs Livonijā Artura Baumaņa Terra Mariana.JPG|thumb|300px|Kristiešu misionārs Livonijā ([[Arturs Baumanis]], ilustrācija albumam ''[[Terra Mariana]] 1186-1888)''.]] {{Pamatraksts|Livonijas krusta kari}} Pāvests [[Eugenijs III]] 1147. gada 13. aprīlī izdeva jaunu [[Ziemeļu krusta kari|krusta karu]] bullu pret pagāniem aiz vācu zemju robežām, kas pazīstama kā ''Divina dispensatione''. 1159. gadā Saksijas hercogs [[Heinrihs Lauva]] nodibināja [[Lībeka]]s pilsētu, kas pamazām pārņēma [[Visbija]]s skandināvu vikingu tirdzniecības ceļus un dominējošo stāvokli [[Baltijas jūra]]s tirdzniecībā austrumu virzienā. 1163. gadā [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] nodibināja Sv. Pētera kantoris ar noliktavām un arī ar baznīcu. 1186. gadā [[Brēmenes arhibīskaps]] iecēla Zēgebergas klostera mūku Meinardu par pirmo [[Livonijas bīskapija|Ikšķiles bīskapu]]. 1202. gadā [[cisterciešu ordenis|cisterciešu]] ordeņa abats [[Teoderihs no Turaidas]] pēc franču [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] parauga Rīgas bīskapa [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] uzdevumā no sakšu rekrūšiem izveidoja [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]]. Lai viņiem nodrošinātu ienākumus, bīskaps Alberts atļāva ordenim paturēt trešo daļu no iekarotajām teritorijām. Šāda kārtība uzjundīja vēlmi pēc jaunajiem iekarojumiem un laika gaitā noveda pie konfliktiem par teritoriālo ieguvumu sadali.<ref>Andress Kasekamps. Baltijas valstu vēsture. JUMAVA, 2011 — 25. lpp.</ref> [[Livonija]]s valsts veidošanās procesā tai pievienotajām teritorijām tika piešķirts kopējs nosaukums ''[[Terra Mariana]]'' (1207) un tās tika pakļautas Svētajam Krēslam ([[Romas pāvests|Romas pāvestam]]).<ref>[http://www.academia.edu/4546573/How_to_justify_a_crusade_The_conquest_of_Livonia_and_new_crusade_rhetoric_in_the_early_thirteenth_century How to justify a crusade? The conquest of Livonia and new crusade rhetoric in the early thirteenth century]</ref> [[Žemaiši]] un [[zemgaļi]] pilnīgi sakāva zobenbrāļus 1236. gada [[Saules kauja|Saules kaujā]]. Nākamajā gadā ordeņa atliekas pievienojās [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]], izveidojot tā vietējo atzaru — [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], kas Zobenbrāļu ordeņa tradīcijas turpināja līdz pat 1560. gadam. == Skatīt arī == * [[Vāciešu apmešanās uz austrumiem]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Eva Eihmane (2005. gada 27. jūlijs) [https://www.vestnesis.lv/ta/id/113320 Starp pagānu dieviem un kristietību Baltijas kristianizācija un krusta kari]. [[Latvijas Vēstnesis]] (Nr.117). Skatīts: 2016. gada 4. septembrī. * Māris Krists Linde (2005. gada 3. augusts) [https://www.vestnesis.lv/ta/id/113730 Vēlreiz: par pagānismu un kristietību Baltijā]. [[Latvijas Vēstnesis]] (Nr.121). Skatīts: 2016. gada 4. septembrī. [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Kristietība]] jyc862z1hzhjf6nh4c0y65pvip7yveg 0 284464 4490672 4489352 2026-07-05T18:44:05Z ~2026-38300-50 147663 /* Apbalvojumi */ 4490672 wikitext text/x-wiki {{noformējums|jāsaīsina saraksti, atstājot tikai nozīmīgāko, šis nav CV}} {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Jēkabs Nīmanis | vārds_orig = | attēls = Jēkabs Nīmanis Strazdumuižā, 2025. gads.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Jēkabs Nīmanis koncertā Strazdumuižā 2025. gadā | dz_gads = 1980 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LVA}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | paraksts = | stils = | žanrs = | tehnika = | grupa = | mācījies = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Spēlmaņu nakts balva]] (2010, 2012, 2015, 2017, 2018, 2019) Autroa Balva 2015, Lielais Kristaps 2014 | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Jēkabs Nīmanis''' (dzimis {{dat|1980|11|29}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[komponists]] un mūziķis, kurš vairāk pamanāms, kā teātra un kino mūzikas autors. Daudzkārtējs [[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu nakts balvas]] ieguvējs. == Izglītība == 2003. gadā ieguvis bakalaura grādu [[klarnete]]s spēlē [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]] pie [[Sigurds Circenis|Sigurda Circeņa]]. 2005. gadā maģistra grādu kameransambļa specialitātē pie Hertas Hansenas un 2009. gadā kompozīcijā pie Andra Vecumnieka. Papildus izglītojies starptautiskajās ABAM kamermūzikas meistarklasēs [[Žana Sibēliusa Mūzikas akadēmija|Ž. Sibēliusa Mūzikas akadēmijā]] Somijā (2004), ''Socrates/Erasmus'' [[Studentu apmaiņas programma|studentu apmaiņas programmā]] studējis kompozīciju, instrumentāciju un elektroakustisko mūziku [[Skotijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā|Skotijas Karaliskā Mūzikas akadēmija]] (2008).<ref name="lmic">[https://www.lmic.lv/lv/komponisti/jekabs-nimanis-4326#work Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs: Nīmanis, Jēkabs — Mārīte Dombrovska, 2012] </ref> 2009. gadā absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klasi maģistra programmā, pie pasniedzēja [[Andris Vecumnieks|Andra Vecumnieka]]. Uzvarējis Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras polifonijas kompozīcijas konkursā (2003), ieguvis otro vietu starptautiskā studentu kameransambļu konkursā [[Klaipēda|Klaipēdā]] (2003).<ref name="lmic"/> Kopš 2022. gada septembra studē Latvijas Kultūras Akadēmijā teātra režiju maģistratūras programmā. == Muzikālā darbība == Nīmanis sarakstījis mūziku vairāk nekā 80 teātra izrādēm. Kopš 2009. gada ir [[Latvijas komponistu savienība]]s biedrs. Regulāri piedalās Latvijas koncertdzīvē, spēlējot klarneti un organizējot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] kamermūzikas koncertus, kuros piedalījies arī pats (2002—2010). Nodarbojas ar skaņas instalāciju un audiovizuālo noformējumu veidošanu dažādos mākslas un sabiedriskos medijos un telpās. Komponē kamermūziku, izvērstākas formas darbus un arī mūziku dažādiem Latvijas un ārvalstu teātriem, animācijas un kinofilmām. 2004. — 2015. g. strādāja [[Bolderājas Mākslas un mūzikas skola|Bolderājas Mākslas un mūzikas skolā]], pasniedzot klarnetes un saksofona spēli.<ref name="lmic"/> Kopš 2014. g. Lektors privātajā augstskolā RISEBA (audio —vizuālās mākslas nozarē lekciju kurss “Mūzika komunikācijā”), kopš 2016. g. lektors [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]]. 2015. — 2017 g. Muzeja speciālists skaņas noformējumam un pedagoģiskais darbs ekspozīcijai [[Rakstniecības un Mūzikas muzejs|Rakstniecības un Mūzikas muzejā]]. === Mūzika teātrim === 2026. mūzika Dailes teātra izrādei “Milzis” (rež. Gatis Šmits)<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=MILZIS|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2025-2026/milzis|website=www.dailesteatris.lv|date=2026-01-31|access-date=2026-01-30|language=lv}}</ref> 2025. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Mēdeja" (rež. Reinis Suhanovs) 2025. mūzika muzikālajai izrādei Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” “Liepu tēva stāsti” (rež. Varis Siliņš) 2025. mūzika un dziesmu vārdi Liepājas teātra izrādei "Pasaulē labākais stāsts" (rež. Kristīne Brīniņa) 2025. mūzika JRT izrādei “Stāsts par Parsifalu” (rež. Matiass Hartmans) 2025. mūzika Villa teātra izrādē “Burvju stabule” (rež. Varis Piņķis) 2025. mūzika Liepājas teātra izrādei "Divu siržu zēns" (rež. Viestur Roziņš) 2024. mūzika Daugavpils teātra izrādei "Kāds noteikti atnāks" (rež. Oļegs Šapašņikovs) 2024. mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei "Daudz laimes dzimšanas dienā!" (rež. Iveta Pole) 2024. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Pazudušais dēls" (rež. Reinis Suhanovs) 2024. mūzika Latvijas Leļļu teātrī izrādei "Jelgava '94" (rež. Mārtiņš Eihe) 2024. mūzika un dalība izrādē "Dickens Street – the Other", rež. Baņuta Rubess, Austrālijā, Melburnā 2023. mūzika VDT izrādei "Atraitnes dēls" (rež. Viesturs Roziņš) 2023. mūzika un daļa režijas studentu prakses izādei "Frankeinšteina sindroms" Tamperē, Somijā 2023. mūzika DDT producētajai izrādei "Visi putni skaisti dzied" (rež. Krista Burāne) 2023. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Smalkās kaites” (rež. Edgars Kaufelds) 2023. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Pasta nams" (rež. Elīza Dombrovska) 2022. Mūzika JRT izrādei “(R)evolūcija” (režisors Gatis Šmits) 2022. mūzika teātra izrādes filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis) 2022. Mūzika ''Thalia theater'' (Hamburga un Aviņonas festivāls) izrādei “Melnais mūks” (rež. Kirils Serebreņikovs), kā arī tās paplašinātā versija Aviņonas teātra festivālā Francijā. 2022. Mūzika JRT izrādei “Desmit iemeslu apciemot Kauci” (rež. Gatis Šmits) 2021. Mūzika JRT izrādei “Krizantēmas” (rež. Gatis Šmits) 2021. Mūzikas autors Ģertrūdes ielas teātra izrādei “Prometejs” (rež. Elīza Dombrovska) 2021. Mūzikas autors Rēzeknes teātra "Joriks" izrādei "Mans kaimiņš ebrejs" (rež.Mārtiņš Eihe) 2021. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Dzīvnieku ferma” (rež. Viesturs Roziņš) 2020. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Dilles tante” (rež. Edgars Kaufelds) 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Dons Kihots” (režisors Viesturs Roziņš) 2020. mūzika un programmēšana instalācijai laikmetīgās mākslas biennāles izstrādē Andrejsalā RIBOCA ietvaros "Variation of Polymetics" 2020. mūzika Valmieras teātra festivāla dejas izrādei “Satikt” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi) 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēki” (rež. Reinis Suhanovs) 2020. aranžētājs, izpildītājs un komponists projektā Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” uzveduma veidošanā un dokumentēšanā, Berlīnes mūzikas teātra kolektīva "Hauen und Stechen" režisores Franciskas Kronfotas vadībā. 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Margrēta” (rež. Reinis Suhanovs) 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Dzīvnieks” (rež. Reinis Suhanovs) 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēkam vajag suni” (rež. Jānis Znotiņš) 2019. mūzikas autors, aranžētājs un izpildītājs izrādē “Plūdonis un Upes dievs” (rež.Vilis Daudziņš) 2019. mūzika Valmieras teātra destivāla izrādei “Unwanted” (rež. Džesika Vilsone no Austrālijas) 2019. mūzika laikmetīgās dejas izrādei “Labris” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi) 2019. mūzika festivāla izrādei “Vieglāk par sievieti” Itālijā Santarkandželo pilsētā un festivālā ''Homo Novus'' Rīgā, režisore Kristīna Nori (Igaunija) 2019.g. Dalība kā pedagogam un mūzikas noformētājam, komponistam, — aranžētājam kopienas teātra projektā Tilžā izrādē “Breinuma Leipa” 2019.g. Muzikālais noformējums apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Vecmāmiņu valsts” 2019.g. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Vecmāmiņas pasakas” (rež. Edgars Kaufelds) 2019.g. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Kliedzēji” (rež. Viesturs Roziņš) 2019.g. Režisors un mūzikas autors Nacionālā Teātra izrādei “Ceļojums uz Ziemeļiem” 2018.g. Mūzika apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Brīnumu skartie” (rež. Reinis Boters) 2018.g. Mūzika DDT izrādei “Klubs “Paradise” (rež.Paula Kļavniece) 2018.g. Mūzika Nacionālā teātra izrādei “Antiņš. Zelts. Kalns.” (rež. Reinis Suhanovs) 2018.g. Mūzika JRT izrādei “Latviešu Laupītāji” (rež. Gecs Leinevēbers) 2018.g. Mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei “Pavasaris” (rež. Alicia Geugelin) 2018. mūzika un dalība izrādē — poētiskajā lekcijā “Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi” (rež.Vilis Daudziņš) 2018.g. Mūzika kustību izrādei “Es arī”, režisore Kristīne Brīniņa 2018.g. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Kaiju karalienes noslēpums” (rež.Edgars Kaufelds) 2017.g. Mūzika teātra izrādei “Persiešu valodas stundas” (rež. Genādijs Ostrovskis) 2017.g. Mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Eiridīke” (rež. Māra Ķimele) 2017.g. Mūzika Gogoļa centra teātrim (Maskava) izrādei “Dēmoni” (rež. Elmārs Seņkovs) 2017.g. Mūzika DDT izrādei “Dvēseļu utenis” (rež. Inga Tropa) 2017. g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Trīne” (rež. Elmārs Seņkovs) 2017. g. Mūzika JRT izrādei “Saniknotā slieka” (rež. Ģirts Ēcis) 2017. g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Tuvā pilsēta” (rež. Kirils Serebreņņikovs) 2016. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Džeina Eira” (rež. Reinis Suhanovs) 2016.g. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Alise brīnumzemē” (rež.Edgars Kaufelds) 2016.g. Mūzika DDT izrādei “Tēvs varonis ‘69” (rež. Dāvis Auškābs) 2016. g. Mūzika izrādei “Kukainis” Sansusī festivālam (dramaturģe — Justīne Kļava) 2016. g. Mūzika JRT izrādei “Lidojošā klusuma darbnīca” (rež. Ģirts Ēcis) 2016. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Celtnieks Sūlness” (rež. Dāvis Auškāps) 2015. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Bērns vārdā Rainis”, (rež. Reinis Suhanovs) 2015. g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Raiņa sapņi” (rež. Kirils Serebreņņikovs) 2014. g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Blakts” (rež. Dāvis Auškāps) 2014. g Mūzika Valmieras drāmas teātrim izrādei “Sarkans” (rež. Reinis Suhanovs) 2014. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda”, (rež. Ģirts Ēcis) 2014. g. Mūzika dejas izrādei “Intervija ar Madonnu”, horeogrāfe Kristīne Vismane 2014. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda” (rež. Ģirts Ēcis) 2013. g. Mūzika Cīrihes teātrim Schauspielhaus izrādei Stāsts par Kasparu Hauzeru (rež. Alvis Hermanis) 2012. g. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Hamlets" (rež. Reinis Suhanovs) 2012.g. Mūzika Maskavas Dailes teātrim (MXAT) izrādē Krečinska kāzas, rež. Viesturs Meikšāns 2012.g. Mūzika un dalība festivāla ''Homo Alibi'' izrādē 4est, autori R.Suhanovs, R. Bekičs, J. Znotiņš, J. Nīmanis 2012.g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei Voiceks (rež. Kirils Serebreņņikovs) 2012.g. Mūzika Liepājas teātrim Runcis Zābakos (rež. Mārcis Lācis) 2011.g. Mūzika JRT izrādei Nirjamas pasakas (rež. Māra Ķimele) 2011.g. Mūzika JRT izrādei Kopenhāgena (rež. Ilze Olingere) 2010. g. dalība un mūzika festivāla Homo Alibi ietvaros veidotajai izrādei “Partitūra Ekosistēmai” (rež. Viesturs Meikšāns) 2010. g. Mūzikas autors Valmieras drāmas teātra izrādei “Plūdi un Saulgrieži Straumēnu skaņās” (režisors Viesturs Meikšāns) 2009. g. Mūzikas autors un izpildītājs JRT izrādei “Klāvs” (režisors Varis Piņķis) 2007.g. mūzikas autors JRT izrādei “Ja tu esi sivēns..” (režisors Varis Piņķis); mūzikas autors JRT izrādei “Tīra māja” (režisore Māra Ķimele) 2006. g. mūzikas autors JRT izrādei “Fricis Bārda. Dzeja. Ambients” 2006. g. mūzikas autors JRT izrādei “Latviešu Mīlestība” (režisors Alvis Hermanis) 2005. g. muzikālais noformējums Jaunā Rīgas teātra izrādei “Sidraba šķidrauts” (režisore Baņuta Rubess) 2002. g. mūzika Jaunā Rīgas teātra izrādei „Stāsts par Kasparu Hauzeru“ (režisors Alvis Hermanis) === Mūzika kino un animācijai === 2026. mūzika animācijas filmai "Notikums Zaķu ciemā" (rež. Ēvalds Lācis) 2026. mūzika animācijas filmai "Skapsēdis" (rež. Edmunds Jansons) 2025. mūzika filmai “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne) 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija 2024. mūzika animācijas filmai "Sēnes Dzīve" (rež. Ēvalds Lācis) 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija 2023. mūzika animācijas filmai "Kājām gaisā" (rež. Dace Rīdūze) 2022. mūzika filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis) 2022. Mūzika Lindas Oltes filmā “Māsas” 2020. mūzika dokumentālajai filmai “Palādu Splīns” (rež.Olafs Okonovs) 2020. mūzika čeku pilnmetrāžas mākslas filmai “Smečka” (The Pack) režisors Tomas Polensky (Čehija) 2020 mūzika daudzēriju TV seriālam “Projekts šķiršnās” (rež. Londa Olte) 2020. mūzika Kārļa Vīlota animācijas īsfilmai “Gulbju Jaunava” 2019.g. Mūzika īsfilmai “Viesis no debesīm” (rež. Māris Bezmers) 2017.g. Mūzika pilnmetrāžas animācijas filmai “Mūsu ome rullē” (rež. Nils Skapāns) 2016. g. Mūzika animācijas īsfilmai “Minotaurs” (rež. Kārlis Vītols) 2016. g. Mūzika dokumentālajai filmai “Īvāns” (rež. Andris Verhonstinskis) 2014. g. Mūzika filmai “Māra” (rež. Krista Burāne) 2010. — 2016.g. mūzika animācijas filmas sērijām - ''Lupatiņi'' (rež. Edmunds Jansons) 2010.g. mūzika animācijas filmai "Tārpiņš" (rež. Nils Skapāns) 2009.g. mūzika īsfilmai filmai "Mols" (rež. R. Vimba) 2008.g. mūzika filmai "Selekcija" (rež. E. Lihačeva) '''Operas / Kameroperas''' 2014. Kameropera “Līsistrate” rež, Cristina Siris (SW) (garums - apmēram stunda) 2018.g. dziesmuspēle-opera “Torņa sindroms” (rež. Dmitrijs Petrenko, dramatruģe Justīne Kļava) (garums - apmēram stunda divdesmit minūtes) 2022. Operas autors “Mūž(-uš)šīgais lidojums (Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”) (rež Māra Ķimele) (garums - apmēram stunda un desmit minūtes) === Citas kompozīcijas === * kamermūzika: ** ''Samba'' — flautai, klavierēm un sitamo instrumentu komplektam, 2001 ** Cikls dažādiem klarnešu ansambļiem 2001 — 2008 ** ''Dažas pavasarīgas epizodes kamermūzikas žanrā'' (klarnetei solo vai ar kāda basa instrumenta pavadījumu), 2001. ** ''Pieskārieni'' (trio 2 klarnetēm un basklarnetei), 2002 ** ''Vienlaicīgi''. ; ''Aizmigt, aizmirst, nebūt''.. (klarnešu kvartetam), 2007 ** Trio vijolei, kontrabasam un klavierēm ''Šad un Tad'', 2002 ** ''Pastaiga un deja'' (marimbai un klavierēm), 2004 ** ''Savāds vakars'' (saksofonam un klavierēm), 2007 ** Trio ''Lielā upurēšana'' (vibrofonam, fagotam un klavierēm), 2008 ** franču tatas dziesmas ''Je Suis Trop Jeunette'' apdare (urbānā folka grupai ''Gosti''), 2008 ** Latv.t.dz. ''Aiz tā lielā dūņu purva apdare'' (urbānā folka grupai Gosti), 2008 (otra redakcija 2009. gadā mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai) ** ''Vērot. Klausīties''. Solo klavierēm, 2008 ** Divi skaņdarbi koklētāju ansamblim Teiksma: ** ''Tuvu'' un ''Dejas sajūta'', 2009 ** Flautu kvartets, 2009 ** Latv.t.dz. ''Rīga Dimd'' apdare sitaminstrumentu ansamblim un klavierēm, 2009 ** Latv.t.dz. ''Man jāieti'' apdare koncertam ''Uginszīmes'' (mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai), 2009 ** skaņdarbs lielam koklētāju ansamblim ''Lauks'', 2010 ** dziesmu cikls ar Jāņa Baltvilka dzeju, 2010 ** ''Kūpētāji; Strautiņš; Brūklenes; Sumbri un Klusums; Divas ēnas 2010 (soprānam, tenoram, klarnetei, trombonam, kontrabasam un akordeonam; atsevišķos skaņdarbos arī otrai klarnetei un elektronikai)'' ** 2016. svīta “Skaitāmpanti par notīm” bērnu ansamblim ** 2016. 4 skaņdarbi koklētāju ansamblim ** 2017. “Divertisments un tango” trio flautai, vijolei un klavierēm ** 2018. ērģeļu prelūdija veltīta Doles ērģeļu atjaunošanai un izstādīšanai RMM telpās. ** 2018. Rīgas saksofonu kvartetam un solistei Ievai Paršai un koklētājam Valdim Mutupāvelam virkne oriģinālkopozīciu projektā “Skanošie laikmeti” ** 2018. skaņdarbs “Emancipācija” koklei un sitamo instrumentu ansamblim “Perpetum Ritmico” ** 2019. cikla astotie trīs daļas ar Ulda Bērziņa dzeju, LVSO pūtēju grupa (10 spēlētāji), diriģents Guntis Kuzma. ** 2019. 3 skaņdarbi koncertam uz Māras dīķa 17. augustā. (Kontrabasam, mecosoprānam, akordeonam, klarnetei un elektronikai); 1. Šūpuļdziesma, 2. Zvirbuļi un dzenieks. (ar O.Vācieša dzeju) 3. Naktī (ar J.Akuratera dzeju) ** 2019. sadarbībā ar vokālo grupu putni ansambļa ''Jakob Noiman Festival Band'' koncertprogrammas veidošana un izpildīšana, aranžijas koncerta programmai ap Ziemassvētku laiku 10 koncertos visā Latvijā. ** 2019. seši jaundarbi Bolderājas mūzikas un mākslas skolas organizētājā valsts konkursā stīgu instrumentiem. Jaundarbi čelliem un vijolēm trijām dažādām grūtības pakāpēm. ** 2019. divdaļīgs jaundarbs ansambļu “Altera Veritas” un “Brokastis četratā” jubilejas koncertam. ** 2020. ''Rearticulation'' (divām klavierēm) ** 2023 skaņdarbs igauņu kannelei un elektronikai — "Tuvošanās" ** 2023 duets kontrabasam un klavierēm, četras daļas (Uvertīra / Viesības pie Balmaņa / Intermēdija / Aizdomu karuselis) ** 2023 trio divām koncertkoklēm un perkusijām — "Stāsti par cerību", trīs daļas un intermēdija ** 2023 trio "Partita nesenajā stilā", alta blokflautai, čellam (baroka) un klavesīnam ** Gunāra Ordelovska kapelas mūzikas apdares korim un ansamblim ''Altera Veritas'', 2008 ** Trio klavierēm, marimbai un čellam ''Gaidīšana'' 2011 ** “Literārā Svīta” (piecās daļās) (flautai, obojai, klarnetei, mežragam, fagotam un alta/soprāna saksofonam) 2015 ** Skaņdarbs vokālajam sekstetam “Dzīrās ieva ar ābeli” 2015 ** divi valši klavierēm no izrādes “Stāsts par Kasparu Hauzeru” 2016 (otra redakcija pārlikumā klavierēm, čellam un marimbai) 2016 ** cikls koklētāju ansamblim “Mēģinājums tulkot Friča Bārdas dzeju mūzikas valodā” 2016 ** 1.d .Zemes dēls. Sapņu burvis., 2. d. Par pazaudētiem spārniem., 3. d. Pamošanās. ** Skaņdarbs koklētāju ansamblim “Atkusnis” 2016 ** latv.t.dz. “Jezups” abdare (klarnetei, trombonam, tubai un akordeonam vai klavierēm) 2016 ** “Latgales korālis” (alta saksofonam, trombonam un tubai) 2016 ** skaņdarbs ērģelēm “Selonia” 2016 ** neizdotie, nepublicētie materiāli: ** no 2010 — 2016 gadam apmēram 20 bērnu dziesmas dažādiem kameransambļa sastāviem ** no 2007 — 2019 gadam apmēram 50 dziesmas izrādēm, kā arī vokāli instrumentālajai grupai “Jakob Noiman Festival Balnd” to skaitā 20 dziesmas no izrādes “Latviešu Mīlestība” * korim/orķestrim: * ''Tec — 1'' korim un elektronikai, 2007 * Improvizācija Tecā (korim, klarnetei un elektronikai) 2013 * ''Ausma, tava saule riet..'' pūtēju orķestrim un korim (kinofilmai ''Selekcija''), 2008 * Simfonisks portrets ''Poncijs Pilāts'', 2009 * ''Uzklausi, Māte..'' skaņdarbs kamerorķestrim, korim un elektronikai, 2011 * deviņpadsmit Marģera Zariņa kora dziesmu apdares/pārlikumi kapelai un korim, — kora dziesmu cikls — ''Danči'', 2010 * pārlikums simfoniskajam orķestrim un apdare Imanta Zemzara mūzikai dokumentālajai filmai ''Ugunszīme'', 2011 * Latviešu tautas dziesmas apdare ''Irbīt gula ceļmalāi'' kamerorķestrim, 2010 * ''Laiks. Tagad.'' Korim, soprānam saksofonam un vokālajai grupai, 2013 * korim ''a capella'' “Lūgšana” 2013 * ''Trīs latviešu tautasdziesmas.'' Saksofonu kvartetam, etnogrāfiskajai koklei un balsij. 2013 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim ar [[Johans Sebastiāns Bahs|Johana Sebastiāna Baha]] tēmu “Musette” 2014 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim “Fanfāras” 2014 * Skaņdarbs trijiem saksofonu kvartetiem “Introdukcija — jūras ceļš” un “Roņu sala” 2014, pārlikums saksofonu kvartetam 2015 * koncertuzvedums simfoniskajam orķestrim, korim un solistiem “Bagāža Dūrē” 2015 * skaņdarbs korim un saksofonu kvintetam “Das Selige Stillschweigen “ 2015 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim un elektronikai “Nākotnes cilvēki” 2015 * 2016. skaņdarbs pūtēju orķestrim no Johana Sebastiāna Baha tēmas “Muzette” * Skaņdarbi jauktajam korim ar pavadījumu: “Melnais” (korim, klavierēm un basklarnetei), “Veltījums Noģībušajiem koristiem” (korim, klavierēm un elektronikai), “Vēlāk” (korim, klavierēm un elektronikai) 2016 * korim ''a capella'' “Krēslas stundas” 2016 * 2017. divi skaņdarbi pūtēju orķestrim “Zeltītas vasaras” un “Fanfaru maršs” * 2018. oratorija-koncertuzvedums “Torņa sindroms” simfoniskajam orķestrim, korim, solistiem — mecosoprānam, soprānam, baritonam un tenoram. Kā arī koklētāju ansamblim, akordeonu trio, arfu duetam un mežragu kvartetam. Diriģents Gundars Bertnāts, 19. maijā, Pārdaugavas svētkos. * 2018. svētku uvertīra simfoniskajam orķestrim “Līdz man nāc!” atskaņota ugunskuru naktī Saulkrastos 26. augustā. Diriģente Laura Staša. * 2018. koncerts pūtēju orķestrim un gaismas partitūrai “Atspulgi” pirmatskaņots 4. maijā RLB namā, diriģents Valdis Butāns. * 2019. Skaņdarbs “Paliksim, līdzcilvēk!” Rīgas doma ērģelēm un valsts akadēmiskajam korim “Latvija” dir. Māris Sirmais, solists — Aigars Reinis * 2022. cikls "Koronetes" jauktajam korim un amsamblim (flauta/tabules, perkusijas/vibrofons, kontrabass)(pirmatskaņots Rīgā 28.04.22, radiokoris, S.Kļava) * 2022. skaņdarbs korim "Tulkojums" (Aspazijas dzeja / Matiasa Knolla tulkojums) pirmatskaņots un veltīt korim "Juventus" dir.V.Tomsons * 2023 skaņdarbs "Himni di Misericordia", jauktajam korim, elektronikai un pūšaminstrumentiem. Pirmantsakņots 30. augustā Sv. Pētera Baznīcā, Rīgā, dir. M.Sirmais, valsts akadēmiskais koris "Latvija", autors - elektronika un pūšaminstrumenti. '''Režijas darbi:''' 2019. režisors un komponists Latvijas Nacionālā teātra izrādē "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2024. g. režija un dalība dzejas dienu koncertā Jūrmalā “''Dzejas spiets'' pie Raiņa priedēm” 2025. g. režija un dramaturģija skolas somas izrādei, pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas ar tādu pašu nosaukumu “Zagļi” motīviem. 2025. režija un dalība Aspazijas lugas lasījumam “Boass un Rute” Aspazijas festivālā Jūrmalā. == Apbalvojumi == - 2010. gadā par mūziku [[Valmieras teātris|Valmieras teātra]] izrādei "Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās" saņēmis [[Baltijas Teātra festivāls|Baltijas Teātra festivāla]] (Lietuvā) speciālbalvu (labākais muzikālais noformējums) un [[Spēlmaņu nakts 2009/2010|Spēlmaņu nakts balvu]] (nominācijā "Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē"), - 2012. gadā saņēmis tādu pašu apbalvojumu par mūziku [[Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] izrādei "Voiceks". 2011. gadā ticis nominēts šai balvai par mūziku izrādei "Kopenhāgena" ([[Jaunais Rīgas teātris]]). - 2014. g. Balva par labāko kino mūziku “Lielais Kristaps”. - 2015. gadā par mūziku Latvijas Nacionālā teātra izrādei "Raiņa sapņi", kā arī par šo pašu darbu saņēmis [[AKKA/LAA]] Autora balvu. - 2018.g. balva — Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm "Persiešu valodas stundas", "Kaiju karalienes noslēpums" un "Dvēseļu utenis". - 2019. g. balva — Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm “Ceļojums uz Ziemeļiem” un “Kliedzēji”. - 2024. balva par labāko kora izrādes iestudējumu “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne) - 2024. g. balva — Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī VDT izrādei “Pazudušais dēls”. - 2026. gadā Šanhajas online kinofestivāla balva par labāko mūziku (filmai "Visi putni skaisti dzied")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://shanghaifestival.com/2026/03/29/winners-march-2026/|title=Winners – March 2026|last=admin|access-date=2026-07-05|date=2026-03-29|language=en-US}}</ref> == Diskogrāfija == 2009. gadā izdots albums [[Kompaktdisks|CD]] formātā ar nosaukumu "Dziesmas par mīlestību", iekļaujot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādē "Latviešu mīlestība" izmantotās un vēl dažas papildu dziesmas. Tās izpilda teātra aktieri [[Vilis Daudziņš]], [[Kaspars Znotiņš]], [[Varis Piņķis]], [[Andris Keišs]] un mūziķi Arturs Bērziņš (trombons), [[Kristaps Pētersons]] (kontrabass) un pats Jēkabs Nīmanis (ģitāras, klarnete, balss). 2011. gadā izdots albums ar mūziku no izrādes "Kopenhāgena" 2016. CD ar mūziku no animācijas seriāla "Lupantiņi" izdevējs izdevniecība "Liels un Mazs" , producenti SIA "Atom Art" 2019 Twilight Hours · Latvian Radio Choir · Kaspars Putniņš Evening Impression ℗ SKANI, Latvijas Koncerti Released on: 2019-09-27 Music Publisher: Copyright Control Composer: Jēkabs Nīmanis 2020. gadā izdots albums "Dzejnieka balss. Mūzika" 2021. gadā albums "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2021. gadā grupas ''Jakob Noiman Festival Band'' albums "Jezups dejo valsi" == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://jekabsnimanis.bandcamp.com/ Bandcamp lapa] {{en ikona}} * [https://soundcloud.com/jekabs-nimanis SoundCloud lapa] * [https://izrades.lv/persona/jekabs-nimanis-8275 Jēkabs Nīmanis ] izrades.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nīmanis, Jēkabs}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] d3kq9xsefviqhenkfzl1l2utfdy7usd 4490678 4490672 2026-07-05T19:03:07Z Pirags 3757 4490678 wikitext text/x-wiki {{noformējums|jāsaīsina saraksti, atstājot tikai nozīmīgāko, šis nav CV}} {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Jēkabs Nīmanis | vārds_orig = | attēls = Jēkabs Nīmanis Strazdumuižā, 2025. gads.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Jēkabs Nīmanis koncertā Strazdumuižā 2025. gadā | dz_gads = 1980 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LVA}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | paraksts = | stils = | žanrs = | tehnika = | grupa = | mācījies = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Spēlmaņu nakts balva]] (2010, 2012, 2015, 2017, 2018, 2019) Autroa Balva 2015, Lielais Kristaps 2014 | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Jēkabs Nīmanis''' (dzimis {{dat|1980|11|29}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[komponists]] un mūziķis, teātra un kino mūzikas autors. Daudzkārtējs [[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu nakts balvas]] ieguvējs. == Dzīvesɡājums == Studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]], 2003. gadā ieguva bakalaura grādu [[klarnete]]s spēlē pie [[Sigurds Circenis|Sigurda Circeņa]], 2005. gadā maģistra grādu kameransambļa specialitātē pie Hertas Hansenas. Papildus izglītojās starptautiskajās ABAM kamermūzikas meistarklasēs [[Žana Sibēliusa Mūzikas akadēmija|Ž. Sibēliusa Mūzikas akadēmijā]] Somijā (2004), ''Socrates/Erasmus'' [[Studentu apmaiņas programma|studentu apmaiņas programmā]] studēja kompozīciju, instrumentāciju un elektroakustisko mūziku [[Skotijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā|Skotijas Karaliskā Mūzikas akadēmija]] (2008).<ref name="lmic">[https://www.lmic.lv/lv/komponisti/jekabs-nimanis-4326#work Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs: Nīmanis, Jēkabs — Mārīte Dombrovska, 2012] </ref> 2009. gadā absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klasi maģistra programmā, pie pasniedzēja [[Andris Vecumnieks|Andra Vecumnieka]]. Kopš 2009. gada ir [[Latvijas komponistu savienība]]s biedrs. Kopš 2022. gada septembra studē teātra režiju [[Latvijas Kultūras Akadēmija]]s maģistratūras programmā. === Muzikālā darbība === Nīmanis sarakstījis mūziku vairāk nekā 80 teātra izrādēm. Regulāri piedalās Latvijas koncertdzīvē, spēlējot klarneti un organizējot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] kamermūzikas koncertus, kuros piedalījies arī pats (2002—2010). Nodarbojas ar skaņas instalāciju un audiovizuālo noformējumu veidošanu dažādos mākslas un sabiedriskos medijos un telpās. Komponē kamermūziku, izvērstākas formas darbus un arī mūziku dažādiem Latvijas un ārvalstu teātriem, animācijas un kinofilmām. 2004. — 2015. g. strādāja [[Bolderājas Mākslas un mūzikas skola|Bolderājas Mākslas un mūzikas skolā]], pasniedzot klarnetes un saksofona spēli.<ref name="lmic"/> Kopš 2014. g. Lektors privātajā augstskolā RISEBA (audio —vizuālās mākslas nozarē lekciju kurss “Mūzika komunikācijā”), kopš 2016. g. lektors [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]]. 2015. — 2017 g. Muzeja speciālists skaņas noformējumam un pedagoģiskais darbs ekspozīcijai [[Rakstniecības un Mūzikas muzejs|Rakstniecības un Mūzikas muzejā]]. === Mūzika teātrim === 2026. mūzika Dailes teātra izrādei “Milzis” (rež. Gatis Šmits)<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=MILZIS|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2025-2026/milzis|website=www.dailesteatris.lv|date=2026-01-31|access-date=2026-01-30|language=lv}}</ref> 2025. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Mēdeja" (rež. Reinis Suhanovs) 2025. mūzika muzikālajai izrādei Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” “Liepu tēva stāsti” (rež. Varis Siliņš) 2025. mūzika un dziesmu vārdi Liepājas teātra izrādei "Pasaulē labākais stāsts" (rež. Kristīne Brīniņa) 2025. mūzika JRT izrādei “Stāsts par Parsifalu” (rež. Matiass Hartmans) 2025. mūzika Villa teātra izrādē “Burvju stabule” (rež. Varis Piņķis) 2025. mūzika Liepājas teātra izrādei "Divu siržu zēns" (rež. Viestur Roziņš) 2024. mūzika Daugavpils teātra izrādei "Kāds noteikti atnāks" (rež. Oļegs Šapašņikovs) 2024. mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei "Daudz laimes dzimšanas dienā!" (rež. Iveta Pole) 2024. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Pazudušais dēls" (rež. Reinis Suhanovs) 2024. mūzika Latvijas Leļļu teātrī izrādei "Jelgava '94" (rež. Mārtiņš Eihe) 2024. mūzika un dalība izrādē "Dickens Street – the Other", rež. Baņuta Rubess, Austrālijā, Melburnā 2023. mūzika VDT izrādei "Atraitnes dēls" (rež. Viesturs Roziņš) 2023. mūzika un daļa režijas studentu prakses izādei "Frankeinšteina sindroms" Tamperē, Somijā 2023. mūzika DDT producētajai izrādei "Visi putni skaisti dzied" (rež. Krista Burāne) 2023. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Smalkās kaites” (rež. Edgars Kaufelds) 2023. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Pasta nams" (rež. Elīza Dombrovska) 2022. Mūzika JRT izrādei “(R)evolūcija” (režisors Gatis Šmits) 2022. mūzika teātra izrādes filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis) 2022. Mūzika ''Thalia theater'' (Hamburga un Aviņonas festivāls) izrādei “Melnais mūks” (rež. Kirils Serebreņikovs), kā arī tās paplašinātā versija Aviņonas teātra festivālā Francijā. 2022. Mūzika JRT izrādei “Desmit iemeslu apciemot Kauci” (rež. Gatis Šmits) 2021. Mūzika JRT izrādei “Krizantēmas” (rež. Gatis Šmits) 2021. Mūzikas autors Ģertrūdes ielas teātra izrādei “Prometejs” (rež. Elīza Dombrovska) 2021. Mūzikas autors Rēzeknes teātra "Joriks" izrādei "Mans kaimiņš ebrejs" (rež.Mārtiņš Eihe) 2021. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Dzīvnieku ferma” (rež. Viesturs Roziņš) 2020. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Dilles tante” (rež. Edgars Kaufelds) 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Dons Kihots” (režisors Viesturs Roziņš) 2020. mūzika un programmēšana instalācijai laikmetīgās mākslas biennāles izstrādē Andrejsalā RIBOCA ietvaros "Variation of Polymetics" 2020. mūzika Valmieras teātra festivāla dejas izrādei “Satikt” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi) 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēki” (rež. Reinis Suhanovs) 2020. aranžētājs, izpildītājs un komponists projektā Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” uzveduma veidošanā un dokumentēšanā, Berlīnes mūzikas teātra kolektīva "Hauen und Stechen" režisores Franciskas Kronfotas vadībā. 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Margrēta” (rež. Reinis Suhanovs) 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Dzīvnieks” (rež. Reinis Suhanovs) 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēkam vajag suni” (rež. Jānis Znotiņš) 2019. mūzikas autors, aranžētājs un izpildītājs izrādē “Plūdonis un Upes dievs” (rež.Vilis Daudziņš) 2019. mūzika Valmieras teātra destivāla izrādei “Unwanted” (rež. Džesika Vilsone no Austrālijas) 2019. mūzika laikmetīgās dejas izrādei “Labris” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi) 2019. mūzika festivāla izrādei “Vieglāk par sievieti” Itālijā Santarkandželo pilsētā un festivālā ''Homo Novus'' Rīgā, režisore Kristīna Nori (Igaunija) 2019.g. Dalība kā pedagogam un mūzikas noformētājam, komponistam, — aranžētājam kopienas teātra projektā Tilžā izrādē “Breinuma Leipa” 2019.g. Muzikālais noformējums apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Vecmāmiņu valsts” 2019.g. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Vecmāmiņas pasakas” (rež. Edgars Kaufelds) 2019.g. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Kliedzēji” (rež. Viesturs Roziņš) 2019.g. Režisors un mūzikas autors Nacionālā Teātra izrādei “Ceļojums uz Ziemeļiem” 2018.g. Mūzika apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Brīnumu skartie” (rež. Reinis Boters) 2018.g. Mūzika DDT izrādei “Klubs “Paradise” (rež.Paula Kļavniece) 2018.g. Mūzika Nacionālā teātra izrādei “Antiņš. Zelts. Kalns.” (rež. Reinis Suhanovs) 2018.g. Mūzika JRT izrādei “Latviešu Laupītāji” (rež. Gecs Leinevēbers) 2018.g. Mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei “Pavasaris” (rež. Alicia Geugelin) 2018. mūzika un dalība izrādē — poētiskajā lekcijā “Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi” (rež.Vilis Daudziņš) 2018.g. Mūzika kustību izrādei “Es arī”, režisore Kristīne Brīniņa 2018.g. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Kaiju karalienes noslēpums” (rež.Edgars Kaufelds) 2017.g. Mūzika teātra izrādei “Persiešu valodas stundas” (rež. Genādijs Ostrovskis) 2017.g. Mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Eiridīke” (rež. Māra Ķimele) 2017.g. Mūzika Gogoļa centra teātrim (Maskava) izrādei “Dēmoni” (rež. Elmārs Seņkovs) 2017.g. Mūzika DDT izrādei “Dvēseļu utenis” (rež. Inga Tropa) 2017. g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Trīne” (rež. Elmārs Seņkovs) 2017. g. Mūzika JRT izrādei “Saniknotā slieka” (rež. Ģirts Ēcis) 2017. g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Tuvā pilsēta” (rež. Kirils Serebreņņikovs) 2016. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Džeina Eira” (rež. Reinis Suhanovs) 2016.g. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Alise brīnumzemē” (rež.Edgars Kaufelds) 2016.g. Mūzika DDT izrādei “Tēvs varonis ‘69” (rež. Dāvis Auškābs) 2016. g. Mūzika izrādei “Kukainis” Sansusī festivālam (dramaturģe — Justīne Kļava) 2016. g. Mūzika JRT izrādei “Lidojošā klusuma darbnīca” (rež. Ģirts Ēcis) 2016. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Celtnieks Sūlness” (rež. Dāvis Auškāps) 2015. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Bērns vārdā Rainis”, (rež. Reinis Suhanovs) 2015. g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Raiņa sapņi” (rež. Kirils Serebreņņikovs) 2014. g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Blakts” (rež. Dāvis Auškāps) 2014. g Mūzika Valmieras drāmas teātrim izrādei “Sarkans” (rež. Reinis Suhanovs) 2014. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda”, (rež. Ģirts Ēcis) 2014. g. Mūzika dejas izrādei “Intervija ar Madonnu”, horeogrāfe Kristīne Vismane 2014. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda” (rež. Ģirts Ēcis) 2013. g. Mūzika Cīrihes teātrim Schauspielhaus izrādei Stāsts par Kasparu Hauzeru (rež. Alvis Hermanis) 2012. g. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Hamlets" (rež. Reinis Suhanovs) 2012.g. Mūzika Maskavas Dailes teātrim (MXAT) izrādē Krečinska kāzas, rež. Viesturs Meikšāns 2012.g. Mūzika un dalība festivāla ''Homo Alibi'' izrādē 4est, autori R.Suhanovs, R. Bekičs, J. Znotiņš, J. Nīmanis 2012.g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei Voiceks (rež. Kirils Serebreņņikovs) 2012.g. Mūzika Liepājas teātrim Runcis Zābakos (rež. Mārcis Lācis) 2011.g. Mūzika JRT izrādei Nirjamas pasakas (rež. Māra Ķimele) 2011.g. Mūzika JRT izrādei Kopenhāgena (rež. Ilze Olingere) 2010. g. dalība un mūzika festivāla Homo Alibi ietvaros veidotajai izrādei “Partitūra Ekosistēmai” (rež. Viesturs Meikšāns) 2010. g. Mūzikas autors Valmieras drāmas teātra izrādei “Plūdi un Saulgrieži Straumēnu skaņās” (režisors Viesturs Meikšāns) 2009. g. Mūzikas autors un izpildītājs JRT izrādei “Klāvs” (režisors Varis Piņķis) 2007.g. mūzikas autors JRT izrādei “Ja tu esi sivēns..” (režisors Varis Piņķis); mūzikas autors JRT izrādei “Tīra māja” (režisore Māra Ķimele) 2006. g. mūzikas autors JRT izrādei “Fricis Bārda. Dzeja. Ambients” 2006. g. mūzikas autors JRT izrādei “Latviešu Mīlestība” (režisors Alvis Hermanis) 2005. g. muzikālais noformējums Jaunā Rīgas teātra izrādei “Sidraba šķidrauts” (režisore Baņuta Rubess) 2002. g. mūzika Jaunā Rīgas teātra izrādei „Stāsts par Kasparu Hauzeru“ (režisors Alvis Hermanis) === Mūzika kino un animācijai === 2026. mūzika animācijas filmai "Notikums Zaķu ciemā" (rež. Ēvalds Lācis) 2026. mūzika animācijas filmai "Skapsēdis" (rež. Edmunds Jansons) 2025. mūzika filmai “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne) 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija 2024. mūzika animācijas filmai "Sēnes Dzīve" (rež. Ēvalds Lācis) 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija 2023. mūzika animācijas filmai "Kājām gaisā" (rež. Dace Rīdūze) 2022. mūzika filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis) 2022. Mūzika Lindas Oltes filmā “Māsas” 2020. mūzika dokumentālajai filmai “Palādu Splīns” (rež.Olafs Okonovs) 2020. mūzika čeku pilnmetrāžas mākslas filmai “Smečka” (The Pack) režisors Tomas Polensky (Čehija) 2020 mūzika daudzēriju TV seriālam “Projekts šķiršnās” (rež. Londa Olte) 2020. mūzika Kārļa Vīlota animācijas īsfilmai “Gulbju Jaunava” 2019.g. Mūzika īsfilmai “Viesis no debesīm” (rež. Māris Bezmers) 2017.g. Mūzika pilnmetrāžas animācijas filmai “Mūsu ome rullē” (rež. Nils Skapāns) 2016. g. Mūzika animācijas īsfilmai “Minotaurs” (rež. Kārlis Vītols) 2016. g. Mūzika dokumentālajai filmai “Īvāns” (rež. Andris Verhonstinskis) 2014. g. Mūzika filmai “Māra” (rež. Krista Burāne) 2010. — 2016.g. mūzika animācijas filmas sērijām - ''Lupatiņi'' (rež. Edmunds Jansons) 2010.g. mūzika animācijas filmai "Tārpiņš" (rež. Nils Skapāns) 2009.g. mūzika īsfilmai filmai "Mols" (rež. R. Vimba) 2008.g. mūzika filmai "Selekcija" (rež. E. Lihačeva) '''Operas / Kameroperas''' 2014. Kameropera “Līsistrate” rež, Cristina Siris (SW) (garums - apmēram stunda) 2018.g. dziesmuspēle-opera “Torņa sindroms” (rež. Dmitrijs Petrenko, dramatruģe Justīne Kļava) (garums - apmēram stunda divdesmit minūtes) 2022. Operas autors “Mūž(-uš)šīgais lidojums (Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”) (rež Māra Ķimele) (garums - apmēram stunda un desmit minūtes) === Citas kompozīcijas === * kamermūzika: ** ''Samba'' — flautai, klavierēm un sitamo instrumentu komplektam, 2001 ** Cikls dažādiem klarnešu ansambļiem 2001 — 2008 ** ''Dažas pavasarīgas epizodes kamermūzikas žanrā'' (klarnetei solo vai ar kāda basa instrumenta pavadījumu), 2001. ** ''Pieskārieni'' (trio 2 klarnetēm un basklarnetei), 2002 ** ''Vienlaicīgi''. ; ''Aizmigt, aizmirst, nebūt''.. (klarnešu kvartetam), 2007 ** Trio vijolei, kontrabasam un klavierēm ''Šad un Tad'', 2002 ** ''Pastaiga un deja'' (marimbai un klavierēm), 2004 ** ''Savāds vakars'' (saksofonam un klavierēm), 2007 ** Trio ''Lielā upurēšana'' (vibrofonam, fagotam un klavierēm), 2008 ** franču tatas dziesmas ''Je Suis Trop Jeunette'' apdare (urbānā folka grupai ''Gosti''), 2008 ** Latv.t.dz. ''Aiz tā lielā dūņu purva apdare'' (urbānā folka grupai Gosti), 2008 (otra redakcija 2009. gadā mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai) ** ''Vērot. Klausīties''. Solo klavierēm, 2008 ** Divi skaņdarbi koklētāju ansamblim Teiksma: ** ''Tuvu'' un ''Dejas sajūta'', 2009 ** Flautu kvartets, 2009 ** Latv.t.dz. ''Rīga Dimd'' apdare sitaminstrumentu ansamblim un klavierēm, 2009 ** Latv.t.dz. ''Man jāieti'' apdare koncertam ''Uginszīmes'' (mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai), 2009 ** skaņdarbs lielam koklētāju ansamblim ''Lauks'', 2010 ** dziesmu cikls ar Jāņa Baltvilka dzeju, 2010 ** ''Kūpētāji; Strautiņš; Brūklenes; Sumbri un Klusums; Divas ēnas 2010 (soprānam, tenoram, klarnetei, trombonam, kontrabasam un akordeonam; atsevišķos skaņdarbos arī otrai klarnetei un elektronikai)'' ** 2016. svīta “Skaitāmpanti par notīm” bērnu ansamblim ** 2016. 4 skaņdarbi koklētāju ansamblim ** 2017. “Divertisments un tango” trio flautai, vijolei un klavierēm ** 2018. ērģeļu prelūdija veltīta Doles ērģeļu atjaunošanai un izstādīšanai RMM telpās. ** 2018. Rīgas saksofonu kvartetam un solistei Ievai Paršai un koklētājam Valdim Mutupāvelam virkne oriģinālkopozīciu projektā “Skanošie laikmeti” ** 2018. skaņdarbs “Emancipācija” koklei un sitamo instrumentu ansamblim “Perpetum Ritmico” ** 2019. cikla astotie trīs daļas ar Ulda Bērziņa dzeju, LVSO pūtēju grupa (10 spēlētāji), diriģents Guntis Kuzma. ** 2019. 3 skaņdarbi koncertam uz Māras dīķa 17. augustā. (Kontrabasam, mecosoprānam, akordeonam, klarnetei un elektronikai); 1. Šūpuļdziesma, 2. Zvirbuļi un dzenieks. (ar O.Vācieša dzeju) 3. Naktī (ar J.Akuratera dzeju) ** 2019. sadarbībā ar vokālo grupu putni ansambļa ''Jakob Noiman Festival Band'' koncertprogrammas veidošana un izpildīšana, aranžijas koncerta programmai ap Ziemassvētku laiku 10 koncertos visā Latvijā. ** 2019. seši jaundarbi Bolderājas mūzikas un mākslas skolas organizētājā valsts konkursā stīgu instrumentiem. Jaundarbi čelliem un vijolēm trijām dažādām grūtības pakāpēm. ** 2019. divdaļīgs jaundarbs ansambļu “Altera Veritas” un “Brokastis četratā” jubilejas koncertam. ** 2020. ''Rearticulation'' (divām klavierēm) ** 2023 skaņdarbs igauņu kannelei un elektronikai — "Tuvošanās" ** 2023 duets kontrabasam un klavierēm, četras daļas (Uvertīra / Viesības pie Balmaņa / Intermēdija / Aizdomu karuselis) ** 2023 trio divām koncertkoklēm un perkusijām — "Stāsti par cerību", trīs daļas un intermēdija ** 2023 trio "Partita nesenajā stilā", alta blokflautai, čellam (baroka) un klavesīnam ** Gunāra Ordelovska kapelas mūzikas apdares korim un ansamblim ''Altera Veritas'', 2008 ** Trio klavierēm, marimbai un čellam ''Gaidīšana'' 2011 ** “Literārā Svīta” (piecās daļās) (flautai, obojai, klarnetei, mežragam, fagotam un alta/soprāna saksofonam) 2015 ** Skaņdarbs vokālajam sekstetam “Dzīrās ieva ar ābeli” 2015 ** divi valši klavierēm no izrādes “Stāsts par Kasparu Hauzeru” 2016 (otra redakcija pārlikumā klavierēm, čellam un marimbai) 2016 ** cikls koklētāju ansamblim “Mēģinājums tulkot Friča Bārdas dzeju mūzikas valodā” 2016 ** 1.d .Zemes dēls. Sapņu burvis., 2. d. Par pazaudētiem spārniem., 3. d. Pamošanās. ** Skaņdarbs koklētāju ansamblim “Atkusnis” 2016 ** latv.t.dz. “Jezups” abdare (klarnetei, trombonam, tubai un akordeonam vai klavierēm) 2016 ** “Latgales korālis” (alta saksofonam, trombonam un tubai) 2016 ** skaņdarbs ērģelēm “Selonia” 2016 ** neizdotie, nepublicētie materiāli: ** no 2010 — 2016 gadam apmēram 20 bērnu dziesmas dažādiem kameransambļa sastāviem ** no 2007 — 2019 gadam apmēram 50 dziesmas izrādēm, kā arī vokāli instrumentālajai grupai “Jakob Noiman Festival Balnd” to skaitā 20 dziesmas no izrādes “Latviešu Mīlestība” * korim/orķestrim: * ''Tec — 1'' korim un elektronikai, 2007 * Improvizācija Tecā (korim, klarnetei un elektronikai) 2013 * ''Ausma, tava saule riet..'' pūtēju orķestrim un korim (kinofilmai ''Selekcija''), 2008 * Simfonisks portrets ''Poncijs Pilāts'', 2009 * ''Uzklausi, Māte..'' skaņdarbs kamerorķestrim, korim un elektronikai, 2011 * deviņpadsmit Marģera Zariņa kora dziesmu apdares/pārlikumi kapelai un korim, — kora dziesmu cikls — ''Danči'', 2010 * pārlikums simfoniskajam orķestrim un apdare Imanta Zemzara mūzikai dokumentālajai filmai ''Ugunszīme'', 2011 * Latviešu tautas dziesmas apdare ''Irbīt gula ceļmalāi'' kamerorķestrim, 2010 * ''Laiks. Tagad.'' Korim, soprānam saksofonam un vokālajai grupai, 2013 * korim ''a capella'' “Lūgšana” 2013 * ''Trīs latviešu tautasdziesmas.'' Saksofonu kvartetam, etnogrāfiskajai koklei un balsij. 2013 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim ar [[Johans Sebastiāns Bahs|Johana Sebastiāna Baha]] tēmu “Musette” 2014 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim “Fanfāras” 2014 * Skaņdarbs trijiem saksofonu kvartetiem “Introdukcija — jūras ceļš” un “Roņu sala” 2014, pārlikums saksofonu kvartetam 2015 * koncertuzvedums simfoniskajam orķestrim, korim un solistiem “Bagāža Dūrē” 2015 * skaņdarbs korim un saksofonu kvintetam “Das Selige Stillschweigen “ 2015 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim un elektronikai “Nākotnes cilvēki” 2015 * 2016. skaņdarbs pūtēju orķestrim no Johana Sebastiāna Baha tēmas “Muzette” * Skaņdarbi jauktajam korim ar pavadījumu: “Melnais” (korim, klavierēm un basklarnetei), “Veltījums Noģībušajiem koristiem” (korim, klavierēm un elektronikai), “Vēlāk” (korim, klavierēm un elektronikai) 2016 * korim ''a capella'' “Krēslas stundas” 2016 * 2017. divi skaņdarbi pūtēju orķestrim “Zeltītas vasaras” un “Fanfaru maršs” * 2018. oratorija-koncertuzvedums “Torņa sindroms” simfoniskajam orķestrim, korim, solistiem — mecosoprānam, soprānam, baritonam un tenoram. Kā arī koklētāju ansamblim, akordeonu trio, arfu duetam un mežragu kvartetam. Diriģents Gundars Bertnāts, 19. maijā, Pārdaugavas svētkos. * 2018. svētku uvertīra simfoniskajam orķestrim “Līdz man nāc!” atskaņota ugunskuru naktī Saulkrastos 26. augustā. Diriģente Laura Staša. * 2018. koncerts pūtēju orķestrim un gaismas partitūrai “Atspulgi” pirmatskaņots 4. maijā RLB namā, diriģents Valdis Butāns. * 2019. Skaņdarbs “Paliksim, līdzcilvēk!” Rīgas doma ērģelēm un valsts akadēmiskajam korim “Latvija” dir. Māris Sirmais, solists — Aigars Reinis * 2022. cikls "Koronetes" jauktajam korim un amsamblim (flauta/tabules, perkusijas/vibrofons, kontrabass)(pirmatskaņots Rīgā 28.04.22, radiokoris, S.Kļava) * 2022. skaņdarbs korim "Tulkojums" (Aspazijas dzeja / Matiasa Knolla tulkojums) pirmatskaņots un veltīt korim "Juventus" dir.V.Tomsons * 2023 skaņdarbs "Himni di Misericordia", jauktajam korim, elektronikai un pūšaminstrumentiem. Pirmantsakņots 30. augustā Sv. Pētera Baznīcā, Rīgā, dir. M.Sirmais, valsts akadēmiskais koris "Latvija", autors - elektronika un pūšaminstrumenti. '''Režijas darbi:''' 2019. režisors un komponists Latvijas Nacionālā teātra izrādē "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2024. g. režija un dalība dzejas dienu koncertā Jūrmalā “''Dzejas spiets'' pie Raiņa priedēm” 2025. g. režija un dramaturģija skolas somas izrādei, pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas ar tādu pašu nosaukumu “Zagļi” motīviem. 2025. režija un dalība Aspazijas lugas lasījumam “Boass un Rute” Aspazijas festivālā Jūrmalā. == Apbalvojumi == Uzvarēja Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras polifonijas kompozīcijas konkursā (2003), ieguva otro vietu starptautiskā studentu kameransambļu konkursā [[Klaipēda|Klaipēdā]] (2003).<ref name="lmic"/> * 2010. gadā par mūziku [[Valmieras teātris|Valmieras teātra]] izrādei "Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās" saņēmis [[Baltijas Teātra festivāls|Baltijas Teātra festivāla]] (Lietuvā) speciālbalvu (labākais muzikālais noformējums) un [[Spēlmaņu nakts 2009/2010|Spēlmaņu nakts balvu]] (nominācijā "Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē"), * 2012. gadā saņēmis tādu pašu apbalvojumu par mūziku [[Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] izrādei "Voiceks". 2011. gadā ticis nominēts šai balvai par mūziku izrādei "Kopenhāgena" ([[Jaunais Rīgas teātris]]). * 2014. gadā Balva par labāko kino mūziku “Lielais Kristaps”. * 2015. gadā par mūziku Latvijas Nacionālā teātra izrādei "Raiņa sapņi", kā arī par šo pašu darbu saņēmis [[AKKA/LAA]] Autora balvu. * 2018. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm "Persiešu valodas stundas", "Kaiju karalienes noslēpums" un "Dvēseļu utenis". * 2019. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm “Ceļojums uz Ziemeļiem” un “Kliedzēji”. * 2024. balva par labāko kora izrādes iestudējumu “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne) * 2024. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī VDT izrādei “Pazudušais dēls”. * 2026. gadā Šanhajas online kinofestivāla balva par labāko mūziku (filmai "Visi putni skaisti dzied")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://shanghaifestival.com/2026/03/29/winners-march-2026/|title=Winners – March 2026|last=admin|access-date=2026-07-05|date=2026-03-29|language=en-US}}</ref> == Diskogrāfija == 2009. gadā izdots albums [[Kompaktdisks|CD]] formātā ar nosaukumu "Dziesmas par mīlestību", iekļaujot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādē "Latviešu mīlestība" izmantotās un vēl dažas papildu dziesmas. Tās izpilda teātra aktieri [[Vilis Daudziņš]], [[Kaspars Znotiņš]], [[Varis Piņķis]], [[Andris Keišs]] un mūziķi Arturs Bērziņš (trombons), [[Kristaps Pētersons]] (kontrabass) un pats Jēkabs Nīmanis (ģitāras, klarnete, balss). 2011. gadā izdots albums ar mūziku no izrādes "Kopenhāgena" 2016. CD ar mūziku no animācijas seriāla "Lupantiņi" izdevējs izdevniecība "Liels un Mazs" , producenti SIA "Atom Art" 2019 Twilight Hours · Latvian Radio Choir · Kaspars Putniņš Evening Impression ℗ SKANI, Latvijas Koncerti Released on: 2019-09-27 Music Publisher: Copyright Control Composer: Jēkabs Nīmanis 2020. gadā izdots albums "Dzejnieka balss. Mūzika" 2021. gadā albums "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2021. gadā grupas ''Jakob Noiman Festival Band'' albums "Jezups dejo valsi" == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://jekabsnimanis.bandcamp.com/ Bandcamp lapa] {{en ikona}} * [https://soundcloud.com/jekabs-nimanis SoundCloud lapa] * [https://izrades.lv/persona/jekabs-nimanis-8275 Jēkabs Nīmanis ] izrades.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nīmanis, Jēkabs}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] pt6qebgxnpdwazkt4fpf6w0k2ywq3fd 4490679 4490678 2026-07-05T19:04:07Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4490679 wikitext text/x-wiki {{noformējums|jāsaīsina saraksti, atstājot tikai nozīmīgāko, šis nav CV}} {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Jēkabs Nīmanis | vārds_orig = | attēls = Jēkabs Nīmanis Strazdumuižā, 2025. gads.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Jēkabs Nīmanis koncertā Strazdumuižā 2025. gadā | dz_gads = 1980 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LVA}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | paraksts = | stils = | žanrs = | tehnika = | grupa = | mācījies = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Spēlmaņu nakts balva]] (2010, 2012, 2015, 2017, 2018, 2019) Autroa Balva 2015, Lielais Kristaps 2014 | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Jēkabs Nīmanis''' (dzimis {{dat|1980|11|29}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[komponists]] un mūziķis, teātra un kino mūzikas autors. Daudzkārtējs [[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu nakts balvas]] ieguvējs. == Dzīvesɡājums == Studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]], 2003. gadā ieguva bakalaura grādu [[klarnete]]s spēlē pie [[Sigurds Circenis|Sigurda Circeņa]], 2005. gadā maģistra grādu kameransambļa specialitātē pie Hertas Hansenas. Papildus izglītojās starptautiskajās ABAM kamermūzikas meistarklasēs [[Žana Sibēliusa Mūzikas akadēmija|Ž. Sibēliusa Mūzikas akadēmijā]] Somijā (2004), ''Socrates/Erasmus'' [[Studentu apmaiņas programma|studentu apmaiņas programmā]] studēja kompozīciju, instrumentāciju un elektroakustisko mūziku [[Skotijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā|Skotijas Karaliskā Mūzikas akadēmija]] (2008).<ref name="lmic">[https://www.lmic.lv/lv/komponisti/jekabs-nimanis-4326#work Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs: Nīmanis, Jēkabs — Mārīte Dombrovska, 2012] </ref> 2009. gadā absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klasi maģistra programmā, pie pasniedzēja [[Andris Vecumnieks|Andra Vecumnieka]]. Kopš 2009. gada ir [[Latvijas komponistu savienība]]s biedrs. Kopš 2022. gada septembra studē teātra režiju [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s maģistratūras programmā. === Muzikālā darbība === Nīmanis sarakstījis mūziku vairāk nekā 80 teātra izrādēm. Regulāri piedalās Latvijas koncertdzīvē, spēlējot klarneti un organizējot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] kamermūzikas koncertus, kuros piedalījies arī pats (2002—2010). Nodarbojas ar skaņas instalāciju un audiovizuālo noformējumu veidošanu dažādos mākslas un sabiedriskos medijos un telpās. Komponē kamermūziku, izvērstākas formas darbus un arī mūziku dažādiem Latvijas un ārvalstu teātriem, animācijas un kinofilmām. 2004. — 2015. g. strādāja [[Bolderājas Mākslas un mūzikas skola|Bolderājas Mākslas un mūzikas skolā]], pasniedzot klarnetes un saksofona spēli.<ref name="lmic"/> Kopš 2014. g. Lektors privātajā augstskolā RISEBA (audio —vizuālās mākslas nozarē lekciju kurss “Mūzika komunikācijā”), kopš 2016. g. lektors [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]]. 2015. — 2017 g. Muzeja speciālists skaņas noformējumam un pedagoģiskais darbs ekspozīcijai [[Rakstniecības un Mūzikas muzejs|Rakstniecības un Mūzikas muzejā]]. === Mūzika teātrim === 2026. mūzika Dailes teātra izrādei “Milzis” (rež. Gatis Šmits)<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=MILZIS|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2025-2026/milzis|website=www.dailesteatris.lv|date=2026-01-31|access-date=2026-01-30|language=lv}}</ref> 2025. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Mēdeja" (rež. Reinis Suhanovs) 2025. mūzika muzikālajai izrādei Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” “Liepu tēva stāsti” (rež. Varis Siliņš) 2025. mūzika un dziesmu vārdi Liepājas teātra izrādei "Pasaulē labākais stāsts" (rež. Kristīne Brīniņa) 2025. mūzika JRT izrādei “Stāsts par Parsifalu” (rež. Matiass Hartmans) 2025. mūzika Villa teātra izrādē “Burvju stabule” (rež. Varis Piņķis) 2025. mūzika Liepājas teātra izrādei "Divu siržu zēns" (rež. Viestur Roziņš) 2024. mūzika Daugavpils teātra izrādei "Kāds noteikti atnāks" (rež. Oļegs Šapašņikovs) 2024. mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei "Daudz laimes dzimšanas dienā!" (rež. Iveta Pole) 2024. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Pazudušais dēls" (rež. Reinis Suhanovs) 2024. mūzika Latvijas Leļļu teātrī izrādei "Jelgava '94" (rež. Mārtiņš Eihe) 2024. mūzika un dalība izrādē "Dickens Street – the Other", rež. Baņuta Rubess, Austrālijā, Melburnā 2023. mūzika VDT izrādei "Atraitnes dēls" (rež. Viesturs Roziņš) 2023. mūzika un daļa režijas studentu prakses izādei "Frankeinšteina sindroms" Tamperē, Somijā 2023. mūzika DDT producētajai izrādei "Visi putni skaisti dzied" (rež. Krista Burāne) 2023. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Smalkās kaites” (rež. Edgars Kaufelds) 2023. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Pasta nams" (rež. Elīza Dombrovska) 2022. Mūzika JRT izrādei “(R)evolūcija” (režisors Gatis Šmits) 2022. mūzika teātra izrādes filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis) 2022. Mūzika ''Thalia theater'' (Hamburga un Aviņonas festivāls) izrādei “Melnais mūks” (rež. Kirils Serebreņikovs), kā arī tās paplašinātā versija Aviņonas teātra festivālā Francijā. 2022. Mūzika JRT izrādei “Desmit iemeslu apciemot Kauci” (rež. Gatis Šmits) 2021. Mūzika JRT izrādei “Krizantēmas” (rež. Gatis Šmits) 2021. Mūzikas autors Ģertrūdes ielas teātra izrādei “Prometejs” (rež. Elīza Dombrovska) 2021. Mūzikas autors Rēzeknes teātra "Joriks" izrādei "Mans kaimiņš ebrejs" (rež.Mārtiņš Eihe) 2021. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Dzīvnieku ferma” (rež. Viesturs Roziņš) 2020. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Dilles tante” (rež. Edgars Kaufelds) 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Dons Kihots” (režisors Viesturs Roziņš) 2020. mūzika un programmēšana instalācijai laikmetīgās mākslas biennāles izstrādē Andrejsalā RIBOCA ietvaros "Variation of Polymetics" 2020. mūzika Valmieras teātra festivāla dejas izrādei “Satikt” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi) 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēki” (rež. Reinis Suhanovs) 2020. aranžētājs, izpildītājs un komponists projektā Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” uzveduma veidošanā un dokumentēšanā, Berlīnes mūzikas teātra kolektīva "Hauen und Stechen" režisores Franciskas Kronfotas vadībā. 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Margrēta” (rež. Reinis Suhanovs) 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Dzīvnieks” (rež. Reinis Suhanovs) 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēkam vajag suni” (rež. Jānis Znotiņš) 2019. mūzikas autors, aranžētājs un izpildītājs izrādē “Plūdonis un Upes dievs” (rež.Vilis Daudziņš) 2019. mūzika Valmieras teātra destivāla izrādei “Unwanted” (rež. Džesika Vilsone no Austrālijas) 2019. mūzika laikmetīgās dejas izrādei “Labris” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi) 2019. mūzika festivāla izrādei “Vieglāk par sievieti” Itālijā Santarkandželo pilsētā un festivālā ''Homo Novus'' Rīgā, režisore Kristīna Nori (Igaunija) 2019.g. Dalība kā pedagogam un mūzikas noformētājam, komponistam, — aranžētājam kopienas teātra projektā Tilžā izrādē “Breinuma Leipa” 2019.g. Muzikālais noformējums apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Vecmāmiņu valsts” 2019.g. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Vecmāmiņas pasakas” (rež. Edgars Kaufelds) 2019.g. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Kliedzēji” (rež. Viesturs Roziņš) 2019.g. Režisors un mūzikas autors Nacionālā Teātra izrādei “Ceļojums uz Ziemeļiem” 2018.g. Mūzika apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Brīnumu skartie” (rež. Reinis Boters) 2018.g. Mūzika DDT izrādei “Klubs “Paradise” (rež.Paula Kļavniece) 2018.g. Mūzika Nacionālā teātra izrādei “Antiņš. Zelts. Kalns.” (rež. Reinis Suhanovs) 2018.g. Mūzika JRT izrādei “Latviešu Laupītāji” (rež. Gecs Leinevēbers) 2018.g. Mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei “Pavasaris” (rež. Alicia Geugelin) 2018. mūzika un dalība izrādē — poētiskajā lekcijā “Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi” (rež.Vilis Daudziņš) 2018.g. Mūzika kustību izrādei “Es arī”, režisore Kristīne Brīniņa 2018.g. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Kaiju karalienes noslēpums” (rež.Edgars Kaufelds) 2017.g. Mūzika teātra izrādei “Persiešu valodas stundas” (rež. Genādijs Ostrovskis) 2017.g. Mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Eiridīke” (rež. Māra Ķimele) 2017.g. Mūzika Gogoļa centra teātrim (Maskava) izrādei “Dēmoni” (rež. Elmārs Seņkovs) 2017.g. Mūzika DDT izrādei “Dvēseļu utenis” (rež. Inga Tropa) 2017. g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Trīne” (rež. Elmārs Seņkovs) 2017. g. Mūzika JRT izrādei “Saniknotā slieka” (rež. Ģirts Ēcis) 2017. g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Tuvā pilsēta” (rež. Kirils Serebreņņikovs) 2016. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Džeina Eira” (rež. Reinis Suhanovs) 2016.g. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Alise brīnumzemē” (rež.Edgars Kaufelds) 2016.g. Mūzika DDT izrādei “Tēvs varonis ‘69” (rež. Dāvis Auškābs) 2016. g. Mūzika izrādei “Kukainis” Sansusī festivālam (dramaturģe — Justīne Kļava) 2016. g. Mūzika JRT izrādei “Lidojošā klusuma darbnīca” (rež. Ģirts Ēcis) 2016. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Celtnieks Sūlness” (rež. Dāvis Auškāps) 2015. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Bērns vārdā Rainis”, (rež. Reinis Suhanovs) 2015. g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Raiņa sapņi” (rež. Kirils Serebreņņikovs) 2014. g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Blakts” (rež. Dāvis Auškāps) 2014. g Mūzika Valmieras drāmas teātrim izrādei “Sarkans” (rež. Reinis Suhanovs) 2014. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda”, (rež. Ģirts Ēcis) 2014. g. Mūzika dejas izrādei “Intervija ar Madonnu”, horeogrāfe Kristīne Vismane 2014. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda” (rež. Ģirts Ēcis) 2013. g. Mūzika Cīrihes teātrim Schauspielhaus izrādei Stāsts par Kasparu Hauzeru (rež. Alvis Hermanis) 2012. g. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Hamlets" (rež. Reinis Suhanovs) 2012.g. Mūzika Maskavas Dailes teātrim (MXAT) izrādē Krečinska kāzas, rež. Viesturs Meikšāns 2012.g. Mūzika un dalība festivāla ''Homo Alibi'' izrādē 4est, autori R.Suhanovs, R. Bekičs, J. Znotiņš, J. Nīmanis 2012.g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei Voiceks (rež. Kirils Serebreņņikovs) 2012.g. Mūzika Liepājas teātrim Runcis Zābakos (rež. Mārcis Lācis) 2011.g. Mūzika JRT izrādei Nirjamas pasakas (rež. Māra Ķimele) 2011.g. Mūzika JRT izrādei Kopenhāgena (rež. Ilze Olingere) 2010. g. dalība un mūzika festivāla Homo Alibi ietvaros veidotajai izrādei “Partitūra Ekosistēmai” (rež. Viesturs Meikšāns) 2010. g. Mūzikas autors Valmieras drāmas teātra izrādei “Plūdi un Saulgrieži Straumēnu skaņās” (režisors Viesturs Meikšāns) 2009. g. Mūzikas autors un izpildītājs JRT izrādei “Klāvs” (režisors Varis Piņķis) 2007.g. mūzikas autors JRT izrādei “Ja tu esi sivēns..” (režisors Varis Piņķis); mūzikas autors JRT izrādei “Tīra māja” (režisore Māra Ķimele) 2006. g. mūzikas autors JRT izrādei “Fricis Bārda. Dzeja. Ambients” 2006. g. mūzikas autors JRT izrādei “Latviešu Mīlestība” (režisors Alvis Hermanis) 2005. g. muzikālais noformējums Jaunā Rīgas teātra izrādei “Sidraba šķidrauts” (režisore Baņuta Rubess) 2002. g. mūzika Jaunā Rīgas teātra izrādei „Stāsts par Kasparu Hauzeru“ (režisors Alvis Hermanis) === Mūzika kino un animācijai === 2026. mūzika animācijas filmai "Notikums Zaķu ciemā" (rež. Ēvalds Lācis) 2026. mūzika animācijas filmai "Skapsēdis" (rež. Edmunds Jansons) 2025. mūzika filmai “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne) 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija 2024. mūzika animācijas filmai "Sēnes Dzīve" (rež. Ēvalds Lācis) 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija 2023. mūzika animācijas filmai "Kājām gaisā" (rež. Dace Rīdūze) 2022. mūzika filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis) 2022. Mūzika Lindas Oltes filmā “Māsas” 2020. mūzika dokumentālajai filmai “Palādu Splīns” (rež.Olafs Okonovs) 2020. mūzika čeku pilnmetrāžas mākslas filmai “Smečka” (The Pack) režisors Tomas Polensky (Čehija) 2020 mūzika daudzēriju TV seriālam “Projekts šķiršnās” (rež. Londa Olte) 2020. mūzika Kārļa Vīlota animācijas īsfilmai “Gulbju Jaunava” 2019.g. Mūzika īsfilmai “Viesis no debesīm” (rež. Māris Bezmers) 2017.g. Mūzika pilnmetrāžas animācijas filmai “Mūsu ome rullē” (rež. Nils Skapāns) 2016. g. Mūzika animācijas īsfilmai “Minotaurs” (rež. Kārlis Vītols) 2016. g. Mūzika dokumentālajai filmai “Īvāns” (rež. Andris Verhonstinskis) 2014. g. Mūzika filmai “Māra” (rež. Krista Burāne) 2010. — 2016.g. mūzika animācijas filmas sērijām - ''Lupatiņi'' (rež. Edmunds Jansons) 2010.g. mūzika animācijas filmai "Tārpiņš" (rež. Nils Skapāns) 2009.g. mūzika īsfilmai filmai "Mols" (rež. R. Vimba) 2008.g. mūzika filmai "Selekcija" (rež. E. Lihačeva) '''Operas / Kameroperas''' 2014. Kameropera “Līsistrate” rež, Cristina Siris (SW) (garums - apmēram stunda) 2018.g. dziesmuspēle-opera “Torņa sindroms” (rež. Dmitrijs Petrenko, dramatruģe Justīne Kļava) (garums - apmēram stunda divdesmit minūtes) 2022. Operas autors “Mūž(-uš)šīgais lidojums (Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”) (rež Māra Ķimele) (garums - apmēram stunda un desmit minūtes) === Citas kompozīcijas === * kamermūzika: ** ''Samba'' — flautai, klavierēm un sitamo instrumentu komplektam, 2001 ** Cikls dažādiem klarnešu ansambļiem 2001 — 2008 ** ''Dažas pavasarīgas epizodes kamermūzikas žanrā'' (klarnetei solo vai ar kāda basa instrumenta pavadījumu), 2001. ** ''Pieskārieni'' (trio 2 klarnetēm un basklarnetei), 2002 ** ''Vienlaicīgi''. ; ''Aizmigt, aizmirst, nebūt''.. (klarnešu kvartetam), 2007 ** Trio vijolei, kontrabasam un klavierēm ''Šad un Tad'', 2002 ** ''Pastaiga un deja'' (marimbai un klavierēm), 2004 ** ''Savāds vakars'' (saksofonam un klavierēm), 2007 ** Trio ''Lielā upurēšana'' (vibrofonam, fagotam un klavierēm), 2008 ** franču tatas dziesmas ''Je Suis Trop Jeunette'' apdare (urbānā folka grupai ''Gosti''), 2008 ** Latv.t.dz. ''Aiz tā lielā dūņu purva apdare'' (urbānā folka grupai Gosti), 2008 (otra redakcija 2009. gadā mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai) ** ''Vērot. Klausīties''. Solo klavierēm, 2008 ** Divi skaņdarbi koklētāju ansamblim Teiksma: ** ''Tuvu'' un ''Dejas sajūta'', 2009 ** Flautu kvartets, 2009 ** Latv.t.dz. ''Rīga Dimd'' apdare sitaminstrumentu ansamblim un klavierēm, 2009 ** Latv.t.dz. ''Man jāieti'' apdare koncertam ''Uginszīmes'' (mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai), 2009 ** skaņdarbs lielam koklētāju ansamblim ''Lauks'', 2010 ** dziesmu cikls ar Jāņa Baltvilka dzeju, 2010 ** ''Kūpētāji; Strautiņš; Brūklenes; Sumbri un Klusums; Divas ēnas 2010 (soprānam, tenoram, klarnetei, trombonam, kontrabasam un akordeonam; atsevišķos skaņdarbos arī otrai klarnetei un elektronikai)'' ** 2016. svīta “Skaitāmpanti par notīm” bērnu ansamblim ** 2016. 4 skaņdarbi koklētāju ansamblim ** 2017. “Divertisments un tango” trio flautai, vijolei un klavierēm ** 2018. ērģeļu prelūdija veltīta Doles ērģeļu atjaunošanai un izstādīšanai RMM telpās. ** 2018. Rīgas saksofonu kvartetam un solistei Ievai Paršai un koklētājam Valdim Mutupāvelam virkne oriģinālkopozīciu projektā “Skanošie laikmeti” ** 2018. skaņdarbs “Emancipācija” koklei un sitamo instrumentu ansamblim “Perpetum Ritmico” ** 2019. cikla astotie trīs daļas ar Ulda Bērziņa dzeju, LVSO pūtēju grupa (10 spēlētāji), diriģents Guntis Kuzma. ** 2019. 3 skaņdarbi koncertam uz Māras dīķa 17. augustā. (Kontrabasam, mecosoprānam, akordeonam, klarnetei un elektronikai); 1. Šūpuļdziesma, 2. Zvirbuļi un dzenieks. (ar O.Vācieša dzeju) 3. Naktī (ar J.Akuratera dzeju) ** 2019. sadarbībā ar vokālo grupu putni ansambļa ''Jakob Noiman Festival Band'' koncertprogrammas veidošana un izpildīšana, aranžijas koncerta programmai ap Ziemassvētku laiku 10 koncertos visā Latvijā. ** 2019. seši jaundarbi Bolderājas mūzikas un mākslas skolas organizētājā valsts konkursā stīgu instrumentiem. Jaundarbi čelliem un vijolēm trijām dažādām grūtības pakāpēm. ** 2019. divdaļīgs jaundarbs ansambļu “Altera Veritas” un “Brokastis četratā” jubilejas koncertam. ** 2020. ''Rearticulation'' (divām klavierēm) ** 2023 skaņdarbs igauņu kannelei un elektronikai — "Tuvošanās" ** 2023 duets kontrabasam un klavierēm, četras daļas (Uvertīra / Viesības pie Balmaņa / Intermēdija / Aizdomu karuselis) ** 2023 trio divām koncertkoklēm un perkusijām — "Stāsti par cerību", trīs daļas un intermēdija ** 2023 trio "Partita nesenajā stilā", alta blokflautai, čellam (baroka) un klavesīnam ** Gunāra Ordelovska kapelas mūzikas apdares korim un ansamblim ''Altera Veritas'', 2008 ** Trio klavierēm, marimbai un čellam ''Gaidīšana'' 2011 ** “Literārā Svīta” (piecās daļās) (flautai, obojai, klarnetei, mežragam, fagotam un alta/soprāna saksofonam) 2015 ** Skaņdarbs vokālajam sekstetam “Dzīrās ieva ar ābeli” 2015 ** divi valši klavierēm no izrādes “Stāsts par Kasparu Hauzeru” 2016 (otra redakcija pārlikumā klavierēm, čellam un marimbai) 2016 ** cikls koklētāju ansamblim “Mēģinājums tulkot Friča Bārdas dzeju mūzikas valodā” 2016 ** 1.d .Zemes dēls. Sapņu burvis., 2. d. Par pazaudētiem spārniem., 3. d. Pamošanās. ** Skaņdarbs koklētāju ansamblim “Atkusnis” 2016 ** latv.t.dz. “Jezups” abdare (klarnetei, trombonam, tubai un akordeonam vai klavierēm) 2016 ** “Latgales korālis” (alta saksofonam, trombonam un tubai) 2016 ** skaņdarbs ērģelēm “Selonia” 2016 ** neizdotie, nepublicētie materiāli: ** no 2010 — 2016 gadam apmēram 20 bērnu dziesmas dažādiem kameransambļa sastāviem ** no 2007 — 2019 gadam apmēram 50 dziesmas izrādēm, kā arī vokāli instrumentālajai grupai “Jakob Noiman Festival Balnd” to skaitā 20 dziesmas no izrādes “Latviešu Mīlestība” * korim/orķestrim: * ''Tec — 1'' korim un elektronikai, 2007 * Improvizācija Tecā (korim, klarnetei un elektronikai) 2013 * ''Ausma, tava saule riet..'' pūtēju orķestrim un korim (kinofilmai ''Selekcija''), 2008 * Simfonisks portrets ''Poncijs Pilāts'', 2009 * ''Uzklausi, Māte..'' skaņdarbs kamerorķestrim, korim un elektronikai, 2011 * deviņpadsmit Marģera Zariņa kora dziesmu apdares/pārlikumi kapelai un korim, — kora dziesmu cikls — ''Danči'', 2010 * pārlikums simfoniskajam orķestrim un apdare Imanta Zemzara mūzikai dokumentālajai filmai ''Ugunszīme'', 2011 * Latviešu tautas dziesmas apdare ''Irbīt gula ceļmalāi'' kamerorķestrim, 2010 * ''Laiks. Tagad.'' Korim, soprānam saksofonam un vokālajai grupai, 2013 * korim ''a capella'' “Lūgšana” 2013 * ''Trīs latviešu tautasdziesmas.'' Saksofonu kvartetam, etnogrāfiskajai koklei un balsij. 2013 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim ar [[Johans Sebastiāns Bahs|Johana Sebastiāna Baha]] tēmu “Musette” 2014 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim “Fanfāras” 2014 * Skaņdarbs trijiem saksofonu kvartetiem “Introdukcija — jūras ceļš” un “Roņu sala” 2014, pārlikums saksofonu kvartetam 2015 * koncertuzvedums simfoniskajam orķestrim, korim un solistiem “Bagāža Dūrē” 2015 * skaņdarbs korim un saksofonu kvintetam “Das Selige Stillschweigen “ 2015 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim un elektronikai “Nākotnes cilvēki” 2015 * 2016. skaņdarbs pūtēju orķestrim no Johana Sebastiāna Baha tēmas “Muzette” * Skaņdarbi jauktajam korim ar pavadījumu: “Melnais” (korim, klavierēm un basklarnetei), “Veltījums Noģībušajiem koristiem” (korim, klavierēm un elektronikai), “Vēlāk” (korim, klavierēm un elektronikai) 2016 * korim ''a capella'' “Krēslas stundas” 2016 * 2017. divi skaņdarbi pūtēju orķestrim “Zeltītas vasaras” un “Fanfaru maršs” * 2018. oratorija-koncertuzvedums “Torņa sindroms” simfoniskajam orķestrim, korim, solistiem — mecosoprānam, soprānam, baritonam un tenoram. Kā arī koklētāju ansamblim, akordeonu trio, arfu duetam un mežragu kvartetam. Diriģents Gundars Bertnāts, 19. maijā, Pārdaugavas svētkos. * 2018. svētku uvertīra simfoniskajam orķestrim “Līdz man nāc!” atskaņota ugunskuru naktī Saulkrastos 26. augustā. Diriģente Laura Staša. * 2018. koncerts pūtēju orķestrim un gaismas partitūrai “Atspulgi” pirmatskaņots 4. maijā RLB namā, diriģents Valdis Butāns. * 2019. Skaņdarbs “Paliksim, līdzcilvēk!” Rīgas doma ērģelēm un valsts akadēmiskajam korim “Latvija” dir. Māris Sirmais, solists — Aigars Reinis * 2022. cikls "Koronetes" jauktajam korim un amsamblim (flauta/tabules, perkusijas/vibrofons, kontrabass)(pirmatskaņots Rīgā 28.04.22, radiokoris, S.Kļava) * 2022. skaņdarbs korim "Tulkojums" (Aspazijas dzeja / Matiasa Knolla tulkojums) pirmatskaņots un veltīt korim "Juventus" dir.V.Tomsons * 2023 skaņdarbs "Himni di Misericordia", jauktajam korim, elektronikai un pūšaminstrumentiem. Pirmantsakņots 30. augustā Sv. Pētera Baznīcā, Rīgā, dir. M.Sirmais, valsts akadēmiskais koris "Latvija", autors - elektronika un pūšaminstrumenti. '''Režijas darbi:''' 2019. režisors un komponists Latvijas Nacionālā teātra izrādē "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2024. g. režija un dalība dzejas dienu koncertā Jūrmalā “''Dzejas spiets'' pie Raiņa priedēm” 2025. g. režija un dramaturģija skolas somas izrādei, pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas ar tādu pašu nosaukumu “Zagļi” motīviem. 2025. režija un dalība Aspazijas lugas lasījumam “Boass un Rute” Aspazijas festivālā Jūrmalā. == Apbalvojumi == Uzvarēja Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras polifonijas kompozīcijas konkursā (2003), ieguva otro vietu starptautiskā studentu kameransambļu konkursā [[Klaipēda|Klaipēdā]] (2003).<ref name="lmic"/> * 2010. gadā par mūziku [[Valmieras teātris|Valmieras teātra]] izrādei "Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās" saņēmis [[Baltijas Teātra festivāls|Baltijas Teātra festivāla]] (Lietuvā) speciālbalvu (labākais muzikālais noformējums) un [[Spēlmaņu nakts 2009/2010|Spēlmaņu nakts balvu]] (nominācijā "Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē"), * 2012. gadā saņēmis tādu pašu apbalvojumu par mūziku [[Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] izrādei "Voiceks". 2011. gadā ticis nominēts šai balvai par mūziku izrādei "Kopenhāgena" ([[Jaunais Rīgas teātris]]). * 2014. gadā Balva par labāko kino mūziku “Lielais Kristaps”. * 2015. gadā par mūziku Latvijas Nacionālā teātra izrādei "Raiņa sapņi", kā arī par šo pašu darbu saņēmis [[AKKA/LAA]] Autora balvu. * 2018. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm "Persiešu valodas stundas", "Kaiju karalienes noslēpums" un "Dvēseļu utenis". * 2019. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm “Ceļojums uz Ziemeļiem” un “Kliedzēji”. * 2024. balva par labāko kora izrādes iestudējumu “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne) * 2024. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī VDT izrādei “Pazudušais dēls”. * 2026. gadā Šanhajas online kinofestivāla balva par labāko mūziku (filmai "Visi putni skaisti dzied")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://shanghaifestival.com/2026/03/29/winners-march-2026/|title=Winners – March 2026|last=admin|access-date=2026-07-05|date=2026-03-29|language=en-US}}</ref> == Diskogrāfija == 2009. gadā izdots albums [[Kompaktdisks|CD]] formātā ar nosaukumu "Dziesmas par mīlestību", iekļaujot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādē "Latviešu mīlestība" izmantotās un vēl dažas papildu dziesmas. Tās izpilda teātra aktieri [[Vilis Daudziņš]], [[Kaspars Znotiņš]], [[Varis Piņķis]], [[Andris Keišs]] un mūziķi Arturs Bērziņš (trombons), [[Kristaps Pētersons]] (kontrabass) un pats Jēkabs Nīmanis (ģitāras, klarnete, balss). 2011. gadā izdots albums ar mūziku no izrādes "Kopenhāgena" 2016. CD ar mūziku no animācijas seriāla "Lupantiņi" izdevējs izdevniecība "Liels un Mazs" , producenti SIA "Atom Art" 2019 Twilight Hours · Latvian Radio Choir · Kaspars Putniņš Evening Impression ℗ SKANI, Latvijas Koncerti Released on: 2019-09-27 Music Publisher: Copyright Control Composer: Jēkabs Nīmanis 2020. gadā izdots albums "Dzejnieka balss. Mūzika" 2021. gadā albums "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2021. gadā grupas ''Jakob Noiman Festival Band'' albums "Jezups dejo valsi" == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://jekabsnimanis.bandcamp.com/ Bandcamp lapa] {{en ikona}} * [https://soundcloud.com/jekabs-nimanis SoundCloud lapa] * [https://izrades.lv/persona/jekabs-nimanis-8275 Jēkabs Nīmanis ] izrades.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nīmanis, Jēkabs}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] gx9uylkkbnpbx8yg88z3wxm1kcignr0 4490684 4490679 2026-07-05T19:15:31Z ~2026-38300-50 147663 /* Muzikālā darbība */ 4490684 wikitext text/x-wiki {{noformējums|jāsaīsina saraksti, atstājot tikai nozīmīgāko, šis nav CV}} {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Jēkabs Nīmanis | vārds_orig = | attēls = Jēkabs Nīmanis Strazdumuižā, 2025. gads.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Jēkabs Nīmanis koncertā Strazdumuižā 2025. gadā | dz_gads = 1980 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LVA}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | paraksts = | stils = | žanrs = | tehnika = | grupa = | mācījies = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Spēlmaņu nakts balva]] (2010, 2012, 2015, 2017, 2018, 2019) Autroa Balva 2015, Lielais Kristaps 2014 | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Jēkabs Nīmanis''' (dzimis {{dat|1980|11|29}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[komponists]] un mūziķis, teātra un kino mūzikas autors. Daudzkārtējs [[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu nakts balvas]] ieguvējs. == Dzīvesɡājums == Studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]], 2003. gadā ieguva bakalaura grādu [[klarnete]]s spēlē pie [[Sigurds Circenis|Sigurda Circeņa]], 2005. gadā maģistra grādu kameransambļa specialitātē pie Hertas Hansenas. Papildus izglītojās starptautiskajās ABAM kamermūzikas meistarklasēs [[Žana Sibēliusa Mūzikas akadēmija|Ž. Sibēliusa Mūzikas akadēmijā]] Somijā (2004), ''Socrates/Erasmus'' [[Studentu apmaiņas programma|studentu apmaiņas programmā]] studēja kompozīciju, instrumentāciju un elektroakustisko mūziku [[Skotijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā|Skotijas Karaliskā Mūzikas akadēmija]] (2008).<ref name="lmic">[https://www.lmic.lv/lv/komponisti/jekabs-nimanis-4326#work Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs: Nīmanis, Jēkabs — Mārīte Dombrovska, 2012] </ref> 2009. gadā absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klasi maģistra programmā, pie pasniedzēja [[Andris Vecumnieks|Andra Vecumnieka]]. Kopš 2009. gada ir [[Latvijas komponistu savienība]]s biedrs. Kopš 2022. gada septembra studē teātra režiju [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s maģistratūras programmā. === Muzikālā darbība === Nīmanis sarakstījis mūziku vairāk nekā 100 teātra izrādēm. Regulāri piedalās Latvijas koncertdzīvē, spēlējot klarneti un organizējot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] kamermūzikas koncertus, kuros piedalījies arī pats (2002—2010). Nodarbojas ar skaņas instalāciju un audiovizuālo noformējumu veidošanu dažādos mākslas un sabiedriskos medijos un telpās. Komponē kamermūziku, izvērstākas formas darbus un arī mūziku dažādiem Latvijas un ārvalstu teātriem, animācijas un kinofilmām. 2004. — 2015. g. strādāja [[Bolderājas Mākslas un mūzikas skola|Bolderājas Mākslas un mūzikas skolā]], pasniedzot klarnetes un saksofona spēli.<ref name="lmic"/> Kopš 2014. g. Lektors privātajā augstskolā RISEBA (audio —vizuālās mākslas nozarē lekciju kurss “Mūzika komunikācijā”), kopš 2016. g. lektors [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]]. 2015. — 2017 g. Muzeja speciālists skaņas noformējumam un pedagoģiskais darbs ekspozīcijai [[Rakstniecības un Mūzikas muzejs|Rakstniecības un Mūzikas muzejā]]. === Mūzika teātrim === 2026. mūzika Dailes teātra izrādei “Milzis” (rež. Gatis Šmits)<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=MILZIS|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2025-2026/milzis|website=www.dailesteatris.lv|date=2026-01-31|access-date=2026-01-30|language=lv}}</ref> 2025. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Mēdeja" (rež. Reinis Suhanovs) 2025. mūzika muzikālajai izrādei Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” “Liepu tēva stāsti” (rež. Varis Siliņš) 2025. mūzika un dziesmu vārdi Liepājas teātra izrādei "Pasaulē labākais stāsts" (rež. Kristīne Brīniņa) 2025. mūzika JRT izrādei “Stāsts par Parsifalu” (rež. Matiass Hartmans) 2025. mūzika Villa teātra izrādē “Burvju stabule” (rež. Varis Piņķis) 2025. mūzika Liepājas teātra izrādei "Divu siržu zēns" (rež. Viestur Roziņš) 2024. mūzika Daugavpils teātra izrādei "Kāds noteikti atnāks" (rež. Oļegs Šapašņikovs) 2024. mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei "Daudz laimes dzimšanas dienā!" (rež. Iveta Pole) 2024. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Pazudušais dēls" (rež. Reinis Suhanovs) 2024. mūzika Latvijas Leļļu teātrī izrādei "Jelgava '94" (rež. Mārtiņš Eihe) 2024. mūzika un dalība izrādē "Dickens Street – the Other", rež. Baņuta Rubess, Austrālijā, Melburnā 2023. mūzika VDT izrādei "Atraitnes dēls" (rež. Viesturs Roziņš) 2023. mūzika un daļa režijas studentu prakses izādei "Frankeinšteina sindroms" Tamperē, Somijā 2023. mūzika DDT producētajai izrādei "Visi putni skaisti dzied" (rež. Krista Burāne) 2023. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Smalkās kaites” (rež. Edgars Kaufelds) 2023. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Pasta nams" (rež. Elīza Dombrovska) 2022. Mūzika JRT izrādei “(R)evolūcija” (režisors Gatis Šmits) 2022. mūzika teātra izrādes filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis) 2022. Mūzika ''Thalia theater'' (Hamburga un Aviņonas festivāls) izrādei “Melnais mūks” (rež. Kirils Serebreņikovs), kā arī tās paplašinātā versija Aviņonas teātra festivālā Francijā. 2022. Mūzika JRT izrādei “Desmit iemeslu apciemot Kauci” (rež. Gatis Šmits) 2021. Mūzika JRT izrādei “Krizantēmas” (rež. Gatis Šmits) 2021. Mūzikas autors Ģertrūdes ielas teātra izrādei “Prometejs” (rež. Elīza Dombrovska) 2021. Mūzikas autors Rēzeknes teātra "Joriks" izrādei "Mans kaimiņš ebrejs" (rež.Mārtiņš Eihe) 2021. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Dzīvnieku ferma” (rež. Viesturs Roziņš) 2020. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Dilles tante” (rež. Edgars Kaufelds) 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Dons Kihots” (režisors Viesturs Roziņš) 2020. mūzika un programmēšana instalācijai laikmetīgās mākslas biennāles izstrādē Andrejsalā RIBOCA ietvaros "Variation of Polymetics" 2020. mūzika Valmieras teātra festivāla dejas izrādei “Satikt” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi) 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēki” (rež. Reinis Suhanovs) 2020. aranžētājs, izpildītājs un komponists projektā Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” uzveduma veidošanā un dokumentēšanā, Berlīnes mūzikas teātra kolektīva "Hauen und Stechen" režisores Franciskas Kronfotas vadībā. 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Margrēta” (rež. Reinis Suhanovs) 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Dzīvnieks” (rež. Reinis Suhanovs) 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēkam vajag suni” (rež. Jānis Znotiņš) 2019. mūzikas autors, aranžētājs un izpildītājs izrādē “Plūdonis un Upes dievs” (rež.Vilis Daudziņš) 2019. mūzika Valmieras teātra destivāla izrādei “Unwanted” (rež. Džesika Vilsone no Austrālijas) 2019. mūzika laikmetīgās dejas izrādei “Labris” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi) 2019. mūzika festivāla izrādei “Vieglāk par sievieti” Itālijā Santarkandželo pilsētā un festivālā ''Homo Novus'' Rīgā, režisore Kristīna Nori (Igaunija) 2019.g. Dalība kā pedagogam un mūzikas noformētājam, komponistam, — aranžētājam kopienas teātra projektā Tilžā izrādē “Breinuma Leipa” 2019.g. Muzikālais noformējums apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Vecmāmiņu valsts” 2019.g. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Vecmāmiņas pasakas” (rež. Edgars Kaufelds) 2019.g. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Kliedzēji” (rež. Viesturs Roziņš) 2019.g. Režisors un mūzikas autors Nacionālā Teātra izrādei “Ceļojums uz Ziemeļiem” 2018.g. Mūzika apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Brīnumu skartie” (rež. Reinis Boters) 2018.g. Mūzika DDT izrādei “Klubs “Paradise” (rež.Paula Kļavniece) 2018.g. Mūzika Nacionālā teātra izrādei “Antiņš. Zelts. Kalns.” (rež. Reinis Suhanovs) 2018.g. Mūzika JRT izrādei “Latviešu Laupītāji” (rež. Gecs Leinevēbers) 2018.g. Mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei “Pavasaris” (rež. Alicia Geugelin) 2018. mūzika un dalība izrādē — poētiskajā lekcijā “Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi” (rež.Vilis Daudziņš) 2018.g. Mūzika kustību izrādei “Es arī”, režisore Kristīne Brīniņa 2018.g. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Kaiju karalienes noslēpums” (rež.Edgars Kaufelds) 2017.g. Mūzika teātra izrādei “Persiešu valodas stundas” (rež. Genādijs Ostrovskis) 2017.g. Mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Eiridīke” (rež. Māra Ķimele) 2017.g. Mūzika Gogoļa centra teātrim (Maskava) izrādei “Dēmoni” (rež. Elmārs Seņkovs) 2017.g. Mūzika DDT izrādei “Dvēseļu utenis” (rež. Inga Tropa) 2017. g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Trīne” (rež. Elmārs Seņkovs) 2017. g. Mūzika JRT izrādei “Saniknotā slieka” (rež. Ģirts Ēcis) 2017. g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Tuvā pilsēta” (rež. Kirils Serebreņņikovs) 2016. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Džeina Eira” (rež. Reinis Suhanovs) 2016.g. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Alise brīnumzemē” (rež.Edgars Kaufelds) 2016.g. Mūzika DDT izrādei “Tēvs varonis ‘69” (rež. Dāvis Auškābs) 2016. g. Mūzika izrādei “Kukainis” Sansusī festivālam (dramaturģe — Justīne Kļava) 2016. g. Mūzika JRT izrādei “Lidojošā klusuma darbnīca” (rež. Ģirts Ēcis) 2016. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Celtnieks Sūlness” (rež. Dāvis Auškāps) 2015. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Bērns vārdā Rainis”, (rež. Reinis Suhanovs) 2015. g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Raiņa sapņi” (rež. Kirils Serebreņņikovs) 2014. g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Blakts” (rež. Dāvis Auškāps) 2014. g Mūzika Valmieras drāmas teātrim izrādei “Sarkans” (rež. Reinis Suhanovs) 2014. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda”, (rež. Ģirts Ēcis) 2014. g. Mūzika dejas izrādei “Intervija ar Madonnu”, horeogrāfe Kristīne Vismane 2014. g. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda” (rež. Ģirts Ēcis) 2013. g. Mūzika Cīrihes teātrim Schauspielhaus izrādei Stāsts par Kasparu Hauzeru (rež. Alvis Hermanis) 2012. g. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Hamlets" (rež. Reinis Suhanovs) 2012.g. Mūzika Maskavas Dailes teātrim (MXAT) izrādē Krečinska kāzas, rež. Viesturs Meikšāns 2012.g. Mūzika un dalība festivāla ''Homo Alibi'' izrādē 4est, autori R.Suhanovs, R. Bekičs, J. Znotiņš, J. Nīmanis 2012.g. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei Voiceks (rež. Kirils Serebreņņikovs) 2012.g. Mūzika Liepājas teātrim Runcis Zābakos (rež. Mārcis Lācis) 2011.g. Mūzika JRT izrādei Nirjamas pasakas (rež. Māra Ķimele) 2011.g. Mūzika JRT izrādei Kopenhāgena (rež. Ilze Olingere) 2010. g. dalība un mūzika festivāla Homo Alibi ietvaros veidotajai izrādei “Partitūra Ekosistēmai” (rež. Viesturs Meikšāns) 2010. g. Mūzikas autors Valmieras drāmas teātra izrādei “Plūdi un Saulgrieži Straumēnu skaņās” (režisors Viesturs Meikšāns) 2009. g. Mūzikas autors un izpildītājs JRT izrādei “Klāvs” (režisors Varis Piņķis) 2007.g. mūzikas autors JRT izrādei “Ja tu esi sivēns..” (režisors Varis Piņķis); mūzikas autors JRT izrādei “Tīra māja” (režisore Māra Ķimele) 2006. g. mūzikas autors JRT izrādei “Fricis Bārda. Dzeja. Ambients” 2006. g. mūzikas autors JRT izrādei “Latviešu Mīlestība” (režisors Alvis Hermanis) 2005. g. muzikālais noformējums Jaunā Rīgas teātra izrādei “Sidraba šķidrauts” (režisore Baņuta Rubess) 2002. g. mūzika Jaunā Rīgas teātra izrādei „Stāsts par Kasparu Hauzeru“ (režisors Alvis Hermanis) === Mūzika kino un animācijai === 2026. mūzika animācijas filmai "Notikums Zaķu ciemā" (rež. Ēvalds Lācis) 2026. mūzika animācijas filmai "Skapsēdis" (rež. Edmunds Jansons) 2025. mūzika filmai “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne) 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija 2024. mūzika animācijas filmai "Sēnes Dzīve" (rež. Ēvalds Lācis) 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija 2023. mūzika animācijas filmai "Kājām gaisā" (rež. Dace Rīdūze) 2022. mūzika filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis) 2022. Mūzika Lindas Oltes filmā “Māsas” 2020. mūzika dokumentālajai filmai “Palādu Splīns” (rež.Olafs Okonovs) 2020. mūzika čeku pilnmetrāžas mākslas filmai “Smečka” (The Pack) režisors Tomas Polensky (Čehija) 2020 mūzika daudzēriju TV seriālam “Projekts šķiršnās” (rež. Londa Olte) 2020. mūzika Kārļa Vīlota animācijas īsfilmai “Gulbju Jaunava” 2019.g. Mūzika īsfilmai “Viesis no debesīm” (rež. Māris Bezmers) 2017.g. Mūzika pilnmetrāžas animācijas filmai “Mūsu ome rullē” (rež. Nils Skapāns) 2016. g. Mūzika animācijas īsfilmai “Minotaurs” (rež. Kārlis Vītols) 2016. g. Mūzika dokumentālajai filmai “Īvāns” (rež. Andris Verhonstinskis) 2014. g. Mūzika filmai “Māra” (rež. Krista Burāne) 2010. — 2016.g. mūzika animācijas filmas sērijām - ''Lupatiņi'' (rež. Edmunds Jansons) 2010.g. mūzika animācijas filmai "Tārpiņš" (rež. Nils Skapāns) 2009.g. mūzika īsfilmai filmai "Mols" (rež. R. Vimba) 2008.g. mūzika filmai "Selekcija" (rež. E. Lihačeva) '''Operas / Kameroperas''' 2014. Kameropera “Līsistrate” rež, Cristina Siris (SW) (garums - apmēram stunda) 2018.g. dziesmuspēle-opera “Torņa sindroms” (rež. Dmitrijs Petrenko, dramatruģe Justīne Kļava) (garums - apmēram stunda divdesmit minūtes) 2022. Operas autors “Mūž(-uš)šīgais lidojums (Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”) (rež Māra Ķimele) (garums - apmēram stunda un desmit minūtes) === Citas kompozīcijas === * kamermūzika: ** ''Samba'' — flautai, klavierēm un sitamo instrumentu komplektam, 2001 ** Cikls dažādiem klarnešu ansambļiem 2001 — 2008 ** ''Dažas pavasarīgas epizodes kamermūzikas žanrā'' (klarnetei solo vai ar kāda basa instrumenta pavadījumu), 2001. ** ''Pieskārieni'' (trio 2 klarnetēm un basklarnetei), 2002 ** ''Vienlaicīgi''. ; ''Aizmigt, aizmirst, nebūt''.. (klarnešu kvartetam), 2007 ** Trio vijolei, kontrabasam un klavierēm ''Šad un Tad'', 2002 ** ''Pastaiga un deja'' (marimbai un klavierēm), 2004 ** ''Savāds vakars'' (saksofonam un klavierēm), 2007 ** Trio ''Lielā upurēšana'' (vibrofonam, fagotam un klavierēm), 2008 ** franču tatas dziesmas ''Je Suis Trop Jeunette'' apdare (urbānā folka grupai ''Gosti''), 2008 ** Latv.t.dz. ''Aiz tā lielā dūņu purva apdare'' (urbānā folka grupai Gosti), 2008 (otra redakcija 2009. gadā mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai) ** ''Vērot. Klausīties''. Solo klavierēm, 2008 ** Divi skaņdarbi koklētāju ansamblim Teiksma: ** ''Tuvu'' un ''Dejas sajūta'', 2009 ** Flautu kvartets, 2009 ** Latv.t.dz. ''Rīga Dimd'' apdare sitaminstrumentu ansamblim un klavierēm, 2009 ** Latv.t.dz. ''Man jāieti'' apdare koncertam ''Uginszīmes'' (mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai), 2009 ** skaņdarbs lielam koklētāju ansamblim ''Lauks'', 2010 ** dziesmu cikls ar Jāņa Baltvilka dzeju, 2010 ** ''Kūpētāji; Strautiņš; Brūklenes; Sumbri un Klusums; Divas ēnas 2010 (soprānam, tenoram, klarnetei, trombonam, kontrabasam un akordeonam; atsevišķos skaņdarbos arī otrai klarnetei un elektronikai)'' ** 2016. svīta “Skaitāmpanti par notīm” bērnu ansamblim ** 2016. 4 skaņdarbi koklētāju ansamblim ** 2017. “Divertisments un tango” trio flautai, vijolei un klavierēm ** 2018. ērģeļu prelūdija veltīta Doles ērģeļu atjaunošanai un izstādīšanai RMM telpās. ** 2018. Rīgas saksofonu kvartetam un solistei Ievai Paršai un koklētājam Valdim Mutupāvelam virkne oriģinālkopozīciu projektā “Skanošie laikmeti” ** 2018. skaņdarbs “Emancipācija” koklei un sitamo instrumentu ansamblim “Perpetum Ritmico” ** 2019. cikla astotie trīs daļas ar Ulda Bērziņa dzeju, LVSO pūtēju grupa (10 spēlētāji), diriģents Guntis Kuzma. ** 2019. 3 skaņdarbi koncertam uz Māras dīķa 17. augustā. (Kontrabasam, mecosoprānam, akordeonam, klarnetei un elektronikai); 1. Šūpuļdziesma, 2. Zvirbuļi un dzenieks. (ar O.Vācieša dzeju) 3. Naktī (ar J.Akuratera dzeju) ** 2019. sadarbībā ar vokālo grupu putni ansambļa ''Jakob Noiman Festival Band'' koncertprogrammas veidošana un izpildīšana, aranžijas koncerta programmai ap Ziemassvētku laiku 10 koncertos visā Latvijā. ** 2019. seši jaundarbi Bolderājas mūzikas un mākslas skolas organizētājā valsts konkursā stīgu instrumentiem. Jaundarbi čelliem un vijolēm trijām dažādām grūtības pakāpēm. ** 2019. divdaļīgs jaundarbs ansambļu “Altera Veritas” un “Brokastis četratā” jubilejas koncertam. ** 2020. ''Rearticulation'' (divām klavierēm) ** 2023 skaņdarbs igauņu kannelei un elektronikai — "Tuvošanās" ** 2023 duets kontrabasam un klavierēm, četras daļas (Uvertīra / Viesības pie Balmaņa / Intermēdija / Aizdomu karuselis) ** 2023 trio divām koncertkoklēm un perkusijām — "Stāsti par cerību", trīs daļas un intermēdija ** 2023 trio "Partita nesenajā stilā", alta blokflautai, čellam (baroka) un klavesīnam ** Gunāra Ordelovska kapelas mūzikas apdares korim un ansamblim ''Altera Veritas'', 2008 ** Trio klavierēm, marimbai un čellam ''Gaidīšana'' 2011 ** “Literārā Svīta” (piecās daļās) (flautai, obojai, klarnetei, mežragam, fagotam un alta/soprāna saksofonam) 2015 ** Skaņdarbs vokālajam sekstetam “Dzīrās ieva ar ābeli” 2015 ** divi valši klavierēm no izrādes “Stāsts par Kasparu Hauzeru” 2016 (otra redakcija pārlikumā klavierēm, čellam un marimbai) 2016 ** cikls koklētāju ansamblim “Mēģinājums tulkot Friča Bārdas dzeju mūzikas valodā” 2016 ** 1.d .Zemes dēls. Sapņu burvis., 2. d. Par pazaudētiem spārniem., 3. d. Pamošanās. ** Skaņdarbs koklētāju ansamblim “Atkusnis” 2016 ** latv.t.dz. “Jezups” abdare (klarnetei, trombonam, tubai un akordeonam vai klavierēm) 2016 ** “Latgales korālis” (alta saksofonam, trombonam un tubai) 2016 ** skaņdarbs ērģelēm “Selonia” 2016 ** neizdotie, nepublicētie materiāli: ** no 2010 — 2016 gadam apmēram 20 bērnu dziesmas dažādiem kameransambļa sastāviem ** no 2007 — 2019 gadam apmēram 50 dziesmas izrādēm, kā arī vokāli instrumentālajai grupai “Jakob Noiman Festival Balnd” to skaitā 20 dziesmas no izrādes “Latviešu Mīlestība” * korim/orķestrim: * ''Tec — 1'' korim un elektronikai, 2007 * Improvizācija Tecā (korim, klarnetei un elektronikai) 2013 * ''Ausma, tava saule riet..'' pūtēju orķestrim un korim (kinofilmai ''Selekcija''), 2008 * Simfonisks portrets ''Poncijs Pilāts'', 2009 * ''Uzklausi, Māte..'' skaņdarbs kamerorķestrim, korim un elektronikai, 2011 * deviņpadsmit Marģera Zariņa kora dziesmu apdares/pārlikumi kapelai un korim, — kora dziesmu cikls — ''Danči'', 2010 * pārlikums simfoniskajam orķestrim un apdare Imanta Zemzara mūzikai dokumentālajai filmai ''Ugunszīme'', 2011 * Latviešu tautas dziesmas apdare ''Irbīt gula ceļmalāi'' kamerorķestrim, 2010 * ''Laiks. Tagad.'' Korim, soprānam saksofonam un vokālajai grupai, 2013 * korim ''a capella'' “Lūgšana” 2013 * ''Trīs latviešu tautasdziesmas.'' Saksofonu kvartetam, etnogrāfiskajai koklei un balsij. 2013 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim ar [[Johans Sebastiāns Bahs|Johana Sebastiāna Baha]] tēmu “Musette” 2014 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim “Fanfāras” 2014 * Skaņdarbs trijiem saksofonu kvartetiem “Introdukcija — jūras ceļš” un “Roņu sala” 2014, pārlikums saksofonu kvartetam 2015 * koncertuzvedums simfoniskajam orķestrim, korim un solistiem “Bagāža Dūrē” 2015 * skaņdarbs korim un saksofonu kvintetam “Das Selige Stillschweigen “ 2015 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim un elektronikai “Nākotnes cilvēki” 2015 * 2016. skaņdarbs pūtēju orķestrim no Johana Sebastiāna Baha tēmas “Muzette” * Skaņdarbi jauktajam korim ar pavadījumu: “Melnais” (korim, klavierēm un basklarnetei), “Veltījums Noģībušajiem koristiem” (korim, klavierēm un elektronikai), “Vēlāk” (korim, klavierēm un elektronikai) 2016 * korim ''a capella'' “Krēslas stundas” 2016 * 2017. divi skaņdarbi pūtēju orķestrim “Zeltītas vasaras” un “Fanfaru maršs” * 2018. oratorija-koncertuzvedums “Torņa sindroms” simfoniskajam orķestrim, korim, solistiem — mecosoprānam, soprānam, baritonam un tenoram. Kā arī koklētāju ansamblim, akordeonu trio, arfu duetam un mežragu kvartetam. Diriģents Gundars Bertnāts, 19. maijā, Pārdaugavas svētkos. * 2018. svētku uvertīra simfoniskajam orķestrim “Līdz man nāc!” atskaņota ugunskuru naktī Saulkrastos 26. augustā. Diriģente Laura Staša. * 2018. koncerts pūtēju orķestrim un gaismas partitūrai “Atspulgi” pirmatskaņots 4. maijā RLB namā, diriģents Valdis Butāns. * 2019. Skaņdarbs “Paliksim, līdzcilvēk!” Rīgas doma ērģelēm un valsts akadēmiskajam korim “Latvija” dir. Māris Sirmais, solists — Aigars Reinis * 2022. cikls "Koronetes" jauktajam korim un amsamblim (flauta/tabules, perkusijas/vibrofons, kontrabass)(pirmatskaņots Rīgā 28.04.22, radiokoris, S.Kļava) * 2022. skaņdarbs korim "Tulkojums" (Aspazijas dzeja / Matiasa Knolla tulkojums) pirmatskaņots un veltīt korim "Juventus" dir.V.Tomsons * 2023 skaņdarbs "Himni di Misericordia", jauktajam korim, elektronikai un pūšaminstrumentiem. Pirmantsakņots 30. augustā Sv. Pētera Baznīcā, Rīgā, dir. M.Sirmais, valsts akadēmiskais koris "Latvija", autors - elektronika un pūšaminstrumenti. '''Režijas darbi:''' 2019. režisors un komponists Latvijas Nacionālā teātra izrādē "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2024. g. režija un dalība dzejas dienu koncertā Jūrmalā “''Dzejas spiets'' pie Raiņa priedēm” 2025. g. režija un dramaturģija skolas somas izrādei, pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas ar tādu pašu nosaukumu “Zagļi” motīviem. 2025. režija un dalība Aspazijas lugas lasījumam “Boass un Rute” Aspazijas festivālā Jūrmalā. == Apbalvojumi == Uzvarēja Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras polifonijas kompozīcijas konkursā (2003), ieguva otro vietu starptautiskā studentu kameransambļu konkursā [[Klaipēda|Klaipēdā]] (2003).<ref name="lmic"/> * 2010. gadā par mūziku [[Valmieras teātris|Valmieras teātra]] izrādei "Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās" saņēmis [[Baltijas Teātra festivāls|Baltijas Teātra festivāla]] (Lietuvā) speciālbalvu (labākais muzikālais noformējums) un [[Spēlmaņu nakts 2009/2010|Spēlmaņu nakts balvu]] (nominācijā "Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē"), * 2012. gadā saņēmis tādu pašu apbalvojumu par mūziku [[Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] izrādei "Voiceks". 2011. gadā ticis nominēts šai balvai par mūziku izrādei "Kopenhāgena" ([[Jaunais Rīgas teātris]]). * 2014. gadā Balva par labāko kino mūziku “Lielais Kristaps”. * 2015. gadā par mūziku Latvijas Nacionālā teātra izrādei "Raiņa sapņi", kā arī par šo pašu darbu saņēmis [[AKKA/LAA]] Autora balvu. * 2018. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm "Persiešu valodas stundas", "Kaiju karalienes noslēpums" un "Dvēseļu utenis". * 2019. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm “Ceļojums uz Ziemeļiem” un “Kliedzēji”. * 2024. balva par labāko kora izrādes iestudējumu “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne) * 2024. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī VDT izrādei “Pazudušais dēls”. * 2026. gadā Šanhajas online kinofestivāla balva par labāko mūziku (filmai "Visi putni skaisti dzied")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://shanghaifestival.com/2026/03/29/winners-march-2026/|title=Winners – March 2026|last=admin|access-date=2026-07-05|date=2026-03-29|language=en-US}}</ref> == Diskogrāfija == 2009. gadā izdots albums [[Kompaktdisks|CD]] formātā ar nosaukumu "Dziesmas par mīlestību", iekļaujot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādē "Latviešu mīlestība" izmantotās un vēl dažas papildu dziesmas. Tās izpilda teātra aktieri [[Vilis Daudziņš]], [[Kaspars Znotiņš]], [[Varis Piņķis]], [[Andris Keišs]] un mūziķi Arturs Bērziņš (trombons), [[Kristaps Pētersons]] (kontrabass) un pats Jēkabs Nīmanis (ģitāras, klarnete, balss). 2011. gadā izdots albums ar mūziku no izrādes "Kopenhāgena" 2016. CD ar mūziku no animācijas seriāla "Lupantiņi" izdevējs izdevniecība "Liels un Mazs" , producenti SIA "Atom Art" 2019 Twilight Hours · Latvian Radio Choir · Kaspars Putniņš Evening Impression ℗ SKANI, Latvijas Koncerti Released on: 2019-09-27 Music Publisher: Copyright Control Composer: Jēkabs Nīmanis 2020. gadā izdots albums "Dzejnieka balss. Mūzika" 2021. gadā albums "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2021. gadā grupas ''Jakob Noiman Festival Band'' albums "Jezups dejo valsi" == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://jekabsnimanis.bandcamp.com/ Bandcamp lapa] {{en ikona}} * [https://soundcloud.com/jekabs-nimanis SoundCloud lapa] * [https://izrades.lv/persona/jekabs-nimanis-8275 Jēkabs Nīmanis ] izrades.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nīmanis, Jēkabs}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] 0fww0w3mzj65lioi9dtmff5jsj9c159 4490685 4490684 2026-07-05T19:21:33Z Pirags 3757 /* Mūzika teātrim */ 4490685 wikitext text/x-wiki {{noformējums|jāsaīsina saraksti, atstājot tikai nozīmīgāko, šis nav CV}} {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Jēkabs Nīmanis | vārds_orig = | attēls = Jēkabs Nīmanis Strazdumuižā, 2025. gads.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Jēkabs Nīmanis koncertā Strazdumuižā 2025. gadā | dz_gads = 1980 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LVA}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | paraksts = | stils = | žanrs = | tehnika = | grupa = | mācījies = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Spēlmaņu nakts balva]] (2010, 2012, 2015, 2017, 2018, 2019) Autroa Balva 2015, Lielais Kristaps 2014 | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Jēkabs Nīmanis''' (dzimis {{dat|1980|11|29}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[komponists]] un mūziķis, teātra un kino mūzikas autors. Daudzkārtējs [[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu nakts balvas]] ieguvējs. == Dzīvesɡājums == Studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]], 2003. gadā ieguva bakalaura grādu [[klarnete]]s spēlē pie [[Sigurds Circenis|Sigurda Circeņa]], 2005. gadā maģistra grādu kameransambļa specialitātē pie Hertas Hansenas. Papildus izglītojās starptautiskajās ABAM kamermūzikas meistarklasēs [[Žana Sibēliusa Mūzikas akadēmija|Ž. Sibēliusa Mūzikas akadēmijā]] Somijā (2004), ''Socrates/Erasmus'' [[Studentu apmaiņas programma|studentu apmaiņas programmā]] studēja kompozīciju, instrumentāciju un elektroakustisko mūziku [[Skotijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā|Skotijas Karaliskā Mūzikas akadēmija]] (2008).<ref name="lmic">[https://www.lmic.lv/lv/komponisti/jekabs-nimanis-4326#work Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs: Nīmanis, Jēkabs — Mārīte Dombrovska, 2012] </ref> 2009. gadā absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klasi maģistra programmā, pie pasniedzēja [[Andris Vecumnieks|Andra Vecumnieka]]. Kopš 2009. gada ir [[Latvijas komponistu savienība]]s biedrs. Kopš 2022. gada septembra studē teātra režiju [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s maģistratūras programmā. === Muzikālā darbība === Nīmanis sarakstījis mūziku vairāk nekā 100 teātra izrādēm. Regulāri piedalās Latvijas koncertdzīvē, spēlējot klarneti un organizējot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] kamermūzikas koncertus, kuros piedalījies arī pats (2002—2010). Nodarbojas ar skaņas instalāciju un audiovizuālo noformējumu veidošanu dažādos mākslas un sabiedriskos medijos un telpās. Komponē kamermūziku, izvērstākas formas darbus un arī mūziku dažādiem Latvijas un ārvalstu teātriem, animācijas un kinofilmām. 2004. — 2015. g. strādāja [[Bolderājas Mākslas un mūzikas skola|Bolderājas Mākslas un mūzikas skolā]], pasniedzot klarnetes un saksofona spēli.<ref name="lmic"/> Kopš 2014. g. Lektors privātajā augstskolā RISEBA (audio —vizuālās mākslas nozarē lekciju kurss “Mūzika komunikācijā”), kopš 2016. g. lektors [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]]. 2015. — 2017 g. Muzeja speciālists skaņas noformējumam un pedagoģiskais darbs ekspozīcijai [[Rakstniecības un Mūzikas muzejs|Rakstniecības un Mūzikas muzejā]]. === Mūzika teātrim === 2026. mūzika Dailes teātra izrādei “Milzis” (rež. Gatis Šmits);<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=MILZIS|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2025-2026/milzis|website=www.dailesteatris.lv|date=2026-01-31|access-date=2026-01-30|language=lv}}</ref> 2025. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Mēdeja" (rež. Reinis Suhanovs); 2025. mūzika muzikālajai izrādei Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” “Liepu tēva stāsti” (rež. Varis Siliņš); 2025. mūzika un dziesmu vārdi Liepājas teātra izrādei "Pasaulē labākais stāsts" (rež. Kristīne Brīniņa); 2025. mūzika JRT izrādei “Stāsts par Parsifalu” (rež. Matiass Hartmans); 2025. mūzika Villa teātra izrādē “Burvju stabule” (rež. Varis Piņķis); 2025. mūzika Liepājas teātra izrādei "Divu siržu zēns" (rež. Viestur Roziņš); 2024. mūzika Daugavpils teātra izrādei "Kāds noteikti atnāks" (rež. Oļegs Šapašņikovs); 2024. mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei "Daudz laimes dzimšanas dienā!" (rež. Iveta Pole); 2024. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Pazudušais dēls" (rež. Reinis Suhanovs); 2024. mūzika Latvijas Leļļu teātrī izrādei "Jelgava '94" (rež. Mārtiņš Eihe); 2024. mūzika un dalība izrādē "Dickens Street – the Other", rež. Baņuta Rubess, Melburnā; 2023. mūzika VDT izrādei "Atraitnes dēls" (rež. Viesturs Roziņš); 2023. mūzika un daļa režijas studentu prakses izādei "Frankeinšteina sindroms" Tamperē; 2023. mūzika DDT producētajai izrādei "Visi putni skaisti dzied" (rež. Krista Burāne); 2023. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Smalkās kaites” (rež. Edgars Kaufelds); 2023. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Pasta nams" (rež. Elīza Dombrovska); 2022. Mūzika JRT izrādei “(R)evolūcija” (režisors Gatis Šmits); 2022. mūzika teātra izrādes filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis); 2022. Mūzika ''Thalia theater'' (Hamburga un Aviņonas festivāls) izrādei “Melnais mūks” (rež. Kirils Serebreņikovs), kā arī tās paplašinātā versija [[Aviņona]]s teātra festivālā; 2022. Mūzika JRT izrādei “Desmit iemeslu apciemot Kauci” (rež. Gatis Šmits); 2021. Mūzika JRT izrādei “Krizantēmas” (rež. Gatis Šmits); 2021. Mūzikas autors Ģertrūdes ielas teātra izrādei “Prometejs” (rež. Elīza Dombrovska); 2021. Mūzikas autors Rēzeknes teātra "Joriks" izrādei "Mans kaimiņš ebrejs" (rež.Mārtiņš Eihe); 2021. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Dzīvnieku ferma” (rež. Viesturs Roziņš); 2020. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Dilles tante” (rež. Edgars Kaufelds); 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Dons Kihots” (režisors Viesturs Roziņš); 2020. mūzika un programmēšana instalācijai laikmetīgās mākslas biennāles izstrādē Andrejsalā RIBOCA ietvaros "Variation of Polymetics"; 2020. mūzika Valmieras teātra festivāla dejas izrādei “Satikt” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi); 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēki” (rež. Reinis Suhanovs); 2020. aranžētājs, izpildītājs un komponists projektā Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” uzveduma veidošanā un dokumentēšanā, Berlīnes mūzikas teātra kolektīva "Hauen und Stechen" režisores Franciskas Kronfotas vadībā; 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Margrēta” (rež. Reinis Suhanovs); 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Dzīvnieks” (rež. Reinis Suhanovs); 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēkam vajag suni” (rež. Jānis Znotiņš); 2019. mūzikas autors, aranžētājs un izpildītājs izrādē “Plūdonis un Upes dievs” (rež.Vilis Daudziņš); 2019. mūzika Valmieras teātra destivāla izrādei “Unwanted” (rež. Džesika Vilsone); 2019. mūzika laikmetīgās dejas izrādei “Labris” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi); 2019. mūzika festivāla izrādei “Vieglāk par sievieti” Itālijā Santarkandželo pilsētā un festivālā ''Homo Novus'' Rīgā, režisore Kristīna Nori; 2019. Dalība kā pedagogam un mūzikas noformētājam, komponistam, — aranžētājam kopienas teātra projektā Tilžā izrādē “Breinuma Leipa”; 2019. Muzikālais noformējums apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Vecmāmiņu valsts”; 2019. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Vecmāmiņas pasakas” (rež. Edgars Kaufelds); 2019. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Kliedzēji” (rež. Viesturs Roziņš); 2019. Režisors un mūzikas autors Nacionālā Teātra izrādei “Ceļojums uz Ziemeļiem”; 2018. Mūzika apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Brīnumu skartie” (rež. Reinis Boters); 2018. Mūzika DDT izrādei “Klubs “Paradise” (rež.Paula Kļavniece); 2018. Mūzika Nacionālā teātra izrādei “Antiņš. Zelts. Kalns.” (rež. Reinis Suhanovs); 2018. Mūzika JRT izrādei “Latviešu Laupītāji” (rež. Gecs Leinevēbers); 2018. Mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei “Pavasaris” (rež. Alicia Geugelin); 2018. mūzika un dalība izrādē — poētiskajā lekcijā “Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi” (rež.Vilis Daudziņš); 2018. Mūzika kustību izrādei “Es arī”, režisore Kristīne Brīniņa; 2018. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Kaiju karalienes noslēpums” (rež.Edgars Kaufelds); 2017. Mūzika teātra izrādei “Persiešu valodas stundas” (rež. Genādijs Ostrovskis); 2017. Mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Eiridīke” (rež. Māra Ķimele); 2017. Mūzika Gogoļa centra teātrim (Maskava) izrādei “Dēmoni” (rež. Elmārs Seņkovs); 2017. Mūzika DDT izrādei “Dvēseļu utenis” (rež. Inga Tropa); 2017. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Trīne” (rež. Elmārs Seņkovs); 2017. Mūzika JRT izrādei “Saniknotā slieka” (rež. Ģirts Ēcis); 2017. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Tuvā pilsēta” (rež. Kirils Serebreņņikovs); 2016. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Džeina Eira” (rež. Reinis Suhanovs); 2016. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Alise brīnumzemē” (rež.Edgars Kaufelds); 2016. Mūzika DDT izrādei “Tēvs varonis ‘69” (rež. Dāvis Auškābs); 2016. Mūzika izrādei “Kukainis” Sansusī festivālam (dramaturģe — Justīne Kļava); 2016. Mūzika JRT izrādei “Lidojošā klusuma darbnīca” (rež. Ģirts Ēcis); 2016. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Celtnieks Sūlness” (rež. Dāvis Auškāps); 2015. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Bērns vārdā Rainis”, (rež. Reinis Suhanovs); 2015. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Raiņa sapņi” (rež. Kirils Serebreņņikovs); 2014. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Blakts” (rež. Dāvis Auškāps); 2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim izrādei “Sarkans” (rež. Reinis Suhanovs); 2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda”, (rež. Ģirts Ēcis); 2014. Mūzika dejas izrādei “Intervija ar Madonnu”, horeogrāfe Kristīne Vismane; 2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda” (rež. Ģirts Ēcis); 2013. Mūzika Cīrihes teātrim Schauspielhaus izrādei Stāsts par Kasparu Hauzeru (rež. Alvis Hermanis); 2012. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Hamlets" (rež. Reinis Suhanovs); 2012. Mūzika Maskavas Dailes teātrim (MXAT) izrādē Krečinska kāzas, rež. Viesturs Meikšāns; 2012. Mūzika un dalība festivāla ''Homo Alibi'' izrādē 4est, autori R.Suhanovs, R. Bekičs, J. Znotiņš, J. Nīmanis; 2012. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei Voiceks (rež. Kirils Serebreņņikovs); 2012. Mūzika Liepājas teātrim Runcis Zābakos (rež. Mārcis Lācis); 2011. Mūzika JRT izrādei Nirjamas pasakas (rež. Māra Ķimele); 2011. Mūzika JRT izrādei Kopenhāgena (rež. Ilze Olingere); 2010. dalība un mūzika festivāla Homo Alibi ietvaros veidotajai izrādei “Partitūra Ekosistēmai” (rež. Viesturs Meikšāns); 2010. Mūzikas autors Valmieras drāmas teātra izrādei “Plūdi un Saulgrieži Straumēnu skaņās” (režisors Viesturs Meikšāns); 2009. Mūzikas autors un izpildītājs JRT izrādei “Klāvs” (režisors Varis Piņķis); 2007. mūzikas autors JRT izrādei “Ja tu esi sivēns..” (režisors Varis Piņķis); mūzikas autors JRT izrādei “Tīra māja” (režisore Māra Ķimele); 2006. mūzikas autors JRT izrādei “Fricis Bārda. Dzeja. Ambients”; 2006. mūzikas autors JRT izrādei “Latviešu Mīlestība” (režisors Alvis Hermanis); 2005. muzikālais noformējums Jaunā Rīgas teātra izrādei “Sidraba šķidrauts” (režisore Baņuta Rubess); 2002. mūzika Jaunā Rīgas teātra izrādei „Stāsts par Kasparu Hauzeru“ (režisors Alvis Hermanis). === Mūzika kino un animācijai === 2026. mūzika animācijas filmai "Notikums Zaķu ciemā" (rež. Ēvalds Lācis) 2026. mūzika animācijas filmai "Skapsēdis" (rež. Edmunds Jansons) 2025. mūzika filmai “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne) 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija 2024. mūzika animācijas filmai "Sēnes Dzīve" (rež. Ēvalds Lācis) 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija 2023. mūzika animācijas filmai "Kājām gaisā" (rež. Dace Rīdūze) 2022. mūzika filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis) 2022. Mūzika Lindas Oltes filmā “Māsas” 2020. mūzika dokumentālajai filmai “Palādu Splīns” (rež.Olafs Okonovs) 2020. mūzika čeku pilnmetrāžas mākslas filmai “Smečka” (The Pack) režisors Tomas Polensky (Čehija) 2020 mūzika daudzēriju TV seriālam “Projekts šķiršnās” (rež. Londa Olte) 2020. mūzika Kārļa Vīlota animācijas īsfilmai “Gulbju Jaunava” 2019.g. Mūzika īsfilmai “Viesis no debesīm” (rež. Māris Bezmers) 2017.g. Mūzika pilnmetrāžas animācijas filmai “Mūsu ome rullē” (rež. Nils Skapāns) 2016. g. Mūzika animācijas īsfilmai “Minotaurs” (rež. Kārlis Vītols) 2016. g. Mūzika dokumentālajai filmai “Īvāns” (rež. Andris Verhonstinskis) 2014. g. Mūzika filmai “Māra” (rež. Krista Burāne) 2010. — 2016.g. mūzika animācijas filmas sērijām - ''Lupatiņi'' (rež. Edmunds Jansons) 2010.g. mūzika animācijas filmai "Tārpiņš" (rež. Nils Skapāns) 2009.g. mūzika īsfilmai filmai "Mols" (rež. R. Vimba) 2008.g. mūzika filmai "Selekcija" (rež. E. Lihačeva) '''Operas / Kameroperas''' 2014. Kameropera “Līsistrate” rež, Cristina Siris (SW) (garums - apmēram stunda) 2018.g. dziesmuspēle-opera “Torņa sindroms” (rež. Dmitrijs Petrenko, dramatruģe Justīne Kļava) (garums - apmēram stunda divdesmit minūtes) 2022. Operas autors “Mūž(-uš)šīgais lidojums (Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”) (rež Māra Ķimele) (garums - apmēram stunda un desmit minūtes) === Citas kompozīcijas === * kamermūzika: ** ''Samba'' — flautai, klavierēm un sitamo instrumentu komplektam, 2001 ** Cikls dažādiem klarnešu ansambļiem 2001 — 2008 ** ''Dažas pavasarīgas epizodes kamermūzikas žanrā'' (klarnetei solo vai ar kāda basa instrumenta pavadījumu), 2001. ** ''Pieskārieni'' (trio 2 klarnetēm un basklarnetei), 2002 ** ''Vienlaicīgi''. ; ''Aizmigt, aizmirst, nebūt''.. (klarnešu kvartetam), 2007 ** Trio vijolei, kontrabasam un klavierēm ''Šad un Tad'', 2002 ** ''Pastaiga un deja'' (marimbai un klavierēm), 2004 ** ''Savāds vakars'' (saksofonam un klavierēm), 2007 ** Trio ''Lielā upurēšana'' (vibrofonam, fagotam un klavierēm), 2008 ** franču tatas dziesmas ''Je Suis Trop Jeunette'' apdare (urbānā folka grupai ''Gosti''), 2008 ** Latv.t.dz. ''Aiz tā lielā dūņu purva apdare'' (urbānā folka grupai Gosti), 2008 (otra redakcija 2009. gadā mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai) ** ''Vērot. Klausīties''. Solo klavierēm, 2008 ** Divi skaņdarbi koklētāju ansamblim Teiksma: ** ''Tuvu'' un ''Dejas sajūta'', 2009 ** Flautu kvartets, 2009 ** Latv.t.dz. ''Rīga Dimd'' apdare sitaminstrumentu ansamblim un klavierēm, 2009 ** Latv.t.dz. ''Man jāieti'' apdare koncertam ''Uginszīmes'' (mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai), 2009 ** skaņdarbs lielam koklētāju ansamblim ''Lauks'', 2010 ** dziesmu cikls ar Jāņa Baltvilka dzeju, 2010 ** ''Kūpētāji; Strautiņš; Brūklenes; Sumbri un Klusums; Divas ēnas 2010 (soprānam, tenoram, klarnetei, trombonam, kontrabasam un akordeonam; atsevišķos skaņdarbos arī otrai klarnetei un elektronikai)'' ** 2016. svīta “Skaitāmpanti par notīm” bērnu ansamblim ** 2016. 4 skaņdarbi koklētāju ansamblim ** 2017. “Divertisments un tango” trio flautai, vijolei un klavierēm ** 2018. ērģeļu prelūdija veltīta Doles ērģeļu atjaunošanai un izstādīšanai RMM telpās. ** 2018. Rīgas saksofonu kvartetam un solistei Ievai Paršai un koklētājam Valdim Mutupāvelam virkne oriģinālkopozīciu projektā “Skanošie laikmeti” ** 2018. skaņdarbs “Emancipācija” koklei un sitamo instrumentu ansamblim “Perpetum Ritmico” ** 2019. cikla astotie trīs daļas ar Ulda Bērziņa dzeju, LVSO pūtēju grupa (10 spēlētāji), diriģents Guntis Kuzma. ** 2019. 3 skaņdarbi koncertam uz Māras dīķa 17. augustā. (Kontrabasam, mecosoprānam, akordeonam, klarnetei un elektronikai); 1. Šūpuļdziesma, 2. Zvirbuļi un dzenieks. (ar O.Vācieša dzeju) 3. Naktī (ar J.Akuratera dzeju) ** 2019. sadarbībā ar vokālo grupu putni ansambļa ''Jakob Noiman Festival Band'' koncertprogrammas veidošana un izpildīšana, aranžijas koncerta programmai ap Ziemassvētku laiku 10 koncertos visā Latvijā. ** 2019. seši jaundarbi Bolderājas mūzikas un mākslas skolas organizētājā valsts konkursā stīgu instrumentiem. Jaundarbi čelliem un vijolēm trijām dažādām grūtības pakāpēm. ** 2019. divdaļīgs jaundarbs ansambļu “Altera Veritas” un “Brokastis četratā” jubilejas koncertam. ** 2020. ''Rearticulation'' (divām klavierēm) ** 2023 skaņdarbs igauņu kannelei un elektronikai — "Tuvošanās" ** 2023 duets kontrabasam un klavierēm, četras daļas (Uvertīra / Viesības pie Balmaņa / Intermēdija / Aizdomu karuselis) ** 2023 trio divām koncertkoklēm un perkusijām — "Stāsti par cerību", trīs daļas un intermēdija ** 2023 trio "Partita nesenajā stilā", alta blokflautai, čellam (baroka) un klavesīnam ** Gunāra Ordelovska kapelas mūzikas apdares korim un ansamblim ''Altera Veritas'', 2008 ** Trio klavierēm, marimbai un čellam ''Gaidīšana'' 2011 ** “Literārā Svīta” (piecās daļās) (flautai, obojai, klarnetei, mežragam, fagotam un alta/soprāna saksofonam) 2015 ** Skaņdarbs vokālajam sekstetam “Dzīrās ieva ar ābeli” 2015 ** divi valši klavierēm no izrādes “Stāsts par Kasparu Hauzeru” 2016 (otra redakcija pārlikumā klavierēm, čellam un marimbai) 2016 ** cikls koklētāju ansamblim “Mēģinājums tulkot Friča Bārdas dzeju mūzikas valodā” 2016 ** 1.d .Zemes dēls. Sapņu burvis., 2. d. Par pazaudētiem spārniem., 3. d. Pamošanās. ** Skaņdarbs koklētāju ansamblim “Atkusnis” 2016 ** latv.t.dz. “Jezups” abdare (klarnetei, trombonam, tubai un akordeonam vai klavierēm) 2016 ** “Latgales korālis” (alta saksofonam, trombonam un tubai) 2016 ** skaņdarbs ērģelēm “Selonia” 2016 ** neizdotie, nepublicētie materiāli: ** no 2010 — 2016 gadam apmēram 20 bērnu dziesmas dažādiem kameransambļa sastāviem ** no 2007 — 2019 gadam apmēram 50 dziesmas izrādēm, kā arī vokāli instrumentālajai grupai “Jakob Noiman Festival Balnd” to skaitā 20 dziesmas no izrādes “Latviešu Mīlestība” * korim/orķestrim: * ''Tec — 1'' korim un elektronikai, 2007 * Improvizācija Tecā (korim, klarnetei un elektronikai) 2013 * ''Ausma, tava saule riet..'' pūtēju orķestrim un korim (kinofilmai ''Selekcija''), 2008 * Simfonisks portrets ''Poncijs Pilāts'', 2009 * ''Uzklausi, Māte..'' skaņdarbs kamerorķestrim, korim un elektronikai, 2011 * deviņpadsmit Marģera Zariņa kora dziesmu apdares/pārlikumi kapelai un korim, — kora dziesmu cikls — ''Danči'', 2010 * pārlikums simfoniskajam orķestrim un apdare Imanta Zemzara mūzikai dokumentālajai filmai ''Ugunszīme'', 2011 * Latviešu tautas dziesmas apdare ''Irbīt gula ceļmalāi'' kamerorķestrim, 2010 * ''Laiks. Tagad.'' Korim, soprānam saksofonam un vokālajai grupai, 2013 * korim ''a capella'' “Lūgšana” 2013 * ''Trīs latviešu tautasdziesmas.'' Saksofonu kvartetam, etnogrāfiskajai koklei un balsij. 2013 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim ar [[Johans Sebastiāns Bahs|Johana Sebastiāna Baha]] tēmu “Musette” 2014 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim “Fanfāras” 2014 * Skaņdarbs trijiem saksofonu kvartetiem “Introdukcija — jūras ceļš” un “Roņu sala” 2014, pārlikums saksofonu kvartetam 2015 * koncertuzvedums simfoniskajam orķestrim, korim un solistiem “Bagāža Dūrē” 2015 * skaņdarbs korim un saksofonu kvintetam “Das Selige Stillschweigen “ 2015 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim un elektronikai “Nākotnes cilvēki” 2015 * 2016. skaņdarbs pūtēju orķestrim no Johana Sebastiāna Baha tēmas “Muzette” * Skaņdarbi jauktajam korim ar pavadījumu: “Melnais” (korim, klavierēm un basklarnetei), “Veltījums Noģībušajiem koristiem” (korim, klavierēm un elektronikai), “Vēlāk” (korim, klavierēm un elektronikai) 2016 * korim ''a capella'' “Krēslas stundas” 2016 * 2017. divi skaņdarbi pūtēju orķestrim “Zeltītas vasaras” un “Fanfaru maršs” * 2018. oratorija-koncertuzvedums “Torņa sindroms” simfoniskajam orķestrim, korim, solistiem — mecosoprānam, soprānam, baritonam un tenoram. Kā arī koklētāju ansamblim, akordeonu trio, arfu duetam un mežragu kvartetam. Diriģents Gundars Bertnāts, 19. maijā, Pārdaugavas svētkos. * 2018. svētku uvertīra simfoniskajam orķestrim “Līdz man nāc!” atskaņota ugunskuru naktī Saulkrastos 26. augustā. Diriģente Laura Staša. * 2018. koncerts pūtēju orķestrim un gaismas partitūrai “Atspulgi” pirmatskaņots 4. maijā RLB namā, diriģents Valdis Butāns. * 2019. Skaņdarbs “Paliksim, līdzcilvēk!” Rīgas doma ērģelēm un valsts akadēmiskajam korim “Latvija” dir. Māris Sirmais, solists — Aigars Reinis * 2022. cikls "Koronetes" jauktajam korim un amsamblim (flauta/tabules, perkusijas/vibrofons, kontrabass)(pirmatskaņots Rīgā 28.04.22, radiokoris, S.Kļava) * 2022. skaņdarbs korim "Tulkojums" (Aspazijas dzeja / Matiasa Knolla tulkojums) pirmatskaņots un veltīt korim "Juventus" dir.V.Tomsons * 2023 skaņdarbs "Himni di Misericordia", jauktajam korim, elektronikai un pūšaminstrumentiem. Pirmantsakņots 30. augustā Sv. Pētera Baznīcā, Rīgā, dir. M.Sirmais, valsts akadēmiskais koris "Latvija", autors - elektronika un pūšaminstrumenti. '''Režijas darbi:''' 2019. režisors un komponists Latvijas Nacionālā teātra izrādē "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2024. g. režija un dalība dzejas dienu koncertā Jūrmalā “''Dzejas spiets'' pie Raiņa priedēm” 2025. g. režija un dramaturģija skolas somas izrādei, pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas ar tādu pašu nosaukumu “Zagļi” motīviem. 2025. režija un dalība Aspazijas lugas lasījumam “Boass un Rute” Aspazijas festivālā Jūrmalā. == Apbalvojumi == Uzvarēja Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras polifonijas kompozīcijas konkursā (2003), ieguva otro vietu starptautiskā studentu kameransambļu konkursā [[Klaipēda|Klaipēdā]] (2003).<ref name="lmic"/> * 2010. gadā par mūziku [[Valmieras teātris|Valmieras teātra]] izrādei "Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās" saņēmis [[Baltijas Teātra festivāls|Baltijas Teātra festivāla]] (Lietuvā) speciālbalvu (labākais muzikālais noformējums) un [[Spēlmaņu nakts 2009/2010|Spēlmaņu nakts balvu]] (nominācijā "Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē"), * 2012. gadā saņēmis tādu pašu apbalvojumu par mūziku [[Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] izrādei "Voiceks". 2011. gadā ticis nominēts šai balvai par mūziku izrādei "Kopenhāgena" ([[Jaunais Rīgas teātris]]). * 2014. gadā Balva par labāko kino mūziku “Lielais Kristaps”. * 2015. gadā par mūziku Latvijas Nacionālā teātra izrādei "Raiņa sapņi", kā arī par šo pašu darbu saņēmis [[AKKA/LAA]] Autora balvu. * 2018. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm "Persiešu valodas stundas", "Kaiju karalienes noslēpums" un "Dvēseļu utenis". * 2019. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm “Ceļojums uz Ziemeļiem” un “Kliedzēji”. * 2024. balva par labāko kora izrādes iestudējumu “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne) * 2024. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī VDT izrādei “Pazudušais dēls”. * 2026. gadā Šanhajas online kinofestivāla balva par labāko mūziku (filmai "Visi putni skaisti dzied")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://shanghaifestival.com/2026/03/29/winners-march-2026/|title=Winners – March 2026|last=admin|access-date=2026-07-05|date=2026-03-29|language=en-US}}</ref> == Diskogrāfija == 2009. gadā izdots albums [[Kompaktdisks|CD]] formātā ar nosaukumu "Dziesmas par mīlestību", iekļaujot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādē "Latviešu mīlestība" izmantotās un vēl dažas papildu dziesmas. Tās izpilda teātra aktieri [[Vilis Daudziņš]], [[Kaspars Znotiņš]], [[Varis Piņķis]], [[Andris Keišs]] un mūziķi Arturs Bērziņš (trombons), [[Kristaps Pētersons]] (kontrabass) un pats Jēkabs Nīmanis (ģitāras, klarnete, balss). 2011. gadā izdots albums ar mūziku no izrādes "Kopenhāgena" 2016. CD ar mūziku no animācijas seriāla "Lupantiņi" izdevējs izdevniecība "Liels un Mazs" , producenti SIA "Atom Art" 2019 Twilight Hours · Latvian Radio Choir · Kaspars Putniņš Evening Impression ℗ SKANI, Latvijas Koncerti Released on: 2019-09-27 Music Publisher: Copyright Control Composer: Jēkabs Nīmanis 2020. gadā izdots albums "Dzejnieka balss. Mūzika" 2021. gadā albums "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2021. gadā grupas ''Jakob Noiman Festival Band'' albums "Jezups dejo valsi" == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://jekabsnimanis.bandcamp.com/ Bandcamp lapa] {{en ikona}} * [https://soundcloud.com/jekabs-nimanis SoundCloud lapa] * [https://izrades.lv/persona/jekabs-nimanis-8275 Jēkabs Nīmanis ] izrades.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nīmanis, Jēkabs}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] oiyxj2tqc0av0ey7dq7ltulyqmt9fr5 4490686 4490685 2026-07-05T19:22:43Z Pirags 3757 /* Muzikālā darbība */ 4490686 wikitext text/x-wiki {{noformējums|jāsaīsina saraksti, atstājot tikai nozīmīgāko, šis nav CV}} {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Jēkabs Nīmanis | vārds_orig = | attēls = Jēkabs Nīmanis Strazdumuižā, 2025. gads.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Jēkabs Nīmanis koncertā Strazdumuižā 2025. gadā | dz_gads = 1980 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LVA}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | paraksts = | stils = | žanrs = | tehnika = | grupa = | mācījies = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Spēlmaņu nakts balva]] (2010, 2012, 2015, 2017, 2018, 2019) Autroa Balva 2015, Lielais Kristaps 2014 | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Jēkabs Nīmanis''' (dzimis {{dat|1980|11|29}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[komponists]] un mūziķis, teātra un kino mūzikas autors. Daudzkārtējs [[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu nakts balvas]] ieguvējs. == Dzīvesɡājums == Studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]], 2003. gadā ieguva bakalaura grādu [[klarnete]]s spēlē pie [[Sigurds Circenis|Sigurda Circeņa]], 2005. gadā maģistra grādu kameransambļa specialitātē pie Hertas Hansenas. Papildus izglītojās starptautiskajās ABAM kamermūzikas meistarklasēs [[Žana Sibēliusa Mūzikas akadēmija|Ž. Sibēliusa Mūzikas akadēmijā]] Somijā (2004), ''Socrates/Erasmus'' [[Studentu apmaiņas programma|studentu apmaiņas programmā]] studēja kompozīciju, instrumentāciju un elektroakustisko mūziku [[Skotijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā|Skotijas Karaliskā Mūzikas akadēmija]] (2008).<ref name="lmic">[https://www.lmic.lv/lv/komponisti/jekabs-nimanis-4326#work Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs: Nīmanis, Jēkabs — Mārīte Dombrovska, 2012] </ref> 2009. gadā absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klasi maģistra programmā, pie pasniedzēja [[Andris Vecumnieks|Andra Vecumnieka]]. Kopš 2009. gada ir [[Latvijas komponistu savienība]]s biedrs. Kopš 2022. gada septembra studē teātra režiju [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s maģistratūras programmā. === Muzikālā darbība === Nīmanis sarakstījis mūziku vairāk nekā 100 teātra izrādēm. Regulāri piedalās Latvijas koncertdzīvē, spēlējot klarneti un organizējot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] kamermūzikas koncertus, kuros piedalījies arī pats (2002—2010). Nodarbojas ar skaņas instalāciju un audiovizuālo noformējumu veidošanu dažādos mākslas un sabiedriskos medijos un telpās. Komponē kamermūziku, izvērstākas formas darbus un arī mūziku dažādiem Latvijas un ārvalstu teātriem, animācijas un kinofilmām. 2004. — 2015. gadā strādāja [[Bolderājas Mākslas un mūzikas skola|Bolderājas Mākslas un mūzikas skolā]], pasniedzot klarnetes un saksofona spēli.<ref name="lmic"/> Kopš 2014. gada lektors privātajā augstskolā RISEBA (audio —vizuālās mākslas nozarē lekciju kurss “Mūzika komunikācijā”), kopš 2016. gada lektors [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]]. 2015. — 2017 gadā Muzeja speciālists skaņas noformējumam un pedagoģiskais darbs ekspozīcijai [[Rakstniecības un Mūzikas muzejs|Rakstniecības un Mūzikas muzejā]]. === Mūzika teātrim === 2026. mūzika Dailes teātra izrādei “Milzis” (rež. Gatis Šmits);<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=MILZIS|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2025-2026/milzis|website=www.dailesteatris.lv|date=2026-01-31|access-date=2026-01-30|language=lv}}</ref> 2025. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Mēdeja" (rež. Reinis Suhanovs); 2025. mūzika muzikālajai izrādei Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” “Liepu tēva stāsti” (rež. Varis Siliņš); 2025. mūzika un dziesmu vārdi Liepājas teātra izrādei "Pasaulē labākais stāsts" (rež. Kristīne Brīniņa); 2025. mūzika JRT izrādei “Stāsts par Parsifalu” (rež. Matiass Hartmans); 2025. mūzika Villa teātra izrādē “Burvju stabule” (rež. Varis Piņķis); 2025. mūzika Liepājas teātra izrādei "Divu siržu zēns" (rež. Viestur Roziņš); 2024. mūzika Daugavpils teātra izrādei "Kāds noteikti atnāks" (rež. Oļegs Šapašņikovs); 2024. mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei "Daudz laimes dzimšanas dienā!" (rež. Iveta Pole); 2024. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Pazudušais dēls" (rež. Reinis Suhanovs); 2024. mūzika Latvijas Leļļu teātrī izrādei "Jelgava '94" (rež. Mārtiņš Eihe); 2024. mūzika un dalība izrādē "Dickens Street – the Other", rež. Baņuta Rubess, Melburnā; 2023. mūzika VDT izrādei "Atraitnes dēls" (rež. Viesturs Roziņš); 2023. mūzika un daļa režijas studentu prakses izādei "Frankeinšteina sindroms" Tamperē; 2023. mūzika DDT producētajai izrādei "Visi putni skaisti dzied" (rež. Krista Burāne); 2023. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Smalkās kaites” (rež. Edgars Kaufelds); 2023. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Pasta nams" (rež. Elīza Dombrovska); 2022. Mūzika JRT izrādei “(R)evolūcija” (režisors Gatis Šmits); 2022. mūzika teātra izrādes filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis); 2022. Mūzika ''Thalia theater'' (Hamburga un Aviņonas festivāls) izrādei “Melnais mūks” (rež. Kirils Serebreņikovs), kā arī tās paplašinātā versija [[Aviņona]]s teātra festivālā; 2022. Mūzika JRT izrādei “Desmit iemeslu apciemot Kauci” (rež. Gatis Šmits); 2021. Mūzika JRT izrādei “Krizantēmas” (rež. Gatis Šmits); 2021. Mūzikas autors Ģertrūdes ielas teātra izrādei “Prometejs” (rež. Elīza Dombrovska); 2021. Mūzikas autors Rēzeknes teātra "Joriks" izrādei "Mans kaimiņš ebrejs" (rež.Mārtiņš Eihe); 2021. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Dzīvnieku ferma” (rež. Viesturs Roziņš); 2020. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Dilles tante” (rež. Edgars Kaufelds); 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Dons Kihots” (režisors Viesturs Roziņš); 2020. mūzika un programmēšana instalācijai laikmetīgās mākslas biennāles izstrādē Andrejsalā RIBOCA ietvaros "Variation of Polymetics"; 2020. mūzika Valmieras teātra festivāla dejas izrādei “Satikt” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi); 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēki” (rež. Reinis Suhanovs); 2020. aranžētājs, izpildītājs un komponists projektā Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” uzveduma veidošanā un dokumentēšanā, Berlīnes mūzikas teātra kolektīva "Hauen und Stechen" režisores Franciskas Kronfotas vadībā; 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Margrēta” (rež. Reinis Suhanovs); 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Dzīvnieks” (rež. Reinis Suhanovs); 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēkam vajag suni” (rež. Jānis Znotiņš); 2019. mūzikas autors, aranžētājs un izpildītājs izrādē “Plūdonis un Upes dievs” (rež.Vilis Daudziņš); 2019. mūzika Valmieras teātra destivāla izrādei “Unwanted” (rež. Džesika Vilsone); 2019. mūzika laikmetīgās dejas izrādei “Labris” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi); 2019. mūzika festivāla izrādei “Vieglāk par sievieti” Itālijā Santarkandželo pilsētā un festivālā ''Homo Novus'' Rīgā, režisore Kristīna Nori; 2019. Dalība kā pedagogam un mūzikas noformētājam, komponistam, — aranžētājam kopienas teātra projektā Tilžā izrādē “Breinuma Leipa”; 2019. Muzikālais noformējums apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Vecmāmiņu valsts”; 2019. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Vecmāmiņas pasakas” (rež. Edgars Kaufelds); 2019. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Kliedzēji” (rež. Viesturs Roziņš); 2019. Režisors un mūzikas autors Nacionālā Teātra izrādei “Ceļojums uz Ziemeļiem”; 2018. Mūzika apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Brīnumu skartie” (rež. Reinis Boters); 2018. Mūzika DDT izrādei “Klubs “Paradise” (rež.Paula Kļavniece); 2018. Mūzika Nacionālā teātra izrādei “Antiņš. Zelts. Kalns.” (rež. Reinis Suhanovs); 2018. Mūzika JRT izrādei “Latviešu Laupītāji” (rež. Gecs Leinevēbers); 2018. Mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei “Pavasaris” (rež. Alicia Geugelin); 2018. mūzika un dalība izrādē — poētiskajā lekcijā “Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi” (rež.Vilis Daudziņš); 2018. Mūzika kustību izrādei “Es arī”, režisore Kristīne Brīniņa; 2018. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Kaiju karalienes noslēpums” (rež.Edgars Kaufelds); 2017. Mūzika teātra izrādei “Persiešu valodas stundas” (rež. Genādijs Ostrovskis); 2017. Mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Eiridīke” (rež. Māra Ķimele); 2017. Mūzika Gogoļa centra teātrim (Maskava) izrādei “Dēmoni” (rež. Elmārs Seņkovs); 2017. Mūzika DDT izrādei “Dvēseļu utenis” (rež. Inga Tropa); 2017. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Trīne” (rež. Elmārs Seņkovs); 2017. Mūzika JRT izrādei “Saniknotā slieka” (rež. Ģirts Ēcis); 2017. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Tuvā pilsēta” (rež. Kirils Serebreņņikovs); 2016. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Džeina Eira” (rež. Reinis Suhanovs); 2016. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Alise brīnumzemē” (rež.Edgars Kaufelds); 2016. Mūzika DDT izrādei “Tēvs varonis ‘69” (rež. Dāvis Auškābs); 2016. Mūzika izrādei “Kukainis” Sansusī festivālam (dramaturģe — Justīne Kļava); 2016. Mūzika JRT izrādei “Lidojošā klusuma darbnīca” (rež. Ģirts Ēcis); 2016. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Celtnieks Sūlness” (rež. Dāvis Auškāps); 2015. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Bērns vārdā Rainis”, (rež. Reinis Suhanovs); 2015. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Raiņa sapņi” (rež. Kirils Serebreņņikovs); 2014. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Blakts” (rež. Dāvis Auškāps); 2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim izrādei “Sarkans” (rež. Reinis Suhanovs); 2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda”, (rež. Ģirts Ēcis); 2014. Mūzika dejas izrādei “Intervija ar Madonnu”, horeogrāfe Kristīne Vismane; 2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda” (rež. Ģirts Ēcis); 2013. Mūzika Cīrihes teātrim Schauspielhaus izrādei Stāsts par Kasparu Hauzeru (rež. Alvis Hermanis); 2012. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Hamlets" (rež. Reinis Suhanovs); 2012. Mūzika Maskavas Dailes teātrim (MXAT) izrādē Krečinska kāzas, rež. Viesturs Meikšāns; 2012. Mūzika un dalība festivāla ''Homo Alibi'' izrādē 4est, autori R.Suhanovs, R. Bekičs, J. Znotiņš, J. Nīmanis; 2012. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei Voiceks (rež. Kirils Serebreņņikovs); 2012. Mūzika Liepājas teātrim Runcis Zābakos (rež. Mārcis Lācis); 2011. Mūzika JRT izrādei Nirjamas pasakas (rež. Māra Ķimele); 2011. Mūzika JRT izrādei Kopenhāgena (rež. Ilze Olingere); 2010. dalība un mūzika festivāla Homo Alibi ietvaros veidotajai izrādei “Partitūra Ekosistēmai” (rež. Viesturs Meikšāns); 2010. Mūzikas autors Valmieras drāmas teātra izrādei “Plūdi un Saulgrieži Straumēnu skaņās” (režisors Viesturs Meikšāns); 2009. Mūzikas autors un izpildītājs JRT izrādei “Klāvs” (režisors Varis Piņķis); 2007. mūzikas autors JRT izrādei “Ja tu esi sivēns..” (režisors Varis Piņķis); mūzikas autors JRT izrādei “Tīra māja” (režisore Māra Ķimele); 2006. mūzikas autors JRT izrādei “Fricis Bārda. Dzeja. Ambients”; 2006. mūzikas autors JRT izrādei “Latviešu Mīlestība” (režisors Alvis Hermanis); 2005. muzikālais noformējums Jaunā Rīgas teātra izrādei “Sidraba šķidrauts” (režisore Baņuta Rubess); 2002. mūzika Jaunā Rīgas teātra izrādei „Stāsts par Kasparu Hauzeru“ (režisors Alvis Hermanis). === Mūzika kino un animācijai === 2026. mūzika animācijas filmai "Notikums Zaķu ciemā" (rež. Ēvalds Lācis) 2026. mūzika animācijas filmai "Skapsēdis" (rež. Edmunds Jansons) 2025. mūzika filmai “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne) 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija 2024. mūzika animācijas filmai "Sēnes Dzīve" (rež. Ēvalds Lācis) 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija 2023. mūzika animācijas filmai "Kājām gaisā" (rež. Dace Rīdūze) 2022. mūzika filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis) 2022. Mūzika Lindas Oltes filmā “Māsas” 2020. mūzika dokumentālajai filmai “Palādu Splīns” (rež.Olafs Okonovs) 2020. mūzika čeku pilnmetrāžas mākslas filmai “Smečka” (The Pack) režisors Tomas Polensky (Čehija) 2020 mūzika daudzēriju TV seriālam “Projekts šķiršnās” (rež. Londa Olte) 2020. mūzika Kārļa Vīlota animācijas īsfilmai “Gulbju Jaunava” 2019.g. Mūzika īsfilmai “Viesis no debesīm” (rež. Māris Bezmers) 2017.g. Mūzika pilnmetrāžas animācijas filmai “Mūsu ome rullē” (rež. Nils Skapāns) 2016. g. Mūzika animācijas īsfilmai “Minotaurs” (rež. Kārlis Vītols) 2016. g. Mūzika dokumentālajai filmai “Īvāns” (rež. Andris Verhonstinskis) 2014. g. Mūzika filmai “Māra” (rež. Krista Burāne) 2010. — 2016.g. mūzika animācijas filmas sērijām - ''Lupatiņi'' (rež. Edmunds Jansons) 2010.g. mūzika animācijas filmai "Tārpiņš" (rež. Nils Skapāns) 2009.g. mūzika īsfilmai filmai "Mols" (rež. R. Vimba) 2008.g. mūzika filmai "Selekcija" (rež. E. Lihačeva) '''Operas / Kameroperas''' 2014. Kameropera “Līsistrate” rež, Cristina Siris (SW) (garums - apmēram stunda) 2018.g. dziesmuspēle-opera “Torņa sindroms” (rež. Dmitrijs Petrenko, dramatruģe Justīne Kļava) (garums - apmēram stunda divdesmit minūtes) 2022. Operas autors “Mūž(-uš)šīgais lidojums (Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”) (rež Māra Ķimele) (garums - apmēram stunda un desmit minūtes) === Citas kompozīcijas === * kamermūzika: ** ''Samba'' — flautai, klavierēm un sitamo instrumentu komplektam, 2001 ** Cikls dažādiem klarnešu ansambļiem 2001 — 2008 ** ''Dažas pavasarīgas epizodes kamermūzikas žanrā'' (klarnetei solo vai ar kāda basa instrumenta pavadījumu), 2001. ** ''Pieskārieni'' (trio 2 klarnetēm un basklarnetei), 2002 ** ''Vienlaicīgi''. ; ''Aizmigt, aizmirst, nebūt''.. (klarnešu kvartetam), 2007 ** Trio vijolei, kontrabasam un klavierēm ''Šad un Tad'', 2002 ** ''Pastaiga un deja'' (marimbai un klavierēm), 2004 ** ''Savāds vakars'' (saksofonam un klavierēm), 2007 ** Trio ''Lielā upurēšana'' (vibrofonam, fagotam un klavierēm), 2008 ** franču tatas dziesmas ''Je Suis Trop Jeunette'' apdare (urbānā folka grupai ''Gosti''), 2008 ** Latv.t.dz. ''Aiz tā lielā dūņu purva apdare'' (urbānā folka grupai Gosti), 2008 (otra redakcija 2009. gadā mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai) ** ''Vērot. Klausīties''. Solo klavierēm, 2008 ** Divi skaņdarbi koklētāju ansamblim Teiksma: ** ''Tuvu'' un ''Dejas sajūta'', 2009 ** Flautu kvartets, 2009 ** Latv.t.dz. ''Rīga Dimd'' apdare sitaminstrumentu ansamblim un klavierēm, 2009 ** Latv.t.dz. ''Man jāieti'' apdare koncertam ''Uginszīmes'' (mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai), 2009 ** skaņdarbs lielam koklētāju ansamblim ''Lauks'', 2010 ** dziesmu cikls ar Jāņa Baltvilka dzeju, 2010 ** ''Kūpētāji; Strautiņš; Brūklenes; Sumbri un Klusums; Divas ēnas 2010 (soprānam, tenoram, klarnetei, trombonam, kontrabasam un akordeonam; atsevišķos skaņdarbos arī otrai klarnetei un elektronikai)'' ** 2016. svīta “Skaitāmpanti par notīm” bērnu ansamblim ** 2016. 4 skaņdarbi koklētāju ansamblim ** 2017. “Divertisments un tango” trio flautai, vijolei un klavierēm ** 2018. ērģeļu prelūdija veltīta Doles ērģeļu atjaunošanai un izstādīšanai RMM telpās. ** 2018. Rīgas saksofonu kvartetam un solistei Ievai Paršai un koklētājam Valdim Mutupāvelam virkne oriģinālkopozīciu projektā “Skanošie laikmeti” ** 2018. skaņdarbs “Emancipācija” koklei un sitamo instrumentu ansamblim “Perpetum Ritmico” ** 2019. cikla astotie trīs daļas ar Ulda Bērziņa dzeju, LVSO pūtēju grupa (10 spēlētāji), diriģents Guntis Kuzma. ** 2019. 3 skaņdarbi koncertam uz Māras dīķa 17. augustā. (Kontrabasam, mecosoprānam, akordeonam, klarnetei un elektronikai); 1. Šūpuļdziesma, 2. Zvirbuļi un dzenieks. (ar O.Vācieša dzeju) 3. Naktī (ar J.Akuratera dzeju) ** 2019. sadarbībā ar vokālo grupu putni ansambļa ''Jakob Noiman Festival Band'' koncertprogrammas veidošana un izpildīšana, aranžijas koncerta programmai ap Ziemassvētku laiku 10 koncertos visā Latvijā. ** 2019. seši jaundarbi Bolderājas mūzikas un mākslas skolas organizētājā valsts konkursā stīgu instrumentiem. Jaundarbi čelliem un vijolēm trijām dažādām grūtības pakāpēm. ** 2019. divdaļīgs jaundarbs ansambļu “Altera Veritas” un “Brokastis četratā” jubilejas koncertam. ** 2020. ''Rearticulation'' (divām klavierēm) ** 2023 skaņdarbs igauņu kannelei un elektronikai — "Tuvošanās" ** 2023 duets kontrabasam un klavierēm, četras daļas (Uvertīra / Viesības pie Balmaņa / Intermēdija / Aizdomu karuselis) ** 2023 trio divām koncertkoklēm un perkusijām — "Stāsti par cerību", trīs daļas un intermēdija ** 2023 trio "Partita nesenajā stilā", alta blokflautai, čellam (baroka) un klavesīnam ** Gunāra Ordelovska kapelas mūzikas apdares korim un ansamblim ''Altera Veritas'', 2008 ** Trio klavierēm, marimbai un čellam ''Gaidīšana'' 2011 ** “Literārā Svīta” (piecās daļās) (flautai, obojai, klarnetei, mežragam, fagotam un alta/soprāna saksofonam) 2015 ** Skaņdarbs vokālajam sekstetam “Dzīrās ieva ar ābeli” 2015 ** divi valši klavierēm no izrādes “Stāsts par Kasparu Hauzeru” 2016 (otra redakcija pārlikumā klavierēm, čellam un marimbai) 2016 ** cikls koklētāju ansamblim “Mēģinājums tulkot Friča Bārdas dzeju mūzikas valodā” 2016 ** 1.d .Zemes dēls. Sapņu burvis., 2. d. Par pazaudētiem spārniem., 3. d. Pamošanās. ** Skaņdarbs koklētāju ansamblim “Atkusnis” 2016 ** latv.t.dz. “Jezups” abdare (klarnetei, trombonam, tubai un akordeonam vai klavierēm) 2016 ** “Latgales korālis” (alta saksofonam, trombonam un tubai) 2016 ** skaņdarbs ērģelēm “Selonia” 2016 ** neizdotie, nepublicētie materiāli: ** no 2010 — 2016 gadam apmēram 20 bērnu dziesmas dažādiem kameransambļa sastāviem ** no 2007 — 2019 gadam apmēram 50 dziesmas izrādēm, kā arī vokāli instrumentālajai grupai “Jakob Noiman Festival Balnd” to skaitā 20 dziesmas no izrādes “Latviešu Mīlestība” * korim/orķestrim: * ''Tec — 1'' korim un elektronikai, 2007 * Improvizācija Tecā (korim, klarnetei un elektronikai) 2013 * ''Ausma, tava saule riet..'' pūtēju orķestrim un korim (kinofilmai ''Selekcija''), 2008 * Simfonisks portrets ''Poncijs Pilāts'', 2009 * ''Uzklausi, Māte..'' skaņdarbs kamerorķestrim, korim un elektronikai, 2011 * deviņpadsmit Marģera Zariņa kora dziesmu apdares/pārlikumi kapelai un korim, — kora dziesmu cikls — ''Danči'', 2010 * pārlikums simfoniskajam orķestrim un apdare Imanta Zemzara mūzikai dokumentālajai filmai ''Ugunszīme'', 2011 * Latviešu tautas dziesmas apdare ''Irbīt gula ceļmalāi'' kamerorķestrim, 2010 * ''Laiks. Tagad.'' Korim, soprānam saksofonam un vokālajai grupai, 2013 * korim ''a capella'' “Lūgšana” 2013 * ''Trīs latviešu tautasdziesmas.'' Saksofonu kvartetam, etnogrāfiskajai koklei un balsij. 2013 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim ar [[Johans Sebastiāns Bahs|Johana Sebastiāna Baha]] tēmu “Musette” 2014 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim “Fanfāras” 2014 * Skaņdarbs trijiem saksofonu kvartetiem “Introdukcija — jūras ceļš” un “Roņu sala” 2014, pārlikums saksofonu kvartetam 2015 * koncertuzvedums simfoniskajam orķestrim, korim un solistiem “Bagāža Dūrē” 2015 * skaņdarbs korim un saksofonu kvintetam “Das Selige Stillschweigen “ 2015 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim un elektronikai “Nākotnes cilvēki” 2015 * 2016. skaņdarbs pūtēju orķestrim no Johana Sebastiāna Baha tēmas “Muzette” * Skaņdarbi jauktajam korim ar pavadījumu: “Melnais” (korim, klavierēm un basklarnetei), “Veltījums Noģībušajiem koristiem” (korim, klavierēm un elektronikai), “Vēlāk” (korim, klavierēm un elektronikai) 2016 * korim ''a capella'' “Krēslas stundas” 2016 * 2017. divi skaņdarbi pūtēju orķestrim “Zeltītas vasaras” un “Fanfaru maršs” * 2018. oratorija-koncertuzvedums “Torņa sindroms” simfoniskajam orķestrim, korim, solistiem — mecosoprānam, soprānam, baritonam un tenoram. Kā arī koklētāju ansamblim, akordeonu trio, arfu duetam un mežragu kvartetam. Diriģents Gundars Bertnāts, 19. maijā, Pārdaugavas svētkos. * 2018. svētku uvertīra simfoniskajam orķestrim “Līdz man nāc!” atskaņota ugunskuru naktī Saulkrastos 26. augustā. Diriģente Laura Staša. * 2018. koncerts pūtēju orķestrim un gaismas partitūrai “Atspulgi” pirmatskaņots 4. maijā RLB namā, diriģents Valdis Butāns. * 2019. Skaņdarbs “Paliksim, līdzcilvēk!” Rīgas doma ērģelēm un valsts akadēmiskajam korim “Latvija” dir. Māris Sirmais, solists — Aigars Reinis * 2022. cikls "Koronetes" jauktajam korim un amsamblim (flauta/tabules, perkusijas/vibrofons, kontrabass)(pirmatskaņots Rīgā 28.04.22, radiokoris, S.Kļava) * 2022. skaņdarbs korim "Tulkojums" (Aspazijas dzeja / Matiasa Knolla tulkojums) pirmatskaņots un veltīt korim "Juventus" dir.V.Tomsons * 2023 skaņdarbs "Himni di Misericordia", jauktajam korim, elektronikai un pūšaminstrumentiem. Pirmantsakņots 30. augustā Sv. Pētera Baznīcā, Rīgā, dir. M.Sirmais, valsts akadēmiskais koris "Latvija", autors - elektronika un pūšaminstrumenti. '''Režijas darbi:''' 2019. režisors un komponists Latvijas Nacionālā teātra izrādē "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2024. g. režija un dalība dzejas dienu koncertā Jūrmalā “''Dzejas spiets'' pie Raiņa priedēm” 2025. g. režija un dramaturģija skolas somas izrādei, pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas ar tādu pašu nosaukumu “Zagļi” motīviem. 2025. režija un dalība Aspazijas lugas lasījumam “Boass un Rute” Aspazijas festivālā Jūrmalā. == Apbalvojumi == Uzvarēja Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras polifonijas kompozīcijas konkursā (2003), ieguva otro vietu starptautiskā studentu kameransambļu konkursā [[Klaipēda|Klaipēdā]] (2003).<ref name="lmic"/> * 2010. gadā par mūziku [[Valmieras teātris|Valmieras teātra]] izrādei "Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās" saņēmis [[Baltijas Teātra festivāls|Baltijas Teātra festivāla]] (Lietuvā) speciālbalvu (labākais muzikālais noformējums) un [[Spēlmaņu nakts 2009/2010|Spēlmaņu nakts balvu]] (nominācijā "Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē"), * 2012. gadā saņēmis tādu pašu apbalvojumu par mūziku [[Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] izrādei "Voiceks". 2011. gadā ticis nominēts šai balvai par mūziku izrādei "Kopenhāgena" ([[Jaunais Rīgas teātris]]). * 2014. gadā Balva par labāko kino mūziku “Lielais Kristaps”. * 2015. gadā par mūziku Latvijas Nacionālā teātra izrādei "Raiņa sapņi", kā arī par šo pašu darbu saņēmis [[AKKA/LAA]] Autora balvu. * 2018. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm "Persiešu valodas stundas", "Kaiju karalienes noslēpums" un "Dvēseļu utenis". * 2019. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm “Ceļojums uz Ziemeļiem” un “Kliedzēji”. * 2024. balva par labāko kora izrādes iestudējumu “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne) * 2024. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī VDT izrādei “Pazudušais dēls”. * 2026. gadā Šanhajas online kinofestivāla balva par labāko mūziku (filmai "Visi putni skaisti dzied")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://shanghaifestival.com/2026/03/29/winners-march-2026/|title=Winners – March 2026|last=admin|access-date=2026-07-05|date=2026-03-29|language=en-US}}</ref> == Diskogrāfija == 2009. gadā izdots albums [[Kompaktdisks|CD]] formātā ar nosaukumu "Dziesmas par mīlestību", iekļaujot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādē "Latviešu mīlestība" izmantotās un vēl dažas papildu dziesmas. Tās izpilda teātra aktieri [[Vilis Daudziņš]], [[Kaspars Znotiņš]], [[Varis Piņķis]], [[Andris Keišs]] un mūziķi Arturs Bērziņš (trombons), [[Kristaps Pētersons]] (kontrabass) un pats Jēkabs Nīmanis (ģitāras, klarnete, balss). 2011. gadā izdots albums ar mūziku no izrādes "Kopenhāgena" 2016. CD ar mūziku no animācijas seriāla "Lupantiņi" izdevējs izdevniecība "Liels un Mazs" , producenti SIA "Atom Art" 2019 Twilight Hours · Latvian Radio Choir · Kaspars Putniņš Evening Impression ℗ SKANI, Latvijas Koncerti Released on: 2019-09-27 Music Publisher: Copyright Control Composer: Jēkabs Nīmanis 2020. gadā izdots albums "Dzejnieka balss. Mūzika" 2021. gadā albums "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2021. gadā grupas ''Jakob Noiman Festival Band'' albums "Jezups dejo valsi" == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://jekabsnimanis.bandcamp.com/ Bandcamp lapa] {{en ikona}} * [https://soundcloud.com/jekabs-nimanis SoundCloud lapa] * [https://izrades.lv/persona/jekabs-nimanis-8275 Jēkabs Nīmanis ] izrades.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nīmanis, Jēkabs}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] g52f2hxa83e76mu6jnw8v4p7mwhhovs 4490687 4490686 2026-07-05T19:23:14Z Pirags 3757 /* Mūzika teātrim */ 4490687 wikitext text/x-wiki {{noformējums|jāsaīsina saraksti, atstājot tikai nozīmīgāko, šis nav CV}} {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Jēkabs Nīmanis | vārds_orig = | attēls = Jēkabs Nīmanis Strazdumuižā, 2025. gads.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Jēkabs Nīmanis koncertā Strazdumuižā 2025. gadā | dz_gads = 1980 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LVA}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | paraksts = | stils = | žanrs = | tehnika = | grupa = | mācījies = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Spēlmaņu nakts balva]] (2010, 2012, 2015, 2017, 2018, 2019) Autroa Balva 2015, Lielais Kristaps 2014 | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Jēkabs Nīmanis''' (dzimis {{dat|1980|11|29}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[komponists]] un mūziķis, teātra un kino mūzikas autors. Daudzkārtējs [[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu nakts balvas]] ieguvējs. == Dzīvesɡājums == Studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]], 2003. gadā ieguva bakalaura grādu [[klarnete]]s spēlē pie [[Sigurds Circenis|Sigurda Circeņa]], 2005. gadā maģistra grādu kameransambļa specialitātē pie Hertas Hansenas. Papildus izglītojās starptautiskajās ABAM kamermūzikas meistarklasēs [[Žana Sibēliusa Mūzikas akadēmija|Ž. Sibēliusa Mūzikas akadēmijā]] Somijā (2004), ''Socrates/Erasmus'' [[Studentu apmaiņas programma|studentu apmaiņas programmā]] studēja kompozīciju, instrumentāciju un elektroakustisko mūziku [[Skotijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā|Skotijas Karaliskā Mūzikas akadēmija]] (2008).<ref name="lmic">[https://www.lmic.lv/lv/komponisti/jekabs-nimanis-4326#work Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs: Nīmanis, Jēkabs — Mārīte Dombrovska, 2012] </ref> 2009. gadā absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klasi maģistra programmā, pie pasniedzēja [[Andris Vecumnieks|Andra Vecumnieka]]. Kopš 2009. gada ir [[Latvijas komponistu savienība]]s biedrs. Kopš 2022. gada septembra studē teātra režiju [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s maģistratūras programmā. === Muzikālā darbība === Nīmanis sarakstījis mūziku vairāk nekā 100 teātra izrādēm. Regulāri piedalās Latvijas koncertdzīvē, spēlējot klarneti un organizējot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] kamermūzikas koncertus, kuros piedalījies arī pats (2002—2010). Nodarbojas ar skaņas instalāciju un audiovizuālo noformējumu veidošanu dažādos mākslas un sabiedriskos medijos un telpās. Komponē kamermūziku, izvērstākas formas darbus un arī mūziku dažādiem Latvijas un ārvalstu teātriem, animācijas un kinofilmām. 2004. — 2015. gadā strādāja [[Bolderājas Mākslas un mūzikas skola|Bolderājas Mākslas un mūzikas skolā]], pasniedzot klarnetes un saksofona spēli.<ref name="lmic"/> Kopš 2014. gada lektors privātajā augstskolā RISEBA (audio —vizuālās mākslas nozarē lekciju kurss “Mūzika komunikācijā”), kopš 2016. gada lektors [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]]. 2015. — 2017 gadā Muzeja speciālists skaņas noformējumam un pedagoģiskais darbs ekspozīcijai [[Rakstniecības un Mūzikas muzejs|Rakstniecības un Mūzikas muzejā]]. ==== Mūzika teātrim ==== 2026. mūzika Dailes teātra izrādei “Milzis” (rež. Gatis Šmits);<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=MILZIS|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2025-2026/milzis|website=www.dailesteatris.lv|date=2026-01-31|access-date=2026-01-30|language=lv}}</ref> 2025. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Mēdeja" (rež. Reinis Suhanovs); 2025. mūzika muzikālajai izrādei Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” “Liepu tēva stāsti” (rež. Varis Siliņš); 2025. mūzika un dziesmu vārdi Liepājas teātra izrādei "Pasaulē labākais stāsts" (rež. Kristīne Brīniņa); 2025. mūzika JRT izrādei “Stāsts par Parsifalu” (rež. Matiass Hartmans); 2025. mūzika Villa teātra izrādē “Burvju stabule” (rež. Varis Piņķis); 2025. mūzika Liepājas teātra izrādei "Divu siržu zēns" (rež. Viestur Roziņš); 2024. mūzika Daugavpils teātra izrādei "Kāds noteikti atnāks" (rež. Oļegs Šapašņikovs); 2024. mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei "Daudz laimes dzimšanas dienā!" (rež. Iveta Pole); 2024. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Pazudušais dēls" (rež. Reinis Suhanovs); 2024. mūzika Latvijas Leļļu teātrī izrādei "Jelgava '94" (rež. Mārtiņš Eihe); 2024. mūzika un dalība izrādē "Dickens Street – the Other", rež. Baņuta Rubess, Melburnā; 2023. mūzika VDT izrādei "Atraitnes dēls" (rež. Viesturs Roziņš); 2023. mūzika un daļa režijas studentu prakses izādei "Frankeinšteina sindroms" Tamperē; 2023. mūzika DDT producētajai izrādei "Visi putni skaisti dzied" (rež. Krista Burāne); 2023. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Smalkās kaites” (rež. Edgars Kaufelds); 2023. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Pasta nams" (rež. Elīza Dombrovska); 2022. Mūzika JRT izrādei “(R)evolūcija” (režisors Gatis Šmits); 2022. mūzika teātra izrādes filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis); 2022. Mūzika ''Thalia theater'' (Hamburga un Aviņonas festivāls) izrādei “Melnais mūks” (rež. Kirils Serebreņikovs), kā arī tās paplašinātā versija [[Aviņona]]s teātra festivālā; 2022. Mūzika JRT izrādei “Desmit iemeslu apciemot Kauci” (rež. Gatis Šmits); 2021. Mūzika JRT izrādei “Krizantēmas” (rež. Gatis Šmits); 2021. Mūzikas autors Ģertrūdes ielas teātra izrādei “Prometejs” (rež. Elīza Dombrovska); 2021. Mūzikas autors Rēzeknes teātra "Joriks" izrādei "Mans kaimiņš ebrejs" (rež.Mārtiņš Eihe); 2021. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Dzīvnieku ferma” (rež. Viesturs Roziņš); 2020. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Dilles tante” (rež. Edgars Kaufelds); 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Dons Kihots” (režisors Viesturs Roziņš); 2020. mūzika un programmēšana instalācijai laikmetīgās mākslas biennāles izstrādē Andrejsalā RIBOCA ietvaros "Variation of Polymetics"; 2020. mūzika Valmieras teātra festivāla dejas izrādei “Satikt” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi); 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēki” (rež. Reinis Suhanovs); 2020. aranžētājs, izpildītājs un komponists projektā Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” uzveduma veidošanā un dokumentēšanā, Berlīnes mūzikas teātra kolektīva "Hauen und Stechen" režisores Franciskas Kronfotas vadībā; 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Margrēta” (rež. Reinis Suhanovs); 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Dzīvnieks” (rež. Reinis Suhanovs); 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēkam vajag suni” (rež. Jānis Znotiņš); 2019. mūzikas autors, aranžētājs un izpildītājs izrādē “Plūdonis un Upes dievs” (rež.Vilis Daudziņš); 2019. mūzika Valmieras teātra destivāla izrādei “Unwanted” (rež. Džesika Vilsone); 2019. mūzika laikmetīgās dejas izrādei “Labris” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi); 2019. mūzika festivāla izrādei “Vieglāk par sievieti” Itālijā Santarkandželo pilsētā un festivālā ''Homo Novus'' Rīgā, režisore Kristīna Nori; 2019. Dalība kā pedagogam un mūzikas noformētājam, komponistam, — aranžētājam kopienas teātra projektā Tilžā izrādē “Breinuma Leipa”; 2019. Muzikālais noformējums apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Vecmāmiņu valsts”; 2019. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Vecmāmiņas pasakas” (rež. Edgars Kaufelds); 2019. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Kliedzēji” (rež. Viesturs Roziņš); 2019. Režisors un mūzikas autors Nacionālā Teātra izrādei “Ceļojums uz Ziemeļiem”; 2018. Mūzika apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Brīnumu skartie” (rež. Reinis Boters); 2018. Mūzika DDT izrādei “Klubs “Paradise” (rež.Paula Kļavniece); 2018. Mūzika Nacionālā teātra izrādei “Antiņš. Zelts. Kalns.” (rež. Reinis Suhanovs); 2018. Mūzika JRT izrādei “Latviešu Laupītāji” (rež. Gecs Leinevēbers); 2018. Mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei “Pavasaris” (rež. Alicia Geugelin); 2018. mūzika un dalība izrādē — poētiskajā lekcijā “Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi” (rež.Vilis Daudziņš); 2018. Mūzika kustību izrādei “Es arī”, režisore Kristīne Brīniņa; 2018. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Kaiju karalienes noslēpums” (rež.Edgars Kaufelds); 2017. Mūzika teātra izrādei “Persiešu valodas stundas” (rež. Genādijs Ostrovskis); 2017. Mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Eiridīke” (rež. Māra Ķimele); 2017. Mūzika Gogoļa centra teātrim (Maskava) izrādei “Dēmoni” (rež. Elmārs Seņkovs); 2017. Mūzika DDT izrādei “Dvēseļu utenis” (rež. Inga Tropa); 2017. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Trīne” (rež. Elmārs Seņkovs); 2017. Mūzika JRT izrādei “Saniknotā slieka” (rež. Ģirts Ēcis); 2017. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Tuvā pilsēta” (rež. Kirils Serebreņņikovs); 2016. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Džeina Eira” (rež. Reinis Suhanovs); 2016. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Alise brīnumzemē” (rež.Edgars Kaufelds); 2016. Mūzika DDT izrādei “Tēvs varonis ‘69” (rež. Dāvis Auškābs); 2016. Mūzika izrādei “Kukainis” Sansusī festivālam (dramaturģe — Justīne Kļava); 2016. Mūzika JRT izrādei “Lidojošā klusuma darbnīca” (rež. Ģirts Ēcis); 2016. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Celtnieks Sūlness” (rež. Dāvis Auškāps); 2015. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Bērns vārdā Rainis”, (rež. Reinis Suhanovs); 2015. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Raiņa sapņi” (rež. Kirils Serebreņņikovs); 2014. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Blakts” (rež. Dāvis Auškāps); 2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim izrādei “Sarkans” (rež. Reinis Suhanovs); 2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda”, (rež. Ģirts Ēcis); 2014. Mūzika dejas izrādei “Intervija ar Madonnu”, horeogrāfe Kristīne Vismane; 2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda” (rež. Ģirts Ēcis); 2013. Mūzika Cīrihes teātrim Schauspielhaus izrādei Stāsts par Kasparu Hauzeru (rež. Alvis Hermanis); 2012. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Hamlets" (rež. Reinis Suhanovs); 2012. Mūzika Maskavas Dailes teātrim (MXAT) izrādē Krečinska kāzas, rež. Viesturs Meikšāns; 2012. Mūzika un dalība festivāla ''Homo Alibi'' izrādē 4est, autori R.Suhanovs, R. Bekičs, J. Znotiņš, J. Nīmanis; 2012. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei Voiceks (rež. Kirils Serebreņņikovs); 2012. Mūzika Liepājas teātrim Runcis Zābakos (rež. Mārcis Lācis); 2011. Mūzika JRT izrādei Nirjamas pasakas (rež. Māra Ķimele); 2011. Mūzika JRT izrādei Kopenhāgena (rež. Ilze Olingere); 2010. dalība un mūzika festivāla Homo Alibi ietvaros veidotajai izrādei “Partitūra Ekosistēmai” (rež. Viesturs Meikšāns); 2010. Mūzikas autors Valmieras drāmas teātra izrādei “Plūdi un Saulgrieži Straumēnu skaņās” (režisors Viesturs Meikšāns); 2009. Mūzikas autors un izpildītājs JRT izrādei “Klāvs” (režisors Varis Piņķis); 2007. mūzikas autors JRT izrādei “Ja tu esi sivēns..” (režisors Varis Piņķis); mūzikas autors JRT izrādei “Tīra māja” (režisore Māra Ķimele); 2006. mūzikas autors JRT izrādei “Fricis Bārda. Dzeja. Ambients”; 2006. mūzikas autors JRT izrādei “Latviešu Mīlestība” (režisors Alvis Hermanis); 2005. muzikālais noformējums Jaunā Rīgas teātra izrādei “Sidraba šķidrauts” (režisore Baņuta Rubess); 2002. mūzika Jaunā Rīgas teātra izrādei „Stāsts par Kasparu Hauzeru“ (režisors Alvis Hermanis). === Mūzika kino un animācijai === 2026. mūzika animācijas filmai "Notikums Zaķu ciemā" (rež. Ēvalds Lācis) 2026. mūzika animācijas filmai "Skapsēdis" (rež. Edmunds Jansons) 2025. mūzika filmai “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne) 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija 2024. mūzika animācijas filmai "Sēnes Dzīve" (rež. Ēvalds Lācis) 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija 2023. mūzika animācijas filmai "Kājām gaisā" (rež. Dace Rīdūze) 2022. mūzika filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis) 2022. Mūzika Lindas Oltes filmā “Māsas” 2020. mūzika dokumentālajai filmai “Palādu Splīns” (rež.Olafs Okonovs) 2020. mūzika čeku pilnmetrāžas mākslas filmai “Smečka” (The Pack) režisors Tomas Polensky (Čehija) 2020 mūzika daudzēriju TV seriālam “Projekts šķiršnās” (rež. Londa Olte) 2020. mūzika Kārļa Vīlota animācijas īsfilmai “Gulbju Jaunava” 2019.g. Mūzika īsfilmai “Viesis no debesīm” (rež. Māris Bezmers) 2017.g. Mūzika pilnmetrāžas animācijas filmai “Mūsu ome rullē” (rež. Nils Skapāns) 2016. g. Mūzika animācijas īsfilmai “Minotaurs” (rež. Kārlis Vītols) 2016. g. Mūzika dokumentālajai filmai “Īvāns” (rež. Andris Verhonstinskis) 2014. g. Mūzika filmai “Māra” (rež. Krista Burāne) 2010. — 2016.g. mūzika animācijas filmas sērijām - ''Lupatiņi'' (rež. Edmunds Jansons) 2010.g. mūzika animācijas filmai "Tārpiņš" (rež. Nils Skapāns) 2009.g. mūzika īsfilmai filmai "Mols" (rež. R. Vimba) 2008.g. mūzika filmai "Selekcija" (rež. E. Lihačeva) '''Operas / Kameroperas''' 2014. Kameropera “Līsistrate” rež, Cristina Siris (SW) (garums - apmēram stunda) 2018.g. dziesmuspēle-opera “Torņa sindroms” (rež. Dmitrijs Petrenko, dramatruģe Justīne Kļava) (garums - apmēram stunda divdesmit minūtes) 2022. Operas autors “Mūž(-uš)šīgais lidojums (Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”) (rež Māra Ķimele) (garums - apmēram stunda un desmit minūtes) === Citas kompozīcijas === * kamermūzika: ** ''Samba'' — flautai, klavierēm un sitamo instrumentu komplektam, 2001 ** Cikls dažādiem klarnešu ansambļiem 2001 — 2008 ** ''Dažas pavasarīgas epizodes kamermūzikas žanrā'' (klarnetei solo vai ar kāda basa instrumenta pavadījumu), 2001. ** ''Pieskārieni'' (trio 2 klarnetēm un basklarnetei), 2002 ** ''Vienlaicīgi''. ; ''Aizmigt, aizmirst, nebūt''.. (klarnešu kvartetam), 2007 ** Trio vijolei, kontrabasam un klavierēm ''Šad un Tad'', 2002 ** ''Pastaiga un deja'' (marimbai un klavierēm), 2004 ** ''Savāds vakars'' (saksofonam un klavierēm), 2007 ** Trio ''Lielā upurēšana'' (vibrofonam, fagotam un klavierēm), 2008 ** franču tatas dziesmas ''Je Suis Trop Jeunette'' apdare (urbānā folka grupai ''Gosti''), 2008 ** Latv.t.dz. ''Aiz tā lielā dūņu purva apdare'' (urbānā folka grupai Gosti), 2008 (otra redakcija 2009. gadā mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai) ** ''Vērot. Klausīties''. Solo klavierēm, 2008 ** Divi skaņdarbi koklētāju ansamblim Teiksma: ** ''Tuvu'' un ''Dejas sajūta'', 2009 ** Flautu kvartets, 2009 ** Latv.t.dz. ''Rīga Dimd'' apdare sitaminstrumentu ansamblim un klavierēm, 2009 ** Latv.t.dz. ''Man jāieti'' apdare koncertam ''Uginszīmes'' (mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai), 2009 ** skaņdarbs lielam koklētāju ansamblim ''Lauks'', 2010 ** dziesmu cikls ar Jāņa Baltvilka dzeju, 2010 ** ''Kūpētāji; Strautiņš; Brūklenes; Sumbri un Klusums; Divas ēnas 2010 (soprānam, tenoram, klarnetei, trombonam, kontrabasam un akordeonam; atsevišķos skaņdarbos arī otrai klarnetei un elektronikai)'' ** 2016. svīta “Skaitāmpanti par notīm” bērnu ansamblim ** 2016. 4 skaņdarbi koklētāju ansamblim ** 2017. “Divertisments un tango” trio flautai, vijolei un klavierēm ** 2018. ērģeļu prelūdija veltīta Doles ērģeļu atjaunošanai un izstādīšanai RMM telpās. ** 2018. Rīgas saksofonu kvartetam un solistei Ievai Paršai un koklētājam Valdim Mutupāvelam virkne oriģinālkopozīciu projektā “Skanošie laikmeti” ** 2018. skaņdarbs “Emancipācija” koklei un sitamo instrumentu ansamblim “Perpetum Ritmico” ** 2019. cikla astotie trīs daļas ar Ulda Bērziņa dzeju, LVSO pūtēju grupa (10 spēlētāji), diriģents Guntis Kuzma. ** 2019. 3 skaņdarbi koncertam uz Māras dīķa 17. augustā. (Kontrabasam, mecosoprānam, akordeonam, klarnetei un elektronikai); 1. Šūpuļdziesma, 2. Zvirbuļi un dzenieks. (ar O.Vācieša dzeju) 3. Naktī (ar J.Akuratera dzeju) ** 2019. sadarbībā ar vokālo grupu putni ansambļa ''Jakob Noiman Festival Band'' koncertprogrammas veidošana un izpildīšana, aranžijas koncerta programmai ap Ziemassvētku laiku 10 koncertos visā Latvijā. ** 2019. seši jaundarbi Bolderājas mūzikas un mākslas skolas organizētājā valsts konkursā stīgu instrumentiem. Jaundarbi čelliem un vijolēm trijām dažādām grūtības pakāpēm. ** 2019. divdaļīgs jaundarbs ansambļu “Altera Veritas” un “Brokastis četratā” jubilejas koncertam. ** 2020. ''Rearticulation'' (divām klavierēm) ** 2023 skaņdarbs igauņu kannelei un elektronikai — "Tuvošanās" ** 2023 duets kontrabasam un klavierēm, četras daļas (Uvertīra / Viesības pie Balmaņa / Intermēdija / Aizdomu karuselis) ** 2023 trio divām koncertkoklēm un perkusijām — "Stāsti par cerību", trīs daļas un intermēdija ** 2023 trio "Partita nesenajā stilā", alta blokflautai, čellam (baroka) un klavesīnam ** Gunāra Ordelovska kapelas mūzikas apdares korim un ansamblim ''Altera Veritas'', 2008 ** Trio klavierēm, marimbai un čellam ''Gaidīšana'' 2011 ** “Literārā Svīta” (piecās daļās) (flautai, obojai, klarnetei, mežragam, fagotam un alta/soprāna saksofonam) 2015 ** Skaņdarbs vokālajam sekstetam “Dzīrās ieva ar ābeli” 2015 ** divi valši klavierēm no izrādes “Stāsts par Kasparu Hauzeru” 2016 (otra redakcija pārlikumā klavierēm, čellam un marimbai) 2016 ** cikls koklētāju ansamblim “Mēģinājums tulkot Friča Bārdas dzeju mūzikas valodā” 2016 ** 1.d .Zemes dēls. Sapņu burvis., 2. d. Par pazaudētiem spārniem., 3. d. Pamošanās. ** Skaņdarbs koklētāju ansamblim “Atkusnis” 2016 ** latv.t.dz. “Jezups” abdare (klarnetei, trombonam, tubai un akordeonam vai klavierēm) 2016 ** “Latgales korālis” (alta saksofonam, trombonam un tubai) 2016 ** skaņdarbs ērģelēm “Selonia” 2016 ** neizdotie, nepublicētie materiāli: ** no 2010 — 2016 gadam apmēram 20 bērnu dziesmas dažādiem kameransambļa sastāviem ** no 2007 — 2019 gadam apmēram 50 dziesmas izrādēm, kā arī vokāli instrumentālajai grupai “Jakob Noiman Festival Balnd” to skaitā 20 dziesmas no izrādes “Latviešu Mīlestība” * korim/orķestrim: * ''Tec — 1'' korim un elektronikai, 2007 * Improvizācija Tecā (korim, klarnetei un elektronikai) 2013 * ''Ausma, tava saule riet..'' pūtēju orķestrim un korim (kinofilmai ''Selekcija''), 2008 * Simfonisks portrets ''Poncijs Pilāts'', 2009 * ''Uzklausi, Māte..'' skaņdarbs kamerorķestrim, korim un elektronikai, 2011 * deviņpadsmit Marģera Zariņa kora dziesmu apdares/pārlikumi kapelai un korim, — kora dziesmu cikls — ''Danči'', 2010 * pārlikums simfoniskajam orķestrim un apdare Imanta Zemzara mūzikai dokumentālajai filmai ''Ugunszīme'', 2011 * Latviešu tautas dziesmas apdare ''Irbīt gula ceļmalāi'' kamerorķestrim, 2010 * ''Laiks. Tagad.'' Korim, soprānam saksofonam un vokālajai grupai, 2013 * korim ''a capella'' “Lūgšana” 2013 * ''Trīs latviešu tautasdziesmas.'' Saksofonu kvartetam, etnogrāfiskajai koklei un balsij. 2013 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim ar [[Johans Sebastiāns Bahs|Johana Sebastiāna Baha]] tēmu “Musette” 2014 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim “Fanfāras” 2014 * Skaņdarbs trijiem saksofonu kvartetiem “Introdukcija — jūras ceļš” un “Roņu sala” 2014, pārlikums saksofonu kvartetam 2015 * koncertuzvedums simfoniskajam orķestrim, korim un solistiem “Bagāža Dūrē” 2015 * skaņdarbs korim un saksofonu kvintetam “Das Selige Stillschweigen “ 2015 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim un elektronikai “Nākotnes cilvēki” 2015 * 2016. skaņdarbs pūtēju orķestrim no Johana Sebastiāna Baha tēmas “Muzette” * Skaņdarbi jauktajam korim ar pavadījumu: “Melnais” (korim, klavierēm un basklarnetei), “Veltījums Noģībušajiem koristiem” (korim, klavierēm un elektronikai), “Vēlāk” (korim, klavierēm un elektronikai) 2016 * korim ''a capella'' “Krēslas stundas” 2016 * 2017. divi skaņdarbi pūtēju orķestrim “Zeltītas vasaras” un “Fanfaru maršs” * 2018. oratorija-koncertuzvedums “Torņa sindroms” simfoniskajam orķestrim, korim, solistiem — mecosoprānam, soprānam, baritonam un tenoram. Kā arī koklētāju ansamblim, akordeonu trio, arfu duetam un mežragu kvartetam. Diriģents Gundars Bertnāts, 19. maijā, Pārdaugavas svētkos. * 2018. svētku uvertīra simfoniskajam orķestrim “Līdz man nāc!” atskaņota ugunskuru naktī Saulkrastos 26. augustā. Diriģente Laura Staša. * 2018. koncerts pūtēju orķestrim un gaismas partitūrai “Atspulgi” pirmatskaņots 4. maijā RLB namā, diriģents Valdis Butāns. * 2019. Skaņdarbs “Paliksim, līdzcilvēk!” Rīgas doma ērģelēm un valsts akadēmiskajam korim “Latvija” dir. Māris Sirmais, solists — Aigars Reinis * 2022. cikls "Koronetes" jauktajam korim un amsamblim (flauta/tabules, perkusijas/vibrofons, kontrabass)(pirmatskaņots Rīgā 28.04.22, radiokoris, S.Kļava) * 2022. skaņdarbs korim "Tulkojums" (Aspazijas dzeja / Matiasa Knolla tulkojums) pirmatskaņots un veltīt korim "Juventus" dir.V.Tomsons * 2023 skaņdarbs "Himni di Misericordia", jauktajam korim, elektronikai un pūšaminstrumentiem. Pirmantsakņots 30. augustā Sv. Pētera Baznīcā, Rīgā, dir. M.Sirmais, valsts akadēmiskais koris "Latvija", autors - elektronika un pūšaminstrumenti. '''Režijas darbi:''' 2019. režisors un komponists Latvijas Nacionālā teātra izrādē "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2024. g. režija un dalība dzejas dienu koncertā Jūrmalā “''Dzejas spiets'' pie Raiņa priedēm” 2025. g. režija un dramaturģija skolas somas izrādei, pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas ar tādu pašu nosaukumu “Zagļi” motīviem. 2025. režija un dalība Aspazijas lugas lasījumam “Boass un Rute” Aspazijas festivālā Jūrmalā. == Apbalvojumi == Uzvarēja Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras polifonijas kompozīcijas konkursā (2003), ieguva otro vietu starptautiskā studentu kameransambļu konkursā [[Klaipēda|Klaipēdā]] (2003).<ref name="lmic"/> * 2010. gadā par mūziku [[Valmieras teātris|Valmieras teātra]] izrādei "Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās" saņēmis [[Baltijas Teātra festivāls|Baltijas Teātra festivāla]] (Lietuvā) speciālbalvu (labākais muzikālais noformējums) un [[Spēlmaņu nakts 2009/2010|Spēlmaņu nakts balvu]] (nominācijā "Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē"), * 2012. gadā saņēmis tādu pašu apbalvojumu par mūziku [[Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] izrādei "Voiceks". 2011. gadā ticis nominēts šai balvai par mūziku izrādei "Kopenhāgena" ([[Jaunais Rīgas teātris]]). * 2014. gadā Balva par labāko kino mūziku “Lielais Kristaps”. * 2015. gadā par mūziku Latvijas Nacionālā teātra izrādei "Raiņa sapņi", kā arī par šo pašu darbu saņēmis [[AKKA/LAA]] Autora balvu. * 2018. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm "Persiešu valodas stundas", "Kaiju karalienes noslēpums" un "Dvēseļu utenis". * 2019. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm “Ceļojums uz Ziemeļiem” un “Kliedzēji”. * 2024. balva par labāko kora izrādes iestudējumu “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne) * 2024. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī VDT izrādei “Pazudušais dēls”. * 2026. gadā Šanhajas online kinofestivāla balva par labāko mūziku (filmai "Visi putni skaisti dzied")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://shanghaifestival.com/2026/03/29/winners-march-2026/|title=Winners – March 2026|last=admin|access-date=2026-07-05|date=2026-03-29|language=en-US}}</ref> == Diskogrāfija == 2009. gadā izdots albums [[Kompaktdisks|CD]] formātā ar nosaukumu "Dziesmas par mīlestību", iekļaujot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādē "Latviešu mīlestība" izmantotās un vēl dažas papildu dziesmas. Tās izpilda teātra aktieri [[Vilis Daudziņš]], [[Kaspars Znotiņš]], [[Varis Piņķis]], [[Andris Keišs]] un mūziķi Arturs Bērziņš (trombons), [[Kristaps Pētersons]] (kontrabass) un pats Jēkabs Nīmanis (ģitāras, klarnete, balss). 2011. gadā izdots albums ar mūziku no izrādes "Kopenhāgena" 2016. CD ar mūziku no animācijas seriāla "Lupantiņi" izdevējs izdevniecība "Liels un Mazs" , producenti SIA "Atom Art" 2019 Twilight Hours · Latvian Radio Choir · Kaspars Putniņš Evening Impression ℗ SKANI, Latvijas Koncerti Released on: 2019-09-27 Music Publisher: Copyright Control Composer: Jēkabs Nīmanis 2020. gadā izdots albums "Dzejnieka balss. Mūzika" 2021. gadā albums "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2021. gadā grupas ''Jakob Noiman Festival Band'' albums "Jezups dejo valsi" == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://jekabsnimanis.bandcamp.com/ Bandcamp lapa] {{en ikona}} * [https://soundcloud.com/jekabs-nimanis SoundCloud lapa] * [https://izrades.lv/persona/jekabs-nimanis-8275 Jēkabs Nīmanis ] izrades.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nīmanis, Jēkabs}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] 6rq3y8wjjgs7giv9s1q3bvadrijjoyn 4490693 4490687 2026-07-05T19:35:53Z Pirags 3757 pap 4490693 wikitext text/x-wiki {{noformējums|jāsaīsina saraksti, atstājot tikai nozīmīgāko, šis nav CV}} {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Jēkabs Nīmanis | vārds_orig = | attēls = Jēkabs Nīmanis Strazdumuižā, 2025. gads.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Jēkabs Nīmanis koncertā Strazdumuižā 2025. gadā | dz_gads = 1980 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LVA}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | paraksts = | stils = | žanrs = | tehnika = | grupa = | mācījies = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Spēlmaņu nakts balva]] (2010, 2012, 2015, 2017, 2018, 2019) Autroa Balva 2015, Lielais Kristaps 2014 | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Jēkabs Nīmanis''' (dzimis {{dat|1980|11|29}}) ir latviešu [[komponists]] un mūziķis, teātra un kino mūzikas autors. Daudzkārtējs [[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu nakts balvas]] ieguvējs. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1980. ɡadā [[Rīga|Rīgā]] būvnieka Jāņa Nīmaņa ģimenē, viņa vecvectēva brālis bija bērnu ārsts [[Jēkabs Nīmanis (ārsts)|Jēkabs Nīmanis]] (1892-1979). Studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]], 2003. gadā ieguva bakalaura grādu [[klarnete]]s spēlē pie [[Sigurds Circenis|Sigurda Circeņa]], 2005. gadā maģistra grādu kameransambļa specialitātē pie Hertas Hansenas. Papildus izglītojās starptautiskajās ABAM kamermūzikas meistarklasēs [[Žana Sibēliusa Mūzikas akadēmija|Ž. Sibēliusa Mūzikas akadēmijā]] Somijā (2004), ''Socrates/Erasmus'' [[Studentu apmaiņas programma|studentu apmaiņas programmā]] studēja kompozīciju, instrumentāciju un elektroakustisko mūziku [[Skotijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā|Skotijas Karaliskā Mūzikas akadēmija]] (2008).<ref name="lmic">[https://www.lmic.lv/lv/komponisti/jekabs-nimanis-4326#work Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs: Nīmanis, Jēkabs — Mārīte Dombrovska, 2012] </ref> 2009. gadā absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klasi maģistra programmā, pie pasniedzēja [[Andris Vecumnieks|Andra Vecumnieka]]. Kopš 2009. gada ir [[Latvijas komponistu savienība]]s biedrs. Kopš 2022. gada septembra studē teātra režiju [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s maģistratūras programmā. === Muzikālā darbība === Nīmanis sarakstījis mūziku vairāk nekā 100 teātra izrādēm. Regulāri piedalās Latvijas koncertdzīvē, spēlējot klarneti un organizējot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] kamermūzikas koncertus, kuros piedalījies arī pats (2002—2010). Nodarbojas ar skaņas instalāciju un audiovizuālo noformējumu veidošanu dažādos mākslas un sabiedriskos medijos un telpās. Komponē kamermūziku, izvērstākas formas darbus un arī mūziku dažādiem Latvijas un ārvalstu teātriem, animācijas un kinofilmām. 2004. — 2015. gadā strādāja [[Bolderājas Mākslas un mūzikas skola|Bolderājas Mākslas un mūzikas skolā]], pasniedzot klarnetes un saksofona spēli.<ref name="lmic"/> Kopš 2014. gada lektors privātajā augstskolā RISEBA (audio —vizuālās mākslas nozarē lekciju kurss “Mūzika komunikācijā”), kopš 2016. gada lektors [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]]. 2015. — 2017 gadā Muzeja speciālists skaņas noformējumam un pedagoģiskais darbs ekspozīcijai [[Rakstniecības un Mūzikas muzejs|Rakstniecības un Mūzikas muzejā]]. ==== Mūzika teātrim ==== 2026. mūzika Dailes teātra izrādei “Milzis” (rež. Gatis Šmits);<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=MILZIS|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2025-2026/milzis|website=www.dailesteatris.lv|date=2026-01-31|access-date=2026-01-30|language=lv}}</ref> 2025. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Mēdeja" (rež. Reinis Suhanovs); 2025. mūzika muzikālajai izrādei Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” “Liepu tēva stāsti” (rež. Varis Siliņš); 2025. mūzika un dziesmu vārdi Liepājas teātra izrādei "Pasaulē labākais stāsts" (rež. Kristīne Brīniņa); 2025. mūzika JRT izrādei “Stāsts par Parsifalu” (rež. Matiass Hartmans); 2025. mūzika Villa teātra izrādē “Burvju stabule” (rež. Varis Piņķis); 2025. mūzika Liepājas teātra izrādei "Divu siržu zēns" (rež. Viestur Roziņš); 2024. mūzika Daugavpils teātra izrādei "Kāds noteikti atnāks" (rež. Oļegs Šapašņikovs); 2024. mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei "Daudz laimes dzimšanas dienā!" (rež. Iveta Pole); 2024. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Pazudušais dēls" (rež. Reinis Suhanovs); 2024. mūzika Latvijas Leļļu teātrī izrādei "Jelgava '94" (rež. Mārtiņš Eihe); 2024. mūzika un dalība izrādē "Dickens Street – the Other", rež. Baņuta Rubess, Melburnā; 2023. mūzika VDT izrādei "Atraitnes dēls" (rež. Viesturs Roziņš); 2023. mūzika un daļa režijas studentu prakses izādei "Frankeinšteina sindroms" Tamperē; 2023. mūzika DDT producētajai izrādei "Visi putni skaisti dzied" (rež. Krista Burāne); 2023. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Smalkās kaites” (rež. Edgars Kaufelds); 2023. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Pasta nams" (rež. Elīza Dombrovska); 2022. Mūzika JRT izrādei “(R)evolūcija” (režisors Gatis Šmits); 2022. mūzika teātra izrādes filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis); 2022. Mūzika ''Thalia theater'' (Hamburga un Aviņonas festivāls) izrādei “Melnais mūks” (rež. Kirils Serebreņikovs), kā arī tās paplašinātā versija [[Aviņona]]s teātra festivālā; 2022. Mūzika JRT izrādei “Desmit iemeslu apciemot Kauci” (rež. Gatis Šmits); 2021. Mūzika JRT izrādei “Krizantēmas” (rež. Gatis Šmits); 2021. Mūzikas autors Ģertrūdes ielas teātra izrādei “Prometejs” (rež. Elīza Dombrovska); 2021. Mūzikas autors Rēzeknes teātra "Joriks" izrādei "Mans kaimiņš ebrejs" (rež.Mārtiņš Eihe); 2021. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Dzīvnieku ferma” (rež. Viesturs Roziņš); 2020. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Dilles tante” (rež. Edgars Kaufelds); 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Dons Kihots” (režisors Viesturs Roziņš); 2020. mūzika un programmēšana instalācijai laikmetīgās mākslas biennāles izstrādē Andrejsalā RIBOCA ietvaros "Variation of Polymetics"; 2020. mūzika Valmieras teātra festivāla dejas izrādei “Satikt” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi); 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēki” (rež. Reinis Suhanovs); 2020. aranžētājs, izpildītājs un komponists projektā Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” uzveduma veidošanā un dokumentēšanā, Berlīnes mūzikas teātra kolektīva "Hauen und Stechen" režisores Franciskas Kronfotas vadībā; 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Margrēta” (rež. Reinis Suhanovs); 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Dzīvnieks” (rež. Reinis Suhanovs); 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēkam vajag suni” (rež. Jānis Znotiņš); 2019. mūzikas autors, aranžētājs un izpildītājs izrādē “Plūdonis un Upes dievs” (rež.Vilis Daudziņš); 2019. mūzika Valmieras teātra destivāla izrādei “Unwanted” (rež. Džesika Vilsone); 2019. mūzika laikmetīgās dejas izrādei “Labris” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi); 2019. mūzika festivāla izrādei “Vieglāk par sievieti” Itālijā Santarkandželo pilsētā un festivālā ''Homo Novus'' Rīgā, režisore Kristīna Nori; 2019. Dalība kā pedagogam un mūzikas noformētājam, komponistam, — aranžētājam kopienas teātra projektā Tilžā izrādē “Breinuma Leipa”; 2019. Muzikālais noformējums apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Vecmāmiņu valsts”; 2019. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Vecmāmiņas pasakas” (rež. Edgars Kaufelds); 2019. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Kliedzēji” (rež. Viesturs Roziņš); 2019. Režisors un mūzikas autors Nacionālā Teātra izrādei “Ceļojums uz Ziemeļiem”; 2018. Mūzika apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Brīnumu skartie” (rež. Reinis Boters); 2018. Mūzika DDT izrādei “Klubs “Paradise” (rež.Paula Kļavniece); 2018. Mūzika Nacionālā teātra izrādei “Antiņš. Zelts. Kalns.” (rež. Reinis Suhanovs); 2018. Mūzika JRT izrādei “Latviešu Laupītāji” (rež. Gecs Leinevēbers); 2018. Mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei “Pavasaris” (rež. Alicia Geugelin); 2018. mūzika un dalība izrādē — poētiskajā lekcijā “Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi” (rež.Vilis Daudziņš); 2018. Mūzika kustību izrādei “Es arī”, režisore Kristīne Brīniņa; 2018. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Kaiju karalienes noslēpums” (rež.Edgars Kaufelds); 2017. Mūzika teātra izrādei “Persiešu valodas stundas” (rež. Genādijs Ostrovskis); 2017. Mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Eiridīke” (rež. Māra Ķimele); 2017. Mūzika Gogoļa centra teātrim (Maskava) izrādei “Dēmoni” (rež. Elmārs Seņkovs); 2017. Mūzika DDT izrādei “Dvēseļu utenis” (rež. Inga Tropa); 2017. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Trīne” (rež. Elmārs Seņkovs); 2017. Mūzika JRT izrādei “Saniknotā slieka” (rež. Ģirts Ēcis); 2017. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Tuvā pilsēta” (rež. Kirils Serebreņņikovs); 2016. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Džeina Eira” (rež. Reinis Suhanovs); 2016. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Alise brīnumzemē” (rež.Edgars Kaufelds); 2016. Mūzika DDT izrādei “Tēvs varonis ‘69” (rež. Dāvis Auškābs); 2016. Mūzika izrādei “Kukainis” Sansusī festivālam (dramaturģe — Justīne Kļava); 2016. Mūzika JRT izrādei “Lidojošā klusuma darbnīca” (rež. Ģirts Ēcis); 2016. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Celtnieks Sūlness” (rež. Dāvis Auškāps); 2015. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Bērns vārdā Rainis”, (rež. Reinis Suhanovs); 2015. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Raiņa sapņi” (rež. Kirils Serebreņņikovs); 2014. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Blakts” (rež. Dāvis Auškāps); 2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim izrādei “Sarkans” (rež. Reinis Suhanovs); 2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda”, (rež. Ģirts Ēcis); 2014. Mūzika dejas izrādei “Intervija ar Madonnu”, horeogrāfe Kristīne Vismane; 2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda” (rež. Ģirts Ēcis); 2013. Mūzika Cīrihes teātrim Schauspielhaus izrādei Stāsts par Kasparu Hauzeru (rež. Alvis Hermanis); 2012. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Hamlets" (rež. Reinis Suhanovs); 2012. Mūzika Maskavas Dailes teātrim (MXAT) izrādē Krečinska kāzas, rež. Viesturs Meikšāns; 2012. Mūzika un dalība festivāla ''Homo Alibi'' izrādē 4est, autori R.Suhanovs, R. Bekičs, J. Znotiņš, J. Nīmanis; 2012. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei Voiceks (rež. Kirils Serebreņņikovs); 2012. Mūzika Liepājas teātrim Runcis Zābakos (rež. Mārcis Lācis); 2011. Mūzika JRT izrādei Nirjamas pasakas (rež. Māra Ķimele); 2011. Mūzika JRT izrādei Kopenhāgena (rež. Ilze Olingere); 2010. dalība un mūzika festivāla Homo Alibi ietvaros veidotajai izrādei “Partitūra Ekosistēmai” (rež. Viesturs Meikšāns); 2010. Mūzikas autors Valmieras drāmas teātra izrādei “Plūdi un Saulgrieži Straumēnu skaņās” (režisors Viesturs Meikšāns); 2009. Mūzikas autors un izpildītājs JRT izrādei “Klāvs” (režisors Varis Piņķis); 2007. mūzikas autors JRT izrādei “Ja tu esi sivēns..” (režisors Varis Piņķis); mūzikas autors JRT izrādei “Tīra māja” (režisore Māra Ķimele); 2006. mūzikas autors JRT izrādei “Fricis Bārda. Dzeja. Ambients”; 2006. mūzikas autors JRT izrādei “Latviešu Mīlestība” (režisors Alvis Hermanis); 2005. muzikālais noformējums Jaunā Rīgas teātra izrādei “Sidraba šķidrauts” (režisore Baņuta Rubess); 2002. mūzika Jaunā Rīgas teātra izrādei „Stāsts par Kasparu Hauzeru“ (režisors Alvis Hermanis). === Mūzika kino un animācijai === 2026. mūzika animācijas filmai "Notikums Zaķu ciemā" (rež. Ēvalds Lācis) 2026. mūzika animācijas filmai "Skapsēdis" (rež. Edmunds Jansons) 2025. mūzika filmai “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne) 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija 2024. mūzika animācijas filmai "Sēnes Dzīve" (rež. Ēvalds Lācis) 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija 2023. mūzika animācijas filmai "Kājām gaisā" (rež. Dace Rīdūze) 2022. mūzika filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis) 2022. Mūzika Lindas Oltes filmā “Māsas” 2020. mūzika dokumentālajai filmai “Palādu Splīns” (rež.Olafs Okonovs) 2020. mūzika čeku pilnmetrāžas mākslas filmai “Smečka” (The Pack) režisors Tomas Polensky (Čehija) 2020 mūzika daudzēriju TV seriālam “Projekts šķiršnās” (rež. Londa Olte) 2020. mūzika Kārļa Vīlota animācijas īsfilmai “Gulbju Jaunava” 2019.g. Mūzika īsfilmai “Viesis no debesīm” (rež. Māris Bezmers) 2017.g. Mūzika pilnmetrāžas animācijas filmai “Mūsu ome rullē” (rež. Nils Skapāns) 2016. g. Mūzika animācijas īsfilmai “Minotaurs” (rež. Kārlis Vītols) 2016. g. Mūzika dokumentālajai filmai “Īvāns” (rež. Andris Verhonstinskis) 2014. g. Mūzika filmai “Māra” (rež. Krista Burāne) 2010. — 2016.g. mūzika animācijas filmas sērijām - ''Lupatiņi'' (rež. Edmunds Jansons) 2010.g. mūzika animācijas filmai "Tārpiņš" (rež. Nils Skapāns) 2009.g. mūzika īsfilmai filmai "Mols" (rež. R. Vimba) 2008.g. mūzika filmai "Selekcija" (rež. E. Lihačeva) '''Operas / Kameroperas''' 2014. Kameropera “Līsistrate” rež, Cristina Siris (SW) (garums - apmēram stunda) 2018.g. dziesmuspēle-opera “Torņa sindroms” (rež. Dmitrijs Petrenko, dramatruģe Justīne Kļava) (garums - apmēram stunda divdesmit minūtes) 2022. Operas autors “Mūž(-uš)šīgais lidojums (Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”) (rež Māra Ķimele) (garums - apmēram stunda un desmit minūtes) === Citas kompozīcijas === * kamermūzika: ** ''Samba'' — flautai, klavierēm un sitamo instrumentu komplektam, 2001 ** Cikls dažādiem klarnešu ansambļiem 2001 — 2008 ** ''Dažas pavasarīgas epizodes kamermūzikas žanrā'' (klarnetei solo vai ar kāda basa instrumenta pavadījumu), 2001. ** ''Pieskārieni'' (trio 2 klarnetēm un basklarnetei), 2002 ** ''Vienlaicīgi''. ; ''Aizmigt, aizmirst, nebūt''.. (klarnešu kvartetam), 2007 ** Trio vijolei, kontrabasam un klavierēm ''Šad un Tad'', 2002 ** ''Pastaiga un deja'' (marimbai un klavierēm), 2004 ** ''Savāds vakars'' (saksofonam un klavierēm), 2007 ** Trio ''Lielā upurēšana'' (vibrofonam, fagotam un klavierēm), 2008 ** franču tatas dziesmas ''Je Suis Trop Jeunette'' apdare (urbānā folka grupai ''Gosti''), 2008 ** Latv.t.dz. ''Aiz tā lielā dūņu purva apdare'' (urbānā folka grupai Gosti), 2008 (otra redakcija 2009. gadā mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai) ** ''Vērot. Klausīties''. Solo klavierēm, 2008 ** Divi skaņdarbi koklētāju ansamblim Teiksma: ** ''Tuvu'' un ''Dejas sajūta'', 2009 ** Flautu kvartets, 2009 ** Latv.t.dz. ''Rīga Dimd'' apdare sitaminstrumentu ansamblim un klavierēm, 2009 ** Latv.t.dz. ''Man jāieti'' apdare koncertam ''Uginszīmes'' (mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai), 2009 ** skaņdarbs lielam koklētāju ansamblim ''Lauks'', 2010 ** dziesmu cikls ar Jāņa Baltvilka dzeju, 2010 ** ''Kūpētāji; Strautiņš; Brūklenes; Sumbri un Klusums; Divas ēnas 2010 (soprānam, tenoram, klarnetei, trombonam, kontrabasam un akordeonam; atsevišķos skaņdarbos arī otrai klarnetei un elektronikai)'' ** 2016. svīta “Skaitāmpanti par notīm” bērnu ansamblim ** 2016. 4 skaņdarbi koklētāju ansamblim ** 2017. “Divertisments un tango” trio flautai, vijolei un klavierēm ** 2018. ērģeļu prelūdija veltīta Doles ērģeļu atjaunošanai un izstādīšanai RMM telpās. ** 2018. Rīgas saksofonu kvartetam un solistei Ievai Paršai un koklētājam Valdim Mutupāvelam virkne oriģinālkopozīciu projektā “Skanošie laikmeti” ** 2018. skaņdarbs “Emancipācija” koklei un sitamo instrumentu ansamblim “Perpetum Ritmico” ** 2019. cikla astotie trīs daļas ar Ulda Bērziņa dzeju, LVSO pūtēju grupa (10 spēlētāji), diriģents Guntis Kuzma. ** 2019. 3 skaņdarbi koncertam uz Māras dīķa 17. augustā. (Kontrabasam, mecosoprānam, akordeonam, klarnetei un elektronikai); 1. Šūpuļdziesma, 2. Zvirbuļi un dzenieks. (ar O.Vācieša dzeju) 3. Naktī (ar J.Akuratera dzeju) ** 2019. sadarbībā ar vokālo grupu putni ansambļa ''Jakob Noiman Festival Band'' koncertprogrammas veidošana un izpildīšana, aranžijas koncerta programmai ap Ziemassvētku laiku 10 koncertos visā Latvijā. ** 2019. seši jaundarbi Bolderājas mūzikas un mākslas skolas organizētājā valsts konkursā stīgu instrumentiem. Jaundarbi čelliem un vijolēm trijām dažādām grūtības pakāpēm. ** 2019. divdaļīgs jaundarbs ansambļu “Altera Veritas” un “Brokastis četratā” jubilejas koncertam. ** 2020. ''Rearticulation'' (divām klavierēm) ** 2023 skaņdarbs igauņu kannelei un elektronikai — "Tuvošanās" ** 2023 duets kontrabasam un klavierēm, četras daļas (Uvertīra / Viesības pie Balmaņa / Intermēdija / Aizdomu karuselis) ** 2023 trio divām koncertkoklēm un perkusijām — "Stāsti par cerību", trīs daļas un intermēdija ** 2023 trio "Partita nesenajā stilā", alta blokflautai, čellam (baroka) un klavesīnam ** Gunāra Ordelovska kapelas mūzikas apdares korim un ansamblim ''Altera Veritas'', 2008 ** Trio klavierēm, marimbai un čellam ''Gaidīšana'' 2011 ** “Literārā Svīta” (piecās daļās) (flautai, obojai, klarnetei, mežragam, fagotam un alta/soprāna saksofonam) 2015 ** Skaņdarbs vokālajam sekstetam “Dzīrās ieva ar ābeli” 2015 ** divi valši klavierēm no izrādes “Stāsts par Kasparu Hauzeru” 2016 (otra redakcija pārlikumā klavierēm, čellam un marimbai) 2016 ** cikls koklētāju ansamblim “Mēģinājums tulkot Friča Bārdas dzeju mūzikas valodā” 2016 ** 1.d .Zemes dēls. Sapņu burvis., 2. d. Par pazaudētiem spārniem., 3. d. Pamošanās. ** Skaņdarbs koklētāju ansamblim “Atkusnis” 2016 ** latv.t.dz. “Jezups” abdare (klarnetei, trombonam, tubai un akordeonam vai klavierēm) 2016 ** “Latgales korālis” (alta saksofonam, trombonam un tubai) 2016 ** skaņdarbs ērģelēm “Selonia” 2016 ** neizdotie, nepublicētie materiāli: ** no 2010 — 2016 gadam apmēram 20 bērnu dziesmas dažādiem kameransambļa sastāviem ** no 2007 — 2019 gadam apmēram 50 dziesmas izrādēm, kā arī vokāli instrumentālajai grupai “Jakob Noiman Festival Balnd” to skaitā 20 dziesmas no izrādes “Latviešu Mīlestība” * korim/orķestrim: * ''Tec — 1'' korim un elektronikai, 2007 * Improvizācija Tecā (korim, klarnetei un elektronikai) 2013 * ''Ausma, tava saule riet..'' pūtēju orķestrim un korim (kinofilmai ''Selekcija''), 2008 * Simfonisks portrets ''Poncijs Pilāts'', 2009 * ''Uzklausi, Māte..'' skaņdarbs kamerorķestrim, korim un elektronikai, 2011 * deviņpadsmit Marģera Zariņa kora dziesmu apdares/pārlikumi kapelai un korim, — kora dziesmu cikls — ''Danči'', 2010 * pārlikums simfoniskajam orķestrim un apdare Imanta Zemzara mūzikai dokumentālajai filmai ''Ugunszīme'', 2011 * Latviešu tautas dziesmas apdare ''Irbīt gula ceļmalāi'' kamerorķestrim, 2010 * ''Laiks. Tagad.'' Korim, soprānam saksofonam un vokālajai grupai, 2013 * korim ''a capella'' “Lūgšana” 2013 * ''Trīs latviešu tautasdziesmas.'' Saksofonu kvartetam, etnogrāfiskajai koklei un balsij. 2013 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim ar [[Johans Sebastiāns Bahs|Johana Sebastiāna Baha]] tēmu “Musette” 2014 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim “Fanfāras” 2014 * Skaņdarbs trijiem saksofonu kvartetiem “Introdukcija — jūras ceļš” un “Roņu sala” 2014, pārlikums saksofonu kvartetam 2015 * koncertuzvedums simfoniskajam orķestrim, korim un solistiem “Bagāža Dūrē” 2015 * skaņdarbs korim un saksofonu kvintetam “Das Selige Stillschweigen “ 2015 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim un elektronikai “Nākotnes cilvēki” 2015 * 2016. skaņdarbs pūtēju orķestrim no Johana Sebastiāna Baha tēmas “Muzette” * Skaņdarbi jauktajam korim ar pavadījumu: “Melnais” (korim, klavierēm un basklarnetei), “Veltījums Noģībušajiem koristiem” (korim, klavierēm un elektronikai), “Vēlāk” (korim, klavierēm un elektronikai) 2016 * korim ''a capella'' “Krēslas stundas” 2016 * 2017. divi skaņdarbi pūtēju orķestrim “Zeltītas vasaras” un “Fanfaru maršs” * 2018. oratorija-koncertuzvedums “Torņa sindroms” simfoniskajam orķestrim, korim, solistiem — mecosoprānam, soprānam, baritonam un tenoram. Kā arī koklētāju ansamblim, akordeonu trio, arfu duetam un mežragu kvartetam. Diriģents Gundars Bertnāts, 19. maijā, Pārdaugavas svētkos. * 2018. svētku uvertīra simfoniskajam orķestrim “Līdz man nāc!” atskaņota ugunskuru naktī Saulkrastos 26. augustā. Diriģente Laura Staša. * 2018. koncerts pūtēju orķestrim un gaismas partitūrai “Atspulgi” pirmatskaņots 4. maijā RLB namā, diriģents Valdis Butāns. * 2019. Skaņdarbs “Paliksim, līdzcilvēk!” Rīgas doma ērģelēm un valsts akadēmiskajam korim “Latvija” dir. Māris Sirmais, solists — Aigars Reinis * 2022. cikls "Koronetes" jauktajam korim un amsamblim (flauta/tabules, perkusijas/vibrofons, kontrabass)(pirmatskaņots Rīgā 28.04.22, radiokoris, S.Kļava) * 2022. skaņdarbs korim "Tulkojums" (Aspazijas dzeja / Matiasa Knolla tulkojums) pirmatskaņots un veltīt korim "Juventus" dir.V.Tomsons * 2023 skaņdarbs "Himni di Misericordia", jauktajam korim, elektronikai un pūšaminstrumentiem. Pirmantsakņots 30. augustā Sv. Pētera Baznīcā, Rīgā, dir. M.Sirmais, valsts akadēmiskais koris "Latvija", autors - elektronika un pūšaminstrumenti. '''Režijas darbi:''' 2019. režisors un komponists Latvijas Nacionālā teātra izrādē "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2024. g. režija un dalība dzejas dienu koncertā Jūrmalā “''Dzejas spiets'' pie Raiņa priedēm” 2025. g. režija un dramaturģija skolas somas izrādei, pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas ar tādu pašu nosaukumu “Zagļi” motīviem. 2025. režija un dalība Aspazijas lugas lasījumam “Boass un Rute” Aspazijas festivālā Jūrmalā. == Apbalvojumi == Uzvarēja Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras polifonijas kompozīcijas konkursā (2003), ieguva otro vietu starptautiskā studentu kameransambļu konkursā [[Klaipēda|Klaipēdā]] (2003).<ref name="lmic"/> * 2010. gadā par mūziku [[Valmieras teātris|Valmieras teātra]] izrādei "Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās" saņēmis [[Baltijas Teātra festivāls|Baltijas Teātra festivāla]] (Lietuvā) speciālbalvu (labākais muzikālais noformējums) un [[Spēlmaņu nakts 2009/2010|Spēlmaņu nakts balvu]] (nominācijā "Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē"), * 2012. gadā saņēmis tādu pašu apbalvojumu par mūziku [[Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] izrādei "Voiceks". 2011. gadā ticis nominēts šai balvai par mūziku izrādei "Kopenhāgena" ([[Jaunais Rīgas teātris]]). * 2014. gadā Balva par labāko kino mūziku “Lielais Kristaps”. * 2015. gadā par mūziku Latvijas Nacionālā teātra izrādei "Raiņa sapņi", kā arī par šo pašu darbu saņēmis [[AKKA/LAA]] Autora balvu. * 2018. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm "Persiešu valodas stundas", "Kaiju karalienes noslēpums" un "Dvēseļu utenis". * 2019. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm “Ceļojums uz Ziemeļiem” un “Kliedzēji”. * 2024. balva par labāko kora izrādes iestudējumu “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne) * 2024. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī VDT izrādei “Pazudušais dēls”. * 2026. gadā Šanhajas online kinofestivāla balva par labāko mūziku (filmai "Visi putni skaisti dzied")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://shanghaifestival.com/2026/03/29/winners-march-2026/|title=Winners – March 2026|last=admin|access-date=2026-07-05|date=2026-03-29|language=en-US}}</ref> == Diskogrāfija == 2009. gadā izdots albums [[Kompaktdisks|CD]] formātā ar nosaukumu "Dziesmas par mīlestību", iekļaujot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādē "Latviešu mīlestība" izmantotās un vēl dažas papildu dziesmas. Tās izpilda teātra aktieri [[Vilis Daudziņš]], [[Kaspars Znotiņš]], [[Varis Piņķis]], [[Andris Keišs]] un mūziķi Arturs Bērziņš (trombons), [[Kristaps Pētersons]] (kontrabass) un pats Jēkabs Nīmanis (ģitāras, klarnete, balss). 2011. gadā izdots albums ar mūziku no izrādes "Kopenhāgena" 2016. CD ar mūziku no animācijas seriāla "Lupantiņi" izdevējs izdevniecība "Liels un Mazs" , producenti SIA "Atom Art" 2019 Twilight Hours · Latvian Radio Choir · Kaspars Putniņš Evening Impression ℗ SKANI, Latvijas Koncerti Released on: 2019-09-27 Music Publisher: Copyright Control Composer: Jēkabs Nīmanis 2020. gadā izdots albums "Dzejnieka balss. Mūzika" 2021. gadā albums "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2021. gadā grupas ''Jakob Noiman Festival Band'' albums "Jezups dejo valsi" == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://jekabsnimanis.bandcamp.com/ Bandcamp lapa] {{en ikona}} * [https://soundcloud.com/jekabs-nimanis SoundCloud lapa] * [https://izrades.lv/persona/jekabs-nimanis-8275 Jēkabs Nīmanis ] izrades.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nīmanis, Jēkabs}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] 45mbn746l5smqzo54zihopuuydfns5z 4490697 4490693 2026-07-05T19:41:41Z Pirags 3757 /* Mūzika kino un animācijai */ 4490697 wikitext text/x-wiki {{noformējums|jāsaīsina saraksti, atstājot tikai nozīmīgāko, šis nav CV}} {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Jēkabs Nīmanis | vārds_orig = | attēls = Jēkabs Nīmanis Strazdumuižā, 2025. gads.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Jēkabs Nīmanis koncertā Strazdumuižā 2025. gadā | dz_gads = 1980 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LVA}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | paraksts = | stils = | žanrs = | tehnika = | grupa = | mācījies = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Spēlmaņu nakts balva]] (2010, 2012, 2015, 2017, 2018, 2019) Autroa Balva 2015, Lielais Kristaps 2014 | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Jēkabs Nīmanis''' (dzimis {{dat|1980|11|29}}) ir latviešu [[komponists]] un mūziķis, teātra un kino mūzikas autors. Daudzkārtējs [[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu nakts balvas]] ieguvējs. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1980. ɡadā [[Rīga|Rīgā]] būvnieka Jāņa Nīmaņa ģimenē, viņa vecvectēva brālis bija bērnu ārsts [[Jēkabs Nīmanis (ārsts)|Jēkabs Nīmanis]] (1892-1979). Studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]], 2003. gadā ieguva bakalaura grādu [[klarnete]]s spēlē pie [[Sigurds Circenis|Sigurda Circeņa]], 2005. gadā maģistra grādu kameransambļa specialitātē pie Hertas Hansenas. Papildus izglītojās starptautiskajās ABAM kamermūzikas meistarklasēs [[Žana Sibēliusa Mūzikas akadēmija|Ž. Sibēliusa Mūzikas akadēmijā]] Somijā (2004), ''Socrates/Erasmus'' [[Studentu apmaiņas programma|studentu apmaiņas programmā]] studēja kompozīciju, instrumentāciju un elektroakustisko mūziku [[Skotijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā|Skotijas Karaliskā Mūzikas akadēmija]] (2008).<ref name="lmic">[https://www.lmic.lv/lv/komponisti/jekabs-nimanis-4326#work Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs: Nīmanis, Jēkabs — Mārīte Dombrovska, 2012] </ref> 2009. gadā absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klasi maģistra programmā, pie pasniedzēja [[Andris Vecumnieks|Andra Vecumnieka]]. Kopš 2009. gada ir [[Latvijas komponistu savienība]]s biedrs. Kopš 2022. gada septembra studē teātra režiju [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s maģistratūras programmā. === Muzikālā darbība === Nīmanis sarakstījis mūziku vairāk nekā 100 teātra izrādēm. Regulāri piedalās Latvijas koncertdzīvē, spēlējot klarneti un organizējot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] kamermūzikas koncertus, kuros piedalījies arī pats (2002—2010). Nodarbojas ar skaņas instalāciju un audiovizuālo noformējumu veidošanu dažādos mākslas un sabiedriskos medijos un telpās. Komponē kamermūziku, izvērstākas formas darbus un arī mūziku dažādiem Latvijas un ārvalstu teātriem, animācijas un kinofilmām. 2004. — 2015. gadā strādāja [[Bolderājas Mākslas un mūzikas skola|Bolderājas Mākslas un mūzikas skolā]], pasniedzot klarnetes un saksofona spēli.<ref name="lmic"/> Kopš 2014. gada lektors privātajā augstskolā RISEBA (audio —vizuālās mākslas nozarē lekciju kurss “Mūzika komunikācijā”), kopš 2016. gada lektors [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]]. 2015. — 2017 gadā Muzeja speciālists skaņas noformējumam un pedagoģiskais darbs ekspozīcijai [[Rakstniecības un Mūzikas muzejs|Rakstniecības un Mūzikas muzejā]]. ==== Mūzika teātrim ==== 2026. mūzika Dailes teātra izrādei “Milzis” (rež. Gatis Šmits);<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=MILZIS|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2025-2026/milzis|website=www.dailesteatris.lv|date=2026-01-31|access-date=2026-01-30|language=lv}}</ref> 2025. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Mēdeja" (rež. Reinis Suhanovs); 2025. mūzika muzikālajai izrādei Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” “Liepu tēva stāsti” (rež. Varis Siliņš); 2025. mūzika un dziesmu vārdi Liepājas teātra izrādei "Pasaulē labākais stāsts" (rež. Kristīne Brīniņa); 2025. mūzika JRT izrādei “Stāsts par Parsifalu” (rež. Matiass Hartmans); 2025. mūzika Villa teātra izrādē “Burvju stabule” (rež. Varis Piņķis); 2025. mūzika Liepājas teātra izrādei "Divu siržu zēns" (rež. Viestur Roziņš); 2024. mūzika Daugavpils teātra izrādei "Kāds noteikti atnāks" (rež. Oļegs Šapašņikovs); 2024. mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei "Daudz laimes dzimšanas dienā!" (rež. Iveta Pole); 2024. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Pazudušais dēls" (rež. Reinis Suhanovs); 2024. mūzika Latvijas Leļļu teātrī izrādei "Jelgava '94" (rež. Mārtiņš Eihe); 2024. mūzika un dalība izrādē "Dickens Street – the Other", rež. Baņuta Rubess, Melburnā; 2023. mūzika VDT izrādei "Atraitnes dēls" (rež. Viesturs Roziņš); 2023. mūzika un daļa režijas studentu prakses izādei "Frankeinšteina sindroms" Tamperē; 2023. mūzika DDT producētajai izrādei "Visi putni skaisti dzied" (rež. Krista Burāne); 2023. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Smalkās kaites” (rež. Edgars Kaufelds); 2023. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Pasta nams" (rež. Elīza Dombrovska); 2022. Mūzika JRT izrādei “(R)evolūcija” (režisors Gatis Šmits); 2022. mūzika teātra izrādes filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis); 2022. Mūzika ''Thalia theater'' (Hamburga un Aviņonas festivāls) izrādei “Melnais mūks” (rež. Kirils Serebreņikovs), kā arī tās paplašinātā versija [[Aviņona]]s teātra festivālā; 2022. Mūzika JRT izrādei “Desmit iemeslu apciemot Kauci” (rež. Gatis Šmits); 2021. Mūzika JRT izrādei “Krizantēmas” (rež. Gatis Šmits); 2021. Mūzikas autors Ģertrūdes ielas teātra izrādei “Prometejs” (rež. Elīza Dombrovska); 2021. Mūzikas autors Rēzeknes teātra "Joriks" izrādei "Mans kaimiņš ebrejs" (rež.Mārtiņš Eihe); 2021. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Dzīvnieku ferma” (rež. Viesturs Roziņš); 2020. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Dilles tante” (rež. Edgars Kaufelds); 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Dons Kihots” (režisors Viesturs Roziņš); 2020. mūzika un programmēšana instalācijai laikmetīgās mākslas biennāles izstrādē Andrejsalā RIBOCA ietvaros "Variation of Polymetics"; 2020. mūzika Valmieras teātra festivāla dejas izrādei “Satikt” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi); 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēki” (rež. Reinis Suhanovs); 2020. aranžētājs, izpildītājs un komponists projektā Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” uzveduma veidošanā un dokumentēšanā, Berlīnes mūzikas teātra kolektīva "Hauen und Stechen" režisores Franciskas Kronfotas vadībā; 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Margrēta” (rež. Reinis Suhanovs); 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Dzīvnieks” (rež. Reinis Suhanovs); 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēkam vajag suni” (rež. Jānis Znotiņš); 2019. mūzikas autors, aranžētājs un izpildītājs izrādē “Plūdonis un Upes dievs” (rež.Vilis Daudziņš); 2019. mūzika Valmieras teātra destivāla izrādei “Unwanted” (rež. Džesika Vilsone); 2019. mūzika laikmetīgās dejas izrādei “Labris” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi); 2019. mūzika festivāla izrādei “Vieglāk par sievieti” Itālijā Santarkandželo pilsētā un festivālā ''Homo Novus'' Rīgā, režisore Kristīna Nori; 2019. Dalība kā pedagogam un mūzikas noformētājam, komponistam, — aranžētājam kopienas teātra projektā Tilžā izrādē “Breinuma Leipa”; 2019. Muzikālais noformējums apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Vecmāmiņu valsts”; 2019. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Vecmāmiņas pasakas” (rež. Edgars Kaufelds); 2019. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Kliedzēji” (rež. Viesturs Roziņš); 2019. Režisors un mūzikas autors Nacionālā Teātra izrādei “Ceļojums uz Ziemeļiem”; 2018. Mūzika apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Brīnumu skartie” (rež. Reinis Boters); 2018. Mūzika DDT izrādei “Klubs “Paradise” (rež.Paula Kļavniece); 2018. Mūzika Nacionālā teātra izrādei “Antiņš. Zelts. Kalns.” (rež. Reinis Suhanovs); 2018. Mūzika JRT izrādei “Latviešu Laupītāji” (rež. Gecs Leinevēbers); 2018. Mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei “Pavasaris” (rež. Alicia Geugelin); 2018. mūzika un dalība izrādē — poētiskajā lekcijā “Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi” (rež.Vilis Daudziņš); 2018. Mūzika kustību izrādei “Es arī”, režisore Kristīne Brīniņa; 2018. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Kaiju karalienes noslēpums” (rež.Edgars Kaufelds); 2017. Mūzika teātra izrādei “Persiešu valodas stundas” (rež. Genādijs Ostrovskis); 2017. Mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Eiridīke” (rež. Māra Ķimele); 2017. Mūzika Gogoļa centra teātrim (Maskava) izrādei “Dēmoni” (rež. Elmārs Seņkovs); 2017. Mūzika DDT izrādei “Dvēseļu utenis” (rež. Inga Tropa); 2017. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Trīne” (rež. Elmārs Seņkovs); 2017. Mūzika JRT izrādei “Saniknotā slieka” (rež. Ģirts Ēcis); 2017. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Tuvā pilsēta” (rež. Kirils Serebreņņikovs); 2016. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Džeina Eira” (rež. Reinis Suhanovs); 2016. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Alise brīnumzemē” (rež.Edgars Kaufelds); 2016. Mūzika DDT izrādei “Tēvs varonis ‘69” (rež. Dāvis Auškābs); 2016. Mūzika izrādei “Kukainis” Sansusī festivālam (dramaturģe — Justīne Kļava); 2016. Mūzika JRT izrādei “Lidojošā klusuma darbnīca” (rež. Ģirts Ēcis); 2016. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Celtnieks Sūlness” (rež. Dāvis Auškāps); 2015. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Bērns vārdā Rainis”, (rež. Reinis Suhanovs); 2015. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Raiņa sapņi” (rež. Kirils Serebreņņikovs); 2014. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Blakts” (rež. Dāvis Auškāps); 2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim izrādei “Sarkans” (rež. Reinis Suhanovs); 2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda”, (rež. Ģirts Ēcis); 2014. Mūzika dejas izrādei “Intervija ar Madonnu”, horeogrāfe Kristīne Vismane; 2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda” (rež. Ģirts Ēcis); 2013. Mūzika Cīrihes teātrim Schauspielhaus izrādei Stāsts par Kasparu Hauzeru (rež. Alvis Hermanis); 2012. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Hamlets" (rež. Reinis Suhanovs); 2012. Mūzika Maskavas Dailes teātrim (MXAT) izrādē Krečinska kāzas, rež. Viesturs Meikšāns; 2012. Mūzika un dalība festivāla ''Homo Alibi'' izrādē 4est, autori R.Suhanovs, R. Bekičs, J. Znotiņš, J. Nīmanis; 2012. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei Voiceks (rež. Kirils Serebreņņikovs); 2012. Mūzika Liepājas teātrim Runcis Zābakos (rež. Mārcis Lācis); 2011. Mūzika JRT izrādei Nirjamas pasakas (rež. Māra Ķimele); 2011. Mūzika JRT izrādei Kopenhāgena (rež. Ilze Olingere); 2010. dalība un mūzika festivāla Homo Alibi ietvaros veidotajai izrādei “Partitūra Ekosistēmai” (rež. Viesturs Meikšāns); 2010. Mūzikas autors Valmieras drāmas teātra izrādei “Plūdi un Saulgrieži Straumēnu skaņās” (režisors Viesturs Meikšāns); 2009. Mūzikas autors un izpildītājs JRT izrādei “Klāvs” (režisors Varis Piņķis); 2007. mūzikas autors JRT izrādei “Ja tu esi sivēns..” (režisors Varis Piņķis); mūzikas autors JRT izrādei “Tīra māja” (režisore Māra Ķimele); 2006. mūzikas autors JRT izrādei “Fricis Bārda. Dzeja. Ambients”; 2006. mūzikas autors JRT izrādei “Latviešu Mīlestība” (režisors Alvis Hermanis); 2005. muzikālais noformējums Jaunā Rīgas teātra izrādei “Sidraba šķidrauts” (režisore Baņuta Rubess); 2002. mūzika Jaunā Rīgas teātra izrādei „Stāsts par Kasparu Hauzeru“ (režisors Alvis Hermanis). ==== Mūzika kino un animācijai ==== 2026. mūzika animācijas filmai "Notikums Zaķu ciemā" (rež. Ēvalds Lācis); 2026. mūzika animācijas filmai "Skapsēdis" (rež. Edmunds Jansons); 2025. mūzika filmai “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne); 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija; 2024. mūzika animācijas filmai "Sēnes Dzīve" (rež. Ēvalds Lācis); 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija; 2023. mūzika animācijas filmai "Kājām gaisā" (rež. Dace Rīdūze); 2022. mūzika filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis); 2022. Mūzika Lindas Oltes filmā “Māsas”; 2020. mūzika dokumentālajai filmai “Palādu Splīns” (rež.Olafs Okonovs); 2020. mūzika čeku pilnmetrāžas mākslas filmai “Smečka” (The Pack) režisors Tomas Polensky (Čehija); 2020 mūzika daudzēriju TV seriālam “Projekts šķiršnās” (rež. Londa Olte); 2020. mūzika Kārļa Vīlota animācijas īsfilmai “Gulbju Jaunava”; 2019. Mūzika īsfilmai “Viesis no debesīm” (rež. Māris Bezmers); 2017. Mūzika pilnmetrāžas animācijas filmai “Mūsu ome rullē” (rež. Nils Skapāns); 2016. Mūzika animācijas īsfilmai “Minotaurs” (rež. Kārlis Vītols); 2016. Mūzika dokumentālajai filmai “Īvāns” (rež. Andris Verhonstinskis); 2014. Mūzika filmai “Māra” (rež. Krista Burāne); 2010. — 2016. mūzika animācijas filmas sērijām - ''Lupatiņi'' (rež. Edmunds Jansons); 2010. mūzika animācijas filmai "Tārpiņš" (rež. Nils Skapāns); 2009. mūzika īsfilmai filmai "Mols" (rež. R. Vimba); 2008. mūzika filmai "Selekcija" (rež. E. Lihačeva). ===== Operas / Kameroperas===== 2014. Kameropera “Līsistrate” rež, Cristina Siris (SW); 2018.g. dziesmuspēle-opera “Torņa sindroms” (rež. Dmitrijs Petrenko, dramatruģe Justīne Kļava) (garums - apmēram stunda divdesmit minūtes) 2022. Operas autors “Mūž(-uš)šīgais lidojums (Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”) (rež Māra Ķimele) (garums - apmēram stunda un desmit minūtes) === Citas kompozīcijas === * kamermūzika: ** ''Samba'' — flautai, klavierēm un sitamo instrumentu komplektam, 2001 ** Cikls dažādiem klarnešu ansambļiem 2001 — 2008 ** ''Dažas pavasarīgas epizodes kamermūzikas žanrā'' (klarnetei solo vai ar kāda basa instrumenta pavadījumu), 2001. ** ''Pieskārieni'' (trio 2 klarnetēm un basklarnetei), 2002 ** ''Vienlaicīgi''. ; ''Aizmigt, aizmirst, nebūt''.. (klarnešu kvartetam), 2007 ** Trio vijolei, kontrabasam un klavierēm ''Šad un Tad'', 2002 ** ''Pastaiga un deja'' (marimbai un klavierēm), 2004 ** ''Savāds vakars'' (saksofonam un klavierēm), 2007 ** Trio ''Lielā upurēšana'' (vibrofonam, fagotam un klavierēm), 2008 ** franču tatas dziesmas ''Je Suis Trop Jeunette'' apdare (urbānā folka grupai ''Gosti''), 2008 ** Latv.t.dz. ''Aiz tā lielā dūņu purva apdare'' (urbānā folka grupai Gosti), 2008 (otra redakcija 2009. gadā mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai) ** ''Vērot. Klausīties''. Solo klavierēm, 2008 ** Divi skaņdarbi koklētāju ansamblim Teiksma: ** ''Tuvu'' un ''Dejas sajūta'', 2009 ** Flautu kvartets, 2009 ** Latv.t.dz. ''Rīga Dimd'' apdare sitaminstrumentu ansamblim un klavierēm, 2009 ** Latv.t.dz. ''Man jāieti'' apdare koncertam ''Uginszīmes'' (mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai), 2009 ** skaņdarbs lielam koklētāju ansamblim ''Lauks'', 2010 ** dziesmu cikls ar Jāņa Baltvilka dzeju, 2010 ** ''Kūpētāji; Strautiņš; Brūklenes; Sumbri un Klusums; Divas ēnas 2010 (soprānam, tenoram, klarnetei, trombonam, kontrabasam un akordeonam; atsevišķos skaņdarbos arī otrai klarnetei un elektronikai)'' ** 2016. svīta “Skaitāmpanti par notīm” bērnu ansamblim ** 2016. 4 skaņdarbi koklētāju ansamblim ** 2017. “Divertisments un tango” trio flautai, vijolei un klavierēm ** 2018. ērģeļu prelūdija veltīta Doles ērģeļu atjaunošanai un izstādīšanai RMM telpās. ** 2018. Rīgas saksofonu kvartetam un solistei Ievai Paršai un koklētājam Valdim Mutupāvelam virkne oriģinālkopozīciu projektā “Skanošie laikmeti” ** 2018. skaņdarbs “Emancipācija” koklei un sitamo instrumentu ansamblim “Perpetum Ritmico” ** 2019. cikla astotie trīs daļas ar Ulda Bērziņa dzeju, LVSO pūtēju grupa (10 spēlētāji), diriģents Guntis Kuzma. ** 2019. 3 skaņdarbi koncertam uz Māras dīķa 17. augustā. (Kontrabasam, mecosoprānam, akordeonam, klarnetei un elektronikai); 1. Šūpuļdziesma, 2. Zvirbuļi un dzenieks. (ar O.Vācieša dzeju) 3. Naktī (ar J.Akuratera dzeju) ** 2019. sadarbībā ar vokālo grupu putni ansambļa ''Jakob Noiman Festival Band'' koncertprogrammas veidošana un izpildīšana, aranžijas koncerta programmai ap Ziemassvētku laiku 10 koncertos visā Latvijā. ** 2019. seši jaundarbi Bolderājas mūzikas un mākslas skolas organizētājā valsts konkursā stīgu instrumentiem. Jaundarbi čelliem un vijolēm trijām dažādām grūtības pakāpēm. ** 2019. divdaļīgs jaundarbs ansambļu “Altera Veritas” un “Brokastis četratā” jubilejas koncertam. ** 2020. ''Rearticulation'' (divām klavierēm) ** 2023 skaņdarbs igauņu kannelei un elektronikai — "Tuvošanās" ** 2023 duets kontrabasam un klavierēm, četras daļas (Uvertīra / Viesības pie Balmaņa / Intermēdija / Aizdomu karuselis) ** 2023 trio divām koncertkoklēm un perkusijām — "Stāsti par cerību", trīs daļas un intermēdija ** 2023 trio "Partita nesenajā stilā", alta blokflautai, čellam (baroka) un klavesīnam ** Gunāra Ordelovska kapelas mūzikas apdares korim un ansamblim ''Altera Veritas'', 2008 ** Trio klavierēm, marimbai un čellam ''Gaidīšana'' 2011 ** “Literārā Svīta” (piecās daļās) (flautai, obojai, klarnetei, mežragam, fagotam un alta/soprāna saksofonam) 2015 ** Skaņdarbs vokālajam sekstetam “Dzīrās ieva ar ābeli” 2015 ** divi valši klavierēm no izrādes “Stāsts par Kasparu Hauzeru” 2016 (otra redakcija pārlikumā klavierēm, čellam un marimbai) 2016 ** cikls koklētāju ansamblim “Mēģinājums tulkot Friča Bārdas dzeju mūzikas valodā” 2016 ** 1.d .Zemes dēls. Sapņu burvis., 2. d. Par pazaudētiem spārniem., 3. d. Pamošanās. ** Skaņdarbs koklētāju ansamblim “Atkusnis” 2016 ** latv.t.dz. “Jezups” abdare (klarnetei, trombonam, tubai un akordeonam vai klavierēm) 2016 ** “Latgales korālis” (alta saksofonam, trombonam un tubai) 2016 ** skaņdarbs ērģelēm “Selonia” 2016 ** neizdotie, nepublicētie materiāli: ** no 2010 — 2016 gadam apmēram 20 bērnu dziesmas dažādiem kameransambļa sastāviem ** no 2007 — 2019 gadam apmēram 50 dziesmas izrādēm, kā arī vokāli instrumentālajai grupai “Jakob Noiman Festival Balnd” to skaitā 20 dziesmas no izrādes “Latviešu Mīlestība” * korim/orķestrim: * ''Tec — 1'' korim un elektronikai, 2007 * Improvizācija Tecā (korim, klarnetei un elektronikai) 2013 * ''Ausma, tava saule riet..'' pūtēju orķestrim un korim (kinofilmai ''Selekcija''), 2008 * Simfonisks portrets ''Poncijs Pilāts'', 2009 * ''Uzklausi, Māte..'' skaņdarbs kamerorķestrim, korim un elektronikai, 2011 * deviņpadsmit Marģera Zariņa kora dziesmu apdares/pārlikumi kapelai un korim, — kora dziesmu cikls — ''Danči'', 2010 * pārlikums simfoniskajam orķestrim un apdare Imanta Zemzara mūzikai dokumentālajai filmai ''Ugunszīme'', 2011 * Latviešu tautas dziesmas apdare ''Irbīt gula ceļmalāi'' kamerorķestrim, 2010 * ''Laiks. Tagad.'' Korim, soprānam saksofonam un vokālajai grupai, 2013 * korim ''a capella'' “Lūgšana” 2013 * ''Trīs latviešu tautasdziesmas.'' Saksofonu kvartetam, etnogrāfiskajai koklei un balsij. 2013 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim ar [[Johans Sebastiāns Bahs|Johana Sebastiāna Baha]] tēmu “Musette” 2014 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim “Fanfāras” 2014 * Skaņdarbs trijiem saksofonu kvartetiem “Introdukcija — jūras ceļš” un “Roņu sala” 2014, pārlikums saksofonu kvartetam 2015 * koncertuzvedums simfoniskajam orķestrim, korim un solistiem “Bagāža Dūrē” 2015 * skaņdarbs korim un saksofonu kvintetam “Das Selige Stillschweigen “ 2015 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim un elektronikai “Nākotnes cilvēki” 2015 * 2016. skaņdarbs pūtēju orķestrim no Johana Sebastiāna Baha tēmas “Muzette” * Skaņdarbi jauktajam korim ar pavadījumu: “Melnais” (korim, klavierēm un basklarnetei), “Veltījums Noģībušajiem koristiem” (korim, klavierēm un elektronikai), “Vēlāk” (korim, klavierēm un elektronikai) 2016 * korim ''a capella'' “Krēslas stundas” 2016 * 2017. divi skaņdarbi pūtēju orķestrim “Zeltītas vasaras” un “Fanfaru maršs” * 2018. oratorija-koncertuzvedums “Torņa sindroms” simfoniskajam orķestrim, korim, solistiem — mecosoprānam, soprānam, baritonam un tenoram. Kā arī koklētāju ansamblim, akordeonu trio, arfu duetam un mežragu kvartetam. Diriģents Gundars Bertnāts, 19. maijā, Pārdaugavas svētkos. * 2018. svētku uvertīra simfoniskajam orķestrim “Līdz man nāc!” atskaņota ugunskuru naktī Saulkrastos 26. augustā. Diriģente Laura Staša. * 2018. koncerts pūtēju orķestrim un gaismas partitūrai “Atspulgi” pirmatskaņots 4. maijā RLB namā, diriģents Valdis Butāns. * 2019. Skaņdarbs “Paliksim, līdzcilvēk!” Rīgas doma ērģelēm un valsts akadēmiskajam korim “Latvija” dir. Māris Sirmais, solists — Aigars Reinis * 2022. cikls "Koronetes" jauktajam korim un amsamblim (flauta/tabules, perkusijas/vibrofons, kontrabass)(pirmatskaņots Rīgā 28.04.22, radiokoris, S.Kļava) * 2022. skaņdarbs korim "Tulkojums" (Aspazijas dzeja / Matiasa Knolla tulkojums) pirmatskaņots un veltīt korim "Juventus" dir.V.Tomsons * 2023 skaņdarbs "Himni di Misericordia", jauktajam korim, elektronikai un pūšaminstrumentiem. Pirmantsakņots 30. augustā Sv. Pētera Baznīcā, Rīgā, dir. M.Sirmais, valsts akadēmiskais koris "Latvija", autors - elektronika un pūšaminstrumenti. '''Režijas darbi:''' 2019. režisors un komponists Latvijas Nacionālā teātra izrādē "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2024. g. režija un dalība dzejas dienu koncertā Jūrmalā “''Dzejas spiets'' pie Raiņa priedēm” 2025. g. režija un dramaturģija skolas somas izrādei, pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas ar tādu pašu nosaukumu “Zagļi” motīviem. 2025. režija un dalība Aspazijas lugas lasījumam “Boass un Rute” Aspazijas festivālā Jūrmalā. == Apbalvojumi == Uzvarēja Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras polifonijas kompozīcijas konkursā (2003), ieguva otro vietu starptautiskā studentu kameransambļu konkursā [[Klaipēda|Klaipēdā]] (2003).<ref name="lmic"/> * 2010. gadā par mūziku [[Valmieras teātris|Valmieras teātra]] izrādei "Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās" saņēmis [[Baltijas Teātra festivāls|Baltijas Teātra festivāla]] (Lietuvā) speciālbalvu (labākais muzikālais noformējums) un [[Spēlmaņu nakts 2009/2010|Spēlmaņu nakts balvu]] (nominācijā "Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē"), * 2012. gadā saņēmis tādu pašu apbalvojumu par mūziku [[Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] izrādei "Voiceks". 2011. gadā ticis nominēts šai balvai par mūziku izrādei "Kopenhāgena" ([[Jaunais Rīgas teātris]]). * 2014. gadā Balva par labāko kino mūziku “Lielais Kristaps”. * 2015. gadā par mūziku Latvijas Nacionālā teātra izrādei "Raiņa sapņi", kā arī par šo pašu darbu saņēmis [[AKKA/LAA]] Autora balvu. * 2018. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm "Persiešu valodas stundas", "Kaiju karalienes noslēpums" un "Dvēseļu utenis". * 2019. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm “Ceļojums uz Ziemeļiem” un “Kliedzēji”. * 2024. balva par labāko kora izrādes iestudējumu “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne) * 2024. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī VDT izrādei “Pazudušais dēls”. * 2026. gadā Šanhajas online kinofestivāla balva par labāko mūziku (filmai "Visi putni skaisti dzied")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://shanghaifestival.com/2026/03/29/winners-march-2026/|title=Winners – March 2026|last=admin|access-date=2026-07-05|date=2026-03-29|language=en-US}}</ref> == Diskogrāfija == 2009. gadā izdots albums [[Kompaktdisks|CD]] formātā ar nosaukumu "Dziesmas par mīlestību", iekļaujot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādē "Latviešu mīlestība" izmantotās un vēl dažas papildu dziesmas. Tās izpilda teātra aktieri [[Vilis Daudziņš]], [[Kaspars Znotiņš]], [[Varis Piņķis]], [[Andris Keišs]] un mūziķi Arturs Bērziņš (trombons), [[Kristaps Pētersons]] (kontrabass) un pats Jēkabs Nīmanis (ģitāras, klarnete, balss). 2011. gadā izdots albums ar mūziku no izrādes "Kopenhāgena" 2016. CD ar mūziku no animācijas seriāla "Lupantiņi" izdevējs izdevniecība "Liels un Mazs" , producenti SIA "Atom Art" 2019 Twilight Hours · Latvian Radio Choir · Kaspars Putniņš Evening Impression ℗ SKANI, Latvijas Koncerti Released on: 2019-09-27 Music Publisher: Copyright Control Composer: Jēkabs Nīmanis 2020. gadā izdots albums "Dzejnieka balss. Mūzika" 2021. gadā albums "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2021. gadā grupas ''Jakob Noiman Festival Band'' albums "Jezups dejo valsi" == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://jekabsnimanis.bandcamp.com/ Bandcamp lapa] {{en ikona}} * [https://soundcloud.com/jekabs-nimanis SoundCloud lapa] * [https://izrades.lv/persona/jekabs-nimanis-8275 Jēkabs Nīmanis ] izrades.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nīmanis, Jēkabs}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] i3l93igm9np3008hi6fufkf5ncpwoul 4490698 4490697 2026-07-05T19:44:29Z Pirags 3757 /* Operas / Kameroperas */ 4490698 wikitext text/x-wiki {{noformējums|jāsaīsina saraksti, atstājot tikai nozīmīgāko, šis nav CV}} {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Jēkabs Nīmanis | vārds_orig = | attēls = Jēkabs Nīmanis Strazdumuižā, 2025. gads.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Jēkabs Nīmanis koncertā Strazdumuižā 2025. gadā | dz_gads = 1980 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LVA}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | paraksts = | stils = | žanrs = | tehnika = | grupa = | mācījies = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Spēlmaņu nakts balva]] (2010, 2012, 2015, 2017, 2018, 2019) Autroa Balva 2015, Lielais Kristaps 2014 | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Jēkabs Nīmanis''' (dzimis {{dat|1980|11|29}}) ir latviešu [[komponists]] un mūziķis, teātra un kino mūzikas autors. Daudzkārtējs [[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu nakts balvas]] ieguvējs. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1980. ɡadā [[Rīga|Rīgā]] būvnieka Jāņa Nīmaņa ģimenē, viņa vecvectēva brālis bija bērnu ārsts [[Jēkabs Nīmanis (ārsts)|Jēkabs Nīmanis]] (1892-1979). Studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]], 2003. gadā ieguva bakalaura grādu [[klarnete]]s spēlē pie [[Sigurds Circenis|Sigurda Circeņa]], 2005. gadā maģistra grādu kameransambļa specialitātē pie Hertas Hansenas. Papildus izglītojās starptautiskajās ABAM kamermūzikas meistarklasēs [[Žana Sibēliusa Mūzikas akadēmija|Ž. Sibēliusa Mūzikas akadēmijā]] Somijā (2004), ''Socrates/Erasmus'' [[Studentu apmaiņas programma|studentu apmaiņas programmā]] studēja kompozīciju, instrumentāciju un elektroakustisko mūziku [[Skotijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā|Skotijas Karaliskā Mūzikas akadēmija]] (2008).<ref name="lmic">[https://www.lmic.lv/lv/komponisti/jekabs-nimanis-4326#work Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs: Nīmanis, Jēkabs — Mārīte Dombrovska, 2012] </ref> 2009. gadā absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klasi maģistra programmā, pie pasniedzēja [[Andris Vecumnieks|Andra Vecumnieka]]. Kopš 2009. gada ir [[Latvijas komponistu savienība]]s biedrs. Kopš 2022. gada septembra studē teātra režiju [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s maģistratūras programmā. === Muzikālā darbība === Nīmanis sarakstījis mūziku vairāk nekā 100 teātra izrādēm. Regulāri piedalās Latvijas koncertdzīvē, spēlējot klarneti un organizējot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] kamermūzikas koncertus, kuros piedalījies arī pats (2002—2010). Nodarbojas ar skaņas instalāciju un audiovizuālo noformējumu veidošanu dažādos mākslas un sabiedriskos medijos un telpās. Komponē kamermūziku, izvērstākas formas darbus un arī mūziku dažādiem Latvijas un ārvalstu teātriem, animācijas un kinofilmām. 2004. — 2015. gadā strādāja [[Bolderājas Mākslas un mūzikas skola|Bolderājas Mākslas un mūzikas skolā]], pasniedzot klarnetes un saksofona spēli.<ref name="lmic"/> Kopš 2014. gada lektors privātajā augstskolā RISEBA (audio —vizuālās mākslas nozarē lekciju kurss “Mūzika komunikācijā”), kopš 2016. gada lektors [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]]. 2015. — 2017 gadā Muzeja speciālists skaņas noformējumam un pedagoģiskais darbs ekspozīcijai [[Rakstniecības un Mūzikas muzejs|Rakstniecības un Mūzikas muzejā]]. ==== Mūzika teātrim ==== 2026. mūzika Dailes teātra izrādei “Milzis” (rež. Gatis Šmits);<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=MILZIS|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2025-2026/milzis|website=www.dailesteatris.lv|date=2026-01-31|access-date=2026-01-30|language=lv}}</ref> 2025. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Mēdeja" (rež. Reinis Suhanovs); 2025. mūzika muzikālajai izrādei Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” “Liepu tēva stāsti” (rež. Varis Siliņš); 2025. mūzika un dziesmu vārdi Liepājas teātra izrādei "Pasaulē labākais stāsts" (rež. Kristīne Brīniņa); 2025. mūzika JRT izrādei “Stāsts par Parsifalu” (rež. Matiass Hartmans); 2025. mūzika Villa teātra izrādē “Burvju stabule” (rež. Varis Piņķis); 2025. mūzika Liepājas teātra izrādei "Divu siržu zēns" (rež. Viestur Roziņš); 2024. mūzika Daugavpils teātra izrādei "Kāds noteikti atnāks" (rež. Oļegs Šapašņikovs); 2024. mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei "Daudz laimes dzimšanas dienā!" (rež. Iveta Pole); 2024. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Pazudušais dēls" (rež. Reinis Suhanovs); 2024. mūzika Latvijas Leļļu teātrī izrādei "Jelgava '94" (rež. Mārtiņš Eihe); 2024. mūzika un dalība izrādē "Dickens Street – the Other", rež. Baņuta Rubess, Melburnā; 2023. mūzika VDT izrādei "Atraitnes dēls" (rež. Viesturs Roziņš); 2023. mūzika un daļa režijas studentu prakses izādei "Frankeinšteina sindroms" Tamperē; 2023. mūzika DDT producētajai izrādei "Visi putni skaisti dzied" (rež. Krista Burāne); 2023. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Smalkās kaites” (rež. Edgars Kaufelds); 2023. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Pasta nams" (rež. Elīza Dombrovska); 2022. Mūzika JRT izrādei “(R)evolūcija” (režisors Gatis Šmits); 2022. mūzika teātra izrādes filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis); 2022. Mūzika ''Thalia theater'' (Hamburga un Aviņonas festivāls) izrādei “Melnais mūks” (rež. Kirils Serebreņikovs), kā arī tās paplašinātā versija [[Aviņona]]s teātra festivālā; 2022. Mūzika JRT izrādei “Desmit iemeslu apciemot Kauci” (rež. Gatis Šmits); 2021. Mūzika JRT izrādei “Krizantēmas” (rež. Gatis Šmits); 2021. Mūzikas autors Ģertrūdes ielas teātra izrādei “Prometejs” (rež. Elīza Dombrovska); 2021. Mūzikas autors Rēzeknes teātra "Joriks" izrādei "Mans kaimiņš ebrejs" (rež.Mārtiņš Eihe); 2021. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Dzīvnieku ferma” (rež. Viesturs Roziņš); 2020. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Dilles tante” (rež. Edgars Kaufelds); 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Dons Kihots” (režisors Viesturs Roziņš); 2020. mūzika un programmēšana instalācijai laikmetīgās mākslas biennāles izstrādē Andrejsalā RIBOCA ietvaros "Variation of Polymetics"; 2020. mūzika Valmieras teātra festivāla dejas izrādei “Satikt” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi); 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēki” (rež. Reinis Suhanovs); 2020. aranžētājs, izpildītājs un komponists projektā Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” uzveduma veidošanā un dokumentēšanā, Berlīnes mūzikas teātra kolektīva "Hauen und Stechen" režisores Franciskas Kronfotas vadībā; 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Margrēta” (rež. Reinis Suhanovs); 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Dzīvnieks” (rež. Reinis Suhanovs); 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēkam vajag suni” (rež. Jānis Znotiņš); 2019. mūzikas autors, aranžētājs un izpildītājs izrādē “Plūdonis un Upes dievs” (rež.Vilis Daudziņš); 2019. mūzika Valmieras teātra destivāla izrādei “Unwanted” (rež. Džesika Vilsone); 2019. mūzika laikmetīgās dejas izrādei “Labris” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi); 2019. mūzika festivāla izrādei “Vieglāk par sievieti” Itālijā Santarkandželo pilsētā un festivālā ''Homo Novus'' Rīgā, režisore Kristīna Nori; 2019. Dalība kā pedagogam un mūzikas noformētājam, komponistam, — aranžētājam kopienas teātra projektā Tilžā izrādē “Breinuma Leipa”; 2019. Muzikālais noformējums apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Vecmāmiņu valsts”; 2019. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Vecmāmiņas pasakas” (rež. Edgars Kaufelds); 2019. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Kliedzēji” (rež. Viesturs Roziņš); 2019. Režisors un mūzikas autors Nacionālā Teātra izrādei “Ceļojums uz Ziemeļiem”; 2018. Mūzika apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Brīnumu skartie” (rež. Reinis Boters); 2018. Mūzika DDT izrādei “Klubs “Paradise” (rež.Paula Kļavniece); 2018. Mūzika Nacionālā teātra izrādei “Antiņš. Zelts. Kalns.” (rež. Reinis Suhanovs); 2018. Mūzika JRT izrādei “Latviešu Laupītāji” (rež. Gecs Leinevēbers); 2018. Mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei “Pavasaris” (rež. Alicia Geugelin); 2018. mūzika un dalība izrādē — poētiskajā lekcijā “Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi” (rež.Vilis Daudziņš); 2018. Mūzika kustību izrādei “Es arī”, režisore Kristīne Brīniņa; 2018. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Kaiju karalienes noslēpums” (rež.Edgars Kaufelds); 2017. Mūzika teātra izrādei “Persiešu valodas stundas” (rež. Genādijs Ostrovskis); 2017. Mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Eiridīke” (rež. Māra Ķimele); 2017. Mūzika Gogoļa centra teātrim (Maskava) izrādei “Dēmoni” (rež. Elmārs Seņkovs); 2017. Mūzika DDT izrādei “Dvēseļu utenis” (rež. Inga Tropa); 2017. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Trīne” (rež. Elmārs Seņkovs); 2017. Mūzika JRT izrādei “Saniknotā slieka” (rež. Ģirts Ēcis); 2017. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Tuvā pilsēta” (rež. Kirils Serebreņņikovs); 2016. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Džeina Eira” (rež. Reinis Suhanovs); 2016. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Alise brīnumzemē” (rež.Edgars Kaufelds); 2016. Mūzika DDT izrādei “Tēvs varonis ‘69” (rež. Dāvis Auškābs); 2016. Mūzika izrādei “Kukainis” Sansusī festivālam (dramaturģe — Justīne Kļava); 2016. Mūzika JRT izrādei “Lidojošā klusuma darbnīca” (rež. Ģirts Ēcis); 2016. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Celtnieks Sūlness” (rež. Dāvis Auškāps); 2015. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Bērns vārdā Rainis”, (rež. Reinis Suhanovs); 2015. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Raiņa sapņi” (rež. Kirils Serebreņņikovs); 2014. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Blakts” (rež. Dāvis Auškāps); 2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim izrādei “Sarkans” (rež. Reinis Suhanovs); 2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda”, (rež. Ģirts Ēcis); 2014. Mūzika dejas izrādei “Intervija ar Madonnu”, horeogrāfe Kristīne Vismane; 2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda” (rež. Ģirts Ēcis); 2013. Mūzika Cīrihes teātrim Schauspielhaus izrādei Stāsts par Kasparu Hauzeru (rež. Alvis Hermanis); 2012. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Hamlets" (rež. Reinis Suhanovs); 2012. Mūzika Maskavas Dailes teātrim (MXAT) izrādē Krečinska kāzas, rež. Viesturs Meikšāns; 2012. Mūzika un dalība festivāla ''Homo Alibi'' izrādē 4est, autori R.Suhanovs, R. Bekičs, J. Znotiņš, J. Nīmanis; 2012. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei Voiceks (rež. Kirils Serebreņņikovs); 2012. Mūzika Liepājas teātrim Runcis Zābakos (rež. Mārcis Lācis); 2011. Mūzika JRT izrādei Nirjamas pasakas (rež. Māra Ķimele); 2011. Mūzika JRT izrādei Kopenhāgena (rež. Ilze Olingere); 2010. dalība un mūzika festivāla Homo Alibi ietvaros veidotajai izrādei “Partitūra Ekosistēmai” (rež. Viesturs Meikšāns); 2010. Mūzikas autors Valmieras drāmas teātra izrādei “Plūdi un Saulgrieži Straumēnu skaņās” (režisors Viesturs Meikšāns); 2009. Mūzikas autors un izpildītājs JRT izrādei “Klāvs” (režisors Varis Piņķis); 2007. mūzikas autors JRT izrādei “Ja tu esi sivēns..” (režisors Varis Piņķis); mūzikas autors JRT izrādei “Tīra māja” (režisore Māra Ķimele); 2006. mūzikas autors JRT izrādei “Fricis Bārda. Dzeja. Ambients”; 2006. mūzikas autors JRT izrādei “Latviešu Mīlestība” (režisors Alvis Hermanis); 2005. muzikālais noformējums Jaunā Rīgas teātra izrādei “Sidraba šķidrauts” (režisore Baņuta Rubess); 2002. mūzika Jaunā Rīgas teātra izrādei „Stāsts par Kasparu Hauzeru“ (režisors Alvis Hermanis). ==== Mūzika kino un animācijai ==== 2026. mūzika animācijas filmai "Notikums Zaķu ciemā" (rež. Ēvalds Lācis); 2026. mūzika animācijas filmai "Skapsēdis" (rež. Edmunds Jansons); 2025. mūzika filmai “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne); 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija; 2024. mūzika animācijas filmai "Sēnes Dzīve" (rež. Ēvalds Lācis); 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija; 2023. mūzika animācijas filmai "Kājām gaisā" (rež. Dace Rīdūze); 2022. mūzika filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis); 2022. Mūzika Lindas Oltes filmā “Māsas”; 2020. mūzika dokumentālajai filmai “Palādu Splīns” (rež.Olafs Okonovs); 2020. mūzika čeku pilnmetrāžas mākslas filmai “Smečka” (The Pack) režisors Tomas Polensky (Čehija); 2020 mūzika daudzēriju TV seriālam “Projekts šķiršnās” (rež. Londa Olte); 2020. mūzika Kārļa Vīlota animācijas īsfilmai “Gulbju Jaunava”; 2019. Mūzika īsfilmai “Viesis no debesīm” (rež. Māris Bezmers); 2017. Mūzika pilnmetrāžas animācijas filmai “Mūsu ome rullē” (rež. Nils Skapāns); 2016. Mūzika animācijas īsfilmai “Minotaurs” (rež. Kārlis Vītols); 2016. Mūzika dokumentālajai filmai “Īvāns” (rež. Andris Verhonstinskis); 2014. Mūzika filmai “Māra” (rež. Krista Burāne); 2010. — 2016. mūzika animācijas filmas sērijām - ''Lupatiņi'' (rež. Edmunds Jansons); 2010. mūzika animācijas filmai "Tārpiņš" (rež. Nils Skapāns); 2009. mūzika īsfilmai filmai "Mols" (rež. R. Vimba); 2008. mūzika filmai "Selekcija" (rež. E. Lihačeva). ===== Operas / Kameroperas===== *2014. Kameropera “Līsistrate” rež. Cristina Siris (SW); *2018. dziesmuspēle-opera “Torņa sindroms” (rež. Dmitrijs Petrenko, dramatruģe Justīne Kļava) (garums - apmēram stunda divdesmit minūtes) *2022. Operas autors “Mūž(-uš)šīgais lidojums (Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”) (rež Māra Ķimele) (garums - apmēram stunda un desmit minūtes) === Citas kompozīcijas === * kamermūzika: ** ''Samba'' — flautai, klavierēm un sitamo instrumentu komplektam, 2001 ** Cikls dažādiem klarnešu ansambļiem 2001 — 2008 ** ''Dažas pavasarīgas epizodes kamermūzikas žanrā'' (klarnetei solo vai ar kāda basa instrumenta pavadījumu), 2001. ** ''Pieskārieni'' (trio 2 klarnetēm un basklarnetei), 2002 ** ''Vienlaicīgi''. ; ''Aizmigt, aizmirst, nebūt''.. (klarnešu kvartetam), 2007 ** Trio vijolei, kontrabasam un klavierēm ''Šad un Tad'', 2002 ** ''Pastaiga un deja'' (marimbai un klavierēm), 2004 ** ''Savāds vakars'' (saksofonam un klavierēm), 2007 ** Trio ''Lielā upurēšana'' (vibrofonam, fagotam un klavierēm), 2008 ** franču tatas dziesmas ''Je Suis Trop Jeunette'' apdare (urbānā folka grupai ''Gosti''), 2008 ** Latv.t.dz. ''Aiz tā lielā dūņu purva apdare'' (urbānā folka grupai Gosti), 2008 (otra redakcija 2009. gadā mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai) ** ''Vērot. Klausīties''. Solo klavierēm, 2008 ** Divi skaņdarbi koklētāju ansamblim Teiksma: ** ''Tuvu'' un ''Dejas sajūta'', 2009 ** Flautu kvartets, 2009 ** Latv.t.dz. ''Rīga Dimd'' apdare sitaminstrumentu ansamblim un klavierēm, 2009 ** Latv.t.dz. ''Man jāieti'' apdare koncertam ''Uginszīmes'' (mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai), 2009 ** skaņdarbs lielam koklētāju ansamblim ''Lauks'', 2010 ** dziesmu cikls ar Jāņa Baltvilka dzeju, 2010 ** ''Kūpētāji; Strautiņš; Brūklenes; Sumbri un Klusums; Divas ēnas 2010 (soprānam, tenoram, klarnetei, trombonam, kontrabasam un akordeonam; atsevišķos skaņdarbos arī otrai klarnetei un elektronikai)'' ** 2016. svīta “Skaitāmpanti par notīm” bērnu ansamblim ** 2016. 4 skaņdarbi koklētāju ansamblim ** 2017. “Divertisments un tango” trio flautai, vijolei un klavierēm ** 2018. ērģeļu prelūdija veltīta Doles ērģeļu atjaunošanai un izstādīšanai RMM telpās. ** 2018. Rīgas saksofonu kvartetam un solistei Ievai Paršai un koklētājam Valdim Mutupāvelam virkne oriģinālkopozīciu projektā “Skanošie laikmeti” ** 2018. skaņdarbs “Emancipācija” koklei un sitamo instrumentu ansamblim “Perpetum Ritmico” ** 2019. cikla astotie trīs daļas ar Ulda Bērziņa dzeju, LVSO pūtēju grupa (10 spēlētāji), diriģents Guntis Kuzma. ** 2019. 3 skaņdarbi koncertam uz Māras dīķa 17. augustā. (Kontrabasam, mecosoprānam, akordeonam, klarnetei un elektronikai); 1. Šūpuļdziesma, 2. Zvirbuļi un dzenieks. (ar O.Vācieša dzeju) 3. Naktī (ar J.Akuratera dzeju) ** 2019. sadarbībā ar vokālo grupu putni ansambļa ''Jakob Noiman Festival Band'' koncertprogrammas veidošana un izpildīšana, aranžijas koncerta programmai ap Ziemassvētku laiku 10 koncertos visā Latvijā. ** 2019. seši jaundarbi Bolderājas mūzikas un mākslas skolas organizētājā valsts konkursā stīgu instrumentiem. Jaundarbi čelliem un vijolēm trijām dažādām grūtības pakāpēm. ** 2019. divdaļīgs jaundarbs ansambļu “Altera Veritas” un “Brokastis četratā” jubilejas koncertam. ** 2020. ''Rearticulation'' (divām klavierēm) ** 2023 skaņdarbs igauņu kannelei un elektronikai — "Tuvošanās" ** 2023 duets kontrabasam un klavierēm, četras daļas (Uvertīra / Viesības pie Balmaņa / Intermēdija / Aizdomu karuselis) ** 2023 trio divām koncertkoklēm un perkusijām — "Stāsti par cerību", trīs daļas un intermēdija ** 2023 trio "Partita nesenajā stilā", alta blokflautai, čellam (baroka) un klavesīnam ** Gunāra Ordelovska kapelas mūzikas apdares korim un ansamblim ''Altera Veritas'', 2008 ** Trio klavierēm, marimbai un čellam ''Gaidīšana'' 2011 ** “Literārā Svīta” (piecās daļās) (flautai, obojai, klarnetei, mežragam, fagotam un alta/soprāna saksofonam) 2015 ** Skaņdarbs vokālajam sekstetam “Dzīrās ieva ar ābeli” 2015 ** divi valši klavierēm no izrādes “Stāsts par Kasparu Hauzeru” 2016 (otra redakcija pārlikumā klavierēm, čellam un marimbai) 2016 ** cikls koklētāju ansamblim “Mēģinājums tulkot Friča Bārdas dzeju mūzikas valodā” 2016 ** 1.d .Zemes dēls. Sapņu burvis., 2. d. Par pazaudētiem spārniem., 3. d. Pamošanās. ** Skaņdarbs koklētāju ansamblim “Atkusnis” 2016 ** latv.t.dz. “Jezups” abdare (klarnetei, trombonam, tubai un akordeonam vai klavierēm) 2016 ** “Latgales korālis” (alta saksofonam, trombonam un tubai) 2016 ** skaņdarbs ērģelēm “Selonia” 2016 ** neizdotie, nepublicētie materiāli: ** no 2010 — 2016 gadam apmēram 20 bērnu dziesmas dažādiem kameransambļa sastāviem ** no 2007 — 2019 gadam apmēram 50 dziesmas izrādēm, kā arī vokāli instrumentālajai grupai “Jakob Noiman Festival Balnd” to skaitā 20 dziesmas no izrādes “Latviešu Mīlestība” * korim/orķestrim: * ''Tec — 1'' korim un elektronikai, 2007 * Improvizācija Tecā (korim, klarnetei un elektronikai) 2013 * ''Ausma, tava saule riet..'' pūtēju orķestrim un korim (kinofilmai ''Selekcija''), 2008 * Simfonisks portrets ''Poncijs Pilāts'', 2009 * ''Uzklausi, Māte..'' skaņdarbs kamerorķestrim, korim un elektronikai, 2011 * deviņpadsmit Marģera Zariņa kora dziesmu apdares/pārlikumi kapelai un korim, — kora dziesmu cikls — ''Danči'', 2010 * pārlikums simfoniskajam orķestrim un apdare Imanta Zemzara mūzikai dokumentālajai filmai ''Ugunszīme'', 2011 * Latviešu tautas dziesmas apdare ''Irbīt gula ceļmalāi'' kamerorķestrim, 2010 * ''Laiks. Tagad.'' Korim, soprānam saksofonam un vokālajai grupai, 2013 * korim ''a capella'' “Lūgšana” 2013 * ''Trīs latviešu tautasdziesmas.'' Saksofonu kvartetam, etnogrāfiskajai koklei un balsij. 2013 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim ar [[Johans Sebastiāns Bahs|Johana Sebastiāna Baha]] tēmu “Musette” 2014 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim “Fanfāras” 2014 * Skaņdarbs trijiem saksofonu kvartetiem “Introdukcija — jūras ceļš” un “Roņu sala” 2014, pārlikums saksofonu kvartetam 2015 * koncertuzvedums simfoniskajam orķestrim, korim un solistiem “Bagāža Dūrē” 2015 * skaņdarbs korim un saksofonu kvintetam “Das Selige Stillschweigen “ 2015 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim un elektronikai “Nākotnes cilvēki” 2015 * 2016. skaņdarbs pūtēju orķestrim no Johana Sebastiāna Baha tēmas “Muzette” * Skaņdarbi jauktajam korim ar pavadījumu: “Melnais” (korim, klavierēm un basklarnetei), “Veltījums Noģībušajiem koristiem” (korim, klavierēm un elektronikai), “Vēlāk” (korim, klavierēm un elektronikai) 2016 * korim ''a capella'' “Krēslas stundas” 2016 * 2017. divi skaņdarbi pūtēju orķestrim “Zeltītas vasaras” un “Fanfaru maršs” * 2018. oratorija-koncertuzvedums “Torņa sindroms” simfoniskajam orķestrim, korim, solistiem — mecosoprānam, soprānam, baritonam un tenoram. Kā arī koklētāju ansamblim, akordeonu trio, arfu duetam un mežragu kvartetam. Diriģents Gundars Bertnāts, 19. maijā, Pārdaugavas svētkos. * 2018. svētku uvertīra simfoniskajam orķestrim “Līdz man nāc!” atskaņota ugunskuru naktī Saulkrastos 26. augustā. Diriģente Laura Staša. * 2018. koncerts pūtēju orķestrim un gaismas partitūrai “Atspulgi” pirmatskaņots 4. maijā RLB namā, diriģents Valdis Butāns. * 2019. Skaņdarbs “Paliksim, līdzcilvēk!” Rīgas doma ērģelēm un valsts akadēmiskajam korim “Latvija” dir. Māris Sirmais, solists — Aigars Reinis * 2022. cikls "Koronetes" jauktajam korim un amsamblim (flauta/tabules, perkusijas/vibrofons, kontrabass)(pirmatskaņots Rīgā 28.04.22, radiokoris, S.Kļava) * 2022. skaņdarbs korim "Tulkojums" (Aspazijas dzeja / Matiasa Knolla tulkojums) pirmatskaņots un veltīt korim "Juventus" dir.V.Tomsons * 2023 skaņdarbs "Himni di Misericordia", jauktajam korim, elektronikai un pūšaminstrumentiem. Pirmantsakņots 30. augustā Sv. Pētera Baznīcā, Rīgā, dir. M.Sirmais, valsts akadēmiskais koris "Latvija", autors - elektronika un pūšaminstrumenti. '''Režijas darbi:''' 2019. režisors un komponists Latvijas Nacionālā teātra izrādē "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2024. g. režija un dalība dzejas dienu koncertā Jūrmalā “''Dzejas spiets'' pie Raiņa priedēm” 2025. g. režija un dramaturģija skolas somas izrādei, pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas ar tādu pašu nosaukumu “Zagļi” motīviem. 2025. režija un dalība Aspazijas lugas lasījumam “Boass un Rute” Aspazijas festivālā Jūrmalā. == Apbalvojumi == Uzvarēja Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras polifonijas kompozīcijas konkursā (2003), ieguva otro vietu starptautiskā studentu kameransambļu konkursā [[Klaipēda|Klaipēdā]] (2003).<ref name="lmic"/> * 2010. gadā par mūziku [[Valmieras teātris|Valmieras teātra]] izrādei "Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās" saņēmis [[Baltijas Teātra festivāls|Baltijas Teātra festivāla]] (Lietuvā) speciālbalvu (labākais muzikālais noformējums) un [[Spēlmaņu nakts 2009/2010|Spēlmaņu nakts balvu]] (nominācijā "Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē"), * 2012. gadā saņēmis tādu pašu apbalvojumu par mūziku [[Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] izrādei "Voiceks". 2011. gadā ticis nominēts šai balvai par mūziku izrādei "Kopenhāgena" ([[Jaunais Rīgas teātris]]). * 2014. gadā Balva par labāko kino mūziku “Lielais Kristaps”. * 2015. gadā par mūziku Latvijas Nacionālā teātra izrādei "Raiņa sapņi", kā arī par šo pašu darbu saņēmis [[AKKA/LAA]] Autora balvu. * 2018. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm "Persiešu valodas stundas", "Kaiju karalienes noslēpums" un "Dvēseļu utenis". * 2019. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm “Ceļojums uz Ziemeļiem” un “Kliedzēji”. * 2024. balva par labāko kora izrādes iestudējumu “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne) * 2024. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī VDT izrādei “Pazudušais dēls”. * 2026. gadā Šanhajas online kinofestivāla balva par labāko mūziku (filmai "Visi putni skaisti dzied")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://shanghaifestival.com/2026/03/29/winners-march-2026/|title=Winners – March 2026|last=admin|access-date=2026-07-05|date=2026-03-29|language=en-US}}</ref> == Diskogrāfija == 2009. gadā izdots albums [[Kompaktdisks|CD]] formātā ar nosaukumu "Dziesmas par mīlestību", iekļaujot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādē "Latviešu mīlestība" izmantotās un vēl dažas papildu dziesmas. Tās izpilda teātra aktieri [[Vilis Daudziņš]], [[Kaspars Znotiņš]], [[Varis Piņķis]], [[Andris Keišs]] un mūziķi Arturs Bērziņš (trombons), [[Kristaps Pētersons]] (kontrabass) un pats Jēkabs Nīmanis (ģitāras, klarnete, balss). 2011. gadā izdots albums ar mūziku no izrādes "Kopenhāgena" 2016. CD ar mūziku no animācijas seriāla "Lupantiņi" izdevējs izdevniecība "Liels un Mazs" , producenti SIA "Atom Art" 2019 Twilight Hours · Latvian Radio Choir · Kaspars Putniņš Evening Impression ℗ SKANI, Latvijas Koncerti Released on: 2019-09-27 Music Publisher: Copyright Control Composer: Jēkabs Nīmanis 2020. gadā izdots albums "Dzejnieka balss. Mūzika" 2021. gadā albums "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2021. gadā grupas ''Jakob Noiman Festival Band'' albums "Jezups dejo valsi" == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://jekabsnimanis.bandcamp.com/ Bandcamp lapa] {{en ikona}} * [https://soundcloud.com/jekabs-nimanis SoundCloud lapa] * [https://izrades.lv/persona/jekabs-nimanis-8275 Jēkabs Nīmanis ] izrades.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nīmanis, Jēkabs}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] k4h1z294v3ccfqw35vrznywku1o487v 4490700 4490698 2026-07-05T19:46:04Z Pirags 3757 /* Citas kompozīcijas */ 4490700 wikitext text/x-wiki {{noformējums|jāsaīsina saraksti, atstājot tikai nozīmīgāko, šis nav CV}} {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Jēkabs Nīmanis | vārds_orig = | attēls = Jēkabs Nīmanis Strazdumuižā, 2025. gads.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Jēkabs Nīmanis koncertā Strazdumuižā 2025. gadā | dz_gads = 1980 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LVA}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | paraksts = | stils = | žanrs = | tehnika = | grupa = | mācījies = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Spēlmaņu nakts balva]] (2010, 2012, 2015, 2017, 2018, 2019) Autroa Balva 2015, Lielais Kristaps 2014 | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Jēkabs Nīmanis''' (dzimis {{dat|1980|11|29}}) ir latviešu [[komponists]] un mūziķis, teātra un kino mūzikas autors. Daudzkārtējs [[Spēlmaņu nakts|Spēlmaņu nakts balvas]] ieguvējs. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1980. ɡadā [[Rīga|Rīgā]] būvnieka Jāņa Nīmaņa ģimenē, viņa vecvectēva brālis bija bērnu ārsts [[Jēkabs Nīmanis (ārsts)|Jēkabs Nīmanis]] (1892-1979). Studēja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]], 2003. gadā ieguva bakalaura grādu [[klarnete]]s spēlē pie [[Sigurds Circenis|Sigurda Circeņa]], 2005. gadā maģistra grādu kameransambļa specialitātē pie Hertas Hansenas. Papildus izglītojās starptautiskajās ABAM kamermūzikas meistarklasēs [[Žana Sibēliusa Mūzikas akadēmija|Ž. Sibēliusa Mūzikas akadēmijā]] Somijā (2004), ''Socrates/Erasmus'' [[Studentu apmaiņas programma|studentu apmaiņas programmā]] studēja kompozīciju, instrumentāciju un elektroakustisko mūziku [[Skotijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā|Skotijas Karaliskā Mūzikas akadēmija]] (2008).<ref name="lmic">[https://www.lmic.lv/lv/komponisti/jekabs-nimanis-4326#work Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs: Nīmanis, Jēkabs — Mārīte Dombrovska, 2012] </ref> 2009. gadā absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klasi maģistra programmā, pie pasniedzēja [[Andris Vecumnieks|Andra Vecumnieka]]. Kopš 2009. gada ir [[Latvijas komponistu savienība]]s biedrs. Kopš 2022. gada septembra studē teātra režiju [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s maģistratūras programmā. === Muzikālā darbība === Nīmanis sarakstījis mūziku vairāk nekā 100 teātra izrādēm. Regulāri piedalās Latvijas koncertdzīvē, spēlējot klarneti un organizējot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] kamermūzikas koncertus, kuros piedalījies arī pats (2002—2010). Nodarbojas ar skaņas instalāciju un audiovizuālo noformējumu veidošanu dažādos mākslas un sabiedriskos medijos un telpās. Komponē kamermūziku, izvērstākas formas darbus un arī mūziku dažādiem Latvijas un ārvalstu teātriem, animācijas un kinofilmām. 2004. — 2015. gadā strādāja [[Bolderājas Mākslas un mūzikas skola|Bolderājas Mākslas un mūzikas skolā]], pasniedzot klarnetes un saksofona spēli.<ref name="lmic"/> Kopš 2014. gada lektors privātajā augstskolā RISEBA (audio —vizuālās mākslas nozarē lekciju kurss “Mūzika komunikācijā”), kopš 2016. gada lektors [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]]. 2015. — 2017 gadā Muzeja speciālists skaņas noformējumam un pedagoģiskais darbs ekspozīcijai [[Rakstniecības un Mūzikas muzejs|Rakstniecības un Mūzikas muzejā]]. ==== Mūzika teātrim ==== 2026. mūzika Dailes teātra izrādei “Milzis” (rež. Gatis Šmits);<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=MILZIS|url=https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2025-2026/milzis|website=www.dailesteatris.lv|date=2026-01-31|access-date=2026-01-30|language=lv}}</ref> 2025. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Mēdeja" (rež. Reinis Suhanovs); 2025. mūzika muzikālajai izrādei Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” “Liepu tēva stāsti” (rež. Varis Siliņš); 2025. mūzika un dziesmu vārdi Liepājas teātra izrādei "Pasaulē labākais stāsts" (rež. Kristīne Brīniņa); 2025. mūzika JRT izrādei “Stāsts par Parsifalu” (rež. Matiass Hartmans); 2025. mūzika Villa teātra izrādē “Burvju stabule” (rež. Varis Piņķis); 2025. mūzika Liepājas teātra izrādei "Divu siržu zēns" (rež. Viestur Roziņš); 2024. mūzika Daugavpils teātra izrādei "Kāds noteikti atnāks" (rež. Oļegs Šapašņikovs); 2024. mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei "Daudz laimes dzimšanas dienā!" (rež. Iveta Pole); 2024. mūzika Valmieras Drāmas teātra izrādei "Pazudušais dēls" (rež. Reinis Suhanovs); 2024. mūzika Latvijas Leļļu teātrī izrādei "Jelgava '94" (rež. Mārtiņš Eihe); 2024. mūzika un dalība izrādē "Dickens Street – the Other", rež. Baņuta Rubess, Melburnā; 2023. mūzika VDT izrādei "Atraitnes dēls" (rež. Viesturs Roziņš); 2023. mūzika un daļa režijas studentu prakses izādei "Frankeinšteina sindroms" Tamperē; 2023. mūzika DDT producētajai izrādei "Visi putni skaisti dzied" (rež. Krista Burāne); 2023. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Smalkās kaites” (rež. Edgars Kaufelds); 2023. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Pasta nams" (rež. Elīza Dombrovska); 2022. Mūzika JRT izrādei “(R)evolūcija” (režisors Gatis Šmits); 2022. mūzika teātra izrādes filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis); 2022. Mūzika ''Thalia theater'' (Hamburga un Aviņonas festivāls) izrādei “Melnais mūks” (rež. Kirils Serebreņikovs), kā arī tās paplašinātā versija [[Aviņona]]s teātra festivālā; 2022. Mūzika JRT izrādei “Desmit iemeslu apciemot Kauci” (rež. Gatis Šmits); 2021. Mūzika JRT izrādei “Krizantēmas” (rež. Gatis Šmits); 2021. Mūzikas autors Ģertrūdes ielas teātra izrādei “Prometejs” (rež. Elīza Dombrovska); 2021. Mūzikas autors Rēzeknes teātra "Joriks" izrādei "Mans kaimiņš ebrejs" (rež.Mārtiņš Eihe); 2021. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Dzīvnieku ferma” (rež. Viesturs Roziņš); 2020. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Dilles tante” (rež. Edgars Kaufelds); 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Dons Kihots” (režisors Viesturs Roziņš); 2020. mūzika un programmēšana instalācijai laikmetīgās mākslas biennāles izstrādē Andrejsalā RIBOCA ietvaros "Variation of Polymetics"; 2020. mūzika Valmieras teātra festivāla dejas izrādei “Satikt” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi); 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēki” (rež. Reinis Suhanovs); 2020. aranžētājs, izpildītājs un komponists projektā Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” uzveduma veidošanā un dokumentēšanā, Berlīnes mūzikas teātra kolektīva "Hauen und Stechen" režisores Franciskas Kronfotas vadībā; 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Margrēta” (rež. Reinis Suhanovs); 2020. mūzika Nacionālā teātra izrādei “Dzīvnieks” (rež. Reinis Suhanovs); 2020. mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Cilvēkam vajag suni” (rež. Jānis Znotiņš); 2019. mūzikas autors, aranžētājs un izpildītājs izrādē “Plūdonis un Upes dievs” (rež.Vilis Daudziņš); 2019. mūzika Valmieras teātra destivāla izrādei “Unwanted” (rež. Džesika Vilsone); 2019. mūzika laikmetīgās dejas izrādei “Labris” (režisori, horeogrāfi Krišjānis un Ieva Santi); 2019. mūzika festivāla izrādei “Vieglāk par sievieti” Itālijā Santarkandželo pilsētā un festivālā ''Homo Novus'' Rīgā, režisore Kristīna Nori; 2019. Dalība kā pedagogam un mūzikas noformētājam, komponistam, — aranžētājam kopienas teātra projektā Tilžā izrādē “Breinuma Leipa”; 2019. Muzikālais noformējums apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Vecmāmiņu valsts”; 2019. Mūzikas autors Valsts Leļļu teātra izrādei “Vecmāmiņas pasakas” (rež. Edgars Kaufelds); 2019. Mūzikas autors Daugavpils teātra izrādei “Kliedzēji” (rež. Viesturs Roziņš); 2019. Režisors un mūzikas autors Nacionālā Teātra izrādei “Ceļojums uz Ziemeļiem”; 2018. Mūzika apvienības “Kvadrifrons” izrādei “Brīnumu skartie” (rež. Reinis Boters); 2018. Mūzika DDT izrādei “Klubs “Paradise” (rež.Paula Kļavniece); 2018. Mūzika Nacionālā teātra izrādei “Antiņš. Zelts. Kalns.” (rež. Reinis Suhanovs); 2018. Mūzika JRT izrādei “Latviešu Laupītāji” (rež. Gecs Leinevēbers); 2018. Mūzika Valmieras teātra festivāla izrādei “Pavasaris” (rež. Alicia Geugelin); 2018. mūzika un dalība izrādē — poētiskajā lekcijā “Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi” (rež.Vilis Daudziņš); 2018. Mūzika kustību izrādei “Es arī”, režisore Kristīne Brīniņa; 2018. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Kaiju karalienes noslēpums” (rež.Edgars Kaufelds); 2017. Mūzika teātra izrādei “Persiešu valodas stundas” (rež. Genādijs Ostrovskis); 2017. Mūzika Valmieras drāmas teātra izrādei “Eiridīke” (rež. Māra Ķimele); 2017. Mūzika Gogoļa centra teātrim (Maskava) izrādei “Dēmoni” (rež. Elmārs Seņkovs); 2017. Mūzika DDT izrādei “Dvēseļu utenis” (rež. Inga Tropa); 2017. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Trīne” (rež. Elmārs Seņkovs); 2017. Mūzika JRT izrādei “Saniknotā slieka” (rež. Ģirts Ēcis); 2017. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Tuvā pilsēta” (rež. Kirils Serebreņņikovs); 2016. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Džeina Eira” (rež. Reinis Suhanovs); 2016. Mūzika Latvijas Leļļu teātra izrādei “Alise brīnumzemē” (rež.Edgars Kaufelds); 2016. Mūzika DDT izrādei “Tēvs varonis ‘69” (rež. Dāvis Auškābs); 2016. Mūzika izrādei “Kukainis” Sansusī festivālam (dramaturģe — Justīne Kļava); 2016. Mūzika JRT izrādei “Lidojošā klusuma darbnīca” (rež. Ģirts Ēcis); 2016. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Celtnieks Sūlness” (rež. Dāvis Auškāps); 2015. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Bērns vārdā Rainis”, (rež. Reinis Suhanovs); 2015. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Raiņa sapņi” (rež. Kirils Serebreņņikovs); 2014. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei “Blakts” (rež. Dāvis Auškāps); 2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim izrādei “Sarkans” (rež. Reinis Suhanovs); 2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda”, (rež. Ģirts Ēcis); 2014. Mūzika dejas izrādei “Intervija ar Madonnu”, horeogrāfe Kristīne Vismane; 2014. Mūzika Valmieras drāmas teātrim “Ziema zem galda” (rež. Ģirts Ēcis); 2013. Mūzika Cīrihes teātrim Schauspielhaus izrādei Stāsts par Kasparu Hauzeru (rež. Alvis Hermanis); 2012. mūzika Nacionālā teātra izrādei "Hamlets" (rež. Reinis Suhanovs); 2012. Mūzika Maskavas Dailes teātrim (MXAT) izrādē Krečinska kāzas, rež. Viesturs Meikšāns; 2012. Mūzika un dalība festivāla ''Homo Alibi'' izrādē 4est, autori R.Suhanovs, R. Bekičs, J. Znotiņš, J. Nīmanis; 2012. Mūzika Latvijas Nacionālā teātra izrādei Voiceks (rež. Kirils Serebreņņikovs); 2012. Mūzika Liepājas teātrim Runcis Zābakos (rež. Mārcis Lācis); 2011. Mūzika JRT izrādei Nirjamas pasakas (rež. Māra Ķimele); 2011. Mūzika JRT izrādei Kopenhāgena (rež. Ilze Olingere); 2010. dalība un mūzika festivāla Homo Alibi ietvaros veidotajai izrādei “Partitūra Ekosistēmai” (rež. Viesturs Meikšāns); 2010. Mūzikas autors Valmieras drāmas teātra izrādei “Plūdi un Saulgrieži Straumēnu skaņās” (režisors Viesturs Meikšāns); 2009. Mūzikas autors un izpildītājs JRT izrādei “Klāvs” (režisors Varis Piņķis); 2007. mūzikas autors JRT izrādei “Ja tu esi sivēns..” (režisors Varis Piņķis); mūzikas autors JRT izrādei “Tīra māja” (režisore Māra Ķimele); 2006. mūzikas autors JRT izrādei “Fricis Bārda. Dzeja. Ambients”; 2006. mūzikas autors JRT izrādei “Latviešu Mīlestība” (režisors Alvis Hermanis); 2005. muzikālais noformējums Jaunā Rīgas teātra izrādei “Sidraba šķidrauts” (režisore Baņuta Rubess); 2002. mūzika Jaunā Rīgas teātra izrādei „Stāsts par Kasparu Hauzeru“ (režisors Alvis Hermanis). ==== Mūzika kino un animācijai ==== 2026. mūzika animācijas filmai "Notikums Zaķu ciemā" (rež. Ēvalds Lācis); 2026. mūzika animācijas filmai "Skapsēdis" (rež. Edmunds Jansons); 2025. mūzika filmai “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne); 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija; 2024. mūzika animācijas filmai "Sēnes Dzīve" (rež. Ēvalds Lācis); 2024. mūzika pilnmetrāžas mākslas filmai "After Us, the flood" (rež. Arto Halosen) Somija; 2023. mūzika animācijas filmai "Kājām gaisā" (rež. Dace Rīdūze); 2022. mūzika filmai “Apmaldīties savas dzīves epizodēs” (rež. Ģirts Ēcis); 2022. Mūzika Lindas Oltes filmā “Māsas”; 2020. mūzika dokumentālajai filmai “Palādu Splīns” (rež.Olafs Okonovs); 2020. mūzika čeku pilnmetrāžas mākslas filmai “Smečka” (The Pack) režisors Tomas Polensky (Čehija); 2020 mūzika daudzēriju TV seriālam “Projekts šķiršnās” (rež. Londa Olte); 2020. mūzika Kārļa Vīlota animācijas īsfilmai “Gulbju Jaunava”; 2019. Mūzika īsfilmai “Viesis no debesīm” (rež. Māris Bezmers); 2017. Mūzika pilnmetrāžas animācijas filmai “Mūsu ome rullē” (rež. Nils Skapāns); 2016. Mūzika animācijas īsfilmai “Minotaurs” (rež. Kārlis Vītols); 2016. Mūzika dokumentālajai filmai “Īvāns” (rež. Andris Verhonstinskis); 2014. Mūzika filmai “Māra” (rež. Krista Burāne); 2010. — 2016. mūzika animācijas filmas sērijām - ''Lupatiņi'' (rež. Edmunds Jansons); 2010. mūzika animācijas filmai "Tārpiņš" (rež. Nils Skapāns); 2009. mūzika īsfilmai filmai "Mols" (rež. R. Vimba); 2008. mūzika filmai "Selekcija" (rež. E. Lihačeva). ===== Operas / Kameroperas===== *2014. Kameropera “Līsistrate” rež. Cristina Siris (SW); *2018. dziesmuspēle-opera “Torņa sindroms” (rež. Dmitrijs Petrenko, dramatruģe Justīne Kļava) (garums - apmēram stunda divdesmit minūtes) *2022. Operas autors “Mūž(-uš)šīgais lidojums (Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”) (rež Māra Ķimele) (garums - apmēram stunda un desmit minūtes) ==== Citas kompozīcijas ==== * kamermūzika: ** ''Samba'' — flautai, klavierēm un sitamo instrumentu komplektam, 2001 ** Cikls dažādiem klarnešu ansambļiem 2001 — 2008 ** ''Dažas pavasarīgas epizodes kamermūzikas žanrā'' (klarnetei solo vai ar kāda basa instrumenta pavadījumu), 2001. ** ''Pieskārieni'' (trio 2 klarnetēm un basklarnetei), 2002 ** ''Vienlaicīgi''. ; ''Aizmigt, aizmirst, nebūt''.. (klarnešu kvartetam), 2007 ** Trio vijolei, kontrabasam un klavierēm ''Šad un Tad'', 2002 ** ''Pastaiga un deja'' (marimbai un klavierēm), 2004 ** ''Savāds vakars'' (saksofonam un klavierēm), 2007 ** Trio ''Lielā upurēšana'' (vibrofonam, fagotam un klavierēm), 2008 ** franču tatas dziesmas ''Je Suis Trop Jeunette'' apdare (urbānā folka grupai ''Gosti''), 2008 ** Latv.t.dz. ''Aiz tā lielā dūņu purva apdare'' (urbānā folka grupai Gosti), 2008 (otra redakcija 2009. gadā mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai) ** ''Vērot. Klausīties''. Solo klavierēm, 2008 ** Divi skaņdarbi koklētāju ansamblim Teiksma: ** ''Tuvu'' un ''Dejas sajūta'', 2009 ** Flautu kvartets, 2009 ** Latv.t.dz. ''Rīga Dimd'' apdare sitaminstrumentu ansamblim un klavierēm, 2009 ** Latv.t.dz. ''Man jāieti'' apdare koncertam ''Uginszīmes'' (mecosoprānam, klavierēm, saksofonam, čellam, kontrabasam un elektronikai), 2009 ** skaņdarbs lielam koklētāju ansamblim ''Lauks'', 2010 ** dziesmu cikls ar Jāņa Baltvilka dzeju, 2010 ** ''Kūpētāji; Strautiņš; Brūklenes; Sumbri un Klusums; Divas ēnas 2010 (soprānam, tenoram, klarnetei, trombonam, kontrabasam un akordeonam; atsevišķos skaņdarbos arī otrai klarnetei un elektronikai)'' ** 2016. svīta “Skaitāmpanti par notīm” bērnu ansamblim ** 2016. 4 skaņdarbi koklētāju ansamblim ** 2017. “Divertisments un tango” trio flautai, vijolei un klavierēm ** 2018. ērģeļu prelūdija veltīta Doles ērģeļu atjaunošanai un izstādīšanai RMM telpās. ** 2018. Rīgas saksofonu kvartetam un solistei Ievai Paršai un koklētājam Valdim Mutupāvelam virkne oriģinālkopozīciu projektā “Skanošie laikmeti” ** 2018. skaņdarbs “Emancipācija” koklei un sitamo instrumentu ansamblim “Perpetum Ritmico” ** 2019. cikla astotie trīs daļas ar Ulda Bērziņa dzeju, LVSO pūtēju grupa (10 spēlētāji), diriģents Guntis Kuzma. ** 2019. 3 skaņdarbi koncertam uz Māras dīķa 17. augustā. (Kontrabasam, mecosoprānam, akordeonam, klarnetei un elektronikai); 1. Šūpuļdziesma, 2. Zvirbuļi un dzenieks. (ar O.Vācieša dzeju) 3. Naktī (ar J.Akuratera dzeju) ** 2019. sadarbībā ar vokālo grupu putni ansambļa ''Jakob Noiman Festival Band'' koncertprogrammas veidošana un izpildīšana, aranžijas koncerta programmai ap Ziemassvētku laiku 10 koncertos visā Latvijā. ** 2019. seši jaundarbi Bolderājas mūzikas un mākslas skolas organizētājā valsts konkursā stīgu instrumentiem. Jaundarbi čelliem un vijolēm trijām dažādām grūtības pakāpēm. ** 2019. divdaļīgs jaundarbs ansambļu “Altera Veritas” un “Brokastis četratā” jubilejas koncertam. ** 2020. ''Rearticulation'' (divām klavierēm) ** 2023 skaņdarbs igauņu kannelei un elektronikai — "Tuvošanās" ** 2023 duets kontrabasam un klavierēm, četras daļas (Uvertīra / Viesības pie Balmaņa / Intermēdija / Aizdomu karuselis) ** 2023 trio divām koncertkoklēm un perkusijām — "Stāsti par cerību", trīs daļas un intermēdija ** 2023 trio "Partita nesenajā stilā", alta blokflautai, čellam (baroka) un klavesīnam ** Gunāra Ordelovska kapelas mūzikas apdares korim un ansamblim ''Altera Veritas'', 2008 ** Trio klavierēm, marimbai un čellam ''Gaidīšana'' 2011 ** “Literārā Svīta” (piecās daļās) (flautai, obojai, klarnetei, mežragam, fagotam un alta/soprāna saksofonam) 2015 ** Skaņdarbs vokālajam sekstetam “Dzīrās ieva ar ābeli” 2015 ** divi valši klavierēm no izrādes “Stāsts par Kasparu Hauzeru” 2016 (otra redakcija pārlikumā klavierēm, čellam un marimbai) 2016 ** cikls koklētāju ansamblim “Mēģinājums tulkot Friča Bārdas dzeju mūzikas valodā” 2016 ** 1.d .Zemes dēls. Sapņu burvis., 2. d. Par pazaudētiem spārniem., 3. d. Pamošanās. ** Skaņdarbs koklētāju ansamblim “Atkusnis” 2016 ** latv.t.dz. “Jezups” abdare (klarnetei, trombonam, tubai un akordeonam vai klavierēm) 2016 ** “Latgales korālis” (alta saksofonam, trombonam un tubai) 2016 ** skaņdarbs ērģelēm “Selonia” 2016 ** neizdotie, nepublicētie materiāli: ** no 2010 — 2016 gadam apmēram 20 bērnu dziesmas dažādiem kameransambļa sastāviem ** no 2007 — 2019 gadam apmēram 50 dziesmas izrādēm, kā arī vokāli instrumentālajai grupai “Jakob Noiman Festival Balnd” to skaitā 20 dziesmas no izrādes “Latviešu Mīlestība” * korim/orķestrim: * ''Tec — 1'' korim un elektronikai, 2007 * Improvizācija Tecā (korim, klarnetei un elektronikai) 2013 * ''Ausma, tava saule riet..'' pūtēju orķestrim un korim (kinofilmai ''Selekcija''), 2008 * Simfonisks portrets ''Poncijs Pilāts'', 2009 * ''Uzklausi, Māte..'' skaņdarbs kamerorķestrim, korim un elektronikai, 2011 * deviņpadsmit Marģera Zariņa kora dziesmu apdares/pārlikumi kapelai un korim, — kora dziesmu cikls — ''Danči'', 2010 * pārlikums simfoniskajam orķestrim un apdare Imanta Zemzara mūzikai dokumentālajai filmai ''Ugunszīme'', 2011 * Latviešu tautas dziesmas apdare ''Irbīt gula ceļmalāi'' kamerorķestrim, 2010 * ''Laiks. Tagad.'' Korim, soprānam saksofonam un vokālajai grupai, 2013 * korim ''a capella'' “Lūgšana” 2013 * ''Trīs latviešu tautasdziesmas.'' Saksofonu kvartetam, etnogrāfiskajai koklei un balsij. 2013 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim ar [[Johans Sebastiāns Bahs|Johana Sebastiāna Baha]] tēmu “Musette” 2014 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim “Fanfāras” 2014 * Skaņdarbs trijiem saksofonu kvartetiem “Introdukcija — jūras ceļš” un “Roņu sala” 2014, pārlikums saksofonu kvartetam 2015 * koncertuzvedums simfoniskajam orķestrim, korim un solistiem “Bagāža Dūrē” 2015 * skaņdarbs korim un saksofonu kvintetam “Das Selige Stillschweigen “ 2015 * Skaņdarbs pūtēju orķestrim un elektronikai “Nākotnes cilvēki” 2015 * 2016. skaņdarbs pūtēju orķestrim no Johana Sebastiāna Baha tēmas “Muzette” * Skaņdarbi jauktajam korim ar pavadījumu: “Melnais” (korim, klavierēm un basklarnetei), “Veltījums Noģībušajiem koristiem” (korim, klavierēm un elektronikai), “Vēlāk” (korim, klavierēm un elektronikai) 2016 * korim ''a capella'' “Krēslas stundas” 2016 * 2017. divi skaņdarbi pūtēju orķestrim “Zeltītas vasaras” un “Fanfaru maršs” * 2018. oratorija-koncertuzvedums “Torņa sindroms” simfoniskajam orķestrim, korim, solistiem — mecosoprānam, soprānam, baritonam un tenoram. Kā arī koklētāju ansamblim, akordeonu trio, arfu duetam un mežragu kvartetam. Diriģents Gundars Bertnāts, 19. maijā, Pārdaugavas svētkos. * 2018. svētku uvertīra simfoniskajam orķestrim “Līdz man nāc!” atskaņota ugunskuru naktī Saulkrastos 26. augustā. Diriģente Laura Staša. * 2018. koncerts pūtēju orķestrim un gaismas partitūrai “Atspulgi” pirmatskaņots 4. maijā RLB namā, diriģents Valdis Butāns. * 2019. Skaņdarbs “Paliksim, līdzcilvēk!” Rīgas doma ērģelēm un valsts akadēmiskajam korim “Latvija” dir. Māris Sirmais, solists — Aigars Reinis * 2022. cikls "Koronetes" jauktajam korim un amsamblim (flauta/tabules, perkusijas/vibrofons, kontrabass)(pirmatskaņots Rīgā 28.04.22, radiokoris, S.Kļava) * 2022. skaņdarbs korim "Tulkojums" (Aspazijas dzeja / Matiasa Knolla tulkojums) pirmatskaņots un veltīt korim "Juventus" dir.V.Tomsons * 2023 skaņdarbs "Himni di Misericordia", jauktajam korim, elektronikai un pūšaminstrumentiem. Pirmantsakņots 30. augustā Sv. Pētera Baznīcā, Rīgā, dir. M.Sirmais, valsts akadēmiskais koris "Latvija", autors - elektronika un pūšaminstrumenti. === Režijas darbi === 2019. režisors un komponists Latvijas Nacionālā teātra izrādē "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2024. režija un dalība dzejas dienu koncertā Jūrmalā “''Dzejas spiets'' pie Raiņa priedēm” 2025. režija un dramaturģija skolas somas izrādei, pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas ar tādu pašu nosaukumu “Zagļi” motīviem. 2025. režija un dalība Aspazijas lugas lasījumam “Boass un Rute” Aspazijas festivālā Jūrmalā. == Apbalvojumi == Uzvarēja Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras polifonijas kompozīcijas konkursā (2003), ieguva otro vietu starptautiskā studentu kameransambļu konkursā [[Klaipēda|Klaipēdā]] (2003).<ref name="lmic"/> * 2010. gadā par mūziku [[Valmieras teātris|Valmieras teātra]] izrādei "Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās" saņēmis [[Baltijas Teātra festivāls|Baltijas Teātra festivāla]] (Lietuvā) speciālbalvu (labākais muzikālais noformējums) un [[Spēlmaņu nakts 2009/2010|Spēlmaņu nakts balvu]] (nominācijā "Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē"), * 2012. gadā saņēmis tādu pašu apbalvojumu par mūziku [[Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] izrādei "Voiceks". 2011. gadā ticis nominēts šai balvai par mūziku izrādei "Kopenhāgena" ([[Jaunais Rīgas teātris]]). * 2014. gadā Balva par labāko kino mūziku “Lielais Kristaps”. * 2015. gadā par mūziku Latvijas Nacionālā teātra izrādei "Raiņa sapņi", kā arī par šo pašu darbu saņēmis [[AKKA/LAA]] Autora balvu. * 2018. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm "Persiešu valodas stundas", "Kaiju karalienes noslēpums" un "Dvēseļu utenis". * 2019. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī, izrādēm “Ceļojums uz Ziemeļiem” un “Kliedzēji”. * 2024. balva par labāko kora izrādes iestudējumu “Visi putni skaisti dzied” (rež. Krista Burāne) * 2024. gadā balva Gada mūzikas autors dramatiskajā izrādē spēlmaņu naktī VDT izrādei “Pazudušais dēls”. * 2026. gadā Šanhajas online kinofestivāla balva par labāko mūziku (filmai "Visi putni skaisti dzied")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://shanghaifestival.com/2026/03/29/winners-march-2026/|title=Winners – March 2026|last=admin|access-date=2026-07-05|date=2026-03-29|language=en-US}}</ref> == Diskogrāfija == 2009. gadā izdots albums [[Kompaktdisks|CD]] formātā ar nosaukumu "Dziesmas par mīlestību", iekļaujot [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] izrādē "Latviešu mīlestība" izmantotās un vēl dažas papildu dziesmas. Tās izpilda teātra aktieri [[Vilis Daudziņš]], [[Kaspars Znotiņš]], [[Varis Piņķis]], [[Andris Keišs]] un mūziķi Arturs Bērziņš (trombons), [[Kristaps Pētersons]] (kontrabass) un pats Jēkabs Nīmanis (ģitāras, klarnete, balss). 2011. gadā izdots albums ar mūziku no izrādes "Kopenhāgena" 2016. CD ar mūziku no animācijas seriāla "Lupantiņi" izdevējs izdevniecība "Liels un Mazs" , producenti SIA "Atom Art" 2019 Twilight Hours · Latvian Radio Choir · Kaspars Putniņš Evening Impression ℗ SKANI, Latvijas Koncerti Released on: 2019-09-27 Music Publisher: Copyright Control Composer: Jēkabs Nīmanis 2020. gadā izdots albums "Dzejnieka balss. Mūzika" 2021. gadā albums "Ceļojums uz Ziemeļiem" 2021. gadā grupas ''Jakob Noiman Festival Band'' albums "Jezups dejo valsi" == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://jekabsnimanis.bandcamp.com/ Bandcamp lapa] {{en ikona}} * [https://soundcloud.com/jekabs-nimanis SoundCloud lapa] * [https://izrades.lv/persona/jekabs-nimanis-8275 Jēkabs Nīmanis ] izrades.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nīmanis, Jēkabs}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] blllgxixpnv0qka9mfnemjssix0xcd5 10 286204 4490763 4490287 2026-07-06T02:10:16Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4490763 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 9ggx1ar5iue01e7aq9j46bu7ourv13t 0 286888 4490813 4469942 2026-07-06T05:05:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490813 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Mārtiņš Dzierkals | vārds_orig = | attēls = Latvijas hokeja izlases sveikšana - Mārtiņš Dzierkals.jpg | att_izm = | paraksts = Mārtiņš Dzierkals, 2023 <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|4|4}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 180 [[centimetrs|cm]] | svars = 79 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2014 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Čehija}} [[Prāgas "Sparta" (hokejs)|Prāgas "Sparta"]] | numurs = 16 | amats = | līga = [[Čehijas Ekstralīga]] <!------ Drafts ------> | drafts = 68., 3. kārtā | dr_gads = [[2015. gada NHL drafts|2015]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Toronto "Maple Leafs"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2016—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|LAT}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[QMJHL]] čempions — 2016 * [[Zviedrijas hokeja līga]] – 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/29042024-skellefte_un_dzierkals_triumfe_zviedrijas |title="Skellefteå" un Dzierkals triumfē Zviedrijas meistarsacīkstēs |date={{dat|2024|4|29|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2025|10|5||bez}}}}</ref> | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|18||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalBronze2|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija/Latvija 2023]]}} }} '''Mārtiņš Dzierkals''' (dzimis {{dat|1997|4|4}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucējs]]. Pašlaik (2026) Dzierkals spēlē [[Čehijas Ekstralīga]]s vienībā [[Prāgas "Sparta" (hokejs)|Prāgas "Sparta"]]. == Spēlētāja karjera == Karjeru uzsācis [[SK Sāga 18]] sastāvā. Tās rindās 2012.—13. gada sezonā kļuva par Latvijas U-18 čempionāta rezultatīvāko spēlētāju. Nākamajā sezonā komandas rindās spēlēja jau Latvijas U-20 līgā. [[2014.—2015. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2014.—15.]] gada sezonu uzsāka [[Latvijas hokeja līga]]s kluba [[Ogre/Sāga 18]] sastāvā, taču vien pēc sešām aizvadītām spēlēm pievienojās [[Jaunatnes hokeja līga|MHL]] vienībai [[HK Rīga]]. Komandā hokejists iejutās sekmīgi, sezonu noslēdzot ar 28 rezultativitātes punktiem 32 spēlēs. Pēc sezonas noslēguma Dzierkalu [[2015. gada NHL drafts|2015. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Toronto "Maple Leafs"]]. Rudenī hokejists piedalījās arī komandas treniņnometnē, taču tad pievienojās [[QMJHL]] klubam ''[[Rouyn-Noranda Huskies]]''. Savā debijas spēlē Dzierkals atzīmējās ar vārtiem un rezultatīvu piespēli, bet sezonu noslēdza ar 67 rezultativitātes punktiem 59 aizvadītās spēlēs. Kopā ar "Huskies" Dzierkals kļuva par līgas čempionu. [[2017]]. gada vasarā Dzierkals noslēdza viena gada līgumu ar [[AHL]] vienību [[Toronto "Marlies"]], taču sezonas gaitā tās sastāvā aizvadīja tikai četras spēlēs, lielāko daļu sezonas pavadot [[ECHL]]. [[2018]]. gada augustā noslēdza viena gada līgumu ar [[Rīgas "Dinamo"]]. Sezonas gaitā atzīmējās ar 13 punktiem 42 spēlēs, tika nominēts [[KHL]] labākā debitanta balvai. Nākamo sezonu aizvadīja [[SM līga]]s vienībā [[Mikeli "Jukurit"]], taču tad atgriezās Rīgā. Karjeras turpinājumā spēlēja [[Čehijas Ekstralīga|Čehijas Ekstralīgā]], pārstāvot ''[[HC Plzeň]]'' un ''[[Motor České Budějovice]]'' komandas. 2023. gada augustā Dzierkals pievienojās [[Zviedrijas hokeja līga]]s komandai [[Šellefteo AIK]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.diena.lv/raksts/sports/hokejs/medijs-dzierkals-pievienosies-shl-vicecempionei-sellefteo-aik-14303149 |title=Dzierkals pievienojas SHL vicečempionei Šellefteo AIK |date={{dat|2023|8|3|N|bez}} |website=diena.lv |access-date={{dat|2025|10|5||bez}}}}</ref> 2023.—2024. gada sezonā tās sastāvā kļuva par Zviedrijas čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/30.04.2024-uzbrucejs-dzierkals-klust-par-zviedrijas-hokeja-cempionu-abolam-sudrabs.a552337/ |title=Uzbrucējs Dzierkals kļūst par Zviedrijas hokeja čempionu, Ābolam – sudrabs |date={{dat|2024|4|30|N|bez}} |website=lsm.lv |access-date={{dat|2025|10|5||bez}}}}</ref> 2024. gada jūlijā pagarināja līgumu ar klubu uz vēl vienu sezonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/04072024-planu_maina_dzierkals_uz_vienu_sezonu_pag |title=Plānu maiņa: Dzierkals uz vienu sezonu pagarina līgumu ar Zviedrijas čempioni |date={{dat|2024|7|4|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2025|10|5||bez}}}}</ref> Pēc divām sezonām Zviedrijā atgriezās Čehijā, parakstot līgumu ar [[Prāgas "Sparta" (hokejs)|Prāgas "Sparta"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tv3.lv/sports/hokejs/dzierkals-karjeru-turpinas-cehijas-vieniba-pragas-sparta/ |title=Dzierkals karjeru turpinās Čehijas vienībā Prāgas “Sparta” |date={{dat|2025|5|30|N|bez}} |website=tv3.lv |access-date={{dat|2025|10|5||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Junioru vecumā spēlējis [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2015]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], kā arī 2014. un 2015. gada [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionātos jauniešiem]]. 2015. gadā ar deviņiem punktiem sešās spēlēs bija izlases rezultatīvākais spēlētājs, palīdzot tai saglabāt vietu elites divīzijā. [[Latvijas hokeja izlase]]s rindās debitēja 2016. gada 30. augusta pārbaudes spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]. Jau divas dienas vēlāk, [[Hokejs 2018. gada Olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās kvalifikācijas]] spēlē pret [[Austrijas hokeja izlase|Austrijas izlasi]] Dzierkals guva arī savus pirmos vārtus Latvijas izlasē. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi spēlēja [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019. gadā]]. [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionātā]] Latvijas izlases sastāvā izcīnīja bronzas medaļu. == Karjeras statistika == === Klubu statistika === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! rowspan="101" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="101" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- bgcolor="#f0f0f0" | 2012.—2013. | [[SK Sāga 18]] | [[Latvijas hokeja līga|LČ]]-18 | 20 | 28 | 31 | 59 | 16 | — | — | — | — | — |- | 2013.—2014. | SK Sāga 18 | LČ-20 | 23 | 35 | 33 | 68 | 43 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2014.—2015. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2014.—2015.]] | [[Ogre/Sāga 18]] | LČ | 6 | 5 | 5 | 10 | 12 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2014.—2015. | [[HK Rīga]] | [[Jaunatnes hokeja līga|MHL]] | 32 | 10 | 18 | 28 | 49 | 3 | 1 | 0 | 1 | 2 |- | 2015.—2016. | [[Rouyn-Noranda Huskies]] | [[QMJHL]] | 59 | 24 | 43 | 67 | 42 | 20 | 7 | 10 | 17 | 20 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2016.—2017. | Rouyn-Noranda Huskies | QMJHL | 47 | 21 | 28 | 49 | 44 | 6 | 0 | 2 | 2 | 10 |- |2017.—2018. |[[Toronto "Marlies"]] |[[AHL]] | 4 | 0 | 0 | 0 | 2 | — | — | — | — | — |- |2017.—2018. |[[Orlando "Solar Bears"]] |[[ECHL]] | 51 | 15 | 21 | 36 | 46 | 7 | 1 | 2 | 3 | 19 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2018.—2019. | [[Rīgas "Dinamo"]] | [[KHL]] | 42 | 5 | 8 | 13 | 22 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2018.—2019. | [[HK Liepāja]] | LČ | 4 | 1 | 4 | 5 | 6 | — | — | — | — | — |- |2019.—2020. |[[Mikeli "Jukurit"]] |[[SM līga]] | 39 | 7 | 8 | 15 | 16 | — | — | — | — | — |-bgcolor="#f0f0f0" |2020.—2021. |Rīgas "Dinamo" |KHL |52 |10 |14 |24 |49 |— |— |— |— |— |- |2021.—2022. |[[HC Plzeň]] |[[Čehijas Ekstralīga|Čehija]] |49 |10 |20 |30 |34 |5 |0 |2 |2 |4 |- bgcolor="#f0f0f0" |2022.—2023. |[[Motor České Budějovice]] |Čehija |52 |7 |14 |21 |16 |— |— |— |— |— |- |2023.—2024. |[[Šellefteo AIK]] |[[Zviedrijas hokeja līga|SHL]] |45 |2 |1 |3 |20 |16 |2 |1 |3 |10 |- bgcolor="#f0f0f0" |2024.—2025. |Šellefteo AIK |SHL |52 |7 |5 |12 |26 |10 |1 |3 |4 |6 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas hokejists-aizmetnis}} {{LV sastāvs PČH 2023}} {{Latvija 2026 ZOS}} {{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dzierkals, Mārtiņš}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:Rīgas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:HK Liepājas spēlētāji]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] rofbecangg84yn4eu9lf8l3z3r5lzxc 0 287599 4490589 3380469 2026-07-05T17:10:18Z Treisijs 347 {{Afganistānas pilsētas}} 4490589 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Afganistānas pilsētu|Kirgizstānas pilsētu|Džalalabada}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Džalālābāda | official_name = {{ara|جلال آباد}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Ghousejaa.jpg | image_caption = Gubernatora nams | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Afganistāna | pushpin_label_position = bottom | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{AFG}} | subdivision_type1 = Province | subdivision_name1 = [[Nangarhāra|Nangarhāra]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2006. gadā | population_footnotes = | population_total = 168600 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 34 | latm = 26 | lats = | latNS = N | longd = 70 | longm = 27 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 575 | website = | footnotes = }} '''Džalālābāda''' ({{val|ps|جلال آباد, Jalālābād}}) ir pilsēta [[Afganistāna]]s dienvidaustrumos, [[Kabula (upe)|Kabulas]] upes ielejā. Administratīvi tā ir [[Nangarhāra]]s provinces centrs.<ref name="lpe">{{LPE|3|5}}</ref> Pilsēta, kurā dzīvo gandrīz 170 tūkstoši iedzīvotāju, atrodas 177 km no valsts galvaspilsētas — [[Kabula]]s. Džalālābāda ir novietota netālu no [[Pakistāna]]s robežas, tādēļ tai ir būtiska nozīme valsts tirdzniecībā ar Pakistānu un [[Indija|Indiju]]. Vienlaikus Džalālābāda ir vārti uz tuvējām ielejām, minētā iemesla dēļ šī pilsēta ir arī viens no reģiona militārajiem centriem.<ref name="brit">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/place/Jalalabad |title=Jalālābād |work=[[Encyclopædia Britannica|Encyclopædia Britannica Online]]|publisher=Encyclopedia Britannica|accessdate={{dat|2015|7|7||bez}}}}</ref> Džalālābāda ir novietota vairāku [[oāze|oāžu]] centrā.<ref name="lpe" /> Ap pilsētu atrodas lieli lauki, kas tiek apūdeņoti ar [[irigācija]]s sistēmām. Tajos tiek audzēti augļi, kā arī rīsi un labība. Pilsētā atrodas cukurfabrika un papīrrūpniecība, pastāv arī [[amatniecība|amatnieku]] darbnīcas. Kopš 1963. gada darbojas [[Nangarhāras Universitāte]].<ref name="brit" /> ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Afganistāna-aizmetnis}} {{Afganistānas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Afganistānas pilsētas]] [[Kategorija:Nangarhāra]] htoxd0bvnbuasar8vm0r6yvvhv3nn5w 0 289039 4490725 4234562 2026-07-05T20:59:24Z Pirags 3757 4490725 wikitext text/x-wiki [[attēls:Dānijas ķēniņa Valdemāra II uzvara pār igauņiem pie Rēveles 1218.jpeg|thumb|“Dānijas ķēniņa Valdemāra II uzvara pār igauņiem pie Rēveles 1218. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums).]] [[Attēls:Tallinn Olearius.jpg|thumb|270px|Tallinas skats 17. gadsimtā (''Adam Olearius'', 1603-1671).]] [[Attēls:Tallinas skats Štafenhāgens.jpeg|thumb|270px|Tallinas skats 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]]).]] '''Tallinas vēsture''' aptver laikaposmu kopš [[Tallina]]s dibināšanas [[vikingu laiki|vikingu laikos]] līdz mūsdienām. == Senie nosaukumi == [[Vikingi|Vikingu]] lietotais pilskalna vārds bija '''Lindanise''' (zviedru: ''Lindanäs''). Arī [[Latviešu Indriķis]] 13. gadsimta sākumā Tallinas apzīmēšanai lietoja vārdu Lindanise, aprakstot [[1219]]. gada [[dāņi|dāņu]] karaļa [[Valdemārs II|Valdemāra II]] [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)|karagājienu uz Rēveles zemi]]. [[Novgorodas pirmā hronika|Novgorodas hronikā]] Tallinas pilskalns dēvēts par '''Kolivaņu''' (''Колывань''). Iespējams, ka Tallina kā ''Qlwn'' bija iezīmēta [[arābi|arābu]] kartogrāfa [[Muhameds al Idrisi|Muhameda al Idrisi]] (''Muhammad al-Idrisi'') [[1154]]. gada pasaules kartē ''[[Tabula Rogeriana]]''. Pēc Tallinas kļūšanas par [[Dāņu Igaunija]]s galvaspilsētu tā senās [[Revala]]s provinces vārdā tika dēvēta par '''Rēveli''' ({{val|la|Revalia}}). Līdz pat [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas Republikas nodibināšanai]] 1918. gadā Tallinas oficiālais nosaukums bija "Rēvele" ({{val|de|Reval}}, {{val|ru|Ревель}}). == Vēsture == [[Attēls:Reval, general view, 1890 - 1900 - edited.jpg|thumb|270px|Tallinas skats pirms 1900. gada.]] Ap 950. gadu izveidojās osta [[Tallinas līcis|Tallinas līča]] piekrastē, kā arī senigauņu pilskalns tagadējā [[Domkalna pils|Domkalnā (Toompea)]].<ref name="Tll2">Kristīna Porgasāra, Eva-Grēte Aljasa, “''Tallina. Viduslaiku galvaspilsēta''”. “''Büroodisain''”, Tallinn. Hronoloģija. ISBN 9985-9479-8-3</ref> 1219. gadā pilsētu iekaroja dāņi.<ref name="Tll2" /> 1221. gadā to neveiksmīgi mēģināja iegūt [[Sāmsala|sāmsalieši]]. [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[1227]]. gadā pilsētu ieņēma [[Zobenbrāļu ordenis]], dodot tai Rīgas pilsētas tiesības,<ref name="Tll2" /> bet pēc [[Saules kauja]]s un apvienošanās ar Vācu ordeni, to nelabprāt atdeva [[Dānijas karaļi|dāņu karalim]] Valdemāram II. No [[1238]]. līdz [[1346]]. gadam Tallina līdz ar Ziemeļigauniju ([[Dāņu Igaunija|Dāņu Igauniju]]) bija Dānijas sastāvā. Pēc populāras leģendas kaujā par pilsētu dāņu karalim debesīs parādījās karogs ar krusta zīmi, pateicoties tam dāņi uzvarēja kaujā. Šādi radās pašreizējais [[Dānija]]s karogs (''Dannebrog''). [[1285]]. gadā tā kļuva par [[Hanzas savienība]]s locekli. 1248. gadā Tallinai piešķīra Lībekas pilsētas tiesības.<ref name="Tll2" /> [[1347]]. gadā Dānija pārdeva Ziemeļigauniju [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]]. 1433. gadā Tallinā plosījās liels ugunsgrēks, bet 1464. gadā — mēris. 1470. gadā 159 metru augstais Olevistes baznīcas tornis kļuva par pasaules augstāko celtni, saglabājot šo titulu līdz 1625. gadam, kad tornis nodega zibens trāpījuma dēļ.<ref name="Tll">Kristīna Porgasāra, Eva-Grēte Aljasa, “''Tallina. Viduslaiku galvaspilsēta''”. “''Büroodisain''”, Tallinn. 3. lpp. ISBN 9985-9479-8-3</ref> Pilsētā šai laikā dzīvoja 7—8 tūkstoši iedzīvotāju.<ref name="Tll2" /> [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Tallinas rāte 1561. gadā padevās [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karalim]] [[Eriks XIV|Ērikam]] nosūtīja karaspēku uz savā kontrolē nonākušajām Livonijas teritorijām. 1570. gada 10. jūnijā Maskavā kronētais [[Livonijas karalis]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] ar 20 tūkstošiem krievu algotņu mēģināja atkarot zviedriem Tallinas cietoksni, bet nespēja to ieņemt līdz pat 1571. gada martam. Arī otrais aplenkums 1577. gadā bija neveiksmīgs. Līdz 1710. gadam Tallina bija [[Zviedru Igaunija]]s galvaspilsēta. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Tallina kapitulēja krievu karaspēkam un tika iekļauta [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Tallina bija [[Igaunijas guberņa]]s centrs. 1877. gadā tika likvidēts pilsētas maģistrāts, par lietvedības un skolu mācību valodu kļuva krievu valoda.<ref name="Tll2" /> {{dat|1918|2|24}} Tallinā tika publicēta [[Igaunijas neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācija]] un Tallina kļuva par neatkarīgās Igaunijas galvaspilsētu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Tallina līdz ar visu Igauniju nokļuva [[Padomju Savienība|padomju]] (1940—41), pēc tam [[Trešais reihs|vācu]] (1941—44), pēc tam atkal padomju okupācijā. Kara beigu posmā Tallinu [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|bombardēja padomju aviācija]], izraisot postījumus (11% vecpilsētas un 54% dzīvojamās platības) un upurus.<ref name="Tll2" /> Tomēr vecpilsētā lielākā daļa ēku, jo īpaši Doma kalnā (''Toompea'') ir saglabājušās. No [[1940]]. līdz [[1990]]. gadam Tallina bija [[Igaunijas PSR]] galvaspilsēta. No [[1991]]. gada Tallina atkal ir neatkarīgās Igaunijas galvaspilsēta. [[1997]]. gadā tās senpilsēta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules arhitektūras mantojuma]] sarakstā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Tallinas vēsture]] 5ggd455kls9rsc04nutjp1gdqhht44j 4490726 4490725 2026-07-05T20:59:50Z Pirags 3757 4490726 wikitext text/x-wiki [[attēls:Dānijas ķēniņa Valdemāra II uzvara pār igauņiem pie Rēveles 1218.jpeg|thumb|270px|“Dānijas ķēniņa Valdemāra II uzvara pār igauņiem pie Rēveles 1218. ɡadā” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums).]] [[Attēls:Tallinn Olearius.jpg|thumb|270px|Tallinas skats 17. gadsimtā (''Adam Olearius'', 1603-1671).]] [[Attēls:Tallinas skats Štafenhāgens.jpeg|thumb|270px|Tallinas skats 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]]).]] '''Tallinas vēsture''' aptver laikaposmu kopš [[Tallina]]s dibināšanas [[vikingu laiki|vikingu laikos]] līdz mūsdienām. == Senie nosaukumi == [[Vikingi|Vikingu]] lietotais pilskalna vārds bija '''Lindanise''' (zviedru: ''Lindanäs''). Arī [[Latviešu Indriķis]] 13. gadsimta sākumā Tallinas apzīmēšanai lietoja vārdu Lindanise, aprakstot [[1219]]. gada [[dāņi|dāņu]] karaļa [[Valdemārs II|Valdemāra II]] [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)|karagājienu uz Rēveles zemi]]. [[Novgorodas pirmā hronika|Novgorodas hronikā]] Tallinas pilskalns dēvēts par '''Kolivaņu''' (''Колывань''). Iespējams, ka Tallina kā ''Qlwn'' bija iezīmēta [[arābi|arābu]] kartogrāfa [[Muhameds al Idrisi|Muhameda al Idrisi]] (''Muhammad al-Idrisi'') [[1154]]. gada pasaules kartē ''[[Tabula Rogeriana]]''. Pēc Tallinas kļūšanas par [[Dāņu Igaunija]]s galvaspilsētu tā senās [[Revala]]s provinces vārdā tika dēvēta par '''Rēveli''' ({{val|la|Revalia}}). Līdz pat [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas Republikas nodibināšanai]] 1918. gadā Tallinas oficiālais nosaukums bija "Rēvele" ({{val|de|Reval}}, {{val|ru|Ревель}}). == Vēsture == [[Attēls:Reval, general view, 1890 - 1900 - edited.jpg|thumb|270px|Tallinas skats pirms 1900. gada.]] Ap 950. gadu izveidojās osta [[Tallinas līcis|Tallinas līča]] piekrastē, kā arī senigauņu pilskalns tagadējā [[Domkalna pils|Domkalnā (Toompea)]].<ref name="Tll2">Kristīna Porgasāra, Eva-Grēte Aljasa, “''Tallina. Viduslaiku galvaspilsēta''”. “''Büroodisain''”, Tallinn. Hronoloģija. ISBN 9985-9479-8-3</ref> 1219. gadā pilsētu iekaroja dāņi.<ref name="Tll2" /> 1221. gadā to neveiksmīgi mēģināja iegūt [[Sāmsala|sāmsalieši]]. [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[1227]]. gadā pilsētu ieņēma [[Zobenbrāļu ordenis]], dodot tai Rīgas pilsētas tiesības,<ref name="Tll2" /> bet pēc [[Saules kauja]]s un apvienošanās ar Vācu ordeni, to nelabprāt atdeva [[Dānijas karaļi|dāņu karalim]] Valdemāram II. No [[1238]]. līdz [[1346]]. gadam Tallina līdz ar Ziemeļigauniju ([[Dāņu Igaunija|Dāņu Igauniju]]) bija Dānijas sastāvā. Pēc populāras leģendas kaujā par pilsētu dāņu karalim debesīs parādījās karogs ar krusta zīmi, pateicoties tam dāņi uzvarēja kaujā. Šādi radās pašreizējais [[Dānija]]s karogs (''Dannebrog''). [[1285]]. gadā tā kļuva par [[Hanzas savienība]]s locekli. 1248. gadā Tallinai piešķīra Lībekas pilsētas tiesības.<ref name="Tll2" /> [[1347]]. gadā Dānija pārdeva Ziemeļigauniju [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]]. 1433. gadā Tallinā plosījās liels ugunsgrēks, bet 1464. gadā — mēris. 1470. gadā 159 metru augstais Olevistes baznīcas tornis kļuva par pasaules augstāko celtni, saglabājot šo titulu līdz 1625. gadam, kad tornis nodega zibens trāpījuma dēļ.<ref name="Tll">Kristīna Porgasāra, Eva-Grēte Aljasa, “''Tallina. Viduslaiku galvaspilsēta''”. “''Büroodisain''”, Tallinn. 3. lpp. ISBN 9985-9479-8-3</ref> Pilsētā šai laikā dzīvoja 7—8 tūkstoši iedzīvotāju.<ref name="Tll2" /> [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Tallinas rāte 1561. gadā padevās [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karalim]] [[Eriks XIV|Ērikam]] nosūtīja karaspēku uz savā kontrolē nonākušajām Livonijas teritorijām. 1570. gada 10. jūnijā Maskavā kronētais [[Livonijas karalis]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] ar 20 tūkstošiem krievu algotņu mēģināja atkarot zviedriem Tallinas cietoksni, bet nespēja to ieņemt līdz pat 1571. gada martam. Arī otrais aplenkums 1577. gadā bija neveiksmīgs. Līdz 1710. gadam Tallina bija [[Zviedru Igaunija]]s galvaspilsēta. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Tallina kapitulēja krievu karaspēkam un tika iekļauta [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Tallina bija [[Igaunijas guberņa]]s centrs. 1877. gadā tika likvidēts pilsētas maģistrāts, par lietvedības un skolu mācību valodu kļuva krievu valoda.<ref name="Tll2" /> {{dat|1918|2|24}} Tallinā tika publicēta [[Igaunijas neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācija]] un Tallina kļuva par neatkarīgās Igaunijas galvaspilsētu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Tallina līdz ar visu Igauniju nokļuva [[Padomju Savienība|padomju]] (1940—41), pēc tam [[Trešais reihs|vācu]] (1941—44), pēc tam atkal padomju okupācijā. Kara beigu posmā Tallinu [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|bombardēja padomju aviācija]], izraisot postījumus (11% vecpilsētas un 54% dzīvojamās platības) un upurus.<ref name="Tll2" /> Tomēr vecpilsētā lielākā daļa ēku, jo īpaši Doma kalnā (''Toompea'') ir saglabājušās. No [[1940]]. līdz [[1990]]. gadam Tallina bija [[Igaunijas PSR]] galvaspilsēta. No [[1991]]. gada Tallina atkal ir neatkarīgās Igaunijas galvaspilsēta. [[1997]]. gadā tās senpilsēta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules arhitektūras mantojuma]] sarakstā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Tallinas vēsture]] 3h2i5795g0j10lsrz7yottnmpeukne8 4490729 4490726 2026-07-05T21:01:47Z Pirags 3757 4490729 wikitext text/x-wiki [[attēls:Dānijas ķēniņa Valdemāra II uzvara pār igauņiem pie Rēveles 1218.jpeg|thumb|270px|“Dānijas ķēniņa Valdemāra II uzvara pār igauņiem pie Rēveles” ([[Frīdrihs Ludvigs fon Maidels|F.L. Maidela]] zīmējums).]] [[Attēls:Tallinn Olearius.jpg|thumb|270px|Tallinas skats 17. gadsimtā (''Adam Olearius'', 1603-1671).]] [[Attēls:Tallinas skats Štafenhāgens.jpeg|thumb|270px|Tallinas skats 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]]).]] '''Tallinas vēsture''' aptver laikaposmu kopš [[Tallina]]s dibināšanas [[vikingu laiki|vikingu laikos]] līdz mūsdienām. == Senie nosaukumi == [[Vikingi|Vikingu]] lietotais pilskalna vārds bija '''Lindanise''' (zviedru: ''Lindanäs''). Arī [[Latviešu Indriķis]] 13. gadsimta sākumā Tallinas apzīmēšanai lietoja vārdu Lindanise, aprakstot [[1219]]. gada [[dāņi|dāņu]] karaļa [[Valdemārs II|Valdemāra II]] [[Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)|karagājienu uz Rēveles zemi]]. [[Novgorodas pirmā hronika|Novgorodas hronikā]] Tallinas pilskalns dēvēts par '''Kolivaņu''' (''Колывань''). Iespējams, ka Tallina kā ''Qlwn'' bija iezīmēta [[arābi|arābu]] kartogrāfa [[Muhameds al Idrisi|Muhameda al Idrisi]] (''Muhammad al-Idrisi'') [[1154]]. gada pasaules kartē ''[[Tabula Rogeriana]]''. Pēc Tallinas kļūšanas par [[Dāņu Igaunija]]s galvaspilsētu tā senās [[Revala]]s provinces vārdā tika dēvēta par '''Rēveli''' ({{val|la|Revalia}}). Līdz pat [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas Republikas nodibināšanai]] 1918. gadā Tallinas oficiālais nosaukums bija "Rēvele" ({{val|de|Reval}}, {{val|ru|Ревель}}). == Vēsture == [[Attēls:Reval, general view, 1890 - 1900 - edited.jpg|thumb|270px|Tallinas skats pirms 1900. gada.]] Ap 950. gadu izveidojās osta [[Tallinas līcis|Tallinas līča]] piekrastē, kā arī senigauņu pilskalns tagadējā [[Domkalna pils|Domkalnā (Toompea)]].<ref name="Tll2">Kristīna Porgasāra, Eva-Grēte Aljasa, “''Tallina. Viduslaiku galvaspilsēta''”. “''Büroodisain''”, Tallinn. Hronoloģija. ISBN 9985-9479-8-3</ref> 1219. gadā pilsētu iekaroja dāņi.<ref name="Tll2" /> 1221. gadā to neveiksmīgi mēģināja iegūt [[Sāmsala|sāmsalieši]]. [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[1227]]. gadā pilsētu ieņēma [[Zobenbrāļu ordenis]], dodot tai Rīgas pilsētas tiesības,<ref name="Tll2" /> bet pēc [[Saules kauja]]s un apvienošanās ar Vācu ordeni, to nelabprāt atdeva [[Dānijas karaļi|dāņu karalim]] Valdemāram II. No [[1238]]. līdz [[1346]]. gadam Tallina līdz ar Ziemeļigauniju ([[Dāņu Igaunija|Dāņu Igauniju]]) bija Dānijas sastāvā. Pēc populāras leģendas kaujā par pilsētu dāņu karalim debesīs parādījās karogs ar krusta zīmi, pateicoties tam dāņi uzvarēja kaujā. Šādi radās pašreizējais [[Dānija]]s karogs (''Dannebrog''). [[1285]]. gadā tā kļuva par [[Hanzas savienība]]s locekli. 1248. gadā Tallinai piešķīra Lībekas pilsētas tiesības.<ref name="Tll2" /> [[1347]]. gadā Dānija pārdeva Ziemeļigauniju [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]]. 1433. gadā Tallinā plosījās liels ugunsgrēks, bet 1464. gadā — mēris. 1470. gadā 159 metru augstais Olevistes baznīcas tornis kļuva par pasaules augstāko celtni, saglabājot šo titulu līdz 1625. gadam, kad tornis nodega zibens trāpījuma dēļ.<ref name="Tll">Kristīna Porgasāra, Eva-Grēte Aljasa, “''Tallina. Viduslaiku galvaspilsēta''”. “''Büroodisain''”, Tallinn. 3. lpp. ISBN 9985-9479-8-3</ref> Pilsētā šai laikā dzīvoja 7—8 tūkstoši iedzīvotāju.<ref name="Tll2" /> [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Tallinas rāte 1561. gadā padevās [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karalim]] [[Eriks XIV|Ērikam]] nosūtīja karaspēku uz savā kontrolē nonākušajām Livonijas teritorijām. 1570. gada 10. jūnijā Maskavā kronētais [[Livonijas karalis]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] ar 20 tūkstošiem krievu algotņu mēģināja atkarot zviedriem Tallinas cietoksni, bet nespēja to ieņemt līdz pat 1571. gada martam. Arī otrais aplenkums 1577. gadā bija neveiksmīgs. Līdz 1710. gadam Tallina bija [[Zviedru Igaunija]]s galvaspilsēta. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Tallina kapitulēja krievu karaspēkam un tika iekļauta [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Tallina bija [[Igaunijas guberņa]]s centrs. 1877. gadā tika likvidēts pilsētas maģistrāts, par lietvedības un skolu mācību valodu kļuva krievu valoda.<ref name="Tll2" /> {{dat|1918|2|24}} Tallinā tika publicēta [[Igaunijas neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācija]] un Tallina kļuva par neatkarīgās Igaunijas galvaspilsētu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Tallina līdz ar visu Igauniju nokļuva [[Padomju Savienība|padomju]] (1940—41), pēc tam [[Trešais reihs|vācu]] (1941—44), pēc tam atkal padomju okupācijā. Kara beigu posmā Tallinu [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|bombardēja padomju aviācija]], izraisot postījumus (11% vecpilsētas un 54% dzīvojamās platības) un upurus.<ref name="Tll2" /> Tomēr vecpilsētā lielākā daļa ēku, jo īpaši Doma kalnā (''Toompea'') ir saglabājušās. No [[1940]]. līdz [[1990]]. gadam Tallina bija [[Igaunijas PSR]] galvaspilsēta. No [[1991]]. gada Tallina atkal ir neatkarīgās Igaunijas galvaspilsēta. [[1997]]. gadā tās senpilsēta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules arhitektūras mantojuma]] sarakstā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Tallinas vēsture]] 77gjnv8fhtfkyfjk6d0lqlrc3oi6w6j 102 289537 4490772 4487982 2026-07-06T03:00:24Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts 4490772 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}} Šajā lapā apkopotas tās nozīmju atdalīšanas lapas, uz kurām ir saites citos Vikipēdijas rakstos. [[Vikipēdija:Nozīmju atdalīšana/Lapas ar saitēm|Šeit]] ir apkopoti Vikipēdijas raksti, kuros ir saites '''no''' nozīmju atdalīšanas lapām. __TOC__ == Informācija == <!-- INFO START --> * Avots: [[quarry:query/2951]] * Atjaunināšanas brīdis: 2026. gada 6. jūlijs plkst. 03:00:18 * Kopējais skaits datu atjaunināšanas brīdī: 5684 <!-- INFO END --> == Saraksts == <!-- LIST START --> {| class="wikitable sortable" |- !Nozīmju atdalīšanas lapa !! Saites uz pašu lapu !! Pāradresāciju skaits !! Visas saites uz lapu |- | [[Aizsargs (basketbols)]] || 31 || 2 || 31 |- | [[C (nozīmju atdalīšana)]] || 27 || 0 || 27 |- | [[S (nozīmju atdalīšana)]] || 27 || 0 || 27 |- | [[A (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[B (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[D (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[E (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[F (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[G (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[H (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[L (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[T (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26 |- | [[Svētais Miķelis]] || 13 || 2 || 26 |- | [[I (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[J (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[K (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[M (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[N (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[O (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[P (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[Q (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[R (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[U (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[V (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[W (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[Y (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[Z (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25 |- | [[Moro]] || 25 || 1 || 25 |- | [[Ass]] || 21 || 1 || 21 |- | [[Uzbrucējs (basketbols)]] || 20 || 2 || 20 |- | [[Baltezers]] || 19 || 0 || 19 |- | [[Bērziņš]] || 19 || 0 || 19 |- | [[Punkts]] || 19 || 0 || 19 |- | [[Programma]] || 19 || 1 || 19 |- | [[Rihards Cimermanis]] || 17 || 0 || 17 |- | [[Harmonija]] || 16 || 0 || 16 |- | [[Kustība]] || 16 || 0 || 16 |- | [[Ķermenis]] || 1 || 1 || 16 |- | [[Fantāzija]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Lācīši]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Soda]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Zāle]] || 15 || 0 || 15 |- | [[Terehova]] || 15 || 1 || 15 |- | [[1. maršruts]] || 15 || 3 || 15 |- | [[Čečenijas kari]] || 15 || 3 || 15 |- | [[Grava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 15 |- | [[Guntis Pujāts]] || 13 || 0 || 13 |- | [[Jānis (nozīmju atdalīšana)]] || 13 || 0 || 13 |- | [[Balodis]] || 13 || 1 || 13 |- | [[Eirolīga]] || 12 || 2 || 13 |- | [[Mārka (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 5 || 13 |- | [[Konstrukcija]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Mērķis]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Polarizācija]] || 12 || 0 || 12 |- | [[Berģi]] || 12 || 1 || 12 |- | [[Kesona]] || 12 || 1 || 12 |- | [[Dubultzvaigzne]] || 12 || 2 || 12 |- | [[Sudžou]] || 12 || 5 || 12 |- | [[Kalnamuiža]] || 10 || 1 || 12 |- | [[Pierādījums]] || 10 || 1 || 12 |- | [[Amerikas basketbola asociācija]] || 10 || 4 || 12 |- | [[Brīvības iela]] || 11 || 0 || 11 |- | [[Grunts]] || 11 || 0 || 11 |- | [[Hart]] || 11 || 1 || 11 |- | [[Bukulti]] || 11 || 3 || 11 |- | [[Ella]] || 9 || 1 || 11 |- | [[Ogle]] || 9 || 1 || 11 |- | [[Intonācija]] || 9 || 2 || 11 |- | [[Daugava (nozīmju atdalīšana)]] || 9 || 4 || 11 |- | [[Mācītājmuiža]] || 7 || 1 || 11 |- | [[Dārza iela]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Jānis Bērziņš]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Krasta iela]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Landrāts]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Membrāna]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Pulveris]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Raiņa iela]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Rīgas birža]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Sinkrētisms]] || 10 || 0 || 10 |- | [[Jaunmuiža]] || 10 || 2 || 10 |- | [[Jaunā muiža]] || 10 || 2 || 10 |- | [[2. maršruts]] || 10 || 3 || 10 |- | [[Ročestera]] || 10 || 3 || 10 |- | [[Tēviņi]] || 10 || 3 || 10 |- | [[Nelsona šaurums]] || 10 || 9 || 10 |- | [[Smilgas]] || 9 || 1 || 10 |- | [[Kruki]] || 9 || 2 || 10 |- | [[Kalifornijas Universitāte]] || 8 || 2 || 10 |- | [[Dzeņi (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 1 || 10 |- | [[Leons]] || 5 || 2 || 10 |- | [[Celms (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 10 |- | [[Armija]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Atpūta]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Goba]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Inhibitors]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Melnupīte]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Ozolu iela]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Panteons]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Potenciāls]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Robežu iela]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Sakari]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Skala]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Skolas iela]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Skujas]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Svētais Staņislavs]] || 9 || 0 || 9 |- | [[Mirnija]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Puslode]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Straume]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Vabole]] || 9 || 1 || 9 |- | [[Malta (nozīmju atdalīšana)]] || 9 || 2 || 9 |- | [[6. maršruts]] || 9 || 3 || 9 |- | [[Rūnas]] || 8 || 1 || 9 |- | [[Aleksandrs]] || 8 || 3 || 9 |- | [[Kalvīša Ministru kabinets]] || 7 || 2 || 9 |- | [[Zalktis]] || 6 || 2 || 9 |- | [[Odze (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 3 || 9 |- | [[Benedikts]] || 3 || 3 || 9 |- | [[Bonifācijs]] || 3 || 3 || 9 |- | [[4. maršruts]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Aleksandrs I]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Bāze]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Bērzu iela]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Domēns]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Dāliju iela]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Ferdinands I]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Izziņa]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Jānis Ozols]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Jūgu purvs]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Komisārs]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Lācis]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Parka iela]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Pupiņas]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Rimšas]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Rīgas Futbola skola]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Rīgas iela]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Rīgas reālskola]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Spāre]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Vizbuļi]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Zeltiņi (nozīmju atdalīšana)]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Ziemeļu iela]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Žokļi]] || 8 || 0 || 8 |- | [[Adamova]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Andreja Pumpura iela]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Krišjāņa Valdemāra iela]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Ozolmuiža]] || 8 || 1 || 8 |- | [[Krišjāņa Barona iela]] || 8 || 2 || 8 |- | [[Džunšaņa]] || 8 || 3 || 8 |- | [[Ohaio]] || 8 || 3 || 8 |- | [[Jelgava (nozīmju atdalīšana)]] || 8 || 5 || 8 |- | [[Jurajs Mikūšs]] || 8 || 7 || 8 |- | [[Aizkraukles draudzes novads]] || 7 || 1 || 8 |- | [[Austrumu fronte]] || 7 || 1 || 8 |- | [[Kokaugs]] || 7 || 1 || 8 |- | [[Oskara Kalpaka iela]] || 7 || 1 || 8 |- | [[Rāzna]] || 7 || 1 || 8 |- | [[ASK]] || 7 || 2 || 8 |- | [[Limburga]] || 7 || 3 || 8 |- | [[Eugenijs]] || 6 || 4 || 8 |- | [[Klements]] || 5 || 2 || 8 |- | [[Inocents]] || 5 || 5 || 8 |- | [[Līči]] || 4 || 1 || 8 |- | [[Solaris]] || 4 || 1 || 8 |- | [[Šēra (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 8 |- | [[Džons Votsons]] || 3 || 2 || 8 |- | [[Gregors]] || 3 || 2 || 8 |- | [[Bajāri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 8 |- | [[Sviestbeka]] || 2 || 2 || 8 |- | [[Vērtība (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 8 |- | [[Abavas iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Asari]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Ausekļa iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Borovka]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Bērzupīte]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Dole]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Elements]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Figūra]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Fokuss]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Frīzu valoda]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Griķi]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Gustavs Ādolfs]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Imantas iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Integrācija]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Izlāde]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Jānis Kalniņš]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Karagājieni uz Ugauniju]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Kurpnieks]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Lotoss]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Lāčplēsis (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Lāčupīte]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Mazjumpravas muiža]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Mellupe]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Melnupe]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Meža iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Meža prospekts]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Miera iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Ozols (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Pļavu iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[RPI]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Rožu iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Rīgas aplenkums]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Salas]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Saules iela]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Ērglis]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Šarlote]] || 7 || 0 || 7 |- | [[Avotu iela]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Briedis]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Kapupe]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Kauss]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Leona]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Pilskalnes pagasts]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Plēve]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Sanhosē]] || 7 || 1 || 7 |- | [[Blāzma]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Dombrovska Ministru kabinets]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Lazdukalns]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Maskavas CSKA]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Turaida]] || 7 || 2 || 7 |- | [[Aleksandrs Dimā]] || 7 || 3 || 7 |- | [[Johans Štrauss]] || 7 || 3 || 7 |- | [[Nove Mesto]] || 7 || 3 || 7 |- | [[80 dienās apkārt zemeslodei]] || 7 || 5 || 7 |- | [[Svēte]] || 6 || 1 || 7 |- | [[Ēna (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 1 || 7 |- | [[Brasla]] || 6 || 2 || 7 |- | [[Pelāgijs]] || 5 || 3 || 7 |- | [[Sesava (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 7 |- | [[Pūt, vējiņi]] || 4 || 4 || 7 |- | [[Brīvā Latvija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 7 |- | [[Cerera (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 7 |- | [[EDGE (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 7 |- | [[3. maršruts]] || 6 || 0 || 6 |- | [[4. trolejbusu maršruts (Rīga)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[8. maršruts]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Abrenes iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Akmeņu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Aleksandrs III]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Apgaismība]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Apollo]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Auseklis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Austrumu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Baznīcas iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Berengars]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Biķernieki]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ceriņu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Citplanētieši]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Dambja iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Darbs]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Daugavpils apvedceļš]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Dzintari (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Edesa]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Eduards]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Edvards]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Emisija]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Filma]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Gaisma (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ganību iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Garais ezers]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Grupa]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ilza ezers]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Jelgavas iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kalna iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kantors]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Karagājieni uz Zemgali]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Konstante]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Krona]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kuibiševa]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Kārlis Baumanis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lauku iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lašupīte]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lielais grāvis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lielā iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lotus]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lācīte]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Lāčplēša iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Līčupe]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Misa]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Mistērija]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ostrova]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ostrovas apriņķis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ozolu muiža]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pabaži]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pavasara gatve]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Peldu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pihejervi]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pils iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pilskalns (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Priežu iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Pulkveža Brieža iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Robežgrāvis]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Rīgas 24. vidusskola]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Skulte]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Suvorova iela (Rīga)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Tirgus iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Tukums (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Uzbrukums Rīgai]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Zaļā iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Zemgales iela]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ziemeļblāzma (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Zunds]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Ņūkāsla]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Žagatas (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6 |- | [[Aleksandrova]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Andris Bērziņš]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Ceplis]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Filips]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Kariņa Ministru kabinets]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Karloss]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Leģions]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Mazupe]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Mežciems]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Rase]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Silenieki]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Stradi]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Zemgales vidusskola]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Ērgļi]] || 6 || 1 || 6 |- | [[Adriāns (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Greivuļi]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Jaunāmuiža]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Jumprava]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Juzefova]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Karagājieni uz Jervu]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Priedaine]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Rīgas Svētās Trīsvienības baznīca]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Viškova]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Vēršupīte]] || 6 || 2 || 6 |- | [[Bērzubeka]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Piertnīki]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Pirejas "Olympiacos"]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Santafē]] || 6 || 3 || 6 |- | [[Ozjorska]] || 6 || 5 || 6 |- | [[Direktīva (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Liepa]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Liepājas Metalurgs (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Sarkaņi]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Tors]] || 5 || 1 || 6 |- | [[Franks]] || 5 || 2 || 6 |- | [[Zirnekļcilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 2 || 6 |- | [[Jaunais vilnis]] || 5 || 3 || 6 |- | [[Svētā Katrīna]] || 5 || 3 || 6 |- | [[Rīgas Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 5 || 5 || 6 |- | [[Ārupīte]] || 4 || 2 || 6 |- | [[Cidonija]] || 4 || 3 || 6 |- | [[Červonka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 6 |- | [[Bruņukuģis "Potjomkins" (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 4 || 6 |- | [[Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika]] || 4 || 4 || 6 |- | [[Grieķu katoļticība (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 6 |- | [[Rojālists]] || 3 || 1 || 6 |- | [[Karijs]] || 3 || 2 || 6 |- | [[Čārlija eņģeļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 6 |- | [[1. maija iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[11. maršruts]] || 5 || 0 || 5 |- | [[2. līnija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Aizkraukle (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Aizupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Aleksandrs Ivanovs]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Annas iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Apvedceļš]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Apšu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Augstums]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Baloži (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Baznīcas kalns]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Blaumaņa iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Boļeslavs I]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Burtnieku iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Bērzmuiža]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Bērzupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Bērzvalks]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Deklinācija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Dzelzceļa iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Elektro-L]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Emburga]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Frīdrihs II]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Hidra]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ibērija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Jaunā iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Jānis Liepiņš]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Jāņmuiža]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Jāņupīte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kaiju iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kamera]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kapacitāte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Karagājieni uz Sakalu]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kastīlija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kings]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kokmuiža]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kārklupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kārlis]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Kārlis Irbe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Laimas iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Lapu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Liepu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Linga]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Lisa]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Lode (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Līgatne (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Līgo]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Marta]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Mercury]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Mežmuiža]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Motīvs]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Mstislavs Vladimirovičs]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Muižnieki]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Mūrnieki]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Padomju Ukraina]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Palma]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Pasta iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Plato]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Pulkova]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Purva ezers]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Pērļupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Pēterupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Rauza]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Roma (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Rēzekne (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Saule (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Silagaiļi]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Silinīki]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Silu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Slimnīcas iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Sloboda (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Smilšu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Sporta iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Stacijas iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Sublimācija]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Sun]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Sātiņi]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Tīreļpurvs]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Upes iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Uzvaras iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vaļņu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Veselība (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vidus iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vidzemes iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Viestura iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vilciņš]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Viršu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vējava]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vēzis]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Vītolu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Zaķi (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ziedu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Zvaigžņu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Zvirgzdupīte]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Čiekuru iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ķiršu iela]] || 5 || 0 || 5 |- | [[Ķīšupe]] || 5 || 0 || 5 |- | [[12. maršruts]] || 5 || 1 || 5 |- | [[15. maršruts]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Albānijas Karaliste]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Andreja Upīša iela]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Arturs Ozols]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Bors (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Cīrulīši (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Dārzciems]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Frīdrihs III]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Grand Prix]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Grāds]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Indrica]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Jaunsloboda]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Jersika]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Jugla]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Jēkabs Alksnis]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Kalnupe]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Kirovska]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Krauklis (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Leonīds Arbuzovs]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Lilaste]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Mežvidi]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Misisipi]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Māra]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Māršals]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Neptūns]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Pilskalne]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Ratnieki]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Romeo un Džuljeta (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Rēzeknes iela]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Sala (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Salas pagasts]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Silene]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Silupe]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Skangaļi]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Taudejāni]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Valters]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Vecdaugava]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Viktorija]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Zvaigžņu kari: Klonu kari]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Zīle (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Čārlstona]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Ģibuļi]] || 5 || 1 || 5 |- | [[Aizsargs]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Basanīts]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Groveriški]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Gulbju ezers]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Jupiters]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Maskavas "Spartak"]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Misūri]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Normandija]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Rietumu konference]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Rūzvelts]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Sufriērs]] || 5 || 2 || 5 |- | [[Gērijs Džonsons]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Koņecpole]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Neatkarības laukums]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Čerska]] || 5 || 3 || 5 |- | [[Alsunga (stacija)]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Krokodili]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Rīgas arhibīskapi]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Sudmaļu dzirnavezers]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Viktorijas sala]] || 5 || 4 || 5 |- | [[Aizeja Tomass]] || 5 || 5 || 5 |- | [[Lielakauls]] || 5 || 5 || 5 |- | [[Saļihorskas "Šahtjor"]] || 5 || 5 || 5 |- | [[Ķēdaiņu "Nevežis"]] || 5 || 5 || 5 |- | [[Balda]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Hercs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Liepupe]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Martins]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Morfijs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Rīva]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Transcendents]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Čērčils]] || 4 || 1 || 5 |- | [[Ferrari (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 5 |- | [[Madrides "Real"]] || 4 || 2 || 5 |- | [[Neihauzene (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 5 |- | [[Lūcijs]] || 4 || 3 || 5 |- | [[Nožēlojamie (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 5 |- | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Gaiļupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Kondors]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Kumpiniški]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Venera]] || 3 || 1 || 5 |- | [[Anastasijs]] || 3 || 2 || 5 |- | [[Adeodāts]] || 3 || 3 || 5 |- | [[Skaistule un briesmonis]] || 3 || 3 || 5 |- | [[Urbāns]] || 3 || 3 || 5 |- | [[Apustulis Jēkabs]] || 2 || 1 || 5 |- | [[Hiperions]] || 2 || 1 || 5 |- | [[Stefans]] || 1 || 1 || 5 |- | [[Superlīga]] || 1 || 1 || 5 |- | [[1. līnija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[4. līnija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[5. maršruts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[7. maršruts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[9. maršruts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Abrupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Aizkraukles iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Akmeņsala]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Akmeņupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Alberts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Alejas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Aleksejs Tolstojs]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Amatu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Annas]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Atpūtas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Auns]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ausmas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Baldones iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Balkāni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Baložu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Bernātu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Bezdelīgu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Bikova]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Birze]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Biržu muiža]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Bižas ezers]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Blāzmas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Bērzene]] || 4 || 0 || 4 |- | [[CSI]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Columbia]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cēsu kauja]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cīrulis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cīruļi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cīruļu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Cīruļupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Daugavpils iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Daugavpils kauja]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Deglis]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dekšņi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Denominācija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dienvidu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dobele (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Draudzības iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Druvas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dzilnupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dzimta]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dzintaru iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dzirciems]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dzirnavu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dziļais ezers]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dzērvju iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dārznieku iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dārzu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dāvids]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dīķu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Dūņupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Edvarts]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Eiropa (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ezera iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Fenerbahçe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Fever]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Filips II]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Friča Brīvzemnieka iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Frunze]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gailīši]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gaismas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gaiļi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Garkalne (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gaujas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Graudu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gružupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Grīvas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gulbis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Gulbju iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Hermes]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Himera (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Hindu]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Historisms]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Horda]] || 4 || 0 || 4 |- | [[I386]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Indukcija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Irbe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jordan]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jānis Jansons]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jānis Kļaviņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jānis Puriņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jāņa iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jāņa Čakstes iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jērcēni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Jūrmalas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kaija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kaktiņu ciems]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kalēju iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kamaldiņa]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kapupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kastaņu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kastrāne]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kaļķu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kaši]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Klusā iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kobra]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Krastu ciems]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kronvalda iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kuldīgas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kungu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kurzemes augstiene]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kurzemes iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kurši (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kāpu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kārlis Barons]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kļavu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Kūdra (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lakstīgalu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Latgales iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Latvija (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lauks]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lauva (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Laši]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Leimaņi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Leopolds III]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lielupe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Linezers]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lubānas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ludzas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lāči (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Lāčupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Madonna]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Maija iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Maiļupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mara]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Marka]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mednieku iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mellupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Merkurs]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mežabrāļi (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mežarija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Migrācija]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Miurinīki]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mucenieki]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mucenieks]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Murāni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mēris (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Mēsli]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Neretas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Nometņu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ods]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ogres iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Osis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ozoli (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ozolkalni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ozolnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pandora (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Papardes]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pavasara iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Phoenix]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Poruka iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Poļu leģioni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Priekule (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Princips]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pērkons]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pēternieki]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pīlādžu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pūces iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Pūķis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Raiņa bulvāris]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ratnieku upe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Reņģe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Riekstiņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Roja (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Roze]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rubeņu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rudupe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rūbežneica]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Rūpniecības iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Saka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sari]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Seda (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Senators]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sidrabe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Silakrogs]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sils (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Silupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Skaists]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Skrunda (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Smilgu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Solo]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Spīdolas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Stabulnieki]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Stirnu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Stūra iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Stūres iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Suns (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Svētā Terēze]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Sēlpils (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tauriņš]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Teātra iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[The Game]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tirgoņu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tolerance]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tritons]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Trumpe]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Tukuma iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Turaidas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Upesgrīva]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Upmale]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Upuris]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vairogs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vecmuiža]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vecpils]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vecpilsētas iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ventspils iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vienības gatve]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Viesturs]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vilcāni]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Viļumi]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vārme]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vārpu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vārti (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vēju iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vēveri]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Vēžupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zagorskis]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zilonis]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zirņu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zvaigznes]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zvejnieki]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Zvejnieku iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ābolu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ērgļu iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Ķīšupīte]] || 4 || 0 || 4 |- | [[Šarlotes iela]] || 4 || 0 || 4 |- | [[1992. gada olimpiskās spēles]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Aba]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Akmene (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Akmenka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Alberts I]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Antonopole]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Artūrs Bērziņš]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Bikaunīki]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Birži]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Bērze]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Bērzs]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Cena]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Dubulti]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Dumpis]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Egļupe]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Fēnikss (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Gajova]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Gajs]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Ganimēds]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Garoza]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Gauja (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Heinrihs fon Gālens (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Jaunciems]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Jura Alunāna iela]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Jānis Pauļuks]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Jāņa Asara iela]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kalnmuiža]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kauja pie Turaidas]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kušķis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kārlis Rubis]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Kārlis Zariņš]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Lada]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Larjoha]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Lauciņi]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Leona Paegles iela]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Lira]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Lēvenas Katoļu universitāte]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Maķedonija]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Medņi]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Misiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Nikolajs Radvils]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Ozolaine]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Ozolsala]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Pauls Kalniņš]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Prusts]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Rietumu frontē bez pārmaiņām (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Riki]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Rusifikācija]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Skujupīte]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Slobodka]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Spartaka grupa]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Stiglova]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Sunīši]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Susēja]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Transformeri]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Tukumana]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Tūja]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Urga]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Vaidava]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Valensija]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Viljams Gibsons]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Višneve (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Vīganti (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Zabolotje]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Zujeva]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Čači]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Ēriks Džonsons]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Ševčenko]] || 4 || 1 || 4 |- | [[Apšukalns]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Apšukolns]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Artūrs]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Bresta]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Bērzgale (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Degļi]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Dobenieki]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Eglaine]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Grifins]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Iugulova]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Jevgeņijs Golovins]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Kompjeņas pamiers]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Kruifs]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Krūmiņupīte]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Lenons]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Lukna]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Sovetska]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Urla (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 4 |- | [[Eiropas kauss]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Jevgeņijs Aleksejevs]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Jēgers (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Maierss]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Rītausma (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Zeļteņi]] || 4 || 3 || 4 |- | [[Džeimss Bjūkenens]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Kaliksts]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Siksts]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Stīvs Makvīns]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Štjastnijs]] || 4 || 4 || 4 |- | [[Aborigēni]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Afganistānas karš (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Arvīds Kalniņš]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Cekule]] || 3 || 1 || 4 |- | [[FIBA Eiropas kauss]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Galatasaray]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Jauns mēness (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Jaunība (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Mandele]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Mazuri]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Nikolajs]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Patria]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Piļskolns (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Ronis]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Vaivads]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Ņūtons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4 |- | [[Amēlija (filma)]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Atlass]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Brūveri]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Nacionālā galerija]] || 3 || 2 || 4 |- | [[Celestīns]] || 3 || 3 || 4 |- | [[Grejs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 3 || 4 |- | [[Pijs]] || 3 || 3 || 4 |- | [[Pāvils]] || 3 || 3 || 4 |- | [[Norma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 4 |- | [[PH (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 4 |- | [[Sols (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 4 |- | [[Stella maris]] || 2 || 1 || 4 |- | [[Brants]] || 2 || 2 || 4 |- | [[Dīzels]] || 2 || 2 || 4 |- | [[Jūras mēsli (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 4 |- | [[Pivdenne]] || 2 || 2 || 4 |- | [[FA]] || 1 || 1 || 4 |- | [[Fēlikss]] || 1 || 1 || 4 |- | [[Opekalns]] || 1 || 1 || 4 |- | [[Spice]] || 1 || 1 || 4 |- | [[Suzuki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 4 |- | [[10. maršruts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[16. maršruts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[17. maršruts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[22. maršruts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[3. līnija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[5. līnija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[6. līnija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[7. līnija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Abava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Abrupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Abstinence]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aga]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aglonas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aiviekstes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aizkraukles baznīca]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aizkraukles kauja]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aizputes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aizupes]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aizupes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Akas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aklais ezers]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Akmenīca]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Akāciju iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aldaru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aleksandrs Popovs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Aleksandrs Suvorovs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Alksnis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Alkšņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Alūksne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Alūksnes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Amata (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Amatnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ancīši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Andreja iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Annas Brigaderes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Annas Sakses iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Antropogēns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Apinis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Arkādija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Arsenāls]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Artilērijas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Arupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Asaru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Asimilācija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Asiņainā svētdiena]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Asko]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Astra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Atmodas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Auce (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ausmas]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Austrijas Elizabete]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Avoti]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Baiba Broka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bakalaurs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Balbiši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Balvu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Baranova]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Barovka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bauskas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Baznīckalns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Benkavas grāvis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Berģuciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bezdibenis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Birzes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Birznieku ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bišu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bojāri]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bolderājas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Borats (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Borussia]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Boļeslavs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Braslas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Brieži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Britānija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Brīvības bulvāris]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Brūkleņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bāliņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bārbeles iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bārbeļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bārs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bārta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bērzaune (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Bērzaunes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[CSKA]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Caunu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Celtnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Centrālāfrika]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Cepurnieks]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Cielavas (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ciems (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ciši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Cēsu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dagdas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Daibes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dakota]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Darba iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Daugavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Davis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Delna]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Depo]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Depresija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dikļu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dikļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dižgrāvis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dobeles iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dravnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Drosele]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Druva (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Druvu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Durbes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzegužu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzelzceļnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzierkaļi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzintars (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzirnupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dzirnupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dziļums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dārlingtona (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dārziņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dārzniecības iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dīķa iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dūrupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Dūņu ezers]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Džons]] || 3 || 0 || 3 |- | [[EST]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Eduarda Veidenbauma iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Efendi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Egļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ekspozīcija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Elejas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Enigma]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Esplanāde (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ezerciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ezermalas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ezeru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ežupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ferma]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Focus]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Formula 2 (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gaidupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gailova]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gajeva]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ganu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gardene (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gemini]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gobu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gravitācija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grāveri (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grāvju iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grīgs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grīva (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Grīšļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Gvineja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Hamiltona]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Harijs Vītoliņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Herkuless (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Hospitāļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Hāna]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Iecava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ikšķiles iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Imanta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Indrāni]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Induļa iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Inženieru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Istra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jaudzemi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jaunciema iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jaunzemi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jersikas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Johans Rīvijs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Juris Silovs]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jānis Asars]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jānis Balodis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jānis Priede]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jānis Vītoliņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jēkabpils iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Jūras vārti]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kaive]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kalniešu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kalnu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kalnāji]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kalvene (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kama]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kamenka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kampars (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kandavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kaplava]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Karagājiens uz Jersiku]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Karagājiens uz Kursu]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Karagājiens uz Nalseni]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kauja pie Salaspils]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kaņiera iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kažoks]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Klase]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kodols]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Koknese (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kopne]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kosa]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Krasti]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Krauja]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Krimuldas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Krāslavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Krīvu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kumelīšu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kurbads (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kurzeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kuršu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kārklu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kārlis Jansons]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kārlis V]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Kārlis Šmits]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Laimdotas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Laivu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lanka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lapzeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Laukmuiža]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lauta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lazdu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lašupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Leonardo]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Leonards Latkovskis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lielbritānija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Liepājas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lilijas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Liliju iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Linu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Livingstona]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lokomotiv]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ludza (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lāde]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lēdmanes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lībiešu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Līdumnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Līdums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Līvu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Līčupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Lūzums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Madaru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Magoņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mailīte (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Maltas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mangaļi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Marijas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mazupīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mazā Dārza iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mazā Nometņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mazā Smilšu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mazā Šķērsiela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mednis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Medus iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Medņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Meldra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Melnezers]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mežupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mežāres ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Miezis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Min]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mirdzas Ķempes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mirnijs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Modra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mora]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Muitas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Muižas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Musa]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mālkalni]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Māras iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Māris Ziediņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mārtiņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mārtiņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mēness iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mērnieki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mētru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Mūza]] || 3 || 0 || 3 |- | [[NCIS]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Nagļi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Nagļu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Narcišu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Natrons]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Netta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Niedre]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Niedru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Noliktavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Novinki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[OM]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ogre (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ogrīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Olimpiāde]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Omega (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Oracle]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Orion]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ormaņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Oto]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ozoliņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ozolu ceļš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ozolu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ozolu gatve]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Oļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ošu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Panemune]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Papardes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Parana (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Paritāte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pasaules čempionāts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pasaules čempionāts riteņbraukšanā]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Patversmes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Peso]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pieneņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pionieris]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pitoni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Planck]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Poguļanka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Prince]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pumpuru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Punduri]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Punduris]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Purvu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Putnu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pāce]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pērses iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pētera iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pēteris]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pļavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Pūpolu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rails]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rasas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ratinīki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Raunas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Reformu partija]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Reiniki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rembates iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Republikas laukums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Revidents]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Revolver]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Riba]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Riekstu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rietumu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Roberts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Robežnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rubenis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rubeņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rudbārži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rude]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rāceņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rāva]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rītupes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rūdolfa Blaumaņa iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Rūpnieki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Salaspils (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Saliena (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Santos]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sarkandaugava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Satiksmes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sauleskalns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Saulgriežu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Saulītes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Selga]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Selgas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Seneka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Senču iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Serie A]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sharp]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Siguldas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sila iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Silinieki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Skatuve]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Slimnīcas strauts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Slokas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sojuz]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sola (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Spilve]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sprīdītis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Spīdola (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stabu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Staburaga iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stadiona iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stende (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stigas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stradiņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stradiņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strauta iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strautu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strazds]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strēlnieku ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strēlnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Strēlnieku prospekts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stārķu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stūri]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Stūrīša iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sudrabu Edžus iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Suraža]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Svari (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sventāja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Svētes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sārcene]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sīļi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Sīļukalns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Taivāna]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tallinas aplenkums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Taurupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Teodors Kalniņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Terminators]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tiksi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tilta iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tirgus laukums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tirza (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tirzas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tosmare]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tērvete (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Tērvetes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ubuntu]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ugra]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Upenieki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Urāns]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Užava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vaiņodes iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Valis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Valkas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Valmiera (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Valmieras iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vanagu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Varavīksne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Varis Krūmiņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Varonis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Varšavas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vasarnīcu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vecpils iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vecumi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vecumnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vecupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Veipi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Veldze (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Venta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ventas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vidsala (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vidus prospekts]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vienības laukums]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Viesturi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Viesīte (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vieta]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Viktors Kalniņš]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vilki]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vindzora]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vinils]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Virsaišu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vizla (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Višķi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Višķu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Voldemārs Alksnis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vālodzes]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vārpa]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vāveru iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vēži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vīksna (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vīksnas iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vītoli (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Vītols]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Williams]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Winnipeg Jets]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zaķu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zaļesje (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zaņa (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zeltiņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zemgale (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zemnieku iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ziedi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ziedoņa iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ziemeļu ciems]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zilaiskalns (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zilupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zirnis]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Znotiņi]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zuji]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zvirgzdupe]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zvīņu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zālīte]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Zīlāni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ābeļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ābols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Čērčila]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ērģeļu iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Īrija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ķeguma iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ķesteris]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ķirzaka]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Šķērsiela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[Ūdens iela]] || 3 || 0 || 3 |- | [[27. maršruts]] || 3 || 1 || 3 |- | [[AK]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Aizpurve]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Aizupieši]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Aizupīši]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Aleksandra Čaka iela]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Andrejs Kiriļenko]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Apšubeka]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Austrums]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Baiga vasara]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Betmens (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Bihava]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Bite (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Boļeslavs II]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Brantupīte]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Brebems]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Buļļupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[C4H8O]] || 3 || 1 || 3 |- | [[C6H13NO2]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ciemupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Cirks (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Daugavas stadions]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Dekāns]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Delagardijs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Dilmaņi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Dinamo]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Dogmens]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Drakula]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Džordžs Bušs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Džordžtauna]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Egļusala]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Emo]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ezermuiža]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Falanga]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Fenrirs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Frīdrihs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Frīdrihs I]] || 3 || 1 || 3 |- | [[GT]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Garanči]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Godēns]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Gribuļi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[IOC]] || 3 || 1 || 3 |- | [[IT]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Itālijas Karaliste]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Iudreiši]] || 3 || 1 || 3 |- | [[JO]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Jazz]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Jura Mātera iela]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Jānis Mileika]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kalni]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kandavas baznīcas]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kasablanka (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kolima]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Konstantīns]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kordova]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Krka]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Krosno apriņķis]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Kārļa Mīlenbaha iela]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Laima (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Latvijas Jaunatne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Latvijas zemessardze]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Laurupīte]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Lazarev]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Lucerna]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Lībietis]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Līksna (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Maiers]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Maksimiliāns III]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Marija]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Mellais strauts]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Memfisa]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Merida]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Mežāres]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Minskas "Dinamo"]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Mičels]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Monro]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Mūsa (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Nikodema Rancāna iela]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Nikopole]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Nora]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Norfolka]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Novadnieki]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Nāve (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Odumova]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Oskars]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pagasts (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Panzerkampfwagen]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pasaules kauss]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pauliņi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pavadonis]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Petrovka]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pilda (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Plazma (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Prometejs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pērses pagasts]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Pūpoli]] || 3 || 1 || 3 |- | [[RSA]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Rauda (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Reihstāgs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Rogoviki]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Rui Košta]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ruži]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Rīgas Preču stacija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[SCO]] || 3 || 1 || 3 |- | [[SI]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Seims]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Seiļi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Sergejs Makarovs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Siņicins]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Slampe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Sproģi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Staudži]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Straujupīte]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Strodi]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Strūžāni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Telma]] || 3 || 1 || 3 |- | [[The Hunting Party]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Tilde]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Tjerra del Fuego]] || 3 || 1 || 3 |- | [[UK]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ulrihs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Uzvaras diena]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Uļjanova]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vaive (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Varka]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vašingtona (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vilkupe]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vladimīrs Veiss]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vseslavičs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Vējupīte]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Zaiceva]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Zeļenogorska]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ādaži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Čārlzs]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ģermānija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Ķegums (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Šķirotava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3 |- | [[Žogotas]] || 3 || 1 || 3 |- | [[25. maršruts]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Abaks]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Anrī I]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Atēnu "Panathinaikos"]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Austrumindijas kompānija]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Basets (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Biži]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Blūms]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Džons Adamss]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Faetons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Gerhards Dēnhofs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Greatest Hits]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Grodņas "Neman"]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Gubina]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Gārfīlds (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Harijs Poters un Nāves dāvesti (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Johans Georgs Švarcs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Kenedijs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Kerijs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Konrāds Šulcs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Kursa]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Lists]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Luāra]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Lūkass Krānahs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Meirānu ezers]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Mežareja]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Napoleons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Nezināmais]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Ostrovski]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Prinča Edvarda sala]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Pūces]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Reigans]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Riogrande (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Roberts Daunijs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Senžermēna]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Sosnīcas]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Springfīlda]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Teksasas Universitāte]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Tiltagals]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Viktors]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Vladimirs Nabokovs]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Znūteņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Zobgaļsīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Zosēni]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Ārlingtona]] || 3 || 2 || 3 |- | [[Ēriks Gustafsons]] || 3 || 2 || 3 |- | [[101 dalmācietis]] || 3 || 3 || 3 |- | [[2014. gada Pasaules kauss]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Bāze C]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Dziļezers]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Helmuts fon Moltke]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Helsinku IFK]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Imdžarra]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Jons Mačulis]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Jēkabpils baznīcas]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Maskavas "Dinamo"]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Maskavas CSKA (basketbola klubs)]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Moda]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Murads Ramazanovs]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Muāvija]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Nīls]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Piklers]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Straujumas Ministru kabinets]] || 3 || 3 || 3 |- | [[Vårt land]] || 3 || 3 || 3 |- | [[1924. gada olimpiskās spēles]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Angļu-afgāņu karš]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Bostona (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Dālderi]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Glāznieki]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Jaunjelgavas lauku teritorija]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Kauja par Rēzekni]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Ksena]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Kārlis I]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Leimaniški]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Maksimiliāns II]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Minhauzens]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Pulks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Rosenrot]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Ugāles baznīcas]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Ārons (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3 |- | [[Arājs]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Heaven's Gate]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Into the Void]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Kapucīni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Neimaijere]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Romnijs]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Sverdrups]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Tamperes "Ilves"]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Vējiem līdzi]] || 2 || 2 || 3 |- | [[Līce (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Ogasta]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Polijas karaliste]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Pūpols]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Strumpe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Tumšupe]] || 1 || 1 || 3 |- | [[Tēvija]] || 1 || 1 || 3 |- | [[1188 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1189 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[15. līnija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[16. līnija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[17. līnija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[18. līnija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[18. novembra iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1905. gada iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1984 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[4. maija iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[8. līnija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[883 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[AKA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[ATV]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Abavas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Abe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Acone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Acs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Acāliju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Adamovas ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Adzele]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ainavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ainažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Airītes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aistere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aisteres iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aiviekste (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ak Bars]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Akaču iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Akmeņstrauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alauksta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alberta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alberts II]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Albrehts II]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aleksanders]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aleksandra iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aleksandropole]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aleksandrs (garīdznieks)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alfonso II]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alfrēda Kalniņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alfrēds Vītols]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alises iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alkšņupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alkšņvalks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Allažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alnis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alojas baznīca]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alojas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Alsungas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amalteja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amatas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amerika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amoliņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amsterdama (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amulas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Amālijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Andrejs Zaķis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Annas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Annasmuiža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Anrī]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Antante (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Antonijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Antropoloģija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aparāts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apgulde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apiņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apiņupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aptiekas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apšenieki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Apšupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Arhitektu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aronija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Arp (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aspazijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Asteru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ata Kronvalda iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atašiene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atbalss iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atmosfēra (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atriebēji]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Atvari]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Auces iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Audēju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Auglis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augstkalne]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augstkalnes ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augstā iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augusta Deglava iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augustīns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augšiela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Augškalns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aulejas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aurora]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ausma]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Austrumi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aveņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Avotiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Avotkalnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Aļņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Babītes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bajārs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baldone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baldones]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baltais terors]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baltezera iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baltā kāpa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Banga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bangu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Barauka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baseina iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Basku zeme]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bazilisks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Baznīca]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bebru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bebrupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bens Džonsons]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Berezauka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bergena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Beverīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bieči]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Birka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Birznieki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bondari]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Borga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Borisova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bormaņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Borovaja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Borts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Boļeslavs III]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Braslava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Briede (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Brieksīne]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Briežu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Briežu strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Briežupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bruģa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Brāļu Kaudzīšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Brīvzemnieku ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Buga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bumbieru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Burtnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Buru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Butāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bāriņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bārtas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bāta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērzaine]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērziņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērziņu ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērzkrogs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērzu aleja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērzu ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Bērzu muiža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Būri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[CARE]] || 2 || 0 || 2 |- | [[CZ]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Candy]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Capri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Caunes]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Caunes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cegeļņa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Celmu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Celtnieks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cenzors]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cepļa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ceru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ceļinieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Chemnitz]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cieceres iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ciedru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ciklons (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Cimeļupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Citadeles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ciņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Corona]] || 2 || 0 || 2 |- | [[DNS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dadzis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Daglasa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dainis Liepiņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dalbe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dambis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Datorvaloda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dauderi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Daugavgrīvas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Daugavmalas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dauguļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[David]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Daļēji iegremdējams kuģis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Deivisa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Delfīns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dendrārijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Denims]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Difuzors]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dimants (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dinamika]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dorotpole]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dreiliņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Drustu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Družba]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dubna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Duboviki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dumbrāju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dundagas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dunduri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dunikas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Durbes pils]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzeguzes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzelzs Vilks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzelzupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzenis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzeņagols]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzeņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzilnas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzilnas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzimte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzirciema iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzirkaļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzirnavupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzirnavupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērve (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērves (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērves iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērves purvs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dzērvīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dālderis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dārzkopības iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dūmu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dūre (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Dūņezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Džordžs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Džordžs V]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ebola (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eduards Andersons]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eglaines iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Egļupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eimuri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eiženijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eksporta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Elijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Elvis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Emalja (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Emīla Dārziņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Enerģija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Engures iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Enkuru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ezere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Eņergija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ežu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ežupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Fabrikas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Fox]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Francis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gailīšu strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gaiziņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Galaxy]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Galvenā izlūkošanas pārvalde]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gambija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gamma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ganību ceļš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Garezeri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Garupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Garā iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gaskoins]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gavēnis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Glūdas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gnīdupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gobas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Golf]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gorki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grafs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gravas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gravāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Graši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Green]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grendze]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gribažas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Griezes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grobiņas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grodņas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grāveru ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Grīziņkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gulbene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gulbenes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gundars Bērziņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gvatemala (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Gāršas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ha]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hainds]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Halo 2]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hamburgers (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Heliogrāfs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Henrijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Herma]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hermanis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Hofa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Honorijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Humbolts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[IRR]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Iecavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Igate (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Igaunija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ikaunieki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ikona]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ilūkste (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ilūkstes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Imanta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Imantu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indra (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indras iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indriķa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indriķis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indrānu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Indāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ineša iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Institūta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Intervāls]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Irbju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Irši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Isis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Istalsna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ivanova (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ivans Vasiļjevičs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaguar]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Janova (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jao]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jasmīnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunpļavas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunsāti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jaunzemes]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Java]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Joslas platums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Juglas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Juno]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Briedis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Kārkliņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Lūsis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Princis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Rapa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jānis Strazdiņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jāņa sēta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jāņogu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jēkaba iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jūras iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jūrkalnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Jūrnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[KEV]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kadiķis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaijas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaiserwald]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaktu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalkūni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalmju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalnciema iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalnišķi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalpaki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalsnavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalupes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kalējs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kangari]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kannenieku strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kantora iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kanālu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kapiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaplavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karagājieni uz Hariju]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karagājieni uz Sontaganu]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karasu]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karmena]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karogi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karātavu kalns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Karēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Katedrāles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Katoļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Katrīna]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaudzīšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauguri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauguru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauliņa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kauņas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaķīši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaņupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kaža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kelvins (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kino (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kleistu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kokles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kokneses iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kolnasāta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kolumbija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kondrāti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Konovalova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Konrāds I]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kooperatīva iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kooperācijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kopa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Korejiešu rakstība]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Korona]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Korpuss]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Korvete (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kozlova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krastmalas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kraujas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kraujas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kraukļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kraukļupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kreimeņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krievciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krievupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kriķu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krišjānis (uzvārds)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krogasēta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krusti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krustpils (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krustpils iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krūmu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krūze]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Krūzes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ksaverinova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kukulis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kurpnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kursīšu ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kuzņecova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kuģu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kviešu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārklupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārlis II]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārlis Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārļa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kārļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kļava]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kļavusala]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kūdras iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Kūdupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[L1]] || 2 || 0 || 2 |- | [[LNB]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Labradors (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Laidzes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Laipu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Laizāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lake Malawi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Landaus]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lapsas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lapsu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lari]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Latvietis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Latvijas okupācija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lauri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lazareva]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lazdonas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lašu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Leidumnīki (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Leimaņu ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Leitāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lejas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lejas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lemešava]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Leopolds I]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lešeks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Libiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lidotāju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lidoņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Liedaga iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielais Kristaps (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielie Strodi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielvārde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lielvārdes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lienes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Liepziedu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lihtenšteinas pils]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lipski]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Livonija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lobe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Logini]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Loja (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Loka iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lorensa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lorupes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Loču iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lucanus]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ludviķa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lugo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lāču iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Lāču strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līdacis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līdaku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līdumnieku ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līdzsvars]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līgatnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līgupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līksnas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līva]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līvas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līvi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līvu laukums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līvāni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līvānu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līču iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līņu ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Līņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[MER]] || 2 || 0 || 2 |- | [[MOM]] || 2 || 0 || 2 |- | [[MRO]] || 2 || 0 || 2 |- | [[MTB]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maarja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Madonas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Magone]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Makarovka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maksimova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Malduguns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Malnupeite]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maltas ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mangaļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Marienbāde]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Marijas muiža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Markova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Marss]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Martas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Masa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maska (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mastu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Matrožu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Matīsa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Maya]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazirbes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Dambja iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Dzirnavu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Kalna iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Krasta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Kāpu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Pils iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Pļavu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Skolas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Stacijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Viršu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mazā Čiekuru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mediators]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mediķu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Medze]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Meirāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Meistaru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Melderupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Meldru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Melleņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Melnais strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Merkūrijs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Merlins (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Metīda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Meža ceļš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežarejas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežciema iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežmala]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežmalas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežmuižas pagasts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežotnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mežu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mihails Romanovs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mikrometrs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Milzis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Minors (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mirdzas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mizložņa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mičela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Modena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mori]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Morics]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Motoru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mugurupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Murjāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Muzeja iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Muša (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Müller]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mālpils iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mālu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mārkalnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mārupes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Māsa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mēlenis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mēmele (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mērnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mērsraga iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mīlgrāvis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mūmija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mūra]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mūrnieks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Mūrnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nabas ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nacionālā apvienība]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Naujenes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Naumova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nepilsoņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nereta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Neto]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Niedras]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Niedrupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Noliktavu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nomales iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Noras iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nākotnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nīcas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Nīcgales iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[OMA]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Odu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Odyssey]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oklā upīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Olaines iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Olgas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oms (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Orbitāle (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Orions (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Orlova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ormaņkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Osaka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Osinovka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oskara iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ostina (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oto III]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ozola iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ozolkalns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ozolkalnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Oškalna iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ošupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[PAL (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pabažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Padure]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paegļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Palangas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Palejas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Palestīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Palmer]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Panama (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paparde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Papile (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Para]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Parks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Parādes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paskāls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pastiprinātājs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Patmaļnīki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Patriks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paulista]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pavlovska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Paģiras (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pedele (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pedvāles muiža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pelikāns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pelnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Petrova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Piebalgas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Piekrastes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pieneņu vīns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pils laukums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pilsoņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pioņerska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Piramīda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Placebo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Platone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Plātere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Plāteres pagasts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Plāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Plūdu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Po]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pobeda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pops]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ports]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Poči]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Priedaines iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Priedes (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Priekuļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Producents]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Prūsis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pudāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pumpura iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pumpurs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Puncuļova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pureņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pustoški]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Puteņu grāvis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Putras]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Putu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Putāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Puķu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Puškina iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pārslas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pāvila iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pēdas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pērkona iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pērnavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pērļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pētera Upīša iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pēteris Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pī (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pīzāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pļaviņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pšemisls]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Pūre (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[RAF]] || 2 || 0 || 2 |- | [[REM]] || 2 || 0 || 2 |- | [[RFK]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Radio iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Radziņa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ragana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rankas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rauna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rausis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reiki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reinholds]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reke]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Reno]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Repši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ribački]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rietumu reģions]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rikards]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rio]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Riodežaneiro (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rionegro]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Robeža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Robežas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Robežnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Roga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rogovka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rona (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ropažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rosica (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rotas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rozes (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Roņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rudzu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rudzupuķu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rudzāti (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rumbula (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rutki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rīdzene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rīgas 47. vidusskola]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rīgas apriņķa skola]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rītu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rītupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūbežupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūdupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūjienas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūpnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūsiņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūzvelta]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Rūķis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[SKA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[SOS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sabiles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sakstagals (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sakņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salacas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salaspils iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saldus iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salenieki]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salnas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salājs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Salāti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sankaļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sanmigela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sanācija]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sarkanā upīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sarkaņupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saturn]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sauleskalna iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saulkalnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saulrieta iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saulrietu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Saulīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sauna]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sautiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Savienība]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sedas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sekstants (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sertīss]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sesavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Seski]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sestdiena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Siena tirgus]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sila ezers]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silagailis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silamala]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silava]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silikātu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Siliņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silmala (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Silva]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sita (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skaistkalnes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skanstes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skolotāju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skorpions (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skroderis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skrīveri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skudra]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skudras (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skuja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Skuju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sliežu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sloka]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sloku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Slāvu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Smiltenes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Smilškalna iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Smārde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Snova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[So Far Gone]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sofija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sokoļskis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sol]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Somi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spartak]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spaļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spilves iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spāres iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Spāru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stacijas laukums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Staiceles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stambula (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Starptautiskā hokeja līga]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Staru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stendera iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stiksa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stirbļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stirnas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stirniene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stops]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Straumes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Strautiņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Strazdu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stropu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Strumica]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Strādnieku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stīgu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Stūrīši]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Substrāts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sudrabstrauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Suntažu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Suži]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Svars (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Svaru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Svece (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sveķu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Svētais kalns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sārts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēkla (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēkļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēlijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sēža]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sīļupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sōla]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Sūnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tadžikīts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tallinas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Talsu pagasts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tannenbergas kauja]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tautas fronte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Taylor]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Telts iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tempels]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tesla (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[The Wash]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tilti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Toma iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Torkova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Torņa iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Torņakalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Transs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Triko]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tumsa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tutinova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tvaikoņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tālavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tālivalža iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tēce]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tērauda iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tērbatas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tērukšupe]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tīklu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tīnūžu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tīra]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tīruma iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tīrumu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Tūristu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[USA]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ufa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Uguns iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upenieku ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upeņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upmalas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upmaļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Upīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Uzvara]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Uzvaras bulvāris]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vaidavas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vairogi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vaivariņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valmiera Glass VIA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valmieras lidlauks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgā]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valsts sekretārs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Valērijas Seiles iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vampīrs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vanadziņš]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vanagi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vanagupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Varta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Varžupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vasariški]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vasku iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vastselīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vecpilsētas laukums]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Veidenbauma iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Veldres]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Veselības iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vesetas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vidzemes prospekts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vienoti Latvijai]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vienības iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viesītes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viks]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viktors Tihonovs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vilce (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vilhelma Purvīša iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vilks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vilkupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vipinga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Virga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Virsaitis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Virši (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vista (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vitrupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vizbuļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viļānu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Viļānu muiža (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vladimirs Petrovs]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Volkova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vornupīte]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vulkāns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vālodzes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vārkava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vārme (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vārna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vārnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vāveres iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vēja iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vējpuses salas]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vēršāda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vēsmas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vīgante]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vīksnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vīnkalnu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vīns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Vīteņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[X-1]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Yellow Submarine]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zabalotje (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zalcburga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zalkšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zariņi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zasulauks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaubes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaķis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaļkalns]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaļumu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zaļēnu strauts]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zemes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zemeņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zemgaļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziedonis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziemeļblāzmas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziemeļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziemeļu rajons]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zilie kalni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zilupes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zivis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zivju iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ziņa]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zolitūde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zujova]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zukuli]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zunda]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zvaigžņu kari (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zvejas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zvejnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zviedru vārti]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zāra]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zāļu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zīriņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Zīverts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ābeļi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Āboliņš (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ābrams (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Āpšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Āraišu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čabu grāvis]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čiekurkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čikāgas skola]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čilipīne]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čuguna iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Čūska (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ēnas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ēnava]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ģertrūdes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ģimnāzijas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Īsā iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Īves iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Īvāni]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķemeru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķikuri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķēniņu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķēniņš (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķīšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ķūģi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ļaudonas iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ļermontova iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ņūporta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šahs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šaurā iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šķilbēnu ciems]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šķilteri]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šķēde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Šķēle]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ūdensrožu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ūdensvada iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Ūdru iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Žagatu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Žeļeznogorska]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Žogi]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Žubītes iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[Žubīšu iela]] || 2 || 0 || 2 |- | [[1956. gada olimpiskās spēles]] || 2 || 1 || 2 |- | [[28. maršruts]] || 2 || 1 || 2 |- | [[2 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[32. maršruts]] || 2 || 1 || 2 |- | [[55. maršruts]] || 2 || 1 || 2 |- | [[7 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[A1]] || 2 || 1 || 2 |- | [[AU]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Akademija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Aksaja]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Aleksandrija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Alfrēds Kalniņš]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Alkohols]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Alma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Andromeda]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Andromedas miglājs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Apšu sala]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Artigasa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Atitlans]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Augstākā Padome]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Augusts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Baigais gads (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Balerīna (filma)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Baltijas Līga]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Baltijas kauss]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Barcelona]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bloks]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bokāni]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Brensfīlds (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bungas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bērs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Bērzi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[CE]] || 2 || 1 || 2 |- | [[CET]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Centra rajons]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ceļojošais bruņinieks]] || 2 || 1 || 2 |- | [[DO]] || 2 || 1 || 2 |- | [[DOS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Denver Nuggets]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Departaments]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Doroteja Bīrona]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Dovera (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Džons Deiviss]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Džordžija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Džoto]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Džungļu grāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Egļuciems]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Emiļa Melngaiļa iela]] || 2 || 1 || 2 |- | [[FAO]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Falcon]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Garezers]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Garstērdele]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Gejs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Gibons]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Gliemjēdājčūskas]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Goldberga]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Gregorijs Džonsons]] || 2 || 1 || 2 |- | [[HR]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Hanss Holbeins]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Hati]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Heidens]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Hercogs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ians Stjuarts]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Itālijas A sērija]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jaunsaimnieki]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jegorovs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jevgeņijs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Johans Kristofs Švarcs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jupatovka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jānis Jurkāns]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jēkabpils luteriskā baznīca]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Jūlijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kalnupīte]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kanzassitija]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Katlakalns]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Keramika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kia (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kirhofa likumi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kirī (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kloviņi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kolorādo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Kopakabana]] || 2 || 1 || 2 |- | [[LA]] || 2 || 1 || 2 |- | [[LC]] || 2 || 1 || 2 |- | [[LI]] || 2 || 1 || 2 |- | [[LU]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Lavs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Leha]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Lemurs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Leo]] || 2 || 1 || 2 |- | [[MC]] || 2 || 1 || 2 |- | [[MP]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Macumoto]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Maksimiliāns I]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Maltečka]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Mark II]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Marks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Mena]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Miko Lehtonens]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Mira]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Modelis]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Modulis]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Montgomerijs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Muldakmens (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Mērs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[NI]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Nikola]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Nikolajeva]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Novaja]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Novomisļi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Nēķene]] || 2 || 1 || 2 |- | [[OMON]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Oda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Olivers]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Orivesi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Oša]] || 2 || 1 || 2 |- | [[PM]] || 2 || 1 || 2 |- | [[PT]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pakuļezers]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pasaules čempionāts rokasbumbā]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pedālis]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Peipiņi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Perkusija]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Petrs Svoboda]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Plaudis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Polo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Putni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pērkoni]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pētri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Pīrss]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Qt]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Red]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Regbijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Rietumindijas kompānija]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Rosbergs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Rota]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Rušenica]] || 2 || 1 || 2 |- | [[SC]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Saigas]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Salo]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Samara (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Samora (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sanpedro]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Santakrusa]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Santarosa]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Santjago (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sarkanais karogs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Selima mošeja]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Seti]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sidrabene]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sigurds (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sikihora (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sjerva (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skaidrīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skola (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skredeļi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skrinda]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Skābardis]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Stolons]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Stols]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Stružānu ciems]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Strēlnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Stāmeri]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Subates baznīcas]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Svešais]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Svikļi]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Sēļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[TAU]] || 2 || 1 || 2 |- | [[TI]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tabūns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tallinas "Kalev"]] || 2 || 1 || 2 |- | [[The Best of Both Worlds]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tievināni]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Titāns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tičīno]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Toms]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Turkmenbaši]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Tuči]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Upesmuiža]] || 2 || 1 || 2 |- | [[VAN]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vaidavas ezers]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Valērija]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Valērijs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vanda]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vasilijs Ulrihs]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Veronika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vesels]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vita]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Viļa Plūdoņa iela]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Vudss]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Zaira]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Zenit]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Zušupīte]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Zvirgzde]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Čemberlens]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Četema (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Čivava]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ķoniņciems]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Ņujorka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Šarlotes tīkls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Škiņči]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Šķēles Ministru kabinets]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Žanna d'Arka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2 |- | [[Žukova]] || 2 || 1 || 2 |- | [[5. simfonija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Abāss]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Agasi]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Atēnu olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Austrumu konference]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Bangora]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Belenijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Bērlingtona]] || 2 || 2 || 2 |- | [[C5H11NO2]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Desmitais tramvajs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Dītrihs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Eilers]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Errera]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Erīda]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Francijas impērija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Frīmonta]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Furkads]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Fērs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Glorija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Gumiļovs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Hadsons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Helsinku olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kardašjana]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kasels (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kauņas "Žalgiris"]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kemerons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kevendišs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Klīvlends]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Koševojs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Kvenka]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Laval]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Lielākie ezeri]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Likums un kārtība]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Mahs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Malons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Medoles strauts]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Menings]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Migels Anhels Lopess]] || 2 || 2 || 2 |- | [[NBA vērtīgākais spēlētājs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Neiespējamā misija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Neirats]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Neredzamais cilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Niksons]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Nordenšelds]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Ofiss (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Old School]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Parnavazs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Parīzes olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Pekinas Olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Pero]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Piorija]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Puderova]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Renoldss]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Rivjērs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Rokfellers]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Rubulis]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Rēti]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Sadursme]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Santaana]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Saßmacken]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Sentdžonsa]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Skrienošais cilvēks]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Stretforda]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Stērlinga]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Svētā Antonija kārdināšana]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Svētā Jāņa baznīca]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Sēdins]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Telavivas "Maccabi"]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Tiburona]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Tomašovas apriņķis]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Trido]] || 2 || 2 || 2 |- | [[US]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Vestsaidas stāsts]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Zobena dziesma]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Īzaks Rabinovičs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Ņūmens]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Šellijs]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Šlēsviga]] || 2 || 2 || 2 |- | [[Švarcvasere]] || 2 || 2 || 2 |- | [[AS]] || 1 || 1 || 2 |- | [[ASP]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Agapets]] || 1 || 1 || 2 |- | [[BE]] || 1 || 1 || 2 |- | [[BO]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Boa Vista]] || 1 || 1 || 2 |- | [[CM]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Dobeles baznīcas]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Dravnieks]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Dzeržinska]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Franču—sīriešu draudzības un alianses līgums]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Friedland]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Gouda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Hodžsons]] || 1 || 1 || 2 |- | [[ID]] || 1 || 1 || 2 |- | [[IO]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Ilūkstes baznīcas]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Jānis Mencis]] || 1 || 1 || 2 |- | [[KY]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Kaļķi]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Kokss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Kālija heksacianoferāts]] || 1 || 1 || 2 |- | [[LY]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Ladoga]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Leto (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Leu]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Longs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Manta]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Nešs]] || 1 || 1 || 2 |- | [[RE]] || 1 || 1 || 2 |- | [[RS]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Rancāni]] || 1 || 1 || 2 |- | [[SIN]] || 1 || 1 || 2 |- | [[SU]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Salome (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Seilema]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Svetlana Mironova]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Sīga]] || 1 || 1 || 2 |- | [[TZ]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Tartu līgums]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Tautas Balss]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Vendi]] || 1 || 1 || 2 |- | [[Vidusezers]] || 1 || 1 || 2 |- | [[1. līga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1. maija laukums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[10. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[10000 p.m.ē. (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[10 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[11. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[112 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[115 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[11 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[12. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[12 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[13. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[13. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[14. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[14 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1500 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1501 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1502 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1503 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1504 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1505 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1506 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1507 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1508 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1509 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1510 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1511 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1512 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1513 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1514 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1515 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1516 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1518 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1519 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1520 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1521 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1522 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1523 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1524 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1525 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1526 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1527 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1528 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1529 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1530 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1531 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1532 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1533 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1534 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1535 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1536 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1537 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1538 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1539 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1540 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1541 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1542 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1543 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1544 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1545 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1546 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1547 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1548 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1549 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1550 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1551 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1552 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1553 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1554 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1555 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1556 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1557 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1558 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1559 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1560 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1561 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1562 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1563 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1564 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1565 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1566 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1567 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1568 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1569 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1570 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1571 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1572 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1573 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1574 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1575 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1576 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1577 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1578 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1579 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1580 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1581 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1582 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1583 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1584 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1585 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1586 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1587 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1588 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1589 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1590 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1591 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1592 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1593 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1594 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1595 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1596 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1597 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1598 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1599 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[15 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1600 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1601 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1602 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1603 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1604 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1605 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1606 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1607 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1608 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1609 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1610 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1611 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1612 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1613 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1614 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1615 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1616 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1617 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1619 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1620 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1621 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1622 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1623 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1624 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1625 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1626 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1627 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1628 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1629 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1630 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1631 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1632 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1633 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1634 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1635 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1636 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1637 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1638 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1639 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1640 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1641 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1642 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1643 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1644 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1645 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1646 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1647 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1648 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1649 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1650 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1651 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1652 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1653 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1654 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1655 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1656 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1657 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1658 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1659 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1660 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1661 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1662 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1663 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1664 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1665 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1666 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1667 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1668 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1669 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1670 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1671 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1672 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1673 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1674 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1675 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1676 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1677 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1678 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1679 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1680 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1681 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1682 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1683 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1684 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1685 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1686 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1687 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1688 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1689 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1690 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1691 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1692 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1693 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1694 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1695 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1696 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1697 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1698 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1699 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[16 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[17. autobusu maršruts (Rēzekne)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1700 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1701 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1702 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1703 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1704 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1705 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1706 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1707 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1708 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1709 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1710 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1711 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1712 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1713 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1714 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1715 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1716 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1717 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1718 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1719 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1720 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1721 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1722 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1723 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1724 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1725 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1726 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1727 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1728 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1729 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1730 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1731 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1732 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1733 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1734 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1735 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1736 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1737 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1738 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1739 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1740 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1741 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1742 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1743 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1744 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1745 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1746 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1747 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1748 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1749 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1750 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1751 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1752 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1753 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1754 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1755 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1756 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1757 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1758 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1759 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1760 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1761 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1762 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1763 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1764 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1765 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1766 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1767 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1768 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1769 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1770 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1771 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1772 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1773 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1774 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1775 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1776 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1778 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1779 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1780 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1781 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1782 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1783 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1784 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1785 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1786 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1787 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1788 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1789 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1790 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1791 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1792 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1793 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1794 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1795 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1796 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1797 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1798 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1799 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[17 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[18. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1806 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1807 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1808 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1809 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1810 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1811 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1812 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1813 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1814 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1815 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1816 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1817 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1818 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1819 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1820 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1821 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1822 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1823 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1825 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1826 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1827 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1828 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1829 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1831 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1833 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1834 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1835 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1836 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1837 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1838 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1839 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1842 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1843 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1845 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1846 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1847 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1848 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1849 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1850 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1852 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1853 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1854 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1855 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1856 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1857 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1859 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1860 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1862 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1864 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1866 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1868 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1869 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1873 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1875 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1876 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1877 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1879 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1883 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1884 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1885 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1886 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1887 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1888 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1890 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1891 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1892 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1893 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1895 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1896 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1897 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1898 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1899 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[18 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[19. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[19. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1900 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1942 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1952 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1985 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1999 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[19 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[20. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[20. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[2000 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[2001 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[2012 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[20 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[21. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[21. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[21 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[22. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[22 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[23. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[23 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[24. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[24 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[25 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[26. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[26 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[27 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[28 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[29 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[300 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[30 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[33. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[39. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[3 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[40. maršruts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[404 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[4 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[5 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[6 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[8 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[9. līnija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[9 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[ALA (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[ARM (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[ATF]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Abra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Abulas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Abuls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Admiralitātes līcis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Admirāļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aerobuss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aglomerācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ainavu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Airu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Airītes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Airīšu grāvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizgārša]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizpurieši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizsargu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizsaules iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aizvēja iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aišpuri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aišpūri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ajax]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akadēmijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akira (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aklezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akmens iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akmeņrags]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akmeņupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Akmiņupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandra Augstumi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandrovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandrovska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandrs Apsītis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandrs Petrovs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aleksandrs Vanags]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alens]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alfa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Algoloģija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alpha Centauri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alsunga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Altene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Alu lācis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ambeļu ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Amerikāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Amoliņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Amulets (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Anastasija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ance]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ancāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Andrejs Bērziņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Andris Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Andris Vilks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Anitas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Anna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Antons Ušpelis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Apriķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Apse (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Apses iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aptumsums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ardatovas rajons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Armands Zvirbulis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arnolds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arnolds Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arodu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aromāts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aroniju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Artavs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Artūra iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arvīds Ozoliņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Arāju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asaru ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asignācija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Askari (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asklepiāds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asnu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Asote (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Astilbju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Astraja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Astras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atgāzene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atlantijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atlants (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atm]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atmoda]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Atslēgvārds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augstroze (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augstākā tiesa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augusta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Auguste]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augustova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Auguļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augšzeme]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Augšzemes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Auniņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aurupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aurēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Austrumeiropa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Auzu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aviācijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Avotkalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Avots (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aīda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aļhovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aļģirds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Aļņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BAR]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BEN]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BIS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BK Latvijas Universitāte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BR]] || 1 || 0 || 1 |- | [[BSA]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bada spēles (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baibas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bajāru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Balbišu kapi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Balta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltais nams (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltais purvs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltijas stacija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltiņu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltā grāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baltā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bara]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baraviku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barjersprints]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barkavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barneta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barona iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Barons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baseins]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bass]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baterijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Baņutas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beagle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beberbeķi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bebrenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bebrupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Begoniju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bekas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bella]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Belogorska (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beloje (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beludžistāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Benaišu strauts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berezina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berjozovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berniški]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bernāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bertolds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Berģu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beržovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beverīnas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Beķeris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bharatpura]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bieranti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Biešu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Binde]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Biobio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Birkavs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bisenieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Blankas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Blaževiči (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Blīdene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bogdāni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bokova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bokss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Boltmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bondariški]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bondaru ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bora]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bordo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Borovije]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bramberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bramberģe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Branti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brekšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brenkūzis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bretaņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brisbena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Briņģi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brocēnu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Broka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bronki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bruno]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bruņinieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brēmenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brīveri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brīvzemnieka iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brīvības piemineklis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Brīzes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Buferis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bukultu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bukupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bultu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bumbiere]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bundeslīga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bunge]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Burbulis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Burtnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Burvis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Buļļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bādene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bākas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bāliņu grāvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bārbele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bārda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bārtuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bēne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bēnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērstele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērtulis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzaines iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzgales ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzieši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzlapes (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bērzlapu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Bīskaps Alberts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[CAF]] || 1 || 0 || 1 |- | [[CFA franks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[CK]] || 1 || 0 || 1 |- | [[COM]] || 1 || 0 || 1 |- | [[CST]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Carlisle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Carnikavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Celtniecības iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Centra dīķis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Centrs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Centrālā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cepurnieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cepļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cepļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cepļupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ceraukstes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cesvaines iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cidoniju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ciecere (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cietokšņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cigoriņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cimzes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Circeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cirsmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ciskāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Citadele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Columba]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Comet]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Commons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Crosby]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cukura iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cukurs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cēres iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cīniju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cīravas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Cūku mēris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[DSS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[DTM]] || 1 || 0 || 1 |- | [[DZ]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dadžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dagda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dago]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dagunova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daiga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daile]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dainas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dalbes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dankeri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Danski]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daugavieši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daugulis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dauguļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Daumants Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Degumnieku ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Degļupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Deimoss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Delfi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Delta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Demo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Deva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Devil and Men]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Diena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dienvidāfrika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dignājas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dimitrova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dinaburga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dinamo stadions]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dins (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dispersija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Diāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dižozolu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dmitrijs Medvedevs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dobra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dobupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Doles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dolgojes ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dolārs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dominiks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Doms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Donatello (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Donbass (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Doom (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Doņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Draudavas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Draudzība (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Draugi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dreiliņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Drina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Drisa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Drujas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Druvienas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dubnas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dubrovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dubultu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dubuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ducis ir lētāk (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dukuļeva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dumpe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dunalkas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dunavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dunduru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dunski]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Duntes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Durbe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dvorišče]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dvīņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzelme]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzelmes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzerkaļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dziesma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzilna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzilnu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzintara iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzinējs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dziras]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzirnavas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzirnavu upīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzirnezera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzērveņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dzīvības koks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dāla]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dārziņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dārznieks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dūņezera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Dūņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Džeimsa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Džordžs Millers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Džūkste (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[E40 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[EDS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[EEZ (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[ETH]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Edgars Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eduards Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eduards Āboltiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Egera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Egle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Egļova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Egļukalns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eifels]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eisaki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eivona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eižens]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elektronika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elektrības iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elizabete]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elizabetes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elkoņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elkšņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elkšņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Elstes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Eltons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Embūtes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Emma]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Emīlijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Enerģētiķis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Engure (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Estonia]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Etnas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Europa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Evita]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Evolūcija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Explorer]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ezeriņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ezermala]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ezernieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ezernieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[F1]] || 1 || 0 || 1 |- | [[FAI]] || 1 || 0 || 1 |- | [[FIS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fakultāte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fazānu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Feldbergs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Felkerzāms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fermā teorēma]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Festivāla iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fiesta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fjodorova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fleksija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Flokšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Flora (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Flotes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fokina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Forth]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foster]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foļvarka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foļvarkas ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Foļvaroka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Frailty]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Franklins]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Franz Ferdinand]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Franča Trasuna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Froli]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Frolova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Frīdrihs Augusts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fulda]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Futbols (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Fīnikss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[GB]] || 1 || 0 || 1 |- | [[GBA]] || 1 || 0 || 1 |- | [[GE]] || 1 || 0 || 1 |- | [[GPU]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gadalaiki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gagarina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaileiši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaileņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gailis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaismas prospekts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaiļezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaiļupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gala iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Galdnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Galileo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Galle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gandijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gara]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Garbari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Garciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gardenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Garkalnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gatves iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gerhards]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gerrero (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gints Bērziņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gleznotāju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Glika iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gobas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gobi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Golcs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gors]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gothards]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grafa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Granada (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grasis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grauds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Graudzāles]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grave]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gravu dīķis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gredzens (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grega dienasgrāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Greisa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gribusti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grieķija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Griguļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grozas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grāvja iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grīzupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Grūbe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gundega]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gundegas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gundegas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gundegu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gustavs Bauers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Guta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Gāršas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[H2O]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hameleons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hamilton]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hamm]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hanzas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Harijs Poters (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hauss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Heilundzjana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Heinrihs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Helena]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hercberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hess]] || 1 || 0 || 1 |- | [[High School Musical]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Himalaju lācis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hobits (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Holande (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Holiday]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Holta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hop]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Horodišče]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hull]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Humboldt]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hāga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Hērts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[ITU]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ia]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ieriķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ieva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ievu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[If]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Igaunijas arhipelāgs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ignalina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ignatova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Igo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilgas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilza]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilze Liepa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilzes ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilziņu ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ilža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Imulas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Indiānis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Inta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Invalīdu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Inču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Irbenāju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Irbupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Iridium]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Irlavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Irvine]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Iršu pagasts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ivatani]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Izabella]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Izstrādātājs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Izvaltas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Izēra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ičikava]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jana]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jans Brēgels]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Japets]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunalūksnes ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunatnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunaudzes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaungaiļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunjelgavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunokra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunpils iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunsaules iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaunā sādža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jaņa Rozentāla iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jegorova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jeloustona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jeri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jezupova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jodupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Johans Eks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Johans Stenders]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jomas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jonāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jorzova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Josta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jugio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jumiķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jumpravmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jumtiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jumurdas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juneļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Junkers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jura Ozola iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Jansons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Jurjāns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Karlsons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Riekstiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Juris Zariņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jurģi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jurģu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jurīši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Justs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Andersons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Blūms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Breikšs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Gailītis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Krastiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Matulis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Polis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Rudzītis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Siliņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Skrastiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Sīlis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Vanags]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jānis Zariņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jātnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāzepa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņa Daliņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņa Endzelīna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņa Jaunsudrabiņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņa Poruka iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jāņupītes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jēkabs Jansons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jēkabs Nīmanis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jūnona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Jūrmala (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kabinda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kadiķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kadrs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kagajana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kajaks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaktiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaktusu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalifornija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalla]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kallisto]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalnamuižas pagasts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalngales iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalnsētas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalpaks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalve (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalvenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalvis Kalniņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalviši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kalvāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kameņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kamēliju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kantona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kantons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kanāla iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kapitolijs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kapsētas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kapu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kapu kalns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Karalis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Karte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Karteča]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kartupeļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kasai (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaspari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaspars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Katlakalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Katrīnas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kauja pie Kokneses]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kauja pie Saules]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kauņas "Žalgiris" (futbols)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazaks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazanova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazarmu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazieri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazimirovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazinci]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kazusala]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaķis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaķīši (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaļvi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kaļķupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kažemāki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kažoki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Keiseļova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Keiši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kerbers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kibo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[King]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kingstona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kirova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kita (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kitkova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klaipēdas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klasiskā mitoloģija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klauces ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klaudijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klaviatūra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kleins]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kleisti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klijānu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klints iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klostera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klīve (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klīveru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Klūgu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Knuts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Koagulācija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kobilka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kokle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Koks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Koku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kola (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kolivaņa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kolkas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kolkasraga iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kolomosti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kolona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kompass (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kompānija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Komunālā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Konglomerāts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kongo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Konka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Konstruktīvisms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Korsikova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Korts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kosas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kovališki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kovšu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kozlovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Koškina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kraukļova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kreiči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krievija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krieviņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krievs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristapa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristaps Valters]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristaps Zariņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristceļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kristīne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krivošeji]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krišjānis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Križovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krokusu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kross]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kroņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krusas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāslava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāsotāju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāterezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāčupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krāčupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krēsla (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krēslas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krīts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krīviņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krūkļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Krūtis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kuba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kudrova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kukari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kukuči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kulons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kupers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kurdistāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kurmenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kurmju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kurvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kuģinieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kušneri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kušņeri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kvadrāts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kvēles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kālija laukšpats]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kāpa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārkliņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārklumuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Balodis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis III]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Liepiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Pētersons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārlis Seržants]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kārļa laukums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kāršupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kāzas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kļovi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kūlu strauts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Kūrorta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[L2]] || 1 || 0 || 1 |- | [[LCD]] || 1 || 0 || 1 |- | [[LLA]] || 1 || 0 || 1 |- | [[LPSR]] || 1 || 0 || 1 |- | [[LV]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laboratorijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Labradora]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Labraga iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laibach]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laime (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laimes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laivinieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lakstīgalas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lambert]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Landau]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lapegļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lapi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lapiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lapotnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lassiter]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Last Christmas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lata iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Latgale (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Latvijas augstskola]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Latvijas izlase]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Latvijas vācu okupācija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laube]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laukakmeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lauki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lauma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laumu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Launkalnes ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lazda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lazdiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lazdukalna ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Laņģupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lašu pagasts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lefkoju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leins]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leitis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lejas ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lejasmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lelle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lem]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lemešova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leopardi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leopolds II]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lestenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Let It Be]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Leņķa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liberts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lidija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liedags]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielais dzintars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielais laukums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielais prospekts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielciems (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielgabalu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielmežnieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lielupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepkalne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepkalni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liepziedi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Liesmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lietuvēns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Likums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lilastes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lillekila]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lilliju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lima (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Limbažu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Linkolna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Linkolna sala]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Linkolns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lins (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lipaiķi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lipuški (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Litenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Livingstons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Loborži]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Locupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lokomotīves iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lomonosova iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Londonas lidosta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lost Highway]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Louzi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lubeja]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ludvigova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ludvikova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lugano]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lugaži (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lugi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lukne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Luksemburga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lukss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lupīnu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Luters (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Luņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lācupi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lādezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lāna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lēdurgas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lēpju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lībieši (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lībvalks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līdaka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līduma iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līgatnes papīrfabrika]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līksnas ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līkā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lītaunieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lītaunīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līvciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Līves]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūcija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūgšana (dziesma)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūisa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūsis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Lūšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[MDA]] || 1 || 0 || 1 |- | [[MI]] || 1 || 0 || 1 |- | [[MIPS]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Madagaskara (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maija Eglīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maizes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maiznieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maiļupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Makarova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Makuši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Malienas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Malnais grāvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Malnavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mamma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mana dziesma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mančestra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[March]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Margarita de Valuā]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Marjanova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Markovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Masbate (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maskavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Maslova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Massa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Masson]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mateļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mathematics]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Matisāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Matuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazais ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazais princis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazie Joksti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazirbe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazlēpju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazsalacas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Ceriņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Gaujas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Jaunā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Krūmu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Kungu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Kurzemes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Lauku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Mētru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Ozolu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Parka iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Priežu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Rožu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Senču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Sila iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Sporta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Vaļņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Zeltiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Ziedu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā Zvejnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mazā nāriņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mačāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mašīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mediāna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Medības (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Meiju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Meitene ar pērļu auskaru (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melbourne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melbārži]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melderes (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melderi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melderu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnais grāvis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnais gulbis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnais kalns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnais metāls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnezera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Melnsila iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mencu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Menzies]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Merķeļa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Meža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežaparka iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežavepri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežezera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežgaļi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežinieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežkalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežotne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežrijas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežrozīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežsargu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežāre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mežāres iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Middlesbrough]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miesnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miežu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miglas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mihailovska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mihalova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mijadzaki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mikronēzija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mikroskops (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mildas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mir]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Misas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mitau]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miķeļa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Miški]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mokša (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mol]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mores iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Morfoloģija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Morioka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Morris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mozus (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mucenieku ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mucenieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Muižniece]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Murdu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Murina]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Murjāņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Murray]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mākoņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mālupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārciņa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Māris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārstaļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārtiņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārtiņš Sesks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārtiņš Vērdiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mārupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mēle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mēmeles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mētras (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mīlenbahs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mūri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mūsas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Mūsu Tēvs debesīs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[NBA lokauts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[NPD (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Naga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nakteņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Namdaru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nameja gredzens]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nameja iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Namiķi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Naturālisms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Neatkarības karš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Neisa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nelsona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Next]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nezināmā]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Neļķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nikolaja iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nikolajs Korfs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nimfa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Niša]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Noah]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Noma]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Norupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Norupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Novarra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Novomoskovska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Novonikolajevska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nākotne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nāras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nātre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nēvijs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nēģu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nīcgale (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Nītaures iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[OBE]] || 1 || 0 || 1 |- | [[OSC]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Obama]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Obas līcis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ojāra Vācieša iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Okinava]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oklais ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oktets]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Olaine (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Olavs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Olga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Olīvu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Online]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Opera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orbīta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orfisms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orhideju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orkāns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Orānijas Vilhelms (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ostas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ostupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Otas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ozolkalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ozolnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Oļģerts Krastiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[PDF]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paceplīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Padomju Latvija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pagasta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paipalu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pakalni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pakalnieši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pakalniešu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palasta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paleju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palienas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palmu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palsas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Palīdzības iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pantera]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paparžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Parhomenko]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paris]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Parka aleja]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Partija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Partizānu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Parīzes Dievmātes katedrāle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pasauļu karš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Passat]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Patmalnieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Patmalnieku ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Patons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paul]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paula Stradiņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paula Valdena iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pauniņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pauri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Paurupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pededzes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pelčupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pelši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pendžāba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Peoniju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pereira]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Personālais dators (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Peterss]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Peļņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Peņģi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Piejūras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pielaide]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Piestātnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pilsezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pilskalnes ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Piltenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pionieri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Piparmētru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pirts iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Piļkas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Planica]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Platones iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plecs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plieņupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pliešova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plimuta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plostu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pludmales iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Plūmju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Podnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Podupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pokrovska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Polgāra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Poltergeists (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pope (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Populus]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Poļakova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Preiļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Premjerlīga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Priede]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Principia Mathematica (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prinss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Progresa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Progress]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prokops]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Promenādes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Propāndiols]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Proteīni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prāmju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prēdeļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prīmulu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prūsija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Prūšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pugači]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Puisāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pulkarne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pumpuri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pumpēni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Puncuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pupa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pupiki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Purniņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Purva iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Purvciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pustoška (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Putra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Putrāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pušča]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pāns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pārmiju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pārupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pārība]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pērkones iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pērkonkrusts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pērļupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pēteri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pēteris Balodis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pētermuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pēterupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pīpeņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pīrāgi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pīrāgs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pīļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pļaviņas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūdnīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūres iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūriski]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūrisms]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Pūču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[RA (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[RO]] || 1 || 0 || 1 |- | [[RSS (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rabova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Radio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Radiomāja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ragi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rainis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raiskuma iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Randu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ranka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rapa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rapšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rasas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raudas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raudinka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Raudupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ražas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reims]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rencēnu ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rendas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Replikācija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reprodukcija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reps (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Republikāņu partija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Revenge]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reģenerācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Reņģu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Riesti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rieva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rikova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rimši]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rinda]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ripa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rite]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ritiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rizoto]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Riņķa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Roberts Ozols]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Robežniece]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Robežupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rojas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Roka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Romanovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Romblona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Romāns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ronaldu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ropaži (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rosme]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rotu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rozītes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Roņsalas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rožupes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rubene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rubeņu ceļš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rubuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ruby (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rucavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rudens iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rudukova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rudzi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rudņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rugāji (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rumbas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Runči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rush]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ruskuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rust (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rutuļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ruļļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ryle]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rācenis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rāmavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rātslaukums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rāznas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rēzes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rēznas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rīga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rītausmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rūkas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Rūsa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[SLO]] || 1 || 0 || 1 |- | [[SVN]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sakarnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sakaru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sakne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saktas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salacija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salamanka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salienas ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Salmaņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saloči (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Samars]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Samteņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sanfernando]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sanhuana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sanmarīno (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sanpaulu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sapņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sarja]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sarkanmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sarkanā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sarkanā upe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sarmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sars (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sasunas Dāvids (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Satekles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Satori]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saturns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saulaine]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saulkrasti (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sausinīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Saūds]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sebu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sedna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Seklis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Selenīts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Semjonova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Senatnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Senlejas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Senna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sergejs Volkovs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sesks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sesku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Siena iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sienāžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Signum]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sikspārņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sikšņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silagals]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silaunieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silavas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Siliņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Siliņupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silmaču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Silvija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Simon]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Simona]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sirēnas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sistēma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Siu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sivēnu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skaista (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skaistas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skautu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skaņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sklerīts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skradeļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skrundas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skrīveru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skudru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skujenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skuki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skultes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skābe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skārboro (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Skārņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Slipknot (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Slocenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Slucka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Slēpotāju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Smagais metāls]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Smani]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Smilga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Smilšbekas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Smilškalnu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sniegbaltīte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sniķere]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Snow]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sofijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sološu ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sondori (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Song]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sonāte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sosnovka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sperga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sphaeriidae]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spilva]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spogulis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spole]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sporādu salas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spriegums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sprukti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sprīdīša iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sprīdīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spēks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spīķeru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spūles]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Spūlis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Staburadze]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Staburags (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stabuļnīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stari (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stendes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stenfīlda]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Steķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stiglova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stihija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stirnezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stokholmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stolbovoja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stopiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Straupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strauti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strautnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strautupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strazdupīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strenču iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strīķupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Strūgu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Studentu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stulbais ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stulbezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stučka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stāmerienas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stāvā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stērstu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stūre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stūrmaņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stūru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Stūrīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sudraba iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Suitu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sula (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sumburciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Susekļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Susējas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Suvorova iela (Daugavpils)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Svente (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sverdlovska]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sviļpova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Svētais Antonijs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Svētiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Svētupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sway]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sējējs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sēme (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sēravotu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sētas ezers]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sētas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sēņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sīgu dzimta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sīgu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sīkā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sīpolu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sīļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sūnupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Sūra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[TNT]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Taimira (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Taisnā iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Taisnīguma partija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Talsu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tarna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Taro]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tartakas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tartaks]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tatjana]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tauriņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tautas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tautas partija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Taškurgana]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tebras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Teika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Terors]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Teteru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Texas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[The Social Network]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tiesību bils]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tigra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tilts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Timšāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tira]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Titurga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tobago iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tomass]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tomēni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tonis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tor]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tora (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tornis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Torpedo]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Torņkalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Torņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tots (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tovša]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trampa tornis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trance]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Transporta iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trauma]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trepe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trigeris (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trikātas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tripole (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tropi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Trūpi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tu]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tumba]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tura]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Turcija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Turki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Turlava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tutini]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tvaika iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tējas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tēraudu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tērces iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tīreļa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tūjas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tūjas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tūju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Tūļi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ubogova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ugunsdzēsēju iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Undīne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ungerns-Šternbergs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Unguri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ungurmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upenieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upesciema iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upesciems (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upeslīči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upmala]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Upurkalns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Urgas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Uriekste (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Usmas baznīca]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Usmas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Uzvaras piemineklis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[VEF (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[VFR]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaboļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vacumnīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vadoņa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vads]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaidelotes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vainagu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vairoga iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaivaru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaivodi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vaiņode (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vakara iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valaiņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valdemāra iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valdeķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valentīna]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valentīns]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valguma iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valmieras ģimnāzija]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valpene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valsts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valsts mākslas muzejs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valteri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Valverde]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vanga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vangažu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varakļānu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varavīksnes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varkaļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varoņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varuna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Varžupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vasaras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vasarnieku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vasiļjevka]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vecais ceļš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vecstropi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vecvagare]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vega (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Veldres iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Velna klēpis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Velnezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Velsa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Verdena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vestienas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Victoria]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vide]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vidrižu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vidusmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viesturu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vietalvas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vijolīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viktorijas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vilces ciems]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vilciņi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vilku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viltusdmitrijs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vimba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vimbas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vircavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virdžīnu salas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virgas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virsis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Virāne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viskaļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Visvalža iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vizlas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viļakas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viļuma iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viļums]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Viļņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vladimirs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vladislavs I]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Volhova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Voroņeža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Voveri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vācietis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vālodžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vāne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vārds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vārpas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vārzava]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vāsa]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vējavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vējdzirnavu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vērdiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vērsis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vēršmuiža]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vētra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vētras iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vēzenberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vēžu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vēžupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīgriežu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīlipa iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīnkalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīnogu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vītiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Vīžona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Warriors (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zabegi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zagorje]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zaharova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zalāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zanes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zanzibāra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zaļmežnieki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zaļmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zaļumi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zeltiņš]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zeltkalna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zemgaļi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zemitāna iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zemitāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zemītes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zentenes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zenīts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zepi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zeļči]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zeļļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ziedoņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ziemupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zilais valis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zileņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zinta]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zirgu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zizma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zodiaks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zundi]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zutēni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zušu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvaigzne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvanu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvirbulis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvirbuļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zvārtas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zēlande]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zīlīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zīlīšu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Zīļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[¥]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ābele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ābelīte]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ādams (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ādažu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ādmiņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ālave (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Āres]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ārija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ātrums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čakstes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čandra]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Černova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Četri balti krekli]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čeveri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čikste]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čornaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čudarīne]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Čuksti]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ēriks Jēkabsons]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ērkšķu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ēveles iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ģederts]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ģints]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Īrisu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Īslīces iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Īvandes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķekava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķekavas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķieģeļceplis]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķieģeļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķīpsalas iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķīšezera iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ķīšezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ļovāni]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šalkas]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šalku iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šarlotes]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šauri]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šenberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šovs]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šternberga]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šķēdes iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šķērsu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šķūņu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Šūna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūdeļu iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūdri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūdrupe]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūzulova]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Ūzuļnīki]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Žabinka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Žagaru iela]] || 1 || 0 || 1 |- | [[Žeikari]] || 1 || 0 || 1 |- | [[1928. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1932. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1936. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1940. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1944. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1948. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1952. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1960. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1964. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1968. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1972. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1976. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1980. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1984. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[1988. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ABC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ALG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ARA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[AW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ada]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ahmeds]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Aizputes baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Akbars]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Akcija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Alba]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Aleksandrs II]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Alfrēds Verners]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Alkantara]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Anastasijs I]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Andrē Zeme]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ans]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Antoniški]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Antons Rubins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Artjomovska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Aru]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Atcerēties visu]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Atgriešanās paradīzē]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Atletico]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Atpakaļceļš]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ave Sol]] || 1 || 1 || 1 |- | [[BA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[BAM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Baiļu rags]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Baltazars fon Kampenhauzens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Balzams]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Barbarosa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bauskas baznīca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Beks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Belgradas "Partizan"]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bellingshausen]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Beloje ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bicepss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bizantija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Blažģa ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Blūmingtona]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bortnīki]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bāskervilu suns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bērza]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Bīns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C18H30O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C18H32O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C18H34O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C22H42O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C2H4O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C2H4O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C2H6O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H4O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H6]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H6O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H6O3]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C3H8O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H10O]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H4O4]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H6O3]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H8]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C4H8O2]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C5H6O4]] || 1 || 1 || 1 |- | [[C8H8]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CAR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CD]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[COS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[CU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Celsijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Centrālā Kordiljera]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Centrālā province]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Cepelīns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Cēzars]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Cīņas klubs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[DJ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[DV]] || 1 || 1 || 1 |- | [[DY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Dagdas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Daugavpils baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Devenporta]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Drams]] || 1 || 1 || 1 |- | [[DreamWorks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Džeimss Meisons]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Džinna]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Džoja]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Džonstauna]] || 1 || 1 || 1 |- | [[EG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[EPO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ET]] || 1 || 1 || 1 |- | [[EU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ebots]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Eiropas izaicinājuma kauss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ekstāze (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Elektra]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Elsnica]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FJ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FK Borac]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[FR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Frankfurte]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Frīdrihs Vilhelms I]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Fukuokas lidosta]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GD]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GQ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[GU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Galindez]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gazele]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gelasijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gobustana]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gossip Girl]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gotfrīds]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gould]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Greiema sala]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Grobiņas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gulbenes pils]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Gvadalahara]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HAP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[HU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Halloween]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ham]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hel]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Heršels]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hidroksils]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Holivuda]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Hārdkors]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IBA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IQ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[IS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Igors Novikovs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Iluzionists (filma)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Isana]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Itālijas variants]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Izolators]] || 1 || 1 || 1 |- | [[JE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jorkas Universitāte]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Juárez]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jānis Annuss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jānis Krēsliņš]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jānis Šipkēvics]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Jāņa vēstule]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[KW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kamara]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kapteinis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kaķene]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Klio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Komsomoļska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Konservatīvā partija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Konstantins Karakacanis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kori]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Krasnoarmejska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Krekeliškas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kroņmuiža]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Krēsle]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kuldīgas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kumpinišku ezers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[København]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kārlis Būmeisters]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kārlis Gailis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Kārlis fon Zīverss]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LAC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LB]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LMA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LPP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[LS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[La Vérité]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ladislavs Krejči]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ladusi]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Laplata]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lasels]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lata jubilejas monētas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvija 1924. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvija 1928. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvija 1936. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvija 1992. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvijas armija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Latvijas rekordi]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Leina]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Leja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Leonards]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Leviatāns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lidijas Samuilovas iela]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lieliskais septiņnieks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lielsalas purvs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Liepājas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Lietuvas karaliste]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Londonas olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Londonderija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ludzas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MAC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ME]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MH]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ML]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MON]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MQ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MT]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MUS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MV]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MX]] || 1 || 1 || 1 |- | [[MY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Maestro (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Magelāna mākonis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Makinlijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Maksimiliāns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mamma Mia!]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Manats]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mandžūru kandidāts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Manghistau]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Marija Fjodorovna (ķeizariene)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Marko Rosi]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mazsalacas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mazās sievietes]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Maļinovka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Meinlenda]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Melnie Ziemassvētki]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Melnā atraitne]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Melvila sala]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Modunjo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Moshpit]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Māni]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mārlovs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mārtiņš Meiers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Mēza]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NIC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[NZ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Neretas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Normāli cilvēki]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Nostalģija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[OS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Oniši]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Opoles apriņķis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PER]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[PY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pamatinstinkts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Paģiri]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pikārs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pinokio]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Plosta tilts]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Plutons]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pols]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pop]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Portlenda]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Powiat nowodworski]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Primorska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Priozerska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pāvilostas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pērkoņkalve]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Pūtkas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[QA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RB]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RH]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RP]] || 1 || 1 || 1 |- | [[RW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Raffaello]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rezultatīva piespēle]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ribnica]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rietumu province]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Risks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Roberts Rosens]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rojas baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rot]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rumba]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rēzeknes baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rēzeknes katoļu baznīca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rīgas Garīgais seminārs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rīgas Svētās Katrīnas baznīca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Rīme]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SB]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SD]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SH]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SR]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ST]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SV]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[SZ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Saite]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Salas ezers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Saldus baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Samanta Smita (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[San Martín]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sanita Pušpure]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Santamarija]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Santiago Bernabéu]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sarkanais pūķis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Satversme]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Siesarte]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sivukaka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Skarlati]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Skins]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Skots]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Slepkavība Austrumu ekspresī]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Spa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[St Albans]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Stare Mesto]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Stenlijs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Stokholmas AIK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Svetlana Savicka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Sūsa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TEL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TH]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TIB]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TJ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TK]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TL]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TO]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TT]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TV]] || 1 || 1 || 1 |- | [[TW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Taidžou]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Taksis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Talsu baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tempļa kalns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Teodors Debners]] || 1 || 1 || 1 |- | [[The Ladykillers]] || 1 || 1 || 1 |- | [[The Punisher]] || 1 || 1 || 1 |- | [[The Walking Dead]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Thr]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tiesu pils]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tiserāns]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tokijas olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tomasa Krauna afēra]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tānī]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tēbas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Tīlings]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UMA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UY]] || 1 || 1 || 1 |- | [[UZ]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ujuni]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ulmaņa Ministru kabinets]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Utis]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VG]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VI]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VN]] || 1 || 1 || 1 |- | [[VU]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vafa]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vasco da Gama]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vasks]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Velda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Velsas Prinča sala]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vents]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ventspils Svētā Nikolaja baznīca]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ventspils baznīcas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vera]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Veremi]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Verners]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vilciens uz Jūmu]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Viola (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vjenna]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vladimirs Žarkovs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vordauka]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vostok-1 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Vācijas Federatīvā Republika]] || 1 || 1 || 1 |- | [[WF]] || 1 || 1 || 1 |- | [[WS]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Weissensee]] || 1 || 1 || 1 |- | [[West]] || 1 || 1 || 1 |- | [[XC]] || 1 || 1 || 1 |- | [[YE]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ZA]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ZM]] || 1 || 1 || 1 |- | [[ZW]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Zalcburgas "Red Bull"]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Zilais purvs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Zonde]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Émilie Simon]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ābels]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Čehoslovākijas sadalīšana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Čehs]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Čerepova]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ērls]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ģimene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ļetkas]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Ņikoļska]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Šarko (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Šors]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Švitene]] || 1 || 1 || 1 |- | [[Žīgurova]] || 1 || 1 || 1 |} <!-- LIST END --> == Problēmas == Zināmās problēmas (iespējams, tās tiek risinātas!): * Dažas nozīmju atdalīšanas saites var vest no veidnes {{tl|citas nozīmes}}, tātad tās jālabo nav * Uz dažām nozīmju atdalīšanas lapām ir izveidotas pāradresācijas, kas arī tiek skaitītas kā saites [[Kategorija:Vikipēdijas uzlabošanas vikiprojekts|Nozīmju atdalīšana]] h9j97qf90aqrzi28veie6ctne9pemvh 0 295489 4490795 4458207 2026-07-06T04:23:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490795 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Mārcis Liors Skadmanis | attēls = Mārcis Skadmanis 2026.jpg | attēla_paraksts = Mārcis Liors Skadmanis | dz_gads = 1984 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | pilsonība = [[Latvija]]s, [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] (dubultpilsonība) | nodarbošanās = [[jurists]], [[uzņēmējs]], sabiedriskais darbinieks, | dzīves_vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} | zināms_kā = [[Vispasaules NVO diena|Vispasaules NVO dienas]] dibinātājs | apbalvojumi = FRSA, SIF balva }} '''Mārcis Liors Skadmanis''' (dzimis {{dat|1984|5|29}} [[Rīga|Rīgā]]) ir starptautisks sabiedriskais darbinieks, uzņēmējs, jurists un filantrops, kurš dzīvo un darbojas [[Londona|Londonā]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] un [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]]. Viņš ir [[Latvija]]s un Lielbritānijas dubultpilsonis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldngoday.org/marcis-skadmanis-lv/ |title=Mārcis Skadmanis - Biogrāfija |publisher=World NGO Day |accessdate=2026-04-23}}</ref> Skadmanis ir visplašāk pazīstams kā [[Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena|Starptautiskās nevalstisko organizāciju dienas]] (''World NGO Day'') iniciators un dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/181483/latvietis-popularize-nvo-dienu |title=Latvietis popularizē NVO dienu |publisher=LSM.lv |date=2020-02-27 |accessdate=2026-04-23 |language=lv |archive-date=2026-04-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260427014823/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/181483/latvietis-popularize-nvo-dienu }}</ref> == Dzīvesgājums un izglītība == Dzimis Rīgā piecu bērnu ģimenē. Pēc Rīgas [[Ziemeļvalstu ģimnāzija]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ziemelvalstu-gimnazijas-petnieki-noskaidrojusi-1941.gada-pirmo-kara-upuru-vardus-riga-612136 |title=Ziemeļvalstu ģimnāzijas pētnieki noskaidrojuši 1941. gada pirmo kara upuru vārdus Rīgā |publisher=Diena |date=2008-04-21 |accessdate=2026-04-23 |language=lv}}</ref> beigšanas studējis [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]], iegūstot bakalaura (2008) un maģistra (2009) grādus [[tiesību zinātne]]s nozarē. 2017. gadā papildinājis zināšanas [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]], iegūstot sertifikātu sociālajā uzņēmējdarbībā. 2016. gadā Biznesa augstskola "Turība" par viņa ieguldījumu Latvijas uzņēmēju konkurētspējas attīstībā Lielbritānijā piešķīra viņam Goda absolventa (''Alumnus honoris causa'') titulu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://travelnews.lv/index_19022009.php?m_id=18253&i_id=5&pub_id=98547&Biznesa-augstskola-Turiba-pasniedz-Gada-Balvu-Briviba-Uznemiba-Kompetence |title=Biznesa augstskola Turība pasniedz Gada Balvu Brīvība. Uzņēmība. Kompetence |publisher=Travelnews.lv |date=2016-04-26 |accessdate=2026-04-23 |language=lv}}</ref> savukārt Lielbritānijas Karaliskā mākslas, ražošanas un tirdzniecības veicināšanas apvienība par starptautisko iniciatīvu īstenošanu piešķīra viņam apvienības locekļa titulu (''Fellow of the Royal Society of Arts'' — FRSA). == Profesionālā darbība == [[Attēls:Marcis Skadmanis 2019.jpg|thumb|170px|right|Skadmanis 2019. gada oktobrī tiekoties ar Geilu Brūveri (''Gale Brewer''), [[Manhatana|Manhatanas]] rajona prezidenti (''borough president'')[[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]]] Savas karjeras sākumā Skadmanis praktizējās ārvalstu advokātu birojos. 2010. gadā viņš bija viens no [[Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera]]s dibinātājiem Londonā un pildīja tās izpilddirektora pienākumus, veicinot Latvijas reģionu sadarbību ar ārvalstu investoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/britus-interese-piepildit-latvijas-regionus-448799 |title=Britus interesē piepildīt Latvijas reģionus |publisher=Dienas Bizness |date=2016-04-25 |accessdate=2026-04-23 |language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://norden.lv/lv/aktualitates/jaunumi/01042012pirmais-ziemelvalstu-un-baltijas-modes-un-tekstila-forums-ilgtspeja-un-jauni-tirgi/ |title=Pirmais Ziemeļvalstu un Baltijas modes un tekstila forums |publisher=Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā |date=2012-04-01 |accessdate=2026-04-23 |language=lv}}</ref> Uzņēmējdarbības vidē viņš darbojas kā valdes loceklis [[Izraēla|Izraēlas]] finanšu tehnoloģiju uzņēmumā ''SilverNet Financial Systems Ltd.'', kā arī ieņem padomdevēja amatu [[Ķīnas Republika|Taivānas]] pilsētas [[Taidžuna]]s domes Starptautisko NVO centrā. Skadmanis ir piedalījies starptautiskos forumos Latvijā, piemēram, 2025. gadā uzstājoties [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Latvijas Ārlietu ministrijas]] rīkotajā "Starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forumā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/en/article/foreign-minister-baiba-braze-open-4th-forum-latvian-professionals-working-international-organisations |title=Foreign Minister Baiba Braže to open the 4th Forum of Latvian Professionals Working for International Organisations |publisher=Ārlietu ministrija |date=2025-07-29 |accessdate=2026-04-23 |language=en}}</ref> Pašlaik Skadmanis ieņem Globālās padomes vadītāja amatu un vada starptautisko tiesību praksi. == Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena == Skadmaņa nozīmīgākais sabiedriskais ieguldījums ir [[Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena|Starptautiskās nevalstisko organizāciju dienas]] (''World NGO Day'') izveide, lai izceltu pilsoniskās sabiedrības nozīmi un veicinātu globālu sadarbību. Iniciatīva tika oficiāli atzīta 2014. gada 27. februārī Helsinkos. Atklāšanas pasākumu rīkoja Somijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar starptautisko institūciju pārstāvjiem, tostarp toreizējo ANO Attīstības programmas (UNDP) vadītāju [[Helēna Klārka|Helēnu Klārku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://saeima.lv/lv/transcripts/view/2605 |title=Saeimas sēdes stenogramma |publisher=Latvijas Republikas Saeima |date=2025-02-27 |accessdate=2026-04-23 |language=lv}}</ref> Mūsdienās 27. februāri kā NVO dienu atzīmē vairāk nekā 145 valstīs. 2025. gadā arī Latvijas [[Saeima]] šo datumu oficiāli iekļāva valsts atzīmējamo dienu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/373321-saeima-27-februari-noteic-par-starptautisko-nevalstisko-organizaciju-dienu-2025 |title=Saeima 27. februāri noteic par Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu |publisher=LV Portāls |date=2025-02-13 |accessdate=2026-04-23 |language=lv}}</ref> Kā šīs starptautiskās dienas Globālās padomes vadītājs, viņš regulāri sadarbojas ar starptautiskām institūcijām. Viņš pārstāvējis NVO sektoru [[Eiropas Padome]]s forumos Strasbūrā, diskutējot par pilsonisko telpu un demokrātiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.coe.int/en/web/ingo/-/world-ngo-day-27-february-2024-cingo-hosts-talk-on-civic-space-democracy-and-artificial-intelligence-how-do-they-intersect- |title=Talk on Civic Space, Democracy and Artificial Intelligence |publisher=Council of Europe |date=2024-02-27 |accessdate=2026-04-23 |language=en}}</ref> 2018. gadā viņš iedibināja NVO dienas goda medaļu, kas tika pasniegta pašvaldību vadītājiem par atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai. To saņēmuši Fortloderdeilas (ASV) un Taidžunas (Taivāna) mēri, kā arī Rietumaustrālijas gubernators Kims Bezlijs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=157134&output=d |title=The Latvian philanthropist presents two prestigious Medals to Mayors in USA and Taiwan |publisher=Baltic Course |date=2020-07-05 |accessdate=2026-04-23 |language=en}}</ref> == Sabiedriskā darbība un piemiņa == Par ieguldījumu Latvijas sabiedrības integrācijā Skadmanis 2007. gadā saņēma [[Sabiedrības integrācijas fonds|Sabiedrības integrācijas fonda]] Sabiedrības vienotības balvu. Pēc [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|2013. gada Zolitūdes traģēdijas]], kurā bojā gāja viņa tēvs un māsa [[Daina Skadmane]], viņš aktīvi darbojās māsas Dainas Skadmanes mākslinieciskā mantojuma saglabāšanā. Viņas radītā „[[Vēja egle]]s” skice tika izmantota kā Latvijas Valsts prezidenta oficiālā Ziemassvētku apsveikuma kartīte, un vēlāk šis darbs tika īstenots kā pilsētvides objekts Rīgā, Kronvalda parkā. == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [https://worldngoday.org/marcis-skadmanis/ Pasaules NVO dienas oficiālais profils] (angliski) [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas filantropi]] [[Kategorija:Latvijas sabiedriskie darbinieki]] [[Kategorija:Biznesa augstskolas "Turība" absolventi]] cke0l9u3bvld02cmb0leqcn28grix2c 0 296497 4490613 4357376 2026-07-05T17:55:14Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */ 4490613 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dosen-barometer.jpg|thumb|right|Barometrs]] '''Jautājums par barometru''' ir nepilnīgi formulēta eksāmena jautājuma piemērs, kurš paredz šauru pieeju studiju priekšmeta robežās un var radīt morālu [[dilemma|dilemmu]] eksaminatoram, ja studenta atbilde sniedzas ārpus šīm robežām, bet citādi ir korekta. Izklāstā, kuru popularizējis eksāmenu sastādītājs, ASV ķīmijas profesors Aleksandrs Kalandra (1911—2006), studentam tika uzdots jautājums "Kā var noteikt augstceltnes augstumu ar [[barometrs|barometra]] palīdzību?".<ref>http://www.unz.org/Pub/SaturdayRev-1968dec21-00060?View=PDF</ref> Eksaminators uzskatīja, ka pastāv tikai viena pareiza atbilde — noteikt [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] starpību uz celtnes jumta un uz zemes, un tad aprēķināt augstumu pēc formulas. Pretēji gaidītajam, students savā atbildē aprakstīja virkni citu risinājumu. Tie arī bija korekti, bet neviens no tiem neļāva novērtēt studenta zināšanas eksaminējamajā priekšmetā. Jautājums par barometru kļuva par mūsdienu leģendu akadēmiskajās aprindās un interneta [[Mēms|mēmu]]. Saskaņā ar pēdējo, šāds jautājums esot ticis uzdots [[Kopenhāgenas Universitāte|Kopenhāgenas Universitātē]], un students bijis [[Nilss Bors]]. Pret šo versiju runā apsvērumi, ka šāds fakts N. Bora biogrāfijas aprakstos nav minēts, nostāsts pirmo reizi sastopams rakstiskos avotos 1958. gadā un prof. Kalandra atsaucās uz šo gadījumu kā faktu no savas personiskās darba pieredzes. Bez eksāmenu uzdevumu problemātikas izgaismošanas, jautājumam par barometru ir arī [[didaktika|didaktisks]] blakusefekts — tas parāda studējošajam, ka arī risinot skaidri formulētu uzdevumu, mērķi var sasniegt ar netradicionālu pieeju. == Iespējamās atbildes == Paredzētā atbilde bija augstuma starpības aprēķināšana, izejot no formulas : <math>\frac{p(h_1)}{p(h_0)} = \mathrm{e}^{- \frac{M g}{R T} \Delta h}</math> kur : <math>p(h_1)</math> un <math>p(h_0)</math> — barometra uzrādītie spiedieni uz jumta un zemes, : <math>M</math> — atmosfēras gaisa vidējā [[molmasa]], : <math>g</math> — [[brīvās krišanas paātrinājums]], : <math>R</math> — universālā [[gāzu konstante]], un : <math>T</math> — absolūtā [[temperatūra]]. Tomēr var piedāvāt arī daudzus citus risinājumus: * Nomest barometru no jumta, izmērot kritiena laiku un aprēķināt augstumu pēc brīvās krišanas [[brīvās krišanas paātrinājums|formulas]]. * Piesiet barometram auklu, nolaist to no jumta līdz zemei un izmērīt auklas garumu. * Piesiet barometram auklu, nolaist to no jumta gandrīz līdz pašai zemei, iešūpot, uzņemt svārstību perioda laiku un aprēķināt auklas garumu pēc [[svārsts|svārsta]] formulas. * Nosvērt barometru uz jumta un uz zemes, vai piesiet barometram īsu auklu, lai izveidotu īsu svārstu un izmērīt svārsta periodu uz zemes un uz jumta, ar nolūku noteikt brīvās krišanas paātrinājuma starpību un aprēķināt attiecīgu augstumu starpību pēc [[Ņūtona vispasaules gravitācijas likums|gravitācijas likuma]]. * Nokāpt no jumta pa evakuācijas kāpnēm vai nolaisties celtniecības piekarpastatnēs, pieliekot barometru pie sienas un taisot atzīmes, lai uzzinātu, cik barometra garumu iekļaujas ēkas garumā. * Saulainā laikā salīdzināt barometra un ēkas ēnu garumus un aprēķināt ēkas augstumu pēc līdzīgu [[trīsstūris|trīsstūru]] principa. * Nomest barometru no jumta un izmērīt tā [[kinētiskā enerģija|kinētisko enerģiju]] ietriekšanās brīdī (piemēram, izmērot ūdens temperatūras celšanos, ja barometrs krīt sagatavotā ūdens traukā, vai analizējot barometra korpusa [[Deformācija|deformāciju]]), atvasināt no tās ātrumu un izmantot [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas formulu]]. * Nomest barometru no jumta tā, lai pirms pašas zemes tas izlidotu starp magnēta poliem, un izmērīt [[Holla efekts|Holla spriegumu]] uz barometra korpusa pretējām malām, lai uzzinātu barometra ātrumu un izmantotu [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas formulu]]. * Sakrāt kvantu procesu statistiku barometra materiālā uz jumta un uz zemes, lai noteiktu [[vispārīgā relativitātes teorija|relatīvistisko]] laika palēninājumu ēkas pakājē un izrēķinātu augstumu starpību caur [[gravitācijas lauks|gravitācijas lauka]] starpību. Var aizrādīt, ka alternatīvajos risinājumos tiek mērīts nevis gaisa spiediens ar pašu barometru, bet citi fiziskie lielumi ([[garums]], [[spēks]], [[laiks]], [[spriegums]], [[temperatūra]]), un līdz ar to ir vajadzīgs arī kāds papildlīdzeklis. Tomēr, ja atbildes mērvienība nav iepriekš uzdota, garumu var izteikt [[naturālās mērvienībās|naturālajās vienībās]] — "barometros". Šajā gadījumā risinājumi ar ēnām un barometra pielikšanu pie sienas ļauj iztikt bez papildlīdzekļiem, tikai ar barometru. Risinājuma izvēle ir atkarīga arī no nepieciešamās precizitātes. Metodes ar auklas garuma mērīšanu, barometra nosvēršanu vai īsā svārsta perioda noteikšanu, kā arī krišanas laika mērīšanu (sevišķi, ja pirms nomešanas no jumta barometrs tiktu ielikts apaļā futlārī) dotu lielāku precizitāti, nekā paredzētā atbilde ar atmosfēras spiediena starpības mērīšanu. Bez tam, pastāv risinājumi arī bez fizikas un matemātikas likumu pielietošanas: * Piepildīt barometru ar sprāgstvielu un uzspridzināt uz jumta, lai rītdienas avīzēs izlasītu, cik lielā augstumā notika sprādziens. * Iemainīt barometru ēkas apsaimniekotājam pret informāciju par ēkas augstumu. * Aplūkojot ēkas projekta rasējumus, piespiest ar barometru rasējuma malas, lai tas nesarullētos. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Pedagoģija]] [[Kategorija:Leģendas]] [[Kategorija:Testēšana]] [[Kategorija:Novērtēšanas metodes]] b0xcl9ebuvns1n4jyj5kq6d8lpsceu1 0 300512 4490555 4459569 2026-07-05T15:26:29Z ~2026-38347-94 147655 /* */ 4490555 wikitext text/x-wiki '''Sāra Marīa Lāšone''' ({{val|sv|Zara Maria Larsson}}; dzimusi 1997. gada 16. decembrī) ir zviedru dziedātāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tv4.se/jag-ska-bli-stj%C3%A4rna/artiklar/zara-larsson-4fbf871604bf72519400273f |title=Zara Larson |access-date={{dat|2015|11|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160114110742/http://www.tv4.se/jag-ska-bli-stj%C3%A4rna/artiklar/zara-larsson-4fbf871604bf72519400273f |archivedate={{dat|2016|01|14||bez}} }}</ref> Viņa saņēma nacionālu atzinību par uzvaru Talangas talantu šova (populārā šova ''Got Talent'' zviedru versija) 2008. gada sezonā. 2010. gadā Sāra Lāšone parakstīja līgumu ar ierakstu kompāniju ''Ten Music Group''. 2013. gada janvārī viņa ierakstīja savu debijas EP albumu. Viņas singls ''Uncover'' [[Zviedrija|Zviedrijā]] un [[Norvēģija|Norvēģijā]] tika augstu novērtēts. Gan singlu ''Uncover'', gan arī albumu ''Introducing'' mūzikas korporācija ''Universal Music Group'' (UMG) [[Zviedrija|Zviedrijā]]<ref name="aftonkuriren.se">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aftonkuriren.se/?p=64236 |title=Robin Stjernberg och Zara Larsson heta artister på Sommarkrysset |access-date={{dat|2015|11|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160331090744/http://www.aftonkuriren.se/?p=64236 |archivedate={{dat|2016|03|31||bez}} }}</ref> 2013. gada jūlijā sertificēja ar trīskāršu platīna disku. S. Lāšone parakstīja arī trīs gadu līgumu ar ''Epic Records'' ASV<ref>[http://zarish.blogg.se/2013/april/im-so-lucky.html I'M SO LUCKY]</ref> 2013. gada aprīlī. Trīs no Sāras Lāšones singliem [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir ieņēmuši augstas vietas. Platīna diska statuss ''Uncover'' piešķirts 7 reizes, ''Lush Life'' 4 reizes, arī ''Never Forget You'' ir ieguvis platīna diska statusu. == Personīgā dzīve == Sāra Lāšone dzimusi [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] 1997. gada 16. decembrī. Viņa dzīvo kopā ar māti, tēvu un jaunāko māsu Hannu. == Karjera == === Karjeras sākums (2007—2011) === 2007. gadā Lāšone iekļuva [[Zviedrija]]s talantu šova ''Stjärnskott finālā''.<ref>[https://www.godaddy.com/ Zara Larsson's Biography]</ref> 2008. gadā (10 gadu vecumā) Lāšone uzvarēja Talangas talantu šova atlasē un saņēma naudas balvu 500,000 SEK.<ref name="aftonkuriren.se"/><ref>[http://www.expressen.se/noje/tv/zara-larsson-11-vill-bli-en-legend/ Zara Larsson, 11: "Vill bli en legend"]</ref> ''My Heart Will Go On'' vēlāk tika izdots kā Lāšones debijas singls. [[YouTube]] video par viņas sniegumu finālā skatīts vairāk nekā 35 miljonus reižu.<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=bl6O9rHK7HA Zara Larsson My Heart Will Go On Celine Dion (Titanic Theme) — Final Talang 2008]</ref> === Otrais studijas albums (2015) === 2015. gada 5. jūnijā Lāšone izdeva savu debijas singlu ''Lush Life'' no otrā studijas albuma. Dziesma kļuvusi par viņas otro singlu "numur 1", tā 4 reizes tika saņēmusi platīna diska statusu. Dziesma atradās top 5 [[Dānija|Dānijā]] un [[Norvēģija|Norvēģijā]], iekļuva top 10 [[Somija|Somijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Nīderlande|Nīderlandē]]. 2015. gada 22. jūlijā Lāšone sadarbībā ar Grammy nominēto britu dziedātāju Uzo Emenike (MNEK) izdeva jaunu singlu ''Never Forget You''. Dziesma sasniedza vērtējumu Nr.1 [[Zviedrija|Zviedrijā]] un Nr.5 [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]],<ref>[http://www.officialcharts.com/artist/48383/mnek-and-zara-larsson/ MNEK & ZARA LARSSON]</ref><ref>[http://swedishcharts.com/showitem.asp?interpret=MNEK+%26+Zara+Larsson&titel=Never+Forget+You&cat=s MNEK & ZARA LARSSON — NEVER FORGET YOU (SONG)]</ref> kā arī bija Nr.1 [[Zviedrija]]s [[Spotify]] sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.onestowatch.com/blog/swedens-1-hit-is-a-soon-to-be-international |title=SWEDEN’S #1 HIT IS A SOON TO BE INTERNATIONAL SMASH |access-date={{dat|2015|11|25||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200709155656/https://www.onestowatch.com/blog/swedens-1-hit-is-a-soon-to-be-international }}</ref> Dziesma kā platīna disks tika pārdota Zviedrijā jau pēc divām nedēļām. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lāšone, Sāra}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedru dziedātāji]] [[Kategorija:Stokholmas lēnē dzimušie]] 2kqvjq9c55m1ojhxi20r2gxej82n79d 4490566 4490555 2026-07-05T16:01:56Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-38347-94|~2026-38347-94]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Quinlan83 4419510 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Sāra Lāšone | Vārds_orig = ''Zara Maria Larsson'' | Attēls = Zara Larsson Midnight Sun European Tour (cropped) (cropped).jpg | Att_izm = 250px | Apraksts = Sāra Lāšone 2025. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1997|12|16}} | Vieta_dz = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika]] | Nodarbošanās = [[dziedātāja]] | Instrumenti = | Gadi = 2008—pašlaik | Izdevējkompānija = TEN Music Group, [[Epic Records|Epic]], [[Kemosabe Records|Kemosabe]] | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|zaralarsson.se}} | Dzimums = S }} '''Sāra Marīa Lāšone''' ({{val|sv|Zara Maria Larsson}}; dzimusi 1997. gada 16. decembrī) ir zviedru dziedātāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tv4.se/jag-ska-bli-stj%C3%A4rna/artiklar/zara-larsson-4fbf871604bf72519400273f |title=Zara Larson |access-date={{dat|2015|11|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160114110742/http://www.tv4.se/jag-ska-bli-stj%C3%A4rna/artiklar/zara-larsson-4fbf871604bf72519400273f |archivedate={{dat|2016|01|14||bez}} }}</ref> Viņa saņēma nacionālu atzinību par uzvaru Talangas talantu šova (populārā šova ''Got Talent'' zviedru versija) 2008. gada sezonā. 2010. gadā Sāra Lāšone parakstīja līgumu ar ierakstu kompāniju ''Ten Music Group''. 2013. gada janvārī viņa ierakstīja savu debijas EP albumu. Viņas singls ''Uncover'' [[Zviedrija|Zviedrijā]] un [[Norvēģija|Norvēģijā]] tika augstu novērtēts. Gan singlu ''Uncover'', gan arī albumu ''Introducing'' mūzikas korporācija ''Universal Music Group'' (UMG) [[Zviedrija|Zviedrijā]]<ref name="aftonkuriren.se">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aftonkuriren.se/?p=64236 |title=Robin Stjernberg och Zara Larsson heta artister på Sommarkrysset |access-date={{dat|2015|11|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160331090744/http://www.aftonkuriren.se/?p=64236 |archivedate={{dat|2016|03|31||bez}} }}</ref> 2013. gada jūlijā sertificēja ar trīskāršu platīna disku. S. Lāšone parakstīja arī trīs gadu līgumu ar ''Epic Records'' ASV<ref>[http://zarish.blogg.se/2013/april/im-so-lucky.html I'M SO LUCKY]</ref> 2013. gada aprīlī. Trīs no Sāras Lāšones singliem [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir ieņēmuši augstas vietas. Platīna diska statuss ''Uncover'' piešķirts 7 reizes, ''Lush Life'' 4 reizes, arī ''Never Forget You'' ir ieguvis platīna diska statusu. == Personīgā dzīve == Sāra Lāšone dzimusi [[Stokholma|Stokholmā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] 1997. gada 16. decembrī. Viņa dzīvo kopā ar māti, tēvu un jaunāko māsu Hannu. == Karjera == === Karjeras sākums (2007—2011) === 2007. gadā Lāšone iekļuva [[Zviedrija]]s talantu šova ''Stjärnskott finālā''.<ref>[https://www.godaddy.com/ Zara Larsson's Biography]</ref> 2008. gadā (10 gadu vecumā) Lāšone uzvarēja Talangas talantu šova atlasē un saņēma naudas balvu 500,000 SEK.<ref name="aftonkuriren.se"/><ref>[http://www.expressen.se/noje/tv/zara-larsson-11-vill-bli-en-legend/ Zara Larsson, 11: "Vill bli en legend"]</ref> ''My Heart Will Go On'' vēlāk tika izdots kā Lāšones debijas singls. [[YouTube]] video par viņas sniegumu finālā skatīts vairāk nekā 35 miljonus reižu.<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=bl6O9rHK7HA Zara Larsson My Heart Will Go On Celine Dion (Titanic Theme) — Final Talang 2008]</ref> === Otrais studijas albums (2015) === 2015. gada 5. jūnijā Lāšone izdeva savu debijas singlu ''Lush Life'' no otrā studijas albuma. Dziesma kļuvusi par viņas otro singlu "numur 1", tā 4 reizes tika saņēmusi platīna diska statusu. Dziesma atradās top 5 [[Dānija|Dānijā]] un [[Norvēģija|Norvēģijā]], iekļuva top 10 [[Somija|Somijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Nīderlande|Nīderlandē]]. 2015. gada 22. jūlijā Lāšone sadarbībā ar Grammy nominēto britu dziedātāju Uzo Emenike (MNEK) izdeva jaunu singlu ''Never Forget You''. Dziesma sasniedza vērtējumu Nr.1 [[Zviedrija|Zviedrijā]] un Nr.5 [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]],<ref>[http://www.officialcharts.com/artist/48383/mnek-and-zara-larsson/ MNEK & ZARA LARSSON]</ref><ref>[http://swedishcharts.com/showitem.asp?interpret=MNEK+%26+Zara+Larsson&titel=Never+Forget+You&cat=s MNEK & ZARA LARSSON — NEVER FORGET YOU (SONG)]</ref> kā arī bija Nr.1 [[Zviedrija]]s [[Spotify]] sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.onestowatch.com/blog/swedens-1-hit-is-a-soon-to-be-international |title=SWEDEN’S #1 HIT IS A SOON TO BE INTERNATIONAL SMASH |access-date={{dat|2015|11|25||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200709155656/https://www.onestowatch.com/blog/swedens-1-hit-is-a-soon-to-be-international }}</ref> Dziesma kā platīna disks tika pārdota Zviedrijā jau pēc divām nedēļām. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lāšone, Sāra}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedru dziedātāji]] [[Kategorija:Stokholmas lēnē dzimušie]] eeh9hpnky37ajeuzmbkru6y62u42nn8 0 301350 4490576 4239727 2026-07-05T17:00:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490576 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Calidris ferruginea, winter adult, Pak Thale.jpg | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Charadriiformes | kārta_lv = Tārtiņveidīgie | dzimta = Scolopacidae | dzimta_lv = Sloku dzimta | ģints = Calidris | ģints_lv = Šņibīši | suga = C. ferruginea | suga_lv = Līkšņibītis | binomial_authority = ([[Erik Pontoppidan|Pontoppidan]], 1763) | Sinonīmi = ''Erolia ferruginea'' {{Taxobox_authority | author = [[Louis Jean Pierre Vieillot|Vieillot]] | date = 1816}} }} '''Līkšņibītis''' jeb '''līkšņībītis''' (''Calidris ferruginea'') ir mazs [[bridējputns]], kurš ligzdo [[Arktika]]s un [[Sibīrija]]s [[tundra|tundrā]]. Svarīgākās ziemošanas vietas ir [[Āfrika|Āfrikā]], taču tie ziemo arī dienvidu, dienvidaustrumu [[Āzija|Āzijā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]. Līkšņibītis ir samērā parasta caurceļojoša suga arī [[Latvija|Latvijā]], visbiežāk sastopams jūras piekrastē. Ģeogrāfisko variāciju nav.<ref name=world>[https://www.worldbirdnames.org/bow/sandpipers/ IOC World Bird List: Sandpipers, snipes, courser, 2020]</ref> == Izskats == Līkšņibītis sasniedz 20 cm garumu, tādējādi ir aptuveni strazda izmērā, spārnu izplētums ir gandrīz 35 cm. Tas sver no 40 līdz 60 gramiem un var nodzīvot līdz pat 17 gadiem. Līkšņibītim ir izteikti izliekts garš knābis. Tomēr tā nav viennozīmīga atpazīšanas iezīme. Līkšņibīti ziemas tērpā var sajaukt ar [[Parastais šņibītis|parasto šņibīti]]. Ligzdošanas laikā apspalvojums mainās uz tumši pelēku augšdaļu un ķieģeļu sarkanu apakšdaļu, kamēr ziemā putns ir pelēcīgs, kāju krāsa jebkurā sezonā ir melna. Gan mātītes, gan tēviņi apspalvojuma ziņā ir vienādi. Arī pēc balss ir iespējams sajaukt līkšņibīti ar parasto šņibīti, taču parastajam šņibītim piemīt dziļāka un dobjāka balss. == Izplatība == Līkšņibītis pārsvarā ligzdo arktiskajā tundrā ziemeļu [[Sibīrija|Sibīrijā]]. No Centrālās Sibīrijas liela daļa populācijas migrē caur Eiropu un [[Vidusjūra|Vidusjūru]] līdz Rietumāfrikas ziemošanas vietām. == Uzvedība == [[Attēls:Calidris ferruginea MHNT.jpg|thumb|180px|Līkšņibīša ola]] Līkšņibīši ir sabiedriski putni, tie uzturas mazos bariņos ar saviem sugasbrāļiem un citu sugu bridējputniem, visbiežāk ar parasto šņibīti. Šņibīši pārsvarā pārtiek no [[kukaiņi|kukaiņiem]] un to kāpuriem, kā arī no [[moluski|moluskiem]] un augiem. Tieši pie ligzdošanas vietām tie lielā mērā var pārtikt no divu grupu kukaiņiem — ''[[Tipulidae]]'' un ''[[Chironomidae]]''.<ref>{{cite book|last=de Villiers|first=M.S|title=Editor|year=2009|publisher=SANBI|location=Pretoria|isbn=978-0-620-45305-9|pages=12|url=http://www.sanbi.org.za/|access-date={{dat|2015|12|14||bez}}|archive-date={{dat|2017|09|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170914212728/http://sanbi.org.za/}}</ref> == Ligzdošana == Dzimumbriedumu līkšņibīši sasniedz savā trešajā dzīves gadā. Līkšņibīšu tēviņi cenšas nostiprināt ligzdošanas teritoriju un pēc tam cenšas pievilināt mātītes uzmanību. Viņi savas ligzdas veido uz zemes vai pie upju krastiem uz akmeņiem. Bieži šiem putniem pietiek ar mazu teritoriju, kurā meklēt pārtiku un uzturēties. Tēviņa iezīmētajā vietā mātīte izvēlas vietu, kur dēs olas. Ligzdošanas laikā no maija vidus līdz jūnija beigām mātītes izdēj līdz pat piecām olām. Pirmie mazuļi sāk lidot ne ātrāk kā jūlija vidū vai jūlija beigās. == Atsauces == {{atsauces}} ==Literatūra== * Hayman, Marchant and Prater, ''Shorebirds'' {{ISBN|0-395-37903-2}} * Mullarney, Svensson, Zetterstrom and Grant, ''Collins Bird Guide'' {{ISBN|0-00-219728-6}} * Thomas, Gavin H.; Wills, Matthew A. & Székely, Tamás (2004): A supertree approach to shorebird phylogeny. ''[[BMC journals|BMC Evol. Biol.]]'' '''4''': 28. {{doi|10.1186/1471-2148-4-28}} {{PMID|15329156}} [http://www.pubmedcentral.org/picrender.fcgi?artid=515296&blobtype=pdf PDF fulltext] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160411191831/http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC515296/pdf/1471-2148-4-28.pdf |date={{dat|2016|04|11||bez}} }} [https://archive.today/20130802041856/http://www.pubmedcentral.org/articlerender.fcgi?artid=515296%23supplementary-material-sec#supplementary-material-sec Supplementary Material] * de Villiers, M S(ed). 2009. "Birds and Environmental Change: building an early warning system in South Africa". SANBI, Pretoria. {{ISBN|978-0-620-45305-9}} * Бёме Р. Л., Флинт В. Е. Пятиязычный словарь названий животных. Птицы. Латинский, русский, английский, немецкий, французский / Под общей редакцией акад. В. Е. Соколова. — М.: Рус. яз., «РУССО», 1994. — С. 83. — 2030 экз. — {{ISBN|5-200-00643-0}}. == Ārējās saites == * ''Curlew sandpiper'' — [https://web.archive.org/web/20150718121932/http://sabap2.adu.org.za/docs/sabap1/272.pdf Species text in The Atlas of Southern African Birds]. * [http://www.lintukuva.fi/lajikuvat/calfer Pictures of curlew sandpiper] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304120417/http://www.lintukuva.fi/lajikuvat/calfer/ |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} * [http://www.bsc-eoc.org/avibase/species.jsp?lang=EN&id=9C5E09811ADDC32A&ts=1220273670864&sec=summary Avibase]{{Novecojusi saite}} * [http://www.dublinbirding.ie/pages/features/Curlew%20Sand%20ID/getting_to_grips_with_curlew_san.htm Identification article on autumn curlew sandpipers] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071129140449/http://www.dublinbirding.ie/pages/features/Curlew%20Sand%20ID/getting_to_grips_with_curlew_san.htm |date={{dat|2007|11|29||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20141202060859/http://aulaenred.ibercaja.es/wp-content/uploads/187_CurlewSandpiperCferruginea.pdf Ageing and sexing (PDF; 1.4 MB) by Javier Blasco-Zumeta & Gerd-Michael Heinze] [[Kategorija:Šņibīši]] [[Kategorija:Eiropas putni]] [[Kategorija:Latvijas putni]] r02fegkclnpdngutuuaw1a35wag0krn 0 303174 4490935 4462451 2026-07-06T11:02:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490935 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =AnophelesGambiaemosquito.jpg | att_nosaukums =[[Anopheles gambiae|Malārijas ods]] (''Anopheles gambiae'') | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Arthropoda | tips_lv =Posmkāji | klase =Insecta | klase_lv =Kukaiņi | apakšklase=Pterygota | apakšklase_lv=Spārneņi | infraklase=Neoptera | infraklase_lv=Jaunspārņi | virskārta = Endopterygota | virskārta_lv = Pilnas pārvērtības kukaiņi | kārta =Diptera | kārta_lv =Divspārņi | apakškārta = Nematocera | apakškārta_lv = Odveidīgie | iedalījums= *[[Aksimīdodu infrakārta]] (''Axymyiomorpha'') *[[Dzēlējodu infrakārta]] (''Culicomorpha'') *[[Garkājodu infrakārta]] (''Tipulomorpha'') *[[Kožodiņu infrakārta]] (''Psychodomorpha'') *[[Krastmalodu infrakārta]] (''Ptychopteromorpha'') *[[Resnkājodu infrakārta]] (''Bibionomorpha'') *[[Tīklspārnodu infrakārta]] (''Blephariceromorpha'') | kategorijas =nē | binomial = Nematocera <small>([[Latreille]], 1825)</small><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gbif.org/species/100346721 |title=Nematocera Latreille, 1825 |access-date={{dat|2016|01|02||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160311104920/http://www.gbif.org/species/100346721 }}</ref> }} '''Odveidīgie''' jeb '''gartaustekleņi''' (''Nematocera'') ir viena no divām [[Divspārņi|divspārņu kārtas]] (''Diptera'') apakškārtām, kas apvieno 7 infrakārtas. Tā ir mazākā divspārņu apakškārta un apvieno apmēram 45 [[kukaiņi|kukaiņu]] dzimtas, dažādus odus, piemēram, [[dzēlējodi|dzēlējodus]], [[trisuļodi|trīsuļodus]], [[tīklspārnodi|tīklspārnodus]], kā arī [[knišļi|knišļus]] un [[miģeļi|miģeļus]]. Salīdzinot ar otru apakškārtu — [[mušveidīgie|mušveidīgajiem]] (''Brachycera'') kukaiņiem, odveidīgie ir primitīvāki, arhaiskāki [[divspārņi]].<ref name=subo>[http://www.amentsoc.org/insects/fact-files/orders/diptera-nematocera.html Suborder Nematocera (Flies - Order: Diptera)]</ref> Mūsdienās to sugu daudzveidība ir samazinājusies, salīdzinot ar aizvēsturi.<ref name=nemat/> Odveidīgie kukaiņi pamatā mājo mitrās vietās un galvenokārt ir aktīvi krēslas stundās.<ref name=nemat/> Pasaulē daudzas odu sugas pazīstamas dēļ to pārnēsātajām [[slimība|slimībām]], no tām bīstamākās ir [[malārija]], [[dzeltenais drudzis]] un [[tropu drudzis]]. Odi pārnēsā arī [[encefalīts|encefalīta]] vīrusu un [[Dzīvniekutis|dzīvniekutu]] kāpurus.<ref name=nemat/> == Kopīgās pazīmes == [[Attēls:Tipulidae April 2008-2.jpg|thumb|left|240px|[[Nephrotoma appendiculata|Garkājods]] (''Nephrotoma appendiculata'')]] To galvenā pazīme ir pagarināti, tievi taustekļi, kuriem ir 14 posmi. Dažu sugu tēviņiem antenas ir ar matiņiem. Salīdzinot ar [[mušveidīgie|mušveidīgajiem]] kukaiņiem, odveidīgie ir smalkāk būvēti, pagarinātiem ķermeņiem, smalkām, tievām, samērā garām [[ekstremitāte|ekstremitātēm]] un slaidiem spārniem.<ref name=nemat/> Odveidīgo kukaiņu [[kāpurs|kāpuri]] ir [[ūdens|ūdenī]] mītoši, un olas tiek dētas gan seklākos, gan dziļākos stāvošos ūdeņos, peļķes ieskaitot.<ref name=nemat/> Kāpuriem ir īpaši veidota, labi attīstīta galva un [[mute]],<ref name=subo/> kas, lai barotos, piemērota ūdens filtrācijai. Daudzas sugas vairošanās sezonas laikā veido tēviņu spietus, un konkurence par sapārošanos ir ļoti sīva. Garākie spārni un kājas ir [[garkājodi]]em (''Tipulidae''), to [[spārnu plētums]] var sasniegt 65 [[milimetrs|mm]],<ref name=subo/> bet vieni no mazākajiem ir [[pangodiņi]] (''Cecidomyiidae''), kuriem daudzas sugas ir mazākas par 1 mm un spārnu plētums nepārsniedz 1,5 mm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.faculty.ucr.edu/~legneref/identify/cecidomy.htm |title=Family Cecidomyiidae |access-date={{dat|2016|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924010034/http://www.faculty.ucr.edu/~legneref/identify/cecidomy.htm |archivedate={{dat|2015|09|24||bez}} }}</ref> Kopumā odveidīgie kukaiņi (izņemot garkājodus) ir mazi vai ļoti mazi kukaiņi, turklāt mātītes ir lielākas nekā tēviņi.<ref name=nemat>[http://www.earthlife.net/insects/nematocera.html The Nematocera :- Mosquitos, Love Bugs etc]</ref> Tēviņu antenas ir [[skaņa]]s jutīgas, spējot atšķirt savas sugas mātītes spārnu vēdu skaņas [[frekvence|frekvenci]].<ref name=nemat/> Ne visas odu sugas sūc asinis, turklāt ar [[asinis|asinīm]] barojas tikai asinssūcēju sugu [[mātīte]]s, bet [[tēviņš|tēviņi]] barojas ar ziedu [[nektārs|nektāru]].<ref name=subo/><ref name=nemat/> Mātītes no asinīm iegūst [[olbaltumvielas]], kas savukārt nepieciešamas [[ola|olu]] attīstībai.<ref name=nemat/> == Sistemātika == [[Attēls:Cecidomyiidae laying eggs.jpg|thumb|260px|[[Pangodiņi]] (''Cecidomyiidae'') ir vieni no mazākajiem odveidīgajiem kukaiņiem]] : ''Pamatraksts: [[divspārņu sistemātika]]'' '''Odveidīgo apakškārta''' (''Nematocera'') *[[Aksimīdodu infrakārta]] (''Axymyiomorpha'') *[[Dzēlējodu infrakārta]] (''Culicomorpha'') *[[Garkājodu infrakārta]] (''Tipulomorpha'') *[[Kožodiņu infrakārta]] (''Psychodomorpha'') *[[Krastmalodu infrakārta]] (''Ptychopteromorpha'') *[[Resnkājodu infrakārta]] (''Bibionomorpha'') *[[Tīklspārnodu infrakārta]] (''Blephariceromorpha'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?ftips1=44&fdzv=54&parsk Dziedava: Odveidīgie] * [http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/divspaarnhi/ Latvijas Daba: Divspārņi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305015713/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/divspaarnhi/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} * [http://phorid.net/zadbi/education/how-to-identify-flies/new-menu-1/how-to-identify-flies-nematocera/ How to Identify Flies – Nematocera]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Odveidīgie| ]] [[Kategorija:Divspārņi]] cr9uh16lh12o5e65g6wg5halixjl68q 0 309748 4490673 4427050 2026-07-05T18:45:04Z DaceX 96827 4490673 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Pauls Sakss | image = Paulss Zakss.jpg | imagesize = | caption = | birthname = Pauls Sakss | birthdate = {{dat|1878|01|14}} | location = {{vieta|Latvija|Jaunpils pagasts}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1966|01|31|1878|01|14}} | deathplace = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = operdziedonis, pedagogs | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Pauls Sakss''' (''Pauls Zakss, Павел Иванович Сакс'', 01./14.01.1878, Jaunpils pagasta Peilēnos – 31.03.1966. Bruklinā, Ņujorkas pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis) bija latviešu [[tenors]], vokālais pedagogs un sabiedrisks darbinieks. == Dzīvesgājums == Pauls Sakss dzimis 1878. gada 14. janvārī [[Jaunpils pagasts|Jaunpils pagasta]] Peilēnos,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/103118|title=Pauls Sakss|last=Zelmenis|first=Gints|website=enciklopedija.lv|access-date=2021-12-07|date=2021-04-21|language=lv}}</ref> dzīvoja Vidzemē, Taurupes pagastā. Sakss dzimis dzirnavnieka Jāņa Saksa un Ilzes Saksas (dzimusi Zariņa) ģimenē,<ref name=":0" /> kur, klausoties meitu dziedāšanā un puišu instrumentu spēlē, pamanīta nākamā operdziedātāja interese par mūziku, kā arī muzikālā apdāvinātība.<ref>Latviešu skaņuplašu vēsture</ref> Deviņu gadu vecumā Pauls Sakss sācis dziedāt Debesbraukšanas pareizticīgo skolā Rīgā, vēlāk iestājies garīgajā seminārā, kur uzņemts ceturtajā klasē bīskapa korī kā tenors. Pēc mācībām seminārā Pauls Sakss apgūst dziedāšanu pie [[Pāvuls Jurjāns|Pāvula Jurjāna]]. P. Sakss dziedāja Rīgas pareizticīgo katedrāles bīskapa korī (1889–1903), bija šā kora reģenta palīgs (1897–1903).<ref name=":0" /> Paula Saksa pirmā publiskā solo dziedātāja uzstāšanās datējama ar 1898. gadu, bet pirmais patstāvīgais dziesmu vakars noticis 1902. gadā Melngalvju namā.<ref name=":0" /> No 1904. līdz 1909. gadam Pauls Sakss mācījies Itālijā, Romas Filharmoniskā akadēmijā (''Reale Accademia Filarmonica Romana''), kur absolvējis Antonio Kotonji un Džovanni Sgambati dziedāšanas klasi. Vokālajā pedagoģijā papildinājies pie Mario Kotonji, Bretšneidera un Bonuči.<ref>Latvijas skaņu mākslinieku portrejas</ref> Mācību laikā Itālijā dziedātājs piedalījās dažādos koncertos mūzikas mecenātu (pārsvarā krievu) mājās, kā arī iestudēja savu pirmo operas lomu – Ļenski [[Pēteris Čaikovskis|Pētera Čaikovska]] operā “[[Jevgeņijs Oņegins]]”.<ref name=":0" /> 1909. gadā viņš atjaunoja studijas [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūtā]] un 1911. gadā to beidza ar agronoma grādu. P. Sakss bija viens no studentu korporācijas “[[Talavija]]” dibinātājiem un tās [[filistrs]].<ref name=":0" /> No 1911. līdz 1912. gadam P. Sakss darbojās privātos teātros Krievijā, piedalījās izrādēs dažādās pilsētās (Jekaterinoslavā, Kurskā, Rostovā pie Donas un citur).<ref name=":0" /> Neilgu laiku dziedājis liriskā tenora lomas Cimmermaņa privātajā operā Krievijā, Maskavas Brīvajā teātrī, Latvju operā (1913-1915),<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|publisher=Главная редакция энциклопедий|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=648}}</ref> tajā skaitā operā "[[Jevgeņijs Oņegins]]" Ļenska lomā,<ref>Ilustrets Žurnals Nr.2 1923. gada 12. janvāra 8 lpp., Izdevējs "Leta", Rīga</ref> kā arī [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajā operā]] (1918-1923, 1929-1930).<ref name=":1" /> Pirmā pasaules kara laikā viņš nonāk Krievijā, Petrogradā, kopā ar citiem māksliniekiem apceļo bēgļu nometnes, sniedzot koncertus. Rīgā atgriezās 1918. rudenī, kļūst par pedagogu [[Latvijas Konservatorija|Latvijas Konservatorijā]], kur strādā līdz 1944. gadam. 1927. gadā ievēlēts par profesoru. Pie Paula Saksa vokālo mākslu studējuši tādi dziedātāji kā [[Mariss Vētra]], Aleksandrs Jankovskis, Vera Fricnoviča, [[Elfrīda Pakule]], kā arī Irma Kalniņa, kas vēlāk kļuva par Saksa otro sievu. Otrā pasaules kara laikā Sakss kopā ar ģimeni dodas trimdā, nonākot ASV, Ņujorkā, kur darbojies kā Ņujorkas latviešu skaņumākslas kopas priekšnieks, vadījis arī privātstudiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lmic.lv/core.php?pageId=723&id=1944&profile=1 |title=Latvijas mūzikas informācijas centrs |access-date={{dat|2016|03|12||bez}} |archive-date={{dat|2016|01|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160109014354/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=723&id=1944&profile=1 }}</ref> Pauls Sakss miris 1966. gada 31. janvārī Ņujorkā, 1996. gadā pārapbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == Radošā darbība == Pēc atgriešanās no Krievijas 1912. gada beigās P. Sakss 27.12.1912./09.01.1913. piedalījās P. Jurjāna organizētās Latviešu operas pirmizrādē "[[Jevgeņijs Oņegins]]" Ļenska lomā. Turpmāk viņš bija starp operas vadošajiem māksliniekiem, piedalījās daudzās izrādēs, kurās izpildīja kņaza Sinodala lomu [[Antons Rubinšteins|Antona Rubinšteina]] operā “Dēmons” (1875), Alfredo lomu [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] operā “[[Traviata]]” (1853), Turidu lomu Pjetro Maskaņji (''Pietro Antonio Stefano Mascagni'') operā “Zemnieka gods” (''Cavalleria rusticana'', 1890). Šajā laikā P. Sakss kopā ar citiem latviešu mūziķiem arī regulāri koncertēja gan dzimtenē (Cēsīs, Daugavpilī, Liepājā, Rīgā, Valmierā u. c. pilsētās), gan arī Berlīnē un Maskavā.<ref name=":0" /> 1913./1914. gada sezonā P. Sakss darbojās privātā operas trupā Maskavā, taču šajā laikā vairākkārt ieradās Rīgā un uzstājās Latviešu operas izrādēs.<ref name=":0" /> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Sakss, kopā ar citiem tautiešiem (Adu Benefeldi-Dzirni, Jāni Ādolfu Kaktiņu, Malvīni Vīgneri-Grīnbergu u. c.), regulāri koncertēja Krievijas Impērijas pilsētās (Arhangeļskā, Harkivā, Kazaņā, Maskavā, Odesā, Pleskavā u. c.). Daļa no šiem koncertiem tika organizēti, lai iegūtu līdzekļus ievainoto karavīru ārstēšanai.<ref name=":0" /> 1918. gadā viņš atgriezās Rīgā un iesaistījās Latvju operā, turpināja tajā darboties arī pēc lielinieku iebrukuma. Latvijas Nacionālās operas (LNO) solists (1919–1923; atsevišķās izrādēs piedalījās arī vēlākajos gados). Šajā laikā viņš iestudēja un uzstājās Dona Otavio lomā [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] “[[Dons Žuans (opera)|Dons Žuans]]” (1787), Valtera fon der Fogelveides lomā [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] “[[Tanheizers]]” (1845), kā arī citās lomās. No 1929. gada un 20. gadsimta 30. gados P. Sakss iesaistījās Dailes teātra, kā arī Liepājas jaunā teātra operešu iestudējumos, izpildot [[Francis Šūberts|Franča Šūberta]] lomu komponista Franča Šūberta operetē “Trejmeitiņas” (''Das Dreimäderlhaus'', 1916) un [[Johans Volfgangs fon Gēte|Gētes]] lomu [[Ferencs Lehārs|Ferenca Lehāra]] operetē “Frīderike” (tolaik uzvesta ar nosaukumu “Dzejnieka mīla”, ''Friederike'', 1928). Sevišķus panākumus guva izrāde “Trejmeitiņas”, kurā P. Sakss uzstājās 263 reizes.<ref name=":0" /> == Ģimene == 1917. gadā P. Sakss apprecējās ar Meriju Vīksni (1935. gadā šķīries); meitas Ariadna un Jogita.<ref name=":0" /> Otra sieva ir Irma Kalniņa (precējies 1936. gadā); meita Ilze.<ref name=":0" /> {{Audio piemērs |fails = Arlek%C4%ABna_m%C4%ABlas_seren%C4%81de3336.wav |nosaukums = Arlekīna mīlas serenāde |apraksts = Komponista Rikardo Drigo skaņdarbs, dzied Pauls Sakss. |fails2 = B%C4%93rni%C5%86,_jel_dusi_%C5%A1%C5%ABpu%C4%BCa_dziesma3459.wav |nosaukums2 = Bērniņ, jel dusi! |apraksts2 = Komponista [[Bernhards Flīss|Bernharda Flīsa]] skaņdarbs (skaņdarba autorība ilgstoši piedēvēta [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfgangam Amadejam Mocartam]]), dzied Pauls Sakss. |fails3 = Daugavi%C5%86a_m%C4%81muli%C5%86aB.16502-II.wav |nosaukums3 = Daugaviņa māmuliņa |apraksts3 = Komponista [[Ādams Ore|Ādama Ores]] skaņdarbs, teksta autors [[Fricis Brīvzemnieks]], dzied Pauls Sakss. |fails4 = Karav%C4%ABra_l%C4%ABgavi%C5%86a3319.wav |nosaukums4 = Karavīra līgaviņa |apraksts4 = Komponista [[Jānis Zālītis|Jāņa Zālīša]] skaņdarbs, teksta autors [[Vilis Plūdonis]], dzied Pauls Sakss. |pos = right }} == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sakss, Paols}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] [[Kategorija:1966. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta (1896—1918) absolventi]] 0tz9fjzgjk1g6c5dhpxvw45dpt94plj 4 312042 4490895 4488091 2026-07-06T10:24:30Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts 4490895 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunināšanu}} Šajā uzskaitījumā ir tie gadu raksti, kas nav latviešu valodas Vikipēdijā, bet ir 51 un vairāk citu valodu Vikipēdijās. Datums: 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 13.24 (EEST). __TOC__ == Mūsu ēra == === Gadi === {| class="sortable wikitable" |- ! width="320" | Vajadzīgais raksts ! width="320" | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā) ! "Starpviki"<br />skaits ! data-sort-type="isoDate"| Pēdējo reizi atjaunots<br />(gads-mēn.-dat.) |- | [[193. gads]]||[[:d:Q30300|193]]||128||2026-07-06 |- | [[217. gads]]||[[:d:Q32030|217]]||128||2026-07-06 |- | [[313. gads]]||[[:d:Q30882|313]]||128||2026-07-06 |- | [[192. gads]]||[[:d:Q30336|192]]||127||2026-07-06 |- | [[208. gads]]||[[:d:Q31268|208]]||127||2026-07-06 |- | [[337. gads]]||[[:d:Q30305|337]]||127||2026-07-06 |- | [[602. gads]]||[[:d:Q30586|602]]||127||2026-07-06 |- | [[705. gads]]||[[:d:Q23504|705]]||127||2026-07-06 |- | [[768. gads]]||[[:d:Q29961|768]]||127||2026-07-06 |- | [[771. gads]]||[[:d:Q29950|771]]||127||2026-07-06 |- | [[190. gads]]||[[:d:Q30437|190]]||126||2026-07-06 |- | [[202. gads]]||[[:d:Q30333|202]]||126||2026-07-06 |- | [[211. gads]]||[[:d:Q30566|211]]||126||2026-07-06 |- | [[220. gads]]||[[:d:Q30866|220]]||126||2026-07-06 |- | [[240. gads]]||[[:d:Q30032|240]]||126||2026-07-06 |- | [[270. gads]]||[[:d:Q30442|270]]||126||2026-07-06 |- | [[330. gads]]||[[:d:Q24696|330]]||126||2026-07-06 |- | [[601. gads]]||[[:d:Q30597|601]]||126||2026-07-06 |- | [[604. gads]]||[[:d:Q31048|604]]||126||2026-07-06 |- | [[610. gads]]||[[:d:Q30326|610]]||126||2026-07-06 |- | [[630. gads]]||[[:d:Q31060|630]]||126||2026-07-06 |- | [[640. gads]]||[[:d:Q30626|640]]||126||2026-07-06 |- | [[715. gads]]||[[:d:Q23528|715]]||126||2026-07-06 |- | [[732. gads]]||[[:d:Q23569|732]]||126||2026-07-06 |- | [[733. gads]]||[[:d:Q23570|733]]||126||2026-07-06 |- | [[746. gads]]||[[:d:Q23616|746]]||126||2026-07-06 |- | [[752. gads]]||[[:d:Q23639|752]]||126||2026-07-06 |- | [[753. gads]]||[[:d:Q23642|753]]||126||2026-07-06 |- | [[755. gads]]||[[:d:Q23650|755]]||126||2026-07-06 |- | [[760. gads]]||[[:d:Q30552|760]]||126||2026-07-06 |- | [[763. gads]]||[[:d:Q30692|763]]||126||2026-07-06 |- | [[765. gads]]||[[:d:Q31216|765]]||126||2026-07-06 |- | [[766. gads]]||[[:d:Q30564|766]]||126||2026-07-06 |- | [[203. gads]]||[[:d:Q24767|203]]||125||2026-07-06 |- | [[204. gads]]||[[:d:Q30571|204]]||125||2026-07-06 |- | [[210. gads]]||[[:d:Q30841|210]]||125||2026-07-06 |- | [[216. gads]]||[[:d:Q31250|216]]||125||2026-07-06 |- | [[238. gads]]||[[:d:Q30058|238]]||125||2026-07-06 |- | [[272. gads]]||[[:d:Q31262|272]]||125||2026-07-06 |- | [[303. gads]]||[[:d:Q31957|303]]||125||2026-07-06 |- | [[350. gads]]||[[:d:Q30544|350]]||125||2026-07-06 |- | [[410. gads]]||[[:d:Q30161|410]]||125||2026-07-06 |- | [[511. gads]]||[[:d:Q31910|511]]||125||2026-07-06 |- | [[536. gads]]||[[:d:Q30322|536]]||125||2026-07-06 |- | [[550. gads]]||[[:d:Q32150|550]]||125||2026-07-06 |- | [[585. gads]]||[[:d:Q32201|585]]||125||2026-07-06 |- | [[603. gads]]||[[:d:Q31050|603]]||125||2026-07-06 |- | [[636. gads]]||[[:d:Q30126|636]]||125||2026-07-06 |- | [[670. gads]]||[[:d:Q31100|670]]||125||2026-07-06 |- | [[688. gads]]||[[:d:Q30443|688]]||125||2026-07-06 |- | [[702. gads]]||[[:d:Q23497|702]]||125||2026-07-06 |- | [[704. gads]]||[[:d:Q23503|704]]||125||2026-07-06 |- | [[706. gads]]||[[:d:Q23506|706]]||125||2026-07-06 |- | [[709. gads]]||[[:d:Q23514|709]]||125||2026-07-06 |- | [[713. gads]]||[[:d:Q23523|713]]||125||2026-07-06 |- | [[714. gads]]||[[:d:Q23525|714]]||125||2026-07-06 |- | [[719. gads]]||[[:d:Q23537|719]]||125||2026-07-06 |- | [[720. gads]]||[[:d:Q23539|720]]||125||2026-07-06 |- | [[730. gads]]||[[:d:Q23563|730]]||125||2026-07-06 |- | [[731. gads]]||[[:d:Q23566|731]]||125||2026-07-06 |- | [[740. gads]]||[[:d:Q23593|740]]||125||2026-07-06 |- | [[745. gads]]||[[:d:Q23612|745]]||125||2026-07-06 |- | [[749. gads]]||[[:d:Q23624|749]]||125||2026-07-06 |- | [[754. gads]]||[[:d:Q23646|754]]||125||2026-07-06 |- | [[758. gads]]||[[:d:Q30538|758]]||125||2026-07-06 |- | [[759. gads]]||[[:d:Q30532|759]]||125||2026-07-06 |- | [[769. gads]]||[[:d:Q30697|769]]||125||2026-07-06 |- | [[772. gads]]||[[:d:Q30729|772]]||125||2026-07-06 |- | [[773. gads]]||[[:d:Q31131|773]]||125||2026-07-06 |- | [[167. gads]]||[[:d:Q30678|167]]||124||2026-07-06 |- | [[169. gads]]||[[:d:Q30280|169]]||124||2026-07-06 |- | [[173. gads]]||[[:d:Q30344|173]]||124||2026-07-06 |- | [[175. gads]]||[[:d:Q31275|175]]||124||2026-07-06 |- | [[189. gads]]||[[:d:Q33053|189]]||124||2026-07-06 |- | [[206. gads]]||[[:d:Q30819|206]]||124||2026-07-06 |- | [[207. gads]]||[[:d:Q30779|207]]||124||2026-07-06 |- | [[209. gads]]||[[:d:Q30331|209]]||124||2026-07-06 |- | [[214. gads]]||[[:d:Q32938|214]]||124||2026-07-06 |- | [[219. gads]]||[[:d:Q31253|219]]||124||2026-07-06 |- | [[221. gads]]||[[:d:Q30320|221]]||124||2026-07-06 |- | [[224. gads]]||[[:d:Q31247|224]]||124||2026-07-06 |- | [[230. gads]]||[[:d:Q30323|230]]||124||2026-07-06 |- | [[235. gads]]||[[:d:Q31228|235]]||124||2026-07-06 |- | [[250. gads]]||[[:d:Q31967|250]]||124||2026-07-06 |- | [[283. gads]]||[[:d:Q32054|283]]||124||2026-07-06 |- | [[309. gads]]||[[:d:Q32270|309]]||124||2026-07-06 |- | [[364. gads]]||[[:d:Q47970|364]]||124||2026-07-06 |- | [[451. gads]]||[[:d:Q30070|451]]||124||2026-07-06 |- | [[475. gads]]||[[:d:Q30785|475]]||124||2026-07-06 |- | [[530. gads]]||[[:d:Q30894|530]]||124||2026-07-06 |- | [[532. gads]]||[[:d:Q30393|532]]||124||2026-07-06 |- | [[534. gads]]||[[:d:Q31802|534]]||124||2026-07-06 |- | [[535. gads]]||[[:d:Q31019|535]]||124||2026-07-06 |- | [[537. gads]]||[[:d:Q31014|537]]||124||2026-07-06 |- | [[540. gads]]||[[:d:Q30900|540]]||124||2026-07-06 |- | [[548. gads]]||[[:d:Q30904|548]]||124||2026-07-06 |- | [[590. gads]]||[[:d:Q32710|590]]||124||2026-07-06 |- | [[594. gads]]||[[:d:Q33625|594]]||124||2026-07-06 |- | [[607. gads]]||[[:d:Q31823|607]]||124||2026-07-06 |- | [[619. gads]]||[[:d:Q31055|619]]||124||2026-07-06 |- | [[625. gads]]||[[:d:Q30089|625]]||124||2026-07-06 |- | [[649. gads]]||[[:d:Q31117|649]]||124||2026-07-06 |- | [[655. gads]]||[[:d:Q30045|655]]||124||2026-07-06 |- | [[659. gads]]||[[:d:Q31092|659]]||124||2026-07-06 |- | [[673. gads]]||[[:d:Q31105|673]]||124||2026-07-06 |- | [[674. gads]]||[[:d:Q30302|674]]||124||2026-07-06 |- | [[675. gads]]||[[:d:Q30523|675]]||124||2026-07-06 |- | [[703. gads]]||[[:d:Q23500|703]]||124||2026-07-06 |- | [[712. gads]]||[[:d:Q23521|712]]||124||2026-07-06 |- | [[716. gads]]||[[:d:Q23531|716]]||124||2026-07-06 |- | [[718. gads]]||[[:d:Q23534|718]]||124||2026-07-06 |- | [[735. gads]]||[[:d:Q23576|735]]||124||2026-07-06 |- | [[743. gads]]||[[:d:Q23604|743]]||124||2026-07-06 |- | [[744. gads]]||[[:d:Q23608|744]]||124||2026-07-06 |- | [[756. gads]]||[[:d:Q31121|756]]||124||2026-07-06 |- | [[761. gads]]||[[:d:Q30514|761]]||124||2026-07-06 |- | [[764. gads]]||[[:d:Q31163|764]]||124||2026-07-06 |- | [[774. gads]]||[[:d:Q30528|774]]||124||2026-07-06 |- | [[159. gads]]||[[:d:Q29976|159]]||123||2026-07-06 |- | [[161. gads]]||[[:d:Q30277|161]]||123||2026-07-06 |- | [[168. gads]]||[[:d:Q24916|168]]||123||2026-07-06 |- | [[171. gads]]||[[:d:Q31289|171]]||123||2026-07-06 |- | [[174. gads]]||[[:d:Q33035|174]]||123||2026-07-06 |- | [[176. gads]]||[[:d:Q31620|176]]||123||2026-07-06 |- | [[177. gads]]||[[:d:Q33193|177]]||123||2026-07-06 |- | [[181. gads]]||[[:d:Q31368|181]]||123||2026-07-06 |- | [[182. gads]]||[[:d:Q31393|182]]||123||2026-07-06 |- | [[184. gads]]||[[:d:Q31400|184]]||123||2026-07-06 |- | [[185. gads]]||[[:d:Q33340|185]]||123||2026-07-06 |- | [[187. gads]]||[[:d:Q33201|187]]||123||2026-07-06 |- | [[194. gads]]||[[:d:Q30837|194]]||123||2026-07-06 |- | [[199. gads]]||[[:d:Q33067|199]]||123||2026-07-06 |- | [[212. gads]]||[[:d:Q32974|212]]||123||2026-07-06 |- | [[215. gads]]||[[:d:Q31648|215]]||123||2026-07-06 |- | [[225. gads]]||[[:d:Q30857|225]]||123||2026-07-06 |- | [[231. gads]]||[[:d:Q30742|231]]||123||2026-07-06 |- | [[251. gads]]||[[:d:Q30304|251]]||123||2026-07-06 |- | [[253. gads]]||[[:d:Q30913|253]]||123||2026-07-06 |- | [[254. gads]]||[[:d:Q31257|254]]||123||2026-07-06 |- | [[260. gads]]||[[:d:Q30311|260]]||123||2026-07-06 |- | [[280. gads]]||[[:d:Q32237|280]]||123||2026-07-06 |- | [[282. gads]]||[[:d:Q31842|282]]||123||2026-07-06 |- | [[304. gads]]||[[:d:Q32149|304]]||123||2026-07-06 |- | [[305. gads]]||[[:d:Q33642|305]]||123||2026-07-06 |- | [[307. gads]]||[[:d:Q33724|307]]||123||2026-07-06 |- | [[312. gads]]||[[:d:Q32042|312]]||123||2026-07-06 |- | [[316. gads]]||[[:d:Q31894|316]]||123||2026-07-06 |- | [[324. gads]]||[[:d:Q31407|324]]||123||2026-07-06 |- | [[325. gads]]||[[:d:Q32577|325]]||123||2026-07-06 |- | [[361. gads]]||[[:d:Q47953|361]]||123||2026-07-06 |- | [[381. gads]]||[[:d:Q33674|381]]||123||2026-07-06 |- | [[384. gads]]||[[:d:Q48076|384]]||123||2026-07-06 |- | [[401. gads]]||[[:d:Q30479|401]]||123||2026-07-06 |- | [[450. gads]]||[[:d:Q31761|450]]||123||2026-07-06 |- | [[460. gads]]||[[:d:Q30834|460]]||123||2026-07-06 |- | [[461. gads]]||[[:d:Q30828|461]]||123||2026-07-06 |- | [[491. gads]]||[[:d:Q30315|491]]||123||2026-07-06 |- | [[527. gads]]||[[:d:Q31025|527]]||123||2026-07-06 |- | [[531. gads]]||[[:d:Q32871|531]]||123||2026-07-06 |- | [[547. gads]]||[[:d:Q31004|547]]||123||2026-07-06 |- | [[549. gads]]||[[:d:Q30907|549]]||123||2026-07-06 |- | [[565. gads]]||[[:d:Q33651|565]]||123||2026-07-06 |- | [[571. gads]]||[[:d:Q30475|571]]||123||2026-07-06 |- | [[597. gads]]||[[:d:Q31459|597]]||123||2026-07-06 |- | [[606. gads]]||[[:d:Q31043|606]]||123||2026-07-06 |- | [[618. gads]]||[[:d:Q31035|618]]||123||2026-07-06 |- | [[623. gads]]||[[:d:Q31044|623]]||123||2026-07-06 |- | [[627. gads]]||[[:d:Q30430|627]]||123||2026-07-06 |- | [[628. gads]]||[[:d:Q30592|628]]||123||2026-07-06 |- | [[639. gads]]||[[:d:Q31701|639]]||123||2026-07-06 |- | [[641. gads]]||[[:d:Q31676|641]]||123||2026-07-06 |- | [[642. gads]]||[[:d:Q30872|642]]||123||2026-07-06 |- | [[643. gads]]||[[:d:Q31634|643]]||123||2026-07-06 |- | [[644. gads]]||[[:d:Q33275|644]]||123||2026-07-06 |- | [[645. gads]]||[[:d:Q31040|645]]||123||2026-07-06 |- | [[646. gads]]||[[:d:Q33285|646]]||123||2026-07-06 |- | [[647. gads]]||[[:d:Q31111|647]]||123||2026-07-06 |- | [[648. gads]]||[[:d:Q30618|648]]||123||2026-07-06 |- | [[651. gads]]||[[:d:Q31095|651]]||123||2026-07-06 |- | [[652. gads]]||[[:d:Q31104|652]]||123||2026-07-06 |- | [[654. gads]]||[[:d:Q31109|654]]||123||2026-07-06 |- | [[656. gads]]||[[:d:Q31088|656]]||123||2026-07-06 |- | [[657. gads]]||[[:d:Q31090|657]]||123||2026-07-06 |- | [[658. gads]]||[[:d:Q30176|658]]||123||2026-07-06 |- | [[681. gads]]||[[:d:Q30342|681]]||123||2026-07-06 |- | [[683. gads]]||[[:d:Q33496|683]]||123||2026-07-06 |- | [[685. gads]]||[[:d:Q33480|685]]||123||2026-07-06 |- | [[691. gads]]||[[:d:Q23474|691]]||123||2026-07-06 |- | [[723. gads]]||[[:d:Q23545|723]]||123||2026-07-06 |- | [[724. gads]]||[[:d:Q23549|724]]||123||2026-07-06 |- | [[725. gads]]||[[:d:Q23552|725]]||123||2026-07-06 |- | [[726. gads]]||[[:d:Q23555|726]]||123||2026-07-06 |- | [[729. gads]]||[[:d:Q23561|729]]||123||2026-07-06 |- | [[734. gads]]||[[:d:Q23573|734]]||123||2026-07-06 |- | [[736. gads]]||[[:d:Q23581|736]]||123||2026-07-06 |- | [[738. gads]]||[[:d:Q23585|738]]||123||2026-07-06 |- | [[748. gads]]||[[:d:Q23621|748]]||123||2026-07-06 |- | [[162. gads]]||[[:d:Q29987|162]]||122||2026-07-06 |- | [[163. gads]]||[[:d:Q30384|163]]||122||2026-07-06 |- | [[166. gads]]||[[:d:Q25221|166]]||122||2026-07-06 |- | [[172. gads]]||[[:d:Q31296|172]]||122||2026-07-06 |- | [[178. gads]]||[[:d:Q33179|178]]||122||2026-07-06 |- | [[179. gads]]||[[:d:Q31352|179]]||122||2026-07-06 |- | [[183. gads]]||[[:d:Q31386|183]]||122||2026-07-06 |- | [[186. gads]]||[[:d:Q33222|186]]||122||2026-07-06 |- | [[195. gads]]||[[:d:Q33212|195]]||122||2026-07-06 |- | [[213. gads]]||[[:d:Q32955|213]]||122||2026-07-06 |- | [[223. gads]]||[[:d:Q31243|223]]||122||2026-07-06 |- | [[226. gads]]||[[:d:Q30770|226]]||122||2026-07-06 |- | [[227. gads]]||[[:d:Q33009|227]]||122||2026-07-06 |- | [[229. gads]]||[[:d:Q32175|229]]||122||2026-07-06 |- | [[236. gads]]||[[:d:Q31547|236]]||122||2026-07-06 |- | [[237. gads]]||[[:d:Q30750|237]]||122||2026-07-06 |- | [[239. gads]]||[[:d:Q30753|239]]||122||2026-07-06 |- | [[242. gads]]||[[:d:Q30952|242]]||122||2026-07-06 |- | [[259. gads]]||[[:d:Q31531|259]]||122||2026-07-06 |- | [[264. gads]]||[[:d:Q30484|264]]||122||2026-07-06 |- | [[274. gads]]||[[:d:Q33512|274]]||122||2026-07-06 |- | [[275. gads]]||[[:d:Q32129|275]]||122||2026-07-06 |- | [[276. gads]]||[[:d:Q32797|276]]||122||2026-07-06 |- | [[284. gads]]||[[:d:Q32046|284]]||122||2026-07-06 |- | [[285. gads]]||[[:d:Q33744|285]]||122||2026-07-06 |- | [[291. gads]]||[[:d:Q30956|291]]||122||2026-07-06 |- | [[298. gads]]||[[:d:Q33568|298]]||122||2026-07-06 |- | [[308. gads]]||[[:d:Q32336|308]]||122||2026-07-06 |- | [[310. gads]]||[[:d:Q32427|310]]||122||2026-07-06 |- | [[314. gads]]||[[:d:Q32828|314]]||122||2026-07-06 |- | [[320. gads]]||[[:d:Q30950|320]]||122||2026-07-06 |- | [[321. gads]]||[[:d:Q33359|321]]||122||2026-07-06 |- | [[328. gads]]||[[:d:Q32570|328]]||122||2026-07-06 |- | [[333. gads]]||[[:d:Q32007|333]]||122||2026-07-06 |- | [[336. gads]]||[[:d:Q32101|336]]||122||2026-07-06 |- | [[340. gads]]||[[:d:Q47886|340]]||122||2026-07-06 |- | [[347. gads]]||[[:d:Q33232|347]]||122||2026-07-06 |- | [[354. gads]]||[[:d:Q47926|354]]||122||2026-07-06 |- | [[356. gads]]||[[:d:Q47937|356]]||122||2026-07-06 |- | [[363. gads]]||[[:d:Q47962|363]]||122||2026-07-06 |- | [[379. gads]]||[[:d:Q37154|379]]||122||2026-07-06 |- | [[386. gads]]||[[:d:Q34118|386]]||122||2026-07-06 |- | [[397. gads]]||[[:d:Q48141|397]]||122||2026-07-06 |- | [[408. gads]]||[[:d:Q30141|408]]||122||2026-07-06 |- | [[430. gads]]||[[:d:Q33386|430]]||122||2026-07-06 |- | [[452. gads]]||[[:d:Q30445|452]]||122||2026-07-06 |- | [[456. gads]]||[[:d:Q30432|456]]||122||2026-07-06 |- | [[457. gads]]||[[:d:Q30909|457]]||122||2026-07-06 |- | [[465. gads]]||[[:d:Q30451|465]]||122||2026-07-06 |- | [[466. gads]]||[[:d:Q30506|466]]||122||2026-07-06 |- | [[470. gads]]||[[:d:Q32114|470]]||122||2026-07-06 |- | [[480. gads]]||[[:d:Q30329|480]]||122||2026-07-06 |- | [[489. gads]]||[[:d:Q30080|489]]||122||2026-07-06 |- | [[496. gads]]||[[:d:Q30052|496]]||122||2026-07-06 |- | [[497. gads]]||[[:d:Q30899|497]]||122||2026-07-06 |- | [[498. gads]]||[[:d:Q32092|498]]||122||2026-07-06 |- | [[501. gads]]||[[:d:Q30312|501]]||122||2026-07-06 |- | [[523. gads]]||[[:d:Q31642|523]]||122||2026-07-06 |- | [[526. gads]]||[[:d:Q32911|526]]||122||2026-07-06 |- | [[529. gads]]||[[:d:Q30710|529]]||122||2026-07-06 |- | [[533. gads]]||[[:d:Q30482|533]]||122||2026-07-06 |- | [[539. gads]]||[[:d:Q32891|539]]||122||2026-07-06 |- | [[541. gads]]||[[:d:Q30870|541]]||122||2026-07-06 |- | [[543. gads]]||[[:d:Q30321|543]]||122||2026-07-06 |- | [[552. gads]]||[[:d:Q25266|552]]||122||2026-07-06 |- | [[553. gads]]||[[:d:Q33719|553]]||122||2026-07-06 |- | [[555. gads]]||[[:d:Q30473|555]]||122||2026-07-06 |- | [[577. gads]]||[[:d:Q32517|577]]||122||2026-07-06 |- | [[578. gads]]||[[:d:Q32039|578]]||122||2026-07-06 |- | [[579. gads]]||[[:d:Q33524|579]]||122||2026-07-06 |- | [[581. gads]]||[[:d:Q32247|581]]||122||2026-07-06 |- | [[582. gads]]||[[:d:Q32212|582]]||122||2026-07-06 |- | [[584. gads]]||[[:d:Q33727|584]]||122||2026-07-06 |- | [[587. gads]]||[[:d:Q30891|587]]||122||2026-07-06 |- | [[598. gads]]||[[:d:Q31934|598]]||122||2026-07-06 |- | [[605. gads]]||[[:d:Q33252|605]]||122||2026-07-06 |- | [[612. gads]]||[[:d:Q31770|612]]||122||2026-07-06 |- | [[620. gads]]||[[:d:Q33238|620]]||122||2026-07-06 |- | [[624. gads]]||[[:d:Q33247|624]]||122||2026-07-06 |- | [[629. gads]]||[[:d:Q33258|629]]||122||2026-07-06 |- | [[634. gads]]||[[:d:Q31056|634]]||122||2026-07-06 |- | [[637. gads]]||[[:d:Q33294|637]]||122||2026-07-06 |- | [[638. gads]]||[[:d:Q31601|638]]||122||2026-07-06 |- | [[653. gads]]||[[:d:Q30094|653]]||122||2026-07-06 |- | [[662. gads]]||[[:d:Q31127|662]]||122||2026-07-06 |- | [[663. gads]]||[[:d:Q31122|663]]||122||2026-07-06 |- | [[669. gads]]||[[:d:Q31115|669]]||122||2026-07-06 |- | [[677. gads]]||[[:d:Q30622|677]]||122||2026-07-06 |- | [[686. gads]]||[[:d:Q30619|686]]||122||2026-07-06 |- | [[687. gads]]||[[:d:Q30303|687]]||122||2026-07-06 |- | [[690. gads]]||[[:d:Q23472|690]]||122||2026-07-06 |- | [[692. gads]]||[[:d:Q23477|692]]||122||2026-07-06 |- | [[694. gads]]||[[:d:Q23483|694]]||122||2026-07-06 |- | [[697. gads]]||[[:d:Q23489|697]]||122||2026-07-06 |- | [[698. gads]]||[[:d:Q23491|698]]||122||2026-07-06 |- | [[699. gads]]||[[:d:Q23493|699]]||122||2026-07-06 |- | [[721. gads]]||[[:d:Q23541|721]]||122||2026-07-06 |- | [[722. gads]]||[[:d:Q23542|722]]||122||2026-07-06 |- | [[728. gads]]||[[:d:Q23560|728]]||122||2026-07-06 |- | [[739. gads]]||[[:d:Q23588|739]]||122||2026-07-06 |- | [[158. gads]]||[[:d:Q30929|158]]||121||2026-07-06 |- | [[164. gads]]||[[:d:Q30932|164]]||121||2026-07-06 |- | [[191. gads]]||[[:d:Q31751|191]]||121||2026-07-06 |- | [[196. gads]]||[[:d:Q31542|196]]||121||2026-07-06 |- | [[198. gads]]||[[:d:Q33165|198]]||121||2026-07-06 |- | [[228. gads]]||[[:d:Q32995|228]]||121||2026-07-06 |- | [[232. gads]]||[[:d:Q30569|232]]||121||2026-07-06 |- | [[233. gads]]||[[:d:Q31237|233]]||121||2026-07-06 |- | [[234. gads]]||[[:d:Q33646|234]]||121||2026-07-06 |- | [[241. gads]]||[[:d:Q32065|241]]||121||2026-07-06 |- | [[243. gads]]||[[:d:Q32076|243]]||121||2026-07-06 |- | [[256. gads]]||[[:d:Q31712|256]]||121||2026-07-06 |- | [[257. gads]]||[[:d:Q33737|257]]||121||2026-07-06 |- | [[263. gads]]||[[:d:Q32194|263]]||121||2026-07-06 |- | [[265. gads]]||[[:d:Q32189|265]]||121||2026-07-06 |- | [[269. gads]]||[[:d:Q32719|269]]||121||2026-07-06 |- | [[271. gads]]||[[:d:Q32124|271]]||121||2026-07-06 |- | [[273. gads]]||[[:d:Q32466|273]]||121||2026-07-06 |- | [[277. gads]]||[[:d:Q32035|277]]||121||2026-07-06 |- | [[293. gads]]||[[:d:Q33318|293]]||121||2026-07-06 |- | [[296. gads]]||[[:d:Q32139|296]]||121||2026-07-06 |- | [[306. gads]]||[[:d:Q33542|306]]||121||2026-07-06 |- | [[317. gads]]||[[:d:Q32584|317]]||121||2026-07-06 |- | [[318. gads]]||[[:d:Q32369|318]]||121||2026-07-06 |- | [[319. gads]]||[[:d:Q32360|319]]||121||2026-07-06 |- | [[329. gads]]||[[:d:Q31474|329]]||121||2026-07-06 |- | [[331. gads]]||[[:d:Q37117|331]]||121||2026-07-06 |- | [[334. gads]]||[[:d:Q32105|334]]||121||2026-07-06 |- | [[335. gads]]||[[:d:Q32282|335]]||121||2026-07-06 |- | [[351. gads]]||[[:d:Q33576|351]]||121||2026-07-06 |- | [[352. gads]]||[[:d:Q33579|352]]||121||2026-07-06 |- | [[362. gads]]||[[:d:Q32851|362]]||121||2026-07-06 |- | [[367. gads]]||[[:d:Q32289|367]]||121||2026-07-06 |- | [[375. gads]]||[[:d:Q34902|375]]||121||2026-07-06 |- | [[388. gads]]||[[:d:Q48099|388]]||121||2026-07-06 |- | [[389. gads]]||[[:d:Q48104|389]]||121||2026-07-06 |- | [[391. gads]]||[[:d:Q48113|391]]||121||2026-07-06 |- | [[402. gads]]||[[:d:Q30512|402]]||121||2026-07-06 |- | [[406. gads]]||[[:d:Q32753|406]]||121||2026-07-06 |- | [[428. gads]]||[[:d:Q30902|428]]||121||2026-07-06 |- | [[440. gads]]||[[:d:Q49180|440]]||121||2026-07-06 |- | [[453. gads]]||[[:d:Q30269|453]]||121||2026-07-06 |- | [[455. gads]]||[[:d:Q32507|455]]||121||2026-07-06 |- | [[459. gads]]||[[:d:Q30500|459]]||121||2026-07-06 |- | [[468. gads]]||[[:d:Q30823|468]]||121||2026-07-06 |- | [[477. gads]]||[[:d:Q24851|477]]||121||2026-07-06 |- | [[478. gads]]||[[:d:Q30910|478]]||121||2026-07-06 |- | [[483. gads]]||[[:d:Q30492|483]]||121||2026-07-06 |- | [[490. gads]]||[[:d:Q31879|490]]||121||2026-07-06 |- | [[492. gads]]||[[:d:Q31686|492]]||121||2026-07-06 |- | [[514. gads]]||[[:d:Q32881|514]]||121||2026-07-06 |- | [[515. gads]]||[[:d:Q31977|515]]||121||2026-07-06 |- | [[518. gads]]||[[:d:Q30183|518]]||121||2026-07-06 |- | [[520. gads]]||[[:d:Q32902|520]]||121||2026-07-06 |- | [[525. gads]]||[[:d:Q31031|525]]||121||2026-07-06 |- | [[538. gads]]||[[:d:Q32894|538]]||121||2026-07-06 |- | [[545. gads]]||[[:d:Q32860|545]]||121||2026-07-06 |- | [[551. gads]]||[[:d:Q30943|551]]||121||2026-07-06 |- | [[554. gads]]||[[:d:Q32167|554]]||121||2026-07-06 |- | [[556. gads]]||[[:d:Q32224|556]]||121||2026-07-06 |- | [[560. gads]]||[[:d:Q32769|560]]||121||2026-07-06 |- | [[573. gads]]||[[:d:Q33908|573]]||121||2026-07-06 |- | [[574. gads]]||[[:d:Q32597|574]]||121||2026-07-06 |- | [[580. gads]]||[[:d:Q32548|580]]||121||2026-07-06 |- | [[586. gads]]||[[:d:Q32151|586]]||121||2026-07-06 |- | [[588. gads]]||[[:d:Q32160|588]]||121||2026-07-06 |- | [[589. gads]]||[[:d:Q31429|589]]||121||2026-07-06 |- | [[599. gads]]||[[:d:Q34050|599]]||121||2026-07-06 |- | [[608. gads]]||[[:d:Q31037|608]]||121||2026-07-06 |- | [[609. gads]]||[[:d:Q30897|609]]||121||2026-07-06 |- | [[611. gads]]||[[:d:Q31790|611]]||121||2026-07-06 |- | [[613. gads]]||[[:d:Q31032|613]]||121||2026-07-06 |- | [[614. gads]]||[[:d:Q31064|614]]||121||2026-07-06 |- | [[615. gads]]||[[:d:Q33267|615]]||121||2026-07-06 |- | [[616. gads]]||[[:d:Q33263|616]]||121||2026-07-06 |- | [[617. gads]]||[[:d:Q31036|617]]||121||2026-07-06 |- | [[626. gads]]||[[:d:Q31052|626]]||121||2026-07-06 |- | [[633. gads]]||[[:d:Q33288|633]]||121||2026-07-06 |- | [[635. gads]]||[[:d:Q31779|635]]||121||2026-07-06 |- | [[664. gads]]||[[:d:Q30621|664]]||121||2026-07-06 |- | [[665. gads]]||[[:d:Q30684|665]]||121||2026-07-06 |- | [[667. gads]]||[[:d:Q30702|667]]||121||2026-07-06 |- | [[671. gads]]||[[:d:Q30722|671]]||121||2026-07-06 |- | [[676. gads]]||[[:d:Q31098|676]]||121||2026-07-06 |- | [[678. gads]]||[[:d:Q23448|678]]||121||2026-07-06 |- | [[682. gads]]||[[:d:Q30607|682]]||121||2026-07-06 |- | [[684. gads]]||[[:d:Q31128|684]]||121||2026-07-06 |- | [[244. gads]]||[[:d:Q32666|244]]||120||2026-07-06 |- | [[247. gads]]||[[:d:Q31661|247]]||120||2026-07-06 |- | [[255. gads]]||[[:d:Q32344|255]]||120||2026-07-06 |- | [[258. gads]]||[[:d:Q31521|258]]||120||2026-07-06 |- | [[262. gads]]||[[:d:Q32088|262]]||120||2026-07-06 |- | [[266. gads]]||[[:d:Q32109|266]]||120||2026-07-06 |- | [[268. gads]]||[[:d:Q32702|268]]||120||2026-07-06 |- | [[278. gads]]||[[:d:Q32502|278]]||120||2026-07-06 |- | [[286. gads]]||[[:d:Q32479|286]]||120||2026-07-06 |- | [[290. gads]]||[[:d:Q32320|290]]||120||2026-07-06 |- | [[294. gads]]||[[:d:Q32022|294]]||120||2026-07-06 |- | [[295. gads]]||[[:d:Q31925|295]]||120||2026-07-06 |- | [[302. gads]]||[[:d:Q32261|302]]||120||2026-07-06 |- | [[315. gads]]||[[:d:Q32437|315]]||120||2026-07-06 |- | [[323. gads]]||[[:d:Q32836|323]]||120||2026-07-06 |- | [[339. gads]]||[[:d:Q47884|339]]||120||2026-07-06 |- | [[341. gads]]||[[:d:Q34061|341]]||120||2026-07-06 |- | [[343. gads]]||[[:d:Q32680|343]]||120||2026-07-06 |- | [[345. gads]]||[[:d:Q32144|345]]||120||2026-07-06 |- | [[355. gads]]||[[:d:Q33588|355]]||120||2026-07-06 |- | [[357. gads]]||[[:d:Q33897|357]]||120||2026-07-06 |- | [[359. gads]]||[[:d:Q32448|359]]||120||2026-07-06 |- | [[366. gads]]||[[:d:Q32844|366]]||120||2026-07-06 |- | [[370. gads]]||[[:d:Q48012|370]]||120||2026-07-06 |- | [[373. gads]]||[[:d:Q34551|373]]||120||2026-07-06 |- | [[374. gads]]||[[:d:Q34141|374]]||120||2026-07-06 |- | [[380. gads]]||[[:d:Q34157|380]]||120||2026-07-06 |- | [[385. gads]]||[[:d:Q33689|385]]||120||2026-07-06 |- | [[393. gads]]||[[:d:Q48123|393]]||120||2026-07-06 |- | [[399. gads]]||[[:d:Q48150|399]]||120||2026-07-06 |- | [[405. gads]]||[[:d:Q32745|405]]||120||2026-07-06 |- | [[407. gads]]||[[:d:Q30997|407]]||120||2026-07-06 |- | [[409. gads]]||[[:d:Q32736|409]]||120||2026-07-06 |- | [[417. gads]]||[[:d:Q32695|417]]||120||2026-07-06 |- | [[421. gads]]||[[:d:Q33562|421]]||120||2026-07-06 |- | [[425. gads]]||[[:d:Q31183|425]]||120||2026-07-06 |- | [[431. gads]]||[[:d:Q32146|431]]||120||2026-07-06 |- | [[435. gads]]||[[:d:Q31141|435]]||120||2026-07-06 |- | [[454. gads]]||[[:d:Q30794|454]]||120||2026-07-06 |- | [[458. gads]]||[[:d:Q30922|458]]||120||2026-07-06 |- | [[462. gads]]||[[:d:Q30497|462]]||120||2026-07-06 |- | [[463. gads]]||[[:d:Q30299|463]]||120||2026-07-06 |- | [[464. gads]]||[[:d:Q30150|464]]||120||2026-07-06 |- | [[467. gads]]||[[:d:Q30918|467]]||120||2026-07-06 |- | [[469. gads]]||[[:d:Q30494|469]]||120||2026-07-06 |- | [[473. gads]]||[[:d:Q31611|473]]||120||2026-07-06 |- | [[474. gads]]||[[:d:Q30979|474]]||120||2026-07-06 |- | [[481. gads]]||[[:d:Q30284|481]]||120||2026-07-06 |- | [[493. gads]]||[[:d:Q30987|493]]||120||2026-07-06 |- | [[495. gads]]||[[:d:Q30806|495]]||120||2026-07-06 |- | [[499. gads]]||[[:d:Q32727|499]]||120||2026-07-06 |- | [[509. gads]]||[[:d:Q30977|509]]||120||2026-07-06 |- | [[510. gads]]||[[:d:Q30976|510]]||120||2026-07-06 |- | [[512. gads]]||[[:d:Q31993|512]]||120||2026-07-06 |- | [[516. gads]]||[[:d:Q32901|516]]||120||2026-07-06 |- | [[517. gads]]||[[:d:Q49187|517]]||120||2026-07-06 |- | [[521. gads]]||[[:d:Q31436|521]]||120||2026-07-06 |- | [[524. gads]]||[[:d:Q31834|524]]||120||2026-07-06 |- | [[542. gads]]||[[:d:Q33631|542]]||120||2026-07-06 |- | [[544. gads]]||[[:d:Q31012|544]]||120||2026-07-06 |- | [[546. gads]]||[[:d:Q31010|546]]||120||2026-07-06 |- | [[557. gads]]||[[:d:Q31086|557]]||120||2026-07-06 |- | [[558. gads]]||[[:d:Q32254|558]]||120||2026-07-06 |- | [[561. gads]]||[[:d:Q32560|561]]||120||2026-07-06 |- | [[568. gads]]||[[:d:Q33422|568]]||120||2026-07-06 |- | [[569. gads]]||[[:d:Q33409|569]]||120||2026-07-06 |- | [[572. gads]]||[[:d:Q49189|572]]||120||2026-07-06 |- | [[575. gads]]||[[:d:Q32524|575]]||120||2026-07-06 |- | [[583. gads]]||[[:d:Q32183|583]]||120||2026-07-06 |- | [[591. gads]]||[[:d:Q33746|591]]||120||2026-07-06 |- | [[592. gads]]||[[:d:Q32774|592]]||120||2026-07-06 |- | [[596. gads]]||[[:d:Q33877|596]]||120||2026-07-06 |- | [[631. gads]]||[[:d:Q31577|631]]||120||2026-07-06 |- | [[689. gads]]||[[:d:Q30526|689]]||120||2026-07-06 |- | [[693. gads]]||[[:d:Q23480|693]]||120||2026-07-06 |- | [[696. gads]]||[[:d:Q23486|696]]||120||2026-07-06 |- | [[245. gads]]||[[:d:Q32308|245]]||119||2026-07-06 |- | [[246. gads]]||[[:d:Q33855|246]]||119||2026-07-06 |- | [[248. gads]]||[[:d:Q32674|248]]||119||2026-07-06 |- | [[249. gads]]||[[:d:Q32624|249]]||119||2026-07-06 |- | [[252. gads]]||[[:d:Q33804|252]]||119||2026-07-06 |- | [[261. gads]]||[[:d:Q32113|261]]||119||2026-07-06 |- | [[267. gads]]||[[:d:Q32657|267]]||119||2026-07-06 |- | [[281. gads]]||[[:d:Q33533|281]]||119||2026-07-06 |- | [[288. gads]]||[[:d:Q32499|288]]||119||2026-07-06 |- | [[289. gads]]||[[:d:Q33755|289]]||119||2026-07-06 |- | [[292. gads]]||[[:d:Q32132|292]]||119||2026-07-06 |- | [[297. gads]]||[[:d:Q33553|297]]||119||2026-07-06 |- | [[299. gads]]||[[:d:Q32377|299]]||119||2026-07-06 |- | [[322. gads]]||[[:d:Q34068|322]]||119||2026-07-06 |- | [[326. gads]]||[[:d:Q34056|326]]||119||2026-07-06 |- | [[327. gads]]||[[:d:Q33382|327]]||119||2026-07-06 |- | [[332. gads]]||[[:d:Q31568|332]]||119||2026-07-06 |- | [[338. gads]]||[[:d:Q32415|338]]||119||2026-07-06 |- | [[342. gads]]||[[:d:Q34539|342]]||119||2026-07-06 |- | [[344. gads]]||[[:d:Q32296|344]]||119||2026-07-06 |- | [[349. gads]]||[[:d:Q32121|349]]||119||2026-07-06 |- | [[353. gads]]||[[:d:Q32275|353]]||119||2026-07-06 |- | [[358. gads]]||[[:d:Q47943|358]]||119||2026-07-06 |- | [[368. gads]]||[[:d:Q48000|368]]||119||2026-07-06 |- | [[369. gads]]||[[:d:Q48007|369]]||119||2026-07-06 |- | [[371. gads]]||[[:d:Q48018|371]]||119||2026-07-06 |- | [[372. gads]]||[[:d:Q34567|372]]||119||2026-07-06 |- | [[377. gads]]||[[:d:Q48043|377]]||119||2026-07-06 |- | [[378. gads]]||[[:d:Q48045|378]]||119||2026-07-06 |- | [[382. gads]]||[[:d:Q34512|382]]||119||2026-07-06 |- | [[387. gads]]||[[:d:Q35302|387]]||119||2026-07-06 |- | [[390. gads]]||[[:d:Q48110|390]]||119||2026-07-06 |- | [[392. gads]]||[[:d:Q48117|392]]||119||2026-07-06 |- | [[394. gads]]||[[:d:Q48126|394]]||119||2026-07-06 |- | [[396. gads]]||[[:d:Q48139|396]]||119||2026-07-06 |- | [[412. gads]]||[[:d:Q32767|412]]||119||2026-07-06 |- | [[415. gads]]||[[:d:Q30491|415]]||119||2026-07-06 |- | [[416. gads]]||[[:d:Q32402|416]]||119||2026-07-06 |- | [[418. gads]]||[[:d:Q32001|418]]||119||2026-07-06 |- | [[422. gads]]||[[:d:Q30906|422]]||119||2026-07-06 |- | [[423. gads]]||[[:d:Q31205|423]]||119||2026-07-06 |- | [[432. gads]]||[[:d:Q30734|432]]||119||2026-07-06 |- | [[433. gads]]||[[:d:Q31160|433]]||119||2026-07-06 |- | [[434. gads]]||[[:d:Q33308|434]]||119||2026-07-06 |- | [[439. gads]]||[[:d:Q32352|439]]||119||2026-07-06 |- | [[444. gads]]||[[:d:Q33433|444]]||119||2026-07-06 |- | [[447. gads]]||[[:d:Q33397|447]]||119||2026-07-06 |- | [[472. gads]]||[[:d:Q31853|472]]||119||2026-07-06 |- | [[484. gads]]||[[:d:Q30981|484]]||119||2026-07-06 |- | [[485. gads]]||[[:d:Q31001|485]]||119||2026-07-06 |- | [[503. gads]]||[[:d:Q30975|503]]||119||2026-07-06 |- | [[504. gads]]||[[:d:Q30262|504]]||119||2026-07-06 |- | [[508. gads]]||[[:d:Q31027|508]]||119||2026-07-06 |- | [[519. gads]]||[[:d:Q32899|519]]||119||2026-07-06 |- | [[522. gads]]||[[:d:Q32903|522]]||119||2026-07-06 |- | [[528. gads]]||[[:d:Q32908|528]]||119||2026-07-06 |- | [[563. gads]]||[[:d:Q33782|563]]||119||2026-07-06 |- | [[566. gads]]||[[:d:Q32609|566]]||119||2026-07-06 |- | [[567. gads]]||[[:d:Q32555|567]]||119||2026-07-06 |- | [[593. gads]]||[[:d:Q33889|593]]||119||2026-07-06 |- | [[595. gads]]||[[:d:Q33847|595]]||119||2026-07-06 |- | [[346. gads]]||[[:d:Q33734|346]]||118||2026-07-06 |- | [[348. gads]]||[[:d:Q32633|348]]||118||2026-07-06 |- | [[376. gads]]||[[:d:Q48040|376]]||118||2026-07-06 |- | [[398. gads]]||[[:d:Q48146|398]]||118||2026-07-06 |- | [[403. gads]]||[[:d:Q32757|403]]||118||2026-07-06 |- | [[413. gads]]||[[:d:Q31510|413]]||118||2026-07-06 |- | [[419. gads]]||[[:d:Q32386|419]]||118||2026-07-06 |- | [[424. gads]]||[[:d:Q31667|424]]||118||2026-07-06 |- | [[429. gads]]||[[:d:Q31195|429]]||118||2026-07-06 |- | [[436. gads]]||[[:d:Q33301|436]]||118||2026-07-06 |- | [[437. gads]]||[[:d:Q31154|437]]||118||2026-07-06 |- | [[438. gads]]||[[:d:Q33548|438]]||118||2026-07-06 |- | [[441. gads]]||[[:d:Q31729|441]]||118||2026-07-06 |- | [[446. gads]]||[[:d:Q31076|446]]||118||2026-07-06 |- | [[448. gads]]||[[:d:Q33636|448]]||118||2026-07-06 |- | [[449. gads]]||[[:d:Q32330|449]]||118||2026-07-06 |- | [[471. gads]]||[[:d:Q31869|471]]||118||2026-07-06 |- | [[482. gads]]||[[:d:Q32534|482]]||118||2026-07-06 |- | [[486. gads]]||[[:d:Q32541|486]]||118||2026-07-06 |- | [[487. gads]]||[[:d:Q31588|487]]||118||2026-07-06 |- | [[494. gads]]||[[:d:Q30945|494]]||118||2026-07-06 |- | [[506. gads]]||[[:d:Q32909|506]]||118||2026-07-06 |- | [[513. gads]]||[[:d:Q32887|513]]||118||2026-07-06 |- | [[562. gads]]||[[:d:Q32687|562]]||118||2026-07-06 |- | [[564. gads]]||[[:d:Q32557|564]]||118||2026-07-06 |- | [[279. gads]]||[[:d:Q49170|279]]||117||2026-07-06 |- | [[414. gads]]||[[:d:Q32761|414]]||117||2026-07-06 |- | [[426. gads]]||[[:d:Q31168|426]]||117||2026-07-06 |- | [[427. gads]]||[[:d:Q33327|427]]||117||2026-07-06 |- | [[443. gads]]||[[:d:Q32650|443]]||117||2026-07-06 |- | [[445. gads]]||[[:d:Q33640|445]]||117||2026-07-06 |- | [[479. gads]]||[[:d:Q30989|479]]||117||2026-07-06 |- | [[488. gads]]||[[:d:Q31811|488]]||117||2026-07-06 |- | [[507. gads]]||[[:d:Q32917|507]]||117||2026-07-06 |- | [[559. gads]]||[[:d:Q34043|559]]||117||2026-07-06 |} === Desmitgades === {| class="sortable wikitable" |- ! width="320" | Vajadzīgais raksts ! width="320" | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā) ! "Starpviki"<br />skaits ! data-sort-type="isoDate"| Pēdējo reizi atjaunots<br />(gads-mēn.-dat.) |- | [[1660. gadi]]||[[:d:Q196549|1660s]]||94||2026-07-06 |- | [[1590. gadi]]||[[:d:Q48595|1590s]]||93||2026-07-06 |- | [[1550. gadi]]||[[:d:Q193242|1550s]]||92||2026-07-06 |- | [[1620. gadi]]||[[:d:Q195923|1620s]]||92||2026-07-06 |- | [[1640. gadi]]||[[:d:Q196375|1640s]]||92||2026-07-06 |- | [[1650. gadi]]||[[:d:Q196467|1650s]]||92||2026-07-06 |- | [[1670. gadi]]||[[:d:Q196647|1670s]]||92||2026-07-06 |- | [[1680. gadi]]||[[:d:Q46011|1680s]]||92||2026-07-06 |- | [[1610. gadi]]||[[:d:Q46050|1610s]]||91||2026-07-06 |- | [[1630. gadi]]||[[:d:Q196292|1630s]]||91||2026-07-06 |- | [[1690. gadi]]||[[:d:Q197012|1690s]]||91||2026-07-06 |- | [[1520. gadi]]||[[:d:Q192244|1520s]]||90||2026-07-06 |- | [[1530. gadi]]||[[:d:Q192500|1530s]]||90||2026-07-06 |- | [[1540. gadi]]||[[:d:Q48158|1540s]]||90||2026-07-06 |- | [[1560. gadi]]||[[:d:Q193480|1560s]]||90||2026-07-06 |- | [[1450. gadi]]||[[:d:Q83023|1450s]]||89||2026-07-06 |- | [[1510. gadi]]||[[:d:Q46245|1510s]]||89||2026-07-06 |- | [[1570. gadi]]||[[:d:Q193679|1570s]]||89||2026-07-06 |- | [[1580. gadi]]||[[:d:Q48563|1580s]]||89||2026-07-06 |- | [[1410. gadi]]||[[:d:Q188529|1410s]]||88||2026-07-06 |- | [[1430. gadi]]||[[:d:Q188919|1430s]]||88||2026-07-06 |- | [[1440. gadi]]||[[:d:Q83448|1440s]]||88||2026-07-06 |- | [[1490. gadi]]||[[:d:Q190713|1490s]]||88||2026-07-06 |- | [[1500. gadi]]||[[:d:Q44140|1500s (decade)]]||88||2026-07-06 |- | [[1600. gadi]]||[[:d:Q42995|1600s (decade)]]||88||2026-07-06 |- | [[1420. gadi]]||[[:d:Q81774|1420s]]||87||2026-07-06 |- | [[1460. gadi]]||[[:d:Q189846|1460s]]||87||2026-07-06 |- | [[1470. gadi]]||[[:d:Q190106|1470s]]||87||2026-07-06 |- | [[1480. gadi]]||[[:d:Q190485|1480s]]||87||2026-07-06 |- | [[1090. gadi]]||[[:d:Q82758|1090s]]||86||2026-07-06 |- | [[1110. gadi]]||[[:d:Q83044|1110s]]||86||2026-07-06 |- | [[1240. gadi]]||[[:d:Q82961|1240s]]||86||2026-07-06 |- | [[1350. gadi]]||[[:d:Q81257|1350s]]||86||2026-07-06 |- | [[1050. gadi]]||[[:d:Q60212|1050s]]||85||2026-07-06 |- | [[1150. gadi]]||[[:d:Q60135|1150s]]||85||2026-07-06 |- | [[1180. gadi]]||[[:d:Q80775|1180s]]||85||2026-07-06 |- | [[1220. gadi]]||[[:d:Q81352|1220s]]||85||2026-07-06 |- | [[1230. gadi]]||[[:d:Q79748|1230s]]||85||2026-07-06 |- | [[1250. gadi]]||[[:d:Q83052|1250s]]||85||2026-07-06 |- | [[1260. gadi]]||[[:d:Q81343|1260s]]||85||2026-07-06 |- | [[1290. gadi]]||[[:d:Q82968|1290s]]||85||2026-07-06 |- | [[1310. gadi]]||[[:d:Q81336|1310s]]||85||2026-07-06 |- | [[1320. gadi]]||[[:d:Q83347|1320s]]||85||2026-07-06 |- | [[1340. gadi]]||[[:d:Q83334|1340s]]||85||2026-07-06 |- | [[1360. gadi]]||[[:d:Q79976|1360s]]||85||2026-07-06 |- | [[1370. gadi]]||[[:d:Q72323|1370s]]||85||2026-07-06 |- | [[1380. gadi]]||[[:d:Q82834|1380s]]||85||2026-07-06 |- | [[10. gadi]]||[[:d:Q3085981|10s]]||84||2026-07-06 |- | [[860. gadi]]||[[:d:Q83346|860s]]||84||2026-07-06 |- | [[990. gadi]]||[[:d:Q80754|990s]]||84||2026-07-06 |- | [[1010. gadi]]||[[:d:Q81360|1010s]]||84||2026-07-06 |- | [[1020. gadi]]||[[:d:Q81201|1020s]]||84||2026-07-06 |- | [[1060. gadi]]||[[:d:Q81206|1060s]]||84||2026-07-06 |- | [[1120. gadi]]||[[:d:Q1440208|1120s]]||84||2026-07-06 |- | [[1130. gadi]]||[[:d:Q79922|1130s]]||84||2026-07-06 |- | [[1170. gadi]]||[[:d:Q82273|1170s]]||84||2026-07-06 |- | [[1190. gadi]]||[[:d:Q80768|1190s]]||84||2026-07-06 |- | [[1210. gadi]]||[[:d:Q81250|1210s]]||84||2026-07-06 |- | [[1270. gadi]]||[[:d:Q79978|1270s]]||84||2026-07-06 |- | [[1280. gadi]]||[[:d:Q83352|1280s]]||84||2026-07-06 |- | [[1330. gadi]]||[[:d:Q82329|1330s]]||84||2026-07-06 |- | [[1390. gadi]]||[[:d:Q79821|1390s]]||84||2026-07-06 |- | [[1400. gadi]]||[[:d:Q188234|1400s (decade)]]||84||2026-07-06 |- | [[870. gadi]]||[[:d:Q83298|870s]]||83||2026-07-06 |- | [[880. gadi]]||[[:d:Q83336|880s]]||83||2026-07-06 |- | [[890. gadi]]||[[:d:Q80762|890s]]||83||2026-07-06 |- | [[910. gadi]]||[[:d:Q276443|910s]]||83||2026-07-06 |- | [[950. gadi]]||[[:d:Q81113|950s]]||83||2026-07-06 |- | [[970. gadi]]||[[:d:Q81670|970s]]||83||2026-07-06 |- | [[980. gadi]]||[[:d:Q82283|980s]]||83||2026-07-06 |- | [[1030. gadi]]||[[:d:Q60202|1030s]]||83||2026-07-06 |- | [[1070. gadi]]||[[:d:Q83349|1070s]]||83||2026-07-06 |- | [[1080. gadi]]||[[:d:Q82296|1080s]]||83||2026-07-06 |- | [[1140. gadi]]||[[:d:Q83381|1140s]]||83||2026-07-06 |- | [[1160. gadi]]||[[:d:Q83047|1160s]]||83||2026-07-06 |- | [[1300. gadi]]||[[:d:Q82319|1300s (decade)]]||83||2026-07-06 |- | [[0. gadi]]||[[:d:Q1414645|0s]]||82||2026-07-06 |- | [[20. gadi]]||[[:d:Q1415887|20s]]||82||2026-07-06 |- | [[30. gadi]]||[[:d:Q1287124|30s]]||82||2026-07-06 |- | [[920. gadi]]||[[:d:Q82254|920s]]||82||2026-07-06 |- | [[930. gadi]]||[[:d:Q79796|930s]]||82||2026-07-06 |- | [[940. gadi]]||[[:d:Q83049|940s]]||82||2026-07-06 |- | [[960. gadi]]||[[:d:Q80747|960s]]||82||2026-07-06 |- | [[1000. gadi]]||[[:d:Q82309|1000s (decade)]]||82||2026-07-06 |- | [[1040. gadi]]||[[:d:Q26501|1040s]]||82||2026-07-06 |- | [[70. gadi]]||[[:d:Q262207|70s]]||81||2026-07-06 |- | [[80. gadi]]||[[:d:Q271410|80s]]||81||2026-07-06 |- | [[90. gadi]]||[[:d:Q276366|90s]]||81||2026-07-06 |- | [[110. gadi]]||[[:d:Q170369|110s]]||81||2026-07-06 |- | [[160. gadi]]||[[:d:Q83299|160s]]||81||2026-07-06 |- | [[840. gadi]]||[[:d:Q272367|840s]]||81||2026-07-06 |- | [[1100. gadi]]||[[:d:Q170032|1100s (decade)]]||81||2026-07-06 |- | [[1200. gadi]]||[[:d:Q83350|1200s (decade)]]||81||2026-07-06 |- | [[40. gadi]]||[[:d:Q1286920|40s]]||80||2026-07-06 |- | [[50. gadi]]||[[:d:Q1286846|50s]]||80||2026-07-06 |- | [[60. gadi]]||[[:d:Q1286756|60s]]||80||2026-07-06 |- | [[130. gadi]]||[[:d:Q183517|130s]]||80||2026-07-06 |- | [[150. gadi]]||[[:d:Q192020|150s]]||80||2026-07-06 |- | [[170. gadi]]||[[:d:Q177642|170s]]||80||2026-07-06 |- | [[190. gadi]]||[[:d:Q206025|190s]]||80||2026-07-06 |- | [[820. gadi]]||[[:d:Q271735|820s]]||80||2026-07-06 |- | [[830. gadi]]||[[:d:Q272023|830s]]||80||2026-07-06 |- | [[850. gadi]]||[[:d:Q272704|850s]]||80||2026-07-06 |- | [[900. gadi]]||[[:d:Q276002|900s (decade)]]||80||2026-07-06 |- | [[100. gadi]]||[[:d:Q165215|100s (decade)]]||79||2026-07-06 |- | [[120. gadi]]||[[:d:Q172453|120s]]||79||2026-07-06 |- | [[140. gadi]]||[[:d:Q188493|140s]]||79||2026-07-06 |- | [[180. gadi]]||[[:d:Q200505|180s]]||79||2026-07-06 |- | [[480. gadi]]||[[:d:Q236824|480s]]||79||2026-07-06 |- | [[490. gadi]]||[[:d:Q237449|490s]]||79||2026-07-06 |- | [[710. gadi]]||[[:d:Q262419|710s]]||79||2026-07-06 |- | [[810. gadi]]||[[:d:Q271478|810s]]||79||2026-07-06 |- | [[210. gadi]]||[[:d:Q213493|210s]]||78||2026-07-06 |- | [[220. gadi]]||[[:d:Q214782|220s]]||78||2026-07-06 |- | [[230. gadi]]||[[:d:Q215870|230s]]||78||2026-07-06 |- | [[240. gadi]]||[[:d:Q217001|240s]]||78||2026-07-06 |- | [[260. gadi]]||[[:d:Q219336|260s]]||78||2026-07-06 |- | [[290. gadi]]||[[:d:Q221606|290s]]||78||2026-07-06 |- | [[350. gadi]]||[[:d:Q30926|350s]]||78||2026-07-06 |- | [[360. gadi]]||[[:d:Q33344|360s]]||78||2026-07-06 |- | [[400. gadi]]||[[:d:Q231505|400s (decade)]]||78||2026-07-06 |- | [[410. gadi]]||[[:d:Q232436|410s]]||78||2026-07-06 |- | [[450. gadi]]||[[:d:Q234935|450s]]||78||2026-07-06 |- | [[470. gadi]]||[[:d:Q236073|470s]]||78||2026-07-06 |- | [[510. gadi]]||[[:d:Q241752|510s]]||78||2026-07-06 |- | [[540. gadi]]||[[:d:Q243321|540s]]||78||2026-07-06 |- | [[670. gadi]]||[[:d:Q255729|670s]]||78||2026-07-06 |- | [[680. gadi]]||[[:d:Q1440234|680s]]||78||2026-07-06 |- | [[750. gadi]]||[[:d:Q266093|750s]]||78||2026-07-06 |- | [[760. gadi]]||[[:d:Q267016|760s]]||78||2026-07-06 |- | [[780. gadi]]||[[:d:Q268858|780s]]||78||2026-07-06 |- | [[790. gadi]]||[[:d:Q269708|790s]]||78||2026-07-06 |- | [[250. gadi]]||[[:d:Q217851|250s]]||77||2026-07-06 |- | [[270. gadi]]||[[:d:Q219761|270s]]||77||2026-07-06 |- | [[280. gadi]]||[[:d:Q220774|280s]]||77||2026-07-06 |- | [[310. gadi]]||[[:d:Q224536|310s]]||77||2026-07-06 |- | [[320. gadi]]||[[:d:Q225245|320s]]||77||2026-07-06 |- | [[330. gadi]]||[[:d:Q225767|330s]]||77||2026-07-06 |- | [[340. gadi]]||[[:d:Q226272|340s]]||77||2026-07-06 |- | [[380. gadi]]||[[:d:Q32147|380s]]||77||2026-07-06 |- | [[390. gadi]]||[[:d:Q30877|390s]]||77||2026-07-06 |- | [[440. gadi]]||[[:d:Q234426|440s]]||77||2026-07-06 |- | [[460. gadi]]||[[:d:Q235473|460s]]||77||2026-07-06 |- | [[520. gadi]]||[[:d:Q242428|520s]]||77||2026-07-06 |- | [[530. gadi]]||[[:d:Q242930|530s]]||77||2026-07-06 |- | [[550. gadi]]||[[:d:Q243719|550s]]||77||2026-07-06 |- | [[560. gadi]]||[[:d:Q244173|560s]]||77||2026-07-06 |- | [[570. gadi]]||[[:d:Q244423|570s]]||77||2026-07-06 |- | [[590. gadi]]||[[:d:Q245020|590s]]||77||2026-07-06 |- | [[610. gadi]]||[[:d:Q248323|610s]]||77||2026-07-06 |- | [[650. gadi]]||[[:d:Q253367|650s]]||77||2026-07-06 |- | [[660. gadi]]||[[:d:Q254439|660s]]||77||2026-07-06 |- | [[690. gadi]]||[[:d:Q258035|690s]]||77||2026-07-06 |- | [[720. gadi]]||[[:d:Q263282|720s]]||77||2026-07-06 |- | [[730. gadi]]||[[:d:Q264204|730s]]||77||2026-07-06 |- | [[740. gadi]]||[[:d:Q265113|740s]]||77||2026-07-06 |- | [[770. gadi]]||[[:d:Q267923|770s]]||77||2026-07-06 |- | [[370. gadi]]||[[:d:Q34321|370s]]||76||2026-07-06 |- | [[420. gadi]]||[[:d:Q233145|420s]]||76||2026-07-06 |- | [[430. gadi]]||[[:d:Q233874|430s]]||76||2026-07-06 |- | [[580. gadi]]||[[:d:Q244719|580s]]||76||2026-07-06 |- | [[620. gadi]]||[[:d:Q249549|620s]]||76||2026-07-06 |- | [[630. gadi]]||[[:d:Q251102|630s]]||76||2026-07-06 |- | [[640. gadi]]||[[:d:Q252294|640s]]||76||2026-07-06 |- | [[800. gadi]]||[[:d:Q250086|800s (decade)]]||76||2026-07-06 |- | [[500. gadi]]||[[:d:Q240636|500s (decade)]]||74||2026-07-06 |- | [[200. gadi]]||[[:d:Q211765|200s (decade)]]||73||2026-07-06 |- | [[700. gadi]]||[[:d:Q261413|700s (decade)]]||73||2026-07-06 |- | [[300. gadi]]||[[:d:Q223816|300s (decade)]]||72||2026-07-06 |- | [[600. gadi]]||[[:d:Q246879|600s (decade)]]||72||2026-07-06 |} == Pirms mūsu ēras == === Gadi === {| class="sortable wikitable" |- ! width="320" | Vajadzīgais raksts ! width="320" | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā) ! "Starpviki"<br />skaits ! data-sort-type="isoDate"| Pēdējo reizi atjaunots<br />(gads-mēn.-dat.) |- | [[1. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25299|1 BC]]||108||2026-07-06 |- | [[2. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25298|2 BC]]||101||2026-07-06 |- | [[4. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q38944|4 BC]]||101||2026-07-06 |- | [[8. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39166|8 BC]]||99||2026-07-06 |- | [[3. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39821|3 BC]]||98||2026-07-06 |- | [[30. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4123|30 BC]]||98||2026-07-06 |- | [[43. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q37636|43 BC]]||98||2026-07-06 |- | [[45. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4177|45 BC]]||98||2026-07-06 |- | [[5. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40391|5 BC]]||97||2026-07-06 |- | [[10. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4211|10 BC]]||97||2026-07-06 |- | [[14. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39685|14 BC]]||97||2026-07-06 |- | [[27. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39695|27 BC]]||97||2026-07-06 |- | [[19. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39786|19 BC]]||96||2026-07-06 |- | [[25. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4206|25 BC]]||96||2026-07-06 |- | [[49. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4196|49 BC]]||96||2026-07-06 |- | [[9. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40918|9 BC]]||95||2026-07-06 |- | [[15. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4101|15 BC]]||95||2026-07-06 |- | [[18. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4099|18 BC]]||95||2026-07-06 |- | [[23. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40406|23 BC]]||95||2026-07-06 |- | [[31. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q38170|31 BC]]||95||2026-07-06 |- | [[42. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4201|42 BC]]||95||2026-07-06 |- | [[46. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4180|46 BC]]||95||2026-07-06 |- | [[63. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q38003|63 BC]]||95||2026-07-06 |- | [[6. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40066|6 BC]]||94||2026-07-06 |- | [[7. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40915|7 BC]]||94||2026-07-06 |- | [[13. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41241|13 BC]]||94||2026-07-06 |- | [[16. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41232|16 BC]]||94||2026-07-06 |- | [[41. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4193|41 BC]]||94||2026-07-06 |- | [[47. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4209|47 BC]]||94||2026-07-06 |- | [[52. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40019|52 BC]]||94||2026-07-06 |- | [[11. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41153|11 BC]]||93||2026-07-06 |- | [[12. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4129|12 BC]]||93||2026-07-06 |- | [[17. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41326|17 BC]]||93||2026-07-06 |- | [[20. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4066|20 BC]]||93||2026-07-06 |- | [[22. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4084|22 BC]]||93||2026-07-06 |- | [[28. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4095|28 BC]]||93||2026-07-06 |- | [[53. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40870|53 BC]]||93||2026-07-06 |- | [[55. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41149|55 BC]]||93||2026-07-06 |- | [[58. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39964|58 BC]]||93||2026-07-06 |- | [[60. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41527|60 BC]]||93||2026-07-06 |- | [[70. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41147|70 BC]]||93||2026-07-06 |- | [[21. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41238|21 BC]]||92||2026-07-06 |- | [[24. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41376|24 BC]]||92||2026-07-06 |- | [[26. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41145|26 BC]]||92||2026-07-06 |- | [[29. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40835|29 BC]]||92||2026-07-06 |- | [[34. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40073|34 BC]]||92||2026-07-06 |- | [[36. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4063|36 BC]]||92||2026-07-06 |- | [[38. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4088|38 BC]]||92||2026-07-06 |- | [[40. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4067|40 BC]]||92||2026-07-06 |- | [[48. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41143|48 BC]]||92||2026-07-06 |- | [[57. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40146|57 BC]]||92||2026-07-06 |- | [[59. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40137|59 BC]]||92||2026-07-06 |- | [[65. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40770|65 BC]]||92||2026-07-06 |- | [[90. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40872|90 BC]]||92||2026-07-06 |- | [[33. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4106|33 BC]]||91||2026-07-06 |- | [[50. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41937|50 BC]]||91||2026-07-06 |- | [[51. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41544|51 BC]]||91||2026-07-06 |- | [[54. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41344|54 BC]]||91||2026-07-06 |- | [[95. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41658|95 BC]]||91||2026-07-06 |- | [[32. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40960|32 BC]]||90||2026-07-06 |- | [[35. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41236|35 BC]]||90||2026-07-06 |- | [[37. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4079|37 BC]]||90||2026-07-06 |- | [[64. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41887|64 BC]]||90||2026-07-06 |- | [[69. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41231|69 BC]]||90||2026-07-06 |- | [[87. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41348|87 BC]]||90||2026-07-06 |- | [[106. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43224|106 BC]]||90||2026-07-06 |- | [[39. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4073|39 BC]]||89||2026-07-06 |- | [[71. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41667|71 BC]]||89||2026-07-06 |- | [[74. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41881|74 BC]]||89||2026-07-06 |- | [[91. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40968|91 BC]]||89||2026-07-06 |- | [[96. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41341|96 BC]]||89||2026-07-06 |- | [[99. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41892|99 BC]]||89||2026-07-06 |- | [[101. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42218|101 BC]]||89||2026-07-06 |- | [[202. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42899|202 BC]]||89||2026-07-06 |- | [[56. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41536|56 BC]]||88||2026-07-06 |- | [[62. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41655|62 BC]]||88||2026-07-06 |- | [[67. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41334|67 BC]]||88||2026-07-06 |- | [[68. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42440|68 BC]]||88||2026-07-06 |- | [[72. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42430|72 BC]]||88||2026-07-06 |- | [[73. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42433|73 BC]]||88||2026-07-06 |- | [[82. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42185|82 BC]]||88||2026-07-06 |- | [[85. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42424|85 BC]]||88||2026-07-06 |- | [[86. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41809|86 BC]]||88||2026-07-06 |- | [[88. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41338|88 BC]]||88||2026-07-06 |- | [[146. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43002|146 BC]]||88||2026-07-06 |- | [[356. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43030|356 BC]]||88||2026-07-06 |- | [[61. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41908|61 BC]]||87||2026-07-06 |- | [[66. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42421|66 BC]]||87||2026-07-06 |- | [[77. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41383|77 BC]]||87||2026-07-06 |- | [[78. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42359|78 BC]]||87||2026-07-06 |- | [[80. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41814|80 BC]]||87||2026-07-06 |- | [[84. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41141|84 BC]]||87||2026-07-06 |- | [[89. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42427|89 BC]]||87||2026-07-06 |- | [[97. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41672|97 BC]]||87||2026-07-06 |- | [[98. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41541|98 BC]]||87||2026-07-06 |- | [[102. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44351|102 BC]]||87||2026-07-06 |- | [[83. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42348|83 BC]]||86||2026-07-06 |- | [[94. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42356|94 BC]]||86||2026-07-06 |- | [[105. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45873|105 BC]]||86||2026-07-06 |- | [[115. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44108|115 BC]]||86||2026-07-06 |- | [[194. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46323|194 BC]]||86||2026-07-06 |- | [[201. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42895|201 BC]]||86||2026-07-06 |- | [[212. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46146|212 BC]]||86||2026-07-06 |- | [[247. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35767|247 BC]]||86||2026-07-06 |- | [[75. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42451|75 BC]]||85||2026-07-06 |- | [[76. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41897|76 BC]]||85||2026-07-06 |- | [[79. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41903|79 BC]]||85||2026-07-06 |- | [[81. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41647|81 BC]]||85||2026-07-06 |- | [[110. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43190|110 BC]]||85||2026-07-06 |- | [[189. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45027|189 BC]]||85||2026-07-06 |- | [[195. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44101|195 BC]]||85||2026-07-06 |- | [[200. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43306|200 BC]]||85||2026-07-06 |- | [[203. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44322|203 BC]]||85||2026-07-06 |- | [[210. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44710|210 BC]]||85||2026-07-06 |- | [[92. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42350|92 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[93. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42353|93 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[103. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44734|103 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[109. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44831|109 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[111. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47003|111 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[112. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45663|112 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[121. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45014|121 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[122. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44259|122 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[124. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47469|124 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[129. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44178|129 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[131. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45912|131 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[132. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46978|132 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[133. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45469|133 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[149. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42215|149 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[150. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4810|150 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[168. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45140|168 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[171. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45454|171 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[176. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46345|176 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[179. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45040|179 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[183. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44550|183 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[185. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44065|185 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[190. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45118|190 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[197. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45841|197 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[232. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45599|232 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[234. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25361|234 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[259. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35817|259 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[322. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43428|322 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[347. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q97253452|347 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[399. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42058|399 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[427. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79761|427 BC]]||84||2026-07-06 |- | [[104. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44227|104 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[114. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47014|114 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[116. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4743|116 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[119. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44094|119 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[120. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44114|120 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[123. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25360|123 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[125. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47458|125 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[126. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4726|126 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[128. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47196|128 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[130. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4838|130 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[135. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47194|135 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[138. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47188|138 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[155. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46341|155 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[157. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46999|157 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[159. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44488|159 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[160. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46640|160 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[167. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46537|167 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[180. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45891|180 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[188. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45881|188 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[192. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46294|192 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[205. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46330|205 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[207. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45851|207 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[208. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46594|208 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[209. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44693|209 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[222. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45378|222 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[230. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47623|230 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[235. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45288|235 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[240. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35557|240 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[384. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44048|384 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[480. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43241|480 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[490. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48390|490 BC]]||83||2026-07-06 |- | [[107. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4688|107 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[108. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47461|108 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[113. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4773|113 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[117. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47451|117 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[118. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47183|118 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[127. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47445|127 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[134. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47031|134 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[139. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44250|139 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[140. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4792|140 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[141. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44503|141 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[148. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44837|148 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[154. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46911|154 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[156. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44172|156 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[161. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46648|161 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[162. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47022|162 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[163. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47017|163 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[166. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46544|166 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[169. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44090|169 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[170. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46983|170 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[181. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46355|181 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[184. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45499|184 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[186. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45052|186 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[187. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46279|187 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[191. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46066|191 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[196. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46267|196 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[204. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47642|204 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[206. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44267|206 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[217. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75535|217 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[218. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47177|218 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[220. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47016|220 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[221. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47538|221 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[224. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79778|224 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[238. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45410|238 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[241. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44680|241 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[331. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43289|331 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[338. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80199|338 BC]]||82||2026-07-06 |- | [[136. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4756|136 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[137. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45482|137 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[145. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44765|145 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[158. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47439|158 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[164. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46659|164 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[165. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46563|165 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[172. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46691|172 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[175. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46714|175 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[177. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45444|177 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[182. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46670|182 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[193. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46318|193 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[198. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46287|198 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[199. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46229|199 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[213. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79048|213 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[214. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80210|214 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[215. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44835|215 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[216. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47347|216 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[219. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80666|219 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[225. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45458|225 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[229. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45445|229 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[233. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45429|233 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[239. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45421|239 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[250. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35583|250 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[287. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47339|287 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[323. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44285|323 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[390. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81266|390 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[479. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80679|479 BC]]||81||2026-07-06 |- | [[142. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44779|142 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[143. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4703|143 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[152. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45128|152 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[153. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47454|153 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[173. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46681|173 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[174. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46556|174 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[211. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79944|211 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[223. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45486|223 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[226. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45472|226 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[227. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75545|227 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[228. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79776|228 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[231. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45437|231 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[236. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45389|236 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[237. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45398|237 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[242. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35495|242 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[244. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35589|244 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[249. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35540|249 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[270. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47202|270 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[276. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47637|276 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[279. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75571|279 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[310. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48383|310 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[333. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45271|333 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[336. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43431|336 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[406. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75676|406 BC]]||80||2026-07-06 |- | [[144. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45503|144 BC]]||79||2026-07-06 |- | [[147. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45519|147 BC]]||79||2026-07-06 |- | [[151. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45633|151 BC]]||79||2026-07-06 |- | [[178. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46700|178 BC]]||79||2026-07-06 |- | [[243. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35599|243 BC]]||79||2026-07-06 |- | [[245. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35532|245 BC]]||79||2026-07-06 |- | [[246. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35526|246 BC]]||79||2026-07-06 |- | [[261. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79825|261 BC]]||79||2026-07-06 |- | [[262. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82358|262 BC]]||79||2026-07-06 |- | [[264. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44056|264 BC]]||79||2026-07-06 |- | [[273. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79795|273 BC]]||79||2026-07-06 |- | [[275. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46137|275 BC]]||79||2026-07-06 |- | [[280. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47027|280 BC]]||79||2026-07-06 |- | [[283. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79954|283 BC]]||79||2026-07-06 |- | [[285. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48391|285 BC]]||79||2026-07-06 |- | [[288. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47646|288 BC]]||79||2026-07-06 |- | [[304. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81142|304 BC]]||79||2026-07-06 |- | [[321. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75628|321 BC]]||79||2026-07-06 |- | [[429. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81713|429 BC]]||79||2026-07-06 |- | [[469. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81190|469 BC]]||79||2026-07-06 |- | [[248. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35503|248 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[256. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35569|256 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[272. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81322|272 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[281. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75664|281 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[282. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75558|282 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[284. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79955|284 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[289. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81315|289 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[293. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48222|293 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[298. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79780|298 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[300. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47353|300 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[301. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82144|301 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[305. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79828|305 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[306. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82369|306 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[308. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80178|308 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[326. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48387|326 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[330. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48182|330 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[343. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80166|343 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[350. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45771|350 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[404. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75589|404 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[411. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232493|411 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[424. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233446|424 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[431. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233931|431 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[496. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237854|496 BC]]||78||2026-07-06 |- | [[251. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35576|251 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[252. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35547|252 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[254. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35563|254 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[257. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35515|257 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[258. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35511|258 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[260. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79772|260 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[263. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82350|263 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[268. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81176|268 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[274. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81273|274 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[286. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81222|286 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[290. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79947|290 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[299. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79958|299 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[302. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80208|302 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[309. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81157|309 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[312. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79053|312 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[315. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82978|315 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[340. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79042|340 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[360. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75637|360 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[401. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q231599|401 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[405. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83118|405 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[415. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232747|415 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[450. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82166|450 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[475. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83414|475 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[499. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q238035|499 BC]]||77||2026-07-06 |- | [[253. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35522|253 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[255. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35605|255 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[265. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81848|265 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[266. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82379|266 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[267. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80190|267 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[269. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81854|269 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[271. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79946|271 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[277. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82402|277 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[278. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81217|278 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[292. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80183|292 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[294. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80203|294 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[295. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47628|295 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[297. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48176|297 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[303. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81168|303 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[307. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80846|307 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[311. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82633|311 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[332. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79764|332 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[334. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80856|334 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[341. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80155|341 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[342. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81165|342 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[345. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25426|345 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[348. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81149|348 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[371. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227745|371 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[380. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80188|380 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[382. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83256|382 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[385. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83354|385 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[400. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82156|400 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[410. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232433|410 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[456. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25493|456 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[470. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79937|470 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[494. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237721|494 BC]]||76||2026-07-06 |- | [[291. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80161|291 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[296. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79768|296 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[316. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83105|316 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[319. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81837|319 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[320. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48281|320 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[325. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81709|325 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[329. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80723|329 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[337. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81843|337 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[339. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80194|339 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[357. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83249|357 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[364. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81172|364 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[365. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83262|365 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[366. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83130|366 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[370. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80650|370 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[394. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229072|394 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[395. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229118|395 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[403. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q231741|403 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[409. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232215|409 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[412. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232554|412 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[413. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83258|413 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[420. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233151|420 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[421. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233245|421 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[422. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233317|422 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[425. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233512|425 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[430. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83260|430 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[432. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233995|432 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[476. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236476|476 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[483. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236991|483 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[495. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237785|495 BC]]||75||2026-07-06 |- | [[314. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81693|314 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[317. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83137|317 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[318. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82391|318 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[324. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75644|324 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[335. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79935|335 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[344. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81703|344 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[352. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q226632|352 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[354. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83408|354 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[355. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83424|355 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[358. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80710|358 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[362. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83112|362 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[367. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83263|367 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[368. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227470|368 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[369. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227518|369 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[376. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83250|376 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[387. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79831|387 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[393. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229024|393 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[397. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229198|397 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[402. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q231684|402 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[407. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232058|407 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[414. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232679|414 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[423. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233372|423 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[426. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233571|426 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[435. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234135|435 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[447. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234729|447 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[461. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235531|461 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[465. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235720|465 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[477. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236529|477 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[478. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236584|478 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[486. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237167|486 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[497. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237921|497 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[498. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237983|498 BC]]||74||2026-07-06 |- | [[313. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82628|313 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[327. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83109|327 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[328. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80215|328 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[346. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83141|346 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[349. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80169|349 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[351. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q226605|351 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[353. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q226652|353 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[361. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83138|361 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[363. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83139|363 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[373. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227827|373 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[374. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227877|374 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[381. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228170|381 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[391. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228897|391 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[396. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83422|396 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[428. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233696|428 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[436. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234186|436 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[440. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234411|440 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[449. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234820|449 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[453. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235094|453 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[460. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235469|460 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[471. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236158|471 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[474. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236345|474 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[484. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237051|484 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[500. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240612|500 BC]]||73||2026-07-06 |- | [[359. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82160|359 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[372. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227793|372 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[377. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227959|377 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[383. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228279|383 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[386. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228485|386 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[388. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228594|388 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[389. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83134|389 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[408. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232148|408 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[418. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232931|418 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[433. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q180406|433 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[437. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234232|437 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[439. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234319|439 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[441. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234476|441 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[443. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234548|443 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[451. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234995|451 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[454. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q178381|454 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[457. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235285|457 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[458. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235334|458 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[459. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235379|459 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[462. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235582|462 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[467. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235831|467 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[485. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237102|485 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[487. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237230|487 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[509. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241318|509 BC]]||72||2026-07-06 |- | [[375. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227908|375 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[378. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227990|378 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[379. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228018|379 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[398. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229242|398 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[416. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232800|416 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[417. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232861|417 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[434. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234078|434 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[438. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234276|438 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[442. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234517|442 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[444. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234587|444 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[445. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234642|445 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[446. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234681|446 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[448. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234780|448 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[455. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235202|455 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[464. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235667|464 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[466. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235786|466 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[468. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235898|468 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[472. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236224|472 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[481. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236893|481 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[482. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236945|482 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[488. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237292|488 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[489. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237343|489 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[492. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237595|492 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[493. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237658|493 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[510. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q176530|510 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[546. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243516|546 BC]]||71||2026-07-06 |- | [[392. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228985|392 BC]]||70||2026-07-06 |- | [[419. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232998|419 BC]]||70||2026-07-06 |- | [[452. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235040|452 BC]]||70||2026-07-06 |- | [[463. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235620|463 BC]]||70||2026-07-06 |- | [[473. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236284|473 BC]]||70||2026-07-06 |- | [[491. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237524|491 BC]]||70||2026-07-06 |- | [[539. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243223|539 BC]]||69||2026-07-06 |- | [[550. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243695|550 BC]]||69||2026-07-06 |- | [[753. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q493878|753 BC]]||69||2026-07-06 |- | [[525. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242630|525 BC]]||68||2026-07-06 |- | [[600. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q246827|600 BC]]||68||2026-07-06 |- | [[515. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242129|515 BC]]||66||2026-07-06 |- | [[551. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243768|551 BC]]||66||2026-07-06 |- | [[585. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059158|585 BC]]||66||2026-07-06 |- | [[505. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240991|505 BC]]||65||2026-07-06 |- | [[520. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242392|520 BC]]||65||2026-07-06 |- | [[530. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1058937|530 BC]]||65||2026-07-06 |- | [[590. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245012|590 BC]]||65||2026-07-06 |- | [[502. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240761|502 BC]]||64||2026-07-06 |- | [[504. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240916|504 BC]]||64||2026-07-06 |- | [[507. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241171|507 BC]]||64||2026-07-06 |- | [[513. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241979|513 BC]]||64||2026-07-06 |- | [[501. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240689|501 BC]]||63||2026-07-06 |- | [[508. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241234|508 BC]]||63||2026-07-06 |- | [[522. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242501|522 BC]]||63||2026-07-06 |- | [[503. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240848|503 BC]]||62||2026-07-06 |- | [[506. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241063|506 BC]]||62||2026-07-06 |- | [[511. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241825|511 BC]]||62||2026-07-06 |- | [[514. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242054|514 BC]]||62||2026-07-06 |- | [[516. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715574|516 BC]]||62||2026-07-06 |- | [[518. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242247|518 BC]]||62||2026-07-06 |- | [[538. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q220912|538 BC]]||62||2026-07-06 |- | [[570. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244409|570 BC]]||62||2026-07-06 |- | [[586. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244859|586 BC]]||62||2026-07-06 |- | [[610. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248254|610 BC]]||62||2026-07-06 |- | [[512. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241890|512 BC]]||61||2026-07-06 |- | [[519. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242285|519 BC]]||61||2026-07-06 |- | [[545. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243476|545 BC]]||61||2026-07-06 |- | [[547. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243539|547 BC]]||61||2026-07-06 |- | [[563. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244246|563 BC]]||61||2026-07-06 |- | [[594. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059205|594 BC]]||61||2026-07-06 |- | [[517. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715545|517 BC]]||60||2026-07-06 |- | [[521. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q220807|521 BC]]||60||2026-07-06 |- | [[540. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243305|540 BC]]||60||2026-07-06 |- | [[549. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243600|549 BC]]||60||2026-07-06 |- | [[553. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243845|553 BC]]||60||2026-07-06 |- | [[559. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244072|559 BC]]||60||2026-07-06 |- | [[560. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244153|560 BC]]||60||2026-07-06 |- | [[580. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244713|580 BC]]||60||2026-07-06 |- | [[587. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244902|587 BC]]||60||2026-07-06 |- | [[660. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059526|660 BC]]||60||2026-07-06 |- | [[524. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715560|524 BC]]||59||2026-07-06 |- | [[526. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242672|526 BC]]||59||2026-07-06 |- | [[527. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715236|527 BC]]||59||2026-07-06 |- | [[535. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243120|535 BC]]||59||2026-07-06 |- | [[537. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243166|537 BC]]||59||2026-07-06 |- | [[544. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243440|544 BC]]||59||2026-07-06 |- | [[556. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243988|556 BC]]||59||2026-07-06 |- | [[589. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244972|589 BC]]||59||2026-07-06 |- | [[529. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q500132|529 BC]]||58||2026-07-06 |- | [[534. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243084|534 BC]]||58||2026-07-06 |- | [[536. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q716522|536 BC]]||58||2026-07-06 |- | [[548. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243562|548 BC]]||58||2026-07-06 |- | [[555. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243952|555 BC]]||58||2026-07-06 |- | [[558. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244049|558 BC]]||58||2026-07-06 |- | [[561. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244195|561 BC]]||58||2026-07-06 |- | [[582. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244734|582 BC]]||58||2026-07-06 |- | [[595. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245191|595 BC]]||58||2026-07-06 |- | [[598. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245298|598 BC]]||58||2026-07-06 |- | [[599. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245345|599 BC]]||58||2026-07-06 |- | [[531. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242968|531 BC]]||57||2026-07-06 |- | [[532. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q716591|532 BC]]||57||2026-07-06 |- | [[543. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243415|543 BC]]||57||2026-07-06 |- | [[557. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244024|557 BC]]||57||2026-07-06 |- | [[562. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244218|562 BC]]||57||2026-07-06 |- | [[573. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244499|573 BC]]||57||2026-07-06 |- | [[575. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244566|575 BC]]||57||2026-07-06 |- | [[576. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q263105|576 BC]]||57||2026-07-06 |- | [[581. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244721|581 BC]]||57||2026-07-06 |- | [[584. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059085|584 BC]]||57||2026-07-06 |- | [[591. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245047|591 BC]]||57||2026-07-06 |- | [[593. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245123|593 BC]]||57||2026-07-06 |- | [[612. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248518|612 BC]]||57||2026-07-06 |- | [[528. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715533|528 BC]]||56||2026-07-06 |- | [[552. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243807|552 BC]]||56||2026-07-06 |- | [[565. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244273|565 BC]]||56||2026-07-06 |- | [[577. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059071|577 BC]]||56||2026-07-06 |- | [[579. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059077|579 BC]]||56||2026-07-06 |- | [[597. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q204912|597 BC]]||56||2026-07-06 |- | [[523. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242543|523 BC]]||55||2026-07-06 |- | [[541. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243353|541 BC]]||55||2026-07-06 |- | [[542. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243384|542 BC]]||55||2026-07-06 |- | [[554. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243884|554 BC]]||55||2026-07-06 |- | [[566. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244285|566 BC]]||55||2026-07-06 |- | [[567. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q28577|567 BC]]||55||2026-07-06 |- | [[568. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244321|568 BC]]||55||2026-07-06 |- | [[592. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245087|592 BC]]||55||2026-07-06 |- | [[605. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247380|605 BC]]||55||2026-07-06 |- | [[640. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059308|640 BC]]||55||2026-07-06 |- | [[776. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q493863|776 BC]]||55||2026-07-06 |- | [[571. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244436|571 BC]]||54||2026-07-06 |- | [[572. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244469|572 BC]]||54||2026-07-06 |- | [[609. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247833|609 BC]]||54||2026-07-06 |- | [[650. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q496575|650 BC]]||54||2026-07-06 |- | [[673. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q255958|673 BC]]||54||2026-07-06 |- | [[533. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1058932|533 BC]]||53||2026-07-06 |- | [[564. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244263|564 BC]]||53||2026-07-06 |- | [[578. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244651|578 BC]]||53||2026-07-06 |- | [[588. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244930|588 BC]]||53||2026-07-06 |- | [[596. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059201|596 BC]]||53||2026-07-06 |- | [[601. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q246981|601 BC]]||53||2026-07-06 |- | [[607. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247615|607 BC]]||53||2026-07-06 |- | [[614. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248703|614 BC]]||53||2026-07-06 |- | [[616. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248954|616 BC]]||53||2026-07-06 |- | [[624. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q249866|624 BC]]||53||2026-07-06 |- | [[625. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q249920|625 BC]]||53||2026-07-06 |- | [[627. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q250585|627 BC]]||53||2026-07-06 |- | [[651. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q253432|651 BC]]||53||2026-07-06 |- | [[653. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059429|653 BC]]||53||2026-07-06 |- | [[715. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q493870|715 BC]]||53||2026-07-06 |- | [[569. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244355|569 BC]]||52||2026-07-06 |- | [[583. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244751|583 BC]]||52||2026-07-06 |- | [[604. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247288|604 BC]]||52||2026-07-06 |- | [[606. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247495|606 BC]]||52||2026-07-06 |- | [[611. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248409|611 BC]]||52||2026-07-06 |- | [[626. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q249983|626 BC]]||52||2026-07-06 |- | [[632. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q251233|632 BC]]||52||2026-07-06 |- | [[639. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q717943|639 BC]]||52||2026-07-06 |- | [[648. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q252978|648 BC]]||52||2026-07-06 |- | [[675. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q256197|675 BC]]||52||2026-07-06 |- | [[685. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059632|685 BC]]||52||2026-07-06 |- | [[700. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q716665|700 BC]]||52||2026-07-06 |- | [[722. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q266902|722 BC]]||52||2026-07-06 |} === Desmitgades === {| class="sortable wikitable" |- ! width="320" | Vajadzīgais raksts ! width="320" | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā) ! "Starpviki"<br />skaits ! data-sort-type="isoDate"| Pēdējo reizi atjaunots<br />(gads-mēn.-dat.) |- | [[0. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q161251|0s BC]]||66||2026-07-06 |- | [[10. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q169204|10s BC]]||59||2026-07-06 |- | [[20. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q212891|20s BC]]||59||2026-07-06 |- | [[30. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q224206|30s BC]]||59||2026-07-06 |- | [[40. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q232309|40s BC]]||59||2026-07-06 |- | [[50. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q241562|50s BC]]||58||2026-07-06 |- | [[60. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q248083|60s BC]]||57||2026-07-06 |- | [[70. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q262310|70s BC]]||57||2026-07-06 |- | [[90. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q178151|90s BC]]||57||2026-07-06 |- | [[80. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q271433|80s BC]]||56||2026-07-06 |- | [[110. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q170374|110s BC]]||53||2026-07-06 |- | [[120. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q172440|120s BC]]||52||2026-07-06 |- | [[130. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q183510|130s BC]]||52||2026-07-06 |- | [[140. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q188498|140s BC]]||52||2026-07-06 |- | [[150. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q192026|150s BC]]||52||2026-07-06 |- | [[160. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q195471|160s BC]]||52||2026-07-06 |- | [[170. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q198105|170s BC]]||52||2026-07-06 |- | [[180. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q200497|180s BC]]||52||2026-07-06 |- | [[190. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q206053|190s BC]]||52||2026-07-06 |} [[Kategorija:Vikipēdija]] ofcnechudcxjsbzx5uxv66ydccryzph 0 312642 4490753 3822000 2026-07-06T00:18:46Z Turaids 8965 4490753 wikitext text/x-wiki '''Vides aizsardzības klubs''' ('''VAK''') ir vecākā [[dabas aizsardzība]]s [[nevalstiskā organizācija]] Latvijā. VAK [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] bija daļa no Latvijas [[Atmodas kustība]]s veidojošā spēka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vak.lv/index.php/par|title=VAK darbības veidi|publisher=Vides aizsardzības klubs|accessdate={{dat|2016|6|18||bez}}}}</ref> VAK apvieno cilvēkus, kuriem ir svarīga vides aizsardzība un sakopšana. VAK pirmsākumi meklējami astoņdesmito gadu sākumā, kad tika rīkotas talkas senvietu un svētvietu sakopšanai, vēlāk — demonstrācijas pret [[Rīgas metro]] būvniecību, robotu rūpnīcas būvniecību, kā arī [[atomelektrostacija]]s izveidi pie [[Liepāja]]s. Kopš [[1987. gads Latvijā|1987. gada]] kluba prezidents ir [[Arvīds Ulme]]. == Vēsture == Vides aizsardzības klubs dibināts 1987. gada 28. februārī. === Karogs === Vides aizsardzības klubs kā savu simbolu izvēlējās zaļbaltzaļu karogu, ar zaļo krāsu simbolizējot rūpes par vidi. PSRS varas iestādes neiebilda pret šī karoga izmantošanu, jo karogā izmantota [[politkorektums|politkorekta]] krāsu gamma. Tomēr, tajā laikā televīzijas raidījumi tika filmēti uz melnbaltas lentes, un karogs veidoja asociācijas ar Latvijas karogu, kura izmantošana bija stingri aizliegta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.letonika.lv/groups/?title=Valsts%20karogs/32551|title=Valsts karogs|publisher=Letonika.lv|accessdate={{dat|2016|6|18||bez}}}}</ref> === Demonstrācijas un mītiņi === [[Attēls:VAK Aizlūgšana par jūru.jpg|thumb|250px|Aizlūgšana par Baltijas jūru.]] VAK pirmajam mītiņam par tīru gaisu un pret vidi degradējošām rūpnīcām, piemēram [[Olaine|Olainē]], vajadzēja notikt Rīgas centrā. Tomēr Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs pēdējā brīdī mītiņu vietu pārcēla uz [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pili]], tādējādi netiešā veidā atļaujot demonstrācijas gājienu ar dažādiem plakātiem caur Rīgas centram. {{dat|1988|4|27||bez}} VAK organizēja mītiņu pret [[Slokas celulozes un papīra fabrika]]s radīto piesārņojumu [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet {{dat|1988|7|2||bez}} pret atomelektrostacijas celtniecību netālu no Liepājas. Tā paša gada 3. septembrī VAK organizēja akciju "Lūgšana pie jūras", kas norādīja uz [[Baltijas jūra]]s ekoloģiskajām problēmām. Akcija pulcēja vairākus tūkstošus dalībnieku no visām [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]]. === Incidents pie Brīvības pieminekļa === 1987. gada 23. augustā, protestējot pret [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Rībentropa paktu]], vēstures skolotājs [[Valdis Turins]] pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] turēja rokās augsti paceltu plakātu ar uzrakstu krievu valodā "Dariet zināmus tautai staļinismu atmaskojošos dokumentus un faktus". Viņam uzbruka kāds vīrietis, kurš centās plakātu viņam izraut no rokām, līdz Turinu aizturēja milicija. Aizturēšanas brīdī Turins turpināja turēt plakātu augsti paceltu. Vēlāk pret Turinu tika izdarīts spiediens, lai viņš pamestu skolotāja amatu. === Protests pret Rīgas metro === Astoņdesmitajos gados tika izstrādāts projekts [[Rīgas metropolitēns|Rīgas metro]] būvniecībai. VAK apzinājās, ka metro celtniecībai tiks masveidā ievesti viesstrādnieki no [[Padomju Savienība]]s un pēc būvniecības beigām viņi paliks Latvijā, kā arī tiks nojauktas vairākas ēkas [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Tāpēc, par spīti dažādiem draudiem, 1988. gada 27. aprīlī VAK organizēja mītiņu un protesta demonstrāciju [[Arkādijas dārzs|Arkādijas parkā]], kaut gan sākotnēji mītiņš tika ieplānots pie [[Raiņa piemineklis|Raiņa pieminekļa]] [[Esplanāde (Rīga)|Komunāru laukumā]], bet tur tā norisi aizliedza.<ref>{{laikraksta atsauce|title="Laiks"|date=07.05.1998}}</ref> Šajā dienā VAK publicēja arī petīciju ar šādu tekstu: ''"Plašas apspriešanas, runas un raksti par metro būvniecību no vienas puses un informācijas trūkums par robotu rūpnīcas celtniecību no otras, — tāda ir vadības visiem labi saskatāmā "fasādes" politika šajās jomās. Prasām: atcelt visus lēmumus par metro un robotu rūpnīcas celtniecību. Pārtraukt uzsāktos darbus to realizēšanā, pieprasot Latvijai ekonomisko autonomiju, nodrošināt republikai pašfinansēšanos un saimnieciska aprēķina realizēšanu".''<ref name="Zaļā atmoda">{{tīmekļa atsauce|url=http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/09.12.2015-zala-atmoda.id61599/|website=ltv.lsm.lv ''(audio)''|title=Zaļā Atmoda|access-date=12.04.2016|archive-date=04.09.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190904185153/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/09.12.2015-zala-atmoda.id61599/}}</ref> === Politiskā darbība === Pēc protesta akcijām pret metro un robotu rūpnīcu strauji pieauga atbalsts klubam un biedru skaits tajā. Lai arī kluba pamatvirziens bija dabas aizsardzība, Valda Turina vadībā izveidojās platforma, kas tika izmantota, lai veicinātu sabiedrības aktivitāti neatkarības atjaunošanā. Pats Valdis Turins LTV raidījumā "Melu Laboratorija" atzīst, ka vēlējies klubu politizēt. 1988. gada maijā tika izplatīts aicinājums uz mītiņu un demonstrāciju ar moto "Mēs par pārkārtošanos, par pilnīgu sabiedrības destaļinizāciju, par to, lai [[1941. gada jūnija deportācijas|1941. gada 14. jūnija noziegumi]] neatkārtotos". Ziņojums tika izplatīts arī krievu valodā. Tas bija garāks nekā latviešu valodā izplatītais, jo tika skaidrota arī 14. jūnija deportācija.<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Turins|first1=Valdis|title=Intervija|url=http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/09.12.2015-zala-atmoda.id61599/|access-date=12.04.2016|archive-date=04.09.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190904185153/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/09.12.2015-zala-atmoda.id61599/}}</ref> [[Latvijas Komunistiskā partija|Komunistiskā partija]] atļāva mītiņu ar noteikumu, ka netiks izmantota "buržuāziskās Latvijas" simbolika vai pretpadomju simbolika. VAK mītiņā ieradās ar melnbaltmelniem karogiem, taču gājiena laikā uz Brīvības pieminekli melnbaltmelno karogu vidū parādījās arī sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs. Tā bija pirmā reize kopš okupācijas, kad karogs tika pacelts sabiedriskā pasākumā.<ref name="Zaļā atmoda" /> 1988. gada 16. jūlijā, vēl trīs mēnešus pirms [[Latvijas Tautas fronte|LTF]] dibināšanas Mežaparkā, Rīgā tika rīkota tautas manifestācija par Latvijas karogu. Notika gājiens uz Mežaparku, kur VAK prasīja atcelt aizliegumu izmantot Latvijas karogu. Televīzija, radio, prese šo gājienu nepieminēja. Politiskais noriets sākās brīdī, kad Valdim Turinam piespiedu kārtā nācās pamest Latviju un doties uz Rietumiem, jo pastāvēja draudi viņa drošībai.<ref name="Zaļā atmoda" /> == Darbība mūsdienās == Šobrīd VAK nodarbojas ar vides aizsardzības pasākumiem, kā arī piedalās [[Lielā talka|Lielās talkas]] organizēšanā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.vak.lv/ Oficiālā mājaslapa] * [https://www.youtube.com/watch?v=zux1mK6Kr9A Virtuālā izstāde "Vides aizsardzības kluba darbības atspoguļojums LNVM krājumā"] vietnē ''YouTube'' [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas]] ny9uc1lrc4tdj3yccarajdrh9relhyq 0 312702 4490879 4341294 2026-07-06T09:22:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490879 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Nogales pils | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = Slēgta apskatei | image = Nogale_manor_(1).jpg | image_alt = | image_size = | caption = Nogales pils 2012. gadā | altitude = | building_type = | architectural_style = neorenesanse | structural_system = | cost = | ren_cost = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = {{vieta|Latvija|Talsu novads|Ārlavas pagasts|Nogale}} | address = | location_town = | location_country = | pushpin_map = Latvija | latd = 57 | latm = 22 | lats = 59 | latNS =N | longd = 22 | longm = 44 | longs = 35 | longEW =E | map_caption = | map_alt = | pushpin_image = | pushpin_relief = | map_size = | map_label = | label_position = | mark = | mark_width = | groundbreaking_date = | start_date = 1874 | completion_date = 1880 | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | demolition_date = | destruction_date = | height = | architectural = | tip = | antenna_spire = | roof = | top_floor = | observatory = | other_dimensions = | floor_count = | floor_area = | seating_type = | seating_capacity = | elevator_count = | architect = Teodors Zeilers | architecture_firm = | structural_engineer = | services_engineer = | civil_engineer = | other_designers = | quantity_surveyor = | main_contractor = | awards = | designations = | ren_architect = | ren_firm = | ren_str_engineer = | ren_serv_engineer = | ren_civ_engineer = | ren_oth_designers = | ren_qty_surveyor = | ren_awards = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Nogales muižas apbūve | numurs = 6775 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}} }} | references = }} '''Nogales muižas''' ({{val|de|Nogallen}}) kungu māja jeb '''Nogales pils''' ir no 1874. līdz 1880. gadam celta muižas kungu māja [[Nogale]]s ciemā, [[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagastā]]. Sākotnēji tā piederēja [[Firksu dzimta]]i, vēlāk [[Tranzē]] un Nolkenu dzimtām. Valsts aizsargājams kultūras piemineklis, kas 1999. gadā privatizēts, kopš tā laika restaurācijas darbi pārtraukti. == Vēsture == Nogales muižas pirmsākumi sākās ar pēdējo [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapu]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] (1540—1583), kas to piešķīris savam padomniekam Frīdriham [[Brunovi|Brunovam]] (''Friedrich von Brunnow''). Drīz pēc tam Nogales muižā blakus trīs Nogales ezeriem uzcelta balkoniem rotāta kungu māja.<ref>{{laikraksta atsauce|title=No Nogales vēstures|journal=Padomju Karogs|date={{dat|1981|5|12||bez}}|accessdate={{dat|2015|9|30||bez}}}}</ref> [[Lielais Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] laikā (1700—1721), zviedrus padzenot no Kurzemes, muižas pils gāja bojā. Niklass Georgs fon Brunovs (''Niklas Georg von Brunnow'') 1710. gadā muižu pārdeva Firksiem. Magnuss Ernests fon Firkss (1703-1764) atjaunoja muižas kungu māju. 1878. gadā muižu mantoja Ernests fon Firkss (''Friedrich Magnus Ernst von Fircks'', 1843-1898), kurš pabeidza jaunās kungu mājas celtniecības darbus un iekārtoja muižas parku ar dekoratīviem akmeņu krāvumiem, ozoliem un ošiem. Siltumnīcas priekšā atradās liela rožu dobe. Mākslīgi raktu dīķu kaskāde nodalīja pili un parku no muižas saimniecības ēkām. Pēc viņa nāves 1900. gadā viņa atraitne Marija fon Bēra (''Marie Wilhelmine Amalie Eva von Behr'', 1859-1919) un trīs nepilngadīgās meitas Meta (1886), Toni (1887) un Izali (1888), kā arī meita no pirmās laulības K. Līvena, muižu pārdeva Otto fon Tranzē (''Transehe-Roseneck''; 1847–1914),<ref>[https://www.talsumuzejs.lv/wp-content/uploads/2021/04/Muzeja-raksti-3-web-versija-gala-variants.pdf Ārlavas leprozorijs – pirmais Kurzemes guberņā] DACE ALSBERGA Talsu novada muzeja raksti. III (1919)</ref> kurš plānoja izrakt [[Kanāls|kanālu]] starp Pilsezeru, Melnezeru, Baltezeru,<ref>{{grāmatas atsauce|title=Latvijas ceļvedis|date=2004|publisher=SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta"|location=Rīga|isbn=9984-07-366-1|page=35. lpp}}</ref> taču jau 1903. gada 11. decembrī viņš to pārdeva ģenerālmajora atraitnei Marijai fon Eksei. Nogales pils pēdējā īpašniece no 1910. gada 4. maija bija Marija fon [[Nolkeni|Nolkena]] ('' Мария Николаевна фон Нолькен (Воейкова)'', 1877-1968).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.realportico.ch/exposer/gutshaus-nogallen/100000202242858 |title=Gutshaus Nogallen |access-date={{dat|2023|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2023|11|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231110142736/https://www.realportico.ch/exposer/gutshaus-nogallen/100000202242858 }}</ref> [[1920. gada zemes reforma]]s laikā Nogales muižas centru ar piederošo zemi un nepieciešamajām saimniecības ēkām piešķīra apriņķa pašvaldībai.<ref>{{laikraksta atsauce|title=Nogale|journal=Talsu Apriņķa Vēstnesis|date={{dat|1922|7|4||bez}}|accessdate={{dat|2016|4|9||bez}}}}</ref> === Nogales skola === 1922. gada 1. oktobrī uz Nogales pili pārcēla 1840. gadā dibināto Nogales skolu. Pirmajos gados skolēnu skaits svārstījās ap pussimtu, bet 1925. gadā to jau bija astoņdesmit četri. Pirmais skolas izlaidums notika 1927. gadā. Trīsdesmitajos gados skolēnu skaits pieauga un 1936. gadā tas pārsniedza simtu. 1937. gadā pirmajā klasē mācījās 44 bērni. Otrā pasaules kara laikā skolu nosauca par [[Tautskola|tautskolu]] un pārvietoja uz Jaunciema veco skolu. Pēc kara skola atgriezās pilī. Jau pirmajā mācību gadā skolā mācījās 180 bērni. 1950. — 1951. gadā to skaits jau pārsniedza 200. Skolā veica ikgadējos remontus, griestu veidojumi labi saglabājušies, pateicoties bijušajam remonta un celtniecības pārvaldes inženierim J. Bukevicam, kura pārziņā ilgu laiku atradušies skolas ikgadējie kosmētiskie remonti.<ref name="abols" /> Pils pagrabstāvā bija desmit mazas telpas, ko izmantoja skolas saimnieciskām vajadzībām. Tur atradās ēdnīca, meiteņu un zēnu ģērbtuve, arī telpas dažādu dārzeņu uzglabāšanai. Pirmajā stāvā atradās vienpadsmit telpas ar pieciem kamīniem. Bija arī neliela zāle, kurā notika [[Sports|sporta]] nodarbības. Otrajā stāvā bija astoņas telpas ar podiņu krāsnīm. Augšējā stāvā bija zema velve. Pateicoties skolas vadībai un direktoram I. Kučerovam, saglabāti daudzi oriģinālās apdares elementi. Samazinoties skolēnu skaitam, 1980. gadā skolu slēdza.<ref name="abols" /> === Restaurācija (1981—1991) === 1981. gadā Nogales pilī sākās vērienīgi restaurācijas darbi un Nogales pils pakāpeniski kļuva par svarīgu kultūras centru. Tā pārgāja [[Padomju saimniecība|sovhoza]] "Lubezere” bilancē. Toreizējam sovhoza direktoram Ojāram Dimantam un kaimiņu Ļeņina [[Kolhozs|kolhoza]] priekšsēdētājam Imantam Braueram ēkas pielietojuma plāns bija saistīts ar plaša profila kultūras un atpūtas kompleksu ierīkošanu — jauno tradīciju zāles parādes pirmajā stāvā, [[pansija]]s tipa viesnīca otrajā stāvā.<ref name="abols" /> Speciālisti secināja, ka saglabājies pietiekami daudz vērtīgu [[Interjers|interjera]] detaļu, lai būtu jēga sākt nopietnāku [[Restaurācija|restaurāciju]]. Viena no labi saglabājušajāmies vērtībām ir pils kamīns, kurā redzamas tā laika raksturīgākās stila iezīmes. Ar padomu palīdzēja [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] zinātniski metodiskā padome. Restaurācijas projektu izstrādāja [[Arhitekts|arhitekte]] M. Meņģele. Lielu darba daļu apņēmās veikt Ļeņina kolhozs, finansiālās rūpes savā ziņā ņēma sovhozs "Lubezere”. Palīdzēja rajona agrorūpnieciskā apvienība”.<ref name="abols" /> 1981. gadā darbu sāka restauratori. Lielu daļu sarežģīto uzdevumu — griestu veidojumu un gleznojumu atjaunošanu — veica Juris un Ziedonis Spilneri. Fasādi atjaunoja A. Lazdukalna vadītā brigāde. Daudz padarīja abu saimniecību labākie amatnieki. Nogales pils restaurācijas darbus palīdzēja veikt jumiķis un dziedātājs [[Haralds Sīmanis]], dzejnieks [[Arvīds Ulme]]<ref>[http://www.latvijaslaudis.lv/users/ulme_arvids Arvīds Ulme]{{Novecojusi saite}}</ref> un viņa brālis, fiziķis Juris Putriņš. Fasādi atjaunoja mūziķis Andris Lazdukalns ar dzīvesbiedri Teiksmu Puriņu un [[Arheoloģija|arheologs]] Ģirts Krauls. Iekšējās telpas restaurēja mākslinieki Staņislavs Astičs, Juris Spilners un [[Nikolajs Petraškevics]], Ziedonis Spilners un Imants Roze.<ref name="abols" /> Spriežot pēc uzskaitītajiem speciālistiem, pili gatavoja nopietniem kultūras projektiem. Taču celtniecību pabeidza daudz pieticīgāk, par to liecina otrā stāva hoteļa tipa telpu plānojums un apdare. Daļa starpsienu celta no dēļiem, kas bijuši aplīmēti ar [[Tapetes|tapetēm]] bez [[Apmetums|apmetuma]] kārtas. Restaurācijā atjaunoja griestu krāsojumu četrās telpās. Otrajā stāvā zem daudzkārtējiem krīta un kaļķa slāņiem divās telpās atklāja oriģinālo krāsojumu un griestu gleznojumu — plafonu. Augšstāva restaurācija notika, ievērojot tā laika stilu.<ref name="spilners">{{laikraksta atsauce|last1=Spilners|first1=J.|title=Kas ir zem kaļķu seguma?|journal=Padomju Karogs|date={{dat|1983|6|25||bez}}|page=3. lpp|accessdate={{dat|2016|4|9||bez}}}}</ref> 10 gadu laikā restaurēja 11 zāles un ziemas dārzu. Pēc tās Nogales pilī notika svinības — pili dēvēja par kultūras un atpūtas centru. Zālēs, kurās bija atjaunots [[parkets]], sapostas greznās podiņu krāsnis, iedegtas lustras, atjaunoti griestu gleznojumi un sienu tapešu segumi, pulcējās ļaudis, lai noklausītos koncertus, apskatītu gleznu izstādes, piedalītos dzejas sarīkojumos, uzņemtu viesus. Pils atjaunošana notika pamazām, papildinot to ar mēbelēm, kā bija iecerējusi arhitekte Maija Elizabete Meņģele, pēc kuras projekta tika veikta restaurācija. Rundāles pils direktors [[Imants Lancmanis]] apsolīja nokomplektēt gleznu kolekciju, kas raksturotu [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigu mākslu. [[Liepājas lietišķās mākslas vidusskola]] pēc paraugiem izgatavoja pakaramos un citas mēbeles — galdus, krēslus. Nogales pils uzraudzību uzticēja Ābolu ģimenei, vasarās viņiem palīdzēja pieci štata darbinieki. Tālākajā plānā bija septiņpadsmit hektāru lielās teritorijas ap pili sakopšana. Pils parku un ezerus pamazām iztīrīja. Katru vasaru pils parka kopšanā strādāja studenti.<ref>{{laikraksta atsauce|last1=Grīnberga|first1=H.|title=Valsis pilī|journal=Cīņa|date={{dat|1990|2|17||bez}}|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}</ref> === Privatizācija === Visai drīz pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|valsts neatkarības atgūšanas]] Nogales pili nodeva [[Privatizācija Latvijā|privatizācijai.]] 1992. gada septembrī SIA "Lubezere” noslēdza nomas līgumu uz 5 gadiem ar SIA "Nogales pils”. Nomas laikā pilī uzsāka apjomīgus remontdarbus, tika paredzēts iekārtot komunikācijas, attīrīšanas iekārtas, uzlabot pirmā stāva pārsedzes, nomainīt novecojušo un nolietoto apkures sistēmu, tāpat veikt pagrabstāva un citu telpu remontu, kopt pils parku, iegādāt interjeram atbilstošas mēbeles. Nesakārtoto īpašumu tiesību un [[1995. gada Latvijas banku krīze|1994./1995. gada banku krīzes]] dēļ ieguldījumi pils remontā bija apturēti. 1996. gada nogalē to reģistrēja Zemes grāmatā kā [[Valdemārpils]] [[pašvaldība]]s īpašumu, pilī plānoja iekārtot kultūras un veselības aprūpes iestādes.<ref>{{laikraksta atsauce|title=Kā būs ar Nogales pili?|journal=Talsu Vēstis|date={{dat|1997|9|6||bez}}|accessdate={{dat|2016|4|9||bez}}}}</ref> 1998. gadā Nogales pili iekļāva valsts nozīmes [[Kultūras piemineklis|kultūras pieminekļu]] sarakstā ar valsts aizsardzības numuru 6776. Tā paša gada 18. decembrī šo faktu publicēja "[[Latvijas Vēstnesis|Latvijas Vēstnesī]]”.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Pils|url=https://is.mantojums.lv/6776|publisher=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}|archive-date={{dat|2021|09|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210924143021/https://is.mantojums.lv/6776}}</ref> Domstarpības starp pils īpašnieku kandidātiem noveda līdz tiesas darbiem. Nogales pili kā Valdemārpils pašvaldības īpašumu 1998. gada janvārī uz 15 gadiem par 1000 dolāriem gadā iznomāja nomnieku konkursā uzvarējušajai SIA "Jesena porcelāns”. No četrām firmām tā atbalstījusi domes prasību, lai pēc remonta pils būtu apskatāma apmeklētājiem, kā arī solījusi izremontēt Nogales tautas namu. 1999. gada maijā pilsētas dome izsludināja privatizāciju.<ref>{{laikraksta atsauce|last1=Brūvere|first1=M.|title=Migla ap Nogales pili|journal=Talsu Vēstis|date={{dat|1999|7|29||bez}}|page=3. lpp|accessdate={{dat|2016|4|9||bez}}}}</ref> 2002. gadā Nogales pils īpašnieks juridiski bija "Hanza līzings", taču tajā saimnieko bankrotējušā uzņēmuma "Jesena porcelāns" vadītājs Vilmārs Vaiba. Pēc incidenta muižas parkā 2002. gada maijā pieci jaunieši Talsu policijā ierosināja krimināllietu par to, ka muižas parkā bruņoti vīri uz viņiem šāvuši un tad piekāvuši. Tajā dienā savu dzimšanas dienu pilī svinējis autobraucējs Raitis Jagodkins ar draugiem.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/nogales-pili-sauj-uz-jauniesiem-11337331 Nogales pilī šauj uz jauniešiem] diena.lv 2002. gada 7. jūnijā</ref> Vēlāk SIA "Nogales pils" piederēja uzņēmējam Gatim Saknītim, bet 2008. gadā apķīlātās kustamās mantas un kapitāldaļu izsolē neviens nepiedalījās. SIA "Nogales pils" astoņdesmit kapitāldaļu sākumcena bija 1600 Ls.<ref>[https://www.db.lv/zinas/zemes-fonds-lauksaimniekiem-iznomajis-ipasumus-par-kopuma-5032-miljoniem-eiro-498008 Neviens nenopērk Saknīša īpašumus] Irēna Zandere, db.lv 16.04.2008</ref> 2014. gadā pili pārvaldīja Nikolajs Napolovs. Telpu stāvoklis esot apmierinošs, pils daļēji iekonservēta. Par apmeklējumu jāsazinās ar pils pārvaldnieku.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.la.lv/nogales-pils-pagaidam-slegta|title=Nogales pils pagaidām slēgta|work=[[Latvijas Avīze]]|access-date=2022-11-05|date=2014-01-27|last=Ruska|first=Rita}}</ref> 2025. gada septembrī pilī ielauzās zagļi, sev līdzi aiznesot griestu lustru un radiatorus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/degpunkta/noziedziba/apzagta-nogales-muizas-pils-garnadzi-panemusi-vesturisku-lustru-un-krasaino-metalu/|title=Apzagta Nogales muižas pils – garnadži paņēmuši vēsturisku lustru un krāsaino metālu|website=tv3.lv|access-date=2025-09-06|date=2025-09-04|language=lv|archive-date=2025-09-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20250904210537/https://tv3.lv/degpunkta/noziedziba/apzagta-nogales-muizas-pils-garnadzi-panemusi-vesturisku-lustru-un-krasaino-metalu/}}</ref> == Raksturojums == Ne pārāk lielā, bet ērtā muižas pils bija iekārtota pēc 19. gasimta otrās puses modes prasībām. Tā celta [[neoklasicisms|neoklasicisma]] stilā pēc arhitekta [[Teodors Zeilers|Teodora Zeilera]] projekta. Pils ēka ir divstāvu, ar augstu [[Cokols|cokolu]] un greznu [[Joniskais orderis|joniskā ordera]] [[Portiks|portiku]] pils parka [[fasāde]]s centrā. Ēkas gala fasādēm piebūvēti [[Asimetrija|asimetriski]] poligonāli vienstāva [[Rizalīts|rizalīti]]. Pils pagalma fasādes ir plastiski atturīgas — stāvus vienu no otra atdala smalki profilēta dzega, virs logiem vienkāršas formas [[Sandriks|sandriki]]. Nogales pils brīnišķīgi iekļaujas ainavā un pieder pie labākajiem neorenesanses piļu paraugiem Kurzemē. Pilī samērā labi saglabājusies [[Rokoko|neorokoko]] un [[Baroks|neobaroka]] stilam veidotie interjeri — ornamentāli un figurāli griestu greznojumi. H. Makarta darbu miniatūrās oleogrāfijas, [[papjēmašē]] [[karnīzes]] un firmas "Celms un Bēms” krāsnis un kamīni. Viens no greznākajiem ir neorenesanses stilā darinātais kamīns, kas imitēja majolikas tehniku. Pārējās krāsnis veidotas atbilstoši interjeram — krāšņās barokālās formās. Nogales pils ir viens no interesantākajiem 19. gadsimta otrās puses arhitektūras pieminekļiem Kurzemē.<ref name="spilners" /> Greznie [[majolika]]s [[Kamīns|kamīni]] un krāsnis nāca no keramikas uzņēmuma „Celms un Bēms”. Griestu veidojumi katrā stāvā bija ieturēti savā stilā. Guļamistabas un [[Buduārs|buduāra]] griestos atradās košas [[oleogrāfija]]s. Parketu veidoja ozola un oša [[finierējums]]. Pils īpašnieki bija izvairījušies no pārmērīgiem izdevumiem, bet panākuši maksimālu efektu. Otrajā stāvā atradās guļamistabas viesiem, pagrabstāvā — virtuve un kalpotāju istabiņas.<ref name="abols">{{laikraksta atsauce|last1=Ābols|first1=A.|title=Pilij ir veicies|journal=Padomju Karogs|date={{dat|1998|7|19||bez}}|page=3. lpp|accessdate={{dat|2015|9|30||bez}}}}</ref> <gallery> Nogales pils 1999-07-17.jpg|Nogales pils no parka puses (1999) Nogales Pils ezers.jpg|Skats uz ezeru </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.pilis.lv/lv/objects/3443/211 Latvijas piļu un muižu asociācija]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20081014082306/http://www.vietas.lv/objekts/nogales_pils/ Nogales pils Latvijas ceļvedī Vietas.lv] {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Pilis Latvijā]] [[Kategorija:Ārlavas pagasts]] 7evdvi2izj7se5a9s5db3bncqhvc5j5 0 314511 4490670 4487898 2026-07-05T18:41:32Z Baisulis 11523 /* MXGP rezultāti */ atsvaidzināts...... 4490670 wikitext text/x-wiki {{Sacīkšu braucēja infokaste | vārds = Pauls Jonass | vārds_oriģ = | attēls = Pauls Jonass Cto Mundo.jpg | att_izm = | paraksts = Jonass 2022. gadā Spānijas posmā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|13}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Aizpute}}<ref name="redbull">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.redbull.com/lv/lv/motorsports/athletes/1331607490951/pauls-jonass|title=Pauls Jonass|publisher=Red Bull|accessdate={{dat|2016|5|1||bez}}}}</ref> | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | taut = {{LAT}} | garums = {{mērvienība|cm=177}} | svars = {{mērvienība|kg=74}} | alga = | iesauka = Bonis<ref>[https://paulsjonass.com/about/?lang=lv Pauls Jonass. Biogrāfija]</ref> | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = 2014 | kar_beig = | klubs = | komanda = ''MXGP Kawasaki Racing Team'' | numurs = 41 | veids0 = | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = [[Pasaules čempionāts motokrosā|Pasaules čempionāta motokrosā]] | zvaigznes = | sezonas = 2014—pašlaik | sacīkstes = | tituli = | uzvaras = 11 (MX2)<br />1 (MXGP)<ref>https://sportacentrs.com/motoru_sports/moto/pauls_jonass/05052024-jonass_izcina_karjeras_pirmo_posma_uzvaru</ref> | pjedestāli = | p_sacīkste = | p_uzvara = | pēd_sacīkste = | pēd_uzvara = Portugāles ''Grand Prix'' posms (2024) <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = *2017 — MX2 Pasaules čempions | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = }} '''Pauls Jonass''' (dzimis {{dat|1997|1|13}} [[Aizpute|Aizputē]])<ref name="ktm">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ktm.com/racing/mx/riders/pauls-jonass/|title=Pauls Jonass|publisher=KTM|accessdate={{dat|2016|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170508031245/http://www.ktm.com/racing/mx/riders/pauls-jonass/|archivedate={{dat|2017|05|08||bez}}}}</ref> ir latviešu [[Motosports|motosportists]]. Pirmais [[latvieši|latviešu]] motosportists, kurš ir kļuvis par [[Pasaules čempionāts motokrosā|pasaules čempionu motokrosā]] MX2 klasē (2017). Vairākkārtējs Baltijas čempions, divkārtējs pasaules junioru čempions 85 un 125 cm³ klasē un 2013. gada Eiropas čempions 125 cm³ klasē. Astoņpadsmit gadu vecumā Pauls Jonass uz pieciem gadiem noslēdza līgumu ar ''[[KTM]]'' rūpnīcas komandu, startējot MX2 pasaules čempionātā. 2015. gada [[Pasaules čempionāts motokrosā|Pasaules čempionāta]] kopvērtējumā MX2 klasē izcīnīja 2. vietu un daļu sezonas bija arī sacensību līderis. 2016. gada sezonā Pauls smadzeņu satricinājuma dēl izlaida vairākus pēdējos posmus un kopvērtējumā palika 5. vietā. Savukārt 2017. gada Pasaules čempionātā viņš šajā klasē izcīnīja pirmo vietu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/auto/motorusports/jonass-triumfe-pasaules-cempionata-un-parraksta-latvijas-motokrosa-vesturi.d?id=49248199|title=Jonass triumfē pasaules čempionātā un pārraksta Latvijas motokrosa vēsturi|date={{dat|2017|8|17||bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|9|17||bez}}}}</ref> 2024. gada oktobrī Jonass noslēdza līgumu ar ''[[Kawasaki Motors|Kawasaki]]'' rūpnīcas komandu ''MXGP Kawasaki Racing Team''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/motoru_sports/moto/11102024-oficiali_jonass_pievienojas_kawasaki_mxgp |title=Oficiāli: Jonass pievienojas "Kawasaki" MXGP rūpnīcas komandai |accessdate=2024-10-11 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == MXGP rezultāti == {| class="wikitable" style="font-size: 85%; text-align:center" |- valign="top" !valign="middle"| Gads ! Posms<br />1 ! Posms<br />2 ! Posms<br />3 ! Posms<br />4 ! Posms<br />5 ! Posms<br />6 ! Posms<br />7 ! Posms<br />8 ! Posms<br />9 ! Posms<br />10 ! Posms<br />11 ! Posms<br />12 ! Posms<br />13 ! Posms<br />14 ! Posms<br />15 ! Posms<br />16 ! Posms<br />17 ! Posms<br />18 ! Posms<br />19 ! Posms<br />20 !valign="middle"| Finiša<br />vidējais !valign="middle"| Pjedestāla<br />procents !valign="middle"| Vieta |- ! 2015 MX2 | style="background:#dfdfdf;"| 6 | style="background: silver;"| 2 | style="background: silver;"| 2 | style="background:#dfdfdf;"| 11 | style="background:#dfdfdf;"| 14 | style="background:#dfdfdf;"| 7 | style="background:#dfdfdf;"| 4 | style="background:#dfdfdf;"| 4 | style="background:#dfdfdf;"| 13 | style="background:#dfdfdf;"| 7 | style="background:#dfdfdf;"| 11 | style="background: silver;"| 2 | style="background: silver;"| 2 | style="background: silver;"| 2 | style="background:#CD7F32;"| 3 | style="background:#dfdfdf;"| 6 | style="background:#dfdfdf;"| 4 | style="background:#dfdfdf;"| 9 | - | - ! 6.06 ! 33% ! style="background: silver;"| 2. vieta |- ! 2017 MX2 | style="background: gold;"| 1 | style="background:#dfdfdf;"| 21 | style="background: gold;"| 1 | style="background:#dfdfdf;"| 4 | style="background: silver;"| 2 | style="background: gold;"| 1 | style="background: silver;"| 2 | style="background:#CD7F32;"| 3 | style="background: gold;"| 1 | style="background: gold;"| 1 | style="background: silver;"| 2 | style="background: silver;"| 2 | style="background: gold;"| 1 | style="background: silver;"| 2 | style="background:#CD7F32;"| 3 | style="background:#CD7F32;"| 3 | style="background:#dfdfdf;"| 7 | style="background: silver;"| 2 | style="background:#dfdfdf;"| 5 | - ! 3.36 ! 79% ! style="background: gold;"| 1. vieta |- ! 2018 MX2 | style="background: gold;"| 1 | style="background: gold;"| 1 | style="background: gold;"| 1 | style="background:#dfdfdf;"| 5 | style="background:#dfdfdf;"| 5 | style="background: gold;"| 1 | style="background:#CD7F32;"| 3 | style="background: silver;"| 2 | style="background: gold;"| 1 | style="background:#dfdfdf;"| 5 | style="background:#CD7F32;"| 3 | style="background:#dfdfdf;"| 5 | style="background: silver;"| 2 | style="background:#dfdfdf;"| 4 | style="background:#dfdfdf;"| 5 | style="background: silver;"| 2 | style="background: silver;"| 2 | style="background: silver;"| 2 | style="background:#dfdfdf;"| 6 | OUT ! 2.94 ! 63% ! style="background: silver;"| 2. vieta |- ! 2024 MXGP | style="background:#dfdfdf;"| 4 | style="background:#dfdfdf;"| 7 | style="background:#dfdfdf;"| 4 | style="background:#dfdfdf;"| 9 | style="background: gold;"| 1 | style="background:#dfdfdf;"| 9 | style="background:#dfdfdf;"| 5 | style="background:#dfdfdf;"| 13 | OUT | OUT | OUT | OUT | OUT | OUT | OUT | OUT | OUT | OUT | OUT | OUT ! 6.50 ! 13% ! style="background:#dfdfdf;"| 14. vieta |- ! 2025 MXGP | style="background:#dfdfdf;"| 7 | style="background:#dfdfdf;"| 11 | style="background:#dfdfdf;"| 5 | OUT | OUT | OUT | style="background:#dfdfdf;"| 5 | style="background:#dfdfdf;"| 9 | style="background:#dfdfdf;"| 14 | DNF | OUT | OUT | OUT | OUT | OUT | style="background:#dfdfdf;"| 10 | style="background:#dfdfdf;"| 9 | style="background:#dfdfdf;"| 8 | style="background:#dfdfdf;"| 9 | style="background:#dfdfdf;"| 10 ! 8.82 ! - ! style="background:#dfdfdf;"| 15. vieta |- ! 2026 MXGP | style="background:#dfdfdf;"| 10 | style="background:#dfdfdf;"| 16 | style="background:#dfdfdf;"| 16 | style="background:#dfdfdf;"| 14 | style="background:#dfdfdf;"| 10 | style="background:#dfdfdf;"| 11 | style="background:#dfdfdf;"| 11 | style="background:#dfdfdf;"| 5 | style="background:#dfdfdf;"| 10 | style="background:#dfdfdf;"| 6 | style="background:#dfdfdf;"| 9 | | | | | | | | | - ! ! ! |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Jonass, Pauls}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aizputē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas motosportisti]] 09jgc5mqjirll7h71pbo8rxkw3s5zz8 0 322731 4490577 4469748 2026-07-05T17:02:57Z Lasks 38532 /* Ukrainas pārstāvji Eirovīzijā */ 4490577 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Ukraina]] | karogs = Flag of Ukraine.svg | parraiditajs = [[Nacionālā Ukrainas telekompānija|NTU]] | nac atlase = | pied reizes = 21 | pirma reize = {{escy|2003}} | ESC lab = 1. vieta: {{escy|2004}}, {{escy|2016}}, {{escy|2022}} | ESC sl = 24. vieta: {{escy|2017}} | majaslapa = [http://1tv.com.ua/esc/] | EBU lapa = [http://www.eurovision.tv/page/history/by-country/country?country=38] }} '''[[Ukraina]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 21 reizi, debitējot [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkursā]], kad Ukrainu pārstāvēja [[Aleksandrs Ponomariovs]] ar dziesmu ''[[Hasta La vista]]''. Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā ir uzvarējusi 3 reizes — [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gadā]], kad uzvarēja [[Ruslana]] ar dziesmu ''[[Wild Dances]]'', [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gadā]], kad uzvarēja [[Džamala]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]'' un [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022. gadā]], kad uzvarēja ''[[Kalush Orchestra]]'' ar dziesmu ''[[Stefania]] (Стефанія)''. Ukraina tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām Eirovīzijas dalībvalstīm. Tā ir vienīgā dalībvalsts, neskaitot "Lielo piecienieku", kas kopš debijas 2003. gadā ir kvalificējusies visos konkursa finālos. == Ukrainas pārstāvji Eirovīzijā == : {{colorbox|#FFCC33}} ''Uzvarētāji'' : {{colorbox|#CCCCCC}} ''Otrā vieta'' : {{colorbox|#cc9966}} ''Trešā vieta'' : {{colorbox|#FE8080}} ''Pēdējā vieta'' : {{colorbox|#99FF99}} ''Automātiskā kvalificēšanās finālam'' : {{colorbox|#FFCDBD}} ''Nekvalificējās finālam'' {| class="wikitable sortable" |- bgcolor="#ccccff" ! width=75px| Gads ! width=150px| Izpildītājs ! width=150px| Dziesma ! width=80px| Valoda ! width=70px| Fināls ! width=70px| Punkti ! width=70px| Pusfināls ! width=70px| Punkti |- | {{flagicon|Latvia}} [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003]] | [[Aleksandrs Ponomariovs]] | ''[[Hasta La Vista]]'' | [[Angļu valoda|Angļu]] | 13 | 30 | colspan="2" bgcolor="#DCDCDC" data-sort-value="99999"|<small><div class="center"><span style="color:#808080">Nav pusfinālu</span></div></small> |-bgcolor="#FFCC33" | {{flagicon|Turkey}} [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004]] | [[Ruslana]] | ''[[Wild Dances]]'' | Angļu<br/>[[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] | 1 | 280 | bgcolor="#CCCCCC"| 2 | bgcolor="#CCCCCC"| 246 |- | {{flagicon|Ukraine}} [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | [[GreenJolly]] | ''[[Razom nas bahato]]'' ''(Разом нас багато)'' | Angļu<br/>Ukraiņu | 19 | 30 | colspan="2" bgcolor="#99FF99" data-sort-value="-9999"|<small><div class="center">Iepriekšējā gada uzvarētāji</div></small> |- | {{flagicon|Greece}} [[2006. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006]] | [[Tīna Karola]] | ''[[Show Me Your Love]]'' | Angļu | 7 | 145 | 7 | 146 |- bgcolor="#CCCCCC" | {{flagicon|Finland}} [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007]] | [[Andrijs Danilko|Verka Serdjučka]] | "[[Dancing Lasha Tumbai]]" | Ukraiņu<br/>[[Vācu valoda|Vācu]]<br/>[[Krievu valoda|Krievu]]<br/>Angļu | 2 | 235 | colspan="2" bgcolor="#99FF99" data-sort-value="-9999"|<small><div class="center">Iepriekšējā gada top 11</div></small> |-bgcolor="#CCCCCC" | {{flagicon|Serbia}} [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008]] | [[Aņi Loraka]] | ''[[Shady Lady]]'' | Angļu | 2 | 230 | bgcolor="gold"| 1 | bgcolor="gold"| 152 |- | {{flagicon|Russia}} [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]] | [[Svetlana Loboda]] | ''[[Be My Valentine! (Anti-Crisis Girl)]]'' | Angļu | 12 | 76 | 6 | 80 |- | {{flagicon|Norway}} [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010]] | [[Alyosha]] | ''[[Sweet People]]'' | Angļu | 10 | 108 | 7 | 77 |- | {{flagicon|Germany}} [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011]] | [[Mika Ņūtone]] | ''[[Angels]]'' | Angļu | 4 | 159 | 6 | 81 |- | {{flagicon|Azerbaijan}} [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012]] | [[Gaitana]] | ''[[Be My Guest]]'' | Angļu | 15 | 65 | 8 | 64 |- bgcolor="#cc99663" | {{flagicon|Sweden}} [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013]] | [[Zlata Ogneviča]] | ''[[Gravity (dziesma)|Gravity]]'' | Angļu | 3 | 214 | 3 | 140 |- | {{flagicon|Denmark}} [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2014]] | [[Marija Jaremčuka]] | ''[[Tick-Tock]]'' | Angļu | 6 | 113 | 5 | 118 |- | {{N/A|[[Eurovision Song Contest 2015|2015]]}} |colspan="7" {{N/A|Nepiedalījās}} |- bgcolor="#FFCC33" | {{flagicon|Sweden}} [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | [[Džamala]] | ''[[1944 (dziesma)|1944]]'' | Angļu<br/>[[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] | 1 | 534 | bgcolor="#CCCCCC"| 2 | bgcolor="#CCCCCC"| 287 |- | {{flagicon|Ukraine}} [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | ''[[O.Torvald]]'' | ''[[Time (dziesma)|Time]]'' | Angļu | 24 | 36 | colspan="2" bgcolor="#99FF99" data-sort-value="-9999"|<small><div class="center">Iepriekšējā gada uzvarētāji</div></small> |- | {{flagicon|Portugal}} [[2018. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2018]] |''[[Mélovin]]'' |''[[Under the Ladder]]'' |Angļu |17 |130 |6 |179 |- | {{N/A|[[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019]]}} | ''[[MARUV]]'' | ''[[Siren Song]]'' | Angļu | colspan="4" {{N/A|Izstājās}} |- | {{N/A|[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|<s>2020</s>]]}} | rowspan="2" | ''[[Go_A]]'' | ''Solovey'' <small>(''Соловей'')</small> | Ukraiņu | colspan="4" {{N/A|Konkurss nenotika}} |- | align="center" | {{flagicon|Nīderlande}} [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021]] | ''Shum'' <small>(''Шум'')</small> | Ukraiņu | 5 | 364 | bgcolor="#CCCCCC"| 2 | bgcolor="#CCCCCC"| 267 |-bgcolor="#FFCC33" | align="center" | {{flagicon|Itālija}} [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2022]] | ''[[Kalush Orchestra]]'' | ''[[Stefania]] (Стефанія)'' | Ukraiņu | 1 | 631 | 1 | 337 |- | align="center" | {{flagicon|UK}} [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2023]] | ''[[Tvorchi]]'' | ''[[Heart of Steel]]'' | Angļu | 6. | 243 | colspan="2" bgcolor="#99FF99" data-sort-value="-9999"|<small><div class="center">Iepriekšējā gada uzvarētāji</div></small> |- | bgcolor="#cc99663" align="center" | {{flagicon|Zviedrija}} [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024]] | bgcolor="#cc99663" | [[Aļona Aļona]] & [[Džerija Heila]] | bgcolor="#cc99663" | ''Teresa & Maria'' | bgcolor="#cc99663" | Angļu<br/>Ukraiņu | bgcolor="#cc99663" align="center" | 3. | bgcolor="#cc99663" align="center" | 453 | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 2. | bgcolor="#CCCCCC" align="center" | 173 |- | align="center" | {{flagicon|Šveice}} [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025]] | ''[[Ziferblat]]'' | ''Bird of Pray'' | Angļu,<br />Ukraiņu | align="center" | 9. | align="center" | 218 | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 1. | bgcolor="#FFCC33" align="center" | 137 |- | align="center" | {{flagicon|Austrija}} [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026]] | [[Viktorija Leleka|Leleka]] | ''Ridnym <small>(Рідним)</small>'' | Angļu,<br />Ukraiņu | align="center" | 9. | align="center" | 221 | align="center" | 6. | align="center" | 174 |} == Konkursi Ukrainā == {| class="wikitable sortable" |- ! Gads ! Vieta ! Halle ! Vadītāji |- | [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005]] | [[Kijiva]] | [[Sporta Pils]] | [[Marija Erosinfina]], [[Pavlo Šilko]] |- | [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017]] | [[Kijiva]] | [[Starptautiskais izstāžu centrs|Starptautiskais izstāžu]] | [[Oleksandrs Skičķo]], [[Volodomirs Ostapčuks]], [[Timurs Mirošnučenko]] |} == Skatīt arī == * [[Ukrainas mūzika]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Ukrainas mūzika]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] k223q0hy6bcrnp0l5d601c8refnu4vb 0 326539 4490594 4281181 2026-07-05T17:13:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490594 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Lūcija Baumane | attēls = Актриса Луция Баумане.jpg | attēla izmērs = 180px | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1905|10|25}} | dz. vieta = {{Vieta|Lietuva|Kretingas rajons|Laukžeme}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1988|6|22|1905|10|25}} | miršanas vieta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, teātra režisore un pedagoģe | darbības gadi = 1926 — ? | dzīvesbiedrs = [[Luijs Šmits]] | apbalvojumi = * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves māksliniece]] (1949) * [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece]] (1970) | dzimums = S }} '''Lūcija Baumane''' ({{dat|1905|10|25|N}} — {{dat|1988|6|22|N}}) bija latviešu aktrise, teātra režisore un dramatiskā pedagoģe. Saņēmusi [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces]] (1949) un [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces]] (1970) goda nosaukumus. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1905. gadā Laukzemē, [[Kauņas guberņa]]s un [[Kurzemes guberņa]]s pierobežā, kalēja Alberta Baumaņa ģimenē. Vēlāk ar ģimeni pārcēlās uz [[Vecpils pagasts|Vecpils pagastu]], kur viņas tēvs nomāja saimniecību. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] gados pārcēlās uz [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņiem]]. Mācījās [[Rīgas kara bēgļu skola|Rīgas kara bēgļu skolā]] (1914—1917), [[Liepājas vidusskola|Liepājas vidusskolā]], [[Liepājas Universitāte|Liepājas Tautas universitātes]] dramatiskajā studijā (1924). No 1926. gada dzīvoja Rīgā. Strādāja par grāmatu iznēsātāju izdevniecībā "[[Grāmatu draugs]]" (1926—1930). Tajā pašā laikā apmeklēja dramatiskās nodarbības, bija [[Strādnieku teātris|Strādnieku teātra]] (1926—1934), [[Rīgas mazais teātris|Rīgas mazā teātra]] (1935—1937) un [[Pārdaugavas teātris|Pārdaugavas teātra]] (1940—1941) aktrise. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gados dzīvoja [[Kalngale|Kalngalē]]. No 1945. gada bija [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātra]] aktrise. Lūcija Baumane kļuva par pazīstamu aktrisi, teātra režisori un pedagoģi [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā]]. Filmējās [[Rīgas Kinostudija]]s filmās "[[Purva bridējs (filma)|Purva bridējs]]" (1966), "[[Mērnieku laiki (1968. gada filma)|Mērnieku laiki]]" (1968), "[[Nāves ēnā (filma)|Nāves ēnā]]" (1971), "[[Pieskāriens (filma)|Pieskāriens]]" (1973), "[[Dunduriņš]]" (1974), "[[Nakts bez putniem]]" (1979). Lūcijas Baumanes radošajai darbībai ir veltītas divas dokumentālistu filmas kinožurnālā "[[Padomju Latvija (kinožurnāls)|Padomju Latvija]]".<ref>Teātris un kino biogrāfijās : '''enciklopēdija''' / ''sast. un galv. red. Māra Niedra; māksl. Aleksandrs Busse.'' — Rīga : Preses nams, 1999-. — (Latvija un latvieši). 1.sēj. A-J. — 1999. — 462 lpp. : il. {{ISBN|9984-00-331-0}}</ref> Bija precējusies ar aktieri [[Luijs Šmits|Luiju Šmitu]]. Mirusi {{dat|1988|6|22}}, apglabāta [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.diena.lv/arhivs/visu-pati-12567127 Biogrāfija (latviski)]{{Novecojusi saite}} * [http://nekropole.info/lv/Lucija-Baumane Lūcija Baumane nekropole.info (latviski)] * [http://vieglassmiltis.lv/home/userprofile/Lucija-Baumane Lūcija Baumane vieglassmiltis.lv (latviski)]{{Novecojusi saite}} * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/w/sov/33680/bio/ Biogrāfija (krieviski)] {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baumane, Lūcija}} [[Kategorija:1905. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1988. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Carnikavas pagasta cilvēki]] b1x2t5edgq3ugzu9b5tdtv3e1yrlpj5 0 327763 4490817 4473241 2026-07-06T05:45:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490817 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Labs raksts}} {{Mūzikas festivāla infokaste | nosaukums = ''Mėnuo Juodaragis'' | attēla_nosaukums = Menuo Juodaragis logo.png | attēla_apraksts = ''Menuo Juodaragis'' logo | attēla izmērs = 200px | norises_vieta = * {{vieta|Lietuva|Molētu rajons|Verbišķi|2s=Molētu rajona pašvaldība}} (1995; 1997; 1999)<ref name="Par festivālu"/><ref name="Laiku lokos"/> * {{vieta|Lietuva|Utenas rajons|Sudeiķi|2s=Utenas rajona pašvaldība}} (2000—2002)<ref name="Par festivālu"/><ref name="Laiku lokos"/> * {{vieta|Lietuva|Širvintu rajons|Ķērnava|2s=Širvintu rajona pašvaldība}} (2003—2005)<ref name="Par festivālu"/><ref name="Laiku lokos"/> * {{vieta|Lietuva|Zarasu rajons|Zarasu ezers|2s=Zarasu rajona pašvaldība}} (2007—2009)<ref name="Laiku lokos"/> * {{vieta|Lietuva|Traķu rajons|Aukštadvaris|2s=Traķu rajona pašvaldība}} (2010)<ref name="Laiku lokos"/> * {{vieta|Lietuva|Zarasu rajons|Zarasu ezers|2s=Zarasu rajona pašvaldība}} (2011—2013)<ref name="Laiku lokos"/> * {{vieta|Lietuva|Ķēdaiņu rajons|Skinderišķu dendroloģiskais parks|2s=Ķēdaiņu rajona pašvaldība}} (2014)<ref name="Laiku lokos"/> * {{vieta|Lietuva|Zarasu rajons|Zarasu ezers|2s=Zarasu rajona pašvaldība}} (2015)<ref name="Laiku lokos"/> * {{vieta|Lietuva|Zarasu rajons|Dūburu ezers|2s=Zarasu rajona pašvaldība}} (2016—2017)<ref name="Laiku lokos"/> * {{vieta|Lietuva|Raseiņu rajons|Molavēnu pilskalni|2s=Raseiņu rajona pašvaldība}} (2018) * {{vieta|Lietuva|Zarasu rajons|Dūburu ezers|2s=Zarasu rajona pašvaldība}} (2020) * {{vieta|Lietuva|Švenčoņu rajons|Grību muiža|2s=Švenčoņu rajona pašvaldība}} (2021)' * {{vieta|Lietuva|Zarasu rajons|Dūburu ezers|2s=Zarasu rajona pašvaldība}} (2022—2024) | gadi = 1995; 1997; 1999—2005; 2007—2018; 2020—2024 | dibinātāji = ''[[Dangus]]'' un ''Baltijos Griaustinis'' | žanrs = [[mūsdienu tautas mūzika|mūsdienu]]/[[tradicionālā tautas mūzika]], [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]], [[alternatīvā mūzika]] | dalībvalstis = | pārraidītājs = | mājaslapa = {{URL|https://www.mjr.lt/lv/}} }} '''''Mėnuo Juodaragis''''' ('''''MJR'''''; no [[lietuviešu valoda]]s — 'Mēness melnradzis' vai 'Melnragu mēness') bija [[baltu kultūra]]s, [[tautas mūzika]]s un [[alternatīvā mūzika|alternatīvās mūzikas]] brīvdabas festivāls, viens no lielākajiem un senākajiem [[neatkarīgā mūzika|neatkarīgās mūzikas]] pasākumiem [[Baltijas valstis|Baltijā]].<ref name="MJR X">{{Tīmekļa atsauce |title=Festivālā 'Menuo Juodaragis' pulcēsies baltu kultūras un alternatīvās mūzikas cienītāji |date=2007. gada 16. augusts |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/art/festivala-menuo-juodaragis-pulcesies-baltu-kulturas-un-alternativas-muzikas-cienitaji.d?id=18721526 |accessdate=2016. gada 13. augustā}}</ref> == Vēsture == Pirmais ''Mėnuo Juodaragis'' notika 1995. gada 10. novembrī [[Verbišķi|Verbišķu]] laukos netālu no [[Molēti]]em, kur uz vienu vakaru spontāni sapulcējās padsmit jauniešu domubiedru grupa,<ref name="Par festivālu">{{Tīmekļa atsauce |title=Par festivālu |publisher=''Mėnuo Juodaragis'' |url=http://www.mjr.lt/arc/mjr2017/lv/festivals/110-par-festivalu |accessdate=2018. gada 31. augustā}}</ref> un uzstājās 5 grupas: ''Wejdas'', ''Solus'', ''Akys'', ''Sovijus'' un ''Sala''.<ref name="Laiku lokos">{{Tīmekļa atsauce |title=Laiku lokos |publisher=''Mėnuo Juodaragis'' |url=http://www.mjr.lt/arc/mjr2017/lv/festivals/112-seka-lat |accessdate=2018. gada 31. augustā}}</ref> Nākamais festivāls tika rīkots pēc gandrīz diviem gadiem — 1999. gada 2. maijā — turpat Verbišķos. Šoreiz tas ilga divas dienas, un tajā kopā ar Lietuvas grupām ''Sala'', ''Ha Lela'', ''Angis'', ''Sovijus'', ''[[Pievos]]'', ''Laumė'', ''Akys'' un ''Wejdas'' uzstājās arī [[tumšais ambients|tumšā ambienta]] grupa ''King Lear's Convulsions'' no Latvijas.<ref name="Laiku lokos"/> Savukārt no 2000. līdz 2002. gadam augusta pēdējā nedēļā ar vietējās pašvaldības atbalstu ''Mėnuo Juodaragis'' notika [[Utenas rajons|Utenas rajona]] [[Sudeiķi|Sudeiķos]], pie [[Alauša ezers|Alauša ezera]].<ref name="Par festivālu"/> 2006. gadā festivāls finansiālu un organizatorisku iemeslu dēļ nenotika.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mėnuo Juodaragis 2006 |publisher=''Mėnuo Juodaragis'' |url=http://www.mjr.lt/arc/mjr2006/ |accessdate=2018. gada 31. augustā |language=lietuviski, angliski}}</ref> [[Attēls:Mėnuo Juodaragis. Rinktinė.jpg|thumb|left|200px|''Dangus'' 2009. gadā izdotā festivāla mūziķu skaņdarbu izlases albuma ''Mėnuo Juodaragis. Rinktinė'' vāks]] 2009. gadā ''Mėnuo Juodaragis'' notika uz salas Zarasu ezerā. Festivāla tēma bija [[zirgi]], un tajā uzstājās vairāk nekā 40 grupas, tostarp [[Trokšņu iela (grupa)|Trokšņu iela]] un [[Baobabs (grupa)|Baobabs]] no Latvijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Festivāls „Menuo Juodragis 2009” Lietuvā aicina |date=2009. gada 16. augusts |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://sejas.tvnet.lv/4994718/festivals-menuo-juodragis-2009-lietuva-aicina |accessdate=2016. gada 30. augustā}}</ref> Togad ''Dangus'' 500 eksemplāros laida arī klajā 30 festivāla mūziķu lielākoties īpašu un iepriekš neizdotu skaņdarbu izlases dubultdisku ''Mėnuo Juodaragis. Rinktinė'' ("''Mėnuo Juodaragis''. Izlase"). Izdevuma pirmajā diskā ar nosaukumu ''Priešpilnis'' ('Augošs mēness') iekļauti 15 Lietuvas mūziķu skaņdarbi, bet otrajā diskā ar nosaukumu ''Delčia'' ('Vecs mēness') — 15 pārējo valstu mūziķu skaņdarbi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=MĖNUO JUODARAGIS — Rinktinė — ''2 CD'' |publisher=''Mėnuo Juodaragis'' |url=http://www.mjr.lt/arc/mjr2009/htm/priedo/e_cd.htm |language=angliski |accessdate=2016. gada 13. augustā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Šajā nedēļas nogalē Zarasa ezera salā mirdzēs „Mėnuo Juodaragis” |date=2009. gada 27. augusts |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lt/veidai/muzika/si-savaitgali-zaraso-ezero-saloje-svies-menuo-juodaragis.d?id=23761487 |language=lietuviski |accessdate=2016. gada 13. augustā}}</ref> [[Attēls:Menuo Juodaragis 2013. gada plakāts.jpg|thumb|left|200px|Festivāla 2013. gada plakāts latviski ar tā vēstnešiem [[ASV lietuvieši|ASV lietuviešu]] podnieku Vladu Rukšu (''Vladas Rukša'') un [[ASV latvieši|ASV latviešu]] grāmatsējēju [[Alfrēds Stinkuls|Alfrēdu Stinkuli]]<ref name="Vrubļauskaite"/>]] 2010. gada sakļautā (mazā) festivāla norises vieta bija [[Aukštadvaris]], bet 2011. gadā festivāls atkal atgriezās uz salas Zarasu ezerā. Tā gada festivāla sauklis bija „Kur sutartines vij pasaules... Tava cilts Tevi sauc!” (''Kur sutartinės pina pasaulius... Tavo gentis Tave šaukia!'')<ref name="Laiku lokos"/> ''Mėnuo Juodaragis'' tēma bija lietuviešiem raksturīgā daudzbalsīgā dziedāšanas tradīcija — [[sutartine]]s<ref name="MJR XIV">{{Tīmekļa atsauce |title=Lietuvā notiks ikgadējais post-folk festivals 'Mėnuo Juodaragis' |date=2011. gada 20. jūlijs |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/lietuva-notiks-ikgadejais-post-folk-festivals-menuo-juodaragis.d?id=39666461 |accessdate=2016. gada 13. augustā}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Mėnuo Juodaragis XIV piedāvās senās tradīcijas un mūsdienu kultūru |date=2011. gada 20. jūlijs |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/mnuo-juodaragis-xiv-piedavas-senas-tradicijas-un-musdienu-kulturu-13892972 |accessdate=2016. gada 13. augustā}}</ref><ref name="MJR XIV(1)">{{Tīmekļa atsauce |title=Lietuvā notiks post-folk festivals 'Mėnuo Juodaragis' |date=2011. gada 23. augusts |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/lietuva-notiks-post-folk-festivals-menuo-juodaragis.d?id=40243683 |accessdate=2016. gada 13. augustā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Lietuvas pierobežā folkmūzikas festivāls „Melnragu mēness” |date=2011. gada 23. augusts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5329240/lietuvas-pierobeza-folkmuzikas-festivals-melnragu-meness |accessdate=2016. gada 13. augustā}}</ref> un [[lietuviešu valoda]]s atdzimšana<ref name="Laiku lokos"/> —, un festivālā uzstājās vairāk nekā 45 mūzikas grupas un mūziķu,<ref name="MJR XIV"/> tostarp [[Laimas Muzykanti]] un DJ Olivers no Latvijas.<ref name="Laiku lokos"/><ref name="MJR XIV(1)"/><ref>{{Laikraksta atsauce |author=Aija Eniņa |title=Baltijas postfolka festivāls pulcēs autentiskās un mūsdienu folka mūzikas izpildītājus |date=2011. gada 23. augusts |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/baltijas-postfolka-festivals-pulces-autentiskas-un-musdienu-folka-muzikas-izpilditajus-13899478 |accessdate=2016. gada 13. augustā}}</ref> 2012. gada festivāls bija veltīts [[putni]]em un Lietuvas aviācijas vēsturei, kam par godu Zarasos notika [[gaisa balons|gaisa balonu]] sacensības un gaisa balonu nakts parāde ar īpašu mūzikas un gaismu šovu. Festivālā uzstājās vairāk nekā 50 grupas, tostarp arī etno [[ska]] grupa Vējam Kabatā no Latvijas.<ref name="MJR XV(1)">{{Laikraksta atsauce |title=Lietuvā notiks Baltijas postfolka festivāls Mėnuo Juodaragis |date=2012. gada 13. augusts |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/lietuva-notiks-baltijas-postfolka-festivals-mnuo-juodaragis-13962372 |accessdate=2016. gada 13. augustā}}</ref><ref name="MJR XV(2)">{{Tīmekļa atsauce |title=Lietuvā 15. reizi notiks postfolkloras festivāls 'Mėnuo Juodaragis' |date=2012. gada 20. augusts |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/lietuva-15-reizi-notiks-postfolkloras-festivals-menuo-juodaragis.d?id=42606392 |accessdate=2016. gada 13. augustā}}</ref><ref name="Kozlovska"/> Kopš 2012. gada festivālu daļēji atbalsta [[Lietuvas Republikas Kultūras ministrija]].<ref name="Par festivālu"/> 2013. gadā festivāla tēma bija „Brāļi latvieši”, ko pavadīja sauklis „Laiks brāļiem satikties” (''Metas broliams susitikti''). Togad ''Mėnuo Juodaragis'' uzstājās 11 mūzikas grupas un folkloras kopas no Latvijas — [[Iļģi]], ''[[Skyforger]]'', [[Auļi]], [[Grodi (folkloras kopa)|Grodi]], [[Vilki (folkloras kopa)|Vilki]], [[Ēnu kaleidoskops]], [[Dzelzs Vilks]], Miglas asni, Bēdu vēstnesis, ''[[STandART]]'' un ''[[Green Novice]]'' —, kā arī divi latviešu dīdžeji: DJ Olivers un [[DJ Dambis]]. Savukārt kino un lekciju programmā bija iekļauta [[latviešu valoda]]s apmācība, dažādas lekcijas par [[latviešu kultūra|latviešu kultūru]], [[latviešu mitoloģija|mitoloģiju]], [[latviešu zīmes|zīmēm]] un to līdzību ar [[lietuviešu kultūra|lietuviešu kultūru]], kā arī latviešu filmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=„Mėnuo Juodaragis XVI” festivāls šogad veltīts Latvijai |date=2013. gada 7. jūnijs |website=[[tvnet.lv]] |url=https://sejas.tvnet.lv/5391902/menuo-juodaragis-xvi-festivals-sogad-veltits-latvijai |accessdate=2016. gada 13. augustā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija Lietuvā – „Menuo Juodaragis XVI” |date=2013. gada 7. augusts |website=alternative.lv |url=https://www.alternative.lv/zinas/latvija-lietuva-menuo-juodaragis-xvi-489/ |accessdate=2016. gada 13. augustā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Lietuvā sāksies baltu kultūras festivāls „Menuo Juodaragis” |date=2013. gada 23. augusts |website=[[Apollo ([portāls)|Apollo]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.apollo.lv/5839665/lietuva-saksies-baltu-kulturas-festivals-menuo-juodaragis |accessdate=2016. gada 13. augustā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijas grupas piedalās postfolka festivālā Lietuvā |date=2013. gada 24. augusts |author=Paula Vilsone |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/muzika/kultura/latvijas-grupas-piedalas-postfolka-festivala-lietuva.a63811/ |accessdate=2016. gada 13. augustā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Šonedēļ Lietuvā baltu rokfestivāls „Menuo Juodaragis” |date=2013. gada 19. augusts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://sejas.tvnet.lv/5330550/sonedel-lietuva-baltu-rokfestivals-menuo-juodaragis |accessdate=2016. gada 13. augustā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Lietuvā norisināsies baltu kultūras festivāls, kura tematika šogad – Latvija |date=2013. gada 7. augusts |publisher=[[Satori (interneta žurnāls)|Satori]] |url=http://www.satori.lv/raksts/6023 |accessdate=2016. gada 13. augustā |archive-date=2013. gada 12. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20130812223747/http://satori.lv/raksts/6023 }}</ref> Par festivāla vēstnešiem izvēlēts [[ASV lietuvieši|ASV lietuviešu]] podnieks Vlads Rukša (''Vladas Rukša'') un viņa draugs [[ASV latvieši|ASV latviešu]] grāmatsējējs [[Alfrēds Stinkuls]], kuriem [[Losandželosa|Losandželosā]] piederēja baltu suvenīru veikals.<ref name="Vrubļauskaite">{{Tīmekļa atsauce |title=''Mėnuo Juodaragis XVI'': saruna par diviem sirmbārdainiem personāžiem un tēmu „Brāļi latvieši” |date=2013. gada jūlijs |author=Kristina Vrubļauskaite |publisher=Mano Festivalis |url=http://manofestivalis.lt/naujiena/menuo-juodaragis-xvi-pokalbis-apie-du-zilabarzdzius-personazus-ir-tema-broliai-latviai/246 |accessdate=2016. gada 13. augustā |language=lietuviski |archive-date=2016. gada 1. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20160801171150/http://manofestivalis.lt/naujiena/menuo-juodaragis-xvi-pokalbis-apie-du-zilabarzdzius-personazus-ir-tema-broliai-latviai/246 }}</ref> [[Attēls:Duburys1.JPG|250px|thumb|right|[[Dūburu ezers|Dūburu ezera]] sala, uz kuras festivāls notika no 2016. līdz 2017. gadam]] 2016. gadā ''Mėnuo Juodaragis'' mainīja norises vietu no salas [[Zarasu ezers|Zarasu ezerā]] uz salu [[Dūburu ezers|Dūburu ezerā]], [[Zarasu rajons|Zarasu rajonā]], netālu no [[Dusetas|Dusetām]]. 19. festivāla tēma bija „Mājas”, un tā galvenie mākslinieki bija slovēņu [[avangarda mūzika|avangarda]] [[mūzika]]s grupa ''[[Laibach (grupa)|Laibach]]'', bet no Latvijas festivālā uzstājās [[Saucējas]], ''[[Gas of Latvia]]'' un ''[[Hypnopython]]''. Festivālu apmeklēja ap 5000 cilvēku.<ref name="skaties.lv">{{Tīmekļa atsauce |title=Festivālā Mėnuo Juodaragis uzstāsies Laibach, pārstāvēta arī Latvija |date=2016. gada 16. augusts |website=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/izklaide/slavenibas/citas-slavenibas/kultura/festivala-menuo-juodaragis-uzstasies-laibach-parstaveta-ari-latvija/ |accessdate=2016. gada 30. augustā }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="Laibach">{{Tīmekļa atsauce |title=Festivāls „Mėnuo Juodaragis” – vasaras noslēguma festivāls un „Laibach” |date=2016. gada 22. augusts |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/muzika/jaunumi/621023-festivals_menuo_juodaragis_vasaras_nosleguma_festivals_un_laibach |accessdate=2016. gada 30. augustā |archive-date=2016. gada 20. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20160820120335/http://www.tvnet.lv/muzika/jaunumi/621023-festivals_menuo_juodaragis_vasaras_nosleguma_festivals_un_laibach }}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Aizritējis lielākais baltu kultūras un alternatīvās mūzikas festivāls „Mėnuo Juodaragis” |date=2016. gada 30. augusts |author=Aija Kaukule |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/aizritejis-lielakais-baltu-kulturas-un-alternativas-muzikas-festivals-menuo-juodaragis/ |accessdate=2016. gada 30. augustā}}</ref> Norises vietas maiņu festivāla rīkotāji skaidroja šādi: {{cquote|Pārcelt festivālu uz jaunu vietu rosināja vairāki apstākļi. Proti, Zarasos, kur pēdējā laikā bija šo svētku mājvieta, tajās pašās brīvdienās paredzēts liels starptautisks sporta pasākums, savukārt, mēs jau daudzus gadus esam metuši skatienus uz ainaviski izteiksmīgo salu Dūbura ezera hidrogrāfiskajā liegumā. Salas īpašā vēsturiskā vide, simtgadīgie ozoli un sapņainas noskaņas rosinošie dabasskati festivāla „Mėnuo Juodaragis” noskaņām ir īpaši piemēroti. |author=''Mėnuo Juodaragis'' rīkotāji |source=<ref name="skaties.lv"/><ref name="Laibach"/>}} 2017. gadā ar [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkonam]] veltītu festivālu tika atzīmēta tā 20. gadskārta. Festivāla galvenie mākslinieki bija norvēģu [[tradicionālā tautas mūzika|tradicionālās tautas mūzikas]] grupa ''[[Wardruna]]'', bet no Latvijas ''Mėnuo Juodaragis'' uzstājās [[Auļi]], [[Tautumeitas]], [[Daba San]] un [[Hipstokrātija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Festivāls „Mėnuo Juodaragis” šogad jau divdesmito reizi |date=2017. gada 17. augusts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://sejas.tvnet.lv/4560491/festivals-menuo-juodaragis-sogad-jau-divdesmito-reizi |accessdate=2017. gada 20. augustā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Lietuvā 20. reizi notiks mūzikas un baltu kultūras festivāls 'Menuo Juodaragis' |date=2017. gada 17. augusts |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/music/lietuva-20-reizi-notiks-muzikas-un-baltu-kulturas-festivals-menuo-juodaragis.d?id=49149521 |accessdate=2017. gada 20. augustā}}</ref> 2018. gadā ''Mėnuo Juodaragis'' tēma bija burvības, un tā biļešu skaits bija ierobežots līdz 3000 biļetēm. Festivāla galvenie mākslinieki bija eksperimentālās [[tautas mūzika]]s grupa ''[[Heilung]]'', bet Latviju ''Mėnuo Juodaragis'' pārstāvēja Ēnu kaleidoskops, kas festivālā uzstājās arī 2007., 2010. un 2013. gadā.<ref name="Kalniņš">{{Laikraksta atsauce |title=Aizvadīts 21. Baltu kultūras un alternatīvās mūzikas festivāls „Mėnuo Juodaragis” |date=2018. gada 29. augusts |author=Arnis Kalniņš |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=https://www.la.lv/aizvadits-21-baltu-kulturas-un-alternativas-muzikas-festivals-menuo-juodaragis |accessdate=2018. gada 31. augustā}}</ref> == Tēmu pavedieni == [[Attēls:Mėnuo Juodaragio XXI šviesos paveikslai.jpg|250px|thumb|right|2018. gada festivāla [[burvības|burvību]] tēmai veltīts gaismu šovs]] Kopš 2003. gada festivālam tiek izvēlēts viens vai vairāki ar [[balti]]em, baltu dzīvesziņu un Lietuvu saistīti „tēmu pavedieni” (''temų gijos''), kas atspoguļojas attiecīgā gada dalībniekos un to priekšnesumos, kā arī citos festivāla pasākumos un vispārējā noformējumā. Festivāla tēmu pavedieni laika gaitā: * 2003. gadā — [[Lietuvas partizāni]] (''Lietuvos partizanai''); * 2004. gadā — [[Ķērnava]]s noslēpumi (''Kernavės paslaptys'') un senās [[baltu zīmes]] (''senieji baltų ženklai''); * 2005. gadā — [[Vīdūns]] (''Vydūnas'') un baltu ekoloģija (''baltiška ekologija''); * 2007. gadā — [[sēļi|sēļu]] cilts (''sėlių gentis'') un [[Mēness (dievība)|Mēness]] (''Mėnulis''); * 2008. gadā — [[pūķis|pūķi]] (''aitvarai'') un [[Lietuvas Bruņotie spēki|Lietuvas Bruņotajiem spēkiem]] — 90 (''Lietuvos kariuomenės 90-metis''); * 2009. gadā — [[zirgi]] (''žirgai''), [[Vītis]] (''Vytis'') un [[Lietuvas vēsture]] — senāka par 1000 gadiem (''Lietuvos istorija senesnė nei 1000 metų''); * 2010. gadā — [[Velns (latviešu mitoloģija)|Velna]] baltiskā mitoloģija (''baltiškoji Velnio mitologija'') un Dr. [[Jons Basanavičs]] (''Dr. Jonas Basanavičius''); * 2011. gadā — [[sutartine]]s (''sutartinės'') un [[lietuviešu valoda]]s atdzimšana (''lietuvių kalbos atgimimas''); * 2012. gadā — putni (''paukščiai'') un Lietuvas aviācijas vēsture (''Lietuvos aviacijos istorija''); * 2013. gadā — brāļi latvieši (''broliai latviai''); * 2014. gadā — sapņi (''sapnai''); * 2015. gadā — bites (''bitės''); * 2016. gadā — mājas (''namai''); * 2017. gadā — [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkons]] (''Perkūnas'');<ref name="Laiku lokos"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Istorijos seka |publisher=''Mėnuo Juodaragis'' |url=http://www.mjr.lt/arc/mjr2017/lt/festivalis/12-istorijos-seka |accessdate=2018. gada 31. augustā |language=lietuviski}}</ref> * 2018. gadā — [[burvība]]s (''burtai'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Burvības |publisher=''Mėnuo Juodaragis'' |url=http://www.mjr.lt/XXI/lv/burvibas/ |accessdate=2018. gada 31. augustā}}</ref> == Programma == [[Attēls:Mėnuo Juodaragio XXI kankliavimo pamokos.jpg|250px|thumb|right|[[Kanklēšana]]s apmācība ar Daivu Šeškauskaiti-Skalsu 2018. gada festivāla Ugunsaltārī]] [[Attēls:Apeiga Mėnuo Juodaragio XXI Burtų kieme.jpg|250px|thumb|right|Rituāls ar mežavīru (šamani) Petru Dabrišu 2018. gada festivāla Burvību ciemā.]] ''Mėnuo Juodaragis'' uzstājušies dažādi [[tradicionālā tautas mūzika|tradicionālās]] un [[mūsdienu tautas mūzika]]s ([[neofolks|neofolka]], [[folkroks|folkroka]], [[folkmetāls|folkmetāla]] u.t.t.), ''[[darkwave]]'', [[avangarda mūzika|avangarda]], [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]], [[eksperimentālā mūzika|eksperimentālās mūzikas]], [[rokmūzika]]s, [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] un daudzu citu žanru mūziķi.<ref name="MJR XIV"/><ref name="MJR XV(1)"/><ref name="MJR XV(2)"/><ref name="Kalniņš"/> Līdz 2016. gadam festivālā bija trīs skatuves<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Atklāta 18. „Mėnuo Juodaragis” festivāla tēma — bites |publisher=''[[Lietuvos rytas]]'' |date=2015. gada 23. jūlijs |url=https://www.lrytas.lt/zmones/muzika/2015/07/23/news/atskleista-18-ojo-festivalio-menuo-juodaragis-tema-bites-1352539 |accessdate=2016. gada 13. augustā |language=lietuviski}}</ref> — Lielā skatuve, Priežu skatuve (''Pušyno scena'') un Ziemeļu skatuve/Dainu skatuve (''Šiaurinė scena/Dainų scena''), bet kopš 2016. gada to skaits bija palielināts līdz četrām — Folk skatuves (''Folk scena''), uz kuras galvenokārt uzstājas tautas mūziķi, Egļu skatuves (''Eglyno scena''), uz kuras lielākoties uzstājas [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] izpildītāji un dīdžeji, kā arī Dūbura skatuves (''Dūburio scena'') un Lielās skatuves (''Didžioji scena''; 2017. gada festivālā pārdēvēta par Pērkona skatuvi (''Pērkūno scena'')), uz kurām uzstājās pārējie, parasti lielākie un slavenāki mūziķi. Rituālās mūzikas un atsevišķas akustiskās uzstāšanās notika arī pie Lielā ozola (''Didysis ąžuolas''). Festivālā, līdztekus mūzikas programmai, darbojās arī amatu ciems (''Amatų kiemas''), deju, kino un lekciju teltis,<ref name="MJR X"/> kā arī notiek tradicionālie rituāli, [[izstāde]]s, [[vakarēšana]], ekskursijas, pārgājieni, sporta pasākumi un sacensības<ref name="Kozlovska">{{Tīmekļa atsauce |title=Zarasos norisinās XV postfolka mūzikas festivāls "Mėnuo Juodaragis" |author=Lolita Kozlovska |date=2012. gada 26. augusts |publisher=Daugavpils novada Tūrisma un informācijas centrs |url=http://travelnews.lv/?m_id=18312&i_id=5&pub_id=74446&Zarasos-notnisinas-XV-postfolka-muzikas-festivals-Menuo-Juodaragis |accessdate=2016. gada 13. augustā}}</ref> ([[futbols|futbolā]], [[regbijs|regbijā]], [[orientēšanās]], [[ristīnis|ristīnī]], [[lokšaušana|lokšaušanā]], [[ritinis|ritinī]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=MJR XX sportas |publisher=''Mėnuo Juodaragis'' |url=http://www.mjr.lt/arc/mjr2017/lt/programa/254-sportas |accessdate=2017. gada 13. augustā |language=lietuviski}}</ref> Amatu ciemā visa festivāla laikā savus darinājumus pārdeva un ar dažādām meistardarbnīcām un paraugdemonstrējumiem uzstājās galdnieki, kalēji, maiznieki, stiklpūši, ādas amatnieki, kaulgrebji, kokgrebji, drēbnieki, audēji, dārznieki, podnieki, rotkaļi, zāļotāji, aldari, senie tetovētāji u.c. amatnieki no Lietuvas un citām valstīm. Kopš 2016. gada festivālā darbojās arī Bērnu ciematiņš (''Vaikų kiemutis'') ar īpašu bērniem paredzētu programmu — [[animācija|animācijām]], priekšnesumiem, mūzikas programmu, spēlēm, pasakām un nodarbībām,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Festivāla „Mėnuo Juodaragis” amatu ciems pārsteigs ar daudzveidīgu kultūras un mākslas programmu |publisher=15min |date=2016. gada 18. augusts |url=https://www.15min.lt/vardai/naujiena/muzika/festivalyje-menuo-juodaragis-amatu-kaimas-stebins-gausia-kulturos-ir-meno-programa-1054-670741 |accessdate=2016. gada 30. augustā |language=lietuviski}}</ref> bet 2018. gadā iekārtots atsevišķs Burvību ciems (''Burtų kiemas'') ar zāļotājiem, [[astrologi]]em un [[maģija]]s pētniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Burtų kiemas'' |publisher=''Mėnuo Juodaragis'' |url=http://www.mjr.lt/XXI/lt/programa/burtu-kiemas/ |accessdate=2018. gada 31. augustā |language=lietuviski}}</ref> <gallery> Mėnuo Juodaragio XXI Amatų kiemas.jpg|Amatu ciems Mėnuo Juodaragio XXI Kino ir paskaitų palapinė.jpg|Kino un lekciju telts Mėnuo Juodaragio XXI Burtų kiemas.jpg|Burvību ciems Mėnuo Juodaragio XXI Aukuras.jpg|Ziedoklis Mėnuo Juodaragio XXI pirtis.jpg|Pirts </gallery> === ''Minam Juodaragin'' === Kopš 2005. gada tiek rīkota [[riteņbraukšana]] ''Minam Juodaragin'', kurā apmeklētāji bija aicināti uz festivālu doties ar [[divritenis|divriteni]]. Dalībniekiem iespējams vai nu pievienoties riteņbraucēju grupām no lielākajām Lietuvas pilsētām, vai arī doties atsevišķi. ''Minam Juodaragin'' iepriekš jāreģistrējas un, ja ceļā uz festivālu veikti vairāk nekā 100 km, rīkotāji riteņbraucējam piešķīra atlaidi festivāla biļetei, īpašu dāvanu un nodrošina riteņa bezmaksas tehnisko apskati.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=„Mėnuo Juodaragis” aicina ceļot ar divriteni un saudzēt dabu |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date=2016. gada 18. augusts |url=https://www.delfi.lt/veidai/muzika/menuo-juodaragis-kviecia-keliauti-dviraciais-ir-tausoti-gamta.d?id=23333710 |accessdate=2016. gada 30. augustā |language=lietuviski}}</ref> === ''Einam Juodaragin'' === 2018. gadā ieviesta jauna tradīcija — pārgājiens ''Einam Juodaragin'', kurā apmeklētāji bija aicināti uz festivālu doties kājām. ''Einam Juodaragin'' bija iepriekš jāreģistrējas un, ja ceļā uz festivālu bija mēroti vairāk nekā 100 km, rīkotāji gājējam piešķīra atlaidi festivāla biļetei, piemiņas zīmi un ekskursiju pa Molavēnu apkārtni. Pārgājiens sākās Kauņā četras dienas pirms festivāla sākuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=''Einam Juodaragin'' |publisher=''Mėnuo Juodaragis'' |url=http://www.mjr.lt/XXI/lt/vietove/atvykimas/einam-juodaragin/ |accessdate=2018. gada 31. augustā |language=lietuviski}}</ref> == Festivāli == {| class="wikitable" |+ !Festivāls !Gads !Datums !Vieta !Tēmas pavediens !Mūziķi |- | rowspan="2" |''Mėnuo Juodaragis XXI¾'' | rowspan="2" |2021 | rowspan="2" |20.—22. augusts | rowspan="2" |Grību muiža (''Grybu dvaras''), [[Švenčoņu rajona pašvaldība|Švenčoņu rajons]], Lietuva | rowspan="2" |[[Ragutis]] |{{Karogs|Lietuva}}: [[Aiste Smilgevičiūte]] un ''Skylė'', ''Andaja'', ''Arklio Galia'', ''Atalyja'', ''Aurum Miles: Saulius Spindi – In Memoriam'', ''Dónis su Žemyna'', ''Elnio Rago Miškas'', ''Gyvata'', ''Gyvos Šventovės'', ''Judu'', ''Kaimynai'', ''Kamanių šilelis'', ''Kašėta Rokas'', ''Kūlgrinda'', ''Laiminguo'', ''Lakiūtė'', ''Lapkričio dvidešimtosios orkestras'', ''Luctus'', ''Magyla'', ''Plieninės Varlės'', ''Robaksai'', ''Skeldos'', ''Smetonos Ūsai'', ''Sraigės Efektas'', ''Šarqs'', ''Tankuojis'', ''Tykumo''s, ''Ugniavijas'', ''Ūkanose'', ''Vėjopatis'', ''Vėlių Namai'', ''Vilkduja''. |- |'''Pārējās valstis:''' Auļi (Latvija), ''[[Club Alpino]]'' (Polija), ''[[Forndom]]'' (Zviedrija), ''[[Krauka]]'' (Dānija), ''[[Ifriqiyya électrique]]'' (Tunisija), Rāva (Latvija). |- | rowspan="2" |''MJR Kaukynes XXI½'' | rowspan="2" |2020 | rowspan="2" |27.—30. augusts | rowspan="2" |Dūburu ezers, Zarasu rajons, Lietuva | rowspan="2" |[[Kauks|Kauki]] un maskas (''Kaukai ir kaukės'') |{{Karogs|Lietuva}}: ''Baltos varnos'', ''Dancing Crow'', ''Daumatas ir grupė'', ''Girnų Giesmės'', ''Fume'', ''Juodvarnis'', ''Intakas'', ''Kamanių šilelis'', ''K6RDZ9'', ''Kūlgrinda'', ''Lietis'', ''M. Briedžio grupė'', ''Oorchach'', ''Patrimas'', ''Poliarizuoti stiklai'', ''Ramėja'', ''Saulius Spindi'', ''Siela'', ''Smetonos ūsai'', ''Solo Ansamblis'', ''Šarūnas Mačiulis'', ''Šeiva'', ''Tankuojis'', ''Tylios šventovės'', ''Tiese'', ''Ugniavijas'', ''Virginija Pievos'', ''Vejdas'', ''Virsmai'', ''Zarasų mandolininkai'', ''DJ Žuvininkas'', ''DJ Smetona'', ''DJ Neofolk'', ''DJs Į_DUBA SELECTA''. |- |'''Pārējās valstis:''' [[Rāva (grupa)|Rāva]] (Latvija), [[Jāņoga (grupa)|Jāņoga]] (Latvija), [[Brička (grupa)|Brička]] (Latvija), Vilki (Latvija), ''Krauka'' (Dānija), ''Kallomäki'' (Somija); ''Sturle Dagsland'' (Norvēģija), ''Crooked Mouth'' (Kanāda); ''Meszecsinka'' (Ungārija). |- | rowspan="2" |''Mėnuo Juodaragis XXI'' | rowspan="2" |2018 | rowspan="2" |24.—26. augusts | rowspan="2" |Molavēnu pilskalni, Raseiņu rajons, Lietuva | rowspan="2" |[[Burvība]]s (''Burtai'') |{{Karogs|Lietuva}}: ''Aidai Ataidi'', ''[[Andaja]]'', ''AM X VV'', ''Arbata'', ''Arklio Galia'', ''Daina Dieva'', Daiva Šeškauskaite-Skalsa, ''Driezhas'', ''Elnio Rago Miškas'', ''Esatis'', ''Gilė'', Gints Gacevičs, ''Girių Dvasios'', ''Girjaukis'', ''OBŠRR'', ''Kiti kambariai'', ''[[Kūlgrinda]]'', ''MERGICOS+'', ''NuliS:S:S:S'', ''Obelija'', ''Paliekant Žemę'', ''Raguvos'', ''Saulius Spindi'', ''Sen Svaja'', ''Skeldos'', ''Ugniavijas'', ''Undan'', ''Ūkanose'', ''Vadauja'', ''[[Vėlių Namai]]'', Virginija, ''Vilkduja'', ''DJ Inkilas'', ''DJ Iduba Selecta'' ar komandu |- |'''Pārējās valstis:''' ''Aurinkopyörä'' (Somija), ''[[Alash]]'' (Krievija), ''Dandelion Wine'' (Austrālija), [[Ēnu kaleidoskops]] (Latvija), ''[[Heilung]]'' (Dānija), ''Kellan'' ([[Prūsija (zeme)|Prūsija]]), ''Meta Meat'' (Francija), ''[[Pragnavit]]'' (Baltkrievija), ''Sangre de Muerdago'' (Spānija), ''Romowe Rikoito'' (Prūsija), ''Romuvos'' (Izraēla) |- | rowspan="2" |''Mėnuo Juodaragis XX'' | rowspan="2" |2017 | rowspan="2" |24.—27. augusts | rowspan="2" |Dūburu ezers, Zarasu rajons, Lietuva | rowspan="2" |[[Pērkons (mitoloģija)|Pērkons]] (''Perkūnas'') |{{Karogs|Lietuva}}: ''[[Atalyja]], Aušrela, DJs Baltic Balkan'', [[Donis]] un [[Rasa Serra]], ''Girjaukis, Gyvata'', [[Aļģirds Klova]], ''Nahash, Oorchach'', Domants Razausks un VOS VOS, Solo ansamblis, ''[[Thundertale]], Ugniavijas, Vėjopatis, Wejdas'' u.c. |- |'''Pārējās valstis:''' [[Auļi]] & [[Tautumeitas]] (Latvija), ''Aurinkopyörä'' (Somija), [[Daba San]] (Latvija), ''Death in Rome'' (Eiropas Savienība), ''Der Blutharsch and the Infinite Church of the Leading Hand'' (Austrija), ''DrymbaDaDzyga'' (Ukraina), Elle Mārjā Eira (Norvēģija), [[Hipstokrātija]] (Latvija), ''Irdorath'' (Baltkrievija), ''Karolina Cicha & Bart Pałyga'' (Polija), ''Nest'' (Somija), ''Niel Mitra'' (Vācija), ''[[Of the Wand and the Moon]]'' (Dānija), ''Selvans'' (Itālija), ''Vril Jäger'' (Lielbritānija/Dānija), ''[[Wardruna]]'' (Norvēģija). |- | rowspan="2" |''Mėnuo Juodaragis XIX'' | rowspan="2" |2016 | rowspan="2" |25.—28. augusts | rowspan="2" |Dūburu ezers, Zarasu rajons, Lietuva | rowspan="2" |Mājas (''Namai'') |{{Karogs|Lietuva}}: ''Adas ir Viltė, Aidi ataidi, Afrikos būgnai,'' M.Briedis un grupa, ''Dambras, Esatis, Fume, Garbanotas Bosistas, Gilė, Girių Dvasios, I.V.T.K.Y.G.Y.G., Juodvarnis,'' Antans Kirvelevičs, ''Korys, [[Kūlgrinda (folkloras kopa)|Kūlgrinda]], Lakiūtė, Liberte, Luctus, McKaras, Nulis:S:S:S, Obšrr, N.Pečiūra ir Fantomai, [[Pievos]], Poringė, Ramtatūris, Rana, Sedula, Sen Svaja, Sheep Got Waxed, Siela'', [[Aiste Smilgevičiūte]] un ''[[Skylė]], Solo Ansamblis, Sraigės Efektas, Tatato projektas, Tiese, [[Ugniavijas]], Ūkanose, Vada-patha-sammelana,'' Vetra Trinkūnaite'', [[Vėlių Namai]], Vilkduja, Vilko Pupos, Virsmai, Vyčinai, [[Žalvarinis]], Žemyna, DJ Patricia Kokett, DJ Sagam''. |- |'''Pārējās valstis:''' ''Alio Die'' (Itālija), ''[[Gas of Latvia]]'' (Latvija), ''[[Hexvessel]]'' (Somija), ''[[Keltika Hispanna]]'' (Spānija), ''[[Laibach (grupa)|Laibach]]'' (Slovēnija), ''Piarevaracien'' (Baltkrievija), ''[[Puuluup]]'' (Igaunija), ''[[Romowe Rikoito]]'' (Prūsija), [[Saucējas]] (Latvija), ''[[Theodor Bastard]]'' (Krievija). |- | rowspan="2" |''Mėnuo Juodaragis XVIII'' | rowspan="2" |2015 | rowspan="2" |28.—30. augusts | rowspan="2" |Dūburu ezers, Zarasu rajons, Lietuva | rowspan="2" |Bites (''Bitės'') |{{Karogs|Lietuva}}: ''Thundertale, Nojus, Ne_, I.V.T.K.Y.G.Y.G., Angis, Kūlgrinda, Atalyja, Obelija, Seluona, Raguvos, Tykiai, Ramtatūris, Undan, Rugiaveidė ir šeima, [[Marga muzika]], Mindrė, Ugniavijas, Esatis, Kamanių šilelis, Turbo diedukai, Jonas ir Ieva,'' Briedis Mindaugs, ''Baltos varnos'', Alina Orlova, Domants Razausks un grupa, ''Sauliaus Petreikio Orkestras,'' Veronika Povilioniene un Roberts Semeņuks, ''Sen Svaja, [[Andaja]], Vilkduja, OBšRR, Sala, Vėjopatis, McKaras, Daina Dieva, Skeldos, Gys, Girių dvasios, Sala, Sraunus, Nulis:S:S:S, Driezhas, DJs Baltic Balkan, DJ Aerobica, DJ Žuvininkas''. |- |'''Pārējās valstis:''' ''Sol Invictus'' (Lielbritānija), ''Shadow Biosphere'' (Lielbritānija), ''Gods Tower'' (Baltkrievija), ''Sangre De Muerdago'' (Spānija), ''Vassvik'' (Spānija), ''La Chiva Gantiva'' (Beļģija/Kolumbija), ''Kirlian Camera'' (Itālija), ''Asea Sool'' (Gruzija), ''Atmasfera'' (Gruzija), ''Troitsa'' (Baltkrievija), ''The Devil & The Universe'' (Austrija), [[Zāle (grupa)|Zāle]] (Latvija). |- | rowspan="2" |''Mėnuo Juodaragis XVII'' | rowspan="2" |2014 | rowspan="2" |28.—30. augusts | rowspan="2" |Skinderišķu dendroloģiskais parks, Ķēdaiņu rajons, Lietuva | rowspan="2" |Sapņi (''Sapnai'') |{{Karogs|Lietuva}}: ''Merope, Essa, Auštaras, Budrūs, Daina Dieva, Donis, Driezhas, Gilė, Girių Dvasios, Gyvata, Juodvarnis, Kfg-Pulkelis, Korys, Kūlgrinda, Lela Menelia, Lygaudė, Lys, Mano Juodoji Sesuo, McKaras, Miglaukas, Nyksta, Obšrr, Oorchach, Pievos, Rana, Sala, Shnare.Sys, Skeldos, Smilgelė, Somnambula, [[Spanxti]], Tegu Teka, Trys Keturiose, Ugniavijas, Virsmai,'' Vītauts Landsberģis, ''Wejdas, Žiedupė, Dj Eirimas Velička, Dj Plix, Dj Paulius Ilius, Dj Do, Dj Shn (Minimal.Lt)''. |- |'''Pārējās valstis:''' ''[[Frailty (rokgrupa)|Frailty]]'' (Latvija), ''Sieben'' (Lielbritānija), ''And Also The Trees'' (Lielbritānija), ''[[Krauka]]'' (Dānija), ''Ô Paradis'' (Spānija). |- | rowspan="2" |''Mėnuo Juodaragis XVI'' | rowspan="2" |2013 | rowspan="2" |23.—25. augusts | rowspan="2" |Zarasu ezers, Zarasu rajons, Lietuva | rowspan="2" |Brāļi latvieši (''Broliai latviai'') |{{Karogs|Lietuva}}: Aiste Smilgevičiūte un ''Skylė, Baltos Varnos, Bruzgynai,'' Domants Razausks ar grupu '', Donis, Čiūtyta, Garsinė Izoliacija, Gilė, Girnų Giesmės,'' Justina Mileškaite,'' Liepaitės, Kabg Čiutyta, Kūjeliai Kūlgrinda, Laukis, Marga Muzika, Midula, Obšrr, [[Obtest]], Pievos, Ratilai, Sen Svaja, Siela, Skeldos, Spanxti, Sraigės Efektas, Ugniavijas, Vėjopatis, Vėlių Namai, Vilkduja''. |- |'''Pārējās valstis:''' Auļi (Latvija), Bēdu vēstnesis (Latvija), ''Changes'' (ASV), [[Dzelzs Vilks]] (Latvija), [[Ēnu kaleidoskops]] (Latvija), ''Fire+Ice'' (Lielbritānija), ''Folknery'' (Ukraina), ''[[Green Novice]]'' (Latvija), [[Grodi (folkloras kopa)|Grodi]] (Latvija), [[Iļģi]] (Latvija), Miglas asni (Latvija), ''Rome'' (Luksemburga), ''[[Otava Yo]]'' (Krievija), ''[[STandART]]'' (Latvija), ''Silent Stream of Godless Elegy'' (Čehija), [[Vilki (folkloras kopa)|Vilki]] (Latvija). |- | rowspan="2" |''Mėnuo Juodaragis XV'' | rowspan="2" |2012 | rowspan="2" |24.—26. augusts | rowspan="2" |Zarasu ezers, Zarasu rajons, Lietuva | rowspan="2" |Putni (''paukščiai'') un Lietuvas aviācijas vēsture (''Lietuvos aviacijos istorija'') |{{Karogs|Lietuva}}: Aiste Smilgevičiūte un ''Skylė'', Alina Orlova, [[Andrjus Mamontovs]], ''ByTikZyz, Daina Dieva, Donis, Driezhas, Flesh Flash, Gastauta, Girnų Giesmės, Gyvata, Juodvarnis, Kamanių šilelis, Kreizas, Kūlgrinda, Lapot, Linago, Mindrauja, Obelija, Oorchach, Ramtatūris, Rumunija, Sala, Sen Svaja, Ugniavijas, VISI,'' Veronika Povilioniene, ''Vydraga'', Vītauts V. Landsberģis, ''Žalvarinis''. |- |'''Pārējās valstis:''' ''Ataraxia'' (Itālija), ''Cruachan'' (Īrija), ''[[DakhaBrakha]]'' (Ukraina), ''H a t i'' (Polija), ''Larrnakh'' (Ungārija), ''[[Svjata Vatra]]'' (Igaunija), ''[[Tharaphita]]'' (Igaunija), ''Theodor Bastard'' (Krievija), ''Troum'' (Vācija), Vējam kabatā (Latvija), ''Vietah'' (Baltkrievija). |- | rowspan="2" |''Mėnuo Juodaragis XIV'' | rowspan="2" |2011 | rowspan="2" |26.—28. augusts | rowspan="2" |Zarasu ezers, Zarasu rajons, Lietuva | rowspan="2" |[[Sutartine]]s (''sutartinės'') un [[lietuviešu valoda]]s atdzimšana (''lietuvių kalbos atgimimas'') |{{Karogs|Lietuva}}: Aiste Smilgevičiūte un ''Skylė, Atalyja, BIX, Devyni, Donis, d.n.s, Dijūta, Golden Parazyth, Girių Dvasios, Juodvarnis, Kamanių Šilelis, Kukumbalis, Kūlgrinda, Lygaudė, Luctus, Luum, Marga Muzika, Nefes, OBšRR, PB8, Pievos, Spanxti, Seluona, Trys Keturiose, Ugniavijas, Ukmergės ir Pasvalio dambrelininkai, Vilkduja''. |- |'''Pārējās valstis:''' ''Arnica'' (Spānija), ''Blood Axis'' (ASV), ''Dazkarieh'' (Portugāle), [[Laimas Muzykanti]] (Latvija), ''Południca'' (Polija), ''Rapoon'' (Apvienotā Karaliste), ''Taruta'' (Ukraina), ''Troll Bends Fir'' (Krievija), ''Sonne Hagal'' (Vācija), DJ Olivers (Latvija). |- | rowspan="2" |''Mėnuo Juodaragis XIII'' | rowspan="2" |2010 | rowspan="2" |27.—28. augusts | rowspan="2" |Aukštadvaris, Traķu rajons, Lietuva | rowspan="2" |[[Velns (latviešu mitoloģija)|Velna]] baltiskā mitoloģija (''baltiškoji Velnio mitologija'') un Dr. [[Jons Basanavičs]] (''Dr. Jonas Basanavičius'') |{{Karogs|Lietuva}}: ''Aistvara, Ataka, Atalyja, Ataka, Delchia, Donis'' ar [[Rasa Serra|Rasu Serru]], ''Gyvata, Goštauta, Karužė, Katedra, Kūlgrinda, Liberte, Lipk ant sienų, Lys, Marga Muzika, Oorchach, Pergalė, Pievos, Poccolus, Sedula, Ugniavijas, Ukmergės ir Pasvalio dambrelininkai, Verknė, Vydraga, Wejdas'' ar ''Driezhas.'' |- |'''Pārējās valstis:''' Auļi (Latvija), [[Ēnu kaleidoskops]] (Latvija), ''Skyforger'' (Latvija), ''Sol Invictus'' (Lielbritānija), ''Tabor Radosti'' (Čehija), ''Viy'' (Ukraina), ''Żywiołak'' (Polija). |- | rowspan="2" |''Mėnuo Juodaragis XII'' | rowspan="2" |2009 | rowspan="2" |28.—30. augusts | rowspan="2" |Zarasu ezers, Zarasu rajons, Lietuva | rowspan="2" |[[Zirgi]] (''žirgai''), [[Vītis]] (''Vytis'') un [[Lietuvas vēsture]] — senāka par 1000 gadiem (''Lietuvos istorija senesnė nei 1000 metų'') |{{Karogs|Lietuva}}: Aiste Smilgevičiūte un ''[[Skylė]], Ale Va, Andaja, Brėkšta, Delchia'', Donis ar Rasu Serru, ''d.n.s, Driezhas, Girnų Giesmės, Goštauta, Karas, Karužė, Katedra, Kolektyvas, Kūlgrinda, Liepaitės, Mckaras, Mindrauja, Nüm Nüm, Oorchach, Patris, Ramtatūris, Sadūnai, Shnaresys, Spanxti, Tylos Labanoro'' ar Veroniku Povilionieni, ''Ugniavijas, Vilkduja, Wejdas.'' |- |'''Pārējās valstis:''' Baobabs (Latvija), ''Bisclaveret'' (Polija), ''Dandelion Wine'' (Austrija), ''[[Inkubus Sukkubus]]'' (Lielbritānija), ''Irfan'' (Bulgārija), ''Litvintroll'' (Baltkrievija), ''Of the Wand and the Moon'' (Dānija), ''Rama Amor'' (Itālija), ''Rasa Basom'' (Lietuva/Norvēģija), Trokšņu iela (Latvija), ''Virre+'' (Igaunija), ''Irakli Koiava'' (Gruzija), ''Žemės garsas'' (Gruzija/Lietuva). |- | rowspan="2" |''Mėnuo Juodaragis XI'' | rowspan="2" |2008 | rowspan="2" |22.—24. augusts | rowspan="2" |Zarasu ezers, Zarasu rajons, Lietuva | rowspan="2" |[[Pūķis|Pūķi]] (''Aitvarai'') un Lietuvas armijai — 90 (''Lietuvos kariuomenės 90-metis'') |{{Karogs|Lietuva}}: Aiste Smilgevičiūte un ''Skylė'', ''Andaja'', Andrjus Mamontovs, ''Atalyja, Brėkšta, Donis, Driezhas, Gąstauta, Girnų Giesmės, Kūlgrinda, Lipk Ant Sienų, Lys, Obšrr, Obtest, Pievos, Ramtatūris, Spanxti, Vilkduja, Vydraga, Vytis, Viksva, Wejdas, Žolynas, Žvaigždumėnija.'' |- |'''Pārējās valstis:''' [[Auļi]] (Latvija), ''Essa'' (Bulgārija), ''Loits'' (Igaunija), ''Rose Rovine E Amanti'' (Itālija), ''Spiritual Front'' (Itālija), ''Sieben'' (Ukraina), ''Theodor Bastard'' (Krievija), ''Vihr'' (Krievija), ''Von Thronstahl'' (Vācija). |- | rowspan="2" |''Mėnuo Juodaragis X'' | rowspan="2" |2007 | rowspan="2" |24.—26. augusts | rowspan="2" |Zarasu ezers, Zarasu rajons, Lietuva | rowspan="2" |[[Sēļi|Sēļu]] cilts (''Sėlių gentis'') un [[Mēness (dievība)|Mēness]] (''Mėnulis'') |{{Karogs|Lietuva}}: ''Atalyja, Donis, Kūlgrinda, Žalvarinis, Pievos, Lauxna Lauksna, Girnų Giesmės, Wejdas, Mckaras, Andaja, Thundertale,'' Alina Orlova, ''Driezhas, Svefn-G-Englar, Spookshow Inc., Vilkduja, Dvi Mudvi, Lipk Ant Sienų, Brėkšta, Seluona, Liberte. DJs: Infarktas, Android, Leibstandarte, Smetona, Hematogenas, Neofolk, Alex, Frau Cass.'' |- |'''Pārējās valstis:''' ''Allerseelen'' (Austrija), Ēnu kaleidoskops (Latvija), ''DJ Metalmanik'' (Lielbritānija), ''Moon Far Away'' (Krievija), DJ Ruta (Latvija), ''Svarrogh'' (Bulgārija), ''The Moon and the Nightspirit'' (Ungārija), Vilki (Latvija). |- | rowspan="2" |''Mėnuo Juodaragis IX'' | rowspan="2" |2005 | rowspan="2" |26.—28. augusts | rowspan="2" |Ķērnava, Širvintu rajons, Lietuva | rowspan="2" |[[Vīdūns]] (''Vydūnas'') un baltu ekoloģija (''baltiška ekologija'') |{{Karogs|Lietuva}}: Aiste Smilgevičiūte un ''Skylė, Kūlgrinda, Šova, Donis, Wejdas, Girnų Giesmės, Sala, Sovijus, Lauxna Lauksna, Goetheanum, Ensemble SP, GyS, Drama, Andaja, Driezhas, Pievos, Linoja, Dvi Mudvi; DJs: Android, Daimon, Hematogenas, Smetona, Neofolk, Plix.'' |- |'''Pārējās valstis:''' ''Älymystö'' (Somija), ''Hybryds'' (Beļģija), ''Kratong'' (Krievija), ''Romowe Rikoito'' (Prūsija), ''Neverdice'' (Somija), ''The Fungal Kingdom'' (ASV). |- | rowspan="2" |''Mėnuo Juodaragis IIX'' | rowspan="2" |2004 | rowspan="2" |27.—29. augusts | rowspan="2" |Ķērnava, Širvintu rajons, Lietuva | rowspan="2" |[[Ķērnava]]s noslēpumi (''Kernavės paslaptys'') un senās [[baltu zīmes]] (''senieji baltų ženklai'') |{{Karogs|Lietuva}}: ''Agyria, Angis, Antigonė, Atalyja, A20D, Donis, Gintas K, Girnų Giesmės, iTi, Kūlgrinda, Lauxna Lauksna, Liberte, Mano Juodoji Sesuo, McKaras, Šova, Trys Keturiose, Verdingis, D. ir E. Vyčinai, Wejdas, Žvaigždumėnija. DJs: Android, Plaksa, Chimera, No. Thing, Neofolk, Arlequin.'' |- |'''Pārējās valstis:''' ''Allerseelen'' (Austrija), ''Cawatana'' (Ungārija), ''Lahka Muza'' (Slovākija), ''Skyforger'' (Latvija), ''Sui Generis Umbra'' (Polija), ''Job Karma'' (Polija), ''DJ Audio Head Cleaner'' (Francija), ''DJ De’Ath'' (Apvienotā Karaliste), ''DJ Sinusoida Squad'' (Polija), ''DJ Lil & Em'' (Polija), DJ Olivers (Latvija). |- | rowspan="2" |''Mėnuo Juodaragis VII'' | rowspan="2" |2003 | rowspan="2" |22.—24. augusts | rowspan="2" |Ķērnava, Širvintu rajons, Lietuva | rowspan="2" |[[Lietuvas partizāni]] (''Lietuvos partizanai'') |{{Karogs|Lietuva}}: ''Agyria, Andaja, Ataka, Dijūta, Donis, Driezhas, Girnų Giesmės, Goštauta, Indie, Kūlgrinda, Lumotree, McKaras, Migloje, Notanga, [[Obtest]], Planet Dogbone, Shnaresys, Siela, Šova, Trolis & The Giberlingers, ''Veronika Povilioniene un Valija'', Verdingis, Vilkduja, Xess, Žvaigždumėnija. DJs: Android, Arlequin, Astralas, Chimera, Daimon, Elektra, Eteris, Maliboo, Neofolk, No. Thing, Pagalve.'' |- |'''Pārējās valstis:''' Auļi (Latvija), ''DJ Audio Head Cleaner'' (Francija), ''DJ Bongirl'' (Igaunija), ''Deathcamp Project'' (Polija), ''DJ De’Ath'' (Apvienotā Karaliste), ''Forgotten Sunrise'' (Igaunija), ''DJ Audio Head Cleaner'' (Francija), ''DJ De’Ath'' (Apvienotā Karaliste), ''DJ Leszek'' (Polija), ''Markuch;'' (Polija), ''DJ Ment'' (Latvija), DJ Olivers (Latvija), ''Osimira'' (Baltkrievija), ''Skon'' (Polija), ''Temple Of Tiermes'' (Somija), Visi Vēji (Latvija), DJ Velnaruna (Latvija), ''DJ 4-got-10'' (Igaunija). |- | rowspan="2" |''Mėnuo Juodaragis VI'' | rowspan="2" |2002 | rowspan="2" |23.—25. augusts | rowspan="2" |Sudeiķi, Utenas rajons, Lietuva | rowspan="2" |— |{{Karogs|Lietuva}}: ''Antigonė, Donis, Driezhas, Dumaz, Goštauta, Iti, Kūlgrinda, Nata, Rugiaveidė, Sedu, Shnaresys, Spanxti, Sugyvulinos Latakams, Trolis & The Giberlingers, Vilkduja, Xess, Žalvarinis, Žvaigždumėnija; DJs Android, Maliboo, Neofolk, Oysterova, Shock.'' |- |'''Pārējās valstis:''' ''Eva'' (Polija), Rīsa zvejnieki (Latvija), ''Romowe Rikoito'' (Prūsija), DJ Olivers (Latvija), DJ Vuguls (Latvija). |- | rowspan="2" |''Mėnuo Juodaragis V'' | rowspan="2" |2001 | rowspan="2" |24.—26. augusts | rowspan="2" |Sudeiķi, Utenas rajons, Lietuva | rowspan="2" |— |{{Karogs|Lietuva}}: ''Accident, Anapilis, Artek, Donis, Girnų Giesmės, IKA-e, I.V.T.K.Y.G.Y.G.'', Aļģirds Kļova, ''Kopa, Kūlgrinda, McKaras, Notanga, Sedu, Shnaresys, Siela, CCA, Trolis and the Giberlingers, Ugnėlakis, dj Android.'' |- |'''Pārējās valstis:''' ''Forgotten Sunrise'' (Igaunija), ''K984theFungalKingdom'' (Lielbritānija), ''Skyforger'' (Latvija), ''Tiermes'' (Somija), ''4got10'' (Igaunija). |- |''Mėnuo Juodaragis IV'' |2000 |25.—27. augusts |Sudeiķi, Utenas rajons, Lietuva |— |{{Karogs|Lietuva}}: ''Donis, Girnų Giesmės, Zpoan Vtenz, Ugnėlakis, Kūlgrinda, Peorth, Sala, Nahash, McKaras, Griausmo Viešpačiai, IKA-e, Endiche vis.sat, Die In Trance'', Evalds Vīčins un Daiva Vīčiniene, ''Gluodenas, Shnaresys, Sedu, Eudine Seythe.'' |- |''Mėnuo Juodaragis III'' |1999 |1. maijs |Sudeiķi, Utenas rajons, Lietuva |— |{{Karogs|Lietuva}}: ''Donis, Ugnėlakis, Memoria, Girnų Giesmės, ŠP, Zpoan Vtenz, Laumė, Sala, Peorth, Sedu, Gdae.'' |- | rowspan="2" |''Mėnuo Juodaragis II'' | rowspan="2" |1997 | rowspan="2" |2. maijs | rowspan="2" |Verbišķi, Molētu rajons, Lietuva | rowspan="2" |— |{{Karogs|Lietuva}}: ''Ha Lela, Angis, Sovijus, Sala, Pievos, Laumė, Akys, Wejdas''. |- |{{Karogs|Latvija}}: ''King Lear’s Convulsions''. |- | ''Mėnuo Juodaragis I'' | 1995 | 10. novembris | Verbišķi, Molētu rajons, Lietuva |— | {{Karogs|Lietuva}}: ''Wejdas, Solus, Akys, Sovijus, Sala.'' |} == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{Vikikrātuves kategorija|Mėnuo Juodaragis}} ; Oficiālās lapas * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{latviski}} {{lietuviski}} {{en ikona}} * {{facebook|MJRfest}} {{lietuviski}} * {{twitter|MJRfest}} {{lietuviski}} * [http://www.youtube.com/MJRfest Festivāla ''YouTube'' kanāls] {{lietuviski}} ; Raksti par festivālu * [https://www.delfi.lt/veidai/muzika/magiskasis-menuo-juodaragis-vasara-baigia-griausmingai.d?id=75586743 Brīnumainais „Menuo Juodaragis” vasaru noslēdz dārdoši] {{lietuviski}}. 2017. gada 26. augusts. [[Delfi (portāls)|Delfi]]. Skatīts: 2017. gada 30. augustā. * [http://naba.lsm.lv/lv/raksts/vasaras-festivalu-muzika/vasaras-festivalu-muzika-v-mnuo-juodaragis-xix.a72759/ Vasaras festivālu mūzika V: Mėnuo Juodaragis XIX] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160823030318/http://naba.lsm.lv/lv/raksts/vasaras-festivalu-muzika/vasaras-festivalu-muzika-v-mnuo-juodaragis-xix.a72759/ |date={{dat|2016|08|23||bez}} }}. 2016. gada 23. augusts. ''Vasaras festivālu mūzika''. [[NABA]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]]. Skatīts: 2016. gada 23. augustā. * [http://www.la.lv/starp-biteniekiem-un-muzikiem-fotoieskats-lietuvas-festivala-menuo-juodaragis/ Starp biteniekiem un mūziķiem — fotoieskats Lietuvas festivālā „Menuo Juodaragis”.]. 2015. gada 4. septembris. [[Latvijas Avīze]]. Skatīts: 2016. gada 13. augustā. * [http://www.delfi.lv/kultura/news/music/fotoreportaza-baltu-brali-tiekas-festivala-menuo-juodaragis.d?id=43589663 Fotoreportāža: baltu brāļi tiekas festivālā 'Menuo Juodaragis']. 2013. gada 26. augusts. [[Delfi (portāls)|Delfi]]. Skatīts: 2016. gada 13. augustā. * Kaspars Zaviļeiskis (2012. gada 27. augusts). [https://sejas.tvnet.lv/5562034/lietuviesu-kulturas-rasols-uz-salas Lietuviešu kultūras rasols uz salas]-. [[tvnet.lv]]. Skatīts: 2016. gada 13. augustā. ; Videoklipi * [https://www.youtube.com/watch?v=_z80Sd45wzA ''Aestiorum Gentes'']. ''[[Youtube]]''. 2014. gada 4. aprīlis. * [https://www.youtube.com/watch?v=JScJ_8h5-pU ''Juodaragio alus'']. ''[[Youtube]]''. 2018. gada 18. augusts. * [https://www.youtube.com/watch?v=YGuARl66J5w ''MJR XXIV'']. ''Youtube''. 2025. gada 20. marts. * [https://www.youtube.com/watch?v=d3giEv6hhc4 ''MJR XXIV'']. ''Youtube''. 2023. gada 3. decembris. * [https://www.youtube.com/watch?v=GxVhupY7f64 ''Mėnuo Juodaragis XXII'']. ''Youtube''. 2022. gada 22. novembris. * [https://www.youtube.com/watch?v=KVpdWU3pbeU ''MJR Kaukynės XXI½'']. ''Youtube''. 2020. gada 9. oktobris. * [https://www.youtube.com/watch?v=wexJhozpfFk ''Mėnuo Juodaragis XXI'']. ''Youtube''. 2018. gada 13. oktobris. * [https://www.youtube.com/watch?v=4tdbztkNXRw ''Mėnuo Juodaragis XX'']. ''Youtube''. 2017. gada 25. novembris. * [https://www.youtube.com/watch?v=ggdmBLiOqfo ''Mėnuo Juodaragis XIX'']. ''Youtube''. 2016. gada 14. novembris. * [https://www.youtube.com/watch?v=v7HzK7k5JFw ''Mėnuo Juodaragis XVII'']. ''Youtube''. 2014. gada 5. oktobris. * [https://www.youtube.com/watch?v=Y21GUDS0YA4 ''Mėnuo Juodaragis XV]''. ''Youtube''. 2012. gada 20. decembris. * [https://www.youtube.com/watch?v=YK88FuHhtwg ''Mėnuo Juodaragis XIV'']. ''Youtube''. 2011. gada 21. jūlijs. [[Kategorija:Lietuvas mūzikas festivāli]] [[Kategorija:Baltu kultūra]] mbgx0ofq1be72w463je7z60grvjuqj1 0 329779 4490828 4473250 2026-07-06T06:49:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490828 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Nameja gredzens | oriģinālnos = | attēls = Filma Nameja gredzens.jpg | att_izm = | paraksts = Filmas plakāts latviski | žanrs = piedzīvojumu, asa sižeta un vēsturiska filma | režisors = [[Aigars Grauba]]<ref name="NKC"/> | producents = [[Andrejs Ēķis]]<ref name="NKC"/> | scenārijs = * [[Aigars Grauba]] * [[Makss Kinnings]]<ref name="NKC"/> | aktieri = * [[Edvīns Endre]] * [[Džeimss Blūrs]] * [[Aiste Diržūte]] * [[Ivo Martinsons]] * [[Andris Keišs]] * [[Artūrs Skrastiņš]] * [[Dainis Grūbe]]<ref name="NKC"/> | mūzika = [[Rihards Zaļupe]]<ref name="NKC"/> | operators = [[Valdis Celmiņš]]<ref name="NKC"/> | montāža = Līga Pipare | studija = [[Platforma Filma]]<ref name="NKC"/> | izplatītājs = ''Latvian Theatrical Distribution'' (Latvijā),<ref name="NKC"/> ''Ascot Elite Entertainment Group'' (starptautiski) | izdošana = {{filmas datums|2018|1|17}} | ilgums = 110 minūtes | valsts = {{GBR}}/ {{LAT}} | valoda = * [[angļu valoda|angļu]] * [[Latviešu valoda|latviešu]] (aizkadra tulkojums) | budžets = {{€|2 miljoni}}<ref name="Panorāma">{{Tīmekļa atsauce |title= Nedēļa līdz filmas «Nameja gredzens» pirmizrādei |date= 2017. gada 11. janvāris |publisher= [[Latvijas Televīzija]], [[Lsm.lv]] |work= [[Panorāma (raidījums)|Panorāma]] |url= https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/11.01.2018-nedela-lidz-filmas-nameja-gredzens-pirmizradei.id115236/ |accessdate= 2018. gada 15. janvārī |archive-date= 2018. gada 8. Jūlijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20180708162654/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/11.01.2018-nedela-lidz-filmas-nameja-gredzens-pirmizradei.id115236/ }}</ref> | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = tt6020428 }} '''„Nameja gredzens”''' (starptautiskais nosaukums '''''The Pagan King''''' — 'pagānu ķēniņš', sākotnēji '''''The King's Ring'''''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= The Pagan King |publisher= [[Nacionālais Kino centrs]] |url= http://nkc.gov.lv/en/get-to-know-a-film/kings-ring/ |accessdate= 2018. gada 15. janvārī |archive-date= 2018. gada 5. Janvāris |archive-url= https://web.archive.org/web/20180105030126/http://nkc.gov.lv/en/get-to-know-a-film/kings-ring/ }}</ref> — 'ķēniņa gredzens') ir [[Aigars Grauba|Aigara Graubas]] režisēta 2018. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]/[[Latvija]]s [[spēlfilma]] par [[Zemgales ķēniņš|Zemgales ķēniņu]] [[Namejs|Nameju]] un viņa vadītajām [[zemgaļi|zemgaļu]] brīvības cīņām pret [[krustneši]]em. Lomas filmā atveido [[Edvīns Endre]], [[Džeimss Blūrs]], [[Aiste Diržūte]], [[Ivo Martinsons]], [[Andris Keišs]], [[Artūrs Skrastiņš]], [[Dainis Grūbe]], [[Egons Dombrovskis]], [[Elīna Vāne]], [[Gints Andžāns]] un citi.<ref name="NKC">{{Tīmekļa atsauce |title= Nameja Gredzens |publisher= [[Nacionālais Kino centrs]] |url= http://nkc.gov.lv/iepazisti-filmas/jaunas-filmas/nameja-gredzens/ |accessdate= 2018. gada 15. janvārī |archive-date= 2018. gada 8. Marts |archive-url= https://web.archive.org/web/20180308090948/http://nkc.gov.lv/iepazisti-filmas/jaunas-filmas/nameja-gredzens/ }}</ref> == Vēsture == 2012. gada 5. novembrī filmas „[[Sapņu komanda 1935]]” preses konferencē režisors Aigars Grauba un producents Andrejs Ēķis paziņoja, ka nākamo filmu iecerēts uzņemt par [[Nameja gredzens (rotaslieta)|Nameja gredzenu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Graubas un Ēķa nākamā filma būs leģenda par Nameja gredzenu |date= 2012. gada 5. novembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/graubas-un-eka-nakama-filma-bus-legenda-par-nameja-gredzenu.d?id=428017485 |accessdate= 2018. gada 15. janvārī |archive-date= 2022. gada 23. Maijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20220523061303/https://www.delfi.lv/kultura/news/screen/graubas-un-eka-nakama-filma-bus-legenda-par-nameja-gredzenu.d?id=428017485 }}</ref> 2014. gada 24. martā filmas veidotāji filmas ideju prezentēja [[Nacionālais Kino centrs|Nacionālā Kino centra]] projektu konkursā.<ref name="prezentācija"/> 2014. gada 2. aprīlī Nacionālais Kino centrs apstiprināja 1,5 miljonu eiro lielu finansējuma piešķiršanu 28 no 48 konkursā prezentētajiem projektiem, tostarp arī filmai „Nameja gredzens”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Kinocentrs piešķīris finansējumu 28 filmu projektiem |date=2014. gada 2. aprīlis |publisher= [[Lsm.lv]] |url= http://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/kinocentrs-pieskiris-finansejumu-28-filmu-projektiem.a81739/ |accessdate= 2018. gada 15. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Nacionālais Kino centrs 28 filmu projektiem piešķir aptuveni 1,5 miljonus |date=2014. gada 3. aprīlis |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/nacionalais-kino-centrs-28-filmu-projektiem-pieskir-aptuveni-1-5-miljonus.d?id=44364995 |accessdate= 2018. gada 15. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= NKC piešķirs finansējumu 28 filmu projektiem |date=2014. gada 3. aprīlis |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/kd/literatura/nkc-pieskirs-finansejumu-28-filmu-projektiem-14050831 |accessdate= 2018. gada 15. janvārī}}</ref> Pirmie filmas kadri kinopilsētā ''[[Cinevilla]]'' uzņemti 2014. gada nogalē, kad ar kaskadieru grupu uzņemti atsevišķi kauju inscenējumi.<ref name="Auzāne" /><ref name="delfilv" /><ref name="kasjaunslv" /> 2016. gadā sākta lielo dekorāciju (zemgaļu pilsētas, ostas, pils un kuģu) veidošana, kas ilga aptuveni 6 mēnešus līdz 2016. gada augustam.<ref name="Šteinbergs" /><ref name="delfilv1" /> 2016. gada 29. augustā sākta filmas galvenā uzņemšana.<ref name="Petrāne" /><ref name="dienalv" /><ref name="wwwlv4" /><ref name="wwwlv5" /> 2016. gada 13. septembrī [[Latvijas aizsardzības ministrs]] [[Raimonds Bergmanis]] Nameja lomas atveidotājam Edvīnam Endrem pasniedza īpašu kalēja [[Jānis Nīmanis|Jāņa Nīmaņa]] [[kalve|kalvē]] „[[Autine (kalve)|Autine]]” no [[Damaskas tērauds|Damaskas tērauda]] izkaltu zobenu.<ref name="delfilv2" /><ref name="kasjaunslv1" /><ref name="wwwlv6" /> 2017. gada 24. un 25. jūlijā pie [[Lielupe]]s ietekas tika uzņemti filmas pēdējie kadri — lielā kauja starp krustnešiem un zemgaļiem, kurā piedalījās filmas aktieri un 170 brīvprātīgie masu skatu dalībnieki.<ref name="wwwlv15"/><ref name="wwwlv16"/> 2017. gada 7. novembrī tika publicēts filmas pirmais reklāmas rullītis,<ref name="wwwlv7"/><ref name="wwwlv8"/><ref name="wwwlv9"/> bet 2017. gada decembrī tika pabeigta filmas pēcapstrāde.<ref name="80%">{{Tīmekļa atsauce |title= Filmas "Nameja gredzens" pēcapstrāde tiks pabeigta decembrī |date=2017. gada 2. maijs |publisher= [[kasjauns.lv]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/240292-filmas-nameja-gredzens-pecapstrade-tiks-pabeigta-decembri |accessdate= 2018. gada 15. janvārī}}</ref><ref name="80%(2)">{{Tīmekļa atsauce |title= Filmas "Nameja gredzens" pēcapstrāde tiks pabeigta decembrī |date=2017. gada 2. maijs |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url= http://nra.lv/izklaide/kino/208665-2-miljonus-vertas-filmas-nameja-gredzens-veidosana-tuvojas-finisa-taisnei.htm |accessdate= 2018. gada 15. janvārī}}</ref> Sākotnēji filmas pirmizrāde bija paredzēta 2017. gada 11. vai 18. novembrī,<ref name="tvnetvi"/> taču vēlāk pārcelta uz 2018. gada 17. janvāri.<ref name="wwwlv12"/><ref name="wwwlv13"/> Tuvojoties filmas pirmizrādei, alus darītava „[[Valmiermuižas alus]]” par godu filmai laida klajā īpašu tumšo [[medalus|medalu]] „Namejs”, no kuras katras pārdotās pudeles 3 centi tikšot ziedoti Latvijas kino atbalstam.<ref name="wwwlv14"/> No 2018. gada 25. janvāra līdz 2018. gada 25. februārim [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]] norisinājās kostīmu mākslinieces Sandra Silas radīto filmas tērpu izstāde.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Nacionālajā bibliotēkā būs apskatāma filmas «Nameja gredzens» tērpu izstāde |author= Augusts Zilberts |date= 2018. gada 19. janvāris |publisher= [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |url= https://lnb.lv/lv/nacionalaja-biblioteka-bus-apskatama-filmas-nameja-gredzens-terpu-izstade |accessdate= 2018. gada 11. februārī |archive-date= 2019. gada 18. Aprīlis |archive-url= https://web.archive.org/web/20190418154438/https://www.lnb.lv/lv/nacionalaja-biblioteka-bus-apskatama-filmas-nameja-gredzens-terpu-izstade }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= NLNB atklās filmas “Nameja gredzens” kostīmu izstādi |date=2018. gada 25. janvāris |publisher= [[Nacionālais Kino centrs]] |url= http://nkc.gov.lv/aktualitates/lnb-atklas-filmas-nameja-gredzens-kostimu-izstadi/ |accessdate= 2018. gada 11. februārī}}</ref> 2018. gada 9. februārī ar nosaukumu ''The Pagan King'' izdeva komponista [[Rihards Zaļupe|Riharda Zaļupes]] sacerēto filmas skaņu celiņa albumu,<ref name="Griškeviča">{{Tīmekļa atsauce |title= Klajā nācis filmas „Nameja gredzens” mūzikas albums |author= Una Griškeviča |date= 2018. gada 9. februāris |publisher= Apriņķis.lv |url= http://www.aprinkis.lv/zinas/item/43187-klaja-nacis-filmas-nameja-gredzens-muzikas-albums |accessdate= 2018. gada 11. februārī }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="Jaunzems">{{Tīmekļa atsauce |title= Unikāls notikums Latvijā — filmas „Nameja gredzens” mūzika izdota diskā |author= Uldis Jaunzems |date= 2018. gada 9. februāris |work= LNT Ziņas |publisher= [[skaties.lv]] |url= https://skaties.lv/zinas/latvija/unikals-notikums-latvija-filmas-nameja-gredzens-muzika-izdota-diska/ |accessdate= 2018. gada 11. februārī |archive-date= 2019. gada 19. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20191019050735/https://skaties.lv/zinas/latvija/unikals-notikums-latvija-filmas-nameja-gredzens-muzika-izdota-diska/ }}</ref> kas saņēma balvu nominācijā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākais starpžanru vai instrumentālās mūzikas albums]]. No pirmizrādes 2018. gada 17. janvārī līdz 30. jūnijam „Nameja gredzenu” noskatījās 81 789 skatītāji, un tā kļuva par Latvijā 2018. gada pirmajā pusgadā skatītāko filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas filmām skatītāju rekordi, visvairāk – „Nameja gredzenam” |date=2018. gada 8. augusts |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/latvijas-filmam-skatitaju-rekordi-visvairak-nameja-gredzenam/ |accessdate= 2018. gada 8. augustā}}</ref> == Aktieri== * [[Edvīns Endre]] — [[Namejs]] * [[Džeimss Blūrs]] — [[Bukshēvdeni|Makss fon Bukshēvdens]] * [[Aiste Diržūte]] — Lauga * [[Ivo Martinsons]] — [[Valdis]] * [[Andris Keišs]] — Ūlups * [[Artūrs Skrastiņš]] — [[Romas pāvests]] * [[Dainis Grūbe]] — [[Sāmsala]]s princis Pīto * [[Egons Dombrovskis]] — ķēniņš [[Viestards|Viesturs]] * [[Elīna Vāne]] — ķēniņiene Rāma * [[Gints Andžāns]] — Sakens * [[Lauris Dzelzītis]] — Lemme * [[Jānis Āmanis]] — Fulke * [[Kaspars Kārkliņš]] — Arko * [[Toms Auniņš]] — Daugulis * [[Kaspars Zāle]] — Birre * [[Anete Berķe]] — Gilla * [[Maija Arvena Ozoliņa]] — Sigi * [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] — Ūlupa sieva * [[Igors Šelegovskis]] — mūks * [[Juris Žagars]] — [[Traidenis]]<ref name="NKC"/> == Valoda == Filmai izveidotas divas versijas — angliskā versija ar subtitriem latviski un krieviski un aizkadrā latviski tulkotā versija bez subtitriem. Filmas valodas izvēli Ēķis skaidroja šādi: {{cquote |Mēs iesākām ar to, ka mēs gribam izdarīt tā, lai mūsu stāsts būtu saprotams visā pasaulē. Mēs esam daļa no lielās pasaules, un mums būtu interesanti savā simtgadē, lai mūsu stāsts, mūsu leģenda ceļotu. Strādājot kino industrijā, mēs esam nonākuši interesantā situācijā, ka mēs esam jau daļa no pasaules un aktieris brauc no Anglijas, no Latvijas, kaskadieri — no Lietuvas. Mēs dzīvojam tādā interesantā laikā, kad viss jaucas kopā, bet mums bija apzināti interesanti uztaisīt filmu, kuru varētu parādīt arī citiem. Turklāt mūsu jaunā paaudze ir pieradusi skatīties arī angļu valodā ar subtitriem. |author=Andrejs Ēķis |source=skaidrojot filmas valodas izvēli<ref>{{Tīmekļa atsauce |author= Māra Rozenberga |title=«Nameja gredzena» producents Ēķis: Ir jāizvēlas, vai tavs dievs ir skatītājs vai kritiķis |date={{dat|2018|12|01||bez}} |url=http://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/nameja-gredzena-producents-ekis-ir-jaizvelas-vai-tavs-dievs-ir-skatitajs-vai-kritikis.a263954/ |accessdate={{dat|2018|23|01||bez}} |publisher=[[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]}}</ref> }} Šāds lēmums izpelnījās vairāku Latviju kino nozares profesionāļu kritiku, kas norādīja uz neizmantoto iespēju filmu uzņemt uzreiz abās valodās vai vismaz to pilnvērtīgi dublēt latviski un izteica šaubas, vai Latvijai šādu filmu svešvalodā, turklāt par godu [[Latvijas simtgade|tās simtgadei]], būtu bijis jālīdzfinansē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Kultūršoks: „Filmā „Nameja gredzens” aktieri runā tikai angļu valodā” |date={{dat|2018|01|19||bez}} |url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/19.01.2018-kultursoks-nacionalais-blokbasters-nameja-gredzens--tikai-anglu-.id115869/ |accessdate={{dat|2018|02|07||bez}} |publisher=[[Latvijas Televīzija]]. [[Lsm.lv]] |archive-date={{dat|2018|03|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180316010951/https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/19.01.2018-kultursoks-nacionalais-blokbasters-nameja-gredzens--tikai-anglu-.id115869/ }}</ref> Atbildot uz kritiku, Ēķis atklāja, ka bija mēģināts filmu pilnībā nodublēt latviski, tomēr netika sasniegts vēlamais rezultāts, bet Grauba piebilda, ka pilnā dublēšana nozīmētu „nolaupīt skatītājam brīnišķīgo iespēju dzirdēt kā spēlē un darbojas filmas lieliskie aktieri, kā notiek saspēle, dzirdēt enerģiju”, vienlaikus uzsverot, ka aizkadra tulkojums esot veidots kvalitatīvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Aigars Grauba: 'Nameja gredzena' pilnā dublāža latviski būtu skatītāja aplaupīšana |date={{dat|2018|02|08||bez}} |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/aigars-grauba-nameja-gredzena-pilna-dublaza-latviski-butu-skatitaja-aplaupisana.d?id=49725645 |accessdate={{dat|2018|02|08||bez}} |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]}}</ref> == Atsauksmes == Jau filmas uzņemšanas laikā sabiedrībā bija diskusijas par filmas vēsturisko precizitāti. Filmas veidotāji skaidroja, ka pēc vēsturisko avotu lielas pētīšanas secinājuši, ka to ir par maz, tāpēc „ļāvuši vaļu fantāzijai” un filmu nosaukuši par „leģendu filmu”, proti, filma būšot vēsturiska, tomēr gan varoņu izskats, gan valoda būs stilizēta un ar mūsdienu pieskaņu, vienlaikus piebilstot, ka no [[Aleksandrs Grīns|Grīna]] romāna ņemts tikai nosaukums un nekā citādi tai ar to nebūs nekāda sakara.<ref name="wwwlv10"/><ref name="wwwlv11"/> Arī [[Dita Rietuma]] filmas preses konferencē atgādināja, ka filma ir vēsturiska leģenda, nevis vēsturiska drāma, tāpēc tajā nevajadzētu meklēt atsauces uz vēstures grāmatām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Dita Rietuma: 'Nameja gredzenā' nevajadzētu meklēt atsauces uz vēstures grāmatām |date={{dat|2018|01|11||bez}} |url=http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/dita-rietuma-nameja-gredzena-nevajadzetu-meklet-atsauces-uz-vestures-gramatam.d?id=49632771 |accessdate={{dat|2018|02|08||bez}} |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]}}</ref> Vēsturnieks [[Artūrs Tomsons]] uzteica uzdrīkstēšanos un entuziasmu veidot filmu par šādu tematiku, kā arī slavēja filmas spraigos kautiņus, skaistos dabasskatus un sižetu, kas raisās, tomēr apšaubīja filmas veidotāju apgalvojumu par nepietiekamajiem vēstures avotiem un norādīja uz „dažādām dīvainām lietām, vēsturiskām blēņām un jaunradītiem mītiem”: {{cquote |Alternatīvajā filmas realitātē zemgaļu galvenā dzīvesvieta (vārdā netiek nosaukta, bet nu pieņemu, ka tā bija [[Tērvete]]) atrodas jūras tuvumā un rada virkni jautājumu no stratēģiskās aizsargājamības viedokļa — grozies ar kameru, kā gribi, bet tomēr var tīri labi redzēt, ka zemgaļu pilij, kas atgādina Lido restorānu, ir uzcelta tikai viena aizsargsiena un tā pati no ēvelētiem dēļiem, kas parādījās daudz vēlākos gadsimtos. Alternatīvajā realitātē senie 13. gadsimta zemgaļi brauc 10. gadsimta sākuma norvēģu Osebergas kuģī, kāds pasaulē ir vienā eksemplārā. Alternatīvajā realitātē zemgaļu slepenā svētvieta uzkrītoši atgādina britu neolīta laikmeta [[Stonhendža|Stonhendžu]] no aptuveni trešā gadu tūkstoša pirms Kristus dzimšanas, lai gan filmas darbība notiek [[viduslaiki|viduslaiku]] sākumā. Alternatīvajā realitātē zemgaļi izskatās kā no seriāla ''[[Vikingi (seriāls)|Vikingi]]'' izkāpuši, tikai kļūdas pēc tiem kāds piespraudis 13. gadsimtā no modes jau vairākus gadsimtus izgājušās stopsaktas un pūcessaktas, kādu zemgaļiem vispār jau nu nemaz nebija no laika gala... Šādus absurdus, rekonstruktorismus un vienkāršas aplamības var saskaitīt dučiem — 11. gadsimta latgaļu tērps 13. gadsimta zemgaļu vadonim kāzu ainā, ugunsapbedīšana laivā skandināvu stilā, indiāņu saliekamie koka krēsli ar jumīšiem, uz zemgaļu karotāja deniņiem kopā ar latvju zīmītēm uztetovētais islandiešu maģiskais simbols no 17. gadsimta... Pat zemgaļu valdnieka troņa koka rotājumi ir klāti ar Latvijas teritorijai aplam svešādu, skandināviski-ģermāniska pinuma ornamentu, kāds pie mums ir visai rets, ja ne mazzināms. Atsevišķs stāsts ir par krustnešiem, kuri nez kāpēc šauj ar lokiem, nevis arbaletiem, turklāt kaujā dodas bez bruņucepurēm. Skolā man mācīja, ka krustneši uzvarēja Austrumbaltijas tautas, pateicoties savai militārajai disciplīnai un attīstītākai kaujas tehnoloģijai. Tehnoloģiskais pārākums ietvēra arbaletus (filmā krustnešiem ir tikai loki, un bultām turklāt neredz uzgaļus), smago kavalēriju (filmā redzam ne vairāk kā trīs zirgus vienā kadrā, ar tiem jāj vietējās meitenes), aplenkuma mašīnas (neredzam nevienu), labāku aizsargekipējumu; par šķēpiem tā īsti nav dzirdējusi neviena no karojošajām pusēm, bet par loka šaušanas plusiem tuvcīņā kauju dalībnieki atceras pašās filmas beigās. Toties sliktā nozīmē standartiem atbilst pieņēmums, ka brīdī, kad zobenu izvelk no ādas maksts, jāatskan briesmīgai, metāliskai skaņai – šis ieroču lietošanas stereotips, šķiet, pastāvēs tik ilgi, kamēr uzņems filmas. Nu, labi vēl, ka zobeni netika nēsāti aiz muguras pēc austrumu nindzju modes... Dažas ādas bruņas brīžam atgādina kaut ko no sadomazohistu ekipējuma ar nefunkcionālām siksnām un sprādzēm, kas neko nesatur kopā. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka ar šo niķi slimo ne viens vien kino — piemērs ir tie paši ''Vikingi'', kas piedzīvo nu jau piekto sezonu un diktē modi vēsturisko filmu laukā; tā ir drīzāk ļaušanās no šī seriāla pārņemtajam modīgajam trendam, kur piederas gan ādas bikses, gan tetovētie deniņi un izskūtie pakauši. [..] Diemžēl viss iepriekš minētais nodara diezgan lielu postu vēstures nozares darbam, ar vieglu rokas mājienu nosvītrojot pūles, kas tiek ieguldītas, skaidrojot sabiedrībai „kā bija patiesībā”, — tagad iznāk, ka nekam tādam nav nozīmes, jo ikviens, kuram izdodas savākt naudu filmas budžeta apjomā, var iedomāties, ka līdz ar to kļuvis pilnīgi kompetents visos vēstures jautājumos, vai vienkārši ignorēt tos. |author=Dr. hist. Artūrs Tomsons |source=<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Artūrs Tomsons |title=„Nameja Gredzens” vēsturnieka acīm |date={{dat|2018|02|28||bez}} |url=http://www.kinoraksti.lv/kadra/aktuala-tema/nameja-gredzens-vesturnieka-acim-377 |accessdate={{dat|2018|02|07||bez}} |publisher=Kinoraksti.lv |archive-date={{dat|2018|01|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180131180955/http://www.kinoraksti.lv/kadra/aktuala-tema/nameja-gredzens-vesturnieka-acim-377 }}</ref> }} Skarbu kritiku filmas veidotāju „atrunai” par vēsturisko avotu trūkumu pauda vēsturnieks [[Agris Dzenis]], kurš pievērsās paša apkopotajām un jau iepriekš publicētajām vēsturiskajos avotos atrodamajām ziņām par Nameju, ko „filma ir padarījusi par Holivudas jampampiņu”, piebilstot, ka „vēstures avotu ziņas nedokumentē viņa darbību visos sīkumos, tomēr to ir pietiekami daudz, lai to ietvaros autora izdoma izveidotu vēsturisku literāru darbu vai kino”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author= Agris Dzenis |title=Namejs. Pārdomas un fakti |date={{dat|2018|02|09||bez}} |url=http://dziveszinazaltis.blogspot.co.nz/2018/02/namejs-pardomas-un-fakti.html |accessdate={{dat|2018|02|09||bez}} |publisher=Latviskās dzīvesziņas centrs „Zaltis”}}</ref> Pēc filmas pirmizrādes [[Lietuva|Lietuvā]] tā saņēma arī negatīvas lietuviešu kinokritiķu atsauksmes, kuri kritizēja filmas pseidovēsturiskumu un pārlieku novienkāršoto sižetu un filmas tēlus<ref name="Jasiūnaite">{{Tīmekļa atsauce |author=Elena Jasiūnaite |title=„Nameja gredzens” Lietuvā – karagājiens izčākstēja |date={{dat|2018|07|27||bez}} |url=https://www.kinoraksti.lv/kadra/aktuala-tema/nameja-gredzens-lietuva-karagajiens-izcaksteja-438 |accessdate={{dat|2018|08|08||bez}} |publisher=Kinoraksti.lv |archive-date={{dat|2018|08|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180801055030/http://www.kinoraksti.lv/kadra/aktuala-tema/nameja-gredzens-lietuva-karagajiens-izcaksteja-438 }}</ref>: {{cquote |„Graubam, šķiet, der viss: gan padomju ateistu iecienītais apgalvojums, ka Vatikāns cenšas iekarot visu pasauli, gan Troņu spēļu nostiprinātais skatījums uz asiņu un vardarbības pārsātinātiem viduslaikiem. Pārcēlis filmas darbību uz 13. gadsimta Zemgali, Grauba cenšas līdzināties pseidovēsturiskajiem seriāliem, kur darbojošās personas bieži vien atgādina, teiksim, sīkus mūsdienu bandītus, bet laba un ļauna jēdzieni ir līdz nelabumam vienkāršoti, idejas tiešā tekstā tiek deklarētas no ekrāna [..], un izteiksmīgos kostīmos ietērpie masu skatu dalībnieki tēlo tik atbaidoši, it kā būtu ieradušies pa taisno no padomju vēsturiskajām filmām par revolūciju.”|author=Živile Pipinīte |source=<ref name="Jasiūnaite"/> }} {{cquote |„Grauba neredz jēgu veidot kaut jel kādu personāžu psiholoģiju, te ir tikai labie un sliktie, savējie un svešie, kas veic savas sīkās funkcijas – nodod, mirst, izdara pašnāvību utt. Toties daudz vairāk uzmanības atvēlēts monotonām kauju epizodēm, ar kurām nepārprotami tiek mēģināts aizbāzt caurumus scenārijā, cerot, ka skatītājiem pietiks ar šādiem skatiem un vieglu pagānisko eksotiku.”|author=Ilona Vitkauskaite |source=<ref name="Jasiūnaite"/> }} === Vēsturiskās analoģijas === * [[Ķēniņš Viesturs]]. No [[Indriķa hronika]]s zināms, ka [[Tērvetes pilskalns|Tērvetes]] valdnieks [[Viestards]] kopā ar [[Kaupo]] 1206. gadā [[1206. gada kauja pie Turaidas|uzbruka Gaujas līviem]]. 1225. gadā Zemgales ķēniņš Viestards atļāva Romas pāvesta legātam [[Modenas Vilhelms|Modenas Vilhelmam]] sludināt kristietību savā valstī, bet pats atteicās kristīties. 1228. gadā ķēniņš Viestards vadīja uzbrukumu [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klosterim]], bet 1229. gadā [[Aizkraukles pils|Aizkraukles pilij]]. Pēc viņa nāves 1231. gadā [[Rīgas bīskaps]] Nikolajs kopā ar Rīgas pilsētu un Zobenbrāļu ordeni [[Zemgales dalīšanas līgums|sadalīja Zemgales valsti]]. * [[Romas pāvests]]. 1228. gadā pāvests [[Gregors IX]] atļāva [[Zemgales bīskaps|Zemgales bīskapam]] Lambertam izraudzīt savam misijas darbam par palīgiem katoļu ticības sludināšanai Zemgalē vienu domkungu un vienu laicīgo brāli no katra premonstriešu ordeņa konventa Vācijā. 1243. gadā viņa pēctecis pāvests [[Inocents IV]] uzdeva dominikāņu ordenim sludināt [[Livonijas krusta kari|krusta karus pret Livonijas un Prūsijas zemēm]]. 1247. gadā viņš par Zemgales bīskapu iecēla franciskāņu ordeņa mūku [[Heinrihs fon Licelburgs|Heinrihu]]. 1254. gadā pāvests apstiprināja Rīgas domkapitulam pusi no bīskapa daļas Zemgalē. 1266. gadā pāvests [[Klements IV]] Zemgales iekarošanai atļāva [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]] celt [[Mītavas pils|Mītavas pili]] Garajā salā. * Pāvesta legāts. 1232. gadā Romas pāvests Gregors IX izteica atzinību savam vicelegātam [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnam]] par sekmīgo darbību līdzšinējā amatā un personīgi kronēja viņu par jauno Zemgales bīskapu un iecēla arī par savu legātu Livonijā, Gotlandē, Somijā, Igaunijā, Zemgalē, Kursā un citās jaunkristīto un pagānu zemēs. 1234. gadā pēc Igaunijā un Livonijā notikušajiem nemieriem par savu legātu viņš iecēla agrāko legātu Modenas Vilhelmu. 1246. gadā pāvests [[Inocents IV]] par savu legātu Prūsijā, Livonijā, Igaunijā, Gotlandē, Holšteinā un Rīgenas salā iecēla [[Alberts II (Rīga)|Albertu Zauerbēru]]. Viņa saistība ar [[Bukshēvdeni]]em uzkatāma par aplamību. * [[Ķēniņš Traidenis]]. 1269. gadā [[Lietuvas dižkungs]] [[Traidenis]] 1270. gadā kopā ar zemgaļiem iebruka Livonijā un [[Sāmsala|Sāmsalā]], kur [[Karuzes kauja|kaujā pie Karuses]] sakāva apvienoto krustnešu karaspēku, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs [[Oto fon Luterbergs]]. 1279. gadā viņa karaspēks sakāva Livonijas ordeni [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujā]], kurā krita ordeņa mestrs [[Ernsts fon Rasburgs]]. * [[Ķēniņš Namejs]]. Pēc ordeņa sakāves [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujā]] kaujas zemgaļu ķēniņš Nameisis noslēdza sadarbības līgumu ar ķēniņu Traidenu un 1280. gadā devās uzbrukumā Rīgai, saņēma gūstā [[Livonijas ordeņa landmaršali|Livonijas ordeņa maršalu]] Gerhardu. Pēc [[Tērvetes pilskalns|Tērvetes]] zaudēšanas 1281. gadā Nameisis devās uz [[Prūsija|Prūsiju]], kur kopā ar žemaišiem un prūšiem cīnījās pret [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] spēkiem. * Pēdējā zemgaļu lielkauja purvā. 1287. gada pavasarī notika [[zemgaļu uzbrukums Rīgai]] un [[Garozas kauja]], kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi. == Finansējums == Filmas budžets bija aptuveni 2 miljoni eiro, no kā 700 000 konkursā piešķīra [[Nacionālais kino centrs|Nacionālais Kino centrs]], bet 300 000 — [[Latvijas Saeima]].<ref name="Panorāma"/> Filmas veidotāju lūgto papildu 300 000 eiro dotāciju pēc [[Raivis Dzintars|Raivja Dzintara]], [[Augusts Brigmanis|Augusta Brigmaņa]], [[Solvita Āboltiņa|Solvitas Āboltiņas]] un citu deputātu ierosinājuma 2016. gada 22. novembrī apstiprināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Pirmslaulību kursi, siera grāmata un miljoni sportam — 'deputātu kvotu' projekti |date=2016. gada 8. novembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |author=Katrīna Žukova |url= http://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/pirmslaulibu-kursi-siera-gramata-un-miljoni-sportam-deputatu-kvotu-projekti.d?id=48134191&page=3 |accessdate= 2018. gada 15. janvārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Deputātu kvotas: “Līviem” tomēr naudu nedos |date=2016. gada 22. novembris |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/deputatu-kvotas-livi-nauda/ |accessdate= 2018. gada 15. janvārī}}</ref> izpelnoties [[Valsts kontrole]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Valsts kontrole kritizē naudas piešķiršanas praksi filmām "Nameja Gredzens" un "Dvēseļu putenis" |date=2017. gada 17. janvāris |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url= http://nra.lv/izklaide/kino/234506-valsts-kontrole-kritize-naudas-pieskirsanas-praksi-filmam-nameja-gredzens-un-dveselu-putenis.htm |accessdate= 2018. gada 15. janvārī}}</ref> režisoru [[Pēteris Krilovs|Pētera Krilova]] un [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]], producenta [[Gints Grūbe|Ginta Grūbes]] un [[Nacionālais Kino centrs|Nacionālā Kino centra]] vadītājas [[Dita Rietuma|Ditas Rietumas]] kritiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Prakse filmu veidošanai naudu prasīt Saeimā sašķeļ kino profesionāļu vidi |date=2016. gada 26. novembris |publisher= [[Lsm.lv]] |work=Kultūršoks |url= http://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/prakse-filmu-veidosanai-naudu-prasit-saeima-saskel-kino-profesionalu-vidi.a211882/ |accessdate= 2018. gada 15. janvārī}}</ref> == Skaņu celiņš == Filmas skaņu celiņu sacerējis komponists [[Rihards Zaļupe]]. Ierakstā piedalījušies vairāk nekā simts mūziķu — stīgu orķestris, metāla pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu grupas, jauktais koris, solisti [[Ieva Kerēvica]] un [[Emīls Balceris]], vokālās grupas ''[[Latvian Voices]]'' un ''[[Schola Cantorum Riga]]'', kā arī ģitārists [[Kaspars Zemītis]], saksofonists [[Oskars Petrauskis]], diriģents [[Normunds Šnē]] un daudzi citi mūziķi. Mūzikas sacerēšana un ierakstīšana notikusi Latvijā un ilgusi gandrīz divus gadus, savukārt [[pirmveide|pirmveidi]] 5.1 formātā veica somu skaņu režisors Svante Forsbaks Helsinkos, Somijas skaņu studijā ''Studio Kekkonen''. 2018. gada 9. februārī 22 skaņdarbu lielais filmas skaņu celiņš ar nosaukumu ''The Pagan King'' tika izdots albuma formātā, kļūstot par pirmo atsevišķā albumā izdoto latviešu filmas skaņu celiņu.<ref name="Griškeviča"/><ref name="Jaunzems"/> == Atsauces == {{atsauces|2|refs= <ref name="prezentācija">{{Tīmekļa atsauce |title= Projektu konkursa publiska prezentācija |format= [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]] |publisher= [[Nacionālais Kino centrs]] |url= http://nkc.gov.lv/wp-content/uploads/resources/file/Projektu_prezentaciju_laiki.pdf |accessdate= 2018. gada 15. janvārī |archive-date= 2018. gada 8. Jūlijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20180708191709/http://nkc.gov.lv/wp-content/uploads/resources/file/Projektu_prezentaciju_laiki.pdf }}</ref> <ref name="Auzāne">{{Tīmekļa atsauce |title= Aigars Grauba un Andrejs Ēķis sāk uzņemt varoņstāstu Nameja gredzens |author=Ilze Auzāne |date= 2014. gada 22. decembris |publisher= [[Kultūras Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/kd/literatura/aigars-grauba-un-andrejs-ekis-sak-uznemt-varonstastu-_nameja-gredzens_-14081821 |accessdate= 2016. gada 2. septembrī}}</ref> <ref name="delfilv">{{Tīmekļa atsauce |title= 'Nameja gredzena' veidotāji publicējuši video ieskatu gaidāmajā filmā |date= 2015. gada 8. jūnijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/nameja-gredzena-veidotaji-publicejusi-video-ieskatu-gaidamaja-filma.d?id=46077535 |accessdate= 2016. gada 2. septembrī}}</ref> <ref name="kasjaunslv">{{Tīmekļa atsauce |title= Pirmais video ar filmas "Nameja gredzens" cīņas ainām. VIDEO |date= 2015. gada 8. jūnijs |publisher= Kasjauns.lv |url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/196107/pirmais-video-ar-filmas-nameja-gredzens-cinas-ainam-video |accessdate= 2016. gada 2. septembrī}}</ref> <ref name="Šteinbergs">{{Tīmekļa atsauce |title= Plaukst Latvijas kino. 14 topošo simtgades filmu stāsti un aizkadri |author=Ivars Šteinbergs |date= 2016. gada 19. augusts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/plaukst-latvijas-kino-14-toposo-simtgades-filmu-stasti-un-aizkadri.d?id=47806501&page=8 |accessdate= 2016. gada 2. septembrī}}</ref> <ref name="delfilv1">{{Tīmekļa atsauce |title= Ēķis: Filmas 'Nameja gredzens' dekorāciju izbūve noslēgsies augustā |date= 2016. gada 25. jūlijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/ekis-filmas-nameja-gredzens-dekoraciju-izbuve-noslegsies-augusta.d?id=47713359 |accessdate= 2016. gada 2. septembrī}}</ref> <ref name="Petrāne">{{Tīmekļa atsauce |title= Papildināts - Sāk filmēt divu miljonu eiro budžeta filmu ''Nameja gredzens'' |author=Lelde Petrāne |date= 2016. gada 29. augusts |publisher= [[Dienas Bizness]] |url= http://www.db.lv/bez-kaklasaites/papildinats-sak-filmet-divu-miljonu-eiro-budzeta-filmu-nameja-gredzens-453414 |accessdate= 2016. gada 2. septembrī}}</ref> <ref name="dienalv">{{Tīmekļa atsauce |title= Kinopilsētā Cinevilla sākta filmas Nameja Gredzens uzņemšana |date= 2016. gada 29. augusts |publisher= [[Kultūras Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/kd/kinotv/kinopilseta-_cinevilla_-sakta-filmas-_nameja-gredzens_-uznemsana-14152642 |accessdate= 2016. gada 2. septembrī}}</ref> <ref name="wwwlv4">{{Tīmekļa atsauce |title= Sākas filmas «Nameja gredzens» uzņemšana ar Edvīnu Endri galvenajā lomā |date= 2016. gada 29. augusts |publisher= [[Lsm.lv]] |url= http://www.lsm.lv/lv/raksts/kino/kultura/sakas-filmas-nameja-gredzens-uznemsana-ar-edvinu-endri-galvenaja-loma.a198420/ |accessdate= 2016. gada 2. septembrī}}</ref> <ref name="wwwlv5">{{Tīmekļa atsauce |title= Sākas filmas “Nameja gredzens” uzņemšana |date= 2016. gada 2. septembris |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/sakas-filmas-nameja-gredzens-uznemsana/ |accessdate= 2016. gada 2. septembrī}}</ref> <ref name="delfilv2">{{Tīmekļa atsauce |title= Foto: Ar spēcīgu vēzienu prezentē filmai 'Nameja gredzens' kaltu zobenu |date= 2016. gada 13. septembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/foto-ar-specigu-vezienu-prezente-filmai-nameja-gredzens-kaltu-zobenu.d?id=47899123 |accessdate= 2016. gada 14. septembrī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20170730133729/http://www.delfi.lv/kultura/news/screen/foto-ar-specigu-vezienu-prezente-filmai-nameja-gredzens-kaltu-zobenu.d?id=47899123 |archivedate= 2017. gada 30. Jūlijs }}</ref> <ref name="kasjaunslv1">{{Tīmekļa atsauce |title= Vicinot zobenu, Aizsardzības ministrijā "iesvēta" topošo filmu "Nameja gredzens" |date= 2015. gada 14. septembris |publisher= Kasjauns.lv |url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/230632/vicinot-zobenu-aizsardzibas-ministrija-iesveta-toposo-filmu-nameja-gredzens |accessdate= 2016. gada 2. septembrī}}</ref> <ref name="wwwlv6">{{Tīmekļa atsauce |title= Raimonds Bergmanis pasniegs unikālu zobenu Nameja lomas tēlotājam |date= 2016. gada 14. septembris |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/raimonds-bergmanis-pasniegs-unikalu-zobenu-nameja-lomas-telotajam/ |accessdate= 2016. gada 14. septembrī |archiveurl= https://web.archive.org/web/20160915195308/http://www.la.lv/raimonds-bergmanis-pasniegs-unikalu-zobenu-nameja-lomas-telotajam/ |archivedate= 2016. gada 15. Septembris }}</ref> <ref name="wwwlv15">{{Tīmekļa atsauce |title= Ar Lielo kauju noslēdzas «Nameja gredzena» filmēšana |date= 2017. gada 18. augusts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/673429-ar_lielo_kauju_nosledzas_nameja_gredzena_filmesana |accessdate= 2018. gada 15. janvārī |archive-date= 2017. gada 10. Novembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20171110020334/http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/673429-ar_lielo_kauju_nosledzas_nameja_gredzena_filmesana }}</ref> <ref name="wwwlv16">{{Tīmekļa atsauce |title= Ar Lielo kauju noslēdzas "Nameja gredzena" filmēšana |date= 2017. gada 18. augusts |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url= http://nra.lv/izklaide/kino/219291-ar-lielo-kauju-nosledzas-nameja-gredzena-filmesana.htm |accessdate= 2018. gada 15. janvārī}}</ref> <ref name="wwwlv7">{{Tīmekļa atsauce |title= Vērienīgās filmas «Nameja gredzens» pirmais rullītis ir klāt |date= 2017. otrdiena 7. novembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/684903-verienigas_filmas_nameja_gredzens_pirmais_rullitis_ir_klat |accessdate= 2017. gada 11. novembrī |archive-date= 2017. gada 11. Novembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20171111034435/http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/684903-verienigas_filmas_nameja_gredzens_pirmais_rullitis_ir_klat }}</ref> <ref name="wwwlv8">{{Tīmekļa atsauce |title= Vērienīgās filmas «Nameja gredzens» pirmais rullītis ir klāt |date= 2017. otrdiena 7. novembris |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/verienigas-filmas-nameja-gredzens-pirmais-rullitis-ir-klat/812490 |accessdate= 2017. gada 11. novembrī |archive-date= 2017. gada 11. Novembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20171111062904/http://apollo.tvnet.lv/zinas/verienigas-filmas-nameja-gredzens-pirmais-rullitis-ir-klat/812490 }}</ref> <ref name="wwwlv9">{{Tīmekļa atsauce |title= Noskaties: iznācis filmas “Nameja Gredzens” pirmais rullītis |date= 2017. otrdiena 7. novembris |publisher= [[skaties.lv]] |url= https://skaties.lv/izklaide/raibumi/noskaties-iznacis-filmas-nameja-gredzens-pirmais-rullitis/ |accessdate= 2017. gada 11. novembrī |archive-date= 2019. gada 7. Decembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20191207001843/https://skaties.lv/izklaide/raibumi/noskaties-iznacis-filmas-nameja-gredzens-pirmais-rullitis/ }}</ref> <ref name="tvnetvi">{{Tīmekļa atsauce |title= Ekskluzīvi: Ielūkojies iespaidīgās filmas «Nameja gredzens» uzņemšanas aizkulisēs |date= 2016. gada 2. septembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/623325-ekskluzivi_ielukojies_iespaidigas_filmas_nameja_gredzens_uznemsanas_aizkulises |accessdate= 2016. gada 2. septembrī |archive-date= 2016. gada 2. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20160902014437/http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/623325-ekskluzivi_ielukojies_iespaidigas_filmas_nameja_gredzens_uznemsanas_aizkulises }}</ref> <ref name="wwwlv12">{{Tīmekļa atsauce |title= Zināms precīzs filmas «Nameja gredzens» pirmizrādes datums |date= 2017. gada 21. decembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/765868-zinams_precizs_filmas_nameja_gredzens_pirmizrades_datums |accessdate= 2018. gada 15. janvārī |archive-date= 2017. gada 25. Decembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20171225074544/http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/765868-zinams_precizs_filmas_nameja_gredzens_pirmizrades_datums }}</ref> <ref name="wwwlv13">{{Tīmekļa atsauce |title= Filma «Nameja gredzens» piedzīvos pirmizrādi 17. janvārī |date= 2017. gada 21. decembris |publisher= [[Lsm.lv]] |url= http://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/filma-nameja-gredzens-piedzivos-pirmizradi-17.janvari.a261710/ |accessdate= 2018. gada 15. janvārī}}</ref> <ref name="wwwlv14">{{Tīmekļa atsauce |title= Nākamnedēļ visā Latvijā būs skatāma filma «Nameja gredzens» |date= 2017. gada 11. janvāris |publisher= [[Lsm.lv]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/nakamnedel-visa-latvija-bus-skatama-filma-nameja-gredzens.a263900/ |accessdate= 2018. gada 15. janvārī}}</ref> <ref name="wwwlv10">{{Tīmekļa atsauce |title= Nameja gredzens — vēsturiski fakti vai fantāzija? |date= 2016. otrdiena 21. septembris |work=Pirmā studija |publisher= [[LTV]]. [[Lsm.lv]] |url= https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/21.09.2016-nameja-gredzens-vesturiski-fakti-vai-fantazija.id80395/ |accessdate= 2017. gada 11. novembrī}}</ref> <ref name="wwwlv11">{{Tīmekļa atsauce |title= Senlatvieši nebija vis maisaudumā tērpušies zemnieki, bet gan drosmīgi savas zemes aizstāvji. Drīzumā no jauna atdzīvosies leģenda par Nameja gredzenu! |date= 2016. gada 19. novembris |publisher= [[skaties.lv]] |url= https://skaties.lv/zinas/latvija/senlatviesi-nebija-vis-maisauduma-terpusies-zemnieki-bet-gan-drosmigi-savas-zemes-aizstavji-drizuma-no-jauna-atdzivosies-legenda-par-nameja-gredzenu/ |accessdate= 2017. gada 11. novembrī |archive-date= 2016. gada 29. Novembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20161129040309/http://skaties.lv/zinas/latvija/senlatviesi-nebija-vis-maisauduma-terpusies-zemnieki-bet-gan-drosmigi-savas-zemes-aizstavji-drizuma-no-jauna-atdzivosies-legenda-par-nameja-gredzenu/ }}</ref> }} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/watch?v=86-D5CbGCvA Filmas treileris]. 2017. gada 7. novembris. [[LMT]]. Skatīts: 2017. gada 20. novembrī. * Ingvilda Strautmane un Santa Lauga (2018. gada 22. janvāris). [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/nameja-gredzens-aigara-graubas-un-andreja-eka-legenda-par-nameju.a98498/ „Nameja gredzens” — Aigara Graubas un Andreja Ēķa leģenda par Nameju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180128143337/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/nameja-gredzens-aigara-graubas-un-andreja-eka-legenda-par-nameju.a98498/ |date={{dat|2018|01|28||bez}} }}. ''Kultūras Rondo''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]]. Skatīts: 2018. gada 9. februārī. * Gerda Pulkstene (2018. gada 17. janvāris). [http://www.tvnet.lv/egoiste/mode/769104-300_rotas_1_km_auduma_saldas_asinis_500_kg_brunu_jeb_filmas_namejs_terpu_aizkulises 300 rotas, 1 km auduma, saldas asinis, 500 kg bruņu jeb filmas „Namejs” tērpu aizkulises] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180225035555/http://www.tvnet.lv/egoiste/mode/769104-300_rotas_1_km_auduma_saldas_asinis_500_kg_brunu_jeb_filmas_namejs_terpu_aizkulises |date={{dat|2018|02|25||bez}} }}. [[tvnet.lv]]. Skatīts: 2018. gada 9. februārī. * [http://straume.lmt.lv/lv/filmas/latvijas-filmas/nameja-gredzens/4965 Nameja gredzens. Leģenda 12 sērijās] 2016. gada 9. novembris. [[LMT]]. Skatīts: 2016. gada 12. novembrī. * [https://www.youtube.com/watch?v=OB7Y-gK3DaE Studija Platforma, režisors Aigars Grauba - NAMEJA GREDZENS (Projektu prezentācijas 24.03.2014.)]. 2016. gada 28. marts. Krusttēvs. Skatīts: 2016. gada 12. septembrī. * [https://www.youtube.com/watch?v=9cDwMnRj7VM Filmas “Nameja gredzens” uzņemšana Ķemeru Nacionālajā parkā]. 2016. gada 28. septembris. [[Ķemeru Nacionālais parks]]. Skatīts: 2016. gada 28. septembrī. {{Aigara Graubas filmas}} [[Kategorija:2018. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Episkās filmas]] nedr2i26jq2o2f6eivdkxbohsdgw52n 10 331384 4490761 4487972 2026-07-06T02:10:13Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts 4490761 wikitext text/x-wiki {{hlist|Pagājušajā nedēļā skatītākais:<br />[[Suverēnā vara]]| [[2026. gada FIFA Pasaules kauss]]| [[Andris Kulbergs]]| [[Kotdivuāra]]| [[Kaboverde]]| [[Latvijas Televīzija]]| [[Aija Poča]]| [[Latvija]]| [[Solījums (seriāls)]]| [[15. Saeimas vēlēšanas]]}}<noinclude> {{dokumentācija}}</noinclude> 48cntgcjmuvbrc5gfye3myeeu2y09pn 4490787 4490761 2026-07-06T04:03:42Z Biafra 13794 šie izskatās pēc botu pieprasījumiem. 4490787 wikitext text/x-wiki {{hlist|Pagājušajā nedēļā skatītākais:<br /><!-- [[Suverēnā vara]]| --> [[2026. gada FIFA Pasaules kauss]]| [[Andris Kulbergs]]| [[Kotdivuāra]]| [[Kaboverde]]| [[Latvijas Televīzija]]| [[Aija Poča]]| [[Latvija]]| [[Solījums (seriāls)]]| [[15. Saeimas vēlēšanas]]| [[Kongo Demokrātiskā Republika]]}}<noinclude> {{dokumentācija}}</noinclude> cjhl9tkhbyky9xirli17sbo0zn23fs3 10 331397 4490762 4487973 2026-07-06T02:10:14Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts 4490762 wikitext text/x-wiki Iekļautie datumi: 29.06, 30.06, 01.07, 02.07, 03.07, 04.07, 05.07. {|class="sortable wikitable" |- ! Lapa !! Skatījumi !! Desktop skatījumi |- | [[Suverēnā vara]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Suver%C4%93n%C4%81_vara 2228] || 0.9048 |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kauss]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=2026._gada_FIFA_Pasaules_kauss 1935] || 0.3979 |- | [[Andris Kulbergs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Andris_Kulbergs 1492] || 0.2694 |- | [[Kotdivuāra]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Kotdivu%C4%81ra 1444] || 0.1447 |- | [[Kaboverde]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Kaboverde 1442] || 0.172 |- | [[Latvijas Televīzija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_Telev%C4%ABzija 1195] || 0.1079 |- | [[Aija Poča]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Aija_Po%C4%8Da 1064] || 0.2039 |- | [[Latvija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvija 1062] || 0.3484 |- | [[Solījums (seriāls)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Sol%C4%ABjums_%28seri%C4%81ls%29 904] || 0.2312 |- | [[15. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=15._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 785] || 0.4561 |- style="border-top: 5px solid gray;" | [[Kongo Demokrātiskā Republika]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Kongo_Demokr%C4%81tisk%C4%81_Republika 779] || 0.1911 |- | [[Roņu sala]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Ro%C5%86u_sala 743] || 0.3001 |- | [[Sumbrs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Sumbrs 728] || 0.1783 |- | [[Rīga]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=R%C4%ABga 615] || 0.4439 |- | [[Ērlings Holanns]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=%C4%92rlings_Holanns 557] || 0.1418 |- | [[Ādolfs Šapiro]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=%C4%80dolfs_%C5%A0apiro 554] || 0.5284 |- | [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Volfgangs_Amadejs_Mocarts 542] || 0.1543 |- | [[FIFA Pasaules kauss]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=FIFA_Pasaules_kauss 524] || 0.3168 |- | [[Likteņa līdumnieki]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Likte%C5%86a_l%C4%ABdumnieki 460] || 0.263 |- | [[Zodiaks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Zodiaks 457] || 0.1488 |- | [[Ansis Pūpols]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Ansis_P%C5%ABpols 455] || 0.9978 |- | [[Eugenijs II]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Eugenijs_II 447] || 1.0 |- | [[Apvienotais saraksts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Apvienotais_saraksts 438] || 0.3744 |- | [[Paragvaja]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Paragvaja 437] || 0.2562 |- | [[Maroka]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Maroka 435] || 0.1432 |- | [[Dž. Dž. Džilindžers]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=D%C5%BE._D%C5%BE._D%C5%BEilind%C5%BEers 408] || |- | [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Starptautisko_t%C4%81lsarunu_kodu_saraksts 402] || |- | [[Alberts Šmits]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Alberts_%C5%A0mits 394] || |- | [[Antonesku diktatūra]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Antonesku_diktat%C5%ABra 387] || |- | [[Latvijas administratīvais iedalījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_administrat%C4%ABvais_iedal%C4%ABjums 363] || |- | [[Straume (uzņēmums)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Straume_%28uz%C5%86%C4%93mums%29 357] || |- | [[UgunsGrēks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=UgunsGr%C4%93ks 352] || |- | [[Bavārijas Elizabete]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Bav%C4%81rijas_Elizabete 347] || |- | [[Periodontīts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Periodont%C4%ABts 344] || |- | [[Augšdaugavas novada ciemu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Aug%C5%A1daugavas_novada_ciemu_uzskait%C4%ABjums 340] || |- | [[Mihails Čehovs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Mihails_%C4%8Cehovs 339] || |- | [[Pupuķis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Pupu%C4%B7is 331] || |- | [[Nemīlētie]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Nem%C4%ABl%C4%93tie 326] || |- | [[Latvijas Krievu savienība]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_Krievu_savien%C4%ABba 326] || |- | [[Viena dzīvība]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Viena_dz%C4%ABv%C4%ABba 322] || |- | [[TikTok]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=TikTok 313] || |- | [[Sekss]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Sekss 309] || |- | [[Liepāja]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Liep%C4%81ja 307] || |- | [[Aļona Ostapenko]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=A%C4%BCona_Ostapenko 304] || |- | [[Nauris Puntulis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Nauris_Puntulis 303] || |- | [[Maikls Džeksons]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Maikls_D%C5%BEeksons 295] || |- | [[Ainārs Šlesers]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Ain%C4%81rs_%C5%A0lesers 295] || |- | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=It%C4%81lijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 294] || |- | [[Melnkalne]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Melnkalne 293] || |- | [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=M%C4%81rti%C5%86%C5%A1_V%C4%93rdi%C5%86%C5%A1_%28juniors%29 292] || |- | [[Valmieras novada ciemu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Valmieras_novada_ciemu_uzskait%C4%ABjums 292] || |- | [[Guntis Ulmanis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Guntis_Ulmanis 291] || |- | [[Latvijas pilsētu ģerboņi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_pils%C4%93tu_%C4%A3erbo%C5%86i 290] || |- | [[Kārļa Ulmaņa gatve]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=K%C4%81r%C4%BCa_Ulma%C5%86a_gatve 289] || |- | [[69 (seksa poza)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=69_%28seksa_poza%29 288] || |- | [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Krievijas_2022._gada_iebrukums_Ukrain%C4%81 281] || |- | [[Enriko Avots]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Enriko_Avots 280] || |- | [[Larisa Mondrusa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Larisa_Mondrusa 280] || |- | [[Vācijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=V%C4%81cijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 279] || |- | [[Pēteris Šmidre]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=P%C4%93teris_%C5%A0midre 277] || |- | [[Ludvigs II]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Ludvigs_II 276] || |- | [[Smalkais stils]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Smalkais_stils 276] || |- | [[Jānis Dombrava]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=J%C4%81nis_Dombrava 271] || |- | [[2026. gada laikapstākļi Latvijā]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=2026._gada_laikapst%C4%81k%C4%BCi_Latvij%C4%81 266] || |- | [[14. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=14._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 266] || |- | [[Cēsu novada ciemu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=C%C4%93su_novada_ciemu_uzskait%C4%ABjums 264] || |- | [[Moskitu krasts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Moskitu_krasts 263] || |- | [[Kuldīgas novada ciemu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Kuld%C4%ABgas_novada_ciemu_uzskait%C4%ABjums 261] || |- | [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 259] || |- | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_Republikas_Ministru_prezidents 258] || |- | [[Andrejs Ēķis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Andrejs_%C4%92%C4%B7is 258] || |- | [[Nīderlande]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=N%C4%ABderlande 254] || |- | [[Kongo Republika]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Kongo_Republika 254] || |- | [[Spānijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Sp%C4%81nijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 252] || |- | [[Lācene]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=L%C4%81cene 252] || |- | [[Amerikas Savienotās Valstis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Amerikas_Savienot%C4%81s_Valstis 250] || |- | [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Visp%C4%81r%C4%93jie_latvie%C5%A1u_Dziesmu_un_deju_sv%C4%93tki 249] || |- | [[Arvils Ašeradens]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Arvils_A%C5%A1eradens 248] || |- | [[Top!]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Top%21 247] || |- | [[Krištianu Ronaldu]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Kri%C5%A1tianu_Ronaldu 243] || |- | [[Latviešu valoda]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvie%C5%A1u_valoda 242] || |- | [[Latvijas skolu reitings]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_skolu_reitings 241] || |- | [[Krievija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Krievija 240] || |- | [[Dzintari]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Dzintari 236] || |- | [[Mēs mainām noteikumus]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=M%C4%93s_main%C4%81m_noteikumus 236] || |- | [[Daugavpils]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Daugavpils 235] || |- | [[Lionels Mesi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Lionels_Mesi 229] || |- | [[Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Starptautiskie_automobi%C4%BCu_re%C4%A3istr%C4%81cijas_kodi 228] || |- | [[Parastā vīgrieze]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Parast%C4%81_v%C4%ABgrieze 228] || |- | [[Edgars Rinkēvičs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Edgars_Rink%C4%93vi%C4%8Ds 226] || |- | [[Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Latvijas_sv%C4%93tku%2C_atceres_un_atz%C4%ABm%C4%93jam%C4%81s_dienas 226] || |- | [[Saturna pavadoņi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Saturna_pavado%C5%86i 223] || |- | [[Ilmārs Poikāns]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Ilm%C4%81rs_Poik%C4%81ns 221] || |- | [[Igaunijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Igaunijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 221] || |- | [[Ventspils novada ciemu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Ventspils_novada_ciemu_uzskait%C4%ABjums 221] || |- | [[Aija Andrejeva]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Aija_Andrejeva 220] || |- | [[Antropometrija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Antropometrija 219] || |- | [[Provansa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Provansa 219] || |- | [[Marģers Vestermanis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Mar%C4%A3ers_Vestermanis 218] || |- | [[Vinnijs Pūks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&platform=desktop&agent=user&redirects=0&range=latest-20&pages=Vinnijs_P%C5%ABks 217] || |} 2ztadbzt2jg5av38l0vkxaszyx4v07a 10 331458 4490760 4487971 2026-07-06T02:10:08Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts 4490760 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-07-06={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Louis Armstrong in Color (restored).jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Photograph of Louis Armstrong<!-- --><!-- --><!-- --> playing Trumpet by Harry Warnecke and Gus Schoenbaechler, 1947. Armstrong died on this day 55 years ago.<!-- -->|lvdesc=}} |2026-07-07={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Dagkoekoeksbloem, 10-07-2025. (d.j.b.) 01.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Seed pods of a [[: en: Silene dioica|'' Silene dioica'']]. Focus stack of 40 photos.<!-- -->|lvdesc=}} |2026-07-08={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Dolina-dolnej-wisly-2.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=The [[:category:Lower Vistula Valley|Lower Vistula Valley]] in [[:category:Kokocko|Kokocko]], Poland<!-- -->|lvdesc=}} |2026-07-09={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Front Judes Church Chinnathurai Tamil Nadu crop Mar24 A7C 10007.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=St. Jude's Church, Chinnathurai, built on sandy soil near the beach, cemetery to the left. Thoothoor<!-- --><!-- --><!-- -->, Kanyakumari district<!-- --><!-- --><!-- -->, Tamil Nadu, India.<!-- -->|lvdesc=}} |2026-07-10={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Banded Bay Cuckoo in Ajodhya Hills July 2024 by Tisha Mukherjee 01.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=''Cacomantis sonneratii<!-- --><!-- --><!-- -->'' (Banded Bay Cuckoo) in Ajodhya Hills<!-- --><!-- --><!-- -->, West Bengal, India.<!-- -->|lvdesc=}} |2026-07-11={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:095 Scarlet Flycatcher in Encontro das Águas State Park Photo by Giles Laurent.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Scarlet flycatcher (''Pyrocephalus rubinus'') in Mato Grosso, Brazil<!-- -->|lvdesc=}} |2026-07-12={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Spøttrup Castle Eastern Facade 2015-07-12.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Eastern Facade of Spøttrup Castle<!-- --><!-- --><!-- -->, Denmark.<!-- -->|lvdesc=}} |2026-07-13={{#switch:{{{2|}}}<!-- -->|file=[[Attēls:Arhbalou High Atlas Al Haouz Morocco Oct25 A7CR 08381.jpg|320x320px]]<!-- -->|endesc=Arhbalou village nestled in the foothills of the barren north face of the Western High Atlas, Al Haouz<!-- --><!-- -->, Morocco<!-- --><!-- --><!-- -->.<!-- -->|lvdesc=}} }} mpcu6u1x66dmcr1zk6kgfr41q9s3vhw 0 332325 4490752 4420329 2026-07-05T23:59:27Z Jaunais Strēlnieks 127483 Pievienots attēls 4490752 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Georgs Karlsons | vārds_orig = | attēls = Georgs (Juris) Karlsons.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks|1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka]] komandieris [[palkavnieks]] Georgs Karlsons | dz_dat_alt = {{dat VS|{{dat|1874|10|19}}|{{dat||10|7}}}} | dz_gads = 1874 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|Adulienas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1945 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 1 | m_vieta = [[Attēls:Merchant flag of Germany (1946–1949).svg|20px]] [[Berlīne]], [[Sabiedroto okupētā Vācija]] (tagad {{GER}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Margareta Štakelberga <small>(1884–1917, pr. 1909)</small> | bērni = Olga <small>(1910–?)</small><br />Marija <small>(1911–?)</small><br />Helēne <small>(1915–1972)</small> | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvezleitnants.gif|55px]]<br />[[pulkvedis]] | dienesta_laiks = 1893 — 1918<br />1918<br />1919<br />1919<br />1920 — 1932 | valsts = {{flag|Krievijas Impērija}}<br />{{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]]<br />{{flaga|Latvija|LSPR}} [[LSPR]]<br />{{flaga|Krievijas Impērija}} [[Baltā kustība]]<br />{{LAT}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks]]<br />[[1. latviešu strēlnieku brigāde]] | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]]<br />[[Latvijas Neatkarības karš]] | izglītība = Kijivas kājnieku junkurskola, Pēterburgas Mācību gaisa kuģniecības parks, [[Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija]] | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] u.c. | cits_darbs = Galvenā štāba Organizācijas-mobilizācijas daļas priekšnieks, militārais vēsturnieks }} }} '''Georgs (Juris) Kārlis Reinholds Karlsons''' (dzimis {{dat VS|{{dat|1874|10|19}}|{{dat||10|7}}}} [[Adulienas pagasts|Adulienas pagastā]]; miris {{dat|1945|12|01}} [[Berlīne|Berlīnē]]) bija [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]], vēlāk [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] pulkvedis un militārais vēsturnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat VS|{{dat|1874|10|19}}|{{dat||10|7}}}} [[Tirzas pagasts|Tirzas pagasta]] Adulienas muižā muižas pārvaldnieka ģimenē. Pēc reālskolas absolvēšanas [[Rīga|Rīgā]], 1893. gadā kā [[savvaļnieks]] iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]] [[113. Staraja Rusas kājnieku pulks|113. kājnieku pulkā]]. 1894. gadā iestājās [[Kijiva|Kijivas]] junkurskolā, kuru absolvēja 1896. gadā kā [[podporučiks]]. Pēc absolvēšanas dienēja [[Karosta|Liepājas cietokšņa]] artilērijā. 1898. gadā pabeidza kursus aviācijas parkā [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]]. 1900. gadā sasniedza [[Poručiks|poručika]] dienesta pakāpi. 1903. gadā tika paaugstināts par [[Štabskapteinis|štābskapteini]] un iestājās [[Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija|Nikolaja Ģenerālštāba akadēmijā]], ko absolvēja 1906. gadā [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] dienesta pakāpē. Pēc tam bija virsnieks [[Viļņas kara apgabals|Viļņas kara apgabala]] štābā, vēlāk [[177. Izborskas kājnieku pulks|177. kājnieku pulkā]]. No 1908. gada bija virsnieks [[Amudarja|Amudarjas]] kara apgabalā, 2. divīzijā un [[Kijivas kara apgabals|Kijivas kara apgabala]] štābā. 1912. gadā tika paaugstināts par [[Apakšpulkvedis|apakšpulkvedi]], no septembra bija pasniedzējs [[Čugujeva|Čugujevas]] karaskolā, no novembra [[Viļņas karaskola|Viļņas karaskolā]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā 1914. gada jūlijā tika komandēts uz [[Daugavpils kara apgabals|Daugavpils kara apgabala]] štābu. 1915. gada februārī tika iecelts par 56. divīzijas štāba priekšnieku, jūnijā tika paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]], jūlijā tika norīkots par pasniedzēju Viļņas karaskolā. 1916. gada augustā tika iecelts par 41. divīzijas štāba priekšnieku, bet oktobrī par [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks|1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka]] komandieri. Vadīja pulku [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]]. 1917. gada februārī vienlaicīgi tika iecelts par [[1. latviešu strēlnieku brigāde|1. latviešu strēlnieku brigādes]] komandieri. Aprīlī tika pārvietots virsnieku rezervē, novembrī tika iecelts par Krievijas armijas Galvenā štāba pārvaldes Statistikas daļas priekšnieku. 1918. gada aprīlī iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], kurā dienēja līdz decembrim, kad atstāja dienestu un izbrauca uz ārzemēm. 1919. gadā dienēja [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armijā]] un [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijā]]. 1919. gada decembrī tika pieņemts darbā par sekretāru Latvijas pārstāvniecībā [[Berlīne|Berlīnē]]. 1920. gada augustā atgriezās Latvijā. Tā paša gada 11. augustā iestājās [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] [[Pulkvedis|pulkveža]] dienesta pakāpē, bija virsnieks Galvenā štāba virsnieku rezervē. No 1921. gada janvāra bija Virsnieku kursu Kājnieku nodaļas priekšnieks, no augusta Galvenā štāba Organizācijas-mobilizācijas daļas priekšnieks. 1926. gadā tika iecelts par [[Latvijas Augstākā kara skola|Virsnieku akadēmisko kursu]] grupas vadītāju. 1932. gada oktobrī tika atvaļināts no dienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Pēc atvaļināšanas dzīvoja Rīgā. Nodarbojās ar militāro vēsturi. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izceļoja uz [[Trešais reihs|Vāciju]]. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules kara]] laikā dzīvoja Berlīnē. Miris 1945. gada 1. decembrī.<ref>[http://virsnieki.lv/wp/wp-content/uploads/2016/03/Latvie%C5%A1u-virsnieku-re%C4%A3istrs-1915.-1945.gadi_.pdf Jānis Melderis. Latviešu virsnieku reģistrs (1915.—1945. gadi)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200702050423/http://virsnieki.lv/wp/wp-content/uploads/2016/03/Latvie%C5%A1u-virsnieku-re%C4%A3istrs-1915.-1945.gadi_.pdf |date={{dat|2020|07|02||bez}} }} Rīga: Latviešu virsnieku apvienība, 2016</ref> == Apbalvojumi == * Sv. Vladimira ordenis, III šķira, IV šķira (ar šķēpiem), * Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira, * Sv. Annas ordenis, II, III šķira, * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira. == Darbi == * Kara mākslas vēsture. Grieķu un romiešu laikmets (1932) * Vācu iebrukums Kurzemē 1915. gada pavasarī (1938) == Literatūra == * Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca. (Sast. [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ē. Jēkabsons]], [[Valters Ščerbinskis|V. Ščerbinskis]]); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīga: 1998. – 241. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Karlsons, Georgs}} [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Nikolaja Ģenerālštāba akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Vladimira ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] loi0ui2a0i5eq9qucgoa2p0twevhxqe 0 340560 4490748 4440068 2026-07-05T23:12:51Z JStrods 147669 Ežu baznīca, Ežu skola utt. "Ežu muiža" kā nosaukums, tiek izmantota tikai konkrētās ēkas apzīmējumā, pirms tajā izvietoja skolu. Ežu baznīca ir augstākais Dievnams Latvijā saskaņā ar LĢIA datiem. 242 mvjl pret Opekalna 236 mvjl. 4490748 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Māļi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Cēsu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Cēsu novads]] | subdivision_name2 = [[Skujenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,07 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|06|18||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=43582 |title=Informācija par objektu: Māļi |accessdate={{dat|2017|01|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 10 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 05 | lats = 21 | latNS = N | longd = 25 | longm = 36 | longs = 07 | longEW = E | elevation_m = 234 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4144 | var_id = 100115597 | lgia_id = 43582 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Māļi''' ir ciems [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Skujenes pagasts|Skujenes pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā 8 km no pagasta centra [[Skujene]]s, 33 km no [[Amatas novada dome|«Ausmām»]] un 110 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas autoceļu [[P3]] un [[V309]] krustojumā. Māļos atrodas Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca ({{val|ru|Эшенгофская церковь Вознесения Господня}}), kas celta 1872. gadā, tās arhitekts ir pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts [[Jānis Frīdrihs Baumanis]]. Ežu baznīca ir visaugstāk virs jūras līmeņa celtais Dievnams Latvijā- 242 m. Baznīca ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref name="vkpai">{{Tīmekļa atsauce |url=http://saraksts.mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/9169/ |title=Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca |accessdate={{dat|2017|01|06||bez}} |publisher=[[Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Skujenes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Cēsu novada ciemi]] ahai1gdeb4kr3guzj1pbso1572sbknn 4490757 4490748 2026-07-06T01:58:41Z Egilus 27634 4490757 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Māļi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Cēsu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Cēsu novads]] | subdivision_name2 = [[Skujenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,07 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|06|18||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=43582 |title=Informācija par objektu: Māļi |accessdate={{dat|2017|01|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 10 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 05 | lats = 21 | latNS = N | longd = 25 | longm = 36 | longs = 07 | longEW = E | elevation_m = 234 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4144 | var_id = 100115597 | lgia_id = 43582 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Māļi''' ir ciems [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Skujenes pagasts|Skujenes pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā 8 km no pagasta centra [[Skujene]]s, 33 km no [[Amatas novada dome|«Ausmām»]] un 110 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas autoceļu [[P3]] un [[V309]] krustojumā. Māļos atrodas Ežumuižas (Māļu) pareizticīgo baznīca, kas celta 1872. gadā, tās arhitekts ir pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts [[Jānis Frīdrihs Baumanis]]. Ežumuižas baznīca ir visaugstāk virs jūras līmeņa celtais dievnams Latvijā — 242 m.{{nepieciešama atsauce}} Baznīca ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref name="vkpai">{{Tīmekļa atsauce |url=http://saraksts.mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/9169/ |title=Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca |accessdate={{dat|2017|01|06||bez}} |publisher=[[Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Skujenes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Cēsu novada ciemi]] i1rdb2klow7dbgbey1nlcur7ncingld 0 344477 4490802 4448472 2026-07-06T04:41:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490802 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Māris Kļaviņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1956 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | zinātne = [[ķīmija]], [[vides zinātne]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Māris Kļaviņš''' (dzimis {{dat|1956|3|12}}<ref>[http://izgudrojumi.lza.lv/izg.php?id=60 Māris KĻAVIŅŠ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161109065913/http://izgudrojumi.lza.lv/izg.php?id=60 |date={{dat|2016|11|09||bez}} }} Latvijas izgudrojumi un izgudrotāji</ref> [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]] un [[vides zinātnieks]]. [[Latvijas Universitāte]]s profesors, zinātņu doktors. Bijis [[LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]s dekāns. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1956. gadā Rīgā. Studēja [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[LU Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultātē]] no 1974. līdz 1982. gadam, 1985. gadā kļuva par zinātņu kandidātu, ievēlēts par Latvijas Universitātes docentu (1991). 1992. gadā viņš aizstāvēja ķīmijas zinātņu doktora grādu. 1994. gadā Kļaviņu ievēlēja par profesoru, 1999. gadā par [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s īsteno locekli. Viņš ir viens no vides zinātnes virziena iedibinātājiem Latvijas Universitātē, Vides zinātnes nodaļas vadītājs (1995—2000). LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dekāns (1996—2006), vēlāk Latvijas Universitātes Senāta priekšsēdētājs (2014—2019). Valsts pētījumu programmas "Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi" vadītājs (2006–2009).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kalme.daba.lv/ |title=VPP KALME |access-date={{dat|2019|06|20||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190703182319/http://kalme.daba.lv/ }}</ref> M. Kļaviņa meita Laura Kļaviņa arī ir vides zinātniece un Latvijas Universitātes pasniedzēja, vides zinātnes programmas direktore.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/studijas/studiju-programmas/magistra-limena-studijas/vides-zinatne/|title=Vides zinātne|website=www.lu.lv|access-date=2026-03-31}}</ref> Tāpat zinātnieks un pasniedzējs ir dēls Linards Kļaviņš, ''PhD'', Nacionālas nozīmes mežu un ūdeņu pētījumu centra vadītājs Latvijas Universitātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/eztf-nodalas/vides-zinatnes-nodala/vides-zinatnes-nodalas-strukturvienibas/nacionalas-nozimes-mezu-un-udenu-petijumu-centrs/|title=Nacionālas nozīmes mežu un ūdeņu pētījumu centrs|website=eztf.lu.lv|access-date=2026-03-31}}</ref> === Skandāli === 2021. gadā parādījās apgalvojumi par M. Kļaviņa iespējamo iesaisti iespējamā līdzekļu izšķiešanā un nelikumībās, ar [[CFLA]] amatpersonas atbalstu izkrāpjot Eiropas fondu līdzekļus LU īstenota projekta ietvaros.<ref name="lu-iegadatu-eksperimentalu-iekartu-izmanto-privatai-pelnai">{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/lu-iegadatu-eksperimentalu-iekartu-izmanto-privatai-pelnai/|title=LU iegādātu eksperimentālu iekārtu izmanto privātai peļņai|website=tv3.lv|access-date=2023-04-06|language=lv|archive-date=2023-04-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230406223132/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/lu-iegadatu-eksperimentalu-iekartu-izmanto-privatai-pelnai/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/petnieks-izgaismo-iespejamu-lidzeklu-izskiesanu-latvijas-universitates-iekartas-iepirkuma/|title=Pētnieks izgaismo iespējamu līdzekļu izšķiešanu Latvijas Universitātes iekārtas iepirkumā|website=tv3.lv|access-date=2023-04-06|language=lv|archive-date=2023-04-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230406221630/https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/petnieks-izgaismo-iespejamu-lidzeklu-izskiesanu-latvijas-universitates-iekartas-iepirkuma/}}</ref> 2023. gadā kļuva zināms ka par šo gadījumu ir ierosināta krimināllieta par krāpšanu lielā apmērā, organizētā grupā.<ref name="zurnals-latvijas-universitates-profesors-piekerts-plagiata-ir-lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2023/03/23/zurnals-latvijas-universitates-profesors-piekerts-plagiata/|title=Žurnāls: Latvijas Universitātes profesors pieķerts plaģiātā • IR.lv|website=ir.lv|access-date=2023-04-06}}</ref> 2022. gadā M. Kļaviņš pieķerts [[Plaģiātisms|plaģiātismā]] un pētījuma datu falsifikācijā.<ref name="specializlaidums-latvijas-universitates-profesora-plagiats-ir-lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2023/03/27/specializlaidums-latvijas-universitates-profesora-plagiats/|title=Speciālizlaidums: Latvijas Universitātes profesora plaģiāts • IR.lv|website=ir.lv|access-date=2023-04-06}}</ref> Igaunijas zinātniskais žurnāls atcēlis viņa publicētu rakstu,<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Bisters|first=V.|last2=Kalviss|first2=J.|last3=Burlakovs|first3=J.|last4=Klavins|first4=M.|date=2021|title=Algae processing for energy production: development of waste pyrolysis technology : [Retracted]|url=https://dspace.emu.ee//handle/10492/7706|doi=10.15159/ar.21.010|issn=2228-4907}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://retractiondatabase.org/RetractionSearch.aspx#?auth=Klavins%252c+M|title=Retraction Watch Database|website=retractiondatabase.org|access-date=2023-04-06}}</ref> savukārt LU akadēmiskās ētikas komisija konstatēja rakstā plaģiāta elementus un pieņēma M. Kļaviņu nosodošu lēmumu.<ref name="zurnals-latvijas-universitates-profesors-piekerts-plagiata-ir-lv" /> == Darbi == Svarīgākās M. Kļaviņa zinātniski pētnieciskās darbības jomas ir biospecifiskie [[sorbenti]], reaģētspējīgie sorbenti un mikronesēji šūnu kultūrām, ūdens vides piesārņojums, vides analīzes metodes; pēc 1992. gada: [[humusvielas]], ūdeņu piesārņojums, klimata mainības ietekme uz ūdens vidi, [[ilgtspējīga attīstība]].<ref>[http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/ee30a32aa22e90e9af21101206b54248/ Māris Kļaviņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170501141641/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/ee30a32aa22e90e9af21101206b54248/ |date={{dat|2017|05|01||bez}} }} Latvijas Universitāte</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kļaviņš, Māris}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Latvijas vides zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]] [[Kategorija:Latvijas ģeogrāfi]] sipelkd6grvgo48h8urno76r0q7cb6n 0 348376 4490651 4361079 2026-07-05T18:26:01Z DaceX 96827 4490651 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2017. gada aprīlis}} [[Attēls:11 Spiele und Blustigungen der Russen aus den niederen Volksschichten.jpg|thumb|300px|Krievijas zemnieki spēlē gorodkus. 1805. gada Kristiāna Gotfrīda Henriha Gīslera zīmējums]] [[Attēls:Gorodkispillere (1935).jpg|thumb|300 px| Vīrieši spēle gorodki, Maskava, PSRS, 1935]] '''Gorodki''' ({{val|ru|Городки}}) ir sena [[krievi|krievu]] [[tauta]]s [[spēle]], kuras dalībnieki, metot no zināma attāluma nūjas, cenšas izsist [[koks|koka]] klucīšu figūras.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tezaurs.lv/#/sv/gorodki |title=Vārdnīca Tezaurs.lv |access-date={{dat|2017|04|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190201081557/http://www.tezaurs.lv/#/sv/gorodki }}</ref> Spēle bijusi plaši izplatīta [[Karēlija|Karēlijā]], [[Somija|Somijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Ingrija|Ingrijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]]. Spēles koncepcija ir līdzīga [[boulings|boulingam]], galvenais mērķis ir, metot nūju, apgāzt dažādās formās sakārtotus klucīšus. Mazos klucīšus sauc ''gorodki'' (burtiski tulkojot ''pilsētiņas''), un kvadrātu, kurā tie izvietoti, sauc par 'gorod' (''pilsēta''). [[Skandināvija|Skandināvu]] un [[Balti|baltu]] valodās spēlei ir dažādi nosaukumi, kā ''kurnimäng'', ''kriuhka'', ''köllöi'', ''keili'' un ''miestučiai''. Somu valodā ''kyykkä'' jeb somu ķegļi. Spēle ir minēta senkrievu hronikās, tā ir saglabājusi formu, kādā tā ir pazīstama arī mūsdienās, jau kopš 17. gadsimta. Ir zināms, ka viens no slavenākajiem gorodki spēlētājiem bijis [[Pēteris I]] jaunībā.<ref>[http://www.gorodki.org/IFGS/about/history.htm The history of gorodki] at gorodki.org {{ru icon}}</ref> == Spēles noteikumi == Spēlē no iepriekš noteikta attāluma tiek mesta koka nūja uz koka klucīšiem ''gorodki'', kas sakārtoti vienā no 15 figūrām: lielgabals ({{lang|ru|пушка}}, ''pushka''), dakša ({{lang|ru|вилка}}, ''vilka''), zvaigzne ({{lang|ru|звезда}}, ''zvezda''), bulta ({{lang|ru|стрела}}, ''strela''), aka ({{lang|ru|колодец}}, ''kolodets''), kloķvārpsta ({{lang|ru|коленчатый вал}}, ''kolenchatyy val''), artilērija ({{lang|ru|артиллерия}}, ''artilleriya''), rakete ({{lang|ru|ракетка}}, ''raketka''), ložmetēja ligzda ({{lang|ru|пулемётное гнездо}}, ''pulemyotnoe gnezdo''), vēzis ({{lang|ru|рак}}, ''rak''), sardze ({{lang|ru|часовые}}, ''chasovye''), sirpis ({{lang|ru|серп}}, ''serp''), šautuve ({{lang|ru|тир}}, ''tir''), lidmašīna ({{lang|ru|самолёт}}, ''samolet'') un vēstule ({{lang|ru|письмо}}, ''pis'mo''). Metot ar lielo nūju jāizsit no "pilsētas" kvadrāta noteikts figūru skaits. Uzvar tas, kurš 15 figūru izsišanai izmanto vismazāko metienu skaitu. Spēles laukuma Gorod ("pilsētas") lielums ir 2x2 m; attālums līdz metiena vietai — tālākais 13 m, tuvākais 6,5 m; gorodku izmērs — garums 20 cm, diametrs 4,5 — 5 cm; metamās nūjas garums — ne vairāk par 1 m. Pirmais metiens ir no tālākā punkta, bet, ja no figūras ir izsists vismaz viens gorodoks, tad nākamos metienus var veikt no tuvākās metiena atzīmes. Gorodoks skaitās izsists, ja tas ir ārpus spēles kvadrāta. <gallery widths="100px" heights="70px" perrow="4"> Image:Gorodki-pushka.jpg|Lielgabals Image:Gorodki-vilka.jpg|Dakša Image:Gorodki-zvezda.jpg|Zvaigzne Image:Gorodki-strela.jpg|Bulta Image:Gorodki-kolodetz.jpg|Aka Image:Gorodki-kolenval.jpg|Kloķvārpsta Image:Gorodki-artilleria.jpg|Artilērija Image:Gorodki-raketka.jpg|Rakete Image:Gorodki-pulemet.jpg|Ložmetēja ligzda Image:Gorodki-rak.jpg|Vēzis Image:Gorodki-chasovye.jpg|Sardze Image:Gorodki-serp.jpg|Sirpis Image:Gorodki-tir.jpg|Šautuve Image:Gorodki-samolyot.jpg|Lidmašīna Image:Gorodki-pismo.jpg|Vēstule </gallery> == Vēsture == Tradicionāli ''Gorodki'' ir tautas spēle, bet zināms, ka to savā laikā spēlējušas tādas vēsturiski nozīmīgas personas kā [[Pēteris I]], Aleksandrs Suvorovs, [[Vladimirs Ļeņins]] un [[Josifs Staļins]], kā arī kultūras pārstāvji [[Ivans Pavlovs]], [[Ļevs Tolstojs]], [[Maksims Gorkijs]] un citi.<ref name=gorodkicomru>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gorodki.com.ru/IFGS/about/history.htm |title=Gorodki.com.ru |access-date={{dat|2017|04|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927232919/http://www.gorodki.com.ru/IFGS/about/history.htm |archivedate={{dat|2007|09|27||bez}} }}</ref> Rakstīti noteikumi spēlei [[PSRS]] tika definēti 1923. gadā, un 1928. gadā organizētajā pirmajā vissavienības olimpiādē gorodki tika iekļauta kā spēļu disciplīna.<ref name=gorodkicomru/> == Atsauces == {{commons category|Gorodki}} {{atsauces}} [[Kategorija:Spēles]] f9tgsw8j42owsh4qccmn6dc6oe1g17n 4490653 4490651 2026-07-05T18:27:47Z DaceX 96827 4490653 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2017. gada aprīlis}} [[Attēls:11 Spiele und Blustigungen der Russen aus den niederen Volksschichten.jpg|thumb|300px|Krievijas zemnieki spēlē gorodkus. 1805. gada Kristiāna Gotfrīda Henriha Gīslera zīmējums]] [[Attēls:Gorodkispillere (1935).jpg|thumb|300 px| Vīrieši spēlē gorodkus, Maskava, PSRS, 1935]] '''Gorodki''' ({{val|ru|Городки}}) ir sena [[krievi|krievu]] [[tauta]]s [[spēle]], kuras dalībnieki, metot no zināma attāluma nūjas, cenšas izsist [[koks|koka]] klucīšu figūras.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tezaurs.lv/#/sv/gorodki |title=Vārdnīca Tezaurs.lv |access-date={{dat|2017|04|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190201081557/http://www.tezaurs.lv/#/sv/gorodki }}</ref> Spēle bijusi plaši izplatīta [[Karēlija|Karēlijā]], [[Somija|Somijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Ingrija|Ingrijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Igaunija|Igaunijā]]. Spēles koncepcija ir līdzīga [[boulings|boulingam]], galvenais mērķis ir, metot nūju, apgāzt dažādās formās sakārtotus klucīšus. Mazos klucīšus sauc ''gorodki'' (burtiski tulkojot ''pilsētiņas''), un kvadrātu, kurā tie izvietoti, sauc par 'gorod' (''pilsēta''). [[Skandināvija|Skandināvu]] un [[Balti|baltu]] valodās spēlei ir dažādi nosaukumi, kā ''kurnimäng'', ''kriuhka'', ''köllöi'', ''keili'' un ''miestučiai''. Somu valodā ''kyykkä'' jeb somu ķegļi. Spēle ir minēta senkrievu hronikās, tā ir saglabājusi formu, kādā tā ir pazīstama arī mūsdienās, jau kopš 17. gadsimta. Ir zināms, ka viens no slavenākajiem gorodku spēlētājiem bijis [[Pēteris I]] jaunībā.<ref>[http://www.gorodki.org/IFGS/about/history.htm The history of gorodki] at gorodki.org {{ru icon}}</ref> == Spēles noteikumi == Spēlē no iepriekš noteikta attāluma tiek mesta koka nūja uz koka klucīšiem gorodkiem, kas sakārtoti vienā no 15 figūrām: lielgabals ({{lang|ru|пушка}}, ''pushka''), dakša ({{lang|ru|вилка}}, ''vilka''), zvaigzne ({{lang|ru|звезда}}, ''zvezda''), bulta ({{lang|ru|стрела}}, ''strela''), aka ({{lang|ru|колодец}}, ''kolodets''), kloķvārpsta ({{lang|ru|коленчатый вал}}, ''kolenchatyy val''), artilērija ({{lang|ru|артиллерия}}, ''artilleriya''), rakete ({{lang|ru|ракетка}}, ''raketka''), ložmetēja ligzda ({{lang|ru|пулемётное гнездо}}, ''pulemyotnoe gnezdo''), vēzis ({{lang|ru|рак}}, ''rak''), sardze ({{lang|ru|часовые}}, ''chasovye''), sirpis ({{lang|ru|серп}}, ''serp''), šautuve ({{lang|ru|тир}}, ''tir''), lidmašīna ({{lang|ru|самолёт}}, ''samolet'') un vēstule ({{lang|ru|письмо}}, ''pis'mo''). Metot ar lielo nūju jāizsit no "pilsētas" kvadrāta noteikts figūru skaits. Uzvar tas, kurš 15 figūru izsišanai izmanto vismazāko metienu skaitu. Spēles laukuma "Gorod" ("pilsētas") lielums ir 2x2 m; attālums līdz metiena vietai — tālākais 13 m, tuvākais 6,5 m; gorodku izmērs — garums 20 cm, diametrs 4,5 — 5 cm; metamās nūjas garums — ne vairāk par 1 m. Pirmais metiens ir no tālākā punkta, bet, ja no figūras ir izsists vismaz viens gorodoks, tad nākamos metienus var veikt no tuvākās metiena atzīmes. Gorodoks skaitās izsists, ja tas ir ārpus spēles kvadrāta. <gallery widths="100px" heights="70px" perrow="4"> Image:Gorodki-pushka.jpg|Lielgabals Image:Gorodki-vilka.jpg|Dakša Image:Gorodki-zvezda.jpg|Zvaigzne Image:Gorodki-strela.jpg|Bulta Image:Gorodki-kolodetz.jpg|Aka Image:Gorodki-kolenval.jpg|Kloķvārpsta Image:Gorodki-artilleria.jpg|Artilērija Image:Gorodki-raketka.jpg|Rakete Image:Gorodki-pulemet.jpg|Ložmetēja ligzda Image:Gorodki-rak.jpg|Vēzis Image:Gorodki-chasovye.jpg|Sardze Image:Gorodki-serp.jpg|Sirpis Image:Gorodki-tir.jpg|Šautuve Image:Gorodki-samolyot.jpg|Lidmašīna Image:Gorodki-pismo.jpg|Vēstule </gallery> == Vēsture == Tradicionāli ''Gorodki'' ir tautas spēle, bet zināms, ka to savā laikā spēlējušas tādas vēsturiski nozīmīgas personas kā [[Pēteris I]], Aleksandrs Suvorovs, [[Vladimirs Ļeņins]] un [[Josifs Staļins]], kā arī kultūras pārstāvji [[Ivans Pavlovs]], [[Ļevs Tolstojs]], [[Maksims Gorkijs]] un citi.<ref name=gorodkicomru>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gorodki.com.ru/IFGS/about/history.htm |title=Gorodki.com.ru |access-date={{dat|2017|04|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927232919/http://www.gorodki.com.ru/IFGS/about/history.htm |archivedate={{dat|2007|09|27||bez}} }}</ref> Rakstīti noteikumi spēlei [[PSRS]] tika definēti 1923. gadā, un 1928. gadā organizētajā pirmajā vissavienības olimpiādē gorodki tika iekļauta kā spēļu disciplīna.<ref name=gorodkicomru/> == Atsauces == {{commons category|Gorodki}} {{atsauces}} [[Kategorija:Spēles]] jcm1g8bh91cybk146p6io6wiss2oqnj 4 352413 4490776 4487986 2026-07-06T03:00:57Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts 4490776 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}} '''Vikipēdijas pieprasītās lapas''' ir tie raksti, uz kurām norāda visvairāk sarkano saišu (no rakstiem). Pastāv arī Vikipēdijas īpašā lapa "[[Special:WantedPages|Pieprasītās lapas]]", taču tās dati tiek reti atjaunināti un tajā ir saites uz visām Vikipēdijas vārdtelpām (dažādām diskusijām, veidnēm u.t.t.). Šī rakstu statistika var nebūt pilnīga. Skatīt arī [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|šo sarakstu]], kurā ņemtas vērā vienīgi saites pašā rakstu vikitekstā. == Informācija == <!-- INFO START --> * Avots: [[quarry:query/16153]] * Atjaunināšanas brīdis: 2026. gada 6. jūlijs plkst. 03:00:57 <!-- INFO END --> == Saraksts == <!-- LIST START --> {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa !! Saites |- | [[Indijas nacionālais kalendārs]] || 1428 |- | [[Ķempju luterāņu baznīca]] || 531 |- | [[Kandavas luterāņu baznīca]] || 530 |- | [[Cesvaines luterāņu baznīca]] || 530 |- | [[Vangažu luterāņu baznīca]] || 530 |- | [[Makarovkas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 530 |- | [[Auziņu katoļu baznīca]] || 530 |- | [[Siguldas luterāņu baznīca]] || 530 |- | [[Liepnas pareizticīgo baznīca]] || 530 |- | [[Skangeļu vecticībnieku lūgšanu nams]] || 530 |- | [[Zlēku luterāņu baznīca]] || 529 |- | [[Zaubes luterāņu baznīca]] || 529 |- | [[Skujenes baznīca]] || 529 |- | [[Daugavpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca (Ļermontova iela)]] || 529 |- | [[Valmieras Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca]] || 529 |- | [[Rīgas Golgātas baptistu draudzes dievnams]] || 529 |- | [[Garkalnes luterāņu baznīca]] || 529 |- | [[Vilciņu vecticībnieku lūgšanu nams]] || 529 |- | [[Āraišu baznīca]] || 529 |- | [[Moskvinas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 529 |- | [[Lomu vecticībnieku lūgšanu nams]] || 528 |- | [[Tomes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 528 |- | [[Pāvilostas baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Varakļānu Viktora baznīca]] || 528 |- | [[Daugavpils Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Cesvaines katoļu baznīca]] || 528 |- | [[Liepājas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Liepājas Svētā Aleksija pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Kuldīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Rīgas baptistu Vīlandes draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Jaunlaicenes baznīca]] || 528 |- | [[Māļu baznīca]] || 528 |- | [[Bolderājas Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo draudze]] || 528 |- | [[Bornes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 528 |- | [[Rīgas Mateja baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Zaubes pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Foļvarkas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 528 |- | [[Piltenes luterāņu baznīca]] || 528 |- | [[Ķemeru baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Kuldīgas baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Limbažu baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Ventspils Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Gajokas vecticībnieku baznīca]] || 528 |- | [[Ķekavas luterāņu baznīca]] || 528 |- | [[Nīderkunu vecticībnieku baznīca]] || 528 |- | [[Daugavpils vasarsvētku draudzes "Jaunā dzīve" baznīca]] || 528 |- | [[Puzes luterāņu baznīca]] || 528 |- | [[Mazsalacas baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Doles-Ķekavas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 528 |- | [[Ventspils baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Grīvas vecticībnieku baznīca]] || 528 |- | [[Uguņciema baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Liepājas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Pēterupes luterāņu baznīca]] || 528 |- | [[Maļutkinas vecticībnieku baznīca]] || 528 |- | [[Sv. Kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Staiceles baznīca]] || 528 |- | [[Saulkrastu katoļu baznīca]] || 528 |- | [[Užavas luterāņu baznīca]] || 528 |- | [[Sv. apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Kosas baznīca]] || 528 |- | [[Ugāles luterāņu baznīca]] || 528 |- | [[Ļaudonas pareizticīgo baznīca]] || 528 |- | [[Jaunburtnieku baznīca]] || 528 |- | [[Cīravas baznīca]] || 528 |- | [[Veclaicenes baznīca]] || 528 |- | [[Valmieras baptistu baznīca]] || 528 |- | [[Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Rīgas mormoņu baznīca]] || 528 |- | [[Mālkalna vecticībnieku lūgšanu nams]] || 528 |- | [[Jelgavas baptistu baznīca]] || 528 |- | [[Sakas baptistu draudzes dievnams]] || 528 |- | [[Aizputes Vasarsvētku draudzes lūgšanu nams]] || 528 |- | [[Garozas muiža]] || 354 |- | [[Ārlavas muiža]] || 353 |- | [[Startu muiža]] || 352 |- | [[Altonas muižiņa]] || 350 |- | [[Zaļmuiža (muiža)]] || 350 |- | [[Karpa (Korfa) muiža]] || 349 |- | [[Šeimaņu muiža]] || 349 |- | [[Vaivada muiža]] || 349 |- | [[Jasmuiža (muiža)]] || 349 |- | [[Lemur-2]] || 349 |- | [[Helēnes muiža]] || 349 |- | [[Annasmuiža (muiža)]] || 349 |- | [[Audēju muiža]] || 349 |- | [[Vispārīgs augšējā līmeņa domēns]] || 264 |- | [[Igors Solovjovs]] || 257 |- | [[PubMed Central]] || 255 |- | [[Vjačeslavs Stepaņenko]] || 252 |- | [[Trusis (zodiaks)]] || 246 |- | [[Drakons (zodiaks)]] || 245 |- | [[Jānis XV]] || 241 |- | [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 241 |- | [[Nikolajs IV]] || 241 |- | [[Gelasijs II]] || 239 |- | [[Čūska (zodiaks)]] || 239 |- | [[Pērtiķis (zodiaks)]] || 239 |- | [[Tīģeris (zodiaks)]] || 239 |- | [[Kaza (zodiaks)]] || 239 |- | [[Martins IV]] || 238 |- | [[Zirgs (zodiaks)]] || 237 |- | [[Jānis XVIII]] || 237 |- | [[Celestīns II]] || 237 |- | [[Jānis XXI]] || 237 |- | [[Paskāls II]] || 237 |- | [[Lūcijs II]] || 237 |- | [[Honorijs II]] || 237 |- | [[Honorijs IV]] || 237 |- | [[Nikolajs III]] || 237 |- | [[Nikolajs II (pāvests)]] || 237 |- | [[Gailis (zodiaks)]] || 237 |- | [[Benedikts VII]] || 236 |- | [[Stefans VIII]] || 236 |- | [[Jānis XVII]] || 236 |- | [[Benedikts XI]] || 236 |- | [[Agapets II]] || 236 |- | [[Adriāns V]] || 236 |- | [[Lūcijs III]] || 236 |- | [[Inocents IX]] || 236 |- | [[Inocents V]] || 236 |- | [[Žurka (zodiaks)]] || 236 |- | [[Anastasijs IV]] || 236 |- | [[Stefans VII]] || 235 |- | [[Marīns II]] || 235 |- | [[Viktors III]] || 235 |- | [[Hilārijs]] || 235 |- | [[Vērsis (zodiaks)]] || 235 |- | [[Jānis XIII]] || 235 |- | [[Silvestrs III]] || 235 |- | [[Sergejs IV]] || 234 |- | [[Stefans IX]] || 234 |- | [[Dons (pāvests)]] || 234 |- | [[Suns (zodiaks)]] || 232 |- | [[Krievu nacionāldemokrātu partija]] || 232 |- | [[Cūka (zodiaks)]] || 232 |- | [[2017.—2018. gada NBA sezona]] || 232 |- | [[Lielbritānija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 227 |- | [[Ērika Zommere]] || 224 |- | [[2019.—2020. gada NBA sezona]] || 222 |- | [[Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotais saraksts]] || 216 |- | [[Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotā frakcija]] || 215 |- | [[Hokejs 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 214 |- | [[Modernā pieccīņa 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 207 |- | [[Miera, kārtības un ražošanas apvienība]] || 206 |- | [[LR Augstākās Padomes deputāti]] || 204 |- | [[LR Augstākās Padomes frakcijas]] || 204 |- | [[2020.—2021. gada NBA sezona]] || 200 |- | [[2021.—2022. gada NBA sezona]] || 198 |- | [[Andrejs Naglis]] || 197 |- | [[Paulis Kļaviņš]] || 197 |- | [[STS-121]] || 196 |- | [[STS-108]] || 196 |- | [[Valstu uzskaitījums ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 196 |- | [[STS-106]] || 195 |- | [[STS-112]] || 195 |- | [[STS-114]] || 195 |- | [[STS-100]] || 194 |- | [[STS-105]] || 194 |- | [[STS-113]] || 194 |- | [[STS-92]] || 194 |- | [[STS-104]] || 193 |- | [[STS-115]] || 192 |- | [[STS-102]] || 192 |- | [[STS-88]] || 192 |- | [[STS-110]] || 192 |- | [[STS-111]] || 192 |- | [[STS-101]] || 191 |- | [[STS-98]] || 191 |- | [[STS-96]] || 190 |- | [[STS-97]] || 190 |- | [[2022.—2023. gada NBA sezona]] || 190 |- | [[Valstis vairākos kontinentos]] || 187 |- | [[ÑuSat]] || 185 |- | [[OneWeb]] || 185 |- | [[Žanete Vasaraudze]] || 183 |- | [[Hokejs 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 183 |- | [[Baiba Brigmane]] || 183 |- | [[Jānis Esta]] || 182 |- | [[Hokejs 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 182 |- | [[ICEYE]] || 181 |- | [[ASV 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 181 |- | [[Pāvels Maksimovs]] || 181 |- | [[Hokejs 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 180 |- | [[Hokejs 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 179 |- | [[2023.—2024. gada NBA sezona]] || 178 |- | [[Jānis Porietis]] || 177 |- | [[Latvijas Darba savienība un tautas apvienība]] || 175 |- | [[Futbols 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 175 |- | [[Agrāko naudas noguldītāju un citu cietušo partija]] || 174 |- | [[Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija]] || 173 |- | [[Latvijas Tautas partija]] || 173 |- | [[Latgales Sociāldemokrātiskā strādnieku un zemnieku partija]] || 172 |- | [[Tumes meži]] || 171 |- | [[Mežole]] || 170 |- | [[Roberts Ričardsons]] || 170 |- | [[Vadaiņu purvs]] || 170 |- | [[Pluču tīrelis]] || 169 |- | [[Zodānu purvs]] || 169 |- | [[Pelēču ezera purvs]] || 169 |- | [[Dzelves-Kroņa purvs]] || 169 |- | [[Dūņezers (dabas liegums)]] || 168 |- | [[Grebļukalns]] || 168 |- | [[Sloku purvs]] || 168 |- | [[Zušu–Staiņu sēravoti]] || 168 |- | [[Riesta-Džūkstenes purvs]] || 168 |- | [[Klagatu purvs]] || 168 |- | [[Medumu ezera salas]] || 168 |- | [[Kinkausku meži]] || 168 |- | [[Pelcīšu purvs]] || 168 |- | [[Lielais un Pemmes purvs]] || 168 |- | [[Kārķu purvs]] || 168 |- | [[Skujines ezers]] || 168 |- | [[Guntis Bērziņš]] || 168 |- | [[Pašulienes mežs]] || 168 |- | [[Kadiķu nora]] || 168 |- | [[Matkules meži]] || 168 |- | [[Dubnas paliene]] || 168 |- | [[Platenes purvs]] || 168 |- | [[Plieņciema kāpa]] || 168 |- | [[Seržu tīrelis]] || 168 |- | [[Pokratas ezers]] || 168 |- | [[Spuļģu purvs]] || 167 |- | [[Sakas grīņi]] || 167 |- | [[Piešdanga]] || 167 |- | [[Nīgrandes meži]] || 167 |- | [[Dzilnas dumbrāji]] || 167 |- | [[Vērenes gobu un vīksnu audze]] || 167 |- | [[Manģenes meži]] || 167 |- | [[Popes zāļu purvs]] || 167 |- | [[Ungurpils meži]] || 167 |- | [[Kupravas liepu audze]] || 167 |- | [[STS-49]] || 167 |- | [[Dimantu mežs]] || 167 |- | [[Krojas meži]] || 167 |- | [[Lielais mārku purvs (dabas liegums)]] || 167 |- | [[Vērenes purvi]] || 167 |- | [[Dvietes dumbrāji]] || 167 |- | [[Gaujienas priedes]] || 167 |- | [[Tīreļu purvs (dabas liegums)]] || 167 |- | [[Pāces pļavas]] || 167 |- | [[Žīdu cionistes partija]] || 167 |- | [[Vācbaltu vienības partija]] || 167 |- | [[Lapiņu ezers]] || 167 |- | [[Oleru purvs]] || 167 |- | [[Tīrās sūnas purvs]] || 167 |- | [[Īslīce (dabas liegums)]] || 167 |- | [[Sofikalna meži]] || 167 |- | [[Posolnīca (dabas liegums)]] || 167 |- | [[Lāču purvs (dabas liegums)]] || 167 |- | [[Būšnieku ezera krasts]] || 167 |- | [[Ellītes purvs]] || 167 |- | [[Spinduļu meži]] || 167 |- | [[Purgaiļu purvs]] || 167 |- | [[Nagļu un Ansiņu purvs]] || 167 |- | [[Līvbērzes liekņa]] || 167 |- | [[Satversmes sapulces deputāti]] || 167 |- | [[Ļubasts]] || 167 |- | [[Tīšezers (dabas liegums)]] || 167 |- | [[Starinas mežs]] || 167 |- | [[Liepnas niedrāji]] || 167 |- | [[Satversmes sapulces frakcijas]] || 167 |- | [[Dziļezers un Riebezers]] || 167 |- | [[Puzes smilšu krupja atradne]] || 167 |- | [[Klaucānu un Priekulānu ezers]] || 167 |- | [[Orlovas (Ērgļu) purvs]] || 167 |- | [[Taurīšu ezers (dabas liegums)]] || 167 |- | [[Ojatu ezers (dabas liegums)]] || 167 |- | [[Virguļicas meži]] || 167 |- | [[Raudas meži]] || 167 |- | [[Katlešu meži]] || 167 |- | [[Dūņezera purvs]] || 167 |- | [[Melnsalas purvs (dabas liegums)]] || 167 |- | [[Krapas gārša]] || 167 |- | [[2024.—2025. gada NBA sezona]] || 166 |- | [[Māris Krastiņš]] || 166 |- | [[Andis Kāposts]] || 165 |- | [[Anatolijs Mackevičs]] || 165 |- | [[Inta Feldmane]] || 165 |- | [[Alberts Krūmiņš]] || 165 |- | [[Uldis Briedis (politiķis)]] || 164 |- | [[Igors Aleksandrovs]] || 164 |- | [[Padomju Savienība 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 160 |- | [[Andris Saulītis]] || 158 |- | [[Janīna Kušnere]] || 155 |- | [[Ludmila Kuprijanova]] || 155 |- | [[Kips Torns]] || 154 |- | [[Ričards Teilors]] || 154 |- | [[Džeks Steinbergers]] || 154 |- | [[14. Saeimas frakcijas]] || 153 |- | [[Inga Priede]] || 153 |- | [[Bertrams Brokhauss]] || 152 |- | [[Džefrijs Hintons]] || 152 |- | [[Karls Aleksandrs Millers]] || 152 |- | [[Rainers Veiss]] || 152 |- | [[Filips Andersons]] || 152 |- | [[Martinuss Veltmans]] || 152 |- | [[Čārlzs Kao]] || 152 |- | [[Džordžs Smits]] || 152 |- | [[SpaceBEE]] || 151 |- | [[Pjērs Agostīni]] || 151 |- | [[Arturs Makdonalds]] || 151 |- | [[Džons Klausers]] || 151 |- | [[Džordžs Smūts]] || 151 |- | [[Entonijs Legets]] || 151 |- | [[Bērtons Rihters]] || 151 |- | [[Kenets Vilsons]] || 151 |- | [[Mišels Majors]] || 151 |- | [[Džons Klārks]] || 151 |- | [[Takaaki Kadzita]] || 151 |- | [[Viljams Filips]] || 151 |- | [[Dankans Haldeins]] || 151 |- | [[Anna Lijē]] || 151 |- | [[Džons Maikls Kosterlics]] || 151 |- | [[Rasels Halss]] || 151 |- | [[Šeldons Glešovs]] || 151 |- | [[Džons Martiniss]] || 151 |- | [[Džeimss Kronins]] || 151 |- | [[Roberts Laflins]] || 151 |- | [[Tošihide Maskava]] || 151 |- | [[Padomju Savienība 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 151 |- | [[Frenks Vilčeks]] || 151 |- | [[Nevils Mots]] || 151 |- | [[Alēns Aspekts]] || 151 |- | [[Volfgangs Keterle]] || 151 |- | [[Ferencs Krauss]] || 151 |- | [[Džozefs Teilors]] || 151 |- | [[Berijs Berišs]] || 151 |- | [[Volfgangs Pauls]] || 151 |- | [[Sjukuro Manabe]] || 151 |- | [[Melvins Švarcs]] || 151 |- | [[Antons Ceilingers]] || 151 |- | [[Roberts Hofštadters]] || 151 |- | [[Mišels Devorē]] || 151 |- | [[Hanss Dēmelts]] || 151 |- | [[Teodors Henšs]] || 151 |- | [[Daniels Cui]] || 151 |- | [[Džons Šrīfers]] || 150 |- | [[Reimonds Deiviss]] || 150 |- | [[Žerārs Murū]] || 150 |- | [[Henrijs Kendals]] || 150 |- | [[Rojs Globers]] || 150 |- | [[Deivids Moriss Lī]] || 150 |- | [[Bens Motelsons]] || 150 |- | [[Ēriks Kornels]] || 150 |- | [[Džeroms Frīdmens]] || 150 |- | [[Polikarps Kušs]] || 150 |- | [[Deivids Policers]] || 150 |- | [[Reinhards Gencels]] || 150 |- | [[Andrea Geza]] || 150 |- | [[Normans Remzijs]] || 150 |- | [[Klods Kohentannodji]] || 150 |- | [[Pjērs Žils de Žēns]] || 150 |- | [[Džons Meters]] || 150 |- | [[ASV 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 150 |- | [[Luijs Eižens Felikss Neēls]] || 150 |- | [[Frederiks Reinss]] || 150 |- | [[Džeimss Pīblss]] || 150 |- | [[Karls Vīmans]] || 150 |- | [[Klifords Šalls]] || 150 |- | [[Didjē Kelozs]] || 150 |- | [[Sudzi Nakamura]] || 150 |- | [[Herberts Kroemers]] || 150 |- | [[Džons Hols]] || 150 |- | [[Semjuels Džaodžuns Dins]] || 150 |- | [[Heinrihs Rorers]] || 150 |- | [[Deivids Dž. Tuless]] || 150 |- | [[Džons van Vlaks]] || 150 |- | [[Toms Džonss (filma)]] || 149 |- | [[Vals Fičs]] || 149 |- | [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona]] || 149 |- | [[Horsts Stormers]] || 148 |- | [[Duglass Osherofs]] || 148 |- | [[Džordžio Parizi]] || 148 |- | [[Roberts Ķipurs]] || 148 |- | [[Arturs Eškins]] || 148 |- | [[Klauss Hazelmans]] || 148 |- | [[14. Saeimas deputāti]] || 147 |- | [[12. Saeimas frakcijas]] || 147 |- | [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 146 |- | [[ASV 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 146 |- | [[Austrumvācija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 145 |- | [[13. Saeimas frakcijas]] || 143 |- | [[ASV 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 142 |- | [[Ivanāni]] || 141 |- | [[Hawk (pavadonis)]] || 140 |- | [[4. Saeimas frakcijas]] || 140 |- | [[USA-239]] || 140 |- | [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 139 |- | [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139 |- | [[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139 |- | [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139 |- | [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 139 |- | [[Daugavpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 139 |- | [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139 |- | [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139 |- | [[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139 |- | [[USA-295]] || 139 |- | [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139 |- | [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 139 |- | [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139 |- | [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139 |- | [[Lielbritānija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 139 |- | [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139 |- | [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 139 |- | [[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139 |- | [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 139 |- | [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 139 |- | [[Saulkrastu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Jaunjelgavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Dobeles rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kārsavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Valkas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Saldus rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Pēdējais imperators]] || 138 |- | [[Priekules pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Saulkrastu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Olaines pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Sakas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Valkas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Jēkabpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Siguldas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Gulbenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Līgatnes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Priekules rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Baldones rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Salacgrīvas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Krustpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Valmieras rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Viļānu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Dundagas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Rīgas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Salaspils pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Viļānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Siguldas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Līvānu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Cēsu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Zilupes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Alūksnes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Gaujienas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Līvānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Cēsu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Piltenes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Zilupes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Rēzeknes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Alsungas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Krāslavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ilūkstes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Aknīstes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ogres rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Tukuma pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Krāslavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ilūkstes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Aknīstes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Pāvilostas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Varakļānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Lapmežciema novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Auces pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Tukuma rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Madonas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Skrundas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Valdemārpils pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kandavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Alojas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Lubānas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Valgundes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ādažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Varakļānus pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[1960. gada F1 sezona]] || 138 |- | [[Baložu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Auces rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Madonas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Jelgavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kandavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Aizkraukles rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Elejas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Grīvas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Cesvaines pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Viesītes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Vangažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Apes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Rūjienas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Maltas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Cesvaines rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Stendes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Apes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Rūjienas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Mūsu dzīves labākie gadi]] || 138 |- | [[Strenču pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Neretas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Sedas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Prometheus 2.2]] || 138 |- | [[Mārupes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kuldīgas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Limbažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Pļaviņu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Aizputes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ludzas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kuldīgas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Republikas pilsētas]] || 138 |- | [[Limbažu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Pļaviņu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Dagdas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ērgļu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Sabiles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Bauskas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Aizputes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Grobiņas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ludzas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Smiltenes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ķekavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Iļģuciema sākumskola]] || 138 |- | [[Preiļu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Abrenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Dagdas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ventspils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Bauskas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Smiltenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Durbes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Liepājas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Preiļu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Talsu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Jaunjelgavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Mazsalacas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ainažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Subates pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Dobeles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Sabiles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Kārsavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Saldus pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Ķeguma pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Brocēnu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Talsu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 138 |- | [[Flock-1b 7]] || 137 |- | [[Flock-1b 8]] || 137 |- | [[Flock-1b 9]] || 137 |- | [[Mežaparka sākumskola]] || 137 |- | [[Mihails Kameņeckis]] || 137 |- | [[2. Saeimas frakcijas]] || 137 |- | [[Flock-1b 1]] || 137 |- | [[Flock-1b 10]] || 137 |- | [[Flock-1b 11]] || 137 |- | [[Rīgas Sarkandaugavas sākumskola]] || 137 |- | [[Flock-1b 12]] || 137 |- | [[Flock-1b 13]] || 137 |- | [[Flock-1b 14]] || 137 |- | [[Flock-1b 2]] || 137 |- | [[Rīgas Imantas sākumskola]] || 137 |- | [[Flock-1b 3]] || 137 |- | [[Flock-1b 4]] || 137 |- | [[Flock-1b 5]] || 137 |- | [[Futbols 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 136 |- | [[STS-107]] || 136 |- | [[1950. gada F1 sezona]] || 136 |- | [[Kristīgais darba bloks]] || 135 |- | [[Padomju Savienība 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 135 |- | [[Jaunā zemnieku apvienība]] || 135 |- | [[1953. gada F1 sezona]] || 135 |- | [[4. Saeimas deputāti]] || 134 |- | [[Progresīvā zemnieku partija]] || 134 |- | [[Krievu zemnieku partija]] || 134 |- | [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums]] || 133 |- | [[Sieviešu futbola 1. līga]] || 133 |- | [[Sieviešu futbola kauss]] || 133 |- | [[1. Saeimas frakcijas]] || 133 |- | [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 133 |- | [[ASV 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 133 |- | [[1952. gada F1 sezona]] || 132 |- | [[Futbols 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 132 |- | [[Futbols 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 132 |- | [[Izpostīto apgabalu kongress un apvienotā savienība]] || 132 |- | [[3. Saeimas frakcijas]] || 132 |- | [[Futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131 |- | [[Futbols 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131 |- | [[2. Saeimas deputāti]] || 131 |- | [[Futbols 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131 |- | [[2025.—2026. gada NBA sezona]] || 131 |- | [[ASV 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 131 |- | [[Futbols 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 130 |- | [[Futbols 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 130 |- | [[Futbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 130 |- | [[Bibcode]] || 130 |- | [[Kristīgo darba ļaužu savienība]] || 130 |- | [[Futbols 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 130 |- | [[Futbols 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 129 |- | [[Futbols 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 129 |- | [[USA-232]] || 129 |- | [[Ziedonis Rubezis]] || 129 |- | [[Futbols 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 129 |- | [[Futbols 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 129 |- | [[Futbols 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 129 |- | [[Prometheus 2A]] || 129 |- | [[Prometheus 2B]] || 129 |- | [[Futbols 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 128 |- | [[Latgales Tautas savienība]] || 128 |- | [[Vācija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 128 |- | [[ASV 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 128 |- | [[Šveice 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 128 |- | [[Futbols 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 128 |- | [[Kosmos-2473]] || 128 |- | [[Lāslo Krasnahorkai]] || 127 |- | [[1. Saeimas deputāti]] || 127 |- | [[Ligita Silaraupa]] || 127 |- | [[Krievu tautas partija]] || 127 |- | [[Futbols 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 127 |- | [[USA-242]] || 126 |- | [[Futbols 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] || 126 |- | [[Imants Valers]] || 126 |- | [[Programmatūras veidi]] || 126 |- | [[Ungārija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 126 |- | [[Kristīgi saimnieciskais bloks]] || 126 |- | [[Kosmos-2486]] || 126 |- | [[3. Saeimas deputāti]] || 126 |- | [[Guntars Jirgensons]] || 125 |- | [[Greiva]] || 125 |- | [[Venss Brends]] || 125 |- | [[1987. gada F1 sezona]] || 125 |- | [[STS-95]] || 124 |- | [[Kosmos-2492]] || 124 |- | [[Kosmos-2493]] || 124 |- | [[Pēteris Hanka]] || 124 |- | [[ASV 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 124 |- | [[Andrejs Kozlovs]] || 124 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Marokā]] || 124 |- | [[Edvards Gibsons]] || 124 |- | [[Kosmos-2487]] || 124 |- | [[Norvēģija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 123 |- | [[ASV 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 123 |- | [[Māris Ārbergs]] || 123 |- | [[Ungārija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 123 |- | [[Ronalds Evanss]] || 123 |- | [[Skaidrīte Pilāte]] || 123 |- | [[Herisons Šmits]] || 122 |- | [[Gandijs (filma)]] || 122 |- | [[Džeks Lousma]] || 122 |- | [[Džozefs Kervins]] || 122 |- | [[SKS 9. ekspedīcija]] || 122 |- | [[STS-6]] || 122 |- | [[Čārlzs Djūks]] || 122 |- | [[STS-109]] || 122 |- | [[Stjuarts Rūsa]] || 122 |- | [[STS-90]] || 122 |- | [[Džeimss Ērvins]] || 122 |- | [[Meldru iela (Rīga)]] || 121 |- | [[STS-71]] || 121 |- | [[Neoficiālās olimpiskās spēles]] || 121 |- | [[Firefly (pavadonis)]] || 121 |- | [[STS-91]] || 121 |- | [[STS-51-L]] || 121 |- | [[STS-8]] || 120 |- | [[SKS 1. ekspedīcija]] || 120 |- | [[Laimis Šāvējs]] || 120 |- | [[STS-103]] || 120 |- | [[STS-7]] || 120 |- | [[STS-99]] || 120 |- | [[SKS 13. ekspedīcija]] || 120 |- | [[Ungārija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 120 |- | [[STS-41-B]] || 120 |- | [[STS-86]] || 120 |- | [[SKS 3. ekspedīcija]] || 120 |- | [[STS-87]] || 120 |- | [[Zviedrija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 120 |- | [[Mežmalas iela (Rīga)]] || 120 |- | [[STS-9]] || 120 |- | [[Aizliegtās spēles]] || 120 |- | [[STS-31]] || 120 |- | [[SKS 5. ekspedīcija]] || 120 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palestīnā]] || 120 |- | [[Aivars Volfs]] || 119 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas ASV]] || 119 |- | [[STS-1]] || 119 |- | [[Valentīns Grigorjevs]] || 119 |- | [[STS-81]] || 119 |- | [[SKS 4. ekspedīcija]] || 119 |- | [[SKS 11. ekspedīcija]] || 119 |- | [[SKS 7. ekspedīcija]] || 119 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Francijā]] || 119 |- | [[STS-57]] || 119 |- | [[Polija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 119 |- | [[STS-58]] || 119 |- | [[SKS 8. ekspedīcija]] || 119 |- | [[Kaukāza vietniecība]] || 119 |- | [[Aivars Dronka]] || 119 |- | [[SKS 6. ekspedīcija]] || 119 |- | [[STS-41-D]] || 119 |- | [[STS-73]] || 119 |- | [[Tors (supervaronis)]] || 119 |- | [[STS-61-A]] || 119 |- | [[STS-89]] || 119 |- | [[ASV 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 119 |- | [[STS-42]] || 119 |- | [[STS-76]] || 119 |- | [[SKS 2. ekspedīcija]] || 119 |- | [[Melīdas iela]] || 119 |- | [[Juris Žūriņš]] || 119 |- | [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums]] || 119 |- | [[STS-63]] || 119 |- | [[STS-78]] || 119 |- | [[Džo Engls]] || 119 |- | [[STS-34]] || 119 |- | [[STS-35]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Panamā]] || 118 |- | [[STS-79]] || 118 |- | [[STS-93]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indijā]] || 118 |- | [[STS-94]] || 118 |- | [[Itālija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 118 |- | [[Kapteiņu iela (Rīga)]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kazahstānā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Libānā]] || 118 |- | [[STS-66]] || 118 |- | [[Kolivaņas vietniecība]] || 118 |- | [[STS-80]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Īrijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Irākā]] || 118 |- | [[STS-38]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Peru]] || 118 |- | [[STS-55]] || 118 |- | [[STS-67]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ķīnā]] || 118 |- | [[SKS 10. ekspedīcija]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Beļģijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Filipīnās]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Irānā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kiprā]] || 118 |- | [[STS-5]] || 118 |- | [[STS-82]] || 118 |- | [[Kens Metinglijs]] || 118 |- | [[STS-4]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Namībijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Portugālē]] || 118 |- | [[STS-83]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Šveicē]] || 118 |- | [[SKS 12. ekspedīcija]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā]] || 118 |- | [[STS-2]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nepālā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Sīrijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vjetnamā]] || 118 |- | [[STS-84]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajos Arābu Emirātos]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Izraēlā]] || 118 |- | [[STS-26]] || 118 |- | [[Francija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mali]] || 118 |- | [[STS-41]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nigērijā]] || 118 |- | [[STS-51-A]] || 118 |- | [[STS-85]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jamaikā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Maltā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nigērā]] || 118 |- | [[STS-51-B]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Taizemē]] || 118 |- | [[2016. gada F1 sezona]] || 118 |- | [[Ričards Trulijs]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Argentīnā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Grieķijā]] || 118 |- | [[Sīpeles iela]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Saūda Arābijā]] || 118 |- | [[STS-60]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tanzānijā]] || 118 |- | [[STS-72]] || 118 |- | [[STS-51-D]] || 118 |- | [[STS-61]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jemenā]] || 118 |- | [[STS-3]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mauritānijā]] || 118 |- | [[STS-41-G]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nīderlandē]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tunisijā]] || 118 |- | [[STS-74]] || 118 |- | [[Jānis Ābele]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dienvidkorejā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jordānijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Omānā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Turcijā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Meksikā]] || 118 |- | [[STS-51-I]] || 118 |- | [[STS-61-C]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Bahreinā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kambodžā]] || 118 |- | [[Guntis Rozītis]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kubā]] || 118 |- | [[STS-77]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Laosā]] || 118 |- | [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kanāda]] || 118 |- | [[STS-46]] || 117 |- | [[STS-52]] || 117 |- | [[STS-64]] || 117 |- | [[ASV 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 117 |- | [[STS-36]] || 117 |- | [[STS-47]] || 117 |- | [[STS-53]] || 117 |- | [[STS-65]] || 117 |- | [[STS-37]] || 117 |- | [[STS-48]] || 117 |- | [[STS-54]] || 117 |- | [[1986. gada F1 sezona]] || 117 |- | [[STS-39]] || 117 |- | [[STS-56]] || 117 |- | [[STS-68]] || 117 |- | [[STS-50]] || 117 |- | [[STS-69]] || 117 |- | [[STS-40]] || 117 |- | [[STS-51]] || 117 |- | [[STS-59]] || 117 |- | [[STS-70]] || 117 |- | [[Deizijas kundzes šoferis]] || 117 |- | [[STS-27]] || 117 |- | [[Jānis Leja]] || 117 |- | [[STS-28]] || 117 |- | [[STS-41-C]] || 117 |- | [[STS-51-C]] || 117 |- | [[1985. gada F1 sezona]] || 117 |- | [[STS-29]] || 117 |- | [[ASV 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 117 |- | [[Deke Slayton]] || 117 |- | [[STS-51-F]] || 117 |- | [[Visvaldis Skujiņš]] || 117 |- | [[STS-30]] || 117 |- | [[STS-51-G]] || 117 |- | [[STS-61-B]] || 117 |- | [[STS-75]] || 117 |- | [[STS-43]] || 117 |- | [[Dita Role]] || 117 |- | [[Avengers: Doomsday]] || 117 |- | [[STS-32]] || 117 |- | [[STS-44]] || 117 |- | [[STS-51-J]] || 117 |- | [[STS-62]] || 117 |- | [[Aleksejs Burunovs]] || 117 |- | [[Oskars Zīds]] || 117 |- | [[Martas Rinkas iela]] || 117 |- | [[STS-33]] || 117 |- | [[STS-45]] || 117 |- | [[Jānis Čevers]] || 117 |- | [[Sūzana Heivorda]] || 117 |- | [[Dzintra Hirša]] || 116 |- | [[1981. gada F1 sezona]] || 116 |- | [[Inese Krastiņa]] || 116 |- | [[Ināra Ostrovska]] || 116 |- | [[Jānis Ozols (politiķis)]] || 116 |- | [[1982. gada F1 sezona]] || 116 |- | [[Andrejs Aleksejevs]] || 116 |- | [[Elita Šņepste]] || 116 |- | [[1984. gada F1 sezona]] || 116 |- | [[Aivars Tiesnesis]] || 116 |- | [[Boriss Rastopirkins]] || 115 |- | [[Viesturs Šiliņš]] || 115 |- | [[Tianqi]] || 115 |- | [[Galileo 22]] || 115 |- | [[Imants Stirāns]] || 115 |- | [[Autoceļš V33]] || 115 |- | [[Helmuts Čibulis]] || 115 |- | [[Mihails Pietkevičs]] || 115 |- | [[Aina Verze]] || 115 |- | [[Pēteris Ontužāns]] || 115 |- | [[Autoceļš V35]] || 115 |- | [[2019. gada F1 sezona]] || 115 |- | [[Autoceļš V36]] || 115 |- | [[Jānis Gailis (politiķis)]] || 115 |- | [[Astrocast]] || 115 |- | [[Guntis Dambergs]] || 115 |- | [[Corvus-BC 3]] || 115 |- | [[Autoceļš V39]] || 115 |- | [[Anita Kalniņa]] || 115 |- | [[Helēna Soldatjonoka]] || 115 |- | [[Normunds Rudevičs]] || 115 |- | [[Astrīda Mūrniece]] || 115 |- | [[Arnis Razminovičs]] || 114 |- | [[Vanda Kezika]] || 114 |- | [[Gunārs Freimanis (politiķis)]] || 114 |- | [[Spānija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 114 |- | [[Foraminīferu atvere]] || 114 |- | [[Palmira Lāce]] || 114 |- | [[Autoceļš V34]] || 114 |- | [[Ņina Savčenko]] || 114 |- | [[Aivars Boja]] || 114 |- | [[1978. gada F1 sezona]] || 114 |- | [[Autoceļš V38]] || 114 |- | [[Mārtiņš Emsiņš]] || 114 |- | [[Tadeušs Ketlers]] || 114 |- | [[Kaspars Riekstiņš]] || 114 |- | [[Pēteris Kalniņš (politiķis)]] || 114 |- | [[Māra Ceriņa]] || 114 |- | [[Jēkabs Sproģis]] || 114 |- | [[Raitis Vītoliņš]] || 114 |- | [[1983. gada F1 sezona]] || 113 |- | [[1976. gada F1 sezona]] || 113 |- | [[Kepler (pavadonis)]] || 113 |- | [[Miglas iela (Rīga)]] || 113 |- | [[ASV 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 113 |- | [[1977. gada F1 sezona]] || 113 |- | [[Melderu iela (Rīga)]] || 112 |- | [[Transportlīdzekļu bruņas]] || 112 |- | [[Mārtijs (filma)]] || 112 |- | [[Dainis Locis]] || 112 |- | [[Kanāla iela (Rīga)]] || 112 |- | [[USA-266]] || 112 |- | [[Olimpiskā harta]] || 112 |- | [[USA-269]] || 112 |- | [[USA-270]] || 112 |- | [[Mana skaistā lēdija]] || 112 |- | [[USA-271]] || 112 |- | [[USA-272]] || 112 |- | [[ASV 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 111 |- | [[Brazīlija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 111 |- | [[Mērnieku iela (Rīga)]] || 111 |- | [[2015. gada F1 sezona]] || 111 |- | [[1974. gada F1 sezona]] || 111 |- | [[1980. gada F1 sezona]] || 111 |- | [[Airu iela (Rīga)]] || 111 |- | [[Mazā Kleistu iela]] || 111 |- | [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)]] || 111 |- | [[Misas iela (Rīga)]] || 111 |- | [[Malēju iela (Rīga)]] || 111 |- | [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs]] || 111 |- | [[Džentlmeņu vienošanās]] || 111 |- | [[1979. gada F1 sezona]] || 111 |- | [[USA-257]] || 110 |- | [[Mazjumpravas iela]] || 110 |- | [[Mārtiņš Virsis]] || 110 |- | [[USA-258]] || 110 |- | [[USA-259]] || 110 |- | [[1970. gada F1 sezona]] || 110 |- | [[1972. gada F1 sezona]] || 110 |- | [[Melleņu iela (Rīga)]] || 110 |- | [[Murdu iela (Rīga)]] || 110 |- | [[6. Saeimas frakcijas]] || 110 |- | [[Kursīšu iela (Rīga)]] || 110 |- | [[Mazā Ozolu iela (Rīga)]] || 110 |- | [[USA-248]] || 110 |- | [[Aizvēja iela (Rīga)]] || 110 |- | [[Mežezera iela (Rīga)]] || 110 |- | [[Mazā Piena iela]] || 110 |- | [[Mēmeles iela (Rīga)]] || 110 |- | [[USA-250]] || 110 |- | [[Mazā Klijānu iela]] || 110 |- | [[USA-251]] || 110 |- | [[USA-252]] || 110 |- | [[Mārtiņa Peniķa iela]] || 110 |- | [[USA-253]] || 110 |- | [[USA-254]] || 110 |- | [[1973. gada F1 sezona]] || 110 |- | [[USA-255]] || 110 |- | [[Spulgas iela]] || 110 |- | [[USA-256]] || 110 |- | [[Māllēpju iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Kabarē (filma)]] || 109 |- | [[Pazudušie (6. sezona)]] || 109 |- | [[Monētu iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Mencu iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Krievijas Olimpiskā komiteja 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 109 |- | [[Spānija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 109 |- | [[Mežrozīšu iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Mangaļsalas iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Mārsila iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Meirānu iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Albatrosu iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Mazā Peitavas iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Mazā Berģu iela]] || 109 |- | [[Stūrmaņu iela (Rīga)]] || 109 |- | [[Margaritas Stārastes iela]] || 109 |- | [[Vācija olimpiskajās spēlēs]] || 109 |- | [[Mazā Riņķa iela]] || 109 |- | [[Mazā Loka iela]] || 109 |- | [[1975. gada F1 sezona]] || 109 |- | [[Norvēģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 109 |- | [[Mežogu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Ķiburgas iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Ķērpju iela (Rīga)]] || 108 |- | [[2008. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 108 |- | [[Klāņu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Viktors Stikuts]] || 108 |- | [[Mazurgas iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Kļavu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mazā Minsterejas iela]] || 108 |- | [[Kaimiņu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mazā Vējzaķsalas iela]] || 108 |- | [[Makšķernieku iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Sēlpils iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Ķīļu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mežapurva iela]] || 108 |- | [[Čehoslovākija olimpiskajās spēlēs]] || 108 |- | [[Mazā Albatrosu iela]] || 108 |- | [[Klaipēdas iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Cilvēku uzskaitījums, kuri atklājuši Olimpiskās spēles]] || 108 |- | [[Meniķu iela]] || 108 |- | [[Mazā Apakšgrāvja iela]] || 108 |- | [[Ābeļu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Kadagas iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Kazdangas iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Kadiķu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mailes iela (Rīga)]] || 108 |- | [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]] || 108 |- | [[Murmastienes iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mežvidu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mazā Bezdelīgu iela]] || 108 |- | [[Mailīšu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Medzes iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mergupes iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Kazeņu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mašīnu iela]] || 108 |- | [[Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs]] || 108 |- | [[Malkas iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mazā Salas iela]] || 108 |- | [[Mīkleņu iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Mežnoras iela (Rīga)]] || 108 |- | [[Olimpisko lāpu stafešu uzskaitījums]] || 107 |- | [[Sieviešu dalība olimpiskajās spēlēs]] || 107 |- | [[Mazā Medus iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Dopings Olimpiskajās spēlēs]] || 107 |- | [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums, kuri nogalināti Otrajā pasaules karā]] || 107 |- | [[Krusas iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Karūsu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums, kuri nogalināti Pirmajā pasaules karā]] || 107 |- | [[Triečupīte]] || 107 |- | [[Olimpisko spēļu ceremonija]] || 107 |- | [[Kameņu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Kalmju iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Majoru iela]] || 107 |- | [[Olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle]] || 107 |- | [[Olimpisko spēļu skandālu un strīdu uzskaitījums]] || 107 |- | [[Olimpisko spēļu videospēles]] || 107 |- | [[Nāves gadījumi Olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs]] || 107 |- | [[Ķivuļu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Kauleņu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Vīrietis un sieviete]] || 107 |- | [[Olimpisko vietu saraksts]] || 107 |- | [[Kārsavas iela (Rīga)]] || 107 |- | [[2009. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 107 |- | [[Olimpiskais diploms]] || 107 |- | [[Meļņička]] || 107 |- | [[Admirāļu iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Komētas iela (Rīga)]] || 107 |- | [[Jānis Kazāks]] || 107 |- | [[Krēmeru iela]] || 107 |- | [[Jānis Mauliņš]] || 106 |- | [[Kristīnes iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Krapes iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Kundziņsalas 3. līnija]] || 106 |- | [[Viktors Dinēvičs]] || 106 |- | [[Tianlian 1C]] || 106 |- | [[CP5]] || 106 |- | [[Ādažu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Kupravas iela]] || 106 |- | [[Huanjing 1C]] || 106 |- | [[CSSWE]] || 106 |- | [[Fengniao 1A]] || 106 |- | [[Leonards Tenis]] || 106 |- | [[Kvarca iela (Rīga)]] || 106 |- | [[CXBN]] || 106 |- | [[Fengniao 1B]] || 106 |- | [[Zhongxing 12]] || 106 |- | [[TechEdSat]] || 106 |- | [[Kaķasēkļa dambis]] || 106 |- | [[Karpu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Kaspara iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Ķīles iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Attekas iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Re (satellite)]] || 106 |- | [[Saulgožu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Niwaka]] || 106 |- | [[Aizvaru iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Ālantu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[F-1 (pavadonis)]] || 106 |- | [[We-Wish]] || 106 |- | [[Kraukļu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Augstrozes iela (Rīga)]] || 106 |- | [[ExactView-1]] || 106 |- | [[Normunds Pēterkops]] || 106 |- | [[Xinyan 1]] || 106 |- | [[Aronas iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Jānis Rāzna]] || 106 |- | [[AeroCube 4]] || 106 |- | [[Auduma iela (Rīga)]] || 106 |- | [[AeroCube 4.5A]] || 106 |- | [[Jānis Kalviņš]] || 106 |- | [[CINEMA 1]] || 106 |- | [[Kosas iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Kastaņu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Kurmales iela (Rīga)]] || 106 |- | [[AeroCube 4.5B]] || 106 |- | [[1969. gada F1 sezona]] || 106 |- | [[Aroniju iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Austrumvācija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 106 |- | [[Shijian 9A]] || 106 |- | [[Yaogan 16A]] || 106 |- | [[2023. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 106 |- | [[MiR (pavadonis)]] || 106 |- | [[1967. gada F1 sezona]] || 106 |- | [[Shijian 9B]] || 106 |- | [[Yaogan 16B]] || 106 |- | [[Apogu iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Raiko]] || 106 |- | [[Kaņepju iela (Rīga)]] || 106 |- | [[Yaogan 16C]] || 106 |- | [[Kaibalas iela]] || 105 |- | [[Ķelnes iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Abulas iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Arāju iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Asnu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 4. līnija]] || 105 |- | [[Edmunds Grīnbergs]] || 105 |- | [[Kodola iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 1. līnija]] || 105 |- | [[Kazragu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[USA-260]] || 105 |- | [[Kapļu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 1. šķērslīnija]] || 105 |- | [[Jānis Strods (politiķis)]] || 105 |- | [[Arēnas iela]] || 105 |- | [[Krīta iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 10. līnija]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 6. līnija]] || 105 |- | [[USA-262]] || 105 |- | [[Kaķu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 11. līnija]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 7. līnija]] || 105 |- | [[Klods Lelušs]] || 105 |- | [[Andreja Priedkalna iela]] || 105 |- | [[Vadims Faļkovs]] || 105 |- | [[Kalējgrāvja iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 12. līnija]] || 105 |- | [[Atmodas iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Padomju Savienība 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 105 |- | [[Teija]] || 105 |- | [[Krotes iela (Rīga)]] || 105 |- | [[USA-265]] || 105 |- | [[Akotu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Ķemmdziju iela]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 13. līnija]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 8. līnija]] || 105 |- | [[Uzbekistāna olimpiskajās spēlēs]] || 105 |- | [[Krūmiņsalas iela]] || 105 |- | [[Āmu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Aboras iela]] || 105 |- | [[Keramikas iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kangaru iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kūduma iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Grīviņupīte]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 14. līnija]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 9. līnija]] || 105 |- | [[Artura Galindoma iela]] || 105 |- | [[Atbalss iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 15. līnija]] || 105 |- | [[Andris Liepiņš]] || 105 |- | [[Krišjāņa Berķa iela]] || 105 |- | [[Krēgermuižas iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Akadēmijas laukums (Rīga)]] || 105 |- | [[Asteres iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Aplokciema iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Krievupes iela (Rīga)]] || 105 |- | [[1971. gada F1 sezona]] || 105 |- | [[Kātu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 16. līnija]] || 105 |- | [[Katvara iela]] || 105 |- | [[Gunta Gannusa]] || 105 |- | [[Kundziņsalas 2. līnija]] || 105 |- | [[Kreiseru iela]] || 105 |- | [[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 105 |- | [[Afeldu iela]] || 105 |- | [[Aveņu iela (Rīga)]] || 105 |- | [[Imants Liepa]] || 105 |- | [[USA-274]] || 104 |- | [[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 104 |- | [[Auklu iela (Rīga)]] || 104 |- | [[USA-275]] || 104 |- | [[Asotes iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Āķa iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 4. šķērslīnija]] || 104 |- | [[Abzas iela (Rīga)]] || 104 |- | [[USA-276]] || 104 |- | [[Izteka]] || 104 |- | [[Anšlava Eglīša iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 5. šķērslīnija]] || 104 |- | [[Aizsprosta iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Atlasa iela (Rīga)]] || 104 |- | [[1968. gada F1 sezona]] || 104 |- | [[USA-278]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 10. šķērslīnija]] || 104 |- | [[2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 104 |- | [[Apļa iela (Rīga)]] || 104 |- | [[USA-279]] || 104 |- | [[Apakšgrāvja iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Jānis Rubulis (1927—2014)]] || 104 |- | [[1982. gada Eiropas kausa fināls]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 7. šķērslīnija]] || 104 |- | [[USA-296]] || 104 |- | [[Žanis Holšteins]] || 104 |- | [[Anatolijs Tučs]] || 104 |- | [[2006. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 104 |- | [[Atvaru iela (Rīga)]] || 104 |- | [[USA-297]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 13. šķērslīnija]] || 104 |- | [[1958. gada F1 sezona]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 8. šķērslīnija]] || 104 |- | [[Atzaru iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Armērijas iela]] || 104 |- | [[Uldis Veldre]] || 104 |- | [[Pēteris Keišs]] || 104 |- | [[Zviedrija olimpiskajās spēlēs]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 9. šķērslīnija]] || 104 |- | [[Atzinības iela]] || 104 |- | [[Rudīte Leitena]] || 104 |- | [[1969. gada Eiropas kausa fināls]] || 104 |- | [[Modris Goba]] || 104 |- | [[1984. gada Eiropas kausa fināls]] || 104 |- | [[Gundars Kleinbergs]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 15. šķērslīnija]] || 104 |- | [[Audupes iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Raitis Apalups]] || 104 |- | [[Alfrēds Žīgurs]] || 104 |- | [[Ādama iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Aknīstes iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Konventa sēta (Rīga)]] || 104 |- | [[1977. gada Eiropas kausa fināls]] || 104 |- | [[Aļģu iela (Rīga)]] || 104 |- | [[Edgars Bāns]] || 104 |- | [[1963. gada Eiropas kausa fināls]] || 104 |- | [[Māris Rudzītis (politiķis)]] || 104 |- | [[Kārlis Jūlijs Druva]] || 104 |- | [[Elzasas eirokopiena]] || 104 |- | [[Kundziņsalas 2. šķērslīnija]] || 104 |- | [[1961. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1959. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1989. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1961. gada F1 sezona]] || 103 |- | [[Denjels Šeinerts]] || 103 |- | [[1986. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[Austrija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 103 |- | [[1983. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1957. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1970. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1972. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[ASV 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 103 |- | [[2007. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 103 |- | [[1968. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1974. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1976. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[2026. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 103 |- | [[1991. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1966. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1980. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1988. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1964. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1966. gada F1 sezona]] || 103 |- | [[1978. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1960. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1962. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1985. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1962. gada F1 sezona]] || 103 |- | [[1958. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[Gunārs Resnais]] || 103 |- | [[Eiropas kausa un UEFA Čempionu līgas vēsture]] || 103 |- | [[1990. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[Gremošanas trakts]] || 103 |- | [[Sējas iela (Rīga)]] || 103 |- | [[1956. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1971. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1987. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1992. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1967. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1973. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1975. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1965. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1979. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[1981. gada Eiropas kausa fināls]] || 103 |- | [[Šampētera iela (Rīga)]] || 103 |- | [[2004. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 103 |- | [[1963. gada F1 sezona]] || 102 |- | [[USA-209]] || 102 |- | [[Indijas Okeāna Britu Teritorijas karogs]] || 102 |- | [[Strautu iela (Rīga)]] || 102 |- | [[Vilnis Kazāks]] || 102 |- | [[SITRO-AIS]] || 102 |- | [[1959. gada F1 sezona]] || 102 |- | [[Austrālija olimpiskajās spēlēs]] || 102 |- | [[Lainis Kamaldiņš]] || 102 |- | [[Lauris Ērenpreiss]] || 102 |- | [[USA-203]] || 102 |- | [[Robežupe (Daugavas pieteka)]] || 102 |- | [[Skujupīte (Daugavas pieteka)]] || 102 |- | [[USA-205]] || 102 |- | [[Zorkij-2M]] || 102 |- | [[O3b mPOWER]] || 102 |- | [[Šaltupe]] || 102 |- | [[USA-206]] || 102 |- | [[USA-207]] || 102 |- | [[Viesturs Pauls Karnups]] || 102 |- | [[1965. gada F1 sezona]] || 102 |- | [[USA-208]] || 102 |- | [[Modris Spuģis]] || 102 |- | [[Jāņupīte (Daugavas pieteka)]] || 101 |- | [[Jānis Kokins]] || 101 |- | [[Andris Rozentāls]] || 101 |- | [[Mārtiņš Ādams Kalniņš]] || 101 |- | [[Māris Zvaigzne]] || 101 |- | [[USA-228]] || 101 |- | [[Kopvērtējums Giro d'Italia]] || 101 |- | [[Nikolajs Krasohins]] || 101 |- | [[USA-213]] || 101 |- | [[Andris Glāzītis]] || 101 |- | [[Igors Bukovskis]] || 101 |- | [[Kirgizstāna olimpiskajās spēlēs]] || 101 |- | [[Munda]] || 101 |- | [[Andris Grots]] || 101 |- | [[Lorazepāms]] || 101 |- | [[Uldis Lakševics]] || 101 |- | [[Nebenzodiazepīni]] || 101 |- | [[5. Saeimas deputāti]] || 101 |- | [[1964. gada F1 sezona]] || 101 |- | [[USA-216]] || 101 |- | [[USA-217]] || 101 |- | [[Smārdes iela (Rīga)]] || 101 |- | [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 101 |- | [[Skuju iela (Rīga)]] || 101 |- | [[Zigurds Tomiņš]] || 101 |- | [[Gaļina Fjodorova]] || 101 |- | [[Voldemārs Novakšānovs]] || 101 |- | [[Marku upīte]] || 101 |- | [[Tramadols]] || 101 |- | [[USA-221]] || 101 |- | [[Anita Stankēviča]] || 101 |- | [[Ceļa Daugava]] || 101 |- | [[Roberts Hartvigs]] || 101 |- | [[USA-222]] || 101 |- | [[Skrudalienas iela]] || 101 |- | [[Kārlis Jurkovskis]] || 101 |} <!-- LIST END --> [[Kategorija:Vikipēdija]] puklfjrbq8s4m0ou8lq85a77xr4m7nc 0 357313 4490904 4489214 2026-07-06T10:33:26Z Vylks 50297 4490904 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|28}} | birth_place = | caps1 = 317 | caps2 = 18 | caps3 = 22 | caps4 = 3 | caps5 = 13 | caps6 = 94 | caption = Keins 2023. gada oktobrī | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Leyton Orient F.C.|Leyton Orient]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Millwall F.C.|Millwall]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Norwich City F.C.|Norwich City]] | clubs5 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Leicester City F.C.|Leicester City]] | clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes "Bayern"]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Londona}} | goals1 = 213 | goals2 = 5 | goals3 = 7 | goals4 = 0 | goals5 = 2 | goals6 = 98 | height = 188<ref>[http://www.tottenhamhotspur.com/first-team-squad/harry-kane/]</ref> | image = [[Attēls:Harry Kane on October 10, 2023.jpg|200px|Harry Kane on October 10, 2023]] | nationalcaps1 = 6 | nationalcaps2 = 14 | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 14 | nationalcaps5 = 119 | nationalgoals1 = 3 | nationalgoals2 = 6 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 8 | nationalgoals5 = 85 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U19 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U20 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21 | nationalteam5 = {{fb|Anglija}} | nationalyears1 = 2010 | nationalyears2 = 2010—2012 | nationalyears3 = 2013 | nationalyears4 = 2013—2015 | nationalyears5 = 2015— | ntupdate = {{dat|2026|07|06|SK|bez}} | pcupdate = {{dat|2026|07|06|SK|bez}} | name = | playername = Harijs Keins | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2009—2023 | years2 = 2011 | years3 = 2012 | years4 = 2012—2013 | years5 = 2013 | years6 = 2023— | fullname = Harijs Edvards Keins | youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} Ridgeway Rovers | youthyears1 = 1999—2001 | youthclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] akadēmija | youthyears2 = 2001—2002 | youthclubs3 = {{flaga|Anglija}} Ridgeway Rovers | youthyears3 = 2002—2004 | youthclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]] | youthyears4 = 2004 | youthclubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur]] akadēmija | youthyears5 = 2004—2009 | medaltemplates = {{MedalCountry|{{fb|ENG}}}} {{MedalCompetition|[[UEFA Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|RU|[[UEFA Euro 2020|2020]]|}} {{MedalCompetition|[[UEFA Nāciju līga]]}} {{Medal|3rd|[[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2019]]|}} }} '''Harijs Edvards Keins''' ({{Val|en|Harry Edward Kane}}; dzimis {{Dat|1993|7|28}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]], [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] kluba ''[[Minhenes "Bayern"]]'' un [[Anglijas futbola izlase]]s uzbrucējs. Kā ražīgs vārtu guvējs un spēcīgs spēles veidotājs, Keins tiek uzskatīts par vienu no labākajiem spēlētājiem pasaulē un vienu no savas paaudzes labākajiem uzbrucējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11675/11865398/harry-kane-tottenham-and-england-forward-the-best-striker-in-the-world-says-david-villa|title=Harry Kane: Tottenham and England forward 'the best striker in the world', says David Villa|website=Sky Sports|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/best-strikers-in-the-world-ronaldo-lewandowski-harry-kane|title=Ranked! The 10 best strikers in the world|last=Hancock|first=Ed McCambridgeContributions from Tom|last2=updated|first2=Ryan Dabbs last|website=fourfourtwo.com|access-date=2023-11-27|date=2022-09-09|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/67251678|title=Are 'stupendous' Bellingham & record-breaker Kane world's best?|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/ng-interactive/2023/jan/24/the-100-best-male-footballers-in-the-world-2022|title=The 100 best male footballers in the world 2022|website=the Guardian|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> Viņš ir gan [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]], gan Anglijas izlases visu laiku labākais vārtu guvējs, kā arī otrs visu laiku labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/soccer/2022/08/20/harry-kane-set-premier-league-record-with-saturday-goal-video|title=Watch: Harry Kane Scores Premier League Record Goal With Ronaldo in Stands|last=Press|first=Associated|website=Sports Illustrated|access-date=2023-11-27|date=2022-08-20|language=en}}</ref> Keins ir guvis vairāk nekā 350 vārtus klubu un starptautiskā līmenī. Keins karjeru sāka ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''. Ticis izīrēts vairākiem klubiem: ''[[Leyton Orient F.C.|Leyton Orient]]'', ''[[Millwall F.C.|Millwall]]'', ''[[Norwich City F.C.|Norwich City]]'', ''[[Leicester City F.C.|Leicester City]]''. [[2014.—2015. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2014.—2015. gada]] sezonā ar 21 vārtiem bija otrais labākais vārtu guvējs Premjerlīgā. Viņš tika iekļauts sezonas simboliskajā izlasē un atzīts par sezonas labāko jauno futbolistu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.bbc.com/sport/football/32472834|title=Chelsea's Eden Hazard named PFA Player of the Year|publisher=bbc.com|accessdate=25 August 2017|date=26 April 2016}}</ref> [[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2015.—2016. gada]] sezonā ar 25 vārtiem bija labākais vārtu guvējs. [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016.—2017. gada]] sezonā ar 29 vārtiem bija labākais vārtu guvējs. Tika iekļauts sezonas simboliskajā izlasē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/chelsea-tottenham-dominate-pfa-premier-league-team-year|title=Chelsea, Tottenham dominate PFA Premier League Team of the Year|publisher=fourfourtwo.com|accessdate=25 August 2017|date=20 April 2017}}</ref> 2023. gada 12. augustā [[Minhenes "Bayern"]] paziņoja par līguma parakstīšanu ar Keinu uz četriem gadiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/12082023-keins_parakstijis_ligumu_ar_minhenes_baye|title=Keins parakstījis līgumu ar Minhenes "Bayern" un varētu debitēt jau šovakar|date=2023. gada 12. augusts|website=Sportacentrs.com}}</ref> [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]] debitēja {{dat|2015|3|27||bez}} [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]] un jau savā pirmajā spēlē izlases rindās guva vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=28976|title=Harry Kane - national football team player|website=eu-football.info|accessdate={{dat|2018|7|21||bez}}}}</ref> Spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā guva sešus vārtus un kļuva par turnīra labāko vārtu guvēju. == Agrīnā dzīve == Harijs Edvards Keins<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://barryhugmansfootballers.com/player/23634|title=Barry Hugman's Footballers - Harry Kane|website=barryhugmansfootballers.com|access-date=2023-11-27|archive-date=2023-08-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20230814135815/http://barryhugmansfootballers.com/player/23634}}</ref> dzimis 1993. gada 28. jūlijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.11v11.com/players/harry-kane-230567/|title=Harry Kane Football Player Statistics {{!}} 11v11.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-27|date=2017-12-05|archive-date=2017-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20171205235717/https://www.11v11.com/players/harry-kane-230567/}}</ref> Londonā Kimai (dzimusi Hoga) un Patrikam Keinam, un viņam ir viens vecāks brālis, Čārlijs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tottenhamhotspur.com/teams/men/players/harry-kane/|title=Harry Kane Profile, Stats and News {{!}} Tottenham Hotspur|website=web.archive.org|access-date=2023-11-27|date=2022-05-16|archive-date=2022-05-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20220516013747/https://www.tottenhamhotspur.com/teams/men/players/harry-kane/}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/tottenham-hotspur/11335368/Harry-Kanes-incredible-journey-from-Arsenal-reject-to-Tottenham-hero.html|title=Harry Kane's incredible journey from Arsenal reject to Tottenham hero|website=The Telegraph|access-date=2023-11-27|date=2015-01-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/news/london/one-day-i-ll-play-for-england-london-schoolboys-dream-is-about-to-come-true-10138435.html|title=One day I'll play for England: London schoolboy's dream is about to|last=Dunne|first=John|website=Evening Standard|access-date=2023-11-27|date=2015-03-27|language=en}}</ref> Keina bērnības elki bija [[Tedijs Šerinhems]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/harry-kane-teddy-sheringham-has-been-a-great-role-model-for-me-9285534.html|title=Harry Kane: Teddy Sheringham has been a great role model for me|website=The Independent|access-date=2023-11-27|date=2014-04-25|language=en}}</ref> [[Deivids Bekhems]] un [[Džermens Defo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hitc.com/en-gb/2015/05/20/kanes-childhood-heroes-consisted-of-sheringham-beckham-and-d/|title=Tottenham striker Harry Kane's childhood heroes consisted of Sheringham, Beckham and Defoe|last=O’Donnell|first=Dale|website=HITC|access-date=2023-11-27|date=2015-05-20|language=en}}</ref> Keins izteicis arī apbrīnu par bijušo brazīliešu uzbrucēju [[Ronaldu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12016/11397284/harry-kane-i-love-to-watch-brazilian-ronaldo-on-youtube|title=Harry Kane: I love to watch Brazilian Ronaldo on YouTube|website=Sky Sports|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> == Karjera klubos == === Tottenham Hotspur === ==== 2004—10: Jauniešu karjera ==== Keins futbolu sāka spēlēt vietējā klubā "Ridgeway Rovers" un pievienojās [[Arsenal FC|Arsenal]] jaunatnes akadēmijai astoņu gadu vecumā. Viņš tika atbrīvots pēc vienas sezonas, jo bija "nedaudz apaļīgs" un nebija "ļoti atlētisks", sacīja Līams Breidijs, kurš tobrīd vadīja "Arsenal" akadēmiju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2018/02/12/liam-brady-arsenal-released-harry-kane-bit-chubby/|title=Liam Brady: Arsenal released Harry Kane because he was 'a bit chubby'|work=The Telegraph|access-date=2023-11-27|date=2018-02-12|last=Zeqiri|first=Daniel|issn=0307-1235|language=en}}</ref> Treneris [[Arsēns Vengers]] 2015. gada novembrī paziņoja, ka ir vīlies, ka "Arsenal" izvēlējās atbrīvot Keinu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/nov/06/arsene-wenger-arsenal-tottenham-harry-kane|title=Arsène Wenger: I was angry when I found out Arsenal had let Harry Kane go|work=The Guardian|access-date=2023-11-27|date=2015-11-06|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Viņš arī pārbaudīja sevi [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]], taču sākotnēji nebija veiksmīgs<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Harry Kane - The Biography|url=https://books.google.com/books?id=VH2pDgAAQBAJ&pg=PT9|publisher=John Blake Publishing|date=2017-05-18|isbn=978-1-78606-538-4|first=Frank|last=Worrall}}</ref> un viņš atgriezās savā vecajā klubā "Ridgeway Rovers". 2004. gadā, vienpadsmit gadu vecumā, viņš pievienojās [[Watford FC|Watford]] akadēmijai, četru līdz sešu nedēļu izmēģinājumam un pēc tam viņam tika dota vēl viena iespēja "Tottenham" pēc tam, kad viņš atstāja iespaidu, spēlējot "Watford" pret "Tottenham".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/tottenham-hotspur/12070870/Record-breaking-Kane-proves-that-Watfords-loss-was-Tottenhams-emphatic-gain.html|title=Record-breaking Kane proves that Watford's loss was Tottenham's emphatic gain|website=The Telegraph|access-date=2023-11-27|date=2015-12-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hertfordshiremercury.co.uk/sport/football/football-news/tottenhams-harry-kane-reveals-how-1169044|title=The role Watford player in Harry Kane's rise to stardom|last=Moore|first=Tom|website=Herts Live|access-date=2023-11-27|date=2018-02-05|language=en}}</ref> Vispirms viņš spēlēja "Tottenham" kā pussargs, pēc tam kā uzbrūkošais pussargs.<ref name=":0" /> 2009.—2010. gada sezonā Keins 22 reizes spēlēja "Tottenham" U-18 komandā, gūstot 18 vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.footballfancast.com/2010/09/football-blogs/harry-kane-tottenham-unearth-themselves-a-striking-gem|title=FootballFanCast.com » Maintenance Mode|website=web.archive.org|access-date=2023-11-27|date=2013-12-03|archive-date=2013-12-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20131203004154/http://www.footballfancast.com/2010/09/football-blogs/harry-kane-tottenham-unearth-themselves-a-striking-gem}}</ref> 2009.—2010. gada sezonā Keins divas reizes atradās uz rezervistu soliņa pieaugušo komandā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.soccerbase.com/teams/team.sd?team_id=2590&teamTabs=results&season_id=139|title=Latest Tottenham Results, Fixtures & Betting Odds {{!}} Soccer Base|website=www.soccerbase.com|access-date=2023-11-27}}</ref> Abos mačos tika gūtas uzvaras mājās, vietējos kausa turnīros: viena [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] spēlē pret [[Everton FC|Everton]], 2009. gada 27. oktobrī<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/league_cup/8323083.stm|title=Tottenham 2-0 Everton|access-date=2023-11-27|date=2009-10-27|language=en}}</ref> un otra — [[FA kauss|FA kausa]] ceturtās kārtas pārspēlē pret [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]], 2010. gada 24. februārī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/fa_cup/8528819.stm|title=Tottenham 4-0 Bolton|access-date=2023-11-27|date=2010-02-24|language=en}}</ref> ==== 2010—14: Īres periodi Anglijā ==== Savu pirmo profesionālo līgumu ar klubu viņš parakstīja 2010. gada jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tottenhamhotspur.com/news/kane-in-os-loan-070111/|title=Kane in O's loan 7 January 2011 - News - tottenhamhotspur.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-27|date=2018-07-01|archive-date=2018-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20180701170504/http://www.tottenhamhotspur.com/news/kane-in-os-loan-070111/}}</ref> 2011. gada 7. janvārī Keins pārcēlās uz [[Leyton Orient F.C.|Leyton Orient]] uz īres līgumu, līdz 2010.—2011. gada sezonas beigām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/leyton_orient/9349908.stm|title=Leyton Orient seal double signing|access-date=2023-11-27|date=2011-01-07|language=en}}</ref> Viņš sezonu noslēdza, gūstot piecus vārtus 18 mačos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/sport/football/news/harry-kane-timeline-how-tottenham-5405662|title=How has Harry Kane gone from peripheral figure to Spurs' star man?|last=Mewis|first=Joe|last2=Corless|first2=Liam|website=The Mirror|access-date=2023-11-27|date=2015-03-27|language=en}}</ref> 2011. gada 25. augustā Keins pirmo reizi spēlēja "Tottenham", UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas kārtas atbildes spēlē pret [[Heart of Midlothian FC|Hearts]], un "Tottenham" veica izmaiņas pēc uzvaras pirmajā spēlē, ar 5:0. Viņa debija bija bezvārtu spēle, lai gan viņš ieguva [[11 metru soda sitiens|soda sitienu]] pēc vārtsarga [[Džeimijs Makdonalds|Džeimija Makdonalda]] pārkāpuma, kurš pēc tam atvairīja 11 metru soda sitienu, kuru Keins izpildīja pats.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/14569541.stm|title=Tottenham 0-0 Hearts (agg 5-0)|access-date=2023-11-27|date=2011-08-25|language=en}}</ref> 2011. gada 29. decembrī Keins un "Tottenham" komandas biedrs [[Raiens Meisons]] piekrita pievienoties [[Anglijas futbola čempionāts|Čempionāta]] klubam [[Millwall FC|Millwall]], īrē, no 2012. gada 1. janvāra, līdz sezonas beigām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/16358540|title=Millwall agree deal for Spurs duo|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> Sezonas pēdējos 14 mačos viņš guva septiņus vārtus<ref name="skysports.com">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11660/9734189/from-leyton-orient-to-tottenhams-first-team-via-millwall-charting-the-rise-of-harry-kane|title=From Leyton Orient to Tottenham's first team via Millwall: Charting the rise of Harry Kane|website=Sky Sports|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> un kopumā — deviņus vārtus 27 mačos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.newsatden.co.uk/2612-millwall-boss-jackett-hands-award-to-spurs-loanee-kane.html|title=Millwall boss Jackett hands award to Spurs loanee Kane — News at Den|website=web.archive.org|access-date=2023-11-27|date=2017-12-16|archive-date=2017-12-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20171216193619/http://www.newsatden.co.uk/2612-millwall-boss-jackett-hands-award-to-spurs-loanee-kane.html}}</ref> Pirmssezonu [[2012.—2013. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2012.—2013. gada sezonai]] Keins aizvadīja "Tottenham" komandā, 2012. gada 10. augustā, izbraukumā, ar 6:0 uzvarot [[Southend United F.C.|Southend United]], gūstot ''[[hat-trick]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.southendunited.co.uk/news/article/100812-southend-0-tottenham-xi-6-306078.aspx|title=Southend 0 Tottenham XI 6|website=web.archive.org|access-date=2023-11-27|date=2016-04-25|archive-date=2016-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20160425072410/http://www.southendunited.co.uk/news/article/100812-southend-0-tottenham-xi-6-306078.aspx}}</ref> 18. augustā viņš debitēja [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], pret [[Ņūkāslas "United"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/newcastle-united-vs-tottenham-hotspur/report/261565|title=Losing start for Villas-Boas|website=Sky Sports|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> 2012. gada 31. augustā Keins pievienojās Premjerlīgas komandai [[Norwich City F.C.|Norwich City]], īres līgumā, uz sezonu.<ref name="skysports.com"/> Keins guva savainojumu, salaužot pleznas kaulu, tikai savā otrajā spēlē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.belfasttelegraph.co.uk/sport/football/premier-league/foot-fracture-for-kane/28868527.html|title=Foot fracture for Kane|work=BelfastTelegraph.co.uk|access-date=2023-11-27|date=2012-09-28|issn=0307-1235|language=en}}</ref> 19 gadus vecais futbolists izgāja rehabilitāciju "Tottenham" klubā, taču 2012. gada 29. decembrī atgriezās laukumā "Norwich" komandā, kad tā ar 3:4 zaudēja [[Manchester City F.C.|Manchester City]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eveningnews24.co.uk/sport/norwich-city/22535686.photo-gallery-defeat-manchester-city-sees-norwich-city-end-2012-began/|title=Photo Gallery: Defeat to Manchester City sees Norwich City end 2012 where they began|website=Norwich Evening News|access-date=2023-11-27|date=2012-12-31|language=en}}</ref> Keins tika atsaukts atpakaļ uz "Tottenham" 2013. gada 1. februārī, četrus mēnešus pirms viņa paredzētās atgriešanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/tottenham-recall-striker-harry-kane-from-norwich-8477308.html|title=Tottenham recall striker Harry Kane from Norwich|website=The Independent|access-date=2023-11-27|date=2013-02-01|language=en}}</ref> Divdesmit dienas pēc tam, kad viņš tika atsaukts uz "Tottenham", Keins pievienojās [[Leicester City FC|Leicester City]] uz atlikušo sezonas daļu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/21533301|title=Leicester sign Tottenham's Kane|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> Komandā viņš aizvadīja 13 spēles. Keins guva savus pirmos vārtus "Tottenham" labā 2013.—2014. gada sezonā, [[White Hart Lane]] laukumā, [[2013.—2014. gada Anglijas līgas kausa sezona|Līgas kausa]] izcīņā pret [[Hull City AFC|Hull City]], papildlaikā panākot izlīdzinājumu, mačam noslēdzoties ar 2:2.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/24633791|title=Tottenham 2-2 Hull (8-7 on pens)|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> "Tottenham" uzvarēja ar 8:7 pēc soda sitienu sērijas.<ref name=":1" /> 2014. gada 7. aprīlī Keins aizvadīja savu pirmo spēli sākumsastāvā Premjerlīgā, uzvarot [[Sunderland AFC|Sunderland]] ar 5:1, un 59. minūtē viņš guva savus pirmos Premjerlīgas vārtus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/26814762|title=Tottenham Hotspur 5-1 Sunderland|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> Viņš guva vārtus arī nākamajā mačā, palīdzot "Tottenham" atgūties no 3:0 deficīta pret [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]], beigās nospēlējot neizšķirti 3:3.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/26898645|title=West Bromwich Albion 3-3 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> Viņš 19. aprīlī guva vārtus trešajā spēlē pēc kārtas, palīdzot "Tottenham" ar 3:1 uzvarēt savā laukumā pār [[Fulham FC|Fulham]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/26998951|title=Tottenham Hotspur 3-1 Fulham|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> ==== 2014—15: Gada labākais jaunais spēlētājs ==== [[Attēls:Spurs 5 Chelsea 3 (16175596592).jpg|thumb|Keins (pa kreisi) 2015. gadā]] Keins pirmo reizi 2014.—2015. gada sezonā izgāja uz maiņu pret "West Ham", [[2014.—2015. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgas sezonas]] atklāšanas dienā, nodrošinot rezultatīvu piespēli uzvaras vārtu autoram [[Ēriks Daiers|Ērikam Daieram]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28718387|title=West Ham United 0-1 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> 2014. gada 23. oktobrī Keins guva savu pirmo profesionālo ''hat-trick'' "Tottenham" komandā, uzvarot [[AGS Astéras Trípolīs|Asteras Tripoli]], [[2014.—2015. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] grupu turnīrā, ar 5:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/29730663|title=Tottenham Hotspur 5-1 Asteras Tripolis|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> No 14. līdz 26. decembrim Keins guva vārtus trīs uzvarās pēc kārtas, ar rezultātu 2:1, pret [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/30366054|title=Swansea City 1-2 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> [[Burnley FC|Burnley]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/30459791|title=Tottenham Hotspur 2-1 Burnley|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> un "Leicester City".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/30544152|title=Leicester City 1-2 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> 2015. gada 2. februārī Keins ar klubu parakstīja jaunu līgumu uz piecarpus gadiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31090218|title=Striker Kane signs new Spurs deal|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> Viņš guva savu pirmo Premjerlīgas ''hat-trick'', mājās ar 4:3 uzvarot savu bijušo īres klubu "Leicester",<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31883462|title=Tottenham Hotspur 4-3 Leicester City|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> līdz ar to viņš sezonā guva 19 vārtus līgā, padarot viņu par divīzijas labāko vārtu guvēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://metro.co.uk/2015/03/21/harry-kane-becomes-the-premier-leagues-top-scorer-with-hat-trick-for-tottenham-against-leicester-city-5114837/|title=Twitter reacts as Kane's becomes Prem's top scorer|last=Olver|first=Tom|website=Metro|access-date=2023-11-27|date=2015-03-21|language=en}}</ref> 5. aprīlī Keins pirmo reizi bija "Tottenham" [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]], spēlējot [[Turf Moor]] laukumā neizšķirti, 0:0, ar "Burnley".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/apr/05/burnley-tottenham-hotspur-premier-league-match-report|title=Battling Burnley blunt Tottenham’s edge to deny captain Harry Kane|work=The Guardian|access-date=2023-11-27|date=2015-04-05|last=Jolly|first=Richard|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Divas nedēļas vēlāk viņš guva savus 30. vārtus sezonā, uzvarot Ņūkāslas "United", [[St James' Park]] laukumā, ar 3:1, padarot viņu par pirmo "Tottenham" spēlētāju, kurš sasniedzis šo rādītāju, kopš [[Gērijs Linekers|Gerija Linekera]], 1991.—1992. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/premier-league/11548208/Newcastle-1-Tottenham-3-match-report-Harry-Kane-takes-goal-tally-to-30-for-the-season.html|title=Newcastle 1 Tottenham 3, match report: Harry Kane takes goal tally to 30 for the season|website=The Telegraph|access-date=2023-11-27|date=2015-04-19|language=en}}</ref> Viņš tika iebalsots par gada labāko jauno spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/9/england/2015/04/26/11172202/tottenham-striker-harry-kane-named-pfa-young-player-of-the?ICID=HP_BN_2|title=Tottenham striker Harry Kane named PFA Young Player of the Year {{!}} Goal.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-27|date=2018-12-16|archive-date=2018-12-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20181216210845/https://www.goal.com/en/news/9/england/2015/04/26/11172202/tottenham-striker-harry-kane-named-pfa-young-player-of-the?ICID=HP_BN_2}}</ref> Sezonas beigās Keins atzīmēja, ka vienā kampaņā ir paveicis vairāk, nekā bija gaidījis visas savas karjeras laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/aug/07/harry-kane-tottenham-interview|title=Harry Kane: I achieved so much... stuff I wanted to do in a career, I did in a season|work=The Guardian|access-date=2023-11-27|date=2015-08-07|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}</ref> ==== 2015—16: Premjerlīgas labākais vārtu guvējs ==== [[Attēls:Harry Kane (24685589756).jpg|thumb|Keins 2016. gadā]] Pēc 748 minūšu "sausuma" perioda, viņš guva savus pirmos vārtus sezonā, 2015. gada 26. septembrī, kad "Tottenham" pieveica Mančestras "City" ar 4:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34299624|title=Tottenham Hotspur 4-1 Manchester City|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> 2015. gada 25. oktobrī Keins guva ''hat-trick'', tostarp soda sitienu, ko viņš izcīnīja pats, kad "Tottenham" ielaida vārtus pirmajā minūtē, bet beigās triumfējot ar 5:1, izbraukumā pret [[AFC Bournemouth|Bournemouth]], [[Dean Court]] laukumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34564964|title=Bournemouth 1-5 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> 2015. gada 19. decembrī Keins aizvadīja savu 100. spēli kluba sastāvā, izbraukumā ar 2:0 uzvarot [[Southampton FC|Southampton]], un guva savus 10. vārtus pēdējos 10 mačos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35078557|title=Southampton 0-2 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> 2016. gada 10. janvārī viņš guva savus 50. vārtus "Tottenham" rindās, spēlējot neizšķirti 2:2 pret "Leicester" [[2015.—2016. gada FA kausa sezona|FA kausa]] izcīņas trešajā kārtā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35216362|title=Tottenham Hotspur 2-2 Leicester City|work=BBC Sport|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> Pēc tam, kad 2. aprīlī [["Anfield" stadions|Anfield]] laukumā, nospēlējot neizšķirti, 1:1, pret "Liverpool", Keins guva savus 22. līgas vārtus sezonā, viņš kļuva par kluba rezultatīvāko spēlētāju vienā Premjerlīgas sezonā, sešas spēles pirms sezonas beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11675/10228695/harry-kane-joins-elite-group-of-premier-league-goalscorers|title=Harry Kane joins elite group of Premier League goalscorers|website=Sky Sports|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> Sezonu Keins noslēdza, iegūstot "Premier League Golden Boot" balvu, par vienu vārtu guvumu apsteidzot [[Serhio Agvero|Serhio Aguero]] un [[Džeimijs Vārdijs|Džeimiju Vārdiju]], ar 25 vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12028/10283818/tottenhams-harry-kane-clinches-premier-league-golden-boot|title=Tottenham's Harry Kane clinches Premier League Golden Boot|website=Sky Sports|access-date=2023-11-27|language=en}}</ref> ==== 2016—17: Otrā "Golden Boot" balva ==== [[Attēls:Manchester United v Tottenham Hotspur, December 2016 (08).JPG|thumb|Keins (centrā) 2016. gadā]] [[Igo Loriss|Igo Lorisa]] prombūtnē, Keins 2016.—2017. gada sezonas pirmajā mājas spēlē bija "Tottenham" kapteinis, asistējot [[Viktors Vanjama|Viktora Vanjamas]] uzvaras vārtu guvumā, kad "Spurs" Londonas derbijā "White Hart Lane" laukumā ar 1:0 pārspēja [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2016/08/21/harry-kane-shows-promising-signs-in-a-new-role-as-tottenham-edge/|title=Harry Kane shows promising signs in a new role as Tottenham edge past Crystal Palace|work=The Telegraph|access-date=2023-11-28|date=2016-08-21|last=Findon|first=Ben|issn=0307-1235|language=en}}</ref> Viņš atklāja savu gūto vārtu "kontu" [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Premjerlīgas sezonas]] ceturtajā spēļu kārtā, gūstot pēdējos vārtus pret "Stoke City", izbraukumā uzvarot ar 4:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/37263919|title=Stoke City 0-4 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> 2016. gada 14. septembrī Keins debitēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], "Spurs" zaudējot ar 2:1 pret [[AS Monaco FC|Monaco]], [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/why-harry-kanes-dortmund-brace-could-be-a-genuine-watershed-moment|title=Why Harry Kane's Dortmund brace could be a genuine watershed moment|last=published|first=Chris Flanagan|website=fourfourtwo.com|access-date=2023-11-28|date=2017-09-14|language=en}}</ref> 22. novembrī viņš guva savus pirmos Čempionu līgas vārtus, atbildes spēlē pret "Monaco", [[Stade Louis II]] laukumā, kad "Spurs" izstājās no turnīra, zaudējot ar 2:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2016/11/22/monaco-vs-spurs-champions-league-live/|title=Monaco 2 Tottenham 1: Spurs out of Champions League as superb Hugo Lloris let down badly by team-mates|work=The Telegraph|access-date=2023-11-28|date=2016-11-22|last=Law|first=Matt|issn=0307-1235|language=en}}</ref> 2016. gada 1. decembrī Keins parakstīja jaunu līgumu ar "Tottenham", līdz 2022. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tottenhamhotspur.com/news/new-deal-for-kane-011216/|title=New deal for Kane 1 December 2016 - News - tottenhamhotspur.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-28|date=2018-07-01|archive-date=2018-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20180701195259/http://www.tottenhamhotspur.com/news/new-deal-for-kane-011216/}}</ref> 2017. gada 1. janvārī viņš aizvadīja 100. spēli Premjerlīgā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2017/01/01/harry-kane-equals-thierry-henrys-goal-record-100-premier-league/|title=Harry Kane equals Thierry Henry's goal record after 100 Premier League games|work=The Telegraph|access-date=2023-11-28|date=2017-01-01|last=Davis|first=Callum|issn=0307-1235|language=en}}</ref> 27. minūtē gūstot pirmos Premjerlīgas vārtus jaunajā gadā pret "Watford", pēc tam gūstot vēl vienus vārtus, 33. minūtē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hertfordshiremercury.co.uk/story-30023260-detail/story.html|title="Who scored the first Premier League goal of 2017? The answer is Harry Kane!"|access-date={{dat|2023|11|28||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230120145526/https://www.hertfordshiremercury.co.uk/story-30023260-detail/story.html}}</ref> Savā pirmajā mačā pēc meitas piedzimšanas, Keins guva ''hat-trick'', 14. janvārī, uzvarot ar 4:0 "West Brom".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/38539373|title=Tottenham Hotspur 4-0 West Bromwich Albion|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> [[2016.—2017. gada FA kausa sezona|2016.—2017. gada FA kausa]] izcīņas piektajā kārtā, 2017. gada 19. februārī, Keins guva visus trīs vārtus, kad "Tottenham" ar 3:0 pārspēja "Fulham". Tas nozīmēja viņa piekto "hat-trick" karjerā un otro 2017. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/38947531|title=Fulham 0-3 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> 2017. gada 26. februārī Keins vēlreiz guva "hat-trick", kad "Tottenham" ar 4:0 pārspēja "Stoke", kas bija viņa trešais "hat-trick" deviņās spēlēs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/39018820|title=Tottenham Hotspur 4-0 Stoke City|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> Pirmie no šiem vārtiem viņam bija 100. vārti klubu futbolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thestandard.com.hk/section-news/section/8/180149/King-Kane-marches-on---Tottenham-boss-in-100-goal-salute-to-Harry-the-great|title=King Kane marches on - Tottenham boss in 100-goal salute to Harry the great|last=Standard|first=The|website=The Standard|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> 2017. gada februārī viņš ceturto reizi karjerā tika nosaukts par mēneša labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/3960/Harry-Kane/overview|title=Harry Kane Profile, News & Stats {{!}} Premier League|website=web.archive.org|access-date=2023-11-28|date=2017-12-22|archive-date=2017-12-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20171222230250/https://www.premierleague.com/players/3960/Harry-Kane/overview}}</ref> 15. aprīlī Keins guva savus 20. Premjerlīgas vārtus sezonā, pret "Bournemouth". Tas viņu padarīja par ceturto spēlētāju Premjerlīgas vēsturē, kurš trīs sezonās pēc kārtas guvis 20 vārtus, pēc [[Alans Šīrers|Alana Šīrera]], [[Tjerī Anrī]] un [[Rūds van Nistelrojs|Rūda van Nistelroja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://metro.co.uk/2017/04/15/harry-kane-becomes-just-the-fourth-player-to-score-20-goals-in-three-consecutive-seasons-after-bournemouth-strike-6576784/|title=Harry Kane joins elite group with Arsenal & Man Utd legends after historic goal|last=Kearns|first=Sean|website=Metro|access-date=2023-11-28|date=2017-04-15|language=en}}</ref> Kad līdz sezonas beigām bija atlikušas divas spēles, Keins bija guvis 22 vārtus, kas bija par diviem mazāk nekā [[Romelu Lukaku]]. Ar kopā septiņiem vārtiem pēdējās divās spēlēs, uzvarā ar 6:1 pār toreizējo čempioni "Leicester City"<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/39879805|title=Leicester City 1-6 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> un uzvarā ar 7:1 pret "Hull City",<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/39912022|title=Hull City 1-7 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> Keins finišēja kā Premjerlīgas rezultatīvākais spēlētājs ar 29 vārtiem, tādējādi izcīnot otro "Golden Boot" balvu pēc kārtas, kļūstot tikai par piekto spēlētāju, kuram tas izdevies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/harry-kane-premier-league-golden-boot-tottenham-hotspur-a7747771.html|title=Harry Kane has won the Premier League's Golden Boot again|website=The Independent|access-date=2023-11-28|date=2017-05-21|language=en}}</ref> ==== 2017—18: Rekordu gads ==== [[Attēls:Harry Kane (35805453874).jpg|thumb|Keins 2017. gadā]] Pēc tam, kad "Tottenham" pirmajās trīs spēlēs Keins neguva vārtus, viņš trijās, no nākamajām četrām spēlēm, guva divus vārtus kluba labā, visos turnīros.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/41133351|title=Kane delighted with 'lucky' 100th goal|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/sep/14/tottenham-champions-league-borussia-dortmund-harry-kane-wembley|title=Harry Kane's masterclass of craft and energy drags Tottenham to victory {{!}} Champions League {{!}} The Guardian|website=web.archive.org|access-date=2023-11-28|date=2021-03-05|archive-date=2021-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20210305061118/https://www.theguardian.com/football/2017/sep/14/tottenham-champions-league-borussia-dortmund-harry-kane-wembley}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2017/09/23/west-ham-vs-tottenham-premier-league-live-score-updates/|title=West Ham 2 Tottenham 3: Harry Kane wins battle of the strikers as Mauricio Pochettino declares 'I am in love with him'|work=The Telegraph|access-date=2023-11-28|date=2017-09-23|last=Law|first=Matt|issn=0307-1235|language=en}}</ref> Viņa ievadvārti pret "Everton", 9. septembrī, bija viņa 100. vārti kluba sastāvā, viņa 169. spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/kane-reaches-100-spurs-goals-12-games-fewer-henry-arsenal|title=Kane reaches 100 Spurs goals - in 12 games fewer than Henry for Arsenal|last=published|first=FourFourTwo Staff|website=fourfourtwo.com|access-date=2023-11-28|date=2017-09-09|language=en}}</ref> 26. septembrī Keins guva savu pirmo UEFA Čempionu līgas ''hat-trick'', [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|grupu turnīrā]] ar 3:0 uzvarot Kipras čempioni [[Nikosijas APOEL|APOEL]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/sep/26/apoel-nicosia-tottenham-champions-league-match-report|title=Harry Kane’s slick hat-trick smooths Tottenham’s path past Apoel Nicosia|work=The Guardian|access-date=2023-11-28|date=2017-09-26|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Viņš piekto reizi tika apbalvots ar Premjerlīgas mēneša labākā spēlētāja balvu 2017. gada septembrī, kurā viņš guva 13 vārtus 10 klubu un starptautiskajās spēlēs, kā labākajā mēnesī savā karjerā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/harry-kane-hails-september-as-his-best-ever-month-after-premier-league-award-a3658471.html|title=Harry Kane hails September as his best ever month after Premier League award|last=Rosser|first=Jack|website=Evening Standard|access-date=2023-11-28|date=2017-10-14|language=en|archive-date=2021-01-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20210129152921/https://www.standard.co.uk/sport/football/harry-kane-hails-september-as-his-best-ever-month-after-premier-league-award-a3658471.html}}</ref> 23. decembrī Keins izlīdzināja Alana Šīrera rekordu — 36 Premjerlīgas vārti kalendārajā gadā, gūstot ''hat-trick,'' izbraukumā ar 0:3 uzvarot "Burnley".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/42375899|title=Burnley 0-3 Tottenham|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> Viņš pārspēja Šīrera rekordu nākamajā spēlē, ar vēl vienu ''hat-trick'', mājas uzvarot "Southampton" ar 5:2, gadu noslēdzot ar 39 Premjerlīgas vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/15122/11185155/harry-kanes-record-breaking-2017-the-stats-you-need-to-know-about-the-tottenham-stars-year|title=Harry Kane's record breaking 2017: The stats you need to know about the Tottenham star's year|website=Sky Sports|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> Šis ''hat-trick'', kas bija viņa sestais Premjerlīgā (astotais visos turnīros), padarīja viņu par pirmo spēlētāju Premjerlīgas vēsturē, kurš gada laikā guvis sešus ''hat-trick''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/42360004|title=Tottenham Hotspur 5-2 Southampton|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> Ar 56 gūtajiem vārtiem visās sacensībās togad, viņš kļuva arī par Eiropas labāko vārtu guvēju 2017. gadā, pārtraucot [[Lionels Mesi|Lionela Mesi]] un [[Krištianu Ronaldu]] septiņus gadus ilgo dominanci, kā Eiropas labākais vārtu guvējs kalendārajā gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/tottenham-harry-kane-first-player-score-more-goals-lionel-messi-cristiano-ronaldo-decade-a3727096.html|title=Kane first player to score more than Messi, Ronaldo in nearly a decade|last=Young|first=Alex|website=Evening Standard|access-date=2023-11-28|date=2017-12-26|language=en}}</ref> 2018. gada janvārī viņš divreiz guva vārtus mājas uzvarā ar 4:0 pret "Everton" un kļuva par "Tottenham" labāko vārtu guvēju Premjerlīgas ērā, pārspējot Tedija Šeringema rekordu — 97 Premjerlīgas vārti kluba labā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jan/13/tottenham-everton-premier-league-report-harry-kane|title=Tottenham outclass uninspired Everton as Harry Kane reaches new milestone|work=The Observer|access-date=2023-11-28|date=2018-01-13|last=Steinberg|first=Jacob|issn=0029-7712|language=en}}</ref> 4. februārī Keins guva vārtus papildlaikā pēc soda sitiena, panākot izlīdzinājumu, 2:2 neizšķirtā, pret "Liverpool", "Anfield" laukumā, gūstot savus 100. Premjerlīgas vārtus; to viņš sasniedza 141 spēlē, ko pārspējis tikai Alans Šīrers — 124 spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/tottenham-star-harry-kane-to-wear-special-boots-against-arsenal-to-mark-100-premier-league-goals-a3763286.html|title=Kane to wear special boots vs Arsenal to mark 100 Premier League goals|last=Dutton|first=Tom|website=Evening Standard|access-date=2023-11-28|date=2018-02-10|language=en}}</ref> 8. jūnijā Keins parakstīja jaunu līgumu, līdz 2024. gadam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44416749|title=Kane signs new six-year Tottenham deal|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> ==== 2018—19: UEFA Čempionu līgas finālists ==== Sezonas atklāšanas maču pret Ņūkāslas "United" Keins sāka bez vārtu guvumiem, bet nākamajā nedēļas nogalē atvēra vārtu "kontu" pret [[Fulham FC|Fulham]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45153221|title=Kane scores as Spurs beat Fulham|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> Viņš arī pirmo reizi guva vārtus [[Old Trafford]] laukumā, nākamajā spēlē, kad "Tottenham" uzvarēja ar 3:0, kas bija tikai trešā uzvara izbraukumā pret Mančestras "United", kopš 1992. gada, kā arī lielākā izbraukuma uzvara pret klubu pēdējo 46 gadu laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2018/08/27/manchester-united-vs-tottenham-premier-league-live-score-latest/|title=Lucas Moura piles misery on Jose Mourinho as Tottenham expose Manchester United's brittle defence|work=The Telegraph|access-date=2023-11-28|date=2018-08-27|last=Wallace|first=Sam|issn=0307-1235|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/415729/manchester-united-tottenham-hotspur-jose-mourinho-harry-kane-lucas-moura/|title=Tottenham stun Man United with quickfire goals at Old Trafford|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2023-11-28|date=2018-08-27|language=en}}</ref> Viņš 2019. gada 1. janvārī guva vārtus pret [[Cardiff City F.C.|Cardiff City]], un ar šiem vārtiem viņš kļuva par pirmo spēlētāju, kurš ir guvis vārtus pret katru Premjerlīgas komandu, ar kuru viņš ir ticies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/tottenham/harry-kane-premier-league-goal-record-28-times-the-tottenham-striker-has-hit-the-net-a4028761.html|title=Kane's best goals from record 28 team tally|last=Mogan|first=Tony|website=Evening Standard|access-date=2023-11-28|date=2019-01-02|language=en}}</ref> 2019. gada 13. janvārī, mačā pret Mančestras "United", Keins spēles beigās savainoja potītes saites, tādējādi izlaižot dažas svarīgas spēles, tostarp [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] astotdaļfināla mājas spēli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/46884787|title=Kane out until March with ankle injury|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> Viņš guva vienīgos vārtus Čempionu līgas astotdaļfinālā, izbraukumā pret [[Dortmundes "Borussia"]], nodrošinot kopējo uzvaru ar 4:0 un iekļūšanu kluba otrajā ceturtdaļfinālā Čempionu līgā. Vārti arī padarīja viņu par kluba labāko vārtu guvēju Eiropas sacensībās, ar 24 gūtiem vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/dortmund-vs-tottenham-result-harry-kane-goal-watch-video-highlights-replay-five-things-learned-champions-league-draw-a8809311.html|title=Five things we learned as Tottenham beat Dortmund to reach last eight|website=The Independent|access-date=2023-11-28|date=2019-03-05|language=en}}</ref> Čempionu līgas ceturtdaļfināla pirmajā spēlē, 2019. gada 9. aprīlī, pret Mančestras "City", viņš atkal guva potītes savainojumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2019/04/10/harry-kane-fearing-worst-ankle-injury-desperate-fit-englands/|title=Harry Kane fearing worst over ankle injury but is desperate to be fit for England's Nations League campaign|work=The Telegraph|access-date=2023-11-28|date=2019-04-10|last=Law|first=Matt|issn=0307-1235|language=en}}</ref> Tomēr, viņš atgriezās [[2019. gada UEFA Čempionu līgas fināls|Čempionu līgas finālā]], 1. jūnijā, lai gan viņa izvēle pēc savainojuma kļuva par diskusiju objektu, kad "Tottenham" ar 2:0 zaudēja "Liverpool".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2019/06/01/harry-kane-gamble-backfires-tottenham-striker-not-alone-wilting/|title=Harry Kane gamble backfires for Tottenham but striker not alone in wilting in Madrid heat|work=The Telegraph|access-date=2023-11-28|date=2019-06-01|last=Burt|first=Jason|issn=0307-1235|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/champions-league-final-liverpool-tottenham-madrid-harry-kane-injury-latest-a8940371.html|title=Why the decision to start Harry Kane ultimately proved irrelevant|website=The Independent|access-date=2023-11-28|date=2019-06-02|language=en}}</ref> ==== 2019—20: Traumas ==== Keins sāka "Tottenham" pirmo spēli 2019.—2020. gada sezonā, divreiz gūstot vārtus, mājās uzvarot ar 3:1 [[Aston Villa FC|Aston Villa]]. Keina pirmie vārti spēlē bija viņa pirmie [[Tottenham Hotspur stadions|Tottenham Hotspur stadionā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49215981|title=Late Kane double helps Spurs beat Villa|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> 2020. gada 1. janvārī, izbraukuma mačā pret "Southampton", kas beidzās ar neveiksmi, 1:0, Keins guva "hamstring" savainojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11661/11899157/harry-kane-suffers-hamstring-injury|title=Harry Kane suffers hamstring injury in Tottenham's defeat at Southampton|website=Sky Sports|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> Viņa "hamstring" bojājuma dēļ bija nepieciešama operācija, kā rezultātā viņam nācās izlaist dažus mēnešus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2020/jan/09/harry-kane-needs-surgery-out-until-april-tottenham-hamstring-euro-2020|title=Harry Kane needs surgery and is out until April, Tottenham confirm|work=The Guardian|access-date=2023-11-28|date=2020-01-09|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}</ref> [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, kuras rezultātā tika apturētas līgas spēles, viņš vairs nespēlēja līdz 19. jūnijam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53096323|title=Kane to start for Spurs against Man Utd|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> 23. jūnijā, savā 200. spēlē Premjerlīgā "Tottenham" komandā, viņš guva savus pirmos vārtus 2020. gadā, pret "West Ham", izcīnot uzvaru ar 2:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2020/jun/24/harry-kane-fundamental-to-tottenham-says-mourinho-after-west-ham-win|title=José Mourinho hails 'fundamental' Harry Kane as Moyes hits out at VAR|work=The Guardian|access-date=2023-11-28|date=2020-06-23|last=Taylor|first=Louise|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53159676|title=Kane wants 200 Premier League goals|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> ==== 2020—21: Trešā "Golden Boot" balva un sezonas labākais spēles veidotājs ==== [[Attēls:NŠ Mura Tottenham Hotspur 3.jpg|thumb|Keins 2021. gadā]] Savus pirmos vārtus 2020.—2021. gada sezonā Keins guva otrajā līgas mačā, kurā visus četrus vārtus guva [[Sons Hinmins]], asistējot Keinam, tādējādi "Spurs" ar 5:2 uzvarot "Southampton". Šī ir pirmā reize Premjerlīgas vēsturē, kad spēlētājs vienā mačā ir atdevis četras rezultatīvas piespēles vienam un tam pašam komandas biedram, un Keins kļuva tikai par sesto spēlētāju Premjerlīgas vēsturē, kurš asistējis četru vārtu guvumos vienā mačā, un pirmo angļu spēlētāju, kurš to izdarījis.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54135440|title=Scoring four goals incredible - Son|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> Keins 1. oktobrī guva ''hat-trick'' pret [[Haifas "Maccabi"]], [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] izslēgšanas spēļu kārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/mourinho-kane-scores-so-many-hat-tricks-he-probably-doesnt-keep-the-balls-anymore/m2sfm7itn8s11msaxtugy2hu7|title=Mourinho: Kane scores so many hat-tricks he probably doesn't keep the balls anymore! {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2023-11-28|date=2020-10-01|language=en}}</ref> 4. oktobrī viņš guva divus vārtus, izbraukumā ar 6:1 uzvarot Mančestras "United", kas ir lielākā "Tottenham" uzvara "Old Trafford" stadionā un labākais rezultāts pret "United" kopš uzvaras mājās, 1932. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2020/oct/04/manchester-united-tottenham-premier-league-match-report|title=Harry Kane stars in Tottenham's 6-1 thrashing of hapless Manchester United|work=The Guardian|access-date=2023-11-28|date=2020-10-04|last=Jackson|first=Jamie|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54313274|title=Tottenham hit 10-man Man Utd for six|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> Viņš guva savus 200. vārtus "Tottenham" rindās, savā 300. spēlē kluba sastāvā, Eiropas līgas grupu turnīrā, ar 3:1 uzvarot [[Razgradas "Ludogorets"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2020/nov/05/ludogorets-tottenham-europa-league-match-report|title=Harry Kane makes it 200 goals in 300 Spurs games during win at Ludogorets|work=The Guardian|access-date=2023-11-28|date=2020-11-05|last=Taylor|first=Louise|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Keins guva vārtus "Tottenhem" uzvarā ar 2:0 pār "Arsenal", padarot viņu par rekordistu vārtu gūšanas ziņā Ziemeļlondonas derbija vēsturē, ar 11 vārtiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/55118788|title='We're entering our prime' - Kane|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> Tie bija arī Keina 100. vārti "Tottenham" komandā visos turnīros un 250. vārti karjerā klubu un starptautiskā līmenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportsmax.tv/index.php/other-sports/item/74455-tottenham-2-0-arsenal-kane-and-son-seal-north-london-bragging-rights-to-send-spurs-top|title=Tottenham 2-0 Arsenal: Kane and Son seal north London bragging rights to send Spurs top|website=web.archive.org|access-date=2023-11-28|date=2021-05-17|archive-date=2021-05-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20210517194902/https://www.sportsmax.tv/index.php/other-sports/item/74455-tottenham-2-0-arsenal-kane-and-son-seal-north-london-bragging-rights-to-send-spurs-top}}</ref> 2021. gada 2. janvārī Keins realizēja 11 metru soda sitienu, atklājot rezultātu, un vēlāk atdeva rezultatīvu piespēli, kad "Tottenham" ar 3:0 mājās uzvarēja [[Leeds United F.C.|Leeds United]]. Līdz ar to, Keina gūto vārtu un rezultatīvo piespēļu skaits līgā sasniedza 10, padarot viņu par pirmo spēlētāju Eiropas TOP 5 līgās, kurš 2020.—2021. gada sezonā sasniedzis divciparu skaitli vārtu guvumu un rezultatīvo piespēļu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37610164/kane-son-tottenham-believing-anything-possible-duo-star-vs-leeds|title=Kane and Son still have Tottenham believing anything is possible|website=ESPN.com|access-date=2023-11-28|date=2021-01-02|language=en}}</ref> 23. maijā viņš guva vārtus uzvarā pret "Leicester City", ar 4:2, sasniedzot 23. vārtus sezonā un izcīnot trešo "Golden Boot" balvu karjerā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11675/12315126/harry-kane-tottenham-striker-wins-premier-league-golden-boot-award-for-third-time|title=Harry Kane: Tottenham striker wins Premier League Golden Boot award for third time|website=Sky Sports|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> Viņš arī ieguva Premjerlīgas sezonas labākā spēles veidotāja ("Premier League Playmaker of the Season") balvu par lielāko rezultatīvo piespēļu skaitu sezonā, kļūstot par pirmo spēlētāju, kurš vienā sezonā ieguvis gan "Golden Boot", gan "Premier League Playmaker of the Season" balvas kopš pēdējās ieviešanas 2018. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/2154211|title=Kane wins double with 2020/21 Golden Boot and Playmaker awards|website=web.archive.org|access-date=2023-11-28|date=2022-05-31|archive-date=2022-05-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20220531045805/https://www.premierleague.com/news/2154211}}</ref> ==== 2021—22: Vēlme pamest "Tottenham" ==== [[Attēls:Manchester United v Tottenham Hotspur, 12 March 2022 (24).jpg|thumb|Keins (10) 2022. gadā]] 2021.—2022. gada sezonu ievadīja strīds par Keina vēlmi pamest "Tottenham", sakot, ka viņam ir [[džentlmeņu vienošanās]] ar priekšsēdētāju [[Daniels Levijs|Danielu Leviju]], kas ļautu viņam pamest komandu vasarā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/harry-kane-tottenham-transfer-gentleman-s-agreement-b935786.html|title=Kane hoping ‘gentleman’s agreement’ will pave way for summer move|last=Kilpatrick|first=Dan|website=Evening Standard|access-date=2023-11-28|date=2021-05-18|language=en}}</ref> Vienošanās netika ievērota, un Levijs noraidīja Mančestras "City" pausto interesi par Keina pakalpojumiem,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2021/08/19/daniel-levy-playing-hardball-leaves-harry-kane-stuck-should/|title=Daniel Levy playing hardball leaves Harry Kane stuck but he should not be vilified|work=The Telegraph|access-date=2023-11-28|date=2021-08-19|last=Burt|first=Jason|issn=0307-1235|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/aug/25/harry-kane-finds-out-the-hard-way-daniel-levy-is-not-for-turning|title=Harry Kane finds out the hard way Daniel Levy is not for turning|work=The Guardian|access-date=2023-11-28|date=2021-08-25|last=Aarons|first=Ed|issn=0261-3077|language=en}}</ref> ieskaitot £127 miljonu pārejas piedāvājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/aug/25/harry-kane-confirms-he-will-be-staying-at-tottenham-this-summer-manchester-city|title=Harry Kane confirms he is staying at Spurs after accepting City deal is dead|work=The Guardian|access-date=2023-11-28|date=2021-08-25|last=Nakrani|first=Sachin|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Keins paziņoja par savu vēlmi palikt "Tottenham" 25. augustā, pēc tam, kad pāreja uz "Manchester City" neīstenojās, un Keins paziņoja: "Es palikšu "Tottenham" šovasar un būšu 100% koncentrējies uz to, lai palīdzētu komandai gūt panākumus."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11675/12390231/harry-kane-announces-he-is-to-stay-at-tottenham-this-summer-after-failed-man-city-bids|title=Harry Kane announces he is to stay at Tottenham this summer after failed Man City bids|website=Sky Sports|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> 30. septembrī, grupu turnīra otrajā mačā, viņš 20 minūšu laikā guva "hat-trick" pret [[NŠ Mura]], nākot uz maiņu, un uzvarēja ar 5:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/sep/30/tottenham-mura-europa-conference-league-match-report|title=Harry Kane’s 20-minute hat-trick sinks Mura and drags Spurs from their rut|work=The Guardian|access-date=2023-11-28|date=2021-09-30|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Šis bija pirmais "hat-trick", kurš jebkad gūts [[UEFA Eiropas konferences līga|Eiropas konferences līgā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/026d-135e7f17c89d-8320608169af-1000--europa-conference-league-round-up-kane-trebles-up-roma-sa/|title=Europa Conference League round-up: Kane trebles up, Roma sail on {{!}} UEFA Europa Conference League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-11-28|date=2021-09-30|language=en}}</ref> padarot Keinu par pirmo spēlētāju, kurš guvis ''hat-trick'' visās trijās lielākajās UEFA klubu sacensībās (t.i., Čempionu līgā, Eiropas līgā un Eiropas konferences līgā). 2022. gada 19. februārī Keins divreiz guva vārtus, tostarp uzvaras vārtus 95. minūtē, aizraujošā 3:2<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60357463|title=Kane gives Tottenham dramatic late win over Man City|work=BBC Sport|access-date=2023-11-28|language=en}}</ref> uzvarā pār "Manchester City". Tādējādi tika pārtraukta "City" 15 nezaudēto spēļu sērija līgā. 26. februārī Keins guva vārtus pret "Leeds United" un asistēja Sonam; rezultatīvā piespēle bija 37. reize, kad Keins un Sons kopā guva vārtus, uzstādot jaunu rekordu, attiecībā uz partnerattiecībām ar vārtu gūšanu [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37609460/tottenham-harry-kane-son-heung-min-become-premier-league-all-top-scoring-partnership|title=Kane and Son become Premier League's all-time top scoring partnership|website=ESPN.com|access-date=2023-11-28|date=2022-02-26|language=en}}</ref> 16. martā Keins guva vārtus pret "Brighton" izbraukumā, uzvarot ar 2:0, palielinot savu Premjerlīgas izbraukumā gūto vārtu skaitu līdz 95, pārspējot Veina Rūnija rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportingnews.com/us/soccer/news/harry-kane-most-premier-league-away-goals-who-has-history-new-english-record/ny9qarzot78wo6i7mwosuqfg|title=Who has the most away goals in Premier League history? Harry Kane sets new English top flight record {{!}} Sporting News|website=www.sportingnews.com|access-date=2023-11-28|date=2022-03-17|language=en}}</ref> ==== 2022—23: Visu laiku labākais "Tottenham" vārtu guvējs un pēdējais gads klubā ==== Keins guva savus pirmos vārtus sezonā izbraukumā pret "Chelsea", gūstot vārtus kompensācijas laika sestajā minūtē, panākot rezultātu 2:2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2022/aug/14/chelsea-tottenham-hotspur-premier-league-match-report|title=Kane snatches draw for Spurs at Chelsea as clashing Conte and Tuchel see red|work=The Guardian|access-date=2023-11-29|date=2022-08-14|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Tādējādi viņa Premjerlīgas vārtu guvumu skaits "Tottenham" labā sasniedza 184, kas bija vienāds ar [[Serhio Agvero|Serhio Aguero]] rekordu, kuram ir visvairāk gūto vārtu viena Premjerlīgas kluba labā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.101greatgoals.com/news/harry-kane-equals-sergio-agueros-all-time-premier-league-record-with-strike-vs-chelsea/|title=Harry Kane equals Sergio Aguero’s all-time Premier League record with strike vs Chelsea — 101 Great Goals|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2022-08-26|archive-date=2022-08-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220826143413/https://www.101greatgoals.com/news/harry-kane-equals-sergio-agueros-all-time-premier-league-record-with-strike-vs-chelsea/}}</ref> Keins rekordu laboja nākamajā spēlē, kad guva vienīgos vārtus spēlē pret Vulverhemptonas "Wanderers", kļūstot par pirmo spēlētāju, kurš Premjerlīgā guvis 185 vārtus viena kluba labā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.itv.com/news/2022-08-20/tottenham-vs-wolves-harry-kane-breaks-premier-league-score-record-in-1-0-win|title=Tottenham vs Wolves: Harry Kane breaks premier league goal record in 1-0 win {{!}} ITV News|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2023-04-09|archive-date=2023-04-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20230409065852/https://www.itv.com/news/2022-08-20/tottenham-vs-wolves-harry-kane-breaks-premier-league-score-record-in-1-0-win}}</ref> 2023. gada 5. februārī "Tottenham" paziņoja, ka Keins ir kļuvis par komandas visu laiku labāko vārtu guvēju, apsteidzot [[Džimijs Grīvss|Džimiju Grīvsu]], ar saviem 267. vārtiem "Tottenham" un 200. Premjerlīgā, mājās ar 1:0 uzvarot Mančestras "City".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64532175|title=Kane passes Greaves as Spurs' all-time top scorer|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> Tomēr, šis fakts tika apstrīdēts, jo "Tottenham" neskaita divus Grīvsa gūtos vārtus 1962. gada [[FA Charity Shield]], kas viņam nozīmētu 268 vārtu guvumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/1312808/harry-kane-jimmy-greaves-tottenham-all-time-goalscoring-record-stats/|title=Stats prove Kane has not actually equalled Greaves’ all-time Tottenham goalscoring record|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2023-11-29|date=2023-01-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11661/12782897/harry-kane-tottenham-striker-could-hit-200-premier-league-goals-against-arsenal-and-break-jimmy-greaves-goal-record|title=Harry Kane: Tottenham striker could hit 200 Premier League goals against Arsenal and break Jimmy Greaves' goal record|website=Sky Sports|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-gb/sport/football/tottenham-refuse-to-budge-on-harry-kane-matching-their-scoring-record/ar-AA16JIqG|title=Tottenham REFUSE to budge on Harry Kane matching their scoring record|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2023-04-09|archive-date=2023-04-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20230409202342/https://www.msn.com/en-gb/sport/football/tottenham-refuse-to-budge-on-harry-kane-matching-their-scoring-record/ar-AA16JIqG}}</ref> 2023. gada 11. martā Keins guva savus 269. un 270. vārtus, ar 3:1 uzvarot [[Notingemas "Forest"]], nodrošinot viņam neapstrīdamu rekordu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/kane-double-helps-tottenham-lift-gloom-with-win-over-forest-2023-03-11/|title=Kane double helps Tottenham lift gloom with win over Forest|work=Reuters|access-date=2023-11-29|date=2023-03-11|last=Herman|first=Martyn|language=en}}</ref> 2023. gadā viņš ar 30 vārtiem ieņēma otro vietu, aiz [[Ērlings Holanns|Erlinga Hālanda]], kļūstot par pirmo spēlētāju, kurš divās atsevišķās 38 Premjerlīgas sezonās guvis vārtus 30 reizes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theanalyst.com/2023/06/how-harry-kane-keeps-getting-better-in-a-tottenham-team-that-is-getting-worse/|title=How Harry Kane Keeps Improving as Tottenham Get Worse|last=Tweedale|first=Ali|website=The Analyst|access-date=2023-11-29|date=2023-06-28|language=en}}</ref> Tika ziņots, ka pēc [[Karīms Benzemā|Karima Benzemā]] aiziešanas no Madrides "Real" 2023. gada 6. jūnijā, treneris [[Karlo Ančeloti]], kurš bija ieinteresēts Keina piesaistīšanā, lūdza savu valdi ierosināt iespējamo pāreju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65808462|title=Real Madrid want Kane as Benzema replacement|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/articles/c4n4l0x8pvlo|title=Manchester United t ransfer news: Harry Kane, Mason Mount|website=BBC Sport|access-date=2023-11-29|date=2023-05-30|language=en}}</ref> 2023. gada jūnija beigās [[Minhenes "Bayern"]] iesniedza sākotnējo piedāvājumu par Keinu 70 miljonu mārciņu apmērā, kad viņa līgumam bija atlicis viens gads, kurš tika noraidīts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66030410|title=Bayern set to make improved offer for Kane|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> "Tottenham" noraidīja vēl vienu Minhenes "Bayern" piedāvājumu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66431705|title=Spurs reject latest Bayern Munich offer for Kane|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> par ziņoto maksu, 86 miljonu sterliņu mārciņu apmērā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/aug/07/tottenham-reject-86m-harry-kane-bid-from-bayern-munich|title=Tottenham reject £86m Harry Kane bid from Bayern Munich|work=The Guardian|access-date=2023-11-29|date=2023-08-07|last=Steinberg|first=Jacob|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 10. augustā tika ziņots, ka Minhenes "Bayern" un "Tottenham" vienojās par principiālu vienošanos par Keinu, kura vērtība pārsniedza 100 miljonus eiro (86,4 miljonus mārciņu).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66412269|title=Tottenham & Bayern agree deal in principle for Kane|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> Viņa aiziešanu vēlāk preses konferencē apstiprināja galvenais treneris [[Andžs Postekoglu]].<ref>{{Atsauce|title=ANGE POSTECOGLOU'S FIRST PREMIER LEAGUE PRESS CONFERENCE // BRENTFORD V TOTTENHAM HOTSPUR|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8erT_cG0Do|accessdate=2023-11-29|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā tika ziņots, ka Keinam bija jāveic medicīniskā pārbaude Minhenes "Bayern", pēc tam, kad "Tottenham" viņam bija atļāvusi ceļot uz Vāciju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66276899|title=Kane in Germany to complete Bayern move|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> 12. augustā Keins [[Instagram]] ievietoja atvadu video, kurā pateicās "Tottenham" darbiniekiem un atbalstītājiem par klubā pavadīto laiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/reel/Cv1h7E8N6lj/|title=Instagram|website=www.instagram.com|access-date=2023-11-29}}</ref> "Tottenham" priekšsēdētājs [[Daniels Levijs]] minēja, ka Keins vēlējies jaunu izaicinājumu un nolēma neparakstīt jaunu līgumu ar klubu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/articles/cpdjgk2jej5o|title=Tottenham: Daniel Levy says Harry Kane was 'clear he wanted a fresh challenge'|website=BBC Sport|access-date=2023-11-29|date=2023-08-12|language=en}}</ref> === Minhenes "Bayern" === Pēc tam, kad 2023. gada 10. augustā Minhenes "Bayern" un "Tottenham" vienojās par darījumu, Keins piekrita personīgajiem noteikumiem un nākamajā dienā aizlidoja uz [[Minhene|Minheni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/harry-kane-tottenham-striker-arrives-in-germany-to-finalise-move-to-bayern-munich-12938261|title=Harry Kane: Tottenham striker arrives in Germany to finalise move to Bayern Munich|website=[[Sky News]]|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> 12. augustā Minhenes "Bayern" paziņoja par četru gadu līguma parakstīšanu ar Keinu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2023/08/move-from-the-premier-league-fc-bayern-sign-harry-kane|title=Move from Premier League: FC Bayern sign Harry Kane|website=FC Bayern|access-date=2023-11-29|archive-date=2023-08-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20230812081609/https://fcbayern.com/en/news/2023/08/move-from-the-premier-league-fc-bayern-sign-harry-kane}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/harry-kane-joins-bayern-munich-tottenham-hotspur-england-striker-23904|title=Bayern Munich sign England striker Harry Kane from Tottenham Hotspur|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> Keins kļuva par dārgāko darījumu Bundeslīgas vēsturē, izmaksājot 100 miljonus eiro, plus 10 miljonus eiro bonusos, pārsniedzot 80 miljonu eiro pārejas maksu, ko Minhenes "Bayern" samaksāja par [[Lukass Ernandess|Lukasu Ernandesu]] 2019. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bild.de/sport/fussball/bayern-muenchen/fc-bayern-ploetzlich-zoegert-harry-kane-englaender-berichten-85004846.bild.html|title=Bayern München: Verhandelt Tottenhams Harry Kane mit einem anderen Verein?|website=bild.de|access-date=2023-11-29|date=2023-08-10|language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11890/11676677/bayern-munich-sign-lucas-hernandez-from-atletico-madrid-for-club-record-fee|title=Bayern Munich sign Lucas Hernandez from Atletico Madrid for club-record fee|website=Sky Sports|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> ==== 2023—24: Debijas sezona un vārtu gūšanas rekordi ==== Keins debitēja "Bayern" rindās tajā pašā dienā, kad pievienojās klubam, 64. minūtē nākot uz maiņu, [[2023. gada Vācijas Superkauss futbolā|2023. gada Vācijas Superkausa]] izcīņā, ar 3:0 zaudējot [[RB Leipzig]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66489307|title=Kane makes Bayern debut in 3-0 Super Cup defeat|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> Viņš guva savus pirmos vārtus kluba labā [[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2023.—2024. gada Bundeslīgas]] sezonas atklāšanas dienā, sniedzot arī rezultatīvu piespēli [[Lerojs Sanē|Leroja Sanē]] vārtu guvumā, kad "Bayern" izbraukumā ar 4:0 uzvarēja [[Brēmenes "Werder"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66551395|title=Kane scores on Bundesliga debut in Bayern victory|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> 27. augustā Keins pirmoreiz guva divus vārtus "Bayern" labā, savā laukumā ar 3:1 uzvarot [[FC Augsburg|Augsburg]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66635289|title=Kane scores twice as Bayern Munich beat Augsburg|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> 15. septembrī Keins guva savus 300. vārtus klubu karjerā, "Bayern" mājas līgas mačam pret [[Leverkūzenes "Bayer"]] noslēdzoties neizšķirti, 2:2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66822863|title=Kane scores as Bayern and Leverkusen draw thriller|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> 20. septembrī viņš guva savus pirmos [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] vārtus "Bayern" rindās, Eirokausu debijā, realizējot 11 metru soda sitienu, uzvarot Mančestras "United" ar 4:3.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66861399|title=Kane on target for Bayern as Man Utd beaten again|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> 23. septembrī Keins guva savu pirmo ''hat-trick'' "Bayern" rindās, kā arī atdeva divas rezultatīvas piespēles 7:0 uzvarā pret [[VfL Bochum]], tādējādi viņa līgas vārtu guvumu skaits sasniedza septiņus, uzstādot jaunu kluba rekordu kā spēlētājs ar visvairāk gūtajiem vārtiem savās pirmajās piecās spēlēs Bundeslīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fcbayern.com/en/news/2023/09/super-bayern-on-winning-streak-with-kane|title=Analysis, Bundesliga: FC Bayern vs. VfL Bochum|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2023-10-03|archive-date=2023-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20231003212922/https://fcbayern.com/en/news/2023/09/super-bayern-on-winning-streak-with-kane}}</ref> 28. oktobrī Keins guva "hat-trick" otrajā puslaikā, ieskaitot vārtu guvumu no savas laukuma puses, 8:0 uzvarā pār [[SV Darmstadt 98|Darmstadt]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/67249631|title=Kane scores from own half in hat-trick for Bayern|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> 4. novembrī viņš guva savu trešo "hat-trick" sezonā, uzvarā ar 4:0 izbraukumā, pret [[Dortmundes "Borussia"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-cm/news/harry-kane-destroys-dortmund-bayern-hat-trick-klassiker-debut-leroy-sane-unstoppable-champions-dominant-win/blt9eb1f42116c2707e|title=Harry Kane destroys Dortmund! Bayern striker grabs hat-trick on Klassiker debut and Leroy Sane is unstoppable as champions enjoy dominant win {{!}} Goal.com Cameroon|website=www.goal.com|access-date=2023-11-29|date=2023-11-04|language=en-CM}}</ref> Ar piedalīšanos 20 gūtajos vārtos un 15 vārtiem 10 spēlēs, viņš laboja trīs Bundeslīgas rekordus un sasniedza [[Gerds Millers|Gerda Millera]] rekordu [[1968.—1969. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1968.—1969. gada Bundeslīgas sezonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/kane-stellt-vier-bundesliga-rekorde-auf-einmal-auf-977533/artikel|title=Kane stellt vier Bundesliga-Rekorde auf einmal auf|website=kicker|access-date=2023-11-29|language=de}}</ref> Ar diviem vārtiem pret [[1. FC Heidenheim|Heidenheim]], viņš kļuva par pirmo spēlētāju, kurš pēc 11 Bundeslīgas sezonas spēlēm ir guvis 17 vārtus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/67391194|title=Kane breaks a Bundesliga goals record in Bayern win|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> Ar saviem 18. līgas vārtiem, uzvarā pār [[1. FC Köln|FC Köln]], 25. novembrī, viņš kļuva par rezultatīvāko angli, vienas Bundeslīgas sezonas vēsturē, apsteidzot [[Kevins Kīgans|Kevinu Kīganu]] un [[Džeidons Sančo|Džeidonu Sančo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/sports/soccer/2023/11/24/bayern-munich-cologne-bundesliga-harry-kane/704cc63a-8b12-11ee-a36e-fdb7be9bd43d_story.html|title=Kane scores again as Bayern back on top of the Bundesliga with 1-0 win over Cologne|work=Washington Post|access-date=2023-11-29|date=2023-11-24|issn=0190-8286|language=en}}</ref> == Starptautiskā karjera == [[Attēls:Harry Kane.jpg|thumb|258x258px|Keins [[Anglijas U-19 futbola izlase|Anglijas U-19]] izlasē 2012. gadā]] === 2010—2015: Jauniešu līmenis === 2010. gada janvārī Keins tika uzaicināts spēlēt [[Anglijas U-17 futbola izlase|Anglijas U-17]] izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thefootballnetwork.net/main/s565/st153364.htm|title=U 17 squad announced|website=Lions of England|access-date=2023-11-29}}</ref> Keins slimības dēļ izlaida [[2010. gada UEFA Eiropas U-17 čempionāts|2010. gada UEFA Eiropas U-17 čempionātu]], kurā Anglija uzvarēja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/mar/25/harry-kane-england-inspiration|title=‘Harry Kane is an inspiration to all the young England players coming through’|work=The Guardian|access-date=2023-11-29|date=2015-03-25|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Viņš sešās spēlēs kopumā guva trīs vārtus U-17 līmenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.besoccer.com/player/matches/h-kane-120815|title=All Harry Kane's games and results {{!}} BeSoccer|website=www.besoccer.com|access-date=2023-11-29|language=en|archive-date=2023-06-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20230601224535/https://www.besoccer.com/player/matches/h-kane-120815}}</ref> Vēlāk viņš pārgāja [[Anglijas U-19 futbola izlase|U-19]] līmenī un divreiz guva vārtus, 2010. gada 8. oktobrī, uzvarot [[Albānijas U-19 futbola izlase|Albāniju]], ar 6:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.england-mad.co.uk/roll/edb2/england_u19_6_albania_u19_1_567840/index.shtml|title=England U19 6 Albania U19 1 - England - England MAD|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2012-03-17|archive-date=2012-03-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20120317053936/http://www.england-mad.co.uk/roll/edb2/england_u19_6_albania_u19_1_567840/index.shtml}}</ref> 2013. gada 28. maijā viņš tika iekļauts trenera [[Pīters Teilors|Pītera Teilora]] 21 spēlētāja izlasē, [[2013. gada FIFA U-20 Pasaules kauss|2013. gada FIFA U-20 Pasaules kausam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/england/mens-u20s/News/2013/u20s-world-cup-squad-announcement-280513|title="Final squad named"|access-date={{dat|2023|11|29||bez}}|archive-date={{dat|2013|06|15||bez}}|archive-url=https://archive.today/20130615071407/http://www.thefa.com/england/mens-u20s/News/2013/u20s-world-cup-squad-announcement-280513}}</ref> Viņš debitēja 16. jūnijā, iesildīšanās spēlē, ar 3:0 uzvarot [[Urugvajas U-20 futbola izlase|Urugvaju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/england/mens-u20s/News/2013/uruguay-report-160613|title="Training win for Three Lions"|access-date={{dat|2023|11|29||bez}}|archive-date={{dat|2013|06|24||bez}}|archive-url=https://archive.today/20130624222816/http://www.thefa.com/england/mens-u20s/News/2013/uruguay-report-160613}}</ref> 2013. gada 13. augustā Keins debitēja [[Anglijas U-21 futbola izlase|U-21]] izlasē pret [[Skotijas U-21 futbola izlase|Skotiju]]. 10. oktobrī viņš guva "hat-trick" Anglijas U-21 izlasē pret [[Sanmarīno U-21 futbola izlase|Sanmarīno]], 2015. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāta kvalifikācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/players/harry-kane/158575/|title=England - H. Kane - Profile with news, career statistics and history - Soccerway|website=uk.soccerway.com|access-date=2023-11-29}}</ref> Keins tika iekļauts Anglijas U-21 izlasē, 2015. gada UEFA Eiropas U-21 čempionātam Čehijā, neskatoties uz viņa kluba galvenā trenera [[Maurisio Početino]] pretestību.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32807828|title=Southgate trims U21 squad for Euros|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> Turnīrā viņš spēlēja katru minūti, kas beidzās ar izkrišanu, ieņemot pēdējo vietu savā grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/under21/season=2015/matches/round=2000408/match=2015368/index.html|title=Under-21 2015 - History - England-Portugal — UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2018-08-11|archive-date=2018-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20180811134450/https://www.uefa.com/under21/season=2015/matches/round=2000408/match=2015368/index.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/under21/season=2015/matches/round=2000408/match=2015374/index.html|title=Under-21 2015 - History - Sweden-England — UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2018-01-16|archive-date=2018-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180116182800/http://www.uefa.com/under21/season=2015/matches/round=2000408/match=2015374/index.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/under21/season=2015/matches/round=2000408/match=2015378/index.html|title=Under-21 2015 - History - England-Italy — UEFA.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2018-06-15|archive-date=2018-06-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20180615015134/http://www.uefa.com/under21/season=2015/matches/round=2000408/match=2015378/index.html}}</ref> === 2015—2018: Debija pieaugušo izlasē un pirmie galvenie turnīri === 2015. gada 19. martā treneris [[Rojs Hodžsons]] iekļāva Keinu Anglijas izlasē, lai [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2016 kvalifikācijas]] spēlē tiktos ar [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]] un draudzības spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/england/2015/mar/england-squad-named-lithuania-italy|title=Roy Hodgson names a 24-man squad for games against Lithuania and Italy - England {{!}} The FA|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2015-05-04|archive-date=2015-05-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20150504020746/http://www.thefa.com/news/england/2015/mar/england-squad-named-lithuania-italy}}</ref> Viņš debitēja izlasē, Vemblija stadionā, otrajā puslaikā pret Lietuvu, aizstājot [[Veins Rūnijs|Veinu Rūniju]], un tikai 80 sekundes vēlāk guva vārtus ar galvu, pēc [[Rahīms Stērlings|Rahīma Stērlinga]] centrējuma.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31968091|title=England 4-0 Lithuania|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> 2015. gada 30. martā, dienu pirms spēles ar Itāliju, Hodžsons paziņoja, ka Keins startēs kopā ar Rūniju,<ref name="bbc.com">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32028730|title=Italy 1-1 England|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> un viņš [[Juventus stadions|Juventus stadionā]] nospēlēja visas 90 minūtes, neizšķirtā, 1:1.<ref name="bbc.com"/> Nākamajā spēlē, 2015. gada 5. septembrī, uz maiņu nākušais Keins guva piektos no sešiem Anglijas izlases vārtiem, uzvarā pret [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]], kvalificējoties [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2016]] izcīņai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/33273427|title=San Marino 0-6 England|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> Trīs dienas vēlāk Keins guva savus trešos Anglijas izlases vārtus pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]], uzvarot ar 2:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34061844|title=England 2-0 Switzerland|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> 2016. gada 22. maijā Keins [[Mančestras pilsētas stadions|Mančestras pilsētas stadionā]], draudzības spēlē, uzvarā ar 2:1 pret [[Turcijas futbola izlase|Turciju]], atklāja spēles rezultātu, taču vēlāk nerealizēja soda sitienu. Viņš bija pirmais Anglijas futbolists, kurš spēles laikā nespēja gūt vārtus no 11 metru soda sitiena atzīmes, kopš [[Frenks Lampards|Frenka Lamparda]] 2010. gadā, un pirmais, kurš netrāpīja mērķī, kopš [[Pīters Kraučs|Pītera Krauča]], 2006. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36295279|title=England 2-1 Turkey|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> 2017. gada 10. jūnijā Keins pirmo reizi bija Anglijas izlases kapteinis, 2018. gada FIFA Pasaules kausa izcīņas [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|kvalifikācijas]] spēlē, pret [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]], [[Hampden Park]] laukumā, papildlaikā gūstot izlīdzinājumu, nospēlējot neizšķirti, 2:2.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/40141512|title=Scotland 2-2 England|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> 5. oktobrī viņš guva uzvaras vārtus papildlaikā pret [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēniju]], nodrošinot Anglijas izlases kvalifikāciju 2018. gada FIFA Pasaules kausam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/oct/05/england-slovenia-world-cup-qualifier-match-report|title=Harry Kane late strike against Slovenia secures England’s World Cup place|work=The Guardian|access-date=2023-11-29|date=2017-10-05|last=Taylor|first=Daniel|issn=0261-3077|language=en}}</ref> === 2018—2020: Kapteiņa loma un FIFA Pasaules kausa "Golden Boot" balva === [[Attēls:Harry Kane 2018.jpg|thumb|303x303px|Keins [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]]] Keins tika iekļauts Anglijas izlases 23 spēlētāju sastāvā [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausam]] un tika iecelts par kapteini.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44138600|title=Alexander-Arnold named in England squad|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skysports.com/football/news/12016/11381470/harry-kane-to-captain-england-at-world-cup-in-russia|title=Harry Kane to captain England at World Cup in Russia {{!}} Football News {{!}} Sky Sports|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2018-07-09|archive-date=2018-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20180709202846/http://www.skysports.com/football/news/12016/11381470/harry-kane-to-captain-england-at-world-cup-in-russia}}</ref> 18. jūnijā Keins guva abus Anglijas izlases vārtus, uzvarot [[Tunisijas futbola izlase|Tunisiju]], ar 2:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jun/18/tunisia-england-world-cup-match-report|title=Kane double ensures England defeat Tunisia in World Cup opener|work=The Guardian|access-date=2023-11-29|date=2018-06-19|last=Taylor|first=Daniel|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 24. jūnijā Keins guva ''hat-trick'' Anglijas uzvarā pret [[Panamas futbola izlase|Panamu]], ar 6:1, kas bija Anglijas visu laiku lielākā uzvara Pasaules kausa izcīņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/worldcup/matches/match/300331546/|title=2018 FIFA World Cup Russia™ - Matches - England - Panama - FIFA.com|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2018-06-12|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612143258/https://www.fifa.com/worldcup/matches/match/300331546/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44595397|title=World Cup: England set new records in 6-1 victory over Panama - BBC Sport|website=web.archive.org|access-date=2023-11-29|date=2018-07-18|archive-date=2018-07-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20180718112122/https://www.bbc.com/sport/football/44595397}}</ref> Ar saviem trim vārtiem pret Panamu, Keins kļuva par trešo Anglijas futbolistu, kurš Pasaules kausa mačā guvis ''hat-trick,'' pēc [[Džefs Hērsts|Džefa Hērsta]] pret Rietumvāciju, 1966. gada [[1966. gada FIFA Pasaules kausa fināls|finālā]], un [[Gērijs Linekers|Gerija Linekera]] pret Poliju, 1986. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44439183|title=England thrash Panama to reach last 16|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> Keins guva savus sestos vārtus finālturnīrā, Anglijai astotdaļfinālā pārspējot [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]]. Trāpot 11 metru soda sitienu mačā, kas pēc 120 minūtēm noslēdzās ar rezultātu 1:1, gūstot vārtus arī 11 metru soda sitienu sērijā, kad Anglija uzvarēja ar 4:3, tā bija pirmā reize, kad Anglijai Pasaules kausa izcīņā izdevās uzvarēt 11 metru soda sitienu sērijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44610244|title=England beat Colombia on penalties|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> Atlikušajā turnīrā Keins vairs neguva vārtus, kad Anglija ierindojās ceturtajā vietā, pēc zaudējuma [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijai]] ar 2:0, cīņā par trešo vietu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44748604|title=Belgium beat England to finish third|work=BBC Sport|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> Tomēr, seši gūtie vārti turnīrā viņam atnesa "Golden Boot" balvu kā Pasaules kausa labākajam vārtu guvējam, esot pirmajam Anglijas futbolistam, kurš ieguvis šo balvu, kopš Gerijs Linekers kļuva par pirmo, kad to paveica [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada]] turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/harry-kane-set-for-golden-boot-after-world-cup-final-in-moscow-11437608|title=England captain Harry Kane wins Golden Boot as World Cup ends|website=Sky News|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-cup/2018/07/16/world-cup-2018-golden-boot-final-standings-harry-kane-wins-finishing/|title=World Cup 2018 golden boot final standings: Harry Kane wins after finishing as top scorer|work=The Telegraph|access-date=2023-11-29|date=2018-07-16|last=Sport|first=Telegraph|issn=0307-1235|language=en}}</ref> Septembra izlašu pārtraukumā tika ieviesta [[UEFA Nāciju līga]]. Anglijas izlases pirmā spēle notika 2018. gada 8. septembrī, pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], kuras kapteinis bija Keins visas 90 minūtes, spēlē, kurā Anglija zaudēja ar 2:1.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/england-vs-spain/teams/399710|title=Nations League (Sky Sports)|website=Sky Sports|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> 15. oktobrī Anglija otro reizi grupā spēlēja ar Spāniju, šoreiz uzvarot ar 3:2, un Keins asistēja divos no trim vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/spain-vs-england/teams/399775|title=Nations League (Sky Sports)|website=Sky Sports|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> Keins bija Anglijas izlases kapteinis pēdējā Nāciju līgas grupas spēlē pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], kad "Trīs lauvas" uzvarēja ar 2:1. Keins vispirms asistēja [[Džesijs Lingārds|Džesijam Lingārdam]], panākot izlīdzinājumu, pēc tam guva uzvaras vārtus, tādējādi Anglijas izlase izvirzījās grupas vadībā un kvalificējās [[:en:2019 UEFA Nations League Finals|finālturnīram]], 2019. gada jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/england-vs-croatia/teams/399808|title=Nations League (Sky Sports)|website=Sky Sports|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> === 2021—2023: Euro 2020 finālists un visu laiku labākais Anglijas izlases vārtu guvējs === [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]] [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|kvalifikācijā]] Keins bija kapteinis 1000. Anglijas izlases aizvadītajā mačā, un guva ''hat-trick'' pret [[Melnkalnes futbola izlase|Melnkalni]]. Līdz ar to, viņa vārtu skaits izlasē palielinājās līdz 31, kas viņu ierindoja 6. vietā visu laiku Anglijas labāko vārtu guvēju sarakstā, kā arī padarīja viņu arī par visu laiku rezultatīvāko Anglijas izlases kapteini.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/harry-kane-becomes-england-highest-ever-goalscoring-captain-a4287696.html|title=Harry Kane becomes England's highest-ever goalscoring captain|last=Doyle|first=Tom|website=Evening Standard|access-date=2023-11-29|date=2019-11-14|language=en}}</ref> Uzvara ar 7:0 arī nodrošināja Anglijas kvalifikāciju [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/international/england-vs-montenegro-result-score-5-things-we-learned-kane-oxlade-chamberlain-rashford-a9203656.html|title=5 things we learned as Kane hat-trick helps England blitz Montenegro|website=The Independent|access-date=2023-11-29|date=2019-11-14|language=en}}</ref> Keins bija labā formā visa kvalifikācijas procesa laikā, kļūstot par pirmo angli, kurš kvalifikācijas kampaņas laikā guvis vārtus katrā spēlē, kopā gūstot divpadsmit vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12016/11863384/kosovo-0-4-england-gareth-southgates-side-end-emphatic-qualification-campaign-on-a-high|title=Kosovo 0-4 England: Gareth Southgate's side end emphatic qualification campaign on a high|website=Sky Sports|access-date=2023-11-29|language=en}}</ref> [[Attēls:Harry Kane 2022 World Cup (cropped).jpg|thumb|Keins [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasē [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]]] Astotdaļfināla spēlē, 2021. gada 29. jūnijā, Keins guva otros vārtus pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]]. Tie bija viņa pirmie vārti turnīrā. Mačs noslēdzās, Anglijas izlasei uzvarot ar 2:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51198606|title=England end 55-year wait for knockout win over Germany|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}</ref> Vēl divus vārtus viņš guva ceturtdaļfināla spēlē pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]], 3. jūlijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51198691|title=England thrash Ukraine to make last four|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}</ref> Pusfinālā pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]] Keins guva uzvaras vārtus, triumfā ar 2:1, nodrošinot Anglijai vietu [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā fināls|Euro 2020 finālā]], kas bija valsts pirmais fināls lielajās sacensībās, kopš [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966. gada]], kurā Anglija pēc soda sitienu sērijas zaudēja Itālijai, pamatlaikā spēlei beidzoties neizšķirti, 1:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51198755|title=England reach Euro 2020 final|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}</ref><ref name="england-lose-shootout-in-euro-2020-final">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51198762|title=England lose shootout in Euro 2020 final|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}</ref> Neveiksmīgajā sērijā Keins realizēja savu 11 metru soda sitienu, bet Anglija galu galā zaudēja ar 3:2.<ref name="england-lose-shootout-in-euro-2020-final" /> Pēdējās divās [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]s spēlēs, pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]], Keins guva ''hat-trick'' jau pirmajā puslaikā, pret pēdējiem kopumā spēlē gūstot četrus vārtus, palīdzot nodrošināt Anglijas kvalifikāciju [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishtimes.com/sport/soccer/international/harry-kane-helps-himself-to-four-as-england-hit-san-marino-for-10-1.4729614|title=Harry Kane helps himself to four as England hit San Marino for 10|website=The Irish Times|access-date=2023-11-30|language=en}}</ref> 2022. gada jūnijā, [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgas]] fāzē, Keins guva savus 50. vārtus izlasē, spēlē pret Vāciju, padarot viņu tikai par otro spēlētāju, kurš Anglijas izlasē guvis 50 vārtus, tikai trīs vārtus atpaliekot no [[Veins Rūnijs|Veina Rūnija]] visu laiku Anglijas izlases rezultatīvāko spēlētāju sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37629131/some-best|title=Harry Kane nets 50: Here are his best England goals|website=ESPN.com|access-date=2023-11-30|date=2022-06-08|language=en}}</ref> [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā Keins guva divus vārtus, kas bija pietiekami, lai sasniegtu Rūnija rekordu, kad Anglija sasniedza ceturtdaļfinālu, tomēr Francija viņus izslēdza, pēc tam, kad viņš netrāpīja soda sitienu, zaudējot ar 2:1.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61666027|title=Anguish for Kane on night he levels England record|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}</ref> 2023. gada 23. martā viņš [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2024 kvalifikācijas]] spēlē guva vārtus pēc soda sitiena, palīdzot Anglijai ar 2:1 uzvarēt pašreizējo Eiropas čempioni Itāliju, kas arī bija Anglijas pirmā uzvara izbraukumā pret Itāliju, kopš 1961. gada.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64972899|title=Kane breaks record as 10-man England beat Italy|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}</ref> Šie vārti, kas viņam bija 54. Anglijas izlases labā, pārspēja Rūnija rekordu un padarīja Keinu par Anglijas izlases visu laiku labāko vārtu guvēju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64945178|title=England scoring record 'means everything' - Kane|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}</ref> Keins šo varoņdarbu sasniedza ar 39 spēlēm mazāk nekā Rūnijs, gūstot 0,7 vārtus spēlē, kas ir augstāks rādītājs nekā vairumam pēdējo Anglijas izlases labāko vārtu guvēju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/mar/24/harry-kane-reels-in-rooney-for-england-goals-record-like-a-hunter-with-its-prey|title=Harry Kane reels in Rooney for England goals record like a hunter with its prey|work=The Guardian|access-date=2023-11-30|date=2023-03-24|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 17. oktobrī viņš guva divus vārtus, uzvarā ar 3:1 pret Itāliju, Euro 2024 kvalifikācijas atbildes spēlē, kas Anglijai bija pirmā uzvara pret savu pretinieku Vemblija stadionā, kopš 1977. gada.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/67061856|title=England qualify for Euro 2024 with Italy win|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}</ref> == Spēlētāja profils == Būdams pusaudzis, Keinam sākotnēji bija grūtības "Tottenhem" akadēmijā; viņš nebija tik fiziski attīstīts kā citi spēlētāji, ne arī tik ātrs. Taču treneru cieņu viņš iemantoja ar savu tehniku ​​un tieksmi pēc sevis pilnveidošanas.<ref name=":2" /> Keins sacīja, ka Početino vadībā viņa spēle ir uzlabojusies, pateicoties trenera ieviestajām smagajām treniņu metodēm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/av/football/31852098|title=Pochettino key to my improvement - Kane|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}</ref> Viņš arī cenšas maksimāli palielināt savu potenciālu, pielāgojot dažādus treniņu un sagatavošanās aspektus, kā arī uzturu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/oct/04/harry-kane-england-marginal-gains|title=Harry Kane turns to kitchen rather than training ground for England recipe|work=The Guardian|access-date=2023-11-30|date=2017-10-04|last=Fifield|first=Dominic|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Bijušais "Tottenham" treneris Deivids Plīts Keinu raksturoja kā "vecmodīgu tradicionālo centra uzbrucēju".<ref name=":3">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31395579|title=Harry Kane: England's next number nine?|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}</ref> Klaivs Alens, kurš viņu trenēja "Tottenham" klubā, paziņoja, ka "viena lieta, ko es teiktu par viņu, ko jūs diemžēl nesakiet par daudziem jaunajiem futbolistiem, ir tas, ka viņam bija aizraušanās ar spēli. Viņš mīl futbolu, viņam patīk spēlēt, viņam patīk gūt vārtus."<ref name=":3" /> Viņa bijušais "Tottenham" U-21 treneris [[Less Ferdinands]] Keina kustību salīdzināja ar bijušo uzbrucēju Tediju Šeringemu, bet viņa sitienu spēku un precizitāti — ar Alanu Šīreru.<ref name=":2" /> Kā garš un fizisks uzbrucējs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.com/espn/feature/story/_/id/26247752/harry-kane-wants-conquer-premier-league-nfl|title=Harry Kane wants to conquer the Premier League... then the NFL|website=ESPN.com|access-date=2023-11-30}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldsoccer.com/world-cup/player-profile-harry-kane-407201|title=Player Profile: Harry Kane - Tottenham and England striker|last=Soccer|first=World|website=World Soccer|access-date=2023-11-30|date=2018-09-18|language=en}}</ref> Keina spēles stils tiek salīdzināts ar bijušā "Tottenham" uzbrucēja [[Jirgens Klinsmans|Jirgena Klinsmana]] spēli, ko Keins 2015. gada februārī nosauca par glaimojošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37401311/harry-kane-flattered-jurgen-klinsmann-comparisons|title=Kane flattered by Klinsmann comparisons|website=ESPN.com|access-date=2023-11-30|date=2015-02-04|language=en}}</ref> Šīrers 2015. gada martā sacīja, ka trīs labākie uzbrucēji līgā bija Keins, [[Djegu Kosta]] un Serhio Aguero.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.premierleague.com/en-gb/news/news/2014-15/mar/090315-alan-shearer-on-diego-costa-sergio-aguero-harry-kane-charlie-austin.html|title=Alan Shearer Diego Costa Sergio Aguero Charlie Austin Harry Kane {{!}} Barclays Premier League|website=web.archive.org|access-date=2023-11-30|date=2015-03-11|archive-date=2015-03-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20150311145830/http://www.premierleague.com/en-gb/news/news/2014-15/mar/090315-alan-shearer-on-diego-costa-sergio-aguero-harry-kane-charlie-austin.html}}</ref> Lai gan sākotnēji viņš tika kritizēts par ierobežoto spēli "gaisā" savā agrīnajā karjerā, kā arī par ievērojama tempa trūkumu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/harry-kane-isn-t-especially-fast-powerful-or-good-in-the-air.-in-other-words-he-could-be-the-new_sto4718736/story.shtml|title="Harry Kane isn't especially fast, powerful or good in the air. In other words, he could be the new"}}</ref> karjeras gaitā viņš kļuva ražīgāks spēlē ar galvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11661/12166715/back-antonee-robinson-to-grab-his-first-fulham-assist-at-14-1-jones-knows|title=Back Harry Kane to score with a header at 10/1 - Jones Knows|website=Sky Sports|access-date=2023-11-30|language=en}}</ref> Keins ir pazīstams ar savu uzbrukuma noslēgšanu un produktīvo vārtu gūšanas spēju, vīziju, tehniku un piespēles spējām; viņš ir spējīgs spēlēt arī radošākā lomā, kā "[[Uzbrucējs (futbols)#Viltus devītnieks|viltus 9]]" vai pat kā "[[Pussargs (futbols)#Uzbrūkošais pussargs|10. numurs]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/the-cauldron/2015/10/22/tottenham-harry-kane-english-premier-league-goals|title=Tottenham's Harry Kane is poised for scoring surge|last=Thomsen|first=Blake|website=Sports Illustrated|access-date=2023-11-30|date=2015-10-22|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.squawka.com/en/features/explained-harry-kanes-role-england-spurs|title=Harry Kane's role change for England & Spurs explained {{!}} Squawka|website=web.archive.org|access-date=2023-11-30|date=2019-10-06|archive-date=2019-10-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20191006144117/https://www.squawka.com/en/features/explained-harry-kanes-role-england-spurs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/tottenham-hotspur/11428129/Tottenham-striker-Harry-Kanes-all-round-ability-is-as-key-as-his-finishing-in-England-cause.html|title=Tottenham striker Harry Kane's all-round ability is as key as his finishing in England cause|website=The Telegraph|access-date=2023-11-30|date=2015-02-22|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.squawka.com/en/premier-league-player-role-changes/|title=Premier League role changes: Kane, Werner, Fabinho & more tactical tweaks|website=web.archive.org|access-date=2023-11-30|date=2021-10-29|archive-date=2021-10-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20211029003730/https://www.squawka.com/en/premier-league-player-role-changes/}}</ref> Viņš ir pazīstams arī kā precīzs soda sitienu izpildītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/15122/11506011/harry-kane-the-premier-leagues-top-penalty-taker|title=Harry Kane: The Premier League's top penalty taker|website=Sky Sports|access-date=2023-11-30|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49623572|title=Kane takes up to '50 penalties' a session|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}</ref> == Mediji un sponsori == Keins 2023. gada augustā noslēdza futbola buču sponsora līgumu ar apavu uzņēmumu [[Skechers]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.footballboots.co.uk/kaneboots.html|title=What Football Boots Does Harry Kane Wear?|website=www.footballboots.co.uk|access-date=2023-11-30|date=2022-12-05|language=en}}</ref> pēc tam, kad beidzās viņa līgums ar sporta apģērbu un aprīkojuma piegādātāju [[Nike]].<ref name="news.nike.com">{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.nike.com/news/harry-kane-100-premier-league-goal-hypervenom|title=Nike Celebrates Harry Kane's 100th Premier League Goal with Special-Edition Hypervenom 3 HK - Nike News|website=web.archive.org|access-date=2023-11-30|date=2018-06-27|archive-date=2018-06-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20180627144702/https://news.nike.com/news/harry-kane-100-premier-league-goal-hypervenom}}</ref> Pēc viņa 100. vārtiem Premjerlīgā, 2018. gada februārī, "Nike" laida klajā īpašo izdevumu ''Hypervenom 3 HK''.<ref name="news.nike.com"/> 2018. gadā viņš piedalījās "Nike" reklāmā ar nosaukumu “Nothing Beats A Londoner” kopā ar citām pilsētā dzīvojošām sporta zvaigznēm, tostarp četrkāršo olimpisko čempionu [[Mohameds Farahs|Mo Farahu]] un "Chelsea" spēlētāju [[Edens Azārs|Edenu Azāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/video/news/nike-advert-watch-new-skepta-michael-dapaah-big-shaq-rio-ferdinand-video-harry-kane-nothing-beats-a-londoner-sports-stars-a8202981.html|title=Harry Kane, Skepta and Mo Farah appear in new Nike advert, 'Nothing Beats A Londoner'|website=The Independent|access-date=2023-11-30|date=2018-02-09|language=en}}</ref> Keins piedalījās [[EA Sports]] [[FIFA (videospēļu sērija)|''FIFA'' videospēļu sērijā]]: viņš tika ieklauts ''[[FIFA 18]]'' "Gada komandā", uzbrukumā pievienojoties Lionelam Mesi un Krištianu Ronaldu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://metro.co.uk/2018/01/24/fifa-18-team-week-19-announced-featuring-neymar-eden-hazard-7255991/|title=FIFA 18 Ultimate Team: Team of the Week 19 announced|last=Mackrell|first=Daniel|website=Metro|access-date=2023-11-30|date=2018-01-24|language=en}}</ref> 2020. gada 14. maijā Keins paziņoja, ka sponsorēs "Leyton Orient" komandas kreklus nākamajai sezonai, lai palīdzētu atbalstīt pirmo klubu, kurā viņš profesionāli spēlēja, [[COVID-19 pandēmija]]s laikā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/52665809|title=Kane donates Orient shirt sponsor space|work=BBC Sport|access-date=2023-11-30|language=en}}</ref> == Personīgā dzīve == 2015. gada februārī sniegtajā intervijā Keins sacīja, ka viņam ir attiecības ar Keitiju Gudlendu, kuru pazīst kopš bērnības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/euro2016/tottenham-and-england-star-harry-kane-my-family-is-a-team-game-and-i-d-like-to-be-a-father-myself-one-day-a3273496.html|title=Exclusive interview with Harry Kane ahead of England vs Wales|last=Churchill|first=David|website=Evening Standard|access-date=2023-11-30|date=2016-06-16|language=en|archive-date=2025-01-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20250123184616/https://www.standard.co.uk/sport/football/euro2016/tottenham-and-england-star-harry-kane-my-family-is-a-team-game-and-i-d-like-to-be-a-father-myself-one-day-a3273496.html}}</ref> 2017. gada 1. jūlijā Keins savā "Twitter" kontā paziņoja par saderināšanos ar Gudlendu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.beinsports.com/en-us/soccer/premier-league/articles/harry-kane-engaged-to-kate-goodland|title=Harry Kane Engaged To Kate Goodland|last=Goodland|first=Soccer's Summer of Love continues as Harry Kane proposes to partner Kate|website=beIN SPORTS|access-date=2023-11-30|language=en}}</ref> un 2019. gada jūnijā paziņoja, ka viņi ir precējušies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/harry-kane-marries-his-childhood-sweetheart-and-best-friend-11746719|title=Harry Kane marries his childhood sweetheart and 'best friend'|website=Sky News|access-date=2023-11-30|language=en}}</ref> Keins un Keitija Gudlenda 2017. gada janvārī paziņoja par sava pirmā bērna - meitas - piedzimšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/fa-league-cups/tottenham-vs-aston-villa-harry-kane-newly-born-daughter-pochettino-fa-cup-a7516481.html|title=Harry Kane left out of Tottenham match-day squad to be with newly-born daughter, says Mauricio Pochettino|website=The Independent|access-date=2023-11-30|date=2017-01-08|language=en}}</ref> Par viņu otrās meitas piedzimšanu tika paziņots 2018. gada augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.itv.com/news/london/2018-08-08/tottenham-and-england-striker-harry-kane-celebrates-arrival-of-his-second-child/|title=Tottenham and England striker Harry Kane celebrates arrival of his second child {{!}} London - ITV News|website=web.archive.org|access-date=2023-11-30|date=2019-12-20|archive-date=2019-12-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220165636/https://www.itv.com/news/london/2018-08-08/tottenham-and-england-striker-harry-kane-celebrates-arrival-of-his-second-child/}}</ref> Viņu pirmais dēls piedzima 2020. gada decembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/HKane/status/1344665751173607425|title=https://twitter.com/HKane/status/1344665751173607425|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-11-30|language=en}}</ref> Viņu otrais dēls piedzima 2023. gada augustā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/panorama/leute/bayern-star-harry-kane-wird-zum-vierten-mal-vater-a-a295aaa1-bf40-4586-ad43-e0bede4bac11|title=Harry Kane erneut Vater geworden: Erstes Tor, viertes Kind|work=Der Spiegel|access-date=2023-11-30|date=2023-08-21|issn=2195-1349|language=de}}</ref> Keinam un Gudlendai ir divi [[Labradoras retrīvers|labradoru retrīveri]], Breidijs un Vilsons, nodēvēti pēc [[Nacionālā futbola līga|NFL]] spēlētājiem, [[Toms Breidijs|Toma Breidija]] un [[Rasels Vilsons|Rasela Vilsona]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportsmole.co.uk/off-the-pitch/spurs/news/kane-passes-obedience-course-with-dogs_245037.html|title=Kane 'passes obedience course with dogs'|website=Sports Mole|access-date=2023-11-30|language=en}}</ref> Keins futbola sezonas laikā atturas no alkohola lietošanas, un, sākot ar 2017. gadu, viņš nolīga pilnas slodzes šefpavāru, lai optimizētu savu uzturu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/international/harry-kane-england-captain-spurs-tottenham-nutrition-chef-kitchen-2017-goals-a7983456.html|title=Harry Kane reveals how his stunning 2017 form begins in the kitchen|website=The Independent|access-date=2023-11-30|date=2017-10-04|language=en}}</ref> Savā brīvajā laikā viņš spēlē [[Golfs|golfu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esquire.com/uk/culture/news/a8396/harry-kane-models-the-seasons-sharpest-suits/|title=Harry Kane: "To Score At Wembley Is What You Dream About As A Kid"|website=web.archive.org|access-date=2023-11-30|date=2021-06-09|archive-date=2021-06-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210609132110/https://www.esquire.com/uk/culture/news/a8396/harry-kane-models-the-seasons-sharpest-suits/}}</ref> Keins tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa kavalieri]] (MBE) 2019. gadā, par savu darbību futbolā.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thegazette.co.uk/London/issue/62507/supplement/N19|title=Page N19 {{!}} Supplement 62507, 29 December 2018 {{!}} London Gazette {{!}} The Gazette|website=www.thegazette.co.uk|access-date=2023-11-30}}</ref> == Sasniegumi == '''Tottenham Hotspur''' * [[Anglijas Līgas kauss]] finālists: [[2014—15 Football League Cup|2014—15]], [[2020—21 EFL Cup|2020—21]]<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/56790307 |title=Manchester City 1—0 Tottenham Hotspur |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=25 April 2021 |access-date=25 April 2021}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]] finālists: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018—19]]<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/48368443 |title=Tottenham Hotspur 0—2 Liverpool |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=1 June 2019 |access-date=1 June 2019}}</ref> '''Bayern München''' * [[Vācijas Bundeslīga]]: [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/04052025-vacijas_smagsvars_minhenes_bayern_oficial |title= Vācijas smagsvars Minhenes "Bayern" oficiāli atgriežas Bundeslīgas tronī|language=lv |accessdate={{dat|2025|5|4||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/23052026-keinam_i_hat_trick_i_bayern_pec_sesu_gadu |title= Keinam hat-trick, ''Bayern'' pēc sešu gadu pauzes triumfē Vācijas kausā|language=lv |accessdate={{dat|2026|5|23||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> '''Anglijas izlase''' * [[UEFA Eiropas čempionāts]] finālists: [[UEFA Euro 2020|2020]]<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/51198762 |title=Italy 1—1 England |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=11 July 2021 |access-date=17 July 2021}}</ref> * [[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta: [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018—19]]<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/48191915 |title=Switzerland 0—0 England |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=9 June 2019 |access-date=12 June 2019}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] sezonas labākais spēlētājs: 2014—15, 2020-21 * [[Anglijas Premjerlīga]]s sezonas labākais vārtu guvējs: 2015—16, 2016—17, 2020-21 * [[Anglijas Futbola asociācija|FA]] Anglijas gada labākais futbolists: 2017,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2018/jan/22/england-2017-player-of-the-year-award-winners-named-as-harry-kane-and-jordan-pickford-220118|title=Kane and Pickford land awards|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2021-02-08|language=en}}</ref> 2018<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2019/jan/18/harry-kane-player-of-the-year-180119|title=Harry Kane voted 2018 England Men’s Player of the Year|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2021-02-08|language=en}}</ref> * [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] labākais vārtu guvējs: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] * [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlases]] gada spēlētājs: 2017,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2018/jan/22/england-2017-player-of-the-year-award-winners-named-as-harry-kane-and-jordan-pickford-220118|title=Harry Kane and Jordan Pickford named England's 2017 senior and U21 players of the year|website=web.archive.org|access-date=2023-11-30|date=2019-12-17|archive-date=2019-12-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20191217180236/http://www.thefa.com/news/2018/jan/22/england-2017-player-of-the-year-award-winners-named-as-harry-kane-and-jordan-pickford-220118}}</ref> 2018<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2019/jan/18/harry-kane-player-of-the-year-180119|title=Harry Kane voted 2018 England Men’s Player of the Year|website=web.archive.org|access-date=2023-11-30|date=2020-08-01|archive-date=2020-08-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20200801142750/http://www.thefa.com/news/2019/jan/18/harry-kane-player-of-the-year-180119}}</ref> '''Ordeņi''' * [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa kavalieris]] (MBE): 2019<ref name=":4" /> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2026}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Keins, Harijs}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Millwall F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Minhenes "Bayern" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Leyton Orient F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] ged7n7mgletmkyfgelg06ople6at60y 0 360751 4490737 4443510 2026-07-05T21:13:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490737 wikitext text/x-wiki {{Mākslas darba infokaste/wikidata}} '''''Mazā iela''''' (''Het Straatje'') ir [[Nīderlande|nīderlandiešu]] gleznotāja [[Jans Vermērs|Jana Vermēra]] aptuveni 1657.–1658. gadā radīta eļļas krāsas glezna. Tā šobrīd atrodas [[Amsterdama]]s ''[[Rijksmuseum]]'' kolekcijā. Vermērs to parakstījis kreisajā malā zem loga ar vārdiem "I V MEER".<ref name="WGA">{{tīmekļa atsauce|title=The Little Street by VERMEER|url=http://www.wga.hu/html/v/vermeer/02a/07stree.html|publisher=Web Gallery of Art|accessdate=17 June 2010}}</ref><ref name="Rijks">{{tīmekļa atsauce|title=The Little Street|url=http://www.rijksmuseum.nl/aria/aria_assets/SK-A-2860?page=4&lang=en&context_space=&context_id=|publisher=Rijksmuseum|accessdate=17 June 2010|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121010201325/http://www.rijksmuseum.nl/aria/aria_assets/SK-A-2860?page=4&lang=en&context_space=&context_id=|archivedate={{dat|2012|10|10||bez}}}}</ref> ==Glezna== Glezna veidota ar eļļas krāsu uz audekla; tā ir samērā neliela — 54,3 centimetrus augsta un 44 centimetrus plata. Gleznā attēlota klusa iela, tipiska [[Nīderlandes zelta laikmets|Nīderlandes zelta laikmeta]] pilsētas aina. Šī ir viena no trim zināmajām Vermēra gleznām, kurās attēlota [[Delfta]]. Divas citas ir "[[Delftas skats]]" un pazudusī glezna "Māja Delftā".<ref>{{grāmatas atsauce |last=Montias |first=John Michael |title=Vermeer and His Milieu: A Web of Social History |url=https://archive.org/details/vermeerhismilieu0000mont |publisher=Princeton University Press |date=1989 |page=[https://archive.org/details/vermeerhismilieu0000mont/page/200 200] |isbn=978-0-691-00289-7}}</ref> Šo gleznu uzskata par nozīmīgu nīderlandiešu mākslinieka darbu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rijksmuseum.nl/en/my/collections/79362--belinda-chew/favorites/objecten#/SK-A-2860,0|title=collections|publisher=[[Rijksmuseum]]|accessdate=}}</ref> Ēku taisnie leņķi mainās ar trijstūrveida ēku jumtiem un debesu laukumu, piedodot kompozīcijai dzīvīgumu. Sienas, akmeņi un ķieģeļi gleznoti ar biezu triepienu, kas padara tos gandrīz taustāmus. == Gleznošanas materiāli == Vermērs panācis reālistisku virsmu attēlojumu, meistarīgi pielietojot ierobežotu pigmentu skaitu.<ref>Kuhn, H., A Study of the Pigments and the Grounds used by Jan Vermeer, Reports and Studies in the History of Art, National Gallery of Art (Washington, 1968).</ref> Viņš izmantoja sarkanu [[okers|okeru]] un [[alizarīns|alizarīnu]] sarkanbrūnajai ķieģeļu sienai, zilās debesis satur [[Svina baltums|svina balto]] un dabīgo [[Ultramarīns|ultramarīnu]]. Zaļie slēģi un koku lapas gleznotas ar [[azurīts|azurītu]], sajauktu ar [[svins|svina]] un [[alva]]s dzelteno pigmentu.<ref>Vermeer, A Little Street, [http://colourlex.com/project/vermeer-a-little-street/ ColourLex]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atrašanās vieta == Lai arī pastāv vienprātība par to, ka gleznā attēlota tā laika ielas aina 17. gadsimta [[Delfta|Delftā]], kur tolaik dzīvoja un strādāja Vermērs, precīza gleznošanas vieta ilgstoši bijis diskusiju un izpētes temats. Vairāki pētījumi norādījuši, ka tā gleznota ''Voldersgracht'' ielā, kura atrodas Vermēra centrs, bet citi uz ''Nieuwe Langendijk'' ielas mūsdienu ēku numuriem 22 līdz 26.<ref>{{publikācijas atsauce|url=http://bulletin.knob.nl/index.php/knob/article/view/389|title=Het Straatje van Johannes Vermeer: Nieuwe Langendijk 22-26? Een kunsthistorische visie op een archeologisch en bouwhistorisch onderzoeks|author=Kees Kaldenbach|journal=Bulletin KNOB|volume=99|issue=6|year=2000|doi=10.7480/knob.99.2000.6.389|accessdate={{dat|2017|09|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151119230252/http://bulletin.knob.nl/index.php/knob/article/view/389|archivedate={{dat|2015|11|19||bez}}}}</ref> Vēlāki arhīvu pētījumi, izmantojot pilsētas piestātņu maksu reģistru, kurā norādīti precīzi visu tā laika ēku un eju izmēri gar Delftas kanāliem, noveduši pie secinājuma, ka atrašanās vieta ir ''Vlamingstraat'', iela ar šauru kanālu un mūsdienu ēku numuriem 40 un 42.<ref name="Rijksmuseum" /> [[Attēls:Vlamingstraat_40_-_Delft_-_2017.jpg|thumb|''Vlamingstraat'' iela Delftā mūsdienās]] Ēka gleznā pa labi piederēja Vermēra tantei, Ariāntgenai Klāsai van der Minnei. Viņa nodarbojās ar dzīvnieku ķidu tirdzniecību un eja pie viņas mājas bija zināma kā "Ķidu vārti" (''Penspoort)''. Vermēra māte un māsa dzīvoja pie tā paša kanāla, iepretim pa diagonāli.<ref name="Rijksmuseum">{{tīmekļa atsauce|last1=Rijksmuseum|title=Vermeer’s The Little Street discovered|url=https://www.rijksmuseum.nl/en/vermeers-the-little-street-discovered|website=www.rijksmuseum.nl|publisher=Rijksmuseum|accessdate=19 November 2015}}</ref><ref name="Grijzenhout">{{grāmatas atsauce|last1=Grijzenhout|first1=Frans|title=Vermeer’s The Little Street. A View of the Penspoort in Delft|date=2015|publisher=Rijksmuseum|location=Amsterdam|isbn=9789491714702|url=https://www.rijksmuseum.nl/en/vermeers-the-little-street-discovered}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Bibliogrāfija == *{{grāmatas atsauce |url=http://libmma.contentdm.oclc.org/cdm/compoundobject/collection/p15324coll10/id/65202/rec/17 |title=Vermeer and the Delft School |last=Liedtke |first=Walter A. |year=2001 |publisher=[[Metropoles mākslas muzejs]] |isbn=978-0-87099-973-4}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.nrc.nl/nieuws/2015/11/19/finally-found-the-exact-location-of-vermeers-the-little-street Vermēra "Mazās ielas" atrašanās vieta] * Johannes Vermeer, A Little Street, [http://colourlex.com/project/vermeer-a-little-street/ ColourLex]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Johannesa Vermēra gleznas]] 51yr7ezvi306bgvklh7gjukoj9bmt2s 4490875 4490737 2026-07-06T08:43:34Z Olgerts V 41522 citas nozīmes 4490875 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|Jana Vermēra gleznu|Mazā iela|Mazā iela}} {{Mākslas darba infokaste/wikidata}} '''''Mazā iela''''' (''Het Straatje'') ir [[Nīderlande|nīderlandiešu]] gleznotāja [[Jans Vermērs|Jana Vermēra]] aptuveni 1657.–1658. gadā radīta eļļas krāsas glezna. Tā šobrīd atrodas [[Amsterdama]]s ''[[Rijksmuseum]]'' kolekcijā. Vermērs to parakstījis kreisajā malā zem loga ar vārdiem "I V MEER".<ref name="WGA">{{tīmekļa atsauce|title=The Little Street by VERMEER|url=http://www.wga.hu/html/v/vermeer/02a/07stree.html|publisher=Web Gallery of Art|accessdate=17 June 2010}}</ref><ref name="Rijks">{{tīmekļa atsauce|title=The Little Street|url=http://www.rijksmuseum.nl/aria/aria_assets/SK-A-2860?page=4&lang=en&context_space=&context_id=|publisher=Rijksmuseum|accessdate=17 June 2010|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121010201325/http://www.rijksmuseum.nl/aria/aria_assets/SK-A-2860?page=4&lang=en&context_space=&context_id=|archivedate={{dat|2012|10|10||bez}}}}</ref> ==Glezna== Glezna veidota ar eļļas krāsu uz audekla; tā ir samērā neliela — 54,3 centimetrus augsta un 44 centimetrus plata. Gleznā attēlota klusa iela, tipiska [[Nīderlandes zelta laikmets|Nīderlandes zelta laikmeta]] pilsētas aina. Šī ir viena no trim zināmajām Vermēra gleznām, kurās attēlota [[Delfta]]. Divas citas ir "[[Delftas skats]]" un pazudusī glezna "Māja Delftā".<ref>{{grāmatas atsauce |last=Montias |first=John Michael |title=Vermeer and His Milieu: A Web of Social History |url=https://archive.org/details/vermeerhismilieu0000mont |publisher=Princeton University Press |date=1989 |page=[https://archive.org/details/vermeerhismilieu0000mont/page/200 200] |isbn=978-0-691-00289-7}}</ref> Šo gleznu uzskata par nozīmīgu nīderlandiešu mākslinieka darbu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rijksmuseum.nl/en/my/collections/79362--belinda-chew/favorites/objecten#/SK-A-2860,0|title=collections|publisher=[[Rijksmuseum]]|accessdate=}}</ref> Ēku taisnie leņķi mainās ar trijstūrveida ēku jumtiem un debesu laukumu, piedodot kompozīcijai dzīvīgumu. Sienas, akmeņi un ķieģeļi gleznoti ar biezu triepienu, kas padara tos gandrīz taustāmus. == Gleznošanas materiāli == Vermērs panācis reālistisku virsmu attēlojumu, meistarīgi pielietojot ierobežotu pigmentu skaitu.<ref>Kuhn, H., A Study of the Pigments and the Grounds used by Jan Vermeer, Reports and Studies in the History of Art, National Gallery of Art (Washington, 1968).</ref> Viņš izmantoja sarkanu [[okers|okeru]] un [[alizarīns|alizarīnu]] sarkanbrūnajai ķieģeļu sienai, zilās debesis satur [[Svina baltums|svina balto]] un dabīgo [[Ultramarīns|ultramarīnu]]. Zaļie slēģi un koku lapas gleznotas ar [[azurīts|azurītu]], sajauktu ar [[svins|svina]] un [[alva]]s dzelteno pigmentu.<ref>Vermeer, A Little Street, [http://colourlex.com/project/vermeer-a-little-street/ ColourLex]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atrašanās vieta == Lai arī pastāv vienprātība par to, ka gleznā attēlota tā laika ielas aina 17. gadsimta [[Delfta|Delftā]], kur tolaik dzīvoja un strādāja Vermērs, precīza gleznošanas vieta ilgstoši bijis diskusiju un izpētes temats. Vairāki pētījumi norādījuši, ka tā gleznota ''Voldersgracht'' ielā, kura atrodas Vermēra centrs, bet citi uz ''Nieuwe Langendijk'' ielas mūsdienu ēku numuriem 22 līdz 26.<ref>{{publikācijas atsauce|url=http://bulletin.knob.nl/index.php/knob/article/view/389|title=Het Straatje van Johannes Vermeer: Nieuwe Langendijk 22-26? Een kunsthistorische visie op een archeologisch en bouwhistorisch onderzoeks|author=Kees Kaldenbach|journal=Bulletin KNOB|volume=99|issue=6|year=2000|doi=10.7480/knob.99.2000.6.389|accessdate={{dat|2017|09|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151119230252/http://bulletin.knob.nl/index.php/knob/article/view/389|archivedate={{dat|2015|11|19||bez}}}}</ref> Vēlāki arhīvu pētījumi, izmantojot pilsētas piestātņu maksu reģistru, kurā norādīti precīzi visu tā laika ēku un eju izmēri gar Delftas kanāliem, noveduši pie secinājuma, ka atrašanās vieta ir ''Vlamingstraat'', iela ar šauru kanālu un mūsdienu ēku numuriem 40 un 42.<ref name="Rijksmuseum" /> [[Attēls:Vlamingstraat_40_-_Delft_-_2017.jpg|thumb|''Vlamingstraat'' iela Delftā mūsdienās]] Ēka gleznā pa labi piederēja Vermēra tantei, Ariāntgenai Klāsai van der Minnei. Viņa nodarbojās ar dzīvnieku ķidu tirdzniecību un eja pie viņas mājas bija zināma kā "Ķidu vārti" (''Penspoort)''. Vermēra māte un māsa dzīvoja pie tā paša kanāla, iepretim pa diagonāli.<ref name="Rijksmuseum">{{tīmekļa atsauce|last1=Rijksmuseum|title=Vermeer’s The Little Street discovered|url=https://www.rijksmuseum.nl/en/vermeers-the-little-street-discovered|website=www.rijksmuseum.nl|publisher=Rijksmuseum|accessdate=19 November 2015}}</ref><ref name="Grijzenhout">{{grāmatas atsauce|last1=Grijzenhout|first1=Frans|title=Vermeer’s The Little Street. A View of the Penspoort in Delft|date=2015|publisher=Rijksmuseum|location=Amsterdam|isbn=9789491714702|url=https://www.rijksmuseum.nl/en/vermeers-the-little-street-discovered}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Bibliogrāfija == *{{grāmatas atsauce |url=http://libmma.contentdm.oclc.org/cdm/compoundobject/collection/p15324coll10/id/65202/rec/17 |title=Vermeer and the Delft School |last=Liedtke |first=Walter A. |year=2001 |publisher=[[Metropoles mākslas muzejs]] |isbn=978-0-87099-973-4}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.nrc.nl/nieuws/2015/11/19/finally-found-the-exact-location-of-vermeers-the-little-street Vermēra "Mazās ielas" atrašanās vieta] * Johannes Vermeer, A Little Street, [http://colourlex.com/project/vermeer-a-little-street/ ColourLex]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Johannesa Vermēra gleznas]] sy5601nal8d7wfxd0pdfl4gr2nrmw54 0 362340 4490884 4164214 2026-07-06T09:46:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490884 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Normunds Laizāns | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1962|10|24|N}} | dz. vieta = [[Jumurdas pagasts]], {{flaga|PSRS}} (tagad {{LAT}}) | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = [[Baiba Šmite-Roķe]] | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Normunds Laizāns''' (dzimis {{dat|1962|10|24}})<ref name="teatris">[http://100.teatris.lv/personality/11/ Teātris.lv. Normunds Laizāns]</ref> ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. 1990. gadā beidzis LVK Teātra fakultāti Nacionālā teātra aktieru kursu Edmunda Freiberga vadībā un sācis strādāt [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā teātrī]].<ref name="teatris" /> Laizāns atveidojis lomas TV seriālos "[[Cerību iela 21]]", "[[Mīli mani mūžam]]" un "[[Viņas melo labāk]]". 2005. gadā [[Spēlmaņu nakts]] ceremonijā ieguvis balvu "[[Gada aktieris otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris otrā plāna lomā]]" par Krogstadta lomu (“Nora”). 2015. gadā ieguvis [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]] par saviem nopelniem Latvijas kultūrā un Latvijas profesionālā teātra mākslā.<ref name="teatris" /><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/normunds-laizans-latvija-ar-kino-ir-pavisam-bedigi.d?id=26192563|title=Normunds Laizāns: Latvijā ar kino ir pavisam bēdīgi|publisher=delfi.lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/izklaide/seriali/vinas-melo-labak/iepazisties-ar-seriala-vinas-melo-labak-jaunajiem-varoniem/|title=Iepazīsties ar seriāla Viņas melo labāk jaunajiem varoņiem!|publisher=skaties.lv|access-date={{dat|2017|10|10||bez}}|archive-date={{dat|2016|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160508223116/http://skaties.lv/izklaide/seriali/vinas-melo-labak/iepazisties-ar-seriala-vinas-melo-labak-jaunajiem-varoniem/}}</ref> == Lomas seriālos == * "[[Cerību iela 21]]" (2008/2009) - Ēriks Slavinskis * "[[Mīli mani mūžam]]" (2009) - Fēlikss Vīksna * "[[Būt mīlētai]]" (2011) - Helmuts Jaundālderis * "[[Eņģeļu māja]]" (2012/2013) - Dzintars Bērziņš * "[[Eņģeļu iela 9. Pelnrušķītes mantojums]]" (2013/2014) - Dzintars Bērziņš * "[[Viņas melo labāk]]" (2016) - Gatis Blūms *"[[Radiņi (seriāls)|Radiņi]]" (2019) - Guntis Grāvītis * "[[Nemīlētie]]" (2024) - Gunārs Ozols == Lomas filmās == * "[[Pūķa ola. Sātanisks stāsts]]" (1996) * "[[Augstuma robeža]]" (2005) * "[[Rīgas sargi]]" (2007) * "[[Rūgtais vīns]]" (2007) * "[[Kailums]]" (2008 Video) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{IMDB|2027275}} * [https://izrades.lv/persona/normunds-laizans-8243 Normunds Laizāns] izrades.lv {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Laizāns, Normunds}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] k6e0wyw47aoyidrzgs1lim0wvtaobcu 0 366705 4490818 4111087 2026-07-06T06:01:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490818 wikitext text/x-wiki {{mākslas darba infokaste/wikidata |image = Johannes Vermeer - Lady at the Virginal with a Gentleman, 'The Music Lesson' - Google Art Project.jpg }} '''''Mūzikas stunda''''' jeb '''''Dāma ar kungu pie verdžinela''''' ir nīderlandiešu gleznotāja [[Jans Vermērs|Jana Vermēra]] glezna, kurā attēlota jauna sieviete, kurai tiek pasniegta nosaukumā minētā mūzikas stunda. == Īpašnieki == Gleznu pārdeva 1696. gada maijā [[Delfta|Delftā]], kā daļu no Jakoba Disiusa kolekcijas, kurā bija daudzi Vermēra darbi. To vēlāk, 1718. gadā, iegādājās [[Venēcijas Republika|venēciešu]] mākslinieks [[Džovanni Antonio Pellegrīni]], bet viņa kolekciju vēlāk iegādājās mākslas kolekcionārs Džozefs Smits.<ref name="royalcollection1">{{cite web|url=http://www.royalcollection.org.uk/eGallery/object.asp?object=405346&row=0&detail=about/|title=The Royal Collection|publisher=The Royal Collection|date=|accessdate=2013-12-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110609160344/http://www.royalcollection.org.uk/eGallery/object.asp?object=405346&row=0&detail=about%2F|archivedate=2011-06-09}}</ref> Kopš 1762. gada "Mūzikas stunda" kļuva par [[Karaliskā kolekcija|Karaliskās kolekcijas]] daļu, kad Smita gleznu kolekciju iegādājās [[Džordžs III]].<ref name="White">{{cite book|author=White, Christopher|title=The Pictures in the Collection of her Majesty the Queen: the Dutch Pictures|url=https://archive.org/details/dutchpicturesinc0000whit|publisher=Cambridge University Press|year=1982|isbn=0-521-24283-5}}</ref> Gleznas iegādes brīdī gleznotāja paraksta sajaukšanas dēļ to uzskatīja par [[Franss van Mīriss vecākais|Fransa van Mīrisa vecākā]] darbu. Šo kļūdu laboja 1866. gadā, kad to Vermēram piedēvēja mākslas kritiķis Teofils Torē, lai arī tobrīd daļa kritiķu bija skeptiski.<ref name="royalcollection1" /> Dažādos laika periodos glezna atradusies gan [[Bakingemas pils|Bakingemas]], gan [[Vindzoras pils|Vindzoras pilī]] un ir attēlota [[Čārlzs Vailds|Čārlza Vailda]] akvarelī ''Windsor Castle: the King's Closet, 1816'', ko viņš radīja [[Viljams Henrijs Pains|Viljama Paina]] ilustrētajai grāmatai ''History of the Royal Residences''.<ref>{{cite web|url=https://www.royalcollection.org.uk/collection/922104/windsor-castle-the-kings-closet-1816|title=Windsor Castle: the King's Closet, 1816|accessdate=2017-02-11}}</ref> == Gleznošanas materiāli == Gleznu 198. gadā pētīja Hermans Kīns,<ref>Kuhn, H. A Study of the Pigments and Grounds Used by Jan Vermeer. Reports and Studies in the History of Art, 1968, 154–202</ref> materiālu par pigmentu analīzi publicējuši [[Nacionālā galerija (Apvienotā Karaliste)|Nacionālās galerijas]] Londonā pētnieki,<ref>Vermeer's palette, [[National Gallery London]]</ref> pie kuriem darbs nonāca ar 2013. gada izstādi "Vermērs un mūzika: Mīlestības un atpūtas māksla".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nationalgallery.org.uk/vermeer-and-music|title=Vermeer and Music: The Art of Love and Leisure (26 June 2013 00:00) {{!}} Exhibitions and displays {{!}} National Gallery, London|last=|first=|website=www.nationalgallery.org.uk|access-date=2017-12-04|date=|language=en|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170212091912/http://www.nationalgallery.org.uk/vermeer-and-music|archivedate=2017-02-12}}</ref> "Mūzikas stunda" ir nobriedis Vermēra darbs un viņa krāsu izmantošana un materiālu izvēle<ref>[http://colourlex.com/project/vermeer-the-music-lesson/ Johannes Vermeer, 'The Music Lesson] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150518092410/http://colourlex.com/project/vermeer-the-music-lesson/ |date={{dat|2015|05|18||bez}} }}, Colourlex</ref> ir viens no viņa meistarības raksturotājiem. Gleznā dominē tumšie laukumi kā zilimelnā grīda, kas gleznota ar [[Kaulu melnais|kaulu melno]], kam pievienots dabīgs [[ultramarīns]]. == Masu kultūrā == 2013. gada dokumentālajā filmā "Tim's Vermeer" izgudrotājs un uzņēmējs [[Tims Dženisons]] mēģina atkārtot "Mūzikas stundas" radīšanu, lai pārbaudīt savu teoriju, ka Vermērs gleznojis ar optisku iekārtu palīdzību.<ref>{{cite web|title=Reverse-Engineering a Genius (Has a Vermeer Mystery Been Solved?)|url=http://www.vanityfair.com/culture/2013/11/vermeer-secret-tool-mirrors-lenses|publisher=''Vanity Fair''|first=Kurt|last=Andersen|date=November 29, 2013}}</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20140112172900/http://www.vanityfair.com/dam/2013/11/vermeer-the-music-lesson-method-02.jpg Tim Jenison's Vermeer, ''The Music Lesson'']</ref> Dženisonam tiek dota iespēja īsi vienatnē aplūkot gleznu Bakingemas pilī. Filmā izteikto apgalvojumu, ka Vermērs izmatojis Dženisonam līdzīgu paņēmienu, saņēmis vairāku mākslas kritiķu (Džonatans Džonss, Bendors Grosvenors) atspēkojumu..<ref>[https://www.theguardian.com/artanddesign/jonathanjonesblog/2014/jan/28/tims-vermeer-fails DIY Vermeer documentary utterly misses the point about old masters]</ref><ref>[http://www.arthistorynews.com/articles/2614_Tims_notVermeer Tim's not Vermeer]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Johannesa Vermēra gleznas]] 74mq9ai8c164wqolwr8hric6pdoj5s6 0 391128 4490515 2861103 2026-07-05T12:56:22Z Baisulis 11523 uzvārds...... 4490515 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''MacDonnell''''', '''''Macdonnell''''' vai '''''McDonnell''''' ir [[īru valoda|īru]] un [[skotu valoda|skotu]] cilmes [[uzvārds]]. Tā ir [[skotu gēlu valoda|gēlu]] [[tēvvārds|tēvvārda]] ''Mac Dhòmhnaill'' anglicizēta forma ar nozīmi "Donala dēls".<ref>{{grāmatas atsauce|author=Lee, Henry|year=1920|title=History of the Clan Donald: The Families of MacDonald, McDonald and McDonnell|url=https://archive.org/details/historyofclandon00leeh|location=New York|publisher=R. L. Polk and Company}}</ref> Gēlu [[personvārds]] ''Dòmhnall'' ir gēlu vārda ''[[Donalds|Donald]]'' forma, kas sastāv no elementiem ''domno'' ("pasaule"), un ''val'' ("varenība" vai "valdīt"). Vārds tiek uzskatīts par ''[[MacDonald]]'' variāciju. [[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] šo uzvārdu atveido: * [[Makdonela]] — sieviešu dzimtes uzvārds; * [[Makdonels]] — vīriešu dzimtes uzvārds. == Atsauces == {{atsauces}} {{uzvārds}} [[Kategorija:Īru uzvārdi]] [[Kategorija:Skotu uzvārdi]] rx8bwubvrvc6yqdaas4ydcumzqgl5su 4490516 4490515 2026-07-05T12:57:27Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[McDonnell]] uz [[MacDonnell]]: tāpat kā citās valodās...... 4490515 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''MacDonnell''''', '''''Macdonnell''''' vai '''''McDonnell''''' ir [[īru valoda|īru]] un [[skotu valoda|skotu]] cilmes [[uzvārds]]. Tā ir [[skotu gēlu valoda|gēlu]] [[tēvvārds|tēvvārda]] ''Mac Dhòmhnaill'' anglicizēta forma ar nozīmi "Donala dēls".<ref>{{grāmatas atsauce|author=Lee, Henry|year=1920|title=History of the Clan Donald: The Families of MacDonald, McDonald and McDonnell|url=https://archive.org/details/historyofclandon00leeh|location=New York|publisher=R. L. Polk and Company}}</ref> Gēlu [[personvārds]] ''Dòmhnall'' ir gēlu vārda ''[[Donalds|Donald]]'' forma, kas sastāv no elementiem ''domno'' ("pasaule"), un ''val'' ("varenība" vai "valdīt"). Vārds tiek uzskatīts par ''[[MacDonald]]'' variāciju. [[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] šo uzvārdu atveido: * [[Makdonela]] — sieviešu dzimtes uzvārds; * [[Makdonels]] — vīriešu dzimtes uzvārds. == Atsauces == {{atsauces}} {{uzvārds}} [[Kategorija:Īru uzvārdi]] [[Kategorija:Skotu uzvārdi]] rx8bwubvrvc6yqdaas4ydcumzqgl5su 0 397400 4490877 4448233 2026-07-06T09:03:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490877 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Niks Podosinoviks | piktogramma_1 = Badminton pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Badmintons | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|07|27}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | spēlē ar = labo roku | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[badmintons]] | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = Arnis Šefers, [[Kristīne Gurecka|Kristīne Šefere]] | klubs = BK "Baloži" | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = 388 <small>(MS) 12. februāris, 2019</small><br />867 <small>(MD) 20. oktobris, 2016</small> | aģenti = | sasniegumi = *12x [[Latvijas čempionāts badmintonā|Latvijas čempions]] vienspēlēs (2015—2026) *3x Latvijas čempions vīriešu dubultspēlēs (2017—2019) *2x Latvijas čempions jauktajās dubultspēlēs (2016, 2018) <ref name="badminton.lv">{{Ziņu atsauce|url=http://www.badminton.lv/index.php?lang=lv&id=41|title=Latvijas čempionātu uzvarētāji.|publisher=Latvijas Badmintona federācija.|work=Badminton.lv|access-date=2019-02-05|archive-date=2018-06-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20180624115143/http://www.badminton.lv/index.php?lang=lv&id=41}}</ref> | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Niks Podosinoviks''' (dzimis 1998. gada 27. jūlijā [[Rīga|Rīgā]]) ir Latvijas [[Badmintons|badmintonists]], daudzkārtējs [[Latvijas čempionāts badmintonā|Latvijas čempions]].<ref name="badminton.lv" /> Kopš Latvijas Gada balvas badmintonā izveidošanas četrreiz pēc kārtas atzīts par Latvijas gada badmintonistu (2015, 2016, 2017, 2018).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.badminton.lv/index.php?lang=lv&id=359|title=Latvijas badmintona Gada balva arhīvs.|publisher=Latvijas Badmintona federācija.|work=Badminton.lv|access-date=2018-06-01|archive-date=2018-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20180509121620/http://www.badminton.lv/index.php?lang=lv&id=359}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.badminton.lv/aktualitates_a.php?lang=lv&id=215&k=1031&limit=0|title=Latvijas badmintona Gada spēlētāji - N.Podosinoviks un M.Radovska|last=|first=|website=badminton.lv|access-date=2019-01-25|date=2019-01-20|archive-date=2025-01-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250122032717/https://badminton.lv/aktualitates_a.php?lang=lv&id=215&k=1031&limit=0}}</ref> Pašlaik pārstāv [[Baloži|Baložu]] badmintona klubu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://badminton.lv/aktualitates_a.php?lang=lv&id=215&k=1351&limit=0|title=Latvijas čempionātā badmintonā triumfē R.Krauklis un A.Kupča|website=badminton.lv|access-date={{dat|2022|02|07}}|date={{dat|2022|02|07}}|archive-date={{dat|2022|02|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220207200424/https://badminton.lv/aktualitates_a.php?lang=lv&id=215&k=1351&limit=0}}</ref> 2025. gadā uzņemts Latvijas badmintona slavas zālē, tās pirmajā iesaukumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://badminton.lv/aktualitates_a.php?lang=lv&id=451&k=1605&limit=5|title=Aizvadīta LBF 60 gadu jubilejas balle|publisher=[[Latvijas Badmintona federācija]]|website=Badminton.lv|access-date=2025-03-12|archive-date=2025-03-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20250317051426/https://badminton.lv/aktualitates_a.php?lang=lv&id=451&k=1605&limit=5}}</ref> == Karjera == Ar badmintonu Niks sācis nodarboties 10 gadu vecumā [[Rīgas Skolēnu pils|Rīgas Skolēnu pilī]], pirms tam viņš trenējās [[Basketbols|basketbolā]], taču izvēlējās par labu badmintonam, jo uzskatījis, ka tajā labāk var izpausties individuāli.<ref name="BE">{{Ziņu atsauce|url=http://www.badmintoneurope.com/wwwPublic/Club/News/Detail/default.aspx?clubid=4685&m=4921053|title=Niks Podosinoviks joins The Centre Of Excellence|work=BadmintonEurope.com|date=2017-08-14|access-date=2018-06-01}}{{Novecojusi saite}}</ref> Pirmoreiz par [[Latvijas čempionāts badmintonā|Latvijas čempionu]] vienspēlēs pieaugušajiem kļuva 16 gadu vecumā [[2015]]. gadā. 2018. gadā pirmo un līdz šim vienīgo reizi kļuva par absolūto Latvijas čempionu (uzvaras visās kategorijās).<ref name="badminton.lv" /> 2026. gadā izcīnīja savu divpadsmito vienspēļu titulu Latvijas čempionātā, kļūstot par vistitulētāko Latvijas badmintonistu šajā kategorijā. No 2017. gada septembra līdz 2019. gada janvārim dzīvoja, spēlēja un trenējās [[Dānija|Dānijā]], Eiropas vadošajā valstī badmintonā. Tur viņš bija izturējis atlasi un pievienojies Eiropas badmintona organizācijas (''Badminton Europe'') Izcilības centram [[Holbeka|Holbekā]].<ref name="BE" /> Spēlējis ne tikai Dānijas, bet arī Nīderlandes klubu čempionātā. 2019. gada decembrī un 2020. gada sākumā pārstāvēja [[Malta]]s badmintona klubu "Paola", izcīnot Maltas klubu čempiona titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://badminton.lv/aktualitates_a.php?lang=lv&id=215&k=1172&limit=0|title=Niks Podosinoviks palīdz Paola BC uzvarēt Maltas čempionātā|access-date={{dat|2022|02|07}}|date={{dat|2020|01|12}}|archive-date={{dat|2022|02|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220207200424/https://badminton.lv/aktualitates_a.php?lang=lv&id=215&k=1172&limit=0}}</ref> 2024./2025. gada sezonā spēlējis Vācijas klubā "SG Berkenthin/Krummese1", bet nākamajā sezonā (2025./2026.) pievienojies Vācijas Bundeslīgas klubam "TSV Trittau". Pēdējos gados vairāk strādā kā badmintona treneris Baložu badmintona klubā, kā arī spēlē amatieru hokeju [[Entuziastu hokeja līga|Entuziastu hokeja līgas]] klubā "Patrioti".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ehl.entuziasti.com/personas/niks-podosinoviks/12305/2374|title=Niks Podosinoviks}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://bwf.tournamentsoftware.com/player/209B123F-AA87-41A2-BC3E-CB57133E64CC/89584 Pasaules Badmintona federācijas (BWF) profils] (angliski) * [https://skaties.lv/sports/overtime/intervijas/volans-bumbina-un-300-kmh-latvijas-cempions-atklaj-noslepumus-par-it-ka-tik-zinamo-badmintonu/ Videointervija ar Niku Podosinoviku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170207153837/http://skaties.lv/sports/overtime/intervijas/volans-bumbina-un-300-kmh-latvijas-cempions-atklaj-noslepumus-par-it-ka-tik-zinamo-badmintonu/ |date={{dat|2017|02|07||bez}} }} {{DEFAULTSORT:Podosinoviks, Niks}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas badmintonisti]] rewlsyp7obudj17e0isp7v5themy2qm 0 397713 4490786 4489913 2026-07-06T04:00:50Z Biafra 13794 pap. 4490786 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aija Poča | attēls = | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Latvijas Republikas valsts ieņēmumu valsts ministru uzskaitījums|Latvijas valsts ieņēmumu valsts ministre]] | term_sākums = {{dat|1995|06|01|N}} | term_beigas = {{dat|1999|07|16|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Māris Gailis]]<br />[[Andris Šķēle]]<br />[[Guntars Krasts]]<br />[[Vilis Krištopans]] | priekštecis = [[Vilis Krištopans]] | pēctecis = ''amats likvidēts'' | dzim_dati = {{dat|1948|06|30}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2026|7|2|1948|06|30}} | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Latvijas Ceļš]] | dzīvesb = Regimijs Počs | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|LVU]] | profesija = [[ekonomika|ekonomiste]], [[matemātika|matemātiķe]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Aija Poča''' (dzimusi {{dat|1948|06|30}}<ref name="Saeimas deputāte">{{Tīmekļa atsauce |url=http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/A7685A9E54B3017BC22577A8004D88A4/$FILE/poca.htm |title=Aija Poča – 6. Saeimas deputāte |accessdate=2018. gada 6. jūnijā |last= |first= |coauthors= |date= |work= |publisher=Saeimas mājaslapa}}</ref> [[Rīga|Rīgā]]<ref>{{Ziņu atsauce | title = DELFI lasītāji intervē ar Aiju Poču | first = Mārtiņš | last = Eglītis | publisher = [[Delfi (portāls)|delfi.lv]] | date = 2001. gada 7. martā | accessdate = 2018. gada 6. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/delfi-lasitaji-interve-ar-aiju-pocu.d?id=1073763}}</ref>, mirusi {{dat|2026|7|2}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[ekonomists|ekonomiste]] un [[politiķis|politiķe]] (partijas "[[Latvijas Ceļš]]" biedre, bijusi partijas valdes locekle<ref name="deklarācija 2005">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/107796 |title=Valsts amatpersonas deklarācija par 2005. gadu |accessdate=2018. gada 6. jūnijā |last= |first= |coauthors= |date=2005. gada 5. maijs |work=[[Latvijas Vēstnesis]] |publisher=}}</ref>), bijusi ievēlēta vairākos [[Saeima]]s sasaukumos un [[Rīgas dome|Rīgas pašvaldībā]], kā arī bijusi [[Latvijas Republikas valsts ieņēmumu valsts ministru uzskaitījums|valsts ieņēmumu valsts ministre]] vairākās valdībās. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1948. gadā Rīgā. 1966. gadā absolvēja mācības [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas 3. vidusskolā]], pēc tam studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] [[LU Ekonomikas fakultāte|Ekonomikas fakultātē]], kur 1971. gadā ieguva [[ekonomika|ekonomistes]]-[[matemātika|matemātiķes]] specialitāti.<ref name="Saeimas deputāte"/> Pēc aktīvās politiskās karjeras beigām bija [[Valsts nekustamo īpašumu aģentūra]]s padomes priekšsēdētāja, kā arī bijusi "[[Parex banka]]s" padomē<ref>{{Ziņu atsauce | title = Parex' padomē ievēl 'SEB Bankas' eksprezidentu Neimani | first = | last = | publisher = [[Delfi (portāls)|delfi.lv]] | date = 2008. gada 18. jūnijā | accessdate = 2018. gada 6. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/parex-padome-ievel-seb-bankas-eksprezidentu-neimani.d?id=21210548}}</ref> pirms tās nacionalizācijas un sekojošās [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu krīzes]]. Līdz 2016. gadam strādājusi VAS “[[Latvijas dzelzceļš]]” par projektu daļas vadītāju.<ref name="LA.lv">{{Ziņu atsauce | title = VID direktors un viņa āda. Saruna ar Aiju Poču | first = Egils | last = Līcītis | publisher = [[Latvijas Avīze]] | date = 2016. gada 17. augustā | accessdate = 2018. gada 6. jūnijā | url = http://www.la.lv/vid-direktors-un-vina-ada/}}</ref><ref name="Šlesers">{{Ziņu atsauce | title = Aija Poča būs Šlesera padomniece | first = | last = | publisher = [[Delfi (portāls)|delfi.lv]] | date = 2006. gada 2. jūnijā | accessdate = 2018. gada 6. jūnijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/aija-poca-bus-slesera-padomniece.d?id=14610932}}</ref> === Politiskā darbība === 1988. gadā A. Poča iestājās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. 1993. gadā viņa bija partijas "[[Latvijas Ceļš]]" dibinātāju skaitā, un [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] A. Poču ievēlēja par [[5. Saeima]]s deputāti no šīs partijas saraksta. Kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|nākamajās Saeimas vēlēšanās]] 1995. gadā, taču sākotnēji netika ievēlēta, bet 1996. gadā kļuva par [[6. Saeima]]s deputāti [[Vilis Krištopans|Viļa Krištopana]] vietā, taču deputāta mandātu drīz nolika, lai darbotos valdībā. [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] 1998. gadā ievēlēta par [[7. Saeima]]s deputāti. 5. Saeimas laikā bijusi [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] (pirmā, kas ieņēmusi šo amatu). 1995. gada jūnijā kļuva par [[Latvijas Republikas valsts ieņēmumu valsts ministru uzskaitījums|valsts ieņēmumu valsts ministri]], [[Māris Gailis|Māra Gaiļa]] [[Gaiļa Ministru kabinets|ministru kabinetā]], un šo amatu viņa saglabāja arī četrās nākamajās valdībās līdz šī ministra amata likvidēšanai 1999. gadā. Pēc tam atjaunoja 7. Saeimas deputātes mandātu. Pēc atgriešanās Saeimā no 1999. līdz 2001. gadam bija 7. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja, darbojās arī Revīzijas komisijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/arhivs/7-saeima/komisijas-7-saeima |title=Komisijas 7. Saeimā |accessdate=2018. gada 6. jūnijā |publisher=Saeimas mājaslapa}}</ref> [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|2001. gada Rīgas Domes vēlēšanās]] Aija Poča kandidēja kā "Latvijas Ceļa" saraksta līdere un tika ievēlēta pašvaldībā, darbojās domes prezidijā<ref>{{Ziņu atsauce | title = Poča darbosies Rīgas domes prezidijā | first = | last = | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2001. gada 12. septembrī | accessdate = 2018. gada 6. jūnijā | url = https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/poca-darbosies-rigas-domes-prezidija-11127379 }}</ref> un bija partijas frakcijas vadītāja. Šajā laikā viņa bija arī [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andra Bērziņa]] padomniece. A. Poča bija deputāta kandidāte arī [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] 2002. gadā, tomēr "Latvijas Ceļš" nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]] un parlamentā neiekļuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.vel8meg.sa3 |title=8. Saeimas vēlēšanu rezultāti |accessdate=2018. gada 6. jūnijā |publisher=[[CVK]] mājaslapa |archive-date={{dat|2017|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171204061302/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.vel8meg.sa3 }}</ref> Pēc šīm vēlēšanām viņa kļuva par [[Latvijas Finanšu ministrs|finanšu ministra]] [[Valdis Dombrovskis|Valda Dombrovska]] padomnieci. Kandidēja [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|2005. gada Rīgas domes vēlēšanās]] no "Latvijas Ceļa" saraksta, bet netika ievēlēta. Nākamajās, [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] 2006. gadā Aija Poča kandidēja no [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] un "Latvijas Ceļa" ([[LPP/LC]]) vēlēšanu apvienības, kas vēlēšanās ieguva 10 mandātus, tomēr A. Poča Saeimā netika ievēlēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRezS9.vis |title=9. Saeimas vēlēšanu rezultāti – LPP/LC |accessdate=2018. gada 6. jūnijā |publisher=[[CVK]] mājaslapa |archive-date={{dat|2017|07|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170728155346/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRezS9.vis }}</ref> Šajā laikā viņa bija [[Latvijas Satiksmes ministrs|satiksmes ministra]] [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] padomniece. Tāpat nesekmīgi kandidēja [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada Rīgas domes vēlēšanās]] no LPP/LC saraksta. 2010. gadā [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] LPP/LC startēja kopā ar [[Tautas partija|Tautas partiju]] izveidotajā politiskajā apvienībā "[[Par Labu Latviju!]]", bet A. Poča šajās vēlēšanās vairs nekandidēja. === Personīgā dzīve === Aija Poča bija precējusies, viņai ir divi dēli.<ref name="deklarācija 2005"/> Vīrs ''Dr.habil.oec.'' [[Remigijs Počs]] ir [[RTU]] profesors.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/scientists/PocsR.htm |title=Regimijs Počs |accessdate=2018. gada 6. jūnijā |last= |first= |coauthors= |date= |work= |publisher=LZA mājaslapa |archive-date={{dat|2018|06|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180610015924/http://www.lza.lv/scientists/PocsR.htm }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180610015924/http://www.lza.lv/scientists/PocsR.htm |date={{dat|2018|06|10||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Republikas valsts ieņēmumu valsts ministru uzskaitījums|Latvijas valsts ieņēmumu valsts ministre]] | periods = {{dat|1995|06|01|N}} — {{dat|1999|07|16|N}} | pirms = [[Vilis Krištopans]] | pēc = ''amats likvidēts'' }} {{kastes beigas}} {{Krištopana Ministru kabinets}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{5. Saeima}} {{6. Saeima}} {{7. Saeima}} }} {{Rīgas dome 2001}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Poča, Aija}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:"Latvijas Ceļa" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas valsts ieņēmumu valsts ministri]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] s671pdyg70ds1qv59iu7c0z8cxoxyf4 0 398100 4490646 4485791 2026-07-05T18:22:43Z DaceX 96827 4490646 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Isurus_oxyrinchus_by_mark_conlin2.JPG | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Chondrichthyes | klase_lv = Skrimšļzivis | virskārta = Selachimorpha | virskārta_lv = Haizivis | kārta = Lamniformes | kārta_lv = Makreļhaizivjveidīgās | dzimta = Lamnidae | dzimta_lv = Makreļhaizivju dzimta | ģints = Isurus | ģints_lv = Mako haizivis | suga = Isurus oxyrinchus | suga_lv = Īsspuru mako haizivs | binomial = Isurus oxyrinchus <small>([[Constantine Samuel Rafinesque|Rafinesque]], 1810)</small> | izplatība = [[Attēls:Isurus_oxyrinchus_distmap.png|center|250px]] | kategorijas = nē }} '''Īsspuru mako haizivs''' (''Isurus oxyrinchus'') ir liela auguma [[makreļhaizivis|makreļhaizivju dzimtas]] (''Lamnidae'') [[skrimšļzivis|skrimšļzivju]] suga.<ref name=fish>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fishbase.de/summary/752 |title=Fish Base: Isurus oxyrinchus Rafinesque, 1810 Shortfin mako |access-date={{dat|2019|03|07||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190417171715/https://www.fishbase.de/summary/752 }}</ref> Tā ir pelaģiska jūras zivs, izplatīta [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]], [[Indijas okeāns|Indijas]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] siltajās [[mērenā josla|mērenā]] un [[tropu josla|tropu klimata]] joslu [[Jūra|jūrās]].<ref name=fish/> Īsspuru mako haizivs ir visātrākā no [[haizivis|haizivīm]] pasaulē un spēj attīstīt līdz 74 km/h lielu ātrumu.<ref name=biology/><ref name=prio>[http://www.prionace.it/squalomakoeng.htm Prionace: Shortfin mako shark]</ref><ref>Graham, J. B., DeWar, H., Lai, N. C., Lowell, W. R., & Arce, S. M. (1990). ''Aspects of shark swimming performance determined using a large water tunnel''. Journal of Experimental Biology, 151(1), 175-192.</ref> Tās tuvākā radiniece ir [[garspuru mako haizivs]] (''Isurus paucus''), ar kuru kopā veido [[mako haizivis|mako haizivju ģinti]] (''Isurus''). == Etimoloģija == [[Attēls:Close up of mako shark head 005.jpg|thumb|left|230px|Maoru valodā "mako" nozīmē "haizivs" vai "haizivs zobs"]] [[Attēls:Isurus_oxyrhinchus.png|thumb|left|230px|Medījot īsspuru mako haizivs nopeld garas distances]] Nosaukums "mako" nāk no [[maoru valoda]]s<ref>{{cite web|url=http://www.maori.info/maori_language.htm|title=Maori language – a glossary of useful words from the language of the Maori New Zealand|accessdate=2006-08-11}}</ref> un nozīmē "haizivs" vai "haizivs zobs". iespējams, ka tas radies [[dialekts|dialekta]] iespaidā, jo tas ir līdzīgs haizivju apzīmējumam vairākās [[Polinēzija|polinēziešu]] valodās — ''makō'', ''mangō'' (maoru dialektos), ''mago'' [[samoāņu valoda|samoāņu valodā]], ''ma'o'' [[taitiešu valoda|taitiešu valodā]], ''mano'' [[havajiešu valoda|havajiešu valodā]].<ref name="DMaori3">{{Grāmatas atsauce|title=Dictionary of the Maori Language|url=https://archive.org/details/dictionaryofspan0000unse|author=H. W. Williams|edition=7th|year=1971}}</ref> == Izplatība == Īsspuru mako haizivij ir globāla izplatība, mājo atklātā [[okeāns|okeānā]] un [[jūra|jūrā]], tālu no krastiem, silto ūdeņu klimatiskajās joslās. Krastu tuvumā biežāk novērojama pie [[sala|salām]]. Salīdzinot ar garspuru mako haizivi, ūdens [[temperatūra]]s diapozons ir plašāks. Parasti uzturas dziļumā no ūdens virsmas līmeņa līdz 150 m dziļumā,<ref name=prio/><ref name=gallery>[https://web.archive.org/web/20110714165639/http://sharks-med.netfirms.com/med/mako.htm Shark Gallery: Shortfin Mako Shark]</ref> bet kopumā var uzturēties līdz 750 m dziļumā.<ref name=fish/> Reti sastopama vēsākos ūdeņos par 16 °C.<ref name=prio/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.shark.ch/Database/Search/species.html?sh_id=1027 |title=Shark Foundation: Shortfin Mako Shark |access-date={{dat|2019|03|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190205035925/https://www.shark.ch/Database/Search/species.html?sh_id=1027 |archivedate={{dat|2019|02|05||bez}} }}</ref> Atlantijas okeāna rietumdaļā īsspuru mako haizivs novērota pie [[Argentīna]]s un [[Brazīlija]]s dienvidu krastiem, arī [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]] un [[Karību reģions|Karību reģionā]].<ref name=fish/> Uz ziemeļiem novērojumi bijuši līdz [[Menas līcis|Menas līcim]] pie [[Jaunskotija]]s krastiem. Reizēm to var novērot arī pie [[Kanāda]]s krastiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marinebiodiversity.ca/shark/english/skull6.htm |title=The Canadian Shark Research Laboratory: Shortfin Mako Shark |access-date={{dat|2012|05|29||bez}} |archive-date={{dat|2008|10|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081009165831/http://www.marinebiodiversity.ca/shark/english/skull6.htm }}</ref> Atlantijas okeāna austrumdaļā novērojumi bijuši no [[Norvēģija]]s krastiem līdz [[Dienvidāfrika]]i, [[Vidusjūra|Vidusjūru]] ieskaitot. Indijas un Klusajā okeānā īsspuru mako haizivs novērota no [[Āfrika]]s austrumu krastiem līdz [[Havaju salas|Havaju salām]], uz ziemeļiem līdz [[Piejūras novads|Piejūras novadam]] [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]] un uz dienvidiem līdz [[Austrālija]]i un [[Jaunzēlande]]i. Klusā okeāna austrumdaļā novērota uz dienvidiem no [[Aleutu salas|Aleutu salām]], gar [[Kalifornija]]s krastiem līdz [[Čīle]]i.<ref name=fish/> Šī suga ir ļoti aktīva peldētāja un medījot ceļo garas distances. Piemēram, 1998. gadā ar atpazīšanas zīmi iezīmēta mako haizivs pie Kalifornijas tika noķerta Klusā okeāna centrālajā daļā. Tā bija nopeldējusi 2776 [[kilometrs|km]]. Cits iezīmēts īpatnis 37 dienās bija nopeldējis 2128 km, liecinot, ka vidējais ceļošanas ātrums haizivij bijis 58 km/dienā.<ref name=biology>[http://www.elasmo-research.org/education/ecology/ocean-mako.htm Biology of Sharks and Rays: Shortfin Mako Shark]</ref> == Izskats == [[Attēls:Kurzflossen-Mako.jpg|thumb|250px|Mātīte var sasniegt 4 m garumu un 600 kg masu]] [[Attēls:Isurus_oxyrinchus_by_mark_conlin.jpg|thumb|250px|Īsspuru mako haizivs īsā distancē spēj sasniegt ātrumu 74 km/h]] [[Attēls:Isurus_oxyrinchus_by_mark_conlin3.jpg|thumb|250px|Parasti mako haizivs uzbrūk ātrāk nekā upuris ir pamanījis haizivi]] Īsspuru mako haizivs ir liela auguma [[haizivs]], bet nedaudz īsāka nekā [[garspuru mako haizivs]]. Sugai raksturīgs [[dzimumu dimorfisms]] — [[Mātīte|mātītes]] ir lielākas par [[Tēviņš|tēviņiem]]. Pieauguša īpatņa garums var sasniegt 3,2 [[metrs|m]], masa 60—135 [[kilograms|kg]]. Mātīte var sasniegt 4 m garumu un svērt ap 570 kg.<ref name=prio/><ref name=florida>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.floridamuseum.ufl.edu/discover-fish/species-profiles/isurus-oxyrinchus/ |title=Florida Museum: Shortfin Mako |access-date={{dat|2019|03|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190308002734/https://www.floridamuseum.ufl.edu/discover-fish/species-profiles/isurus-oxyrinchus/ |archivedate={{dat|2019|03|08||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wrec.igfa.org/WRecordsList.aspx?lc=AllTackle&cn=Shark,%20mako|title=Shark, mako|publisher=The International Game Fish Association|accessdate=2014-10-14|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141221020825/http://wrec.igfa.org/WRecordsList.aspx?lc=AllTackle&cn=Shark,%20mako|archivedate=2014-12-21}}</ref> Savulaik pazīstamais [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[rakstnieks]] [[Ernests Hemingvejs]] ar [[spinings|spiningu]] noķēris 357 kilogramus smagu mako haizivi.<ref name="autogenerated2">Книга:Жизнь животных. Рыбы|страницы=575</ref> Bet vislielākais ar makšķeri noķertais īpatnis ir svēris 600 kg (noķerts 2013. gadā pie [[Kalifornija]]s krastiem).<ref>[https://abc7.com/archive/9127698/ 1,323-pound shark caught off coast of Huntington Beach]</ref> [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās pie [[Itālija]]s krastiem ir noķerta mako haizivs, kas svērusi 1000 kg un tās garums ir bijis 4 m.<ref>Kabasakal, H. and De Maddalena, A. (2011) A huge shortfin mako shark Isurus oxyrinchus Rafinesque, 1810 (Chondrichthyes: Lamnidae) from the waters of Marmaris, Turkey. Annales, Series Historia Naturalis, 21 (1): 21–24</ref> Īsspuru mako haizivij ir slaids, plūdlīniju formās veidots ķermenis ar garu, konusveidīgu purnu, lielām [[acs|acīm]] un vertikālu [[aste]]s spuru. [[Zobi]] ir lieli, naža asmenim vai īlenam līdzīgi, ar gludām malām. Uz muguras divas trīsstūrveida spuras, no kurām pirmā liela un augstu izcelta, atrodas aiz krūšu spuru pamatnes. Otrā muguras spura un anālā spura ir nelielas, gandrīz nemanāmas. Astes spura pusmēness formā, augšējā daļa nedaudz lielāka par apakšējo. Uz astes stumbra neliels ķīlis.<ref name=fish/> Mugura ir metāliski tumši zila, sāni un vēders balti. Laukums ap muti un pazode balti. Lielākiem īpatņiem baltie laukumi var būt ar vieglu tonējumu. Salīdzinot ar ļoti līdzīgo [[garspuru mako haizivs|garspuru mako haizivi]], īsspuru mako haizivs ir nedaudz īsāka, tās krūšu spuras, kā jau norāda nosaukums, ir īsākas, acis nedaudz mazākas un laukums ap muti ir gaišāks.<ref name=fish/> == Īpašības == Līdzīgi kā citām [[makreļhaizivis|makreļhaizivīm]], arī īsspuru mako haizivij raksturīga [[endotermija]] — spēja akumulēt [[vielmaiņa|vielmaiņā]] izdalīto siltumu un uzturēt ķermeņa [[temperatūra|temperatūru]] par 4—10 °C augstāku nekā ūdenim. Šī īpašība palīdz haizivij ilgstoši uzturēt augstu aktivitāti, dodot priekšrocības, kādas nav citām [[zivis|zivīm]].<ref name=biology/><ref>[https://web.archive.org/web/20080925231641/http://dsc.discovery.com/sharks/shortfin-mako-shark.html Discovery: Shortfin Mako Shark]</ref> Īsspuru mako haizivs ir ātrākā haizivs pasaulē. Lai gan pieauguša īpatņa ikdienišķais pārvietošanās ātrums ir apmēram 2,5 km/h, mako haizivs spēj peldēt ar ātrumu 40—50 km/h, bet sprinta distancē sasniegt ātrumu 74 km/h. Pie Jaunzēlandes krastiem novērojot jaunās haizivs, apmēram 1 m garas, kā tās medī zivis, tika nofilmēts to uzbrukums, kurā haizivis sasniedza ātrumu 110 km/h. Īsspuru mako haizivs ir ievērojama arī ar saviem lēcieniem, tā spēj izlēkt no ūdens 5—6 m augstumā.<ref name=biology/><ref name=prio/> == Barošanās == Īsspuru mako haizivs galvenokārt barojas ar [[galvkāji]]em un [[kaulzivis|kaulzivīm]] ([[makreles|makrelēm]], [[tunzivis|tunzivīm]], [[Pelamīdu cilts|pelamīdām]] un [[zobenzivs|zobenzivīm]], īpaši iecienīti ir [[lufārs|lufāri]]), bet medī arī citu sugu [[haizivis]], [[Cūkdelfīnu dzimta|cūkdelfīnus]], [[jūras bruņrupuču virsdzimta|jūras bruņrupučus]] un [[jūras putni|jūras putnus]]. Īsspuru mako haizivs upurim uzbrūk vertikāli no apakšas, izraujot miesas gabalus no sāniem vai spurām. Medījumu noskata, peldot nedaudz dziļāk un vērojot ūdens slāni virs sevis. Parasti mako haizivs uzbrūk ātrāk nekā upuris ir pamanījis haizivi.<ref name=fish/><ref name=gallery/> Katru dienu īsspuru mako haizivs apēd tādu daudzumu barības, kas atbilst 3% pašas svara. Vidēji liels barības daudzums sagremojas 1,5—2 dienās. Piemēram, [[smilšu sēkļu haizivs]] katru dienu apēd barības daudzumu, kas atbilst 0,6% no pašas svara un barības sagremošanai vajadzīgas 3—4 dienas.<ref>Stillwell, C.E.; Kohler, N.E. (1982). "Food, Feeding Habits, and Estimates of Daily Ration of the Shortfin Mako (Isurus oxyrinchus ) in the Northwest Atlantic". Canadian Journal of Fisheries and Aquatic Sciences. 39 (3): 407–414. doi:10.1139/f82-058. Archived from the original on 2011-05-20. Retrieved 2008-11-04.</ref> Īsspuru mako haizivij, kas ir garāka nekā 3 m, ir ievērojami garāki un platāki priekšzobi nekā mazākiem īpatņiem, tādējādi tā spēj nomedīt [[delfīni|delfīnu]], [[zobenzivs|zobenzivi]] un citas haizivis.<ref name=biology/> Novērots, ka mako haizivs mēdz uzlasīt zivis arī no zvejnieku tīkliem un makšķerēm.<ref>[https://web.archive.org/web/20090202130005/http://dspace.dial.pipex.com/sharktrust/mako.shtml Shark Trust: Shortfin Mako Shark (Isurus oxyrinchus)]</ref> == Vairošanās == Dzimumgatavību tēviņi sasniedz, kad ir apmēram 2 m gari (apmēram 8 gadu vecumā), mātītes 3 m garas (apmēram 18 gadu vecumā).<ref name=adw>{{Tīmekļa atsauce |url=https://animaldiversity.org/accounts/Isurus_oxyrinchus/ |title=ADW: Isurus oxyrinchus |access-date={{dat|2019|03|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190319031138/http://animaldiversity.org/accounts/Isurus_oxyrinchus/ |archivedate={{dat|2019|03|19||bez}} }}</ref> Garspuru mako haizivs ir [[oldzīvdzemdētāji|oldzīvdzemdētāja]] — [[ikri]] jeb olas attīstās un mazuļi izšķiļas mātes ķermenī, pēc tam piedzimstot, kad ir jau paaugušies. Kad [[embrijs|embriji]] ir izlietojuši katrs savas [[Olas dzeltenums|olas dzeltenumu]], tie turpina baroties ar mātes saražotajiem neapaugļotajiem ikriem. Grūsnības periods ilgst 15—19 mēnešus. Piedzimst 4—25 mazuļi. Jo lielāka mātīte, jo vairāk mazuļu. Mazuļi abās puslodēs parasti dzimst pavasarī ([[ziemeļu puslode|ziemeļu]] — maijā, jūnijā, [[dienvidu puslode|dienvidu]] — novembrī). Piedzimstot mazulis ir apmēram 60—70 cm garš. [[Kanibālisms]] starp mazuļiem nav novērots. Mazuļi dzimst apmēram reizi trīs gados.<ref name=fish/><ref name=biology/><ref name=adw/><ref>Last, PR; Stevens JD (2012). Sharks and Rays of Australia (Second ed.). Australia: CSIRO (Commonwealth Scientific and Industrial Research Organisation). {{ISBN|978-0-643-09457-4}}.</ref> Var sasniegt 32 gadu vecumu.<ref name=fish/> == Īsspuru mako haizivs un cilvēki == Īsspuru mako haizivs ir viena no piecām visbīstamākajām haizivīm pasaulē. Pārējās četras ir [[lielā baltā haizivs]], [[tīģerhaizivs]], [[vēršhaizivs]] un [[okeāna baltspuru haizivs]]. Tās visas var cilvēkam uzbrukt pēkšņi un negaidīti.<ref name=prio/> Kopumā īsspuru mako haizivij reģistrēti 38 uzbrukumi cilvēkam. No tiem 12 neizprovocēti, 10 izprovocēti, 15 uzbrukumi laivai un 1 bez uzbrukuma apraksta.<ref name=biology/> Īsspuru mako haizivs gaļa un spuras tiek uzskatītas par augstvērtīgu pārtikas izejvielu un to izmanto dažādu ēdienu pagatavošanai.<ref name=fish/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.iucnredlist.org/species/39341/10207466 IUCN: Shortfin Mako] *[http://www.fao.org/fishery/species/2011/en FAO: Isurus oxyrinchus (Rafinesque, 1809)] *[https://web.archive.org/web/20181201160904/https://www.cms.int/en/species/isurus-oxyrinchus CMS: Isurus oxyrinchus] *[http://species-identification.org/species.php?species_group=sharks&id=293 Marine Species: Isurus oxyrinchus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201210092906/http://species-identification.org/species.php?species_group=sharks&id=293 |date={{dat|2020|12|10||bez}} }} [[Kategorija:Mako haizivis]] [[Kategorija:Vidusjūras fauna]] [[Kategorija:Atlantijas okeāna fauna]] [[Kategorija:Indijas okeāna fauna]] [[Kategorija:Klusā okeāna fauna]] [[Kategorija:Eiropas zivis]] [[Kategorija:Āzijas zivis]] [[Kategorija:Āfrikas zivis]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas zivis]] [[Kategorija:Dienvidamerikas zivis]] [[Kategorija:Austrālijas zivis]] [[Kategorija:Jaunzēlandes zivis]] t3ppjkd5ait62y2lg4f1g7ox6ygthxc 0 398126 4490819 4490276 2026-07-06T06:13:30Z Krišjānis 51961 /* Izslēgšanas turnīrs */ 4490819 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 88 | vārti = 257 | skatītāji = 5702686 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (7 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2026|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260606142432/https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament }}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}<br />[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}<br />[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}<br />[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 137 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}<br />[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}<br />[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 391 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=1 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=6 |ga_BEL=2 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=2 |loss_EGY=0 |gf_EGY=5 |ga_EGY=3 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=3 |loss_IRN=0 |gf_IRN=3 |ga_IRN=3 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=2 |gf_NZL=4 |ga_NZL=10 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = [[Mahmūds Sābers|Sābers]] {{goal|5}} | vārti2 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|14}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Leandro Trosārs|Trosārs]] {{goal|28}}, {{goal|50}}<br />[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|66}}<br />[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=CPV |team3=URU |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=5 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=3 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=2 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=1 |gf_URU=3 |ga_URU=4 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 278 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Alekss Baena|Baena]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 065 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=3 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=10 |ga_FRA=2 |status_FRA= |win_SEN=1 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=8 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=12 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=8 |ga_NOR=7 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = [[Telo Osgors|Osgors]] {{goal|21}} | vārti2 = [[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|7}}, {{goal|20}}, {{goal|32}}<br />[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|4}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|56}}<br />[[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|59}}, {{goal|71}}<br />[[Ilimans Ndiajē|I. Ndiajē]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=3 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=8 |ga_ARG=1 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=1 |loss_ALG=1 |gf_ALG=5 |ga_ALG=7 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=1 |loss_AUT=1 |gf_AUT=6 |ga_AUT=6 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=3 |gf_JOR=3 |ga_JOR=8 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = 3:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Rafīks Belgāli|Belgāli]] {{goal|45}}<br />[[Rijāds Mahrezs|Mahrezs]] {{goal|60}}, {{goal|90+3}} | vārti2 = [[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|28}}<br />[[Marsels Zabicers|Zabicers]] {{goal|55}}<br />[[Saša Kalajdžičs|Kalajdžičs]] {{goal|90+6}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = [[Musa et Tāmarī|et Tāmarī]] {{goal|55}} | vārti2 = [[Džovani Lo Selso|Lo Selso]] {{goal|19}}<br />[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|31|11m}}<br />[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|80}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=2 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=1 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=4 |ga_COD=3 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=3 |gf_UZB=2 |ga_UZB=11 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=1 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|68|11m}}, {{goal|90+1}}<br />[[Fistons Majele|Majele]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|10}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=2 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=6 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=2 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=5 |ga_CRO=5 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=1 |gf_GHA=2 |ga_GHA=2 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=3 |gf_PAN=0 |ga_PAN=4 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|62}}<br />[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|67}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = [[Petars Sučičs|Sučičs]] {{goal|32}}<br />[[Nikola Vlašičs|Vlašičs]] {{goal|83}} | vārti2 = [[Deriks Lukassens|Lukassens]] {{goal|73}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrK |team2=GrF |team3=GrL |team4=GrE |team5=GrB |team6=GrJ |team7=GrD |team8=GrI |team9=GrG |team10=GrA |team11=GrC |team12=GrH <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB= |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD= |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE= |win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF= |win_GrG=0 |draw_GrG=3 |loss_GrG=0 |gf_GrG=3 |ga_GrG=3 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=1 |gf_GrH=3 |ga_GrH=4 |status_GrH= |win_GrI=1 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=8 |ga_GrI=6 |status_GrI= |win_GrJ=1 |draw_GrJ=1 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=5 |ga_GrJ=7 |status_GrJ= |win_GrK=1 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=4 |ga_GrK=3 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=1 |loss_GrL=1 |gf_GrL=2 |ga_GrL=2 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|IRN}} |name_GrH={{fb|URU}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|GHA}} |hth_GrL = ''Fair play'' rezultāts: Gana −3, Ekvadora −5. |hth_GrE = GrL <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}|1 (3)|{{fb|PAR}} (11m)|1 (4) |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|FRA}}|3|{{fb|SWE}}|0 |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}|0|{{fb|CAN}}|1 |29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}|1 (2)|{{fb|MAR}} (11m)|1 (3) |2. jūlijs - [[Toronto]]|{{fb|POR}}|2|{{fb|CRO}}|1 |2. jūlijs - [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}|3|{{fb|AUT}}|0 |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}|2|{{fb|BIH}}|0 |1. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|BEL}} (pap.)|3|{{fb|SEN}}|2 |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}|2|{{fb|JAP}}|1 |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}|1|{{fb|NOR}}|2 |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}|2|{{fb|ECU}}|0 |1. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ENG}}|2|{{fb|COD}}|1 |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}} (pap.)|3|{{fb|CPV}}|2 |3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}|1 (2)|{{fb|EGY}} (11m)|1 (4) |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}|2|{{fb|ALG}}|0 |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|{{fb|COL}}|1|{{fb|GHA}}|0 |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|{{fb|PAR}}|0|{{fb|FRA}}|1 |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|{{fb|CAN}}|0|{{fb|MAR}}|3 |6. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|POR}}||{{fb|ESP}}| |6. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|USA}}||{{fb|BEL}}| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|BRA}}|1|{{fb|NOR}}|2 |5. jūlijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}|2|{{fb|ENG}}|3 |7. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ARG}}||{{fb|EGY}}| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||{{fb|COL}}| |9. jūlijs - [[Bostona]]|{{fb|FRA}}||{{fb|MAR}}| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|NOR}}||{{fb|ENG}}| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Stefens Euštakiu|Euštakiu]] {{goal|90+2}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 69 237 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Kazemiru]] {{goal|56}}<br />[[Gabriels Martinelli|Martinelli]] {{goal|90+5}} | vārti2 = [[Kaišū Sano|Sano]] {{goal|29}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Hulio Ensiso|Ensiso]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 945 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{penmiss}}<br />[[Jozua Kimmihs|Kimmihs]] {{pengoal}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{pengoal}}<br />[[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{penmiss}}<br />[[Nadīms Amiri|Amiri]] {{pengoal}}<br />[[Jonatans Tā|Tā]] {{penmiss}} |rezultāts = 3:4 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Maurisio]]<br />{{pengoal}} [[Gustavo Gomess|G. Gomess]]<br />{{pengoal}} [[Matiass Galarsa|Galarsa]]<br />{{penmiss}} [[Antonio Sanabrija|Sanabrija]]<br />{{penmiss}} [[Fabians Balbuena|Balbuena]]<br />{{pengoal}} [[Hosē Kanale|Kanale]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|72}} | vārti2 = [[Isa Diops|Diops]] {{goal|90+1}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Tēns Kopmeinerss|Kopmeinerss]] {{pengoal}}<br />[[Džastins Kleiverts|Kleiverts]] {{penmiss}}<br />[[Vauts Veghorsts|Veghorsts]] {{pengoal}}<br />[[Kvintens Timbers|Timbers]] {{penmiss}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{penmiss}} |rezultāts = 2:3 |sitieni2 = {{penmiss}} [[Nāils el Ainauī|el Ainauī]]<br />{{pengoal}} [[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]]<br />{{pengoal}} [[Šamsedīns Tālibī|Tālibī]]<br />{{penmiss}} [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]]<br />{{pengoal}} [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|74}} | vārti2 = [[Antonio Nusa|Nusa]] {{goal|39}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|86}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 665 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>1. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|45}}, {{goal|74}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|53}} | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|22}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|31}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|75}}, {{goal|86}} | vārti2 = [[Braiens Sipenga|Sipenga]] {{goal|7}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}<br />[[Juri Tīlemanss|Tīlemanss]] {{goal|89}},{{goal|120+5|11m}} | vārti2 = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|25}}<br />[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|51}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|45}}<br />[[Maliks Tilmans|Tilmans]] {{goal|82}} | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|36}}, {{goal|89}}<br />[[Pedro Porro|Porro]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|68|11m}}<br />[[Gonsalu Ramušs|Ramušs]] {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Ivans Perišičs|Perišičs]] {{goal|53}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|10}}<br />[[Dans Ndoje|Ndoje]] {{goal|46}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|55|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|13}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 244 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Harijs Sutars|Sutars]] {{penmiss}}<br />[[Džeksons Ērvains|Ērvains]] {{pengoal}}<br />[[Avers Mabils|Mabils]] {{pengoal}}<br />[[Lūkass Heringtons|Heringtons]] {{penmiss}} |rezultāts = 2:4 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Mahmūds Sābers|Sābers]]<br />{{pengoal}} [[Rāmī Rabīa|Rabīa]]<br />{{pengoal}} [[ Mohameds Salāhs|Salāhs]]<br />{{pengoal}} [[Hosāms Abdelmagīds|Abdelmagīds]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|29}}<br />[[Lisandro Martiness|Li. Martiness]] {{goal|92}}<br />[[Dinei]] {{goal|111|s.v.}} | vārti2 = [[Derujs Duarte|D. Duarte]] {{goal|59}}<br />[[Sidni Lopešs Kabrals|S. L. Kabrals]] {{goal|103}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = [[Džons Arjass|Dž. Arjass]] {{goal|14}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Azedīns Unahī|Unahī]] {{goal|50}}, {{goal|82}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|90+8}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|70|11m}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Neimars]] {{goal|90+10|11m}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|79}}, {{goal|90}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|42}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|69|11m}} | vārti2 = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|36}}, {{goal|38}}<br />[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|60|11m}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] ntf44ygza4a6tclsm135trtbjjd3l7d 0 403016 4490883 4475486 2026-07-06T09:38:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490883 wikitext text/x-wiki {{Coord|56.963|N|24.057|E|display=title}} [[Attēls:Nordeķi Park (2).jpg|250px|thumb|Nordeķu parkā]] '''Nordeķu parks''' ir parks [[Rīga|Rīgā]] pie [[Nordeķu muiža]]s, [[Iļģuciems|Iļģuciema]] un [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] apkaimēs. Tas izvietojies 3,6 [[Hektārs|hektāru]] platībā starp [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu]], [[Dagmāras iela|Dagmāras]], [[Lielezeres iela|Lielezeres]] un [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema]] ielām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://riga.pilseta24.lv/turisma-raksts?slug=nordeku-parks-f97f9fb70e|title=Nordeķu parks|website=Pilseta24.lv|access-date=2024-08-27|date=2021-05-03|language=lv}}</ref> Nordeķu muižas parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju. Tieši šajā laikā regulāros dārzus sāka nomainīt ainavu dārzi. 19. gadsimtā, Rīgai attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas arī ir mūsdienu Nordeķu parks. Vēl 19. gadsimta vidū blakus parkam bija augļu un sakņu dārzs, kā arī kokaudzētava.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/ilguciems/parks/|title=Nordeķu muižas parks|website=Cita Rīga|access-date=2024-08-27|date=2016-05-06|language=lv}}</ref> No svešzemju kokiem te aug [[Eiropas lapegle]]s un [[Ciedri|ciedru priedes]], [[Holandes liepa]]s u.c. No krūmu sugām visizplatītākās ir [[pīlādžu sorbārija]] un [[strautu sniegoga]]. Parka teritorijā aug arī dižkoki — ozols,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vietas.lv/objekts/nordeku_muiza_un_parks/|title=Nordeķu muiža un parks :: Buļļu iela 16, Iļģuciems , Rīga , Rīgas reģ. :: Vietas.lv|website=Vietas.lv|access-date=2024-08-27}}</ref> liepa un melnalksnis. Daļa senāko koku saglabājusies no savvaļas audzes.<ref name=":0" /> Parkā izveidota vasaras kafejnīca, bērnu rotaļu laukums un pīļu dīķis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apeirons.lv/pastaiga-ilguciema-nordeku-parks/|title=Pastaiga Iļģuciemā. Nordeķu parks|website=Apeirons|access-date=2024-08-27|date=2020-09-17|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=652&vt=15|title=Latvijas Daba un kultūrvēsture DZIEDAVA.lv|website=www.dziedava.lv|access-date=2024-08-27}}</ref> Pieeju dīķim un muižai bloķē muižas īpašnieka uzstādītais žogs, lai novērstu piegružošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/pilsetvide/dzirciema-un-ilguciema-apkaimju-biedriba-iebilst-nordeku-parka-dika-iezogosanai.a425364/|title=Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrība iebilst Nordeķu parka dīķa iežogošanai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā tika pabeigta suņu laukuma projektēšana,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://balso.riga.lv/projekti/sunu-laukums-aktivai-un-drosai-atputai-parka|title=Suņu laukums aktīvai un drošai atpūtai parkā! {{!}} Iedzīvotāji Rīgas izaugsmei apkaimēs|website=balso.riga.lv|access-date=2024-08-27}}</ref> plāno arī apgaismojuma izveidošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://buvinzenierusavieniba.lv/projektes-apgaimojumu-nordeku-un-ebelmuizas-parkos-riga|title=Projektēs apgaismojumu Nordeķu un Ēbelmuižas parkos Rīgā - LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA|last=AntraV|access-date=2024-08-27|date=2022-11-25|language=lv-LV}}</ref> Parkā ir skatuve, tajā tiek organizēti publiski pasākumi,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/notikums/nordeku-parka-pardaugava-notiks-rigas-vasaras-apkaimju-svetki|title=Nordeķu parkā Pārdaugavā notiks Rīgas vasaras Apkaimju svētki {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2024-08-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apkaimes.lv/apkaimju-svetki-nordeku-parka/|title=Apkaimju svētki Nordeķu parkā {{!}} Iļģuciems|last=Apkalne|first=Laura|website=Apkaimes|access-date=2024-08-27|date=2024-08-19|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apkaimes.lv/apkaimes-iedzivotaju-satiksanas-nordeku-parka/|title=Apkaimes iedzīvotāju satikšanās Nordeķu parkā {{!}} Iļģuciems|last=Apkalne|first=Laura|website=Apkaimes|access-date=2024-08-27|date=2023-08-18|language=lv-LV}}</ref> sporta sacensības<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izskrienrigu.lv/?stage_info=35|title=Nordeķu parks - 18. jūnijā|website=izskrienrigu.lv|access-date=2024-08-27}}</ref> un izglītojoši mākslas projekti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/pipmani-parada-attieksmi-no-nordeku-parka-pazud-vides-objekts-cigminas/|title=Pīpmaņi parāda attieksmi. No Nordeķu parka pazūd vides objekts “Cīgmīnas”|website=tv3.lv|access-date=2024-08-27|date=2024-06-06|language=lv|archive-date=2024-06-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20240606124937/https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/pipmani-parada-attieksmi-no-nordeku-parka-pazud-vides-objekts-cigminas/}}</ref> Parkam Dagmāras un Buļļu ielas pusē pieguļ privātīpašumā esošs 2 ha liels zālains skvērs, kuru 2021. gadā izlika pārdošanā. Vietējie aktīvisti aicināja Rīgas domi iegādāties to un pievienot parkam, tomēr augstā cena un attiecīgu plānu trūkums lika domei no tā atteikties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/pilsetvide/ilguciema-iedzivotaji-velas-paplasinat-nordeku-parka-teritoriju-dome-ieceri-neatbalsta.a417721/|title=Iļģuciema iedzīvotāji vēlas paplašināt Nordeķu parka teritoriju; dome ieceri neatbalsta|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-27|language=lv}}</ref> == Skulptūras == 2005. gadā parkā notika starptautisks „Tēlniecības desants”. Deviņi mākslinieki no vairākām valstīm radīja deviņas skulptūras, kas izvietotas parka slēgtajā teritorijā pie muižas ēkām. Vislabāk no ārpuses var saskatīt [[Ojārs Feldbergs|Ojāra Feldberga]] „Vēju apskauto” akmeni un Paula Jaunzema „Asni”.<ref name=":0" /> == Izraēlas dārzs == 2021. gadā pavasarī parka vidusdaļā ar [[Izraēla]]s vēstniecības atbalstu izveidoja Izraēlas dārzu, kurā katrs tika aicināts iestādīt savu stādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://embassies.gov.il/riga/NewsAndEvents/Pages/Norde%C4%B7u-parks-2022.aspx|title=Ilgtspējīgs kopienas dārzs Nordeķu parkā|website=embassies.gov.il|access-date=2024-08-27|archive-date=2024-08-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20240827170647/https://embassies.gov.il/riga/NewsAndEvents/Pages/Norde%C4%B7u-parks-2022.aspx}}</ref> == Attēli == <gallery> Nordeķi Park (1).jpg|Nordeķu parkā Israel garden in Nordeķi Park, Riga (2).jpg|Izraēlas dārzs aprīlī Nordeķi Park (3).jpg|Iežogotā muižas daļa Nordeķu muižas parks, Rīga 5.JPG|Vasaras kafejnīca Nordeķu parks no augšas - panoramio.jpg|Priekšplānā - parka skats ziemā no gaisa. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Rīgas dārzi un parki]] edvyxf7hb7whzsrs7cg5g8ppelot0cc 0 411116 4490910 4236668 2026-07-06T10:42:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490910 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Nīna Koskela | vārds_orig = ''Niina Koskela'' | attēls = Niina Koskela Rilton Cup 2009.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Nīna Koskela 2009. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 8 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{FIN}}<br />{{NOR}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Nīna Koskela''' ({{val|fi|Niina Koskela}}; dzimusi kā {{dat|1971|8|8}}, no 2004. līdz 2009. gadam bijusi precējusies kā '''Nīna Sammalvuo''' ({{val|fi|Niina Sammalvuo}})) ir [[Somija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2006), kas kopš 2012. gada pārstāv [[Norvēģija|Norvēģiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2012 |title=Transfers in 2012 |access-date={{dat|2018|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2018|10|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181022232538/https://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2012 }}</ref> == Biogrāfija == Daudzkārtējā Somijas sieviešu šaha čempionātu dalībniece, kuros izcīnījusi trīs zelta (1990, 2002, 2008) un trīs sudraba (1989, 1992, 1994) medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.shakki.net/shakkipeli/historia/henkilokoht.html |title=Henkilökohtaiset SM-turnaukset |access-date={{dat|2018|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190911194309/http://www.shakki.net/shakkipeli/historia/henkilokoht.html }}</ref> 1993. gadā [[Subotica|Suboticā]] piedalījusies [[1993. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules čempionāta šahā sievietēm starpzonu turnīrā]], kurā ierindojusies 34. vietā.<ref>[https://www.mark-weeks.com/chess/91wo$iix.htm 1991 Subotica Interzonal Tournament]</ref> 2000. gadā [[Ņūdeli|Ņūdelī]] piedalījusies [[2000. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]], kurā 1. kārtā uzvarējusi [[Subaramana Vijajalakšmi|Subaramanu Vijajalakšmi]], bet 2. kārtā piekāpusies [[Nana Joseliani|Nanai Joseliani]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mark-weeks.com/chess/a0wo$wix.htm |title=2000 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2018|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180129170245/http://www.mark-weeks.com/chess/a0wo$wix.htm |archivedate={{dat|2018|01|29||bez}} }}</ref> Pārstāvējusi Somiju un Norvēģiju [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]]:<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/8akyawug.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Niina Sammalvuo]</ref> * 1990. gadā pie otrā galdiņa [[29. šaha olimpiāde|29. sieviešu šaha olimpiādē]] [[Novi Sada|Novi Sadā]] (+4, =4, -5), * 1992. gadā pie otrā galdiņa [[30. šaha olimpiāde|30. sieviešu šaha olimpiādē]] [[Manila|Manilā]] (+5, =5, -4), * 1998. gadā pie otrā galdiņa [[33. šaha olimpiāde|33. sieviešu šaha olimpiādē]] [[Elista|Elistē]] (+7, =4, -1) un izcīnījusi individuālo bronzas medaļu, * 2002. gadā pie pirmā galdiņa [[35. šaha olimpiāde|35. sieviešu šaha olimpiādē]] Bledā (+6, =6, -2), * 2004. gadā pie pirmā galdiņa [[36. šaha olimpiāde|36. sieviešu šaha olimpiādē]] Kalvijā (+6, =6, -2), * 2006. gadā pie pirmā galdiņa [[37. šaha olimpiāde|37. sieviešu šaha olimpiādē]] [[Turīna|Turīnā]] (+6, =6, -0), * 2008. gadā pie pirmā galdiņa [[38. šaha olimpiāde|38. sieviešu šaha olimpiādē]] [[Drēzdene|Drēzdenē]] (+4, =2, -3), * 2014. gadā pie ceturtā galdiņa [[41. šaha olimpiāde|41. sieviešu šaha olimpiādē]] [[Trumse|Trumsē]] (+5, =4, -0), Pārstāvējusi Somiju un Norvēģiju [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu sieviešu šaha čempionātos]]:<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/8akyawug.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Niina Sammalvuo]</ref> * 1992. gadā pie otrā galdiņa 1. Eiropas komandu sieviešu šaha čempionātā [[Debrecena|Debrecenā]] (+5, =3, -1) un izcīnījusi individuālo sudraba medaļu, * 1999. gadā pie pirmā galdiņa 3. Eiropas komandu sieviešu šaha čempionātā [[Batumi]] (+1, =3, -4), * 2003. gadā pie pirmā galdiņa 5. Eiropas komandu sieviešu šaha čempionātā [[Plovdiva|Plovdivā]] (+3, =2, -3), * 2007. gadā pie pirmā galdiņa 7. Eiropas komandu sieviešu šaha čempionātā [[Iraklija|Iraklijā]] (+1, =1, -2), * 2015. gadā pie otrā galdiņa 11. Eiropas komandu sieviešu šaha čempionātā [[Reikjavika|Reikjavikā]] (+3, =4, -1). Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2006. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=500755&title=WGM&pb=13 |title=3rd quarter Presidential Board, 22-23 September 2006, Elista, Russia |access-date={{dat|2018|10|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305013459/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=500755&title=WGM&pb=13 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Bijusi pirmā Somijas šahiste, kas saņēmusi lielmeistares nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 500755 | chessgames = 89067 | 365chess = Niina_Koskela }} {{DEFAULTSORT:Koskela, Nīna}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas šahisti]] [[Kategorija:Somijas šahisti]] eo379hpk0rmc3semj7dzs49jyu0ie7s 10 413574 4490621 4490187 2026-07-05T18:01:11Z EdgarsBot 50781 upd 4490621 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-07-05 18:01:11{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Džons Gosdens|t|h|d}} || 2026-05-16 06:17:55 || 50 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || <nowiki>Requesting speedy deletion ([[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated.). ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])</nowiki> || [[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated. || |- | {{page-multi|page=Neiromodulators|t|h|d}} || 2026-07-05 11:21:56 || 0 || {{U|DJ EV}} || <nowiki></nowiki> || Neenciklopēdisks un nesakārtots AI ģenerēts teksts, nepieciešams uzlabot, lai saglabātu || 30 (05.08.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> c38mbq5q47tbfpqacyw542kj0ikyz4p 4 415707 4490620 4490185 2026-07-05T18:00:53Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4490620 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|07|05||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199912}}] | {{formatnum:1697}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13710}}] | 2009-02-13 | 2026-07-05 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:173410}}] | {{formatnum:10645}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8015}}] | 2007-12-03 | 2026-07-05 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}] | {{formatnum:953}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14815}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114527}}] | {{formatnum:9623}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9839}}] | 2007-11-24 | 2026-07-05 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:113424}}] | {{formatnum:10060}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1915}}] | 2009-10-02 | 2026-07-05 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87397}}] | {{formatnum:6558}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6659}}] | 2005-10-30 | 2026-07-05 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:70908}}] | {{formatnum:10023}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2151}}] | 2009-05-24 | 2026-07-05 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68860}}] | {{formatnum:1848}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}] | 2005-07-26 | 2026-07-03 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58826}}] | {{formatnum:923}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-07-02 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:51965}}] | {{formatnum:7275}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6488}}] | 2018-06-22 | 2026-07-05 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49083}}] | {{formatnum:5366}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}] | 2007-01-07 | 2026-07-05 |- | 12. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49058}}] | {{formatnum:1519}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3532}}] | 2006-05-03 | 2026-07-03 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1901}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2993}}] | 2007-04-26 | 2026-05-26 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44263}}] | {{formatnum:5682}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1590}}] | 2015-03-11 | 2026-07-05 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42185}}] | {{formatnum:1686}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-07-04 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38924}}] | {{formatnum:4693}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}] | 2013-03-30 | 2026-07-05 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:31612}}] | {{formatnum:3692}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:639}}] | 2020-05-10 | 2026-07-05 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29757}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29201}}] | {{formatnum:7671}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4400}}] | 2023-01-18 | 2026-06-22 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26429}}] | {{formatnum:4571}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:916}}] | 2015-08-30 | 2026-07-05 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23789}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-06-07 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23705}}] | {{formatnum:13}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-07-02 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19353}}] | {{formatnum:1956}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-06-20 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15862}}] | {{formatnum:1298}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-07-01 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15218}}] | {{formatnum:3707}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1386}}] | 2014-07-27 | 2026-07-04 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15171}}] | {{formatnum:2540}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}] | 2005-07-30 | 2026-07-05 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14457}}] | {{formatnum:514}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-06-11 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14209}}] | {{formatnum:732}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}] | 2013-06-21 | 2026-07-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13299}}] | {{formatnum:949}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-06-26 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10800}}] | {{formatnum:1841}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:411}}] | 2021-07-27 | 2026-07-05 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10606}}] | {{formatnum:293}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-07-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10099}}] | {{formatnum:256}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:377}}] | 2012-05-17 | 2026-07-05 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9561}}] | {{formatnum:234}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-07-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}] | 2004-09-16 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6700}}] | {{formatnum:169}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-06-09 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6524}}] | {{formatnum:707}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}] | 2017-05-11 | 2026-06-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}] | {{formatnum:32}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-06-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5584}}] | {{formatnum:91}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-06-26 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}] | {{formatnum:148}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}] | 2020-12-20 | 2026-05-04 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] skaa6gmpv2nzq3h565qvrkvmdcomcpp 0 417804 4490662 3980524 2026-07-05T18:37:47Z DaceX 96827 4490662 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #ffffff | bg_color = #000000 | nos = ''FK REO'' | logo = [[Attēls:FK REO logo.png|150px]] | pilns = ''Futbolo klubas "REO"'' | iesauka = baltie/melnie (''balti/juodi'') | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}} (2004) | dib = 2005 | beidza_pastāvēt = 2012 | stad = [[Žalgirio stadions]] | ietilp = 000 | tren = | <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = Policija | dates1 = 2005—2008 | name2 = REO LT | dates2 = 2008—2011 | name3 = Vilniaus FK | dates3 = 2011 | name4 = REO LT | dates4 = 2011—2012 | | pattern_la1=_blackshoulders | pattern_b1=_blackshoulders | pattern_ra1=_blackshoulders | leftarm1=FFFFFF |body1=FFFFFF |rightarm1=FFFFFF |shorts1=FFFFFF |socks1=FFFFFF | pattern_la2=_whiteshoulders |pattern_b2=_whiteshoulders |pattern_ra2=_whiteshoulders | leftarm2=000000 |body2=000000 |rightarm2=000000 |shorts2=000000 |socks2=000000 }} '''''FK REO''''' bija [[Lietuva]]s [[futbola klubs]], kas spēlēja [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līgā]]. Tas ir dibināts 2005. gadā, beidza pastāvēt 2012. gadā. == Sasniegumi == * '''Pirmā līga''' ** 1. vieta (1x): 2011 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''2010''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' |<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2010.html#alyga|title=Lithuania 2010|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} |- | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2011''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' |<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#alyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2012''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''A lyga''' | bgcolor="#FFE2E2" style="text-align:center;"| '''10.''' |<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#alyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#FFE2E2" style="text-align:center;"| [[Attēls:X mark.svg|17px]] '''Beidza pastāvēt''' |- |} == Krāsas == {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0" |- | style="background:black;color:White" width="150" height="50" |'''FK REO''' | style="background:white;color:black" width="150" height="50" |'''FK REO''' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.futbolinis.lt/content/team/11238/ltA futbolinis] * [https://web.archive.org/web/20170202015953/http://www.kaff.lt/team.php?tid=217 KAFF] * [http://www.soccerway.com/teams/lithuania/fk-reo-lt-vilnius/ soccerway] {{Futbols-aizmetnis}} {{Lietuvas futbola sezonas}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|REO]] kjzva1lo04wo9608ieirs92wzmlya7v 0 418871 4490493 4450832 2026-07-05T12:11:22Z DaceX 96827 4490493 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Hal - Squalius cephalus - 3.jpg | att_nosaukums = [[Sapals]] (''Squalius cephalus'') | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips =Vertebrata | apakštips_lv =Mugurkaulnieki | infratips =Gnathostomata | infratips_lv =Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | klase = Actinopteri | klase_lv = Starspures | iedalījums = * {{TaksoSaite|Neopterygii|Modernās kaulzivis}} * {{TaksoSaite|Chondrostei|Skrimšļa ganoīdzivis}} | binomial=Actinopteri <small>Cope, 1871</small> | kategorijas = nē }} '''Starspures''' (''Actinopteri'') ir [[Starspurzivis|starspurzivju]] klase (dažādi autori to apzīmē kā virsklasi, apakšklasi vai vienkārši kladu). Starspuru ''Actinopteri'' apakšklasi 1871. gadā izveidoja amerikāņu ihtiologs [[Edvards Kops]]. Šī klase iekļauj sevī lielāko daļu mūsdienās dzīvojošo zivju (apmēram 30 000 sugas). == Apraksts == Starspuru [[spuras]] stiprinās tieši pie [[Skelets|skeleta]] iekšējiem elementiem un tām nav gaļīgas spuru pamatnes, kas dara spuras vēdekļveidīgākas un elastīgākas ātrai manevrēšanai. Uz muguras ir viena vai dažas nepārtrauktas [[muguras spura]]s. [[Astes spura]] lielākajai starspuru daļai ir homocerkāla. [[Apakšžoklis|Apakšžoklim]] ir [[supraangulārais kauls]]. [[Parasfenoīds]] nav tik izstiepts, kā [[Kladistijas|kladistijām]]. [[Peldpūslis]] ir savienots ar [[Barības vads|barības vadu]] dorsāli (dažām grupām šis savienojums var būt sekundāri zaudēts). == Sistemātika == Starspuru sistemātika:<ref>[http://taxonomicon.taxonomy.nl/TaxonTree.aspx?src=0&id=7247296 The Taxonomicon]</ref> * klase: '''''Actinopteri''''' <small>Cope, 1871</small> :* apakšklase: ''[[Neopterygii]]'' <small>Regan, 1923</small> ::* infraklase: ''[[Teleostei]]'' <small>Müller, 1845</small> ::* infraklase: ''[[Holostei]]'' <small>Müller, 1846</small> :* apakšklase: ''[[Chondrostei]]'' <small>Müller, 1844</small> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Starspures]] h079vb3hupzwr9gplluwbq0dwo3j3nf 0 419156 4490666 4362934 2026-07-05T18:39:12Z DaceX 96827 4490666 wikitext text/x-wiki {{Atjaunot}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = SC Balvi | logo = [[Attēls:Balvu Sporta centrs logo.png|150px]] | pilns = Balvu Sporta centrs | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Balvi}} | līga = [[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]] | sez = [[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2019.]] | poz = [[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]], 10. vieta | dib = | stad = [[Balvu stadions]] | ietilp = | prez = {{flaga|Latvija}} (?) | tren = {{flaga|Latvija}} [[ngus Zaharāns]] | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | pattern_la1=_whiteshoulders|pattern_b1=_thinwhitesides|pattern_ra1=_whiteshoulders| leftarm1=FF0000|body1=FF0000|rightarm1=FF0000|shorts1=000000|socks1=FF0000| pattern_la2=_whiteshoulders|pattern_b2=_thinwhitesides|pattern_ra2=_whiteshoulders| leftarm2=000000|body2=000000|rightarm2=000000|shorts2=000000|socks2=000000| }} '''"Balvu Sporta centrs"''' ir [[Latvija]]s [[Futbols|futbola]] komanda no [[Balvi]]em, kas 2018. gadā spēlēja [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgā]]. == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == * 2018. gada Latvijas 1. līga — 10.vieta == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — pirmā kārta == Komandas sastāvs == :''{{dat|2018|10|23||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://online.lff.lv/clubs/balvu-sporta-centrs-13704/?cid=1857935 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190221134600/http://online.lff.lv/clubs/balvu-sporta-centrs-13704/?cid=1857935 |archivedate={{dat|2019|02|21||bez}} }}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=LAT|pos=GK|name=Vilciņš Jurģis}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=DF|name=Dokāns Gvido}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=DF|name=Dokāns Raivis}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=DF|name=Kokorevičs Edmunds}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=DF|name=Korlašs Guntis}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=DF|name=Korlašs Ingus}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=DF|name=Korlašs Santis}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=DF|name=Locāns Sandis}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=DF|name=Maks Andis}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=DF|name=Mačs Jānis}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=DF|name=Zaharāns Ingus}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=DF|name=Ziemelis Ervīns}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=DF|name=Ziļs Andrejs}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=DF|name=Zābelis Mārtiņs}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=DF|name=Žugs Māris}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=DF|name=Žugs Mārtiņš}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=MF|name=Aleksejevs Andrejs}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=MF|name=Blūms Emīls}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=MF|name=Garais Maksis}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=MF|name=Korts Rihards}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=MF|name=Kozlovskis Mareks}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=MF|name=Krasnovs Leons}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=MF|name=Kumačovs Ņikita}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=MF|name=Morozovs Mairis}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=MF|name=Plutovs Edgars}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=MF|name=Saliņš Kristaps}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=MF|name=Svetlovs Valters}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=MF|name=Sņegovs Aleksandrs}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=MF|name=Sņegovs Vadims}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=MF|name=Usāns Kaspars}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=MF|name=Vaskis Ģirts}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=MF|name=Šapovalovs Aleksandrs}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=FW|name=Deksnis Artūrs}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=FW|name=Kamaldiņš Arvis}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=FW|name=Lielbārdis Egīls}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=FW|name=Vanags Kārlis}} {{Fs player|no=|nat=LAT|pos=FW|name=Ščogols Rihards}} {{Fs end}} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Ingus Zaharāns]] (2018 — pašlaik) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.lff.lv Latvijas Futbola federācija] {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi|Balvi]] [[Kategorija:Balvi]] n9zivr0kl9aks3o0mo0ybx2pz6ribai 0 419543 4490606 4467593 2026-07-05T17:39:32Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */ 4490606 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Valdis Rēvalds | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1930 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Dzirciema pagasts}} | m_dat_alt = | m_gads = 2015 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 21 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = [[Rīga]] | pilsonība = {{LAT}} | tautība = [[Latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Fricis Rēvalds, Lidija Rēvalde | brāļi = Edvards Rēvalds | māsas = Zenta Irgensone | dzīvesbiedrs = Agnija Rēvalde | bērni = Uldis Rēvalds, Gita Rēvalde | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[Fizika]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = [[Latvijas zinātnieki]] }} '''Valdis Rēvalds''' (dzimis {{dat|1930|10|5}}, miris {{dat|2015|11|21}}) bija latviešu [[zinātnieks]], [[fiziķis]], ievērojamu fizikas grāmatu autors, ilggadīgs [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] docents, piedalījies Latvijas fizikas studiju veidošanā no tās pirmsākumiem. == Izglītība == Dzimis Tukuma apriņķī, [[Dzirciema pagasts|Dzirciema pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/34999/zvaigznota-debess_2013_vasara.pdf?sequence=1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|10||bez}} |archive-date={{dat|2024|06|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240619080045/http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/34999/zvaigznota-debess_2013_vasara.pdf?sequence=1 }}</ref> Mācījies Dzirciema-Lamiņu septiņgadīgajā pamatskolā, ko sešu gadu laikā pabeidza ar labām sekmēm (1941—1947). No 1947. gada [[Talsi|Talsu]] vidusskolas 8.klasē. Labās zināšanas ļāva "pārlēkt" 9.klasi un pabeigt vidusskolu 1950. gadā ar labām un teicamām sekmēm. Studēja fiziku [[LU Fizikas un Matemātikas fakultāte|Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē]] (1950—1955). Diplomdarbu izstrādāja pie doc. [[Elza Krauliņa|Elzas Krauliņas]] par ierosināto atomu koncentrācijas noteikšanu gāzu maisījumos. Pēc fakultātes beigšanas sāka strādāt [[LU Fizikas un Matemātikas fakultāte|Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē]] par vecāko laborantu. 1959. gadā devās studēt aspirantūrā prestižajā [[Ļeņingradas Valsts universitāte|Ļeņingradas Valsts universitātē]] (tagadējā [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]])<ref>{{Cite web|url=https://spbu.ru/|title=Санкт-Петербургский государственный университет|website=spbu.ru}}</ref> ievērojamā krievu un padomju fiziķa — spektroskopista Sergeja Friša ({{val|ru|Фриш, Сергей Эдуардович}}) vadībā pirmajā valstī izveidotajā Optikas katedrā, Fizikas fakultātē ({{val|ru|Физический факультет Санкт-Петербургского государственного университета}}).<ref>{{Cite web|url=https://phys.spbu.ru/|title=Новости - Физический факультет СПбГУ|website=phys.spbu.ru}}</ref> Pētījumu tēma bija par [[Neons|neona]] [[Atoms|atomu]] tiešās un pakāpeniskās ierosināšanas efektīviem šķērsgriezumiem. Studijas aspirantūrā Pēterburgā noslēdzās 1962 .gadā; 1965. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju un ieguva Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta nosaukumu. ==Pedagoģiskā un zinātniskā kvalifikācija == * Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (1965.) * Eksperimentālās fizikas katedras docents (1974.) * Fizikas zinātņu doktors (1992.) * Emeritētā docenta goda nosaukums (1994.) == Darbs == No 1955. gada līdz 1959. gadam bija [[LU Fizikas un Matemātikas fakultāte|Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes]] (LU FMF) vecākais laborants. No 1962 .gada līdz 1963. gadam strādāja par LU FMF asistentu. Darba pienākumos fizikas demonstrāciju kabinetā bija sagatavot un un uzstādīt fizikas eksperimentus fizikālo parādību demonstrēšanai fizikas lekcijām. Toreizējā [[LU Fizikas un Matemātikas fakultāte|LU FMF]] atrašanās vietā bija Rīgā, Raiņa bulvārī 19. No 1964. gada līdz 1968. gadam [[LU Fizikas un Matemātikas fakultāte|LU FMF]] vecākais pasniedzējs. No 1969. gada līdz 1973. gadam [[LU Fizikas un Matemātikas fakultāte|LU FMF]] docenta vietas izpildītājs, bet kopš 1974. gada - [[LU Fizikas un Matemātikas fakultāte|LU FMF]] Eksperimentālās fizikas katedras docents. No 2012. līdz 2014. gadam strādāja kā stundu pasniedzējs. == Lasītie akadēmiskie kursi== Stāvēja pie fizikas augstākās izglītības izveides pirmsākumiem Latvijā. Izstrādāja un lasīja kursus fizikas studiju programmā [[LU Fizikas un Matemātikas fakultāte|LU FMF]] Eksperimentālās fizikas katedrā: "Spektrālie aparāti un spektrālie mērījumi", "Praktiskā optika", "Gāzu izlādes fizika un elementārprocesi plazmā", fakultatīvo studiju kursu "Praktiskā spektrālanalīze", datorzinātņu bakalauru studiju programmā lasīja kursu "Optika", pirmais izstrādāja un lasīja studiju kursu "Furjē optika", kā arī kursu "Fizikas un tehnikas vēsture".Izveidoja un vadīja laboratorijas darbus eksperimentālajā fizikā. Vadīja un recenzēja studentu kursa un diplomdarbus. == Publicētā literatūra== Publicējis 20 mācību un metodiskās literatūras oriģinālus izdevumus latviešu valodā, 7 - zinātniskās publikācijas, sarakstījis 100 rakstus [[Latvijas padomju enciklopēdija|Latvijas Padomju enciklopēdijai]] par fiziku. Sarakstījis 2 populārzinātniskas grāmatas par fiziku latviešu valodā. == Galvenās publikācijas== * Rēvalds V., Spektrālie aparāti. LVU, Rīga, 292 lpp. 1977. * Rēvalds V., Elementārprocesi plazmā. LVU, Rīga, 112 lpp. 1985. * Rēvalds V., Interferences parādības optikā. LVU, Rīga, 124 lpp. 1993. * Rēvalds V., Optika no senatnes līdz mūsdienām. Mācību grāmata, Rīga, 384 lpp. 2001. * Rēvalds V., Fizikas un tehnikas vēstures lappuses no akmens cirvja līdz atomreaktoram. [[LU Akadēmiskais apgāds]]. 430. lpp. 2006. *Rēvalds V., Rēvalde G., Fizikas un tehnikas vēstures lappuses. Atskats 20. gadsimtā. Savagrāmata, Rīga. 587. lpp. 2020. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Fizikas un tehnikas vēstures lappuses no akmens cirvja līdz atomreaktoram. [http://www.ibook.lv/BD_fizikas-un-tehnikas-vestures-lappuses-valdis.aspx?BID=9ec9b68b-b591-4167-b809-282686cda7ae]{{Novecojusi saite}} * J. Jansons. LU fizikas docents Valdis Rēvalds. “[[Zvaigžņotā Debess]]”, 2013. vasara. 24-29. lpp. * Jansons J. LU profesore Elza Krauliņa (1920 – 2002). – “[[Zvaigžņotā Debess]]”, 2003. gada pavasaris (179), 26. – 35. lpp. * На пути к нправляемой термоядерной реакции. Наука и техника Nr.8. 1968. * http://www.revalds.lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200805125007/http://www.revalds.lv/ |date={{dat|2020|08|05||bez}} }} * Сергей Эдуардович Фриш. [К 100-летию со дня рождения] // С.-Петербургский университет. 1999. 28 мая. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rēvalds, Valdis}} [[Kategorija:Latvijas fiziķi]] [[Kategorija:Latvijas zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] dopdjf9avtjm6bfkm0agqh5yyhhw43l 0 429764 4490660 3601362 2026-07-05T18:37:09Z DaceX 96827 4490660 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = GEO | NOCname = [[Gruzijas Nacionālā Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1996 | flagcaption = | oldcode = | website = {{URL|www.geonoc.org.ge}} (gruzīniski un angliski) | location = {{vieta|ASV|Atlanta}} | date = [[1996]]. gada [[19. jūlijs]] — [[4. augusts]] | competitors = 34 (27 vīrieši un 7 sievietes) | sports = 12 | flagbearer = [[Georgijs Kandelaki]] ([[1996. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšana]]) | rank = 68 | gold = 0 | silver = 0 | bronze = 2 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1996 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = {{flagIOC|RU1}} (1900 — 1912)<br />{{flagIOC|URS}} (1952 — 1988)<br />{{flagIOC|EUN}} (1992) }} '''[[Gruzija]]''' piedalījās '''[[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[ASV]] pilsētā [[Atlanta|Atlantā]] no 1996. gada 19. jūlija līdz 4. augustam. Šī bija pirmā reize, kad Gruzija piedalījās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] kā neatkarīga valsts. Kaut gan Gruzija neatkarību no [[Padomju Savienība]]s ieguva jau 1991. gadā tā iepriekšējās, [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas spēlēs]] startēja [[Apvienotā komanda olimpiskajās spēlēs|Apvienotās komandas]] sastāvā, bet pirms tam līdz [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada Seulas spēlēm]] Gruzijas sportisti startēja [[Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs|Padomju Saienības komandas]] sastāvā. Gruzijas olimpisko komandu 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs veidoja 34 sportisti (27 vīrieši un 7 sievietes), kuri startēja 12 [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]].<ref name="sports-reference">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/GEO/summer/1996/ |title=Georgia at the 1996 Summer Games |accessdate=2012-02-11 |work=sports-reference.com |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110914190822/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/GEO/summer/1996/ |archivedate=2011-09-14 |df= }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110914190822/http://www.sports-reference.com/olympics/countries/GEO/summer/1996/ |date=2011-09-14 }}</ref> Visvairāk sportistu, 8 sportisti, no Gruzijas startēja [[cīņas sports 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sportā]]. Gruzija šajās vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnīja 2 bronzas medaļas, tādējādi ierindojoties [[1996. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula|68. vietā]] pēc iegūto medaļu kopskaita. Vieno no tām izcīnīja džudists [[Soso Liparteliani]] un otru — cīkstonis [[Eldars Kurtanidze]]. [[Gruzijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Gruzijas karognesējs]] [[1996. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā]] bija bokseris [[Georgijs Kandelaki]]. == Medaļnieki == * '' Skatīt arī: [[1996. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1996. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Eldars Kurtanidze]] || {{osv|Cīņas sports|1996|Vasaras|image=yes}} || [[Cīņas sports 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, brīvā cīņa, 90 kg|Vīrieši, brīvā cīņa, 90 kg]] |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Soso Liparteliani]] || {{osv|Džudo|1996|Vasaras|image=yes}} || [[Džudo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, 78 kg|Vīrieši, 78 kg]] |} === Sadalījums sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids |style="background:gold; width:3.7em; font-weight:bold;"|Zelts |style="background:silver; width:3.7em; font-weight:bold;"|Sudrabs |style="background:#cc9966; width:3.7em; font-weight:bold;"|Bronza !style="width:4em; font-weight:bold;"|Kopā |- | align=left| {{osv|Cīņas sports|1996|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Džudo|1996|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- ! Kopā (2 sporta veidi) || 0 || 0 || 2 || 2 |} == Dalībnieki == {{colbegin|3}} === Sportistu sadalījums sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Bokss|1996|Vasaras|image=yes}} || 5 || — || 5 |- | align=left| {{osv|Burāšana|1996|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || 2 |- | align=left| {{osv|Cīņas sports|1996|Vasaras|image=yes}} || 8 || — || 8 |- | align=left| {{osv|Daiļlēkšana|1996|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 1 |- | align=left| {{osv|Džudo|1996|Vasaras|image=yes}} || 7 || — || 7 |- | align=left| {{osv|Loka šaušana|1996|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 1 |- | align=left| {{osv|Modernā pieccīņa|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Paukošana|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Svarcelšana|1996|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || 2 |- | align=left| {{osv|Šaušana|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || 2 || 3 |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1996|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 |- | align=left| {{osv|Vingrošana|1996|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 |- ! Kopā (11 sporta veidi) || 27 || 7 || 34 |} === Sportistu uzskaitījums === ==== Vīrieši ==== * [[Gurams Biganišvili]] ({{osv|Burāšana|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Giorgi Cmindašvili]] ({{osv|Džudo|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Vladimeri Dgebuadze]] ({{osv|Džudo|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Iļja Giorgadze]] ({{osv|Vingrošana|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Bakurs Gogitidze]] ({{osv|Cīņas sports|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Koba Gogoladze]] ({{osv|Bokss|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Avtandils Gogolišvili]] ({{osv|Cīņas sports|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Vladimers Gruzdevi]] ({{osv|Burāšana|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Koba Guliašvili]] ({{osv|Cīņas sports|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Dāvids Hahaleišvili]] ({{osv|Džudo|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Vahtangs Jagorašvili]] ({{osv|Modernā pieccīņa|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Tamazs Imnaišvili]] ({{osv|Šaušana|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Akaki Kakauridze]] ({{osv|Bokss|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Georgijs Kandelaki]] ({{osv|Bokss|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Eldars Kurtanidze]] ({{osv|Cīņas sports|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Soso Liparteliani]] ({{osv|Džudo|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Movluds Lobjanidze]] ({{osv|Džudo|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Arčils Lortkipanidze]] ({{osv|Paukošana|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Tariels Melelašvili]] ({{osv|Cīņas sports|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Tengizs Meskhadze]] ({{osv|Bokss|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Bidzina Mikiašvili]] ({{osv|Svarcelšana|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Gela Papašvili]] ({{osv|Cīņas sports|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Giorgijs Revazišvili]] ({{osv|Džudo|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Zaza Tkešelašvili]] ({{osv|Cīņas sports|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Zaza Turmanidze]] ({{osv|Cīņas sports|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Besiki Vardzetašvili]] ({{osv|Bokss|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Giorgijs Vazagašvili]] ({{osv|Džudo|1996|Vasaras|image=yes}}) ==== Sievietes ==== * [[Jekaterina Abramja]] ({{osv|Vingrošana|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Maja Azarašvili]] ({{osv|Vieglatlētika|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Nana Kazarašvili]] ({{osv|Daiļlēkšana|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Hotuna Kurivičvili]] ({{osv|Loka šaušana|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Nino Luarsabišvili-Uhadze]] ({{osv|Šaušana|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Nino Salukvadze]] ({{osv|Šaušana|1996|Vasaras|image=yes}}) * [[Elvīra Urusova]] ({{osv|Vieglatlētika|1996|Vasaras|image=yes}}) {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Gruzija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Gruzija olimpiskajās spēlēs|1996]] 0uz44oh6fwde22aikud7bi64k031pln 0 435855 4490824 3526219 2026-07-06T06:30:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490824 wikitext text/x-wiki '''Nacionālā basketbola līga''' ('''NBL''') bija profesionāla vīriešu [[Basketbols|basketbola]] līga [[ASV]], kas dibināta 1937. gadā. Pēc 1948.-1949. sezonas, tā apvienojās ar [[Amerikas basketbola asociācija (1946—1949)|Amerikas Basketbola asociāciju]] (BAA), lai izveidotu [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] (NBA). == Vēsture == Šīs līgas priekšgājējs bija '''Vidusrietumu basketbola konference''' ('''MBC''') 1935. gadā. 1937. gadā tā mainīja savu nosaukumu, cenšoties piesaistīt lielāku auditoriju. == Komandas == <ref name="Nelson">[[Nelson, Murry R.]] ''The National Basketball League: A History, 1935—1949''. McFarland & Company, Inc., Publishers, 2009.</ref> Piezīme: * apzīmē komandu, kas šobrīd spēlē NBA.<ref>{{Cite web|url=https://nbahoopsonline.com/History/Leagues/NBL/index.html|title=NBL National Basketball League|website=nbahoopsonline.com}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://www.mentalfloss.com/article/23115/origins-all-30-nba-team-names|title=The Origins of All 30 NBA Team Names|date=2018. gada 17. okt.|website=www.mentalfloss.com}}</ref> {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Akron Firestone Non-Skids]] (1937—41) * [[Akron Goodyear Wingfoots]] (1937—42) * [[Anderson Duffey Packers]] became [[Anderson Packers]] (1946—49) * Buffalo Bisons (1937—38)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://members.aol.com/apbrhoops/nblstand.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|12|25||bez}} |archive-date={{dat|1999|02|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/19990209164804/http://members.aol.com/apbrhoops/nblstand.html }}</ref> * [[Buffalo Bisons (NBL)|Buffalo Bisons]] became [[Tri-Cities Blackhawks]] (1946—49)*<ref>{{Cite web|url=https://sportsecyclopedia.com/nba/tri/tricities.html|title=Tri-Cities Blackhawks – Sports Ecyclopedia|access-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210621184925/https://sportsecyclopedia.com/nba/tri/tricities.html}}</ref> * [[Chicago American Gears]] (1944—47) * [[Chicago Bruins]] (1939—42) * [[Chicago Studebaker Flyers]] (1942—43) * [[Cincinnati Comellos]] (1937—38) * [[Cleveland Chase Brassmen]] (1943—44) * [[Cleveland Allmen Transfers]] (1944—46) * [[Columbus Athletic Supply]] (1937—38) * [[Dayton Metropolitans]] (1937—38) * [[Denver Nuggets (original)|Denver Nuggets]] (1948—49) * [[Detroit Eagles]] (1939—41) * [[Los Angeles Lakers|Detroit Gems]] (1946—47)* * [[Detroit Vagabond Kings]]/[[Dayton Rens]] (1948—49) * [[Flint Dow A.C.'s]]/[[Midland Dow A.C.'s]] (1947—48) * [[Fort Wayne General Electrics]] (1937—38) {{Col-2}} * [[Fort Wayne Zollner Pistons]] (1941—48)* * [[Hammond Ciesar All-Americans]] (1938—41) * [[Hammond Calumet Buccaneers]] (1948—49) * [[Indianapolis Kautskys]] (1937—48) * [[Kankakee Gallagher Trojans]] (1937—38) * [[Minneapolis Lakers]] (1947—48)* * [[Oshkosh All-Stars]] (1937—49) * [[Pittsburgh Pirates (NBL)|Pittsburgh Pirates]] (1937—39) * [[Pittsburgh Raiders]] (1944—45) * [[Richmond King Clothiers]] became [[Cincinnati Comellos]] (1937—38) * [[Rochester Royals]] (1945—48)* * [[Sheboygan Red Skins]] (1938—49) * [[Syracuse Nationals]] (1946—49)* * [[Toledo Jim White Chevrolets]] (1941—43) * [[Toledo Jeeps]] (1946—48) * [[Warren Penns]] (1937—38) * [[Warren Penns/Cleveland White Horses]] (1938—39) * [[Waterloo Hawks]] (1948—49) * [[Whiting Ciesar All-Americans]] (1937—38) * [[Youngstown Bears]] (1945—47) {{Col-end}} == Čempioni == {| class="wikitable sortable" style="font-size:95%;" ! Gads ! Čempioni ! Fināla zaudētāji ! Spēles |- | 1937—38 | Akron Goodyear Wingfoots | Oshkosh All-Stars | 2—1 |- | 1938—39 | Akron Firestone Non-Skids | Oshkosh All-Stars | 3—2 |- | 1939—40 | Akron Firestone Non-Skids | Oshkosh All-Stars | 3—2 |- | 1940—41 | Oshkosh All-Stars | [[Šeboiganas "Red Skins"|Sheboygan Red Skins]] | 3—0 |- | 1941—42 | Oshkosh All-Stars | [[Detroitas "Pistons"|Fort Wayne Zollner Pistons]] | 2—1 |- | 1942—43 | [[Šeboiganas "Red Skins"|Sheboygan Red Skins]] | [[Detroitas "Pistons"|Fort Wayne Zollner Pistons]] | 2—1 |- | 1943—44 | [[Detroitas "Pistons"|Fort Wayne Zollner Pistons]] | [[Šeboiganas "Red Skins"|Sheboygan Red Skins]] | 3—0 |- | 1944—45 | [[Detroitas "Pistons"|Fort Wayne Zollner Pistons]] | [[Šeboiganas "Red Skins"|Sheboygan Red Skins]] | 3—2 |- | 1945—46 | [[Sakramento "Kings"|Rochester Royals]] | [[Šeboiganas "Red Skins"|Sheboygan Red Skins]] | 3—0 |- | 1946—47 | Chicago American Gears | [[Sakramento "Kings"|Rochester Royals]] | 3—2 |- | 1947—48 | [[Losandželosas "Lakers"|Minneapolis Lakers]] | [[Sakramento "Kings"|Rochester Royals]] | 3—1 |- | 1948—49 | [[Andersonas "Packers"|Anderson Packers]] | Oshkosh All-Stars | 3—0 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Basketbols-aizmetnis}} {{NBA}} [[Kategorija:Nacionālā basketbola asociācija]] [[Kategorija:Basketbola līgas]] keuvn6qc7xzkjdnjczwm9rk50y0fmne 0 435962 4490897 4488740 2026-07-06T10:24:35Z Vylks 50297 4490897 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|7|21}} | birth_place = | caps1 = 16 | caps2 = 39 | caps3 = 16 | caps4 = 67 | caps5 = 132 | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Bryne FK|Bryne]] | clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Molde FK|Molde]] | clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]] | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Līdsa}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City]] | goals1 = 0 | goals2 = 14 | goals3 = 17 | goals4 = 62 | goals5 = 112 | height = 194 | image = Erling Haaland June 2025.jpg | caption = Holanns 2025. gadā | nationalcaps2 = 17 | nationalgoals1 = 4 | nationalgoals2 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U15 | nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U16 | nationalyears2 = 2016 | nationalyears1 = 2015—2016 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|05|22|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|07|06|sk|bez}} | name = | playername = Ērlings Breuts Holanns | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | years1 = 2016 | years2 = 2017—2018 | years3 = 2019 | years4 = 2020—2022 | years5 = 2022—šobrīd | nationalcaps3 = 5 | nationalcaps4 = 6 | nationalcaps5 = 6 | nationalcaps6 = 5 | nationalcaps7 = 3 | nationalcaps8 = 54 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 6 | nationalgoals5 = 6 | nationalgoals6 = 11 | nationalgoals7 = 0 | nationalgoals8 = 62 | nationalteam3 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U17 | nationalteam4 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U18 | nationalteam5 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U19 | nationalteam6 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U20 | nationalteam7 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U21 | nationalteam8 = {{fb|Norvēģija}} | nationalyears3 = 2017 | nationalyears4 = 2017—2018 | nationalyears5 = 2018 | nationalyears6 = 2019 | nationalyears7 = 2018 | nationalyears8 = 2019— }} '''Ērlings Breuts Holanns''' ({{val|no|Erling Braut Håland}}, dzimis {{Dat|2000|7|21}}) ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2022. gada 1. jūlija Holanns pārstāv [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu [[Mančestras "City"]]. == Karjera == Holanns ir dzimis [[Līdsa|Līdsā]], [[Anglija|Anglijā]], jo tobrīd viņa tēvs [[Alfs Inge Holanns]] pārstāvēja ''[[Leeds United F.C.]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/193845/molde-starlet-erling-braut-haland-wants-follow-father-alf-inge-and-play-leeds-united/|title=Alf-Inge Haland's son dreams of winning Premier League with Leeds United|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2019-06-21|date=2017-02-10|language=en-US}}</ref> Savu karjeru Holanns sāka ''[[Eliteserien]]'' līgas komandā ''[[Bryne FK]]''. 2017. gadā Holanns pievienojās [[Molde FK]]. 2018. gadā bija tuvu pārejai uz ''[[Manchester United FC]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/transfer-news/man-utd-transfer-erling-haland-14853170|title=Manchester United scout watches wonderkid Erling Haaland score FOUR goals|last=Kelly|first=Ciaran|website=men|access-date=2019-06-21|date=2018-07-02}}</ref> 2019. gada janvārī viņš pievienojās [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] klubam ''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redbullsalzburg.at/de/fc-red-bull-salzburg/news/saison_2018_19/servus-in-salzburg-erling-haland.html|title=FC Red Bull Salzburg - Servus in Salzburg, Erling Haland!|website=redbulls|access-date=2019-06-21|language=de|archive-date=2018-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20180818214857/https://www.redbullsalzburg.at/de/fc-red-bull-salzburg/news/saison_2018_19/servus-in-salzburg-erling-haland.html}}</ref> Debijas spēlē [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] 2019. gada 17. septembrī guva trīs vārtus 6:2 uzvarā pār [[Beļģija]]s klubu ''[[KRC Genk]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/sep/17/champions-league-roundup-haland-makes-history-in-salzburg-romp-as-barca-are-held |title=Champions League roundup: Haaland makes history in Salzburg romp as Barça are held |language=en |date={{Dat|2019|9|17||bez}}|website=theguardian.com|access-date={{Dat|2020|1|18||bez}}}}</ref> Viņš guva vārtus pirmajās piecās Čempionu līgas spēlēs pēc kārtas. 2019. gada decembrī vienojās par pāreju uz [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubu [[Dortmundes "Borussia"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/29122019-holanns_janvari_pievienosies_dortmundes_b|title=Holanns janvārī pievienosies Dortmundes "Borussia"|date={{Dat|2019|12|29||bez}}|website=sportacentrs.com|access-date={{Dat|2020|1|18||bez}}}}</ref> 2020. gada 18. janvārī savā pirmajā spēlē Bundeslīgā ''Borussia'' sastāvā pret ''[[FC Augsburg]]'' nāca uz maiņu 56. minūtē un izcēlās ar trim vārtu guvumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/vacija/18012020-norvegu_superzvaigzne_holanns_vacija_debi|title=Norvēģu superzvaigzne Holanns Vācijā debitē ar hat-trick 20 minūtēs|date={{Dat|2020|1|18||bez}}|website=sportacentrs.com|access-date={{Dat|2020|1|18||bez}}}}</ref> {{Dat|2019|5|30||bez}} Holanns U-20 Pasaules kausa spēlē pret [[Hondurasas futbola izlase|Hondurasu]] guva deviņus vārtus, tādējādi palīdzot [[Norvēģija]]i uzvarēt ar 12—0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48465037|title=Erling Braut Haaland: Norway player scores nine goals in U20 World Cup win|access-date=2019-06-21|date=2019-05-30|language=en-GB}}</ref> Šī spēle kļuva par vislielāko uzvaru U-20 Pasaules kausā, un Holanns uzstādīja rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem vienā spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/u20worldcup/matches/match/400010584/|title=FIFA U-20 World Cup Poland 2019 - Matches - Norway - Honduras - FIFA.com|last=FIFA.com|website=www.fifa.com|access-date=2019-06-21|language=en-GB|archive-date=2019-05-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20190517053718/https://www.fifa.com/u20worldcup/matches/match/400010584/}}</ref> [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasē]] debitēja {{dat|2019|9|5||bez}} [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s spēlē pret [[Maltas futbola izlase|Maltu]]. {{dat|2024|10|10||bez}} Holanns guva divus vārtus Norvēģijas uzvarā ar 3:0 pār [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēniju]] [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgā]], sasniedzot 34 vārtus izlasē un kļūstot par Norvēģijas izlases visu laiku labāko vārtu guvēju tikai 24 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/41721566/erling-haaland-norway-leading-scorer|title=Erling Haaland becomes Norway's all-time leading scorer|date={{Dat|2024|10|10||bez}}|website=espn.com|language=en|access-date={{Dat|2024|10|11||bez}}}}</ref> 2025. gada 9. septembrī viņš guva piecus vārtus 11:1 uzvarā pār [[Moldovas futbola izlase|Moldovas izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/10092025-norvegiem_11_1_islandiesi_vadiba_parize_a|title=Norvēģiem 11:1, islandieši vadībā Parīzē, angļi grauj Belgradā, Ronaldu 141. bumba izlasē|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-09-10|date=2025-09-09|language=lv}}</ref> [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]], kas Holannam bija debija finālturnīros, jau pirmajā spēlē pret [[Irākas futbola izlase|Irāku]] guva divus vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/17062026-halandam_divi_vartu_guvumi_pasaules_kausa|title=Holannam divi vārtu guvumi Pasaules kausa debijā|date={{Dat|2026|6|17||bez}}|website=sportacentrs.com|access-date={{Dat|2026|6|17||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == '''Red Bull Salzburg''' * [[Austrijas Bundeslīga]]: 2018—19, 2019—20 * [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2018—19 '''Borussia Dortmund''' * [[DFB Pokal]]: 2020—21<ref>{{Cite web|url=https://www.kicker.de/leipzig-gegen-dortmund-2021-dfb-pokal-4704927/aufstellung|title=Leipzig - Dortmund 1:4 &#124; BVB krönt sich zum Pokalsieger|website=kicker}}</ref> '''Manchester City''' * [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/65970/Erling-Haaland/overview|title=Erling Haaland Manchester City Forward, Profile & Stats {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2024-09-28|language=en}}</ref> * [[FA kauss]]: 2022—23, 2025—26<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title="City" uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * [[FA Community Shield]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082024-city_mancestras_derbija_izcina_anglijas_s|title= "City" Mančestras derbijā izcīna Anglijas sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2024|8|10||bez}}}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Zelta puisēns]]: 2020<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://futaa.com/article/216531/erling-haaland-beats-sancho-ansu-fati-to-the-2020-golden-boy-award|title=🌟 Erling Haaland beats Sancho, Ansu Fati to the 2020 Golden Boy award {{!}} Futaa.com|last=Futaa|website=futaa.com|access-date=2021-03-23|archive-date=2020-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20201121044434/https://futaa.com/article/216531/erling-haaland-beats-sancho-ansu-fati-to-the-2020-golden-boy-award}}</ref> * [[Premjerlīgas sezonas labākais spēlētājs]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]]<ref>{{Cite web|url=https://www.premierleague.com/players/65970/Erling-Haaland/overview|title=Erling Haaland Manchester City Forward, Profile & Stats &#124; Premier League|website=www.premierleague.com}}</ref> * [[Premjerlīgas sezonas labākais jaunais spēlētājs]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]] * [[Premjerlīgas Zelta "futbola zābaks"]]: [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Norvēģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Holanns, Ērlings Breuts}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]] [[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]] [[Kategorija:Molde FK spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] c4hk227m8xmodmoscjwa43vrun7gsz8 10 444245 4490827 4421608 2026-07-06T06:42:45Z Biafra 13794 pap. 4490827 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = Washington Wizards spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #{{NBA color|Washington Wizards|1}} | fg = #{{NBA color|Washington Wizards|2}} | komanda = Vašingtonas "Wizards" | komanda_saite = Vašingtonas "Wizards" | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 0 [[Bilals Kulibali|Kulibali]] * 00 [[Tristans Vukčevičs|Vukčevičs]] * 1 [[Kems Vitmors|Vitmors]] * 3 [[Trē Jangs|Jangs]] * 5 [[Džamīrs Votkinss|Votkinss]] * 7 [[Babs Karingtons|Karingtons]] * 8 [[Džeidens Hārdijs|Hārdijs]] * 9 [[Džastins Šamapanī|Šampanī]] * 12 [[Tre Džonsons|Džonsons]] * 13 [[Šarīfs Kūpers|Kūpers]] * 14 [[Līkijs Bleks|Bleks]] * 16 [[Entonijs Gills|Gills]] * 18 [[Kaišons Džordžs|Džordžs]] * 19 [[Kadari Ričmonds|Ričmonds]] * 20 [[Aleksandrs Sarrs|Sarrs]] * 23 [[Entonijs Deiviss|Deiviss]] * 28 [[D'Endželo Rasels|Rasels]] * 31 [[Alondess Viljamss|Viljamss]] * Galvenais treneris: [[Braiens Kīfijs]] * Treneri asistenti: [[Aleksis Ažensa|Ažensa]] * [[Džeimss Fraskilla|Fraskilla]] * [[Patriks Jūings|Jūings]] * [[Adams Kaporns|Kaporns]] * [[Stīvs Klifords|Klifords]] * [[JJ Outlavs|Outlavs]] * [[TJ Sorentains|Sorentains]] * [[Deivids Vanterpūls|Vanterpūls]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes]] </noinclude> 2vas3aympogdrkt0z9uqd2r0glik1hi 0 453558 4490500 4179905 2026-07-05T12:19:13Z DaceX 96827 4490500 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Quinqueloculina seminula.jpg | valsts = Rhizaria | valsts_lv = | valsts_r = | tips = Foraminifera | tips_lv = Foraminīferas | klase = Tubothalamea | klase_lv = | kārta = Miliolida | kārta_lv = Miliolīdas | binomial = Miliolida <small>Delage & Hérouard, 1896</small> | izplatība = | iedalījums = * {{TaksoSaite|Miliolina}} * {{TaksoSaite|Nubeculariina}} * {{TaksoSaite|Silicoloculinina}} * {{TaksoSaite|Miliamminidae}} | kategorijas = nē }} '''Miliolīdas''' (''Miliolida'') ir [[Foraminīferas|foraminīferu]] kārta. Miliolīdas dzīvo no [[Karbona periods|karbona perioda]] (iespējams pat no [[Devons|devona]]) līdz mūsdienām, un ir [[Bentoss|bentiski]] organismi, kas plaši izplatīti seklūdenī, piemēram, [[Upe|upju]] [[Grīva|grīvās]] un gar [[Krasta līnija|krasta līniju]], kaut gan ir arī dziļūdens [[Okeāns|okeāniskas]] formas. == Apraksts == Miliolīdām ir porcelānveidīgas [[Kalcīts|kaļķa]] [[čaula]]s, kas nav perforētas un parasti klātas ar pseidohitīna kārtiņu. Čaulas veido haotiski orientētas kalcīta adatas ar lielu [[Magnijs|magnija]] un organiskā materiāla daudzumu. Čaulām nav poru un parasti tām ir vairākas kameras. Primitīvākās miliolīdas ir ar divkameru čaulu: ar ieapaļu primāro jeb [[dīgļkamera|dīgļkameru]] un sekundāro garo cauruļveida (lielai daļai plakani spirālisku) kameru. Parasti ir daudzkameru čaulas ar izstieptām cauruļveida kamerām, kas izvietojas pa divām katrā spirāles vijumā. Vijumi var būt vienā plaknē vai arī kamolveidīgi uztīti vairākās savstarpēji krustojošās plaknēs. Dažām ģintīm pēc kamolveida attīstības stadijas attīstās vienā rindā izstiepts nodalījums. Reizēm izstieptās daļas kameras ātri pieaug platumā, veidojot vēdekļveida formu vai pat gredzenveida uzbūvi. Vairāk specializētās grupas veido kameras, kas sīkāk sadalās sekundārajās kamerās. [[Galvenā atvere]] ir vienkārša, ieapaļa vai spraugveidīga, reizēm ar vienkāršu vai sazarotu zobu, retāk krokota vai vēl sarežģītāka. Beidzamajā gadījumā tā var būt sietveidīga vai sazarota. Čaulas sieniņa nav poraina, [[Porcelāns|porcelānveidīga]], un sastāv no slēptkristāliskas struktūras kalcīta (ar apm. 1,5 μm lieliem graudiņiem ar haotiski orientētām optiskajām asīm) un organiska [[Hitīns|hitinoīda]] materiāla. Atsevišķos gadījumos dīgļkameras sieniņas ir porainas, un izņēmuma kārtā ar aglutinētām daļiņām.<ref>Д. М. Раузер-Черноусова, А. В. Фурсенко, Основы палеонтологии (Простейшие), издательство АН СССР, Москва, 1959. г., 233. lpp.</ref> == Sistemātika == Miliolīdu kārta dalās šādi<ref>[https://www.marinespecies.org/foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&id=163156 World Foraminifera Database]</ref>: * Kārta: '''Miliolida''' <small>Delage & Hérouard, 1896</small> :::* Dzimta: [[Miliamminidae]] <small>Saidova, 1981</small> :* Apakškārta: [[Miliolina]] <small>Delage and Hérouard 1896</small> ::* Virsdzimta: [[Alveolinoidea]]<small> Ehrenberg, 1839</small> :::* Dzimta: [[Alveolinidae]] <small>Ehrenberg, 1839</small> :::* Dzimta: [[Fabulariidae]] <small>Ehrenberg, 1839</small> † :::* Dzimta: [[Globoreticulinidae]] <small>Serra-Kiel & Vicedo, 2016</small> † :::* Dzimta: [[Myriastylidae]] <small>Piuz, Meister & Vicedo, 2014</small> † :::* Dzimta: [[Rhapydioninidae]] <small>Keijzer, 1945</small> ::* Virsdzimta: [[Cornuspiroidea]]<small> Schultze, 1854</small> :::* Dzimta: [[Cornuspiridae]] <small>Schultze, 1854</small> :::* Dzimta: [[Hemigordiidae]] <small>Reitlinger in Vdovenko et al., 1993</small> † :::* Dzimta: [[Hemigordiopsidae]] <small>Nikitina, 1969</small> :::* Dzimta: [[Neodiscidae]] <small>Lin, 1984</small> † ::* Virsdzimta: [[Milioloidea]]<small> Ehrenberg, 1839</small> :::* Dzimta: [[Austrotrillinidae]] <small>Loeblich & Tappan, 1986</small> † :::* Dzimta: [[Cribrolinoididae]] <small>Haynes, 1981</small> :::* Dzimta: [[Hauerinidae]] <small>Schwager, 1876</small> :::* Dzimta: [[Miliolechinidae]] <small>Zaninetti & al., 1985</small> † :::* Dzimta: [[Miliolidae]] <small>Ehrenberg, 1839</small> :::* Dzimta: [[Riveroinidae]] <small>Saidova, 1981</small> :::* Dzimta: [[Spiroloculinidae]] <small>Wiesner, 1920</small> :::* Dzimta: [[Tubinellidae]] <small>Rhumbler, 1906</small> ::* Virsdzimta: [[Soritoidea]]<small> Ehrenberg, 1839</small> :::* Dzimta: [[Keramosphaeridae]] <small>Brady, 1884</small> :::* Dzimta: [[Meandropsinidae]] <small>Henson, 1948</small> † :::* Dzimta: [[Milioliporidae]] <small>Brönnimann & Zaninetti, 1971</small> † :::* Dzimta: [[Peneroplidae]] <small>Schultze, 1854</small> :::* Dzimta: [[Siphonoferidae]] <small>Senowbari-Daryan & Zaninetti, 1986</small> † :::* Dzimta: [[Soritidae]] <small>Ehrenberg, 1839</small> ::* Virsdzimta: [[Squamulinoidea]]<small> Reuss & Fritsch, 1861</small> :::* Dzimta: [[Squamulinidae]] <small>Reuss & Fritsch, 1861</small> :* Apakškārta: [[Nubeculariina]] <small>Saidova, 1981</small> ::* Virsdzimta: [[Calcivertelloidea]] <small>Loeblich & Tappan, 1964 nom. transl. Vachard, 2016</small> † :::* Dzimta: [[Calcivertellidae]] <small>Loeblich & Tappan, 1964 nom. transl. Reitlinger in Vdovenko et al., 1993</small> † :::* Dzimta: [[Ellesmerellidae]] <small>Vachard in Krainer, Vachard & Schaffhauser, 2019</small> † :::* Dzimta: [[Glomospiroididae]] <small>Reitlinger in Vdovenko et al., 1993 nom. transl. Vachard & Le Coze, 2022</small> † :::* Dzimta: [[Pseudovermiporellidae]] <small>Vachard in Krainer, Vachard & Schaffhauser, 2019</small> † :::* Dzimta: [[Tubiphytidae]] <small>Vachard, Krainer & Lucas, 2012</small> † ::* Virsdzimta: [[Nubecularioidea]] <small>Jones, 1875</small> :::* Dzimta: [[Discospirinidae]] <small>Wiesner, 1931</small> :::* Dzimta: [[Falsotubinellidae]] <small>Bogdanovich & Mikhalevich, 1983</small> :::* Dzimta: [[Fischerinidae]] <small>Millett, 1898</small> :::* Dzimta: [[Nubeculariidae]] <small>Jones, 1875</small> :::* Dzimta: [[Ophthalmidiidae]] <small>Wiesner, 1920</small> :::* Dzimta: [[Zoyaellidae]] <small>Saidova, 1981</small> :* Apakškārta: [[Silicoloculinina]] <small>Resig et al. 1980</small> :::* Dzimta: [[Silicoloculinidae]] <small>Resig & al., 1980</small> (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Foraminīferas]] 002swtrr8ejsbe1ze4ry37yni03duxv 0 458000 4490654 4390156 2026-07-05T18:29:05Z DaceX 96827 4490654 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Drenazas gravis.png|thumb|313x313px|Drenāžas grāvis]] '''Grunts drenāža''' paredz ierīces<ref name="Zh.d. put'">M.A. Chernyshev. Zheleznodorozhnyj put', M: Transport - 1979.g. - 326 s.</ref> gravitācijas un ar to saistītā kapilārā ūdens izvadīšanai no grunts slāņiem, to nosusinot un pazeminot [[Pazemes ūdeņi|gruntsūdens]] līmeni. Ar speciālām ventilācijas drenām iespējams noņemt arī plēves ūdeni. Gruntsūdeņi: pasliktina grunts noturību; pazemina iekšējās berzes koeficientu un grunts saķeri; palielina tās [[Tilpummasa|tilpummasu]], kā arī veicina grunts kūkumošanos, kas var apdraudēt [[Zemes klātne|zemes klātni]]. Savukārt lauksaimniecības slīkšņās neaug augu kultūras un nav iespējams veikt mašinizētu zemes apstrādi ar traktortehniku. Pēc ierīkošanas un ūdens savākšanas un novadīšanas veida drenāžu var iedalīt horizontālajā, vertikālajā un kombinētajā. [[Dzelzceļš|Dzelzceļos]] visizplatītākā ir horizontālā drenāža, ko iedala: atvērta tipa drenāža, pie kuras attiecina grāvjus, teknes; slēgtā tranšejas tipa drenāža; un ejas. Pie horizontālās drenāžas attiecina arī kurmjdrenāžas urbumus, ko urbj zemes klātnē ar nelielu slīpumu pret horizontu. Šādas drenāžas efektivitāti palielina ūdens notecei pielietojot [[Perforēta caurule|perforētas caurules]].<gallery> Attēls:DrainSection2.png|Horizontālās drenāžas parametri Attēls:Mug and sole field drain.JPG|Lauksaimnieciskā meliorācija Attēls:Drainage machine voor horizontale drainage.jpg|Horizontālās drenāžas caurules ielikšanas mašīna Attēls:WellDrain2.png|Vertikālās drenāžas parametri Attēls:Well arrangement.svg|Aku tīkla vertikālās drenēšanas plāns </gallery>Pie vertikālās drenāžas attiecina ūdens nolaišanas akas un urbumus ūdens nolaišanai drenējošās grunts dziļākās kārtās un ūdens [[Sūkņu stacija|nosūknēšanas akas]]. Ūdens nosūknēšana atkarībā no dziļuma var būt vienkārtas, divkārtu un daudzkārtu. Kombinētā drenāža sevī ietver pirmo divu veidu kombināciju. To pielieto sarežģītās drenāžas sistēmās, piemēram, lielu potenciālu noslīdeņu nosusināšana kalnu nogāzēs. Pēc mitruma aizvadīšanas veida no grunts drenāžu var iedalīt gravitācijas, ventilācijas un bioloģiskajā. Gravitācijas drenāžā ūdens plūst pateicoties ūdens smaguma spēkam. Drenāžu, kura ierīkota līdz ūdens atbalstam un vēl nedaudz tajā iekšā (t.i. visu ūdeni nesošo grunts slāni pārtveroša) sauc par pilnīgu drenāžu. Bet drenāžu, kura nesasniedz ūdens atbalstu dziļos slāņos sauc par nepilnīgu. Ventilācijas drenāža grunts mitrumu izvada ar tvaika izgarojumiem. Šo drenāžu pielieto samērā reti, galvenokārt trekno mālu žāvēšanai, kurš slikti atdod ūdeni, pielietojot gravitācijas drenāžu. Tādu drenāžu tāpat veido tranšejas veidā ar ventilācijas kanāliem un uzstādot ventilācijas caurules un akas. Pie tam izmanto dabīgo vai piespiedu ventilāciju (ar kompresoru). Par bioloģisko drenāžu sauc nosusināšanu ar augu apstādījumu palīdzību: koki, krūmi, zālājs. Drenāža [[Ģipsis|ģipsi]], kaļķakmeni un dolomītu saturošos iežos attīsta [[Zemes klātne (transports)#Karsta process|karsta procesus]]. ==Drenāžas grāvis== Visvienkāršākā atvērtā tipa drenāžas ierīce ir drenāžas grāvis. Tāds grāvis būtiski atšķiras no lietus ūdens novadīšanas grāvja, jo lietus ūdens grāvju gultni un nogāzes cenšas norobežot no gruntsūdeņiem. Savukārt drenāžas grāvī galvenokārt nonāk gruntsūdens, tāpēc veic pasākumus brīvai gruntsūdens izplūšanai no grunts grāvī caur nogāzēm, bet dažkārt arī caur gultni. Drenāžas grāvju nogāzes ar ūdeni necaurlaidīgiem klājumiem nenostiprina. Uzstādītajiem klājumiem jāļauj gruntsūdens ieplūdi grāvī. Ja ūdens necaurlaidīgais slānis gruntī atrodas sekli un nepieciešams gruntsūdens līmeni pazemināt uz tā esošajam grunts slānim, drenāžas grāvja gultni iegriež ūdeni necaurlaidīgajā grunts slānī ar aprēķinu, lai ūdens līmenis grāvī būtu nedaudz dziļāks par necaurlaidīgās grunts slāņa gultnes kori (ūdens atbalstu). Drenāžas grāvja dzīvo šķēlumu un nogāzes aprēķina summējot gruntsūdeņus un tajā ieplūstošo lietus ūdeni. Drenāžas grāvja darbības rajonā gruntsūdeņu raksturlīknei (ūdens virskārtai) ir izliekta aprises, kura pazeminās pie grāvja - izplūdes vietā. Līkni vertikālā plaknē grāvja šķērsgriezumā sauc par [[Depresijas līkne|depresijas līkni]]. Lai grāvis ziemā neaizsaltu, to nosiltina. Vienkāršs paņēmiens ir - tuvojoties salam - grāvi lejasdaļā aizsprosto, kā rezultātā ūdens līmenis tajā paaugstinās un ļauj izveidoties ledus kārtai šajā līmenī. Tad aizsprostu noņem un starp ledu un ūdens horizontu izveidojas gaisa slānis, kas kopā ar ledu neļauj grāvim aizsalt pilnībā un kalpo kā siltuma izolācija. ==Drenāžas tekne== Ja grāvju ierīkošanai to lēzeno nogāžu dēļ nepietiek zemes platības, izmanto salīdzinoši šauras un dziņas teknes, kas faktiski ir drenāžas grāvja analogs. Drenāžas teknes ir [[Dzelzsbetons|dzelzsbetona]], [[Betons|betona]], [[akmens]] un senatnē arī [[Koks|koka]]. Koka teknes kalpo īslaicīgi un to sabrukšana var izraisīt zemes klātnes deformāciju, tāpēc [[Rūpniecība|industriāli]] tādas vairs neizmanto. Arī rūpes par [[Daba|dabu]] - koku izciršanu ievērojamās platībās nav mazsvarīgas. Gruntsūdens drenāžas teknēs iesūcas caur 25 mm diametra caurumiem to sieniņās (izņemot apakšu) vai pa 10 mm atstātajām spraugām. Kopējais spraugu un caurumu apjoms sienās sastāda 10 - 15 % no kopējās sienu laukuma platības. Mālainās un smilšmāla sevišķi putekļainās gruntīs starp drenāžas teknes sienām ieklāj lielgraudu smilts vai grants drenējošo starpslāni 0,25 - 0,4 m biezumā. Pretējā gadījumā grunts kopā ar ūdeni aizsprostos drenāžas caurumus un apgrūtinās caurplūdi drenāžas teknē, bet blakus teknei veidosies grunts nosēdumi tās aizskalošanas dēļ. Drenāžas tekni, kura iegriezta ūdens atbalstā (pilnīgais drenāžas tips) un kura šķērso gruntsūdens tecēšanas virzienu sauc par drenāžu - aizsprostu. Tā veic pilnīgu gruntsūdens pārtveršanu. No ūdens plūšanas pretējās puses šādā drenāžā veido hidroizolācijas ekrānu no mīcītiem māliem. ==Zemķivetes drenāža== Izplatību ieguvis slēgtais drenāžas veids - zemķivetes drenāžas caurule, kuru pielieto gruntsūdens pazemināšanai zem [[Zemes klātne|zemes klātnes]] pamata laukuma. Pilnīgā tipa drenāžas visas gruntsūdeņu plūsmas pārtveršanai ierīko dziļumā līdz 4 m no [[Zemes klātne|zemes klātnes]] augšdaļas virsmas malas. Ja ūdens atbalsta slānis atrodas dziļāk, ierīko nepilnīgās drenāžas, kuras dažkārt sauc par uzkārtām. Šādu grāvju gultne atrodas virs ūdens atbalsta slāņa. Kad gruntsūdens plūst šķērsi ceļam, pilno drenāžu ierīko tikai no vienas puses - no kalna puses. Nepilno drenāžu sasaistītās gruntīs ierīko no abām ceļa pusēm. Atsevišķos gadījumos ierīko nepilnīgo drenāžu tikai no vienas ceļa puses, ja tās pietiekamību pamato attiecīgs depresijas līknes pazeminājums. Nepilnās drenāžas dziļumu nosaka, ņemot vērā ūdeni nesošā grunts slāņa ūdens caurlaidības īpašības. Kad drenāžu ierīko zem abām ķivetēm, aprēķinu attiecina pa ceļa vertikālo asi; bet pie vienpusējas drenāžas pret vertikālo asi pa balasta prizmas plecu vienpusējās drenāžas pretējā pusē, lai pasargātu ceļa virsbūvi no kūkumošanās iespējamības.<gallery widths="300" heights="150"> Attēls:Divpuseja drenazas shema.png|'''Divpusēja drenāžas shēma''' Attēls:Vienpusejas nepilnas drenazas shema.png|'''Vienpusējās nepilnās drenāžas shēma''' </gallery>Drenāžas dziļumu aprēķina <math>H_d=Z+\epsilon+h_{kp}+f+h_0-d</math>, kur Z - sasalšanas dziļums no balasta virskārtas un tālāk grunts slānī pa ceļa asi daudzgadu garumā; <math>\epsilon</math> - attālums no zemes klātnes grunts sasalšanas dziļuma (kur beidzas Z) līdz kapilārā pacēluma līknei pēc nosusināšanas (pieņem ar rezervi no vidējām gruntsūdens līmeņa svārstībām un sasalšanas līmeņa daudzgadu garumā; orientējoši <math>\epsilon</math> = 0,25 m); h_kp - kapilārā ūdens pacēlums virs depresijas līknes, ko nosaka laboratoriski un/vai pēc rokasgrāmatām: smilts gruntīm tas ir 0,3 - 0,4 m; mālsmiltij un smilšmālam 0,4 - 0,5 m; mālam 0,6 - 0,8 m; f - maksimālā depresijas līknes pacelšanās izliece zemes klātnes iekšienē pa aprēķina vertikāli; h₀ - ūdens dziļums drenāžā; d - attālums pa vertikāli no balasta prizmas augšas līdz ķivetes gultnei. Vienpusējā nepilnā drenāžā ūdens pieplūst no tranšeju sāniem un caur gultni. Ūdens dziļumu drenāžā ''h₀'' parasti pieņem vienādu ar 0,3 - 0,4 m - t.i. ar rezervi, lai drenāža strādātu pat, ja tā nedaudz aizdūņo. Depresijas raksturlīknes vienādojumu var noteikt, ņemot vērā attiecīgās grunts filtrācijas koeficientu ''k'' un pēc ūdens daudzuma, kas ieplūst drenāžā caur tās sienām: pie pilnīgās drenāžas - no vienas puses, bet pie nepilnās drenāžas - no abām pusēm un arī gultnes. Depresijas raksturlīknes krituma vietā parasti izmanto tās vidējo slīpumu I₀. {| class="wikitable" |+Depresijas raksturlīknes vidējais slīpums I₀ !Lielgraudu smilts !Vidēja lieluma smilts !Mālsmilts !Smilšmāls |- |0,003 - 0,006 |0,006 - 0,02 |0,02 - 0,05 |0,05 - 0,1 |} Zinot attālumu m₁ pie divpusējās drenāžas vai m₁+m₂ no vienpusējās drenāžas līdz vertikālajai aprēķina asij, f aprēķina f=m₁I₀ vai attiecīgi f=(m₁+m₂)I₀. Izstrādājot tranšeju ar mašīnu, tās platums ir no 0,5 - 0,6 m. Tranšejas platumu rokot ar rokām nosaka izejot pēc darba veikšanas nosacījumiem: 0,8 - 1 m dziļumā līdz 2 m un 1 - 1,5 m dziļāk par 2 m. Drenāžas asi zem ķivetes piemeklē izejot no tuvajām depresijas raksturlīknes līnijām pret zemes sasaluma līmeni vai 3,7 m no ceļa ass. Ātrai drenāžas tranšejas ūdens novadīšanai gareniski ievieto drenāžas cauruli - drenu. Bez drenāžas caurules pieļaujamas tikai īsas drenāžas, piemēram, uzbērumu šķērsiegriezumos un drenāžās ar ar ļoti mazu ūdens daudzuma izlaišanu. Drenāžas caurules mēdz būt perforēta (sacaurumota) [[Polivinilhlorīds|polivinilhlorīda]], [[Keramika|keramiskas]], [[Betons|betona]], [[Dzelzsbetons|dzelzsbetona]] un [[Azbests|azbest]] - [[Cements|cementa]]. Perforētās polivinilhlorīda caurules var būt ietītas filtrējošā [[Ģeotekstils|ģeotekstilā]]. Betonam [[Agresīvie ūdeņi|agresīvo ūdeņu]] (skābie purvu ūdeņi) novadīšanai , betona un dzelzsbetona caurules nepielieto. Caurumus drenāžas caurulēs izvieto no apakšas un sāniem, taču ne no augšpuses, lai izvairītos no grunts iekļūšanas tajā. Caurumus veido apaļus 5 - 15 mm vai 100 mm garu un 8 mm platu spraugu veidā. Caurumus izvieto no katras puses [[Šahs|šaha]] kārtojumā. Azbestcementa caurulēs caurumus izvieto arī šķērsi. Piemēram, īsās keramiskās caurulēs caurumus neveido, jo ūdens filtrējas to salaidumu vietās. Caurules aptver drenējošs materiāls. Grunts daļiņu diametram jābūt ne mazākam kā 0,3 - 0,5 no spraugas platuma vai 0,25 - 0,3 no apaļā cauruma diametra. Parasti kopējais caurumu apjoms sastāda apmēram 0,5 % no caurules virsmas [[Laukums|laukuma]]. Izmanto arī caurules filtrus - caurules no lielporaina betona. Betona porainību sasniedz tajā iestrādājot [[Keramzīts|keramzīt]]<nowiki/>granti kopā ar ierobežotu cementa daudzumu un bez smilts aizpildītāja. Betonam sacietējot, tā sienās veidojas ievērojamas vienmērīgi izvietotas poras, caur kurām caurulē iekļūst gruntsūdens. Tranšeju veido garenslīpumā ne lēzenāk kā 0,005. Tranšejas gultnē izklāj un sablīvē drenējosās šķembas vismaz 10 cm biezumā, centrālajā daļā veido gropi caurules uzstādīšanai. Cauruli no augšas un sāniem apber ar drenējošu šķembu vai grants frakciju 50 - 70 mm, augstāk klāj mazāku šķembu vai granti ar daļiņu lielumu 5 - 10 mm un visbeidzot granti vai smilti (lielu vai vidēju) - aizpilda pilnā augstumā. Ķivetei nodrošina 0,2 - 0,5 m augstu nedrenējošā slāņa slēga (māls, betons) slāni no tās gultnes līdz ieklātajām drenējošajam smiltīm. Trekna māla ūdens necaurlaidīgajam slēgam jāpiejauc 10 - 12 % smilšu, lai, tam izkalstot, neveidotos plaisas un vienlaicīgi saglabātos ūdens necaurlaidība. Nedrenējošais slānis pārvieto virsūdeņus un samazina slodzi uz drenāžas cauruli. Nedrenējošo ķivetes slāni var nodalīt no ieklātās smilts, piemēram, ar ģeosintētiķa starpslāni vai arī nekādi nenodalīt. Senatnē, kā starpslāni izmantoja velēnas vai kūdras slāni. Tomēr organikas klātbūtni starpslānī tranšejā nevērtē viennozīmīgi, tāpēc ir arī viedoklis, - labāk tad nelikt neko tādu. Seklās ieraktnēs ķivešu šķērsgriezuma palielināšana var izrādīties lietderīgāka par zemķivetes drenāžas ierīkošanu. Slēgtās tranšejas drenāžas ierīko arī gadījumos, kad jānosusina grunts ne tikai ieraktnēs. ==Galerijas drenāža== [[Attēls:Galerijas drenaza.png|thumb|Galerijas drenāža]] Ja gruntsūdens līmenis ir no 6 - 10 m, ierīko '''galerijas drenāžu'''. Tādas galerijas izmēriem jānodrošina cilvēka pārvietošanās iespēju tajā. Galerijas sienās veido drenāžas caurumus, bet ārpus sienām ierīko atpakaļfiltru. Galerijas izejā ierīko ūdens atbalsta sienas galveni. Drenāžas darba uzraudzībai, tīrīšanai, remontam un ventilācijai vasarā kalpo apskates [[Aka|akas]]. Akas ierīko visos drenāžas virziena pagrieziena punktos, kā arī ūdenskrituma vietās. Pārējās vietās drenāžas akas ierīko ik pēc katriem 50 - 100 m. Parasti apskates akas veido no dzelzsbetona [[Grods|grodiem]] 1 m diametrā un 8 - 10 cm biezām sienām. Grodu iekšpusē armējumā iestrādā metāla kāpšļus. Akas augšpusē uzstāda divus vākus: augšējo - blīvi noslēdz ziemā; apakšējais ir drenāžas ventilācijas reste vasarā un tajā pat laikā pasargā no piesārņojuma. == Gruntsūdeņu režīms == [[Akas atjaunojamā jauda]] ir tieši saistīta ar gruntsūdeņu plūsmas un pazeminājuma raksturu attiecīgajā teritorijā. Sūknēšanas tests praktiski realizē lokālu gruntsūdens līmeņa pazeminājumu (depresiju), kura uzvedība laikā ir analogs depresijas līknei, kas aprakstīta grunts drenāžas teorijā. Novērojot ūdens līmeņa stabilizāciju vai nepārtrauktu kritumu pie noteikta debeta, iespējams novērtēt ūdensnesēja spēju atjaunot ūdens daudzumu ekspluatācijas režīmā, neanalizējot pilnu ģeoloģisko uzbūvi. ==Attēlu albums (pirmsākumi)== <gallery heights="100" showfilename="yes"> Attēls:Brockhaus and Efron Encyclopedic Dictionary b21 150-1.jpg Attēls:Brockhaus and Efron Encyclopedic Dictionary b21 150-2.jpg Attēls:Brockhaus and Efron Encyclopedic Dictionary b21 152-1.jpg Attēls:Brockhaus and Efron Encyclopedic Dictionary b21 153-0.jpg Attēls:Brockhaus and Efron Encyclopedic Dictionary b21 154-0.jpg Attēls:Brockhaus and Efron Encyclopedic Dictionary b21 152-2.jpg </gallery> ==Saistīti raksti== [[Grāvis]] [[Pazemes ūdeņi|Gruntsūdens]] [[Zemes klātne (transports)|Zemes klātne]] (transports) == Atsauces == {{atsauces}} {{Commons category|Drainage|Grunts drenāža}} [[Kategorija:Ģeoloģija]] [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] a9m4y1xqyl5l64oq6oilxjti5ezzwpf 0 458178 4490656 4043331 2026-07-05T18:30:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490656 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Malgožata Basa-Roguska | piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Cīņas sports | vārds_orig = ''Małgorzata Bassa-Roguska'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{ddv|1975|11|23}} <!-- dat --> | dz_viet = {{vieta|Polija|Ļubļina}} | mir_dat = <!-- {{mdv|20xx|x|x|1975|11|23}} --> | mir_viet = <!-- {{vieta|}} --> | tautība = [[poliete]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērv|cm=176}} | svars = {{mērv|kg=63}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{POL}} | sporta veids = [[Cīņas sports]] | klubs = ''WKS Gwardia'' ([[Varšava]]) | disciplīna = Brīvā cīņa | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = <!-- ? (20??) --> | os_medaļas = <!-- ? (? zelta, ? sudraba, ? bronzas) --> | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = <!-- ? (20??) --> | pč_medaļas = <!-- ? (? zelta, ? sudraba, ? bronzas) --> | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionāti]]}} {{Medal|Bronze|[[1997. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Klermonferāna 1997]]|līdz 62 kg}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāti]]}} {{Medal|Gold|[[1996. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Oslo 1996]] |līdz 65 kg}} {{Medal|Silver|[[1999. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Gēcisa 1999]] |līdz 62 kg}} {{Medal|Gold|[[2001. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Budapešta 2001]] |līdz 62 kg}} {{Medal|Gold|[[2002. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Seinejoki 2002]] |līdz 63 kg}} }} '''Malgožata Basa-Roguska''' ({{val|pl|Małgorzata Bassa-Roguska}}; dzimusi {{dat|1975|11|23}}) ir bijusī poļu [[džudiste]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstone]], [[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionāta]] bronzas medaļniece, trīskārtējā [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempione]]. == Biogrāfija == Malgožata Basa izcīnīja bronzas medaļu [[1997. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|1997. gada pasaules čempionātā]] [[Klermonferāna|Klermonferānā]] (svara kategorijā līdz 62 kg). Viņa uzvarēja trijos [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionātos]] — [[1996. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1996. gadā]] [[Oslo]] (svara kategorijā līdz 65 kg), [[2001. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2001. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]] (svara kategorijā līdz 62 kg) un [[2002. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2002. gadā]] [[Seinejoki]] (svara kategorijā līdz 63 kg), bet [[1999. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1999. gada Eiropas čempionātā]] [[Gēcisa|Gēcisā]] viņa ieguva sudraba medaļu (svara kategorijā līdz 62 kg). 2002. gada pasaules studentu čempionātā [[Edmontona|Edmontonā]] viņa ieguva zelta medaļu (svara kategorijā līdz 63 kg).<ref name=CS>{{Grāmatas atsauce |last1=Głaz |first1=Andrzej |last2=Lipski |first2=Jerzy |last3=Żurawski |first3=Jan |last4=Chełmecki |first4=Jerzy |last5=Tracewski |first5=Janusz |title=Historia polskich zapasów 1922–2012 |trans_title= |url=https://www.zapasy.org.pl/uploads/dokumenty/2014/02_luty/historia_polskich_zapasow_1922__2012.pdf |format= |accessdate=2020-04-29 |year=2012 |publisher=Polski Związek Zapaśniczy |location=Warszawa |language=pl |isbn=978-83-62045-13-6 |id= |page=252 |pages= }}{{Novecojusi saite}}</ref> Citos startos pasaules čempionātos viņa ieņēma šādas vietas: 1994. gadā — 11. vieta (svara kategorijā līdz 65 kg); 1995. gadā — 4. vieta (svara kategorijā līdz 65 kg); 1998. gadā — 5. vieta (svara kategorijā līdz 56 kg); 1999. gadā — 11. vieta (svara kategorijā līdz 62 kg); 2000. gadā — 4. vieta (svara kategorijā līdz 62 kg); 2001. gadā — 6. vieta (svara kategorijā līdz 62 kg); 2002. gadā — 5. vieta (svara kategorijā līdz 63 kg) un 2003. gadā — 17. vieta (svara kategorijā līdz 63 kg). Atlikušajos startos Eiropas čempionātos viņa ieņēma šādas vietas: 1997. gadā — 5. vieta (svara kategorijā līdz 62 kg); 1998. gadā — 6. vieta (svara kategorijā līdz 62 kg); 2000. gadā — 11. vieta (svara kategorijā līdz 62 kg); 2003. gadā — 4. vieta (svara kategorijā līdz 63 kg); 2004. gadā — 5. vieta (svara kategorijā līdz 59 kg).<ref name=CS /> Viņa bija Polijas čempione 1994. gadā (svara kategorijā līdz 70 kg), 1995. un 1996. gadā (svara kategorijā līdz 65 kg), 1997., 1998., 1999. un 2000. gadā (svara kategorijā līdz 62 kg), 2002. gadā svarā (svara kategorijā līdz 63 kg) un 2004. gadā (svara kategorijā līdz 59 kg) un 2003. gadā vicečempione (svara kategorijā līdz 63 kg)[3].<ref>{{Grāmatas atsauce |last1=Głaz |first1=Andrzej |last2=Lipski |first2=Jerzy |last3=Żurawski |first3=Jan |last4=Chełmecki |first4=Jerzy |last5=Tracewski |first5=Janusz |title=Historia polskich zapasów 1922–2012 |trans_title= |url=https://www.zapasy.org.pl/uploads/dokumenty/2014/02_luty/historia_polskich_zapasow_1922__2012.pdf |format= |accessdate=2020-04-29 |year=2012 |publisher=Polski Związek Zapaśniczy |location=Warszawa |language=pl |isbn=978-83-62045-13-6 |id= |page= |pages=236-240 un 242-243 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Nodarbojās arī ar [[džudo]]. Viņa bija 1995. gada vicečempione atklātajā kategorijā un bronzas medaļniece kategorijā (svara kategorijā līdz 72 kg).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mistrzjudo.pl/zawody.php?id=53252 |title=KARTA ZAWODÓW: MISTRZOSTWA POLSKI SENIOREK |accessdate=2020-04-29 |work= |publisher=mistrzjudo.pl |date= |language=pl }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Basa-Roguska, Malgožata}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ļubļinas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas cīkstoņi]] 59ro3tg7utge3b78zvyhjinmxomdjqs 0 460550 4490607 4471447 2026-07-05T17:40:17Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */ 4490607 wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} [[Attēls:Cat demonstrating static cling with styrofoam peanuts.jpg|thumb|300px|Putuplasta gabaliņi pielipuši pie kaķa vilnas statiskās elektrības ietekmē]] '''Statiskā elektrība''' ir nelīdzsvarots [[elektriskais lādiņš]] materiāla virsmā vai uz tās. Lādiņš paliek tik ilgi, līdz notiek elektriskā izlāde. Statiskā elektrība ir nosaukta pretstatā elektriskajai strāvai, kas plūst caur vadiem vai citiem [[elektrība]]s vadītājiem. Statisku elektrisko lādiņu rodas divu materiālu atkārtotas berzēšanās rezultātā, kad viena materiāla atoma elektroni pāriet uz otra materiālu<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.britannica.com/science/static-electricity|title=Static electricity {{!}} Causes, Examples, Facts, & Description {{!}} Britannica|work=Encyclopedia Britannica|access-date=2026-05-21|language=en}}</ref>. Statiskās elektrības ietekme ir pazīstama lielākajai daļai cilvēku, jo cilvēki spēj to sajust, dzirdēt un pat redzēt dzirksteles, kad liekais lādiņš tiek neitralizēts, ja lādiņš ir pietiekami liels. Pazīstamo statisko šoku jeb elektrisko izlādi izraisa lādiņa neitralizācija. == Vēsture == Statisko elektrību atklāja [[Taless|Taless no Milētas]] (aptuveni ap 600. gadu p.m.ē), konstatējot, ka [[Dzintars|dzintara]] berzēšana ļāva tam pacelt lapas un putekļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://faculty.wcas.northwestern.edu/infocom/Ideas/static.html|title=Phyx 103-0, Static Electricity|website=faculty.wcas.northwestern.edu|access-date=2026-05-21}}</ref> == Statiskās elektrības cēloņi == Materiāli ir veidoti no [[Atoms|atomiem]], kas parasti ir elektriski neitrāli, jo tie satur vienādus pozitīvos (protonus to kodolos) un negatīvos lādiņus (elektronu apvalkus, kas apņem kodolu). Kad divi materiāli ir saskarsmē elektroni var pārvietoties no viena materiāla uz otru, kas vienam materiālam atstāj pozitīvo lādiņu, bet otram negatīvo lādiņu. Kad materiāli ir atdalīti viens no otra, tad katrs no tiem saglabā šo lādiņa nelīdzsvarotību. === Spiediena izraisīta lādiņa atdalīšana === Izmantotais [[mehāniskais spriegums]] rada lādiņa atdalīšanos noteikta veida kristālos un keramikas molekulās. === Siltuma izraisīta lādiņa atdalīšanās === Siltums rada lādiņa atdalīšanos materiālu noteiktos atomos vai molekulās. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Elektrība]] crjfuhy8y9ld3s2973418x8mqm8r7lv 6 460593 4490882 3275081 2026-07-06T09:32:50Z YeraC 83227 Šis fails tagad atrodas Wikimedia Commons kā https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Ceļš_no_Ērgļiem_uz_Gaiziņkalnu_07.2005.JPG (pārvietots ar FileImporter). 4490882 wikitext text/x-wiki == {{int:filedesc}} == {{Information | description = Ceļš no Ērgļiem uz Gaiziņkalnu 07.2005. | source = {{own}} | date = | author = [[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]] | permission = | other_versions = }} == {{int:license-header}} == {{Self|author=[[User:Laurijs|Laurijs Svirskis]]|Cc-by-sa-3.0}} {{Laurijsfoto}} [[Category:Photos made by User:Laurijs]] {{NowCommons|Ceļš no Ērgļiem uz Gaiziņkalnu 07.2005.JPG}} 6u0nd3r8gt82g8idnpufdjeshygsprw 0 462613 4490612 4466563 2026-07-05T17:54:27Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */ 4490612 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada jūnijs}} [[Attēls:Standard Model of Elementary Particles.svg|thumb|300px|Elementārdaļiņu "[[standartmodelis]]" (angliski)]] Vājā '''neitrālās strāvas''' mijiedarbība ir viens no veidiem, kā [[subatomāra daļiņa|subatomārās daļiņas]] var savā starpā mijiedarboties ar [[vājā mijiedarbība|vājā spēka]] palīdzību. Šo mijiedarbību mediators ir [[W un Z bozoni|Z bozons]]. Vājo neitrālo strāvu atklāšana rosināja apvienot [[elektromagnētisms|elektromagnētismu]] un [[vājais spēks|vājo spēku]] [[elektrovājais spēks|elektrovājajā spēkā]], kā arī noveda pie [[W un Z bozoni|W]] un [[W un Z bozoni|Z bozonu]] atklāšanas. == Vienkāršots apraksts == Vājais spēks ir vislabāk pazīstams ar savu lomu kodolsabrukšanā. Tam ir ļoti mazs darbības rādiuss un, tāpat kā gravitācijas spēks, tas var mijiedarboties ar [[neitrīno]]. Tāpat kā citi subatomārie spēki, vājais spēks tiek pārraidīts ar apmaiņas daļiņām. Vājā spēka apmaiņas daļiņas ir W un Z [[bozoni]]. W ir lādiņš, kas var būt pozitīvs vai negatīvs, bet Z [[Elektriskais lādiņš|elektriskā lādiņa]] nav. Z bozons pārnes momentu, spinu un enerģiju, bet kvantu skaitļi, lādiņš, aromāts, barionu skaitlis, leptonu skaitlis u.c., paliek nemainīgi. Dēļ tā, ka nenotiek lādiņa pārnešana, daļiņu apmaiņa tiek aprakstīta kā "neitrāla". Termins "strāva" tiek lietots, lai aprakstītu daļiņu apmaiņu, un nav saistīts ar [[elektrība|elektrību]]. == Definīcija == Neitrālo strāvu tā dēvē dēļ daļiņu mijiedarbības. Piemēram, <math>\nu_e e^- \rightarrow \nu_e e^- </math> elastīgās izkliedes amplitūdas, neitrālās strāvas, komponente. :<math>\mathfrak{M}^{\mathrm{NC}} \propto J_{\mu}^{\mathrm{(NC)}}(\nu_{\mathrm{e}}) \; J^{\mathrm{(NC)}\mu}(\mathrm{e^{-}}) ~,</math> Neitrālā strāva apraksta neitrīno un elektronu plūsmu: :<math>J^{\mathrm{(NC)}\mu}(f) = \bar{u}_{f}\gamma^{\mu}\frac{1}{2}\left(g^{f}_{V}-g^{f}_{A}\gamma^{5}\right)u_{f},</math> <math>g^{f}_{V}=T_3(f)-2\sin^2\theta_W ~ Q(f)</math> un <math>g^{f}_{A}=T_3(f)</math> ir [[Hiralitāte (fizika)|vektoru un aksiālo vektoru]] savienojumi [[fermions|fermioniem]] <math>f</math>. Kreisi hirālie savienojumi neitrīno un aksiāli savienojumi lādētiem leptoniem. Z bozons var saistīties ar jebkuru standartmodeļa daļiņu, atskaitot [[gluons|gluonus]] un [[fotons|fotonus]]. Jebkāda mijiedarbība starp divām lādētām daļiņām, kas var notikt ar virtuālo Z bozonu palīdzību, var notikt arī ar virtuālo [[fotons|fotonu]] palīdzību, ja vien mijiedarbojošos daļiņu enerģijas nav pielīdzināmas Z bozona masai, kas ir aptuveni (91 GeV) vai lielākas. Ja enerģijas tuvojas Z bozona masai, tad ir novērojama [[rezonanse]] un vājās mijiedarbības ietekme uz elektromagnētiskā procesa amplitūdu par aptuveni divām kārtām pārsniedz fotona ieguldījumu. Pie lielākām enerģijām mijiedarbību ieguldījumi ir vienlīdzīgi. Pirmie daļiņu paātrinātāji ar pietiekamām enerģijām, lai varētu novērot neitrālo strāvu mijiedarbības un izmērītu Z bozona masu, parādījās 1983 gadā. Vienīgais skaidrojums elastīgai neitrīno izkliedei matērijā ir Z bozonu mijiedarbība. Neitrīno ir vienlīdzīga iespējamība izkliedēties elastīgi (Z bozonu apmaiņa) un neelastīgi (W bozonu apmaiņa). Vājās neitrālās strāvas 1973. gadā paredzēja [[Abduss Salams]] (''Abdus Salam''), [[Šeldons Glašovs]] (''Sheldon Glashow'') un [[Stīvens Veinbergs]] (''Steven Weinberg''),<ref>{{cite web |title=The Nobel Prize in Physics 1979 |url=http://www.nobel.se/physics/laureates/1979 |publisher=[[Nobel Foundation]] |accessdate=2008-09-10 |archive-date=2004-08-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20040803075503/http://www.nobel.se/physics/laureates/1979/ }}</ref> un tajā pašā gadā pierādīja ekspermentāli, neitrīno eksperimentā [[pūslīšu kamera|pūslīšu kamerā]], [[Gargamele|Gargamelē]], [[CERN]]. == Skatīt arī == * [[Lādētā strāva]] * [[Elektriskā strāva]] * [[Aromātu mainoša neitrālā strāva]] * [[Kvantu hromodinamika]] == Literatūras saraksts == {{Reflist}} == Ārējās saites == * {{cite web |url=http://cerncourier.com/cws/article/cern/29168 |title=Discovery of weak neutral currents |website=CERN Courier |access-date={{dat|2020|06|22||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110520115858/http://cerncourier.com/cws/article/cern/29168 }} * {{cite web |url=http://public.web.cern.ch/public/en/Research/Gargamelle-en.html |title=Gargamelle |series=Research |website=CERN public web|access-date=2011-08-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110827031552/http://public.web.cern.ch/public/en/Research/Gargamelle-en.html |archive-date=2011-08-27 }} * {{cite encyclopedia |url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/410842/neutral-current-interaction |encyclopedia=Britannica |article=Neutral current interaction}} * {{cite web |url=http://hyperphysics.phy-astr.gsu.edu/hbase/particles/neucur.html |title=Neutral current |author=Nave, R |publisher=GSU |access-date={{dat|2020|06|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200625183702/http://hyperphysics.phy-astr.gsu.edu/hbase/Particles/neucur.html |archivedate={{dat|2020|06|25||bez}} }} * {{cite journal |title=Charged and neutral current neutrino induced nucleon emission reactions |author1=Nieves, J. |author2=Valverde, M. |author3=Vicente Vacas, M.J. |year=2006 |journal=Acta Physica Polonica B |volume=37 |issue=8 |page=2295–2301 |url=http://www.actaphys.uj.edu.pl/vol37/pdf/v37p2295.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121101618/http://www.actaphys.uj.edu.pl/vol37/pdf/v37p2295.pdf |archive-date=2012-01-21 |df=dmy-all}} * {{cite magazine |url=http://www.symmetrymagazine.org/breaking/2009/07/07/gargamelle/ |title=Gargamelle |magazine=Symmetry Magazine |date=2009-07-07 |journal= |access-date=2020-06-22 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200629153642/https://www.symmetrymagazine.org/breaking/2009/07/07/gargamelle |archive-date=2020-06-29 }} * {{cite web |url=http://cerncourier.com/cws/article/cern/27904 |title=Twenty-five years of neutral currents |date=3 November 1998 |id=27904 |author=Fraser, Gordon |website=CERN Courier |quote=Gordon Fraser looks back at how confirmation of the existence of neutral currents ushered in a new understanding of physics. |access-date={{dat|2020|06|22||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111113004952/http://cerncourier.com/cws/article/cern/27904 }} * {{cite web |last=Padilla |first=Antonio (Tony) |title=Gargamelle and neutral currents |url=http://www.sixtysymbols.com/videos/neutral_currents.htm |website=Sixty Symbols |publisher=[[Notingemas universitāte]] |editor=Brady Haran |access-date={{dat|2020|06|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304203949/http://www.sixtysymbols.com/videos/neutral_currents.htm }} {{DEFAULTSORT:Neitrālā strāva}} [[Kategorija:Elektrovājā teorija]] 9glyslo0ep9ikmfekg5muhkploam6u0 0 464085 4490681 4377554 2026-07-05T19:10:44Z Baisulis 11523 /* ievads */ atsvaidzināts...... 4490681 wikitext text/x-wiki {{Sacīkšu braucēja infokaste | vārds = Šarls Leklērs | vārds_oriģ = ''Charles Leclerc'' | attēls = 2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3978 by Stepro (cropped2).jpg | att_izm = | paraksts = Šarls Leklērs 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds =Charles Marc Hervé Perceval Leclerc | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|10|16}} | dz_viet = {{vieta|Monako|Montekarlo}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | taut = {{flaga|Monako}} [[Monako]] | garums = 180 cm | svars = | alga = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = | kar_beig = | komanda = {{flaga|Itālija}} ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | numurs = 16 | veids0 = ''[[Formula 1]]'' | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = ''[[Formula 1]]'' | zvaigznes = | sezonas = {{f1|2018}}—pašlaik | sacīkstes = 182 (180 starti) | tituli = 0 | uzvaras = 9 | pjedestāli = 53 | p_position = 27 | ā_apļi = 11 | p_sacīkste = {{f1|2018}}. gada {{f1gp|Austrālijas}} | p_uzvara = {{f1|2019}}. gada {{f1gp|Beļģijas}} | pēd_sacīkste = | pēd_uzvara = {{f1|2026}}. gada {{f1gp|Lielbritānijas}} <!------ Klubi ------> | kl_sez1 = {{f1|2018}} | klubs1 = ''[[Sauber]]'' | kl_sez2 = {{f1|2019}}—''pašlaik'' | klubs2 = ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | kl_sez3 = | klubs3 = <!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 15, pārsaucot kl_sez# un klubs#---> <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|7|5||bez}} }} '''Šarls Leklērs''' ({{val|fr|Charles Leclerc}}; dzimis {{dat|1997|10|16}}) ir [[Monako]] autosportists, kurš kopš [[2018. gada F1 sezona|2018. gada sezonas]] piedalās ''[[Formula 1]]'' sacīkstēs, šobrīd pārstāvot ''[[Scuderia Ferrari]]'' komandu. == Karjera == Savas karjeras sākumā braucis vairākās formulu sērijās, 2016. gadā kļūstot par ''[[GP3]]'' sērijas čempionu, bet 2017. gadā uzvarot ''[[Formula 2]]'' čempionātā. Leklērs bija arī ''Ferrari'' pilotu akadēmijā. Pirmajā formulā debitējis [[2018. gada F1 sezona|2018. gada sezonā]], pārstāvot ''[[Sauber]]'' komandu. Savā pirmajā sezonā Leklērs savāca 39 punktus, kopvērtējumā iegūstot 13. vietu, apsteidzot savu komandas biedru [[Markuss Ēriksons|Markusu Ēriksonu]]. No [[2019. gada F1 sezona|2019. gada sezonas]] Leklērs pārstāv ''Ferrari'' komandu. Sezonas otrajā sacīkstē, {{f1gp|Bahreinas}}, Leklērs kvalificējās pirmajā starta vietā, kļūstot par otro jaunāko ''pole position'' ieguvēju F1 vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Qualifying report and highlights for the 2019 Bahrain Grand Prix: Leclerc secures maiden pole in Bahrain as Ferrari lock-out front row|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.qualifying-report-bahrain-grand-prix-2019.2VzKPagxKahBdv6oyeTluD.html|last=|first=|date=30 March 2019|website=formula1.com|archive-url=|archive-date=|access-date=2020-05-24}}</ref> Sacīksti Leklērs beidza 3. pozīcijā, kas bija viņa pirmais pjedestāls ''Formula 1'' karjerā. {{f1gp|Beļģijas}} Leklērs guva savu trešo ''pole position'' sezonā, kā arī uzvarēja sacīkstē, gūstot savu pirmo uzvaru karjerā. Viņš uzvarēja arī nākamajā sacīkstē {{f1gp|Itālijas}}. Sezonu Leklērs beidza ar 264 punktiem, kas deva viņam 4. vietu kopvērtējumā. Šajā sezonā Leklērs 10 reizes ieņēma vietu uz pjedestāla, guva 2 uzvaras, kā arī 7 reizes ieņēma ''pole position'' (kas bija visvairāk no visiem pilotiem). [[2022. gada F1 sezona|2022. gada sezonas]] pirmajā posmā [[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']], startējot no ''pole position'', izcīnīja savu trešo uzvaru karjerā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=F1 Grand Prix race results: Leclerc wins wild Bahrain GP|url=https://www.motorsport.com/f1/news/f1-grand-prix-race-results-bahrain/9167920/|date=20{{Novecojusi saite}} March 2022|website=motorsport.com|access-date={{dat|2022|4|6||bez}}}}</ref> Š. Leklēra krusttēvs ir 2014. gadā smagu avāriju piedzīvojušais un 2015. gadā no tās mirušais [[Francija]]s F1 pilots [[Žils Bjanki]]. == ''Formula 1'' rezultāti == {{F1 rezultati tabula}} * Sacīkstes '''treknrakstā''' sāktas no pirmās starta pozīcijas. * Sacīkstēs ''slīprakstā'' ir uzrādīts ātrākais apļa laiks. {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |- ! Gads ! Komanda ! Šasija ! Dzinējs ! 1 ! 2 ! 3 ! 4 ! 5 ! 6 ! 7 ! 8 ! 9 ! 10 ! 11 ! 12 ! 13 ! 14 ! 15 ! 16 ! 17 ! 18 ! 19 ! 20 ! 21 ! 22 ! 23 !24 ! Vieta |'''Punkti''' |- | {{F1|2016}} ! ''[[Haas F1 Team]]'' ! ''Haas VF-16'' ! ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 061 1.6 V6 t'' | [[2016. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]] | [[2016. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]] | [[2016. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]] | [[2016. gada Krievijas Grand Prix|RUS]] | [[2016. gada Spānijas Grand Prix|ESP]] | [[2016. gada Monako Grand Prix|MON]] | [[2016. gada Kanādas Grand Prix|CAN]] | [[2016. gada Eiropas Grand Prix|EUR]] | [[2016. gada Austrijas Grand Prix|AUT]] |style="background:#F1F8FF;"| [[2016. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br>{{small|TP}} |style="background:#F1F8FF;"| [[2016. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br>{{small|TP}} |style="background:#F1F8FF;"| [[2016. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br>{{small|TP}} | [[2016. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]] | [[2016. gada Itālijas Grand Prix|ITA]] | [[2016. gada Singapūras Grand Prix|SIN]] | [[2016. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]] | [[2016. gada Japānas Grand Prix|JPN]] | [[2016. gada ASV Grand Prix|USA]] | [[2016. gada Meksikas Grand Prix|MEX]] |style="background:#F1F8FF;"| [[2016. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br>{{small|TP}} | [[2016. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]] | ! ! ! — |'''—''' |- |{{F1|2017}} !''[[Sauber F1 Team]]'' !''Sauber C36'' !''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 061 1.6 V6 t'' | [[2017. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]] | [[2017. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]] | [[2017. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]] | [[2017. gada Krievijas Grand Prix|RUS]] | [[2017. gada Spānijas Grand Prix|ESP]] | [[2017. gada Monako Grand Prix|MON]] | [[2017. gada Kanādas Grand Prix|CAN]] | [[2017. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]] | [[2017. gada Austrijas Grand Prix|AUT]] | [[2017. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] | [[2017. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]] | [[2017. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]] | [[2017. gada Itālijas Grand Prix|ITA]] | [[2017. gada Singapūras Grand Prix|SIN]] |style="background:#F1F8FF;"| [[2017. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]<br>{{small|TP}} | [[2017. gada Japānas Grand Prix|JPN]] |style="background:#F1F8FF;"| [[2017. gada ASV Grand Prix|USA]]<br>{{small|TP}} |style="background:#F1F8FF;"| [[2017. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]<br>{{small|TP}} |style="background:#F1F8FF;"| [[2017. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br>{{small|TP}} | [[2017. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]] | | ! ! ! — |'''—''' |- |{{F1|2018}} !''[[Sauber|Alfa Romeo Sauber F1 Team]]'' !''Sauber C37'' !''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 062 EVO 1.6 V6 t'' |style="background:#CFCFFF;"| [[2018. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br>{{small|13}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2018. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br>{{small|12}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2018. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br>{{small|19}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br>{{small|10}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2018. gada Monako Grand Prix|MON]]<br>{{small|18}}{{smallsup|†}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br>{{small|10}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Francijas Grand Prix|FRA]]<br>{{small|10}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br>{{small|9}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2018. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2018. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br>{{small|15}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2018. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2018. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2018. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br>{{small|11}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]<br>{{small|9}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]<br>{{small|7}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2018. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2018. gada ASV Grand Prix|USA]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]<br>{{small|7}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br>{{small|7}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2018. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br>{{small|7}} | ! ! ! 13. |'''39''' |- |{{F1|2019}} !''[[Scuderia Ferrari]]'' !''Ferrari SF90'' !''Ferrari 064 1.6 V6 t'' |style="background:#DFFFDF;"| [[2019. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br>{{small|5}} |style="background:#FFDF9F;"| '''''[[2019. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]'''''<br>{{small|3}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2019. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br>{{small|5}} |style="background:#DFFFDF;"| ''[[2019. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]''<br>{{small|5}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2019. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br>{{small|5}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2019. gada Monako Grand Prix|MON]]<br>{{small|Ret}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2019. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br>{{small|3}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2019. gada Francijas Grand Prix|FRA]]<br>{{small|3}} |style="background:#DFDFDF;"| '''[[2019. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]'''<br>{{small|2}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2019. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br>{{small|3}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2019. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2019. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br>{{small|4}} |style="background:#FFFFBF;"| '''[[2019. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]'''<br />{{small|1}} |style="background:#FFFFBF;"| '''[[2019. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]'''<br />{{small|1}} |style="background:#DFDFDF;"| '''[[2019. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]'''<br />{{small|2}} |style="background:#FFDF9F;"| '''[[2019. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]'''<br>{{small|3}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2019. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| '''''[[2019. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]'''''<br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| ''[[2019. gada ASV Grand Prix|USA]]''<br>{{small|4}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2019. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br>{{small|18}}{{smallsup|†}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2019. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br>{{small|3}} | ! ! !4. |'''264''' |- |{{F1|2020}} !''[[Scuderia Ferrari]]'' !''Ferrari SF1000'' !''Ferrari 065 1.6 V6 t |style="background:#DFDFDF;"| [[2020. gada Austrijas Grand Prix|AUT]] <br>{{small|2}} |style="background:#EFCFFF;"|[[2020. gada Štīrijas Grand Prix|STY]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF;"|[[2020. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]] <br>{{small|11}} |style="background:#FFDF9F"|[[2020. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br>{{small|3}} |style="background:#DFFFDF"|[[70. jubilejas Grand Prix|ANI]]<br>{{small|4}} |style="background:#EFCFFF"|[[2020. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF"|[[2020. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br>{{small|14}} |style="background:#EFCFFF"|[[2020. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF"|[[2020. gada Toskānas Grand Prix|TUS]]<br>{{small|8}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2020. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2020. gada Eifeļa Grand Prix|EIF]]<br>{{small|7}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2020. gada Portugāles Grand Prix|POR]]<br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2020. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]<br>{{small|5}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2020. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]<br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2020. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br>{{small|10}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2020. gada Sahiras Grand Prix|SHK]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2020. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br>{{small|13}} | | | | | ! ! !8. |'''98''' |- |{{F1|2021}} ![[Scuderia Ferrari]] !Ferrari SF21 !Ferrari 065/6 1.6 V6 t |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]<br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Portugāles Grand Prix|POR]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br>{{small|4}} |style="background:#FFFFFF;"| '''[[2021. gada Monako Grand Prix|MON]]'''<br>{{small|NS}} |style="background:#DFFFDF;"| '''[[2021. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]'''<br>{{small|4}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2021. gada Francijas Grand Prix|FRA]]<br>{{small|16}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Štīrijas Grand Prix|STY]]<br>{{small|7}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br>{{small|8}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2021. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br>{{small|2}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2021. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br>{{small|8‡}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]]<br>{{small|5}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br>{{small|4}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2021. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]<br>{{small|15}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]<br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada ASV Grand Prix|USA]]<br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Mehiko Grand Prix|MXC]]<br>{{small|5}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]]<br>{{small|5}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Kataras Grand Prix|QAT]]<br>{{small|8}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]]<br>{{small|7}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2021. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br>{{small|10}} ! ! !7. |'''159''' |- |[[2022. gada F1 sezona|2022]] ![[Scuderia Ferrari|Scuderia]] [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] !Ferrari F1-75 !Ferrari 066/7 1.6 V6 t |style="background:#FFFFBF;"| [[2022. gada Bahreinas Grand Prix|'''''BHR''''']]<br>{{small|1}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2022. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]] <br>{{small|2}} |style="background:#FFFFBF;"| [[2022. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br>{{small|1}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2022. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2022. gada Maiami Grand Prix|MIA]] <br>{{small|2}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2022. gada Spānijas Grand Prix|ESP]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2022. gada Monako Grand Prix|MON]] <br>{{small|4}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2022. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2022. gada Kanādas Grand Prix|CAN]] <br>{{small|5}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2022. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] <br>{{small|4}} |style="background:#FFFFBF;"| [[2022. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br>{{small|1}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2022. gada Francijas Grand Prix|FRA]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2022. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2022. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br>{{small|6}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2022. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]]<br>{{small|3}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2022. gada Itālijas Grand Prix|ITA]] <br>{{small|2}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2022. gada Singapūras Grand Prix|SIN]] <br>{{small|2}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2022. gada Japānas Grand Prix|JAP]]<br>{{small|3}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2022. gada ASV Grand Prix|ASV]]<br>{{small|3}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2022. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]<br>{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2022. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]] <br>{{small|4}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2022. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]] <br>{{small|2}} ! ! !2. |'''308''' |- |[[2023. gada F1 sezona|2023]] ![[Scuderia Ferrari|Scuderia]] [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] !Ferrari SF-23 !Ferrari 066/10 1.6 V6 t |style="background:#EFCFFF;"| [[2023. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2023. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]] <br>{{small|7}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2023. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2023. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]<br>{{small|3}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2023. gada Maiami Grand Prix|MIA]] <br>{{small|7}} |[[2023. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]] <br>{{small|A}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2023. gada Monako Grand Prix|MON]] <br>{{small|6}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2023. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br>{{small|11}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2023. gada Kanādas Grand Prix|CAN]] <br>{{small|4}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2023. gada Austrijas Grand Prix|AUT]] <br>{{small|2}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2023. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] <br>{{small|9}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2023. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]] <br>{{small|7}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2023. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br>{{small|3}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2023. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2023. gada Itālijas Grand Prix|ITA]] <br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2023. gada Singapūras Grand Prix|SIN]] <br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2023. gada Japānas Grand Prix|JAP]] <br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2023. gada Kataras Grand Prix|QAT]] <br>{{small|5}} |style="background:#000000;"| [[2023. gada ASV Grand Prix|USA]] <br>{{small|DK}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2023. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]<br>{{small|3}} |style="background:#FFFFFF;"| [[2023. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]]<br>{{small|NS}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2023. gada Las Vegasas Grand Prix|LAS]] <br>{{small|2}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2023. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]] <br>{{small|2}} ! !5. |'''206''' |- |[[2024. gada F1 sezona|2024]] ![[Scuderia Ferrari]] !Ferrari SF-24 !Ferrari 066/12 1.6 V6 t |style="background:#DFFFDF;"| [[2024. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]] <br>{{small|4}} |style="background:#FFDF9F;"| ''[[2024. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]]''<br>{{small|3}} |style="background:#DFDFDF;"| ''[[2024. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]''<br>{{small|2}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2024. gada Japānas Grand Prix|JAP]]<br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2024. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br>{{small|4}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2024. gada Maiami Grand Prix|MIA]]<br>{{small|3}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2024. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]<br>{{small|3}} |style="background:#FFFFBF;"| '''[[2024. gada Monako Grand Prix|MON]]'''<br>{{small|1}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2024. gada Kanādas Grand Prix|CAN]] <br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2024. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br>{{small|5}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2024. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br>{{small|11}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2024. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br>{{small|14}} |style="background:#DFFFDF;"| '''[[2024. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]'''<br>{{small|4}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2024. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br>{{small|3}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2024. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]]<br>{{small|3}} |style="background:#FFFFBF;"| [[2024. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br>{{small|1}} |style="background:#DFDFDF;"| ''[[2024. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]''<br>{{small|2}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2024. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]<br>{{small|5}} |style="background:#FFFFBF;"| [[2024. gada ASV Grand Prix|USA]]<br>{{small|1}} |style="background:#FFDF9F;"| ''[[2024. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]''<br>{{small|3}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2024. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]]<br>{{small|5}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2024. gada Las Vegasas Grand Prix|LAS]]<br>{{small|4}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2024. gada Kataras Grand Prix|QAT]]<br>{{small|2}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2024. gada Abū Dabū Grand Prix|ABU]]<br>{{small|3}} !3. |'''356''' |- |[[2025. gada F1 sezona|2025*]] ![[Scuderia Ferrari]] !Ferrari SF-25 !Ferrari 066/15 1.6 V6 t |style="background:#DFFFDF;"| [[2025. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]] <br>{{small|8}} |style="background:#000000;"| [[2025. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]] <br>{{small|DK}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2025. gada Japānas Grand Prix|JAP]] <br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2025. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]] <br>{{small|4}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2025. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]]<br>{{small|3}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2025. gada Maiami Grand Prix|MIA]]<br>{{small|7}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2025. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]] <br>{{small|6}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2025. gada Monako Grand Prix|MON]] <br>{{small|2}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2025. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br>{{small|3}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2025. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br>{{small|5}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2025. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br>{{small|3}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2025. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br>{{small|14}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2025. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br>{{small|3}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2025. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br>{{small|4}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2025. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2025. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2025. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]<br>{{small|9}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2025. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]<br>{{small|6}} |style="background:#FFDF9F;"| [[2025. gada ASV Grand Prix|USA]]<br>{{small|3}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2025. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]<br>{{small|2}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2025. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]]<br>{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2025. gada Las Vegasas Grand Prix|LAS]]<br>{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2025. gada Kataras Grand Prix|QAT]]<br>{{small|8}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2025. gada Abū Dabū Grand Prix|ABU]]<br>{{small|4}} !5. |'''242''' |} {{smallsup|†}} Nefinišēja, bet tika klasificēts, jo veica vairāk kā 90% no sacīkstes.<br> {{smallsup|‡}} Tika piešķirta puse no punktiem, jo tika veikts mazāk kā 75% no sacīkstes distances.<br /> ^* Pašreizējā sezona. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Charles Leclerc (racing driver)|Šarls Leklērs}} * [http://www.charles-leclerc.com/ Oficiālā mājaslapa] {{F1 piloti}} {{DEFAULTSORT:Leklērs, Šarls}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Monako dzimušie]] [[Kategorija:Formula 1 piloti]] [[Kategorija:Formula 2 piloti]] [[Kategorija:Monako autosportisti]] 9koaeksqzz9m7u7agnxew8msgnu9uyy 0 468617 4490861 4472454 2026-07-06T07:58:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490861 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | company = [[Videometra]] | composer = * [[Intars Busulis]] (1.— 5. sezona) * [[Gints Stankēvičs]] (6. — 10. sezona) | country = {{LAT}} | director = [[Raimunds Baņonis]], <br> [[Jurijs Djakonovs]], <br> [[Ričardas Vitkaitis]], <br> [[Māris Bezmers]] | first_aired = {{Dat|2020|08|31|N|bez}} | genre = Drāma | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | last_aired = {{dat|2026|05|07|N|bez}} | producer = [[Rimvīds Martinaitis]], <br> Ieva Salceviča | runtime = 25 minūtes | show_name = Nemīlētie | starring = * [[Rēzija Kalniņa]] * [[Egons Dombrovskis]] * [[Elīna Bojarkina]] * [[Edijs Zalaks]] * [[Artūrs Dīcis]] * [[Gundars Grasbergs]] * [[Klāvs Kristaps Košins]] * [[Mārtiņš Vilsons]] * [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] * [[Normunds Laizāns]] * [[Januss Johansons]] * [[Eduards Johansons]] * [[Edgars Lipors]] * [[Ivo Martinsons]] | writer = Edvīns Kaleda | image = | num_episodes = 626 | related = Nemīlētie: Svešie<br>Nemīlētie: Nolemtie<br>Nemīlētie: Nolemtie 2<br>Nemīlētie: Nolemtie 3<br>Nemīlētie: Nolemtie 4<br>Nemīlētie: Nolādētie<br>Nemīlētie: Nolādētie 2 <br>Nemīlētie: Nolādētie 3 | num_seasons = 10 | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] }} '''Nemīlētie''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2020. gada 31. augusta līdz 2026. gada 7. maijam, tas bija redzams TV3 četras reizes nedēļā — no pirmdienas līdz ceturtdienai, taču servisā Go3 to bija iespējams redzēt ātrāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/nemiletie,serial-1915103|title=Nemīlētie|website=Go3|access-date=2022-03-18}}</ref> Seriāls ir veidots pēc [[lietuvieši|lietuviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] Edvīna Kaledas triloģijas "Nemīlētie", "Svešinieki" un "Nosodītie" motīviem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/seriali/serials-nemiletie/par/|title=Attiecību drāma “Nemīlētie” kanālā TV3 jau no 31. augusta!|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Seriāls balstīts uz patiesiem notikumiem, par pamatu ņemot reālu cilvēku dzīves stāstus, kuram ir vairākas daļas. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezonas nosaukums ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |Nemīlētie |'''1''' |80 |{{dat|2020|8|31|N|bez}} |{{dat|2021|1|21|N|bez}} |- |Nemīlētie: Svešie |'''2''' |57 |{{dat|2021|2|22|N|bez}} |{{dat|2021|6|3|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie |'''3''' |55 |{{dat|2021|9|27|N|bez}} |{{dat|2021|12|30|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 2 |'''4''' |63 |{{dat|2022|1|24|N|bez}} |{{dat|2022|5|9|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 3 |'''5''' |67 |{{dat|2022|9|19|N|bez}} |{{dat|2023|1|13|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 4 |'''6''' |64 |{{dat|2023|8|28|N|bez}} |{{dat|2023|12|14|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie |'''7''' |63 |{{dat|2024|1|29|N|bez}} |{{dat|2024|5|16|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 2 |'''8''' |59 |{{dat|2024|9|9|N|bez}} |{{dat|2024|12|19|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 3 |'''9''' |56 |{{dat|2025|2|3|N|bez}} |{{dat|2025|5|8|N|bez}} |- |Nemīlētie: FINĀLS |'''10''' |62 |{{dat|2026|1|19|N|bez}} |{{dat|2026|5|7|N|bez}} |} == Sižets == Seriāls ir stāsts par dažādu sociālo slāņu cilvēkiem, kuri krīzes laikā cenšas izdzīvot, kā māk. Tie ir cilvēki, kurus šī finanšu krīze nemaz neskar un var atļauties visu, ko vien sirds kāro, un naudu mierīgi māk nopelnīt — legāli un dažkārt arī nelegāli. Tie ir cilvēki, kuri ar dažādām metodēm cenšas noturēties šajā skarbajā pasaulē un dara visu iespējamo, lai izdzīvotu, citi savukārt upurē sevi, lai sagādātu saviem mīļajiem cilvēkiem visu nepieciešamo skaistai dzīvei un nokļūst nopietnās nepatikšanās, bet daži uzticīgi mīl, lai arī cik ilgi otrs būtu jāgaida atgriežamies mājās. Otrajā sezonā katram varonim nākas sadzīvot ar to, ka paļauties ir iespējams tikai uz sevi, jo visi apkārtējie ir kļuvuši par svešiniekiem. Trešajā sezonā varoņus piemeklē tumši noslēpumi un mīklaini notikumi, kas varoņiem liks saskarties ar smagiem pārbaudījumiem un noziegumi sekos cits pēc cita. Ceturtajā sezonā notikumi norisinās tuvāk mūsdienām un daudziem no varoņiem izdodas tikt gan pie naudas, gan varas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/|title=Seriāls ”Nemīlētie” atgriežas ar ceturto sezonu|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv|archive-date=2022-02-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20220215180741/https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/}}</ref> == Tēli == * '''Sofija Zīle''' † ([[Rēzija Kalniņa]]) — Oskara māte, direktore parfimērijas uzņēmumā. Mārtiņa sieva. Pārvācās ar Raimondu uz ASV. Vēlāk gājusi bojā autokatastrofā. * '''Raimonds Katlaps''' ([[Egons Dombrovskis]]) — Sofijas vīrs. Uzņēmējs. Dzīvoja Amerikā kopā ar Sofiju. * '''Ieva Vanaga''' ([[Elīna Bojarkina]]) — Artūra bijusī sieva. Kornēlijas meita. Zanes māsīca. Ir meitiņa Milda. Bija attiecībās ar Makara miesassargu Arni. Bija problēmas ar alkoholu un narkotikām. Nodarbojas ar juvelierizstrādājumu pārdošanu. Ir attiecībās ar advokātu, psihologu Juliusu. * '''Artūrs Vanags''' † ([[Edijs Zalaks]]) — Normunda brālis. Ievas bijušais vīrs. Ir meitiņa Milda. Sēdējis cietumā par seifa aplaupīšanu, pēc tam apžēlots un atbrīvots. Pēc Normunda nāves pārņēma Normunda uzņēmumu. Vandas mīļākais. Pārdeva visu biznesu Koganiem. Pēc Lūkasa nāves paņēma visu Lūkasa naudu un ar Vandu aizbēga uz Kipru. Miris. * '''Oskars Zīle''' † ([[Artūrs Dīcis]]) — uzņēmējs. Makara ienaidnieks. Bija attiecībās ar Nelliju. Abiem ir kopīga meita Melisa. Nodarbojas ar cigarešu kontrabandu. Mārtiņa un Sofijas dēls. Sandras, Žoras un Ivo slepkava. Tika nošauts. * '''Inga Gricmane-Vanaga''' † ([[Dārta Daneviča]]/[[Evita Klimavičiusa]]) — bijusī prostitūta. Normunda sieva, bet tiekas ar Armandu. Nedeva Normundam šķiršanos. Afēriste. Tika noslepkavota savā mājā. * '''Normunds Vanags''' † ([[Ģirts Rāviņš]]) — Artūra brālis. Ingas vīrs. Zanes bijušais. Uzņēmējs. Zīles partneris. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Juris Katlaps''' ([[Toms Liepājnieks|Tom J. Benedict]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-toms-liepajnieks-pienemis-sev-holivudas-cienigu-vardu-36513/|title=Aktieris Toms Liepājnieks pieņēmis sev Holivudas cienīgu vārdu|website=www.santa.lv|access-date=2022-03-18}}</ref>) — Raimonda dēls. Ievas mīļākais. Iepriekš nodarbojās ar kokaīna biznesu. * '''Kornēlija''' ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Ievas māte. Pašlaik dzīvo Anglijā. * '''Zane''' ([[Inita Sondore]]/[[Zane Aļļēna]]) — strādāja slimnīcā. Normunda bijusī draudzene. Ievas māsīca. * '''Valērija Makarova''' † ([[Zane Daudziņa]]) — Makara bijusī sieva. Nogalināta slimnīcā. * '''Sigurds Makarovs (Makars)''' † ([[Ģirts Ķesteris]]) — Valērijas bijušais vīrs. Uzņēmējs un slepkava. Pasūtīja Oskara tēva Mārtiņa slepkavību. Zīles ienaidnieks. Tika nogalināts savās mājās. * '''Sandra/Keita''' † ([[Samira Adgezalova]]) — strādāja par prostitūtu. Zīle viņu nogalināja, nožņaudzot un iemetot upē. Keita bija attiecībās ar Lorensu, un bija stāvoklī. Motociklists Tālis nogalināja Keitu pie kažoku veikala. * '''Erlands Laurinovičs jeb Lorenss''' † ([[Gundars Grasbergs]]) — Zīles draugs, partneris. Pāvela, Letīcijas, Lāzera, Armanda un Artūra slepkava. Miris. * '''Gvido Doļskis''' † ([[Egils Melbārdis]]) — korumpēts izmeklētājs. Armatūras slepkava. Miris. * '''Māris Kļava''' † ([[Andrejs Aļeņčevs]]) — Artūra draugs. Gabrielas vīrs. Palīdzēja Artūram ar seifa aplaupīšanu. Strādāja pie Zīles. Tika noslepkavots no Armanda rokas. * '''Žora, Silvers''' † ([[Jurijs Djakonovs]]) — strādāja pie Makara un Raimonda. Zīle kopā ar Normundu Žoru noslepkavoja. Silvers ieradās Latvijā kopā ar savu miesassargu Gazo. Miljonārs no Spānijas, nodarbojās ar narkotiku biznesu. Pēc Rūdolfa pasūtījuma Armands Silveru nošāva. * '''Valts''' ([[Armands Ikalis]]) — Žoras pārinieks. Nodarbojās ar sutenerismu. * '''Daina''' † ([[Ieva Segliņa]]) — Raimonda mīļākā. Mirusi Žoras un Valta dēļ. * '''Mārtiņš''' † ([[Juris Lisners]]) — Oskara tēvs. Strādājis kopā ar Makaru. Nogalināts pēc Makara pasūtījuma. * '''Lūkass Lejnieks''' † ([[Kaspars Zāle]]) — sēdēja cietumā kopā ar Artūru. Artūra draugs. Palīdzēja organizēt [[Cigarete|cigarešu]] kontrabandu [[Maskava|Maskavā]]. Atgriezies Latvijā pēc tam, kad viņu sāka vajāt slepkavas Maskavā. Vēlējās ar Artūru aizbēgt uz [[Kipra|Kipru]]. Snaipera slepkava. Noslepkavots. * '''Gabriela''' † ([[Grēta Trušiņa]]) — Māra sieva. Slimoja ar [[Leikēmija|leikēmiju]]. * '''Rūdolfs Šulcs''' ([[Lauris Subatnieks]]) — uzņēmējs. Brigitas bijušais vīrs. Tomasa un Kūpera tēvs. Strādāja pie Silvera par grāmatvedi. Pēc Silvera nāves atgriezies [[Spānija|Spānijā]]. * '''Brigita''' ([[Elīna Vāne]]) — uzņēmēja. Bijusī Rūdolfa un Viļņa sieva. Tomasa māte. * '''Rinalds Kuperovskis jeb Kūpers''' ([[Klāvs Kristaps Košins]]) — Lorensa un Zīles "labā roka". Rūdolfa dēls, Alises, Agates un Tomasa pusbrālis. Sēdējis cietumā kopā ar Artūru. Santas vīrs. Hūberta un Ingas slepkava. Ķēniņa znots. Pašlaik atrodas Spānijā ar Santu. * '''Alise Kuperova''' ([[Poļina Čerņenoka]]) — Kūpera pusmāsa. Bija Ievas darba kolēģe. Bija iemīlējusies Artūrā. * '''Agate Kuperova''' ([[Ance Muižniece]]) — Alises un Kūpera vecākā pusmāsa. Precējusies ar Kasparu (Krabis). * '''Nellija Berga''' ([[Elīna Avotiņa]]) — medmāsa. Dzīvoja kopā ar Zīli. Ir kopīga meita Melisa. Makara un Malicka slepkava. * '''Melisa''' ([[Krista Prēdele]]) - Nellijas un Oskara Zīles meita. * '''Tomass Šulcs''' ([[Varis Vilciņš]]) — Brigitas un Rūdolfa dēls. Kūpera pusbrālis. Slimoja ar leikēmiju. * '''Vilnis Burneika''' ([[Armands Berģis]]) — žurnālists. Brigitas bijušais vīrs. * '''Gazo''' ([[Kaspars Kambala]]) — Silvera miesassargs. Pēc Silvera nāves pārgāja Rūdolfa pusē. * '''Armands Lugers''' † ([[Kaspars Kārkliņš]]) — profesionāls slepkava. Mārtiņš viņu noalgoja, lai nogalinātu Makaru. Kļuva par Zīles sabiedroto. Ingas mīļākais. Normunda, Silvera, Māra un Tāļa slepkava. Neveiksmīgi centās nogalināt Lorensu. Noslepkavots. * '''Letīcija''' † ([[Madara Viļčuka]]) — Armanda māsa. Bija saderinājusies ar Pāvelu. Centās atriebt sava brāļa nāvi. Teo slepkava. Noslepkavota. * '''Pāvels Hrimenko''' † ([[Aleksandrs Maļikovs]]) — Letīcijas līgavainis. Bija gatavs Letīcijas dēļ darīt jebko. Noslepkavots. * '''Arnis''' † ([[Artūrs Putniņš]]) — Makara miesassargs. Dzīvoja kopā ar Ievu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Malickis''' † ([[Sergejs Timoņins]]) — Makara miesassargs. Noslepkavots. * '''Lelde''' ([[Madara Melne-Tomsone]]) — teātra režisore. Dzīvoja kopā ar Artūru. * '''Renāte''' ([[Zane Dombrovska]]) — prokurore. Bija Makara mīļākā līdz brīdim, kad Makars viņu piekrāpa. * '''Valters Ķēniņš''' ([[Mārtiņš Vilsons]]) — uzņēmējs. Makara biznesa partneris. Emmas bijušais vīrs. Santas tēvs. Izlikās par mirušu, lai atmaskotu savus pretiniekus. Raimondas mīļākais. Kūpera sievastēvs. Sadarbojās ar Kalvi Ozolu, lai iznīcinātu Alfrēdu Koganu. Arestēts par finanšu mahinācijām. * '''Emma Zvaigzne''' ([[Agnese Zeltiņa]]) — Ķēniņa bijusī sieva. Bija attiecības ar Taisonu, no kura arī ir dēls Lūkass. Neilgu laiku bija attiecībās ar Makaru. * '''Henriks Līventāls jeb Taisons''' † ([[Gints Andžāns]]) — Santas vīrs. Ķēniņa znots. Hansa draugs. Bija attiecībās ar Emmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Aplaupīja Artūru. Centās neveiksmīgi nogalināt Ķēniņu. Miris. * '''Santa Līventāle''' ([[Laura Atelsone]]) — Ķēniņa meita. Taisona sieva. Bija stāvoklī no Taisona, bet [[Narkotikas|narkotiku]] pārvadājuma dēļ bērnu zaudēja. Ir attiecībās ar Kūperu. Pašlaik atrodas Spānijā ar Kūperu. * '''Arvis Hansmanis jeb Hanss''' † ([[Jurģis Spulenieks]]) — Taisona draugs. Dzīvoja kopā ar Sarmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Teodors Jansons jeb Teo''' † ([[Viktors Ellers]]) — Kūpera cilvēks. Dzīvoja kopā ar Nelliju. Bija iemīlējies Letīcijā, kas viņu noslepkavoja. * '''Vanda''' ([[Małgorzata Anna Apse]]) — Lūkasa (Emmas dēla) aukle. Piesedza Taisona un Emmas attiecības. Artūra mīļākā. Lūkasa slepkava. Kopā ar Artūru aizbēga uz Kipru. * '''Armatūra''' † ([[Raivis Vidzis]]) — Kūpera cilvēks. Centās nozagt 2 miljonus eiro, kas bija domāti Agates izpirkšanai. Noslepkavots. * '''Žuks''' ([[Juris Kozlovskis]]) — Kūpera cilvēks. Bellas vīrs. Bronsona un Buldozera slepkava. * '''Bella''' ([[Milēna Savkina]]) — Žuka sieva. Pirms tam bija Artūra mīļākā. Pēc izšķiršanās ar Artūru centās veikt pašnāvību. Bija strādājusi Ievas juvelierveikalā par kasieri. * '''Grēta''' ([[Elza Alberiņa]]) — Bellas labākā draudzene. * '''Dadzis''' † ([[Pauls Iklāvs]]) — Kūpera bandas loceklis. Miris. * '''Ivo''' † ([[Mārtiņš Millers]]) — Zīles cilvēks. Sofijas slepkava. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Vilis Upenieks jeb Mežainis''' ([[Marģers Eglinskis]]) — dzērājs. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Nodarbojās ar augu vākšanu un čūsku medīšanu. * '''Rimants Valančuks jeb Rimis, Gangsteris''' † ([[Kārlis Artejevs]]) — dzērājs un zaglis. Konfliktēja ar Mežaini. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Noslepkavots. * '''Pēteris Butkus''' ([[Jānis Āmanis]]) — korumpēts virsprokurors. Ķēniņa, Makara un Hūberta cilvēks. Annas brālis. Freda Kogana krustdēls. Panāca, ka Renāte tiek atlaista no prokurores amata. * '''Anna Žvīre''' † ([[Anta Aizupe]]) — Pētera māsa. Lorensa kaimiņiene. Bija attiecībās ar Lorensu. Noslepkavota. * '''Šamanis''' † ([[Kārlis Freimanis (aktieris)|Kārlis Freimanis]]) — bandīts. Armatūras brālis. Nolaupīja Kūperu, domādams, ka tas ir nogalinājis Armatūru. Gvido Doļska slepkava. Miris. * '''Zivtiņš''' † ([[Sandis Mikanovskis]]) — Šamaņa cilvēks. Tika sadurts un pēc tam atvests uz slimnīcu. Miris. * '''Lāzers''' † ([[Agris Krapivņickis]]) — Šamaņa cilvēks. Zīles slepkava. Noslepkavots. * '''Kaspars Upenieks jeb Krabis''' ([[Eduards Johansons]]) — Kūpera cilvēks. Bijušais policists. Ir precējies ar Kūpera māsu Agati. Pēc Kūpera aizbraukšanas uz Spāniju pārņēma "Mustanga" vadību. Aizbrauca uz ārzemēm. * '''Jurģis Sudmalis''' † ([[Ģirts Liuziniks]]) — finansists. Agrāk dienējis [[Franču Ārzemnieku leģions|Franču Ārzemnieku leģionā]]. Strādāja pie Ķēniņa. Miris. * '''Juliuss Brants''' ([[Ainārs Ančevskis]]) — advokāts un psihologs. Palīdz Artūram juridiskos jautājumos. Palīdzēja Ievai atbrīvoties no narkotiku atkarības. Ievas mīļākais. * '''Hūberts Doļskis''' † ([[Normunds Bērzs]]) — ģenerālprokurors. Gvido brālis. Miris. * '''Linards Staško''' † ([[Edvīns Klimanovs]]) — kriminālpolicijas priekšnieks. Par kriminālpolicijas priekšnieku kļuva pēc Gvido Doļska nāves. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Marts Žalbis''' † ([[Mārtiņš Brūveris]]) — drošības dienesta vadītājs. Apbalvots ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Kauls''' † ([[Dainis Gaidelis]]) — bijušais bandīts. Bija slims ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]]. Nogalināja Taisonu pēc Makara pasūtījuma, lai slepkavībā vainotu Ķēniņu. Miris. * '''Sarma''' † ([[Anete Bendika]]) — Hansa līgava. Palīdzēja Hansam un Arnim ar narkotiku pārvadāšanu. Mirusi. * '''Vitauts Morics''' ([[Ivars Kļavinskis]]) — policists. Enijas bijušais vīrs. Tima tēvs. Švarca un Stefana draugs. Tika atlaists no darba pēc tam, kad viņa dzīvoklī tika atrastas narkotikas. Pēc tam, kad tika atlaists no policijas, sāka strādāt Lorensa apsardzes firmā "Mustangs". Bija romāns ar Diānu. Vēlāk atjaunots darbā policijā. Aizturēja Alfrēdu Koganu par viņa noziedzīgā grupējuma vadīšanu. Pēc draudiem tikt nogalinātam aizbēga no Latvijas. Tika sašauts un aizvests uz slimnīcu. Pēc sašaušanas kādu laiku atradās komā. Pēc atgūšanās no komas sācis vadīt slepenpolicijas nodaļu. Pēc problēmām personīgajā dzīvē, piedzīvoja sirdstrieku, kādēļ uz laiku pameta darbu slepenpolicijā. * '''Pauls Timiņš''' ([[Aldis Siliņš]]) — korumpēts policists, vēlāk prokurors. Vitauta kolēģis. Renātes meitas bijušais vīrs. Abiem ir kopīgs bērns. * '''Enija Morica''' ([[Anna Klēvere]]) — Vitauta bijusī sieva. Tima māte. Ir problēmas ar alkoholu. Pašlaik uzturas Liepājā. Pēc alkoholisma pārvarēšanas kļuva par veiksmīgu uzņēmēju. Bija saderinājusies ar Alfrēdu Koganu. Dzērumā, aizstāvoties, pie bāra nogalināja Karīnas audžubrāli. * '''Tims Morics''' ([[Kārlis Rūdolfs Ērglis]]) — Vitauta un Enijas dēls. Lūša slepkava. Bija veselības problēmas. Kopā ar Raju nodarbojas ar automašīnu zagšanu. Lauras Koganas līgavainis. Alfrēds Kogans centās viņu nogalināt. Ziedoja savu nieri Vitautam Moricam, lai izglābtu viņa dzīvību. Kopā ar Švarcu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā. * '''Fredis Kogans''' † ([[Andris Morkāns]]) — Koganu ģimenes galva. Pētera krusttēvs. Miris. * '''Nauris Kogans''' ([[Andris Gross]]) — Koganu ģimenes vecākais dēls. Arestēts Zviedrijā par narkotiku kontrabandu. Ievas Koganas bijušais vīrs. Vigo tēvs. * '''Marks Kogans''' † ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Koganu ģimenes otrs vecākais dēls. Bija attiecībās ar Silvu. Iefiltrējās Gunāra Ozola uzņēmumā, lai to izputinātu. Vadīja dzērumā automašīnu ar kuru avarēja un nogalināja bārmeni. Pēc tam, kad uzzināja, ka Alfrēds visu savu mantu grib norakstīt fondam, kopā ar Mesiju izlēma aplaupīt seifu. Noslepkavots. * '''Haris jeb Harijs Kogans''' ([[Valts Skuja]]) — Koganu ģimenes otrs jaunākais dēls. Rasmas bijušais vīrs. Abiem ir kopīga meita Sofija. Bija romāns ar Elīzu, no kuras bija dvīņi. Ir problēmas ar azartspēlēm un alkoholu. Jāņa Baloža un Rajas slepkava. Arestēts par Jāņa Baloža un Raja Kogana slepkavībām. * '''Raja jeb Rajens Kogans''' † ([[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]]) — Koganu ģimenes jaunākais dēls. Nodarbojas ar auto zagšanu. Bija attiecībās ar Līgu, Viktoriju un Dārtu. Tanka un Puņa slepkava. Nozaga no savas ģimenes naudu un dimantus. Gandrīz gāja bojā automašīnas eksplozijā. Strādāja pie Kalvja Ozola. Noslepkavots. * '''Mesija''' † ([[Gatis Gāga]]) — Lorensa cilvēks. Kopā ar Lorensu sēdējis cietumā. Lorensa un Mordas slepkava. Strādāja vienlaicīgi gan pie Kalvja Ozola, gan Alfrēda Kogana. Nogalināts brīdī, kad ar Marku Koganu centās aplaupīt Koganu seifu. * '''Ojārs Lūsis jeb Lūsis''' † ([[Āris Matesovičs]]) — Kūpera cilvēks. Silvas brālis. Bijušais policists. Strādāja "Mustangā". Palīdzēja Vitautam izkļūt no cietuma. Kopā ar Krabi nolaupīja Lauru Koganu. Noslepkavots. * '''Sandris''' ([[Rihards Sniegs]]) — narkodīleris un narkomāns. Bija strādājis kopā ar Kūperu. Vēlāk sadarbojās ar Koganiem. * '''Imants''' ([[Ritvars Gailums]]) — dzērājs. Dzīvoja kopā ar Eniju, līdz apzaga viņas dzīvokli. * '''Edgars''' ([[Ernests Greizis]]) — uzņēmējs. Kogana cilvēks. * '''Burkovskis''' † ([[Jānis Kirmuška]]) — uzņēmējs un krāpnieks. Centās apkrāpt Ķēniņu. Pēc tiesas centās aizbēgt uz ārzemēm, bet pa ceļam uz lidostu viņa mašīnu apturēja Kogani un viņu nolaupīja. Miris. * '''Jurkins''' † ([[Henrijs Arājs]]) — Kūpera cilvēks. Strādāja Mustangā par hakeri. Miris. * '''Ričards''' ([[Rūdolfs Apse]]) — policists. Palīdzēja Kūperam nozagt [[Hašišs|hašišu]] no muitas noliktavas. * '''Snaiperis''' † ([[Vitālijs Jakovļevs]]) — bandīts, kurš pasūtīja Lūkasa slepkavību no Maskavas. Miris. * '''Bronsons''' † ([[Nikita Baikovs]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Buldozers''' † ([[Rolands Brikmanis]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Rasma Kogana''' ([[Telma Auziņa]]) — Hara bijusī sieva. Abiem ir kopīga meita Sofija. Dzīvo Londonā. * '''Alfrēds Kogans''' † ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Freda Kogana brālis. Švarca bioloģiskais tēvs. Uzņēmējs. Pēc brāļa nāves uzņēmās vadību pār Koganu ģimeni. Oskara Jodeiķa, Jāņa, Ievas Koganas un Vigo Kogana slepkava. Bija aizturēts par noziedzīga grupējuma vadīšanu. Pēc Oskara Jodeiķa slepkavības, sāka rādīties halucinācijas. Noslepkavots. * '''Roberts Jodeiķis jeb Švarcs''' ([[Miķelis Žideļūns]]) — Oskara Jodeiķa audžudēls. Alfrēda Kogana bioloģiskais dēls. Sēdēja cietumā kopā ar Raju. Lauras bērnības labākais draugs. Bija attiecības ar Lauru Koganu. Kopā ar Timu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādāja slepenpolicijā. Pēc tam, kad Mesija uzzināja, ka viņš apzaga Kalvja Ozola seifu, pazuda. Marka Kogana, Mesijas un Alfrēda Kogana slepkava. * '''Oskars Jodeiķis''' † ([[Juris Hiršs]]) — Švarca tēvs. Nozaga no Koganiem naudu. Bēgot tika sašauts. Aizbēga uz ārzemēm. Tika nošauts Alfrēda Kogana mājā. * '''Jānis Balodis''' † ([[Ivo Martinsons]]) — izmeklētājs. Morica priekšnieks. Pēc aiziešanas no darba policijā sāka sadarboties ar Aivo. Bija attiecībās ar Viktoriju. Mēģināja nogalināt Karīnu un Alfrēdu. Ir attiecībās ar Katrīnu. Kopā ar Valdi strādāja pie Ķēniņa. Mēģināja šantažēt Marku un Hari Koganus par avāriju, kurā gāja bojā bārmenis. Noslepkavots. * '''Elīza''' ([[Katrīna Kreile]]) — striptīzdejotāja. Studēja krimināltiesības. Bija romāns ar Hariju, no kura palika stāvoklī. Bīta slepkava. Bija attiecībās ar Vigo Koganu. * '''Stefans Grīga''' † ([[Ivars Auziņš]]) — taksometra šoferis. Vitauta draugs. Palīdzēja izglābt Švarcu no Koganiem. Strādāja pie Koganiem. Uzrakstīja policijā iesniegumu par Alfrēdu Koganu. Veica pašnāvību. * '''Diāna''' ([[Līga Zeļģe]]) — degvielas uzpildes stacijas kasiere. Kūpera brālēna sieva. Gerdas māte. Bija romāns ar Vitautu, no kura palika stāvoklī. Bija problēmas ar narkotikām. * '''Sandra''' ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — striptīza kluba vadītāja. Kārpas bijusī sieva. Apgalvoja, ka ir stāvoklī no Alfrēda Kogana. Bija attiecībās ar Gunāru Ozolu. Aizbēga no valsts pēc tam, kad Rūtiņš aplaupīšanas laikā viņu sašāva. * '''Viktors''' ([[Pēteris Gaudiņš]]) — žurnālists. Marijas tēvs. * '''Marija''' † ([[Anna Terēze Lase]]) — Viktora meita. Elīzas un Lauras draudzene. Mirusi. * '''Reinis''' ([[Māris Bezmers]]) — žurnālists. Viktora draugs un kolēģis. * '''Biruta''' ([[Inta Tirole]]) — Morica kaimiņiene. Izīrēja Moricam istabu. * '''Donāts Bītauts jeb Bīts''' † ([[Rihards Gēcis]]) — bandīts. Harijs viņu pasūtīja, lai nogalinātu Elīzu. Marijas un Elīzas kaimiņienes slepkava. Miris. * '''Silva Lūse''' ([[Ilva Centere]]) — Lūša māsa. Marks viņu notrieca un aizveda pie sevis uz dzīvokli, kur satuvinājās ar viņu. Pēc Lūša nāves sāka strādāt "Komandorā". Pēc tam strādāja prokoratūrā. Renātes kolēģe. * '''Viktorija''' ([[Anna Nele Āboliņa]]) — Rasmas māsa. Bija attiecībās ar Raju, Jāni Balodi un Dēmonu. Nogalināja zagli, kas centās viņu apzagt. * '''Laura Kogana''' ([[Zanda Mankopa]]) — Freda Kogana vienīgā meita. Tika nolaupīta. Tima līgava. Roberta bērnības labākā draudzene. Bija attiecības ar Robertu Švarcu. Aizbēga prom no Latvijas. Pēc tam atgriezās Latvijā. Bija iesaistīta Koganu biznesā. Bija gadījuma attiecībās ar Artūru. * '''Kārlis''' † ([[Anatolijs Fečins]]) — Kūpera brālēns. Diānas vīrs. Gerdas tēvs. Dēmona bērnības draugs. Pēc Lūša nāves kļuva par "Komandora" izpilddirektoru. Atlaists pēc tam, kad atklājās, ka viņš piesavinājās visu Kārpas nozagto naudu. Izglāba Rajam dzīvību no sprādzieniem. Miris. * '''Raimonda Cīrule''' ([[Evija Krūze]]) — politiķe. Valtera Ķēniņa mīļākā. Ģirta Cīruļa bijusī sieva. Arestēta par finanšu mahinācijām. * '''Ģirts Cīrulis''' ([[Krišjānis Salmiņš]]) — politiķis. Raimondas Cīrules bijušais vīrs. Tika šantažēts par mazgadīgas striptīzdejotājas pavedināšanu. * '''Gerda''' ([[Sandija Misika]]) — skolniece. Kārļa un Diānas meita. Strādā ārzemēs. * '''Antons Malkins jeb Malka''' † ([[Ralfs Siliņš]]) — Krabja cilvēks. Kopā ar Kārpu nozaga no firmas "Komandora" mašīnu ar naudu. Tika noslepkavots garāžā. * '''Kārpa''' † ([[Radions Kuzmins]]) — Krabja cilvēks. Sandras vīrs. Kopā ar Malku nozaga no firmas "Komandors" mašīnu ar naudu. Malkas slepkava. Pēc šaušanas Kārpa aizgāja pie Koganiem. Kogani ar Timu piekāva Kārpu pēc tam, kad Laura atpazina viņu kā vienu no nolaupītājiem. Miris. * '''Rūtiņš''' ([[Varis Piņķis]]) — Mesijas cilvēks. Kopā ar Malku, Kārpu un Mesiju nozaga "Komandora" mašīnu ar naudu. Krabis viņu sašāva rokā. Kopā ar Mesiju aplaupīja Gunāru Ozolu. Pēc tam sagūstīts. Bēgšanas laikā sašāva Moricu. Aizbēdzis no valsts, kad Līga viņu sadūra. * '''Šaro''' ([[Uldis Bergmanis]]) — Mesijas cilvēks. Policists. Morica kolēģis. Sašāva Kārpu naudas dēļ. Atklāja, ka nozagtā nauda ir viltota. Sadarbojās ar Sandru. Sadarbojās ar Ģirtu, lai atbrīvotu Alfrēdu. * '''Lija''' ([[Laura Erdlāne]]) — striptīzdejotāja. Agrāk bija afēriste. Bija attiecībās ar Timu. Rakstījusi iesniegumu par Ģirtu. Pēc tam aizlaidās, līdz Alfrēds pasūtīja viņas slepkavību uz ārzemēm. * '''Danute''' ([[Dace Makovska]]) — Mesijas tante. Veterinārārste. Slimo ar cukura diabētu. Strādāja pie Alfrēda par apkopēju. No darba aizgāja pēc tam, kad nozaga no Alfrēda naudu. Izglāba Rūtiņam dzīvību, pēc tam, kad viņu sašāva Krabis. * '''Valdis Atvars''' ([[Edgars Lipors]]) — Simonas vīrs un atraitnis. Kravu šoferis. Rajas krusttēvs. Gunāra pusbrālis. Aivo Ozola slepkava. No Ķēniņa uzzināja, ka Alfrēds bija kopā ar Simonu. Kopā ar Timu un Švarcu nolaupīja Koganiem dimantus. Strādāja pie Ķēniņa. * '''Simona Atvare''' † ([[Jekaterina Frolova]]) — Valda sieva. Alfrēda Kogana mīļākā. Mirusi no kokaīna pārdozēšanas. * '''Aivo Ozols''' † ([[Emīls Kivlenieks]]) — Karīnas draugs. Līgas brālis un Tāļa audžubrālis. Gunāra audžudēls. Sadarbojās ar Raju. Noslepkavots. * '''Gunārs Ozols''' ([[Normunds Laizāns]]) — uzņēmējs. Tāļa tēvs. Līgas un Aivo audžutēvs. Valda pusbrālis. Šantažēja Viktoriju un Jāni Balodi, lai atbrīvotos no Valtera Ķēniņa un Alfrēda Kogana. Kalvja Ozola brālis. Mantoja visu Kalvja naudu un īpašumus. Slimoja ar vēzi. Kārļa slepkava. * '''Karīna Šterna''' ([[Marika Šmukste]]) — policiste un izmeklētāja. Aivo bijusī draudzene. Tika sašauta. Nesekmīgi centās nogalināt Paulu Timiņu. Bija attiecībās ar Jāni Balodi. * '''Līga Ozola''' † ([[Agnija Dreimane]]) — uzņēmēja. Aivo māsa. Tāļa audžumāsa. Gunāra audžumeita. Bija attiecībās ar Raju. Palīdzēja Rūtiņam aizbēgt no Gunāra Ozola mājas. Mirusi. * '''Renāte''' ([[Raimonda Vazdika]]) — prokurore. Silvas kolēģe. Paula Timiņa sievasmāte un bērna vecmāmiņa. * '''Dēmons''' † ([[Andris Krauja]]) — dārgakmeņu uzpircējs. Kārļa bērnības draugs. Kopā ar Raju nozaga daļu no dimantiem, ko pārveda Marks un Valdis. Noslepkavots. * '''Tanks''' † ([[Oskars Kozlovskis]]) — Rajas apsargs. Noslepkavots. * '''Jānis''' † ([[Juris Kozlovskis]]) — Maijas vīrs. Annas tēvs. Kopā ar Maiju ārstēja Timu. Miris. * '''Anna''' ([[Ieva Ertmane]]) — Jāņa un Maijas meita. Diānas draudzene, pēc tam kad, Diāna nopirka viņas dzīvokli. * '''Ķīmiķis''' ([[Ansis Klintsons]]) — narkotiku tirgonis. Ķēniņa cilvēks. Pārdeva kokaīnu, no kā nomira Simona. * '''Dīleris jeb Punis''' † ([[Artūrs Kozels]]) — Hara klasesbiedrs. Narkomāns. Ķīmiķa cilvēks. Pārdeva Harim kokaīnu, no kā nomira Simona. Palīdzēja aplaupīt Marku un Valdi, kad viņi pārveda dimantu kravu. Noslepkavots. * '''Tālis''' ([[Mārtiņš Počs]]) — Gunāra Ozola ārlaulības dēls. Līgas un Aivo audžubrālis. Pēc Aivo nāves sāka strādāt pie Gunāra Ozola. Dēmona slepkava. * '''Vigo Kogans''' † ([[Artis Jančevskis]]) — bokseris. Naura Kogana un Ievas Koganas dēls. Ir attiecībās ar Elīzu. Centās nogalināt Alfrēdu Koganu pēc tam, kad uzzināja, ka viņš ir Vigo mātes slepkava. Strādāja slepenpolicijā. Noslepkavots. * '''Ieva Kogana''' † ([[Astra Kolberga]]) — Naura Kogana bijusī sieva. Vigo māte. Bija problēmas ar alkoholu. Mirusi. * '''Morda''' † ([[Artjoms Gluzunovs]]) — Mesijas un Alfrēda Kogana cilvēks. Kopā ar Mesiju bija pasūtīti, lai nogalinātu Gunāru Ozolu. Miris. * '''Kalvis Ozols''' † ([[Januss Johansons]]) — Gunāra Ozola brālis. Trīsdesmit gadus slēpās ārzemēs. Atgriezās, lai atriebtos Alfrēdam Koganam. Dārtas mīļākais. Noslepkavots. * '''Bārts''' ([[Matīss Kučinskis]]) — Vigo draugs. Gribēja atriebties Koganiem, pēc tam, kad Kogani viņu piekāva. * '''Dārta''' ([[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Pušpure]]) — Kalvja Ozola mīļākā. Bija attiecībās ar Raju. Kalvja Ozola slepkava. Pēc Kalvja Ozola slepkavības iekrita depresijā un sāka lietot narkotikas. * '''Artūrs''' ([[Artis Drozdovs]]) — Roberta Švarca bērnības labākais draugs. Vigo draugs. Pēc Vitauta sirdstriekas, sāka strādāt slepenpolicijā. Centās iefiltrēties Koganu ģimenē. Bija gadījuma attiecības ar Lauru Koganu. * '''Gints''' ([[Edgars Pujāts]]) — Policijas priekšnieks. * '''Normunds Trumsiņš''' ([[Andis Strods]]) — Dzērājs. Bija attiecībās ar Ievu Koganu. Palīdzēja Vigo atklāt mātes slepkavu. * '''Rolands''' † ([[Reinis Ozoliņš]]) — Bārmenis. Gāja bojā autoavārijā, pēc tam, kad Marks dzērumā brauca ar automašīnu, izraisīja autoavāriju. * '''Andžela''' ([[Rūta Vītiņa]]) — Švarca audzinātāja no bērnu nama. Izstāstīja Švarcam par viņa māti un kas ir viņa īstais tēvs. == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] c9piuh4ttq1gibjx7izw7hnjhx3002z 0 471069 4490658 4484537 2026-07-05T18:33:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490658 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Malijtaimira |attēls = |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Taimiras Dolganu-Ņencu rajons#Krasnojarskas novads#Krievija#Arktika |reljefa_karte = jā |position = left |vietējais nosaukums = ''Малый Таймыр'' |izvietojums = [[Laptevu jūra]] |arhipelāgs = [[Severnaja Zemļa]] |latd=78|latm=07|lats= |latNS=N |longd=107|longm=13|longs= |longEW=E |platība = 250 |garums = 29 |platums = 10 |krasta līnija = |augstākais kalns = Visokaja Gorka |augstums = 30 |salu skaits = |valsts = Krievija |valsts adm vienības tips = Federācijas subjekts |valsts adm vienība = [[Krasnojarskas novads]] |iedzīvotāji = 0 |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Malijtaimira''' ({{val|ru|Малый Таймыр}}) ir [[Krievija]]i piederoša neapdzīvota sala [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Severnaja Zemļa]]s arhipelāgā. Administratīvi ietilpst [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]]. == Ģeogrāfija == Sala izvietojusies [[Laptevu jūra]]s dienvidrietumos [[Severnaja Zemļa]]s arhipelāga dienvidaustrumos. 63 km platais [[Viļkicka šaurums]] dienvidrietumos to atdala no [[Taimira]]s pussalas, bet 7 km platais Malija šaurums ziemeļrietumos — no [[Starokadomska sala]]s. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un zemesragu. Piekrastē daudz nelielu saliņu un sēru, no kurām lielākā in Oktjabrjonoka. Ziemeļu krasts lēzens un stipri saposmots, dienvidu krastā 6—15 m augstas kraujas. Reljefs paugurains un stipri saposmots ar gravām. Augstākais paugurs ir Visokaja Gora salas dienvidos 30 m vjl. Sala veidota galvenokārt no smilts un smilšmāla. Salā valda arktiskās [[tundra]]s klimats, aug lielākoties sūnas un ķērpji. == Vēsture == Salu 1913. gadā 3. septembrī atklāja Krievijas ekspedīcija Borisa Viļkicka vadībā ar ledlaužiem ''Taimir'' un ''Vaigač''. Nosaukta par '''Cesareviča Alekseja salu''' (''Остров Цесаревича Алексея'') par godu Krievijas troņmantiniekam [[Aleksejs Nikolajevičs (troņmantnieks)|Aleksejam Nikolajevičam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://i.geo-site.ru/node/169 |title=Они открывали Землю! Вилькицкий Борис Андреевич |access-date={{dat|2020|11|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210121141542/http://i.geo-site.ru/node/169 }}</ref> 1926. gadā pārdēvēta tagadējā vārdā.<ref>[http://en.ibrae.ac.ru/docs/4(12)/100_107_ARKTIKA_4(12)_12_2013.pdf 100 лет крупнейшему открытию суши ХХ века]</ref> No 1943. līdz 1994. gadam salas dienvidu krastā darbojās [[Malijtaimira (polārstacija)|Malijtaimiras]] [[polārstacija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sevmeteo.ru/articles/4/137.shtml |title=ДИКСОН - СНЕЖНОЙ АРКТИКИ СТОЛИЦА. К 90-ЛЕТИЮ НАЧАЛА НАБЛЮДЕНИЙ НА о. ДИКСОН |access-date={{dat|2012|05|30||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111121024330/http://www.sevmeteo.ru/articles/4/137.shtml }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krasnojarskas novads]] [[Kategorija:Krievijas salas]] [[Kategorija:Laptevu jūra]] [[Kategorija:Severnaja Zemļa]] lv4jwnig52an2c3x3wkadekh84ky69i 0 474207 4490747 4275805 2026-07-05T23:03:53Z JStrods 147669 Saskaņā ar LĢIA datiem, visaugstāk celtais Latvijas Dievnams ir Ežu (Māļu) baznīca. Saskaņā ar tiem pašiem datiem, augstums ir nevis 235, bet 236 m vjl. 4490747 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Opekalna evaņģēliski luteriskā baznīca | infobox_width = | image = Opekalna (Apekalna) baznīca.jpg | image_size = | location = {{karogs|Latvija}}, [[Alūksnes novads]], [[Jaunlaicenes pagasts]], [[Opekalns (ciems)|Opekalns]] | religious_affiliation = [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architecture_style = | architect = | facade_direction = | groundbreaking = [[1774]] | year_completed = [[1779]] | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Apekalna (Opekalna) luterāņu baznīca | numurs = 2781 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}} }} }} '''Opekalna evaņģēliski luteriskā baznīca''' ir viens no visaugstāk (236 metri [[virs jūras līmeņa]]) celtajiem dievnamiem Latvijā,<ref>[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/1113/ Apekalna luterāņu baznīca] Zudusī Latvija</ref> kas atrodas [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Jaunlaicenes pagasts|Jaunlaicenes pagastā]]. == Vēsture == Pirmā koka baznīca kalnā pēc ģenerālgubernatora [[Ēriks Dālbergs|Ērika Dālberga]] projekta uzcelta [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1696. gadā, pie tās dibināta [[Apekalna draudzes novads|draudzes novada]] skola zemnieku bērniem. Pēc [[Ernsts Gliks|Ernesta Glika]] ierosinājuma iekārtota Opekalna vecā un jaunā kapsēta. Pašreizējais mūra dievnams celts no 1774. gada līdz 1779. gadam. Baznīcā atrodas trīs valsts nozīmes mākslas pieminekļi: altāris (1774), ērģeles (ap 1860) un kancele (18. gadsimta otrā puse).<ref name="vkpai">{{Tīmekļa atsauce |url=http://saraksts.mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/2781/ |title=Informācija par objektu: Apekalna (Opekalna) luterāņu baznīca |accessdate={{dat|2016|07|27||bez}} |publisher=[[Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160311180538/http://saraksts.mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/2781/ |archivedate={{dat|2016|03|11||bez}} }}</ref> 1927. gadā pēc arhitekta [[Pauls Kampe|Paula Kampes]] projekta restaurēts baznīcas tornis. === Opekalna draudzes mācītāji === 1731. gadā atdalot no Alūksnes draudzes Opekalnam dibināja savu mācītāja muižu. Par pirmo mācītāju uz Opekalnu aicināja Johanu Gustavu Vurinu, kurš draudzē nokalpoja 48 gadus no 1733. gadam līdz savai nāvei 1780. gadam. Mācītāja Vurina laikā koka baznīcu pārbūvēja par mūra baznīcu.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|date=01.05.1896|title=Opekalna baznīca un draudze. No skolotāja D. Ozoliņa.|journal=Baznīcas Vēstnesis, Nr.5}}</ref> Nākamos 42 gadus (1780-1819) Opekalna draudzei kalpoja Vurina pēdējo gadu palīgs un meitas vīrs – mācītājs Jozefs Imanuels Zāmens. Mācītājs apglabāts Opekalna kapsētā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lgdb.lnb.lv/index/person/981/|title=Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam}}</ref> Zāmena pēcnācējs bija mācītājs Kristaps Indriķis Oto Girgensons. No 1841. gada līdz 1846. gadam draudzes mācītājs bija Eduards Kīglers (''Eduard Kügler'').<ref name=":0" /> No 1846. gada līdz 1897. gadam draudzes mācītājs bija Bruno Fromholds-Treijs, kurš 1870. gados ierīkoja pirmo publisko bibliotēku draudzē.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=01.05.1897|title=Mācītājs Bruno Fromholds Treu's baznīcā un mājās.|journal=Baznīcas Vēstnesis, Nr.5}}</ref> 1898. - 1918. gadā mācītājs bija Oskars Treijs (arī Fromholds–Treijs).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lgdb.lnb.lv/index/person/699/|title=Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam}}</ref> Latvijas neatkarības kara laikā no 1918. līdz 1920. gadam Opekalnā pastāvīga mācītāja nebija, vēlāk līdz 1922. gadam draudzē kalpoja Gaujienas draudzes mācītājs O. Jaunzemis.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=08.12.1932|title=Opekalna draudzes vēsture|journal=Malienas Ziņas, Nr.389}}</ref> 1922. gada rudenī par Opekalna draudzes mācītāju ievēlēja Andreju Dombrovski, kurš kalpoja līdz 1941. gadam.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=14.12.1957|title=Baznīcai veltīta dzīve|journal=Laiks, Nr.100}}</ref> Otrā pasaules kara laikā no 1941. līdz 1944. gadam, kad devās trimdā, draudzē kalpoja mācītājs Jānis Lazda.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=19.02.1958|title=Mācītāja J.Lazdas 25 gadu amata jubileja|journal=Latvija Amerikā,}}</ref> == Opekalna kapsēta == Blakus baznīcai atrodas kapsēta, kuras īpašnieks ir Opekalna evaņģēliski luteriskā draudze. Kapsētā, kura izveidota pēc Ernsta Glika ierosinājuma, apbedītas daudzas ievērojams personības, piemēram, soļotājs [[Ādolfs Liepaskalns]], mācītājs Bruno Fromholds–Treijs, ilggadējs Annas dzelzceļa stacijas priekšnieks Pauls Arnolds Cukurkalns. Kapsētā apbedīti arī [[Latvijas neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]] kritušie karavīri un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kultūras pieminekļu izvērtējums aizsargājamo ainavu apvidū „Veclaicene” |url=https://www.daba.gov.lv/lv/media/1166/download?attachment}}</ref> 2020. gadā veikta kapsētas digitalizācija.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ir veikta Opekalna kapu digitalizācija |url=https://www.aluksnespartneriba.lv/leader/20/istenotie-uznemejdarbibas-projekti/params/post/2237968/}}</ref> [[Kapu svētki]] kapsētā notiek jūlija pēdējā svētdienā. == Strūves ģeodēziskā loka punkts == Veicot zemeslodes formas un izmēru noteikšanu, 19. gadsimtā izdarīja [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] uzmērījumus. Opekalna (''Oppekaln'') punktu [[Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve|Frīdriha Georga Vilhelma Strūves]] vadībā uzmērīja 1824. gadā no 6. līdz 9. augustam. Par uzmērīšanas zīmi kalpoja baznīcas torņa smaile, bet mērinstrumenti atradās blakus baznīcai. No punkta veica četrus novērojumus, proti, uz [[Pilskalns (Beļavas pagasts)|Kārtenes]] (''Kortenhof'') un [[Palsmane]]s (''Palzmar'') punktiem, kā arī uz ''Mariomaggi'' un ''Lenard'' punktiem Igaunijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārvaldības plāns 2018. – 2023. gadam Strūves ģeodēziskā loka punktiem Latvijā |url=http://www.viesite.lv/wp-content/uploads/2018/09/Struves_punkti.pdf }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="4"> Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|Opekalna baznīca 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]]). </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} {{coord|57|33|0|N|26|54|20|E|display=title|type:landmark}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Jaunlaicenes pagasts]] [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] a5m7s8crpxdxpowc9f3xz7recpvtnco 4490758 4490747 2026-07-06T01:59:55Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/JStrods|JStrods]] ([[User talk:JStrods|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4490747 Pilnīgi iespējams, bet vajadzētu tomēr atsauces. 4490758 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Opekalna evaņģēliski luteriskā baznīca | infobox_width = | image = Opekalna (Apekalna) baznīca.jpg | image_size = | location = {{karogs|Latvija}}, [[Alūksnes novads]], [[Jaunlaicenes pagasts]], [[Opekalns (ciems)|Opekalns]] | religious_affiliation = [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architecture_style = | architect = | facade_direction = | groundbreaking = [[1774]] | year_completed = [[1779]] | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Apekalna (Opekalna) luterāņu baznīca | numurs = 2781 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}} }} }} '''Opekalna evaņģēliski luteriskā baznīca''' ir visaugstāk (235 metri [[virs jūras līmeņa]]) celtais dievnams Latvijā,<ref>[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/1113/ Apekalna luterāņu baznīca] Zudusī Latvija</ref> kas atrodas [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Jaunlaicenes pagasts|Jaunlaicenes pagastā]]. == Vēsture == Pirmā koka baznīca kalnā pēc ģenerālgubernatora [[Ēriks Dālbergs|Ērika Dālberga]] projekta uzcelta [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1696. gadā, pie tās dibināta [[Apekalna draudzes novads|draudzes novada]] skola zemnieku bērniem. Pēc [[Ernsts Gliks|Ernesta Glika]] ierosinājuma iekārtota Opekalna vecā un jaunā kapsēta. Pašreizējais mūra dievnams celts no 1774. gada līdz 1779. gadam. Baznīcā atrodas trīs valsts nozīmes mākslas pieminekļi: altāris (1774), ērģeles (ap 1860) un kancele (18. gadsimta otrā puse).<ref name="vkpai">{{Tīmekļa atsauce |url=http://saraksts.mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/2781/ |title=Informācija par objektu: Apekalna (Opekalna) luterāņu baznīca |accessdate={{dat|2016|07|27||bez}} |publisher=[[Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160311180538/http://saraksts.mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/2781/ |archivedate={{dat|2016|03|11||bez}} }}</ref> 1927. gadā pēc arhitekta [[Pauls Kampe|Paula Kampes]] projekta restaurēts baznīcas tornis. === Opekalna draudzes mācītāji === 1731. gadā atdalot no Alūksnes draudzes Opekalnam dibināja savu mācītāja muižu. Par pirmo mācītāju uz Opekalnu aicināja Johanu Gustavu Vurinu, kurš draudzē nokalpoja 48 gadus no 1733. gadam līdz savai nāvei 1780. gadam. Mācītāja Vurina laikā koka baznīcu pārbūvēja par mūra baznīcu.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|date=01.05.1896|title=Opekalna baznīca un draudze. No skolotāja D. Ozoliņa.|journal=Baznīcas Vēstnesis, Nr.5}}</ref> Nākamos 42 gadus (1780-1819) Opekalna draudzei kalpoja Vurina pēdējo gadu palīgs un meitas vīrs – mācītājs Jozefs Imanuels Zāmens. Mācītājs apglabāts Opekalna kapsētā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lgdb.lnb.lv/index/person/981/|title=Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam}}</ref> Zāmena pēcnācējs bija mācītājs Kristaps Indriķis Oto Girgensons. No 1841. gada līdz 1846. gadam draudzes mācītājs bija Eduards Kīglers (''Eduard Kügler'').<ref name=":0" /> No 1846. gada līdz 1897. gadam draudzes mācītājs bija Bruno Fromholds-Treijs, kurš 1870. gados ierīkoja pirmo publisko bibliotēku draudzē.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=01.05.1897|title=Mācītājs Bruno Fromholds Treu's baznīcā un mājās.|journal=Baznīcas Vēstnesis, Nr.5}}</ref> 1898. - 1918. gadā mācītājs bija Oskars Treijs (arī Fromholds–Treijs).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lgdb.lnb.lv/index/person/699/|title=Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam}}</ref> Latvijas neatkarības kara laikā no 1918. līdz 1920. gadam Opekalnā pastāvīga mācītāja nebija, vēlāk līdz 1922. gadam draudzē kalpoja Gaujienas draudzes mācītājs O. Jaunzemis.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=08.12.1932|title=Opekalna draudzes vēsture|journal=Malienas Ziņas, Nr.389}}</ref> 1922. gada rudenī par Opekalna draudzes mācītāju ievēlēja Andreju Dombrovski, kurš kalpoja līdz 1941. gadam.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=14.12.1957|title=Baznīcai veltīta dzīve|journal=Laiks, Nr.100}}</ref> Otrā pasaules kara laikā no 1941. līdz 1944. gadam, kad devās trimdā, draudzē kalpoja mācītājs Jānis Lazda.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=19.02.1958|title=Mācītāja J.Lazdas 25 gadu amata jubileja|journal=Latvija Amerikā,}}</ref> == Opekalna kapsēta == Blakus baznīcai atrodas kapsēta, kuras īpašnieks ir Opekalna evaņģēliski luteriskā draudze. Kapsētā, kura izveidota pēc Ernsta Glika ierosinājuma, apbedītas daudzas ievērojams personības, piemēram, soļotājs [[Ādolfs Liepaskalns]], mācītājs Bruno Fromholds–Treijs, ilggadējs Annas dzelzceļa stacijas priekšnieks Pauls Arnolds Cukurkalns. Kapsētā apbedīti arī [[Latvijas neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]] kritušie karavīri un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kultūras pieminekļu izvērtējums aizsargājamo ainavu apvidū „Veclaicene” |url=https://www.daba.gov.lv/lv/media/1166/download?attachment}}</ref> 2020. gadā veikta kapsētas digitalizācija.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ir veikta Opekalna kapu digitalizācija |url=https://www.aluksnespartneriba.lv/leader/20/istenotie-uznemejdarbibas-projekti/params/post/2237968/}}</ref> [[Kapu svētki]] kapsētā notiek jūlija pēdējā svētdienā. == Strūves ģeodēziskā loka punkts == Veicot zemeslodes formas un izmēru noteikšanu, 19. gadsimtā izdarīja [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] uzmērījumus. Opekalna (''Oppekaln'') punktu [[Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve|Frīdriha Georga Vilhelma Strūves]] vadībā uzmērīja 1824. gadā no 6. līdz 9. augustam. Par uzmērīšanas zīmi kalpoja baznīcas torņa smaile, bet mērinstrumenti atradās blakus baznīcai. No punkta veica četrus novērojumus, proti, uz [[Pilskalns (Beļavas pagasts)|Kārtenes]] (''Kortenhof'') un [[Palsmane]]s (''Palzmar'') punktiem, kā arī uz ''Mariomaggi'' un ''Lenard'' punktiem Igaunijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārvaldības plāns 2018. – 2023. gadam Strūves ģeodēziskā loka punktiem Latvijā |url=http://www.viesite.lv/wp-content/uploads/2018/09/Struves_punkti.pdf }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="4"> Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|Opekalna baznīca 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]]). </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} {{coord|57|33|0|N|26|54|20|E|display=title|type:landmark}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Jaunlaicenes pagasts]] [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] fgrcudbkgbvfp17okqym6n5wwd9nazo 0 475705 4490571 3582982 2026-07-05T16:39:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490571 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|attēls=Beauty Of Gilgit Baltistan.jpg|att_nosaukums=Lāčpurni [[Gilgita-Baltistāna|Gilgitā-Baltistānā]]|valsts=Fungi|valsts_lv=Sēnes|nodalījums=Ascomycota|nodalījums_lv=Asku sēnes|klase=Pezizomycetes|klase_lv=Kaussēnes|kārta=Pezizales|kārta_lv=Kaussēņu rinda|dzimta=Morchellaceae|dzimta_lv=Lāčpurnu dzimta|kategorijas=nē}} [[Attēls:2009-03-30 Ptychoverpa bohemica (Krombholz) Boudier 40184.jpg|thumb|Parastais ķēvpups (''Verpa bohemica'')]] [[Attēls:Disciotis venosa 66837656.jpg|thumb|Dzīslainais kauslāčpurns (''Disciotis venosa'')]] [[Attēls:Kalapuya brunnea 53866.jpg|thumb|''Kalapuya brunnea'']] '''Lāčpurnu dzimta''' (''Morchellaceae'') ir [[Asku sēnes|asku sēņu]] dzimta [[kaussēņu kārta|kaussēņu kārtā]] (''Pezizales''). Saskaņā ar 2008. gadā aktuālo klasifikāciju dzimtā ir bijušas vismaz 49 sugas, kas sadalītas 4 ģintīs,<ref>Kirk PM, Cannon PF, Minter DW, Stalpers JA (2008). ''Dictionary of the Fungi (10th ed.)''. Wallingford, UK: CAB International. p. 439. ISBN 978-0-85199-826-8.</ref> bet 2012. gadā tika pievienotas vēl 5 ģintis.<ref>Trappe MJ, Trappe JM, Bonito GM (2010). ''"Kalapuya brunnea gen. & sp. nov. and its relationship to the other squestrate genera in Morchellaceae".'' Mycologia. 102 (5): 1058–1065. doi:10.3852/09-232. PMID 20943505.</ref> Vispazīstamākie dzimtas pārstāvji ir kulināri populārie [[lāčpurni]] (''Morchella''), tiem līdzīgie, bet mazāk vērtīgie [[ķēvpupi]] (''Verpa'') un kausveidīgie [[kauslāčpurni]] (''Disciotis''). Tikai šīs trīs ģintis ir droši atrastas Latvijā. No citām dzimtas ģintīm ''Costantinella'' neveido [[sēne|augļķermeņus]] šā vārda klasiskajā nozīmē un izskatā ir tuvas pelējuma sēnēm, kamēr atlikušās ''Kalapuya'', ''Imaia'', ''Leucangium'' un ''Fischerula'' ir ārēji līdzīgas [[trifeles|trifelēm]]. Daži avoti iekļauj dzimtā arī ģinti ''Mitrophora'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gbif.org/species/8398 |title=GBIF atradņu karte |access-date={{dat|2021|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210513165629/https://www.gbif.org/species/8398 }}</ref> kas tagad parasti tiek apvienota ar lāčpurnu ģinti (tai piederēja zvana lāčpurns), vai neiekļauj ''Leucangium'' un ''Fischerula''.<ref>[https://www.biolib.cz/en/taxon/id59663/ Biolib.cz: Morchellaceae]</ref> Līdz 1997. gadam lāčpurnu ģints tika iekļauta [[rumpuču dzimta|rumpuču dzimtā]] (''Helvellaceae''), taču daudzu kaussēņu rindas sēņu DNS analīze parādīja, ka ķēvpupu, lāčpurnu un kauslāčpurnu ģintis ir ģenētiski cieši saistītas, pateicoties kam tās pašlaik ir apvienotas kopīgā lāčpurnu dzimtā.<ref>O'Donnell K, Cigelnik E, Weber NS, Trappe JM (1997). ''"Phylogenetic relationships among ascomycetous truffles and the true and false morels inferred from 18S and 28S ribosomal DNA sequence analysis"''. Mycologia. 89 (1): 48–65. doi:10.2307/3761172. JSTOR 3761172.</ref> Dzimtā tiek iekļauta arī izmirusī paleolāčpurnu (''Paleomorchella'') ģints. == Apraksts == Trīs pazīstamākajām dzimtas ģintīm ir parastā [[Asku sēnes|asku sēņu]] uzbūve. Lāčpurniem raksturīgs augļķermenis (apotēcijs) ar šūnotu dobu cepurīti un dobu kātiņu. Tiem visumā līdzīgajām ķēvpupu sugām arī ir izteikts kātiņš ar gludu vai krunkainu cepurīti. Kauslāčpurniem ir kausam līdzīga cepurīte ar krokām iekšpusē un mazu vai neesošu kātiņu.<ref>Bunyard BA, Nicholson MS, Royse DJ (1995). ''"Phylogenetic resolution of Morchella, Verpa, and Disciotis (Pezizales: Morchellaceae) based on restriction enzyme analysis of the 28S ribosomal RNA gene"''. Experimental Mycology. 19 (3): 223–33. doi:10.1006/emyc.1995.1027. PMID 7553270.</ref> Askosporas ir elipsoīdas, gludas un parasti caurspīdīgas,<ref>Kimbrough JW. (1970). ''"Current trends in the classification of Discomycetes".'' Botanical Review. 36 (2): 91–161. doi:10.1007/BF02858958.</ref> pieaugušās sporās ir neparasti daudz kodolu (20—60).<ref>[http://www.mushroomexpert.com/morchellaceae.html Kuo, M. (2005, January). The Morchellaceae: True morels and verpas]. MushroomExpert.Com</ref> Šo ģinšu sēnes Latvijā aug galvenokārt pavasaros. == Atrašana Latvijā == Latvijā asku sēnes nav pietiekami pētītas, bet līdz 2021. gadam bija atrastas 6 [[lāčpurnu ģints]] sugas, 2 [[ķēvpupu ģints]] sugas un 1 [[kauslāčpurnu ģints]] suga. * [[Augstais lāčpurns]] (''Morchella elata'') * [[Parastais lāčpurns]] (''Morchella esculenta'') * [[Skaistais lāčpurns]] (''Morchella deliciosa'') * [[Smailais lāčpurns]] (''Morchella conica'') * [[Stepes lāčpurns]] (''Morchella steppicola'') * [[Zvana lāčpurns]] (''Morchella semilibera'') * [[Parastais ķēvpups]] (''Verpa bohemica'') * [[Slaidais ķēvpups]] (''Verpa digitaliformis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Ascomycetes.htm |title=Mikologu biedrība: Latvijā konstatētās sēņu sugas |access-date={{dat|2021|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190701020518/http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Ascomycetes.htm }}</ref> * [[Dzīslainais kauslāčpurns]] (''Disciotis venosa'')<ref name="LLSG">I.Dāniele, D.Meiere "''Lielā Latvijas sēņu grāmata''", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 504. lpp.</ref><ref>[https://www.latvijasdaba.lv/senes/sistematiskais-raditajs/morchellaceae/ Sugu enciklopēdija "Latvijas Daba"]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sisterlinks-inline}} * [http://www.indexfungorum.org/Names/NamesRecord.asp?RecordID=81027 Index Fungorum] * [https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/81027 MycoBank] [[Kategorija:Asku sēnes]] [[Kategorija:Sēņu sistemātika]] lcum4reub83pt6j1u6w3ird6z0v8rgy 0 476631 4490784 4318144 2026-07-06T03:29:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490784 wikitext text/x-wiki {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Ostrovmuostaha | oriģinālnosaukums = ''Остров Муостах'' | attēls = | paraksts = | karte = Jakutija#Krievija#Arktika | relief = jā | paraksta_izvietojums = | caption = | valsts = {{URS}}/{{RUS}} | latd=71| latm=33| lats=17| latNS=N | longd=130| longm=01| longs=31| longEW=E | novietojums = [[Muostāha]] | tips = vissezonas | atvērta = 1935 | atvērta_piezīme = <!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --> | slēgta = 1996 | slēgta_piezīme = | pieder = | pers_vasara = | pers_ziema = | augstums = | vid_t = | vas_t = | ziem_t = | laika_zona = [[UTC+9]] | mājaslapa = }} '''Polārā stacija «Ostrovmuostaha»''' ({{val|ru|Полярная станция «Остров Муостах»}}) ir slēgta [[Krievija]]s [[polārstacija|polārā]] [[meteostacija]] [[Arktika|Arktikā]].<ref>[http://www.polarpost.ru/forum/viewtopic.php?t=1176 Полярная Почта. Муостах, остров]</ref> Izvietojusies [[Muostāha]]s salas dienvidu galā [[Buorhajas līcis|Buorhajas līča]] rietumu daļā [[Laptevu jūra|Laptevu jūrā]]. Administratīvi ietilpst [[Sahas Republika]]s [[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]. Stacija izveidota 1935. gadā, slēgta 1996. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nodc.meteo.ru/EMDM/Laptevix/Tabl1_4/104_tabl1_4.htm |title=ОПИСАНИЕ МОРСКИХ ГИДРОМЕТСТАНЦИЙ И ПОСТОВ |access-date={{dat|2021|01|30||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210204004406/http://nodc.meteo.ru/EMDM/Laptevix/Tabl1_4/104_tabl1_4.htm }}</ref> Līdzās stacijai atrodas 17 m augsta ar koku apšūta [[bāka]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://turbina.ru/guide/Sakha-(Yakutiya)-Rossiya-86560/Zametki/Zapiski-na-polyakh-Mayak-na-ostrove-Muostakh-78679/ |title=Записки на полях. Маяк на острове Муостах |access-date={{dat|2021|01|30||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210205060154/https://turbina.ru/guide/Sakha-(Yakutiya)-Rossiya-86560/Zametki/Zapiski-na-polyakh-Mayak-na-ostrove-Muostakh-78679/ }}</ref> Staciju arī pēc tās slēgšanas periodiski izmanto [[ģeokrioloģija|ģeokrioloģiskās]] ekspedīcijas, kas pēta salā [[mūžīgais sasalums|mūžīgā sasaluma]] procesus.<ref>[https://epic.awi.de/id/eprint/48551/1/20Years_of_Terrestrial_Research_in_the_Siberian_Arctic-russian.pdf 20 лет наземных исследований в сибирской Арктике. История экспедиций "Лена"]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://mapio.net/pic/p-72269694/ Полярная станция о.Муостах] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170903205052/http://mapio.net/pic/p-72269694/ |date={{dat|2017|09|03||bez}} }} * [https://www.ustlensky.ru/press-tsentr/fotogalereya/2012-06-22-00-46-03/omuostaah-6-898.html Полярная станция "Муостаах, остров"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210205002332/https://www.ustlensky.ru/press-tsentr/fotogalereya/2012-06-22-00-46-03/omuostaah-6-898.html |date=2021-02-05 }} * [https://web.archive.org/web/20130821043017/http://balygin.ru/mastah.html Полярная станция на острове Муостах] [[Kategorija:PSRS polārstacijas]] [[Kategorija:Krievijas polārstacijas]] [[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]] [[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]] [[Kategorija:Slēgtās polārstacijas]] [[Kategorija:Jakutija]] 3ch802mawr3c410s85c0uxd5xh4i5af 0 477648 4490575 3585927 2026-07-05T16:40:04Z Treisijs 347 4490575 wikitext text/x-wiki {{Grēdas infokaste |nosaukums = Bābi |attēls = Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg |attēla_platums = |paraksts = Bābi pie Bāmijānas | map_type = Afganistāna#Āzija | map_relief = jā | latd = 34.645278 | latNS = N | longd = 67.624167 | longEW = E | label_position = top |region = |CoordScale = |kontinents = Āzija |novietojums = |valstis = {{AFG}} |ģeo_apgabals = |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = |platums = |kalns = [[Šahfuladi]] |augstums = 4 951 |pilsētas = |kategorijas = nē }} '''Bābi''' jeb '''Kūhibābi''' ({{val|ps|بابا غر}}, {{val|prs| کوه بابا}}) ir [[kalnu sistēma]] [[Afganistāna]]s centrālajā daļā, [[Hindukušs|Hindukuša]] rietumu daļa. Bābos sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], [[Argandaba]], [[Helmanda]], [[Fartahrūda]], [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kondoza (upe)|Kondoza]]. Augstākā virsotne 4951 metrus augstais [[Šahfuladi]] uz dienvidiem no [[Bāmijāna]]s. Bābi ir [[Hazareji|hazareju]] apdzīvotības apgabals. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Afganistāna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalnu grēdas]] [[Kategorija:Afganistānas kalnu grēdas]] [[Kategorija:Bāmijānas vilajets]] 93pkwrv4n75fnlx7m3lj3ulw2mjjvmy 0 480595 4490590 4269424 2026-07-05T17:10:48Z Treisijs 347 {{Afganistānas pilsētas}} 4490590 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Polehomrī | official_name = پل خمری | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Pol001.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_shield = | pushpin_map = Afganistāna#Āzija | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{AFG}} | subdivision_type1 = Vilajets | subdivision_name1 = [[Baglānas vilajets]] | area_total_km2 = 37.5 | population_as_of = 2007 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 58300 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+4:30]] | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 35.95| latNS = N | longd = 68.7| longEW = E | elevation_m = 635 | website = }} '''Polehomrī''' ({{val|ps|پل خمري}}, {{val|fa|پلخمری}}) ir pilsēta [[Afganistāna]]s ziemeļaustrumos, [[Baglānas vilajets|Baglānas vilajeta]] centrs. Atrodas pie [[Kabula]]s - [[Mazārešarīfa]]s ceļa un [[Kondoza (upe)|Kondozas]] upes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Afganistāna-aizmetnis} {{Afganistānas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Afganistānas pilsētas]] [[Kategorija:Baglānas vilajets]] qqjcb2ig6c4mp1zueja6pm2f2klxtoi 4490591 4490590 2026-07-05T17:10:57Z Treisijs 347 /* Ārējās saites */ 4490591 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Polehomrī | official_name = پل خمری | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Pol001.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_shield = | pushpin_map = Afganistāna#Āzija | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{AFG}} | subdivision_type1 = Vilajets | subdivision_name1 = [[Baglānas vilajets]] | area_total_km2 = 37.5 | population_as_of = 2007 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 58300 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+4:30]] | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 35.95| latNS = N | longd = 68.7| longEW = E | elevation_m = 635 | website = }} '''Polehomrī''' ({{val|ps|پل خمري}}, {{val|fa|پلخمری}}) ir pilsēta [[Afganistāna]]s ziemeļaustrumos, [[Baglānas vilajets|Baglānas vilajeta]] centrs. Atrodas pie [[Kabula]]s - [[Mazārešarīfa]]s ceļa un [[Kondoza (upe)|Kondozas]] upes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Afganistāna-aizmetnis}} {{Afganistānas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Afganistānas pilsētas]] [[Kategorija:Baglānas vilajets]] qt32i8aoxd0gt27nscktktxngskcbmt 0 480597 4490573 3383887 2026-07-05T16:39:28Z Treisijs 347 Pāradresācija nomainīta no [[Kondoza (upe)]] uz [[Kondoza]] 4490573 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kondoza]] 3vmeyhzkqa5sv0lk9g14962yj4wn2rc 0 480662 4490592 4441763 2026-07-05T17:11:12Z Treisijs 347 {{Afganistānas pilsētas}} 4490592 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šebergāna | official_name = {{ara|شبرغان}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_shield = | pushpin_map = Afganistāna#Āzija | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{AFG}} | subdivision_type1 = Vilajets | subdivision_name1 = [[Džouzdžāna]] | area_total_km2 = | population_as_of = 2006 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 148329 | population_density_km2 = | timezone = [[UTC+4:30]] | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 36.665| latNS = N | longd = 65.752| longEW = E | elevation_m = 250 | website = }} '''Šebergāna''' ([[uzbeku valoda|uzbeku]]: شبرغان, {{val|ps|شبرغان}}, {{val|fa|شبرغان}}) ir pilsēta [[Afganistāna]]s ziemeļos, [[Džouzdžāna]]s vilajeta centrs. Atrodas 250 metrus virs jūras līmeņa, pie Saripulas upes. Vairums pilsētas iedzīvotāju ir [[uzbeki]]. Šebergāna ir sena pilsēta, kas savulaik atradusies pie [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]]. 1978. gadā pilsētas apkaimē, [[Tiļatepe|Tiļatepē]] tika atklātas senas kapenes ar bagātīgiem zelta greznuma priekšmetiem jeb t.s. "[[Baktrija]]s zelts". Apkaimē [[apūdeņošana]]s lauksaimniecība un [[dabasgāze]]s atradnes. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Afganistāna-aizmetnis}} {{Afganistānas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Afganistānas pilsētas]] [[Kategorija:Džouzdžāna]] iug42rtp2pb1egscp6dm75qg8pfupx6 0 483932 4490625 4401281 2026-07-05T18:06:44Z DaceX 96827 4490625 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada maijs}} {{vikisaites+}} '''Elektrovērpšana''' ir metode ar kuru tiek iegūti [[nanodiegs|nanodiegi]]. Šī metode tiek balstīta uz [[augstspriegums|augstsprieguma]] radīto elektrisko spēku, kura ietekmē notiek nanodiegu vilkšanas process no šķīduma. Iegūto diegu [[diametrs]] var būt plašā diapazonā — zem 100 vai virs 1000 nm. Iegūtais diametrs ir atkarīgs no iekārtas uzstādītajiem parametriem. Iegūto nanodiegu īpašības ir viegli modificējamas, tāpēc tiem ir plašs pielietojumu klāsts dažādās jomās, piemēram, medicīnā, apģērbu ražošanā, filtros un citur.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|date=2010-05-01|title=Electrospinning: A fascinating fiber fabrication technique|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0734975010000066|journal=Biotechnology Advances|language=en|volume=28|issue=3|pages=325–347|doi=10.1016/j.biotechadv.2010.01.004|issn=0734-9750}}</ref> == Elektrovērpšanas iekārta, nanodiegu iegūšana == === Metodes princips === [[Attēls:Electrospinning apparatus.jpg|thumb|'''Attēls 1''' Elektrovērpšanas iekārtas uzbūve un komponentes]] [[Attēls:Taylor cone photo.jpg|thumb|'''Attēls 2''' Teilora konuss]] Elektrovērpšanas iekārtai ir vienkārša uzbūve, tā sastāv no trīs galvenajām komponentēm: no sprieguma avota, šķīduma padošanas sistēmas un nanodiegu kolektora (Attēls1). Sprieguma pozitīvais pols tiek pieslēgts pie šķīduma padošanas sistēmas un negatīvais pols tiek pieslēgts pie kolektora. Starp diviem poliem veidojās elektriskais lauks, kura ietekmē, uzlādētais šķīdums tiek virzīts no šķīduma padošanas sistēmas uz kolektoru. Procesa laikā šķīdums izkārtojās Teilora konusa formā (Attēls 2). === Iekārtas komponentes === Lai notiktu elektrovērpšanas process ir nepieciešams līdzspriegums ar augstām vērtībām, tipiski, robežās no 5 līdz 20 kV. Kā šķīduma padošanas sistēma tiek izmantota šprice, kurai ir nepieciešams spiedošais mehānisms, kas var būt, piemēram, soļu motors, kas savienots ar šprici, vai kāda pneimatiskā sistēma. Izmantojot šķīdumus, kuri taisīti ar viegli gaistošiem šķīdinātājiem, var būt nepieciešams izmantot koaksiālu šprici, kas neļauj šķīdumam priekšlaicīgi sacietēt. Kā sistēmas kolektors var tikt izmantots stacionārs mērķis vai arī rotējošs rullis. Rotējošā ruļļa uzstādīšana var būt sarežģīta, taču tā nodrošina sakārtotu, paralēlu nanodiegu izkārtojumu uz parauga, pretēji stacionāram mērķim, uz kura veidojās haotiski diegu tīkli. Haotiskais tīklu izkārtojums var apgrūtināt nanodiegu īpašību noteikšanu. === Nanodiegu īpašību modificēšana === ===== Šķīdumi ===== Iegūto nanodiegu īpašības nosaka iekārtas parametri un izmantotais šķīdums. Ir dažādas iespējas, kā mainīt šķīduma īpašības, kas varētu nodrošināt vēlamos rezultātus. Šķīduma īpašības ietekmē iegūto nanodiegu izmērus un tās var ietekmēt nepieciešamos iekārtas parametrus. Izmantojot šķīdumu ar augstāku viskozitāti, tiek iegūti nanodiegi ar lielāku diametru un mazāk ieslēgumiem. Ieslēgumi ir lokāli reģioni nanodiegos, kuri atšķiras no pārējā nanodiega un tie var ietekmēt rezultējošās īpašības. Palielinot polimēru koncentrāciju vai molekulāro svaru palielinās nanodiegu diametrs un samazinās ieslēgumu daudzums. Šķīdumiem ar lielāku vadītspēju samazinās nanodiegu diametrs. ===== Piejaukumi ===== Papildus nanodiegu īpašības var ietekmēt ar dažādiem piejaukumiem un aktīvajiem materiāliem. Izgatavojot šķīdumu var uzlabot nanodiegu elektriskās īpašības, samazinot to [[Elektriskā pretestība|elektrisko pretestību]]. Viens no šiem piejaukumiem ir PEDOT:PSS (poli(3, 4-etilēndioksitiofēna) polistirēna sulfonāts), kura ietekmē izmainās arī Zēbeka koeficients un termoelektriskās īpašības.<ref>Institute of Solid State Physics University of Latvia, ABSTRACTS of the 36 th Scientific Conference, Characterisation of electrospunned PEDOT:PSS containing nanofiber Oskars Bitmets, Kaspars Pudzs, Andrejs Tokmakovs, Karlis Kundzins</ref> === Iekārtas parametri === Ir trīs galvenie iekārtas parametri: spriegums, attālums starp kolektoru un šķīduma padošanas sistēmu un šķīduma padošanas ātrums. Palielinot spriegumu samazinās nanodiegu diametrs. Ir nepieciešams optimāls attālums starp kolektoru un padošanas sistēmu, kurā šķīdinātājs paspēj izžūt. Pie augstiem šķīduma padošanas ātrumiem ir novērojami ieslēgumi un nanodiegu diametru palielināšanās. Izmantojot rotējošo kolektoru ir svarīgs rotācijas ātrums, kas var ietekmēt nanodiegu sakārtojumu. Iegūtos nanodiegus ietekmē arī apkārtējie apstākļi — gaisa mitrums un temperatūra. Lai veiksmīgi iegūtu nanodiegus ir nepieciešams atrast optimālo kombināciju starp iekārtas parametriem un šķīduma īpašībām. Izmantojot neatbilstošus parametrus un šķīdumus var notikt “electrospraying” process, kurā veidojās nevis nanodiegi, bet notiek kolektora krāsošana ar smalka izmēra pilieniem. === Nanodiegu īpašību noteikšana === [[Attēls:Nanowires 20 micron B SEM.gif|thumb|'''Attēls 3''' Ar SEM uzņemts nanodiega attēls]] Lai raksturotu nanodiegu ģeometriskos izmērus — savstarpējo izkārtojumu un diametru — tiek izmantota skenējošā [[Elektrons|elektronu]] mikroskopija (Attēls 3). Ar to var noteikt arī ieslēgumu daudzumu nanodiegus un citu aktīvo nanodaļiņu izkārtošanos diegos. Lai noteiktu nanodiegu īpatnējās elektriskās pretestības ir nepieciešams izmantot sīkstruktūras elektrodus, uz kuriem ir virzīti nanodiegi saskaitāmā daudzumā. == Nanodiegu pielietojumi == Nanodiegu plašo pielietojumu klāstu nodrošina to viegli modificējamās īpašības, augstā tilpuma un virsmas laukuma attiecība, porainā uzbūve un mehāniskā izturība. Nanodiegus ir iespējams iegūt dažādās formās un to izgatavošanai ir nepieciešams neliels daudzums izejmateriālu, taču iegūt nanodiegus lielos daudzumos ir apgrūtinoši un tam ir nepieciešams meklēt risinājumus, piemēram, ir iespējams izmantot vairākas šprices vienlaicīgi, kas paātrina nanodiegu iegūšanas procesu. === Audu inženierija, medicīna === Nanodiegus pielieto audu inženierijā, kurā var tikt nodrošināta audu uzturēšana un to funkciju uzlabošana. Nanodiegi var tikt izmantoti kā pārsēji brūču dzīšanai. Tie var kalpot kā baktēriju barjera. Tie var uzsūkt liekos bioloģiskos šķidrumus un tie var nodrošināt brūces vēdināšanos un pietiekamu ūdens tvaiku caurlaidību. Nanodiegu pārsēji nepielīp pie brūcēm, tos noņemt ir viegli un nesāpīgi. Kā arī šo pārsēju izgatavošana nav dārga. Nanodiegus izmanto arī kosmētikā, piemēram, maskas priekš ādas dzīšanas vai attīrīšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.genengnews.com/topics/translational-medicine/nanofiber-dressings-promote-skin-regeneration-and-wound-healing/|title=Nanofiber Dressings Promote Skin Regeneration and Wound Healing|last=Writer|first=GEN Staff|website=GEN - Genetic Engineering and Biotechnology News|access-date=2021-04-27|date=2018-03-19|language=en-US}}</ref><ref name=":0" /> === Filtri === Nanodiegi ir izmantoti kā gaisa filtri jau vairāk nekā 10 gadu garumā. To viegli modificējamās īpašības un savstarpējā struktūra, dod iespēju pielāgot filtru pie daļiņām, kuras nepieciešams filtrēt. Nanodiegu materiāliem piemīt augsta filtrēšanas efektivitāte, to virsmas laukuma un tilpuma attiecības dēļ. Tiem piemīt arī augsta adhēzija starp filtru un daļiņām. Nanodiegu filtrus ir iespējams elektrostatiski uzlādēt, ietekmējot to filtrēšanas īpašības.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Malloy|first=James|last2=Quintana|first2=Alberto|last3=Jensen|first3=Christopher J.|last4=Liu|first4=Kai|date=2021-04-14|title=Efficient and Robust Metallic Nanowire Foams for Deep Submicrometer Particulate Filtration|url=https://doi.org/10.1021/acs.nanolett.1c00050|journal=Nano Letters|volume=21|issue=7|pages=2968–2974|doi=10.1021/acs.nanolett.1c00050|issn=1530-6984}}</ref><ref name=":0" /> === Sensori === Iepriekš minētās īpašības ļauj izmantot nanodiegus kā sensorus, kurus ir iespējams izgatavot mazos mērogos ar labu jūtīgumu uz apkārtējo vidi. Tie dod iespēju detektēt gāzes un citas substances nelielās koncentrācijās.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2013-02-01|title=Nanowire-based gas sensors|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0925400512011707|journal=Sensors and Actuators B: Chemical|language=en|volume=177|pages=178–195|doi=10.1016/j.snb.2012.10.134|issn=0925-4005}}</ref><ref name=":0" /> === Apģērbs === Nanodiegus var izmantot aizsargapģērbu izgatavošanā. Tie nodrošina elpojošu slāni, kas vienlaicīgi spēj veikt filtrēšanas funkcijas, aizsargājot lietotāju no dažādiem kaitīgiem aerosoliem.<ref name=":0" /> === Enerģijas uzkrāšana un novadīšana === Nanodiegiem ir arī potenciālie pielietojumi enerģijas ģenerācijā. Tos var izmantot elektrostatiskajai izkliedei, aizsardzībai pret koroziju, ekranēšanai pret elektromagnētiskajiem traucējumiem, fotoelementu ierīcēs un mazu izmēru elektroierīcēs. Tos var izmantot kompaktu bateriju izgatavošanā.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2012-05-01|title=Cerium molybdate nanowires for active corrosion protection of aluminium alloys|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0010938X12000467|journal=Corrosion Science|language=en|volume=58|pages=41–51|doi=10.1016/j.corsci.2012.01.012|issn=0010-938X}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|date=2019-01-01|title=W3Nb14O44 nanowires: Ultrastable lithium storage anode materials for advanced rechargeable batteries|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S2405829718307220|journal=Energy Storage Materials|language=en|volume=16|pages=535–544|doi=10.1016/j.ensm.2018.09.008|issn=2405-8297}}</ref><ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Nanotehnoloģija]] [[Kategorija:Tekstilmāksla]] b11hq6qkbid6e12x7wxdfeefdzjzia8 0 489707 4490629 4480843 2026-07-05T18:08:41Z Vylks 50297 /* Fināls */ 4490629 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = 2021. gada CONCACAF Zelta kauss | citi_nosaukumi = ''2021 CONCACAF Gold Cup'' | attēls = Concacaf_Gold_Cup_2021.svg | att_izm = | valsts = {{USA}} | laiks = 10. jūlijs — 1. augusts | komandu_skaits = 16 | konfederācijas = 2 | stadioni = 10 | pilsētas = 9 | čempioni = {{fb|USA}} | tituls = 7 | otrie = {{fb|MEX}} | trešie = | ceturtie = | spēles = 31 | vārti = 89 | skatītāji = | rezultatīvākais = {{flaga|QAT}} [[Almoezs Alī]] (4 vārti) | mvp = {{flaga|MEX}} [[Ektors Errera]] | pag_sez = [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]] | nak_sez = [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]] }} '''2021. gada CONCACAF Zelta kauss''' bija 16. [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kausa]] turnīrs [[futbols|futbolā]], kas notika no 2021. gada 10. jūlija līdz 1. augustam. Turnīru organizēja [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija]] (CONCACAF). Tas notika [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Turnīrā piedalījās 16 vīriešu futbola izlases — 15 CONCACAF pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]], kas ir [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019. gada Āzijas kausa]] ieguvēja un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] rīkotājvalsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.concacaf.com/gold-cup/article/2021-concacaf-gold-cup-to-include-2019-afc-asian-cup-champions-qatar-as-guest-participant/ |title=2021 Concacaf Gold Cup to include 2019 AFC Asian Cup Champions Qatar as guest participant |website=concacaf.com |language=en |date={{dat|2020|9|4||bez}}|accessdate={{dat|2021|7|10||bez}}}}</ref> 12 izlases kvalificējās pēc 2019.—2020. gada CONCACAF Nāciju līgas rezultātiem, bet trīs tika noskaidrotas priekšsacīkstēs. 2021. gada 9. jūlijā CONCACAF paziņoja, ka [[Kirasao futbola izlase|Kirasao]], kas bija kvalificējusies caur Nāciju līgu, nepiedalīsies turnīrā, jo komandā ir liels skaits COVID-19 gadījumu. Viņus A grupā nomainīja [[Gvatemalas futbola izlase|Gvatemala]], kas priekšsacīkstēs sasniedza labāko rezultātu starp neiekļuvušajām izlasēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.concacaf.com/gold-cup/article/concacaf-statement-curacao-delegation-at-2021-gold-cup/ |title=Concacaf Statement – Curacao Delegation at 2021 Gold Cup |website=concacaf.com |language=en |date={{dat|2021|7|9||bez}}|accessdate={{dat|2021|7|10||bez}}}}</ref> Septīto reizi par CONCACAF Zelta kausa uzvarētājiem kļuva [[ASV futbola izlase|ASV izlases]] futbolisti, kas finālā ar 1:0 pieveica [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]]. == Priekšsacīkstes == Priekšsacīkstēs, kas notika no 2021. gada 2. līdz 6. jūlijam DRV PNK stadionā [[Fortloderdeila|Fortloderdeilā]], [[Florida|Floridā]], tika noteiktas trīs izlases, kas kvalificējās finālturnīram. === Pirmā kārta === {{OneLegStart}} {{OneLegResult|'''{{fb-rt|HAI}}'''||6–1|{{fb|VIN}}}} {{OneLegResult|'''{{fb-rt|GUA}}'''||4–0|{{fb|GUY}}}} {{OneLegResult|'''{{fb-rt|TRI}}'''||6–1|{{fb|MSR}}}} {{OneLegResult|{{fb-rt|CUB}}||0–3 ({{piezīme|t.u.|tehniskā uzvara}})|'''{{fb|GUF}}}}''' {{OneLegResult|'''{{fb-rt|GLP}}'''||2–0|{{fb|BAH}}}} {{OneLegResult|'''{{fb-rt|BER}}'''||8–1|{{fb|BRB}}}} |} === Otrā kārta === {{OneLegStart}} {{OneLegResult|'''{{fb-rt|HAI}}'''||4–1|{{fb|BER}}}} {{OneLegResult|{{fb-rt|GUA}}||1–1<br /><small>({{piezīme|11 m|Pēcspēles 11 metru sitieni}}: 9–10)</small>|'''{{fb|GLP}}}}''' {{OneLegResult|'''{{fb-rt|TRI}}'''||1–1<br /><small>({{piezīme|11 m|Pēcspēles 11 metru sitieni}}: 8–7)</small>|{{fb|GUF}}}} |} == Stadioni == 2021. gada 13. aprīlī CONCACAF paziņoja, ka fināls notiks 2021. gada 1. augustā ''[[Allegiant Stadium|Allegiant]]'' stadionā [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/news/las-vegas-to-host-2021-concacaf-gold-cup-final |title=Las Vegas to host 2021 Concacaf Gold Cup final |language=en |website=mlssoccer.com |date={{dat|2021|4|13||bez}}|accessdate={{dat|2021|7|10||bez}}}}</ref> 22. aprīlī CONCACAF apstiprināja pārējos deviņus stadionus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.concacaf.com/gold-cup/article/concacaf-announces-host-cities-and-stadiums-for-2021-gold-cup/ |title=Concacaf announces host cities and stadiums for 2021 Gold Cup |language=en |website=concacaf.com |date={{dat|2021|4|22||bez}}|accessdate={{dat|2021|7|10||bez}}}}</ref> <center> {| class="wikitable" style="text-align:center" ! [[Dalasa]] ! [[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]] ! colspan=2|[[Hjūstona]] |- | ''[[Cotton Bowl]]'' | ''[[AT&T Stadium]]'' | ''[[NRG Stadium]]'' | ''[[BBVA Stadium]]'' |- | Ietilpība: '''92 100''' | Ietilpība: '''80 000''' | Ietilpība: '''71 795''' | Ietilpība: '''22 039''' |- ! [[Attēls:Fair Park August 2016 40 (Cotton Bowl Stadium).jpg|200px|center]] ! [[Attēls:Arlington June 2020 4 (AT&T Stadium).jpg|200px|center]] ! [[Attēls:NRG stadium prepared for Super Bowl Li (32513086661).jpg|200px|center]] ! [[Attēls:PNC Stadium Skyline View.jpg|200px|center]] |- ! [[Glendeila (Arizona)|Glendeila]] | rowspan=4 colspan=2|<center> {{location map+|USA|float=center|width=550|caption=|places= {{location map~|USA|lat=28.54|long=-81.38|label='''[[Orlando]]'''|position=right}} {{location map~|USA|lat=33.5386|long=-112.1864|label='''[[Glendeila (Arizona)|Glendeila]]'''}} {{location map~|USA|lat=39.106667|long=-94.676389|label='''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]'''}} {{location map~|USA|lat=32.705|long=-97.122778|label='''[[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]]'''|position=left}} {{location map~|USA|lat=33.154444|long=-96.835278|label='''[[Frisko (Teksasa)|Frisko]]'''|position=top}} {{location map~|USA|lat=32.779167|long=-96.808889|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{location map~|USA|lat=30.267222|long=-97.743056|label='''[[Ostina]]'''|position=left}} {{location map~|USA|lat=36.175|long=-115.136389|label='''[[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]]'''}} {{location map~|USA|lat=29.7522|long=-95.35249|label='''[[Hjūstona]]'''}} }}</center> ! [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]] |- | ''[[State Farm Stadium]]'' | ''[[Allegiant Stadium]]'' |- | Ietilpība: '''63 400''' | Ietilpība: '''61 000''' |- | [[Attēls:University of Phoenix Stadium aerial.jpg|200px|center]] | [[Attēls:Allegiantstadiumjune2020.jpg|200px|center]] |- ! [[Orlando]] ! [[Ostina]] ! [[Frisko (Teksasa)|Frisko]] ! [[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]] |- | ''[[Exploria Stadium]]'' | ''[[Q2 Stadium]]'' | ''[[Toyota Stadium (Texas)|Toyota Stadium]]'' | ''[[Children's Mercy Park]]'' |- | Ietilpība: '''25 500''' | Ietilpība: '''20 500''' | Ietilpība: '''20 500''' | Ietilpība: '''18 467''' |- ! [[Attēls:Orlando City Stadium (04-21-18) 1.jpg|300px|center]] ! [[Attēls:Austin FC Stadium Construction July 2020.jpg|250px|center]] ! [[Attēls:Toyota Stadium.jpeg|200px|center]] ! [[Attēls:Livestrong_Sporting_Park_-_Sporting_KC_v_New_England_Revolution.jpg|200px|center]] |- |} </center> == Grupu turnīrs == Visi spēļu laiki norādīti pēc vietējā laika ([[UTC-4]], [[UTC-5]] vai [[UTC-7]]). Iekavās norādīts [[Austrumeiropas vasaras laiks|Latvijas (Austrumeiropas vasaras) laiks]]. === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=CONCACAF <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=SLV |team3=TRI |team4=GUA <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_MEX=2 |draw_MEX=1 |loss_MEX=0 |gf_MEX=4 |ga_MEX=0 |win_SLV=2 |draw_SLV=0 |loss_SLV=1 |gf_SLV=4 |ga_SLV=1 |win_GUA=0 |draw_GUA=1 |loss_GUA=2 |gf_GUA=1 |ga_GUA=6 |win_TRI=0 |draw_TRI=2 |loss_TRI=1 |gf_TRI=1 |ga_TRI=3 <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |name_SLV={{fb|SLV}} |name_GUA={{fb|GUA}} |name_TRI={{fb|TRI}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|10|N|bez}} | laiks = 21:00 [[UTC-5]]<br /><small>(11. jūlijs 05:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 0:0 | komanda2 = {{fb|TRI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]] | skatītāji = 41 229 | tiesnesis = {{flaga|CRC}} Rikardo Montero | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568638 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|11|N|bez}} | laiks = 21:30 [[UTC-5]]<br /><small>(12. jūlijs 05:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SLV}} | rezultāts = 2:0 | komanda2 = {{fb|GUA}} | vārti1 = [[Alekss Roldans|Roldans]] {{goal|81}}<br />[[Hoakins Rivass|Rivass]] {{goal|90+6}} | vārti2 = | stadions = ''[[Toyota Stadium (Texas)|Toyota Stadium]]'', [[Frisko (Teksasa)|Frisko]] | skatītāji = 8494 | tiesnesis = {{flaga|USA}} Džeirs Marufo | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568639 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|14|N|bez}} | laiks = 18:30 [[UTC-5]]<br /><small>(15. jūlijs 02:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|TRI}} | rezultāts = 0:2 | komanda2 = {{fb|SLV}} | vārti1 = [[Hairo Enrikess|Enrikess]] {{goal|30}}<br />[[Valmers Martiness|Martiness]] {{goal|90+1}} | vārti2 = | stadions = ''[[Toyota Stadium (Texas)|Toyota Stadium]]'', [[Frisko (Teksasa)|Frisko]] | skatītāji = 5494 | tiesnesis = {{flaga|HON}} Selvins Brauns | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568646 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|14|N|bez}} | laiks = 20:30 [[UTC-5]]<br /><small>(15. jūlijs 04:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GUA}} | rezultāts = 0:3 | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Rohelio Funess Mori|Funess Mori]] {{goal|29||55}}<br />[[Orbelins Pineda|Pineda]] {{goal|79}} | stadions = ''[[Cotton Bowl (stadium)|Cotton Bowl]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 15 391 | tiesnesis = {{flaga|JAM}} Daneons Pārčments | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568647 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|18|N|bez}} | laiks = 21:00 [[UTC-5]]<br /><small>(19. jūlijs 05:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|SLV}} | vārti1 = [[Luiss Alfonso Rodrigess|Rodrigess]] {{goal|26}} | vārti2 = | stadions = ''[[Cotton Bowl (stadium)|Cotton Bowl]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|HON}} Saids Martiness | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568654 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|18|N|bez}} | laiks = 21:00 [[UTC-5]]<br /><small>(19. jūlijs 05:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GUA}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fb|TRI}} | vārti1 = [[Herardo Gordiljo|Gordiljo]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Reons Mūrs|Mūrs]] {{goal|12}} | stadions = ''[[Toyota Stadium (Texas)|Toyota Stadium]]'', [[Frisko (Teksasa)|Frisko]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|JAM}} Ošane Neišens | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568655 Pārskats] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=CONCACAF <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=CAN |team3=HAI |team4=MTQ <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_USA=3 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=8 |ga_USA=1 |status_USA=H |win_CAN=2 |draw_CAN=0 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_MTQ=0 |draw_MTQ=0 |loss_MTQ=3 |gf_MTQ=3 |ga_MTQ=12|status_MTQ= |win_HAI=1 |draw_HAI=0 |loss_HAI=2 |gf_HAI=3 |ga_HAI=6 |status_HAI= <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |name_CAN={{fb|CAN}} |name_MTQ={{fb|MTQ}} |name_HAI={{fb|HAI}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|11|N|bez}} | laiks = 17:30 [[UTC-5]]<br /><small>(12. jūlijs 01:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 4:1 | komanda2 = {{fb|MTQ}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Osorio|Osorio]] {{goal|20}}<br />[[Stefens Euštakiu|Euštakiu]] {{goal|26}}<br />[[Teo Korbeanu|Korbeanu]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Emanuels Rivjērs|Rivjērs]] {{goal|10}} | stadions = ''[[Children's Mercy Park]]'', [[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]] | skatītāji = 12 664 | tiesnesis = {{flaga|SLV}} Ivans Bartons | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568640 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|11|N|bez}} | laiks = 19:30 [[UTC-5]]<br /><small>(12. jūlijs 03:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Sems Vainss|Vainss]] {{goal|8}} | vārti2 = | stadions = ''[[Children's Mercy Park]]'', [[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]] | skatītāji = 12 664 | tiesnesis = {{flaga|HON}} Saids Martiness | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568641 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|15|N|bez}} | laiks = 18:30 [[UTC-5]]<br /><small>(16. jūlijs 02:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 1:4 | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Stefāns Lambezs|Lambezs]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Stefens Euštakiu|Euštakiu]] {{goal|5}}<br />[[Kails Larins|Larins]] {{goal|51||74|11m}}<br />[[Džuniors Hoilets|Hoilets]] {{goal|79|11m}} | stadions = ''[[Children's Mercy Park]]'', [[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]] | skatītāji = 7511 | tiesnesis = {{flaga|CRC}} Huans Gabriels Kalderons | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568648 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|15|N|bez}} | laiks = 20:30 [[UTC-5]]<br /><small>(16. jūlijs 04:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MTQ}} | rezultāts = 1:6 | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Emanuels Rivjērs|Rivjērs]] {{goal|64|11m}} | vārti2 = [[Derils Daiks|Daiks]] {{goal|14||59}}<br />[[Samuels Kamils|Kamils]] {{goal|23|s.v.}}<br />[[Mailzs Robinsons|Robinsons]] {{goal|50}}<br />[[Gjasi Zardess|Zardes]] {{goal|70}}<br />[[Nikolass Džoakīni|Džoakīni]] {{goal|90}} | stadions = ''[[Children's Mercy Park]]'', [[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]] | skatītāji = 7511 | tiesnesis = {{flaga|GUA}} Mario Eskobars | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568649 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|18|N|bez}} | laiks = 16:00 [[UTC-5]]<br /><small>(19. jūlijs 00:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MTQ}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Kevins Fortunē|Fortunē]] {{goal|53}} | vārti2 = [[Karnedži Antuāns|Antuāns]] {{goal|3}}<br />[[Rikardo Adē|Adē]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Toyota Stadium (Texas)|Toyota Stadium]]'', [[Frisko (Teksasa)|Frisko]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|SLV}} Ismaels Korneho | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568656 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|18|N|bez}} | laiks = 16:00 [[UTC-5]]<br /><small>(19. jūlijs 00:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Šaks Mūrs|Mūrs]] {{goal|1}} | vārti2 = | stadions = ''[[Children's Mercy Park]]'', [[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]] | skatītāji = 18 467 | tiesnesis = {{flaga|MEX}} Adonajs Eskobedo | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568657 Pārskats] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=CONCACAF <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=CRC |team2=JAM |team3=SUR |team4=GLP <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_CRC=3 |draw_CRC=0 |loss_CRC=0 |gf_CRC=6 |ga_CRC=2 |win_JAM=2 |draw_JAM=0 |loss_JAM=1 |gf_JAM=4 |ga_JAM=2 |win_SUR=1 |draw_SUR=0 |loss_SUR=2 |gf_SUR=3 |ga_SUR=5 |win_GLP=0 |draw_GLP=0 |loss_GLP=3 |gf_GLP=3 |ga_GLP=7 <!--Team definitions--> |name_CRC={{fb|CRC}} |name_JAM={{fb|JAM}} |name_SUR={{fb|SUR}} |name_GLP={{fb|GLP}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|12|N|bez}} | laiks = 18:30 [[UTC-4]]<br /><small>(13. jūlijs 01:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|JAM}} | rezultāts = 2:0 | komanda2 = {{fb|SUR}} | vārti1 = [[Šamars Nikolsons|Nikolsons]] {{goal|6}}<br />[[Bobijs Dekordova-Rīds|Dekordova-Rīds]] {{goal|26}} | vārti2 = | stadions = ''[[Exploria Stadium]]'', [[Orlando]] | skatītāji = 6403 | tiesnesis = {{flaga|GAM}} Bakarī Gasama | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568643 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|12|N|bez}} | laiks = 21:00 [[UTC-4]]<br /><small>(13. jūlijs 04:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CRC}} | rezultāts = 3:1 | komanda2 = {{fb|GLP}} | vārti1 = [[Žoels Kempbels]] {{goal|6}}<br />[[Ariels Lasiters|Lasiters]] {{goal|21}}<br />[[Selso Borgess|Borgess]] {{goal|70}} | vārti2 = [[Rafaels Mirvals|Mirvals]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[Exploria Stadium]]'', [[Orlando]] | skatītāji = 6403 | tiesnesis = {{flaga|USA}} Ismails Elfats | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568642 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|16|N|bez}} | laiks = 18:30 [[UTC-4]]<br /><small>(17. jūlijs 01:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GLP}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|JAM}} | vārti1 = [[Amarī Bells|Bells]] {{goal|4|s.v.}} | vārti2 = [[Korijs Bērks|Bērks]] {{goal|14}}<br />[[Džuniors Flemingss|Flemingss]] {{goal|87}} | stadions = ''[[Exploria Stadium]]'', [[Orlando]] | skatītāji = 6527 | tiesnesis = {{flaga|GUA}} Brians Lopess | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568650 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|16|N|bez}} | laiks = 20:30 [[UTC-4]]<br /><small>(17. jūlijs 03:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SUR}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|CRC}} | vārti1 = [[Gleofilo Vleiters|Vleiters]] {{goal|52}} | vārti2 = [[Žoels Kempbels|Kempbels]] {{goal|58}}<br />[[Selso Borgess|Borgess]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Exploria Stadium]]'', [[Orlando]] | skatītāji = 6527 | tiesnesis = {{flaga|MEX}} Fernando Ernandess | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568651 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|20|N|bez}} | laiks = 19:00 [[UTC-4]]<br /><small>(21. jūlijs 02:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CRC}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|JAM}} | vārti1 = [[Braiens Ruiss|Ruiss]] {{goal|53}} | vārti2 = | stadions = ''[[Exploria Stadium]]'', [[Orlando]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|GUA}} Mario Eskobars | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568659 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|20|N|bez}} | laiks = 18:00 [[UTC-5]]<br /><small>(21. jūlijs 02:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SUR}} | rezultāts = 2:1 | komanda2 = {{fb|GLP}} | vārti1 = [[Gleofilo Vleiters|Vleiters]] {{goal|14}}<br />[[Naidžels Haselbainks|Haselbainks]] {{goal|79}} | vārti2 = [[Matiass Faetons|Faetons]] {{goal|20}} | stadions = ''[[BBVA Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|MEX}} Fernando Gerrero | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568658 Pārskats] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=CONCACAF <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=QAT |team2=HON |team3=PAN |team4=GRN <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_HON=2 |draw_HON=0 |loss_HON=1 |gf_HON=7 |ga_HON=3 |win_PAN=1 |draw_PAN=1 |loss_PAN=1 |gf_PAN=8 |ga_PAN=7 |win_GRN=0 |draw_GRN=0 |loss_GRN=3 |gf_GRN=1 |ga_GRN=11 |win_QAT=2 |draw_QAT=1 |loss_QAT=0 |gf_QAT=8 |ga_QAT=3 <!--Team definitions--> |name_HON={{fb|HON}} |name_PAN={{fb|PAN}} |name_GRN={{fb|GRN}} |name_QAT={{fb|QAT}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|13|N|bez}} | laiks = 18:00 [[UTC-5]]<br /><small>(14. jūlijs 02:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 3:3 | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Akrams Afīfs|Afīfs]] {{goal|48}}<br />[[Almoezs Alī|Alī]] {{goal|53}}<br />[[Hasans Al Haidoss|Al Haidoss]] {{goal|63|11m}} | vārti2 = [[Rolando Blekbērns|Blekbērns]] {{goal|51||58}}<br />[[Eriks Deiviss|Deiviss]] {{goal|79|11m}} | stadions = ''[[BBVA Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 10 625 | tiesnesis = {{flaga|MEX}} Sesars Ramoss | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568645 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|13|N|bez}} | laiks = 20:00 [[UTC-5]]<br /><small>(14. jūlijs 04:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|HON}} | rezultāts = 4:0 | komanda2 = {{fb|GRN}} | vārti1 = [[Džerijs Bengtsons|Bengtsons]] {{goal|28}}<br />[[Edvins Solano|Solano]] {{goal|52}}<br />[[Džonijs Leverons|Leverons]] {{goal|86}}<br />[[Romels Kioto|Kioto]] {{goal|88}} | vārti2 = | stadions = ''[[BBVA Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 10 625 | tiesnesis = {{flaga|MEX}} Fernando Gerrero | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568644 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|17|N|bez}} | laiks = 18:30 [[UTC-5]]<br /><small>(18. jūlijs 02:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GRN}} | rezultāts = 0:4 | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = | vārti2 = [[Abdulazīzs Hātems|Hātems]] {{goal|11}}<br />[[Akrams Afīfs|Afīfs]] {{goal|22}}<br />[[Mohammeds Muntārī|Muntārī]] {{goal|36}}<br />[[Almoezs Alī|Alī]] {{goal|46}} | stadions = ''[[BBVA Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|USA}} Armando Viljarreals | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568653 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|17|N|bez}} | laiks = 20:30 [[UTC-5]]<br /><small>(18. jūlijs 04:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 2:3 | komanda2 = {{fb|HON}} | vārti1 = [[Eriks Deiviss|Deiviss]] {{goal|32|11m}}<br />[[Sesars Janiss|Janiss]] {{goal|45+1}} | vārti2 = [[Romels Kioto|Kioto]] {{goal|22||65}}<br />[[Aleksandrs Lopess|Lopess]] {{goal|61}} | stadions = ''[[BBVA Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|GAM}} Bakarī Gasama | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568652 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|20|N|bez}} | laiks = 21:00 [[UTC-4]]<br /><small>(21. jūlijs 04:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 3:1 | komanda2 = {{fb|GRN}} | vārti1 = [[Alberto Kintero|Kintero]] {{goal|7}}<br />[[Hosē Luiss Rodrigess|Rodrigess]] {{goal|27||64}} | vārti2 = [[Romars Frenks|Frenks]] {{goal|76}} | stadions = ''[[Exploria Stadium]]'', [[Orlando]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|MEX}} Sesars Ramoss | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568661 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|20|N|bez}} | laiks = 20:00 [[UTC-5]]<br /><small>(21. jūlijs 04:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|HON}} | rezultāts = 0:2 | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = | vārti2 = [[Homams Ahmeds|Ahmeds]] {{goal|25}}<br />[[Abdulazīzs Hātems|Hātems]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[BBVA Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|USA}} Džeirs Marufo | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568660 Pārskats] }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=no |RD1=Ceturtdaļfināli |RD2=Pusfināli |RD3=Fināls <!-- Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2 --> <!-- quarter-finals --> |24. jūlijs — Glendeila|{{fb|QAT}}|3|{{fb|SLV}}|2 |25. jūlijs — Ārlingtona|{{fb|USA}}|1|{{fb|JAM}}|0 |24. jūlijs — Glendeila|{{fb|MEX}}|3|{{fb|HON}}|0 |25. jūlijs — Ārlingtona|{{fb|CRC}}|0|{{fb|CAN}}|2 <!-- semi-finals --> |29. jūlijs — Ostina|{{fb|QAT}}|0|{{fb|USA}}|1 |29. jūlijs — Hjūstona|{{fb|MEX}}|2|{{fb|CAN}}|1 <!-- final --> |1. augusts — Peradaisa|{{fb|USA}}|1|{{fb|MEX}}|0 }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|24|N|bez}} | laiks = 16:30 [[UTC-7]]<br /><small>(25. jūlijs 02:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 3:2 | komanda2 = {{fb|SLV}} | vārti1 = [[Almoezs Alī|Alī]] {{goal|2||55|pen.}}<br />[[Abdulazīzs Hātems|Hātems]] {{goal|8}} | vārti2 = [[Hoakins Rivass|Rivass]] {{goal|63||66}} | stadions = ''[[State Farm Stadium]]'', [[Glendeila (Arizona)|Glendeila]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|MEX}} Fernando Ernandess | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568662 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|24|N|bez}} | laiks = 19:00 [[UTC-7]]<br /><small>(25. jūlijs 05:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 3:0 | komanda2 = {{fb|HON}} | vārti1 = [[Rohelio Funess Mori|Funess Mori]] {{goal|26}}<br />[[Džonatans dos Santoss|Dos Santoss]] {{goal|31}}<br />[[Orbelins Pineda|Pineda]] {{goal|38}} | vārti2 = | stadions = ''[[State Farm Stadium]]'', [[Glendeila (Arizona)|Glendeila]] | skatītāji = 64 211 | tiesnesis = {{flaga|GUA}} Mario Eskobars | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568664 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|25|N|bez}} | laiks = 18:00 [[UTC-5]]<br /><small>(26. jūlijs 02:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CRC}} | rezultāts = 0:2 | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džuniors Hoilets|Hoilets]] {{goal|18}}<br />[[Stefens Euštakiu|Euštakiu]] {{goal|69}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]] | skatītāji = 41 318 | tiesnesis = {{flaga|USA}} Džeirs Marufo | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568665 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|25|N|bez}} | laiks = 20:30 [[UTC-5]]<br /><small>(26. jūlijs 04:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|JAM}} | vārti1 = [[Metjū Hope|Hope]] {{goal|83}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]] | skatītāji = 41 318 | tiesnesis = {{flaga|MEX}} Sesars Ramoss | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568663 Pārskats] }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|29|N|bez}} | laiks = 18:30 [[UTC-5]]<br /><small>(30. jūlijs 02:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 0:1 | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Gjasi Zardess|Zardess]] {{goal|86}} | stadions = ''[[Q2 Stadium]]'', [[Ostina]] | skatītāji = 20 500 | tiesnesis = {{flaga|CRC}} Huans Gabriels Kalderons | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568666 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|29|N|bez}} | laiks = 21:00 [[UTC-5]]<br /><small>(30. jūlijs 05:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:1 | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Orbelins Pineda|Pineda]] {{goal|45+2|11m}}<br />[[Ektors Errera|Errera]] {{goal|90+9}} | vārti2 = [[Teidžons Bjūkenens|Bjūkenens]] {{goal|57}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|JAM}} Daneons Pārčments | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568667 Pārskats] }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|8|1}} | laiks = 17:30 [[UTC-7]]<br /><small>(2. augusts 03:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 1:0<br />(papildlaikā) | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = [[Mailss Robinsons|Robinsons]] {{goal|117}} | vārti2 = | stadions = ''[[Allegiant Stadium]]'', [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]] | skatītāji = 61 114 | tiesnesis = {{flaga|HON}} Saids Martiness | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568668 Pārskats] }} {{uzvarētāji|fb|2021. gada CONCACAF Zelta kausa čempioni|USA|7.}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.goldcup.org/ Oficiālā mājaslapa] {{CONCACAF Zelta kauss}} [[Kategorija:2021. gads futbolā|CONCACAF Zelta kauss]] [[Kategorija:Futbols ASV]] [[Kategorija:CONCACAF Zelta kauss]] rtwruawrz2szjb0rqjpv3k2t37eeueq 4490645 4490629 2026-07-05T18:22:14Z Baisulis 11523 /* B grupa */ atveides precizējums..... 4490645 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = 2021. gada CONCACAF Zelta kauss | citi_nosaukumi = ''2021 CONCACAF Gold Cup'' | attēls = Concacaf_Gold_Cup_2021.svg | att_izm = | valsts = {{USA}} | laiks = 10. jūlijs — 1. augusts | komandu_skaits = 16 | konfederācijas = 2 | stadioni = 10 | pilsētas = 9 | čempioni = {{fb|USA}} | tituls = 7 | otrie = {{fb|MEX}} | trešie = | ceturtie = | spēles = 31 | vārti = 89 | skatītāji = | rezultatīvākais = {{flaga|QAT}} [[Almoezs Alī]] (4 vārti) | mvp = {{flaga|MEX}} [[Ektors Errera]] | pag_sez = [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]] | nak_sez = [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]] }} '''2021. gada CONCACAF Zelta kauss''' bija 16. [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kausa]] turnīrs [[futbols|futbolā]], kas notika no 2021. gada 10. jūlija līdz 1. augustam. Turnīru organizēja [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija]] (CONCACAF). Tas notika [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Turnīrā piedalījās 16 vīriešu futbola izlases — 15 CONCACAF pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]], kas ir [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019. gada Āzijas kausa]] ieguvēja un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] rīkotājvalsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.concacaf.com/gold-cup/article/2021-concacaf-gold-cup-to-include-2019-afc-asian-cup-champions-qatar-as-guest-participant/ |title=2021 Concacaf Gold Cup to include 2019 AFC Asian Cup Champions Qatar as guest participant |website=concacaf.com |language=en |date={{dat|2020|9|4||bez}}|accessdate={{dat|2021|7|10||bez}}}}</ref> 12 izlases kvalificējās pēc 2019.—2020. gada CONCACAF Nāciju līgas rezultātiem, bet trīs tika noskaidrotas priekšsacīkstēs. 2021. gada 9. jūlijā CONCACAF paziņoja, ka [[Kirasao futbola izlase|Kirasao]], kas bija kvalificējusies caur Nāciju līgu, nepiedalīsies turnīrā, jo komandā ir liels skaits COVID-19 gadījumu. Viņus A grupā nomainīja [[Gvatemalas futbola izlase|Gvatemala]], kas priekšsacīkstēs sasniedza labāko rezultātu starp neiekļuvušajām izlasēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.concacaf.com/gold-cup/article/concacaf-statement-curacao-delegation-at-2021-gold-cup/ |title=Concacaf Statement – Curacao Delegation at 2021 Gold Cup |website=concacaf.com |language=en |date={{dat|2021|7|9||bez}}|accessdate={{dat|2021|7|10||bez}}}}</ref> Septīto reizi par CONCACAF Zelta kausa uzvarētājiem kļuva [[ASV futbola izlase|ASV izlases]] futbolisti, kas finālā ar 1:0 pieveica [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]]. == Priekšsacīkstes == Priekšsacīkstēs, kas notika no 2021. gada 2. līdz 6. jūlijam DRV PNK stadionā [[Fortloderdeila|Fortloderdeilā]], [[Florida|Floridā]], tika noteiktas trīs izlases, kas kvalificējās finālturnīram. === Pirmā kārta === {{OneLegStart}} {{OneLegResult|'''{{fb-rt|HAI}}'''||6–1|{{fb|VIN}}}} {{OneLegResult|'''{{fb-rt|GUA}}'''||4–0|{{fb|GUY}}}} {{OneLegResult|'''{{fb-rt|TRI}}'''||6–1|{{fb|MSR}}}} {{OneLegResult|{{fb-rt|CUB}}||0–3 ({{piezīme|t.u.|tehniskā uzvara}})|'''{{fb|GUF}}}}''' {{OneLegResult|'''{{fb-rt|GLP}}'''||2–0|{{fb|BAH}}}} {{OneLegResult|'''{{fb-rt|BER}}'''||8–1|{{fb|BRB}}}} |} === Otrā kārta === {{OneLegStart}} {{OneLegResult|'''{{fb-rt|HAI}}'''||4–1|{{fb|BER}}}} {{OneLegResult|{{fb-rt|GUA}}||1–1<br /><small>({{piezīme|11 m|Pēcspēles 11 metru sitieni}}: 9–10)</small>|'''{{fb|GLP}}}}''' {{OneLegResult|'''{{fb-rt|TRI}}'''||1–1<br /><small>({{piezīme|11 m|Pēcspēles 11 metru sitieni}}: 8–7)</small>|{{fb|GUF}}}} |} == Stadioni == 2021. gada 13. aprīlī CONCACAF paziņoja, ka fināls notiks 2021. gada 1. augustā ''[[Allegiant Stadium|Allegiant]]'' stadionā [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/news/las-vegas-to-host-2021-concacaf-gold-cup-final |title=Las Vegas to host 2021 Concacaf Gold Cup final |language=en |website=mlssoccer.com |date={{dat|2021|4|13||bez}}|accessdate={{dat|2021|7|10||bez}}}}</ref> 22. aprīlī CONCACAF apstiprināja pārējos deviņus stadionus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.concacaf.com/gold-cup/article/concacaf-announces-host-cities-and-stadiums-for-2021-gold-cup/ |title=Concacaf announces host cities and stadiums for 2021 Gold Cup |language=en |website=concacaf.com |date={{dat|2021|4|22||bez}}|accessdate={{dat|2021|7|10||bez}}}}</ref> <center> {| class="wikitable" style="text-align:center" ! [[Dalasa]] ! [[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]] ! colspan=2|[[Hjūstona]] |- | ''[[Cotton Bowl]]'' | ''[[AT&T Stadium]]'' | ''[[NRG Stadium]]'' | ''[[BBVA Stadium]]'' |- | Ietilpība: '''92 100''' | Ietilpība: '''80 000''' | Ietilpība: '''71 795''' | Ietilpība: '''22 039''' |- ! [[Attēls:Fair Park August 2016 40 (Cotton Bowl Stadium).jpg|200px|center]] ! [[Attēls:Arlington June 2020 4 (AT&T Stadium).jpg|200px|center]] ! [[Attēls:NRG stadium prepared for Super Bowl Li (32513086661).jpg|200px|center]] ! [[Attēls:PNC Stadium Skyline View.jpg|200px|center]] |- ! [[Glendeila (Arizona)|Glendeila]] | rowspan=4 colspan=2|<center> {{location map+|USA|float=center|width=550|caption=|places= {{location map~|USA|lat=28.54|long=-81.38|label='''[[Orlando]]'''|position=right}} {{location map~|USA|lat=33.5386|long=-112.1864|label='''[[Glendeila (Arizona)|Glendeila]]'''}} {{location map~|USA|lat=39.106667|long=-94.676389|label='''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]'''}} {{location map~|USA|lat=32.705|long=-97.122778|label='''[[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]]'''|position=left}} {{location map~|USA|lat=33.154444|long=-96.835278|label='''[[Frisko (Teksasa)|Frisko]]'''|position=top}} {{location map~|USA|lat=32.779167|long=-96.808889|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{location map~|USA|lat=30.267222|long=-97.743056|label='''[[Ostina]]'''|position=left}} {{location map~|USA|lat=36.175|long=-115.136389|label='''[[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]]'''}} {{location map~|USA|lat=29.7522|long=-95.35249|label='''[[Hjūstona]]'''}} }}</center> ! [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]] |- | ''[[State Farm Stadium]]'' | ''[[Allegiant Stadium]]'' |- | Ietilpība: '''63 400''' | Ietilpība: '''61 000''' |- | [[Attēls:University of Phoenix Stadium aerial.jpg|200px|center]] | [[Attēls:Allegiantstadiumjune2020.jpg|200px|center]] |- ! [[Orlando]] ! [[Ostina]] ! [[Frisko (Teksasa)|Frisko]] ! [[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]] |- | ''[[Exploria Stadium]]'' | ''[[Q2 Stadium]]'' | ''[[Toyota Stadium (Texas)|Toyota Stadium]]'' | ''[[Children's Mercy Park]]'' |- | Ietilpība: '''25 500''' | Ietilpība: '''20 500''' | Ietilpība: '''20 500''' | Ietilpība: '''18 467''' |- ! [[Attēls:Orlando City Stadium (04-21-18) 1.jpg|300px|center]] ! [[Attēls:Austin FC Stadium Construction July 2020.jpg|250px|center]] ! [[Attēls:Toyota Stadium.jpeg|200px|center]] ! [[Attēls:Livestrong_Sporting_Park_-_Sporting_KC_v_New_England_Revolution.jpg|200px|center]] |- |} </center> == Grupu turnīrs == Visi spēļu laiki norādīti pēc vietējā laika ([[UTC-4]], [[UTC-5]] vai [[UTC-7]]). Iekavās norādīts [[Austrumeiropas vasaras laiks|Latvijas (Austrumeiropas vasaras) laiks]]. === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=CONCACAF <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=SLV |team3=TRI |team4=GUA <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_MEX=2 |draw_MEX=1 |loss_MEX=0 |gf_MEX=4 |ga_MEX=0 |win_SLV=2 |draw_SLV=0 |loss_SLV=1 |gf_SLV=4 |ga_SLV=1 |win_GUA=0 |draw_GUA=1 |loss_GUA=2 |gf_GUA=1 |ga_GUA=6 |win_TRI=0 |draw_TRI=2 |loss_TRI=1 |gf_TRI=1 |ga_TRI=3 <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |name_SLV={{fb|SLV}} |name_GUA={{fb|GUA}} |name_TRI={{fb|TRI}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|10|N|bez}} | laiks = 21:00 [[UTC-5]]<br /><small>(11. jūlijs 05:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 0:0 | komanda2 = {{fb|TRI}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]] | skatītāji = 41 229 | tiesnesis = {{flaga|CRC}} Rikardo Montero | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568638 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|11|N|bez}} | laiks = 21:30 [[UTC-5]]<br /><small>(12. jūlijs 05:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SLV}} | rezultāts = 2:0 | komanda2 = {{fb|GUA}} | vārti1 = [[Alekss Roldans|Roldans]] {{goal|81}}<br />[[Hoakins Rivass|Rivass]] {{goal|90+6}} | vārti2 = | stadions = ''[[Toyota Stadium (Texas)|Toyota Stadium]]'', [[Frisko (Teksasa)|Frisko]] | skatītāji = 8494 | tiesnesis = {{flaga|USA}} Džeirs Marufo | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568639 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|14|N|bez}} | laiks = 18:30 [[UTC-5]]<br /><small>(15. jūlijs 02:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|TRI}} | rezultāts = 0:2 | komanda2 = {{fb|SLV}} | vārti1 = [[Hairo Enrikess|Enrikess]] {{goal|30}}<br />[[Valmers Martiness|Martiness]] {{goal|90+1}} | vārti2 = | stadions = ''[[Toyota Stadium (Texas)|Toyota Stadium]]'', [[Frisko (Teksasa)|Frisko]] | skatītāji = 5494 | tiesnesis = {{flaga|HON}} Selvins Brauns | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568646 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|14|N|bez}} | laiks = 20:30 [[UTC-5]]<br /><small>(15. jūlijs 04:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GUA}} | rezultāts = 0:3 | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Rohelio Funess Mori|Funess Mori]] {{goal|29||55}}<br />[[Orbelins Pineda|Pineda]] {{goal|79}} | stadions = ''[[Cotton Bowl (stadium)|Cotton Bowl]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 15 391 | tiesnesis = {{flaga|JAM}} Daneons Pārčments | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568647 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|18|N|bez}} | laiks = 21:00 [[UTC-5]]<br /><small>(19. jūlijs 05:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|SLV}} | vārti1 = [[Luiss Alfonso Rodrigess|Rodrigess]] {{goal|26}} | vārti2 = | stadions = ''[[Cotton Bowl (stadium)|Cotton Bowl]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|HON}} Saids Martiness | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568654 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|18|N|bez}} | laiks = 21:00 [[UTC-5]]<br /><small>(19. jūlijs 05:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GUA}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fb|TRI}} | vārti1 = [[Herardo Gordiljo|Gordiljo]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Reons Mūrs|Mūrs]] {{goal|12}} | stadions = ''[[Toyota Stadium (Texas)|Toyota Stadium]]'', [[Frisko (Teksasa)|Frisko]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|JAM}} Ošane Neišens | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568655 Pārskats] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=CONCACAF <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=CAN |team3=HAI |team4=MTQ <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_USA=3 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=8 |ga_USA=1 |status_USA=H |win_CAN=2 |draw_CAN=0 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_MTQ=0 |draw_MTQ=0 |loss_MTQ=3 |gf_MTQ=3 |ga_MTQ=12|status_MTQ= |win_HAI=1 |draw_HAI=0 |loss_HAI=2 |gf_HAI=3 |ga_HAI=6 |status_HAI= <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |name_CAN={{fb|CAN}} |name_MTQ={{fb|MTQ}} |name_HAI={{fb|HAI}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|11|N|bez}} | laiks = 17:30 [[UTC-5]]<br /><small>(12. jūlijs 01:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 4:1 | komanda2 = {{fb|MTQ}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Osorio|Osorio]] {{goal|20}}<br />[[Stefens Euštakiu|Euštakiu]] {{goal|26}}<br />[[Teo Korbeanu|Korbeanu]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Emanuels Rivjērs|Rivjērs]] {{goal|10}} | stadions = ''[[Children's Mercy Park]]'', [[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]] | skatītāji = 12 664 | tiesnesis = {{flaga|SLV}} Ivans Bartons | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568640 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|11|N|bez}} | laiks = 19:30 [[UTC-5]]<br /><small>(12. jūlijs 03:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Sems Vainss|Vainss]] {{goal|8}} | vārti2 = | stadions = ''[[Children's Mercy Park]]'', [[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]] | skatītāji = 12 664 | tiesnesis = {{flaga|HON}} Saids Martiness | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568641 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|15|N|bez}} | laiks = 18:30 [[UTC-5]]<br /><small>(16. jūlijs 02:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 1:4 | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Stefāns Lambezs|Lambezs]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Stefens Euštakiu|Euštakiu]] {{goal|5}}<br />[[Kails Larins|Larins]] {{goal|51||74|11m}}<br />[[Džuniors Hoilets|Hoilets]] {{goal|79|11m}} | stadions = ''[[Children's Mercy Park]]'', [[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]] | skatītāji = 7511 | tiesnesis = {{flaga|CRC}} Huans Gabriels Kalderons | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568648 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|15|N|bez}} | laiks = 20:30 [[UTC-5]]<br /><small>(16. jūlijs 04:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MTQ}} | rezultāts = 1:6 | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Emanuels Rivjērs|Rivjērs]] {{goal|64|11m}} | vārti2 = [[Derils Daiks|Daiks]] {{goal|14||59}}<br />[[Samuels Kamils|Kamils]] {{goal|23|s.v.}}<br />[[Mailss Robinsons|Robinsons]] {{goal|50}}<br />[[Gjasi Zardess|Zardes]] {{goal|70}}<br />[[Nikolass Džoakīni|Džoakīni]] {{goal|90}} | stadions = ''[[Children's Mercy Park]]'', [[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]] | skatītāji = 7511 | tiesnesis = {{flaga|GUA}} Mario Eskobars | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568649 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|18|N|bez}} | laiks = 16:00 [[UTC-5]]<br /><small>(19. jūlijs 00:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MTQ}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Kevins Fortunē|Fortunē]] {{goal|53}} | vārti2 = [[Karnedži Antuāns|Antuāns]] {{goal|3}}<br />[[Rikardo Adē|Adē]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Toyota Stadium (Texas)|Toyota Stadium]]'', [[Frisko (Teksasa)|Frisko]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|SLV}} Ismaels Korneho | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568656 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|18|N|bez}} | laiks = 16:00 [[UTC-5]]<br /><small>(19. jūlijs 00:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Šaks Mūrs|Mūrs]] {{goal|1}} | vārti2 = | stadions = ''[[Children's Mercy Park]]'', [[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]] | skatītāji = 18 467 | tiesnesis = {{flaga|MEX}} Adonajs Eskobedo | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568657 Pārskats] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=CONCACAF <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=CRC |team2=JAM |team3=SUR |team4=GLP <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_CRC=3 |draw_CRC=0 |loss_CRC=0 |gf_CRC=6 |ga_CRC=2 |win_JAM=2 |draw_JAM=0 |loss_JAM=1 |gf_JAM=4 |ga_JAM=2 |win_SUR=1 |draw_SUR=0 |loss_SUR=2 |gf_SUR=3 |ga_SUR=5 |win_GLP=0 |draw_GLP=0 |loss_GLP=3 |gf_GLP=3 |ga_GLP=7 <!--Team definitions--> |name_CRC={{fb|CRC}} |name_JAM={{fb|JAM}} |name_SUR={{fb|SUR}} |name_GLP={{fb|GLP}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|12|N|bez}} | laiks = 18:30 [[UTC-4]]<br /><small>(13. jūlijs 01:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|JAM}} | rezultāts = 2:0 | komanda2 = {{fb|SUR}} | vārti1 = [[Šamars Nikolsons|Nikolsons]] {{goal|6}}<br />[[Bobijs Dekordova-Rīds|Dekordova-Rīds]] {{goal|26}} | vārti2 = | stadions = ''[[Exploria Stadium]]'', [[Orlando]] | skatītāji = 6403 | tiesnesis = {{flaga|GAM}} Bakarī Gasama | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568643 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|12|N|bez}} | laiks = 21:00 [[UTC-4]]<br /><small>(13. jūlijs 04:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CRC}} | rezultāts = 3:1 | komanda2 = {{fb|GLP}} | vārti1 = [[Žoels Kempbels]] {{goal|6}}<br />[[Ariels Lasiters|Lasiters]] {{goal|21}}<br />[[Selso Borgess|Borgess]] {{goal|70}} | vārti2 = [[Rafaels Mirvals|Mirvals]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[Exploria Stadium]]'', [[Orlando]] | skatītāji = 6403 | tiesnesis = {{flaga|USA}} Ismails Elfats | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568642 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|16|N|bez}} | laiks = 18:30 [[UTC-4]]<br /><small>(17. jūlijs 01:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GLP}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|JAM}} | vārti1 = [[Amarī Bells|Bells]] {{goal|4|s.v.}} | vārti2 = [[Korijs Bērks|Bērks]] {{goal|14}}<br />[[Džuniors Flemingss|Flemingss]] {{goal|87}} | stadions = ''[[Exploria Stadium]]'', [[Orlando]] | skatītāji = 6527 | tiesnesis = {{flaga|GUA}} Brians Lopess | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568650 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|16|N|bez}} | laiks = 20:30 [[UTC-4]]<br /><small>(17. jūlijs 03:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SUR}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|CRC}} | vārti1 = [[Gleofilo Vleiters|Vleiters]] {{goal|52}} | vārti2 = [[Žoels Kempbels|Kempbels]] {{goal|58}}<br />[[Selso Borgess|Borgess]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Exploria Stadium]]'', [[Orlando]] | skatītāji = 6527 | tiesnesis = {{flaga|MEX}} Fernando Ernandess | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568651 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|20|N|bez}} | laiks = 19:00 [[UTC-4]]<br /><small>(21. jūlijs 02:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CRC}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|JAM}} | vārti1 = [[Braiens Ruiss|Ruiss]] {{goal|53}} | vārti2 = | stadions = ''[[Exploria Stadium]]'', [[Orlando]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|GUA}} Mario Eskobars | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568659 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|20|N|bez}} | laiks = 18:00 [[UTC-5]]<br /><small>(21. jūlijs 02:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SUR}} | rezultāts = 2:1 | komanda2 = {{fb|GLP}} | vārti1 = [[Gleofilo Vleiters|Vleiters]] {{goal|14}}<br />[[Naidžels Haselbainks|Haselbainks]] {{goal|79}} | vārti2 = [[Matiass Faetons|Faetons]] {{goal|20}} | stadions = ''[[BBVA Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|MEX}} Fernando Gerrero | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568658 Pārskats] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=CONCACAF <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=QAT |team2=HON |team3=PAN |team4=GRN <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_HON=2 |draw_HON=0 |loss_HON=1 |gf_HON=7 |ga_HON=3 |win_PAN=1 |draw_PAN=1 |loss_PAN=1 |gf_PAN=8 |ga_PAN=7 |win_GRN=0 |draw_GRN=0 |loss_GRN=3 |gf_GRN=1 |ga_GRN=11 |win_QAT=2 |draw_QAT=1 |loss_QAT=0 |gf_QAT=8 |ga_QAT=3 <!--Team definitions--> |name_HON={{fb|HON}} |name_PAN={{fb|PAN}} |name_GRN={{fb|GRN}} |name_QAT={{fb|QAT}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|13|N|bez}} | laiks = 18:00 [[UTC-5]]<br /><small>(14. jūlijs 02:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 3:3 | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Akrams Afīfs|Afīfs]] {{goal|48}}<br />[[Almoezs Alī|Alī]] {{goal|53}}<br />[[Hasans Al Haidoss|Al Haidoss]] {{goal|63|11m}} | vārti2 = [[Rolando Blekbērns|Blekbērns]] {{goal|51||58}}<br />[[Eriks Deiviss|Deiviss]] {{goal|79|11m}} | stadions = ''[[BBVA Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 10 625 | tiesnesis = {{flaga|MEX}} Sesars Ramoss | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568645 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|13|N|bez}} | laiks = 20:00 [[UTC-5]]<br /><small>(14. jūlijs 04:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|HON}} | rezultāts = 4:0 | komanda2 = {{fb|GRN}} | vārti1 = [[Džerijs Bengtsons|Bengtsons]] {{goal|28}}<br />[[Edvins Solano|Solano]] {{goal|52}}<br />[[Džonijs Leverons|Leverons]] {{goal|86}}<br />[[Romels Kioto|Kioto]] {{goal|88}} | vārti2 = | stadions = ''[[BBVA Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 10 625 | tiesnesis = {{flaga|MEX}} Fernando Gerrero | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568644 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|17|N|bez}} | laiks = 18:30 [[UTC-5]]<br /><small>(18. jūlijs 02:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GRN}} | rezultāts = 0:4 | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = | vārti2 = [[Abdulazīzs Hātems|Hātems]] {{goal|11}}<br />[[Akrams Afīfs|Afīfs]] {{goal|22}}<br />[[Mohammeds Muntārī|Muntārī]] {{goal|36}}<br />[[Almoezs Alī|Alī]] {{goal|46}} | stadions = ''[[BBVA Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|USA}} Armando Viljarreals | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568653 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|17|N|bez}} | laiks = 20:30 [[UTC-5]]<br /><small>(18. jūlijs 04:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 2:3 | komanda2 = {{fb|HON}} | vārti1 = [[Eriks Deiviss|Deiviss]] {{goal|32|11m}}<br />[[Sesars Janiss|Janiss]] {{goal|45+1}} | vārti2 = [[Romels Kioto|Kioto]] {{goal|22||65}}<br />[[Aleksandrs Lopess|Lopess]] {{goal|61}} | stadions = ''[[BBVA Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|GAM}} Bakarī Gasama | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568652 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|20|N|bez}} | laiks = 21:00 [[UTC-4]]<br /><small>(21. jūlijs 04:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 3:1 | komanda2 = {{fb|GRN}} | vārti1 = [[Alberto Kintero|Kintero]] {{goal|7}}<br />[[Hosē Luiss Rodrigess|Rodrigess]] {{goal|27||64}} | vārti2 = [[Romars Frenks|Frenks]] {{goal|76}} | stadions = ''[[Exploria Stadium]]'', [[Orlando]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|MEX}} Sesars Ramoss | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568661 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|20|N|bez}} | laiks = 20:00 [[UTC-5]]<br /><small>(21. jūlijs 04:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|HON}} | rezultāts = 0:2 | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = | vārti2 = [[Homams Ahmeds|Ahmeds]] {{goal|25}}<br />[[Abdulazīzs Hātems|Hātems]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[BBVA Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|USA}} Džeirs Marufo | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568660 Pārskats] }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=no |RD1=Ceturtdaļfināli |RD2=Pusfināli |RD3=Fināls <!-- Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2 --> <!-- quarter-finals --> |24. jūlijs — Glendeila|{{fb|QAT}}|3|{{fb|SLV}}|2 |25. jūlijs — Ārlingtona|{{fb|USA}}|1|{{fb|JAM}}|0 |24. jūlijs — Glendeila|{{fb|MEX}}|3|{{fb|HON}}|0 |25. jūlijs — Ārlingtona|{{fb|CRC}}|0|{{fb|CAN}}|2 <!-- semi-finals --> |29. jūlijs — Ostina|{{fb|QAT}}|0|{{fb|USA}}|1 |29. jūlijs — Hjūstona|{{fb|MEX}}|2|{{fb|CAN}}|1 <!-- final --> |1. augusts — Peradaisa|{{fb|USA}}|1|{{fb|MEX}}|0 }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|24|N|bez}} | laiks = 16:30 [[UTC-7]]<br /><small>(25. jūlijs 02:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 3:2 | komanda2 = {{fb|SLV}} | vārti1 = [[Almoezs Alī|Alī]] {{goal|2||55|pen.}}<br />[[Abdulazīzs Hātems|Hātems]] {{goal|8}} | vārti2 = [[Hoakins Rivass|Rivass]] {{goal|63||66}} | stadions = ''[[State Farm Stadium]]'', [[Glendeila (Arizona)|Glendeila]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|MEX}} Fernando Ernandess | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568662 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|24|N|bez}} | laiks = 19:00 [[UTC-7]]<br /><small>(25. jūlijs 05:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 3:0 | komanda2 = {{fb|HON}} | vārti1 = [[Rohelio Funess Mori|Funess Mori]] {{goal|26}}<br />[[Džonatans dos Santoss|Dos Santoss]] {{goal|31}}<br />[[Orbelins Pineda|Pineda]] {{goal|38}} | vārti2 = | stadions = ''[[State Farm Stadium]]'', [[Glendeila (Arizona)|Glendeila]] | skatītāji = 64 211 | tiesnesis = {{flaga|GUA}} Mario Eskobars | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568664 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|25|N|bez}} | laiks = 18:00 [[UTC-5]]<br /><small>(26. jūlijs 02:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CRC}} | rezultāts = 0:2 | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džuniors Hoilets|Hoilets]] {{goal|18}}<br />[[Stefens Euštakiu|Euštakiu]] {{goal|69}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]] | skatītāji = 41 318 | tiesnesis = {{flaga|USA}} Džeirs Marufo | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568665 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|25|N|bez}} | laiks = 20:30 [[UTC-5]]<br /><small>(26. jūlijs 04:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|JAM}} | vārti1 = [[Metjū Hope|Hope]] {{goal|83}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]] | skatītāji = 41 318 | tiesnesis = {{flaga|MEX}} Sesars Ramoss | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568663 Pārskats] }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|29|N|bez}} | laiks = 18:30 [[UTC-5]]<br /><small>(30. jūlijs 02:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 0:1 | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Gjasi Zardess|Zardess]] {{goal|86}} | stadions = ''[[Q2 Stadium]]'', [[Ostina]] | skatītāji = 20 500 | tiesnesis = {{flaga|CRC}} Huans Gabriels Kalderons | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568666 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|29|N|bez}} | laiks = 21:00 [[UTC-5]]<br /><small>(30. jūlijs 05:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:1 | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Orbelins Pineda|Pineda]] {{goal|45+2|11m}}<br />[[Ektors Errera|Errera]] {{goal|90+9}} | vārti2 = [[Teidžons Bjūkenens|Bjūkenens]] {{goal|57}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|JAM}} Daneons Pārčments | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568667 Pārskats] }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|8|1}} | laiks = 17:30 [[UTC-7]]<br /><small>(2. augusts 03:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 1:0<br />(papildlaikā) | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = [[Mailss Robinsons|Robinsons]] {{goal|117}} | vārti2 = | stadions = ''[[Allegiant Stadium]]'', [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]] | skatītāji = 61 114 | tiesnesis = {{flaga|HON}} Saids Martiness | pārskats = [https://www.concacaf.com/en/gold-cup/game-details?matchid=568668 Pārskats] }} {{uzvarētāji|fb|2021. gada CONCACAF Zelta kausa čempioni|USA|7.}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.goldcup.org/ Oficiālā mājaslapa] {{CONCACAF Zelta kauss}} [[Kategorija:2021. gads futbolā|CONCACAF Zelta kauss]] [[Kategorija:Futbols ASV]] [[Kategorija:CONCACAF Zelta kauss]] rfy3383l1czpx6og5kxlz2g26iqjne2 0 493493 4490610 3476709 2026-07-05T17:53:22Z LaikaKaste 124927 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */ 4490610 wikitext text/x-wiki '''Magnētiskā imūnanalīze''' (MIA) ir diagnostiskās [[imūnanalīze]]s veids, kurā izmanto magnētiskās lodītes kā marķierus parasto enzīmu ([[Cietfāzes enzīmu imunosorbences tests|ELISA]]), radioizotopu ([[radioizotopu imūnanalīze|RIA]]) vai fluorescējošo [[struktūrdaļa|struktūrdaļu]] ([[fluorescences imūnanalīze]]s) vietā, lai noteiktu konkrētu analizējamo vielu. MIA ietver specifisku [[antivielas]] saistīšanos ar tās [[Antigēns|antigēnu]], kur magnētiskais marķieris ir konjugēts ar vienu pāra antigēns/antiviela elementu. Magnētisko lodīšu klātbūtni pēc tam nosaka ar magnētisko nolasītāju ([[magnetometrs|magnetometru]]), kas mēra lodīšu izraisītās [[Magnētiskais lauks|magnētiskā lauka]] izmaiņas. Magnetometra izmērītais signāls ir proporcionāls analizējamās substances (vīrusa, toksīna, baktērijas, sirds bioķīmiskā marķiera u. c.) koncentrācijai sākotnējā paraugā. == Magnētiskie marķieri == Magnētiskās lodītes ir izgatavotas no nanometru izmēra dzelzs oksīda daļiņām, kas iekapsulētas vai salīmētas kopā ar [[Polimēri|polimēriem]]. Magnētisko lodīšu izmērs ir no 35 nm līdz 4,5 μm. Magnētisko nanodaļiņu, no kurām izveidotas lodītes, izmērs ir no 5 līdz 50 nm, un tām piemīt unikāla īpašība, ko sauc par [[superparamagnētisms|superparamagnētismu]] ārēja magnētiskā lauka klātbūtnē. Šo superparamagnētisko īpašību pirmo reizi atklāja [[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Nobela fizikas prēmijas laureāts]], francūzis [[Luijs Nēels]] (''Louis Néel'') 1970. gadā, un tā jau ir izmantota medicīnā [[magnētiskā rezonanse|magnētiskās rezonanses]] attēlveidošanā (MRI) un bioloģiskajā separācijā, bet vēl nav izmantota marķēšanai komerciālos diagnostikas lietojumos. Magnētiskajiem marķieriem piemīt vairākas īpašības, kas ir ļoti labi piemērotas šādiem lietojumiem: * tās neietekmē ķīmiskie reaģenti vai gaismas iedarbība, tāpēc tās ir stabilas ilgāku laiku, * magnētiskais fons biomolekulārajā paraugā parasti ir nenozīmīgs, * parauga [[duļķainība]] vai krāsojums neietekmē magnētiskās īpašības, * ar magnētiskajām lodītēm var manipulēt attālināti, izmantojot magnētismu. == Noteikšana == Magnētiskā imūnanalīze (MIA) spēj noteikt noteiktas [[molekula]]s vai [[Patogēns|patogēnus]], izmantojot magnētiski iezīmētu imunoloģisko antivielu. Darbojoties līdzīgi kā ELISA vai ''Western Blot'', analītu koncentrācijas noteikšanai izmanto divu antivielu saistīšanas procesu. MIA izmanto antivielas, kas pārklāj magnētisko lodīti. Šīs antivielas tieši saistās ar vēlamo patogēnu vai molekulu, un magnētiskais signāls, ko dod saistītās lodītes, tiek nolasīts, izmantojot magnetometru. Lielākā priekšrocība, ko šī tehnoloģija sniedz [[imūnkrāsošanas metode]]i, ir tā, ka to var veikt šķidrā vidē, jo tādām metodēm kā ELISA vai ''Western Blotting'' ir nepieciešama stacionāra vide, ar kuru vajadzīgais mērķis saistās, pirms var uzklāt sekundāro antivielu, piemēram, HRP ([[mārrutku peroksidāze|mārrutku peroksidāzi]]). Tā kā MIA var veikt šķidrā vidē, modeļa sistēmā var veikt precīzākus vēlamo molekulu mērījumus. Tā kā nav jāveic izolācija, lai iegūtu kvantitatīvus rezultātus, lietotāji var uzraudzīt aktivitāti sistēmā, iegūstot labāku priekšstatu par mērķa uzvedību. Veidi, kā var veikt šo noteikšanu, ir ļoti daudzi. Visvienkāršākais noteikšanas veids ir parauga laišana caur gravitācijas kolonnu, kas satur [[polietilēns|polietilēna]] matricu ar sekundāro antivielu. Mērķa savienojums saistās ar matricā esošo antivielu, un visas atlikušās vielas izskalo, izmantojot izvēlētu [[buferšķīdums|buferšķīdumu]]. Magnētiskās antivielas pēc tam izlaiž caur to pašu kolonnu, un pēc inkubācijas perioda visas nesaistītās antivielas izskalo, izmantojot to pašu metodi kā iepriekš. Rezultātu, kas iegūts no magnētiskajām lodītēm, kas saistītas ar mērķi, kuru uz membrānas uztver antivielas, izmanto, lai kvantitatīvi noteiktu mērķa savienojumu šķīdumā. Tā kā metodoloģija ir ļoti līdzīga ELISA vai ''Western Blot'' metodoloģijai, MIA eksperimentus var pielāgot, lai izmantotu to pašu noteikšanas metodi, ja pētnieks vēlas līdzīgi kvantitatīvi iegūt datus. == Magnetometri == Vienkāršs instruments var noteikt parauga klātbūtni un izmērīt kopējo magnētisko signālu, tomēr, izstrādājot efektīvu MIA, ir grūti nošķirt dabiski radušos magnētisko fonu (troksni) no vāja magnētiski iezīmēta mērķa (signāla). Ir izmantotas dažādas pieejas un ierīces, lai panāktu nozīmīgu [[signāla un trokšņa attiecība|signāla un trokšņa attiecību]] (SNR) bioloģiskās noteikšanas lietojumiem: * [[gigantiskā magnētiskā pretestība|gigantiskās magnētiskās pretestības]] [[Sensors|sensori]] un spina vārsti, * pjezoizturīgie kantileveri (konsoles), * induktīvie sensori, * [[supravadošās kvantu interferences ierīces]] (SQUID), * anizotropie magnētiskās pretestības gredzeni, * miniatūri [[Holla sensors|Holla sensori]]. Taču SNR uzlabošanai bieži vien ir nepieciešami sarežģīti instrumenti, lai nodrošinātu atkārtotu skenēšanu un ekstrapolāciju, veicot datu apstrādi. Papildus šai prasībai MIA, kas izmanto magnētisko marķējumu nelineārās magnētiskās īpašības, var efektīvi izmantot magnētiskā lauka raksturīgo spēju iziet cauri plastmasai, ūdenim, [[nitroceluloze]]i un citiem materiāliem, tādējādi ļaujot veikt patiesus tilpumanalīzes mērījumus dažādos imūnās noteikšanas formātos. Atšķirībā no parastajām metodēm, ar kurām mēra superparamagnētisko materiālu uzņēmību, MIA, kuras pamatā ir nelineāra magnetizācija, novērš lineāro dia- vai paramagnētisko materiālu, piemēram, parauga matricas, palīgmateriālu plastmasas un/vai nitrocelulozes, ietekmi. Lai gan šo materiālu iekšējais magnētisms ir ļoti vājš, ar tipiskām jutības vērtībām -10^-5 (''dia''') vai +10^-3 (''para''), pētot ļoti mazus superparamagnētisko materiālu daudzumus, piemēram, nanogramus vienā testā, nevar ignorēt fona signālu, ko rada palīgmateriāli. MIA, kas pamatojas uz magnētisko marķējumu nelineārajām magnētiskajām īpašībām, lodītes tiek pakļautas mainīga magnētiskā lauka iedarbībai ar divām frekvencēm f1 un f2. Nelineāru materiālu, piemēram, superparamagnētisko marķējumu, klātbūtnē signālu var reģistrēt kombinētās frekvencēs, piemēram, pie f = f1 ± 2 × f2. Šis signāls ir tieši proporcionāls nolasīšanas spoles iekšpusē esošā magnētiskā materiāla daudzumam. Šī tehnoloģija ļauj veikt magnētisko imūnanalīzi dažādos formātos, piemēram: * parastā sānu plūsmas pārbaude, aizstājot zelta marķējumus ar magnētiskajiem marķējumiem * vertikālās plūsmas testi, kas ļauj veikt retu analizējamo vielu (piemēram, baktēriju) izmeklēšanu liela tilpuma paraugos. * mikrofluīdiskie lietojumi un biočipi. Tā tika aprakstīta arī ''in vivo'' lietojumiem un daudzparametru testēšanai. == Lietošana == MIA ir daudzpusīga metode, ko var izmantot visdažādākajās praksēs. Pašlaik tā tiek izmantota vīrusu noteikšanai augos, lai noķertu patogēnus, kas parasti bojā kultūraugus, piemēram, vīnogulāju vīrusu (''Grapevine fanleaf virus'') un kartupeļu vīrusu X. Tās pielāgojumi tagad ietver pārnēsājamas ierīces, kas ļauj lietotājam ievākt jutīgus datus lauka apstākļos. MIA var izmantot arī terapeitisko zāļu uzraudzībai. Ziņojumā par gadījumu, kurā aprakstīts 53 gadus<ref>{{Cite journal|date=2013|title=McMilin et al.}}</ref> veca nieres transplantācijas pacienta gadījums, sīki aprakstīts, kā ārsti varēja mainīt terapeitisko zāļu daudzumus. == Atsauces == {{atsauces}} <!-- == Ārējās saites == --> {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Imunoloģija]] [[Kategorija:Asins izmeklējumi]] b451f7ogyakf8ik8csgl55olcbtyocf 0 509133 4490845 4131149 2026-07-06T07:33:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490845 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #423e3e | show_name = Nebaidies ne no kā | color text = | image = | caption = | show_name_2 = | genre = [[krimināldrāma]], [[detektīvs|izmeklēšanas]] | format = | creator = | developer = | writer = Viktors Duks, [[Zane Zusta]] | director = [[Andrejs Ēķis]] | creative_director = | presenter = | starring = {{plainlist| * [[Kaspars Dumburs]] * [[Dita Lūriņa]] * [[Toms Liepājnieks]] * [[Klinta Reinholde]] * [[Anna Nele Āboltiņa]] * [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] * [[Imants Strads]] * [[Kārlis Zahovskis]] * [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] }} | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = Rihards Zaļupe | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]], [[spāņu valoda|spāņu]] | num_seasons = 2 | num_episodes = 16 | list_episodes = | producer = Aija Ansone, Dita Celmiņa | location = [[Latvija]], [[Kostarika]].<ref>{{Cite web|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/foto-ka-saulainaja-kostarika-filmeja-seriala-nebaidies-ne-no-ka-otro-sezonu/|title=Foto: kā saulainajā Kostarikā filmēja seriāla "Nebaidies ne no kā" otro sezonu|date=2022. gada 13. apr.|website=tv3.lv|access-date=2022. gada 15. Aprīlis|archive-date=2022. gada 15. Aprīlis|archive-url=https://web.archive.org/web/20220415172054/https://izklaide.tv3.lv/seriali/foto-ka-saulainaja-kostarika-filmeja-seriala-nebaidies-ne-no-ka-otro-sezonu/}}</ref> | camera = | runtime = 39-45 minūtes | editor = | cinematography = | company = Cinevilla Films | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = 16:9 | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2021|3|10|N|bez}} | last_aired = pašlaik | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''"Nebaidies ne no kā"''' ir straumēšanas platformas ''[[Go3]]'' oriģinālseriāls. Seriāla pirmo sezonu sāka pārraidīt [[TV3 Latvija|TV3]] 2022. gada 24. februārī. Seriāls ir balstīts uz Rolanda Priverta autobiogrāfisko grāmatu ar tādu pašu nosaukumu. Seriāla galvenais varonis, narkokurjers Priverts savu dzīvi veido pēc narkopasaules noteikumiem. Tā ir dzīve ārpus likuma — laupīšanas, spekulācijas ar valūtām, narkotikas un paralēli tam nodevība, meli, viltus solījumi, savstarpējā izrēķināšanās un izpostītas dzīves. Tomēr sižetā vijas cauri arī mūžīgais stāsts par mīlestību, kas tiek pārbaudīta galveno varoņu izvēļu veidotajās grūtībās. Seriālā Rolandu Privertu tēlo [[Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktieris [[Kaspars Dumburs]]. Seriāla pirmizrāde notika 2021. gada 10. martā. Pirmā sezona beidzās 2021. gada 28. aprīlī.<ref>{{Cite web|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/latvija-top-serials-kas-veidots-pec-narkokurjera-rolanda-priverta-gramatas-motiviem/|title=Latvijā top seriāls, kas veidots pēc narkokurjera Rolanda Priverta grāmatas motīviem|date=2021. gada 16. febr.|website=tv3.lv|access-date=2022. gada 15. Aprīlis|archive-date=2022. gada 27. Maijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20220527072120/https://izklaide.tv3.lv/seriali/latvija-top-serials-kas-veidots-pec-narkokurjera-rolanda-priverta-gramatas-motiviem/}}</ref> 2022. gada 31. martā iznāca 2. sezonas treileris. 4. aprīlī paziņoja, ka jaunā sezona iznāks 11. aprīlī.<ref>{{Cite web|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/spriedzes-serials-nebaidies-ne-no-ka-atgriezas-ar-otro-sezonu-un-piedzivojumiem-kostarika/|title=Spriedzes seriāls "Nebaidies ne no kā" atgriežas ar otro sezonu un piedzīvojumiem Kostarikā|date=2022. gada 4. apr.|website=tv3.lv|access-date=2022. gada 15. Aprīlis|archive-date=2022. gada 15. Aprīlis|archive-url=https://web.archive.org/web/20220415153926/https://izklaide.tv3.lv/seriali/spriedzes-serials-nebaidies-ne-no-ka-atgriezas-ar-otro-sezonu-un-piedzivojumiem-kostarika/}}</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''1''' | 8 | {{dat|2021|3|10|N|bez}} (1. sērija) | {{dat|2021|4|28|N|bez}} (8. sērija) |- | '''2''' | 8 | {{dat|2022|4|11|N|bez}} (9. sērija) | {{dat|2022|5|30|N|bez}} (16. sērija) |- |} == Lomās == * [[Kaspars Dumburs]] — Rolands Priverts * [[Dita Lūriņa]] — Maija * [[Toms Liepājnieks]] — Nils Šmits * [[Klinta Reinholde]] — Paula * [[Anna Nele Āboltiņa]] — Ilze * [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] — Martinovs * [[Imants Strads]] — Urmass * [[Kārlis Zahovskis]] — Kalniņš * [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] — Helēna == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://go3.lv/series/nebaidies-ne-no-ka,serial-2441397 Skatīties seriālu šeit, ar abonomentu.] * [https://www.imdb.com/title/tt15669168/?ref_=nm_flmg_t_4_act] IMDB {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Go3 oriģinālsaturs]] 0t2c5xpnrligwbsueyheqv9bnnymcb1 0 512104 4490600 4327697 2026-07-05T17:20:37Z Colbertson 108521 4490600 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Ojārs Arvīds Feldbergs | image = | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1947|10|10}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | nationality = [[latvietis]] | field = [[tēlniecība]] | training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]] (1970–1976) | movement = | spouse = Teiksma Feldberga | children = Laura Feldberga, Kārlis Feldbergs | famous works = | patrons = [[Harijs Sprincis]], [[Indulis Ranka]] | awards = }} '''Ojārs Arvīds Feldbergs''' (dzimis 1947. gada 10. janvārī [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[tēlnieks]]. [[Pedvāles mākslas parks|Pedvāles mākslas parka]] veidotājs, kas ietilpst īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorijā “[[Abavas senleja (dabas parks)|Abavas ieleja]]”. == Dzīvesgājums == Dzimis 1947. gada 10. janvārī Rīgā. Viņa tēvs tolaik bija atgriezies no izsūtījuma Krievijā, taču [[1949. gada marta deportācijas]] laikā viņu izsūtīja atkārtoti. Ojārs Feldbergs kopā ar mammu un jaunāko brāli dzīvoja [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]], mācījās celtniecības tehnikumā. 1976. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Tēlniecības nodaļā.<ref>[https://www.la.lv/ojara-feldberga-akmens-stasti-3 Ojāra Feldberga akmens stāsti] la.lv 2012. gada 8. oktobrī</ref> 1980. gados viņš [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] pie [[Mārupīte]]s sākt celt savu darbnīcu. 1991. gada janvārī [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikā]] četri lieli granīta bloki no viņa studijas veidoja politisko mākslas darbu "Barikāde", kas nobloķēja [[Vecrīga]]s ielu.<ref>Ojārs Feldbergs. Pedvāle 20 II. Pedvāle: 2014; 64—73. lpp. ISBN 978-9934-14-152-2.</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s Feldbergs pārcēlās uz tēva dzimto pusi [[Abavas pagasts|Abavas pagastā]] un 1991. gadā iegādājās agrāko [[Firkspedvāles muiža]]s kungu māju, pie kuras sāka iekārtot Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeju, ko 2018. gadā pārdēvēja par Pedvāles mākslas parku. [[Talsu Krūmu grupa |Talsu Krūmu mākslas grupas]] dalībnieks.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://talsunovads.lv/iedzivotajiem/kultura/radosas-apvienibas/talsu-krumu-makslas-grupa/|title=“Talsu Krūmu mākslas grupa”|website=talsunovads.lv|access-date=2023-01-30|archive-date=2023-01-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20230130121956/https://talsunovads.lv/iedzivotajiem/kultura/radosas-apvienibas/talsu-krumu-makslas-grupa/}}</ref> == Darbi == * [[Ārija Elksne|Ārijas Elksnes]] kapa piemineklis [[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezera]] kapos * [[Komunistiskā terora upuru piemiņas vieta Torņakalnā]] (1990) * [[Sabiles sinagoga]]s restaurācija, iekārtojot "Mūsdienu mākslas un kultūras centru" * dekoratīvu skulptūru grupa "Pasaules pirmelementi — Kosmoss, Gaiss, Ūdens, Uguns, Zeme" pie [[Latvijas banka]]s naudas krātuves * vairāk nekā 150 Ojāra Feldberga un citu mākslinieku darbu Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja pastāvīgā kolekcijā * skulptūra "Gaismas vārti" uz [[Sunākste]]s mācītājmuižas pamatiem (projekts, 2022).<ref>[https://staburags.lv/talka-atgriezas-sunakstes-macitajmuizas-parka/ Sunākstes mācītājmuižas parkā atgriežas talkotāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220516072818/https://staburags.lv/talka-atgriezas-sunakstes-macitajmuizas-parka/ |date={{dat|2022|05|16||bez}} }} staburags.lv 2022. gada 14. maijā</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV šķira (2009). == Filmas == * “Spēles ar akmeņiem” ([[Ansis Epners]], 1997) * “HOMO Ludens” (Laine Kristberga, 2021)<ref>[https://www.pedvale.lv/en/the-documentary-homo-ludens/ HOMO Ludens]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Feldbergs, Ojārs}} [[Kategorija:1947. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas tēlnieki]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] 4yzr2zd9kki6ee6r0wobpml5dc4ynbx 0 514542 4490769 3636603 2026-07-06T02:45:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490769 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Monika Kovalska | piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Cīņas sports | vārds_orig = ''Monika Kowalska'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|1976|8|25}} | dz_viet = {{vieta|Polija|Lodzas vojevodiste|Pjotrkova Tribunalska}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[poliete]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērv|cm=168}} | svars = {{mērv|kg=75}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{POL}} | sporta veids = [[Cīņas sports]] | klubs = | disciplīna = Brīvā cīņa | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = <!-- x (xxxx, xxxx) --> | pč_medaļas = <!-- ? (? zelta, ? sudraba, ? bronzas) --> | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{POL}} }} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāti]]}} {{Medal|Bronze|[[1996. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Oslo 1996]] |līdz 75 kg}} {{Medal|Gold|[[1997. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Varšava 1997]] |līdz 75 kg}} {{Medal|Bronze|[[1998. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Bratislava 1998]] |līdz 75 kg}} {{Medal|Bronze|[[2003. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā| Rīga 2003]] |līdz 75 kg}} }} '''Monika Kovalska''' ({{val|pl|Monika Janina Kowalska}}; dzimusi {{dat|1976|8|25}}) ir bijusī [[Poļi|poļu]] [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstone]], Eiropas čempione un [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionātu]] medaļniece.<ref>{{Grāmatas atsauce |last1=Głaz |first1=Andrzej |last2=Lipski |first2=Jerzy |last3=Żurawski |first3=Jan |last4=Chełmecki |first4=Jerzy |last5=Tracewski |first5=Janusz |title=Historia polskich zapasów 1922-2012 |12= |url=https://www.zapasy.org.pl/uploads/dokumenty/2014/02_luty/historia_polskich_zapasow_1922__2012.pdf |accessdate= |year=2012 |publisher=Polski Związek Zapaśniczy |location=Warszawa |language=pl |isbn=978-83-62045-13-6 |id= |page=286 |pages= }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Biogrāfija == Ar [[Cīņas sports|cīņas sportu]] Monika Kovalska sāka nodarboties 1995. gadā. Viņas pirmais treneris bija Mareks Mazurs. 1996. gadā [[Oslo]] Kovalska izcīnīja [[1996. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāta]] bronzas medaļu. Gadu vēlāk [[Varšava|Varšavā]] viņa kļuva par [[1997. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempioni]]. Pēc tam jau esošajai 1996. gada Eiropas čempionāta bronzas medaļai viņa pievienoja vēl divas (1998. gadā [[Bratislava|Bratislavā]] un 2003. gadā [[Rīga|Rīgā]]) tāda paša kaluma medaļas. Beidzot savu sportista karjeru, viņa mēģināja kvalificēties [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada olimpiskajām spēlēm]], kurās pirmo reizi tika iekļauta arī sieviešu cīņa, taču bez panākumiem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kovalska, Monika}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lodzas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas cīkstoņi]] 1wvnbwau891fci20nxpwhqfbr78fc2h 0 514624 4490811 4166455 2026-07-06T05:02:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490811 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Mārtiņš Bunkus | dz_gads = 1980 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 21 | m_gads = 2018 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 30 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | pilsonība = {{LVA}} | nodarbošanās = advokāts un maksātnespējas administrators | dzimums = V }} '''Mārtiņš Bunkus''' (dzimis {{dat|1980|2|21||bez}}, miris {{dat|2018|5|30||bez}}) bija [[zvērināts advokāts]] un maksātnespējas administrators, Nodokļu un finanšu jautājumu risināšanas komisijas loceklis Latvijas Zvērinātu advokātu padomē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Martins-Bunkus|title=Mārtiņš Bunkus|website=timenote.info|access-date=2022-05-27|language=lv}}</ref> Bunkus par maksātnespējas administratoru strādāja kopš 2007. gada un savas karjeras laikā administrēja 48 uzņēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/246422-bunkus-dienu-pirms-naves-atsaucis-divas-izsoles-par-400-000-eiro-prasijumiem.htm|title=Bunkus dienu pirms nāves atsaucis divas izsoles par 400 000 eiro prasījumiem|website=nra.lv|access-date=2022-05-27|language=lv}}</ref> Bunkus bija viens no juristiem-palīgiem, ko "[[Trasta Komercbanka]]s" likvidators Armands Rasa bija piesaistījis likvidācijas procesam. Viņa vārds izplatījās medijos saistībā ar uzņēmuma ''Rego Trade'' maksātnespējas procesu, kurā Bunkus bija administrators un vērsās tiesā, lūdzot atzīt uzņēmuma īpašnieka izsniegtos aizdevumus par neatbilstošiem likuma normām, vienlaikus pats Bunkus tika apsūdzēts par savas radniecības izmantošanu savā praksē ([[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] strādāja brālis). Noslepkavots 2018. gada 30. maijā. == Slepkavības izmeklēšana == Pēc [[Mārtiņa Bunkus slepkavība]]s Mārtiņa Bunkus ģimene izsludināja 500 000 eiro atlīdzību par slepkavības atklāšanu, savukārt kompānija SIA “Mono” izsludināja miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu, jo tās līdzīpašniekam [[Mihails Uļmans|Mihailam Uļmanam]] tiesa slepkavības lietā piemēroja apcietinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/mono-izsludinajusi-miljona-eiro-atlidzibu-par-martina-bunkus-slepkavibas-atklasanu/|title=“Mono” izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības atklāšanu|website=tv3.lv|access-date=2022-11-28|language=lv|archive-date=2022-06-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20220603102300/https://zinas.tv3.lv/latvija/mono-izsludinajusi-miljona-eiro-atlidzibu-par-martina-bunkus-slepkavibas-atklasanu/}}</ref> 2022. gada 28. novembrī kļuva zināms, ka Valsts policija bija pabeigusi izmeklēšanu Bunkus slepkavības lietā un lūdza prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Mihailu Uļmanu, Aleksandru Babenko, Arkādiju Judinu un Krievijas pilsoni Viktoru Krivošeju par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos organizētā grupā, par šaujamieroča, šaujamieroča būtisko sastāvdaļu, munīcijas nelikumīgu apriti un par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu bez izmeklētāja vai prokurora atļaujas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bunkus-slepkavibas-lieta-kriminalvajasanu-ludz-sakt-pret-cetram-personam.a484456/|title=Bunkus slepkavības lietā kriminālvajāšanu lūdz sākt pret četrām personām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-28|language=lv}}</ref> 2024. gada 29. oktobrī Rīgas pilsētas tiesa Mihailam Uļmanam un Aleksandram Babenko piesprieda 15 gadu cietumsodus, bet Viktoram Krivošejam mūža ieslodzījumu. Tāpat tiesa nolēma no apsūdzētajiem par labu Bunkus ģimenei piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 171 462 eiro apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-bunkus-slepkavibas-pasutitajiem-tiesa-piespriez-15-gadus-cietuma-savejam-muza-ieslodzijumu.a574339/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Bunkus slepkavības pasūtītājiem tiesa piespriež 15 gadus cietumā, šāvējam – mūža ieslodzījumu] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] dft5f9po2wiye7izqmjrjn7jhy2mq5y 0 520640 4490599 3739805 2026-07-05T17:18:51Z Meistars Joda 781 4490599 wikitext text/x-wiki [[File:IPY Kingua Fjord.jpg|thumb|250px|[[Vācija]]s [[Kinguafjorda]]s polārstacija [[Bafina sala|Bafina salā]]]] '''Pirmais Starptautiskais polārais gads''' bija [[Eiropa]]s valstu un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopīgs pētniecības pasākums, lai izpētītu polāros reģionus. Tas norisinājās no 1882. gada vasaras līdz 1883. gada vasarai pēc [[austrija|austriešu]] virsnieka un polārpētnieka [[Karls Veiprehts|Karla Veiprehta]] ierosinājuma.<ref>[https://ipy.arcticportal.org/about-ipy/ipy-history IPY History]</ref> Meteoroloģisko un ģeomagnētisko mērījumu dati tika apkopoti viena gada laikā 14 [[polārstacija|polārstacijās]], no kurām divpadsmit atradās [[Arktika|Arktikā]], bet divas — dienvidu puslodes [[Subantarktika|subantarktiskajā]] reģionā. Vēlākos laikos [[Starptautiskais polārais gads|Starptautisko polāro gadu]] programmas tika rīkotas atkārtoti — [[Otrais Starptautiskais polārais gads]] 1932.—1933. gadā, [[Starptautiskais ģeofizikas gads]] 1957.—1958. gadā un Ceturtais Starptautiskais polārais gads 2007.—2009. gadā. == Vēsture == === Polāro pētījumu stāvoklis 1870. gados === Kopš agrīnajiem atklājumu ceļojumiem 16. gadsimtā, kas Eiropas kapteiņus veda uz [[Arktika|Arktiku]], meklējot alternatīvus jūras ceļus uz [[Austrumāzija|Austrumāziju]], līdz 19. gadsimta otrajai pusei polāro braucienu raksturs bija mainījies. 1970. gados bija paredzēts, ka polārā ekspedīcija veiks dažādus [[astronomija|astronomiskus]], [[ģeofizika|ģeofiziskus]], [[meteoroloģija|meteoroloģiskus]], [[zooloģija|zooloģiskus]] vai [[okeanogrāfija|okeanogrāfiskus]] zinātniskos novērojumus. Lai gan ekspedīcijas komandas bieži sastāvēja no dažādu valstu pārstāvjiem, starptautiska sadarbība gandrīz nenotika. Bija plaši izplatīta sāncensība starp dažādām ekspedīcijām, kā arī starp dažādām valstīm. Prioritārie mērķi bija ģeogrāfiski atklājumi, [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]] sasniegšana vai [[Ziemeļrietumu jūrasceļš|Ziemeļrietumu]] vai [[Ziemeļaustrumu jūrasceļš|Ziemeļaustrumu]] jūrasceļu apgūšana. Zinātniskie novērojumi bija otrajā vietā.<ref>R. Bulkeley: The First Three Polar Years – A General Overview. Kapitel 1 in: Susan Barr, Cornelia Lüdecke (Hrsg.): The History of the International Polar Years (IPYs). Springer, Berlin, Heidelberg 2010</ref> === Sagatavošanās === [[File:Karl Weyprecht.jpg|thumb|[[Karls Veiprehts]]]] Ideja par starptautiski koordinētu polāro reģionu zinātnisko izpēti radās 1870. gadu sākumā. Jau 1873. gadā pirmajā starptautiskajā meteoroloģijas kongresā [[Vīne]]s Centrālajā meteoroloģijas un ģeodinamikas institūtā tika ieteikts izveidot meteoroloģiskās stacijas polārajos reģionos. Kā iedvesmas avots pirmajam polārajam gadam tiek uzskatīts Vācijas jūras kara flotes virsnieks [[Austroungārija]]s dienestā [[Karls Veiprehts]], kurš kopā ar [[Jūliuss fon Pajers|Jūliusu Pajeru]] vadīja Austroungārijas Ziemeļpola ekspedīciju no 1872. līdz 1874. gadam. Veiprehts iepazīstināja ar saviem arktisko pētījumu pamatprincipiem lekcijā 1875. gada 18. septembrī Vācijas dabaszinātnieku un ārstu biedrības 48. sanāksmē [[Grāca|Grācā]]. Viņš uzskatīja, ka «...Arktikas pētījumi ir ārkārtīgi svarīgi dabas likumu izzināšanai», taču atsevišķiem novērojumiem ir tikai relatīva vērtība. Tajā pašā laikā viņš skaidri norādīja, ka ģeogrāfiskais pols zinātnei nav svarīgāks par jebkuru citu punktu augstākos platuma grādos.<ref>[https://www.pmel.noaa.gov/arctic-zone/ipy-1/History.htm The First International Polar Year. History. Weyprecht’s inspiration]</ref> 1879. gada 5. oktobrī [[hamburga|Hamburgā]] tika izveidota Starptautiskā polārā komisija, un par tās pirmo priekšsēdētāju tika ievēlēts vācu ģeofiziķis [[Georgs fon Neimajers]]. Sākotnējais plāns polāro gadu sākt jau 1881. gadā, kad tika gaidīts saules plankumu maksimums, izrādījās neizpildāms, jo līdz 1880. gada maijam savu dalību bija apstiprinājušas tikai četras valstis ([[Dānija]], [[Austroungārija]], [[Krievija]] un [[Norvēģija]]). Norvēģija piekrita piedalīties ar nosacījumu, ka kopā tiks organizētas vismaz astoņas polārās stacijas. Tā kā fon Neimajers vēl nebija panācis savas valdības atbalstu, polārās komisijas priekšsēdētāja amatu pārņēma [[Sanktpēterburga]]s Centrālās fizikas observatorijas direktors Heinrihs fon Vilds, kuram izdevās pārliecināt Krievijas valdību piekrist otras stacijas izveidei. Organizatoriskais izrāviens notika 1881. gada pavasarī, piedaloties [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]. Līdz 1882. gada pavasarim vienpadsmit valstis bija apņēmušies apkalpot 14 stacijas, divas no tām — [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]]. === Norise === [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ekspedīcija uz [[Fortkongera]]s staciju [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] darbu sāka 1881. gada vasarā. Pārējās novērojumu stacijas tika ierīkotas 1882. gadā un strādāja pēc paredzētās programmas. Vienīgi [[Nīderlande]]s ekspedīcija nesasniedza paredzēto stacijas vietu [[Diksona|Diksonā]] pie [[Jeņiseja]]s grīvas [[Sibīrija|Sibīrijā]] sarežģīto ledus apstākļu dēļ [[Karas jūra|Karas jūrā]]. Stacija tika ierīkota uz jūras [[pakledus]] un veica plānotos meteoroloģiskos novērojumus, bet bez ģeomagnētiskajiem mērījumiem nācās iztikt. Ekspedīcijas kuģis ''Varna'' tika pamests 1883. gadā. 1883. gada augustā, pēc 24 dienu pārgājiena pa ledu, ekspedīcijas dalībniekiem izdevās izglābties [[Vaigača]]s salā, kur viņus atrada citi kuģi. Traģiski beidzās ekspedīcija tālākās ziemeļu stacijas apkalpei viņu vadītāja [[Adolfuss Grīlijs|Adolfusa Grīlija]] vadībā. Pēc tam, kad apgādes kuģis 1882. gadā nebija sasniedzis [[Fortkongera|Fortkongeru]], dalībniekus nebija iespējams atgriezt arī 1883. gadā. Grīlijs slēdza staciju 1883. gada 7. augustā un kopā ar saviem vīriem kājām devās uz [[Smita šaurums|Smita šaurumu]]. Pārziemojot Pima salas Sabīnes ragā bez pietiekamām pārtikas rezervēm, izdzīvoja tikai 7 no 25 ekspedīcijas dalībniekiem. Izdzīvojušie tika izglābti 1884. gada jūnijā. {{ VietasKarte+ | Arktika | width=320 | float=right | relief = 1 | caption=Pirmā Starptautiskā polārā gada stacijas [[Arktika|Arktikā]] | places={{ VietasKarte~ | Arktika | label=[[Gothoba]] | position=bottom | latd=64|latm=10|lats=48|latns=N | longd=51|longm=43|longs=30|longEW =W | region=GL }} {{ VietasKarte~ | Arktika | label=[[Kinguafjorda]] | position=bottom | latd=66|latm=35|lats=40|latns=N | longd=67|longm=19|longs=15|longEW =W | region=CA-NU }} {{ VietasKarte~ | Arktika | label=[[Sodankiles ģeofiziskā observatorija|Sodankile]] | position=bottom | latd=67|latm=24|lats=30|latns=N | longd=26|longm=36|longs=06|longEW =E | region=FI-10 }} {{ VietasKarte~ | Arktika | label=[[Karas jūra]] | position=top | latd=71|latm= |lats= |latns=N | longd=63|longm= |longs= |longEW =E | region=RU-KYA }} {{ VietasKarte~ | Arktika | label=[[Fortreja]] | position=bottom | latd=62|latm=38|lats=52|latns=N | longd=115|longm=43|longs=50|longEW =W | region=CA-NT }} {{ VietasKarte~ | Arktika | label=[[Bosekopa]] | position=right | latd=69|latm=57|lats=29|latns=N | longd=23|longm=14|longs=46|longEW =E | region=NO-54 }} {{ VietasKarte~ | Arktika | label=[[Vilčektāle|Jana Majena]] | position=top | latd=70|latm=59|lats=48|latns=N | longd=8|longm=28|longs=07|longEW =W | region=NO-22 }} {{ VietasKarte~ | Arktika | label=[[Sagastira]] | position=bottom | latd=73|latm=22|lats=47|latns=N | longd=126|longm=34|longs=45|longEW =E | region=RU-SA }} {{ VietasKarte~ | Arktika | label=[[Malije Karmakuli|Malije&nbsp;Karmakuli]] | position=bottom | latd=72|latm=22|lats=24|latns=N | longd=52|longm=36|longs=06|longEW =E | region=RU-ARK }} {{ VietasKarte~ | Arktika | label=[[Kaptūrdsena]] | position=top | latd=78|latm=28|lats=27|latns=N | longd=15|longm=42|longs=15|longEW =E | region=NO-21 }} {{ VietasKarte~ | Arktika | label=[[Pointbarova]] | position=bottom | latd=71|latm=17|lats=42|latns=N | longd=156|longm=49|longs=45|longEW =W | region=US-AK }} {{ VietasKarte~ | Arktika | label=[[Fortkongera]] | position=top | latd=81|latm=44|lats= |latns=N | longd=64|longm=45|longs= |longEW =W | region=CA-NU }} }} {|class="wikitable sortable" style="font-size:85%" |+Polārstacijas ! align ="left"|Valsts|| align ="left"|Stacija|| align ="left"|Koordinātas<ref>G. Neumayer: ''Die internationale Polarforschung 1882–83. Die Deutschen Expeditionen und ihre Ergebnisse''. Bd. 1, Asher, Berlin 1891, [http://archive.org/stream/dieinternationa00steigoog#page/n37/mode/2up S. 19]. C. Lüdecke: ''The First International Polar Year (1882–83). A big science experiment with small science equipment''. In: Proceedings of the International Commission on History of Meteorology 1.1, 2004, S. 55–64 (englisch)</ref> || align ="left"|Vadītājs |- |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||[[Fortkongera]], [[Elsmīra sala]]||{{coord|81|44||N|64|45||W}}||Adolfuss Grīlijs |- |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||[[Pointbarova]], [[Aļaska]]||{{coord|71|17|42|N|156|49|45|W}}||''P. H. Ray'' |- |[[Austroungārija]]||[[Vilčektāle]], [[Jana Majena sala]]||{{coord|70|59|48|N|08|28|07|W}}||Emīls fon Volgemuts |- |[[Dānija]]||[[Gothoba]], Rietumgrenlande||{{coord|64|10|48|N|51|43|30|W}}||Ādams Paulsens |- |[[Francija]]||[[Bēoranža|Oranžes līcis]], [[Ugunszeme]]||{{coord|55|31|24|S|68|05|0|W}}||''J. L. Courcelle-Seneuil'' |- |[[Krievija]]||[[Malije Karmakuli]], [[Novaja Zemļa]]||{{coord|72|22|24|N|52|36|06|E}}||K. Andrejevs |- |[[Krievija]]||[[Sagastira]], [[Ļena]]s delta||{{coord|73|22|47|N|126|34|45|E}}||N. Jirgenss |- |[[Lielbritānija]]||[[Fortreja]], [[Greitsleivleiks]], [[Kanāda]]||{{coord|62|38|52|N|115|43|50|W}}||''H. Ph. Dawson'' |- |[[Nīderlande]]||[[Karas jūra]]||{{coord|71|||N|63|||E}}||Mauritss Snellens |- |[[Norvēģija]]||[[Bosekopa]], Ziemeļnorvēģija||{{coord|69|57|29|N|23|14|46|E}}||Aksels Stēns |- |[[Somija]]||[[Sodankiles ģeofiziskā observatorija|Sodankile]], Ziemeļsomija||{{coord|67|24|30|N|26|36|06|E}}||Selims Lemstrēms |- |[[Vācija]]||[[Kinguafjorda]], [[Bafina sala]]||{{coord|66|35|40|N|67|19|15|W}}||Vilhelms Gīze |- |[[Vācija]]||[[Rojalbejs|Moltkehāfene]], [[Dienviddžordžijas sala|Dienviddžordžija]]||{{coord|54|30|58|S|36|00|45|W}}||Karls Šrāders |- |[[Zviedrija]]||[[Kaptūrdsena]], [[Špicbergena]]||{{coord|78|28|27|N|15|42|15|E}}||Nils Ekholms |} == Rezultāti == Polārā komisija savā 4. sanāksmē no 1884. gada 17. līdz 24. aprīlim [[Vīne|Vīnē]] nolēma publicēt atsevišķu staciju meteoroloģiskos un ģeofizikālos datus vienotā formātā līdz 1885. gadam. Taču rezultātu apstrāde ievilkās, līdz 1910. gadā parādījās pēdējā publikācija. Rezultātu kopsavilkums no visām stacijām netika publicēts. Polārā komisija atkal sanāca 1891. gadā un pēc tam izjuka. Pirmais starptautiskais polārais gads sniedza vairākus interesantus individuālus rezultātus, taču tas ir īpaši svarīgi zinātnes politiskajā jomā. Šāda mēroga starptautiska pētniecības sadarbība nekad iepriekš nebija notikusi. Tomēr polāro apgabalu izpētē, vismaz sabiedrības acīs, joprojām dominēja sacensības par [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]] sasniegšanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arktika]] [[Kategorija:Antarktika]] [[Kategorija:Polārpētniecība]] 59b94eqsyxfycf29ulidzatp2gt06pc 0 521234 4490801 4331708 2026-07-06T04:35:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490801 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Māris Grigalis | attēls = Māris Grigalis tuvplānā.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1977 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.delfi.lv/izklaide/saturs/dienas-citats/maris-grigalis-36-dzimsanas-diena.d?id=43254335 | title= Māris Grigalis 36. dzimšanas dienā | publisher= Žurnāla „Ieva” 2013. gada aprīļa numurs | accessdate= 2022. gada 12. septembrī}}</ref> | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = televīzijas un radio personība, pasākumu vadītājs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Zane (pr. 2014) | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Māris Grigalis''' (dzimis {{dat|1977|4|23}}<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/382449-23-aprila-jubilari-un-notikumi-latvija-un-pasaule | title= 23. aprīļa jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē | publisher= jauns.lv | accessdate= 2022. gada 12. septembrī}}</ref>) ir [[Latvija]]s televīzijas un radio personība, kā arī pasākumu vadītājs. Viņš galvenokārt zināms kā [[laika ziņas|laika ziņu]] moderators rīta raidījumā “[[900 sekundes]]”. Vēl viņš zināms kā ētera cilvēks radiostacijā [[Star FM]]. Māris Grigalis tēloja [[Spānijas basketbola izlase]]s galvenā trenera lomu spēlfilmā “[[Sapņu komanda 1935]]”. Viņš piedalījās arī TV šova “[[Balss maskā]]” otrajā sezonā, kurā slēpās zem Planētas maskas. == Privātā dzīve == Māris Grigalis 2014. gada septembrī apprecējās ar Zani.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/radio-personiba-maris-grigalis-klus-par-tevu-tresajai-atvasei/ | title= Radio personība Māris Grigalis kļūs par tēvu trešajai atvasei | publisher= tv3.lv | accessdate= 2022. gada 12. septembrī | archive-date= 2022. gada 12. Septembris | archive-url= https://web.archive.org/web/20220912134917/https://izklaide.tv3.lv/slavenibas/radio-personiba-maris-grigalis-klus-par-tevu-tresajai-atvasei/ }}</ref> Laulībā ir dzimuši trīs bērni — trīs dēli. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Grigalis, Māris}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] 9gxklri590x5tmfp1tkeopkttnj7s84 0 521545 4490932 4402003 2026-07-06T10:57:46Z LFR1000 86129 4490932 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums=63. autobusu maršruts |fona krāsa=#007C06 |no=[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |uz=[[Šampēteris]] |karte= File:63aut no-27-12-2023.png |valsts=Latvija |pilsēta=Rīga |atklāts={{dat|2022|9|19}} |izmaksas= |kopējais garums=56 km |staciju skaits= |pieturu skaits=94 (47 / 47) |transporta vienīb= 5 (darbdienās) |pasažieri dienā= |pasažieri gadā= |mājas lapa=[https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/63/a-b/ Saraksts RS mājaslapā] |apakšveidne={{Rīgas autobusu apakšveidne}} |parks= 6. un 7. autobusu parks |apkalpoja= }} '''63. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] līdz [[Šampēteris|Šampēterim]].<ref name="rigassatiksme.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/|title=No 19. septembra divi ekspresbusu maršruti 303. un 363. tiks pārveidoti par autobusu maršrutiem|access-date={{dat|2022|09|16||bez}}|archive-date={{dat|2022|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221204145759/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-19-septembra-divi-ekspresbusu-marsruti-303-un-363-tiks-parveidoti-par-autobusu-marsrutiem/}}</ref> Maršruta kopējais garums sasniedz 56 km. Virziena '''Mežciems''' — '''Šampēteris''' kopējais garums ir 26 km, bet virziena '''Šampēteris''' — '''Mežciems''' kopējais garums ir 30 km. Darbdienu sastrēgumstundās pa 63. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, brīvdienās maršruts nekursē. To apkalpo gan 6., gan 7. autobusu parks. Šis maršruts ar nelielām izmaiņām aizstāj [[363. ekspresbusu maršruts (Rīga)|363. ekspresbusa maršrutu]] un daļēji aizstāj [[371. mikroautobusu maršruts (Rīga)|371. ekspresbusu maršrutu]], veidojot savienojumu starp [[Gaiļezers (slimnīca)|Gaiļezera]] un [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīcu]].<ref name="rigassatiksme.lv"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdsd.lv/uploads/media/636b73bad39a8.pdf|title=RDSD Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas sēdes protokols Nr.4 15.09.2022.}}</ref> No 2023. gada 1. februāra iekāpšana 63. maršruta autobusos notiek tikai pa pirmajām durvīm. No 2023. gada 27. decembra sakarā ar Austrumu maģistrāles atklāšanu maršruts virzienā uz [[Šampēteris|Šampēteri]] tika pārvirzīts no [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielas]] uz [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas ielu]] un [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielu]], lai abos kustības virzienos kursētu pa vienādām ielām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-27-decembra-bus-izmainas-13-20-58-un-63-autobusa-marsruta-un-to-kustibas-sarakstos/|title=No 27. decembra būs izmaiņas 13., 20., 58., un 63. autobusa maršrutā un to kustības sarakstos}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Šampēteris]]''' kursē pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela]], [[Stigu iela]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas ielu]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]], [[Pildas iela (Rīga)|Pildas iela]], [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]], [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]], [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]], [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatve]], [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]], [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]], [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|J. Endzelīna iela]], Jūrkalnes iela, Zasulauka iela, Šampētera iela. [[Attēls:63aut n.png|thumb|63. autobusa maršruts līdz 2023. gada 27. decembrim.]] Virzienā '''Šampēteris''' — '''Mežciems''' kursē pa šādām ielām: Šampētera iela, Zasulauka iela, [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]], J. Endzelīna iela, [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas iela]], Rostokas iela, Zolitūdes iela, Jūrmalas gatve, Vīlipa iela, Melnsila iela, Lapu iela, Nometņu iela, Mārupes iela, Liepājas iela, Mazā Nometņu iela, Ojāra Vācieša iela, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts, 11. novembra krastmala, 13. janvāra iela, Marijas iela, Satekles iela, Valmieras iela, Matīsa iela, [[Vietalvas iela (Rīga)|Vietalvas iela]], [[Vestienas iela (Rīga)|Vestienas iela]], [[Pildas iela]], Nīcgales iela, Sesku iela, Ilūkstes iela, Dzelzavas iela, Stigu iela, Biķernieku iela un Hipokrāta iela. == Pieturvietas == [[Attēls:63. autobuss uz Hipokrāta ielas.jpg||thumb|255px|63. maršruta autobuss Hipokrāta ielā]] [[Attēls:63. autobuss galapunktā "Šampēteris".jpg||thumb|255px|63. maršruta autobuss galapunktā "Šampēteris"]] [[Attēls:63. autobuss uz Hipokrāta ielas (3).jpg||thumb|255px|63. maršruta autobuss Hipokrāta ielā]] [[Attēls:63. autobuss uz Rostokas ielas.jpg||thumb|255px|63. maršruta autobuss Rostokas ielā]] [[Attēls:63. autobuss uz Ilūkstes ielas.jpg||thumb|255px|63. maršruta autobuss Ilūkstes ielā]] [[Attēls:63. autobuss galapunktā "Mežciems" (2).jpg||thumb|255px|63. maršruta autobuss galapunktā "Mežciems"]] 63. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 94 pieturas. Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Šampēteris]]''' ir 47 pieturas, tāpat arī virzienā '''Šampēteris''' — '''Mežciems''' ir 47 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" |1 |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" |2 |[[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" |3 |[[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" |4 |[[Biķernieku iela]] | |- | align="center" |5 |[[Sergeja Eizenšteina iela|S.Eizenšteina iela]] | |- | align="center" |6 |[[Stigu iela]] 10 |x |- | align="center" |7 |[[Stigu iela]] |x |- | align="center" |8 |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" |9 |[[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" |10 |[[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" |11 |[[Rīgas Dārzciema vidusskola|Dārzciema vidusskola]] |x |- | align="center" |12 |[[Gaismas iela (Rīga)|Gaismas iela]] |x |- | align="center" |13 |[[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]] |x |- | align="center" |14 |[[Piedrujas iela]] |x |- | align="center" |15 |7. autobusu parks |x |- | align="center" |16 |[[Rīgas satiksme|RP SIA "Rīgas satiksme"]] |x |- |17 |[[Matīsa kapi]] |x |- | align="center" |18 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |x |- | align="center" |19 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" |20 |[[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" |21 |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | |- | align="center" |22 |[[13. janvāra iela]] | |- | align="center" |23 |[[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" |24 |[[Uzvaras parks]] | |- | align="center" |25 |[[Arkādijas parks]] | |- | align="center" |26 |[[Kokles iela (Rīga)|Kokles iela]] | |- | align="center" |27 |[[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] | |- | align="center" |28 |[[Āgenskalna tirgus]] | |- | align="center" |29 |[[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]] | |- | align="center" |30 |[[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]] | |- | align="center" |31 |[[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] | |- | align="center" |32 |[[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] | |- | align="center" |33 |[[Kurzemes prospekts]] | |- | align="center" |34 |[[Kooperatīva iela (Rīga)|Kooperatīva iela]] |x |- | align="center" |35 |[[Imantas 7. līnija]] |x |- | align="center" |36 |[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]] |x |- | align="center" |37 |[[Anniņmuižas parks|Anniņmuižas mežaparks]] |x |- | align="center" |38 |[[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] | |- | align="center" |39 |[[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] | |- | align="center" |40 |[[Imanta (stacija)|Imantas stacija]] | |- | align="center" |41 |[[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] 16 | |- | align="center" |42 |[[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]] | |- | align="center" |43 |[[Zolitūde]]s D/P | |- | align="center" |44 |[[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna iela]] |x |- | align="center" |45 |[[Zasulauka depo]] |x |- | align="center" |46 |[[Zasulauka iela]] |x |- | align="center" |47 |[[Šampēteris]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" |1 |[[Šampēteris]] |x |- | align="center" |2 |[[Zasulauka iela]] |x |- | align="center" |3 |[[Zasulauka depo]] |x |- | align="center" |4 |[[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna iela]] |x |- | align="center" |5 |[[Zolitūde]]s D/P | |- | align="center" |6 |[[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]] | |- | align="center" |7 |[[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] 16 | |- | align="center" |8 |[[Imanta (stacija)|Imantas stacija]] | |- | align="center" |9 |[[Zolitūdes iela]] | |- | align="center" |10 |[[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] | |- | align="center" |11 |[[Anniņmuižas parks|Anniņmuižas mežaparks]] |x |- | align="center" |12 |[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]] |x |- | align="center" |13 |[[Imantas 7. līnija]] |x |- | align="center" |14 |[[Kooperatīva iela (Rīga)|Kooperatīva iela]] |x |- | align="center" |15 |[[Kurzemes prospekts]] | |- | align="center" |16 |[[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] | |- | align="center" |17 |[[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] | |- | align="center" |18 |[[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] | |- | align="center" |19 |[[Viļa Plūdoņa iela (Rīga)|Viļa Plūdoņa iela]] | |- | align="center" |20 |[[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] | |- | align="center" |21 |[[Āgenskalna tirgus]] | |- | align="center" |22 |[[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] | |- | align="center" |23 |[[Kokles iela (Rīga)|Kokles iela]] | |- | align="center" |24 |[[Arkādijas parks]] | |- | align="center" |25 |[[Uzvaras parks]] | |- | align="center" |26 |[[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" |27 |[[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" |28 |[[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" |29 |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] | |- | align="center" |30 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" |31 |[[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] |x |- | align="center" |32 |[[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |x |- | align="center" |33 |[[Matīsa kapi]] |x |- | align="center" |34 |RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" |x |- | align="center" |35 |7. autobusu parks |x |- | align="center" |36 |[[Piedrujas iela]] |x |- | align="center" |37 |[[Skaņu iela (Rīga)|Skaņu iela]] |x |- | align="center" |38 |Vizmas Belševicas iela | |- | align="center" |39 |[[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" |40 |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" |41 |[[Stigu iela]] |x |- | align="center" |42 |[[Stigu iela]] 10 |x |- | align="center" |43 |[[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" |44 |[[Hipokrāta iela]] | |- | align="center" |45 |[[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" |46 |[[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" |47 |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == <references></references> == Ārējās saites == * https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/63/a-b {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|63]] rlvv38dcxwc9hmrx98swokwkwlz1fkm 0 522970 4490766 4488607 2026-07-06T02:15:52Z Stephan1000000 83884 4490766 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | image = House-of-the-dragon-logo-2054x300.png | genre = {{Plainlist| * [[Asa sižeta]]<ref>{{ziņu atsauce |last1=Huddleston |first1=Tom |title=House of the Dragon recap: episode one – blood, guts, gore and tons of epic action |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/aug/22/house-of-the-dragon-recap-episode-one-blood-guts-gore-and-tons-of-epic-action |access-date=October 30, 2022 |work=[[The Guardian]] |date=August 22, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221018114412/https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/aug/22/house-of-the-dragon-recap-episode-one-blood-guts-gore-and-tons-of-epic-action |archive-date=October 18, 2022 |}}</ref> * [[Piedzīvojumu]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=House of the Dragon |url=https://www.avclub.com/tv/reviews/house-of-the-dragon-2022 |website=[[The A.V. Club]] |access-date=October 30, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221023153730/https://www.avclub.com/tv/reviews/house-of-the-dragon-2022 |archive-date=October 23, 2022 |}}</ref> * [[Fantāzijas]]<ref name=LOTRVF>{{ziņu atsauce |last1=Jarvey |first1=Natalie |title=In the Battle of the Genre Shows, Does House of the Dragon or Rings of Power Take the Crown? |url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2022/10/does-house-of-the-dragon-or-rings-of-power-take-the-crown |access-date=October 24, 2022 |work=[[Vanity Fair (magazine)|Vanity Fair]] |date=October 20, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221024124058/https://www.vanityfair.com/hollywood/2022/10/does-house-of-the-dragon-or-rings-of-power-take-the-crown |archive-date=October 24, 2022 |}}</ref> * [[drāmas seriāls]]<ref>{{ziņu atsauce |last1=Brinkman |first1=Emilie M. |title='House of the Dragon' succession drama is rooted in actual history |url=https://www.washingtonpost.com/made-by-history/2022/10/23/house-dragons-succession-drama-is-rooted-actual-history/ |access-date=October 30, 2022 |newspaper=[[The Washington Post]] |date=October 23, 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221030151157/https://www.washingtonpost.com/made-by-history/2022/10/23/house-dragons-succession-drama-is-rooted-actual-history/ |archive-date=October 30, 2022 |}}</ref> }} | creator = {{Plainlist| * [[Raiens Kondals]] * [[Džordžs R. R. Mārtins]] }} | based_on = {{Based on|''[[Fire & Blood (novel)|Fire & Blood]]''|George R.&nbsp;R. Martin}} | starring = {{Plainlist| <!-- New cast members go at the end of the list per [[MOS:TVCAST]] --> <!--1.01--> * [[Pedijs Konsideins]] * [[Mets Smits]] * [[Emma D'Arsija]] * [[Rīss Ivanss]] * [[Stīvs Tusēns]] * [[Īva Besta]] * [[Sonoja Mizuno]] * [[Fabjēns Frankels]] * [[Millija Alkoka]] * [[Emīlija Kerija]] * [[Greiems MakTevišs]] <!--1.03--> * [[Metjū Nīdhems]] * [[Džefersons Hals]] <!--1.06--> * [[Olīvija Kuka]] <!--1.08--> * [[Harijs Kollets]] * [[Toms Glinns-Kārnijs]] * [[Evans Mičels]] * [[Betānija Entonija]] * Fēbe Kembela * Pija Sabana * [[Tomijs Flenegens]] }} | theme_music_composer = [[Ramins Džavadi]] | opentheme = "[[''Troņu spēle'' Tēma]]" | composer = Ramins Džavadi | country = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | language = angļu | num_seasons = 3 | num_episodes = 21 | list_episodes = <!--- #Episodes ---> | executive_producer = {{Plainlist| * [[Migels Sapočniks]] * Raiens Kondals * [[Džordžs R. R. Mārtins]] * Rons Šmits * Žoslīna Diasa * [[Sāra Hessa]] * Vins Džerardis }} | producer = {{Plainlist| * Kārena Vekere * Angus Mūrs Gordons * Aleksis Rebens * Kevins Lau }} | editor = {{Plainlist| * [[Tims Porters]] * Selīna Makārtura * Krispins Grīns * Kriss Hanters }} | location = {{Plainlist| * [[Portugāle]] * [[Lielbritānija]] * [[Spānija]] * [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] }} | cinematography = {{Plainlist| *[[Fabiāns Vāgners]] *Pepē Avila del Pino * Alehandro Martinezs * Katrīna Goldsmita }} | camera = | runtime = 54–68 minūtes | company = {{Plainlist| * GRRM * Bastard Sword * 1:26 Pictures Inc. * HBO Entertainment }} | distributor = [[Warner Bros. Domestic Television Distribution]] | network = [[HBO]] | picture_format = {{Plainlist| * [[4K resolution|4K]] [[UHDTV]] [[HDR]] * [[Dolby Vision]] }} | audio_format = [[Dolby Atmos]] | first_aired = {{Start date|2022|8|21}} | last_aired = | related = "[[Troņu spēle (seriāls)|Troņu spēle]]"<br>"[[Septiņu karaļvalstu bruņinieks]]" }} '''"Pūķa nams"'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/serials-puka-nams-nonak-uz-ekraniem-ari-latvija.a470325/|title=Seriāls «Pūķa nams» nonāk uz ekrāniem arī Latvijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-06|language=lv}}</ref> ({{val|en|House of the Dragon}}) ir amerikāņu fantāzijas drāmas televīzijas seriāls. Tas ir neatkarīgs [[prīkvels]] seriālam "[[Troņu spēle (seriāls)|Troņu spēle]]" (2011–2019) un otrais seriāls franšīzē. To pēc [[HBO]] pasūtījuma veidojuši [[Džordžs R. R. Mārtins]] un Raiens Kondals. Abu seriālu pamatā ir Mārtina romāni no sērijas "[[Dziesma par ledu un uguni]]". Seriāla vadošie producenti ir Kondals un Migels Sapočniks. Seriāla notikumi risinās aptuveni 200 gadus pirms "Troņu spēles" notikumiem un ir balstīti uz daļu no romāna ''Uguns un asinis.'' Seriāls sākas 172 gadus pirms [[Dinerīsa Tārgārjena|Dinerīsas Tārgārjenas]], karaliskās dzimtas pēcteces, dzimšanas un 100 gadus pēc tam, kad Tārgārjeni ar iekarojumiem pavienojuši Septiņas karaļvalstis. Tajā attēlots Tārgārjenu dzimtas beigu sākums un notikumi, kas noveda pie Tārgārjenu pilsoņu pēctecības kara, kas zināms ar nosaukumu "Pūķu deja". 2019. gada oktobrī "Pūķa nams" komanda saņēma pasūtījumu veidot seriālu, aktieru atlase sākās 2020. gada jūlijā, bet pamata filmēšana — 2021. gada aprīlī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Seriāla pirmizrāde notika 2022. gada 21. augustā, un pirmā sezona sastāvēja no desmit sērijām. Piecas dienas pēc pirmizrādes seriāls tika pagarināts uz otro sezonu. Sapočņiks atstāja producenta amatu pēc pirmās sezonas, atstājot Kondalu kā otrās sezonas vienīgo producentu. == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] [[Kategorija:HBO seriāli]] 2zm9f3utia0abbar2nsb15a0hwep2t0 0 524141 4490942 4106642 2026-07-06T11:18:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490942 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Queen Mary 2 Boston July 2015 01 (cropped).jpg|thumb|upright=1.3|2022. gadā RMS<ref>Karaliskais Pasta kuģis (''Royal Mail Ship (RMS)'' — angļu val.)</ref> ''[[Queen Mary 2]]'' ir vienīgais ekspluatētais okeāna laineris.]] '''Okeāna laineris''' ir [[pasažieru kuģis]], kuru pārsvarā izmanto, lai šķērsotu jūras vai okeānus. Laineri var pārvadāt arī kravu vai pastu un dažreiz var tikt izmantoti citiem mērķiem (piemēram atpūtas kruīziem vai kā [[Hospitāļkuģis|hospitāļkuģi]]).<ref>[https://www.abc.net.au/local/stories/2015/07/01/4264798.htm Maritime historian Chris Frame: how the ocean liner changed the world.] ABC 2015. gada 1. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 1. septembrī</ref> Kravas kuģus, kuri kursē atbilstoši grafikam, arī dažreiz dēvē par laineriem.<ref>Robin Craig. [https://archive.org/details/steamtrampscargo00crai ''Steam tramps and cargo liners, 1850-1950''] Her Majesty's Stationery Office, 1980. {{ISBN|0112903150}}</ref> Šī kuģu kategorija neiekļauj [[Prāmis|prāmjus]] vai citus kuģus, kurus ekspluatē īsos reisos, un ar nolūku būvētus [[Kruīza kuģis|kruīza kuģus]], kuriem pats reiss nevis transportēšana ir ceļojuma pamatmērķis. Tāpat šajā kategorijā neiekļaujas [[Klaiņkuģis|tvaika klaiņkuģi]], pat tie, kas aprīkoti, lai pārvadātu ierobežotu skaitu pasažieru. Dažas kuģniecības sevi dēvē par "līnijām" un to [[Konteinerkuģis|konteinerkuģus]], kuri bieži tiek ekspluatēti noteiktos maršrutos atbilstoši iepriekš sastādītiem grafikiem, par laineriem. Okeāna laineri parasti ir stingras konstrukcijas kuģi ar lielu [[Brīvsāni|brīvsānu]] augstumu, lai izturētu vētras un citus nelabvēlīgus laikapstākļus ar kādiem tie saskaras atklātajos okeānos. Papildus tam tie bieži ir būvēti ar biezāku korpusa apšuvumu nekā kruīza kuģiem un tiem ir lielāki degvielas, pārtikas un citu materiālu krājumi ilgajiem reisiem.<ref>[https://www.chriscunard.com/history-fleet/ocean-liners/ About Ocean Liners] Chris' Cunard Page. Skatīts: 2022. gada 3. septembrī</ref> Pirmos okeāna lainerus uzbūvēja 19. gadsimta vidū. Tādas tehnoloģiskās inovācijas kā tvaika dzinējs un tērauda korpuss ļāva uzbūvēt lielākus un ātrākus lainerus izraisot sāncensību tā laika pasaules lielvaru starpā, īpaši starp [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Vācijas Impērija|Vāciju]]. Okeāna lainerus, kuriem savulaik bija dominējošā loma ceļojumos starp kontinentiem, pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] padarīja nevajadzīgus lielas distances lidaparāti. Sava loma bija arī automobiļu un dzelzceļa atīstībai. Pēc tam kad 2008. gadā tika beigta ''[[Queen Elizabeth 2]]'' ekspluatācija, vienīgais aktīvi izmantotais okeāna laineris ir RMS ''[[Queen Mary 2]]''. == Pārskats == {{Panorama |image = File:The Lusitania at end of record voyage 1907 LC-USZ62-64956.jpg |height = 220 |alt = RMS ''[[Lusitania]]'' ierodoties Ņujorkā 1907. gadā. |caption = RMS ''[[Lusitania]]'' ierodoties Ņujorkā 1907. gadā. Kā pamata transportlīdzekļi starpkontinentālajiem ceļojumiem vairāk kā gadsimtu ilgi, okeāna laineri bija būtiski, lai apmierinātu valdības, uzņēmumu un sabiedrības ceļošanas vajadzības.}} Okeāna laineri bija pamata transportlīdzekļi starpkontinentālajiem ceļojumiem vairāk nekā gadsimtu ilgi, no 19. gadsimta vidus līdz tos sāka aizstāt [[pasažieru lidmašīna]]s 1950. gados. Bez pasažieriem laineri pārvadāja arī pastu un kravu. Kuģi, kuri bija nofraktēti, lai pārvadātu [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Karaliskais pasts|Karalisko pastu]], varēja izmantot kuģu prefiksu [[Karaliskais pasta kuģis|RMS]]. Tāpat laineriem deva priekšroku, lai pārvadātu zeltu un citas augstvērtīgas kravas.<ref>Nigel Pickford. [https://archive.org/details/losttreasureship0000pick/mode/2up ''Lost treasure ships of the twentieth century''] National Geographic, 1999. {{ISBN|0792274725}}</ref> [[Attēls:Aquitaniaposter1.png|thumb|upright=0.9|''Cunard Line'' 1921. gada plakāts ar lainera RMS ''[[Aquitania]]'' šķērsgriezumu.]] Intensīvākā laineru satiksme bija Ziemeļatlantijā starp Eiropu un Ziemeļameriku. Šajā maršrutā tika izmantoti ātrākie, lielākie un attīstītākie laineri, lai arī lielākā daļa okeāna laineru vēsturiski bija vidēja izmēra kuģi, kuri kalpoja kā parasti pasažieru un kravas pārvadātāji starp valstīm vai starp mātes valstīm un to kolonijām vai atkarīgajām teritorijām pirms [[Reaktīvo lidmašīnu laikmets|reaktīvo lidmašīnu laikmeta]]. Šādi maršruti bija no Eiropas uz Āfrikas un Āzijas kolonijām, no Eiropas uz Dienvidameriku, kā arī migrantu plūsmas maršruti no Eiropas uz Ziemeļameriku 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajās divās desmitgadēs, un no Eiropas uz Kanādu un Austrāliju pēc Otrā pasaules kara. Kuģniecības līnijas ir uzņēmumi, kuri nodarbojas ar pasažieru un kravas pārvadājumiem, bieži iepriekš noteiktos maršrutos un pēc iepriekš izziņota saraksta. Regulārus reisus pēc iepriekš publicēta saraksta, iepriekš zināmos maršrutos sauc par "līnijas reisiem" un kuģus (pasažieru vai kravas), apkalpojošus šos maršrutus atbilstoši sarakstam, par laineriem. Alternatīva laineru pārvadājumiem ir "klaiņkuģniecība", kurā kuģiem reisa uzdevumus dod atsevišķi, katru reizi, kad ir pieejama krava transportēšanai. Kādreiz ar vārdu "laineris" saprata arī [[Buru līnijkuģis|buru līnijkuģus]] (''ships of the line'' — angļu val.) vai kaujas kuģu ierindu (''line-of-battle ships'' — angļu val.), tomēr šāds vārda lietojums mūsdienās ir rets. Termins "okeāna laineris" ir kļuvis sinonīms terminam "pasažieru laineris", lai arī stingri ņemot ar to var apzīmēt arī [[Kravas laineris|kravas laineri]] vai kravas — pasažieru laineri. [[Reaktīvo lidmašīnu laikmets|Reaktīvo lidmašīnu laikmeta]] iestāšanās un transokeānisko pasažieru jūras pārvadājumu noriets izraisīja pakāpenisku pāreju no pasažieru kuģiem uz moderniem kruīza kuģiem kā pasažieru pārvadāšanas transportlīdzekļiem. Lai okeāna laineru izmantošanu saglabātu finansiāli izdevīgu, dažus no tiem kruīza līnijas modificēja izmantošanai kruīzu maršrutos, piemēram, SS<ref>Tvaikonis (''Steamship (SS)'' — angļu val.)</ref> [[France (kuģis)|''France'']]. Daži vecāku okeāna laineru raksturlielumi, kā degvielas patēriņš, liela iegrime, kas tiem neļauj ienākt seklās ostās, un kajītes (bieži bez logiem), kuras projektētas, lai uzņemtu maksimāli daudz pasažieru nedomājot par to komfortu, padarīja okeāna lainerus nepiemērotus kruīza ceļojumiem. Kuģniecības ''[[Italian Line]]'' kuģi SS [[Michelangelo (kuģis)|''Michelangelo'']] un SS [[Raffaello (kuģis)|''Raffaello'']] bija pēdējie okeāna laineri, kurus būvēja pamatā Ziemeļatlantijas šķērsošanai, bet to pārbūve nebija ekonomiski izdevīga, tādēļ to darba mūžs bija īss.<ref name="LINER23">[http://ssmaritime.com/italia-lines.htm T/n Michelangelo and Raffaello] ssMaritime. Skatīts: 2022. gada 5. septembrī</ref> == Vēsture == === 19. gadsimts === [[Attēls:SS Sirius (1837).jpg|thumb|''Sirius'' bija pirmais kuģis, kurš 1838. gadā šķērsoja Atlantiju ar tvaika spēku.]] [[Attēls:Great Western maiden voyage.jpg|thumb|Pirmais SS ''[[Great Western]]'' reiss 1838. gadā.]] 19. gadsimta sākumā [[rūpnieciskā revolūcija]] un starpkontinentālā tirdzniecība padarīja drošu saikņu attīstību starp kontinentiem par obligātu nepieciešamību. Būdama vadošā starp koloniālajām lielvalstīm, Apvienotā Karaliste izjuta nepieciešamību pēc stabiliem jūras ceļiem, kuri savienotu dažādas [[Britu impērija|impērijas]] daļas: [[Tālie Austrumi|Tālos Austrumus]], Indiju, Austrāliju utt. Starptautisko ūdeņu jēdziena parādīšanās un jebkādu prasību neesamība uz tiem vienkāršoja navigāciju. 1818. gadā kuģniecības līnija ''[[Black Ball Line]]'' ar buru kuģu floti piedāvāja pirmos regulāros pasažieru pārvadājumus ar uzsvaru uz to komfortu no Anglijas uz Savienotajām Valstīm. 1807. gadā [[Roberts Fultons|Robertam Fultonam]] (''Robert Fulton'' — angļu val.) izdevās pielietot tvaika dzinēju uz kuģa. Viņš uzbūvēja pirmo kuģi ar šīs tehnoloģijas dzinēju, ''[[Clermont]]'', kuram izdevās aiziet no Ņujorkas līdz [[Olbani]] trīsdesmit stundās. Pēc tam kuģis uzsāka regulārus pārvadājumus starp abām pilsētām. Drīz tika uzbūvēti arī citi kuģi, kuri izmantoja šo inovāciju. 1816. gadā ''[[Élise]]'' kļuva par pirmo tvaikoni, kurš šķērsoja [[Lamanšs|Lamanšu]]. Cits svarīgs izrāviens notika 1819. gadā. SS ''[[Savannah]]'' kļuva par pirmo tvaikoni, kurš šķērsojis Atlantijas okeānu. Kuģis atstāja [[Savana|pilsētu ar tādu pašu nosaukumu]] un ieradās [[Liverpūle|Liverpūlē]] pēc 27 dienām. Lielākā distances daļa tika veikta ar buru palīdzību, reisa laikā tvaika spēku neizmantoja vairāk kā 72 stundas. Sabiedrība nebija sajūsmā par jauno tehnoloģiju, jo neviens no trīsdesmit diviem cilvēkiem, kuri bija rezervējuši biļetes šim vēsturiskajam reisam, tā arī neieradās uz kuģa. Lai arī ''Savannah'' pierādīja, ka tvaikonis spēj šķērsot okeānu, sabiedrība vēl nebija gatava uzticēties šādam transportlīdzeklim atklātā jūrā un 1820. gadā tvaika dzinēju no kuģa noņēma. Darbs ar šo tehnoloģiju turpinājās un jauns solis tika sperts 1833. gadā. ''Royal William'' izdevās šķērsot Atlantiju izmantojot tvaika spēku kā pamata dzinējspēku visā reisa garumā. Buras izmantoja tikai katlu tīrīšanas laikā. Vēl joprojām bija daudz skeptiķu un 1836. gadā zinātnisku izdevumu autors [[Dionīsijs Lardners]] (''Dionysius Lardner'' — angļu val.) paziņoja, ka: {{Quote|Kā projekts veikt reisu tieši no Ņujorkas uz Liverpūli, tas bija pilnīgi fantastisks, viņi varētu tikpat labi runāt par reisa veikšanu no Ņujorkas uz Mēnesi.}} [[Attēls:IKBrunelChains.jpg|thumb|upright|150px|[[Isambards Kingdoms Brunels]] nolaižot ūdenī SS ''[[Great Eastern]]'' 1857. gadā.]] Pēdējais solis lielas distances ceļojumos izmantojot tvaika spēku tika sperts 1838. gadā, kad SS [[Sirius (kuģis)|''Sirius'']] atstāja Liverpūli 4. aprīlī un ieradās Ņujorkā astoņpadsmit dienas vēlāk, 22. aprīlī, pēc vētraina okeāna šķērsojuma. Šķērsojumam bija paredzēts pārāk maz akmeņogļu, tāpēc, lai pabeigtu reisu, komandai nācās dedzināt kajīšu mēbeles. Ceļojums tika veikts ar 8,03 mezglu ātrumu. Reiss bija iespējams pateicoties kondensatoram, kurš piegādāja saldūdeni katliem, vairs nevajadzēja periodiski atslēgt katlus, lai tos atbrīvotu no sāls. Tomēr slava bija īslaicīga. Nākamajā dienā Ņujorkā ieradās dzelzceļa inženiera [[Isambards Kingdoms Brunels|Isambarda Kingdoma Brunela]] projektētais SS ''[[Great Western]]''. Kuģis atstāja Liverpūli 8. aprīlī un apsteidza ''Sirius'' rekordu attīstot 8,66 mezglu vidējo ātrumu. Tika aizsāktas ātruma sacensības un ar tām [[Zilā lente|zilās lentes]] iegūšanas tradīcija. Ar ''Great Western'' Isambards Kingdoms Brunels ielika pamatus jaunām kuģu būves metodēm. Viņš saprata, ka kuģa kravas ietilpība palielinās proporcionāli tā izmēru kubam, bet ūdens pretestība pieaug tikai proporcionāli tā izmēru kvadrātam. Tas nozīmē, ka lieliem kuģiem ir mazāks degvielas īpatnējais patēriņš, svarīgs raksturlielums gariem reisiem pāri Atlantijai. Lielu kuģu būve tādēļ bija izdevīgāka. Turklāt ievērojami pieauga migrācija uz Ameriku. Šī iedzīvotāju kustība bija finansiāli izdevīga kuģniecībām un dažas no lielākajām tika dibinātas tieši šajā laikā. Piemēri ir Apvienotās Karalistes ''[[P&O]]'', kura izveidojās 1822. gadā un Francijas ''[[Compagnie Générale Transatlantique]]'', kura izveidojās 1855. gadā. [[Attēls:RMS Britannia 1840 paddlewheel.jpg|thumb|1840. gada RMS [[Britannia (kuģis)|''Britannia'']].]] [[Attēls:Great Eastern.jpg|thumb|1858. gada SS ''[[Great Eastern]]''.]] Tvaika dzinējs ļāva kuģiem sniegt regulārus pārvadājumu pakalpojumus neizmantojot buras. Šis apstāklis īpaši pievilcīgs šķita pasta uzņēmumiem, kuri iznomāja vietu kuģu kravas tilpnēs, lai apkalpotu savus klientus, kurus šķīra okeāns. 1839. gadā [[Semjuels Kunards]] (''Samuel Cunard'' — angļu val.) izveidoja ''[[Cunard Line]]'' un kļuva par pirmo kuģniecības īpašnieku, kurš veltīja savu darbību pasta transportam nodrošinot regulārus pārvadājumus atbilstoši iepriekš izziņotam sarakstam. Uzņēmuma kuģi apkalpoja maršrutus starp Apvienoto Karalisti un Savienotajām Valstīm. Laikam ejot atklātajā jūrā nepraktisko dzenratu nomainīja dzenskrūve. 1840. gadā kuģniecības līnijas ''[[Cunard Line]]'' kuģis RMS [[Britannia (kuģis)|''Britannia'']] uzsāka šīs līnijas pirmos regulāros pasažieru un kravas pārvadājumus ar [[Tvaikonis|tvaikoni]] no Liverpūles uz Bostonu. [[Attēls:Kaiser wilhelm der grosse 01.jpg|thumb|1897. gada SS ''[[Kaiser Wilhelm der Grosse]]''.]] Pieaugot kuģu izmēriem, koka korpuss kļuva trausls. Šo problēmu atrisināja sākotnēji 1845. gadā izmantojot [[Dzelzs korpusa buru kuģis|dzelzs korpusu]] un vēlāk tērauda korpusus. Pirmais kuģis, kurš bija apgādāts gan ar dzelzs korpusu, gan [[Dzenskrūve|dzenskrūvi]], bija Brunela radītais SS [[Great Britain (kuģis)|''Great Britain'']]. Tā karjera bija postoša un īsa. 1846. gadā kuģis uzskrēja uz sēkļa [[Dundura līcis|Dundura līcī]] (''Dundrum Bay'' — angļu val.). Kuģa aktīvu ekspluatāciju pārtrauca 1884. gadā [[Folklenda Salas|Folklenda Salās]] un turpmāk to izmantoja kā noliktavu, karantīnas kuģi un akmeņogļu glabātuvi līdz 1937. gadā to nogremdēja. Amerikāņu kuģniecības līnija ''[[Collins Line]]'' aprīkoja savus kuģus ar aukstajām istabām, apsildi un dažādām citām inovācijām, bet to ekspluatācija bija dārga. Divu kuģu nogrimšana kuģniecības līnijai bija smags trieciens un to likvidēja 1858. gadā. 1858. gadā Brunels uzbūvēja savu trešo un lielāko milzeni SS ''[[Great Eastern]]''. Kuģis 43 gadus bija [[Lielāko pasažieru kuģu laika skala|lielākais jebkad uzbūvētais pasažieru kuģis]]. Tas spēja pārvadāt 4 000 pasažierus. Kuģa karjeru aizēnoja virkne neveiksmju un incidentu. Viens no tiem bija eksplozija pirmā reisa laikā. Šajā laikā daudzi vācu kuģniecībām, piemēram, ''[[Hamburg America Line]]'' un ''[[Norddeutscher Lloyd]]'' piederoši kuģi apkalpoja līnijas no tādām lielām Vācijas ostām kā Hamburga un Brēmene uz Savienotajām Valstīm. 1858. gads bija ievērojams ar lielu katastrofu — SS [[Austria (kuģis)|''Austria'']] nogrimšanu. [[Grīnoka|Grīnokā]] (''Greenock'' — angļu val.) būvētais kuģis, kurš apkalpoja līniju no Hamburgas uz Ņujorku divas reizes mēnesī, pie Ņūfaundlendas krastiem nejauši aizdegās un nogrima. Izdzīvoja 89 no 542 pasažieriem. Britu tirgū 1860. gadu beigās savstarpēji sīvi konkurēja ''[[Cunard Line]]'' un ''[[White Star Line]]'' (pēdējā pēc tam, kad to 1868. gadā nopirka [[Tomass Izmejs]] (''Thomas Ismay'' — angļu val.)). Cīņu simbolizēja [[Zilā lente|zilās lentes]] iegūšana, kuru abas kuģniecības līnijas vairākas reizes pārmaiņus ieguva ap gadsimta beigām. Kuģu greznība un tehniskais izpildījums nemitīgi attīstījās. Palīgburas kļuva rudimentāras un pazuda pilnībā gadsimta beigās. Tika paredzēta pasažieru kuģu iespējamā militārā izmantošana un 1889. gadā RMS ''[[Teutonic]]'' kļuva par pirmo [[Palīgkreiseris|palīgkreiseri]] vēsturē. Kara laikā kuģus varēja viegli aprīkot ar lielgabaliem un izmantot konfliktā. ''Teutonic'' izdevās iespaidot Vācijas [[Vilhelms II Hoencollerns|ķeizaru Vilhelmu II]], kurš vēlējās redzēt savu valsti apgādātu ar modernu floti. 1870. gadā kuģniecības līnijas ''[[White Star Line]]'' laineris RMS [[Oceanic (1870)|''Oceanic'']] uzstādīja jaunu standartu okeānu ceļojumiem izvietojot savas pirmās klases kajītes kuģa vidusdaļā un apgādājot tās ar tādām ērtībām kā lieli iluminatori, elektrība un tekošs ūdens.<ref>[https://web.archive.org/web/20100819033343/http://www.red-duster.co.uk/WSTAR.htm The White Star Line] The Red Duster. Skatīts: 2022. gada 12. septembrī</ref> Sākot ar 1880. gadu okeāna laineru izmērs pieauga, lai apmierinātu [[imigrācija]]s uz Savienotajām Valstīm un Austrāliju vajadzības. RMS ''[[Umbria]]''<ref>[https://www.chriscunard.com/history-fleet/cunard-fleet/1840-1900/umbria/ Umbria] Chris' Cunard Page. Skatīts: 2022. gada 12. septembrī</ref> un tā dvīņu kuģis RMS ''[[Etruria]]'' bija pēdējie divi šī perioda ''Cunard'' laineri, kuri bija aprīkoti ar palīgburām. Abi kuģi tika uzbūvēti Skotijas ostas Glāzgovas kuģu būvētavā [[Fairfield Shipbuilding and Engineering Company|''John Elder & Co'']] 1884. gadā. Tie bija sava laika rekordu uzstādītāji un lielākie ekspluatētie laineri, kuri apkalpoja maršrutu no Liverpūles uz Ņujorku. SS ''[[Ophir]]'' bija 6 814 bruto reģistra tonnu<ref>[https://www.clydemaritime.co.uk/troon_shipbreaking/ophir/ Ophir] ClydeMaritime. Skatīts: 2022. gada 12. septembrī</ref> tvaikonis, kurš piederēja kuģniecībai ''[[Orient Steam Navigation Company]]'' un bija aprīkots ar saldēšanas iekārtu. 1890. gados un līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], kad to pārvērta par [[Palīgkreiseris|palīgkreiseri]], kuģi izmantoja maršrutā no Anglijas uz Austrāliju caur Suecas kanālu. 1897. gadā kuģniecība ''Norddeutscher Lloyd'' nolaida ūdenī SS ''[[Kaiser Wilhelm der Grosse]]''. Pēc trīs gadiem kuģim sekoja vēl [[Kaiser klases okeāna laineris|trīs dvīņu kuģi]]. Kuģis bija gan grezns, gan ātrs un tam izdevās nozagt britiem zilo lenti. Tas bija arī pirmais no pavisam četrpadsmit [[Četru skursteņu laineris|okeāna laineriem ar četriem skursteņiem]], kuri uz laiku parādījās jūrniecības vēsturē. Kuģim vajadzēja tikai divus skursteņus, bet vairāk skursteņu radīja pasažieros drošības un spēka sajūtu. 1900. gadā kuģniecības līnija ''[[Hamburg America Line]]'' pabeidza savu četru skursteņu laineri SS [[Deutschland (kuģis)|''Deutschland'']]. Kuģis ātri ieguva savai kuģniecības līnijai zilo lenti. Šīm ātruma sacensībām tomēr bija negatīvs iespaids uz pasažieru komfortu un tās radīja spēcīgu vibrāciju, kas kuģa īpašniekam lika zaudēt jebkuru interesi par kuģi, kad tas pazaudēja zilo lenti citam ''Norddeutscher Lloyd'' kuģim. SS ''Deutschland'' transatlantiskajiem šķērsojumiem izmantoja tikai desmit gadus pirms to pārveidoja par kruīza kuģi. Līdz 1907. gadam zilā lente palika vāciešu rokās. === 20. gadsimta sākums === [[Attēls:Mauretania,1907 on Tyne.JPG|thumb|1907. gada RMS ''[[Mauretania]]''.]] [[Attēls:RMS Titanic 3.jpg|thumb|RMS [[Titāniks|''Titanic'']] nogrimšana 1912. gadā noveda pie nopietnas jūrniecības drošības noteikumu pārvērtēšanas.]] [[Attēls:HMT Olympic.jpg|thumb|RMS ''[[Olympic]]'' ar [[Apžilbinošā kamuflāža|apžilbinošo kamuflāžu]] Pirmā pasaules kara laikā.]] 1902. gadā [[Dž. P. Morgans]] izvirzīja ideju par jūrniecības impēriju, kura sastāvētu no liela skaita uzņēmumu. Viņš izveidoja trestu [[International Mercantile Marine Company|''International Mercantile Marine Co.'']], kurš sākotnēji sastāvēja tikai no amerikāņu kuģniecībām. Vēlāk tas pievienoja sev kuģniecības līnijas ''[[Leyland Line]]'' un ''[[White Star Line]]''.<ref>[https://titanichistoricalsociety.org/international-mercantile-marine-company/ Saphire W. B. The White Star Line and the International Mercantile Marine Company] The Titanic Historical Society. Skatīts: 2022. gada 13. septembrī</ref> Tomēr pēc tam britu valdība nolēma iejaukties, lai atgūtu savu ietekmi. Lai arī vācu laineri dominēja ātruma ziņā, britu laineri bija dominējošie izmēros. RMS [[Oceanic (1899)|''Oceanic'']] un ''[[White Star Line]]'' [[Lielais četrinieks (White Star Line)|lielais četrinieks]] bija pirmie laineri, kuri pārspēja SS ''[[Great Eastern]]'' kā [[Lielāko pasažieru kuģu laika skala|lielākie pasažieru kuģi]]. Tomēr šo kuģu īpašnieks bija amerikānis (kā minēts augstāk, ''White Star Line'' tika iekļauta Dž. P. Morgana trestā). Saskaroties ar tik nopietnu konkurenci, britu valdība finansiāli atbalstīja divu ''[[Cunard Line]]'' laineru būvi ar iepriekš neredzētu ātrumu un izmēriem. Nosacījums bija tāds, ka abiem kuģiem jābūt pieejamiem pārvēršanai par palīgkreiseriem, ja jūras kara flotei rastos tāda vajadzība. Sadarbības rezultāts bija divu dvīņu kuģu pabeigšana 1907. gadā: RMS ''[[Lusitania]]'' un RMS ''[[Mauretania]]''. Abi kuģi savos pirmajos reisos ieguva zilo lenti. RMS ''Mauretania'' saglabāja šo titulu divdesmit gadus. Kuģu lielais ātrums tika sasniegts izmantojot turbīnas tradicionālo izplešanās mašīnu vietā. Atbildot uz sāncensību no ''Cunard Line'' puses, ''White Star Line'' 1907. gada beigās pasūtīja [[Olympic klases okeāna laineris|''Olympic'' klases lainerus]]. Pirmajam no šiem trīs laineriem, RMS ''[[Olympic]]'', kuru pabeidza 1911. gadā, bija veiksmīga karjera, lai arī tajā bija incidenti. Tā nenotika ar dvīņu kuģi RMS [[Titāniks|''Titanic'']], kurš [[Titānika nogrimšana|nogrima]] savā pirmajā reisā 1912. gada 15. aprīlī izraisot vairākas izmaiņas jūrniecības drošības noteikumos. Trešais no kuģiem HMHS<ref>Viņas/Viņa Majestātes hospitāļkuģis (''Her/His Majesty's Hospital Ship (HMHS)'' — angļu val.)</ref> ''[[Britannic]]'' tā arī nepaguva kalpot savam sākotnējam mērķim par pasažieru kuģi, jo to [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā mobilizēja kā [[Hospitāļkuģis|hospitāļkuģi]]. Kuģis nogrima uzskrienot jūras mīnai 1916. gadā. Tajā pašā laikā Francija mēģināja atzīmēt savu klātbūtni sacensībās ar kuģniecības līnijas ''[[Compagnie Générale Transatlantique]]'' 1912. gada laineri SS [[France (1910)|''France'']]. Arī Vācija drīz atbildēja britu konkurentiem. No 1912. gada līdz 1914. gadam kuģniecības līnija ''Hamburg America Line'' būvēja trīs lainerus, kuri bija ievērojami lielāki par ''White Star Line'' ''Olympic'' klases kuģiem. Pirmais, kuru pabeidza 1913. gadā, bija SS ''[[Imperator]]''. Pēc tam 1914. gadā sekoja SS [[Leviathan (kuģis)|''Vaterland'']]. Trešā lainera SS [[Majestic|''Bismarck'']] būvi pārtrauca [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākšanās. Pirmais pasaules karš bija grūts laiks laineriem. Dažus no tiem, piemēram, ''[[Mauretania]]'', ''[[Aquitania]]'' un ''[[Britannic]]'', konflikta laikā pārveidoja par hospitāļkuģiem. Citi kļuva par karaspēka pārvadātājiem, bet daži, piemēram, ''[[Kaiser Wilhelm der Grosse]]'', karā piedalījās kā karakuģi. Karaspēka transportēšana bija populāra laineru lielā izmēra dēļ. Karaspēka transportēšanai pārvērstos lainerus krāsoja [[Apžilbinošā kamuflāža|apžilbinošajā kamuflāžā]], lai samazinātu iespēju, ka ienaidnieka [[zemūdene]]s tos torpedētu. Karš bija daudzu laineru bojāejas iemesls. ''Britannic'', kalpojot par hospitāļkuģi, nogrima [[Egejas jūra|Egejas jūrā]] 1916. gadā pēc uzskriešanas mīnai.<ref>[http://atlanticliners.com/white_star_home/britannic_home/ HMHS Britannic Home] Atlantic Liners. Skatīts: 2022. gada 14. septembrī</ref> Notika daudzi [[Torpēda|torpedēšanas]] gadījumi, kuru rezultātā nogrima liels skaits kuģu. ''Kaiser Wilhelm der Grosse'' tika sakauts un ar nolūku nogremdēts pēc sīvas kaujas ar HMS<ref>Viņas/Viņa Majestātes kuģis (''Her/His Majesty's Ship (HMS)'' — angļu val.)</ref> ''[[Highflyer]]'' Āfrikas rietumu piekrastē, kamēr tā dvīņu kuģis ''[[Kronprinz Wilhelm]]'' [[Uzbrukšana jūras komunikācijām|uzbruka ienaidnieka jūras komunikācijām]].<ref>[http://thegreatoceanliners.com/articles/kronprinz-wilhelm/ Ljungström H. Kronprinz Wilhelm] The Great Ocean Liners 2018. gada 23. marts. Skatīts: 2022. gada 14. septembrī</ref> RMS ''[[Lusitania]]'' torpedēšana un nogremdēšana 1915. gada 7. maijā, kad Savienotās Valstis vēl bija neitrālas, laupīja 128 amerikāņu dzīvības. Lai arī pastāvēja citi faktori, amerikāņu dzīvību zaudējums nogremdējot kuģi bija spēcīgs pamudinājums Savienotajām Valstīm tuvoties Antantei un veicināja valsts iesaistīšanos karā. Antantei piederošo laineru zaudējumus kompensēja 1919. gada [[Versaļas līgums]]. Daudzus Vācijas lainerus piešķīra uzvarējušajām Antantes valstīm. ''Hamburg America Line'' trio (''[[Imperator]]'', [[Leviathan (kuģis)|''Vaterland'']] un [[Majestic|''Bismarck'']]) sadalīja starp kuģniecības līnijām ''Cunard Line'', ''White Star Line'' un ''[[United States Lines]]'', kamēr trīs izdzīvojušos [[Kaiser klases okeāna laineris|Kaiser klases]] kuģus konflikta laikā rekvizēja un pēc kara paturēja ASV Jūras kara flote. ''Tripitz'', kura būve aizkavējās kara dēļ, galu galā kļuva par RMS ''[[Empress of Australia]]''. No vācu superlaineriem tikai ''Deutschland'', sava sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, izvairījās no līdzīga likteņa. === Pēc Pirmā pasaules kara === [[Attēls:RMS Queen Mary 20Jun1945 NewYork.jpeg|thumb|Karaspēka pārvadātājs ''[[Queen Mary]]'' ierodoties Ņujorkā 1945. gadā.]] Pēc rekonstrukcijas perioda kuģniecības ātri atguvās no Pirmā pasaules kara radītajiem zaudējumiem. Kuģi, kuru būve tika sākta pirms kara, kā kuģniecības līnijas [[Compagnie Générale Transatlantique|''French Line'']] kuģis SS [[Paris (kuģis)|''Paris'']], tika pabeigti un sākti izmantot. Ievērojamie britu laineri ''[[Olympic]]'' un ''[[Mauretania]]'' tāpat atsāka savu darbību un pieredzēja veiksmīgu karjeru 1920. gadu sākumā. Tika uzbūvēti vairāki moderni laineri kā SS ''[[Île de France]]'' (pabeigts 1927. gadā). Kuģniecības līnija ''[[United States Lines]]'' saņemot [[Leviathan (kuģis)|''Vaterland'']] pārdēvēja to par ''Leviathan'' un padarīja kuģi par uzņēmuma flotes flagmani. Tā kā visi Savienotajās Valstīs reģistrētie kuģi skaitījās ASV teritorijas daļa, [[Volsteda akts|nacionālais prohibīcijas akts]] aizliedza alkoholiskos dzērienus uz amerikāņu laineriem un alkoholu meklējošie pasažieri ceļošanai izvēlējās citus lainerus ievērojami samazinot uzņēmuma ''United States Lines'' peļņu. 1929. gadā uz skatuves atgriezās Vācija ar diviem kuģniecības ''[[Norddeutscher Lloyd]]'' kuģiem SS [[Bremen (kuģis)|''Bremen'']] un SS [[Europa (kuģis)|''Europa'']]. ''Bremen'' no britu ''Mauretania'' ieguva zilo lenti, kura ''Mauretania'' bija piederējusi pēdējos divdesmit gadus. Drīz arī Itālija iesaistījās cīņā. Kuģniecības līnija ''[[Italian Line]]'' 1932. gadā pabeidza SS ''[[Rex]]'' un SS ''[[Conte di Savoia]]'' laužot gan greznības, gan ātruma rekordus (''Rex'' ieguva rietumu virziena reisu zilo lenti 1933. gadā). Francija atgriezās cīņā ar kuģniecības līnijas ''[[Compagnie Générale Transatlantique]]'' (CGT) kuģi SS [[Normandie (kuģis)|''Normandie'']]. Savas pabeigšanas brīdī 1935. gadā tas bija lielākais ūdenī nolaistais kuģis. ''Normandie'' bija arī ātrākais, iegūstot zilo lenti 1935. gadā. Krīze pienāca, kad Savienotās Valstis drastiski samazināja to imigrācijas kvotas, liekot kuģniecībām zaudēt lielu daļu ienākumu un spiežot tās adaptēties jaunajai situācijai. [[Lielā depresija|Lielajai depresijai]] arī bija svarīga loma ievērojami samazinot cilvēku skaitu, kas vēlējās šķērsot Atlantiju un, tajā pašā laikā, samazinot ienesīgu transatlantisko reisu skaitu. Atbildot uz izaicinājumiem, kuģniecības norīkoja daudzus no saviem laineriem daudz ienesīgāko kruīzu nodrošināšanai. 1934. gadā Apvienotās Karalistes ''[[Cunard Line]]'' un ''[[White Star Line]]'' bija ļoti sliktā finansiālā stāvoklī. [[Valsts kases kanclers]] (''Chancellor of the Exchequer'' — angļu val.) [[Nevils Čemberlens]] ierosināja apvienot abus uzņēmumus, lai atrisinātu to finansiālās problēmas. Apvienošana notika 1934. gadā, kad tika uzsākta arī jauna kuģa ''[[Queen Mary]]'' būve. Tajā pašā laikā vecākie kuģi tika pakāpeniski sagriezti metāllūžņos. ''[[Queen Mary]]'' bija sava laika ātrākais kuģis un uz īsu brīdi arī lielākais, tas ieguva zilo lenti divas reizes, abas no ''Normandie''. Otra kuģa ''[[Queen Elizabeth]]'' būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] izcelšanās. [[Otrais pasaules karš]] bija ar notikumiem, kuri ietvēra lainerus, bagāts konflikts. Sākoties karam vācu lainerus rekvizēja un daudzus pārvērta par peldošajām barakām. Veicot šādu uzdevumu [[Bremen (kuģis)|''Bremen'']] 1941. gadā aizdegās un vēlāk tika sagriezts metāllūžņos. Konflikta laikā RMS ''[[Queen Elizabeth]]'' un RMS ''[[Queen Mary]]'' sevi teicami parādīja kā [[Karaspēka pārvadātājs|karaspēka pārvadātāji]]. Daudzi laineri tika nogremdēti ar lieliem cilvēku upuriem. Otrā pasaules kara laikā trīs lielākās katastrofas bija ''Cunard Line'' kuģa ''[[Lancastria]]'' 1940. gadā veiktā nogremdēšana pie [[Sennazēra]]s vāciešiem to bombardējot, kamēr kuģis centās evakuēt [[Britu ekspedīcijas korpuss|britu ekspedīcijas korpusa]] karavīrus no Francijas, gāja bojā vairāk nekā 3 000 cilvēku; [[Wilhelm Gustloff (kuģis)|''Wilhelm Gustloff'']] nogremdēšana Padomju zemūdenei to torpedējot, ar vairāk nekā 9 000 upuriem šī ir vēsturē lielākā jūras katastrofa; un SS ''[[Cap Arcona]]'' nogremdēšana ar vairāk par 7 000 upuriem. Abas pēdējās katastrofas notika 1945. gadā [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]. SS ''[[Rex]]'' tika bombardēts un nogremdēts 1942. gadā, bet [[Normandie (kuģis)|''Normandie'']] aizdegās, apgāzās un nogrima Ņujorkā 1942. gadā, kamēr to pielāgoja karaspēka vajadzībām. Daudzi divdesmito un trīsdesmito gadu superlaineri kļuva par [[U - kuģis|U — kuģu]] (''U-boat'' — angļu val.), [[Jūras mīna|jūras mīnu]] un ienaidnieka lidaparātu upuriem. ''[[Empress of Britain]]'' uzbruka vācu lidmašīnas un, kad velkoņi mēģināja kuģi nogādāt drošībā, to torpedēja U — kuģis.<ref>[https://greatships.net/empressbritain2 Empress of Britain (II)] Great Ships. Skatīts: 2022. gada 16. septembrī</ref> === Laineru liela attāluma reisu noriets === [[Attēls:StateLibQld 1 169487 United States (ship).jpg|thumb|1952. gada SS [[United States (kuģis)|''United States'']].]] Pēc kara daži kuģi atkal tika nodoti no zaudējušajām valstīm uzvarējušajām valstīm kā kara reparācijas. Tā notika ar [[Europa (kuģis)|''Europa'']], kuru nodeva Francijai un pārdēvēja par ''Liberté''. ''Cunard Lines'' kuģu ''Queen Mary'' un ''Queen Elizabeth'' dienests karaspēka pārvadāšanā atstāja paliekošu iespaidu uz Savienoto Valstu valdību. Lai nodrošinātu uzticamu un ātru karaspēka pārvietošanu kara gadījumā ar Padomju Savienību, Savienoto Valstu valdība sponsorēja SS [[United States (kuģis)|''United States'']] būvi un tā pieņemšanu ekspluatācijā uzņēmumā ''[[United States Lines]]'' 1952. gadā. Tajā pašā gadā, savā pirmajā reisā, kuģis ieguva [[Zilā lente|zilo lenti]] un paturēja to līdz [[Ričards Brensons]] 1986. gadā zilo lenti atņēma ar ''Virgin Atlantic Challenger II''. Gadu vēlāk, 1953. gadā, Itālija pabeidza SS [[Andrea Doria (kuģis)|''Andrea Doria'']], kurš, savukārt, 1956. gadā nogrima pēc sadursmes ar MK<ref>Motorkuģis</ref> [[Astoria|''Stockholm'']]. Pirms Otrā pasaules kara lidaparāti nebija nopietns ekonomisks drauds okeāna laineriem. Vairums pirmskara lidaparātu bija skaļi, neaizsargāti no sliktiem laikapstākļiem, tikai dažiem bija pietiekošs darbības rādiuss transokeāniskiem pārlidojumiem un tie visi bija dārgi, ar mazu pasažieru ietilpību. Karš paātrināja lielu, tāla darbības rādiusa lidaparātu attīstību. Tādi četru dzinēju bumbvedēji kā ''[[Avro Lancaster]]'' un ''[[Boeing B-29 Superfortress]]'' ar savu darbības rādiusu un lielo kravnesību bija dabīgi pēckara nākamās paaudzes [[Pasažieru lidmašīna|pasažieru lidmašīnu]] prototipi. Tāpat paātrinājās arī [[Gāzes strūklas dzinējs|gāzes strūklas dzinēju]] tehnoloģijas attīstība, jo kara laikā tika attīstītas [[Reaktīvā lidmašīna|reaktīvās lidmašīnas]]. 1953. gadā ''[[de Havilland Comet]]'' kļuva par pirmo pasažieru pārvadājumu reaktīvo aviolaineri, drīz sekoja ''[[Sud Aviation Caravelle]]'', ''[[Boeing 707]]'' un ''[[Douglas DC-8]]'', un daudzi lielas distances ceļojumi tika veikti pa gaisu. Kuģniecības līnijas ''Italian Line'' 1962. un 1963. gadā ūdenī nolaistie kuģi SS [[Michelangelo (kuģis)|''Michelangelo'']] un SS [[Raffaello (kuģis)|''Raffaello'']]<ref name="LINER23"/> bija divi pēdējie okeāna laineri, kuri tika būvēti primāri maršruta pāri [[Atlantijas okeāns|Ziemeļatlantijai]] apkalpošanai. ''Cunard'' transatlantisko laineri ''[[Queen Elizabeth 2]]'' sāka izmantot kā kruīza kuģi. 1960. gadu sākumā 95% no pasažieru pārvadājumiem pāri Atlantijas okeānam notika izmantojot lidaparātus. Tādējādi okeāna laineru laikmets bija beidzies. 1970. gadu sākumā daudzi pasažieru kuģi turpināja darbu kruīzos. 1982. gadā [[Folklendu karš|Folklendu kara]] laikā [[Apvienotās Karalistes valdība|britu valdība]] kara dienestam rekvizēja trīs esošos vai bijušos lainerus. Lainerus ''[[Queen Elizabeth 2]]'' un [[Canberra (kuģis)|''Canberra'']] rekvizēja no ''Cunard'' un ''[[P&O]]'' kā karaspēka pārvadātājus, lai transportētu [[britu armija]]s personālu uz [[Debesbraukšanas sala|Debesbraukšanas salu]] un [[Folklenda Salas|Folklenda Salām]] un atgūtu Folklendas no iebrūkošajiem [[Argentīnas Republikas bruņotie spēki|Argentīnas spēkiem]]. ''P&O'' izglītojošais kruīza kuģis un bijušais kuģniecības līnijas ''[[British India Steam Navigation Company]]'' laineris [[Uganda (kuģis)|''Uganda'']] tika rekvizēts kā hospitāļkuģis un pēc kara kalpoja kā karaspēka pārvadātājs līdz [[Stenli]] tika uzbūvēta [[Mauntplezantas aviobāze]], uz kuru turpmāk varēja veikt lidojumus izvietoto karavīru nomaiņai.<ref>[http://www.ssuganda.co.uk/ Introduction to the SS Uganda] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231207022823/http://www.ssuganda.co.uk/ |date={{dat|2023|12|07||bez}} }} SS Uganda Trust. Skatīts: 2022. gada 22. septembrī</ref> === 21. gadsimts === [[Attēls:Queen Mary 2 05 KMJ.jpg|thumb|2003. gada RMS ''[[Queen Mary 2]]''.]] 21. gadsimta pirmajā desmitgadē bija saglabājušies tikai nedaudzi bijušie okeāna laineri, daži, piemēram, SS [[France (1960)|''Norway'']], tika izmantoti kā [[Kruīza kuģis|kruīza kuģi]], kamēr citi, to skaitā ''[[Queen Mary]]'', bija saglabāti kā muzejkuģi vai stāvēja pie piestātnes kā SS [[United States (kuģis)|''United States'']]. Pēc ''[[Queen Elizabeth 2]]'' izņemšanas no ekspluatācijas 2008. gadā, vienīgais aktīvais okeāna laineris ir ''[[Queen Mary 2]]'', kuru uzbūvēja 2003. gadā un pieņēma ekspluatācijā 2004. gadā. Kuģi izmanto gan reisos starp divām ostām, gan kruīzos. == Saglabājušies kuģi == [[Attēls:Astoria departing Tallinn 20 June 2016.jpg|thumb|MK ''Astoria'' (iepriekš ''Stockholm'') 2016. gadā kā kruīza kuģis. Lielākā daļa no sākotnējā korpusa ir saglabāta, tajā skaitā [[korpusa ieliekums]].]] Pieci okeāna laineri, kuri ir būvēti pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], ir saglabājušies līdz mūsdienām, jo tikuši daļēji vai pilnībā pārvērsti par muzejiem vai [[Peldošā viesnīca|viesnīcām]]. 1929. gadā ūdenī nolaistais japāņu okeāna laineris ''[[Hikawa Maru]]'' kopš 1961. gada tiek izmantots kā muzejkuģis Jokohamas [[Naka-ku]] rajonā. RMS ''[[Queen Mary]]'', kuru nolaida ūdenī 1934. gadā, ekspluatēja līdz 1967. gadam, kad kuģi pārveidoja par muzeju/viesnīcu [[Longbīča|Longbīčā]]. Par vēl vienu muzejkuģi 1970. gados kļuva 1843. gadā ūdenī nolaistais SS [[Great Britain (kuģis)|''Great Britain'']], kuru novietoja [[Bristole|Bristolē]].<ref>[https://www.ssgreatbritain.org/ Welcome to Brunel’s SS Great Britain] Brunel's SS Great Britain. Skatīts: 2022. gada 24. septembrī</ref> Pēdējais konservētais kuģis ir 1914. gadā uzbūvētais MK [[Doulos Phos|''Doulos'']]. Sākotnēji tas bija kravas kuģis, kuru no 1952. līdz 1957. gadam kā okeāna laineri ar nosaukumu ''Franca C'' izmantoja itāļu kruīza līnija ''Costa Lines''. 2010. gadā kuģi izvilka krastā [[Bintanas sala|Bintanas salā]] (''Bintan Island'' — angļu val.) Indonēzijā un izmanto kā luksusa viesnīcu.<ref>[http://worldshipny.com/pdfs/PORTHOLE_NOVEMBER_2015.pdf Doulos Phos to become hotel] The Porthole 2015. gada 20. novembris. XXXII sējums. Nr. 10. 5. lpp.</ref> [[Milāna]]s [[Leonardo da Vinči Nacionālais zinātnes un tehnoloģijas muzejs|Leonardo da Vinči Nacionālajā zinātnes un tehnoloģijas muzejā]] (''Museo Nazionale Scienza e Tecnologia Leonardo da Vinci'' — itāļu val.) pēc ekspluatācijas izbeigšanas 1960. gados ir saglabāta 1925. gadā uzbūvētā itāļu lainera SS ''[[Conte Biancamano]]'' 1 000 tonnu priekšējā daļa ar stūres māju, pasažieru kajītēm, galveno deju zāli, divām glābšanas laivām uz laivu klāja, kā arī citām ierīcēm un telpām.<ref>[https://www.museoscienza.org/en/collection/objects/conte-biancamano-ocean-liner Conte Biancamano ocean liner] Museo Nazionale Scienza e Tecnologia Leonardo da Vinci. Skatīts: 2022. gada 25. septembrī</ref> Tāpat ir saglabājušies vairāki pēckara okeāna laineri. 1952. gada [[United States (kuģis)|''United States'']] kopš 1996. gada ir pietauvots un pamests [[Filadelfija|Filadelfijā]]. [[Rotterdam (kuģis)|''Rotterdam'']], kuru nolaida ūdenī 1958. gadā, kopš 2008. gada ir pietauvots [[Roterdama|Roterdamā]] un tiek izmantots kā muzejs un viesnīca.<ref>[http://www.ssrotterdam.net/ Welcome to the website of the Friends of steamship Rotterdam] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210301184632/http://ssrotterdam.net/ |date={{dat|2021|03|01||bez}} }} Steamship Rotterdam Foundation. Skatīts: 2022. gada 25. septembrī</ref> ''[[Queen Elizabeth 2]]'', kuru nolaida ūdenī 1967. gadā, kopš 2018. gada izmanto par peldošu luksusa viesnīcu un muzeju Rašida ostā (''Port Rashid'' — angļu val.) Dubaijā. No 1948. gada izmantotais MK ''[[Astoria]]'' (sākotnēji okeāna laineris MK ''Stockholm'', kurš 1956. gadā sadūrās ar [[Andrea Doria (kuģis)|''Andrea Doria'']]) laika gaitā ir ticis pārbūvēts un no jauna aprīkots kā kruīza kuģis un tika aktīvi izmantots kruīza līnijā ''[[Cruise & Maritime Voyages]]'' līdz tās darbības pārtraukumam 2020. gadā [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ. 2021. gadā, pēc kruīza līnijas bankrota, kuģi izsolē iegādājās ASV bāzēta investoru grupa, kura vēlējās to izmantot kruīziem uz salām no Lisabonas.<ref>[https://www.tradewindsnews.com/cruise-and-ferry/grandmother-of-global-cruise-fleet-astoria-finds-trading-buyer/2-1-1044321 Boonzaier J. Grandmother of global cruise fleet, Astoria, finds trading buyer] TradeWinds 2021. gada 26. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 26. septembrī</ref> Tā paša gada augustā kuģi pārpirka [[Broks Pīrss]], lai kopā ar MK [[Funchal (kuģis)|''Funchal'']] pārveidotu par viesnīcu. 1961. gadā uzbūvēto MK [[Funchal (kuģis)|''Funchal'']] 2021. gadā par vairāk nekā miljonu ASV dolāru iegādājās Broks Pīrss. Sākotnēji kuģi izmantoja portugāļu kuģniecība ''Empresa Insulana de Navegação'', bet 2021. gadā tika uzsākta tā renovācija par peldošo viesnīcu.<ref>[https://pagesix.com/2021/08/19/brock-pierce-buys-historic-portuguese-ocean-liner/ Siegler M. Crypto billionaire Brock Pierce buys historic Portuguese ocean liner] Page Six 2021. gada 19. augusts. Skatīts: 2022. gada 26. septembrī</ref> == Raksturlielumi == === Izmērs un ātrums === [[Attēls:Normandie color.jpg|thumb|1935. gada SS [[Normandie (kuģis)|''Normandie'']].]] Kopš to būves sākuma 19. gadsimtā, okeāna laineriem ir tikušas izvirzītas aizvien pieaugošas prasības. Pirmie laineri bija mazi un pārpildīti, kas noveda pie antisanitāriem apstākļiem uz kuģa. Lai izvairītos no problēmām bija nepieciešami lielāki kuģi, kas samazinātu pasažieru saspiestību un ātrāki, lai samazinātu transatlantiskā šķērsojuma laiku. Dzelzs un tērauda korpusi, kā arī tvaika dzinēji sekmēja attīstību šajos virzienos. Izmēru ziņā ievērojami bija SS ''[[Great Western]]'' (1 340 BRT<ref>Bruto reģistra tonnāža (''Gross Register Tonnage (GRT)'' — angļu val.)</ref>) un SS ''[[Great Eastern]]'' (18 915 BRT), kurus uzbūvēja attiecīgi 1838. un 1858. gadā. Rekordu, kuru uzstādīja ''Great Eastern'', nepārspēja 43 gadus līdz 1901. gadā tika pabeigts RMS ''[[Celtic]]'' (21 035 BRT).<ref>[http://thegreatoceanliners.com/extras/the-largest-ships-in-the-world/ Othfors D. The Largest Ships in the World] The Great Ocean Liners 2018. gada 17. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 27. septembrī</ref> Kopš tā brīža tonnāža auga ievērojami. Pirmie laineri, kuru tonnāža pārsniedza 20 000 bija ''[[White Star Line]]'' [[Lielais četrinieks (White Star Line)|lielais četrinieks]]. [[Olympic klases okeāna laineris|''Olympic'' klases okeāna laineri]], pirmais no kuriem tika uzbūvēts 1911. gadā, bija pirmie, kuru tonnāža pārsniedza 45 000. 1935. gadā pabeigtā SS [[Normandie (kuģis)|''Normandie'']] tonnāža bija 79 280.<ref>[http://thegreatoceanliners.com/extras/the-evolution-of-size/ Othfors D. The Evolution of Size] The Great Ocean Liners 2018. gada 17. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 27. septembrī</ref> Tonnāžas rekordu 1940. gadā pārspēja RMS ''[[Queen Elizabeth]]'' ar 83 673 tonnām. Tas bija [[Lielāko pasažieru kuģu laika skala|lielākais jebkad uzbūvētais pasažieru kuģis]] līdz 1997. gadam.<ref>[http://thegreatoceanliners.com/articles/queen-elizabeth/ Ljungström H. Queen Elizabeth] The Great Ocean Liners 2018. gada 27. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 14. septembrī</ref> 2003. gadā par lielāko okeāna laineri kļuva RMS ''[[Queen Mary 2]]'' ar 149 215 BT.<ref>Bruto tonnāža (''Gross Tonnage (GT)'' — angļu val.)</ref> 1840. gadu sākumā vidējais laineru ātrums bija zem 10 mezgliem (tātad Atlantijas šķērsošana aizņēma apmēram 12 dienas vai vairāk). 1870. gados vidējais laineru ātrums pieauga līdz apmēram 15 mezgliem tādējādi saīsinot transatlantiskās šķērsošanas laiku līdz apmēram 7 dienām. To izdevās panākt pateicoties tehnoloģiskam progresam kuģu dzinējos un dzinekļos: neattīstītie tvaika katli noveda pie komplicētām tvaika mašīnām, bet dzenrati pakāpeniski pazuda tos nomainot vispirms ar vienu un vēlāk divām dzenskrūvēm. 20. gadsimta sākumā ''Cunard Line'' RMS ''[[Lusitania]]'' un RMS ''[[Mauretania]]'' sasniedza 27 mezglu ātrumu. Šo kuģu ātruma rekords šķita nepārspējams un lielākā daļa kuģniecību pārstāja piedalīties ātruma sacensībās koncentrējoties uz izmēru, greznību un drošību. Dīzeļdzinēju vai šķidrā kurināmā kuģu, piemēram, [[Bremen (kuģis)|''Bremen'']], parādīšanās 1930. gadu sākumā atjaunoja sacensības pēc [[Zilā lente|zilās lentes]]. [[Normandie (kuģis)|''Normandie'']] to ieguva 1935. gadā, savukārt jau 1938. gadā to atņēma RMS ''[[Queen Mary]]''. Izmaiņas nenotika līdz 1952. gadam, kad SS [[United States (kuģis)|''United States'']] uzstādīja rekordu, kurš nav pārspērts vēl 2022. gadā: 34,5 mezgli (Atlantijas šķērsošana 3 dienās un 12 stundās). Papildus no 1935. gada zilo lenti papildina [[Heilza trofeja]] (''Hales Trophy'' — angļu val.), kuru pasniedz uzvarētājam. === Pasažieru kajītes un ērtības === Pirmie okeāna laineri tika būvēti, lai pārvadātu pārsvarā migrantus. Uz borta sanitārie apstākļi parasti bija nožēlojami un bieži izcēlās epidēmijas. 1848. gadā tika pieņemti jauni jūrniecības likumi, kuri uzlika par pienākumu ievērot higiēnas normas, kā rezultātā sadzīves apstākļi kuģos uzlabojās. Pamazām izveidojās divas atšķirīgas klases: kajīšu klase un zemākā klase (''steerage class'' — angļu val.). Pasažieri, kuri ceļoja pirmajā, bija turīgi un izbaudīja zināmu klases sniegtu kompfortu. Pasažieri, kuri ceļoja otrajā, bija vidusslāņa vai strādnieku pārstāvji. Šajā klasē pasažieri mitinājās lielās kopmītnēs. Līdz 20. gadsimta sākumam viņiem ne vienmēr bija pieejama [[gultas veļa]] un maltītes. Pamazām priekš tūristiem un vidusslāņa parādījās vidējā klase. Tad kajītes sāka dalīt trijās klasēs. Pasažieriem piedāvāto labierīcību skaits pamazām pieauga. 1870. gados sensāciju izraisīja vannu un eļļas lampu ierīkošana uz RMS [[Oceanic (1870)|''Oceanic'']]. Sekojošos gados tādas ērtības kā smēķēšanas telpas, atpūtas telpas un promenādes klājs, kļuva uz kuģiem plaši izplatītas. 1907. gadā RMS ''[[Adriatic]]'' piedāvāja pat [[Turku pirts|turku pirti]] un peldbaseinu. Savukārt 1920. gados SS [[Paris (kuģis)|''Paris'']] kļuva par pirmo laineri, kurš piedāvāja kinoteātri. <gallery> Attēls:Titanic's B 59 stateroom.jpg|Pirmās klases kajīte uz ''Titanic''. 1912. gads. Attēls:RMS Mauretania Second Class Smoking Room.jpg|Otrās klases smēķēšanas telpa uz ''Mauretania''. Attēls:RMS Queen Mary Grand Salon edit.jpg|Pirmās klases ēdamzāle uz ''Queen Mary''. Attēls:First Class Dining Room Andrea Doria.jpg|Pirmās klases ēdamzāle uz ''Andrea Doria''. </gallery> == Kuģu būvētavas un kuģniecības == === Kuģu būvētavas === ==== Britu un vācu ==== [[Attēls:RMS Celtic under construction.jpg|thumb|RMS ''[[Celtic]]'' būve ''[[Harland & Wolff]]'' kuģu būvētavā Belfāstā.]] Briti un vācieši bija slavenākie kuģu būvētāji lielo okeāna laineru laikmetā. Belfāstas kuģu būvētava ''[[Harland & Wolff]]'' Īrijā bija īpaši inovatīva un iekaroja daudzu kuģniecību, piemēram, ''[[White Star Line]]'', uzticību. Šīs milzīgās kuģu būvētavas nodarbināja lielu daļu no pilsētu iedzīvotājiem un būvēja korpusus, mašīnas, mēbeles un glābšanas laivas. Citas ievērojamas britu kuģu būvētavas bija [[Swan Hunter|''Swan, Hunter & Wigham Richardson'']], kura uzbūvēja RMS ''[[Mauretania]]'', un ''[[John Brown & Company]]'', kura, savukārt, uzbūvēja RMS ''[[Lusitania]]''. Vācijas [[Ziemeļjūra]]s un [[Baltijas jūra]]s krastos bija daudzas kuģu būvētavas, tajā skaitā [[Blohm + Voss|''Blohm & Voss'']] un ''[[AG Vulcan Stettin]]''. Daudzas no šīm kuģu būvētavām tika iznīcinātas Otrā pasaules kara laikā, tomēr dažām izdevās atkopties un turpināt būvēt kuģus. ==== Citas valstis ==== Starp lielākajām Francijas kuģu būvētavām bija [[Ateliers et Chantiers de Penhoët|''Chantiers de Penhoët'']] [[Sennazēra|Sennazērā]], kura ir pazīstama kā SS [[Normandie (kuģis)|''Normandie'']] būvētāja. Šī kuģu būvētava apvienojās ar ''[[Ateliers et Chantiers de la Loire]]'', lai izveidotu kuģu būvētavu ''[[Chantiers de l'Atlantique]]'', kura ir būvējusi RMS ''[[Queen Mary 2]]''. Francijai bija lielas kuģu būvētavas arī [[Vidusjūra]]s piekrastē. Tāpat Itālijai un Nīderlandei arī bija kuģu būvētavas, kuras spēja būvēt lielus kuģus (piemēram, ''[[Fincantieri]]''). === Kuģniecības === ==== Britu ==== [[Attēls:Whitestarline.svg|thumb|180px|Kuģniecības līnijas ''[[White Star Line]]'' emblēma.]] Pastāvēja daudzas britu kuģniecības no kurām īpaši izcēlās divas: ''[[Cunard Line]]'' un ''[[White Star Line]]''. Abas tika dibinātas 1830. gados un bija iesaistītas sīvā savstarpējā konkurencē, 20. gadsimta sākumā abām piederēja pasaules lielākie un ātrākie laineri. Tomēr 1934. gadā finansiālas grūtības piespieda abas apvienoties un izveidot [[Cunard Line|''Cunard White Star Ltd'']]. Arī ''[[P&O]]'' aizņēma lielu tirgus daļu. ''[[Royal Mail Steam Packet Company]]'' bija ar valdību cieši saistīts [[valsts uzņēmums]]. Savas pastāvēšanas laikā, pirms 1931. gadā juridiska rakstura problēmas noveda līdz uzņēmuma likvidācijai, tas pārņēma daudzas kuģniecības kļūstot par vienu no lielākajiem uzņēmumiem pasaulē. Kuģniecības līnija ''[[Union-Castle Line]]'' ar ievērojama izmēra floti darbojās Āfrikā un Indijas okeānā. ==== Vācu, franču un holandiešu ==== [[Attēls:Norddeutscher Lloyd emblem.svg|thumb|150px|Kuģniecības ''[[Norddeutscher Lloyd]]'' emblēma.]] Vācijā sacentās divi konkurējoši uzņēmumi: ''[[Hamburg America Line]]'' (''Hamburg-Amerikanische Packetfahrt-Aktien-Gesellschaft (HAPAG)'' — vācu val.) un ''[[Norddeutscher Lloyd]]''. Pirmais un Otrais pasaules karš abiem uzņēmumiem nodarīja lielus zaudējumus, abu karu rezultātā uzņēmumi bija spiesti atteikties no saviem kuģiem par labu uzvarējušajām valstīm. 1970. gadā uzņēmumi apvienojās un izveidoja ''[[Hapag-Lloyd]]'' Okeāna laineru industrija Francijā arī sastāvēja no diviem konkurējošiem uzņēmumiem: ''[[Compagnie Générale Transatlantique]]'' (bieži saukta par "Transat" vai "Franču līniju") un ''[[Messageries Maritimes]]''. CGT apkalpoja Ziemeļatlantijas maršrutu ar tādiem pazīstamiem laineriem kā SS [[Normandie (kuģis)|''Normandie'']] un SS [[France (kuģis)|''France'']], kamēr MM darbojās franču kolonijās Āzijā un Āfrikā. Dekolonizācija 20. gadsimta otrajā pusē noveda pie strauja MM peļņas samazinājuma un 1975. gadā MM apvienojās ar CGT izveidojot [[CMA CGM|''Compagnie Générale Maritime'']]. Nīderlandē pastāvēja trīs vadoši uzņēmumi. Viens no tiem bija ''[[Holland America Line]]'', kas apkalpoja galvenokārt Ziemeļatlantijas maršrutu ar tādiem pazīstamiem kuģiem kā SS ''[[Nieuw Amsterdam]]'' un SS [[Rotterdam (kuģis)|''Rotterdam'']]. Atšķirībā no franču un vācu industrijām, ''Holland America Line'' nebija pašmāju konkurentu un tādējādi tā konkurēja tikai ar ārzemju kuģniecības līnijām. Abas pārējās holandiešu kuģniecības līnijas bija ''[[Stoomvaart Maatschappij Nederland]]'' (SMN), angļu valodā saukta arī par ''Netherland Line'', un ''Koninklijke Rotterdamsche Lloyd'' (KRL). Šīs kuģniecības līnijas piedāvāja regulārus pārvadājumus starp Nīderlandi un [[Nīderlandes Austrumindija|Nīderlandes Austrumindiju]], holandiešu koloniju Dienvidaustrumāzijā, tagad sauktu par [[Indonēzija|Indonēziju]], un starp tām ilgu laiku pastāvēja draudzīga konkurence. ==== Citas valstis ==== [[Attēls:House Flag of the Italian Line.svg|thumb|180px|Kuģniecības līnijas ''[[Italian Line]]'' karogs.]] Savienoto Valstu kuģniecība ''[[United States Lines]]'' mēģināja izkonkurēt no starptautiskās skatuves citas kuģniecības līnijas, bet konkurences cīņā zaudēja Eiropas uzņēmumiem. Itālijā 1932. gadā trīs uzņēmumu apvienošanās rezultātā tika izveidota kuģniecības līnija ''[[Italian Line]]''. Tā bija pazīstama kā laineru SS ''[[Rex]]'' un SS [[Andrea Doria (kuģis)|''Andrea Doria'']] operators. Japāna nodibināja ''[[Nippon Yusen]]'', arī sauktu par ''NYK Lines'', kura veica pasažieru pārvadājumus pāri Klusajam okeānam ar laineriem ''[[Hikawa Maru]]'' un ''[[Asama Maru]]''. == Maršruti == === Ziemeļatlantija === Pats svarīgākais no visiem okeānu laineru maršrutiem bija Ziemeļatlantijas maršruts. Tajā tika apkalpota liela daļa klientu, kuri ceļoja starp [[Liverpūle]]s, [[Sauthemptona]]s, [[Hamburga]]s, [[Havra]]s, [[Šerbūra]]s ostām un [[Ņujorka|Ņujorku]]. Šī maršruta [[Rentabilitāte|rentabilitāti]] veidoja migrācija uz Savienotajām Valstīm. Nepieciešamība pēc ātruma ietekmēja šim maršrutam paredzēto laineru būvi un ātrākais laineris tika apbalvots ar [[Zilā lente|zilo lenti]]. Maršruts nebija drošs, jo Ziemeļatlantijā bieži sastopamas vētras un aisbergi. Šajā maršrutā ir notikušas daudzas kuģu katastrofas, starp tām RMS [[Titāniks|''Titanic'']] nogrimšana, kuras apstākļi ir tikuši atspoguļoti daudzās grāmatās, mākslas un dokumentālajās filmās. Ziemeļatlantijas maršruta apkalpošanai priekšroku deva lielākās kuģniecības un tajā notika sīva sāncensība starp tām. === Dienvidatlantija === [[Attēls:Asturias (Royal Mail Line) par Kenneth Shoesmith.jpg|thumb|RMS [[Asturias (kuģis)|''Asturias'']] reklāmas plakāts.]] Dienvidatlantijas maršrutu izmantoja laineri, kuri devās uz Dienvidameriku, Āfriku un dažreiz Okeāniju. Kuģniecības līnija ''[[White Star Line]]'' dažus no saviem kuģiem, piemēram, ''[[Suevic]]'', izmantoja [[Liverpūle]]s — [[Keiptauna]]s — [[Sidneja]]s maršrutā.<ref>[http://thegreatoceanliners.com/articles/suevic/ Ljungström H. Suevic] The Great Ocean Liners 2018. gada 21. marts. Skatīts: 2022. gada 9. oktobrī</ref> Dienvidatlantijā nevaldīja tik sīva konkurence, kāda tā bija Ziemeļatlantijā. Arī bojā gājušu kuģu bija mazāk. Šajā maršrutā pārvadājumus veica kuģniecība ''[[Hamburg Süd]]''. Starp tās kuģiem bija slavenais SS ''[[Cap Arcona]]''<ref>[http://thegreatoceanliners.com/articles/cap-arcona-ii/ Ljungström H. Cap Arcona (II)] The Great Ocean Liners 2018. gada 10. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 9. oktobrī</ref> === Vidusjūra === [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] okeāna laineri bija bieži viesi. Daudzi uzņēmumi pelnīja ar migrāciju no Itālijas un Balkāniem uz Savienotajām Valstīm. ''Cunard Line'' kuģis RMS ''[[Carpathia]]'' apkalpoja [[Gibraltārs|Gibraltāra]] — [[Dženova]]s — [[Trieste]]s maršrutu.<ref>[http://thegreatoceanliners.com/articles/carpathia/ Ljungström H. Carpathia] The Great Ocean Liners 2018. gada 21. marts. Skatīts: 2022. gada 11. oktobrī</ref> Līdzīgi itāļu laineri šķērsoja Vidusjūru pirms ieiešanas Ziemeļatlantijas okeānā. [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] atvēršana Vidusjūru padarīja par iespējamu ceļu uz Āziju. === Indijas okeāns un Tālie Austrumi === Kolonizācija Āziju padarīja par īpaši pievilcīgu galamērķi kuģniecībām. Daudzām valdības amatpersonām laiku pa laikam vajadzēja uz turieni ceļot. Sākot no 1840. gadiem kuģniecība ''[[P&O]]'' organizēja ceļojumus uz Kolkatu pāri Suecas zemesšaurumam, jo kanāls vēl nebija uzbūvēts. Laiks, kāds bija nepieciešams ceļošanai pa šo maršrutu uz [[Indija|Indiju]], [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāziju]] un [[Japāna|Japānu]], bija ilgs un ceļā bija daudzas pieturvietas. 1930. gados šajā maršrutā aktīvi darbojās ''[[Messageries Maritimes]]'' ar saviem motorkuģiem. Viens no kuģniecības flagkuģiem bija 1949. gadā ekspluatēt sāktais [[Bianca C.|''La Marseillaise'']]. Dekolonizācija izraisīja šo kuģu peļņas kritumu. == Citādi == === Nacionālais simbols === Dažu okeāna laineru būve notika [[Nacionālisms|nacionālisma]] iespaidā. Vācijas jūras kara flotes spēju atdzimšana bija skaidrs apstiprinājums [[Vilhelms II Hoencollerns|Vācijas ķeizara Vilhelma II]] vēlmei redzēt savu valsti kļūstam par jūras lielvalsti. Tādējādi 1900. gadā pabeigtajam SS [[Deutschland (kuģis)|''Deutschland'']] bija tas gods nest savas valsts vārdu, gods, kuru tas pazaudēja pēc desmit gadu neapmierinošas karjeras. RMS ''[[Lusitania]]'' un RMS ''[[Mauretania]]'' uzbūvēja 1907. gadā ar britu valdības palīdzību, jo Apvienotajai Karalistei bija vēlme atgūt tās prestižu kā jūras lielvalstij. 1952. gadā ekspluatācijā pieņemtais SS [[United States (kuģis)|''United States'']] bija rezultāts Savienoto Valstu valdības vēlmei iegūt lielu un ātru kuģi, kuru varētu pārvērst par karaspēka pārvadātāju. SS ''[[Rex]]'' un SS ''[[Conte di Savoia]]'' būvēja un 1932. gadā pabeidza pēc [[Benito Musolīni]] pavēles. Visbeidzot 1961. gadā ekspluatēt sāktā SS [[France (kuģis)|''France'']] būve bija [[Šarls de Golls|Šarla de Golla]] vēlmes uzbūvēt franču nacionālo lepnumu rezultāts. Kuģa būvi finansēja Francijas valdība. Daži laineri kļuva ļoti populāri. Kuģiem ''Mauretania'' un ''[[Olympic]]'' savu karjeru laikā bija daudz pielūdzēju un to ekspluatācijas pārtraukšana ar sekojošu sagriešanu metāllūžņos izraisīja zināmas skumjas. Tāpat bija ar SS ''[[Île de France]]'', kura sagriešana metāllūžņos raisīja spēcīgas emocijas tā cienītāju vidū. Arī ''[[Queen Mary]]'' bija starp britiem ļoti populārs kuģis. === Jūras avārijas un incidenti === [[Attēls:Andrea Doria USCG 1.jpg|thumb|SS [[Andrea Doria (kuģis)|''Andrea Doria'']] nogrimšana pēc sadursmes ar MK ''Stockholm'' 1956. gadā.]] Daži okeāna laineri mūsdienās ir pazīstami, jo, tiem nogrimstot, gāja bojā liels skaits pasažieru. 1873. gadā RMS ''[[Atlantic]]'' uzskrēja uz zemūdens klints un nogrima [[Jaunskotija]]s piekrastē [[Kanāda|Kanādā]] paņemot vismaz 535 dzīvības. [[Titānika nogrimšana|RMS ''Titanic'' nogrimšana]] 1912. gadā, paņemot apmēram 1 500 dzīvību, izgaismoja kuģniecību pārlieku lielo pašpārliecinātību attiecībā uz saviem kuģiem, piemēram, neapgādājot tos ar pietiekamu skaitu glābšanas laivu. Pēc katastrofas tika pārvērtēti jūrniecības drošības noteikumi. Divus gadus vēlāk, 1914. gadā, RMS ''[[Empress of Ireland]]'' nogrima [[Sentlorensa|Sentlorensā]] pēc sadursmes ar citu kuģi. Gāja bojā 1 012 cilvēki. Starp citām kuģu nogrimšanām bija [[Lusitania nogremdēšana|RMS ''Lusitania'']] torpedēšana 1915. gadā paņemot 1 198 dzīvības un izprovocējot starptautiskus protestus, HMHS ''[[Britannic]]'' nogrimšana 1916. gadā pēc sadursmes ar jūras mīnu un MK ''[[Georges Philippar]]'' aizdegšanās un nogrimšana 1932. gadā Adenas līcī paņemot 54 dzīvības. 1956. gadā laikrakstu virsraksti vēstīja par SS [[Andrea Doria (kuģis)|''Andrea Doria'']] nogrimšanu ar 46 upuriem pēc sadursmes ar MK [[Astoria|''Stockholm'']]. 1985. gadā MK ''[[Achille Lauro]]'' Ēģiptes piekrastē [[Achille Lauro nolaupīšana|nolaupīja]] [[Palestīnas Atbrīvošanās fronte]]s (''Palestinian Liberation Front (PLF)'' — angļu val.) kaujinieki nogalinot vienu no sagrābtajiem ķīlniekiem. 1994. gadā kuģis aizdegās un nogrima Somālijas piekrastē. == Popkultūrā == === Literatūra === Okeāna laineriem ir spēcīga ietekme uz popkultūru gan to zelta laikmetā, gan pēc tā. 1871. gadā [[Žils Verns]] atstāstīja savu pieredzi uz SS ''[[Great Eastern]]'' novelē ''[[Peldošā pilsēta]]''. Rakstnieks [[Morgans Robertsons]] 1898. gadā uzrakstīja īso noveli ''[[Veltīgums - Titāna bojāeja]]'' par britu okeāna laineri ''Titan'', kurš saduras ar aisbergu un nogrimst Ziemeļatlantijā ar lieliem cilvēku upuriem. Noveles satura līdzība ar RMS [[Titāniks|''Titanic'']] nogrimšanu 14 gadus vēlāk noveda pie dažādām [[Titānika konspirācijas teorijas|kuģa ''Titanic'' konspirācijas teorijām]].<ref>[https://www.delfi.lv/news/arzemes/morgans-robertsons-rakstnieks-kurs-paredzeja-titanika-bojaeju.d?id=46026051 Morgans Robertsons — rakstnieks, kurš paredzēja 'Titānika' bojāeju] Delfi. 2015. gada 27. maijs. Skatīts: 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Filmas === Filmās okeāna lainerus bieži izmantoja kā vidi mīlas stāstiem, piemēram, 1939. gada filmā ''[[Love Affair]]''. Tāpat tos izmantoja kā notikumu risināšanās vietu katastrofu filmās. 1960. gada filmu ''[[The Last Voyage]]'' filmēja uz kuģa ''[[Île de France]]'', kuru izmantoja kā peldošu rekvizītu un pie reizes sagrieza metāllūžņos. Bet 1972. gada filma ''[[The Poseidon Adventure]]'' kļuva par žanra klasiku, kura ir iedvesmojusi daudzus pakaļdarījumus.<ref>[https://www.imdb.com/title/tt0069113/?ref_=ttmi_tt The Poseidon Adventure] IMDb. Skatīts: 2022. gada 21. oktobrī</ref> Kuģa [[Titānika nogrimšana|''Titanic'' nogrimšana]] piesaistīja lielu filmu industrijas uzmanību. Tika uzņemtas gandrīz [[Filmu par Titāniku saraksts|septiņpadsmit filmas]], kurās atspoguļoja šo notikumu, bet [[Džeimss Kemerons|Džeimsa Kemerona]] [[Titāniks (filma)|1997. gada filma]] bija komerciāli pati veiksmīgākā. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|colwidth=40em}} == Ārējās saites == {{commons category|Ocean liners|Okeāna laineri}} * [https://curlie.org/en/Society/History/By_Topic/Maritime/Ships/Ocean_Liners Tiešsaistes resursi par okeāna laineriem ''Curlie'' vietnē.] {{en ikona}} * [https://www.frenchlines.com/en/ ''French Lines'' interneta vietne. Informācija par kuģniecībām ''Compagnie Générale Transatlantique'', ''Compagnie des Messageries Maritimes'' un ''Compagnie Générale Maritime (CGM)'', kura izveidojās pirmo divu apvienošanās rezultātā.] {{en ikona}} [[Kategorija:Kuģu tipi]] 3emzgins372mtturvy8iib5exxih8wf 0 524947 4490564 3717353 2026-07-05T15:58:23Z Vylks 50297 Noņēma pāradresāciju uz [[Gregs Berhalters]] 4490564 wikitext text/x-wiki '''Berhalters''' var būt: * [[Gregs Berhalters]] (''Gregg Berhalter''; 1973) ― ASV futbolists un treneris; * [[Sebastjans Berhalters]] (''Sebastian Berhalter''; 2001) ― ASV futbolists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] p491p1s2vwljphvitnleqw8dnt5r13l 0 527960 4490945 4484118 2026-07-06T11:26:42Z ~2026-38588-97 147691 Papildināts ieraksts 4490945 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Patmalnieks | vārds_orģ = | attēls = Zanda Kalniņa-Lukaševica tiekas ar Vācijas vēstnieku 02.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Jānis Patmalnieks 2023. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1980|04|11}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[Jaunais laiks]] <small>(2004—2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(kopš 2011)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jānis Patmalnieks''' (dzimis {{dat|1980|04|11}}) ir [[latvieši|latviešu]] jurists un [[politiķis]], pārstāv partiju "Vienotība". Šobrīd (2026) viņš ir [[14. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" saraksta. == Dzīvesgājums == 2003. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], jau studiju laikā strādāja par [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Rīgas Ziemeļu rajona]] izpilddirekcijas juristu (2002—2004). 2008. gadā Latvijas Universitātē ieguvis humanitāro zinātņu [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] [[Filozofija|filozofijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/janis-patmalnieks|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-03-02}}</ref> J. Patmalnieks ir precējies. Ģimenē aug divi bērni. === Politiskā darbība === [[8. Saeima]]s darbības laikā J. Patmalnieks bija partijas "[[Jaunais laiks]]" Saeimas frakcijas konsultants (2004—2005), un Īpašu uzdevumu elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]] (2005—2006). 2006. gadā J. Patmalnieks kļuva par [[Latvijas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministra]] [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] padomnieku un viņa palīgu Saeimā. No 2006. gada līdz 2009. gadam bija partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas konsultants un vecākais konsultants. 2009. gadā J. Patmalnieks kļuva par [[Eiroparlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta K. Kariņa padomnieku [[Brisele|Briselē]]. 2016. gadā viņš kļuva par ekonomikas ministra [[Arvils Ašeradens|Arvila Ašeradena]] padomnieku, tad par [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietnieku [[enerģētika]]s jautājumos (2016—2019). 2019. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] Krišjāņa Kariņa biroja vadītāju (2019—2022). 2020. gadā kandidēja [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]", bet netika ievēlēts. 2022. gadā tika [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] par [[14. Saeima]]s deputātu. Pēc [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Ministru kabineta]] apstiprināšanas kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parlamentāro sekretāru. Saglabāja Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra amatu līdz 2024. gada aprīlim, kad Ministru prezidente jau bija [[Evika Siliņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.04.2024-premjeres-silinas-parlamentara-sekretare-bus-lidzsineja-padomniece-klavina.a549295/|title=Premjeres Siliņas parlamentārā sekretāre būs līdzšinējā padomniece Kļaviņa|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-17|language=lv}}</ref> 2025. gada augustā kļuva par [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas]] parlamentāro sekretāru. Šo amatu ieņēma līdz E. Siliņas [[Valdības krīze Latvijā (2026)|valdības]] demisijai 2026. gada maijā. 2026. gada jūnijā ievēlēts par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/35947-vides-klimata-un-energetikas-apakskomisiju-turpmak-vadis-janis-patmalnieks|title=Vides, klimata un enerģētikas apakškomisiju turpmāk vadīs Jānis Patmalnieks|website=saeima.lv|access-date=2026-06-17|language=lv}}</ref> Strādā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Pieprasījumu komisijā. Savā Saeimas deputāta darbā uzsvaru liek uz Latvijas enerģētikas politiku,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/taisnigakas-un-prognozejamakas-siltumenergijas-cenas-riga-jauna-vienotiba-iesniedz-grozijumus-energetikas-likuma/|title=Taisnīgākas un prognozējamākas siltumenerģijas cenas Rīgā – “Jaunā Vienotība” iesniedz grozījumus Enerģētikas likumā|last=Patmalnieks|first=Jānis|website=Jaunā Vienotība|access-date=2026-06-17|date=2026-04-15|language=lv-LV}}</ref> enerģētisko drošību<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/par-klimata-politikas-lietderigumu/|title=Jānis Patmalnieks: Par klimata politikas lietderīgumu|last=Patmalnieks|website=Jaunā Vienotība|access-date=2026-06-17|date=2025-02-12|language=lv-LV|first=Jānis}}</ref> un birokrātiskā sloga samazināšanu uzņēmējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/jauna-vienotiba-iesniedz-grozijumus-komerclikuma-lai-mazinatu-birokratisko-slogu-uznemejiem/|title=Jaunā VIENOTĪBA iesniedz grozījumus Komerclikumā, lai mazinātu birokrātisko slogu uzņēmējiem|last=Patmalnieks|website=Jaunā Vienotība|access-date=2026-06-17|date=2025-03-11|language=lv-LV|first=Jānis}}</ref> Jānis Patmalnieks kandidē 15. Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā no politisko organizāciju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" ar devīto numuru kandidātu sarakstā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/riga/jauna-vienotiba/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-07-06}}</ref>. === Darbība enerģētikas jomā === Jāņa Patmalnieka profesionālā un politiskā darbība ir ilgstoši saistīta ar Latvijas [[enerģētika]]s politikas veidošanu, [[Atjaunojamie energoresursi|atjaunojamo energoresursu]] integrāciju un mājokļu [[energoefektivitāte]]s jautājumiem. No 2016. līdz 2019. gadam viņš ieņēma Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu enerģētikas jautājumos, koordinējot nozares stratēģisko plānošanu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/280865-ekonomikas-ministrijas-valsts-sekretara-vietnieka-amatam-energetikas-jautajumos-izvelets-janis-patmalnieks-2016|title=Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatam enerģētikas jautājumos izvēlēts Jānis Patmalnieks - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-06-18|language=lv}}</ref> Kā 14. Saeimas deputāts un partijas apvienības "Jaunā Vienotība" pārstāvis J. Patmalnieks kā galvenās prioritātes darbībai parlamentā vēlēšanu kampaņas laikā definēja siltuma un elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanu no bezizmešu avotiem, tādējādi sekmējot valsts enerģētisko neatkarību, kā arī valsts atbalsta nodrošināšanu mājsaimniecībām energoefektivitātes uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/jauna-vienotiba/1152-janis-patmalnieks|title=Jānis Patmalnieks - Jaunā VIENOTĪBA / 14. Saeimas vēlēšanas - LSM.lv|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-18|language=lv}}</ref> Viņš publiski aizstāvējis nepieciešamību straujāk attīstīt [[Vēja elektrostacija|vēja elektrostaciju]] projektus Latvijā, norādot uz to nozīmi valsts ekonomiskajā konkurētspējā un salīdzinot nacionālos mērķus ar Eiropas enerģētikas stratēģiju kontekstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/veja-energija-latvijas-neizmantota-iespeja/|title=Jānis Patmalnieks: Vēja enerģija – Latvijas neizmantotā iespēja|last=Patmalnieks|first=Jānis|website=Jaunā Vienotība|access-date=2026-06-18|date=2025-06-15|language=lv-LV}}</ref> Par likumdošanas aktivitātēm 14. Saeimā, kuras vērstas uz straujāku vēja enerģijas attīstību Latvijā ticis publiski kritizēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/714552-vai-deputats-patmalnieks-lobe-veja-parku-attistitaju-ar-nosleptiem-patiesa-labuma-guvejiem-trauksmi-cel-biedriba-piekraste-ritdienai|title=Vai deputāts Patmalnieks lobē vēja parku attīstītāju ar noslēptiem patiesā labuma guvējiem? Trauksmi ceļ biedrība “Piekraste rītdienai”|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-18|date=2026-06-17|language=lv}}</ref> 14. Saeimas darba laikā J. Patmalnieks ierosinājis virkni likumdošanas iniciatīvu, kas vērtstas uz siltumenerģijas cenas samazinājumu — cenas griestus siltumenerģijai no šķeldas kaltlu mājām Rīgā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/6CEFB420E78F4FA7C2258DF0003B05B0?OpenDocument|title=Paskaidrojošais ziņojums par Saeimas pieņemto 2026. gada 12. februāra likumu “Grozījumi Enerģētikas likumā”|website=titania.saeima.lv|access-date=2026-06-18}}</ref> un atlikumsiltuma no Rīgas koģenerācijas stacijām izmantošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/2555#section_139|title=Latvijas Republikas Saeima 2024. gada 13. jūnija sēdes stenogramma|website=saeima.lv|access-date=2026-06-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=49833|title=Enerģētikas likums, 49. pants|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-06-18|language=lv}}</ref> === Aktivitātes saistībā ar obligātās iepirkumu komponentes atgūšanas izvērtējumu === 2025. gada 21. novembrī Jānis Patmalnieks vērsās Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, lūdzot izvērtēt biedrības "Tiesiskums.lv" darbību, kura solīja iedzīvotājiem atgūt obligātā iepirkuma komponenti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120095951/iespejams-maldinasana-deputats-ludz-ptac-vertet-oik-atgusanas-kampanu|title="Iespējams, maldināšana" – deputāts lūdz PTAC vērtēt OIK atgūšanas kampaņu|last=Spalvēns|first=Raivis|website=Delfi|access-date=2026-07-06|date=2025-11-21|language=lv}}</ref>. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs savā atbildēt atzina, ka biedrība "Tiesiskums.lv" ir īstenojusi maldīgu komercpraksi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120122622/biedriba-tiesiskumslv-par-oik-cilvekus-maldinajusi-secinajis-ptac-organizacija-nepiekrit|title=Biedrība "Tiesiskums.lv" par OIK cilvēkus maldinājusi, secinājis PTAC; organizācija nepiekrīt|website=Delfi|access-date=2026-07-06|date=2026-06-14|language=lv}}</ref>. Biedrības darbības izvērtējumu turpina Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.02.2026-generalprokuratura-sak-parbaudi-par-biedribas-tiesiskumslv-darbibu.a635279/|title=Ģenerālprokuratūra sāk pārbaudi par biedrības «Tiesiskums.lv» darbību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-06|language=lv}}</ref>. === Sabiedriskā darbība === J. Patmalnieks ir aktīvs [[Rīga]]<nowiki/>s apkaimes biedrības "Juglas attīstības biedrība" biedrs un saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem ieņem tajā valdes locekļa amatu. Kopš studiju gadiem ir [[Lettonia|studentu korporācijas "Lettonia"]] biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Patmalnieks, Jānis}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] m92hg5hauwonby26gmg1y8z9auxnv60 4490946 4490945 2026-07-06T11:27:23Z ~2026-38588-97 147691 /* Aktivitātes saistībā ar obligātās iepirkumu komponentes atgūšanas izvērtējumu */ precizēta gramatika 4490946 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Patmalnieks | vārds_orģ = | attēls = Zanda Kalniņa-Lukaševica tiekas ar Vācijas vēstnieku 02.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Jānis Patmalnieks 2023. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1980|04|11}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[Jaunais laiks]] <small>(2004—2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(kopš 2011)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jānis Patmalnieks''' (dzimis {{dat|1980|04|11}}) ir [[latvieši|latviešu]] jurists un [[politiķis]], pārstāv partiju "Vienotība". Šobrīd (2026) viņš ir [[14. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" saraksta. == Dzīvesgājums == 2003. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], jau studiju laikā strādāja par [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Rīgas Ziemeļu rajona]] izpilddirekcijas juristu (2002—2004). 2008. gadā Latvijas Universitātē ieguvis humanitāro zinātņu [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] [[Filozofija|filozofijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/janis-patmalnieks|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-03-02}}</ref> J. Patmalnieks ir precējies. Ģimenē aug divi bērni. === Politiskā darbība === [[8. Saeima]]s darbības laikā J. Patmalnieks bija partijas "[[Jaunais laiks]]" Saeimas frakcijas konsultants (2004—2005), un Īpašu uzdevumu elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]] (2005—2006). 2006. gadā J. Patmalnieks kļuva par [[Latvijas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministra]] [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] padomnieku un viņa palīgu Saeimā. No 2006. gada līdz 2009. gadam bija partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas konsultants un vecākais konsultants. 2009. gadā J. Patmalnieks kļuva par [[Eiroparlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta K. Kariņa padomnieku [[Brisele|Briselē]]. 2016. gadā viņš kļuva par ekonomikas ministra [[Arvils Ašeradens|Arvila Ašeradena]] padomnieku, tad par [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietnieku [[enerģētika]]s jautājumos (2016—2019). 2019. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] Krišjāņa Kariņa biroja vadītāju (2019—2022). 2020. gadā kandidēja [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]", bet netika ievēlēts. 2022. gadā tika [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] par [[14. Saeima]]s deputātu. Pēc [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Ministru kabineta]] apstiprināšanas kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parlamentāro sekretāru. Saglabāja Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra amatu līdz 2024. gada aprīlim, kad Ministru prezidente jau bija [[Evika Siliņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.04.2024-premjeres-silinas-parlamentara-sekretare-bus-lidzsineja-padomniece-klavina.a549295/|title=Premjeres Siliņas parlamentārā sekretāre būs līdzšinējā padomniece Kļaviņa|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-17|language=lv}}</ref> 2025. gada augustā kļuva par [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas]] parlamentāro sekretāru. Šo amatu ieņēma līdz E. Siliņas [[Valdības krīze Latvijā (2026)|valdības]] demisijai 2026. gada maijā. 2026. gada jūnijā ievēlēts par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/35947-vides-klimata-un-energetikas-apakskomisiju-turpmak-vadis-janis-patmalnieks|title=Vides, klimata un enerģētikas apakškomisiju turpmāk vadīs Jānis Patmalnieks|website=saeima.lv|access-date=2026-06-17|language=lv}}</ref> Strādā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Pieprasījumu komisijā. Savā Saeimas deputāta darbā uzsvaru liek uz Latvijas enerģētikas politiku,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/taisnigakas-un-prognozejamakas-siltumenergijas-cenas-riga-jauna-vienotiba-iesniedz-grozijumus-energetikas-likuma/|title=Taisnīgākas un prognozējamākas siltumenerģijas cenas Rīgā – “Jaunā Vienotība” iesniedz grozījumus Enerģētikas likumā|last=Patmalnieks|first=Jānis|website=Jaunā Vienotība|access-date=2026-06-17|date=2026-04-15|language=lv-LV}}</ref> enerģētisko drošību<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/par-klimata-politikas-lietderigumu/|title=Jānis Patmalnieks: Par klimata politikas lietderīgumu|last=Patmalnieks|website=Jaunā Vienotība|access-date=2026-06-17|date=2025-02-12|language=lv-LV|first=Jānis}}</ref> un birokrātiskā sloga samazināšanu uzņēmējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/jauna-vienotiba-iesniedz-grozijumus-komerclikuma-lai-mazinatu-birokratisko-slogu-uznemejiem/|title=Jaunā VIENOTĪBA iesniedz grozījumus Komerclikumā, lai mazinātu birokrātisko slogu uzņēmējiem|last=Patmalnieks|website=Jaunā Vienotība|access-date=2026-06-17|date=2025-03-11|language=lv-LV|first=Jānis}}</ref> Jānis Patmalnieks kandidē 15. Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā no politisko organizāciju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" ar devīto numuru kandidātu sarakstā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/riga/jauna-vienotiba/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-07-06}}</ref>. === Darbība enerģētikas jomā === Jāņa Patmalnieka profesionālā un politiskā darbība ir ilgstoši saistīta ar Latvijas [[enerģētika]]s politikas veidošanu, [[Atjaunojamie energoresursi|atjaunojamo energoresursu]] integrāciju un mājokļu [[energoefektivitāte]]s jautājumiem. No 2016. līdz 2019. gadam viņš ieņēma Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu enerģētikas jautājumos, koordinējot nozares stratēģisko plānošanu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/280865-ekonomikas-ministrijas-valsts-sekretara-vietnieka-amatam-energetikas-jautajumos-izvelets-janis-patmalnieks-2016|title=Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatam enerģētikas jautājumos izvēlēts Jānis Patmalnieks - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-06-18|language=lv}}</ref> Kā 14. Saeimas deputāts un partijas apvienības "Jaunā Vienotība" pārstāvis J. Patmalnieks kā galvenās prioritātes darbībai parlamentā vēlēšanu kampaņas laikā definēja siltuma un elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanu no bezizmešu avotiem, tādējādi sekmējot valsts enerģētisko neatkarību, kā arī valsts atbalsta nodrošināšanu mājsaimniecībām energoefektivitātes uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/jauna-vienotiba/1152-janis-patmalnieks|title=Jānis Patmalnieks - Jaunā VIENOTĪBA / 14. Saeimas vēlēšanas - LSM.lv|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-18|language=lv}}</ref> Viņš publiski aizstāvējis nepieciešamību straujāk attīstīt [[Vēja elektrostacija|vēja elektrostaciju]] projektus Latvijā, norādot uz to nozīmi valsts ekonomiskajā konkurētspējā un salīdzinot nacionālos mērķus ar Eiropas enerģētikas stratēģiju kontekstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/veja-energija-latvijas-neizmantota-iespeja/|title=Jānis Patmalnieks: Vēja enerģija – Latvijas neizmantotā iespēja|last=Patmalnieks|first=Jānis|website=Jaunā Vienotība|access-date=2026-06-18|date=2025-06-15|language=lv-LV}}</ref> Par likumdošanas aktivitātēm 14. Saeimā, kuras vērstas uz straujāku vēja enerģijas attīstību Latvijā ticis publiski kritizēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/714552-vai-deputats-patmalnieks-lobe-veja-parku-attistitaju-ar-nosleptiem-patiesa-labuma-guvejiem-trauksmi-cel-biedriba-piekraste-ritdienai|title=Vai deputāts Patmalnieks lobē vēja parku attīstītāju ar noslēptiem patiesā labuma guvējiem? Trauksmi ceļ biedrība “Piekraste rītdienai”|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-18|date=2026-06-17|language=lv}}</ref> 14. Saeimas darba laikā J. Patmalnieks ierosinājis virkni likumdošanas iniciatīvu, kas vērtstas uz siltumenerģijas cenas samazinājumu — cenas griestus siltumenerģijai no šķeldas kaltlu mājām Rīgā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/6CEFB420E78F4FA7C2258DF0003B05B0?OpenDocument|title=Paskaidrojošais ziņojums par Saeimas pieņemto 2026. gada 12. februāra likumu “Grozījumi Enerģētikas likumā”|website=titania.saeima.lv|access-date=2026-06-18}}</ref> un atlikumsiltuma no Rīgas koģenerācijas stacijām izmantošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/2555#section_139|title=Latvijas Republikas Saeima 2024. gada 13. jūnija sēdes stenogramma|website=saeima.lv|access-date=2026-06-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=49833|title=Enerģētikas likums, 49. pants|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-06-18|language=lv}}</ref> === Aktivitātes saistībā ar obligātā iepirkuma komponentes atgūšanas izvērtējumu === 2025. gada 21. novembrī Jānis Patmalnieks vērsās Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, lūdzot izvērtēt biedrības "Tiesiskums.lv" darbību, kura solīja iedzīvotājiem atgūt obligātā iepirkuma komponenti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120095951/iespejams-maldinasana-deputats-ludz-ptac-vertet-oik-atgusanas-kampanu|title="Iespējams, maldināšana" – deputāts lūdz PTAC vērtēt OIK atgūšanas kampaņu|last=Spalvēns|first=Raivis|website=Delfi|access-date=2026-07-06|date=2025-11-21|language=lv}}</ref>. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs savā atbildēt atzina, ka biedrība "Tiesiskums.lv" ir īstenojusi maldīgu komercpraksi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120122622/biedriba-tiesiskumslv-par-oik-cilvekus-maldinajusi-secinajis-ptac-organizacija-nepiekrit|title=Biedrība "Tiesiskums.lv" par OIK cilvēkus maldinājusi, secinājis PTAC; organizācija nepiekrīt|website=Delfi|access-date=2026-07-06|date=2026-06-14|language=lv}}</ref>. Biedrības darbības izvērtējumu turpina Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.02.2026-generalprokuratura-sak-parbaudi-par-biedribas-tiesiskumslv-darbibu.a635279/|title=Ģenerālprokuratūra sāk pārbaudi par biedrības «Tiesiskums.lv» darbību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-06|language=lv}}</ref>. === Sabiedriskā darbība === J. Patmalnieks ir aktīvs [[Rīga]]<nowiki/>s apkaimes biedrības "Juglas attīstības biedrība" biedrs un saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem ieņem tajā valdes locekļa amatu. Kopš studiju gadiem ir [[Lettonia|studentu korporācijas "Lettonia"]] biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Patmalnieks, Jānis}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] cc82bleafvhdpm0w63ec7lndgbesr1b 4490947 4490946 2026-07-06T11:40:44Z Biafra 13794 4490947 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Patmalnieks | vārds_orģ = | attēls = Zanda Kalniņa-Lukaševica tiekas ar Vācijas vēstnieku 02.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Jānis Patmalnieks 2023. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1980|04|11}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[Jaunais laiks]] <small>(2004—2011)</small> * [[Vienotība]] <small>(kopš 2011)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jānis Patmalnieks''' (dzimis {{dat|1980|04|11}}) ir [[latvieši|latviešu]] jurists un [[politiķis]], pārstāv partiju "Vienotība". Šobrīd (2026) viņš ir [[14. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" saraksta. == Dzīvesgājums == 2003. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]]. Jau studiju laikā strādāja par [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Rīgas Ziemeļu rajona]] izpilddirekcijas juristu (2002—2004). 2008. gadā Latvijas Universitātē ieguvis humanitāro zinātņu [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] [[Filozofija|filozofijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/janis-patmalnieks|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-03-02}}</ref> J. Patmalnieks ir precējies. Ģimenē aug divi bērni. === Politiskā darbība === [[8. Saeima]]s darbības laikā J. Patmalnieks bija partijas "[[Jaunais laiks]]" Saeimas frakcijas konsultants (2004—2005), un Īpašu uzdevumu elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]] (2005—2006). 2006. gadā J. Patmalnieks kļuva par [[Latvijas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministra]] [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] padomnieku un viņa palīgu Saeimā. No 2006. gada līdz 2009. gadam bija partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas konsultants un vecākais konsultants. 2009. gadā J. Patmalnieks kļuva par [[Eiroparlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta K. Kariņa padomnieku [[Brisele|Briselē]]. 2016. gadā viņš kļuva par ekonomikas ministra [[Arvils Ašeradens|Arvila Ašeradena]] padomnieku, tad par [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietnieku [[enerģētika]]s jautājumos (2016—2019). 2019. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] Krišjāņa Kariņa biroja vadītāju (2019—2022). 2020. gadā kandidēja [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]", bet netika ievēlēts. 2022. gadā tika [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] par [[14. Saeima]]s deputātu. Pēc [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Ministru kabineta]] apstiprināšanas kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parlamentāro sekretāru. Saglabāja Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra amatu līdz 2024. gada aprīlim, kad Ministru prezidente jau bija [[Evika Siliņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.04.2024-premjeres-silinas-parlamentara-sekretare-bus-lidzsineja-padomniece-klavina.a549295/|title=Premjeres Siliņas parlamentārā sekretāre būs līdzšinējā padomniece Kļaviņa|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-17|language=lv}}</ref> 2025. gada augustā kļuva par [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas]] parlamentāro sekretāru. Šo amatu ieņēma līdz E. Siliņas [[Valdības krīze Latvijā (2026)|valdības]] demisijai 2026. gada maijā. 2026. gada jūnijā ievēlēts par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/35947-vides-klimata-un-energetikas-apakskomisiju-turpmak-vadis-janis-patmalnieks|title=Vides, klimata un enerģētikas apakškomisiju turpmāk vadīs Jānis Patmalnieks|website=saeima.lv|access-date=2026-06-17|language=lv}}</ref> Strādā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Pieprasījumu komisijā. Savā Saeimas deputāta darbā uzsvaru liek uz Latvijas enerģētikas politiku,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/taisnigakas-un-prognozejamakas-siltumenergijas-cenas-riga-jauna-vienotiba-iesniedz-grozijumus-energetikas-likuma/|title=Taisnīgākas un prognozējamākas siltumenerģijas cenas Rīgā – “Jaunā Vienotība” iesniedz grozījumus Enerģētikas likumā|last=Patmalnieks|first=Jānis|website=Jaunā Vienotība|access-date=2026-06-17|date=2026-04-15|language=lv-LV}}</ref> enerģētisko drošību<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/par-klimata-politikas-lietderigumu/|title=Jānis Patmalnieks: Par klimata politikas lietderīgumu|last=Patmalnieks|website=Jaunā Vienotība|access-date=2026-06-17|date=2025-02-12|language=lv-LV|first=Jānis}}</ref> un birokrātiskā sloga samazināšanu uzņēmējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/jauna-vienotiba-iesniedz-grozijumus-komerclikuma-lai-mazinatu-birokratisko-slogu-uznemejiem/|title=Jaunā VIENOTĪBA iesniedz grozījumus Komerclikumā, lai mazinātu birokrātisko slogu uzņēmējiem|last=Patmalnieks|website=Jaunā Vienotība|access-date=2026-06-17|date=2025-03-11|language=lv-LV|first=Jānis}}</ref> Jānis Patmalnieks kandidē [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] Rīgas vēlēšanu apgabalā no politisko organizāciju apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" ar devīto numuru kandidātu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/riga/jauna-vienotiba/|title=SV2026 - 2026. gada Saeimas vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-07-06}}</ref> === Darbība enerģētikas jomā === Jāņa Patmalnieka profesionālā un politiskā darbība ir ilgstoši saistīta ar Latvijas [[enerģētika]]s politikas veidošanu, [[Atjaunojamie energoresursi|atjaunojamo energoresursu]] integrāciju un mājokļu [[energoefektivitāte]]s jautājumiem. No 2016. līdz 2019. gadam viņš ieņēma Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu enerģētikas jautājumos, koordinējot nozares stratēģisko plānošanu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/280865-ekonomikas-ministrijas-valsts-sekretara-vietnieka-amatam-energetikas-jautajumos-izvelets-janis-patmalnieks-2016|title=Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatam enerģētikas jautājumos izvēlēts Jānis Patmalnieks - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-06-18|language=lv}}</ref> Kā 14. Saeimas deputāts un partijas apvienības "Jaunā Vienotība" pārstāvis J. Patmalnieks kā galvenās prioritātes darbībai parlamentā vēlēšanu kampaņas laikā definēja siltuma un elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanu no bezizmešu avotiem, tādējādi sekmējot valsts enerģētisko neatkarību, kā arī valsts atbalsta nodrošināšanu mājsaimniecībām energoefektivitātes uzlabošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/jauna-vienotiba/1152-janis-patmalnieks|title=Jānis Patmalnieks - Jaunā VIENOTĪBA / 14. Saeimas vēlēšanas - LSM.lv|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-18|language=lv}}</ref> Viņš publiski aizstāvējis nepieciešamību straujāk attīstīt [[Vēja elektrostacija|vēja elektrostaciju]] projektus Latvijā, norādot uz to nozīmi valsts ekonomiskajā konkurētspējā un salīdzinot nacionālos mērķus ar Eiropas enerģētikas stratēģiju kontekstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/veja-energija-latvijas-neizmantota-iespeja/|title=Jānis Patmalnieks: Vēja enerģija – Latvijas neizmantotā iespēja|last=Patmalnieks|first=Jānis|website=Jaunā Vienotība|access-date=2026-06-18|date=2025-06-15|language=lv-LV}}</ref> Par likumdošanas aktivitātēm 14. Saeimā, kuras vērstas uz straujāku vēja enerģijas attīstību Latvijā ticis publiski kritizēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/714552-vai-deputats-patmalnieks-lobe-veja-parku-attistitaju-ar-nosleptiem-patiesa-labuma-guvejiem-trauksmi-cel-biedriba-piekraste-ritdienai|title=Vai deputāts Patmalnieks lobē vēja parku attīstītāju ar noslēptiem patiesā labuma guvējiem? Trauksmi ceļ biedrība “Piekraste rītdienai”|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-18|date=2026-06-17|language=lv}}</ref> 14. Saeimas darba laikā J. Patmalnieks ierosinājis virkni likumdošanas iniciatīvu, kas vērtstas uz siltumenerģijas cenas samazinājumu — cenas griestus siltumenerģijai no šķeldas kaltlu mājām Rīgā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/6CEFB420E78F4FA7C2258DF0003B05B0?OpenDocument|title=Paskaidrojošais ziņojums par Saeimas pieņemto 2026. gada 12. februāra likumu “Grozījumi Enerģētikas likumā”|website=titania.saeima.lv|access-date=2026-06-18}}</ref> un atlikumsiltuma no Rīgas koģenerācijas stacijām izmantošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/2555#section_139|title=Latvijas Republikas Saeima 2024. gada 13. jūnija sēdes stenogramma|website=saeima.lv|access-date=2026-06-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=49833|title=Enerģētikas likums, 49. pants|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-06-18|language=lv}}</ref> === Aktivitātes saistībā ar obligātā iepirkuma komponentes atgūšanas izvērtējumu === 2025. gada 21. novembrī Jānis Patmalnieks vērsās Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, lūdzot izvērtēt biedrības "Tiesiskums.lv" darbību, kura solīja iedzīvotājiem atgūt obligātā iepirkuma komponenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120095951/iespejams-maldinasana-deputats-ludz-ptac-vertet-oik-atgusanas-kampanu|title="Iespējams, maldināšana" – deputāts lūdz PTAC vērtēt OIK atgūšanas kampaņu|last=Spalvēns|first=Raivis|website=Delfi|access-date=2026-07-06|date=2025-11-21|language=lv}}</ref> Patērētāju tiesību aizsardzības centrs savā atbildēt atzina, ka biedrība "Tiesiskums.lv" ir īstenojusi maldīgu komercpraksi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120122622/biedriba-tiesiskumslv-par-oik-cilvekus-maldinajusi-secinajis-ptac-organizacija-nepiekrit|title=Biedrība "Tiesiskums.lv" par OIK cilvēkus maldinājusi, secinājis PTAC; organizācija nepiekrīt|website=Delfi|access-date=2026-07-06|date=2026-06-14|language=lv}}</ref> Biedrības darbības izvērtējumu turpina [[Latvijas Ģenerālprokuratūra|Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.02.2026-generalprokuratura-sak-parbaudi-par-biedribas-tiesiskumslv-darbibu.a635279/|title=Ģenerālprokuratūra sāk pārbaudi par biedrības «Tiesiskums.lv» darbību|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-06|language=lv}}</ref> === Sabiedriskā darbība === J. Patmalnieks ir aktīvs [[Rīga]]<nowiki/>s apkaimes biedrības "Juglas attīstības biedrība" biedrs un saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem ieņem tajā valdes locekļa amatu. Kopš studiju gadiem ir [[Lettonia|studentu korporācijas "Lettonia"]] biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Patmalnieks, Jānis}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] phk755r0e83w4l4xa9x8c00vrbuhkyc 0 537859 4490825 4238767 2026-07-06T06:34:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490825 wikitext text/x-wiki {{Nejaukt ar|Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)}} {{Organizācijas infokaste | full_name = Национальная республиканская армия | nombre nativo = Национальная республиканская армия | nombre nativo lengua = | logo = White-blue-white_flag.svg | logo_size = 214 | location_country = {{RUS}} | sec_gen = | key_people = [[Iļja Ponamarjovs]] | website = https://t.me/nationalrepublicanarmy }} '''Nacionālā republikāniskā armija''' '''(NRA)''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Национальная республиканская армия'') ir [[Krievi|krievu]] [[Partizāni|partizānu]] kustība, kas darbojas, lai vardarbīgi gāztu [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] valdību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://t.me/nationalrepublicanarmy|title=Национальная Республиканская Армия {{!}} Роспартизан|website=Telegram|access-date=2023-04-05}}</ref> Dibināta 2022. gadā pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]].<ref>{{Atsauce|title=В РОССИИ СОЗДАНА НАЦИОНАЛЬНАЯ РЕСПУБЛИКАНСКАЯ АРМИЯ, ОСУЩЕСТВИВШАЯ ПОКУШЕНИЕ НА ДУГИНА|url=https://www.youtube.com/watch?v=pofT8V8vytc|accessdate=2023-04-05|language=lv-LV}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Russia military comissariat arson map.png|thumb|Veiktie uzbrukumi Krievijā (2022)]] [[Attēls:Ilya Ponomarev.png|thumb|Krievijas opozicionārs Iļja Ponomarjovs]] Pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā sākšanās tika ziņots par Krievijas armijas iesaukšanas centru dedzināšanas uzbrukumiem. Bijušais [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlamenta]] deputāts Iļja Ponomarjovs apgalvo, ka 2022. gada aprīlī ir sazinājies ar vienu no grupām, kas stāv aiz šiem dedzināšanas aktiem. Ponomarjovs atbalstīja dedzināšanas aktus konferencē Viļņā un vienlaikus nodibināja divus medijus [[Kijiva|Kijivā]], kas ir vērsti uz pret Putinu noskaņotu auditoriju Krievijā. 2022. gada augustā tika nogalināta krievu filozofa un "[[Krievu pasaule]]s" ideologa [[Aleksandrs Dugins|Aleksandra Dugina]] meita [[Darja Dugina]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-specdienesti-putina-ideologa-meitas-nave-vaino-ukrainu.a470446/|title=Krievijas specdienesti «Putina ideologa» meitas nāvē vaino Ukrainu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-05|language=lv}}</ref> Dugins ir tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedrotais un dažkārt ticis dēvēts par “Putina smadzenēm” un “Putina [[Grigorijs Rasputins|Rasputinu]]”. [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālais Drošības dienests]] apgalvoja, ka aiz notikušā auto sprādziena stāv Ukraina. Bet pēc Darjas Duginas slepkavības Ponomarjovs paziņojis, ka atbildību par nogalināšanu uzņemas līdz šim nezināmā partizānu kustība “Nacionālā republikāniskā armija” (NRA).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/krievu-opozicionars-atbildibu-par-spradzienu-piemaskava-uznemas-partizanu-kustiba/|title=Krievu opozicionārs: Atbildību par sprādzienu Piemaskavā uzņemas partizānu kustība|website=tv3.lv|access-date=2023-04-05|language=lv|archive-date=2023-04-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20230405112050/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/krievu-opozicionars-atbildibu-par-spradzienu-piemaskava-uznemas-partizanu-kustiba/}}</ref> Vēlāk ēterā viņš nolasīja NRA manifestu. Opozicionārs arī deva mājienu, ka nākamo mēnešu laikā var notikt jauni uzbrukumi, arī Krievijas valdībai un drošības spēkiem. Ponomarjovs vēlāk paziņoja, ka pirmo vēstījumu no NRA saņēmis 20. augustā. Nākamajā vēstījumā tika ziņots par Aleksandra Dugina un viņa meitas nāvi. Vēlāk noskaidrojās, ka pats Dugins nav gājis bojā, tomēr cilvēki, kas sarīkojuši akciju, apgalvoja, ka auto bijuši divi cilvēki. [[Attēls:Vladlen Tatarsky in 2021 (2).png|left|thumb|Krievijas kara korespondents un propagandists Vladlens Tatarskis]] 2023. gada 3. aprīlī sprādzienā kafejnīcā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] nogalināts militārais blogeris [[Vladlens Tatarskis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradziena-kafejnica-sanktpeterburga-nogalinats-militarais-blogeris-vladlens-tatarskis/|title=Sprādzienā kafejnīcā Sanktpēterburgā nogalināts militārais blogeris Vladlens Tatarskis|website=tv3.lv|access-date=2023-04-05|language=lv|archive-date=2023-04-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20230405112048/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradziena-kafejnica-sanktpeterburga-nogalinats-militarais-blogeris-vladlens-tatarskis/}}</ref> 5 cilvēki eksplozijā tika ievainoti, no kuriem 19 tika hospitalizēti. Sprādzienu izraisījis improvizēts spridzeklis, kas bijis paslēpts statujā, kura uzdāvināta Tatarskim. Tatarskim, kura īstais vārds ir Maksims Fomins, ir vairāk nekā 560 000 sekotāju platformā “[[Telegram]]” un viņš aktīvi atbalstījis Krievijas iebrukumu Ukrainā. Vēlāk atbildību par uzbrukumu uzņēmās Nacionālā republikāniskā armija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://24tv.ua/ru/rossijskie-partizany-zajavili-chto-jeto-oni-ubili-tatarskogo_n2288305|title=Российские партизаны заявили, что это они убили Татарского|website=24 Канал|access-date=2023-04-05|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:Krievija]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:CEE Spring 2023 raksti — Krievija]] 274e46nx2ovrpj118dcc5fkd5ay89qb 0 549011 4490688 4338066 2026-07-05T19:23:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490688 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Marija Peresa | vārds_orig = ''María Pérez'' | attēls = María Pérez García (ESP) 2023.jpg | att_izm = | paraksts = Marija Peresa 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|4|29}} | dz_viet = {{vieta|Spānija|Orse}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{ESP}} | dzīvesvieta = | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[soļošana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 43:36 (2021) | PR1_d = 10 km soļošana | PR2 = 1:25:30 (2023) {{piezīme|NR|nacionālais rekords}} | PR2_d = 20 km soļošana | PR3 = 2:37:15 (2023) {{piezīme|WR|pasaules rekords}} | PR3_d = 35 km soļošana | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{ESP}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Maratona soļošanas stafete]]}} {{MedalSilver|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|20 km soļošana]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|20 km soļošana}} {{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|35 km soļošana}} {{MedalGold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|35 km soļošana}} {{MedalGold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|20 km soļošana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|20 km soļošana}} }} '''Marija Peresa Garsija''' ({{val|es|María Pérez García}}; dzimusi {{dat|1996|4|29}}) ir [[Spānija]]s [[vieglatlētika|vieglatlēte]], startē [[soļošana]]s sacensībās. Viņa ir četrkārtēja pasaules čempione, pa divām reizēm uzvarot gan 20 km, gan 35 km soļošanā, [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada Eiropas čempione]] 20 km, kā arī pasaules rekordiste 35 km soļošanā. {{oss|V=2024|L=G}} sudraba medaļas ieguvēja 20 km un kopā ar [[Alvaro Martins|Alvaro Martinu]] uzvarējusi maratona soļošanas stafetē. == Karjera == 2017. gada Eiropas U-23 čempionātā [[Bidgošča|Bidgoščā]] izcīnīja sudraba medaļu. Tajā pašā gadā pirmo reizi piedalījās [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]], 20 km distancē ieņēma 10. vietu. Uzvarēja [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada Eiropas čempionātā]] [[Berlīne|Berlīnē]], 20 km soļošanas distanci veicot 1 stundā, 26 minūtēs un 36 sekundēs, kas bija jauns Eiropas čempionātu un Spānijas rekords. [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2021. gadā]] pirmo reizi piedalījās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], startēja 20 km soļošanā un ieņēma 4. vietu. 2022. gadā abās lielākajās sacensībās gan [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], gan [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] tika diskvalificēta. {{dat|2023|5|21||bez}} Eiropas komandu čempionātā soļošanā [[Podebradi]] laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[35 km soļošana|35 km soļošanā]] (2:37:15).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/news/maria-perez-35km-racewalking-world-record-2023-time |title=Maria Perez breaks the 35km world record as Spain dominates at the 2023 European Race Walking Team Championships |date={{dat|2023|5|21|N|bez}} |website=olympics.com |access-date={{dat|2023|8|24||bez}}}}</ref> [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] izcīnīja divas zelta medaļas — gan 20 km, gan 35 km soļošanā. {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ieguva sudraba medaļu 20 km distancē. Kopā ar [[Alvaro Martins|Alvaro Martinu]] kļuva par olimpisko čempioni jaunieviestajā disciplīnā — maratona soļošanas jauktajā stafetē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tv3.lv/parize-2024/spanijas-solotaji-triumfe-olimpisko-spelu-maratona-jauktaja-stafete/ |title=Spānijas soļotāji triumfē olimpisko spēļu maratona jauktajā stafetē |date={{dat|2024|8|7|N|bez}} |website=tv3.lv |accessdate={{dat|2024|8|14||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] viņa vēlreiz uzvarēja gan 35 km, gan 20 km distancē. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes|Event=yes}} |- |2013 |Pasaules čempionāts jauniešiem |{{vieta|Ukraina|Donecka}} |7. |5000 m |23:48,11 |- |2014 |Pasaules čempionāts junioriem |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |5 |10 km |44:57.30 |- |2015 |Eiropas čempionāts junioriem |{{vieta|Zviedrija|Eskilstūna}} |4. |10 km |44:19.05 |- |rowspan=2|2017 |Eiropas U-23 čempionāts |{{vieta|Polija|Bidgošča}} |bgcolor=silver|2. |20 km |1:31:29 |- |[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |10. |20 km |1:29:37 |- |2018 |[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |bgcolor=gold|1. |20 km |1:26:36 |- |2019 |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |8. |20 km |1:35:43 |- |2021 |[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Saporo}} |4. |20 km |1:30:05 |- |rowspan=2|2022 |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |— |20 km |{{piezīme|DQ|diskvalifikācija}} |- |[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Minhene}} |— |20 km |{{piezīme|DQ|diskvalifikācija}} |- |rowspan=2|2023 |rowspan=2|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |rowspan=2|{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |bgcolor=gold|1. |20 km |1:26:51 |- |bgcolor=gold|1. |35 km |2:38:40 |- |rowspan=2|2024 |rowspan=2|[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |rowspan=2|{{vieta|Francija|Parīze}} |bgcolor=silver|2. |20 km |1:26:19 |- |bgcolor="gold" |1. |Jauktā stafete |2:50:31 |- |rowspan=2|2025 |rowspan=2|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |rowspan=2|{{vieta|Japāna|Tokija}} |bgcolor=gold|1. |35 km |2:39:01 |- |bgcolor="gold" |1. |20km |1:25:54 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Peresa, Marija}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Andalūzijā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Soļotāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Spānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] f3vq1axbnezrar4b6xyubazcn4zogkf 0 553165 4490782 4460585 2026-07-06T03:12:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490782 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = | dz_gads = 1924 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_gads = 1991 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 2 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Cēsu rajons}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S }} '''Mudīte Austriņa''' (dzimusi 1924. gada 19. janvārī [[Rīga|Rīgā]], mirusi 1991. gada 2. jūlijā ceļā no Rīgas uz [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]], apbedīta Rīgā, [[Meža kapi (Rīga)|Meža kapos]]) bija latviešu trimdas literāte un kultūras darbiniece. Rakstnieka [[Antons Austriņš|Antona Austriņa]] meita. == Biogrāfija == M. Austriņa dzimusi rakstnieka [[Antons Austriņš|Antona Austriņa]] un viņa sievas Martas ģimenē. Mācījusies Rīgas 17. pamatskolā [[Torņakalns|Torņakalnā]] (1932—1937), beigusi [[Rīgas 2. ģimnāzija|Rīgas 2. ģimnāziju]] (1942). No 1942. gada studējusi baltu filoloģiju [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], bet studijas nav beigusi. 1944. gadā kopā ar māti devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]]. Studējusi filoloģiju [[Tībingenes Universitāte|Tībingenes Universitātē]] (1945—1948). 1949. gadā rudenī kopā ar māti saņēma vajadzīgo galvojumu un izceļoja uz [[ASV]].<ref>No Vācijas uz ASV. ''Latvju Ziņas'', 1949, 13. okt., 4. lpp.</ref> No 1949. līdz 1954. gadam strādāja par kalponi Irvingu ģimenē Ridžfīldā, [[Konektikuta|Konektikutā]]. Studējusi mākslas zinātni [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitātē]] (1954—1958).<ref>[http://www.piebalgasmuzeji.lv/lv/kas-notiek-93003/page-889219/mud%C4%ABtei-austri%C5%86ai---95. Mudīti Austriņu pieminot.] Orisāre: Piebalgas muzeju apvienība.</ref> Strādājusi par pārdevēju rotaslietu veikalā [[Manhatana|Manhatanā]]. 20. gadsimta 50. gados kļuvusi par vienu no grupējuma "[[Elles ķēķis]]" dalībniecēm. Šajā laikā rakstījusi īsprozu, 50. un 60. gadu mijā sacerējusi neliela apjoma liriskus darbus ar žanra apzīmējumu "baletiņi", kas laika posmā no 1959. līdz 1961. gadam publicēti žurnālā "[[Jaunā Gaita]]". 1959. gadā pārcēlusies uz [[Kalifornija|Kaliforniju]], strādājusi mākslas galerijā "Tristamba". 1964. gadā pārcēlusies uz [[Filadelfija|Filadelfiju]], strādājusi galerijā "Vendo Nubes". 1966. gadā atgriezusies [[Ņujorka|Ņujorkā]], mūža nogalē dzīvojusi Kalifornijā. No 1969. gada regulāri apciemojusi Latviju. 1991. gadā, būdama nedziedināmi slima, atgriezusies Latvijā, mirusi ceļā no Rīgas uz Vecpiebalgu, [[Cēsis|Cēsu]] tuvumā.<ref>Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 46. lpp.</ref> == Literārie darbi == 1936. gada 17. maijā Latvijas radiofonā nolasījusi savu tēlojumu "Pavasaris".<ref>Hallo, Latvija! 1936, 17.-23. maijs, 10. lpp.</ref> Publicējusi atmiņu rakstus par tēvu A. Austriņu (1944) un savu krusttēvu, rakstnieku [[Kārlis Skalbe|Kārli Skalbi]] (1946). Sarakstījusi ievadu A. Austriņa "Puiškāna" atkārtotam izdevumam (1947). No 1952. līdz 1953. gadam ASV latviešu jauniešu literārā žurnāla "Raksti" redaktore. 50. gados periodikā publicējusi nelielus, asociatīvus stāstus. M. Austriņas iesniegtā recepte iekļauta kopkrājumā "The Artists' & Writers' Cookbook" (1961). 80. gados Austriņas literārā darbība kļuva intensīvāka. Sastādījusi Antona Austriņa dzejas izlasi "Krodziņš uz katedrāles" (1987). Izdota neliela M. Austriņas ceļojuma piezīmju grāmata "Rīgas mirkļi" (1988) un "baletiņš" angļu valodā "Heliade or Sun Games" (1991).<ref>[https://www.literatura.lv/darbi/419497 Mudīte Austriņa, Heliade or Sun Games. Literatura.lv.]</ref> Trīs M. Austriņas "baletiņi" apkopoti antoloģijā "Elles ķēķis" (2004). 2024. gada maijā Gunara Saliņa un Elles ķēķa kultūras festivāla ietvaros tiek atzīmēta M. Austriņas 100. dzimšanas diena. Tiek izdota viņas literāro darbu izlase "Saules spēles", kurā iekļauti stāsti, baletiņi, cikls "Rīgas mirkļi", kā arī atmiņas par tuviem kultūras darbiniekiem un autobiogrāfiski tēlojumi.<ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/336555/mudite-austrina-saules-speles-un-elles-kekis Mudīte Austriņa, "Saules spēles" un Elles ķēķis.]{{Novecojusi saite}} Replay.lsm.lv, 2024, 6. sept.</ref> Kā grāmatas apskatā atzīst LNB eksperte Astra Šmite, Austriņai "piemitis patiesi spožs neparastas stāstītājas talants".<ref>Austriņa, Mudīte. Saules spēles. 2024, Jul 26. https://www.literaturascelvedis.lv/post/austri%C5%86a-mud%C4%ABte-saules-sp%C4%93les</ref> Žurnālā "Rīgas Laiks" Ieva Lešinska par grāmatu raksta: "Kaut arī Mudītes Austriņas literārais temperaments man ir pasvešs, esmu patiesi priecīga par iespēju ielūkoties viņas pasaulē. Un viņas oriģinālie “baletiņi” ar savu naivo sirreālismu nolaižas kā tauriņš uz latviešu literatūras klasikas smagnējā granīta."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigaslaiks.lv/agora/rl-lasa/saules-speles-21775 |title=Saules spēles. Rīgas Laiks, 2024, Nr. 8, 76. lpp. |access-date={{dat|2024|08|17||bez}} |archive-date={{dat|2024|08|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240817181945/https://www.rigaslaiks.lv/agora/rl-lasa/saules-speles-21775 }}</ref> Kritiķe Sofija Kozlova par grāmatas izdošanas faktu raksta: "Šo notikumu ir vērts svinēt, jo skaļāk izskan kāda mazklausīta dzejnieces balss, kuras stāstos un baletiņos jaušas kosmisks pankultūru pirmmātes tēls – Saule. Savā krāšņumā baletiņi šķiet no pašas Saules nākam – reibinoši dziļās krāsās, ar tēliem un valodiskiem kruzuļiem rotāti, tie nes lasītāju sev līdzi aizvērtām acīm. Baletiņu žanrs ļauj laistīties Austriņas drosmīgajai valodas izjūtai, klasiskajai izglītībai un kopš bērnības uzsūktajai kultūras maņai."<ref>[https://satori.lv/article/rita-zvaigznes-valodina Sofija Kozlova. Rīta zvaigznes valodiņa.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240903054940/https://satori.lv/article/rita-zvaigznes-valodina |date={{dat|2024|09|03||bez}} }} Satori, 2024, 21. augusts.</ref> == Bibliogrāfija == * ''Rīgas mirkļi''. Ivara Hirša ilustrācijas. Los Altos: Gvido Press, 1988. * ''Heliade or Sun Games''. Gvido Augusta ilustrācijas. Los Altos: Gvido Press, 1991. * ''Saules spēles'': stāsti, baletiņi, Rīgas mirkļi, atmiņu drumslas, pašportreti. Sast. Kārlis Vērdiņš. Rīga: LU LFMI, 2024. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā apbedītie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] 646d3vild8p1fxow8glfgwgetoawvp4 0 554597 4490809 3946419 2026-07-06T04:52:58Z Biafra 13794 pārveidoju nozīmju atdalīšanā. 4490809 wikitext text/x-wiki '''B'''antings var būt: * [[Frederiks Bentings]]; * [[Maikls Bantings]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 5hwmv06w30y646bcod2yf2z2us7zt9b 4490881 4490809 2026-07-06T09:31:55Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4490881 wikitext text/x-wiki '''Bantings''' var būt: * [[Frederiks Bentings]] (''Frederick Banting''; 1891—1941) — Kanādas medicīnas zinātnieks, ārsts un pētnieks; * [[Maikls Bantings]] (''Michael Bunting''; 1995) — kanādiešu hokejists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 5mg60zscldhswc13m2xkpldi4qu0vdi 10 558599 4490583 4342001 2026-07-05T17:06:59Z Treisijs 347 4490583 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Afganistānas vilajeti |title = [[Afganistāna]]s [[Afganistānas administratīvais iedalījums|administratīvais iedalījums]] {{flaga|Afganistāna}} |state = {{{state|autocollapse}}} |image = |listclass = hlist |list1 = *[[Badahšāna]] *[[Bādgīsa]] *[[Baglānas vilajets]] *[[Balhas vilajets]] *[[Bāmijānas vilajets]] *[[Dājkondī]] *[[Džouzdžāna]] *[[Farāhas vilajets]] *[[Farjabas vilajets]] *[[Gaznī vilajets]] *[[Goura]] *[[Helmandas vilajets]] *[[Herātas vilajets]] *[[Houstas vilajets]] *[[Kabulas vilajets]] *[[Kandahāras vilajets]] *[[Kāpīsa]] *[[Konaras vilajets]] *[[Kondozas vilajets]] *[[Lagmāna]] *[[Lougara]] *[[Nangarhāra]] *[[Nīmrūza]] *[[Nūrestāna]] *[[Orūzgāna]] *[[Paktija]] *[[Paktīka]] *[[Pandžšīra]] *[[Parvāna]] *[[Samangāna]] *[[Sarepolas vilajets]] *[[Tahāra]] *[[Vardaka]] *[[Zābola]] }}<noinclude> [[Kategorija:Ģeogrāfijas navigācijas veidnes]] </noinclude><includeonly> [[Kategorija:Afganistānas vilajeti]] </includeonly> c484bsxt7wzopz3c005uz1q6olnwvp6 0 581540 4490568 4366000 2026-07-05T16:26:10Z Edgars2007 9590 4490568 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Impērijas kara muzejs | native_name = ''Imperial War Museums'' | image = London Imperial War Museum.jpg | imagesize = | caption = Impērijas kara muzejs Londonā | alt = | map_type = Londona | map_label = | latd = 51.2944 | latNS = N | longd = 0.0630 | longEW = W | former_name = | established = 1917. gads (filiāles atvērtas 1976, 1978, 1984 un 2002. gadā) | location = {{vieta|Lielbritānija|Londona|Lambeta}} | type = [[nacionālais muzejs]] | accreditation = | key_holdings = | collections = | collection_size = 10 700 000 priekšmetu vai priekšmetu kolekcijas | visitors = Muzejā kopā: 2 667 926 * IWM London: 1 073 936<ref name="ALVA 2019 visitor numbers">{{tīmekļa atsauce |title=ALVA - Association of Leading Visitor Attractions |url=https://www.alva.org.uk/details.cfm?p=423 |website=www.alva.org.uk |access-date=23 October 2020}}</ref> * IWM Duxford: 401 287 * HMS Belfast: 327 206 * Churchill War Rooms: 620 933 * [[Impērijas kara muzeja Ziemeļu filiāle|IWM North]]: 244 564 | founder = [[Helēne Krellere - Millere]] | director = Kero Houela (2023-pašlaik) | president = Kentas hercogs, princis Eduards | curator = | assistant curator = | owner = | publictransit = | car_park = | parking = | network = | website = {{URL|https://www.iwm.org.uk/}} | embedded = }} '''Impērijas kara muzejs''' ({{val|en|Imperial War Museum}} (IWM)) ir Lielbritānijas [[nacionālais muzejs]]. Tā galvenā ekspozīcija atrodas [[Londona|Londonā]], un tam ir piecas filiāles Anglijā. Tas tika dibināts kā Impērijas kara muzejs 1917. gadā, un tas bija paredzēts, lai reģistrētu un dokumentētu Apvienotās Karalistes un tās [[Britu impērija|impērijas]] pilsoņu un militārpersonu kara centienus un upurus [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Kopš tā laika muzeja darbības joma ir paplašināta, aptverot visus konfliktus, kuros Lielbritānijas vai Sadraudzības spēki ir bijuši iesaistīti kopš 1914. gada. No 2012. gada muzeja mērķis ir "nodrošināt un veicināt mūsdienu kara un kara vēstures izpēti un izpratni".<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.iwm.org.uk/corporate |title=About us |author=Imperial War Museums |work=iwm.org.uk |access-date=28 August 2012}}</ref> Muzeja krājumos ietilpst personīgo un oficiālo dokumentu, fotogrāfiju, filmu un videomateriālu un mutvārdu vēstures ierakstu [[Arhīvs|arhīvi]], plaša bibliotēka, liela mākslas darbu kolekcija, kā arī militāro transportlīdzekļu un lidmašīnu, aprīkojuma un citu artefaktu paraugi. Muzeju finansē no valsts dotācijām, labdarības ziedojumiem un ieņēmumu gūšanas, veicot komerciālas darbības, piemēram, mazumtirdzniecību, licencēšanu un izdevējdarbību. Ieeja ir bez maksas ''IWM London'' muzejā (lai gan konkrētām izstādēm ir jāiegādājas biļete) un [[Impērijas kara muzeja Ziemeļu filiāle|''IWM North'']], bet pārējās filiālēs tiek iekasēta ieejas maksa. Muzejs atrodas labdarības organizācijas statusā saskaņā ar 1993. gada Labdarības likumu un ar departamentu nesaistīta valsts iestāde [[Kultūras, mediju un sporta departaments|Kultūras, plašsaziņas līdzekļu un sporta departamentā]]. No 2024. gada aprīļa pilnvarnieku priekšsēdētājs ir Gajs Vestons. Kopš 2023. gada maija Kero Hovela ir muzeja ģenerāldirektore. == Muzeja filiāles == === Impērijas kara muzejs Daksfordā === [[Attēls:Imperialwarmuseumduxfordairspacecrop.jpg|thumb|Lidmašīnas Daksfordas muzeja ekspozīcijā|alt=Various aircraft, large and small, exhibited in a hangar.]] Impērijas kara muzejs Daksfordā, netālu no Daksfordas ciema [[Kembridžšīra|Kembridžšīrā]], ir Lielbritānijas lielākais [[aviācija]]s muzejs.<ref name=Holt>Holt, John (September 2008) 'Air play' ''Museums Journal'' Vol.108 No.9 pp. 32—35</ref> Daksfordā atrodas muzeja lielie eksponāti, tostarp gandrīz 200 lidmašīnas, militārie transportlīdzekļi, artilērija un nelieli jūras spēku kuģi septiņās galvenajās izstāžu ēkās.<ref name=A&V>For a list of aircraft, vehicles and boats at Duxford, see {{tīmekļa atsauce |date=November 2011 |url=http://www.iwm.org.uk/sites/default/files/public-document/IWMDuxford_Aircraft_Vehicles_List.pdf |title=IWM Duxford: Aircraft and Vehicles |publisher=Imperial War Museum |access-date=2 February 2012 |archive-date=24 June 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120624145959/http://www.iwm.org.uk/sites/default/files/public-document/IWMDuxford_Aircraft_Vehicles_List.pdf |dead-url=yes }}</ref> Muzejā ir arī vieta muzeja filmu, fotogrāfiju, dokumentu, grāmatu un artefaktu kolekcijām. Muzejā atrodas arī vairāki [[Britu armija|Lielbritānijas armijas]] pulku muzeji, tostarp [[Izpletņlēcēju pulks|Izpletņlēcēju pulka]] un [[Anglijas karaliskais pulks|Anglijas karaliskā pulka]] muzeji. === Kreiseris ''HMS Belfast'' (1938) === ''HMS Belfast'', [[Town klase]]s [[kreiseris]], tika nolaists ūdenī 1938. gadā un kalpoja visu Otro pasaules karu, piedaloties 1943. gada decembra [[Kauja pie Nordkapa|kaujā pie Nordkapa]] un izšaujot dažus no pirmajiem [[Normandijas operācija|operācijas Overlord]] šāvieniem, sabiedroto iebrukuma Normandijā 1944. gada jūnijā laikā. Kreiseris vēlāk piedalījās arī cīņās [[Korejas karš|Korejas karā]]. 1963. gadā bija paredzēts sagriezt kuģi lūžņos, bet 1967. gadā tika uzsākti centieni saglabāt ''Belfast'' kā muzeja kuģi. [[Attēls:HMS Belfast 3.jpg|thumb|HMS Belfast savā stāvvietā Londonas pūlā]] 1971. gadā valdība pieņēma lēmumu pret saglabāšanu, pamudinot izveidot privāto HMS Belfast hondu, lai kampaņotu par kuģa saglabāšanu. Fonda izveide bija veiksmīga, un valdība kuģi nodeva fondam 1971. gada jūlijā. Atvests uz Londonu, kuģis tika pietauvots [[Temza]]s upē netālu no [[Tauera tilts|Tauera tilta]] Londonas pūlā. Atvērts sabiedrībai 1971. gada oktobrī, Belfast kļuva par Impērijas kara muzeja filiāli 1978. gada 1. martā, un toreizējā izglītības un zinātnes valsts sekretāre Šērlija Viljamsa to atzina par "unikālu mūsu vēstures tehnoloģiju demonstrāciju”.<ref> {{tīmekļa atsauce |date=19 January 1978 |title=HMS "Belfast" |url=https://api.parliament.uk/historic-hansard/written-answers/1978/jan/19/hms-belfast#S5CV0942P0_19780119_CWA_145 |access-date=21 August 2009 |work=[[Hansard|Parliamentary Debates (Hansard)]]}} </ref> === Čērčila kara istabas === Kabineta kara istabas ir pazemes komplekss, kas visā Otrā pasaules kara laikā kalpoja kā [[Lielbritānijas valdība]]s komandcentrs. Iekārtas, kas atrodas zem Valsts kases ēkas [[Vestminstera]]s [[Vaithola]]s rajonā, sāka darboties 1939. gadā un tika pastāvīgi izmantotas līdz to pamešanai 1945. gada augustā pēc [[Japānas kapitulācija]]s. To vēsturiskā vērtība tika atzīta jau agri, un sabiedrība tās varēja apmeklēt pēc iepriekšēja pieraksta. Tomēr praktiskais aspekts, kas ļauj nodrošināt publisku piekļuvi objektam zem strādājoša valdības biroja, nozīmēja, ka tikai 4500 no 30—40 000 ikgadējiem pretendentiem, kas vēlējās apmeklēt kara istabas, varēja tikt uzņemti.<ref name=Holmes>Holmes, Richard (2009) ''Churchill's Bunker: The Secret Headquarters at the Heart of Britain's Victory'' (London: Profile Books Ltd) p. 193 {{ISBN|978-1-84668-225-4}}</ref> [[Attēls:MapRoomCabinetWarRoomsTrim.jpg|thumb|Karšu istaba Čērčila kara istabu ekspozīcijā.]] Muzejs piekrita pārņemt objekta uzturēšanu 1982. gadā, un šo lēmumu ļoti atbalstīja toreizējā premjerministre [[Mārgareta Tečere]], Lielbritānijas kara laika premjerministra [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] cienītāja. Tečere 1984. gada aprīlī atvēra kara istabas. 2003. gadā muzejam tika pievienots vēl viens istabu sektors, ko izmantoja kā apmešanās vietu Čērčils, viņa sieva un tuvākie līdzstrādnieki. Šo telpu restaurācija, kas kopš kara bija pamestas un izmantotas noliktavām, izmaksāja 7,5 miljonus mārciņu. 2005. gadā Kara istabas tika pārdēvētas par Čērčila muzeju un Kabinetu kara telpām, un 850 m2 platība tika pārveidota par biogrāfisku muzeju, kurā tiek pētīta Čērčila dzīve. Čērčila muzeja izveide izmaksāja vēl 6 miljonus mārciņu. Centrālā daļa ir 15 m interaktīvs galds, kas ļauj apmeklētājiem piekļūt digitalizētam materiālam, jo ​​īpaši no [[Čērčila arhīvu centrs|Čērčila arhīvu centra]], izmantojot "elektronisko dokumentu skapi". Muzejs tika pārdēvēts par Čērčila kara istabām 2010. gadā. === Impērijas kara muzeja Ziemeļu filiāle === Impērijas kara muzeja ziemeļu filiāle tika atvērta 2002. gadā [[Traforda|Trafordā]], [[Lielā Mančestra|Lielajā Mančestrā]]. Tā bija pirmā muzeja filiāle ārpus Anglijas dienvidaustrumiem un pirmā, kas tika īpaši izveidota kā muzejs. To projektējis amerikāņu arhitekts [[Denjels Libeskinds]]. Impērijas kara muzeja filiāle ziemeļos bija Libeskinda pirmā projektētā ēka Lielbritānijā. [[Attēls:Russian T38 - 85 (6264920102).jpg|thumb|[[T-34|T-34-85]] tanks muzeja ekspozīcijā]] Muzeja pirmā stāva galvenās galerijas telpā atrodas pastāvīgās ekspozīcijas. Tur izvietoti sastāv no hronoloģiskajiem displejiem, kas izvietoti 200 m pa zāles perimetru, un sešiem tematiskiem displejiem telpās izvietotajās "tvertnēs". Galerijas telpas sienas tiek izmantotas kā ekrāni ik stundu audiovizuālo prezentāciju Lielā attēla projekcijai. Galvenā galerija, kas raksturota kā šokējoša un dramatiska, ietver tādus objektus kā krievu tanks [[T-34]], ASV jūras kājnieku korpusa reaktīvo lidmašīnu [[AV-8A Harrier]] un britu 13 mārciņu [[lielgabals|lielgabalu]], ar kuru [[britu armija]] izdarīja pirmo šāvienu Pirmā pasaules kara laikā.<ref>Worsley, Giles (29 June 2002) ''[[The Daily Telegraph]]'' [https://www.telegraph.co.uk/culture/art/3579471/A-globe-ripped-to-pieces.html A globe ripped to pieces]. Retrieved 20 November 2009.</ref> Muzejā tiek rīkota arī pagaidu izstāžu programma, kas iekārtota atsevišķā galerijā. == Galerija == <gallery> Sherman Tank.jpg|thumb|[[M4 Sherman]] tanks muzeja ekspozīcijā. P-51D Mustang Imperial War Museum.jpg|thumb|[[P-51D Mustang]] lidmašīna muzeja espozīcijā. V1.jpg|thumb|[[Spārnotā raķete]] [[V-1 (Fau-1)]] muzeja ekspozīcijā. Brough Superior of T.E. Lawrence.jpg|thumb|[[Brough Superior]] [[motocikls]] kas piederēja [[T. E. Lorenss|T. E. Lorensam]]. Neue Reichskanzlei eagle, Imperial War Museum London.jpg|thumb|Ērglis no jaunās Reiha kancelejas. Imperial War Museum (21071743125).jpg|thumb|Austrāliešu rekrutēšanas plakāts. Imperial-war-museum-berlin-wall.redvers.jpg|thumb|[[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] fragments muzeja dārzā. Supermarine Spitfire at Imperial War Museum London.jpg|thumb|[[Supermarine Spitfire]] lidmašīna. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * https://www.iwm.org.uk/ * [https://artsandculture.google.com/partner/imperial-war-museums?hl=en Imperial War Museum] within [[Google Arts & Culture]] {{sisterlinks-inline}} {{UK-aizmetnis}} [[Kategorija:Muzeji Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Nacionālie muzeji]] [[Kategorija:Apskates vietas Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Celtnes un būves Londonā]] s161kupmqzbez8f17js4uq72f4p5ha6 0 582144 4490814 4266316 2026-07-06T05:17:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490814 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|atsaucēm jāatspoguļo konkrētos faktus}} {{infobox |headerstyle = background-color:#bfccf2; font-size:1.25em |header1 = Mārtiņš Lauva |label2 = Dzimšanas dati |data2 = [[1978. gads|1978.]] gada [[24. decembris]] |label3 = Ģimenes stāvoklis |data3 = precējies, divi bērni |label4 = Tautība |data4 = [[Latvieši|latvietis]] |label5 = Augstskola |data5 = [[Ventspils Augstskola]], [[Latvijas Universitāte]], [[Transporta un sakaru institūts]] |label6 = Izglītība |data6 = [[Doktors (akadēmiskais grāds)|Ph.D.]] |label7 = Profesija |data7 = uzņēmējs |label8 = Citas nodarbes |data8 = mecenātisms, basketbola jauno talantu atbalstīšana }} '''Mārtiņš Lauva''' (dzimis 1978. gada 24. decembrī) ir Latvijas [[uzņēmējs]], [[Basketbols|basketbola]] jauno talantu atbalstītājs, kā arī talantīgo studentu [[mecenāts]]. == Izglītība == M. Lauva vidējo izglītību ieguvis 1997. gadā [[Rīgas komercskola|Rīgas komercskolā]]. 2001. gadā M. Lauva [[Ventspils Augstskola|Ventspils Augstskolā]] ieguva Sociālo zinātņu grādu vadībzinātnē.<ref>[https://www.venta.lv/ Ventspils Augstskola tīmekļa vietne]</ref> Tālāk sekoja maģistrantūras studijas [[Latvijas Universitāte]]s<ref>[https://www.lu.lv/ Latvijas Universitātes tīmekļa vietne]</ref> [[Ekonomikas un vadības fakultāte|Ekonomikas un vadības fakultātē]]<ref>[https://www.bvef.lu.lv/ Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte]</ref>, kur M. Lauva 2003. gadā ieguva sociālo zinātņu [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] [[Ekonomika|ekonomikā]]. 2022. gadā Mārtiņš Lauva, aizstāvot [[promocija]]s darbu par privāto investīciju menedžmentu un iespējamo atdevi sportā tematiku, Ventspils Augstskolā ieguva [[Doktors (akadēmiskais grāds)|doktora grādu]]. == Uzņēmējdarbība == M. Lauva kā Latvijas uzņēmējs veicis biznesa projektus reģionālā un nacionālā mērogā. Pēc bakalaura studiju beigšanas M. Lauva savu profesionālo darbību uzsāka kā auditors starptautiskajā uzņēmumā “[[Deloitte & Touche]]”.<ref>[https://www2.deloitte.com/jp/en/pages/about-deloitte/articles/audit/audit.html Deloitte Touche Tohmatsu LLC tīmekļa vietne]</ref> 2000. gadu sākumā M. Lauva savu profesionālo darbību turpināja Ventspils tranzīta uzņēmumu nozarē, kā arī uzsāka savu privāto [[Uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]]. Kopš 2022. gada M. Lauva ir projektēšanas un būvniecības uzņēmuma [[SEP]] (A/S "Siltumelektroprojekts")<ref>[http://www.sep.lv SEP, vadošā projektēšanas un inženierijas uzņēmuma Baltijas valstīs, tīmekļa vietne]</ref> valdes priekšsēdētāja padomnieks, bet kopš 2024. gada - SEP izpilddirektors. == Sabiedriskā darbība un mecenātisms == Paralēli akadēmiskajai un profesionālai darbībai Mārtiņš Lauva aktīvi iesaistījies dažādās sabiedriskajās aktivitātēs. Viņš bija viens no Ventspils Augstskolas studentu pašpārvaldes izveidotājiem un studentu padomes priekšsēdētājs no 1998. līdz 2000. gadam. M. Lauva tāpat bijis Ventspils Augstskolas Senāta loceklis. No 2007. līdz 2009. gadam Mārtiņš Lauva ieņēma [[Latvijas Basketbola savienība]]s padomes locekļa amatu, bet no  2010. līdz 2012. gadam ieņēma Latvijas Basketbola savienības valdes locekļa amatu. No 2009. līdz 2012. gadam  Mārtiņš Lauva ieņēma [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]s padomes locekļa amatu. Mārtiņš Lauva kopš 2012. gada ir [[Nevalstiska organizācija|nevalstiskās organizācijas]] "[[Latvijas Basketbola atbalsta partnerība]]" valdes priekšsēdētājs. Tās mērķis ir attīstīt un [[Finanses|finansiāli]] atbalstīt Latvijas basketbola jauniešu un pieaugušo nacionālās izlases, klubu basketbola kultūru Latvijā un sadarboties ar citu valstu basketbola klubiem un starptautiskajām basketbola organizācijām. Lai atbalstītu talantīgos studentus, kā arī pateiktos Ventspils Augstskolai par sniegto izglītību, M. Lauva 2014. gadā izveidoja sava bijušā pasniedzēja, profesora [[Andris Klauss|Andra Klausa]] vārdā nosaukto [[Stipendija|stipendiju]]. Līdz šim profesora Klausa stipendija pasniegta desmit reizes un stipendiātu vidū ir vairāki desmiti Ventspils Augstskolas studentu. Kopš 2024. gada Mārtiņa Lauvas iniciatīvai pievienojies Ventspils Augstskolas Padomes priekšsēdētājs, profesora Andra Klausa dēls, Kristaps Klauss, kļūstot par stipendijas otro mecenātu un palielinot kopējo stipendijas fondu līdz 3000 eiro. 2007. gadā M. Lauva kopā ar domubiedriem atjaunoja “[[Rīgas VEF|VEF Rīga]]” basketbola klubu. M. Lauva arī piedalījies jauno basketbola talantu atbalstīšanā un pilnveidošanā. M. Lauvas vadībā tika izveidota basketbola aģentūra [[BAA “Rīga”]], kas savu darbību sāka 2008. gada oktobrī, un tās mērķis bija veidot no jauniem basketbolistiem profesionāļus. Aģentūras strādājusi ar vēlākajiem Latvijas vīriešu basketbola izlases spēlētājiem, kā, piemēram, [[Jānis Timma]], [[Mārtiņš Laksa]], [[Kitija Laksa]], [[Artjoms Butjankovs]] u.c. 2021. gadā  Mārtiņš Lauva un “Latvijas basketbola atbalsta partnerība” (LBAP) kļuva par “[[Rīgas TTT|TTT Rīga]]” partneriem un finansiāli uzsāka atbalstīt [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] komandu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.lsm.lv/meklet/?search_q=M%C4%81rti%C5%86%C5%A1+Lauva#gsc.tab=0&gsc.q=M%C4%81rti%C5%86%C5%A1%20Lauva&gsc.sort=date Sabiedriskais medijs LSM.lv] * [https://www.tttriga.lv/lv/jaunumi/martins-lauva-un-latvijas-basketbola-at Mārtiņš Lauva un Latvijas basketbola atbalsta partnerība kļūst par TTT atbalstītāju] * [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/212827/martins-lauva-uz-latvijas-izlasi-ir-parak-mazs-publiskais-spiediens Mārtiņš Lauva: Uz Latvijas izlasi ir pārāk mazs publiskais spiediens] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220519154949/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/212827/martins-lauva-uz-latvijas-izlasi-ir-parak-mazs-publiskais-spiediens |date={{dat|2022|05|19||bez}} }} * [https://www.delfi.lv/193/politics/44692276/uznemejs-martins-lauva-iedibina-savu-stipendiju-ventspils-augstskola Uzņēmējs Mārtiņš Lauva iedibina savu stipendiju Ventspils Augstskolā] * [https://www.researchgate.net/scientific-contributions/Martins-Lauva-2114102139 Mārtiņš Lauva's research while affiliated with Ventspils University College and other places] * [https://reitingi.lv/lv/news/izglitiba/125145-martins-lauva-but-uznemejam-ir-talants.html Mārtiņš Lauva: Būt uzņēmējam ir talants!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240808152828/https://reitingi.lv/lv/news/izglitiba/125145-martins-lauva-but-uznemejam-ir-talants.html |date={{dat|2024|08|08||bez}} }} * [https://www.youtube.com/watch?v=3SSN4csFfsE Jānis Blūms un Mārtiņš Lauva par Latvijas izlases sniegumu | VEF PODKĀSTS #23] * [https://x.com/MartinsLauva X (Twitter) profils] * [https://www.linkedin.com/in/m%C4%81rti%C5%86%C5%A1-lauva-ph-d-038543292/ LinkedIn profils] * [https://www.instagram.com/martins.lauva/ Instagram profils] {{DEFAULTSORT:Lauva, Mārtiņš}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] 0jcb6nze4dl35nvzzx90u29zpq2fic5 0 582331 4490502 4471526 2026-07-05T12:23:49Z DaceX 96827 4490502 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Abakaina | native_name = {{gree|Ἀβάκαινα}} | image = Abakainas nekropole-2.JPG | image_size = | caption = Abakainas nekropole | map_type = Itālija | map_caption = | map_size = | latd = 38| latm = 03| lats = 28| latNS = N | longd = 15| longm = 06| longs = 15| longEW = E | location = {{vieta|Itālija}} | region = [[Attēls:Flag of Sicily.svg|23px]] [[Sicīlija]] | type = Apdzīvota vieta | area = | built = | abandoned = | cultures = sikulu, grieķu | excavations = | archaeologists = | condition = Drupas | management = | public_access = Arheoloģiskā zona | notes = | designation = }} '''Abakaina''' ({{val|grc|Ἀβάκαινα}}) bija sena [[Sikuli|sikulu]] pilsēta [[Sicīlija]]s ziemeļos, kura, šķiet, tā arī nekad nav bijusi [[Senā Grieķija|grieķu]] kolonija, lai gan to ietekmēja sengrieķu māksla un civilizācija. Šī iemesla dēļ tā tiek uzskatīta par [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] [[Pilsētvalsts|polisu]]. Abakaina atradās ziemeļaustrumos no [[Tripi]] pilsētas, apmēram 0,5 km uz rietumiem no Mazzarras [[torrente]]s (izžūstoša upe) un nepilnus 7 km uz dienvidiem no [[Vidusjūra|jūras]]. == Vēsture == [[Attēls:Abacaenum hemilitron 670203.jpg|250px|thumb|left|Abakainas hemilitra.]] Abakainas dibināšanas laiks joprojām paliek neskaidrs. Daži zinātnieki uzskata, ka to dibināja sikuli ap 1100. gadu pr.Kr. 5. gadsimta pr.Kr. pirmajā pusē Abakaina sāka kalt savas monētas ([[litra]]s un hemilitras). Starp 5. un 4. gadsimtu pr.Kr., kad divas lielvaras, [[Kartāga]] un [[Antīkās Sirakūzas|Sirakūzas]], cīnījās par kontroli Sicīlijā, Abakaina vairāk orientējās uz [[pūnieši]]em. Šajā laikā pilsēta lielā mērā atradās grieķu kultūras ietekmē. Abakainas kontrolētā teritorija stiepās uz ziemeļiem līdz jūrai. Taču 396. gadā pr.Kr., dibinot [[Tindariona|Tindarionu]], Sirakūzu [[tirāns]] [[Dionīsijs I]] atsavināja no Abakainas piejūras teritorijas. 393. gadā pr.Kr., būdama savienībā ar Kartāgu, pilsēta uzņēma Mago, kurš cīnījās pret Dionīsiju. 393-392. gados pr.Kr. Mago slēdza savienību ar sikuliem un devās karot pret [[Mesīna|Mesīnu]]. Pēc tam viņš izveidoja nometni blakus savam sabiedrotajam, Abakainai, kur viņam uzbruka Dionīsijs un sagrāva to. 315. gadā pr.Kr. Abakaina atkal slēdza savienību ar Kartāgu un atbalstīja [[Hamilkārs|Hamilkāru]], lai cīnītos pret [[Agatokls|Agatoklu]], kurš pastāvīgi veica spiedienu uz pilsētas vadību. Tikai 263. gadā pr.Kr. pilsēta pirmo reizi nostājās Sirakūzu pusē, kad [[Hierons II]] karoja pret [[mamertīni]]em, kuri bija apmetušiem Mesīnā. Pēc mamertīnu vadoņa Halesas kapitulācijas Hieronu labvēlīgi sagaidīja Abakainas un Tindarionas iedzīvotāji. Ap 210. gadu pr.Kr. [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]] laikā (218—201 gadi pr.Kr.) prokonsuls [[Valērijs Levino]], organizējot jauno [[Sicīlijas province|Sicīlijas provinci]], nomainīja pilsētas nosaukumu uz Abakenu ({{val|la|Abacenum}}) un klasificēja to kā ''[[civitas decumana]]''. Ap 131. gadu pr.Kr., tiklīdz prokonsuls [[Publijs Rupilijs]] apspieda [[Pirmā vergu sacelšanās|pirmo vergu sacelšanos]], Abakaina sakarā ar pilsoņu kariem atkal tiek minēta kā "Pūniešu teritorija", taču pēc tam tā pamazām pazūd no vēstures avotiem. Tālāk vienīgā informācija, kas attiecas uz [[Senā Roma|romiešu periodu]], nāk no arheoloģiskajiem datiem, kas liecina šeit par [[Municipija|municipiju]]. == Mūsdienu pētījumi == Līdz 1950. gadiem par seno Abakainu bija zināms ļoti maz. Faktiski vienīgās liecības bija vēsturiskie avoti un [[Numismātika|numizmātiskie]] atradumi. Sistemātiski izrakumi sākās 1952. gadā, un tos Sirakūzu kultūras un vides mantojuma uzraudzības pārvaldes (''Soprintendenza per i Beni Culturali e Ambientali di Siracusa'') uzdevumā veica [[Fransuā Viljards]] un pēc kāda laika Madlēna Kavaljē. Pētījumi tika veikti Piano rajonā, t.i. plašā līdzenā apkaimē, kuru no ziemeļiem un dienvidiem norobežoja divi pauguri. Teritorijas dienvidrietumu daļā tika atklātas [[Aizvēsture|aizvēsturiskas]] apmetnes pēdas no vidējā [[Neolīts|neolīta]] un [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]], kā arī no agrā [[Dzelzs laikmets|dzelzs laika]]. "Groticellas" kapenes, izkaltas klintī [[Kontrada Portuzas nekropole|Kontrada Portuzas nekropolē]], kas atrodas Picco Cistenas dienvidu pusē, attiecas uz šo pirmo teritorijas apdzīvošanu. Vēl Piano rajonā tika konstatēta gara terasveida siena, salikta ārpusē no isodomiem (aptēstiem) akmens blokiem, bet iekšpusē no neapstrādātiem akmeņiem. Blakus sienai no iekšējās puses atradās liels kanāls ūdens novadīšanai. Arheologi secināja, ka šī siena nodalīja lielu laukumu, kuru varētu varētu attiecināt uz pilsētas [[Romiešu forums|forumu]]. Periodā no 1994. līdz 2004. gadam Kontrada Kardusas rajonā tika atjaunoti pētījumi, kuru rezultātā tika atrasta nozīmīga un bagāta [[nekropole]]. Apbedījumi tur tiek datēti no 4. gadsimta pr.Kr. vidus līdz 2. gadsimtam pr.Kr., bet bagātīgie apbedījumu priekšmeti liecina par attīstītu un ekonomiski plaukstošu sabiedrību. Nekropolei ir raksturīgi [[Epitimbijs|epitimbiji]], t.i. kapakmeņi, izvietoti virs apbedījumiem. Kapakmeņi veidoti no vietējā [[Smilšakmens|smilšakmeņa]], un tiem ir dažāda forma. Kapos konstatēti gan [[Kremācija|kremēti]], gan vienkārši apglabāti apbedījumi. Ne visos kapos ir apbedījuma inventārs, taču starp tiem ir arī tādi, kuros atrasti metāla priekšmeti no bronzas un dzelzs, kā arī [[Hellēnisms|hellēniskie]] [[Juvelierizstrādājums|juvelierizstrādājumi]], kas līdzīgi Tindarionā, [[Lapari|Laparos]] un [[Naksa (Sicīlija)|Naksā]] atrastajiem. Daudzi nekropolē atrastie materiāli ir eksponēti Tripi pilsētā 2012. gadā. atklātajā [[Santi Furnari arheoloģijas muzejs|Santi Furnari arheoloģijas muzejā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.guideturistichemessina.it/da-abakainon-a-tripi/ |title=Guide turistiche Messina. |access-date={{dat|2024|10|17||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200815054510/https://www.guideturistichemessina.it/da-abakainon-a-tripi/ }}</ref> Nesenie pētījumi, kurus no 2019. gada līdz 2024. gadam veica Mesīnas Kultūras un vides mantojuma uzraudzības pārvalde (''Soprintendenza dei Beni Culturali e Ambientali di Messina''), deva jaunas un nozīmīgas ziņas senās pilsētas [[Topogrāfija|topogrāfijā]]. Abakainas pilsētas plānojumam (ap 12 hektāriem) ir taisnstūrveida forma, un tas veidots regulārā veidā ap laukumu, kuru nesenie pētījumi var identificēt kā [[Agora|agoru]] vai romiešu forumu. Šeit tika atklāta monumentāla hellēnisma-romiešu laika celtne, iespējams [[stoja]] ([[portiks]]), kas veidota ar lielām dubultām sienām no taisnstūrveida blokiem, izliktiem izodomiskās rindās, kuru iekšpusē ir saglabājušies apmetuma fragmenti ar [[Okers|okera]] pēdām. Paralēli pieminekļa austrumu sienai iet liels kanāls, iespējams, [[ambituss]], kurš kalpo kā terase un tajā pat laikā nodala grieķu-romiešu pilsētas daļu austrumos no publiskās zonas ar agoru/forumu rietumos.<ref>[https://abakainon.it/archeologia/ Abakainon]</ref> Pilsētas ielu tīklā ir izdalītas vismaz trīs vai četras ielu asis, orientētas austrumu-rietumu virzienā un virkne perpendikulāro ielu, orientētu no ziemeļiem uz dienvidiem. Tādējādi šis atklājums parāda pilsētas centrālās daļas patieso atrašanās vietu tās uzplaukuma periodā, kas pēc tam gadsimtiem ilgi tika degradēta līdz pat atsevišķu haotiski izkaisītu māju pudurim. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Senās Grieķijas pilsētas]] [[Kategorija:Sicīlija]] 714mc4pxcr1jvzghl0blhmcha9vmam9 0 583979 4490487 4470097 2026-07-05T12:07:43Z Teatrālis 82063 4490487 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Evelīna Priede | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2000|01|7}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2023—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | apbalvojumi = [[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]] — Labākā aktrise (2023) | rādīt_apbalv = jā | dzimums = S }} '''Evelīna Priede''' (dzimusi {{dat|2000|01|07}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. Mācījusies [[Majoru vidusskola|Majoru vidusskolā]] un [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā]]. No 2019. līdz 2021. gadam studējusi audiologopēdiju [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējusi režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2023. gada ir [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] aktrise. 2023. gadā saņēmusi Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mākslinieku festivāla "[[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]]" balvu "Labākā aktrise" par karalienes Margaritas lomu izrādē "Ivonna, Burgundijas princese" un Danas lomu izrādē "Mirdzošais un tumši zilais". 2025. gadā saņēmusi "[[Spēlmaņu nakts 2024/2025|Spēlmaņu nakts]]" nomināciju kategorijā "[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]]" par Tomasīnas Kaverlijas lomu izrādē "Arkādija". == Lomas teātrī == * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Karaliene Margarita / [[Vitolds Gombrovičs]] "Ivonna, Burgundijas princese" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Ralfs Liepa]] (2023); * Dana / [[Pēteris Pētersons]] "Mirdzošais un tumši zilais" LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, rež. Ralfs Liepa (2023); * Džoanna, Aleksa / Noa Haidls "Dzimšanas dienas kūka" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], rež. [[Alvis Hermanis]] (2023); * Lomas / Natālija (Natalka) Vorožbita "Sliktie ceļi" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. [[Kristīne Krūze]] (2023); * Lomas / [[Milorads Pavičs]] "Sapņu tulkotāju sekta" ("Hazāru vārdnīca") Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Alvis Hermanis (2024); * Nastasja Fiļipovna / "Melnais gulbis" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "Idiots") Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Alvis Hermanis (2024); * Širlija / [[Mārtins Makdona]] "Lai Dievs stāv Tev klāt, Tu, nabaga cietēj!" ("Bendes") Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Alvis Hermanis (2024); * Loma / [[Andruss Kivirehks]] "Kocenieki un tāsenieces" LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, rež. Ralfs Liepa (2024); * Tomasīna Kaverlija / [[Toms Stopards]] "Arkādija" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Alvis Hermanis (2024); * Aleksandra Gidensa / Liliana Helmane "Mazās lapsas" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Kristīne Krūze (2025); * Liāze, Siguna / Matiass Hartmans "Stāsts par Parsifalu" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Matiass Hartmans (2025); * Doroteja / [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. [[Ādolfs Šapiro]] (2026); * Guste / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni" Jaunajā Rīgas teātrī, rež. Gerds Lapoška (2026) == Lomas kino == * Biedre Hanzena / "Zinātniskās padomes sēde", rež. [[Toms Harjo]] (2024); * Sandra / "Asistente", rež. [[Liene Linde]], [[Alise Zariņa]] (2024) == Ārējās saites == * [https://www.jrt.lv/teatris/aktieri/evelina-priede/ Evelīna Priede] Jaunais Rīgas teātris * [https://izrades.lv/persona/evelina-priede-13223 Evelīna Priede] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Priede, Evelīna}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Jaunā Rīgas teātra aktieri]] 5gm6nvvpfgcc17c34i0y6w23go02m1r 0 595027 4490507 4488470 2026-07-05T12:39:49Z Ytteroy 50392 /* Pasākumi */ 4490507 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas festivāla infokaste | nosaukums = ''SYNDICATE'' | norises_vieta = {{vieta|Vācija|Dortmunde|Vestfālenes halles}} | dibinātāji = ''[[I-Motion]]'', ''[[Art of Dance]]'' | gadi = kopš 2007. gada vienmēr oktobra sākumā | mājaslapa = [https://www.syndicate-festival.de syndicate-festival.de] | attēla_nosaukums={{Dark mode invert|[[Attēls:Syndicate Festival Logo.svg|175px]]}} | attēla_apraksts=''Syndicate'' festivāla logo|žanrs=[[hārdkora tehno]], [[hārdstails]]}} '''''SYNDICATE'' festivāls''' ([{{IPA|ˈsɪndɪkət}}]; oficiālais nosaukums: '''''Syndicate Ambassadors in Harder Styles'''''<ref name="dpma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://register.dpma.de/DPMAregister/marke/registerHABM?AKZ=008751265|title=Vācijas Patentu un preču zīmju biroja (DPMA) reģistra izraksts|date=2014-02-09}}</ref>) ir [[Elektroniskā deju mūzika|elektroniskās deju mūzikas]] pasākums, kas norisinās [[Vestfālenes halles|Vestfālenes hallēs]] [[Dortmunde|Dortmundē]] un kurā uzstājas [[hārdkora tehno]] un [[hārdstails|hārdstaila]] žanru [[Diskžokejs|dīdžeji]]. Šis ir viens no lielākajiem šāda veida festivāliem [[Vācija|Vācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=11 November 2013|url=http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen|title=Lielākais hardstyle festivāls atkal Dortmundē|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131111184027/http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen}}</ref> == Vēsture == Pirmais festivāls notika 2007. gadā, un to apmeklēja aptuveni {{sk|10000}} cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=1 March 2014|url=http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/|title=Apskats 2007|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140301040231/http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/}}</ref> Kopš tā laika apmeklētāju skaits pastāvīgi pieauga. 2015. gada 3. oktobrī ''Syndicate'' festivāls notika devīto reizi, pulcējot aptuveni {{sk|20000}} apmeklētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=10 November 2013|url=http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/|title=Syndicate 2013 apskats|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131110232132/http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/}}</ref> Festivālu organizē uzņēmumi ''[[I-Motion]]'' un ''[[Art of Dance]]'', kas apvienoja spēkus, lai radītu Vācijas lielāko smagāko elektroniskās mūzikas stilu iekštelpu pasākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.artofdance.nl/syndicate-timetable-and-final-facts-en/|title=Syndicate 2011 timetable and final facts (EN)|last=Digital|first=Stimmt|website=Art of Dance|access-date=2025-06-18|date=2011-09-28|language=en}}</ref> Kopš 2013. gada pasākumu atbalsta ''[[Eve & Rave#Eve & Rave Münster|Eve & Rave Münster]]'' ar narkotiku informācijas stendu. == Formāts un norises vieta == Festivāls norisinās no pulksten 20:00 līdz 06:00, pārvēršot Vestfālenes halles par ''Vestfalen—HELL'' ({{Val|lv|Vestfālen–[[Elle|ELLE]]}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europebookings.com/festival/syndicate-festival/|title=Syndicate Festival 2025 Tickets Lineup {{!}} 4 Oct {{!}} Dortmund, DE|last=Europebookings|website=Europebookings|access-date=2025-06-18|date=2025-06-18|language=en}}</ref> Festivāls sastāv no četrām dažādām skatuvēm: galvenā skatuve Vestfālenes hallē, kā arī hārdstaila, ''uptempo'' un ''early hardcore''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/syndicate-is-expanding/|title=SYNDICATE is expanding|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-07-11|date=2025-06-20|language=en}}</ref> skatuves blakus esošajās hallēs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hardstylemag.com/this-was-syndicate-2023/|title=This was SYNDICATE 2023|last=Roth|first=Simon|website=Hardstyle Mag|access-date=2025-06-18|date=2023-10-10|language=en}}</ref> Skatuvju noformējums vienmēr ir detalizēts un iespaidīgs — galvenā skatuve 2023. gadā bija noformēta futuristiskā, industriālā un militārā stilā ar portālu uz citu pasauli, ko ieskauj metāla asmeņi un liesmu metēji.<ref name=":0" /> Hārdstaila skatuves dizains atgādināja cietoksni ar vertikāli novietotām konstrukcijām un ''SYNDICATE'' [[Trijzaris|trijzari]] centrā.<ref name=":0" /> == Drošība un sociālā atbildība == Festivāls ievēro ''Celebrate Safe'' politiku, nodrošinot drošu un iekļaujošu vidi visiem apmeklētājiem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/info/|title=SYNDICATE Info & FAQ|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> Pasākuma laikā pieejama bezmaksas dzirdes aizsardzība visos suvenīru kioskos, kā arī nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem.<ref name=":1" /> Festivāls izmanto bezskaidras naudas sistēmu, un apmeklētājiem ir pieejami informatīvie stendi par apzinīgu un drošu ballēšanos.<ref name=":1" /> Festivāla apmeklēšanas minimālais vecums ir 16 gadi. Jaunieši, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, var piedalīties Vācijas ''[[KulturPass]]'' programmā un iegūt bezmaksas biļetes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/final-info/|title=Final info|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> == Transporta iespējas == Festivāla biļete ietver bezmaksas sabiedriskā transporta izmantošanu VRR (Reinas-Rūras) tarifu zonā, kas darbojas vienu dienu — no festivāla dienas pusdienlaika līdz nākamās dienas pusdienlaikam.<ref name=":1" /> Festivāla gaisotne jūtama jau Dortmundes galvenajā dzelzceļa stacijā, kur apmeklētāji ar ''[[Bluetooth]]'' skaļruņiem rada īstu ballīšu vilciena noskaņu ceļā uz pasākumu.<ref name=":0" /> Festivāls sadarbojas ar ''Hardtours'' un ''Feierreisen'', kas nodrošina autobusu maršrutus no vairāk nekā 50 pilsētām, tostarp [[Ķelne]]s, [[Manheima]]s un [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]].<ref name=":1" /> == Pasākumi == {| class="wikitable" |+ !Datums !Apmeklētāju skaits !Mūziķi un DJ |- |{{dat|2007|10|06|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Arkus P., Deepack, Endymion, Hectic Fence, Isaac, Manu Le Malin, Marco Remus, Max B Grant, Negative A, Outblast Vs. Angerfist, Pet Duo, Placid K, Promo, Sven Wittekind, Tieum, Tommyknocker Vs. Stunned Guys, Traxtorm Gangstaz Allied'' |- |{{dat|2008|10|4|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Activator, Amnesys, Amok, Angerfist, Art of Fighters, Blutonium Boy, Boris S., Brachiale Musikgestalter, Central Seven, Dana, DaY-Már, Evil Activities, Frank Kvitta, J.D.A, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Neophyte, Newstyler vs. D-Ceptor, Noisecontrollers, Ophidian, Outblast vs. Predator, Pavo, Robert Natus Vs. Arkus P., Space DJ’z, Stunned Guys, Sven Wittekind, Tatanka, The Hells Bangers, Thorsten Kanzler, Tommyknocker & [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Vince'' |- |{{dat|2009|10|3|n|bez}} |{{sk|10000}} |''Amnesys, Angerfist, Arkus P Live, Brachiale Musikgestalter, Catscan, Coone, Crypsis, DaY-mar, DJ D, DJ Rush, Dozer, Dutch Master, Greg Notill, Jane Ephex, Josh & Wesz, Kaoz, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Masters Of Noise Vs The Beat Controller, MC Linez, MC Syco, MC Tha Watcher, Neophyte, Noisecontrollers, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Paul, Predator, Re-style, Robert Natus, Rotterdam Teror Corps, showtek, Sven Wittekind, Tommyknocker, Weichei, Zatox'' |- |{{dat|2010|10|2|n|bez}}[[Attēls:20101003-0010 Syndicate 2010 Noize Suppressor pres Sonar.jpg|200x200px]] |{{sk|10000}} |''Anagenetic, Angerfist, Anime, Arkus P., BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Chain Reaction, Coone, Crypsis, DaY-Már, Deadly Sins aka Robert Natus, Dyprax, Frank Kvitta, Hardcore Blasters, Headhunterz, Identic, Kenned Pool, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Maly, Noize Suppressor, Outblast, Pet Duo, Predator, Psyko Punkz, Razor, Re-style, Sutura, Tatanka, Tha Playah, Tomcat & Rudeboy, Traxtorm Gangstaz Allied, Vince, Waldhaus'' |- |{{dat|2011|10|1|n|bez}} |{{sk|15000}} |''[[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Accelarator, Angeldust, Angerfist, Art of Fighters, B-front, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, D-Block & S-te-fan, DaY-Már, DJ D vs. Rayden, DJ Rush, Dyprax, Frontliner, Identic, Jason Little, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Manu Kenton, Mystery, Negative, O.B.I. vs. Lukas, Outblast, Pablo Ramirez, Stephanie, T-junction, The Stunned Guys vs. Amnesys, Thera, Twilight Forces, Zahni'' |- |{{dat|2012|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2012.jpg|200px]] |{{sk|15000}} |''A.paul, Amnesys, Angeldust, Angerfist, Angy Kore, Arkus P. & Sutura, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Brennan Heart, Catscan, Chain Reaction, Coone, Crypsis, Davidchristoph, Dyprax, Electronmike, Eric Sneo, Frank Kvitta, Greg Notill, Javi Boss (almoradí), Korsakoff, Lukas & Malke, Masters Elite Aka, MC Nolz, MC Tha Watcher, Meagashira, Mystery, Nitrogenetics, Noize Suppressor, Ophidian, Outblast, Pappenheimer, Pet Duo, Psyko Punkz, Radical Redemption, Re-style, State Of Emergency, Technoboy, The Advent, Thera, Torsten Kanzler, Twilight Forces, Zahni vs. Schrempf, Zany, Zealot'' |- |{{dat|2013|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2013.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Adaro, Angerfist, Bmg, Chain Reaction, Crossfiyah, Crypsis, D-Block & S-te-fan, Dandi & Ugo, Day-Mar vs. Negative A, Deepack, Frequencerz, Frontliner, Hellsystem, Klaudia Gawlas, Kodex, Korsakoff, Kraemer & Niereich, Linus Quick, MC Nolz, MC Tha Watcher, Miss K8 vs. Lowroller, Noize Suppressor, Nosferatu, O.B.I., Outblast vs. Evil Activities, Pappenheimer, Pink Noise aka Candy Cox vs. Fernanda Martins, Radical Redemption, Raphael Dincsoy, Re-style, T-junction, Tha Playah, The Brutal and Sadistic Show aka Minupren & Stormtrooper, The Outside Agency, Twilight Forces, Tymon, Wasted Mind'' |- |{{dat|2014|10|4|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2014.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Act of Rage, Amok, Andi Teller, Angerfist, Bloodcage, Bmg, Bodyshock, Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, Dandi & Ugo, Dyprax, Evil Activities, Fatima Hajji, Hardcraft, I:Gor, Isaac, Jonathann Cast, Kerstin Eden, Khaleesi, Kold Konexion, Korsakoff, Linus Quick, Mario Ranieri, MC Nolz, MC Tha Watcher, Minupren, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Partyraiser vs. Drokz, Radical Redemption, Ran-d, Raphael Dincsoy, Sutura, Tha Playah, Thorax, Typhoon, Warface, Wasted Mind, X-Pander'' |- |{{dat|2015|10|3|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2015.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Andi Teller, Angerfist, Arkus P., Artifact, Base Alert, Bass D, Bmg, Bodyshock Vs. Dyprax, Buzz Fuzz, Candy Cox, Crossfiyah, Crypsis, Destructive Tendencies, Digital Punk, Dr. Peacock, E-Force, Frontliner, J.D.A, Korsakoff, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Mental Theo, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Neophyte Records Allstars, Noize Suppressor Vs. Outblast, Nosferatu, O.b.i. & Viper Xxl, Olle, Panic, Pappenheimer, Pavo, Predator, Radical Redemption, Re-style, Ruffneck, Sub Sonik, Thorax, Unexist, Vince, Warface, X-Pander, Zahni'' |- |{{dat|2016|10|2|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2016.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Atmozfears, Bass D, Bmg, Buzz Fuzz, Candy Cox, Chain Reaction, Crypsis, Cyber, D-Sturb, DaY-mar, Delete, Destructive Tendencies, Devin Wild, DJ Mystery, Dune, Dyprax, E-Force, Epyleptika, Furyan, High Voltage, Jappo, Kahlkopf HC, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Marc Acardipane, Mashup Jack, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Meltdown, Mental Theo, Millennium Mayhem, Minupren, Miss K8, Neophyte, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Paul Elstak, Pet Duo, Predator, Radical Redemption, Scarphase, Tekkerkane, Tensor & Re-Direction, Tha Playah, Thorax, Vince, Warface'' |- |{{dat|2014|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2017.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Anime, Bmg, Broken Minds, Crypsis, D-Sturb, Da Tweekaz, Delete, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, E-Force, F.Noize, Frontliner, Furyan, Guerrillas, Killshot, Korsakoff, Lukas & Fernanda Martins, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Minupren, Miss K8, Nolz, O.B.I., Psychopel, Radical Redemption, Re-style, Rvage, Sutura, Tears Of Fury, Tha Watcher, Thorax, Waldhaus & Weichentechnikk, Warface'' |- |{{dat|2018|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2018.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Access One, Act of Rage, Agents of Change, Angerfist, Bmg, Bulletproof, Chain Reaction, Crypsis, D-Sturb, Deadly Guns, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, Dogfight, Dr. Peacock, E-Force, Furyan, Jay Reeve, Killshot, Korsakoff, Leigh Johnson, Lydia M, Miss K8, N-Vitral, Never Surrender, Nogge vs. Komacasper, Nolz, Olle, Partyraiser, Phrantic, Public Enemies, Radical Redemption, Tha Watcher, Viper Xxl'' |- |{{dat|2019|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2019.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist -live-, Miss K8, Dr. Peacock -live-, Radical Redemption, D-Block & S-te-fan, Sefa, Deadly Guns, Warface, D-Fence -live-, D-Sturb, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] -live-, Korsakoff, Tha Playah, BMG -live-, F.Noize, Atmozfears, Nosferatu, Frank Kvitta, N-Vitral, Keltek, Minupren, Crypsis, Zahni, Bulletproof, Anormal & Hunnel, Jay Reeve, Ncrypta, Never Surrender, Re-Style, Thorax, Andi Teller'' |- | colspan="3" {{N/A|2020. un 2021. gadā nenotika COVID‑19 pandēmijas dēļ}} |- |{{dat|2022|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2022.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist, Barber, Broken Minds, Bulletproof, Cryogenic, Crypsis, Digital Punk, Drokz, Drs, Gridkiller, Irradiate, Jay Reeve, Juliëx, Korsakoff, Lady Dammage, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] & Dave Revan, Major Conspiracy, MC Syco, Miss K8 vs. AniMe, Ncrypta, Never Surrender, Nolz, Physika, Radical Redemption, Rejecta, Republic, Sefa, Spitnoise vs. F.Noize, Sub Sonik, Tha Watcher, Unfused, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2023|10|7|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2023.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Act of Rage, Angerfist LIVE, Barber vs. Major Conspiracy, Bloodlust vs. The Purge, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence vs. AniMe, D-Sturb, Deadly Guns RELOADED, Dimitri K, DRS, E-Force, Elite Enemy, F.Noize Uptempo Classics, GridKiller, Hysta, Juliëx, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], MC Robs, Mish, Miss K8, N-Vitral, Nolz, Rejecta vs. Deluzion, Resolute, Spitnoise, Sub Sonik, Tha Watcher, THE TIMEMACHINE: Marc Acardipane, Trespassed, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2024|10|6|n|bez}} |{{sk|18000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.technoszene.com/syndicate-2024-review/2024/10/08/|title=Syndicate 2024 mit 18.000 Ravern|last=Dos|first=John|website=technoszene.com|access-date=2025-10-14|date=2024-10-08|language=de}}</ref> |''Akira, Angerfist, Bloodlust, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence, Deadly Guns, Deluzion, Dr. Peacock, Drokz, DRS, E-Force, Elite Enemy, F-Noize, Fraw, Hysta, Juliëx, Karun, DJ [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Major Conspiracy, Manifest Destiny, MC Robs, Mixx K8, Nama, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Phuture Noize, Rejecta, Resolute, Resolve, Spirnoise, tha Watcher, The Purge, The TimeMmachine, Unfused, Unlocked, Unproven'' |- |{{dat|2025|10|4|n|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/syndicate-2025/|title=Syndicate 2025|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-15|date=2025-06-05|language=en}}</ref> |{{Sk|18000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cityguide-rhein-neckar.de/2025/10/05/syndicate-2025-das-groesste-deutsche-indoor-festival-fuer-harder-styles/|title=SYNDICATE 2025: Das größte deutsche…|website=CityGuide|access-date=2025-10-14|date=2025-10-05|language=de|archive-date=2025-10-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20251014162043/https://cityguide-rhein-neckar.de/2025/10/05/syndicate-2025-das-groesste-deutsche-indoor-festival-fuer-harder-styles/}}</ref> |''99PRBLMZ, Act of Rage, Adjuzt, Akimbo, Alee, Anime, Bass-D, Catscan, Cryogenic, D-Fence Ignited, Deadly Guns, Double Trouble, Dr. Peacock, DRS, Flo, Furyan Mysteries of Creation, GridKiller Live, Hysta, Kili, LunaKorpz, Manifest Destiny, Marc Acardipane, Miss K8, Mish, N-Vitral, Neophyte, Never Surrender Rave & Plunder, Noiseflow, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Partyraiser, Predator, Rejecta, Revealer, Riot Shift, Ruffneck, Samynator, Sound Rush, Spitfire, Spitnoise, Tha Watcher, The Timemachine Paul Elstak, The Viper, Vince, Warface''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/this-is-the-full-line-up-for-syndicate-2025/|title=This is the full line-up for SYNDICATE 2025|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-07-03|date=2025-07-03|language=en-US}}</ref> |- |{{dat|2026|10|3|n|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/|title=SYNDICATE 2026 {{!}} 3. Oktober 2026 {{!}} Westfalenhalle, Dortmund|website=SYNDICATE|access-date=2025-10-05|language=de-DE}}</ref> |– |''99PRBLMZ, Act of Rage, Angerfist, Barber, Chaos Project, Complex, Crucifier, Cryogenic REINCARNATED LIVE, D-Sturb, Dr Donk, Dr. Peacock, Gezellige Uptempo, Hysta DANCE WITH THE WOLVES, Juliëx, Kili, Korsakoff, Mad Dog, Marc Acardipane, Mish, Miss K8, More Kords, Mutilator, Painbringer, Panic, Partyraiser, Paul Elstak, Pinotello, Predator, Revealer, Roosterz, Ruffneck, Spitnoise, SPOONTECHNICIANS, The Dark Horror, The Saints, The Timemachine: Neophyte, The Viper, Vince, Zelecter, MC Alee, MC Flo, MC Nolz, MC Tha Watcher'' |} == Himnas == Kopš 2009. gada katru gadu tiek veidota jauna festivāla himna: * 2009: ''DJ Predator'' — ''Unified Destination'' * 2010: ''Re-Style'' — ''Rise Of The Ruler'' * 2011: ''Outblast ft. Korsakoff'' — ''Hymn Of Syndicate'' * 2012: ''Masters Elite'' — ''Tied By Sound'' * 2013: ''Tha Playah feat. MC Alee'' — ''Menace To Mankind'' * 2014: ''Nosferatu & E-Life'' — ''Manslaughter'' * 2015: ''Dyprax feat MC Nolz'' — ''Posse Of The Hard'' * 2016: ''Thorax ft. MC Tha Watcher'' — ''A Decade Of Syndicate'' * 2017: ''Miss K8 ft. MC Nolz'' — ''Resolute Power'' * 2018: ''N-Vitral ft. Tha Watcher'' — ''The Ruler'' * 2019: ''D-Fence ft. Mr. Hyde'' — ''The Sonic Storm'' * 2021: ''Broken Minds & Alee'' — ''Syndicate of Rave'' * 2023: ''Angerfist & Nolz'' — ''Syndicate Of Noise'' * 2024: ''Mad Dog & Dave Revan'' — ''Start the revolution'' * 2025: ''Gridkiller & Tha Watcher'' — ''The Syndicate’s Reign''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/this-is-the-official-syndicate-2025-anthem-by-gridkiller-and-tha-watcher/|title=This is the official SYNDICATE 2025 anthem by Gridkiller and Tha Watcher!|last=Stegeman|first=Marlene|website=SYNDICATE|access-date=2025-08-25|date=2025-08-21|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:Elektroniskās mūzikas festivāli]] 1lzzfk2r16bfecqt7thjlpgocxgqqt5 4490508 4490507 2026-07-05T12:40:45Z Ytteroy 50392 /* Pasākumi */ 4490508 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas festivāla infokaste | nosaukums = ''SYNDICATE'' | norises_vieta = {{vieta|Vācija|Dortmunde|Vestfālenes halles}} | dibinātāji = ''[[I-Motion]]'', ''[[Art of Dance]]'' | gadi = kopš 2007. gada vienmēr oktobra sākumā | mājaslapa = [https://www.syndicate-festival.de syndicate-festival.de] | attēla_nosaukums={{Dark mode invert|[[Attēls:Syndicate Festival Logo.svg|175px]]}} | attēla_apraksts=''Syndicate'' festivāla logo|žanrs=[[hārdkora tehno]], [[hārdstails]]}} '''''SYNDICATE'' festivāls''' ([{{IPA|ˈsɪndɪkət}}]; oficiālais nosaukums: '''''Syndicate Ambassadors in Harder Styles'''''<ref name="dpma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://register.dpma.de/DPMAregister/marke/registerHABM?AKZ=008751265|title=Vācijas Patentu un preču zīmju biroja (DPMA) reģistra izraksts|date=2014-02-09}}</ref>) ir [[Elektroniskā deju mūzika|elektroniskās deju mūzikas]] pasākums, kas norisinās [[Vestfālenes halles|Vestfālenes hallēs]] [[Dortmunde|Dortmundē]] un kurā uzstājas [[hārdkora tehno]] un [[hārdstails|hārdstaila]] žanru [[Diskžokejs|dīdžeji]]. Šis ir viens no lielākajiem šāda veida festivāliem [[Vācija|Vācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=11 November 2013|url=http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen|title=Lielākais hardstyle festivāls atkal Dortmundē|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131111184027/http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen}}</ref> == Vēsture == Pirmais festivāls notika 2007. gadā, un to apmeklēja aptuveni {{sk|10000}} cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=1 March 2014|url=http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/|title=Apskats 2007|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140301040231/http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/}}</ref> Kopš tā laika apmeklētāju skaits pastāvīgi pieauga. 2015. gada 3. oktobrī ''Syndicate'' festivāls notika devīto reizi, pulcējot aptuveni {{sk|20000}} apmeklētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=10 November 2013|url=http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/|title=Syndicate 2013 apskats|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131110232132/http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/}}</ref> Festivālu organizē uzņēmumi ''[[I-Motion]]'' un ''[[Art of Dance]]'', kas apvienoja spēkus, lai radītu Vācijas lielāko smagāko elektroniskās mūzikas stilu iekštelpu pasākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.artofdance.nl/syndicate-timetable-and-final-facts-en/|title=Syndicate 2011 timetable and final facts (EN)|last=Digital|first=Stimmt|website=Art of Dance|access-date=2025-06-18|date=2011-09-28|language=en}}</ref> Kopš 2013. gada pasākumu atbalsta ''[[Eve & Rave#Eve & Rave Münster|Eve & Rave Münster]]'' ar narkotiku informācijas stendu. == Formāts un norises vieta == Festivāls norisinās no pulksten 20:00 līdz 06:00, pārvēršot Vestfālenes halles par ''Vestfalen—HELL'' ({{Val|lv|Vestfālen–[[Elle|ELLE]]}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europebookings.com/festival/syndicate-festival/|title=Syndicate Festival 2025 Tickets Lineup {{!}} 4 Oct {{!}} Dortmund, DE|last=Europebookings|website=Europebookings|access-date=2025-06-18|date=2025-06-18|language=en}}</ref> Festivāls sastāv no četrām dažādām skatuvēm: galvenā skatuve Vestfālenes hallē, kā arī hārdstaila, ''uptempo'' un ''early hardcore''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/syndicate-is-expanding/|title=SYNDICATE is expanding|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-07-11|date=2025-06-20|language=en}}</ref> skatuves blakus esošajās hallēs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hardstylemag.com/this-was-syndicate-2023/|title=This was SYNDICATE 2023|last=Roth|first=Simon|website=Hardstyle Mag|access-date=2025-06-18|date=2023-10-10|language=en}}</ref> Skatuvju noformējums vienmēr ir detalizēts un iespaidīgs — galvenā skatuve 2023. gadā bija noformēta futuristiskā, industriālā un militārā stilā ar portālu uz citu pasauli, ko ieskauj metāla asmeņi un liesmu metēji.<ref name=":0" /> Hārdstaila skatuves dizains atgādināja cietoksni ar vertikāli novietotām konstrukcijām un ''SYNDICATE'' [[Trijzaris|trijzari]] centrā.<ref name=":0" /> == Drošība un sociālā atbildība == Festivāls ievēro ''Celebrate Safe'' politiku, nodrošinot drošu un iekļaujošu vidi visiem apmeklētājiem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/info/|title=SYNDICATE Info & FAQ|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> Pasākuma laikā pieejama bezmaksas dzirdes aizsardzība visos suvenīru kioskos, kā arī nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem.<ref name=":1" /> Festivāls izmanto bezskaidras naudas sistēmu, un apmeklētājiem ir pieejami informatīvie stendi par apzinīgu un drošu ballēšanos.<ref name=":1" /> Festivāla apmeklēšanas minimālais vecums ir 16 gadi. Jaunieši, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, var piedalīties Vācijas ''[[KulturPass]]'' programmā un iegūt bezmaksas biļetes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/final-info/|title=Final info|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> == Transporta iespējas == Festivāla biļete ietver bezmaksas sabiedriskā transporta izmantošanu VRR (Reinas-Rūras) tarifu zonā, kas darbojas vienu dienu — no festivāla dienas pusdienlaika līdz nākamās dienas pusdienlaikam.<ref name=":1" /> Festivāla gaisotne jūtama jau Dortmundes galvenajā dzelzceļa stacijā, kur apmeklētāji ar ''[[Bluetooth]]'' skaļruņiem rada īstu ballīšu vilciena noskaņu ceļā uz pasākumu.<ref name=":0" /> Festivāls sadarbojas ar ''Hardtours'' un ''Feierreisen'', kas nodrošina autobusu maršrutus no vairāk nekā 50 pilsētām, tostarp [[Ķelne]]s, [[Manheima]]s un [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]].<ref name=":1" /> == Pasākumi == {| class="wikitable" |+ !Datums !Apmeklētāju skaits !Mūziķi un DJ |- |{{dat|2007|10|06|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Arkus P., Deepack, Endymion, Hectic Fence, Isaac, Manu Le Malin, Marco Remus, Max B Grant, Negative A, Outblast Vs. Angerfist, Pet Duo, Placid K, Promo, Sven Wittekind, Tieum, Tommyknocker Vs. Stunned Guys, Traxtorm Gangstaz Allied'' |- |{{dat|2008|10|4|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Activator, Amnesys, Amok, Angerfist, Art of Fighters, Blutonium Boy, Boris S., Brachiale Musikgestalter, Central Seven, Dana, DaY-Már, Evil Activities, Frank Kvitta, J.D.A, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Neophyte, Newstyler vs. D-Ceptor, Noisecontrollers, Ophidian, Outblast vs. Predator, Pavo, Robert Natus Vs. Arkus P., Space DJ’z, Stunned Guys, Sven Wittekind, Tatanka, The Hells Bangers, Thorsten Kanzler, Tommyknocker & [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Vince'' |- |{{dat|2009|10|3|n|bez}} |{{sk|10000}} |''Amnesys, Angerfist, Arkus P Live, Brachiale Musikgestalter, Catscan, Coone, Crypsis, DaY-mar, DJ D, DJ Rush, Dozer, Dutch Master, Greg Notill, Jane Ephex, Josh & Wesz, Kaoz, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Masters Of Noise Vs The Beat Controller, MC Linez, MC Syco, MC Tha Watcher, Neophyte, Noisecontrollers, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Paul, Predator, Re-style, Robert Natus, Rotterdam Teror Corps, showtek, Sven Wittekind, Tommyknocker, Weichei, Zatox'' |- |{{dat|2010|10|2|n|bez}}[[Attēls:20101003-0010 Syndicate 2010 Noize Suppressor pres Sonar.jpg|200x200px]] |{{sk|10000}} |''Anagenetic, Angerfist, Anime, Arkus P., BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Chain Reaction, Coone, Crypsis, DaY-Már, Deadly Sins aka Robert Natus, Dyprax, Frank Kvitta, Hardcore Blasters, Headhunterz, Identic, Kenned Pool, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Maly, Noize Suppressor, Outblast, Pet Duo, Predator, Psyko Punkz, Razor, Re-style, Sutura, Tatanka, Tha Playah, Tomcat & Rudeboy, Traxtorm Gangstaz Allied, Vince, Waldhaus'' |- |{{dat|2011|10|1|n|bez}} |{{sk|15000}} |''[[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Accelarator, Angeldust, Angerfist, Art of Fighters, B-front, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, D-Block & S-te-fan, DaY-Már, DJ D vs. Rayden, DJ Rush, Dyprax, Frontliner, Identic, Jason Little, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Manu Kenton, Mystery, Negative, O.B.I. vs. Lukas, Outblast, Pablo Ramirez, Stephanie, T-junction, The Stunned Guys vs. Amnesys, Thera, Twilight Forces, Zahni'' |- |{{dat|2012|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2012.jpg|200px]] |{{sk|15000}} |''A.paul, Amnesys, Angeldust, Angerfist, Angy Kore, Arkus P. & Sutura, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Brennan Heart, Catscan, Chain Reaction, Coone, Crypsis, Davidchristoph, Dyprax, Electronmike, Eric Sneo, Frank Kvitta, Greg Notill, Javi Boss (almoradí), Korsakoff, Lukas & Malke, Masters Elite Aka, MC Nolz, MC Tha Watcher, Meagashira, Mystery, Nitrogenetics, Noize Suppressor, Ophidian, Outblast, Pappenheimer, Pet Duo, Psyko Punkz, Radical Redemption, Re-style, State Of Emergency, Technoboy, The Advent, Thera, Torsten Kanzler, Twilight Forces, Zahni vs. Schrempf, Zany, Zealot'' |- |{{dat|2013|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2013.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Adaro, Angerfist, Bmg, Chain Reaction, Crossfiyah, Crypsis, D-Block & S-te-fan, Dandi & Ugo, Day-Mar vs. Negative A, Deepack, Frequencerz, Frontliner, Hellsystem, Klaudia Gawlas, Kodex, Korsakoff, Kraemer & Niereich, Linus Quick, MC Nolz, MC Tha Watcher, Miss K8 vs. Lowroller, Noize Suppressor, Nosferatu, O.B.I., Outblast vs. Evil Activities, Pappenheimer, Pink Noise aka Candy Cox vs. Fernanda Martins, Radical Redemption, Raphael Dincsoy, Re-style, T-junction, Tha Playah, The Brutal and Sadistic Show aka Minupren & Stormtrooper, The Outside Agency, Twilight Forces, Tymon, Wasted Mind'' |- |{{dat|2014|10|4|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2014.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Act of Rage, Amok, Andi Teller, Angerfist, Bloodcage, Bmg, Bodyshock, Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, Dandi & Ugo, Dyprax, Evil Activities, Fatima Hajji, Hardcraft, I:Gor, Isaac, Jonathann Cast, Kerstin Eden, Khaleesi, Kold Konexion, Korsakoff, Linus Quick, Mario Ranieri, MC Nolz, MC Tha Watcher, Minupren, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Partyraiser vs. Drokz, Radical Redemption, Ran-d, Raphael Dincsoy, Sutura, Tha Playah, Thorax, Typhoon, Warface, Wasted Mind, X-Pander'' |- |{{dat|2015|10|3|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2015.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Andi Teller, Angerfist, Arkus P., Artifact, Base Alert, Bass D, Bmg, Bodyshock Vs. Dyprax, Buzz Fuzz, Candy Cox, Crossfiyah, Crypsis, Destructive Tendencies, Digital Punk, Dr. Peacock, E-Force, Frontliner, J.D.A, Korsakoff, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Mental Theo, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Neophyte Records Allstars, Noize Suppressor Vs. Outblast, Nosferatu, O.b.i. & Viper Xxl, Olle, Panic, Pappenheimer, Pavo, Predator, Radical Redemption, Re-style, Ruffneck, Sub Sonik, Thorax, Unexist, Vince, Warface, X-Pander, Zahni'' |- |{{dat|2016|10|2|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2016.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Atmozfears, Bass D, Bmg, Buzz Fuzz, Candy Cox, Chain Reaction, Crypsis, Cyber, D-Sturb, DaY-mar, Delete, Destructive Tendencies, Devin Wild, DJ Mystery, Dune, Dyprax, E-Force, Epyleptika, Furyan, High Voltage, Jappo, Kahlkopf HC, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Marc Acardipane, Mashup Jack, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Meltdown, Mental Theo, Millennium Mayhem, Minupren, Miss K8, Neophyte, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Paul Elstak, Pet Duo, Predator, Radical Redemption, Scarphase, Tekkerkane, Tensor & Re-Direction, Tha Playah, Thorax, Vince, Warface'' |- |{{dat|2014|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2017.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Anime, Bmg, Broken Minds, Crypsis, D-Sturb, Da Tweekaz, Delete, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, E-Force, F.Noize, Frontliner, Furyan, Guerrillas, Killshot, Korsakoff, Lukas & Fernanda Martins, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Minupren, Miss K8, Nolz, O.B.I., Psychopel, Radical Redemption, Re-style, Rvage, Sutura, Tears Of Fury, Tha Watcher, Thorax, Waldhaus & Weichentechnikk, Warface'' |- |{{dat|2018|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2018.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Access One, Act of Rage, Agents of Change, Angerfist, Bmg, Bulletproof, Chain Reaction, Crypsis, D-Sturb, Deadly Guns, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, Dogfight, Dr. Peacock, E-Force, Furyan, Jay Reeve, Killshot, Korsakoff, Leigh Johnson, Lydia M, Miss K8, N-Vitral, Never Surrender, Nogge vs. Komacasper, Nolz, Olle, Partyraiser, Phrantic, Public Enemies, Radical Redemption, Tha Watcher, Viper Xxl'' |- |{{dat|2019|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2019.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist -live-, Miss K8, Dr. Peacock -live-, Radical Redemption, D-Block & S-te-fan, Sefa, Deadly Guns, Warface, D-Fence -live-, D-Sturb, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] -live-, Korsakoff, Tha Playah, BMG -live-, F.Noize, Atmozfears, Nosferatu, Frank Kvitta, N-Vitral, Keltek, Minupren, Crypsis, Zahni, Bulletproof, Anormal & Hunnel, Jay Reeve, Ncrypta, Never Surrender, Re-Style, Thorax, Andi Teller'' |- | colspan="3" {{N/A|2020. un 2021. gadā nenotika COVID‑19 pandēmijas dēļ}} |- |{{dat|2022|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2022.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist, Barber, Broken Minds, Bulletproof, Cryogenic, Crypsis, Digital Punk, Drokz, Drs, Gridkiller, Irradiate, Jay Reeve, Juliëx, Korsakoff, Lady Dammage, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] & Dave Revan, Major Conspiracy, MC Syco, Miss K8 vs. AniMe, Ncrypta, Never Surrender, Nolz, Physika, Radical Redemption, Rejecta, Republic, Sefa, Spitnoise vs. F.Noize, Sub Sonik, Tha Watcher, Unfused, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2023|10|7|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2023.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Act of Rage, Angerfist LIVE, Barber vs. Major Conspiracy, Bloodlust vs. The Purge, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence vs. AniMe, D-Sturb, Deadly Guns RELOADED, Dimitri K, DRS, E-Force, Elite Enemy, F.Noize Uptempo Classics, GridKiller, Hysta, Juliëx, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], MC Robs, Mish, Miss K8, N-Vitral, Nolz, Rejecta vs. Deluzion, Resolute, Spitnoise, Sub Sonik, Tha Watcher, THE TIMEMACHINE: Marc Acardipane, Trespassed, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2024|10|6|n|bez}} |{{sk|18000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.technoszene.com/syndicate-2024-review/2024/10/08/|title=Syndicate 2024 mit 18.000 Ravern|last=Dos|first=John|website=technoszene.com|access-date=2025-10-14|date=2024-10-08|language=de}}</ref> |''Akira, Angerfist, Bloodlust, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence, Deadly Guns, Deluzion, Dr. Peacock, Drokz, DRS, E-Force, Elite Enemy, F-Noize, Fraw, Hysta, Juliëx, Karun, DJ [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Major Conspiracy, Manifest Destiny, MC Robs, Mixx K8, Nama, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Phuture Noize, Rejecta, Resolute, Resolve, Spirnoise, tha Watcher, The Purge, The TimeMmachine, Unfused, Unlocked, Unproven'' |- |{{dat|2025|10|4|n|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/syndicate-2025/|title=Syndicate 2025|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-15|date=2025-06-05|language=en}}</ref> |{{Sk|18000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cityguide-rhein-neckar.de/2025/10/05/syndicate-2025-das-groesste-deutsche-indoor-festival-fuer-harder-styles/|title=SYNDICATE 2025: Das größte deutsche…|website=CityGuide|access-date=2025-10-14|date=2025-10-05|language=de|archive-date=2025-10-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20251014162043/https://cityguide-rhein-neckar.de/2025/10/05/syndicate-2025-das-groesste-deutsche-indoor-festival-fuer-harder-styles/}}</ref> |''99PRBLMZ, Act of Rage, Adjuzt, Akimbo, Alee, Anime, Bass-D, Catscan, Cryogenic, D-Fence Ignited, Deadly Guns, Double Trouble, Dr. Peacock, DRS, Flo, Furyan Mysteries of Creation, GridKiller Live, Hysta, Kili, LunaKorpz, Manifest Destiny, Marc Acardipane, Miss K8, Mish, N-Vitral, Neophyte, Never Surrender Rave & Plunder, Noiseflow, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Partyraiser, Predator, Rejecta, Revealer, Riot Shift, Ruffneck, Samynator, Sound Rush, Spitfire, Spitnoise, Tha Watcher, The Timemachine Paul Elstak, The Viper, Vince, Warface''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/this-is-the-full-line-up-for-syndicate-2025/|title=This is the full line-up for SYNDICATE 2025|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-07-03|date=2025-07-03|language=en-US}}</ref> |- |{{dat|2026|10|3|n|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/|title=SYNDICATE 2026 {{!}} 3. Oktober 2026 {{!}} Westfalenhalle, Dortmund|website=SYNDICATE|access-date=2025-10-05|language=de-DE}}</ref> |– |''99PRBLMZ, Act of Rage, Angerfist, Barber, Chaos Project, Complex, Crucifier, Cryogenic REINCARNATED LIVE, D-Sturb, Dr Donk, Dr. Peacock, Gezellige Uptempo, Hysta DANCE WITH THE WOLVES, Juliëx, Kili, Korsakoff, Mad Dog, Marc Acardipane, Mish, Miss K8, More Kords, Mutilator, Painbringer, Panic, Partyraiser, Paul Elstak, Pinotello, Predator, Revealer, Roosterz, Ruffneck, Spitnoise, SPOONTECHNICIANS, The Dark Horror, The Saints, The Timemachine: Neophyte, The Viper, Vince, Zelecter, MC Alee, MC Flo, MC Nolz, MC Tha Watcher''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/line-up-2026|title=SYNDICATE {{!}} Line-up SYNDICATE 2026|website=SYNDICATE|access-date=2026-07-05|language=en-US}}</ref> |} == Himnas == Kopš 2009. gada katru gadu tiek veidota jauna festivāla himna: * 2009: ''DJ Predator'' — ''Unified Destination'' * 2010: ''Re-Style'' — ''Rise Of The Ruler'' * 2011: ''Outblast ft. Korsakoff'' — ''Hymn Of Syndicate'' * 2012: ''Masters Elite'' — ''Tied By Sound'' * 2013: ''Tha Playah feat. MC Alee'' — ''Menace To Mankind'' * 2014: ''Nosferatu & E-Life'' — ''Manslaughter'' * 2015: ''Dyprax feat MC Nolz'' — ''Posse Of The Hard'' * 2016: ''Thorax ft. MC Tha Watcher'' — ''A Decade Of Syndicate'' * 2017: ''Miss K8 ft. MC Nolz'' — ''Resolute Power'' * 2018: ''N-Vitral ft. Tha Watcher'' — ''The Ruler'' * 2019: ''D-Fence ft. Mr. Hyde'' — ''The Sonic Storm'' * 2021: ''Broken Minds & Alee'' — ''Syndicate of Rave'' * 2023: ''Angerfist & Nolz'' — ''Syndicate Of Noise'' * 2024: ''Mad Dog & Dave Revan'' — ''Start the revolution'' * 2025: ''Gridkiller & Tha Watcher'' — ''The Syndicate’s Reign''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/this-is-the-official-syndicate-2025-anthem-by-gridkiller-and-tha-watcher/|title=This is the official SYNDICATE 2025 anthem by Gridkiller and Tha Watcher!|last=Stegeman|first=Marlene|website=SYNDICATE|access-date=2025-08-25|date=2025-08-21|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:Elektroniskās mūzikas festivāli]] 0afp5ar0fd0e5cazducph8f02vk8tqm 4490513 4490508 2026-07-05T12:45:56Z Ytteroy 50392 /* Pasākumi */ 4490513 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas festivāla infokaste | nosaukums = ''SYNDICATE'' | norises_vieta = {{vieta|Vācija|Dortmunde|Vestfālenes halles}} | dibinātāji = ''[[I-Motion]]'', ''[[Art of Dance]]'' | gadi = kopš 2007. gada vienmēr oktobra sākumā | mājaslapa = [https://www.syndicate-festival.de syndicate-festival.de] | attēla_nosaukums={{Dark mode invert|[[Attēls:Syndicate Festival Logo.svg|175px]]}} | attēla_apraksts=''Syndicate'' festivāla logo|žanrs=[[hārdkora tehno]], [[hārdstails]]}} '''''SYNDICATE'' festivāls''' ([{{IPA|ˈsɪndɪkət}}]; oficiālais nosaukums: '''''Syndicate Ambassadors in Harder Styles'''''<ref name="dpma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://register.dpma.de/DPMAregister/marke/registerHABM?AKZ=008751265|title=Vācijas Patentu un preču zīmju biroja (DPMA) reģistra izraksts|date=2014-02-09}}</ref>) ir [[Elektroniskā deju mūzika|elektroniskās deju mūzikas]] pasākums, kas norisinās [[Vestfālenes halles|Vestfālenes hallēs]] [[Dortmunde|Dortmundē]] un kurā uzstājas [[hārdkora tehno]] un [[hārdstails|hārdstaila]] žanru [[Diskžokejs|dīdžeji]]. Šis ir viens no lielākajiem šāda veida festivāliem [[Vācija|Vācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=11 November 2013|url=http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen|title=Lielākais hardstyle festivāls atkal Dortmundē|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131111184027/http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen}}</ref> == Vēsture == Pirmais festivāls notika 2007. gadā, un to apmeklēja aptuveni {{sk|10000}} cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=1 March 2014|url=http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/|title=Apskats 2007|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140301040231/http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/}}</ref> Kopš tā laika apmeklētāju skaits pastāvīgi pieauga. 2015. gada 3. oktobrī ''Syndicate'' festivāls notika devīto reizi, pulcējot aptuveni {{sk|20000}} apmeklētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=10 November 2013|url=http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/|title=Syndicate 2013 apskats|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131110232132/http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/}}</ref> Festivālu organizē uzņēmumi ''[[I-Motion]]'' un ''[[Art of Dance]]'', kas apvienoja spēkus, lai radītu Vācijas lielāko smagāko elektroniskās mūzikas stilu iekštelpu pasākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.artofdance.nl/syndicate-timetable-and-final-facts-en/|title=Syndicate 2011 timetable and final facts (EN)|last=Digital|first=Stimmt|website=Art of Dance|access-date=2025-06-18|date=2011-09-28|language=en}}</ref> Kopš 2013. gada pasākumu atbalsta ''[[Eve & Rave#Eve & Rave Münster|Eve & Rave Münster]]'' ar narkotiku informācijas stendu. == Formāts un norises vieta == Festivāls norisinās no pulksten 20:00 līdz 06:00, pārvēršot Vestfālenes halles par ''Vestfalen—HELL'' ({{Val|lv|Vestfālen–[[Elle|ELLE]]}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europebookings.com/festival/syndicate-festival/|title=Syndicate Festival 2025 Tickets Lineup {{!}} 4 Oct {{!}} Dortmund, DE|last=Europebookings|website=Europebookings|access-date=2025-06-18|date=2025-06-18|language=en}}</ref> Festivāls sastāv no četrām dažādām skatuvēm: galvenā skatuve Vestfālenes hallē, kā arī hārdstaila, ''uptempo'' un ''early hardcore''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/syndicate-is-expanding/|title=SYNDICATE is expanding|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-07-11|date=2025-06-20|language=en}}</ref> skatuves blakus esošajās hallēs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hardstylemag.com/this-was-syndicate-2023/|title=This was SYNDICATE 2023|last=Roth|first=Simon|website=Hardstyle Mag|access-date=2025-06-18|date=2023-10-10|language=en}}</ref> Skatuvju noformējums vienmēr ir detalizēts un iespaidīgs — galvenā skatuve 2023. gadā bija noformēta futuristiskā, industriālā un militārā stilā ar portālu uz citu pasauli, ko ieskauj metāla asmeņi un liesmu metēji.<ref name=":0" /> Hārdstaila skatuves dizains atgādināja cietoksni ar vertikāli novietotām konstrukcijām un ''SYNDICATE'' [[Trijzaris|trijzari]] centrā.<ref name=":0" /> == Drošība un sociālā atbildība == Festivāls ievēro ''Celebrate Safe'' politiku, nodrošinot drošu un iekļaujošu vidi visiem apmeklētājiem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/info/|title=SYNDICATE Info & FAQ|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> Pasākuma laikā pieejama bezmaksas dzirdes aizsardzība visos suvenīru kioskos, kā arī nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem.<ref name=":1" /> Festivāls izmanto bezskaidras naudas sistēmu, un apmeklētājiem ir pieejami informatīvie stendi par apzinīgu un drošu ballēšanos.<ref name=":1" /> Festivāla apmeklēšanas minimālais vecums ir 16 gadi. Jaunieši, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, var piedalīties Vācijas ''[[KulturPass]]'' programmā un iegūt bezmaksas biļetes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/final-info/|title=Final info|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> == Transporta iespējas == Festivāla biļete ietver bezmaksas sabiedriskā transporta izmantošanu VRR (Reinas-Rūras) tarifu zonā, kas darbojas vienu dienu — no festivāla dienas pusdienlaika līdz nākamās dienas pusdienlaikam.<ref name=":1" /> Festivāla gaisotne jūtama jau Dortmundes galvenajā dzelzceļa stacijā, kur apmeklētāji ar ''[[Bluetooth]]'' skaļruņiem rada īstu ballīšu vilciena noskaņu ceļā uz pasākumu.<ref name=":0" /> Festivāls sadarbojas ar ''Hardtours'' un ''Feierreisen'', kas nodrošina autobusu maršrutus no vairāk nekā 50 pilsētām, tostarp [[Ķelne]]s, [[Manheima]]s un [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]].<ref name=":1" /> == Pasākumi == {| class="wikitable" |+ !Datums !Apmeklētāju skaits !Mūziķi un DJ |- |{{dat|2007|10|06|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Arkus P., Deepack, Endymion, Hectic Fence, Isaac, Manu Le Malin, Marco Remus, Max B Grant, Negative A, Outblast Vs. Angerfist, Pet Duo, Placid K, Promo, Sven Wittekind, Tieum, Tommyknocker Vs. Stunned Guys, Traxtorm Gangstaz Allied'' |- |{{dat|2008|10|4|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Activator, Amnesys, Amok, Angerfist, Art of Fighters, Blutonium Boy, Boris S., Brachiale Musikgestalter, Central Seven, Dana, DaY-Már, Evil Activities, Frank Kvitta, J.D.A, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Neophyte, Newstyler vs. D-Ceptor, Noisecontrollers, Ophidian, Outblast vs. Predator, Pavo, Robert Natus Vs. Arkus P., Space DJ’z, Stunned Guys, Sven Wittekind, Tatanka, The Hells Bangers, Thorsten Kanzler, Tommyknocker & [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Vince'' |- |{{dat|2009|10|3|n|bez}} |{{sk|10000}} |''Amnesys, Angerfist, Arkus P Live, Brachiale Musikgestalter, Catscan, Coone, Crypsis, DaY-mar, DJ D, DJ Rush, Dozer, Dutch Master, Greg Notill, Jane Ephex, Josh & Wesz, Kaoz, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Masters Of Noise Vs The Beat Controller, MC Linez, MC Syco, MC Tha Watcher, Neophyte, Noisecontrollers, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Paul, Predator, Re-style, Robert Natus, Rotterdam Teror Corps, showtek, Sven Wittekind, Tommyknocker, Weichei, Zatox'' |- |{{dat|2010|10|2|n|bez}}[[Attēls:20101003-0010 Syndicate 2010 Noize Suppressor pres Sonar.jpg|200x200px]] |{{sk|10000}} |''Anagenetic, Angerfist, Anime, Arkus P., BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Chain Reaction, Coone, Crypsis, DaY-Már, Deadly Sins aka Robert Natus, Dyprax, Frank Kvitta, Hardcore Blasters, Headhunterz, Identic, Kenned Pool, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Maly, Noize Suppressor, Outblast, Pet Duo, Predator, Psyko Punkz, Razor, Re-style, Sutura, Tatanka, Tha Playah, Tomcat & Rudeboy, Traxtorm Gangstaz Allied, Vince, Waldhaus'' |- |{{dat|2011|10|1|n|bez}} |{{sk|15000}} |''[[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Accelarator, Angeldust, Angerfist, Art of Fighters, B-front, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, D-Block & S-te-fan, DaY-Már, DJ D vs. Rayden, DJ Rush, Dyprax, Frontliner, Identic, Jason Little, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Manu Kenton, Mystery, Negative, O.B.I. vs. Lukas, Outblast, Pablo Ramirez, Stephanie, T-junction, The Stunned Guys vs. Amnesys, Thera, Twilight Forces, Zahni'' |- |{{dat|2012|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2012.jpg|200px]] |{{sk|15000}} |''A.paul, Amnesys, Angeldust, Angerfist, Angy Kore, Arkus P. & Sutura, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Brennan Heart, Catscan, Chain Reaction, Coone, Crypsis, Davidchristoph, Dyprax, Electronmike, Eric Sneo, Frank Kvitta, Greg Notill, Javi Boss (almoradí), Korsakoff, Lukas & Malke, Masters Elite Aka, MC Nolz, MC Tha Watcher, Meagashira, Mystery, Nitrogenetics, Noize Suppressor, Ophidian, Outblast, Pappenheimer, Pet Duo, Psyko Punkz, Radical Redemption, Re-style, State Of Emergency, Technoboy, The Advent, Thera, Torsten Kanzler, Twilight Forces, Zahni vs. Schrempf, Zany, Zealot'' |- |{{dat|2013|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2013.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Adaro, Angerfist, Bmg, Chain Reaction, Crossfiyah, Crypsis, D-Block & S-te-fan, Dandi & Ugo, Day-Mar vs. Negative A, Deepack, Frequencerz, Frontliner, Hellsystem, Klaudia Gawlas, Kodex, Korsakoff, Kraemer & Niereich, Linus Quick, MC Nolz, MC Tha Watcher, Miss K8 vs. Lowroller, Noize Suppressor, Nosferatu, O.B.I., Outblast vs. Evil Activities, Pappenheimer, Pink Noise aka Candy Cox vs. Fernanda Martins, Radical Redemption, Raphael Dincsoy, Re-style, T-junction, Tha Playah, The Brutal and Sadistic Show aka Minupren & Stormtrooper, The Outside Agency, Twilight Forces, Tymon, Wasted Mind'' |- |{{dat|2014|10|4|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2014.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Act of Rage, Amok, Andi Teller, Angerfist, Bloodcage, Bmg, Bodyshock, Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, Dandi & Ugo, Dyprax, Evil Activities, Fatima Hajji, Hardcraft, I:Gor, Isaac, Jonathann Cast, Kerstin Eden, Khaleesi, Kold Konexion, Korsakoff, Linus Quick, Mario Ranieri, MC Nolz, MC Tha Watcher, Minupren, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Partyraiser vs. Drokz, Radical Redemption, Ran-d, Raphael Dincsoy, Sutura, Tha Playah, Thorax, Typhoon, Warface, Wasted Mind, X-Pander'' |- |{{dat|2015|10|3|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2015.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Andi Teller, Angerfist, Arkus P., Artifact, Base Alert, Bass D, Bmg, Bodyshock Vs. Dyprax, Buzz Fuzz, Candy Cox, Crossfiyah, Crypsis, Destructive Tendencies, Digital Punk, Dr. Peacock, E-Force, Frontliner, J.D.A, Korsakoff, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Mental Theo, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Neophyte Records Allstars, Noize Suppressor Vs. Outblast, Nosferatu, O.b.i. & Viper Xxl, Olle, Panic, Pappenheimer, Pavo, Predator, Radical Redemption, Re-style, Ruffneck, Sub Sonik, Thorax, Unexist, Vince, Warface, X-Pander, Zahni'' |- |{{dat|2016|10|2|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2016.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Atmozfears, Bass D, Bmg, Buzz Fuzz, Candy Cox, Chain Reaction, Crypsis, Cyber, D-Sturb, DaY-mar, Delete, Destructive Tendencies, Devin Wild, DJ Mystery, Dune, Dyprax, E-Force, Epyleptika, Furyan, High Voltage, Jappo, Kahlkopf HC, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Marc Acardipane, Mashup Jack, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Meltdown, Mental Theo, Millennium Mayhem, Minupren, Miss K8, Neophyte, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Paul Elstak, Pet Duo, Predator, Radical Redemption, Scarphase, Tekkerkane, Tensor & Re-Direction, Tha Playah, Thorax, Vince, Warface'' |- |{{dat|2014|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2017.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Anime, Bmg, Broken Minds, Crypsis, D-Sturb, Da Tweekaz, Delete, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, E-Force, F.Noize, Frontliner, Furyan, Guerrillas, Killshot, Korsakoff, Lukas & Fernanda Martins, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Minupren, Miss K8, Nolz, O.B.I., Psychopel, Radical Redemption, Re-style, Rvage, Sutura, Tears Of Fury, Tha Watcher, Thorax, Waldhaus & Weichentechnikk, Warface'' |- |{{dat|2018|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2018.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Access One, Act of Rage, Agents of Change, Angerfist, Bmg, Bulletproof, Chain Reaction, Crypsis, D-Sturb, Deadly Guns, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, Dogfight, Dr. Peacock, E-Force, Furyan, Jay Reeve, Killshot, Korsakoff, Leigh Johnson, Lydia M, Miss K8, N-Vitral, Never Surrender, Nogge vs. Komacasper, Nolz, Olle, Partyraiser, Phrantic, Public Enemies, Radical Redemption, Tha Watcher, Viper Xxl'' |- |{{dat|2019|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2019.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist -live-, Miss K8, Dr. Peacock -live-, Radical Redemption, D-Block & S-te-fan, Sefa, Deadly Guns, Warface, D-Fence -live-, D-Sturb, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] -live-, Korsakoff, Tha Playah, BMG -live-, F.Noize, Atmozfears, Nosferatu, Frank Kvitta, N-Vitral, Keltek, Minupren, Crypsis, Zahni, Bulletproof, Anormal & Hunnel, Jay Reeve, Ncrypta, Never Surrender, Re-Style, Thorax, Andi Teller'' |- | colspan="3" {{N/A|2020. un 2021. gadā nenotika COVID‑19 pandēmijas dēļ}} |- |{{dat|2022|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2022.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist, Barber, Broken Minds, Bulletproof, Cryogenic, Crypsis, Digital Punk, Drokz, Drs, Gridkiller, Irradiate, Jay Reeve, Juliëx, Korsakoff, Lady Dammage, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] & Dave Revan, Major Conspiracy, MC Syco, Miss K8 vs. AniMe, Ncrypta, Never Surrender, Nolz, Physika, Radical Redemption, Rejecta, Republic, Sefa, Spitnoise vs. F.Noize, Sub Sonik, Tha Watcher, Unfused, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2023|10|7|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2023.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Act of Rage, Angerfist LIVE, Barber vs. Major Conspiracy, Bloodlust vs. The Purge, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence vs. AniMe, D-Sturb, Deadly Guns RELOADED, Dimitri K, DRS, E-Force, Elite Enemy, F.Noize Uptempo Classics, GridKiller, Hysta, Juliëx, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], MC Robs, Mish, Miss K8, N-Vitral, Nolz, Rejecta vs. Deluzion, Resolute, Spitnoise, Sub Sonik, Tha Watcher, THE TIMEMACHINE: Marc Acardipane, Trespassed, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2024|10|6|n|bez}} |{{sk|18000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.technoszene.com/syndicate-2024-review/2024/10/08/|title=Syndicate 2024 mit 18.000 Ravern|last=Dos|first=John|website=technoszene.com|access-date=2025-10-14|date=2024-10-08|language=de}}</ref> |''Akira, Angerfist, Bloodlust, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence, Deadly Guns, Deluzion, Dr. Peacock, Drokz, DRS, E-Force, Elite Enemy, F-Noize, Fraw, Hysta, Juliëx, Karun, DJ [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Major Conspiracy, Manifest Destiny, MC Robs, Mixx K8, Nama, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Phuture Noize, Rejecta, Resolute, Resolve, Spirnoise, tha Watcher, The Purge, The TimeMmachine, Unfused, Unlocked, Unproven'' |- |{{dat|2025|10|4|n|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/syndicate-2025/|title=Syndicate 2025|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-15|date=2025-06-05|language=en}}</ref> |{{Sk|18000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cityguide-rhein-neckar.de/2025/10/05/syndicate-2025-das-groesste-deutsche-indoor-festival-fuer-harder-styles/|title=SYNDICATE 2025: Das größte deutsche…|website=CityGuide|access-date=2025-10-14|date=2025-10-05|language=de|archive-date=2025-10-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20251014162043/https://cityguide-rhein-neckar.de/2025/10/05/syndicate-2025-das-groesste-deutsche-indoor-festival-fuer-harder-styles/}}</ref> |''99PRBLMZ, Act of Rage, Adjuzt, Akimbo, Alee, Anime, Bass-D, Catscan, Cryogenic, D-Fence Ignited, Deadly Guns, Double Trouble, Dr. Peacock, DRS, Flo, Furyan Mysteries of Creation, GridKiller Live, Hysta, Kili, LunaKorpz, Manifest Destiny, Marc Acardipane, Miss K8, Mish, N-Vitral, Neophyte, Never Surrender Rave & Plunder, Noiseflow, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Partyraiser, Predator, Rejecta, Revealer, Riot Shift, Ruffneck, Samynator, Sound Rush, Spitfire, Spitnoise, Tha Watcher, The Timemachine Paul Elstak, The Viper, Vince, Warface''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/this-is-the-full-line-up-for-syndicate-2025/|title=This is the full line-up for SYNDICATE 2025|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-07-03|date=2025-07-03|language=en-US}}</ref> |- |{{dat|2026|10|3|n|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/|title=SYNDICATE 2026 {{!}} 3. Oktober 2026 {{!}} Westfalenhalle, Dortmund|website=SYNDICATE|access-date=2025-10-05|language=de-DE}}</ref> |– | * '''Mainstage:''' ''Angerfist, Chaos Project, Dr. Peacock, Hysta DANCE WITH THE WOLVES, Korsakoff, Mad Dog, Miss K8, Paul Elstak, Predator, The Dark Horror, THE TIMEMACHINE: Neophyte''; MC – ''Tha Watcher'' * '''Uptempo:''' ''99PRBLMZ, Barber, Complex, Cryogenic REINCARNATED LIVE, Dr Donk, Gezellige Uptempo, Juliëx, Kili, Partyraiser, Pinotello, Revealer, Roosterz, Spitnoise''; MC – ''Flo'' * '''Raw:''' ''Act of Rage, D-Sturb, Mish, More Kords, Mutilator, SPOONTECHNICIANS (Chapter V vs. Mortis vs. The Smiler), The Saints, Zelecter''; MC – ''Nolz'' * '''Early:''' ''Crucifier, Marc Acardipane, Painbringer, Panic, Ruffneck, The Viper, Vince''; MC – ''Alee''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/line-up-2026|title=SYNDICATE {{!}} Line-up SYNDICATE 2026|website=SYNDICATE|access-date=2026-07-05|language=en-US}}</ref> |} == Himnas == Kopš 2009. gada katru gadu tiek veidota jauna festivāla himna: * 2009: ''DJ Predator'' — ''Unified Destination'' * 2010: ''Re-Style'' — ''Rise Of The Ruler'' * 2011: ''Outblast ft. Korsakoff'' — ''Hymn Of Syndicate'' * 2012: ''Masters Elite'' — ''Tied By Sound'' * 2013: ''Tha Playah feat. MC Alee'' — ''Menace To Mankind'' * 2014: ''Nosferatu & E-Life'' — ''Manslaughter'' * 2015: ''Dyprax feat MC Nolz'' — ''Posse Of The Hard'' * 2016: ''Thorax ft. MC Tha Watcher'' — ''A Decade Of Syndicate'' * 2017: ''Miss K8 ft. MC Nolz'' — ''Resolute Power'' * 2018: ''N-Vitral ft. Tha Watcher'' — ''The Ruler'' * 2019: ''D-Fence ft. Mr. Hyde'' — ''The Sonic Storm'' * 2021: ''Broken Minds & Alee'' — ''Syndicate of Rave'' * 2023: ''Angerfist & Nolz'' — ''Syndicate Of Noise'' * 2024: ''Mad Dog & Dave Revan'' — ''Start the revolution'' * 2025: ''Gridkiller & Tha Watcher'' — ''The Syndicate’s Reign''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/this-is-the-official-syndicate-2025-anthem-by-gridkiller-and-tha-watcher/|title=This is the official SYNDICATE 2025 anthem by Gridkiller and Tha Watcher!|last=Stegeman|first=Marlene|website=SYNDICATE|access-date=2025-08-25|date=2025-08-21|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:Elektroniskās mūzikas festivāli]] hhre5fjsnftz29oroyu8wb0ixvb7oc5 4490520 4490513 2026-07-05T13:03:35Z Ytteroy 50392 /* Pasākumi */ 4490520 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas festivāla infokaste | nosaukums = ''SYNDICATE'' | norises_vieta = {{vieta|Vācija|Dortmunde|Vestfālenes halles}} | dibinātāji = ''[[I-Motion]]'', ''[[Art of Dance]]'' | gadi = kopš 2007. gada vienmēr oktobra sākumā | mājaslapa = [https://www.syndicate-festival.de syndicate-festival.de] | attēla_nosaukums={{Dark mode invert|[[Attēls:Syndicate Festival Logo.svg|175px]]}} | attēla_apraksts=''Syndicate'' festivāla logo|žanrs=[[hārdkora tehno]], [[hārdstails]]}} '''''SYNDICATE'' festivāls''' ([{{IPA|ˈsɪndɪkət}}]; oficiālais nosaukums: '''''Syndicate Ambassadors in Harder Styles'''''<ref name="dpma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://register.dpma.de/DPMAregister/marke/registerHABM?AKZ=008751265|title=Vācijas Patentu un preču zīmju biroja (DPMA) reģistra izraksts|date=2014-02-09}}</ref>) ir [[Elektroniskā deju mūzika|elektroniskās deju mūzikas]] pasākums, kas norisinās [[Vestfālenes halles|Vestfālenes hallēs]] [[Dortmunde|Dortmundē]] un kurā uzstājas [[hārdkora tehno]] un [[hārdstails|hārdstaila]] žanru [[Diskžokejs|dīdžeji]]. Šis ir viens no lielākajiem šāda veida festivāliem [[Vācija|Vācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=11 November 2013|url=http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen|title=Lielākais hardstyle festivāls atkal Dortmundē|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131111184027/http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen}}</ref> == Vēsture == Pirmais festivāls notika 2007. gadā, un to apmeklēja aptuveni {{sk|10000}} cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=1 March 2014|url=http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/|title=Apskats 2007|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140301040231/http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/}}</ref> Kopš tā laika apmeklētāju skaits pastāvīgi pieauga. 2015. gada 3. oktobrī ''Syndicate'' festivāls notika devīto reizi, pulcējot aptuveni {{sk|20000}} apmeklētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=10 November 2013|url=http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/|title=Syndicate 2013 apskats|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131110232132/http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/}}</ref> Festivālu organizē uzņēmumi ''[[I-Motion]]'' un ''[[Art of Dance]]'', kas apvienoja spēkus, lai radītu Vācijas lielāko smagāko elektroniskās mūzikas stilu iekštelpu pasākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.artofdance.nl/syndicate-timetable-and-final-facts-en/|title=Syndicate 2011 timetable and final facts (EN)|last=Digital|first=Stimmt|website=Art of Dance|access-date=2025-06-18|date=2011-09-28|language=en}}</ref> Kopš 2013. gada pasākumu atbalsta ''[[Eve & Rave#Eve & Rave Münster|Eve & Rave Münster]]'' ar narkotiku informācijas stendu. == Formāts un norises vieta == Festivāls norisinās no pulksten 20:00 līdz 06:00, pārvēršot Vestfālenes halles par ''Vestfalen—HELL'' ({{Val|lv|Vestfālen–[[Elle|ELLE]]}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europebookings.com/festival/syndicate-festival/|title=Syndicate Festival 2025 Tickets Lineup {{!}} 4 Oct {{!}} Dortmund, DE|last=Europebookings|website=Europebookings|access-date=2025-06-18|date=2025-06-18|language=en}}</ref> Festivāls sastāv no četrām dažādām skatuvēm: galvenā skatuve Vestfālenes hallē, kā arī hārdstaila, ''uptempo'' un ''early hardcore''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/syndicate-is-expanding/|title=SYNDICATE is expanding|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-07-11|date=2025-06-20|language=en}}</ref> skatuves blakus esošajās hallēs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hardstylemag.com/this-was-syndicate-2023/|title=This was SYNDICATE 2023|last=Roth|first=Simon|website=Hardstyle Mag|access-date=2025-06-18|date=2023-10-10|language=en}}</ref> Skatuvju noformējums vienmēr ir detalizēts un iespaidīgs — galvenā skatuve 2023. gadā bija noformēta futuristiskā, industriālā un militārā stilā ar portālu uz citu pasauli, ko ieskauj metāla asmeņi un liesmu metēji.<ref name=":0" /> Hārdstaila skatuves dizains atgādināja cietoksni ar vertikāli novietotām konstrukcijām un ''SYNDICATE'' [[Trijzaris|trijzari]] centrā.<ref name=":0" /> == Drošība un sociālā atbildība == Festivāls ievēro ''Celebrate Safe'' politiku, nodrošinot drošu un iekļaujošu vidi visiem apmeklētājiem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/info/|title=SYNDICATE Info & FAQ|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> Pasākuma laikā pieejama bezmaksas dzirdes aizsardzība visos suvenīru kioskos, kā arī nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem.<ref name=":1" /> Festivāls izmanto bezskaidras naudas sistēmu, un apmeklētājiem ir pieejami informatīvie stendi par apzinīgu un drošu ballēšanos.<ref name=":1" /> Festivāla apmeklēšanas minimālais vecums ir 16 gadi. Jaunieši, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, var piedalīties Vācijas ''[[KulturPass]]'' programmā un iegūt bezmaksas biļetes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/final-info/|title=Final info|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> == Transporta iespējas == Festivāla biļete ietver bezmaksas sabiedriskā transporta izmantošanu VRR (Reinas-Rūras) tarifu zonā, kas darbojas vienu dienu — no festivāla dienas pusdienlaika līdz nākamās dienas pusdienlaikam.<ref name=":1" /> Festivāla gaisotne jūtama jau Dortmundes galvenajā dzelzceļa stacijā, kur apmeklētāji ar ''[[Bluetooth]]'' skaļruņiem rada īstu ballīšu vilciena noskaņu ceļā uz pasākumu.<ref name=":0" /> Festivāls sadarbojas ar ''Hardtours'' un ''Feierreisen'', kas nodrošina autobusu maršrutus no vairāk nekā 50 pilsētām, tostarp [[Ķelne]]s, [[Manheima]]s un [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]].<ref name=":1" /> == Pasākumi == {| class="wikitable" |+ !Datums !Apmeklētāju skaits !Mūziķi un DJ |- |{{dat|2007|10|06|n|bez}} |{{sk|10000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.i-motion.ag/de/projekte/history/syndicate-2007/|title=SYNDICATE 2007|website=I-Motion GmbH Events & Communication|access-date=2026-07-05|language=de-DE}}</ref> |''Arkus P., Deepack, Endymion, Hectic Fence, Isaac, Manu Le Malin, Marco Remus, Max B Grant, Negative A, Outblast Vs. Angerfist, Pet Duo, Placid K, Promo, Sven Wittekind, Tieum, Tommyknocker Vs. Stunned Guys, Traxtorm Gangstaz Allied'' |- |{{dat|2008|10|4|n|bez}} |{{sk|12000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.i-motion.ag/de/projekte/history/syndicate-2008/|title=SYNDICATE 2008|website=I-Motion GmbH Events & Communication|access-date=2026-07-05|language=de-DE}}</ref> |''Activator, Amnesys, Amok, Angerfist, Art of Fighters, Blutonium Boy, Boris S., Brachiale Musikgestalter, Central Seven, Dana, DaY-Már, Evil Activities, Frank Kvitta, J.D.A, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Neophyte, Newstyler vs. D-Ceptor, Noisecontrollers, Ophidian, Outblast vs. Predator, Pavo, Robert Natus Vs. Arkus P., Space DJ’z, Stunned Guys, Sven Wittekind, Tatanka, The Hells Bangers, Thorsten Kanzler, Tommyknocker & [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Vince'' |- |{{dat|2009|10|3|n|bez}} |{{sk|13000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.i-motion.ag/de/projekte/history/syndicate-2009/|title=SYNDICATE 2009|website=I-Motion GmbH Events & Communication|access-date=2026-07-05|language=de-DE}}</ref> |''Amnesys, Angerfist, Arkus P Live, Brachiale Musikgestalter, Catscan, Coone, Crypsis, DaY-mar, DJ D, DJ Rush, Dozer, Dutch Master, Greg Notill, Jane Ephex, Josh & Wesz, Kaoz, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Masters Of Noise Vs The Beat Controller, MC Linez, MC Syco, MC Tha Watcher, Neophyte, Noisecontrollers, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Paul, Predator, Re-style, Robert Natus, Rotterdam Teror Corps, showtek, Sven Wittekind, Tommyknocker, Weichei, Zatox'' |- |{{dat|2010|10|2|n|bez}}[[Attēls:20101003-0010 Syndicate 2010 Noize Suppressor pres Sonar.jpg|200x200px]] |{{sk|15000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.i-motion.ag/de/projekte/history/syndicate-2010/|title=SYNDICATE 2010|website=I-Motion GmbH Events & Communication|access-date=2026-07-05|language=de-DE}}</ref> |''Anagenetic, Angerfist, Anime, Arkus P., BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Chain Reaction, Coone, Crypsis, DaY-Már, Deadly Sins aka Robert Natus, Dyprax, Frank Kvitta, Hardcore Blasters, Headhunterz, Identic, Kenned Pool, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Maly, Noize Suppressor, Outblast, Pet Duo, Predator, Psyko Punkz, Razor, Re-style, Sutura, Tatanka, Tha Playah, Tomcat & Rudeboy, Traxtorm Gangstaz Allied, Vince, Waldhaus'' |- |{{dat|2011|10|1|n|bez}} |{{sk|18000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.i-motion.ag/de/projekte/history/syndicate-2011/|title=SYNDICATE 2011|website=I-Motion GmbH Events & Communication|access-date=2026-07-05|language=de-DE}}</ref> |''[[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Accelarator, Angeldust, Angerfist, Art of Fighters, B-front, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, D-Block & S-te-fan, DaY-Már, DJ D vs. Rayden, DJ Rush, Dyprax, Frontliner, Identic, Jason Little, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Manu Kenton, Mystery, Negative, O.B.I. vs. Lukas, Outblast, Pablo Ramirez, Stephanie, T-junction, The Stunned Guys vs. Amnesys, Thera, Twilight Forces, Zahni'' |- |{{dat|2012|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2012.jpg|200px]] |{{sk|20000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.i-motion.ag/de/projekte/history/syndicate-2012/|title=SYNDICATE 2012|website=I-Motion GmbH Events & Communication|access-date=2026-07-05|language=de-DE}}</ref> |''A.paul, Amnesys, Angeldust, Angerfist, Angy Kore, Arkus P. & Sutura, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Brennan Heart, Catscan, Chain Reaction, Coone, Crypsis, Davidchristoph, Dyprax, Electronmike, Eric Sneo, Frank Kvitta, Greg Notill, Javi Boss (almoradí), Korsakoff, Lukas & Malke, Masters Elite Aka, MC Nolz, MC Tha Watcher, Meagashira, Mystery, Nitrogenetics, Noize Suppressor, Ophidian, Outblast, Pappenheimer, Pet Duo, Psyko Punkz, Radical Redemption, Re-style, State Of Emergency, Technoboy, The Advent, Thera, Torsten Kanzler, Twilight Forces, Zahni vs. Schrempf, Zany, Zealot'' |- |{{dat|2013|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2013.jpg|200px]] |{{sk|20000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.i-motion.ag/de/projekte/history/syndicate-2013/|title=SYNDICATE 2013|website=I-Motion GmbH Events & Communication|access-date=2026-07-05|language=de-DE}}</ref> |''A.paul, Adaro, Angerfist, Bmg, Chain Reaction, Crossfiyah, Crypsis, D-Block & S-te-fan, Dandi & Ugo, Day-Mar vs. Negative A, Deepack, Frequencerz, Frontliner, Hellsystem, Klaudia Gawlas, Kodex, Korsakoff, Kraemer & Niereich, Linus Quick, MC Nolz, MC Tha Watcher, Miss K8 vs. Lowroller, Noize Suppressor, Nosferatu, O.B.I., Outblast vs. Evil Activities, Pappenheimer, Pink Noise aka Candy Cox vs. Fernanda Martins, Radical Redemption, Raphael Dincsoy, Re-style, T-junction, Tha Playah, The Brutal and Sadistic Show aka Minupren & Stormtrooper, The Outside Agency, Twilight Forces, Tymon, Wasted Mind'' |- |{{dat|2014|10|4|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2014.jpg|200px]] |{{sk|20000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.i-motion.ag/de/projekte/history/syndicate-2014/|title=SYNDICATE 2014|website=I-Motion GmbH Events & Communication|access-date=2026-07-05|language=de-DE}}</ref> |''A.paul, Act of Rage, Amok, Andi Teller, Angerfist, Bloodcage, Bmg, Bodyshock, Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, Dandi & Ugo, Dyprax, Evil Activities, Fatima Hajji, Hardcraft, I:Gor, Isaac, Jonathann Cast, Kerstin Eden, Khaleesi, Kold Konexion, Korsakoff, Linus Quick, Mario Ranieri, MC Nolz, MC Tha Watcher, Minupren, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Partyraiser vs. Drokz, Radical Redemption, Ran-d, Raphael Dincsoy, Sutura, Tha Playah, Thorax, Typhoon, Warface, Wasted Mind, X-Pander'' |- |{{dat|2015|10|3|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2015.jpg|200px]] |{{sk|20000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.i-motion.ag/de/projekte/history/syndicate-2015/|title=SYNDICATE 2015|website=I-Motion GmbH Events & Communication|access-date=2026-07-05|language=de-DE}}</ref> |''Andi Teller, Angerfist, Arkus P., Artifact, Base Alert, Bass D, Bmg, Bodyshock Vs. Dyprax, Buzz Fuzz, Candy Cox, Crossfiyah, Crypsis, Destructive Tendencies, Digital Punk, Dr. Peacock, E-Force, Frontliner, J.D.A, Korsakoff, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Mental Theo, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Neophyte Records Allstars, Noize Suppressor Vs. Outblast, Nosferatu, O.b.i. & Viper Xxl, Olle, Panic, Pappenheimer, Pavo, Predator, Radical Redemption, Re-style, Ruffneck, Sub Sonik, Thorax, Unexist, Vince, Warface, X-Pander, Zahni'' |- |{{dat|2016|10|2|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2016.jpg|200px]] |{{sk|20000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.i-motion.ag/de/projekte/history/syndicate-2016/|title=SYNDICATE 2016|website=I-Motion GmbH Events & Communication|access-date=2026-07-05|language=de-DE}}</ref> |''Act of Rage, Angerfist, Atmozfears, Bass D, Bmg, Buzz Fuzz, Candy Cox, Chain Reaction, Crypsis, Cyber, D-Sturb, DaY-mar, Delete, Destructive Tendencies, Devin Wild, DJ Mystery, Dune, Dyprax, E-Force, Epyleptika, Furyan, High Voltage, Jappo, Kahlkopf HC, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Marc Acardipane, Mashup Jack, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Meltdown, Mental Theo, Millennium Mayhem, Minupren, Miss K8, Neophyte, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Paul Elstak, Pet Duo, Predator, Radical Redemption, Scarphase, Tekkerkane, Tensor & Re-Direction, Tha Playah, Thorax, Vince, Warface'' |- |{{dat|2017|10|7|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2017.jpg|200px]] |{{sk|18000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.i-motion.ag/de/projekte/history/syndicate-2017/|title=SYNDICATE 2017|website=I-Motion GmbH Events & Communication|access-date=2026-07-05|language=de-DE}}</ref> |''Act of Rage, Angerfist, Anime, Bmg, Broken Minds, Crypsis, D-Sturb, Da Tweekaz, Delete, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, E-Force, F.Noize, Frontliner, Furyan, Guerrillas, Killshot, Korsakoff, Lukas & Fernanda Martins, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Minupren, Miss K8, Nolz, O.B.I., Psychopel, Radical Redemption, Re-style, Rvage, Sutura, Tears Of Fury, Tha Watcher, Thorax, Waldhaus & Weichentechnikk, Warface'' |- |{{dat|2018|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2018.jpg|200px]] |{{sk|18000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.i-motion.ag/de/projekte/history/syndicate-2018/|title=SYNDICATE 2018|website=I-Motion GmbH Events & Communication|access-date=2026-07-05|language=de-DE}}</ref> |''Access One, Act of Rage, Agents of Change, Angerfist, Bmg, Bulletproof, Chain Reaction, Crypsis, D-Sturb, Deadly Guns, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, Dogfight, Dr. Peacock, E-Force, Furyan, Jay Reeve, Killshot, Korsakoff, Leigh Johnson, Lydia M, Miss K8, N-Vitral, Never Surrender, Nogge vs. Komacasper, Nolz, Olle, Partyraiser, Phrantic, Public Enemies, Radical Redemption, Tha Watcher, Viper Xxl'' |- |{{dat|2019|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2019.jpg|200px]] |{{sk|20000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.i-motion.ag/de/projekte/history/syndicate-2019/|title=SYNDICATE 2019|website=I-Motion GmbH Events & Communication|access-date=2026-07-05|language=de-DE}}</ref> |''Angerfist -live-, Miss K8, Dr. Peacock -live-, Radical Redemption, D-Block & S-te-fan, Sefa, Deadly Guns, Warface, D-Fence -live-, D-Sturb, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] -live-, Korsakoff, Tha Playah, BMG -live-, F.Noize, Atmozfears, Nosferatu, Frank Kvitta, N-Vitral, Keltek, Minupren, Crypsis, Zahni, Bulletproof, Anormal & Hunnel, Jay Reeve, Ncrypta, Never Surrender, Re-Style, Thorax, Andi Teller'' |- | colspan="3" {{N/A|2020. un 2021. gadā nenotika COVID‑19 pandēmijas dēļ}} |- |{{dat|2022|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2022.jpg|200px]] |{{sk|20000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.i-motion.ag/de/projekte/history/syndicate-2022/|title=SYNDICATE 2022|website=I-Motion GmbH Events & Communication|access-date=2026-07-05|language=de-DE}}</ref> |''Angerfist, Barber, Broken Minds, Bulletproof, Cryogenic, Crypsis, Digital Punk, Drokz, Drs, Gridkiller, Irradiate, Jay Reeve, Juliëx, Korsakoff, Lady Dammage, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] & Dave Revan, Major Conspiracy, MC Syco, Miss K8 vs. AniMe, Ncrypta, Never Surrender, Nolz, Physika, Radical Redemption, Rejecta, Republic, Sefa, Spitnoise vs. F.Noize, Sub Sonik, Tha Watcher, Unfused, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2023|10|7|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2023.jpg|200px]] |{{sk|20000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.i-motion.ag/de/projekte/history/syndicate-2023/|title=SYNDICATE 2023|website=I-Motion GmbH Events & Communication|access-date=2026-07-05|language=de-DE}}</ref> |''Act of Rage, Angerfist LIVE, Barber vs. Major Conspiracy, Bloodlust vs. The Purge, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence vs. AniMe, D-Sturb, Deadly Guns RELOADED, Dimitri K, DRS, E-Force, Elite Enemy, F.Noize Uptempo Classics, GridKiller, Hysta, Juliëx, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], MC Robs, Mish, Miss K8, N-Vitral, Nolz, Rejecta vs. Deluzion, Resolute, Spitnoise, Sub Sonik, Tha Watcher, THE TIMEMACHINE: Marc Acardipane, Trespassed, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2024|10|6|n|bez}} |{{sk|18000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.i-motion.ag/de/projekte/history/syndicate-2024/|title=SYNDICATE 2024|website=I-Motion GmbH Events & Communication|access-date=2026-07-05|language=de-DE}}</ref> |''Akira, Angerfist, Bloodlust, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence, Deadly Guns, Deluzion, Dr. Peacock, Drokz, DRS, E-Force, Elite Enemy, F-Noize, Fraw, Hysta, Juliëx, Karun, DJ [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Major Conspiracy, Manifest Destiny, MC Robs, Mixx K8, Nama, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Phuture Noize, Rejecta, Resolute, Resolve, Spirnoise, tha Watcher, The Purge, The TimeMmachine, Unfused, Unlocked, Unproven'' |- |{{dat|2025|10|4|n|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/syndicate-2025/|title=Syndicate 2025|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-15|date=2025-06-05|language=en}}</ref> |{{Sk|18000}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cityguide-rhein-neckar.de/2025/10/05/syndicate-2025-das-groesste-deutsche-indoor-festival-fuer-harder-styles/|title=SYNDICATE 2025: Das größte deutsche…|website=CityGuide|access-date=2025-10-14|date=2025-10-05|language=de|archive-date=2025-10-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20251014162043/https://cityguide-rhein-neckar.de/2025/10/05/syndicate-2025-das-groesste-deutsche-indoor-festival-fuer-harder-styles/}}</ref> |''99PRBLMZ, Act of Rage, Adjuzt, Akimbo, Alee, Anime, Bass-D, Catscan, Cryogenic, D-Fence Ignited, Deadly Guns, Double Trouble, Dr. Peacock, DRS, Flo, Furyan Mysteries of Creation, GridKiller Live, Hysta, Kili, LunaKorpz, Manifest Destiny, Marc Acardipane, Miss K8, Mish, N-Vitral, Neophyte, Never Surrender Rave & Plunder, Noiseflow, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Partyraiser, Predator, Rejecta, Revealer, Riot Shift, Ruffneck, Samynator, Sound Rush, Spitfire, Spitnoise, Tha Watcher, The Timemachine Paul Elstak, The Viper, Vince, Warface''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/this-is-the-full-line-up-for-syndicate-2025/|title=This is the full line-up for SYNDICATE 2025|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-07-03|date=2025-07-03|language=en-US}}</ref> |- |{{dat|2026|10|3|n|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/|title=SYNDICATE 2026 {{!}} 3. Oktober 2026 {{!}} Westfalenhalle, Dortmund|website=SYNDICATE|access-date=2025-10-05|language=de-DE}}</ref> |– | * '''Mainstage:''' ''Angerfist, Chaos Project, Dr. Peacock, Hysta DANCE WITH THE WOLVES, Korsakoff, Mad Dog, Miss K8, Paul Elstak, Predator, The Dark Horror, THE TIMEMACHINE: Neophyte''; MC – ''Tha Watcher'' * '''Uptempo:''' ''99PRBLMZ, Barber, Complex, Cryogenic REINCARNATED LIVE, Dr Donk, Gezellige Uptempo, Juliëx, Kili, Partyraiser, Pinotello, Revealer, Roosterz, Spitnoise''; MC – ''Flo'' * '''Raw:''' ''Act of Rage, D-Sturb, Mish, More Kords, Mutilator, SPOONTECHNICIANS (Chapter V vs. Mortis vs. The Smiler), The Saints, Zelecter''; MC – ''Nolz'' * '''Early:''' ''Crucifier, Marc Acardipane, Painbringer, Panic, Ruffneck, The Viper, Vince''; MC – ''Alee''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/line-up-2026|title=SYNDICATE {{!}} Line-up SYNDICATE 2026|website=SYNDICATE|access-date=2026-07-05|language=en-US}}</ref> |} == Himnas == Kopš 2009. gada katru gadu tiek veidota jauna festivāla himna: * 2009: ''DJ Predator'' — ''Unified Destination'' * 2010: ''Re-Style'' — ''Rise Of The Ruler'' * 2011: ''Outblast ft. Korsakoff'' — ''Hymn Of Syndicate'' * 2012: ''Masters Elite'' — ''Tied By Sound'' * 2013: ''Tha Playah feat. MC Alee'' — ''Menace To Mankind'' * 2014: ''Nosferatu & E-Life'' — ''Manslaughter'' * 2015: ''Dyprax feat MC Nolz'' — ''Posse Of The Hard'' * 2016: ''Thorax ft. MC Tha Watcher'' — ''A Decade Of Syndicate'' * 2017: ''Miss K8 ft. MC Nolz'' — ''Resolute Power'' * 2018: ''N-Vitral ft. Tha Watcher'' — ''The Ruler'' * 2019: ''D-Fence ft. Mr. Hyde'' — ''The Sonic Storm'' * 2021: ''Broken Minds & Alee'' — ''Syndicate of Rave'' * 2023: ''Angerfist & Nolz'' — ''Syndicate Of Noise'' * 2024: ''Mad Dog & Dave Revan'' — ''Start the revolution'' * 2025: ''Gridkiller & Tha Watcher'' — ''The Syndicate’s Reign''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/this-is-the-official-syndicate-2025-anthem-by-gridkiller-and-tha-watcher/|title=This is the official SYNDICATE 2025 anthem by Gridkiller and Tha Watcher!|last=Stegeman|first=Marlene|website=SYNDICATE|access-date=2025-08-25|date=2025-08-21|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:Elektroniskās mūzikas festivāli]] 34gh5kv6qjel813maqo8rohtxvdzc02 0 596621 4490490 4485341 2026-07-05T12:09:39Z Teatrālis 82063 4490490 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Matīss Kučinskis | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2000|01|21}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Valmiera}} | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | dzimums = V }} '''Matīss Kučinskis''' (dzimis {{dat|2000|01|21}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. Mācījies [[Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija|Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējis režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2024. gada ir [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktieris. 2024. gadā saņēmis Starptautiskā teātra skolu festivāla "SETKÁNÍ/ENCOUNTER" Brno, Čehijā balvu kā "Labākais aktieris" par Viņa lomu izrādē "Ei, jūs tur!". 2026. gadā saņēmis "[[Spēlmaņu nakts 2025/2026|Spēlmaņu nakts]]" nomināciju kategorijā "[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]]" par Nika Pērles lomu izrādē "Bastardi". == Lomas teātrī == * Misters Martins / [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone" [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]], rež. [[Ralfs Liepa]] (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Viņš / Viljams Sarojans "Ei, jūs tur!" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Nellija Spūle]] (2023); * Bendžamins / Mariuss fon Maienburgs "Moceklis" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Elmārs Seņkovs (kursa darbs, 2024); * Dorflingers / Mariuss fon Maienburgs "Māceklis" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Elmārs Seņkovs (kursa darbs, 2024); * Loma / "Kristāla bērni" (stāstu kolāža) Valmieras vasaras teātra festivālā, rež. Elmārs Seņkovs (2024); * Boriss Trigorins, Konstantīns Trepļevs / "Nevienam nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Elmārs Seņkovs (diplomdarbs, 2024); * Niklass / [[Astrida Lindgrēne]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. [[Paula Pļavniece]] (2024); * Šmuljāns, viens no koristiem, zēnu vecākais / Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Klāvs Mellis (2025); * Uģis / [[Rainis]] "Indulis un Ārija" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Indra Roga]] (2025); * Iesildītājs / Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Matīss Kaža]] (2025); * Niks Pērle / [[Kārlis Vērdiņš]], Matīss Kaža "Bastardi" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Matīss Kaža (2025); * Boriss Trigorins, Konstantīns Trepļevs / "Joprojām nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) LKA Miera ielā, rež. Elmārs Seņkovs (2025); * Jaunais vīrietis / [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Pēteris Krilovs]] (kopš 2026); * Alders / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Inese Mičule]] (2026) == Ārējās saites == * [https://teatris.lv/makslinieks/matiss-kucinskis/ Matīss Kučinskis] Latvijas Nacionālais teātris * [https://izrades.lv/persona/matiss-kucinskis-13246 Matīss Kučinskis] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Kučinskis, Matīss}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmierā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]] d7qturblhvnzvt3hskbmtec37lai2fb 0 596625 4490481 4485340 2026-07-05T12:04:41Z Teatrālis 82063 4490481 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Agate Marija Bukša | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2002|07|29}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Sigulda}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | dzimums = S }} '''Agate Marija Bukša''' (dzimusi {{dat|2002|07|29}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. Mācījusies [[Siguldas Valsts ģimnāzija|Siguldas Valsts ģimnāzijā]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējusi režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2024. gada ir [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktrise. 2026. gadā saņēmusi "[[Spēlmaņu nakts 2025/2026|Spēlmaņu nakts]]" nomināciju kategorijā "[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]]" par Īvas Heringtones lomu izrādē "Viss par Ievu". == Lomas teātrī == * Villija / "Ugunsblaktis" (pēc [[Makss Frišs|Maksa Friša]] lugas "Bīdermans un dedzinātāji") [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Mārcis Broks]] (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Severīna / [[Pēteris Pētersons]] "Mirdzošais un tumši zilais" LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, rež. [[Ralfs Liepa]] (2023); * Natalka Averčenko / Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. [[Matīss Kaža]] (2023); * Viktors Viktorovičs / Nikolajs Erdmans "Pašnāvnieks" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Toms Treinis]] (kursa darbs, 2024); * Sebastians / [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Linda Kalniņa]] (2024); * Hemons / Žans Anuijs "Antigone" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Mārcis Broks (2024); * Helēna / [[Alberts Bels]] "Cilvēki laivās" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Inese Mičule]] (2024); * Loma / "Kristāla bērni" (stāstu kolāža) Latvijas Kultūras akadēmijā, rež. Elmārs Seņkovs (2024); * Betija / [[Frensiss Skots Ficdžeralds]] "[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Indra Roga]] (2024); * Diāna Kristensena, programmu daļas vadītāja / Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Matīss Kaža (2025); * Otrs / [[Juns Ūlavs Fose]] "Es esmu vējš" Rīgas cirkā, rež. Mārcis Broks (2025); * Svaista / [[Rainis]] "Indulis un Ārija" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Indra Roga (2025); * Tedija / [[Astrida Lindgrēne]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Paula Pļavniece]] (no 2025); * Īva Heringtone, teātra fane / Mērija Orra "Viss par Ievu" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Ināra Slucka]] (2025); * Lomas / Mārcis Broks, Elizabete Šiklova "Svētvieta" [[Dirty Deal Teatro]] (2026) == Ārējās saites == * [https://teatris.lv/makslinieks/agate-marija-buksa/ Agate Marija Bukša] Latvijas Nacionālais teātris * [https://izrades.lv/persona/agate-marija-buksa-13169 Agate Marija Bukša] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Bukša, Agate Marija}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Siguldā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]] 9xm5fjf2yxfvhsqq1p5ucd6b97lfii5 0 597079 4490491 4425822 2026-07-05T12:10:16Z Teatrālis 82063 4490491 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Rūdolfs Sprukulis | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2000|02|1}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Aizkraukle}} | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2019—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | apbalvojumi = [[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]] — Labākais aktieris (2022) | rādīt_apbalv = jā | dzimums = V }} '''Rūdolfs Sprukulis''' (dzimis {{dat|2000|02|01}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. Mācījies [[Aizkraukles novada vidusskola|Aizkraukles novada vidusskolā]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējis režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2025. gada ir [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktieris. 2022. gadā saņēmis Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mākslinieku festivāla "[[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]]" balvu "Labākais aktieris" par Skolotāja lomu izrādē "Stunda". == Lomas teātrī == * Nikolā / Florians Zellers "Dēls" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]] (2019); * Skolotājs / [[Ežēns Jonesko]] "Stunda" [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Jānis Leščinskis (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Zeltmirdzošais / [[Pēteris Pētersons]] "Mirdzošais un tumši zilais" LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, rež. [[Ralfs Liepa]] (2023); * Ārčijs / Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. [[Matīss Kaža]] (2023); * Georgs / Mariuss fon Maienburgs "Moceklis" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Elmārs Seņkovs (kursa darbs, 2024); * Antigone / Žans Anuijs "Antigone" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Mārcis Broks]] (2024); * Lomas / "Kristāla bērni" (stāstu kolāža) Valmieras vasaras teātra festivālā, rež. Elmārs Seņkovs (2024); * Semjons Medvedenko, Konstantīns Trepļevs / "Nevienam nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Elmārs Seņkovs (diplomdarbs, 2024); * Jūhans / [[Astrida Lindgrēna]] "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Paula Pļavniece]] (2024); * Curakava, Geiša / [[Jukio Mišima]] "Zelta templis" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Henrijs Arājs]] (2025); * Dāvis / Radživs Džozefs "Rotaļlaukuma traumas" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Mārcis Broks (2025); * Lomas / [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Vladislavs Troickis (2025); * Loma / [[Linda Rudene]] "Plēsoņas" [[Dirty Deal Teatro]], rež. Paula Pļavniece (2025); * Knuts Auzenieks / [[Kārlis Vērdiņš]], Matīss Kaža "Bastardi" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Matīss Kaža (2025); * Semjons Medvedenko, Konstantīns Trepļevs / "Joprojām nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) LKA Miera ielā, rež. Elmārs Seņkovs (2025); * Pavārs / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Inese Mičule]] (2026) == Ārējās saites == * [https://teatris.lv/makslinieks/rudolfs-sprukulis/ Rūdolfs Sprukulis] Latvijas Nacionālais teātris * [https://izrades.lv/persona/rudolfs-sprukulis-7427 Rūdolfs Sprukulis] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Sprukulis, Rūdolfs}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aizkrauklē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]] 1qcjyeflc3eel9ffe7kyo1j47yys2dr 0 600927 4490488 4481460 2026-07-05T12:08:24Z Teatrālis 82063 4490488 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kristaps Kristers Ozols | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1999|03|30}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Kandava}} | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | apbalvojumi = [[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]] — Labākais aktieris (2024) | rādīt_apbalv = jā | dzimums = V }} '''Kristaps Kristers Ozols''' (dzimis {{dat|1999|03|30}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. Mācījies [[Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola|Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolā]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējis režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2025. gada ir [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] aktieris. 2024. gadā saņēmis Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mākslinieku festivāla "[[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]]" balvu "Labākais aktieris" par Konstantīna Trepļeva lomu izrādē "Nevienam nezināmā Marija" un Orlando de Buā lomu izrādē "Kā jums tīk" == Lomas teātrī == * Misters Smits / [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone" [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Ralfs Liepa]] (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Tobijs / [[Mārtins Makdona]] "Vienrocis no Spokānas" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Edvīns Klimanovs]] (2023); * Daniēls / [[Pēteris Pētersons]] "Mirdzošais un tumši zilais" LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, rež. Ralfs Liepa (2023); * Orlando de Buā / [[Viljams Šekspīrs]] "Kā jums tīk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Ralfs Liepa (2024); * Jegoruška (Jegors Timofejevičs) / Nikolajs Erdmans "Pašnāvnieks" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Toms Treinis]] (kursa darbs, 2024); * Lomas / "Kristāla bērni" (stāstu kolāža) Valmieras vasaras teātra festivālā, rež. Elmārs Seņkovs (2024); * Konstantīns Trepļevs / "Nevienam nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Elmārs Seņkovs (diplomdarbs, 2024); * Edgars Laidmanis / "Es arī te, kas man ir jādara" (koncertizrāde) [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]], rež. [[Endīne Bērziņa]] (2024); * Andžejs Bērziņš / "Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji" LKA Miera ielā, rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] (diplomdarbs, 2025); * Iesildītājs / Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. [[Matīss Kaža]] (2025); * Pelegrīns / [[Makss Frišs]] "Santakrusa" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Ralfs Liepa (2025); * Lotārs, Zigmunds / [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Ralfs Liepa (2025); * Janka / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars" [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]], rež. [[Inese Mičule]] (2025); * Konstantīns Trepļevs / "Joprojām nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) LKA Miera ielā, rež. Elmārs Seņkovs (2025); * Skangala kungs, laupītājs Oto / Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem "Mazais cilvēks" Valmieras teātrī, rež. Toms Treinis (2026); * Monoizrāde / Pēc Justa Terteļa lugas motīviem "Sākums" Valmieras teātrī, rež. Elmārs Seņkovs (2026); * Kārlēns / [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" Valmieras teātrī, rež. Elmārs Seņkovs (2026) == Ārējās saites == * [https://valmierasteatris.lv/makslinieks/kristaps-kristers-ozols/ Kristaps Kristers Ozols] Valmieras teātris * [https://izrades.lv/persona/kristaps-kristers-ozols-13224 Kristaps Kristers Ozols] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Ozols, Kristaps Kristers}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kandavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] rhhfe5e82eu0fwgjw9ti55nm8puq4n5 0 602204 4490682 4290063 2026-07-05T19:13:48Z Biafra 13794 t. 4490682 wikitext text/x-wiki {{Līča infokaste | līcis = Tazas līcis | attēls = Pur (left), Taz (center), and Yenisey (right) Rivers.jpg | paraksts = Tazas līcis satelītainā |vietaskarte = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Krievija |mark = |position = |reljefa_karte = jā | vieta = {{RUS}} | vieta2 = [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] | vieta3 = <!-- pagasts; ja vairāki, caur "<br />" --> | ietilpst = [[Obas līcis (Krievija)|Obas līcis]] | plat_d=69| plat_m=05| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=75| gar_m=45| gar_s= | gar_EW=E | platība = | platība_ha = <!-- tikai skatli; ha --> | garums = 330 | platums = 45 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = 9 | tilpums = | tilpums_m3 = <!-- tikai skatli; kubikmetros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = [[Antipajuta]] }} '''Tazas līcis''' ({{val|ru|Тазовская губа}}) ir [[Karas jūra]]s [[Obas līcis (Krievija)|Obas līča]] atzars [[Krievija]]s [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]]. Ziemeļaustrumos to norobežo [[Gidanas pussala|Gidanas pussala]], dienvidrietumos — [[Tazas pussala|Tazas pussala]]. Līcis ir ap 330 km garš un veidojies, applūstot tajā ietekošo [[Taza]]s un [[Pura]]s upju lejteču ielejām; citas līcī ietekošās upes ir Mesojaha un Hadute. Līcī saldūdens, tā dziļums līdz {{nobr|9 m}} ar pārsvarā dūņainu dibenu. Pusdiennakts plūdmaiņas līdz {{nobr|0,7 m}}. Kreisais krasts stāvs, labais — zems. Krasti mazapdzīvoti, vienīgās apdzīvotās vietas ir Antipajuta un Nahodka. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas līči]] [[Kategorija:Karas jūra]] [[Kategorija:Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] iq5ry2jf814r66blyqs6m8hg3xo2ue0 0 602214 4490789 4299724 2026-07-06T04:07:58Z Biafra 13794 4490789 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Soviet Union 1925.svg|thumb|PSRS izveides brīdī 1922. gadā]] '''PSRS administratīvais iedalījums''' bija [[Padomju Sociālistisko Republiku Savienība|Padomju Savienības]] teritorijas pārvaldības sistēma no 1922. līdz 1991. gadam. PSRS bija federatīva valsts, kas sastāvēja no republikām, kuras tālāk tika iedalītas autonomajās republikās, novados, apgabalos, apriņķos un rajonos. == Administratīvā iedalījuma līmeņi == Līdz PSRS sabrukumam administratīvā struktūra bija šāda: # [[Padomju Sociālistiskās Republikas]] ([[Krievijas PFSR]], [[Ukrainas PSR]], [[Baltkrievijas PSR]] u.c.) — formāli līdzvērtīgas, ar tiesībām izstāties no PSRS. # Autonomās padomju sociālistiskās republikas (APSR) — parasti ietilpa PSR (vai arī nē) ar ierobežoto [[Autonomija|autonomiju]] (piem., [[Volgas Vācu APSR]]). # Novadi un apgabali — galvenās administratīvās vienības republiku sastāvā. # Autonomie apgabali un autonomie apriņķi — teritoriālās vienības, kurās dzīvoja nacionālās minoritātes. # Rajoni un pilsētas ar savienības, republikas vai apgabala pakļautību — zemākais iedalījuma līmenis. == Izmaiņas administratīvajā iedalījumā == Laika gaitā administratīvais iedalījums un robežas vairākkārt mainījās: * 1920.—1930. gados notika nacionāli teritoriālā robežu pārkārtošana. * 1940. gadā PSRS sastāvā [[okupācija]]s ceļā tika iekļautas [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Igaunija]], [[Moldova|Moldāvija]], kā arī [[Rietumukraina]] un [[Rietumbaltkrievija]]. * 1954. gadā [[Krimas apgabals]] tika nodots no Krievijas PFSR Ukrainas PSR sastāvā. * 1990.—1991. gadā republikas sāka pasludināt suverenitāti un izstāties no PSRS. == Skatīt arī == * [[Federālisms]] == Ārējās saites == * [https://www.alphabook.ru/files/articles/pdf/adm-sssr.pdf PSRS administratīvais iedalījums 1980. gados (arhīvs)] * [[PSRS savienotās republikas]] {{PSRS-aizmetnis}} [[Kategorija:Padomju Savienība]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:PSRS ģeogrāfija]] g1ilv15nx4s2fmo88yjmwul5nresmyo 0 602215 4490790 4310908 2026-07-06T04:11:25Z Biafra 13794 4490790 wikitext text/x-wiki {{PSR infokaste | nosaukums = Adžārijas APSR | nosaukums-krieviski = ''Аджарская Автономная Советская Социалистическая Республика'' | pilns-nosaukums = | karogs = Flag_of_Adjarian_ASSR.svg | ģerbonis = Emblem_of_the_Adjar_ASSR.svg | karte = Adjara_map.png | galvaspilsēta = Batumi | valoda1 = gruzīnu | valoda2 = krievu | valsts-izveidota = [[1921]]. gada [[16. jūlijs]] | psrs-no = [[1922]]. gada [[30. decembris]] | psrs-līdz = [[1990]]. gada [[15. novembris]] | pēc-platības = | platība = 2 900 | ūdens = | pēc-iedzīvotājiem = | iedzīvotāji = 250 000 | iedzīvotāji-gads = 1979 | blīvums = | laika-josla = UTC+4 | himna = | republ-himna = | nosaukums-saisin = Adžārijas APSR | valūta = [[PSRS rublis]] | apbalvojumi = | psr-no-tikai-gads = | psr-līdz-tikai-gads = | p1 = | flag_p1 = | s1 = Adžārijas Autonomā republika | flag_s1 = }} '''Adžārijas Autonomā Padomju Sociālistiskā republika''' bija [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Gruzijas PSR]] sastāvā esoša autonomā padomju sociālistiskā republika. Tās galvaspilsēta bija [[Batumi]]. Adžārijas APSR tika izveidota 1921. gada 16. jūlijā pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma. Šajā līgumā Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai Gruzijai ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta autonomija, ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu. Adžārijas APSR pastāvēja līdz 1990. gadam, kad Padomju Savienība sāka sabrukt, un Gruzijā sāka veidoties neatkarīgas valsts institūcijas. 1991. gadā [[Adžārija]] kļuva par autonomo republiku neatkarīgās Gruzijas sastāvā. == Politiskā struktūra == Līdzīgi citām PSRS autonomajām republikām, Adžārijas APSR formāli bija sava [[konstitūcija]], augstākā padome un ministru padome, bet faktiskā vara atradās [[PSKP|Komunistiskās partijas]] rokās. Galvenais politiskais amats bija Komunistiskās partijas Adžārijas apgabala komitejas pirmais sekretārs. == Ekonomika == Adžārijas APSR ekonomika balstījās galvenokārt uz [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]], īpaši [[tēja]]s, [[Citrusaugi|citrusaugļu]] un [[tabaka]]s audzēšanu. Tāpat nozīmīga loma bija ostas pilsētai Batumi, kas bija svarīgs [[Melnā jūra|Melnās jūras]] transporta un naftas eksporta centrs == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gruzijas vēsture]] b82pj36uwnxw6ezp66ttv6690796j9w 0 602216 4490791 4458221 2026-07-06T04:14:13Z Biafra 13794 4490791 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|thumb|Roberta F. Sardženta fotogrāfija "Nāves žokļos". Oriģinālais paraksts: Pa krasta apsardzes desanta baržas rampu jankiju karavīri dodas nacistu pludmales apšaudes virzienā D-dienas iebrukumā Francijas piekrastē. Var redzēt, kā priekšā esošie karavīri guļ zemē zem vāciešu nāvējošās ložmetēju uguns. Drīz vien nacistus atvairīja milzīgais iebrukuma spēks, kas tika nosūtīts no krasta apsardzes un flotes desanta kuģiem.<ref name="NARA">{{Tīmekļa atsauce |title=Into the Jaws of Death |url=https://catalog.archives.gov/id/205578425 |website= |location= |publisher=National Archives and Records Administration |access-date=May 17, 2025}}</ref>]] '''"Nāves žokļos"''' ({{val|en|Into the Jaws of Death}}) ir [[fotogrāfija]], ko 1944. gada 6. jūnijā uzņēma [[Roberts Sardžents]], [[ASV krasta apsardze]]s galvenā fotogrāfa palīgs. Tajā attēloti [[ASV armija]]s [[1. kājnieku divīzija]]s karavīri, kas izkāpj no desanta kuģa ''USS Samuel Chase'' ([[LCVP klases desanta kuteris|LCVP]]) [[Omahas pludmale|Omahas pludmalē]] [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]].<ref name=USCG1>{{Tīmekļa atsauce|last=Price|first=Scott T.|url=http://www.uscg.mil/history/articles/h_normandy.asp|title=U.S. Coast Guard at Normandy|publisher=U.S. Coast Guard Historian's Office|accessdate=3 January 2012|archive-date={{dat|2017|05|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170517111249/https://www.uscg.mil/history/articles/h_normandy.asp}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Robert F. Sargent, USCG |title=The Jaws of Death |url=https://www.history.uscg.mil/Our-Collections/Photos/igphoto/2002116659/ |website=www.history.uscg.mil |publisher=U.S. Coast Guard |access-date=11 March 2025 |archive-date={{dat|2019|05|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190531132856/https://www.history.uscg.mil/Our-Collections/Photos/igphoto/2002116659/ }}</ref> Dažreiz tā parādās ar nosaukumu "'''Taksometri uz elli — un atpakaļ'''" (''Taxis to Hell—and Back''), un tā tiek uzskatīta par vienu no Otrā pasaules kara atpazīstamākajām fotogrāfijām.<ref>{{cite book |last1=Virga |first1=Vincent |author-link1=Vincent Virga |last2=Brinkley |first2=Alan |author-link2=Alan Brinkley |last3=and curators of the Library of Congress |date=1997 |title=Eyes of the Nation: A Visual History of the United States |url=https://archive.org/details/eyesofnationvisu00virg |location=New York |publisher=Alfred A. Knopf |page=[https://archive.org/details/eyesofnationvisu00virg/page/n327 306] |isbn=0-679-44330-4}}</ref><ref name="LoC">{{Tīmekļa atsauce |title=Taxis to hell-and back |url=https://www.loc.gov/item/96514770/ |website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA |access-date=11 November 2024}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Horne |first1=Madison |title=The Pictures that Defined World War II |url=https://www.history.com/news/world-war-ii-iconic-photos |website=[[History (American TV network)|History]] |publisher=[[A&E Networks]] |access-date=January 2, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200127033049/https://www.history.com/news/world-war-ii-iconic-photos |archive-date=January 27, 2020}}</ref> == Fotogrāfija == Fotogrāfiju uzņēma galvenā fotogrāfa palīgs Roberts Sardžents [[Izcelšanās Normandijā|operācijas “Neptūns”]] karaspēka [[desants|desanta]] fāzē, kas bija [[Normandijas operācija|operācijas “Overlord”]] Normandijas desanta jūras komponente, plašāk pazīstama kā '''D-diena'''. Fotogrāfija uzņemta plkst. 7:40 pēc vietējā laika. Tajā attēloti karavīri, kas pamet [[LCVP klases desanta kuteris|Higinsa laivu]] un brien līdz viduklim dziļā ūdenī Omaha pludmales “Easy Red” sektora virzienā. Attēls ir viena no visplašāk reproducētajām D-dienas desanta fotogrāfijām. Oriģinālo fotogrāfiju glabā ASV Krasta apsardzes vēsturnieku birojs. == Konteksts == „Operācija Neptuns” bija lielākā kaujas operācija, ko jebkad veikusi Amerikas Savienoto Valstu krasta apsardze. Fotoattēlā redzamais Higinsa kuģis bija atstājis desanta transportkuģi ''USS Samuel Chase'' aptuveni 8,7 jūras jūdžu; 16 km attālumā no [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijas]] krastiem ap plkst. 5:30 no rīta. Viļņi nepārtraukti dauzījās pāri kuģa kvadrātveida priekšgalam, un karavīri iekšpusē bija slapji no aukstā okeāna ūdens šaltīm. Kopumā Samuel Chase kuģis D dienā zaudēja sešus desanta kuģus; četri nogrima netālu no pludmales, vienu "uzdūra" šķērslis pludmalē, bet vēl vienu nogremdēja ienaidnieka apšaude. == Populārajā kultūrā == Šis attēls tika atainots 1998. gada Holivudas filmā "[[Glābjot ierindnieku Raienu]]"<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Shields|first1=Mark|title='Ryan' recalls a war that was 'good' because it was democratic|url=https://news.google.com/newspapers?id=f-wyAAAAIBAJ&pg=2344,776808|work=The Free Lance–Star|agency=Creators Syndicate|date=August 3, 1998}}</ref><ref>{{Cite book|url=https://books.google.com/books?id=jjBvBAAAQBAJ&pg=PT181|title=Heroism and Gender in War Films|last=Ritzenhoff|first=K.|last2=Kazecki|first2=J.|date=2014-08-07|publisher=Springer|isbn=9781137360724|language=en}}</ref>, un tas ir redzams uz [[Stenlijs Lombardo|Stenlija Lombardo]] 1997. gada "Iliādas" angļu valodas tulkojuma vāka kā kara universāluma simbols.<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Mendelsohn|first1=Daniel|title=Yo, Achilles|url=https://www.nytimes.com/books/97/07/20/reviews/970720.20mendelt.html|work=The New York Times|date=July 20, 1997}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Commons category-inline|Into the Jaws of Death|''Into the Jaws of Death''}} * [https://www.loc.gov/pictures/item/96514770/ Library of Congress] {{Māksla-aizmetnis}} [[Kategorija:1944. gads]] [[Kategorija:Fotogrāfijas]] h1l5nsr78yajttqwnlacagi19gt682g 0 602218 4490793 4330734 2026-07-06T04:17:01Z Biafra 13794 4490793 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Bristol harbour arp 750pix.jpg|thumb|Eivona Bristolē]] '''Eivona''' ({{val|en|River Avon}}; {{izrunā|ˈeɪvɒn}}) ir {{nobr|121 km}} gara upe [[Anglija]]s rietumos, kas ietek [[Sevērna]]s estuārā [[Bristole|Bristolē]], tādēļ to dažkārt dēvē par '''Bristoles Eivonu'''. Tā ir viena no divām Sevērnā ietekošajām Eivonām ([[Eivona (Sevērnas pieteka)|otra]] ietek Sevērnā pie [[Tjūksberi]]). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes upes]] [[Kategorija:Anglijas upes]] acvmowg9cyvenqws50tifq00o6hf5k6 0 602219 4490794 4290202 2026-07-06T04:19:43Z Biafra 13794 4490794 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Monogram Patriarchy Moskiewskiego i całej Rusi, Cyryla..svg|thumb|Maskavas un visas Krievijas patriarha Kirila monogramma]] '''Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Патриарх Московский и всея Руси'') ir [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs. Šis tituls apvieno garīgo autoritāti pār [[Maskava|Maskavu]] un visām [[Krievzeme]]s teritorijām, un vēsturiski ir ticis interpretēts ne tikai kā reliģiska, bet arī kā nacionāla un politiska institūcija. Tituls tika ieviests 1589. gadā, kad Krievijas baznīca tika pasludināta par patriarhātu, atdaloties no [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles ekleziastiskās jurisdikcijas]]. Pirmais patriarhs bija [[Jovs (patriarhs)|Jovs]]. Šis solis bieži tiek uzskatīts par mēģinājumu nostiprināt [[Maskava — trešā Roma|Maskavas kā „Trešās Romas”]] lomu, uzsverot baznīcas un valsts ciešo saplūšanu cariskās Krievijas ideoloģijā. 1721. gadā [[Pēteris I]] likvidēja patriarhātu un izveidoja [[Svētā Sinode|Svēto Sinodi]], padarot baznīcu par faktisku valsts iestādi. Patriarhāts tika atjaunots tikai [[1917]]. gadā, [[1917. gada Krievijas revolūcija|revolūcijas]] laikā, taču jau drīz pēc tam baznīca piedzīvoja smagu vajāšanu [[PSRS]] laikā. Pēc [[Padomju Savienība]]s sabrukuma Krievijas Pareizticīgā baznīca atguva redzamu lomu sabiedrībā. Pašreizējais patriarhs [[Kirils (patriarhs)|Kirils]], ievēlēts 2009. gadā, bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]]. Gan Krievijā, gan ārvalstīs izskanējuši pārmetumi, ka patriarhs un baznīcas vadība veicina politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]], atbalsta Krievijas iebrukumus un veido ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai. Tiek apgalvots, ka baznīca darbojas kā „morāls balsts” valsts politikai, nereti nonākot pretrunā ar kristīgajiem ētikas principiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas politika]] sn0br7sk5ytljeswbohumt4okc2kj0y 0 602231 4490796 4291638 2026-07-06T04:25:50Z Biafra 13794 4490796 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Midas_gold2.jpg|thumb| [[Natenjels Hotorns|Nataniela Hotorna]] Midasa mīta versijā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš viņai pieskārās (Valtera Kreina ilustrācija 1893.gada izdevumam)]] '''Midass''' jeb '''Mids''' bija [[Frīģija]]s karalistes valdnieks, ar kuru saistīti daudzi mīti, kā arī tā saukti divi vēlāki Frīģijas karaļnama locekļi. Karalis Midass [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] tiek plaši atcerēts par savu spēju visu, kam viņš pieskārās, pārvērst tīrā [[Zelts|zeltā]]. Leģendas par Midasu un viņa tēvu [[Gordijs|Gordiju]], kuram tiek piedēvēta Frīģijas galvaspilsētas Gordijas dibināšana un Gordija mezgla siešana, liek domāt, ka viņi dzīvojuši 2. tūkstošgadē pirms mūsu ēras, krietni pirms [[Trojas karš|Trojas kara]]. [[Homērs]] vairs nepiemin ne Midasu, ne Gordiju, bet gan divus citus Frīģijas ķēniņus — Migdonu un Otreju. == Mitoloģiskais Midass == [[Attēls:MidasSehri.Tomb.jpg|thumb| Midasa piemineklis, [[Frīģija|frīģiešu]] klintī izcirsta kapene, kas veltīta Midasam (700. g. p.m.ē.).]] Par ķēniņu Midasu ir daudz un bieži vien pretrunīgu leģendu. Tie ir stāstu par mantkārīgu valdnieku, kurš gūst mācību par svarīgām lietām dzīvē. === Zelta pieskāriens === Kādu dienu, kā [[Ovidijs]] stāsta savā darbā ''[[Metamorfozes|“Metamorfozes]]'' XI”,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theoi.com/Text/OvidMetamorphoses11.html|title=OVID, METAMORPHOSES 11 - Theoi Classical Texts Library|website=www.theoi.com}}</ref> [[Dionīss]] atklāja, ka viņa vecais skolotājs un audžutēvs, satīrs Silēns, ir pazudis. Vecais satīrs bija aizklīdis piedzēries, bet viņu atrada Frīģijas zemnieki un aizveda viņu pie sava ķēniņa Midasa (alternatīvi Silēns nomira Midasa rožu dārzā). Midass viņu atpazina un viesmīlīgi izturējās pret viņu, desmit dienas un naktis pieklājīgi izklaidējot, kamēr Silēns priecēja Midasu un viņa draugus ar stāstiem un dziesmām. Vienpadsmitajā dienā viņš aizveda Silēnu atpakaļ pie Dionīsa [[Līdija|Līdijā]]. Dionīss piedāvāja Midasam izvēlēties jebkuru atlīdzību, ko viņš vēlējās. Midass lūdza, lai viss, kam viņš pieskartos, tiktu pārvērsts [[Zelts|zeltā]]. Midass priecājās par savu jauno spēju, kuru viņš steidzās pārbaudīt. Viņš pieskārās ozola zariņam un akmenim; abi pārvērtās zeltā. Tiklīdz viņš nonāca mājās, viņš bija sajūsmā un pieskārās katrai rozei rožu dārzā, un visas kļuva no zelta. Viņš pavēlēja kalpiem sarīkot mielastu. Atklājis, ka pat ēdiens un dzēriens viņa rokās pārvērtās zeltā, viņš nožēloja savu vēlēšanos un nolādēja to. Klaudiāns savā darbā ''“In Rufinum”'' raksta: “Tā nu Midass, Līdijas ķēniņš, sākumā lepnumā iedegās, atklājot, ka var visu, kam pieskaras, pārvērst zeltā; bet, kad viņš redzēja, ka viņa ēdiens kļūst ciets un dzēriens sacietē zeltainā ledū, tad viņš saprata, ka šī dāvana ir posts, un savā riebumā pret zeltu nolādēja savu lūgšanu.” === Ēzeļa ausis === Šajā mītā Midass, tagad ienīzdams bagātību un krāšņumu, pārcēlās uz laukiem un kļuva par dieva [[Pāns (mitoloģija)|Pāna]] pielūdzēju. [[Attēls:Turkey-1428_(2216632594).jpg|left|thumb| "Midasa kapenes" Gordijā, datētas ar 740. gadu p.m.ē.]] [[Attēls:Gordion69.JPG|left|thumb| Gordijas "Midasas kapeņu" iekšpusē]] Reiz Pānam pietika nekaunības salīdzināt savu mūziku ar [[Apollons|Apollona]] mūziku un viņš izaicināja Apollonu uz prasmju pārbaudi. Par tiesnesi tika izvēlēts kalnu dievs Tmols. Pāns pūta savās dūdās un ar savu zemniecisko melodiju sagādāja lielu gandarījumu sev un savam uzticīgajam sekotājam Midasam, kurš gadījās būt klāt. Tad Apollons uzsita savas liras stīgas. Tmols nekavējoties piešķīra uzvaru Apollonam, un visi, izņemot vienu, piekrita spriedumam. Midass iebilda un apšaubīja apbalvojuma taisnīgumu. Apollons vairs nevēlējās paciest tik samaitātu ausu pāri un teica: "Tev jābūt ēzeļa ausīm!", kā rezultātā Midasa ausis kļuva par [[Mājas ēzelis|ēzeļa]] ausīm. Mītu ilustrē divas Palmas il Džovanes (1544—1628) gleznas "Apollons un Marsijs", viena attēlo ainu pirms, bet otra pēc soda. Midass bija satriekts par šo negadījumu. Viņš mēģināja slēpt savu nelaimi zem plaša [[Turbāns|turbāna]] vai galvassegas, bet viņa frizieris, protams, zināja noslēpumu, tāpēc viņam tika teikts to nepieminēt. Tomēr frizieris nespēja saglabāt noslēpumu. Viņš izgāja pļavā, izraka zemē bedri, iečukstēja tajā stāstu un tad aizraka bedri. Vēlāk no aizsegtās bedres izauga bieza niedru dobe, kas sāka čukstēt stāstu: "Ķēniņam Midasam ir ēzeļa ausis". Daži avoti, piemēram, [[Plūtarhs|Plutarhs]], apgalvo, ka Midass izdarīja pašnāvību, izdzerot "buļļa asinis" — pulverveida kristālisku vielu, ko senajā pasaulē izmantoja kā pigmentu sarkanai krāsai, bet kas bija ļoti toksiska augstā [[Arsēns|arsēna]] līmeņa dēļ. == Midass (8. gadsimts p.m.ē.) == Cits karalis Midass valdīja Frīģijā 8. gadsimta beigās pirms mūsu ēras, līdz pat Gordijas izlaupīšanai, ko veica kimērieši, un tad, kā teikts, viņš izdarīja pašnāvību. Lielākā daļa vēsturnieku uzskata, ka šis Midass ir tā pati persona, kas ''Mita'', kuru asīriešu tekstos dēvē par Muški, kurš tajā pašā laika posmā karoja ar [[Asīrija|Asīriju]] un tās Anatolijas provincēm. == Midass (6. gadsimts p.m.ē.) == [[Hērodots]] stāsta, ka cits Midass bijis Frīģijas karaļnama loceklis un Adrasta, Gordija dēla, vectēvs, kurš aizbēga no Frīģijas pēc tam, kad nejauši nogalināja savu brāli, un Krēza valdīšanas laikā meklēja patvērumu [[Līdija|Līdijā]]. Frīģija tolaik bija Līdijas pakļautībā. [[Hērodots]] raksta, ka [[Krēzs]] uzskatīja Frīģijas karalisko namu par "draugiem", taču nepiemin, vai Frīģijas karaļnams joprojām valdīja kā vasaļi vai neatkarīgi Frīģijas karaļi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Zelts]] [[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]] rg1vf7d1it2dl31y87d0w5omrwrhdg3 4490797 4490796 2026-07-06T04:29:56Z Biafra 13794 4490797 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Midas_gold2.jpg|thumb| [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās (Valtera Kreina ilustrācija 1893. gada izdevumam)]] '''Midass''' jeb '''Mids''' bija [[Frīģija]]s valdnieks, ar kuru saistīti daudzi mīti, kā arī tā saukti divi vēlāki Frīģijas karaļnama locekļi. Karalis Midass [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] tiek plaši atcerēts par savu spēju visu, kam viņš pieskārās, pārvērst tīrā [[Zelts|zeltā]]. Leģendas par Midasu un viņa tēvu [[Gordijs|Gordiju]], kuram tiek piedēvēta Frīģijas galvaspilsētas Gordijas dibināšana un Gordija mezgla siešana, liek domāt, ka viņi dzīvojuši 2. tūkstošgadē pirms mūsu ēras, krietni pirms [[Trojas karš|Trojas kara]]. [[Homērs]] vairs nepiemin ne Midasu, ne Gordiju, bet gan divus citus Frīģijas ķēniņus — Migdonu un Otreju. == Mitoloģiskais Midass == [[Attēls:MidasSehri.Tomb.jpg|thumb| Midasa piemineklis, [[Frīģija|frīģiešu]] klintī izcirsta kapene, kas veltīta Midasam (700. g. p.m.ē.)]] Par ķēniņu Midasu ir daudz un bieži vien pretrunīgu leģendu. Tie ir stāstu par mantkārīgu valdnieku, kurš gūst mācību par svarīgām lietām dzīvē. === Zelta pieskāriens === Kādu dienu, kā [[Ovidijs]] stāsta savā darbā ''[[Metamorfozes|“Metamorfozes]]'' XI”,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theoi.com/Text/OvidMetamorphoses11.html|title=OVID, METAMORPHOSES 11 - Theoi Classical Texts Library|website=www.theoi.com}}</ref> [[Dionīss]] atklāja, ka viņa vecais skolotājs un audžutēvs, satīrs Silēns, ir pazudis. Vecais satīrs bija aizklīdis piedzēries, bet viņu atrada Frīģijas zemnieki un aizveda viņu pie sava ķēniņa Midasa (alternatīvi Silēns nomira Midasa rožu dārzā). Midass viņu atpazina un viesmīlīgi izturējās pret viņu, desmit dienas un naktis pieklājīgi izklaidējot, kamēr Silēns priecēja Midasu un viņa draugus ar stāstiem un dziesmām. Vienpadsmitajā dienā viņš aizveda Silēnu atpakaļ pie Dionīsa [[Līdija|Līdijā]]. Dionīss piedāvāja Midasam izvēlēties jebkuru atlīdzību, ko viņš vēlējās. Midass lūdza, lai viss, kam viņš pieskartos, tiktu pārvērsts [[Zelts|zeltā]]. Midass priecājās par savu jauno spēju, kuru viņš steidzās pārbaudīt. Viņš pieskārās ozola zariņam un akmenim; abi pārvērtās zeltā. Tiklīdz viņš nonāca mājās, viņš bija sajūsmā un pieskārās katrai rozei rožu dārzā, un visas kļuva no zelta. Viņš pavēlēja kalpiem sarīkot mielastu. Atklājis, ka pat ēdiens un dzēriens viņa rokās pārvērtās zeltā, viņš nožēloja savu vēlēšanos un nolādēja to. Klaudiāns savā darbā ''“In Rufinum”'' raksta: “Tā nu Midass, Līdijas ķēniņš, sākumā lepnumā iedegās, atklājot, ka var visu, kam pieskaras, pārvērst zeltā; bet, kad viņš redzēja, ka viņa ēdiens kļūst ciets un dzēriens sacietē zeltainā ledū, tad viņš saprata, ka šī dāvana ir posts, un savā riebumā pret zeltu nolādēja savu lūgšanu.” === Ēzeļa ausis === Šajā mītā Midass, tagad ienīzdams bagātību un krāšņumu, pārcēlās uz laukiem un kļuva par dieva [[Pāns (mitoloģija)|Pāna]] pielūdzēju. [[Attēls:Turkey-1428_(2216632594).jpg|left|thumb| "Midasa kapenes" Gordijā, datētas ar 740. gadu p.m.ē.]] [[Attēls:Gordion69.JPG|left|thumb| Gordijas "Midasas kapeņu" iekšpusē]] Reiz Pānam pietika nekaunības salīdzināt savu mūziku ar [[Apollons|Apollona]] mūziku un viņš izaicināja Apollonu uz prasmju pārbaudi. Par tiesnesi tika izvēlēts kalnu dievs Tmols. Pāns pūta savās dūdās un ar savu zemniecisko melodiju sagādāja lielu gandarījumu sev un savam uzticīgajam sekotājam Midasam, kurš gadījās būt klāt. Tad Apollons uzsita savas liras stīgas. Tmols nekavējoties piešķīra uzvaru Apollonam, un visi, izņemot vienu, piekrita spriedumam. Midass iebilda un apšaubīja apbalvojuma taisnīgumu. Apollons vairs nevēlējās paciest tik samaitātu ausu pāri un teica: "Tev jābūt ēzeļa ausīm!", kā rezultātā Midasa ausis kļuva par [[Mājas ēzelis|ēzeļa]] ausīm. Mītu ilustrē divas Palmas il Džovanes (1544—1628) gleznas "Apollons un Marsijs", viena attēlo ainu pirms, bet otra pēc soda. Midass bija satriekts par šo negadījumu. Viņš mēģināja slēpt savu nelaimi zem plaša [[Turbāns|turbāna]] vai galvassegas, bet viņa frizieris, protams, zināja noslēpumu, tāpēc viņam tika teikts to nepieminēt. Tomēr frizieris nespēja saglabāt noslēpumu. Viņš izgāja pļavā, izraka zemē bedri, iečukstēja tajā stāstu un tad aizraka bedri. Vēlāk no aizsegtās bedres izauga bieza niedru dobe, kas sāka čukstēt stāstu: "Ķēniņam Midasam ir ēzeļa ausis". Daži avoti, piemēram, [[Plūtarhs|Plutarhs]], apgalvo, ka Midass izdarīja pašnāvību, izdzerot "buļļa asinis" — pulverveida kristālisku vielu, ko senajā pasaulē izmantoja kā pigmentu sarkanai krāsai, bet kas bija ļoti toksiska augstā [[Arsēns|arsēna]] līmeņa dēļ. == Midass (8. gadsimts p.m.ē.) == Cits karalis Midass valdīja Frīģijā 8. gadsimta beigās pirms mūsu ēras, līdz pat Gordijas izlaupīšanai, ko veica kimērieši, un tad, kā teikts, viņš izdarīja pašnāvību. Lielākā daļa vēsturnieku uzskata, ka šis Midass ir tā pati persona, kas ''Mita'', kuru asīriešu tekstos dēvē par Muški, kurš tajā pašā laika posmā karoja ar [[Asīrija|Asīriju]] un tās Anatolijas provincēm. == Midass (6. gadsimts p.m.ē.) == [[Hērodots]] stāsta, ka cits Midass bijis Frīģijas karaļnama loceklis un Adrasta, Gordija dēla, vectēvs, kurš aizbēga no Frīģijas pēc tam, kad nejauši nogalināja savu brāli, un Krēza valdīšanas laikā meklēja patvērumu [[Līdija|Līdijā]]. Frīģija tolaik bija Līdijas pakļautībā. [[Hērodots]] raksta, ka [[Krēzs]] uzskatīja Frīģijas karalisko namu par "draugiem", taču nepiemin, vai Frīģijas karaļnams joprojām valdīja kā vasaļi vai neatkarīgi Frīģijas karaļi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Zelts]] [[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]] 2k8s31ru6xx8wbi3u26339mjwbbblch 0 602242 4490799 4290283 2026-07-06T04:33:03Z Biafra 13794 4490799 wikitext text/x-wiki {{Grēdas infokaste |nosaukums = Thebeka grēda |attēls = 20150629 At the Top of Misiryeong Ridge.jpg |attēla_platums = |paraksts = | map_type = Dienvidkoreja | map_relief = jā |latd = 37 |latm = 45 |lats = |latNS = N |longd =128 |longm = 29 |longs = |longEW = E | label_position = |region = |CoordScale = |kontinents = [[Eirāzija]] |novietojums = |valstis = {{KOR}}<br/>{{PRK}} |ģeo_apgabals = [[Tālie Austrumi]] |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = 500 |platums = |kalns = [[Soraksans]] |augstums = 1708 |pilsētas = }} '''Thebeka grēda''' ({{val|ko|태백 산맥}}, ''T'aebaek Sanmaek'') ir piekrastes [[kalnu grēda]] [[Korejas pussala]]s dienvidaustrumos.<ref>{{PZT|694|Tebeks}}</ref> Stiepjas 500 km garumā no [[Austrumkorejas līcis|Austrumkorejas līča]] piekrastes [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]] līdz [[Jonilas līcis|Jonilas līča]] piekrastei [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]. Uz dienvidrietumiem no tās atzarojas [[Sobeka grēda]]. Grēda veidota galvenokārt no [[Granīti|granītiem]] un [[Gneisi|gneisiem]], tās augstums ir ap 1000—1300 m, augstākā virsotne ir [[Soraksans]] 1708 m vjl pie [[Sokčho]] Dienvidkorejā. [[Volframs|Volframa]] rūdas, [[Akmeņogles|agmeņogļu]], [[Vizla|vizlas]], [[Zelts|zelta]] atradnes. Populārs tūrisma reģions. Grēdā izveidoti vairāki nacionālie parki — Soraksana, Odesana un Čuvansana nacionālie parki. [[Phjončhana]]s pilsētā Thebeka vidusdaļā norisinājās [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Dienvidkoreja-aizmetnis}} {{Ziemeļkoreja-aizmetnis}} [[Kategorija:Kalnu sistēmas]] [[Kategorija:Ziemeļkorejas kalnu grēdas]] [[Kategorija:Dienvidkorejas kalnu grēdas]] pfr59qnngo3d3lwb7dbjtyl1qs64u5t 0 602289 4490803 4346604 2026-07-06T04:41:40Z Biafra 13794 4490803 wikitext text/x-wiki {{Militāras vienības infokaste | unit_name = Senegāliešu strēlnieki | native_name = ''Tirailleurs Sénégalais'' | image = [[file:Le fanion du 43e bataillon de tirailleurs sénégalais décoré de ka fourragère.jpg|300px]] | caption = 43. Senegāliešu strēlnieku bataljona vīri 1918. gadā | dates = 1857 – 1958 | country = {{FRA}} | allegiance = | branch = [[Francijas armija]], [[Francijas koloniālie spēki]] | type = [[kājnieki]] ([[tiraljēri]]) | role = | size = 15 000 | command_structure = | current_commander = | garrison = | ceremonial_chief = | colonel_of_the_regiment = | nickname = Melnie dogi (''Les Dogues Noirs'') | patron = | motto = | colors = Zila, sarkana<br />{{Color box|#0161AB}} {{Color box|#E3393F}} | colors_label = | identification_symbol = | march = | mascot = | battles = | Commanders = | notable_commanders = ģenerālis [[Luijs Leons Cēzars Federbs]]<br />divīzijas ģenerālis [[Šarls Manžēns]] | anniversaries = | decorations = | battle_honours = }} '''Senegāliešu strēlnieki''' ({{val|fr|Tirailleurs Sénégalais}}) bija [[Francijas armija]]s [[Koloniālais karaspēks|koloniālo kājnieku]] korpuss. Sākotnēji tos vervēja no [[Senluī (pilsēta)|Senluī pilsētas]], [[Senegāla|Senegālā]], [[Franču Rietumāfrika|Francijas Rietumāfrikas]] sākotnējās koloniālās galvaspilsētas, un vēlāk visā [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]], [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikā]] un [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]]: [[Francijas koloniālā impērija|Francijas koloniālās impērijas]] galvenajos [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras]] reģionos.<ref>Cf. {{fr ikona}} [[Éric Deroo]] and Antoine Champeaux, ''La Force noire. Gloire et infortunes d'une légende coloniale'', Paris, Tallandier, 2006, 223 p. {{ISBN|2-84734-339-3}}.</ref> Lietvārds ''[[tirailleur]]'', kas dažādos tulkojumos nozīmē “mednieks”, “šautene” vai “snaiperis”, bija apzīmējums, ko Francijas armija deva vietējiem kājniekiem, kurus vervēja dažādās Francijas impērijas kolonijās un aizjūras īpašumos 19. un 20. gadsimtā.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Mann|first=Gregory|date=2006|title=Native Sons|url=http://dx.doi.org/10.1215/9780822387817|doi=10.1215/9780822387817|isbn=978-0-8223-3755-3 }}</ref> == Vēsture == Pirmais Senegālas strēlnieku pulks tika izveidots 1857. gadā [[Franču Senegālas iekarošana|Francijas Senegālā]]. Sākotnēji vervēšana tika veikta, pērkot jaunus un veselus vergus no vietējiem zemes īpašniekiem, kā arī izmantojot karagūstekņus, kas tika sagūstīti dažādu konfliktu laikā. Pieaugot Senegālas strēlnieku vienību skaitam, vervēšana tika veikta, izmantojot kontraktu slēgšanu un militāro iesaukšanu pamatiedzīvotāju vidū. Starp tiem bija daudz imigrantu no mūsdienu [[Gvineja]]s, [[Mali]], [[Burkinafaso]], [[Nigēra]]s, [[Čada]]s teritorijas, gan kristieši, gan musulmaņi. Senegālas strēlnieku [[virsnieks|virsnieki]] bija franči, bet, tā kā nebija pietiekami daudz franču virsnieku, kas būtu gatavi dienēt šajās vienībās, uz katru virsnieku bija trīsdesmit Senegālas strēlnieki (franču karaspēkā šī proporcija bija viens virsnieks uz katriem divdesmit karavīriem). Senegālas strēlnieki 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā piedalījās dažādos koloniālajos karos Āfrikā (īpaši tādu valstu kā [[Dahomejas karaliste|Dahomeja]], [[Bornu]] un [[Agadēzas sultanāts|Agadēza]] iekarošanā). Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumam bija izveidots 21 Senegālas strēlnieku bataljons. Tie tika izvietoti ne tikai Rietumāfrikā un Centrālāfrikā, bet arī Francijas Ziemeļāfrikas kolonijās, kā arī pašā Francijā (Senegālas strēlnieki, kas bija sveši vietējiem iedzīvotājiem, tika uzskatīti par uzticamākiem iespējamu nemieru un sacelšanās apspiešanā). Pirmā pasaules kara laikā Francijas militārā vadība, izjūtot cilvēkresursu trūkumu, no 1915. līdz 1918. gadam izveidoja 93 Senegālas strēlnieku bataljonus. Lai to izdarītu, bija jāpalielina afrikāņu vervēšana koloniālajā karaspēkā. Mobilizācija tika veikta ar vardarbīgām metodēm, un bieži tika izmantota cilvēku nolaupīšanas prakse, kas izraisīja vairākus sacelšanās gadījumus vietējo iedzīvotāju vidū. Senegālas strēlnieki cīnījās drosmīgi, neskatoties uz to, ka izglītības un disciplīnas ziņā bija ievērojami zemāki par francūžiem un daudz mazāk spēja tikt galā ar [[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte|Rietumu frontes]] klimatu. No 1914. līdz 1918. gadam Francijas Āfrikas kolonijās tika savervēti 183 000 melnādaino karavīru, no kuriem 134 000 tika nosūtīti uz Eiropu un Ziemeļāfriku, 29 000 tika nogalināti vai pazuduši bez vēsts, un 36 000 tika ievainoti.<ref name="автоссылка1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://warspot.ru/6538-pravo-umeret-za-evropeyskuyu-rodinu |title=Право умереть за европейскую «родину» |access-date=2022-07-09 |archive-date=2022-07-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220709134208/https://warspot.ru/6538-pravo-umeret-za-evropeyskuyu-rodinu |deadlink= }}</ref> Pēc kara Senegālas strēlnieki piedalījās [[Reinzemes okupācija|Reinzemes okupācijā]], un kontakti starp melnādainajiem karavīriem un vācu sievietēm noveda pie tā saukto "[[Reinzemes bastardi|Reinzemes bastardu]]" dzimšanas. Starpkaru periodā Senegālas strēlnieki turpināja piedalīties koloniālā režīma uzturēšanā Francijas Āfrikas īpašumos, jo īpaši Rifas sacelšanās apspiešanā Marokā. Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumam Senegālas strēlnieku skaits pārsniedza 70 000 (15 000 pašā Francijā, 10 000 Ziemeļāfrikā un 46 000 citās Francijas Āfrikas kolonijās). 1939.—1940. gadā tika savervēti vēl 38 000 Senegālas strēlnieku. 1940. gadā viņi cīnījās pret vāciešiem, kas [[Kauja par Franciju|iebruka Francijā]], un pēc franču sakāves tika sagūstīti desmitiem tūkstošu Āfrikas karavīru, no kuriem daudzi tur gāja bojā. [[Attēls:Frankreich Gefangene Tirailleurs 1940 01 (RaBoe).jpg|thumb|Sagūstītie senegāliešu strēlnieki 1940. gadā]] Āfrikā palikušie Senegālas strēlnieki iesaistījās konfliktā starp [[Brīvā Francija|Brīvajiem francūžiem]] un [[Višī Francija|Višī valdību]], [[Sīrijas-Libānas operācija|cīnoties savā starpā Tuvajos Austrumos]]. Viņi arī [[Austrumāfrikas kampaņa|cīnījās pret itāļiem Eritrejā un Etiopijā]]. 1942.—1943.gadā Senegālas strēlnieki cīnījās pret vāciešiem [[Ziemeļāfrikas kampaņa|Ziemeļāfrikā]] un [[Itālijas kampaņa|Itālijā]], un 1944. gada augustā viņi [[Dienvidfrancijas operācija|izsēdās Francijas dienvidos un piedalījās Francijas atbrīvošanā]]. Kopumā Otrā pasaules kara laikā kaujās piedalījās aptuveni 160 000 melnādaino Āfrikas karavīru. Desmit Senegālas strēlnieku virsnieki un karavīri kļuva par Atbrīvošanas ordeņa bruņiniekiem, 50 saņēma Pretošanās medaļu, bet 123 cilvēki saņēma medaļu par bēgšanu no gūsta. Dienvidfrancijas izsēšanās datums tagad Senegālā tiek svinēts kā valsts svētki. Pēckara periodā Francijas armijā bija 9 Senegālas strēlnieku pulki. Tie apspieda sacelšanos [[Madagaskara|Madagaskarā]], cīnījās [[Pirmais Indoķīnas karš|Indoķīnā]] un [[Alžīrijas neatkarības karš|Alžīrijā]]. Laikā no 1960. līdz 1964. gadam daudzas Francijas Āfrikas kolonijas ieguva neatkarību. Daudzi bijušie Senegālas strēlnieki turpināja dienēt Rietumāfrikas un Centrālāfrikas jauno valstu bruņotajos spēkos, kā arī Francijas armijā kā kontrakta militārpersonas. == Uniforma == Senegālas strēlnieku formas tērpu raksturīgākā iezīme bija sarkana [[feska]], kas bija populāra galvassega Rietumāfrikas iedzīvotāju vidū. Runājot par pašu formas tērpu, Senegālas strēlnieku vienību pastāvēšanas gadu gaitā tas mainīja savu izskatu, uzlabojoties un pielāgojoties mainīgajiem apstākļiem. Tādējādi kaujas ceļa sākumā Senegālas strēlnieki valkāja tumši zilu formas tērpu, līdzīgu Ziemeļāfrikas [[zuāvi]]em, vēlāk to nomainīja zilas jakas un pusgarās bikses, sarkanas jostas un feskas. Visbeidzot, līdz Pirmā pasaules kara laikam tika pieņemts haki krāsas lauka formas tērps, savukārt parādes formas tērps palika koloniālās armijas zilais formas tērps. == Piemiņa == [[Attēls:Place de la liberté - Bamako.jpg|thumb|Piemineklis Senegāliešu strēlniekiem [[Bamako]] pilsētā.|alt=Monument jumeau de Bamako (1924), toujours en place.]] 1924. gadā [[Reimsa|Reimsā]] tika atklāts piemineklis "Melnajai armijai". Uz tā bija uzraksts La France et la Ville de Reims. Aux soldats africains tombés pour la défense de la Liberté. ("Francija un Reimsas pilsēta. Āfrikas karavīriem, kuri krita, aizstāvot Brīvību"). Šis piemineklis tika iznīcināts vācu okupācijas laikā Francijā un tika atjaunots 2008. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jfgavoty.free.fr/nord-est/n2e3/n2e3.htm#section1 |title=« Monuments aux héros de l'armée Noire – Reims. Reconstitution 2013, journal du projet » |access-date=2022-07-09 |archive-date=2021-05-15 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210515194452/http://jfgavoty.free.fr/nord-est/n2e3/n2e3.htm#section1 |deadlink= }}</ref> [[Attēls:Amiens St Acheul Carré musulman de la nécropole nationale.jpg|thumb|Musulmaņu sektors nacionālajā kapsētā Amjēnā (Senašelā) — priekšplānā ir [[Sommas kauja|Sommas kaujā]] kritušā 45. pulka strēlnieka kaps.]] Senegālas strēlnieku diena Senegālā tiek svinēta kā valsts svētki. Mali galvaspilsētā [[Bamako]] atrodas piemineklis Senegālas strēlniekiem, no kuriem daudzi bija šīs valsts dzimušie. == Atsauces == {{atsauces}} === Literatūra === * {{grāmatas atsauce | last1=Crocé | first1=Eliane |display-authors=etal | title=Les Troupes de Marine 1622 - 1984 | publisher =Charles Lavauzelle | location =Limoges | chapter= | edition=1st | date=1986 | language=French |isbn=2-7025-0142-7}} * {{grāmatas atsauce |series=Men-at-Arms 517 |last=Chartrand |first=René |title=French Naval & Colonial Troops 1872–1914 |year=2018 |number=517 |publisher=Osprey |location=London |others=Illustrated by Mark Stacey |isbn=978-1-47-282619-0}} * Myron Echenberg, "Tragedy at Thiaroye: The Senegalese Soldiers' Uprising of 1944 ", in Peter Gutkind, Robin Cohen and Jean Copans (eds), African Labor History, Beverly Hills, 1978, p. 109-128 * Myron Echenberg, Colonial Conscripts: The Tirailleurs Senegalais in French West Africa, 1857—1960. Heinemann (1990), {{ISBN|0-435-08052-0}} * {{grāmatas atsauce |series=Officers and Soldiers #12 |last=Jouineau |first=André |title=Officiers et soldats de l'armée française Tome 2 : 1915-1918 |trans-title=Officers and Soldiers of the French Army Volume II: 1915-18 |year=2009 |number=12 |publisher=Histoire & Collections |location=Paris |isbn=978-2-35250-105-3}} * [[Christian Koller]]:»Von Wilden aller Rassen niedergemetzelt«. Die Diskussion um die Verwendung von Kolonialtruppen in Europa zwischen Rassismus, Kolonial- und Militärpolitik (1914—1930) (Beiträge zur Kolonial- und Überseegeschichte, Bd. 82). Franz Steiner Verlag, Stuttgart 2001, {{ISBN|3-515-07765-0}}. * Nancy Ellen Lawler. Soldiers of Misfortune: Ivoirien Tirailleurs of World War II. Ohio Univ Press (1992) {{ISBN|0-8214-1012-1}} * {{grāmatas atsauce |editor1-last=Lepetit |editor1-first=Vincent |editor2-last=Tournyol du Clos |editor2-first=Alain |editor3-last=Rinieri |editor3-first=Ilario |editor4-last=Cardot |editor4-first=Jean Charles Léonide Philippe |editor5-last=Druène |editor5-first=Bernard | title=Les armées françaises dans la Grande guerre. Tome VIII. La campagne d'Orient (Dardanelles et Salonique) Deuxième Volume. (août 1916 jusqu'en avril 1918) [8,2] | work=Ministère De la Guerre, Etat-Major de l'Armée - Service Historique | publisher =Imprimerie Nationale | location =Paris | date=1933 | ref=CITEREFAFGG 8,2 1933 | language=fr | url=https://gallica.bnf.fr/ark:/12148/bpt6k6278886c.texteImage | oclc=491775909}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20091003165011/http://www.worldwar1.com/france/tseng.htm Senegalese Tirailleurs in WWI] * [https://web.archive.org/web/20100924093629/http://www.africultures.com/anglais/articles_anglais/25barlet.htm Domesticated or Savage?Thoughts on the representation of the body of the senegalese tirailleurs (1880—1918) by Nicolas Bancel and Pascal Blanchard] * [http://www.dixmude.eu/ Site on the Battle of Flandres, attention to Tirailleurs Sénégalais] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110605131424/http://dixmude.eu/ |date={{dat|2011|06|05||bez}} }} * Christian Koller: [https://encyclopedia.1914-1918-online.net/article/colonial_military_participation_in_europe_africa/ Colonial Military Participation in Europe (Africa)], in: [https://encyclopedia.1914-1918-online.net/home.html/ 1914-1918-online. International Encyclopedia of the First World War] {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Militārisms Francijā]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] s75g43mqljqyu5deq6havc3iidh3vga 0 602290 4490804 4290731 2026-07-06T04:44:54Z Biafra 13794 4490804 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Ajuga-reptans.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Lamiales | rinda_lv = Panātru rinda | dzimta = Lamiaceae | dzimta_lv = Lūpziežu dzimta | binomial = Ajuga reptans | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | ģints_lv = Cekuliņi | ģints = Ajuga | autors = [[Linnejs]] | suga_lv = Ložņu cekuliņš | suga = Ajuga reptans }} '''Ložņu cekuliņš''' (''Ajuga reptans'') ir [[Cekuliņi|cekuliņu]] suga. Tā ir sastopama [[Eiropa|Eiropā]], tostarp, reti [[Latvija|Latvijā]] — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/ajuga-reptans-l/|title=ložņu cekuliņš - Ajuga reptans L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-06-07}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Cekuliņi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 0f1lqvveckwkrcsmi1bd989x0yqt455 0 602292 4490805 4291016 2026-07-06T04:45:43Z Biafra 13794 jāuzlabo 4490805 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Tadeusz Manteuffel.png|thumb|300px|Tadeušs Manteifels-Cēge]] '''Tadeušs Manteifels''', arī '''Tadeušs Manteifels-Cēge''' (dzimis 1902. gada 5. martā [[Rēzekne|Rēzeknē]], miris 1970. gada 22. septembrī [[Varšava|Varšavā]]), bija vācbaltiešu izcelsmes [[Polija]]s vēsturnieks, Polijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta dibinātājs un pirmais direktors (1953—1968), Polijas Vēstures biedrības prezidents (1950—1953). == Dzīvesgājums == Dzimis 1902. gadā Rēzeknē avokāta, vēlāk pilsētas galvas Leona Jana Jozefa fon [[Manteifeļi|Manteifeļa]] (1865—1951) un viņa sievas Anielas Teklas Marijas, dzimušas Zeļinskas (1871—1943), ģimenē. Viņa brāļi bija ķirurgs [[Leons Manteifels-Cēge]] un grafiķis Edvards Manteifels-Cēge. Mācījās Hžanovska ģimnāzijā Varšavā, Pirmā pasaules kara laikā [[Pēterburga]]s Poļu ģimnāzijā. 1919. gadā nokārtoja vidusskolas beigšanas eksāmenu Jana Zamoiska ģimnāzijā Varšavā un sāka studēt vēsturi Varšavas Universitātē. [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā no 1920. gada jūlija līdz novembrim viņš piedalījās kaujās un [[Kauja par Varšavu (1920)|Varšavas aizstāvēšanas laikā]] zaudēja labo roku. 1924. gadā viņš ieguva vēstures doktora grādu Varšavas Universitātē un līdz 1926. gadam papildinājās Francijā, Anglijā un Itālijā, tad no 1929. līdz 1930. gadam Parīzes un [[Heidelberga]]s universitātēs. 1931. gadā pēc habilitācijas darba publicēšanas viņu ievēlēja par asociēto profesoru Varšavas universitātē. Līdztekus viņš strādāja Varšavas arhīvā, 1939. gada jūnijā kļuva par Apgaismības arhīva arhīva vadītāju. Pēc [[Polijas kampaņa]]s un Polijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā Tadeušs Manteifels sadarbojās ar ''[[Armia Krajowa]]'', bet pēc kara beigām turpināja darboties Varšavas Universitātes Vēstures institūtā. Viņš nebija Polijas Apvienotās strādnieku partijas biedrs, un viņa vadībā Polijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts pieņēma darbā arī cilvēkus, kuri bija atlaisti no universitātēm un pēc 1956. gada atbrīvoti no cietumiem. Miris 1970. gadā, apglabāts Povonzku kapsētā Varšavā. == Galvenie darbi == * ''Średniowiecze powszechne do schyłku XV wieku. Próba syntezy'' (1958) * ''Narodziny herezji. Wyznawcy dobrowolnego ubóstwa w średniowieczu'' (1963, atk. 1964; franciski 1970, itāliski 1975) * ''Historia powszechna. Średniowiecze'' (1965, atk. 1968, 1975) * ''Kultura Europy średniowiecznej'' (1974) * ''Historyk wobec historii. Rozprawy nieznane, pisma drobne, wspomnienia'' (1976) * ''The Formation of the Polish State: The Period of Ducal Rule 963—1194'' (1982; angliski) {{DEFAULTSORT:Manteifels, Tadeušs}} [[Kategorija:Polijas zinātnieki]] [[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]] 98aw6epp6gqxy8dmmmydgdxgwyixsjm 0 605807 4490632 4375331 2026-07-05T18:10:10Z DaceX 96827 4490632 wikitext text/x-wiki {{atveidošana}} {{izolēts raksts|date=2025. gada jūlijs}} {{BioTakso infokaste | attēls = Oncīdija.jpg | att_nosaukums = ''Oncidium Compact "Joost"'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | apakšvalsts = Tracheophyta | apakšvalsts_lv = Vaskulārie augi | nodalījums = Spermatophytes | nodalījums_lv = Sēklaugi | apakšnod = Magnoliophyta | apakšnod_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | kārta = Asparagales | kārta_lv = Sparģeļu rinda | dzimta = Orchidaceae | dzimta_lv = Orhideju dzimta | apakšdzimta = Epidendroideae | cilts = Cymbidieae | virsģints = Oncidiinae | ģints = Oncidium | ģints_lv = Oncīdijas | authority = [[Olof Swartz|Sw.]] | type_species = ''Oncidium altissimum'' | type_species_authority = (Jacq.) Sw. | sinonīmi = {{Species list |Anachaste|Lindl. |Chamaeleorchis|Senghas & Lückel |Cochlioda|Lindl. |Collare-stuartense|Senghas & Bockemühl |Heteranthocidium|Szlach., Mytnik & Romowicz |Matalbatzia|Archila, the word "Type" or equivalent not used. |Mexicoa|Garay |Miltoniastrum|(Rchb.f.) Lindl. |Miltonioides|Brieger & Lückel |Odontoglossum|Kunth |Petalocentrum|Schltr. |Roezliella|Schltr. |Sigmatostalix|Rchb.f. |Solenidiopsis|Senghas |Symphyglossum|Schltr., nom. cons. |Xeilyathum|Raf. }} | kategorijas = nē }}'''Oncīdijas''' (''Oncidium'') ir daudzveidīga [[orhideju dzimta]]s ģints ar vairāk kā 300 dažādām sugām, kas pazīstamas ar košiem, bieži vien smaržīgiem ziediem. Savvaļā oncīdijas aug uz kokiem vai klintīm savās dabiskajās dzīvotnēs, galvenokārt [[Centrālamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s [[tropi|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos, [[Karību jūra]]s reģionā un [[Florida]]s dienvidu daļā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:331250-2|title=Oncidium Sw. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-07-23|language=en}}</ref> Oncīdijas ir augstu vērtētas gan dārzkopju, gan ikdienas augu mīļotāju vidū to skaistuma un relatīvi vieglās kopšanas dēļ, ja tās audzē atbilstošos apstākļos. == Vēsture == Oncīdiju vēsture ir cieši saistīta ar orhideju pētījumiem Amerikā, īpaši [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], no kurienes tās cēlušās. Agrīnie novērojumi pieminēti jau tā dēvētajā Pirmskolumba laikā, kad noteiktas sugas, piemēram, ''Oncidium cebolleta'', potenciāli tika izmantotas to halucinogēno un antiseptisko īpašību dēļ pamatiedzīvotāju rituālos, kas liecina par svētu vai nozīmīgu kultūras lomu. Lai gan senajos tekstos nav tieši nosauktas, vairākas orhideju sugas 17. gadsimta izdevumā “''Thesaurus''” attēlotas kā agrīno pamatiedzīvotāju ārstniecības augs. Viens no šādiem attēliem ar nosaukumu ''Amazauhtli'' aprakstīts kā iespējams ''Oncidium luridum'' vai ''Oncidium cavendishianum.'' Oncīdiju oficiālā botāniskā atzīšana sākās Eiropas izpētes un zinātnisko ekspedīciju laikmetā. To atklāšanas stāsts aizsākās holandiešu zinātnieka [[Nikolajs Jozefs fon Žakēns|Nikolaus Joseph von Jacquin]] ceļojuma laikā, kad viņu nosūtīja uz Centrālameriku ievākt augus toreizējā [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas]] imperatora dārzam. Viens no viņa atklātajiem augiem bija [[Jamaika|Jamaikā]] atrastais ''Epidendrum altissimum,'' ko viņš pēc savas atgriešanās publicēja ''Enumeratio Systematica Plantarum, quas in insulis Caribaeis (1760).'' <ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Exotic Appearance|url=http://link.springer.com/10.1007/978-3-319-70034-2_3|publisher=Springer International Publishing|date=2018|location=Cham|isbn=978-3-319-70033-5|pages=51–90|first=Joel L.|last=Schiff}}</ref> Starp agrākajiem kolekcionāriem bija [[Bohēmija|bohēmietis]] Tadeašs Haenke (1761–1816), botāniķis, kurš vāca augus [[Centrālamerika|Centrālamerikā]] Malaspinas ekspedīcijas laikā (1789–1794). Lai gan Haenke oficiāli neaprakstīja oncīdiju sugas, viņa kolekcijas lika pamatus vēlākiem taksonomiskiem darbiem. Pirmo reizi pašu oncīdiju ģinti aprakstīja zviedru botāniķis Olof Swartz 1800. gadā, kurš to nosaucis pēc grieķu vārda ονκός (sabiezējums) tām raksturīgā biezā “kupra” uz šo orhideju zieda lūpas dēļ. Viņš izmantoja jau atklāto ''Epidendrum altissimum'' (tagad ''Oncidium altissimum'') kā [[Tipiskā suga|tipisko sugu]]. Swartz klasificēja arī skotu botāniķa George Ure Skinner [[Gvatemala|Gvatemalā]] atrasto ''Oncidium leucochilum,'' kas piešķīrusi raksturīgo šokolādes smaržu tagad tik ļoti populārajam oncīdiju hibrīdam "''Sharry baby''".<ref name=":1" /> Pirmie nozīmīgie oncīdiju taksonomiskie darbi parādījās 19. gadsimtā, galvenokārt pateicoties vācu botāniķim Heinrich Gustav Reichenbach (1824–1889), viena no sava laika ražīgākajiem orhideologiem. Reichenbach aprakstīja daudzas oncīdiju sugas, pamatojoties uz paraugiem, ko savākuši pētnieki un komerciālie augu mednieki. Piemēram, ''Oncidium splendidum'' A. Rich. ex Duch. (tagad pieder ''[[Trichocenctrum]]'' ģintij) kļuva par intensīvas intereses objektu tās lielo, košo ziedu dēļ. 1878. gadā (iespējams nīderlandiešu) kolekcionārs Martien Oversluys tika nosūtīts uz [[Kostarika|Kostariku]], lai atrastu šo sugu, un vēlāk nosūtīja 2000 augu no [[Gvatemala]]s uz tolaik slaveno orhideju audzētavu Sander & Sons. Reichenbach aprakstīja arī ''Oncidium cheirophorum,'' un nosauca vairākas sugas par godu kolekcionāriem, piemēram, ''Oncidium kienastianum'' Rchb. f. (tagad ''Cyrtochilum trilingue''), kas veltīts [[Šveice]]s orhideju entuziastam Kienast-Zölly. Tomēr ne visi veltījumi bija precīzi: ''Oncidium kramerianum'' Rchb. f. (tagad ''Psychopsis krameriana''), kas bieži tiek uzskatīts par godu kolekcionāram vārdā Krāmers, patiesībā tika nosaukts Krāmera tēva, dārznieka [[Hamburga|Hamburgā]], kur augs pirmo reizi uzziedēja, vārdā. 19. gadsimts iezīmēja orhideju kolekcionēšanas “zelta laikmetu”, un oncīdijas bija vienas no pieprasītākajām šķirnēm. Oncīdiju popularitāte nostiprinājās 1833. gadā, kad [[Devona|Devonšīras]] 6. hercogs William Cavendish Karaliskās dārzkopības biedrības izstādē atklāja ''Oncidium papilio'' (tagad ''Psychopsis papilio'') - "tauriņu orhideju". Šis notikums izraisīja [[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]] orhideju trakumu, un oncīdiju hibrīdi kļuva par neatņemamu sastāvdaļu augstāko aprindu siltumnīcās. Komerciālās stādaudzētavas [[Anglija|Anglijā]] un [[Beļģija|Beļģijā]] veicināja pieprasījumu, sūtot kolekcionārus uz visu [[Centrālamerika|Centrālameriku]], lai iegādātos jaunas un eksotiskas sugas. [[George Ure Skinner]] (1804–1867), [[Skotija|skotu]] botāniķis un orhideju tirgotājs, kas dzīvoja [[Gvatemala|Gvatemalā]], bija viens no pirmajiem un ražīgākajiem orhideju vācējiem. Viņš nosūtīja daudzus oncīdiju eksemplārus uz Eiropas herbārijiem un audzētavām, tostarp ''Oncidium ampliatum'', kas vēlāk ilustrēta botāniskajā žurnālā Curtis’s Botanical Magazine. Šai tendencei sekoja arī citi kolekcionāri, tostarp John W. Boddam-Whetham un Frederick Lewis Lewton, kuri 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā [[Gvatemala|Gvatemalā]] un [[Hondurasa|Hondurasā]] vāca ''Oncidium pusillum'' (tagad ''Erycina pusilla'') un ''Oncidium sphacelatum''. Šie eksemplāri bija izšķiroši augošajam taksonomisko zināšanu apjomam, ļaujot tādiem botāniķiem kā Reichenbach un vēlāk [[Rudolf Schlechter]] precizēt ģints klasifikāciju. 20. gadsimta sākumā oncīdiju taksonomijā sāka notikt būtiskas izmaiņas. Rudolf Schlechter, vadošais vācu orhideologs, 1918. gadā publicēja darbu "Centrālamerikā zināmo orhideju uzskaitījums", kurā uzskaitītas 1325 sugas 132 ģintī, tostarp daudzi ''Oncidium'' taksoni. Viņa darbā tika aprakstīti dati par precīzu atrašanās vietu un ziedu krāsu - informācija, ko kolekcionāri iepriekš uzskatīja par lieku, bet kas ir būtiska sugu identifikācijai. 20. gadsimta otrajā pusē molekulārā filoģenētika un detalizēti morfoloģiskie pētījumi noveda pie būtiskas ģints pārklasifikācijas. Daudzas sugas, kas kādreiz klasificētas ''Oncidium'' ģintī, tika pārvietotas uz tādām ģintīm kā ''Gomesa'', ''Trichocentrum'' un ''Psychopsis''.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Ossenbach|first=Carlos|date=2013-09-30|title=Orchids and orchidology in Central America. 500 years of history|url=https://doi.org/10.15517/lank.v0i0.12019|journal=Lankesteriana|doi=10.15517/lank.v0i0.12019|issn=2215-2067}}</ref> == Apraksts == Lielākā daļa ģints sugu ir [[epifīti]] (aug uz citiem augiem), lai gan dažas ir [[litofīti]] (aug uz klintīm vai akmeņiem) vai retāk uz sauszemes augošas.<ref name=":1" /> Oncīdijām raksturīga kolumna (''gynostemium''), kas ir morfoloģisks veidojums, [[Putekšņlapa|putekšņlapām]] saaugot kopā ar [[Auglenīca|auglenīcu]]; tuberīdiji jeb virszemes bumbuļi ar 2 — 4 lapām pamatnē, kur attīstās arī ziedkāti; vairākas bazālas seglapas jeb braktejas, kas aizsargā tuberīdijus agrīnās attīstības stadijās; kā arī jau pieminētais sabiezējums uz zieda dominantās lūpas, ko izmanto arī oncīdiju sugu izdalīšanai.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=De|first=L.C.|date=August, 2023|title=Taxonomy and morphology of Orchids|url=https://www.researchgate.net/profile/L-De-2/publication/373658254_Taxonomy_and_morphology_of_Orchids/links/64f6b342827074313ffd9dc6/Taxonomy-and-morphology-of-Orchids.pdf|journal=Sabujeema|volume=3(8)|pages=50-56|via=ResearchGate}}</ref> Oncīdiju ģints taksonomija jau sen tikusi diskutēta to milzīgās daudzveidības un vēsturiskās klasifikācijas dēļ. Sākotnēji oncīdijas bija plaša, visaptveroša ģints, kas aptvēra simtiem sugu ar līdzīgu ziedu struktūru, it īpaši tām raksturīgajām, bārkstotajām ziedu lūpām un kolomnu (''gynostemium'') spārniem. Tomēr molekulārās filoģenētiskās attīstības pētījumi ir atklājuši, ka daudzas no šīm sugām nav cieši radniecīgas, kas noveda pie ievērojamas taksonomiskas reorganizācijas. No vairāk nekā 1400 sugām, kas kādreiz tika klasificētas kā oncīdijas, pašreizējais atzīto sugu skaits ir 341 (2018. gada avots). Sugas gadu gaitā ir pārklasificētas jaunās ģintīs, piemēram, ''Gomesa'', ''Rossioglossum'', ''Miltonia'' un ''Trichocentrum''. Šīs ģintis kopā ar ''Oncidium'' tagad ir sagrupētas lielākajā ''Oncidiinae'' apakšciltī, atspoguļojot to kopīgo evolūcijas izcelsmi. Hibridizācija — gan dabiska, gan mākslīga — vēl vairāk sarežģī klasifikāciju, jo daudzas ar oncīdijām radniecīgajām sugām viegli krustojas, radot auglīgus un iespaidīgus hibrīdus, kas sapludina taksonomiskās robežas.<ref name=":1" /><ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Complete Guide to Orchids (Ortho Books)|url=https://archive.org/details/completeguidetoo0000unse_o2e2|last=Nash|first=Ned|publisher=Wiley|year=2005|isbn=9780897215060|last2=Frowine|first2=Steven A.|last3=Rogers|first3=Marilyn}}</ref> Īpaši ievērojama ir ''Oncidium altissimum'', kas ir viena no lielākajām sugām ģintī. Tā var veidot ziedkātus, kas sasniedz 2 līdz 3 metru augstumu, retos gadījumos pat garākus. Augstās, izliektās ziedkopas ir blīvi piepildītas ar simtiem mazu, smaržīgu, dzeltenīgu ziedu. Arī pats augs ir liels ar iegareniem, nokareniem tuberīdijiem, palielinot tā kopējo vizuālo apjomu. Lai gan atsevišķie ziedi var būt mazi (apmēram 1—2 cm), milzīgā ziedkopa padara ''Oncidium altissimum'', iespējams, par augstāko un visilgāk ziedošo sugu ģintī.<ref name=":2" /> Oncīdija ar vismazākajiem ziediem ir “t''winkle''” hibrīds, kuras ziedi atgādina tauriņus. Tā ir krustojums starp ''Oncidium cheirophorum'' un ''Oncidium sotoanum,'' reģistrēts pirmo reizi 1958. gadā, un ir īpaši iecienīts bagātīgo, smaržīgo ziedu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orchidroots.com/display/summary/orchidaceae/100018091/|title=Oncidium Twinkle - orchidroots|website=orchidroots.com|access-date=2025-07-23}}</ref> Oncīdijas ir populāras ne tikai krāšņo ziedu, bet arī to saldās ziedu smaržas dēļ. Piemēram, ''Oncidium ornithorhynchum'' smarža tiek aprakstīta kā vaniļas, vīnogu un kanēļa krustojums; hibrīda ''Oncidium'' “''Sharry baby''” smarža — kā šokolāde un vaniļa; ''Oncidium cheirophorum'' — kā viegla citrusaugļu smarža.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Fragrant orchids : a guide to selecting, growing, and enjoying|url=https://archive.org/details/fragrantorchidsg0000frow|last=Frowine|first=Steven A.|publisher=Timber Press, Inc.|year=2005|isbn=0-88192-739-2|location=The Haseltine Building 133 S.W. Second Avenue, Suite 450 Portland, Oregon 97204-3527, U.S.A.}}</ref> == Izplatība == Dabiskā izplatība ietver [[Argentīna]]s ziemeļus, [[Bahamas|Bahamu salas]], [[Beliza|Belizu]], [[Bolīvija|Bolīviju]], [[Brazīlija|Brazīliju]] (lielākoties austrumu daļas), [[Kolumbija|Kolumbiju]], [[Kostarika|Kostariku]], [[Kuba|Kubu]], [[Ekvadora|Ekvadoru]], [[Salvadora|Salvadoru]], [[Florida]]s štatu Ziemeļamerikā, [[Gviāna|Franču Gviānu]], [[Gvatemala|Gvatemalu]], [[Gajāna|Gajānu]], [[Hondurasa|Hondurasu]], [[Biedrības salas]], [[Meksika|Meksiku]], [[Nikaragva|Nikaragvu]], [[Panama|Panamu]], [[Paragvaja|Paragvaju]], [[Peru]], [[Puertoriko]], [[Surinama|Surinamu]], [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādu un Tobāgo]], [[Venecuēla|Venecuēlu]]. Aug kalnainās un mežainās ainavās tropiskos un subtropu reģionos.<ref name=":0" /> Salīdzinot ar citām orhideju ģintīm, oncīdijas aug vēsā vidē. Vasarās tām nepieciešama ēnaina vieta un naktīs vismaz 10'''°'''C temperatūra. Temperatūras virs 29°C izraisa auga stresu. Hibrīdi ir pielāgojušies kultivēšanai un izdzīvo apstākļos, kas ir nedaudz ārpus šī diapozona. Taču atšķirībā no bieži kultivētajiem falenopšiem, oncīdijām nepieciešams vairāk gaismas un substrāta mitruma (saknes nepacieš ilgstošu atrašanos ūdenī, bet tajā pašā laikā nedrīkst pārlieku izžūt).<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aos.org/orchid-care/orchid-care-and-culture-sheets/oncidium-culture-sheet|title=Oncidium Culture Sheet - American Orchid Society|website=www.aos.org|access-date=2025-07-23}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Kopšana == === Gaisma === Nepieciešamais gaismas daudzums oncīdijām var atšķirties no spilgtas līdz gandrīz tiešai saulei atkarībā no sugas. Lielākajai daļai sugu pietiek ar 1–5 stundām tiešas saules gaismas dienā. Vairāk gaismas parasti dod vairāk ziedu. Oncīdijām, kas tiek audzētas siltumnīcās vai terārijos, bieži izmanto mākslīgo apgaismojumu - tādā gadījumā nepieciešams 21,500-64,500 [[Lūmens|lūmenu]] spilgta apgaismojums. Mājas apstākļos spuldzes novieto aptuveni 50 cm attālumā virs auga, tām jābūt 2000 - >10 000 [[Lūmens|lūmenu]] spilgtām. Jo vājāka gaisma, jo vājāka ziedēšana. Latvijas apstākļos oncīdiju var droši audzēt uz dienvidu, dienvidaustrumu vai dienvidrietumu loga optimālam gaismas daudzumam.<ref name=":2" /><ref name=":3" /> === Temperatūra === No orhidejām oncīdijas tiek uzskatītas par vidēji - siltu orhideju grupu un, kā lielākā daļa orhideju, vislabāk jūtas, ja temperatūras atšķiras naktī un dienā. Oncīdijām nepieciešami 13–16 °C naktī un 27–29 °C dienā. Kā [[Telpaugs|telpaugi]] tās tiek audzētas arī istabas temperatūrā, kur temperatūras no dienas un nakti tik daudz nemainās. Oncīdijas pacieš arī temperatūras līdz 35–38 °C, taču tādā gadījumā iesaka ļaut augam naktī atdzist līdz 21–27 °C un laistīt biežāk/pievērst uzmanību mitruma daudzumam substrātā.<ref name=":3" /> === Gaisa mitrums === Daudzām oncīdiju ģints sugas pacieš daudz mazāku [[Gaisa mitrums|gaisa mitruma]] diapazonu, salīdzinot ar citām orhidejām: no 30 līdz 60 %. Lai uzturētu šādu gaisa mitrumu, oncīdiju podiņu var novietot uz paplātes, kur salikti mitri oļi. Ja gaiss ir pārlieku mitrs (>75 %), nepieciešams nodrošināt pietiekamu gaisa cirkulāciju.<ref name=":3" /> === Laistīšana === [[Attēls:Turberidiji-23-07-25.jpg|thumb|Sačervelējušies tuberīdiji norāda uz nepietiekošu ūdens daudzumu]] Oncīdiju laistīšana jāveic regulāri, un substrātam pirms atkārtotas laistīšanas jāizžūst aptuveni līdz pusei poda. Tā kā oncīdiju lapas ir salīdzinoši plānas, nepietiekošas laistīšanas rezultātā tās sačervelējas un veido tā saucamās "akordeona lapas". Tas var notikt arī, ja laiks starp laistīšanas reizēm ir pārāk ilgs. Arī sačervelējušies tuberīdiji norāda, ka oncīdija neuzņem pietiekoši daudz ūdens. Audzējot oncīdijas iekštelpās, substrātu vajadzētu uzturēt viegli mitru - kā izspiestu sūkli. Audzējot siltumnīcā - laistīšanu veic vismaz reizi dienā. Ja temperatūra ir virs 29 °C - pat divas reizes dienā, neatkarīgi no tā, vai augs tiek audzēts podā vai kā epifīts. Taču laistīšanas biežums ir lielā mērā atkarīgs no tā, cik ātri substrāts izžūst attiecīgajos apstākļos. Piemēram, audzējot tās kā [[Epifīti|epifītus]], substrāta/sakņu izžūšana un laistīšana ir pāris stundu jautājums.<ref name=":3" /> Cik jutīgas tās ir uz izžūšanu, tikpat jutīgas tās ir arī uz pārlaistīšanu. Substrāts nedrīkst būt ilgstoši iemērkts/pārsātināts ar ūdeni. Tāpat jāuzmanās, lai ūdens neiekļūst lapu žāklēs, jo tas var izraisīt visa tuberīdija puvi.<ref name=":3" /> === Mēslošana === Oncīdijas nepieciešams regulāri mēslot, lai tās spētu ražot spēcīgus tuberīdijus. Augiem, kas tiek audzēti podos orhidejām paredzētajā substrātā, izmanto atšķaidītu mēslojumu ar augstu [[Slāpeklis|slāpekļa]] saturu (piemēram, 30-10-10), kamēr tie aktīvi aug. Augiem, kas aug citos substrātos vai kas tiek audzēti kā epifīti, izmanto vēl vājāku mēslojumu (20-20-20). Kad attīstās ziedkāts un ziedēšanas laikā izmanto ziedēšanai paredzēto mēslojumu ar augstāku [[Fosfors|fosfora]] daudzumu (10-30-20). Kad augs "guļ", piemēram, ziemā, to nemēslo.<ref name=":3" /> === Pārstādīšana === Oncīdijas jāpārstāda ik pēc diviem gadiem vai arī tad, kad tās substrāts ir sadalījies vai augs izaudzis no sava poda. Taču tās jutīsies labāk pārāk šaurā podā nekā pārāk lielā.<ref name=":3" /> Pārstādīšanu veic, kad parādās jaunie dzinumi - oncīdijām tas var būt jebkurš gadalaiks, ne tikai pavasaris. Oncīdijas necieš pārstādīšanu, bet tā kā jaunu dzinumu veidošanās laikā jaunās saknītes izveidosies ātri, bojājumi būs minimāli. Oncīdiju saknes ir ļoti trauslas, tādēļ arī pārstādīšana ir diezgan delikāts darbs.<ref name=":3" /> Pārstādīšanai izvēles podu, kurā satilps turpmāko 1 - 2 gadu tuberīdiji (2-3 jauni tuberīdiji gadā). Ja oncīdijai ir 6 vai vairāk tuberīdiji, to var arī sadalīt divos mazākos augos, katram atstājot vismaz 3 - 4 dzinumus. Oncīdiju pārstāda vecākos dzinumus novietojot tuvāk poda malai un jaunākos - tālāk, tuvāk centram, kas ļaus tai izplesties pa visu podu.<ref name=":3" /> Augšanas sezonā oncīdijām nepieciešama vienmērīgi mitra, bet labi drenējoša augsne. Kā telpaugus oncīdijas iesaka stādīt, piemēram, 1/3 [[Sfagni|sfagnu]] un 2/3 smalka - vidēja izmēra priežu mizas maisījumā, 100 % kokpapardes šķiedrs maisījumā (var piejaukt arī sfagnus) vai visu trīs materiālu maisījumā. Var stādīt arī 100 % sfagnu maisījumā, ja vien uzmana, lai substrāts neatrodas ilgstoši ūdenī. Siltumnīcās var stādīt principā jebkurā maisījumā. Lai gan oncīdijas var audzēt kā epifītus piestiprinātus pie mizas vai stumbra, audzētāji bieži izvēlas tās stādīt podiņos, lai izvairītos to izžūšanas.<ref name=":3" /> === Izplatītākās slimības === {| class="wikitable" |+ !Ierosinātājs !Simptomi !Apstrāde |- |''Phytophthora cactorum'' ''Pythium ultimum'' |Parādās mīksti, puvuši plankumi uz lapām, jaunajiem dzinumiem, kas izplatās uz tuberīdijiem un saknēm, ja netiek kontrolēti. Inficētās lapas vispirms purpursarkanas - brūnas, pēc tam kļūst melnas. Infekcijas vietu robeža dzeltenīga.<ref name=":2" /> |Inficētās vietas izgriež, pēc katra griezuma sterilizējot instrumentus. Ja iespējams, pirms pārstādīšanas apstrādā ar fungicīdu. Uztur zemu mitruma līmeni, lai tas nožūst. Laista uzmanīgi, līdz augs atlabst. Pārstāda svaigā substrātā.<ref name=":2" /> |- |''Pectobacterium chrysanthemi'' |Parādās ar ūdeni piesūcināti, mīksti plankumi ar dzeltenām malām, audu macerācija, nepatīkama smaka, smagos gadījumos var izraisīt pilnīgu inficēto audu bojāeju vien dažu dienu laikā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lin|first=Yi-Hsien|last2=Lee|first2=Pei-Ju|last3=Shie|first3=Wan-Ting|last4=Chern|first4=Lih-Ling|last5=Chao|first5=Yung-Chun|date=2015-06|title=Pectobacterium chrysanthemi as the dominant causal agent of bacterial soft rot in Oncidium “Grower Ramsey”|url=http://link.springer.com/10.1007/s10658-015-0618-7|journal=European Journal of Plant Pathology|language=en|volume=142|issue=2|pages=331–343|doi=10.1007/s10658-015-0618-7|issn=0929-1873}}</ref> |Inficētās vietas izgriež, pēc katra griezuma sterilizējot instrumentus. Ja iespējams, pirms pārstādīšanas apstrādā ar fungicīdu. Fungicīds nepalīdzēs bakteriālās infekcijas gadījumā, bet šajā gadījumā profilaktiski novērsīs sekundāru sēņu izraisītu infekciju. Augu izolē, palielina gaisa cirkulāciju, samazina mitruma daudzumu un uztur temperatūru 18º-26°C.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tuckersorchidnursery.co.nz/blogs/news/bacterial-infections-and-what-to-do-with-them|title=Bacterial infections and what to do with them|website=Tuckers Orchids|access-date=2025-07-23|language=en}}</ref> |- |Cymbidium mozaīkas vīruss (CyMV) Odontoglossum gredzenplankumainības vīruss (ORSV) |Reizēm augs var būt asimptomātisks, taču, ja tas ir inficēts, infekcija vairs nebūs izskaužama. CyMV - ziedu un lapu nekroze, ORSV - ziediem brūnas, nekrotiskas svītras. Visbīstamāk, ja oncīdija inficēta ar abiem vīrusiem reizē.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Umikalsum|first=M.B.|last2=Abu Bakar|first2=U.K.|last3=Khairun|first3=H.N.|last4=Faridah|first4=Q.Z.|date=2006.|title=Cymbidium mosaic virus and odontoglossum ringspot tobamovirus genes cloned from infected Oncidium orchids|url=https://citeseerx.ist.psu.edu/document?repid=rep1&type=pdf&doi=edcf72ffd1d52543eec4610d7243e835458a4bcc|journal=J. Trop. Agric. and Fd. Sc.|volume=34(1)|pages=139-148}}</ref> |Inficētos augus izolē. Instrumentus un visu, kas bijis saskarsmē ar inficētajiem augiem, sterilizē. Ja augs ir stipri slims - tas vairs nav glābjams.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aos.org/orchid-care/orchid-pests-and-diseases/viruses|title=Viruses - American Orchid Society|website=www.aos.org|access-date=2025-07-23}}</ref> |} {{atsauces}} [[Kategorija:Orhideju dzimta]] [[Kategorija:Epidendroideae]] [[Kategorija:Epifīti]] [[Kategorija:Tropu augi]] mnnr2jmjjimhkui9odhz2uju14i9xd9 0 605993 4490486 4425785 2026-07-05T12:07:04Z Teatrālis 82063 4490486 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Elza Rūta Jordāne | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2002|01|23}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Sigulda}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | dzimums = S }} '''Elza Rūta Jordāne''' (dzimusi {{dat|2002|01|23}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. Mācījusies [[Siguldas Valsts ģimnāzija|Siguldas Valsts ģimnāzijā]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējusi režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2024. gada ir [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktrise. == Lomas teātrī == * Misis Martina / [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone" [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Ralfs Liepa]] (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Kristīne / [[Augusts Strindbergs]] "Spēles ar uguni" LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, rež. [[Linda Kalniņa]] (2023); * Marija Lukjanovna / Nikolajs Erdmans "Pašnāvnieks" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Toms Treinis]] (kursa darbs, 2024); * Lomas / [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. [[Jurģis Lūsis]] (2024); * Loma / [[Andruss Kivirehks]] "Kocenieki un tāsenieces" LKA E. Smiļģa Teātra muzejā un teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Ralfs Liepa (2024); * Sandra Malorija, tēlniece / Pēc Ainas Rendas un Koena Tašalē "Degošie" LKA Miera ielā, rež. [[Matīss Kaža]] (2025); * Šlesindžere, Diānas asistente / Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Matīss Kaža (2025); * Čappa, Ģertrūdes algota palīdze / Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] "Dumpīgā Rīga" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Klāvs Mellis]] (2025); * Lomas / [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža "Karalis Ibī un citi monstri" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Vladislavs Troickis (2025); * Baiba Aleksandra Volkeviča un cilvēki, kas "nav" pastrādājuši noziegumus / [[Jānis Joņevs]] "Ko var cilvēks" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Roberts Dauburs (2025); * Vera Frenklina, jauna aktrise / Mērija Orra "Viss par Ievu" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Ināra Slucka]] (2025); * Kristīne / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. [[Inese Mičule]] (2026) == Ārējās saites == * [https://teatris.lv/makslinieks/elza-ruta-jordane/ Elza Rūta Jordāne] Latvijas Nacionālais teātris * [https://izrades.lv/persona/elza-ruta-jordane-13249 Elza Rūta Jordāne] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Jordāne, Elza Rūta}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Siguldā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]] nzs3ya4crd6wjnmmefpp238vfhl9dkp 0 605996 4490479 4485337 2026-07-05T12:03:30Z Teatrālis 82063 4490479 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Tomass Ralfs Ābolkalns | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1999|07|22}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Valmiera}} | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | apbalvojumi = [[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]] — Labākais aktieris (2023) | rādīt_apbalv = jā | dzimums = V }} '''Tomass Ralfs Ābolkalns''' (dzimis {{dat|1999|07|22}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. Mācījies [[Valmieras Viestura vidusskola|Valmieras Viestura vidusskolā]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējis režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2025. gada ir [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] aktieris. 2023. gadā saņēmis Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mākslinieku festivāla "[[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]]" balvu "Labākais aktieris" par Veča lomu izrādē "Mirdzošais un tumši zilais" un prinča Filipa lomu izrādē "Ivonna, Burgundijas princese". 2026. gadā saņēmis "[[Spēlmaņu nakts 2025/2026|Spēlmaņu nakts]]" nomināciju kategorijā "[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]]" par Džei Dī lomu izrādē "Telma un Luīze". == Lomas teātrī == * Šmits / "Ugunsblaktis" (pēc [[Makss Frišs|Maksa Friša]] lugas "Bīdermans un dedzinātāji") [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Mārcis Broks]] (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Vecis / [[Pēteris Pētersons]] "Mirdzošais un tumši zilais" LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, rež. [[Ralfs Liepa]] (2023); * Princis Filips / [[Vitolds Gombrovičs]] "Ivonna, Burgundijas princese" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Ralfs Liepa (2023); * Āksts Galoda / [[Viljams Šekspīrs]] "Kā jums tīk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Ralfs Liepa (2024); * Semjons Semjonovičs Podsekaļņikovs / Nikolajs Erdmans "Pašnāvnieks" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Toms Treinis]] (kursa darbs, 2024); * Loma / "Kristāla bērni" (stāstu kolāža) Valmieras vasaras teātra festivālā, rež. Elmārs Seņkovs (2024); * Jevgeņijs Dorns, Konstantīns Trepļevs / "Nevienam nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Elmārs Seņkovs (diplomdarbs, 2024); * Renārs / "Es arī te, kas man ir jādara" (koncertizrāde) [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]], rež. [[Endīne Bērziņa]] (2024); * Vecākais dēls Andris Bērziņš / "Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji" LKA Miera ielā, rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] (diplomdarbs, 2025); * Kašivagī / [[Jukio Mišima]] "Zelta templis" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. [[Henrijs Arājs]] (2025); * Džei Dī / "Telma un Luīze" (pēc filmas "[[Telma un Luīze]]" motīviem) [[Valmieras teātris|Valmieras teātrī]], rež. [[Juris Rijnieks]] (2025); * Jevgeņijs Dorns, Konstantīns Trepļevs / "Joprojām nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) LKA Miera ielā, rež. Elmārs Seņkovs (2025); * Manekens Zigmunds Kociņš, Doktors Hornbolstels, laupītājs Bernhards / Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem "Mazais cilvēks" Valmieras teātrī, rež. Toms Treinis (2026); * Monoizrāde / "@user2609250" Latvijas Kultūras akadēmijā, autori Adriāns Toms Kulpe, Tomass Ralfs Ābolkalns (2026) == Ārējās saites == * [https://valmierasteatris.lv/makslinieks/tomass-ralfs-abolkalns/ Tomass Ralfs Ābolkalns] Valmieras teātris * [https://izrades.lv/persona/tomass-ralfs-abolkalns-13222 Tomass Ralfs Ābolkalns] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Ābolkalns, Tomass Ralfs}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmierā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] ldicrw1ng32j7qqfgm8d42yiozck10m 0 606120 4490489 4468597 2026-07-05T12:09:02Z Teatrālis 82063 4490489 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Krists Jēkabsons | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|05|4}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Cēsis}} | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | dzimums = V }} '''Krists Jēkabsons''' (dzimis {{dat|2001|05|04}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējis režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2025. gada ir [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] aktieris. == Lomas teātrī == * Misters Martins / [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone" [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Ralfs Liepa]] (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Aksels / [[Augusts Strindbergs]] "Spēles ar uguni" LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, rež. [[Linda Kalniņa]] (2023); * Georgs / Mariuss fon Maienburgs "Māceklis" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Elmārs Seņkovs (kursa darbs, 2024); * Vidējais dēls Andrejs Bērziņš / "Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji" LKA Miera ielā, rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] (diplomdarbs, 2025); * Brālis Miegs, Runcis / pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] "Bendes meitiņa" LKA Miera ielā, rež. [[Nellija Spūle]] (2025); * Aristarhs Domiņikovičs Grands-Skubik / Nikolajs Erdmans "Pašnāvnieks" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Toms Treinis]] (no 2025); * Rakstvedis, Kapracis, Matrozis / [[Makss Frišs]] "Santakrusa" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Ralfs Liepa (2025); * Fridrihs I / [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni" [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātrī]], rež. [[Ģirts Šolis]] (no 2025); * Lapsēns Lūkass, gailis Petruss / Jans Ūlufs Ēkholms "Ludvigs un Tuta" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Ģirts Šolis (2025); * Lomas / [[Andruss Kivirehks]] "Oskars un lietas" Latvijas Leļļu teātrī, rež. [[Paula Pļavniece]] (2025); * Alberts, Adalberts / [[Andruss Kivirehks]], Heiki Ernits "Lote no Izgudrotāju ciema" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Rūdolfs Gediņš (2026); * Sēņotājs Pēteris, Apšu beka, Suņu sēne jeb Spīgulīte, Bērzlape, Zaļā mušmire, Gailene, Gļotsēne, Pelējums / [[Ance Muižniece]] "Sēnes" Latvijas Leļļu teātrī, rež. [[Pamela Butāne]] (2026) == Ārējās saites == * [https://www.lelluteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/krists-jekabsons-1 Krists Jēkabsons] Latvijas Leļļu teātris * [https://izrades.lv/persona/krists-jekabsons-13244 Krists Jēkabsons] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Jēkabsons, Krists}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cēsīs dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Leļļu teātra aktieri]] ojx5l93dn795r2ai7t6pmdfmbtki2uv 0 606222 4490499 4323523 2026-07-05T12:18:06Z DaceX 96827 4490499 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Charonia shell.jpg|thumb|245px|Čaulas rentgenattēls ar kolumelu centrā]] '''Kolumela''' ({{val|la|Columella}} — "maziņa kolonna", senākos tekstos — "stabiņš") jeb '''stabiņš''' ir spirāliski savītu [[Gliemeži|gliemežu]] [[Čaula|čaulu]] centrālā anatomiskā īpašība. Kolumela bieži vien ir skaidri saskatāma tikai vertikāli uz pusēm salauztai čaulai vai [[Rentgens|rentgenattēlā]]. Kolumela iet no čaulas virsotnes līdz beidzamā vijuma vidum vai līdz sifona kanāla galam čaulās, kurām ir sifona kanāls. Ja gliemeža čaulu vizualizēt kā čaulas materiāla [[Konuss|konusu]], aptītu ap centrālo asi, tad kolumela vairāk vai mazāk telpiski sakrīt ar čaulas centrālo asi. Gadījumos, kad čaulai ir [[Gliemežu naba|naba]], kolumela veidojas dobas struktūras veidā.<ref>Latvijas PSR dzīvnieku noteicējs. II daļa. Mugurkaulnieki. Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība, 1956, 733. lpp.</ref> Dažu gliemežu grupu kolumelām var būt krokas (kolumelu krokas), kuras parasti ir redzamas, skatoties uz čaulas atveres iekšējo lūpu. Šīs krokas var būt platas, vai šauras, izteiktas vai vāji saskatāmas. Šīs kolumelas īpatnības bieži vien palīdz noteikt gliemeža dzimtu, ģinti vai sugu. Kolumelas virsma tiek saukta par kolumelas sieniņu. Kolumelas kaluss ir gluds mantijas izveidots [[Kalcīts|kalcīta]] paresninājums, kurš stiepjas pār kolumelas apgabalu. Kolumelas lūpa ir kolumelas redzamā daļa, kas veido iekšējās lūpas apakšējo daļu un atrodas tuvu vijuma asij. Kolumelārais zobs ir piepacelts izvirzījums uz kolumelas iekšējās lūpas atveres virzienā. == Kolumelas muskuļi == Gliemeža ķermeņa mīkstās daļas tiek saturētas čaulā ar kolumelas [[muskuļi]]em. Šie muskuļi ir cieši piestiprināti pašai kolumelai ne tikai čaulas virsotnē, bet arī ar garu un šauru stiprinājumu pilna vijuma garumā gar kolumelu. Kolumelas muskulis iet zem [[Mantija (gliemji)|mantijas]], būtiski sabiezinot ķermeņa sieniņu, caur kāju un ar otru galu stiprinās pie žaunu vāka iekšējās virsmas (ja tāds ir). Kolumelas muskuļi saraujas, kad dzīvniekam nepieciešams ievilkt čaulā kāju, [[Galva|galvu]] un citas ķermeņa mīkstās daļas, sargājoties no izžūšanas vai plēsējiem. Šīs saraušanās laikā vāciņš piekļaujas čaulai un dzīvnieks ievelkas savā čaulā. Kolumelas muskuļi tiek izmantoti arī lai izstumtu mīksto ķermeni no čaulas. Protrakcijas un retrakcijas laikā muskuļi savērpjas, saīsinās vai pagarinās. Ļoti lieliem gliemežiem, kā, piemēram, [[Karaliskais strombs|karaliskajam strombam]] (''Aliger gigas''), ar nazi pārgriežot kolumelu muskuļus, dzīvnieka mīkstās daļas brīvi izkrīt ārā no čaulas. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Gliemju morfoloģija]] n0h8utpzxczlq813icmv6h3t2ltre1h 0 606775 4490948 4487930 2026-07-06T11:49:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490948 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Olga Kazaka | dz_gads = 1984 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 16 | dzīvesbiedra_nosaukums = Māris Ķiseļovs | bērni = viena meita | nodarbošanās = [[Sabiedriskās attiecības|sabiedrisko attiecību]] speciāliste, [[Uzņēmējs|uzņēmēja]] | dzimums = S }} '''Olga Kazaka''' (dzimusi {{dat|1984|2|16}}) ir Latvijas [[Sabiedriskās attiecības|sabiedrisko attiecību]] speciāliste, komunikācijas zinātniece, [[Uzņēmējs|uzņēmēja]] un [[Autors|autore]]. Viņa ir [[Sabiedriskās attiecības|sabiedrisko attiecību]] aģentūras [[Olsen+Partners]] (agrāk “A.W. Olsen & Partners”) partnere un līdzdibinātāja.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/personibas/pasaule-labakas-agenturas-vaditaja-olga-kazaka-vajag-pievienot-slepeno-merciti-63670/|title=Pasaulē labākās aģentūras vadītāja Olga Kazaka: Vajag pievienot slepeno mērcīti|website=www.santa.lv|access-date=2025-08-04}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/olga-kazaka-480378|title=Olga Kazaka|website=Dienas Bizness|access-date=2025-08-04|language=lv}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/a-wolsen-partners-maina-nosaukumu-512839|title=A. W.Olsen & Partners maina nosaukumu|website=Dienas Bizness|access-date=2025-08-04|language=lv}}</ref><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/4839-sociala-kampana-par-nodoklu-nomaksu-ieguvusi-eiropas-izcilibas-balvu|title=Sociālā kampaņa par nodokļu nomaksu ieguvusi Eiropas Izcilības balvu|website=https://jauns.lv|access-date=2025-08-04|date=2016-12-09|language=lv}}</ref><ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/provokacija-atmaksajas-479165|title=Provokācija atmaksājas|website=Dienas Bizness|access-date=2025-08-04|language=lv}}</ref><ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/latvija-izveidota-pasaule-labaka-valsts-sektora-komunikacijas-kampana-476989|title=Latvijā izveidota pasaulē labākā valsts sektora komunikācijas kampaņa|website=Dienas Bizness|access-date=2025-08-04|language=lv}}</ref><ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lasap.lv/post/latvijas-sabiedrisko-attiecibu-agentura-izstradajusi-pasaule-labakas-kampanas|title=Latvijas sabiedrisko attiecību aģentūra izstrādājusi pasaulē labākās kampaņas valsts pārvaldes un klimata jomā|last=Kazaka|first=Olga|website=LASAP|access-date=2025-08-04|date=2025-07-14|language=lv}}</ref> Kazaka ir ieguvusi komunikācijas zinātnes doktora grāds (''Dr.Sc.Comm.''), un ir vairāku akadēmisku<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Kazaka|first=Olga|date=2011|title=Corporate Communication in Social Media in Latvia|url=http://193.16.218.138/acta-social/C1-2/social12-7.pdf|journal=Acta Universitatis Sapientiae, Social Analysis|pages=241–259}}</ref><ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Kazaka|first=Olga|date=January 2013|title=Added Value Model: Model of the Corporate Communication in Social Media|url=https://www.researchgate.net/publication/290465575_Added_Value_Model_Model_of_the_Corporate_Communication_in_Social_Media|journal=Journal of Economics Business and Management}}</ref><ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=http://fmkj.dk/archives/1719|title=FMKJ » New Media, New Theories, New Methods|access-date=2025-08-04|language=en-US}}</ref><ref name=":10">{{Publikācijas atsauce|last=Hellriegel|first=Oliver T.|date=2020-04-21|title=CEO Communication in Social Media: Derivation and Pilot Application of a Methodology Based on “Audience”, “Buzz”, and “Commitment” (“Social Media ABC Analysis”)|url=https://www.academia.edu/42808855/CEO_Communication_in_Social_Media_Derivation_and_Pilot_Application_of_a_Methodology_Based_on_Audience_Buzz_and_Commitment_Social_Media_ABC_Analysis_|journal=Macromedia Study Report|doi=10.6084/M9.FIGSHARE.12164313}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Business Communication and Social Media: Tendencies, Problems and Future in Latvia|url=https://doi.org/10.1007/978-3-658-01236-6_13|publisher=Springer Fachmedien|date=2013|location=Wiesbaden|isbn=978-3-658-01236-6|pages=209–227|first=Olga|last=Kazaka}}</ref> un praktisku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/nauda/gramatas-kuram-jabut-uznemeja-gramatplaukta.219407|title=Grāmatas, kurām jābūt uzņēmēja grāmatplauktā|last=Leskavniece|first=Marija|website=IR.LV|access-date=2025-08-04|date=2025-06-03|language=lv}}</ref> publikāciju autore [[Korporatīvā komunikācija|korporatīvās komunikācijas]] jomā. Viņa piedalās starptautiskās konferencēs kā lektore<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.turiba.lv/en/news/apply-for-the-international-scientific-conference-communication-and-development-of-interdisciplinary-competences-in-the-digital-age|title=Apply for the International Scientific Conference “Communication and Development of Interdisciplinary Competences in the Digital Age”|website=Turība University|access-date=2025-08-04|language=en}}</ref>, un ir žūrijas locekle starptautiskos komunikācijas konkursos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goldenhammer.eu/competition/jury/?year=2015&category=all|title=Golden Hammer|website=www.goldenhammer.eu|access-date=2025-08-04|language=en|archive-date=2024-07-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20240725190228/http://goldenhammer.eu/competition/jury/?year=2015&category=all}}</ref> == Dzīvesgājums un izglītība == Olga Kazaka ir dzimusi 1984. gada 16. februārī. Jau agrā vecumā viņa iesaistījās mediju un komunikācijas jomā, sākot darbu [[Žurnālistika|žurnālistikā]] 15 gadu vecumā.<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/portrets-olsenpartners-dibinataja-un-partnere-olga-kazaka-519112|title=Portrets - Olsen+Partners dibinātāja un partnere Olga Kazaka|website=Dienas Bizness|access-date=2025-08-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://grenazine.lv/sarunas/olga-kazaka-pieredze-ir-visvertigakais-padomdevejs/|title=Olga Kazaka: «Pieredze ir visvērtīgākais padomdevējs.»|last=Caballero.lv|last2=@Grenardi|website=Grenazine.lv|access-date=2025-08-04|date=2025-01-03|language=lv}}</ref> 2005. gadā, 20 gadu vecumā, viņa kopā ar savu biznesa partneri Gintu Lazdiņu dibināja komunikācijas aģentūru ''A.W. Olsen & Partners'' (2023. gadā pārdēvēta par ''Olsen+Partners'').<ref name=":4" /> Kazaka ir ieguvusi [[Doktors (akadēmiskais grāds)|doktora grādu]] komunikācijas zinātnē [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Viņas akadēmiskā pētniecība fokusējas uz korporatīvo komunikāciju un uzticības veidošanu organizācijās == Karjera == Kazaka sabiedrisko attiecību nozarē strādā kopš 1999. gada. Kā ''Olsen+Partners'' līdzdibinātāja viņa ir vadījusi projektus, kas saņēmuši vairākus starptautiskus apbalvojumus, tostarp: * vairāk nekā 10 ''IPRA Golden World'' balvas;<ref name=":2" /><ref name=":3" /><ref name=":4" /><ref name=":5" /><ref name=":6" /><ref name=":7" /><ref name=":8" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bestmarketing.ee/uudised/2025/07/10/baltimaade-pr-agentuur-kinnitas-taas-oma-koha-maailma-tippude-seas|title=Baltimaade PR-agentuur kinnitas taas oma koha maailma tippude seas|website=Best Marketing|access-date=2025-08-04|language=et}}</ref> * vairākas [[Eiropa|Eiropas]] Izcilības balvas;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.excellence-awards.com/best-of-2021/|title=Winners 2021 {{!}} European Excellence Awards|access-date=2025-08-04|language=en-US}}</ref><ref name=":6" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.excellence-awards.com/winnerlist/best-of-2018/|title=Winnerlist 2018 {{!}} European Excellence Awards|access-date=2025-08-04|date=2018-11-06|language=en-US}}</ref>    * vairākas Baltijas sabiedrisko attiecību balvas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/189306-noskaidroti-baltic-pr-awards-2011-uzvaretaji|title=Noskaidroti "Baltic PR Awards 2011" uzvarētāji|website=https://jauns.lv|access-date=2025-08-04|date=2011-05-19|language=lv}}</ref><ref name=":6" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltic-course.com/rus/good_for_business/://baltic-course.com/rus/good_for_business/?doc=41307&output=d|title=A.W.Olsen & Partners получает награду за кампанию лоббирования «Право собственности аптек»|last=курс|first=The Baltic Course-Балтийский|website=Балтийский курс {{!}} новости и аналитика|access-date=2025-08-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stagingd.db.lv/zinas/baltic-pr-awards-latvija-demonstre-parliecinosu-parakumu-239498|title=Baltic PR Awards Latvija demonstrē pārliecinošu pārākumu|website=Dienas Bizness|access-date=2025-08-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vs.lv/raksts/sabiedriba/2016/12/09/finan-u-ministrijas-soci-l-kampa-a-par-nodok-u-nomaksu-ieguvusi-eiropas-izcil-bas-balvu|title=Finanšu ministrijas sociālā kampaņa par nodokļu nomaksu ieguvusi Eiropas Izcilības balvu|website=vs.lv|access-date=2025-08-04|language=ru}}</ref>      Viņa ir 2025. gada ''PRO PR Globe'' komunikācijas sasniegumu balvu starptautiskās žūrijas locekle. Žūrijas lomā Kazaka ir bijusi arī "Gada balvās", ko piešķīra Latvijas Sabiedrisko attiecību profesionāļu asociācija, starptautiskajā komunikācijas konkursā "PaRa / Impact Awards 2016" un Starptautiskajā reklāmas festivālā ''Golden Hammer'' (2015). Kazaka piecas reizes ir bijusi ievēlēta Latvijas Asociācijas Sabiedrisko attiecību profesionāļu (LASAP) valdē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lasap.lv/post/iev%C4%93l%C4%93ta-jauna-lasap-valde-1|title=Ievēlēta jauna LASAP valde|last=LASAP|website=LASAP|access-date=2025-08-04|date=2014-03-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/latvijas-asociacijai-sabiedrisko-attiecibu-profesionaliem-ieveleta-jauna-valde-162689|title=Latvijas Asociācijai sabiedrisko attiecību profesionāļiem ievēlēta jauna valde|website=Dienas Bizness|access-date=2025-08-04|language=lv}}</ref> Viņa piedalījās profesionālo standartu izstrādē sabiedrisko attiecību nodaļu vadītājiem un sabiedrisko attiecību speciālistiem [[Latvija|Latvijā]] (2011, 2012). "[[Favikon]]" Kazaku ir nosaucis par vienu no ietekmīgākajām Latvijas viedokļu līderēm tīmekļa vietnē "[[LinkedIn]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.favikon.com/blog/top-linkedin-influencers-latvia|title=Top 20 LinkedIn Influencers in Latvia in 2025 - Favikon|website=www.favikon.com|access-date=2025-08-04|language=en}}</ref> == Darbs izglītībā un publiskā uzstāšanās == No 2011. līdz 2024. gadam Kazaka pasniedza kursus [[Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte|Latvijas Universitātē]] par vadības komunikāciju, stāstniecību, organizācijas uzticēšanos un mediju ietekmi.<ref>{{Atsauce|title=На связи доктор в сфере коммуникации, маркетолог Ольга Казака|url=https://www.youtube.com/watch?v=sTkRLWPSFiM|date=2021-11-26|accessdate=2025-08-04|last=Radio Baltkom I Mixnews}}</ref>   Kazaka vada privātas apmācības par korporatīvo komunikāciju un vadību. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://irdarbnicas.lv/jsf/jet-engine/olga-kazaka|title=IR Darbnīcas|access-date=2025-08-04|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uznemejiem.kekava.lv/nekategorizets/aicina-uz-iedvesmas-pecpusdienu-vai-tev-vajag-savu-podkastu-aktualas-komunikacijas-tendences/|title=Aicina uz iedvesmas pēcpusdienu “Vai tev vajag savu podkāstu? Aktuālās komunikācijas tendences”|last=Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija|access-date=04.08.2025|date=22.02.2024}}{{Novecojusi saite}}</ref> Viņa uzstājas kā runātāja dažādās konferencēs, piemēram, EBIT,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vaditajukonference.lv/wp-content/uploads/2025/05/EBIT_2025-Programma.pdf|title=VADĪTĀJU KONFERENCE EBIT 2025|publisher=EBIT|access-date=04.08.2025|date=2025}}</ref> “Lemtspēja",<ref>{{Atsauce|title=Olgas Kazakas runa konferencē Lemtspēja 2024|url=https://www.youtube.com/watch?v=xk7-Cypjud0|date=2025-02-06|accessdate=2025-08-04|last=Olga Kazaka}}</ref> “Iedvesmai un Jaudai",<ref>{{Atsauce|title=Iedvesmai un Jaudai {{!}} Ziema 2024 {{!}} Olga Kazaka - Jo citi tā (ne)dara|url=https://www.youtube.com/watch?v=Nxqt2xtLiyk|date=2024-05-21|accessdate=2025-08-04|last=Trainify Latvia}}</ref> ''RigaCOMM'',<ref>{{Atsauce|title=Sijā auzas {{!}} Olga Kazaka: "Uzticība ir ļoti svarīga"|url=https://www.youtube.com/watch?v=9p8sxRulSIM|date=2023-12-27|accessdate=2025-08-04|last=multinews lv}}</ref> ''Marketing Shake'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/52117113/marketings/52187201/olga-kazaka-atklaj-viltibas-ka-efektivi-likt-lieta-influenceru-marketingu|title=Olga Kazāka atklāj viltības, kā efektīvi likt lietā influenceru mārketingu|website=www.delfi.lv|access-date=2025-08-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/raksts/festivala-marketing-shake-2019-tiks-apkopotas-musdienigakas-marketinga-tendences|title=Festivālā "Marketing Shake 2019" tiks apkopotas mūsdienīgākās mārketinga tendences|website=Svētku laiks|access-date=2025-08-04|language=lv}}</ref> ''Superwoman'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.attacentre.com/lv/events/superwoman-forum-riga/|title=Superwoman Forum Rīga|website=www.attacentre.com|access-date=2025-08-04}}</ref> [[Biznesa augstskola "Turība"|biznesa augstskolas "Turība"]] zinātniskajā konferencē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.turiba.lv/en/news/apply-for-the-international-scientific-conference-communication-and-development-of-interdisciplinary-competences-in-the-digital-age|title=Apply for the International Scientific Conference “Communication and Development of Interdisciplinary Competences in the Digital Age”|website=Turība University|access-date=2025-08-04|language=en}}</ref> un citās.<ref>{{Atsauce|title=OLGA KAZAKA ON HOW TO BECOME A CHAMPION IN ANY INDUSTRY TODAY|url=https://www.youtube.com/watch?v=lZV30puI-7M|date=2025-03-21|accessdate=2025-08-04|last=Olsen+Partners}}</ref> Vides izglītības kampaņas ietvaros viņa lasīja pasaku bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/mes-daram/56237594/civinataja-dienasgramata/56291178/olga-kazaka-lasa-pasaku-kas-liekams-dzeltenaja-konteinera|title=Olga Kazaka lasa pasaku! Kas liekams dzeltenajā konteinerā|website=www.delfi.lv|access-date=2025-08-04|language=lv}}</ref> Olga komentē tādas tēmas kā [[medijpratība]], zīmola autentiskums un uzticēšanās lomu organizācijas panākumos, uzsverot stratēģiskās skaidrības un emocionālās rezonanses līdzsvarošanas nozīmi. == Publikācijas == Kazaka ir grāmatas “Pirmā PR grāmata” (2019) autore.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goodreads.com/book/show/48997654-pirm-pr-gr-mata|title=Pirmā PR grāmata|website=Goodreads|access-date=2025-08-04|language=en}}</ref> Tā paredzēta sabiedrisko attiecību speciālistiem, uzņēmumu vadītājiem un sabiedrībā zināmām personām. Grāmata kļuva populāra [[Latvija|Latvijā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelnews.lv/index_19022009_2.php?m_id=18545&i_id=5&pub_id=150013|title=Latvijas PR bestsellers tagad pieejams arī angļu valodā {{!}} © travelnews.lv|website=travelnews.lv|access-date=2025-08-04}}</ref> un tika iekļauta vairāku augstskolu obligātās literatūras sarakstā, studentiem, kas studē [[sabiedriskās attiecības]].<ref>{{Publikācijas atsauce|first=Rīgas Tehniskā universitāte 04.08.2025 17:50|date=04.08.2025 17:50|title=RTU studiju kurss "Sabiedriskās attiecības un korporatīvā komunikācija"|url=https://stud.rtu.lv/rtu/discpub/printDisc.38175/IV0714_Sabiedriskas_attiecibas_un_korporativa_komunikacija.pdf|journal=22000 Inženierekonomikas un vadības fakultāte}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stud.rtu.lv/rtu/discpub/printDisc.38774/LA0424_Lietiska_komunikacija_sociala_darba_prakse.pdf|title=RTU studiju kurss "Lietišķā komunikācija sociālā darba praksē"|publisher=Rīgas Tehniskā universitāte|access-date=04.08.2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tendences.lv/pirma-pr-gramata/|title=Latvijas bestsellers "Pirmā PR grāmata" nonāk pasaules auditorijas rokās|access-date=2025-08-04|date=2025-05-20|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lasap.lv/post/latvijas-pr-bestsellers-tagad-pieejams-anglu-valoda|title=Latvijas PR bestsellers tagad pieejams arī angļu valodā|last=Kazaka|first=Olga|website=LASAP|access-date=2025-08-04|date=2025-05-20|language=lv}}</ref>  Viņa ir arī vairāku zinātnisku rakstu autore par korporatīvo komunikāciju sociālajos medijos, aprakstot pievienotās vērtības modeli, ko viņa izstrādāja kā daļu no savas promocijas darba.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":9" /><ref name=":10" /><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Business Communication and Social Media: Tendencies, Problems and Future in Latvia|url=https://doi.org/10.1007/978-3-658-01236-6_13|publisher=Springer Fachmedien|date=2013|location=Wiesbaden|isbn=978-3-658-01236-6|pages=209–227|first=Olga|last=Kazaka}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kazaka|first=Olga|date=2014|title=Sociālo mediju lietošana korporatīvajā komunikācijā Latvijā (2009- 2011)|url=https://eszf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/Kazaka_Olga_promocijas_darbs__FIN.pdf|journal=Promocijas darbs komunikācijas zinātnē}}</ref> Kazaka regulāri publicē komentārus žurnālā “Annas Psiholoģija”, rakstot par aktuāliem jautājumiem komunikācijas jomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/labakai-dzivei/ka-pateikt-idealu-runu-kuru-atceresies-visi.-komunikacijas-guru-olgas-kazakas-padomi-69571/|title=Kā pateikt ideālu runu, kuru atcerēsies visi. Komunikācijas guru Olgas Kazakas padomi|website=www.santa.lv|access-date=2025-08-04}}</ref> == Sociālā iniciatīva == Kazaka vada labdarības iniciatīvu “Taureņa efekts”,<ref>{{Atsauce|title=В студии Ольга Казак|url=https://www.youtube.com/watch?v=-fQhfi16Tgo|date=2015-04-26|accessdate=2025-08-04|last=LSM+}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Интервью с Ольгой Казак|url=https://www.youtube.com/watch?v=b_OmltBWAhI|date=2014-09-10|accessdate=2025-08-04|last=LSM+}}</ref> kas veicina sociālo atbildību Latvijā. Šī iniciatīva atbalsta dažādus projektus, tostarp, bāreņu sociālo iekļaušanos,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/224828-labdaribai-taurena-efekts|title=Labdarībai “Taureņa efekts”|website=https://jauns.lv|access-date=2025-08-04|date=2009-11-20|language=lv}}</ref> garīgās veselības <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/sak-vakt-ziedojumus-psihoterapeita-palidzibas-nodrosinasanai-berniem/|title=Sāk vākt ziedojumus psihoterapeita palīdzības nodrošināšanai bērniem|website=tv3.lv|access-date=2025-08-04|date=2022-04-27|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://retv.lv/raksts/ar-kampanu-vardi-sapina-klusums-nogalina-vac-ziedojumus-psihoterapijai-berniem/|title=Ar kampaņu “Vārdi sāpina… Klusums nogalina!” vāc ziedojumus psihoterapijai bērniem|last=ReTV|website=ReTV|access-date=2025-08-04|date=2022-04-27|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> un vides jautājumu jomā, kā arī sniedz gan materiālu, gan nemateriālu palīdzību bērnu namiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/447555-video-ziedojumiem-bernu-namos-ne-vienmer-jabut-materialiem.htm|title=VIDEO: Ziedojumiem bērnu namos ne vienmēr jābūt materiāliem|website=nra.lv|access-date=2025-08-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/biedriba-taurena-efekts-aicina-atbalstit-bernunamu-vajadzibas-aukstajos-gadalaikos/|title=Biedrība “Taureņa Efekts” aicina atbalstīt bērnunamu vajadzības aukstajos gadalaikos|last=ziemellatvija.lv|website=Ziemellatvija.lv|access-date=2025-08-04|date=2023-10-14|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/latvijas-bernunamu-audzekniem-noziedotas-12-tonnas-iedzivotaju-saskirota-kvalitativa-apgerba-apavu-un-majas-tekstila-14271711|title=Latvijas bērnunamu audzēkņiem noziedotas 1,2 tonnas iedzīvotāju sašķirotā kvalitatīvā apģērba, apavu un mājas tekstila|website=www.diena.lv|access-date=2025-08-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/237014-bernunamiem-trukst-gan-apgerba-gan-draugu.htm|title=Bērnunamiem trūkst gan apģērba, gan draugu|website=nra.lv|access-date=2025-08-04|language=lv}}</ref> Vienā no iniciatīvas projektiem, kura mērķis ir finansēt neauglības ārstēšanu, atbalstu ir saņēmuši vairāki desmiti ģimeņu, kā rezultātā ir dzimuši 15 bērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/saziedo-lidzeklus-neauglibas-arstesanai-septinam-gimenem|title=Saziedo līdzekļus neauglības ārstēšanai septiņām ģimenēm|website=Veselam.lv|access-date=2025-08-04|language=lv}}</ref> == Apbalvojumi un atzinības == * TOYP (Ten Outstanding Young Persons) [[Latvija|Latvijas]] balva par sasniegumiem personības attīstības un izaugsmes veicināšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/liepajnieki/prestizo-toyp-balvu-sanem-10-jaunie-izcilnieki-ari-daugins/|title=Prestižo TOYP balvu saņem 10 jaunie izcilnieki, arī Daugins|website=irliepaja.lv|access-date=2025-08-04|language=lv}}</ref>   * [[Latvija|Latvijas]] Sabiedrisko attiecību speciālistu asociācijas balva par ieguldījumu sabiedrisko attiecību jomas attīstībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lasap.lv/post/pasniegtas-lasap-gada-balvas-zelta-pogas-2013-par-izcil%C4%ABbu-komunik%C4%81cijas-nozar%C4%93|title=Pasniegtas „LASAP Gada balvas – zelta pogas 2013” – par izcilību komunikācijas nozarē|last=LASAP|website=LASAP|access-date=2025-08-04|date=2013-12-04|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == Olga Kazaka ir precējusies ar Māri Kiseļovu, kas ir profesionāls ēdienu un reklāmu fotogrāfs, un viņiem ir meita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://grenazine.lv/sarunas/olga-kazaka-pieredze-ir-visvertigakais-padomdevejs/|title=Olga Kazaka: «Pieredze ir visvērtīgākais padomdevējs.»|last=Caballero.lv|last2=@Grenardi|website=Grenazine.lv|access-date=2025-08-04|date=2025-01-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/labakai-dzivei/ruditas-estetes-olgas-kazakas-slepenas-piezimes-ko-vilkt-un-lietot-lai-dzivotu-skaisti-71628/|title=Rūdītas estētes Olgas Kazakas slepenās piezīmes: Ko vilkt un lietot, lai dzīvotu skaisti|website=www.santa.lv|access-date=2025-08-04}}</ref> Pāris sadarbojas dažādos sociālos projektos, piemēram, “Paaudzes”, kurā tika fotografētas Latvijas slavenības ar saviem bērniem, <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5817888/ko-latvija-populari-cilveki-saka-par-nakamo-paaudzi|title=Ko Latvijā populāri cilvēki saka par nākamo paaudzi|website=Zemeslode|access-date=2025-08-04|date=2013-02-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/128850-slavenibu-un-vinu-bernu-foto-izstadi-paaudzes-uzdavina-rigas-dzemdibu-namam-foto|title=Slavenību un viņu bērnu foto izstādi „Paaudzes” uzdāvina Rīgas Dzemdību namam. FOTO|website=https://jauns.lv|access-date=2025-08-04|date=2013-02-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/izklaide/cits/izstade-_paaudzes_-sabiedriba-pazistamu-cilveku-un-vina-atvasu-foto-13987208|title=Izstādē Paaudzes - sabiedrībā pazīstamu cilvēku un viņa atvašu foto|website=www.diena.lv|access-date=2025-08-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/riga/87186-fotoizstade-slavenibas-paradisies-kopa-ar-saviem-berniem.htm|title=Fotoizstādē slavenības parādīsies kopā ar saviem bērniem|website=nra.lv|access-date=2025-08-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/132135-skudrina-savus-bernus-sarga-ka-hiena|title=Skudriņa savus bērnus sargā kā hiēna|website=https://jauns.lv|access-date=2025-08-04|date=2013-01-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latfoto.lv/foto-izstades/4161-riga-projekta-paaudzes-ietvaros-notiek-neparasta-vides-izstade.html|title=Rīgā projekta "Paaudzes" ietvaros notiek neparasta vides izstāde|website=latfoto.lv|access-date=2025-08-04}}</ref> un “Laimīga mamma – laimīgs bērns”, kurā tika akcentēta mātes un uzņēmējas lomas veiksmīga apvienošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/kd-afisa/maris-kiselovs.-laimiga-mamma--laimigs-berns-14054465|title=Māris Kiseļovs. Laimīga mamma – laimīgs bērns!|website=www.diena.lv|access-date=2025-08-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5869474/ar-fotoizstadi-mudina-karjeras-del-neatlikt-bernu-laisanu-pasaule|title=Ar fotoizstādi mudina karjeras dēļ neatlikt bērnu laišanu pasaulē|website=Ģimene|access-date=2025-08-04|date=2014-05-08|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5719914/fotoizstade-laimiga-mamma-laimigs-berns|title=Fotoizstāde «Laimīga mamma – laimīgs bērns!»|website=Galerijas|access-date=2025-08-04|date=2014-05-08|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Sabiedriskās attiecības]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijā dzimušie]] i1wmznmpel8acgdhdgme8teaswyl9yq 0 606896 4490485 4485350 2026-07-05T12:06:22Z Teatrālis 82063 4490485 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Elizabete Milta | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|09|12}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Ķekava}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = {{ubl|[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]] ([[Spēlmaņu nakts 2024/2025|2025]])}} | apbalvojumi = [[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]] — Labākā aktrise (2025) | rādīt_apbalv = jā | dzimums = S }} '''Elizabete Milta''' (dzimusi {{dat|2001|09|12}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. Mācījusies [[Rīgas Doma kora skola|Rīgas Doma kora skolā]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējusi režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2025. gada ir [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] aktrise. 2025. gadā saņēmusi "[[Spēlmaņu nakts 2024/2025|Spēlmaņu nakts]]" balvu kategorijā "[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]]" par Marijas Šamrajevas lomu izrādē "Nevienam nezināmā Marija" un Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mākslinieku festivāla "[[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]]" balvu "Labākā aktrise" par Ingas Bērziņas lomu izrādē "Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji" un Lindas lomu izrādē "Balta kleita". 2026. gadā saņēmusi "[[Spēlmaņu nakts 2025/2026|Spēlmaņu nakts]]" nomināciju kategorijā "[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]]" par Lauras Vingfildas lomu izrādē "Stikla zvērnīca". == Lomas teātrī == * Babete / "Ugunsblaktis" (pēc [[Makss Frišs|Maksa Friša]] lugas "Bīdermans un dedzinātāji") [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Mārcis Broks]] (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Maja / [[Pēteris Pētersons]] "Mirdzošais un tumši zilais" LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, rež. [[Ralfs Liepa]] (2023); * Elizabete Hā / Mārtiņš Gūtmanis "Zudušo skatu darbnīca" [[Dirty Deal Teatro]], rež. [[Mārtiņš Gūtmanis]] (2023); * Alise / Klāvs Mellis "Garderobisti" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. [[Paula Pļavniece]] (2024); * Lidija / Mariuss fon Maienburgs "Moceklis" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Elmārs Seņkovs (kursa darbs, 2024); * Rota / Mariuss fon Maienburgs "Māceklis" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Elmārs Seņkovs (kursa darbs, 2024); * Olīvija / [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Linda Kalniņa]] (2024); * Loma / "Kristāla bērni" (stāstu kolāža) Valmieras vasaras teātra festivālā, rež. Elmārs Seņkovs (2024); * Marija Šamrajeva / "Nevienam nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Elmārs Seņkovs (diplomdarbs, 2024); * Māte Inga Bērziņa / "Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji" LKA Miera ielā, rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] (diplomdarbs, 2025); * Elvīra / [[Makss Frišs]] "Santakrusa" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Ralfs Liepa (2025); * Linda / Pēc [[Inga Ābele|Ingas Ābeles]] stāstu motīviem "Balta kleita" LKA Miera ielā, rež., horeogr. [[Elīna Gediņa]] (diplomdarbs, 2025); * Līze / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars" [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]], rež. [[Inese Mičule]] (2025); * Marija Šamrajeva / "Joprojām nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) LKA Miera ielā, rež. Elmārs Seņkovs (2025); * Kreonta meita Glauke, Korintiešu sievu korī / [[Eiripīds]] "Mēdeja" Valmieras teātrī, rež. [[Reinis Suhanovs]] (2025); * Laura / [[Tenesijs Viljamss]] "[[Stikla zvērnīca]]" Valmieras teātrī, rež. Inese Mičule (2026) == Ārējās saites == * [https://valmierasteatris.lv/makslinieks/elizabete-milta/ Elizabete Milta] Valmieras teātris * [https://izrades.lv/persona/elizabete-milta-13221 Elizabete Milta] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Milta, Elizabete}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ķekavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] slpwoevwebyck74uzpfjx3dmsagntwe 0 609132 4490704 4487617 2026-07-05T20:03:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490704 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Martena iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] |karte = | mapframe-zoom = 15 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 |pilsēta = {{Liepāja}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]] |ielas garums = 650 m |atklāta = 2025. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = |ielas segums = |ievēr celtnes = |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''Martena iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunās pasaules]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Eksporta iela (Liepāja)|Eksporta ielu]] un, pēc plāna, stiepjas dienvidaustrumu virzienā līdz [[Dzelzsgriezēja iela]]i. Iela izveidota bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs]]" teritorijā — topošajā Liepājas industriālajā parkā. Tās nosaukumu, tāpat kā citu jaunizveidotu ielu nosaukumus, liepājnieki izvēlējās balsojumā 2025. gada jūlijā,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Balsojums par jaunizveidoto ielu nosaukumiem bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijā – topošajā Liepājas industriālajā parkā |url=https://epakalpojumi.liepaja.lv/lv/projects/preview/486/ |website=Liepaja.lv |accessdate={{dat|2025|9|4||bez}}}}</ref> un Liepājas valstspilsētas pašvaldības dome to apstiprināja 21. augustā. Martena ielas plānotais garums ir aptuveni 650 metri, bet tā vēl nav pilīngi izbūvēta. Tagad Liepājas Industriālā parka teritorijā notiek jaunu ielu izbūve, kas ietver sevī arī gājēju un velosipēdu celiņu, pazemes inženierkomunikāciju, apgaismojuma izbūvi un apzaļumošanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Trīs skursteņu, Dzelzsgriezēja un Čuguna: Liepājnieki tiek pie astoņām jaunām ielām |url=https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tris-skurstenu-dzelzsgriezeja-un-cuguna-liepajnieki-tiek-pie-astonam-jaunam-ielam/ |website=tv3.lv |accessdate={{dat|2025|9|4||bez}} |date={{dat|2025|8|21||bez}} |archive-date={{dat|2026|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260106141108/https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tris-skurstenu-dzelzsgriezeja-un-cuguna-liepajnieki-tiek-pie-astonam-jaunam-ielam/ }}</ref> == Ielu savienojumi == Martena iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Eksporta iela (Liepāja)|Eksporta iela]] (T veida krustojums) * [[Trīs skursteņu iela]] (T veida krustojums) * [[Dūmu iela (Liepāja)|Dūmu iela]] * [[Dzelzsgriezēja iela]] (plānots T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Jaunajā pasaulē (Liepāja)]] c5df4gx5if5w4h5v1g61xc4cainkb8s 0 609154 4490826 4487622 2026-07-06T06:37:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490826 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Naglu iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] |karte = | mapframe-zoom = 16 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 200 |pilsēta = {{Liepāja}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]] |ielas garums = 205 m |atklāta = 2025. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''Naglu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunās pasaules]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības ielu]] un stiepjas dienvidaustrumu virzienā līdz [[Eksporta iela (Liepāja)|Eksporta ielai]]. Naglu ielas garums ir aptuveni 205 metri. Iela izveidota bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs|Liepājas metalurgs]]" teritorijā — topošajā Liepājas industriālajā parkā. Tās nosaukumu, tāpat kā citu jaunizveidotu ielu nosaukumus, liepājnieki izvēlējās balsojumā 2025. gada jūlijā,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Balsojums par jaunizveidoto ielu nosaukumiem bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” teritorijā – topošajā Liepājas industriālajā parkā |url=https://epakalpojumi.liepaja.lv/lv/projects/preview/486/ |website=Liepaja.lv |accessdate={{dat|2025|9|4||bez}}}}</ref> un Liepājas valstspilsētas pašvaldības dome to apstiprināja 21. augustā. Tagad Liepājas Industriālā parka teritorijā notiek jaunu ielu izbūve, kas ietver sevī arī gājēju un velosipēdu celiņu, pazemes inženierkomunikāciju, apgaismojuma izbūvi un apzaļumošanu. Naglu ielas izbūvi tiek plānots pabeigt līdz 2025. gada beigām.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Trīs skursteņu, Dzelzsgriezēja un Čuguna: Liepājnieki tiek pie astoņām jaunām ielām |url=https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tris-skurstenu-dzelzsgriezeja-un-cuguna-liepajnieki-tiek-pie-astonam-jaunam-ielam/ |website=tv3.lv |accessdate={{dat|2025|9|4||bez}} |date={{dat|2025|8|21||bez}} |archive-date={{dat|2026|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260106141108/https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tris-skurstenu-dzelzsgriezeja-un-cuguna-liepajnieki-tiek-pie-astonam-jaunam-ielam/ }}</ref> == Ielu savienojumi == Naglu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības iela]] (T veida krustojums) * [[Eksporta iela (Liepāja)|Eksporta iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu N}} [[Kategorija:Ielas Jaunajā pasaulē (Liepāja)]] hwnwxuvu6vd0pd5uo507cfx5n8maz96 0 611178 4490669 4460943 2026-07-05T18:41:13Z DaceX 96827 4490669 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|rakstnieku|citu personu ar šādu uzvārdu|Ramats}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Eduards Ramats | vārds_orig = | attēls = Eduards Ramats-Lejgalietis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1886 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Allažu pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1979 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 31 | m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Talsu rajons|Lībagu pagasts|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Ādams Ramats | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Henrieta Alma Buļniece | bērni = | paraksts = | pseidonīms = Lejgalietis | nodarbošanās = skolotājs, virsnieks, ērģelnieks | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = [[dzeja]], [[luga]] | temati = | lit virzieni = [[Romantisms]] | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Eduards Ramats''' ({{dat|1886|7|28|N}} – {{dat|1979|3|31|N}}), pseidonīms — '''Lejgalietis''', bija [[Latvieši|latviešu]] skolotājs, rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs, sabiedriskais darbinieks, [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1886|7|28}} [[Allažu pagasts|Allažu pagasta]] Jaunklūgu saimnieka Ādama Ramata ģimenē. Mācījās Allažu pagastskolā un [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valmieras skolotāju seminārā]] (1903–1907). No 1906. gada publicēja dzejoļus žurnālos "Kāvi" un "Dzelme" un bija līdzstrādnieks laikrakstos "Jaunais laiks" un "[[Dienas Lapa|Jaunā Dienas Lapa]]". Pēc skolotāja semināra absolvēšanas strādāja par skolotāju [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu draudzes]] skolā, [[Ikšķile|Ikšķiles]] [[Elkšņi (Ikšķile)|Elkšņu]] pagastskolā un ministrijas skolā, N. Rinka un P. Rumbaha pamatskolā un A. Dombrovska proģimnāzijā [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]], [[Rīga|Rīgas]] 30. vakara vidusskolā. Strādāja arī kā [[Lībagu pagasts|Lībagu pagasta]] ērģelnieks. Darbojās apgādā "Ziemeļblāzma", kur iepazinās ar tās literātiem, kā [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Kārlis Skalbe]], [[Jānis Akuraters|Jānis Akurāters]], [[Linards Laicens|Linards Laicēns]] u.c.<ref name=":0" /> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā 1914. gadā iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. Dienēja [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlniekos]], piedalījies kaujās pie [[Lielais Ķemeru tīrelis|Tīreļpurva]] un [[Ložmetējkalns|Ložmetējkalna]].<ref name=":1" /> 1917. gadā bija viens no [[Latvju kareivju nacionālā savienība|Latvju kareivju nacionālās savienības]] (LKNS) dibinātājiem, tās pirmais priekšsēdētājs. Kopā ar [[Aleksandrs Kociņš|Aleksandru Kociņu]], [[Arturs Kroders|Arturu Kroderu]] un [[Aleksandrs Plensners|Aleksandru Plensneru]] bija LKNS laikraksta "Laika Vēstis" redakcijas kolēģijas loceklis [[Cēsis|Cēsīs]] un [[Valka|Valkā]]. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā dienēja [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] [[Virsleitnants|virsleitnanta]] dienesta pakāpē, bija kara cenzors. [[Bermontiāde|Bermontiādes]] laikā bija [[Latvija|Latvijas Republikas]] diplomātiskās misijas militārās delegācijas loceklis, 1919. gada decembra sākumā tika komandēts uz [[Lietuva|Lietuvu]] priekš sarunām par kopēju cīņu pret [[Pāvels Bermonts|Pāvelu Bermontu]].<ref name=":0" /> Sasniedza [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] dienesta pakāpi. Pēc kara 1924. gadā bija laikraksta "Jaunatnes Dzīve Skolā un Sētā" redaktors un redakcijas kolēģijas loceklis. No 1924. līdz 1925. gadam bija žurnāla "Pret Sauli" redakcijas vadītājs. Strādāja par skolotāju Rīgas 30. pamatskolā,<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.literatura.lv/personas/eduards-lejgalietis |title=Eduards Lejgalietis |accessdate=2025-10-07 |accessmonthday= |accessdaymonth= |accessyear= |author= |last= |first= |authorlink= |coauthors= |date= |year= |month= |format= |work= |publisher=www.literatura.lv |pages= |language= |doi= |archiveurl= |archivedate= |quote=}}</ref> M. Milleres vidusskolā un A. Saulieša pamatskolā. 1935. gadā apprecējās ar Lībagu pagasta Buļnieku saimnieka meitu Henrieti Almu Buļnieci. 1939. gadā pensionējās, kopā ar ģimeni dzīvoja [[Lībagi|Lībagu]] Buļnieku sētas mājā Druvas, kur viņš nodarbojās ar zemkopību.<ref name=":0" /> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] atkal strādāja par skolotāju. 1941. gada 17. martā ieguva parakstītu atļauju no [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķa]] Tautas izglītības nodaļas vadītāja K. Šprunka, lai strādātu par skolotāju [[Stende|Stendes ciematā]] (1941–1943). [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] devās bēgļu gaitās, pēc tam atgriezās [[Latvijas PSR|Latvijā]]. No 1948. gada marta E. Ramats bija skolotājs Lībagos. Arī vadīja kori un darbojās kā ērģelnieks [[Talsi|Talsu]], Stendes un [[Lauciene|Nurmuižas]] baznīcās. Viņa darbu 1949. gada februārī izvērtēja īpaša izglītības inspekcijas komisija, izdarot sekojošu slēdzienu:<ref name=":0" /> {{Citāts|Neapmierinoša ir skolotāja b.Ramata darba kvalitāte. Neskatoties uz jau agrāk nosodīto b.Ramata bezprincipu nostāju cilvēku apziņas saindētājas reliģijas jautājumos, b.Ramats lieto antiaudzinošus jēdzienu izskaidrojumus, dodot idealizētus piemērus no bijušo fašistisko [[Mazpulki|mazpulku]] dzīves; izskaidrotājas lasīšanas stundās uzdod skolēniem lasāmvielu apgūt mehāniski, izvairoties no izskaidrojuma, kad nepieciešams dziļi partejisks nacionālā lepnuma iedvesmotājs izskaidrojums, mācot par [[Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā|Latviešu divīzijas]] cīņām [[Sarkanā armija|Padomju armijas]] rindās pret [[Trešais Reihs|vācu fašistiskajiem iebrucējiem]].<ref name=":0" />}} 1949. gada 1. aprīlī viņš tika atbrīvots no darba Lībagu skolā. Miris {{dat|1979|3|31}} Lībagu pagastā. Apbedīts Lībagu Ķīļu kapsētā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.adazuvidusskola.lv/images/Skolotaji_lidz_1940._gadam/skolotajs_Eduards_Ramats.pdf |title=EDUARDS RAMATS – LEJGALIETIS |accessdate=2025-10-07 |accessmonthday= |accessdaymonth= |accessyear= |author= |last= |first= |authorlink= |coauthors= |date= |year=2024 |month= |format= |work= |publisher=ĀvskM |pages= |language= |doi= |archiveurl= |archivedate= |quote= }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Literārā darbība == Eduarda Ramata–Lejgalieša pirmā publikācija bija [[Dzeja|dzejoļi]] "Liesma iedegās un dzisa" un "Pirmais zieds" laikraksta "Mūsu laiki" literārajā pielikumā 1906. gada 26. maijā. Eduards Ramats–Lejgalietis savā dzīves laikā uzrakstīja dzejoļu krājumus "Ziedu elpā" (1912), "Naktī" (1912), "Pie svešu ļaužu ugunskura" (1923), "Sargs un Karogs", "Zelta graudi", "Zvaigžņu logs". Sastādīja vairākas dzejoļu izlases skolu vajadzībām. Viņa dzejā bija tradicionāli [[Romantisms|romantiskā]] manierē balstīta rezignācija un skumju motīvi.<ref name=":1" /> Rakstīja arī [[Luga|lugas]] bērnu teātriem – "Uz gaišā ceļa" (1926), "Slotsējējs un vilks" (1935). Manuskriptā rakstīja tēlojumu grāmatu "Skumju dārzā" – fragmenti publicēti periodikā, tulkoja Nikolaja Čehova bērnu lugu "Sniega karaliene", kā arī [[Aleksandrs Puškins|Aleksandru Puškinu]], [[Mihails Ļermontovs|Mihailu Ļermontovu]], [[Nikolajs Ņekrasovs|Nikolaju Ņekrasovu]] un citus krievu dzejniekus.<ref name=":0" /> == Apbalvojumi == * [[Svētā Jura krusts]] par kaujām Tīreļpurvā. * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] par dalību Latvijas Neatkarības karā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ramats, Eduards}} [[Kategorija:Siguldas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu dzejnieki]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]] 7bs4giuf0hahmle9n8sj74gj3v3lhcn 0 613279 4490495 4365476 2026-07-05T12:13:25Z DaceX 96827 4490495 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Leptaena depressa Wenlock.jpg | att_nosaukums =Strofomenāta {{TaksoSaite|Leptaena depressa}} | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | nodalījums = Bilateria | nodalījums_lv =Bilaterāļi | apakšnod =Protostomia | apakšnod_lv =Pirmmutnieki | virstips =Lophotrochozoa | virstips_lv =Spirālveidīgie | tips =Brachiopoda | tips_lv =Pleckāji | apakštips =Rhynchonelliformea | apakštips_lv =Rinhonelveidīgie | klase =Strophomenata | klase_lv =Strofomenātas | binomial = Strophomenata <small>Williams et al., 1996</small> | iedalījums = }} '''Strofomenātas''' (''Strophomenata'') ir [[Paleozojs|paleozoja]] [[Pleckāji|pleckāju]] klase. Tā iekļauj vairāk kā 1500 ģinšu. Strofomenātas dzīvoja no [[Viduskembrijs|viduskembrija]] līdz [[Augšperms|augšpermam]] un bija izplatītas pa visu pasauli, ieskaitot [[Latvija|Latviju]]. Šo klasi 1996. gadā izveidoja starptautiska zinātnieku grupa (Velsas ģeologs Elvins Viljamss, amerikāņu paleontoloģe Sandra Karlsone, britu paleontologs Hovards Brantons, zviedru paleontologs Larss Holmers un Velsas paleontologs Leonīds Popovs). == Apraksts == Strofomenātas ir pleckāji ar sekundāru [[Čaula|čaulu]], kas veidota pārsvarā no krusteniski laminātiskām plātnītēm, bet senākajās grupās arī no šķiedrām vai laminām. Čaulu vāki senākajās grupās ir nepunktēti, bet parasti neīsti punktēti ar [[Taleolas|taleolām]] vai bez tām, vai arī retos gadījumos ekstopunktēti. Čaulu forma un kontūras ir variablas, bet visbiežāk plakanas vai vāji ielieki izliektas ([[Strofomenīdas|strofomenīdām]]). Strofiskā [[Slēdzene (pleckāji)|slēdzenes]] līnija parasti ir ar augstu ventrālo un reducētu dorsālo [[Interareja|interareju]]. [[Deltīdijs]] un [[nototirijs]] ir dažādā pakāpē pārklāti ar pseidodeltīdiju un [[Hilīdijs|hilīdiju]]. Supraapikālā atvere parasti ir attīstīta [[Kāpurs|kāpuru]] čaulās, bet pieaugušiem īpatņiem izzūd. Dažas sugas ar čaulas nabas vietu piecementējas pie substrāta. [[Produktīdas|Produktīdām]] ir unikāli attīstījušies cauruļveida dzelkšņi. Deltīdijdontie zobi ir vienkārši, šķērseniski vai mietiņveidīgi. Strofomenidām un pēcdevona produktīdām tie ir izzuduši. Zobu ligzdas parasti ir izceltas ar zemiem, plakaniem ķīlīšiem, kas orientēti paralēli slēdzenes līnijai. [[Atvilcējmuskuļi|Atvilcējmuskuļu]] (diduktoru) dorsālie gali stiprinās pie nototīrija platformas vai, parasti, pie izvirzīta dažādas formas kardinālā izauguma. Ventrālie gali stiprinas laterāli pie mediāli izvietotiem [[Adduktori|adduktoru]] nospiedumiem. [[Lofofors|Lofofori]] tiek balstīti reti, aizmugurē pie [[Rokas aparāts|rokas aparāta]] vai arī pie mediāli piepaceltiem dorsālajiem ķīļiem. [[Mantija (pleckāji)|Mantijas]] kanālu sistēmas ir no maisveidīgām līdz spalvveidīgām. Vēlākajām grupām tās ir maz pētītas.<ref>Holmer, L.E. & Popov, L.E. 2000: Lingulata. In Kaesler, R.L. (ed.): Treatise on Invertebrate Paleontology, Part H, Brachiopoda, Vol. 2, pp. 30–146. The Geological Society of America, Boulder, Colorado, and The University of Kansas Lawrence, Kansas, USA, 215. lpp.</ref> == Sistemātika == Strofomenātu klasē ir iekļautas šādas kārtas un tajās neiekļautās dzimtas:<ref>[https://www.marinespecies.org/traits/aphia.php?p=taxdetails&id=1697394 Marinespecies.org]</ref> * klase: '''''Strophomenata''''' <small>A. Williams, Carlson, Brunton, Holmer & Popov, 1996</small> † ::* dzimta: ''[[Liosomeniidae]]'' <small>Liang, 1990</small> † :* kārta: ''[[Billingsellida]]'' <small>Schuchert, 1893</small> † :* kārta: ''[[Orthotetida]]'' <small>Waagen, 1884</small> † :* kārta: ''[[Productida]]'' <small>Sarycheva and Sokolskaya 1959</small> † :* kārta: ''[[Strophomenida]]'' <small>Öpik, 1934</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pleckāji]] dp1mqxhpqviriikkifygdbrn2y06si2 0 614280 4490496 4383221 2026-07-05T12:13:59Z DaceX 96827 4490496 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Pseudopholidops complicata.jpg | att_nosaukums = Protorhīda (''[[Pseudopholidops complicata]]'') | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | nodalījums = Bilateria | nodalījums_lv =Bilaterāļi | apakšnod =Protostomia | apakšnod_lv =Pirmmutnieki | virstips =Lophotrochozoa | virstips_lv =Spirālveidīgie | tips =Brachiopoda | tips_lv =Pleckāji | apakštips =Craniiformea | apakštips_lv =Kranijveidīgie | klase =Craniata | klase_lv =Kraniātas | kārta =Craniopsida | kārta_lv =Kraniopsīdas | dzimta =Craniopsidae | dzimta_lv =Kraniopsīdes | binomial = Craniopsida <small>Goriansky & Popov, 1985</small> | kategorijas =nē }} '''Kraniopsīdas''' (''Craniopsida'') ir [[Paleozojs|paleozoja]] [[Pleckāji|pleckāju]] kārta. Kraniopsīdas dzīvoja no [[Apakškembrijs|apakškembrija]] vai [[Viduskembrijs|viduskembrija]] līdz [[Apakškarbons|apakškarbonam]]. [[Kārta (bioloģija)|Kārtu]] 1985. gadā izveidoja krievu paleontologi V. Gorjanskis un L. Popovs. == Apraksts == Kraniopsīdas ir pleckāji ar abpusēji izliektu, iegareni ovālas līdz ieapaļas formas [[Čaula|čaulu]]. Čaulas abu vāku viscerālais apgabals stiepjas uz priekšu līdz vidusdaļai. Iekšējo, dorsālo, slīpo [[Muskuļi|muskuļu]] nospiedumi uz čaulas iekšējās virsmas ir izvietoti posterolaterāli. Muskuļi stiprinās pie ventrālā vāka apikālās daļas vai guļ brīvi. Čaula ir nepunktēta un veidota no [[Kalcīts|kalcīta]].<ref>Popov, L.E., Holmer, L.E. 2000. Craniopsida. In Kaesler, R.L. (ed.): Treatise on Invertebrate Paleontology, Part H, Brachiopoda, Vol. 2, pp. 164-168. The Geological Society of America, Boulder, Colorado, and The University of Kansas Lawrence, Kansas, USA, 164. lpp.</ref> == Sistemātika == Kraniopsīdu kārtā ir iekļauta viena virsdzimta un viena dzimta ar četrām ģintīm:<ref>[https://www.marinespecies.org/traits/aphia.php?p=taxdetails&id=1697461 Marinespecies.org]</ref> * kārta: '''''Craniopsida''''' <small>Goriansky & Popov, 1985</small> † :* virsdzimta: ''[[Craniopsoidea]]'' <small>Williams, 1963</small> † ::* dzimta: ''[[Craniopsidae]]'' <small>Williams, 1963</small> †<ref>[https://www.mindat.org/taxon-4864288.html Mindat.org]</ref> :::* ģints: ''[[Craniops]]'' <small>Hall, 1859</small> † :::* ģints: ''[[Discinopsis]]'' <small>Hall & Clarke 1892</small> † :::* ģints: ''[[Heliomedusa]]'' <small>Sun & Hou 1987</small> † :::* ģints: ''[[Lingulapholis]]'' <small>Schuchert 1913</small> † :::* ģints: ''[[Paracraniops]]'' <small>Williams, 1963</small> † :::* ģints: ''[[Pseudopholidops]]'' <small>Bekker, 1921</small> † :::* ģints: ''[[Wrightiops]]'' <small>Popov & Cocks, 2014</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kranijveidīgie]] pdo1y1cx8y8qvi10x35h82cg7u3eytk 4490542 4490496 2026-07-05T15:05:01Z Jānis U. 198 4490542 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Pseudopholidops complicata.jpg | att_nosaukums = Kraniopsīda (''[[Pseudopholidops complicata]]'') | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | nodalījums = Bilateria | nodalījums_lv =Bilaterāļi | apakšnod =Protostomia | apakšnod_lv =Pirmmutnieki | virstips =Lophotrochozoa | virstips_lv =Spirālveidīgie | tips =Brachiopoda | tips_lv =Pleckāji | apakštips =Craniiformea | apakštips_lv =Kranijveidīgie | klase =Craniata | klase_lv =Kraniātas | kārta =Craniopsida | kārta_lv =Kraniopsīdas | dzimta =Craniopsidae | dzimta_lv =Kraniopsīdes | binomial = Craniopsida <small>Goriansky & Popov, 1985</small> | kategorijas =nē }} '''Kraniopsīdas''' (''Craniopsida'') ir [[Paleozojs|paleozoja]] [[Pleckāji|pleckāju]] kārta. Kraniopsīdas dzīvoja no [[Apakškembrijs|apakškembrija]] vai [[Viduskembrijs|viduskembrija]] līdz [[Apakškarbons|apakškarbonam]]. [[Kārta (bioloģija)|Kārtu]] 1985. gadā izveidoja krievu paleontologi V. Gorjanskis un L. Popovs. == Apraksts == Kraniopsīdas ir pleckāji ar abpusēji izliektu, iegareni ovālas līdz ieapaļas formas [[Čaula|čaulu]]. Čaulas abu vāku viscerālais apgabals stiepjas uz priekšu līdz vidusdaļai. Iekšējo, dorsālo, slīpo [[Muskuļi|muskuļu]] nospiedumi uz čaulas iekšējās virsmas ir izvietoti posterolaterāli. Muskuļi stiprinās pie ventrālā vāka apikālās daļas vai guļ brīvi. Čaula ir nepunktēta un veidota no [[Kalcīts|kalcīta]].<ref>Popov, L.E., Holmer, L.E. 2000. Craniopsida. In Kaesler, R.L. (ed.): Treatise on Invertebrate Paleontology, Part H, Brachiopoda, Vol. 2, pp. 164-168. The Geological Society of America, Boulder, Colorado, and The University of Kansas Lawrence, Kansas, USA, 164. lpp.</ref> == Sistemātika == Kraniopsīdu kārtā ir iekļauta viena virsdzimta un viena dzimta ar četrām ģintīm:<ref>[https://www.marinespecies.org/traits/aphia.php?p=taxdetails&id=1697461 Marinespecies.org]</ref> * kārta: '''''Craniopsida''''' <small>Goriansky & Popov, 1985</small> † :* virsdzimta: ''[[Craniopsoidea]]'' <small>Williams, 1963</small> † ::* dzimta: ''[[Craniopsidae]]'' <small>Williams, 1963</small> †<ref>[https://www.mindat.org/taxon-4864288.html Mindat.org]</ref> :::* ģints: ''[[Craniops]]'' <small>Hall, 1859</small> † :::* ģints: ''[[Discinopsis]]'' <small>Hall & Clarke 1892</small> † :::* ģints: ''[[Heliomedusa]]'' <small>Sun & Hou 1987</small> † :::* ģints: ''[[Lingulapholis]]'' <small>Schuchert 1913</small> † :::* ģints: ''[[Paracraniops]]'' <small>Williams, 1963</small> † :::* ģints: ''[[Pseudopholidops]]'' <small>Bekker, 1921</small> † :::* ģints: ''[[Wrightiops]]'' <small>Popov & Cocks, 2014</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kranijveidīgie]] p8h9lu5xfkhfem71pto1azdnm8j7ai2 0 614635 4490497 4365743 2026-07-05T12:14:58Z DaceX 96827 4490497 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Matutella grata ventrālais vāks.jpg | att_nosaukums = Hileīda ''[[Matutella grata]]'' | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | nodalījums = Bilateria | nodalījums_lv = Bilaterāļi | apakšnod = Protostomia | apakšnod_lv = Pirmmutnieki | virstips = Lophotrochozoa | virstips_lv = Spirālveidīgie | tips = Brachiopoda | tips_lv = Pleckāji | apakštips = Rhynchonelliformea | apakštips_lv = Rinhonelveidīgie | klase = Chileata | klase_lv = Hileātas | kārta = Chileida | kārta_lv = Hileīdas | binomial = Chileida <small>Popov & Tikhonov, 1990</small> | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Hileīdas''' (''Chileida'') ir [[Kembrijs|kembrija]] [[Pleckāji|pleckāju]] kārta. Hileīdas dzīvoja no [[Apakškembrijs|apakškembrija]] līdz [[Viduskembrijs|viduskembrijam]]. Šo kārtu 1990. gadā izveidoja krievu paleontologi L. Popovs un J. Tihonovs. Hileīdu kārtas [[fosilijas]] ir konstatētas [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Gotlande|Gotlandē]], [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Austrālija|Austrālijā]]. == Apraksts == Hileīdām ir [[Kalcīts|kalcīta]] [[čaula]] ar taisnu aizmugurējo malu. Čaulas ventrālais vāks ir ar saplacinātu [[Pseidointerareja|pseidointerareju]], kuras vidusdaļā ir trīsstūrveida [[deltīrijs]], kas piesegts ar apikālo plātni. Pirms galotnes ir liela atvere, kuras izmēri palielinās apkārtējo čaulas daļu rezorbcijas rezultātā. Čaulas dorsālais vāks ir hemiperifēriski augošs. [[Mantija (pleckāji)|Mantijas]] dobums ir bez attīstīta [[Pleirocels|pleirocela]]. Kermeņa siena stiprinās pie perforētā vāka vairākos izolētos apgabalos, kas nodalīti viens no otra ar [[Mantijas dobums|mantijas dobuma]] kanāliem. Hileīdām bija funkcionējoša [[kāja]], kas gāja starp čaulas vākiem caur deltīriju.<ref>Попов Л.Е., Тихонов Ю.А. Раннекембрийские брахиоподы из Южной Киргизии // Палеонтологический журнал. 1990. № 3. С. 33-45. 39. lpp.</ref> == Sistemātika == Hileīdu kārtā ir viena virsdzimta un trīs dzimtas:<ref>[https://www.mindat.org/taxon-9520140.html Mindat.org]</ref> * kārta: '''''Chileida''''' <small>Popov & Tikhonov, 1990</small> † ::* dzimta: ''[[Trifissuridae]]'' <small>Holmer et al. 2014</small> † :::* ģints: ''[[Trifissura]]'' <small>Holmer Popov & Bassett 2014</small> † :* virsdzimta: ''[[Matutelloidea]]'' <small>Andreeva 1962</small> † ::* dzimta: ''[[Chileidae]]'' <small>Popov & Tikhonov, 1990</small> † :::* ģints: ''[[Acareorthis]]'' <small>Roberts 1990</small> † :::* ģints: ''[[Chile]]'' <small>Tikhonov 1986</small> † ::* dzimta: ''[[Matutellidae]]'' <small>Andreeva 1962</small> † :::* ģints: ''[[Kotujella]]'' <small>Andreeva 1962</small> † :::* ģints: ''[[Matutella]]'' <small>Cooper, 1951</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pleckāji]] acxv0fygk2kso1ihrdk2twoli3alxph 0 615603 4490810 4458139 2026-07-06T04:57:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490810 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mārtiņš Apsītis | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|2006|6|4}} | dz. vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]], [[fotogrāfs]], [[videogrāfs]] | darbības gadi = | brāļi = 2 | dzīvesbiedrs = | paraksts = | mājaslapa = | apbalvojumi = Ogres novada gada balva kultūrā “Jaundarbs” 2024 | dzimums = V }} '''Mārtiņš Apsītis''' (dzimis [[Rīga|Rīgā]] {{dat|2006|6|4}}) ir latviešu [[aktieris]], [[fotogrāfs]], [[videogrāfs]] un pasākumu organizators. Beidzis [[Ogres Valsts ģimnāzija|Ogres valsts ģimnāziju]]. Kopš 2022. gada ir [[Ogres teātris|Ogres teātra]] aktieris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Mārtiņš Apsītis – Ogres teātris|url=https://www.ogresteatris.lv/teatris/martins-apsitis/|access-date=2025-11-30|language=lv}}</ref> Jau no bērnudārza gadiem dejo [[tautas deja]]s. Mārtiņš ar savu kādreizējo tautas deju kolektīvu “Straujupe” ir uzņēmis pilnmetrāžas [[Spēlfilma|spēlfilmu]], psiholoģisku drāmu “Pamostas Mafija. CILPA”,<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=26. oktobrī Ogres teātrī būs skatāma pilnmetrāžas filma “Pamostas Mafija. CILPA” – Ogres teātris|url=https://www.ogresteatris.lv/26-oktobri-ogres-teatri-bus-skatama-pilnmetrazas-filma-pamostas-mafija-cilpa/|access-date=2025-11-30|language=lv}}</ref> par kuru saņemtas balvas — Ogres novada gada balva kultūrā “Gada Jaundarbs 2024”,<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ogresteatris – Lapa 2 – Ogres teātris|url=https://www.ogresteatris.lv/author/ogresteatris/page/2/|access-date=2025-11-30|language=lv}}</ref> kā arī Ogres novada Jauniešu gada balva “Gada spilgtākais notikums 2024”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ogres novada Jauniešu gada balva 2024 – godināti jauniešu panākumi! {{!}} Ogres novada pašvaldība|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/jaunums/ogres-novada-jauniesu-gada-balva-2024-godinati-jauniesu-panakumi|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2025-11-30|language=lv}}</ref> Filmai ”Pamostas Mafija. CILPA” M. Apsītis bija gan [[režisors]], gan [[Scenārists|scenārija autors]] (kopā ar deju biedreni Aurēliju Verebu), gan [[Kinooperators|operators]]. Filmas veidošana notika laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam. == Lomas Ogres teātrī == * Rikardo — “Neapoles romance” (rež. [[Jānis Kaijaks|J. Kaijaks]]), ''sagatavošanā'' * Patriss Dudelo — “Rītdiena ir tālu” (rež. J. Kaijaks), kopš 2025 * Izpildītājs — kamerkoncerts “Gribas viegli” (rež. J. Kaijaks), 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Kamerkoncerts GRIBAS VIEGLI Ogrē {{!}} Ogres novada pašvaldība|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/notikums/kamerkoncerts-gribas-viegli-ogre-0|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2025-11-30|language=lv}}</ref> * Izpildītājs — muzikāli teatrāla koncertprogramma “Teātra karuselis” (rež. J. Kaijaks), 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Diskusija par attīstību un sadarbību Ogres novadā|url=https://www.eogre.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=4319:diskusija-par-attstbu-un-sadarbbu-ogres-novad&catid=2:2009-03-31-05-54-41&Itemid=2|website=www.eogre.lv|access-date=2025-11-30}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ogres «Teātra karuselis» griežas mīlestībā|url=https://www.ogresvestisvisiem.lv/index.php/item/8800-ogres-teatra-karuselis-griezas-milestiba|website=www.ogresvestisvisiem.lv|access-date=2025-11-30|language=lv|first=ANDRIS|last=UPENIEKS}}</ref> * Rūdis — R. Blaumanis “Skroderdienas Silmačos” (rež. J. Kaijaks), 2023<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Kāpēs skatītāji iemīļojuši izrādi “Skroderdienas Silmačos”?|url=https://retv.lv/raksts/kapes-skatitaji-iemilojusi-izradi-skroderdienas-silmacos/|website=ReTV|date=2024-06-14|access-date=2025-11-30|language=lv|last=ReTV}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Lai līgojam un svinam: idejas, kur šogad skatīties "Skroderdienas Silmačos"?|url=https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/afisa/lai-ligojam-un-svinam-idejas-kur-sogad-skatities-skroderdienas-silmacos/|website=tv3.lv|date=2025-06-13|access-date=2025-11-30|language=lv|archive-date=2025-06-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20250630131744/https://www.tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/afisa/lai-ligojam-un-svinam-idejas-kur-sogad-skatities-skroderdienas-silmacos/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ogres teātra viesizrāde "Skroderdienas Silmačos" Madlienā - OGRENET - Tava novada portāls|url=https://www.ogrenet.lv/pasakumi/ogres-teatra-viesizrade-skroderdienas-silmacos-madliena-6637|website=www.ogrenet.lv|access-date=2025-11-30|language=lv}}</ref> * Loma — L. Akurātere “Uz vienas stīgas. A una corda” (Ogres Teātra studija, rež. J. Kaijaks), 2023<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Kroders {{!}} Jaunumi|url=https://www.kroders.lv/|website=www.kroders.lv|access-date=2025-11-30|language=lv}}</ref> * Ekskursants, sapulces dalībnieks — H. Ibsens “Sanatorija” (rež. J. Kaijaks), 2022 * Jaunietis no bariņa — P. Barijē, Ž. P. Gredī “Rītdiena ir tālu” (rež. J. Kaijaks), kopš 2022 == Atsauces == {{atsauces}} {{aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Apsītis, Mārtiņš}} [[Kategorija:Latvijas aktieri]] 6ia1gplqnskalrk1xqqpnen5d53umks 0 617276 4490492 4473222 2026-07-05T12:11:14Z Teatrālis 82063 4490492 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Santa Breikša | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2000|03|22}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | dzimums = S }} '''Santa Breikša''' (dzimusi {{dat|2000|03|22}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. Mācījusies [[Rīgas Angļu ģimnāzija|Rīgas Angļu ģimnāzijā]] un [[Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola|Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējusi režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2025. gada ir [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktrise. == Lomas teātrī == * Mērija / [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone" [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Ralfs Liepa]] (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Kambarkungs / [[Vitolds Gombrovičs]] "Ivonna, Burgundijas princese" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Ralfs Liepa (2023); * Ērika Rota / Mariuss fon Maienburgs "Moceklis" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Elmārs Seņkovs (kursa darbs, 2024); * Lidija / Mariuss fon Maienburgs "Māceklis" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Elmārs Seņkovs (kursa darbs, 2024); * Viola / [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Linda Kalniņa]] (2024); * Loma / "Kristāla bērni" (stāstu kolāža) Valmieras vasaras teātra festivālā, rež. Elmārs Seņkovs (2024); * Katrīna Helsija, asistente un Prokurore / Pēc Ainas Rendas un Koena Tašalē "Degošie" LKA Miera ielā, rež. [[Matīss Kaža]] (diplomdarbs, 2025); * Adele / Pēc [[Inga Ābele|Ingas Ābeles]] stāstu motīviem "Balta kleita" LKA Miera ielā, rež., horeogr. [[Elīna Gediņa]] (diplomdarbs, 2025); * Inne / [[Rūta Dišlere]] "Apciemot lībieti" Istabas teātrī, rež. [[Jānis Znotiņš]] (2025); * Tīna / Elza Marta Ruža / Matīss Kaža "Maigā vara" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. Matīss Kaža (no 2025); * Dārta Dārzniece / Kārlis Vērdiņš, Matīss Kaža "Bastardi" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Matīss Kaža (2025); * Zīle Rozenbauma / [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Amerikas latvieši" [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], rež. [[Valters Sīlis]] (2025); * Gunita, Ināra Freimane, Elīna Štobe (Māšuks, Sīkā) / [[Linda Rudene]] "Freimanis" Liepājas teātrī, rež. [[Mārtiņš Kalita]] (2026); * Biete, producente, Vaira Vīķe-Freiberga un citi / Laila Burāne "Kas var būt labāks par šo?" Liepājas teātrī, rež. [[Inga Ungure]] (2026) == Ārējās saites == * [https://liepajasteatris.lv/makslinieks/santa-breiksa/ Santa Breikša] Liepājas teātris * [https://izrades.lv/persona/santa-breiksa-13241 Santa Breikša] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Breikša, Santa}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] qlumya2ew53lp5hetx4i1k9j19c3g2q 0 617969 4490483 4485339 2026-07-05T12:05:46Z Teatrālis 82063 4490483 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Elīna Bartkeviča | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|11}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | apbalvojumi = [[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]] — Labākā aktrise (2022) | dzimums = S }} '''Elīna Bartkeviča''' (dzimusi {{dat|1996|12|11}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. Mācījusies [[Rīgas 22. vidusskola|Rīgas 22. vidusskolā]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējusi režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2024. gada ir [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra]] aktrise. 2022. gadā saņēmusi Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mākslinieku festivāla "[[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]]" balvu "Labākā aktrise" par Vinnijas lomu izrādē "Laimīgās dienas". 2026. gadā saņēmusi "[[Spēlmaņu nakts 2025/2026|Spēlmaņu nakts]]" nomināciju kategorijā "[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]]" par Mērijas lomu izrādē "Konemāras galvaskauss". == Lomas teātrī == * Vinnija / [[Semjuels Bekets]] "Laimīgās dienas" [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Linda Kalniņa]] (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Lūsija, galma dāma / Dace Pūce, [[Zane Dombrovska]], Jeļena Sigova "Robins Huds" [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]] (2023); * Adele / [[Augusts Strindbergs]] "Spēles ar uguni" LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, rež. Linda Kalniņa (2023); * Otrā Gillenas iedzīvotāja / [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Vecās dāmas vizīte" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. [[Indra Roga]] (2023); * Hercogs seniors, hercogs Frederiks, Olivers de Buā, Korins, Le Bo / [[Viljams Šekspīrs]] "Kā jums tīk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Ralfs Liepa]] (2024); * Margarita Ivanovna / Nikolajs Erdmans "Pašnāvnieks" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Toms Treinis]] (kursa darbs, 2024); * Loma / "Kristāla bērni" (stāstu kolāža) Valmieras vasaras teātra festivālā, rež. Elmārs Seņkovs (2024); * Lomās / [[Linda Rudene]] "Pelnrušķīte" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. [[Paula Pļavniece]] (2024); * Lomās / "Trolejbuss "Ļubočka"" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Dmitrijs Gaitjukevičs (2024); * Kītinga kundze / Pēc [[Aina Renda|Ainas Rendas]] un Koena Tašalē "Degošie" LKA Miera ielā, rež. [[Matīss Kaža]] (2025); * Ragana / [[Artūrs Dīcis]], pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] "Lēdija Makbeta" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. [[Laura Groza]] (2025); * Duņaša / Pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Ķiršu dārzs" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. [[Viesturs Kairišs]] (2025); * Mērija Rafertija / Pēc [[Mārtins Makdona|Mārtina Makdonas]] "Konemāras galvaskauss" LKA sadarbībā ar Rēzeknes teātri "Joriks", rež. Edvīns Klimanovs (2025); * Grāfiene Andreni / [[Agata Kristi]], Kens Ludvigs "[[Austrumu ekspresis (grāmata)|Slepkavība Austrumu ekspresī]]" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Laura Groza (2025); * Anastasija Dorofejeva-Rumjanceva / Justīne Kļava "Bolderāja" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Elmārs Seņkovs (2026); * Viņa / [[Harolds Pinters]] "Nodevība" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Maksims Didenko (2026) == Ārējās saites == * [https://www.mct.lv/lv/personibas/aktieri-elina-bartkevica Elīna Bartkeviča] Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris * [https://izrades.lv/persona/elina-bartkevica-12898 Elīna Bartkeviča] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Bartkeviča, Elīna}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] fnb0dc5geqm4j82qdg52b8l6qvcfzse 0 618453 4490501 4393463 2026-07-05T12:20:56Z DaceX 96827 4490501 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Neorotalia gaimardi.jpg | att_nosaukums= Neorotālija ''[[Neorotalia gaimardi]]'' | platums = 270px | valsts = Rhizaria | valsts_lv = Rizārijas | valsts_r = | tips = Foraminifera | tips_lv = Foraminīferas | klase = Globothalamea | klase_lv = Globotalamejas | kārta = Rotaliida | kārta_lv = Rotaliīdas | virsdzimta = Rotalioidea | virsdzimta_lv = Rotalioidejas | dzimta = Calcarinidae | dzimta_lv = Kalkarinīdes | ģints = Neorotalia | ģints_lv = Neorotālijas | binomial = Neorotalia <small>Bermúdez 1952</small> | sinonīmi = | izplatība = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Neorotālijas''' (''Neorotalia'') ir [[Foraminīferas|foraminīferu]] ģints [[Rotaliīdas|rotaliīdu]] kārtā. Ģinti 1952. gadā izveidoja kubiešu paleontologs [[Pedro Bermudess]]. [[Ģeohronoloģiskā skala|Ģeohronoloģiski]] neorotālijas ir zināmas no [[Pliocēns|pliocēna]] līdz mūsdienām. Ģints [[tipiskā suga]] ir ''Rotalia mexicana'' <small>Nuttall, 1928</small>, kas tagad ir pārdēvēta par ''[[Neorotalia burdigalensis]]'' <small>(d'Orbigny, 1852)</small>. == Apraksts == [[Čaula]] ir trohoīda, abpusēji izliekta, ieapaļa līdz zvaigžņveidīgai. [[Kalcīts|Kalcīta]] sieniņas ir biezas, stiklveidīgas, to virsma var būt matēta, raupja, bieži vien ornamentēta ar pustulām un beidzamo kameru šuvju vietās var būt ar dziļiem iegriezumiem. Kameras ir daudzskaitlīgas, tās ātri palielinās izmēros. Visas kameras ir redzamas no dorsālās puses, bet no ventrālās puses — tikai pēdējā vijuma kameras. Šuves ir vienkāršas un bieži vien ir vienā līmenī ar virsmu. Umbilikālo apgabalu aizņem resns umbiliks, kas ir plata stabiņa veidā, retos gadījumos sadalīts vairākos mezglos. Čaulai ir starpsienu kanālu sistēma. [[Foraminīferu atvere|Atvere]] ir vienkāršas spraugas veidā, kas izvietota pēdējās kameras pamatnē starp umbiliku un ārējo malu.<ref>Bermúdez, P. J. (1952). Estudio sistematico de los Foraminiferos rotaliformes. Venezuela Minist. Minas and Hidrocarb. Boletin de geologia. 2(4): 1-230. 75-76. lpp.</ref> == Sistemātika == Neorotāliju ģints sugas:<ref>[https://www.marinespecies.org/foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&id=112239 World Foraminifera Database]</ref> * ģints: '''''Neorotalia''''' <small>Bermúdez 1952</small> :* suga: ''[[Neorotalia alicantina]]'' <small>Colom, 1954</small> † :* suga: ''[[Neorotalia bicarinata]]'' <small>Colom, 1954</small> † :* suga: ''[[Neorotalia burdigalensis]]'' <small>(d'Orbigny, 1852)</small> † :* suga: ''[[Neorotalia calcar]]'' <small>(d'Orbigny in Deshayes, 1830)</small> :* suga: ''[[Neorotalia cretacea]]'' <small>Consorti, Frijia & Caus, 2017</small> † :* suga: ''[[Neorotalia gaimardi]]'' <small>(d'Orbigny in Fornasini, 1908)</small> :* suga: ''[[Neorotalia leeuwinensis]]'' <small>Tremblin, Holzmann, Parker and Haig, 2025</small> :* suga: ''[[Neorotalia minuta]]'' <small>Colom, 1954</small> † :* suga: ''[[Neorotalia omanensis]]'' <small>Al-Sayigh, 2013</small> † :* suga: ''[[Neorotalia ornatissima]]'' <small>Escandell & Colom, 1962</small> † :* suga: ''[[Neorotalia pinetensis]]'' <small>Vicedo & Robles-Salcedo, 2022</small> † :* suga: ''[[Neorotalia semiornata]]'' <small>Escandell & Colom, 1962</small> † :* suga: ''[[Neorotalia tethyana]]'' <small>Boudagher-Fadel & Price, 2013</small> † :* suga: ''[[Neorotalia tuberculata]]'' <small>(Schubert, 1901)</small> † :* suga: ''[[Neorotalia viennoti]]'' <small>(Greig, 1935)</small> † (†) — izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Foraminīferas]] skr9yg3y4j4rdc0olmt3eagp7ayudf9 0 622668 4490498 4415887 2026-07-05T12:16:05Z DaceX 96827 4490498 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Pacific Oyster, Mount Batten Water Sports Centre, Mount Batten, Plymouth PL9 9XH, UK imported from iNaturalist photo 476742962.jpg | att_nosaukums =Pteriomorfija ''[[Magallana gigas]]'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | virstips =Lophotrochozoa | virstips_lv =Spirālveidīgie | tips =Mollusca | tips_lv =Gliemji | klase =Bivalvia | klase_lv =Gliemenes | apakšklase =Autobranchia | apakšklase_lv =Autobranhijas | infraklase =Pteriomorphia | infraklase_lv =Pteriomorfijas | binomial=Pteriomorphia <small>Beurlen, 1944</small> | sinonīmi = | iedalījums = }} '''Pteriomorfijas''' (''Pteriomorphia'') jeb '''spalvgliemenes''' ir [[Gliemenes|gliemeņu]] klases infraklase vai pēc citu speciālistu domām apakšklase. Infraklases izveidošana tiek piedēvēta vācu paleontologam [[Kārlia Boirlens|Kārlim Boirlenam]], kurš 1944. gadā izveidoja ''Pteriomorpha'' kārtu. [[Ģeohronoloģiskā skala|Ģeohronoloģiski]] pteriomorfiju pārstāvji ir zināmi no [[Ordoviks|ordovika]] līdz mūsdienām. == Apraksts == Pteriomorfijas ietver pārsvarā [[Bentoss|bentosa]] sēdošās formas ar brīvām [[Mantija (gliemji)|mantijas]] malām. Tās stiprinās pie substrāta ar [[Bisuss|bisusa]] pavedieniem vai piecementējoties. Pteriomorfijām ir tendence [[Redukcija (bioloģija)|reducēt]] vai nozaudēt pēdu un priekšējā [[Aduktors|aduktora]] [[Nervs|nervu]], kā tas ir daudzām specializētām ģintīm. Dažas grupas atkārtoti ir kļuvušas brīvas. Mazāk specializētām arkīdām un dažām [[Paleozojs|paleozoja]] grupām (''[[Ambonychiacea]]'', ''[[Pterinopectinidae]]'', ''[[Pterineidae]]'') ir raksturīga [[čaula]]s vāku dubultā saite, kas nav zināma citām gliemenēm. Dažām virsdzimtām ir konstatētas daudzu īpašību [[Konverģentā evolūcija|konverģentas]] un paralēlās tendences, kas neļauj veikt vienkāršu [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģisku]] diagnosticēšanu.<ref>Leslie R. Cox , N.D. Newell , D.W. Boyd , C.C. Branson , R. Casey , A. Chavan , A.H. Coogan , C. Dechaseaux , C.A. Fleming , F. Haas , L.G. Hertlein , E.G. Kauffman , A.M. Keen , A. LaRocque , A.L. McAlester , R.C. Moore , C.P. Nuttall , B.F. Perkins , H.S. Puri , L.A. Smith , T. Soot-Ryen , H.B. Stenzel , E.R. Trueman , R.D. Turner , & J. Weir . 1969. Treatise on Invertebrate Paleontology, Part N. Mollusca 6, Bivalvia, vol. 1–2. Geological Society of America & University of Kansas. Boulder & Lawrence. vol. 1, p. 1–489, 248. lpp.</ref> == Sistemātika == Pteriomorfiju dalījums kārtās un tajās neiekļautajās virsdzimtās un dzimtās:<ref>[https://www.molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&id=206 ''MolluscaBase'']</ref> * infraklase: '''''Pteriomorphia''''' <small>Beurlen, 1944</small> :::* dzimta: ''[[Ischyrodontidae]]'' <small>Scarlato & Starobogatov, 1979</small> † :::* dzimta: ''[[Matheriidae]]'' <small>Scarlato & Starobogatov, 1979</small> † :::* dzimta: ''[[Myodakryotidae]]'' <small>Tunnicliff, 1987</small> † ::* virsdzimta: ''[[Yunannioidea]]'' <small>R.-J. Zhang & Z.-J. Niu, 2021</small> † :* kārta: ''[[Arcida]]'' <small>Gray, 1854</small> :* kārta: ''[[Colpomyida]]'' <small>Carter, 2011</small> † :* kārta: ''[[Cyrtodontida]]'' <small>Scarlato & Starobogatov, 1971</small> † :* kārta: ''[[Limida]]'' <small>Moore, 1952</small> :* kārta: ''[[Myalinida]]'' <small>Paul, 1939</small> † :* kārta: ''[[Mytilida]]'' <small>Férussac, 1822</small> :* kārta: ''[[Ostreida]]'' <small>Férussac, 1822</small> :* kārta: ''[[Pectinida]]'' <small>Gray, 1854</small> (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} dzzhtt3by2494puw0utur65jcbmpugo 0 624557 4490891 4443518 2026-07-06T10:15:10Z Turaids 8965 4490891 wikitext text/x-wiki '''Ultranacionālisms''' ir [[Ekstrēmisms (politika)|galējs]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] paveids un [[politiska ideoloģija]], kurā sava [[nācija]] un tās intereses, [[valoda]], [[kultūra]], [[vēsture]] un [[identitāte]] tiek uzskatītas par absolūti pārākām par citām nācijām un to interesēm.<ref>[https://web.archive.org/web/20171226021746/https://en.oxforddictionaries.com/definition/us/ultranationalism/ Ultranationalism]. Oxford English Dictionary. Skatīts 2022. gada 19. jūnijā.</ref><ref>[https://www.collinsdictionary.com/dictionary/english/ultranationalism Ultranationalism]. Collins English Dictionary. Skatīts 2022. gada 19. jūnijā.</ref><ref name="Griffin">{{grāmatas atsauce|title=World Fascism: A-K|url=https://books.google.com/books?id=nvD2rZSVau4C|year=2006|publisher=ABC-CLIO|pages=451–453|isbn=9781576079409|last=Blamires|first=Cyprian}}</ref> Ultranacionālistiskās organizācijas bieži izmanto [[Politiskā vardarbība|politisko vardarbību]] pat miera laikā.<ref name="Holy">{{grāmatas atsauce|title=Japan's Holy War: The Ideology of Radical Shinto Ultranationalism|url=https://archive.org/details/japansholywaride0000skya|publisher=Duke University Press|date=2009|isbn=9780822392460|first=Walter|last=Skya}}</ref> Britu politiskais teorētiķis [[Rodžers Grifins]] uzskata, ka ultranacionālisms rodas no tā, ka mūsdienu [[nacionāla valsts|nacionālās valstis]] tiek uzskatītas par dzīviem [[Organisms|organismiem]], un ka politiķi klajā [[Mitoloģija|mitoloģiskā]] veidā ir sadalījuši sabiedrības tajās, kas tiek uztvertas kā deģeneratīvi mazvērtīgas, un tajās, kas tiek uztvertas kā tādas, kurām ir liels [[kultūra]]s potenciāls. Ultranacionālisms ir bijis viens no [[fašisms|fašisma]] aspektiem, un tādi vēsturiskie režīmi kā [[fašistiskā Itālija]] un [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]] ir balstījušies uz ultranacionālistiskiem pamatiem, izmantojot konkrētus plānus it kā plašai nacionālai atjaunotnei.<ref name="Griffin" /> Vēl viens nozīmīgs piemērs bija [[Sarkanie khmeri|Sarkano Khmeru]] režīma pārvaldītā [[Demokrātiskā Kampučija]] ([[Kambodža]]), kuras viena no ideoloģijām bija [[Khmeri|khmeru]] ultranacionālisms.<ref name="Dunst 2018">{{ziņu atsauce |last=Dunst|first=Charles|date=2018-11-16 |title=Khmer Rouge leaders convicted of genocide in landmark court ruling |url=https://www.scmp.com/news/asia/southeast-asia/article/2173574/khmer-rouge-leaders-convicted-genocide-landmark-court |access-date=2023-01-18 |work=South China Morning Post}}</ref> == Pamatjēdzieni un plašāks konteksts == Britu politikas teorētiķis [[Rodžers Grifins]] apgalvoja, ka ultranacionālisms būtībā balstās uz [[Ksenofobija|ksenofobiju]] tādā veidā, ka tā šķietamo leģitimitāti iegūst "caur dziļi mitoloģizētiem vēstījumiem par pagātnes kultūras vai politiskajiem vēsturiskā diženuma periodiem vai veciem izlīgumiem ar iespējamiem ienaidniekiem". Grifina ieskatā, ultranacionālisms var izmantot arī dažādu dabaszinātņu aspektu, piemēram, antropoloģijas un ģenētikas, "vulgarizētas formas", īpaši [[eigēnika]]i spēlējot savu lomu, lai "racionalizētu idejas par nacionālo pārākumu un likteni, deģenerāciju un [[Dehumanizācija|dehumanizāciju]]". Pēc Grifina domām, ultranacionālisti uzskata mūsdienu nacionālo valsti par dzīvu organismu, kas ir tieši līdzīgs fiziskai personai, proti, tas var sabrukt, augt, mirt un papildus piedzīvot atdzimšanu. Viņš izcēla nacistisko Vāciju kā režīmu, kas bija balstīts uz ultranacionālismu.<ref name="Griffin" /> Ultranacionālistu aktīvisms var pieņemt dažādas attieksmes pret vēsturiskajām tradīcijām iedzīvotāju vidū. Piemēram, [[Britu Fašistu savienība]] pieņēma [[Sekulārisms|sekulārismu]], kura centrā bija tehnoloģiskais progress. Turpretī [[Rumānijas Karaliste|Rumānijas Karalistē]] [[Dzelzs Gvarde]] izmantoja stingru [[reliģija|reliģisku]] [[Misticisms|misticismu]], lai veicinātu apņēmību savu biedru vidū. Tomēr apsēsti uzskati par etnisko piederību un citām šķelšanās niansēm, kā arī politikas saistīšana ar upurēšanās motīviem parasti veido šo kustību psiholoģisko pamatu.<ref name="Griffin" /> Amerikāņu zinātnieks [[Janušs Bugajskis]] uzskatīja ka "savā galējākajā jeb attīstītākajā formā ultranacionālisms atgādina fašismu, ko raksturo ksenofobiska citu nāciju nicināšana, atbalsts [[Autoritārisms|autoritārām]] politiskām iekārtām, kas robežojas ar [[Totalitārisms|totalitārismu]], un mītisks uzsvars uz "organisko vienotību" starp harizmātisku līderi, organizatoriski amorfu kustības tipa partiju un nāciju". Bugajskis uzskatīja, ka gan [[pilsoniskais nacionālisms]], gan ar to saistītais [[Patriotisms|patriotisma]] jēdziens var ietvert būtiskus pozitīvus elementus, kas veicina kopējo sociālo labumu nācijai grūtākos laikos. Viņaprāt, šīs doktrīnas ir pretstatā noteiktu ideoloģiju galējai pieejai ar iracionālākām darbībām.<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Politics of National Minority Participation in Post-communist Europe: State-building, Democracy, and Ethnic Mobilization|isbn=9780765605283|first=Jonathan P.|last=Stein|date=2000|url=https://books.google.com/books?id=xeFNV40_EUAC|pages=65–66|publisher=M.E. Sharpe}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nacionālisms]] [[Kategorija:Fašisms]] [[Kategorija:Politoloģijas terminoloģija]] c95k9y6ctiftmlc1sw2etbqd8jy36vj 0 625040 4490674 4490266 2026-07-05T18:46:13Z Baisulis 11523 /* Rezultāti un kopvērtējums */ atsvaidzināts..... 4490674 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=F1}} {{F1 sezona | Iepr = 2025 | Tagad = 2026 | Nākam = 2027 }} {{Vairāki attēli | perrow = 3/2 | total_width = 400 | image1 = Kimi Antonelli at the 2025 US Grand Prix in Austin, TX (cropped).jpg | image2 = 2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Qualifying.jpg | footer = [[Kimi Antonelli]] ir pašreizējais pasaules pilotu čempionāta līderis, kurš brauc ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' komandā, kas ir pašreizējā pasaules konstruktoru čempionāta līdere. }} '''2026. gada F1 sezona''', oficiāli '''2026. gada FIA Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|2026 FIA Formula One World Championship}}) ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (FIA) sankcionētās [[Formula 1|Pirmās formulas]] 77. čempionāta sezona. Čempionāts norinās divdesmit četrās ''Grand Prix'' sacīkstēs visā pasaulē. Tas sākās martā un noslēgsies decembrī. Piloti un komandas sacenšas attiecīgi par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules pilotu čempiona]] un [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Pasaules konstruktoru čempiona]] tituliem. [[Lando Noriss]] ir pašreizējais Pasaules pilotu čempions, savukārt ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' ir pašreizējie Pasaules konstruktoru čempioni. 2026. gada sezonā ir paredzētas būtiskas izmaiņas noteikumos, tostarp pārskatīta spēka agregāta konfigurācija un jauna aktīvā aerodinamika. ''[[Audi]]'', kas {{f1|2024}}. gadā iegādājās ''[[Sauber]]'', piedalās kā rūpnīcas komanda ar savu spēka agregātu, savukārt ''[[Cadillac]]'' debitē čempionātā, izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus, kas iezīmē pirmo reizi kopš {{f1|2016}}. gada, kad sacensībās piedalās vienpadsmitā komanda. ''[[Honda]]'', izmantojot savu meitasuzņēmumu ''[[Honda Racing Corporation]]'', noslēdza ekskluzīvu rūpnīcas komandas līgumu ar ''[[Aston Martin]]'' un piegādā viņiem savu spēka agregātu pēc pašreizējo attiecību pārtraukšanas ar ''[[Red Bull Racing]]''. ''[[Ford]]'' atgriezās sportā pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, atbalstot ''[[Red Bull Powertrains]]'', piegādājot spēka agregātus ''Red Bull Racing'' un ''[[Racing Bulls]]'' komandām. ''[[Renault]]'' vairs nav dzinēju piegādātājs, jo ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]'' pārgāja uz ''Mercedes'' spēka agregātiem. == Komandas un braucēji == Katrai komandai jābūt vismaz diviem braucējiem, pa vienam uz katru no divām obligātajām automašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/sites/default/files/fia_2026_f1_regulations_-_section_b_sporting_-_iss02_-_2024-12-11.pdf |title=2026 Formula One Sporting Regulations – Issue 2|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]] |date=11 December 2024|access-date=14 December 2024}}</ref> Visas komandas sacensībās izmanto ''[[Pirelli]]'' piegādātās riepas.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Pirelli to continue as Formula 1's exclusive tyre supplier until 2027 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |date=10 October 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240330165155/https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |archive-date=30 March 2024 |access-date=30 April 2024}}</ref> {|class="wikitable sortable" style="font-size:85%" !scope="col" rowspan="2"|Komandas pilnais nosaukums !scope="col" rowspan="2"|Konstruktors ! rowspan="2" class="unsortable" |Šasija ! rowspan="2" scope="col" nowrap |Dzinējs ! colspan="3" scope="col" class="unsortable" |Piloti |- !scope="col" class="unsortable"|Nr. !scope="col" class="unsortable"|Vārds !scope="col" class="unsortable"|Kārtas |- | data-sort-value="Alpine"| {{flaga|Francija}}''BWT Alpine F1 Team''<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/|title=BWT and Alpine F1 team combine forces in strategic partnership aimed at sustainability drive|publisher=BWT|date=11 February 2022|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220211164813/https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/ |archive-date=11 February 2022 |access-date=24 April 2024}}</ref> ! ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' | [[Alpine A526|A526]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Forbes |first1=Gonzalo |title=Alpine already working in wind tunnel on 2026 |url=https://www.autohebdof1.com/news/f1/alpine-already-working-in-wind-tunnel-on-2026.html |access-date=25 November 2025 |work=Auto Hebdo |date=8 January 2025}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref name="RenaultShutdown">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl|title=Alpine confirm they are to shut down works engine programme at the end of 2025|work=Formula 1|date=30 September 2024|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240930161623/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl |archive-date=30 September 2024 |access-date=30 September 2024}}</ref><ref name="AlpineMercedes">{{Ziņu atsauce|date=12 November 2024|title=Alpine to use Mercedes power units and gearboxes from 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241112114125/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |archive-date=12 November 2024 |access-date=12 November 2024}}</ref> |style="text-align:center"|10<br />43 |{{flaga|Francija}}[[Pjērs Gaslī]]<br />{{flaga|Argentīna}}[[Franko Kolapinto]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Aston Martin"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''Aston Martin [[Saudi Aramco|Aramco]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce|title=Honda to make full-scale F1 return in 2026 as they join forces with Aston Martin|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |date=24 May 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240411163915/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |archive-date=11 April 2024 |access-date=5 July 2024}}</ref> ! ''Aston Martin Aramco-Honda'' | [[Aston Martin AMR26|AMR26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jak Crawford to drive in maiden FP1 at Mexico City Grand Prix |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/jak-crawford-to-drive-in-maiden-fp1-at-mexico-city-grand-prix |website=Aston Martin F1 |access-date=25 November 2025}}</ref> | ''Honda RA626H''<ref name="AstonHondaSky">{{Ziņu atsauce |title=Aston Martin confirm Honda as F1 engine partner from 2026 as Japanese manufacturer makes official return to sport |url=https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |access-date=8 February 2024 |work=Sky Sports |date=24 May 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524092225/https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |archive-date=24 May 2023}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Vinel |first=Ben |date=20 January 2026 |title=Honda launches F1 2026 power unit in new partnership with Aston Martin |url=https://www.motorsport.com/f1/news/honda-f1-2026-aston-martin-power-unit/10791254/ |work=Motorsport |access-date=20 January 2026}}</ref> | style="text-align:center" |14<br />18 |{{flaga|Spānija}}[[Fernando Alonso]]<br />{{flaga|Kanāda}}[[Lānss Strols]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Williams"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''[[Atlassian]] Williams F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Mann-Bryans |first=Mark |title=Record title sponsorship for Williams F1 as Atlassian deal announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069/ |access-date=11 February 2025 |work=Autosport |date=11 February 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250211134608/https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069 |archive-date=11 February 2025}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.williamsf1.com/evolution-of-an-icon |title=Evolution of an icon |work=Williams F1 Team |date=3 November 2025 |access-date=3 November 2025}}</ref> !''[[Williams F1|Atlassian Williams]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' | [[Williams FW48|FW48]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 Pre-Season Testing Dates and Calendar Update Confirmed |url=https://www.williamsf1.com/posts/6b16cc71-b1a3-457c-8801-26590ae0bcd3/2026-pre-season-testing-dates-and-calendar-update-confirmed |website=Atlassian Williams Racing |access-date=25 November 2025}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Baldwin |first=Alan |editor-last1=Sarkar |editor-first1=Pritha |title=Williams F1 team to use Mercedes engines until at least 2030 |url=https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08/ |access-date=8 February 2024 |work=Reuters |date=8 January 2024}}</ref> |style="text-align:center"|23<br />55 |{{flaga|Taizeme}}[[Aleksandrs Albons]]<br />{{flaga|Spānija}}[[Karloss Sainss jaunākais]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Audi"|{{flaga|Vācija}}''Audi [[Revolut]] F1 Team''<ref name="AudiExpands" /><ref>{{Ziņu atsauce |last1=van Denderen |first1=Ludo |title=Bad news for Swiss F1 fans: Audi opts for German national anthem |url=https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |access-date=14 May 2024 |work=GPBlog |date=2 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250617061201/https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |archive-date=17 June 2025}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jon |title= Audi reveals new title sponsor for its F1 debut |url= https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut/ |work=The Race |date= 30 July 2025 |access-date=30 July 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250730082205/https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut |archive-date=30 July 2025}}</ref> ! ''Audi'' | [[Audi R26|R26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=12 November 2025 |title=Audi reveals new concept livery for its F1 debut in 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-concept-livery-for-its-f1-debut-in-2026/ |access-date=12 November 2025 |website=The Race}}</ref> | ''Audi AFR 26 Hybrid''<ref name="AudiExpands">{{Ziņu atsauce |title=Audi expands commitment to Formula 1 with 100% takeover of Sauber |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |access-date=7 May 2024 |work=Formula 1 |date=8 March 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240322022125/https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |archive-date=22 March 2024}}</ref> |style="text-align:center"|5<br />27 |{{flaga|Brazīlija}}[[Gabriels Bortoleto]]<br />{{flaga|Vācija}}[[Niko Hilkenbergs]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Cadillac"|{{flaga|ASV}}''Cadillac Formula 1 Team''<ref name="Cadillac">{{publikācijas atsauce |title=Statement on General Motors application to join FIA Formula One World Championship in 2026|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc |access-date=25 November 2024|date=25 November 2024|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20241125183206/https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc|archive-date=25 November 2024}}</ref><ref name="Cadillac GM">{{publikācijas atsauce |date=25 November 2024 |title=General Motors launches Cadillac Formula 1 Team and power unit |url=https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html dead-url=no |access-date=25 November 2024 |work=General Motors|archive-url=https://web.archive.org/web/20241126112427/https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html|archive-date=26 November 2024}}</ref><ref name="CadillacApproved">{{Ziņu atsauce |title=Cadillac receive final approval to join F1 grid in 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |access-date=7 March 2025 |date=7 March 2025 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250307165811/https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |archive-date=7 March 2025}}</ref> ! ''Cadillac-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | [[Cadillac MAC-26|MAC-26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=27 February 2026 |last=Gaillard |first=Fabien |title=Cadillac revela por fin el nombre de su primer coche de F1 que conducirá Checo Pérez |trans-title=Cadillac finally reveals the name of its first F1 car to be driven by Checo Pérez |url=https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |website=motorsport.com |access-date=27 February 2026 |language=es |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227164954/https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |archive-date=27 February 2026 |dead-url=no}}</ref> |''Ferrari 067/6''<ref name="Cadillac-Ferrari">{{Ziņu atsauce|title=Ferrari enters a multi-year agreement with Andretti Formula Racing |url=https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |date=10 December 2024 |access-date=10 December 2024 |work=Ferrari |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241210145151/https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |archive-date=10 December 2024 }}</ref> |style="text-align:center"|11<br />77 |{{flaga|Meksika}}[[Serhio Peress]]<br />{{flaga|Somija}}[[Valteri Botass]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Ferrari"|{{flaga|Itālija}}''Scuderia Ferrari [[HP (uzņēmums)|HP]]''<ref>{{publikācijas atsauce |title=Ferrari and HP Announce a Title Partnership |url=https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |work=HP |date=24 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240718101303/https://www.hp.com/us-en/newsroom/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |archive-date=18 July 2024 |access-date=24 April 2024}}</ref> ! ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | [[Ferrari SF-26|SF-26]]<ref>{{Ziņu atsauce |last=Cleeren |first=Filip |date=9 January 2026 |title=Ferrari reveals name for pivotal 2026 F1 car |url=https://motorsport.com/f1/news/ferrari-reveals-name-of-2026-f1-car/10788955/ |work=Motorsport |access-date=9 January 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref> | ''Ferrari 067/6''<ref name="TheRaceUntil2026">{{Ziņu atsauce |title=What engine every F1 team is using for 2026 rules |url=https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |access-date=16 October 2025 |work=The Race |date=26 August 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250920181834/https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines |archive-date=20 September 2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=23 January 2026 |title=SF-26, The New 2026 Ferrari Single-Seater |url=https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/sf-26 |access-date=23 January 2026 |website=Ferrari}}</ref> |style="text-align:center"|16<br />44 |{{flaga|Monako}}[[Šarls Leklērs]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Luiss Hamiltons]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Haas"|{{flaga|ASV}}''[[Toyota Gazoo Racing|TGR]] Haas F1 Team''<ref name="Race HAAS TOYOTA">{{Tīmekļa atsauce |date=4 December 2025 |last=Mitchell-Malm |first=Scott |title=Bigger Toyota deal prompts Haas rebrand for F1 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/bigger-toyota-deal-prompts-haas-rebrand-for-f1-2026/ |access-date=4 December 2025 |website=The Race}}</ref> ! ''[[Haas F1|Haas]]-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |[[Haas VF-26|VF-26]]<ref name="Race HAAS TOYOTA" /> | ''Ferrari 067/6''<ref>{{Ziņu atsauce|title=Haas to stick with Ferrari amid engine crisis|url=http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|date=30 August 2020|access-date=30 August 2020|work=Grand Prix|archive-date=30 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200830231958/http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|dead-url=no}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=McDonagh |first=Connor |title=Haas extend Ferrari technical partnership until the end of 2028 F1 season |url=https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716124119/https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |archive-date=16 July 2024 |access-date=16 July 2024 |work=Crash |date=16 July 2024}}</ref> |style="text-align:center"|31<br />87 |{{flaga|Francija}}[[Estebans Okons]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Olivers Bērmans]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="McLaren"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''McLaren [[Mastercard]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Smith |first=Luke |date=27 August 2025 |title=Why McLaren F1 finally said yes to Mastercard after a decade without a title sponsor |url=https://www.nytimes.com/athletic/6578523/2025/08/27/mclaren-mastercard-f1-title-sponsor/ |access-date=27 August 2025 |work=[[The New York Times]] |department=[[The Athletic]] |issn=0362-4331}}</ref> ! scope="row" nowrap | ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' |[[McLaren MCL40|MCL40]] | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=McLaren Formula 1 Team and Mercedes-Benz renew power unit agreement until 2030 |url=https://www.mclaren.com/racing/formula-1/2023/mclaren-formula-1-team-and-mercedes-benz-renew-power-unit-agreement-until-2030/ |access-date=22 December 2025 |website=[[McLaren]] |date=24 November 2023}}</ref> |style="text-align:center"|1<br />81 |{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lando Noriss]]<br />{{flaga|Austrālija}}[[Oskars Piastri]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Mercedes"|{{flaga|Vācija}}''Mercedes-AMG [[Petronas]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jonathan |title=Mercedes signs early Petronas deal extension ahead of new F1 2026 rules |url=https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |access-date=24 April 2024 |work=Motorsport.com |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220928082507/https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375422/ |archive-date=28 September 2022 |date=28 September 2022}}</ref> ! [[Mercedes-Benz in Formula One|Mercedes]] | [[Mercedes W17|F1 W17]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Mee |first1=Lydia |title=Mercedes announces W17 livery reveal date and 2026 F1 season launch event |url=https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-announces-w17-livery-reveal-date-and-2026-f1-season-launch-event/10788127/ |access-date=5 January 2026 |work=Motorsport.com}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref name="TheRaceUntil2026"/> |style="text-align:center"|12<br />63 |{{flaga|Itālija}}[[Kimi Antonelli]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Džordžs Rasels]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Racing Bulls"|{{flaga|Itālija}}''[[Visa Inc.|Visa]] [[Cash App]] Racing Bulls F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce|access-date=25 January 2024|date=24 January 2024|title=AlphaTauri's new name for 2024 is confirmed|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J.html|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20240319201242/https://www.formula1.com/en/latest/article/alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J|archive-date=19 March 2024}}</ref> !''[[Racing Bulls]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]'' |[[Racing Bulls VCARB 03|VCARB 03]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Racing Bulls VCARB 03 livery reveal: British teenager Arvid Lindblad hails 'surreal moment' ahead of rookie F1 season |url=https://www.skysports.com/f1/news/12433/13494645/racing-bulls-vcarb-03-livery-reveal-british-teenager-arvid-lindblad-hails-surreal-moment-ahead-of-rookie-f1-season |website=Sky Sports |access-date=16 January 2026 |date=16 January 2026}}</ref> |Red Bull Ford DM01<ref name="FordBull">{{publikācijas atsauce |date=3 February 2024 |title=Ford Returns To Formula 1; Strategic Partner To Oracle Red Bull Racing For 2026 Season And Beyond {{!}} Ford Media Center |url=https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230204013314/https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |archive-date=4 February 2023 |access-date=8 May 2024 |work=Ford |quote=Red Bull Ford will provide the power units for both the Oracle Red Bull Racing and Scuderia AlphaTauri teams from 2026 to at least 2030.}}</ref><ref name="F1 Mekies Engine">{{Tīmekļa atsauce |title=Mekies expects 'struggles' amid Red Bull power unit project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/bear-with-us-in-the-first-months-mekies-expecting-struggles-amid-challenge.6M3NWHmS1Wamy76dcM6sOD |access-date=16 January 2026 |website=Formula 1}}</ref> |style="text-align:center"|30<br />41 |{{flaga|Jaunzēlande}}[[Liams Losons]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Arvids Lindblāds]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Red Bull Racing"|{{flaga|Austrija}}''[[Oracle Corporation|Oracle]] Red Bull Racing''<ref>{{Ziņu atsauce |date=9 February 2022 |title=Red Bull name tech firm Oracle as title sponsor in $500m deal |url=https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |work=ESPN |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220209233955/https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |archive-date=9 February 2022 |access-date=16 October 2025}}</ref> !''[[Red Bull Racing]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]'' |[[Red Bull Racing RB22|RB22]] | ''Red Bull Ford DM01''<ref name="FordBull" /><ref name="F1 Mekies Engine" /> |style="text-align:center"|3<br />6 |{{flaga|Nīderlande}}[[Makss Verstapens]]<br />{{flaga|Francija}}[[Izaks Hadžars]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- class="sortbottom" | colspan="7" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" |'''Avoti:'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2026/2026-fia-formula-one-world-championship-entry|date=27 February 2026|title=2026 FIA Formula One World Championship – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile|access-date=6 March 2026}}</ref><ref name="entry lists">Oficiālie dalībnieku saraksti: * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_australian_grand_prix_-_entry_list_v2.pdf|title=2026 Australian Grand Prix – Entry List V2|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]]|date=6 March 2026|access-date=6 March 2026|last=Shetty|first=Nish|last2=Remmerie|first2=Matheiu|last3=Lamy|first3=Pedro|author-link3=Pedru Lami|first4=Matthew|last4=Selley|format=PDF|archive-date=6 March 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260306025302/https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_australian_grand_prix_-_entry_list_v2.pdf|dead-url=no}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_chinese_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2026 Chinese Grand Prix – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile|date=13 March 2026|access-date=13 March 2026|last=Shetty|first=Nish|last2=Selley|first2=Matthew|last3=Lamy|first3=Pedro|first4=Zheng|last4=Honghai|format=PDF}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Ennser |first=Gerd |last2=Selley |first2=Matthew |last3=Zhou |first3=Xiaoxu |last4=Warwick |first4=Derek |author-link4=Dereks Vorviks |last5=Tsuge |first5=Kazuhiro |date=27 March 2026 |title=2026 Japanese Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_japanese_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=27 March 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Shetty|first=Nish |last2=Corsmit |first2=Natalie |last3=Liuzzi |first3=Vitantonio |author-link3=Vitantonio Liuci |last4=Pence |first4=Steve |date=1 May 2026 |title=2026 Miami Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_miami_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=1 May 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Connelly|first=Garry |last2=Geilhausen |first2=Tanja |last3=Lamy |first3=Pedro |last4=Demers |first4=Marcel |date=22 May 2026 |title=2026 Canadian Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_canadian_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=22 May 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Connelly|first=Garry |last2=Geilhausen |first2=Tanja |last3=Warwick |first3=Derek |last4=Calmes |first4=Jean-François |date=5 June 2026 |title=2026 Monaco Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_monaco_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=5 June 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Holter |first=Felix |last2=Corsmit |first2=Natalie |last3=Aleknavičius |first3=Kipras |last4=Warwick |first4=Derek |last5=Domingo |first5=David |date=12 June 2026 |title=2026 Barcelona-Catalunya Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_barcelona-catalunya_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=12 June 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Holter |first=Felix |last2=Baquelaine |first2=Loïc |last3=Lamy |first3=Pedro |last4=Singer |first4=Wilhelm |date=26 June 2026 |title=2026 Austrian Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_austrian_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=26 June 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} </ref> * {{Tīmekļa atsauce |last=Ennser |first=Gerd |last2=Geilhausen |first2=Tanja |last3=Remmerie |first3=Mathieu |last4=Lamy |first4=Pedro |author-link4=Pedro Lamy |last5=Norbury |first5=Richard |date=3 July 2026 |title=2026 British Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_british_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=3 July 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}</ref> |} === Izmaiņas komandās === {{vairāki attēli | total_width = 400 | perrow = 2 | align = right | image1 = FIA F1 Austria 2026 Nr. 5 Bortoleto (3).jpg | image2 = FIA F1 Austria 2026 Nr. 11 Perez (3).jpg | footer = 2026. gadā čempionātā iesaistījās divi automašīnu ražotāji: ''[[Audi]]'' (pa kreisi) aizstāja ''[[Sauber]]'', lai sacenstos kā rūpnīcas komanda, savukārt ''[[Cadillac F1|Cadillac]]'' (pa labi) kļuva par vienpadsmito komandu čempionātā. }} {{vairāki attēli | total_width = 400 | perrow = 2 | image1 = Audi-Logo_2016.svg | image2 = Cadillac Wordmark 2021.svg | image3 = Ford_logo_flat.svg | image4 = Honda Racing logo (2022).svg | footer = ''[[Audi]]'' un ''[[Cadillac]]'' pirmo reizi piedalījās Formula 1 sacīkstēs, savukārt ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' atgriezās pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada. ''[[Honda]]'' atgriezās kā neatkarīgs dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2021}}. gada. }} ''[[Cadillac]]'' kļuva par vienpadsmito komandu, iezīmējot ''Cadillac'' pirmo dalību šajā sērijā un pirmo jauno komandu starta režģī kopš ''[[Haas F1|Haas]]'' {{f1|2016}}. gada. Komanda, sākotnēji izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus un pārnesumkārbas,<ref name="Cadillac"/><ref name="Cadillac GM"/><ref name="CadillacApproved" /><ref name="Cadillac-Ferrari"/> pārgāja uz spēka agregātu, ko izstrādāja tās mātesuzņēmums ''[[General Motors]]'' sadarbībā ar ''TWG Motorsports''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=9 January 2025 |title=General Motors announce formation of new power units company for Cadillac F1 project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20260206170350/https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |archive-date=6 February 2026 |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}</ref> Šī spēka agregātu programma saņēmusi FIA apstiprinājumu, un to ir paredzēts ieviest no 2029. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=23 April 2025 |title=GM Performance Power Units approved as F1 power unit supplier |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/gm-performance-power-units-approved-as-f1-power-unit-supplier.5twHKYOWujAHaAFq2q79Zf |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}</ref> ''Cadillac'' iepriekš mēģināja iekļūt Formula 1 sacensībās kopā ar ''[[Andretti Global]]''.<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.andrettiautosport.com/news/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |title=Andretti Global and General Motors Team Up in F1 Pursuit |publisher=Andretti Autosport |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716065011/https://andrettiglobal.com/news/2023/01/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |archive-date=16 July 2024 |access-date=6 January 2023}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|url=https://media.cadillac.com/media/us/en/cadillac/news.detail.html/content/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |title=Andretti and Cadillac to pursue opportunity to compete in FIA Formula One World Championship |publisher=Cadillac |location=US |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241130063030/https://news.cadillac.com/newsroom.detail.html/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |archive-date=30 November 2024 |access-date=6 January 2023}}</ref> Pēc dzinēju regulējuma izmaiņām Formula 1 sacensībās, tajās iesaistījās trīs jauni dzinēju ražotāji. ''[[Audi]]'' pirmo reizi ienāca šajā sporta veidā, {{f1|2024}}. gadā iegādājoties esošo ''[[Sauber]]'' komandu. ''Audi'' priekštecis, uzņēmums ''[[Auto Union]]'', piedalījās ''Grand Prix'' sacīkstēs pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un pasaules čempionāta pirmsākumiem {{f1|1950}}. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Hughes |first1=Mark |title=Audi has gone grand prix racing before - sort of |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |access-date=22 April 2025 |work=The Race |date=26 August 2022 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220826135247/https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |archive-date=26 August 2022}}</ref> Komanda 2024. un {{f1|2025}}. gadā sacentās ar nosaukumu ''[[Kick|Kick Sauber]]'', izmantojot ''Ferrari'' dzinējus, pirms 2026. gadā kļuva par ''Audi'' rūpnīcas komandu. Tādējādi ''Ferrari'' piegādā dzinējus ''Haas'' un ''Cadillac'' komandām.<ref name="AudiExpands" /><ref>{{Ziņu atsauce |last=Doyle |first=Michael| date=26 April 2024 |title=Nico's 'career renaissance' continues as Audi makes their first big move in F1 |url=https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240426210220/https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |archive-date=26 April 2024 |access-date=7 May 2024 |work=ABC News}}</ref> ''Ford'' atgriezās Formula 1 kā dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, kad tas piegādāja dzinējus komandai ''[[Jordan Grand Prix|Jordan]]''.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Smith |first1=Luke |last2=Newbold |first2=James |title=Cosworth: F1 return not on radar despite Ford's comeback |url=https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |work=Motorsport.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20230209040455/https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |archive-date=9 February 2023 |access-date=25 September 2024 |date=8 February 2023}}</ref> Uzņēmums izveidoja sadarbību ar ''[[Red Bull Powertrains]]'', kas piegādā dzinējus ''[[Red Bull Racing]]'' un viņu otrajai komandai ''[[Racing Bulls]]''. ''[[Honda]]'', kas daļēji izstājās no Formula 1 {{f1|2021}}. gadā, palika ''Red Bull Powertrains'' partneris, tomēr aizejot no abām ''[[Red Bull]]'' piederošajām komandām un ar pilnībā neatkarīgu dzinēju programmu, apgādā ''Aston Martin'' ar ''[[Honda Racing Corporation]]'' meitasuzņēmuma starpniecību. ''Aston Martin'' izmantoja ''[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' spēka agregātus kopš atgriešanās sportā, kas piegādāja dzinējus ''Aston Martin'' priekšgājējiem kopš {{f1|2009}}. ''Honda'' iepriekš sadarbojās ar ''Aston Martin'' priekšgājēju ''Jordan'' no {{f1|1998}}. līdz {{f1|2002}}. gadam.<ref name="AstonHondaSky" /><ref name="FordBull" /><ref>{{Ziņu atsauce |last=Richards |first=Giles |date=24 May 2023 |title=Honda to return to F1 in 2026 as engine manufacturer for Aston Martin |url=https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524033425/https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |archive-date=24 May 2023 |access-date=7 May 2024 |work=[[The Guardian]] |issn=0261-3077}}</ref> ''[[Renault]]'' pārtrauca piegādāt dzinējus ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]'' komandai no 2026. gada pēc sliktiem rezultātiem kopš hibrīddzinēju noteikumu sākuma {{f1|2014}}. gadā. Tādējādi 2026. gads ir pirmā sezona bez ''Renault'' kā dzinēju piegādātāja kopš {{f1|2000}}. gada čempionāta. ''Alpine'' kļuva par klientu komandu, nevis par pilnvērtīgu rūpnīcas komandu, kā tas bija kopš ''Renault'' atguva ''Team Enstone'' pirms {{f1|2016}}. gada sezonas.<ref name="RenaultShutdown"/> Sākot ar šo sezonu, ''Alpine'' kļuva par ''Mercedes'' klientu komandu, izmantojot viņu dzinējus un pārnesumkārbas; līdz šim brīdim {{f1|2015}}. gads bija pēdējā reize, kad ''Team Enstone'' versija izmantoja klientu ''Mercedes'' dzinējus, sacenšoties ar nosaukumu ''[[Lotus F1|Lotus]]''.<ref name="AlpineMercedes"/> === Pilotu izmaiņas === [[Serhio Peress]] un [[Valteri Botass]] atgriezās Formulā 1 ''Cadillac'' komandā. Peress iepriekš bija parakstījis divu gadu līgumu ar ''[[Red Bull Racing]]'' līdz 2026. gadam, taču to pēc abpusējas vienošanās pārtrauca {{f1|2024}}. gada sezonas beigās. Botass pēdējo reizi piedalījās sacensībās ''[[Sauber]]'' komandā 2024. gadā un bija viens no ''Mercedes'' rezerves pilotiem 2025. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Perez and Bottas to make F1 returns in 2026 with Cadillac |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |access-date=26 August 2025 |date=26 August 2025 |last=Barretto |first=Lawrence |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250826121700/https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |archive-date=26 August 2025}}</ref> [[Izaks Hadžars]] pārcēlās no ''[[Racing Bulls]]'' uz ''[[Red Bull Racing]]'', aizstājot [[Juki Cunoda|Juki Cunodu]], kurš kļuva par ''Red Bull'' testa un rezerves pilotu.<ref>{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Oracle Red Bull Racing Announces 2026 Driver Line-Up|url=https://www.redbullracing.com/int-en/oracle-red-bull-racing-announce-2026-driver-line-up|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Red Bull Racing]]}}</ref> Hadžara vietā stājās [[Arvids Lindblāds]], kuru paaugstināja no [[Formula 2]].<ref name="Hadjar">{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Our Driver Line-Up For 2026|url=https://www.visacashapprb.com/int-en/2026-driver-live-up-announcement|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Racing Bulls]]}}</ref> == Kalendārs == [[Attēls:Formula 1 all over the world-2026.svg|thumb|upright=1.3|Valstis, kurās 2026. gadā paredzēts rīkot ''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'', iezīmētas zaļā krāsā, un trašu atrašanās vietas atzīmētas ar melnu punktu. Bijušās rīkotājvalstis attēlotas tumši pelēkā krāsā, un bijušās rīkotājtrašu atrašanās vietas atzīmētas ar baltu punktu]] 2026. gada kalendārā, tāpat kā divās iepriekšējās sezonās, iekļautas divdesmit četras ''Grand Prix'' sacīkstes.<ref name="2026 calendar">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-reveals-calendar-for-2026-season.YctbMZWqBvrgyddrnauo8|title=Formula 1 reveals calendar for 2026 season|work=Formula 1|date=10 June 2025|access-date=10 June 2025}}</ref> [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[Maiami Grand Prix|Maiami]], [[Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' sacīkstes notiek sprinta formātā.<ref name="sprint">{{Ziņu atsauce |title=Formula 1 and FIA announce 2026 Sprint Calendar |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-and-fia-announce-2026-sprint-calendar.3PyLPAazrBNe8kQIS3wOfY |access-date=16 September 2025 |work=Formula 1}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="font-size: 85%;" ! data-sort-type="number" |Round ![[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] ![[F1 trašu saraksts|Trase]] ! class="unsortable" |Datums |- !1 |[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Austrālija}} [[Albertparks]], [[Melburna]] |8. marts |- !2 |[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Ķīna}} [[Šanhajas trase]], [[Šanhaja]] |15. marts |- !3 |[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Japāna}} [[Sudzukas trase]], [[Sudzuka]] |29. marts |- !- |<s>[[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']]</s> |<s>{{flaga|Bahreina}} [[Bahreinas Starptautiskā trase]], [[Sahira]]</s> |<s>12. aprīlis</s>{{efn|Atcelts Tuvajos Austrumos notiekošā konflikta dēļ.|name=Iran}} |- !- |<s>[[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']]</s> |<s>{{flaga|Saūda Arābija}} [[Džidas trase]], [[Džida]]</s> |<s>19. aprīlis</s>{{efn|name=Iran}} |- !4 |[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] |{{flaga|USA}} [[Maiami Starptautiskais autodroms]], [[Maiamigārdensa]] |3. maijs |- !5 |[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Kanāda}} [[Žila Vilnēva autodroms]], [[Monreāla]] |24. maijs |- !6 |[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] |{{flaga|Monako}} [[Monako trase]], [[Monako]] |7. jūnijs |- !7 |nowrap|[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Spānija}} [[Kataluņja Montmelo]], [[Monmelo]] |14. jūnijs |- !8 |[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Austrija}} ''[[Red Bull Rings]]'', [[Špīlberga]] |28. jūnijs |- !9 |[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Silverstonas trase]], [[Silverstona]] |5. jūlijs |- !10 |[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Beļģija}} [[Spā-Frankošampa]], [[Stavlo]] |19. jūlijs |- !11 |[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Ungārija}} [[Hungaroringa]], [[Modjoroda]] |26. jūlijs |- !12 |[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] |{{flaga|Nīderlande}} [[Zandvortas trase]], [[Zandvorta]] |23. augusts |- !13 |[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Itālija}} [[Moncas autodroms]], [[Monca]] |6. septembris |- !14 |[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Spānija}} [[Madring]]a, [[Madride]] |13. septembris |- !15 |[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Azerbaidžāna}} [[Baku pilsētas trase]], [[Baku]] |{{nowrap|26. septembris{{efn|Sestdienas sacīkstes.|name=Saturday race}}{{efn|[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] sākotnēji bija paredzēts 27. septembrī, bet pēc rīkotāja un attiecīgo valdības ieinteresēto personu lūguma to pārcēla par vienu dienu agrāk, lai sacīkstes nebūtu vienā dienā ar Atceres dienu.<ref name="2026 calendar"/><ref name="test">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-confirms-2026-pre-season-testing-dates-and-issues-calendar-update.5VKfdqe7JcdsCJcEnQE0xw|title=Formula 1 confirms 2026 pre-season testing dates and issues calendar update|work=Formula 1|date=30 June 2025|access-date=30 June 2025}}</ref>}}}} |- !16 |[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] |{{flaga|Singapūra}} [[Marinas līča ielu trase]], [[Singapūra]] |11. oktobris |- !17 |[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] |{{flaga|ASV}} [[Amerikas trase]], [[Ostina]] |25. oktobris |- !18 |[[Meksikas Grand Prix|Meksikas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Meksika}} [[Brāļu Rodrigesu autodroms]], [[Mehiko]] |1. novembris |- !19 |[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] |{{flaga|Brazīlija}} [[Interlaguša]], [[Sanpaulu]] |8. novembris |- !20 |[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ASV}} [[Lasvegasas trase]], [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]] |21. novembris{{efn|name=Saturday race}} |- !21 |[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] |{{flaga|Katara}} [[Lūseila Starptautiskā trase]], [[Lūseila]] |29. novembris |- !22 |[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] |{{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} [[Jasmarinas trase]], [[Abū Dabī]] |6. decembris |- ! colspan="4" |Avots:<ref name="2026 calendar"/> |} {{notelist}} == Sezonas kopsavilkums == === Pirmssezonas === Tika aizvadīti trīs pirmssezonas testi, kas ir ievērojams vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu testēšanas programmām, lai pārbaudītu jaunās šasijas un dzinēja normas.<ref>{{Ziņu atsauce |date=2 October 2024 |title=F1 Commission rules out 'rookie race' for this year – but concept will be explored for 2025 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |access-date=5 October 2024 |work=Formula 1 |publisher=[[Formula One Group|Formula One Administration]] |archive-date=13 November 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241113191009/https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |dead-url=no}}</ref> Pirmie testa braucieni bija privātie (slēgtie), kas notika [[Kataluņja Montmelo|Kataluņjas Montmelo trasē]] no 26. līdz 30. janvārim, un komandām bija atļauts piedalīties ne vairāk kā trīs no piecām dienām. Privātajos testa braucienos piedalījās visas komandas, izņemot ''[[Williams F1|Williams]]''.<ref name="test"/><ref>{{Ziņu atsauce |last1=Cleeren |first1=Filip |title=Williams missed Barcelona F1 test due to production delays, denies significant weight issue |url=https://www.autosport.com/f1/news/williams-missed-barcelona-f1-test-due-to-production-delays-denies-significant-weight-issue/10793546/ |access-date=2 February 2026 |work=Autosport |date=28 January 2026}}</ref> [[Luiss Hamiltons]] (''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'') uzrādīja ātrāko laiku piecu dienu testā.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Saunders |first1=Nate |title=Lewis Hamilton finishes F1 testing on top for Ferrari, McLaren also show progress in Barcelona |url=https://www.espn.com/f1/story/_/id/47779595/lewis-hamilton-finishes-f1-testing-top-ferrari-mclaren-progress-barcelona |access-date=4 February 2026 |work=ESPN |date=30 January 2026}}</ref> Otrie testa braucieni notika [[Bahreinas Starptautiskā trase|Bahreinas Starptautiskajā trasē]] no 11. līdz 13. februārim, un [[Kimi Antonelli]] (''[[Mercedes F1|Mercedes]]'') uzrādīja ātrāko laiku trīs dienu testā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/mercedes-duo-leads-the-way-on-final-day-in-sakhir/|title=Mercedes duo leads the way on final day in Sakhir|publisher=Pirelli.com|date=13 February 2026|access-date=13 February 2026}}</ref> Trešie testa braucieni notika tajā pašā trasē no 18. līdz 20. februārim, un [[Šarls Leklērs]] (''Ferrari'') uzrādīja ātrāko laiku visā trīs dienu testā.<ref name="test"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/leclerc-finishes-on-top-as-lengthy-bahrain-testing-concludes/|title=Leclerc finishes on top as lengthy Bahrain testing concludes|publisher=Pirelli.com|date=20 February 2026|access-date=20 February 2026}}</ref> === Sezonas sākums === Pirmās sezonas sacīkstes bija [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] un tajās ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' pilots [[Džordžs Rasels]] izcīnīja ''pole position'', apsteidzot komandas biedru [[Kimi Antonelli]]. [[Izaks Hadžars]] savā debijā ''[[Red Bull Racing|Red Bull komandā]]'' kvalificējās trešais.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=7 March 2025 |title=Russell storms to pole position for season-opening Australian GP as Verstappen crashes out|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-storms-to-pole-position-for-the-season-opening-australian-gp-as.59kj0cIRcQVqXUSKPp5KzG |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Rasels nodrošināja sev uzvaru, Antonelli finišēja otrais. [[Šarls Leklērs|Leklērs]] finišēja trešais, bet Hamiltons finišēja ceturtais. Pašreizējais pasaules čempions [[Lando Noriss]] no ''[[McLaren]]'' komandas finišēja piektais, būdams vienīgais komandas dalībnieks, kurš finišēja pēc [[Oskars Piastri|Oskara Piastri]] avārijas pirms sacīkstēm. [[Makss Verstapens]] atguvās no 20. starta pozīcijas, kas bija saistīta ar avāriju kvalifikācijā, un finišēja sestais, apsteidzot [[Olivers Bērmans|Oliveru Bērmanu]] un debitantu [[Arvids Lindblāds|Arvidu Lindblādu]]. [[Gabriels Bortoletu]] un [[Pjērs Gaslī]] iekļuva pirmajā desmitniekā un ieguva punktus. No sacīkstēm izstājās pieci piloti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |title=Russell wins action-packed Australian GP from Antonelli as Mercedes secure 1-2 finish |date=8 March 2025 |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=10 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260310044631/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |dead-url=no}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/classement.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com |language=Fr}}</ref> [[F1 čempionu saraksts|Pilotu čempionātā]] Rasels pirmo reizi karjerā izvirzījās vadībā ar 25 punktiem, apsteidzot savu komandas biedru Antonelli par 18 punktiem un Leklēru par 15 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 - Championship |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/championnat.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com}}</ref> [[Attēls:2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Post Race Celebration.jpg|thumb|[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] izcīņā [[Kimi Antonelli]] kļuva par jaunāko pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' Formula 1 vēsturē, un pirmo itāļu pilotu, kurš uzvarējis ''Grand Prix'' kopš 2006. gada]] Rasels ieguva savu pirmo ''pole position'' sprinta sacīkstēs [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']], apsteidzot Antonelli un Norisu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=13 March 2025 |title=Russell clinches pole position in China Sprint Qualifying ahead of Antonelli|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clinches-pole-position-in-china-sprint-qualifying-ahead-of-antonelli.5jusmBWV5jpO0919j6RzYg |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Pirmajos apļos Hamiltons izvirzījās vadībā, vairākas reizes apmainoties pozīcijām ar Raselu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell reflects on ‘pretty fun’ Sprint win in China as he admits being ‘caught off guard’ by Hamilton battle |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=14 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260314053437/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |dead-url=no}}</ref> Hamiltons un Leklērs cīnījās par vietām uz goda pjedestāla, pēdējam iegūstot pārsvaru. Antonelli pirmajos apļos noslīdēja zemāk, taču viņa atgriešanos uz otrajā vietu izjauca sods par sadursmi ar Hadžaru pirmajā aplī, un viņš galu galā finišēja piektais. Tādējādi goda pjedestālu noslēdza Rasels, Leklērs un Hamiltons.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell wins thrilling China Sprint from Ferrari's Leclerc and Hamilton|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-thrilling-china-sprint-from-ferraris-leclerc-and-hamilton.3HLw6daSkBmV0rPREohMwQ |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Antonelli vēlāk kļuva par jaunāko Formula 1 pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' galvenajās sacīkstēs, savukārt komandas biedrs Rasels pēc formulas mehānisko problēmu novēršanas kvalificējās otrajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell to become F1's youngest ever Grand Prix polesitter in China|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-to-become-f1s-youngest-ever-grand-prix-polesitter-in.54Dx0kX9QiRCnSgIsxR71t |access-date=14 March 2026 |website=Statsf1.com}}</ref> Pirms sacīkstēm Noriss, Piastri, Bortoletu un [[Aleksandrs Albons|Albons]] nestartēja tehnisku problēmu dēļ. Pirmajā aplī Hamiltons izvirzījās vadībā jau pēc dažiem pirmajiem pagriezieniem, savukārt Leklērs apdzina Raselu izvirzoties otrajā pozīcijā. Pēc diviem apļiem Antonelli drīz vien atguva līderpozīcijas apdzenot Leklēru un Hamiltonu. Pēc tam, kad [[Lānss Strols|Strols]] palika pirmajā pagriezienā [[akumulatora baterija|akumulatora]] problēmas dēļ, lielākā daļa sacensību dalībnieku pārgāja uz viena [[pitstops|pitstopa]] stratēģiju. Pēc kā Antonelli saglabāja vadību un izcīnīja savu pirmo uzvaru, savukārt Hamiltons ieguva savu pirmo goda pjedestālu kopš 2024. gada [[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']]. Arī [[Franko Kolapinto|Kolapinto]] ieguva savus pirmos punktus ''[[Alpine F1|Alpine]]'' komandā un pirmos kopš 2024. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] ''Williams'' komandas sastāvā.<ref name="formula1.com">{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell for maiden F1 victory in China |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-for-maiden-f1-victory-in-china-as-hamilton-takes.5aJsWCPiRhp2euZctEwEYA |access-date=2026-03-16 |website=www.formula1.com |language=en}}</ref><ref name="formula1.com"/> Antonelli izcīnīja savu otro ''pole position'' [[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']], apsteidzot Raselu un Piastri. Pēc noslīdēšanas līdz sestajai vietai, Antonelli veiksmīgi izmantoja drošības mašīnas izbraukšanu trasē, pēc Olivera Bērmana smagās ''[[Haas F1|Haas]]'' avārijas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Gianluca |date=2026-04-03 |title=The alarming factors that triggered Bearman’s 50G crash at F1 Japanese GP |url=https://www.autosport.com/f1/news/the-alarming-factors-that-triggered-bearmans-50g-crash-at-f1-japanese-gp/10809908/ |access-date=2026-04-03 |website=Autosport |language=en}}</ref> un saglabāja vadību, savukārt komandas biedrs Rasels finišēja ceturtais, īslaicīgi noslīdot rindā aiz abiem ''Ferrari'' (viņam izdevās apdzīt tikai Hamiltonu). Antonelli uzvara nozīmēja, ka viņš ieguva savas pirmās divas sekojošās uzvaras sezonā un apdzina Raselu, kļūstot par jaunāko pasaules pilotu čempionāta līderi; kļūstot arī par pirmo [[Itālija]]s pilotu čempionāta līderi kopš [[Alberto Askari]], kurš uzvarēja {{f1|1953}}. gada čempionātā. Aiz viņa Piastri, kuram šīs bija pirmās sezonas sacīkstes, un Leklērs noslēdza goda pjedestālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-takes-championship-lead-after-surging-to-victory-in-japan-from.4EC4uZc29IUEO2iE5nKpUp|title=Antonelli takes championship lead after surging to victory in Japan from Piastri and Leclerc|website=Formula1.com|date=29 March 2026|access-date=29 March 2026}}</ref> [[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] stājās spēkā vairākas izmaiņas spēka agregātā, kuras izstrādātas pēc ilgstošas ​​pārtraukuma. Lando Noriss pārvērta ''pole position'' sprinta izcīņā par uzvaru, apsteidzot Piastri un Leklēru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-beats-piastri-and-leclerc-to-victory-in-miami-sprint.4H4WI3lnIs7jOZ8lSBIp6X |title=Norris beats Piastri and Leclerc to victory in Miami Sprint |date=2 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=[[Formula One Management]] |website=Formula 1 |location=[[Miami International Autodrome]], Miami, Florida}}</ref> Antonelli ''pole position'' pārvērta par trešo uzvaru pēc kārtas, kļūstot par pirmo pilotu, kurš savas pirmās trīs secīgās ''pole positions'' pārvērta par uzvarām tajos pašos posmos. ''McLaren'' piloti Noriss un Piastri finišēja kāpjot uz goda pjedestāla. Sacīkstes bija notikumiem bagātas; Verstapens un Leklērs attiecīgi sacīkstes sākumā un beigās saslīdēja, kā rezultātā Leklēra formulai sabojāja priekšējo kreiso piekari. Tikmēr [[Liams Losons]], kura automašīnai bija problēmas, ietriecās Gaslī, kurš ietriecās sienā, un Izakā Hadžarā, kurš avarēja četrpadsmitā pagrieziena. Finišējot septītajā vietā, Kolapinto uzlaboja savu labāko rezultātu — desmito vietu, neskatoties uz to, ka sacīkstes sākumā viņš ietriecās [[Luiss Hamiltons|Hamiltonā]], atstājot pēdējam bojājumus, kas ietekmēja viņa automašīnas sniegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-thrilling-miami-grand-prix-from-norris-and-piastri.2bxaKuYKJjxlXx8KOJf7lc |title=Antonelli wins thrilling Miami Grand Prix from Norris and Piastri |date=3 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1 |location=Miami International Autodrome, Miami, Florida}}</ref> === Sezonas vidus === [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] [[Džordžs Rasels|Rasels]] izcīnīja sprinta sacensībās pirmās starta pozīcijas. Sprinta laikā viņš sastrīdējās ar komandas biedru [[Kimi Antonelli|Antonelli]], kurš vairākas reizes nobrauca no trases, cenšoties izvirzīties vadībā. Rasels galu galā uzvarēja sacensībās, apsteidzot [[Lando Noriss|Norisu]] un Antonelli, pēdējam noslīdot uz trešo vietu pēc tam, kad viņš vēlreiz mēģināja apdzīt Raselu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clings-on-to-win-canada-sprint-after-clashing-with-antonelli.6Ggn92sBNEdqizMYOT44fb |title=Russell clings on to win Canada Sprint after clashing with Antonelli |date=23 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}</ref> Pēc tam Rasels pašās sacīkstēs izcīnīja pirmās starta pozīcijas; atkal viņš cīnījās ar Antonelli par vadību, lai gan Rasels bija spiests izstāties no sacīkstēm un cīņas par uzvaru, Antonelli izcīnīja savu ceturto uzvaru pēc kārtas pēc spēka agregāta atteices. Tieši aiz viņa [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] uzlaboja savu augstāko rezultātu ''Ferrari'' komandā, finišējot otrajā vietā, [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]] izcīnot savu un ''Red Bull'' pirmo sezonas goda pjedestālu, atpaliekot no Hamiltona. Seši piloti izstājās, tostarp Noriss, kuram sabojājās pārnesumkārba, un [[Serhio Peress]], kuram ''Cadillac'' pirmo reizi izstājās spontānas piekares atteices dēļ. Tikmēr [[Franko Kolapinto]] finišēja sestajā vietā, bet [[Oskars Piastri]] izcīnīja bezjēdzīgu finišu, ietriecoties [[Aleksandrs Albons|Aleksandrā Albonā]] un radušos bojājumu dēļ viņš bija spiests doties boksos, saņemot desmit sekunžu sodu, kas apstiprināja viņa bezjēdzīgo finišu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-dramatic-canadian-grand-prix-as-russell-retires-amid-thrilling-mercedes-battle.MzvclJaqCidlYMUXonuDq |title=Antonelli wins dramatic Canadian Grand Prix as Russell retires amid thrilling Mercedes battle |date=24 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}</ref> [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] [[Monako trase|trases]] šaurā izkārtojuma un taišņu trūkuma dēļ formulām tika atspējota aktīvā aerodinamika. No ''Grand Prix'' izstājās Verstapens, [[Valteri Botass|Botass]], [[Olivers Bērmans|Bērmans]] un Noriss tehnisku problēmu dēļ, un tika piemēroti daudzi sodi. Tuvāk sacīkšu beigām avarēja [[Lānss Strols]] avarēja, pēc kā trasē izbrauca drošības mašīna; sekojošajā atkārtotajā startā [[Šarls Leklērs|Leklērs]] avarēja tieši tajā pašā līkumā, izsaucot ilgu sarkanā karoga laiku, kamēr tiesneši pārbaudīja trases segumu. Turklāt [[Karloss Sainss jaunākais|Karlosa Sainsa jaunākā]] punktu sērija Monako beidzās divu sadursmju dēļ ar [[Niko Hilkenbergs|Hilkenbergu]] un Kolapinto, Hilkenbergam par to saņemot desmit sekunžu laika sodu, kas liedza viņam iegūt punktus. Antonelli pārvērta savu ''pole position'' uzvarā, kļūstot par jaunāko Monako ''Grand Prix'' uzvarētāju un jaunāko, kurš sasniedzis ''grand chelem''. [[Izaks Hadžars]] kāpa uz goda pjedestāla pēc tam, kad [[Pjērs Gaslī]] saņēma divus piecu sekunžu sodus par ātruma pārsniegšanu boksu joslā sacīkstes laikā, kā rezultātā Gaslī noslīdēja no trešās uz septīto vietu. Hadžaru vēlāk pazemināja uz ceturto vietu, kad ''Alpine'' veiksmīgi pārsūdzēja sodus, atjaunojot Gaslī trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Benson |first=Andrew |title=Monaco Grand Prix: Pierre Gasly regains third place after Alpine successfully appeal against penalties |url=https://www.bbc.co.uk/sport/formula1/articles/cevlg742y3do |website=[[BBC Sport]] |date=12 June 2026 |access-date=12 June 2026}}</ref> [[Fernando Alonso]] izcīnīja ''Aston Martin'' pirmo punktu šajā sezonā pēc virknes piemēroto sodu, kuru rezultātā Peress sākotnēji provizoriski finišēja desmitajā vietā. Atkārtojot savu augstāko rezultātu Kanādā, Hamiltons ''Ferrari'' komandā finišēja otrajā vietā, bet viņa bijušais ''Mercedes'' komandas biedrs Rasels finišēja ārpus punktu zonas pēc soda par starta līnijas pārbraukšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-secures-brilliant-victory-in-chaotic-monaco-grand-prix-amid-multiple-shock-retirements.27e644586K83z0NZd6efsz|title=Antonelli secures brilliant victory in chaotic Monaco Grand Prix amid multiple shock retirements|website=Formula1.com|date=7 June 2026|access-date=7 June 2026}}</ref> [[Attēls:2026 Chinese GP - Ferrari - Lewis Hamilton - Qualifying.jpg|thumb|left|[[Luiss Hamiltons]] kļuva par vecāko ''Grand Prix'' uzvarētāju kopš [[Džeks Brebems|Džeka Brebema]] 1970. gadā, pēc tam, kad savu pirmo uzvaru ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' komandā ieguva [[Barselonas-Katalonijas Grand Prix|Barselonas-Katalonijas ''Grand Prix'']].]] Rasels uzvarēja divos no trim treniņbraucieniem un kvalifikācijā [[Barselonas-Katalonijas Grand Prix|Barselonas-Katalonijas ''Grand Prix'']] un bija gatavs uzvarēt sacīkstēs, pirms Fernando Alonso izstājās [[akumulatora baterija|akumulatora]] atteices dēļ. Tas ļāva virtuālajai drošības mašīnai un Luisam Hamiltonam, kurš brauca tieši aiz tās, samainīt riepas un apdzīt Raselu, izcīnot vadību. Turklāt Raselu vajāja Antonelli, kurš izstājās, pēc tā kā apdzina viņu un ierindojās otrajā pozīcijā. Tā rīkojoties, Antonelli ļāva Raselam atņemt viņam punktus. Galu galā Hamiltons izcīnīja savu pirmo uzvaru ''Ferrari'' komandā un pirmo uzvaru kopš 2024. gada [[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']]. Rasels finišēja otrais, bet Lando Noriss trešais, nodrošinot pirmo pilnībā britu Formula 1 goda pjedestālu kopš {{f1|1968}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/hamilton-claims-stellar-maiden-grand-prix-victory-for-ferrari-in-barcelona-as-antonelli-suffers-shock-retirement.4yCXiPLHUdcnl2BwNpqUIa|title=Hamilton claims stellar maiden Grand Prix victory for Ferrari in Barcelona as Antonelli suffers shock retirement|website=Formula1.com|date=14 June 2026|access-date=14 June 2026}}</ref> Rasels [[Austrijas Grand Prix|Austrijā]] ieguva savu otro ''pole position'' pēc kārtas, neskatoties uz to, ka pēdējā aplī bija spiests samazināt ātrumu dzeltenā karoga dēļ pēc incidenta, kurā bija iesaistīts Makss Verstapens. Viņš pārvērta ''pole position'' uzvarā (un atgriezās otrajā vietā braucēju čempionātā apdzenot Hamiltonu), atvairot Verstapena spiedienu, kurš atguvās pēc kvalifikācijas incidenta un ieņēma otro vietu. Antonelli noslēdza goda pjedestālu, finišējot 1,9 sekundes aiz Rasela un trīs desmitdaļas aiz Verstapena. Sacīkstes laikā bija vairāki abu ''Ferrari'' pilotu dueļi, Sainss izstājās boksu taisnē ar elektriskām problēmām, bet ''Cadillac'' Ppriekšlaicīgi izstājās bremžu pārkaršanas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-seals-victory-in-thrilling-austrian-grand-prix-ahead-of-verstappen-and-antonelli.5kjw8LmvWRcsaFgjCr8aWw|title=Russell seals victory in thrilling Austrian Grand Prix ahead of Verstappen and Antonelli|website=Formula1.com|date=28 June 2026|access-date=28 June 2026}}</ref> {{clear}} == Rezultāti un kopvērtējums == <div style="overflow-x: auto;"> {| class="wikitable sortable" style="font-size: 85%;" !Round !''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]''{{Efn|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[2026. gada Maiami Grand Prix|Maiami]], [[2026. gada Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[2026. gada Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' izcīņas notiks sprinta formātā.<ref name="sprint" />|name=sprint locations}} !nowrap|''Pole position''] !nowrap|Ātrākais aplis !nowrap|Uzvarētājs (pilots) !nowrap|Uzvarētājs (konstruktors) !class="unsortable"|{{piezīme|Atskaite|Sacīkšu atskaite}} |- ! 1 | {{flaga|Austrālija}}[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="MER" nowrap|{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Austrālijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 2 | {{flaga|Ķīna}}[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 3 | {{flaga|Japāna}}[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Japānas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 4 | {{flaga|ASV}}[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Maiami Grand Prix|Atskaite]] |- ! 5 | {{flaga|Kanāda}}[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Kanādas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 6 | {{flaga|Monako}}[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Monako Grand Prix|Atskaite]] |- ! 7 | {{flaga|Spānija}}[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]] | data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]] | data-sort-value="FER" |{{flaga|Itālija}} ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 8 | {{flaga|Austrija}}[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Austrijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 9 | {{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="LEC" |{{flaga|Monako}} [[Šarls Leklērs]] | data-sort-value="FER" |{{flaga|Itālija}} ''Ferrari'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 10 | {{flaga|Beļģija}}[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Beļģijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 11 | {{flaga|Ungārija}}[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Ungārijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 12 | {{flaga|Nīderlande}}[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Atskaite]] |- ! 13 | {{flaga|Itālija}}[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Itālijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 14 | {{flaga|Spānija}}[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Spānijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 15 | {{flaga|Azerbaidžāna}}[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Azerbaidžānas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 16 | {{flaga|Singapūra}}[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Singapūras Grand Prix|Atskaite]] |- ! 17 | {{flaga|ASV}}[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada ASV Grand Prix|Atskaite]] |- ! 18 | {{flaga|Meksika}}[[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Meksikas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 19 | {{flaga|Brazīlija}}[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Sanpaulu Grand Prix|Atskaite]] |- ! 20 | {{flaga|ASV}}[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Lasvegasas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 21 | {{flaga|Katara}}[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Kataras Grand Prix|Atskaite]] |- ! 22 | {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}}[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Abū Dabī Grand Prix|Atskaite]] |- class="sortbottom" !colspan="7"|Avots:<ref name="2026 calendar" /> |} </div> {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{F1 sezonas}} [[Kategorija:Formula 1 sezonas]] [[Kategorija:2026. gads sportā|F1]] dgtxlzz8ixuh78mssez7gxngvie0z4c 4490677 4490674 2026-07-05T19:00:24Z Baisulis 11523 /* Sezonas vidus */ papildināts..... 4490677 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=F1}} {{F1 sezona | Iepr = 2025 | Tagad = 2026 | Nākam = 2027 }} {{Vairāki attēli | perrow = 3/2 | total_width = 400 | image1 = Kimi Antonelli at the 2025 US Grand Prix in Austin, TX (cropped).jpg | image2 = 2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Qualifying.jpg | footer = [[Kimi Antonelli]] ir pašreizējais pasaules pilotu čempionāta līderis, kurš brauc ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' komandā, kas ir pašreizējā pasaules konstruktoru čempionāta līdere. }} '''2026. gada F1 sezona''', oficiāli '''2026. gada FIA Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|2026 FIA Formula One World Championship}}) ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (FIA) sankcionētās [[Formula 1|Pirmās formulas]] 77. čempionāta sezona. Čempionāts norinās divdesmit četrās ''Grand Prix'' sacīkstēs visā pasaulē. Tas sākās martā un noslēgsies decembrī. Piloti un komandas sacenšas attiecīgi par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules pilotu čempiona]] un [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Pasaules konstruktoru čempiona]] tituliem. [[Lando Noriss]] ir pašreizējais Pasaules pilotu čempions, savukārt ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' ir pašreizējie Pasaules konstruktoru čempioni. 2026. gada sezonā ir paredzētas būtiskas izmaiņas noteikumos, tostarp pārskatīta spēka agregāta konfigurācija un jauna aktīvā aerodinamika. ''[[Audi]]'', kas {{f1|2024}}. gadā iegādājās ''[[Sauber]]'', piedalās kā rūpnīcas komanda ar savu spēka agregātu, savukārt ''[[Cadillac]]'' debitē čempionātā, izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus, kas iezīmē pirmo reizi kopš {{f1|2016}}. gada, kad sacensībās piedalās vienpadsmitā komanda. ''[[Honda]]'', izmantojot savu meitasuzņēmumu ''[[Honda Racing Corporation]]'', noslēdza ekskluzīvu rūpnīcas komandas līgumu ar ''[[Aston Martin]]'' un piegādā viņiem savu spēka agregātu pēc pašreizējo attiecību pārtraukšanas ar ''[[Red Bull Racing]]''. ''[[Ford]]'' atgriezās sportā pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, atbalstot ''[[Red Bull Powertrains]]'', piegādājot spēka agregātus ''Red Bull Racing'' un ''[[Racing Bulls]]'' komandām. ''[[Renault]]'' vairs nav dzinēju piegādātājs, jo ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]'' pārgāja uz ''Mercedes'' spēka agregātiem. == Komandas un braucēji == Katrai komandai jābūt vismaz diviem braucējiem, pa vienam uz katru no divām obligātajām automašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/sites/default/files/fia_2026_f1_regulations_-_section_b_sporting_-_iss02_-_2024-12-11.pdf |title=2026 Formula One Sporting Regulations – Issue 2|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]] |date=11 December 2024|access-date=14 December 2024}}</ref> Visas komandas sacensībās izmanto ''[[Pirelli]]'' piegādātās riepas.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Pirelli to continue as Formula 1's exclusive tyre supplier until 2027 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |date=10 October 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240330165155/https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |archive-date=30 March 2024 |access-date=30 April 2024}}</ref> {|class="wikitable sortable" style="font-size:85%" !scope="col" rowspan="2"|Komandas pilnais nosaukums !scope="col" rowspan="2"|Konstruktors ! rowspan="2" class="unsortable" |Šasija ! rowspan="2" scope="col" nowrap |Dzinējs ! colspan="3" scope="col" class="unsortable" |Piloti |- !scope="col" class="unsortable"|Nr. !scope="col" class="unsortable"|Vārds !scope="col" class="unsortable"|Kārtas |- | data-sort-value="Alpine"| {{flaga|Francija}}''BWT Alpine F1 Team''<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/|title=BWT and Alpine F1 team combine forces in strategic partnership aimed at sustainability drive|publisher=BWT|date=11 February 2022|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220211164813/https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/ |archive-date=11 February 2022 |access-date=24 April 2024}}</ref> ! ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' | [[Alpine A526|A526]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Forbes |first1=Gonzalo |title=Alpine already working in wind tunnel on 2026 |url=https://www.autohebdof1.com/news/f1/alpine-already-working-in-wind-tunnel-on-2026.html |access-date=25 November 2025 |work=Auto Hebdo |date=8 January 2025}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref name="RenaultShutdown">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl|title=Alpine confirm they are to shut down works engine programme at the end of 2025|work=Formula 1|date=30 September 2024|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240930161623/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl |archive-date=30 September 2024 |access-date=30 September 2024}}</ref><ref name="AlpineMercedes">{{Ziņu atsauce|date=12 November 2024|title=Alpine to use Mercedes power units and gearboxes from 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241112114125/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |archive-date=12 November 2024 |access-date=12 November 2024}}</ref> |style="text-align:center"|10<br />43 |{{flaga|Francija}}[[Pjērs Gaslī]]<br />{{flaga|Argentīna}}[[Franko Kolapinto]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Aston Martin"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''Aston Martin [[Saudi Aramco|Aramco]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce|title=Honda to make full-scale F1 return in 2026 as they join forces with Aston Martin|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |date=24 May 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240411163915/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |archive-date=11 April 2024 |access-date=5 July 2024}}</ref> ! ''Aston Martin Aramco-Honda'' | [[Aston Martin AMR26|AMR26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jak Crawford to drive in maiden FP1 at Mexico City Grand Prix |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/jak-crawford-to-drive-in-maiden-fp1-at-mexico-city-grand-prix |website=Aston Martin F1 |access-date=25 November 2025}}</ref> | ''Honda RA626H''<ref name="AstonHondaSky">{{Ziņu atsauce |title=Aston Martin confirm Honda as F1 engine partner from 2026 as Japanese manufacturer makes official return to sport |url=https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |access-date=8 February 2024 |work=Sky Sports |date=24 May 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524092225/https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |archive-date=24 May 2023}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Vinel |first=Ben |date=20 January 2026 |title=Honda launches F1 2026 power unit in new partnership with Aston Martin |url=https://www.motorsport.com/f1/news/honda-f1-2026-aston-martin-power-unit/10791254/ |work=Motorsport |access-date=20 January 2026}}</ref> | style="text-align:center" |14<br />18 |{{flaga|Spānija}}[[Fernando Alonso]]<br />{{flaga|Kanāda}}[[Lānss Strols]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Williams"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''[[Atlassian]] Williams F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Mann-Bryans |first=Mark |title=Record title sponsorship for Williams F1 as Atlassian deal announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069/ |access-date=11 February 2025 |work=Autosport |date=11 February 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250211134608/https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069 |archive-date=11 February 2025}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.williamsf1.com/evolution-of-an-icon |title=Evolution of an icon |work=Williams F1 Team |date=3 November 2025 |access-date=3 November 2025}}</ref> !''[[Williams F1|Atlassian Williams]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' | [[Williams FW48|FW48]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 Pre-Season Testing Dates and Calendar Update Confirmed |url=https://www.williamsf1.com/posts/6b16cc71-b1a3-457c-8801-26590ae0bcd3/2026-pre-season-testing-dates-and-calendar-update-confirmed |website=Atlassian Williams Racing |access-date=25 November 2025}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Baldwin |first=Alan |editor-last1=Sarkar |editor-first1=Pritha |title=Williams F1 team to use Mercedes engines until at least 2030 |url=https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08/ |access-date=8 February 2024 |work=Reuters |date=8 January 2024}}</ref> |style="text-align:center"|23<br />55 |{{flaga|Taizeme}}[[Aleksandrs Albons]]<br />{{flaga|Spānija}}[[Karloss Sainss jaunākais]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Audi"|{{flaga|Vācija}}''Audi [[Revolut]] F1 Team''<ref name="AudiExpands" /><ref>{{Ziņu atsauce |last1=van Denderen |first1=Ludo |title=Bad news for Swiss F1 fans: Audi opts for German national anthem |url=https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |access-date=14 May 2024 |work=GPBlog |date=2 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250617061201/https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |archive-date=17 June 2025}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jon |title= Audi reveals new title sponsor for its F1 debut |url= https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut/ |work=The Race |date= 30 July 2025 |access-date=30 July 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250730082205/https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut |archive-date=30 July 2025}}</ref> ! ''Audi'' | [[Audi R26|R26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=12 November 2025 |title=Audi reveals new concept livery for its F1 debut in 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-concept-livery-for-its-f1-debut-in-2026/ |access-date=12 November 2025 |website=The Race}}</ref> | ''Audi AFR 26 Hybrid''<ref name="AudiExpands">{{Ziņu atsauce |title=Audi expands commitment to Formula 1 with 100% takeover of Sauber |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |access-date=7 May 2024 |work=Formula 1 |date=8 March 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240322022125/https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |archive-date=22 March 2024}}</ref> |style="text-align:center"|5<br />27 |{{flaga|Brazīlija}}[[Gabriels Bortoleto]]<br />{{flaga|Vācija}}[[Niko Hilkenbergs]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Cadillac"|{{flaga|ASV}}''Cadillac Formula 1 Team''<ref name="Cadillac">{{publikācijas atsauce |title=Statement on General Motors application to join FIA Formula One World Championship in 2026|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc |access-date=25 November 2024|date=25 November 2024|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20241125183206/https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc|archive-date=25 November 2024}}</ref><ref name="Cadillac GM">{{publikācijas atsauce |date=25 November 2024 |title=General Motors launches Cadillac Formula 1 Team and power unit |url=https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html dead-url=no |access-date=25 November 2024 |work=General Motors|archive-url=https://web.archive.org/web/20241126112427/https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html|archive-date=26 November 2024}}</ref><ref name="CadillacApproved">{{Ziņu atsauce |title=Cadillac receive final approval to join F1 grid in 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |access-date=7 March 2025 |date=7 March 2025 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250307165811/https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |archive-date=7 March 2025}}</ref> ! ''Cadillac-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | [[Cadillac MAC-26|MAC-26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=27 February 2026 |last=Gaillard |first=Fabien |title=Cadillac revela por fin el nombre de su primer coche de F1 que conducirá Checo Pérez |trans-title=Cadillac finally reveals the name of its first F1 car to be driven by Checo Pérez |url=https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |website=motorsport.com |access-date=27 February 2026 |language=es |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227164954/https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |archive-date=27 February 2026 |dead-url=no}}</ref> |''Ferrari 067/6''<ref name="Cadillac-Ferrari">{{Ziņu atsauce|title=Ferrari enters a multi-year agreement with Andretti Formula Racing |url=https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |date=10 December 2024 |access-date=10 December 2024 |work=Ferrari |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241210145151/https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |archive-date=10 December 2024 }}</ref> |style="text-align:center"|11<br />77 |{{flaga|Meksika}}[[Serhio Peress]]<br />{{flaga|Somija}}[[Valteri Botass]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Ferrari"|{{flaga|Itālija}}''Scuderia Ferrari [[HP (uzņēmums)|HP]]''<ref>{{publikācijas atsauce |title=Ferrari and HP Announce a Title Partnership |url=https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |work=HP |date=24 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240718101303/https://www.hp.com/us-en/newsroom/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |archive-date=18 July 2024 |access-date=24 April 2024}}</ref> ! ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | [[Ferrari SF-26|SF-26]]<ref>{{Ziņu atsauce |last=Cleeren |first=Filip |date=9 January 2026 |title=Ferrari reveals name for pivotal 2026 F1 car |url=https://motorsport.com/f1/news/ferrari-reveals-name-of-2026-f1-car/10788955/ |work=Motorsport |access-date=9 January 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref> | ''Ferrari 067/6''<ref name="TheRaceUntil2026">{{Ziņu atsauce |title=What engine every F1 team is using for 2026 rules |url=https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |access-date=16 October 2025 |work=The Race |date=26 August 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250920181834/https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines |archive-date=20 September 2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=23 January 2026 |title=SF-26, The New 2026 Ferrari Single-Seater |url=https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/sf-26 |access-date=23 January 2026 |website=Ferrari}}</ref> |style="text-align:center"|16<br />44 |{{flaga|Monako}}[[Šarls Leklērs]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Luiss Hamiltons]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Haas"|{{flaga|ASV}}''[[Toyota Gazoo Racing|TGR]] Haas F1 Team''<ref name="Race HAAS TOYOTA">{{Tīmekļa atsauce |date=4 December 2025 |last=Mitchell-Malm |first=Scott |title=Bigger Toyota deal prompts Haas rebrand for F1 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/bigger-toyota-deal-prompts-haas-rebrand-for-f1-2026/ |access-date=4 December 2025 |website=The Race}}</ref> ! ''[[Haas F1|Haas]]-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |[[Haas VF-26|VF-26]]<ref name="Race HAAS TOYOTA" /> | ''Ferrari 067/6''<ref>{{Ziņu atsauce|title=Haas to stick with Ferrari amid engine crisis|url=http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|date=30 August 2020|access-date=30 August 2020|work=Grand Prix|archive-date=30 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200830231958/http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|dead-url=no}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=McDonagh |first=Connor |title=Haas extend Ferrari technical partnership until the end of 2028 F1 season |url=https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716124119/https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |archive-date=16 July 2024 |access-date=16 July 2024 |work=Crash |date=16 July 2024}}</ref> |style="text-align:center"|31<br />87 |{{flaga|Francija}}[[Estebans Okons]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Olivers Bērmans]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="McLaren"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''McLaren [[Mastercard]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Smith |first=Luke |date=27 August 2025 |title=Why McLaren F1 finally said yes to Mastercard after a decade without a title sponsor |url=https://www.nytimes.com/athletic/6578523/2025/08/27/mclaren-mastercard-f1-title-sponsor/ |access-date=27 August 2025 |work=[[The New York Times]] |department=[[The Athletic]] |issn=0362-4331}}</ref> ! scope="row" nowrap | ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' |[[McLaren MCL40|MCL40]] | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=McLaren Formula 1 Team and Mercedes-Benz renew power unit agreement until 2030 |url=https://www.mclaren.com/racing/formula-1/2023/mclaren-formula-1-team-and-mercedes-benz-renew-power-unit-agreement-until-2030/ |access-date=22 December 2025 |website=[[McLaren]] |date=24 November 2023}}</ref> |style="text-align:center"|1<br />81 |{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lando Noriss]]<br />{{flaga|Austrālija}}[[Oskars Piastri]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Mercedes"|{{flaga|Vācija}}''Mercedes-AMG [[Petronas]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jonathan |title=Mercedes signs early Petronas deal extension ahead of new F1 2026 rules |url=https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |access-date=24 April 2024 |work=Motorsport.com |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220928082507/https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375422/ |archive-date=28 September 2022 |date=28 September 2022}}</ref> ! [[Mercedes-Benz in Formula One|Mercedes]] | [[Mercedes W17|F1 W17]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Mee |first1=Lydia |title=Mercedes announces W17 livery reveal date and 2026 F1 season launch event |url=https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-announces-w17-livery-reveal-date-and-2026-f1-season-launch-event/10788127/ |access-date=5 January 2026 |work=Motorsport.com}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref name="TheRaceUntil2026"/> |style="text-align:center"|12<br />63 |{{flaga|Itālija}}[[Kimi Antonelli]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Džordžs Rasels]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Racing Bulls"|{{flaga|Itālija}}''[[Visa Inc.|Visa]] [[Cash App]] Racing Bulls F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce|access-date=25 January 2024|date=24 January 2024|title=AlphaTauri's new name for 2024 is confirmed|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J.html|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20240319201242/https://www.formula1.com/en/latest/article/alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J|archive-date=19 March 2024}}</ref> !''[[Racing Bulls]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]'' |[[Racing Bulls VCARB 03|VCARB 03]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Racing Bulls VCARB 03 livery reveal: British teenager Arvid Lindblad hails 'surreal moment' ahead of rookie F1 season |url=https://www.skysports.com/f1/news/12433/13494645/racing-bulls-vcarb-03-livery-reveal-british-teenager-arvid-lindblad-hails-surreal-moment-ahead-of-rookie-f1-season |website=Sky Sports |access-date=16 January 2026 |date=16 January 2026}}</ref> |Red Bull Ford DM01<ref name="FordBull">{{publikācijas atsauce |date=3 February 2024 |title=Ford Returns To Formula 1; Strategic Partner To Oracle Red Bull Racing For 2026 Season And Beyond {{!}} Ford Media Center |url=https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230204013314/https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |archive-date=4 February 2023 |access-date=8 May 2024 |work=Ford |quote=Red Bull Ford will provide the power units for both the Oracle Red Bull Racing and Scuderia AlphaTauri teams from 2026 to at least 2030.}}</ref><ref name="F1 Mekies Engine">{{Tīmekļa atsauce |title=Mekies expects 'struggles' amid Red Bull power unit project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/bear-with-us-in-the-first-months-mekies-expecting-struggles-amid-challenge.6M3NWHmS1Wamy76dcM6sOD |access-date=16 January 2026 |website=Formula 1}}</ref> |style="text-align:center"|30<br />41 |{{flaga|Jaunzēlande}}[[Liams Losons]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Arvids Lindblāds]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- | data-sort-value="Red Bull Racing"|{{flaga|Austrija}}''[[Oracle Corporation|Oracle]] Red Bull Racing''<ref>{{Ziņu atsauce |date=9 February 2022 |title=Red Bull name tech firm Oracle as title sponsor in $500m deal |url=https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |work=ESPN |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220209233955/https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |archive-date=9 February 2022 |access-date=16 October 2025}}</ref> !''[[Red Bull Racing]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]'' |[[Red Bull Racing RB22|RB22]] | ''Red Bull Ford DM01''<ref name="FordBull" /><ref name="F1 Mekies Engine" /> |style="text-align:center"|3<br />6 |{{flaga|Nīderlande}}[[Makss Verstapens]]<br />{{flaga|Francija}}[[Izaks Hadžars]] | align="center" nowrap|1—9<br />1—9 |- class="sortbottom" | colspan="7" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" |'''Avoti:'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2026/2026-fia-formula-one-world-championship-entry|date=27 February 2026|title=2026 FIA Formula One World Championship – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile|access-date=6 March 2026}}</ref><ref name="entry lists">Oficiālie dalībnieku saraksti: * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_australian_grand_prix_-_entry_list_v2.pdf|title=2026 Australian Grand Prix – Entry List V2|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]]|date=6 March 2026|access-date=6 March 2026|last=Shetty|first=Nish|last2=Remmerie|first2=Matheiu|last3=Lamy|first3=Pedro|author-link3=Pedru Lami|first4=Matthew|last4=Selley|format=PDF|archive-date=6 March 2026|archive-url=https://web.archive.org/web/20260306025302/https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_australian_grand_prix_-_entry_list_v2.pdf|dead-url=no}} * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_chinese_grand_prix_-_entry_list.pdf|title=2026 Chinese Grand Prix – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile|date=13 March 2026|access-date=13 March 2026|last=Shetty|first=Nish|last2=Selley|first2=Matthew|last3=Lamy|first3=Pedro|first4=Zheng|last4=Honghai|format=PDF}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Ennser |first=Gerd |last2=Selley |first2=Matthew |last3=Zhou |first3=Xiaoxu |last4=Warwick |first4=Derek |author-link4=Dereks Vorviks |last5=Tsuge |first5=Kazuhiro |date=27 March 2026 |title=2026 Japanese Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_japanese_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=27 March 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Shetty|first=Nish |last2=Corsmit |first2=Natalie |last3=Liuzzi |first3=Vitantonio |author-link3=Vitantonio Liuci |last4=Pence |first4=Steve |date=1 May 2026 |title=2026 Miami Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_miami_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=1 May 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Connelly|first=Garry |last2=Geilhausen |first2=Tanja |last3=Lamy |first3=Pedro |last4=Demers |first4=Marcel |date=22 May 2026 |title=2026 Canadian Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_canadian_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=22 May 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Connelly|first=Garry |last2=Geilhausen |first2=Tanja |last3=Warwick |first3=Derek |last4=Calmes |first4=Jean-François |date=5 June 2026 |title=2026 Monaco Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_monaco_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=5 June 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Holter |first=Felix |last2=Corsmit |first2=Natalie |last3=Aleknavičius |first3=Kipras |last4=Warwick |first4=Derek |last5=Domingo |first5=David |date=12 June 2026 |title=2026 Barcelona-Catalunya Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_barcelona-catalunya_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=12 June 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} * {{Tīmekļa atsauce |last=Holter |first=Felix |last2=Baquelaine |first2=Loïc |last3=Lamy |first3=Pedro |last4=Singer |first4=Wilhelm |date=26 June 2026 |title=2026 Austrian Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_austrian_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=26 June 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}} </ref> * {{Tīmekļa atsauce |last=Ennser |first=Gerd |last2=Geilhausen |first2=Tanja |last3=Remmerie |first3=Mathieu |last4=Lamy |first4=Pedro |author-link4=Pedro Lamy |last5=Norbury |first5=Richard |date=3 July 2026 |title=2026 British Grand Prix – Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_british_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=3 July 2026 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}</ref> |} === Izmaiņas komandās === {{vairāki attēli | total_width = 400 | perrow = 2 | align = right | image1 = FIA F1 Austria 2026 Nr. 5 Bortoleto (3).jpg | image2 = FIA F1 Austria 2026 Nr. 11 Perez (3).jpg | footer = 2026. gadā čempionātā iesaistījās divi automašīnu ražotāji: ''[[Audi]]'' (pa kreisi) aizstāja ''[[Sauber]]'', lai sacenstos kā rūpnīcas komanda, savukārt ''[[Cadillac F1|Cadillac]]'' (pa labi) kļuva par vienpadsmito komandu čempionātā. }} {{vairāki attēli | total_width = 400 | perrow = 2 | image1 = Audi-Logo_2016.svg | image2 = Cadillac Wordmark 2021.svg | image3 = Ford_logo_flat.svg | image4 = Honda Racing logo (2022).svg | footer = ''[[Audi]]'' un ''[[Cadillac]]'' pirmo reizi piedalījās Formula 1 sacīkstēs, savukārt ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' atgriezās pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada. ''[[Honda]]'' atgriezās kā neatkarīgs dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2021}}. gada. }} ''[[Cadillac]]'' kļuva par vienpadsmito komandu, iezīmējot ''Cadillac'' pirmo dalību šajā sērijā un pirmo jauno komandu starta režģī kopš ''[[Haas F1|Haas]]'' {{f1|2016}}. gada. Komanda, sākotnēji izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus un pārnesumkārbas,<ref name="Cadillac"/><ref name="Cadillac GM"/><ref name="CadillacApproved" /><ref name="Cadillac-Ferrari"/> pārgāja uz spēka agregātu, ko izstrādāja tās mātesuzņēmums ''[[General Motors]]'' sadarbībā ar ''TWG Motorsports''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=9 January 2025 |title=General Motors announce formation of new power units company for Cadillac F1 project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20260206170350/https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |archive-date=6 February 2026 |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}</ref> Šī spēka agregātu programma saņēmusi FIA apstiprinājumu, un to ir paredzēts ieviest no 2029. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=23 April 2025 |title=GM Performance Power Units approved as F1 power unit supplier |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/gm-performance-power-units-approved-as-f1-power-unit-supplier.5twHKYOWujAHaAFq2q79Zf |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}</ref> ''Cadillac'' iepriekš mēģināja iekļūt Formula 1 sacensībās kopā ar ''[[Andretti Global]]''.<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.andrettiautosport.com/news/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |title=Andretti Global and General Motors Team Up in F1 Pursuit |publisher=Andretti Autosport |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716065011/https://andrettiglobal.com/news/2023/01/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |archive-date=16 July 2024 |access-date=6 January 2023}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|url=https://media.cadillac.com/media/us/en/cadillac/news.detail.html/content/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |title=Andretti and Cadillac to pursue opportunity to compete in FIA Formula One World Championship |publisher=Cadillac |location=US |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241130063030/https://news.cadillac.com/newsroom.detail.html/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |archive-date=30 November 2024 |access-date=6 January 2023}}</ref> Pēc dzinēju regulējuma izmaiņām Formula 1 sacensībās, tajās iesaistījās trīs jauni dzinēju ražotāji. ''[[Audi]]'' pirmo reizi ienāca šajā sporta veidā, {{f1|2024}}. gadā iegādājoties esošo ''[[Sauber]]'' komandu. ''Audi'' priekštecis, uzņēmums ''[[Auto Union]]'', piedalījās ''Grand Prix'' sacīkstēs pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un pasaules čempionāta pirmsākumiem {{f1|1950}}. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Hughes |first1=Mark |title=Audi has gone grand prix racing before - sort of |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |access-date=22 April 2025 |work=The Race |date=26 August 2022 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220826135247/https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |archive-date=26 August 2022}}</ref> Komanda 2024. un {{f1|2025}}. gadā sacentās ar nosaukumu ''[[Kick|Kick Sauber]]'', izmantojot ''Ferrari'' dzinējus, pirms 2026. gadā kļuva par ''Audi'' rūpnīcas komandu. Tādējādi ''Ferrari'' piegādā dzinējus ''Haas'' un ''Cadillac'' komandām.<ref name="AudiExpands" /><ref>{{Ziņu atsauce |last=Doyle |first=Michael| date=26 April 2024 |title=Nico's 'career renaissance' continues as Audi makes their first big move in F1 |url=https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240426210220/https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |archive-date=26 April 2024 |access-date=7 May 2024 |work=ABC News}}</ref> ''Ford'' atgriezās Formula 1 kā dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, kad tas piegādāja dzinējus komandai ''[[Jordan Grand Prix|Jordan]]''.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Smith |first1=Luke |last2=Newbold |first2=James |title=Cosworth: F1 return not on radar despite Ford's comeback |url=https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |work=Motorsport.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20230209040455/https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |archive-date=9 February 2023 |access-date=25 September 2024 |date=8 February 2023}}</ref> Uzņēmums izveidoja sadarbību ar ''[[Red Bull Powertrains]]'', kas piegādā dzinējus ''[[Red Bull Racing]]'' un viņu otrajai komandai ''[[Racing Bulls]]''. ''[[Honda]]'', kas daļēji izstājās no Formula 1 {{f1|2021}}. gadā, palika ''Red Bull Powertrains'' partneris, tomēr aizejot no abām ''[[Red Bull]]'' piederošajām komandām un ar pilnībā neatkarīgu dzinēju programmu, apgādā ''Aston Martin'' ar ''[[Honda Racing Corporation]]'' meitasuzņēmuma starpniecību. ''Aston Martin'' izmantoja ''[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' spēka agregātus kopš atgriešanās sportā, kas piegādāja dzinējus ''Aston Martin'' priekšgājējiem kopš {{f1|2009}}. ''Honda'' iepriekš sadarbojās ar ''Aston Martin'' priekšgājēju ''Jordan'' no {{f1|1998}}. līdz {{f1|2002}}. gadam.<ref name="AstonHondaSky" /><ref name="FordBull" /><ref>{{Ziņu atsauce |last=Richards |first=Giles |date=24 May 2023 |title=Honda to return to F1 in 2026 as engine manufacturer for Aston Martin |url=https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524033425/https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |archive-date=24 May 2023 |access-date=7 May 2024 |work=[[The Guardian]] |issn=0261-3077}}</ref> ''[[Renault]]'' pārtrauca piegādāt dzinējus ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]'' komandai no 2026. gada pēc sliktiem rezultātiem kopš hibrīddzinēju noteikumu sākuma {{f1|2014}}. gadā. Tādējādi 2026. gads ir pirmā sezona bez ''Renault'' kā dzinēju piegādātāja kopš {{f1|2000}}. gada čempionāta. ''Alpine'' kļuva par klientu komandu, nevis par pilnvērtīgu rūpnīcas komandu, kā tas bija kopš ''Renault'' atguva ''Team Enstone'' pirms {{f1|2016}}. gada sezonas.<ref name="RenaultShutdown"/> Sākot ar šo sezonu, ''Alpine'' kļuva par ''Mercedes'' klientu komandu, izmantojot viņu dzinējus un pārnesumkārbas; līdz šim brīdim {{f1|2015}}. gads bija pēdējā reize, kad ''Team Enstone'' versija izmantoja klientu ''Mercedes'' dzinējus, sacenšoties ar nosaukumu ''[[Lotus F1|Lotus]]''.<ref name="AlpineMercedes"/> === Pilotu izmaiņas === [[Serhio Peress]] un [[Valteri Botass]] atgriezās Formulā 1 ''Cadillac'' komandā. Peress iepriekš bija parakstījis divu gadu līgumu ar ''[[Red Bull Racing]]'' līdz 2026. gadam, taču to pēc abpusējas vienošanās pārtrauca {{f1|2024}}. gada sezonas beigās. Botass pēdējo reizi piedalījās sacensībās ''[[Sauber]]'' komandā 2024. gadā un bija viens no ''Mercedes'' rezerves pilotiem 2025. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Perez and Bottas to make F1 returns in 2026 with Cadillac |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |access-date=26 August 2025 |date=26 August 2025 |last=Barretto |first=Lawrence |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250826121700/https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |archive-date=26 August 2025}}</ref> [[Izaks Hadžars]] pārcēlās no ''[[Racing Bulls]]'' uz ''[[Red Bull Racing]]'', aizstājot [[Juki Cunoda|Juki Cunodu]], kurš kļuva par ''Red Bull'' testa un rezerves pilotu.<ref>{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Oracle Red Bull Racing Announces 2026 Driver Line-Up|url=https://www.redbullracing.com/int-en/oracle-red-bull-racing-announce-2026-driver-line-up|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Red Bull Racing]]}}</ref> Hadžara vietā stājās [[Arvids Lindblāds]], kuru paaugstināja no [[Formula 2]].<ref name="Hadjar">{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Our Driver Line-Up For 2026|url=https://www.visacashapprb.com/int-en/2026-driver-live-up-announcement|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Racing Bulls]]}}</ref> == Kalendārs == [[Attēls:Formula 1 all over the world-2026.svg|thumb|upright=1.3|Valstis, kurās 2026. gadā paredzēts rīkot ''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'', iezīmētas zaļā krāsā, un trašu atrašanās vietas atzīmētas ar melnu punktu. Bijušās rīkotājvalstis attēlotas tumši pelēkā krāsā, un bijušās rīkotājtrašu atrašanās vietas atzīmētas ar baltu punktu]] 2026. gada kalendārā, tāpat kā divās iepriekšējās sezonās, iekļautas divdesmit četras ''Grand Prix'' sacīkstes.<ref name="2026 calendar">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-reveals-calendar-for-2026-season.YctbMZWqBvrgyddrnauo8|title=Formula 1 reveals calendar for 2026 season|work=Formula 1|date=10 June 2025|access-date=10 June 2025}}</ref> [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[Maiami Grand Prix|Maiami]], [[Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' sacīkstes notiek sprinta formātā.<ref name="sprint">{{Ziņu atsauce |title=Formula 1 and FIA announce 2026 Sprint Calendar |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-and-fia-announce-2026-sprint-calendar.3PyLPAazrBNe8kQIS3wOfY |access-date=16 September 2025 |work=Formula 1}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="font-size: 85%;" ! data-sort-type="number" |Round ![[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] ![[F1 trašu saraksts|Trase]] ! class="unsortable" |Datums |- !1 |[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Austrālija}} [[Albertparks]], [[Melburna]] |8. marts |- !2 |[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Ķīna}} [[Šanhajas trase]], [[Šanhaja]] |15. marts |- !3 |[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Japāna}} [[Sudzukas trase]], [[Sudzuka]] |29. marts |- !- |<s>[[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']]</s> |<s>{{flaga|Bahreina}} [[Bahreinas Starptautiskā trase]], [[Sahira]]</s> |<s>12. aprīlis</s>{{efn|Atcelts Tuvajos Austrumos notiekošā konflikta dēļ.|name=Iran}} |- !- |<s>[[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']]</s> |<s>{{flaga|Saūda Arābija}} [[Džidas trase]], [[Džida]]</s> |<s>19. aprīlis</s>{{efn|name=Iran}} |- !4 |[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] |{{flaga|USA}} [[Maiami Starptautiskais autodroms]], [[Maiamigārdensa]] |3. maijs |- !5 |[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Kanāda}} [[Žila Vilnēva autodroms]], [[Monreāla]] |24. maijs |- !6 |[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] |{{flaga|Monako}} [[Monako trase]], [[Monako]] |7. jūnijs |- !7 |nowrap|[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Spānija}} [[Kataluņja Montmelo]], [[Monmelo]] |14. jūnijs |- !8 |[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Austrija}} ''[[Red Bull Rings]]'', [[Špīlberga]] |28. jūnijs |- !9 |[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Silverstonas trase]], [[Silverstona]] |5. jūlijs |- !10 |[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Beļģija}} [[Spā-Frankošampa]], [[Stavlo]] |19. jūlijs |- !11 |[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Ungārija}} [[Hungaroringa]], [[Modjoroda]] |26. jūlijs |- !12 |[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] |{{flaga|Nīderlande}} [[Zandvortas trase]], [[Zandvorta]] |23. augusts |- !13 |[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Itālija}} [[Moncas autodroms]], [[Monca]] |6. septembris |- !14 |[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Spānija}} [[Madring]]a, [[Madride]] |13. septembris |- !15 |[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Azerbaidžāna}} [[Baku pilsētas trase]], [[Baku]] |{{nowrap|26. septembris{{efn|Sestdienas sacīkstes.|name=Saturday race}}{{efn|[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] sākotnēji bija paredzēts 27. septembrī, bet pēc rīkotāja un attiecīgo valdības ieinteresēto personu lūguma to pārcēla par vienu dienu agrāk, lai sacīkstes nebūtu vienā dienā ar Atceres dienu.<ref name="2026 calendar"/><ref name="test">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-confirms-2026-pre-season-testing-dates-and-issues-calendar-update.5VKfdqe7JcdsCJcEnQE0xw|title=Formula 1 confirms 2026 pre-season testing dates and issues calendar update|work=Formula 1|date=30 June 2025|access-date=30 June 2025}}</ref>}}}} |- !16 |[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] |{{flaga|Singapūra}} [[Marinas līča ielu trase]], [[Singapūra]] |11. oktobris |- !17 |[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] |{{flaga|ASV}} [[Amerikas trase]], [[Ostina]] |25. oktobris |- !18 |[[Meksikas Grand Prix|Meksikas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Meksika}} [[Brāļu Rodrigesu autodroms]], [[Mehiko]] |1. novembris |- !19 |[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] |{{flaga|Brazīlija}} [[Interlaguša]], [[Sanpaulu]] |8. novembris |- !20 |[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ASV}} [[Lasvegasas trase]], [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]] |21. novembris{{efn|name=Saturday race}} |- !21 |[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] |{{flaga|Katara}} [[Lūseila Starptautiskā trase]], [[Lūseila]] |29. novembris |- !22 |[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] |{{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} [[Jasmarinas trase]], [[Abū Dabī]] |6. decembris |- ! colspan="4" |Avots:<ref name="2026 calendar"/> |} {{notelist}} == Sezonas kopsavilkums == === Pirmssezonas === Tika aizvadīti trīs pirmssezonas testi, kas ir ievērojams vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu testēšanas programmām, lai pārbaudītu jaunās šasijas un dzinēja normas.<ref>{{Ziņu atsauce |date=2 October 2024 |title=F1 Commission rules out 'rookie race' for this year – but concept will be explored for 2025 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |access-date=5 October 2024 |work=Formula 1 |publisher=[[Formula One Group|Formula One Administration]] |archive-date=13 November 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241113191009/https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |dead-url=no}}</ref> Pirmie testa braucieni bija privātie (slēgtie), kas notika [[Kataluņja Montmelo|Kataluņjas Montmelo trasē]] no 26. līdz 30. janvārim, un komandām bija atļauts piedalīties ne vairāk kā trīs no piecām dienām. Privātajos testa braucienos piedalījās visas komandas, izņemot ''[[Williams F1|Williams]]''.<ref name="test"/><ref>{{Ziņu atsauce |last1=Cleeren |first1=Filip |title=Williams missed Barcelona F1 test due to production delays, denies significant weight issue |url=https://www.autosport.com/f1/news/williams-missed-barcelona-f1-test-due-to-production-delays-denies-significant-weight-issue/10793546/ |access-date=2 February 2026 |work=Autosport |date=28 January 2026}}</ref> [[Luiss Hamiltons]] (''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'') uzrādīja ātrāko laiku piecu dienu testā.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Saunders |first1=Nate |title=Lewis Hamilton finishes F1 testing on top for Ferrari, McLaren also show progress in Barcelona |url=https://www.espn.com/f1/story/_/id/47779595/lewis-hamilton-finishes-f1-testing-top-ferrari-mclaren-progress-barcelona |access-date=4 February 2026 |work=ESPN |date=30 January 2026}}</ref> Otrie testa braucieni notika [[Bahreinas Starptautiskā trase|Bahreinas Starptautiskajā trasē]] no 11. līdz 13. februārim, un [[Kimi Antonelli]] (''[[Mercedes F1|Mercedes]]'') uzrādīja ātrāko laiku trīs dienu testā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/mercedes-duo-leads-the-way-on-final-day-in-sakhir/|title=Mercedes duo leads the way on final day in Sakhir|publisher=Pirelli.com|date=13 February 2026|access-date=13 February 2026}}</ref> Trešie testa braucieni notika tajā pašā trasē no 18. līdz 20. februārim, un [[Šarls Leklērs]] (''Ferrari'') uzrādīja ātrāko laiku visā trīs dienu testā.<ref name="test"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/leclerc-finishes-on-top-as-lengthy-bahrain-testing-concludes/|title=Leclerc finishes on top as lengthy Bahrain testing concludes|publisher=Pirelli.com|date=20 February 2026|access-date=20 February 2026}}</ref> === Sezonas sākums === Pirmās sezonas sacīkstes bija [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] un tajās ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' pilots [[Džordžs Rasels]] izcīnīja ''pole position'', apsteidzot komandas biedru [[Kimi Antonelli]]. [[Izaks Hadžars]] savā debijā ''[[Red Bull Racing|Red Bull komandā]]'' kvalificējās trešais.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=7 March 2025 |title=Russell storms to pole position for season-opening Australian GP as Verstappen crashes out|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-storms-to-pole-position-for-the-season-opening-australian-gp-as.59kj0cIRcQVqXUSKPp5KzG |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Rasels nodrošināja sev uzvaru, Antonelli finišēja otrais. [[Šarls Leklērs|Leklērs]] finišēja trešais, bet Hamiltons finišēja ceturtais. Pašreizējais pasaules čempions [[Lando Noriss]] no ''[[McLaren]]'' komandas finišēja piektais, būdams vienīgais komandas dalībnieks, kurš finišēja pēc [[Oskars Piastri|Oskara Piastri]] avārijas pirms sacīkstēm. [[Makss Verstapens]] atguvās no 20. starta pozīcijas, kas bija saistīta ar avāriju kvalifikācijā, un finišēja sestais, apsteidzot [[Olivers Bērmans|Oliveru Bērmanu]] un debitantu [[Arvids Lindblāds|Arvidu Lindblādu]]. [[Gabriels Bortoletu]] un [[Pjērs Gaslī]] iekļuva pirmajā desmitniekā un ieguva punktus. No sacīkstēm izstājās pieci piloti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |title=Russell wins action-packed Australian GP from Antonelli as Mercedes secure 1-2 finish |date=8 March 2025 |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=10 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260310044631/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |dead-url=no}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/classement.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com |language=Fr}}</ref> [[F1 čempionu saraksts|Pilotu čempionātā]] Rasels pirmo reizi karjerā izvirzījās vadībā ar 25 punktiem, apsteidzot savu komandas biedru Antonelli par 18 punktiem un Leklēru par 15 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 - Championship |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/championnat.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com}}</ref> [[Attēls:2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Post Race Celebration.jpg|thumb|[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] izcīņā [[Kimi Antonelli]] kļuva par jaunāko pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' Formula 1 vēsturē, un pirmo itāļu pilotu, kurš uzvarējis ''Grand Prix'' kopš 2006. gada]] Rasels ieguva savu pirmo ''pole position'' sprinta sacīkstēs [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']], apsteidzot Antonelli un Norisu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=13 March 2025 |title=Russell clinches pole position in China Sprint Qualifying ahead of Antonelli|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clinches-pole-position-in-china-sprint-qualifying-ahead-of-antonelli.5jusmBWV5jpO0919j6RzYg |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Pirmajos apļos Hamiltons izvirzījās vadībā, vairākas reizes apmainoties pozīcijām ar Raselu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell reflects on ‘pretty fun’ Sprint win in China as he admits being ‘caught off guard’ by Hamilton battle |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=14 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260314053437/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |dead-url=no}}</ref> Hamiltons un Leklērs cīnījās par vietām uz goda pjedestāla, pēdējam iegūstot pārsvaru. Antonelli pirmajos apļos noslīdēja zemāk, taču viņa atgriešanos uz otrajā vietu izjauca sods par sadursmi ar Hadžaru pirmajā aplī, un viņš galu galā finišēja piektais. Tādējādi goda pjedestālu noslēdza Rasels, Leklērs un Hamiltons.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell wins thrilling China Sprint from Ferrari's Leclerc and Hamilton|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-thrilling-china-sprint-from-ferraris-leclerc-and-hamilton.3HLw6daSkBmV0rPREohMwQ |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Antonelli vēlāk kļuva par jaunāko Formula 1 pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' galvenajās sacīkstēs, savukārt komandas biedrs Rasels pēc formulas mehānisko problēmu novēršanas kvalificējās otrajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell to become F1's youngest ever Grand Prix polesitter in China|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-to-become-f1s-youngest-ever-grand-prix-polesitter-in.54Dx0kX9QiRCnSgIsxR71t |access-date=14 March 2026 |website=Statsf1.com}}</ref> Pirms sacīkstēm Noriss, Piastri, Bortoletu un [[Aleksandrs Albons|Albons]] nestartēja tehnisku problēmu dēļ. Pirmajā aplī Hamiltons izvirzījās vadībā jau pēc dažiem pirmajiem pagriezieniem, savukārt Leklērs apdzina Raselu izvirzoties otrajā pozīcijā. Pēc diviem apļiem Antonelli drīz vien atguva līderpozīcijas apdzenot Leklēru un Hamiltonu. Pēc tam, kad [[Lānss Strols|Strols]] palika pirmajā pagriezienā [[akumulatora baterija|akumulatora]] problēmas dēļ, lielākā daļa sacensību dalībnieku pārgāja uz viena [[pitstops|pitstopa]] stratēģiju. Pēc kā Antonelli saglabāja vadību un izcīnīja savu pirmo uzvaru, savukārt Hamiltons ieguva savu pirmo goda pjedestālu kopš 2024. gada [[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']]. Arī [[Franko Kolapinto|Kolapinto]] ieguva savus pirmos punktus ''[[Alpine F1|Alpine]]'' komandā un pirmos kopš 2024. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] ''Williams'' komandas sastāvā.<ref name="formula1.com">{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell for maiden F1 victory in China |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-for-maiden-f1-victory-in-china-as-hamilton-takes.5aJsWCPiRhp2euZctEwEYA |access-date=2026-03-16 |website=www.formula1.com |language=en}}</ref><ref name="formula1.com"/> Antonelli izcīnīja savu otro ''pole position'' [[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']], apsteidzot Raselu un Piastri. Pēc noslīdēšanas līdz sestajai vietai, Antonelli veiksmīgi izmantoja drošības mašīnas izbraukšanu trasē, pēc Olivera Bērmana smagās ''[[Haas F1|Haas]]'' avārijas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Gianluca |date=2026-04-03 |title=The alarming factors that triggered Bearman’s 50G crash at F1 Japanese GP |url=https://www.autosport.com/f1/news/the-alarming-factors-that-triggered-bearmans-50g-crash-at-f1-japanese-gp/10809908/ |access-date=2026-04-03 |website=Autosport |language=en}}</ref> un saglabāja vadību, savukārt komandas biedrs Rasels finišēja ceturtais, īslaicīgi noslīdot rindā aiz abiem ''Ferrari'' (viņam izdevās apdzīt tikai Hamiltonu). Antonelli uzvara nozīmēja, ka viņš ieguva savas pirmās divas sekojošās uzvaras sezonā un apdzina Raselu, kļūstot par jaunāko pasaules pilotu čempionāta līderi; kļūstot arī par pirmo [[Itālija]]s pilotu čempionāta līderi kopš [[Alberto Askari]], kurš uzvarēja {{f1|1953}}. gada čempionātā. Aiz viņa Piastri, kuram šīs bija pirmās sezonas sacīkstes, un Leklērs noslēdza goda pjedestālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-takes-championship-lead-after-surging-to-victory-in-japan-from.4EC4uZc29IUEO2iE5nKpUp|title=Antonelli takes championship lead after surging to victory in Japan from Piastri and Leclerc|website=Formula1.com|date=29 March 2026|access-date=29 March 2026}}</ref> [[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] stājās spēkā vairākas izmaiņas spēka agregātā, kuras izstrādātas pēc ilgstošas ​​pārtraukuma. Lando Noriss pārvērta ''pole position'' sprinta izcīņā par uzvaru, apsteidzot Piastri un Leklēru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-beats-piastri-and-leclerc-to-victory-in-miami-sprint.4H4WI3lnIs7jOZ8lSBIp6X |title=Norris beats Piastri and Leclerc to victory in Miami Sprint |date=2 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=[[Formula One Management]] |website=Formula 1 |location=[[Miami International Autodrome]], Miami, Florida}}</ref> Antonelli ''pole position'' pārvērta par trešo uzvaru pēc kārtas, kļūstot par pirmo pilotu, kurš savas pirmās trīs secīgās ''pole positions'' pārvērta par uzvarām tajos pašos posmos. ''McLaren'' piloti Noriss un Piastri finišēja kāpjot uz goda pjedestāla. Sacīkstes bija notikumiem bagātas; Verstapens un Leklērs attiecīgi sacīkstes sākumā un beigās saslīdēja, kā rezultātā Leklēra formulai sabojāja priekšējo kreiso piekari. Tikmēr [[Liams Losons]], kura automašīnai bija problēmas, ietriecās Gaslī, kurš ietriecās sienā, un Izakā Hadžarā, kurš avarēja četrpadsmitā pagrieziena. Finišējot septītajā vietā, Kolapinto uzlaboja savu labāko rezultātu — desmito vietu, neskatoties uz to, ka sacīkstes sākumā viņš ietriecās [[Luiss Hamiltons|Hamiltonā]], atstājot pēdējam bojājumus, kas ietekmēja viņa automašīnas sniegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-thrilling-miami-grand-prix-from-norris-and-piastri.2bxaKuYKJjxlXx8KOJf7lc |title=Antonelli wins thrilling Miami Grand Prix from Norris and Piastri |date=3 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1 |location=Miami International Autodrome, Miami, Florida}}</ref> === Sezonas vidus === [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] [[Džordžs Rasels|Rasels]] izcīnīja sprinta sacensībās pirmās starta pozīcijas. Sprinta laikā viņš sastrīdējās ar komandas biedru [[Kimi Antonelli|Antonelli]], kurš vairākas reizes nobrauca no trases, cenšoties izvirzīties vadībā. Rasels galu galā uzvarēja sacensībās, apsteidzot [[Lando Noriss|Norisu]] un Antonelli, pēdējam noslīdot uz trešo vietu pēc tam, kad viņš vēlreiz mēģināja apdzīt Raselu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clings-on-to-win-canada-sprint-after-clashing-with-antonelli.6Ggn92sBNEdqizMYOT44fb |title=Russell clings on to win Canada Sprint after clashing with Antonelli |date=23 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}</ref> Pēc tam Rasels pašās sacīkstēs izcīnīja pirmās starta pozīcijas; atkal viņš cīnījās ar Antonelli par vadību, lai gan Rasels bija spiests izstāties no sacīkstēm un cīņas par uzvaru, Antonelli izcīnīja savu ceturto uzvaru pēc kārtas pēc spēka agregāta atteices. Tieši aiz viņa [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] uzlaboja savu augstāko rezultātu ''Ferrari'' komandā, finišējot otrajā vietā, [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]] izcīnot savu un ''Red Bull'' pirmo sezonas goda pjedestālu, atpaliekot no Hamiltona. Seši piloti izstājās, tostarp Noriss, kuram sabojājās pārnesumkārba, un [[Serhio Peress]], kuram ''Cadillac'' pirmo reizi izstājās spontānas piekares atteices dēļ. Tikmēr [[Franko Kolapinto]] finišēja sestajā vietā, bet [[Oskars Piastri]] izcīnīja bezjēdzīgu finišu, ietriecoties [[Aleksandrs Albons|Aleksandrā Albonā]] un radušos bojājumu dēļ viņš bija spiests doties boksos, saņemot desmit sekunžu sodu, kas apstiprināja viņa bezjēdzīgo finišu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-dramatic-canadian-grand-prix-as-russell-retires-amid-thrilling-mercedes-battle.MzvclJaqCidlYMUXonuDq |title=Antonelli wins dramatic Canadian Grand Prix as Russell retires amid thrilling Mercedes battle |date=24 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}</ref> [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] [[Monako trase|trases]] šaurā izkārtojuma un taišņu trūkuma dēļ formulām tika atspējota aktīvā aerodinamika. No ''Grand Prix'' izstājās Verstapens, [[Valteri Botass|Botass]], [[Olivers Bērmans|Bērmans]] un Noriss tehnisku problēmu dēļ, un tika piemēroti daudzi sodi. Tuvāk sacīkšu beigām avarēja [[Lānss Strols]] avarēja, pēc kā trasē izbrauca drošības mašīna; sekojošajā atkārtotajā startā [[Šarls Leklērs|Leklērs]] avarēja tieši tajā pašā līkumā, izsaucot ilgu sarkanā karoga laiku, kamēr tiesneši pārbaudīja trases segumu. Turklāt [[Karloss Sainss jaunākais|Karlosa Sainsa jaunākā]] punktu sērija Monako beidzās divu sadursmju dēļ ar [[Niko Hilkenbergs|Hilkenbergu]] un Kolapinto, Hilkenbergam par to saņemot desmit sekunžu laika sodu, kas liedza viņam iegūt punktus. Antonelli pārvērta savu ''pole position'' uzvarā, kļūstot par jaunāko Monako ''Grand Prix'' uzvarētāju un jaunāko, kurš sasniedzis ''grand chelem''. [[Izaks Hadžars]] kāpa uz goda pjedestāla pēc tam, kad [[Pjērs Gaslī]] saņēma divus piecu sekunžu sodus par ātruma pārsniegšanu boksu joslā sacīkstes laikā, kā rezultātā Gaslī noslīdēja no trešās uz septīto vietu. Hadžaru vēlāk pazemināja uz ceturto vietu, kad ''Alpine'' veiksmīgi pārsūdzēja sodus, atjaunojot Gaslī trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Benson |first=Andrew |title=Monaco Grand Prix: Pierre Gasly regains third place after Alpine successfully appeal against penalties |url=https://www.bbc.co.uk/sport/formula1/articles/cevlg742y3do |website=[[BBC Sport]] |date=12 June 2026 |access-date=12 June 2026}}</ref> [[Fernando Alonso]] izcīnīja ''Aston Martin'' pirmo punktu šajā sezonā pēc virknes piemēroto sodu, kuru rezultātā Peress sākotnēji provizoriski finišēja desmitajā vietā. Atkārtojot savu augstāko rezultātu Kanādā, Hamiltons ''Ferrari'' komandā finišēja otrajā vietā, bet viņa bijušais ''Mercedes'' komandas biedrs Rasels finišēja ārpus punktu zonas pēc soda par starta līnijas pārbraukšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-secures-brilliant-victory-in-chaotic-monaco-grand-prix-amid-multiple-shock-retirements.27e644586K83z0NZd6efsz|title=Antonelli secures brilliant victory in chaotic Monaco Grand Prix amid multiple shock retirements|website=Formula1.com|date=7 June 2026|access-date=7 June 2026}}</ref> [[Attēls:2026 Chinese GP - Ferrari - Lewis Hamilton - Qualifying.jpg|thumb|left|[[Luiss Hamiltons]] kļuva par vecāko ''Grand Prix'' uzvarētāju kopš [[Džeks Brebems|Džeka Brebema]] 1970. gadā, pēc tam, kad savu pirmo uzvaru ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' komandā ieguva [[Barselonas-Katalonijas Grand Prix|Barselonas-Katalonijas ''Grand Prix'']].]] Rasels uzvarēja divos no trim treniņbraucieniem un kvalifikācijā [[Barselonas-Katalonijas Grand Prix|Barselonas-Katalonijas ''Grand Prix'']] un bija gatavs uzvarēt sacīkstēs, pirms Fernando Alonso izstājās [[akumulatora baterija|akumulatora]] atteices dēļ. Tas ļāva virtuālajai drošības mašīnai un Luisam Hamiltonam, kurš brauca tieši aiz tās, samainīt riepas un apdzīt Raselu, izcīnot vadību. Turklāt Raselu vajāja Antonelli, kurš izstājās, pēc tā kā apdzina viņu un ierindojās otrajā pozīcijā. Tā rīkojoties, Antonelli ļāva Raselam atņemt viņam punktus. Galu galā Hamiltons izcīnīja savu pirmo uzvaru ''Ferrari'' komandā un pirmo uzvaru kopš 2024. gada [[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']]. Rasels finišēja otrais, bet Lando Noriss trešais, nodrošinot pirmo pilnībā britu Formula 1 goda pjedestālu kopš {{f1|1968}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/hamilton-claims-stellar-maiden-grand-prix-victory-for-ferrari-in-barcelona-as-antonelli-suffers-shock-retirement.4yCXiPLHUdcnl2BwNpqUIa|title=Hamilton claims stellar maiden Grand Prix victory for Ferrari in Barcelona as Antonelli suffers shock retirement|website=Formula1.com|date=14 June 2026|access-date=14 June 2026}}</ref> Rasels [[Austrijas Grand Prix|Austrijā]] ieguva savu otro ''pole position'' pēc kārtas, neskatoties uz to, ka pēdējā aplī bija spiests samazināt ātrumu dzeltenā karoga dēļ pēc incidenta, kurā bija iesaistīts Makss Verstapens. Viņš pārvērta ''pole position'' uzvarā (un atgriezās otrajā vietā braucēju čempionātā apdzenot Hamiltonu), atvairot Verstapena spiedienu, kurš atguvās pēc kvalifikācijas incidenta un ieņēma otro vietu. Antonelli noslēdza goda pjedestālu, finišējot 1,9 sekundes aiz Rasela un trīs desmitdaļas aiz Verstapena. Sacīkstes laikā bija vairāki abu ''Ferrari'' pilotu dueļi, Sainss izstājās boksu taisnē ar elektriskām problēmām, bet ''Cadillac'' Ppriekšlaicīgi izstājās bremžu pārkaršanas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-seals-victory-in-thrilling-austrian-grand-prix-ahead-of-verstappen-and-antonelli.5kjw8LmvWRcsaFgjCr8aWw|title=Russell seals victory in thrilling Austrian Grand Prix ahead of Verstappen and Antonelli|website=Formula1.com|date=28 June 2026|access-date=28 June 2026}}</ref> [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] Hamiltons izcīnīja ''pole position'' sprintā, tomēr pašā sprintā Antonelli viņu apdzina un uzvarēja. Antonelli izmantoja šo impulsu ''Grand Prix'' kvalifikācijā, izcīnot ''pole position'' apsteidzot Leklēru un Hamiltonu. Startā Antonelli izslīdēja riteņi, ļaujot Leklēram un Hamiltonam izcīnīt labākus startus. Leklērs lielāko daļu sacīkstes bija vadībā; noslēguma posmā Antonelli, kurš tuvojās Leklēram, ziņoja par pēkšņu nespēju pagriezties, piespiežot viņu doties boksos, lai novērstu problēmu. Pēc tam viņš saņēma piecu sekunžu sodu par trases robežu pārkāpšanu, un pēc divām drošības mašīnām, kuras trasē devās dažus apļus pirms finiša Maksa Verstapena izstāšanās dēļ, viņš atkrita uz sešpadsmito vietu. Leklērs uzvarēja sacīkstēs, un tā bija viņa pirmā Lielbritānijas ''Grand Prix'' uzvara un pirmā uzvara kopš {{f1|2024}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], apsteidzot Raselu un Hamiltonu. [[Aleksandrs Albons]] izstājās no sacīkstēm. == Rezultāti un kopvērtējums == <div style="overflow-x: auto;"> {| class="wikitable sortable" style="font-size: 85%;" !Round !''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]''{{Efn|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[2026. gada Maiami Grand Prix|Maiami]], [[2026. gada Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[2026. gada Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' izcīņas notiks sprinta formātā.<ref name="sprint" />|name=sprint locations}} !nowrap|''Pole position''] !nowrap|Ātrākais aplis !nowrap|Uzvarētājs (pilots) !nowrap|Uzvarētājs (konstruktors) !class="unsortable"|{{piezīme|Atskaite|Sacīkšu atskaite}} |- ! 1 | {{flaga|Austrālija}}[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="MER" nowrap|{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Austrālijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 2 | {{flaga|Ķīna}}[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 3 | {{flaga|Japāna}}[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Japānas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 4 | {{flaga|ASV}}[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Maiami Grand Prix|Atskaite]] |- ! 5 | {{flaga|Kanāda}}[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Kanādas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 6 | {{flaga|Monako}}[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Monako Grand Prix|Atskaite]] |- ! 7 | {{flaga|Spānija}}[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]] | data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]] | data-sort-value="FER" |{{flaga|Itālija}} ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 8 | {{flaga|Austrija}}[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''Mercedes'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Austrijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 9 | {{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="LEC" |{{flaga|Monako}} [[Šarls Leklērs]] | data-sort-value="FER" |{{flaga|Itālija}} ''Ferrari'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 10 | {{flaga|Beļģija}}[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Beļģijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 11 | {{flaga|Ungārija}}[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Ungārijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 12 | {{flaga|Nīderlande}}[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Atskaite]] |- ! 13 | {{flaga|Itālija}}[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Itālijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 14 | {{flaga|Spānija}}[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Spānijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 15 | {{flaga|Azerbaidžāna}}[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Azerbaidžānas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 16 | {{flaga|Singapūra}}[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Singapūras Grand Prix|Atskaite]] |- ! 17 | {{flaga|ASV}}[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada ASV Grand Prix|Atskaite]] |- ! 18 | {{flaga|Meksika}}[[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Meksikas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 19 | {{flaga|Brazīlija}}[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Sanpaulu Grand Prix|Atskaite]] |- ! 20 | {{flaga|ASV}}[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Lasvegasas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 21 | {{flaga|Katara}}[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Kataras Grand Prix|Atskaite]] |- ! 22 | {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}}[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Abū Dabī Grand Prix|Atskaite]] |- class="sortbottom" !colspan="7"|Avots:<ref name="2026 calendar" /> |} </div> {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{F1 sezonas}} [[Kategorija:Formula 1 sezonas]] [[Kategorija:2026. gads sportā|F1]] tdfitbvrpbyfi2nekuxz2bz26hav8ga 0 625718 4490523 4490315 2026-07-05T13:19:57Z Egilus 27634 Jo mazāk lieka ūdens, jo labāk 4490523 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Inta Celmiņa | image = | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1946|1|7|}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | nationality = [[latvieši|latviete]] | field = [[glezniecība]] | training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]] | movement = [[reālisms]] | famous works = | patrons = | awards = }}'''Inta Celmiņa''' (dzimusi {{dat|1946|1|7|}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[gleznotāja]]. == Biogrāfija == Celmiņa dzimusi [[Rīga|Rīgā]], strādnieku ģimenē. Viņas vīrs ir Edvards Grūbe, arī gleznotājs.<ref name="bio">{{Grāmatas atsauce|last=Burāne|first=Ingrīda|title=Māksla un arhitektūra biogrāfijās 1.sējums|publisher=Latvijas enciklopēdija|location=Riga|year=1995|isbn=5-89960-057-8}}</ref> Celmiņa ir absolvējusi [[Jaņa Rozentāla Mākslas skola|Jāņa Rozentāla Mākslas vidusskolu]] (1964) un [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Pedagoģijas nodaļu ar diplomdarbu ''"Līgo diena"'' (1969, vadītājs Eduards Kalniņš).<ref name="bio" /> Viņa bija vecākā pasniedzēja Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā (1969—1970, 1976—1988), asociētā profesore Latvijas Starptautiskajā praktiskās psiholoģijas skolā (2003—2007). 2001. gadā ieguva mākslas maģistra grādu.<ref name="lnmm">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnmm.lv/medijiem/preses-relizes/pateikt-nepasakamo-inta-celmina-gleznas-68|title=Pateikt nepasakāmo. Inta Celmiņa. Gleznas|last=Dace Lamberga|publisher=Mākslas muzeji}}</ref> Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1969. gada.<ref name="bio" /> Celmiņa pieder pie pirmās Latvijas pēckara jaunā [[Avangards (māksla)|avangarda]] paaudzes, kas sāka pievērst sev uzmanību ap 1970. gadu vidu. Kopš 1985. gada viņai ir bijušas vairāk nekā 20 personālizstādes, viņa ir piedalījusies daudzās grupu izstādēs.<ref name="neputns">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neputns.lv/products/inta-celmina-2|title=Inta Celmiņa|publisher=Neputns}}</ref> Celmiņa ir Baltijas republiku glezniecības triennāles (1975—1978) laureāte, apbalvota ar Francijas salona sudraba medaļu izstādē ''“Tradīcijas un meklējumi'' ” (1984), ieguvusi Latvijas Nopelniem bagātās mākslas darbinieces titulu (1990), Hansabankas balvu par gada labāko gleznu mākslas galerijā “Asuna” (2006) un apbalvota ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] (2011).<ref name="bio" /> Mākslinieces darbi atrodas [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]], Daugavpils [[Rotko muzejs|Marka Rotko mākslas centra]], [[Zuzeum]] mākslas centra, Tukuma muzeja, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja, Saldus vēstures un mākslas muzeja, [[Latvijas Mākslinieku savienība]]s, [[Tretjakova galerija]]s, Ludviga Modernās mākslas muzeja Ķelnē kolekcijās, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.<ref name="lnmm" /> == Māksla == Celmiņas mākslas darbu tematika ir bagāta ar dažādām atmosfēras interpretācijām. Savos izteiksmes līdzekļos viņa ir mērķtiecīga un lakoniska. Redzamās formas viņa attēlo kā zīmi vai simbolu un parasti izvēlas lielus formātus, tādējādi atklājot darba kolorītu tā iekšējai struktūrai. Faktūrai un otas triepienam ir būtiska nozīme viņas daiļradē. Celmiņa ir strādājusi arī ar sienas glezniecību (sienas gleznojums kolhoza klubā ''Vienība'', 1984; triptihs bērnudārzā [[Slavutiča|Slavutičā]], 1988).<ref name="bio" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu gleznotāji]] 3h2ezb3fc34qtrnoyk4c23ib5n88do4 4 626261 4490780 4489904 2026-07-06T03:04:40Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (969 raksti) 4490780 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || |- | [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || |- | [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3569 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3638 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2729 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2911 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3227 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2795 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || |- | [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || |- | [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || |- | [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2893 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || |- | [[Deniss Hadžikaduničs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 625 || 3427 || [[d:Q27654739|Q27654739]] || |- | [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || |- | [[Dāvids Afengrūbers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 477 || 2665 || [[d:Q65948590|Q65948590]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2735 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3978 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2521 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || |- | [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || |- | [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || |- | [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || |- | [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Matvejs Mičkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 352 || 2757 || [[d:Q81905428|Q81905428]] || |- | [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || |- | [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3295 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Katičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 733 || 3762 || [[d:Q27957334|Q27957334]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2956 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3320 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2619 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2976 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || |- | [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2615 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 976 || 5870 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4394 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || |- | [[Ernests Drezens]] || {{U|Biafra}} || Vēsture || esperanto, Krievija || 1725 || 3717 || [[d:Q20732|Q20732]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Gusmans Kosanovs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Kazahstāna || 986 || 3252 || [[d:Q980353|Q980353]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Jevgēņija Tarasova]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1264 || 4968 || [[d:Q198672|Q198672]] || |- | [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || |- | [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3944 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || |- | [[Krasnodaras "Lokomotiv-Kuban"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 978 || 3302 || [[d:Q1458596|Q1458596]] || |- | [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || |- | [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Mikajels Mikajeljans]] || {{U|Biafra}} || Sports || Armēnija || 507 || 4570 || [[d:Q28927551|Q28927551]] || |- | [[Moldovas basketbola izlase]] || {{U|Biafra}} || Sports || Moldova || 593 || 2345 || [[d:Q2548805|Q2548805]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Ratko Varda]] || {{U|Biafra}} || Sports || Serbu Republika, Serbija, Bosnija un Hercegovina || 1897 || 6078 || [[d:Q2569537|Q2569537]] || |- | [[Rietumu Armēnijas valdība trimdā]] || {{U|Biafra}} || Politika || Armēnija, Turcija, <span style="color:red">Rietumarmēņu valoda</span> || 1231 || 4692 || [[d:Q16372080|Q16372080]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 537 || 3062 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || |- | [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2401 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 || || |- | [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 || || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4865 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || |- | [[Sollers — Naberežnije Čelni]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 2535 || 5017 || [[d:Q16699372|Q16699372]] || |- | [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || |- | [[TAM-Europe]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Slovēnija || 4378 || 7852 || [[d:Q954900|Q954900]] || |- | [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4372 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[1981. gada protesti Kosovā]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Kosova || 8756 || 16686 || [[d:Q1826682|Q1826682]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24664 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Admontas abatija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Austrija || 4253 || 8838 || [[d:Q667615|Q667615]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 70075 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20815 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44800 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26963 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7560 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Esperanto alfabēts]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Kultūra, Izglītība || esperanto || 4139 || 11157 || [[d:Q607188|Q607188]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]] |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Izdzēstie]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovēnija || 6829 || 10298 || [[d:Q3655145|Q3655145]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11268 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Kūras barbe]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Turcija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2626 || 5502 || [[d:Q3752256|Q3752256]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Lejas Prutas ezeri]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 2668 || 5088 || [[d:Q28861917|Q28861917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || |- | [[Luciobarbus capito]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Gruzija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2997 || 6110 || [[d:Q3838972|Q3838972]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Magdolna Barnoti Foro]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Sievietes || Ungārija || 2405 || 7076 || [[d:Q22696606|Q22696606]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12441 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Melnā kaste (videožurnāls)]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Kultūra || Ungārija || 2917 || 6256 || [[d:Q106833252|Q106833252]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7350 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mokenice]] || {{U|Egilus}} || Transports || Rumānija || 4402 || 8008 || [[d:Q448806|Q448806]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Popova Šapka]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija, Sports || Ziemeļmaķedonija || 3911 || 7426 || [[d:Q3112563|Q3112563]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Prištinas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Kosova || 15266 || 28550 || [[d:Q29659|Q29659]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Pēters Sijārto]] || {{U|Egilus}} || Politika || Ungārija || 8734 || 19111 || [[d:Q685293|Q685293]] || |- | [[Radio Azatlyk]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || tatāri, Krimas tatāri, Baškortostāna || 3676 || 8162 || [[d:Q4452449|Q4452449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Raumisms]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Kultūra, Izglītība || esperanto || 3629 || 5422 || [[d:Q2006558|Q2006558]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4598 || 11944 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Studenčištes purvs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 6459 || 13203 || [[d:Q31360711|Q31360711]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Sveču demonstrācija]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovākija || 3770 || 6884 || [[d:Q1029489|Q1029489]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11311 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna, <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Vjetrenica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina || 2725 || 5499 || [[d:Q2880621|Q2880621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Voita Alberta dumpis]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Polija || 2949 || 5527 || [[d:Q1786353|Q1786353]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Čuvašijas aneksija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Čuvašija, Krievija || 4733 || 8120 || [[d:Q28667317|Q28667317]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Čuvašu mitoloģija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija || 9773 || 13643 || [[d:Q3859454|Q3859454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Minusinskas katliene]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3609 || 5736 || [[d:Q730295|Q730295]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3386 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || |- | [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || |- | [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || |- | [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3135 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || |- | [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4385 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gadūnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1121 || 2835 || [[d:Q2676835|Q2676835]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Iglišķēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 951 || 2586 || [[d:Q2355165|Q2355165]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3296 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3193 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3954 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3794 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4090 || [[d:Q647876|Q647876]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Labanora]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1528 || 3339 || [[d:Q6466761|Q6466761]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Lauko Soda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1089 || 2645 || [[d:Q3012196|Q3012196]] || |- | [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3490 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Leķēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3245 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līduvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1705 || 3356 || [[d:Q2796128|Q2796128]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1761 || 3436 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2068 || 3768 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Palēvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1094 || 2851 || [[d:Q1845764|Q1845764]] || |- | [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3275 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5396 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pašile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 964 || 2887 || [[d:Q2488773|Q2488773]] || |- | [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || |- | [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || |- | [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || |- | [[Subačus (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1463 || 3129 || [[d:Q2202098|Q2202098]] || |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1609 || 3256 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || |- | [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2686 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Traupe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1540 || 3114 || [[d:Q2222240|Q2222240]] || |- | [[Truskava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1154 || 2923 || [[d:Q2842356|Q2842356]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4488 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || |- | [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3269 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3173 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zibali]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1101 || 2650 || [[d:Q975804|Q975804]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3259 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žemoji Panemune]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1251 || 3002 || [[d:Q4398144|Q4398144]] || |- | [[Žvirgždaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 694 || 2458 || [[d:Q3117428|Q3117428]] || |- | [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 0 || 0 || || |- | [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 662 || 14762 || [[d:Q207538|Q207538]] || |- | [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || {{U|Lasks}} || Sports || Igaunija || 917 || 7466 || [[d:Q139989256|Q139989256]] || |- | [[Dara (dziedātāja)]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bulgārija || 1165 || 6583 || [[d:Q27643209|Q27643209]] || |- | [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8473 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13898 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9414 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12001 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || <span style="color:red">Maroka</span> || 249 || 1578 || [[d:Q211591|Q211591]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 504 || 6743 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 481 || 9413 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7533 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 644 || 2913 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 471 || 10203 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 569 || 6585 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9199 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Lilija Šteinšneidere]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Ungārija || 4405 || 10866 || [[d:Q274014|Q274014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 24059 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9458 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Žuža Ferge]] || {{U|MC2013}} || Sabiedrība, Sievietes || Ungārija || 2791 || 7036 || [[d:Q1000622|Q1000622]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2693 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1809 || 5551 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1816 || 4504 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1953 || 4259 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5718 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3367 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 7005 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3374 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8187 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Marsašloka]] || {{U|Papuass}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 8610 || 18119 || [[d:Q781921|Q781921]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Alberts Sļivkins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 1067 || 2047 || [[d:Q97314439|Q97314439]] || |- | [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || |- | [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || |- | [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || |- | [[Kapustinjaras poligons]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 615 || 1282 || [[d:Q753201|Q753201]] || |- | [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija || 7718 || 12268 || [[d:Q125217421|Q125217421]] || |- | [[Kristians Rakovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Bulgārija || 1111 || 1876 || [[d:Q350857|Q350857]] || |- | [[Leonīds Krasins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 337 || 878 || [[d:Q373421|Q373421]] || |- | [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || |- | [[Nikolajs Jansons]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Igaunija || 1672 || 2313 || [[d:Q2031737|Q2031737]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Vaclavs Vorovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Polija || 382 || 873 || [[d:Q1365246|Q1365246]] || |- | [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || |- | [[Slavofīli]] || {{U|Piraɡs}} || Vēsture || Krievija || 631 || 1001 || [[d:Q46699|Q46699]] || |- | [[Karaļauču pils]] || {{U|Ri4ardsons}} || Vēsture || Krievija || 6592 || 13624 || [[d:Q571409|Q571409]] || |- | [[Dievmātes iela (Ščecina)]] || {{U|Szczecinolog}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 751 || 2780 || [[d:Q124038401|Q124038401]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2930 || 12324 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || |- | [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 11502 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || |- | [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 8332 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || |- | [[Balkānu virtuve]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || starptautiski || 3563 || 11312 || [[d:Q805060|Q805060]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Baškortostānas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Baškortostāna || 4776 || 11119 || [[d:Q3555636|Q3555636]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1422 || 5318 || [[d:Q2538687|Q2538687]] || |- | [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || |- | [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Huši]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Rumānija || 212 || 2334 || [[d:Q390162|Q390162]] || |- | [[Iloka]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 479 || 3051 || [[d:Q5882|Q5882]] || |- | [[Kazahstānas vācieši]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Kazahstāna || 842 || 2358 || [[d:Q375785|Q375785]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Krievu partija (Serbija)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Serbija || 1701 || 6639 || [[d:Q16089348|Q16089348]] || |- | [[Maltas Policijas spēki]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Malta || 1516 || 7281 || [[d:Q2413538|Q2413538]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5094 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || |- | [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || |- | [[Murska Sobota]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1014 || 4361 || [[d:Q15899|Q15899]] || |- | [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Slēptie armēņi]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība, Politika || Turcija, rietumarmēņu valoda || 1039 || 6154 || [[d:Q5190784|Q5190784]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Tatarstānas ģerbonis]] || {{U|Tankists}} || Kultūra, Politika, Sabiedrība || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1470 || 4033 || [[d:Q462479|Q462479]] || |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15370 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungāri Slovākijā]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Slovākija || 528 || 2337 || [[d:Q602700|Q602700]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5287 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ziemeļmaķedonija || 1921 || 5375 || [[d:Q1776220|Q1776220]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8051 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Čečenijas karogs]] || {{U|Tankists}} || Politika, Kultūra || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1409 || 3830 || [[d:Q609337|Q609337]] || |- | [[Čuvašijas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Čuvašija || 2549 || 7767 || [[d:Q16911984|Q16911984]] || |- | [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Krievija || 2311 || 4362 || [[d:Q2640236|Q2640236]] || |- | [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Polija || 2487 || 4466 || [[d:Q381238|Q381238]] || |- | [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2785 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, <span style="color:red">Donas reģions</span> || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Dubesari]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 925 || 3279 || [[d:Q688654|Q688654]] || |- | [[Dunganu valoda]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība || Kazahstāna, <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1030 || 2374 || [[d:Q33050|Q33050]] || |- | [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11228 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Iftārs]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 934 || 1456 || [[d:Q577401|Q577401]] || |- | [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms || <span style="color:red">Irāna</span> || 5406 || 7120 || [[d:Q271110|Q271110]] || |- | [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || <span style="color:red">Maroka</span> || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || |- | [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Kavadarci]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 932 || 3138 || [[d:Q158088|Q158088]] || |- | [[Keloba]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 785 || 2880 || [[d:Q132043|Q132043]] || |- | [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]] |- | [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || |- | [[Kičeva]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 785 || 3076 || [[d:Q158079|Q158079]] || |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Kočani]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 784 || 3060 || [[d:Q214344|Q214344]] || |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, <span style="color:red">Krima</span> || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Saha</span> || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]] |- | [[Lejaslauzica]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || sorbi, Polija || 945 || 1607 || [[d:Q148689|Q148689]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|Sorbian]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Marghilona]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 846 || 3033 || [[d:Q261076|Q261076]] || |- | [[Medības ar plēsējputniem]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 842 || 1397 || [[d:Q211011|Q211011]] || |- | [[Merle Jēgere]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || veru valoda, Igaunija || 750 || 2484 || [[d:Q3744888|Q3744888]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Võro|Võro]] |- | [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Pandžakenta]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 996 || 3179 || [[d:Q630805|Q630805]] || |- | [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1266 || 2854 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]] |- | [[Registāns]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 1062 || 1526 || [[d:Q1373583|Q1373583]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Uzbekistan|Uzbekistan]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Tadžikistānas ģerbonis]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 853 || 2064 || [[d:Q209816|Q209816]] || |- | [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Tokmoka]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 906 || 3160 || [[d:Q854333|Q854333]] || |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Ungeni]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 850 || 3007 || [[d:Q858713|Q858713]] || |- | [[Uzbekistānas himna]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 865 || 1781 || [[d:Q120143|Q120143]] || |- | [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16667 || 21506 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || |- | [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3190 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[Viasat Explore]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 847 || 1170 || [[d:Q737263|Q737263]] || |- | [[Viasat History]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 402 || 1334 || [[d:Q855707|Q855707]] || |- | [[17. oktobra savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 743 || 1188 || [[d:Q1470891|Q1470891]] || |- | [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || |- | [[2. Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2906 || 3480 || [[d:Q4041050|Q4041050]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[Abhāzu-adigu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija || 1280 || 1793 || [[d:Q33852|Q33852]] || |- | [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5200 || [[d:Q103406|Q103406]] || |- | [[Aleksandrs Dubrovins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1360 || 2787 || [[d:Q572790|Q572790]] || |- | [[Aleksejs Pisemskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 885 || 2650 || [[d:Q470371|Q470371]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5377 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Anatolijas kalniene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 1435 || 1958 || [[d:Q1046643|Q1046643]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || |- | [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 5093 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1582 || 2849 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || <span style="color:red">Maroka</span> || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Aņiva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1510 || 2884 || [[d:Q103652|Q103652]] || |- | [[Baltkrievijas Republikas prezidenta pārvaldības akadēmija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 522 || 1951 || [[d:Q2005698|Q2005698]] || |- | [[Baltkrievijas Valsts ekonomikas universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 650 || 1987 || [[d:Q2628140|Q2628140]] || |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || |- | [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1570 || 4102 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1567 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5311 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || |- | [[Ceturtā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 886 || 1347 || [[d:Q4146576|Q4146576]] || |- | [[Darvazi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 1270 || 2306 || [[d:Q4155022|Q4155022]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4044 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Dienvidsahalīnas okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3080 || 4113 || [[d:Q22082249|Q22082249]] || |- | [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || |- | [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || |- | [[Doļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1454 || 2829 || [[d:Q135406|Q135406]] || |- | [[Dzhidi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Irāna</span> || 1387 || 2482 || [[d:Q33367|Q33367]] || |- | [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, <span style="color:red">Irāna</span> || 3898 || 8114 || [[d:Q781911|Q781911]] || |- | [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || |- | [[Erceņģeļa Mihaila krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2690 || 3776 || [[d:Q3918597|Q3918597]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Fjodors Sologubs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2724 || [[d:Q380728|Q380728]] || |- | [[Gazi Mulla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 911 || 1453 || [[d:Q2343038|Q2343038]] || |- | [[Genrihs Jagoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1765 || 3331 || [[d:Q141869|Q141869]] || |- | [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || |- | [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30635 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || |- | [[Gubaha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 443 || 1514 || [[d:Q134670|Q134670]] || |- | [[Hamzat-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1001 || 2354 || [[d:Q2737419|Q2737419]] || |- | [[Holmska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1654 || 3020 || [[d:Q197609|Q197609]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1708 || 4147 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || |- | [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5320 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || |- | [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || |- | [[Ilīriešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Serbija || 1539 || 2252 || [[d:Q35976|Q35976]] || |- | [[Ipatjeva nams]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2222 || 3012 || [[d:Q1381934|Q1381934]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irina Fedišina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 3252 || 5963 || [[d:Q12127853|Q12127853]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4829 || 8068 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Isa Gendargeno]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 948 || 2285 || [[d:Q22056321|Q22056321]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || |- | [[Jakovs Agranovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1601 || 3086 || [[d:Q2627631|Q2627631]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2200 || 3026 || [[d:Q255670|Q255670]] || |- | [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || |- | [[Jekaterina Svanidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Gruzija || 820 || 2063 || [[d:Q254673|Q254673]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2268 || 4134 || [[d:Q701150|Q701150]] || |- | [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || |- | [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || |- | [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || |- | [[Jurijs Oļeša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2697 || [[d:Q380000|Q380000]] || |- | [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || |- | [[Jūlijs Martovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1245 || 3106 || [[d:Q215505|Q215505]] || |- | [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karafuto]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2938 || 4257 || [[d:Q696736|Q696736]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kazanišas Irazi-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1388 || 3056 || [[d:Q51668811|Q51668811]] || |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kemālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 1686 || 2179 || [[d:Q269443|Q269443]] || |- | [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || |- | [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]] |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || |- | [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8631 || [[d:Q56318|Q56318]] || |- | [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || |- | [[Korsakova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1718 || 3126 || [[d:Q155331|Q155331]] || |- | [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5064 || 8063 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || |- | [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || |- | [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || |- | [[Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 952 || 1448 || [[d:Q3739034|Q3739034]] || |- | [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || |- | [[Krievijas valsts (1918—1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 17939 || 23643 || [[d:Q4398229|Q4398229]] || |- | [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || |- | [[Krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3078 || 4322 || [[d:Q580690|Q580690]] || |- | [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas evakuācija (1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 8049 || 12909 || [[d:Q4242923|Q4242923]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas goti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 829 || 1288 || [[d:Q1341201|Q1341201]] || |- | [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || |- | [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || |- | [[Ksenija Romanova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Vēsture || Krievija || 819 || 2304 || [[d:Q165113|Q165113]] || |- | [[Kuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1370 || 3117 || [[d:Q156046|Q156046]] || |- | [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || |- | [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6623 || [[d:Q156602|Q156602]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lehu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 2184 || 3662 || [[d:Q742782|Q742782]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || |- | [[Lielā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 1882 || 2805 || [[d:Q208404|Q208404]] || |- | [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || |- | [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || |- | [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || |- | [[Lisva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 387 || 1455 || [[d:Q157771|Q157771]] || |- | [[Makarova (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1587 || 2838 || [[d:Q157930|Q157930]] || |- | [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || |- | [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2734 || 5170 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Marjans Langevičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Polija || 1468 || 2377 || [[d:Q983771|Q983771]] || |- | [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || |- | [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10350 || [[d:Q613676|Q613676]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || |- | [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mihails Frinovskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1518 || 3187 || [[d:Q622705|Q622705]] || |- | [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || |- | [[Mikola Poršs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture || Ukraina || 1229 || 2677 || [[d:Q4373501|Q4373501]] || |- | [[Mikola Samokišs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4526 || 9200 || [[d:Q1072114|Q1072114]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Montrē konvencija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 2506 || 3455 || [[d:Q869500|Q869500]] || |- | [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7087 || [[d:Q159501|Q159501]] || |- | [[Mūsdienu armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5483 || 8160 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Nadežda Alilujeva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Azerbaidžāna, Krievija || 904 || 2556 || [[d:Q233999|Q233999]] || |- | [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || |- | [[Nikolajs Čheidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija, Krievija || 1090 || 3234 || [[d:Q504419|Q504419]] || |- | [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || |- | [[Nitva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 414 || 1497 || [[d:Q175541|Q175541]] || |- | [[NKVD "Grieķu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Grieķija, Krievija || 2982 || 3883 || [[d:Q4148746|Q4148746]] || |- | [[NKVD "Poļu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija, Polija || 1387 || 1985 || [[d:Q1336295|Q1336295]] || |- | [[NKVD nacionālās operācijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija || 4397 || 5679 || [[d:Q4393504|Q4393504]] || |- | [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7923 || [[d:Q175524|Q175524]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7924 || [[d:Q175470|Q175470]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Oha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1512 || 3150 || [[d:Q177782|Q177782]] || |- | [[Ostmarka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Igaunija, Lietuva || 624 || 1113 || [[d:Q2083869|Q2083869]] || |- | [[Otrais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1776 || 2429 || [[d:Q205227|Q205227]] || |- | [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || |- | [[Otrais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 3339 || 4518 || [[d:Q2600326|Q2600326]] || |- | [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || |- | [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || |- | [[Pavēle Nr. 1]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 613 || 948 || [[d:Q814162|Q814162]] || |- | [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || |- | [[Permas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 470 || 1894 || [[d:Q2031051|Q2031051]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Petrogradas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 685 || 984 || [[d:Q2249009|Q2249009]] || |- | [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || |- | [[Pirmais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2958 || 3951 || [[d:Q2584439|Q2584439]] || |- | [[Polijas kristīšana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 1085 || 1765 || [[d:Q60863552|Q60863552]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poronaiska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1708 || 3113 || [[d:Q183093|Q183093]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[Progresīvā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 568 || 1019 || [[d:Q2454674|Q2454674]] || |- | [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || |- | [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || |- | [[Pēterburgas miera līgums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1878 || 2597 || [[d:Q689032|Q689032]] || |- | [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5086 || 8094 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || |- | [[RPG-2]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 1736 || 3325 || [[d:Q947247|Q947247]] || |- | [[RPG-7]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2026 || 3701 || [[d:Q322660|Q322660]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || |- | [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || |- | [[Senā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 2046 || 2807 || [[d:Q4167959|Q4167959]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Severokuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1470 || 3628 || [[d:Q193652|Q193652]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Somugru pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1805 || 2426 || || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || |- | [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3268 || 5518 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science & Education/Red articles|Ukraine/Science & Education/Red articles]] |- | [[Strādnieku marseljēza]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2087 || 3618 || [[d:Q1740575|Q1740575]] || |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4565 || 7996 || [[d:Q196611|Q196611]] || |- | [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6863 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Teofils Lapinskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Militārisms || Polija || 1371 || 3036 || [[d:Q12117105|Q12117105]] || |- | [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2614 || 4689 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1155 || 1828 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || |- | [[Tmutarakaņas kņaziste]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 1130 || 2041 || [[d:Q2387381|Q2387381]] || |- | [[Tomari (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1522 || 3317 || [[d:Q196666|Q196666]] || |- | [[Trešais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 5049 || 6211 || [[d:Q208037|Q208037]] || |- | [[Trešā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 601 || 991 || [[d:Q4146574|Q4146574]] || |- | [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || |- | [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ugļegorska (Krievija)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1419 || 2898 || [[d:Q196778|Q196778]] || |- | [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1690 || 3547 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || |- | [[Urāliešu pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1928 || 2582 || [[d:Q288765|Q288765]] || |- | [[Uspenskas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1297 || 1764 || [[d:Q748910|Q748910]] || |- | [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || |- | [[Valsts domes Pagaidu komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 716 || 1095 || [[d:Q5176551|Q5176551]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2665 || 4792 || [[d:Q713704|Q713704]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Viktorija Leleka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 1258 || 3622 || [[d:Q111127206|Q111127206]] || |- | [[Viktors Černovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 1289 || 3134 || [[d:Q548471|Q548471]] || |- | [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 7033 || [[d:Q946380|Q946380]] || |- | [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || |- | [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || |- | [[Vitebskas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 437 || 1798 || [[d:Q2043205|Q2043205]] || |- | [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || |- | [[Vladimirs Puriškēvičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1174 || 2911 || [[d:Q545353|Q545353]] || |- | [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || |- | [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || |- | [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11793 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || |- | [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || |- | [[Zinovijs Rožestvenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2100 || 3986 || [[d:Q453702|Q453702]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6168 || 12524 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || |- | [[Ņeveļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1533 || 3283 || [[d:Q165790|Q165790]] || |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Šahtjorska (Sahalīna)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1356 || 2798 || [[d:Q198197|Q198197]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Dominiks Kotarskis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 975 || 4568 || [[d:Q51159914|Q51159914]] || |- | [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || <span style="color:red">Maroka</span> || 2277 || 6965 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || |- | [[Fraņo Ivanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1229 || 4667 || [[d:Q121535913|Q121535913]] || |- | [[Igors Matanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 983 || 4342 || [[d:Q102399064|Q102399064]] || |- | [[Ivors Pandurs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 694 || 4102 || [[d:Q84462730|Q84462730]] || |- | [[Ištvāns Kovāčs]] || {{U|Vylks}} || || Rumānija || 2265 || 6051 || [[d:Q12731153|Q12731153]] || |- | [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11308 || [[d:Q248032|Q248032]] || |- | [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 884 || 4176 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6239 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Luka Vuškovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 962 || 4556 || [[d:Q115162374|Q115162374]] || |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2879 || 9392 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 824 || 4136 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || |- | [[Nikola Moro]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1036 || 4846 || [[d:Q27914817|Q27914817]] || |- | [[Petars Musa]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1522 || 5798 || [[d:Q84810924|Q84810924]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Toni Fruks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 912 || 5039 || [[d:Q109587383|Q109587383]] || |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1174 || 5899 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 11000 || [[d:Q572146|Q572146]] || |- | [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || |- | [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Ukraina || 1642 || 4765 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || |- | [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || |- | [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 || || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- | [[Jevgeņijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2111 || 4787 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 969 * '''Dalībnieku skaits:''' 32 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 16 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (402), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (158), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (106), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (97), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (96), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (67), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (32), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (9) * '''Dažādu valstu skaits:''' 56 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (291), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (219), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (46), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (42), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Uzbekistāna|Uzbekistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tadžikistāna|Tadžikistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rietumarmēņu valoda|Rietumarmēņu valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — tatāri|tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sorbi|sorbi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — veru valoda|veru valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,421,675 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 159 no 969 (16.4%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Votre Provocateur}} - 312 raksti, 902,654 rakstzīmes # {{U|Kikos}} - 282 raksti, 443,569 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 66 raksti, 446,019 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 55 raksti, 175,401 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 39 raksti, 17,479 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 35 raksti, 34,200 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 32 raksti, 78,917 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,292 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 18 raksti, 29,912 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 17 raksti, 40,040 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 17 raksti, 23,721 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 15 raksti, 9,812 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 11 raksti, 60,896 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes # {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,184 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 3 raksti, 14,098 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 3 raksti, 9,793 rakstzīmes # {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes # {{U|Teatrālis}} - 2 raksti, 4,798 rakstzīmes # {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2 raksti, 1,249 rakstzīmes # {{U|Ri4ardsons}} - 1 raksti, 6,592 rakstzīmes # {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,111 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,174 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes # {{U|Szczecinolog}} - 1 raksti, 751 rakstzīmes # {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes # {{U|Piraɡs}} - 1 raksti, 631 rakstzīmes # {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 0 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] smzhackoti1yg5jn26o0gvxxnfpx779 0 626627 4490619 4465914 2026-07-05T17:59:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4490619 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Maija Kristaļinska | Vārds_orig = ''Майя Кристалинская'' | Attēls = Майя Кристалинская.jpg | Att_izm = | Apraksts = Maija Kristaļinska 1979. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1932|2|24}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|1985|6|19|1932|2|24}} | Žanrs = [[estrāde]] | Nodarbošanās = dziedātāja, tulkotāja | Instrumenti = vokāls | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums =S }} '''Maija Kristaļinska''' ({{val|ru|Ма́йя Влади́мировна Кристали́нская}}; dzimusi {{dat|1932|2|24}} [[Maskava|Maskavā]], mirusi {{dat|1985|6|19}} Maskavā), bija [[Padomju Savienība|padomju]] estrādes [[dziedātāja]], [[aktrise]] un [[tulkotāja]], [[Krievijas PFSR]] Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1974).<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kino-teatr.ru/robot/?ts=17743453040074|title=Кино-Театр.Ру|website=www.kino-teatr.ru|access-date=2026-03-24}}</ref> == Dzīvesgājums == Maija Kristaļinska piedzima 1932. gadā Maskavā jauktā [[Krievi|krievu]]-[[Ebreji|ebreju]] ģimenē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jewish-memorial.narod.ru/Kristalinska.htm|title=Еврейский мемориал. Виртуальный некрополь.|website=jewish-memorial.narod.ru|access-date=2026-03-24}}</ref><ref>А. А. Гиммерверт «Майя Кристалинская. И всё сбылось и не сбылось»</ref> Viņas tēvs Vladimirs Kristaļinskis (1904—1972) bija no Mgļinas [[Čerņihivas guberņa|Čerņihivas guberņā]] un absolvējis Aleksandrovskas reālskolu [[Mogiļeva|Mogiļevā]]. Viņas māte Valentīna Kristaļinska (dzimusi Pitkina, 1911—1996) bija no [[Pavlodara]]s. Viņas vecāki apprecējās [[Saratova|Saratovā]] un drīz vien pārcēlās uz Maskavu, kur viņas tēvs absolvēja Augstāko mākslas un tehnisko kursu (VHUTEMAS) mākslas un dizaina nodaļu un strādāja Viskrievijas Neredzīgo biedrībā, veidoja spēles, mīklas un krustvārdu mīklas bērniem, kas tika publicētas laikrakstā "[[Pioņerskaja Pravda]]", un rakstīja bērnu grāmatas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://search.rsl.ru/ru/search#q=author:(%D0%BA%D1%80%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9%20%D0%B2%D0%BB%D0%B0%D0%B4%D0%B8%D0%BC%D0%B8%D1%80%20%D0%B3%D1%80%D0%B8%D0%B3%D0%BE%D1%80%D1%8C%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87)|title=Поиск - Search RSL|website=search.rsl.ru|access-date=2026-03-24|archive-date=2019-11-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20191126205256/https://search.rsl.ru/ru/search#q=author:(%D0%BA%D1%80%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9%20%D0%B2%D0%BB%D0%B0%D0%B4%D0%B8%D0%BC%D0%B8%D1%80%20%D0%B3%D1%80%D0%B8%D0%B3%D0%BE%D1%80%D1%8C%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87)}}</ref> Skolas gados Maija piedalījās Dzelzceļnieku bērnu centrālās mājas Tautas dziesmu un deju ansambļa bērnu korī, kuru vadīja Semjons Dunajevskis, komponista [[Īzaks Dunajevskis|Īzaka Dunajevska]] brālis.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://24smi.org/celebrity/3693-maiia-kristalinskaia.html|title=Майя Кристалинская|website=24SMI|access-date=2026-03-24|language=ru}}</ref> Pēc vidusskolas beigšanas 1950. gadā viņa iestājās [[Maskavas Aviācijas institūts|Maskavas Aviācijas institūtā]], kur piedalījās amatieru priekšnesumos. Pēc absolvēšanas viņa tika norīkota uz lidmašīnu rūpnīcu [[Novosibirska|Novosibirskā]]. Tomēr, neapmierināta ar piedāvātajiem dzīves un darba apstākļiem, viņa drīz atgriezās Maskavā un ar draugu atbalstu sāka strādāt [[Aleksandrs Jakovļevs (inženieris)|Jakovļeva]] lidmašīnu konstruktoru birojā.<ref name=":2" /><ref name=":3" /> 1957. gadā Maija Kristaļinska kļuva par sudraba laureāti Maskavas Starptautiskajā jaunatnes un studentu festivālā, kur viņa uzstājās ar festivālam speciāli izveidoto līdz tam PSRS neatzītā [[Džezs|džeza]] amatieransambli "Pirmie soļi" [[Jurijs Sauļskis|Jurija Sauļska]] vadībā.<ref name=":0" /><ref name=":3" /> Taču nekavējoties sekoja jauna džeza kritika avīzē "Padomju kultūra" (''Советская культура''), un ansamblim nācās pārtraukt darbu.<ref name=":3" /> Tajā pašā gadā viņa apprecējās ar rakstnieku un satīriķi [[Arkādijs Arkanovs|Arkādiju Arkanovu]]. Laulība bija nelaimīga un drīz izjuka.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ckop6b.narod.ru/kristallinskaya.htm|title=Страница памяти Майи Кристаллинской|website=ckop6b.narod.ru|access-date=2026-03-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wellnesso.ru/family/muzhya-mayi-kristalinskoy.html|title=Личная жизнь Майи Кристалинской: Аркадий Арканов, Эдуард Барклай|website=wellnesso.ru|access-date=2026-03-24}}</ref> 1960. gadā viņa ierakstīja dziesmu "Divi krasti" no filmas "Slāpes", kas aizsāka viņas plašāku popularitāti valstī, lai gan viņa nekad nebija ieguvusi muzikālo izglītību.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culture.ru/persons/9975/maiya-kristalinskaya|title=Кристалинская Майя Владимировна — биография певца, личная жизнь, фото, музыка|website=Культура.РФ|access-date=2026-03-24|language=ru|archive-date=2023-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20231210064111/https://www.culture.ru/persons/9975/maiya-kristalinskaya}}</ref> Tika pārdoti 7 miljoni skaņuplašu ar šo dziesmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ampravda.ru/2004/11/13/9042.html|title=Майя Кристалинская была душевным камертоном 1960-х|website=Амурская правда|access-date=2026-03-24|date=2004-11-13|language=ru}}</ref> 1960. gados kopā ar [[Josifs Kobzons|Josifu Kobzonu]] Kristaļinska kļuva par A. Ostrovska un [[Ļevs Ošaņins|Ļeva Ošaņina]] radītā "pagalma cikla" dziesmu izpildītāju . Maija Kristaļinska plaši koncertēja pa visu valsti, strādājot ar Edija Rosnera un [[Oļegs Lundstrēms|Oļega Lundstrēma]] džeza orķestriem, kā arī ar Jevgēņija Rohļina ansambli. Viņas ieraksti tika veiksmīgi pārdoti. Viņas dziesma "Tu un es dzīvē satikāmies nejauši", kuras mūziku sarakstījis Jevgēņijs Rohļins, kļuva par hiītu; viņa bija vienīgā tā izpildītāja. Dziesmas nosaukums kļuva par Maijas Kristaļinskas albuma nosaukumu, kas tika izdots 1985. gadā. 29 gadu vecumā ārsti viņai diagnosticēja limfmezglu audzēju ([[Hodžkina limfoma|Hodžkina limfomu]]). Viņa smagi ārstējās, un kopš tā laika viņai uz skatuves bija jāvalkā lakatiņš ap kaklu, lai no skatītājiem paslēptu apdegumu pēdas. Maija Kristaļinska kļuva par komponistes [[Aleksandra Pahmutova|Aleksandras Pahmutovas]] dziesmas "Maigums" pirmo izpildītāju, ierakstot to 1966. gadā. Čermens Kasajevs (valsts radio un TV mūzikas redaktors), kurš tolaik atradās ierakstu studijā, dziedātājai veltītajā dokumentālajā filmā "Zeme bez tevis ir kļuvusi tukša..." (2005) atcerējās, ka Kristaļinskai, klausoties jau ierakstīto skaņu celiņu, acīs sariesās asaras: ''"Tās ir tādas rasas lāses... rīta vasaras rasa..."'' — dziesma "Maigums" kļuva par dziedātājas vizītkarti uz daudziem gadiem. 1964. gada 8. un 9. februārī Maija Kristaļinska studentu brīvlaikā kopā ar kolēģiem māksliniekiem V. Trošinu, J. Kobzonu, G. Sorokinu un citiem piedalījās varietē šovā "Seši miljoni siržu" Maskavā, V. I. Ļeņina Centrālā stadiona Sporta pilī. 1964. gadā Kijevā tika uzņemta koncertfilma ar nosaukumu “Dzied Maija Kristaļinska”. 1965. gadā tika izdots pirmais pilnmetrāžas studijas albums — "Dzied Maija Kristaļinska". 1966. gadā, saskaņā ar TV skatītāju aptauju, Maija Kristaļinska tika atzīta par gada labāko estrādes dziedātāju. [[Attēls:Могила Майи Кристалинской на Новом Донском кладбище Москвы.jpg|thumb|200px|Dziedātājas kaps]] 1970. gadā par jauno Valsts radio un TV (''Gosteleradio'') priekšsēdētāju kļuva S. Lapins. Viņa vadībā melnajā sarakstā tika iekļauti un praktiski bez darba palika slaveni ebreju dziedātāji [[Vadims Muļermans]], [[Emīls Gorovecs]], [[Aīda Vediščeva]], Ņina Brodska, [[Larisa Mondrusa]] un citi (daži pat pameta valsti).<ref name=":0" /> Ceļš uz televīziju un radio Maijai Kristaļinskai bija praktiski slēgts. Viņa joprojām tika uzaicināta piedalīties radošajos vakaros, kas notika augstu vērtētajā Arodbiedrību nama Kolonnu zālē, un ko rīkoja [[Eduards Kolmanovskis]], Aleksandra Pahmutova, [[Jans Frenkeļs]], Ļevs Ošaņins un citi. Dziedātājas uzstāšanos pavadīja orķestris Jurija Silantjeva vadībā. Taču Centrālajā televīzijā Kristaļinska kļuva gandrīz vai par nevēlamu personu. 1972. gadā viņa piedalījās ikgadējā festivālā "Gada dziesma" ar dziesmu "Vērmele" (''Полынь''). Pēdējos desmit dzīves gadus dziedātāja uzstājās lauku klubos un reģionālajos centros Maskavas tuvumā [[Tulas apgabals|Tulas]], [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas]] un [[Orlas apgabals|Orlas apgabalos]]. Atļaujas iegūšana uzstāties Maskavā un apgabalu centros bija ļoti sarežģīta.<ref name=":1" /> Uzstājās arī koncertos padomju armijas daļās [[Varšavas pakts|Varšavas bloka]] valstīs.<ref name=":3" /> Vienā no šiem braucieniem viņa iekļuva avārijā un guva smadzeņu satricinājumu.<ref name=":2" /> Neskatoties uz grūtībām iegūt koncertēšanas atļauju lielpilsētās, 1974. gadā Kristaļinskai tika piešķirts goda nosaukums "Krievijas PFSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece".<ref name=":2" /> 1975. gadā viņa piedalījās ikgadējā Gada dziesmas festivālā ar dziesmu "Liktenis". Dzīves pēdējos gados Maija Kristaļinska uzņēmās [[Marlēna Dītriha|Marlēnas Dītrihas]] grāmatas "Pārdomas" tulkošanu no vācu valodas.<ref name=":0" /> Grāmata tika izdota PSRS jau pēc Kristaļinskas nāves. Dzīvoja Maskavā, Mjaskovska ielā 11/13 un Novoaleksejevskas ielā 1.<ref>Кристалинская Майя Владимировна // Московская энциклопедия. / Гл. ред. С. О. Шмидт. — <abbr>М.</abbr>, 2007—2014. — Т. I. Лица Москвы: [в 6 кн.].</ref> 1984. gadā pēc Kristaļinskas otrā vīra Eduarda Barklaja nāves (viņš nomira 1984. gada 15. jūnijā no [[Smadzeņu insults|insulta]], ko izraisīja [[Diabēts|diabēta]] komplikācijas), dziedātājas slimība saasinājās.<ref name=":3" /> 1985. gada 19. jūnijā 53 gadu vecumā Maija Kristaļinska nomira. Bēres notika Centrālajā mākslas namā. Viņas dziesmas tika atskaņotas bēru ceremonijas laikā, un zārks tika nests dziesmas "Krievzeme'" pavadībā. Dziedātāja apglabāta Maskavā, Jaunajos Donas kapos. Epitāfijā uz viņas kapa rakstīts: "''Tu neaizgāji, tu tikai izgāji. Tu atgriezīsies — un atkal dziedāsi.''"<ref name=":3" /> Kapa pieminekļa sānos iegravēts dzejnieka [[Roberts Roždestvenskis|Roberta Roždestvenska]] dzejoļa "Mēs apbedījām Maiju Kristaļinsku" teksts, kurā Roždestvenskis Kristaļinsku nosauca par "mūsu jaunības atbalsi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kristalinskaya.ru/articles/rozdestvensky.htm|title=О Майе Кристалинской - Р. Рождественский - "Хоронили Майю Кристалинскую..."|website=kristalinskaya.ru|access-date=2026-03-24}}</ref> == Diskogrāfija == === Albumi === * ''Поёт Майя Кристалинская'' (1965) * ''Maya Kristalinskaya'' (1969) * ''Майя Кристалинская'' (1971) * ''Майя Кристалинская'' (1975) * ''Мы с тобой случайно в жизни встретились'' (1985) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/watch?v=HoWs1JeEL2Q&list=PLGsNBbt061jgt4L7Kvu1oiQmEtjp8GMfz&index=1 Maijas Kristaļinskas dziesmas Youtube] [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1985. gadā mirušie]] [[Kategorija:PSRS dziedātāji]] cm08aexhzwpl2du237z5t6k2kp6tbzu 4 626708 4490781 4489905 2026-07-06T03:04:42Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4490781 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 969 kopējiem rakstiem 945 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Votre Provocateur}} - 1,437,411 baiti # {{U|Kikos}} - 918,272 baiti # {{U|Egilus}} - 877,089 baiti # {{U|Treisijs}} - 268,017 baiti # {{U|Tankists}} - 253,590 baiti # {{U|MC2013}} - 183,501 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 170,044 baiti # {{U|Biafra}} - 148,925 baiti # {{U|Lasks}} - 127,488 baiti # {{U|Bendžamins}} - 112,093 baiti # {{U|Vylks}} - 104,511 baiti # {{U|Dainis}} - 87,207 baiti # {{U|Pirags}} - 41,848 baiti # {{U|Papuass}} - 32,125 baiti # {{U|ZANDMANIS}} - 28,762 baiti # {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti # {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti # {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti # {{U|Ri4ardsons}} - 13,624 baiti # {{U|Teatrālis}} - 8,828 baiti # {{U|XD991}} - 5,899 baiti # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Szczecinolog}} - 2,780 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 38 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Treisijs}} - 15 raksti # {{U|MC2013}} - 11 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Papuass}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti # {{U|MC2013}} - 9 raksti # {{U|Egilus}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 14 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti # {{U|Treisijs}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 8sy3bbzw6gu8684ijli662o0qa7mcba 0 629604 4490807 4456759 2026-07-06T04:49:29Z Biafra 13794 noformējums. 4490807 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | dz_gads = 1894 | m_dat_alt = {{dat|1982|04|10}} | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|td=Latvija}} | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | attēls = Kārlis Ratnieks.jpg }} '''Kārlis Ratnieks''' bija [[latvieši|latviešu]] revolucionārs, padomju valsts un [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|komunistiskās partijas]] darbinieks. == Dzīvesgājums == Piedzima 1894. gadā [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] bezzemnieka ģimenē. Mācījies [[Vidzemes skolotāju seminārs|Vidzemes skolotāju seminārā]], strādājis par skolotāju [[Allažu pagasts|Allažu pagastā]]. 1910. gadā iestājās [[LSDSP vēsture|Latvijas Sociāldemokrātijā]], darbojās Rīgā, pēc tam [[Vidiena|Vidienā]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antonia.lv/ru/aukcion/100/lot-433-pskp-xvii-kongresa-delegatam-buklets-galvenie-raditaji-i-un-ii-piecgades-planiem|title=K. Ratnieks|date=15.04.1982}}</ref> 1916. gadā iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|armijā]]. Piedalījās [[Februāra revolūcija|Februāra]] un [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijā]], darbojās [[PSKP|KSDS(b)P]] [[Petrograda]]s organizācijā, rediģēja laikrakstu "Proletariāta Cīņa". No 1918. gada jūnija bija [[Austrumu fronte (Krievijas pilsoņu karš)|Austrumu frontes]] 1. revolucionārās armijas [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Ārkārtas komisijas]] priekšsēdētājs, vēlāk — 20. un 49. strēlnieku divīzijas [[Politiskais komisārs|komisāra]] vietnieks, 20., 32. un 1. Kaukāza strēlnieku divīzijas komisārs, Kaukāza Sarkanās armijas Politiskās pārvaldes priekšnieks un [[Revolucionārā kara padome|Revolucionārās kara padomes]] loceklis. Bijis [[Gruzijas Komunistiskā partija|Gruzijas Komunistiskās partijas]] Centrālkomitejas loceklis un [[PSKP|KK(b)P]] Aizkaukāza novada komitejas loceklis.<ref name=":1" /> 20. gadu beigās un 30. sākumā mācījās [[Komunistiskā akadēmija]]s [[Marksisms|marksisma]] kursos un [[Sarkanās profesūras institūts|Sarkanās profesūras institūtā]]. Strādājis [[PSKP|VK(b)P]] CK, [[Baltkrievijas PSR]] Zemkopības tautas komisariātā, vadījis VK(b)P [[Samaras apgabals|Vidusvolgas novada]] komiteju, VK(b)P [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] komitejas nodaļu.<ref name=":1" /> No 1937. līdz 1941. gadam bija [[Vladikaukāza|Ordžonikidzes]] Kalniešu lauksaimniecības institūta direkotrs un pasniedzējs<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ|last=Полэ|first=М.|publisher=Издательство Родина|year=2021}}</ref>. Pēc [[Vācijas—PSRS karš|kara]] bijis [[Latvijas PSR]] izglītības ministra vietnieks, žurnāla "Padomju Latvijas Skola" redaktors, [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas]] Marksisma ļeņinisma katedras vadītājs<ref name=":1" />. [[PSKP]] 11., 13., 14., 16., 17. kongresa delegāts. Apbalvots ar [[Sarkanā Karoga ordenis|Sarkanā Karoga,]] [[Ļeņina ordenis|Ļeņina]], [[Oktobra Revolūcijas ordenis|Oktobra Revolūcijas ordeni]], diviem [[Ordenis "Goza zīme"|"Goza zīme" ordeņiem]]. Savienības nozīmes [[Personālā pensija|personālais pensionārs]].<ref name=":1" /> Nomira 1982. gadā, apglabāts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Karlis-Ratnieks-00.00.1894|title=Kārlis Ratnieks|website=Timenote}}</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā mirušie]] [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1982. gadā mirušie]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Latviešu revolucionāri]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] rxbwfs7pjn32ruvhymvjns748ep3jiy 0 631275 4490637 4484598 2026-07-05T18:15:12Z Vylks 50297 /* {{fb|ASV}} */ visur pārsvarā lieto īso vārda versiju un uzvārdu izrunā ar garo 4490637 wikitext text/x-wiki Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam bija jāpiesaka sastāvs ar trim vārtsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīkst piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturnīram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz komandas pirmajai spēlei, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēja aizstāt. Spēlētāju vecums un statistika norādīta uz turnīra sākuma datumu — 2026. gada 11. jūniju. == A grupa == === {{fb|Čehija}} === Treneris: [[Miroslavs Koubeks]] Finālturnīra sastāvu paziņoja 31. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fotbal.cz/repre/finalni-nominace-reprezentace-na-mistrovstvi-sveta-2026/a24171 |title=Finální nominace reprezentace na mistrovství světa 2026 |trans-title=Final nominations for the 2026 World Cup |publisher=[[Čehijas Futbola asociācija]] |date=May 31, 2026 |access-date=May 31, 2026 |language=cs}}</ref> <section begin=Čehija /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Matejs Kovāržs]]|sortname=Kovar, Matej|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|17}}|caps=20|goals=0|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Davids Zima]]|sortname=Zima, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|8}}|caps=25|goals=1|club=[[Prāgas "Slavia" (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Tomāšs Holešs]]|sortname=Holes, Tomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|31}}|caps=41|goals=2|club=[[Prāgas "Slavia" (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Robins Hranāčs]]|sortname=Hranac, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|29}}|caps=14|goals=1|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Vladimīrs Coufals]]|sortname=Coufal, Vladimir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|22}}|caps=62|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Štepāns Haloupeks]]|sortname=Chaloupek, Stepan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|8}}|caps=5|goals=0|club=[[Prāgas "Slavia" (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Ladislavs Krejči (1999)|Ladislavs Krejči]]|sortname=Krejci, Ladislav|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|20}}|caps=27|goals=5|club=[[Vulverhemptonas "Wanderers"|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Vladimīrs Darida]]|sortname=Darida, Vladimir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|8|8}}|caps=79|goals=8|club=[[FC Hradec Králové|Hradec Králové]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Adams Hložeks]]|sortname=Hlozek, Adam|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|25}}|caps=43|goals=5|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Patriks Šiks]]|sortname=Schick, Patrik|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|24}}|caps=53|goals=26|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Jans Kuhta]]|sortname=Kuchta, Jan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8}}|caps=31|goals=3|club=[[Prāgas "Sparta" (futbols)|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=12|pos=MF|name=[[Lukāšs Červs]]|sortname=Cerv, Lukas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|10}}|caps=17|goals=2|club=[[Plzeņas "Viktoria"|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Mojmīrs Hitils]]|sortname=Chytil, Mojmir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29}}|caps=22|goals=6|club=[[Prāgas "Slavia" (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Davids Jurāseks]]|sortname=Jurasek, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|7}}|caps=18|goals=1|club=[[Prāgas "Slavia" (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Pavels Šulcs]]|sortname=Sulc, Pavel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|29}}|caps=21|goals=5|club=[[Lionas "Olympique"|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Jindržihs Staņeks]]|sortname=Stanek, Jindrich|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|27}}|caps=14|goals=0|club=[[Prāgas "Slavia" (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Lukāšs Provods]]|sortname=Provod, Lukas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|23}}|caps=38|goals=3|club=[[Prāgas "Slavia" (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Mihals Sadīleks]]|sortname=Sadilek, Michal|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|31}}|caps=35|goals=1|club=[[Prāgas "Slavia" (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Tomāšs Horijs]]|sortname=Chory, Tomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|26}}|caps=22|goals=7|club=[[Prāgas "Slavia" (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Jaroslavs Zelenijs]]|sortname=Zeleny, Jaroslav|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|20}}|caps=23|goals=0|club=[[Prāgas "Sparta" (futbols)|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Davids Doudera]]|sortname=Doudera, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|31}}|caps=17|goals=2|club=[[Prāgas "Slavia" (futbols)|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Tomāšs Součeks]]|sortname=Soucek, Tomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|27}}|caps=90|goals=17|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Lukāšs Hornīčeks]]|sortname=Hornicek, Lukas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|13}}|caps=1|goals=0|club=[[SC Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Aleksandrs Sojka]]|sortname=Sojka, Alexandr|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|4|2}}|caps=2|goals=0|club=[[Plzeņas "Viktoria"|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Hugo Sohūreks]]|sortname=Sochurek, Hugo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2008|6|7}}|caps=1|goals=0|club=[[Prāgas "Sparta" (futbols)|Sparta Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Deniss Višinskis]]|sortname=Visinsky, Denis|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|21}}|caps=2|goals=1|club=[[Plzeņas "Viktoria"|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs end}}<section end=Čehija /> === {{fb|Meksika}} === Treneris: [[Havjers Agirre]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 31. maijā.<ref>{{cite web |url=https://miseleccion.mx/noticia/6463-Al-Llamado-%7C-Convocatoria-de-la-SNM-para-la-Copa-Mundial-de-la-FIFA-2026 |title=Al Llamado {{!}} Convocatoria de la SNM para la Copa Mundial de la FIFA 2026 |trans-title=Call-up {{!}} Mexico national team squad for the 2026 FIFA World Cup |publisher=[[Meksikas Futbola federācija]] |date=May 31, 2026 |access-date=May 31, 2026 |language=es}}</ref> <section begin=Meksika /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Rauls Ranhels]]|sortname=Rangel, Raul|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|25}}|caps=14|goals=0|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Horhe Sančess]]|sortname=Sanchez, Jorge|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|10}}|caps=59|goals=3|club=[[PAOK FC|PAOK]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Sesars Montess]]|sortname=Montes, Cesar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|24}}|caps=67|goals=4|club=[[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Edsons Alvaress]]|sortname=Alvarez, Edson|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|24}}|caps=98|goals=7|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Hoans Vaskess]]|sortname=Vasquez, Johan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|22}}|caps=46|goals=3|club=[[Genoa CFC|Genoa]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Eriks Lira]]|sortname=Lira, Erik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|8}}|caps=25|goals=0|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Luiss Romo]]|sortname=Romo, Luis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|5}}|caps=63|goals=4|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Alvaro Fidalgo]]|sortname=Fidalgo, Alvaro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|4|9}}|caps=4|goals=0|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Rauls Himeness]]|sortname=Jimenez, Raul|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|5|5}}|caps=124|goals=45|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Aleksiss Vega]]|sortname=Vega, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|25}}|caps=52|goals=7|club=[[Deportivo Toluca FC|Toluca]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Santjago Himeness]]|sortname=Gimenez, Santiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|18}}|caps=47|goals=6|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Karloss Asevedo]]|sortname=Acevedo, Carlos|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|19}}|caps=7|goals=0|club=[[Santos Laguna]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Giljermo Očoa]]|sortname=Ochoa, Guillermo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|7|13}}|caps=152|goals=0|club=[[AEL Limassol]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Armando Gonsaless]]|sortname=Gonzalez, Armando|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|4|20}}|caps=7|goals=1|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Israels Rejess]]|sortname=Reyes, Israel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|23}}|caps=34|goals=2|club=[[Club América|América]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Hulians Kinjoness]]|sortname=Quinones, Julian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|24}}|caps=22|goals=2|club=[[Al Qadsiah FC|Al-Qadsiah]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Orvelins Pineda]]|sortname=Pineda, Orbelin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|24}}|caps=92|goals=12|club=[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Obeds Vargass]]|sortname=Vargas, Obed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|8|5}}|caps=6|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Hilberto Mora]]|sortname=Mora, Gilberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|2008|10|14}}|caps=8|goals=0|club=[[Club Tijuana|Tijuana]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Mateo Čavess]]|sortname=Chavez, Mateo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|5|11}}|caps=10|goals=0|club=[[AZ Alkmaar|AZ]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Sesars Verta]]|sortname=Huerta, Cesar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|3}}|caps=26|goals=3|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Giljermo Martiness]]|sortname=Martinez, Guillermo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|3|15}}|caps=12|goals=3|club=[[Pumas UNAM|UNAM]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Hesuss Galjardo]]|sortname=Gallardo, Jesus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|15}}|caps=121|goals=3|club=[[Deportivo Toluca FC|Toluca]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Luiss Čavess]]|sortname=Chavez, Luis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|15}}|caps=45|goals=5|club=[[FC Dynamo Moscow|Dynamo Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Roberto Alvarado]]|sortname=Alvarado, Roberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|7}}|caps=67|goals=5|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Braians Gutjerress]]|sortname=Gutierrez, Brian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|17}}|caps=7|goals=2|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=MEX}} {{nat fs end}}<section end=Meksika /> === {{fb|DĀR}} === Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]] Finālturnīra sastāvu paziņoja 27. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.instagram.com/safa_dot_net/p/DY2g0HKDuPq/ |title=The final Bafana Bafana 2026 FIFA World Cup squad is LOCKED IN! From the safe hands in goal to the clinical forwards, these are the players who will represent South Africa on the global stage. |publisher=[[Dienvidāfrikas Futbola asociācija]] |via=[[Instagram]] |date=May 27, 2026 |access-date=May 27, 2026}}</ref> <section begin=DĀR /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Ronvens Viljamss]]|sortname=Williams, Ronwen|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|21}}|caps=62|goals=0|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tabangs Matuludi]]|sortname=Matuludi, Thabang|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|14}}|caps=3|goals=0|club=[[Polokwane City F.C.|Polokwane City]]|clubnat=RSA}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Hulumani Ndamane]]|sortname=Ndamane, Khulumani|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|5}}|caps=5|goals=0|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Teboho Mokoena]]|sortname=Mokoena, Teboho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|24}}|caps=51|goals=9|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Talente Mbata]]|sortname=Mbatha, Thalente|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|6}}|caps=15|goals=3|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Obrijs Modiba]]|sortname=Modiba, Aubrey|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|22}}|caps=44|goals=3|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Osvins Apoliss]]|sortname=Appollis, Oswin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=26|goals=8|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}} {{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Cepangs Moremi]]|sortname=Moremi, Tshepang|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|2}}|caps=10|goals=1|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Lails Fosters]]|sortname=Foster, Lyle|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|9}}|caps=27|goals=10|club=[[Burnley FC|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Relebohile Mofokengs]]|sortname=Mofokeng, Relebohile|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|10|23}}|caps=13|goals=0|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Temba Zvane]]|sortname=Zwane, Themba|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|8|3}}|caps=54|goals=12|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}} {{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Tapelo Maseko]]|sortname=Maseko, Thapelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|11|11}}|caps=10|goals=1|club=[[AEL Limassol]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Spepelo Sitole]]|sortname=Sithole, Sphephelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|3}}|caps=28|goals=1|club=[[CD Tondela|Tondela]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Mbekezeli Mbokazi]]|sortname=Mbokazi, Mbekezeli|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|9|19}}|caps=10|goals=1|club=[[Čikāgas "Fire"|Chicago Fire]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Ikraams Rainerss]]|sortname=Rayners, Iqraam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|19}}|caps=14|goals=4|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Sipo Hains]]|sortname=Chaine, Sipho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|14}}|caps=4|goals=0|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Evidenss Makgopa]]|sortname=Makgopa, Evidence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|5}}|caps=26|goals=6|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Samukele Kabini]]|sortname=Kabini, Samukele|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|3|15}}|caps=6|goals=0|club=[[Molde FK|Molde]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Nkosinati Sibisi]]|sortname=Sibisi, Nkosinathi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|9|22}}|caps=20|goals=0|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Huliso Mudau]]|sortname=Mudau, Khuliso|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|26}}|caps=32|goals=1|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Ime Okons]]|sortname=Okon, Ime|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|20}}|caps=8|goals=1|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Rikardo Goss]]|sortname=Goss, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|2}}|caps=5|goals=0|club=[[Siwelele F.C.|Siwelele]]|clubnat=RSA}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Džeidens Adamss]]|sortname=Adams, Jayden|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|5}}|caps=5|goals=0|club=[[Mamelodi Sundowns F.C.|Mamelodi Sundowns]]|clubnat=RSA}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Olvetu Mahaņa]]|sortname=Makhanya, Olwethu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Philadelphia Union]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Kamogelo Sebelebele]]|sortname=Sebelebele, Kamogelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|21}}|caps=3|goals=0|club=[[Orlando Pirates F.C.|Orlando Pirates]]|clubnat=RSA}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Bredlijs Kross]]|sortname=Cross, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Kaizer Chiefs F.C.|Kaizer Chiefs]]|clubnat=RSA}} {{nat fs end}}<section end=DĀR /> === {{fb|Dienvidkoreja}} === Treneris: [[Hons Mjonbo]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 16. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.kfa.or.kr/layer_popup/popup_live.php?act=news_tv_detail&idx=27972&div_code=news&check_url=bGF5ZXI=&lang=KOR |title=손흥민 등 월드컵 명단 발표... 이기혁, 이동경은 깜짝 합류 |trans-title=World Cup squad announced, featuring Son Heung-min... Lee Ki-hyuk and Lee Dong-gyeong make surprise additions |publisher=[[Korejas Futbola asociācija]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ko |archive-date=May 16, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260516144312/https://www.kfa.or.kr/layer_popup/popup_live.php?act=news_tv_detail&idx=27972&div_code=news&check_url=bGF5ZXI=&lang=KOR}}</ref> <section begin=Dienvidkoreja /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Kims Singju]]|sortname=Kim, Seung-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|30}}|caps=87|goals=0|club=[[FC Tokyo]]|clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[I Hanboms]]|sortname=Lee, Han-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|17}}|caps=8|goals=0|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=3|pos=MF|name=[[I Kihjoks]]|sortname=Lee, Ki-hyuk|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|7}}|caps=3|goals=0|club=[[Gangwon FC]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Kims Mindže]]|sortname=Kim, Min-jae|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|15}}|caps=79|goals=4|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Kims Thehjons]]|sortname=Kim, Tae-hyeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|17}}|caps=7|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Hvans Inboms]]|sortname=Hwang, In-beom|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|20}}|caps=73|goals=6|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Sons Hinmins]]|sortname=Son, Heung-min|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|7|8}}|caps=144|goals=56|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Peks Sinho]]|sortname=Paik, Seung-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|17}}|caps=27|goals=3|club=[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Čo Kjusons]]|sortname=Cho, Gue-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|25}}|caps=44|goals=12|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[I Česons]]|sortname=Lee, Jae-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|10}}|caps=105|goals=15|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Hvans Hijčhans]]|sortname=Hwang, Hee-chan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|26}}|caps=79|goals=17|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Sons Pomgins]]|sortname=Song, Bum-keun|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|15}}|caps=3|goals=0|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[I Thesoks]]|sortname=Lee, Tae-seok|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|28}}|caps=15|goals=1|club=[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Čo Uidže]]|sortname=Cho, Wi-je|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=1|goals=0|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Kims Munhvans]]|sortname=Kim, Moon-hwan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|1}}|caps=35|goals=0|club=[[Daejeon Hana Citizen]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Paks Činsops]]|sortname=Park, Jin-seob|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|23}}|caps=14|goals=1|club=[[Zhejiang Professional F.C.|Zhejiang FC]]|clubnat=CHN}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Pe Čunho]]|sortname=Bae, Jun-ho|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|21}}|caps=13|goals=2|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[O Hjongju]]|sortname=Oh, Hyeon-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|12}}|caps=27|goals=6|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[I Kanins]]|sortname=Lee, Kang-in|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|19}}|caps=47|goals=11|club=[[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Jans Hjondžuns]]|sortname=Yang, Hyun-jun|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|25}}|caps=9|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Čo Hjonu]]|sortname=Jo, Hyeon-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|25}}|caps=48|goals=0|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Sols Jonu]]|sortname=Seol, Young-woo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|5}}|caps=34|goals=0|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Jenss Kastrops]]|sortname=Castrop, Jens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=7|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Kims Čingju]]|sortname=Kim, Jin-gyu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|24}}|caps=22|goals=3|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Oms Čisons]]|sortname=Eom, Ji-sung|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|9}}|caps=9|goals=2|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[I Tongjons]]|sortname=Lee, Dong-gyeong|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|20}}|caps=18|goals=4|club=[[Ulsan HD FC|Ulsan HD]]|clubnat=KOR}} {{nat fs end}}<section end=Dienvidkoreja /> == B grupa == === {{fb|Bosnija un Hercegovina}} === Treneris: [[Sergejs Barbarezs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 11. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/ |title=Sergej Barbarez odabrao igrače za Svjetsko prvenstvo |trans-title=Sergej Barbarez selected players for the World Cup |publisher=[[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs|archive-url=https://web.archive.org/web/20260514122917/https://www.nfsbih.ba/vijesti/nogomet-m/a-reprezentacija-m/sergej-barbarez-odabrao-igrace-za-svjetsko-prvenstvo/|archive-date=May 14, 2026}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf |title=NFSBIH Spisak SP |trans-title=NFSBIH WC List |publisher=[[Bosnijas un Hercegovinas Futbola asociācija]] |date=May 11, 2026 |access-date=May 11, 2026 |language=bs|archive-url=https://web.archive.org/web/20260513034907/https://www.nfsbih.ba/images/2026-D/005_maj/NFSBIH_Spisak_SP.pdf|archive-date=May 13, 2026}}</ref> <section begin=Bosnija /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Nikola Vasiļs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|2}}|caps=26|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Nihads Mujakičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|15}}|caps=12|goals=1|club=[[Gaziantep F.K.|Gaziantep]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Deniss Hadžikaduničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|9}}|caps=32|goals=0|club=[[UC Sampdoria|Sampdoria]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tariks Muharemovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|28}}|caps=14|goals=1|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Seads Kolašinacs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|20}}|caps=65|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Benjamins Tahirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|3}}|caps=28|goals=2|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Amars Dedičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=28|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Armins Gigovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|6}}|caps=20|goals=1|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Sameds Baždars]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|31}}|caps=13|goals=1|club=[[Jagiellonia Białystok]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Ermedins Demirovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|25}}|caps=40|goals=4|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Edins Džeko]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|17}}|caps=148|goals=73|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Mladens Jurkass]]|sortname=Jurkas, Mladen|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|10|7}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|clubnat=BIH}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Ivans Bašičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|30}}|caps=17|goals=0|club=[[FC Astana|Astana]]|clubnat=KAZ}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Ivans Šuņičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|9}}|caps=11|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Amars Memičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|20}}|caps=13|goals=1|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Amirs Hadžiahmetovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|8}}|caps=36|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Dženiss Burničs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|22}}|caps=20|goals=0|club=[[Karlsruher SC]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Nikola Katičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|10}}|caps=17|goals=2|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Kerims Alajbegovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|21}}|caps=10|goals=1|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Esmirs Bajraktarevičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|10}}|caps=16|goals=1|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Stjepans Radeļičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|5}}|caps=5|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Martins Zlomisličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=3|goals=0|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Hariss Tabakovičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|20}}|caps=10|goals=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Arjans Maličs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|8|28}}|caps=8|goals=0|club=[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Jovo Lukičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Universitatea Cluj|Universitatea Cluj]]|clubnat=ROU}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Ermins Mahmičs]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|14}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Slovan Liberec|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}} {{nat fs end}}<section end=Bosnija /> === {{fb|Kanāda}} === Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 29. maijā.<ref>{{cite news |url=https://news.canadasoccer.com/canada-soccer-announces-canmnt-squad-for-fifa-world-cup-2026 |title=Canada Soccer Announces CANMNT Squad for FIFA World Cup 2026™ |publisher=[[Kanādas Futbola asociācija]] |date=May 29, 2026 |access-date=May 29, 2026}}</ref> <section begin=Kanāda /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Deins Senklērs]]|sortname=St Clair, Dayne|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|9}}|caps=20|goals=0|club=[[Inter Miami CF]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Alisters Džonstons]]|sortname=Johnston, Alistair|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|8}}|caps=58|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Alfijs Džonss]]|sortname=Jones, Alfie|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Liks de Furežols]]|sortname=Fougerolles, Luc de|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|10|12}}|caps=13|goals=0|club=[[FCV Dender EH|Dender]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Džoels Votermens]]|sortname=Waterman, Joel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|24}}|caps=17|goals=0|club=[[Chicago Fire FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Matjē Šuanjērs]]|sortname=Choiniere, Mathieu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|7}}|caps=23|goals=0|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Stefens Euštakiu]]|sortname=Eustaquio, Stephen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|21}}|caps=56|goals=4|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Ismaēls Konē]]|sortname=Kone, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|16}}|caps=40|goals=4|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kails Larins]]|sortname=Larin, Cyle|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|17}}|caps=90|goals=30|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Džonatans Deivids]]|sortname=David, Jonathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|14}}|caps=77|goals=39|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Liams Milars]]|sortname=Millar, Liam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|27}}|caps=41|goals=1|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Tani Oluvaseji]]|sortname=Oluwaseyi, Tani|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|15}}|caps=24|goals=2|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Dereks Kornēliuss]]|sortname=Cornelius, Derek|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|25}}|caps=44|goals=1|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Džeikobs Šafelburgs]]|sortname=Shaffelburg, Jacob|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|26}}|caps=31|goals=6|club=[[Los Angeles FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Moizs Bombito]]|sortname=Bombito, Moise|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|30}}|caps=20|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Maksims Krepo]]|sortname=Crepeau, Maxime|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|11}}|caps=32|goals=0|club=[[Orlando City SC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Teidžons Bjūkenens]]|sortname=Buchanan, Tajon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|8}}|caps=60|goals=8|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=18|pos=GK|name=[[Ovens Gudmens]]|sortname=Goodman, Owen|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|11|27}}|caps=0|goals=0|club=[[Barnsley F.C.|Barnsley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Alfonso Deiviss]]|sortname=Davies, Alphonso|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|2}}|caps=58|goals=15|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Ali Ahmeds]]|sortname=Ahmed, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|10}}|caps=24|goals=1|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Džonatans Osorio]]|sortname=Osorio, Jonathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|12}}|caps=90|goals=10|club=[[Toronto FC]]|clubnat=CAN}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Ričijs Lareija]]|sortname=Laryea, Richie|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|7}}|caps=75|goals=1|club=[[Toronto FC]]|clubnat=CAN}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Niko Sigurs]]|sortname=Sigur, Niko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|9}}|caps=19|goals=2|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Promiss Deivids]]|sortname=David, Promise|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|3}}|caps=10|goals=3|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Natens Saliba]]|sortname=Saliba, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|7}}|caps=15|goals=2|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Džeidens Nelsons]]|sortname=Nelson, Jayden|age={{birth date and age2|2026|9|26|2002|2|7}}|caps=14|goals=3|club=[[Austin FC|Austin FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs end}}<section end=Kanāda /> === {{fb|Katara}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]] Finālturnīra sastāvu paziņoja 1. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://x.com/QFA_EN/status/2061519863403741405|author=Kataras Futbola asociācija |author-link=Kataras Futbola asociācija |date=June 1, 2026 |title=The official squad for the FIFA World Cup 2026™ has been announced. |access-date=June 2, 2026}}</ref> <section begin=Katara /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Mahmūds Abūnada]]|sortname=Abunada, Mahmud|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|5}}|caps=5|goals=0|club=[[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Pedru Migels]]|sortname=Pedro Miguel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|8|6}}|caps=99|goals=3|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Lukass Mendešs]]|sortname=Mendes, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|7|3}}|caps=25|goals=1|club=[[Al-Wakrah SC|Al-Wakrah]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Isa Lai]]|sortname=Laye, Issa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|22}}|caps=4|goals=0|club=[[Al-Arabi SC|Al-Arabi]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Džāsems Gābers]]|sortname=Gaber, Jassem|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|20}}|caps=32|goals=1|club=[[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Abdulazīzs Hātims]]|sortname=Hatem, Abdulaziz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|1|1}}|caps=117|goals=11|club=[[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Ahmeds Alā ed Dīns]]|sortname=Alaaeldin, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|31}}|caps=68|goals=9|club=[[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Edmilsons Žuniors]]|sortname=Edmilson Junior|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|19}}|caps=16|goals=0|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Mohameds Muntāri]]|sortname=Muntari, Mohammed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|20}}|caps=67|goals=16|club=[[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Hasans el Haidoss]]|sortname=Haydos, Hassan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|12|11}}|caps=186|goals=41|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Akrams Afīfs]]|sortname=Afif, Akram|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|18}}|caps=125|goals=39|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=12|pos=MF|name=[[Karīms Būdijāfs]]|sortname=Boudiaf, Karim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|16}}|caps=118|goals=5|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Aijūbs el Uī]]|sortname=Oui, Ayoub|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|11}}|caps=6|goals=0|club=[[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Homāms Ahmeds]]|sortname=Ahmed, Homam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|25}}|caps=68|goals=3|club=[[Cultural y Deportiva Leonesa|Cultural Leonesa]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Jusufs Abdirisags]]|sortname=Abdurisag, Yusuf|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|6}}|caps=39|goals=3|club=[[Al-Wakrah SC|Al-Wakrah]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Būālems Hūhī]]|sortname=Khoukhi, Boualem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|7|9}}|caps=116|goals=20|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Ahmeds el Gānehī]]|sortname=Ganehi, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|22}}|caps=13|goals=1|club=[[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Sultāns el Breiks]]|sortname=Brake, Sultan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|7}}|caps=17|goals=0|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Almoezs Alī]]|sortname=Ali, Almoez|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|19}}|caps=115|goals=55|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Ahmeds Fathī]]|sortname=Fathy, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|25}}|caps=48|goals=0|club=[[Al-Arabi SC|Al-Arabi]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Salāhs Zakarīja]]|sortname=Zakaria, Salah|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|24}}|caps=8|goals=0|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Mešāls Beršams]]|sortname=Barsham, Meshaal|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|14}}|caps=52|goals=0|club=[[Al Sadd SC|Al-Sadd]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Asims Madibo]]|sortname=Madibo, Assim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|22}}|caps=51|goals=0|club=[[Al-Wakrah SC|Al-Wakrah]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Tahsens Džamšids]]|sortname=Jamshid, Tahsin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|6|16}}|caps=3|goals=0|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Al Hāšimī al Huseins]]|sortname=Hussain, Al-Hashmi|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|15}}|caps=8|goals=0|club=[[Al-Arabi SC|Al-Arabi]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Mohameds Manāī]]|sortname=Mannai, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|25}}|caps=10|goals=0|club=[[Al-Shamal SC|Al-Shamal]]|clubnat=QAT}} {{nat fs end}}<section end=Katara /> === {{fb|Šveice}} === Treneris: [[Murats Jakins]] Finālturnīra sastāvu paziņoja 20. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.football.ch/sfv/nationalteams/a-team/news/maenner-nationalteam-murat-yakins-aufgebot-mit-18-wm-erfahrenen-spielern.aspx |title=Männer-Nationalteam: Murat Yakins Aufgebot mit 18 WM-erfahrenen Spielern |trans-title=Men's National Team: Murat Yakin's roster features 18 players with World Cup experience |publisher=[[Šveices Futbola asociācija]] |date=May 20, 2026 |access-date=May 20, 2026 |language=de |archive-date=May 21, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260521100452/https://www.football.ch/sfv/nationalteams/a-team/news/maenner-nationalteam-murat-yakins-aufgebot-mit-18-wm-erfahrenen-spielern.aspx }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://x.com/nati_sfv_asf/status/2057831143433556024 |title=Our shirt numbers for the #FIFAWorldCup 🤝🔥 |publisher=[[Šveices Futbola asociācija]] |via=[[X (sociālais tīkls)|X]] |date=May 22, 2026 |access-date=May 22, 2026}}</ref> <section begin=Šveice /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Gregors Kobels]]|sortname=Kobel, Gregor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|6}}|caps=21|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Miro Mūheims]]|sortname=Muheim, Miro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|24}}|caps=10|goals=0|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Silvans Vidmers]]|sortname=Widmer, Silvan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|5}}|caps=60|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Niko Elvedi]]|sortname=Elvedi, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|30}}|caps=67|goals=3|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Manuels Akandži]]|sortname=Akanji, Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|19}}|caps=81|goals=4|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Deniss Zakarija]]|sortname=Zakaria, Denis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|20}}|caps=65|goals=3|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Brēls Embolo]]|sortname=Embolo, Breel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|14}}|caps=86|goals=24|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Remo Freilers]]|sortname=Freuler, Remo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|15}}|caps=88|goals=11|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Žoans Manzambī]]|sortname=Manzambi, Johan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|10|14}}|caps=12|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Granits Džaka]]|sortname=Xhaka, Granit|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|27}}|caps=146|goals=17|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Dans Ndoje]]|sortname=Ndoye, Dan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|25}}|caps=31|goals=8|club=[[Notingemas "Forest"|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Ivons Mvogo]]|sortname=Mvogo, Yvon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|6}}|caps=13|goals=0|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Rikardo Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|25}}|caps=138|goals=9|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Ardons Jašari]]|sortname=Jashari, Ardon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|30}}|caps=8|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Džibrils Sovs]]|sortname=Sow, Djibril|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|6}}|caps=52|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Kristians Fasnahts]]|sortname=Fassnacht, Christian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|11}}|caps=23|goals=5|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Rubens Vargass]]|sortname=Vargas, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|5}}|caps=61|goals=11|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Erajs Džemerts]]|sortname=Comert, Eray|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|4}}|caps=22|goals=0|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Noa Okafors]]|sortname=Okafor, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|05|24}}|caps=25|goals=2|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Mihels Ebišers]]|sortname=Aebischer, Michel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|6}}|caps=40|goals=2|club=[[Pisa SC|Pisa]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Marvins Kellers]]|sortname=Keller, Marvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|3}}|caps=1|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Fabiāns Rīders]]|sortname=Rieder, Fabian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|02|16}}|caps=28|goals=1|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Zeki Amduni]]|sortname=Amdouni, Zeki|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|4}}|caps=29|goals=11|club=[[Burnley FC|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Orels Amenda]]|sortname=Amenda, Aurele|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|31}}|caps=7|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Luka Hakess]]|sortname=Jaquez, Luca|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|2}}|caps=3|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Sedriks Itens]]|sortname=Itten, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|27}}|caps=15|goals=5|club=[[Fortuna Düsseldorf]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}}<section end=Šveice /> == C grupa == === {{fb|Brazīlija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.cbf.com.br/selecao-brasileira/noticias/selecao-masculina/a/carlo-ancelotti-convoca-os-26-jogadores-que-vao-tentar-o-hexa-na-copa-do-mundo |title=Carlo Ancelotti convoca os 26 jogadores que vão tentar o hexa na Copa do Mundo |trans-title=Carlo Ancelotti names the 26 players who will attempt to win the sixth World Cup title |publisher=[[Brazīlijas Futbola konfederācija]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 19, 2026 |language=pt |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519061627/https://www.cbf.com.br/selecao-brasileira/noticias/selecao-masculina/a/carlo-ancelotti-convoca-os-26-jogadores-que-vao-tentar-o-hexa-na-copa-do-mundo}}</ref> <section begin=Brazīlija /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Alisons Bekers|Alisons]]|sortname=Alisson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|10|2}}|caps=78|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=2|pos=MF|name=[[Edersons Silva|Edersons]]|sortname=Silva, Ederson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=3|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Gabriels dos Santušs Magaļaiss|Gabriels Magaļaiss]]|sortname=Magalhaes, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|19}}|caps=17|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Markiņuss]]|sortname=Marquinhos|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|14}}|caps=105|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Kazemiru]]|sortname=Casemiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|23}}|caps=86|goals=9|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Alekss Sandru]]|sortname=Alex Sandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|1|26}}|caps=45|goals=2|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Vinisiuss Žuniors]]|sortname=Vinicius Junior|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|12}}|caps=49|goals=9|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Brunu Gimaraiss]]|sortname=Guimaraes, Bruno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|16}}|caps=43|goals=3|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Matēuss Kuņa]]|sortname=Cunha, Matheus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|27}}|caps=23|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Neimars]]|sortname=Neymar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|2|5}}|caps=128|goals=79|club=[[Santos FC|Santos]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Rafiņa (futbolists, dzimis 1996. gadā)|Rafiņa]]|sortname=Raphinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|14}}|caps=39|goals=11|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Vevertons]]|sortname=Weverton|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|12|13}}|caps=11|goals=0|club=[[Grêmio FBPA|Grêmio]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Danilu]]|sortname=Danilo Luiz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|15}}|caps=70|goals=1|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Gleisons Bremers|Bremers]]|sortname=Bremer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|18}}|caps=8|goals=1|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Leo Pereira]]|sortname=Pereira, Leo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|31}}|caps=4|goals=0|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Duglass Santuss]]|sortname=Santos, Douglas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|22}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Fabiņu]]|sortname=Fabinho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|23}}|caps=33|goals=0|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Danilu Santuss]]|sortname=Danilo Santos|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|29}}|caps=4|goals=2|club=[[Botafogo FR|Botafogo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Endriks]]|sortname=Endrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|7|21}}|caps=17|goals=4|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Lukass Paketa]]|sortname=Paqueta, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|27}}|caps=63|goals=13|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Luiss Enriki]]|sortname=Luiz Henrique|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|2}}|caps=15|goals=2|club=[[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Gabriels Martinelli]]|sortname=Martinelli, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|18}}|caps=23|goals=4|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Edersons]]|sortname=Ederson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|17}}|caps=32|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Rožers Ibaņess]]|sortname=Ibanez, Roger|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|23}}|caps=7|goals=0|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Igors Tjagu]]|sortname=Igor Thiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|26}}|caps=4|goals=2|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Raians (futbolists)|Raians]]|sortname=Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|8|3}}|caps=2|goals=1|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}}<section end=Brazīlija /> === {{fb|Haiti}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.facebook.com/fhfhaiti/posts/pfbid0sgioyXTC9xmDjdqqPgHtmLPVWu2j7R1KG3hQC8pNZhQgiNRGHixSVMp9aPjKYKxAl |title=Lis Ofisyèl Grenadye yo pou Mondyal 2026 |trans-title=List of Official Grenadiers for the 2026 World Cup |publisher=[[Haiti Futbola federācija]] |via=[[Facebook]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ht |archive-date=May 15, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260515175636/https://www.facebook.com/plugins/post.php?href=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2Ffhfhaiti%2Fposts%2Fpfbid0sgioyXTC9xmDjdqqPgHtmLPVWu2j7R1KG3hQC8pNZhQgiNRGHixSVMp9aPjKYKxAl}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c242rl3yjp8o |title=Isidor and Bellegarde in Haiti World Cup squad |work=[[BBC Sport]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 22, 2026}}</ref> <section begin=Haiti /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Džonijs Plasids]]|sortname=Placide, Johny|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|1|29}}|caps=81|goals=0|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Karlenss Arkiss]]|sortname=Arcus, Carlens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|28}}|caps=53|goals=1|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kēto Termonsī]]|sortname=Thermoncy, Keeto|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|29}}|caps=1|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SWI}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Rikardo Adē]]|sortname=Ade, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|5|21}}|caps=59|goals=2|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Anness Delkruā]]|sortname=Delcroix, Hannes|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|28}}|caps=7|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Karls Sentē]]|sortname=Sainte, Carl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|9}}|caps=26|goals=0|club=[[El Paso Locomotive FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Deriks Etjēns]]|sortname=Etienne, Derrick Jr|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|25}}|caps=48|goals=8|club=[[Toronto FC]]|clubnat=CAN}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Martēns Eksperianss]]|sortname=Experience, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|9}}|caps=21|goals=0|club=[[AS Nancy Lorraine|Nancy]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Dikēns Nazons]]|sortname=Nazon, Duckens|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|7}}|caps=78|goals=44|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Žans Riknērs Belgards]]|sortname=Bellegarde, Jean‐ricner|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|27}}|caps=10|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Luisjuss Dīdsons]]|sortname=Deedson, Louicius|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|11}}|caps=32|goals=10|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksandrs Pjērs]]|sortname=Pierre, Alexandre|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|25}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Dūks Lakruā]]|sortname=Lacroix, Duke|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|14}}|caps=16|goals=3|club=[[Colorado Springs Switchbacks FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Garvens Metusala]]|sortname=Metusala, Garven|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|31}}|caps=16|goals=0|club=[[Colorado Springs Switchbacks FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Ribens Providanss]]|sortname=Providence, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|7}}|caps=15|goals=3|club=[[Almere City FC|Almere City]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Lenī Žozefs]]|sortname=Joseph, Lenny|age={{birth date and age|2000|10|12}}|caps=2|goals=1|club=[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Danlijs Žans Žaks]]|sortname=Jean Jacques, Danley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|20}}|caps=30|goals=6|club=[[Philadelphia Union]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Vilsons Izidors]]|sortname=Isidor, Wilson|age={{birth date and age|2000|08|27}}|caps=4|goals=2|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Jasins Fortinē]]|sortname=Fortune, Yassin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|30}}|caps=4|goals=0|club=[[F.C. Vizela|Vizela]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Francdi Pjero]]|sortname=Pierrot, Frantzdy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|3|29}}|caps=51|goals=34|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Žozjē Kazmīrs]]|sortname=Casimir, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|24}}|caps=7|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Žans Kevins Diverns]]|sortname=Duverne, Jean-Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|12}}|caps=17|goals=1|club=[[K.A.A. Gent|Gent]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Žozjē Diveržē]]|sortname=Duverger, Josue|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|27}}|caps=6|goals=0|club=[[FC Cosmos Koblenz]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Vilgenss Pogēns]]|sortname=Paugain, Wilguens|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|24}}|caps=8|goals=0|club=[[S.V. Zulte Waregem|Zulte Waregem]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Dominiks Simons (futbolists)|Dominiks Simons]]|sortname=Simon, Dominique|age={{birth date and age|2000|7|29}}|caps=2|goals=0|club=[[1. FC Tatran Prešov|Tatran Prešov]]|clubnat=SVK}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Vudenskijs Pjērs]]|sortname=Pierre, Woodensky|age={{birth date and age|2004|12|30}}|caps=1|goals=0|club=[[Violette AC|Violette]]|clubnat=HAI}} {{nat fs end}}<section end=Haiti /> === {{fb|Maroka}} === Treneris: [[Mohameds Vahbi]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 26. maijā.<ref>{{cite web |url=https://frmf.ma/fr/articles/coupe-du-monde-2026-de-la-fifa-coach-ouahbi-retient-26-joueurs-liste-finale |title=Coupe du Monde-2026 de la FIFA: coach Ouahbi retient 26 joueurs (liste finale) |trans-title=2026 FIFA World Cup: Coach Ouahbi names 26-man squad (final list) |publisher=[[Marokas Futbola federācija]] |date=May 26, 2026 |access-date=May 26, 2026 |language=fr}}</ref> <section begin=Maroka /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jasins Bunu]]|sortname=Bounou, Yassine|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|4|5}}|caps=90|goals=0|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ašrafs Hakīmī]]|sortname=Hakimi, Achraf|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|4}}|caps=96|goals=11|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Nusairs Mazrauī]]|sortname=Mazraoui, Noussair|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|14}}|caps=45|goals=2|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Sofjāns Amrabats]]|sortname=Amrabat, Sofyan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|21}}|caps=75|goals=0|club=[[Real Betis|Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Marvāns Sādanē]]|sortname=Saadane, Marwane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|17}}|caps=8|goals=0|club=[[Al Fateh SC|Al-Fateh]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Ajūbs Buadī]]|sortname=Bouaddi, Ayyoub|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|10|2}}|caps=3|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Šamsedīns Tālibī]]|sortname=Talbi, Chemsdine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|5|9}}|caps=5|goals=0|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Azedīns Unahī]]|sortname=Ounahi, Azzedine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|19}}|caps=49|goals=9|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Sofjāns Rahīmī]]|sortname=Rahimi, Soufiane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|2}}|caps=37|goals=12|club=[[Al Ain FC|Al Ain]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Brāhīms Diass]]|sortname=Diaz, Brahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|3}}|caps=26|goals=14|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Ismaīls Saibarī]]|sortname=Saibari, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|28}}|caps=31|goals=9|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Munīrs Mohamedi]]|sortname=Mohamedi, Munir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|5|10}}|caps=53|goals=0|club=[[RS Berkane]]|clubnat=MAR}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Zakarijā el Vahdī]]|sortname=Ouahdi, Zakaria|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|31}}|caps=3|goals=0|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Isa Diops]]|sortname=Diop, Issa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|9}}|caps=4|goals=0|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Samīrs el Murabets]]|sortname=Mourabet, Samir|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|8|6}}|caps=4|goals=0|club=[[RC Strasbourg|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Džasīms Jasīns]]|sortname=Yassine, Gessime|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|22}}|caps=5|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Amīns Sbaī]]|sortname=Sbai, Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|5}}|caps=2|goals=0|club=[[Angers SCO|Angers]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Šādī Rijāds]]|sortname=Riad, Chadi|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|17}}|caps=6|goals=1|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Jūsefs Belamrī]]|sortname=Belammari, Youssef|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|20}}|caps=19|goals=0|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Ajūbs el Kābī]]|sortname=Kaabi, Ayoub|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|25}}|caps=71|goals=35|club=[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Ajūbs el Maimūnī]]|sortname=Amaimouni, Ayoube|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|11|30}}|caps=2|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Ahmeds Redā Tagnautī]]|sortname=Tagnaouti, Ahmed Reda|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|5}}|caps=3|goals=0|club=[[AS FAR]]|clubnat=MAR}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Bilāls el Hanūss]]|sortname=Khannouss, Bilal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|5|10}}|caps=37|goals=3|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Nāils el Ainauī]]|sortname=Aynaoui, Neil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|2}}|caps=16|goals=2|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Reduāns Halhāls]]|sortname=Halhal, Redouane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|5}}|caps=3|goals=0|club=[[K.V. Mechelen|Mechelen]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Anass Salāhs ed Dīns]]|sortname=Salah-Eddine, Anass|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|18}}|caps=9|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs end}}<section end=Maroka /> === {{fb|Skotija}} === Treneris: [[Stīvs Klārks]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.scottishfa.co.uk/news/scotland-men-s-national-team-head-coach-steve-clarke-has-named-his-squad-for-fifa-world-cup-2026/ |title=Scotland Men's National Team Head Coach Steve Clarke has named his squad for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[Skotijas Futbola asociācija]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519142035/https://www.scottishfa.co.uk/news/scotland-men-s-national-team-head-coach-steve-clarke-has-named-his-squad-for-fifa-world-cup-2026/}}</ref> <section begin=Skotija /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Anguss Ganns]]|sortname=Gunn, Angus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|22}}|caps=22|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ārons Hikijs]]|sortname=Hickey, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|10}}|caps=21|goals=0|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]]|sortname=Robertson, Andy|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|11}}|caps=94|goals=4|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Skots Maktominejs]]|sortname=Mctominay, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|8}}|caps=70|goals=15|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Grānts Henlijs]]|sortname=Hanley, Grant|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|11|20}}|caps=68|goals=2|club=[[Hibernian F.C.|Hibernian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Kīrans Tīrnijs]]|sortname=Tierney, Kieran|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|5}}|caps=56|goals=2|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Džons Makgins]]|sortname=Mcginn, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|18}}|caps=86|goals=20|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Tailers Flečers]]|sortname=Fletcher, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|3|19}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Lindons Daikss]]|sortname=Dykes, Lyndon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|7}}|caps=51|goals=10|club=[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Čē Adamss]]|sortname=Adams, Che|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|13}}|caps=47|goals=13|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Raiens Kristijs]]|sortname=Christie, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|22}}|caps=68|goals=10|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Liams Kellijs]]|sortname=Kelly, Liam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|23}}|caps=3|goals=0|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Džeks Hendrijs]]|sortname=Hendry, Jack|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=38|goals=3|club=[[Al-Ettifaq FC|Al-Ettifaq]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Ross Stjuarts]]|sortname=Stewart, Ross|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=3|goals=0|club=[[Southampton F.C.|Southampton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Džons Sutars]]|sortname=Souttar, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|25}}|caps=24|goals=2|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Dominiks Haiams]]|sortname=Hyam, Dominic|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|20}}|caps=4|goals=0|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Bens Genons-Douks]]|sortname=Gannon-Doak, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|11}}|caps=14|goals=1|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Džordžs Hērsts]]|sortname=Hirst, George|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|15}}|caps=10|goals=1|club=[[Ipswich Town F.C.|Ipswich Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Lūiss Fergusons]]|sortname=Ferguson, Lewis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|24}}|caps=24|goals=1|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Lorenss Šenklends]]|sortname=Shankland, Lawrence|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|10}}|caps=20|goals=7|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Kreigs Gordons]]|sortname=Gordon, Craig|age={{birth date and age2|2026|6|11|1982|12|31}}|caps=84|goals=0|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Neitans Patersons]]|sortname=Patterson, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|10|16}}|caps=26|goals=1|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Kenijs Maklīns]]|sortname=Mclean, Kenny|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|8}}|caps=58|goals=3|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Entonijs Rolstons]]|sortname=Ralston, Anthony|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|16}}|caps=27|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Findlijs Kērtiss]]|sortname=Curtis, Findlay|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|6|9}}|caps=3|goals=1|club=[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Skots Makenna]]|sortname=Mckenna, Scott|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|12}}|caps=50|goals=1|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs end}}<section end=Skotija /> == D grupa == === {{fb|Austrālija}} === Treneris: [[Tonijs Popovičs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 31. maijā.<ref>{{cite web |url=https://socceroos.com.au/news/commbank-socceroos-squad-named-fifa-world-cup-2026tm |title=CommBank Socceroos squad named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[Austrālijas Futbola federācija]] |date=May 31, 2026 |access-date=May 31, 2026}}</ref> <section begin=Austrālija /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Metjū Raians]]|sortname=Ryan, Mathew|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|8}}|caps=104|goals=0|club=[[Levante UD|Levante]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Milošs Degeneks]]|sortname=Degenek, Milos|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|28}}|caps=57|goals=1|club=[[APOEL FC|APOEL]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Alesandro Čirkati]]|sortname=Circati, Alessandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|10}}|caps=13|goals=1|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Džeikobs Italiano]]|sortname=Italiano, Jacob|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|30}}|caps=5|goals=0|club=[[Grazer AK]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Džordans Boss]]|sortname=Bos, Jordan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|29}}|caps=27|goals=4|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Džeisons Džerija]]|sortname=Geria, Jason|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|10}}|caps=14|goals=0|club=[[Albirex Niigata]]|clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Metjū Lekijs]]|sortname=Leckie, Mathew|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|2|4}}|caps=80|goals=14|club=[[Melbourne City FC|Melbourne City]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Konors Metkalfs]]|sortname=Metcalfe, Connor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|5}}|caps=36|goals=1|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Muhameds Turē]]|sortname=Toure, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|3|26}}|caps=10|goals=2|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Ajdins Hrustičs]]|sortname=Hrustic, Ajdin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|5}}|caps=37|goals=4|club=[[Heracles Almelo]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Avers Mabils]]|sortname=Mabil, Awer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|9|15}}|caps=38|goals=10|club=[[CD Castellón|Castellón]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Pols Ico]]|sortname=Izzo, Paul|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|6}}|caps=4|goals=0|club=[[Randers FC|Randers]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Eidens O'Nīls]]|sortname=Oneill, Aiden|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|4}}|caps=31|goals=0|club=[[New York City FC|New York City]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Kamijs Devlins]]|sortname=Devlin, Cammy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|7}}|caps=5|goals=0|club=[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Kajs Trevins]]|sortname=Trewin, Kai|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|18}}|caps=6|goals=0|club=[[New York City FC|New York City]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Azizs Beičs]]|sortname=Behich, Aziz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|12|16}}|caps=84|goals=3|club=[[Melbourne City FC|Melbourne City]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Nestori Irankunda]]|sortname=Irankunda, Nestory|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|2|9}}|caps=15|goals=5|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=18|pos=GK|name=[[Patriks Bīčs]]|sortname=Beach, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|6}}|caps=2|goals=0|club=[[Melbourne City FC|Melbourne City]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Harijs Sutars]]|sortname=Souttar, Harry|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|22}}|caps=38|goals=11|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Kristians Volpato]]|sortname=Volpato, Cristian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|11|15}}|caps=1|goals=0|club=[[Unione Sportiva Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Kamerons Bērdžess]]|sortname=Burgess, Cameron|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|10|21}}|caps=27|goals=0|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Džeksons Ērvains]]|sortname=Irvine, Jackson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|7}}|caps=82|goals=14|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Nišans Velupilejs]]|sortname=Velupillay, Nishan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|7}}|caps=7|goals=3|club=[[Melbourne Victory FC|Melbourne Victory]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Pols Okons-Engstlers]]|sortname=Okon-Engstler, Paul|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|24}}|caps=6|goals=0|club=[[Sydney FC]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Lūkass Heringtons]]|sortname=Herrington, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|7|5}}|caps=4|goals=0|club=[[Colorado Rapids]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Tete Jengi]]|sortname=Yengi, Tete|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|22}}|caps=1|goals=1|club=[[Machida Zelvia]]|clubnat=JPN}} {{nat fs end}}<section end=Austrālija /> === {{fb|Paragvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 1. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Paragvajas Futbola asociācija |url=https://x.com/Albirroja/status/2061459474729127939| author-link=Paragvajas Futbola asociācija |date=June 1, 2026 |title=¡Todo un país con ustedes! Esta es la lista final del profe Gustavo Alfaro para representar a Paraguay en la Copa Mundial de la FIFA 2026. ¡La Albirroja está de vuelta! |trans-title=An entire country stands with you! This is coach Gustavo Alfaro's final squad list to represent Paraguay at the 2026 FIFA World Cup. La Albirroja is back! |language=es |access-date=June 1, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://heavy.com/sports/soccer/world-cup/paraguay-announces-squad-fifa-world-cup/ |title=Paraguay Announces Squad for 2026 FIFA World Cup|publisher=Heavy.com |date=June 1, 2026 |access-date=June 1, 2026}}</ref> <section begin=Paragvaja /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Gatito Fernandess]]|sortname=Fernandez, Gatito|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|3|29}}|caps=31|goals=0|club=[[Cerro Porteño]]|clubnat=PAR}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Gustavo Velaskess]]|sortname=Velazquez, Gustavo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|4|17}}|caps=13|goals=1|club=[[Cerro Porteño]]|clubnat=PAR}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Omars Alderete]]|sortname=Alderete, Omar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|26}}|caps=36|goals=3|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Huans Hosē Kaseress]]|sortname=Caceres, Juan Jose|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|1}}|caps=17|goals=0|club=[[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Dynamo Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Fabians Balbuena]]|sortname=Balbuena, Fabian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|8|23}}|caps=48|goals=2|club=[[Portualegri "Grêmio"|Grêmio]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Huniors Alonso]]|sortname=Alonso, Junior|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|2|9}}|caps=71|goals=3|club=[[Beluorizonti "Atletico Mineiro"|Atlético Mineiro]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Ramons Sosa]]|sortname=Sosa, Ramon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|31}}|caps=29|goals=1|club=[[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Djego Gomess]]|sortname=Gomez, Diego|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|27}}|caps=24|goals=3|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Antonio Sanabrija]]|sortname=Sanabria, Antonio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|4}}|caps=48|goals=7|club=[[US Cremonese|Cremonese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Migels Almirons]]|sortname=Almiron, Miguel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|10}}|caps=76|goals=10|club=[[Atlanta United FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Maurisio]]|sortname=Mauricio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|22}}|caps=3|goals=0|club=[[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Orlando Hils]]|sortname=Gill, Orlando|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|11}}|caps=6|goals=0|club=[[San Lorenzo de Almagro|San Lorenzo]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Hosē Kanale]]|sortname=Canale, Jose|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|20}}|caps=2|goals=0|club=[[Club Atlético Lanús|Lanús]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Andress Kubass]]|sortname=Cubas, Andres|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|22}}|caps=33|goals=0|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Gustavo Gomess]]|sortname=Gomez, Gustavo|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|6}}|caps=89|goals=4|club=[[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Damians Bobadilja]]|sortname=Bobadilla, Damian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|11}}|caps=19|goals=1|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kaku]]|sortname=Kaku|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|11}}|caps=33|goals=6|club=[[Al Ain FC|Al-Ain]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Alekss Arse]]|sortname=Arce, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|16}}|caps=15|goals=1|club=[[Independiente Rivadavia]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Hulio Ensiso]]|sortname=Enciso, Julio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|23}}|caps=32|goals=4|club=[[Strasbūras "Racing"|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Braians Oheda]]|sortname=Ojeda, Braian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|27}}|caps=17|goals=0|club=[[Orlando City SC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Gabriels Avaloss]]|sortname=Avalos, Gabriel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|9}}|caps=23|goals=2|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Gastons Olveira]]|sortname=Olveira, Gaston|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|4|21}}|caps=1|goals=0|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=PAR}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Matiass Galarsa]]|sortname=Galarza, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|11}}|caps=15|goals=3|club=[[Atlanta United FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Gustavo Kabaljero]]|sortname=Caballero, Gustavo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|21}}|caps=2|goals=1|club=[[Portsmouth FC|Portsmouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Isidro Pita]]|sortname=Pitta, Isidro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|14}}|caps=5|goals=0|club=[[Red Bull Bragantino]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Aleksandro Maidana]]|sortname=Maidana, Alexandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|26}}|caps=2|goals=1|club=[[Talleres de Córdoba|Talleres]]|clubnat=ARG}} {{nat fs end}}<section end=Paragvaja /> === {{fb|Turcija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 2. jūnija.<ref>{{cite web |url=https://www.tff.org/default.aspx?pageID=202&ftxtID=5072250587 |title=A Millî Takımımızın 2026 FIFA Dünya Kupası Nihai Kadrosu Açıklandı |trans-title=Our Senior National Team's Final Squad for the 2026 FIFA World Cup Has Been Announced |publisher=[[Turcijas Futbola federācija]] |date=June 2, 2026 |access-date=June 2, 2026 |language=tr}}</ref> <section begin=Turcija /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Merts Ginoks]]|sortname=Gunok, Mert|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|3|1}}|caps=37|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Zeki Čeliks]]|sortname=Celik, Zeki|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|17}}|caps=61|goals=3|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Merihs Demirals]]|sortname=Demiral, Merih|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|5}}|caps=62|goals=6|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Čaglars Sejindži]]|sortname=Soyuncu, Caglar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|23}}|caps=60|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Salihs Ezdžans]]|sortname=Ozcan, Salih|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|11}}|caps=30|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Orkuns Kekči]]|sortname=Kokcu, Orkun|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|29}}|caps=50|goals=4|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Kerems Aktirkoglu]]|sortname=Akturkoglu, Kerem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21}}|caps=52|goals=15|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Arda Gilers]]|sortname=Guler, Arda|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|25}}|caps=29|goals=6|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Denizs Gils]]|sortname=Gul, Deniz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|7|2}}|caps=8|goals=2|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Hakans Čalhanoglu]]|sortname=Calhanoglu, Hakan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|8}}|caps=105|goals=22|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Kenans Jildizs]]|sortname=Yildiz, Kenan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|5|4}}|caps=28|goals=5|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Altajs Bajindirs]]|sortname=Bayindir, Altay|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|14}}|caps=12|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Erens Elmali]]|sortname=Elmali, Eren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|7}}|caps=23|goals=0|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Abdilkerims Bardakdži]]|sortname=Bardakci, Abdulkerim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|7}}|caps=27|goals=2|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Ozans Kabaks]]|sortname=Kabak, Ozan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|25}}|caps=30|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Ismails Jikseks]]|sortname=Yuksek, Ismail|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|26}}|caps=32|goals=1|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Irfans Kahvedži]]|sortname=Kahveci, Irfan Can|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|15}}|caps=47|goals=6|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Merts Mildirs]]|sortname=Muldur, Mert|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|3}}|caps=45|goals=3|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Junuss Akgins]]|sortname=Akgun, Yunus|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|7}}|caps=19|goals=4|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Ferdi Kadioglu]]|sortname=Kadioglu, Ferdi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|10|7}}|caps=30|goals=2|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Barišs Alpers Jilmazs]]|sortname=Yilmaz, Baris Alper|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|23}}|caps=35|goals=4|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Kāns Ajhans]]|sortname=Ayhan, Kaan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|10}}|caps=73|goals=5|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Ugurdžans Čakirs]]|sortname=Cakir, Ugurcan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|5}}|caps=39|goals=0|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Ouzs Aidins]]|sortname=Aydin, Oguz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|27}}|caps=11|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Samets Akajdins]]|sortname=Akaydin, Samet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|13}}|caps=19|goals=1|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Džans Uzuns]]|sortname=Uzun, Can|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|11}}|caps=6|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}}<section end=Turcija /> === {{fb|ASV}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 26. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ussoccer.com/stories/2026/05/usmnt/us-mens-national-team-head-coach-mauricio-pochettino-names-26-player-roster-for-fifa-world-cup-2026 |title=U.S. Men's National Team Head Coach Mauricio Pochettino Names 26-Player Roster for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[ASV Futbola federācija]] |date=May 26, 2026 |access-date=May 26, 2026}}</ref> <section begin=ASV /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Mets Tērners]]|sortname=Turner, Matt|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|24}}|caps=54|goals=0|club=[[New England Revolution]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Seržinjo Dests]]|sortname=Dest, Sergino|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|3}}|caps=39|goals=3|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kriss Ričardss]]|sortname=Richards, Chris|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|28}}|caps=36|goals=3|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Tailers Adamss]]|sortname=Adams, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|14}}|caps=54|goals=2|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Entonijs Robinsons]]|sortname=Robinson, Antonee|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|8}}|caps=54|goals=5|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Ostons Trastijs]]|sortname=Trusty, Auston|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|12}}|caps=8|goals=0|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Džovanni Reina]]|sortname=Reyna, Giovanni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|13}}|caps=38|goals=9|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Vestons Makenijs]]|sortname=Mckennie, Weston|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|28}}|caps=66|goals=12|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Rikardo Pepi]]|sortname=Pepi, Ricardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|9}}|caps=37|goals=13|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Kristians Pulišičs]]|sortname=Pulisic, Christian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|18}}|caps=86|goals=33|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Brendens Āronsons]]|sortname=Aaronson, Brenden|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|22}}|caps=58|goals=9|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Mailss Robinsons]]|sortname=Robinson, Miles|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|14}}|caps=40|goals=3|club=[[FC Cincinnati]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Tims Rīms]]|sortname=Ream, Tim|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|10|5}}|caps=82|goals=1|club=[[Charlotte FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Sebastjans Berhalters]]|sortname=Berhalter, Sebastian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|10}}|caps=13|goals=1|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Kristians Roldans]]|sortname=Roldan, Cristian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|3}}|caps=47|goals=0|club=[[Seattle Sounders FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Alekss Frīmens]]|sortname=Freeman, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|9}}|caps=17|goals=2|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Maliks Tilmans]]|sortname=Tillman, Malik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|28}}|caps=30|goals=3|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Makss Ārfstens]]|sortname=Arfsten, Maximilian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|19}}|caps=20|goals=1|club=[[Columbus Crew]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Hadži Raits]]|sortname=Wright, Haji|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|27}}|caps=20|goals=7|club=[[Coventry City F.C.|Coventry City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Folarins Balogans]]|sortname=Balogun, Folarin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|3}}|caps=27|goals=9|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Timotijs Veā]]|sortname=Weah, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|22}}|caps=51|goals=7|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Marks Makenzijs]]|sortname=Mckenzie, Mark|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=29|goals=0|club=[[Toulouse FC|Toulouse]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Džo Skallijs]]|sortname=Scally, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|12|31}}|caps=26|goals=0|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=24|pos=GK|name=[[Mets Frīss]]|sortname=Freese, Matt|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|2}}|caps=15|goals=0|club=[[New York City FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=25|pos=GK|name=[[Kriss Breidijs]]|sortname=Brady, Chris|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|3|3}}|caps=1|goals=0|club=[[Chicago Fire FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Alehandro Sendehass]]|sortname=Zendejas, Alejandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|7}}|caps=14|goals=2|club=[[Club América|América]]|clubnat=MEX}} {{nat fs end}}<section end=ASV /> == E grupa == === {{fb|Kirasao}} === Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Imber |first=Leon |url=https://www.nytimes.com/athletic/7288726/2026/05/18/curacao-world-cup-squad-2026/ |title=Curacao name World Cup squad: Tahith Chong, Bacuna brothers included |website=[[The Athletic]] |publisher=[[The New York Times]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |dead-url=no |archive-date=May 18, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260518174418/https://www.nytimes.com/athletic/7288726/2026/05/18/curacao-world-cup-squad-2026/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://x.com/TheBlueWaveFFK/status/2060349418092527990|title=The 𝓢𝓺𝓾𝓪𝓭 Numbers 🇨🇼 #TheBlueWave #Curaçao|publisher=[[Kirasao Futbola federācija]] |via=[[X (sociālais tīkls)|X]] |date=May 29, 2026 |access-date=May 29, 2026}}</ref> <section begin=Kirasao /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Elojs Roms]]|sortname=Room, Eloy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|6}}|caps=71 |goals=0|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Šerandijs Sambo]]|sortname=Sambo, Shurandy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|19}}|caps=8|goals=0|club=[[Sparta Rotterdam]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Jurjēns Gāri]]|sortname=Gaari, Jurien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|23}}|caps=60|goals=1|club=[[Abha Club|Abha]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Rošons van Eijma]]|sortname=Eijma, Roshon van|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|9}}|caps=28|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Šerels Floranuss]]|sortname=Floranus, Sherel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|23}}|caps=28|goals=0|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Godfrīds Rūmeratū]]|sortname=Roemeratoe, Godfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|19}}|caps=28|goals=1|club=[[RKC Waalwijk]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Žuninju Bakuna]]|sortname=Bacuna, Juninho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|7}}|caps=49|goals=15|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Livano Komenensija]]|sortname=Comenencia, Livano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|3}}|caps=20|goals=2|club=[[FC Zürich|Zürich]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Jirgens Lokadija]]|sortname=Locadia, Jurgen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=13|goals=1|club=[[Miami FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Leandro Bakuna]]|sortname=Bacuna, Leandro|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|8|21}}|caps=72|goals=16|club=[[Iğdır F.K.|Iğdır]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Džeremijs Antonise]]|sortname=Antonisse, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|29}}|caps=27|goals=4|club=[[A.E. Kifisia F.C.|Kifisia]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Sontje Hansens]]|sortname=Hansen, Sontje|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|18}}|caps=6|goals=1|club=[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Tairīss Noslins]]|sortname=Noslin, Tyrese|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|11}}|caps=7|goals=1|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Kendži Gorē]]|sortname=Gorre, Kenji|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|29}}|caps=38|goals=6|club=[[Haifas "Maccabi"|Maccabi Haifa]]|clubnat=ISR}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Aržani Marta]]|sortname=Martha, Arjany|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|4}}|caps=9|goals=2|club=[[Rotherham United F.C.|Rotherham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Džerls Margarita]]|sortname=Margaritha, Jearl|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10}}|caps=22|goals=5|club=[[SK Beveren|Beveren]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Brendlijs Kivass]]|sortname=Kuwas, Brandley|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|19}}|caps=35|goals=2|club=[[FC Volendam|Volendam]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Armando Obispo]]|sortname=Obispo, Armando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|5}}|caps=6|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Žervens Kastanērs]]|sortname=Kastaneer, Gervane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|9}}|caps=29|goals=9|club=[[Terengganu FC|Terengganu]]|clubnat=MAS}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Džošua Brenē]]|sortname=Brenet, Joshua|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|20}}|caps=18|goals=2|club=[[Kayserispor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Tahits Čongs]]|sortname=Chong, Tahith|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|4}}|caps=6|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Kevins Felida]]|sortname=Felida, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|11}}|caps=19|goals=1|club=[[FC Den Bosch|Den Bosch]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Rišedlijs Bazoers]]|sortname=Bazoer, Riechedly|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|12}}|caps=5|goals=0|club=[[Konyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Deverons Fonvils]]|sortname=Fonville, Deveron|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|16}}|caps=2|goals=0|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=25|pos=GK|name=[[Tairiks Bodaks]]|sortname=Bodak, Tyrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|15}}|caps=4|goals=0|club=[[SC Telstar|Telstar]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=26|pos=GK|name=[[Trevors Dornbušs]]|sortname=Doornbusch, Trevor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|6}}|caps=8|goals=0|club=[[VVV-Venlo]]|clubnat=NED}} {{nat fs end}}<section end=Kirasao /> === {{fb|Ekvadora}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 31. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.instagram.com/p/DZBsBHEMqH-/ |title=Nosotros vamos en serio. Porque estos 26 van con la misma hambre de 18 millones de ecuatorianos. Con el mismo sacrificio de los que salieron desde abajo y llegaron lejos. Esta es nuestra lista, y vamos a demostrar al mundo que esto es Ecuador. |trans-title=We're going for real. Because these 26 go with the same hunger of 18 million Ecuadorians. With the same sacrifice of those who came from the bottom and reached far. This is our squad, and we will show the world that this is Ecuador. |publisher=[[Ekvadoras Futbola federācija]] |via=[[Instagram]] |date=May 31, 2026 |access-date=May 31, 2026 |language=es}}</ref><ref>{{cite web |last=Dorff |first=Marcel |url=https://heavy.com/sports/soccer/world-cup/ecuador-announces-squad-fifa-world-cup/ |title=Ecuador Announces Squad for 2026 FIFA World Cup |work=[[Heavy (website)|Heavy]] |date=May 31, 2026 |access-date=June 1, 2026}}</ref> <section begin=Ekvadora /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Ernans Galindess]]|sortname=Galindez, Hernan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|3|30}}|caps=35|goals=0|club=[[Club Atlético Huracán|Huracán]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Felikss Torress]]|sortname=Torres, Felix|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|11}}|caps=49|goals=5|club=[[SC Internacional|Internacional]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Pjero Inkapjē]]|sortname=Hincapie, Piero|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|9}}|caps=52|goals=3|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Hoels Ordonjess]]|sortname=Ordonez, Joel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|21}}|caps=17|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Hordijs Alsivars]]|sortname=Alcivar, Jordy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|5}}|caps=11|goals=1|club=[[Independiente del Valle]]|clubnat=ECU}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Viljans Pačo]]|sortname=Pacho, Willian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|10|16}}|caps=34|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Perviss Estupinjans]]|sortname=Estupinan, Pervis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|21}}|caps=54|goals=5|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Antonijs Valensija]]|sortname=Valencia, Anthony|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|21}}|caps=3|goals=1|club=[[Royal Antwerp FC|Antwerp]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Džons Jeboa]]|sortname=Yeboah, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|23}}|caps=23|goals=3|club=[[Venezia FC|Venezia]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Kendrijs Paess]]|sortname=Paez, Kendry|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|5|4}}|caps=26|goals=2|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Kevins Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|4}}|caps=31|goals=2|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Moisess Ramiress]]|sortname=Ramirez, Moises|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|9}}|caps=7|goals=0|club=[[A.E. Kifisia F.C.|Kifisia]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Enners Valensija]]|sortname=Valencia, Enner|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|11|4}}|caps=105|goals=49|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Alans Minda]]|sortname=Minda, Alan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|14}}|caps=20|goals=2|club=[[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Pedro Vite]]|sortname=Vite, Pedro|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|9}}|caps=17|goals=1|club=[[Pumas UNAM|UNAM]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Hordijs Kaisedo]]|sortname=Caicedo, Jordy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|18}}|caps=20|goals=4|club=[[Club Atlético Huracán|Huracán]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Anhelo Presjado]]|sortname=Preciado, Angelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|18}}|caps=55|goals=0|club=[[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Denils Kastiljo]]|sortname=Castillo, Denil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|3|24}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Gonsalo Plata]]|sortname=Plata, Gonzalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|1}}|caps=50|goals=8|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Nilsons Angulo]]|sortname=Angulo, Nilson|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|19}}|caps=14|goals=2|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Alans Franko]]|sortname=Franco, Alan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|21}}|caps=58|goals=1|club=[[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Gonsalo Valje]]|sortname=Valle, Gonzalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|28}}|caps=4|goals=0|club=[[LDU Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Moisess Kaisedo]]|sortname=Caicedo, Moises|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|11|2}}|caps=61|goals=3|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Džeremijs Arevalo]]|sortname=Arevalo, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|19}}|caps=4|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Džeksons Poroso]]|sortname=Porozo, Jackson|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|4}}|caps=10|goals=1|club=[[Club Tijuana|Tijuana]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Jaimars Medina]]|sortname=Medina, Yaimar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|11|5}}|caps=6|goals=0|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs end}}<section end=Ekvadora /> === {{fb|Vācija}} === Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dfb.de/news/nagelsmann-reveals-26-man-squad-for-the-fifa-world-cup |title=Nagelsmann reveals 26-man squad for the FIFA World Cup |publisher=[[Vācijas Futbola asociācija]] |date=May 21, 2026 |access-date=May 21, 2026 |archive-date=May 21, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260521152650/https://www.dfb.de/news/nagelsmann-reveals-26-man-squad-for-the-fifa-world-cup}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dfb.de/maenner/nationalmannschaften/nationalmannschaft/team |title=DFB-Kader der Männer-Nationalmannschaft |publisher=[[Vācijas Futbola asociācija]] |date=May 26, 2026 |access-date=May 26, 2026}}</ref> <section begin=Vācija /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Manuels Neiers]]|sortname=Neuer, Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|3|27}}|caps=124|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Antonio Rīdigers]]|sortname=Rudiger, Antonio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|3}}|caps=82|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Valdemars Antons]]|sortname=Anton, Waldemar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|20}}|caps=13|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Jonatans Tā]]|sortname=Tah, Jonathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|11}}|caps=47|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Aleksandars Pavlovičs]]|sortname=Pavlovic, Aleksandar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|5|3}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Jozua Kimmihs]]|sortname=Kimmich, Joshua|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|8}}|caps=110|goals=10|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Kajs Hāvercs]]|sortname=Havertz, Kai|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|11}}|caps=58|goals=22|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Leons Gorecka]]|sortname=Goretzka, Leon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|6}}|caps=70|goals=15|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Džeimijs Levelings]]|sortname=Leweling, Jamie|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|26}}|caps=5|goals=1|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Džamals Musiala]]|sortname=Musiala, Jamal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|26}}|caps=42|goals=9|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Niks Voltemāde]]|sortname=Woltemade, Nick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|14}}|caps=11|goals=4|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Olivers Baumanis]]|sortname=Baumann, Oliver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|6|2}}|caps=13|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Paskāls Gross]]|sortname=Gross, Pascal|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|15}}|caps=18|goals=1|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Maksimiliāns Beiers]]|sortname=Beier, Maximilian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=9|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Niko Šloterbeks]]|sortname=Schlotterbeck, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|1}}|caps=27|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Angelo Štillers]]|sortname=Stiller, Angelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|4}}|caps=8|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Florians Vircs]]|sortname=Wirtz, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|3}}|caps=41|goals=11|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Natanjels Brauns]]|sortname=Brown, Nathaniel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|16}}|caps=5|goals=0|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Lerojs Sanē]]|sortname=Sane, Leroy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|11}}|caps=76|goals=17|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Nadīms Amiri]]|sortname=Amiri, Nadiem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|27}}|caps=11|goals=1|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Aleksandrs Nībels]]|sortname=Nubel, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|30}}|caps=3|goals=0|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Dāvids Raums]]|sortname=Raum, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|22}}|caps=37|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Fēlikss Nmeča]]|sortname=Nmecha, Felix|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|10}}|caps=8|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Maliks Tšau]]|sortname=Thiaw, Malick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|8}}|caps=5|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Asans Vedraogo]]|sortname=Ouédraogo, Assan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|5|9}}|caps=1|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Denizs Undavs]]|sortname=Undav, Deniz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|19}}|caps=9|goals=6|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}}<section end=Vācija /> === {{fb|Kotdivuāra}} === Treneris: [[Emerss Faē]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite news |url=https://www.beinsports.com/en-us/soccer/fifa-world-cup-2026/articles/c%C3%B4te-d-ivoire-at-the-2026-world-cup-squad-key-players-and-everything-you-need-to-know-2026-05-15 |title=Côte d’Ivoire at the 2026 World Cup: Squad, Key Players and Everything You Need to Know |publisher=beinsports| access-date=15 May 2026}}</ref> <section begin=Kotdivuāra /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jahija Fofana]]|sortname=Fofana, Yahia|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|21}}|caps=35|goals=0|club=[[Çaykur Rizespor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Usmans Diomande]]|sortname=Diomande, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|4}}|caps=15|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Žislēns Konāns]]|sortname=Konan, Ghislain|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|27}}|caps=54|goals=0|club=[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Žans Mikaēls Seri]]|sortname=Seri, Jean Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|19}}|caps=65|goals=4|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Vilfrīds Singo]]|sortname=Singo, Wilfried|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|25}}|caps=34|goals=1|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Seko Fofana]]|sortname=Fofana, Seko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|7}}|caps=32|goals=7|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=7|pos=DF|name=[[Odilons Kosunu]]|sortname=Kossounou, Odilon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|4}}|caps=35|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Franks Kesjē]]|sortname=Kessie, Franck|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|12|19}}|caps=103|goals=15|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Anžs Joans Bonī]]|sortname=Bonny, Ange-Yoan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=1|goals=0|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Simons Adingra]]|sortname=Adingra, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|1}}|caps=29|goals=5|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Jans Diomande]]|sortname=Diomande, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|11|14}}|caps=10|goals=3|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Eljē Vaī]]|sortname=Wahi, Elye|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|2}}|caps=2|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Kristofers Opēri]]|sortname=Opéri, Christopher|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|4|29}}|caps=12|goals=0|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir F.K.]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Umārs Djakitē]]|sortname=Diakite, Oumar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|20}}|caps=29|goals=6|club=[[Cercle Brugge KSV|Cercle Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Amads Diallo]]|sortname=Diallo, Amad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|11}}|caps=19|goals=6|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Mohameds Konē]]|sortname=Kone, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|7}}|caps=0|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Gela Duē]]|sortname=Doue, Guela|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|17}}|caps=20|goals=3|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Ibrahims Sangarē]]|sortname=Sangare, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|2}}|caps=58|goals=12|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Nikolā Pepē]]|sortname=Pepe, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|29}}|caps=55|goals=12|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Emanuēls Agbadū]]|sortname=Agbadou, Emmanuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|7}}|caps=20|goals=2|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Evans N'Dika]]|sortname=Ndicka, Evan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|20}}|caps=28|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Evans Gesāns]]|sortname=Guessand, Evann|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|1}}|caps=21|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Albans Lafons]]|sortname=Lafont, Alban|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|23}}|caps=4|goals=0|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Bazumana Turē]]|sortname=Toure, Bazoumana|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|2}}|caps=6|goals=2|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Parfē Gjagons]]|sortname=Guiagon, Parfait|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Krists Inao Ulajs]]|sortname=Inao Oulai, Christ|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|4|6}}|caps=9|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs end}}<section end=Kotdivuāra /> == F grupa == === {{fb|Japāna}} === Treneris: [[Hadžime Morijasu]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jfa.jp/eng/samuraiblue/news/00036338/ |title=Samurai Blue (Japan National Team) squad & schedule – Kirin Challenge Cup 2026 vs Iceland (5/31@Tokyo), FIFA World Cup 2026 (6/11-7/19@Canada, Mexico, USA) |publisher=[[Japānas Futbola asociācija]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |archive-date=May 15, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260515114526/https://www.jfa.jp/eng/samuraiblue/news/00036338/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://x.com/jfa_samuraiblue/status/2059455881574789527 |title=背番号発表 |publisher=[[Japānas Futbola asociācija]] |via=[[X (sociālais tīkls)|X]] |date=May 27, 2026 |access-date=May 27, 2026}}</ref> <section begin=Japāna /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Zaions Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Zion|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|21}}|caps=24|goals=0|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Jukinari Sugavara]]|sortname=Sugawara, Yukinari|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|28}}|caps=21|goals=2|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Šogo Taniguči]]|sortname=Taniguchi, Shogo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|15}}|caps=38|goals=1|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Ko Itakura]]|sortname=Itakura, Ko|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|27}}|caps=40|goals=2|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Jūto Nagatomo]]|sortname=Nagatomo, Yuto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|9|12}}|caps=145|goals=4|club=[[FC Tokyo]]||clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=6|pos=FW|name=[[Šūto Mačino]]|sortname=Machino, Shuto||age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|30}}|caps=14|goals=5|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Ao Tanaka]]|sortname=Tanaka, Ao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|10}}|caps=38|goals=8|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Takefusa Kubo]]|sortname=Kubo, Takefusa|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|4}}|caps=49|goals=7|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Keisuke Goto]]|sortname=Goto, Keisuke|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=4|goals=0|club=[[Sint-Truidense V.V.|Sint-Truiden]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Ricu Doans]]|sortname=Doan, Ritsu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|16}}|caps=65|goals=11|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Daidzens Maeda]]|sortname=Maeda, Daizen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|20}}|caps=27|goals=4|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Keisuke Osako]]|sortname=Osako, Keisuke|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|28}}|caps=11|goals=0|club=[[Sanfrecce Hiroshima]]||clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Keito Nakamura]]|sortname=Nakamura, Keito|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|28}}|caps=25|goals=10|club=[[Stade de Reims|Reims]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Junja Ito]]|sortname=Ito, Junya|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|9}}|caps=69|goals=15|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Daiči Kamada]]|sortname=Kamada, Daichi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|5}}|caps=49|goals=12|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Cujoši Vatanabe]]|sortname=Watanabe, Tsuyoshi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|5}}|caps=11|goals=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Juito Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Yuito|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|10|25}}|caps=6|goals=0|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Ajase Ueda]]|sortname=Ueda, Ayase|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|28}}|caps=39|goals=16|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Koki Ogava]]|sortname=Ogawa, Koki|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|8}}|caps=15|goals=11|club=[[NEC Nijmegen|NEC]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Ajumu Seko]]|sortname=Seko, Ayumu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|7}}|caps=14|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Hiroki Ito]]|sortname=Ito, Hiroki|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|12}}||caps=24|goals=1|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Takehiro Tomijasu]]|sortname=Tomiyasu, Takehiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|5}}|caps=43|goals=1|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Tomoki Hajakava]]|sortname=Hayakawa, Tomoki|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|3}}|caps=4|goals=0|club=[[Kashima Antlers]]||clubnat=JPN}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Kaišū Sano]]|sortname=Sano, Kaishu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|30}}|caps=13|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Junosuke Sudzuki]]|sortname=Suzuki, Junnosuke|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|12}}|caps=6|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]||clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Kento Šiogai]]|sortname=Shiogai, Kento|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|26}}|caps=2|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}}<section end=Japāna /> === {{fb|Nīderlande}} === Treneris: [[Ronalds Kūmans]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 27. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.onsoranje.nl/nieuws/nederlands-elftal-mannen/82598/definitieve-selectie-oranje-m-voor-fifa-world-cup-2026 |title=Definitieve selectie Oranje (m) voor FIFA World Cup 2026 |trans-title=Final roster for the Netherlands men's national team for the 2026 FIFA World Cup |publisher=[[Nīderlandes Futbola asociācija]] |date=May 27, 2026 |access-date=May 27, 2026 |language=nl}}</ref> <section begin=Nīderlande /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Barts Verbrugens]]|sortname=Verbruggen, Bart|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|18}}|caps=29|goals=0|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Lutsharels Gērtreida]]|sortname=Geertruida, Lutsharel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|18}}|caps=21|goals=0|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=3|pos=MF|name=[[Martens de Rons]]|sortname=Roon, Marten de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=43|goals=1|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Virgils van Deiks]]|sortname=Dijk, Virgil van|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|8}}|caps=92|goals=12|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Neitans Akē]]|sortname=Ake, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|18}}|caps=59|goals=5|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Jans Pauls van Heke]]|sortname=Hecke, Jan Paul van|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|8}}|caps=12|goals=0|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Džastins Kleiverts]]|sortname=Kluivert, Justin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|5}}|caps=12|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Raiens Gravenberhs]]|sortname=Gravenberch, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|16}}|caps=27|goals=1|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Vauts Veghorsts]]|sortname=Weghorst, Wout|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|7}}|caps=52|goals=14|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Memfiss Depajs]]|sortname=Depay, Memphis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|13}}|caps=109|goals=55|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Kodijs Gakpo]]|sortname=Gakpo, Cody|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|7}}|caps=50|goals=21|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Matss Vīfers]]|sortname=Wieffer, Mats|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|16}}|caps=15|goals=1|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Robins Rūfss]]|sortname=Roefs, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|17}}|caps=1|goals=0|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Tidžani Reinderss]]|sortname=Reijnders, Tijjani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|29}}|caps=32|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Mikijs van de Vens]]|sortname=Ven, Micky van de|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|19}}|caps=21|goals=1|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Gīss Tils]]|sortname=Til, Guus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|22}}|caps=7|goals=1|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Noa Langs]]|sortname=Lang, Noa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|17}}|caps=15|goals=3|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Donjells Malens]]|sortname=Malen, Donyell|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|19}}|caps=53|goals=13|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Brians Brobejs]]|sortname=Brobbey, Brian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|1}}|caps=12|goals=1|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Tēns Kopmeinerss]]|sortname=Koopmeiners, Teun|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|28}}|caps=28|goals=3|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Frenkijs de Jongs]]|sortname=Jong, Frenkie de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|12}}|caps=66|goals=2|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Denzels Dumfrīss]]|sortname=Dumfries, Denzel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|18}}|caps=72|goals=11|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Marks Flekens]]|sortname=Flekken, Mark|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|13}}|caps=12|goals=0|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Krisensio Samervils]]|sortname=Summerville, Crysencio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|10|30}}|caps=2|goals=0|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Jorels Hato]]|sortname=Hato, Jorrel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|7}}|caps=8|goals=0|club=[[Chelsea FC|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Kvintens Timbers]]|sortname=Timber, Quinten|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|17}}|caps=11|goals=1|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs end}}<section end=Nīderlande /> === {{fb|Zviedrija}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 12. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |title=Potters VM-trupp offentliggjord |trans-title=Potter's World Cup squad announced |publisher=[[Zviedrijas Futbola asociācija]] |date=May 12, 2026 |access-date=May 12, 2026 |language=sv |archive-url=https://web.archive.org/web/20260514122835/https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/potters-vm-trupp-offentliggjord/ |archive-date=May 14, 2026}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/herr-trojnummer-vm-2026/ |title=Spelarnas tröjnummer i VM 2026 |trans-title=Player shirt numbers in the 2026 World Cup |publisher=[[Zviedrijas Futbola asociācija]] |date=May 20, 2026 |access-date=May 20, 2026 |language=sv |archive-url=https://web.archive.org/web/20260521025809/https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2026/05/herr-trojnummer-vm-2026/ |archive-date=May 21, 2026}}</ref> <section begin=Zviedrija /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jākobs Videls-Seterstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|11|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Gustavs Lāgerbjelke]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2000|4|10|df=y}}|caps=11|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Viktors Lindelēfs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1994|7|17|df=y}}|caps=76|goals=3|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Īsaks Hīns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|13|df=y}}|caps=29|goals=0|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Gabriels Gudmundsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|4|29|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Hermans Jūhansons]]|sortname=Johansson, Herman|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|16}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2006|2|2|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāniels Svensons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|2|12|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Aleksanders Īsaks]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|9|21|df=y}}|caps=58|goals=17|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Benjamins Nīgrēns]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2001|7|8|df=y}}|caps=11|goals=3|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Entonijs Elanga]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|4|27|df=y}}|caps=30|goals=6|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Viktors Jūhansons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|14|df=y}}|caps=12|goals=0|club=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Kens Sema]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1993|9|30|df=y}}|caps=33|goals=5|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Jalmars Ēkdāls]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|10|21|df=y}}|caps=13|goals=0|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Kārls Starfelts]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|1|df=y}}|caps=18|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Jespers Karlstrems]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1995|6|21|df=y}}|caps=25|goals=0|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Viktors Jēkeress]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|6|4|df=y}}|caps=33|goals=20|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Jāsīns Ajāri]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2003|10|6|df=y}}|caps=21|goals=3|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Matīass Svanberjs]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1999|1|5|df=y}}|caps=41|goals=2|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Ēriks Smits]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|1|8|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FC St. Pauli]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Aleksanders Bernhardsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|9|8|df=y}}|caps=11|goals=0|club=[[Holstein Kiel]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Besforts Zeneli]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|11|21|df=y}}|caps=8|goals=0|club=[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Kristofers Nordfelds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1989|6|23|df=y}}|caps=21|goals=0|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Eliots Strauds]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|2002|6|22|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Mjällby AIF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Gustavs Nilsons]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|5|23|df=y}}|caps=10|goals=4|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Taha Alī]]|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1998|7|1|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Malmö FF]]|clubnat=SWE}} {{nat fs end}}<section end=Zviedrija /> === {{fb|Tunisija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]] (atlaists pēc pirmās spēles); {{flaga|Francija}} [[Ervē Renārs]] (sākot ar otro spēli) Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.facebook.com/FTF.OFFICIELLE/posts/pfbid0E866yGc4GeFeJXHB3BHWKda7nNXRFSgXXqMFuW2mhouTJxbLYyc4Lz8ojiwLKYUAl |title=قائمة منتخبنا الوطني في كأس العالم 2026 |trans-title=Our National Team Squad for the 2026 World Cup |publisher=[[Tunisijas Futbola federācija]] |via=[[Facebook]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |language=ar |archive-date=May 16, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260516045714/https://www.facebook.com/plugins/post.php?href=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2FFTF.OFFICIELLE%2Fposts%2Fpfbid0E866yGc4GeFeJXHB3BHWKda7nNXRFSgXXqMFuW2mhouTJxbLYyc4Lz8ojiwLKYUAl}}</ref><ref>{{cite web |last=Sanghera |first=Mandeep |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cy42jjj4gg4o |title=Lamouchi leaves Sassi out of Tunisia World Cup squad |work=[[BBC Sport]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026}}</ref> <section begin=Tunisija /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Muhibs Šamāhs]]|sortname=Chamakh, Mouhib|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=3|goals=0|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Alī Abdī]]|sortname=Abdi, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|12|20}}|caps=46|goals=7|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Montasars Tālbī]]|sortname=Talbi, Montassar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=64|goals=4|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Omars Rekīks]]|sortname=Rekik, Omar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|20}}|caps=6|goals=0|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SVN}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Adems Arūss]]|sortname=Arous, Adem|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|7|17}}|caps=2|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Dilans Brons]]|sortname=Bronn, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|19}}|caps=52|goals=2|club=[[Servette FC|Servette]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Eljāss Ašūrī]]|sortname=Achouri, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|10}}|caps=30|goals=4|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Eljass Saads]]|sortname=Saad, Elias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|27}}|caps=15|goals=4|club=[[Hannover 96]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Hāzems Mastūrī]]|sortname=Mastouri, Hazem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|18}}|caps=19|goals=4|club=[[FC Dynamo Makhachkala|Dynamo Makhachkala]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Hanibals Medžbrī]]|sortname=Mejbri, Hannibal|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|21}}|caps=45|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Ismaels Garbī]]|sortname=Gharbi, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|10}}|caps=17|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Murtada Ben Uaness]]|sortname=Ben Ouanes, Mortadha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|7|2}}|caps=18|goals=0|club=[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Rāni Hedīra]]|sortname=Khedira, Rani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|27}}|caps=3|goals=0|club=[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Halīls Ajārī]]|sortname=Ayari, Khalil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|2}}|caps=4|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Hadžs Mahmūds]]|sortname=Mahmoud, Hadj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|24}}|caps=9|goals=0|club=[[FC Lugano|Lugano]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Aimans Dahmāns]]|sortname=Dahmen, Aymen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|28}}|caps=37|goals=0|club=[[CS Sfaxien]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Eljāss Shīri]]|sortname=Skhiri, Ellyes|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|10}}|caps=83|goals=4|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Raiens Elumī]]|sortname=Elloumi, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|9|17}}|caps=4|goals=0|club=[[Vancouver Whitecaps FC]]|clubnat=CAN}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Firāss Šuāts]]|sortname=Chaouat, Firas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|8}}|caps=30|goals=6|club=[[Club Africain]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Jans Valerī]]|sortname=Valery, Yan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|22}}|caps=22|goals=0|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Mohameds Amīns Ben Hamīda]]|sortname=Ben Hamida, Mohamed Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|15}}|caps=13|goals=0|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Sabrī Ben Hasens]]|sortname=Ben Hessen, Sabri|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|13}}|caps=2|goals=0|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Mutazs Nefatī ]]|sortname=Neffati, Moutaz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|4}}|caps=5|goals=0|club=[[IFK Norrköping]]|clubnat=SWE}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Raeds Šihauī]]|sortname=Chikhaoui, Raed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|9}}|caps=0|goals=0|club=[[US Monastir (football)|US Monastir]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Anīss Ben Slīmāns]]|sortname=Ben Slimane, Anis|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|16}}|caps=41|goals=4|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Sebastiāns Tunektī]]|sortname=Tounekti, Sebastian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|13}}|caps=12|goals=1|club=[[Celtic F.C.|Celtic]]|clubnat=SCO}} {{nat fs end}}<section end=Tunisija /> == G grupa == === {{fb|Beļģija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 15. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.rbfa.be/en/news/26-red-devils-world-cup-squad |title=26 Red Devils in World Cup squad |publisher=[[Beļģijas Futbola asociācija]] |date=May 15, 2026 |access-date=May 15, 2026 |archive-date=May 15, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260515115739/https://www.rbfa.be/en/news/26-red-devils-world-cup-squad}}</ref> <section begin=Beļģija /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Tibo Kurtuā]]|sortname=Courtois, Thibaut|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|11}}|caps=109|goals=0|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Zeno Debasts]]|sortname=Debast, Zeno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|24}}|caps=26|goals=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Arturs Teats]]|sortname=Theate, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|25}}|caps=33|goals=1|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Brendons Mehele]]|sortname=Mechele, Brandon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|28}}|caps=9|goals=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maksims de Keipers]]|sortname=De Cuyper, Maxim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|22}}|caps=19|goals=4|club=[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Aksels Vitsels]]|sortname=Witsel, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|1|12}}|caps=138|goals=12|club=[[Girona FC|Girona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]|sortname=De Bruyne, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|28}}|caps=119|goals=37|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Juri Tīlemanss]]|sortname=Tielemans, Youri|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|7}}|caps=85|goals=13|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Romelu Lukaku]]|sortname=Lukaku, Romelu|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|13}}|caps=126|goals=90|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Leandro Trosārs]]|sortname=Trossard, Leandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|4}}|caps=51|goals=12|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Žeremī Dokū]]|sortname=Doku, Jeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|27}}|caps=43|goals=7|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Senne Lammenss]]|sortname=Lammens, Senne|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|7}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Maiks Penderss]]|sortname=Penders, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|31}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Dodi Lukebakio]]|sortname=Lukebakio, Dodi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|24}}|caps=30|goals=6|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Tomā Menjē]]|sortname=Meunier, Thomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|12}}|caps=80|goals=10|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Koni de Vinters]]|sortname=De Winter, Koni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|12}}|caps=8|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Šarls De Ketelārs]]|sortname=De Ketelaere, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|10}}|caps=30|goals=6|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Hoakins Seiss]]|sortname=Seys, Joaquin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|28}}|caps=5|goals=0|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Djegu Moreira]]|sortname=Moreira, Diego|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|6}}|caps=3|goals=0|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Hanss Vanakens]]|sortname=Vanaken, Hans|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|24}}|caps=34|goals=7|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Timotijs Kastaņs]]|sortname=Castagne, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=63|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Aleksiss Sālemākerss]]|sortname=Saelemaekers, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|27}}|caps=24|goals=2|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Nikolā Raskēns]]|sortname=Raskin, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|23}}|caps=13|goals=2|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Amadu Onana]]|sortname=Onana, Amadou|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|16}}|caps=29|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Natans Ngoi]]|sortname=Ngoy, Nathan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|10}}|caps=4|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Matiass Fernandess-Pardo]]|sortname=Fernandez-Pardo, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|2|3}}|caps=2|goals=0|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs end}}<section end=Beļģija /> === {{fb|Ēģipte}} === Treneris: [[Hosams Hasans]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 29. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://x.com/EFA/status/2060488299849073058 |title=🗒️🔴 أعلن الجهاز الفني لمنتخب مصر الأول لكرة القدم بقيادة حسام حسن، قائمة اللاعبين النهائية التي تضم 26 لاعبا لبطولة كأس العالم 2026 بالولايات المتحدة وكندا والمكسيك خلال الفترة من 11 يونيو إلي 19 يوليو المقبلين. |publisher=[[Ēģiptes Futbola asociācija]] |via=[[X (sociālais tīkls)|X]] |date=May 29, 2026 |access-date=May 29, 2026}}</ref> <section begin=Ēģipte /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Mohameds el Šenāvī]]|sortname=Shenawy, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|12|18}}|caps=76|goals=0|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Jāsers Ibrahīms]]|sortname=Ibrahim, Yasser|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|2|10}}|caps=17|goals=1|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Mohameds Hānī]]|sortname=Hany, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|25}}|caps=42|goals=0|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Hosāms Abdelmagīds]]|sortname=Abdelmaguid, Hossam|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|30}}|caps=13|goals=0|club=[[Zamalek SC|Zamalek]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Rāmī Rabīa]]|sortname=Rabia, Ramy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|20}}|caps=44|goals=5|club=[[Al Ain FC|Al Ain]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Mohameds Abdelmonems]]|sortname=Abdelmonem, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|1}}|caps=36|goals=3|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Trezegē]]|sortname=Trezeguet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|1}}|caps=96|goals=23|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Imāms Āšūrs]]|sortname=Ashour, Emam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|20}}|caps=29|goals=0|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Hamza Abdelkarīms]]|sortname=Abdelkarim, Hamza|age={{birth date and age2|2026|6|11|2008|1|1}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Barcelona Atlètic|Barcelona B]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Mohameds Salāhs]]|sortname=Salah, Mohamed|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|15}}|caps=116|goals=67|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Mostafa Ziko]]|sortname=Ziko, Mostafa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|4|27}}|caps=2|goals=2|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Haisams Hasans]]|sortname=Hassan, Haissem|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|8}}|caps=4|goals=0|club=[[Real Oviedo|Oviedo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Ahmeds Fatūhs]]|sortname=Fatouh, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|22}}|caps=39|goals=1|club=[[Zamalek SC|Zamalek]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Hamdī Fathī]]|sortname=Fathy, Hamdy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|29}}|caps=63|goals=3|club=[[Al-Wakrah SC|Al-Wakrah]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Karīms Hāfezs]]|sortname=Hafez, Karim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|12}}|caps=9|goals=0|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[El Mahdī Soleimāns]]|sortname=Soliman, El Mahdy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|6|8}}|caps=0|goals=0|club=[[Zamalek SC|Zamalek]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Mohanads Lašīns]]|sortname=Lasheen, Mohanad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|29}}|caps=23|goals=0|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Nabīls Emāds]]|sortname=Emad, Nabil|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|6}}|caps=12|goals=0|club=[[Al-Najma SC (Saudi Arabia)|Al-Najma]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Marvāns Atija]]|sortname=Attia, Marwan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|12}}|caps=34|goals=1|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Ibrahīms Ādels]]|sortname=Adel, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|23}}|caps=24|goals=3|club=[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Mahmūds Sābers]]|sortname=Saber, Mahmoud|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|30}}|caps=15|goals=1|club=[[ZED FC|ZED]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Omars Marmūšs]]|sortname=Marmoush, Omar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|7}}|caps=49|goals=11|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Mostafa Šobeirs]]|sortname=Shobeir, Mostafa|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|17}}|caps=9|goals=0|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Tāreks Alā]]|sortname=Alaa, Tarek|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|5}}|caps=3|goals=0|club=[[ZED FC|ZED]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Zizo]]|sortname=Zizo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|10}}|caps=63|goals=5|club=[[Al Ahly SC|Al Ahly]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=26|pos=GK|name=[[Mohameds Alā]]|sortname=Alaa, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|9}}|caps=0|goals=0|club=[[El Gouna FC|El Gouna]]|clubnat=EGY}} {{nat fs end}}<section end=Ēģipte /> === {{fb|Irāna}} === Treneris: [[Amīrs Galenujī]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 1. jūnijā.<ref>{{cite web |url=https://www.instagram.com/teammellifootball/p/DZCuDePjWNQ/ |title=اعلام لیست نهایی تیم ملی فوتبال ایران در جام جهانی فوتبال ۲۰۲۶ |trans-title=Announcement of the final roster of the Iran national football team for the 2026 FIFA World Cup |publisher=[[Irānas Futbola federācija]] |via=[[Instagram]] |date=June 1, 2026 |access-date=June 1, 2026 |language=fa}}</ref> <section begin=Irāna /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Alīreza Beirānvands]]|sortname=Beiranvand, Alireza|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|21}}|caps=86|goals=0|club=[[Tractor S.C.|Tractor]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Sālehs Hardānī]]|sortname=Hardani, Saleh|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|26}}|caps=18|goals=1|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Ehsans Hādžsafī]]|sortname=Hajsafi, Ehsan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|25}}|caps=146|goals=7|club=[[Sepahan S.C.|Sepahan]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Šodžā Halīlzāde]]|sortname=Khalilzadeh, Shojae|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|5|14}}|caps=58|goals=2|club=[[Tractor S.C.|Tractor]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Milāds Mohammadī]]|sortname=Mohammadi, Milad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|9|29}}|caps=76|goals=1|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Saīds Ezatolāhī]]|sortname=Ezatolahi, Saeid|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|10|1}}|caps=83|goals=2|club=[[Shabab Al Ahli Club|Shabab Al-Ahli]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Alīreza Džahānbahšs]]|sortname=Jahanbakhsh, Alireza|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|11}}|caps=98|goals=17|club=[[FCV Dender EH|Dender]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Mohameds Mohebī]]|sortname=Mohebi, Mohammad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=36|goals=14|club=[[FC Rostov|Rostov]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Mehdī Tāremī]]|sortname=Taremi, Mehdi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|7|18}}|caps=105|goals=60|club=[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Mehdī Gājedī]]|sortname=Ghayedi, Mehdi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|5}}|caps=30|goals=10|club=[[Al-Nasr SC (Dubai)|Al-Nasr]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Alī Alīpūrs]]|sortname=Alipour, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|11|11}}|caps=14|goals=1|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Pajāms Nijāzmands]]|sortname=Niazmand, Payam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|6}}|caps=15|goals=0|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Hoseins Kanānīzādegans]]|sortname=Kanaanizadegan, Hossein|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|23}}|caps=65|goals=6|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Sāmāns Godoss]]|sortname=Ghoddos, Saman|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|9|6}}|caps=68|goals=3|club=[[Kalba FC|Kalba]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Rūzbehs Češmī]]|sortname=Cheshmi, Rouzbeh|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|24}}|caps=40|goals=3|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Mehdī Torābī]]|sortname=Torabi, Mehdi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|10}}|caps=52|goals=7|club=[[Tractor S.C.|Tractor]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Ārija Jūsefī]]|sortname=Yousefi, Aria|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|22}}|caps=14|goals=1|club=[[Sepahan S.C.|Sepahan]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Amīrhoseins Hoseinzāde]]|sortname=Hosseinzadeh, Amirhossein|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|30}}|caps=18|goals=5|club=[[Tractor S.C.|Tractor]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Alī Nematī]]|sortname=Nemati, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|7}}|caps=17|goals=0|club=[[Foolad F.C.|Foolad]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Šahrijārs Mogānlū]]|sortname=Moghanlou, Shahriyar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|21}}|caps=21|goals=2|club=[[Kalba FC|Kalba]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Mohameds Gorbānī]]|sortname=Ghorbani, Mohammad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|21}}|caps=16|goals=0|club=[[Al Wahda FC|Al-Wahda]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Hoseins Hoseinī]]|sortname=Hosseini, Hossein|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|30}}|caps=13|goals=0|club=[[Sepahan S.C.|Sepahan]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Rāmīns Rezāījāns]]|sortname=Rezaeian, Ramin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|21}}|caps=74|goals=8|club=[[Foolad F.C.|Foolad]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Deniss Ekerts]]|sortname=Eckert, Dennis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|9}}|caps=0|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Dānijāls Īrī]]|sortname=Eiri, Danial|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|26}}|caps=0|goals=0|club=[[Malavan F.C.|Malavan]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Amīrmohamads Razāginija]]|sortname=Razzaghinia, Amirmohammad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|4|11}}|caps=4|goals=0|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}} {{nat fs end}}<section end=Irāna /> === {{fb|Jaunzēlande}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753?newsfeedId=1841052 |title=New Zealand Squad Named for FIFA World Cup 2026 |publisher=[[New Zealand Football]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 14, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260514122914/https://www.nzfootball.co.nz/newsarticle/165753 |archive-date=May 14, 2026}}</ref> <section begin=Jaunzēlande /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Makss Krokoms]]|sortname=Crocombe, Max|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|12}}|caps=24|goals=0|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Tims Peins]]|sortname=Payne, Tim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|10}}|caps=51|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Fransiss de Vrīss]]|sortname=Vries, Francis de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|28}}|caps=20|goals=1|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tailers Bindons]]|sortname=Bindon, Tyler|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|27}}|caps=25|goals=3|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Maikls Boksalss]]|sortname=Boxall, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|18}}|caps=63|goals=1|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Džo Bels]]|sortname=Bell, Joe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|27}}|caps=32|goals=1|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Logans Rodžersons]]|sortname=Rogerson, Logan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|28}}|caps=18|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Marko Stameničs]]|sortname=Stamenic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|19}}|caps=39|goals=3|club=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]|sortname=Wood, Chris|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|12|7}}|caps=90|goals=45|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Sarprīts Sings]]|sortname=Singh, Sarpreet|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|20}}|caps=28|goals=3|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Elaidža Džasts]]|sortname=Just, Elijah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=44|goals=9|club=[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Aleksis Paulsens]]|sortname=Paulsen, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|4}}|caps=8|goals=0|club=[[Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Liberato Kakače]]|sortname=Cacace, Liberato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|27}}|caps=37|goals=1|club=[[Wrexham A.F.C.|Wrexham]]|clubnat=WAL}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Aleksis Rufers]]|sortname=Rufer, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=26|goals=0|club=[[Wellington Phoenix FC|Wellington Phoenix]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Nando Peinakers]]|sortname=Pijnaker, Nando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=25|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Fins Sērmens]]|sortname=Surman, Finn|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=19|goals=2|club=[[Portland Timbers]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Kosta Barbarusess]]|sortname=Barbarouses, Kosta|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|19}}|caps=76|goals=10|club=[[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Bens Veins]]|sortname=Waine, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|11}}|caps=31|goals=9|club=[[Port Vale F.C.|Port Vale]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Bens Olds]]|sortname=Old, Ben|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|13}}|caps=24|goals=2|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Kalums Makovats]]|sortname=Mccowatt, Callum|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|30}}|caps=32|goals=4|club=[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Džese Rendals]]|sortname=Randall, Jesse|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|19}}|caps=11|goals=2|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Maikls Vuds]]|sortname=Woud, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|16}}|caps=6|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Rajens Tomass]]|sortname=Thomas, Ryan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|20}}|caps=25|goals=3|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Kalans Eliots]]|sortname=Elliot, Callan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|7}}|caps=11|goals=0|club=[[Auckland FC]]|clubnat=NZL}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Loklans Beiliss]]|sortname=Bayliss, Lachlan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|24}}|caps=4|goals=0|club=[[Newcastle Jets FC|Newcastle Jets]]|clubnat=AUS}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Tomijs Smits(futbolists)|Tomijs Smits]]|sortname=Smith, Tommy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|3|31}}|caps=56|goals=2|club=[[Braintree Town F.C.|Braintree Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}}<section end=Jaunzēlande /> == H grupa == === {{fb|Kaboverde}} === Treneris: [[Bubišta]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://fcf.cv/convocados-para-o-mundial-2026/ |title=Convocados para o Mundial 2026 |trans-title=Squad for the 2026 World Cup |publisher=[[Federação Caboverdiana de Futebol]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=pt |archive-date=May 18, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260518174915/https://fcf.cv/convocados-para-o-mundial-2026/ }}</ref> <section begin=Kaboverde /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Vuziņa]]|sortname=Vozinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|6|3}}|caps=90|goals=0|club=[[G.D. Chaves|Chaves]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Stopira]]|sortname=Stopira|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|5|20}}|caps=61|goals=4|club=[[S.C.U. Torreense|Torreense]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Dinei]]|sortname=Diney|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|17}}|caps=32|goals=2|club=[[Al Bataeh Club|Al Bataeh]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Robertu Lopešs]]|sortname=Lopes, Roberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|17}}|caps=45|goals=0|club=[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|clubnat=IRL}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Logans Košta]]|sortname=Costa, Logan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|1}}|caps=28|goals=0|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Kevins Pina]]|sortname=Pina, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|27}}|caps=31|goals=3|club=[[FC Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Žovane Kabrals]]|sortname=Cabral, Jovane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|14}}|caps=29|goals=3|club=[[C.F. Estrela da Amadora|Estrela Amadora]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Žuau Paulu]]|sortname=Paulo, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=41|goals=1|club=[[FCSB]]|clubnat=ROU}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Gilsons Tavaress]]|sortname=Tavares, Gilson|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|29}}|caps=21|goals=6|club=[[FC Akron Tolyatti|Akron Tolyatti]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Žamiro Monteiru]]|sortname=Monteiro, Jamiro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|23}}|caps=55|goals=5|club=[[PEC Zwolle]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Gerijs Rodrigešs]]|sortname=Rodrigues, Garry|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|11|27}}|caps=61|goals=10|club=[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Marsiu Roza]]|sortname=Rosa, Marcio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|23}}|caps=11|goals=0|club=[[PFC Montana|Montana]]|clubnat=BUL}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Sidni Lopešs Kabrals]]|sortname=Lopes Cabral, Sidny|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|18}}|caps=11|goals=3|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Derujs Duarte]]|sortname=Duarte, Deroy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|4}}|caps=33|goals=0|club=[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|clubnat=BUL}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Laross Duarte]]|sortname=Duarte, Laros|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|28}}|caps=20|goals=1|club=[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Janiks Semedu]]|sortname=Semedo, Yannick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|29}}|caps=11|goals=1|club=[[S.C. Farense|Farense]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Vilijs Semedu]]|sortname=Semedo, Willy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|27}}|caps=38|goals=3|club=[[AC Omonia|Omonia]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Telmu Arkanžu]]|sortname=Arcanjo, Telmo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|21}}|caps=16|goals=1|club=[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Dailons Livramento]]|sortname=Livramento, Dailon|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=22|goals=7|club=[[Casa Pia A.C.|Casa Pia]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Rajans Mendešs]]|sortname=Mendes, Ryan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|1|8}}|caps=98|goals=22|club=[[Iğdır FK|Iğdır]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Nunu da Kosta]]|sortname=Da Costa, Nuno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|2|10}}|caps=9|goals=2|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Stīvens Moreira]]|sortname=Moreira, Steven|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|13}}|caps=20|goals=0|club=[[Columbus Crew]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Karlušs Žoakins duš Santušs]]|sortname=Dos Santos, Cj|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|24}}|caps=1|goals=0|club=[[San Diego FC|San Diego]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Vagners Pina]]|sortname=Pina, Wagner|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|3}}|caps=14|goals=0|club=[[Trabzonspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Kelvins Pirešs]]|sortname=Pires, Kelvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|5}}|caps=6|goals=1|club=[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|clubnat=FIN}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Heliu Varela]]|sortname=Varela, Helio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|3}}|caps=21|goals=0|club=[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|clubnat=ISR}} {{nat fs end}}<section end=Kaboverde /> === {{fb|Saūda Arābija}} === Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 31. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.saff.com.sa/news.php?id=4240 |title=المدير الفني دونيس يعلن قائمة الأخضر لنهائيات كأس العالم 2026 |trans-title=Coach Donis announces the Saudi national team squad for the 2026 World Cup finals |publisher=[[Saūda Arābijas Futbola federācija]] |date=June 1, 2026 |access-date=June 1, 2026}}</ref><ref>{{cite web |last=Dorff |first=Marcel |url=https://heavy.com/sports/soccer/world-cup/saudi-arabia-announces-squad-world-cup/ |title=Saudi Arabia Announces Squad for 2026 FIFA World Cup |work=[[Heavy (website)|Heavy]] |date=May 31, 2026 |access-date=June 1, 2026}}</ref> <section begin=Saūda Arābija /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Navāfs el Akīdī]]|sortname=Aqidi, Nawaf|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|10}}|caps=24|goals=0|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Alī Madžrašī]]|sortname=Majrashi, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|10|2}}|caps=21|goals=0|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Alī Ladžāmī]]|sortname=Lajami, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|24}}|caps=24|goals=1|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Abdulilāhs el Amrī]]|sortname=Amri, Abdulelah|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|15}}|caps=44|goals=1|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Hasāns et Tambaktī]]|sortname=Tambakti, Hassan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|9}}|caps=54|goals=0|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nāsirs ed Dausarī]]|sortname=Dawsari, Nasser|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|19}}|caps=47|goals=1|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Musaabs el Džuvairs]]|sortname=Juwayr, Musab|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|20}}|caps=37|goals=6|club=[[Al Qadsiah FC|Al-Qadsiah]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=8|pos=FW|name=[[Aimans Jahja]]|sortname=Yahya, Ayman|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|14}}|caps=26|goals=0|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Firāss el Buraikāns]]|sortname=Buraikan, Firas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|14}}|caps=72|goals=16|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Sālims ed Dausarī]]|sortname=Dawsari, Salem|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|8|19}}|caps=111|goals=27|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Sālihs eš Šehrī]]|sortname=Shehri, Saleh|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|1}}|caps=59|goals=17|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Saūds Abdulhamīds]]|sortname=Abdulhamid, Saud|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|18}}|caps=55|goals=1|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Navāfs Būšals]]|sortname=Boushal, Nawaf|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|16}}|caps=27|goals=0|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Hasāns Kādišs]]|sortname=Kadesh, Hassan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|27}}|caps=21|goals=2|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Abdullāhs el Haibarī]]|sortname=Khaibari, Abdullah|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|16}}|caps=42|goals=0|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Zijāds el Džohānī]]|sortname=Johani, Ziyad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|11|11}}|caps=12|goals=0|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Hālids el Gannāms]]|sortname=Ghannam, Khalid|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|8}}|caps=7|goals=0|club=[[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Alā el Hedžī]]|sortname=Hejji, Alaa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|3}}|caps=3|goals=0|club=[[Neom SC|Neom]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Abdullāhs el Hamdāns]]|sortname=Hamdan, Abdullah|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|13}}|caps=52|goals=13|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Sultāns Mandašs]]|sortname=Mandash, Sultan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|17}}|caps=7|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Muhameds el Uveiss]]|sortname=Owais, Mohammed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|10|10}}|caps=65|goals=0|club=[[Al-Ula FC|Al-Ula]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Ahmeds el Kasārs]]|sortname=Kassar, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|5|8}}|caps=9|goals=0|club=[[Al Qadsiah FC|Al-Qadsiah]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Muhameds Kanno]]|sortname=Kanno, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|22}}|caps=79|goals=8|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Muteibs el Harbī]]|sortname=Harbi, Moteb|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|20}}|caps=13|goals=0|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Džihāds Takrī]]|sortname=Thakri, Jehad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|21}}|caps=8|goals=0|club=[[Al Qadsiah FC|Al-Qadsiah]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Muhameds Abū eš Šāmats]]|sortname=Abu Shamat, Mohammed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|8|11}}|caps=8|goals=0|club=[[Al Qadsiah FC|Al-Qadsiah]]|clubnat=KSA}} {{nat fs end}}<section end=Saūda Arābija /> === {{fb|Spānija}} === Treneris: [[Luiss de la Fuente]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 25. maijā.<ref>{{cite web |url=https://rfef.es/es/noticias/los-26-que-buscaran-volver-reinar-en-el-mundial |title=Los 26 que buscarán volver a reinar en el Mundial |trans-title=The 26 who will seek to reign again in the World Cup |publisher=[[Spānijas Futbola federācija]] |date=May 25, 2026 |access-date=May 25, 2026 |language=es}}</ref> <section begin=Spānija /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Davids Raja]]|sortname=Raya, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|9|15}}|caps=13|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Marks Pubiļs]]|sortname=Pubill, Marc|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|20}}|caps=2|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Alekss Grimaldo]]|sortname=Grimaldo, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|9|20}}|caps=14|goals=0|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Eriks Garsija]]|sortname=Garcia, Eric|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|9}}|caps=21|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Markoss Ljorente]]|sortname=Llorente, Marcos|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|30}}|caps=24|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Mikels Merino]]|sortname=Merino, Mikel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|22}}|caps=43|goals=10|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Ferrans Torress]]|sortname=Torres, Ferran|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|29}}|caps=57|goals=24|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Fabjans Ruiss]]|sortname=Ruiz, Fabian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|3}}|caps=42|goals=6|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Gavi]]|sortname=Gavi|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|8|5}}|caps=30|goals=5|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Dani Olmo]]|sortname=Olmo, Dani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|7}}|caps=50|goals=12|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Jeremijs Pino]]|sortname=Pino, Yeremy|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|20}}|caps=23|goals=4|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Pedro Porro]]|sortname=Porro, Pedro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|13}}|caps=18|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Hoans Garsija]]|sortname=Garcia, Joan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Emeriks Laports]]|sortname=Laporte, Aymeric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|27}}|caps=46|goals=2|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Alekss Baena]]|sortname=Baena, Alex|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|7|20}}|caps=17|goals=2|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Rodri]]|sortname=Rodri|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|22}}|caps=62|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Niko Viljamss]]|sortname=Williams, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|12}}|caps=30|goals=6|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Martins Subimendi]]|sortname=Zubimendi, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|2}}|caps=26|goals=3|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Lamins Jamals]]|sortname=Yamal, Lamine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|7|13}}|caps=25|goals=6|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Pedri]]|sortname=Pedri|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|25}}|caps=41|goals=6|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Mikels Ojarsavals]]|sortname=Oyarzabal, Mikel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|4|21}}|caps=53|goals=25|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Pau Kubarsi]]|sortname=Cubarsi, Pau|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|1|22}}|caps=12|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Unajs Simons]]|sortname=Simon, Unai|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|11}}|caps=58|goals=0|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Marks Kukurelja]]|sortname=Cucurella, Marc|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|22}}|caps=24|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Viktors Munjoss]]|sortname=Munoz, Victor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|13}}|caps=2|goals=1|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Borha Iglesiass]]|sortname=Iglesias, Borja|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|17}}|caps=8|goals=0|club=[[RC Celta de Vigo|Celta Vigo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs end}}<section end=Spānija /> === {{fb|Urugvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 31. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/Uruguay/status/2061080470725497120|title=La lista final, los 26 elegidos de Marcelo Bielsa para representar al país en la Copa Mundial 📋|publisher=[[Urugvajas Futbola asociācija]]|via=[[X (sociālais tīkls)|X]]|date=May 31, 2026|access-date=May 31, 2026}}</ref> <section begin=Urugvaja /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Serhio Ročets]]|sortname=Rochet, Sergio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|23}}|caps=35|goals=0|club=[[Sport Club Internacional|Internacional]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Hose Himeness]]|sortname=Gimenez, Jose Maria|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|20}}|caps=99|goals=8|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Sebastjans Kaseress]]|sortname=Caceres, Sebastian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|18}}|caps=24|goals=0|club=[[Club América|América]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Ronalds Arauho]]|sortname=Araujo, Ronald|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|7}}|caps=27|goals=1|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Manuels Ugarte]]|sortname=Ugarte, Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|11}}|caps=36|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Rodrigo Bentankurs]]|sortname=Bentancur, Rodrigo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|25}}|caps=74|goals=3|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Nikolass de la Kruss]]|sortname=Cruz, Nicolas de la|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|1}}|caps=34|goals=5|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Federiko Valverde]]|sortname=Valverde, Federico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|22}}|caps=73|goals=9|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Darvins Nunjess]]|sortname=Nunez, Darwin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|24}}|caps=38|goals=13|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Džordžians De Arasketa]]|sortname=Arrascaeta, Giorgian de|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|1}}|caps=60|goals=13|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Fakundo Pelistri]]|sortname=Pellistri, Facundo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|20}}|caps=39|goals=2|club=[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Santjago Mele]]|sortname=Mele, Santiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|6}}|caps=8|goals=0|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Giljermo Varela]]|sortname=Varela, Guillermo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|3|24}}|caps=28|goals=0|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Agustins Kanobio]]|sortname=Canobbio, Agustin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|1}}|caps=15|goals=1|club=[[Fluminense FC|Fluminense]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Emiljano Martiness]]|sortname=Martinez, Emiliano|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|17}}|caps=10|goals=0|club=[[SE Palmeiras|Palmeiras]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Matiass Olivera]]|sortname=Olivera, Mathias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|31}}|caps=35|goals=2|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Matiass Vinja]]|sortname=Vina, Matias|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|9}}|caps=43|goals=1|club=[[CA River Plate|River Plate]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Braiens Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Brian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|20}}|caps=32|goals=4|club=[[Club América|América]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Rodrigo Agirre]]|sortname=Aguirre, Rodrigo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|1}}|caps=10|goals=3|club=[[Tigres UANL|UANL]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Maksimiljano Arauho]]|sortname=Araujo, Maximiliano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|15}}|caps=28|goals=3|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Federiko Vinjass]]|sortname=Vinas, Federico|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|30}}|caps=11|goals=2|club=[[Real Oviedo|Oviedo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Hoakins Pikeress]]|sortname=Piquerez, Joaquin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|24}}|caps=19|goals=0|club=[[SE Palmeiras|Palmeiras]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Fernando Muslera]]|sortname=Muslera, Fernando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1986|6|16}}|caps=134|goals=0|club=[[Estudiantes de La Plata|Estudiantes]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Santjago Bueno]]|sortname=Bueno, Santiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|9}}|caps=8|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Huans Manuels Sanabrija]]|sortname=Sanabria, Juan Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|29}}|caps=5|goals=1|club=[[Real Salt Lake]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Rodrigo Salasars]]|sortname=Zalazar, Rodrigo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|12}}|caps=8|goals=2|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs end}}<section end=Urugvaja /> == I grupa == === {{fb|Francija}} === Treneris:[[Didjē Dešāns]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 14. maijā.<ref>{{cite web |last=Orsini |first=Vincent |url=https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html |title=Les 26 Bleus pour le Mondial 2026 |trans-title=The 26 Blues for the 2026 World Cup |publisher=[[Francijas Futbola federācija]] |date=May 14, 2026 |access-date=May 13, 2026 |language=fr|archive-date=May 14, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260514190954/https://www.fff.fr/article/16790-les-26-bleus-pour-le-mondial-2026.html}}</ref> <section begin=Francija /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Briss Sambā]]|sortname=Samba, Brice|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|25}}|caps=4|goals=0|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Malo Gisto]]|sortname=Gusto, Malo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|19}}|caps=11|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Likā Diņs]]|sortname=Digne, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|20}}|caps=58|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Dajo Upamekano]]|sortname=Upamecano, Dayot|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|27}}|caps=38|goals=2|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Žils Kundē]]|sortname=Kounde, Jules|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|12}}|caps=48|goals=0|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Manu Konē]]|sortname=Kone, Manu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|17}}|caps=14|goals=0|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=ITA}} {{Nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Usmans Dembelē]]|sortname=Dembele, Ousmane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=59|goals=7|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Oreljēns Čuamenī]]|sortname=Tchouameni, Aurelien|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=46|goals=3|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Markuss Tirāms]]|sortname=Thuram, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=34|goals=3|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Kilians Mbapē]]|sortname=Mbappe, Kylian|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|20}}|caps=98|goals=56|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Maikls Olise]]|sortname=Olise, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|12|12}}|caps=17|goals=7|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Bradlī Barkola]]|sortname=Barcola, Bradley|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|2}}|caps=20|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[N'Golo Kantē]]|sortname=Kante, Ngolo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|29}}|caps=69|goals=2|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Adrjēns Rabjo]]|sortname=Rabiot, Adrien|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|3}}|caps=59|goals=7|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]|sortname=Konate, Ibrahima|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|25}}|caps=28|goals=0|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Maiks Meņāns]]|sortname=Maignan, Mike|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=40|goals=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Viljams Saliba]]|sortname=Saliba, William|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|24}}|caps=32|goals=0|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Varens Zaīrs-Emrī]]|sortname=Zaire-Emery, Warren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|3|8}}|caps=11|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Teo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|6}}|caps=44|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Dezirē Duē]]|sortname=Doue, Desire|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|6|3}}|caps=7|goals=2|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Lukass Ernandess]]|sortname=Hernandez, Lucas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|14}}|caps=42|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]|sortname=Mateta, Jean-Philippe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|28}}|caps=4|goals=2|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Robēns Risērs]]|sortname=Risser, Robin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|2}}|caps=0|goals=0|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Rajans Šerki]]|sortname=Cherki, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|17}}|caps=7|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Maness Akliušs]]|sortname=Akliouche, Maghnes|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|25}}|caps=9|goals=1|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Maksenss Lakruā]]|sortname=Lacroix, Maxence|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|6}}|caps=4|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs end}}<section end=Francija /> === {{fb|Irāka}} === Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 1. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://x.com/IraqNT_EN/status/2061373604558717062| author=Iraq Football Association |author-link=Irākas Futbola asociācija |date=June 1, 2026 |title=Introducing Iraq's Final Squad for the FIFA World Cup |access-date=June 1, 2026}}</ref> <section begin=Irāka /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Fahads Tālibs]]|sortname=Talib, Fahad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|21}}|caps=21|goals=0|club=[[Al-Talaba SC|Al-Talaba]]|clubnat=IRQ}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Rebīns Sulāka]]|sortname=Sulaka, Rebin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|12}}|caps=56|goals=1|club=[[Port F.C.|Port]]|clubnat=THA}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Huseins Alī]]|sortname=Ali, Hussein|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|1}}|caps=27|goals=1|club=[[Pogoń Szczecin]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Zaids Tahsīns]]|sortname=Tahseen, Zaid|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|29}}|caps=28|goals=1|club=[[Pakhtakor FC|Pakhtakor]]|clubnat=UZB}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Akams Hāšims]]|sortname=Hashim, Akam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|16}}|caps=14|goals=1|club=[[Al-Zawraa SC|Al-Zawraa]]|clubnat=IRQ}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Manāfs Jūniss]]|sortname=Younis, Manaf|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|16}}|caps=34|goals=1|club=[[Al-Shorta SC|Al-Shorta]]|clubnat=IRQ}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Jusufs Amīns]]|sortname=Amyn, Youssef|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|8|21}}|caps=27|goals=2|club=[[Larnakas AEK|AEK Larnaca]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Ibrahīms Bāješs]]|sortname=Bayesh, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|1}}|caps=76|goals=8|club=[[Al Dhafra FC|Al-Dhafra]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Alī el Hammādī]]|sortname=Hamadi, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|1}}|caps=20|goals=5|club=[[Luton Town F.C.|Luton Town]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Muhanads Alī]]|sortname=Ali, Mohanad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|20}}|caps=72|goals=27|club=[[Dibba FC|Dibba]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Ahmeds Kāsims]]|sortname=Qasem, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|12}}|caps=3|goals=0|club=[[Nashville SC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Džalāls Hasans]]|sortname=Hassan, Jalal|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|5|18}}|caps=102|goals=0|club=[[Al-Zawraa SC|Al-Zawraa]]|clubnat=IRQ}} {{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Alī Jūsufs]]|sortname=Yousif, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|19}}|caps=7|goals=1|club=[[Al-Talaba SC|Al-Talaba]]|clubnat=IRQ}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Zidāns Ikbāls]]|sortname=Iqbal, Zidane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|4|27}}|caps=25|goals=2|club=[[FC Utrecht|Utrecht]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Ahmeds Maknzī]]|sortname=Maknzi, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|24}}|caps=7|goals=0|club=[[Al-Karma SC|Al-Karma]]|clubnat=IRQ}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Amīrs el Ammārī]]|sortname=Ammari, Amir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|27}}|caps=51|goals=3|club=[[KS Cracovia|Cracovia]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Alī Džāsims]]|sortname=Jasim, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|20}}|caps=36|goals=2|club=[[Al-Najma SC (Saudi Arabia)|Al-Najma]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Aimens Huseins]]|sortname=Hussein, Aymen|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|22}}|caps=95|goals=33|club=[[Al-Karma SC|Al-Karma]]|clubnat=IRQ}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Kevins Jakobs]]|sortname=Yakob, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|10|10}}|caps=9|goals=0|club=[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Aimars Šērs]]|sortname=Sher, Aimar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|12|20}}|caps=7|goals=0|club=[[Sarpsborg 08 FF|Sarpsborg 08]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Marko Fardžī]]|sortname=Farji, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|3|16}}|caps=12|goals=0|club=[[Venezia FC|Venezia]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Ahmeds Bāsils]]|sortname=Basil, Ahmed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|19}}|caps=16|goals=0|club=[[Al-Shorta SC|Al-Shorta]]|clubnat=IRQ}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Merhāss Doskī]]|sortname=Doski, Merchas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|7}}|caps=31|goals=1|club=[[Plzeņas "Viktoria"|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Zaids Ismaīls]]|sortname=Ismail, Zaid|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|3}}|caps=6|goals=0|club=[[Al-Talaba SC|Al-Talaba]]|clubnat=IRQ}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Mustafa Sādūns]]|sortname=Saadoon, Mustafa|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|25}}|caps=17|goals=0|club=[[Al-Shorta SC|Al-Shorta]]|clubnat=IRQ}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Franss Putross]]|sortname=Putros, Frans|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|14}}|caps=28|goals=0|club=[[Persib Bandung|Persib]]|clubnat=IDN}} {{nat fs end}}<section end=Irāka /> === {{fb|Norvēģija}} === Treneris: [[Stole Sūlbakens]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 21. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.fotball.no/landslag/norge-a-herrer/2026/her-er-norges-vm-tropp/ |title=Her er Norges VM-tropp |trans-title=Here is Norway's World Cup squad |publisher=[[Norvēģijas Futbola asociācija]] |date=May 21, 2026 |access-date=May 21, 2026 |language=no |archive-date=May 22, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260522095352/https://www.fotball.no/landslag/norge-a-herrer/2026/her-er-norges-vm-tropp/ }}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.instagram.com/p/DYptu7rDA5D/ |title=Hvilket nummer går du for i sommer? |trans-title=Which number are you going for this summer? |publisher=[[Norvēģijas Futbola asociācija]] |via=[[Instagram]] |date=May 22, 2026 |access-date=May 23, 2026 |language=no}}</ref> <section begin=Norvēģija /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Ērjans Nīlanns]]|sortname=Nyland, Orjan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|9|10}}|caps=71|goals=0|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=2|pos=MF|name=[[Mortens Torsbī]]|sortname=Thorsby, Morten|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|5}}|caps=31|goals=0|club=[[US Cremonese|Cremonese]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kristofers Ajers]]|sortname=Ajer, Kristoffer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|17}}|caps=52|goals=2|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Leo Estigors]]|sortname=Ostigard, Leo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|28}}|caps=38|goals=1|club=[[Genoa CFC|Genoa]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Dāvids Mellers Volfe]]|sortname=Moller Wolfe, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|4|23}}|caps=22|goals=1|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Patriks Bergs]]|sortname=Berg, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|24}}|caps=43|goals=0|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Aleksanders Sērlots]]|sortname=Sorloth, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|5}}|caps=72|goals=26|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Sanders Berge]]|sortname=Berge, Sander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|14}}|caps=66|goals=1|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Ērlings Holanns]]|sortname=Haaland, Erling|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|21}}|caps=50|goals=55|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Martins Ēdegors]]|sortname=Odegaard, Martin|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|17}}|caps=68|goals=5|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Jergens Strands Larsens]]|sortname=Strand Larsen, Jorgen|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|6}}|caps=28|goals=6|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Sanders Tangvīks]]|sortname=Tangvik, Sander|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|29}}|caps=0|goals=0|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Ēgils Selviks]]|sortname=Selvik, Egil|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|30}}|caps=7|goals=0|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Fredriks Eušnēss]]|sortname=Aursnes, Fredrik|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|10}}|caps=22|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Fredriks Andrē Bjerkans]]|sortname=Bjorkan, Fredrik Andre|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|21}}|caps=21|goals=1|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Markuss Holmgrēns Pēdešens]]|sortname=Pedersen, Marcus Holmgren|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|16}}|caps=32|goals=0|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Turbjērns Hegems]]|sortname=Heggem, Torbjorn|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|12}}|caps=15|goals=0|club=[[Bologna FC|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Kristians Torstveds]]|sortname=Thorstvedt, Kristian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|13}}|caps=37|goals=4|club=[[US Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Telo Osgors]]|sortname=Aasgaard, Thelo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|2}}|caps=8|goals=5|club=[[Rangers F.C.|Rangers]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Antonio Nusa]]|sortname=Nusa, Antonio|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|4|17}}|caps=24|goals=8|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Andreass Šelderups]]|sortname=Schjelderup, Andreas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|1}}|caps=12|goals=1|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Oskars Bobs]]|sortname=Bobb, Oscar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|12}}|caps=20|goals=2|club=[[Fulham F.C.|Fulham]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Jenss Peters Heuge]]|sortname=Hauge, Jens Petter|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|10|12}}|caps=15|goals=1|club=[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Sondre Langoss]]|sortname=Langas, Sondre|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|2}}|caps=3|goals=0|club=[[Derby County F.C.|Derby County]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Henriks Falkeners]]|sortname=Falchener, Henrik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|8}}|caps=1|goals=0|club=[[Viking FK|Viking]]|clubnat=NOR}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Jūlians Rīersons]]|sortname=Ryerson, Julian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|17}}|caps=43|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}}<section end=Norvēģija /> === {{fb|Senegāla}} === Treneris: [[Paps Tjavs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 1. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Senegālas Futbola federācija |url=https://x.com/GaindeYi/status/2061625034532172127 |author-link=Senegālas Futbola federācija |date=June 1, 2026 |title=La liste des 26 Lions retenus par le sélectionneur national Pape Thiaw pour défendre les couleurs du Senegal à la Coupe du Monde 2026. |trans-title=The list of the 26 Lions selected by national team coach Pape Thiaw to represent Senegal at the 2026 World Cup. |language=fr |access-date=June 1, 2026}}</ref> <section begin=Senegāla /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jevans Diufs]]|sortname=Diouf, Yehvann|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|16}}|caps=2|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Mamadū Sārs]]|sortname=Sarr, Mamadou|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|8|29}}|caps=8|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kalidu Kulibali]]|sortname=Koulibaly, Kalidou|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|20}}|caps=103|goals=2|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Abdulajs Seks]]|sortname=Seck, Abdoulaye|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|4}}|caps=22|goals=4|club=[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|clubnat=ISR}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Idrisa Gejs]]|sortname=Gueye, Idrissa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|9|26}}|caps=131|goals=7|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Patē Siss]]|sortname=Ciss, Pathe|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|16}}|caps=30|goals=0|club=[[Rayo Vallecano]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Asane Diao]]|sortname=Diao, Assane|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|9|7}}|caps=5|goals=0|club=[[Como 1907|Como]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Lamins Kamara]]|sortname=Camara, Lamine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|1}}|caps=33|goals=5|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Bamba Djengs]]|sortname=Dieng, Bamba|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|23}}|caps=23|goals=2|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Sadio Manē]]|sortname=Mane, Sadio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|10}}|caps=128|goals=55|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Nikolass Džeksons]]|sortname=Jackson, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|20}}|caps=33|goals=8|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Šerifs Ndiajē]]|sortname=Ndiaye, Cherif|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|23}}|caps=19|goals=4|club=[[Samsunspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Ilimans Ndiajē]]|sortname=Ndiaye, Iliman|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|6}}|caps=40|goals=4|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Ismails Jākobss]]|sortname=Jakobs, Ismail|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|8|17}}|caps=30|goals=0|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Krepins Djata]]|sortname=Diatta, Krepin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|25}}|caps=61|goals=2|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Eduārs Mendī]]|sortname=Mendy, Edouard|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|3|1}}|caps=57|goals=0|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Pape Matars Sārs]]|sortname=Sarr, Pape Matar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|14}}|caps=40|goals=4|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Ismails Sārs]]|sortname=Sarr, Ismaila|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|25}}|caps=83|goals=19|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Musa Njakatē]]|sortname=Niakhate, Moussa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|8}}|caps=31|goals=0|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Ibrahims Mbaje]]|sortname=Mbaye, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2008|1|24}}|caps=11|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Habibs Diarrā]]|sortname=Diarra, Habib|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|3}}|caps=21|goals=4|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Bara Sapoko Ndiajē]]|sortname=Sapoko Ndiaye, Bara|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|12|31}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Mori Diavs]]|sortname=Diaw, Mory|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|22}}|caps=5|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Antuāns Mendī]]|sortname=Mendy, Antoine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|5|27}}|caps=7|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[El Hadži Diufs]]|sortname=Diouf, El Hadji Malick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|29}}|caps=20|goals=1|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Pape Gejs]]|sortname=Gueye, Pape|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|24}}|caps=41|goals=5|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs end}}<section end=Senegāla /> == J grupa == === {{fb|Alžīrija}} === Treneris: {{flaga|Šveice}} [[Vladimirs Petkovičs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 31. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.faf.dz/equipe-nationale-la-liste-de-petkovic-pour-la-coupe-du-monde-2026/ |title=Équipe nationale : la liste de Petkovic pour la Coupe du monde 2026 |trans-title=National team: Petković's squad for the 2026 World Cup |publisher=[[ Alžīrijas Futbola federācija]] |date=May 31, 2026 |access-date=May 31, 2026 |language=fr}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.reuters.com/sports/soccer/bentaleb-back-algeria-world-cup-squad-named-2026-05-31/ |title=Bentaleb back for Algeria as World Cup squad named |work=[[Reuters]] |date=May 31, 2026 |access-date=May 31, 2026}}</ref> <section begin=Alžīrija /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Melvins Mastils]]|sortname=Mastil, Melvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|19}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Stade Nyonnais]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Aīsa Māndī]]|sortname=Mandi, Aissa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|10|22}}|caps=117|goals=7|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Ašrefs Abāda]]|sortname=Abada, Achref|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|15}}|caps=7|goals=1|club=[[USM Alger]]|clubnat=ALG}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Mohameds Amīns Tugajs]]|sortname=Tougai, Mohamed Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|22}}|caps=29|goals=2|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=TUN}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Zinedīns Belaīds]]|sortname=Belaid, Zineddine|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|20}}|caps=10|goals=1|club=[[JS Kabylie]]|clubnat=ALG}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Rāmizs Zerūkī]]|sortname=Zerrouki, Ramiz|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|26}}|caps=52|goals=3|club=[[FC Twente|Twente]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Rijāds Mahrezs]]|sortname=Mahrez, Riyad|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|2|21}}|caps=114|goals=38|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Husems Auārs]]|sortname=Aouar, Houssem|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|30}}|caps=20|goals=6|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Amīns Guirī]]|sortname=Gouiri, Amine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|16}}|caps=22|goals=8|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Fāress Šaībī]]|sortname=Chaibi, Fares|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|28}}|caps=29|goals=3|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Anīss Hadž Mūsā]]|sortname=Hadj Moussa, Anis|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|11}}|caps=14|goals=1|club=[[Feyenoord]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=12|pos=FW|name=[[Nadīrs Benbualī]]|sortname=Benbouali, Nadhir|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|17}}|caps=3|goals=1|club=[[Győri ETO FC|Győr]]|clubnat=HUN}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Žauens Hadžams]]|sortname=Hadjam, Jaouen|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|26}}|caps=17|goals=3|club=[[BSC Young Boys|Young Boys]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Hišāms Budauī]]|sortname=Boudaoui, Hicham|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|23}}|caps=32|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Rajāns Ait Nurī]]|sortname=Ait-Nouri, Rayan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|6}}|caps=28|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Usāma Benbots]]|sortname=Benbot, Oussama|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|11}}|caps=2|goals=0|club=[[USM Alger]]|clubnat=ALG}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Rafīks Belgāli]]|sortname=Belghali, Rafik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|7}}|caps=12|goals=1|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Mohameds Amūra]]|sortname=Amoura, Mohamed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|9}}|caps=45|goals=19|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Nabīls Bentalebs]]|sortname=Bentaleb, Nabil|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|11|24}}|caps=59|goals=6|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Ādils Bulbīna]]|sortname=Boulbina, Adil|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|5|2}}|caps=11|goals=6|club=[[Al-Duhail SC|Al-Duhail]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Rāmī Bensebēnī]]|sortname=Bensebaini, Ramy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|4|16}}|caps=81|goals=7|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Ibrahīms Māza]]|sortname=Maza, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|24}}|caps=16|goals=2|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Likā Zidāns]]|sortname=Zidane, Luca|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|13}}|caps=7|goals=0|club=[[Granada CF|Granada]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Jasīns Titrāvī]]|sortname=Titraoui, Yacine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|26}}|caps=5|goals=0|club=[[Royal Charleroi S.C.|Charleroi]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Faress Gedžedmiss]]|sortname=Ghedjemis, Fares|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|6}}|caps=1|goals=1|club=[[Frosinone Calcio|Frosinone]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Samīrs Šergī]]|sortname=Chergui, Samir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|2|6}}|caps=4|goals=0|club=[[Paris FC]]|clubnat=FRA}} {{nat fs end}}<section end=Alžīrija /> === {{fb|Argentīna}} === Treneris: [[Lionels Skaloni]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 28. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://x.com/Argentina/status/2060120562366648376 |title=#SelecciónMayor Nuestros 26 guerreros que defenderán el título mundial. ¡Vamos Argentina! 🩵🤍🩵 |publisher=[[Argentīnas Futbola asociācija]] |via=[[X (sociālais tīkls)|X]] |date=May 28, 2026 |access-date=May 28, 2026}}</ref> <section begin=Argentīna /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Huans Muso]]|sortname=Musso, Juan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|6}}|caps=4|goals=0|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Markoss Senesi]]|sortname=Senesi, Marcos|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|10}}|caps=3|goals=0|club=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Nikolass Taljafiko]]|sortname=Tagliafico, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|31}}|caps=76|goals=1|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Gonsalo Montjels]]|sortname=Montiel, Gonzalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|1}}|caps=39|goals=2|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Leandro Paredess]]|sortname=Paredes, Leandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|29}}|caps=77|goals=5|club=[[Boca Juniors]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Lisandro Martiness]]|sortname=Martinez, Lisandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|18}}|caps=28|goals=1|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Rodrigo De Pols]]|sortname=De Paul, Rodrigo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|24}}|caps=87|goals=2|club=[[Inter Miami CF]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Valentins Barko]]|sortname=Barco, Valentin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|7|23}}|caps=4|goals=2|club=[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Hulians Alvaress]]|sortname=Alvarez, Julian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|31}}|caps=51|goals=14|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Lionels Mesi]]|sortname=Messi, Lionel|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|6|24}}|caps=199|goals=117|club=[[Inter Miami CF]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Džovani Lo Selso]]|sortname=Lo Celso, Giovani|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|4|9}}|caps=67|goals=4|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Heronimo Rulli]]|sortname=Rulli, Geronimo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|20}}|caps=8|goals=0|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Kristians Romero]]|sortname=Romero, Cristian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|27}}|caps=51|goals=3|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Eksekjels Palasjoss]]|sortname=Palacios, Exequiel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|5}}|caps=40|goals=0|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=15|pos=FW|name=[[Nikolass Gonsaless]]|sortname=Gonzalez, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|6}}|caps=51|goals=6|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Tjago Almada]]|sortname=Almada, Thiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|26}}|caps=16|goals=5|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Džuljano Simeone]]|sortname=Simeone, Giuliano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|12|18}}|caps=13|goals=2|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Niko Pass]]|sortname=Paz, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|8}}|caps=9|goals=1|club=[[Como 1907|Como]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Nikolass Otamendi]]|sortname=Otamendi, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|2|12}}|caps=132|goals=8|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Aleksiss Makalisters]]|sortname=Mac Allister, Alexis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|24}}|caps=46|goals=6|club=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Hosē Manuels Lopess]]|sortname=Lopez, Jose Manuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|6}}|caps=5|goals=0|club=[[SE Palmeiras|Palmeiras]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Lautaro Martiness]]|sortname=Martinez, Lautaro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|22}}|caps=77|goals=37|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Emiljano Martiness]]|sortname=Martinez, Emiliano|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|9|2}}|caps=59|goals=0|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Enco Fernandess]]|sortname=Fernandez, Enzo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|17}}|caps=42|goals=6|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Fakundo Medina]]|sortname=Medina, Facundo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|5|28}}|caps=9|goals=0|club=[[Olympique de Marseille|Marseille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Nauels Molina]]|sortname=Molina, Nahuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|6}}|caps=58|goals=1|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs end}}<section end=Argentīna /> === {{fb|Austrija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.oefb.at/oefb/News/Nationalteam-WM-Kader |title=Ralf Rangnick nennt WM-Kader |trans-title=Ralf Rangnick names World Cup squad |publisher=[[Austrijas Futbola asociācija]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=de |archive-date=May 18, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260518181201/https://www.oefb.at/oefb/News/Nationalteam-WM-Kader }}</ref> <section begin=Austrija /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Aleksandrs Šlāgers]]|sortname=Schlager, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|1}}|caps=26|goals=0|club=[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Dāvids Afengrūbers]]|sortname=Affengruber, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|19}}|caps=1|goals=0|club=[[Elche CF|Elche]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Kevins Danso]]|sortname=Danso, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|19}}|caps=32|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Ksavers Šlāgers]]|sortname=Schlager, Xaver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|28}}|caps=51|goals=4|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Štefans Pošs]]|sortname=Posch, Stefan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=52|goals=5|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Nikolass Zeivalds]]|sortname=Seiwald, Nicolas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|4}}|caps=47|goals=1|club=[[RB Leipzig]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Marko Arnautovičs]]|sortname=Arnautovic, Marko|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|4|19}}|caps=133|goals=47|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SRB}} {{nat fs g player|no=8|pos=DF|name=[[Dāvids Alaba]]|sortname=Alaba, David|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|6|24}}|caps=113|goals=15|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Marsels Zabicers]]|sortname=Sabitzer, Marcel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|17}}|caps=98|goals=26|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Florians Grilličs]]|sortname=Grillitsch, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|8|7}}|caps=58|goals=1|club=[[S.C. Braga|Braga]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Mihaels Gregoričs]]|sortname=Gregoritsch, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|4|18}}|caps=75|goals=24|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Florians Vīgele]]|sortname=Wiegele, Florian|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|21}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Patriks Pencs]]|sortname=Pentz, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|2}}|caps=18|goals=0|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Saša Kalajdžičs]]|sortname=Kalajdzic, Sasa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|7|7}}|caps=22|goals=4|club=[[LASK]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Filips Līnharts]]|sortname=Lienhart, Philipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|11}}|caps=41|goals=3|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Filips Mvene]]|sortname=Mwene, Phillipp|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|1|29}}|caps=30|goals=0|club=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Kārnijs Čukvuemeka]]|sortname=Chukwuemeka, Carney|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|20}}|caps=3|goals=1|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Romano Šmids]]|sortname=Schmid, Romano|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|27}}|caps=34|goals=3|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Dejans Ļubičičs]]|sortname=Ljubičić, Dejan|age={{Birth date and age2|2026|6|11|1997|10|8|df=y}}|caps=9|goals=1|club=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Konrāds Laimers]]|sortname=Laimer, Konrad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|27}}|caps=57|goals=7|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Patriks Vimmers]]|sortname=Wimmer, Patrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|30}}|caps=30|goals=1|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Aleksandrs Prass]]|sortname=Prass, Alexander|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|5|26}}|caps=19|goals=0|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Marko Frīdls]]|sortname=Friedl, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|16}}|caps=11|goals=0|club=[[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Pauls Vanners]]|sortname=Wanner, Paul|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|12|23}}|caps=3|goals=0|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Mihaels Svoboda]]|sortname=Svoboda, Michael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|15}}|caps=4|goals=0|club=[[Venezia FC|Venezia]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=26|pos=MF|name=[[Alesandro Šepfs]]|sortname=Schopf, Alessandro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|7}}|caps=35|goals=6|club=[[Wolfsberger AC]]|clubnat=AUT}} {{nat fs end}}<section end=Austrija /> === {{fb|Jordānija}} === Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 2. jūnijā. <section begin=Jordānija /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Jazīds Abū Laila]]|sortname=Abulaila, Yazeed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|8}}|caps=76|goals=0|club=[[Al-Hussein SC (Irbid)|Al-Hussein]]|clubnat=JOR}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Mohammads Abū Hašīšs]]|sortname=Abu Hashish, Mohammad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|5|9}}|caps=56|goals=1|club=[[Al-Karma SC|Al-Karma]]|clubnat=IRQ}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Abdallāhs Nasībs]]|sortname=Nasib, Abdallah|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|25}}|caps=65|goals=3|club=[[Al-Zawraa SC|Al-Zawraa]]|clubnat=IRQ}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Husāms Abū Dahabs]]|sortname=Abu Dahab, Husam|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|13}}|caps=18|goals=0|club=[[Al-Faisaly SC|Al-Faisaly]]|clubnat=JOR}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Jazans el Arabs]]|sortname=Arab, Yazan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|31}}|caps=80|goals=3|club=[[FC Seoul]]|clubnat=KOR}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Āmirs Džamūss]]|sortname=Jamous, Amer|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|3}}|caps=19|goals=1|club=[[Al-Zawraa SC|Al-Zawraa]]|clubnat=IRQ}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Mohammads Abū Zraiks]]|sortname=Abu Zrayq, Mohammad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|30}}|caps=41|goals=5|club=[[Raja CA|Raja Casablanca]]|clubnat=MAR}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Nūrs er Ravābdehs]]|sortname=Rawabdeh, Noor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|24}}|caps=68|goals=3|club=[[Selangor F.C.|Selangor]]|clubnat=MAS}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Ali Olvāns]]|sortname=Olwan, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|26}}|caps=66|goals=29|club=[[Al-Sailiya SC|Al-Sailiya]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Musa et Tāmarī]]|sortname=Taamari, Musa|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|6|10}}|caps=92|goals=24|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Odai el Fahūrī]]|sortname=Fakhouri, Odeh|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|11|22}}|caps=10|goals=1|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Nūrs Banī Atja]]|sortname=Bani Attiah, Nour|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|25}}|caps=5|goals=0|club=[[Al-Faisaly SC|Al-Faisaly]]|clubnat=JOR}} {{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Mahmūds el Mardī]]|sortname=Mardi, Mahmoud|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|6}}|caps=89|goals=9|club=[[Al-Hussein SC (Irbid)|Al-Hussein]]|clubnat=JOR}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Radžāī Ājeds]]|sortname=Ayed, Rajaei|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|25}}|caps=72|goals=0|club=[[Al-Hussein SC (Irbid)|Al-Hussein]]|clubnat=JOR}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Ibrahīms Sādehs]]|sortname=Sadeh, Ibrahim|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|27}}|caps=57|goals=3|club=[[Al-Karma SC|Al-Karma]]|clubnat=IRQ}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Mo Abū en Nādī]]|sortname=Abualnadi, Mo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|8}}|caps=18|goals=0|club=[[Selangor F.C.|Selangor]]|clubnat=MAS}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Salīms Obaids]]|sortname=Obaid, Salim|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|17}}|caps=11|goals=0|club=[[Al-Hussein SC (Irbid)|Al-Hussein]]|clubnat=JOR}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Mohammads Tāhā]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|7|13}}|caps=2|goals=0|club=[[Al-Hussein SC (Irbid)|Al-Hussein]]|clubnat=JOR}} {{nat fs g player|no=19|pos=DF|name=[[Saids er Rosāns]]|sortname=Rosan, Saed|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|1}}|caps=21|goals=2|club=[[Al-Hussein SC (Irbid)|Al-Hussein]]|clubnat=JOR}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Mohannads Abū Tāhā]]|sortname=Abu Taha, Mohannad|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|2}}|caps=29|goals=1|club=[[Al-Quwa Al-Jawiya]]|clubnat=IRQ}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Nizārs er Rašdāns]]|sortname=Rashdan, Nizar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|23}}|caps=47|goals=4|club=[[Qatar SC]]|clubnat=QAT}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Abdallāhs el Fāhūrī]]|sortname=Fakhouri, Abdallah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|22}}|caps=11|goals=0|club=[[Al-Wehdat SC|Al-Wehdat]]|clubnat=JOR}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Ihsāns Hadāds]]|sortname=Haddad, Ihsan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|5}}|caps=92|goals=2|club=[[Al-Hussein SC (Irbid)|Al-Hussein]]|clubnat=JOR}} {{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Ali Azāizehs]]|sortname=Azaizeh, Ali|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|4|13}}|caps=4|goals=0|club=[[Al Shabab Club|Al-Shabab]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Mohammads ed Davūds]]|sortname=Dawoud, Mohammad|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|12}}|caps=13|goals=1|club=[[Al-Wehdat SC|Al-Wehdat]]|clubnat=JOR}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Anass Badavi]]|sortname=Badawi, Anas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|13}}|caps=1|goals=0|club=[[Al-Faisaly SC|Al-Faisaly]]|clubnat=JOR}} {{nat fs end}}<section end=Jordānija /> == K grupa == === {{fb|Kolumbija}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 25. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.fcf.com.co/2026/05/25/convocatoria-de-la-seleccion-colombia-masculina-de-mayores-para-la-copa-mundial-de-la-fifa-2026/ |title=Convocatoria de la Selección Colombia Masculina de Mayores para la Copa Mundial de la FIFA 2026 |trans-title=Squad Announcement for the Colombia Men's National Team for the 2026 FIFA World Cup |publisher=[[Kolumbijas Futbola federācija]] |date=May 25, 2026 |access-date=May 25, 2026 |language=es}}</ref> <section begin=Kolumbija /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Davids Ospina]]|sortname=Ospina, David|age={{birth date and age2|2026|6|11|1988|8|31}}|caps=130|goals=0|club=[[Atlético Nacional]]|clubnat=COL}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Daniels Munjoss]]|sortname=Munoz, Daniel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|5|26}}|caps=46|goals=3|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Džons Lukumi]]|sortname=Lucumi, Jhon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|26}}|caps=37|goals=1|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Santjago Arjass]]|sortname=Arias, Santiago|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|1|13}}|caps=68|goals=0|club=[[Independiente de Avellaneda|Independiente]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Kevins Kastanjo]]|sortname=Castano, Kevin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|29}}|caps=25|goals=0|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Ričards Rioss]]|sortname=Rios, Richard|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|2}}|caps=32|goals=2|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Luiss Diass]]|sortname=Diaz, Luis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|13}}|caps=74|goals=22|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Horhe Karraskals]]|sortname=Carrascal, Jorge|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|5|25}}|caps=24|goals=2|club=[[CR Flamengo|Flamengo]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Džons Kordova]]|sortname=Cordoba, Jhon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|5|11}}|caps=21|goals=6|club=[[FC Krasnodar|Krasnodar]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Hamess Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, James|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|12}}|caps=126|goals=31|club=[[Minnesota United FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Džons Arjass]]|sortname=Arias, Jhon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|21}}|caps=38|goals=6|club=[[SE Palmeiras|Palmeiras]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Kamilo Vargass]]|sortname=Vargas, Camilo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|3|9}}|caps=42|goals=0|club=[[Atlas F.C.|Atlas]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Jerri Mina]]|sortname=Mina, Yerry|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|23}}|caps=54|goals=8|club=[[Cagliari Calcio|Cagliari]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Gustavo Puerta]]|sortname=Puerta, Gustavo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|26}}|caps=6|goals=1|club=[[Racing de Santander|Racing Santander]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Huans Portilja]]|sortname=Portilla, Juan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|12}}|caps=10|goals=0|club=[[Club Athletico Paranaense|Athletico Paranaense]]|clubnat=BRA}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Džefersons Lerma]]|sortname=Lerma, Jefferson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|10|25}}|caps=65|goals=5|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Hoans Mohika]]|sortname=Mojica, Johan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|8|21}}|caps=45|goals=1|club=[[RCD Mallorca|Mallorca]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Villers Dita]]|sortname=Ditta, Willer|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|23}}|caps=5|goals=0|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Kučo Ernandess]]|sortname=Hernandez, Cucho|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|20}}|caps=9|goals=2|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Huans Fernando Kintero]]|sortname=Quintero, Juan Fernando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|18}}|caps=49|goals=6|club=[[Club Atlético River Plate|River Plate]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Hamintons Kampass]]|sortname=Campaz, Jaminton|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|5|24}}|caps=10|goals=1|club=[[Rosario Central]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Deivers Mačado]]|sortname=Machado, Deiver|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|9|2}}|caps=15|goals=0|club=[[FC Nantes|Nantes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Davinsons Sančess]]|sortname=Sanchez, Davinson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|12}}|caps=79|goals=4|club=[[Galatasaray S.K. (football)|Galatasaray]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=24|pos=GK|name=[[Alvaro Montero]]|sortname=Montero, Alvaro|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|3|29}}|caps=12|goals=0|club=[[Club Atlético Vélez Sarsfield|Vélez Sarsfield]]|clubnat=ARG}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Luiss Havjers Svaress]]|sortname=Suarez, Luis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|12|2}}|caps=12|goals=5|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Andress Gomess]]|sortname=Gomez, Andres|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|12}}|caps=8|goals=2|club=[[CR Vasco da Gama|Vasco da Gama]]|clubnat=BRA}} {{nat fs end}}<section end=Kolumbija /> === {{fb|Kongo DR}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.instagram.com/reel/DYe3Wf7ouca/ |title=Liste officielle |trans-title=Official squad |publisher=[[Kongo DR Futbola federācija]] |via=[[Instagram]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=fr}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.cafonline.com/news/desabre-names-fearless-dr-congo-squad-for-historic-world-cup-return/ |title=Desabre names fearless DR Congo squad for historic World Cup return |publisher=[[Āfrikas Futbola konfederācija]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |archive-date=May 18, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260518182122/https://www.cafonline.com/news/desabre-names-fearless-dr-congo-squad-for-historic-world-cup-return/}}</ref> <section begin=Kongo DR /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Lionels Mpasi]]|sortname=Mpasi, Lionel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|1}}|caps=29|goals=0|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ārons Van-Bisaks]]|sortname=Wan-Bissaka, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|26}}|caps=12|goals=0|club=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Stīvs Kapuadi]]|sortname=Kapuadi, Steve|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|30}}|caps=4|goals=0|club=[[Widzew Łódź]]|clubnat=POL}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Aksels Tuanzebe]]|sortname=Tuanzebe, Axel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|14}}|caps=14|goals=1|club=[[Burnley F.C.|Burnley]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Dilans Batubinsika]]|sortname=Batubinsika, Dylan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|15}}|caps=14|goals=1|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Ngalajels Mukau]]|sortname=Mukau, Ngalayel|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|11|3}}|caps=14|goals=0|club=[[LOSC Lille|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Natanaels Mbuku]]|sortname=Mbuku, Nathanael|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|16}}|caps=19|goals=2|club=[[Montpellier HSC|Montpellier]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Samuels Mutusamī]]|sortname=Moutoussamy, Samuel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|12}}|caps=58|goals=0|club=[[Atromitos F.C.|Atromitos]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Braiens Sipenga]]|sortname=Cipenga, Brian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|11}}|caps=8|goals=0|club=[[CD Castellón|Castellón]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Teo Bongonda]]|sortname=Bongonda, Theo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|11|20}}|caps=38|goals=7|club=[[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Gaels Kakuta]]|sortname=Kakuta, Gael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|21}}|caps=31|goals=5|club=[[Athlitiki Enosi Larissa F.C.|AEL]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Žoriss Kajembe]]|sortname=Kayembe, Joris|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=26|goals=1|club=[[K.R.C. Genk|Genk]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Mešaks Elija]]|sortname=Elia, Meschak|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|6}}|caps=69|goals=12|club=[[Alanyaspor]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Noa Sadiki]]|sortname=Sadiki, Noah|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|17}}|caps=20|goals=0|club=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Ārons Tšibola]]|sortname=Tshibola, Aaron|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|2}}|caps=17|goals=1|club=[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]|clubnat=SCO}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Timotejs Fajulu]]|sortname=Fayulu, Timothy|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|24}}|caps=3|goals=0|club=[[FC Noah|Noah]]|clubnat=ARM}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Sedriks Bakambu]]|sortname=Bakambu, Cedric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|4|11}}|caps=70|goals=21|club=[[Real Betis]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=18|pos=MF|name=[[Šarls Pikels]]|sortname=Pickel, Charles|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|15}}|caps=34|goals=1|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Fistons Majele]]|sortname=Mayele, Fiston|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|24}}|caps=37|goals=6|club=[[Pyramids FC|Pyramids]]|clubnat=EGY}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Joans Visa]]|sortname=Wissa, Yoane|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|3}}|caps=38|goals=9|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=21|pos=GK|name=[[Matjē Epolo]]|sortname=Epolo, Matthieu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|1|15}}|caps=1|goals=0|club=[[Standard Liège]]|clubnat=BEL}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Šansels Mbemba]]|sortname=Mbemba, Chancel|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|8}}|caps=109|goals=7|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=23|pos=FW|name=[[Simons Banza]]|sortname=Banza, Simon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|8|13}}|caps=15|goals=2|club=[[Al Jazira Club|Al Jazira]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Žedeons Kalulu]]|sortname=Kalulu, Gedeon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|8|29}}|caps=28|goals=0|club=[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=25|pos=MF|name=[[Edo Kajembe]]|sortname=Kayembe, Edo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|3}}|caps=43|goals=2|club=[[Watford F.C.|Watford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Arturs Masuaku]]|sortname=Masuaku, Arthur|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|7}}|caps=45|goals=4|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=FRA}} {{nat fs end}}<section end=Kongo DR /> === {{fb|Portugāle}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 19. maijā.<ref>{{cite web |url=https://www.fpf.pt/pt/News/Todas-as-not%C3%ADcias/Not%C3%ADcia/news/56573 |title=Os escolhidos para o Mundial 2026 |trans-title=The selections for the 2026 World Cup |publisher=[[Portugāles Futbola federācija]] |date=May 19, 2026 |access-date=May 19, 2026 |language=pt |archive-date=May 19, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260519194221/https://www.fpf.pt/pt/News/Todas-as-notícias/Notícia/news/56573}}</ref> <section begin=Portugāle /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Djogu Košta]]|sortname=Costa, Diogo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|9|19}}|caps=43|goals=0|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Nelsons Semedu]]|sortname=Semedo, Nelson|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|11|16}}|caps=50|goals=0|club=[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]|sortname=Dias, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=76|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Tomāšs Araužu]]|sortname=Araujo, Tomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|5|16}}|caps=5|goals=0|club=[[S.L. Benfica|Benfica]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Diogu Dalo]]|sortname=Dalot, Diogo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|18}}|caps=35|goals=3|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Mateušs Nunešs]]|sortname=Nunes, Matheus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|8|27}}|caps=20|goals=2|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Krištianu Ronaldu]]|sortname=Ronaldo, Cristiano|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|2|5}}|caps=228|goals=143|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Brunu Fernandešs]]|sortname=Fernandes, Bruno|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|9|8}}|caps=89|goals=29|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Gonsalu Ramušs]]|sortname=Ramos, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|20}}|caps=25|goals=10|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Bernardu Silva]]|sortname=Silva, Bernardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|8|10}}|caps=109|goals=14|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Žuau Felikss]]|sortname=Felix, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|11|10}}|caps=54|goals=12|club=[[Al-Nassr FC|Al-Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Žuzē Sā]]|sortname=Sa, Jose|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|1|17}}|caps=5|goals=0|club=[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Renatu Veiga]]|sortname=Veiga, Renato|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|7|29}}|caps=13|goals=1|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Gonsalu Inasiu]]|sortname=Inacio, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|8|25}}|caps=22|goals=2|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Žuau Nevešs]]|sortname=Neves, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|9|27}}|caps=22|goals=3|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=16|pos=FW|name=[[Fransišku Trinsāns]]|sortname=Trincao, Francisco|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|29}}|caps=18|goals=3|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Rafaels Leans]]|sortname=Leao, Rafael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|6|10}}|caps=44|goals=5|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Pedru Netu]]|sortname=Neto, Pedro|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|9}}|caps=25|goals=3|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Gonsalu Gedešs]]|sortname=Guedes, Goncalo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|29}}|caps=34|goals=8|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=20|pos=DF|name=[[Žuau Kanselu]]|sortname=Cancelo, Joao|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|27}}|caps=68|goals=12|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Rubens Nevešs]]|sortname=Neves, Ruben|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|13}}|caps=67|goals=1|club=[[Al Hilal SFC|Al-Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Rui Silva]]|sortname=Silva, Rui|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|2|7}}|caps=3|goals=0|club=[[Sporting CP]]|clubnat=POR}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Vitiņa]]|sortname=Vitinha|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|13}}|caps=38|goals=0|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Samu Košta]]|sortname=Costa, Samu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|27}}|caps=6|goals=0|club=[[RCD Mallorca|Mallorca]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Nunu Mendešs]]|sortname=Mendes, Nuno|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|6|19}}|caps=44|goals=1|club=[[Paris Saint-Germain FC|Paris Saint-Germain]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Fransišku Konseisau]]|sortname=Conceicao, Francisco|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|12|14}}|caps=17|goals=4|club=[[Juventus FC|Juventus]]|clubnat=ITA}} {{nat fs end}}<section end=Portugāle /> === {{fb|Uzbekistāna}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 2. jūnijā. <section begin=Uzbekistāna /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Otkirs Jusupovs]]|sortname=Yusupov, Utkir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|1|4}}|caps=40|goals=0|club=[[PFC Navbahor Namangan|Navbahor]]|clubnat=UZB}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Abdukodirs Husanovs]]|sortname=Khusanov, Abdukodir|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|2|29}}|caps=27|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Hodžiakbars Alidžonovs]]|sortname=Alijonov, Khojiakbar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|4|19}}|caps=40|goals=2|club=[[Pakhtakor FC|Pakhtakor]]|clubnat=UZB}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Faruhs Saifijevs]]|sortname=Sayfiev, Farrukh|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|1|17}}|caps=46|goals=1|club=[[FC Neftchi Fergana|Neftchi]]|clubnat=UZB}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Rustams Ašurmatovs]]|sortname=Ashurmatov, Rustam|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|7}}|caps=49|goals=1|club=[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Akmals Mozgovojs]]|sortname=Mozgovoy, Akmal|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|4|2}}|caps=25|goals=1|club=[[Pakhtakor FC|Pakhtakor]]|clubnat=UZB}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Otabeks Šukurovs]]|sortname=Shukurov, Otabek|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|6|22}}|caps=84|goals=9|club=[[Baniyas Club|Baniyas]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Džamšids Iskanderovs]]|sortname=Iskanderov, Jamshid|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|16}}|caps=38|goals=4|club=[[FC Neftchi Fergana|Neftchi]]|clubnat=UZB}} {{nat fs g player|no=9|pos=MF|name=[[Odildžons Hamrobekovs]]|sortname=Hamrobekov, Odiljon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|13}}|caps=72|goals=1|club=[[Tractor S.C.|Tractor]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Ruslanbeks Džijanovs]]|sortname=Jiyanov, Ruslanbek|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|5}}|caps=5|goals=0|club=[[PFC Navbahor Namangan|Navbahor Namangan]]|clubnat=UZB}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Ostons Urunovs]]|sortname=Urunov, Oston|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|12|19}}|caps=42|goals=10|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Abduvohids Nematovs]]|sortname=Nematov, Abduvohid|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|3|20}}|caps=8|goals=0|club=[[FC Nasaf|Nasaf]]|clubnat=UZB}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Šerzods Nasrullajevs]]|sortname=Nasrullaev, Sherzod|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|23}}|caps=31|goals=2|club=[[FC Nasaf|Nasaf]]|clubnat=UZB}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Eldors Šomurodovs]]|sortname=Shomurodov, Eldor|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|29}}|caps=92|goals=44|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Umars Ešmurodovs]]|sortname=Eshmurodov, Umar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|11|30}}|caps=29|goals=0|club=[[FC Nasaf|Nasaf]]|clubnat=UZB}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Botirali Ergaševs]]|sortname=Ergashev, Botirali|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|6|23}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Neftchi Fergana|Neftchi]]|clubnat=UZB}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Dostonbeks Hamdamovs]]|sortname=Khamdamov, Dostonbek|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|7|24}}|caps=34|goals=5|club=[[Pakhtakor FC|Pakhtakor]]|clubnat=UZB}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Abdulla Abdullajevs]]|sortname=Abdullaev, Abdulla|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|1}}|caps=17|goals=0|club=[[Dibba FC|Dibba]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Azizdžons Ganijevs]]|sortname=Ganiev, Azizjon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|2|22}}|caps=19|goals=0|club=[[Al Bataeh Club|Al-Bataeh]]|clubnat=UAE}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Azizbeks Amonovs]]|sortname=Amonov, Azizbek|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|30}}|caps=12|goals=2|club=[[FC Bukhara|Bukhara]]|clubnat=UZB}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Igors Sergejevs]]|sortname=Sergeev, Igor|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|4|30}}|caps=83|goals=25|club=[[Persepolis F.C.|Persepolis]]|clubnat=IRN}} {{nat fs g player|no=22|pos=MF|name=[[Abosbeks Faizulajevs]]|sortname=Fayzullaev, Abbosbek|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|3}}|caps=32|goals=8|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=23|pos=MF|name=[[Šerzods Esanovs]]|sortname=Esanov, Sherzod|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|1}}|caps=1|goals=0|club=[[FC Bukhara|Bukhara]]|clubnat=UZB}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Behruzs Karimovs]]|sortname=Karimov, Bekhruz|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|8|7}}|caps=2|goals=0|club=[[FC Surkhon|Surkhon]]|clubnat=UZB}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Avazbeks Olmasalijevs]]|sortname=Ulmasaliev, Avazbek|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|27}}|caps=0|goals=0|club=[[FC AGMK|AGMK]]|clubnat=UZB}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Džahongirs Orozovs]]|sortname=Urozov, Jakhongir|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|1|18}}|caps=4|goals=0|club=[[FC Dinamo Samarqand|Dinamo Samarqand]]|clubnat=UZB}} {{nat fs end}}<section end=Uzbekistāna /> == L grupa == === {{fb|Horvātija}} === Treneris: [[Zlatko Daličs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 18. maijā.<ref>{{cite web |url=https://hns.team/vijesti/31132/zlatko-dalic-objavio-popis-igraca-za-svjetsko-prvenstvo-u-kanadi-meksiku-i-sad-u/ |title=Zlatko Dalić objavio popis igrača za Svjetsko prvenstvo u Kanadi, Meksiku i SAD-u |trans-title=Zlatko Dalić announces list of players for the World Cup in Canada, Mexico and the USA |publisher=[[Horvātijas Futbola federācija]] |date=May 18, 2026 |access-date=May 18, 2026 |language=hr |archive-date=May 18, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260518183013/https://hns.team/vijesti/31132/zlatko-dalic-objavio-popis-igraca-za-svjetsko-prvenstvo-u-kanadi-meksiku-i-sad-u/}}</ref> <section begin=Horvātija /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Dominiks Livakovičs]]|sortname=Livakovic, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|9}}|caps=75|goals=0|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Josips Stanišičs]]|sortname=Stanisic, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|4|2}}|caps=31|goals=0|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Marins Pongračičs]]|sortname=Pongracic, Marin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|9|11}}|caps=20|goals=0|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Joško Gvardiols]]|sortname=Gvardiol, Josko|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|1|23}}|caps=48|goals=4|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Duje Čaleta-Cars]]|sortname=Caleta-Car, Duje|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|9|17}}|caps=38|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Josips Šutalo]]|sortname=Sutalo, Josip|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|28}}|caps=33|goals=0|club=[[AFC Ajax|Ajax]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Nikola Moro]]|sortname=Moro, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|12}}|caps=10|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Mateo Kovačičs]]|sortname=Kovacic, Mateo|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|6}}|caps=113|goals=5|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Andrejs Kramaričs]]|sortname=Kramaric, Andrej|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|6|19}}|caps=116|goals=36|club=[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Luka Modričs]]|sortname=Modric, Luka|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1985|9|9}}|caps=198|goals=29|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Ante Budimirs]]|sortname=Budimir, Ante|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|7|22}}|caps=38|goals=6|club=[[CA Osasuna|Osasuna]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Ivors Pandurs]]|sortname=Pandur, Ivor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|3|25}}|caps=0|goals=0|club=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=13|pos=MF|name=[[Nikola Vlašičs]]|sortname=Vlasic, Nikola|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|4}}|caps=63|goals=10|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=14|pos=FW|name=[[Ivans Perišičs]]|sortname=Perisic, Ivan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1989|2|2}}|caps=154|goals=38|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=NED}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Mario Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Mario|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|2|9}}|caps=85|goals=12|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Martins Baturina]]|sortname=Baturina, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|2|16}}|caps=19|goals=1|club=[[Como 1907|Como]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Petars Sučičs]]|sortname=Sucic, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|10|25}}|caps=17|goals=1|club=[[Inter Milan]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Kristijans Jakičs]]|sortname=Jakic, Kristijan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|14}}|caps=17|goals=2|club=[[FC Augsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Toni Fruks]]|sortname=Fruk, Toni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|4|9}}|caps=7|goals=1|club=[[HNK Rijeka|Rijeka]]|clubnat=CRO}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Igors Matanovičs]]|sortname=Matanovic, Igor|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|3|31}}|caps=9|goals=2|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Luka Sučičs]]|sortname=Sucic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|9|8}}|caps=21|goals=1|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=22|pos=DF|name=[[Luka Vuškovičs]]|sortname=Vuskovic, Luka|age={{birth date and age2|2026|6|11|2007|2|24}}|caps=5|goals=1|club=[[Hamburger SV]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Dominiks Kotarskis]]|sortname=Kotarski, Dominik|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|10}}|caps=4|goals=0|club=[[F.C. Copenhagen|Copenhagen]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Marko Pašaličs]]|sortname=Pasalic, Marco|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|9|14}}|caps=15|goals=1|club=[[Orlando City SC|Orlando City]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Martins Erličs]]|sortname=Erlic, Martin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|1|24}}|caps=13|goals=1|club=[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=26|pos=FW|name=[[Petars Musa]]|sortname=Musa, Petar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|3|4}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Dallas]]|clubnat=USA}} {{nat fs end}}<section end=Horvātija /> === {{fb|Anglija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 22. maijā.<ref>{{cite web |last=Veevers |first=Nicholas |url=https://www.englandfootball.com/articles/2026/May/22/england-mens-world-cup-2026-squad-named-by-thomas-tuchel-20262205 |title=Three Lions Come Together for World Cup |publisher=[[Anglijas Futbola asociācija]] |date=May 22, 2026 |access-date=May 22, 2026 |archive-date=May 22, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260522101615/https://www.englandfootball.com/articles/2026/May/22/england-mens-world-cup-2026-squad-named-by-thomas-tuchel-20262205 }}</ref> <section begin=Anglija /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Džordans Pikfords]]|sortname=Pickford, Jordan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|7}}|caps=84|goals=0|club=[[Everton F.C.|Everton]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Ezri Konsa]]|sortname=Konsa, Ezri|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|23}}|caps=20|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Niko O'Railijs]]|sortname=O'Reilly, Nico|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|3|21}}|caps=5|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=MF|name=[[Deklans Raiss]]|sortname=Rice, Declan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|1|14}}|caps=73|goals=7|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Džons Stounss]]|sortname=Stones, John|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|5|28}}|caps=89|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Marks Gehi]]|sortname=Guehi, Marc|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|7|13}}|caps=29|goals=1|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Bukajo Saka]]|sortname=Saka, Bukayo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|5}}|caps=49|goals=14|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Eliots Andersons]]|sortname=Anderson, Elliot|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|11|6}}|caps=9|goals=0|club=[[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Harijs Keins]]|sortname=Kane, Harry|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|7|28}}|caps=114|goals=79|club=[[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Džūds Belingems]]|sortname=Bellingham, Jude|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|6|29}}|caps=48|goals=6|club=[[Real Madrid CF|Real Madrid]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=11|pos=FW|name=[[Markuss Rešfords]]|sortname=Rashford, Marcus|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|10|31}}|caps=72|goals=18|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=12|pos=DF|name=[[Trevo Čalobā]]|sortname=Chalobah, Trevoh|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|7|5}}|caps=1|goals=0|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=13|pos=GK|name=[[Dīns Hendersons]]|sortname=Henderson, Dean|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|3|12}}|caps=5|goals=0|club=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=14|pos=MF|name=[[Džordans Hendersons]]|sortname=Henderson, Jordan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|6|17}}|caps=90|goals=3|club=[[Brentford F.C.|Brentford]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Dens Bērns]]|sortname=Burn, Dan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|5|9}}|caps=8|goals=0|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=16|pos=MF|name=[[Kobijs Meinū]]|sortname=Mainoo, Kobbie|age={{birth date and age2|2026|6|11|2005|4|19}}|caps=14|goals=0|club=[[Manchester United F.C.|Manchester United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=17|pos=MF|name=[[Morgans Rodžerss]]|sortname=Rogers, Morgan|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|7|26}}|caps=15|goals=1|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Entonijs Gordons]]|sortname=Gordon, Anthony|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|2|24}}|caps=19|goals=3|club=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Olijs Votkinss]]|sortname=Watkins, Ollie|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|12|30}}|caps=22|goals=7|club=[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=20|pos=FW|name=[[Noni Madueke]]|sortname=Madueke, Noni|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|3|10}}|caps=11|goals=1|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=21|pos=FW|name=[[Ebereči Eze]]|sortname=Eze, Eberechi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|29}}|caps=17|goals=3|club=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Aivens Tonijs]]|sortname=Toney, Ivan|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|3|16}}|caps=8|goals=1|club=[[Al-Ahli Saudi FC|Al-Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=23|pos=GK|name=[[Džeimss Trafords]]|sortname=Trafford, James|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|10|10}}|caps=2|goals=0|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=24|pos=DF|name=[[Rīss Džeimss]]|sortname=James, Reece|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|12|8}}|caps=24|goals=1|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Džeds Spenss]]|sortname=Spence, Djed|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|8|9}}|caps=6|goals=0|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Džerels Kvansā]]|sortname=Quansah, Jarell|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|1|29}}|caps=3|goals=0|club=[[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]|clubnat=GER}} {{nat fs end}}<section end=Anglija /> === {{fb|Gana}} === Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 2. jūnijā <ref>{{cite web |url=https://www.ghanafa.org/carlos-queiroz-names-2026-fifa-world-cup-squad |title=Carlos Queiroz names 2026 FIFA World Cup squad |publisher=[[Ganas Futbola asociācija]] |date=June 2, 2026 |access-date=June 2, 2026}}</ref> <section begin=Gana /> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Lorenss Ati-Zidži]]|sortname=Ati-Zigi, Lawrence|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|11|29}}|caps=29|goals=0|club=[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|clubnat=SUI}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Alidu Seidu]]|sortname=Seidu, Alidu|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|4}}|caps=24|goals=1|club=[[Stade Rennais FC|Rennes]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=3|pos=MF|name=[[Keilebs Irenki]]|sortname=Yirenkyi, Caleb|age={{birth date and age2|2026|6|11|2006|1|15}}|caps=11|goals=1|club=[[FC Nordsjælland|Nordsjælland]]|clubnat=DEN}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Džonass Adžetejs]]|sortname=Adjetey, Jonas|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|12|13}}|caps=10|goals=0|club=[[VfL Wolfsburg]]|clubnat=GER}} {{nat fs g player|no=5|pos=MF|name=[[Tomass Partijs]]|sortname=Partey, Thomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|6|13}}|caps=57|goals=15|club=[[Villarreal CF|Villarreal]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=6|pos=DF|name=[[Abduls Mumins]]|sortname=Mumin, Abdul|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|6}}|caps=5|goals=0|club=[[Rayo Vallecano]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=7|pos=FW|name=[[Abduls Fatavu]]|sortname=Fatawu, Abdul|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|3|8}}|caps=28|goals=3|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Kvasi Sibo]]|sortname=Sibo, Kwasi|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|24}}|caps=8|goals=0|club=[[Real Oviedo|Oviedo]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Džordans Ajū]]|sortname=Ayew, Jordan|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|9|11}}|caps=120|goals=34|club=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=10|pos=FW|name=[[Brendons Tomass-Asante]]|sortname=Thomas-Asante, Brandon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|12|29}}|caps=8|goals=1|club=[[Coventry City F.C.|Coventry City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Antuāns Semenjo]]|sortname=Semenyo, Antoine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|1|7}}|caps=34|goals=3|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Džozefs Anangs]]|sortname=Anang, Joseph|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|6|8}}|caps=1|goals=0|club=[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]|clubnat=IRL}} {{nat fs g player|no=13|pos=FW|name=[[Kristofers Bonsu Bā]]|sortname=Bonsu Baah, Christopher|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|12|14}}|caps=9|goals=0|club=[[Al Qadsiah FC|Al-Qadsiah]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Gideons Mensā]]|sortname=Mensah, Gideon|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|7|18}}|caps=40|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=15|pos=MF|name=[[Eliša Ovusu]]|sortname=Owusu, Elisha|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|11|7}}|caps=20|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=16|pos=GK|name=[[Bendžamins Asare]]|sortname=Asare, Benjamin|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|7|13}}|caps=11|goals=0|club=[[Accra Hearts of Oak S.C.|Hearts of Oak]]|clubnat=GHA}} {{nat fs g player|no=17|pos=DF|name=[[Baba Rahmans|Abduls Rahmans Baba]]|sortname=Baba, Abdul Rahman|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|7|2}}|caps=51|goals=1|club=[[PAOK FC|PAOK]]|clubnat=GRE}} {{nat fs g player|no=18|pos=DF|name=[[Žeroms Opoku]]|sortname=Opoku, Jerome|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|14}}|caps=11|goals=1|club=[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=19|pos=FW|name=[[Injaki Viljamss]]|sortname=Williams, Inaki|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|6|15}}|caps=26|goals=2|club=[[Athletic Bilbao]]|clubnat=ESP}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Ogastins Boakje]]|sortname=Boakye, Augustine|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|11|3}}|caps=0|goals=0|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=21|pos=DF|name=[[Kodžo Pepra Opongs]]|sortname=Peprah Oppong, Kojo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2004|6|4}}|caps=4|goals=0|club=[[OGC Nice|Nice]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=22|pos=FW|name=[[Kamaldīns Sulemana]]|sortname=Sulemana, Kamaldeen|age={{birth date and age2|2026|6|11|2002|2|15}}|caps=28|goals=1|club=[[Atalanta BC|Atalanta]]|clubnat=ITA}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Deriks Lukassens]]|sortname=Luckassen, Derrick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|7|3}}|caps=1|goals=0|club=[[Pafos FC|Pafos]]|clubnat=CYP}} {{nat fs g player|no=24|pos=FW|name=[[Ernests Nuamā]]|sortname=Nuamah, Ernest|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|11|1}}|caps=18|goals=4|club=[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|clubnat=FRA}} {{nat fs g player|no=25|pos=FW|name=[[Prinss Kvabena Adu]]|sortname=Adu, Prince Kwabena|age={{birth date and age2|2026|6|11|2003|9|23}}|caps=5|goals=0|club=[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|clubnat=CZE}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Marvins Senaja]]|sortname=Senaya, Marvin|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|1|28}}|caps=2|goals=0|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=FRA}} {{nat fs end}}<section end=Gana /> === {{fb|Panama}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]] Finālturnīra sastāvs tika paziņots 26. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fepafut.com/blog/2026/05/26/los-26-mundialistas-de-panama/ |title=Los 26 Mundialistas de Panamá |trans-title=Panama's 26-Man World Cup Squad |publisher=[[Panamas Futbola federācija]] |date=May 26, 2026 |access-date=May 26, 2026 |language=es |archive-date=May 26, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260526170649/https://www.fepafut.com/blog/2026/05/26/los-26-mundialistas-de-panama/ |dead-url=no}}</ref> {{nat fs g start}} {{nat fs g player|no=1|pos=GK|name=[[Luiss Mehija]]|sortname=Mejia, Luis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|16}}|caps=56|goals=0|club=[[Club Nacional de Football|Nacional]]|clubnat=URU}} {{nat fs g player|no=2|pos=DF|name=[[Sesars Blekmens]]|sortname=Blackman, Cesar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|4|2}}|caps=40|goals=3|club=[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|clubnat=SVK}} {{nat fs g player|no=3|pos=DF|name=[[Hosē Kordoba]]|sortname=Cordoba, Jose|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|3}}|caps=32|goals=1|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=ENG}} {{nat fs g player|no=4|pos=DF|name=[[Fidels Eskobars]]|sortname=Escobar, Fidel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1995|1|9}}|caps=99|goals=4|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=CRC}} {{nat fs g player|no=5|pos=DF|name=[[Edgardo Farinja]]|sortname=Farina, Edgardo|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|9|21}}|caps=18|goals=0|club=[[FC Pari Nizhny Novgorod|Pari Nizhny Novgorod]]|clubnat=RUS}} {{nat fs g player|no=6|pos=MF|name=[[Kristians Martiness]]|sortname=Martinez, Cristian|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|2|6}}|caps=66|goals=2|club=[[Hapoel Ironi Kiryat Shmona F.C.|Ironi Kiryat Shmona]]|clubnat=ISR}} {{nat fs g player|no=7|pos=MF|name=[[Hosē Luiss Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Jose Luis|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|6|19}}|caps=70|goals=8|club=[[FC Juárez|Juárez]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=8|pos=MF|name=[[Adalberto Karraskilja]]|sortname=Carrasquilla, Adalberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|11|28}}|caps=73|goals=3|club=[[Pumas UNAM|UNAM]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=9|pos=FW|name=[[Tomass Rodrigess]]|sortname=Rodriguez, Tomas|age={{birth date and age2|2026|6|11|1999|3|9}}|caps=13|goals=4|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=CRC}} {{nat fs g player|no=10|pos=MF|name=[[Ismaels Diass]]|sortname=Diaz, Ismael|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|5|12}}|caps=57|goals=17|club=[[Club León|León]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=11|pos=MF|name=[[Joels Barsenass]]|sortname=Barcenas, Yoel|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|10|23}}|caps=104|goals=10|club=[[Mazatlán F.C.|Mazatlán]]|clubnat=MEX}} {{nat fs g player|no=12|pos=GK|name=[[Sesars Samudio]]|sortname=Samudio, Cesar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|3|26}}|caps=5|goals=0|club=[[C.D. Marathón|Marathón]]|clubnat=HON}} {{nat fs g player|no=13|pos=DF|name=[[Džovani Ramoss]]|sortname=Ramos, Jiovany|age={{birth date and age2|2026|6|11|1997|1|26}}|caps=23|goals=2|club=[[Academia Puerto Cabello|Puerto Cabello]]|clubnat=VEN}} {{nat fs g player|no=14|pos=DF|name=[[Karloss Hārvijs]]|sortname=Harvey, Carlos|age={{birth date and age2|2026|6|11|2000|2|3}}|caps=28|goals=3|club=[[Minnesota United FC|Minnesota United]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=15|pos=DF|name=[[Eriks Deiviss]]|sortname=Davis, Eric|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|3|31}}|caps=107|goals=9|club=[[C.D. Plaza Amador|Plaza Amador]]|clubnat=PAN}} {{nat fs g player|no=16|pos=DF|name=[[Andress Andrade]]|sortname=Andrade, Andres|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|10|16}}|caps=50|goals=1|club=[[LASK]]|clubnat=AUT}} {{nat fs g player|no=17|pos=FW|name=[[Hosē Fahardo]]|sortname=Fajardo, Jose|age={{birth date and age2|2026|6|11|1993|8|18}}|caps=68|goals=17|club=[[C.D. Universidad Católica del Ecuador|Universidad Católica]]|clubnat=ECU}} {{nat fs g player|no=18|pos=FW|name=[[Sesilio Votermens]]|sortname=Waterman, Cecilio|age={{birth date and age2|2026|6|11|1991|4|13}}|caps=55|goals=15|club=[[C.D. Universidad de Concepción|Universidad de Concepción]]|clubnat=CHI}} {{nat fs g player|no=19|pos=MF|name=[[Alberto Kintero]]|sortname=Quintero, Alberto|age={{birth date and age2|2026|6|11|1987|12|18}}|caps=141|goals=7|club=[[C.D. Plaza Amador|Plaza Amador]]|clubnat=PAN}} {{nat fs g player|no=20|pos=MF|name=[[Anibals Godojs]]|sortname=Godoy, Anibal|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]|age={{birth date and age2|2026|6|11|1990|2|10}}|caps=159|goals=4|club=[[San Diego FC]]|clubnat=USA}} {{nat fs g player|no=21|pos=MF|name=[[Sesars Janiss]]|sortname=Yanis, Cesar|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|1|28}}|caps=56|goals=5|club=[[Cobresal]]|clubnat=CHI}} {{nat fs g player|no=22|pos=GK|name=[[Orlando Moskera]]|sortname=Mosquera, Orlando|age={{birth date and age2|2026|6|11|1994|12|25}}|caps=48|goals=0|club=[[Al-Fayha FC|Al-Fayha]]|clubnat=KSA}} {{nat fs g player|no=23|pos=DF|name=[[Maikls Amirs Muriljo]]|sortname=Murillo, Michael Amir|age={{birth date and age2|2026|6|11|1996|2|11}}|caps=94|goals=9|club=[[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]|clubnat=TUR}} {{nat fs g player|no=24|pos=MF|name=[[Asariass Londonjo]]|sortname=Londono, Azarias|age={{birth date and age2|2026|6|11|2001|6|21}}|caps=11|goals=0|club=[[C.D. Universidad Católica del Ecuador|Universidad Católica]]|clubnat=ECU}} {{nat fs g player|no=25|pos=DF|name=[[Roderiks Millers]]|sortname=Miller, Roderick|age={{birth date and age2|2026|6|11|1992|4|3}}|caps=50|goals=2|club=[[Turan Tovuz]]|clubnat=AZE}} {{nat fs g player|no=26|pos=DF|name=[[Horhe Gutjerress]]|sortname=Gutierrez, Jorge|age={{birth date and age2|2026|6|11|1998|9|1}}|caps=18|goals=0|club=[[Deportivo La Guaira F.C.|Deportivo La Guaira]]|clubnat=VEN}} {{nat fs end}}<section end=Panama /> == Statistika == === Vecums === ==== Spēlētāji ==== ===== Laukuma spēlētāji ===== '''Vecākais''': {{flaga|Portugāle}} [[Krištianu Ronaldu]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1985|2|5}})<br/> '''Jaunākais''': {{flaga|Meksika}} [[Hilberto Mora]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|2008|10|14}}) ===== Vārtsargi ===== '''Vecākais''': {{flaga|Skotija}} [[Kreigs Gordons]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1982|12|31}})<br/> '''Jaunākais''': {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Mladens Jurkass]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|2007|10|7}}) ===== Kapteiņi ===== '''Vecākais''': {{flaga|Portugāle}} [[Krištianu Ronaldu]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1985|2|5}})<br/> '''Jaunākais''': {{flaga|Kanāda}} [[Alfonso Deiviss]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|2000|11|2}}) ==== Treneri ==== '''Vecākais''': {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1947|9|27}})<br/> '''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}}) '''Valstu pārstāvniecība''' <br/>Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti. {| class="wikitable sortable" |- !Skaits!!Valsts!!Treneri |- |rowspan="1" align="center"|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija) |- |rowspan="1" align="center"|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR) |- |rowspan="1" align="center"|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama) |- |rowspan="2" align="center"|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna) |- |{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija) |- |rowspan="5" align="center"|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Diks Advokāts]] (Kirasao) |- |{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande) |- |{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka) |- |{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija) |- |{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija) |- |rowspan="17" align="center"|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]''' |- |{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]''' |- |{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika) |- |{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]''' |- |{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda) |- |{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''' |- |{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]''' |- |{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]''' |- |{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]''' |- |{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]''' |- |{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]''' |- |{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]''' |- |{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]''' |- |{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]''' |- |{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]''' |- |{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana) |- |{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija) |} == Atsauces == {{atsauces}} {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]] 3rbemhsy4laub1orz5igkl5n10lv8wq 0 632230 4490569 4470012 2026-07-05T16:37:16Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par pilsētu Afganistānā 4490569 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kondoza | official_name = {{ubl|{{ara|قندوز}}|{{ara|کندز}}}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Afganistāna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{AFG}} | subdivision_type1 = Vilajets | subdivision_name1 = [[Kondozas vilajets]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025. gadā | population_footnotes = | population_total = 413996 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[Afganistānas laiks|AST]] | utc_offset = +4:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 36 | latm = 43 | lats = 43 | latNS = N | longd = 68 | longm = 52 | longs = 05 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 351 | website = | footnotes = }} '''Kondoza''' ([[dari]]: {{ara|قندوز}}, {{izrunā|qʊn̪.d̪uːz}}, {{val|ps|کندز}}, ''kunduz''), zināma arī kā '''Kunduza''', ir pilsēta [[Afganistāna]]s ziemeļaustrumos un [[Kondozas vilajets|Kondozas vilajeta]] administratīvais centrs. Tā ir viena no valsts lielākajām pilsētām un ieņem stratēģiski, vēsturiski un ekonomiski svarīgu lomu valsts ziemeļu reģionā, kalpojot kā nozīmīgs tirdzniecības un tranzīta mezgls. Pateicoties savai ģeogrāfiskajai atrašanās vietai, kas atrodas [[Kondoza (upe)|Kondozas upes]] auglīgajā ielejā un tuvumā [[Tadžikistāna]]s robežai, Kondoza jau izsenis ir bijusi viens no galvenajiem Afganistānas lauksaimniecības centriem. Tā jau vēsturiski ir kalpojusi par svarīgu krustpunktu, kas veicina saimniecisko un kultūras apmaiņu, savienojot svarīgus reģionālos tirdzniecības ceļus starp [[Centrālāzija|Centrālāziju]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāziju]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Afganistāna-aizmetnis}} {{Afganistānas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Afganistānas pilsētas]] brwqbka8qiqgxkhkeqbkegsjafs3row 4490595 4490569 2026-07-05T17:15:03Z Treisijs 347 4490595 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kondoza | official_name = {{ubl|{{ara|قندوز}}|{{ara|کندز}}}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Afganistāna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{AFG}} | subdivision_type1 = Vilajets | subdivision_name1 = [[Kondozas vilajets]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025. gadā | population_footnotes = | population_total = 413996 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[Afganistānas laiks|AST]] | utc_offset = +4:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 36 | latm = 43 | lats = 43 | latNS = N | longd = 68 | longm = 52 | longs = 05 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 351 | website = | footnotes = }} '''Kondoza''' ([[dari]]: {{ara|قندوز}}, {{izrunā|qʊn̪.d̪uːz}}, {{val|ps|کندز}}, ''kunduz''), zināma arī kā '''Kundūza''', ir pilsēta [[Afganistāna]]s ziemeļaustrumos un [[Kondozas vilajets|Kondozas vilajeta]] administratīvais centrs. Tā ir viena no valsts lielākajām pilsētām un ieņem stratēģiski, vēsturiski un ekonomiski svarīgu lomu valsts ziemeļu reģionā, kalpojot kā nozīmīgs tirdzniecības un tranzīta mezgls. Pateicoties savai ģeogrāfiskajai atrašanās vietai, kas atrodas [[Kondoza (upe)|Kondozas upes]] auglīgajā ielejā un tuvumā [[Tadžikistāna]]s robežai, Kondoza jau izsenis ir bijusi viens no galvenajiem Afganistānas lauksaimniecības centriem. Tā jau vēsturiski ir kalpojusi par svarīgu krustpunktu, kas veicina saimniecisko un kultūras apmaiņu, savienojot svarīgus reģionālos tirdzniecības ceļus starp [[Centrālāzija|Centrālāziju]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāziju]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Afganistāna-aizmetnis}} {{Afganistānas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Afganistānas pilsētas]] edyjm1hl81f1xqngilpeafv81s7bfcq 0 632748 4490902 4472636 2026-07-06T10:30:54Z Biafra 13794 jāuzlabo 4490902 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:John Mearsheimer.jpg|thumb|Džons Mīršeimers]] '''Džons Mīršeimers''' ({{val|en|John Joseph Mearsheimer}}, dzimis 1947. gada 14. decembrī [[Ņujorka]]) ir amerikāņu politologs, ofensīvā reālisma teorētiķis, [[Čikāgas Universitāte]]s profesors. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai]] 2022. gadā paziņoja, ka karš sācies [[Eiropas Savienība]]s un [[NATO]] dēļ. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mīršeimers, Džons}} [[Kategorija:1947. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV politoloɡi]] p5s59r7pqr3jezsspqzxaxckhtfm6jy 4490909 4490902 2026-07-06T10:42:11Z Pirags 3757 4490909 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:John Mearsheimer.jpg|thumb|Džons Mīršeimers]] '''Džons Mīršeimers''' ({{val|en|John Joseph Mearsheimer}}, dzimis 1947. gada 14. decembrī [[Ņujorka]]) ir amerikāņu [[politoloģija|politologs]], ofensīvā reālisma teorētiķis, [[Čikāgas Universitāte]]s profesors. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai]] 2022. gadā paziņoja, ka karš sācies [[Eiropas Savienība]]s un [[NATO]] dēļ. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mīršeimers, Džons}} [[Kategorija:1947. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV politoloɡi]] 6ddavk9v368codlsvdhavbooc3y9r2b 4490914 4490909 2026-07-06T10:43:14Z Pirags 3757 /* Atsauces */ 4490914 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:John Mearsheimer.jpg|thumb|Džons Mīršeimers]] '''Džons Mīršeimers''' ({{val|en|John Joseph Mearsheimer}}, dzimis 1947. gada 14. decembrī [[Ņujorka]]) ir amerikāņu [[politoloģija|politologs]], ofensīvā reālisma teorētiķis, [[Čikāgas Universitāte]]s profesors. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai]] 2022. gadā paziņoja, ka karš sācies [[Eiropas Savienība]]s un [[NATO]] dēļ. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mīršeimers, Džons}} [[Kategorija:1947. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV politologi]] fwszjl093timh1c2iqtzjf92o7n9ew2 10 634048 4490639 4480162 2026-07-05T18:16:00Z Vylks 50297 4490639 wikitext text/x-wiki {{Sporta kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = ASV futbola izlase - FIFA 2026 | rādīt_sastāvu = jā | bg = white | fg = #3C3B6E | bordercolor = #B22234 | komanda = ASV futbola izlase | komanda_saite = ASV futbola izlase | turnīrs = FIFA Pasaules kauss 2026 | turnīrs_saite = 2026. gada FIFA Pasaules kauss | apakša teksts = | nr_1 = 1 | sp_1 = [[Mets Tērners|Tērners]] | nr_2 = 2 | sp_2 = [[Seržinjo Dests|Dests]] | nr_3 = 3 | sp_3 = [[Kriss Ričardss|Ričardss]] | nr_4 = 4 | sp_4 = [[Tailers Adamss|Adamss]] | nr_5 = 5 | sp_5 = [[Entonijs Robinsons|E. Robinsons]] | nr_6 = 6 | sp_6 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] | nr_7 = 7 | sp_7 = [[Džovanni Reina|Reina]] | nr_8 = 8 | sp_8 = [[Vestons Makenijs|Makenijs]] | nr_9 = 9 | sp_9 = [[Rikardo Pepi|Pepi]] | nr_10 = 10 | sp_10 = [[Kristians Pulišičs|Pulišičs]] | nr_11 = 11 | sp_11 = [[Brendens Āronsons|Āronsons]] | nr_12 = 12 | sp_12 = [[Mailss Robinsons|M. Robinsons]] | nr_13 = 13 | sp_13 = [[Tims Rīms|Rīms]] ([[kapteinis (futbols)|K]]) | nr_14 = 14 | sp_14 = [[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] | nr_15 = 15 | sp_15 = [[Kristians Roldans|Roldans]] | nr_16 = 16 | sp_16 = [[Alekss Frīmens|Frīmens]] | nr_17 = 17 | sp_17 = [[Maliks Tilmans|Tilmans]] | nr_18 = 18 | sp_18 = [[Makss Ārfstens|Ārfstens]] | nr_19 = 19 | sp_19 = [[Hadži Raits|Raits]] | nr_20 = 20 | sp_20 = [[Folarins Balogans|Balogans]] | nr_21 = 21 | sp_21 = [[Timotijs Veā|Veā]] | nr_22 = 22 | sp_22 = [[Marks Makenzijs|Makenzijs]] | nr_23 = 23 | sp_23 = [[Džo Skallijs|Skallijs]] | nr_24 = 24 | sp_24 = [[Mets Frīss|Frīss]] | nr_25 = 25 | sp_25 = [[Kriss Breidijs|Breidijs]] | nr_26 = 26 | sp_26 = [[Alehandro Sendehass|Sendehass]] | galv_treneris = {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]] }}<noinclude> [[Kategorija:Futbola veidnes]] </noinclude> rwhlf4ga5hd1zd4t87hxsy55p6mev4n 0 634456 4490718 4489587 2026-07-05T20:50:30Z Kristaps.skujins 112838 Atsauces 4490718 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Apbalvojuma infokaste | name = Spēlmaņu nakts 2025/2026 | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = | host = | date = 2026. gada 23. novembris | location = | country = | reward = | winner = | year = | year2 = | holder = | website = | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = [[Spēlmaņu nakts 2024/2025|2024/2025]] | main = [[Spēlmaņu nakts]] | next = [[Spēlmaņu nakts 2026/2027|2026/2027]] }} '''[[Spēlmaņu nakts]] 2025/2026''' balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies {{dat|2026|11|23||bez}}. Ceremonijas laikā tiks apbalvotas 2025./2026. gada teātra sezonas izrādes un to veidotāji, kā arī pasniegtas balvas par mūža ieguldījumu teātra mākslā un skatītāju simpātijas balvas. Balvas tiks pasniegtas 17 kategorijās. == Žūrija == Žūrijas komisijas sastāvā bija [[Atis Rozentāls]], žūrijas komisijas priekšsēdētājs, teātra kritiķis, laikraksta "Diena" žurnālists; [[Ingrīda Vilkārse]], žūrijas priekšsēdētājas vietniece, teātra kritiķe un zinātniece; [[Zane Radzobe]], teātra kritiķe un zinātniece, LU ESZF docente un LKA KMI pētniece; [[Jānis Siliņš (mākslas zinātnieks)|Jānis Siliņš]], Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs un teātra vēsturnieks; [[Kitija Balcare]], teātra kritiķe, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece; [[Ilze Kļaviņa]], teātra kritiķe un teātra pētniece; [[Sandra Krastiņa]], māksliniece; [[Uģis Segliņš]], psihodrāmas speciālists; [[Armands Znotiņš]], mūzikas kritiķis. Žūrijas komisijas locekle Ingrīda Vilkārse nepiedalījās balsojumā un lēmuma pieņemšanā kategorijā "Gada scenogrāfs". Nominantus kategorijā "Gada baleta mākslinieks (horeogrāfs vai izpildītājs)" izvirza Latvijas Profesionālā baleta asociācija. Nominācijas tika izvirzītas 16. jūnijā. Starp tām bija nominācija režisoram [[Ādolfs Šapiro|Ādolfam Šapiro]] kategorijā “Gada režisors” un viņa iestudētajai izrādei “Dons Kihots” kategorijā “Gada lielās formas izrāde”. Tomēr 26. jūnijā žūrija nolēma šīs nominācijas svītrot no nominantu saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/spelmanu-nakts-20252026-gada-sezonas-zurijas-komisijas-pazinojums|title=“Spēlmaņu nakts” 2025./2026. gada sezonas žūrijas komisijas paziņojums|publisher=Kultūras ministrija}}</ref> Saistībā ar šo lēmumu no savām nominācijām atteikušies arī aktieris [[Gundars Āboliņš]] (kategorijā "Gada aktieris") un scenogrāfs [[Mārtiņš Vilkārsis]] (kategorijā "Gada scenogrāfs").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/4333423/theatre/120124159/no-spelmanu-nakts-nominacijam-atsakas-gundars-abolins-un-martins-vilkarsis|title=No "Spēlmaņu nakts" nominācijām atsakās Gundars Āboliņš un Mārtiņš Vilkārsis|publisher=Delfi}}</ref> == Nominācijas == ''Piezīme: Pie nominācijām uzskaitīti izvirzītie pretendenti (pēc žūrijas 2026. gada 26. jūnija lēmuma un pēc Gundara Āboliņa un Mārtiņa Vilkārša atteikšanās no nominācijām)'' {| class="wikitable" |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu|Balva par mūža ieguldījumu skatuves mākslā]] ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Gada lielās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada lielās formas izrāde]] |- | valign="top" | * Laureāti tiks paziņoti rudenī | valign="top" | * "Freimanis" — [[Liepājas teātris]], režisors [[Mārtiņš Kalita]] * "Mēdeja" — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Reinis Suhanovs]] * "Orākuls" — [[Dailes teātris]], režisors Lukašs Tvarkovskis * "Pirmavots" — Dailes teātris, režisors [[Viesturs Kairišs]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada mazās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada mazās formas izrāde]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada izrāde bērniem vai jauniešiem (Spēlmaņu nakts)|Gada izrāde bērniem un/vai jauniešiem]] |- | valign="top" | * "Atbalss Aija" — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Regnārs Vaivars]] * "Ods" — Latvijas Nacionālais teātris, režisors [[Matīss Budovskis]] * "Parasta pirmdiena" — [[Liepājas teātris]], režisors [[Valters Sīlis]] * "Šaubas" — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Toms Treinis]] * "Vecajo kults" — [[Dirty Deal Teatro]], autores [[Iveta Pole]], [[Katrīna Neiburga]] | valign="top" | * "Bastardi" — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Matīss Kaža]] * "Deju nācija" — [[Liepājas teātris]], režisore [[Paula Pļavniece]] * "Mazais cilvēks" — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Toms Treinis]] * "Oskars un lietas" — [[Latvijas Leļļu teātris]], režisore Paula Pļavniece * "Pasaulē lielākais spēks" — Liepājas teātris, režisore [[Kristīne Brīniņa]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (Spēlmaņu nakts)|Gada jaundarbs dramaturģijā vai izrādes scenārijs, teātra teksts]] |- | valign="top" | * [[Viesturs Kairišs]] — "Pirmavots", [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Kalita]] — "Freimanis", [[Liepājas teātris]] * [[Valters Sīlis]] — "Parasta pirmdiena", Liepājas teātris * [[Regnārs Vaivars]] — "Atbalss Aija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] | valign="top" | * "Bolderāja" — autore [[Justīne Kļava]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]] * "Ods" — autors [[Andris Kalnozols]], [[Latvijas Nacionālais teātris]] * "Orākuls" — autore Anka Herbuta, [[Dailes teātris]] * "Parasta pirmdiena" — autori [[Sandis Pēcis]], [[Anete Berķe|Anete Rimkus]], [[Edgars Ozoliņš (aktieris)|Edgars Ozoliņš]], [[Laura Jeruma]], [[Kārlis Ērglis]], [[Karīna Tatarinova]], [[Liepājas teātris]] * "Rīkojums Nr. 2" — autors [[Matīss Gricmanis]], Dailes teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]] |- | valign="top" | * [[Agnese Jēkabsone]] — Liene Raudupiete izrādē "Trīs bēres un divas kāzas", [[Liepājas teātris]] * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] — Dominika Frankona izrādē "Pirmavots", [[Dailes teātris]] * [[Jūlija Ļaha]] — Hekube izrādē "Hekube", [[Daugavpils teātris]] * [[Māra Mennika]] — Māsa Aloīzija Bovjēra izrādē "Šaubas", [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Laura Siliņa]] — Aija izrādē "Atbalss Aija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] | valign="top" | * [[Ģirts Krūmiņš]] — Roalds Dāls izrādē "Milzis", [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] — Alans Tjūrings izrādē "Orākuls", Dailes teātris * [[Kārlis Reijers]] — Aksels izrādē "Ods", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Valts Skuja]] — Freimanis izrādē "Freimanis", [[Liepājas teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris otrā plāna lomā]] |- | valign="top" | * [[Jana Herbsta]] — Ilze Viņķele izrādē "Rīkojums Nr. 2", [[Dailes teātris]] * [[Lāsma Kugrēna]] — lomas izrādē "Egles stāsti", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Ieva Puķe]] — Millera kundze izrādē "Šaubas", [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Elīna Vāne]] — Tomuļu māte izrādē "Skroderdienas Silmačos", Valmieras Drāmas teātris * [[Madara Viļčuka]] — Pirmavots izrādē "Pirmavots", Dailes teātris | valign="top" | * [[Romāns Bargais]] — Juris izrādē "Atbalss Aija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Rolands Beķeris]] — Ingars Gudermanis, Guntars Račs (Boss), Ināra Freimane izrādē "Freimanis", [[Liepājas teātris]] * [[Raimonds Celms]] — Ģirts izrādē "Ods", Latvijas Nacionālais teātris * [[Kaspars Dumburs]] — Robis izrādē "Rīkojums Nr. 2", [[Dailes teātris]] * [[Lauris Dzelzītis]] — Aivars Lembergs izrādē "Rīkojums Nr. 2", Dailes teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|Gada scenogrāfs]] |- | valign="top" | * [[Gusts Ābele]] — režija izrādē "Klusums un troksnis", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Tomass Ralfs Ābolkalns]] — Džei Dī izrādē "Telma un Luīze", [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Elīna Bartkeviča]] — Mērija izrādē "Konemāras galvaskauss", [[Rēzeknes teātris Joriks]] sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] * [[Agate Marija Bukša]] — Īva Heringtone izrādē "Viss par Ievu", Latvijas Nacionālais teātris * [[Tatjana Gurēviča]] — Marianna izrādē "Zvaigznāji", [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]] * [[Adriāns Toms Kulpe]] — scenogrāfija izrādē "Bolderāja", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris * [[Matīss Kučinskis]] — Niks Pērle izrādē "Bastardi", Latvijas Nacionālais teātris * [[Elizabete Milta]] — Laura Vingfilda izrādē "Stikla zvērnīca", Valmieras Drāmas teātris | valign="top" | * [[Reinis Dzudzilo]] — "Pirmavots", [[Dailes teātris]] * [[Kristaps Kramiņš]] — "Mazais cilvēks", [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Monika Korpa]] — "Mēdeja", Valmieras Drāmas teātris * [[Valters Kristbergs]] — "Atbalss Aija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Gada jaundarbs mūzikā vai muzikālais noformējums]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada gaismu mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada gaismu mākslinieks]] |- | valign="top" | * [[Ēriks Ešenvalds]] — "Indulis un Ārija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Edgars Mākens]] — "Ods", Latvijas Nacionālais teātris * [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]] — "Mēdeja", [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Jānis Šipkēvics jaunākais|Jānis Šipkēvics (Shipsea)]] — "Sēnes", [[Latvijas Leļļu teātris]] * [[Juris Vaivods]] — "Pirmavots", [[Dailes teātris]] | valign="top" | * [[Niks Cipruss]] — "Ods", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * Niks Cipruss — "Pirmavots", [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Feldmanis]] — "Trīs bēres un divas kāzas", [[Liepājas teātris]] * [[Oskars Pauliņš]] — "Mēdeja", [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Lienīte Slišāne]] — "Atbalss Aija", Latvijas Nacionālais teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kostīmu mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada kostīmu mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada video mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada video mākslinieks]] |- | valign="top" | * [[Madara Botmane]] — "Atbalss Aija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Pamela Butāne]] — "Sēnes", [[Latvijas Leļļu teātris]] * [[Jana Čivžele]] — "Docentes", [[Jaunais Rīgas teātris]] * [[Monika Korpa]] — "Mēdeja", [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Fjodors Podgornijs]] — "Bohēma", [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] | valign="top" | * Jakubs Lehs — "Orākuls", [[Dailes teātris]] * Jakubs Lehs — "Sapņu novele", Dailes teātris * [[Valters Vuciņš]] — "Freimanis", [[Liepājas teātris]] * [[Zane Zelmene]] — "Dalī auss", [[Latvijas Kultūras akadēmija]] * [[Toms Zeļģis]] — "Indrāni", [[Jaunais Rīgas teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kustību mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada horeogrāfs vai kustību mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada baleta mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada baleta mākslinieks (horeogrāfs vai izpildītājs)]] |- | valign="top" | * [[Kristīne Brīniņa]] — "Deju nācija", [[Liepājas teātris]] * Kristīne Brīniņa — "Kas var būt labāks par šo?", Liepājas teātris * [[Rūdolfs Gediņš]] — "Sēri krāca ūdens viļņi", teātra trupa [[Kvadrifrons]] * [[Linda Mīļā]] — "Mazais cilvēks", [[Valmieras Drāmas teātris]] * Jiri Naels — "Pirmavots", [[Dailes teātris]] | valign="top" | * [[Jūlija Brauere]] — Esmeralda baleta izrādē "Esmeralda", [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] * [[Amirs Dodarhodžajevs]] — Bazils baleta izrādē "Dons Kihots", Latvijas Nacionālā opera un balets * [[Emma Lagūna]] — Diāna - Pas de deux (Diāna un Akteons) baleta izrādē "Esmeralda", Latvijas Nacionālā opera un balets * [[Paula Lieldidža–Kolbina]] — Rozita baleta izrādē "Dons Kihots", Latvijas Nacionālā opera un balets * [[Alisa Tomkoviča]] — Dusmīgā baleta izrādē "Koncerts (jeb Briesmas ikvienam). Kaktusi", Latvijas Nacionālā opera un balets |- |} == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * [https://ltds.lv/lv/spelmanu-nakts-2025-2026/nominacijas/ Nominācijas & apbalvojumi] Spēlmaņu Nakts 2025/2026 {{Spēlmaņu nakts}} [[Kategorija:Spēlmaņu nakts ceremonijas|2026]] 69opo997tfd7gwcbybp4131ot8u1hxk 4490732 4490718 2026-07-05T21:06:34Z Kristaps.skujins 112838 /* Nominācijas */ 4490732 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Apbalvojuma infokaste | name = Spēlmaņu nakts 2025/2026 | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = | host = | date = 2026. gada 23. novembris | location = | country = | reward = | winner = | year = | year2 = | holder = | website = | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = [[Spēlmaņu nakts 2024/2025|2024/2025]] | main = [[Spēlmaņu nakts]] | next = [[Spēlmaņu nakts 2026/2027|2026/2027]] }} '''[[Spēlmaņu nakts]] 2025/2026''' balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies {{dat|2026|11|23||bez}}. Ceremonijas laikā tiks apbalvotas 2025./2026. gada teātra sezonas izrādes un to veidotāji, kā arī pasniegtas balvas par mūža ieguldījumu teātra mākslā un skatītāju simpātijas balvas. Balvas tiks pasniegtas 17 kategorijās. == Žūrija == Žūrijas komisijas sastāvā bija [[Atis Rozentāls]], žūrijas komisijas priekšsēdētājs, teātra kritiķis, laikraksta "Diena" žurnālists; [[Ingrīda Vilkārse]], žūrijas priekšsēdētājas vietniece, teātra kritiķe un zinātniece; [[Zane Radzobe]], teātra kritiķe un zinātniece, LU ESZF docente un LKA KMI pētniece; [[Jānis Siliņš (mākslas zinātnieks)|Jānis Siliņš]], Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs un teātra vēsturnieks; [[Kitija Balcare]], teātra kritiķe, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece; [[Ilze Kļaviņa]], teātra kritiķe un teātra pētniece; [[Sandra Krastiņa]], māksliniece; [[Uģis Segliņš]], psihodrāmas speciālists; [[Armands Znotiņš]], mūzikas kritiķis. Žūrijas komisijas locekle Ingrīda Vilkārse nepiedalījās balsojumā un lēmuma pieņemšanā kategorijā "Gada scenogrāfs". Nominantus kategorijā "Gada baleta mākslinieks (horeogrāfs vai izpildītājs)" izvirza Latvijas Profesionālā baleta asociācija. Nominācijas tika izvirzītas 16. jūnijā. Starp tām bija nominācija režisoram [[Ādolfs Šapiro|Ādolfam Šapiro]] kategorijā “Gada režisors” un viņa iestudētajai izrādei “Dons Kihots” kategorijā “Gada lielās formas izrāde”. Tomēr 26. jūnijā žūrija nolēma šīs nominācijas svītrot no nominantu saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/spelmanu-nakts-20252026-gada-sezonas-zurijas-komisijas-pazinojums|title=“Spēlmaņu nakts” 2025./2026. gada sezonas žūrijas komisijas paziņojums|publisher=Kultūras ministrija}}</ref> Saistībā ar šo lēmumu no savām nominācijām atteikušies arī aktieris [[Gundars Āboliņš]] (kategorijā "Gada aktieris") un scenogrāfs [[Mārtiņš Vilkārsis]] (kategorijā "Gada scenogrāfs").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/4333423/theatre/120124159/no-spelmanu-nakts-nominacijam-atsakas-gundars-abolins-un-martins-vilkarsis|title=No "Spēlmaņu nakts" nominācijām atsakās Gundars Āboliņš un Mārtiņš Vilkārsis|publisher=Delfi}}</ref> == Nominācijas == ''Piezīme: Pie nominācijām uzskaitīti izvirzītie pretendenti (pēc žūrijas 2026. gada 26. jūnija lēmuma un pēc Gundara Āboliņa un Mārtiņa Vilkārša atteikšanās no nominācijām)'' {| class="wikitable" |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu|Balva par mūža ieguldījumu skatuves mākslā]] ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Gada lielās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada lielās formas izrāde]] |- | valign="top" | * Laureāti tiks paziņoti rudenī | valign="top" | * "Freimanis"<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/freimanis|title=Liepājas teātris - Freimanis|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Liepājas teātris]], režisors [[Mārtiņš Kalita]] * "Mēdeja"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/medeja|title=Valmieras teātris - Mēdeja|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Reinis Suhanovs]] * "Orākuls"<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/orakuls|title=Dailes teātris - Orākuls|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Dailes teātris]], režisors Lukašs Tvarkovskis * "Pirmavots"<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/pirmavots|title=Dailes teātris - Pirmavots|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — Dailes teātris, režisors [[Viesturs Kairišs]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada mazās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada mazās formas izrāde]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada izrāde bērniem vai jauniešiem (Spēlmaņu nakts)|Gada izrāde bērniem un/vai jauniešiem]] |- | valign="top" | * "Atbalss Aija"<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/atbalss-aija|title=Latvijas Nacionālais teātris - Atbalss Aija|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Regnārs Vaivars]] * "Ods"<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2024-2025/latvijas-nacionalais-teatris/ods|title=Latvijas Nacionālais teātris - Ods|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — Latvijas Nacionālais teātris, režisors [[Matīss Budovskis]] * "Parasta pirmdiena"<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/parasta-pirmdiena|title=Liepājas teātris - Parasta pirmdiena|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Liepājas teātris]], režisors [[Valters Sīlis]] * "Šaubas"<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/saubas|title=Valmieras teātris - Šaubas|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Toms Treinis]] * "Vecajo kults"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dirty-deal-teatro/vecajo-kults|title=Dirty Deal Teatro - Vecajo kults|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Dirty Deal Teatro]], autores [[Iveta Pole]], [[Katrīna Neiburga]] | valign="top" | * "Bastardi"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/bastardi|title=Latvijas Nacionālais teātris - Bastardi|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Matīss Kaža]] * "Deju nācija"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/deju-nacija|title=Liepājas teātris - Deju nācija|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Liepājas teātris]], režisore [[Paula Pļavniece]] * "Mazais cilvēks"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/mazais-cilveks|title=Valmieras teātris - Mazais cilvēks|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Toms Treinis]] * "Oskars un lietas"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-lellu-teatris/oskars-un-lietas|title=Latvijas Leļļu teātris - Oskars un lietas|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Leļļu teātris]], režisore Paula Pļavniece * "Pasaulē lielākais spēks"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/pasaule-lielakais-speks|title=Liepājas teātris - Pasaulē lielākais spēks|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — Liepājas teātris, režisore [[Kristīne Brīniņa]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (Spēlmaņu nakts)|Gada jaundarbs dramaturģijā vai izrādes scenārijs, teātra teksts]] |- | valign="top" | * [[Viesturs Kairišs]] — "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Kalita]] — "Freimanis"<ref name=":0" />, [[Liepājas teātris]] * [[Valters Sīlis]] — "Parasta pirmdiena"<ref name=":5" />, Liepājas teātris * [[Regnārs Vaivars]] — "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] | valign="top" | * "Bolderāja"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris/bolderaja|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris - Bolderāja|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — autore [[Justīne Kļava]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]] * "Ods"<ref name=":4" /> — autors [[Andris Kalnozols]], [[Latvijas Nacionālais teātris]] * "Orākuls"<ref name=":1" /> — autore Anka Herbuta, [[Dailes teātris]] * "Parasta pirmdiena"<ref name=":5" /> — autori [[Sandis Pēcis]], [[Anete Berķe|Anete Rimkus]], [[Edgars Ozoliņš (aktieris)|Edgars Ozoliņš]], [[Laura Jeruma]], [[Kārlis Ērglis]], [[Karīna Tatarinova]], [[Liepājas teātris]] * "Rīkojums Nr. 2"<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/rikojums-nr-2|title=Dailes teātris - Rīkojums Nr. 2|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — autors [[Matīss Gricmanis]], Dailes teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]] |- | valign="top" | * [[Agnese Jēkabsone]] — Liene Raudupiete izrādē "Trīs bēres un divas kāzas"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/tris-beres-un-divas-kazas|title=Liepājas teātris - Trīs bēres un divas kāzas|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Liepājas teātris]] * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] — Dominika Frankona izrādē "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] * [[Jūlija Ļaha]] — Hekube izrādē "Hekube"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/daugavpils-teatris/hekube|title=Daugavpils teātris - Hekube|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Daugavpils teātris]] * [[Māra Mennika]] — Māsa Aloīzija Bovjēra izrādē "Šaubas"<ref name=":6" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Laura Siliņa]] — Aija izrādē "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] | valign="top" | * [[Ģirts Krūmiņš]] — Roalds Dāls izrādē "Milzis"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/milzis|title=Dailes teātris - Milzis|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] — Alans Tjūrings izrādē "Orākuls"<ref name=":1" />, Dailes teātris * [[Kārlis Reijers]] — Aksels izrādē "Ods"<ref name=":4" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Valts Skuja]] — Freimanis izrādē "Freimanis"<ref name=":0" />, [[Liepājas teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris otrā plāna lomā]] |- | valign="top" | * [[Jana Herbsta]] — Ilze Viņķele izrādē "Rīkojums Nr. 2"<ref name=":7" />, [[Dailes teātris]] * [[Lāsma Kugrēna]] — lomas izrādē "Egles stāsti"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/egles-stasti|title=Latvijas Nacionālais teātris - Egles stāsti|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Ieva Puķe]] — Millera kundze izrādē "Šaubas"<ref name=":6" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Elīna Vāne]] — Tomuļu māte izrādē "Skroderdienas Silmačos"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/skroderdienas-silmacos|title=Valmieras teātris - Skroderdienas Silmačos|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, Valmieras Drāmas teātris * [[Madara Viļčuka]] — Pirmavots izrādē "Pirmavots"<ref name=":2" />, Dailes teātris | valign="top" | * [[Romāns Bargais]] — Juris izrādē "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Rolands Beķeris]] — Ingars Gudermanis, Guntars Račs (Boss), Ināra Freimane izrādē "Freimanis"<ref name=":0" />, [[Liepājas teātris]] * [[Raimonds Celms]] — Ģirts izrādē "Ods"<ref name=":4" />, Latvijas Nacionālais teātris * [[Kaspars Dumburs]] — Robis izrādē "Rīkojums Nr. 2"<ref name=":7" />, [[Dailes teātris]] * [[Lauris Dzelzītis]] — Aivars Lembergs izrādē "Rīkojums Nr. 2"<ref name=":7" />, Dailes teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|Gada scenogrāfs]] |- | valign="top" | * [[Gusts Ābele]] — režija izrādē "Klusums un troksnis", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Tomass Ralfs Ābolkalns]] — Džei Dī izrādē "Telma un Luīze", [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Elīna Bartkeviča]] — Mērija izrādē "Konemāras galvaskauss", [[Rēzeknes teātris Joriks]] sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] * [[Agate Marija Bukša]] — Īva Heringtone izrādē "Viss par Ievu", Latvijas Nacionālais teātris * [[Tatjana Gurēviča]] — Marianna izrādē "Zvaigznāji", [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]] * [[Adriāns Toms Kulpe]] — scenogrāfija izrādē "Bolderāja", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris * [[Matīss Kučinskis]] — Niks Pērle izrādē "Bastardi", Latvijas Nacionālais teātris * [[Elizabete Milta]] — Laura Vingfilda izrādē "Stikla zvērnīca", Valmieras Drāmas teātris | valign="top" | * [[Reinis Dzudzilo]] — "Pirmavots", [[Dailes teātris]] * [[Kristaps Kramiņš]] — "Mazais cilvēks", [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Monika Korpa]] — "Mēdeja", Valmieras Drāmas teātris * [[Valters Kristbergs]] — "Atbalss Aija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Gada jaundarbs mūzikā vai muzikālais noformējums]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada gaismu mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada gaismu mākslinieks]] |- | valign="top" | * [[Ēriks Ešenvalds]] — "Indulis un Ārija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Edgars Mākens]] — "Ods", Latvijas Nacionālais teātris * [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]] — "Mēdeja", [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Jānis Šipkēvics jaunākais|Jānis Šipkēvics (Shipsea)]] — "Sēnes", [[Latvijas Leļļu teātris]] * [[Juris Vaivods]] — "Pirmavots", [[Dailes teātris]] | valign="top" | * [[Niks Cipruss]] — "Ods", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * Niks Cipruss — "Pirmavots", [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Feldmanis]] — "Trīs bēres un divas kāzas", [[Liepājas teātris]] * [[Oskars Pauliņš]] — "Mēdeja", [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Lienīte Slišāne]] — "Atbalss Aija", Latvijas Nacionālais teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kostīmu mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada kostīmu mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada video mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada video mākslinieks]] |- | valign="top" | * [[Madara Botmane]] — "Atbalss Aija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Pamela Butāne]] — "Sēnes", [[Latvijas Leļļu teātris]] * [[Jana Čivžele]] — "Docentes", [[Jaunais Rīgas teātris]] * [[Monika Korpa]] — "Mēdeja", [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Fjodors Podgornijs]] — "Bohēma", [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] | valign="top" | * Jakubs Lehs — "Orākuls", [[Dailes teātris]] * Jakubs Lehs — "Sapņu novele", Dailes teātris * [[Valters Vuciņš]] — "Freimanis", [[Liepājas teātris]] * [[Zane Zelmene]] — "Dalī auss", [[Latvijas Kultūras akadēmija]] * [[Toms Zeļģis]] — "Indrāni", [[Jaunais Rīgas teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kustību mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada horeogrāfs vai kustību mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada baleta mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada baleta mākslinieks (horeogrāfs vai izpildītājs)]] |- | valign="top" | * [[Kristīne Brīniņa]] — "Deju nācija", [[Liepājas teātris]] * Kristīne Brīniņa — "Kas var būt labāks par šo?", Liepājas teātris * [[Rūdolfs Gediņš]] — "Sēri krāca ūdens viļņi", teātra trupa [[Kvadrifrons]] * [[Linda Mīļā]] — "Mazais cilvēks", [[Valmieras Drāmas teātris]] * Jiri Naels — "Pirmavots", [[Dailes teātris]] | valign="top" | * [[Jūlija Brauere]] — Esmeralda baleta izrādē "Esmeralda", [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] * [[Amirs Dodarhodžajevs]] — Bazils baleta izrādē "Dons Kihots", Latvijas Nacionālā opera un balets * [[Emma Lagūna]] — Diāna - Pas de deux (Diāna un Akteons) baleta izrādē "Esmeralda", Latvijas Nacionālā opera un balets * [[Paula Lieldidža–Kolbina]] — Rozita baleta izrādē "Dons Kihots", Latvijas Nacionālā opera un balets * [[Alisa Tomkoviča]] — Dusmīgā baleta izrādē "Koncerts (jeb Briesmas ikvienam). Kaktusi", Latvijas Nacionālā opera un balets |- |} == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * [https://ltds.lv/lv/spelmanu-nakts-2025-2026/nominacijas/ Nominācijas & apbalvojumi] Spēlmaņu Nakts 2025/2026 {{Spēlmaņu nakts}} [[Kategorija:Spēlmaņu nakts ceremonijas|2026]] 7zhr6snicvphs0v7pecbunrg0zjpa6d 4490741 4490732 2026-07-05T21:32:54Z Kristaps.skujins 112838 /* Nominācijas */ 4490741 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Apbalvojuma infokaste | name = Spēlmaņu nakts 2025/2026 | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = | host = | date = 2026. gada 23. novembris | location = | country = | reward = | winner = | year = | year2 = | holder = | website = | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = [[Spēlmaņu nakts 2024/2025|2024/2025]] | main = [[Spēlmaņu nakts]] | next = [[Spēlmaņu nakts 2026/2027|2026/2027]] }} '''[[Spēlmaņu nakts]] 2025/2026''' balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies {{dat|2026|11|23||bez}}. Ceremonijas laikā tiks apbalvotas 2025./2026. gada teātra sezonas izrādes un to veidotāji, kā arī pasniegtas balvas par mūža ieguldījumu teātra mākslā un skatītāju simpātijas balvas. Balvas tiks pasniegtas 17 kategorijās. == Žūrija == Žūrijas komisijas sastāvā bija [[Atis Rozentāls]], žūrijas komisijas priekšsēdētājs, teātra kritiķis, laikraksta "Diena" žurnālists; [[Ingrīda Vilkārse]], žūrijas priekšsēdētājas vietniece, teātra kritiķe un zinātniece; [[Zane Radzobe]], teātra kritiķe un zinātniece, LU ESZF docente un LKA KMI pētniece; [[Jānis Siliņš (mākslas zinātnieks)|Jānis Siliņš]], Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs un teātra vēsturnieks; [[Kitija Balcare]], teātra kritiķe, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece; [[Ilze Kļaviņa]], teātra kritiķe un teātra pētniece; [[Sandra Krastiņa]], māksliniece; [[Uģis Segliņš]], psihodrāmas speciālists; [[Armands Znotiņš]], mūzikas kritiķis. Žūrijas komisijas locekle Ingrīda Vilkārse nepiedalījās balsojumā un lēmuma pieņemšanā kategorijā "Gada scenogrāfs". Nominantus kategorijā "Gada baleta mākslinieks (horeogrāfs vai izpildītājs)" izvirza Latvijas Profesionālā baleta asociācija. Nominācijas tika izvirzītas 16. jūnijā. Starp tām bija nominācija režisoram [[Ādolfs Šapiro|Ādolfam Šapiro]] kategorijā “Gada režisors” un viņa iestudētajai izrādei “Dons Kihots” kategorijā “Gada lielās formas izrāde”. Tomēr 26. jūnijā žūrija nolēma šīs nominācijas svītrot no nominantu saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/spelmanu-nakts-20252026-gada-sezonas-zurijas-komisijas-pazinojums|title=“Spēlmaņu nakts” 2025./2026. gada sezonas žūrijas komisijas paziņojums|publisher=Kultūras ministrija}}</ref> Saistībā ar šo lēmumu no savām nominācijām atteikušies arī aktieris [[Gundars Āboliņš]] (kategorijā "Gada aktieris") un scenogrāfs [[Mārtiņš Vilkārsis]] (kategorijā "Gada scenogrāfs").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/4333423/theatre/120124159/no-spelmanu-nakts-nominacijam-atsakas-gundars-abolins-un-martins-vilkarsis|title=No "Spēlmaņu nakts" nominācijām atsakās Gundars Āboliņš un Mārtiņš Vilkārsis|publisher=Delfi}}</ref> == Nominācijas == ''Piezīme: Pie nominācijām uzskaitīti izvirzītie pretendenti (pēc žūrijas 2026. gada 26. jūnija lēmuma un pēc Gundara Āboliņa un Mārtiņa Vilkārša atteikšanās no nominācijām)'' {| class="wikitable" |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu|Balva par mūža ieguldījumu skatuves mākslā]] ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Gada lielās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada lielās formas izrāde]] |- | valign="top" | * Laureāti tiks paziņoti rudenī | valign="top" | * "Freimanis"<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/freimanis|title=Liepājas teātris - Freimanis|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Liepājas teātris]], režisors [[Mārtiņš Kalita]] * "Mēdeja"<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/medeja|title=Valmieras teātris - Mēdeja|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Reinis Suhanovs]] * "Orākuls"<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/orakuls|title=Dailes teātris - Orākuls|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Dailes teātris]], režisors Lukašs Tvarkovskis * "Pirmavots"<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/pirmavots|title=Dailes teātris - Pirmavots|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — Dailes teātris, režisors [[Viesturs Kairišs]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada mazās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada mazās formas izrāde]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada izrāde bērniem vai jauniešiem (Spēlmaņu nakts)|Gada izrāde bērniem un/vai jauniešiem]] |- | valign="top" | * "Atbalss Aija"<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/atbalss-aija|title=Latvijas Nacionālais teātris - Atbalss Aija|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Regnārs Vaivars]] * "Ods"<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2024-2025/latvijas-nacionalais-teatris/ods|title=Latvijas Nacionālais teātris - Ods|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — Latvijas Nacionālais teātris, režisors [[Matīss Budovskis]] * "Parasta pirmdiena"<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/parasta-pirmdiena|title=Liepājas teātris - Parasta pirmdiena|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Liepājas teātris]], režisors [[Valters Sīlis]] * "Šaubas"<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/saubas|title=Valmieras teātris - Šaubas|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Toms Treinis]] * "Vecajo kults"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dirty-deal-teatro/vecajo-kults|title=Dirty Deal Teatro - Vecajo kults|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Dirty Deal Teatro]], autores [[Iveta Pole]], [[Katrīna Neiburga]] | valign="top" | * "Bastardi"<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/bastardi|title=Latvijas Nacionālais teātris - Bastardi|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Matīss Kaža]] * "Deju nācija"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/deju-nacija|title=Liepājas teātris - Deju nācija|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Liepājas teātris]], režisore [[Paula Pļavniece]] * "Mazais cilvēks"<ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/mazais-cilveks|title=Valmieras teātris - Mazais cilvēks|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Toms Treinis]] * "Oskars un lietas"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-lellu-teatris/oskars-un-lietas|title=Latvijas Leļļu teātris - Oskars un lietas|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Leļļu teātris]], režisore Paula Pļavniece * "Pasaulē lielākais spēks"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/pasaule-lielakais-speks|title=Liepājas teātris - Pasaulē lielākais spēks|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — Liepājas teātris, režisore [[Kristīne Brīniņa]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (Spēlmaņu nakts)|Gada jaundarbs dramaturģijā vai izrādes scenārijs, teātra teksts]] |- | valign="top" | * [[Viesturs Kairišs]] — "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Kalita]] — "Freimanis"<ref name=":0" />, [[Liepājas teātris]] * [[Valters Sīlis]] — "Parasta pirmdiena"<ref name=":5" />, Liepājas teātris * [[Regnārs Vaivars]] — "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] | valign="top" | * "Bolderāja"<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris/bolderaja|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris - Bolderāja|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — autore [[Justīne Kļava]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]] * "Ods"<ref name=":4" /> — autors [[Andris Kalnozols]], [[Latvijas Nacionālais teātris]] * "Orākuls"<ref name=":1" /> — autore Anka Herbuta, [[Dailes teātris]] * "Parasta pirmdiena"<ref name=":5" /> — autori [[Sandis Pēcis]], [[Anete Berķe|Anete Rimkus]], [[Edgars Ozoliņš (aktieris)|Edgars Ozoliņš]], [[Laura Jeruma]], [[Kārlis Ērglis]], [[Karīna Tatarinova]], [[Liepājas teātris]] * "Rīkojums Nr. 2"<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/rikojums-nr-2|title=Dailes teātris - Rīkojums Nr. 2|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — autors [[Matīss Gricmanis]], Dailes teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]] |- | valign="top" | * [[Agnese Jēkabsone]] — Liene Raudupiete izrādē "Trīs bēres un divas kāzas"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/tris-beres-un-divas-kazas|title=Liepājas teātris - Trīs bēres un divas kāzas|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Liepājas teātris]] * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] — Dominika Frankona izrādē "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] * [[Jūlija Ļaha]] — Hekube izrādē "Hekube"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/daugavpils-teatris/hekube|title=Daugavpils teātris - Hekube|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Daugavpils teātris]] * [[Māra Mennika]] — Māsa Aloīzija Bovjēra izrādē "Šaubas"<ref name=":6" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Laura Siliņa]] — Aija izrādē "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] | valign="top" | * [[Ģirts Krūmiņš]] — Roalds Dāls izrādē "Milzis"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/milzis|title=Dailes teātris - Milzis|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] — Alans Tjūrings izrādē "Orākuls"<ref name=":1" />, Dailes teātris * [[Kārlis Reijers]] — Aksels izrādē "Ods"<ref name=":4" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Valts Skuja]] — Freimanis izrādē "Freimanis"<ref name=":0" />, [[Liepājas teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris otrā plāna lomā]] |- | valign="top" | * [[Jana Herbsta]] — Ilze Viņķele izrādē "Rīkojums Nr. 2"<ref name=":7" />, [[Dailes teātris]] * [[Lāsma Kugrēna]] — lomas izrādē "Egles stāsti"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/egles-stasti|title=Latvijas Nacionālais teātris - Egles stāsti|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Ieva Puķe]] — Millera kundze izrādē "Šaubas"<ref name=":6" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Elīna Vāne]] — Tomuļu māte izrādē "Skroderdienas Silmačos"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/skroderdienas-silmacos|title=Valmieras teātris - Skroderdienas Silmačos|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, Valmieras Drāmas teātris * [[Madara Viļčuka]] — Pirmavots izrādē "Pirmavots"<ref name=":2" />, Dailes teātris | valign="top" | * [[Romāns Bargais]] — Juris izrādē "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Rolands Beķeris]] — Ingars Gudermanis, Guntars Račs (Boss), Ināra Freimane izrādē "Freimanis"<ref name=":0" />, [[Liepājas teātris]] * [[Raimonds Celms]] — Ģirts izrādē "Ods"<ref name=":4" />, Latvijas Nacionālais teātris * [[Kaspars Dumburs]] — Robis izrādē "Rīkojums Nr. 2"<ref name=":7" />, [[Dailes teātris]] * [[Lauris Dzelzītis]] — Aivars Lembergs izrādē "Rīkojums Nr. 2"<ref name=":7" />, Dailes teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|Gada scenogrāfs]] |- | valign="top" | * [[Gusts Ābele]] — režija izrādē "Klusums un troksnis"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/klusums-un-troksnis|title=Latvijas Nacionālais teātris - Klusums un troksnis|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Tomass Ralfs Ābolkalns]] — Džei Dī izrādē "Telma un Luīze"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/telma-un-luize|title=Valmieras teātris - Telma un Luīze|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Elīna Bartkeviča]] — Mērija izrādē "Konemāras galvaskauss"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2024-2025/latvijas-kulturas-akademija/konemaras-galvaskauss|title=Latvijas Kultūras akadēmija, Rēzeknes teātris "Joriks" - Konemāras|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Rēzeknes teātris Joriks]] sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] * [[Agate Marija Bukša]] — Īva Heringtone izrādē "Viss par Ievu"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/viss-par-ievu|title=Latvijas Nacionālais teātris - Viss par Ievu|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, Latvijas Nacionālais teātris * [[Tatjana Gurēviča]] — Marianna izrādē "Zvaigznāji"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris/zvaigznaji|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris - Zvaigznāji|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]] * [[Adriāns Toms Kulpe]] — scenogrāfija izrādē "Bolderāja"<ref name=":11" />, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris * [[Matīss Kučinskis]] — Niks Pērle izrādē "Bastardi"<ref name=":9" />, Latvijas Nacionālais teātris * [[Elizabete Milta]] — Laura Vingfilda izrādē "Stikla zvērnīca"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/stikla-zvernica|title=Valmieras teātris - Stikla zvērnīca|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, Valmieras Drāmas teātris | valign="top" | * [[Reinis Dzudzilo]] — "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] * [[Kristaps Kramiņš]] — "Mazais cilvēks"<ref name=":10" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Monika Korpa]] — "Mēdeja"<ref name=":8" />, Valmieras Drāmas teātris * [[Valters Kristbergs]] — "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Gada jaundarbs mūzikā vai muzikālais noformējums]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada gaismu mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada gaismu mākslinieks]] |- | valign="top" | * [[Ēriks Ešenvalds]] — "Indulis un Ārija"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/indulis-un-arija|title=Latvijas Nacionālais teātris - Indulis un Ārija|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Edgars Mākens]] — "Ods"<ref name=":4" />, Latvijas Nacionālais teātris * [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]] — "Mēdeja"<ref name=":8" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Jānis Šipkēvics jaunākais|Jānis Šipkēvics (Shipsea)]] — "Sēnes"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-lellu-teatris/senes|title=Latvijas Leļļu teātris - Sēnes|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Leļļu teātris]] * [[Juris Vaivods]] — "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] | valign="top" | * [[Niks Cipruss]] — "Ods", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * Niks Cipruss — "Pirmavots", [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Feldmanis]] — "Trīs bēres un divas kāzas", [[Liepājas teātris]] * [[Oskars Pauliņš]] — "Mēdeja", [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Lienīte Slišāne]] — "Atbalss Aija", Latvijas Nacionālais teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kostīmu mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada kostīmu mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada video mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada video mākslinieks]] |- | valign="top" | * [[Madara Botmane]] — "Atbalss Aija", [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Pamela Butāne]] — "Sēnes", [[Latvijas Leļļu teātris]] * [[Jana Čivžele]] — "Docentes", [[Jaunais Rīgas teātris]] * [[Monika Korpa]] — "Mēdeja", [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Fjodors Podgornijs]] — "Bohēma", [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] | valign="top" | * Jakubs Lehs — "Orākuls", [[Dailes teātris]] * Jakubs Lehs — "Sapņu novele", Dailes teātris * [[Valters Vuciņš]] — "Freimanis", [[Liepājas teātris]] * [[Zane Zelmene]] — "Dalī auss", [[Latvijas Kultūras akadēmija]] * [[Toms Zeļģis]] — "Indrāni", [[Jaunais Rīgas teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kustību mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada horeogrāfs vai kustību mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada baleta mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada baleta mākslinieks (horeogrāfs vai izpildītājs)]] |- | valign="top" | * [[Kristīne Brīniņa]] — "Deju nācija", [[Liepājas teātris]] * Kristīne Brīniņa — "Kas var būt labāks par šo?", Liepājas teātris * [[Rūdolfs Gediņš]] — "Sēri krāca ūdens viļņi", teātra trupa [[Kvadrifrons]] * [[Linda Mīļā]] — "Mazais cilvēks", [[Valmieras Drāmas teātris]] * Jiri Naels — "Pirmavots", [[Dailes teātris]] | valign="top" | * [[Jūlija Brauere]] — Esmeralda baleta izrādē "Esmeralda", [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] * [[Amirs Dodarhodžajevs]] — Bazils baleta izrādē "Dons Kihots", Latvijas Nacionālā opera un balets * [[Emma Lagūna]] — Diāna - Pas de deux (Diāna un Akteons) baleta izrādē "Esmeralda", Latvijas Nacionālā opera un balets * [[Paula Lieldidža–Kolbina]] — Rozita baleta izrādē "Dons Kihots", Latvijas Nacionālā opera un balets * [[Alisa Tomkoviča]] — Dusmīgā baleta izrādē "Koncerts (jeb Briesmas ikvienam). Kaktusi", Latvijas Nacionālā opera un balets |- |} == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * [https://ltds.lv/lv/spelmanu-nakts-2025-2026/nominacijas/ Nominācijas & apbalvojumi] Spēlmaņu Nakts 2025/2026 {{Spēlmaņu nakts}} [[Kategorija:Spēlmaņu nakts ceremonijas|2026]] im27a7cj045cia03gq1pytnrs3psb2n 4490742 4490741 2026-07-05T21:41:20Z Kristaps.skujins 112838 /* Nominācijas */ 4490742 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Apbalvojuma infokaste | name = Spēlmaņu nakts 2025/2026 | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = | host = | date = 2026. gada 23. novembris | location = | country = | reward = | winner = | year = | year2 = | holder = | website = | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = [[Spēlmaņu nakts 2024/2025|2024/2025]] | main = [[Spēlmaņu nakts]] | next = [[Spēlmaņu nakts 2026/2027|2026/2027]] }} '''[[Spēlmaņu nakts]] 2025/2026''' balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies {{dat|2026|11|23||bez}}. Ceremonijas laikā tiks apbalvotas 2025./2026. gada teātra sezonas izrādes un to veidotāji, kā arī pasniegtas balvas par mūža ieguldījumu teātra mākslā un skatītāju simpātijas balvas. Balvas tiks pasniegtas 17 kategorijās. == Žūrija == Žūrijas komisijas sastāvā bija [[Atis Rozentāls]], žūrijas komisijas priekšsēdētājs, teātra kritiķis, laikraksta "Diena" žurnālists; [[Ingrīda Vilkārse]], žūrijas priekšsēdētājas vietniece, teātra kritiķe un zinātniece; [[Zane Radzobe]], teātra kritiķe un zinātniece, LU ESZF docente un LKA KMI pētniece; [[Jānis Siliņš (mākslas zinātnieks)|Jānis Siliņš]], Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs un teātra vēsturnieks; [[Kitija Balcare]], teātra kritiķe, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece; [[Ilze Kļaviņa]], teātra kritiķe un teātra pētniece; [[Sandra Krastiņa]], māksliniece; [[Uģis Segliņš]], psihodrāmas speciālists; [[Armands Znotiņš]], mūzikas kritiķis. Žūrijas komisijas locekle Ingrīda Vilkārse nepiedalījās balsojumā un lēmuma pieņemšanā kategorijā "Gada scenogrāfs". Nominantus kategorijā "Gada baleta mākslinieks (horeogrāfs vai izpildītājs)" izvirza Latvijas Profesionālā baleta asociācija. Nominācijas tika izvirzītas 16. jūnijā. Starp tām bija nominācija režisoram [[Ādolfs Šapiro|Ādolfam Šapiro]] kategorijā “Gada režisors” un viņa iestudētajai izrādei “Dons Kihots” kategorijā “Gada lielās formas izrāde”. Tomēr 26. jūnijā žūrija nolēma šīs nominācijas svītrot no nominantu saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/spelmanu-nakts-20252026-gada-sezonas-zurijas-komisijas-pazinojums|title=“Spēlmaņu nakts” 2025./2026. gada sezonas žūrijas komisijas paziņojums|publisher=Kultūras ministrija}}</ref> Saistībā ar šo lēmumu no savām nominācijām atteikušies arī aktieris [[Gundars Āboliņš]] (kategorijā "Gada aktieris") un scenogrāfs [[Mārtiņš Vilkārsis]] (kategorijā "Gada scenogrāfs").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/4333423/theatre/120124159/no-spelmanu-nakts-nominacijam-atsakas-gundars-abolins-un-martins-vilkarsis|title=No "Spēlmaņu nakts" nominācijām atsakās Gundars Āboliņš un Mārtiņš Vilkārsis|publisher=Delfi}}</ref> == Nominācijas == ''Piezīme: Pie nominācijām uzskaitīti izvirzītie pretendenti (pēc žūrijas 2026. gada 26. jūnija lēmuma un pēc Gundara Āboliņa un Mārtiņa Vilkārša atteikšanās no nominācijām)'' {| class="wikitable" |- ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu|Balva par mūža ieguldījumu skatuves mākslā]] ! style="background:#EEDD82; width:50%" | [[Gada lielās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada lielās formas izrāde]] |- | valign="top" | * Laureāti tiks paziņoti rudenī | valign="top" | * "Freimanis"<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/freimanis|title=Liepājas teātris - Freimanis|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Liepājas teātris]], režisors [[Mārtiņš Kalita]] * "Mēdeja"<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/medeja|title=Valmieras teātris - Mēdeja|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Reinis Suhanovs]] * "Orākuls"<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/orakuls|title=Dailes teātris - Orākuls|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Dailes teātris]], režisors Lukašs Tvarkovskis * "Pirmavots"<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/pirmavots|title=Dailes teātris - Pirmavots|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — Dailes teātris, režisors [[Viesturs Kairišs]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada mazās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|Gada mazās formas izrāde]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada izrāde bērniem vai jauniešiem (Spēlmaņu nakts)|Gada izrāde bērniem un/vai jauniešiem]] |- | valign="top" | * "Atbalss Aija"<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/atbalss-aija|title=Latvijas Nacionālais teātris - Atbalss Aija|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Regnārs Vaivars]] * "Ods"<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2024-2025/latvijas-nacionalais-teatris/ods|title=Latvijas Nacionālais teātris - Ods|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — Latvijas Nacionālais teātris, režisors [[Matīss Budovskis]] * "Parasta pirmdiena"<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/parasta-pirmdiena|title=Liepājas teātris - Parasta pirmdiena|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Liepājas teātris]], režisors [[Valters Sīlis]] * "Šaubas"<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/saubas|title=Valmieras teātris - Šaubas|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Toms Treinis]] * "Vecajo kults"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dirty-deal-teatro/vecajo-kults|title=Dirty Deal Teatro - Vecajo kults|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Dirty Deal Teatro]], autores [[Iveta Pole]], [[Katrīna Neiburga]] | valign="top" | * "Bastardi"<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/bastardi|title=Latvijas Nacionālais teātris - Bastardi|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Nacionālais teātris]], režisors [[Matīss Kaža]] * "Deju nācija"<ref name=":12">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/deju-nacija|title=Liepājas teātris - Deju nācija|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Liepājas teātris]], režisore [[Paula Pļavniece]] * "Mazais cilvēks"<ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/mazais-cilveks|title=Valmieras teātris - Mazais cilvēks|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Valmieras Drāmas teātris]], režisors [[Toms Treinis]] * "Oskars un lietas"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-lellu-teatris/oskars-un-lietas|title=Latvijas Leļļu teātris - Oskars un lietas|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — [[Latvijas Leļļu teātris]], režisore Paula Pļavniece * "Pasaulē lielākais spēks"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/pasaule-lielakais-speks|title=Liepājas teātris - Pasaulē lielākais spēks|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — Liepājas teātris, režisore [[Kristīne Brīniņa]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (Spēlmaņu nakts)|Gada jaundarbs dramaturģijā vai izrādes scenārijs, teātra teksts]] |- | valign="top" | * [[Viesturs Kairišs]] — "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Kalita]] — "Freimanis"<ref name=":0" />, [[Liepājas teātris]] * [[Valters Sīlis]] — "Parasta pirmdiena"<ref name=":5" />, Liepājas teātris * [[Regnārs Vaivars]] — "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] | valign="top" | * "Bolderāja"<ref name=":11">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris/bolderaja|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris - Bolderāja|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — autore [[Justīne Kļava]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]] * "Ods"<ref name=":4" /> — autors [[Andris Kalnozols]], [[Latvijas Nacionālais teātris]] * "Orākuls"<ref name=":1" /> — autore Anka Herbuta, [[Dailes teātris]] * "Parasta pirmdiena"<ref name=":5" /> — autori [[Sandis Pēcis]], [[Anete Berķe|Anete Rimkus]], [[Edgars Ozoliņš (aktieris)|Edgars Ozoliņš]], [[Laura Jeruma]], [[Kārlis Ērglis]], [[Karīna Tatarinova]], [[Liepājas teātris]] * "Rīkojums Nr. 2"<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/rikojums-nr-2|title=Dailes teātris - Rīkojums Nr. 2|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref> — autors [[Matīss Gricmanis]], Dailes teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]] |- | valign="top" | * [[Agnese Jēkabsone]] — Liene Raudupiete izrādē "Trīs bēres un divas kāzas"<ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/tris-beres-un-divas-kazas|title=Liepājas teātris - Trīs bēres un divas kāzas|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Liepājas teātris]] * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] — Dominika Frankona izrādē "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] * [[Jūlija Ļaha]] — Hekube izrādē "Hekube"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/daugavpils-teatris/hekube|title=Daugavpils teātris - Hekube|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Daugavpils teātris]] * [[Māra Mennika]] — Māsa Aloīzija Bovjēra izrādē "Šaubas"<ref name=":6" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Laura Siliņa]] — Aija izrādē "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] | valign="top" | * [[Ģirts Krūmiņš]] — Roalds Dāls izrādē "Milzis"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/milzis|title=Dailes teātris - Milzis|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] — Alans Tjūrings izrādē "Orākuls"<ref name=":1" />, Dailes teātris * [[Kārlis Reijers]] — Aksels izrādē "Ods"<ref name=":4" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Valts Skuja]] — Freimanis izrādē "Freimanis"<ref name=":0" />, [[Liepājas teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktrise otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktrise otrā plāna lomā]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada aktieris otrā plāna lomā (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris otrā plāna lomā]] |- | valign="top" | * [[Jana Herbsta]] — Ilze Viņķele izrādē "Rīkojums Nr. 2"<ref name=":7" />, [[Dailes teātris]] * [[Lāsma Kugrēna]] — lomas izrādē "Egles stāsti"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/egles-stasti|title=Latvijas Nacionālais teātris - Egles stāsti|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Ieva Puķe]] — Millera kundze izrādē "Šaubas"<ref name=":6" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Elīna Vāne]] — Tomuļu māte izrādē "Skroderdienas Silmačos"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/skroderdienas-silmacos|title=Valmieras teātris - Skroderdienas Silmačos|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, Valmieras Drāmas teātris * [[Madara Viļčuka]] — Pirmavots izrādē "Pirmavots"<ref name=":2" />, Dailes teātris | valign="top" | * [[Romāns Bargais]] — Juris izrādē "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Rolands Beķeris]] — Ingars Gudermanis, Guntars Račs (Boss), Ināra Freimane izrādē "Freimanis"<ref name=":0" />, [[Liepājas teātris]] * [[Raimonds Celms]] — Ģirts izrādē "Ods"<ref name=":4" />, Latvijas Nacionālais teātris * [[Kaspars Dumburs]] — Robis izrādē "Rīkojums Nr. 2"<ref name=":7" />, [[Dailes teātris]] * [[Lauris Dzelzītis]] — Aivars Lembergs izrādē "Rīkojums Nr. 2"<ref name=":7" />, Dailes teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|Gada scenogrāfs]] |- | valign="top" | * [[Gusts Ābele]] — režija izrādē "Klusums un troksnis"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/klusums-un-troksnis|title=Latvijas Nacionālais teātris - Klusums un troksnis|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Tomass Ralfs Ābolkalns]] — Džei Dī izrādē "Telma un Luīze"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/telma-un-luize|title=Valmieras teātris - Telma un Luīze|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Elīna Bartkeviča]] — Mērija izrādē "Konemāras galvaskauss"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2024-2025/latvijas-kulturas-akademija/konemaras-galvaskauss|title=Latvijas Kultūras akadēmija, Rēzeknes teātris "Joriks" - Konemāras|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Rēzeknes teātris Joriks]] sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] * [[Agate Marija Bukša]] — Īva Heringtone izrādē "Viss par Ievu"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/viss-par-ievu|title=Latvijas Nacionālais teātris - Viss par Ievu|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, Latvijas Nacionālais teātris * [[Tatjana Gurēviča]] — Marianna izrādē "Zvaigznāji"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris/zvaigznaji|title=Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris - Zvaigznāji|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]] * [[Adriāns Toms Kulpe]] — scenogrāfija izrādē "Bolderāja"<ref name=":11" />, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris * [[Matīss Kučinskis]] — Niks Pērle izrādē "Bastardi"<ref name=":9" />, Latvijas Nacionālais teātris * [[Elizabete Milta]] — Laura Vingfilda izrādē "Stikla zvērnīca"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/valmieras-dramas-teatris/stikla-zvernica|title=Valmieras teātris - Stikla zvērnīca|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, Valmieras Drāmas teātris | valign="top" | * [[Reinis Dzudzilo]] — "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] * [[Kristaps Kramiņš]] — "Mazais cilvēks"<ref name=":10" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Monika Korpa]] — "Mēdeja"<ref name=":8" />, Valmieras Drāmas teātris * [[Valters Kristbergs]] — "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē (Spēlmaņu nakts)|Gada jaundarbs mūzikā vai muzikālais noformējums]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada gaismu mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada gaismu mākslinieks]] |- | valign="top" | * [[Ēriks Ešenvalds]] — "Indulis un Ārija"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionalais-teatris/indulis-un-arija|title=Latvijas Nacionālais teātris - Indulis un Ārija|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Edgars Mākens]] — "Ods"<ref name=":4" />, Latvijas Nacionālais teātris * [[Jēkabs Nīmanis (mūziķis)|Jēkabs Nīmanis]] — "Mēdeja"<ref name=":8" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Jānis Šipkēvics jaunākais|Jānis Šipkēvics (Shipsea)]] — "Sēnes"<ref name=":14">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-lellu-teatris/senes|title=Latvijas Leļļu teātris - Sēnes|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Leļļu teātris]] * [[Juris Vaivods]] — "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] | valign="top" | * [[Niks Cipruss]] — "Ods"<ref name=":4" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * Niks Cipruss — "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] * [[Mārtiņš Feldmanis]] — "Trīs bēres un divas kāzas"<ref name=":13" />, [[Liepājas teātris]] * [[Oskars Pauliņš]] — "Mēdeja"<ref name=":8" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Lienīte Slišāne]] — "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, Latvijas Nacionālais teātris |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kostīmu mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada kostīmu mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada video mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada video mākslinieks]] |- | valign="top" | * [[Madara Botmane]] — "Atbalss Aija"<ref name=":3" />, [[Latvijas Nacionālais teātris]] * [[Pamela Butāne]] — "Sēnes"<ref name=":14" />, [[Latvijas Leļļu teātris]] * [[Jana Čivžele]] — "Docentes"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/jaunais-rigas-teatris/docentes|title=Jaunais Rīgas teātris - Docentes|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Jaunais Rīgas teātris]] * [[Monika Korpa]] — "Mēdeja"<ref name=":8" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * [[Fjodors Podgornijs]] — "Bohēma"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-nacionala-opera-un-balets/bohema|title=Latvijas Nacionālā opera un balets - Bohēma|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] | valign="top" | * Jakubs Lehs — "Orākuls"<ref name=":1" />, [[Dailes teātris]] * Jakubs Lehs — "Sapņu novele"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/dailes-teatris/sapnu-novele|title=Dailes teātris - Sapņu novele|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, Dailes teātris * [[Valters Vuciņš]] — "Freimanis"<ref name=":0" />, [[Liepājas teātris]] * [[Zane Zelmene]] — "Dalī auss"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/latvijas-kulturas-akademija/dali-auss|title=Latvijas Kultūras akadēmija - Dalī auss|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Kultūras akadēmija]] * [[Toms Zeļģis]] — "Indrāni"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/jaunais-rigas-teatris/indrani|title=Jaunais Rīgas teātris - Indrāni|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Jaunais Rīgas teātris]] |- ! style="background:#EEDD82" | [[Gada kustību mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada horeogrāfs vai kustību mākslinieks]] ! style="background:#EEDD82" | [[Gada baleta mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada baleta mākslinieks (horeogrāfs vai izpildītājs)]] |- | valign="top" | * [[Kristīne Brīniņa]] — "Deju nācija"<ref name=":12" />, [[Liepājas teātris]] * Kristīne Brīniņa — "Kas var būt labāks par šo?"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/liepajas-teatris/kas-var-but-labaks-par-so-|title=Liepājas teātris - Kas var būt labāks par šo?|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, Liepājas teātris * [[Rūdolfs Gediņš]] — "Sēri krāca ūdens viļņi"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2025-2026/kvadrifrons/seri-kraca-udens-vilni|title=Kvadrifrons - Sēri krāca ūdens viļņi|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, teātra trupa [[Kvadrifrons]] * [[Linda Mīļā]] — "Mazais cilvēks"<ref name=":10" />, [[Valmieras Drāmas teātris]] * Jiri Naels — "Pirmavots"<ref name=":2" />, [[Dailes teātris]] | valign="top" | * [[Jūlija Brauere]] — Esmeralda baleta izrādē "Esmeralda"<ref name=":15">{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2024-2025/latvijas-nacionala-opera-un-balets/esmeralda|title=Latvijas Nacionālā opera un balets - Esmeralda|website=Izrades.lv|access-date=2026-07-05|language=lv}}</ref>, [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] * [[Amirs Dodarhodžajevs]] — Bazils baleta izrādē "Dons Kihots", Latvijas Nacionālā opera un balets * [[Emma Lagūna]] — Diāna - Pas de deux (Diāna un Akteons) baleta izrādē "Esmeralda"<ref name=":15" />, Latvijas Nacionālā opera un balets * [[Paula Lieldidža–Kolbina]] — Rozita baleta izrādē "Dons Kihots", Latvijas Nacionālā opera un balets * [[Alisa Tomkoviča]] — Dusmīgā baleta izrādē "Koncerts (jeb Briesmas ikvienam). Kaktusi", Latvijas Nacionālā opera un balets |- |} == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * [https://ltds.lv/lv/spelmanu-nakts-2025-2026/nominacijas/ Nominācijas & apbalvojumi] Spēlmaņu Nakts 2025/2026 {{Spēlmaņu nakts}} [[Kategorija:Spēlmaņu nakts ceremonijas|2026]] 2l9ol11ehkx5cjuful8asr4qqs2syd9 0 634938 4490928 4488902 2026-07-06T10:53:35Z Biafra 13794 pareizajā vietā. 4490928 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste| | Nosaukums = '''Melnezera grāmata''' | Izpildītājs = [[ansis]] | Vāks = Melnezera grāmata.jpg | Background = lightsteelblue | Izdots = {{dat|2023|11|24}} | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 51:10 | Ierakstu kompānija = “Netīrās cilpas” | Izpildītājsģen = anša | Iepriekšējais albums = "[[Liela māksla (albums)|Liela māksla]]"<br />(2020) | Šis albums = "Melnezera grāmata" <br />(2023) | Nākamais albums = "[[222 (albums)|222]]"<br />(2026) }} "'''Melnezera grāmata'''" ir brāļu — repera [[ansis|Anša]] un bītmeikera Kārļa Kolmaņu — dueta kopdarbs. Iepriekšējais viņu kopdarbs bija debijas albums [[Liela māksla|“Liela māksla”]], kas tapa [[COVID-19 pandēmija]]s laikā. Albums Melnezara grāmata tapa no vēlmes radīt darbu, kurā centrā ir mūzika un producentu radošums, nevis viena izpildītāja personība, tādēļ albūmā ir 21 skaņdarbi, kopā ar 33 viemāksliniekiem: ''[[Wiesulis]]'', Marko, Hotte, Xantikvariāts, 3adatu stagars, “Riekstu armija” ([[Edavārdi]], Arčijs, ansis), [[Arturs Skutelis]], [[Ozols]], ''I Mean Love'', PCK97, Kjuumanis, Kurts, Kapelmeistars Group, “Ausmeņa Records” (Bruolāns, [[Ūga]], Kvāps), E.V., Kaizers, [[Pionieris_(mūziķis)|Pionieris]], Eliots, Steps, [[rolands če]], MC Apšaude, Ods, Goča, Melikols, Amanito, og montekarlo un Flabbijs. Vēl jāpiebilst, ka ģitāru dziesmās “Kreiļa ierocis” un “Zenītā” iespēlējis ''[[Very Cool People]]'' līderis Elvijs Grafcovs. == Dziesmu saraksts<ref>{{Atsauce|title=Melnezera grāmata|url=https://open.spotify.com/album/4ifT0y4TGyDc6p9GIfcprf|accessdate=2026-06-30|language=lv}}</ref> == # Helsinki (pied. Skutelis & Marko) — 2:31 # Melnezera mūzika (pied. Hotte & xantikvariāts) — 1:48 # Trīsstūris (pied. 3adatu stagars) — 2:14 # Mego gambīts freestyle (pied. Wiesulis) — 2:31 # Apdirsies (pied. Riekstu Armija & Ozols) — 3:17 # Jauns (pied. I MEAN LOVE & ansis) — 2:07 # Longbīča / Prospekti (pied. PCK 97 & Kjuumanis) — 2:26 # OGMC (pied. Ozols & ansis) — 2:31 # Kreiļa ierocis (pied. Kurts & I MEAN LOVE) — 1:41 # HIP-HOP BĪTS (pied. Kapelmeistars Group) — 1:36 # Krekli pie griestiem (pied. ansis & Skutelis) — 2:24 # SiSiDra 5000 (pied. Ausmeņa Records) — 2:14 # Prasīgais klusums (pied. E.V. & Kaizers) — 2:24 # Manevrē kā mažori (pied. Pionieris & ansis) — 1:53 # Tilti un tuneļi (pied. Eliots & ansis) — 2:24 # Banda taxi (pied. STEPS, xantikvariāts & rolands če) — 2:46 # Zenītā (pied. Ods, goča & MC Apšaude) — 2:28 # anša bīts (pied. ansis & Melikols) — 3:44 # SĒNE! (pied. Amanito) — 1:45 # Prospektu Kush (pied. OG Montekarlo & Flabbijs) — 4:26 # Zelta ķēdes (pied. xantikvariāts) — 1:50 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://open.spotify.com/album/4ifT0y4TGyDc6p9GIfcprf Albums straumēšanas platformā ''Spotify''] * [https://www.ansis.co/product-page/melnezera-gr%C4%81mata-2023 Albums anša oficiālā interneta vietnē] * [https://nra.lv/izklaide/muzika/439080-recenzija-netiras-cilpas-melnezera-gramata.htm Albuma recenzija no Neatkarīgās Rīta Avīzes] * [https://hiphops.lv/netiras-cilpas-melnezera-gramata/|title=hiphops.lv Recenzija Netiras cilpas Melnezera grāmata no hiphops.lv] {{mūzikas albums-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2023. gada albumi]] [[Kategorija:Latviešu mūzikas albumi]] nfil1pjul8tc8xsd7dkcoy5lso310za 14 635033 4490779 4489358 2026-07-06T03:01:09Z EdgarsBot 50781 kategorijas pāradresācija 4490779 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[:Kategorija:Diplomātisko pārstāvniecību uzskaitījumi]] {{kat pāradresācija|Kategorija:Diplomātisko pārstāvniecību uzskaitījumi}} mqi0viu6sadoi0mopwfuosvjftbfpqe 0 635154 4490477 4490446 2026-07-05T12:02:55Z Pirags 3757 +bilde 4490477 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Maydell FL Autoportrait.jpg|thumb|Frīdriha Ludviga fon Maidela pašportrets 1820. gados.]] [[Attēls:Ludviga Maidela Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures 1842.JPG|thumb|Ludviga Maidela “Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures” (1842).]] '''Frīdrihs Ludvigs fon Maidels''' ({{val-de|Friedrich Ludwig von Maydell}}, dzimis 1795. gada 10. decembrī, miris 1846. gada 18. septembrī) bija vācbaltiešu gleznotājs, grafiķis un tēlnieks. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1795. gadā taɡadējā [[Raplas apriņķis|Raplas apriņķī]] Tēnuses muižas (''Stenhusen'') īpašnieka Reinholda Gotlība [[Maideli|Maidela]] (1771-1846) un viņa sievas Barbaras Ģertrūdes Dorotejas, dzimušas [[Ungerni-Šternbergi|Ungernas-Šternbergas]], ģimenē. Mācījās [[brāļu draudzes]] skolā Neivīdā (taɡad [[Reinzeme-Pfalca]]), tad [[Rēvele]]s domskolā. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā dienēja krievu-vācu leģionā (''Russisch-Deutsche Legion''), 1815. gadā ar ɡrenadieru pulku "Prūsijas karalis" piedalījās [[Parīze]]s ieņemšanā, 1816. gadā dienēja artilērijas vienībā. 1820. gadā viņu atvaļināja no dienesta leitnanta pakāpē. Pēc atɡriešanās dzimtenē 1820. gadā Maidels uzsāka tieslietu studijas un mācījās ɡleznošanu pie [[Tērbatas Universitāte]]s zīmēšanas un gravēšanas skolotāja [[Kārlis Augusts Zenfs|Kārļa Augusta Zenfa]]. 1822. gadā viņš pameta tieslietu studijas un devās papildināties pie [[Berlīne]]s (1823), tad [[Drēzdene]]s, [[Štutgarte]]s un [[Roma]]s (1824) māksliniekiem. 1827. gadā atɡriezās tēva muižā, bet no 1828. gada darbojās kā brīvmākslinieks Tērbatā un 1835. gadā nodibināja iespiedgrafikas (ksilogrāfijas) darbnīcu. Viņš izveidoja 22 ilustrācijas ɡrāmatai par [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] vēsturi, ko publicēja divos sējumos 1839. un 1842. gadā. Miris 1846. ɡadā Tallinā.<ref>[https://bbld.de/0000000399915587 Baltische Historische Kommission (BHK), 2026]</ref> == Darbi == Altārgleznas [[Tērbata]]s Svētā Jāņa baznīcā, [[Rūjiena]]s u.c. baznīcās; ilustrācijas Puškina un Žukovska dzejoļiem, Krilova fabulām un [[Augstā dziesma|Zālamana dziesmām]]. * "Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures" (''Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostsee-Provinzen Russlands'', 1839; 1842). <gallery> Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156.PNG|“Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156. ɡadā” Mūks Teoderihs briesmās no upurēšanas dieviem 1192. gadā.JPG|“Mūks Teoderihs briesmās tikt upurētam dieviem 1192. gadā” Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198.jpg|“Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198. ɡadā” Līvu sacelšanās 2011.jpg|“Līvu nemiernieki saɡūsta bīskapa Alberta sūtņus 1211. ɡadā” Missionäre, Ludwig von Maydell, 1842.tif|“Igauņu Svētā koka nociršana 1220. ɡadā” TKM 4515G, Ordulipp käes langeb Johann von Tiesenhausen Aizkraukle lahingus, Friedrich Ludwig von Maydell.jpg|“Johans fon [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzens]] krīt ar ordeņa karogu neveiksmīɡajā [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujā]] pret lietuviešiem 1279. ɡadā” </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:̂Maidels, Frīdrihs Ludvigs fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Igaunijas gleznotāji]] 4da2i1amnarpukjxyhpg0h6auvfgkpk 4490504 4490477 2026-07-05T12:37:31Z Pirags 3757 /* Darbi */ 4490504 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Maydell FL Autoportrait.jpg|thumb|Frīdriha Ludviga fon Maidela pašportrets 1820. gados.]] [[Attēls:Ludviga Maidela Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures 1842.JPG|thumb|Ludviga Maidela “Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures” (1842).]] '''Frīdrihs Ludvigs fon Maidels''' ({{val-de|Friedrich Ludwig von Maydell}}, dzimis 1795. gada 10. decembrī, miris 1846. gada 18. septembrī) bija vācbaltiešu gleznotājs, grafiķis un tēlnieks. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1795. gadā taɡadējā [[Raplas apriņķis|Raplas apriņķī]] Tēnuses muižas (''Stenhusen'') īpašnieka Reinholda Gotlība [[Maideli|Maidela]] (1771-1846) un viņa sievas Barbaras Ģertrūdes Dorotejas, dzimušas [[Ungerni-Šternbergi|Ungernas-Šternbergas]], ģimenē. Mācījās [[brāļu draudzes]] skolā Neivīdā (taɡad [[Reinzeme-Pfalca]]), tad [[Rēvele]]s domskolā. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā dienēja krievu-vācu leģionā (''Russisch-Deutsche Legion''), 1815. gadā ar ɡrenadieru pulku "Prūsijas karalis" piedalījās [[Parīze]]s ieņemšanā, 1816. gadā dienēja artilērijas vienībā. 1820. gadā viņu atvaļināja no dienesta leitnanta pakāpē. Pēc atɡriešanās dzimtenē 1820. gadā Maidels uzsāka tieslietu studijas un mācījās ɡleznošanu pie [[Tērbatas Universitāte]]s zīmēšanas un gravēšanas skolotāja [[Kārlis Augusts Zenfs|Kārļa Augusta Zenfa]]. 1822. gadā viņš pameta tieslietu studijas un devās papildināties pie [[Berlīne]]s (1823), tad [[Drēzdene]]s, [[Štutgarte]]s un [[Roma]]s (1824) māksliniekiem. 1827. gadā atɡriezās tēva muižā, bet no 1828. gada darbojās kā brīvmākslinieks Tērbatā un 1835. gadā nodibināja iespiedgrafikas (ksilogrāfijas) darbnīcu. Viņš izveidoja 22 ilustrācijas ɡrāmatai par [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] vēsturi, ko publicēja divos sējumos 1839. un 1842. gadā. Miris 1846. ɡadā Tallinā.<ref>[https://bbld.de/0000000399915587 Baltische Historische Kommission (BHK), 2026]</ref> == Darbi == Altārgleznas [[Tērbata]]s Svētā Jāņa baznīcā, [[Rūjiena]]s u.c. baznīcās; ilustrācijas Puškina un Žukovska dzejoļiem, Krilova fabulām un [[Augstā dziesma|Zālamana dziesmām]]. * "Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures" (''Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostsee-Provinzen Russlands'', 1839; 1842). <gallery> Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156.PNG|“Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156. ɡadā” Mūks Teoderihs briesmās no upurēšanas dieviem 1192. gadā.JPG|“Mūks Teoderihs briesmās tikt upurētam dieviem 1192. gadā” Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198.jpg|“Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198. ɡadā” Līvu sacelšanās 2011.jpg|“Līvu nemiernieki saɡūsta bīskapa Alberta sūtņus 1211. ɡadā” Missionäre, Ludwig von Maydell, 1842.tif|“Igauņu Svētā koka nociršana 1220. ɡadā” Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223.JPG|“Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223” TKM 4515G, Ordulipp käes langeb Johann von Tiesenhausen Aizkraukle lahingus, Friedrich Ludwig von Maydell.jpg|“Johans fon [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzens]] krīt ar ordeņa karogu neveiksmīɡajā [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujā]] pret lietuviešiem 1279. ɡadā” </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:̂Maidels, Frīdrihs Ludvigs fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Igaunijas gleznotāji]] mfdeyqjxr99td3jyk8td6hrahcpo4lr 4490538 4490504 2026-07-05T14:49:59Z Pirags 3757 /* Darbi */ +bilde 4490538 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Maydell FL Autoportrait.jpg|thumb|Frīdriha Ludviga fon Maidela pašportrets 1820. gados.]] [[Attēls:Ludviga Maidela Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures 1842.JPG|thumb|Ludviga Maidela “Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures” (1842).]] '''Frīdrihs Ludvigs fon Maidels''' ({{val-de|Friedrich Ludwig von Maydell}}, dzimis 1795. gada 10. decembrī, miris 1846. gada 18. septembrī) bija vācbaltiešu gleznotājs, grafiķis un tēlnieks. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1795. gadā taɡadējā [[Raplas apriņķis|Raplas apriņķī]] Tēnuses muižas (''Stenhusen'') īpašnieka Reinholda Gotlība [[Maideli|Maidela]] (1771-1846) un viņa sievas Barbaras Ģertrūdes Dorotejas, dzimušas [[Ungerni-Šternbergi|Ungernas-Šternbergas]], ģimenē. Mācījās [[brāļu draudzes]] skolā Neivīdā (taɡad [[Reinzeme-Pfalca]]), tad [[Rēvele]]s domskolā. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā dienēja krievu-vācu leģionā (''Russisch-Deutsche Legion''), 1815. gadā ar ɡrenadieru pulku "Prūsijas karalis" piedalījās [[Parīze]]s ieņemšanā, 1816. gadā dienēja artilērijas vienībā. 1820. gadā viņu atvaļināja no dienesta leitnanta pakāpē. Pēc atɡriešanās dzimtenē 1820. gadā Maidels uzsāka tieslietu studijas un mācījās ɡleznošanu pie [[Tērbatas Universitāte]]s zīmēšanas un gravēšanas skolotāja [[Kārlis Augusts Zenfs|Kārļa Augusta Zenfa]]. 1822. gadā viņš pameta tieslietu studijas un devās papildināties pie [[Berlīne]]s (1823), tad [[Drēzdene]]s, [[Štutgarte]]s un [[Roma]]s (1824) māksliniekiem. 1827. gadā atɡriezās tēva muižā, bet no 1828. gada darbojās kā brīvmākslinieks Tērbatā un 1835. gadā nodibināja iespiedgrafikas (ksilogrāfijas) darbnīcu. Viņš izveidoja 22 ilustrācijas ɡrāmatai par [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] vēsturi, ko publicēja divos sējumos 1839. un 1842. gadā. Miris 1846. ɡadā Tallinā.<ref>[https://bbld.de/0000000399915587 Baltische Historische Kommission (BHK), 2026]</ref> == Darbi == Altārgleznas [[Tērbata]]s Svētā Jāņa baznīcā, [[Rūjiena]]s u.c. baznīcās; ilustrācijas Puškina un Žukovska dzejoļiem, Krilova fabulām un [[Augstā dziesma|Zālamana dziesmām]]. * "Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures" (''Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostsee-Provinzen Russlands'', 1839; 1842). <gallery> Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156.PNG|“Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156. ɡadā” Mūks Teoderihs briesmās no upurēšanas dieviem 1192. gadā.JPG|“Mūks Teoderihs briesmās tikt upurētam dieviem 1192. gadā” Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198.jpg|“Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198. ɡadā” Konrāds no Meiendorpas un ķēniņš Viestards uzvar lietuviešus pie Ropažiem 1204.JPG|“[[Konrāds no Meiendorpas]] ar zemɡaļu palīdzību sakauj lietuviešu sirotājus 1204. ɡadā” Līvu sacelšanās 2011.jpg|“Līvu nemiernieki saɡūsta bīskapa Alberta sūtņus 1211. ɡadā” Missionäre, Ludwig von Maydell, 1842.tif|“Igauņu Svētā koka nociršana 1220. ɡadā” Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223.JPG|“Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223” TKM 4515G, Ordulipp käes langeb Johann von Tiesenhausen Aizkraukle lahingus, Friedrich Ludwig von Maydell.jpg|“Johans fon [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzens]] krīt ar ordeņa karogu neveiksmīɡajā [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujā]] pret lietuviešiem 1279. ɡadā” </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:̂Maidels, Frīdrihs Ludvigs fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Igaunijas gleznotāji]] 4yvl3eqcm5oy7xwm9qg96bgpmte1lwy 4490560 4490538 2026-07-05T15:33:09Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ pap 4490560 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Maydell FL Autoportrait.jpg|thumb|Frīdriha Ludviga fon Maidela pašportrets 1820. gados.]] [[Attēls:Ludviga Maidela Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures 1842.JPG|thumb|Ludviga Maidela “Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures” (1842).]] '''Frīdrihs Ludvigs fon Maidels''' ({{val-de|Friedrich Ludwig von Maydell}}, dzimis 1795. gada 10. decembrī, miris 1846. gada 18. septembrī) bija vācbaltiešu gleznotājs, grafiķis un tēlnieks. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1795. gadā taɡadējā [[Raplas apriņķis|Raplas apriņķī]] Tēnuses muižas (''Stenhusen'') īpašnieka Reinholda Gotlība [[Maideli|Maidela]] (1771-1846) un viņa sievas Barbaras Ģertrūdes Dorotejas, dzimušas [[Ungerni-Šternbergi|Ungernas-Šternbergas]], ģimenē. Mācījās [[brāļu draudzes]] skolā Neivīdā (''Neuwied am Rhein'', taɡad [[Reinzeme-Pfalca]]), tad [[Rēvele]]s domskolā (1810–1812). [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā dienēja krievu-vācu leģionā (''Russisch-Deutsche Legion''), 1815. gadā ar ɡrenadieru pulku "Prūsijas karalis" piedalījās [[Parīze]]s ieņemšanā, 1816. gadā dienēja artilērijas vienībā. 1820. gadā viņu atvaļināja no dienesta leitnanta pakāpē. Pēc atɡriešanās dzimtenē 1820. gadā Maidels uzsāka tieslietu studijas un mācījās ɡleznošanu pie [[Tērbatas Universitāte]]s zīmēšanas un gravēšanas skolotāja [[Kārlis Augusts Zenfs|Kārļa Augusta Zenfa]]. 1822. gadā viņš pameta tieslietu studijas un devās papildināties pie [[Berlīne]]s (1823), tad [[Drēzdene]]s, [[Štutgarte]]s un [[Roma]]s (1824) māksliniekiem. 1827. gadā atɡriezās tēva muižā, bet no 1828. gada darbojās kā brīvmākslinieks Tērbatā un 1835. gadā nodibināja iespiedgrafikas (ksilogrāfijas) darbnīcu. Viņš izveidoja 22 ilustrācijas ɡrāmatai par [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] vēsturi no 1156. līdz 1291. ɡadam, ko publicēja divos sējumos 1839. un 1842. gadā. Viņš bija ieplānojis arī trešo albumu ar desmit ilustrācijām par periodu līdz Reformācijai 1525. ɡadā.<ref>[https://www.researchgate.net/publication/359508779_Friedrich_Ludwig_von_Maydells_Funfzig_Bilder_aus_der_Geschichte_der_deutschen_Ostsee-Provinzen_Russlands_Zur_Erforschung_baltischer_Geschichtsbilder Friedrich Ludwig von Maydells Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostsee-Provinzen Russlands: Zur Erforschung baltischer Geschichtsbilder] Kaljundi, Linda & Kreem, Tiina-Mall & Herder, Jogo. ''Zeitschrift für Ostmitteleuropa-Forschung'', 2017(4):493 - 516</ref> Miris 1846. ɡadā Tallinā.<ref>[https://bbld.de/0000000399915587 Baltische Historische Kommission (BHK), 2026]</ref> == Darbi == Altārgleznas [[Tērbata]]s Svētā Jāņa baznīcā, [[Rūjiena]]s u.c. baznīcās; ilustrācijas Puškina un Žukovska dzejoļiem, Krilova fabulām un [[Augstā dziesma|Zālamana dziesmām]]. * "Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures" (''Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostsee-Provinzen Russlands'', 1839; 1842). <gallery> Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156.PNG|“Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156. ɡadā” Mūks Teoderihs briesmās no upurēšanas dieviem 1192. gadā.JPG|“Mūks Teoderihs briesmās tikt upurētam dieviem 1192. gadā” Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198.jpg|“Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198. ɡadā” Konrāds no Meiendorpas un ķēniņš Viestards uzvar lietuviešus pie Ropažiem 1204.JPG|“[[Konrāds no Meiendorpas]] ar zemɡaļu palīdzību sakauj lietuviešu sirotājus 1204. ɡadā” Līvu sacelšanās 2011.jpg|“Līvu nemiernieki saɡūsta bīskapa Alberta sūtņus 1211. ɡadā” Missionäre, Ludwig von Maydell, 1842.tif|“Igauņu Svētā koka nociršana 1220. ɡadā” Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223.JPG|“Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223” TKM 4515G, Ordulipp käes langeb Johann von Tiesenhausen Aizkraukle lahingus, Friedrich Ludwig von Maydell.jpg|“Johans fon [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzens]] krīt ar ordeņa karogu neveiksmīɡajā [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujā]] pret lietuviešiem 1279. ɡadā” </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:̂Maidels, Frīdrihs Ludvigs fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Igaunijas gleznotāji]] 2ypnbgsor1y66o1tm75mh1qkc45i025 4490602 4490560 2026-07-05T17:27:04Z Pirags 3757 /* Darbi */ +bilde 4490602 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Maydell FL Autoportrait.jpg|thumb|Frīdriha Ludviga fon Maidela pašportrets 1820. gados.]] [[Attēls:Ludviga Maidela Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures 1842.JPG|thumb|Ludviga Maidela “Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures” (1842).]] '''Frīdrihs Ludvigs fon Maidels''' ({{val-de|Friedrich Ludwig von Maydell}}, dzimis 1795. gada 10. decembrī, miris 1846. gada 18. septembrī) bija vācbaltiešu gleznotājs, grafiķis un tēlnieks. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1795. gadā taɡadējā [[Raplas apriņķis|Raplas apriņķī]] Tēnuses muižas (''Stenhusen'') īpašnieka Reinholda Gotlība [[Maideli|Maidela]] (1771-1846) un viņa sievas Barbaras Ģertrūdes Dorotejas, dzimušas [[Ungerni-Šternbergi|Ungernas-Šternbergas]], ģimenē. Mācījās [[brāļu draudzes]] skolā Neivīdā (''Neuwied am Rhein'', taɡad [[Reinzeme-Pfalca]]), tad [[Rēvele]]s domskolā (1810–1812). [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā dienēja krievu-vācu leģionā (''Russisch-Deutsche Legion''), 1815. gadā ar ɡrenadieru pulku "Prūsijas karalis" piedalījās [[Parīze]]s ieņemšanā, 1816. gadā dienēja artilērijas vienībā. 1820. gadā viņu atvaļināja no dienesta leitnanta pakāpē. Pēc atɡriešanās dzimtenē 1820. gadā Maidels uzsāka tieslietu studijas un mācījās ɡleznošanu pie [[Tērbatas Universitāte]]s zīmēšanas un gravēšanas skolotāja [[Kārlis Augusts Zenfs|Kārļa Augusta Zenfa]]. 1822. gadā viņš pameta tieslietu studijas un devās papildināties pie [[Berlīne]]s (1823), tad [[Drēzdene]]s, [[Štutgarte]]s un [[Roma]]s (1824) māksliniekiem. 1827. gadā atɡriezās tēva muižā, bet no 1828. gada darbojās kā brīvmākslinieks Tērbatā un 1835. gadā nodibināja iespiedgrafikas (ksilogrāfijas) darbnīcu. Viņš izveidoja 22 ilustrācijas ɡrāmatai par [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] vēsturi no 1156. līdz 1291. ɡadam, ko publicēja divos sējumos 1839. un 1842. gadā. Viņš bija ieplānojis arī trešo albumu ar desmit ilustrācijām par periodu līdz Reformācijai 1525. ɡadā.<ref>[https://www.researchgate.net/publication/359508779_Friedrich_Ludwig_von_Maydells_Funfzig_Bilder_aus_der_Geschichte_der_deutschen_Ostsee-Provinzen_Russlands_Zur_Erforschung_baltischer_Geschichtsbilder Friedrich Ludwig von Maydells Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostsee-Provinzen Russlands: Zur Erforschung baltischer Geschichtsbilder] Kaljundi, Linda & Kreem, Tiina-Mall & Herder, Jogo. ''Zeitschrift für Ostmitteleuropa-Forschung'', 2017(4):493 - 516</ref> Miris 1846. ɡadā Tallinā.<ref>[https://bbld.de/0000000399915587 Baltische Historische Kommission (BHK), 2026]</ref> == Darbi == Altārgleznas [[Tērbata]]s Svētā Jāņa baznīcā, [[Rūjiena]]s u.c. baznīcās; ilustrācijas Puškina un Žukovska dzejoļiem, Krilova fabulām un [[Augstā dziesma|Zālamana dziesmām]]. * "Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures" (''Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostsee-Provinzen Russlands'', 1839; 1842). <gallery> Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156.PNG|“Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156. ɡadā” Mūks Teoderihs briesmās no upurēšanas dieviem 1192. gadā.JPG|“Mūks Teoderihs briesmās tikt upurētam dieviem 1192. gadā” Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198.jpg|“Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198. ɡadā” Konrāds no Meiendorpas un ķēniņš Viestards uzvar lietuviešus pie Ropažiem 1204.JPG|“[[Konrāds no Meiendorpas]] ar zemɡaļu palīdzību sakauj lietuviešu sirotājus 1204. ɡadā” Igauņu uzbrukuma latviešu Beverīnas pilij atvairīšana 1207.jpg|“Igauņu uzbrukuma latviešu Beverīnas pilij atvairīšana 1207. ɡadā” Līvu sacelšanās 2011.jpg|“Līvu nemiernieki saɡūsta bīskapa Alberta sūtņus 1211. ɡadā” Missionäre, Ludwig von Maydell, 1842.tif|“Igauņu Svētā koka nociršana 1220. ɡadā” Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223.JPG|“Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223” TKM 4515G, Ordulipp käes langeb Johann von Tiesenhausen Aizkraukle lahingus, Friedrich Ludwig von Maydell.jpg|“Johans fon [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzens]] krīt ar ordeņa karogu neveiksmīɡajā [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujā]] pret lietuviešiem 1279. ɡadā” </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:̂Maidels, Frīdrihs Ludvigs fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Igaunijas gleznotāji]] 2nbcpsy0w1oq35y3r56z7484exc1h5q 4490603 4490602 2026-07-05T17:34:31Z Pirags 3757 /* Darbi */ +bilde 4490603 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Maydell FL Autoportrait.jpg|thumb|Frīdriha Ludviga fon Maidela pašportrets 1820. gados.]] [[Attēls:Ludviga Maidela Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures 1842.JPG|thumb|Ludviga Maidela “Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures” (1842).]] '''Frīdrihs Ludvigs fon Maidels''' ({{val-de|Friedrich Ludwig von Maydell}}, dzimis 1795. gada 10. decembrī, miris 1846. gada 18. septembrī) bija vācbaltiešu gleznotājs, grafiķis un tēlnieks. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1795. gadā taɡadējā [[Raplas apriņķis|Raplas apriņķī]] Tēnuses muižas (''Stenhusen'') īpašnieka Reinholda Gotlība [[Maideli|Maidela]] (1771-1846) un viņa sievas Barbaras Ģertrūdes Dorotejas, dzimušas [[Ungerni-Šternbergi|Ungernas-Šternbergas]], ģimenē. Mācījās [[brāļu draudzes]] skolā Neivīdā (''Neuwied am Rhein'', taɡad [[Reinzeme-Pfalca]]), tad [[Rēvele]]s domskolā (1810–1812). [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā dienēja krievu-vācu leģionā (''Russisch-Deutsche Legion''), 1815. gadā ar ɡrenadieru pulku "Prūsijas karalis" piedalījās [[Parīze]]s ieņemšanā, 1816. gadā dienēja artilērijas vienībā. 1820. gadā viņu atvaļināja no dienesta leitnanta pakāpē. Pēc atɡriešanās dzimtenē 1820. gadā Maidels uzsāka tieslietu studijas un mācījās ɡleznošanu pie [[Tērbatas Universitāte]]s zīmēšanas un gravēšanas skolotāja [[Kārlis Augusts Zenfs|Kārļa Augusta Zenfa]]. 1822. gadā viņš pameta tieslietu studijas un devās papildināties pie [[Berlīne]]s (1823), tad [[Drēzdene]]s, [[Štutgarte]]s un [[Roma]]s (1824) māksliniekiem. 1827. gadā atɡriezās tēva muižā, bet no 1828. gada darbojās kā brīvmākslinieks Tērbatā un 1835. gadā nodibināja iespiedgrafikas (ksilogrāfijas) darbnīcu. Viņš izveidoja 22 ilustrācijas ɡrāmatai par [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] vēsturi no 1156. līdz 1291. ɡadam, ko publicēja divos sējumos 1839. un 1842. gadā. Viņš bija ieplānojis arī trešo albumu ar desmit ilustrācijām par periodu līdz Reformācijai 1525. ɡadā.<ref>[https://www.researchgate.net/publication/359508779_Friedrich_Ludwig_von_Maydells_Funfzig_Bilder_aus_der_Geschichte_der_deutschen_Ostsee-Provinzen_Russlands_Zur_Erforschung_baltischer_Geschichtsbilder Friedrich Ludwig von Maydells Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostsee-Provinzen Russlands: Zur Erforschung baltischer Geschichtsbilder] Kaljundi, Linda & Kreem, Tiina-Mall & Herder, Jogo. ''Zeitschrift für Ostmitteleuropa-Forschung'', 2017(4):493 - 516</ref> Miris 1846. ɡadā Tallinā.<ref>[https://bbld.de/0000000399915587 Baltische Historische Kommission (BHK), 2026]</ref> == Darbi == Altārgleznas [[Tērbata]]s Svētā Jāņa baznīcā, [[Rūjiena]]s u.c. baznīcās; ilustrācijas Puškina un Žukovska dzejoļiem, Krilova fabulām un [[Augstā dziesma|Zālamana dziesmām]]. * "Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures" (''Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostsee-Provinzen Russlands'', 1839; 1842). <gallery> Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156.PNG|“Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156. ɡadā” Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186.JPG|“Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186. ɡadā” Mūks Teoderihs briesmās no upurēšanas dieviem 1192. gadā.JPG|“Mūks Teoderihs briesmās tikt upurētam dieviem 1192. gadā” Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198.jpg|“Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198. ɡadā” Konrāds no Meiendorpas un ķēniņš Viestards uzvar lietuviešus pie Ropažiem 1204.JPG|“[[Konrāds no Meiendorpas]] ar zemɡaļu palīdzību sakauj lietuviešu sirotājus 1204. ɡadā” Igauņu uzbrukuma latviešu Beverīnas pilij atvairīšana 1207.jpg|“Igauņu uzbrukuma latviešu Beverīnas pilij atvairīšana 1207. ɡadā” Līvu sacelšanās 2011.jpg|“Līvu nemiernieki saɡūsta bīskapa Alberta sūtņus 1211. ɡadā” Missionäre, Ludwig von Maydell, 1842.tif|“Igauņu Svētā koka nociršana 1220. ɡadā” Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223.JPG|“Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223” TKM 4515G, Ordulipp käes langeb Johann von Tiesenhausen Aizkraukle lahingus, Friedrich Ludwig von Maydell.jpg|“Johans fon [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzens]] krīt ar ordeņa karogu neveiksmīɡajā [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujā]] pret lietuviešiem 1279. ɡadā” </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:̂Maidels, Frīdrihs Ludvigs fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Igaunijas gleznotāji]] 6zua7axatb9qzk5i6watcf66si2zew5 4490635 4490603 2026-07-05T18:13:28Z Pirags 3757 /* Darbi */ 4490635 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Maydell FL Autoportrait.jpg|thumb|Frīdriha Ludviga fon Maidela pašportrets 1820. gados.]] [[Attēls:Ludviga Maidela Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures 1842.JPG|thumb|Ludviga Maidela “Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures” (1842).]] '''Frīdrihs Ludvigs fon Maidels''' ({{val-de|Friedrich Ludwig von Maydell}}, dzimis 1795. gada 10. decembrī, miris 1846. gada 18. septembrī) bija vācbaltiešu gleznotājs, grafiķis un tēlnieks. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1795. gadā taɡadējā [[Raplas apriņķis|Raplas apriņķī]] Tēnuses muižas (''Stenhusen'') īpašnieka Reinholda Gotlība [[Maideli|Maidela]] (1771-1846) un viņa sievas Barbaras Ģertrūdes Dorotejas, dzimušas [[Ungerni-Šternbergi|Ungernas-Šternbergas]], ģimenē. Mācījās [[brāļu draudzes]] skolā Neivīdā (''Neuwied am Rhein'', taɡad [[Reinzeme-Pfalca]]), tad [[Rēvele]]s domskolā (1810–1812). [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā dienēja krievu-vācu leģionā (''Russisch-Deutsche Legion''), 1815. gadā ar ɡrenadieru pulku "Prūsijas karalis" piedalījās [[Parīze]]s ieņemšanā, 1816. gadā dienēja artilērijas vienībā. 1820. gadā viņu atvaļināja no dienesta leitnanta pakāpē. Pēc atɡriešanās dzimtenē 1820. gadā Maidels uzsāka tieslietu studijas un mācījās ɡleznošanu pie [[Tērbatas Universitāte]]s zīmēšanas un gravēšanas skolotāja [[Kārlis Augusts Zenfs|Kārļa Augusta Zenfa]]. 1822. gadā viņš pameta tieslietu studijas un devās papildināties pie [[Berlīne]]s (1823), tad [[Drēzdene]]s, [[Štutgarte]]s un [[Roma]]s (1824) māksliniekiem. 1827. gadā atɡriezās tēva muižā, bet no 1828. gada darbojās kā brīvmākslinieks Tērbatā un 1835. gadā nodibināja iespiedgrafikas (ksilogrāfijas) darbnīcu. Viņš izveidoja 22 ilustrācijas ɡrāmatai par [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] vēsturi no 1156. līdz 1291. ɡadam, ko publicēja divos sējumos 1839. un 1842. gadā. Viņš bija ieplānojis arī trešo albumu ar desmit ilustrācijām par periodu līdz Reformācijai 1525. ɡadā.<ref>[https://www.researchgate.net/publication/359508779_Friedrich_Ludwig_von_Maydells_Funfzig_Bilder_aus_der_Geschichte_der_deutschen_Ostsee-Provinzen_Russlands_Zur_Erforschung_baltischer_Geschichtsbilder Friedrich Ludwig von Maydells Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostsee-Provinzen Russlands: Zur Erforschung baltischer Geschichtsbilder] Kaljundi, Linda & Kreem, Tiina-Mall & Herder, Jogo. ''Zeitschrift für Ostmitteleuropa-Forschung'', 2017(4):493 - 516</ref> Miris 1846. ɡadā Tallinā.<ref>[https://bbld.de/0000000399915587 Baltische Historische Kommission (BHK), 2026]</ref> == Darbi == Altārgleznas [[Tērbata]]s Svētā Jāņa baznīcā, [[Rūjiena]]s u.c. baznīcās; ilustrācijas Puškina un Žukovska dzejoļiem, Krilova fabulām un [[Augstā dziesma|Zālamana dziesmām]]. * "Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures" (''Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostsee-Provinzen Russlands'', 1839; 1842). <gallery> Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156.PNG|“Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156. ɡadā” Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186.JPG|“Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186. ɡadā” Mūks Teoderihs briesmās no upurēšanas dieviem 1192. gadā.JPG|“Mūks Teoderihs briesmās tikt upurētam dieviem 1192. gadā” Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198.jpg|“Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198. ɡadā” Konrāds no Meiendorpas un ķēniņš Viestards uzvar lietuviešus pie Ropažiem 1204.JPG|“[[Konrāds no Meiendorpas]] ar zemɡaļu palīdzību sakauj lietuviešu sirotājus 1204. ɡadā” Igauņu uzbrukuma latviešu Beverīnas pilij atvairīšana 1207.jpg|“Igauņu uzbrukuma latviešu Beverīnas pilij atvairīšana 1207. ɡadā” Līvu sacelšanās 2011.jpg|“Līvu nemiernieki saɡūsta bīskapa Alberta sūtņus 1211. ɡadā” Missionäre, Ludwig von Maydell, 1842.tif|“Igauņu Svētā koka nociršana 1220. ɡadā” Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223.JPG|“Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223” Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus 1225.jpg|“[[Alberts fon Bukshēvdens|Bīskaps Alberts]] krista sāmsaliešus 1225. ɡadā” TKM 4515G, Ordulipp käes langeb Johann von Tiesenhausen Aizkraukle lahingus, Friedrich Ludwig von Maydell.jpg|“Johans fon [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzens]] krīt ar ordeņa karogu neveiksmīɡajā [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujā]] pret lietuviešiem 1279. ɡadā” </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:̂Maidels, Frīdrihs Ludvigs fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Igaunijas gleznotāji]] 5a2bbsheu6ka240g9uxuenhjciup2ve 4490707 4490635 2026-07-05T20:09:01Z Pirags 3757 /* Darbi */ 4490707 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Maydell FL Autoportrait.jpg|thumb|Frīdriha Ludviga fon Maidela pašportrets 1820. gados.]] [[Attēls:Ludviga Maidela Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures 1842.JPG|thumb|Ludviga Maidela “Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures” (1842).]] '''Frīdrihs Ludvigs fon Maidels''' ({{val-de|Friedrich Ludwig von Maydell}}, dzimis 1795. gada 10. decembrī, miris 1846. gada 18. septembrī) bija vācbaltiešu gleznotājs, grafiķis un tēlnieks. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1795. gadā taɡadējā [[Raplas apriņķis|Raplas apriņķī]] Tēnuses muižas (''Stenhusen'') īpašnieka Reinholda Gotlība [[Maideli|Maidela]] (1771-1846) un viņa sievas Barbaras Ģertrūdes Dorotejas, dzimušas [[Ungerni-Šternbergi|Ungernas-Šternbergas]], ģimenē. Mācījās [[brāļu draudzes]] skolā Neivīdā (''Neuwied am Rhein'', taɡad [[Reinzeme-Pfalca]]), tad [[Rēvele]]s domskolā (1810–1812). [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā dienēja krievu-vācu leģionā (''Russisch-Deutsche Legion''), 1815. gadā ar ɡrenadieru pulku "Prūsijas karalis" piedalījās [[Parīze]]s ieņemšanā, 1816. gadā dienēja artilērijas vienībā. 1820. gadā viņu atvaļināja no dienesta leitnanta pakāpē. Pēc atɡriešanās dzimtenē 1820. gadā Maidels uzsāka tieslietu studijas un mācījās ɡleznošanu pie [[Tērbatas Universitāte]]s zīmēšanas un gravēšanas skolotāja [[Kārlis Augusts Zenfs|Kārļa Augusta Zenfa]]. 1822. gadā viņš pameta tieslietu studijas un devās papildināties pie [[Berlīne]]s (1823), tad [[Drēzdene]]s, [[Štutgarte]]s un [[Roma]]s (1824) māksliniekiem. 1827. gadā atɡriezās tēva muižā, bet no 1828. gada darbojās kā brīvmākslinieks Tērbatā un 1835. gadā nodibināja iespiedgrafikas (ksilogrāfijas) darbnīcu. Viņš izveidoja 22 ilustrācijas ɡrāmatai par [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] vēsturi no 1156. līdz 1291. ɡadam, ko publicēja divos sējumos 1839. un 1842. gadā. Viņš bija ieplānojis arī trešo albumu ar desmit ilustrācijām par periodu līdz Reformācijai 1525. ɡadā.<ref>[https://www.researchgate.net/publication/359508779_Friedrich_Ludwig_von_Maydells_Funfzig_Bilder_aus_der_Geschichte_der_deutschen_Ostsee-Provinzen_Russlands_Zur_Erforschung_baltischer_Geschichtsbilder Friedrich Ludwig von Maydells Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostsee-Provinzen Russlands: Zur Erforschung baltischer Geschichtsbilder] Kaljundi, Linda & Kreem, Tiina-Mall & Herder, Jogo. ''Zeitschrift für Ostmitteleuropa-Forschung'', 2017(4):493 - 516</ref> Miris 1846. ɡadā Tallinā.<ref>[https://bbld.de/0000000399915587 Baltische Historische Kommission (BHK), 2026]</ref> == Darbi == Altārgleznas [[Tērbata]]s Svētā Jāņa baznīcā, [[Rūjiena]]s u.c. baznīcās; ilustrācijas Puškina un Žukovska dzejoļiem, Krilova fabulām un [[Augstā dziesma|Zālamana dziesmām]]. * "Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures" (''Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostsee-Provinzen Russlands'', 1839; 1842). <gallery> Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156.PNG|“Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156. ɡadā” Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186.JPG|“Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186. ɡadā” Mūks Teoderihs briesmās no upurēšanas dieviem 1192. gadā.JPG|“Mūks Teoderihs briesmās tikt upurētam dieviem 1192. gadā” Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198.jpg|“Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198. ɡadā” Konrāds no Meiendorpas un ķēniņš Viestards uzvar lietuviešus pie Ropažiem 1204.JPG|“[[Konrāds no Meiendorpas]] ar zemɡaļu palīdzību sakauj lietuviešu sirotājus 1204. ɡadā” Igauņu uzbrukuma latviešu Beverīnas pilij atvairīšana 1207.jpg|“Igauņu uzbrukuma latviešu Beverīnas pilij atvairīšana 1207. ɡadā” Jersikas ķēniņš Visvaldis dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam 1208.JPG|“Jersikas [[ķēniņš Visvaldis]] dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam 1208. ɡadā” Līvu sacelšanās 2011.jpg|“Līvu nemiernieki saɡūsta bīskapa Alberta sūtņus 1211. ɡadā” Missionäre, Ludwig von Maydell, 1842.tif|“Igauņu Svētā koka nociršana 1220. ɡadā” Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223.JPG|“Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223” Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus 1225.jpg|“[[Alberts fon Bukshēvdens|Bīskaps Alberts]] krista sāmsaliešus 1225. ɡadā” TKM 4515G, Ordulipp käes langeb Johann von Tiesenhausen Aizkraukle lahingus, Friedrich Ludwig von Maydell.jpg|“Johans fon [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzens]] krīt ar ordeņa karogu neveiksmīɡajā [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujā]] pret lietuviešiem 1279. ɡadā” </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:̂Maidels, Frīdrihs Ludvigs fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Igaunijas gleznotāji]] a4psg4kmp9pafblh7sqgtgnd4obb312 4490714 4490707 2026-07-05T20:26:41Z Pirags 3757 /* Darbi */ 4490714 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Maydell FL Autoportrait.jpg|thumb|Frīdriha Ludviga fon Maidela pašportrets 1820. gados.]] [[Attēls:Ludviga Maidela Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures 1842.JPG|thumb|Ludviga Maidela “Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures” (1842).]] '''Frīdrihs Ludvigs fon Maidels''' ({{val-de|Friedrich Ludwig von Maydell}}, dzimis 1795. gada 10. decembrī, miris 1846. gada 18. septembrī) bija vācbaltiešu gleznotājs, grafiķis un tēlnieks. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1795. gadā taɡadējā [[Raplas apriņķis|Raplas apriņķī]] Tēnuses muižas (''Stenhusen'') īpašnieka Reinholda Gotlība [[Maideli|Maidela]] (1771-1846) un viņa sievas Barbaras Ģertrūdes Dorotejas, dzimušas [[Ungerni-Šternbergi|Ungernas-Šternbergas]], ģimenē. Mācījās [[brāļu draudzes]] skolā Neivīdā (''Neuwied am Rhein'', taɡad [[Reinzeme-Pfalca]]), tad [[Rēvele]]s domskolā (1810–1812). [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā dienēja krievu-vācu leģionā (''Russisch-Deutsche Legion''), 1815. gadā ar ɡrenadieru pulku "Prūsijas karalis" piedalījās [[Parīze]]s ieņemšanā, 1816. gadā dienēja artilērijas vienībā. 1820. gadā viņu atvaļināja no dienesta leitnanta pakāpē. Pēc atɡriešanās dzimtenē 1820. gadā Maidels uzsāka tieslietu studijas un mācījās ɡleznošanu pie [[Tērbatas Universitāte]]s zīmēšanas un gravēšanas skolotāja [[Kārlis Augusts Zenfs|Kārļa Augusta Zenfa]]. 1822. gadā viņš pameta tieslietu studijas un devās papildināties pie [[Berlīne]]s (1823), tad [[Drēzdene]]s, [[Štutgarte]]s un [[Roma]]s (1824) māksliniekiem. 1827. gadā atɡriezās tēva muižā, bet no 1828. gada darbojās kā brīvmākslinieks Tērbatā un 1835. gadā nodibināja iespiedgrafikas (ksilogrāfijas) darbnīcu. Viņš izveidoja 22 ilustrācijas ɡrāmatai par [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] vēsturi no 1156. līdz 1291. ɡadam, ko publicēja divos sējumos 1839. un 1842. gadā. Viņš bija ieplānojis arī trešo albumu ar desmit ilustrācijām par periodu līdz Reformācijai 1525. ɡadā.<ref>[https://www.researchgate.net/publication/359508779_Friedrich_Ludwig_von_Maydells_Funfzig_Bilder_aus_der_Geschichte_der_deutschen_Ostsee-Provinzen_Russlands_Zur_Erforschung_baltischer_Geschichtsbilder Friedrich Ludwig von Maydells Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostsee-Provinzen Russlands: Zur Erforschung baltischer Geschichtsbilder] Kaljundi, Linda & Kreem, Tiina-Mall & Herder, Jogo. ''Zeitschrift für Ostmitteleuropa-Forschung'', 2017(4):493 - 516</ref> Miris 1846. ɡadā Tallinā.<ref>[https://bbld.de/0000000399915587 Baltische Historische Kommission (BHK), 2026]</ref> == Darbi == Altārgleznas [[Tērbata]]s Svētā Jāņa baznīcā, [[Rūjiena]]s u.c. baznīcās; ilustrācijas Puškina un Žukovska dzejoļiem, Krilova fabulām un [[Augstā dziesma|Zālamana dziesmām]]. * "Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures" (''Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostsee-Provinzen Russlands'', 1839; 1842). <gallery> Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156.PNG|“Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156. ɡadā” Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186.JPG|“Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186. ɡadā” Mūks Teoderihs briesmās no upurēšanas dieviem 1192. gadā.JPG|“Mūks Teoderihs briesmās tikt upurētam dieviem 1192. gadā” Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198.jpg|“Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198. ɡadā” Konrāds no Meiendorpas un ķēniņš Viestards uzvar lietuviešus pie Ropažiem 1204.JPG|“[[Konrāds no Meiendorpas]] ar zemɡaļu palīdzību sakauj lietuviešu sirotājus 1204. ɡadā” Igauņu uzbrukuma latviešu Beverīnas pilij atvairīšana 1207.jpg|“Igauņu uzbrukuma latviešu [[Beverīna]]s pilij atvairīšana 1207. ɡadā” Jersikas ķēniņš Visvaldis dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam 1208.JPG|“Jersikas [[ķēniņš Visvaldis]] dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam 1208. ɡadā” Līvu sacelšanās 2011.jpg|“Līvu nemiernieki saɡūsta bīskapa Alberta sūtņus 1211. ɡadā” Missionäre, Ludwig von Maydell, 1842.tif|“Igauņu Svētā koka nociršana 1220. ɡadā” Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223.JPG|“Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223” Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus 1225.jpg|“[[Alberts fon Bukshēvdens|Bīskaps Alberts]] krista sāmsaliešus 1225. ɡadā” TKM 4515G, Ordulipp käes langeb Johann von Tiesenhausen Aizkraukle lahingus, Friedrich Ludwig von Maydell.jpg|“Johans fon [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzens]] krīt ar ordeņa karogu neveiksmīɡajā [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujā]] pret lietuviešiem 1279. ɡadā” </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:̂Maidels, Frīdrihs Ludvigs fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Igaunijas gleznotāji]] ltkmdpk91kimkapa5a8zeuvhi5ictci 4490730 4490714 2026-07-05T21:03:14Z Pirags 3757 /* Darbi */ 4490730 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Maydell FL Autoportrait.jpg|thumb|Frīdriha Ludviga fon Maidela pašportrets 1820. gados.]] [[Attēls:Ludviga Maidela Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures 1842.JPG|thumb|Ludviga Maidela “Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures” (1842).]] '''Frīdrihs Ludvigs fon Maidels''' ({{val-de|Friedrich Ludwig von Maydell}}, dzimis 1795. gada 10. decembrī, miris 1846. gada 18. septembrī) bija vācbaltiešu gleznotājs, grafiķis un tēlnieks. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1795. gadā taɡadējā [[Raplas apriņķis|Raplas apriņķī]] Tēnuses muižas (''Stenhusen'') īpašnieka Reinholda Gotlība [[Maideli|Maidela]] (1771-1846) un viņa sievas Barbaras Ģertrūdes Dorotejas, dzimušas [[Ungerni-Šternbergi|Ungernas-Šternbergas]], ģimenē. Mācījās [[brāļu draudzes]] skolā Neivīdā (''Neuwied am Rhein'', taɡad [[Reinzeme-Pfalca]]), tad [[Rēvele]]s domskolā (1810–1812). [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā dienēja krievu-vācu leģionā (''Russisch-Deutsche Legion''), 1815. gadā ar ɡrenadieru pulku "Prūsijas karalis" piedalījās [[Parīze]]s ieņemšanā, 1816. gadā dienēja artilērijas vienībā. 1820. gadā viņu atvaļināja no dienesta leitnanta pakāpē. Pēc atɡriešanās dzimtenē 1820. gadā Maidels uzsāka tieslietu studijas un mācījās ɡleznošanu pie [[Tērbatas Universitāte]]s zīmēšanas un gravēšanas skolotāja [[Kārlis Augusts Zenfs|Kārļa Augusta Zenfa]]. 1822. gadā viņš pameta tieslietu studijas un devās papildināties pie [[Berlīne]]s (1823), tad [[Drēzdene]]s, [[Štutgarte]]s un [[Roma]]s (1824) māksliniekiem. 1827. gadā atɡriezās tēva muižā, bet no 1828. gada darbojās kā brīvmākslinieks Tērbatā un 1835. gadā nodibināja iespiedgrafikas (ksilogrāfijas) darbnīcu. Viņš izveidoja 22 ilustrācijas ɡrāmatai par [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] vēsturi no 1156. līdz 1291. ɡadam, ko publicēja divos sējumos 1839. un 1842. gadā. Viņš bija ieplānojis arī trešo albumu ar desmit ilustrācijām par periodu līdz Reformācijai 1525. ɡadā.<ref>[https://www.researchgate.net/publication/359508779_Friedrich_Ludwig_von_Maydells_Funfzig_Bilder_aus_der_Geschichte_der_deutschen_Ostsee-Provinzen_Russlands_Zur_Erforschung_baltischer_Geschichtsbilder Friedrich Ludwig von Maydells Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostsee-Provinzen Russlands: Zur Erforschung baltischer Geschichtsbilder] Kaljundi, Linda & Kreem, Tiina-Mall & Herder, Jogo. ''Zeitschrift für Ostmitteleuropa-Forschung'', 2017(4):493 - 516</ref> Miris 1846. ɡadā Tallinā.<ref>[https://bbld.de/0000000399915587 Baltische Historische Kommission (BHK), 2026]</ref> == Darbi == Altārgleznas [[Tērbata]]s Svētā Jāņa baznīcā, [[Rūjiena]]s u.c. baznīcās; ilustrācijas Puškina un Žukovska dzejoļiem, Krilova fabulām un [[Augstā dziesma|Zālamana dziesmām]]. * "Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures" (''Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostsee-Provinzen Russlands'', 1839; 1842). <gallery> Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156.PNG|“Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156. ɡadā” Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186.JPG|“Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186. ɡadā” Mūks Teoderihs briesmās no upurēšanas dieviem 1192. gadā.JPG|“Mūks Teoderihs briesmās tikt upurētam dieviem 1192. gadā” Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198.jpg|“Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198. ɡadā” Konrāds no Meiendorpas un ķēniņš Viestards uzvar lietuviešus pie Ropažiem 1204.JPG|“[[Konrāds no Meiendorpas]] ar zemɡaļu palīdzību sakauj lietuviešu sirotājus 1204. ɡadā” Igauņu uzbrukuma latviešu Beverīnas pilij atvairīšana 1207.jpg|“Igauņu uzbrukuma latviešu [[Beverīna]]s pilij atvairīšana 1207. ɡadā” Jersikas ķēniņš Visvaldis dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam 1208.JPG|“Jersikas [[ķēniņš Visvaldis]] dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam 1208. ɡadā” Līvu sacelšanās 2011.jpg|“Līvu nemiernieki saɡūsta bīskapa Alberta sūtņus 1211. ɡadā” Dānijas ķēniņa Valdemāra II uzvara pār igauņiem pie Rēveles 1218.jpeg|“Dānijas ķēniņa Valdemāra II uzvara pār igauņiem pie Rēveles 1218. ɡadā” Missionäre, Ludwig von Maydell, 1842.tif|“Igauņu Svētā koka nociršana 1220. ɡadā” Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223.JPG|“Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223” Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus 1225.jpg|“[[Alberts fon Bukshēvdens|Bīskaps Alberts]] krista sāmsaliešus 1225. ɡadā” TKM 4515G, Ordulipp käes langeb Johann von Tiesenhausen Aizkraukle lahingus, Friedrich Ludwig von Maydell.jpg|“Johans fon [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzens]] krīt ar ordeņa karogu neveiksmīɡajā [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujā]] pret lietuviešiem 1279. ɡadā” </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:̂Maidels, Frīdrihs Ludvigs fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Igaunijas gleznotāji]] c8l4mjhw41pebux6vur91n6q02v559o 4490731 4490730 2026-07-05T21:04:14Z Pirags 3757 /* Darbi */ 4490731 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Maydell FL Autoportrait.jpg|thumb|Frīdriha Ludviga fon Maidela pašportrets 1820. gados.]] [[Attēls:Ludviga Maidela Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures 1842.JPG|thumb|Ludviga Maidela “Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures” (1842).]] '''Frīdrihs Ludvigs fon Maidels''' ({{val-de|Friedrich Ludwig von Maydell}}, dzimis 1795. gada 10. decembrī, miris 1846. gada 18. septembrī) bija vācbaltiešu gleznotājs, grafiķis un tēlnieks. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1795. gadā taɡadējā [[Raplas apriņķis|Raplas apriņķī]] Tēnuses muižas (''Stenhusen'') īpašnieka Reinholda Gotlība [[Maideli|Maidela]] (1771-1846) un viņa sievas Barbaras Ģertrūdes Dorotejas, dzimušas [[Ungerni-Šternbergi|Ungernas-Šternbergas]], ģimenē. Mācījās [[brāļu draudzes]] skolā Neivīdā (''Neuwied am Rhein'', taɡad [[Reinzeme-Pfalca]]), tad [[Rēvele]]s domskolā (1810–1812). [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā dienēja krievu-vācu leģionā (''Russisch-Deutsche Legion''), 1815. gadā ar ɡrenadieru pulku "Prūsijas karalis" piedalījās [[Parīze]]s ieņemšanā, 1816. gadā dienēja artilērijas vienībā. 1820. gadā viņu atvaļināja no dienesta leitnanta pakāpē. Pēc atɡriešanās dzimtenē 1820. gadā Maidels uzsāka tieslietu studijas un mācījās ɡleznošanu pie [[Tērbatas Universitāte]]s zīmēšanas un gravēšanas skolotāja [[Kārlis Augusts Zenfs|Kārļa Augusta Zenfa]]. 1822. gadā viņš pameta tieslietu studijas un devās papildināties pie [[Berlīne]]s (1823), tad [[Drēzdene]]s, [[Štutgarte]]s un [[Roma]]s (1824) māksliniekiem. 1827. gadā atɡriezās tēva muižā, bet no 1828. gada darbojās kā brīvmākslinieks Tērbatā un 1835. gadā nodibināja iespiedgrafikas (ksilogrāfijas) darbnīcu. Viņš izveidoja 22 ilustrācijas ɡrāmatai par [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] vēsturi no 1156. līdz 1291. ɡadam, ko publicēja divos sējumos 1839. un 1842. gadā. Viņš bija ieplānojis arī trešo albumu ar desmit ilustrācijām par periodu līdz Reformācijai 1525. ɡadā.<ref>[https://www.researchgate.net/publication/359508779_Friedrich_Ludwig_von_Maydells_Funfzig_Bilder_aus_der_Geschichte_der_deutschen_Ostsee-Provinzen_Russlands_Zur_Erforschung_baltischer_Geschichtsbilder Friedrich Ludwig von Maydells Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostsee-Provinzen Russlands: Zur Erforschung baltischer Geschichtsbilder] Kaljundi, Linda & Kreem, Tiina-Mall & Herder, Jogo. ''Zeitschrift für Ostmitteleuropa-Forschung'', 2017(4):493 - 516</ref> Miris 1846. ɡadā Tallinā.<ref>[https://bbld.de/0000000399915587 Baltische Historische Kommission (BHK), 2026]</ref> == Darbi == Altārgleznas [[Tērbata]]s Svētā Jāņa baznīcā, [[Rūjiena]]s u.c. baznīcās; ilustrācijas Puškina un Žukovska dzejoļiem, Krilova fabulām un [[Augstā dziesma|Zālamana dziesmām]]. * "Piecdesmit attēli no Krievijas vācu Baltijas provinču vēstures" (''Fünfzig Bilder aus der Geschichte der deutschen Ostsee-Provinzen Russlands'', 1839; 1842). <gallery> Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156.PNG|“Brēmenes tirgotāju ierašanās Daugavas krastā 1156. ɡadā” Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186.JPG|“Pirmā pagānu kristīšana Ikšķiles baznīcā pie Rīgas 1186. ɡadā” Mūks Teoderihs briesmās no upurēšanas dieviem 1192. gadā.JPG|“Mūks Teoderihs briesmās tikt upurētam dieviem 1192. gadā” Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198.jpg|“Bīskapa Bertolda nāve pirmajā kaujā pret līviem 1198. ɡadā” Konrāds no Meiendorpas un ķēniņš Viestards uzvar lietuviešus pie Ropažiem 1204.JPG|“[[Konrāds no Meiendorpas]] ar zemɡaļu palīdzību sakauj lietuviešu sirotājus 1204. ɡadā” Igauņu uzbrukuma latviešu Beverīnas pilij atvairīšana 1207.jpg|“Igauņu uzbrukuma latviešu [[Beverīna]]s pilij atvairīšana 1207. ɡadā” Jersikas ķēniņš Visvaldis dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam 1208.JPG|“Jersikas [[ķēniņš Visvaldis]] dod vasaļa zvērestu bīskapam Albertam 1208. ɡadā” Līvu sacelšanās 2011.jpg|“Līvu nemiernieki saɡūsta bīskapa Alberta sūtņus 1211. ɡadā” Dānijas ķēniņa Valdemāra II uzvara pār igauņiem pie Rēveles 1218.jpeg|“Dānijas ķēniņa Valdemāra II uzvara pār igauņiem pie [[Rēvele]]s 1218. ɡadā” Missionäre, Ludwig von Maydell, 1842.tif|“Igauņu Svētā koka nociršana 1220. ɡadā” Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223.JPG|“Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223” Bīskaps Alberts krista sāmsaliešus 1225.jpg|“[[Alberts fon Bukshēvdens|Bīskaps Alberts]] krista sāmsaliešus 1225. ɡadā” TKM 4515G, Ordulipp käes langeb Johann von Tiesenhausen Aizkraukle lahingus, Friedrich Ludwig von Maydell.jpg|“Johans fon [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzens]] krīt ar ordeņa karogu neveiksmīɡajā [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujā]] pret lietuviešiem 1279. ɡadā” </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:̂Maidels, Frīdrihs Ludvigs fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Igaunijas gleznotāji]] qiqazbeq0up6g364n4l3a2sb6f3sl96 0 635177 4490506 4490381 2026-07-05T12:39:01Z Baisulis 11523 wikifikācija....... 4490506 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Matewan'' | operators = | attēls = Matewan poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = drāma | režisors = [[Džons Sailzs]] | producents = | scenārijs = Džons Sailzs | aktieri = * [[Kriss Kūpers]] * [[Džeimss Ērls Džonss]] * [[Mērija Makdonela]] * [[Vills Oldems]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Matewan'' | studija = | montāža = | izplatītājs = ''Cinecom Pictures'' | izdošana = {{Filmas datums|1987|8|28}} | ilgums = 132 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|4 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|2 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''Matewan''''' ir 1987. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgais kino|neatkarīgā]] [[drāmas filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Džons Sailzs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Kriss Kūpers]], [[Džeimss Ērls Džonss]], [[Mērija Makdonela]] un [[Vills Oldems]]. Filma stāsta par arodbiedrības organizētāju, kurš ierodas grūtībās nonākušā kalnrūpniecības pilsētā 1920. gada [[Rietumvirdžīnija|Rietumvirdžīnijā]], kuru nežēlīgi un vardarbīgi ietekmē un vajā kalnrūpniecības uzņēmums. Filmas ''Matewan'' pirmizrāde notika {{Dat|1987|8|28|5=bez}}. Tā saņēma augstu kritiķu novērtējumu, taču bija finansiāli neveiksmīga, nopelnot tikai 2 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 4 miljonu dolāru budžeta.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Through Jaundiced Eyes: How the Media View Organized Labor|url=https://books.google.com/books?id=6SaQ5IoscCcC&pg=PA30|publisher=Cornell University Press|date=1992|isbn=978-0-87546-185-4|first=William|last=Puette}}</ref> Filmu nominēja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais operatora darbs]]". 2023. gadā filma iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/programs/national-film-preservation-board/film-registry/complete-national-film-registry-listing/|title=Complete National Film Registry Listing|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2026-07-05}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] [[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]] 9u8xyx1vbtav549swb7yfcwgf1if03i 0 635179 4490509 4490390 2026-07-05T12:41:31Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4490509 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mērija Makdonela | vārds_orig = ''Mary McDonnell'' | attēls = Mary McDonnell Photo Op GalaxyCon Raleigh 2019.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Mērija Makdonela 2019. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1952|4|28}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Vilksbēra}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1972—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Mērija Eilīna Makdonela''' ({{Val|en|Mary Eileen McDonnell}}; dzimusi {{Dat|1952|4|28}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]. Nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" par lomu filmā "[[Dejas ar vilkiem]]", kā arī kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]" par filmu ''[[Passion Fish]]'' (1993). Piedalījusies arī tādās filmās kā ''[[Matewan]]'' (1987), "[[Lielais kanjons (filma)|Lielais kanjons]]" (''Grand Canyon'', 1991), ''[[Sneakers]]'' (1992), ''[[Blue Chips]]'' (1994), "[[Neatkarības diena (filma)|Neatkarības diena]]" (1996), ''[[Mumford]]'' (1999), "[[Donijs Darko]]" (2001), "[[Kliedziens 4]]" (''Scream 4'', 2011) un "[[Riska robeža]]" (2011). Atveidojusi lomas arī seriālos ''[[Battlestar Galactica]]'' (2004—2009), ''[[The Closer]]'' (2009—2012), ''[[Major Crimes]]'' (2012—2018) un ''[[The Fall of the House of Usher]]'' (2023). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Makdonela, Mērija}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] 623fohu02pdwsvxokhfokqyqoa2od7d 6 635182 4490561 4490448 2026-07-05T15:47:11Z Pirags 3757 Pirags augšupielādēja jaunu [[Attēls:Mūks Teoderihs briesmās no upurēšanas dieviem 1192. gadā.JPG]] versiju 4490448 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://oldlvi.lu.lv/lv/LVIZ_2016_files/1%20numurs/O_Sparitis_A_Baumana_LVIZ_2016_1.pdf {{NA-70}} iq4fu4n305zcx6r4zo6xj135cnhrc61 0 635184 4490494 4490476 2026-07-05T12:11:52Z Teatrālis 82063 4490494 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Tatjana Gurēviča | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1998|10|12}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2023—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | dzimums = S }} '''Tatjana Gurēviča''' (dzimusi {{dat|1998|10|12}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējusi režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2025. gada ir [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra]] aktrise. 2026. gadā saņēmusi "[[Spēlmaņu nakts 2025/2026|Spēlmaņu nakts]]" nomināciju kategorijā "[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]]" par Mariannas lomu izrādē "Zvaigznāji". == Lomas teātrī == * Lomas / "Rīt būs labāk" [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Agnese; Elīza, Vila Skārleta sieva / Dace Pūce, [[Zane Dombrovska]], Jeļena Sigova "Robins Huds" [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]] (2023); * Ceturtā Gillenas iedzīvotāja, vēlāk arī Illa meita / [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Vecās dāmas vizīte" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. [[Indra Roga]] (2023); * Cēlija / [[Viljams Šekspīrs]] "Kā jums tīk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Ralfs Liepa]] (2024); * Serafima Iļjiņična / Nikolajs Erdmans "Pašnāvnieks" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Toms Treinis]] (kursa darbs, 2024); * Lomās, vēlāk arī Jūlija / Linda Rudene "Pelnrušķīte" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. [[Paula Pļavniece]] (2024); * Lomā / Lora Kvinta, Nikolajs Deņisovs "Grāfs Monte-Kristo. Esmu Edmons Dantess" (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]]) Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Sergejs Golomazovs (kopš 2024); * Sofija, Olīvija / "Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji" LKA Miera ielā, rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] (diplomdarbs) (2025); * Malda / Pēc [[Inga Ābele|Ingas Ābeles]] stāstu motīviem "Balta kleita" LKA Miera ielā, rež., horeogr. [[Elīna Gediņa]] (diplomdarbs, 2025); * Marianna / Niks Peins "Zvaigznāji" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]] (2025); * Viktorija Orlova / Justīne Kļava "Bolderāja" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Elmārs Seņkovs (2026) == Ārējās saites == * [https://www.mct.lv/lv/personibas/aktieri-tatjana-gurevica Tatjana Gurēviča] Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris * [https://izrades.lv/persona/tatjana-gurevica-13240 Tatjana Gurēviča] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Gurēviča, Tatjana}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] 2rze47p0oevem1yml9zomjlyok5z5cb 6 635185 4490480 2026-07-05T12:04:03Z Pirags 3757 izɡriezts no https://www.vitber.com/en/lot/15685 {{NA-70}} 4490480 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == izɡriezts no https://www.vitber.com/en/lot/15685 {{NA-70}} kcfqgffi06xklkoxymh8vibladgcxue 6 635186 4490505 2026-07-05T12:38:42Z Pirags 3757 no chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://ktu.artun.ee/articles/2014_3_4/j6ekalda.pdf {{NA-70}} 4490505 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://ktu.artun.ee/articles/2014_3_4/j6ekalda.pdf {{NA-70}} 78uhwz7ipaxpxal0faqok6p4jz0xnkh 4490733 4490505 2026-07-05T21:07:25Z Pirags 3757 Pirags augšupielādēja jaunu [[Attēls:Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223.JPG]] versiju 4490505 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://ktu.artun.ee/articles/2014_3_4/j6ekalda.pdf {{NA-70}} 78uhwz7ipaxpxal0faqok6p4jz0xnkh 4490735 4490733 2026-07-05T21:09:46Z Pirags 3757 Pirags augšupielādēja jaunu [[Attēls:Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223.JPG]] versiju 4490505 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://ktu.artun.ee/articles/2014_3_4/j6ekalda.pdf {{NA-70}} 78uhwz7ipaxpxal0faqok6p4jz0xnkh 4490736 4490735 2026-07-05T21:11:25Z Pirags 3757 Pirags augšupielādēja jaunu [[Attēls:Tērbatas aplenkums un ieņemšana 1223.JPG]] versiju 4490505 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://ktu.artun.ee/articles/2014_3_4/j6ekalda.pdf {{NA-70}} 78uhwz7ipaxpxal0faqok6p4jz0xnkh 0 635187 4490510 2026-07-05T12:41:53Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Mērija Makdonela]] 4490510 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mērija Makdonela]] j9lmyk2yum5tj9lf9z5fa0sr804knec 0 635188 4490511 2026-07-05T12:42:12Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Mērija Makdonela]] 4490511 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mērija Makdonela]] j9lmyk2yum5tj9lf9z5fa0sr804knec 0 635189 4490517 2026-07-05T12:57:27Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[McDonnell]] uz [[MacDonnell]]: tāpat kā citās valodās...... 4490517 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[MacDonnell]] 8zk6whsn5pjwtpdts5vjyiw02zx0p3b 0 635190 4490518 2026-07-05T12:57:57Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[MacDonnell]] 4490518 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[MacDonnell]] 8zk6whsn5pjwtpdts5vjyiw02zx0p3b 0 635191 4490522 2026-07-05T13:19:26Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Sesavas iela (Jelgava)]] 4490522 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sesavas iela (Jelgava)]] 9zbwys5sph5dnh7lvxikgud040n11z9 0 635192 4490535 2026-07-05T14:34:14Z Baisulis 11523 jauns raksts....... 4490535 wikitext text/x-wiki {{Svētā infokaste | vārds = Munserata Jaunava<br /><small>''La Moreneta''</small><ref name="Catholic Exchange 2021">{{Tīmekļa atsauce | title=The Mystery of Montserrat: A Sacred Mountain of Christianity | website=Catholic Exchange | date=November 12, 2021 | url=https://catholicexchange.com/the-mystery-of-montserrat-a-sacred-mountain-of-christianity | access-date=November 22, 2021}}</ref> | dzimšanas datums = | nāves datums = | piemiņas diena = | godā = | attēls = A Virgem de Mont Serrat.jpg | attēla izmērs = | attēla nosaukums = | nosaukums = | simboli = | aizbildnis = | svētvietas = {{vieta|Spānija|Katalonija|Svētās Marijas abatija|3s=Svētās Marijas abatija (Munserats)}} | strīdi = }} '''Munserata Jaunava''' ({{val|ca|Mare de Déu de Montserrat}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu]] [[Jaunava Marija|Vissvētākās Jaunavas Marijas]] skulptūra, kurā attēlota sēdoša Madonna ar bērnu un kas atrodas [[Svētās Marijas abatija (Munserats)|Svētās Marijas abatijā]] [[Katalonija|Katalonijā]], [[Spānija|Spānijā]]. Viņa ir Katalonijas [[svētais aizbildnis|aizbildne]],<ref>[http://www.montserratvisita.com/en/spirituality/our-lady "Our Lady"], oficiālajā ''Visit Montserrat Monastery'' tīmekļa vietnē {{ca ikona}} {{es ikona}} {{en ikona}} {{fr ikona}} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://www.abadiamontserrat.net/%28S%28k5ftad3jl4ixqn5bkelvdkxv%29%29/Espiritualitat/Angles/santuari.aspx?newsid=8 "The Feast"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141208115911/http://www.abadiamontserrat.net/(S(45u0cj4f25dywflajo3ync0x))/Espiritualitat/Angles/santuari.aspx?newsid=8 |date={{dat|2014|12|8||bez}}}}</ref> šo godu dalot ar [[Svētais Juris|Svēto Juri]] (katalāņu valodā ''Sant Jordi'').<ref>[http://santjordi.gencat.cat/en/llegenda_i_tradicio/tradicio_a_catalunya/ "Tradition in Catalonia"], Katalānijas Valdības tīmekļa vietnē</ref><ref>[http://www.arquebisbatbarcelona.cat/node/4371 "Els Patrons de Catalunya"], Archdiocese of Barcelona {{ca ikona}}</ref> Statujai tiek piedēvēti [[brīnums|brīnumi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://citywonders.com/blog/Spain/Barcelona/magic-on-montserrat-spain|work=City Wonders|title=A Real-Life Miracle on Spain's Montserrat Mountain}}</ref> [[Romas pāvests]] [[Leons XIII]] 1881. gada 11. septembrī piešķīra skulptūrai kanoniskās kronēšanas dekrētu. Tā ir viena no Eiropas [[Melnā Madonna|Melnajām Madonnām]], uz to norāda arī vietējais katalāņu nosaukums ''La Moreneta'' ("tumsnējā"). [[Romānika]]s stila skulptūra izgatavota no 12. gadsimta beigu koka.<ref>Simonis, Damien. Spain, Lonely Planet, 2009 (367. lappuse) {{ISBN|174179000X}}</ref> Līdzīga 18. gadsimta statuja izstādīta arī [[Svētā Pētera bazilika|Svētā Pētera bazilikā]], ko 1963. gadā pāvesta [[Pāvils VI|Pāvila VI]] [[konklāvs|ievēlēšanas]] laikā uzdāvināja bijušais [[Brazīlija]]s prezidents [[Žuāns Gularts]]. Skulptūru izstāda pāvesta misēs kopš pāvesta [[Benedikts XVI|Benedikta XVI]] [[pontifikāts|pontifikāta]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Statujas]] [[Kategorija:Katalonija]] s14f9zvxn1vozwv6eew3f0jm5r2nsba 4490546 4490535 2026-07-05T15:15:20Z Baisulis 11523 papildināts...... 4490546 wikitext text/x-wiki {{Svētā infokaste | vārds = Munserata Jaunava<br /><small>''La Moreneta''</small><ref name="Catholic Exchange 2021">{{Tīmekļa atsauce | title=The Mystery of Montserrat: A Sacred Mountain of Christianity | website=Catholic Exchange | date=November 12, 2021 | url=https://catholicexchange.com/the-mystery-of-montserrat-a-sacred-mountain-of-christianity | access-date=November 22, 2021}}</ref> | dzimšanas datums = | nāves datums = | piemiņas diena = | godā = | attēls = A Virgem de Mont Serrat.jpg | attēla izmērs = | attēla nosaukums = | nosaukums = | simboli = | aizbildnis = | svētvietas = {{vieta|Spānija|Katalonija|Svētās Marijas abatija|3s=Svētās Marijas abatija (Munserats)}} | strīdi = }} '''Munserata Jaunava''' ({{val|ca|Mare de Déu de Montserrat}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu]] [[Jaunava Marija|Vissvētākās Jaunavas Marijas]] [[statuja]], kurā attēlota sēdoša Madonna ar bērnu un kas atrodas [[Svētās Marijas abatija (Munserats)|Svētās Marijas abatijā]] [[Katalonija|Katalonijā]], [[Spānija|Spānijā]]. Viņa ir Katalonijas [[svētais aizbildnis|aizbildne]],<ref>[http://www.montserratvisita.com/en/spirituality/our-lady "Our Lady"], oficiālajā ''Visit Montserrat Monastery'' tīmekļa vietnē {{ca ikona}} {{es ikona}} {{en ikona}} {{fr ikona}} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://www.abadiamontserrat.net/%28S%28k5ftad3jl4ixqn5bkelvdkxv%29%29/Espiritualitat/Angles/santuari.aspx?newsid=8 "The Feast"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141208115911/http://www.abadiamontserrat.net/(S(45u0cj4f25dywflajo3ync0x))/Espiritualitat/Angles/santuari.aspx?newsid=8 |date={{dat|2014|12|8||bez}}}}</ref> šo godu dalot ar [[Svētais Juris|Svēto Juri]] (katalāņu valodā ''Sant Jordi'').<ref>[http://santjordi.gencat.cat/en/llegenda_i_tradicio/tradicio_a_catalunya/ "Tradition in Catalonia"], Katalānijas Valdības tīmekļa vietnē</ref><ref>[http://www.arquebisbatbarcelona.cat/node/4371 "Els Patrons de Catalunya"], Archdiocese of Barcelona {{ca ikona}}</ref> Statujai tiek piedēvēti [[brīnums|brīnumi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://citywonders.com/blog/Spain/Barcelona/magic-on-montserrat-spain|work=City Wonders|title=A Real-Life Miracle on Spain's Montserrat Mountain}}</ref> [[Romas pāvests]] [[Leons XIII]] 1881. gada 11. septembrī piešķīra statujai kanoniskās kronēšanas dekrētu. Tā ir viena no Eiropas [[Melnā Madonna|Melnajām Madonnām]], uz to norāda arī vietējais katalāņu nosaukums ''La Moreneta'' ("tumsnējā"). [[Romānika]]s stila statuja izgatavota no 12. gadsimta beigu koka.<ref>Simonis, Damien. Spain, Lonely Planet, 2009 (367. lappuse) {{ISBN|174179000X}}</ref> Līdzīga 18. gadsimta statuja izstādīta arī [[Svētā Pētera bazilika|Svētā Pētera bazilikā]], ko 1963. gadā pāvesta [[Pāvils VI|Pāvila VI]] [[konklāvs|ievēlēšanas]] laikā uzdāvināja bijušais [[Brazīlija]]s prezidents [[Žuāns Gularts]]. Statuju izstāda pāvesta misēs kopš pāvesta [[Benedikts XVI|Benedikta XVI]] [[pontifikāts|pontifikāta]]. == Vēsture == [[Attēls:Santa maria di Montserrat, interno, cappella della madre di dio, madonna nera col bambino del xii secolo, 01.jpg|thumb|left|''La Moreneta'']] [[Munserats|Munserata kalnam]] bijusi reliģiska nozīme kopš pirmskristietības laikiem, kad [[Senā Roma|romieši]] šeit uzcēla [[templis|templi]], lai godinātu romiešu dievieti [[Venera (dieviete)|Veneru]].<ref>[http://www.barcelona.de/en/barcelona-excursions-monastery-montserrat.html "Montserrat monastery", Barcelona]</ref> Saskaņā ar vienu no avotiem, Madonnas statuju pārvietoja uz Munseratu 718. gadā, lai to paslēptu no iebrukušajiem [[saracēņi]]em.<ref name=duricy>[https://udayton.edu/imri/mary/m/montserrat-black-madonna.php Duricy, Michael P., "Black Madonnas: Our Lady of Montserrat", Marian Library, University of Dayton]</ref> Leģenda vēsta, ka [[benediktiešu ordenis|benediktiešu]] [[mūks|mūki]] nevarēja pārvietot statuju, lai uzceltu savu [[klosteris|klosteri]], tā vietā izvēloties būvēt ap to. Statujas svētnīca atrodas kapelas aizmugurē, kur ikonu ieskauj zelta [[altāris]], un tagad tā ir [[svētceļojums|svētceļojumu]] vieta. == Raksturojums == {{nobr|95 cm}} garā koka [[statuja]] veidota tradicionālā bizantiešu formā, un tā ir krāsota [[polihromija|polihromijā]]. Šāda veida pozas mākslinieciski vēsturiskais dizains tiek saukts par "Gudrības troni". Ķermenis ir tievs, seja iegarena. Labajā rokā viņa tur zemeslodi. Bērna roka ir pacelta formalizētā un tradicionālā Austrumu svētībā.<ref name="Roccosalvo">{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.sacredarchitecture.org/articles/elegance_personified| last = Roccosalvo C.S.J.| first = Joan L.| title = Elegance Personified: The Black Madonna of Montserrat| work = Sacred Architecture Journal| volume = 21| date = Spring 2012}}</ref> 2001. gadā [[restaurācija|restauratori]] novēroja, ka Jaunavas melnās rokas un seja gadsimtu gaitā mainījusi krāsu. Viņi šo krāsu maiņu — no gaišāka toņa uz melnu — piedēvē vai nu ilgstošai sveču dūmu iedarbībai, vai ķīmiskai reakcijai, ko izraisa laka, ko izmanto kā krāsas konservatoru. Statuju pārkrāsoja melnu vairākas restauratoru paaudzes. Vairāki testi, tostarp rentgena stari, atklāja statujas sākotnējo krāsu un arī parādīja, ka pēdējā pārkrāsošana notika 19. gadsimta mijā.<ref name=wilkinson>{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/europe/spain/1316133/Montserrat-Black-Virgin-was-white-originally.html | last = Wilkinson | first = Isambard| title = Montserrat Black Virgin 'was white originally'| work = The Telegraph| date = 13 April 2001}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Badia |first=Enric |date=2001-04-12 |title=Un examen radiológico confirma que 'La Moreneta' era blanca |url=https://elpais.com/diario/2001/04/12/cultura/987026402_850215.html |access-date=2024-10-21 |work=El País |language=es |issn=1134-6582}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Statujas]] [[Kategorija:Katalonija]] 1xmjiu91e4k51sl7ippu0itubnzx3yc 4490665 4490546 2026-07-05T18:38:55Z Baisulis 11523 papildināts...... 4490665 wikitext text/x-wiki {{Svētā infokaste | vārds = Munserata Jaunava<br /><small>''La Moreneta''</small><ref name="Catholic Exchange 2021">{{Tīmekļa atsauce | title=The Mystery of Montserrat: A Sacred Mountain of Christianity | website=Catholic Exchange | date=November 12, 2021 | url=https://catholicexchange.com/the-mystery-of-montserrat-a-sacred-mountain-of-christianity | access-date=November 22, 2021}}</ref> | dzimšanas datums = | nāves datums = | piemiņas diena = {{dat||4|27}} | godā = | attēls = A Virgem de Mont Serrat.jpg | attēla izmērs = | attēla nosaukums = | nosaukums = | simboli = | aizbildnis = | svētvietas = {{vieta|Spānija|Katalonija|Svētās Marijas abatija|3s=Svētās Marijas abatija (Munserats)}} | strīdi = }} '''Munserata Jaunava''' ({{val|ca|Mare de Déu de Montserrat}}) ir [[Romas Katoļu baznīca|Romas Katoļu]] [[Jaunava Marija|Vissvētākās Jaunavas Marijas]] [[statuja]], kurā attēlota sēdoša Madonna ar bērnu un kas atrodas [[Svētās Marijas abatija (Munserats)|Svētās Marijas abatijā]] [[Katalonija|Katalonijā]], [[Spānija|Spānijā]]. Viņa ir Katalonijas [[svētais aizbildnis|aizbildne]],<ref>[http://www.montserratvisita.com/en/spirituality/our-lady "Our Lady"], oficiālajā ''Visit Montserrat Monastery'' tīmekļa vietnē {{ca ikona}} {{es ikona}} {{en ikona}} {{fr ikona}} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://www.abadiamontserrat.net/%28S%28k5ftad3jl4ixqn5bkelvdkxv%29%29/Espiritualitat/Angles/santuari.aspx?newsid=8 "The Feast"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141208115911/http://www.abadiamontserrat.net/(S(45u0cj4f25dywflajo3ync0x))/Espiritualitat/Angles/santuari.aspx?newsid=8 |date={{dat|2014|12|8||bez}}}}</ref> šo godu dalot ar [[Svētais Juris|Svēto Juri]] (katalāņu valodā ''Sant Jordi'').<ref>[http://santjordi.gencat.cat/en/llegenda_i_tradicio/tradicio_a_catalunya/ "Tradition in Catalonia"], Katalānijas Valdības tīmekļa vietnē</ref><ref>[http://www.arquebisbatbarcelona.cat/node/4371 "Els Patrons de Catalunya"], Archdiocese of Barcelona {{ca ikona}}</ref> Statujai tiek piedēvēti [[brīnums|brīnumi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://citywonders.com/blog/Spain/Barcelona/magic-on-montserrat-spain|work=City Wonders|title=A Real-Life Miracle on Spain's Montserrat Mountain}}</ref> [[Romas pāvests]] [[Leons XIII]] 1881. gada 11. septembrī piešķīra statujai kanoniskās kronēšanas dekrētu. Tā ir viena no Eiropas [[Melnā Madonna|Melnajām Madonnām]], uz to norāda arī vietējais katalāņu nosaukums ''La Moreneta'' ("tumsnējā"). [[Romānika]]s stila statuja izgatavota no 12. gadsimta beigu koka.<ref>Simonis, Damien. Spain, Lonely Planet, 2009 (367. lappuse) {{ISBN|174179000X}}</ref> Līdzīga 18. gadsimta statuja izstādīta arī [[Svētā Pētera bazilika|Svētā Pētera bazilikā]], ko 1963. gadā pāvesta [[Pāvils VI|Pāvila VI]] [[konklāvs|ievēlēšanas]] laikā uzdāvināja bijušais [[Brazīlija]]s prezidents [[Žuāns Gularts]]. Statuju izstāda pāvesta misēs kopš pāvesta [[Benedikts XVI|Benedikta XVI]] [[pontifikāts|pontifikāta]]. == Vēsture == [[Attēls:Santa maria di Montserrat, interno, cappella della madre di dio, madonna nera col bambino del xii secolo, 01.jpg|thumb|left|''La Moreneta'']] [[Munserats|Munserata kalnam]] bijusi reliģiska nozīme kopš pirmskristietības laikiem, kad [[Senā Roma|romieši]] šeit uzcēla [[templis|templi]], lai godinātu romiešu dievieti [[Venera (dieviete)|Veneru]].<ref>[http://www.barcelona.de/en/barcelona-excursions-monastery-montserrat.html "Montserrat monastery", Barcelona]</ref> Saskaņā ar vienu no avotiem, Madonnas statuju pārvietoja uz Munseratu 718. gadā, lai to paslēptu no iebrukušajiem [[saracēņi]]em.<ref name=duricy>[https://udayton.edu/imri/mary/m/montserrat-black-madonna.php Duricy, Michael P., "Black Madonnas: Our Lady of Montserrat", Marian Library, University of Dayton]</ref> Leģenda vēsta, ka [[benediktiešu ordenis|benediktiešu]] [[mūks|mūki]] nevarēja pārvietot statuju, lai uzceltu savu [[klosteris|klosteri]], tā vietā izvēloties būvēt ap to. Statujas svētnīca atrodas kapelas aizmugurē, kur ikonu ieskauj zelta [[altāris]], un tagad tā ir [[svētceļojums|svētceļojumu]] vieta. == Raksturojums == {{nobr|95 cm}} garā koka [[statuja]] veidota tradicionālā bizantiešu formā, un tā ir krāsota [[polihromija|polihromijā]]. Šāda veida pozas mākslinieciski vēsturiskais dizains tiek saukts par "Gudrības troni". Ķermenis ir tievs, seja iegarena. Labajā rokā viņa tur zemeslodi. Bērna roka ir pacelta formalizētā un tradicionālā Austrumu svētībā.<ref name="Roccosalvo">{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.sacredarchitecture.org/articles/elegance_personified| last = Roccosalvo C.S.J.| first = Joan L.| title = Elegance Personified: The Black Madonna of Montserrat| work = Sacred Architecture Journal| volume = 21| date = Spring 2012}}</ref> 2001. gadā [[restaurācija|restauratori]] novēroja, ka Jaunavas melnās rokas un seja gadsimtu gaitā mainījusi krāsu. Viņi šo krāsu maiņu — no gaišāka toņa uz melnu — piedēvē vai nu ilgstošai sveču dūmu iedarbībai, vai ķīmiskai reakcijai, ko izraisa laka, ko izmanto kā krāsas konservatoru. Statuju pārkrāsoja melnu vairākas restauratoru paaudzes. Vairāki testi, tostarp rentgena stari, atklāja statujas sākotnējo krāsu un arī parādīja, ka pēdējā pārkrāsošana notika 19. gadsimta mijā.<ref name=wilkinson>{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/europe/spain/1316133/Montserrat-Black-Virgin-was-white-originally.html | last = Wilkinson | first = Isambard| title = Montserrat Black Virgin 'was white originally'| work = The Telegraph| date = 13 April 2001}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Badia |first=Enric |date=2001-04-12 |title=Un examen radiológico confirma que 'La Moreneta' era blanca |url=https://elpais.com/diario/2001/04/12/cultura/987026402_850215.html |access-date=2024-10-21 |work=El País |language=es |issn=1134-6582}}</ref> == Godināšana == Pēc svētceļojuma pie Munserata Dievmātes ap 1203. gadu [[Pēteris Nolasko]] devās uz [[Barselona|Barselonu]], kur sāka praktizēt dažādus [[labdarība]]s darbus. Nolasko sāka uztraukties par [[mauri|mauru]] sirojumos sagūstīto [[kristieši|kristiešu]] grūto stāvokli un nolēma dibināt [[merecedāriešu ordenis|merecedāriešus]], reliģisku ordeni, lai palīdzētu šiem nelaimīgajiem. Atveseļojies no kaujas brūcēm, [[Ignācijs no Lojolas]] apmeklēja [[Svētās Marijas abatija (Munserats)|Munserata benediktīniešu klosteri]] (1522. gada 25. martā), kur pie Jaunavas statujas atstāja savu militāro ekipējumu.<ref name=duricy/> Pēc tam viņš vadīja [[askēze|askētisma]] periodu, pirms vēlāk nodibināja [[jezuīti|Jēzus biedrību]]. [[Himna]] Munserata Jaunavai, kas zināma kā ''el Virolai'' un ko katru dienu pusdienlaikā dzied [[zēnu koris]] ''Escolania de Montserrat'', sākas ar vārdiem: ''Rosa d'abril, Morena de la serra...'' ("Aprīļa roze, tumsnējā kalnu dāma..."). Tādēļ šo Jaunavu dažreiz sauc arī par Aprīļa rozi (''Rosa d'abril'').<ref>[http://www.escolania.cat/index.php?md=articles&id=367&lg=1 Escolania de Montserrat — El Virolai]</ref> Viņu godina 27. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.catholicculture.org/culture/liturgicalyear/calendar/day.cfm?date=2016-04-27|title=Wednesday of the Fifth Week of Easter - April 27, 2016 - Liturgical Calendar}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Statujas]] [[Kategorija:Katalonija]] gicw1252d7rinledlclhsbh6xvayfca 0 635193 4490536 2026-07-05T14:34:54Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Munserata Jaunava]] 4490536 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Munserata Jaunava]] pmxzmab989gosdgr33jhhnc3ku3fo5a 0 635194 4490537 2026-07-05T14:35:10Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Munserata Jaunava]] 4490537 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Munserata Jaunava]] pmxzmab989gosdgr33jhhnc3ku3fo5a 6 635195 4490539 2026-07-05T14:52:49Z Pirags 3757 izɡriezts no https://www.vitber.com/en/lot/15685 {{NA-70}} 4490539 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == izɡriezts no https://www.vitber.com/en/lot/15685 {{NA-70}} kcfqgffi06xklkoxymh8vibladgcxue 0 635196 4490547 2026-07-05T15:17:08Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Alehandro Sendehass | image = Alejandro Zendejas.png | caption = Alehandro Sendehass 2022. gadā | full_name = Alehandro Sendehass Saavedra<br />(''Alejandro Zendejas Saavedra'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|2|7}} | birth_place = {{vieta|Meksika|Čivava|Huaresa|2s=Čivava (štats)}} | height = 167 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|MEX}} [[Club América|América]] | clubnumber = 10 | youth... 4490547 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Alehandro Sendehass | image = Alejandro Zendejas.png | caption = Alehandro Sendehass 2022. gadā | full_name = Alehandro Sendehass Saavedra<br />(''Alejandro Zendejas Saavedra'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|2|7}} | birth_place = {{vieta|Meksika|Čivava|Huaresa|2s=Čivava (štats)}} | height = 167 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|MEX}} [[Club América|América]] | clubnumber = 10 | youthyears1 = 2012—2014 | youthclubs1 = {{flaga|USA}} [[FC Dallas]] | years1 = 2015—2016 | clubs1 = {{flaga|USA}} [[FC Dallas]] | caps1 = 8 | goals1 = 0 | years2 = 2016—2020 | clubs2 = {{flaga|MEX}} [[C.D. Guadalajara|Guadalajara]] | caps2 = 8 | goals2 = 0 | years3 = 2017—2018 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|MEX}} [[Atlético Zacatepec|Zacatepec]] | caps3 = 32 | goals3 = 4 | years4 = 2020—2021 | clubs4 = {{flaga|MEX}} [[Club Necaxa|Necaxa]] | caps4 = 50 | goals4 = 11 | years5 = 2022— | clubs5 = {{flaga|MEX}} [[Club América|América]] | caps5 = 148 | goals5 = 35 | nationalyears1 = 2013 | nationalteam1 = {{flaga|USA}} ASV U15 | nationalcaps1 = 10 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2013—2015 | nationalteam2 = {{flaga|USA}} ASV U17 | nationalcaps2 = 27 | nationalgoals2 = 4 | nationalyears3 = 2017 | nationalteam3 = {{flaga|MEX}} Meksika U21 | nationalcaps3 = 1 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2021 | nationalteam4 = {{flaga|MEX}} Meksika U23 | nationalcaps4 = 3 | nationalgoals4 = 1 | nationalyears5 = 2021—2022 | nationalteam5 = {{fb|MEX}} | nationalcaps5 = 2 | nationalgoals5 = 0 | nationalyears6 = 2023— | nationalteam6 = {{fb|USA}} | nationalcaps6 = 15 | nationalgoals6 = 2 | club-update = 05.07.2026. | nationalteam-update = 05.07.2026. }} '''Alehandro Sendehass Saavedra''' ({{Val|es|Alejandro Zendejas Saavedra}}, dzimis {{dat|1998|2|7}} [[Huaresa|Huaresā]], [[Meksika|Meksikā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|malējā uzbrucēja]] (spārna) pozīcijā, [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada pārstāv ''[[Liga MX]]'' komandu ''[[Club América]]''. Dzimis Meksikā, bet ģimene pārcēlās uz [[Elpaso]] pilsētu [[Teksasa|Teksasā]], ASV, kad viņam bija seši mēneši. Tur arī uzaudzis. Viņam ir gan Meksikas, gan ASV pilsonība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ussoccer.com/stories/2023/01/q-a-alex-zendejas-discusses-his-first-call-up-to-the-usmnt|title=Q&A: Alex Zendejas Discusses His First Call-Up To The USMNT|language=en|date={{dat|2023|1|24|N|bez}}| website=ussoccer.com|accessdate={{dat|2026|7|5||bez}}}}</ref> == Karjera == Karjeru sāka klubā ''[[FC Dallas]]''. 2016. gadā pārgāja uz [[Meksika]]s klubu ''[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]''. 2017.—2018. gada sezonā viņš tika izīrēts Meksikas otrās pēc līmeņa līgas komandai ''[[Atlético Zacatepec|Zacatepec]]''. 2020. gada jūnijā pārgāja uz ''[[Club Necaxa]]'', bet 2022. gada janvārī uz ''[[Club América]]''. Spēlējis ASV U-15 un U-17 izlasēs, piedalījies 2015. gada [[FIFA U-17 Pasaules kauss|FIFA U-17 Pasaules kausā]]. 2021. gadā aizvadīja pārbaudes spēles Meksikas U-23 izlasē. {{dat|2021|10|27||bez}} viņš debitēja [[Meksikas futbola izlase|Meksikas izlasē]] draudzības spēlē pret [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoru]]. 2022. gadā aizvadīja vēl vienu draudzības spēli pret [[Gvatemalas futbola izlase|Gvatemalu]]. 2022. gada augusta beigās [[FIFA]] uzsāka izmeklēšanu par Sendehasa aizvadītajām draudzības spēlēm, jo viņš nebija iesniedzis FIFA pieteikumu par valstsvienības maiņu un joprojām skaitījās ASV spēlētājs. FIFA piešķīra tehniskos zaudējumus visās Meksikas nacionālās un U-23 izlases spēlēs ar Sendehasa dalību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37635656/mexico-forfeits-matches-fined-fifa-usmnt-alejandro-zendejas|title=Mexico forfeits matches, fined by FIFA over USMNT's Alejandro Zendejas|language=en|date={{dat|2023|1|19|N|bez}}| website=espn.com|accessdate={{dat|2026|7|5||bez}}}}</ref> 2023. gada janvārī viņš tika izsaukts uz [[ASV futbola izlase|ASV izlasi]] un tās rindās debitēja 25. janvārī draudzības spēlē pret [[Serbijas futbola izlase|Serbiju]]. 2023. gada martā tika oficiāli apstiprināts, ka viņš turpmāk pārstāvēs ASV izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/alejandro-zendejas-commits-to-the-us-mens-national-team-n/|title=Alejandro Zendejas commits to the US men’s national team|language=en|date={{dat|2023|3|14|N|bez}}| website=as.com|accessdate={{dat|2026|7|5||bez}}}}</ref> Piedalījies [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]], kur ASV aizkļuva līdz pusfinālam. Viņš tika iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]] un debitēja grupu turnīra spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turciju]]. == Sasniegumi == ;''Guadalajara'' * ''[[Liga MX]]'': ''Clausura'' 2017 * ''Copa MX'': ''Clausura'' 2017 * ''Supercopa MX'': 2016 ;''América'' * ''[[Liga MX]]'': ''Apertura'' 2023, ''Clausura'' 2024, ''Apertura'' 2024 * ''Campeón de Campeones'': 2024 * ''Supercopa de la Liga MX'': 2024 * ''Campeones Cup'': 2024 ;ASV izlase * [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2022—23 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Sendehass, Alehandro}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:ASV futbolisti]] [[Kategorija:ASV izlases futbolisti]] [[Kategorija:C.D. Guadalajara spēlētāji]] [[Kategorija:FC Dallas spēlētāji]] [[Kategorija:Club América spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 16ck5qv1o0dw90p394oe5896mzhxp9o 4490551 4490547 2026-07-05T15:20:28Z Vylks 50297 /* Ārējās saites */ 4490551 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Alehandro Sendehass | image = Alejandro Zendejas.png | caption = Alehandro Sendehass 2022. gadā | full_name = Alehandro Sendehass Saavedra<br />(''Alejandro Zendejas Saavedra'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|2|7}} | birth_place = {{vieta|Meksika|Čivava|Huaresa|2s=Čivava (štats)}} | height = 167 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|MEX}} [[Club América|América]] | clubnumber = 10 | youthyears1 = 2012—2014 | youthclubs1 = {{flaga|USA}} [[FC Dallas]] | years1 = 2015—2016 | clubs1 = {{flaga|USA}} [[FC Dallas]] | caps1 = 8 | goals1 = 0 | years2 = 2016—2020 | clubs2 = {{flaga|MEX}} [[C.D. Guadalajara|Guadalajara]] | caps2 = 8 | goals2 = 0 | years3 = 2017—2018 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|MEX}} [[Atlético Zacatepec|Zacatepec]] | caps3 = 32 | goals3 = 4 | years4 = 2020—2021 | clubs4 = {{flaga|MEX}} [[Club Necaxa|Necaxa]] | caps4 = 50 | goals4 = 11 | years5 = 2022— | clubs5 = {{flaga|MEX}} [[Club América|América]] | caps5 = 148 | goals5 = 35 | nationalyears1 = 2013 | nationalteam1 = {{flaga|USA}} ASV U15 | nationalcaps1 = 10 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2013—2015 | nationalteam2 = {{flaga|USA}} ASV U17 | nationalcaps2 = 27 | nationalgoals2 = 4 | nationalyears3 = 2017 | nationalteam3 = {{flaga|MEX}} Meksika U21 | nationalcaps3 = 1 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2021 | nationalteam4 = {{flaga|MEX}} Meksika U23 | nationalcaps4 = 3 | nationalgoals4 = 1 | nationalyears5 = 2021—2022 | nationalteam5 = {{fb|MEX}} | nationalcaps5 = 2 | nationalgoals5 = 0 | nationalyears6 = 2023— | nationalteam6 = {{fb|USA}} | nationalcaps6 = 15 | nationalgoals6 = 2 | club-update = 05.07.2026. | nationalteam-update = 05.07.2026. }} '''Alehandro Sendehass Saavedra''' ({{Val|es|Alejandro Zendejas Saavedra}}, dzimis {{dat|1998|2|7}} [[Huaresa|Huaresā]], [[Meksika|Meksikā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|malējā uzbrucēja]] (spārna) pozīcijā, [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada pārstāv ''[[Liga MX]]'' komandu ''[[Club América]]''. Dzimis Meksikā, bet ģimene pārcēlās uz [[Elpaso]] pilsētu [[Teksasa|Teksasā]], ASV, kad viņam bija seši mēneši. Tur arī uzaudzis. Viņam ir gan Meksikas, gan ASV pilsonība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ussoccer.com/stories/2023/01/q-a-alex-zendejas-discusses-his-first-call-up-to-the-usmnt|title=Q&A: Alex Zendejas Discusses His First Call-Up To The USMNT|language=en|date={{dat|2023|1|24|N|bez}}| website=ussoccer.com|accessdate={{dat|2026|7|5||bez}}}}</ref> == Karjera == Karjeru sāka klubā ''[[FC Dallas]]''. 2016. gadā pārgāja uz [[Meksika]]s klubu ''[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]''. 2017.—2018. gada sezonā viņš tika izīrēts Meksikas otrās pēc līmeņa līgas komandai ''[[Atlético Zacatepec|Zacatepec]]''. 2020. gada jūnijā pārgāja uz ''[[Club Necaxa]]'', bet 2022. gada janvārī uz ''[[Club América]]''. Spēlējis ASV U-15 un U-17 izlasēs, piedalījies 2015. gada [[FIFA U-17 Pasaules kauss|FIFA U-17 Pasaules kausā]]. 2021. gadā aizvadīja pārbaudes spēles Meksikas U-23 izlasē. {{dat|2021|10|27||bez}} viņš debitēja [[Meksikas futbola izlase|Meksikas izlasē]] draudzības spēlē pret [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoru]]. 2022. gadā aizvadīja vēl vienu draudzības spēli pret [[Gvatemalas futbola izlase|Gvatemalu]]. 2022. gada augusta beigās [[FIFA]] uzsāka izmeklēšanu par Sendehasa aizvadītajām draudzības spēlēm, jo viņš nebija iesniedzis FIFA pieteikumu par valstsvienības maiņu un joprojām skaitījās ASV spēlētājs. FIFA piešķīra tehniskos zaudējumus visās Meksikas nacionālās un U-23 izlases spēlēs ar Sendehasa dalību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37635656/mexico-forfeits-matches-fined-fifa-usmnt-alejandro-zendejas|title=Mexico forfeits matches, fined by FIFA over USMNT's Alejandro Zendejas|language=en|date={{dat|2023|1|19|N|bez}}| website=espn.com|accessdate={{dat|2026|7|5||bez}}}}</ref> 2023. gada janvārī viņš tika izsaukts uz [[ASV futbola izlase|ASV izlasi]] un tās rindās debitēja 25. janvārī draudzības spēlē pret [[Serbijas futbola izlase|Serbiju]]. 2023. gada martā tika oficiāli apstiprināts, ka viņš turpmāk pārstāvēs ASV izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/alejandro-zendejas-commits-to-the-us-mens-national-team-n/|title=Alejandro Zendejas commits to the US men’s national team|language=en|date={{dat|2023|3|14|N|bez}}| website=as.com|accessdate={{dat|2026|7|5||bez}}}}</ref> Piedalījies [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]], kur ASV aizkļuva līdz pusfinālam. Viņš tika iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]] un debitēja grupu turnīra spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turciju]]. == Sasniegumi == ;''Guadalajara'' * ''[[Liga MX]]'': ''Clausura'' 2017 * ''Copa MX'': ''Clausura'' 2017 * ''Supercopa MX'': 2016 ;''América'' * ''[[Liga MX]]'': ''Apertura'' 2023, ''Clausura'' 2024, ''Apertura'' 2024 * ''Campeón de Campeones'': 2024 * ''Supercopa de la Liga MX'': 2024 * ''Campeones Cup'': 2024 ;ASV izlase * [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2022—23 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Sendehass, Alehandro}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Meksikas futbolisti]] [[Kategorija:Meksikas izlases futbolisti]] [[Kategorija:ASV futbolisti]] [[Kategorija:ASV izlases futbolisti]] [[Kategorija:C.D. Guadalajara spēlētāji]] [[Kategorija:FC Dallas spēlētāji]] [[Kategorija:Club Necaxa spēlētāji]] [[Kategorija:Club América spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] hsltv5dzpp4rnksceomv6dmnnjbif3z 0 635197 4490548 2026-07-05T15:18:04Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Alehandro Sendehass]] 4490548 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Alehandro Sendehass]] j1xpr6icfrwsepabx9212g17rkdqkwy 0 635198 4490549 2026-07-05T15:18:23Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Alehandro Sendehass]] 4490549 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Alehandro Sendehass]] j1xpr6icfrwsepabx9212g17rkdqkwy 0 635199 4490550 2026-07-05T15:18:52Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Alehandro Sendehass]] 4490550 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Alehandro Sendehass]] j1xpr6icfrwsepabx9212g17rkdqkwy 0 635200 4490552 2026-07-05T15:22:16Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Faifa | official_name = ''Clackmannanshire''<br/>''Fìobha'' | settlement_type = pašvaldības apgabals | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Crail, Fife, Scotland.jpg | image2 = +Am Ende des 22. Jahrhunderts wurde mit dem Bau von ST Andrews Castle begonnen.jpg | image3 = B... 4490552 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Faifa | official_name = ''Clackmannanshire''<br/>''Fìobha'' | settlement_type = pašvaldības apgabals | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Crail, Fife, Scotland.jpg | image2 = +Am Ende des 22. Jahrhunderts wurde mit dem Bau von ST Andrews Castle begonnen.jpg | image3 = Bunnet stane2.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Kreilas ciema ainava; Sentendrūsas pils drupas; Banetas klints | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | flag_size = 120px | shield_link = | shield_size = 75px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Fife in Scotland.svg | map_caption1 = Faifas apgabals Skotijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Glenrotisa]] | established_title = Dibināta | established_date = 1996 | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = apgabals | area_total_km2 = 1325 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_total = 374760 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 56 | latm = 15 | lats = | latNS = N | longd = 3 | longm = 12 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = 522 | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-FIF | website = {{URL|http://fife.gov.uk/}} }} '''Faifa''' ([[angļu valoda|angļu]] un {{val|sco|Fife}}, {{val|gd|Fìobha}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Skotijas pašvaldību apgabali|pašvaldības apgabals]]) [[Skotija|Skotijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Skotijas austrumos [[Ziemeļjūra]]s krastā, robežojas rietumos ar [[Pērta un Kinrosa|Pērtu un Kinrosu]] un [[Klekmenanšīra|Klekmenanšīru]], ziemeļos [[Fērtoftejs]] to atdala no [[Dandī]] un [[Angusa]]s, bet [[Fērtoforts]] dienvidos — no [[Folkirka (apgabals)|Folkirkas]], [[Rietumlotiāna]]s, [[Edinburga]]s un [[Austrumlotiāna]]s. Apgabala administratīvais centrs ir [[Glenrotisa]] ({{sk|38360}} iedzīvotāji), bet lielākā pilsēta — [[Danfērmlina]] ({{sk|54990}}). Citas lielākas apdzīvotās vietas ir [[Kērkoldi]] ({{sk|50370}}), [[Sentendrūsa]] ({{sk|18410}}), [[Rosaita]] ({{sk|13570}}), [[Kaudenbīta]] ({{sk|12030}}) un [[Metila]] ({{sk|10890}}). == Vēsture == Faifa ir viena no senajām Skotijas provincēm, kas zināma kopš 10. gadsimta. 12. gadsimtā Faifa kļuva par vienu no Skotijas grāfistēm (šīrām). 1975. gada administratīvās reformas laikā bijušās grāfistes teritorijā tika izveidots Faifas reģions, sadalot to trijos distriktos — Danfērmlina, Kērkoldi un Ziemeļaustrumu Faifa. 1996. gada 1. aprīlī distriktus apvienoja vienotā pašvaldības apgabalā ar vēsturisko Faifas nosaukumu.<ref>[https://www.legislation.gov.uk/id?title=Local+Government+etc.+%28Scotland%29+Act+1994 Local Government etc. (Scotland) Act 1994]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} 3m89t3frm4vm5sv1c4cgyyatgyghj4f 4490556 4490552 2026-07-05T15:26:48Z Kikos 3705 /* Vēsture */ 4490556 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Faifa | official_name = ''Clackmannanshire''<br/>''Fìobha'' | settlement_type = pašvaldības apgabals | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Crail, Fife, Scotland.jpg | image2 = +Am Ende des 22. Jahrhunderts wurde mit dem Bau von ST Andrews Castle begonnen.jpg | image3 = Bunnet stane2.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Kreilas ciema ainava; Sentendrūsas pils drupas; Banetas klints | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | flag_size = 120px | shield_link = | shield_size = 75px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Fife in Scotland.svg | map_caption1 = Faifas apgabals Skotijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Glenrotisa]] | established_title = Dibināta | established_date = 1996 | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = apgabals | area_total_km2 = 1325 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_total = 374760 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 56 | latm = 15 | lats = | latNS = N | longd = 3 | longm = 12 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = 522 | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-FIF | website = {{URL|http://fife.gov.uk/}} }} '''Faifa''' ([[angļu valoda|angļu]] un {{val|sco|Fife}}, {{val|gd|Fìobha}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Skotijas pašvaldību apgabali|pašvaldības apgabals]]) [[Skotija|Skotijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Skotijas austrumos [[Ziemeļjūra]]s krastā, robežojas rietumos ar [[Pērta un Kinrosa|Pērtu un Kinrosu]] un [[Klekmenanšīra|Klekmenanšīru]], ziemeļos [[Fērtoftejs]] to atdala no [[Dandī]] un [[Angusa]]s, bet [[Fērtoforts]] dienvidos — no [[Folkirka (apgabals)|Folkirkas]], [[Rietumlotiāna]]s, [[Edinburga]]s un [[Austrumlotiāna]]s. Apgabala administratīvais centrs ir [[Glenrotisa]] ({{sk|38360}} iedzīvotāji), bet lielākā pilsēta — [[Danfērmlina]] ({{sk|54990}}). Citas lielākas apdzīvotās vietas ir [[Kērkoldi]] ({{sk|50370}}), [[Sentendrūsa]] ({{sk|18410}}), [[Rosaita]] ({{sk|13570}}), [[Kaudenbīta]] ({{sk|12030}}) un [[Metila]] ({{sk|10890}}). == Vēsture == Faifa bija viena no galvenajām [[pikti|piktu]] karalistēm (''Fib''), bet kopš 10. gadsimta — viena no senajām [[Skotijas karaliste]]s provincēm. 12. gadsimtā Faifa kļuva par vienu no Skotijas grāfistēm (šīrām). 1975. gada administratīvās reformas laikā bijušās grāfistes teritorijā tika izveidots Faifas reģions, sadalot to trijos distriktos — Danfērmlina, Kērkoldi un Ziemeļaustrumu Faifa. 1996. gada 1. aprīlī distriktus apvienoja vienotā pašvaldības apgabalā ar vēsturisko Faifas nosaukumu.<ref>[https://www.legislation.gov.uk/id?title=Local+Government+etc.+%28Scotland%29+Act+1994 Local Government etc. (Scotland) Act 1994]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} aumaste3wt25azamim792utb5yh92p4 4490833 4490556 2026-07-06T07:14:55Z Kikos 3705 /* ievads */ 4490833 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Faifa | official_name = ''Fife''<br/>''Fìobha'' | settlement_type = pašvaldības apgabals | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Crail, Fife, Scotland.jpg | image2 = +Am Ende des 22. Jahrhunderts wurde mit dem Bau von ST Andrews Castle begonnen.jpg | image3 = Bunnet stane2.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Kreilas ciema ainava; Sentendrūsas pils drupas; Banetas klints | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | flag_size = 120px | shield_link = | shield_size = 75px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Fife in Scotland.svg | map_caption1 = Faifas apgabals Skotijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Glenrotisa]] | established_title = Dibināta | established_date = 1996 | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = apgabals | area_total_km2 = 1325 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_total = 374760 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 56 | latm = 15 | lats = | latNS = N | longd = 3 | longm = 12 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = 522 | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = GB-FIF | website = {{URL|http://fife.gov.uk/}} }} '''Faifa''' ([[angļu valoda|angļu]] un {{val|sco|Fife}}, {{val|gd|Fìobha}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Skotijas pašvaldību apgabali|pašvaldības apgabals]]) [[Skotija|Skotijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Skotijas austrumos [[Ziemeļjūra]]s krastā, robežojas rietumos ar [[Pērta un Kinrosa|Pērtu un Kinrosu]] un [[Klekmenanšīra|Klekmenanšīru]], ziemeļos [[Fērtoftejs]] to atdala no [[Dandī]] un [[Angusa]]s, bet [[Fērtoforts]] dienvidos — no [[Folkirka (apgabals)|Folkirkas]], [[Rietumlotiāna]]s, [[Edinburga]]s un [[Austrumlotiāna]]s. Apgabala administratīvais centrs ir [[Glenrotisa]] ({{sk|38360}} iedzīvotāji), bet lielākā pilsēta — [[Danfērmlina]] ({{sk|54990}}). Citas lielākas apdzīvotās vietas ir [[Kērkoldi]] ({{sk|50370}}), [[Sentendrūsa]] ({{sk|18410}}), [[Rosaita]] ({{sk|13570}}), [[Kaudenbīta]] ({{sk|12030}}) un [[Metila]] ({{sk|10890}}). == Vēsture == Faifa bija viena no galvenajām [[pikti|piktu]] karalistēm (''Fib''), bet kopš 10. gadsimta — viena no senajām [[Skotijas karaliste]]s provincēm. 12. gadsimtā Faifa kļuva par vienu no Skotijas grāfistēm (šīrām). 1975. gada administratīvās reformas laikā bijušās grāfistes teritorijā tika izveidots Faifas reģions, sadalot to trijos distriktos — Danfērmlina, Kērkoldi un Ziemeļaustrumu Faifa. 1996. gada 1. aprīlī distriktus apvienoja vienotā pašvaldības apgabalā ar vēsturisko Faifas nosaukumu.<ref>[https://www.legislation.gov.uk/id?title=Local+Government+etc.+%28Scotland%29+Act+1994 Local Government etc. (Scotland) Act 1994]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} 33tt1clnzuztwg54ejzmy55lju6035q 0 635201 4490553 2026-07-05T15:23:50Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Faifa]] 4490553 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Faifa]] k3l0jqmu5icis57svmmpxkxywy50kh6 0 635202 4490554 2026-07-05T15:24:06Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Faifa]] 4490554 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Faifa]] k3l0jqmu5icis57svmmpxkxywy50kh6 3 635203 4490559 2026-07-05T15:32:43Z Rsjaffe 100936 Rsjaffe pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Renamed user 7ac1f43d306d4b5f596ea383293c4226]] uz [[Dalībnieka diskusija:Nyxaros]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Renamed user 7ac1f43d306d4b5f596ea383293c4226|Renamed user 7ac1f43d306d4b5f596ea383293c4226]]" to "[[Special:CentralAuth/Nyxaros|Nyxaros]]" 4490559 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Nyxaros]] 2gzax099uq0mht1cuzbxupedddtqqtp 0 635204 4490562 2026-07-05T15:54:20Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Sebastjans Berhalters | image = Sebastian Berhalter Australia v USA 19 June 2026-218.jpg | caption = Sebastjans Berhalters 2026. gadā | fullname = Sebastjans Metjū Berhalters<br />(''Sebastian Matthew Berhalter'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|5|10}} | birth_place = {{vieta|Anglija|Londona}} | height = 175 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|CAN}} [[Vancouver Whitecaps FC]] | clubnumber = 16 |... 4490562 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Sebastjans Berhalters | image = Sebastian Berhalter Australia v USA 19 June 2026-218.jpg | caption = Sebastjans Berhalters 2026. gadā | fullname = Sebastjans Metjū Berhalters<br />(''Sebastian Matthew Berhalter'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|5|10}} | birth_place = {{vieta|Anglija|Londona}} | height = 175 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|CAN}} [[Vancouver Whitecaps FC]] | clubnumber = 16 | youthyears1 = 2012—2013 | youthclubs1 = {{flaga|SWE}} [[Hammarby Fotboll|Hammarby]] | youthyears2 = 2014—2019 | youthclubs2 = {{flaga|USA}} [[Columbus Crew]] | years1 = 2020—2021 | clubs1 = {{flaga|USA}} [[Columbus Crew]] | caps1 = 9 | goals1 = 0 | years2 = 2021 | clubs2 = {{īre}}{{flaga|USA}} [[Austin FC]] | caps2 = 18 | goals2 = 0 | years3 = 2022— | clubs3 = {{flaga|CAN}} [[Vancouver Whitecaps FC|Vancouver Whitecaps]] | caps3 = 120 | goals3 = 14 | years4 = 2022 | clubs4 = {{īre}}{{flaga|CAN}} Whitecaps FC 2 | caps4 = 1 | goals4 = 0 | nationalyears1 = 2025— | nationalteam1 = {{fb|USA}} | nationalcaps1 = 17 | nationalgoals1 = 2 | club-update = 05.07.2026. | nationalteam-update = 05.07.2026. }} '''Sebastjans Metjū Berhalters''' ({{Val|en|Sebastian Matthew Berhalter}}, dzimis {{dat|2001|5|10}} [[Londona|Londonā]], [[Anglija|Anglijā]]) ir [[ASV]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada pārstāv [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] komandu [[Vankūveras "Whitecaps"]]. Viņa tēvs ir [[treneris]] un bijušais futbolists [[Gregs Berhalters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://global.espn.com/football/story/_/id/49219089/gregg-berhalter-tears-son-sebastian-scores-world-cup-goal|title=Gregg Berhalter in tears after son Sebastian's World Cup goal|access-date={{dat|2026|7|5||bez}}|website=espn.com|language=en}}</ref> == Karjera == No 2012. līdz 2013. gadam spēlēja [[Zviedrija]]s kluba ''[[Hammarby Fotboll|Hammarby]]'' jauniešu komandā, kad viņa tēvs tur strādāja par treneri. 2014. gadā pievienojās [[Kolumbusas "Crew"]] jaunatnes akadēmijai. 2019. gadā pārstāvēja [[Ziemeļkarolīnas Universitāte Čapelhilā|Ziemeļkarolīnas Universitātes]] komandu ''Tar Heels'' koledžu futbolā. Profesionālajā futbolā Berhalters debitēja 2020. gada jūlijā Kolumbusas "Crew" sastāvā. 2021. gadā viņu izīrēja citam MLS klubam ''[[Austin FC]]''. 2022. gada februārī pēc klubu darījuma viņš nonāca [[Vankūveras "Whitecaps"]] komandā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlssoccer.com/news/vancouver-whitecaps-acquire-midfielder-sebastian-berhalter-in-trade-with-columbu|title=Vancouver Whitecaps acquire midfielder Sebastian Berhalter in trade with Columbus Crew |date={{dat|2022|2|4||bez}}|access-date={{dat|2026|7|5||bez}}|website=mlssoccer.com|language=en}}</ref> [[ASV futbola izlase|ASV izlases]] rindās debitēja {{dat|2025|6|10||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Šveices futbola izlase|Šveici]]. Piedalījies 2025. gada [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausā]], kur ASV ieguva 2. vietu. Pirmos vārtus izlases labā guva tā paša gada 18. novembrī 5:1 uzvarā pār [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/lists/watch-sebastian-berhalter-nets-first-usmnt-goal-and-sets-up-alex-freeman-s-first-international-goal-on-two-stunning-set-pieces/bltbbfa95ef6e251abe|title=WATCH: Sebastian Berhalter nets first USMNT goal and sets up Alex Freeman’s first international goal on two stunning set pieces|language=en|date={{dat|2025|11|19|N|bez}}| website=goal.com|accessdate={{dat|2026|7|5||bez}}}}</ref> Viņš tika iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]] un guva vārtus grupu turnīra spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/watch/fmc-t3r9rjqk3ddgx0ql |title=Sebastian Berhalter capitalizes on rebound to pull United States level against Türkiye|access-date={{dat|2026|7|5||bez}}|website=foxsports.com |language=en}}</ref> == Sasniegumi == ;''Columbus Crew'' * MLS kauss: 2020 ;''Vancouver Whitecaps'' * Kanādas čempionāts: 2022, 2023, 2024, 2025 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Berhalters, Sebastjans}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV futbolisti]] [[Kategorija:ASV izlases futbolisti]] [[Kategorija:Kolumbusas "Crew" spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Whitecaps" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 6ljgk34eskm7i892jps6kzj6r7nblmz 0 635205 4490563 2026-07-05T15:55:23Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Sebastjans Berhalters]] 4490563 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sebastjans Berhalters]] jkzem71bamddbsmm0fimmg4wac83hds 0 635206 4490565 2026-07-05T15:59:43Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Berhalters]] 4490565 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Berhalters]] t1468ypqk6qzha62z35ai2c1qqnkb8k 0 635207 4490570 2026-07-05T16:38:55Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kondoza]] 4490570 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kondoza]] 3vmeyhzkqa5sv0lk9g14962yj4wn2rc 0 635208 4490578 2026-07-05T17:03:19Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Kriss Breidijs | image = Chris Brady Australia v USA 19 June 2026-44 (cropped).jpg | caption = Kriss Breidijs 2025. gadā | fullname = Kristofers Kīts Breidijs<br />(''Christopher Keith Brady'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|3|3}} | birth_place = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Neipervila}} | height = 193 | position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] | currentclub = {{flaga|USA}} [[Chicago Fire FC|Chicago Fire]] | clubnumber = 1 | you... 4490578 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Kriss Breidijs | image = Chris Brady Australia v USA 19 June 2026-44 (cropped).jpg | caption = Kriss Breidijs 2025. gadā | fullname = Kristofers Kīts Breidijs<br />(''Christopher Keith Brady'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2004|3|3}} | birth_place = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Neipervila}} | height = 193 | position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] | currentclub = {{flaga|USA}} [[Chicago Fire FC|Chicago Fire]] | clubnumber = 1 | youthyears1 = 2017—2020 | youthclubs1 = {{flaga|USA}} [[Chicago Fire FC|Chicago Fire]] | years1 = 2020— | clubs1 = {{flaga|USA}} [[Chicago Fire FC|Chicago Fire]] | caps1 = 106 | goals1 = 0 | years2 = 2020—2021 | clubs2 = {{īre}}{{flaga|USA}} [[Forward Madison FC|Forward Madison]] | caps2 = 9 | goals2 = 0 | years3 = 2022 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|USA}} Chicago Fire II | caps3 = 12 | goals3 = 0 | nationalyears1 = 2019 | nationalteam1 = {{flaga|USA}} ASV U15 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2022 | nationalteam2 = {{flaga|USA}} ASV U20 | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2023—2024 | nationalteam3 = {{flaga|USA}} ASV U23 | nationalcaps3 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2026— | nationalteam4 = {{fb|USA}} | nationalcaps4 = 1 | nationalgoals4 = 0 | club-update = 05.07.2026. | nationalteam-update = 05.07.2026. }} '''Kristofers Kīts Breidijs''' ({{Val|en|Christopher Keith Brady}}, dzimis {{dat|2004|3|3}} [[Neipervila|Neipervilā]]) ir [[ASV]] [[futbolists]], [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]], pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Pašlaik spēlē [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] komandā [[Čikāgas "Fire"]]. K. Breidijs ir Čikāgas "Fire" jaunatnes akadēmijas audzēknis. No 2020. līdz 2021. gadam tika izīrēts ''USL League One'' komandai ''[[Forward Madison FC|Forward Madison]]''. 2022. gada oktobrī Čikāgas "Fire" sastāvā debitēja MLS spēlē pret [[Jaunanglijas "Revolution"]]. Spēlējis dažādu vecumu ASV jauniešu izlasēs. ASV izlases rindās debitēja {{dat|2026|5|31||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]], nākot uz maiņu pirms otrā puslaika.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/united-states-senegal-score-3df1b3ca047877d3a1e3e13c2bd4311f|title=Pulisic ends scoring drought, has goal and assist as Americans beat Senegal 3-2 in World Cup warmup|language=en|date={{dat|2026|6|1|N|bez}}| website=apnews.com|accessdate={{dat|2026|7|5||bez}}}}</ref> Izlases galvenais treneris [[Maurisio Početino]] iekļāva viņu komandas sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Sasniegumi == ;ASV U-20 izlase * CONCACAF U-20 čempionāts: 2022 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV futbolists-aizmetnis}} {{ASV futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Breidijs, Kriss}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV futbolisti]] [[Kategorija:ASV izlases futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Čikāgas "Fire" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 4ewihbl32k6c8dsxy3rvwbjlkmocl4q 0 635209 4490579 2026-07-05T17:04:32Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Kriss Breidijs]] 4490579 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kriss Breidijs]] fs9y8gw3xg0yal5kspqb6q1icrjvz59 10 635210 4490584 2026-07-05T17:08:03Z Treisijs 347 Jauna veidne 4490584 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Afganistānas pilsētas | title = Lielākās [[Afganistāna]]s pilsētas | state = {{{state|autocollapse}}} | bodyclass = hlist | image = | group1 = 5 000 000+ | list1 = * [[Kabula]] | group2 = 500 000+ | list2 = * [[Herāta]] * [[Kandahāra]] * [[Mazārešarīfa]] | group3 = 250 000+ | list3 = * [[Džalālābāda]] * [[Kondoza]] * [[Tālogāna]] | group4 = 200 000+ | list4 = * [[Baglāna]] * [[Čārīkāra]] * [[Polehomrī]] * [[Šebergāna]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Ģeogrāfijas navigācijas veidnes]] </noinclude> lwhzx49jiqcgsjge2lluxh4zwtbd9jh 6 635211 4490598 2026-07-05T17:17:47Z Pirags 3757 no https://www.researchgate.net/publication/359508779_Friedrich_Ludwig_von_Maydells_Funfzig_Bilder_aus_der_Geschichte_der_deutschen_Ostsee-Provinzen_Russlands_Zur_Erforschung_baltischer_Geschichtsbilder/citation/download {{NA-70}} 4490598 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.researchgate.net/publication/359508779_Friedrich_Ludwig_von_Maydells_Funfzig_Bilder_aus_der_Geschichte_der_deutschen_Ostsee-Provinzen_Russlands_Zur_Erforschung_baltischer_Geschichtsbilder/citation/download {{NA-70}} j5ctcrw9mjfvinhj86yp8suuvdeyga6 6 635212 4490604 2026-07-05T17:36:32Z Pirags 3757 izɡriezts no https://www.vitber.com/en/lot/15685 {{NA-70}} 4490604 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == izɡriezts no https://www.vitber.com/en/lot/15685 {{NA-70}} kcfqgffi06xklkoxymh8vibladgcxue 0 635213 4490623 2026-07-05T18:05:01Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Mailss Robinsons | image = Miles Robinson Australia v USA 19 June 2026-72 (cropped).jpg | caption = Mailss Robinsons 2026. gadā | fullname = Mailss Gordons Robinsons <br />(''Miles Gordon Robinson'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|3|14}} | birth_place = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Ārlingtona|3s=Ārlingtona (Masačūsetsa)}} | height = 187 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|USA}} [[FC Cincinnati]... 4490623 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Mailss Robinsons | image = Miles Robinson Australia v USA 19 June 2026-72 (cropped).jpg | caption = Mailss Robinsons 2026. gadā | fullname = Mailss Gordons Robinsons <br />(''Miles Gordon Robinson'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|3|14}} | birth_place = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Ārlingtona|3s=Ārlingtona (Masačūsetsa)}} | height = 187 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|USA}} [[FC Cincinnati]] | clubnumber = 12 | youthyears1 = 2010—2014 | youthclubs1 = {{flaga|USA}} [[Boston Bolts (USL)|FC Boston Bolts]] | years1 = 2016 | clubs1 = {{flaga|USA}} [[Boston Bolts (USL)|FC Boston]] | caps1 = 6 | goals1 = 0 | years2 = 2017—2023 | clubs2 = {{flaga|USA}} [[Atlanta United FC|Atlanta United]] | caps2 = 123 | goals2 = 3 | years3 = 2017 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|USA}} [[Charleston Battery]] | caps3 = 6 | goals3 = 1 | years4 = 2018 | clubs4 = {{īre}}{{flaga|USA}} Atlanta United 2 | caps4 = 14 | goals4 = 1 | years5 = 2024— | clubs5 = {{flaga|USA}} [[FC Cincinnati]] | caps5 = 60 | goals5 = 2 | nationalyears1 = 2016 | nationalteam1 = {{flaga|USA}} ASV U20 | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2019—2024 | nationalteam2 = {{flaga|USA}} ASV U23 | nationalcaps2 = 7 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2019— | nationalteam3 = {{fb|USA}} | nationalcaps3 = 41 | nationalgoals3 = 3 | club-update = 05.07.2026. | nationalteam-update = 05.07.2026. }} '''Mailss Gordons Robinsons''' ({{Val|en|Miles Gordon Robinson}}, dzimis {{dat|1997|3|14}}) ir [[ASV]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada spēlē [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] komandā ''[[FC Cincinnati]]''. == Karjera == Koledžu futbolu spēlēja [[Sirakjūsas Universitāte]]s komandā ''Syracuse Orange''. 2016. gadā pārstāvēja klubu ''FC Boston'', kas spēlēja ''Premier Development League''. 2017. gada janvārī pievienojās [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] klubam [[Atlantas "United"]]. Sākumā tika izīrēts ''USL Championship'' komandai ''[[Charleston Battery]]'', pēc tam spēlēja Atlantas kluba otrajā komandā. 2018. gada aprīlī debitēja MLS. 2024. gada janvārī parakstīja līgumu ar ''[[FC Cincinnati]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fccincinnati.com/news/fc-cincinnati-sign-defender-miles-robinson|title=FC Cincinnati sign defender Miles Robinson|language=en|date={{dat|2024|1|3|N|bez}}| website=fccincinnati.com|accessdate={{dat|2026|7|5||bez}}}}</ref> Spēlējis ASV U-20 un U-23 izlasēs. Piedalījies {{oss|V=2024|L=L}}. [[ASV futbola izlase|ASV izlases]] rindās debitēja {{dat|2019|9|6||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]]. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2021|1|31||bez}} pret [[Trinidādas un Tobāgo futbola izlase|Trinidādu un Tobāgo]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ussoccer.com/players/r/miles-robinson|title=Miles Robinson|language=en| website=ussoccer.com|accessdate={{dat|2026|7|5||bez}}}}</ref> Pārstāvējis izlasi [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|2021.]], [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023.]] un [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025. gada CONCACAF Zelta kausā]]. 2021. gada turnīra finālā pret Meksiku guva uzvaras vārtus papildlaikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/pidgin/sport-58053700|title=Gold Cup: Miles Robinson score di winning goal for US to beat Mexico 1-0 for extra time|language=en| date={{dat|2021|8|2|N|bez}}|website=bbc.com|accessdate={{dat|2026|7|5||bez}}}}</ref> Viņš ir piedalījies arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == ;''Atlanta United'' * MLS kauss: 2018 * ''U.S. Open Cup'': 2019 * ''Campeones Cup'': 2019 ;ASV izlase * [[CONCACAF Zelta kauss]]: 2021 * [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2022—23, 2023—24 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Robinsons, Mailss}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Masačūsetsā dzimušie]] [[Kategorija:ASV futbolisti]] [[Kategorija:ASV izlases futbolisti]] [[Kategorija:Atlantas "United" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Cincinnati spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] kn10fh9pe0flkelk96rc9f6z37ozidx 0 635214 4490624 2026-07-05T18:06:15Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Mailss Robinsons]] 4490624 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mailss Robinsons]] 4ds5cq6jt4p546jnoxs8u7fs85ni9sj 0 635215 4490628 2026-07-05T18:08:06Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Mailss Robinsons]] 4490628 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mailss Robinsons]] 4ds5cq6jt4p546jnoxs8u7fs85ni9sj 6 635216 4490630 2026-07-05T18:08:54Z Pirags 3757 izɡriezts no https://www.vitber.com/en/lot/15685 {{NA-70}} 4490630 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == izɡriezts no https://www.vitber.com/en/lot/15685 {{NA-70}} kcfqgffi06xklkoxymh8vibladgcxue 0 635217 4490661 2026-07-05T18:37:41Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Makss Ārfstens | image = Max Arfsten NYCFC v Columbus 10 May 2026-25.jpg | caption = Maksimiliāns Arfstens 2026. gadā | fullname = Maksimiljans Maikls Ārfstens<br />(''Maximilian Michael Arfsten'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|4|19}} | birth_place = {{vieta|ASV|Kalifornija|Frezno}} | height = 185 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|USA}} [[Columbus Crew]] | clubnumber = 27 | youthyears1 = 2... 4490661 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Makss Ārfstens | image = Max Arfsten NYCFC v Columbus 10 May 2026-25.jpg | caption = Maksimiliāns Arfstens 2026. gadā | fullname = Maksimiljans Maikls Ārfstens<br />(''Maximilian Michael Arfsten'') | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|4|19}} | birth_place = {{vieta|ASV|Kalifornija|Frezno}} | height = 185 | position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|USA}} [[Columbus Crew]] | clubnumber = 27 | youthyears1 = 2010—2019 | youthclubs1 = {{flaga|USA}} California Odyssey | years1 = 2022 | clubs1 = {{flaga|USA}} San Jose Earthquakes II | caps1 = 24 | goals1 = 9 | years2 = 2023— | clubs2 = {{flaga|USA}} [[Columbus Crew]] | caps2 = 84 | goals2 = 13 | years3 = 2023 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|USA}} Columbus Crew 2 | caps3 = 1 | goals3 = 0 | nationalyears1 = 2025— | nationalteam1 = {{fb|USA}} | nationalcaps1 = 19 | nationalgoals1 = 1 | club-update = 29.06.2026. | nationalteam-update = 29.06.2026. }} '''Maksimiljans Maikls Ārfstens''' ({{Val|en|Maximilian Michael Arfsten}}, dzimis {{dat|2001|4|19}} [[Frezno]]) ir [[ASV]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|malējā pussarga]] pozīcijā, var darboties arī kā malējais [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada spēlē [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] komandā [[Kolumbusas "Crew"]]. ASV izlasē debitēja {{dat|2025|1|18||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Venecuēlas futbola izlase|Venecuēlu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ussoccer.com/stories/2025/01/us-mens-national-team-vs-venezuela-usa-lineup-today-starting-11-squad-lineup-notes|title=USMNT vs. Venezuela: Starting XI & Lineup Notes|language=en|date={{dat|2025|1|18|N|bez}}| website=ussoccer.com|accessdate={{dat|2026|7|5||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus izlases labā guva [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025. gada CONCACAF Zelta kausa]] ceturtdaļfinālā pret [[Kostarikas futbola izlase|Kostariku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=U.S. Men's National Team Advances to Gold Cup Semifinals with Win over Costa Rica in Penalty Kicks |url=https://ussoccer.com/stories/2025/06/usmnt-costa-rica-concacaf-gold-cup-quarterfinals-recap-highlights-matt-freese-diego-luna|date={{dat|2025|6|30|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|5||bez}}|website=ussoccer.com |language=en}}</ref> Viņš tika iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/usa-squad-announcement-mauricio-pochettino|title=Pulisic, McKennie spearhead USA squad|website=fifa.com|date=25 May 2026|access-date={{dat|2026|7|5||bez}}|language=en}}</ref> == Sasniegumi == ;''Columbus Crew'' * MLS kauss: 2023 * ''Leagues Cup'': 2024 * [[CONCACAF Čempionu kauss|CONCACAF Čempionu kausa]] finālists: 2024 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV futbolists-aizmetnis}} {{ASV futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Ārfstens, Makss}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV futbolisti]] [[Kategorija:ASV izlases futbolisti]] [[Kategorija:Kolumbusas "Crew" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] hvvot1weni8utdlmxdtmdto5zdd8ek0 0 635218 4490663 2026-07-05T18:38:27Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Makss Ārfstens]] 4490663 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Makss Ārfstens]] pb2zro3057vrk7150ytczwzrziloefu 0 635219 4490664 2026-07-05T18:38:53Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Makss Ārfstens]] 4490664 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Makss Ārfstens]] pb2zro3057vrk7150ytczwzrziloefu 0 635220 4490667 2026-07-05T18:39:33Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Makss Ārfstens]] 4490667 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Makss Ārfstens]] pb2zro3057vrk7150ytczwzrziloefu 3 635221 4490696 2026-07-05T19:39:31Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4490696 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=SarkansBurkans}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. jūlijs, plkst. 22.39 (EEST) 28m521lgzznbsq35pdx9vfh05lohvos 6 635222 4490705 2026-07-05T20:04:16Z Pirags 3757 izɡriezts no https://dspace.ut.ee/iiif/2/c530f0a6-cfd5-4c12-933d-383e790d9b7f/full/1177,/0/default.jpg?download=true {{NA-70}} 4490705 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == izɡriezts no https://dspace.ut.ee/iiif/2/c530f0a6-cfd5-4c12-933d-383e790d9b7f/full/1177,/0/default.jpg?download=true {{NA-70}} 6c2hf57h61azpmafwfiyrblhragz6jy 0 635223 4490706 2026-07-05T20:06:18Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Visvaldis]] 4490706 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Visvaldis]] c2yavj5bsgv3dte1g88801b52b9jguq 0 635224 4490719 2026-07-05T20:51:08Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par pilsētu Itālijā 4490719 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gaeta | official_name = ''Gaeta'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Itālija#Lacio#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ITA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Lazio.svg}} [[Lacio]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = {{flagicon image|Flag of The Province of Latina.svg}} [[Latīnas province]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 29.2 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2026. gadā | population_footnotes = | population_total = 19078 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 41 | latm = 13 | lats = | latNS = N | longd = 13 | longm = 34 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 04024 | elevation_footnotes = | elevation_m = 2 | website = {{URL|https://www.gaeta.it/}} | footnotes = }} '''Gaeta''' ({{val|it|Gaeta}}, {{izrunā|ɡaˈeːta}}) ir pilsēta un komūna [[Itālija]]s centrālajā daļā, [[Lacio]] reģiona dienvidu daļā, [[Latīnas province|Latīnas provincē]]. Tā atrodas [[Tirēnu jūra]]s piekrastē, [[Gaetas līcis|Gaetas līča]] ziemeļrietumu krastā, aptuveni pusceļā starp [[Roma|Romu]] un [[Neapole|Neapoli]]. Pilsētas vēsturiskais centrs izvietojies uz šaura zemesraga, kas iestiepjas jūrā un veido vienu no nozīmīgākajām dabiskajām ostām Centrālās Itālijas piekrastē. Administratīvi Gaeta ir komūna (''comune'') Latīnas provincē. Pilsētai ir sena vēsture, kas aizsākusies antīkajā laikmetā, un tās stratēģiskais ģeogrāfiskais novietojums gadsimtu gaitā padarījis to par nozīmīgu militāro, jūras un tirdzniecības ostu Vidusjūras reģionā. Mūsdienās Gaeta ir nozīmīga ostas pilsēta un viens no ievērojamākajiem tūrisma centriem Lacio dienvidu piekrastē. Tās osta kalpo zvejniecībai, jahtu satiksmei un pasažieru pārvadājumiem, bet pilsēta ir pazīstama ar savu vēsturisko vecpilsētu, viduslaiku nocietinājumiem, baznīcām, pludmalēm un piekrastes ainavām. Bagātīgais kultūrvēsturiskais mantojums un [[Vidusjūras klimats]] padara Gaetu par vienu no nozīmīgākajiem tūrisma galamērķiem [[Pontīna]]s piekrastē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lacio pilsētas]] no5yfjgfzssi5mmta2oufd3y3phm8pd 0 635225 4490720 2026-07-05T20:51:42Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Gaeta]] 4490720 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gaeta]] 6h0hox30qykcm24y5hp7r14g01j64r2 6 635226 4490722 2026-07-05T20:53:50Z Pirags 3757 no https://dspace.ut.ee/iiif/2/0380d8d0-0d39-4b0c-8cca-52b0ed21dca2/full/1182,/0/default.jpg?download=true {{NA-70}} 4490722 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://dspace.ut.ee/iiif/2/0380d8d0-0d39-4b0c-8cca-52b0ed21dca2/full/1182,/0/default.jpg?download=true {{NA-70}} 4jh5z14fsecza7w2lzrn0spd1l6i8id 2 635227 4490743 2026-07-05T21:41:41Z Aldemato 48163 drafts 4490743 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> {{Universitātes infokaste | name = Parīzes Zinātņu un literatūras universitāte | native_name = Université Paris Sciences et Lettres | native_name_lang = fr | image = [[File:LOGO-PSL-juin-2026.svg|250px]]<br><br> {{Photomontage |photo1a = Dauphine - Cour centrale.jpg |photo1b = Université Paris-Dauphine.jpg |photo2a = Collège de France.JPG |photo2b = La Cour du Palais des études de l’École des beaux-arts.jpg |photo4a = ENS Ulm cour Ernests DSC00106.jpg |photo4b = Grande salle ENC n3.jpg |size = 250 |space = 2 }} | image_size = 250px | caption = | established = {{start date and age|2010}} (1530. dibināta [[Francijas koledža]], vecākā no koledžām) | type = Publiska koleģiāla universitāte | endowment = €750 miljoni | president = [[El-Mouhoub Mouhoud]] | students = 17,000 | postgrad = | administrative_staff = | faculty = 2,900 | location = [[Parīze]], Francija | city = [[Parīze]] | country = [[Francija]] | coor = | campus = | website = https://psl.eu | logo = }} '''Parīzes Zinātņu un literatūras universitāte''' ({{val|fr|Université Paris Sciences et Lettres}}), saīsināti '''PSL''', ir prestiža Francijas augstākās izglītības iestāde ar “lielās institūcijas” statusu. Tās koleģiālajā struktūrā apvienojas 13 augstākās izglītības iestādes un izpētes institūti, no kuriem vecākais dibināts 1530. gadā. Universitātes administrācija un daļa izglītības iestāžu atrodas Latīņu kvartālā, Parīzē. 2027. gada QS universitāšu kopvērtējumā universitāte ierindota 34. vietā pasaulē un 8. vietā Eiropā. == Vēsture == PSL dibināta 2010. gadā kā zinātniskās sadarbības organizācija ar mērķi veicināt pētniecības un izglītības programmu koordināciju, īpaši starp piecām Latīņu kvartālā esošajām akadēmiskajām institūcijām. Organizācija paplašinājās, un 2018. gada izmaiņas likumdošanā atļāva dibināt koleģiālo universitāti, līdzīgu Oksfordas un Kembridžas universitātes modelim. 2019. gadā tika dibināta universitāte un tolaik apvienoja 10 dalībniekus, divus asociētos dalībniekus un trīs pētniecības organizācijas. Tās statūti paredz dalībnieku neatkarību savu procesu īstenošanā, vienlaikus īstenojot kopīgus stratēģiskos mērķus un attīstot kopīgu PSL pētnieku, studentu un mācībspēku kopienu. 2020. gada novembrī universitātei tika nostiprināts “lielās institūcijas” statuss, ar kuru atzīst valsts iestādes, kas darbojas zinātnes, kultūras un profesionālās attīstības nozarēs. == Dalībnieki == Universitātes 11 pilntiesīgie un divi asociētie dalībnieki apvieno 2900 pētnieku un 140 izpētes laboratoriju: * [[Parīzes nacionālā ķīmijas augstskola]] ({{val|fr|École nationale supérieure de chimie de Paris}}) * [[Nacionālā skatuves mākslas augstskola]] ({{val|fr|Conservatoire national supérieur d'art dramatique}}) * [[Nacionālā dekoratīvās mākslas augstskola]] ({{val|fr|École nationale supérieure des arts décoratifs}}) * [[Parīzes Malakē Valsts arhitektūras augstskola]] ({{val|fr|École nationale supérieure d'architecture de Paris-Malaquais}}) * [[École normale supérieure]] * [[École pratique des hautes études|Augstākās izglītības praktiskā skola]] ({{val|fr|École pratique des hautes études}}) * [[Parīzes rūpnieciskās fizikas un ķīmijas augstskola]] ({{val|fr|École supérieure de physique et de chimie industrielles de la ville de Paris}}) * [[Nacionālā Hartu skola]] ({{val|fr|École nationale des chartes}}) * [[École nationale supérieure des mines de Paris]] * [[Parīzes observatorija]] ({{val|fr|Observatoire de Paris}}) * [[Parīzes Dofinē universitāte]] ({{val|fr|Université Paris-Dauphine}}) * [[Francijas koledža]] ({{val|fr|Collège de France}}) * [[Kirī institūts]] PSL stratēģijas izveidē un pārvaldībā ir iesaistīts arī: * [[Francijas nacionālais zinātniskās izpētes centrs]] * [[INSERM|Nacionālais veselības un medicīnas pētniecības institūts]] * [[Francijas Datorzinātnes un automatizācijas izpētes institūts]] == Izglītības programmas == PSL īsteno visu augstākās izglītības ciklu programmas, piedāvājot bakalaura, maģistra un doktora līmeņa studijas. Universitātes mācību modelis paredz zināšanu apguvi, izmantojot galvenokārt pētniecības metodes. Izglītības apguve tiek piedāvāta visās akadēmiskajās disciplīnās, tostarp dabaszinātnēs, humanitārajās, sociālajās zinātnēs, mākslā un administrācijā. PSL dibinājusi arī trīs tai tieši pakļautas iestādes: * [[Parīzes mākslīgā intelekta skola]] ({{val|en|Paris School of AI}}) * [[Sabiedriskās darbības institūts]] ({{val|fr|Institut d’Action Publique}}) * [[PariSanté Campus pētniecības institūts]] ({{val|fr|PariSanté Campus}}) mn9159ij4w36i5ek0w8puoq17se6gdb 3 635228 4490746 2026-07-05T22:57:59Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4490746 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=JStrods}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 01.57 (EEST) lwzqpywuzbwrzk8klubd6mxsj7abmxs 6 635229 4490751 2026-07-05T23:58:15Z Jaunais Strēlnieks 127483 == Kopsavilkums == {{Information | description = 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka komandieris palkavnieks Georgs Karlsons (1874—1945) | source = https://ria1914.info/index.php?title=%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB%D1%81%D0%BE%D0%BD_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB-%D0%A0%D0%B5%D0%B9%D0%BD%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D0%B4-%D0%93%D0%B5%D0%BE%D1%80%D0%B3_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87 | date = 1914—1917 | author = nezināms | permission = | other_versions = }} == {{int:license-header}}... 4490751 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == {{Information | description = 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka komandieris palkavnieks Georgs Karlsons (1874—1945) | source = https://ria1914.info/index.php?title=%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB%D1%81%D0%BE%D0%BD_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB-%D0%A0%D0%B5%D0%B9%D0%BD%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D0%B4-%D0%93%D0%B5%D0%BE%D1%80%D0%B3_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87 | date = 1914—1917 | author = nezināms | permission = | other_versions = }} == {{int:license-header}} == {{PD-nezināms}} nkh23l4b5cu3zh1ydpsygxd9hzbxmmk 0 635230 4490800 2026-07-06T04:33:20Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Granīts]] 4490800 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Granīts]] e1b44ljeuc33zf8wjenbget00efue8r 0 635231 4490808 2026-07-06T04:52:10Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Davids Tomāšeks]] 4490808 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Davids Tomāšeks]] gn22fsn49aj4sl9cli6pukkf8j7o7pj 0 635232 4490823 2026-07-06T06:16:58Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Polijas valdnieku uzskaitījums]] 4490823 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Polijas valdnieku uzskaitījums]] 4x42jww2uv9ohjb4miuwu2xd7tfsk5h 6 635233 4490831 2026-07-06T07:03:47Z Pirags 3757 izɡriezts no https://dspace.ut.ee/iiif/2/8f333b3c-f1bd-4618-b2ba-79265a41d630/full/2391,/0/default.jpg?download=true {{NA-70}} 4490831 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == izɡriezts no https://dspace.ut.ee/iiif/2/8f333b3c-f1bd-4618-b2ba-79265a41d630/full/2391,/0/default.jpg?download=true {{NA-70}} pu9hgmk17cvg4vm7zhacch66px4yi8b 0 635234 4490832 2026-07-06T07:13:07Z Silvatica 96965 Pāradresācija 4490832 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kārlis Linnejs]] 14utc9kb4jf9y1z4k70ckx6e22acn25 0 635235 4490838 2026-07-06T07:26:07Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Livonijas ordeņa mestri]] 4490838 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Livonijas ordeņa mestri]] 92bu516asdmhovib35vjx7te07o2dq9 0 635236 4490865 2026-07-06T08:12:46Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Vācu ordeņa Prūsijas mestri]] 4490865 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vācu ordeņa Prūsijas mestri]] h2z9pg403b9oss4gycotsqdpqipmgck 0 635237 4490878 2026-07-06T09:13:42Z Silvatica 96965 Jauna lapa 4490878 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Smooth Newt (Lissotriton vulgaris) - Bærum, Norway 2021-05-04 (02).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Amphibia | klase_lv = Abinieki | kārta = Caudata | kārta_lv = Astainie abinieki | dzimta = Salamandridae | dzimta_lv = Salamandru dzimta | ģints = Lissotriton | ģnts_lv = Mazie tritoni | suga = Lissotriton vulgaris | suga_lv = Mazais tritons | binomial = Lissotriton vulgaris | autors = L., 1758 | kategorijas = nē | sinonīmi = *''Triturus vulgaris (L.)'' | izplatība = [[Attēls:Lissotriton vulgaris distribution.svg|center|240px]] }} '''Mazais tritons''' (''Lissotriton vulgaris'') ir [[salamandru dzimta]]s suga. Tas ir plaši izplatīts un samērā bieži sastopams, tomēr, tāpat kā visi [[Eiropa]]s [[abinieki]], ir iekļauts [[Bernes konvencija]]s aizsargājamo sugu sarakstā. Agrākajā literatūrā minēts kā [[tritoni|tritonu]] ģints suga ''Triturus vulgaris'', bet vēlāk pārcelts uz ģinti ''Lissotriton''.<ref name=daba>[https://www.latvijasdaba.lv/abinieki/lissotriton-vulgaris-l// Mazais tritons ''Lissotriton vulgaris'' (L.)] Sugu enciklopēdija Latvijas daba. Skatīts: 2026.07.05.</ref> == Apraksts == [[Attēls:TriturusVulgaris1.jpg|thumb|200px|Mazā tritona vēders ir plankumains]] Ķermeņa garums kopā ar asti 7—8 cm, retāk līdz 10 cm. Tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes. Pieauguša īpatņa ķermeņa svars nepārsniedz 5,2 g, samazinoties vairošanās sezonā.<ref name=Gr/> Muguras āda gluda, tās krāsa variē no dzeltenbrūnas līdz tumši zaļganpelēkai. Vēders dzeltenīgs vai bāli oranžs ar melniem plankumiem tēviņiem vai sīkiem raibumiem mātītēm. Ķermeņa izmērs un krāsa variē atkarībā no vides, un sugas pārstāvji ziemeļu platuma grādos parasti ir mazāki.<ref name=Gr>Große, W-R. (2011). Der Teichmolch [The smooth newt]. Die neue Brehm-Bücherei (in German). Vol. 117. Magdeburg, Germany: VerlagsKG Wolf. ISBN 978-3-89432-476-6.</ref> Galva nedaudz platāka par pārējo ķermeni. [[Acis]] ar kustīgiem plakstiņiem. Priekškājām 4, bet pakaļkājām 5 pirksti ar nelielām peldplēvēm.<ref name=Sloka>Sloka, J. Mazais tritons: Enciklopēdija Latvijas daba 3. sējums. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995, 202. lpp. ISBN 5-89960-052-7</ref> [[Nārsts|Nārsta]] laikā tēviņiem uz muguras un astes attīstās sekste jeb spurveida ādas kroka. Atšķirībā no [[lielais tritons|lielā tritona]], sekste ir nepārtraukta, bez ieliekuma pie [[aste]]s pamatnes. Astes apakšā izveidojas oranža apmale un perlamutrzila svītra ar melniem plankumiem. Mātītei nārsta laikā tikai nedaudz paplašinās astes spura, bet ķermeņa krāsa nemainās.<ref name=daba/> == Izplatība == Mazā tritona [[suga]] ar vairākām [[pasuga|pasugām]] ir plaši izplatīta gandrīz visā Eiropā, izņemot [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]], [[Francija]]s un [[Itālija]]s dienvidus. Uz ziemeļiem ­suga sastopama līdz [[Skandināvija]]s vidienei. Mazais tritons dzīvo arī Rietumāzijā un Rietumsibīrijā līdz [[Altaja kalni|Altaja kalniem]], uz dienvidiem ­ līdz [[Armēnija]]i un [[Mazāzija]]s ziemeļrietumos.<ref name=daba/><ref name=Web>Kuzmin, S. (1999). [https://web.archive.org/web/20190419212232/https://amphibiaweb.org/species/4303 "AmphibiaWeb – Lissotriton vulgaris".] Arhivēts no origināla 2019.04.19. Skatīts: 2026.07.06.</ref> Kalnainos apvidos mazais tritons sastopams galvenokārt zemākos augstumos un tikai reti virs 1000 m. Tomēr [[Karintija|Karintijā]], [[Austrija|Austrijā]], suga ir atrasta 2150 metru augstumā [[virs jūras līmeņa]].<ref name=Gr/> Tā ir bieži sastopama abinieku suga [[mērenā josla|mērenās joslas]] [[mežs|mežu zonā]], bet izplatība samazinās ziemeļu un dienvidu virzienā, kā arī sauso [[stepe|stepju zonā]], kur suga veido nelielas izolētas [[populācija]]s, lai gan to lokālais blīvums vairošanās periodā var būt augsts.<ref name=Web/> Lai gan sugas stāvoklis dabā kopumā ir labs, atsevišķas populācijas var ietekmēt cilvēku darbība. Tā ir ūdenstilpju iznīcināšana vai piesārņošana, mākslīga zivju ielaišana mazās ūdenstilpēs, dzīvžogu izciršana, ceļu satiksme (īpaši migrācijas laikā starp dzīvotnēm). Latvijā plaši izplatīts un bieži sastopams.<ref name=daba/> == Biotopi un dzīvesveids == Mazais tritons sastopams dažādos [[biotops|biotopos]]. Uz sauszemes tas apdzīvo mežainas teritorijas (izvairās no blīviem skujkoku mežiem), kā arī atklātākas vietas, piemēram, mitras pļavas, lauku malas, parkus un dārzus. Tas var arī paciest cilvēku radītus traucējumus un pilsētvidi. Dienā slēpjas lapu kaudzēs, bedrēs, zem kritušu koku stumbriem vai mazu [[zīdītājs|zīdītāju]] alās. Bieži atrodams arī pagrabos vai malkas šķūņos. Šajās slēptuvēs parasti arī ziemo, ­sākot ar septembra beigām.<ref name=daba/><ref name=Web/> Pavasari un vasaru pavada [[ūdenstilpe|ūdenstilpēs]] — nelielos dīķos, lēni tekošos grāvjos vai grants karjeros, kur notiek vairošanās. Nav sevišķi prasīgs pret ūdens kvalitāti un sastopams arī diezgan stipri piesārņotās ūdenstilpēs. Taču tām ir jābūt vismaz daļēji saules apspīdētām, ar bagātīgu [[ūdensaugi|ūdensaugu]] daudzumu un brīvām no [[zivis|zivīm]]. Tāpat kā citas tritonu sugas arī mazais tritons izvairās no zivju dīķiem, jo lielas zivis (piemēram, [[karpas]] vai [[asaru ģints|asari]]) var medīt tritonus, bet mazākas zivis (piemēram, [[stagari]]) konkurē ar tiem par barību un var medīt tritonu kāpurus. Turklāt ļoti svarīga ir bagātīga iegremdētu ūdensaugu klātbūtne, kas strukturē dīķa zemūdens ainavu, nodrošina slēptuves un kalpo kā olu nēršanas vietas.<ref name=Gr/><ref>Dieter Glandt: Heimische Amphibien. Bestimmen-Beobachten-Schützen. AULA-Verlag, 2008, ISBN 978-3-89104-720-0.</ref> Ūdens dzīves fāzē mazais tritons ir aktīvs cauru diennakti, bet uz sauszemes — tikai mijkrēslī un naktī.<ref name=daba/> == Vairošanās un dzīves ilgums == [[Attēls:Fosse Houssen Lissotriton vulgaris.jpg|thumb|200px|Sekla ūdenstilpe ar bagātīgu veģetāciju ir tipiska tritonu vairošanās vieta]] [[Attēls:TriturusVulgarisLarva.JPG|thumb|200px|Kāpurs ar ārējām žaunām]] Pavasarī aktivitāte parasti sākas, kad ūdens temperatūra sasniedz 4—7 ^oC, bet galvenā vairošanās sezona [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] ilgst no marta beigām līdz maijam, kad ūdens sasilst vismaz līdz 8 ^oC. Pēc nonākšanas ūdenī paiet dažas nedēļas līdz attīstās vairošanās pazīmes, īpaši tēviņa sekste.<ref name=sp>Sparreboom, M. (2014). Salamanders of the Old World: The Salamanders of Europe, Asia and Northern Africa. Zeist, The Netherlands: KNNV Publishing. doi:10.1163/9789004285620. ISBN 978-90-04-28562-0.</ref> Apaugļošanās ir iekšēja. Tēviņš izlaiž ūdenī spermatoforu — ar gļotām klātu [[spermatozoīds|spermatozoīdu]] piciņu, ko mātīte uzņem kloākā. Kad gļotu apvalks izšķīst, atbrīvotie spermatozoīdi nonāk olvados un apaugļo tur esošās [[olšūna]]s.<ref name=Sloka/> Vairošanās periodā mātīte iznērš 60—600 [[ikri|ikru]], parasti ap 150, kurus ietin ūdensaugu lapās. Atkarībā no ūdens temperatūras [[kāpurs|kāpuri]] izšķiļas pēc 14—20 dienām un nākamajā dienā pēc izšķilšanās sāk baroties ar sīkiem ūdens dzīvniekiem. Sākumā kāpuri ir 6—10 milimetrus gari un nespēj peldēt, drīz tiem uz astēm attīstās spuras un sākas aktīva peldēšana. Aiz galvas redzami ārējo žaunu pušķi. Kāpuri barojas ar maziem organismiem, vispirms attīstot plānas priekškājas un vēlāk pakaļkājas. [[Metamorfoze]] ilgst 60—70 dienas. Pēc tam jaunie dzīvnieki atstāj ūdenstilpi, to garums šajā laikā ir 35 mm.<ref name=daba/> Dažreiz pieaugušie īpatņi paliek ūdenī un saglabā ārējās [[žaunas]] vai tikai daļēji tās resorbē. Tas notiek regulāri, bet tikai nelielai daļai īpatņu. Iespējams, ka šī īpašība nav [[ģenētika|ģenētiski]] noteikta, bet to veicina auksts ūdens, zems [[populācija]]s blīvums un bagātīga ūdenī pieejamā barība. Dzimumbriedumu sasniedz pēc 2—3 gadiem. Savvaļā pieaugušie īpatņi var nodzīvot līdz 14 gadiem, taču parasti to mūžs ir daudz īsāks. Mazos tritonus dažādās to attīstības stadijās medī daudzi citi dzīvnieki. Tās ir vairākas putnu sugas (piemēram, [[gārņi]] un [[stārķi]], kā arī [[ūdensputni]]), citi abinieki, piemēram, [[lielais tritons]], bet ūdenī mazos tritonus un to kāpurus apdraud zivis, [[spāres|spāru]] kāpuri, [[airvaboļu dzimta|airvaboles]] un citi ūdens kukaiņi.<ref name=Gr/> == Barošanās == Gan pieaugušie īpatņi, gan to kāpuri ir plēsēji, kas barojas galvenokārt ar dažādiem [[bezmugurkaulnieki]]em, piemēram, [[sliekas|sliekām]], [[gliemeži]]em, divvāku [[gliemenes |gliemenēm]], [[zirnekļi]]em, [[ērces|ērcēm]], [[kukaiņi]]em un kukaiņu kāpuriem, kā arī mazāku [[planktons|planktonu]]. Notiek arī kanibālisms, galvenokārt apēdot savas sugas olas. Biežāk tas raksturīgs tritonu mātītēm, jo tās ilgāku laiku pavada olu atrašanās vietās.<ref name=Web/> == Sistemātika == Zviedru dabaszinātnieks [[Karls Linnejs]] 1758. gadā mazo tritonu uzskatīja par ķirzaku un nosauca par ''Lacerta vulgaris''. Vēlāk to atkārtoti aprakstīja ar vairākiem dažādiem sugu un [[ģints (bioloģija)|ģinšu]] nosaukumiem, tostarp ''Triton'', ''Molge'', ''Salamandra'' un ''Lissotriton'', un kopumā tika publicēti 48 sugas sinonīmi.<ref>Frost, D.R. (2020).[https://amphibiansoftheworld.amnh.org/Amphibia/Caudata/Salamandridae/Pleurodelinae/Lissotriton/Lissotriton-vulgaris "Lissotriton vulgaris (Linnaeus, 1758)".] Amphibian Species of the World: An Online Reference. Version 6.1. New York, USA: American Museum of Natural History.</ref> Vēl nesen suga bija iekļauta ''Triturus'' ģintī kopā ar lielāko daļu Eiropas tritonu. Kad tika konstatēts, ka šī ģints ir polifilētiska, ietverot vairākas nesaistītas līnijas bez kopīga senča,<ref>Titus, T.A.; Larson, A. (1995). "A molecular phylogenetic perspective on the evolutionary radiation of the salamander family Salamandridae". Systematic Biology. 44 (2): 125–151.</ref> mazos tritonus, tostarp ''Lissotriton vulgaris'', 2004. gadā Garsija-Parisa un kolēģi atdalīja kā atsevišķu ģinti.<ref>García-París, M.; Montori, A.; Herrero, P. (2004). Amphibia: Lissamphibia. Fauna Iberica. Vol. 24. Madrid: Museo Nacional de Ciencias Naturales, Consejo Superior de Investigaciones Científicas. ISBN 84-00-08292-3.</ref> Tomēr agrākais nosaukums ''Triturus vulgaris'' joprojām dažādos informācijas avotos tiek lietots. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Salamandru dzimta]] [[Kategorija:Latvijas abinieki]] [[Kategorija:Eiropas abinieki]] t0r3n3xfxez7liyzamp23jo9eqi3e9b 0 635238 4490934 2026-07-06T10:59:26Z KartoshkaFri78 101366 Raksts par seriāla sēriju 4490934 wikitext text/x-wiki {{TV sērijas infokaste|Title=''Because You Left''|Series=Seriāla "[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]"|Season=5. sezona|Series no=1. sērija|Director=[[Stīvens Viljamss]]|Writer=[[Deimons Lindelofs]]<br>[[Karltons Kjūzs]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Stīvens Semels]]|Airdate=2009. gada 21. janvārī|Length=41 minūte|Guests=*[[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers *[[L. Skota Koldvela]] kā Roza Nedlere *[[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors *[[Toms Irvins]] kā Dens Nortons *[[Viljams Meipoters]] kā Ītans Roms *[[Sonija Volgere]] kā Penelope Hjūma *[[Šons Veilens]] kā Nīls "Frogurts"|Prev=''[[There's No Place Like Home]]''|Next=''[[The Lie]]''}} '''''Because You Left''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Jo tu aizgāji'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (5. sezona)|piektās sezonas]] pirmā sērija. Sērijas režisors ir [[Stīvens Viljamss]], bet scenāristi ir [[Deimons Lindelofs]] un [[Karltons Kjūzs]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2009. gada 21. janvārī. Pēc tam, kad Bens pagriež noslēpumaino stūri, sala sāk nekontrolējami [[Ceļošana laikā|parvietoties laikā]]. Kontinentā Džeks un Bens sāk izstrādāt plānu, kā atgriezt ''[[Oceanic Airlines|Oceanic]]'' sešinieku atpakaļ uz salas. == Sižets == === 1977. gads === Pjērs Čengs pamostas un pārņem no sievas dēla aprūpi. Pēc tam viņš dodas uz vienu no ēkām, kur viņu gaida filmēšanas grupa. Sākas filmēšana, un Čengs, iepazīstinot sevi kā Marvinu Kendlu, sāk ierakstīt [[Dharma Initiative|stacijas]] [[Dharma Initiative|"Bulta"]] apmācības video. Tomēr pēkšņi ēkā iebrāžas strādnieks un ziņo par problēmu stacijas "Orhideja" būvlaukumā. Ierodoties tur un nokāpjot šahtā, brigadnieks informē Čengu, ka urbšanas laikā vienā vietā izkusuši seši urbja uzgaļi un viens no strādniekiem zaudējis samaņu. Pēc sienas skenēšanas viņi atklāj aiz tās noslēptu sasalušu telpu, kurā iestrādāts noslēpumains stūris. Čengs kategoriski noraida brigadnieka ideju uzspridzināt sienu, apgalvojot, ka aiz taja slēpjas spēks, kas ļauj manipulēt ar [[Laiks|laiku]]. Pavēlējis skeptiskajam brigadniekam pārtraukt urbšanu, Čengs dodas prom un pa ceļam sastop strādnieku. Izrādās, ka tas ir Faradejs, ģērbies ''DHARMA'' kostīmā. === Uz salas === Pēc tam, kad salu apgaismo balts uzliesmojums, Loks pamostas viens pats, Alperts un pārējie "Citi" ir pazuduši. Faradejs, Kreigs, Frogurts un citi izdzīvojušie pamostas gumijas motorlaivā, ar kuru viņi devās uz kuģi, netālu no salas. Ierodoties izdzīvojušo nometnē, Sojers, Džūljeta, Bernards un Roza, kam seko pārējie, atklāj, ka nometnes vairs nav. Ieradies Faradejs paskaidro, ka nometne vienkārši vēl nav uzcelta, jo vai nu sala, vai arī visi izdzīvojušie ceļo atpakaļ laikā. Sojers, Džūljeta, Faradejs, Šarlota un Mailss dodas meklēt Loku. Tikmēr Loks uzkāpj kalnā un kļūst par aculiecinieku [[Nigērija|Nigērijas]] [[Narkotikas|narkotiku]] tirgotājiem piederošās ''[[Beechcraft]]'' lidmašīnas avārijai. Steidzoties uz avārijas vietu, viņš mēģina sasniegt lidmašīnu, taču kāds sāk šaut. Loks tiek ievainots kājā un nokrīt zemē. Pie viņa pieskrien Ītans ar [[Šautene|šauteni]], noturot Loku par vienu no lidmašīnas pasažieriem. Loks mēģina paskaidrot situāciju, taču Ītans viņam netic un grasās viņu nogalināt, kad salu atkal apgaismo uzliesmojums. Pēc uzliesmojuma Sojers un pārējie atrod bunkuru — staciju "Gulbis", [[Live Together, Die Alone|jau pašiznīcinājušos]]. Sojers vēlas atgriezties pludmalē un mēģināt mainīt nākotni, taču Faradejs paskaidro, ka to mainīt nav iespējams. Tikmēr Loks uzliek [[Žņaugs|žņaugu]], izmantojot jostu no sadegušās lidmašīnas, kas jau gulēja uz zemes, kad viņam tuvojas Alperts. Viņš nekavējoties pārsien Loka brūci un paskaidro, ka pats Loks viņam bija pateicis, kur sevi atrast. Pēc tam Alperts iedod Lokam [[Kompass|kompasu]] un lūdz to atdot viņam viņu nākamajā tikšanās reizē. Viņš arī piebilst, ka izdzīvojušie, kuri aizlido ar [[Helikopters|helikopteru]], ir jāatgriež salā. Pēc šiem vārdiem salu atkal apgaismo uzliesmojums. Pamostoties jau dienā, Sojers un pārējie atklāj, ka šajā laikā bunkurs vēl nav uzspridzināts. Sojers vēlas doties uz to, taču Faradejam izdodas viņu pārliecināt to nedarīt, jo viņi nezina, kas tur dzīvo un kā šie cilvēki reaģēs. Kamēr pārējie dodas atpakaļ uz pludmali, Faradejs pieklauvē pie bunkura slēptajām durvīm. No bunkura iznāk Dezmonds, ģērbies aizsargtērpā un turot rokās šauteni. Faradejs īsi izskaidro situāciju un lūdz viņu palīdzēt cilvēkiem, kuri nākotnē paliks uz salas. Uzliesmojums atkal apgaismo salu, un Dezmonds pamostas uz jahtas blakus Penelopei. Viņa cenšas viņu nomierināt, sakot, ka viņš vairs nav uz salas, taču Dezmonds tomēr paceļ [[Enkurs|enkuru]] un gatavojas doties uz [[Oksforda|Oksfordu]]. === Kontinentā === Kad atklājas, ka Džeremijs Bentems patiesībā ir mirušais Loks, Bens lūdz Džekam aizvērt zārku, lai to varētu iekraut furgonā. Pēc tam viņš lūdz Džeku atrast Hugo. Vēlāk Bens atklāj arī savu plānu atrast pārējos ''Oceanic'' sešinieka locekļus. Tikmēr Keitu apciemo advokāts Nortons, kurš pārstāv nezināmu klientu. Viņš paziņo, ka viņam ir tiesas atļauja veikt [[DNS]] testu, lai noskaidrotu, vai Ārons patiešām ir Keitas dēls. Keita atsakās sadarboties, un, kad advokāts aiziet, viņa steigšus sakravā mantas, paņem Āronu un pamet māju. Tikmēr Sun, mēģinot pamest [[Hītrovas lidosta|Hītrovas lidostu]], aiztur apsardze un nogādā apsardzes telpā. Drīz ierodas Vidmors un paziņo, ka viņiem ir kopīgas intereses. Sun atbild, ka vēlas nogalināt Benu. Tikmēr Saīds un Hugo, kuru Saīds izglāba no psihiatriskās slimnīcas, dodas uz daudzdzīvokļu ēku, kur atrodas viņu slēptuve. Saīds atzīst, ka strādā Lainusa labā. Tomēr slēptuvē viņus jau gaida divi vīrieši. Saīds vienu no viņiem izmet no balkona, bet otru nogalina, uzgrūžot viņu uz [[Nazis|nažiem]] trauku mazgājamajā mašīnā. Tomēr pirms tam vīrietim tomēr izdodas iešaut Saīdā ar miega šautriņu. Kad Hugo iznāk uz balkona ar pistoli rokā, viņu nofotografē kāds garāmgājējs. Pēc tam Hugo paņem bezsamaņā esošo Saīdu un aizbēg no dzīvokļa. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] kā Hugo "Hērlijs" Rejess * [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara * [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona * [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks {{Col-2}} * [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms * [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss * [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka * [[Džeremijs Deiviss]] kā Daniels Faradejs * [[Ribeka Madere]] kā Šarlota Lūisa * [[Kens Leungs]] kā Mailss Stroms {{Col-end}} === Otrā plāna varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers * [[L. Skota Koldvela]] kā Roza Nedlere * [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts * [[Fransuā Čo]] kā doktors Pjērs Čengs * [[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors * [[Sonija Volgere]] kā Penelope Hjūma {{Col-2}} * [[Toms Irvins]] kā Dens Nortons * [[Šons Veilens]] kā Nīls "Frogurts" * [[Viljams Meipoters]] kā Ītans Roms * [[Viljams Blanšets]] kā Ārons Litltons * [[Kriss Kandela]] kā Kreigs {{Col-end}} == Ārējās saites == * [[imdbtitle:1280267|''IMDb'' profils]] (angliski) * [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-5/episode-1-because-you-left/ ''Metacritic'' profils] (angliski) {{Pazudušie}} 7hqdblp3rxkwwpxarzgdxdx2ue8zfkg